Laikraksts www.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskaisLATVIETIS nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 614 2020. gada 16. septembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991 Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected] FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija No kreisās: Francijas Republikas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie Royet-Gounin), Korejas Republi- kas vēstnieks Latvijā Hans Songdžins (Han Seong-Jin), LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Kazahstānas Republikas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs (Timur Primbetov) un Moldovas vēstnieks Latvijā Andrians Roša (Andrian Roşa). „Jāizmanto visi instrumenti, ...lai panāktu varas un sabiedrības dialogu Baltkrievijā“ „Ir nepieciešams iz- Igaunijā, notikušajā Baltijas valstu un apspiešanu, pielietojot spiedienu un mantot visus mūsu rīcī- Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru neadekvātu spēku pret aktīvistiem. bā esošos instrumentus, sanāksmē uzsvēra Edgars Rinkēvičs. Turpinot diskusiju par Baltkrie- lai apturētu vardarbību Latvijas ārlietu ministrs aicināja viju, E. Rinkēvičs atzīmēja, ka ir jās- pret miermīlīgiem pro- ES pēc iespējas ātrāk panākt vienoša- niedz arī ātrs un visaptverošs atbalsts testētājiem, kā arī veici- nos par ierobežojošiem pasākumiem Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. nātu Baltkrievijas varas pret Baltkrievijas amatpersonām, ku- E. Rinkēvičs informēja, ka Latvija jau dialogu ar opozīciju un sabiedrību,“ ras ir atbildīgas par 9. augusta vēlēša- 2020. gada 8. un 9. septembrī Tallinā, nu viltošanu un miermīlīgo protestu Turpinājums 8. lpp. Saturs Jaunie ārvalstu vēstnieki Latvijā Austrālijas ziņas...... 2, 3, 4, 5, 6, 8, 14 Tikšanās ar LR ārlietu ministru Latvijas ziņas....1, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 15 2020. gada 11. sep- nības (ES) politikās, proti, ES digitālajā Latvieši pasaulē...... 3, 5, 6, 9 tembrī Rīgā ārlietu mi- transformācijā, virzībā uz Zaļo kursu Redakcijā...... 3 nistrs Edgars Rinkēvičs un klimata neitralitāti 2050. gadā, kā to Ārlietu ministrija...... 1, 6, 8 tikās ar 2020. gada pir- apņēmās Latvijas un Francijas līderi jau Reinis Dancis...... 2 majā pusē akreditētajiem 2019. gadā Sibiu samitā, tādējādi veici- Astra Kronīte...... 4, 5 ārvalstu vēstniekiem not ES līderību klimata jautājumos. ALA...... 6 Latvijā. Tikšanās piedalī- „Latvija un Francija var sadarbo- Anita Mellupe...... 7, 15 jās Francijas Republikas vēstniece Lat- ties, veidojot Eiropas Savienības līme- Marija Perejma...... 8 vijā Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie ņa regulējumu tiešsaistes platformām Astrīda...... 9, 12, 13 Royet-Gounin), Korejas Republikas dezinformācijas jomā, kuras mērķis „Kokneses fonds”...... 10, 11 vēstnieks Latvijā Hans Songdžins ir panākt lielāku caurskatāmību un Sēru vēsts...... 14 (Han Seong-Jin), Moldovas vēst- atbildīgumu no platformām, vienlai- Nekrologs...... 14 nieks Latvijā Andrians Roša (Andri- kus nevājinot pamattiesības. Tāpat ir Raimonds Sokolovskis...... 14, 15 an Roşa) un Kazahstānas Republikas jāturpina atbalstīt tiesiskuma un de- Datumi...... 15, 16 vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs mokrātijas stiprināšana gan Eiropas Sarīkojumi, ziņojumi...... 16 (Timur Primbetov). Amatpersonas Savienībā, gan globāli. Notikumi Balt- Eiro kurss...... 16 pārrunāja valstu divpusējās attiecības krievijā ir skaidrs atgādinājums, cik un starptautisko attiecību aktualitātes, svarīgas ir mūsu kopīgās vērtības,“ tostarp situāciju Baltkrievijā. akcentēja ministrs. Runājot par sadarbību ar Franciju, Sarunā ar Dienvidkorejas vēstnieku ministrs pauda interesi aktivizēt sadar- 9HRLINH*gjjaac+ bību ar Franciju jaunajās Eiropas Savie- Turpinājums 6. lpp. 2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Sveiki, sportisti, no Dārvinas! Latvieši piedalās riteņbraukšanas sacensībās Komandas Trek Se- gafredo riteņbraucējs Toms Skujiņš Tour de France 8. posmā sest- dien, 2020. gada 5. sep- tembrī, finišēja, kā otrais, ar šo gūstot savas karje- ras spožāko panākumu, prestižākajās daudzdienu sacensībās. Braucienu uzvarēja francūzis Nanss Pe- terss (AG2R-La Mondiale), kuram Sku- jiņš zaudēja tikai 47 sekundes. Otrais latvietis, komandas Israel Start-Up Nation riteņbraucējs, Krists Neilands finišu sasniedza 25 minūtes un 23 sekundes pēc uzvarētāja un ie- rindojas 83. vietā. FOTO Mišele (Michelle) Dance Gran Fondo ir tālsatiksmes ceļu Top End Gran Fondo sākums. velosipēdu braukšanas veids, kurš ra- dies Itālijā 1970. gadā, kura tulkojums angļu valodā kā Big Ride. smīgas Gran Fondo sacensības, kuras līdz galam un nekad nepadoties Rei- Gran Fondo Itālijas Riteņbraukša- notikušas kā UCI Granfondo pasaules nis devās turpināt atlikušos distances nas federācija ir oficiāli definējusi un čempionāts. 100 km, diemžēl viens, bez komandas sertificējusi kā oficiālas riteņbraukša- Ziemeļos, Darvinas Top End Gran aizvēja. Maltīte pēc finiša garšoja labi, nas sacensības. Brauciena garumam Fondo (TEGF) notika trešais Gran bet alus vēl labāk! ir jābūt vismaz 120 km (75 jūdzes) ga- Fondo Austrālijā. Sākot ar 2012. gadu, Nākošu gadu Reinis noteikti ņems ram, un tās ir individuālas sacīkstes ar TEGF pasākums ir kļuvis par ikgadēju līdzi rezerves riepu! starta laiku (no sākuma līdz finišam), notikumu Austrālijas riteņbraukšanas Sveiciens no Darvinas! kā arī ar balvām katras kategorijas āt- kalendārā, parādot unikālo Darvinas Reinis Dancis rākajiem braucējiem. Starti tiek veikti ainavu. Laikrakstam „Latvietis“ masveidā, un formāts ļauj piedalīties Kā jau zināms, divi latvieši pieda- jebkura līmeņa braucējiem, līdzīgi kā lījās Tour de France, bet arī Sunbuild maratonā, kur lielākā daļa dalībnieku TEGF svētdien, 2020. gada 31. augus- Published by Sterling Star Pty Ltd cenšas ar katru braucienu uzlabot savu tā, dalību ņēma divi latvieši: Māris ABN 54053671855 personīgo laiku. Tradicionāli pasāku- Stīls (Steele), kurš piedalījās 60 km ma beigās dalībniekiem tiek pasniegta braucienā un Reinis Dancis, kurš pie- Redakcija / Editorial Office: dāsna maltīte, un ceļi svinīgi tiek slēg- dalījās 109 km braucienā. Sterling Star ti līdz nākošajām sacensībām. Māris ierindojās 92. vietā (no 176 PO Box 6219 Neskatoties uz to, ka interese par braucējiem) uzrādot 2:18:52 laiku. Rei- SOUTH YARRA, VIC 3141 riteņbraukšanu pieaug arī Austrālijā, nis ierindojās 168. vietā (no 173 braucē- AUSTRALIA Gran Fondo pasākumi joprojām ir sa- jiem) ar 4:43:47 laiku. Diemžēl pie Kū- līdzinoši reti. Tomēr, Eimijas (Amy’s) navara (Coonawarra) bāzes uz Stjuarta Tel/fakss: (03) 98273753 Gran Fondo ir viens no ievērojamāka- (Stuart) šosejas, tikai 10 km no brau- [email protected] jiem visā pasaulē, kas notiek Austrālijā ciena sākuma, Reinim notika nopietna [email protected] pa Lielā okeāna ceļu; arī šogad 2500 aizķeršanās – aizmugurējā riepa kļuva www.laikraksts.com braucēji veica Gran Fondo distanci. plakana, un viņa komanda, ar ko viņš Rietumu krastā Perta ir rīkojusi veik- bija cītīgi trenējies katru sestdienas Editor: Dr. Gunars Nagels rītu kopš februā- Associate Editor: Ilze Nagela ra, devās tālāk bez Abonēšanas cena drukātam Reiņa. Reiņa situā- laikrakstam: $55 par 10 numuriem, ciju apgrūtināja arī $105 par 20 numuriem vai $260 par tas, ka viņš nebija 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. nodrošinājies ar Čekus rakstīt uz vārda: rezerves riepu cau- „Sterling Star Pty Ltd“. ruli (angl.: tube). Laimīgā kārtā Rei- Sludinājumu cena: $7 par 1 cm nim palīdzēja kāds telpu vienā slejā vienā numurā. no Gran Fondo or- Content and design: ganizatora koman- © Sterling Star 2020. das biedriem, kurš All rights reserved. tajā brīdī brauca garām un pamanīja Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991 Reiņa ķibeli. Viņš Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983 nomainīja Reiņa Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos ritenim bojāto rie- rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā pu, un Reinis varē- atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija ja doties tālāk. par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas FOTO Mišele (Michelle) Dance Ar īsta sportis- rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. Reinis ar Elisu, Zāru un Aila pie finiša. ta garu vienmēr iet Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp. Redakcijā Zinātnisko pētījuma analīze Sveicināti, lasītāji! Prof. Konrads Pešudova optometrijas raksti Ir pagājis tieši pus- Austrālija lepojās ar vietējiem uni- gads kopš Latvija slēdza versitātes graduantiem un daži no tiem robežas Covid-19 dēļ, ir latviešu izcelsmes, kam vecāki iz- un tagad visā pasaulē ir brauca no Latvijas un imigrējušies šeit. dažādu pakāpju ierobe- No tiem minēšu vienu, kas ieguvis vai- žojumi. rākus pagodinājums. Zinu, ka ir daudzi Melburnā ir komandanta stunda no citi, bet atļaušu citam to godu aprakstīt. plkst. 21.00 līdz plkst. 5.00, un dienas Zinātniskās fakultātēs ir pieņemts laikā ir tikai četri iemesli kāpēc vispār vadīt pētīšanas darbus un ar to publi- drīkst iziet no mājām – pārtikas un cēt aprakstus, kam var būt viens vai citu nepieciešamo preču pirkšana, vin- vairāki autori, kas kopīgi pētīja. Katrā grošana ne vairāk kā uz divām stun- nozarē šie raksti ir pieejami pasaules dām un ne vairāk kā 5 km no mājām, plašumā un tiek citēti piemērotos ap- medicīniskai aprūpei un darbam kādā rakstos. Zinu, ka tas ļoti attiecas uz FOTO no Pešudova D. personīgā arhīva no Covid-19 laikā oficiāli atļautajām medicīnas profesijām. Vienā no tām Prof. Konrads Pešudovs. darba vietām. Izbraukšana no Austrā- nozarēm ietilpst redzes zinātnes – op- lijas ir tikai ar sevišķu atļauju, kuru tometrija, oftalmoloģija un optika. 25. un 19. vietā. Otra lieta, ko apskata daudzos gadījumos arī nedod. Kvīnslandes Universitātē profe- analīzē, ir – cik gadi pagājuši kopš pir- Latvijā ierobežojumi ir daudz sors Neitans Efrons (Nathan Efron) mais publicētais raksts parādās. maigāki, bet brīžiem amizanti. Kora starp saviem publicētiem rakstiem op- Prof. Konrads Pešudovs – Studējis koncertā publika drīkst sēdēt ar tikai tometrijā uzņēmās 2010. gadā un atkal optometriju Melburnas Universitātē un vienu metru atstarpēm, bet koristiem 2020. gadā analizēt, cik autori tiek citē- kvalificējās PhD 2000. gadā Flindersa pašiem jāietur divu metru distancēša- ti vairākos rakstos. Viņa interese ir re- Universitātē. Viņu 2009. gadā iecēla par nās, arī mēģinājumos. dzēt, kā Austrālijas izglītotie optomet- pirmo profesoru Optometrijas un redzes Iebraucot Austrālijā no ārzemēm risti tiek minēti vispasaules publicētos zinātnes fakultātē, ko pats dibināja. Kon- ar kādu no nedaudzajiem reisiem, jāie- rakstos. Jo vairāk autora darbi tiek citē- radam ir daudz pētījumu sakarā ar oftal- vēro divu nedēļu pašizolācija norādītā ti, jo svarīgāki tiek izcelti savā nozarē. moloģiju un optometrijas jautājumiem, viesnīcā, par ko pašam jāmaksā. (Izņe- Ir datora programmas, kas palīdz šo kas iespaido redzi un dzīves kvalitāti. mot, ja esi Toms Hanks, kura gadījumā pētīšanu, un h-index ir izrēķināts sakarā Starp 2000. un 2009. gadiem Konrads vari izvēlēties citu viesnīcu, kura nav ar rakstu skaitu un citēšanas skaitu un no piedalījās pētījumos Anglijā (University Kvīnslandes norādīto karantīnas viesnī- vispasaules optometristiem, 63 kā h-index of Bradford) un Amerikā (University cu sarakstā.) Nav pieņemams pašizolē- ir augstākais. Es nemēģināšu to rēķināša- of Houston), dzīvodams katrā vietā pā- ties savā mājā. Jāpiebilst, ka iebraukša- nu te paskaidrot, bet parādīšu rezultātus. ris gadus. Viņš ir sastrādājis ar vairā- na Austrālijā ir tikai atļauta Austrālijas Tabulā no viņa analīzes redzam, ka kiem studentiem un profesoriem. Kopš pavalstniekiem un pastāvīgiem iedzīvo- 2020. gada analīzē parādās divi vārdi 2017. gada viņš uz savu roku turpina tājiem, kā arī to tiešiem ģimenes locek- pirmo reiz pirmās desmit vietās, Kon- strādāt un ir saistīts ar Jaundienvidvelsas ļiem. Un bez tam, nevienam starptau- rads Pešudovs un Clare Vajdic, bet tiskam lidojumam nav atļauts nosēsties 2010. gadā viņi bija ielikti attiecīgi – Turpinājums 6. lpp. Viktorijas pavalstī, t.i., Melburnā. Latvijā ir arī sava veida „pseidopaš­ izolācija“. Ja ierodies no ārzemēm no 2010.g. analīze 2020.g. analīze kādas no noteiktajām bīstamākām val- Rangs Vārds h- Citācijas Vārds h- Citācijas stīm, tad jāievēro 14 dienu pašizolācija. (Atkal izņēmums: „Atsevišķi kultūras index index darbinieki pēc ierašanās Latvijā Kultū- ras ministrijas rīkojumā noteiktā kār- 1 Westheimer G 52 9 410 Pesudovs K 63 40 074 tībā darba pienākumu veikšanas laikā 2 Hess RF 40 6 293 Hess RF 58 13 099 drīkst neatrasties pašizolācijas vietā.“) 3 Mitchell DE 36 3 351 Westheimer G 58 12 229 „Pašizolācijas“ uzdevums ir „Iz- vairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem“ 4 Adams AJ 31 3 286 Efron N 50 7 893 (detaļas covid19.gov.lv mājas lapā). Tās 5 Henry GH 30 3 765 Mitchell DE 46 6 388 jēga ir atziņa, ka Covid-19 slimnieks 6 Holden BA 26 2 237 Vajdic CM 41 6 308 var inficēt citus, pirms viņam pašam parādās simptomi. Tātad, ģimenes tēvs, 7 Wildsoet CF 23 1 840 Holden BA 41 6 051 piemēram, atgriežoties no „bīstamām“ 8 Fleiszig SMJ 23 1 760 Adams AJ 41 5 392 ārzemēm, paliek mājās, un, iespējams, aplipina citus ģimenes locekļos vēl 9 Atchison DA 23 1 673 Atchison DA 39 5 205 pirms viņš sāk šķaudīties. Austrālijā 10 Efron N 23 1 672 Vingrys AJ 39 4 746 šāda „pseidoizolācija“ nav atļauta. Būtu loģiski, ja citi ģimenes locekļi ievērotu pašizolāciju kopā ar jaunat- griezušos. Bet tā nav. Izglītības kvalitā- Saprotu, ka valdības cenšas darīt stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz tes valsts dienests savā mājas lapā (ikvd. labāko savos spēkos, bet vienmēr ir cietusi un tādēļ iemācījusies un pār- gov.lv) uzsver, ka „bērniem, kuru ģime- kaut kas, ko var uzlabot. cietīs arī šo tumšo laiku.“ nes locekļi atgriezušies no ārzemēm, Pasaule ir pusgadā mainījusies Gunārs Astra nepiedzīvoja viena nav jāievēro pašizolācija, vecākiem par gandrīz līdz nepazīšanai, bet atkal ir ļauna murga izgaišanu, bet mums ir pašizolācijā atrodošos ģimenes locekli ļoti aktuāli vārdi, teikti citā situācijā: visas cerības piedzīvot cita ļauna mur- nav jāinformē skola, un bērns drīkst „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ga – dižsērgas izgaišanu. apmeklēt skolu bez ierobežojumiem.“ ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit GN 4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Dzejas diena Adelaides Latviešu skolā Dzeja ar savu maģisko auru atvēra sirdis Mārīte Rumpe ir jauna, simpātiska, rosīga latviete no Ādažiem, kura kopš 2005. gada ar savu vīru Andri dzīvo Adelai- dē. Ģimenē ir divi bērni. Meitai Kristiānai jau 10 gadiņi un dēlam Edim – 8. Abi apmek- lē Adelaides latviešu pamatskolu, kura notiek katru sestdienas rītu skolas telpās virs Adelaides latviešu nama – Tālavas. Skolas diena iesākās ar karoga uz- vilkšanu, lūgšanu un ziņojumiem. Tad skolēni, kuri kopskaitā šogad ir 38, iet uz klasēm un līdz plkst.11.00 notiek va- lodas apmācīšana. Pēc starpbrīža seko īpašās ievirzes stunda, kura šogad kon-

centrējās uz literatūru. Skolas diena FOTO Astra Kronīte nobeidzās ar dziedāšanu un dejošanu. „Dzejas diena“ Adelaides Latviešu skolā. Mārītes saites ar latviešu skolu sā- kās 2008./2009. gadā, kad viņa pārņē- mērķis ir popularizēt dzeju. Pirmsā- lasīšanas konkursus savā skolā Latvijā. ma skolas vadību no Māras Priedkalnas. kums šai akcijai bija Tukuma 1. dzelz- Rainis mums pazīstams kā daudz- Pēc ilgāka pārtraukuma, viņa šogad at- ceļa stacijā – aicinājums bija kuram pusīga personība parasti ar nopietnu kal uzņēmās šo darbu, bijušai pārzinei katram iet uz perona un vienkārši sākt noslieci; gan politiķis, gan dramaturgs Ivetai Leitasei pārceļoties uz Kanberu. lasīt dzejoļus. Šī būs pirmā reize, kad un dzejnieks. Šogad Raiņa un Aspa- Blakus skolas pārzines darbam Austrālija būs iesaistīta šajā globālajā zijas mājā, Baznīcas ielā 30, notika Mārīte 3 dienas nedēļā strādā ALB pasākumā. Piedalās arī dzejas mīļotāji unikāls sarīkojums, kur izcels Raiņa Laimas aprūpes darbā un piektdienās Francijā, Šveicē, ASV un Vācijā. humorista, satīriķa pusi. Sarīkojums Adelaides Baltiešu aprūpes ciemā Am- Protams, skolas bērni un citi inte- nosaukts Raiņa cepiens ugunī un nak- ber Aged Care. Turklāt viņa izpilda resenti būtiski neies uz peroniem sta- tī, kur Raini pašu cepinās. Pazīstami DLOA vice - priekšsēdes amatu. cijās vai autoostās, bet doma ir tā pati: komiķi runāja un jokoja par dzejnieku 2020. gads nesis neparedzamus iesildīt publikas sirdis, deklamējot sa- pašu un Raiņa lugu Uguns un Nakts. izaicinājumus. Covid-19 pandēmija vas vismīļākās dzejas vai spēlējot ins- Festivāls risinājās galvenokārt piespiedusi mācības noturēt attālinā- trumentus un dziedot līdz, jo dziesmu mākslas centrā Noass uz AB dambja, tā veidā, lietojot Zoom tehnoloģiju. vārdi taču arī ir lirika. kur notika jaunrades lasījumi, diskusijas Kaut pašreiz skola atsākusi darboties Tukuma Literātu Apvienības akcija un jauno dzeju krājumu godalgošana. klātienē, vēl pastāv neziņa par skolas ir tikai daļiņa no plašāka, lielāka no- Festivālu noslēdza 13. septembrī un go- darbību nākotnē. Gadskārtējais skolas tikuma Latvijā. Septembris Latvijā ir dalgotos paziņoja Nacionālā bibliotēkā. sarīkojums atcelts, bet toties 12. sep- Dzejas dienu mēnesis. 2020. gads ir arī Šī gada dzeju festivāla sauklis ir tembrī notiek sarīkojums veltīts dze- nozīmīgs, jo diviem izciliem, varbūt Dzeja dziedē. Sauklis aicina uzlūkot jai. Lai noslēgtu gada darbu, iecerēts pat lielākajiem literātiem – Rainim un dzeju kā indivīdu un sabiedrībā dzie- koncerts ar liecību izdalīšana. Aspazijai svināmas 155 gadu jubilejas. dējošu fenomenu. 12. septembra sarīkojums labi sakrīt Dzejas dienas sākās 1965. gadā, at- Dzejas dienu padomes locekļa Hen- ar skolas šīgada speciālo ievirzi – litera- zīmējot Raiņa 100 gadi. Kā daļu no svi- rika Eliass Zēgnera vārdos: „Dzeja tūru. Pēc Tukuma Literātu Apvienības nībām, Esplanādē atklāja Raiņa piemi- dziedē. Iespējams, tu to vēl neesi piedzī- vadītājas Gunas Rozes ierosinājuma, nekli. Kopš tā laika katru gadu notiek vojis, bet ir tāds brīdis, kad dzejolis no- skola piedalās akcijā Sirds uz Perona, dzeju daudzināšana visos Latvijas no- strādā. Tajā brīdī atkāpjas vientulība, kas Latvijā notiek jau 10. reizi un kuras vados ar nolūku popularizēt šo literāro un tu pēkšņi esi kopā – ar autoru, ap- žanru, atbalstīt topošus dzejniekus un kārtējiem un sevi pašu. Mēs esam tre- godināt Raini, kuram dzimšanas die- nēti dzīties pēc dzīves rezultātiem, bet na ir tieši 11. septembrī. Jāpiebilst, ka jaunā skolas pārzine pati atceras dzeju Turpinājums 5. lpp. FOTO Astra Kronīte FOTO Astra Kronīte Mārīte Rumpe. „Dzejas dienas“ publika. Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp. Pasaules talkā iesaistīties diasporu aicina Lielā Talka un Eiropas Latviešu apvienība Lielā Talka aicina ikvienu Latvi- lv un projects@­ jas cilvēku ārvalstīs šā gada 19. sep- talkas.lv, vai arī tembrī pievienoties akcijai World Cle- padalieties ar tiem anup Day (WCD) jeb Pasaules talkai. sociālajos tīklos Šogad Pasaules talka tiek rīkota jau izmantojot tēmtu- trešo reizi. Arī šogad visi, neatkarīgi rus: #Lielatalka ­#WorldCleanupDay balvu no EUR 2000 lielā balvu fonda no dzīvesvietas, tiek aicināti iesaistī- ­#Laimeskoki; skatiet šeit: https://talkas.lv/2019/10/08/ ties talkas aktivitātes – gan apkārtējās Eiropas Latviešu apvienības vadī- nac-talka-ar-ideju-un-cinies-par-eur- vides sakopšanas darbos, gan tradicio- tāja Elīna Pinto piebilst, ka: „Latvijas 2000-lielo-balvu-fondu/ nālajā koku stādīšanas akcijā Laimes diaspora vairākus gadus aktīvi atbalsta Lielā Talka ir kustība Latvijā, kas koki, lai katra tās laikā iesētā sēkla vai Lielās Talkas ideju un mērķus, rīkojot kopš 2008. gada ne vien katru gadu iestādītais koks varētu izaugt par nā- kopīgus talkas pasākumus dažādās organizē talkas visā valstī, bet īsteno kotnes dižkoku. latviešu kopienās visā pasaulē. Esmu arī dažādus projektus sabiedrības iz- Pasaules talkas galvenais mērķis ir gandarīta par šo diasporas ieguldī- glītošanai vides aizsardzības jautāju- apvienot cilvēkus cīņā ar klimata pār- jumu pasaules ekosistēmas un zaļas mos. Lielās Talkas patrons ir Valsts maiņām un globālo piesārņojumu. Lielā vides saglabāšanā Latviešiem ir gad- prezidents, ierindojot Latviju starp Talka ik pavasari organizē uzkopšanas simtiem izkoptas talkošanas tradīcijas pirmajām valstīm pasaulē, kur vides un labiekārtošanas talkas visā Latvijā, un cieņas izjūta pret dabu, un svarīgi to aktivitātēm ir valstisks atbalsts tik savukārt Pasaules talkas dienā, pievie- pārvērst arī politikas izvēlēs un inova- augstā līmenī. nojas visai pasaulei ar koku stādīšanas tīvos videi draudzīgos risinājumos, kas Eiropas Latviešu apvienība ir di- akciju Laimes koki, tādā veidā sniedzot iesaista visu sabiedrību. „Lielā Talka“ asporu apvienojoša organizācija ar 25 Latvijas ieguldījumu pasaules klimata tam ir viens izcils piemērs un paraugs biedrorganizācijām 19 valstīs Eiropā un ekosistēmas līdzsvara atjaunošanā. arī citām valstīm. Aicinu 19. septembrī un tās kaimiņreģionā, kas pārstāv ap- Tāpēc aicinām Latvijas pārstāvniecī- Pasaules talkā visus mūs vienoties za- tuveni 250 000 šajās valstīs dzīvojošos bas un tautiešu organizācijas ārval- ļajā idejā un darbos!“ Latvijas piederīgos. ELA koordinē stīs savu iespēju robežās, ņemot vērā Ņemot vērā pašreiz aktuālos un pārstāv biedru intereses izglītības, pašreizējos piesardzības pasākumus, piesardzības pasākumus, kas virknē kultūras, pilsoniskās un ekonomiskās pievienoties Pasaules talkas aktivitā- Eiropas un pasaules valstu ir daudz līdzdalības jomās, un veicina diaspo- tēm savā mītnes zemē (vairāk infor- stingrāki nekā Latvijā, ārzemju latvieši ras saikni ar Latviju. mācijas par konkrēto valsti var atrast aicināti piedalīties Ideju talkā. Tās Uz tikšanos 19. septembrī Latvijā platformā ­worldcleanupday.org), vai ietvaros ikviens var dalīties ar idejām, un visā pasaulē! atbalstīt Laimes koku akciju, stādot kā sasniegt mūsu visu kopīgo mērķi – Vairāk informācijas: www.talkas.lv kokus vietā, kuru šobrīd saucat par sa- pasauli padarīt tīrāku un samazināt Nikola Matjušenko, vām mājām. Par saviem zaļajiem dar- atkritumu apjomu. Plašāka informācija „Lielās Talkas“ biem rakstiet arī mums talkas@talkas. par dalību Ideju Talkā un iespēju laimēt Sabiedrisko attiecību konsultante

Dzejas diena Adelaides ... skolā stacijas peronu. Liels plakāts sludinā- Ārijas Elksnes, Māras Cielēnas un Fri- Turpinājums no 4. lpp. ja, ka sirds jāatstāj uz perona. Šī sirds ča Bārdas vārsmas. Tik liela variācija! bija katram dzeju lasītājam izdalīta pa- Skolotāji, labi pārzinot savu audzēk- dzeja apstādina, un atgādina – tu neesi pīra sirds, kuru katram deklamētājam ņu spējas, bija iemācījuši viņiem daudz viens, mēs tevi dzirdam un saprotam. vajadzēja nodot konduktoram, uzejot Raiņa un Ojāra Vācieša sacerētus panti- Tad nobrūk uzceltās sienas, tu attopies uz perona. Skolas zvans pārvērtās vil- ņus veltītus bērniem. (Divi pelēni, Mazs tīrs, godīgs, ievainojams un skaists, un ciena svilpienā. Skolotāji, acīm redzot, zaķītis, mazs kaķītis un citus). Tāpat pro- dzīves ievilktās brūces var dzīt.“ bija visu labi izdomājuši. minēja Vitauta Ļūdena un Jāņa Baltvil- 40 gadus nodarbojoties ar latvie- Skatītājos bija, apmēram, 50 cil- ka rindiņas, kur mazie, iespraužot savu šu koriem Austrālijā, man bija unikā- vēku, ieskaitot bērnus, vecākus un lietvārdu tekstā, varēja izveidot paši la iespēja iedziļināties latviešu kora ciemiņus. Vecums sniedzās no piec- savu pantiņu. Tāds bija Dailas Mohras dziesmu repertuārā. Dziesmas pamats gadniekiem līdz sirmgalvjiem. Gados klasītes sniegums Kad grāmatu lasu. protams ir teksts; tautas dziesma vai viscienīgākai, G. Janmeijas kundzei, Katra klasīte droši un pašapzinīgi oriģināls teksts. Tā iepazinu un iemī- nākamnedēļ piepildīsies 99 gadi. Šī nāca priekšā, parādot labo, uzticīgo sav- ļoju latviešu dzeju. dāma ieguva visu skatītāju cieņu, jo ar starpējo attieksmi ar skolotāju un skolas Pārskatot bijušās Kultūras dienu lielu nopietnību no galvas nodeklamē- saimi. Divi skolas mērķi ir: pirmais – grāmatas, biju gandarīta atkal atvērt ja visgarāko dzejoli par vistām! rast prieku, vērojot vai piedaloties sko- sirdi latviešu dzejnieku domām un Sarīkojumu uzsāka visi skolas au- las un sabiedrības rīkotajos pasākumos; jūtām. Mani pārsteidza, cik daudz dzēkņi, nodziedot R. Paula dziesmu otrais – justies gaidītam, vai tu brīvi klasiskām kora dziesmām teksti ir Tā es tevi mīlēšu. Muzikālus priekšne- runā latviski, vai tikai sāc mācīties. Sa- tieši Raiņa un Aspazijas; fakts, kas, sumus sniedza arī Matīss Reinhards rīkojums atstāja labu iespaidu – omulī- protams, atspoguļo 19.gs. Un 20.gs. un Vineta Lagzdiņa. Reinhards izvē- ga, draudzīga gaisotne un ticība, ka sko- sabiedrisko un politisko laikmetu, kad lējās divas Reināra Kaupera dziesmas las nākotnes darbība ir labās rokās. dziesmas tika komponētas. Tomēr, šīs un Lagzdiņa, kura ir komponiste un Dzejas dienas pirmā debija Adelai- domas mani mudināja izvēlēties tieši mūzikas terapeite, iesaistot divus sko- dē izdevās. Patiešām, dzeja ar savu ma- viņu darbus kā savu izvēli dzeju pēc- lēnus pie bungām un metāla sitāmo, ģisko auru atvēra sirdis un vienoja visus pusdienas sniegumam. pati nodziedāja folkloras grupas Dārdi klātesošos – jaunos un vecos. Cerams, Dzejas pēcpusdiena risinājās Tāla- mantras veida dziesmu Austošās Sau- ka radīsies iespēja atkārtot un paplaši- vas dārzā. Bērni un interesenti sēdēja les Dziesmu. nāt šādas literāras pēcpusdienas, ne tik vai nu uz spilveniem, vai uz attālināti Citi pieaugušie arī nekautrējās stā- vien bērniem, bet plašākai sabiedrībai. izvietotiem krēsliem. Fokuss bija uz ties uz perona un atklāt savas mīļākās Astra Kronīte nama pagalmu, kura sols simbolizēja dzejas. Dzirdējām Vizmas Belševicas, Laikrakstam „Latvietis“ 6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Atbalsts bērniem ir ieguldījums nākotnē! Amerikas Latviešu apvienība atbalsta skolas las izveidoja virtuālu programmu, lai mācību pieeju. ALA turpina palīdzēt uzturētu saikni ar saviem dalībniekiem. skolām, rīkojot skolotāju seminārus, Virtuālas tikšanās, protams, nevar aiz- pieredzes apmaiņas un citus pasāku- vietot mācīšanās un kopā būšanas prie- mus, tāpēc ir svarīgi, ka arī grūtākā ku klātienē. Tuvojas jauns mācību gads, brīdī mūsu apvienība sniedz atbalstu un mūsu skolas gaida vēl daudz šķēršļu skolēniem, viņu ģimenēm, skolotājiem un nezināmā, ieskaitot ekonomiskās le- un skolām,“ atzīst ALA priekšsēdis Amerikas Latviešu apvienība jupslīdes radītas materiālās rūpes. Sko- Pēteris Blumbergs, piebilstot: „Esam (ALA) ziedo $100 000 ASV latviešu lām un nometnēm, kuru misija ir latvie- īpaši priecīgi par to, ka šī palīdzība skolām un vasaras nometnēm. šu valodas un kultūras uzturēšana ārpus sasniegs mūsu jauno paaudzi no viena Latviešu skolai ārpus Latvijas Latvijas, ir vajadzīga ticība nākotnei. ASV krasta līdz otram, no Ņujorkas līdz vienmēr bijusi nozīmīga loma latvis- Kad ALA valde satikās virtuālā sēdē Kalifornijai, ka tā nonāks pie visu vecu- kās identitātes uzturēšanā un saglabā- 11. augustā, viens no svarīgākajiem mu bērniem – gan pie vidusskolēniem, šanā, gan tad, kad Latvija bija okupēta, jautājumiem bija par atbalsta sniegšanu gan pie Čikāgas Latviešu bērnudārza gan šodien, kad jaunākajai diasporas skolām un nometnēm. „Mēs nevaram un pirmskolas „Stariņš“audzēkņiem.“ paaudzei ir svarīgi neaizmirst latviešu kļūdīties, palīdzot bērniem,“ savā ziņo- Ziedojuma kopējā summa – valodu un stiprināt savas saknes. jumā uzsvēra ALA Izglītības nozares $100 000 – kļūs par vienu no lielāka- Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vadītāja Elisa Freimane. ALA valdes jiem ziedojumiem Amerikas Latviešu dažkārt uzmācās šaubas, vai atvērto sēdē vienprātīgi nolēma: „2020. gada apvienības 70 gadu pastāvēšanas vēs- robežu dēļ neapsīks latviešu skolu un pandēmijas radīto apstākļu dēļ piešķirt turē. No šīs summas ziemas skolas sa- nometņu darbība ASV, bet tas nenoti- finansiālu atbalstu 100 tūkstošu dolāru ņems kopā nedaudz vairāk par $50 000, ka. Latviešu skolas, vasaras nometnes apjomā ($100 000) latviešu skolām un to sadalot starp lielākajām skolām (no un vidusskolas ir diasporas latviešu nometnēm ASV. Piešķīruma apjoms ap- 5 līdz 10 tūkstošiem dolāru katrai) un vienotājas. Tās saista visas paaudzes rēķināts, balstoties uz pēdējo trīs mācību mazākajām, kam piešķirs no $1 000 un stiprina Amerikas latviešu centrus. gadu skolēnu skaitu skolās, nometnēs un līdz $2 000. Vasaras nometnes un vi- 2019./2020. mācību gadā Amerikā mācību posmu garumiem. Atbalsts pare- dusskolas – Kursa, Mežotne, Katskiļu darbojās 21 latviešu skola, kurās mā- dzēts, lai palīdzētu segt programmu ope- nometne, Garezera Vasaras vidussko- cījās 694 skolēni, no tiem 532 mācījās ratīvo budžetu iztrūkumus, kā arī palī- la, Sagatavošanas skola un Nometne ziemas pamatskolās, 162 skolēni – va- dzētu nodrošināt programmu ilgtspēju.“ kopā saņems aptuveni $50 000, kas tiks saras skolās. Grūtajā brīdī atbalstot skolas un va- sadalīti, balstoties uz skolēnu skaitu 2020. gada pavasaris un COVID-19 saras nometnes, ALA kā lielākā latvie- pēdējos trīs gados. Precīzi ziedojuma vīrusa izraisītā pandēmija kopā ar nezi- šu organizācija ASV, uzsver bērniem, apjomi katrai mācību iestādei tiks pub- ņu izjauca ierasto ikdienas ritmu, krīze ka viņi ir svarīga mūsu tautas daļa un licēti ALA mājaslapā www.alausa.org. skāra arī latviešu skolas un vasaras no- apliecina visiem apvienības ziedotā- Amerikas Latviešu apvienība no- metnes Amerikas Savienotajās Valstīs. jiem, ka viņu nauda tiek ieguldīta lat- vēl ASV latviešu skolām veiksmi, pār- Par mūsu ikdienu jau daudzus mēnešus viskās sabiedrības nākotnē. „Amerikas varot grūtības un ierobežojumus, patei- kļuvusi virtuāla komunikācija. Lieliska Latviešu apvienība ir atbalstījusi sko- cas par 70 gadu ilgo kalpošanu latviešu bija ziņa, ka aptuveni puse no latviešu las kopš organizācijas dibināšanas, bērniem un tic, ka latviešu skolām skolām pavasara mēnešos paspēja pāriet kad palīdzējām sagatavot mācību vie- ASV ir gaiša nākotne! Lai mūsu bērni uz attālinātām mācībām. Arī visas vasa- lu un izveidojām mācību programmu nes tālāk Latvijas vārdu pasaulē! ras nometnes un abas vasaras vidussko- vadlīnijas, lai nodrošinātu kvalitatīvu Amerikas Latviešu apvienība

Jaunie ārvalstu vēstnieki Latvijā vidkorejas Apvienotā ekonomiskā komi- Tikšanās laikā Latvijas ārlietu mi- Turpinājums no 1. lpp. teja un ceram, ka iespējami tuvā nākotnē nistrs pauda gandarījumu par Kazahs- tiks noslēgta Latvijas pārtikas produktu tānas vēstniecības Latvijā darba uzsāk- Latvijā E. Rinkēvičs uzsvēra abu valstu sertifikācija,“ sacīja ārlietu ministrs. šanu. Ministrs izteica cerību uzņemt politisko dialogu, ekonomisko sadarbību „Moldova ir viena no prioritārajām Kazahstānas ārlietu ministru vizītē un sadarbību starptautiskajās organizā- valstīm Latvijas attīstības sadarbības Latvijā, pieskaņojot laiku vēstniecības cijās. „Dienvidkoreja ir svarīgs Latvijas politikā. Mēs sniedzam atbalstu Mol- oficiālajai atklāšanai Rīgā. „Abām val- partneris Āzijā ekonomiskās un politis- dovai caur attīstības sadarbību vairāk stīm ir jāturpina sadarbība transporta kās sadarbības jomā. Latvija un Dien- nekā 15 gadus. Šogad Latvijas attīstības nozarē. Latvijai ir īpaša interese par vidkoreja ir līdzīgi domājošas valstis, sadarbības aktivitātes būs fokusētas uz Eiropas-Āzijas kravu pārvadājumiem kuras augstu vērtē demokrātiju, notei- Covid-19 krīzes seku pārvarēšanu. Ir un aviāciju, tādēļ ir jāturpina darbs pie kumos balstītu starptautisko kārtību un jāturpina veicināt kontaktus starp mūsu gaisa satiksmes nolīguma. Tāpat esam cilvēktiesības. Priecē, ka Dienvidkoreja valstu uzņēmumiem, jo saredzam po- ieinteresēti attīstīt sadarbību izglītības ir viens no nozīmīgākajiem ekonomiskās tenciālu informācijas un komunikāciju jomā, tai skaitā studentu piesaisti Latvi- sadarbības partneriem Āzijā. Līdz šim ir tehnoloģiju jomā,“ sarunā ar Moldovas jas augstskolās,“ pauda ārlietu ministrs. aktīvi strādājusi Baltijas valstu – Dien- vēstnieku Latvijā uzsvēra E. Rinkēvičs. LR Ārlietu ministrija

Zinātnisko pētījuma analīze mes un sniedzis runas vismaz 200 skatīts ar lielāko prestižu Austrālijā. Turpinājums no 3. lpp. kongresos. Saņēmis vairākus starptau- Neitans Efrons (Nathan Efron), tiskus apbalvojumus, ieskaitot pagodi- Kvīnslandes Universitātes profesors; Universitāti mācības un pētīšanas lietām. nājumu kā 2018. gada Internacionālais raksts publicēts žurnālā „Clinical and Pešudovs ir publicējis pāri par 250 Optometrists (International Optomet- Experimental Optometry“ zinātniskos rakstus par jautājumiem, rist of the Year) ceremonijā Spānijā. kas iespaido redzi un dzīves kvalitāti; Šogad viņam pasniedza medaļu Barry No angļu valodas tulkojusi Selga saņēmis vairāk nekā 30 000 atsauks- Collin Research Medal, kas tiek uz- Pešudova. Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp. Anšlava Eglīša takas Rīgas bruģī Literāra pastaiga Ja man, atbilstoši dzejoļu grāmatu iespējamām nākotnes saiņiem turēda- vīzijām, ceļojumā uz mies.) Literāro ce- Marsu būtu atļauts ņemt ļojumu Liega sāk līdzi tikai pāris grāma- ar Rīgas Valsts tu, viena no tām noteikti 2. ģimnāziju (ag- būtu Pansija pilī. rāk Rīgas pilsē- Kad Rakstniecības un mūzikas tas 2. ģimnāzija), muzeja komunikācijas nodaļas vadītā- kuru Anšlavs gala ja Liega Piešiņa mani personiski uz- rezultātā arī absol- aicināja uz literāro pastaigu Anšlava vējis, lai gan Latvi- Eglīša Rīga, nevarēju vien 18. augusta jai nemierīgo laiku vakarpusi sagaidīt. Liegai, kuru jau trīs dēļ – kā daudziem gadu desmitu pazīstu kā izcili erudītu bēgļu gaitās – sko- grāmatnieci, šis nav superjaunas ide- loties nācies dažā- jas īstenojums. Jau vairāku gadu ga- dās vietās (Krie- FOTO Anita Mellupe rumā viņa ar saviem kolēģiem līdzīgā vzemes – Gorkiju Liegai Piešiņai klausītāju nekad nav trūcis nedz klātie- atraktīvā pastaigā Grīziņkalnā izglīto, un mūsu Alūksni nē, nedz Latvijas radio. Stāstījuma ilustratīvais materiāls pārsteidz un informē gan mazos, gan ieskaitot). Vairāki apkopots ... šaha spēles kastē ( jo rakstniekam tika spēlēt lielos lasītājus par Vizmas Belševicas literatūrzinātnie- šahu)! Pastaigas laikā no tās tiek izceltas arī figūriņas ar Billi. Pirms pāris gadiem klāt nākusi ki un rakstnieki neparastiem, A. Eglīša daiļradē lietotiem vārdiem – vaja- arī pastaiga pa Māra Bērziņa romāna pētījuši Eglīšu ģi- dzēja to nozīmi mēģināt izprast vai uzminēt. Kā jau šahā. Svina garša norises vietām un iecerē – menes gaitas, bet Zentai Mauriņai veltītā. neatbildētu jautā- 18. augusta vakars pēc dienas jumu joprojām ir svelmes ir samtaini maigs, Rīgas daudz. Mani nebeidz tirdīt fakts, kālab Taču māksla no jaunekļa tomēr izlū- centra āra kafejnīcās un nojumēs pie lieliskā rakstnieka daiļradē tik mini- dzas gaišāku sižetu – ilustrācijai Lie- spirdzinājuma glāzēm laiski vaļojas māla loma ir viņa mātei – daiļajai un ga atver ne velti līdzi nēsāto pasmago Rīgas dendiji un čalo daiļas dāmas – gudrajai, daudzu izcilu personību apli- reprodukciju un foto ilustrāciju mapi. fons ir īsteni piemērots apcerei par dotajai, Marijai Eglītei (dz.Stalbova)... Pirmskara Latvija ir Eglīša pirmo rakstnieku (arīdzan dzejnieku, glez- Nākamā pieturas vieta literatūras pelnīto panākumu karaļvalsts, tā kā notāju, žurnālistu un daiļo mākslu interesentiem ir Mākslas akadēmija, jaunais princis spiets cīnīties ar tolaik kritiķi), kuru pamatoti atzīst par vienu kuru Anšlavs absolvējis 1935. gadā. praktiski neārstējamo tuberkulozi, no spilgtākajiem latviešu urbānistiem. Tiesa, studijas norisinājās ēkā Gogo- viņu savā paspārnē pārņem literatūras Šajā sakarā Anšlavs savu darbību trā- ļa ielā, kur tagad darbojas Satiksmes mūzas. Taču – 1944. gada rudenī ro- pīgi raksturojis pats: „Latviešiem vien- ministrija. Arī pašam topošajam rakst- māna Homo Novus finālu dabū izlasīt mēr bijis vairāk liriķu. Labu dzeju var niekam nācies iejusties skolmeistara vien kurzemnieki, kur neticamā kārtā uzrakstīt laimīgā pusstundā, kamēr lomā, gūtā pieredze – gan ar turīgu tikuši pie avīzes Tēvija pēdējiem nu- proza prasa nedēļas, mēnešus un lie- ģimeņu jaunkundzēm, gan draiskiem muriem... lās formas pat visu rakstītāja laiku, un puišeļiem – bijusi lieliska izejviela Atkal karš un šķembas līst pār sistemātiskā rakstīšana ļoti grūti sa- daiļliteratūras tēliem tik slavenajā ro- jaunā censoņa galvu. Viskarstāk savā vienojama ar kādu citu profesiju. Tikai mānā Homo Novus. ugunīgo liesmu krāsnī liktenis Eglīšu ārkārtīgi disciplinēti un fiziski izturīgi Uz Krišjāņa Valdemāra ielas jā- jauno ģimeni pārbauda Vācijā: „Sa- autori to reizēm spējuši.“ pameklē vieta, kur stāstnieces balsi gumis, salīcis es stāvēju uz sabumbo- Protams, šīs citātā minētās cilvē- neaprij ielas troksnis. No Aizsardzī- tās Ūlanda ielas Berlīnē, citu, klusu, ciskās kvalitātes rakstniekam, patei- bas ministrijas durvju priekšas (agrāk drūmu cilvēku barā, un noraudzījos, coties vecākiem, ir gan šūpulī ieliktas, Kara ministrija) zem Latvijas karoga kā sprakšķēdams un rūkdams dega gan sūrā praksē izslīpētas. (Puisēns Liega stāsta par notikumiem, kuri nav stalts nams, kura ceturtajā stāvā at- mācās staigāt, pie tēva Viktora Eglīša izdzēšami nedz no mūsu valsts vēstu- radās mūsu miteklis un visa mantība, res, nedz no dau- kas bija paņēmusies līdzi no Latvijas. dzu namu biogrā- Kā ugunīga kaskāde nama pieci stā- fijas: arī to skaisto vi izbruka cauri nokvēpušajam mūra K. Valdemāra graustam, apšķiežot pūli ar dzirksteļu 23. numura namu, mākoni, no kura neviens nevairījās. kurā no 1919. līdz Man kājās bija novalkāti, apdriskāti 1935. gadam mīt stulmeņi, mugurā ziemas mētelis ar Eglīšu ģimene. apsvilušu apkakli, jo bija iznācis kādu Granātu šķem- gabalu skriet caur liesmām. Rokā es bas nesaudzē pat turēju prāvu papes ceļasomu, uz kuru 4. stāva aparta- daudzi stāvētāji nolūkojās ar skau- mentus, birst du- dību. Bet somā nebija nekā vairāk bultlogu stikli... kā vienīgi vācu – angļu vārdnīca un Puisim tolaik ir viena „rīsa“ – pieci simti lapu balta tikai 13 gadu, bet rakstāmpapīra. Vērojot iznīcību vis- dzīvās atmiņas par apkārt, skatoties, kā no sagrautajiem Bermontiādi viņu pagrabiem nes laukā nogalinātos, bija vajā līdz pat ide- skaidrs, ka esam tikuši brīnumlaimīgi Pastaigas noslēgumā dalībnieki piemiņai saņem muzeja jai par augstsko- sagatavoto karti. las diplomdarbu. Turpinājums 15. lpp. 8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 16. septembrī „Cauri vasarām“ Latvijas „Latvian Voices“ jaunā dziesma Kad Latvijā baudīja pēdējo vasaras siltumu un dienvidu puslodē pē- dējās ziemas dienas, pa- zīstamā a cappella gru- pa Latvian Voices atklāja dziesmu Cauri Vasarām. Latvian Voices jau no 2009. – dibināšanas gada sadarbo- jas pasaules skatuvē ar daudz un dažā- diem māksliniekiem, koncertu tūrēm, kā arī ar izveidotām meistarklasēm dziedāšanas mākslā. Man laimējās viņu sniegumu dzir- dēt un baudīt savā dzimtajā pilsētā 2015. gadā, Adelaides Latviešu namā. FOTO Latvian Voices Latvian Voices atskaņo daudz „Latvian Voices“ un draugi Beātes kāzu dienā. komponistu darbus dažādos dziesmas žanros, bet viņu pašu starpā ir apdāvi- nāti komponisti – īpaši vadītāja Laura zēm, maigi slīdot acīm garām kā aina- soprāna Beātes Locikas – tagad Beā- Jēkabsone, kas ir bieži uzlūgta kom- vas gar vilciena loga. Ir iespējams, ka tes Krūmiņas – kāzām. Iestudējām ponēt, starp citu – arī koriem. šis ir pirmais dziesmas video, kur ne- dziesmu kā pārsteigumu, iefilmējām to Cauri vasarām populārā mūzikas viena grupas dziedātāja nav redzama. video un, ņemot vērā, ka kāzu svinības stilā ir ar Lauras Jēkabsones mūziku Skaistu basa tembru sniedz bijušais nevarēja noritēt tādā cilvēku daudzu- un vārdiem. Šoreiz pie atskaņojuma Cosmos grupas dziedātājs Jānis Straz- mā kā plānots, tad šis video tika atska- piedalās Kristīne Tukre ar kokļu pa- diņš, kas pēdējos 5 gadus dzied Zvied- ņots mičošanā, kā pārsteigums jauna- vadījumu un viesis Jānis Strazdiņš. rijas a cappella grupā The Real Group. jam pārim. Dziesma tik ļoti iepatikās Dziesmas melodija ir tik pievilcī- Jāni varēja Austrālijā redzēt un dzirdēt gan Beātei, gan mums pašām, ka no- ga, ka tūlīt sāku dziedāt līdzi. Tā ērti Melburnā un Brisbanē The Real Group lēmām to paturēt savā repertuārā. Tas iesēdās manā galvas dīvānā un vieso- pēdējā koncerta turnejā 2017. gadā. lieliski sasaucās ar ideju, lūgt mūsu jās visu pēcpusdienu. Dziesmas saturs Lauras Jēkabsones vārdos: „Jānis klausītājus dalīties ar saviem kāzu fo- ir mīlestība – dzīves vasaras un tās Strazdiņš sakarā ar pandēmijas apstāk- tomirkļiem. Mēs priecājamies par to, ziemas. ļiem šobrīd uzturas Latvijā, muzicējot ka atsaucība bija patiešām liela!“ Gan Latvian Voices ir izcila dikci- paralēli dažādos projektos. Zviedru Bija prieks arī man šai īpašajā gadā ja, YouTube sižetā vārdi parādās ekrā- apvienība The Real Group šobrīd ie- piedalīties un justies kopā ar tautie- na apakšā, veicinot līdzi dziedāšanu. tur radošo pauzi, jo ceļošanas un pul- šiem tuvu un tālu. Brīnums, cik daudz var emocionāli cēšanās ierobežojumi spēlē lielu lomu Šodien Tev apsolu visas savas vasaras, izjust 2,52 minūtēs! grupas grafikā. Šajā laikā katrs grupas Tu jau zini, ka ziemā kāpšu Tavās Unikāls bija grupas aicinājums pie- dalībnieks ļaujas individuāliem, rado- kamanās. dalīties dziesmas video, iesūtot savu šajiem projektiem ar cerību, ka drīz Marija Perejma, vai vecāku, vai vecvecāku kāzu fotog- jau atkal pasaule būs atpakaļ sliedēs Adelaidē rāfijas ar specifiskiem norādījumiem. un muzicēšana kopā turpināsies.“ Laikrakstam „Latvietis“ Tautieši visā pasaulē atsaucās, un Jā- Katrai dziesmai ir savs pamats, do- nis Ērglis no izmeklētajām fotogrāfi- mas, emocijas vai stāsts. Par Cauri va- Video skatāms: jām izveidoja burvīgu montāžu, kas sarām tapšanu Laura raksta: „Dzies- https://www.youtube.com/ saliedējās ar dziesmas vārdiem un frā- ma tapa kā sveiciens Latvian Voices watch?v=A08fAXkBL10

„Jāizmanto visi instrumenti, Ministri atzīmēja, ka klimata jautā- ņojums. Atzīmējot NB8 formāta izveides Turpinājums no 1. lpp. jumi kļūst arvien būtiskāki, un aicinā- un pirmās NB8 ārlietu ministru sanāks- ja veicināt atjaunojamo energoresursu mes 30. gadadienu, sanāksmes laikā mi- atvēlējusi 200 000 eiro juridiskai, prak- izmantošanu. Runājot par mācībām no nistriem tika pasniegta pirmā NB8 balva. tiskai, psiholoģiskai un medicīniskai Covid-19 pandēmijas, ministri bija vie- NB8 formātā ietilpst: Dānija, Igau- palīdzībai pilsoniskajai sabiedrībai un nisprātis, ka nepieciešama efektīvākā nija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģi- neatkarīgu mediju atbalstam Baltkrie- koordinācija starp dalībvalstīm un part- ja, Somija un Zviedrija. 2020. gadā NB8 vijā. Jāturpina sekot Krievijas iesaistei nervalstīm, lai rastu risinājumus pandē- darbu koordinē Igaunija, kas noteikusi Baltkrievijas iekšpolitiskajos procesos. mijas radītājiem izaicinājumiem perso- šādas prioritātes: drošības stiprināšana, Tāpat NB8 sanāksmes laikā mi- nu un preču brīvas pārvietošanās jomā. transatlantiskās attiecības un Austrumu nistri apmainījās viedokļiem par plašu Sanāksmes noslēgumā, diskutējot partnerība, sadarbība kiberdrošībā, re- jautājumu loku, pievēršoties dažādām par savienojamību, tika pausts viedok- ģionālās transporta un enerģētikas in- ārpolitikas, drošības politikas, vides, lis, ka, izmantojot iespējas, ko piedāvā frastruktūras projektu attīstība, digitālā ekonomikas aktualitātēm. Tāpat ministri stratēģiski infrastruktūras projekti, sadarbība, klimata un vides jautājumi, pārrunāja situāciju Ukrainā, kā arī Aus- NB8 reģionam ir pamatotas ambīcijas sadarbība kultūrā un veselības aprūpē. trumu partnerības politikas jautājumus. būt vadošajam Eiropā un pasaulē di- LR Ārlietu ministrija Ministri pievērsās arī aktuālajiem ES gitālās ekonomikas attīstībā. NB8 ār- jautājumiem, īpašu uzmanību veltot ES lietu ministru sanāksmes laikā arī tika Ziņojums angļu valodā pieejams: attiecībām ar Lielbritāniju un ES dienvi- izplatīts kopīgs ministru paziņojums. https://vm.ee/et/uudised/joint- du kaimiņvalstīm, kā arī tādiem ES jautā- NB8 ārlietu ministru sanāksmes lai- statement-nordic-baltic-nb8-foreign- jumiem kā iekšējais tirgus un tiesiskums. kā arī tika izplatīts kopīgs ministru pazi- ministers-annual-meeting Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp. „Latvietis var visu“ Latvijas Institūta ceļa maizes sveiciens „Latvietis var visu!“ – sauklis, ar kuru Latvijas Institūts sveic skolēnus un studentus Latvijā un pasaulē, tuvojoties 2020./ 2021. mācību gadam! Izglītības un iedvesmas kampaņa „Latvietis var visu“ ir Latvijas Institūta sveiciens visiem skolēniem, studentiem, pieaugušajiem, kas turpina izglītību mūža garumā. Tās mērķis ir akcentēt valsts nozīmi, piederību Latvijai, kas sniedz neierobežotas iespējas studijām, darba meklējumiem un karjeras attīstī- bai visā pasaulē. Vai Latvijā, vai plašajā diasporā, Latvijas talanti un personību sasniegumi runā paši par sevi. Kampaņas mērķauditorija ir Latvijas un Latvijas diasporu skolu un augstskolu izglītojamie, viņu vecāki un vecvecāki. Kampaņu veido trīs video stāsti, kuros šī mācību gada pirmklasnieki runā no sevis pieauguša cilvēka acīm. Izveidotas divas Instagram sociālā tīkla spē- les – Instagram atmiņu klade, kas jau guvusi plašu atzinību, un kuru aizpil- dījuši vairāki tūkstoši sociālo tīklu lietotāji, kā arī no 1. septembra būs pieej- ams Instagram profesiju filtrs. Mēneša garumā sociālajos tīklos skolēnus un studentus uzrunās vēstnešu loks ar iedvesmojošu stāstu sēriju, kuras galvenais motīvs – stāsti par mācībām, zinībām un izglītību mūža garumā. Vēstnešu vidū ir arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Video pieejami šeit: Tīzeris: https://www.youtube.com/watch?v=2xuj9d1dZuE Youtuberis https://www.youtube.com/watch?v=ODHFEa9xvW4 Prezidents: https://www.youtube.com/watch?v=B0_WpPjPZBU Biznesa haizivs: https://www.youtube.com/watch?v=Jfi0m__vYkg Video piedalījās: Adrians Kronbergs (Youtuberis), Arleta Zvaigzne (Biznesa hai- zivs), Raivo Trofimovs (Prezidents). Paldies par atsaucību Latvijas Universitātes Soci- ālo zinātņu fakultātei, Bērnu un jauniešu izglītības centram Altona un projektā iesais- tīto bērnu vecākiem. Kampaņas vēstnesis ir Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Tu esi latvietis – Tu vari visu! #LatvietisVarVisu Latvijas Institūts 25.08.2020. 3x3 vibrē pāri pasaulei Bija izdevība piedalīties, pat neatstājot dzīvokli Rīgā Šogad pavisam negai- gleznot ar dabīgām krāsām no produk- niem, kur viens dīti un, vēl tagad liekas tiem, ko lieto ikdienā. Man tas liekas otru varēsim gandrīz neiespējami, arī kā Ķīnas ābece, kādas gan krāsas vari redzēt, tagad man bija izdevība piedalī- dabūt no maizes vai kartupeļiem, varbūt skatāmies acīs ties Garezera 3x3 nodar- piena, sulas vai pat kafijas. Lilita Spuris vai veselam bībās ASV, pat neatstājot un Andris Rūtiņš runāja par latviskām simtam cilvēku. dzīvokli Rīgā. Tas tiešām rotām, to vēsturi un valkāšanu, bet vēs- Fantastiski! bija iespējams, pateicoties tures Dr. Uldis Neiburgs par Latvijas Pirms kā- vairākiem gudriem, asprātīgiem un zino- vēsturi, atmiņu un politiku Otrajā Pa- diem četrdes- šiem cilvēkiem, kas zināja, kas ir ZOOM saules karā, un Ingūna Bauere stāstīja, mit gadiem, un ko ar to var izdarīt. Virtuālās nodar- kā no idejas var tikt līdz grāmatai. Man kad ALA valdes sēdē es protokolēju lē- bības bija paredzētas ne tikai pieauguša- ļoti žēl, ka mans dators bija saniķojies un mumu par nometni latviešu ģimenēm, jiem, bet arī jauniešiem un bērniem. to man neizdevās noskatīties. Varbūt, ka nevienam no tur klāt esošajiem prāta gan No sākuma es nebiju visai ieintere- tas man būtu devis ideju vēl vienai grā- neienāca, ka šī kustība izplatīsies pa visu sēta, jo kaut kas tāds manā prātā nebija matai. 3x3 pavāri iemācīja kā sagatavot pasauli, kur dzīvo latvieši. Labi gadījās izvedams, bet pēc vairākām sarunām mazsālītus gurķīšu, bet Dace Veinber- arī tas, ka tajā laikā ALA valdē ārpus- ar māsu, kas man ieskaidroja, cik tas ir ga – kā uzskaņot kokli. Par jaunu 3x3 vēl skolas izglītības nozari vadīja enerģisks vienkārši un nepavisam grūti, ja zini, neredzētu lietu runāja Spuru Atis, kurš cilvēks Dr. Līga Ruperte, kam valde uzti- ko un kā darīt ar savu datoru un kaut stāstīja par to, kā mainot ikdienas valo- cēja to izveidot. Un izveidot viņa to izvei- ko, ko sauc par ZOOM. Kopš es nees- du, var mainīt savu pasaules uztveri. doja tā, ka gandrīz visās latviešu mītnes mu nekāds analfabēts pie sava datora, Man pat bija izdevība sazināties ar zemēs kādreiz jau ir notikusi mazākais sapratu, kas tas ir un ko ar to var izda- cilvēkiem, ko biju satikusi kādā no ie- viena 3x3 nometne. Likās jau, ka šogad rīt. Saņēmos un pieteicos, bet, kad sa- priekšējām klātienes nometnēm un vai- Covid 19 vīrus dēļ tas nenotiks, bet atkal ņēmu virtuālās nometnes programmu, rākiem paziņām no Klīvlandes, kur biju mūsu vidū gadījās trīs enerģiskas, gud- biju pārsteigta par tās daudzpusību. pavadījusi divas trešdaļas no savas dzīves ras latvietes, kas to izkārtoja un izkārtoja Bērniem Laima Zvilna mācīja iz- pirms pārcēlos uz Rīgu. To visu par iespē- tā, ka piedalīties varēja visi, kas vien to gatavot pūķi, pusaudžiem un jaunie- jamu bija padarījusi Māra Linde no Kali- gribēja, vienalga kur pasaulē dzīvoja. šiem Ēriks Zeps mācīja par dančiem, fornijas, ko vēl tagad apbrīnoju par viņas Liels paldies Mārai Lindei, Mai- un Linda Treija palīdzēja zīmēt 3x3 izdomu un spējām pie datora, jo viena jai Zaeskai un Daigai Rūtiņai, kuras gadagrāmatu un bērniem virs sešiem otra lekcijas bija apvienota ar klausītājiem kopā veica šo lielo darbu, kas ieprie- gadiem stāstīja par mākslu. vai šoreiz jāsaka ar skatītājiem arī no Kat- cināja latviešus burtiski visā pasaulē. Pieaugušajiem programma bija skiļu virtuālās nometnes. Neticami, ka Astrīda daudz pilnīgāka. Linda Treija mācīja nesen mēs vēl tikai sapņojām par telefo- Laikrakstam „Latvietis“ 10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 16. septembrī FOTO Kokneses fonds Sandra Kalniete piemiņas vietas atklāšanā. „Likteņdārzā“ atklāj jaunu piemiņas vietu Veltīta Latvijas valsts dibinātājiem un neatkarības atjaunotājiem Klātesot vairākiem desmitiem tā, tāpēc tas ir likumsakarīgi, ka tajā neskatoties uz Padomijas vēlēšanu li- bijušo Augstākās padomes deputā- godinām Latvijas valsts dibinātājus un kumu un sveša karaspēka klātbūtni, tu, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja valsts atjaunotājus, jo bez viņiem ne- tiktu ievēlētas divas trešdaļas tādu par Latvijas neatkarības deklarāciju, būtu Latvijas valsts. Augstākās padomes deputātu, kuri ap- svētdien, 6. septembrī, Likteņdārzā Sandra Kalniete, Kokneses ņēmās atjaunot Latvijas neatkarību. tika atklāta jauna piemiņas vieta, kas fonda padomes priekšsēdētāja, Ei- Tā bija mūsu tautas varonības stunda. veltīta Latvijas valsts dibinātājiem un ropas Parlamenta deputāte: „Mūsu Tā bija cildena atgriešanās brīvībā un neatkarības atjaunotājiem. Tā veidota valsts dibinātāju personības un dzī- Eiropā, kur vienmēr esam piederēju- sadarbībā ar biedrību 4. maija Dekla- ves stāsti ir tikpat traģiski un cilde- ši,“ sacīja Sandra Kalniete. rācijas klubs un iekārtota Draugu ale- ni, kā mūsu valsts pirmās simtgades Svinīgajā ceremonijā piedalījās jas sākumā. vēsture. 20. gadsimtā esam nežēlīgi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūr- Velta Čebotarenoka, biedrības svaidīti vēstures un ģeopolitikas sa- niece, kura uzsvēra, ka jaunā piemi- 4. maija Deklarācijas klubs preziden- tricinājumu viļņos un tomēr daudzi ņas vieta ir vislabākais apliecinājums te, bijusī Augstākās padomes deputā- ne tikai izdzīvoja, bet prasmīgi iz- tam, ka Likteņdārzs aug, veidojas, un te: „Likteņdārzs ir dvēseļu dārzs un mantoja katru mazāko iespēju, lai ir atvērts skaistām idejām. „Tā ir vie- mūsu piemiņas vieta te atrodas starp izrautos no šīs citu lemtās bedres. Tā ta, kur pieminēt, godināt un smelties diviem ceļiem – no pagātnes uz nākot- bija ikdienas varonība. Tie ir nepa- iedvesmu,“ sacīja Saeimas priekšsē- ni, jo arī mēs esam vidus starp pagāt- došanās stāsti, kas atkal un atkal ir dētāja. ni un nākotni. Bez mums neatcerētos jāstāsta, lai tie iedvesmo mūsu bēr- Ināra Mūrniece, Saeimas priekš- 1918. gadu, bet, ja nebūtu Latvijas nus un bērnu bērnus. Mēs neesam sēdētāja: „Likteņdārzā iemūžināta proklamētāju, tad arī mums, bijuša- bāreņu un sevis žēlotāju tauta! Mēs pateicība cilvēkiem, kuru balso- jiem Augstākās padomes deputātiem, esam sīksti izdzīvotāji – čakli, strādī- jums izšķīra Latvijas likteni – gan nebūtu mūsu vēsturiskā loma brīvas gi un gudri! Un par mūsu tautas ga- 1918. gadā, gan 1990. gadā. Tagad ar un neatkarīgas Latvijas veidošanā. rīgās būtības saglabāšanu, vislielākā lielāku laika atkāpi vēl labāk sapro- Pateicos visiem un ikvienam, kuri pateicība pienākas mūsu vecākiem tam, cik svarīga tolaik bija katra at- palīdzēja tapt šai unikālajai piemiņas un vecvecākiem Sibīrijā, Padomi- sevišķā cilvēka izšķiršanās, un jaunā vietai Likteņdārzā, kur uz pelēka lau- jas Latvijā, Vācijā, ASV, Austrālijā piemiņas vieta Likteņdārzā ir veltīta kakmens vienmēr būs rakstīts „Mana un citur. Viņi sargāja un kopa savos pašiem svarīgākajiem notikumiem balss Latvijai“.“ bērnos latvietību. Bez viņiem nebūtu mūsu valsts dzīvē. Šajā piemiņas vietā Kokneses fonda padomes priekš- iespējams Atmodas brīnums un mēs domās arvien varēsim pateikties tiem sēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte neatgūtu mūsu Latviju pēc pusgad- cilvēkiem, kuri lēma par labu brīvībai Sandra Kalniete, atklājot simbolisko simta nebrīves.“ un neatkarībai. Par labu savai tautai. piemiņas vietu, atgādināja, ka Lik- Godinot 138 Augstākās padomes Šī ir vieta, kas vēlreiz palīdz saprast, teņdārzs ir nacionāla piemiņas vieta deputātus, kuri balsoja par Latvijas ne- cik stipri un gudri esam bijuši dažā- mūsu tautas likteņgaitām 20. gadsim- atkarības deklarāciju, Sandra Kalniete dos laikos.“ aicināja atcerēties Līdz ar jaunās piemiņas vietas iz- arī Latvijas Tau- veidi Likteņdārzs kļuvis par vienīgo tas frontes iegul- vietu Latvijā, kur vienuviet godināti dījumu. „Vienmēr gan Latvijas Tautas padomes locekļi, atcerēsimies, ka kuri 1918. gada 18. novembrī pasludi- aiz katra deputāta nāja Latviju par patstāvīgu, neatkarī- stāv 230 tūkstoši gu un demokrātisku republiku, gan Latvijas Tautas Augstākās padomes deputāti, kuri Frontes biedru un pieņēma Latvijas neatkarības dekla- trīstik liels Tautas rāciju 1990. gada 4. maijā. Aplieci- frontes atbalstītā- not mūžīgu pateicību šiem cilvēkiem, ju skaits. Viņi visi viņu vārdi ir iegravēti uz plāksnēm neatlaidīgi strā- piemiņas vietā. Piemiņas vietas pro-

FOTO Kokneses fonds dāja, lai izdarītu Piemiņas plāksne. neiespējamo un, Turpinājums 11. lpp. Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp. FOTO Kokneses fonds Atklāšanas pasākuma dalībnieki jaunatklātajā piemiņas vietā.

„Likteņdārzā“ atklāj... Miķelis Valters, Kārlis Vanags, Jānis Kozakeviča, Atis Kramiņš, Andrejs Turpinājums no 10. lpp. Vārsbergs, Jānis Zālītis, Gustavs Zem- Krastiņš, Edmunds Krastiņš, Ivars gals, Artūrs Žers. Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, jekta autores ir Latvijas Lauksaim- 138 Augstākās padomes deputā- Pēteris Krūgaļaužs, Ģirts Krūmiņš, niecības universitātes Vides un bū- ti, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja Jānis Krūmiņš, Raimonds Krū- vzinātņu fakultātes dekāne un Ainavu par Latvijas neatkarības deklarāciju: miņš, Jānis Lagzdiņš, Pēteris Laķis, arhitektūras un plānošanas katedras Juris Aizezers, Skaidrīte Albertiņa, Aleksandrs Lange, Pēteris Lazda, profesore Daiga Zigmunde un LLU Leonīds Alksnis, Georgs Andrejevs, Aivars Lembergs, Kārlis Liepiņš, Ainavu arhitektūras un plānošanas Andris Apinītis, Romāns Apsītis, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns, Al- katedras vadītāja, asociētā profesore Mārtiņš Arnītis, Dzintars Ābiķis, frēds Mačtams, Ruta Marjaša, Sar- Natalija Ņitavska. Oļegs Batarevskis, Alberts Bels, Nor- mis Mednis, Igors Movels, Visvaldis munds Beļskis, Eduards Berklavs, Mucenieks, Linards Muciņš, Indulis Uzziņai Andris Bērziņš, Indulis Bērziņš, Mār- Ozols, Andrejs Panteļejevs, Gunārs 38 Latvijas Tautas padomes lo- tiņš Bērziņš, Arnolds Bērzs, Jānis Preinbergs, Andris Plotnieks, Ar- cekļi, kuri 1918. gada 18. novembrī Biezais, Valdis Biķis, Valdis Birkavs, turs Punovskis, Andris Puzo, Stefans pasludināja Latviju par patstāvīgu, Jānis Blaževičs, Ojārs Blumbergs, Rāzna, Rolands Repša, Einars Repše, neatkarīgu un demokrātisku republi- Juris Bojārs, Vilnis Edvīns Bresis, Rolands Rikards, Broņislavs Salītis, ku: Jānis Akuraters, Kārlis Albertiņš, Ivars Briedis, Māris Budovskis, Eme- Antons Seiksts, Anna Seile, Vilis Se- Jānis Ampermanis, Ernests Bauers, rita Buķele, Antons Buls, Ivars Cau- leckis, Ivars Silārs, Pēteris Simsons, Jānis Bergsons, Rūdolfs Bēnuss, Jā- ne, Ints Cālītis, Juris Celmiņš, Juris Ludis Skosta, Druvis Skulte, Mihails nis Bērziņš, Erasts Bite, Miķelis Bru- Cibulis (Cibuļs), Einārs Cilinskis, Stepičevs, Voldemārs Strīķis, Jānis žis, Jūlijs Celms, Edmunds Freivalds, Mārcis Cīrulis, Ivans Cupruns, Velta Škapars, Kazimirs Šļakota, Kazimirs Dāvids Golts (Zeltiņš), Vilis Gulbis, Čebotarenoka, Ilma Čepāne, Alfrēds Špoģis, Valdis Šteins, Andris Teik- Klāra Kalniņa, Bruno Kalniņš, Pauls Čepānis, Raits Černajs, Imants Dau- manis, Ludvigs Teteris, Andris Toma- Kalniņš, Staņislavs Kambala, Kār- dišs, Jānis Dinevičs, Juris Dobelis, šūns, Arvīds Ulme, Ārijs Ūdris, Jānis lis Kasparsons, Kārlis Kurševics, Vladlens Dozorcevs, Vilnis Eglājs, Vaivads, Dainis Vanags, Mavriks Atis Ķeniņš, Fricis Menders, Pēteris Vladimirs Einiņš, Indulis Emsis, Jā- Vulfsons, Jevgēnijs Začšerinskis, Va- Murītis, Oto Nonācs, Spricis Paegle, nis Endele, Aivars Endziņš, Teodors lentīna Zeile, Brigita Zeltkalne, Zie- Andrejs Petrēvics, Augusts Raņķis, Eniņš, Ivars Ēlerts, Andris Felss, donis Ziediņš, Imants Ziedonis. Emīls Skubiķis, Marģers Skujenieks, Jānis Freimanis, Pēteris Gabrānovs, Eduards Strautnieks, Nikolajs Svemps, Jānis Gavars, Imants Geidāns, Ilmārs Par „Likteņdārzu“ Eduards Traubergs, Kārlis Ulmanis, Geige, Ivars Godmanis, Anatolijs „Likteņdārzs“ ir unikāla, par zie- Gorbunovs, Alek- dojumiem veidota piemiņas vieta, kas sejs Grigorjevs, pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu Guntis Grūbe, arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Andris Grūtups, Shunmyō) projekta un arhitekta And- Jānis Gulbis, ra Kronberga uzraudzībā top uz salas Dainis Īvāns, Ag- Daugavā pie Kokneses. Likteņdārzu ris Jaunkļaviņš, aizsargā 2018. gadā Saeimā pieņemts Tālavs Jundzis, īpašs Likteņdārza likums. Egils Einārs Jur- Likteņdārzs top kā gaišas atceres ševics, Viktors dārzs, kur svinēt latviešu tautas iz- Kalnbērzs, Imants turību un gara spēku. Tas veltīts visu Kalniņš, Juris latviešu piemiņai, kuri 20. gs. gājuši Karlsons, Mari- bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs ja Kārkla, Ojārs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitek- Kehris, Edvīns tūru ar Kokneses pussalas dabas un Kide, Jānis Kin- Daugavas krāšņumu. Ik gadu Likteņ- na, Aleksandrs dārzu apmeklē 70 000 – 100 000 vie- Kiršteins, Gunārs su, no kuriem aptuveni 30% ir bērni

FOTO Kokneses fonds Klindžāns, Artūrs un jaunieši. No kreisas: Biedrības „4. maija Deklarācijas klubs“ pre- Kodoliņš, Pēteris Nodibinājums „Kokneses fonds“ zidente Velta Čebotarenoka un Saeimas priekšsēdētāja Koroševskis, Odi- 2020. gada 7. septembrī Ināra Mūrniece atklāj piemiņas vietu. sejs Kostanda, Ita 12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Trimdas izskolotie (18) Una Gabriela Zelča Una Gabriela ir Gu- tieši tādēļ vienmēr esmu jutu- nāra Meierovica piemi- sies ļoti gaidīta un vajadzīga. ņas stipendiāte. Gunārs Mans tētis ir ieguvis elek- Meierovics bija ļoti aktīvs triķa profesiju, taču ikdienā trimdas latvietis. Viņš bija strādā ēku demontāžas uzņē- Zigfrīda Annas Meierovi- mumā, bet mamma ir friziere, ca dēls, tēvu viņš zaudēja taču viņa man ziedoja 19 ga- jau piecu gadu vecumā, dus savas dzīves, būdama māj- taču bija mantojis tēva harizmu un dip- saimniece un mans lielākais lomāta talantu. Tāpēc Gunārs vienmēr mācību atbalsts, līdz brīdim, lieliski sapratās ar cilvēkiem un aktīvi ie- kad pabeidzu vidusskolu. Tieši saistījās latviešu sabiedriskajās organizā- tādēļ es nemācījos pirmsskolas cijās. 1961. gadā viņš kopā ar pārstāvjiem izglītības iestādē, bet gan pa- no lietuviešiem un igauņiem nodibināja vadīju laiku laukos, apgūstot Apvienoto baltiešu komiteju, un vairākus visas prasmes svaigā gaisā un gadus to arī vadīja. Viņš ieņēma dažādus nedalītā mammas uzmanībā. amatus Amerikas Latviešu Apvienībā To uzskatu par lielu ieguvumu, FOTO no Unas Gabrielas Zelčas personīgā arhīva (ALA), savu laiku vadīja Pasaules Brīvo jo jau pirms iestāšanās 1. kla- Una Gabriela Zelča. Latviešu Apvienību (PBLA) un vēlāk arī sē, es ļoti labi pratu lasīt, ko Latvijas Brīvības Fondu. Kad Latvija at- tajā laikā katrs septiņu gadu vecs bērns vums un tiešām ar lepnumu mājās skatos guva neatkarību, Gunārs ar kundzi Ingrī- neprata. Arī lauku darbi man nekad nav uz iegūto diplomu kā vērtību gan man, du pārcēlās uz Latviju, un viņu ievēlēja bijuši sveši, jo agrā bērnībā maniem ve- gan manai ģimenei, gan Latvijai kā vie- Saeimā. Viņš aktīvi darbojās, lai veici- cākiem piederēja lauksaimniecība. At- tai, kurā savas zināšanas izmantošu un nātu Baltijas valstu sadarbību. Latvijas ceros kā bērnībā biju nosaukusi vārdos pilnveidošu. Tomēr apstāties pie sasnieg- valdībā viņš ieņēma Baltijas un Ziemeļ- visas pie mums izaudzētās cūciņas. tā būtu muļķīgi, tāpēc sākot ar 2020. gada valstu valsts ministra posteni Ārlietu mi- No 1. līdz 4. klasei mācījos Usmas septembri turpināšu studijas LU Juridis- nistrijā. 1995. gada novembrī Gunāram pamatskolā, kur klasēs bija ļoti maz sko- kajā fakultātes maģistra studiju program- piešķīra III šķiras Trīszvaigžņu ordeni. lēnu, tādēļ skola tika slēgta un no 5. līdz mā, lai 2022. gada jūnijā iegūtu maģistra Gunāra Meierovica piemiņas sti- 12. klasei nācās turpināt mācības netā- grādu un jurista kvalifikāciju. pendiju dibināja viņa dzīves biedre In- lajā Ugāles vidusskolā. Vēl nesen atradu Visu bakalaura studiju laiku no grīda Meierovica. Viņa bija mācījusies dienasgrāmatu, kurā biju ierakstījusi, 2017. gada septembrim līdz pat 2020. gada Rīgas 23. pamatskolā. Savu izglītību ka ļoti uztraucos par to, kā būs jaunajā jūnijam es saņēmu Gunāra Meierovica viņa turpināja Bēgļu nometnēs Vācijā, un salīdzinoši lielajā skolā. Tagad par to piemiņas stipendiju. Tas bija neaizstājams bet vidusskolu un studijas politikas un gan varu tikai pasmieties, jo atmiņas no atbalsts studiju laikā. Tas man deva iespē- valodu fakultātēs viņa pabeidza Aus- vidusskolas man ir vislabākās. Ja nebū- ju koncentrēties tikai uz studijām, kamēr trālijā, Sidnejas Universitātē. Viņai al- tu jāturpina dzīves ceļš uz priekšu, es man bija studiju biedri, kas skrēja uz stu- laž ir bijusi stingra pārliecība, ka izglī- labprāt uz gadu atgrieztos vidusskolā dijām kā uz pulciņu, jo galvenā ikdienas tība ir labklājības pamats, un zināšanas kopā ar saviem klases biedriem. sastāvdaļa bija darbs un sevis nodroši- ir bagātība, ko neviens atņemt nevar. Turpat Ugālē arī absolvēju Ugāles nāšana. Stipendijas esamība man deva Viņas piemiņas stipendiāte Una Mūzikas un mākslas skolu, kur apguvu iespēju arī iegādāties juridisko literatūru, Gabriēla Zelča par sevi raksta. saksofona spēli. Es ļoti novērtēju visu, ko kas nu rotā manu grāmatu plauktu un reiz, „Mani sauc Una Gabriēla Zelča. manī ielika Ugāles vidusskola. Tur es iz- iespējams, rotās arī mana advokātu biroja Esmu dzimusi 1998. gada 17. febru- veidojos par cilvēku, kas es esmu šobrīd vai prokurores kabineta grāmatu plauktu. ārī Kurzemē, Usmas pagastā, kas ir ap gan pateicoties saviem skolotājiem, gan Tieši pēdējā laikā esmu sajutusi īstas, 50 km no Ventspils. Kā brīnums es ie- klases biedriem, no kuriem daudzi ir labi dziļas sakarības savā dzīvē. Tas, ka varēju nācu savā ģimenē, tāpēc esmu vienīgais draugi, kā arī pateicoties patīkamai videi tikai un vienīgi veltīt savu laiku studijām, bērns. Tētim tad bija nepilni 40 gadi, skolā, kas ļāva man attīsties, pilnveido- man pavēra iespēju arī teicami nokārtot mammai – 35. Maniem vecākiem 16 ga- ties un piedzīvot brīnišķīgus mirkļus. iestājeksāmenus maģistrantūrā, iestājo- dus nevarēja būt bērnu, tāpēc es biju ļoti Tieši Ugāles vidusskola bija mans ties ar otro labāko rezultātu un iegūstot gaidīts un izlūgts bērniņš – kā atbilde uz atspēriena punkts ceļā uz studijām Lat- gan budžeta vietu, gan valsts stipendiju. vecāku nemitīgajām lūgšanām. Laikam vijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Lai arī Fonda stipendijas atbalsts ir bei- Ugāles vidusskolas skolotāji manī ielika dzies, tomēr iegūtais no šī atbalsta man bagātīgu zināšanu bagāžu, ar kuru ļoti dod iespēju sekmīgi turpināt savu ceļu. teicami spēju pierādīt, ka apgalvojums Par to mana sirds ir nebeidzami pateicīga. lauku skolās nav kvalitatīva izglītība nav Mana ziedotāja ir Gunāra Meierovica zīmogs, kuru var uzlikt katrai lauku sko- sieva Ingrīda, jo pats Meierovica kungs lai. Visu studiju laiku kopumā biju starp jau 13 gadus nav šajā saulē. Šogad viņam labākajiem pieciem studentiem savā kur- būtu apritējuši 100 gadu. Par pašu Gunā- sā, un nav noslēpums, ka starp tiem bija ru zinu tik daudz, cik iespējams izlasīt arī studenti, kas nāca no Rīgas Valsts interneta resursos un no viņa sievas stās- 1. ģimnāzijas un citām ļoti prestižām Lat- tītā. Ļoti priecājos par iespēju satikties ar vijas skolām. Tādēļ lepojos, ka varu lauzt Meierovicas kundzi un dzirdēt vairāk par šo mūsdienās jau nosakņojušos uzskatu, trimdas gaitām. Iepazīstot viņu tuvāk, es ka lauku skolās ir zema mācību kvalitāte. redzēju, ka viņa patiesi ir sirds cilvēks, Studijas Latvijas Universitātes Juri- kuru varu saukt par vienu no saviem diskajā fakultātē uzsāku 2017. gada sep- sargeņģeļiem. Meierovica kunga ieguldī- tembrī un 2020. gada jūnijā absolvēju un jums trimdas latviešu kopienā, darbojo-

FOTO Vītolu fonds ieguvu bakalaura grādu tiesību zinātnē. Gunārs un Ingrīda Meierovici. Šīs studijas ir mans dārgums un iegu- Turpinājums 13. lpp. Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp. Mūsdienu Baroni uzsāk ceļu No Tartu līdz Dundagai Piektdien, 21. augustā, Imanta ģeogrāfiskos faktus Ziedoņa muzeja komandas izmeklēti dzīvē. Vairāk nekā mūsdienu Krišjāņi Baroni uzsāk ce- 65 dažādi cilvēki – ļojumu kājām no Tartu līdz Dunda- skolotāji, uzņēmēji, gai. Projekta Ziedoņa muzejs ceļā ar radošo industriju Baronu kultūras notikumiem bagātais pārstāvji - ir atra- ceļš Tartu – Dundaga ir vairāk nekā duši savu tautas- 800 km garš un noslēgsies 20. sep- dziesmu, gatavi tembrī ar koncertu pie Dundagas pils. ceļam un gaida die- Iedvesmojoties no vienas no pirma- nu, kad varēs sākt. jām ģeogrāfijas grāmatām Baltijas reģio- Esmu gandarīta, ka nā Mūsu Tēvzemes aprakstīšana un daži esam šo maršrutu pielikumi īsumā saņemti, izveidots Ba- izveidojuši,“ stās- ronam veltīts pārgājiena maršruts. Bals- ta Ziedoņa muzeja toties pētījumos un iepazīstot K. Ba- vadītāja Žanete rona atmiņas par viņa veikto gājienu Grende. Mūsdienu 19. gs., izveidota šī maršruta karte. Pēc Baronu ceļš Latvi- pirmreizējās ceļa veikšanas ikvienam jā ved caur Valkas, interesentam būs iespēja šo vēsturisko Strenču, Smiltenes, maršrutu noiet patstāvīgi. Ceļš sadalīts Raunas, Vecpiebal- vairākos mazos gabaliņos, un katram gas, Ērgļu, Pļaviņu, mūsdienu Baronam līdzi būs īpaša ce- Salas, Jaunjelgavas, ļojošā dienasgrāmata, kurā fiksēt savas Kokneses, Ogres, Amatas, Siguldas, kopizstādes Tuvie pirmā daļa, kuras pārdomas ceļā, projekta karodziņš un Krimuldas, Inčukalna, Babītes, Jelgavas, papildinātā versija būs redzama Latvi- Barona dibinātās Tērbatas Universitātes Tukuma, Kandavas, Talsu, Valdemār- jas Nacionālajā bibliotēkā oktobra bei- studentu korporācijas cepurīte. Maršru- pils un Dundagas novadiem. Katram gās. Imanta Ziedoņa muzejs notikumu tu svinīgi atklāja gan Latvijas kultūras mūsdienu Baronam būs vairāki uzdevu- ciklā Ceļā ar Baronu visa gada garumā ministrs Nauris Puntulis, gan Igauni- mi – atrast savas īpašās vietas ceļā, vērot veido vairākus kultūras notikumus, lai jas kultūras ministrs Teniss Lukass. dabu, iemūžināt ceļu fotogrāfijās un iz- stiprinātu nacionālo pašapziņu un ik- Atklāšanas pasākumā uzstājās Imanta veidot nelielu sava ceļa posma aprakstu. vienam liktu aizdomāties par savām Ziedoņa fonda Viegli mūziķi un dziedā- Mūsdienu Baronu vidū ir ļoti dažādi cil- saknēm un nacionālajām vērtībām. Vi- ja Kocēnu novada jauktais koris Imera, vēki, sākot ar vairākiem skolotājiem līdz sas iecerētās kultūras norises iespējams kā arī Strenču novada jauktais koris Rītu pat prezidentam Egilam Levitam. Ceļā īstenot, pateicoties bankas Blue Oran- puse diriģenta Imanta Toča vadībā. Sa- radītie mūsdienu Baronu stāsti būs apko- ge atbalstam. Projekta aktivitātēm var vukārt pirmo ceļa gabaliņu Tartu pilsētā poti krājumā Mūsdienu Tēvzemes aprak- sekot līdzi Ziedoņa muzeja mājaslapā: veica mūziķis Renārs Kaupers. stīšana. Šie stāsti būs arī daļa no projekta https://ziedonamuzejs.lv/ un muzeja „Būsim šajā ceļā četras nedēļas. Visi ietvaros topošās izstādes. sociālajos tīklos https://www.facebook. mūsdienu Baroni jau iepazinušies ar Līdz ar gājiena atklāšanu, 21. au- com/Ziedonamuzejs/ un https://www. K. Barona rakstīto ģeogrāfijas grāmatu gustā Igaunijas Nacionālajā muzejā instagram.com/ziedonamuzejs/. un viņa piezīmēm, pēc tam pārbaudot šos Tartu atklāta arī Latvijas un Igaunijas Kristiāna Salnāja

Trimdas izskolotie (18) vēki īstajā laikā, to skaitā arī mana zie- pasniegt viens otram roku grūtā brīdī Turpinājums no 12. lpp. dotāja Ingrīda Meierovica. Kas gan zina, un atdot daļu no sevis līdzcilvēka dēļ, kāda būtu mana dzīve bez katra cilvēka, tikmēr arī Latvija pastāvēs. Lai arī cik ties kā Pasaules brīvo latviešu apvienības kas man ir sniedzis roku grūtā brīdī? ļoti klišejiski tas skan, bet tā ir patiesī- vadītājam, ir neizmērojams un neaizstā- Pateicos arī Vītolu Fondam par būtis- ba, ka Latvija esam mēs paši. Mēs esam jams. Man ir lepnums būt tieši Gunāra ko starpniecības lomu, ko esat uzņēmu- salīdzinoši maza tauta, tāpēc ir būtiski Meierovica piemiņai veltītās stipendijas šies. Neskatoties uz to, ka Latvija brīžiem neķildoties savā starpā un būt cik nu ieguvējai, jo neapšaubāmi, ka viņš bija šķiet ļoti maza, vienam otru ir svarīgi vien vienoti varam būt. Un katram sevī viens no Latvijas neatkarības atgūšanas atrast. Priecājos, ka neesmu vienīgā no ir svarīgi saprast, ka Latvijas nākotne ceļa bruģētājiem un latviskuma saglabā- Ugāles vidusskolas, kas ir saņēmusi Vī- būs tāda, kādi būsim mēs. Lai arī cik šanas veicinātājs garajā trimdas periodā. tola Fonda administrētās stipendijas. Jūs ļoti mēs nereti gribētu, ka atbrauc kāds, Kā jau iepriekš minēju, es turpinu darāt milzīgi nozīmīgu darbu, kas ietek- kas visu sakārto, tomēr tas ir mūsu studijas maģistrantūrā Rīgā, Latvijas mē ikviena stipendiju saņēmušā studenta pašu darbs. Arī manējais, arī Tavējais.“ Universitātes Juridiskajā fakultātē, lai dzīvi. Tā ir ilgtermiņa ietekme, kuru, kā Una Gabriēla ir vēl viena Latvijas iegūtu jurista kvalifikāciju, kā arī rudenī jau minēju, es personīgi jūtu jau šobrīd. meitene, kurai augstāko izglītību palī- sākšu strādāt Saeimā par deputātes pa- Noteikti ar laiku, iegūstot finansiālu dzēja iegūt viena trimdas latviete, kas līgu. Esmu patīkami satraukta arī par atspērienu, arī es vēlos kļūt par vienu no pati pēc ilgiem gadiem dažādās svešās šī posma sākšanos manā dzīvē, jo līdz ziedotājām. Es jūtu tādu kā pienākuma sa- zemēs atgriezās savā dzimtajā zemē. ar to arī sāks veidoties mana patstāvī- jūtu, gandrīz tā it kā stipendija būtu bijis kā Savu Tēvzemes mīlestību viņā pierādīja gā dzīve. Tas savukārt būs atspēriena aizdevums, protams, pozitīvā nozīmē, kas ar to, ka sava vīra Gunāra piemiņu at- punkts karjeras turpmākai attīstībai, kā nākotnē jāatdod. Es domāju, ka tāds pēc zīmēja ar Latvijas jauniešu profesionālo arī ģimenes nodibināšanai. Ir patīkami būtības arī ir Vītola Fonda lielais mērķis izglītību. Prieks redzēt, ka Unai Gabri- apzināties, ka viss paveiktais līdz šim ir un redzējums – karjeras sākumā atbalstot ēlai ar pirmo grādu vien nepietiek. Viņa kā stabila platforma drošam izaugsmes finansiāli, dot iespēju kļūt par veiksmīgu mācās tālāk, tagad pati saviem spēkiem, ceļam. Mans ceļš ir tikai iesācies. Mans cilvēku un arī ziedotāju nākotnē. lai varētu labi strādāt tepat Latvijā. stāsts vēl top. Un ik dienu esmu pateicī- Un tieši tādēļ, manuprāt, kamēr Astrīda ga, ka manā dzīvē ir bijuši klāt īstie cil- vien Latvijā būs cilvēki, kas būs gatavi Laikrakstam „Latvietis“ 14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 16. septembrī

Mūžībā aizsaukta LINDA NATĀLIJA LANE, dzim. RUBIS Dzimusi 16.04.1949. Vācijā. Mirusi 21.08.2020. Melburnā. Saldu dusu, Lindiņ! Sēro Valda, Māra un Ināra ar ģimenēm; brālēni Kārlis Rubis ar ģimeni, Roberts Rubis; Sandra Rube ar ģimeni Dubultos, Latvijā; Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī... partneris Victor Kibby un bijušais vīrs Donald Lane.

Rute Zvaigzne mūžībā 22.12.1928. – 20.06.2020. un brāli izceļoja uz Austrāliju un nas Ancānes vadībā šuva tautas tērpus 1953. gadā apprecējās ar Juri Zvaigzni. un bija speciāliste smalkos rokdarbos. Ģimenē ir četri bērni – Maruta, Gun- Par darbu DV Adelaides nodaļas ta, Zinta un Valdis. Austrālijā Rute darbā Rute ir apbalvota ar DVCV At- strādāja kā tehniskā zīmētāja SA De- zinības rakstu un nozīmi zeltā. Ade- partment of Mines un vēlāk vairākās laides Latviešu biedrība 1996.g. viņu privātās dzelzs rūdas raktuvēs. sumināja ar Atzinības rakstu. Kopā ar viņas brāļa sievu Birutu Apbrīnojami bija Rutes sasniegu- Brūns viņa izveidoja ienesīgu puķu mi sportā, specifiski volejbolā. Viņa veikalu visādām sabiedriskām vaja- spēlēja ne tikai Dienvidaustrālijas dzībām. latviešu komandā, bet arī Dienvid- Rute Zvaigzne Ilgākus gadus ar pārtrauku- austrālijas pavalsts volejbola izlasē no 22.12.1928. – 20.06.2020. miem viņa sagatavoja un izsūtīja 1965.g. līdz 1968.gadam. Viņa izpil- Adelaides Latviešu Ziņotāju – no dīja dažādus amatus un pienākumus 1962.g. – 1969.g. un 1983.g. – 1992.g. DA Volejbola Apvienībā un 1975.gadā Šī gada 20. jūnijā, Adelaides lat- Pēc Adelaides Latviešu biedrības saņēma Austrālijas Volejbola Federā- viešu sabiedrība atvadījās no ilggadī- muzeja vadītājas Margaritas Biezaites cijas Life Member medaļu. gās darbinieces un izcilās sportistes pārcelšanās dzīvot uz Latviju, 1996.g. Atvadoties no Rutes, Adelai- Rutes Zvaigznes. Rute pārņēma muzeja vadību. Ar di- des latviešu sabiedrība izsaka viņai Rute Guna Brūns dzimusi Rīgā, viem palīgiem – Jāni Cauni un Rasmu sirdsdziļu pateicību par lielo un ilgo Latvijā un apmeklējusi Franču Liceju, Lāci sekmīgi vadīja Adelaidē ļoti po- darbu sabiedrības labā un novēl saldu bet vidusskolu nobeigusi Dedelsdorfas pulāro muzeju līdz 2000.g. dusu Dieva dārzos. bēgļu nometnē angļu zonā, Vācijā. Ilgus gadus Rute bija Adelaides Bruno Krūmiņš 1950. gadā kopā ar vecākiem Tautas Mākslas kopas dalībniece. An- Laikrakstam „Latvietis“

Latvju filozofiskais akords Garīgais komentārs „Ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums...“ (Ef.3:18)

Kā senie grieķi meklē- ir Garamantu summa – Raksti, Simbo- Jauno Laikmetu novieto uz katedras. ja filozofisko akmeni, tā li, Lielvārdes josta, krāšņās Dainas, iz- Jaunais Laikmets, vienotība, globali- mums latviešiem, ma- pratnes par Dievu, Dabu, Universu un zācija, internets, garīgums un multi- nuprāt, ir vajadzīgs – fi- Cilvēku. kulturālisms, ir mūsdienu modernās lozofiskais akords, kas pasaules credo. Tas ietver daudzdi- sastāv no TRIM daļām. Universālie svētie raksti mensionalitāti reliģijā, filozofijā, Šīs sastāvdaļas, kā se- Latvietis, iedams Tagadnes ceļu, mākslā, ekonomikā un politikā un ved rums, kā dzīvības sulas, latviešiem vēs- nes Svētos Rakstus savā kreisajā rokā. tās Progresā. turiski ir piešķirtas no Debesīm Triādēs. Vecā Derība un Jaunā Derība, piešķir- Šai sakarā ir jāatceras: Kā trīs zvaigznes – paceltas uz debesīm. tas no Debesīm visām tautām zemes Svētie Raksti uztur Esības funda- Kā trīs joslas karogā. Trīs Baltu tautas… virsū, visiem ļaudīm. Tās ir žēlastībā mentālistisko aspektu. Tas skaidro, Tautu dēli un tautu meitas to ir izauklē- dotas indivīda izdzīvošanai (angl.: kam ir jātic, pie kā ir jāturas, kas ir jā- juši savās rokās augstā pozīcijā. Mēs šo- survival) šai cilvēciskajā Civilizācijā praktizē, kas ir jāsludina utt. dien esam šo dārgumu mantinieki. uz Zemes un ieiešanai Jaunajā Pasau- Jaunais Laikmets uztur Esības re- lē, kura jau veidojas. formatisko aspektu. Tas skaidro, kas ir Tautas dižā senatne jāgroza, kas ir jāmaina, kas ir jāuzla- Latvietis, iedams Tagadnes ceļu, Jaunais Laikmets nes Tautas Senatni savā labajā rokā. Tā Latvietis, ejot Tagadnes ceļu, Turpinājums 15. lpp. Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp. Anšlava Eglīša takas Rīgas bruģī no dzimtenes un 50 trimdā tapušie veiktais, kopš 1950. gada darbojoties Turpinājums no 7. lpp. darbi – to visu vairs vienkārši fiziski Holivudas preses grupā. Bet man uni- nebija iespējams pilnasinīgi ieaust at- kāli šķiet visi literārie darbi, kuri ļoti cauri.“ jaunotās Latvijas kultūrrakstā... Šo- precīzi un reizē ar apburošu humo- Izlīkumojuši pa Zelta Rīgas ieli- dienas jaunatne muzeja krājuma ba- ru raksturo aizvadītā gadu tūkstoša ņām, ekskursiju pabeidzam pie Dai- gātībā (Anšlavam Eglītim ir ap 1500 Ameriku un amerikāņus, piemēram, les teātra. Tagadējā ēka liek izjust krājuma vienību) vairāk interesējas grāmatā Tiesa nāk. Arī rakstnieku ceļojumu telpā un laikā, jo Anšlava par Anšlava kopfoto ar Arnoldu Švar- pašu. Dailes teātris atrodas, protams, Lā- cenegeru, Džekiju Čanu, Tomu Krū- 1990. gadā Latvijas Zinātņu aka- čplēša ielā 25. Šim galamērķim nav zu... u.c. Holivodas zvaigznēm. dēmija Anšlavam Eglītim piešķīra gadījuma raksturs: gan Nacionālais, Arī uz šo faktu rakstnieks tālre- Goda locekļa statusu. Akadēmijā gan gan Dailes teātris klasiķa lugas tu- dzīgi atbildējis pats: „...kāpēc es fo- viņš tā arī nekad nepaviesojās... rējuši godā un pratušas iestudēt ar tografējos kopā ar aktieriem. Tā ir Jā, Rīgā ir daudz vietu, kurās va- gaumi. „Teātris Anšlavam Eglītim rutīnas procedūra. Iemesls pavisam rētu atrasties kāda izcilajai personībai bija it kā otras mājas, cita pasaule,“ vienkāršs. Daudzi ārzemju laikraksti veltīta piemiņas zīme-apliecinājums... tā lasām Viktora Hausmaņa apkopo- neņem no saviem reportieriem pretim Varētu būt arī Anšlava Eglīša iela! tajā grāmatā Anšlavs Eglītis. Vēstules intervijas, ja tām nav pievienots foto P.S. No jaunās paaudzes šajā li- teātriniekiem. Arī šo grāmatu vērts attēls, kurā žurnālists redzams kopā terārajā ekspedīcijā piedalījās Rīgas izlasīt. ar intervējamo personu. Tā ir pierā- 49. vidusskolas 9. klases audzēkne Esot trīs lietas, kuras neatgriežas: dījums, ka korespondents nav safabri- Nora, paldies par to viņas literatūras vārds, laiks un iespēja. Lai kā cienām cējis savu rakstu, sēdēdams mājās uz skolotājai. Anšlava Eglīša talantu, lai cik darbu dīvāna un šķirstīdams filmu žurnālus.“ Anita Mellupe, pārpublicēts Latvijā, garie gadi prom Lielisks un paliekošs ir Eglīša pa- Speciāli laikrakstam „Latvietis“

Latvju filozofiskais akords aspektu, šai harmonijā ienes krāšņu Latvijas zeme un ļaudis iet Prog- Turpinājums no 14. lpp. skanējumu. resa Ceļu. 3. Jaunais Laikmets kā filozofiski Senču zeme ir dzīvojusi, tā dzīvos bo, kas ir jāpaātrina utt. reliģisks aspekts – ir cēlies uz Kristie- un svinēs Saules Mūžu, ar tautas lūg- Tautas Senatne uztur Esības fak- tības pamatiem, un liek soļus uz priek- šanu uz lūpām – Dievs, svētī Latviju! tisko aspektu. Tas skaidro, kas tu esi, šu saskanīgi ar Jēzus paša lūgšanu, lai Amen. mūsu gadījumā – latvietis, no kurienes visi top Viens. Visa pasaule, visa cil- Mācītājs Raimonds Sokolovskis tu nāci, mūsu gadījumā – no Latvijas, vēciskā civilizācija. Tanī pat laikā ne Laikrakstam „Latvietis“ kas ir tavi tālie senči, mūsu gadījumā – tikai kā neignorējot, bet rūpējoties par tēvu dievi, kas ir tavs etnoss, mūsu ga- visu – gan tās lielāko, gan mazāko lo- (skat. Ivars Vīks „Mūsu Dižā Senatne“, dījumā..., bet to izšķiriet paši. cekļu labklājību. Raimonda Strode „Lielvārdes Josta“, Pie tam: Tāds ir bijis filozofiskais akords Rasma Rozīte „Lielvārdes Jostas mīk- 1. Jaunajā Derībā ir apstiprināts latviešu tautas senatnē, un tāds Tas ir las“, „Latviskā Dzīvesziņa“ u.c.) fakts – katra tauta Jaunajā Pasaulē ie- šodien. Harmonija Triādes sastāvdaļās nesīs savas dārgās mantas. Jēzus ne- ved to uz priekšu, uz augšu, uz pavai- (skat. Bībelē, Vecā Derība un Jaunā aizliedz tautiskumu, bet to stiprina un rošanu un uzlabošanu. Un tas jau ir Derība, kā arī M. Lutera Lielais Kate- svētī. Mēs dziedam baznīcas dziesmā: Veselais Saprāts. hisms, u.c. reliģiskā literatūra) Nāc, Tu, latvju Pestītājs! Latvija ir mūžīga. (skat. Jaunais Laikmets, Gregg Bra- 2. Māras zeme, kas dziļi saistās ar Latvju tauta nemirstīga. den „The Divine Matrix“, Eckhart Svētās Dievmātes Marijas debešķīgo Latvju Raksti ved Gaišā Nākotnē. Tolle „The Power of Now“ u.c.) Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 17. septembris to Viļņu. 1890. dzejniece Astra (īstajā vārdā Lū- Vera, Vaira, Vairis 1944. PSRS un Somija paraksta pa- cija Dīriķe). 1943. sabiedrisks darbinieks Austrālijā miera līgumu. 1925. rakstnieks, publicists Aivars Ints Puķītis. Ruņģis. 1970. Latvijas futbolists Andrejs Pie- 20. septembris 1945. politiķis, LR ekonomisko refor- dels. Guntra, Marianna, Ginters mu ministrs (1993.g. 19.janv. – 1993.g. 1980. Polijā dibināta arodbiedrība So- 1900. dzejniece Herta Krauja. 3.aug.), LR finanšu ministrs (1995.g. lidaritāte. 1925. gleznotāja un politiskā darbinie- 21.dec. – 1996.g. 2.okt.) Aivars Krei- ce Džemma Skulme. tuss. 18. septembris 1937. rakstniece, latviešu radio darbi- 1950. dramaturgs Austrālijā Jānis Ba- Liesma, Elita, Alita niece Austrālijā Elvīra Latiša (pseido- lodis. 1850. (j.s., pēc v.s. 6. septembrī) dzej- nīms Elvīra Blūma). 1957. sabiedrisks darbinieks Austrālijā nieks, publicists Auseklis (īstajā vārdā 1938. inženieris, politiķis, sabiedrisks Kalvis Jaunalksnis. Krogzemju Mikus). darbinieks Guntis Bērziņš. 1900. militārais un policijas darbi- 22. septembris nieks, pulkvedis Roberts Osis. 21. septembris Māris, Maigurs, Mārica 1925. vēsturnieks, muzeja Ebreji Lat- Modris, Matīss, Mariss Baltu vienības diena vijā dibinātājs Marģers Vestermanis. 1525. Rīgas pilsēta noslēdz līgumu ar 1905. aktieris Kārlis Adernieks. ordeņa mestru Valteru fon Pletenber- 1905. literāts Bernhards Kasars. 19. septembris gu un pakļaujas viņam kā vienīgajam 1945. gleznotājs Ivars Heinrihsons. Verners, Muntis Rīgas virskungam, kurš pilsēta paslu- 1939. Sarkanarmija ieņem poļu okupē- dinājis ticības brīvību. Turpinājums 16. lpp. 16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 16. septembrī Datumi 23. septembris karavīru un 1000 gūstā kritušo. Kara- Turpinājums no 15. lpp. Vanda, Venija, Veneranda lis glābjas bēgot. 1605. zviedru galvenie spēki pienāk 1890. agronoms, zemkopības mi- 1957. sabiedrisks darbinieks, laikrak- pie Rīgas. Nometni Rīgas tuvumā nistrs, iekšlietu ministrs Vilis Gul- sta Latvietis korespondents Latvijā izveido arī poļu karaspēks. Zviedru bis. Uldis Brūns. karaļa Kārļa IX vadībā pie Salaspils 1925. teātra zinātniece Līvija Akurā- notiek kauja, kurā zviedri zaudē 9000 tere. ■ Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi diena pēc Vasarsvētkiem, dievkalpo- dievkalpojums. Adelaidē jums ar dievgaldu. Svētdien, 4. oktobrī, plkst. 10.00 Ceturtdien, 17. sept., plkst. 10.00 dievkalpojums. ALB namā spēlēsim Scrabble visu Brisbanē Svētrunas var tagad noskatīties uz dienu (latviešu un angļu valodā) Sestdien, 26. septembrī, plkst 12.00 YouTube gan latviešu, gan angļu un ēdīsim siltas pusdienas. Lū- Rummy / zolītes / latviešu Scrabble valodā: dzu pieteikties LAIMAS birojā. pēcpusdiena. Maksa $10. Turpināsim ierakstīt svētrunas Mēneša maksa $5. YouTube – saites var atrast draudzes Sestdien, 19. sept., plkst.14.00 DV Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze mājas lapa tīmeklī: http://www. namā DV pilnsapulce; tā notiks pie Sestdien, 19. septembrī, plkst 13. sydneylatvianchurch.org.au jebkura dalībnieku skaita. Tiks ievēlē- Nazareth baznīcā latviešu dievkalpo- ta valde, balsstiesīgi ir tikai finansiālie jums; aizlūgsim par visiem, kas šai Sidnejas latv. ev. lut. Vienības biedri. No 1. sept. līdz 1. okt. notiks gadā no mums aizgājuši, kas slimo vai draudze DVCV priekšnieka un DV Vanadžu sēro. Atgādinām, ka katru svētdienu Māc. Raimonds Sokolovskis. priekšnieces vēlēšanas. internetā var dzirdēt mācītāja Kolvina Svētdienas dievkalpojumi notiks sa- Svētdien, 20. sept., plkst. 9.30 Tālavā Makfersona svētrunas. skaņā ar sabiedriskajām regulām. novuss. Pulcēsimies, priecāsimies un Dievkalpojumus vadīs mācītājs Rai- uzspēlēsim novusu! Kanberā monds Sokolovskis. Lūgums sazi- Trešdien, 23. sept., plkst.11.00 piedā- Pandēmijas un daļas mūsu nācēju ris- nāties ar mācītāju R. Sokolovski, lai vājam noklausīties Manual Handling kantā vecuma dēļ, Kanberas Latviešu uzzinātu par nākamajiem dievkalpo- kursu. Uzzināsiet, kā labāk kustēties, biedrība septembrī un oktobrī nekādu jumiem. lai saudzētu muguru, un ko darīt, ja saietu vai sapulci nesasauc. gadās krist, kā pareizi nest iepirkumus Kanberas latv. ev. lut. draudze Zelta piekrastē un citus noderīgus padomus. Lūdzam Dievkalpojumi kā arī paredzētā piln- Zoom tikšanās neklātienē notiek kat- pieteikties līdz 22. sept., LAIMAS bi- sapulce uz nenoteiktu laiku tiek atcel- ra mēneša pirmā un trešā ceturtdienā rojā, jo pēc lekcijas piedāvāsim siltas ti. plkst. 15.00. Zoom saite tiek izsūtīta pusdienas. atsevišķi pirms katras tikšanā. Ceturtdien, 24. sept., plkst.10.00 Melburnā ALB namā spēlēsim Scrabble visu Daugavas Vanadžu pusdienas ir AT- Zviedrijā dienu (latviešu un angļu valodā) CELTAS. Vanadžu sanāksmes ir at- Piektdien, 18. sept, plkst. 12.00 Tau- un ēdīsim siltas pusdienas. Lū- celtas līdz septembra pilnsapulcei. tas namā Valleviken, Gotlandē, piemi- dzu pieteikties LAIMAS birojā. ņas brīdis Pēteram Jansonam – leģen- Mēneša maksa $5. Melburnas latv. ev. lut. draudze dārais bēgļu laivu vedējs pāri Baltijas Piektdien, 25. sept., plkst. 18.00 Lai- Visi dievkalpojumi tiek ATCELTI jūrai. (Skat. LL598, www.laikraksts. mīgā stunda Tālavas kafejnīcā. Iero- līdz turpmākajam. com/raksti/9739). IEVĒROT IZ- bežots skaits – dalība tikai ar iepriekš MAINĪTO LAIKU! pieteikšanos un samaksu. Atspirdzi- Pertā nājumi par draudzīgām cenām (tikai Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze Latvijā ar kredītkartiņu). Lūdzam pieteik- Māc. Gunis Balodis. Svētdien, 19. sept., plkst. 18.00 Lie- ties sākot ar 14. līdz 28. sept., zvanot Svētdien, 20. septembrī, plkst. 10.30 pājas koncertzālē Lielais dzintars sa- vai nosūtot īsziņu Rudītei Bērziņai dievkalpojums. vas jubilejas sezonas sākumu svinēs 0411068486. Visi mīļi gaidīti. Liepājas Simfoniskais orķestris ar di- Sestdien, 26. sept., plkst.11.00 ALB Sidnejā viem apjomīgiem un mūzikas vēsturē namā Skaidrīte Agoulevitchs demons- Piektdien, 25. sept., plkst. 19.00 SLB/ nozīmīgiem skaņdarbiem – Dmitrija trēs, kā gatavot gardo rupjmaizes kār- AL58.KD Vakariņas Latviešu namā. Šostakoviča Desmito simfoniju un Fri- tojumu. Dalības maksa $5, pieteikša- Jāpiesakās līdz 20.sept., rakstot uz ad- derika Šopēna Pirmo klavierkoncertu. nās obligāti (ierobežots 20 cilvēku). [email protected] vai zvanot Ilonai Brū- Sestdien, 3. okt., plkst. 19.00 Dzinta- Sestdien, 26. sept., plkst, 12.00-14.00 verei 0402388628. Maksa $25. ru koncertzāles Mazā zālē Rudens ka- DV namā Lielā Pankūku diena. Sestdien, 26. sept., plkst. 15. Latvijas mermūzikas festivāls. Atklāšanas kon- Svētdien, 27. sept., plkst.9.30 Tālavā Universitātes dibināšanas atcere Lat- certs – Artemis Quartet (pirmo vijoli novuss. Pulcēsimies, priecāsimies un viešu namā. Akadēmisko runu Lūcija spēlē latviešu mūziķe Vineta Sareika). uzspēlēsim novusu! Garūta, vienreizējā latviešu kompo- Programmā Bēthovena 15. stīgu kvar- niste un mūzikas zinātāja teiks Baiba tets un Pētera Vaska Sestā stīgu kvar- Adelaides Sv. Pētera draudze Bērziņa, BA (Hon), MA, DipArchAd- teta pirmatskaņojums. ■ Prāv. Dr. J. Priedkalns. min. Dievkalpojumos jāievēro COVID-19 noteikumi; jāsagatavo dalībnieku sa- Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, raksts ar adresēm. Svētā Jāņa baznīcā Eiro kurss Svētdien, 20. sept., plkst. 11.00 Māc. Kolvins Makfersons. Eiropas Centrālās bankas atsauces 16. svētdiena pēc Vasarsvētkiem, Svētdien, 20. septembrī, plkst. 10.00 kurss 15. septembrī. dievkalpojums. dievkalpojums. €1 = 1,62190 AUD €1 = 1,76750 NZD Svētdien, 4. okt., plkst. 11.00 18. svēt- Svētdien, 27. septembrī, plkst. 10.00 €1 = 0,92095 GBP €1 = 1,18920 USD