Krievijas Karaspēka Izvešana No Latvijas 1992–1994: Diplomātiska Uzvara Vai Politiska Piekāpšanās?

raksti Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas 1992–1994: diplomātiska uzvara vai politiska piekāpšanās?

Tālavs Jundzis

Atslēgas vārdi: Krievija karaspēks, stratēģiskie objekti, militārie pensionāri, starpvalstu sarunas, karaspēka izvešana, Latvijas–Krievijas līgums

Raksts tapis sakarā ar bij. Padomju Savienības (kopš 1992. g. 28. janvāra — Krievi- jas) karaspēka izvešanas 20. gadadienu no Latvijas. Tā mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā 1994. g. 30. aprīlī noslēgtais Latvijas–Krievijas līgums par karaspēka izvešanu atbilst Latvi- jas un starptautiskajām interesēm. Rakstā analizētas Latvijas un Krievijas pozīcijas sarunās un jautājumi, kas radīja lielākās domstarpības. Pievērsta uzmanība starptautisko organizā- ciju un rietumvalstu lomai Krievijas karaspēka izvešanā, īpaši uzsverot ASV un Zviedrijas ieguldījumu. Raksta nobeigumā autors secina, ka Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas nebūtu uzskatāma par Latvijas vai starptautiskās sabiedrības diplomātisko uzvaru, bet gan par mācību, veidojot savu drošības politiku attiecībās ar Krieviju mūsdienās un nākotnē. Raksts ieguvis jaunu aktualitāti sakarā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un ar Baltijas valstu bažām par savu drošību.

Neatkarības atjaunošanas pasludināšana kara Latvijas kādreizējās Kara ministrijas Latvijā 1990. g. 4. maijā notika ne tikai sa- ēkā. Tam pakļāvās karaspēks ne tikai Latvijā, režģītos politiskos apstākļos, bet arī ievēroja- bet arī Igaunijā, Lietuvā un Krievijas Federā- ma PSRS karaspēka kontingenta klātbūtnē. cijas Kaļiņingradas apgabalā. PSRS militārās Okupācijas militārā sistēma Latvijā un pārē- struktūras apsargāja un pilnībā kontrolēja jās Baltijas valstīs saglabājās pamatos ne- Latvijas jūras un gaisa robežu ar rietum- mainīga līdz pat neatkarības faktiskajai atgū- valstīm. šanai. Tā pilnībā pakļāvās PSRS politiskajai PSRS militāristi Latvijā un pārējās Balti- un militārajai vadībai, kura neatzina Latvijas, jas valstīs politiskās neitralitātes vietā aktīvi Lietuvas un Igaunijas pasludināto neatkarību. iejaucās politiskajos procesos, cenšoties ne- Pārejas periodā uz pilnīgu neatkarības pieļaut faktiskās neatkarības atjaunošanu. atgūšanu Latvijā 1990.–1991. g. atradās Baltijas militārpersonu savienība publiski PSRS Bruņoto spēku, Jūras Kara flotes un paziņoja, ka ar ieročiem rokās un bruņotām PSRS robežapsardzības karaspēka vienības, vienībām raksturīgajām metodēm nodroši- kuru personālsastāvā bija ap 60 tūkstoši cil- nās PSRS nedalāmību un PSRS Konstitūcijas vēku1. Rīgā atradās Baltijas kara apgabala darbību Baltijā, nepieļaujot iedzīvotāju atteik- štābs, kas bija izvietojies neatkarīgās pirms- šanos no sociālistiskās izvēles2. Šīs politiskās

4 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS? nostādnes regulāri arī tika īstenotas dzīvē, arī šī karaspēka uzturēšanās noteikumus līdz iejaucoties gan Augstākās Padomes, gan paš- tā pilnīgai izvešanai, paredzot to īstenot divu valdību darbībā, gan rīkojot dažnedažādas gadu laikā.4 Jau pēc nepilna gada šīs iestrā- politiska rakstura provokācijas. Piem., kara des izrādījās ļoti noderīgas. jūrnieki Liepājā ar bruņumašīnām apsargāja Situācija mainījās pēc augusta puča, Ļeņina pieminekli pilsētas centrā, lai neļau- kad sākās strauja Baltijas valstu neatkarības tu izpildīt pilsētas pašvaldības lēmumu par starptautiska atzīšana. Latvijas Republikas šī pieminekļa demontāžu. 1990. g. 14.–15. Augstākā Padome 1991. g. 29. augustā ofi- maijā tika novērsti militāristu mēģinājumi ciāli pieprasīja Padomju Savienībai pilnīgi iz- vardarbīgi ielauzties Augstākās Padomes ēkā vest savu karaspēku no Latvijas termiņos un un pārtraukt deputātu darbu. Augusta puča kārtībā, kas saskaņota ar Latvijas Republiku. (1991) laikā PSRS bruņotie spēki Latvijā ak- “PSRS bruņoto spēku atrašanās Latvijā vērtē- tīvi īstenoja pučistu rīkojumus, vardarbīgi pār- jama kā viena no pēdējām Molotova–Rīben- ņemot savā kontrolē televīziju, radio, sakaru tropa noziedzīgā pakta seku paliekām Eiro- mezglus u.c. stratēģiskos objektus; draudot pā,” uzsvērts Latvijas Republikas Augstākās ar arestiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā5. Padomes un Latvijas valdības vadītājiem. Visā pārejas perioda laikā no neatkarības Latvijas–Krievijas sarunas atjaunošanas pasludināšanas līdz tās starp- par karaspēka izvešanu tautiskajai atzīšanai Latvija izmisīgi centās Pēc Padomju Savienības sabrukuma par panākt militāro un citu samilzušo problēmu tās tiesību pēcteci un juridisko mantinieci risināšanu politiska dialoga ceļā ar PSRS val- pieteicās Krievijas Federācija, kas 1992. g. dību un M. Gorbačovu. Maskava no šāda dia- 27. janvārī paziņoja par PSRS karaspēka Bal- loga konsekventi izvairījās, demonstrējot savu tijā un Baltijas kara flotes pārņemšanu Krie- kategorisko nostāju pret Baltijas valstu neat- vijas jurisdikcijā. Lai sāktu sarunas par kara- karību un centieniem atdalīties no PSRS. Arī spēka izvešanu, jau 1992. g. 1. februārī Rīgā Īslandes 1991. g. martā publiskotais piedā- ieradās Krievijas Federācijas valdības priekš- vājums kļūt par starpnieci Baltijas valstu un sēdētāja vietnieka Sergeja Šahraja vadītā de- PSRS sarunās3 Maskavai nebija pieņemams. legācija. Latvijas delegāciju vadīja valsts mi- Šķietamā bezcerība attiecībās ar PSRS nistrs Jānis Dinevičs. Ja Krievijas delegācijas nemazināja Latvijas patriotu apņēmību agrāk sešiem locekļiem un 29 ekspertiem bija vērā vai vēlāk panākt PSRS karaspēka izvešanu. ņemama diplomātiskā vai militārā pieredze6, Pieaicinot Latvijas valdībai lojālus militāros tad Latvijas delegācijas 23 locekļiem šādas speciālistus un ekspertus, jau 1990. g. jū- pieredzes nebija vai tā bija ļoti minimāla7. lijā LR AP Aizsardzības un iekšlietu komisi- Sarunu sākums bija cerīgs. Īsās, dažas jas deputātu grupa sāka apzināt un izvērtēt stundas ilgušās tikšanās rezultātā delegācijas PSRS militāro potenciālu Latvijā, lai veidotu ātri nonāca pie kopīga komunikē. Tajā tika koncepciju sarunām ar PSRS par karaspēka atzīts, ka Latvijā dislocētie bijušās PSRS Bru- izvešanu. Šī darba procesā izveidojās cieša ņotie spēki atzīstami par ārvalstu bruņotajiem sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas parlamen- spēkiem, kas izvedami no citas suverēnas tāriešiem, kā rezultātā jau 1991. g. 25. martā valsts teritorijas8. Latvijas delegācija bija īpa- bija radies kopīgs Baltijas valstu koncepcijas ši gandarīta, ka izdevās panākt, lai šo bruņo- projekts sarunām par PSRS karaspēka izve- to spēku izvešana sāktos jau 1992. g. mar- šanu. Koncepcija paredzēja PSRS karaspēka tā9. Nevēloties bojāt sarunu pozitīvo gaisotni, izvešanas secību un kārtību, pušu saistības, Latvijas delegācija neizvirzīja jautājumus par tiesības un pienākumus izvešanas laikā, kā šī karaspēka atrašanos Latvijā okupācijas

5 raksti

un aneksijas rezultātā un tam atbilstošo ka- par Latvijas Saeimas deputātu un viņam bija raspēka starptautiski tiesisko statusu.10 Tas gandrīz trīs gadu pieredze Ārlietu ministrijā, krietni apgrūtināja Latvijas pozīcijas tālākajās t.sk. kā ministra vietniekam. Turklāt M. Virsis sarunās, padarot neiespējamu vairāku Latvi- sarunās ar Krievijas Federāciju bija piedalījies jai būtisku jautājumu atrisināšanu. kā Latvijas delegācijas loceklis jau no paša Krievija turēja doto vārdu par armijas sākuma. Virsis pēc sava rakstura nebija tik izvešanas sākšanu. 1992. g. 19. martā no atklāts kā J. Dinevičs. Viņš centās izvairīties Salacgrīvas tika izvesta pavisam neliela ra- no konfrontācijas un labprātāk meklēja kom- diotehniskās pretgaisa aizsardzības vienība. promisus. Politiskajiem pretiniekiem Latvijā Krievijas puse tai pievērsa plašu publicitāti, tas radīja bažas, vai M. Virsis Latvijas inte- cenšoties izrādīt starptautiskajai sabiedrībai reses aizstāv pietiekami konsekventi. Par to savu labo gribu. Latvijas politiķi turpretim nešaubījās zviedru diplomāts Larss Fredēns, palika pilnīgā neziņā, kad un kādā kārtībā kurš savās atmiņās par M. Virsi raksta: “Visa sekos armijas izvešanas turpinājums, nemaz viņa būtība izstaroja skepsi. Viņa aizdomī- jau nerunājot par to, kad izvešana varētu tikt gums pret Maskavu bija dziļš kā bezdibenis, pabeigta. ar to mēroties varēja tikai viņa neuzticēšanās Sarunas par Krievijas Bruņoto spēku izve- naivajiem Rietumu politiķiem... Starpvalstu šanu no Latvijas turpinājās līdz pat 1994. g. sarunas ar Krieviju viņš vadīja ar nelokāmību 30. aprīlim, kad Maskavā Latvijas prezidents un modrību.”11 Arī bijušais premjerministrs Guntis Ulmanis, Latvijas Ministru prezidents Valdis Birkavs uzskata joprojām, ka M. Virsis Valdis Birkavs un Krievijas prezidents Boriss sarunas vadīja sekmīgi12. Jeļcins parakstīja starpvalstu līgumu paketi Sarunu veicināšanai delegācijas vienojās šajā jautājumā. Sākotnējais cerīgums sarunu par ekspertu darba grupu izveidošanu, kas sākuma posmā izrādījās maldinošs. Sarunas kopīgi strādātu pie līgumu projektu sagata- izvērsās ļoti smagas un sarežģītas, prasot de- vošanas. Latvijas ekspertu grupu vadīja aiz- legācijām un ekspertiem pūles 26 mēnešu sardzības ministra vietnieks pulkvedis Dainis garumā un 13 tikšanās reizes gan Latvijā, Turlais, kam jau bija pieredze padomju ka- gan Krievijā. raspēka izvešanā no Afganistānas. Viens no Sarunas ietekmēja gan delegāciju un ek- viņa vietniekiem bija ģenerālis ar padomju spertu sastāvs, gan it īpaši to vadītāji. Lat- armijas pieredzi Gunārs Alksnis, kas nesen vijas delegācijas vadītājs enerģētikas spe- bija kļuvis par Latvijas vēstniecības Krievijā ciālists Jānis Dinevičs starpvalstu sarunas padomnieku. Ekspertu grupas un tās vadī- vadīja pirmo reizi mūžā, turklāt bez jebkāda tāju kompetence bija liels atslogs Latvijas diplomātiskā darba pieredzes vai izglītības. delegācijai, kurai šādas pieredzes nebija. Tā, To viņš kompensēja ar savu politisko intuīci- piem., jau ekspertu grupu otrās tikšanās laikā ju un dažus gadus ilgo pieredzi Atmodas un 1992. g. 17.–19. martā Līgatnē Latvijas ek- neatkarības atjaunošanas procesos. Viņam spertu grupa varēja piedāvāt apspriešanai do- palīdzēja tādas rakstura īpašības kā nosvēr- kumenta projektu „Vienošanās starp Latvijas tība un neatlaidība, laba loģiskā domāšana, Republiku un Krievijas Federāciju par bijušās spēja uzklausīt sarunu biedru un argumentēti PSRS Bruņoto spēku, kuri atrodas Krievijas aizstāvēt savu viedokli. Federācijas jurisdikcijā, plānveidīgas pilnī- Nomainot Jāni Dineviču, pēc jaunās valgas izvešanas no Latvijas teritorijas nosacī- dības apstiprināšanas par Latvijas delegāci- jumiem, termiņiem un kārtību un to tiesis- jas vadītāju 1993. g. 3. augustā kļuva Ārlietu ko statusu izvešanas periodā”13. Vienošanās ministrijas parlamentārais sekretārs vēstur- galvenās nostādnes, kas bija formulētas 96 nieks Mārtiņš Virsis. Virsis bija tikko ievēlēts punktos, ekspertu līmenī turpat tika arī sa-

6 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS? skaņotas, vien atstājot daļu strīdīgo jautāju- Latvijas delegācijai bija vajadzīgs politisks mu izlemšanai starpvaldību delegācijām. Par atbalsts un skaidri definēta Latvijas politiskā šo dokumentu D. Turlais saka, ka tas Latvijai nostāja visaugstākajā līmenī. Šim nolūkam bijis izdevīgāks, nekā gala rezultātā Maskavā kalpoja Latvijas Republikas Augstākās Pa- parakstītais14. domes lēmums “Par starpvalstu sarunām ar Krievijas delegācijas vadītāju Sergeju Šah Krieviju karaspēka izvešanas jautājumā”, ko raju jau 1992. g. aprīlī nomainīja Krievijas tā pieņēma 1992. g. 15. septembrī16. Šajā Ārlietu ministrijas ārkārtējais un pilnvarotais lēmumā formulēti pamatprincipi turpmā- vēstnieks, ministrijas pārvaldes priekšnieka kajām sarunām, tai skaitā nosakot, ka Krie- vietnieks, diplomāts ar pieredzi Sergejs Zo- vijas karaspēka pilnīga izvešana jāpabeidz tovs, kurš sarunas veda līdz to noslēgumam 1993. g., un tā nav saistāma ne ar kādiem 1994. g. aprīļa beigās. S. Zotovs bija pilnīgs Latvijai diktētiem nosacījumiem. Debatēs par S. Šahraja pretstats: valdonīgs, pašpārlieci- šī lēmuma pieņemšanu Augstākajā Padomē nāts, viltīgs. Man prātā palikuši viņa dema- pacēlās arī jautājums par Krievijas karaspē- goģiskie apgalvojumi pie sarunu galda par to, ka nosaukšanu atbilstoši vēsturiskajai īste- ka Krievijas karaspēkam Latvijā pienākoties nībai — par okupācijas karaspēku. Latvijas diplomātiskais statuss atbilstoši starptau- delegācijas vadītājs, atbildot uz šo jautājumu, tiskajām tiesībām. Lieki būtu teikt, ka viņa teica: “Ja gadījumā notiek šī pozīcijas maiņa, izpratnē Padomju Savienība nekad Latviju ja Augstākā Padome pieņem, ka ir jāpāriet uz nav okupējusi15. Viss par S. Zotova personī- terminoloģiju “okupācijas karaspēks”, tad tādā bu teiktais ļoti ietekmēja un sarežģīja sarunu gadījumā sarunas principā ir jāsāk no jauna. procesu. Jo no šā momenta izriet pavisam citas konsek- Sarunas kļuva pavisam saspringtas un vences. Citādi ir jāsāk strādāt pie pavisam jau- nervozas kopš 1993. g. beigām, kad noti- nām koncepcijām, pie pavisam jauniem nolī- kumi Krievijā liecināja par nacionālradikālo gumiem un ir konsekventi jāievēro, kas izriet politisko spēku aktivizēšanos un pat iespēja- no šīs te lietas. Es domāju, ka šo lietu risinot mo nonākšanu pie varas. Latvijas delegācija tā, kā mēs bijām trīs valstis vienojušās, tuvā- M. Virša vadībā un Latvijas Republikas Mi- kajā laikā var panākt šo izvešanu. Ja mēs iz- nistru prezidenta V. Birkava tiešā pārrau- ejam no citas koncepcijas, tad, es domāju, tas dzībā centās iespējami ātrāk — reizēm pat ievilks sarunas uz ilgu laiku.”17 Šīs nostādnes šķita, par katru cenu, panākt līguma paraks- nemainīja arī jaunievēlētā Latvijas Republikas tīšanu, tiekot skaidrībā par armijas izvešanas Saeima, taču Krievijas politiskais spiediens un gala termiņu. Pārējie jautājumi palika novār- Rietumvalstu samiernieciskā nostāja acīmre- tā, līdz 1994. g. pavasarī, jau pēc līgumu dzami prasīja korektīvas. paketes parafēšanas 15. martā, sākās in- Pēc Latvijas Republikas Saeimas ievēlē- tensīvi protesti un politiskas akcijas Latvijā šanas un jaunas valdības sastādīšanas kopš tās latviskajā sabiedrības daļā, kā arī pašā 1993. g. rudens Latvijas Republikas Ārlietu Saeimā. ministrija un Saeimas Ārlietu komisija re- gulāri sprieda par Latvijas pozīciju sarunās Latvijas pozīcija sarunās ar Krieviju. Tā laika ārlietu ministrs Georgs Jau dažus mēnešus pēc sarunu uzsākša- Andrejevs atceras, ka šajās diskusijās iezīmē- nas tās tālāk uz priekšu nevirzījās, jo Krievi- jās trīs risinājumu veidi (ar paveidiem): jas puse izvirzīja aizvien jaunus un jaunus, Pirmkārt, panākt karaspēka izvākšanu galvenokārt politiska rakstura priekšnosacī- bez jebkāda starpvalstu līguma, sekojot Lie- jumus armijas izvešanai. Sarunas bija tuvu tuvas piemēram, kura to risināja abu valstu strupceļam. aizsardzības ministru līmenī;

7 raksti

Otrkārt, noslēgt starpvalstu līgumu par ja saistīja ar daudziem nosacījumiem, kuru Krievijas bruņoto spēku izvešanu, nerisinot skaits pakāpeniski pieauga, un saistībām, tajā jautājumu par Skrundas lokatoru; kuras Latvijai būtu jāuzņemas. Treškārt, noslēgt starpvalstu līgumu par Dažu mēnešu laikā pēc sarunu uzsākša- Krievijas Bruņoto spēku izvešanu, atrunājot nas Krievijas prasības pieauga tiktāl, ka tās tajā arī Skrundas lokatora jautājumu18. jau veidoja veselu paketi, ko Baltijas val- Pirmie divi risinājumi tika noraidīti. Pa- stu ārlietu ministriem 1992. g. 6. augustā nākt armijas izvešanu bez līguma Latvijas ga- iesniedza Krievijas ārlietu ministrs V. Kozi- dījumā nozīmētu “nedarīt neko”, kas paildzi- revs. Krievija pauda gatavību karaspēku iz- nātu Krievijas Ziemeļrietumu reģiona štāba, vest līdz 1994. g. beigām, ja Baltijas valstis daudzo karaspēka daļu un stratēģisko objektu būtu gatavas vienoties deviņos jautājumos, izvākšanu. Arī Skrundas jautājuma nerisinā- no kuriem būtiskākie bija: šana līgumā Latvijai nebūtu izdevīga, jo tad n saglabāt savu valstu teritorijā uz laiku da- Krievija censtos to saglabāt iespējami ilgāk19. žus stratēģiskos objektus; Skrundas jautājums bija jāatrisina tiesis- n necelt prasības par zaudējumu atlīdzību, ki starpvalstu līgumā. Diskusijas turpinājās, kas izvirzītas Padomju Savienībai par pe- kā to pareizāk būtu darīt. Viens no risinā- riodu no 1940. līdz 1991. gadam; jumiem — nepieļaut izņēmumu laika ziņā n piedalīties dzīvokļu celtniecībā, t.sk. iz- Skrundas lokatora funkcionēšanai un panākt mantojot starptautiskos avotus, izvedamo tā izvākšanu līdz ar visas armijas izvešanu. karaspēka daļu karavīriem, vienojoties Šo risinājumu noraidīja, jo tad armijas palik- par objektu skaitu un to nodošanas termi- šana varētu te ievilkties vēl sešu gadu garu- ņiem; mā. Negribējās arī pieņemt Krievijas priekš- n atrisināt jautājumu par izvedamā kara- likumu par Skrundas lokatora saglabāšanu spēka atstātā nekustamā īpašuma kom- Latvijā vēl uz sešiem gadiem, jo tas būtu pensāciju; ilgstošs izaicinājums Latvijas drošībai. Tad n sociāli tiesiskās aizsardzības garantijas nu Latvija nonāca pie pozīcijas, ka Skrundas un personīgās tiesības karavīriem, mili- objekta funkcionēšanu varētu pieļaut ne ilgāk tārajiem pensionāriem un viņu ģimenes par trim gadiem, paredzot vēl papildu gadu locekļiem21. šī objekta demontāžai un nojaukšanai pēc tā Krievijas prasības Baltijas valstīm bija pat darbības izbeigšanas. Turklāt Krievijai jāno stingrākas nekā tām Centrāleiropas un Aus- drošina, lai objektu apkalpotu civilpersonas trumeiropas valstīm, kurās padomju kara- un to uzraudzītu starptautiskie eksperti. Sa- spēks atradās uz līgumu pamata un kuras arī vukārt jaunā, vēl nepabeigtā Skrundas objek- pieprasīja tā izvešanu pēc Varšavas līguma ta demontāža jāuzsāk nekavējoties20. militārās organizācijas sairšanas. Iespējams, Latvijas kļūda bija tā, ka sarunu posmā tā bija Krievijas atbilde uz Baltijas valstu pa- kopš 1993. g. rudens tā koncentrējās un vel- nākto politisko atbalstu EDSA jūlijā. Krievija tīja visus savus spēkus Skrundas problēmas arī apzinājās, ka tā nepārkāpj EDSA prasības, risināšanai, novārtā atstājot Krievijas citas kas runā par ārzemju, nevis okupācijas kara- prasības, t.sk. par sociālajām garantijām mi- spēka izvešanu no Baltijas valstīm22. litārajiem pensionāriem. Krievijas pozīcija bija pilnīgā pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un to pamatprin- Krievijas pozīcija cipiem, atbilstoši kuriem okupācijas karaspē- Krievijas pozīcija starpvalstu sarunās bal- kam ne tikai iespējami ātri un bez jelkādiem stījās uz gatavību armiju no Latvijas izvest. nosacījumiem jāpamet svešas valsts teritori- Tomēr armijas izvešanas termiņus Krievi- ja, bet arī jāatlīdzina visi nodarītie zaudējumi.

8 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS?

Pasludinot sevi par Padomju Savienības juri- Elementāra militārā loģika ļauj saprast, disko pēcteci, Krievija labprāt piesavinājās vi- ka stratēģiskā karaspēka atvilkšana no Lat- sus no tā izrietošos labumus, bet darīja visu, vijas, kur tas izvietojās pa visu Baltijas jūras lai izvairītos no pienākumiem un zaudējumu piekrasti, nozīmē arī konvenciālā karaspēka atlīdzināšanas. Vēl vairāk tā centās sevi no- izvešanu. Bez pienācīga militāri stratēģiskā stādīt valsts–labvēles pozīcijā, pieprasot par vairoga konvenciālais karaspēks ir neaizsar- saviem “pakalpojumiem” pilnīgi nepamatotu gāts un pakļauts neattaisnotam riskam, ko un neadekvātu atlīdzību. labi saprot ikviens militārais stratēģis. To ap- Lai uzturētu šo mītu un gūtu priekšrocī- stiprina arī zviedru diplomāts Larss Fredēns: bas sarunās, Krievija regulāri nāca klajā ar “Pēc manām domām, nebija iedomājams, politiskiem paziņojumiem un ar dekrētiem ka Krievija plānotu paturēt sauszemes armi- par armijas izvešanas apturēšanu, apsūdzot ju Baltijā, ja tā šādā veidā sākusi pārvietot Latviju krievvalodīgo tiesību pārkāpumos. Šā- gaisa aizsardzību. Lēmumam izvest SA-10 dus pārkāpumus Latvijā neatklāja nedz ANO, vienības un iznīcinātājlidmašīnas, no loģi- nedz EDSA, nedz Eiropas Padomes eksperti. kas viedokļa raugoties, vajadzētu izrietēt no Krievijas pozīcija sarunās turklāt neatbil- svarīgāka lēmuma — ka notiks vairāk vai da tās patiesajiem nodomiem un faktiskajai mazāk pilnīga bruņoto spēku atvilkšana no rīcībai. Lai arī kaulēšanās par armijas izve- Baltijas.”26 Ja Latvijas politiķi un sarunvedēji šanu un tās termiņiem turpinājās līdz pat tolaik zinātu un saprastu Krievijas manevra līguma parakstīšanai, jau 1992. g. sākumā nozīmi, tad tas ne tikai aiztaupītu šaubas Krievijas rīcība liecināja par konsekventu par Krievijas karaspēka patieso vēlmi atstāt izšķiršanos vismaz militārajā ziņā pamest Latviju, bet arī ļautu daudz labvēlīgāk Lat- Baltijas valstis. Pretstatā oficiālajai un pla- vijas interesēm atrisināt mantiskos un mili- ši publiskotajai Krievijas armijas izvešanas tārpersonu sociālās aizsardzības jautājumus. uzsākšanai no Latvijas 1992. g. martā jau Ņemot vērā Krievijas jaunās stratēģiskās tā paša gada februārī visdziļākajā slepenībā nostādnes, karaspēka uzturēšana Latvijā tai no Latvijas izvāca supermodernās zeme– bija neizdevīga un tās ātrāka izvešana, pirm- gaiss tipa raķetes S-300 (NATO apzīmējums kārt, bija pašas Krievijas interesēs. Patiesi SA-10), kas ir amerikāņu Patriot analogs. sarežģītā situācijā karaspēka vienības Latvijā Tādā pašā slepenībā Latviju atstāja S-75 un nonāca pēc tam, kad no tām demobilizējās S-200 raķetes, kuras pielāgotas kodolgalvi- obligātā dienesta karavīri, bet jaunu karavīru ņu nešanai, un vairāki simti kodolgalviņu, ko ievešanu Latvija vairs neatļāva. To labi redzē- pārveda uz kodolieroču noliktavām Krievijā ja un saprata Krievijas militārā vadība, kas (Sebežā)23. faktiski turpināja armijas izvešanu, neatkarī- Stratēģisko ieroču un kodolgalviņu izve- gi no pavērsieniem starpvalstu sarunās27. Te šanas jautājumi sarunās netika apspriesti24, veidojās pretruna ar Krievijas ārlietu resoru, taču tie liecina par Krievijas patiesajiem kurš vēl palikušo karaspēku līdz pat līguma nodomiem savas stratēģiskās aizsardzības parakstīšanai nemitīgi izmantoja kā draudu pirmo līniju no Latvijas un Igaunijas atvilkt un spiediena līdzekli starpvalstu sarunās. tuvāk Pēterburgai (Ļeņingradai), izvietojot to drošībā savas valsts teritorijā. Man prātā pa- Militāri stratēģiskie objekti likušas sarunas ar padomju armijas ģenerā- Aukstā kara laikā PSRS militārās aizsar- ļiem, kuri vēl 1991. g. apgalvoja, ka Padom- dzības stratēģijā Baltijas valstu teritorijas ju Savienības stratēģiskās aizsardzības līnija pēc savas nozīmes ierindojās trešajā aizsar- Latvijā un Igaunijā ir praktiski neaizstājama dzības līnijā tūlīt aiz PSRS Rietumu centrā- Krievijas drošībai25. lās armijas grupas (Vācijas Demokrātiskā

9 raksti

Republika, Čehoslovākija, Ungārija un Poli- listisko raķešu lidojuma trajektoriju sektorā ja), Baltkrievijas un Ukrainas. Atbilstoši tam no Spānijas dienvidiem līdz par Murmanskai izveidotajā Baltijas kara apgabalā (Latvija, Kolas pussalā. Lietuva, Igaunija, Kaļiņingradas apgabals) Skrundas radiolokācijas stacija bija vie- izvietojās visu veidu sauszemes, jūras un gai- na no divām pirmajām, ko vislielākajā sle- sa karaspēks. 3009 karaspēka daļās dienēja penībā uzcēla Padomju Savienībā laikā no 250 000 karavīru28. To apbruņojumā bija 1963. līdz 1969. g. Jau pēc gadiem 10–15 ne tikai konvenciālie, bet arī kodolieroči, šī sistēma bija tehnoloģiski nevecojusi un ballistiskās raķetes un pārtvērējraķetes. Vēl 1985. g. Skrundā sāka celt jaunu Darjal-UM 1989. g. Latvijā atradās 185 kodolgalviņas, tipa agrās brīdināšanas radiolokācijas staciju, Lietuvā — 325, Igaunijā — 27029, kuras vi- kuras celtniecība tuvojās nobeigumam tieši sas tika izvāktas 90. gadu sākumā, kad Bal- tai laikā, kad jau bija sākušās sarunas par ar- tijas valstis bija konsekventi nostājušās uz mijas izvešanu. Krievijas delegācija sarunās savas neatkarības atjaunošanas ceļa. pieprasīja atļaut pabeigt jaunās vismodernā- Sarunās par Krievijas jurisdikcijā nonā- kās radiolokācijas stacijas būvi, taču Latvija kušā padomju karaspēka izvešanu no Lat- tam kategoriski nepiekrita. vijas Krievijas delegācija vispirms centās Tikai daļēji pamatots izrādījās Krievijas panākt, ka vairākiem stratēģiski militāriem delegācijas apgalvojums, ka pretballistisko objektiem Latvijā būtu jāpaliek kā Krievijas raķešu radars (ABM radars) Skrundā atradās karabāzēm. Krievija uzstāja, ka tās stratē- atbilstoši PSRS–ASV līgumam un tāpēc rada- ģiskās intereses pēc sava karaspēka pilnīgas ra darbība nav pārtraucama. ASV un PSRS izvešanas tā nespēj nodrošināt bez Skrundas 1972. g. 26. maijā Maskavā parakstītais radiolokācijas stacijas, kosmiskās izlūkoša- līgums par pretballistisko raķešu sistēmu ie- nas objekta “Zvaigznīte” Ventspils apkārtnē robežojumu tik tiešām noteica ierobežojumus un Baltijas jūras karaflotes bāzes Liepājā, katrai valstij arī attiecībā uz maksimālo rada- Tosmārē. ru skaitu un to jaudām, bet neprecizēja to at- Tūlīt bija jūtams, ka Krieviju īpaši inte- rašanos konkrētās ģeogrāfiskās vietās. Turklāt resē Skrundas radiolokācijas stacija, kura līguma devītais pants aizliedza pretballistisko Latvijā darbojoties atbilstoši PSRS un ASV raķešu sistēmu izvietošanu ārpus līgumslē- līgumam. Krievijas delegācija skaidroja, ka dzēju valstu nacionālajām teritorijām30. Krievija ne tikai nevar ignorēt savas stratē- Nepamatoti izrādījās arī Krievijas apgalvo- ģiskās intereses šī objekta sakarā, bet arī to, jumi sarunu sākumā par Skrundas radiolokā- ka tai nav tiesību vienpusēji lauzt savulaik cijas stacijas neaizstājamību. Blakus sektoros noslēgto starpvalstu līgumu ar ASV, kurš ju- izvietotās Mukačevas un Murmanskas radio- ridiski joprojām ir spēkā. Jāatzīst, ka Latvi- lokācijas stacijas spēja kompensēt Skrundas jai sākotnēji bija ļoti maz informācijas gan lokatora funkcijas, paplašinot savu darbības par šo līgumu, gan paša Skrundas objekta zonu. Pretballistisko raķešu aizsardzības sis- nozīmi. tēma Padomju Savienībā bija veidota tā, ka Skrundas radiolokācijas stacijai tiešām divas malējas radiolokācijas stacijas vienmēr bija stratēģiski svarīga loma PSRS pretballis- spēja aizvietot vienu vidējo, lai arī samazi- tisko raķešu aizsardzības sistēmā. Kopā ar vēl nājās radiolokācijas datu precizitāte. Turklāt citām līdzīgām radiolokācijas stacijām, kas pastāvēja reāla iespēja Skrundas staciju pil- apjoza pa perimetru visu Padomju Savienības nībā aizstāt ar Baranovičos (Baltkrievija) vēl teritoriju, tā nodrošināja agrīno brīdināšanu 1981. g. celt sākto, bet uz laiku iekonservē- pret kodoluzbrukumiem. Skrundas radiolo- to radiolokācijas staciju. Finansiālo līdzekļu kācijas stacija spēja noteikt pretinieka bal- trūkuma un klaja nesaimnieciskuma dēļ šīs

10 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS? stacijas celtniecību pabeidza tikai 1998. g. Sarunās par armijas izvešanu “Zvaigznī- beigās, bet iekārtu uzstādīšana un to pārbau- te” bija viens no strīdus jautājumiem līdz pat dīšana prasīja vēl vairāk nekā trīs gadus, līdz 1993. g. rudenim. Taču Krievijas delegācijas 2002. g. pirmajā pusgadā tā pilnībā uzsāka argumenti tā saglabāšanai bija jūtami vājāki funkcionēt31. nekā attiecībā uz Skrundas lokatoru. Turklāt Skrundas radiolokācijas vecā stacija dar- Krievija nespēja un īpaši arī necentās attais- bu Latvijā turpināja līdz 1998. g. augustam, not “Zvaigznītes” kā kosmiskās spiegošanas bet jaunajai stacijai Darjal-UM domāto 18 objekta būtību. Latvijas nostāja bija katego- stāvu korpusu uzspridzināja ar ASV, Zvied- riska un, iespējams, Krievija arī saprata, ka rijas un Somijas atbalstu un finansējumu nedz ASV, nedz citas rietumvalstis neatbals- 1995. g. 4. maijā. Krievija tomēr spēja iztikt tīs šī objekta saglabāšanu Latvijā. 1993. g. bez Skrundas aizvietotājstacijas vēl trīs gadus pavasarī Latvijas amatpersonām pirmo reizi astoņus mēnešus, kamēr darbu sāka stacija izdevās panākt atļauju ierasties šajā objektā Baranovičos. un to apskatīt, kas jau liecināja par Krievijas Ne visi Latvijā atbalstīja un daži joprojām pozīcijas maiņu33. nosoda Skrundas jaunā objekta uzspridzinā- Ventspils “Zvaigznīti” Latvija pārņēma šanu, norādot uz tā izmantošanas neizman- īsi pirms armijas izvešanas pabeigšanas — totajām iespējām zinātniskiem mērķiem vai 1994. g. jūlijā. Objekts bija izpostīts. Viena tūrismam. Zinātniskiem mērķiem, piem., as- no trim paraboliskajām antenām bija aizvesta trofiziskajiem pētījumiem, šī objekta izman- kopā ar aparatūru, atstātā aparatūra sabojā- tošana pēc speciālistu sniegta atzinuma būtu ta, sakaru un elektrokabeļi pārcirsti, telpas samērā niecīga. Turklāt objektā nebija uzstā- izdemolētas. Tomēr bija palikušas vēl divas dītas iekārtas, kuru iegādei Latvijas budžets radioteleskopiskās antenas, kuru nozīmi un izrādītos par mazu. Šī objekta uzspridzināša- iespējas prata novērtēt daži zinātnieki entu- na bija Latvijai stratēģiski nozīmīga, jo izslē- ziasti. Pateicoties viņiem, pēc armijas aizie- dza jebkurus iespējamos Krievijas tīkojumus šanas objektu nesagrāva, bet nodeva Latvijas aizkavēties Skrundā pēc nolīgtā termiņa vai Zinātņu akadēmijas rīcībā. Tagad šeit izvei- tur kādreiz atkal atgriezties. dots un darbojas Ventspils starptautiskais ra- Par otru, ne mazāk svarīgu, Krievija uz- dioastronomijas centrs, kura divas atjaunotās skatīja citu stratēģisko objektu Latvijā — radioteleskopiskās antenas pēc saviem teh- kosmiskās telpas kontroles sistēmas staciju niskajiem parametriem ir kvalitatīvākās visā “Zvaigznīte” Ventspils rajona Irbenē. Tās Ziemeļeiropā34. Tās tagad kalpo zinātniskiem oficiālais nosaukums — 649. atsevišķais mērķiem. kosmisko objektu radioizstarojumu izlūkoša- Liepājas kara osta Tosmāre kā Krievijas nas punkts, saukts arī par “Ventspili-8”. Šī stratēģiskajām interesēm saglabājams ob- bija viena no padomju superslepenās kos- jekts faktiski tika nosaukts tikai sarunu sā- miskās telpas kontroles sistēmas “Zvaigzne” kumu posmā un iekļauts starpvalstu līguma piecpadsmit stacijām, no kurām četras at- pirmajā projektā, ko ekspertu darba grupas radās ārzemēs (Kubā, Birmā, Vjetnamā un apsprieda 1992. g. 17.–19. martā35. Jau Mongolijā). Tās uzdevums kopā ar pārējām 1992. g. 30. jūnija–2. jūlija ekspertu sēdē stacijām bija kontrolēt mākslīgos zemes pa- Rīgā Krievija vairs neizvirzīja prasību par Lie- vadoņus, t.sk. pārtvert ASV pavadoņu tele- pājas kara ostu, bet turpināja vien cīnīties metrisko un sakaru informāciju. Ventspils sta- par Skrundas un Ventspils stratēģiskajiem cija bija viena no pirmajām PSRS, ko uzcēla objektiem36. Faktiski Krievijai nebija arī ne- 1967.–1969. g. un viena no lielākajām (tajā kādu argumentu, kādēļ būtu nepieciešama izvietojās trīs superjaudīgi lokatori)32. Liepājas kara osta, jo tai jau bija kara ostas

11 raksti

tuvumā esošajā Kaļiņingradas apgabalā. Ir šībai. Būtībā militārie pensionāri bija daļa no pamats domāt, ka Liepājas kara osta nebija tās pašas padomju (okupācijas) armijas, tikai vis Krievijas stratēģisko interešu objekts, bet pārģērbta civilajās drēbēs. Viņi visi bija zvē- vien “maiņas nauda” diplomātiskajām saru- rējuši uzticību Padomju Savienībai vai Krievi- nām. To apstiprina zviedru diplomāta L. Fre- jai un tās armijai. Viņu vidū bija gan bijušie dēna teiktais: “Liepājā bija karosta — viena armijas izlūkošanas un pretizlūkošanas daļu no lielākajām kara ostām pie Baltijas jūras. speciālisti, gan politisko pārvalžu ideoloģiskie Mēs Stokholmā brīnījāmies, vai Krievijai pa- darbinieki, gan speciālo uzdevumu un de- tiesi ir nodoms to saglabāt vēl vairākus gadus santa vienību karavīri. Tikai nelielai daļai no pēc tam, kad pārējais karaspēks būs pametis viņiem bija kāda radniecība vai saite ar Lat- Latviju. Tas nešķita loģiski: bez sauszemes viju pirms pensionēšanās. Viņi vienkārši bija karaspēka un kara aviācijas atbalsta šo bāzi izmantojuši savas privilēģijas pēc dienesta krīzes vai kara gadījumā nebūtu iespējams pabeigšanas brīvi izvēlēties savu dzīves vietu. nosargāt. Pie tam, kā dzirdējām, osta bija Latvija, kuru Padomju Savienībā uzskatīja par pagrimuma stāvoklī.”37 Krievijas diplomātiem tuvajām ārzemēm tās augstākas labklājības tomēr neizdevās to izmantot pilnībā, jo Bal- un kultūras līmeņa dēļ, bija ļoti pievilcīga mi- tijas kara flotes komandieris admirālis Vladi- litārajiem pensionāriem, kurus pēc ierašanās mirs Jegorovs aktīvi ķērās pie flotes ātrākas dāsni apdāvināja ar dzīvokļiem un kuri bau- izvešanas, lai pasargātu to no bezjēdzīgajiem dīja arī daudzas citas privilēģijas salīdzināju- uzturēšanās izdevumiem Liepājā. mā ar pamatiedzīvotājiem. Visbeidzot, pretēji Krievijas diplomātiskās spēles un patiesās M. Virša uzskatiem, tie lielākoties nebija vis intereses attiecībā uz stratēģiskajiem objek- veci un nespējīgi sirmgalvji, bet vīri spēka tiem Latvijā drīz vien arī atklājās. Krievijas gados, sākot pat no 40 gadu vecuma41. Tas ārlietu ministra vietnieks V. Čurkins 1993. g. tāpēc, ka pensionēšanās vecums no padom- decembra sākumā Briselē informēja Latvijas ju armijas bija noteikts ļoti zems un turklāt ārlietu ministru G. Andrejevu, ka Krievija ir dienesta vienu gadu Padomju Savienības zie- gatava atteikties no prasības saglabāt Vents- meļu reģionos ieskaitīja pensijas saņemšanas pils objektu un Liepājas kara ostu, ja Latvija stāžā kā divus, bet dienestu Afganistānā — piekritīs Skrundas radara saglabāšanai vēl trīs gadus viena vietā. sešus gadus38. Militāro pensionāru skaits Latvijā bija daudz lielāks nekā Lietuvā, kur to bija pavi- Militārie pensionāri sam maz, un Igaunijā. Latvijas situāciju šai Militāro pensionāru problēma sarunās ar ziņā vēl vairāk sarežģīja arī lielais civiliedzīvo- Krieviju izrādījās ne mazāk smaga kā Skrun- tāju skaits, kas bija te ieradušies vēl padomju das jautājums. Tikai atšķirība tā, ka Skrundas laikos no visdažādākajiem Padomju Savie- problēmu risināt palīdzēja ASV un Zviedrija, nības reģioniem, lielākoties atkal meklējot bet militārie pensionāri palika Latvijas ziņā. sev labākus dzīves apstākļus. Tikai Latvijā “Latvijas ārpolitiskā vadība nevēlējās, lai pamatnācija jau jutās apdraudēta tā iemes- šajā lietā iesaistītos kāds no malas,” atceras la dēļ, ka cittautiešu skaits tuvojās pusei no L. Fredēns39. Iespējams, to veicināja delegā- visiem iedzīvotājiem (48%). Latvijā atstāto cijas vadītāja M. Virša nostāja, ka pensionāri militāro pensionāru skaits sasniedza vismaz taču ir gados veci un jautājums drīz atrisinā- 25 000, no kuriem 22 320 tika legalizēti sies pats no sevis40. ar Latvijas–Krievijas līgumu42. Ņemot vērā, Tikai pamazām arī Latvijā visos līmeņos ka katram pensionāram bija arī ģimene, tad sāka apzināties militāro pensionāru problē- kopā Latvijā palikušo skaits mērāms robežās mas patieso būtību un slēptos draudus dro- no 75 līdz 100 tūkstošiem.

12 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS?

Sarunās ar Krieviju Latvija jau sākotnēji papildu līgumā atrunātajiem 22 320 militā- izturējās ar izpratni militāro pensionāru jau- rajiem pensionāriem pēc karaspēka formālās tājumā un bija gatava piekrist, ka Latvijā izvešanas pabeigšanas nelegāli palika vēl paliktu visi tie, kuri demobilizējušies un iera- vairāki tūkstoši, par ko savā vēstulē valdībai dušies te pirms 1990. g. 4. maija. Nedaudz ziņoja Krievijas Federācijas jurisdikcijā eso- vēlāk Latvija pat bija gatava piekāpties, par šo bruņoto spēku izvešanas kontroles birojs robežšķirtni iezīmējot 1991. g. 21. augustu, 1994. g. augustā45. bet Krievija turpināja pieprasīt, lai te varē- Centieni par katru cenu atstāt Latvijā tu palikt visas pensionētās militārpersonas, iespējami vairāk militāro pensionāru nebūt neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās. M. Vir- nebija Krievijas labdarības akcija vai rūpes ša vadītā delegācija beigu beigās piekāpās, par saviem tautiešiem. Krievijas ārpoliti- ka Latvijā paliks visi tie militārie pensionāri kas koncepcijā “Stratēģija Krievijai”, kuru un viņu ģimenes locekļi, kuri te ieradušies 1992. g. izstrādāja B. Jeļcina padomnieks līdz 1992. g. 28. janvārim, kad PSRS ka- S. Karaganovs, jau bija iekļauta tēze par raspēku savā jurisdikcijā pārņēma Krievija. “krievvalodīgo iedzīvotāju atstāšanu bijušajās 1994. g. 15. martā līdz ar to Latvijas un padomju republikās, kur viņiem jākalpo par Krievijas delegācijas parafēja visu līgumpro- atbilstošu iedarbības sviru ilgstošai perspektī- jektu paketi. Faktiski tas nozīmēja visu Latvi- vai”46. Arī 2014. g. notikumi Ukrainā tam ir jā esošo Krievijas militāro pensionāru un viņu spilgts apliecinājums un rāda, kādā veidā šī ģimeņu atstāšanu. Kā norāda tā laika Latvija “kalpošana” var notikt. premjerministrs V. Birkavs: „Tā bija cena par Latvijas Republikas tā laika ārlietu mi- armijas izvešanu.”43 nistrs G. Andrejevs joprojām uzskata, ka Līgumprojektu parafēšana, galvenokārt PSRS militāro pensionāru atstāšana Latvijā militāro pensionāru jautājumā, noveda pie bija lielākais klupšanas akmens. “Ir pilnīgi augstākā līmeņa politiskās spriedzes Latvi- nepieņemama Latvijas kolonizācija ar cilvē- jas sabiedrībā, kas draudēja ar masveidīgām kiem, kas tika demobilizēti aktīvā vecumā kā revolucionārām akcijām. Tika prasīta gan ār- jauni padomju armijas virsnieki, lai desmi- lietu ministra, gan valdības demisija un pat tiem gadu varētu ietekmēt Latvijas iekšpoli- Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas vēlēša- tiku. Vajadzēja riskēt un liegt viņiem iespēju nas, lai nepieļautu līgumu parakstīšanu. Sā- palikt Latvijā,” saka Georgs Andrejevs47. kotnēji arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis paziņoja, ka šādā redakcijā līgumu parakstī- Zaudējumu kompensācijas šana nav iespējama. Tomēr beigu beigās val- un materiālie jautājumi dība V. Birkava vadībā nedaudz nomierināja To risinājums atkal tieši bija atkarīgs no daļu sabiedrības, iekļaujot līgumu paketē vēl pamatjautājuma par to, vai karaspēka atra- vienu papildu protokolu, kurš paredzēja vei- šanās Latvijā bijusi okupācijas un aneksijas cināt militāro pensionāru un viņu ģimenes rezultātā, vai tas tur atrodas pēc Latvijas, tās locekļu brīvprātīgu aizbraukšanu no Latvijas, valdības un tautas gribas atbilstoši starptau- t.sk. veicinot fondu un finanšu līdzekļu pie- tisko tiesību normām. Ņemot vērā pušu pilnī- saistīšanu44. Līgumi tika parakstīti 1994. g. gi atšķirīgos viedokļus šajā jautājumā, tikpat 30. aprīlī Maskavā, laikā, kad Latvijā bija pa- atšķirīgi bija uzskati par materiālo zaudējumu likuši vien daži tūkstoši virsnieku un karaspē- kompensāciju un armijas nekustamo īpašu- ka palīgdienesti. mu piederību. V. Birkava valdības mierinājums izrādī- Jau pirmajā delegāciju tikšanās reizē jās vājš, jo Latviju gandrīz neviens militārais 1992. g. 1. februārī Krievijas puse atzina pensionārs nevēlējās pamest. Tieši otrādi — Latvijas Republikas īpašuma tiesības tikai uz

13 raksti

tām bruņoto spēku lietošanā esošajām ēkām jas Federācijas Bruņoto spēku līdzekļiem un un būvēm, kuras Latvija uzcēlusi līdz 1940. g. ir Krievijas īpašums.”52 17. jūnijam48. Sākotnēji Krievija vēlējās pa- Latvijas delegācijas nepietiekami aktī- nākt, lai Latvija kompensētu visu to armi- vās pozīcijas dēļ starpvalstu sarunās tā ne- jas atstāto nekustamo īpašumu vērtību, kas panāca kompensāciju par Latvijas armijai uzcelti pēc 1940. g. 17. jūnija. Latvija tam 1940. g. atņemto bruņojumu. Okupācijas kategoriski nepiekrita. Jūtot Latvijas stingro rezultātā Padomju Savienība piesavinājās pozīciju, drīz vien Krievija mainīja savu no- vairāk nekā 200 tūkstošus šauteņu, ložmetē- stāju, piedāvājot tā saukto nulles variantu. ju, patšauteņu, pistoļu un revolveru kopā ar Tas nozīmēja, ka Krievija atteiktos no īpašu- milzīgiem munīcijas krājumiem, dažāda tipa mu vērtības kompensācijas, ja Latvijas puse 128 kara lidmašīnas par aptuveni astoņiem atteiktos no jebkurām prasībām par karaspē- miljardiem latu, divas zemūdenes, vairāk ka nodarītajiem ekoloģiskajiem un ekonomis- nekā 20 dažādu kuģu, motorlaivu, jahtu un kajiem zaudējumiem visā to klātbūtnes laikā ledlaužu, 20 muitas kuterus, kā arī kaujas Latvijā. Latvijas delegācija J. Dineviča vadībā tērpus un apavus vairāk nekā 110 tūksto- noraidīja Krievijas piedāvāto nulles variantu šiem karavīru53. un iesniedza savus aprēķinus par visiem zau- Visā armijas izvešanas un sarunu laikā dējumiem, kas radušies Latvijai, atrodoties Latvija nepanāca, ka tai tiktu atdota kaut Padomju Savienības sastāvā49. Šie zaudēju- viena militārās tehnikas, bruņojuma vai ro- mi, nepārprotami, vairākkārt pārsniedza ar- bežapsardzes aprīkojuma vienība. Tai pat mijas rīcībā esošo nekustamo īpašumu vērtī- laikā aizejošās armijas vienību komandieri bu un kalpoja kā papildu arguments Latvijas un virsnieki bija gatavi praktiski pārdot jeb- delegācijas sarunās. ko par samaksu skaidrā naudā. Šāda nele- Latvijas puses nepiekāpība nekustamā gālā tirdzniecība plauka, nereti apdraudot īpašuma jautājumā noveda pie tā, ka armi- sabiedrības un cilvēku drošību. Tā, piem., jas daļu komandieri un virsnieki Latvijā aktīvi Liepājas rajona “Cimdeniekos” izvietotā sāka ne tikai iznomāt, bet arī pārdot nekusta- pretgaisa aizsardzības karaspēka daļa da- mos īpašumus komercstruktūrām50. Šos pro- žādām komercstruktūrām bija pārdevusi cesus nespēja apturēt pat Latvijas Republikas 156 tonnas īpaši toksiskās raķešu degvielas Augstākās Padomes jau 1991. g. 5. novem- komponenta. Pircēji to bija izmantojuši kā brī pieņemtais lēmums, kas visus padomju kurināmo katlu mājās, neapzinoties šādas armijas nekustamos īpašumus pasludināja rīcības bīstamību54. par valsts īpašumu un saimnieciskos darīju- Sarunu laikā Latvijas delegācija vēl ne- mus ar tiem pieļāva tikai ar Latvijas Republi- apzinājās ekoloģisko zaudējumu apjomus un kas Ministru Padomes atļauju51. apmērus, ko karaspēka daļas bija nodarījušas Augstākās Padomes lēmums, pasludi- apkārtējai videi Latvijas teritorijā. Aizejošā not padomju armijas nekustamo īpašumu armija pameta ar sprāgstvielām un bumbu par Latvijas valsts īpašumu, bija atbilstošs atlūzām pilnus mācību poligonus Ādažos, starptautisko tiesību normām un principiem, Popē un Saldū, ar raķešu degvielu un citām jo izrietēja no Latvijas okupācijas un anek- ne mazāk toksiskām vielām piesārņotu grunti sijas fakta. Tas nonāca zināmā pretrunā ar simtiem hektāru platībā. Palika arī simtiem 1994. g. 30. aprīlī parakstīto starpvalstu lī- ēku un objektu, kuru izmantošana vai pie- gumu, kura 7. panta 5. punktā teikts: “Lat- lāgošana citiem mērķiem nebija iespējama: vijas Puse sniedz Krievijas Pusei taisnīgu raķešu šahtas un bumbu novietnes Alūksnē, kompensāciju par tai nododamo nekustamo Bārtā, Olainē, Tukumā un Vaiņodē; pazemes īpašumu, kurš uzcelts vai nopirkts par Krievi- bunkurus Muceniekos, Zaķumuižā u.c.

14 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS?

Pēc Krievijas armijas izvešanas, ieguldot šo valstu teritorijas un tas darāms, cenšoties milzīgus finanšu resursus, Latvijai divdesmit panākt maksimālu starptautisko atbalstu. gadu laikā izdevies sakopt tikai nelielu daļu Paanalizējot dziļāk Baltijas valstu savstar- piesārņoto un pielūžņoto teritoriju, nesaņe- pējās attiecības sakarā ar Krievijas karaspēka mot nekādu palīdzību vai kompensācijas no izvešanu, tomēr atklājas nepievilcīga aina. Krievijas. Latvijas Republikas valdības uz- Šajā Baltijas valstīm un to neatkarībai vitāli devumā valsts uzņēmums “Vides projekti” svarīgajā jautājumā ne tikai pietrūcis vieno- aprēķinājis padomju armijas nodarītos zau- tības un vēlmes saskaņot pat visai princi- dējumus Latvijas videi. Tie sasniedz gandrīz piālas pozīcijas, bet vairākkārt vienas valsts miljardu eiro, precīzāk 891 070 560 eiro55. pieņemtie lēmumi kaitējuši otrai vai abām Interesanti, ka šī summa ir lielāka nekā tā, pārējām Baltijas valstīm. ko sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā ASV ir Sākuma posmā — 1991. un 1992. g. — nolēmusi piešķirta Austrumeiropas aizsardzī- katra valsts izvirzīja savus, ar pārējām Bal- bas stiprināšanai56. tijas valstīm savstarpēji nesaskaņotus Krie- Sarunās ar Krieviju Latvijas delegācija vijas karaspēka izvešanas termiņus, noteica J. Dineviča vadībā aktīvi uzstāja, lai Krievi- atšķirīgus Krievijas karaspēka pagaidu uz- ja atlīdzinātu videi nodarītos zaudējumus, turēšanās nosacījumus, pieņēma atšķirīgus reiz tā pati uzņēmusies Padomju Savienības lēmumus militārā īpašuma jautājumos. Ne- mantinieces pienākumus un atbildību par panākot vienotu pozīciju ar pārējām Baltijas armijas izvešanu. Sarunu otrajā posmā šiem valstīm, Lietuva 1992. g. sarīkoja referen- jautājumiem tika pievērsta vien otršķirīga dumu par Krievijas karaspēka izvešanas ne- loma, koncentrējoties uz armijas izvešanas pieciešamību, ko nedarīja Latvija un Igauni- termiņiem un Skrundas objekta jautāju- ja58. Protams, referenduma loma būtu daudz miem. Tā rezultātā starpvalstu līguma 13. ietekmīgāka, ja tas būtu noticis visās trijās pantā iekļauts ieraksts, kas Krievijai neuz- Baltijas valstīs. Tāpat Baltijas valstis nevie- liek nekādus pienākumus: “Visi nododamie nojās, ka nepieciešams kopējiem spēkiem objekti tiek pārbaudīti, lai konstatētu ap- vispirms panākt 1940. g. okupācijas fakta kārtējās vides piesārņojumu, dabas resursu starptautisku atzīšanu, kam būtu bijusi ārkār- bojājumu un noplicināšanas pakāpi.”57 Pa- tīgi liela nozīme sarunās ar Krieviju. matojoties uz to un ekspertu aprēķinātajiem Lietuva, nesaskaņojot savu rīcību ar zaudējumiem, Latvijai jau sen vajadzēja Latviju un Igauniju, panāca, ka 1992. g. iesniegt oficiālu prasību Krievijai un strīdus augustā aizsardzības ministriju līmenī ar gadījumā šo jautājumu risināt starptautiska- Krieviju tika parakstīta vienošanās par Krie- jā šķīrējtiesā. vijas karaspēka izvešanu no Lietuvas līdz 1993. g. 31. augustam. Šīs vienošanās do- Baltijas valstu sadarbības kumentu ar zināmām grūtībām Latvija ie- nesaskaņotība guva tikai kādu laiku pēc tā parakstīšanas. Iepazīstoties ar daudzajiem Baltijas val- Lietuva, kuras iedzīvotāju sastāvā 80% ir stu kopīgajiem dokumentiem un šo valstu lietuvieši, varēja atļauties integrēt savā vidū amatpersonu oficiālajām runām, varētu ras- demobilizētās padomju karaspēka militārper- ties iespaids, ka Krievijas karaspēka izvešanā sonas un paredzēt to tiesības iegūt Lietuvas valdījusi pilnīga saskaņa un laba sadarbība. pilsonību, paredzēt dzīvokļu privatizācijas Tā tas arī ir, ja runājam par mērķi, — Balti- tiesības Krievijas karaspēka aktīvā dienesta jas valstu starpā nekad nav bijis ne mazāko virsniekiem un citas priekšrocības. Taču šāds domstarpību, ka jāpanāk okupācijas kara- lēmums nostādīja grūtā situācijā Igauniju un spēka iespējami ātra un pilnīga izvešana no it īpaši Latviju, kurā nacionālais sastāvs jau

15 raksti

bija kritiskā līmenī un neļāva integrēt lielu cit- Pirms neatkarības starptautiskās atzīšanas, tautiešu skaitu. t.i., līdz 1991. g. augusta beigām–septem- Diemžēl tā nevērība pret Latviju un Igau- brim Rietumvalstis norobežojās ne tikai no šī niju, ko attiecībās ar Krieviju nodemons- jautājuma risināšanas, bet pat no apsprieša- trēja Lietuva, atkārtojās no Latvijas puses nas, lai nekaitētu M. Gorbačova reformu pro- 1994. g. janvārī–aprīlī sarunās ar Krieviju cesam Padomju Savienībā. Situācija mainījās attiecībā pret Igauniju. 1994. g. sākumā, kopš 1991. g. rudens, kad Latvijas Augstā- kad kļuva zināmi Latvijas piekāpšanās plā- kās Padomes deputātiem, valdības un Ārlietu ni Krievijai, parādījās neslēpts satraukums ministrijas amatpersonām Rietumvalstīs un Igaunijā. Uzzinājis par Latvijas piekāpšanos starptautiskajās organizācijās pavērās plašas attiecībā uz Skrundas objektu saglabāšanu, iespējas runāt un risināt armijas izvešanas Igaunijas ārlietu ministrs J. Luiks atzīmēja: jautājumus. Tie tika akcentēti mūsu valsts “Mani satrauc, lai Dievs nedod, ka šī piekāp- vadītāju runās gan no ANO, gan EDSA tribī- šanās inerce varētu skart arī citus jautāju- nēm jau mūsu valsts iestāšanās procesā ša- mus, piem., armijas pensionārus. Šī ir prob- jās prestižajās organizācijās. Otrajā dienā pēc lēma, kas vienādi vai otrādi var ietekmēt arī Latvijas uzņemšanas ANO 1991. g. 18. sep- mūsu sarunas ar Krieviju.”59 Nerēķinoties ar tembrī tās augsto tribīni izmantoja Latvijas Igaunijas viedokli, Latvija 1994. g. 30. aprīlī Republikas Augstākās Padomes priekšsēdē- parakstīja līgumu paketi ar Krieviju, t.sk. par tājs Anatolijs Gorbunovs, lai visai pasaulei at- plašām sociālajām garantijām militārajiem gādinātu: “Vēl joprojām Latvijā nav likvidētas pensionāriem, tādējādi nostādot grūtā situ- visas Hitlera–Staļina noziedzīgā pakta sekas: ācijā Igauniju. bez jebkāda tiesiska pamata mūsu teritorijā Vērtējot nesaskaņas Baltijas valstu star- vēl atrodas PSRS Bruņoto spēku daļas.”62 pā, V. Birkavs — tā laika Latvijas premjermi- Starptautiskais atbalsts Krievijas karaspē- nistrs — atceras, ka gan Igaunijā, gan Latvijā ka izvešanai tika meklēts visās iespējamās bija politiskie spēki, kas neatzina piekāpša- starptautiskajās organizācijās — gan tajās, nos Krievijai un uzskatīja, ka tā savu kara- kur Latvija jau bija kļuvusi par dalībvalsti spēku izvedīs pati arī bez līguma, tāpēc mēs (ANO, EDSA u.c.), gan tajās, kur vēl tikai šajā jautājumā strādājām neatkarīgi no Igau- cerēja iekļūt (Eiropas Padome, Rietumeiro- nijas un Lietuvas, lai arī kopīga izpratne par pas Savienība, NATO Parlamentārā asamb- karaspēka izvākšanas nepieciešamību mums leja u.c.). Visās šajās organizācijās tādā vai bija60. Arī trimdā ASV sadarbība latviešu, lie- citādā formā tika pieņemti dokumenti, kuros tuviešu un igauņu starpā daudz ciešāka un atzīmēta nepieciešamība izvest Krievijas ka- labāka bijusi līdz 1991. g., nekā pēc tam ka- raspēku no Baltijas valstīm. raspēka izvešanas jautājumā61. Lielākos panākumus Krievijas karaspē- ka izvešanas problēmas internacionalizē- Karaspēka izvešanas problēmas šanā Baltijas valstis guva, darbojoties kopā internacionalizācija Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Kopš atmodas un neatkarības deklarēša- (EDSA) galotņu konferencē 1992. g. 9.–10. nas Latvija savu ceļu uz neatkarību un pilnīgu jūlijā Helsinkos. Šajā forumā piedalījās arī atdalīšanos no Padomju Savienības veidoja, ASV prezidents Dž. Bušs un Krievijas prezi- cieši sadarbojoties ar pārējām Baltijas valstīm dents B. Jeļcins. Baltijas valstu vadītāju pozī- un meklējot atsaucību un atbalstu pie ietek- cija bija jau saskaņota iepriekš Baltijas valstu mīgākajām un ieinteresētākajām rietumvals- padomē. Tā bija konsekventa un kategoriska, tīm. Izņēmums šajā ziņa nebija arī padom- kā tas redzams arī Latvijas Republikas Aug- ju (vēlāk — Krievijas) karaspēka izvešana. stākās Padomes priekšsēdētāja apspriedē

16 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS? teiktā: “Pirmkārt, mēs ceram, ka Helsin- Situācija mainījās prezidenta B. Klinto- ku noslēguma dokumentā tiks uzsvērts, ka na laikā, sākot apmēram no 1993. g. vasa- svešas valsts karaspēka atrašanās Baltijas ras–rudens, kad arī Latvijā aiz muguras bija valstīs ir pretrunā ar starptautisko tiesību pa- Saeimas vēlēšanas un darbu uzsāka jaunā matprincipiem. Otrkārt, būtu nepieciešams valdība V. Birkava vadībā. No vienas puses apzināties, ka karaspēka klātbūtne nav ti- raugoties, tieši B. Klintona administrācija kai Baltijas valstu iekšēja problēma, bet ir bija izstrādājusi un īstenoja vērienīgu atbalsta drauds Eiropas drošībai kopumā. Treškārt, programmu reformām Krievijā, t.sk. piešķirot mēs ceram, ka EDSA dalībvalstis atbalstīs lielāko ASV vēsturē finansiālo atbalstu, kāds baltiešu prasību, lai saskaņā ar starptautisko jebkad ir ticis piešķirts kādai atsevišķai val- tiesību pamatprincipiem tiktu noslēgti divpu- stij67. No otras puses — ASV rēķinājās ar ve- sēji līgumi par drīzu, kontrolējamu un pilnīgu selu miljonu baltiešu izcelsmes amerikāņiem, ārvalsts karaspēka izvešanu no Baltijas val- kuri cita starpā prezidenta vēlēšanu kampaņā stīm. Pie tam šajos līgumos jāietver armijas pirmo reizi bija atbalstījuši demokrātus un izvešanas grafiks.”63 B. Klintona kandidatūru68. Turklāt baltiešu Ņemot vērā Baltijas valstu uzstājību, kā organizācijas diezgan jūtami spēja lobēt ka- arī ASV, Zviedrijas un daudzu citu rietum- raspēka izvešanas jautājumus arī ASV Kon- valstu atbalstu, EDSA pēc būtības bija pirmā gresā, kur finansiālu palīdzību Krievijai tieši starptautiskā organizācija, kas skaidri un ne- saistīja ar rezultātiem šajā jomā. Acīmredzot, pārprotami 1992. g. jūlijā deklarēja ārvalstu ņemot to visu vērā, B. Klintons bija nolēmis karaspēka izvešanas nepieciešamību no Bal- karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm vērtēt tijas. Kā uzskatīja Zviedrijas premjerministrs kā lakmusa papīru demokratizācijas un vēr- K. Bilts, tieši Helsinkos Jeļcins pirmo reizi īsti tību pārorientācijas procesiem Krievijā. ASV aptvēra, cik lielu nozīmi šim jautājumam pie- prezidents un viņa administrācija šim jautāju- šķir starptautiskā sabiedrība64. mam piešķīra ļoti lielu nozīmi un veltīja pūles Līdzīgi kā starptautiskajās organizācijās, tā risināšanai. “Ikreiz, kad tiekos ar Jeļcinu, arī divpusējās attiecībās ar rietumvalstīm gan es paceļu jautājumu par Baltiju,” bija tei- Latvija, gan pārējās Baltijas valstis izmantoja cis B. Klintons Zviedrijas premjerministram katru iespēju gūt atbalstu Krievijas karaspēka K. Biltam 1993. g. 1. decembrī69. To apstip- izvešanai. Īpašas attiecības Latvijai šajā jomā rina ASV ārlietu sekretāra speciālais padom- izveidojās ar ASV un Zviedriju, kuras abas nieks Strobs Talbots (Strobe Tallbott), kurš vistiešākajā un viskonkrētākajā veidā iesais- norāda, ka B. Klintons Krievijas karaspēka tījās Krievijas karaspēka izvešanas jautājuma izvākšanu no Baltijas valstīm uzskatījis par risināšanā65. ārkārtīgi svarīgu, salīdzinot to ar Krievijas ko- Katrai no šīm valstīm blakām taisnīgu- dolieroču izvākšanu no Ukrainas, lai atbalstī- ma un starptautisko tiesību pamatprincipu tu tās drošību un neatkarību70. izpratnei bija vēl savi motīvi Baltijas valstu Zviedrijas aktīvā iesaiste Krievijas kara- atbalstam. ASV šādā veidā vienkārši turpinā- spēka izvešanas veicināšanā izskaidrojama ja savu konsekvento piecdesmit gadu ilgušo gan ar tās pašas drošības interesēm, gan Baltijas valstu inkorporācijas Padomju Savie- vēlmi pierādīt savu spēju un ietekmi starp- nības sastāvā neatzīšanas politiku66. Prezi- tautiski nozīmīgas problēmas risināšanā. Tas denta Dž. Buša laikā gan šī politika izpaudās varbūt arī nebūtu noticis, ja Zviedrijas valdību vairāk tādā veidā, lai pamācītu Baltijas tautas tolaik nevadītu K. Bilts un viņa padomnieks neizjaukt M. Gorbačova un vēlāk arī B. Jeļ- nebūtu bijušais diplomāts Latvijā un Lietuvā cina reformas un demokratizācijas centienus Lars Fredēns, kura enerģiju, kompetenci un attiecīgi Padomju Savienībā un Krievijā. aktivitāti šajā ziņā ir grūti pārvērtēt.

17 raksti

ASV un Zviedrija Krievijas karaspēka iz- krievvalodīgajiem Latvijā un sociālās garan- vešanas problēmu kopš 1993. g. decembra tijas tur palikušajām militārpersonām. Tā bija risināja kopā, gan apmainoties ar informā- stratēģiska kļūda, kuras negatīvos rezultātus ciju un viedokļiem, gan koordinēti mudinot Latvijā jūtam vēl pārliecinošāk tagad — 20 un ietekmējot Krieviju. Abas valstis gan ak- gadus pēc Krievijas armijas izvešanas. tīvi konsultēja Latvijas un Igaunijas politiķus un sarunvedējus, gan deva tiem padomus. Secinājumi ASV prezidents Klintons bija tas, kurš pār- Sarunās par karaspēka izvešanu Latvija liecināja B. Jeļcinu, ka jāatrod kompromiss nepārprotami uzskatīja, ka Padomju Savie- par Skrundas objekta saglabāšanas ilgumu nības karaspēks, ko savā jurisdikcijā pārņē- pēc 1994. g. 31. augustā paredzētās kara- ma Krievija, Latvijā atrodas okupācijas un spēka izvešanas pabeigšanas. Latvijā tolaik aneksijas rezultātā. Taču sarunās Latvija premjerministrs un ārlietu ministrs pieļāva aprobežojās ar terminu “ārvalstu karaspēks, iespēju Skrundas lokatoru saglabāt ne ilgāk kas izvedams no Latvijas”. Tas ļāva Krievi- kā uz trim gadiem, papildus paredzot vēl 12 jai izvirzīt jaunus un jaunus nosacījumus mēnešus pēc tam objekta demontāžai. Krie- karaspēka izvešanai līdz pat kompensāciju vija pieprasīja ne mazāk kā piecus gadus pieprasīšanai par armijas atstāto nekustamo un 24 mēnešus demontāžai. Beigu beigās īpašumu, sociālajām garantijām militārper- B. Klintons un B. Jeļcins 1994. g. 13. janvārī sonām un pensionāriem, līdzdarbībai dzī- Maskavā vienojās par četriem gadiem un 18 vokļu celtniecībā izvedamajam karaspēkam mēnešiem demontāžai71. Krievijā. Maskavā panākto kompromisu Skrundas Krievijas pozīcija sarunās neatbilda tās jautājumā neatbalstīja liela daļa Latvijas par- patiesajiem nodomiem un faktiskajai rīcībai. lamenta deputātu, daļa — izturējās nogaido- Jau 1992. g. sākumā tā slepeni izveda no ši. Līguma parakstīšana ar Krieviju joprojām Latvijas savus stratēģiskos spēkus. Tas nebija apdraudēta. Šajā situācijā pēc Latvijas pārprotami liecina par Krievijas izšķiršanos Republikas ārlietu ministra G. Andrejeva neatstāt savu karaspēku, t. sk. konvenciālos iniciatīvas ASV uzaicināja visu astoņu Lat- spēkus Baltijas valstīs. Neatklājot šos plānus, vijas Saeimas frakciju vadītājus, kā arī ārlie- savu palikušo karaspēku Latvijā Krievija līdz tu ministru un Latvijas delegācijas vadītāju pat starpvalstu līguma parakstīšanai izman- sarunām ar Krieviju apmeklēt Balto namu. toja kā politiskā spiediena līdzekli, lai iegūtu Latvijas delegācija Vašingtonā tika uzņemta daudzas starptautiskajām tiesībām neatbils- visaugstākajā līmenī, ASV eksperti izskaidro- tošas privilēģijas. ja Skrundas objekta lomu Krievijas un pasau- Baltijas izslavētā vienotība Atmodas laikā les stratēģiskās aizsardzības sistēmā, atklā- tāda nebija sarunās ar Krieviju par tās kara- jot, kādēļ Krievija nevar tūlīt atteikties no šī spēka izvešanu. Katra valsts izvirzīja savus, objekta. Latvijas delegācijas vizīte ASV, kurai ar pārējām nesaskaņotus izvešanas termiņus, tūlīt sekoja arī tās pašas delegācijas vizīte pieņēma atšķirīgus lēmumus militāro pensio- Stokholmā, jūtami vairoja Latvijas politisko nāru un armijas īpašumu jautājumos. Lietuva spēku atbalstu piedāvātajam Skrundas jautā- vienīgā pat paredzēja pilsonības piešķiršanu juma risinājumam. bijušajām okupācijas karaspēka militārper- ASV un Zviedrijas palīdzība Krievijas ka- sonām. Latvijas piekāpšanās militāro pen- raspēka izvešanā no Latvijas koncentrējās uz sionāru jautājumā grūtā situācijā nostādīja termiņiem un Skrundas radara problēmas Igauniju. Baltijas valstu sadarbības trūkumu risināšanu, atstājot novārtā Krievijas pieau- sekmīgi izmantoja Krievija, panākot savas in- gošās prasības nodrošināt īpašas tiesības tereses starpvalstu līgumos.

18 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS?

Krievijas karaspēka izvešanā no Latvijas Avoti un piezīmes un pārējām Baltijas valstīm nozīmīga bija vairāku starptautisku organizāciju loma un 1 Upmalis I., Tilgass Ē., Dinevičs J., Gor- atsevišķu valstu (īpaši ASV un Zviedrijas) at- bunovs A. Latvija — PSRS karabāze. balsts un palīdzība. Taču rūpējoties tikai par 1939–1998: materiāli un dokumenti par karaspēka ātrāku izvešanu, rietumvalstu tā Padomju armijas atrašanos Latvijā un tās laika vadītāji nevēlējās iedziļināties Krievijas izvešanu. Rīga: Zelta grauds, 2006. 118. pieaugošajās prasībās Baltijas valstīm un to lpp. nepamatotībā un neatbilstībā starptautiska- 2 Обращение Координационного центра jām tiesībām. Rezultātā Latvija samaksāja Союза военнослужащих Прибалтики к neadekvātu cenu par Krievijas karaspēka iz- военнослужащим Союза ССР; Положение vešanu — tai nācās piekrist Skrundas radio- о Союзе военнослужащих Прибалтики. lokācijas stacijas saglabāšanai vēl uz četriem За родину. 9 апр. 1991. Cтр. 3. gadiem, tā nesaņēma nekādas kompensāci- 3 Resolution on the Proposal of the Republic jas par armijas nodarītajiem zaudējumiem of Iceland to act as a mediator in organis- apkārtējai videi, tā uzņēmās nepamatotas ing and conducting negotiations between sociālās garantijas — Krievijas armijas de- the Baltic States and USSR. Jurmala, April mobilizētajiem pensionāriem u.c. Padomju 13, 1991. Together. Council of the Baltic armijas atstāto bijušo militārpersonu un viņu States. 1990–1992. Documents. Vilnius, ģimenes locekļu lielais skaits Latvijā noveda Lithuanian Institute of International Politi- pie sabiedrības šķelšanās, kuras negatīvās cal and Economic Relations, 1996, p.56. sekas jūtamas vēl šodien. 4 Koncepcija “Par Latvijas Republikas de- Okupācijas karaspēka izvešana atbilstoši legācijas sarunu ar Padomju Sociālistisko starptautiskajām tiesībām Krievijai kā PSRS Republiku Savienības delegāciju par Lat- tiesību pēctecei bija jāīsteno bez jebkādiem vijā izvietoto Padomju Sociālistisko Re- nosacījumiem un prasībām, kompensējot publiku Savienības karaspēku izvešanu Latvijai visus materiālos zaudējumus un mo- no Latvijas Republikas.” Par pamatu ņem- rālo kaitējumu. Tā vietā Krievija saņēma līgu- ti 1991. gada 25. martā Viļņā Lietuvas, mu paketi (1994. g. 30. aprīlī), kurā lielāko Latvijas, Igaunijas Augstākās Padomes de- daļu atbildības par okupācijas seku likvidēša- putātu un ekspertu izstrādātie dokumenti. nu uzņēmās pati Latvija. LVA, 290.f., 12. apr., 9.l., 33.–36. lp. Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas 5 Par PSRS Bruņoto spēku pilnīgu izve- nebūtu uzskatāma par Latvijas vai starptau- šanu no Latvijas Republikas. Latvijas tiskās sabiedrības diplomātisko uzvaru, bet Republikas Augstākās Padomes 1991. gan par mācību, veidojot savu drošības poli- gada 29. augusta lēmums. likumi.lv/doc. tiku attiecībās ar Krieviju mūsdienās un nā- php?id=68780 (sk. 29.05.2014). kotnē. Latvijai jāatceras, ka nedz piekāpša- 6 Состав государственной делегации nās Krievijai karaspēka izvešanas kontekstā, Российской Федерации на переговорах nedz Abrenes novada dāvināšana Krievijai с Латвийской Республикой. LVA, 270. f., ne tikai nav uzlabojusi starpvalstu attiecī- 8. apr., 35. l., 51.–53. lp. bas, bet drīzāk bijis pamats jaunu un jaunu 7 Par Latvijas Republikas delegāciju starp- prasību izvirzīšanai. Baltijas valstīm būtu jā- valstu sarunās ar KPFSR. Latvijas Repub- ņem vērā, ka to vienotība ir spēks, kas līdz lika Augstākās Padomes 1991. gada 5. šim nav pietiekami izmantots attiecībās ar novembra lēmums. Upmalis I., Tilgass Ē., Krieviju. Dinevičs J., Gorbunovs A. Latvija — PSRS karabāze... 201. lpp.

19 raksti

8 Komunikē par Krievijas Federācijas valsts Padomes stenogrammas. 275. burtnīca, delegācijas un Latvijas Republikas valsts 7322. lpp. delegācijas sarunām Rīgā 1992. gada 18 Autora intervija ar bij. Latvijas Republikas 1. februārī. LVA, 270. f., 8. apr., 35. l., ārlietu ministru G. Andrejevu. (28. 05. 83. lp. Communique About Negotiations 2014). between the Republic of Latvia and the 19 Turpat. Russian Federation State Delegation in 20 Turpat. Riga on February 1. 1992. LVA, 270. f., 21 A. Kozireva priekšlikumi, iesniegti Bal- 8. apr., 35. l., 121.–122. lp. tijas valstu ārlietu ministriem Maskavā 9 Turpat. Sk. arī informāciju un diskusijas 06.08.1992. Upmalis I., Tilgass Ē., Di- par Krievijas–Latvijas 1992. gada 1. feb- nevičs J., Gorbunovs A. Latvija — PSRS ruāra sarunām LR Augstākās Padomes karabāze... 327., 328. lpp. plenārsēdē: Latvijas Republikas Augstākās 22 Helsinki Summit Declaration. Conference Padomes (1990–1993) 4. sesijas 9. sē- for Security and Co-operation in Europe. des (02.04.1992.) stenogramma. Latvi- 1992 Summit. Helsinki 9–10 July 1992. jas Vēstnesis. Dokumenti. Latvijas Repub- www.osce.org/mc/39530?download=true likas Augstākās Padomes stenogrammas. (sk. 03.06.2014). 213. burtnīca, 5367.–5370. lpp. 23 Upmalis I., Tilgass Ē., Dinevičs J., Gorbu- 10 Bij. Latvijas delegācijas vadītājs Jānis novs A. Latvija — PSRS karabāze... 47. Dinevičs apstiprina, ka okupācijas tēmu lpp. sarunās nepacēlām, lai tās nenonāk- 24 To apstiprina arī bij. Latvijas delegācijas tu strupceļā (intervija šī raksta autoram, vadītājs J. Dinevičs intervijā šī raksta au- 05.06.2014). toram (05.06.2014). 11 Fredēns L. P. Atgriešanās. Zviedrijas drošī- 25 Šī raksta autors 1991.–1993. g. bija Lat- bas politika un Baltijas valstu atgūtās ne- vijas Republikas aizsardzības ministrs. atkarības pirmie gadi. 1991–1994. Rīga: 26 Fredēns L. P. Atgriešanās. Zviedrijas drošī- Atēna, 2011. 172., 173. lpp. bas politika... 76. lpp. 12 Šī raksta autora intervija ar tā laika Lat- 27 Latvijas delegācijas vadītājs J. Dinevičs vijas Republikas Ministru prezidentu atceras, ka militārpersonas Krievijas (1993–1994) Valdi Birkavu (18.05. delegācijā bijušas daudz pragmatiskākas 2014). un pielaidīgākas nekā ārlietu resora 13 LVA, 270. f., 8. apr., 35. l., 84.–109. lp. pārstāvji (intervijā šī raksta autoram, 14 Mille A. Te un citadelē. Jānis Peters. 05.06.2014). Tumšsarkanā. Rīga: Atēna, 2006. 272. 28 Upmalis I., Tilgass Ē., Stankevičs E. lpp. Latvija padomju militāristu varā. 1939– 15 Šī raksta autoram kā Latvijas delegācijas 1999. Rīga: Latvijas okupācijas izpētes loceklim sarunās nācās piedalīties no to biedrība, 2011. 176. lpp. sākuma 1992. g. februārī līdz 1993. g. 29 Turpat, 177. lpp. vasarai, kad tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām 30 Izņēmums tika piemērots attiecībā uz tika apstiprināts jauns delegācijas sastāvs. ASV pretballistisko raķešu brīdināšanas 16 www.likumi.lv/doc.php?id=66328 (sk. stacijām Tulē (Grenlandē) un Failingdeilā 08.06.2014). (Lielbritānijā), kas tur atradās jau līguma 17 Latvijas Republikas Augstākās Padomes parakstīšanas brīdī (Līguma VI (b) pants). (1990–1993) 5. sesijas 9. sēdes (09.15. 31 Система предупреждения о ракетном 1992.) stenogramma. Latvijas Vēstnesis. нападении. “Волга”. РЛС. www.army.lv/ Dokumenti. Latvijas Republikas Augstākās ru/volga/895/328 (sk. 12.05.2014).

20 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS?

32 Станция космической разведки “Звезда” novs A. Latvija — PSRS karabāze... 347. Вентспилс-8 (MS/11965) www.geoco- lpp. aching.su/?pn=101&cid=11965 (sk. 46 Караганов С. Проблемы защиты ин 29.05.2014). тересов Pоссийско ориентированного 33 Upmalis I., Tilgass Ē., Stankevičs E. Latvi- населения в Ближнем зарубежье. Дип ja padomju militāristu varā... 167. lpp. ломатический вестник. 1993. № 11. 34 Zvingule A. Nauda kosmiskajiem pētīju- Cтр. 45. miem. Latvijas Avīze. 12. janv. 2006. 47 Par reālpolitiku, morālpolitiku, lāča ausīm 35 LNA LVA 270.f., 8.apr., 35.l., 84.lp. un zelta mirkļiem. Latvijas Republikas bi- 36 Протокол заседания рабочих групп экс- jušā ārlietu ministra un diplomāta profeso- пертов Российской Федерации и Лат- ra Georga Andrejeva intervija Ligitai Kov- вийской Республики. 30 июня–2 июля tunai. Laiks. 15.–21. marts. 2014. 14. 1992 г. LNA LVA 270. f., 8. apr., 35. l., lpp. 192. lp. 48 Komunikē par Krievijas Federācijas valsts 37 Fredēns L. P. Atgriešanās. Zviedrijas drošī- delegācijas un Latvijas Republikas valsts bas politika ... 72. lpp. delegācijas sarunām Rīgā 1992. gada 1. 38 Autora intervija ar bij. Latvijas Republikas februārī. LVA, 270. f., 8. apr., 35. l., 83. lp. ārlietu ministru G. Andrejevu. (28. 05. 49 Par Latvijas un PSRS savstarpējiem no- 2014). rēķiniem un kompensāciju par padomju 39 Fredēns L. P. Atgriešanās. Zviedrijas drošī- armijas īpašumu, ko pārņems Latvijas bas politika ... 253. lpp. valsts. Sast. M.Šmulders, Latvijas sta- 40 Turpat, 256.lpp. tistikas institūts; Upmalis I., Tilgass Ē., 41 Intervijā radio “Brīvā Eiropa” 1994. g. 18. Stankevičs E. Latvija padomju militāristu aprīlī Ministru prezidents V. Birkavs norā- varā... 227.–228. lpp. da, ka no Latvijā paliekošajiem militāra- 50 Karaspēka daļu saraksts — kas iztirgots jiem pensionāriem 8500 ir jaunāki par 60 komercstruktūrām. LVA, 270. f., 8. apr., gadiem, bet puse no tiem jaunāka par 50 35. l., 55. lp. gadiem. Intervijas ieraksts no G. Andreje- 51 Par PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS va personīgā arhīva. robežapsardzības karaspēka un PSRS 42 Protokols pie Latvijas Republikas val- Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspē- dības un Krievijas Federācijas valdības ka pārziņā esošā īpašuma pārņemšanu vienošanās par Latvijas Republikas teri- Latvijas Republikas valsts īpašumā. Lat- torijā dzīvojošo Krievijas Federācijas mili- vijas Republikas Augstākās Padomes tāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu 1991. g. 5. novembra lēmums. likumi.lv/ sociālo aizsardzību. Latvijas Vēstnesis. doc.php?id=70833 (sk. 02.06.2014). 144(275). 10.12.1994. 52 Latvijas Republikas un Krievijas Fede- 43 Autora intervija ar V. Birkavu. (18. 05. rācijas līgums par Krievijas Federācijas 2014). Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Lat- 44 Protokols pie Latvijas Republikas val- vijas Republikas teritorijas nosacījumiem, dības un Krievijas Federācijas valdības termiņiem un kārtību un to tiesisko stā- vienošanās par Latvijas Republikas teri- vokli izvešanas laikā. Parakstīts Maskavā torijā dzīvojošo Krievijas Federācijas mili- 1994. gada 30. aprīlī. Latvijas Vēstnesis. tāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu Nr. 144 (275). 10.12.1994. sociālo aizsardzību. Latvijas Vēstnesis. 53 Latvijas armijas bruņojums 1940. gadā. 144(275), 10.12.1994. Latvijas valsts aizsardzības likumi. Rīga: 45 Upmalis I., Tilgass Ē., Dinevičs J., Gorbu- Junda, 1993. 276.–279. lpp.

21 raksti

54 Upmalis I., Tilgass Ē., Dinevičs J., Gorbu- 62 Upmalis I., Tilgass Ē., Dinevičs J., Gorbu- novs A. Latvija — PSRS karabāze... 47. novs A. Latvija — PSRS karabāze... 124. lpp. lpp. 55 Upmalis I., Tilgass Ē., Stankevičs E. Lat- 63 Turpat. 126. lpp. vija padomju militāristu varā... 225. lpp. 64 Fredēns L. P. Atgriešanās. Zviedrijas drošī- 56 Krēķis J. Obama piešķir miljardu dolāru bas politika... 75. lpp. Austrumeiropas aizsardzības stiprināša- 65 Laikā, kad Latvijas delegāciju vadīja nai. www.la.lv (sk. 04.06.2014). J. Dinevičs, ar konsultācijām un pado- 57 Latvijas Republikas un Krievijas Fede- miem daudz palīdzēja Vācijas ārkārtējais rācijas līgums par Krievijas Federācijas un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Hāgens Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Lat- grāfs Lamsdorfs (Hagen Graf Lambsdorf), vijas Republikas teritorijas nosacījumiem, ko intervijā šī raksta autoram apstiprināja termiņiem un kārtību un to tiesisko stā- J. Dinevičs (05.06.2014). vokli izvešanas laikā. Parakstīts Maskavā 66 ASV Baltijas valstu inkorporācijas Padom- 1994. gada 30. aprīlī. Latvijas Vēstnesis. ju Savienības sastāvā neatzīšanas politiku Nr. 144 (275). 10.12.1994. kā vienu no būtiskiem faktoriem ASV aktī- 58 1992. g. 14. jūnija referendumā Lietuvas vajai rīcībai, lai panāktu Krievijas karaspē- pilsoņiem piedāvāja izteikt attieksmi attie- ka ātrāku izvešanu, atzina tā laika Latvijas cībā uz šāda satura tekstu: “Es pieprasu, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV lai bijušās PSRS armijas izvešana no Lie- intervijā šī raksta autoram 2014. g. 15. tuvas Republikas teritorijas tiktu sākta ne- maijā. kavējoties un būtu pabeigta 1992. gadā, 67 Beyrle J. R. Case study: The Withdrawal un pieprasu, lai tiktu atlīdzināti Lietuvas of Russian Military Forces from the Baltic iedzīvotājiem un Lietuvas valstij nodarītie States. National Defense University, Na- zaudējumi.” Šim tekstam savu piekrišanu tional War College, 1996. P.15. izteica 1 744 135 (90,76% no visiem 68 Pastāvēja viedoklis, ka ASV varētu pastā- balsojušiem) Lietuvas pilsoņi. Referendu- vīgi dzīvot ap simt tūkstoši latviešu, ap mā par bijušās PSRS armijas izvešanu no trīsdesmit tūkstoši igauņu un ap astoņsimt Lietuvas piedalījās 1 924 328 (75,76%) līdz deviņsimt tūkstoši lietuviešu (šī raksta Lietuvas pilsoņu, bet balsošanas tiesības autora intervija ar Ojāru Kalniņu 2014. g. bija 2 540 023. Pret armijas izvešanu 16. maijā). izteicās 140 051 (7,29% no visiem bal- 69 Fredēns L. P. Atgriešanās. Zviedrijas drošī- sojušiem) Lietuvas pilsonis. Diena. 1992. bas politika... 214. lpp. 16. jūn. 70 Beyrle J. R. Case study: The Withdrawal 59 Putriņš J. Vai Pirra uzvara? Atmoda Atpū- of Russian Military Forces from the Baltic tai. 1994. 16. febr. States. National Defense University, Na- 60 Šī raksta autora intervija ar Valdi Birkavu. tional Defense College, 1996. P.15. (18.05.2014). 71 Fredēns L. P. Atgriešanās. Zviedrijas drošī- 61 Šī raksta autora intervija ar Ojāru Kalniņu. bas politika... 228. lpp. (16.05.2014).

22 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS?

Removal of Russian Federation Armed Forces from Latvia: a diplomatic success or political concession?

Tālavs Jundzis Summary

Key words: Russian armed forces, strategic installations, military pensioners, international negotiations, Russia–Latvia Treaty

This article has been written with a view to 20 years having elapsed since the departure of the last Soviet (from 28 January 1992 — Russian) armed forces units from Latvia. The aim of this article is to clarify the extent to which the Latvia–Russia Treaty signed on 30 April 1994 regulating departure of these military units corresponded to Latvian national and more global international interests. This article has gained new significance in the light of recent Russian ag- gression against Ukraine, and the rise in Baltic security concerns. An analysis is presented of negotiating positions adopted by Latvia and Russia during talks leading to departure of Russian armed forces from Latvia. The Latvian position was clear in that Soviet armed forces, whose jurisdiction was assumed by the Russian Federation, had been sta- tioned in Latvia as the result of occupation and annexation. Nevertheless, in negotiations Latvia was content with the formulation “a foreign military force that must be removed from Latvia”. This wording allowed the Russian Federation to issue a number of demands, whose numbers grew with time, including a demand to receive compensation for property left behind by depart- ing units, as well as social guarantees for de-mobilised and retired military personnel who would remain. Negotiating positions adopted by the Russian Federation did not correspond either to its true aims or to actions undertaken during the period of negotiations. All strategic military units were secretly removed during 1992, a move that stemmed from a decision by the Russian Federation ultimately not to station its conventional military units any longer in the Baltic States. By failing to reveal its actions Russia used the presence of its remaining military units in Latvia, up until signature of the treaty on their removal, to exert political pressure and to win a number of conces- sions not in accordance with international law. An important role in removal of Russian armed forces from Latvia and the other Baltic States was played by several international organisations and assistance was rendered by several states (notably the USA and Sweden). Given an overwhelming desire to see off the Russian armed forces as quickly as possible, little international attention was paid to increasingly strident Russian demands addressed to the Baltic States, as whether these claims were well founded and con- sistent with international law. As a consequence Latvia had to pay a disproportionally high price for departure of Russian armed forces, notably continued function of the Skrunda early-warning radar facility for four years, receiving no compensation for environmental damage caused by these armed forces and having to assume unreasonable responsibilities, such as ensuring social guarantees for demobilised army personnel, etc. Former Soviet military personnel and their family members were quite numerous and their continued presence in Latvia led to deep divisions in society, the negative consequences of which are still felt today. It is concluded that departure of Russian military units from Latvia ought not to be seen as a success story, neither for Latvian diplomacy, nor for action by the international community. Rather the episode comprises lessons to be learned by security policy makers when factoring in their relations with the Russian Federation both today and in the future. 23 raksti The Republic of Latvia and the European Union: a decade as a Member State

Eduards Bruno Deksnis College of Law, Latvia

Abstract

The Republic of Latvia has been a Member State of the European Union for ten years. During this period, certain inherited problems have shown themselves to be persistent, notably corruption, a weak legal system and serious deficiencies as regards planning for sustainable economic development. This article highlights the principal failings and gives indications of the reasons why remedies were not being implemented. Critical remarks offered by the EU at various junctures have not always been followed by deeds. The Republic of Latvia has benefitted since its re-emergence as an international actor from a highly-developed ability to present its problems and achievements in a light that elicits international support. Latvia shall be the Presiding State of the European Union Council from January to end of June 2015. This article examines the internal and external preparations for rising to meet the expected challenges. In a the most recent elections to the European Parliament Euro sceptic political forces scored no successes, this despite the popularly presented critical view that Latvian citizens express as regards many aspects of the European Union. Overall Latvian citizens see their membership of the EU and NATO as the key factor in preventing Russia to assert its questionable rights to dominate its Baltic neighbours.

Key words: Baltic States, Latvia, Lithuania, Estonia, European Union, EU Accession, economic development, EU fund implementation, 2014 elections European Parliament, EU Presidency, Euroscepticism

Introduction The re-emergence in 1990–1991 of the portunity in the early 1990s to consolidate three Baltic States, Latvia, Lithuania, and their success in freeing themselves by forging Estonia, and their insistence on becoming partnerships and links with those countries accepted members of the international com- that had throughout the period of servitude in munity came as a rude surprise to the lead- the USSR continued to recognise the illegal- ership of the USSR, as an irritant to many ity of how the USSR contrived to seize these key Western leaders and was supported by states. The politically incorrect view held by only a few, in that the public Icelandic stance the principal post-Soviet nation was (and to- was in splendid isolation. Nonetheless the day still is) that these are “ancient Russian almost unimaginable occurred, the three lands” temporarily ceded under duress to for- Baltic States were presented with the op- eign powers.1

24 The Republic of Latvia and the European Union: a decade as a Member State

A twin-track policy was adopted to gain This article examines several long-term membership of the NATO alliance and to features of Latvian membership of the EU. accede to the European Union, essentially As a carry-over from the pre-accession period before the Russian Federation regained suf- discussion continues of the extent to which ficient authority and power to cancel any Bal- sovereignty has been shared–delegated–lost tic desire for peaceful existence not beholden with respect to the EU, a predilection to tol- to the whims of rulers of the Russian Federa- erate corrupt practices as a sustainable way tion. Although this view of the reasons why of life, and little societal cohesion in the face the Baltic population having left one Union of external economic challenge. Accession wished to join another Union was evident to has undoubtedly brought economic benefits Western decision-makers it is as yet far too to Latvia including considerable modernisa- early in the second lifetime granted to the in- tion of its infrastructure. That some of this dependent Baltic States to expect that solid modernisation has been slipshod can only be evidence for such views to emerge. Insight seen when compared with similar features into the reasons why the Danish Presidency of Estonian and Lithuanian infrastructure; of the European Union (in 2002) in particu- unfortunately, most Latvian self-assessment lar expended very considerable diplomatic ef- favours comparison with similar situations in forts in this regard has been alluded to at a Russia (in provincial Russia, outside the capi- senior, albeit popular level.2 tal region) reflecting deep uncertainty about Accession to the European Union by all the long-term viability of the existence of an three Baltic States on 1 May 2004 was pre- independent state. ceded by their full membership of NATO, ef- Recognising that Latvian membership fective 29 March 2004. This was a remark- of the EU has very many facets, this article able achievement given that their inheritance treats the following topics: from Soviet times in economic, administra- a) residual issues identified prior to Accession tive, legal and military terms was essentially and still current; nil, even a negative. Negotiations for mem- b) economic issues, including implementa- bership of NATO and the EU ran in parallel, tion of EU programmes; yet were disjoint; each Baltic state had differ- c) the ability to present national priorities, in- ent obstacles that they mastered in different cluding Presidency of the European Union ways. Society and politics in Latvia are fun- Council; damentally conservative, remarkably disin- d) Euroscepticism in Latvia and the 2009 clined to change and yet able to react swiftly elections to the European Parliament. when faced with an existential challenge. All Although at some distance the three Bal- three states inherited residual structural prob- tic States are often treated as very nearly lems from the pre-Accession period, coupled the same, in fact they have fewer features to an expectation of rapid reward for efforts in common than might be expected. This ar- expended during this time. This article exam- ticle offers some insight into how difficult, yet ines enduring aspects of this legacy, as well similar challenges are met rather differently as key successes and shortcomings of the in the neighbouring Baltic States. Perception first decade of membership of the European of their membership of the European Union is Union. All three Baltic States have called for not strikingly positive in all three Baltic States further elaboration of the EU Security and — 26% in Lithuania, 36% in Estonia and Defence Policy by the EU concentrating more 40% in Latvia (EU-27 being 40%4), opinions on its strategic interests and the identification on the long-term prospects of the EU are con- of new types of threats.3 siderably above average, i.e. 59% in Latvia,

25 raksti

64% in Lithuania and 66% in Estonia (the ten states that acceded to the EU on 1 May EU-28 average being 51%5). Evidently un- 2004. spoken fears of their sovereignty being still The final monitoring report issued in fragile underpin this public wish for a strong 2003 on Latvian progress towards EU mem- external partner to act as counterweight to bership pointed out a number of governance any external threat. and economic shortcomings that have had ultimately to be addressed post-Accession: Issues identified but not fully  firm economic activity despite a weak resolved during the pre-Accession external environment; period  excessive administrative procedures for The Republic of Latvia was the first new business start-ups; among its neighbours to present a formal  adequate overall administrative and ju- application for membership of the European dicial capacity, sufficient conditions are Union, this adopted by the newly elected 5th in place for the implementation of the Convocation of the Latvian Saeima in Octo- acquis, but there is room for further im- ber 1995. This was not an unexpected event, provements; yet for many EU Member States of the pe-  attention to be paid to the reform of the riod there was an urgent need to understand judiciary; the legal, economic and political situation in  the fight against corruption should conti- Latvia in proceeding to reply to this request. nue to receive high priority. In particular, The Soviet legacy in Latvia was similar to further efforts are needed to complete the the situation in its neighbouring countries, legislative basis and to consolidate the i.e. no experience with international political Anti-Corruption Bureau; and economic relations, a politicised and au-  administrative and operational capacity in thoritarian civil service and judicial system, the customs union area, as regards cer- as well as a large obsolescent industrial plant tain information technology systems9. that was beholden to direction from Moscow (intimately integrated into a supply and distri- Considerable progress has been made as bution chain). On the positive side, all three regards the first three points (with the reserve countries could feed themselves even in the that administrative procedures have been face of hostile Russian actions.6 The situation made heavier and more opaque after Acces- as regards energy self-sufficiency was consid- sion. As regards customs issues, IT has been erably worse and predicated continued reli- procured but anomalous activity remains ance upon supplies from Russia, a situation rampant and although publically castigate that has only slightly changed post-accession the principal actors remain unscathed. As to the EU. regards the judiciary and the fight against In the light of the considerable challenges corruption only superficial efforts were made associated with convincing existing EU and in particular the visible successes of the Member States of the bona fides of the Anti-corruption Bureau (KNAB, the Corrup- Republic of Latvia to discharge its obligations tion Prevention and Combating Bureau) are as an EU Member State7 it is a remarkable highly questionable given its evidently poor achievement that Latvia was able to overcome leadership (not only the current head of the most serious deficiencies to join the group of Bureau is unfamiliar with efficient manage- candidate countries negotiating Accession ment procedures, preferring authoritarian issues8. The Republic of Latvia was able to methods), a situation that only evoke public conclude negotiations and was one of the incomprehension.10

26 The Republic of Latvia and the European Union: a decade as a Member State

A final remark in 2003 concerned reform formal grounds. This legal nihilism in Latvia of territorial administration, i.e. that Latvia does not appear to abate with the passing accelerate sorely needed reforms, begun in years. 1999, with no end in sight in 2003.11 In Considerable international attention was fact, this process became politicised post- focussed on a pernicious Soviet inheritance, Accession and regularly put off, finally to take notably the very large number of former So- effect only in 2009. viet citizens who refused to return to their A difficult national legal and political is- place of origin (only a very few had been born sue concerned compatibility of provisions of in Latvia) and to whom Latvian citizenship the Latvian Constitution (Satversme) and Ac- was accessible only via naturalisation. Those cession to the EU, as well as how any future members of this group who refused to apply changes of how the EU functions would be for Latvian citizenship became an instru- ratified by Latvia. After considerable debate, ment of pressure by the Russian Federation the Constitution was amended with the requi- exerted on Latvia and Estonia13. This issue site Article (68) to include explicit provisions was not strictly within the remit of the rela- to cover ratification of international treaties, tions between the EU and Estonia and Latvia, in particular those related to the EU. The pro- rather it fell within the remit of the Council vision that: of Europe. Estonia possessed the more cir- Substantial changes in the terms regard- cumspect political elite compared with the ing the membership of Latvia in the Euro- elite of Latvia; additionally, Council of Europe pean Union shall be decided by a national strictures aimed at Latvia found within the referendum if such referendum is requested Latvian national administration a non-negligi- by at least one-half of the members of the ble echo, even support. The visible outcome Saeima;12 of this process was delay in Latvian admis- has opened the way for regular challenges sion to the Council of Europe (10 February to the ratification of any new legal rearrange- 1995) in comparison with the case for Esto- ment of Latvian–EU relations, however minor. nia (14 May 1993). Both Estonia and Latvia were browbeaten as a gesture to the Russian Fundamental national issues Federation as most arguments advanced for related to EU membership granting special consideration to persons who Accession of Latvia to the EU was chal- refused to naturalise are political rather than lenged in the Latvian Constitutional Court as legal.14 have ratification of the Treaty on a Constitu- tion for Europe and the Lisbon Treaty. Quite Successes and challenges aside from the political capital that certain post-Accession parties seek by harping on the anti-EU feel- The Latvian Soviet Socialist Republic had ings of a substantial segment of the popu- the greatest share of industry in the Soviet lation, these challenges reflect an essential Baltic republics that was controlled by all- defect in Latvia legal thought, i.e. only what Union entities. Much of this industry was is explicitly described as a legal infraction hopelessly out of date, over-manned and a is one, and any excuse is found to question poorly disguised mechanism for pumping evidence of wrong-doing that in the slightest into the region a large number of semi-skilled way differs from what is explicitly prohib- workers from various Soviet regions. The ited. A shocking number of legal challenges 1990s in all three Baltic States featured a to visible abuse of position, or highly suspect sharp drop in GDP as the Soviet heritage was business transactions, are quashed on trivial dismantled followed by rebound at which

27 raksti

time the Latvian economy sustained high The Latvian economy was strongly af- growth rates of even up to 7% per annum. fected by the world economic downturn, This rate of improvement lagged substantially magnified by gross local administrative in- behind that in Estonia, and ultimately, also competence (lack of oversight of question- behind that in Lithuania. This scenario sus- able banking practices) in dealing with the tained itself post-Accession and Latvia con- near-bankruptcy of the Republic. In 2008, sistently has had the lowest per capita of the Latvia successfully sought external financial three Baltic States.15 assistance, granted by a number of interna- Latvia was the fastest growing econo- tional institutions: my in the EU from 2000 to 2007, reach- n European Community, € 3.1 billion under ing double digit real GDP growth rates in a balance-of-payments assistance prog- 2005–2007. International capital inflows, ramme rapid credit growth, and a business-friendly n International Monetary Fund, SDR 1.5 environment resulted in a GDP increase of billion (around € 1.7 billion) 34% from 2004 to 2007. The boom was n Nordic countries (Sweden, Denmark, Fin- not sustainable and significant imbalances land, Norway and Estonia), € 1.9 billion built up during the same period, which were n the World Bank, € 0.4 billion largely neglected by national authorities: on n the European Bank for Reconstruction the eve of the 2007, consumer price inflation and Development, the Czech Republic had reached double-digits, property prices and Poland, € 0.4 billion.16 had increased fourfold, and nominal wages Late recognition of imbalances in the had doubled from 2004 to 2007, increasing economy and a sudden deterioration of ex- much more than productivity. Imports grew ternal financing conditions eventually forced much faster than exports and resulted in cur- the national government to ask for support rent account deficits above 20% of GDP in from international lenders. Easy credit condi- 2006 and 2007. tions and strong capital inflows were not the In 2008–2009, the economy entered a only relevant factors behind the crisis. Short- severe recession, with 18% GDP contraction sighted economic and fiscal policies, private in 2009 alone, reflecting a sudden stop of banks’ undue optimism about customers’ capital inflows, a freeze of liquidity and weak income growth, and financial intermediaries’ external demand, exacerbated by the loss of inability to price risk adequately, excessive competitiveness. The unfolding global finan- risk-taking at a global level and poor surveil- cial crisis and record commodity prices ag- lance added to exaggerate the extent of the gravated the shock to the Latvian economy. boom-bust-cycle in Latvia. General risk aversion in the global markets Internal devaluation and structural re- reached a peak after the collapse of Lehman forms were in fact considered by the Latvian Brothers, when the Latvian government lost government as the only way to unwind the access to financial markets and the second existing imbalances, restore long-term com- largest (private) bank had to be rescued. petitiveness and achieve sustainable eco- These developments significantly impacted nomic growth. The approach was successful. public finances, with the budget deficit wid- After a substantial drop of around 18% of ening from 0.3% of GDP in 2007 to 4.2% in GDP at the peak of the crisis in 2009, the 2008; in summer 2009, the budget deficit Latvian economy is now back to a promis- was projected greatly to exceed 15% of GDP ing and more sustainable path of economic by the end of the year in the absence of a growth and job creation with a different struc- significant consolidation package. ture of the economy.

28 The Republic of Latvia and the European Union: a decade as a Member State

Figure 1. Evolution Latvian GDP, 2006–201417

Much to the amazement of the political resources to the lenders to enact adjustment elite of Latvia an unwritten requirement for measures without risking that the agents receiving assistance was insistence on the (i.e., Prime Minister or Minister of Finance) removal from decision-making positions of might be acting outside their political man- those who had proved themselves to be fis- date and cause social unrest. The govern- cally irresponsible and publicly insouciant ment even opted to frontload difficult reforms about their financial mismanagement. Two without damaging excessively its credibility consequences followed: first, public resent- (IMF, 2012). Prime Minister Dombrovskis ment arose at having to relinquish national suffered from negative consequences of the sovereignty (denying financially incompetent reforms, but despite the measures’ severity officials the possibility to squander support he benefitted from a significant legitimacy: he monies), and second, emigration from Latvia was re-elected in October 2010 after a sharp to other EU Member States became a safety wave of austerity measures. valve, either for insolvent individuals with se- It is an open question as to how sound rious loan arrears as well as young profession- the future government of Latvia will be as re- als who voted with their feet no-confidence gards fiscal discipline. Neither the Prime Min- that the political elite of Latvia had learned ister or the Minister of Finance who person- any enduring lessons from the crisis. ally ensured that economic recovery in Latvia At the domestic level, government flex- continued even after the end of the period ibility proved a crucial asset for the lenders of supervision by the international lenders to ensure implementation of the conditions are standing for election in the fall of 2014. for receiving external assistance. The Lat- A number of fiscally irresponsible individu- vian government had a flexible mandate to als who were involved in allowing the Lat- implement sharp adjustment measures. This vian economy to overheat in 2005–2007 are flexibility at the domestic level gave strong again standing for election in Ocober 2014.

29 raksti

It will be a measure of Latvian voter maturity support facility are small (139 million € in as to whether any of these populist figures 2013) compared with other vectors of EU will receive a mandate. funding earmarked for Latvia. A critical aspect of this apparent success Implementation of EU funds in has been the impact of these EU funds: in Latvia Latvia the primary focus has been on trans- An important aspect to sustained eco- ferring these monies to the contractors, not nomic growth in all three Baltic States, pre- all of whom apply principles of value for mon- and post-Accession has been FDI. An impor- ey (i.e. over manning, excessive administra- tant attraction of Accession to the EU was tive costs and consultancies that are poorly access to EU financial support programmes. disguised payments to parties not crucial to In Latvia this prospect clearly interested the delivery of contractual obligations, but who economic elite (whose links to the political are in a position to influence the choice of elite are not transparent) in whose eyes fi- contractor). In addition, some infrastructural nancial instruments are not judged by their projects are poorly received by the general synergetic impact on the national economy, public: sewerage systems, delivery of safe but on their direct impact to the true benefi- potable water have been improved to meet ciaries of this support. In Latvia too many EU minimum quality standards, yet the public projects are presented as having had their appears to insist that they will not pay more full allocated funds disbursed, with no dis- for these services.22 The problem is not one- cussion of the quality of the deliverables, or sided: often such projects are realised on the even less, of the relevance of deliverables to principle that total monies must be spent, national economic development.18 and various factors combine to ensure that A recent study of implementation of middling even shoddy systems are built in- cohesion structural funds by the 12 EU curring luxurious costs. Although there is Member States who acceded to the EU in some public dissatisfaction at this situation, 2004/2007 show that in the time frame most local authorities are able to avoid taking 2007–2013, Latvia has engaged the largest political responsibility. fraction of allocated funds, see Table 1 Remittances from expatriates are a well- below19, The total of 4.5 billion € for Latvia known feature of the modern economy and represents a significant fraction of the detection and estimation is difficult. In the national GDP. Public opinion in Latvia has case of Latvia transfer of money as bank- been vocal as regards access support monies notes carried by individuals is regulated by under the Common Agricultural Policy. EU rules; however, this avenue is quite nar- Discussion of this controversy is beyond the row in view of the findings of the World Bank scope of this article.20 However, the total (see Table 2) concerning the total inflow/out- funds transferred to Latvia under the direct flow of remittances. These may be defined

Table 1. Uptake of EU funds in the Baltic States21

Activity Estonia Latvia Lithuania

Contracted ratio 91% 94% 91%

Payment ratio 59% 56% 59%

30 The Republic of Latvia and the European Union: a decade as a Member State

Table 2. Bilateral remittances for 201224

Destination/source Inflow (millions $) Outflow (millions $)

EEA + Ch 242 66

NIS* 275 176

Other 3rd countries 202 11

Total 732 253

*of the total inflow 270 million $ is from the Russian Federation as money transfers from compatriots work- Latvia and the euro — ing/residing abroad towards their countries of a remarkable achievement origin. Remittance estimates provided by the World Bank on an annual basis.23 Already prior to Accession, but after rati- Remittances towards Latvia are balanced fication of the Treaty on Accession to the by remittances from Latvia. That the net flux EU, the Government of Latvia decided to set is inwards is not a surprising result. Examin- 1 January 2008 as the earliest likely (rather ing the remittance data in some detail for the than target) date for introduction of the Euro three Baltic States some surprising observa- in Latvia. A decision was taken on 9 De- tions emerge. Once account is taken for the cember 2003 to tie the value of the Latvian remittances to/from the NIS the per capita national currency (the Lat) to SDR, effective remittance by compatriots abroad is greatest 1 January 2005, at the same time as Latvia for Estonia and least for Latvia. Furthermore, becoming a member of the IInd stage of the when examining the data for the UK it ap- EU Exchange Rate Mechanism.27 A variety of pears that Lithuanian nationals living there events derailed this optimistic scenario com- are twice as generous as their Latvian coun- ing to pass. The Latvian government was, terparts. In fact the figures for 2012 show however, successful in guiding the Latvian a remittance to Latvia of 86 million $ from economy sufficiently astutely that effective the USA compared to 64 million $ from the 1 January 2014 the euro has become the UK.25 currency of Latvia.28 The apparent large remittance from Lat- Introduction of the common currency to via sent to the Russian Federation appears Latvia may be viewed as one antidote to pos- to be related to the possibility of obtaining a sible future repeat of the combination of fi- temporary Schengen residence permit provid- nancially questionable decision making (on a ed sufficient investment is made in Latvia — grand scale) and the impunity of those taking a somewhat controversial decision taken by unsound decisions. In fact, adoption of the the Latvian government in 2010.26 What euro once the Maastricht fiscal convergence is less publicized is the extent of outflow to criteria and other conditions are satisfied has countries as far afield as Sri Lanka and many been an obligation for all countries that have NIS countries. In the case of the latter, the acceded to the EU post 1993.29 second greatest amount outflow to the NIS Considerable public anguish was evident is directed towards Ukraine (with no inflow once the objective conditions were shown to into Latvia). conform to adoption of the euro in Latvia.

31 raksti

Table 3 below shows the results of public with the feeling that adoption of the euro was opinion surveys conducted of popular sen- incorrect (or too hasty). The latter opinions timent and understanding about adoption are widely shared in those EU Member States of the euro in their country during the time that have no immediate plans to introduce preceding such adoption. Thus there are two the euro to meet their Accession Treaty com- entries for Lithuania (2013 and 201430) and mitments. one entry for Latvia. Comparison of the findings in two coun- The EU and Latvia — tries that are neighbours, culturally linked public perception and with a great deal of common history, Public opinion surveys show that the nevertheless highlights features of both so- people of Latvia (independent of their eth- cieties that are reflected in other sectors. nic identity) appear to be eurosceptical and, Notably Lithuanians have far less need of also, that this attitude has barely changed tangible symbols to define their identity, their over the past ten years with Latvia an EU proud history (albeit somewhat redacted) as Member State. At the same time, no overtly a strong mediaeval state is a cornerstone for anti-European political force has been able to their identity and the fact of this state emerg- muster even 1% of the popular vote in na- ing when the Latvian tribes were unable to tional elections for the Saeima. However, a coalesce politically had meant a more cohe- wide-spread outcry was raised in 2013 when sive society. Lithuanians are also less emo- it became clear that the euro was going to be- tional when dealing with economic issues come the sole Latvian currency in 2014. One whence the popular appreciation that the purpose of this agitation was to rile up the notion of true economic sovereignty being a Latvian public, in particular the elderly, who feature of the restored independent state was are emotionally attached to symbols of Lat- unrealistic and untrue. vian independence. A number of prominent In Latvia the campaign to retain the lat agitators in 2013 appeared to have forgotten was successful in terms of public opinion. their own writings of 2003 which at that time It could not be successful among the princi- sought to block Accession to the EU at which pal economic actors in the country many of time they harped on the Latvian commitment which appear to be tied to foreign economic ultimately to introduce the euro32. interests. Thus, the adoption programme pro- A lack of sympathy for the European proj- ceeded despite rather strident attempts at ect is widespread throughout the EU, as are stopping it, including calls for a referendum popular misconceptions about the EU and for the people to decide. Evidently the legal its function. The general public in Latvia, as argument that the people had already decid- opposed to several political parties, does not ed once although it predominated left many appear to be more sceptical or ignorant of the

Table 3. Public opinion in Latvia and Lithuania about adoption of the Euro (2013, 2014)31

Country Year Loss of national identity Loss of economic independence

Latvia 2013 75% 63%

Lithuania 2013 55% 43%

Lithuania 2014 57% 39%

32 The Republic of Latvia and the European Union: a decade as a Member State realities of the EU than is the median in the pean integration — a matter confused by the EU. It is the case, however, that an apprecia- fact of this political party based on several re- ble segment of the titular population of Latvia gional authorities being supportive of the im- has extraordinarily rosy (inaccurate) memo- plementation of EU (more) structural funds. ries of their socialist past. This translates, for example, into sending to the European Parlia- Latvian interests in the EU ment for the third time a passionate defender The EU functions on the basis of its sov- of the Soviet Union and all external projec- ereign parties, the Member States, being able tions of Russian interests.33 to agree the way forward whenever medium- A detailed examination is made here of term strategic decisions need to be taken. popular sentiments in two EU Member States Thus, all Member States have to defend their that have demonstrated substantial and per- interests and once a compromise has been sistent manifestation of Euroscepticism, Den- reached, to suffer national criticism for failure mark and the UK.34 In the case of Denmark, to defend all national interests. In this sense 57% feel that their voice is heard and 75% Latvian domestic discussion about defending are optimistic about the future of the EU and Latvian national interests is not unique. One only 3% profess to be certain of its demise. In of the most difficult and contentious strategic the UK the corresponding figures are, 19%, decisions is agreeing a multi-annual Financ- 45%, yet only 7% are convinced of the immi- ing Framework for 5 EU budget years plus nent demise of the EU. Eurosceptical political an overhang of two budget years, a process parties are marginal in Denmark, as they are that for the cycle 2014–2020 proved to be in the UK; however, a substantial segment of acrimonious. Nevertheless, a decision was the two largest UK political parties have been reached in 201335 — with Latvian claims to and are today rather sceptical of the UK to be obtain better redress as regards direct pay- intimately involved with the EU. ments under the Common Agricultural Policy The results of the 2014 elections for only partially satisfied36. However, Latvia was deputies of the European Parliament have able to defend its allocation of development produced a number of surprising results. First funds, a result that it was difficult to achieve and foremost the large number of deputies in the light of shoddy national planning and sceptical or even hostile towards the Euro- formal rather than qualitative implementation pean Project came as warning signal to many of financial resources. large EU Member States. However, even giv- One important and highly visible defence en the very substantial bitterness still evident of Latvia’s interests in the EU is the upcoming among Latvian voters about the “loss of their task for Latvia to be the presiding Member national currency” was not translated into a State for the EU Council. This is a largely ad- Eurosceptical vote. Aside from the substantial ministrative task, taken in rotation by each vote for the aforementioned individual (whose Member State, and is a mechanism to en- supporters view the EU in a single light — a sure smooth planning of EU Council meetings mechanism to castigate Latvia for its temerity without the presiding Member State gaining to leave the embrace of Russia), none of the thereby any extra voting rights. Latvia shall recently-formed Eurosceptical political par- ensure this Presidency function during the ties (campaigning with the promise to claw first half of 2015. The rotation sequence has back Latvian sovereignty) received more than been established through to the first half of 2% of the votes cast, in total less than 5%. 2020. Effective 1958, when Belgium first Indeed only one new deputy was elected who assumed the Presidency, rotation of which could be characterised as opposed to Euro- that all Council meetings, including working

33 raksti

group meetings, are presided over by a se- mediate, notably in the formation of a new nior official from the Presidency. The Member European Commission (were the procedure State itself continues to be represented and to nominate and approve the Commission has voting rights as usual. Today it is esti- to drag out). Additionally Latvia may have mated that there are upwards of 2500 such the internal problem of either not having a meetings in a six-month term. new government (if the Saeima elections in Each Member State prepares itself for its the fall of 2014 produce a highly fractured role according to its views on the matter. In result) or having a government coalition con- the case of Latvia, unlike Lithuania who dis- taining a political party explicitly loyal to the charged its responsibilities in January–June political party that underpins the autocratic 2013, a decision was taken to undertake rule by President Putin and comprising other public consultations as well as to publicise entities that are a front for Russian economic certain elements of Latvian preparations for interests. the Presidency.37 The results of the public consultations on priorities reflected national Latvia and Europe2020 concerns with little EU dimension except- Europe2020 is a ten-year strategy pro- ing Neighbourhood Policy, where the pub- posed dating from 3 March 2010 with the lic in Latvia is convinced that it has unique aim of achieving, in all EU Member States, insight into what such relations might be.38 “smart, sustainable, inclusive growth” The government coordinating body adopted through greater coordination of national and tentatively the following topics (still to be European policy. In implementation of this finalised in consultations): competitiveness strategy the European Commission is conve- as the basis for development and improved ner and moderator, bearing in mind that eco- quality of life; strengthening the information nomic policy is an exclusive competence of society; enhancing the position of the EU on the EU Member States. The strategy is well the world stage; and promoting creation of advanced and the most recent findings as re- a zone of prosperity and security in the EU gards Latvia are of particular relevance to any neighbourhood.39 assessment of what has been the external Evidently, each Presidency comes with view of how the Republic of Latvia has fared unexpected challenges, thus the French Pres- over the past decade as an EU Member State: idency was confronted with the challenge Preserve a sound fiscal position in 2014 of the Russia–Georgia war in August 2008. and pursue efforts to further reduce the tax However, a number of new EU officials were burden on low-income earners. able to take the principal burden when the Step up implementation of the higher ed- Lithuanian Presidency had to deal with the ucation reform, in particular through the es- duplicitous actions of Ukraine under the lead- tablishment of an independent accreditation ership of its former president, the Greek Pres- agency and a financing model that rewards idency, with the crisis in Ukraine (annexation quality. by the Russian Federation of Crimea, upris- Take steps for a more integrated and com- ings in eastern Ukraine). The institution of a prehensive research system also by concen- permanent President of the European Coun- trating financing towards internationally com- cil has lifted some, but not all, of the bur- petitive research institutions. den of dealing with such major issues from Reform social assistance and its financ- the shoulders of the presiding EU Member ing. State. Nevertheless, Latvia can foresee some Improve the cost-effectiveness, quality possible challenges where it might have to and accessibility of the health care system.

34 The Republic of Latvia and the European Union: a decade as a Member State

Accelerate the development of gas and nomic downturn, followed by near national electricity interconnections to neighbouring insolvency. While not all of the reasons for Member States to diversify energy sources this collapse were internal, the majority were. and promote competition through improved Bailout of Latvia took place, again on the un- integration of the Baltic energy markets. derstanding that a number of structural re- Pursue efforts to further increase energy forms important for the medium term would efficiency in transport, buildings and heating be implemented. Again, these understand- systems. ings have only been partly met. Complete judicial reforms, in particular as In the ten years post Accession, imple- regards insolvency proceedings. mentation in Latvia of a number of EU pro- Step up public administration reforms, grammes has become routine. Difficult ad- including by implementing state-owned en- ministrative issues had to be resolved post terprise management reform.40 Accession. A number of problems still are It is useful to recall that these recommen- in evidence, notably a minimal appreciation dations are neither a surprise nor are they that EU financing is intended to be used as compulsory. A number of issues appear to be a catalyst for national development, rather intractable in the case of Lavia, such as in- than as a substitute for national support. creasing financial support for internationally The very formal approach to resolving legal recognised applied research. Several other disputes, e.g. contractual issues as well, as recommendations such as reducing depen- cases of misuse of public authority (corrup- dency on Russian supplied energy appear to tion), has not substantially improved during run contrary to a number of vested interests the ten years of Latvian EU membership. It is that regularly interfere with Latvian legal at- evident in hindsight that the combination of tempts to rein in these monopolies. Latvian popular and administrative support for Latvi- consumers pay unreasonable prices for en- an Accession that allowed ratification of the ergy supplies, thanks in part to Latvian ne- Accession Treaty and which has been stable gotiators skills at conceding to unreasonable over the past ten years comprises public ap- demands of Russian suppliers. There is also preciation of mobility within the EU to find a an unsavoury feeling to state subsidies aimed better economic situation and administrative at supporting gas-based electricity generating interest in disbursing EU funds to “deserv- stations to the detriment of diversification of ing” entities. production. Visibility of the Latvian Presidency of the European Union Council has been heightened Conclusions within Latvia. The Presidency will also be an The Republic of Latvia decided rather occasion to promote tourism possibilities and quickly after gaining international recogni- appreciation of cultural achievements in the tion of its restored independence to solidify most distant parts of the EU. its standing in the world by joining a range of Even though the crisis is now over in the international organisations. EU Accession oc- Baltics and important economic safeguards curred on 1 May 2004 with the understand- have been introduced, the experience of ing that Latvia would continue a number of 2008–2009 underscored the potential for reforms crucial to a well-functioning market major problems to re-emerge if the EU fails to economy. Not all of these reforms have been extricate itself from its current predicament. successfully implemented. In particular, po- The Baltic governments hope that banks in litical clubs have run the country to their own their countries will behave more responsi- benefit, leading in part to the serious eco- bly with lending in the future, but nearly all

35 raksti

banks in the region are owned by Scandina- last visited 1 June 2014; the important vian or German banks, and hence there is no reference is success in persuading France direct guarantee. The great benefits the Baltic and Germany to drop their reservations. countries derive from EU membership cannot 3 For example, the outline of Latvian nation- be sustained indefinitely if the EU does not al interest in this field as presented by the regain its vitality. Latvian Ministry for Foreign Affairs, acces- The many successes achieved by sible at http://www.mfa.gov.lv/en/security/ Estonia, Latvia, and Lithuania since 1991 Directions/common-policy/, sited visited are of immense historical importance, and 1 June 2014. the future of the Baltic states is brighter 4 Standard Eurobarometer 77, Spring now than anyone could have imagined 25 2013, Public opinion in the European years ago. Nonetheless, the three countries Union Fieldwork: June 2012, Publication: have experienced some major problems July 2012, Survey conducted by TNS over the past two decades, and formidable opinion & social at the request of the Eu- challenges lie ahead. Like other small states, ropean Commission, Directorate-General the Baltic countries do not fully control for Communication. their own destinies, not least because their 5 Standard Eurobarometer 80, Autumn “neighbourhood” has been an inhospitable 2013, Public opinion in the European one most of the time over the past century. Union Fieldwork: November 2013, Publi- External developments are bound to have a cation: December 2013, Survey conduct- far-reaching impact on the three countries’ ed by TNS opinion & social at the request internal prospects. Even if daunting setbacks of the European Commission, Directorate- occur in the years ahead, the Baltic States General for Communication. thus far have demonstrated a remarkable 6 Food grown and processed in the Baltic capacity to overcome them. There is no States was earmarked for feeding certain reason to believe they will be any less resilient urban regions in the RSFSR, as well as the in the future. Soviet military; primary products neces- sary for food production were transported to the Baltic countries, and once these Notes supplies were unilaterally terminated post- 1 Soviet Ambassador to the UK Ivan Maïsky 1991 food production collapsed and re- thus opined to the British Foreign Office covered only slowly thereafter; local food during the Second World War, as an emo- shortages in Latvia had been endemic tional attempt at gaining British de jure throughout the 1980s, a situation origi- recognition; for a recent account of Baltic nally unrelated to the drive for Latvian in- diplomatic efforts during this period, see dependence. the monograph, The last ambassador. Au- 7 The initial response of the EU to the ap- gust Torma, soldier, diplomat, spy. Tina plication by the Republic of Latvia was Tamman, publisher, Rodopi, Amsterdam/ not entirely positive, see Agenda 2000 — New York, NY, 2011, XVII, 251 pp. Commission Opinion on Latvia’s Appli- 2 See the speech by Danish Prime Minis- cation for Membership of the European ter Anders Fogh Rassmussen, 24 March Union, DOC/97/14, Brussels, 16 July 2003, to the Danish Institute of Interna- 1997. tional Studies, “The Danish Presidency 8 Cf. The Presidency Conclusions, Helsinki and the Enlargement Deal”, accessible at European Council, 10 & 11 December http://www.stm.dk/_p_11268.html, site 1999.

36 The Republic of Latvia and the European Union: a decade as a Member State

9 See the Comprehensive monitoring report sion: The Cost of Adjustment With An “In- on Latvia’s preparations for membership, ternal Devaluation”, results post-2009 are at http://ec. europa.eu/enlargement/ extrapolated. archives/pdf/key_documents/2003/cmr_ 18 Latvian plans for economic development lv_final_en.pdf, site last visited 1 February are prepared solely to access certain EU 2014. financial instruments; typically any impact 10 In its recent publication on corruption, Re- on the national economy of implementa- port from the Commission to the Council tion of EU-funded projects are described in and the European Parliament, COM(2014) non-financial terms, for example, improve- 38 final, Brussels, 3 February 2014, the ments in the road network in Latvia are to internal turmoil within KNAB is highlight- be measured by “Reduction of the length ed. in % of major state motor road segments 11 Ibid., at p. 12. in a poor or very poor condition”, an in- 12 Official translation into English of the Lat- dicator that has been shown to be unre- vian Constitution is to be found at http:// lated to the quality and durability of the www.saeima.lv/en/legislation/constitution, improved roads, cf. National Development site accessed 14 February 2014. Plan of Latvia for 2014–2020, approved 13 In 1991, there were an estimated December 2012. 715 000 such individuals in Latvia, cur- 19 EU Funds in Central and Eastern Europe — rently the numbers are considerably less, Progress report 2007–10, prepared and approx. 283 000, whereas in Estonia published by KPMG, accessible at http:// the comparable figures are approximately www.kpmg.com/CEE/en/IssuesAndIn- 450 000, and 88 000, respectively. sights/Articles Publications/Documents/ 14 Status of Settlers Implanted by Illegal eu-funds-in-central-and-eastern-eu- Regimes Under International Law, by Yael rope-2012.pdf, site last visited 3 June Ronen, The Hebrew University of Jerusa- 2014. lem, Faculty of Law, Research Paper No. 20 At less than 100 € per hectare Latvia re- 11-08, September 2008, 69 pp. ceived the lowest such payment, next low- 15 The Baltic Countries after Two Decades of est was Estonia with approx. 125 € per Independence Achievements, setbacks, hectare. The origin of this disparity is far internal challenges, PONARS Eurasia from obscure, but the members of the Lat- Policy Memo No. 200, June 2012, Mark vian political elite responsible for this fail- Kramer. ure, essentially a passive attitude taken at 16 An overview of this episode is to be found the Copenhagen European Council meet- at http://ec.europa.eu/economy _finance/ ing in December 2002, presently avoid assistance_eu_ms/latvia/index_en.htm, discussion of their role. site last visited 14 February 2014; post 21 EU Funds in Central and Eastern Europe the last tranche of financial support sur- — Progress report, see above. veillance continues. 22 Recent press reports indicate e.g. that of 17 Source Figure 8: Latvia: Annual GDP (In- the 1 billion Euro invested in Latvia for dex) IMF database for 2010. http://www. new sewerage systems only 1/3 of these imf.org/external/ pubs/ft/weo/2010/02/ are to be used by the public, most poten- weodata/index.aspx, site last visited tial clients refuse to accept increased costs 1 February 2014, published by the Center for connection to a modern system. That for Economic and Policy Research, Mark there are deleterious consequences for Weisbrot, Rebecca Ray, Latvia’s Reces- their environment and themselves appears

37 raksti

to be unimportant for those refusing con- the Eurozone on 1 January 2015 (on its nection. second attempt). 23 The World Bank Project is described at 31 Data taken from Flash Barometers 377 http://www.worldbank.org/en/news/press- (2013) and 400 (2014) surveying public release/2013/04/19/world-bank-launch- opinion in countries outside the Eurozone es-initiative-on-migration-releases-new- concerning the Euro. Surveys are conduct- projections-on-remittance-flows, site last ed by TNS Opinion & Social at the request visited 14 February 2014. of the European Commission, Directorate- 24 Ibid., Bilateral Remittance Estimates for General for Communication. 2012 using Migrant Stocks, Host Country 32 An article by Prof. Elmārs Zelgalvis, Incomes, and Origin Country Incomes. Ekonomiskā suverenitāte — ārpus ES, 25 Ibid. published on 8 September 2003 in 26 For practical aspects flowing from this Neatkarīgā Rīta Avīze, agitating for a neg- decision see http://www.immigration-resi- ative vote on Latvian Accession to the EU dency.eu/residence-permit-latvia/, site last clearly stated that Accession meant an ob- visited 14 February 2014; the programme ligation to introduce the euro, this at vari- is politically controversial with downsizing ance with his statements in 2013 that the revisions debated during 2013–2014 in Latvian electorate in 2003 had not been the Latvian Saeima. informed about this treaty obligation. 27 A note summarising these Latvian gov- 33 In the 2014 European Parliament elec- ernment decisions was published in the tions this individual, who had personally official government newspaper, Latvijas supervised in a personal capacity the ref- Vēstnesis, 12 December 2003, Nr. 176 erendums in Crimea and attested to these (2941). being a true expression of the will of the 28 On 21 June 2013, the Finance Ministers inhabitants, received nearly 7% of votes of the 17 countries that then comprised cast and returned as a member of the the Euro-zone unanimously recommended Green and Free Alliance political grouping that Latvia join the currency union as of 1 in the European Parliament. January 2014. The Economic and Finan- 34 Ibid. cial Affairs Council, on 9 July 2013, took 35 Agreement was reached during the first the decision that allowed Latvia to adopt semester of 2013, with the actual Regula- the euro as its currency as of 1 January tion agreed between Parliament and Coun- 2014. cil on 19 November 2013. 29 The UK and Denmark by virtue of their 36 An analysis of these payments as fore- being EU Member States prior to 1992 seen for 201402020 can be found at possess a derogation of unlimited duration http://ec.europa.eu/agriculture/rica/pdf/ to be exempt from automatic adoption of PO0202_direct_payments.pdf, site last the euro; Sweden whose economic and le- visited 14 February 2014. gal indicators are all sound has avoided 37 The Latvia secretariat has already set up adoption of the euro by not joining the Ex- an Internet web-site, http://www.eu2015. change Rate Mechanism (ERM-II), largely lv/en/, site last visited 14 February 2014. for political reasons, in that the population 38 The Trio Presidency programme for the has through referendums indicated its un- Italian, Latvian, Luxembourg Presidencies willingness to countenance disappearance contains little reference to what the Lat- of the Swedish Kronor. vian public consultations on presidency 30 All indications point to Lithuania joining priorities outlined as desireable, cf. The

38 The Republic of Latvia and the European Union: a decade as a Member State

Trio programme as published, Brussels, leta.lv/es/item/2CE041FE-91C0-47F5- 17 June 2014 (OR. en) 10948/1/14 REV 8426-7B32BB0E1833/pr/, site last vis- 1 POLGEN 97. ited 14 February 2014. 39 See the Press Release of 13 January 40 European Commission draft for a Coun- 2014 (in Latvian), Koordinācijas pa- cil Recommendation on Latvia’s 2014 dome vienojas par Latvijas prezidentūras national reform programme, COM(2014) prioritārajiem virzieniem, at http://www. 415 final, Brussels, 2 June 2014.

LATVIJAS REPUBLIKA UN Eiropas SavienībA: DESMIT GADU Kā dalībvalsts

Eduards Bruno Deksnis Kopsavilkums

Atslēgas vārdi: Baltijas valstis, Latvija, Lietuva, Igaunija, Eiropas Savienība, pievienošanās ES, ekonomiskā izaugsme, Eiropas naudas apgūšana, 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ES Padomes prezidējošā valsts, eiroskepticisms

Rakstā aplūkota Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts pieredze vairākos aspektos. 20. gs. 90. gadu sākumā nonākot uz Eiropas valstu skatuves, visas trīs Baltijas valstis pieņēma lēmumu pievienoties Eiropas Savienībai un NATO iespējami drīz, lai nostipri- nātu savu drošību un piekļūtu attīstības līdzekļiem. Latvijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai noritēja veiksmīgi, taču ļoti strauji. LR politiskajai elitei un iedzīvotājiem nebija iespējas ilglaicīgi savstarpēji pārrunāt un publiski izdebatēt šāda soļa vēlamību, nedz valsts pārvaldei pakāpeniski sagatavoties jauniem izaicinājumiem. Laikā pirms pievienošanās triju Baltijas valstu sarunas ritēja savstarpēji neatkarīgi: problē- mas ar valsts pārvaldi, ar tiesiskuma izpratni, ar valstu infrastruktūru, kas vispārējos vilcienos bija lielā mērā līdzīgas, tika risinātas dažādos veidos. Lai arī Igaunija izcēlās ar lielāku gata- vību pielāgoties ES dalībvalstu prasībām, visas trīs Baltijas valstis pievienojās ES un NATO vienlaikus. Latvijas gadījumā ieteikumi un prasības stiprināt tiesiskās valsts izpausmes ņemti vērā visai nosacīti. Arī 2014. gadā tiek atkārtoti ieteikumi Latvijai sakārtot savu tiesu sistēmu. Piekļuve ES attīstības fondiem Latvijas gadījumā ir bijusi daļēji veiksmīga: Latvijā uzsvars, kas likts uz līdzekļu apgūšanu, nav līdzsvarots ar novērtējumu, kādā veidā ieguldījumi veicinās ekonomikas attīstību. Ekonomiskās krīzes cēloņi, kas Latviju piemeklēja, sākot ar 2007. gadu, ir tikai daļēji saistīti ar ārējo faktoru ietekmi. Saņemot finansiālu atbalstu no ES un starptau- tiskiem avotiem, Latvija arī uzņēmās veikt strukturālas reformas. Starptautiskajiem ekspertiem par pārsteigumu, Latvijas politiskā elite izrādījās spējīga sāpīgos jautājumos pieņemt un īstenot publiski nepopulārus lēmumus. Sabiedrība samierinājās ar šādu pieeju — Ministru prezidents, kura darbības laiks saistīts ar šiem notikumiem, tika pārvēlēts uz otru pilnu amata periodu. Latvija arī paguva, izkļūstot no ekonomiskās lejupejas, īstenot savas saistības attiecībā uz eiro ieviešanu kā tās nacionālo valūtu 2014. gada 1. janvārī. Arī šis sasniegums ir ievērības cienīgs. Latvijas pilsoņu attieksme pret dalību ES ir visai komplicēta. Aptaujas nebūt neliecina par eiroskepsi, kas tik plaši tiek daudzināta Latvijas medijos. Lielais tādu pilsoņu skaits, kuri

39 raksti

atraduši īslaicīgu vai ilglaicīgu palikšanu citās ES dalībvalstīs, Latvijas gadījumā kļuvis par nopietnu izaicinājumu Latvijas politiskajai un ekonomiskajai elitei censties vismaz apturēt iedzīvotāju aizplūšanu. Savukārt 2014. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Latvijas mandātu ieguvuši pieci (no astoņiem) deputāti ar izteiktu pozitīvu attieksmi pret ES un viens deputāts ar izteikti ekstravagantu, ar reālām iespējām nesamērīgu politisko platformu. Divi no Latvijas ievēlētie deputāti orientēti izmantot savus mandātus, lai traumētu Latvijas pilsoņu vairākuma jūtas. Sākot ar 2015. gada janvāri, Latvijas Republikai nāksies sešus mēnešus veikt adminis- tratīvus pienākumus, esot ES Padomes prezidējošai valstij. Šis darbs tiks veikts godam: tālu no Latvijas publiskā redzesloka tiek sagatavota spēcīga, pārsvarā jaunu ierēdņu grupa, kuri apgūst daudzas iemaņas, kas diemžēl ir svešas LR pašmāju ierēdniecībai. 2014. gada rudenī Saeimas vēlēšanās nekandidēs vairākas personas, kuru darbība būtiski sekmēja Latvijas centienus izkļūt no ekonomiskās krīzes. Diemžēl ekonomiski neatbildīgi (po- pulistiski) darboņi un Krievijas interešu lobētāji atkal sarosījušies, tiecoties nonākt pie varas vēlēšanu ceļā. Grūti iedomāties iemeslus, kādēļ lai starptautiskās finanšu organizācijas otrreiz glābtu Latviju no defolta, ja tādu izraisītu atgriešanās „trekno gadu” ieražās. Baltijas valstu sabiedrību spēja pieņemt grūtus lēmumus, vienlaikus esot neatkarības sta- tusā, ir vēsturiski pierādīta īpašība.

40 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU Malēnijas jauniešu interese par novada kultūru

Santa Daume

Atslēgas vārdi: Alūksnes novads, Malēnija, jaunieši, kultūras mantojums, novadnieciskā (malēniskā) apziņa

Ar Malēniju šī apcerējuma ietvaros saprotam Ziemeļaustrumvidzemes kultūrvēsturisko daļu jeb pašreizējā Alūksnes administratīvā novada rietumu un vidusdaļu — 14 pagastus (visus Alūksnes novada teritorijā ietilpstošos pagastus, izņemot Liepnas pagastu, kurš kultūr- vēsturiski atrodas Ziemeļlatgalē) un Alūksnes pilsētu. Par malēniešiem šajā rakstā saucam vēsturiski izveidojušos Ziemeļaustrumvidzemes iedzīvotājus, kuriem ir sava savdabība — valodas īpatnības (izloksnes, intonācijas), rakstura iezīmes, pasaules uztvere, kā arī materiālās un nemateriālās kultūras īpatnības. Savdabības pastāvēšana liecina par indivīdu un dažādu apvidu iedzīvotāju paaudžu gaitā uzkrāto vērtību pārmantošanu un attīstīšanu, apmierina indivīdu vajadzību pēc piederības kādai iedzīvotāju grupai un apzināšanos par to.

Ievads viņu apzinātu vai neapzinātu piederību Ma- Mūsdienu pasaulē, kad dažādas sabied- lēnijai kā novadam un malēniešiem kā sav- rības grupas pamazām kļūst vienveidīgākas, dabīgai vidzemnieku grupai. Šādas ievirzes līdzīgākas un valstis zaudē daļu savas kād- materiālus publicējam pirmo reizi. reizējās savdabības, ir ļoti nozīmīgi apzināt, Pētījumi par jauniešu piederību kādai et- izvērtēt un saglabāt iedzīvotāju tradicionālās niskai, teritoriālai vai citādai grupai, par viņu vērtības, apziņu par piederību savam etno- izcelsmi, kultūru, tradīcijām un zināšanām ir sam un tā kultūras daudzveidībai, arī tam gan izzinošs, gan praktisks process: raksturīgajām savdabīgajām iezīmēm un tra- 1. jauniešu stāstījumu analīzes gaitā tiek dīcijām, kam nereti ir būtiska loma etnosa izpētītas un izprastas viņu kā malēniešu vēstures izzināšanā un kultūras vērtību sagla- atzītās vērtības, aktivitāte un zināšanas; bāšanā un attīstīšanā. 2. pētījuma gaitā intervētie jaunieši gūst Malēniešu savdabību veidojošas iezīmes jaunas atziņas un ierosmi pārdomām par izriet no apvidus dabas un sociāli ekonomis- savu piederību Malēnijai un par iezīmēm, kajiem apstākļiem, no pauguraines klimata kas šo novadu raksturo. skarbuma, no ainaviskā krāšņuma, no sen- seniem sakariem ar tuvējos kaimiņos dzīvo- Pētījumi par viena novada jauniešiem ie- jošiem igauņiem un krieviem, no vairākus gūst plašāku nozīmi, ja tos izdodas salīdzināt gadsimtus Polijas un Krievijas varā bijušās ar citos novados iegūtu informāciju. Savukārt Latgales pierobežas un no citiem apstākļiem. vairāku viena novada iedzīvotāju domu izzi- Par tiem ir samērā daudz publicējumu1. nāšana palīdz izdarīt secinājumus par dau- Raksta mērķis — balstoties uz mūsdienu dzu paaudžu darbībā radīto kultūrvēsturisko jauniešu interesēm un zināšanām, spriest par un valodas vērtību saglabāšanas, pārman-

41 raksti

tošanas, bagātināšanas un popularizēšanas 2013. g. aprīlī un maijā notika desmit iespējām un nepieciešamību, kā arī par šo malēniešu jauniešu biogrāfiskas intervijas, vērtību izzušanas apstākļiem un cēloņiem. četras daļēji strukturētas intervijas ar vidējās Rakstā mēģinām analizēt Malēnijas jau- un vecākās paaudzes Malēnijas novadnie- niešu domas par piederību novadam, viņu kiem un E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas novadnieciskās apziņas līmeni, vietējās kul- 12 jauniešu diskusija (t.s. fokusgrupas dis- tūras un tradīciju nozīmi jauniešu ikdienā — kusija). Lai definētu rakstā pieņemto jau- interesi un zināšanas par tām, arī izloksnes nieša vecumu, pamatā izmantota UNESCO lietojumu dažādās sociālās vidēs un vecuma definīcija, kurā par jauniešiem atzīti 15 līdz grupās. 24 gadus veci iedzīvotāji, tomēr šis vecums var tikt pielāgots2 Eiropas Savienības doku- Metodoloģija mentos noteiktajiem, ka jaunatne ir jaunieši Lai pētītu malēniešu kā savdabīgas iedzī- vecumā no 13 līdz 30 gadiem3. Balstoties uz votāju grupas pastāvēšanu mūsdienās, rakstā šīm definīcijām, tika intervēti un aicināti uz izmantotas vairākas datu ieguves metodes. diskusiju jaunieši vecumā no 15 līdz 27 ga- 2014. g. aprīlī un maijā tika veikta diem, kuri gan pēc dzīvesveida un dzīvesvie- Alūksnes novada bibliotēku vadītāju un dar- tas, gan nodarbošanās pieskaitāmi jaunatnei binieku aptauja, kurā atbildes sniedza 13 no kā sociālai grupai. Tika intervēti pieci Malēni- 15 Alūksnes novada pagastu un pilsētas bib- jā auguši un šobrīd dzīvojoši jaunieši un pieci liotēkām. Ņemot vērā atbilžu skaitu, iegūtā tādi jaunieši, kuru bērnība un dzimtas saknes informācija analizēta kvalitatīvā veidā. Ap- meklējamas Malēnijā, bet pastāvīgā dzīves- taujas lapa sastāvēja no astoņiem slēgtajiem vieta ir cita. Tika sekots līdzi, lai iespēju robe- un 22 atvērtajiem jautājumiem par bibliotēkā žās jaunieši būtu ar dažādu nodarbošanos un pieejamiem literatūras darbiem un citiem avo- dzīvesvietu — pagastā vai pilsētā. Intervijās tiem, kuros iespējams izlasīt par malēniešu un diskusijā jaunieši dalījās savos dzīvesstās- kultūru, valodas īpatnībām, darba un sadzī- tos, norādot, kādu lomu un kādās dzīves si- ves tradīcijām un Alūksnes novada veidoša- tuācijās ieņēmis jauniešu valodas lietojums, nās vēsturi, par jauniešu interesi un šo darbu kādos gadījumos jaunieši ir izjutuši piederību vērtējumu, par novērotajām jauniešu valodas Malēnijai un tās kultūrai, kāda ir jauniešu lietojuma īpatnībām, veidiem, kā bibliote- kultūra un ar ko viņi nodarbojas brīvajā laikā, kāres informē un izglīto savus lasītājus par kāda saistība jauniešiem ir bijusi ar Igauni- novada kultūrvēstures jautājumiem, jaunie- ju, Krieviju un to kultūru, ko jaunieši zina par šu iesaistīšanos bibliotēkas rīkotajos novada malēniešu tradīcijām un kādas tradīcijas tiek izzināšanai veltītajos pasākumos. Tika uzdoti ievērotas viņu ģimenē. Intervētie vidējās un arī demogrāfiski jautājumi par bibliotēkas la- vecākās paaudzes Malēnijas novadnieki snie- sītāju jauniešu vecumu, izglītības līmeni un dza ziņas par novada attīstību un dzīves ap tautību. Ņemot vērā to, ka bibliotēka ir vieta, stākļiem, sadarbību ar kaimiņzemēm un tās kur visplašāk pieejami literatūras darbi un citi radītām iespējām, novada jauniešu kultūras avoti par novada kultūrvēstures jautājumiem, pasākumiem un malēniešu īpatnību veidoša- kā arī to, ka bibliotēkas rīkotie pasākumi bieži nās kultūrvēsturisko pamatu. ir vismaz pagasta mēroga un, tos rīkojot, no- Lietojot minētās datu ieguves metodes tiek sadarbība ar vietējo pašvaldību un skolu, un iepazīstoties ar pieejamiem literatūras tad bibliotēku vadītāju un darbinieku aptauja avotiem un citiem rakstā izmantotiem ma- var sniegt vērtīgu informāciju par vietējo jau- teriāliem, iegūta informācija, kas ļauj skatīt niešu interesi novada kultūras, valodas, tradī- malēniešu jauniešu intereses, piederības un ciju un vēstures izzināšanā. zināšanu veidošanos, pievēršot uzmanību

42 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU

Malēnijas novada un tā iedzīvotāju vēstu- Alūksni un tās tuvējo apkārtni. Alūksnes riskai attīstībai, tradīciju pārmantošanai un novada Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemera apstākļiem, kas ir ietekmējuši mūsdienu jau- pagasts robežojas ar Igaunijas Republikas niešu piederības izjūtas, interešu un kultūras Veru rajonu, Pededzes pagasts — ar Krievijas veidošanos. Federācijas Pleskavas apgabala Pečoru rajonu. Vietvārds Malēnija nav jaucams ar vārdu Malēniešu izcelšanās, Maliena, kas mūsdienās apzīmē kādreizējā dzīvesveids un dzīvesvieta Mālupes pagasta rietumu daļu, kurā padom- Lai varētu runāt par malēniešiem un viņu ju varas gados nodibināja Malienas ciemu. atšķirībām no pārējo novadu latviešiem, sā- Šobrīd tā ir Malienas pagasta administratīvā kotnēji ir svarīgi izprast, kas ir šie ļaudis, teritorija. Tā ir daudz mazāka par kultūrvēs- kur viņi dzīvo un kā veidojušās atšķirības no turiskās Malēnijas platību. Dodot nelielajai citiem. Mālupes pagasta daļai vārdu Maliena, uz to Dzirdot Malēnijas vārdu, pirmās domas kļūdaini attiecināja tautā un literatūrā lietoto saistās ar vietu, kas atrodas malā, kas varētu Ziemeļaustrumvidzemes plašā apvidus apzī- tikt saukta arī par Malienu. Pēc ģeogrāfa Ādol- mējumu Maliena. Grāmatas “Radošie malē- fa Kraukļa domām, agrāk par malienām tika nieši un viņu valoda” autori iesaka pētāmās sauktas arī mazas, nomaļas un atpalikušas teritorijas apzīmēšanai lietot vārdu Malēnija teritorijas, kad šim vārdam jūtama negatīva un pauž uzskatu, ka “Malēnijas robežas grūti vai diskriminējoša pieskaņa.4 Vārda malēnie- precīzi noteikt varbūt arī tādēļ, ka, par spīti ši senāko man pagaidām zināmo publicē- īpatnībām, malēnieša vārdam vairāku pagas- jumu esmu atradusi Pētera Ernesta Vildes tu iedzīvotāji gribētu būt piederīgi, labprāt 1768. g. izdevumā “Latviešu Ārste”, kurā par sauktos par malēniešiem”7. Piebilstams, ka malēniešiem dēvēti tālu no nenosaukta cen- arī iedzīvotāju tradicionālajā materiālajā un tra mītoši ļaudis. To citēju tuvināti mūsdienu nemateriālajā kultūrā, tāpat kā izloksnēs, latviešu literārās valodas rakstībai: “No vīto- starp vietējiem apvidiem ir pārejas joslas, liem vēl būs pieminēt: kā mūsu vidzemnieki, kurās vienlaikus vērojamas kaimiņu apvidu seviski tie cēsnieši, kuriem izveicigaka mēle ir iezīmes (plašāk sk. 1. atsauces Robežas, kā citiem malleniešiem, šo pašu koku aridzan sākot no 34. lpp.). Literatūrvēsturnieks Ro- blīzni ir kārkļus nosauc, tapēc kā šis koks ne berts Klaustiņš jau 20. gs. 30. gados atzina, vienādas tautas esot.”5 ka runāšana malēniešu izloksnē pat kļuvusi Sākotnēji ar Malienas vārdu tikusi apzī- par modes lietu, lai vieglāk sasniegtu lētu mēta plašāka teritorija nekā tas ir mūsdienās. komiku, kas gadu desmitiem krājusies joku Malienas raksturojums atbilstoši tā laika zi- literatūrā8. Arī mūsdienās dažkārt ir grūti pa- nāšanām sniegts 1936. g. izdotajā “Latvie- teikt, kas īsti ir malēnietis. Tomēr mūsdienās šu konversācijas vārdnīcā”, kur ar Malienu lietotajam Malēnijas vārdam vairāk piešķir- apzīmēta latviešu apdzīvotās teritorijas dien- ta cita nozīme, kas balstīta rūpīgās kultūras vidaustrumu daļa, kurā runā augšzemnieku vēstures avotu studijās — tam izteiktāk jūta- jeb malēniešu dialektā. Tā aptvērusi Latgali, ma iedzīvotājus raksturojoša un apzīmējoša Zemgales austrumdaļu un Vidzemes dienvid- pieskaņa, proti, Malēnijas un malēniešu ap- austrumu daļas nomali6. zīmējumā ietverta “asprātība, joki, īpatnības, Šajā rakstā apskatītās Malēnijas kultūr- šķietams naivums, bet arī izteikta gudrība, vēsturiskās robežas precīzi ir grūti noteikt — izdoma, dzīve saskaņā ar dabas izpratni un tai nav nosacīta iedalījuma kopējā valsts te- norisēm”9, ko pastiprina dialektālās īpatnī- ritorijas administratīvajā dalījumā, tā atrodas bas. Alūksnes pilsētas Tautas nama meto- Ziemeļaustrumlatvijas pierobežā un aptver diķe un diriģente Ilze Briediņa un vairāku

43 raksti

malēniešiem veltītu zinātnisku un kultūrvēs- Krievijas impērijas Vidzemes un Vitebskas turisku publikāciju autors Jēkabs Raipulis, guberņu ziemeļdaļu robežu. Alūksnes novada minot piemērus, pārliecina, ka Malēnijas ie- lielākās daļas jeb Malēnijas kultūrvēsturis- dzīvotāji ir radoši, bet viņiem visiem piemīt kās tapšanas izzināšanai nepieciešami īpaši arī īpaša humora izjūta — ir “melnā humora” daudzpusīgi pētījumi, kas pamatoti novada cienītāji, kā arī labprāt pasmejas cits par citu. pilskalnu arheoloģisko izrakumu atradumos, I. Briediņa piekrīt, ka mūsdienās saukšanās dažādu vēstures periodu dokumentu studijās, par malēnieti ir kļuvusi arī par modes lietu, arī etnogrāfu, folkloristu un valodnieku ekspe- lai gan atzīst, ka šeit dzīvojošo ļaužu raksturs dīciju rezultātos. Pagaidām veikta tikai sākot- patiešām ir atšķirīgs no citu latviešu rakstu- nēja izpēte (sk. 1. atsauci). ra. Viņi ir, iespējams, spītīgāki, noteiktāki, Malēnijas teritorijā dažādos laika posmos mērķtiecīgāki, un šīs iezīmes viņos ir spilg- dzīvojuši atšķirīgas etniskās piederības iedzī- ti jūtamas. Mūsdienu malēniešu kultūras votāji — 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras to un dzīvesveida saknes meklējamas vismaz apdzīvojušas somugru tautas, bet atrodami 17. gs. nogalē10, tomēr, tā kā šo ļaužu kultū- arī etniski jaukti kapu lauki. Vēlāk šajā ap- ra un dzīvesveids pētīts maz, tad, iespējams, kārtnē arvien vairāk iedzīvojušās baltu tau- malēniešu izcelšanās un rakstura savdabība tas, kopš 9. gs. atrasti tikai latgaļu kapu lau- rodama vēl senāk. ki11. 17. gs. Malēnija, tolaik Livonijas ordeņa 1986. g. dzimušais arhitektūras students, valsts Alūksnes pilskunga, kopš 1629. g. karvenietis Matīss Šteinerts Malēnijas atraša- zviedru iekarotās Vidzemes novads, atradās nās vietu, pirmkārt, raksturo kā punktu, kur pierobežā, kas sadalīja kādreizējās Livonijas satiekas trīs valstis — Latvija, Igaunija un ordeņa zemes Polijas un Zviedrijas daļās, t.i., Krievija. Šāda atrašanās vieta, pēc jaunieša Vidzemē un Latgalē jeb Inflantijā. 18. gs., domām, arī norādot uz tur dzīvojošo cilvēku esot Krievijas pakļautībā, Malēnija bija jau atšķirībām, kas radušās, atrodoties pusceļā minēto Vitebskas un Vidzemes guberņu ro- starp Igauniju, Latviju un Krieviju, no vienas bežjosla, bet mūsdienās atrodas Igaunijas un puses, un starp Latgali un Vidzemi, no otras Krievijas pierobežā. ģeogrāfs Ā. Krauklis at- puses. Būtiski, ka jaunieši savos stāstījumos zīst, ka kaimiņu tautu ietekme un klātbūtne īpaši uzsver Malēnijas piederības vietu Vidze- lielā mērā bijusi un joprojām ir svarīgs Malē- mei, nevis Latgalei, tā norādot uz savu savda- nijas attīstības faktors12. Interviju un pārrunu bību un neļaujot pielīdzināt sevi latgaliešiem, laikā gan jaunieši, gan intervētie Malēnijas kas būtu iespējams daļēji līdzīgo izlokšņu citu paaudžu novadnieki atklāja, ka arī mūs- un runas intonāciju dēļ (M. Šteinerts; Aiva dienās Igaunijas un Krievijas robežas tuvums Bondare, 1988; Ieva Puriņa, 1989; Sandis ir sava veida attīstības faktors (M. Šteinerts; Daume, 1990; Laura Osetrova, 1996). At- Jānis Strapcāns, 1994; S. Daume; I. Briedi- skatoties vēsturē, kļūst skaidrs, ka šādam ņa; J. Raipulis). Pierobežas ietekme uz pētā- raksturojumam ir arī pamats — dažādos lai- mās teritorijas jauniešu kultūru un pasaules ka posmos atrodoties dažādu valstisku vei- redzējumu raksturota nākamajā raksta sada- dojumu pierobežā, malēnieši neapšaubāmi ļā “Pierobeža un kultūra”. guvuši no pārējās Latvijas atšķirīgu pieredzi, Īpaša vēsturiskā iezīme Malēnijas terito- kura ietekmējusi novada vispārējo attīstību. rijā ir latviešu zemnieku pirmo skolu nodi- Alūksnes novada jeb Vidzemes vēsturiskā et- bināšana agrāk (1683) nekā citviet Latvijā, nogrāfiskā apgabala ziemeļaustrumdaļas — kā arī Bībeles pārtulkošana latviešu valodā, Jaunalūksnes, Mālupes un Pededzes pagastu kas veicināja izglītošanos13. Lai gan sākotnēji robeža ar Latgales kultūrvēsturiskā apgabala zemnieku skološanas galvenais mērķis bijis to Liepnas pagastu visumā sakrīt ar kādreizējo pievēršana Dievam14, tomēr kopumā izglītība

44 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU un skološanās veicinājusi iedzīvotāju attīstību pavadījuši laukos (I. Puriņa; S. Daume). un izaugsmi. J. Raipulis raksta, ka “malēnieši Jauniešu skatījumā galvenais ieguvums no vienmēr centušies pēc visaugstākā, un par to dzīves laukos ir mierīga ikdiena un atpūta, liecina arī tas, ka Krievijas impērijas galvas- dabas ainavas, plašums un dzīve bez steigas pilsēta Pēterburga ir bijusi daudzu censoņu (Linda Voropajeva, 1990; S. Daume; Kārlis izglītības meklējumu mērķis”15. Tērbatas Uni- Žīgurs, 1995; Elīna Volšteine, 1997). Šāda versitātē no pagaidām zināmajiem desmit vide ietekmējusi novada ekonomisko attīstī- latviešu studentiem 19. gs. sākumā trīs bija bu, taču tieši tāpēc šeit saglabājies vides un alūksnieši. Tas un augstais lasītpratēju skaits dzīvesveida savdabīgums un kultūrvēsturis- apliecina, ka malēnieši nebija neizglītoti vai kas vērtības, kas ātrāk izzūd industriāli attīs- attāluma dēļ no valsts centrālās daļas atpali- tītās teritorijās17. No vienas puses, industriāli kuši iedzīvotāji, bet gan mērķtiecīgi un zināt- attīstītās teritorijās uzņēmumi un ražotnes kāri ļaudis, kuriem ir sava savdabība16. veicina iedzīvotāju labklājību un nodrošina Pētot malēniešu izcelšanos un atšķirību darbavietas, bet, no otras puses, — zūd vie- rašanos, uzmanība pievēršama arī videi, tas dabīgā unikalitāte, jo līdz ar rūpnīcām kādā viņi dzīvo. Alūksnes augstiene rakstu- un citām ražotnēm, mūsdienu apbūvi un rojama kā pauguraina, nelīdzena un mežaina modernajām tehnoloģijām vieta kļūst globa- vieta, līdz ar to plaši labības lauki sastopami lizēta, līdzīgāka citām teritorijām Eiropā un reti un pauguraino teritoriju apstrādāt nav pasaulē. Tādā veidā industriāli mazāk attīs- viegli. Daba šo apvidu nav lutinājusi — ziema tītās teritorijas, tostarp Malēnija, kļūst par iestājas ātrāk nekā pārējā Latvijā, bet pava- savdabīgām kultūras vērtībām, par tradīciju saris atnāk vēlāk. Dabas apstākļi malēniešus saglabātājām un atstāj iedzīvotājiem iespēju padarījuši sīkstus, strādīgus un mērķtiecīgus. apzināties sevi par šīs savdabīgās kultūras Alūksnes apvidū atrodams ne viens vien kād- un tradīciju turpinātājiem. reiz nocietināts pilskalns, kas liecina par šīs vietas senu nozīmību vēstures gaitā. Diem- Pierobeža un kultūra žēl arheoloģiski izrakumi tajos nav izdarīti. Pētot malēniešus un Malēniju, svarīgi Tas neļauj skaidrot daudzus malēniešu un ņemt vērā jau minēto Malēnijas atrašanās Malēnijas senvēstures jautājumus, to skai- vietu Igaunijas un Krievijas pierobežā. Jau- tā jautājumu par novada vissenāko kultūras nieši norāda, ka šis ir būtisks orientieris, pēc mantojumu. Alūksnes apvidus iedzīvotāji kura atpazīt Malēniju un izskaidrot citiem tās vismaz kopš 17. gs. otrās puses ir dzīvojuši atrašanās vietu (M. Šteinerts; A. Bondare; gan sētu grupās, gan savrupsētās tālu cits L. Osetrova). Ja šī ir Malēnijas kā apdzīvota no cita, tuvākie kaimiņi reizumis atrodami apvidus atpazīstamības zīme, tad tā jāņem pat kilometriem tālu. Ziņas par dzīvesvietu vērā arī sociālos pētījumos un jānoskaidro, seno izvietojumu rodamas 17. gs. otrās pu- vai atrašanās vietai pierobežā ir ietekme arī ses kartēs, kas glabājas LVVA 7404. fondā. uz apvidus sociāliem, kultūras un ekonomis- Daži piemēri aprakstīti un publicēti grāmatas kiem procesiem. Veicot pētījumu, atklājās, ka “Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads” atrašanās pierobežā ietekmē gan Malēnijas 355.–359. lpp. Interviju gaitā noskaidrojās, jauniešus, gan pārējos iedzīvotājus. ka pretēji mūsdienu tendencei, kad jaunieši Ziemeļaustrumvidzemes latviešiem kopš pārceļas uz dzīvi lielākās pilsētās vai dodas tālas senatnes bijušas ciešas saiknes ar tuvē- uz ārzemēm, arī šobrīd ir jaunieši, kuri lab- jiem igauņiem Igaunijā un ar tiem igauņiem, prāt dzīvo ārpus pilsētām, vietās, kur tuvākie kuri dažādos laika posmos no Igaunijas ie- kaimiņi mīt pat kilometriem tālu, un lepojas ceļojuši Latvijas teritorijā. Valodniece Dace ar to, ka ir auguši, bērnību un skolas gadus Markus un kultūras vēsturnieks Saulvedis

45 raksti

Cimermanis rakstā „Ieskats Alūksnes novada Igaunijas valstu jaunākā laika robežas nozī- kultūrvēstures izzināšanas avotos”18 sniedz me ir pavisam neliela21. vērtīgu informāciju par tagadējā Alūksnes Ikdienā tieša saikne ar Igauniju Malēni- novada veidošanos un tā iedzīvotājiem, sākot jā izpaužas kā regulāra igauņu radiostaciju, jau no 1661. g., kad tapuši vissenākie šo- televīzijas raidītāju un mobilo operatoru tīkla brīd zināmie zīmējumi par Alūksnes novada uztveršana, kas iedzīvotājiem rada priekšsta- ļaužu dzīvi. Balstoties faktos, autori apgalvo, tu par igauņu valodu un, iespējams, arī par ka “Alūksnes novads vismaz četrus pēdējos citām dzīves jomām. Šīs intereses kultūrvēs- gadsimtus ir dokumentāli fiksētu starpetnosu turiskais pamats ir igaunisko uzvārdu (Abens, un starpnovadu sakaru apvidus ar attiecīgu Harju, Kangseps, Kolists, Māziks, Pills, Si- dažādu etnosu un apvidu kultūras, sadzīves zass, Udrass, Tamms u.tml.) pazīšana Ma- un valodas parādību saskari un mijiedarbību, lēnijā vismaz kopš 19. gs. divdesmitajiem kam Ziemeļaustrumvidzemes ļaužu dzīvē un gadiem, kad Vidzemes guberņā ietilpušās vēsturē bija būtiska loma”19. Tomēr joprojām Dienvidigaunijas un Vidzemes zemnieki da- ir daudz neatklātu ziņu gan par cittautiešu būja uzvārdus, un kopš 17. gs. dokumentētie apmešanos uz dzīvi un par igauņu ciemu vei- Malēnijas apdzīvoto vietu igauniskie nosau- došanos Alūksnes novada teritorijā, gan par kumi (Igaunīši, Karva, Kūricas, Onti, Taides, laika posmiem, kad un cik lielā mērā dažādu Tarvas u.c.) un to nereti etniski jauktais iedzī- etnosu pārstāvji ir sajaukušies un turpinājuši votāju sastāvs. Tie stāsta par igauņu tautības dzīvi šajā teritorijā. iedzīvotāju senu ienākšanu Alūksnes nova- 2006. g. somu antropoloģes Lauras dā, tuvināšanos un pat par viņu vēsturisku Asmutes (Laura Assmuth) vadībā, izmanto- saplūšanu ar malēniešiem. Arī uz Malēnijas jot etnogrāfijas, socioloģijas un antropoloģijas ekonomisko dzīvi kaimiņu valstu ietekme metodes, Latvijas–Igaunijas–Krievijas pie- ir vērojama tiešā veidā, proti, uz kaimiņu robežā veikta plaša izpēte par sociālām un valstīm — Igauniju un Krieviju — malēnieši kulturālām pārmaiņām un par etniskās paš- dodas pēc lētākas degvielas, alkohola, ciga- apziņas pieaugumu līdz ar valstu politiskās retēm un dažādām pārtikas precēm. Šāda robežas nozīmes maiņu, Latvijai un Igaunijai iespēja nodrošina malēniešiem lētāku iztiku, iestājoties Eiropas Savienībā. Pētījumā aplū- rada nelielus ienākumus, pārdodot iegūtos kotas četras dažādas pierobežas teritorijas: labumus robežas Latvijas pusē, liecina par Peipusa ezera krasti, kas ir kultūras robežjosla malēniešu grūtākiem dzīves apstākļiem nekā starp Igauniju un Krieviju; Igaunijas–Krievijas kaimiņu zemē. pierobežas rajoni, t.s. setu zeme (Setumaa) Padomju varas gados Igaunijas pierobežā ap Pečoriem; Latvijas–Krievijas pierobežā dzīvojošie jaunieši devās pāri robežai kā uz Alūksnes novada Pededzes pagasts un Ples- vienu, tā otru teritoriju, lai kopīgi darbotos, kavas apgabala Pečoru rajona Lauru pagasts; iepazītos un atpūstos. Arī mūsdienās ir vēro- Latvijas un Igaunijas pierobežā Alūksnes un jama saikne ar tuvējiem igauņiem — gan ko- Veru apvidus20. Pētījumā atklātās atšķirības pīga kultūras dzīve, gan kultūrvēsturisku un liecina, ka Latvijas–Igaunijas pierobežā esošo atpūtas vietu apmeklēšana pārrobežā, gan arī pagastu ļaužu kultūra ir vairāk satuvinājusies, kaimiņzemes apmeklēšana ikdienā. Tas liek nekā Latvijas–Krievijas pierobežā esošajos. secināt, ka igauņu ietekme, kas dokumen- Šķiet, ka būtiska nozīme bijusi kultūrvēs- tēta vismaz kopš 17. gs., ir vērā ņemama turiskajam mantojumam: ziemeļlatvieši un malēniešu savdabības veidošanā. Arī Alūksnē dienvidigauņi kopš 13. gs. dzīvoja visai tu- notikušajā sarunā ar E.Glika Alūksnes Valsts vos administratīvi teritoriālos, ekonomiskos ģimnāzijas jauniešiem guvām apstiprināju- un zemkopju kultūras apstākļos. Latvijas un mu, ka viens no atpūtas veidiem ir došanās

46 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU uz Igauniju uz ballēm un uz tuvāko naktsklu- jādi iegūstot jaunu pieredzi un zināšanas no bu Veros. igauņu džudo pulciņu dalībniekiem. Igaunijā Kontakti un kultūru mijiedarbība ar rīkotajās sacensībās jaunietis izjutis gan sa- igauņiem īslaicīgi samazinājās, bet ne izzu- censības garu, gan kopību ar kaimiņzemes da, pēc abu valstu neatkarības atgūšanas jauniešiem. Arī no Kolberģa nākušais E. Glika 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā un robe- Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolnieks J. Strap- žas šķērsošanas režīma iesakņošanās, t.i., cāns, spēlējot Alūksnes sporta skolas basket- pases pārbaudes. Tomēr līdz ar abu valstu bola komandā, ik gadu braucis uz sacensībām iestāšanos Eiropas Savienībā, saikne atkal ir Igaunijā — viņš atzīst, ka šādās sacensībās sākusi pastiprināties, tiek attīstīti pārrobežu jutis lepnumu par piederību Alūksnes pilsētai. sakari un daudzveidīga sadarbība, skolas rīko Ziemerietes S. Briediņas saikne ar igauņiem izglītības un sporta pasākumus, tūrisma un atklājas pasākumos, piedaloties Ziemera fol- kultūras jomā izstrādā un īsteno kopīgus pro- kloras kopā un dziedot korī, kas vismaz reizi jektus22. gadā rīko kopīgus kultūras pasākumus ar tu- Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un vējiem igauņiem: jaunieši dzied, dejo un iet sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte raksta, rotaļās. Pārsvarā viss notiek abu etnosu dau- ka pārnovadu sadarbības pamatā mūsdienās dzu paaudžu izkopto tradīciju garā. Ziemera ir paaudžu paaudzēs mantotas tradīcijas un folkloras kopa, kurā iesaistījušies arī vairāki to turpināšana. Jau kopš 18./19. gs. mijas pagasta jaunieši, savus priekšnesumus — tiek minēti Miķeļdienas gadatirgi Kornetos, dziesmas un rotaļas — izpilda malēniski un Mārtiņdienas gadatirgi Karvā un septembra vietējo tradīciju garā (S. Briediņa; S. Daume). gadatirgi Jaunlaicenē, uz kuriem tirgotāji sa- Ziemera pagasts ir viena no retajām vietām, brauca gan no Igaunijas pilsētām — Pērna- kurā jaunieši kopā ar vecāko paaudžu iedzī- vas, Valgas un Veriem —, gan arī no Krie- votājiem apgūst novada tradīcijas, runājot vijas–Pleskavas apkārtnes un Pēterburgas23. malēniski. Šādi un citādi sadarbības veidi ar igauņiem Citāda saikne ar igauņiem Malēnijas jau- un krieviem saglabājušies līdz mūsdienām. niešiem pastāv, apmeklējot izklaides pasāku- Liela daļa kopīgi īstenoto sadarbības projektu mus un atpūtas vietas. Diskusijā ar E. Glika mūsdienās ir orientēti tieši uz jauniešu attīs- Alūksnes Valsts ģimnāzijas audzēkņiem no- tību, pieredzes apmaiņu un kopīgas kultūras skaidrojās, ka ne ļoti regulāri, tomēr samē- radīšanu pierobežas novados. Plašāk par sa- rā bieži Malēnijas jaunieši dodas Igaunijas darbību, kopīgiem sporta un kultūras pasāku- pierobežā uz ballēm, kā arī uz tuvāko nakts- miem Latvijas–Igaunijas–Krievijas pierobežā klubu Veros. Ar igauņu jauniešiem malēnieši iespējams izlasīt S. Eglītes rakstā “Alūksne mēģina uzturēt kontaktus, izmantojot sociālo un pārnovadi” rakstu krājumā “Kultūrvēstu- tīklu Facebook. Uz Igauniju jaunieši dodas res avoti un Alūksnes novads”24. arī aktīvās atpūtas meklējumos — uz ūdens Arī intervētie jaunieši stāsta par savu sa- atrakciju parku Tartu, jo tas ir tuvāk, nekā darbošanos un kopīgu kultūras pasākumu braukt uz Rīgu, uz zinātnes centru AHHAA veidošanu ar igauņiem (Solveiga Briediņa, Tartu un ziemā uz tuvāko kalnu Jaunrozē 1990; J. Strapcāns; K. Žīgurs; M. Šteinerts; (Vastse-Roosa), kur tiek piedāvātas no Ma- S. Daume). lēnijas atšķirīgas, sportiskas aktīvās atpūtas Rīgas 1. ģimnāzijas skolnieks, alūksnietis iespējas. K. Žīgurs, darbojoties džudo pulciņā, ar sko- Tomēr ne tikai atpūtas iespējas Malēnijas las komandu apbraukājis lielu daļu Igaunijas jaunieši meklē un atrod Igaunijā. Ir arī otrs, re- ne tikai tuvējā pierobežā — viņš uz Igauniju tāk izmantots Malēnijas attīstību veicinošs ap- devies regulāri darbdienās, lai trenētos, tādē- stāklis — izglītošanās iespējas Igaunijā, Tartu

47 raksti

Universitātē. J. Raipulis apraksta, ka jau kopš notikušajās diskusijās, intervijās ar Malēnijas 19. gs. sākuma Malēnijas jaunieši brauca iz- jauniešiem un vecāko paaudžu pārstāvjiem glītoties uz Igaunijas pilsētu Tartu. I. Briediņa uzzinātais mudina nākotnē veikt vispusī- zina piemērus, ka tā notiek arī mūsdienās. gu pētījumu par krievu un latviešu jauniešu M. Šteinerts, ciemojoties iepazinis Api — pil- sakariem. Pētījumā būtu skaidrojami gan sētu, kura agrāk atradās Alūksnes rajonā un ir 20. gs. gadu desmitos uzkrātās vēsturiskās pie pašas Igaunijas robežas. Viņš secinājis, ka atmiņas slāņi, gan pašu jauniešu pēdējos ga- Igaunija viņam ir saistoša un arī Apē manāma dos uzkrātā pieredze. Pētījums apliecina, ka igauņu kultūras ietekme — pilsēta ir atvērta Alūksnes novadā mūsdienās dzīvo divējādas jaunām idejām un labi organizēta. Viņš plā- cilmes krievi: (1) pagaidām nezināma senu- no doties studēt uz Igauniju. Piebilstams, ka ma pareizticīgo krievu kopa Pededzes pagas- Apes pilsētas pašvaldības ilggadēja vadītāja ir tā un (2) izklaidus mītoši krievi, kuri 20. gs. Trapenes latviete Astrīda Harju, kura ieprecē- ienākuši no Latgales vai no bijušās Padomju jusies Apes igauņu ģimenē. Savienības tālākiem un tuvākiem apvidiem. Jaunieši izdara salīdzinājumus un se- Vēsturiskā atmiņa ir mantojums, jo mūsdie- cinājumus par igauņu kultūru. Tā veidojas nu Malēnijas latviešu jauniešiem pašiem ar apziņa un savas vietas izvēle. Jaunieši redz Krieviju un turienes krievu tautības iedzīvotā- Igaunijas un Latvijas atšķirības, bieži veido jiem kontaktu ir bijis samērā nedaudz vai arī savu pasaules redzējumu, salīdzinot sevi ar nemaz. Izņēmums ir tuvējie Pededzes pagas- igauņiem. Igaunija jauniešiem šķiet tīrāka, tā dzīvojošie krievi. Apgrūtinājums kontaktu sakoptāka, organizētāka, ceļi labāki un kopu- veidošanai Krievijā un atvieglojums to dibi- mā augstāka dzīves kvalitāte (M. Šteinerts; nāšanai Igaunijā ir mūsdienās pastāvošās S. Daume; J. Starpcāns). M. Šteinerts igau- valstu robežas. K. Žīgurs stāsta, ka džudo ņus raksturo kā “lokāli esošus, bet globāli pulciņa sastāvā ir braucis uz sacensībām arī domājošus” un apstiprina, ka arī Malēnijas Krievijā, taču tad nepieciešama vīza un robe- pusē ir vērojama šāda igauņu ietekme. Arī žas šķērsošana ir apgrūtināta. Savukārt līdz I. Briediņa salīdzinot secina, ka Igaunija ir ar iestāšanos Eiropas Savienībā uz Igauniju eiropeiskāka un Latvijas pierobežas pagastos var braukt bez īpašas atļaujas. Latvijas–Igau- manāma tās labvēlīga ietekme. nijas robežas traucējošās lomas mazināša- Tuvējo igauņu un malēniešu jauniešu nās palīdz saglabāt kādreizējo sadarbību un sarunvaloda ir atšķirīga no vecāko paaudžu veicina jaunu latviešu–igauņu starpkultūru sarunvalodas: ja agrāk, un vecākās paau- sadarbību. dzes cilvēki arī tagad, ar igauņiem pārsva- Kopumā jaunieši ikdienā izjūt igauņu rā sarunājās igauņu vai krievu valodā, tad ietekmi un sadarbošanās noderību, saskata mūsdienu Malēnijas jaunieši atzīst, ka gan savam novadam pārņemamo un atzinīgi vērtē paši, gan igauņu jaunieši labprātāk izvēlas pierobežas sniegtās priekšrocības. sarunāties angļu valodā (I. Puriņa; K. Žīgurs; J. Strapcāns). Viens no iemesliem ir krievu Malēniešu izlokšņu un runas valodas lietojuma sašaurināšanās, otrs — intonāciju loma jauniešu ikdienā labākas angļu valodas zināšanas kopumā, No pārējās Latvijas atšķirīga vēsturiskā kas ir abu valstu izglītības politikas rezultāts. attīstība, vide un atrašanās pierobežā ir tikai L. Asmutes vadībā veiktajā pētījumā 2006. g. daļa no mūsdienu malēniešu savdabības ie- noskaidrots, ka Latvijas un Igaunijas jaunie- zīmēm. Valodas (izlokšņu) lietojums un lep- šu lielākā daļa attīstību saista ar savas valsts nums par savu novadu ir tās būtiskās iezī- galvaspilsētu, nevis ar blakus esošo lielvalsti mes, kas acumirklī ļauj spriest par piederību Krieviju25. E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā Malēnijai.

48 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU

Malēniešu izloksnes, atšķirīgas intonāci- dzīvojušos igauņus, kurus novadnieki dēvēja jas ikdienas runā un latviešu literārās valodas par leiviem, ar citu Baltijas jūras somu etno- lietojumā ir malēniešiem raksturīgās valodas su — lībiešiem. — S.D.] iezīmes. Ikviens jaunietis interviju un diskusi- I. Briediņa apstiprina, ka jaunieši savā jas laikā atzina, ka ir tās pamanījis — ja ne starpā izloksnē nerunā, taču pieļauj domu, pats saskāries ar sajūtu, ka runā atšķirīgi, tad ka, sarunājoties ar vecvecākiem vai ģimenē, vismaz televīzijā dzirdējis, kā runā malēnieši, tiek izmantoti arī malēniešu izloksnes vārdi, salīdzinot ar pārējiem latviešiem. Tāpat visi iespējams, pašiem to neapzinoties. No jau- jaunieši apstiprināja, ka tieši malēniešu iz- niešu intervijām kļūst skaidrs, ka ne tikai ru- loksnes un runas veids ir tā īpašā iezīme, kas nas īpatnības, bet arī interese par malēniešu jebkurā vietā atšķir malēniešus no pārējiem kultūrvēstures jautājumiem ir cieši saistīta Latvijas iedzīvotājiem. ar interesi par dzimtas izcelšanos un tradī- Malēniešu izlokšņu pratēju mūsdienās cijām. Annas pagasta bibliotēkas vadītāja vairs nav daudz. Lielākoties tie ir gados ve- I. Balaņuka zina ģimenes, kurās aug jaunieši cāki cilvēki, kuri izloksnes prasmes pārman- un mājās ir bibliotēkas — viņa apstiprina, ka tojuši dzimtas paaudzēs no saviem senčiem, jauniešu vecāki interesējas par literatūru un savukārt malēniski runājoši jaunieši mūsdie- iegādājas grāmatas. Māriņkalna bibliotēkas nās jau ir retums. Annas pagasta bibliotēkas vadītāja Rudīte Jaunzema un Ilzenes pagasta vadītāja Ina Balaņuka, kavējoties atmiņās, bibliotēkas vadītāja B. Kokarēviča arī zina, skaidro malēniešu izlokšņu un runas intonā- ka pagastā ir dažas ģimenes, kurām ir mājas cijas atšķirības: “Mūsu pagasta cilvēki runā, bibliotēkas ar dažādu saturu, bet par pārē- laužot vārdus, tas laikam tādēļ, ka malēniski jiem pagastiem ziņas ir nepilnīgas. Ziemera runājot pārsvarā iznāk lauzt, dažreiz stiept, jo pagastā augusī studente L. Voropajeva, kurai patskaņus izrunā kā divas skaņas, visvairāk tēvs nācis no Alūksnes novada Māriņkalna, iespiedies atmiņā no bijušā annenieša teik- bet māte no Balvu novada, izrāda interesi tā vārda muons (mans) [Kļūdaini atveidota par malēniskajām izloksnēm un kultūru un izloksne, pareizi ir muns. — S.D.], un viņš saskata savā runā gan malēniešu, gan lat- nekad neteica iesim, bet īsim [Kļūdaini at- galiešu izlokšņu iezīmes: “Es aizņēmos no veidota izloksne, pareizi ir īsam. — S.D.]. Es Ilzes [Ilze Briediņa — S.D.] to grāmatu par jau nemāku tā uzrakstīt, bet, ciemojoties pie malēniešiem, kam autore Dace Markus, un Adolfa Čerbikova mājās, vienmēr bija intere- es skatos to tabulu — jā, šito es saku un santi klausīties viņa stāstus, humoru malē- šito es saku, un tā arī mums ir pieņemts ģi- niskajā izloksnē.” menē teikt. Tātad ir kaut kādi tādi vārdi, bet Pētot malēniešu izloksnes Alūksnes nova- tā ikdienā neizmantoju, jo man draugs nesa- dā, redzams, ka to lietojumā vērojamas ne prot, ko es īsti saku. Bet nu tādus kaut kādus tikai vecuma grupu, bet arī pagastu atšķirī- vienkāršus saprot. Es domāju, ka cilvēkiem bas. Ilzenes pagasta bibliotēkas vadītāja Be- ir grūti iebraukt, kas īsti ar to tiek domāts. nita Kokarēviča skaidro, ka Ilzenē malēniešu Tāpat kā latgaliešu vārdi kaut kādi. Kas ir izloksne nav raksturīga un arī pasākumi sais- planda, nu? It kā pašsaprotams — peļķe, nu! tībā ar Malēnijas kultūrvēstures jautājumiem Šito man mamma jau no bērnības. Viņa ir no netiek rīkoti — pasākums, kurā piedalās Balvu puses, un tad tur arī ir kaut kādi tie arī skolēni, ir pagastā notiekošā Līvu diena: savi īpatnējie vārdi, kas mums ģimenē ir sa- “Mūsdienās valoda asimilējusies un Ilzenē vijušies kopā.” runā literārajā valodā. Ilzene ir sena lībiešu Mārkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja apdzīvota vieta un malēniskā izloksne nav Sanita Silirova līdzīgi apgalvo, ka jaunie- izteikta.” [Bibliotekāre jauc Ilzenes apkārtnē ši runā gan izloksnē, gan literārajā valodā

49 raksti

atkarībā no tā, kā runā viņu vecāki. Arī Visi desmit jaunieši, kuri pētījuma ietva- Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze ros dalījās ar saviem stāstījumiem, apgal- Līviņa ir pārliecināta, ka bērni un jaunieši vo, ka ikdienā nerunā un neprot malēnisko savā runā izmanto malēniešu izlokšņu vār- izloksni, bet zina, ka ir atsevišķi vārdi, kuri dus, pašiem to neapzinoties, jo “tie ir jau tiek lietoti un kurus citā novadā nesaprot. šūpulī ielikti”. Jauniešu runā viens no biežāk izmantotajiem Turpretim Kārļa Žīgura vecāki cēlušies no šādiem vārdiem ir kale jeb piekaramā atslē- Rēzeknes un Gulbenes. Uz Alūksni pārcēlu- ga (L. Voropajeva; S. Briediņa; S. Daume; šies, jo saskatījuši te patīkamu dzīvesvietu. E. Volšteine). Ar tā lietojumu saistīti vairāki Kārļa runā ir stipri jūtama lauztā intonācija, jauniešu stāsti par to, kā viņi iepazinuši citu bet viņš neizrāda interesi par malēniešu iz- novadu valodu, salīdzinājuši un kā sākuši loksnēm un tradīcijām. Arī viņa vecākiem par apzināties, ka šā vārda nozīmi saprot tikai to nav zināšanu. J. Strapcāns, kura vecāki malēnieši. Ziemerietis S. Daume stāsta, ka, arī nav no Malēnijas — māte augusi Liepnā, mācoties Smiltenes tehnikumā, ar jaunajiem bet tēvs Viļakā, atzīst, ka neprot malēniešu kursabiedriem salīdzinājuši piekaramās at- izloksni un nav centies to apgūt, ka tas ir slēgas nosaukumu dažādās Latvijas vietās skumji un ka vajadzētu to tomēr iemācīties. un secinājuši, ka Malēnijā lietotā vārda — Runas atšķirības jaunieši nereti apzinās, kale — nozīme, salīdzinot ar citiem tās no- tikai sastopoties ar citu novadu latviešiem, saukumiem, ir nepārprotamākais apzīmē- bet līdz tam nav iedomājušies, ka runā at- jums. J. Raipulis stāsta, ka malēniešu va- šķirīgi. L. Voropajeva stāsta, ka par runas lodas lietojumā ir iesakņoti vārdi, ar kuriem īpatnībām nav domājusi, jo jau no bērnības precīzāk nekā ar citiem iespējams raksturot ir pieradusi, ka visi vārdi lietoti gan ģimenē, apzīmējamo vietu vai parādību — daļa no gan arī apvidū, kur tos saprot. Viņa arī uzsver, tiem ir aizgūti no igauņiem un krieviem, to- ka tieši vārdi ir tas, kas raksturo malēniešus. mēr pielāgoti tā, lai skanētu latviski. Divi intervētie jaunieši (S. Daume; S. Brie- Joma, kurā arī mūsdienās tiek mācītas diņa) pēc pamatskolas mācības turpinājuši un izmantotas malēniešu izloksnes, ir folklo- Smiltenes tehnikumā, kur arī pirmo reizi sa- ras uzvedumi, dziesmas un rotaļas Malēnijas stapušies ar vienaudžiem no dažādām Latvi- folkloras kopu un ansambļu izpildījumā. To- jas pusēm un saskārušies ar runas atšķirībām. mēr, runājot par valodas atšķirībām, uzmanī- Arī Alūksnes novada bibliotēku vadītājas un ba jāpievērš ne tikai malēniešu izlokšņu iz- darbinieces norāda, ka novada jaunieši pēc mantošanai, bet arī lingvistiskām atšķirībām pamatskolas pabeigšanas bieži izglītību turpi- latviešu literārās valodas lietojumā — vārdu na Smiltenes tehnikumā (tagad — Smiltenes lauztā intonācija, šaurā un platā “ē” neat- Valsts tehnikums–profesionālā vidusskola) un pazīšana un nepareiza lietošana, priedēklis Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā oiz- literārā aiz- vietā — tās ir pazīmes, kas (tagad — Priekuļu un Jāņmuižas Valsts teh- malēniešus ļauj atpazīt un atšķirt no jebkura nikums). Kultūrvēsturnieks S. Cimermanis cita Latvijas novada iedzīvotāja. Visi intervē- stāsta, ka šī tradīcija iesakņojusies jau kopš tie jaunieši atklāj, ka necenšas apzināti mai- seniem laikiem, jo Malēnijas novads 20. gs. nīt savu runas veidu, taču dažiem no viņiem, 30. un 40. gados raksturojams kā attīstīts pastāvīgi dzīvojot Rīgā, lauztā intonācija lopkopības novads ar labi nostādītām pieno- mazinās. tavām Zeltiņos, Mālupē un Bejā — toreiz jau- Izvēloties izcelt savu valodu, stāstīt par to niešiem bija interese par lauksaimniecības un citiem un salīdzināt ar citu novadu iedzīvotā- tehniskiem jautājumiem, un, kā redzams, arī ju valodu, jaunieši norāda uz savu piederību mūsdienās šī tradīcija turpinās. Malēnijai. Tomēr jāsecina, ka piederības ap-

50 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU ziņu paspilgtina un veido ne vien paši runā- kā viens no jauniešu piederību veidojošiem tāji, bet arī ģimene, dzimtas saknes un ap- faktoriem26. kārtējie ļaudis. Jaunieši, izjūtot sarunu biedru Vai Malēnijas jaunieši ir zinoši un inte- labvēlīgu attieksmi un interesi, jūtas brīvāki resējas par sava novada kultūrvēstures jau- savā runā, labprāt apzināti norāda uz valodas tājumiem? Vai viņi turpina vecāko paaudžu intonāciju un vārdu atšķirībām no citu nova- tradīcijas, tostarp valodas lietojumu? Vai du latviešiem. Malēnijas vecāko paaudžu iedzīvotāji nodod zināšanas par savu novadu jauniešiem? Šie ir Malēnijas jauniešu interese jautājumi, uz kuriem rastās atbildes ļauj pie- un zināšanas par sava novada tuvināties izpratnei par Malēnijas mūsdienu kultūrvēstures jautājumiem jauniešu savdabību, piederības apzināšanos Balstoties uz ikdienā novērojamām un novadam, tās veidošanos. acīmredzamām iezīmēm malēniešu dzīves- Aptaujātie jaunieši sniedza savus at- veidā, vidē, valodā un kultūrā, esam mē- miņu stāstījumus par piedzīvoto, savukārt ģinājuši parādīt to, kas raksturo malēniešu Alūksnes novada bibliotēku vadītāji, dar- savdabību un liecina par jauniešu apzinātu binieki un citi novadnieki ne tikai dalījās piederību Malēnijai, tomēr par piederību var novērojumos, bet arī sniedza salīdzināmu spriest arī pēc dziļākām un mazāk izteiktām informāciju skaitļos un faktos. Lielā daļā iezīmēm jauniešu dzīvē. Latvijas Univer- bibliotēku jauniešu līdz 30 gadu vecumam sitātes Filozofijas un socioloģijas institūta īpatsvars bibliotēkas lasītāju vidū sasniedz no 2005. g. veiktajā apjomīgajā pētījumā par 40 līdz 50 %, tomēr mūsu rīcībā šobrīd nav Latvijas jauniešu identitātes veidošanos zinā- ziņu, cik no šiem jauniešiem ir bibliotēkas re- šanas par dzīvesvietas vēsturi apstiprinātas gulārie apmeklētāji (sk. 1. tab.).

1. tab. Alūksnes novada bibliotēku raksturojums

Lasītāju īpatsvars Jauniešu Bibliotēkas Dibinā- Bibliotēkas Lasītāju piederības vietas īpatsvars atrašanās šanas piederība skaits iedzīvotāju lasītāju vieta gads kopskaitā, % kopskaitā, % Alsviķi 1955 Pagasta 204 25,0 42,2 Alūksne 1944 Pilsētas 2299 27,0 61,9 Anna 1896 Pagasta 195 Nav ziņu 44,6 Beja 1946 Pagasta 151 11,8 Nav ziņu Ilzene 1946 Pagasta 215 54,0 40,9 Jaunanna 1955 Pagasta 141 26,0 Nav ziņu Kolberģis Nav (Jaunalūksnes Pagasta 197 15,5 28,9 ziņu bibliotēka) Maliena 1896 Pagasta 151 Nav ziņu Nav ziņu Mālupe 1947 Pagasta 247 Nav ziņu 36,8 Māriņkalns 1968 Pagasta 254 30,0 57,9 Mārkalne 1945 Pagasta 201 52,0 54,7 Pededze 1944 Pagasta 286 38,0 50,0 Veclaicene 1945 Pagasta 114 Nav ziņu 43,9

51 raksti

Kritiski jāizturas pret norādītajiem biblio- un saskatīt atšķirības pagastu griezumā (sk. tēku dibināšanas gadiem un bibliotēkās pie- 2. tab.). Arī šeit jāņem vērā, ka informācijas ejamo literatūru — mūsu rīcībā pagaidām ir tik, cik tā ir pieejama bibliotekārēm, un nav ziņu par to, vai un kādā mērā kādrei- viņu pārziņā nav statistisku datu, bet gan ti- zējo, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pastā- kai tas, cik daudz lasītājs vēlējies atklāt par vējušo pagastu un skolu bibliotēku krājumi sevi, reģistrējoties bibliotēkā, vai arī tas, ko ir nonākuši pašreizējo bibliotēku rīcībā. Šīs bibliotekāres centušās izzināt par katru lasī- informācijas noskaidrošanai nepieciešama tāju. Atkārtoti piebilstam, ka novada pagastu padziļināta rakstīto avotu un bibliotēku grā- un pilsētas bibliotēku krājumi un kartotēkas, matu fondu izpēte, tostarp bibliotēku dibi- bibliotēkās organizētās kultūrvēsturiskās no- nāšanas, apvienošanas, pārņemšanas u.c. rises un bibliotēku darbinieku vērojumi un dokumentu izzināšana. Latviešu konversā- atziņas šobrīd ir vispilnīgākais avots, lai pē- cijas vārdnīcas sējumos lasām, ka vairumā tītu jauniešu interesi un zināšanas par savu Malēnijas pagastu bibliotēkas nodibinātas novadu. Nākotnē šo avotu var papildināt ti- jau pirms 1918. g. 20. un 30. gados tajās kai dati, kas iegūti ar tematisku aptauju pa- bijuši apmēram 300 līdz 2000 sējumu (sk. līdzību. attiecīgo pagastu šķirkļus). Dziļāk analizējot Alūksnes novada bib- Iegūtās ziņas iespēju robežās ļauj liotēku vadītāju un darbinieču pagaidām izdarīt secinājumus par bibliotēku apmeklē- sniegtās ziņas un arī citus informācijas avo- tāju — jauniešu demogrāfisko raksturojumu tus, kļūst skaidrs, ka Malēnijas jauniešu vidū

2. tab. Bibliotēkas lasītāju — bērnu / jauniešu demogrāfiskais raksturojums

Bērnu / jauniešu Bērnu / jauniešu vecuma grupas Bērnu / Bibliotēkas tautība, % jauniešu atrašanās vieta līdz 10 11–15 16–20 21–30 kopskaits Latviešu Cita g.v. g.v. g.v. g.v. Alsviķi – – 66 20 86 100.0 – Alūksne 242 383 406 391 1422 92.0 8.0 Anna 17 15 9 46 87 100.0 – Līdz 9. klasei — Lielākā Beja 70 – 70 daļa Ilzene 25 30 13 20 88 100.0 – Nav Nav Nav Jaunanna Nav ziņu Nav ziņu 100.0 – ziņu ziņu ziņu Kolberģis (Jaunalūksnes 13 11 13 14 51 95.0 5.0 bibliotēka) Nav Maliena Līdz 18 g.v. — 60 60 100.0 – ziņu Mālupe Līdz 30 g.v. — 91 91 100.0 – Māriņkalns 16 95 22 14 147 100.0 – Mārkalne 25 35 27 23 110 93.0 7.0 Pārsvarā Pededze 45 24 10 64 143 – krievu Veclaicene 5 7 8 30 50 100.0 –

52 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU sava novada valodas izlokšņu, tradicionālās Ilzenes pagasta bibliotēkas vadītāja kultūras, pagātnes darba un sadzīves ieražu B. Kokarēviča: “Pēdējos gados šādu jaunie- saglabāšana ir apdraudēta. Lai gan jaunieši šu nav, bet pirms 10–15 gadiem tādi mā- apliecina, ka jūtas kā malēnieši, lepojas ar cījās Latvijas Universitātē un rakstīja kursa to un spēj norādīt uz savdabīgām iezīmēm, darbus.” kas atšķir viņus no citu novadu ļaudīm, vi- Annas pagasta bibliotēkas vadītāja I. Ba- ņiem tomēr trūkst dziļāku zināšanu par sava laņuka: “Vispār jau nav tādas īpašas intere- novada kultūrvēsturi un par izloksnēm, bet ses, reizēm, ja piedāvāju kādu literāru darbu, interese par to ir pavisam neliela. Vistica- tad palasa, bet pēdējā laikā nav. Agrāk (pirms mākais intereses trūkuma cēlonis ir tas, ka pieciem gadiem vai vairāk), kad vēl pastāvē- mācību klašu un ārpusklašu nodarbību tēmas ja Annas pamatskola, tad daudz tika runāts, netiek papildinātas ar ziņām par novada da- rakstīti projekti, vākti atmiņu stāstījumi, raks- bas un cilvēku radītajām kultūrvēsturiskajām tīti cilvēku dzīvesstāsti, arī ievietoti internetā vērtībām, audzēkņi nepietiekami tiek mudi- virtuālajā enciklopēdijā “Latvijas ļaudis”.” nāti tām pievērsties un paplašināt savu re- I. Balaņukas teiktajā par Annas pamatskolas dzesloku. Iespējams, ka arī daļa skolotāju un pastāvēšanu skaidri atklājas, ka ļoti nozīmīgs bērnu vecāku nav tik zinoši, lai varētu sniegt resurss, kas veicina un uztur jauniešu interesi jauniešiem viņus piesaistošas zināšanas par par novadu, ir skola un skolotāji. Kaut gan apkārtnes ainaviskajām un kultūrvēsturiska- jauniešu interese par sava novada kultūrvēs- jām bagātībām un par dažādu laika posmu tures jautājumiem ikdienā nav liela, tomēr ir radošajiem cilvēkiem. Šādu varbūtību apstip- reizes, kad viņi gan lasa literatūru, gan veic rina arī Alūksnes novada bibliotēku vadītāju pētnieciskus darbus par Alūksnes apvidus un darbinieku aptaujā iegūtās ziņas par to, vai konkrēti par sava pagasta vēsturi, arī par vai starp bibliotēkas lasītājiem ir jaunieši ar atsevišķiem, ievērojamiem novadniekiem, īpašu interesi par Malēnijas kultūrvēsturi un kā par etnogrāfu, mākslinieku Jāni Krēsliņu; izloksnēm. Pēc sniegtajām ziņām, ja šādi jau- skolotāju, mūzikas dzīves organizētāju Gitu nieši ir, tad tas ir viens vai daži vairāku gadu Briediņu un par vēsturiski svarīgām vietām, garumā. Piem., Mārkalnes pagasta bibliotē- piem., par Zeltiņu skolu un Kaktiņu skolu. kas vadītāja S. Silirova zina vienu gadījumu, Skolotāji mācību stundās un projektu nedē- kad jauniete no Mārkalnes pamatskolas īpaši ļās mudina bērnus un jauniešus iepazīt, pē- interesējusies par malēniešu kultūrvēsturi un tīt un izvērtēt Malēnijas veidošanos vēstures izloksnēm, jo katru gadu piedalās konkursā gaitā — piem., kādu apstākļu dēļ veidojušās “Latviešu pēdas Sibīrijā”, līdz ar to pēta mār- Malēnijas atšķirības no citiem Latvijas apvi- kalniešu dzīvi vēstures gaitā. diem, kā tapuši novada kultūras un vēstures Arī Mālupes pagasta bibliotēkas vadī- pieminekļi, kādas ir piemiņas vietas, kur dzi- tāja Anita Gusta atminas vienu gadījumu, muši, auguši un darbojušies ievērojami no- kad “1998. gadā Alūksnes ģimnāzijas skol- vadnieki, kuru devums malēniešu saimnie- niece rakstīja zinātniski pētniecisko darbu ciskās dzīves un kultūras tradīciju veidošanā “Alūksnes novada tēlojums A. Pelēča dar- un turpināšanā ir paliekošs. bos”, tātad — pētīja A. Pelēča malēnisko iz- Ilzenes pagasta bibliotēkas vadītāja teiksmi. Šobrīd šī jauniete ir ieguvusi augstā- B. Kokarēviča norāda, ka jauniešu vispārī- ko izglītību un strādā par latviešu valodas un go interesi par sava novada kultūrvēstures literatūras skolotāju Rīgas 64. vidusskolā.” jautājumiem veicina mācību saturs vietējā Savukārt citu pagastu bibliotekāres skaidri skolā, kurā jau kopš 30. gadiem attīstījās iezīmē jauniešu intereses mazināšanos par novadpētniecība. Par jauniešu tiešo interesi savu novadu. liecina skolā izstrādāto projektu temati, kas

53 raksti

saistīti ar novada izzināšanu. Viņa arī atklāj, bibliotekāre S. Silirova par jauniešiem stās- ka jauniešu informēšana par grāmatām un ta: “Nav intereses. Nav izdotas šāda veida citiem avotiem, kas vēsta par Malēniju, ir grāmatas jauniešiem, bet pārsvarā vecākiem atkarīga no vēstures, latviešu valodas un li- cilvēkiem.” Jaunalūksnes bibliotēkas vadītā- teratūras skolotāju zināšanām, jo viņi labāk ja I. Zakarīte apliecina, ka, izņemot teikas, nekā citi pedagogi var iepazīstināt savus au- pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bēr- dzēkņus ar šiem darbiem. niem nav vecumam atbilstošas literatūras Bejas bibliotēkas vadītāja Mudīte Rusa- par Malēniju. kova norāda uz vietējiem iemesliem, kāpēc ir Vēl viens veids, kā bibliotekāri mēģina zudusi novadnieciskā apziņa mūsdienu jau- informēt un izglītot savus lasītājus par visas niešos un malēniskās izloksnes viņu runā: Malēnijas un par katra atsevišķā pagasta kul- “Malēniskā dzīvesziņa ir diezgan izskausta tūrvēstures jautājumiem un vērtībām, ir lite- padomijas gados. Jauniešus skolā kaunināja, rāri un citādi izglītojoši pasākumi. Māriņkal- ja nerunāja pareizā literārā valodā. [Domāta na bibliotēkas vadītāja R. Jaunzema stāsta: Bejas skolas kādreizējā direktora Madisona “Pašiem bērniem interese ir tik, cik bibliotēkā rīcība. — S.D.] Tāpēc ir zudusi pēctecība. tiek organizēts konkurss “Meklējiet gudrības Jaunieši šobrīd iepazīst malēniešu kultūru, avotos”, kurā viens no meklēšanas punktiem vēsturi un valodu galvenokārt mācību pro- ir malēnisko senvārdu atpazīšana. Noslēgu- cesā un kultūras pasākumos. Interesi izraisa ma pasākumā tiek runāts par šīs puses iz- dažāda veida spēles un rotaļas, kas atklāj loksnes īpatnībām un mēģinām arī parunāt.” malēniešu valodas īpatnības, bet valodas Bibliotēkā tiek veidotas izstādes par Alūksnes lietošana neiedzīvinās praksē.” Vecākās pa- novadu, tā apkārtni un ievērojamiem cilvē- audzes ziņu sniedzēji vēl mūsdienās atceras, kiem. Piem., par Ziemeru pamatskolas darb- ka 20. gs. 30. gados pamatskolas 3. klasē mācības un pūtēju orķestra skolotāju, talantī- bijis mācību priekšmets “Dzimtenes mācī- gu mūziķi Rūdolfu Pakalnu. ba”. Bijusi arī skolēniem viegli uztveramā, Arī Alsviķu pagasta bibliotēkas vadītāja raitā valodā uzrakstīta mācību grāmata.27 Sarmīte Meļķe stāsta, ka bibliotēka rīko te- Tajā ievietotas mācību tēmām atbilstošas matiskus pasākumus pagasta iedzīvotājiem ilustrācijas — shēmas, fotoattēli, plāni, zī- par sava pagasta un novada izzināšanu un mējumi u.c. Grāmatas ievadījušas skolēnus iesaista tajos arī jauniešus. Pagastā ir ap 15 ģeogrāfijā un vēsturē, stāstījušas par dabas jauniešu, kuri iesaistās šajās norisēs. Tajās objektu rašanos un attīstību, par vēstures stāsta par vēstures notikumiem, kas skāruši notikumiem un to cēloņsakarībām, par lat- pagastu, par novadnieku saimniecisko darbī- viešu tradicionālo kultūru un par daudz ko bu, par radošiem cilvēkiem, kas darbojušies citu. Mācību priekšmets un grāmatas veici- dažādās jomās, par apvidus ainaviskajām nājušas interesi par skolas apkārtni un par vērtībām, par apkārtnē populāro Strauti- visu Latviju, palīdzējušas bērniem un vecā- ņu skolu un par daudz ko citu. Ieinteresētie kiem izprast apkārtējo vidi, saudzējot tās jaunieši reizēm papildina bibliotēkas pagas- vērtību. Šķiet, arī mūsdienās būtu lietderīgi ta kultūrvēstures fondu ar jaunām ziņām: izdot mācību grāmatas un cita veida izziņas “Braucam ekskursijās pa pagasta teritoriju literatūru par novadu kultūrvēsturiskiem un Alūksnes un Apes novadiem, pasākumā notikumiem, dabas norisēm un līdzīgām „Nakts bibliotēkā” jāatpazīst pagasta kultūr- tēmām skolēniem viegli uztveramā valodā, vēsturiskās vietas, izstādes mūsu novadnie- kā arī mācību stundās un ārpusklašu no- kiem — jubilāriem, projektu konkursa ietva- darbībās sniegt padziļinātas zināšanas par ros jaunieši izzināja astoņas Alsviķu muižas šīm tēmām. Mārkalnes pagasta bibliotēkas un divus pilskalnus un apkopoja plašus ma-

54 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU teriālus, kas atrodas bibliotēkā un pieejami Stāstījumam sekoja aktīvas pārrunas, un ko- ikvienam interesentam.” pumā atklājās daudz jaunumu par pagasta Mālupes pagasta bibliotēkā regulāri tiek vēsturi. Pasākumā “Izaicinājums kultūrvēs- rīkotas tematiskas tikšanās, kurās stāsta gan turiskajam mantojumam pagastā” piedalījās par Mālupes “Ciršņos” 1908. g. dzimušā kādreizējā Annas pamatskolas krievu valodas dzejnieka un prozaiķa Valentīna Pelēča dzī- skolotāja un atmiņu grāmatas “Caur sirdi ves gaitām Latvijā un ASV, viņa literāro devu- plūstošā dzīve” autore Inta Vilka. Viņa stāstī- mu, īpaši par Malēnijas lauku ļaužu sadzīves ja par Annas pagastā un skolā pieredzēto, par un savdabības attēlojumu, gan par Mālupes izsūtījumā Sibīrijā pārdzīvoto, par grūtībām, “Ķikšos” 1920. g. dzimušā dzejnieka un kādas Latvijā nācās pārvarēt no izsūtījuma prozaiķa Aleksandra Pelēča dzīvi Latvijā un pārbraukušai jaunietei, kura vēlējās iegūt izsūtījumā Sibīrijā, sevišķi par malēniešu kul- izglītību. Atsaucību saņēma novada kultū- tūras mantojuma atainojumu viņa darbos. ras darbiniekiem veltītie literāri muzikālie un Dabas un tehnisko zināšanu popularizēšanas citi atceres brīži. Piem., Skaidrītes Kaldupes ievirze bija ģeodēzistam, tehnisko zinātņu atceres pasākumā līdzās ziņām par viņas li- doktoram un profesoram Jānim Biķim veltī- terāro darbību atklājās anneniešiem nezinā- tajā pasākumā. Viņš piedzima 1897. g. kopš mi vēstures notikumi. Dzejniecēm Skaidrītei 17. gs. zināmajā Pededzes krasta igauņu Kaldupei un Terēzei Brencei, kā arī vietējam ciemā Tarvās. Šim jauniešu izglītotājam un pašdarbības režisoram Oskaram Jaunzemam zinātniekam uzstādīts piemiņas akmens ie- veltītajās norisēs stāstīja par viņu radošo de- pretim viņa dzimtajām mājām Alūksnes–Mā- vumu. Īpaši minama 1924. g. Litenes pa- lupes lielceļa malā. Pasākumus bibliotēka gastā dzimušā Annas pamatskolas ilggadējā rīko sadarbībā ar Mālupes pamatskolu. Uz vēstures un vācu valodas skolotāja, pagasta tiem aicina visus pagasta iedzīvotājus, arī un Alūksnes rajona sabiedriskā darbinieka vismaz skolas vecuma jaunieši tos apmeklē. un pašdarbības teātra izrāžu režisora Oska- Annas pagasta bibliotēkā bieži rīko pa- ra Jaunzema 90 gadu jubilejas atzīmēšana sākumus par pagasta un novada kultūrvēs- 2014. g. 6. februārī. O. Jaunzems pulcēja ap tures jautājumiem, arī par anneniešu cie- sevi pagasta teātra mākslas cienītājus, izva- nītu novadnieku devumu. Piem., 2011. un dīja pēdējā gaitā daudzus anneniešus, kopā 2012. g. projekta “Neapzinātās kultūras ar dzīvesbiedri veidoja Annas skolas vēstures mantojuma vērtības kopējā dabas un kultū- ekspozīciju. Kopš 1953. g. viņš vadīja An- ras telpā” ietvaros strādāja daudzi annenieši, nas dramatisko kolektīvu, iestudēja 17 lu- apzinot vietas, kurās risinājušies pagastam gas, to skaitā arī Blaumaņa “Skroderdienas un plašākai apkārtnei svarīgi notikumi, un Silmačos”. O. Jaunzems cieši sadarbojās ar pierakstot ļaužu atmiņas par šīm vietām un malēniešu izlokšņu pratēju, malēniešu dzī- notikumiem. Vēl minamas norises „Annas pa- ves un uztveres savdabību zinātāju Adolfu gasta atmiņu albums — dalies savā stāstā un Čerbikovu, kurš veidoja arī Jaunzema reži- atmiņās”, “Izaicinājums kultūrvēsturiskajam sētu uzvedumu dekorācijas. Norisē izskanēja mantojumam pagastā”, svētbrīdis “Piemi- pamācoši atmiņu stāstījumi par abu novada neklim Annas pagasta kritušajiem karavīriem kultūras darbinieku radošo devumu. Diemžēl Latvijas atbrīvošanas cīņās — 80”. Šo nori- šajos pasākumos parasti piedalās daži pagas- šu īstenotāji pierakstīja iedzīvotāju sniegtās ta jaunieši. ziņas par pagasta notikumiem, aprakstīja Jaunalūksnes bibliotēka, iegūstot Valsts attiecīgās norišu vietas, dabas un ainaviskās Kultūrkapitāla fonda atbalstu, īstenojusi vērtības. Annas pagasta atmiņu albumā bija vairākus projektus, kas saistīti tieši ar sava stāstījums par kādu senu anneniešu dzimtu. pagasta kultūras mantojuma un ievēroja-

55 raksti

mu cilvēku apzināšanu: 2006. g. īstenots das ir tās, kurās šī interese var izpausties. projekts “Mēs viņus saucam par savējiem”, Arī Māriņkalna bibliotēkas vadītāja 2008. g. “Kultūra, kultūras mantojums — R. Jaunzema apstiprina, ka Ziemera pagastā pagasta izaugsmes faktors” un “Kur sākas dzīvojošo cittautiešu ģimenēm, tostarp jau- cilvēks”. Pēdējais nosauktais projekts bija niešiem, nav intereses par malēniešu kultūru paredzēts tieši bērniem un jauniešiem. un vēsturi, bet Alūksnes pilsētas bibliotekāre Alūksnes pilsētas bibliotēkā rīkoti izglī- F. Čubarova zina teikt, ka cittautiešu jaunieši tojoši pasākumi gan par malēniešu valodu, bibliotēkas rīkotajos pasākumos par Malēni- gan vēsturi. Sadarbībā ar Jaunlaicenes mu- jas kultūrvēstures jautājumiem iesaistās vie- zeju notikuši pasākumi “Valodu degustācija: nīgi tad, ja uz pasākumu tiek aicināta visa malēniešu valoda”, “Alūksne — faktos, stās- klase no kādas Alūksnes pamata vai vidējās tos, leģendās…”, arī dažādas tikšanās, kurās izglītības iestādes. alūksnieši dalījās atmiņās par vēsturiskiem Ne tikai Pededzes pagasta bibliotēkā, bet notikumiem. Taču, spriežot pēc bibliotekāres arī citās novada bibliotēkās grāmatu un citu Floras Čubarovas sniegtajām ziņām, jaunie- drukāto izdevumu par Malēnijas kultūrvēstu- ši par novada valodas, kultūras un vēstures ri mūsdienās nav daudz. Bibliotēku vadītājas jautājumiem interesējas tikai epizodiski un un darbinieces spēj nosaukt no septiņiem mācību nolūkos. līdz aptuveni 30 literatūras izdevumiem, Malēniešu kultūras, tradīciju un izlokš- kuros var iegūt ziņas par savu pagastu vai ņu ziņā ļoti atšķirīgas iezīmes ir Alūksnes pilsētu un par malēniešu kultūru, runas novadā esošajā Pededzes pagastā. Pagasts īpatnībām, darba un sadzīves tradīcijām un atrodas vistuvāk Krievijas robežai un ap vēsturi. Tomēr, apkopojot iegūtās ziņas un 80 % tā iedzīvotāju ir pareizticīgie krievi. Tā- interesējoties dziļāk, kļūst skaidrs, ka tie ne- dēļ te malēniešu izloksnes, kultūras un tradī- būt nav visi literatūras darbi par novada un ciju uzturēšana un interese par tām atšķiras pagastu kultūrvēstures jautājumiem, kas pieno pārējiem Alūksnes novada pagastiem. Pe- ejami bibliotēkās. Piem., 2013. g. izdotais dedzes pagastā mūsdienās vērojama sadar- valodnieces D. Markus un kultūrvēsturnieka bība ar Krievijas Federācijas Pleskavas apga- S. Cimermaņa sastādītais rakstu krājums bala Lauru un Pečoru pašvaldībām. Pededzes “Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads” pagasta Ķuršu ciemā ik gadu rīko pareizticīgo ticis dāvināts katrai novada bibliotēkai, taču krievu svētkus ar dievkalpojumu un sadrau- kā savā grāmatu fondā esošu to nosauc tikai dzības koncertiem28. Balstoties uz jau pie- astoņas no 13 ziņu sniedzējām bibliotēkām. minētā L. Asmutes vadībā veiktā triju valstu Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ šī un pierobežas pētījuma rezultātiem, socioloģe citas grāmatas nav tikušas uzrādītas kā bib- Aija Lulle secinājusi, ka “ļoti tipiska ir lokālā liotēkas grāmatu fondā esošas. Izdevumi, ko piederība, un tikai pēc tam seko nacionālā, bibliotēku vadītājas un darbinieces visbiežāk valstiskā, reģionālā piederība”...29 Pededzes nosauc un atzinīgi vērtē, ir 2010. g. izdotā pagasta bibliotēkas vadītāja Antoņina Girs at- D. Markus, J. Raipuļa grāmata “Radošie ma- klāj, ka lielākā daļa ļaužu tajā pusē sarunājas lēnieši un viņu valoda”, Jāņa Poļa redakcijā krievu valodā un ka malēniešu kultūra tur nav 2009. g. izdotā grāmata “Laika liecinieks” raksturīga. Lai gan bibliotēkā ir novadpētnie- un 2007. g. izdotā “Tuvā pagātne (Alūksnes cības nodaļa, materiālu tajā nav daudz un arī rajons 1967–2007)”, jau pieminētā D. Mar- pasākumi par malēniešiem un Malēniju reti. kus un S. Cimermaņa sastādītā un rediģētā Pēc A. Girs domām, pagasta jaunieši par Ma- grāmata “Kultūrvēstures avoti un Alūksnes lēnijas latviešu kultūrvēstures jautājumiem novads” un pēc 2000. g. (grāmatās nav interesējas ļoti maz — vienīgi vēstures stun- norādīts izdošanas gads) Ilonas Vītolas iz-

56 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU dotās trīs apjomīgās atmiņu grāmatas “Rūg- interesējošu informāciju un lūdz palīdzību, tais vērmeļu kauss”. Spriežot pēc izdošanas ja tas nepieciešams. Bibliotekāres norāda, gadskaitļiem, senāku izdevumu grāmatas ne- ka jaunieši dažāda rakstura informāciju vis- tiek nosauktas vai tiek nosauktas maz, tomēr biežāk meklē internetā, bet par grāmatām tas nenozīmē, ka šādu grāmatu bibliotēkās kopumā interesējas maz. Šeit iezīmējas ļoti nav — vienīgi par tām pašreizējā informācija svarīgs iemesls, kāpēc jaunieši maz intere- ir nepilnīga. Papildus izdotajām grāmatām sējas par savu novadu, proti, nav pieejama bibliotēkās novadpētniecības stūrītī vai atse- informācija viņiem saistošā veidā. Malēniešu višķos plauktos pieejamas tematiskās mapes savdabīgās kultūras un tradīciju saglabāšana ar skolēnu un vietējo iedzīvotāju savāktiem nav atkarīga no jauniešu interesēm un dzīves- un sakārtotiem materiāliem gan par pagasta, veida vien, bet par to ir atbildīgs gan ikviens pilsētas un novada vēsturi, gan par izciliem apvidus iedzīvotājs, gan Malēnijai piederību un ievērojamiem novadniekiem. izjūtošs iedzīvotājs. Bibliotēkas grāmatu un citu avotu pieeja- mību un saturu novada bibliotēku vadītājas Nobeigums un darbinieces vērtē neviennozīmīgi. Malie- Malēnijas jauniešu piederība novadam nas pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Baltā izpaužas vairāk izjūtu un emociju līmenī. Tā apgalvo, ka tieši par malieniešu “dialektu” un veidojusies, apzinoties sevi starp citu novadu valodas izpēti nezina nevienu materiālu, bet latviešiem un saredzot savas atšķirības, kas Alūksnes bibliotēkas bibliotekāre F. Čubaro- saistītas ar izcelšanos un dzimtas saknēm va stāsta, ka zinātniski pētījumi par Malēniju Malēnijā. Savukārt pavisam nelielā jauniešu uzsākti pavisam nesen un tie apkopoti jau interese par Malēnijas kultūrvēstures jautā- pieminētajās grāmatās “Radošie malēnieši jumiem rada satraukumu par malēniešu iz- un viņu valoda” un “Kultūrvēstures avoti un lokšņu, tradīciju, materiālās un nemateriālās Alūksnes novads”. Māriņkalna bibliotēkas va- kultūras vērtību pārmantošanu un pastāvēša- dītāja R. Jaunzema stāsta, ka šīs grāmatas nu nākotnē. Jaunieši aizmirst savas izcelša- vēl joprojām ir pieprasītas: “Vietējie lasītāji nās un līdz ar to sevis apzināšanās svarīgu nāk uz bibliotēku, un vēl joprojām pieprasīta stūrakmeni — kultūras, vēstures un tradīci- ir D. Markus un J. Raipuļa grāmata “Rado- ju jautājumus. Līdz ar to jauniešu sevis kā šie malēnieši un viņu valoda”, kā arī jaunā malēniešu apzināšanās veidojas, balstoties D. Markus un S. Cimermaņa sastādītā grā- tikai uz mūsdienās redzamām vai saklausā- mata “Kultūrvēstures avoti un Alūksnes no- mām iezīmēm (atšķirīga valoda, dzīvesvieta, vads”, kurās pieminēti interesanti vēsturiski robežas tuvums), bet nevis tiešā saistībā ar fakti, kas vietējos ieinteresēja, uzrakstītas Malēnijas vēsturisko attīstību. Protams, ne- konkrētu vietējo cilvēku atmiņas un izruna. var noliegt, ka Malēnijas vēsturiskā veidoša- Ar to izrunu mums ir visgrūtāk, jo vēl jopro- nās un tradicionālā kultūra ietekmē novada jām jaucam latgalisko ar malēnisko. Un ļoti jauniešu apziņu caur vecāku un vecvecāku vērtīgi, ka šajās novadnieku grāmatās tas ir atmiņām, savdabīgo vidi, sadzīvi un skolā gū- uzskatāmi parādīts.” tajām zināšanām. Jāvērš uzmanība uz to, ka Tātad tiek saņemts apstiprinājums Ma- tieši skola pagastos bieži ir arī radošās darbī- lēnijas novada izzināšanas nepieciešamībai bas un kultūras centrs, tāpēc cieša sadarbība un praktiskajai vērtībai. Tomēr ievirzās jau- ar to var ievērojami izmainīt jauniešu izpratni tājums: kā interesi par novada kultūrvēstu- un radīt interesi par novada un savu sakņu res jautājumiem iesakņot apskatāmajā iedzī- cilmi un attīstību. Turpmākajos pētījumos votāju grupā — jauniešos? No bibliotēkām noskaidrojams, kādā līmenī skolu pedagogu iegūtās ziņas liecina, ka jaunieši prot atrast kolektīvi, jauniešu vecāki, pagastu un pilsētas

57 raksti

sabiedrība ir sagatavota jauniešu izglītošanai 205 lpp.; Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga: par novada (pagasta) dabas un kultūrvēstures Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdev- vērtību jautājumiem. Pēc pašreizējām ziņām, niecība, 1963. 5. laid., 315 lpp.; Rudzīte šajās jomās ir daudz darāmā: kopš 20. gs. M. Latviešu dialektoloģija. Rīga: Latvijas 90. gadu sākuma novadpētniecības darbs un Valsts izdevniecība, 1964. 432 lpp.; Ar- novadnieciskā izglītošana skolās daudzviet ir heoloģija un etnogrāfija. Rīga: Izdevniecī- palaista pašplūsmā vai pat apturēta. ba “Zinātne”, 1973. 10. laid.: Apcerējumi Vērtīga turpināmā darbība, lai rosinātu par Austrumlatvijas iedzīvotāju materiālās jauniešus interesēties par Malēnijas kultūr- kultūras un dzīvesveida vēsturi. 306 lpp.; vēstures jautājumiem, aktualizētu nepiecie- Latviešu valodas dialektu atlants: Leksika. šamos pētījumus, ir vietējo ļaužu informē- Rīga: Zinātne, 1999. 404 lpp. I, II, 100 šana. Tā varētu izpausties kā zinātnieku, kartes; Latvijas zemju robežas 1000 ga- novada zinātāju un iedzīvotāju regulāras tik- dos. Sast. A. Caune. Rīga: Latvijas vēstu- šanās pagastos, lai radītu interesi un apmai- res institūta apgāds, 1999. 283 lpp. (turp- nītos ar vērtīgām zināšanām par novada ai- māk — Robežas); Latvijas senākā vēsture naviskajām un dabas vērtībām, par vēstures, 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga: Latvijas valodas, kultūras un sadzīves jautājumiem; Vēstures institūta apgāds, 2001. 464 lpp. populārzinātniskas un zinātniskas literatūras (turpmāk — Senākā vēsture); Ziemeļaus- un citu materiālu izdošana labā un raitā va- trumlatvijas daba un cilvēki reģionālā ska- lodā, ar labi uztveramām ilustrācijām; izglīto- tījumā. Alūksne, 2005. g. 22.–24. jūl. Rīga: jošu rakstu sērijas publicēšana vietējos laik- Latvijas Ģeogrāfijas biedrība, 2005. 164 rakstos. Būtu jāturpina apkopot un analizēt lpp. (turpmāk — Ziemeļaustrumlatvija); literatūras darbus un citus izdevumus saistī- Markus D., Raipulis J. Radošie malēnieši bā ar novada veidošanos un jāpapildina pēt- un viņu valoda. Letonikas bibliotēka. Rīga: nieciskie materiāli ar plašākiem vietējo ļaužu apgāds “LZA Vēstis”, 2010. 216 lpp. (turp- stāstījumiem par novada attīstību, par valo- māk — Markus D., Raipulis J. — Radošie); du, par novada iedzīvotāju dzīvesveidu un sa- Grāvis H. Adzele — Gaujiena: 1111 — dzīves jautājumiem mūsdienās un agrāk. Tas 2011. Senatne un mūsdienas. Pagasta palīdzētu atklāt dažādu pagastu iedzīvotāju vēsture. Rīga: Gaujienas pagasts, 2010. atšķirības un līdz šim nepilnīgi izpētīto Igau- 415 lpp.; Kultūrvēstures avoti un Alūksnes nijas un igauņu ietekmi uz Malēnijas un ma- novads. Letonikas bibliotēka. Rīga: apgāds lēniešu savdabības vēsturisko veidošanos un “LZA Vēstis”, 2013. 383 lpp. (turpmāk — pastāvēšanu mūsdienās. Alūksniešiem šajās Avoti). Visiem publicējumiem ir pievienots jomās jau ir vērtīga pieredze. To izmantojot, izmantoto avotu un literatūras saraksts. novada izzināšanu un vērtību popularizēšanu 2 UNESCO. What do we mean by ”youth”? var pacelt augstākā līmenī. Sk. internetā (2014.06.10) http://www. unesco.org/new/en/social-and-human- Avoti sciences/themes/youth/youth-definition/. 1 Piem., Zemzare D. Valodas liecības par 3 Commission of the European Communities. Lejasciema novadu. Rīga: VAAP Praktisko An EU Strategy for Youth — Investing and zinātņu apgādniecība, 1940. 143 lpp.; Ste- Empowering. Brussels, 27.4.2009. p. 2. permanis M. Zemnieku nemieri Vidzemē Sk. internetā (2014.06.10) http://eur-lex. 1750–1784. Rīga: LPSR ZA izdevniecī- europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri= ba, 1956. 400 lpp. un karte; Arheoloģija COM:2009:0200:FIN:EN:PDF. un etnogrāfija. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu 4 Krauklis Ā. Ziemeļaustrumu Vidzeme: cil- akadēmijas izdevniecība, 1962. 4. laid., vēki, zeme un attīstība ģeogrāfiskā skatīju-

58 MALĒNIJAS JAUNIEŠU INTERESE PAR NOVADA KULTŪRU

mā. Grām.: Ziemeļaustrumlatvija, 7. lpp. 22 Eglīte S. Alūksne un pārnovadi. Grām.: 5 Vilde P. E. Latviešu Ārste jeb īsa mācība no Avoti, 342.–352. lpp.; Harja E. Latviešu tām Vājibām un no šās Zemes Zālēm, ar un igauņu mijiedarbība Latvijas ziemeļaus- kuŗām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un iz- trumu novados. Grām.: Ziemeļaustrumlat- zāļot. Jākoba Langes 1768. gada tulkoju- vija, 74. lpp. ma teksts. Rīga: Zvaigzne, 1991. 90. lpp. 23 Eglīte S. Alūksne un pārnovadi. Grām.: (oriģinālā — 87. lpp.). Avoti, 339. lpp. 6 Klaustiņš R. Maliena. Grām.: Latviešu 24 Turpat, 339.–352. lpp. konversācijas vārdnīca. 13. sējums. Rīga: 25 Assmuth L. Ethnic, national and local iden- Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1935.– tities at Russia’s Baltic borders. Sk. inter- 1936. 25499. sleja. netā (2014.03.24) http://www.research. 7 Markus D., Raipulis J. Radošie, 10. lpp. utep.edu/LinkClick.aspx?link=008.pdf& 8 Klaustiņš R. Maliena. Grām.: Latviešu tabid=24748&mid=80672. konversācijas vārdnīca. 13. sējums. Rīga: 26 Latvijas Universitātes Filozofijas un socio- Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1935.– loģijas institūts. Jauniešu identitātes vei- 1936. 25501. sleja. došanās un līdzdalība. Pētījuma pārskats. 9 Markus D., Raipulis J. Radošie, 13. lpp. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un 10 Turpat, 27. lpp. socioloģijas institūts, 2005. 28. lpp. 11 Senākā vēsture, 298. lpp. 27 Opmanis K., Dreimanis K. Dzimtenes 12 Krauklis Ā. Ziemeļaustrumu Vidzeme: cil- mācība (Vēsture un ģeografija). III klasei vēki, zeme un attīstība ģeogrāfiskā skatīju- pamatskolā ar 114 zīmējumiem, piemē- mā. Grām.: Ziemeļaustrumlatvija, 8. lpp. rota 1928. g. programmai. Rīga: Latvijas 13 Vičs A. Iz latviešu skolu vēstures (Vidze- vidusskolu skolotāju kooperātīva izdevums, me no 1700.–1800. gadam). Rīga: R.L.B. 1932. 168 lpp.; Tomāss Ed., Novoselous Derīgu grāmatu nodaļas izdevums, 1923. J. Dzimtenes mācība (Ievads ģeografijā 42., 105. u. c. lpp. un vēsturē). Pamatskolas III klasei. Rīga: 14 Raipulis J. Malienas atraitnes dēli. Grām.: Valtera un Rapas akc. sab. izdevums, Ziemeļaustrumlatvija, 46. lpp. Doku- 1935. 117 lpp., plāns, 2 kartes; Jansons mentus sk. grāmatā Lieffländische Lan Fr. Mana dzimtene. Ievads Latvijas ģeogra- dos=Ordnungen: Nebst darzu gehörigen fijā un vēsturē pamatskolas III klasei. Ot- Placaten und Statgen. Riga: in Verlegung rais iespiedums. Rīga: J. Rozes izdevums, Georg Matth. Nöller, 1705. 778, 40 S. 1936. 119 lpp.; Adamovičs Fr. Dzimtenes 15 Turpat, 51. lpp. mācība. Pamatskolas III klases Latvijas 16 Raipulis J. Malēnieši citzemju mācību ģeografijas un vēstures kurss. Revidēts iestādēs. Grām.: Avoti, 249.–254. lpp. vienpadsmitais iespiedums. Pārstrādājis 17 Markus D., Raipulis J. Radošie, 61. lpp. J. Gregors. Rīga: Valtera un Rapas akciju 18 Markus D., Cimermanis S. Ieskats Alūksnes sabiedrības apgāds, 1937. 112., I–III lpp. novada kultūrvēstures izzināšanas avotos. 28 Eglīte S. Alūksne un pārnovadi. Grām.: Grām.: Avoti, 353.–374.lpp. Avoti, 348. lpp. 19 Turpat, 361. lpp. 29 Lulle A. Lokālais un globālais. Gadījuma 20 Assmuth L. Ethnic, national and local izpēte Latvijas un Krievijas pierobežā (Pe- identities at Russia’s Baltic borders. dedze–Lauri). Grām.: Globalizācija un glo- Sk. internetā (2014.03.24) http://www. bālā politika. Rīga: Zinātne, 2005. 110.– research.utep.edu/LinkClick.aspx?link= 112. lpp. 008.pdf&tabid=24748&mid=80672. 21 Turpat.

59 raksti

Young malenians — the successors of local culture

Santa Daume Summary

Keywords: Malenia, youth, culture heritage, Aluksne municipality, regional (malenians) consciousness

Nowadays, when society becomes more homogenous and states and regions tend to lose their uniqueness, it is very important to identify and save traditional values, ethnicity and cultural diversity of people. The existence of uniqueness indicates inheritance and development of the culture. The aim of the article is to discuss conscious or unconscious belonging to Malenia as a region and to the malenians as a unique group of people of Vidzeme for today’s youth, based on their interests and knowledge. In this article we try to analyze thoughts of young malenians about their belonging to the region of Malenia, their level of sense of belonging as well as the importance of local culture, language and traditions in everyday life of young malenians and their interests and knowledge about it. Within the scope of this article, by malenians we understand historically formed people of north-east part of Vidzeme, who have their own uniqueness — particularities of the language, characteristics, perception of the world, as well as particularities of material and nonmaterial culture. While by Malenia we mean west and middle part of Aluksne municipality — 14 parishes (all parishes included in Aluksne municipality, excluding Liepna parish, which historically belongs to north part of Latgale) and the town of Aluksne. Questionnaire of 13 managers and employees of libraries of Aluksne municipality, inter- views of 10 young malenians and 4 other people of Malenia and a group discussion of 12 students of E. Gluck’s Aluksne State Gymnasium were used to collect empirical data. The main conclusions are that: self awareness and sense of belonging to Malenia of young malenians forms based on visible and audible in present features (as language, territory where to live, proximity of Estonian and Russian borders), but not in direct connection with historical formation of Malenia. A very slight interest of young malenians about the questions of cultural history of Malenia cause worries about inheritance and existence of sub-dialects, traditions, material and nonmaterial culture in the future. School in parish is not only a place for getting education but is often center of creative actions and culture as well. It can create an interest in young malenians about the development of the region and about the origin of their roots.

60 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM 1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam

Ilmārs Mežs Ādams Nēmets (Ádám Németh)

Atslēgas vārdi:1935. g. tautas skaitīšana Latvijā, iedzīvotāju skaits, etniskais sastāvs, administratīvā iedalījuma maiņas

Latvijā pēdējā gadsimta laikā notikušas būtiskas iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva izmaiņas, taču ir grūti šīs izmaiņas analizēt apriņķu un rajonu, kā arī vēsturisko un tagadējo pagastu robežu nesakritības dēļ. Lai salīdzinātu iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas dažādās teritorijās, nepieciešami gan pēc iespējas vairāku tautas skaitīšanu dati, gan arī ģeogrāfiski nemainīgs vai savietojams administratīvais iedalījums. Regulāru tautas skaitīšanu izvērsti dati par Latviju ir pieejami par vairāk nekā desmit tautas skaitīšanām vismaz gadsimta garumā (1897, 1920, 1925, 1930, 1935, 1943, 1959, 1970, 1979, 1989, 2000 un 2011), tomēr administratīvais iedalījums šajā laikā ir būtiski mainījies. Jaunā administratīvā iedalījuma novadi veidoti, apvienojoties līdzšinējiem pagastiem, līdz ar to joprojām ir iespējams veikt pārrēķinus no novadiem uz agrākajiem 26 rajoniem un otrādi. Bet līdz šim nav iespējams veikt precīzus salīdzinājumus starp pirmskara 19 apriņķiem un līdz 2009. g. pastāvējušajiem 26 rajoniem un pavisam grūti salīdzināt vēsturiskos pagastus ar tagadējiem. Rezultātā nav iespējams veikt precīzu iedzīvotāju skaita un sastāva analīzi, salīdzinot pirmskara un pēckara datus. Šī raksta mērķis ir pārvarēt šo administratīvā iedalījuma izmaiņu plaisu, lai varētu precīzi salīdzināt Latvijas iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu ilgākā laika posmā, izmantojot īpašu aprēķina metodi un nepublicētus 1935. g. tautas skaitīšanas materiālus. Rakstā pirmo reizi publicēti pārrēķinātie 1935. g. tautas skaitīšanas dati rajonu griezumā un par Austrumlatviju arī tagadējo pagastu robežās.

Iedzīvotāju sastāvs Latvijas austrumdaļā kuru teritorija saglabājusies gandrīz nemainī- ir etniski raibs jau vairākus gadsimtus. To- ta kopš pirmskara gadiem līdz mūsdienām, mēr šeit vērojami izteikti kontrasti — ir visai var pieskaitīt Medumu (agrāk Kurcuma) pa- daudz pagastu ar izteiktu un noturīgu latviešu gastu Daugavpils rajonā, Pededzes pagastu vairākumu, ir daudz etniski jauktu pagastu Alūksnes rajonā, Kaplavas pagastu Krāslavas un arī tādi, kuros latvieši ir mazākumā. Līdz rajonā, kā arī Gārsenes pagastu Jēkabpils ra- šim bija visai apgrūtinoši salīdzināt dažādu jonā. Toties pārējiem robežas ir mainītas, un pagastu etniskā sastāva maiņas kopš pirms- daudzviet visai ievērojami, piem., Asūnes pa- kara gadiem, vai daudzreiz pat neiespējami, gasts pirms kara bijis daudz lielāks un ietvēra jo mainīto robežu dēļ ir tikai daži pagasti, kuri arī tagadējo Ķepovas pagastu, kā arī Bērzi- nav mainījuši robežas. Pie tādiem pagastiem, ņu un Svariņu pagasta daļu, bet vēsturiskais

61 raksti

Balvu pagasts ietver arī tagadējos Bērzkal- šobrīd atrodas katra no 1935. g. uzskaitīta- nes, Kubulu pagastus un lielu daļu Vīksnas jām apdzīvotajām vietām. Ārpus Latgales, pagasta. Ja 1989. g. tautas skaitīšanas da- kur lauku iedzīvotāji pārsvarā ir izvietojušies tos ir iespējams atrast ziņas arī par atsevišķu nevis ciemos, bet viensētās, daudzas no ku- apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaitu un etnis- rām pagaidām nav izdevies lokalizēt pat vis- ko sastāvu, tad 1935. g. tautas skaitīšanas precīzākajās kartēs, līdz ar to ļoti apgrūtināta datos sīkākas ziņas nav publicētas, izņemot precīzu pārrēķinu ieguve šodienas pagastu ciemu sarakstu, kurā šādas ziņas ir par 53 platībās. Latgales ciemu iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu1. Minētajā sarakstā iekļautas arī ne- Metodes lielas apdzīvotās vietas, kur uzrādītais iedzī- 1935. g. tautas skaitīšanas dati par votāju kopskaits nesasniedz pat 50 cilvēkus, iedzīvotāju etnisko sastāvu 573 pašvaldībās ja tie bija pagastu centri. Savukārt sarakstā ir publicēti3 1937. g., taču vairums no tiem nav iekļauti daudz lielāki ciemi, kuros dzīvoja nav tieši salīdzināmi ar pēckara skaitīšanu vairāki simti iedzīvotāju. Nav skaidrs, kā to- datiem administratīvo robežu maiņu dēļ. Lie- reiz noteiktas attiecīgo ciemu robežas un ku- la apjoma datus no pirmskara pagastiem ir ras mājas iekļāvās vai neiekļāvās attiecīgajā iespējams pārrēķināt uz vēlākajiem 26 rajo- ciemā, jo minētajā sarakstā Ludzas apriņķa niem, pateicoties modernajām GIS metodēm. Pušmucovā, Lauderos un Poļeščinā uzrādīti Vispirms tika digitalizēta precīza 1935. g. attiecīgi tikai 33, 54 un 123 iedzīvotāji, kaut administratīvā iedalījuma karte4, to darot trīs tautskaites uzskaites lapas2 uzrāda, ka tajos līmeņos (pagastu, apriņķu un visas valsts lī- dzīvoja daudz vairāk — attiecīgi 99, 299 un menī), kas ietvēra vajadzību digitalizēt gan- 362 iedzīvotāji. Savukārt Viļakas iedzīvotāju drīz 600 robežu poligonus. Autori centās pēc skaits minētajā ciemu sarakstā ir uzrādīts iespējas precīzi veikt karšu digitalizāciju, lai 1582, bet pēc uzskaites lapām skaits bijis vidējais attālums starp reālo un digitālo paš- par pieciem simtiem mazāks, pat pieskaitot valdību robežu nepārsniegtu 1 km. Pašvaldī- Eržpoli, kuras lielākā daļa tagad ir Viļakas ro- bu iedzīvotāju skaits un etniskais sastāvs tika bežās. Lai varētu salīdzināt pēdējo piecu tau- ievadīts datubāzē dBase formātā un savienots tas skaitīšanu datus par iedzīvotājiem un et- ar karti. Veicot karšu digitālo saskaņošanu, nisko sastāvu pagastu griezumā, ar 1935. g. bija iegūstami precīzi platības un iedzīvotāju apkopotas tautas skaitīšanas uzskaites lapu blīvuma dati par visām pašvaldībām. Nāka- ziņas par Austrumlatvijas pagastiem, kas mais solis bija uzklāt pirmskara pagastu ro- ir pārrēķinātas šodienas pagastu robežās. bežu kartei otru līmeni — 26 rajonu robežas Rakstā iekļauti dati par vēsturiskā Latgales (1.att.). Saliekot vienā kartē rajonu robežas novada pagastiem un pilsētām, izņemot Gau- ar pirmskara pagastu robežām, automātiski ru, Augšpils, Purvmalas, Linavas, Kacēnu un varēja sagrupēt tos pagastus, kas nepārprota- Aiviekstes pagastus, kā arī Abrenes un Gos- mi iekļaujas kādā no rajoniem. Tādu ir lielākā tiņu pilsētas. Papildus vēsturiskās Latgales daļa, tikai aptuveni katra ceturtā pagasta pla- teritorijai iekļautas ziņas par Latgalei pie- tības pārklājās vairākos rajonos. gulošajiem Sēlijas pagastiem tagadējā Dau- Autori pieņēma, ka iedzīvotāju blīvums gavpils un Jēkabpils rajona ietvaros. Latvijas un sastāvs starp vairākiem rajoniem sadalī- austrumdaļa tika izvēlēta gan tāpēc, ka tajos to pagastu atsevišķās daļās ir līdzīgs. Tāpēc iedzīvotāju sastāvs jau pirms kara bija salī- iedzīvotāju skaits un tā etniskais sastāvs tika dzinoši raibs, bet pārējā Latvijā gandrīz vien- proporcionāli sadalīts atbilstoši platības ap- dabīgi latvisks, gan arī tāpēc, ka par Latgales jomam, kas iekļaujas viena vai otra rajona pagastiem ir iespējams noteikt, kurā pagastā robežās. Piem., ja kādā pagastā dzīvoja 600

62 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM

1. att. Latvijas divu dažādu administratīvā iedalījuma karšu savietošana. Ā.Nēmeta karte latviešu, 90 krievu un 30 poļu, bet pēckara bija mežu platības un purvi. Tādos gadījumos iedalījumā šis pagasts tika sadalīts starp di- dati tika attiecīgi precizēti. Vēlākos pētījumos viem rajoniem mazākā (1/3) un lielākā (2/3) būtu iespējams mazliet precizēt šeit iegūtos daļā, tad attiecīgi pirmajam rajonam tika pie- skaitļus, taču milzīgais darba apjoms, kas ne- skaitīti 200 latviešu, 30 krievu un 10 poļu, pieciešams, lai no uzskaites lapām noskaid- atstājot otrajam rajonam attiecīgi 400 latvie- rotu iedzīvotāju sīku sastāvu pa viensētām un šus, 60 krievus un 20 poļus. tad tos summētu atbilstoši rajonu robežām, Šāda metode ir pietiekami korekta, taču būtu pārāk apjomīgs un laikietilpīgs. nav perfekta, jo realitātē jebkura pagasta Kurzemes, Vidzemes un Zemgales dau- iedzīvotāju sadalījums nav tik vienmērīgs, dzajos mazajos pagastos ar viendabīgu et- tomēr iespējamā kļūda ir visai neliela, salī- nisko sastāvu šāda teritorijas proporciju at- dzinot ar kopējo rajonu iedzīvotāju skaitu, jo tiecināšana uz iedzīvotāju etnisko sastāvu ir šādu problemātisko pagastu skaits un iedzī- pieņemama, taču Latgalē pagasti bija gan votāju daudzums tajos ir relatīvi neliels. To- daudz lielāki, gan arī to iedzīvotāju etniskais mēr arī šādi iegūtos datus vajadzēja pārbau- sastāvs dažādās pagasta daļās bieži ievēroja- dīt, pārliecinoties par katra pagasta teritorijas mi atšķīrās. Tāpēc šajā gadījumā precizējumi sadalījumu starp rajoniem sīkākajās vēsturis- tika veikti, iegūstot sīkas ziņas par katru at- kajās kartēs — Latvijas ceļu karte (mērogā sevišķo apdzīvoto vietu 1935. g. tautskaites 1:200000)5 un Latvijas armijas štāba topo- uzskaites lapās, kas glabājas Latvijas Valsts grāfiskajās kartēs mērogā 1:75000. Pārbau- Vēstures arhīvā6. Piem., vēsturiskais Kapi- des rezultātā izrādījās, ka visai bieži sadalīto ņu pagasts sadalās galvenokārt starp Preiļu pagastu apdzīvojums bija nevienmērīgs, jo (tagad Aglonas pagasts) un Krāslavas (tagad reizēm mainīto robežu pagasta daļas bija reti Kastuļinas pagasts) rajonu, kur Preiļu rajonā apdzīvotas, vai nemaz neapdzīvotas, jo tur ietilpstošā pagasta daļa ir ar izteiktu latviešu

63 raksti

vairākumu, turpretim Krāslavas rajona daļā pieskaitīti blakus esošam Izvaltas pagastam. latviešu īpatsvars ir divreiz mazāks. Tādējādi latviešu skaits un īpatsvars 1935. g. Arī lielākajām septiņām pilsētām bija ne- Biķernieku pagastā bija nevis 159 personas, pieciešami nelieli koriģējumi, jo to teritorijas jeb 3%, kā tas ir publicēts oficiālajā skaitīša- tika reizēm paplašinātas. Tā Jūrmalas pilsēta nas izdevumā, bet gan divas reizes lielāks — aptuveni atbilst triju pirmskara pilsētu teri- 319, jeb virs 6%. Šis labojums attiecīgi maz- torijām — Rīgas Jūrmalai, Slokai un Ķeme- liet izmaina iedzīvotāju skaitu un sastāvu riem. Līdzīgi arī Daugavpilij jāpieskaita torei- Krāslavas un Daugavpils rajonu griezumā. zējā Grīvas pilsēta un daži ciemi no Naujenes un Līksnas pagastiem. Arī Rīgai, Rēzeknei Latvijas pašvaldību etniskais un Ventspilij ir jāpieskaita lielāka vai mazāka sastāvs 1935. g. daļa no kaimiņu pagastiem, kas pēc kara ir Tagadējās valsts robežās 1935.g. pievienoti pilsētām. 1467 000 personas, jeb 77% no valsts Atklājās arī kāda dīvainība — 1935. g. iedzīvotājiem, bija latvieši. Lielākās ma- tautskaitē vecticīgo krievu apdzīvotajā Dau- zākumtautības bija krievi (168 000 jeb gavpils apriņķa Biķernieku pagasta teritori- 8,8%), ebreji (93 000 jeb 4,9%) un vācie- jā ietilpstošie vienīgie divi ciemi ar latviešu ši (62 000 jeb 3,3%). Kā redzams 2. att., vairākumu (Unguri un Kudiņi) toreiz nezinā- toreiz aptuveni 3/4 no valsts pašvaldībām mu iemeslu dēļ publicētajos materiālos tika bija izteikti viendabīgs (virs 90%) etniskais

2. att. Latvijas pašvaldību iedzīvotāju etniskais sastāvs (1935). Ā.Nēmeta karte

64 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM sastāvs un tās gandrīz visas bija pašvaldības Etniskās struktūras reģionālās ar latviešu pārsvaru. izmaiņas starp 1935. Tomēr bija vairāki interesanti izņēmumi — un 1959. gadu pārsvarā pareizticīgo krievu apdzīvotie pieci Otrā pasaules kara laikā Baltijas valstis Abrenes apriņķa pagasti un Abrenes pilsēta, zaudēja apmēram 20% no saviem iedzīvotā- kurus 1944. g. pievienoja Krievijai, un vec- jiem, kas ir vieni no lielākajiem kara zaudēju- ticīgo krievu apdzīvotais Biķernieku pagasts miem Eiropā10. Šajā laikā praktiski visi vācieši Daugavpils apriņķī. Visās šajās vietās bija un (ap 62 000 cilvēku) un ebreji (ap 93 000 cil- ir izteikts krievu vairākums, kaut Purvmalas vēku), kā arī liela daļa čigānu tika izdzēsti no pagastā 1935. g. vēl tika konstatēts vietējo Latvijas kartes. Vispirms lielākā daļa vāciešu pareizticīgo latviešu kompakts apdzīvojums devās prom no Latvijas jau 1939. g., bet eb- ar 1,6 tūkstošiem iedzīvotāju aptuveni 20 cie- reju vairums tika iznīcināts 1941. g. otrajā mos, kuri citās tautas skaitīšanās tika pieskai- pusē. Latvijai nonākot Padomju Savienības tīti krieviem7. Bez šiem krievu apdzīvotajiem sastāvā, sekoja plašas migrācijas straumes– pagastiem jāmin arī nelielais Iršu pagasts ar starp 1945. un 1955. g. imigrācijas apjoms 92% vāciešu īpatsvaru. Šo vāciešu koloniju uz Baltijas valstīm sasniedza gandrīz vienu dibināja, 1766. g. pārvietojot vietējos latvie- miljonu cilvēku11. Latvijā imigrācijas saldo šus uz blakuspagastiem, bet Iršos nometinot starp 1950. un 1990. g. sasniedza 525 000 pārceļotājus no Vācijas, lai izveidotu paraug- cilvēku. Ikgadējais iebraucēju skaits Padom- saimniecības. Iršu kolonija pastāvēja līdz ju Latvijā līdzinājās aptuveni pusprocentam 1939. g., kad to iedzīvotāji emigrēja8 un viņu no visiem iedzīvotājiem, un tas ir daudz aug- vietā ienāca latvieši no tuvākās apkārtnes un stāks imigrācijas rādītājs kā jebkurā citā Ei- no Latgales. Vēl desmit Kurzemes pagastos ropas valstī12. vāciešu īpatsvars pārsniedza 10%, maksi- Šie procesi mainīja ne vien valsts etnisko mumu sasniedzot Kuldīgas apriņķa Kurmāles sastāvu, bet arī tā apdzīvojuma ģeogrāfiskā pagastā (37%). Austrumlatvijā bija četri pa- centra izvietojumu (3. att.). Visu mazākum- gasti, kuros poļu īpatsvars svārstījās no 10 tautību, izņemot tikai igauņu, apdzīvojuma līdz 15%, bet Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pa- centrs pārvietojās rietumu virzienā — galve- gastā poļu īpatsvars sasniedza 26%. Līdzīgi nokārt ievērojami pieaugot Rīgas īpatsvaram. arī lietuviešu īpatsvara maksimums — 27% 1935. g. tikai 16% no valsts iedzīvotājiem bija Jēkabpils apriņķa Rites pagastā, bet vēl dzīvoja Rīgā, bet 1989. g. Rīgas īpatsvars 16 pagastos to īpatsvars bija starp 10–20%. divkāršojās līdz 34%. Tajā pašā laikā Lat- Arī igauņiem bija seši pagasti ar to īpatsva- gales iedzīvotāju īpatsvars Latvijā nokritās ru virs 10%, maksimumu sasniedzot Valkas no 24 līdz 16%. Kamēr latviešu izvietojuma apriņķa Veclaicenes pagastā (20%). Vairums centrs pārvietojās pavisam nedaudz, tikmēr pagastu Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē bija krievu un baltkrievu apdzīvojuma nosacītais ar izteiktu latviešu pārsvaru, vienīgi pilsētās centrs pārvietojās par vairāk nekā 100 km bija relatīvi jaukts etniskais sastāvs. Tomēr uz rietumiem. Krievi, baltkrievi un mazākā etniski visvairāk jaukts iedzīvotāju sastāvs mērā arī poļi, kas līdz tam izteikti koncen- bija Latgales pilsētās. Daugavpils laikam bija trējās Austrumlatvijā, pēc Otrā pasaules kara viena no etniski visvairāk atšķirīgām pilsētām apmetās ne tikai Rīgā, bet lielā skaitā arī Kur- Baltijā un varbūt Eiropā ar 34% latviešu, zemes un Zemgales pilsētās. 25% ebreju, 18% poļu, 18% krievu un 3% Kopējais iedzīvotāju skaits starp 1935. baltkrievu, etniskās diversitātes indeksam sa- un 1959. g. pieauga tikai astoņos rajonos no sniedzot 0,769. 26, bet pārējos tas krietni saruka. Visstrau- jāk pieauga iedzīvotāju skaits Rīgas rajonā

65 raksti

3. att. Etnisko grupu apdzīvojuma centra izmaiņas 1935. un 1989.g. Ā.Nēmeta karte

4. att. Dažādu etnisko grupu skaitliskās izmaiņas rajonos un pilsētās 1935.–1959.g. Ā.Nēmeta diagramma

66 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM

5. att. Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas rajonu griezumā 1935. un 1959.g. Ā.Nēmeta kartes

67 raksti

(+37 000), bet Latgalē samazinājās par pēc kara gandrīz pilnībā bija zudusi. Visos 119 000, jo tieši latgalieši visaktīvāk pārvie- pārējos rajonos un pilsētās bija vērojams lie- tojās uz pārējiem Latvijas novadiem. Neska- lāks vai mazāks latviešu īpatsvara kritums. toties uz kara un izsūtīšanu izraisīto vietējo Straujākais latviešu īpatsvara kritums noti- iedzīvotāju skaita būtisku samazinājumu, ka Jūrmalā (no 87uz 51%), kā arī Jelgavas kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits tomēr (no 91 uz 64%) un Rīgas (no 93 uz 67%) ra- pieauga par desmit procentiem lielā krievu jonā. Savukārt krievu īpatsvars pieauga visos pieplūduma dēļ, turklāt bez lielajām pilsē- rajonos un pilsētās, kaut bieži visai atšķirīgos tām iedzīvotāju skaits ir strauji audzis arī apjomos — vairākos Kurzemes un arī Latga- Rīgas tuvumā un Zemgales laukos. Turpre- les rajonos krievu īpatsvara pieaugums bija tim Latgales rajonos iedzīvotāju kopskaits ir pavisam neliels (3–7 procentu punkti), salī- strauji sarucis, visvairāk Ludzas rajonā, kur dzinot ar lielajām pilsētām, kur tas svārstījās palikuši vien 68%, un Krāslavas rajonā, kur ap 30 procentu punktiem. Toties Ludzas un palikuši 71% no pirmskara iedzīvotāju skai- Rēzeknes rajonā krievu skaits pat samazi- ta. Vidzemes un Kurzemes rajonos iedzīvo- nājās, tiem pārceļoties uz lielajām pilsētām. tāju skaits ir saglabājies aptuveni līdzīgs vai Ventspils rajons izceļas ar visnoturīgāko iedzī- nedaudz samazinājies. Visu septiņu lielāko votāju etnisko sastāvu — ar vismazākajām iz- pilsētu iedzīvotāju skaits pieauga — visvai- maiņām. Tā kā Abrenes apriņķa pieci pagasti rāk galvaspilsētā (+194000) un par vismaz un Abrenes pilsēta 1944. g. tika pievienota 20000 cilvēku Daugavpilī, Liepājā un Jūr- Krievijai, attiecīgi šeit dzīvojošie 44,6 tūksto- malā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas rajonos un ši Latvijas iedzīvotāju palika ārpus pēckara lielajās pilsētās noteica divi procesi: vairumā rajonu un pagastu iedzīvotāju skaita. Pēdē- straujš krievu skaita pieaugums, un vairu- jā Krievijas tautas skaitīšana liecina, ka šajā mā gadījumu latviešu skaita samazinājums teritorijā (Pitalovas rajona Augšpils, Gauru, (4. att.). Lineārā korelācija ir augsta abos ga- Linavas, Nosovas, Utroinskas un Tulinskas dījumos: r = 0,912 un r = 0,880 (rajoniem), pagastā, Palkinas rajona Radavas un Kacē- r = 0,773 un r = 0,994 lielākajām pilsētām. nu pagastā, kā arī Petseri (Pečoru) rajona Izņemot četrus rajonus — Ogres, Rīgas, Lauru pagasta dienvidaustrumu daļas desmit Talsu un Tukuma, visos pārējos rajonos lat- ciemos, kas agrāk atradās Kacēnu pagastā) viešu skaits samazinājās vidēji par deviņiem 2010. g. dzīvoja 13,1 tūkstoši iedzīvotāju, tūkstošiem, bet krievu skaits ievērojami pieno kuriem bija apmēram 60 latviešu13. Lat- auga vidēji par 4,4 tūkstošiem visos citos vijas vāciešu un ebreju kopējais īpatsvars rajonos, izņemot vienīgi Ludzas un Rēzek- pirms kara pārsniedza astoņus procentus no nes rajonu. Starp lielākām pilsētām latviešu Latvijas iedzīvotāju skaita, bet 1959. g. tas skaits pieauga Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē un līdzinājās vien desmitai daļai no pirmskara Ventspilī. Krievu, baltkrievu un ukraiņu skaits apjoma. pieauga visās lielākajās pilsētās kopumā par Latviešu skaits pieauga visvairāk Jūrma- 214 tūkstošiem. Latviešu skaits samazinājās lā — 1,6 reizes, bet straujākais kritums bija Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā. Ebreju skaits vērojams Daugavpilī, Daugavpils un Krāsla- arī visur samazinājās, bet poļu skaits īpaši vas rajonā — apmēram uz pusi. Krievu skaits nemainījās, vai arī samazinājās pavisam ne- gandrīz visur ievērojami pieauga, vienīgi daudz, izņemot Daugavpili. Rēzeknē un Ludzas rajonā to skaits mazliet Latviešu īpatsvars bija pieaudzis par vie- samazinājās. Pārējos Latgales rajonos, kā nu procentu tikai divos rajonos — Kuldīgas arī Alūksnes, Jēkabpils un Talsu rajonā (kur un Aizkraukles, kur līdz karam bija lielāka jau pirms kara bija manāma krievu minori- vāciešu minoritāte (attiecīgi 7 un 5%), kas tāte) krievu skaita pieaugums bija salīdzinoši

68 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM

6. att. Latviešu skaita (augšā) un krievu skaita (apakšā) izmaiņas starp 1935.un 1959.g. Ā.Nēmeta kartes

69 raksti

neliels. Tomēr citos Latvijas rajonos krievu gastā, kā arī Krāslavas rajona Bērziņu un Ķe- skaits pieauga straujāk nekā vidēji valstī — povas pagastā. Tieši Ludzas rajona dienvidos visvairāk Ziemeļvidzemē, Zemgalē un Rie- un Krāslavas rajona austrumos ir visvairāk tumkurzemē. Krievu skaits Valmierā, Rīgas iztukšoto pagastu, kuros atlicis mazāk par un Jelgavas rajonā pieauga vairāk nekā 30 20% no to pirmskara iedzīvotāju skaita. Sa- reizes, Jūrmalā 36 reizes, bet Ventspilī 57 vukārt Daugavpils un Preiļu rajonā ir vairāki reizes (5. att.). pagasti, kuros iedzīvotāju skaits saglabājies Šādas tendences radikāli mainīja Latvijas aptuveni trešdaļas apjomā no pirmskara ie- etniskā sastāva ģeogrāfisko izvietojumu. Gal- dzīvotāju skaita. veno etnisko grupu īpatsvara izmaiņas starp Divos pagastos Austrumlatvijā iedzīvotāju 1935.un 1959.g. rajonu un lielāko pilsētu skaits ir vairāk kā dubultojies — Kupravā un griezumā attēlotas 6. att. Jo augstāki ir rajo- Strūžānos, kur padomju gados darbojās dre- na vai pilsētu attiecīgie stabiņi, jo izteiktāka nu cauruļu un kūdras ieguves rūpnīcas, un etniskā sastāva maiņa. Ja latviešu un ebreju tās attiecīgi piesaistīja iebraucējus. Iedzīvo- īpatsvars vidēji nokritās par 10,3 un 1,4 % tāju skaits nedaudz pieaudzis arī Kalkūnes punktiem, tad krievu un baltkrievu īpatsvars pagastā, savukārt nedaudz samazinājies pieauga par 9,7 un 1,3 % punktiem. Vislie- Laucesā un Naujenē, šie pagasti piekļaujas lākās etniskā sastāva izmaiņas notika Rīgas, Daugavpils robežām un būtībā veido Dau- Jelgavas, Krāslavas, Daugavpils, Dobeles un gavpils piepilsētu, bet pilsētas tiešais tuvums Bauskas rajonā, kamēr tas saglabājās gandrīz nav ļāvis iedzīvotāju skaitam strauji samazi- vai nemainīgs Ventspils, Talsu, Rēzeknes, Sal- nāties. Salīdzinoši neliels sarukums vērojams dus un Ludzas rajonā. Lielākajās pilsētās no- arī Balvu rajona Žīguru un Rēzeknes rajona ritēja līdzīgas etniskā sastāva izmaiņas, tikai Maltas pagastā, kuru centri bija kādreizējie relatīvi vēl vairāk izteiktas. Lielākajās pilsētās pilsētciemati ar mazpilsētas infrastruktūru. latviešu un ebreju īpatsvars samazinājās par Arī citos pagastos, kas piekļaujas Rēzeknei 20,8 un 10,4 procentu punktiem, bet krievu vai atrodas kādas citas lielākas pilsētas tuvu- īpatsvars pieauga par 32,3 procentu punk- mā, iedzīvotāju skaita kritums nav izteikts — tiem, jeb daudz straujāk nekā valstī vidēji. tas ir tuvu pusei. Tikai vienā Austrumlatvijas mazpilsētā iedzīvotāju skaits nokrities vairāk 1935. g. tautskaites dati par par pusi no pirmskara skaita — tā ir Subate, Austrumlatviju mūsdienu kur no 1,5 tūkstošiem pirmskara iedzīvotāju pagastu robežās palicis mazāk par pusi. Dažās pilsētās pavi- Iedzīvotāju skaits kopš 1935. g. līdz sam niecīgs iedzīvotāju pieaugums — tā ir mūsdienām tagadējo pagastu griezumā Aus- Kārsava (102%), Varakļāni (105%), Zilupe trumlatvijā ir krities visai dramatiski. Kopu- (106%) un Viļaka (137%). Vairumā Latgales mā vēsturiskā Latgales teritorija ir zaudēju- pilsētu ir palielinājies iedzīvotāju skaits ap- si pusi no saviem pirmskara iedzīvotājiem, mēram divas reizes, šajā ziņā straujāk auguši laukos samazinājums ir četrkārtīgs. Vidējā Preiļi (416%) un Balvi (355%). Latgales pagastā palikusi vairs tikai ceturtā Iedzīvotāju etniskais sastāvs pārsteidzo- daļa no pirmskara iedzīvotājiem, bet vismaz šā kārtā izmainījies mazāk krasi nekā iedzī- 30 pagastos pat mazāk par 20% iedzīvotā- votāju kopskaits. Var pat teikt, ka latviešu ju. Visvairāk iztukšojušies ir pierobežas no- īpatsvars Austrumlatvijā ir bijis salīdzinoši maļākie pagasti — Ludzas rajona Rundēnu noturīgs — lielākas izmaiņas skārušas vien un Līdumnieku pagastā ir vairs tikai 11% no nedaudzus pagastus, bet vairumā pagastu pirmskara iedzīvotājiem, par procentu vairāk latviešu īpatsvars samazinājies nenozīmīgi ir palicis Ludzas rajona Istras un Nirzas pa- vai pat pieaudzis. Tā no visiem 176 Aus-

70 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM trumlatvijas pagastiem un pilsētām vairumā raksta: “Atkarībā no ietekmēšanas šie cilvēki latviešu īpatsvars ir izmainījies salīdzinoši ne- vienlīdzīgi labi sevi var uzdot kā par latvie daudz — līdz desmit procentiem pieaugums šiem, tā arī par baltkrieviem, lielkrieviem ir vērojams 57 vienībās, bet vēl 61 vienībā vai poļiem”14. Pārbaudot arhīvā uzglabātās ir neliels samazinājums. Vislielākais latviešu 1935. g. skaitīšanas uzskaites lapas, var īpatsvara samazinājums noticis jau minēta- pārliecināties, ka publicētie rezultāti par jā Kupravā un Strūžānos — no 87 līdz 46% šiem pagastiem būtiski atšķiras no saskai- Kupravas un no 99 līdz 68% Strūžānu pagas- tītā. Skaitīšanas uzskaites lapās ar citu tinti tā. Vairāk par 20 procentu punktiem latviešu vai citā rokrakstā veikti labojumi tautības īpatsvars sarucis ir 13 pagastos, visbiežāk ailē un reizumis arī valodu prasmes ailē, gan Daugavpils un Krāslavas rajonā. Visstraujāk arī redzami dzēsumi un labojumu pēdas, jo latviešu īpatsvars kopš 1935. g. palielinā- visbiežāk lapas aizpildīja ar zīmuli. Vairāk jies tajās Austrumlatvijas mazpilsētās, kurās labojumu ir ierakstos par poļiem un balt- pirms kara dzīvoja daudz ebreju, kas iznīci- krieviem, bet tie sastopami arī lietuviešu un nāti Otrā pasaules kara sākumā. Varakļānos krievu gadījumos. Visbiežāk labots ir saistī- latviešu skaits pieauga no 44 līdz 91%, Aknīs- jums no minētām tautībām uz latviešiem, tē — no 47 līdz 83%, Kārsavā — no 39 līdz taču netrūkst arī labojumu no poļu uz lietu- 73%, Preiļos — no 29 līdz 61%, Viļakā — no viešu tautību un otrādi, no poļu uz baltkrievu 40 līdz 65%, kā arī Dagdā un Ludzā. Tomēr un otrādi, kā arī no baltkrievu uz lielkrievu netrūkst arī pagastu ar ievērojamu latviešu tautību un otrādi. īpatsvara pieaugumu — Rēzeknes pievārtē Daži no labojumiem varētu būt objektīvi, esošajā Ozolaines pagastā, kur pirms kara ar piem., poliski neprotošam lietuvietim vai balt- lielu pārsvaru dominēja vecticīgie krievi, lat- krievam labota tautība no poļu uz lietuviešu viešu īpatsvars pietuvojies Rēzeknes pilsētas vai baltkrievu, tomēr vairums no labojumiem rādītājam, pieaugot no 22 līdz 39%. Straujš šķiet veikti bez pamatojuma. Visbeidzot pa- latviešu īpatsvara pieaugums par 14–17% manāma nekonsekvence lielkrievu (tā līdz punktiem noticis arī Balvu rajona Vīksnas, karam apzīmēja krievus), baltkrievu un maz- Šķilbēnu un Lazdulejas pagastā, no kurienes krievu (ukraiņu) tautību ierakstos. Daži skaitī- 20. gs. sākumā šurp ieceļojušie pareizticīgie tāji savos iecirkņos visus pareizticīgos krievus krievi acīmredzot straujāk izceļoja uz citām ir reģistrējuši kā baltkrievus, kaut arī pārējie Latvijas vietām nekā vietējie latvieši. skaitītāji citus iedzīvotājus, ieskaitot šo personu radiniekus, reģistrējuši kā lielkrievus. Lu- Labojumi tautības ailē dzas pievārtes Zvirgzdenes pagasta Banonijas Līdz šim mazāk zināmas ir 1935. g. un Fortunapoles apdzīvotajās vietās skaitītājs skaitīšanā uzrādītās etniskā sastāva būtis- pierakstījis visus pareizticīgos,kopskaitā 51 kās izmaiņas atsevišķos Ilūkstes un Daugav- iedzīvotāju kā mazkrievus jeb ukraiņus, kas pils apriņķa pagastos. Ja salīdzina 1925. un veido iedzīvotāju vairākumu abās apdzīvota- 1930. g. tautas skaitīšanu datus un vēlā- jās vietās. Tomēr, pārbaudot personu uzskai- kos — 1941. g. iedzīvotāju reģistrācijas un tes kartītes, nevienam no šiem iedzīvotājiem 1943. g. tautas skaitīšanas datus ar 1935. nav nedz dzimšanas vietas ārpus šī pagasta, g. skaitīšanas publicētajiem rezultātiem, tad nedz no citiem vietējiem pareizticīgajiem at- apmēram 15 pagastos vērojamas būtiskas šķirīga uzvārda, nedz arī mazkrievu (ukraiņu) etniskā sastāva izmaiņas (sk. 1. tab.), ko valodas prasmes. Atsevišķiem ukraiņiem bija nevar izskaidrot ar dabiskās kustības, mig- gan dzimšanas vieta Ukrainā, gan ukraiņu rācijas vai asimilācijas procesiem. Marģers valodas prasme, gan arī atšķirīgs uzvārds. Skujenieks par Austrumlatvijas katoļiem Nevienā citā skaitīšanā šajos ciemos ukraiņi

71 raksti

netika konstatēti, līdz ar to nav pamata viņus vu un baltkrievu neizšķiršana vai jaukšana. pieskaitīt ukraiņiem. Acīmredzot atsevišķiem Piem., 1920. g. skaitīšanā vairāk par 20% skaitītājiem bija visai miglains priekšstats par no Izvaltas, Makašēnu un Linavas pagasta minētajām tautībām, atzīstot par lielkrieviem iedzīvotājiem ir reģistrēti kā baltkrievi, ieskai- tādus krievus, kas dzimuši ārpus Latvijas, tot vecticībniekus, bet visu nākamo skaitīša- bet vietējie krievi bieži tika pieskaitīti balt- nu rezultātos tur baltkrievu praktiski nav. krieviem vai retumis mazkrieviem. Samērā Vairākos pagastos šīs tautību maiņas ir bieži tautības jēdziens ir jaukts ar pilsonību, izteiktākas nekā citos. Piedrujas un Robež- jo tautības ailē ir ierakstīts “Latvijas”. Arī nieku pagasti pirms Latvijas dibināšanas at- iepriekšējo gadu skaitīšanās redzamas citādi radās ārpus Vitebskas guberņas trim latviešu neizskaidrojamas izmaiņas, kā vien lielkrie- apriņķiem (Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils)

1. tab. Latviešu, baltkrievu un poļu īpatsvara maiņa 1925., 1930., 1935., 1941. un 1943. g. skaitīšanā atsevišķos Austrumlatvijas pagastos15

Baltkrievu Latviešu īpatsvars, % Poļu īpatsvars, % īpatsvars, %

Pagasts 1925 1930 1935 1941 1943 1925 1930 1935 1943 1925 1930 1935 1941 1943

Aulejas un Izvaltas 64 51 69 64 65 8 9 1 6 1 2 0 0 0

Demenes 12 27 52 20 33 39 26 6 23 18 22 12 24 11

Kapiņu 50 52 68 52 54 9 11 1 13 10 10 2 9 5

Kaplavas 18 31 62 31 48 53 31 23 38 15 25 7 9 5

Krāslavas 72 77 90 89 87 13 6 2 9 13 13 5 5 1

Kurcuma 12 24 56 22 24 15 11 9 16 31 32 6 32 15

Laucesas 11 32 41 19 23 6 5 2 11 23 15 11 22 12

Naujenes 20 46 37 31 33 2 1 1 4 5 8 0 7 3

Piedrujas 3 17 57 7 13 92 68 34 82 2 10 3 2 0

Robežnieku 5 24 62 14 19 53 51 26 75 23 19 8 11 3

Salienas 29 38 56 30 51 24 22 12 21 9 13 3 13 5

Silenes 11 40 69 18 22 33 15 4 34 3 2 1 2 0

Skaistas 41 45 88 58 80 49 28 2 10 5 20 4 7 3

Skrudalienas 16 31 52 13 17 25 10 5 24 8 12 2 11 9

Sventes 55 54 65 47 45 9 19 12 35 24 19 15 32 13

72 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM un tika pievienoti Latvijai no Drisas apriņķa skaitīšanā konstatēja pavisam nelielu latviešu 1920. g. Šos izteikti katoliskos pagastus, klātbūtni (3–5%), tad 1930. g. tas jau bija kuru teritorija precīzi atbilst tagadējā Krāsla- palielinājies līdz 17% Piedrujā un līdz 24% vas novada Piedrujas, Indras un Robežnieku Robežniekos, kas aptuveni varētu atbilst reā- pagastam, 20. gs. sākumā vairs nevarēja lai situācijai, jo gar valsts robežu tika sek- uzskatīt par latviešu etniskajā teritorijā ietilp- mēta latviešu viensētu rašanās, palielinājās stošajiem, kaut daudziem vietējiem baltkrie- robežsargu, skolotāju, kā arī dažādu ierēdņu viem bija latviska izcelsme un joprojām tiem un uzņēmēju skaits, kuri vairumā bija latvie- ir izplatīti latviski uzvārdi (Spalvis, Bārtulis, ši. Tāpēc 1935. g. skaitīšana uzrāda divas Geidāns, Plotiņš, Bidzāns u. c.). Ja 1925. g. trīs reizes lielāku latviešu skaitu, bet nāka-

2. tab. 1935. g. tautas skaitīšanas laboto uzskaites lapu skaits atsevišķos Austrumlatvijas pagastos16 (B — baltkrievi, P — poļi, L — latvieši, K — krievi, LE — lietuvieši)

no no Kopā no B no P no K P Kopā Pagasts LE % iedzīvotāju uz L uz L uz L uz labotie uz L B

Aulejas 7336 374 374 5%

Demenes 3521 702 368 46 1116 32%

Jasmuižas 6629 353 353 5%

Kapiņu 12474 801 605 1406 11%

Kaplavas 2383 456 82 55 593 25%

Krāslavas 7943 578 578 7%

Kurcuma 2548 183 493 251 927 36%

Laucesas 4002 120 338 252 84 794 20%

Naujenes 6171 46 243 6 295 5%

Piedrujas 6793 1692 1692 25%

Pustiņas 4274 1318 1318 31%

Raudas 1035 19 58 53 130 13%

Salienas 3839 597 115 242 954 25%

Silenes 3365 45 22 524 591 18%

Skaistas 6788 1633 1633 24%

Skrudalienas 3335 651 106 97 854 26%

Sventes 2706 25 196 221 8%

Višķu 10230 289 289 3%

73 raksti

mās tautas skaitīšanas turpina uzrādīt 1925. etniskā apziņa bija mazāk izteikta. Jāpiekrīt un 1930. g. skaitīšanai tuvus rādītājus, kas arī Marģera Skujenieka atziņai17, ka 1930. g., līdzīgās proporcijās ir saglabājušies līdz mūs- pateicoties aģitācijai katoļiem reģistrēties kā dienām. Ja ņem vērā 2. tab. uzrādīto laboto poļiem, vairākos pagastos (Skaistas, Kapla- uzskaites lapu skaitu attiecīgajos pagastos, vas un Piedrujas) ir uzrādīts palielināts poļu tas lielā mērā kompensē citādi neizskaidroja- īpatsvars, kas vēlākās tautas skaitīšanās izrā- mās svārstības un izskaidro labojumu rakstu- dījās nepamatoti augsts. ru un apjomu. Nepieciešami papildu pētījumi par to, Secinājumi kādi apstākļi izraisīja tautības ierakstu labo- Austrumlatvijas iedzīvotāju etniskais sa- jumus šajos Austrumlatvijas pagastos un kā stāvs ir bijis daudz noturīgāks, nekā kopējais tas tieši notika. Pārsvarā labojumi skāra balt- iedzīvotāju skaita samazinājums. Visstraujāk krievus, mazākā apjomā arī poļus, retāk arī pēc kara pieauga iedzīvotāju skaits Rīgas ra- krievus un trīs pagastos arī lietuviešus. Vis- jonā, bet Latgalē samazinājās visvairāk, jo biežāk tautības ieraksts tika mainīts katoļiem, tieši latgalieši aktīvāk piedalījās urbanizācijas jo šajos pagastos daudzi latvieši piederēja ka- procesos un biežāk pārvietojās uz pārējiem toļu ticībai. Tomēr dažos pagastos, kur poļu Latvijas novadiem. Neskatoties uz kara un un baltkrievu skaits bija neliels, tika mainīta izsūtīšanu izraisīto vietējo iedzīvotāju skaita tautība arī no pareizticīgiem krieviem uz lat- būtisku samazinājumu, kopējais Latvijas ie- viešiem. Tajā pašā laikā šādi labojumi netika dzīvotāju skaits tomēr pieauga, turklāt bez veikti citos pierobežas pagastos, kur latviešu lielajām pilsētām iedzīvotāju skaits ir strauji īpatsvars bija tikpat zems vai vēl zemāks — audzis arī Rīgas tuvumā un Zemgales lau- piem., Abrenes apriņķī pareizticīgo iedzīvo- kos. Turpretim Latgalē iedzīvotāju kopskaits tāju pagastos, vai Rēzeknes un Daugavpils strauji sarucis, visvairāk Ludzas un Krāslavas apriņķa vecticībnieku pagastos. Abrenes ap- rajonā. 1935. g. skaitīšanas rezultātos tika riņķa Purvmalas pagastā 1935. g. skaitīšana labota iedzīvotāju tautība 20 Daugavpils un gan uzrāda latviešu īpatsvara pieaugumu no Ilūkstes apriņķu pagastos, aptverot gandrīz 12% 1930. g. līdz 32%, tomēr šajā pagas- 15000 iedzīvotāju, kas paaugstināja latviešu tā bija objektīvi iemesli latgaliski runājošos īpatsvaru galvenokārt uz baltkrievu un poļu vietējos pareizticīgos iedzīvotājus reģistrēt rēķina. Nepieciešami turpmāki pētījumi par kā latviešus, kaut arī citās tautskaitēs viņus šiem labojumiem, kā arī par strauji progresē- pieskaitīja krieviem. Latgales un Ilūkstes jošo Latvijas lauku depopulāciju. apriņķa pagastos tika konstatēti nepamatoti tautību labojumi 20 pagastos,kas aptvēra ap Piebilde: Ādams Nēmets šī raksta tap- 15 tūkstošu iedzīvotāju. Vērojama sakarība, šanā ir saņēmis atbalstu no SROP-4.2.2/ ka pagastos ar augstāku latviešu īpatsvaru B-10/1-2010-0029 “Supporting Scientific laboto kartiņu īpatsvars bija mazāks, bet pa- Training of Talented Youth at the University gastos ar zemu īpatsvaru labojumu skaits bija of Pécs”. lielāks, reizēm pārsniedzot 25%, sasniedzot maksimumu Kurcuma pagastā (36% no pagasta iedzīvotājiem labots tautības ieraksts). Jāsecina, ka labojumu mērķis varēja būt uzrā- dīt augstāku latviešu īpatsvaru tajos Ilūkstes un Daugavpils apriņķa pierobežas pagastos, uz kuriem savulaik pretendēja kaimiņvalstis, un tiem tuvējos pagastos, kuros iedzīvotāju

74 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM

3.tab. Austrumlatvijas pagastu un pilsētu iedzīvotāju skaita un galveno tautību īpatsvara izmaiņas 1935. g. (ar laboto kartiņu korekciju 2011. g.18)

Iedzīvotāju skaits Latviešu % Krievu % Nākamā lielākā tautība Pagasts, pilsēta

starp. 1935. g. 2011. g. 1935. g. 2011. g. 1935. g. 2011. g. 1935. g. 2011. g.

Aglonas 4786 1882 39% 78% 80% 12% 14% Bkr. 5% Poļi 2% Aizkalnes 2179 601 28% 87% 87% 7% 9% Bkr. 4% Poļi 1% Aknīste 507 1138 224% 47% 83% 2% 8% Ebr. 39% Liet. 6% Aknīstes 1679 427 25% 84% 89% 2% 5% Liet. 13% Liet. 4% Ambeļu 3115 617 20% 60% 62% 38% 31% Poļi 1% Bkr. 2% Andrupenes 4992 1234 25% 63% 62% 22% 28% Bkr. 12% Bkr. 6% Andzeļu 3549 591 17% 49% 52% 41% 40% Poļi 9% Bkr. 4% Asares 1129 508 45% 95% 88% 2% 7% Liet. 2% Liet. 2% Asūnes 2237 503 22% 88% 69% 8% 13% Poļi 2% Bkr. 11% Atašienes 2571 663 26% 87% 87% 12% 11% Poļi 1% Ukr. 1% Audriņu 3637 1099 30% 43% 34% 56% 63% Poļi 0% Ukr. 1% Aulejas 3060 600 20% 96% 92% 4% 5% Poļi 0% Bkr. 2% Ābeļu 1284 893 70% 97% 72% 1% 21% Poļi 1% Bkr. 2% Baltinavas 5529 1177 21% 82% 87% 12% 12% Ebr. 3% Ukr. 1% Balvi 2024 7176 355% 72% 76% 4% 21% Ebr. 19% Bkr. 1% Balvu 2368 695 29% 77% 84% 23% 14% Ebr. 0% Bkr. 1% Barkavas 2694 1354 50% 96% 96% 1% 3% Ebr. 3% Bkr. 0% Bebrenes 2396 948 40% 91% 88% 4% 6% Liet. 2% Poļi 2% Bērzgales 1773 644 36% 84% 92% 14% 7% Čig. 1% Ukr. 0% Bērziņu 3440 400 12% 74% 68% 6% 15% Bkr. 19% Bkr. 13% Bērzkalnes 1867 494 26% 69% 67% 29% 30% Bkr. 1% Ukr. 2% Bērzpils 3292 812 25% 98% 96% 0.2% 3% Ebr. 2% Ukr. 1% Biķernieku 3926 625 16% 7% 12% 92% 76% Bkr. 0% Bkr. 6% Blontu 2310 422 18% 64% 66% 35% 28% Poļi 0% Ukr. 3% Briežuciema 2248 589 26% 94% 95% 5% 4% Bkr. 1% Poļi 0%

75 raksti

Briģu 3930 608 15% 36% 34% 62% 61% Bkr. 1% Bkr. 3% Ciblas 2113 788 37% 94% 78% 3% 16% Bkr. 2% Bkr. 2% Cirmas 2385 680 29% 56% 56% 29% 39% Bkr. 11% Bkr. 3% Čornajas 5510 1268 23% 50% 41% 47% 53% Poļi 2% Ukr. 2% Dagda 1104 2382 216% 42% 65% 4% 25% Ebr. 53% Bkr. 6% Dagdas 2145 756 35% 87% 69% 11% 21% Poļi 1% Bkr. 6% Daugavpils 51406 93312 182% 33% 20% 21% 54% Ebr. 22% Poļi 14% Dekšāres 2578 792 31% 88% 90% 12% 9% Ebr. 0% Ukr. 1% Demenes 4359 1544 35% 28% 14% 28% 46% Bkr. 22% Poļi 26% Dignājas 1300 526 40% 97% 94% 2% 5% Poļi 1% Ukr. 1% Dricānu 3770 986 26% 96% 96% 3% 3% Poļi 0% Bkr. 1% Dubnas 2317 836 36% 55% 51% 44% 36% Čig. 1% Poļi 5% Dunavas 2248 641 29% 97% 96% 1% 3% Poļi 1% Bkr. 1% Dvietes 1662 583 35% 97% 91% 0.5% 3% Bkr. 1% Liet. 2% Eglaines 2062 894 43% 68% 52% 17% 36% Liet. 9% Poļi 3% Ezernieku 4042 778 19% 70% 55% 19% 35% Bkr. 6% Bkr. 4% Feimaņu 3810 845 22% 46% 49% 46% 47% Poļi 7% Bkr. 1% Gaigalavas 2913 929 32% 95% 95% 3% 5% Ebr. 1% Bkr. 0% Galēnu 3554 853 24% 67% 76% 32% 20% Ebr. 0% Ukr. 1% Gārsenes 1091 894 82% 88% 76% 1% 14% Liet. 9% Liet. 4% Goliševas 1982 409 21% 15% 21% 81% 75% Bkr. 4% Ukr. 2% Grāveru 3292 513 16% 36% 42% 50% 46% Bkr. 12% Bkr. 9% Griškānu 2803 1856 66% 42% 48% 44% 45% Poļi 14% Poļi 3% Ilūkste 1300 2555 197% 53% 56% 8% 23% Poļi 29% Poļi 14% Ilzeskalna 3005 750 25% 70% 84% 25% 14% Bkr. 3% Ukr. 2% Indras 4936 1118 23% 28% 17% 1% 19% Bkr. 67% Bkr. 53% Isnaudas 3894 1031 26% 84% 76% 11% 20% Poļi 3% Bkr. 2% Istras 5533 661 12% 22% 20% 68% 71% Bkr. 6% Bkr. 6% Izvaltas 3611 703 19% 80% 77% 19% 16% Ebr. 0% Čig. 2% Jersikas 2053 928 45% 89% 84% 8% 14% Bkr. 2% Bkr. 1% Jēkabpils 9593 24635 257% 63% 62% 12% 28% Ebr. 25% Bkr. 3%

76 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM

Kalkūnes 2066 2296 111% 25% 21% 35% 49% Liet. 23% Poļi 18% Kalna 1925 599 31% 94% 90% 2% 5% Liet. 2% Liet. 2% Kalniešu 3210 755 24% 37% 32% 7% 20% Bkr. 44% Bkr. 34% Kalupes 3515 1427 41% 74% 59% 23% 31% Poļi 2% Poļi 4% Kantinieku 2478 491 20% 60% 51% 39% 44% Čig. 0% Ukr. 2% Kaplavas 2165 640 30% 37% 31% 7% 26% Bkr. 44% Poļi 20% Kastuļinas 4329 846 20% 37% 38% 49% 48% Bkr. 12% Bkr. 8% Kaunatas 5502 1191 22% 69% 69% 22% 26% Poļi 6% Bkr. 1% Kārsava 2181 2231 102% 39% 73% 18% 25% Ebr. 37% Bkr. 1% Kombuļu 2648 593 22% 92% 80% 3% 11% Poļi 4% Bkr. 5% Konstantino- 2662 493 19% 80% 69% 18% 18% Poļi 2% Bkr. 8% vas Krāslava 4542 9112 201% 34% 45% 10% 25% Ebr. 32% Bkr. 17% Krāslavas 1465 494 34% 76% 60% 1% 15% Bkr. 13% Bkr. 17% Krišjāņu 1760 383 22% 90% 96% 7% 3% Ebr. 2% Bkr. 1% Krustpils 2353 895 38% 98% 73% 1% 12% Poļi 0% Bkr. 7% Kubulu 3840 1538 40% 79% 80% 20% 18% Poļi 1% Bkr. 1% Kupravas 180 398 221% 87% 46% 6% 41% Ebr. 4% Ukr. 6% Kūku 2662 1918 72% 94% 77% 4% 17% Bkr. 3% Bkr. 3% Ķepovas 1789 212 12% 94% 72% 0% 11% Bkr. 5% Bkr. 9% Laucesas 1842 1439 78% 15% 19% 43% 50% Poļi 28% Poļi 22% Lauderu 2825 401 14% 13% 22% 82% 72% Bkr. 2% Bkr. 3% Lazdukalnu 4021 919 23% 98% 97% 1% 2% Ebr. 1% Ukr. 0% Lazdulejas 1315 315 24% 44% 58% 56% 39% Liet. 2% Leimaņu 1573 516 33% 96% 88% 1% 4% Bkr. 1% Liet. 3% Lendžu 2245 703 31% 94% 91% 4% 8% Poļi 1% Bkr. 0% Liepnas 3947 914 23% 86% 91% 9% 8% Ig. 3% Ukr. 0% Līdumnieku 2928 325 11% 64% 76% 35% 21% Poļi 1% Bkr. 0% Līksnas 3399 1164 34% 98% 77% 1% 14% Poļi 1% Poļi 4% Līvāni 3527 8071 229% 63% 61% 6% 32% Ebr. 28% Bkr. 3% Ludza 5546 8931 161% 40% 58% 22% 36% Ebr. 27% Bkr. 2%

77 raksti

Lūznavas 3133 942 30% 44% 54% 52% 40% Poļi 3% Bkr. 3% Malnavas 6098 1296 21% 86% 82% 13% 15% Bkr. 1% Bkr. 1% Maltas 3822 2980 78% 59% 49% 35% 43% Poļi 7% Poļi 2% Maļinovas 3364 917 27% 25% 22% 74% 61% Poļi 0% Poļi 7% Mākoņkalna 4088 610 15% 66% 62% 31% 32% Poļi 3% Ukr. 3% Medņevas 2748 724 26% 96% 95% 3% 3% Poļi 0% Ukr. 1% Medumu 2543 960 38% 20% 19% 24% 42% Poļi 27% Poļi 25% Mežāres 2734 792 29% 48% 31% 52% 65% Ebr. 1% Bkr. 2% Mežvidu 5104 921 18% 94% 95% 3% 3% Bkr. 1% Liet. 1% Mērdzenes 3264 670 21% 75% 79% 21% 19% Bkr. 3% Poļi 0% Murmastie- 2908 786 27% 97% 96% 3% 2% Ebr. 0% Ukr. 1% nes Nagļu 1149 506 44% 92% 96% 7% 3% Poļi 1% Bkr. 0% Naujenes 6501 5394 83% 61% 34% 38% 47% Bkr. 1% Poļi 10% Nautrēnu 6198 1189 19% 97% 96% 1% 3% Bkr. 1% Poļi 0% Nirzas 3536 423 12% 85% 79% 13% 15% Poļi 1% Ukr. 3% Nīcgales 2115 736 35% 81% 69% 18% 22% Čig. 0% Bkr. 3% Ņukšu 2144 421 20% 82% 71% 17% 24% Poļi 1% Bkr. 2% Ozolaines 3879 1876 48% 22% 39% 76% 55% Poļi 1% Poļi 2% Ozolmuižas 2122 939 44% 60% 55% 35% 40% Poļi 5% Poļi 1% Pasienes 4605 635 14% 50% 28% 10% 42% Bkr. 27% Bkr. 23% Pededzes 3045 736 24% 44% 21% 52% 75% Ig. 3% Ukr. 1% Pelēču 2404 727 30% 82% 75% 9% 21% Bkr. 7% Poļi 3% Piedrujas 2281 518 23% 43% 19% 6% 19% Bkr. 42% Bkr. 53% Pildas 4382 601 14% 59% 43% 36% 52% Poļi 2% Bkr. 2% Pilskalnes 2710 1050 39% 73% 77% 1% 10% Poļi 20% Poļi 8% Preiļi 1748 7273 416% 29% 61% 16% 34% Ebr. 48% Poļi 1% Preiļu 3208 1092 34% 61% 67% 38% 29% Poļi 1% Bkr. 1% Prodes 1578 306 19% 84% 85% 2% 7% Liet. 11% Liet. 5% Pureņu 1966 366 19% 81% 74% 17% 22% Poļi 1% Ukr. 2% Pušas 2617 423 16% 75% 81% 16% 14% Poļi 8% Poļi 3%

78 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM

Pušmucovas 2906 580 20% 90% 86% 10% 13% Poļi 1% Bkr. 1% Rēzekne 13631 32328 237% 44% 47% 20% 46% Ebr. 25% Poļi 2% Riebiņu 4688 1348 29% 48% 51% 44% 44% Ebr. 7% Bkr. 2% Rikavas 2966 788 27% 75% 63% 24% 35% Poļi 0% Bkr. 1% Robežnieku 3794 942 25% 28% 35% 4% 15% Bkr. 58% Bkr. 40% Rožkalnu 3072 706 23% 90% 93% 8% 5% Poļi 1% Bkr. 0% Rožupes 3177 1217 38% 76% 82% 20% 14% Poļi 3% Poļi 2% Rubenes 3426 1017 30% 95% 94% 2% 4% Liet. 1% Liet. 1% Rudzātu 2694 820 30% 85% 88% 14% 10% Poļi 1% Poļi 0% Rugāju 6042 1444 24% 84% 91% 12% 8% Ebr. 2% Ukr. 1% Rundēnu 4761 504 11% 35% 34% 47% 62% Bkr. 11% Bkr. 2% Rušonas 5140 1510 29% 74% 73% 19% 20% Bkr. 5% Poļi 4% Sakstagala 3748 1387 37% 61% 52% 39% 43% Čig. 0% Ukr. 1% Salas 2356 2930 124% 96% 79% 3% 13% Poļi 1% Bkr. 3% Salienas 2039 632 31% 25% 21% 40% 48% Bkr. 28% Poļi 19% Salnavas 4271 751 18% 90% 93% 8% 6% Poļi 1% Ukr. 0% Saunas 3212 1003 31% 92% 95% 8% 4% Ebr. 0% Ukr. 0% Silajāņu 2522 451 18% 34% 34% 63% 63% Poļi 2% Poļi 2% Silmalas 8583 2777 32% 31% 26% 64% 70% Poļi 3% Bkr. 2% Sīļukalna 2345 559 24% 99% 97% 0.7% 2% Ebr. 0% Ukr. 1% Skaistas 3555 637 18% 87% 79% 1% 8% Bkr. 9% Bkr. 10% Skrudalienas 3632 1260 35% 38% 9% 44% 56% Bkr. 9% Poļi 19% Sokolku 2551 745 29% 45% 27% 55% 71% Poļi 0% Poļi 1% Stabulnieku 2689 815 30% 82% 86% 18% 13% Poļi 0% Ukr. 0% Stoļerovas 2459 642 26% 71% 70% 24% 27% Poļi 3% Bkr. 1% Strūžānu 379 842 222% 99% 68% 1% 28% Poļi 2% Subate 1489 659 44% 32% 57% 25% 33% Ebr. 26% Liet. 5% Susāju 4941 618 13% 97% 93% 1% 6% Bkr. 1% Bkr. 0% Sutru 2014 620 31% 77% 75% 20% 22% Poļi 3% Poļi 1% Svariņu 2374 395 17% 67% 57% 8% 22% Bkr. 20% Bkr. 11% Sventes 2605 1180 45% 57% 28% 5% 30% Poļi 22% Poļi 31%

79 raksti

Šederes 2502 999 40% 60% 53% 12% 27% Poļi 13% Poļi 11% Šķeltovas 3445 689 20% 60% 51% 38% 37% Bkr. 2% Čig. 4% Šķaunes 3567 542 15% 88% 76% 1% 12% Bkr. 7% Bkr. 8% Šķilbēnu 3764 1170 31% 71% 85% 28% 14% Ig. 1% Bkr. 0% Tabores 2171 893 41% 32% 18% 35% 54% Bkr. 27% Poļi 16% Tilžas 3211 1028 32% 92% 95% 3% 3% Ebr. 2% Bkr. 0% Turku 2468 840 34% 79% 76% 20% 22% Bkr. 1% Bkr. 1% Upmalas 2734 812 30% 96% 94% 0.4% 2% Poļi 3% Poļi 1% Ūdrīšu 3484 1394 40% 79% 57% 4% 22% Bkr. 11% Bkr. 11% Vaboles 3092 796 26% 95% 80% 5% 14% Vāc. 0% Čig. 2% Varakļāni 1883 1979 105% 44% 91% 3% 7% Ebr. 51% Bkr. 1% Varakļānu 3664 795 22% 97% 96% 2% 3% Ebr. 1% Ukr. 0% Variešu 2884 1121 39% 94% 84% 3% 10% Bkr. 2% Bkr. 2% Vārkavas 2642 595 23% 73% 68% 26% 27% Ebr. 1% Poļi 2% Vecsalienas 1874 637 34% 35% 17% 30% 51% Bkr. 27% Poļi 16% Vectilžas 1663 430 26% 87% 93% 13% 4% Ebr. 0% Ukr. 1% Vecumu 3072 551 18% 87% 88% 6% 11% Bkr. 4% Ukr. 0% Vērēmu 3117 1563 50% 76% 73% 20% 23% Poļi 3% Bkr. 2% Viļaka 1088 1487 137% 40% 65% 12% 27% Ebr. 44% Čig. 3% Viļāni 1434 3208 224% 46% 47% 23% 50% Ebr. 28% Bkr. 1% Viļānu 4433 1664 38% 60% 54% 39% 45% Poļi 1% Bkr. 1% Višķu 4891 1774 36% 48% 54% 38% 35% Ebr. 10% Poļi 5% Vīksnas 3027 694 23% 64% 81% 32% 17% Poļi 2% Bkr. 1% Vīpes 1622 697 43% 76% 60% 23% 35% Ebr. 0% Bkr. 2% Zaļesjes 4094 659 16% 20% 21% 30% 53% Bkr. 42% Bkr. 21% Zasas 1808 895 50% 95% 92% 3% 5% Poļi 1% Liet. 1% Zilupe 1566 1658 106% 30% 27% 23% 56% Ebr. 30% Bkr. 10% Zvirgzdenes 3842 760 20% 91% 80% 5% 17% Poļi 2% Bkr. 1%

Žīguru 806 717 89% 92% 74% 4% 24% Bkr. 2% Ukr. 1% 8

80 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM 19 Citi 0,9% 0,7% 0,5% 1,2% 1,0% 0,7% 1,7% 0,7% 1,4% 1,3% 0,5% 1,1% 1,2% 0,8% 0,4% 1,2% 1,0% 0,1% 3,1% 0,2% 0,1% 0,1% 0,0% 0,1% 0,2% 0,1% 0,1% 0,0% 0,0% 0,1% 0,7% 0,0% 0,1% 0,1% Igauņi 1,8% 0,1% 0,1% 0,4% 2,5% 7,9% 0,2% 5,2% 3,0% 0,3% 2,4% 4,4% 0,4% 0,1% 0,2% 0,9% Lietuv. 10,7% 1,0% 0,4% 0,3% 2,1% 1,3% 3,7% 2,4% 0,9% 4,1% 1,5% 0,8% 0,9% 0,9% 5,0% 1,1% 2,5% 22,3% Baltkrievi Poļi 0,9% 0,4% 0,4% 1,8% 1,3% 1,8% 0,8% 2,9% 1,7% 5,6% 0,8% 0,6% 0,9% 1,0% 0,8% 1,9% 14,9% 0,1% 0,1% 0,1% 0,1% 0,2% 0,1% 0,1% 0,1% 0,1% 1,0% 0,3% 0,1% 0,1% 0,0% 0,7% 0,2% 0,3% Ebreji 9,1% 4,6% 6,4% 8,1% Krievi 13,9% 22,6% 12,2% 12,6% 36,6% 15,4% 11,6% 22,4% 23,0% 20,8% 33,3% 11,3% 14,5% 86,2% 81,3% 75,8% 71,8% 83,2% 41,6% 70,6% 85,6% 63,8% 68,3% 50,2% 90,2% 86,4% 88,1% 59,5% 84,4% 78,8% Latvieši visi 40085 33060 48207 46773 56981 60637 43690 31940 39574 58144 57870 41738 59157 41119 64508 54201 35191 1959.g. Citi 0,2% 0,2% 0,2% 0,5% 0,3% 0,2% 0,6% 0,3% 0,6% 0,3% 0,2% 0,3% 0,2% 0,4% 0,3% 0,3% 0,3% 0,1% 5,0% 0,2% 0,1% 0,1% 0,0% 0,0% 0,2% 0,0% 0,0% 0,0% 0,0% 0,0% 1,4% 0,1% 0,0% 0,1% Igauņi 3,5% 0,0% 0,1% 5,6% 0,2% 2,2% 4,8% 0,1% 4,0% 3,1% 0,4% 0,4% 1,3% 0,1% 0,1% 0,1% 0,5% Lietuv. 0,7% 0,6% 0,9% 0,2% 0,5% 2,7% 0,5% 0,8% 0,9% 1,1% 7,8% 0,5% 0,2% 0,2% 5,1% 0,8% 0,9% Baltkrievi Poļi 0,8% 0,2% 0,6% 0,7% 0,7% 4,4% 1,2% 0,6% 1,4% 0,9% 3,9% 0,6% 0,5% 0,4% 2,7% 0,4% 1,2% 4,7% 0,3% 0,0% 0,7% 0,8% 0,2% 1,4% 0,4% 0,8% 0,3% 0,1% 7,1% 3,0% 0,4% 0,1% 0,2% 1,0% Vācieši 3,2% 0,7% 2,4% 2,5% 0,5% 1,7% 0,7% 0,5% 0,1% 4,1% 3,0% 1,7% 1,4% 0,3% 3,2% 2,5% 0,6% Ebreji 1,6% 6,9% 0,5% 1,2% 0,8% 1,8% 1,0% 6,7% 0,5% 0,5% 0,4% 1,3% 1,8% Krievi 12,1% 28,1% 14,4% 25,7% 85,3% 86,0% 83,6% 89,1% 95,8% 60,5% 89,8% 95,4% 91,2% 83,6% 70,3% 89,0% 92,7% 96,2% 62,8% 94,5% 93,7% Latvieši visi 40791 39546 58757 40806 56104 76250 35216 34261 30594 59329 82008 44900 67347 42579 94986 59421 28688 1935.g. Rajoni, pils. Rajoni, Aizkraukles Alūksnes Balvu Bauskas Cēsu Daugavpils Dobeles Gulbenes Jelgavas Jēkabpils Krāslavas Kuldīgas Liepājas Limbažu Ludzas Madonas Ogres Latvijas iedzīvotāju skaitliski lielāko tautību īpatsvars 1935. un 1959. g. 26 rajonu septiņu pilsētu administratīvajā iedalījumā 4. tab. Latvijas iedzīvotāju skaitliski lielāko

81 raksti 0,5% 0,4% 1,8% 1,0% 1,9% 1,8% 1,1% 0,9% 1,4% 3,7% 2,7% 3,3% 4,0% 4,8% 2,2% 4,4% 2,1% 0,0% 0,0% 0,1% 0,0% 0,2% 0,1% 1,3% 0,5% 0,1% 0,2% 0,0% 0,2% 0,2% 0,2% 0,1% 0,1% 0,2% 0,1% 0,1% 1,7% 4,2% 0,4% 0,5% 0,6% 0,3% 0,3% 1,0% 0,7% 1,7% 0,8% 2,8% 0,3% 0,5% 1,5% 0,6% 0,4% 3,4% 1,4% 1,0% 1,5% 1,6% 1,3% 0,7% 3,2% 5,6% 3,3% 3,2% 2,4% 1,6% 4,0% 2,9% 2,6% 2,1% 2,0% 0,7% 0,9% 1,1% 1,2% 1,2% 0,5% 2,8% 1,3% 1,6% 2,2% 5,1% 1,0% 2,8% 18,4% 0,1% 0,1% 0,2% 0,1% 0,0% 0,4% 0,1% 0,1% 0,0% 5,1% 3,4% 0,5% 1,3% 1,0% 2,1% 0,7% 1,7% 6,0% 4,8% 9,4% 3,5% 26,7% 38,8% 24,0% 15,1% 12,2% 39,4% 55,9% 29,7% 38,2% 34,3% 58,0% 28,8% 26,6% 69,4% 58,1% 66,8% 86,5% 90,7% 85,3% 78,9% 83,4% 93,5% 44,5% 13,2% 59,7% 50,7% 52,4% 30,5% 60,4% 62,0% 51564 66750 78801 35751 50563 50823 38411 49288 18573 65459 36270 37954 71464 21429 27420 580423 2093818 0,1% 0,2% 0,4% 0,4% 1,9% 0,6% 0,3% 0,2% 2,1% 0,9% 1,4% 0,5% 0,5% 0,6% 0,4% 1,3% 0,5% 0,2% 0,0% 0,0% 0,2% 0,1% 0,4% 0,1% 1,8% 0,7% 0,1% 0,6% 0,1% 0,1% 0,1% 0,2% 0,1% 0,2% 0,4% 0,2% 0,1% 0,1% 0,8% 3,4% 0,3% 0,4% 0,2% 0,2% 0,1% 1,5% 0,9% 1,6% 0,4% 2,8% 0,1% 0,5% 1,2% 0,2% 0,3% 0,5% 0,7% 0,4% 0,4% 0,8% 0,4% 0,3% 0,5% 1,2% 2,7% 1,2% 0,7% 0,7% 2,7% 0,4% 1,4% 0,2% 1,5% 2,8% 1,7% 0,8% 0,6% 1,0% 0,6% 0,5% 0,4% 4,1% 1,8% 1,7% 4,0% 7,2% 0,7% 2,6% 0,7% 17,8% 0,1% 0,0% 0,8% 2,3% 1,1% 4,2% 0,5% 0,5% 1,6% 1,0% 6,8% 5,5% 8,1% 0,5% 4,6% 3,3% 0,1% 10,0% 3,7% 1,1% 0,4% 1,1% 2,2% 2,2% 0,8% 0,3% 0,7% 6,0% 1,5% 7,8% 4,9% 0,2% 11,3% 22,1% 12,9% 24,4% 1,5% 0,6% 1,5% 1,0% 0,9% 0,4% 0,4% 7,3% 3,0% 2,9% 2,7% 0,9% 8,8% 19,1% 35,0% 21,3% 20,2% 85,8% 75,2% 60,3% 93,4% 91,0% 91,6% 89,6% 94,5% 96,7% 94,2% 63,2% 32,7% 78,9% 86,6% 68,0% 44,4% 83,7% 77,0% 12,5% 62661 93320 42218 39387 45924 48005 38612 48018 23567 51407 34099 13663 57098 13631 15977 44566 386766 1905936 Preiļu Rēzeknes Rīgas Saldus Talsu Tukuma Valkas Valmieras Ventspils Rīgas p. Daugavpils p. Jelgavas p. Jūrmalas p. Liepājas p. Rēzeknes p. Rēzeknes Ventspils p. Ventspils LATVIJA Abrenes nov.

82 1935. GADA TAUTSKAITES DATU PIELĀGOJUMS RAJONU UN MŪSDIENU PAGASTU IEDALĪJUMAM

Avoti un piezīmes 10. februārī. M.Skujenieka teksts un re- 1 Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. dakcija. Rīgā: Valsts Statistiskā pārvalde, gadā. IV. Tautība. Rīga:Valsts Statistiskā 1925.–1928.94.–96.lpp.; Ceturtā tautas pārvalde,1937. 302. lpp. skaitīšana Latvijā 1935. gadā. IV. Tautī- 2 LVVA, 1308. f., 12. apr., 14055.–14235. ba. 334.–335. lpp.; LVVA, 1308. f., 15. l. (1935. g. tautas skaitīšanas ģimeņu, apr., 1319. l. (1941. g. iedzīvotāju reģis- saimes uzskaites kartītes). trācija); LVVA, 1308. f., 15. apr., 1426. l. 3 Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. (1943. g. tautas skaitīšana). gadā. IV. Tautība. 285.–373. lpp. 16 LVVA, 1308. f., 12. apr., 14055.–14235. 4 Latvijas Vēstures atlants 2005. No sena- l. (1935. g. tautas skaitīšanas ģimeņu, jiem laikiem līdz mūsdienām (red. J. Tur- saimes uzskaites kartītes). lajs u.c.). Rīga, Jāņa sēta. 46.–47.lpp. 17 Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. 5 Latvijas ceļu karte. 59 krāsaini karšu at- gadā. IV. Tautība. 291. un 321. lpp. vērumi. Rīga: Satiksmes ministrijas Šose- 18 LVVA, 1308. f., 12. apr., 14055.–14235. ju un zemesceļu departaments, 1940. l. (1935. g. tautas skaitīšanas ģimeņu, 6 LVVA, 1308. f., 12. apr., 14055.–14235. saimes uzskaites kartītes); Centrālā Sta- l. (1935. gada tautas skaitīšanas ģimeņu, tistikas pārvalde. Pastāvīgo iedzīvotāju saimes uzskaites kartītes). tautību sadalījums republikas pilsētām, 7 Mežs I. Latgalieši — Abrenes novada pa- novadiem, novadu pagastiem un pilsētām. matiedzīvotāji. Diena. 2004. 13. nov. 15. 2011. g. tautas skaitīšanas dati. lpp. 19 LVVA, 1308. f., 12. apr., 14055.–14235. 8 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga: a/s l. (1935. g. tautas skaitīšanas ģimeņu, Preses nams, 2001. I sējums. 365.–367. saimes uzskaites kartītes); Rīga:Latvijas lpp. PSR Valsts Statistikas komiteja, 1989. 9 Šolks G.,Németh A. Alteration of the eth- gada Vissavienības tautas skaitīšanas nic diversity and ethnic segregation index rezultāti. Latvijas PSR (demogrāfiskie in Latvia during the first and second in- rādītāji). 1990. 133.–134. lpp. (1959. g. dependence periods. Romanian Journal tautas skaitīšanas rezultāti rajonu griezu- for Baltic and Nordic Studies. 2012. 4: mā). 9–33. 10 Rauch G. &Misiunas R. J., Taagepera R. A balti államok története [The History of the Baltic States]. Budapest: Osiris- Századvég, 2000.219. p. 11 Zvidriņš P. Change of Ethnic Composition of the Baltic States.Nationalities Papers, 1994. Vol. 22. No.2. pp. 365–377. 12 Mežs I. The Latvian Language in the Mi- rror of Statistics. Rīga: Jāņa sēta, Map Publishers, 2005. 37 p. 13 http://std.gmcrosstata.ru/webapi/jsf/tab- leView/customiseTable.xhtml# (Krievijas 2010. g. tautas skaitīšana). 14 Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā. IV. Tautība. 286. un 329. lpp. 15 Otrā tautas skaitīšana Latvijā 1925. gadā

83 raksti

ADAPTATION OF 1935 CENSUS DATA TO CURRENT ADMINISTRATIVE DIVISION

Ilmārs Mežs, Ádám Németh Summary

Key words: Population census of 1935, number of population, ethnic structure, changes of administrative division

Significant changes in population size and ethnic structure have occurred in Latvia over the last century, but it is difficult to analyze the changes on the level of districts, as well smaller rural divisions due to border changes. To compare the changes of the number of population and its ethnic structure in different areas, we need data from regular census as well as geographi- cally stable or compatible administrative divisions. Regular population census detailed data for Latvia are available from more than 10 census (1897, 1920, 1925, 1930, 1935, 1943, 1959, 1970, 1979, 1989, 2000, and 2011), but the administrative divisions have changed significantly. The current administrative division has been formed by merging the previous smaller civil parishes (pagasti), so it is still possible to make calculations between the current division and the former 26 districts and vice versa. But so far it was impossible to make accurate comparisons between the pre-war 19 counties and later 26 districts, which existed until 2009 and even more difficult is to compare historic and current civil parishes. As a result, it is impossible to make an accurate population and the composition of an analysis comparing the pre-war and post-war data. This article aims to bridge this gap created by the administrative border changes to enable accurately compare the size of population and ethnic composition in the long term through a special method. In addition this article includes unpublished statistical information of the 1935 census about Eastern Latvia. Ethnic composition of the population has been much more stable than the total number of population in Eastern Latvia. The most rapid increase of the population between 1935 and 1959 was recorded in Riga area, but the largest depopulation occurred in Latgale, since Latga- lians more actively moved to other regions of the country. In spite of the war and deportations the total population of Latvia has increased. In addition to large increase of biggest cities, the population has grown rapidly in the vicinity of Riga and Zemgale. But the total population of Latgale has rapidly declined, especially in Ludza and Krāslava regions. Some corrections of ethnicity have been found in published results of 1935 census in some of 20 municipalities, covering almost 15 000 inhabitants, mostly increasing the share Latvians on behalf of Bela- rusians and Poles.

84 SOCIĀLDEMOKRĀTU UN KOMUNISTU KOPDARBĪBA UN SAVSTARPĒJA POLITISKA CĪŅA RĪGAS TAUTAS AUGSTSKOLĀ (1920–1934) Sociāldemokrātu un komunistu kopdarbība un savstarpēja politiska cīņa Rīgas Tautas augstskolā (1920–1934)

Paulis Gavars

Atslēgas vārdi: ārpusskolas izglītība, kultūras biedrības, tautas augstskola, kultūras koalīcija

Latvijas Republikā jau divdesmito gadu sākumā uz sabiedriskiem pamatiem izveidojās plašs ārpusskolas izglītības organizāciju tīkls, kur zināšanas varēja papildināt visi valsts iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma un valsts skolās iegūtajiem izglītības dokumentiem. Ārpusskolas izglītības organizācijas bija tautas universitātes, tautas augstskolas, dažādas izglītības, kultūras un sporta biedrības, izglītības kooperatīvi, sabiedrisko organizāciju un privātpersonu rīkotie kursi. 1928. g. Latvijā bija 2905 kultūras un izglītības biedrības. Galvaspilsētā Rīgā 1925. g. darbojās 340 latviešu kultūras un izglītības biedrības1. Ārpusskolas izglītības iestādes deva tikai zināšanas un prasmes, bet iegūto zināšanu juridiski apliecinošus dokumentus (diplomus) parasti neizsnie- dza. Šo organizāciju nopelns bija tas, ka tās gādāja, lai zinātnes, kultūras un tautsaimniecības sasniegumi ātri kļūtu par visas tautas īpašumu. Latvijas pirmā neatkarības laika ārpusskolas izglītības organizācijas kopumā ir maz pētītas. Zinātniskajā literatūrā un presē ir tikai daži raksti par atsevišķu organizāciju darbību.2 Biedrību lielā skaita dēļ apkopojoši darbi par ārpusskolas izglītību (1920–1940) vēl ir nākotnes uzdevums. Arī šajā pētījumā ir aplūkota tikai vienas or- ganizācijas — Rīgas Tautas augstskolas (RTA) — darbība no tās dibināšanas 1920. g. janvārī līdz slēgšanai 1934. g. septembrī. Raksta mērķis ir dot dziļāku ieskatu līdz šim neizpētītos jau- tājumos: kreiso partiju — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) — attiecībām Rīgas Tautas augstskolā. No abu kreiso politisko partiju savstarpējo attiecību aspekta jāmin Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra 1999. g. izdotā grāmata “Slepenais karš pret Latviju”. Tās autori vēstur- nieks Ojārs Niedre un žurnālists Viktors Daugmalis, analizējot attiecības starp abām kreisajām partijām, ir pierādījuši, ka LKP nebija masu partija, bet gan PSRS varas iestāžu apmācītu un algotu aģentu vadīta organizācija (aģentūra) Latvijas neatkarības iznīcināšanai. Savā grāmatā viņi secina: “Nopietnu izpēti prasa Latvijas ievērojamāko politisko partiju un valsts vadības attieksme pret LKP darbību 20. un 30. gados. Tā, piem., Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) savā cīņā ar LKP parlamentārās demokrātijas apstākļos pret to izturējās kā pret partiju, bet ne tiešu Krievijas (PSRS) aģentūru.”3 Šā raksta tapšanā izmantots ļoti plašs vēstures avotu klāsts: izziņu literatūra, Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Valsts arhīva dokumenti, par Rīgas Tautas augstskolas darbību daudz rakstīja visu novirzienu prese. Autors šeit apzināti neaplūko Padomju Latvijas laikā iznākušās LKP veterānu atmiņu publikācijas, kurās pieminēta Rīgas Tautas augstskola, jo tajās, kā tolaik bija parasts, vēsture izkropļota par labu komunistiem un Padomju Savienībai. Arī pēc Otrā pasaules kara LSDSP darbinieku ārzemēs izdotajās atmiņās trūkst konkrētības un temata izpētē tās maz ko dod.

85 raksti

Ārpusskolas izglītība — dernā sabiedrībā progress aizvien mazāk ejot viens no vissvarīgākajiem valsts pa šķiru cīņas ceļu. Žurnālists A. Kroders un kultūrpolitikas jautājumiem citi publicisti nemitīgi uzsvēra, ka sociālde- Ārpusskolas izglītības organizācijām, mokrātu un komunistu propagandētās šķiru kuru rīkotās nodarbības un publiskos pasā- kultūras un zinātnes nekad nav bijis un arī kumus apmeklēja plašas iedzīvotāju masas, nekad nebūs. Juris Vidiņš skaidroja: “Ja mēs bija liela loma ne tikai tautas izglītības un arī atzītu šķiru zinātni, tad taču visi tagadējie kultūras līmeņa celšanā, bet arī pasaules uz- gara sasniegumi, visas dabas zinātnes, visa skata un valstiskās apziņas veidošanā. Tas filozofija, visa tehnika — viss, viss ir tikai Latvijas Republikai kā jaundibinātai valstij buržuāzijas darinājums. Strādnieki ne pilie- bija ļoti svarīgi. Tā laika pilsoniskā prese un niņu nav ielējuši atziņu jūrā. Pat sociālistis- politiķi neatlaidīgi skaidroja, ka ārpusskolas kās hipotēzes ir pilsoņu izgudrotas, pilsoņu izglītības darbam jābūt tautas audzinātājam, zinātnieki viņas uzstādīja, pilsoņu zinātnieki kas atbildīgs par tās morālo spēku stiprumu viņas pārbaudīja, pilsoņu zinātnieki arī atme- un skaidrību. Žurnāls “Ārpusskolas Izglītī- ta. [..] Daudzinātā “strādniecības zinātne” ba” 1925. g. rakstīja: “Latvijā ir jāizveido, nav nekas cits kā drumslas no patiesās, ja jāizkopj jauni ideāli, kuri vēl nav tautas ap- gribat, — pilsoņu zinātnes nozarēm, sagrupē- ziņā pietiekoši nostiprinājušies. Tādi ir mūsu tas pēc šīs [sociālisma] hipotēzes prasībām valsts patstāvības, kultūras un sabiedrības jeb, runājot pašu sociālistu valodā, “apska- ideāli, pilsoņu pienākuma apziņa utt.”4 Tāpēc tītas no stingri marksistiskā viedokļa”. Tātad ārpusskolas izglītība bija viens no vissvarīgā- zinātnes drumstalas, aplūkotas novecojušas kajiem valsts kultūrpolitikas jautājumiem. hipotēzes gaismā. Pie tam šīs drumstalas iz- Žurnālists Arturs Kroders 1922. g. ārpus- lasītas tā, lai neviena nerunātu pretim neaiz- skolas izglītību nosauca par tautas sociālo skaramajai dogmai. Fakti šai “masu izglītoša- audzināšanu: “No tā, kā vienā vai otrā valstī nā” nespēlē vairs nekādu lomu: paliek tikai ir nostādīta tautas sociālā audzināšana, t. i., „stingri marksistiskais viedoklis” un “stingri ārpusskolas izglītības darbs, no tā atkarājas marksistiskās” teorijas”7. Žurnālists Herma- visa likumdošana, parlamentu personīgais nis Asars norādīja, ka mācībai par šķirisku sastāvs, sociālo reformu virziens utt.”5 Ja zinātni un šķiru kultūru pieslejas cilvēki, kuri izdotos plaši izvērst tautas ārpusskolas izglī- nemaz neizprot šo jēdzienu būtību: “Sociāl- tību un pasargāt to no kreiso partiju politi- demokrātu klausītāji ir maz izglītoti cilvēki zēšanas un aģitācijas šķiru cīņas garā, tad, un tāpēc viņiem var katru muļķību iestāstīt kā rakstīja A. Kroders, tas nozīmētu “pusi no par “proletārisko zinātni”, bet īsto zinātni no- Latvijas nostiprināšanas un viņas drošas un stādīt par “pilsonisko zinātni”, lai gan zināt- bagātas kultūras nākotnes”6. Briesmas Latvi- ne ir tikai viena. Visu nacionālo organizāciju jas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanai nāca pienākums būtu strādāt pretim tādai tautas galvenokārt no komunistiem. LKP darbības muļķošanai, sniedzot tautai īsto zinātni un galvenais mērķis bija pievienot Latviju Pa- apgāžot sociāldemokrātu mācības.”8 Latvijas domju Savienībai. Komunistu šķiriskā aģitā- Republikas politiskie un sabiedriskie darbi- cija un PSRS cildināšana spieda valsti spert nieki savās runās un rakstos nemitīgi aicināja pretsoļus tautas politiskās izglītošanas jomā. uz bezpartijisku sabiedrisko kultūras darbu, Latvijas Republikas izglītības darbinieki pa- uzsverot nepieciešamību veidot ārpusskolas stāvīgi uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut izmantot izglītību, lai tā turpinātu un padziļinātu valsts ārpusskolas izglītības organizācijas Latvijas skolās iesākto jaunatnes audzināšanu, lai valstij naidīgas ideoloģijas potēšanai jaunat- jaunatne izaugtu garīgi un miesīgi stipra un nē, ka tām jābūt pilnīgi apolitiskām, jo mo- būtu sagatavota turpināt savas valsts tālākas

86 SOCIĀLDEMOKRĀTU UN KOMUNISTU KOPDARBĪBA UN SAVSTARPĒJA POLITISKA CĪŅA RĪGAS TAUTAS AUGSTSKOLĀ (1920–1934) izveidošanas un nostiprināšanas darbu. Tam bija kreiso sociāldemokrātu un komunistu vajadzīgs ne šķiru naids, bet šķiru kopdarbī- sadarbības vieta. Tomēr arī šeit sociālde- ba un savstarpējas interešu kopības apziņa. mokrāti izspieda komunistus un šī izglītības Latvijas izglītības ministrs Aleksandrs Dauge iestāde kļuva par sociāldemokrātiskās ideo- 1922. g., uzrunādams ārpusskolas izglītības loģijas izplatītāju jaunatnē.”10 Politiskās darbiniekus, uzsvēra: “Kā orķestrī katrs mīl partijas varēja nodrošināt savu kontroli pār savu instrumentu un katrs instruments skan kultūras iestādēm arī citā veidā — nevis di- skaisti par sevi, bet tomēr katram jāpanāk binot jaunas biedrības, bet uzliekot saviem visu instrumentu saskaņa, harmonija, tāpat biedriem par pienākumu iestāties jau pa- sabiedrībā lai valda organiskais pasauluz- stāvošajās kultūras organizācijās, lai pilnīgi skats par vienību, saskaņu.”9 Līdzīgi izteicās likumīgi, iegūstot balsu vairākumu vēlēša- arī citi izglītības ministri. Pilsonisko orga- nās, pārņemtu to vadošo orgānu — padomju nizāciju 2. ārpusskolas izglītības kongresā un valžu — vadību. Šādu praksi, ko sauca (1923. g. 27. un 28. oktobrī) garāku runu par šturmēšanu jeb iekarošanu, savstarpējā teica izglītības ministrs Hugo Celmiņš. Viņš politiskā cīņā piekopa galvenokārt kreisās skaidroja, ka latviešu tautai pēc sekmīgām partijas — LKP un LSDSP. Komunisti un cīņām kara laukā un pēc tam ne mazāk grū- komjaunieši sociāldemokrātu vadīto biedrību tām un sekmīgām diplomātiskām cīņām jau- šturmēšanas jeb iekarošanas taktiku bija labi nās valsts patstāvības stiprināšanas nolūkos apguvuši. Piem., avīze “Tukuma un Apkārt- tagad jācīnās par īpatnēju, nacionālu Latviju; nes Balss” 1927. g. sniedza komunistu, kuri šī cīņa ir vēl svarīgāka nekā politiskās un eko- maskējās kā kreisie, piekoptās šturmēšanas nomiskās cīņas. taktikas aprakstu: “Katrā kulturālā biedrībā Pret kultūras neitralitātes un apolitisku- “kreisie” mēģina graut, ko sociāldemokrāti ma principu uzstājās kreisās partijas — LKP cēluši. Tā tas notika Rīgā un citās vietās, tā un LSDSP. Tās vienmēr un visur atgādināja, tas notiek arī pie mums. Visur vieni un tie ka cīnās par noteiktu šķiras izglītību un šķi- paši paņēmieni. Vispirms kāds “kreisais” mē- ras skolu. Komunisti uzsvēra, ka strādnie- ģina iestāties kādā strādnieku biedrībā. Kad ku kultūras cīņas frontē ir sevišķi no svara tas izdevies, tad paklusām vienu otru biedru skaidra, noteikta, koncentrēta marksistiskās mēģina dabūt par savu piekritēju un meklē ideoloģijas līnija, jo te vistuvāk sastopas sev piekritējus ārpus biedrības. Protams, ka buržuāziskais un marksistiskais pasaules tie drīz vien uz “kreisā” vīra rīkojuma iestājas uzskats, te sastopas divas kultūras un tad biedrībā, lai pie izdevīga gadījuma biedrību cīņai jābūt uz dzīvi un nāvi, bez kompromisa varētu “iešturmēt” un vecos ilggadīgos darbi- un izlīgšanas. Vairākas ārpusskolas izglītī- niekus nostumt pie malas. Viņu vietā stājas bas iestādes darbojās kreiso politisko partiju “kreisie”, kas nekavējoties biedrības darbībai vadībā. Tās vispirms bija organizācijas, ku- piedod savu ģīmi un līdzību.”11 ras savu politisko partiju uzdevumā bija di- binājuši partiju biedri. Šo biedrību darbība Sociāldemokrātu un komunistu kalpoja galvenokārt kreiso politisko partiju kultūras koalīcija uzskatu propagandai un aģitācijai, visu kul- Par savu centrālo uzdevumu legālajās tūras darbu caurstrāvoja partijas ideoloģija. organizācijās LKP deklarēja vienotas strād- Kultūras un izglītības darbs šeit bija galve- nieku frontes izveidošanu. Ar to saprata visu nokārt līdzeklis politiskās partijas ietekmes strādnieku organizāciju un tajās neiesaistīto stiprināšanai. LSDSP ievērojamais pārstāvis strādnieku faktiskās rīcības vienību kon- Fēlikss Cielēns mūža nogalē atmiņās rakstī- krētu mērķu sasniegšanai, piem., darba al- ja: “Arī Rīgas Tautas augstskola kādu laiku gas pacelšanai. Komunistiskajā kustībā bija

87 raksti

izstrādāta plaša teorija, kā pareizi īstenoja- cību par buržuāzijas un proletariāta interešu ma vienotās frontes taktika. Tā ieteica sākt pretstatu, nesamierināmību un bezkompro- ar strādniekiem viegli saprotamu materiāla misa cīņu šo abu šķiru starpā. Proletariāta rakstura prasību izvirzīšanu un tikai pēc tam, kultūras uzdevums kapitālistiskā iekārtā esot kad strādnieki ievilkti šajā kustībā, izvirzīt kalpot strādnieku cīņai par savu atbrīvoša- tālākas prasības. Tādējādi cīņai par ikdienas nos no buržuāzijas jūga un reizē arī izdaiļot neatliekamāko prasību izpildi vajadzēja vai- strādnieku dzīvi viņu psihei piemērotā garā. nagoties ar cīņu par sociālistisko revolūciju, Proletāriskā kultūra varot būt tikai šķiru cī- tas ir, varas sagrābšanu no komunistu puses. ņas kultūra. Turpretim pilsonība, izmantojot LKP kongresi uzsvēra, ka strādnieku vairāku- savu “melīgo un izvirtušo” zinātni un kultū- ma atbalsta iekarošana esot iespējama tikai ar ru, — lai stiprinātu savu varu un attaisnotu vienotas frontes taktiku. Turklāt LKP cerēja ar kapitālisma pastāvēšanu. Tāpēc strādniecība šīs taktikas palīdzību panākt LSDSP izolāciju nevarot vienkārši pārņemt buržuāzijas kultū- no masām. Par galvenajām legālajām organi- ru, bet tai vajagot radīt savu kultūru. Avīze zācijām LKP uzskatīja arodbiedrības, jo tajās “Sociāldemokrāts” nemitīgi skaidroja, ka šīs esot iespējams apvienot visus strādniekus, tā jaunās kultūras izkopšanai šķiras apzinīgais tomēr darbojās arī citās organizācijās, piem., proletariāts visās valstīs ir nodibinājis īpašas kultūras un izglītības biedrībās. Arī LSDSP organizācijas, kuras dažādos virzienos veido 20. gs. 20. gadu sākumā ticēja vienotas fron- jauno proletārisko kultūru. Pēc LSDSP teorē- tes iespējai ar LKP un tās patiesīgumam. Tā tiķu domām, sociālisms nav sasniedzams, ja sociāldemokrātu laikraksts “Strādnieku Avī- strādnieku šķira arī kulturālā ziņā nav sasnie- ze” skaidroja: “Beidzot lai vēl aizrādām, ka, gusi tādu pakāpi, lai varētu droši stāties pretī neskatoties uz virzienu izšķirībām, strādnie- pilsoniskās sabiedrības kultūrai. Strādnieku cībai ir jāveic kopīgi uzdevumi. Kā viens no kultūras radīšana esot jāsāk ar strādnieku šiem tuvākiem kopīgiem mērķiem visai Latvi- kultūras darbinieku, tas ir, proletāriskās inte- jas strādniecībai lai top arī strādnieku kultū- liģences audzināšanu. Tātad LSDSP un LKP ras izkopšana viņas visdažādākos veidos. Kā uzskati par kultūru bija ļoti tuvi un daudzos spilgts piemērs lai mums noder vācu strādnie- aspektos bija vērojama pat pilnīga sakritība. ki Elbingā (Prūsijā), kuri nolēmuši nodibināt Tas radīja pamatu, lai starp abām partijām kopēju strādnieku apvienību tuvāko dienas vienotas frontes taktikas ietvaros varētu no- uzdevumu veikšanai, kuri to dara, sākot no tikt kopdarbība vairākās kultūras organizāci- vairākuma sociālistiem un neatkarīgiem soci- jās. Šo kopdarbību starp sociāldemokrātiem āldemokrātiem un beidzot ar komunistiem un un komunistiem viņi paši dēvēja par “kultū- arodnieciskām biedrībām vienā kopīgā frontē ras koalīciju” vai par “vienotu kultūras fronti”. dēļ tuvāko mērķu sasniegšanas.”12 Idejiskā Nozīmīgākās kultūras organizācijas, kur no ziņā komunistus un sociāldemokrātus vienoja 1920. līdz 1926. g. tika īstenota sociālde- šķiriska pieeja kultūrai. LSDSP centrālorgāns mokrātu un komunistu kultūras koalīcija, bija avīze “Sociāldemokrāts”, tāpat kā komunistu Rīgas Tautas augstskola un Latvijas Ārpus- prese, propagandēja uzskatu, ka kapitālistis- skolas izglītības kongresu padome. kā sabiedrībā katra izglītība ir šķiras izglītība, ka kultūra ir cīņas līdzeklis un valdošā šķira Rīgas Tautas augstskola — cenšoties izplatīt savu ietekmi uz ārpussko- sociāldemokrātu un komunistu las izglītību. Strādnieku kultūras pamats esot ideoloģijas skola šķiras apziņas iegūšana par saviem mērķiem Sociāldemokrātu vadītās organizācijas: un uzdevumiem. Ar strādnieku šķiras apziņu kooperatīvs “Kultūras balss” un Rīgas Arod- komunisti un sociāldemokrāti saprata pārlie- biedrību centrālbirojs 1920. g. 4. janvārī

88 SOCIĀLDEMOKRĀTU UN KOMUNISTU KOPDARBĪBA UN SAVSTARPĒJA POLITISKA CĪŅA RĪGAS TAUTAS AUGSTSKOLĀ (1920–1934) sarīkoja Tautas augstskolu biedrības dibinā- LKJS biedri, jo komunistiskās organizācijas šanas sapulci. Tajā piedalījās Rakstnieku un bija aizliegtas) pārsteidza sociāldemokrātus žurnālistu arodbiedrības, Latvijas Skolotāju nesagatavotus uzbrukumam un, sociāldemo- savienības, Rīgas skolotāju arodbiedrības, krātiem negaidot, 1921. g. ieņēma visas vie- Skolu muzeju biedrības un vēl citu organizā- tas Tautas augstskolu biedrības padomē, bet ciju delegāti. Tātad Tautas augstskolu bied- valdē atstāja tikai dažus sociāldemokrātus, rība tika izveidota sociāldemokrātu vadībā. bez kuriem būtu grūti strādāt.14 Tomēr turp- Tautas augstskolu biedrības vadošie orgāni — mākajos gados Tautas augstskolu biedrības padome (lēmējorgāns) un valde, kurās vai- padomē un valdē vairākums atkal bija sociāl- rākums bija sociāldemokrāti, — vadīja un demokrāti. No 1923. g. Tautas augstskolu kontrolēja RTA, kura sāka darboties 1920. g. biedrības padomi un valdi vēlēja, ievērojot 20. janvārī.13 Par Tautas augstskolu biedrības proporcionalitātes principu, pēc atsevišķiem padomes priekšsēdētāju 1920. g. ievēlēja sociāldemokrātu un “kreiso arodnieku” sa- rakstnieku Andreju Kurciju (īstajā uzvārdā rakstiem (listēm). Pirmajos piecos RTA pastā- Kuršinskis), bet pirmajā pastāvīgajā valdē vēšanas gados (1920–1924) mācību satura darbojās Jānis Straubergs (priekšsēdētājs), un pasākumu idejisko ievirzi stipri ietekmēja Jānis Aberbergs, Jānis Sūna, Hermanis Kau- “kreisie arodnieki”, tas ir, komunisti un kom- piņš, Rūdolfs Drillis. RTA bija trīs fakultātes: jaunieši. Tas bija iespējams tāpēc, ka Tautas vēstures un filozofijas, sabiedriski ekonomis- augstskolu biedrības padomē un valdē bija kā un dabas zinātņu. Bez tam bija sagatavo- ievēlēti kreisā novirziena sociāldemokrāti — šanas kursi vidusskolas apjomā, valodu kursi A. Kurcijs, J. Straubergs un citi, kuri atbalstī- un sabiedrisko darbinieku kursi, koris (vadīja ja komunistus. Otrkārt, RTA apmeklēja daudz Jānis Reinholds), dramatiskā klase (vadīja Rīgas komjauniešu, kuri izveidoja nelegālas Anna Lācis). Divdesmito gadu pirmajā pusē komjauniešu frakcijas un frakciju centru. vidēji gadā RTA pieteicās ap 500 cilvēku, Kādā Rīgas komjauniešu atskaitē teikts, ka taču atbiruma dēļ faktiskais klausītāju skaits Rīgas Tautas augstskolu apmeklējot “gan- reizēm samazinājās pat līdz 200. Divdesmito drīz visi” Rīgas komjaunieši.15 Komunistu, gadu otrajā pusē klausītāju skaits pieauga, komjauniešu un kreiso arodbiedrību biedru bet trīsdesmito gadu sākumā pārsniedza vie- organizētā klātbūtne radīja attiecīgu gaisot- nu tūkstoti. No 1920. līdz 1934. g. Rīgas ni RTA pasākumos. Šāda tipa klausītāji lab- Tautas augstskolu apmeklēja ap desmit tūk- vēlīgi uzņēma komunistisku aģitāciju. LKP stošiem klausītāju, bet lektoru kopskaits šajā Rīgas organizācijas konferences protokolā laikā pārsniedza divus simtus. (1923. g. septembrī) par RTA lasām: “Tas 1920. g. vasarā komunisti “iekaroja” (tas fakts, ka tur lektori sociāldemokrāti, neko ir, pārņēma vadošās pozīcijas) patērētāju nenozīmē, jo klausītāji uzņem tikai to, kas biedrību “Produkts”, bet nākamā gada maijā viņu lekcijās ir kaut cik objektīvs, un uz so- Rīgas Arodbiedrību centrālbiroju. Tā kā de- ciāldemokrātu aģitāciju neklausās. Tā tas ir legātu skaits uz Tautas augstskolu biedrības bijis pa visu šo laiku, kamēr pastāv Tautas pilnsapulcēm, kuras vēlēja biedrības padomi augstskola.”16 un valdi, bija atkarīgs no biedrības kolektīvo Ievērojamākie sociāldemokrātu lektori biedru (juridisko personu) skaitliskā sastāva, RTA bija Roberts Bīlmanis, Kārlis Dziļleja, biedrības “Produkts” un RABCB “iekarošana” Kārlis Dēķens, J. Aberbergs, J. Straubergs, komunistiem un komjauniešiem 1921. g. Fricis Menders, Kārlis Dzelzītis, R. Drillis. nodrošināja balsu vairākumu Tautas augst- Ar dažām lekcijām uzstājās Rainis un As- skolu biedrības pilnsapulcēs. “Kreisie arod- pazija. Sociāldemokrātu lektori salīdzinoši nieki” (ar šo nosaukumu maskējās LKP un vairāk nodarbojās ar “tīro” kultūras darbu,

89 raksti

atšķirībā no komunistiem un viņu atbalstī- 1927. g. ir formulējis J. Vidiņš: “Ne izglītības tājiem, kuri lekcijās nemitīgi aģitēja šķiru cī- iestādes ir šīs tautas augstskolas, bet aģitato- ņas garā. Komunistu jeb “kreiso arodnieku” ru skolas, kurās faktus māca tikai tik daudz, lektori bija Vilis Dermanis, Leons Paegle, lai kaut cik varētu saprast iestāstāmo teoriju, Linards Laicens, Henriete Dermane, Andrejs bet lai nekādā ziņā nevarētu viņu pārbaudīt, Jablonskis, Fricis Galenieks, Pēteris Birkerts, ne nu vēl apšaubīt. Un patiesi, tautas augst- A. Kurcijs, J. Sūna. Daļa “kreiso arodnie- skolas pasniedzamo zinātņu nozaru starpā ku” lektoru nebija iestājušies LKP. Piem., visievērojamāko vietu ieņem taisni sociālisma A. Kurcijs līdz 1924. g. bija LSDSP biedrs; hipotēzes iztirzājums. Izglītotus cilvēkus soci- L. Laicens tikai 1929. g. kļuva par LKP bied- ālisms tikai retumis pievilcis un sociālistisks ru. “Kreiso arodnieku” lektori visbiežāk lekci- inteliģents savukārt nejūt lielas tieksmes ie- jas lasīja par proletārisko pasaules uzskatu, gūt solīdu izglītību. Tā nu iznāk, ka viss lielais nacionālismu un internacionālismu. Ar kais- vairums sociālistisko “kulturelo darbinieku” mīgu marksistisku pārliecību un entuziasmu paši ir neizglītoti cilvēki, kas zina tikai skan- izcēlās A. Kurcijs, kas pasniedza dialektisko dināt trafaretas frāzes, bet viņu gara aplokam materiālismu un sociāldemokrātu presē raks- nav ne plašuma, ne dziļuma. Šie diletanti ir tīja par proletārisko kultūru. Kreisie lektori tautas augstskolas “lektori”. Mūs maz intere- un klausītāji aktīvi piedalījās ikgadējos Rīgas sētu, ko un kā māca sociāldemokrātu aģita- Tautas augstskolas organizētajos svētkos, toru skolas, ja valsts viņas nepabalstītu. Bet kur propagandēja komunistiskus uzskatus, valsts viņas pabalsta gan. Un tādēļ šis jau- dziedāja revolucionāras dziesmas, deklamēja tājums kļūst daudz asāks. Tas laikam ir pats dzeju un uzveda komunistisko rakstnieku (vis- instruktīvākais piemērs, kurš rāda, līdz kādai biežāk L. Laicena) lugas un šarādes. Kultūras aplamībai pilsonisku valsti var aizvest “demo- svētki piecas reizes (1920–1924) notika ko- krātu” un “tolerances” politika.”17 munistu stiprā idejiskā ietekmē. Augstskolas To, ka daudzi LSDSP, bet visvairāk tieši darbības sākumā lekcijas tur lasīja arī Latvi- LKP un LKJS darbinieki tiešām bija bez “so- jas Universitātes profesori un docenti: Kārlis līdas” izglītības, apliecina šo organizāciju Balodis, Pēteris Zālīte, Arveds Švābe, Ernests dokumenti, kuros sastopama nemitīga gau- Blese, Arnolds Speke, Augusts Kirhenšteins, šanās par to, ka šo organizāciju rīcībā ir maz Jānis Bokalders, Aleksandrs Dauge, Augusts izglītotu cilvēku, maz spējīgu komunistiskās Tentelis, Kārlis Straubergs, Ādams Butulis un kustības darbinieku. Tāpēc par vienu no gal- citi, taču visai drīz viņi pārtrauca darbu RTA. venajiem legālā kultūrizglītības darba uzde- Sociāldemokrātu prese atzina, ka vairums vumiem komunisti uzskatīja nepieciešamību pilsonisko lektoru „nevarēja samierināties ar “audzēt savu inteliģenci”. Šim mērķim RTA strādnieku specifiskām kultūras prasībām” kalpoja ne tikai lekcijas, kas bija galvenā ko- un tādēļ Rīgas Tautas augstskolai nācies au- munistiskās ideoloģijas propagandas forma, dzināt sev jaunus mācību spēkus, tuvākus un bet arī disputi, literārās tiesas, dažādi vakari piemērotākus strādnieku ideoloģijai, tas ir, un citi pasākumi, ar kuru organizēšanu no- marksismam. Kategoriski noliedzošu nostāju darbojās RTA klausītāju klubs. Tā valdē ie- pret pilsonības inteliģenci ieņēma komunis- gāja tikai komunisti, komjaunieši un viņu ti, kuri uzskatīja, ka šķiru kultūras principam līdzjutēji.18 Pēc klausītāju kluba atklāšanas jānosaka strādnieku mācību iestāžu program- 1920. g. 5. decembrī L. Paegle par komu- ma, kā arī mācībspēku un klausītāju sastāvs nistu nodomu to izmantot “savas inteliģences un tāpēc pilsonības inteliģentu līdzdarbība audzēšanai”, liekot lietā komunistiem rakstu- RTA nav pieļaujama. Pilsonības vērtējumu rīgo frazeoloģiju, rakstīja: “Spējīgi lektori un Rīgas Tautas augstskolai un tās lektoriem sabiedriski darbinieki, kuru ceļš pie tam ir

90 SOCIĀLDEMOKRĀTU UN KOMUNISTU KOPDARBĪBA UN SAVSTARPĒJA POLITISKA CĪŅA RĪGAS TAUTAS AUGSTSKOLĀ (1920–1934) arī darbaļaužu ceļš, pie mums uz pirkstiem un nāvi. Šāda veida idejiskai ietekmēšanai saskaitāmi. Viņiem nav iespējams apmierināt un klausītāju iniciatīvas attīstīšanai kalpoja visas sabiedrības vajadzības. Lai neaizmirst klubā izveidotās: sabiedrisko zinātņu, lite- Tautas augstskola, ka viņas uzdevums ir sa- ratūras, filozofijas, dabas zinātņu, mākslas, gatavot spējīgus palīgus šiem lektoriem, un zīmēšanas sekcijas. Klausītāju klubs rīkoja ne tikai vien palīgus, bet viņu darba turpinā- revolucionārās kustības darbinieku piemiņas tājus un tālākveidotājus. Tādēļ gaidīsim, ka vakarus. 1921. g. janvārī notika Jāņa Asa- nākošajā semestrī kluba plašākos izrīkojumos ra atceres pasākums. Ar referātiem uzstājās uzstāsies ne vien Tautas augstskolas lektori, V. Dermanis (“J. Asars kā sabiedrisks dar- bet arī klausītāji.”19 Komunisti uzskatīja, ka binieks un viņa laikmets”), sociāldemokrāti klausītājiem obligāti jāiesaistās “strādnie- K. Dziļleja (“J. Asars kā mākslas teorētiķis”) ku šķiras ikdienas cīņā”, ka tikai tādā veidā un R. Drillis (“J. Asars kā zinātnes populari- strādnieki varot nonākt pie šķiras apziņas, zētājs”). Piemiņas vakarā piedalījās ne tikai ar ko komunisti saprata pārliecību par pro- klausītāju amatierkolektīvi, bet arī dziedā- letariāta un buržuāzijas interešu pretstatu, tājs Rūdolfs Bērziņš un aktrise Paula Balt nesamierināmību un šķiru cīņu uz dzīvību ābola. 1921. g. februārī līdzīgs vakars tika

Rīgas Tautas augstskolas Kultūras svētku organizatori un aktieri Rīgā, Saules dārzā 1922. g. Otrajā rindā no kreisās: 1. aktrise Elvīra Bramberga, 2. rakstnieks Linards Laicens, 3. sabiedriskais darbinieks A. Kažoks, 4. rakstnieks Leons Paegle, 5. rakstnieks Andrejs Kurcijs, 6. komponists un Rīgas Tautas augstskolas kora diriģents Jānis Reinholds, 7. Rīgas Tautas augstskolas lektors Fricis Galenieks. Trešajā rindā no kreisās: 3. aktrise Olga Lejaskalne. Ceturtajā rindā: 2. no kreisās dzejnieks Apsesdēls (Augusts Apsītis). Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīva foto

91 raksti

Otto Grīnbergs, Jūlijs Kipers. Tās rīkotajos vakaros par teātra mākslas jautājumiem ru- nāja A. Lācis (“Teātra reformas”), L. Paegle (“Strādnieku teātris”), V. Dermanis (“Sim- bolisms kā sociālo ideju izteiksmes veids”). RTA klausītāju klubs sāka rīkot izbraukumus uz provinci, kur sniedza iepriekš sagatavotu programmu. Klubs izmantoja dzelzceļa noteikumus, ka organizētas lielu cilvēku grupas ekskursijām var rezervēt veselu vilcienu vai atsevišķus vagonus par braukšanas biļešu puscenu. Šādi izbraukumi notika uz Siguldu, Lielvārdi, Skrīveriem, Koknesi, Vaiņodi, Līgat- ni un citām vietām. Kopā ar RTA amatierko- lektīviem izbraukumos bieži piedalījās Rīgas Arodbiedrību centrālbiroja orķestris. Vietējos iedzīvotājus piesaistīja pazīstamu dzejnieku L. Paegles, L. Laicena, A. Kurcija, Apsesdēla (īstajā vārdā Augusts Apsītis) un citu pieda- līšanās. Tādējādi RTA klausītāju kluba darbī- Roberts Bīlmanis — vadošs LSDSP ba ieguva masveida komunistiskas aģitācijas darbinieks, Latvijas Tautas padomes raksturu. LKJS ziņojumā Komunistiskās jau- loceklis, Satversmes sapulces un 1., natnes internacionāles centrālajai komitejai 2., 3. Saeimas deputāts, Rīgas Tautas (1922. g. 28. martā) teikts: “Rīgas Tautas augstskolas lektors un darbinieks. augstskola šī vārda pilnā nozīmē ir komunis- Fotografējis Jānis Rieksts 1928. g. Latvijas ma skola.”20 Sociāldemokrātu žurnāls “Sig- Valsts kinofotofono dokumentu arhīva foto nāls” par “kreiso arodnieku” darbību Rīgas Tautas augstskolā rakstīja: “Kreisie saņēma savās rokās klausītāju klubu un pārvērta to par komunistu partijas šūniņu. Mierīgs kul- sarīkots Jāņa Jansona-Brauna piemiņai. Tajā tūras darbs izbeidzās. Disputu vakaros vai- uzstājās V. Dermanis (“J. Jansons-Brauns rāk nodarbojās tieši ar politikas praktiskiem un jaunstrāvnieku laikmets”), A. Kurcijs jautājumiem nekā ar šo jautājumu zinātnisku (“J. Jansons-Brauns kā zinātnes popularizē- nostādīšanu un objektīvu izpēti.”21 Jāpiekrīt tājs un dialektiskā materiālisma teorētiķis”), pilsoniskā laikraksta “Latvijas Sargs” jau K. Dziļleja (”J. Jansons-Brauns kā mākslas 1921. g. izteiktajam secinājumam par komu- teorētiķis”). Abu minēto revolucionārās kus- nistu un sociāldemokrātu kopdarbību: “Ko- tības darbinieku piemiņu klātesošie godināja, munistu propaganda Latvijā ir palikusi legāla, dziedot “Internacionāli” un “Ar kaujas saucie- jo sociāldemokrāti to sedz ar savu karogu un niem uz lūpām”. Šie vakari kreisi noskaņota- savu firmu.”22 jai RTA klausītāju daļai ļoti iepatikās un viņi Kreiso arodnieku darbība RTA 1924. g. izteica vēlēšanos, lai nākamie vakari būtu tik- atslāba. Tas notika tāpēc, ka LKP par galve- pat sekmīgi. Klausītāju kluba literatūras sek- najām legālajām organizācijām, kurās jāizvērš cija organizēja Raiņa, J. Poruka, L. Paegles, darbība, uzskatīja arodbiedrības. Par LKP un L. Laicena, A. Upīša daiļrades vakarus. Lite- LKJS legālā darba centru 1924. g. kļuva Rī- ratūras sekcijas darbā ar referātiem piedalījās gas Arodbiedrību centrālbirojs (RABCB) un tā

92 SOCIĀLDEMOKRĀTU UN KOMUNISTU KOPDARBĪBA UN SAVSTARPĒJA POLITISKA CĪŅA RĪGAS TAUTAS AUGSTSKOLĀ (1920–1934)

Jaunatnes sekciju centrs. Tā kā galvenie spē- ki tika pārsviesti uz RABCB un komunistu un komjauniešu skaits Rīgā nebija liels, viņiem pietrūka cilvēku darbam RTA. 1924. g. kom- jaunieši nodibināja Latvijas Darba jaunatnes kultūras biedrību un daļu spēku viņiem va- jadzēja arī tur. Nelielā komjauniešu skaita dēļ LKJS vairākkārt pieņēma lēmumus, ka visa legālā darbība jākoncentrē dažās vai pat vienā legālā organizācijā23. 1924. g. oktobrī notika LKJS Rīgas organizācijas konference, kura tāpat nolēma, ka ir mērķtiecīgi visus spēkus koncentrēt RABCB Jaunatnes sekciju centrā, kā arī iespēju robežās turpināt darboties Latvijas Darba jaunatnes kultūras bied- rībā. Attiecībā uz Rīgas Tautas augstskolu, minētā konference aprobežojās ar lēmumu atstāt tur komjauniešu frakciju24. Tādējādi 1924. g. komjauniešu un viņu atbalstītāju īpatsvars Rīgas Tautas augstskolā krasi sa- mazinājās. Tie komjaunieši, kas vēl turpināja Kārlis Dēķens — vadošs LSDSP darboties RTA, žēlojās, ka “sakarā ar arvien darbinieks, Latvijas Tautas padomes grūtākiem ekonomiskiem apstākļiem proletā- loceklis, Satversmes sapulces un pirmo riskais klausītāju sastāvs Tautas augstskolā četru saeimu deputāts, Rīgas Tautas izzudis un tur palikusi tikai labāk atalgotā augstskolas lektors un darbinieks. strādniecības daļa, sīkpilsoniskā un proletā- Fotografējis Jānis Rieksts 1923. g. Latvijas riskā inteliģence, valsts ierēdņi. Proletāriskos Valsts kinofotofono dokumentu arhīva foto elementus ir pārvilkušas savā pusē arodnie- ciskās biedrības ar savu klubu sestdienām, jaunatnes sekcijām utt.”25. Kreiso strādnieku aizplūšanas dēļ Tautas augstskolas klausītāju uzmanība bija ierādīta dialektiskajam mate- klubā esot iestājies idejisks seklums un darbī- riālismam, zinātniskajam sociālismam, po- bas novešana līdz nullei, darbinieku trūkuma litiskai ekonomijai, revolucionārās kustības dēļ klubs esot pārvērties par „dzīvu mironi”. un sociālisma vēsturei. 1922. g. 22. martā Paši komjaunieši 1924. g. rudenī nolēma Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu klausītāju klubu likvidēt26. par tautas augstskolām, kura pirmajā pantā teikts: “Tautas augstskolu galvenais uzde- Sociāldemokrātiem kultūras vums ir: a) pacelt tautas kultūras līmeni, da- koalīcija ar komunistiem — rot katram pieejamu zinātni un mākslu; b) dot neizdevīga un bīstama tautas plašākām aprindām iespēju izveidot Dibinot RTA, sociāldemokrāti bija nolē- un izkopt savu pasaules uzskatu un izprast muši, ka kopā ar komunistiem viņi tur vei- savus pilsoņu pienākumus.”27 Tātad likums dos un izkops proletārisko kultūru, mākslu, uzlika par pienākumu tautas augstskolām zinātni un nesīs to masās. RTA bija iecerē- strādāt Latvijas Republikas nostiprināšanas ta kā “strādnieku ideoloģijas audzināšanas labad. Sociāldemokrātu un komunistu paslu- augstskola”, tāpēc mācību programmās liela dinātie RTA mērķi un praktiskā darbība bija

93 raksti

pretrunā ar šo likumu, tātad faktiski nelikumī- komunistiem, kuri arvien asāk uzbruka soci- ga. Pilsonība neatzina kaut kādas atsevišķas āldemokrātiem, cenšoties viņus diskreditēt proletāriskās kultūras, zinātnes un mākslas kā oportūnistus, sociālreformistus, buržuā- pastāvēšanu; marksismu tā uzskatīja nevis zijas ietekmes ienesējus strādnieku kustībā par zinātni, bet par ideoloģiju, un to nicīgi utt. Nepareizas izrādījās sociāldemokrātu dēvēja par Marksa baušļiem. Tās prese seci- 1920. g. izteiktās domas, ka kultūrā viņiem nāja, ka kreisās partijas izmanto ārpusskolas ar komunistiem domstarpību var būt visma- izglītības iestādes, lai zem zinātnes maskas zāk. Gluži pretēji, komunisti un komjaunieši propagandētu savu ideoloģiju, ko nedrīkst sociāldemokrātus ik uz soļa apsūdzēja bur- pieļaut. Ārpusskolas izglītības iestādēm jābūt žuāziskās kultūras pārņemšanā un izplatī- neatkarīgām no politiskām partijām. Piem., šanā. Par naidīgajām attiecībām (sevišķi no avīze “Latvis” rakstīja, ka sociāldemokrāti 1924. g.) abu kreiso partiju starpā liecina to mēģina “iešmugulēt savu internacionālo Er- savstarpēja apsaukāšanās presē. Komunisti furtes bagāžu [domāta 1891. g. Erfurtē pie- LSDSP sauca par “astes” partiju, jo tā vel- ņemtā Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas koties revolucionārās kustības astē. Savukārt programma — autors] mūsu jaunatnei pasle- sociāldemokrāti dēvēja LKP par “strādnieku pus, zem zinību nosaukuma un augstskolas kustības jaucēju un reakcijas priekšteču” par- izkārtnes”28. Taču sevišķi neapmierinātas tiju, kura ar savu revolūciju un puču žvinguli pilsoniskās valdības un prese bija ar to, ka sagatavojot ceļu reakcionāriem režīmiem. sociāldemokrāti ļauj savās kultūras organizā- Domstarpības bija kļuvušas tik asas, ka jau cijās darboties komunistiem, kuri ar kultūras 1924. g. sākumā, izmantojot kreiso arod- un izglītības darbu saprot komunistiskās par- nieku darbības atslābumu RTA, labējā novir- tijas aģitāciju par savu programmu un savām ziena sociāldemokrāti sāka atklāti uzstāties teorijām. Par to presē ir ļoti daudz sociālde- pret kopdarbību ar komunistiem, uzskatot, mokrātus nosodošu rakstu. “Viens no lielāka- ka vispirms nepieciešams apkarot discip- jiem pārmetumiem, kurus mēs vienmēr esam līnas pārkāpējus LSDSP rindās, ja tie, strā- cēluši pret mūsu kreisajiem sociāldemokrā- dājot komunistiem par labu, kaitē sociālde- tiem, ir tas, ka viņi faktiski nespēj pietiekoši mokrātijai. Sociāldemokrātu vadība nonāca enerģiski norobežoties no komunistiem, kuros pie atziņas, ka strādnieku šķiras vienība nav viņi nevar beigt ieraudzīt savus bijušos bied- iespējama komunistu politikas dēļ, kuri, kā rus, ar kuriem, kas zin, zem apstākļiem atkal parādījusi prakse, par savu uzdevumu stāda jāiet kopā,” rakstīja avīze “Latvis”29. Pilsonī- nevis strādnieku vienību, bet sociāldemokrā- bas politiķi un publicisti secināja, ka sociāl- tijas iznīcināšanu. Savu kūdīšanas darbu pret demokrātiem kopdarbība ar komunistiem ir sociāldemokrātiem “kreisie arodnieki” slēpjot neizdevīga un pat bīstama, jo šīs kopdarbības zem skaistas un pievilcīgas maskas — zem rezultāti gandrīz vienmēr nāk par labu komu- lozunga par vienotu strādnieku fronti. LSDSP nistiem, novājinot sociāldemokrātu pozīcijas. centrālorgāns avīze “Sociāldemokrāts” Laikraksts “Brīvā Zeme” izteica kategorisku, 1927. g., apkopojot kopdarbības rezultātus bet pareizu secinājumu: “Tātad sociāldemo- ar komunistiem, secināja: “Tautas augstskola krātu un komunistu kopdarbība praktiskā kreisiem arodniekiem ir bijusi pieņemama ti- darbā beidzas ar sociāldemokrātu izsviešanu kai par tik daudz, par cik ir bijis iespējams tur pa durvīm, pēc tam situācijas pārvaldītāji politiski rīdīt un apkarot sociāldemokrātisko paliek komunisti.”30 Pilsonība nemitīgi mudi- strādniecību. Cīņa pret sociāldemokrātiju ir nāja sociāldemokrātus “dzīt komunistus ārā kreiso arodnieku alfa un omega, gals un sā- no savas pajumtes”. Tādējādi uz LSDSP tika kums.”31 1924. g. sociāldemokrāti sāka at- izdarīts spiediens kā no pilsonības, tā arī no klāti pārmest komunistiem, ka pēdējie Rīgas

94 SOCIĀLDEMOKRĀTU UN KOMUNISTU KOPDARBĪBA UN SAVSTARPĒJA POLITISKA CĪŅA RĪGAS TAUTAS AUGSTSKOLĀ (1920–1934)

Tautas augstskolā, tāpat kā arodbiedrībās, savienība un citas iestājās Tautas augstsko- nodarbojas ar “tīro politiku”, bet RTA politiskā lu biedrībā par kolektīvajiem biedriem. Ko- darbība neesot pieļaujama. Tautas augstskolā munistu prese par to ar liekulīgu sašutumu esot jānodarbojas nevis ar šķiru cīņas praktis- rakstīja, ka sociāldemokrāti “šturmējot” Tau- kiem jautājumiem, bet tikai ar tās zinātnisku tas augstskolu, it kā paši komunisti nebūtu izpēti, t. i., klausītājiem tikai jāapgūst zināša- daudzreiz rīkojušies tāpat. Tādā veidā sociāl- nas, nevis praktiski, jāpiedalās politiskā cīņā. demokrāti nodrošināja sev balsu vairākumu Taču komunisti esot pārvērtuši RTA no kultū- Tautas augstskolu biedrības 1924. g. 3. ras iestādes par politiskas cīņas centru. Visa septembra pilnsapulcē, kura pagāja nokai- “kreiso arodnieku” darbība esot koncentrēju- tētā cīņas atmosfērā. Būdami vairākumā, sies klausītāju klubā, kas kļuvis par komu- sociāldemokrāti un viņu atbalstītāji ievēlēja nistu “citadeli” cīņai pret sociāldemokrātiem. Tautas augstskolu biedrības vadošajos orgā- Taču mācību organizācijā un metodikā komu- nos savas partijas biedrus — konsekventus nisti nekādus jaunus ceļus, jaunas vēsmas un kultūras koalīcijas pretiniekus. Par Tautas metodiskus paņēmienus Rīgas Tautas augst- augstskolu biedrības padomes priekšsēdētāju skolā neesot radījuši. Pilsoņu kultūras politiķi A. Kurcija vietā ievēlēja K. Dēķenu, bet bijušā ar atzinību uzņēma 1924. g. vērojamo pa- valdes priekšsēdētāja J. Strauberga vietā — vērsienu sociāldemokrātu attieksmē pret kul- J. Aberbergu; par valdes sekretāru kļuva tūras koalīciju ar komunistiem, to novērtējot Voldemārs Rode. Tādējādi sociāldemokrā- kā sociāldemokrātu “nākšanu pie politiska ti atstūma no Tautas augstskolu biedrības prāta”. Laikraksts “Latvija” 1924. g. izvērtēja vadības paši savus “kreisos”, kuri bija strā- LSDSP nostājas maiņu: “Vakardienas pilsonī- dājuši komunistiem par labu. Labējie sociāl- bas principiālie apkarotāji palikuši par pilso- demokrāti nekavējoties sāka ierobežot “krei- ņu un sociāldemokrātu koalīcijas sirsnīgiem so arodnieku” darbību, vispirms likvidējot draugiem. Tā tiešām liela evolūcija, ja ievēro klausītāju klubu. Komunistu nelegālā prese mūsu sociāldemokrātu neseno revolucionāro secināja, ka ar 1924.–1925. mācību gadu un ortodoksālo taktiku.”32 Tomēr pilsoniskā Rīgas Tautas augstskolas vadība un noteikša- prese pauda arī kritisku attieksmi pret sociāl- na ir pilnīgi pārgājusi sociāldemokrātu rokās demokrātu nekonsekvenci, piem., publicists un tajā “valda sociāldemokrātu partijas cen- Ernests Blanks: “Starpība ir tikai tā, ka ko- trālkomitejas politiskā diktatūra”34. Sociālde- munisti noteikti un izturēti aizstāv savu līniju, mokrātu partija ielikusi valdē savu priekšsē- kamēr kreisie sociāldemokrāti visnejēdzīgākā dētāju, sekretāru un kasieri, atstājot kreisās kārtā svārstās un te tuvinās komunistiem, te strādniecības pārstāvjiem (t. i., komunistiem) atkal pilsonības labajam spārnam.”33 valdē tikai piebalsošanas tiesības. Tautas augstskolas iekšējo darbību vadot sekretārs Sociāldemokrātu un komunistu V. Rode, kas esot bez iepriekšējas prakses šai kultūras koalīcijas gals darbības laukā.35 Komunistiem sevišķi krem- Cīņā pret komunistiem sociāldemokrāti ta A. Kurcija atstumšana no Tautas augstsko- nolēma pielietot pašu komunistu plaši prak- las vadīšanas darba, jo līdz ar viņa aiziešanu tizēto paņēmienu — biedrības šturmēšanu no Tautas augstskolas aizgājis arī tas iecie- jeb iekarošanu. Viņi jau laikus sāka gatavo- tības un sadarbības gars, kas līdz tam tur ties Tautas augstskolu biedrības 1924. g. valdījis starp abiem strādnieku kultūrpolitikas 3. septembra pilnsapulcei, lai iegūtu tajā sev virzieniem. Arī turpmākajās Tautas augst- uzticamu delegātu vairākumu. LSDSP vadī- skolu biedrības pilnsapulcēs sociāldemokrāti tās organizācijas Strādnieku sporta savienība prata sev nodrošināt balsu vairākumu. Lai (SSS), studentu biedrība “Klints”, Jaunatnes vēl vairāk ierobežotu komunistisko virzienu,

95 raksti

sociāldemokrāti nolēma, sākot ar 1926. g., biedrību centrālbiroja (t. i., komunistu) vairā- pāriet uz mažoritāro (tolaik to sauca par ma- kas šarādes un deklamācijas. Neesot izdevies joratīvo) principu Tautas augstskolu biedrības izskatīt tikai L. Laicena dialogu “Baņķieris un padomes un valdes vēlēšanās. Atteikšanās no dieva kalps”, jo L. Laicens neesot laikus pie- proporcionālā vēlēšanu principa nozīmēja, ka gādājis tā tekstu un apgalvojis, ka “dialoga “kreisie arodnieki”, kuru piekritēji biedrības saturs nav neviena strādniecības virziena pilnsapulcēs veidoja mazākumu, turpmāk aizskarošs”38. Kultūras svētku prezidija locek- biedrības padomē un valdē vairs netika pār- ļi šim apgalvojumam noticējuši un atļāvuši stāvēti, visas vietas ieņēma sociāldemokrāti. dialogu izrādīt. Tomēr L. Laicens nav runā- Tomēr sociāldemokrāti 1926. g. vēl pieļāva jis taisnību, un komunisti, lauzdami norunu komunistu līdzdalību Rīgas Tautas augstsko- par savstarpēju neapkarošanos, kārtējo reizi las rīkotajos masu pasākumos, kuri tur turpi- pārkāpuši politiskās iecietības principu. Lai nāja uzstāties ierastajā veidā. Tomēr attiecī- turpmāk nepieļautu naidīgus izlēcienus pret bas starp sociāldemokrātiem un komunistiem savu partiju, LSDSP nolēma pilnīgi norobe- bija kļuvušas tik klaji naidīgas, ka auglīgs žoties no komunistiem. 1927. g. sociāldemo- kopējs kultūras darbs vairs nebija iespējams. krātiskā Tautas augstskolu biedrības padome Raksturīgs piemērs — par Tautas augstskolu un valde aizliedza “kreiso arodnieku” lekto- biedrības sapulci 1926. g. 8. janvārī avīze riem un darbiniekiem piedalīties RTA darbā. “Sociāldemokrāts” ziņoja: “Tur sanākuši ap Faktiski komunisti no Tautas augstskolas tika 80 cilvēku. Abas puses reprezentētas puslīdz padzīti. Līdz ar to tā saucamajai kultūras vienādā skaitā. Dienas kārtībā ne sevišķi lie- koalīcijai jeb sociāldemokrātu un komunistu li jautājumi — tekošie darbi. Tomēr sapulce kopdarbībai kultūras jomā 1927. g. sākumā aizvelkas līdz plkst. 12 naktī. Šaurajās telpās pienāca gals. Vienīgi Tautas augstskolu bied- un sliktajā gaisā nervozē un lamājas, tā teikt, rības pilnsapulcēs, kas notika dažas reizes uz velna paraušanu. Viens otram “izmazgā” gadā, sociāldemokrātiem bija jāsaduras ar galvas un pat veļu. [..] Vai tikai tādēļ strā- “kreiso arodnieku” mazākuma opozīciju, kuri dājam kulturelā laukā kopā, lai pierādītu, ka mēģināja kaut daļēji atgūt zaudētās pozīcijas. kopdarbība ir neiespējama un mēs to nemaz Sociāldemokrāti vienmēr konsekventi norai- negribam? Ja tā, tad jau nevajag kautrēties dīja visus “kreiso arodnieku” priekšlikumus, pateikt to atklāti.”36 Kaut gan starp sociāl- kuru nolūks bija atjaunot “kreiso arodnieku” demokrātiem un komunistiem bija panākta līdzdalību Rīgas Tautas augstskolas dar- vienošanās par “savstarpēju neapkarošanos” bā. 1928. g. 7. maijā notika pēdējā Tautas kultūras darbā, komunisti šo solījumu nemi- augstskolu biedrības pilnsapulce ar “kreiso tīgi lauza. Sevišķi spilgti tas izpaudās Tautas arodnieku” piedalīšanos. Šīs pilnsapulces lai- augstskolas organizētajos svētkos 1926. g. kā sociāldemokrāti vairākas reizes nobalsoja 13. jūnijā. LSDSP Centrālās komitejas sašu- pret komunistu prasību atjaunot proporcio- tumu izraisīja fakts, ka minēto svētku prog- nālas vēlēšanas. Nākamā Tautas augstskolu rammā bija priekšnesumi ar sociāldemokrātu biedrības pilnsapulce 1928. g. 25. oktobrī partiju apvainojošu saturu, un tā izteica Tau- pagāja mierīgi, bez “kreiso arodnieku” vēt- tas augstskolu biedrībai oficiālu protestu37. rainajām runām, jo sakarā ar varas iestāžu Biedrības valde izmeklēja notikušo un savā veikto Rīgas Arodbiedrību centrālbiroja slēg- atbildē, ko parakstīja Tautas augstskolu bied- šanu, kas bija galvenā LKP legālā organizā- rības valdes priekšsēdētājs J. Aberbergs un cija, pilnsapulcē nepiedalījās neviens krei- sekretārs V. Rode, paskaidroja, ka prezidijs so organizāciju pārstāvis. Turpmāk līdz pat un mākslas komisija rūpīgi izskatījuši svētku 1934. g. 15. maija apvērsumam sociālde- programmu un aizlieguši izrādīt Rīgas Arod- mokrāti uzskatīja, ka “tā ir kaitīga utopija

96 SOCIĀLDEMOKRĀTU UN KOMUNISTU KOPDARBĪBA UN SAVSTARPĒJA POLITISKA CĪŅA RĪGAS TAUTAS AUGSTSKOLĀ (1920–1934) ticēt apvienošanās iespējamībai ar komunis- reformas RTA bija nepieciešamas. Sagatavo- tiem, kamēr viņi paši sociāldemokrātiju tur šanas kursi tika pārveidoti par patstāvīgu va- par lielāko ienaidnieku”39. kara vidusskolu, bet agrāko trīs fakultāšu vie- Sociāldemokrātiem bija taisnība. Divdes- tā ieviesa lekciju kursus. Lielāku vērību nekā mito gadu otrajā pusē komunisti sociāldemo- agrāk sociāldemokrāti pievērsa profesionālās krātus tiešām uzskatīja par bīstamākajiem izglītības veicināšanai. Piem., 1929. g. RTA ienaidniekiem. Šā laika komunistu presē un gatavoja kantoristus, drēbniekus, kurpniekus, dokumentos nemitīgi tika apgalvots, ka so- fotogrāfus amatierus, pretalkohola kustības ciāldemokrātijas uzdevums esot strādnieku darbiniekus, pastāvēja valodu kursi, sabied- izsmalcināta krāpšana, lai viņus atturētu no riskais tehnikums, literatūras un žurnālistikas ceļa uz komunismu un noturētu pie sociālde- studija, lektoru un oratoru studija, zīmēša- mokrātijas, tas ir, pie buržuāzijas. Tādēļ sonas studija, sporta skola. Komunisti šai lai- ciāldemokrāti ar savu reformisma daudzveidī- kā pārmeta, ka LSDSP vadībā Rīgas Tautas bu komunistiem esot vēl bīstamāki pretinieki augstskola ejot pa pilsoniskās izglītības ceļu. kā komunisma atklātie ienaidnieki. Šādu Lat- RTA sarīkojumos tiekot ignorēta strādnieku vijas komunistu un komjauniešu attieksmi šķiras cīņa, tās vietā mistru mistriem jaukti noteica Komunistiskā Internacionāle, kurā pilsoniskie prieki un skaistumi ar revolucio- divdesmito gadu nogalē izplatījās sektantisks nārām frāzēm un atmiņām; sociāldemokrāti uzskats, ka sociāldemokrāti esot ieinteresēti esot sagrāvuši un noslīcinājuši Rīgas Tautas fašisma uzvarā un buržuāziskā demokrātija augstskolu pilsoniskās puskultūras pīļu dīķī. revolucionārās kustības pieauguma apstākļos Sociāldemokrāti komunistu pārmetumus at- kļūstot ļoti reakcionāra, pat zaudējot robežu zina par demagoģiskiem un nolēma uz tiem ar fašismu. Demokrātiskās iekārtas aizstāvē- nereaģēt, izņemot sevišķi svarīgus gadīju- šanu Kominterne traktēja kā labējo oportū- mus. 1933.–1934. g. RTA darbojās šādas nismu, bet sociāldemokrātus sāka saukāt par struktūrvienības: sabiedriskais tehnikums, sociālfašistiem, fašisma aģentūru strādnieku sabiedrisko zinātņu studija, marksistiskās pe- šķirā. dagoģijas studija, literatūras un žurnālistikas Pēc kultūras koalīcijas pārtraukšanas studija, zīmēšanas–gleznošanas un tēlniecī- 1927. g. sākumā sociāldemokrāti sāka re- bas studija, sporta skola, kā arī fotoamatieru, formēt Rīgas Tautas augstskolu. Sociāldemo- valodu, kooperācijas darbinieku, būvamat- krātu žurnāls “Signāls” 1930. g. atgādināja: nieku, koku šķirotāju, atturības darbinieku “Tautas augstskola nav politiska iestāde. un citi kursi. 1933. g. septembrī tajos bija Politiskās cīņās tā nepiedalās un politisko pieteikušies ap 1500 klausītāju.42 Šajā gadā darbību savās sienās nepieļauj. Tautas augst- tautas augstskolu biedrības valdē bija ievēlēti skola ir kultūras iestāde, kas rāda strādnieku J. Aberbergs, V. Rode, A. Serdants, V. Spil- cīņas gala mērķus, dod iespēju sagatavoties ners un O. Kazimirs. Ņemot vērā RTA lielo šai cīņai un attīstīt sevi par spēcīgu un spē- klausītāju un struktūrvienību skaitu, Tautas jīgu darbinieku.”40 To nekādi neesot gribējuši augstskolu biedrības ilggadējais darbinieks saprast komunisti. Tautas augstskolas vadība sociāldemokrāts V. Rode savas partijas cen- jau 1926. g. konstatēja, ka “sabiedrisko jau- trālorgānā avīzē “Sociāldemokrāts” izteica tājumu lekcijas, kuras strādniecībai [no so- secinājumu: “Ar kreiso arodnieku iespaida ciāldemokrātu viedokļa — autors] visvairāk mazināšanu Tautas augstskolas darbs ir kriet- nepieciešamas, ir vismazāk apmeklētas jeb ni uzplaucis.”43 1932.–1933. g., izvērtējot nevar notikt aiz klausītāju trūkuma”41. Tas lie- paveikto izglītības jomā, sociāldemokrāti at- cināja, ka klausītāju vairākums vēlējās iegūt zina, ka strādniecības kultūras radīšana maz reālajai dzīvei derīgas zināšanas, un tāpēc pavirzījusies uz priekšu, tomēr uzsvēra, ka,

97 raksti

līdzās līdzšinējo zinātnes sasniegumu popu- LSDSP visas pasaules proletāriešu apvieno- larizēšanai, centieni izveidot jauno strādnieku šanos, šķiru cīņu, pieļaujot pat pilsoņu karu, zinātni tiekot turpināti. Lielākais sasniegums privātīpašuma iznīcināšanu un citas marksis- esot tas, ka “proletariāts [t. i., LSDSP — au- ma dogmas vēl arvien stādīja augstāk par lat- tors] tomēr spēj veidot pats savu inteliģenci” viešu tautas nacionālām un valstiskām inte- un tieši šī spēja veidot proletārisko inteliģenci resēm. Kā vēlāk, jau emigrācijā, rakstīja viens noderot kā “beidzamais pierādījums” tam, ka no LSDSP vadītājiem Bruno Kalniņš, LSDSP “proletāriskā kultūra nav utopija, bet reāla ie- esot bijušas trīs programmas, kas pieņemtas spējamība”44. 1905., 1930. un pēdējā — 1950. g. Un tikai 1950. g. programmā “atmests marksis- Rīgas Tautas augstskolas tiskais pasaules uzskats, demokrātija uzcelta slēgšana par augstāko principu, latviešu tautas nacio- Tātad no 1920. līdz 1926. g. — septiņus nālās intereses un cīņa ar komunismu iegu- gadus — Rīgas Tautas augstskolā tika īste- vušas dominējošo lomu”45. Rietumeiropas nota komunistu un sociāldemokrātu kultū- valstu sociāldemokrātu partijas marksisma ras koalīcija jeb vienota kultūras fronte. Tās atmešanā un savu tautu nacionālo interešu laikā — sākumā netraucēti (1920–1924), aizstāvēšanā latviešu sociāldemokrātus bija vēlāk ar ierobežojumiem (1925–1926) — apsteigušas par daudziem gadu desmitiem. komunisti un komjaunieši, maskēdamies kā Šai sakarā LSDSP nemitīgi saņēma pamato- “kreisie arodnieki”, izmantoja šo sociāldemo- tus pārmetumus par neiešanu līdzi laikam un krātu dibināto un vadīto ārpusskolas izglītības turēšanos pie pirmskara gadu (1904–1914) iestādi PSRS slavināšanai, komunistiskai aģi- uzskatiem un taktikas. Šāda veida kritisku tācijai un piekritēju vervēšanai. Tādu iespēju publikāciju bija ļoti daudz, tāpēc aprobe- viņiem pavēra LSDSP rīcība, kura savā izglī- žosimies ar viena no spilgtākajiem LSDSP tības iestādē ļāva komunistiem veikt graujošu kritizētājiem E. Blanka 1933. g. publicēto pretvalstisku darbību. No 1927. g. LSDSP viedokli: “Zem pretmarksisma zvaigznes ta- vairs nepieļāva komunistu līdzdarbību Rīgas gad norisinās notikumi Eiropā. Internacionālā Tautas augstskolā un turpināja izmantot šo sociālisma vietā stājies nacionālisms, šķiru mācību iestādi sociāldemokrātiskās ideolo- cīņas vietā — šķiru kopdarbība — solidā- ģijas (marksisma) izplatīšanai. Nevar noliegt risms. Nevis šķiru cīņa uz dzīvību un nāvi, Rīgas Tautas augstskolas zināmu veikumu bet gan ražošanas procesā nodarbināto visu iedzīvotāju iepazīstināšanā ar dabas zinātņu slāņu cieša sadarbība — lūk, atziņas, kas val- un tautsaimniecības pamatiem un sasnie- da jaunākās tautsaimniecības un sociālpoliti- gumiem, kā arī tās darbu klausītāju profe- kas teorijās un praksē. Šķiru cīņa, turpretim, sionālās izglītības līmeņa celšanā un māks- var padarīt strādnieku stāvokli vēl ļaunāku liniecisko spēju izkopšanā. Tomēr kopumā un nozāģēt zaru, uz kura tie sēd. Marksisma RTA darbība tika pakārtota LSDSP politikas, neiecietības mācības jaunajā Eiropā skan kā t. i., propagandas un aģitācijas vajadzībām. drūmās viduslaiku skaņas. Tik tālas un sve- Jau Latvijas Republikas proklamēšanas aktā šas tās ir modernai cilvēcei. [..] Ja Vakareiro- 1918. g. 18. novembrī LSDSP bija deklarē- pas sociālistu partijas jau tūliņ pēc pasaules jusi, ka neatkarīga, nacionāla Latvijas valsts kara atmeta revolucionāro frazeoloģiju un ap- tai ir nevis augstākais mērķis, latviešu tautas lamo šķiru kara politiku, radikāli pārveidoja pastāvēšanas un uzplaukuma garants, bet savas programmas un taktiku, tad mūsējie tikai līdzeklis sociālisma sasniegšanai. Šāda joprojām laida lielos pasaules notikumus pār nostāja pret Latvijas Republiku saglabāta savām sastingušām galvām, it kā nekas jauns arī 1930. g. izdotajā partijas programmā. nebūtu noticis. Bet taisni Latvijā notika daudz

98 SOCIĀLDEMOKRĀTU UN KOMUNISTU KOPDARBĪBA UN SAVSTARPĒJA POLITISKA CĪŅA RĪGAS TAUTAS AUGSTSKOLĀ (1920–1934) lielākas sociālas, politiskas un nacionālas jaunām atziņām, kas vairāk saskan ar humā- pārvērtības kā jebkurā citā valstī. [..] Varēja nisma idejām un arī ar... patiesu zinātni.”48 domāt, ka pēc šīm grandiozām pārvērtībām Tātad sociāldemokrātu vadītās Rīgas Tautas mūsu sociāldemokrātija paliks par radikālu augstskolas darbība kaitēja sabiedrības sa- sociālo reformu partiju — vēl vairāk tādēļ, ka liedēšanai un Latvijas Republikas nostipri- revolucionāro niekošanos tagad ar ļoti labām nāšanai; tāpēc ar iekšlietu ministra 1934. g. sekmēm jau veic komunistu partija. Kas tā 6. septembra lēmumu Tautas augstskolu domā par mūsu sociāldemokrātiem, tas vi- biedrība tika slēgta. ņus nepazīst. Trīsdesmit gadu laikā, kamēr pastāv šī partija, tā nav nekā mācījusies no Avoti un piezīmes lielām vēsturiskām pārgrozībām mūsu zemē 1 Kultūras biedrību saraksts. Ārpusskolas un pasaulē. Tā palikusi sastingusi pie savām Izglītība. 1925. 1: 26. dogmām un pārakmeņojusies savā nepārspē- 2 Greitjāne R. Latgales Tautas universitāte jamā konservatīvismā.”46 Atšķirībā no dau- (1928.–1940. g.). Latvijas Vēstures In- dzām Eiropas valstīm, kurām bija gadsimtiem stitūta Žurnāls.1992. 2: 107–116; So- ilga vēsture un kuru pilsoņi nemaz nevarēja kolova I. Par entuziastiem. Karogs. 1988. iedomāties dzīvi bez savas nacionālas valsts, 11: 157–166; Staris A. Spēcīgu personī- Latvijas Republikai kā pavisam nesen izvei- bu, veselīgu apkārtni: Ārpusskolas izglītība dotai valstij, kura turklāt atradās ģeopolitiski Latvijā parlamentārās republikas laikā. Iz- ļoti bīstamā vietā, ārkārtīgi svarīgi bija izkopt glītība. 1990. 7. nov. 14. lpp. savu pilsoņu valstisko apziņu, patriotismu 3 Niedre O., Daugmalis V. Slepenais karš un saliedēt sabiedrību. Šķiru cīņas, pieļaujot pret Latviju: komunistiskās partijas dar- pat pilsoņu karu, privātīpašuma iznīcināša- bība 1920.–1940. gadā. Arhīvi apsūdz. nas un citu līdzīgu teoriju izplatīšana, ar ko Rīga: Totalitārisma seku dokumentēšanas nodarbojās sociāldemokrātu vadītās ārpus- centrs, 1999. 95., 110. lpp. skolas izglītības iestādes, jaunajai Latvijas 4 Ievadam. Ārpusskolas Izglītība. 1925. valstij ļoti kaitēja. Pilsoniskā prese nemitīgi 1:1. vērsa uzmanību uz to, ka sociāldemokrāti, 5 Kroders A. Ārpusskolas izglītības kongre- tāpat kā komunisti, sludinot šķiru naidu un sam sanākot. Latvijas Kareivis. 1922. 9. pilsoņu karu, kūda vienu iedzīvotāju daļu pret apr. 1. lpp. otru un tādējādi cenšas satricināt neatkarīgās 6 Turpat. Latvijas valsts pamatus. Arī vēsturnieks Ed- 7 Vidiņš J. Tautas augstskola. Latvis. 1927. gars Andersons savā pētījumā ir pamatojis 30. sept. 1.–2. lpp. viedokli, ka LSDSP ar savu taktiku — nemie- 8 Asars H. Diezgan šīberēts! Latvis. 1928. ra sēšanu, pastāvīgu masu musināšanu ielu 28. jūl. 1. lpp. demonstrācijās un rakstiem presē — centās 9 Ārpusskolas izglītības kongress. Jaunākās izsaukt tautā neapmierinātību un ar to grāva Ziņas. 1922. 10. apr. 3. lpp. tautas un valsts vienību, ticību pašu valstij47. 10 Cielēns F. Laikmetu maiņā: Atmiņas un Tādējādi marksisma izplatīšana ne tikai ko- atziņās. II sēj. Lidingo, 1963. 434. lpp. munistiskā, bet arī sociāldemokrātiskā inter- 11 Gulbis E. “Kreiso arodnieku” vārdi un dar- pretācijā bija pretrunā ar mērķi stiprināt Lat- bi. Tukuma un Apkārtnes Balss. 1927. vijas Republiku. E. Blanks 1933. g. aicināja: 10. febr. 1. lpp. “Novāksim to, kas pats jau ir izkurtējis, un 12 Mūsu kultūras uzdevumi. Strādnieku Avī- iesāksim jaunu Latvijas vēstures lappusi — ze. 1921. 14. aug. 2. lpp. bez “zinātniskā sociālisma”. Pietiek, ka tas 13 RTA telpas atradās Tērbatas ielā 15–17, maldinājis divas paaudzes — trešā lai nāk ar Bruņinieku ielā 24a, Gaiziņa ielā 3, Akas

99 raksti

ielā 10, Romanova ielā 25, Skolas ielā 33 Blanks E. Mūsu sociāldemokrātu loma. 32, Suzdaļas ielā 3, L. Ņevas ielā 5a un Brīvā Zeme. 1925. 24. sept. 5. lpp. 34 citur. Sociāldemokrāti gremdē tautas augstsko- 14 Augškalns J. Desmit gadi strādnieku lu. Arodnieciskā Vienība. 1925. 7:11. kultūras darba. Signāls. 1930. 4/5:105. 35 Ko māca koalīcijas kultūras laukā. Strād- 15 LVA PA, 240. f., 1. apr., 184. l., 18. lp. nieku Vienība. 1925. 7: 6. 16 Turpat, 473. l., 224. lp. 36 Neauglība strādnieku kultūras darbā. So- 17 Vidiņš J. Tautas augstskola. Latvis. 1927. ciāldemokrāts. 1926. 13. janv. 1. lpp. 30. sept. 1.–2. lpp. 37 LVVA, 3017. f., 1. apr., 67. l., 18. lp. 18 LVA PA, 240. f., 1. apr., 184. l., 18. lp. 38 Turpat, 19. lp. 19 Tautas augstskolas darbība. Rīga: Tautas 39 Rabinovičs J. Pret reformismu un pret ko- augstskolu biedrība, 1920.–1921. 12. lpp. munismu. Strādnieku Avīzes pielikums. 20 LVA PA, 240. f., 1. apr., 184. l., 18. lp. 1928. 8. apr. 1. lpp. 21 Augškalns J. Desmit gadi strādnieku 40 Augškalns J. Desmit gadi strādnieku kultūras darba. Signāls. 1930. 4/5:105. kultūras darba. Signāls. 1930. 4/5:105. 22 Asars H. Komunisti un sociāldemokrāti. 41 LVVA, 3017. f., 1. apr., 67. l. 16. lp. Latvijas Sargs. 1921. 4. maijs. 1. lpp. 42 Tautas augstskolu biedrības gada sapulce. 23 LVA PA, 240. f., 1. apr., 487. l., 67. lp; Rīgas Tautas Augstskola. 1933. 1:14. 482. l., 272. lp. 43 Rode V. Tautas augstskola — strādnieku 24 Turpat, 482. l., 277. lp. kultūras pils. Sociāldemokrāts. 1930. 16. 25 Turpat, 4. l., 32. lp. febr. 3. lpp. 26 Turpat, 482. l., 15. un 227. lp. 44 Dimza J. Proletāriskā inteliģence un in- 27 Likums par tautas augstskolām. Valdības teliģentais proletariāts. Strādnieku Avīze. Vēstnesis. 1922. 22. marts. 1. lpp. 1932. 30. okt. 3. lpp.; Serdants A. Izglī- 28 Partijas propaganda zem zinību maskas. tība jāturpina tautas augstskolā. Sociālde- Latvis. 1922. 10. febr. 2. lpp. mokrāts. 1933. 23. sept. 3. lpp. 29 Merta K. Komunisti un sociālisti. Latvis. 45 Kalniņš B. Latvijas Sociāldemokrātijas 50 1924. 22. aug. 3. lpp. gadi. Stokholma, 1956. 329. lpp. 30 Sociāldemokrātu un komunistu kopdar- 46 Blanks E. Sociālisma sabrukums. Rīga: bība un tās rezultāti. Brīvā Zeme. 1928. Rīgas Latviešu B-bas nac. pol. nodaļa. 1. marts. 1. lpp 1933. 14., 31. lpp. 31 Tautas augstskola un viņas pulgotāji. 47 Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un Sociāldemokrāts. 1927. 22. febr. 1. lpp. to priekšvēsture. Toronto: Daugavas Vana- 32 Blanks E. Sociāldemokrāti apvienojas, jā- gu apgāds, 1983. 83.–84. lpp. apvienojas arī pilsoņiem. Latvija. 1924. 48 Blanks E. Sociālisma sabrukums. 24. 29. nov. 1. lpp. lpp.

100 SOCIĀLDEMOKRĀTU UN KOMUNISTU KOPDARBĪBA UN SAVSTARPĒJA POLITISKA CĪŅA RĪGAS TAUTAS AUGSTSKOLĀ (1920–1934)

Die Zusammenarbeit und der gegenseitige politische Kampf zwischen Sozialdemokraten und Kommunisten in der Volkshochschule Riga (1920–1934)

Paulis Gavars Zusammenfassung

Stichwörter: ausserschulisches Bildungswesen, Kulturvereine, Volkshochschule, Kulturkoalition

In der Republik Lettland bildete sich ein breites Netz von ausserschulischen Bildungs- und Kulturorganisationen: Volksuniversitäten, Volkshochschulen, Kulturverbände und Sportvereine, Bildungskooperative usw. Die Lehrveranstaltungen und öffentlichen Kulturveranstaltungen dieser Organisationen und Bildungsstätten wurden von breiten Massen der Bevölkerung besucht. Deswegen hatten sie grosse Bedeutung nicht nur bei der Hebung des Bildungs- und Kulturniveaus des Volkes, sondern auch für die Bildung der Weltanschauung und des Staatsbewusstseins der Bürger. Mehrere ausserschulischen Bildungsstätten arbeiteten unter der Leitung der linken politischen Parteien — der Sozialdemokratischen Arbeiterpartei Lettlands und der Kommunistischen Partei Lettlands. Die Lehr- und Kulturveranstaltungen dieser Bildungsstätten waren von der Ideologie des marxistischen Klassenkampfes durchdrungen. Sieben Jahre lang — von 1920 bis 1926 — in der Volkshochschule Riga wurde die Zusammenarbeit zwischen Sozialdemokraten und Kommunisten verwirklicht, die sie als Kulturkoalition oder die einheitliche Kulturfront bezeichneten. Während dieser Zeit — anfangs uneingeschränkt (1920–1924), später mir Beschränkungen (1925–1926) — benutzten die Kommunisten, die sich öffentlich für „linke Gewerkschaftler” ausgaben, diese von Sozialdemokraten gegründete und geleitete Volkshochschule für kommunistische Agitation und Werbung der Anhänger. In der Praxis erwies sich die Kulturkoalition mit den Kommunisten für die Sozialdemokraten als nachteilig und sogar gefährlich. Am Anfang des Jahres 1927 verzichteten die Sozialdemokraten auf die Kulturkoalition mit den Kommunisten und verboten ihnen an der Arbeit der Volkshochschule Riga teilzunehmen. Aber auch die Sozialdemokratische Arbeiterpartei Lettlands strebte durch ihre Taktik danach, die Einheit von Volk und Staat und den Glauben der Bevölkerung an ihren eigenen Staat zu zerstören. Die Tätigkeit der von Sozialdemokraten geleiteten Volkshochschule Riga schadete der Konsolidierung des Staates und der Gesellschaft, deshalb wurde diese Bildungsstätte laut Beschluss des Innenministers im September 1934 geschlossen.

101 raksti pētniekiem pieejama Jauna vēstures avota analīze

Māra Abaja

Atslēgas vārdi: saimniecību plāni, Dundagas muiža, Herdera institūts

2011. g. Herdera institūtam Mārburgā, Vācijā, glabāšanā nodots vairāk nekā divi simti Dundagas muižas saimniecību plānu. Tādējādi pētniekiem kļuvis publiski pieejams vēstu- res avots, kas iepriekš glabājās Dundagas muižas īpašnieku Osten-Zakenu dzimtas privātā arhīvā. Šo vēstures avotu es atklāju bakalaura darba izstrādes laikā, sazinoties ar Dundagas muižas īpašnieku pēcteci Heinrihu Baronu fon der Osten-Zakenu un jautājot par kartogrā- fisku uzskates materiālu esamību viņu dzimtas privātā arhīvā. Saņemot Herdera institūta stipendiju, 2011. g. vasarā man bija iespēja iepazīties ar šiem materiāliem klātienē Herdera institūtā Vācijā.

Institūta arhīvam nodoti kopskaitā 242 Plāni ir 127 dažādām saimniecībām Dunda- plāni, no kuriem aptuveni puse datēti un gas muižas teritorijā, no tām divas vēsturiski kuru datējumi attiecas uz laika periodu no piederējušas pie Tiņģeres muižas un Dunda- 1881. līdz 1916. g. Gandrīz visi jeb 236 no gas muižas teritorijai līdz ar Tiņģeres muižu 242 plāniem ir vecsaimniecību zemes plāni, pievienotas 1846. g.4 Saimniecību starpā ir bez tiem ir vēl Slīteres pusmuižas, Vīdales piecas mazistabas, 17 mežsargmājas, 45 dzirnavu un Dundagas muižas piekrastes aiz- zvejnieku un 59 zemnieku saimniecības. sardzības joslas apdzīvojuma un strejgabalu Dundagas muižā kopumā, pēc avotos snieg- plāni. Vadoties pēc Latvijas Valsts Vēstures tām ziņām, sētu skaits pieaudzis no 238 arhīvā pieejamām agrākās Dundagas muižas arāju un 71 zvejnieku sētai 1826. g. (Cimer- vecsaimniecību zemes grāmatām, šie plāni manis, 1998)5 un 319 rentes saimniecībām6 ir sastādīti, pārdodot rentes saimniecības, 1878. g.7 līdz vairāk kā 289 arāju un 98 un tie tikuši pievienoti īpašumu pirkumu lī- zvejnieku sētām un 44 mežsargmājām pirms gumiem. Dundagas muižā saimniecības par Pirmā pasaules kara8. dzimtu pārdošana sākās salīdzinoši vēlu, Plāni sniedz ziņas par zemes lietojumu, pēc 1878. g. Līdz tam laikam Kurzemes pri- tiltu atrašanās vietām, ēku izvietojumu, ne- vātmuižās jau kopumā bija izpārdotas 41% konkretizējot, kas tās ir par ēkām, kā arī par zemnieku māju1. Ne visas mājas Dundagas saimniecībām, ar kurām zemes gabals robe- muižā tikušas pārdotas. No 319 rentes mā- žojas. Ēkas iezīmētas aptuveni, bez uzmērī- jām2 1878. g. līdz 1912. g. izpirktas 2623. šanas. To proporcijas un savstarpējais izkār- Pētījumā noteiktas visu Herdera institūtā tojums plānos nav precīzs. Atsevišķos plānos apskatīto saimniecību atrašanās vietas un to norādīta arī augu seka. Zemes lietojums raksturs, proti, vai tā ir zemnieku saimniecī- attēlots gan vizuāli, gan arī skaitliski vizuā- ba, zvejnieku saimniecība, mežsargmāja vai lam materiālam pievienotā datu tabulā. Tajā mazistaba, kā arī saimniecības apsekotas norādītas atbilstošā zemes lietojuma veida dabā un konstatēts to pašreizējais stāvoklis. aizņemtās platības pūrvietu un/ vai desetīnu

102 PĒTNIEKIEM PIEEJAMA JAUNA VĒSTURES AVOTA ANALĪZE mērvienībās. Zemes lietojuma veids iedalīts niecībām. Kā jau iepriekš minēts, piederība aramzemē, augļu dārzos, ganībās, neizman- ciemam norādīta tikai daļai plānu, tie ciemu tojamā zemē, pļavās, sakņu dārzos. Vienā vārdi, kuri parādās plānos, uzskaitījumā ir gadījumā norādīta arī atmata un meža ganī- pasvītroti, pārējo atrašanās vietas noteiktas, bas, kā arī Ostes ciema Kalnieku saimniecī- vadoties pēc Fr. Īvnieka sastādītā Dundagas bas zemei norādīta augu seka. Šai saimniecī- pagasta apraksta, Kubalu skolas muzeja pētī- bā pastāvējusi deviņu lauku sistēma, plānam juma par Dundagas ciemiem, kurš publicēts pievienotā tabulā parādīts, kādu platību kat- Dundagas pašvaldības laikrakstā “Dundadz- rā no laukiem aizņem atmata, rudzu sējumi, nieks”, Ortofoto trim uzņēmumiem, Herdera āboliņš, kartupeļi un pat rīsi (Reissland). institūta arhīvā pieejamiem saimniecību plā- Plānu kopumā vienīgajam pusmuižas plā- niem (DSHI 110 Osten-Sacken), kā arī manā nam — Šlīteres pusmuižai, līdzīgi kā rentes studiju darbā par “Dundagas muižas sociāli saimniecībām, — norādīts zemes lietojums, ģeogrāfiskām un telpiskām struktūrām Kur- kā arī lauku sadalījums ar numerāciju, kurai zemes guberņas laika posmā” izveidotā kar- pievienota tabula ar desmit gadu augu sekas togrāfiskā materiāla. ciklu un tabulas, kurās norādīti kalpu vārdi, Saimniecību plāni ir pietiekami precī- uzvārdi un viņiem atbilstošie pļavu nogabali. zi, lai tos, digitāli apstrādājot un savienojot Piekrastes aizsardzības joslas pārskata blakus esošo saimniecību zemes gabalus, kartē mērogā 1:8400 atainotas aizsardzības varētu iegūt tā laika ciema kopainu. Tas pa- zonā ietilpstošo zvejnieku ciemu teritorijas, veikts Sīkraga, Mazirbes, Košraga un Vaides atsevišķi izceļot strejgabalu atrašanās vietas. ciemam, kā arī atsevišķām blakus esošām Ciema saimniecību strejgabali atradušies bla- zemnieku saimniecībām. Minētajiem zvejnie- kus, šai vēstures avotā pieejams arī plāns, ku ciemiem, izņemot Vaidi, iegūtā kopaina ir kurā sīkāk norādīts strejgabalu sadalījums un pilnīga, t.i., tajā neiztrūkst nevienas saimnie- to piederība saimniecībām. cības. Vaides ciema aina aprobežojas ar bla- 102 saimniecību plāni ir zīmēti mērogā kus esošo Lāžu, Lekšu un Žonaku saimnie- 1:5200, pārējiem mērogs nav norādīts, vai- cībām, kuras veidoja Vaides ciema centrālo rumam tas ir lielāks. Plānu orientējums pret daļu. Lāži, Lekši un Žonaki ir bijušas vienas debespusēm ir atšķirīgs, tas norādīts tikai no pirmajām sētām Vaides ciemā. Mazirbes, četriem plāniem. Aptuveni trešdaļai plānu ir līdzīgi kā Ģipkas un Žocenes, ciemiem bija no norādīta sētas piederība ciemam, informācija pārējiem zvejniekciemiem atšķirīga uzbūve. sniegta krievu un/ vai vācu valodā. Izmantojot Abiem minētiem ciemiem ir divas daļas — Fr. Īvnieka sastādīto Dundagas pagasta ap- blīvu apdzīvojumu veidojošā zvejnieku sētu rakstu9, šī informācija papildināta un tādējādi daļa piekrastē un zemnieku viensētu veido- ir zināma visu saimniecību teritoriālā piederī- jošā ciema daļa attālāk no jūras iekšzemē. ba. Šajā plānu kopumā ir atrodamas atseviš- Mazirbes ciemam rekonstruēta zvejnieku cie- ķas saimniecības no šādiem ciemiem vai sētu ma daļa, kuru veido Bunku, Grabu, Kalšu jeb grupām: Alakste, Anstrupe, Bērtmeji, Dūme- Vecaņņu, Jaunaņņu, Jaunvalganu, Taizeļu, le, Gavsene, Ģipka, Ildzere, Kolka (Domes- Tomu, Reinu un Vecvalganu sētas, kā arī bla- nes), Labdzere, Lateve, Meģene (Meģenieki), kus Jaunvalganiem esošā Jaunkrūmiņu sēta, Melnsils, Muņi, Neveja, Oste, Pāce, Piltene, kuru pieņemts uzskatīt par Košragam, nevis Pitrags, Puiškalnciems, Pūrciems, Sabdagas, Mazirbes ciemam piederīgu. Sīkraga ciema Saunags, Saustere, Tiņģere, Ūķene, Upenie- plānā ne Tiļļu, ne Koiju (1894) saimniecībai ki, Vādzere, Vaide, Vīdale. Toties no Jauncie- blakus netiek uzrādīta Kilasidamu sēta, kas, ma, Košraga, Mazirbes, Sīkraga un Žocenes pēc E. Sīļa ziņām, esot celta divus gadus ag- plāni ir gandrīz visām ciemā esošajām saim- rāk — 1892. g.10. Tiļļu un Koiju saimniecību

103 raksti

Dundagas muižas karte

104 PĒTNIEKIEM PIEEJAMA JAUNA VĒSTURES AVOTA ANALĪZE plānos norādīts, ka šajā vietā atrodas Dunda- daļā (Kramnieki, Kāpi). Žocenes plāni atšķi- gas muižas zeme, arī par strejgabala esamī- ras no plāniem saimniecībām pie Baltijas bu Kilasidamu sētai šis avots nekādas ziņas jūras (vietējo piekrastes ciemu iedzīvotāji to nesniedz. mēdz saukt par Dižjūru). Žocenes ciema sētu Kā jau iepriekš minēts, šajā vēstures plāni vairāk atgādina zemnieku saimniecībās avotā atrodami 234 plāni 127 dažādām bieži atrodamo zemes lietojuma rakstu jeb saimniecībām. Aptuveni pusei saimniecību struktūru. Arī Ģipkai raksturīgs viendabīgāks ir vairāki plāni, kuri visbiežāk atšķiras nofor- zemes izmantošanas sadalījums, taču ne tik mējuma, taču ne satura ziņā. Piem., Krūma- izteikti kā Žocenei. lu sētai Bērtmejciemā ir septiņi plāni, starp Pļavu, ganību un aramzemju izkārtojums tiem atšķirība neliela. Izņēmums ir ar krus- zemnieku saimniecībās, tāpat kā zvejnieku tu pārsvītrotie plāni (23 plāni 14 dažādām saimniecībās, bijis atkarīgs no reljefa, hid- saimniecībām), tie vairumā gadījumu no tās rogrāfiskā tīkla, teritoriju sedzošiem nogulu- pašas sētas nepārsvītrota plāna atšķiras gan miem un augsnes sastāva. Tā, piem., vietās, pēc zemes lietojuma veida izvietojuma, gan kur saimniecībai cauri tek strauts, valks vai to aizņemtām platībām, atsevišķos gadīju- upe, gar to atrodas pļavas, tām seko aramze- mos arī pēc sētas atrašanās vietas. Sētām mes un aiz aramzemēm ganības. Atsevišķos bijuši piešķirti numuri, tie ir norādīti aptuveni plānos upes nav iezīmētas, taču pēc zemes trešdaļai plānu. lietojuma veidu izkārtojuma var visai droši Aramzemju izvietojumu gan zemnieku, spriest par to, kur upei plānā vajadzētu atras- gan zvejnieku saimniecībās noteica augsnes ties, kā tas ir Ciemgal-Zāgu saimniecības pie- kvalitāte un dabas apstākļi. Zvejnieku ciemos mērā. Šīs saimniecības kādreizējā atrašanās aramzeme bija daudzos atsevišķos mazos ga- vieta aptuveni sakrīt ar Zāģkalēju mūsdienu balos, turpretim zemnieku saimniecībās iekš- atrašanās vietu Sabdagās. zemē, kur augsnes kvalitāte bija ievērojami Sava studiju pētījuma “Dundagas muižas labāka, veidojās lielākas vienlaidus platības. sociāli ģeogrāfiskās un telpiskās struktūras Zemes lietojumā šauru, gareni stieptu aram- Kurzemes guberņas laika posmā” izstrādes zemju, pļavu un ganību strēļu veidā atspo- laikā, Dundagas muižas saimniecību izvieto- guļojas piekrastes vigu–kangaru izvietojums. juma analīzē izmantojot Latvijas Ģeoloģijas Viga ir mitra starpkāpu ieplaka, bet kangars — fonda 1993. g. Latvijas ģeoloģisko karti, at- smilšains iekšzemes kāpu valnis, kas stiepjas klāju saimniecību izvietojuma tiešu saistību paralēli jūras krastam. ar kvartārnogulumu un ar to saistīto augšņu Novērots, ka vairumā gadījumu viena izvietojumu. Šī sakarība, proti, auglīgas ze- ciema saimniecībām ir vienāds skaits strej- mes trūkums izskaidro to, kāpēc Dundagas gabalu: pa vienam — Kolkā, Vaidē, Košragā muižas teritorijā ietilpstošās Baltijas jūras un Pitragā, divi — Jaunciemā un Ģipkā, divi piekraste bijusi ievērojami blīvāk apdzīvota vai trīs — Žocenē un Mazirbē, trīs vai četri — nekā Rīgas līča piekraste, it īpaši posmā no Sīkragā. Strejgabalu skaits sasniedzis pat se- Melnsila līdz Ģipkai. Abās piekrastēs dominē šus gabalus, kā tas bija Ušu saimniecībai. atšķirīgi noguluma slāņi: Dižjūras piekrastē Arī zemnieku saimniecībām ir bijuši strej- tie ir Baltijas ledus ezera nogulumi, bet Rī- gabali, taču ļoti reti to skaits pārsniedzis di- gas līča piekrastē — eolie nogulumi. Eolie vus vienai saimniecībai. Strejgabalos parasti nogulumi ir salīdzinoši daudz neauglīgāki, tos atradās pļavas un ganības, taču atsevišķos veido tikai smilts, kas turklāt ir labi šķirota gadījumos arī aramzeme, kā tas ir bijis saim- un tāpēc no šādiem nogulumiem izskalotas niecībām Ģipkā un Pūrciemā (Bātes, Muļki, organiskās vielas, veidojot diezgan neauglī- Sili, Plaucaki) un Žocenes ciema piekrastes gu podzola augsni. Turpretim Baltijas ledus

105 raksti

106 PĒTNIEKIEM PIEEJAMA JAUNA VĒSTURES AVOTA ANALĪZE

107 raksti

Ušu saimniecības plāns (DSHI 110 Osten-Sacken 158)

108 PĒTNIEKIEM PIEEJAMA JAUNA VĒSTURES AVOTA ANALĪZE

Ciemgal-Zāgi saimniecības plāns (DSHI 110 Osten-Sacken 172)

109 raksti

Alakstes ciema Dižkāļu un Dižkasperu Mežvēveru un Oškalnu saimniecība saimniecība (DSHI 110 Osten-Sacken 33; (DSHI 110 Osten-Sacken 10; DSHI 110 Osten-Sacken 37) DSHI 110 Osten-Sacken 11)

ezera nogulumos bez smilts var būt gan lauku robežlīnijās, kā tas ir, piem., Alakstes māls, gan aleirīti, kas paaugstina augsnes ciema Dižkārļu un Dižkasperu piemērā; Oš- auglību. Visi līča piekrastē esošie ciemi — kalnu un Mežvēveru piemērā. Arī Sīkraga cie- Kolka, Melnsils, Ģipka, Žocene atrodas uz ma plānā ieraugāma līdzīga situācija. ledus ezera nogulumu ieslēgumiem. Tātad, Atsevišķi plāni ir vēl detalizētāki, kā, lai gan zvejnieku saimniecībās galvenais izti- piem., Škērpiņu sētas plānā uzrādīts ne vien kas veids bija zveja Rīgas līcī un Baltijas jūrā zemes lietojums, ēku atrašanās vietas, ceļu (zvejnieki šeit izsenis sālījuši un kūpinājuši un grāvju sistēma, bet arī žogu atrašanās plekstes un reņģes, 20. gs sākumā strauji iz- vietas. Šī sēta līdz mūsdienām nav sagla- platījusies arī konservētu brētliņu jeb ķilavu bājusies, toties agrāko aramzemju robežas, ražošana11), to pastāvēšanā izšķiroša nozīme kuras šodien robežojas nevis ar pļavām un bijusi lauksaimniecībā izmantojamās zemes ganībām, bet mežiem, ir vēl skaidri saska- pieejamībai un kvalitātei. tāmas. Šķērpiņu sētas zemes kopējā platība Atgriežoties pie saimniecību plānu ap- (81,26 ha jeb 218,68 loofstelle) pārsnie- skata, no tiem iegūstama informācija arī par gusi, pēc Herdera Institūtā pieejamiem plā- grāvju meliorācijas tīklu. Šāds grāvju tīkls pa- niem, aprēķināto Dundagas muižas zemnie- stāvējis tikpat kā visu zemnieku saimniecību ku saimniecību vidējo platību 19. gs. beigās/ aramzemēs. Īpaši izteikts tas bijis purvaina- 20. gs. sākumā — 57,79 ha, taču bijis daudz jā Dundagas muižas dienvidu daļā esošajās zemnieku saimniecību, kuru kopējā platība saimniecībās, Ūķenes un Meģenes ciemos. pārsniegusi Šķērpiņu platību. No visām saim- Savienojot blakus esošo saimniecību ze- niecībām, par kurām ziņas sniedz šī vēstures mes gabalus, dažbrīd šķiet, ka īpašuma robe- avotu krātuve, katrai no tālāk uzskaitītajām ža ir novilkta mākslīgi un aramzemes, pļavu saimniecībām zemes platība pārsniedza simt un ganību lauki abām saimniecībām ir kopī- ha. Tādas bijušas Cielavas (148,72 ha), gi, proti, īpašuma robežlīnijas neatspoguļojas Čāči (116,74 ha) un Bērtmeji (106,16 ha)

110 PĒTNIEKIEM PIEEJAMA JAUNA VĒSTURES AVOTA ANALĪZE

Bērtmejciemā, Brūkļi (106,67 ha) Sausterē platība bijusi aptuveni uz pusi mazāka nekā un Odumi (105,50 ha) Gavsenē. Pēc arhīvā zemnieku sētu platība.12 Atšķirība starp zem- apkopotajiem datiem, caurmērā lielākās bi- kopju-zvejnieku un zemnieku saimniecību ar jušas saimniecības Bērtmejciemā, Sausterē, vismazāko platību ir 11,46 ha (attiecīgi Kristi Meģenē un Gavsenē (sk. 1. tab.). Līdz mūs- Kolkā un Kaltiki Latevē). Lielākā zemnieku dienām no šīm kādreiz plašajām saimniecī- saimniecība ir vairāk nekā divarpus reizes lie- bām nav saglabājusies neviena. lāka par lielāko zvejnieku-zemkopju saimnie- Šajos Osten-Zakenu dzimtas dokumen- cību Žonakiem Vaidē. Arī Žonaku sēta šodien tos apskatīto zemkopju-zvejnieku sētu zemju vairs nepastāv.

1. tab. (avots: DSHI 110 Osten-Sacken)

Zemnieku sētas Vienas Vienas Sētu skaits, kurām Saimniecību saimniecības saimniecības Ciems pieejami plāni vidējā platība max platība min platība Herdera institūtā ciemā (ha) (ha) (ha) Bērtmejciems 5 93,47 148,72 33,64 Saustere 2 91,14 106,67 75,61 Meģene 2 70,72 97,55 43,89 Gavsene 4 70,19 105,50 50,46 Alakste 4 66,40 77,89 39,69 Anstrupe 2 64,42 79,71 49,13 Piltene 2 62,71 81,26 44,16 Pāce 2 59,63 63,96 55,29 Dūmele 2 57,02 57,08 56,96 Sabdagas 3 56,42 82,79 43,05 Ūķene 6 56,33 101,14 27,11 Muņi 5 56,16 65,39 37,64 Ģipka 2 55,00 61,67 48,32 Labdzere 5 41,85 62,48 28,03 Oste 3 41,55 53,05 41,25 Žocene 6 40,28 61,00 27,76 Lateve 2 36,34 50,33 22,35 Upenieki 4 27,38 49,24 15,99 Kopā 57,79 148,72 15,99

111 raksti

2. tab. (avots: DSHI 110 Osten-Sacken)

Zemkopju-zvejnieku sētas

Sētu skaits, Vienas Vienas Saimniecību kurām pieejami saimniecības saimniecības Ciems vidējā platība plāni Herdera max platība min platība ciemā (ha) institūtā (ha) (ha)

Vaide 3 41,05 55,40 33,71

Mazirbe 11 34,54 40,73 32,16

Pitrags 3 33,70 36,87 31,43

Košrags 4 29,59 28,91 27,84

Žocene 2 28,48 30,33 26,63

Sīkrags 10 26,38 35,64 17,95

Jaunciems 4 24,04 34,59 11,09

Kolka 4 24,00 42,53 10,89

Ģipka 4 23,42 26,05 19,98

Melnsils 2 20,21 23,35 17,08

Vidēji kopā 29,20 55,40 10,89

No muižas laikiem līdz mūsdienām 35 Vēstures arhīva īpašumu Zemes grāmatās no 125 saimniecībām ir vismaz daļēji sagla- 2451. f., 2. aprakstā. Abi avoti viens otru bājusies kāda ēka, ēku daļa, ar to saprotot papildina, LVVA atrodas plāni, kuru nav Her- arī drupas un pārbūvējumus. Vairums šo dera institūtā un pretēji, lai gan abās vēstures saimniecību atrodas uz zemkopībai mazpie- avotu krātuvēs atrodami arī pilnīgi identiski mērotām augsnēm, savukārt no zemnieku plāni. Dundagas muižas saimniecību plānu saimniecībām, kuras atradušās uz Dundagas skaits Herdera institūtā ir ievērojami lielāks muižā auglīgākajām augsnēm, nav saglabā- nekā minētajā LVVA fonda aprakstā, tādējādi jusies tikpat kā neviena. No Herdera institūtā tas personīgi man ir līdz šim visapjomīgākais pieejamiem zvejnieku ciemu sētu plāniem zināmais šāda satura materiāls par Dundagas visvairāk sētu daļu saglabājies Sīkragā (4 no muižu. 10), Mazirbē (5 no 11) un Kolkā (3 no 4). Jaunciemā, Vaidē un Žocenē nav saglabā- jusies neviena ēka no šajā rakstā apskatītā Avoti un piezīmes saimniecību kopuma. Taču vēlos atgādināt, 1 Mieriņa A. Agrārās attiecības un zem- ka šīs ziņas nesniedz pilnīgu atspoguļojumu, nieku stāvoklis Kurzemē XIX gs. II pusē. šai rakstā analizēta tikai vienā konkrētā vēs- Rīga: Zinātne, 1968. tures avotā pārstāvēta saimniecību kopa. 2 Rolands T. Desmit dienas Dundagā. Bal- Šiem plāniem pēc satura un datējuma tijas zemkopja pielikums [bez datuma]. vienveidīgi plāni atrodas arī Latvijas Valsts 1878. 41. lpp.

112 PĒTNIEKIEM PIEEJAMA JAUNA VĒSTURES AVOTA ANALĪZE

3 Wätjen H. Baron Christian von der Osten- 9 Fr. Īvnieks. Dundagas pagasta apraksts. Sacken majoratsherr auf Dondangen. Ein Dundaga. Kubalu skolas muzeja krājums. Leben in Kurland 1859−1919. Kurland. 1933. KSM 627 Rd. 1994. Nr. 5. 1.−50. lpp. 10 Sīlis E., Cimermanis S. Tautas un profesio- 4 Baron Christian von der Osten-Sacken nālās celtniecības, arheoloģiskie un dabas Majoratsherr auf Dondangen. Ein Leben objekti “Līvõd rānda” teritorijā, kas sa- in Kurland 1859−1919. Kurland. 1997. glabājami un ņemami valsts aizsardzībā. Nr. 5. “Vereinigte Kurländische Stiftungen” Lībiešu gadagrāmata. “Līvlist Āigastrōn- im Auftrag der Kurländischen Ritterschaft. tõz”. Mazirbe: Valsts īpaši aizsargājamā 5 Cimermanis S. Zveja un zvejnieki Latvijā kultūrvēturiskā teritorija “Līvõd rānda” un 19. gadsimtā. Rīga: Latvijas Zinātņu Aka- “Līvõ kultūr sidām”, 1998. 68. lpp. dēmijas Vēstis, 1998. 11 Cimermanis S. Zveja un zvejnieki Latvijā 6 Līdz māju izpirkšanai par dzimtu — 19. gadsimtā. Rīga: Latvijas Zinātņu Aka- iegūšanai dzimtīpašumā, par zemnieku dēmijas Vēstis, 1998. un zvejnieku saimniecību tās iznomāta- 12 Zemnieku un zemkopju-zvejnieku saim- jam bija jāmaksā rente jeb nomas maksa niecības vidējā platība Dundagas muižā muižai. aprēķināta atsevišķi, izmantojot visus kat- 7 Rolands T. Desmit dienas Dundagā. Bal- rā kategorijā ietilpstošo sētu platību datus. tijas Zemkopja Pielikums [bez datuma]. Tabulās nav atspoguļoti dati par ciemiem, 1878. 41. lpp. no kuriem Herdera institūtā ir pieejami 8 Abaja M. Bakalaura darbs “Dundagas plāni tikai vienai saimniecībai. Ģipkā, muižas sociāli ģeogrāfiskās un telpiskās Mazirbē un Žocenē bija gan zemkopju- struktūras Kurzemes guberņas laika zvejnieku, gan zemnieku sētas. Šo ciemu posmā”. Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas zemkopju-zvejnieku un zemnieku sētas un Zemes zinātņu fakultāte, 2011. analizētas atsevišķi.

ANALYSIS OF A NEW HISTORICAL SOURCE AVAILABLE TO RESEARCHERS Māra Abaja Summary Key words: farm plans, Dundaga manor, Herder Institute for Historical Research on East Central Europe

Extensive cartographic material about Dundaga manor has become available to researchers in Herder Institute for Historical Research on East Central Europe since 2011. Before that the material was kept in the private Osten-Sacken family archive, which was not publicly available and therefore it has not been used for research purposes till now. Almost all maps show tenant farms and about a half of them are dating back to the period of the 1881–1916. The maps were a part of farm property purchase contracts, according to Dundagas manor’s farm land books, available in Latvian State Historical Archives. The aim of this publication is to make a contribution to other researchers by providing them with descriptive information about this historical source and supplying it with information from other historical sources and previous researchs. The presentation includes information about dating, accuracy and content of cartographic material, farm’s location and type as well as a reference to the present situation as well as a cartographic reconstruction of Mazirbe and Košrags seaside villages.

113 raksti AVOTI AUGŠZEMES TEIKĀS UN NOSTĀSTOS Juris Urtāns

Atslēgas vārdi: Augšzeme, folklora, avoti, pilskalni, ārstniecība, kultūrainava

Ūdenim cilvēka dzīvē vienmēr ir bijusi gan vispārēja, gan arī ļoti personiska nozīme. Liela nozīme ir labam ūdenim, bet par labu ūdeni arvien ir uzskatīts tekošs, tātad avota ūdens. Par to liecina arī saprotamas un atpazīstamas metaforas — dzidrs kā avots, tīrs kā avots, skaidrs kā avots un citas. Dabisks ūdens avots vienmēr ir lielā vērtē. Laba dzīvesvieta ir tā, kur labs ūdens, proti, dabisks avots. Dabisko avotu īpatnība tāda, ka tie nav ilglaicīgi. Avoti, mainoties apkārtējai videi, piem., izcērtot mežu, izsīkst, maina iztekas vietu, pārpurvojas, avoti tiek appludināti un iztek zem ūdens, avoti rodas arī par jaunu. Avotu nozīme agrākos laikos ir arī mitoloģizēta, sasaistot dabiskos avotus ar dažādām mitoloģiskām būtnēm (piem., Laimas tēls un plaši pazīstamais Viesienas Bolēnu vai Veselības, Acu, Dzīvības jeb arī Lai- mas avots1). Avoti ir arī vērā ņemami ainavas orientieri, iezīmējot gan profāno, gan, jādomā, arī sakrālo ainavu. Lai arī Latvija ir ūdeņu zeme, tomēr avoti bijuši būtiskas ainavas zīmes kā agrākos laikos, tā arī mūsdienās. Avoti ir pietiekami plaši pārstāvēti gan agrākos laikos, gan mūsdienās fiksētā mutvārdu tradīcijā. Domājams, ka folklorā avoti ir klātesoši arī daudz senākos laikos. Avotu tradīcija dažāda: ir avoti, kas zināmi tikai tuvāko māju iedzīvotājiem, un ir plaši pazīstami avoti. Tāpat ir skaidrs, ka daudz kas no senākās avotu tradīcijas tomēr zudis un mūsdienās vairs tikai nojaušams.

Ziņas par Augšzemes teiku un nostāstu Kādreiz daudzi avoti bija zināmi tikai tuvāko avotiem nekad nav tikušas savāktas vienko- māju apdzīvotājiem un, mājām iznīkstot, ja pus vai kā citādi apkopotas. Šī raksta avotu ziņas netika fiksētas, pamazām izbeidzās arī bāze ir materiāls gan no dažādām folkloras, atmiņas par avotu. Piem., tekstā par kādu arheoloģisko un etnoloģisko materiālu krātu- avotu Kaplavā ir teikts: “Ar teikām saistīta vēm un šādu materiālu publikācijām, gan no vieta — avots [..] atrodas meža vidū, purvai- lauka apzināšanas rezultātiem, kas bija sais- nā vietā. Par šo vietu uzglabājušās vairākas tīti galvenokārt ar Augšzemes pilskalniem un teikas3.” Mūsdienās šīs teikas nav zināmas, ezeriem2, gan no arheoloģiskajos izrakumos respektīvi, nav fiksētas, un arī avota vieta nav iegūtajiem dotumiem. lokalizēta. Ne visi turpmāk minētie avoti ir precīzi lo- Kopumā ir izdevies nodalīt 22 Augšze- kalizēti. Dažu avotu vairs nav, citiem zināma mes avotus ar kādu kultūrvēsturisku nozīmi tikai to agrākā vieta, vēl par citiem zināms (1. att.). Avotus var skatīt arī hidroģeoloģiskā, vien nostāsts vai zīmīgs nosaukums, bet kur dzeramā ūdens ieguves, avota ūdens ķīmiskā avots iztecējis, vairs nav nosakāms. Diezgan sastāva vai vēl citās nosacīti par eksaktajām droši, ka Augšzemē ir bijis un droši vien arī vai dabas zinātnēm saukto nozaru kopsakarī- ir daudz vairāk avotu ar dažādu kultūrvēstu- bās. Piem., Augšdaugavas avotus vairāk gan risku nozīmi, nekā tas ir minēts šajā rakstā. kā dabas objektus savulaik uzskaitīja Bruno

114 AVOTI AUGŠZEMES TEIKĀS UN NOSTĀSTOS

1. att. Augšzemes teiku un nostāstu avotu izplatība: 1 — Kaplavas avots; 2 — Kaplavas Šaltupes avots; 3 — Salienas Veselības avots; 4 — Vecsalienas avots; 5 — Lašu Kalnišķu / Cielavu Acu avots; 6 — Lašu Červonkas baznīcas vietas avots; 7 — Subates dzirnavu avots; 8 — Bebrenes Arestantu avots; 9 — Bebrenes avots; 10 — Gārsenes Baltupītes avots; 11 — Aknīstes Saltupes Svētavots; 12 — Elkšņu Petruku pilskalna avots; 13 — Lones Kapu kalna avots; 14 — Zasas parka avots; 15 — Viesītes Mārgas kalna avots; 16 — Saukas Kūliņu pilskalna avots; 17 — Sēpils Mežsētu avots; 18 — Sēlpils Baltiņu Svētavots; 19 — Seces Staburaga Liepavots; 20 — Seces Brunavas Pīpes avots; 21 — Daudzeses Poķu Ellīte; 22 — Sērenes pilskalna avots

Jansons kopā ar saviem studentiem un līdz- esošā materiāla, šī laika cilvēki galvenokārt strādniekiem4. dzīvoja pilskalnos, tāpēc pilskalni bija ne tikai Mēģinot grupēt Augšzemes kultūrvēstu- cilvēku, bet arī tiem piederošo lopu mītnes; riskos avotus pēc to nozīmes, nosacīti tos var lopiem vajadzēja daudz dzeramā ūdens. Avo- dalīt trīs grupās: ti ar tradīciju ir zināmi pie četriem Augšzemes 1) avoti un pilskalni; pilskalniem, kas visumā ir samērā daudz, 2) ārstnieciskie jeb veselības avoti; salīdzinot ar kopējo pilskalnu skaitu Augš- 3) avoti kā kultūrainavas zīmes. zemē. To varētu skaidrot ar avotu nozīmi kā laba ūdens iegūšanas vietu. Agrie Augšzemes Avoti un pilskalni. Pilskalni ir senas no- pilskalni parasti ir atsevišķi reljefa izcēlumi cietinātas dzīvesvietas ar to aploci. Pilskal- ar īpaši stāvām, nereti mākslīgi nostāvinā- nos dzīvojošiem cilvēkiem dzeramais ūdens tām nogāzēm, un šādā kalnā uznest ūdeni bija būtiski nepieciešams. Augšzemē lielākā ne tikai lopu dzirdināšanai, bet arī cilvēku daļa pilskalnu attiecas uz 1. g. t. p. m. ē. un vajadzībām nebūt nebija viegli. Ticamāk, ka m. ē. 1. g. t. pirmajiem gadsimtiem, tas ir, lopi tika dzirdināti pie dabiska ūdens avota uz laiku, kad pārtikas nodrošināšanā lielāka kaut kur pilskalna tuvumā. Pašos Augšzemes nozīme bija lopkopībai. Cik var spriest pēc pilskalnos, respektīvi, nevienā no Augšzemes

115 raksti

pilskalnu plakumiem avoti neiztek, bet pils- dienās avota vieta nav precīzāk lokalizēta. kalnu tuvumā nereti ir dabiskas ūdenskrā- Eglaines Červonkas gadījumā teikas kādu tuves vai to iezīmes, to skaitā arī avoti vai avotu vai precīzāk avota vietu saista ar baz- atmiņas par tiem. Ļoti iespējams, ka laika nīcas nogrimšanu. Ļoti daudzās gan nepub- gaitā pilskalnu avotu senākā (un savulaik ļoti licētās, gan publicētās teikas par Červonkas būtiskā, bet ar laiku neaktuālā) nozīme tika baznīcas nogrimšanu un tās iespējamo uzcel- aizmirsta, bet tā kā avotiem bija bijusi liela šanos7 pēc sižeta ir ļoti līdzīgas pilskalnos no- vieta pilskalnu apdzīvotāju ikdienas dzīvē, at- grimušās pils teikām. Červonkā pilskalns nav miņas par šiem laikiem nosacītā veidā tika zināms, lai gan fiksēto teiku pilskalniskums saglabātas folklorā. vedina pārbaudīt apkārtni, vai tur tomēr nav Tā Kūliņu pilskalna (2. att.) gadījumā kāds iepriekš nezināms pilskalns. Augusts Bīlenšteins rakstīja, ka pie paša Ārstnieciskie jeb veselības avoti. Kā rāda pilskalna ir avots. A. Bīlenšteins neko vai- savāktais materiāls, daudz lielāka nozīme rāk nepasaka, tomēr zīmīgs ir pats fakts, ka Augšzemes avotiem bija kā dziedināšanās avots ticis ieraudzīts, turklāt tieši pilskalna vietām jeb kā veselības avotiem. Materiāls tuvumā: “Stāvās kalnu sienas, kur vien ie- par Latvijas veselības avotiem ir apkopots spējams, apstrādātas, uz kādas ne tik aug- jau 1986. g.,8 tomēr laika gaitā tas ir jūtami stas vietas sen uzarts lauks tiecas uz augšu. papildinājies. Šī veida avoti parasti nav tieši Apartas terases kalna nogāzēs, kādā vietā saistīti ar pilskalniem, tomēr nebūtu nolie- aparts avotiņš”5. dzams, ka arī veselības avotu nozīmei bija jā- Sērenes pilskalna gadījumā stāstīts par būt zināmai jau ļoti senā pagātnē. Izņēmums avotu pie pilskalna, kurā glabājoties nogri- te ir uz pašas Latvijas un Lietuvas robežas mušās pils kunga nauda: “Augstāk, kalna savdabīgais Rites Petruku pilskalns, ko Lat- [Sērenes pilskalna — J.U.] malā, atrodas vijas pusē sauc par Karātavu kalnu9 (lietuvie- avotiņš. Virsaitim bijis daudz naudas, kura šu pētnieki šo pieminekli dēvē par Ažubaļu līdz ar pili nogrimusi zemē. Jāņu naktīs avo- pilskalnu10). Pie pilskalna atradies Māras ak- tiņa dibenā parādoties nauda. Naudu varēšot mens, no kura apakšas iztecējis avotiņš, kas tik tas iegūt, kas spēšot visus nelabos garus apkārtnē skaitījies kā svētavots. Akmens un pārvarēt6.” Ne vienā, ne otrā gadījumā mūs- avota tuvumā atrastas senlietas11.

2. att. Kūliņu pilskalns

116 AVOTI AUGŠZEMES TEIKĀS UN NOSTĀSTOS

3. att. Aknīstes Saltupe

Ar dziedniecību un ar dziedniecības fol- ses Poķu Ellītes sēravots jeb vairāku avotu kloru ir saistīti 12 no Augšzemes teiku un grupa19. Vairāki Augšzemes dziednieciskie nostāstu avotiem. Par avotu dziedniecisko no- avoti kā, piem., Lašu Kalnišķu / Cielavu Acu zīmi liecina arī šo avotu īpašais nosaukums — avotiņš20 savu sākotnējo nozīmi nav zaudē- Veselības avots Subatē,12 Salienā,13 Sēlpilī,14 juši arī mūsdienās. Acu avots Lašu Kalnišķos / Cielavās.15 Visbie- Viens no agrākos laikos pazīstamiem žāk ar avota ūdeni ārstēja acu slimības. Par dziednieciskajiem avotiem Augšzemē bija veselības avotiem ir fiksēts samērā daudz no- Sēlpils Baltiņu Svētavots. Agrākos laikos uz stāstu. Piem., par avotu pie Subates stāstīts: avotu pa platu ceļu pēc ūdens braukuši ārs- “ [..] Toreiz tur bija divi dakteri. Avotiņš bija tēties lieli kungi. Avotā metuši naudu. Kaut pie viena daktera. Kad abi saplēsās, pirmais kad 20. gadu beigās Baltiņu saimnieks Kār- vairs otrajam ūdeni nedeva, aizslēdza avotiņu lis Polāns “intereses pēc paracis avotiņā un ar vāku. Bet kādu nakti vāks bija izlauzts. Tad tur atradis vecus, pussatrūdējušus koka gro- dakteris uztaisīja virsū tādu kā skapi un durvis dus, avota ūdens odis pēc sapuvušas olas”21. aizslēdza. Uz slimnīcu apkopēja katru dienu Šķiet, kāds folkloras teksts bez tiešākas vietas nesa divi nēši. Tēvam roka nedzija, nedzija, piesaistes stāsta arī par šo pašu avotu: “Pie bet tad sāka mazgāt ar avota ūdeni, piepilinā- kāda ezera Sēlpils pagastā atrodas avots, no ja tik drusku karbola, un roka sadzija16.” kura tek “veselības ūdens”. Ļaudis, kas sli- Populārs ir dziednieciskais Aknīstes Sal- moja ar acīm, nāca mazgāt un palika veseli. tupes Svētavots, kas ticis ļaužu apmeklēts Reiz viens avotā iemetis zagtu naudu, tad kā agrākos laikos (1936. g. Gotards Zariņš avots savu spēku zaudējis un ceļo uz ezera rakstīja: “Par šo avotu ļaudis zin stāstīt, [..] pusi.”22 Šādi un līdzīgi motīvi par avota dzied- ka avotam piemītot liels dziedinošs spēks, nieciskā spēka zaudēšanu sastopami par vai- kurš pastāvot vēl šo baltu dienu. Bieži uz rākiem Latvijas veselības avotiem, piem., par viņu nākot cilvēki no tālienes, pat no Lie- pazīstamo Valmieras Zilā kalna avotiņu23. Ar tuvas ar traukiem pēc ūdens”17), tā arī veseļošanos un veselības atgūšanu Augšzemē mūsdienās (3. att.)18. Vēl cits arī samērā saistīti ne tikai avoti, bet arī citas ūdenskrātu- pazīstams dziednieciskais avots ir Daudze- ves, piem., Prodes Ārlaka ezers24.

117 raksti

Aizaugušajā Sēlpils Baltiņu Svētavo- iegūst orientiera jeb ainavas marķiera lomu. ta vietā un no tā kādreiz iztekošā strauta Avota nosaukums, kas apliecina kādreizējo gultnē 1984. g. izdarīti nelieli arheoloģiski avota nozīmību ir, piem., Bebrenes Arestantu pārbaudes izrakumi (4. att.)25. Avota vietu avots: “Lielceļa malā 4 verstis no Bebrenes iezīmēja tumšākas un mitrākas zemes plan- uz Jelgavas pusi. Teika stāsta: Senos laikos kums (caurmērs 2,1 m). Pie avota 0,40 m dzinuši pa lielceļu arestantus. Bijušas vairā- dziļumā atsedza liela ugunskura vietu (pla- kas vietas, kur tie atpūtušies. Viena no šādām tība 1,45 x 0,80 m, dziļums 0,28 m), kas vietām ir bijuse minētais avots. Tur arestanti daļēji pārsedza avota bedri. Dziļāk avota atpūtināti un dzirdināti. No tā avots arī da- bedre palika mazāka, bet to sāka iezīmēt būjis savu nosaukumu “Arestantu avots”26.” tumšas trūdainas zemes plankums (caurmērs Spriežot pēc nosaukuma, ar kaut kādām ta- 1,5 m). Avota bedre bija 1,5 m dziļa, pievelta gad zudušām tradīcijām saistās Seces Bru- ar lielākiem akmeņiem, un tajā bija koki, koku navas Pīpes avots27. Tāpat zīmīgi ir stāstīju- zari un glūdaina zeme. Avota bedres A pusē mi par avotos nogrimušo naudu, kas parasti atsedza iedziļinātu pakāpienu, kurā līmeniski saistās ar daudz senāku mitoloģisko slāni par liktas dažas kārtiņas un plēsta apaļkoka pu- apslēpto mantu, tās mītiskajiem sargiem, par sīte. Domājams, ka pakāpiens bija izveidots, noteikumiem un to izpildīšanu vai neizpildī- lai vieglāk varētu pietikt avota ūdenim. Avo- šanu, lai varētu nesodīts dabūt mantu28. Fol- ta bedres dibenā, ja neskaita Pirmā pasau- kloras tekstā par Lones avotu teikts: “Saukas les kara patronu čaulītes, atrada vēl dzelzs pagastā pie Lones kapu kalna ir mazs avotiņš. cilpu ar smailiem galiem un divus katla vai Viens ogļu dedzinātājs reiz noskatījies, ka ap spaiņa osas apkalumus ar līceņa daļu. No pusnakti pie minētā avotiņa kuroties uguns. avota iztecējušā strauta gultnes dibenu atse- Vienu nakti, kad uguntiņa atkal spīdējusi, tas dza 1,25 m dziļumā. Arī šeit neko, izņemot gājis skatīties, kas tur ir. Piegājis klāt un ie- 19. gs. pudeļu stiklus, neatrada. Iespējams, raudzījis avotiņa malā lielu mucu. Piepēži tas ka ziedojumu paliekas izpētītajā avotā neat- izdzirdis balsi: “Aiztiec mani! Aiztiec mani!” rada tādēļ, ka jaunākos laikos tas rūpīgi iztī- Saucēja nevarējis saskatīt. Balss atkārtoju- rīts. Iespējams arī, ka bijušas vairākas avotu sies trīs reizes. Tad viens teicis: “Simtu gadu iztekas, jo lielajai avota gravai pieslēdzas vai- rākas tagad sausas sāngravas. Avotiem ir zināma vieta senvietu komplek- sā — avots ir šāda kompleksa sastāvdaļa. Šo nosacītību nosaka tas, ka avota senā iz- mantošana vai tā kultūrvēsturiskās tradīcijas izcelsme parasti nav datējama. Kā piemērs varētu kalpot pētītais Sēlpils Baltiņu Svēta- vots. Tā tuvumā ir vairākas kultūrvēsturiski un arheoloģiski iezīmīgas vietas, kam, šķiet, ir arī atšķirīgs datējums: Baltiņu jeb Jozupu senka- pi, divas Baltiņu apmetnes, vairāki teiku un nostāstu akmeņi, kas aprāda avota vietu ļoti plašā kompleksā. Arī mūsdienās atmiņa par avotu kā senu dziedināšanās vietu nav pagai- susi, lai gan paša avota jau sen vairs nav. Avots kā kultūrainavas zīme. Avoti ir 4. att. Arheoloģiskajos izrakumos atraktā zīmīga ainavas sastāvdaļa, tādēļ tie nereti Sēlpils Baltiņu Svētavota vieta

118 AVOTI AUGŠZEMES TEIKĀS UN NOSTĀSTOS esmu gulējusi un simtu gadu vēl gulēšu.” Pēc R. Madonas rajons. Kalni. Upes. Ezeri. tam muca ar lielu troksni iegāzusies avotiņā. Purvi. Meži. Ģeogrāfiska vietvārdu vārd No tā laika uguntiņu pie avota neviens vairs nīca. Rīga, 1999. 109.−110. lpp.; Zie- nav redzējis.”29 donis I., Ziedonis R. Mežu zemē Latvijā. Viena no zīmīgākajām Latvijas ainavas, Rīga: Lauku Avīzes izdevniecība, 2006. arī sakrālās ainavas, vietām bija Staburags — 250. lpp.; Grīnbergs A. Bolēnu avots — ar Pļaviņu HES ūdenskrātuvi noslīcinātā kaļķ- viens no iecienītākajiem svētavotiem Lat- akmens klints Daugavas kreisajā krastā. Par vijā. Vides Vēstis. 2008. Maijs/ jūnijs; Bo- Staburagu fiksētas tautasdziesmas, ziņģes un lēnu Acu avots. Neparastais mantojums. nostāsti, Staburags bieži minēts un aprakstīts Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzī- literatūrā30. Tomēr Staburaga ēnā ir palicis bas inspekcija, 2008. 47. lpp. un daudzi tam tuvumā esošais Liepavots, kam arī ir bi- citi. jusi nozīmīga vieta Staburaga mītiskajā ap- 2 Urtāns J. Augšzemes pilskalni. Rīga: Nor locē kā avotam ar dziednieciskām spējām31. dik, 2006; Urtāns J. Augšzemes ezeri. Augšzemes avotu loma mūsdienās nav Arheoloģija un folklora. Rīga: Nordik, ne zudusi, ne arī īpaši mazinājusies, varbūt 2008. vienīgi pārveidojusies. Ap avotiem veidojas 3 R. Šnores 1930. g. 17. marta ziņojums jauns folkloras slānis. Tā ir folkloras rakstu- no skolēna (?) N. Žundas stāstījuma. Gla- rīga iezīme, jo folklora mainās un papildinās, bājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kaut kam izzūdot, parādās jauninājumi, kas Arheoloģijas departamenta arhīvā (turp- folklorai ļauj būt vienmēr dzīvai. Piem., radu- māk — LNVMA). šies jauni folkloras teksti par Gārsenes Baltu- 4 Jansons B. Augšdaugavas avoti. Daugav- pītes ozolu un avotu,32 Zasas avotu, kas no- pils: Saule, 1993. saukts par Ķeizaravotu vai Svētavotu,33 u.c. 5 Bīlenšteins A. No Sunākstes līdz Neretai. Pie Augšzemes avotiem, atbilstoši mūsdienu Augškurzemes ceļojuma ainas 1882. g. izpratnei par informāciju un tās pasniegšanu, Mūsu stāsti. Dzērvieši, lonieši un saucieši tiek veidotas norādes, zīmes, avoti tiek labie- laiku lokos. Jēkabpils, 2006. 12. lpp. kārtoti, iesaistīti plašākās tūrisma aktivitātēs. 6 LU Literatūras, folkloras un mākslas insti- No avotiem ņem ūdeni, dzirda lopus, atdze- tūta Latviešu Folkloras krātuve (turpmāk — sē pienu. Varētu teikt, ka Augšzemes avotu LFK) 861, 172. tradīcija pastāvēja, pastāv un pastāvēs arī 7 LFK 17, 21581; LFK 17, 25590; LFK nākotnē. 17, 28407; LFK 69, 1454; LFK 512, 4560; LFK 929, 52477; LFK 935, Avoti un piezīmes 30249; LFK 935, 37013; LFK 1178, 1 Rudenāja E. Gaiziņkalns un tā apkār- 628; LFK 1602, 2995; LFK 1621, 26; tne. [B.i.v. (Madona?) un b.i.g. (1956?)]. LFK 1800, 993; LFK 1800, 1352; LFK 19.−21. lpp.; Latviešu tautas teikas. 1800, 2137; LFK 1800, 2190; LFK Izlase. Sak. Ancelāne A. Rīga: Latvijas 1800, 2223; LFK 1800, 5283; LFK PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1800, 5549; LFK 1933, 3; LFK 1933, 1961. 156.−157. lpp.; Ķuzāne L. Jūlijs 9; LFK 2012, 1165 u.c. Bielenstein A. Dievkociņš. Biogrāfisks stāsts. Rīga: Lies- Kurzemes augšgalā. 7. Latviešu Avīzes. ma, 1980. 105., 112., 116.lpp.; Latvie- 1883. Nr.7; Bartusevičs P. Teika par šu tautas teikas: Izcelšanās teikas. Izlase. kādu Eglaines baznīcu. Latvijas Jaunat- Sast. Ancelāne A. Rīga: Zinātne, 1991. ne. 1932. Nr. 6(80); Rogožins V. Eglaine. 313.−314. lpp.; Žukova Z. Laimas pēdās Ieskats Lašu, Šēderes, Eglaines un Prodes pēdājot... Labrīt. 1994. 25. jūl.; Avotiņa vēsturē. Rēzekne: Latgales kultūras centra

119 raksti

izdevniecība, 2001. 3.−4. lpp. u.c. Nav 23 M. L. [Lapas Mārtiņš]. Zilais kalns. Bal- norādītas daudzu LFK teiku publikācijas tijas Vēstnesis. 1870. Nr. 30; Balodis dažādos teiku krājumos un apkopojumos. W. D. Jumeras leja un viņas eewehro- 8 Уртанс Ю. Целебные и культовые ис- jamas weetas. Walmiera: P. Skrastiņa точники Латвии. Из истории медицины. apgāds [1909]. 13. lpp.; Баллод Ф. Т. ХV. Рига: РМИ, 1985. С. 85−93. В. Некоторые материалы по истории 9 Par Petruku pilskalnu sk. plašāk: J. Ur- латышского племени с IX по XIII столетие. tāns. Elkšņi — Alksniai. Pieminekļi abpus Записки Московского археологического robežai. Labietis. 11993. g. 85. burtnīca. института. Т.8. Москва, 1910. C. 52; 2972.−2976. lpp. Melnalksnis A. Zilais kalns. Latvija. Ilus- 10 Lietuvas piliakalniai. Atlasas. II tomas. trēta ģeogrāfijas hrestomātija skolām un Lazdijų–Šilalės rajonai. Sud. Z. Baubonis, pašmācībai. Rīga, 1924. 35.−37. lpp.; G. Zabiela. Vilnius, 2005. P. 358. Cukurs R. Burtnieku ezers un tā upes. 11 Kādreizējā Petruku māju iedzīvotāja Ar- Rīga, 1930. 45.−46. lpp. u.c. nolda Dingas 1988.g. 27.maija vēstule J. 24 LFK 1800, 296; LFK 1800, 995; LFK Urtānam. Glabājas Valsts kultūras piemi- 1800, 1003.; O. Krolls. Ezeri. Kultūras nekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu Vēstnesis. 1921. Nr. 4.−6; J. Urtāns. dokumentācijas centrā (turpmāk — VKPAI Arlaks. Labietis. 2008. 115. burtnīca. PDC). 4420.−4425. lpp. 12 LFK 1800, 242. 25 J. Urtāns. Pētījumi Valmieras rajonā un 13 LFK 1800, 138. 14 Sēlpils ciemā. Zinātniskās atskaites sesi- A. Gusara 1931. g. 17. septembra ziņo- jas materiāli par arheologu un etnogrāfu jums. Glabājas LNVMA. 1984. un 1985. gada pētījumu rezultā- 15 Urtāns J., Radiņš A., Čudars D. Arheolo- tiem. Arheoloģija. Rīga: Zinātne, 1986. ģisko pieminekļu apsekošana Latvijā. Zi- 116., 118.lpp. nātniskās atskaites sesijas materiāli par 26 [?]. Stroda nedatēts pirmskara laika ziņo- arheologu un etnogrāfu 1979.gada pētī- jums. Glabājas LNVMA. jumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 1980. 27 106. lpp. Stāstīja Ainis Brūklenis Koknesē 1974.g. 16 LFK 1800, 242. oktobrī. 17 Zariņa 1936. g. 8. oktobra ziņojums. Gla- 28 Sk. plašāk: Tāle I. Paslēptā nauda. Kultūras bājas LNVMA. krustpunktu meklējumi. Rīga: Latvijas 18 Grīnbergs A. Zemgales reģiona senās kul- Kultūras akadēmija, 1998. 51.−62. lpp.; ta vietas. The Ancient Cult Sites of Zem- Tāle I. Paslēptā nauda: naudas racēja gale Region. SIA „Jelgavas Tipogrāfija” pārbaudījums. Letonica. Humanitāro [B.i.g. (2012)]. 180.−183. lpp. (Nr. 63.) zinātņu žurnāls. 2000. Nr. 1(5). 68.−82. 19 Ziedonis I., Ziedonis R. Mežu zemē Lat- lpp.; Simt gadu gulēju, vēl simt gulēšu. vijā. 106.−107. lpp.; Grīnbergs A. Zem- Teikas par mantas vietām Latvijas nova- gales reģiona senās kulta vietas. The dos. Sastādītāja, ievada un apcerējuma Ancient Cult Sites of Zemgale Region. autore I. Vītola. Zinātne, 2005. 140.−141. lpp. (Nr. 47.) 29 Latviešu tautas pasakas un teikas. XV sēj. 20 D. Čudara 1979. g. 13. maija ziņojums. P. Šmita sakārt. Rīga: Valters un Rapa, Glabājas VKPAI PDC. 1937. 15.lpp. 21 A. Gusara 1931. g. 17. sept. ziņojums. 30 Sk. pārskatu par Staburaga un tā folkloras Glabājas LNVMA. atspoguļojumu 19.gs. publikācijās: Gru- 22 LFK 876, 1297. dule M. Stendera dzimta Sēlijā. Latvijas

120 AVOTI AUGŠZEMES TEIKĀS UN NOSTĀSTOS

Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. 2010. Aizkraukles rajons laikmetu krustcelēs. 5/6: 88−90. Aizkrauklē, 2008. 185.−186. lpp. u.c. 31 Sams M. Pa Daugavas krācēm un klin- 32 Gārsene Sēlijas pērle. Buklets. Teksts un šainiem krastiem. Atpūta. 1931. Nr. foto: A. Punculis [B.i.g. (21. gs. sāk.) un 350; Latviešu tautas pasakas un teikas. b.i.v.]. XIV sēj. P. Šmita sakārt. Rīga: Valters un 33 Z. Babakova. Pa mūsu novada ceļiem. Brī- Rapa, 1936. 391. lpp.; Avotiņa R. Sta- vā Daugava [Jēkabpilī]. 1997. g. 2. aug.; buraga pagasts. Vietvārdi, ģeogrāfija, kul- B. Lielmeža. Tepat Latvijā. Māja. 2003. tūras mantojums. Rīga, 2007. 27.−28. 13.−19. aug. lpp.; Kviesis A. Kāda novada dziesma.

UPPER LATVIA’S TALES AND LEGENDS ABOUT SPRINGS

Juris Urtāns Summary

Key words: Augšzeme, folklore, springs, hillforts, treatment, cultural landscape

Springs are considerable landmarks of scenery marking both the profane and sacred lands- capes. Springs are widely represented in oral tradition, however, much has been lost from the former spring-concerned traditions. Information about Upper Latvia’s tales and legends about springs have not been summarised yet. In total, 22 springs with cultural historical significance have been identified for now (Fig. 1), which can be divided into three groups. 1. Springs and castle mounds. In Upper Latvia most of the castle mounds date back to I millennium BC and the first centuries of I millennium AD, i.e. to the period when cattle- breeding played an essential role in food provision, and drinking water was vitally important. Feasibly, cattle were watered at a natural spring somewhere near the castle mound. Springs associated with a tradition are known near four castle mounds of Upper Latvia (Fig. 2). Quite probably, the older meaning of springs of castle mounds has been forgotten, but memories of them have been preserved in folklore in some conditional way. 2. Remedial springs. Springs had greater importance as remedial springs, which concerns 12 springs. The remedial role of the springs is indicated by their names, e.g. Health Spring, Ocular Spring. The ailments most frequently cured in springs were ocular diseases. A considerable number of tales have been registered about remedial springs. The remedial Saltupe Svētavots spring of Aknīste was very popular (Fig. 3). One of formerly most known remedial springs was Baltiņi Svētavots spring of Sēlpils in the overgrown bed of which archaeological test excavations were made (Fig. 4). 3. A spring as a mark of the cultural landscape. Springs have also the role of landmarks being a peculiar part of the scenery. This is indicated by special names of springs, stories about money sunk in springs which usually are associated with a much older mythological layer. One of the most significative Latvian scenery sites was Staburags rock, to a certain extent oversha- dowing the Liepavots spring that is located in its environs. The role of Upper Latvia’s springs has not disappeared today, nor even decreased, but maybe only transformed. A new folklore layer is being formed around springs, which includes also the former layers.

121 zinātnes dzīve Dzintara konference Sanmarīno

Šā gada 3.–4. aprīlī Sanmarīno notika divi Latvijas un divi Lietuvas arheologi un pa starptautiska konference “Dzintara ceļi. Senā vienam pārstāvim no Apvienotās Karalistes, kulturālā un komerciālā komunikācija starp Austrijas, Bulgārijas, Grieķijas un Slovākijas. reģioniem”. Tās organizatori — Sanmarīno Konferences tematiskie bloki aptvēra ne- “Seno ceļu un komunikācijas virzienu starp olītu Baltijas reģionā (četri referāti), bronzas nācijām” starptautiskā komiteja (C.V.I.A.), laikmetu Austrumbaltijā (2) un Viduseiropā, kuras darbības koordinators ir profesors Pjers ciešā saistībā ar dzintara ceļu izveidi bronzas Luidži Kellarosi (Pier Luigi Cellarosi) un kura laikmetā (6), Efesā, Mikēnās un Adriatikā, sadarbojas ar Eiropas Savienību, kā arī Eiro- Peloponēsā un Trāķijas teritorijā (5). Itāļu pas Padomi. speciālisti desmit referātos rādīja vispusīgu Konferencē tika nolasīti 27 referāti, kas pieeju dzintaram, sākot ar agrās bronzas aptvēra plašu izpētes teritoriju no Baltijas jū- laikmetu un beidzot ar Romas laiku. Tā bija ras līdz Baltajai jūrai neolītā un no Baltijas ideāla un vienreizēja iespēja uzzināt pēdējo jūras līdz Adrijas un Melnajai, kā arī Ege- pētījumu rezultātus tieši šajā reģionā. jas jūrai bronzas, agrās dzelzs laikmetā un Saskaņā ar konferences programmu, ap- Romas varenības laikā. Konferences darbā skatu sākšu ar neolītu, kura laikā veidojās pir- piedalījās desmit itāļu, pieci poļu, trīs čehu, mie dzintara ceļi Baltijas jūras austrumu un

123 2014. gads 68. sējums 3./4. numurs

dienvidu piekrastē. Par visgarāko šāda tipa ju ceļi Eiropā. Tas nozīmē, ka arī Volgas un ceļu uzskatāma garā distance no Baltijas jū- Okas reģionā atklātie ir par pāris tūkstošiem ras austrumu un dienvidaustrumu piekrastes gadu vecāki salīdzinājumā ar Viduseiropas līdz pat Baltajai jūrai ziemeļos. Kuršu kāpu agrā bronzas laikmetā izveidotiem Baltijas– Jodkrantes kolekcijas trapecveida piekariņu Adrijas ceļiem. un pogveida, kā arī cauruļveida kreļļu atra- Par Austrumbaltijas dzintara neolīta ce- dumi, kā arī Sventājas (Šventoji) lagūnas un ļiem ziemeļu un dienvidu virzienā, saistot tos Sārnates neolīta dzintara apstrādes darbnīcu ar vispārēju informāciju par dzintara pētniecī- atklājumi pagājušā gadsimta 50.–70. gados bu šajā reģionā, sākot ar 1882. g. publicēto norādīja uz dzintara pārpilnību un tā izman- Jodkrantes, Kuršu kāpu, kolekciju, referēja tošanu maiņai. Apmaiņas ekvivalenti un Viļņas Mākslas akadēmijas prorektors Adoms cēloņi ir saistāmi ar diviem fenomeniem — Butrims, kurš saskatīja dzintara rotu dažādī- arheoloģiskiem atklājumiem Austrumbaltijas bu vidējā un vēlā neolīta kultūras dzintara ap- neolīta dzintara apstrādes pētniecībā. Pir- strādātāju izstrādājumos. Īpaši tika izceltas mais no tiem ir Lubāna mitrāja neolīta dzin- lodveida amforu kultūrai piederošās skaistās tara apstrādes centra izpēte 60.–90. gados. ornamentētās dzintara ripas. Referāts tika Tas strādāja bez sava dzintara un to iegu- noslēgts ar Ržucevas (Pamares) kultūrai pie- va Litorīnas jūras piekrastē, apmainot pret derošo izstrādājumu apskatu un norādi par augstvērtīgu kramu, kuru, savukārt, maiņas iespējamu neolīta dzintara aizplūšanu no ap- ceļā varēja iegūt no Volgas augšteces reģio- strādes centriem pa upju tīkliem uz dienvid- na. Otrs fenomens ir Končanskas kapulau- austrumiem. ka atklājums Volgas augšteces labā krasta Vislas grīvas Litorīnas jūras saskaloto Mstas upes baseinā uz ziemeļaustrumiem smilšu nogulumos sakrājušies dzintari un no no Ilmeņa ezera, kur 267 apbedītajiem tiem gatavotās pirmās apstrādes pakāpes sa- bija 166 dzintara piedevas, no vienas līdz gataves ir tēma, ko, pamatojoties uz ilga lai- 400 vienībām. Šī dzintara lietu pārpilnība ka arheoloģiskajiem izrakumiem, izstrādājis ļauj 12 000 vienības saturošo Končanskas Varšavas Universitātes profesors Ričards Ma- dzintara kolekciju uzskatīt par kāda vēl neat- ļinovskis, publicējot grāmatu “Aizvēsturiskais klāta repdistribution centra izveidei piederī- dzintars Vislas deltas reģionā” (Prahistoriczn- gu Volgas augšteces reģionā. Ņemot vērā šos ne bursztyniarstwo na Zulawach Wislanych. atklājumus, dzintara lielas distances ceļu Malbork, 2014). Šeit atklātas 640 vēlā ne- esamība bija pierādāma, kartografējot dzin- olīta sezonālas dzintara pirmapstrādes vietas. tara atradumus Daugavas augšteces kreisā Bronzas laikmeta dzintara problēmas krasta pieteku sistēmā, tālāk skatot Volgas referātā “Kontakti un apmaiņa bronzas laik- augšteces labā krasta pietekas, Volhovas upi, metā Latvijas teritorijā, skats uz dzintaru un Ladogas ezera piekrasti, Karēļu zemes šauru- bronzu” apskatīja LU Arheoloģijas departa- mu, Sviras upi, Oņegas ezera rietumpiekras- menta vēsturnieks Andrejs Vasks. Joprojām ti līdz pat Zalavrugas akmens konstrukcijas nav atrastas dzintara apstrādes darbnīcas, kapam Baltās jūras piekrastē. Jānorāda, ka pēdējā no tām konstatēta Latvijas austrumu jau Austrumbaltijas un Austrumeiropas vidē- daļā, Lubāna mitrājā, Lagažas apmetnē, kas jā neolītā elites kapa piedevās bija dzintars. attiecināma uz agrā bronzas laikmeta sāku- Vēlajā neolītā Austrumbaltijas dzintara ceļu mu. Kur dzintara izstrādājumi tika izgatavoti virziens bija vērsts uz dienvidiem, sasniedzot un kur tos nēsāja Austrumbaltijas bronzas Dņepras vidusteci, kur tas tika atrasts Vidus- laikmetā? Šādu jautājumu referātā iztirzā- dņepras auklas keramikas elites kapu piede- ja Lietuvas vēstures institūta pētniece Agne vās. Šie ir visagrākie tālu ejošu komunikāci- Civilīte. Joprojām tiek diskutēts jautājums

124 zinātnes dzīve par neapstrādāta dzintara vai gatavās pro- tara ceļu savas atziņas izteica trešais Čehi- dukcijas aizplūdi no Sembijas pussalas. Re- jas Zinātņu akadēmijas pārstāvis Miroslavs ferente apskatīja galvenos bronzas laikme- Hitrāčeks. Šajā laikā dzintaram ir plašāks tam piederošo kreļļu tipus, kuri ir identiski teritoriālais kontakts (Bohēmija, Morāvija un lielam kultūrapgabalam, vēršot uzmanību uz Slovākijas DR daļa), dzintara ceļš ir gājis caur kreļļu virkņu saturētājiem. Morāviju, vēlajā Hallštates un La Tene perio- Ar faktoloģisko materiālu bagāti bija refe- dā pavirzoties nedaudz uz rietumiem. Dzinta- rāti, kas veltīti garās distances dzintara ceļu ra rotas tika gatavotas turpat uz vietas. izveidei jau Viduseiropas agrajā bronzas laik- Dzintara ceļi Mikēnu pasaulē, kura satur metā, turpinot arī vidējā un vēlā bronzas laik- 3523 dzintara izstrādājumus, tiek pētīti Eiro- meta dzintara ceļu apskatu. Čehijas Zinātņu pas plašāka konteksta skatījumā, jo Pozna- akadēmijas arheologs Mihails Ernē nolasīja ņas Universitātes pārstāvis Janušs Čebršiks ir vienu no labākajiem konferences referātiem, veicis paraugu atlasi, pielietojot specializēto iepriecinot klausītājus ar kodolīgu informā- laboratoriju infrasarkano staru spektroskopiju ciju par Unetices (Aunjetitz) kultūras agrā sukcinīta noteikšanai. Referātā skaidri iezī- bronzas laikmeta 106 objektiem Bohēmijā, mēti pieci galvenie dzintara ieplūšanas ceļi: kuru vairākums (82 %) ir kapiem piederoši. no zvanveida kausu kultūras Eiropā, Vesek- 3600 dzintara izstrādājumu veido kapa pie- sas, Unetices, Armorican un El Argun (Spāni- devas 304 apbedītajiem. 97,6% šo darbu ar jas dienviddaļā) kultūrām. Referātā parādīta vienkāršo urbumu ir tipiskas virtenēm piede- arī detāla šo ciklu hronoloģija. Periodizācija rošās krelles. Visbagātākais Mikulovices kaps ir sastādīta, izmantojot rotu komplektu da- satur 430 dzintara krelles un sešus diskus. žādību, kuru veido krelles, kreļļu virtenes, Pārsteidzoši, ka agrajam bronzas laikmetam diski. Galvenie kreļļu veidi ir lodveida rupjas Bohēmijā pieder arī dzintara riņķis, virs kura vai pieplacinātas lodveida dažāda biezuma izvietota un saplūst ar to vienā rotā taisn- krelles. stūrveida simetriskā augšdaļa, kas atgādina Bulgārijas Zinātņu akadēmijas profesore Mikēnu šahtu kapenēs atrastos divus riņķus Diana Georgijeva referēja par dzintaru Trāķi- ar pieplacinātu un saplūstošu taisnstūrveida jā. Enerģiskā izrakumu veicēja atzīmēja, ka augšdaļu. Vai tas neliecina par Bohēmijas jau 5. gs. Balkānu pussalas teritorijā līdz pat dzintara apstrādātāju tālajiem sakariem? Melnajai jūrai dzīvoja grieķi, bet 4. gs. valo- Ne mazāk interesants bija otra Čehijas Zi- ni nodibināja grieķu un maķedoniešu valsts nātņu akadēmijas referenta Staņislava Stuh- līmeņa politizētu apvienību, kas jau 2. gs. lika priekšlasījums par Morāvijas dzintaru kļuva par Romas provinci. Referente apska- bronzas laikmetā. Ievaddaļā tika raksturots tīja vidējā bronzas laikmeta dzintara atradu- finālā eneolīta zvanveida keramikas (bell mus — 5000 dzintara krelles. Jāatzīmē, ka beakers) kultūras dzintars, kas pārstāvēts ar D. Georgijevas vadītajos arheoloģiskajos mums labi zināmām pogveida un cauruļveida izrakumos bieži ir atrastas arī zelta rotas. krellēm, tajā skaitā parādot arī Lehovices rip- Viņas popularitāte ir pietiekami liela, lai or- veida un konusveida krelles (desmit atradu- ganizētu ekspedīcijas ar ārvalstu studentu mu vietas, 14 kapu piedevas, 60 senlietas). palīdzību. Ripveida kreļļu atradumi Unetices (11 vietas, Insbrukas Universitātes profesors Alek- 15 kapi, 41 senlieta), Tumuli un Urnlauku sandrs Naso referēja par Artemis svētnīcas kultūras krelles tika rādītas arī katalogā, to (Turcijas rietumu piekrastē) arheoloģiskajiem pabeidza ar Hallštates un Lužicas kultūru izrakumiem. Viņš iepazīstināja auditoriju ar kreļļu raksturojumu. Par Viduseiropu un vēlā lielisku 700 vienību lielu dzintara kolekci- bronzas, kā arī agrās dzelzs laikmeta dzin- ju. Tā iegūta arheoloģiskajos izrakumos ap

125 2014. gads 68. sējums 3./4. numurs

templi. Šo lielisko joniskās arhitektūras tem- Pizas Universitātes pārstāve Marinella Pa- pli nodedzināja, bet Aleksandrs Lielais to licis skuinuci īsi raksturoja Romas laika dzintara restaurēt. periodu, norādot uz Akvilejas un Ķelnes dzin- Vladimirs Turkāns un Margarita Musilova tara apstrādes skolu izveidi, kā arī vietējām no Slovākijas Nacionālā arheoloģijas muze- Apūlijas dzintara apstrādes darbnīcām. Savu- ja un Monumentu aizsardzības institūta ie- kārt Guido Rosada no Padujas Universitātes pazīstināja ar diviem galvenajiem dzintara runāja par slavenajiem Romas ceļiem Via ceļu komerciāliem maršrutiem Slovākijas te- Popillia un Via Flamina, kuri gāja uz zieme- ritorijā. Viens ir Donavas dzintara ceļš, kas ļiem līdz Rimini un Adrijas jūrai. Eksistēja arī savienoja reģionu ar Reinas upes baseinu Venēcijas–Ravennas ceļš, bija izveidota ostu un Alpiem, un otrs — ceļš no Baltijas jūras sistēma, kā arī upju un lagūnu ceļi. līdz Vidusjūrai. Tika atzīmēti arī nozīmīgākie Nobeigumā jāatzīmē Ferrāras Univer- dzintara caurplūšanas un apmaiņas punkti — sitātes profesora Paolo Bellintano referāts Donavas un Morāvijas satekas vieta, Romas par Alpu lomu Baltijas dzintara izplatīšanā. laika ekskluzīvo dzintara izstrādājumu izga- Dzintars tika pārnests pa centrālo ceļu caur tavošana un nocietinātu pilsētveida vietu Alpiem, uzsverot tā nozīmīgumu dzintara iz- celtniecība, kurām bija industriālas, tirgus un platībā no ziemeļiem. Ziemeļitālijas dzintara administratīvas funkcijas. kolekcija satur 12.–10. gs. 200 paraugus. Referātu par Itālijas dzintara ieplūšanu un Visagrākā dzintara parādīšanās Itālijā tiek difūziju nolasīja Aizvēstures un arheoloģijas saistīta ar agro bronzas laikmetu. Vidējā pētniecības centra pārstāve Veronika Galla, bronzas laikmeta laikā, iespējams, jau parā- kas bija sagatavojusi to kopā ar viszinošāko dās lokālā vidē gatavotās krelles. Par šī fak- dzintara pētniecības speciālisti šajā valstī ta apstiprinājumu tika referēts jau 2013. g. Nuciju Negroni Katahiju no Milānas Univer- Eiropas arheologu asociācijas 19. konferencē sitātes. Bija lietderīgi uzzināt, kā bronzas Dzintara pētniecības sekcijā, norādot par at- laikmetā dzintars nokļuva Itālijas ziemeļos, klāto 13.–12. gs. Baltijas dzintara apstrādes kur bija galvenie bronzas laikmeta un dzelzs darbnīcu ar Tyrins tipa krellēm. laikmeta dzintara maiņas punkti. Visspēcīgā- Konferences dalībnieki Sanmarīno ap- kā dzintara ieplūšana notika 8.–6. gs., figu- meklēja slaveno Museo Civico Archaelogico, rālo rotājumu izgatavošana sākusies ar 8. gs. arī Verucchio muzeju, kas ierīkots romantiskā Lokālos ceļu savienojumus Itālijas iekšzemē vietā sena klostera ēkā un pārsteidz ar koka ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmas palīdzī- kroņa un austu audumu atradumiem, ideāli bu veikusi Sjēnas Universitāte. Par dzintara darinātiem dzintara svārpstiem un apbrīnoja- izplatību Adrijas areālā dzelzs laikmetā un armi skaistām apģērba saspraudēm. haiskā laika starpperiodā referēja Itālijas pār- Liela pateicība jāizsaka konferences orga- stāvis Andrea Celatino, raksturojot vislielākās nizētājiem — “Seno ceļu un komunikācijas šī perioda dzintara izplatības un sadalīšanas virzienu starp nācijām” starptautiskajai komi- vietas, kā sasniegts augsta līmeņa dzintara tejai par iespēju iepazīties ar tik plašu akadē- apstrādes stils, kas atspoguļojas kapeņu pie- misku skatījumu uz dzintara ceļu pētījumiem. devās. Ilze B. Loze

126 zinātnes dzīve

LatviJAS zINĀTŅU AKADĒMIJAS korespondētājloceklis VilniS ZariņŠ (24.05.1930.–30.01.2014.) lATVIEŠU FILOZOFAM AIZEJOT MŪŽĪBĀ UN GARA NEMIRSTĪBā

daudzu, ļoti daudzu cilvēku atmiņās, prātos un sirdīs. Šķiet, filozofam bija svarīgi palikt ne tikai tekstos, bet arī cilvēkos — studentos, lasītājos, klausītājos, politiķos, kolēģos, drau- gos, un mēs varam just dziļu lepnumu, ka mums ir bijis savs, latviešu Sokrats — filozofs Vilnis Zariņš, filozofisks jau savā veidolā un garīgajā satversmē. Vienmēr labvēlīgs, smai- došs un līdzsvarots, viņš sarunājās ar visiem un ikvienu, jo viņš katru sarunu uztvēra kā filozofisku situāciju, neatkarīgi no tā, vai dialoga partneris bija nejaušs ceļa biedrs, mazs bērns vai akadēmiķis. Vilnis Zariņš bija izredzēts, jo viņš jutās un bija brīvs — brīvs visos laikos. Viņa brīvī- bu nodrošināja pirmām kārtām viņa milzīgā intelektuālā erudīcija un zināšanas latviešu un pasaules kultūrā, filozofijas vēsturē, kā arī brīvais, metaforiski ķecerīgais pasniegšanas stils, kas jau padomju režīma un dialektiskā Kopš šī gada 30. janvāra Vilnis Zariņš — un vēsturiskā materiālisma dogmatikas laik- filozofs, tulkotājs, politiķis, grāmatu un pub- metā ļāva sajust brīvības saldo garšu. Tikpat licistisku eseju autors, Triju zvaigžņu ordeņa aktīvs Vilnis Zariņš bija arī Latvijas faktiskās kavalieris, LZA korespondētājloceklis, ir pie- neatkarības atgūšanas aktivitātēs 20. gadsim- pulcējies nemirstīgo saimei — M. Monteņam, ta 80.–90. gados, par to saņemot Barikāžu F. Larošfuko, D. Didro, F. Voltēram, B. Spino- cīņu piemiņas zīmi, bet vēlāk — iesaistoties zam, Roterdamas Erasmam, G. Leibnicam, politiskajās debatēs par nacionālas valsts un M. Fuko. Arī citiem domas milžiem, kuru demokrātijas nostiprināšanas principiem (bijis darbus viņš ir tulkojis, komentējis un skaid- ievēlēts arī Rīgas domē un darbojies kā Lat- rojis, rakstot priekšvārdus un apceres latviešu vijas Prezidenta vēstures komisijas loceklis). lasītājam. Vilnis Zariņš ir dzimis Jūrmalā, Asaros, Lai gan filozofa Viļņa Zariņa dzīve un mūža mācījies un beidzis Latvijas Valsts Pedago- devums ir saistīti galvenokārt ar akadēmisko ģiskā institūta vēstures fakultāti (1953). No jomu — ilggadēju docēšanu Latvijas Valsts 1953. līdz 1964. gadam strādājis par skolo- universitātē (LVU) un Latvijas Universitātē tāju Neretas vidusskolā. Laikā no 1964. līdz (LU) un darbu Filozofijas un socioloģijas insti- 1967. gadam mācījies LVU klātienes aspi- tūtā (FSI), tomēr viņa vārds ir iegravēts latvie- rantūrā, specializējoties filozofijas vēsturē, šu kultūrā šī vārda visplašākajā nozīmē, arī un 1971. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta

127 2014. gads 68. sējums 3./4. numurs

disertāciju par nacionālsociālisma ideoloģiju, vēstures izpētei, publicējot apceres par bet 1992. gadā ieguvis filozofijas doktora Andreju Spāģi, Emīlu Dārziņu, Frici Roziņu, grādu. No 1967. līdz 1985. gadam bijis do- Kārli Ulmani, par brāļu Kaudzīšu “Mērnieku cents LVU un lasījis lekcijas filozofijas vēsturē laikiem” u.c. un klasiskajā vācu filozofijā humanitāro spe- Savukārt filozofa asprātīgais un ironis- cialitāšu studentiem — filozofiem, filologiem kais (vietumis sarkastiskais) gars ir izpaudies un vēsturniekiem. No 1985. gada strādājis grāmatās, kas veltītas sabiedriskās apziņas Filozofijas un tiesību, vēlāk — Filozofijas un izpētei un nacionālās idejas aizstāvībai un socioloģijas institūtā par vadošo pētnieku, pamatošanai — “Kraukļu un cīruļu laiks. kas bija arī viņa pēdējā darba vieta. Vaļasbrīžu piezīmes par kultūru un dzīvi”. Visnozīmīgākais Vilņa Zariņa zinātniskais “Zvaigzne ABC”, 1995; “Kam pieder nams?” devums, sākot jau ar 20. gadsimta 70. ga- Publicistikas, interviju un politisku pasaku diem, ir saistīts ar pagātnes domātāju dar- apkopojums. LU FSI, 1999; “Brīvības pievār- bu tulkošanu grāmatu sērijā “Avots” (izdev- tē”. LU FSI, 2005. niecībā “Zvaigzne”, vēlāk “Zvaigzne ABC”), Pavisam nesen Vilnis Zariņš FSI Zināt- sagatavojot aptuveni 25 pasaules filozofijas niskajai padomei iesniedza savas jaunākās/ klasiķu tekstus izdošanai latviešu valodā (lī- pēdējās grāmatas manuskriptu. Viņa gars tur- dzās Eiropas klasiķiem minams arī Laodzi pinās, tas ir nemirstīgs arī mūsos. “Daodedzin” tulkojums). Vilnis Zariņš (tāpat kā viņa draugi un Goddevībā un pateicībā — domubiedri — Pēteris Laizāns un Augusts LU Filozofijas un Milts) lielu nozīmi piešķīra arī Latvijas ideju socioloģijas institūta kolēģi

128 zinātnes dzīve ZINĀTNES DZĪVES HRONIKA

Janvāris 14. janvārī LZA parakstīta vienošanās par 2014. gada L’ Oreal balvu “Sievietēm zināt- 2. janvārī LZA goda loceklei Maijai Ein- nē” ar UNESCO Nacionālās komisijas un LZA feldei — 75. atbalstu. Balva paredzēta dzīvības zinātņu un materiālzinātņu pārstāvēm zinātniskās LZA goda doktorei Ilzei Ilziņai — 80. pētniecības darbu veikšanai un zinātnes kar- jeras attīstībai Latvijā. Parakstīja: LZA prezi- 4. janvārī akadēmiķim Tālim Milleram — dents O. Spārītis, L’Oreal pārstāvis Baltijas 85. valstīs Benua Žilia un LU rektors Mārcis Au- ziņš (www.lza.lv, Diena. 2014. 17. janv.). 6. janvārī LZA korespondētājloceklim Alfrēdam Miltiņam — 75. 15.−16. janvārī LZA prezidents O. Spārī- tis viesojās Azerbaidžānas Nacionālajā zināt- LZA goda doktoram Aldonim Vēriņam — ņu akadēmijā Baku un tikās ar akadēmijas 85. prezidentu Akifu Alizadi (Akif Agamekhti oglu Alizadeh). Abu akadēmiju prezidenti paraks- 7. janvārī LZA Senāta sēde, kurā noti- tīja Memorandu par divpusējas sadarbības ka akadēmiķa Tāļa Millera godināšana 85. attīstīšanu zinātnes un inovācijas jomā. dzimšanas dienā. Senāts piešķīra LZA 2014. gada vārdbalvas. Ar zinātnisku ziņojumu “Par 17. janvārī P. Stradiņa dzimšanas dienā profesiju prestižu vidusskolēnu vērtējumā — Medicīnas vēstures muzejā atvērta L. Blauas divu paaudžu salīdzinājums” uzstājās Dr.sc. grāmata par J. Stradiņu, atklāta jubilāram soc. Ritma Rungule. Atzīmējot Latvijas Zināt- veltīta foto izstāde. nieku savienības divdesmit piecu gadu jubileju, ziņojumus sniedza akad. Ivars Kalviņš 18. janvārī atklāta Rīga — Eiropas kul- un Jānis Stradiņš (Zinātnes Vēstnesis. 2014. tūras galvaspilsēta. “Grāmatu draugu” ķēde, 13. janv.). no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas Kr. Barona ielā 14 uz Gaismas pili, no rokas 8. janvārī LZA svinīgā sēdē tika pasniegti rokā nododot, pārvietoja 2000 grāmatu (Die- diplomi 2013. gada Latvijas zinātnes nozī- na. 2014. 20. janv., Latvijas Avīze. 2014. mīgāko sasniegumu autoriem. Uzrunas sa- 20. janv.). cīja akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis un LR izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs 23.−24. janvārī sakarā ar Baltkrievijas Dombrovskis, laureātus sveica akad. J. Stra- Nacionālās Zinātņu akadēmijas 85. dibinā- diņš. Sekoja laureātu īss stāstījums par sa šanas gadadienu BNZA rīkoja starptautisku sniegumu būtību (Dienas Bizness. 2014. 6. jubilejas konferenci “Baltkrievijas zinātnes janv., Latvijas Avīze. 2014. 9. janv., Neatka- dienas”. Latvijas Zinātņu akadēmiju konfe- rīgā. 2014. 9. janv.). rencē pārstāvēja LZA īst.loc. Baiba Rivža un pasniedza Baltkrievijas NZA priekšsēdētā- 12. janvārī LZA korespondētājloceklei jam Vladimiram Gusakovam LZA prezidenta Tatjanai Dižbitei — 65. O. Spārīša apsveikuma rakstu.

129 2014. gads 68. sējums 3./4. numurs

24. janvārī par Rektoru padomes priekš- neša pētnieks” — LZA korespondētājloceklim sēdētāju pārvēlēts DU rektors akadēmiķis Andrejam Ērglim, nominācijā “Pētījums” — Arvīds Barševskis (Latvijas Avīze.2014. akadēmiķim A. Ambainim, LZA korespondē- 27. 01.). tājloceklim V. Kaščejevam (Latvijas Avīze. 2014. 5. febr.). 28. janvārī LZA goda loceklim Jānim Strupulim — 65. 6. februārī HSZN sēde. Akadēmiķa V. Iv- buļa zinātniskais ziņojums, akad. R. Karnītes 29. janvārī LR IZM rīko apspriedi par zi- komentārs par Latvijas zinātnes novērtējumu, nātnes starptautisko izvērtējumu. HSZN darbību 2013. g. un perspektīvām. Jaunāko publikāciju izstāde. Jāņa Strupuļa Notika LZA FTZN, Pasaules Enerģijas pa- jubilejas izstādes atklāšana “Salasījis malku domes Latvijas Nacionālās komitejas un Na- jaunībā, nesalsi vecumā. Studiju un armijas cionālās enerģētikas konfederācijas papla- laika gleznas. 1971–1974” (Zinātnes Vēst- šinātā sēde “Atomenerģija Japānā”. Ziņoja nesis. 2014. 10. febr.). a/s “Latvenergo” speciālisti Dr.sc.ing. Aivars Cers un Uģis Sarma. Diskusijā par enerģē- 7. februārī ĶBMZN pilnsapulce. Pārskatu tikas problēmām Baltijā piedalījās referenti, par nodaļas darbu 2013. g. un priekšlikumus LZA viceprezidents Juris Ekmanis, a/s “Lat- darbam 2014. g. sniedza nodaļas priekšsē- venergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un dētājs akadēmiķis Raimonds Valters. LZA kompānijas “Itera Latvija” prezidents Juris korespondētājloceklis Aivars Lejnieks referē- Savickis. ja par tēmu “Kas traucē sasniegt ārstēšanas mērķus?”. 30. janvārī miris LZA korespondētājlo- LU Akadēmiskajai bibliotēkai nodotā ceklis Vilnis Zariņš (dz. 24. 05. 1930.). Emmas Bramņikas-Vulfsones un ievērojamā publicista, politiķa, LMA profesora Mavrika 31. janvārī Arhitektu namā atklāta Vulfsona (1918–2004) arhīva prezentācija J. Stradiņa 80. dzimšanas dienai veltīta foto Rūpniecības ielā 10. izstāde (Neatkarīgā. 2014. 31. janv.). 10. februārī LZA ārzemju loceklim Rol- fam Ekmanim — 85. Februāris 11. februārī Latvijas vēstniecībā Vašingto- 4. februārī LZA ārzemju loceklim Jānim nā atklāta LMA rektora, LZA goda locekļa Melngailim — 75. Alekseja Naumova un prof. Kristapa Zariņa darbu izstāde “Rigaand World Cities. Live Pa- 5. februārī Rīgas Latviešu biedrībā at- intings” (Diena. 2014. 11. febr.). vadas no filozofa, LZA korespondētājlocekļa Dr. phil. Viļņa Zariņa. Apbedīšana Asaru 13. februārī LZA goda doktoram Romā- kapos. nam Apsītim — 75.

Pasniegtas LU gada balvas: par zinātnis- 14. februārī LZA ārzemju loceklim Jurim kās skolas izveidi — akadēmiķiem E. Grēnam, Pēterim Svennem — 75. V. Ivbulim, par oriģināliem pētījumiem — akadēmiķim R. Ferberam, LZA korespondē- LZA goda loceklim Vilim Vītolam — 80 tājloceklei Zaigai Krišjānei, nominācijā “Mē- (Latvijas Avīze. 2014.14. febr.).

130 zinātnes dzīve

17. februārī zinātniska konference LZA, 26. februārī LZA FTZN pilnsapulce. No- 3. stāva zālē, veltīta akadēmiskā rakstu daļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona krājuma “Latvieši un Latvija” (I — IV sēj.) pārskatu par nodaļas darbību 2013. g., no- iznākšanai. Valsts pētījumu programmas lēma atzīt to par sekmīgu un akceptēja iero- “Nacionālā identitāte” vadītāja akadēmiķa sinājumus nodaļas darbībai 2014. g. Disku- J. Stradiņa uzruna. Zinātniskie ziņojumi: sijā par Latvijas zinātnes attīstības stratēģiju M. Kūle, A. Vasks, I. Jansone, G. Zemītis, 2014–2020 piedalījās Andris Siliņš, Andris V. Hausmanis, V. Blūzma, T. Jundzis. Jautā- Čate, Andrejs Krasņikovs, Oļģerts Lielausis, jumi, atbildes, diskusija. Juris Purāns, Mārtiņš Rutkis un Edgars Ber- Otrā daļa bija krājuma atvēršanas svētki. valds. LZA prezidenta O. Spārīša ievadvārdi. Valsts prezidenta A. Bērziņa uzruna. Latvijas valsts 27. februārī HSZN sēde. Darba kārtībā: himna. Zinātnisko rakstu krājuma galv. red. LZA goda locekļa Dr. habil. oec. Pētera Gu- J. Stradiņa ziņojums. Apsveikumi: LR izglī- ļāna grāmatas “Ekonomiskās politikas prob- tības un zinātnes ministre Ina Druviete, LNB lēmas. Iesniegumos valsts institūcijām un direktors A. Vilks, LU AB direktore V. Kocere. to atbildēs (2002–2013)” atvēršana (Rīga: Pateicības krājuma sponsoriem, redaktoriem LZA EI, 2014. 252 lpp.). Zinātnisks ziņo- un autoriem. Muzikāls apsveikums. jums “LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Aktualitātes. Perspektīvas”. Dr. phi- 18. februārī LZA Senāta sēde. Darba kār- lol. Dace Bula, Dr. habil. philol. Benedikts tībā diskusija par Technopolis Group Latvijas Kalnačs, Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mos- zinātnisko institūtu izvērtējumu un tā atspo- gorda. Ziņojums “Par dalību ERA NET Plus guļojumu masu saziņas līdzekļos (A. Siliņš, projekta “ERA RUS Plus” pētījumu projektu J. Stradiņš, O. Spārītis, J. Kristapsons u.c). konkursā”. Dr. biol. Maija Bundule. Pēc LZA Senāta sēdes tika atklāta LMA rektora profesora, LZA goda locekļa A. Naumova LU Akadēmiskajā bibliotēkā kārtējie J. Mi darbu izstāde “Latvijā un ārpusē” (Zinātnes siņa kluba lasījumi. Dr.sc. soc. Ivars Ījābs. Vēstnesis. 2014. 24. febr.). “Latviešu tautiskā kustība 19. gs. 70.–80. gados: politiskie un teritoriālie priekšstati”. 20. februārī akadēmiķa J. Endzelīna 141. dzimšanas dienas atcerei veltīta starptautiska 26. februārī FTZN sēde — pārskats par zinātniskā konference “Valoda mūsdienās, nodaļas darbu 2013. g. (akad. J. Jansons), mūsdienīgums valodā”. Jāņa Endzelīna 141. diskusija par Latvijas zinātnes attīstības stra- dzimšanas dienā RLB atver “Latviešu valodas tēģiju 2014–2020. gramatiku”. Uzrunas: izglītības un zinātnes ministre I. Druviete, LU rektors M. Auziņš, akad. I. Jansone, LU prof. I. Rūmniece. Marts

21. februārī akadēmiķa J. Stradiņa tikša- 3. martā akadēmiķim Kārlim Rocē- nās Viesītē ar Sēlijas novada kultūras darbi- nam — 75. niekiem, lai iepazīstinātu ar krājumu “Latvie- ši un Latvija”. 7. martā LZA goda doktoram Jēkabam Raipulim — 75. 25. februārī akadēmiķim Mārtiņam Kal- niņam — 75. 9. martā LZA goda doktoram Mikolam Mihelbertam — 75.

131 2014. gads 68. sējums 3./4. numurs

12. martā LZA goda doktoram Imantam 27. martā LZA ārzemju loceklim Andrim Freibergam — 80. Padegam — 85.

13. martā LU Mazajā aulā prezentēta 28. martā akadēmiķim Jānim Priedkal- akadēmiķa V. Ivbuļa grāmata “Indoeiropiešu nam — 80. pirmdzimtenes meklējumi saistībā ar Indiju un baltiem”. 31. martā akadēmiķim Kalvim Torgā- nam — 75. 14. martā notika ĶBMZN un FTZN kop- sēde no cikla “2013. gada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zinātnē”. Referātā “Oriģi- Aprīlis nālas struktūras organiskie stikli lietojumam fotonikas ierīcēs” informāciju sniedza kor.loc. 1. aprīlī Minskā (Baltkrievija) Jankas Ku- Valdis Kokars, kor. loc. Mārtiņš Rutkis, mg. palas muzejā starptautiska medaļu izstāde Kaspars Traskovskis un mg. Elmārs Zariņš. “U madaļax žive”. Piedalās Jānis Strupulis Dr.phys. Edgars Kviesis-Kipge referātā un Latvijas medaļu mākslinieki. “Jauna optiskās diagnostikas un monito- ringa metode un ierīces ādas melanomas 4. aprīlī LZA, LEA, Biznesa augstskolas bezkontakta noteikšanai” aprakstīja aparāta “Turība” Latvijas Ekonomistu asociācijas un metodikas priekšrocības un trūkumus. 5. ikgadējā konference “Ekonomikas zi- Sēdes noslēgumā R. Valters, rezumējot vi- nātnes loma sociālās vides veidošanā un sos ziņojumos dzirdēto, izteica pārliecību, ka uzņēmējdarbībā”, atzīmējot Kārļa Baloža ciešā fiziķu un ķīmiķu sadarbībā veiktajiem 150. dzimšanas dienu. LZA ārzemju locekļa pētījumiem ir daudzsološi rezultāti, un šis lekcija par K. Baloža devumu pasaules taut- pētījumu virziens ir ļoti perspektīvs. saimniecības zinātnei. Latviešu filmas “Džimlai rūdi rallalā” izrā- 15. martā akadēmiķim Andrim Bui- de LZA Portretu zālē. Piedalījās: Jānis Cimer- ķim — 75. manis (režisors), Olga Dreģe, Anta Krūmiņa. Pasākumu vadīja O. Spārītis. 18. martā LZA Senāta sēde. Senāts no- klausījās Latvijas Investīciju un attīstības 6. aprīlī LZA goda loceklim Jānim aģentūras direktora Andra Ozola ziņojumu Osim — 85. “Zinātnes vieta Latvijas ekonomikas struk- tūrā”, apsprieda LZA ģenerālsekretāra Valda 9. aprīlī LZA FTZN sēde. LZA ārzemju Kampara pārskata ziņojuma tēzes un piešķīra locekļa profesora Nila Kristensena (Dānija) LZA Lielo medaļu akadēmiķim V. Ivbulim par lekcija “Quantum mechanical calculations izcilu devumu indoloģijas pētniecībā un LZA of: Electronic, structural, electrical and op- ārzemju loceklei Regīnai Žukai par būtisku tical properties of solids, including pressu- ieguldījumu pretvēža preparāta ftorafūra ra- re and temperature effects”. N. Kristense- dīšanā. nam pasniegts LZA ārzemju locekļa diploms. Kristensens izteica pateicību akadēmijai un Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē prezidentam. Ļoti svarīgi, ka mūsu ārzemju notika konference “No Hruščova līdz Tau- locekļi, pasaules līmeņa zinātnieki lasa no- tas frontei”. D. Īvāns, T. Jundzis, G. Eniņš, daļas sēdēs lekcijas un ka tās klausās ne R. Valters (filma “Kā mēs 1988.g. sakopām tikai nodaļas locekļi, bet arī studenti un dok- Čakstes pieminekli”). toranti.

132 zinātnes dzīve

10. aprīlī LZA Pavasara pilnsapulce. ieņēmumu daļas pieaugumu, dodot iespēju Pilnsapulci ar uzrunu atklāja LZA prezidents palielināt personāla atalgojumu un resursus Ojārs Spārītis, uzrunas sacīja LR Ministru attīstībai. Pilnsapulce, atklāti balsojot, ap- prezidente Laimdota Straujuma, izglītības stiprināja LZA ģenerālsekretāra un Uzraudzī- un zinātnes ministre I. Druviete, Saeimas bas padomes ziņojumus. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas LZA ģenerālsekretārs V. Kampars infor- priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola. Tika mēja pilnsapulci, ka akadēmiķis Pauls Pum- pasniegtas LZA vārdbalvas: Viļa Plūdoņa bal- pēns 2013. g. 29. novembrī ir iesniedzis lū- vu literatūrzinātnē saņēma akadēmiķe Vera gumu par savu izstāšanos no Latvijas Zinātņu Vāvere, Gustava Vanaga balvu ķīmijā — akadēmijas. Saskaņā ar LZA Statūtu 3.3.3. Latvijas Organiskās sintēzes institūta va- punktu, akadēmiķim ir tiesības izstāties no došais pētnieks, LZA korespondētājloceklis LZA, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Edgars Sūna, Edgara Siliņa balvu fizikā — LZA prezidijam. LU CFI laboratorijas vadītājs Dr.habil.phys. Sekoja debates, kurās piedalījās Jauno Vladimirs Kuzovkovs. LZA vārdbalvas saņē- zinātnieku apvienības priekšsēdētājs Egils ma arī jaunie zinātnieki: Ludviga un Māra Stalidzāns, Arnolds Ūbelis, akadēmiķes Jansonu balvu fizikā RTU Polimērmateriālu B. Rivža un I. Jansone, akadēmiķis J. Stra- institūta asistents Dr.sc.ing. Andris Šutka un diņš un Dr.h.c. Astrīds Freimanis. LU Fizikas institūta siltuma un masas pār- neses laboratorijas pētnieks Dr.phys. Dmit- 15. aprīlī LZA Senāta sēde par tēmu rijs Zablockis, Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda “Pašvaldību loma sadarbībā ar zinātni”. Ru- Ieviņa balvu ķīmijā RTU Materiālzinātnes un nāja Pašvaldību savienības priekšsēdētājs lietišķās ķīmijas fakultātes doktorante Mg. Andris Jaunsleinis, akadēmiķi A. Barševskis, Olga Stepanova, Emīlijas Gudrinieces bal- J. Stradiņš, S. Cimermanis, Dr. I. Pauloviča. vu ķīmijā RTU Materiālzinātnes un lietišķās Pēc Senāta sēdes atklāta Ilzes Lībietes un ķīmijas fakultātes doktorante Mg. Jevgeņija Jura Ivanova darbu izstāde “Latvijas heraldi- Lugiņina, Zentas Mauriņas balvu literatūr- ka. Vidzeme. 1996–2014” (Zinātnes Vēst- zinātnē LU Humanitāro zinātņu fakultātes nesis. 2014. 22. apr.). maģistre Helēna Akatova. Pirmo reizi tika pasniegta LZA, “Olainfarm” un RTU Attīstī- LZA goda loceklim Indulim Ojāram Ran- bas fonda Solomona Hillera balva jaunam kam — 80. zinātņu doktoram, to saņēma Dr.chem. Vi- tālijs Rjabovs. Pārskatu par LZA darbību 16. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas de- 2013. g. sniedza LZA ģenerālsekretārs aka- legācija viesojās Latvijas Republikas vēstnie- dēmiķis V. Kampars. Uzraudzības padomes cībā Maskavā un M. I. Rudomino vārdā no- ziņojumu nolasīja šīs padomes priekšsēdētā- sauktajā Krievijas Valsts Ārzemju literatūras ja vietniece LZA korespondētājlocekle Ārija bibliotēkā, lai prezentētu akadēmisko rakstu Meikališa. Uzraudzības padome LZA darbī- krājumu “Latvieši un Latvija”. Delegācijas bā 2013. g. būtiskus trūkumus nav konsta- sastāvā: M. Kūle, G. Zemītis, V. Hausmanis, tējusi, tā ierosina žurnāla “Latvijas Zinātņu J. Streičs un T. Jundzis (Zinātnes Vēstnesis. Akadēmijas Vēstis” A daļas rakstiem pievie- 2014. 12. maijā). not izvērstas anotācijas angļu valodā, tādē- jādi radot priekšnosacījumus ar laiku iekļūt 23. aprīlī notika Fizikas un tehnisko zi- starptautiski atzītu izdevumu sarakstā, kā arī nātņu nodaļas sēde — seminārs “Enerģē- aktualizēt darbu pie LZA augstceltnes attīstī- tikas projektu rezultātu apspriešana (ERA bas koncepcijas un panākt LZA kopbudžeta NET Smart Grids ietvaros)”. Par ERA NET

133 2014. gads 68. sējums 3./4. numurs

projektiem Smart Grids ietvaros informāciju bas politika (LR IZM, A. Kiopa), Dr. Koens iesniedza LZA Eiropas programmas centra van der Krogts (Dānija). vadītāja Maija Bundule. Par projekta “Ef- ficient Identification of Opportunities for 29. aprīlī mūžībā aizgājis akadēmiķis Distributed Generation based on Smart Grid Gunārs Čipēns (dz. 08.11.1933). Technology” (SmartGen) rezultātiem refe- rēja Fizikālās enerģētikas institūta vadošais 30. aprīlī LZA korespondētājloceklim pētnieks Dr.sc.ing. A. Ļvovs. Par projekta Jurijam Merkurjevam — 60. “Power Quality and Safety Requirements for people and Electric Equipment in Smart Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde “Vai Grid Customer Domain” (Quality&Safety) re- magnētiskais monopols atklāts?” Zinātniski zultātiem ziņoja Rīgas Tehniskās universitā- populāru lekciju nolasīja akadēmiķis Oļģerts tes pētnieks Dr.sc.ing. O. Krievs. Dumbrājs.

25. aprīlī ĶBMZN sēde no cikla “2013. gada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zi- Maijs nātnē”. “Jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmiskā un eksperimen- 1. maijā LZA goda loceklim Tenu Kar- tālā izpēte” (referenti — a/s “Grindeks” val- mam — 90. des priekšsēdētājs Juris Bundulis, kor. loc. Osvalds Pugovičs, akad. Maija Dambrova). 3. maijā Imanta Ziedoņa dzimšanas die- “Jauni dabiskus glikopeptīdus saturoši uz- nā LNB I. Ziedoņa zālē pirmoreiz pasniegti tura bagātinātāju sastāvi un to klīniskie no- fonda “Viegli” apbalvojumi “Laiks Ziedonim”. vērojumi” (referenti Dr.med. Vaira Saulīte Balvas nodrošināja Ināras un Borisa Tetere- un Dr.med. Simona Doniņa, RSU A. Kir- vu fonds. Nominācijā “Taureņu uzbrukums” henšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas balva piešķirta Vjačeslavam Kaščejevam, institūts). nominācijā “Bize” — LNB direktoram, LZA goda loceklim Andrim Vilkam (Latvijas Avīze. Liepājas universitātē notika zinātniski 2014. 6. maijā). praktiskā konference “Latvijas augstskolas kā inovācijas faktors”. Runāja I. Druviete, 4. maijā Sv. Pētera baznīcā LZA goda lo- M. Auziņš,T. Koķe, I. Kalviņš par kvalitātes/ cekļa Ulda Zemzara un Alvja Zemzara gleznu kvantitātes nodrošinājumu, par finansējuma lī- izstāde (kopš 2014. g. 4. aprīļa). gumu ar ES stratēģiskajiem virzieniem, iesais- tei pētniecības projektos, izglītības eksportam. 7. maijā LU Latviešu valodas institūta Domes zālē (LZA 9. stāvs) zinātniskais semi- 27. aprīlī svinīgs pasākums un zinātnis- nārs “Tenu Karmam — 90”. Ziņojumi: Gun- ka konference LNB sakarā ar pāvesta Jāņa dega Blumberga, Rūta Karma, Ojārs Bušs, XXIII un Jāņa Pāvila II kanonizāciju un albuma Ērika Krautmane u.c. Seminārs notika LZP Terra Mariana prezentāciju un lasītavas no- sadarbības projekta “Kultūru migrācija Latvi- saukšanu Jāņa Pāvila II vārdā. jā” ietvaros.

28. aprīlī Augstākās izglītības padomes Sv. Pētera baznīcā atklāja LZA goda lo- un Elsevier diskusija par pētniecības produk- cekļu Jāzepa Pīgožņa, Jāņa Streiča un glez- tivitātes paaugstināšanu. Piedalās: O. Spārī- notājas Gundegas Rancānes gleznu izstādi tis (LZA), J. Vētra (AIP), Nacionālā pētniecī- “No vienas debesu puses”. Veltījums Jānim

134 zinātnes dzīve

Klīdzējam 100. dzimšanas dienā un J. Strei- 13. maijā akadēmiķim Andrim Šternber- ča filmai “Cilvēka bērns”. gam — 70.

Mākslas muzejā “Rīgas birža” diskusija 14. maijā svinīgā ceremonijā Latvijas “Mīts par kvantu”. Piedalījās LZA korespon- Universitātes (LU) Lielajā aulā trim zinātnie- dētājloceklis V. Kaščejevs un filozofs Arnis cēm pasniegta 2014. g. L`ORÉAL Latvijas Rītups. stipendija “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zi- No 8. līdz 9. maijam Rīgā LZA Augst- nātņu akadēmijas atbalstu. Šī stipendija tika celtnes telpās norisinājās ICOMOS Starptau- pasniegta desmito reizi, un šajos desmit ga- tiskās konservācijas un restaurācijas teorijas dos to saņēmušas jau 30 zinātnieces. Tādējā- un filozofijas zinātniskās komitejas ikgadējā di atbalstīti jau 30 nozīmīgi pētījumi dzīvības tikšanās un zinātniska konference “Kultūras zinātnēs un materiālzinātnēs. mantojuma tendences sociālo pārmaiņu laik- metā. Konservācijas prakse 50 gadus pēc 17. maijā LZA goda loceklim Uldim Bēr- Venēcijas hartas pieņemšanas”. ICOMOS vai ziņam — 70. Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome pēc UNESCO ierosinājuma dibināta 22.–23. maijā Latvijas Zinātņu akadē- 1965. g. kā starptautiska nevalstiska organi- mija uzņēma viesus no citu valstu zinātņu zācija. Tā ir pasaulē ietekmīgākā profesionālā akadēmijām — Rīgā notika Eiropas akadē- sabiedriskā organizācija, kas apvieno kultū- miju zinātnes padomdevēju padomes EASAC ras mantojuma nozares veicināšanā ieintere- (European Academies Science Advisory sētas personas. Konferencē ziņojumus snie- Council) sēdes. EASAC Padomē ir 29 biedri, dza arī mūsu nodaļas locekļi — O. Spārītis, starp tiem arī Latvijas Zinātņu akadēmija. Pa- I. Lancmanis, J. Krastiņš, J. Dripe. Konferen- domes sēdes notiek divas reizes gadā dažādu ces otrā diena notika Turaidā, trešajā dienā ES valstu galvaspilsētās. EASAC tradicionāli konferences dalībnieki apmeklēja izcilus kul- notur sēdes valstīs, kas drīzumā kļūs par ES tūras pieminekļus Rīgā. prezidējošām valstīm, lai uzzinātu šo valstu Konference tika rīkota, atzīmējot 50. plānus zinātnes un pētniecības attīstībā. gadadienu kopš Venēcijas hartas pieņem- šanas. Konferences ietvaros tika organizēta 25. maijā LZA korespondētājloceklim arī ICOMOS Starptautiskās konservācijas un Aivaram Zemītim — 60. restaurācijas teorijas un filozofijas zinātnis- kās komitejas ikgadējā ekspertu sanāksme. 26. maijā Nacionālas bibliotēkas ēkā no- Konferences mērķis bija pievērst uzmanību tika Latvijas Zinātņu akadēmijas, SIA “Exigen un aplūkot labās prakses piemērus kultūras Services Latvia” un Rīgas Tehniskās univer- pieminekļu un pēckara arhitektūras restau- sitātes Attīstības fonda Eižena Āriņa balvas rācijā, kā arī meklējot jaunus sabiedrības pasniegšana. Par nozīmīgu teorētisko ieguldī- iesaistes un motivācijas veidus. jumu Latvijas datorzinātnes attīstībā Eižena Āriņa piemiņas medaļa un 2014. g. balva 10. maijā LZA goda doktoram Valdim Ga- piešķirta akad. Dr.habil.sc.comp. Ivaram varam — 80. Biļinskim. Par praktisku ieguldījumu infor- mācijas tehnoloģijas (IT) jomā, izstrādājot un G. F. Stendera (“Vecā Stendera”) Bilžu ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus ābeces takas ierīkošana Sunākstē (sakarā ar IT risinājumus Eižena Āriņa piemiņas me- 300.gadu jubileju). daļa un 2014. g. balva piešķirta VAS “Ceļu

135 2014. gads 68. sējums 3./4. numurs

satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) Infor- nistrijai vilcināšanos dokumentu sagatavoša- mātikas daļas priekšniekam Viesturam Ozoli- nā, kas kavē ES Struktūrfondu finansējuma ņam. Par ieguldījumu Latvijas datorzinātnes saņemšanu. Diskusijā izskanēja pretruna teorijas attīstībā Atzinības raksti piešķirti kor. viedoklī par kompetences centru nozīmi zi- loc. Guntim Bārzdiņam, LZA goda doktoram nātnes sasniegumu ieviešanā un par jaunas Jānim Bičevskim, kor.loc. Audrim Kalniņam struktūrvienības — vienota tehnoloģiju insti- un prof. Arkādijam Borisovam. Par ieguldīju- tūta vai Baltijas kopējas infrastruktūras insti- mu Latvijas IT nozares attīstībā, izstrādājot tūcijas (BIRTI) dibināšanu. un ieviešot sabiedrībai aktuālus IT risināju- mus Atzinības raksti piešķirti Sergejam Sku- Viesītē notika 7. Sēlijas kongress ar plašu sovam, Guntim Ikauniekam un Aleksejam klausītāju loku. Referentu vidū — akadēmiķi Siņicinam. J. Stradiņš, A. Barševskis, LZA goda loceklis D. Īvāns u.c. Plaša skolēnu novadpētniecisku 30. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas darbu skate (uzvarētājus un aktīvākos skolo- prezidents O. Spārītis aicināja zinātnisko tājus novadpētniekus apbalvoja ar Atzinības institūciju vadītājus, IZM, uzņēmējus pieda- rakstiem, arī LZA vārdā). Lielu interesi izrai- līties ekspertu diskusijā “PAR struktūrfon- sīja Vecā Stendera 1765. g. konstruētās koka diem inovatīvai zinātnei”. Diskusija pagāja veļas mašīnas atdarinājuma pirmā demons- saspringtā gaisotnē. Zinātnieki pārmeta mi- trēšana.

136