DOCSLIB.ORG

2016 Latvijas Jūrniecības Latvijas Gadagrāmata

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
2016 Latvijas Jūrniecības Latvijas Gadagrāmata LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA LATVIJAS 2016 LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2016 LATVIJAS JŪRNIECĪBAS SAVIENĪBA LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2016 24. grāmata RĪGA 2017 ggg_2016.inddg_2016.indd 1 114.03.20174.03.2017 110:00:060:00:06 Redkolēģija Antons Vjaters, Anita Freiberga Redaktore Anita Freiberga Datorgrafika Kaspars Vēveris Ilustrācijām izmantoti: V. Brauna, Ā. Freiberga, H. Apoga, S. Kočānes, V. Novikova, J. Spridzāna, A. Cekula, A. Freibergas foto un foto no Ministru kabineta, Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta, Saeimas kancelejas, Satiksmes ministrijas, LOTLP Reklāmas komisijas, AS “Rīgas kuģu būvētava”, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Jūras administrācijas, Latvijas Jūras akadēmijas, LJA jūrskolas, Liepājas Jūrniecības koledžas, “Latvijas kuģniecības”, Latvijas Golfa federācijas. SIA “Strek”, Salacgrīvas ostas pārvaldes, Skultes ostas pārvaldes, Mērsraga ostas pārvaldes, Rīgas brīvostas pārvaldes, Ventspils brīvostas pārvaldes, LSEZ pārvaldes, Ainažu jūrskolas muzeja, JSF informācijas centra, LDz preses dienesta, ES, ANO, ATALANTA, IMO un izdevuma “Jūras Vēstis” arhīva. Rakstos izmantota ES, EK, IMO, Satiksmes ministrijas, Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas, LSEZ, Latvijas Jūras administrācijas žurnāla “Jūrnieks” informācija. LJA informāciju publicēšanai sagatavojusi Sarma Kočāne. Rakstus publicēšanai sagatavojusi Anita Freiberga. © “Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2016 ” sagatavota SIA “Jūras informācija” © Latvijas Jūrniecības savienība ggg_2016.inddg_2016.indd 2 114.03.20174.03.2017 110:00:060:00:06 Ievads KUR IR OSTA UN JŪRA, TUR DARBA UN MAIZES NETRŪKS Tā tam vajadzētu būt, diemžēl tagad, 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, cilvēku noskaņojums nemaz nav tik priecīgs, tomēr vismaz man nav ga- dījies ne lielajās un mazajās ostās, ne piekrastes zvejniekciemos, ne jūrniecības mācību iestādēs sarunās ar cilvēkiem dzirdēt sakām, ka kāds vēlētos atgriezties pie vecās padomju sistēmas. Protams, es domāju padomju laiku paaudzi, ku- riem ir piecdesmit un vairāk. Kas tad divdesmit piecos neatkarības gados Latvijā ir noticis? Konkrētāk, kas noticis jūrniecības nozarē, ko izdevies sasniegt, kas palicis sapņu līmenī, par ko sapņot nemaz nebija pamata, ko tagad dara un domā cilvēki, kuri iesāka veidot Latviju uz jaunajiem pamatiem, un vai šie pamati ir tik stipri, ka izturēs arvien pieaugošo slodzi, ko tiem uzliek pasaules globalizācijas procesi? Rast atbildes uz šiem jautājumiem nav iespējams, ja neielūkojamies procesos un notikumos pirms 25 gadiem, ja neuzklausām cilvēkus, kuri vadīja procesus, arī tos, kuri zaudēja, un tos, kuri ieguva. Visgrūtāk ir rakstīt par jaunāko laiku vēsturi, jo ikvienam no mums ir sava pieredze un skatījums uz notikumiem. Vieni bija notikumu epicentrā, citi to visu vēroja no malas. Vieni rīkojās patriotisma vārdā, par Latvijas nākotni domājot, citi patriotismu izmantoja tikai kā ieroci cīņā par ietekmi, varu un naudu. Mozus četrdesmit gadus ebrejus vadāja pa tuksnesi, līdz tos izveda Apsolīta- jā zemē. Tas tāpēc, lai izaug jaunas paaudzes, kurām nav verga dvēseles. Tiem, kuri dzimuši brīvajā Latvijā, tagad jau ir pāri divdesmit, un varam tikai cerēt, ka visas prasības un ieteikumi, kas jaunākajos laikos nāk pār Latviju, neveidos jaunu vergu paaudzi. Toreiz un tagad – no cerētā līdz īstenotajam, un atkal par iecerēm – tāds šoreiz ir “Latvijas jūrniecības gadagrāmatas“ centrālais vēstījums, uz Latvijas 25 neatk arības gadiem atskatoties.Q Anita Freiberga, “Latvijas jūrniecības gadagrāmatas” redaktore LJG 2016 3 ggg_2016.inddg_2016.indd 3 114.03.20174.03.2017 110:00:060:00:06 Ievads JŪRNIECĪBAS NOZARES 2016. GADA NOTIKUMU TOP 10 Latvijas Jūras administrācija jau piekto reizi izveidojusi jūrniecības nozares gada svarīgāko notikumu “topu” – gan par pagājušā gada aktualitātēm pasaulē, gan Latvijā. Uzklausot administrācijas dar- binieku, sadarbības partneru un citu interesentu viedokli, šogad par svarīgāko notikumu pasaulē atzīta Balasta ūdeņu konvencijas ratificēšana, bet par svarīgāko Latvijā – jaunā jūrniecības izglītības koncepta izstrāde. PASAULĒ 1. Ratificēta Balasta ūdeņu konvencija. 2. Panamas kanāls pēc lielākās paplašināšanas tā vēsturē atsāk darboties. 3. Ievēlēts jauns IMO ģenerālsekretārs – Kitacki Lims. 4. Bankrotē viens no lielākajiem konteinerkravu pārvadātājiem – “Hanjin”. 5. Dānija sāk izsniegt elektroniskos kuģu sertifikātus. 6. Stājas spēkā grozījumi SOLAS konvencijā par konteineru svēršanu. 7. ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns apmeklē Starptautisko Jūrniecības organizāciju HTW 3. sesijas laikā. 8. Bēgļu krīze Vidusjūrā. LJG 2016 9. Brexit – sekas nav paredzamas. 10. ES un Kanāda paraksta brīvās 4 tirdzniecības līgumu. ggg_2016.inddg_2016.indd 4 114.03.20174.03.2017 110:00:060:00:06 Ievads LATVIJĀ 1. Izstrādāts jauns jūrniecības izglītības koncepts. 2. “Novikontas” Jūras koledžā pirmais izlaidums. 3. Liepājas Jūrniecības koledža svin 140 gadu jubileju. 4. Jūrniecības sabiedrība atvadās no LJA rektora Jāņa Bērziņa. 5. Gatavība SOLAS konvencijas grozījumos par konteineru svēršanu noteikto prasību izpildei. 6. “Tallink” kuģis “Romantika” atgriežas Latvijā. 7. Latvija kļūst par OECD dalībvalsti. 8. Latvijas Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētājam A. Vjateram piešķirts Atzinības krusts. 9. Tranzītkravu apjoma kritums Latvijas ostās. 10. Latvijā (Jūras akadēmijā) darbu LJG 2016 sāk akreditēti Kuģu satiksmes dienesta operatoru kursi.Q 5 ggg_2016.inddg_2016.indd 5 114.03.20174.03.2017 110:00:060:00:06 Ievads GADA JUBILĀRI JŪRAS SVĒTKIEM – 80 1936. gadā, Mazirbes zvejnieki nolēma svinēt svētkus, un tos svinēja vasarā, bula laikā, kad reņģe nenāk krastā. Tad arī zvejas vīri sanāca vienko- pus, lai apliecinātu savu spēku un varēšanu, un pateicību jūrai. Svētkos tika rīkotas arī pirmās airēšanas un zēģelēšanas sacensības. Zvejnieku svētku tradīcija atdzima pēc 2. pasaules kara, piemēram, Rojā šāds pasākums pirmo- reiz sarīkots 1950. gada 29. jūlijā. “Organizētas motorlaivu sacīkstes 4 grupās pēc motorlaivu jaudas, peldēšanas un volejbola sacensības. Pēc tam sekoja plašs koncerts un zaļumballe pūtēju orķestra pava- dībā,” vēstīja laikraksts. Zvejnieku svētki tika plaši svinēti visā jūras piekrastē, visos zvejnie- No 2007. gada Jūras svētki jūlija otrajā sestdienā ku ciemos un zvejnieku ir noteikti par valsts svinamo dienu. kolhozos. JŪRAS SPĒKU MĀCĪBU CENTRAM – 25 2016. gada 1. oktobrī Jūras spēku Mācību centram apritēja darbības 25. gadadiena. Jūras spēku Mācību centrs izveidots 1991. gadā kā militāra mācību iestāde jūras robežsargu sagatavošanai. Kopš darbības sākuma militārajā mā- cību iestādē tiek veikta Nacionālo bruņoto spē- ku karavīru individuālā apmācība. Ūdenslīdēju mācību daļā un Jūrniecī- bas un taktikas mācību daļā sagatavo labi trenē- tus, zinošus, motivētus, NATO standartiem un Na- LJG 2016 cionālo bruņoto spēku kvalifikācijas prasībām 6 atbilstošus karavīrus. ggg_2016.inddg_2016.indd 6 114.03.20174.03.2017 110:00:070:00:07 Ievads RĪGAS BRĪVOSTAS KOMPĀNIJAI “STREK” – 25 Kompānijas jubile- jas reizē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs uzsvēra, ka deviņdesmito gadu sākumā, kad daudzi izlaupīja un izsaimnie- koja ostu, bija cilvēki, kuri cēla ostu, veidoja biznesu un domāja par attīstību ilgtermiņā. SIA “Strek” strādā kopš 1991. gada rudens, un, lai arī cik nestabils ir pasaules ener- goresursu, arī ogļu tirgus, to apjoms vismaz “Strek” virzienā nav samazinājies, jo kompānija uztur labas attiecības un ir noslēgusi ilgtermiņa līgumus ar piegādātājiem. KOMPĀNIJAI “LAPA” – 25 “LAPA Ltd” ir Nīderlandes uzņēmums, kas nodibināts Rīgā 1991. gadā. Tā mērķis – nodrošināt respektablas kuģniecības kompānijas ar Baltijas valstu, Krievijas, Balt- krievijas un Ukrainas jūrniekiem. “LAPA Ltd” piedāvā jūrniekiem darbu uz visu tipu kuģiem ar Starptautiskās Transporta darbinieku federācijas (ITF) standartiem atbilstošiem darba līgumiem. KONKURSAM “ENKURS” – 10 2016. gadā konkurss “Enkurs” norisinājās jau desmito reizi, un to rīko Latvijas Jūras administrācija sadarbībā ar Latvijas Jūrniecības savienību, Latvijas Jūras akadēmiju, jūrnieku mācību centru “LAPA”, “Novikontas” Jūras koledžu, Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām, “Latvijas kuģniecību”, Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrību, Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu, Latvijas Kuģu īpašnie- ku asociāciju, “Tallink Latvija”, kuģu apkalpju komplektēšanas kompānijām, kā arī citām jūrniecības iestādēm un organizācijām. Par godu jubilejai konkursa organizētāji iedibināja jaunu tradīciju – dāvināt “Enkura” karogus tām skolām, kuras konkursā piedalās desmito reizi, bet jau tradicionāli tiek piešķirtas “En- kura” stipendijas labākajiem Latvijas Jūras akadēmijas un Liepājas Jūrnie- LJG 2016 cības koledžas jaunajiem studentiem, kuri ir piedalījušies konkursā.Q 7 ggg_2016.inddg_2016.indd 7 114.03.20174.03.2017 110:00:070:00:07 Ievads GADA CILVĒKI JŪRAS SPĒKU FLOTILEI JAUNS KOMANDIERIS 2016. gada aprīlī par Jūras spēku flotiles komandieri tika iecelts floti- les admirālis Ingus Vizulis, kurš jau no savas karjeras pirmajām dienām ir bi- jis saistīts ar Jūras spēkiem, dienējis arī citās bruņoto spēku struktūrās, kā arī bijis militārais atašejs ārvalstīs. Par sava darba svarīgāko uzdevumu un izaicinājumu Vizulis uzskata darbu ar cilvēkiem, spēju cilvēkus motivēt die- nestam Jūras spēkos. ANTONS VJATERS APBALVOTS AR ATZINĪBAS KRUSTU Ordeņu kapituls 2016. gada 12. oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas labā piešķirt Atzinības krusta IV šķiru un iecelt par ordeņa virsnieku jūrniecības nozares darbinieku, sabiedriskās organizācijas “Latvijas Jūrniecības savienība”
Load more

Recommended publications
  • The Possibility to Create Large-Scale Regional Governments in Latvia
    Organisation for Economic Co-operation and Co-operative Action Programme on Local Development Economic and Employment Development EMPLOYMENT, ECONOMIC DEVELOPMENT AND LOCAL GOVERNANCE IN LATVIA Radisson SAS Daugava 24 Kugu Street, LV-1048 Riga, Latvia 18 January 2005 The Possibility to Create Large-scale Regional Governments in Latvia by Ligita Začesta, Assist. Professor at Vidzeme University College and Maris Pūis, Assist. Professor at the University of Latvia The topicality of the theme is connected with the prolonged period of decision-making during which no answer has been given to the question – whether to establish the large-scale regional governments in Latvia or not. The aim of this paper is to evaluate why previous efforts to establish such type of self-government were not successful, as well as to offer a solution of the problem. This paper describes the main interest groups connected with the regional reform, the analysis of the influence of economic, social and political aspects on the establishment of regional governments of larger scale is carried out, as well as comparison with the tendencies in the countries of the European Union (EU) is made. INTRODUCTION Although the necessity of the regional reform has been recognised already in “The Concept of Self- Government Reforms”, elaborated in 1993 (The Cabinet of Ministers, 1993), also the law “On Administrative Territorial Reform”, adopted in 1998 (the Saeima (the Parliament), 1998) provided for the establishment of such a kind of local governments, as well as the Declaration of the Cabinet of Ministers of 2004 envisaged the creation of large-scale regional governments - still the political decision has not been adopted.
    [Show full text]
  • Latvijas Ārlietu Simtgade
    LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS Latvijas valsts simtgade ir lielisks iemesls atskatīties uz valsts paveikto – ar lepnumu par daudzajiem sasniegumiem un paškritisku skatu uz to, kas vēl jāpadara. Šī ārlietām veltītā projekta pirmais sējums aplūko galvenos idejiskos strāvojumus Latvijas ārpolitikā un nozīmīgākās personības, kas ir tos attīstījušas. Latvijas un ārvalstu ekspertu komanda aplūko svarīgākās tendences Latvijas ārlietās Starpkaru periodā un mūsdienās, kā arī pievēršas ārpolitiskajai domāšanai trimdas un Atmodas periodā. Autori: Aldis Austers, Edijs Bošs, Raimonds Cerūzis, Mārtiņš Daugulis, Martins Hausdens, Ivars Ījabs, Didzis Kļaviņš, Andis Kudors, Džordans T. Kuks, Andrejs Plakans, Diāna Potjomkina, Gunda Reire, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis, Jānis Taurēns Redaktori: Diāna Potjomkina, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis Zinātniskie recenzenti: Ainārs Lerhis, Toms Rostoks Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Saeima Projekts tapis sadarbībā ar Nacionālo informācijas aģentūru LETA Par rakstu saturu atbild to autori. Autoru viedoklis nav uzskatāms par Latvijas Ārpolitikas institūta, projekta atbalstītāju un partneru, citu pārvaldes iestāžu vai struktūru viedokli. Vāka dizains: Līga Rozentāle Makets: Oskars Stalidzāns Tulkojumi no angļu valodas: Alise Krapāne Latviešu valodas redaktore: Līga Bērziņa ISBN 978-9984-583-85-3 © Rakstu autori, 2016 UDK
    [Show full text]
  • STARPZIŅOJUMS “Administratīvo Resursu Izmantošanas Novērošana Pirms 9.Saeimas Vēlēšanām”
    STARPZIŅOJUMS ªAdministratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 9.Saeimas vēlēšanāmº 2006.gada septembris 1 Saturs 2 Kopsavilkums Šā gada veiktās novērošanas rezultāti liecina, ka pa šo laiku ievērojami augusi politiķu un sabiedrības izpratne par valsts un pašvaldību resursu izmantošanas negodīgumu vēlēšanās. Tomēr 2006.gada pētījuma rezultāti liecina, ka arī šajās vēlēšanās administratīvo resursu izmantošana ir uzskātama par nopietnu problēmu, kas kropļo politisko konkurenci. Šajā priekšvēlēšanu kampaņā veiktie novērojumi liecina, ka valdošie politiķi savtīgiem nolūkiem visvairāk ir izmantojuši institucionālos resursus, t.i., institūcijas un amata pienākumu pildīšanai paredzētos resursus. To vidū plašāk izplatītie gadījumi saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem valsts un pašvaldību iestādēs un valsts/ pašvaldību uzņēmumos. Cita no līdz šim mazāk izplatītām formām, taču arī īstenota uz valsts resursu rēķina, ir pseidoaptauju veidošana, kuras formālais mērķis ir uzklausīt sabiedrības viedokli. Tā piemēram, divi ministri, izmantojot savu nozares vadīto ministriju aktivitātes, izvērsa sava tēla spodrināšanas kampaņu, pievienojot anketām ministra foto vai arī īsu aprakstu par ministra dzīves gājumu. Tomēr visplašāk no institucionālo resursu klāsta šajā priekšvēlēšanu kampaņā tika manipulēts ar publiskam amatam piesaistīto autoritāti. Publiskā amata autoritāte ± vairāk izmantotais resursu veids Publiskā amata autoritāte ir ietekmīgs resurss, ko persona iegūst, stājoties amatā. Proti, šī autoritāte ir piederīga nevis personai, bet gan amatam, kas piešķir personas darbībām leģitimitāti un uzticību. Lai arī šo resursu veidu dažkārt ir grūti kvantitatīvos rādītājos izteikt, taču tā ietekme var būt daudz lielāka, kā citu resursu savtīga izmantošana. Amata autoritāte ir arī pamatā tam, kādēļ valdošo partiju pārstāvjiem jau a priori ir priekšrocība pār opozīcijas partijām vai ārpus varas esošajām partijām. Ja amatpersonas to izmanto savtīgos nolūkos, tad tiek iedragāts vienlīdzīgu vēlēšanu princips un sabiedrības leģitimitāte valsts varai.
    [Show full text]
  • Jūrniecības Gadagrāmata 2020
    LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2020 LATVIJAS JŪRNIECĪBAS SAVIENĪBA LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2020 28. grāmata RĪGA 2021 Redkolēģija Antons Vjaters, Anita Freiberga Redaktore Anita Freiberga Tālr. 29229063 E-pasts: [email protected] Datorgrafika Kaspars Vēveris Pirmā vāka foto: Shutterstock.com Ilustrācijām izmantoti: Ā. Freiberga, G. Dieziņa, S. Kočānes, A. Freibergas, N. Smaļinska, R. Mūrnieka, J. Budreikas foto un foto no Ministru kabineta, Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta, Saeimas kancelejas, Satiksmes ministrijas, LOTLP Reklāmas komisijas, Aizsardzības ministrijas, Latvijas Jūras spēku, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Jūras administrācijas, Latvijas Jūras akadēmijas, Liepājas Jūrniecības koledžas, “Novikontas”, “CSM Baltija”, Salacgrīvas ostas pārvaldes, Mērsraga ostas pārvaldes, Rīgas brīvostas pārvaldes, Ventspils brīvostas pārvaldes, LSEZ pārvaldes, Skultes ostas pārvaldes, “Gulf of Riga Regatta”, “Tēvijas Sarga”, “Jūras Informācijas”, “Latvijas jūrniecības gadagrāmatas”, MVPŠ Jūras spēku Mācību centra arhīva, kā arī foto no Ivara Brauna, Naura Upatnieka, Ilzes Bernsones, Ulda Kariņa, Aleksandra Nadežņikova, Edgara Gļaņenko, Ingus Bajinska, Aināra Vimbas, Imanta Nartiša, Ulda Ozola, Matīsa Stīpnieka, Ģirta Sarjas personīgā arhīva. Rakstos izmantota ES, EK, IMO, Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas, LSEZ, Latvijas Jūras administrācijas žurnāla „Jūrnieks” informācija. LJA informāciju publicēšanai sagatavojusi Sarma Kočāne. Rakstus publicēšanai
    [Show full text]
  • Einars Repse
    Einars Repse Letonia, Primer ministro (2002-2004) Duración del mandato: November 07, 2002 - , Nacimiento: Municipalidad de Jelgava, December 09, 1961 Partido político: Por el Desarrollo de Letonia (LA); anteriormente, de Unidad (Vienotiba) y Nueva Era (JL) Profession: Ingeniero en electrónica y funcionario bancario Resumen http://www.cidob.org 1 of 7 Biografía En 1986 obtuvo el título de ingeniero electrónico por la Facultad de Física y Matemáticas de la Universidad Estatal de la entonces República Socialista Soviética Letona (RSSL) y a continuación empezó a trabajar en el departamento de proyectos de instrumental científico de la Academia de Ciencias de la RSSL, como la anterior institución sita en Riga. El 10 de julio de 1988 figuró entre los fundadores del Movimiento de la Independencia Nacional Letona (LNNK), una organización de la derecha nacionalista y antirrusa que a su vez se asoció al Frente Popular Letón (LTF), la gran coalición de fuerzas sociales y políticas fundada el 8 de octubre de 1988 para canalizar las demandas populares de la restauración de la soberanía nacional perdida en la anexión por Stalin en 1940, la retirada de las tropas ruso-soviéticas y la celebración de elecciones libres. Repse se aseguró un lugar señero en la conducción de los acontecimientos como miembro del consejo ejecutivo del LTF. El ala reformista de los propios comunistas letones, con Anatolijs Gorbunovs a la cabeza, impulsó el proceso soberanista, aunque con cautela, intentado evitar los enfrentamientos violentos con Moscú. El 18 de marzo de 1990 Repse fue uno de los 131 candidatos del LTF que obtuvo escaño en las elecciones para el Consejo Supremo de 201 miembros, en realidad el viejo Soviet Supremo convertido en Parlamento de transición durante el período de separación de la URSS.
    [Show full text]
  • Latvia's 15 Years in the European Union
    THE DILIGENT TEENAGER: LATVIA’S 15 YEARS IN THE LATVIA IN THE EUROPEAN UNION 15 YEARS EUROPEAN UNION Photo 1 Fifteen years ago, on 1 May 2004, Latvia The day of the EU enlargement. On 1 May joined the European Union (EU), thus closing 2004, ten countries became the new EU almost ten-year long process of accession. Member States: Cyprus, the Czech Republic, Given the sensitive geo-political situation, the Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, choice in favour of Europe was self-evident, Malta, Poland, Slovakia and Slovenia. even though, the ideas of neutrality or closer Romano Prodi, President of the European Commission, Pat Cox, President of the cooperation with the Commonwealth of European Parliament and many EU Heads of Independent States originally emerged in the State and Government, including President political environment. However, the history Vaira-Vīķe Freiberga, attended the official was still alive in people’s memories, and it enlargement ceremony in Dublin. also determined the fate of Latvia in favour of Photo: The European Community, Maxwell’s, integration into the EU, by choosing the so- Irish Presidency called ‘return to Europe’. When regaining independence, Latvia based its statehood on the values of the republic proclaimed in 1918, providing that Latvia is an independent, democratic and parliamentary state. Accession to the EU provided for the strengthening of these values, by incorporating in the family of western democratic states, as well as the economic prosperity, well-being and security of Latvia by cooperating with like-minded countries. It would be difficult to challenge this choice now: the EU is the largest trading Photo 1 bloc in the world, the euro is the second largest currency in the world, the EU is a global leader in combating climate change the most developed countries by the Human and providing development aid; its population Development Index of the United Nations has almost the highest life expectancy in Organization.
    [Show full text]
  • Economic, Agricultural, Environmental and Regional Policy
    Economic, Agricultur al, Environmental and Regional Policy Committee This standing committee of the Saeima was established during the 5th convo- cation of the Saeima in 1993. During the 9th convocation there was a pe- riod from November 2006 to late 2008, when the Committee was split into two separate committees: the Economic Committee and the Agricultural, Envi- ronmental and Regional Policy Com- mittee. Since 2009 the two committees are reunited under the name of the Economic, Agricultural, Environmen- tal and Regional Policy Committee (hereinafter – Committee). Currently the Committee consists of 13 members. The Committee deliberates issues per- Krišjānis Feldmans, chairman of the Economic, Agricultural, Environmental and taining to economy, including agricul- Regional Policy Committee ture, construction, energy, communi- cations, transport (land, air, maritime, laws together with representatives of so- issues within the scope of the commit- as well as governance of sea ports), ciety. Where appropriate, draft laws are tees’ competence, as well as to exchange environmental protection and regional submitted to a relevant subcommittee information. economic policy. Furthermore, the or an ad-hoc working group for prelimi- In the area of external policy, the Com- Committee covers such areas as trade, nary drafting. Working groups comprise mittee maintains contacts with rel- advertising, protection of consumer members of the Committee, representa- evant parliamentary committees from rights, commerce, competition, public tives of relevant line ministries, the Lat- other countries and the European Par- procurement, regulation of public ser- vian Association of Local and Regional liament. Submissions, complaints and vices, governance of public enterprises, Governments, non-governmental or- proposals are examined according to privatisation, land use, tourism, safety ganisations, as well as relevant experts.
    [Show full text]
  • The Centenary of Latvia's Foreign Affairs
    THE CENTENARY OF LATVIA’S FOREIGN AFFAIRS IDEAS AND PERSONALITIES THE CENTENARY OF LATVIA’S FOREIGN AFFAIRS IDEAS AND PERSONALITIES THE CENTENARY OF LATVIA’S FOREIGN AFFAIRS IDEAS AND PERSONALITIES The upcoming centennial of Latvia’s statehood provides an important occasion to reflect on the country’s international achievements and offer a self-critical look at what remains to be done. This publication identifies main currents in Latvia’s foreign policy thinking and the most remarkable individuals that contributed to shaping them. A team of local and foreign experts reviews key ideational trends in Latvia’s foreign policy during the Interwar period and today, as well as assesses the trajectories of thinking during the periods of exile and regaining independence. Authors: Aldis Austers, Edijs Bošs, Raimonds Cerūzis, Mārtiņš Daugulis, Martyn Housden, Ivars Ījabs, Didzis Kļaviņš, Jordan T. Kuck, Andis Kudors, Andrejs Plakans, Diāna Potjomkina, Gunda Reire, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis, Jānis Taurēns Editors: Diāna Potjomkina, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis Scientific reviewers: Ainārs Lerhis, Toms Rostoks This project was made possible thanks to support from the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia and the Saeima of the Republic of Latvia The project was completed in cooperation with National Information Agency LETA The respective authors are accountable for the content of individual articles. The opinions expressed by the authors should not be construed as representing those of the Latvian Institute of International Affairs, project supporters or partners, other government institutions or entities. Cover design: Līga Rozentāle Layout: Oskars Stalidzāns Translations from Latvian: Alise Krapāne, Jurijs Saveļjevs, Pāvels Smišļājevs English language editor (select chapters): Dillon J.
    [Show full text]
  • 2009. Gada Saeimas Publiskais Pārskats
    Latvijas RepubLikas saeimas Publiskais Pārskats 2009 latvijas republikas saeimas 2009. gada publiskais pārskats saturs ievads. 3 Latvijas Republikas saeima. 4 Deputāti. 4 saeimas Prezidijs. 6 saeimas frakcijas. 7 saeimas komisijas. 9 saeimas likumdošanas darbs. 12 likumu pieņemšanas gaita. 12 saeimai iesniegtie likumprojekti un pieņemtie likumi. 13 saeimai iesniegtie lēmumu projekti un saeimas paziņojumi. 15 saeimas sesijas un sēdes . 15 saeimas sēžu stenogrammas. 17 parlamentārā uzraudzība. 18 Ārpolitiskā darbība. 20 komunikācija ar sabiedrību . 26 saeimas kancelejas uzdevumi saeimas darba nodrošināšanā. 29 Personāls. 29 Jaunie projekti saeimā . 30 Dokumentu pārvalde saeimā. 30 iepirkumi un saimnieciskā darbība. 32 iepirkumi. 32 saeimas teritorijas, ēku un telpu apsaimniekošana . 33 saeimas finansējums un tā izlietojums. 34 Revīzijas komisijas ziņojums . 36 2 latvijas republikas saeimas 2009. gada publiskais pārskats Godātais lasītāj! Jūsu priekšā ir Latvijas Republikas Saeimas 2009. gada publiskais pārskats. Dokuments, kurā apkopots mūsu valsts parlamenta paveiktais iepriekšējā gada laikā. Kā ie- rasts, publiskais pārskats skaitļos un faktos parāda, cik ra- žīgs bijis parlamentāriešu darbs, cik likumi un lēmumi ir pieņemti, kādiem jautājumiem deputāti un Saeima kopu- mā pievērsuši uzmanību. 2009. gadā parlaments pieņēmis daudzus nopietnus lēmumus, kas raisījuši karstas diskusi- jas sabiedrībā. Tomēr esmu pārliecināts, ka deputātu nereti ļoti smagie lēmumi, kas saistījās gan ar 2010. gada budžeta pieņemšanu, gan ar valsts un pašvaldību institūciju dar- binieku algu sistēmas reformu, gan ar citiem ekonomiski un sociāli jūtīgiem jautājumiem, ilgtermiņā ir pareizi un vajadzīgi, lai nodrošinātu stabilu Latvijas valsts attīstību. Protams, publiskais pārskats nevar parādīt tās emoci- jas, diskusijas un viedokļu sadursmes, kas pavadījušas teju visu svarīgāko lēmumu pieņemšanu par- lamentā – vai tās būtu debates par uzticības izteikšanu Valda Dombrovska valdībai, vai valsts budžeta apstiprināšana, vai jebkura cita likuma un lēmuma pieņemšana.
    [Show full text]
  • Laikraksts "Latvietis"
    Laikraksts www.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskaisLATVIETIS nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 614 2020. gada 16. septembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991 Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected] FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija No kreisās: Francijas Republikas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie Royet-Gounin), Korejas Republi- kas vēstnieks Latvijā Hans Songdžins (Han Seong-Jin), LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Kazahstānas Republikas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs (Timur Primbetov) un Moldovas vēstnieks Latvijā Andrians Roša (Andrian Roşa). „Jāizmanto visi instrumenti, ...lai panāktu varas un sabiedrības dialogu Baltkrievijā“ „Ir nepieciešams iz- Igaunijā, notikušajā Baltijas valstu un apspiešanu, pielietojot spiedienu un mantot visus mūsu rīcī- Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru neadekvātu spēku pret aktīvistiem. bā esošos instrumentus, sanāksmē uzsvēra Edgars Rinkēvičs. Turpinot diskusiju par Baltkrie- lai apturētu vardarbību Latvijas ārlietu ministrs aicināja viju, E. Rinkēvičs atzīmēja, ka ir jās- pret miermīlīgiem pro- ES pēc iespējas ātrāk panākt vienoša- niedz arī ātrs un visaptverošs atbalsts testētājiem, kā arī veici- nos par ierobežojošiem pasākumiem Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. nātu Baltkrievijas varas pret Baltkrievijas amatpersonām, ku- E. Rinkēvičs informēja, ka Latvija jau dialogu ar opozīciju un sabiedrību,“ ras ir atbildīgas par 9.
    [Show full text]
  • Latvia's Anti-Corruption Agency Spurs Reform, 2002-2011
    SURMOUNTING STATE CAPTURE: LATVIA’S ANTI-CORRUPTION AGENCY SPURS REFORMS, 2002 – 2011 SYNOPSIS Eager to demonstrate progress against corruption in order to advance its standing in the accession processes for NATO and the European Union, Latvia established the Corruption Prevention and Combating Bureau, known as KNAB, in 2002. Through its investigations into high-level graft and campaign finance violations, the new agency rapidly established a reputation for effectiveness. When a prime minister tried to dismiss KNAB’s popular director on a flimsy pretext, citizens rallied in support of the agency, leading to the prime minister’s resignation. Despite an internal scandal and leadership conflicts that undercut its credibility, KNAB launched over a hundred investigations, targeting suspects that included three of Latvia’s powerful oligarchs. KNAB’s work helped drive a wave of reform that reduced opportunities for high-level corruption in government, changing the laws covering asset disclosure, parliamentary immunity, legislative transparency, judicial procedures, and the financing of political campaigns. Gabriel Kuris drafted this case study based on interviews conducted in Riga, Latvia, in June 2012. Case published October 2012. INTRODUCTION On a chilly spring night in April 2004, political coalition that included recently appointed Aleksejs Loskutovs sat in a parked car outside the prime minister Indulis Emsis. gates of a mansion in Latvia’s thickly forested Loskutovs had emerged as the leading Kurzeme region, awaiting a secret meeting with candidate for director of Latvia’s Corruption one of Latvia’s richest, most powerful, and most Prevention and Combating Bureau (Korupcijas respected men. Aivars Lembergs was one of three novēršanas un apkarošanas birojs, or KNAB).
    [Show full text]
  • Komparace Postavení Prezidentů V Politických Systémech Estonska a Lotyšska
    FAKULTA SOCIÁLNÍCH STUDIÍ Komparace postavení prezidentů v politických systémech Estonska a Lotyšska Bakalářská práce KLÁRA KLEČKOVÁ UČO: 457428 Vedoucí práce: Mgr. Jakub Šedo, Ph.D. Katedra politologie Politologie Brno 2018/2019 1 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Bibliografický záznam Autor: Klára Klečková Fakulta sociálních studií, Masarykova univerzita Katedra politologie Název práce: Komparace postavení prezidentů v politických systémech Estonska a Lotyšska Studijní program: Politologie Vedoucí práce: Mgr. Jakub Šedo, Ph.D. Akademický rok: 2018/2019 Počet stran: 83 Klíčová slova: Estonsko, Lotyšsko, prezident, komparace, ústava 3 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Bibliografic record Author: Klára Klečková Faculty of Social Studies, Masaryk University Department of Political Science Title of Thesis: Comparison of the position of presidents in the political systems of Estonia and Latvia Degree Programme: Supervisor: Mgr. Jakub Šedo, Ph.D. Academic Year: 2018/2019 Number of Pages: 83 Keywords: Estonia, Latvia, president, comparison, Consti- tution 4 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Abstrakt Práce srovnává postavení hlav státu v Estonsku a Lotyšsku. Zaměřuje se na způsob volby prezidenta a možnost jeho odvolání a na jeho pravo- moci týkající se jmenování nové vlády, rozpouštění parlamentu a zamí- tání legislativních návrhů. Starší a stručnější lotyšská ústava předpo- kládá silnější prezidentské pravomoci, zatímco estonský prezident má především ceremoniální úlohu. Práce dále zjišťuje, zda tyto závěry ko- respondují s reálným postavením prezidentů, přičemž dochází k závěru, že s výjimkou první estonské hlavy státu byli lotyšští prezidenti dopo- sud vždy aktivnějšími politickými hráči. 1 KOMPARACE POSTAVENÍ PREZIDENTŮ V POLITICKÝCH SYSTÉMECH ESTONSKA A LOTYŠSKA Abstract Thesis compares position of the head of state of Estonia and Latvia.
    [Show full text]