DOCSLIB.ORG

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Arhitektūras Un Pilsētplānošanas

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Arhitektūras Un Pilsētplānošanas RĪGAS TEHNISK Ā UNIVERSIT ĀTE Arhitekt ūras un pils ētpl ānošanas fakult āte Arhitekt ūras v ēstures un kult ūras pieminek ļu restaur ācijas profesora grupa Agate ENI ŅA Doktora studiju programmas „Arhitekt ūra” doktorante MĀKSLU ĒKU ARHITEKT ŪRA LATVIJ Ā Promocijas darba kopsavilkums Zin ātniskais vad ītājs Dr. habil. arch., profesors J. KRASTI ŅŠ Rīga 2014 Eni ņa A. M ākslu ēku arhitekt ūra Latvij ā Promocijas darba kopsavilkums. – Rīga: 2014. 72 lpp. Iespiests saska ņā ar APF Arhitekt ūras un pils ētb ūvniec ības katedras 2014.gada 6. febru āra lēmumu, protokols Nr. 3. ISBN 978-9934-507-60-1 PROMOCIJAS DARBS IZVIRZ ĪTS R ĪGAS TEHNISKAJ Ā UNIVERSIT ĀTĒ ARHITEKT ŪRAS DOKTORA GR ĀDA IEG ŪŠANAI Promocijas darbs arhitekt ūras doktora gr āda ieg ūšanai tiek publiski aizst āvēts 2014. gada 17. j ūnij ā R īgas Tehnisk ās universit ātes Arhitekt ūras un pils ētpl ānošanas fakult ātē, Āzenes iel ā 18, R īgā. OFICI ĀLIE RECENZENTI Dr.arch. Jana J ākobsone, Kuld īgas pils ētas arhitekte Dr.arch. Juris Dambis, Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija Dr.arch. J ānis Zilgalvis, Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija APSTIPRIN ĀJUMS Apstiprinu, ka esmu izstr ādājis doto promocijas darbu, kas iesniegts izskat īšanai R īgas Tehniskaj ā universit ātē arhitekt ūras doktora gr āda ieg ūšanai. Promocijas darbs nav iesniegts nevien ā cit ā universit ātē zin ātnisk ā gr āda ieg ūšanai. Agate Eni ņa 2014. gada 24. apr īlī Promocijas darbs ir uzrakst īts latviešu valod ā, satur ievadu, 3 noda ļas, secin ājumus, literat ūras sarakstu, 6 pielikumus, 678 zīmējumus un ilustr ācijas, kop ā 270 lappuses. Literat ūras sarakst ā ir 628 nosaukumi. Eni ņa A. M ākslu ēku arhitekt ūra Latvij ā DARBA VISP ĀRĒJS RAKSTUROJUMS I. SĒJUMS Ievads 1.M ākslu ēku arhitekt ūra no 19. gs. otr ās puses l īdz Pirmajam Pasaules karam 1.1. M ākslu ēku vieta Latvijas kult ūrainav ā no 19. gs. otr ās puses līdz Pirmajam Pasaules karam 1.2. Kopienu centri stilistisk ā un tipolo ģisk ā skat ījum ā no 19. gs. otr ās puses l īdz Pirmajam Pasaules karam 1.2.1. Ģilžu ēkas, biedr ību un bru ņniec ības nami 19. gs. arhitekt ūras kontekst ā 1.2.2. Biedr ību nami „ ķie ģeļu stila” kontekst ā 1.2.3. Biedr ību nami jūgendstila kontekst ā 1.3. Izst āžu ēkas stilistisk ā un tipolo ģisk ā skat ījum ā no 19. gs. otr ās puses l īdz Pirmajam Pasaules karam 1.4. Izr āžu ēkas stilistisk ā un tipolo ģisk ā skat ījum ā no 19. gs. otr ās puses l īdz Pirmajam Pasaules karam 1.4.1. Te ātru ēkas 1.4.2. Kinote ātru ēkas 1.4.3. Estr āžu arhitekt ūra 2. M ākslu ēku arhitekt ūra 20. gs. divdesmitajos un tr īsdesmitajos gados 2.1. M ākslu ēku vieta Latvijas kult ūrainav ā 20. gs. divdesmitajos un tr īsdesmitajos gados 2.2. Kopienu centri stilistisk ā un tipolo ģisk ā skat ījum ā 20. gs. divdesmitajos un tr īsdesmitajos gados 4 Eni ņa A. M ākslu ēku arhitekt ūra Latvij ā Kopsavilkums 2.2.1. Esošu celt ņu p ārb ūves un kopienu centru jaunb ūves vēsturisko stilu kontekst ā 2.2.2. Kopienu centri „tautisk ā stila” kontekst ā 2.2.3. Kopienu centri modern ās kust ības un Art Deco kontekst ā 2.3. Izst āžu ēkas stilistisk ā un tipolo ģisk ā skat ījum ā 20. gs. divdesmitajos un tr īsdesmitajos gados 2.4 . Izr āžu ēkas stilistisk ā un tipolo ģisk ā skat ījum ā 20. gs. divdesmitajos un tr īsdesmitajos gados 2.4.1. Te ātru un kinote ātru ēkas 2.4.2. Estr āžu arhitekt ūra 3. M ākslu ēku arhitekt ūra p ēc Otr ā Pasaules kara 3.1. M ākslu ēku vieta Latvijas kult ūrainav ā p ēc Otr ā Pasaules kara 3.2. Kopienu centri stilistisk ā un tipolo ģisk ā skat ījum ā p ēc Otr ā Pasaules kara 3.2.1. Kopienu centri „soci ālistisk ā re ālisma” kontekst ā 3.2.2. Kopienu centri tipveida projektu kontekst ā 3.2.3. Kopienu centri v ēlīnās modern ās kust ības un postmodernisma kontekst ā 3.2.4. Kopienu centri m ūsdienu arhitekt ūras kontekst ā 3.3. Izst āžu ēkas stilistisk ā un tipolo ģisk ā skat ījum ā p ēc Otr ā Pasaules kara 3.3.1. Muzeju ēkas 3.3.2. Izst āžu paviljoni 3.4. Izr āžu ēkas stilistisk ā un tipolo ģisk ā skat ījum ā p ēc Otr ā Pasaules kara 3.4.1. Te ātru ēkas 3.4.2. Koncertz āles 3.4.3. Kinote ātru ēkas 3.4.4. Estr āžu arhitekt ūra 5 Eni ņa A. M ākslu ēku arhitekt ūra Latvij ā Secin ājumi Izmantotie avoti II. S ĒJUMS Pielikumi 1. pielikums. Personu r ādītājs 2. pielikums. Mākslu ēkas no 19. gs. otr ās puses l īdz mūsdien ām (struktur ētas p ēc autora un celšanas gada) 3. pielikums. 1. tabula. Biedr ību lokaliz ācija Talsu apri ņķī 20. gs. tr īsdesmitajos gados 4. pielikums. Mākslu ēku hronolo ģiskais r ādītājs. Līdz Pirmajam pasaules karam 5. pielikums. Mākslu ēku hronolo ģiskais r ādītājs. 20. gs. divdesmitie un tr īsdesmitie gadi 6. pielikums. Mākslu ēku hronolo ģiskais r ādītājs. 1945–2014 IEVADS Tēmas aktualit āte ākslu ēkas jau vair āk nekā simt piecdesmit gadus ie ņē mušas M noz īmīgu vietu Latvijas pils ētu apb ūvē un lauku kult ūrainav ā. Tās ir ne tikai kult ūrv ēsturisk ā mantojuma noz īmīga sast āvda ļa, bet ar ī latviešu tautas un latvisko trad īciju, gara un v ērt ību eksistences atsl ēga. Pētījumu tr ūkums par m ākslu ēkām provinc ē un m ākslu ēku visp ārējo att īst ības procesu motiv ēja uzs ākt m ākslu ēku padzi ļin ātu izp ēti. Latvijas m ākslu ēku apzin āšana tipolo ģisk ā un stilistisk ā diskurs ā ļauj objekt īvāk apzin āt to arhitekt ūras vietu Latvijas kult ūrv ēsturisk ās att īst ības kontekst ā, k ā ar ī noteikt turpm ākās mākslu ēku saglab āšanas, restaur ācijas un p ārb ūvju veikšanas pamatnost ādnes. Mākslu ēkas ir pieejamas ikvienam un akt īvi tiek lietotas ikdien ā. Tāpēc t ām ir augsts nolietošan ās risks. M ūsdien ās liela da ļa m ākslu ēku tiek remont ētas par viet ējo pašvald ību l īdzek ļiem. Neizprotot mākslu ēku kult ūrv ēsturisko v ērt ību, rodas kult ūrv ēsturisk ā mantojuma noplicin āšanas vai pat izn īcin āšanas draudi. Probl ēmu anal īze nor āda uz nepieciešam ību veikt fundament ālus teor ētiskos pētījumus, kas rada metodolo ģisko b āzi turpm ākai kult ūras 6 Eni ņa A. M ākslu ēku arhitekt ūra Latvij ā Kopsavilkums mantojuma, tostarp m ākslu ēku saglab āšanas un atjaunošanas praksei. Pētījuma priekšmets romocijas darb ā p ētīta Latvijas m ākslu ēku arhitekt ūra P soci āli–ekonomisk ā, tipolo ģisk ā, stilistisk ā un kult ūrv ēsturisk ā kontekst ā, izv ērt ējot ēku m āksliniecisk ās, funkcion ālās un būvtehnisk ās kvalit ātes. P ētītas kopienu centru, izst āžu ēku un izr āžu ēku arhitektoniski stilistisk ās un tipolo ģisk ās att īst ības likumsakar ības. Tēmas aptv ērums, terminolo ģija un darba ierobežojumi īdz 19. gs. vidum m ākslu ēkām nebija izveidojuš ās tipam L rakstur īgas arhitektonisk ās iez īmes, t āpēc tā laika objektu anal īze veikta tikai visp ārin āti, apkopojot m ākslu ēku att īst ības ietekmes avotus. Promocijas darb ā detaliz ēti p ētītas m ākslu ēkas no 19. gs. otr ās puses l īdz 21. gs. s ākumam vis ā Latvijas teritorij ā. Lai gan 19. gs. otraj ā pus ē Latvija k ā patst āvīga valsts v ēl neeksist ēja, darb ā termins „Latvija” lietots, apz īmējot m ūsdienu valsts robežu ietverto teritoriju. Promocijas darb ā ēku tipolo ģijas kontekst ā lietoti vair āki l īdz šim zin ātniskaj ā aprit ē nelietoti termini: - M ākslu ēkas ( buildings of the arts ) – m ākslas, m ūzikas, te ātra, kino, literat ūras vai citu kult ūraktivit āšu veikšanai piem ērots publisko ēku tips. M ākslu ēkas ir kopienu centri, izr āžu ēkas un izst āžu ēkas. - Kopienu centri ( community centres) – m ākslu ēku tips, kur ā cilv ēki no vienas apkaimes var apmekl ēt soci ālus un kult ūras pas ākumus. Ar terminu „kopiena” p ētījum ā saprotot cilv ēku grupu, „kas dz īvo vien ā apkaim ē, pils ētā u.tml., un cilv ēku grupu, „kam ir viena nacionalit āte vai tie ir l īdz īgi cit ā veid ā” [194]. Kopienu centri ir ģildes, bruņniec ības nami, soci ālie klubi, tautas nami, kult ūras nami un kult ūras centri. - Izr āžu ēkas ( buildings of performing arts ) – m ākslu ēku tips, kas paredz ēts deju, m ūzikas un te ātra izr āžu r īkošanai. Izr āžu ēkas ir te ātri, koncertz āles, operas, operetes, kinote ātri, cirki, koncertd ārzi un br īvdabas estr ādes. - Izst āžu ēkas ( exhibition buildings ) – m ākslu ēku tips, kas paredz ēts izst āžu izvietošanai. Izst āžu ēkas ir muzeji, galerijas un izst āžu paviljoni. 7 Eni ņa A. M ākslu ēku arhitekt ūra Latvij ā Lai gan m ūsdien ās bieži vien m ākslu ēkas tiek projekt ētas un celtas k ā multifunkcion ālu objektu sast āvda ļa, v ēsturisk ā skat ījum ā šāds iedal ījums ir skaidri defin ējams. Tēmas l īdzšin ējais izp ētes l īmenis zv ērsti p ētnieciski materi āli par m ākslu ēku arhitekt ūru Latvij ā I līdz šim nav public ēti.
Load more

Recommended publications
  • Saturs/Contents
    XXVIIIXXII 201720202016 RFR-XXIIRFR 28.indd jauns 1 M.indd 1 13.10.201707/12/20 20:58:36 15:06 UDK 2+17 (066) (08) Re 515 Izdevums ir sagatavots Latvijas Universitātes Akadēmiskās attīstības projektā. Izdevums rekomendēts publicēšanai ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta Zinātniskās padomes 2020. gada 16. novembra sēdes lēmumu. Galvenā redaktore: Solveiga Krūmiņa-Koņkova Redaktore: Laine Kristberga Literārā redaktore: Arta Jāne Maketētāja: Margarita Stoka Vāka dizaina autori: Kārlis Koņkovs, Matīss Kūlis Izdevumā izmantoti fotoattēli no Svetlanas Rižakovas, Ivana Petrova un Toma Stepiņa personiskajiem arhīviem. Vākam izmantots Pexels.com autora cottonbro fotoattēls. Zinātniskās redakcijas kolēģija Latvijas Universitāte: Dr. phil. Ella Buceniece; Dr. phil. LZA korespondētājlocekle Solveiga Krūmiņa-Koņkova; Dr. habil. phil. akadēmiķe, profesore Maija Kūle; Dr. hist. eccl. docents Andris Priede; Dr. habil. phil. Māra Rubene; Dr. hist. Inese Runce; Dr. phil. akadēmiķis, profesors Igors Šuvajevs Ārzemju locekļi: Ekaterina Anastasova, Ph.D., Associate Professor, Institute of Ethnology and Folklore Studies with the Ethnographic Museum at the Bulgarian Academy of Sciences, Bulgaria; Eileen Barker, Ph. D., OBE, FBA, Professor of Sociology with Special Reference to Study of Religion, The London School of Economics and Political Science, U.K.; Gloria Durka, Ph.D., Professor, Director, PhD. Program in Religious Education, Graduate School of Religion and Religious Education, Fordham University, U.S.A; Massimo Introvigne, Ph. D., Director of
    [Show full text]
  • Konferencijos Tezes Atkoduota Istorija Architekturoje.Pdf
    (At)koduota istorija architektūroje (De)Coded History in Architecture Pranešimų santraukos | Abstracts Tarptautinė tarpdisciplininė mokslinė konferencija Vilnius–Dubingiai, 2016 m. gegužės 12–14 d. International Interdisciplinary Scientific Conference Vilnius–Dubingiai (Lithuania), 12–14 May 2016 ? Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2016 Organizatorius: Vilniaus dailės akademijos Dailėtyros institutas ir Lietuvos dailės istorikų draugija Organizer: Institute of Art Research of Vilnius Academy of Arts and Lithuanian Art Historians Society Konferencijos rengėjos / Coordinators Dr. Rasa Butvilaitė, Edita Povilaitytė-Leliugienė Konferencijos rėmėjai /Sponsors of conference Vertė / Translated e-vertimai Redagavo / Editor Artūras Judžentis Dizainerė / Designer Rasa Janulevičiūtė Tiražas / Circulation 200 © Vilnius Academy of Arts, 2016 ISBN 978-609-447-209-1 Vilniaus dailės akademija, 2016 (At)koduota istorija architektūroje Prakalbinta architektūra atveria architekto kūrybingumą, parodo užsakovo skonį ir darbų vykdytojo sprendimų konstruktyvumą, išskleidžia mados ir laikmečio ideologijos, istorinės kaitos, atminties ir kitus diskursus. Diachroninis architektūros ir archeologijos tyrimų, architektūrinių planų bei brėžinių, ikonografinių šaltinių skaitymas atkoduoja pastatuose glūdinčias praeities politines, intelektualines, technologines, socialines ir kasdienybės plotmes. O atskirų statinių ar kompleksų iššifravimas, nagrinėjant meninius, techninius, konstrukcijų duomenis, suteikia galimy- bę tyrėjui kurti pasakojimą apie atskirų asmenybių,
    [Show full text]
  • Coup De Fouet
    Coup4 de fouet 2004 Unveiling Art Nouveau in Tblisi Desvelant el Modernisme a Tblisi Riga: walking in the Art Nouveau metropolis Riga: passejant per la metròpoli del modernisme Josep Palau Oller, textile and toy designer Josep Palau Oller, dissenyador de teixits i joguines Coup de fouet Capitals and decorative graffitos on the chevet of the function room in the Caixa Sabadell building. 3 Capitells i esgrafiats decoratius a la capçalera del saló d’actes de l’edifici de la Caixa Sabadell. © Arxiu audiovisual Caixa Sabadell singular Sabadell, a rendez-vous with catalan Modernisme Caixa Sabadell Sabadell t the beginning of the 20th century, the Art century, building work began on two beautiful examples of Nouveau movements did more than put Catalan Modernisme, located right in the middle of the city, forward a new architectural and decorative between the Central Market and the main thoroughfare of La style. Their audacity signalled a leap beyond Rambla: the headquarters and social foundation buildings traditional forms in favour of free respectively of the savings bank Caixa Sabadell. Both schemes imagination, and towards a search for other were drawn up by the architect Jeroni Martorell i Terrats artistic languages. Its driving forces were (Barcelona 1873-1951), theorist of the magazine Catalunya who Avitality and a desire for art to break through established introduced the ideas of the Viennese Secession. In 1915, Martorell boundaries. The great European cities, at least, immediately i Terrats would become responsible for the cataloguing and espoused the new artistic concepts, and artists from all disciplines preservation of monuments for the Catalan regional government, had their say.
    [Show full text]
  • Renationalisierung Oder Sharing Heritage. Wo Steht Die
    32 Cherished and Perished Monuments Some 19th-Century Cases of Renovation in the Baltic Heimat * KRISTINA JÕEKALDA SUMMARY Introduction Ever since the early 19th century, the handling of Heritage by nature involves a dialogue between medieval monuments, such as the St Olaf’s church history and the ways of remembering it. Therefore and the town wall in Tallinn (Reval), has revealed heritage, and especially heritage conservation, has contradictory tendencies. The “long 19th centu- the power of rewriting existing memory discours- ry” can be called the era of discovering, but also es.1 Like literature,2 heritage has the potential to of destroying historical monuments. The latter reactivate layers and associations within memory: occurred due to poor awareness and the resulting sometimes even those that never existed in real- decay, sometimes as a result of restoration itself, ity. This is particularly relevant in the context of in the form of extreme attempts to “purify” what the 19th-century enthusiasm for reconstruction was considered the original, medieval appearance and the simultaneous wave of (national) identity of a building. An interest in the historical appear- construction. This essay mainly sets out to look at ance of a structure was not seen as inconsistent the representations of medieval architecture in the with replacing it with an imaginary reconstruction. 19th-century practice of heritage conservation in Therefore, ironically, the first specialists to begin Estonia and the Baltic provinces (Fig. 1), looking at research on medieval buildings often were those some of the most polemical cases of “rejuvenation”. who, through their practical work, ended up wiping We can speak of “sharing heritage” between out the last surviving layers of the original struc- Eastern and Western Europe, between different ture.
    [Show full text]
  • Artistic Alliances and Revolutionary Rivalries in the Baltic Art World, 1890–1914
    INTERNATIONAL JOURNAL FOR HISTORY, CULTURE AND MODERNITY www.history-culture-modernity.org Published by: Uopen Journals Copyright: © The Author(s). Content is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International Licence eISSN: 2213-0624 Artistic Alliances and Revolutionary Rivalries in the Baltic Art World, 1890–1914 Bart Pushaw HCM 4 (1): 42–72 DOI: 10.18352/hcm.503 Abstract In the areas now known as Estonia and Latvia, art remained a field for the Baltic German minority throughout the nineteenth century. When ethnic Estonian and Latvian artists gained prominence in the late 1890s, their presence threatened Baltic German hegemony over the region’s culture. In 1905, revolution in the Russian Empire spilled over into the Baltic Provinces, sparking widespread anti-German violence. The revolution also galvanized Latvian and Estonian artists towards greater cultural autonomy and independence from Baltic German artistic insti- tutions. This article argues that the situation for artists before and after the 1905 revolution was not simply divisive along ethnic lines, as some nationalist historians have suggested. Instead, this paper examines how Baltic German, Estonian and Latvian artists oscillated between com- mon interests, inspiring rivalries, and politicized conflicts, question- ing the legitimacy of art as a universalizing language in multicultural societies. Keywords: Baltic art, Estonia, Latvia, multiculturalism, nationalism Introduction In the 1860s a visitor of the port towns of Riga or Tallinn would have surmised that these cities were primarily German-speaking areas of Imperial Russia. By 1900, however, one could hear not only German, but Latvian, Estonian, Russian, as well as Yiddish on the streets of Riga 42 HCM 2016, VOL.
    [Show full text]
  • Seeking Baltic German Art in the Nineteenth Century 79
    Baltic Identity via German Heritage? Seeking Baltic German Art in the Nineteenth Century 79 Baltic Identity via German Heritage? Seeking Baltic German Art in the Nineteenth Century* Kristina JÕekalda The paper investigates the Baltic art historiography concerned with the heritage of medieval architecture in what is now Estonia and northern Latvia, aiming to detect possible conflicts and collisions – or at least a tense relationship – between a specifically Baltic identity and an inevitably German heritage. Against the background of the cultural and national aspirations of the German ‘motherland’, tsarist Russia and native Estonians/Latvians, the Baltic German identity constructions gradually became more and more pronounced in the course of the long nineteenth century. Asking when the need to differentiate between a German and a Baltic German heritage was first sensed, and when the research on this heritage was placed in the context of art history, the writings by the German-born, but Riga-based art historian Wilhelm Neumann serve as a case study. The focal point of the paper is the interrelation between the ‘discovery’ of the local heritage and the emergence of art history: the texts examined mirror the constructions of a Baltic identity, as much as they mirror the influence of the (German) discipline of art history. Can the fact that the roots of both of these were in Germany be considered a situation of double colonialisation? How independent were Baltic German authors in their opinions and conceptions? Can studies on these issues benefit
    [Show full text]
  • NORDOSTEUROPA ALS GESCHICHTSREGION NORDOSTEUROPA ALS GESCHICHTSREGION Aue-Säätiön Julkaisuj a Skrifter Utgivna Av Aue-Stiftelsen Veröffentlichungen Der Aue-Stiftung
    t M A NSI NORDOSTEUROPA ALS GESCHICHTSREGION NORDOSTEUROPA ALS GESCHICHTSREGION Aue-Säätiön julkaisuj a Skrifter utgivna av Aue-Stiftelsen Veröffentlichungen der Aue-Stiftung 17 NORDOSTEUROPA ALS GESCHICHTSREGION NORDOSTEUROPA ALS GESCHICHTSREGION Beiträge des III. Internationalen Symposiums zur deutschen Kultur und Geschichte im europäischen Nordosten vom 20.-22. September 2001 in Tallinn (Estland) Veranstalter: Aue-Stiftung (Helsinki) Lehrstuhl für osteuropäische Geschichte der Universität Greifswald Stadtarchiv Tallinn Herausgegeben von Jörg Hackmann und Robert Schweitzer Redaktion: Uta-Maria Liertz Aue-Stiftung • Helsinki Verlag Schmidt-Römhild • Lübeck 2006 Unter dem Serientitel Aue-Säätiön julkaisuja / Skrifter utgivna av Aue-Stiftelsen / Veröffentlichungen der Aue-Stiftung wird seit der Namensänderung des Urhebers die Schriftenreihe Saksalaisen kulttuurin edistämissäätiön julkaisuja / Skrifter utgivna av Stiftelsen för främjande av tysk kultur / Veröffentli- chungen der Stiftung zur Förderung deutscher Kultur ab Stück 10 fortgesetzt. Bibliografische Information der Deutschen Nationalbibliothek Die Deutsche Nationalbibliothek verzeichnet diese Publikation in der Deutschen Nationalbibliografie; detaillierte bibliografische Daten sind im Internet über http://dnb.d-nb.de abrufbar. ISBN 10: 3-7950-7042-2 ISBN 13: 978-3-7950-7042-7 ISSN: 1237-7422 © 2006 Aue-Stiftung und die Herausgeber Jörg Hackmann Robert Schweitzer Umschlaggestaltung: Werner Knopp unter Verwendung von Reproduktionen der ältesten gedruckten Karte der Welt aus dem Rudimentum
    [Show full text]
  • LZA Vēstis a Daļa, 2017. Gada 4. Numurs
    Letonikas Vii kongresa materiāLi PRIEKŠVĀRDS LZA VĒSTU SPECIĀLIZLAIDUMAM Letonikas VII kongress notika ar plašu dzīves realitātes nemitīgo atgādinājumu, vērienu ne tikai Rīgā, bet arī Daugavpilī un kas skan līdzīgi Henrika Ibsena lugas “Pērs Liepājā veselas nedēļas garumā, laikā no Gints” personāža — Lielā Līkā — vārdiem: 2017. gada 26. oktobra līdz 3. novembrim. “Ej apkārt!”. Un, laipojot starp šķēršļiem kā Kongress bija veltīts Latgales kongresa 100. orientēšanās sportā vai cenšoties bez nagliņ- gadadienai, cildinot pirms simt gadiem Rē- kurpēm kājās pārvarēt ierēdniecības saceltās zeknē pieņemto latgaliešu lēmumu apvieno- barjeras, mēs skrienam, krītam un atkal ce- ties ar pārējiem Latvijas novadiem. ļamies. Bet, ja nevaram paskriet, tad spītīgi Kongresa atklāšanas plenārsēde notika rāpojam, cenšoties ar savu neatlaidīgo zie- 26. oktobrī Daugavpilī, kur Daugavpils Uni- meļnieku dabu pierādīt, ka vēl esam dzīvi un versitāte laipni uzņēma dalībniekus no visas mūsu tauta ir dzīva, ka tās vērtību pūrs ir Latvijas un nodrošināja lietišķu atmosfēru un neizmērojams un interesants ne vien mums sekmīgu kongresa darbu. Daugavpils Univer- pašiem, bet arī citiem, un tajā ir pērļu — ne sitātes rektors Arvīds Barševskis kongresa izskaitīt. atklāšanas uzrunā uzsvēra Latgales kongresa Kultūras ministres ārštata padomnieks vēsturisko lomu Latvijas valsts tapšanā un sociālās atmiņas un publiskās vēstures jau- Latvijas vienotības veidošanā. Lai arī Latga- tājumos Mārtiņš Kaprāns uzsvēra, ka Lat- le, tāpat kā citi novadi, ir bagāta ar dažādām gales kongresa simtgades atzīmēšana deva kultūras un citām atšķirībām, tas nav un ierosmi no jauna atklāt Latgali un veicināt nevar būt traucēklis Latvijas vienotībai. Kul- diskusijas par šo reģionu, tā bagātīgo kul- tūras daudzveidība, kā zināms, ir jebkuras tūru un attīstību, pievēršot uzmanību arī tautas bagātība, un ir apsveicami, ka Leto- latgaliešu valodas saglabāšanai un attīstī- nikas Valsts pētījumu programmas (VPP) šanai.
    [Show full text]
  • Synagogue Architecture of Latvia Between Archeology and Eschatology
    arts Article Synagogue Architecture of Latvia between Archeology and Eschatology Sergey R. Kravtsov Center for Jewish Art, Hebrew University of Jerusalem, Jerusalem 9190501, Israel; [email protected] or [email protected] Received: 24 June 2019; Accepted: 29 July 2019; Published: 5 August 2019 Abstract: Synagogue architecture during the second half of the nineteenth century and the early part of the twentieth century was seeking novel modes of expression, and therefore the remains of ancient synagogues that were being discovered by western archeologists within the borders of the Biblical Land of Israel became a new source of inspiration. As far away as the New World, the design of contemporary synagogues was influenced by discoveries such as by the American Jewish architect, Arnold W. Brunner, who referenced the Baram Synagogue in the Galilee in his Henry S. Frank Memorial Synagogue at the Jewish Hospital in Philadelphia (1901). Less known is the fact that the archaeological discoveries in the Middle East also influenced the design of synagogues in the interwar period, in the newly-independent Baltic state of Latvia. Local architects picked up information about these archaeological finds from professional and popular editions published in German and Russian. Good examples are two synagogues along the Riga seaside, in Majori and Bulduri, and another in the inland town of Bauska. As was the case in America, the archaeological references in these Latvian examples were infused with eschatological meaning. Keywords: architectural history; synagogue architecture; Jewish cultural studies; Jewish history; Jewish art history; urban studies 1. Introduction Synagogue architecture of the nineteenth and the early twentieth century was seeking novel means of expression.
    [Show full text]
  • ART NOUVEAU ARCHITECTURE in TALLINN: INTERNATIONAL and MUILTINATIONAL Karin Hallas-Murula
    Strand 3. The New Frontiers: Unveiling Art Nouveau Cities ART NOUVEAU ARCHITECTURE IN TALLINN: INTERNATIONAL AND MUILTINATIONAL Karin Hallas-Murula Introduction Compared with the neighboring cities of Helsinki and Riga, the heritage of Art Nouveau architecture in Tallinn is not so numerous. This is hardly surprising as around 1900 Helsinki and Riga were already much bigger cities than Tallinn. During the building boom in 1908–1913, in Tallinn only about 30 large Art Nouveau apartment houses were erected, whereas in Riga and Helsinki this number reached into the hundreds. Still, there are remarkable Art Nouveau buildings to be found in Tallinn, including important symbolic buildings erected in this period, such as national theatres and banks. In the architecture of those buildings national aspirations of Estonians as well as of Baltic- Germans were expressed. As a result, Art Nouveau architecture is represented in Tallinn in many different forms and trends. It makes important to focus not just on architecture itself but also on the clientele. International Art Nouveau architecture attracted clients of all local nations. German, Finnish and Russian architects were invited to design buildings here. In general, Baltic- Germans preferred to invite German architects from Riga, but some of them created close contacts also with St. Petersburg and Finnish architects. For Estonians the orientation towards Finnish National Romantic architecture was vital as an expression of national aspirations. Lack of professional architects of Estonian nationality made them to commission new buildings directly from Finnish architects. Only starting from 1910s the first professional Estonian architects joined the building market. Until then, local architects were of Baltic-Germans or Russian nationality, educated in St.
    [Show full text]
  • Soziology of Art Sparitis
    1. Owner’s cabinet in Pope manor house with document casket and collection of miniature paintings, 1910. NSLA, Dep. 5 B II, Nr. 1708 Popės dvaro šeimininkų kabinetas su dokumentų skrynele ir miniatiūrinių paveikslų kolekcija, 1910 SOCIOLOGY OF ART COLLECTION: THE ROLE OF COLLECTIONS IN 19TH CENTURY INTERIOR DESIGN Ojārs Spārītis Art AcadeMY of LatVia 13 Kalpaka boulevard, Riga, LV-1867, Latvia [email protected] The present paper deals with the problem of art collections in wealthy families of Baltic German nobility and officials of Riga. The aim of the author is to open a discussion on a sociological survey and offer a method for the evaluation of the art collections that once existed in the territories of Latvia and part of Lithuania. Studies of the relevant sources and documents reveal the high-quality art by prominent European artists represented in manors and apartments of the nobility, but destroyed through political catastrophes of the 20th century. KEYWORDS: sociology of art, art collection, Baltic German nobility, antiquities, Jaungulbene (Neu-Schwanenburg) manor, Paul and Ada von Transehe-Roseneck. 129 Up to the agrarian reform of 1920, most of the satisfy their artistic interests and needs, we offer the pres ent-day Baltic territory, including Latvia, was family property assessment by the Courland Credit in the hands of large landowners. According to Union in 1887 in Russian gold roubles, the strongest the established feudal principles, the economy was currency at the time. Thus, the value of all movable mainly driven by the agricultural output of manor and immovable property of the Ēdole (Edwahlen) farms, which, since the end of the 18th century and mansion was estimated at 399 376.80 roubles and the beginning of capitalist industrial development, the Zlēkas (Schleck) estate value was equivalent to was supplemented by small plants that processed 296 350.40 roubles.
    [Show full text]
  • Art History and Visual Studies in Europe Brill’S Studies in Intellectual History
    Art History and Visual Studies in Europe Brill’s Studies in Intellectual History General Editor Han van Ruler, Erasmus University Rotterdam Founded by Arjo Vanderjagt Editorial Board C.S. Celenza, Johns Hopkins University, Baltimore M. Colish, Yale College J.I. Israel, Institute for Advanced Study, Princeton M. Mugnai, Scuola Normale Superiore, Pisa W. Otten, University of Chicago VOLUME 212 Brill’s Studies on Art, Art History, and Intellectual History General Editor Robert Zwijnenberg, Leiden University VOLUME 4 The titles published in this series are listed at brill.nl/bsih Art History and Visual Studies in Europe Transnational Discourses and National Frameworks Edited by Matthew Rampley Thierry Lenain Hubert Locher Andrea Pinotti Charlotte Schoell-Glass Kitty Zijlmans LEIDEN • BOSTON 2012 This book was supported by funds made available by the European Science Foundation (ESF), which was established in 1974 to provide a common platform for its Member Organisations to advance European research collaboration and explore new directions for research. This publication was supported by grants from the Aby Warburg-Stiftung and the Hamburgische Wissenschaftlich Stiftung, both in Hamburg. Cover illustration: Elliott Erwitt. Personal. 1996. © Elliott Erwitt/Magnum Photos. Library of Congress Cataloging-in-Publication Data Art history and visual studies in Europe : transnational discourses and national frameworks / edited by Matthew Rampley, Thierry Lenain, Hubert Locher, Andrea Pinotti, Charlotte Schoell- Glass, Kitty Zijlmans. pages cm. — (Brill’s studies in intellectual history, ISSN 0920–8607 ; v. 212. Brill’s studies on art, art history, and intellectual history ; v. 4) Includes bibliographical references and index. ISBN 978-90-04-21877-2 (hardback : alk. paper) — ISBN 978-90-04-23170-2 (e-book) 1.
    [Show full text]