DOCSLIB.ORG

Komparace Postavení Prezidentů V Politických Systémech Estonska a Lotyšska

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Komparace Postavení Prezidentů V Politických Systémech Estonska a Lotyšska FAKULTA SOCIÁLNÍCH STUDIÍ Komparace postavení prezidentů v politických systémech Estonska a Lotyšska Bakalářská práce KLÁRA KLEČKOVÁ UČO: 457428 Vedoucí práce: Mgr. Jakub Šedo, Ph.D. Katedra politologie Politologie Brno 2018/2019 1 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Bibliografický záznam Autor: Klára Klečková Fakulta sociálních studií, Masarykova univerzita Katedra politologie Název práce: Komparace postavení prezidentů v politických systémech Estonska a Lotyšska Studijní program: Politologie Vedoucí práce: Mgr. Jakub Šedo, Ph.D. Akademický rok: 2018/2019 Počet stran: 83 Klíčová slova: Estonsko, Lotyšsko, prezident, komparace, ústava 3 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Bibliografic record Author: Klára Klečková Faculty of Social Studies, Masaryk University Department of Political Science Title of Thesis: Comparison of the position of presidents in the political systems of Estonia and Latvia Degree Programme: Supervisor: Mgr. Jakub Šedo, Ph.D. Academic Year: 2018/2019 Number of Pages: 83 Keywords: Estonia, Latvia, president, comparison, Consti- tution 4 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Abstrakt Práce srovnává postavení hlav státu v Estonsku a Lotyšsku. Zaměřuje se na způsob volby prezidenta a možnost jeho odvolání a na jeho pravo- moci týkající se jmenování nové vlády, rozpouštění parlamentu a zamí- tání legislativních návrhů. Starší a stručnější lotyšská ústava předpo- kládá silnější prezidentské pravomoci, zatímco estonský prezident má především ceremoniální úlohu. Práce dále zjišťuje, zda tyto závěry ko- respondují s reálným postavením prezidentů, přičemž dochází k závěru, že s výjimkou první estonské hlavy státu byli lotyšští prezidenti dopo- sud vždy aktivnějšími politickými hráči. 1 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Abstract Thesis compares position of the head of state of Estonia and Latvia. It focuses on the process of electing the president, the possibility of his removal and his rights to appoint new government, dissolve the Par- liament and reject a legislative proposal. The older and less detailed Constitution of Latvia presuppose a more powerful set of presidential powers, while the Estonian president is mostly ceremonial. The thesis tries to establish whether these findings match presidential powers in reality. With the exception of the first Estonian president the presi- dents of Latvia have been more active political players. 2 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Čestné prohlášení Prohlašuji, že jsem bakalářskou práci na téma Komparace postavení prezidentů v politických systémech Estonska a Lotyšska zpracovala sama. Veškeré prameny a zdroje informací, které jsem použila k sepsání této práce, byly řádně citovány a jsou uvedeny v seznamu použitých pramenů a literatury. V Brně 2. května 2019 ....................................... Klára Klečková 1 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Poděkování Na tomto místě bych ráda poděkovala Mgr. Jakubu Šedovi, Ph.D. za jeho ochotu, vstřícný přístup a cenné rady, které mi v rámci vedení práce poskytl. Děkuji také své rodině a přátelům za to, že mi po celou dobu studia byli nesmírnou a nenahraditelnou oporou. Dále děkuji všem, s nimiž jsem se v průběhu studia na Fakultě sociál- ních studií setkala a kteří velkou měrou přispěli k mému vzdělání a roz- voji. Šablona DP 3.0 (prosinec 2018) © 2014, 2016, 2018 Právnická fakulta Masarykovy univerzity OBSAH 5 Obsah Seznam zkratek politických stran 7 1 Úvod 11 2 Metodologie 13 Metody a cíle výzkumu .................................................................................................................. 13 Kritéria výběru zemí ....................................................................................................................... 14 3 Ústavní pravomoci prezidentů 17 Estonská a Lotyšská ústava ......................................................................................................... 17 Estonsko ............................................................................................................................................... 17 Lotyšsko ............................................................................................................................................... 21 Srovnání postavení prezidentů z pohledu ústav ................................................................. 24 4 Reálné uplatňování prezidentských pravomocí 27 Estonsko ............................................................................................................................................... 27 Lotyšsko ............................................................................................................................................... 36 Komparace reálného postavení prezidentů .......................................................................... 48 5 Závěr 53 Použité zdroje 55 Příloha A Seznam vlád v Estonsku 71 Příloha B Seznam vlád v Lotyšsku 73 Počet znaků: 86 226 5 SEZNAM ZKRATEK POLITICKÝCH STRAN 7 Seznam zkratek politických stran Estonsko EK – Estonská strana středu (Eesti Keskerakond) EKK – Estonská koaliční strana (Eesti Koonderakond) EKRE – Estonská konzervativní lidová strana (Eesti Konservatiiv- ne Rahvaerakond) EME – Estonská venkovská lidová strana (Eesti Maarahva Era- kond) ER – Estonská reformní strana (Eesti Reformierakond) ERL – Estonská lidová unie (Eestimaa Rahvaliit) ERSP – Estonská národní nezávislá strana (Eesti Rahvusliku Sõl- tumatuse Partei) I – Vlast (Isamaaliit), od 1995 Vlastenecká unie (Isamaaliit) IRL – aliance I a RP (Erakond Isamaa ja Res Publica Liit) KMÜ – aliance EKK a ERL (Koonderakond ja Maarahva Ühendus) M – Umírnění (Rahvaerakond Mõõdukad) RP – Res Publica (Erakond Res Publica) SDE – Sociálnědemokratická strana (Sotsiaaldemokraatlik Era- kond) VKR – Lidová strana republikánů a konzervativců (Vabariiklaste- ja Konservatiivide Rahvaerakond) 7 8 SEZNAM ZKRATEK POLITICKÝCH STRAN Lotyšsko DPS – Demokratická strana „Saimnieks“ (Demokrātiskā partija "Saimnieks") JL – Nová éra (Jaunais laiks) JKP – Nová konzervativní strana (Jaunā konservatīvā partija) JP – Nová strana (Jaunā partija) JV – Nová jednota (Jaunā Vienotība) KDS – Křesťanská demokratická unie (Kristīgi demokrātiskā savienība) KPV LV – Kdo vlastní stát? (Kam pieder valsts?) LAAT – Pro rozvoj Lotyšska (Latvijas attīstībai) LC – Lotyšská cesta (Latvijas Ceļš) LNNK – Lotyšská národní konzervativní strana (Latvijas Nacio- nālās Neatkarības Kustība) LPP – Lotyšská první strana (Latvijas Pirm Partija) LPP-LC – aliance LPP a LC (Latvijas Pirmā partija / Latvijas Ceļš) LVP – Lotyšská strana Jednota (Latvijas Vienības partija) LZP – Lotyšská strana zelených (Latvijas Zaļā partija) LZS – Lotyšská farmářská unie (Latvijas Zemnieku Savienība) NA – Národní aliance (Nacionālā apvienība) PLL – Za dobré Lotyšsko (Par Labu Latviju) PS – Občanská unie (Pilsoniskā savienība) SC – Centrum shody (Saskaņas Centrs) 8 SEZNAM ZKRATEK POLITICKÝCH STRAN 9 TB – Za vlast a svobodu (Tēvzemei un Brīvībai) TB/LNNK – aliance TB a LNNK (Nacionālā apvienība / Tēvzemei un Brīvībai) TP – Lidová strana (Tautas Partija) TPA – Politický svaz ekonomů (Tautsaimnieku politiskā ap- vienība) V – Jednota (Vienotība) VL – Společně pro Lotyšsko (Visu Latvijai) ZRP – Zatlersova reformní strana (Zatlera Reformu partija) ZZS – Svaz zelených a farmářů (Zalo un Zemnieku savieniba) 9 ÚVOD 1 Úvod Bakalářská práce se zaměřuje na komparaci postavení hlav státu ve dvou pobaltských republikách, Estonsku a Lotyšsku. Odborná politolo- gická literatura již od 90. let věnuje více pozornosti třetí z pobaltských zemí, Litvě, v souvislosti s níž rozvíjí diskuze o povaze možného místní- ho semiprezidencialismu (Auers 2013: 191-2). Následující text si po- dobné ambice neklade, jelikož jeho cílem je srovnání postavení prezi- dentů v zemích s čistě parlamentními systémy vlády (Auers 2015: 44, Švec 2004a: 126-7, b: 205). Nicméně skutečnost, že v Estonsku i Lotyš- sku je pozice hlavy státu považována za slabou, nevylučuje možnost nalezení zajímavých a podstatných rozdílů v systémovém nastavení i praktickém fungování tamní politiky. Cílem práce není pouze teoretický popis ústavního zakotvení insti- tuce prezidenta v obou státech, nýbrž i komplexnější analýza výkonu prezidentské funkce jednotlivými politiky. Jejímu provedení však musí předcházet alespoň základní deskripce formálního postavení hlavy stá- tu v obou republikách, jež se v tomto případě zaměří na způsob volby (a odvolání) prezidenta a jeho pravomoci suspenzivního veta, jmenová- ní vlády a rozpouštění parlamentu. Poté, co budou zjištěny shody a od- lišnosti ústavního nastavení obou zemí, může následovat popis, rozbor a samotná komparace reálné politické situace. Část zabývající se fungováním systému bude představovat klíčovou část práce, jelikož reálný výkon (nejen prezidentských) pravomocí je vždy poněkud odlišný od toho, co je doslovně vymezeno ústavními tex- ty. Formální pravidla nikdy nemohou předvídat konkrétní situace, a proto nechávají určitý prostor pro interpretaci závislou na nastalé politické situaci. Kroky jednotlivých prezidentů jsou nakonec vždy ovlivňovány také historickou tradicí a osobností a charismatem daných politických hráčů (Hloušek 2013: 20, Pavlíček 2014: 279), jež jako pro- měnné v rozsáhlých kvantitativních studiích zanikají. 11 METODOLOGIE 2 Metodologie Metody a cíle výzkumu Ve výzkumu bude využito komparativní metody, jež
Load more

Recommended publications
  • EU Enlargement and Latvian Citizenship Policy
    EU Enlargement and Latvian Citizenship Policy HELEN M. MORRIS Centre for European Policy Studies, Brussels, Belgium Issue 1/2003 EUROPEAN CENTRE FOR MINORITY ISSUES (ECMI) Schiffbrücke 12 (Kompagnietor Building) D-24939 Flensburg Germany ( +49-(0)461-14 14 9-0 fax +49-(0)461-14 14 9-19 e-mail: [email protected] internet: http://www.ecmi.de EU Enlargement and Latvian Citizenship Policy HELEN M. MORRIS Centre for European Policy Studies, Brussels, Belgium This article examines whether its the desire to join the European Union exerted any influence upon Latvian nationality policy. The author concludes that external pressure upon Latvian policymakers during the accession process led to a significantly more liberal and inclusive citizenship law than might have otherwise been adopted. The analysis includes an assessment of current concerns in nationality and minority policy in Latvia including the large number and status of non-citizens, the application of language legislation, and the reform of the education system. EU membership is expected to make Latvian citizenship more attractive for non-citizens and the country will continue to be required to meet its international obligations regarding treatment of the non-citizen population and minorities. However, there is a risk that the completion of accession negotiations and accompanying reduction in European Commission influence coupled with intense pressure on limited economic and administrative resources in the new member states will sideline respect for and protection of minority rights. I. Introduction Since regaining independence in 1991, Latvian nationality policy has developed from an exclusive, almost restitutionist, policy seeking to identify the Latvian state with the Latvian nation into a more inclusive civic definition of Latvian citizenship.
    [Show full text]
  • Augusta Hronika Latvijas Republikas Neatkarības Atjaunošana De Facto
    Augusta hronika Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto August Chronicles The de facto restoration of the independence of the Republic of Latvia Rīga 2016 Atzīmējot 1991. gada 21. augusta konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” 25. gadadienu, grāmata izdota ar Latvijas Republikas Saeimas Prezidija atbalstu. In honour of the 25th anniversary of the adoption of the constitutional law “On the Statehood of the Republic of Latvia”, this book is published with the support of the Presidium of the Saeima of the Republic of Latvia. Sastādītājs / Compiled by Aleksandrs Mirlins Vāka foto – Augusta puča laikā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes sapulcējušies cilvēki. Ulda Pāžes foto, Latvijas Republikas Saeima. Cover photo – People have gathered at the Supreme Council of the Republic of Latvia during the August Putsch. Photo by Uldis Pāže, Saeima of the Republic of Latvia. SATURS | CONTENTS Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Laiks, kurā atguvām Latviju . .4 Ināra Mūrniece, Speaker of the Saeima of the Republic of Latvia. The Time We Regained Latvia . .6 Dainis Īvāns. Laipni lūgti neatkarīgajā Latvijā! . .8 Dainis Īvāns. Welcome to the Independent Latvia! . .12 Dokumenti | Documents . .16 Aleksandrs Mirlins. Kā tapa “Augusta hronika” . .372 Aleksandrs Mirlins. The Making of August Chronicles . .373 August Chronicles. .374 Augusta hronika . 401 Personu rādītājs | List of persons . .429 Tematiskais rādītājs | Index . .438 Izdevuma “Janvāra hronika” labojumi un komentāri | Corrections and additional comments to “January Chronicles” . .444 Saīsinājumi | Abbreviations . .447 2 1991. gada 21. augustā konstitucionālā likuma pieņemšanas laikā Doma laukumā plosījās OMON bruņutransportieri. Notikumu attīstība vēl bija neskaidra. Preses namu, Latvijā vienīgo televīziju Zaķusalā, radio namu Doma laukumā bija sagrābuši pučisti.
    [Show full text]
  • The Possibility to Create Large-Scale Regional Governments in Latvia
    Organisation for Economic Co-operation and Co-operative Action Programme on Local Development Economic and Employment Development EMPLOYMENT, ECONOMIC DEVELOPMENT AND LOCAL GOVERNANCE IN LATVIA Radisson SAS Daugava 24 Kugu Street, LV-1048 Riga, Latvia 18 January 2005 The Possibility to Create Large-scale Regional Governments in Latvia by Ligita Začesta, Assist. Professor at Vidzeme University College and Maris Pūis, Assist. Professor at the University of Latvia The topicality of the theme is connected with the prolonged period of decision-making during which no answer has been given to the question – whether to establish the large-scale regional governments in Latvia or not. The aim of this paper is to evaluate why previous efforts to establish such type of self-government were not successful, as well as to offer a solution of the problem. This paper describes the main interest groups connected with the regional reform, the analysis of the influence of economic, social and political aspects on the establishment of regional governments of larger scale is carried out, as well as comparison with the tendencies in the countries of the European Union (EU) is made. INTRODUCTION Although the necessity of the regional reform has been recognised already in “The Concept of Self- Government Reforms”, elaborated in 1993 (The Cabinet of Ministers, 1993), also the law “On Administrative Territorial Reform”, adopted in 1998 (the Saeima (the Parliament), 1998) provided for the establishment of such a kind of local governments, as well as the Declaration of the Cabinet of Ministers of 2004 envisaged the creation of large-scale regional governments - still the political decision has not been adopted.
    [Show full text]
  • Latvijas Ārlietu Simtgade
    LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS Latvijas valsts simtgade ir lielisks iemesls atskatīties uz valsts paveikto – ar lepnumu par daudzajiem sasniegumiem un paškritisku skatu uz to, kas vēl jāpadara. Šī ārlietām veltītā projekta pirmais sējums aplūko galvenos idejiskos strāvojumus Latvijas ārpolitikā un nozīmīgākās personības, kas ir tos attīstījušas. Latvijas un ārvalstu ekspertu komanda aplūko svarīgākās tendences Latvijas ārlietās Starpkaru periodā un mūsdienās, kā arī pievēršas ārpolitiskajai domāšanai trimdas un Atmodas periodā. Autori: Aldis Austers, Edijs Bošs, Raimonds Cerūzis, Mārtiņš Daugulis, Martins Hausdens, Ivars Ījabs, Didzis Kļaviņš, Andis Kudors, Džordans T. Kuks, Andrejs Plakans, Diāna Potjomkina, Gunda Reire, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis, Jānis Taurēns Redaktori: Diāna Potjomkina, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis Zinātniskie recenzenti: Ainārs Lerhis, Toms Rostoks Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Saeima Projekts tapis sadarbībā ar Nacionālo informācijas aģentūru LETA Par rakstu saturu atbild to autori. Autoru viedoklis nav uzskatāms par Latvijas Ārpolitikas institūta, projekta atbalstītāju un partneru, citu pārvaldes iestāžu vai struktūru viedokli. Vāka dizains: Līga Rozentāle Makets: Oskars Stalidzāns Tulkojumi no angļu valodas: Alise Krapāne Latviešu valodas redaktore: Līga Bērziņa ISBN 978-9984-583-85-3 © Rakstu autori, 2016 UDK
    [Show full text]
  • STARPZIŅOJUMS “Administratīvo Resursu Izmantošanas Novērošana Pirms 9.Saeimas Vēlēšanām”
    STARPZIŅOJUMS ªAdministratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 9.Saeimas vēlēšanāmº 2006.gada septembris 1 Saturs 2 Kopsavilkums Šā gada veiktās novērošanas rezultāti liecina, ka pa šo laiku ievērojami augusi politiķu un sabiedrības izpratne par valsts un pašvaldību resursu izmantošanas negodīgumu vēlēšanās. Tomēr 2006.gada pētījuma rezultāti liecina, ka arī šajās vēlēšanās administratīvo resursu izmantošana ir uzskātama par nopietnu problēmu, kas kropļo politisko konkurenci. Šajā priekšvēlēšanu kampaņā veiktie novērojumi liecina, ka valdošie politiķi savtīgiem nolūkiem visvairāk ir izmantojuši institucionālos resursus, t.i., institūcijas un amata pienākumu pildīšanai paredzētos resursus. To vidū plašāk izplatītie gadījumi saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem valsts un pašvaldību iestādēs un valsts/ pašvaldību uzņēmumos. Cita no līdz šim mazāk izplatītām formām, taču arī īstenota uz valsts resursu rēķina, ir pseidoaptauju veidošana, kuras formālais mērķis ir uzklausīt sabiedrības viedokli. Tā piemēram, divi ministri, izmantojot savu nozares vadīto ministriju aktivitātes, izvērsa sava tēla spodrināšanas kampaņu, pievienojot anketām ministra foto vai arī īsu aprakstu par ministra dzīves gājumu. Tomēr visplašāk no institucionālo resursu klāsta šajā priekšvēlēšanu kampaņā tika manipulēts ar publiskam amatam piesaistīto autoritāti. Publiskā amata autoritāte ± vairāk izmantotais resursu veids Publiskā amata autoritāte ir ietekmīgs resurss, ko persona iegūst, stājoties amatā. Proti, šī autoritāte ir piederīga nevis personai, bet gan amatam, kas piešķir personas darbībām leģitimitāti un uzticību. Lai arī šo resursu veidu dažkārt ir grūti kvantitatīvos rādītājos izteikt, taču tā ietekme var būt daudz lielāka, kā citu resursu savtīga izmantošana. Amata autoritāte ir arī pamatā tam, kādēļ valdošo partiju pārstāvjiem jau a priori ir priekšrocība pār opozīcijas partijām vai ārpus varas esošajām partijām. Ja amatpersonas to izmanto savtīgos nolūkos, tad tiek iedragāts vienlīdzīgu vēlēšanu princips un sabiedrības leģitimitāte valsts varai.
    [Show full text]
  • 2019/2020 LATVIA Human Development Report
    LATVIA LATVIA Human Development Report Human Development Report Development Human 2019/2020 The Latvia Human Development Report has been published since 1995. The Advanced Social and Political Research Institute, Faculty of Social Sciences at the University of Latvia has managed and edited the Report in collaboration with partners across Latvia since 2005. The 2019/2020 Report investigates the Europeanization of Latvia – the impact that membership of the European Union (EU) has left on Latvian politics and government, economy and society. The authors of the first part of the Report focus on changes and modernization of the state, examining, in particular, Europeanization of the political system, public administration and local governments, as well as foreign affairs and the judicial system. It also assesses the EU’s impact upon the economy. The second part of the report focuses mainly on the impact of the EU on people, society and mass media. The authors reveal that the EU’s impact is pronounced in the main political institutions and that the membership of the EU has fostered extensive modernization of governance. At the same time, although there has been a large-scale reorientation towards European values, Latvia’s membership in the EU has not achieved substantive change in combatting poverty, inequality and depopulation of rural areas. These problems, similarly to economic development, are national-level issues, which can be resolved only through domestic government led reforms. 2019/2020 EUROPEANIZATION Advanced Social and Political Research Institute OF LATVIA ISBN 978-9934-18-661-5 2019/2020 LATVIA Human Development Report EUROPEANIZATION OF LATVIA Advanced Social and Political Research Institute Latvia.
    [Show full text]
  • Jūrniecības Gadagrāmata 2020
    LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2020 LATVIJAS JŪRNIECĪBAS SAVIENĪBA LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2020 28. grāmata RĪGA 2021 Redkolēģija Antons Vjaters, Anita Freiberga Redaktore Anita Freiberga Tālr. 29229063 E-pasts: [email protected] Datorgrafika Kaspars Vēveris Pirmā vāka foto: Shutterstock.com Ilustrācijām izmantoti: Ā. Freiberga, G. Dieziņa, S. Kočānes, A. Freibergas, N. Smaļinska, R. Mūrnieka, J. Budreikas foto un foto no Ministru kabineta, Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta, Saeimas kancelejas, Satiksmes ministrijas, LOTLP Reklāmas komisijas, Aizsardzības ministrijas, Latvijas Jūras spēku, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Jūras administrācijas, Latvijas Jūras akadēmijas, Liepājas Jūrniecības koledžas, “Novikontas”, “CSM Baltija”, Salacgrīvas ostas pārvaldes, Mērsraga ostas pārvaldes, Rīgas brīvostas pārvaldes, Ventspils brīvostas pārvaldes, LSEZ pārvaldes, Skultes ostas pārvaldes, “Gulf of Riga Regatta”, “Tēvijas Sarga”, “Jūras Informācijas”, “Latvijas jūrniecības gadagrāmatas”, MVPŠ Jūras spēku Mācību centra arhīva, kā arī foto no Ivara Brauna, Naura Upatnieka, Ilzes Bernsones, Ulda Kariņa, Aleksandra Nadežņikova, Edgara Gļaņenko, Ingus Bajinska, Aināra Vimbas, Imanta Nartiša, Ulda Ozola, Matīsa Stīpnieka, Ģirta Sarjas personīgā arhīva. Rakstos izmantota ES, EK, IMO, Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas, LSEZ, Latvijas Jūras administrācijas žurnāla „Jūrnieks” informācija. LJA informāciju publicēšanai sagatavojusi Sarma Kočāne. Rakstus publicēšanai
    [Show full text]
  • Einars Repse
    Einars Repse Letonia, Primer ministro (2002-2004) Duración del mandato: November 07, 2002 - , Nacimiento: Municipalidad de Jelgava, December 09, 1961 Partido político: Por el Desarrollo de Letonia (LA); anteriormente, de Unidad (Vienotiba) y Nueva Era (JL) Profession: Ingeniero en electrónica y funcionario bancario Resumen http://www.cidob.org 1 of 7 Biografía En 1986 obtuvo el título de ingeniero electrónico por la Facultad de Física y Matemáticas de la Universidad Estatal de la entonces República Socialista Soviética Letona (RSSL) y a continuación empezó a trabajar en el departamento de proyectos de instrumental científico de la Academia de Ciencias de la RSSL, como la anterior institución sita en Riga. El 10 de julio de 1988 figuró entre los fundadores del Movimiento de la Independencia Nacional Letona (LNNK), una organización de la derecha nacionalista y antirrusa que a su vez se asoció al Frente Popular Letón (LTF), la gran coalición de fuerzas sociales y políticas fundada el 8 de octubre de 1988 para canalizar las demandas populares de la restauración de la soberanía nacional perdida en la anexión por Stalin en 1940, la retirada de las tropas ruso-soviéticas y la celebración de elecciones libres. Repse se aseguró un lugar señero en la conducción de los acontecimientos como miembro del consejo ejecutivo del LTF. El ala reformista de los propios comunistas letones, con Anatolijs Gorbunovs a la cabeza, impulsó el proceso soberanista, aunque con cautela, intentado evitar los enfrentamientos violentos con Moscú. El 18 de marzo de 1990 Repse fue uno de los 131 candidatos del LTF que obtuvo escaño en las elecciones para el Consejo Supremo de 201 miembros, en realidad el viejo Soviet Supremo convertido en Parlamento de transición durante el período de separación de la URSS.
    [Show full text]
  • Latvia's 15 Years in the European Union
    THE DILIGENT TEENAGER: LATVIA’S 15 YEARS IN THE LATVIA IN THE EUROPEAN UNION 15 YEARS EUROPEAN UNION Photo 1 Fifteen years ago, on 1 May 2004, Latvia The day of the EU enlargement. On 1 May joined the European Union (EU), thus closing 2004, ten countries became the new EU almost ten-year long process of accession. Member States: Cyprus, the Czech Republic, Given the sensitive geo-political situation, the Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, choice in favour of Europe was self-evident, Malta, Poland, Slovakia and Slovenia. even though, the ideas of neutrality or closer Romano Prodi, President of the European Commission, Pat Cox, President of the cooperation with the Commonwealth of European Parliament and many EU Heads of Independent States originally emerged in the State and Government, including President political environment. However, the history Vaira-Vīķe Freiberga, attended the official was still alive in people’s memories, and it enlargement ceremony in Dublin. also determined the fate of Latvia in favour of Photo: The European Community, Maxwell’s, integration into the EU, by choosing the so- Irish Presidency called ‘return to Europe’. When regaining independence, Latvia based its statehood on the values of the republic proclaimed in 1918, providing that Latvia is an independent, democratic and parliamentary state. Accession to the EU provided for the strengthening of these values, by incorporating in the family of western democratic states, as well as the economic prosperity, well-being and security of Latvia by cooperating with like-minded countries. It would be difficult to challenge this choice now: the EU is the largest trading Photo 1 bloc in the world, the euro is the second largest currency in the world, the EU is a global leader in combating climate change the most developed countries by the Human and providing development aid; its population Development Index of the United Nations has almost the highest life expectancy in Organization.
    [Show full text]
  • Economic, Agricultural, Environmental and Regional Policy
    Economic, Agricultur al, Environmental and Regional Policy Committee This standing committee of the Saeima was established during the 5th convo- cation of the Saeima in 1993. During the 9th convocation there was a pe- riod from November 2006 to late 2008, when the Committee was split into two separate committees: the Economic Committee and the Agricultural, Envi- ronmental and Regional Policy Com- mittee. Since 2009 the two committees are reunited under the name of the Economic, Agricultural, Environmen- tal and Regional Policy Committee (hereinafter – Committee). Currently the Committee consists of 13 members. The Committee deliberates issues per- Krišjānis Feldmans, chairman of the Economic, Agricultural, Environmental and taining to economy, including agricul- Regional Policy Committee ture, construction, energy, communi- cations, transport (land, air, maritime, laws together with representatives of so- issues within the scope of the commit- as well as governance of sea ports), ciety. Where appropriate, draft laws are tees’ competence, as well as to exchange environmental protection and regional submitted to a relevant subcommittee information. economic policy. Furthermore, the or an ad-hoc working group for prelimi- In the area of external policy, the Com- Committee covers such areas as trade, nary drafting. Working groups comprise mittee maintains contacts with rel- advertising, protection of consumer members of the Committee, representa- evant parliamentary committees from rights, commerce, competition, public tives of relevant line ministries, the Lat- other countries and the European Par- procurement, regulation of public ser- vian Association of Local and Regional liament. Submissions, complaints and vices, governance of public enterprises, Governments, non-governmental or- proposals are examined according to privatisation, land use, tourism, safety ganisations, as well as relevant experts.
    [Show full text]
  • DNB Latvijas Barometrs” Nr.85 Numura Tēma: Latvijas 2015.Nr.8 Gada Novembris5 Barometrs Valsts Svētki Un Patriotisms (2015
    „DNB Latvijas barometrs” Nr.85 Numura tēma: Latvijas 2015.Nr.8 gada novembris5 barometrs Valsts svētki un patriotisms (2015. gada oktobra aptaujas dati) „DNB Latvijas barometra” apraksts „DNB Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma, viedokļu un attieksmes pret dažādiem sociāliem, ekonomiskiem u.c. jautājumiem pētījums, kurš ietver arī dažādu sfēru pazīstamu ekspertu vērtējumu un cēloņsakarību analīzi. „DNB Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālākās norises. Paralēli katrā no aptaujām sabiedrībai tiek uzdots arī indikatoru jautājumu kopums, kas norāda uz vispārējā sabiedrības noskaņojuma izmaiņām. Dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi katru mēnesi tiek aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz + / - 3% robežas. „DNB Latvijas barometra” Nr.85 satura rādītājs Informācija par „DNB Latvijas barometru” ....................................................................................................................... 1 I DAĻA - INDIKATORI Kopējais sabiedrības noskaņojums .................................................................................................................................. 3 Tagadnes un nākotnes vērtējums ...................................................................................................................................
    [Show full text]
  • The Centenary of Latvia's Foreign Affairs
    THE CENTENARY OF LATVIA’S FOREIGN AFFAIRS IDEAS AND PERSONALITIES THE CENTENARY OF LATVIA’S FOREIGN AFFAIRS IDEAS AND PERSONALITIES THE CENTENARY OF LATVIA’S FOREIGN AFFAIRS IDEAS AND PERSONALITIES The upcoming centennial of Latvia’s statehood provides an important occasion to reflect on the country’s international achievements and offer a self-critical look at what remains to be done. This publication identifies main currents in Latvia’s foreign policy thinking and the most remarkable individuals that contributed to shaping them. A team of local and foreign experts reviews key ideational trends in Latvia’s foreign policy during the Interwar period and today, as well as assesses the trajectories of thinking during the periods of exile and regaining independence. Authors: Aldis Austers, Edijs Bošs, Raimonds Cerūzis, Mārtiņš Daugulis, Martyn Housden, Ivars Ījabs, Didzis Kļaviņš, Jordan T. Kuck, Andis Kudors, Andrejs Plakans, Diāna Potjomkina, Gunda Reire, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis, Jānis Taurēns Editors: Diāna Potjomkina, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis Scientific reviewers: Ainārs Lerhis, Toms Rostoks This project was made possible thanks to support from the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia and the Saeima of the Republic of Latvia The project was completed in cooperation with National Information Agency LETA The respective authors are accountable for the content of individual articles. The opinions expressed by the authors should not be construed as representing those of the Latvian Institute of International Affairs, project supporters or partners, other government institutions or entities. Cover design: Līga Rozentāle Layout: Oskars Stalidzāns Translations from Latvian: Alise Krapāne, Jurijs Saveļjevs, Pāvels Smišļājevs English language editor (select chapters): Dillon J.
    [Show full text]