DOCSLIB.ORG

LZA Vēstis a Daļa, 2017. Gada 4. Numurs

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
LZA Vēstis a Daļa, 2017. Gada 4. Numurs Letonikas Vii kongresa materiāLi PRIEKŠVĀRDS LZA VĒSTU SPECIĀLIZLAIDUMAM Letonikas VII kongress notika ar plašu dzīves realitātes nemitīgo atgādinājumu, vērienu ne tikai Rīgā, bet arī Daugavpilī un kas skan līdzīgi Henrika Ibsena lugas “Pērs Liepājā veselas nedēļas garumā, laikā no Gints” personāža — Lielā Līkā — vārdiem: 2017. gada 26. oktobra līdz 3. novembrim. “Ej apkārt!”. Un, laipojot starp šķēršļiem kā Kongress bija veltīts Latgales kongresa 100. orientēšanās sportā vai cenšoties bez nagliņ- gadadienai, cildinot pirms simt gadiem Rē- kurpēm kājās pārvarēt ierēdniecības saceltās zeknē pieņemto latgaliešu lēmumu apvieno- barjeras, mēs skrienam, krītam un atkal ce- ties ar pārējiem Latvijas novadiem. ļamies. Bet, ja nevaram paskriet, tad spītīgi Kongresa atklāšanas plenārsēde notika rāpojam, cenšoties ar savu neatlaidīgo zie- 26. oktobrī Daugavpilī, kur Daugavpils Uni- meļnieku dabu pierādīt, ka vēl esam dzīvi un versitāte laipni uzņēma dalībniekus no visas mūsu tauta ir dzīva, ka tās vērtību pūrs ir Latvijas un nodrošināja lietišķu atmosfēru un neizmērojams un interesants ne vien mums sekmīgu kongresa darbu. Daugavpils Univer- pašiem, bet arī citiem, un tajā ir pērļu — ne sitātes rektors Arvīds Barševskis kongresa izskaitīt. atklāšanas uzrunā uzsvēra Latgales kongresa Kultūras ministres ārštata padomnieks vēsturisko lomu Latvijas valsts tapšanā un sociālās atmiņas un publiskās vēstures jau- Latvijas vienotības veidošanā. Lai arī Latga- tājumos Mārtiņš Kaprāns uzsvēra, ka Lat- le, tāpat kā citi novadi, ir bagāta ar dažādām gales kongresa simtgades atzīmēšana deva kultūras un citām atšķirībām, tas nav un ierosmi no jauna atklāt Latgali un veicināt nevar būt traucēklis Latvijas vienotībai. Kul- diskusijas par šo reģionu, tā bagātīgo kul- tūras daudzveidība, kā zināms, ir jebkuras tūru un attīstību, pievēršot uzmanību arī tautas bagātība, un ir apsveicami, ka Leto- latgaliešu valodas saglabāšanai un attīstī- nikas Valsts pētījumu programmas (VPP) šanai. Letonikas kongress, pēc M. Kaprāna ietvaros šīs bagātības tiek apzinātas, izpētītas domām, ir kvalitatīvs veids, kā diskutēt par un godā celtas. šiem jautājumiem. Letonikas VII kongresa Rīcības komitejas Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Edmunds Teirumnieks savā uzrunā Letonikas prezidents Ojārs Spārītis savā uzrunā teica: VII kongresa atklāšanas plenārsēdē pievērsās “Mana sirds gavilē par faktu, ka Valsts pē- pasākumiem, kas būtu īstenojami, lai veici- tījumu programma “Letonika” plūst kā plata nātu Latgales attīstību zinātnes un kultūras upe. Tās straumi veido septiņu augstskolu un jomā. sešu zinātnisko institūtu zinātnieku viedais Kongresa plenārsēdes turpinājumā tika plūdums, kuru šajā Mārtiņa Lutera Reformā- nolasīti 16 ziņojumi par Latgales vēsturi, kul- cijas 500. atceres gadskārtā vēl pamanāmā- tūru, valodu, literatūru, arī ekonomiku u.c. ku un aktuālāku dara pētniecisko uzdevumu jautājumiem. Tos visus mēs publicēsim Latvi- tvērums kā reģionālajā, tā arī starptautiska- jas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs, lai ziņojumu jā mērogā. Savā mazajā valstī mēs mētāja- autoru domas, pētījumu rezultāti un atziņas mies starp lieliem un ambicioziem mērķiem, kļūtu pieejamas plašam interesentu lokam. skaļiem uzstādījumiem un pretējo galējību: Lielākā daļa ziņojumu iekļauti jau šajā žurnā- 6 PRIEKŠVĀRDS “LZA VĒSTU” SPECIĀLIZLAIDUMAM la speciālizlaidumā, kura izdošanu finansiāli konferencē tika noklausīti vairāk nekā divdes- ir atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds. mit ziņojumi. Letonikas VII kongresa sekcijas balstījās Letonikas VII kongress noslēdzās 2017. g. uz Valsts pētījuma programmas “Letonika” 3. novembrī ar Valsts pētījuma programmas ietvaros veiktajiem pētījumiem un atspo- “Letonika” projektu vadītāju pārskatiem, kas guļoja to rezultātus. Sekcijās tika apspriesti notika šīs programmas vadītāja Ojāra Spārīša daudzveidīgi un aktuāli jautājumi, tādi kā vadībā. Ziņojumus sniedza projektu vadītāji nepārtrauktības doktrīnas loma Baltijas val- vai viņu vietnieki: Tālavs Jundzis, Guntis Ze- stu vēstures kontekstā (vad. Tālavs Jundzis); mītis, Ilga Jansone, Maija Burima, Kristiāna sociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā Ābele, Maija Kūle. (vad. Daina Bleiere un Guntis Zemītis); lat- Kopumā VPP “Letonika” iecerētais ir viešu valodas pētījumi 21. gs. zinātnes kon- paveikts, taču vēl vairākas iestrādes tiks tekstā (vad. Ilga Jansone); kultūra un identi- pabeigtas nākamajā gadā, ņemot vērā prog- tāte Latvijā (vad. Benedikts Kalnačs un Pauls rammas paredzēto noslēgumu 2018. gadā. Daija); literārā mantojuma recepcija un jaun- To vidū — akadēmisko rakstu krājums “Lat- rade: dzimumdiferences aspekti (vad. Ausma vija un latvieši” divos sējumos katrs latviešu, Cimdiņa); Latvijas mākslas vēstures zaudē- angļu un krievu valodā. Lai arī krājuma sa- jumi un atradumi pētījumos (vad. Kristiāna gatavošana jau gandrīz ir pabeigta, tās pub- Ābele); filosofiskās idejas un personības (vad. licēšanai pietrūkst naudas, kas aktīvi tiek Velga Vēvere un Andrejs Balodis); reliģiskā meklēta gan no valsts budžeta līdzekļiem, pieredze vērtību izvēlē (vad. Solveiga Krū- gan privātajiem sponsoriem. miņa-Koņkova); dzīvesstāsti — no intervijas Kongresa dalībnieki pauda arī bažas par līdz tekstam (vad. Ieva Garda-Rozenberga); valsts pētījumu programmu neskaidro tālāko identitātes un vērtību meklējumi (vad. Janīna attīstību, izsakot cerību, ka “Letonikas” pē- Kursīte); Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība tījumu programma, kas sevi apliecinājusi kā dzīvesstāstu pētījumos (vad. Māra Zirnīte); sekmīga un veiksmīga pētījumu forma, tiks Piemares ļaudis un likteņi (vad. Ieva Ozola turpināta ar atbilstošu finansējumu. un Edgars Lāms). Letonikas VII kongresa ietvaros notika arī Tālavs Jundzis kārtējā Krišjāņa Barona konference “Folklora: Valsts pētījumu programmas “Letonika” vērtības un intereses”. Divu dienu garumā projekta vadītājs 7 Letonikas Vii kongresa materiāLi LATGALES ARHITEKTŪRAS PĒRLES Jānis Krastiņš [email protected] Atslēgas vārdi: Latgale, kultūras mantojums, arhitektūras pieminekļi Raksts ir analītisks apkopojums par nozīmīgākajiem Latgales arhitektūras pieminekļiem no viduslaikiem līdz mūsdienām. Materiāls kārtots hronoloģiskā secībā, bet objekti analizēti mākslinieciski stilistisko kategoriju kontekstā. Viena no visas Latvijas arhitektoniskās ainavas vērtīgākajām sastāvdaļām ir 18. gs. celtās Latgales baroka stila baznīcas. Ievērojamākās no tām ir Aulejas, Dagdas, Viļānu, Krāslavas, Piedrujas, Pasienes, Aglonas un Bērzgales baznīcas. Baroka atskaņas jaušamas arī klasi- cisma stila laikā, 19. gs. pirmajā pusē celto Asūnes, Rundēnu, Šķaunes Landskoronas un Ezernieku Bukmuižas baznīcu arhitektūrā. Baroka izteiksmes līdzekļu pārcēlumi eklektisma stila ietvaros ir Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Daugavpilī (1905) un Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Rogovkā, bet vēl vēlāk — Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca Ludzā (1939, 1990–1995). Klasicisma stila mantojums raksturīgs ar vienu un to pašu, orderu sistēmā balstīto izteiksmes līdzekļu lietojumu visdažādākās nozīmes celtņu arhitektūrā. Latgale var le- poties ar vienu no Latvijā agrākajiem klasicisma paraugiem — Varakļānu muižas pili (1783–1789). Eklektisma periods atstājis virkni skaistu, no laukakmeņu mūra un sarkanajiem ķieģeļiem vai ķieģeļu neogotikas stilistikā veidotu dievnamu un vairākas impozantas pilsētu dzīvojamās ēkas ar figurālā sarkanu ķieģeļu mūrī veidotām fasādēm. Daugavpilī ir arī daži jūgendstila piemēri, bet Lūznavas muižas pils ir ievērojamākais jūgendstila izpausmes piemērs šī tipa celtnēs visas Latvijas mērogā. Viena no visā Latvijā ievērojamākajām sabiedriskajām ēkām, kas tapusi periodā starp abiem pasaules kariem, ir Vienības nams Daugavpilī. Padomju laiks atstājis galvenokārt tipveida ēkām apbūvētos dzīvojamos “masīvus” un dažādas tipveida sabiedriskās ēkas. Ievē- rojamākās pēc tā sauktajiem individuālajiem projektiem tapušās tālaika celtnes ir kafejnīca “Rēzna” Rēzeknē (1967–1970) un kinoteātris “Oktobris” Daugavpilī (1981). Savukārt mūs- dienu pienesums — Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs” (2009–2012) un reģionālais daudzfunkcionālais centrs (koncertzāle) “Gors” (2010–2013) Rēzeknē ienesuši jaunu, augstāka līmeņa kvalitāti visā apkārtējā pilsētvidē. Ievads tēlotājmākslu sakarā. Mazāka vērība veltīta Latvijas trešās zvaigznes Latgales de- būvmākslai. vums Latvijas kultūras kopējo vērtību uz- Profesora B. Vipera pazīstamajā pētī- krājumā visbiežāk aplūkots literatūras vai jumā par baroka mākslu Latvijā nepilnas 8 LATGALES ARHITEKTŪRAS PĒRLES sešas lappuses veltītas dažām Latgales ba- Viduslaiku pilis roka baznīcām.1 Pirmais detalizētākais pētī- Nocietinātās viduslaiku pilis vai to paliekas, jums par Latgales arhitektūras mantojumu kā arī kulta celtnes Latvijā faktiski ir vienīgās bija arhitekta Artūra Krūmiņa 1940. g. aiz- monumentālās būvmākslas attīstības agrākā stāvētā disertācija par šī novada koka baz- posma liecības. Latgalē nav viduslaiku baznīcu, nīcām. 2003. g. tā pirmo reizi publicēta.2 bet ir vairāku piļu paliekas. Vēsturē nozīmīgā- Latgales sakrālajai arhitektūrai pastarpināti kās bijušas Dinaburgas (Vecdaugavpils), Rē- vai fragmentāri pievērsusies arī mākslas zi- zeknes (Rositen), Ludzas (Ludsen) un Viļakas nātniece Rūta Kaminska3, dažas ievēroja- (Marienhausen) pilis. Tās visas cēlis Livonijas mas celtnes Latgalē analizētas atsevišķos ordenis, lai atvairītu krievus, kas uzmākušies rakstos periodikā vai tematiskos izdevumos, tagadējās Latvijas zemēm jau kopš 13. gs.
Load more

Recommended publications
  • Sparitis Biobibliografija 2016 G
    Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 1 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 2 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 3 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 4 Sastâdîtâja Venta Kocere (LU Akadçmiskâ bibliotçka) Bibliogrâfijas sastâdîtâjas Dagnija Ivbule, Lolita Lâce, Inguna Mîlgrâve (LU Akadçmiskâ bibliotçka) Literârâ redaktore Ieva Jansone Attçlu datorapstrâde Aldis Aleks Maketçtâja Gundega Kârkliòa Izmantoti fotoattçli no LU Akadçmiskâs bibliotçkas krâjuma un Ojâra Spârîða personiskâ arhîva © Rakstu autori, 2016 © Aldis Aleks, mâkslinieciskais noformçjums, 2016 © Apgâds “Zinâtne”, izdevums, 2016 ISBN 978-9934-549-05-02 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 5 Sastâdîtâju priekðvârds Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidenta, akadçmiía, Eiro - pas Zinâtòu un mâkslas akadçmijas locekïa, Dr.habil.art., profesora Ojâra Spârîða biobibliogrâfijâ apkopoti viòa publicçto, rediìçto, sastâdîto, tulkoto, vadîto un recen- zçto promocijas darbu, to kopsavilkumu, interviju ar O. Spârîti bibliogrâfiskie apraksti. Uzrâdîta arî literatûra par viòa dzîvi, zinâtnisko un sabiedrisko darbîbu no 1966. gada lîdz 2015. gada
    [Show full text]
  • Saturs/Contents
    XXVIIIXXII 201720202016 RFR-XXIIRFR 28.indd jauns 1 M.indd 1 13.10.201707/12/20 20:58:36 15:06 UDK 2+17 (066) (08) Re 515 Izdevums ir sagatavots Latvijas Universitātes Akadēmiskās attīstības projektā. Izdevums rekomendēts publicēšanai ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta Zinātniskās padomes 2020. gada 16. novembra sēdes lēmumu. Galvenā redaktore: Solveiga Krūmiņa-Koņkova Redaktore: Laine Kristberga Literārā redaktore: Arta Jāne Maketētāja: Margarita Stoka Vāka dizaina autori: Kārlis Koņkovs, Matīss Kūlis Izdevumā izmantoti fotoattēli no Svetlanas Rižakovas, Ivana Petrova un Toma Stepiņa personiskajiem arhīviem. Vākam izmantots Pexels.com autora cottonbro fotoattēls. Zinātniskās redakcijas kolēģija Latvijas Universitāte: Dr. phil. Ella Buceniece; Dr. phil. LZA korespondētājlocekle Solveiga Krūmiņa-Koņkova; Dr. habil. phil. akadēmiķe, profesore Maija Kūle; Dr. hist. eccl. docents Andris Priede; Dr. habil. phil. Māra Rubene; Dr. hist. Inese Runce; Dr. phil. akadēmiķis, profesors Igors Šuvajevs Ārzemju locekļi: Ekaterina Anastasova, Ph.D., Associate Professor, Institute of Ethnology and Folklore Studies with the Ethnographic Museum at the Bulgarian Academy of Sciences, Bulgaria; Eileen Barker, Ph. D., OBE, FBA, Professor of Sociology with Special Reference to Study of Religion, The London School of Economics and Political Science, U.K.; Gloria Durka, Ph.D., Professor, Director, PhD. Program in Religious Education, Graduate School of Religion and Religious Education, Fordham University, U.S.A; Massimo Introvigne, Ph. D., Director of
    [Show full text]
  • Konferencijos Tezes Atkoduota Istorija Architekturoje.Pdf
    (At)koduota istorija architektūroje (De)Coded History in Architecture Pranešimų santraukos | Abstracts Tarptautinė tarpdisciplininė mokslinė konferencija Vilnius–Dubingiai, 2016 m. gegužės 12–14 d. International Interdisciplinary Scientific Conference Vilnius–Dubingiai (Lithuania), 12–14 May 2016 ? Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2016 Organizatorius: Vilniaus dailės akademijos Dailėtyros institutas ir Lietuvos dailės istorikų draugija Organizer: Institute of Art Research of Vilnius Academy of Arts and Lithuanian Art Historians Society Konferencijos rengėjos / Coordinators Dr. Rasa Butvilaitė, Edita Povilaitytė-Leliugienė Konferencijos rėmėjai /Sponsors of conference Vertė / Translated e-vertimai Redagavo / Editor Artūras Judžentis Dizainerė / Designer Rasa Janulevičiūtė Tiražas / Circulation 200 © Vilnius Academy of Arts, 2016 ISBN 978-609-447-209-1 Vilniaus dailės akademija, 2016 (At)koduota istorija architektūroje Prakalbinta architektūra atveria architekto kūrybingumą, parodo užsakovo skonį ir darbų vykdytojo sprendimų konstruktyvumą, išskleidžia mados ir laikmečio ideologijos, istorinės kaitos, atminties ir kitus diskursus. Diachroninis architektūros ir archeologijos tyrimų, architektūrinių planų bei brėžinių, ikonografinių šaltinių skaitymas atkoduoja pastatuose glūdinčias praeities politines, intelektualines, technologines, socialines ir kasdienybės plotmes. O atskirų statinių ar kompleksų iššifravimas, nagrinėjant meninius, techninius, konstrukcijų duomenis, suteikia galimy- bę tyrėjui kurti pasakojimą apie atskirų asmenybių,
    [Show full text]
  • Coup De Fouet
    Coup4 de fouet 2004 Unveiling Art Nouveau in Tblisi Desvelant el Modernisme a Tblisi Riga: walking in the Art Nouveau metropolis Riga: passejant per la metròpoli del modernisme Josep Palau Oller, textile and toy designer Josep Palau Oller, dissenyador de teixits i joguines Coup de fouet Capitals and decorative graffitos on the chevet of the function room in the Caixa Sabadell building. 3 Capitells i esgrafiats decoratius a la capçalera del saló d’actes de l’edifici de la Caixa Sabadell. © Arxiu audiovisual Caixa Sabadell singular Sabadell, a rendez-vous with catalan Modernisme Caixa Sabadell Sabadell t the beginning of the 20th century, the Art century, building work began on two beautiful examples of Nouveau movements did more than put Catalan Modernisme, located right in the middle of the city, forward a new architectural and decorative between the Central Market and the main thoroughfare of La style. Their audacity signalled a leap beyond Rambla: the headquarters and social foundation buildings traditional forms in favour of free respectively of the savings bank Caixa Sabadell. Both schemes imagination, and towards a search for other were drawn up by the architect Jeroni Martorell i Terrats artistic languages. Its driving forces were (Barcelona 1873-1951), theorist of the magazine Catalunya who Avitality and a desire for art to break through established introduced the ideas of the Viennese Secession. In 1915, Martorell boundaries. The great European cities, at least, immediately i Terrats would become responsible for the cataloguing and espoused the new artistic concepts, and artists from all disciplines preservation of monuments for the Catalan regional government, had their say.
    [Show full text]
  • Renationalisierung Oder Sharing Heritage. Wo Steht Die
    32 Cherished and Perished Monuments Some 19th-Century Cases of Renovation in the Baltic Heimat * KRISTINA JÕEKALDA SUMMARY Introduction Ever since the early 19th century, the handling of Heritage by nature involves a dialogue between medieval monuments, such as the St Olaf’s church history and the ways of remembering it. Therefore and the town wall in Tallinn (Reval), has revealed heritage, and especially heritage conservation, has contradictory tendencies. The “long 19th centu- the power of rewriting existing memory discours- ry” can be called the era of discovering, but also es.1 Like literature,2 heritage has the potential to of destroying historical monuments. The latter reactivate layers and associations within memory: occurred due to poor awareness and the resulting sometimes even those that never existed in real- decay, sometimes as a result of restoration itself, ity. This is particularly relevant in the context of in the form of extreme attempts to “purify” what the 19th-century enthusiasm for reconstruction was considered the original, medieval appearance and the simultaneous wave of (national) identity of a building. An interest in the historical appear- construction. This essay mainly sets out to look at ance of a structure was not seen as inconsistent the representations of medieval architecture in the with replacing it with an imaginary reconstruction. 19th-century practice of heritage conservation in Therefore, ironically, the first specialists to begin Estonia and the Baltic provinces (Fig. 1), looking at research on medieval buildings often were those some of the most polemical cases of “rejuvenation”. who, through their practical work, ended up wiping We can speak of “sharing heritage” between out the last surviving layers of the original struc- Eastern and Western Europe, between different ture.
    [Show full text]
  • Gada Parskats 2002 04 Inet
    UDK 327 (474.3) (058) La 806 Latvijas Republikas Årlietu ministrijas gadagråmata 2002 Yearbook of the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia 2002 Latvijas Republikas Årlietu ministrija Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia Brîvîbas bulvåris 36, Rîga, LV-1395, Latvija http://www.am.gov.lv Fotogråfijas – LR Årlietu ministrijas arhîvs, LR diplomåtisko pårståvniecîbu arhîvi, A.F.I., I. Znotiñß, J.Krümiñß. Drukåts AS “McÅbols”, Bi˚ernieku ielå 18, Rîgå, LV-1039. ISBN 9984-528-58-8 π Latvijas Republikas Årlietu ministrija, teksts, 2003 πMåris Sîmansons, dizains, 2003 LATVIJAS REPUBLIKAS ÅRLIETU MINISTRIJA gadagråmata Saturs Contents Årlietu ministre Sandra Kalniete. Ievadvårdi 1 Minister of Foreign Affairs Sandra Kalniete. Foreword Latvijas årpolitika 2002. gadå 3 Latvia’s Foreign Policy in 2002 Årlietu ministrijas valsts sekretårs Måris Riekstiñß 5 State Secretary of the Ministry of Foreign Affairs Måris Riekstiñß Årlietu ministrijas valsts sekretåra vietnieks Andris esteris 7 Under-Secretary of State Andris esteris Årlietu ministrijas valsts sekretåra vietnieks Ivars Pundurs 21 Under-Secretary of State Ivars Pundurs Hronolo©ija 2002 25 Chronology of events 2002 3 Informatîvais pielikums 41 Informative annex Årlietu dienesta personåla saståvs 48 The staff of Latvia’s foreign service Latvijas Republikas Årlietu ministrijas budΩets 50 Ministry of Foreign Affairs budget expenditures Latvijas Republikas diplomåtiskås pårståvniecîbas 68 Diplomatic missions of the Republic of Latvia Latvijas Republikas goda konsuli
    [Show full text]
  • Padomju Laika Sociālās Reprezentācijas Latviešu Pēcpadomju Biogrāfiskajā Diskursā
    Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte Komunikācijas studiju nodaļa Mārtiņš Kaprāns Padomju laika sociālās reprezentācijas latviešu pēcpadomju biogrāfiskajā diskursā Promocijas darbs komunikācijas zinātnē Promocijas darba zinātniskā vadītāja: Dr. hist., prof. Vita Zelče Rīga, 2012 Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā „Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē”. 2 Anotācija Promocijas darba mērķis ir aprakstīt un skaidrot, kā latviešu publiskais biogrāfiskais diskurss pēdējo 20 gadu laikā ir ielogojis, atainojis un transformējis priekšstatus par padomju periodu un kā šo procesu ir ietekmējušas autobiogrāfu kolektīvās identitātes. Pētījuma konceptuālo ietvaru veido sociālo reprezentāciju teorija. Promocijas darbā tiek izmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās datu ieguves metodes. Empīriskais materiāls balstās uz trīs datu avotiem: pēcpadomju autobiogrāfijām, laikrakstu publikācijām un intervijām ar pēcpadomju autobiogrāfiju izdevējiem. Biogrāfiskā diskursa analīze parāda, ka līdzās negatīvajām un pozitīvajām padomju perioda sociālajām reprezentācijām svarīga loma latviešu autobiogrāfijās ir bijusi arī pragmatiskajai reprezentācijai. Tā, neignorējot padomju režīma pārdarījumus, ir izgaismojusi autobiogrāfu individuālos un kolektīvos sasniegumus. Atslēgvārdi: Sociālo reprezentāciju teorija, kolektīvā atmiņa, biogrāfiskais diskurss, tematiskā analīze, padomju periods Abstract The PhD thesis demonstrates and explains how the Latvian public biographical discourse has framed and transformed the
    [Show full text]
  • Yearbook 2014.Pdf
    UDK 061.23:001(474.3)(058) La 801 LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES Akadçmijas laukums 1 Tel.: (371) 67225361 Fax: (371) 67821153 Rîga, LV 1050 E-mail: [email protected] Latvia http://www.lza.lv The 2014 Latvian Academy of Sciences (LAS) Yearbook is a follow-up edi- tion — already the fourteenth one under this title. The previous issues reflected the sit- uation in 1991, 1992, 1994, 1995, 1996, 1997, 1998/1999, 2000/2001, 2002/2003, 2004/2005, 2006/2007, 2008/2009, and 2010/2011. The Yearbook 2014 contains basic information on the Academy, including the membership directory, and its workings from the second half-year 2011 through 15 March 2014. This Yearbook also contains overview of scientific research in Latvia, written by the chairpersons of the LAS scientific divisions, information on the major scientific events in Latvia plus brief information on research policy issues in Latvia. The contents of the Yearbook are also available on the Website of the LAS (http://www.lza.lv). See section About Academy/Annual Reports. ISSN 1407-0383 ISBN 978-9984-879-63-5 Ó Latvian Academy of Sciences, 2014 CONTENTS TOPICAL ISSUES FOR YEAR 2014 ......................4 OVERVIEW OF SCIENTIFIC RESEARCH IN LATVIA ..............9 Physical and Technical Sciences in Latvia .................9 Chemical, Biological and Medical Sciences in Latvia ............15 Agriculture and Forestry Sciences in Latvia ................22 Humanities and Social Sciences in Latvia .................32 Top scientific achievements in Latvia, 2011, 2012, 2013 ...........48 Major scientific events
    [Show full text]
  • Artistic Alliances and Revolutionary Rivalries in the Baltic Art World, 1890–1914
    INTERNATIONAL JOURNAL FOR HISTORY, CULTURE AND MODERNITY www.history-culture-modernity.org Published by: Uopen Journals Copyright: © The Author(s). Content is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International Licence eISSN: 2213-0624 Artistic Alliances and Revolutionary Rivalries in the Baltic Art World, 1890–1914 Bart Pushaw HCM 4 (1): 42–72 DOI: 10.18352/hcm.503 Abstract In the areas now known as Estonia and Latvia, art remained a field for the Baltic German minority throughout the nineteenth century. When ethnic Estonian and Latvian artists gained prominence in the late 1890s, their presence threatened Baltic German hegemony over the region’s culture. In 1905, revolution in the Russian Empire spilled over into the Baltic Provinces, sparking widespread anti-German violence. The revolution also galvanized Latvian and Estonian artists towards greater cultural autonomy and independence from Baltic German artistic insti- tutions. This article argues that the situation for artists before and after the 1905 revolution was not simply divisive along ethnic lines, as some nationalist historians have suggested. Instead, this paper examines how Baltic German, Estonian and Latvian artists oscillated between com- mon interests, inspiring rivalries, and politicized conflicts, question- ing the legitimacy of art as a universalizing language in multicultural societies. Keywords: Baltic art, Estonia, Latvia, multiculturalism, nationalism Introduction In the 1860s a visitor of the port towns of Riga or Tallinn would have surmised that these cities were primarily German-speaking areas of Imperial Russia. By 1900, however, one could hear not only German, but Latvian, Estonian, Russian, as well as Yiddish on the streets of Riga 42 HCM 2016, VOL.
    [Show full text]
  • Seeking Baltic German Art in the Nineteenth Century 79
    Baltic Identity via German Heritage? Seeking Baltic German Art in the Nineteenth Century 79 Baltic Identity via German Heritage? Seeking Baltic German Art in the Nineteenth Century* Kristina JÕekalda The paper investigates the Baltic art historiography concerned with the heritage of medieval architecture in what is now Estonia and northern Latvia, aiming to detect possible conflicts and collisions – or at least a tense relationship – between a specifically Baltic identity and an inevitably German heritage. Against the background of the cultural and national aspirations of the German ‘motherland’, tsarist Russia and native Estonians/Latvians, the Baltic German identity constructions gradually became more and more pronounced in the course of the long nineteenth century. Asking when the need to differentiate between a German and a Baltic German heritage was first sensed, and when the research on this heritage was placed in the context of art history, the writings by the German-born, but Riga-based art historian Wilhelm Neumann serve as a case study. The focal point of the paper is the interrelation between the ‘discovery’ of the local heritage and the emergence of art history: the texts examined mirror the constructions of a Baltic identity, as much as they mirror the influence of the (German) discipline of art history. Can the fact that the roots of both of these were in Germany be considered a situation of double colonialisation? How independent were Baltic German authors in their opinions and conceptions? Can studies on these issues benefit
    [Show full text]
  • On the Peculiarities of Latvian Drinking Culture
    Proem Co-funded by the Latvian State Satori Internet Magazine Editorial Staff Centenary Programme Ilmārs Šlāpins, Elizabete Lukšo-Ražinska, Anna Andersone Being Together Translator Lauris Veips with Your Country English Editor Suzanne McQuade With the decision to celebrate our country’s centenary not just for a Project Management single day but for an entire year, we have afforded ourselves a great Elizabete Lukšo-Ražinska, Zaiga Pūce, opportunity – to notice something more than just a symbol on a Latvian Centenary Paula Jansone calendar, a flag, or the map of the world representing the idea of a Information Centre country. Latvian National Library Typefaces We have found the time to think about what exactly happens Mūkusalas iela 3, 1st floor, Rīga Freight, Lapture to a country when we observe it in a temporal perspective. Thus it becomes clearer that a state – even such a small and shy little coun- +371 673 303 50 Paper try like Latvia – is a changing entity that cannot be concealed behind +371 220 138 89 Maestro print 190 g/m2, Maestro print 90 g/m2 the frame of a definition. Yes, it is much harder to love. It has good and bad days. It has its own characteristic features, some that might [email protected] Design make an honest person ashamed. Not only does it have dreams of lv100.lv Kārlis Dovnorovičs, “You Made My Day” the future, but also its grey everyday routine and dark spots in its his- tory. It is difficult for us to capture and describe it, because a pressed Publisher flower is but a dried plant, ready to crumble between our fingers.
    [Show full text]
  • Latvian Acadsemy of Sciences, Year Book 2010/2011
    LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES 2 0 1 0 / 1 1 UDK 061.23:001(474.3)(058) La 801 LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES Akadçmijas laukums 1 Tel.: (371) 67225361 Fax: (371) 67821153 Rîga, LV 1050 E-mail: [email protected] Latvia http://www.lza.lv The 2010–2011 Latvian Academy of Sciences (LAS) Yearbook is a follow-up edition — already the thirteenth one under this title. The previous issues reflected the situation in 1991, 1992, 1994, 1995, 1996, 1997, 1998/1999, 2000/2001, 2002/2003, 2004/2005, 2006/2007, and 2008/2009. The Yearbook includes the Charter of the Latvian Academy of Sciences, basic in- formation on the Academy, its structure and members, surveys of activities in 2009–2011. The contents of the Yearbook are also available on the Website of the LAS (http://www.lza.lv). The Yearbook contains information as of 1 June 2011. ISSN 1407-0383 Ó Latvian Academy of Sciences, 2011 CONTENTS President’s Foreword .............................4 CHARTER OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES ............7 SCIENTIFIC AND ORGANISATIONAL ACTIVITIES OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES IN 2010–2011 ..................12 Major events for Latvia’s science (1 June 200 – 1 June 2011) .........12 Calendar of the Academy meetings in the reporting period (1 June 2009 – 1 June 2011) .....................20 INTERNATIONAL SCIENTIFIC RELATIONS ..................27 GRAND MEDAL, PRIZES, AND AWARDS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES ..............................36 STRUCTURE AND GOVERNANCE OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES . 44 SCIENTIFIC DIVISIONS ...........................49 Division
    [Show full text]