LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2020 LATVIJAS JŪRNIECĪBAS SAVIENĪBA LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2020 28. grāmata RĪGA 2021 Redkolēģija Antons Vjaters, Anita Freiberga Redaktore Anita Freiberga Tālr. 29229063 E-pasts: [email protected] Datorgrafika Kaspars Vēveris Pirmā vāka foto: Shutterstock.com Ilustrācijām izmantoti: Ā. Freiberga, G. Dieziņa, S. Kočānes, A. Freibergas, N. Smaļinska, R. Mūrnieka, J. Budreikas foto un foto no Ministru kabineta, Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta, Saeimas kancelejas, Satiksmes ministrijas, LOTLP Reklāmas komisijas, Aizsardzības ministrijas, Latvijas Jūras spēku, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Jūras administrācijas, Latvijas Jūras akadēmijas, Liepājas Jūrniecības koledžas, “Novikontas”, “CSM Baltija”, Salacgrīvas ostas pārvaldes, Mērsraga ostas pārvaldes, Rīgas brīvostas pārvaldes, Ventspils brīvostas pārvaldes, LSEZ pārvaldes, Skultes ostas pārvaldes, “Gulf of Riga Regatta”, “Tēvijas Sarga”, “Jūras Informācijas”, “Latvijas jūrniecības gadagrāmatas”, MVPŠ Jūras spēku Mācību centra arhīva, kā arī foto no Ivara Brauna, Naura Upatnieka, Ilzes Bernsones, Ulda Kariņa, Aleksandra Nadežņikova, Edgara Gļaņenko, Ingus Bajinska, Aināra Vimbas, Imanta Nartiša, Ulda Ozola, Matīsa Stīpnieka, Ģirta Sarjas personīgā arhīva. Rakstos izmantota ES, EK, IMO, Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas, LSEZ, Latvijas Jūras administrācijas žurnāla „Jūrnieks” informācija. LJA informāciju publicēšanai sagatavojusi Sarma Kočāne. Rakstus publicēšanai sagatavojusi Anita Freiberga. © „Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2020” sagatavota SIA „Jūras informācija” © Latvijas Jūrniecības savienība GLĀBŠANAS RIŅĶA FAKTORS 2020. gadā Covid-19 pandēmija mūs izsita no ierastā ritma un rutīnas. Vēstu- rē tas paliks kā gads, kas visu pasauli nolika uz pauzes: slēgtas robežas un avio- reisi, aizvērtas skolu, biroju, teātru un vēl daudzu citu namu durvis. Neviens īsti nezināja, kā vajadzētu rīkoties, ko darīt un kādus lēmumus pieņemt. Pasaulei un katram tās iemītniekam pēkšņi bija vajadzīgs tāds kā glābšanas riņķis, lai izpeldētu no pandēmijas atvara. Tā jau tas ir, ka ikdienas rutīna iemidzina modrību un pieradina pie domas, ka viss ir tik labi zināms un pārbaudīts, mehānisms darbojas, nekādu pārstei- gumu. Tomēr pandēmija ieviesa savas korekcijas, un ārkārtas situācija parādī- ja, ka pašapmierinātībai un pašpārliecībai zūd pamats zem kājām, kad runa ir par vajadzību rīkoties neordinārā situācijā. 2020. gadā Latvijas ostās ievērojami kritās kravu apgrozījums, piedevām kā Damokla zobens virs galvām karājās politiski virzītā ostu pārvaldības mode- ļa maiņa. Jūrniecības izglītība atkal kārtējo reizi stāvēja būt vai nebūt priekšā. Mūsu jūrnieki pildīja key workers pienākumus, pārstrādājot kontraktā noteikto laiku. Jūrniecības nozarei kopumā necik labi neklājās. Kamēr ūdens mutē nesmeļas, parasti par glābšanas riņķi neviens nedomā un īsti pat nezina, kur tas ir nomētājies. Teiktais gan neattiecas uz jūrniekiem, jo katrs kārtīgs jūrnieks lieliski apzinās, ka jūra nepiedod nolaidību un paviršī- bu, visam jābūt kārtībā un jāatrodas savās vietās. Arī glābšanas riņķim vienmēr jābūt pa rokai: stūres mājas tuvumā, pie katra borta, kuģa priekšā un aizmu- gurē. Drošībai, jo, ja nu kas atgadās, jābūt gataviem sniegt otram palīdzību. Tātad uz kuģa valda kārtība, bet uz sauszemes cilvēki to diemžēl ievēro stip- ri mazāk. Gan jau izdarīs, ja ne šodien, tad rīt. Tiek dalītas interešu zonas, locīti likumi un pielāgoti tikumi. Visbeidzot viss tiek salaists tādā grīstē, ka nākas ķer- ties pie glābšanas riņķa, bet meklēt to sāk tikai tad, kad ūdens jau smeļas mu- tē. Uz sauszemes gandrīz vienmēr katrs pirmkārt domā par savu izglābšanos. Ūdens policija Daugavas vidū apturēja kādu laivotāju. Pēc pārbaudes iz- rādījās, ka laivā nav glābšanas riņķa. Laivotājs taisnojās, sakot, ka viņam esot negrimstoša laiva, piedevām viņš tik ļoti labi peldot, ka glābšanas riņķis būtu pilnīgi lieks, bet policisti aicināja viņu apzināties, ka glābšanas riņķis reizēm ir vajadzīgs, lai palīdzētu otram. Anita Freiberga, gadagrāmatas redaktore LJG 2020 3 Ievads PAUZE PĀRDOMĀM Kam ir jābūt, lai labāk sagatavotos iespējamajiem nākamajiem iz- aicinājumiem? Analītiķi un padomdevēji uzskata, ka ļoti noderīgi ir mācīties tieši no kļūdām, vai ir bijuši kādi pieņēmumi, kas nove- da pie negatīva rezultāta. Ja tā, tad jāizstrādā plāns, kā turpmāk līdzīgas situācijas nepieļaut. Un tas attiecas uz visiem līmeņiem: politiku, plāniem, procedūrām, lēmumiem, instrukcijām, norādīju- miem un vēl daudz ko citu. Jo plašāka un detalizētāka informācija, jo lielāka pievienotā vērtība sistēmas uzlabošanai. Vārdu sakot, visa pamatā ir zināšanas, plāni, prakse un atkārtošana. LJA Kuģošanas drošības departamenta direktors Raitis Mūrnieks atzīst, ka nu jau vairāk nekā gadu liela daļa pasaules uzmanības ir pievērsta Covid-19 pandēmijai, bet tas nenozīmē, ka citi svarīgi jūrniecības jautājumi ir izzudu- ši, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kāda būs jūrniecības industrija pēc pandēmijas, jo izaicinājumu jūrniecībai netrūks arī nākotnē. Par rūgtu šodienas mācību un vielu pārdomām nākotnē kalpo visas tās problēmas, kas pandēmijas apstākļos bija saistītas ar kuģu apkalpju maiņu. Ja kuģu apkalpju maiņas procedūras bija izstrādātas un ideāli piemērotas paras- tajās ikdienas rutīnas situācijās, tad Covid-19 uz šīm pašām procedūrām liek paskatīties savādāk un uzdot jautājumu: vai ir kāds rezerves plāns, kas nepie- ciešamības gadījumā ļautu mainīt sistēmu pat vienas nakts laikā? Lai arī esam uzlikti uz pauzes un dzīvojam attālināti, pati dzīve taču turpi- nās, procesi pasaulē un Latvijā procesējas. Covid-19 pandēmija ir ļoti skaidri iz- gaismojusi globalizācijas ēnas puses, un visi pēkšņi ir aptvēruši, ka bez Ķīnas praktiski nevar izdzīvot, jo pasaules patēriņu saražo ķīniešu lētā darbaspēka armija. Bet tas, kā būtu teicis mūsu premjers, draugi, nav labi! Kuģu apkalpju maiņa, digitalizācija, kiberdrošība, no CO2 izmešiem brīva degviela, attālināta pakalpojumu sniegšana, drošība un kuģošanas drošība – tās bija visvairāk ap- skatītās pasaules jūrniecības tēmas, par kurām diskutēja vebināros un rakstīja starptautiskajā jūrniecības nozares presē. KAS NOTIKS AR LATVIJAS OSTĀM? Tikai loģiski, ka arī Latvijā atbalsojās pasaules aktuālās tēmas, bet pie mums turpinājās arī iekšējo problēmu risināšana, piemēram, nerima kaislības ap lielo ostu pārvaldības modeļa maiņu. LJG 2020 Ja atceramies, tad 2019. gada 9. decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņit- ska likumu, ASV OFAC par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aiva- 4 ram Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils Ievads brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa at- tīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta bizne- sa asociācijai. Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sa- rakstā, Saeimai vaja- dzēja tikai pāris dienas, lai grozītu Likumu par ostām, nododot Vents- pils brīvostu un arī Rī- gas brīvostu tikai valsts pārziņā. Tā nu pašvaldību pārstāvjiem tika liegta dalība ostu pārvaldībā un visu jautājumu izskatīšana un lemšana nodota četru ministriju – Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvju pārziņā. Pusgadu vēlāk, tā ap vasaras vidu, satiksmes ministrs Tālis Linkaits savā tviterī rakstīja “Vakara pārdomas par to, kas kopīgs ostām un slaucamām govīm”, un pauda viedokli, ka, lai gan ir paveiktas daudzas labas lietas, no ostu ieņēmu- miem Ventspilī un Liepājā subsidēta jaunu ražotņu izveide, piesaistīti kvalitatīvi investori, tomēr: “Diemžēl osta nereti bijusi kā slaucama govs, kurai svaigu zālīti saplūc tikai tik daudz, lai piena straumīte neapstātos. Ja līdz šim daļu investīci- ju varēja finansēt no ES fondiem, tad nākamajā periodā tādu iespēju nebūs un ostai būs jāpelna pašai. Ostu pārvaldības modeļa maiņa ir tieši par to: jābeidz slaukt un jāsāk strādāt! Esmu ieinteresēts, lai šajos pietiekami grūtajos apstāk- ļos ostas izmantotu savus resursus maksimāli efektīvi, lai ostu vadība un me- nedžments būtu profesionāļi, nevis politiski vai ierēdnieciski ieceltas personas.” OSTU PĀRVALDĪBAS MODEĻA MAIŅA TOMĒR BUKSĒ 2020. gada sākumā satiksmes ministrs skaidroja, ka ostu pārvaldības mo- deļa koncepta pamats ir pārveidot administratīvo vienību – ostas pārvaldi – no atvasinātas juridiskās personas par uzņēmumu, un pauda viedokli, ka 2021. gada otrajā pusē jau varēs redzēt jauno ostu darbību. Tik gludi gan pārvaldes modeļa maiņa uz priekšu nevirzījās, jo pašā valdības koalīcijā nebija vienprā- tības, kādam tad īsti modelim vajadzētu būt, un arī pašvaldību un ostinieku iebildumus, lai kā negribētos, tomēr nācās uzklausīt. Ostas uzņēmēji pauda bažas, ka jaunais pārvaldības modelis varētu nostādīt biznesu nevienlīdzīgā situācijā, jo privātajām investīcijām grūti sacensties ar valsts naudu, tāpat lie- LJG 2020 lo Latvijas ostu pārvalžu pārveide par komersantiem var novest pie nozares sabrukuma. 5 Ievads Tas, ka viņu bažām varētu būt pamats, nolasāms no satiksmes ministra teik- tā: “Iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu, pie- mēram, Baltkrievijas kravu plūsmu. Būtu ļoti labi, ja valsts īpašumā būtu kāds no termināļiem, jo, piemēram, Baltkrievija ir pieradusi strādāt ar valsts garan- tijām un ar valsts īpašumā esošām struktūrām. Gadījumā, ja tiešām situācija izvēršas tāda, ka ir kravas un ir vēlme tās nosūtīt, bet nav termināļu pretī, kas būtu gatavi tos kravu apmērus apkalpot, tad valstij būs jāskatās, kur investēt. Es, protams, vēlētos, lai process notiek