DOCSLIB.ORG

Jūrniecības Gadagrāmata 2020

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Jūrniecības Gadagrāmata 2020 LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2020 LATVIJAS JŪRNIECĪBAS SAVIENĪBA LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2020 28. grāmata RĪGA 2021 Redkolēģija Antons Vjaters, Anita Freiberga Redaktore Anita Freiberga Tālr. 29229063 E-pasts: [email protected] Datorgrafika Kaspars Vēveris Pirmā vāka foto: Shutterstock.com Ilustrācijām izmantoti: Ā. Freiberga, G. Dieziņa, S. Kočānes, A. Freibergas, N. Smaļinska, R. Mūrnieka, J. Budreikas foto un foto no Ministru kabineta, Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta, Saeimas kancelejas, Satiksmes ministrijas, LOTLP Reklāmas komisijas, Aizsardzības ministrijas, Latvijas Jūras spēku, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Jūras administrācijas, Latvijas Jūras akadēmijas, Liepājas Jūrniecības koledžas, “Novikontas”, “CSM Baltija”, Salacgrīvas ostas pārvaldes, Mērsraga ostas pārvaldes, Rīgas brīvostas pārvaldes, Ventspils brīvostas pārvaldes, LSEZ pārvaldes, Skultes ostas pārvaldes, “Gulf of Riga Regatta”, “Tēvijas Sarga”, “Jūras Informācijas”, “Latvijas jūrniecības gadagrāmatas”, MVPŠ Jūras spēku Mācību centra arhīva, kā arī foto no Ivara Brauna, Naura Upatnieka, Ilzes Bernsones, Ulda Kariņa, Aleksandra Nadežņikova, Edgara Gļaņenko, Ingus Bajinska, Aināra Vimbas, Imanta Nartiša, Ulda Ozola, Matīsa Stīpnieka, Ģirta Sarjas personīgā arhīva. Rakstos izmantota ES, EK, IMO, Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas, LSEZ, Latvijas Jūras administrācijas žurnāla „Jūrnieks” informācija. LJA informāciju publicēšanai sagatavojusi Sarma Kočāne. Rakstus publicēšanai sagatavojusi Anita Freiberga. © „Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2020” sagatavota SIA „Jūras informācija” © Latvijas Jūrniecības savienība GLĀBŠANAS RIŅĶA FAKTORS 2020. gadā Covid-19 pandēmija mūs izsita no ierastā ritma un rutīnas. Vēstu- rē tas paliks kā gads, kas visu pasauli nolika uz pauzes: slēgtas robežas un avio- reisi, aizvērtas skolu, biroju, teātru un vēl daudzu citu namu durvis. Neviens īsti nezināja, kā vajadzētu rīkoties, ko darīt un kādus lēmumus pieņemt. Pasaulei un katram tās iemītniekam pēkšņi bija vajadzīgs tāds kā glābšanas riņķis, lai izpeldētu no pandēmijas atvara. Tā jau tas ir, ka ikdienas rutīna iemidzina modrību un pieradina pie domas, ka viss ir tik labi zināms un pārbaudīts, mehānisms darbojas, nekādu pārstei- gumu. Tomēr pandēmija ieviesa savas korekcijas, un ārkārtas situācija parādī- ja, ka pašapmierinātībai un pašpārliecībai zūd pamats zem kājām, kad runa ir par vajadzību rīkoties neordinārā situācijā. 2020. gadā Latvijas ostās ievērojami kritās kravu apgrozījums, piedevām kā Damokla zobens virs galvām karājās politiski virzītā ostu pārvaldības mode- ļa maiņa. Jūrniecības izglītība atkal kārtējo reizi stāvēja būt vai nebūt priekšā. Mūsu jūrnieki pildīja key workers pienākumus, pārstrādājot kontraktā noteikto laiku. Jūrniecības nozarei kopumā necik labi neklājās. Kamēr ūdens mutē nesmeļas, parasti par glābšanas riņķi neviens nedomā un īsti pat nezina, kur tas ir nomētājies. Teiktais gan neattiecas uz jūrniekiem, jo katrs kārtīgs jūrnieks lieliski apzinās, ka jūra nepiedod nolaidību un paviršī- bu, visam jābūt kārtībā un jāatrodas savās vietās. Arī glābšanas riņķim vienmēr jābūt pa rokai: stūres mājas tuvumā, pie katra borta, kuģa priekšā un aizmu- gurē. Drošībai, jo, ja nu kas atgadās, jābūt gataviem sniegt otram palīdzību. Tātad uz kuģa valda kārtība, bet uz sauszemes cilvēki to diemžēl ievēro stip- ri mazāk. Gan jau izdarīs, ja ne šodien, tad rīt. Tiek dalītas interešu zonas, locīti likumi un pielāgoti tikumi. Visbeidzot viss tiek salaists tādā grīstē, ka nākas ķer- ties pie glābšanas riņķa, bet meklēt to sāk tikai tad, kad ūdens jau smeļas mu- tē. Uz sauszemes gandrīz vienmēr katrs pirmkārt domā par savu izglābšanos. Ūdens policija Daugavas vidū apturēja kādu laivotāju. Pēc pārbaudes iz- rādījās, ka laivā nav glābšanas riņķa. Laivotājs taisnojās, sakot, ka viņam esot negrimstoša laiva, piedevām viņš tik ļoti labi peldot, ka glābšanas riņķis būtu pilnīgi lieks, bet policisti aicināja viņu apzināties, ka glābšanas riņķis reizēm ir vajadzīgs, lai palīdzētu otram. Anita Freiberga, gadagrāmatas redaktore LJG 2020 3 Ievads PAUZE PĀRDOMĀM Kam ir jābūt, lai labāk sagatavotos iespējamajiem nākamajiem iz- aicinājumiem? Analītiķi un padomdevēji uzskata, ka ļoti noderīgi ir mācīties tieši no kļūdām, vai ir bijuši kādi pieņēmumi, kas nove- da pie negatīva rezultāta. Ja tā, tad jāizstrādā plāns, kā turpmāk līdzīgas situācijas nepieļaut. Un tas attiecas uz visiem līmeņiem: politiku, plāniem, procedūrām, lēmumiem, instrukcijām, norādīju- miem un vēl daudz ko citu. Jo plašāka un detalizētāka informācija, jo lielāka pievienotā vērtība sistēmas uzlabošanai. Vārdu sakot, visa pamatā ir zināšanas, plāni, prakse un atkārtošana. LJA Kuģošanas drošības departamenta direktors Raitis Mūrnieks atzīst, ka nu jau vairāk nekā gadu liela daļa pasaules uzmanības ir pievērsta Covid-19 pandēmijai, bet tas nenozīmē, ka citi svarīgi jūrniecības jautājumi ir izzudu- ši, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kāda būs jūrniecības industrija pēc pandēmijas, jo izaicinājumu jūrniecībai netrūks arī nākotnē. Par rūgtu šodienas mācību un vielu pārdomām nākotnē kalpo visas tās problēmas, kas pandēmijas apstākļos bija saistītas ar kuģu apkalpju maiņu. Ja kuģu apkalpju maiņas procedūras bija izstrādātas un ideāli piemērotas paras- tajās ikdienas rutīnas situācijās, tad Covid-19 uz šīm pašām procedūrām liek paskatīties savādāk un uzdot jautājumu: vai ir kāds rezerves plāns, kas nepie- ciešamības gadījumā ļautu mainīt sistēmu pat vienas nakts laikā? Lai arī esam uzlikti uz pauzes un dzīvojam attālināti, pati dzīve taču turpi- nās, procesi pasaulē un Latvijā procesējas. Covid-19 pandēmija ir ļoti skaidri iz- gaismojusi globalizācijas ēnas puses, un visi pēkšņi ir aptvēruši, ka bez Ķīnas praktiski nevar izdzīvot, jo pasaules patēriņu saražo ķīniešu lētā darbaspēka armija. Bet tas, kā būtu teicis mūsu premjers, draugi, nav labi! Kuģu apkalpju maiņa, digitalizācija, kiberdrošība, no CO2 izmešiem brīva degviela, attālināta pakalpojumu sniegšana, drošība un kuģošanas drošība – tās bija visvairāk ap- skatītās pasaules jūrniecības tēmas, par kurām diskutēja vebināros un rakstīja starptautiskajā jūrniecības nozares presē. KAS NOTIKS AR LATVIJAS OSTĀM? Tikai loģiski, ka arī Latvijā atbalsojās pasaules aktuālās tēmas, bet pie mums turpinājās arī iekšējo problēmu risināšana, piemēram, nerima kaislības ap lielo ostu pārvaldības modeļa maiņu. LJG 2020 Ja atceramies, tad 2019. gada 9. decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņit- ska likumu, ASV OFAC par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aiva- 4 ram Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils Ievads brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa at- tīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta bizne- sa asociācijai. Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sa- rakstā, Saeimai vaja- dzēja tikai pāris dienas, lai grozītu Likumu par ostām, nododot Vents- pils brīvostu un arī Rī- gas brīvostu tikai valsts pārziņā. Tā nu pašvaldību pārstāvjiem tika liegta dalība ostu pārvaldībā un visu jautājumu izskatīšana un lemšana nodota četru ministriju – Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvju pārziņā. Pusgadu vēlāk, tā ap vasaras vidu, satiksmes ministrs Tālis Linkaits savā tviterī rakstīja “Vakara pārdomas par to, kas kopīgs ostām un slaucamām govīm”, un pauda viedokli, ka, lai gan ir paveiktas daudzas labas lietas, no ostu ieņēmu- miem Ventspilī un Liepājā subsidēta jaunu ražotņu izveide, piesaistīti kvalitatīvi investori, tomēr: “Diemžēl osta nereti bijusi kā slaucama govs, kurai svaigu zālīti saplūc tikai tik daudz, lai piena straumīte neapstātos. Ja līdz šim daļu investīci- ju varēja finansēt no ES fondiem, tad nākamajā periodā tādu iespēju nebūs un ostai būs jāpelna pašai. Ostu pārvaldības modeļa maiņa ir tieši par to: jābeidz slaukt un jāsāk strādāt! Esmu ieinteresēts, lai šajos pietiekami grūtajos apstāk- ļos ostas izmantotu savus resursus maksimāli efektīvi, lai ostu vadība un me- nedžments būtu profesionāļi, nevis politiski vai ierēdnieciski ieceltas personas.” OSTU PĀRVALDĪBAS MODEĻA MAIŅA TOMĒR BUKSĒ 2020. gada sākumā satiksmes ministrs skaidroja, ka ostu pārvaldības mo- deļa koncepta pamats ir pārveidot administratīvo vienību – ostas pārvaldi – no atvasinātas juridiskās personas par uzņēmumu, un pauda viedokli, ka 2021. gada otrajā pusē jau varēs redzēt jauno ostu darbību. Tik gludi gan pārvaldes modeļa maiņa uz priekšu nevirzījās, jo pašā valdības koalīcijā nebija vienprā- tības, kādam tad īsti modelim vajadzētu būt, un arī pašvaldību un ostinieku iebildumus, lai kā negribētos, tomēr nācās uzklausīt. Ostas uzņēmēji pauda bažas, ka jaunais pārvaldības modelis varētu nostādīt biznesu nevienlīdzīgā situācijā, jo privātajām investīcijām grūti sacensties ar valsts naudu, tāpat lie- LJG 2020 lo Latvijas ostu pārvalžu pārveide par komersantiem var novest pie nozares sabrukuma. 5 Ievads Tas, ka viņu bažām varētu būt pamats, nolasāms no satiksmes ministra teik- tā: “Iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu, pie- mēram, Baltkrievijas kravu plūsmu. Būtu ļoti labi, ja valsts īpašumā būtu kāds no termināļiem, jo, piemēram, Baltkrievija ir pieradusi strādāt ar valsts garan- tijām un ar valsts īpašumā esošām struktūrām. Gadījumā, ja tiešām situācija izvēršas tāda, ka ir kravas un ir vēlme tās nosūtīt, bet nav termināļu pretī, kas būtu gatavi tos kravu apmērus apkalpot, tad valstij būs jāskatās, kur investēt. Es, protams, vēlētos, lai process notiek
Load more

Recommended publications
  • The Possibility to Create Large-Scale Regional Governments in Latvia
    Organisation for Economic Co-operation and Co-operative Action Programme on Local Development Economic and Employment Development EMPLOYMENT, ECONOMIC DEVELOPMENT AND LOCAL GOVERNANCE IN LATVIA Radisson SAS Daugava 24 Kugu Street, LV-1048 Riga, Latvia 18 January 2005 The Possibility to Create Large-scale Regional Governments in Latvia by Ligita Začesta, Assist. Professor at Vidzeme University College and Maris Pūis, Assist. Professor at the University of Latvia The topicality of the theme is connected with the prolonged period of decision-making during which no answer has been given to the question – whether to establish the large-scale regional governments in Latvia or not. The aim of this paper is to evaluate why previous efforts to establish such type of self-government were not successful, as well as to offer a solution of the problem. This paper describes the main interest groups connected with the regional reform, the analysis of the influence of economic, social and political aspects on the establishment of regional governments of larger scale is carried out, as well as comparison with the tendencies in the countries of the European Union (EU) is made. INTRODUCTION Although the necessity of the regional reform has been recognised already in “The Concept of Self- Government Reforms”, elaborated in 1993 (The Cabinet of Ministers, 1993), also the law “On Administrative Territorial Reform”, adopted in 1998 (the Saeima (the Parliament), 1998) provided for the establishment of such a kind of local governments, as well as the Declaration of the Cabinet of Ministers of 2004 envisaged the creation of large-scale regional governments - still the political decision has not been adopted.
    [Show full text]
  • Latvijas Ārlietu Simtgade
    LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS Latvijas valsts simtgade ir lielisks iemesls atskatīties uz valsts paveikto – ar lepnumu par daudzajiem sasniegumiem un paškritisku skatu uz to, kas vēl jāpadara. Šī ārlietām veltītā projekta pirmais sējums aplūko galvenos idejiskos strāvojumus Latvijas ārpolitikā un nozīmīgākās personības, kas ir tos attīstījušas. Latvijas un ārvalstu ekspertu komanda aplūko svarīgākās tendences Latvijas ārlietās Starpkaru periodā un mūsdienās, kā arī pievēršas ārpolitiskajai domāšanai trimdas un Atmodas periodā. Autori: Aldis Austers, Edijs Bošs, Raimonds Cerūzis, Mārtiņš Daugulis, Martins Hausdens, Ivars Ījabs, Didzis Kļaviņš, Andis Kudors, Džordans T. Kuks, Andrejs Plakans, Diāna Potjomkina, Gunda Reire, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis, Jānis Taurēns Redaktori: Diāna Potjomkina, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis Zinātniskie recenzenti: Ainārs Lerhis, Toms Rostoks Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Saeima Projekts tapis sadarbībā ar Nacionālo informācijas aģentūru LETA Par rakstu saturu atbild to autori. Autoru viedoklis nav uzskatāms par Latvijas Ārpolitikas institūta, projekta atbalstītāju un partneru, citu pārvaldes iestāžu vai struktūru viedokli. Vāka dizains: Līga Rozentāle Makets: Oskars Stalidzāns Tulkojumi no angļu valodas: Alise Krapāne Latviešu valodas redaktore: Līga Bērziņa ISBN 978-9984-583-85-3 © Rakstu autori, 2016 UDK
    [Show full text]
  • STARPZIŅOJUMS “Administratīvo Resursu Izmantošanas Novērošana Pirms 9.Saeimas Vēlēšanām”
    STARPZIŅOJUMS ªAdministratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 9.Saeimas vēlēšanāmº 2006.gada septembris 1 Saturs 2 Kopsavilkums Šā gada veiktās novērošanas rezultāti liecina, ka pa šo laiku ievērojami augusi politiķu un sabiedrības izpratne par valsts un pašvaldību resursu izmantošanas negodīgumu vēlēšanās. Tomēr 2006.gada pētījuma rezultāti liecina, ka arī šajās vēlēšanās administratīvo resursu izmantošana ir uzskātama par nopietnu problēmu, kas kropļo politisko konkurenci. Šajā priekšvēlēšanu kampaņā veiktie novērojumi liecina, ka valdošie politiķi savtīgiem nolūkiem visvairāk ir izmantojuši institucionālos resursus, t.i., institūcijas un amata pienākumu pildīšanai paredzētos resursus. To vidū plašāk izplatītie gadījumi saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem valsts un pašvaldību iestādēs un valsts/ pašvaldību uzņēmumos. Cita no līdz šim mazāk izplatītām formām, taču arī īstenota uz valsts resursu rēķina, ir pseidoaptauju veidošana, kuras formālais mērķis ir uzklausīt sabiedrības viedokli. Tā piemēram, divi ministri, izmantojot savu nozares vadīto ministriju aktivitātes, izvērsa sava tēla spodrināšanas kampaņu, pievienojot anketām ministra foto vai arī īsu aprakstu par ministra dzīves gājumu. Tomēr visplašāk no institucionālo resursu klāsta šajā priekšvēlēšanu kampaņā tika manipulēts ar publiskam amatam piesaistīto autoritāti. Publiskā amata autoritāte ± vairāk izmantotais resursu veids Publiskā amata autoritāte ir ietekmīgs resurss, ko persona iegūst, stājoties amatā. Proti, šī autoritāte ir piederīga nevis personai, bet gan amatam, kas piešķir personas darbībām leģitimitāti un uzticību. Lai arī šo resursu veidu dažkārt ir grūti kvantitatīvos rādītājos izteikt, taču tā ietekme var būt daudz lielāka, kā citu resursu savtīga izmantošana. Amata autoritāte ir arī pamatā tam, kādēļ valdošo partiju pārstāvjiem jau a priori ir priekšrocība pār opozīcijas partijām vai ārpus varas esošajām partijām. Ja amatpersonas to izmanto savtīgos nolūkos, tad tiek iedragāts vienlīdzīgu vēlēšanu princips un sabiedrības leģitimitāte valsts varai.
    [Show full text]
  • Einars Repse
    Einars Repse Letonia, Primer ministro (2002-2004) Duración del mandato: November 07, 2002 - , Nacimiento: Municipalidad de Jelgava, December 09, 1961 Partido político: Por el Desarrollo de Letonia (LA); anteriormente, de Unidad (Vienotiba) y Nueva Era (JL) Profession: Ingeniero en electrónica y funcionario bancario Resumen http://www.cidob.org 1 of 7 Biografía En 1986 obtuvo el título de ingeniero electrónico por la Facultad de Física y Matemáticas de la Universidad Estatal de la entonces República Socialista Soviética Letona (RSSL) y a continuación empezó a trabajar en el departamento de proyectos de instrumental científico de la Academia de Ciencias de la RSSL, como la anterior institución sita en Riga. El 10 de julio de 1988 figuró entre los fundadores del Movimiento de la Independencia Nacional Letona (LNNK), una organización de la derecha nacionalista y antirrusa que a su vez se asoció al Frente Popular Letón (LTF), la gran coalición de fuerzas sociales y políticas fundada el 8 de octubre de 1988 para canalizar las demandas populares de la restauración de la soberanía nacional perdida en la anexión por Stalin en 1940, la retirada de las tropas ruso-soviéticas y la celebración de elecciones libres. Repse se aseguró un lugar señero en la conducción de los acontecimientos como miembro del consejo ejecutivo del LTF. El ala reformista de los propios comunistas letones, con Anatolijs Gorbunovs a la cabeza, impulsó el proceso soberanista, aunque con cautela, intentado evitar los enfrentamientos violentos con Moscú. El 18 de marzo de 1990 Repse fue uno de los 131 candidatos del LTF que obtuvo escaño en las elecciones para el Consejo Supremo de 201 miembros, en realidad el viejo Soviet Supremo convertido en Parlamento de transición durante el período de separación de la URSS.
    [Show full text]
  • Latvia's 15 Years in the European Union
    THE DILIGENT TEENAGER: LATVIA’S 15 YEARS IN THE LATVIA IN THE EUROPEAN UNION 15 YEARS EUROPEAN UNION Photo 1 Fifteen years ago, on 1 May 2004, Latvia The day of the EU enlargement. On 1 May joined the European Union (EU), thus closing 2004, ten countries became the new EU almost ten-year long process of accession. Member States: Cyprus, the Czech Republic, Given the sensitive geo-political situation, the Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, choice in favour of Europe was self-evident, Malta, Poland, Slovakia and Slovenia. even though, the ideas of neutrality or closer Romano Prodi, President of the European Commission, Pat Cox, President of the cooperation with the Commonwealth of European Parliament and many EU Heads of Independent States originally emerged in the State and Government, including President political environment. However, the history Vaira-Vīķe Freiberga, attended the official was still alive in people’s memories, and it enlargement ceremony in Dublin. also determined the fate of Latvia in favour of Photo: The European Community, Maxwell’s, integration into the EU, by choosing the so- Irish Presidency called ‘return to Europe’. When regaining independence, Latvia based its statehood on the values of the republic proclaimed in 1918, providing that Latvia is an independent, democratic and parliamentary state. Accession to the EU provided for the strengthening of these values, by incorporating in the family of western democratic states, as well as the economic prosperity, well-being and security of Latvia by cooperating with like-minded countries. It would be difficult to challenge this choice now: the EU is the largest trading Photo 1 bloc in the world, the euro is the second largest currency in the world, the EU is a global leader in combating climate change the most developed countries by the Human and providing development aid; its population Development Index of the United Nations has almost the highest life expectancy in Organization.
    [Show full text]
  • Economic, Agricultural, Environmental and Regional Policy
    Economic, Agricultur al, Environmental and Regional Policy Committee This standing committee of the Saeima was established during the 5th convo- cation of the Saeima in 1993. During the 9th convocation there was a pe- riod from November 2006 to late 2008, when the Committee was split into two separate committees: the Economic Committee and the Agricultural, Envi- ronmental and Regional Policy Com- mittee. Since 2009 the two committees are reunited under the name of the Economic, Agricultural, Environmen- tal and Regional Policy Committee (hereinafter – Committee). Currently the Committee consists of 13 members. The Committee deliberates issues per- Krišjānis Feldmans, chairman of the Economic, Agricultural, Environmental and taining to economy, including agricul- Regional Policy Committee ture, construction, energy, communi- cations, transport (land, air, maritime, laws together with representatives of so- issues within the scope of the commit- as well as governance of sea ports), ciety. Where appropriate, draft laws are tees’ competence, as well as to exchange environmental protection and regional submitted to a relevant subcommittee information. economic policy. Furthermore, the or an ad-hoc working group for prelimi- In the area of external policy, the Com- Committee covers such areas as trade, nary drafting. Working groups comprise mittee maintains contacts with rel- advertising, protection of consumer members of the Committee, representa- evant parliamentary committees from rights, commerce, competition, public tives of relevant line ministries, the Lat- other countries and the European Par- procurement, regulation of public ser- vian Association of Local and Regional liament. Submissions, complaints and vices, governance of public enterprises, Governments, non-governmental or- proposals are examined according to privatisation, land use, tourism, safety ganisations, as well as relevant experts.
    [Show full text]
  • The Centenary of Latvia's Foreign Affairs
    THE CENTENARY OF LATVIA’S FOREIGN AFFAIRS IDEAS AND PERSONALITIES THE CENTENARY OF LATVIA’S FOREIGN AFFAIRS IDEAS AND PERSONALITIES THE CENTENARY OF LATVIA’S FOREIGN AFFAIRS IDEAS AND PERSONALITIES The upcoming centennial of Latvia’s statehood provides an important occasion to reflect on the country’s international achievements and offer a self-critical look at what remains to be done. This publication identifies main currents in Latvia’s foreign policy thinking and the most remarkable individuals that contributed to shaping them. A team of local and foreign experts reviews key ideational trends in Latvia’s foreign policy during the Interwar period and today, as well as assesses the trajectories of thinking during the periods of exile and regaining independence. Authors: Aldis Austers, Edijs Bošs, Raimonds Cerūzis, Mārtiņš Daugulis, Martyn Housden, Ivars Ījabs, Didzis Kļaviņš, Jordan T. Kuck, Andis Kudors, Andrejs Plakans, Diāna Potjomkina, Gunda Reire, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis, Jānis Taurēns Editors: Diāna Potjomkina, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis Scientific reviewers: Ainārs Lerhis, Toms Rostoks This project was made possible thanks to support from the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia and the Saeima of the Republic of Latvia The project was completed in cooperation with National Information Agency LETA The respective authors are accountable for the content of individual articles. The opinions expressed by the authors should not be construed as representing those of the Latvian Institute of International Affairs, project supporters or partners, other government institutions or entities. Cover design: Līga Rozentāle Layout: Oskars Stalidzāns Translations from Latvian: Alise Krapāne, Jurijs Saveļjevs, Pāvels Smišļājevs English language editor (select chapters): Dillon J.
    [Show full text]
  • 2009. Gada Saeimas Publiskais Pārskats
    Latvijas RepubLikas saeimas Publiskais Pārskats 2009 latvijas republikas saeimas 2009. gada publiskais pārskats saturs ievads. 3 Latvijas Republikas saeima. 4 Deputāti. 4 saeimas Prezidijs. 6 saeimas frakcijas. 7 saeimas komisijas. 9 saeimas likumdošanas darbs. 12 likumu pieņemšanas gaita. 12 saeimai iesniegtie likumprojekti un pieņemtie likumi. 13 saeimai iesniegtie lēmumu projekti un saeimas paziņojumi. 15 saeimas sesijas un sēdes . 15 saeimas sēžu stenogrammas. 17 parlamentārā uzraudzība. 18 Ārpolitiskā darbība. 20 komunikācija ar sabiedrību . 26 saeimas kancelejas uzdevumi saeimas darba nodrošināšanā. 29 Personāls. 29 Jaunie projekti saeimā . 30 Dokumentu pārvalde saeimā. 30 iepirkumi un saimnieciskā darbība. 32 iepirkumi. 32 saeimas teritorijas, ēku un telpu apsaimniekošana . 33 saeimas finansējums un tā izlietojums. 34 Revīzijas komisijas ziņojums . 36 2 latvijas republikas saeimas 2009. gada publiskais pārskats Godātais lasītāj! Jūsu priekšā ir Latvijas Republikas Saeimas 2009. gada publiskais pārskats. Dokuments, kurā apkopots mūsu valsts parlamenta paveiktais iepriekšējā gada laikā. Kā ie- rasts, publiskais pārskats skaitļos un faktos parāda, cik ra- žīgs bijis parlamentāriešu darbs, cik likumi un lēmumi ir pieņemti, kādiem jautājumiem deputāti un Saeima kopu- mā pievērsuši uzmanību. 2009. gadā parlaments pieņēmis daudzus nopietnus lēmumus, kas raisījuši karstas diskusi- jas sabiedrībā. Tomēr esmu pārliecināts, ka deputātu nereti ļoti smagie lēmumi, kas saistījās gan ar 2010. gada budžeta pieņemšanu, gan ar valsts un pašvaldību institūciju dar- binieku algu sistēmas reformu, gan ar citiem ekonomiski un sociāli jūtīgiem jautājumiem, ilgtermiņā ir pareizi un vajadzīgi, lai nodrošinātu stabilu Latvijas valsts attīstību. Protams, publiskais pārskats nevar parādīt tās emoci- jas, diskusijas un viedokļu sadursmes, kas pavadījušas teju visu svarīgāko lēmumu pieņemšanu par- lamentā – vai tās būtu debates par uzticības izteikšanu Valda Dombrovska valdībai, vai valsts budžeta apstiprināšana, vai jebkura cita likuma un lēmuma pieņemšana.
    [Show full text]
  • Laikraksts "Latvietis"
    Laikraksts www.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskaisLATVIETIS nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 614 2020. gada 16. septembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991 Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected] FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija No kreisās: Francijas Republikas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie Royet-Gounin), Korejas Republi- kas vēstnieks Latvijā Hans Songdžins (Han Seong-Jin), LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Kazahstānas Republikas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs (Timur Primbetov) un Moldovas vēstnieks Latvijā Andrians Roša (Andrian Roşa). „Jāizmanto visi instrumenti, ...lai panāktu varas un sabiedrības dialogu Baltkrievijā“ „Ir nepieciešams iz- Igaunijā, notikušajā Baltijas valstu un apspiešanu, pielietojot spiedienu un mantot visus mūsu rīcī- Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru neadekvātu spēku pret aktīvistiem. bā esošos instrumentus, sanāksmē uzsvēra Edgars Rinkēvičs. Turpinot diskusiju par Baltkrie- lai apturētu vardarbību Latvijas ārlietu ministrs aicināja viju, E. Rinkēvičs atzīmēja, ka ir jās- pret miermīlīgiem pro- ES pēc iespējas ātrāk panākt vienoša- niedz arī ātrs un visaptverošs atbalsts testētājiem, kā arī veici- nos par ierobežojošiem pasākumiem Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. nātu Baltkrievijas varas pret Baltkrievijas amatpersonām, ku- E. Rinkēvičs informēja, ka Latvija jau dialogu ar opozīciju un sabiedrību,“ ras ir atbildīgas par 9.
    [Show full text]
  • Latvia's Anti-Corruption Agency Spurs Reform, 2002-2011
    SURMOUNTING STATE CAPTURE: LATVIA’S ANTI-CORRUPTION AGENCY SPURS REFORMS, 2002 – 2011 SYNOPSIS Eager to demonstrate progress against corruption in order to advance its standing in the accession processes for NATO and the European Union, Latvia established the Corruption Prevention and Combating Bureau, known as KNAB, in 2002. Through its investigations into high-level graft and campaign finance violations, the new agency rapidly established a reputation for effectiveness. When a prime minister tried to dismiss KNAB’s popular director on a flimsy pretext, citizens rallied in support of the agency, leading to the prime minister’s resignation. Despite an internal scandal and leadership conflicts that undercut its credibility, KNAB launched over a hundred investigations, targeting suspects that included three of Latvia’s powerful oligarchs. KNAB’s work helped drive a wave of reform that reduced opportunities for high-level corruption in government, changing the laws covering asset disclosure, parliamentary immunity, legislative transparency, judicial procedures, and the financing of political campaigns. Gabriel Kuris drafted this case study based on interviews conducted in Riga, Latvia, in June 2012. Case published October 2012. INTRODUCTION On a chilly spring night in April 2004, political coalition that included recently appointed Aleksejs Loskutovs sat in a parked car outside the prime minister Indulis Emsis. gates of a mansion in Latvia’s thickly forested Loskutovs had emerged as the leading Kurzeme region, awaiting a secret meeting with candidate for director of Latvia’s Corruption one of Latvia’s richest, most powerful, and most Prevention and Combating Bureau (Korupcijas respected men. Aivars Lembergs was one of three novēršanas un apkarošanas birojs, or KNAB).
    [Show full text]
  • Komparace Postavení Prezidentů V Politických Systémech Estonska a Lotyšska
    FAKULTA SOCIÁLNÍCH STUDIÍ Komparace postavení prezidentů v politických systémech Estonska a Lotyšska Bakalářská práce KLÁRA KLEČKOVÁ UČO: 457428 Vedoucí práce: Mgr. Jakub Šedo, Ph.D. Katedra politologie Politologie Brno 2018/2019 1 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Bibliografický záznam Autor: Klára Klečková Fakulta sociálních studií, Masarykova univerzita Katedra politologie Název práce: Komparace postavení prezidentů v politických systémech Estonska a Lotyšska Studijní program: Politologie Vedoucí práce: Mgr. Jakub Šedo, Ph.D. Akademický rok: 2018/2019 Počet stran: 83 Klíčová slova: Estonsko, Lotyšsko, prezident, komparace, ústava 3 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Bibliografic record Author: Klára Klečková Faculty of Social Studies, Masaryk University Department of Political Science Title of Thesis: Comparison of the position of presidents in the political systems of Estonia and Latvia Degree Programme: Supervisor: Mgr. Jakub Šedo, Ph.D. Academic Year: 2018/2019 Number of Pages: 83 Keywords: Estonia, Latvia, president, comparison, Consti- tution 4 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Abstrakt Práce srovnává postavení hlav státu v Estonsku a Lotyšsku. Zaměřuje se na způsob volby prezidenta a možnost jeho odvolání a na jeho pravo- moci týkající se jmenování nové vlády, rozpouštění parlamentu a zamí- tání legislativních návrhů. Starší a stručnější lotyšská ústava předpo- kládá silnější prezidentské pravomoci, zatímco estonský prezident má především ceremoniální úlohu. Práce dále zjišťuje, zda tyto závěry ko- respondují s reálným postavením prezidentů, přičemž dochází k závěru, že s výjimkou první estonské hlavy státu byli lotyšští prezidenti dopo- sud vždy aktivnějšími politickými hráči. 1 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Abstract Thesis compares position of the head of state of Estonia and Latvia.
    [Show full text]
  • 15 Years of Latvia's NATO Membership
    This year, the most powerful military alliance in the world – NATO, the North Atlantic Treaty Organisation is celebrating its 70th anniversary. NATO was founded when the Iron Cur- tain had descended across Europe, and freedom was thre- atened by the Soviet Union’s totalitarian communist regime. The end of the Cold War brought hope that the world would change fundamentally and the international order would no longer be faced with major challenges. LATVIA IN However, the events in Europe in recent years – the illegal and illegitimate occupation and annexation of the Crimea Ministry of Foreign Aairs Ministry of Foreign and Russia’s aggression in the east of Ukraine – demons- NATO 15 Photo: trate that we need NATO more than ever. Since the restora- tion of independence, Latvia has sought to gain a foothold in Edgars Rinkēvičs the space of Euro-Atlantic values and security. And we have Minister of Foreign Aairs of the Republic achieved that goal! of Latvia 2019 marks the 15th anniversary of our membership in NATO. Latvia is an active and reliable NATO ally and it diligently fulfils the responsibilities incumbent upon it. As a NATO member state, Latvia takes part in decision-making at the highest level, and this has a direct influence on Latvia’s security. Although Latvia enjoys security guarantees unpre- cedented in its history, being part of the Alliance comes along with serious commitments. Therefore Latvia, mindful of its security and being a faith- f ul ally, takes part in NATO operations, provides the required host nation support for the Allied troops in Latvia and invests 2 percent of its GDP in defence, thereby upholding collective decisions.
    [Show full text]