DOCSLIB.ORG

Krievijas Karaspēka Izvešana No Latvijas 1992–1994: Diplomātiska Uzvara Vai Politiska Piekāpšanās?

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Krievijas Karaspēka Izvešana No Latvijas 1992–1994: Diplomātiska Uzvara Vai Politiska Piekāpšanās? rAkSTI KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO Latvijas 1992–1994: diplomātiska uzvara vai POLITISKA PIEKĀPŠANĀS? Tālavs Jundzis Atslēgas vārdi: Krievija karaspēks, stratēģiskie objekti, militārie pensionāri, starpvalstu sarunas, karaspēka izvešana, Latvijas–Krievijas līgums Raksts tapis sakarā ar bij. Padomju Savienības (kopš 1992. g. 28. janvāra — Krievi- jas) karaspēka izvešanas 20. gadadienu no Latvijas. Tā mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā 1994. g. 30. aprīlī noslēgtais Latvijas–Krievijas līgums par karaspēka izvešanu atbilst Latvi- jas un starptautiskajām interesēm. Rakstā analizētas Latvijas un Krievijas pozīcijas sarunās un jautājumi, kas radīja lielākās domstarpības. Pievērsta uzmanība starptautisko organizā- ciju un rietumvalstu lomai Krievijas karaspēka izvešanā, īpaši uzsverot ASV un Zviedrijas ieguldījumu. Raksta nobeigumā autors secina, ka Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas nebūtu uzskatāma par Latvijas vai starptautiskās sabiedrības diplomātisko uzvaru, bet gan par mācību, veidojot savu drošības politiku attiecībās ar Krieviju mūsdienās un nākotnē. Raksts ieguvis jaunu aktualitāti sakarā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un ar Baltijas valstu bažām par savu drošību. Neatkarības atjaunošanas pasludināšana kara Latvijas kādreizējās Kara ministrijas Latvijā 1990. g. 4. maijā notika ne tikai sa- ēkā. Tam pakļāvās karaspēks ne tikai Latvijā, režģītos politiskos apstākļos, bet arī ievēroja- bet arī Igaunijā, Lietuvā un Krievijas Federā- ma PSRS karaspēka kontingenta klātbūtnē. cijas Kaļiņingradas apgabalā. PSRS militārās Okupācijas militārā sistēma Latvijā un pārē- struktūras apsargāja un pilnībā kontrolēja jās Baltijas valstīs saglabājās pamatos ne- Latvijas jūras un gaisa robežu ar rietum- mainīga līdz pat neatkarības faktiskajai atgū- valstīm. šanai. Tā pilnībā pakļāvās PSRS politiskajai PSRS militāristi Latvijā un pārējās Balti- un militārajai vadībai, kura neatzina Latvijas, jas valstīs politiskās neitralitātes vietā aktīvi Lietuvas un Igaunijas pasludināto neatkarību. iejaucās politiskajos procesos, cenšoties ne- Pārejas periodā uz pilnīgu neatkarības pieļaut faktiskās neatkarības atjaunošanu. atgūšanu Latvijā 1990.–1991. g. atradās Baltijas militārpersonu savienība publiski PSRS Bruņoto spēku, Jūras Kara flotes un paziņoja, ka ar ieročiem rokās un bruņotām PSRS robežapsardzības karaspēka vienības, vienībām raksturīgajām metodēm nodroši- kuru personālsastāvā bija ap 60 tūkstoši cil- nās PSRS nedalāmību un PSRS Konstitūcijas vēku1. Rīgā atradās Baltijas kara apgabala darbību Baltijā, nepieļaujot iedzīvotāju atteik- štābs, kas bija izvietojies neatkarīgās pirms- šanos no sociālistiskās izvēles2. Šīs politiskās 4 KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO LATVIJAS 1992–1994: DIPLOMĀTISKA UZVARA VAI POLITISKA PIEKĀPŠANĀS? nostādnes regulāri arī tika īstenotas dzīvē, arī šī karaspēka uzturēšanās noteikumus līdz iejaucoties gan Augstākās Padomes, gan paš- tā pilnīgai izvešanai, paredzot to īstenot divu valdību darbībā, gan rīkojot dažnedažādas gadu laikā.4 Jau pēc nepilna gada šīs iestrā- politiska rakstura provokācijas. Piem., kara des izrādījās ļoti noderīgas. jūrnieki Liepājā ar bruņumašīnām apsargāja Situācija mainījās pēc augusta puča, Ļeņina pieminekli pilsētas centrā, lai neļau- kad sākās strauja Baltijas valstu neatkarības tu izpildīt pilsētas pašvaldības lēmumu par starptautiska atzīšana. Latvijas Republikas šī pieminekļa demontāžu. 1990. g. 14.–15. Augstākā Padome 1991. g. 29. augustā ofi- maijā tika novērsti militāristu mēģinājumi ciāli pieprasīja Padomju Savienībai pilnīgi iz- vardarbīgi ielauzties Augstākās Padomes ēkā vest savu karaspēku no Latvijas termiņos un un pārtraukt deputātu darbu. Augusta puča kārtībā, kas saskaņota ar Latvijas Republiku. (1991) laikā PSRS bruņotie spēki Latvijā ak- “PSRS bruņoto spēku atrašanās Latvijā vērtē- tīvi īstenoja pučistu rīkojumus, vardarbīgi pār- jama kā viena no pēdējām Molotova–Rīben- ņemot savā kontrolē televīziju, radio, sakaru tropa noziedzīgā pakta seku paliekām Eiro- mezglus u.c. stratēģiskos objektus; draudot pā,” uzsvērts Latvijas Republikas Augstākās ar arestiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā5. Padomes un Latvijas valdības vadītājiem. Visā pārejas perioda laikā no neatkarības Latvijas–krievijas sarunas atjaunošanas pasludināšanas līdz tās starp- par karaspēka izvešanu tautiskajai atzīšanai Latvija izmisīgi centās Pēc Padomju Savienības sabrukuma par panākt militāro un citu samilzušo problēmu tās tiesību pēcteci un juridisko mantinieci risināšanu politiska dialoga ceļā ar PSRS val- pieteicās Krievijas Federācija, kas 1992. g. dību un M. Gorbačovu. Maskava no šāda dia- 27. janvārī paziņoja par PSRS karaspēka Bal- loga konsekventi izvairījās, demonstrējot savu tijā un Baltijas kara flotes pārņemšanu Krie- kategorisko nostāju pret Baltijas valstu neat- vijas jurisdikcijā. Lai sāktu sarunas par kara- karību un centieniem atdalīties no PSRS. Arī spēka izvešanu, jau 1992. g. 1. februārī Rīgā Īslandes 1991. g. martā publiskotais piedā- ieradās Krievijas Federācijas valdības priekš- vājums kļūt par starpnieci Baltijas valstu un sēdētāja vietnieka Sergeja Šahraja vadītā de- PSRS sarunās3 Maskavai nebija pieņemams. legācija. Latvijas delegāciju vadīja valsts mi- Šķietamā bezcerība attiecībās ar PSRS nistrs Jānis Dinevičs. Ja Krievijas delegācijas nemazināja Latvijas patriotu apņēmību agrāk sešiem locekļiem un 29 ekspertiem bija vērā vai vēlāk panākt PSRS karaspēka izvešanu. ņemama diplomātiskā vai militārā pieredze6, Pieaicinot Latvijas valdībai lojālus militāros tad Latvijas delegācijas 23 locekļiem šādas speciālistus un ekspertus, jau 1990. g. jū- pieredzes nebija vai tā bija ļoti minimāla7. lijā LR AP Aizsardzības un iekšlietu komisi- Sarunu sākums bija cerīgs. Īsās, dažas jas deputātu grupa sāka apzināt un izvērtēt stundas ilgušās tikšanās rezultātā delegācijas PSRS militāro potenciālu Latvijā, lai veidotu ātri nonāca pie kopīga komunikē. Tajā tika koncepciju sarunām ar PSRS par karaspēka atzīts, ka Latvijā dislocētie bijušās PSRS Bru- izvešanu. Šī darba procesā izveidojās cieša ņotie spēki atzīstami par ārvalstu bruņotajiem sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas parlamen- spēkiem, kas izvedami no citas suverēnas tāriešiem, kā rezultātā jau 1991. g. 25. martā valsts teritorijas8. Latvijas delegācija bija īpa- bija radies kopīgs Baltijas valstu koncepcijas ši gandarīta, ka izdevās panākt, lai šo bruņo- projekts sarunām par PSRS karaspēka izve- to spēku izvešana sāktos jau 1992. g. mar- šanu. Koncepcija paredzēja PSRS karaspēka tā9. Nevēloties bojāt sarunu pozitīvo gaisotni, izvešanas secību un kārtību, pušu saistības, Latvijas delegācija neizvirzīja jautājumus par tiesības un pienākumus izvešanas laikā, kā šī karaspēka atrašanos Latvijā okupācijas 5 rAkSTI un aneksijas rezultātā un tam atbilstošo ka- par Latvijas Saeimas deputātu un viņam bija raspēka starptautiski tiesisko statusu.10 Tas gandrīz trīs gadu pieredze Ārlietu ministrijā, krietni apgrūtināja Latvijas pozīcijas tālākajās t.sk. kā ministra vietniekam. Turklāt M. Virsis sarunās, padarot neiespējamu vairāku Latvi- sarunās ar Krievijas Federāciju bija piedalījies jai būtisku jautājumu atrisināšanu. kā Latvijas delegācijas loceklis jau no paša Krievija turēja doto vārdu par armijas sākuma. Virsis pēc sava rakstura nebija tik izvešanas sākšanu. 1992. g. 19. martā no atklāts kā J. Dinevičs. Viņš centās izvairīties Salacgrīvas tika izvesta pavisam neliela ra- no konfrontācijas un labprātāk meklēja kom- diotehniskās pretgaisa aizsardzības vienība. promisus. Politiskajiem pretiniekiem Latvijā Krievijas puse tai pievērsa plašu publicitāti, tas radīja bažas, vai M. Virsis Latvijas inte- cenšoties izrādīt starptautiskajai sabiedrībai reses aizstāv pietiekami konsekventi. Par to savu labo gribu. Latvijas politiķi turpretim nešaubījās zviedru diplomāts Larss Fredēns, palika pilnīgā neziņā, kad un kādā kārtībā kurš savās atmiņās par M. Virsi raksta: “Visa sekos armijas izvešanas turpinājums, nemaz viņa būtība izstaroja skepsi. Viņa aizdomī- jau nerunājot par to, kad izvešana varētu tikt gums pret Maskavu bija dziļš kā bezdibenis, pabeigta. ar to mēroties varēja tikai viņa neuzticēšanās Sarunas par Krievijas Bruņoto spēku izve- naivajiem Rietumu politiķiem... Starpvalstu šanu no Latvijas turpinājās līdz pat 1994. g. sarunas ar Krieviju viņš vadīja ar nelokāmību 30. aprīlim, kad Maskavā Latvijas prezidents un modrību.”11 Arī bijušais premjerministrs Guntis Ulmanis, Latvijas Ministru prezidents Valdis Birkavs uzskata joprojām, ka M. Virsis Valdis Birkavs un Krievijas prezidents Boriss sarunas vadīja sekmīgi12. Jeļcins parakstīja starpvalstu līgumu paketi Sarunu veicināšanai delegācijas vienojās šajā jautājumā. Sākotnējais cerīgums sarunu par ekspertu darba grupu izveidošanu, kas sākuma posmā izrādījās maldinošs. Sarunas kopīgi strādātu pie līgumu projektu sagata- izvērsās ļoti smagas un sarežģītas, prasot de- vošanas. Latvijas ekspertu grupu vadīja aiz- legācijām un ekspertiem pūles 26 mēnešu sardzības ministra vietnieks pulkvedis Dainis garumā un 13 tikšanās reizes gan Latvijā, Turlais, kam jau bija pieredze padomju ka- gan Krievijā. raspēka izvešanā no Afganistānas. Viens no Sarunas ietekmēja gan delegāciju un ek- viņa vietniekiem bija ģenerālis ar padomju spertu sastāvs, gan it īpaši to vadītāji. Lat- armijas pieredzi Gunārs Alksnis, kas nesen vijas delegācijas vadītājs enerģētikas spe- bija kļuvis par Latvijas vēstniecības Krievijā ciālists Jānis Dinevičs starpvalstu sarunas padomnieku. Ekspertu grupas un tās vadī- vadīja pirmo reizi mūžā, turklāt bez jebkāda tāju kompetence bija liels atslogs Latvijas
Load more

Recommended publications
  • ECFG-Latvia-2021R.Pdf
    About this Guide This guide is designed to prepare you to deploy to culturally complex environments and achieve mission objectives. The fundamental information contained within will help you understand the cultural dimension of your assigned location and gain skills necessary for success (Photo: A Latvian musician plays a popular folk instrument - the dūdas (bagpipe), photo courtesy of Culture Grams, ProQuest). The guide consists of 2 parts: ECFG Part 1 “Culture General” provides the foundational knowledge you need to operate effectively in any global environment with a focus on the Baltic States. Part 2 “Culture Specific” describes unique cultural features of Latvia Latvian society. It applies culture-general concepts to help increase your knowledge of your deployment location. This section is designed to complement other pre-deployment training (Photo: A US jumpmaster inspects a Latvian paratrooper during International Jump Week hosted by Special Operations Command Europe). For further information, visit the Air Force Culture and Language Center (AFCLC) website at www.airuniversity.af.edu/AFCLC/ or contact the AFCLC Region Team at [email protected]. Disclaimer: All text is the property of the AFCLC and may not be modified by a change in title, content, or labeling. It may be reproduced in its current format with the express permission of the AFCLC. All photography is provided as a courtesy of the US government, Wikimedia, and other sources. GENERAL CULTURE PART 1 – CULTURE GENERAL What is Culture? Fundamental to all aspects of human existence, culture shapes the way humans view life and functions as a tool we use to adapt to our social and physical environments.
    [Show full text]
  • EU Enlargement and Latvian Citizenship Policy
    EU Enlargement and Latvian Citizenship Policy HELEN M. MORRIS Centre for European Policy Studies, Brussels, Belgium Issue 1/2003 EUROPEAN CENTRE FOR MINORITY ISSUES (ECMI) Schiffbrücke 12 (Kompagnietor Building) D-24939 Flensburg Germany ( +49-(0)461-14 14 9-0 fax +49-(0)461-14 14 9-19 e-mail: [email protected] internet: http://www.ecmi.de EU Enlargement and Latvian Citizenship Policy HELEN M. MORRIS Centre for European Policy Studies, Brussels, Belgium This article examines whether its the desire to join the European Union exerted any influence upon Latvian nationality policy. The author concludes that external pressure upon Latvian policymakers during the accession process led to a significantly more liberal and inclusive citizenship law than might have otherwise been adopted. The analysis includes an assessment of current concerns in nationality and minority policy in Latvia including the large number and status of non-citizens, the application of language legislation, and the reform of the education system. EU membership is expected to make Latvian citizenship more attractive for non-citizens and the country will continue to be required to meet its international obligations regarding treatment of the non-citizen population and minorities. However, there is a risk that the completion of accession negotiations and accompanying reduction in European Commission influence coupled with intense pressure on limited economic and administrative resources in the new member states will sideline respect for and protection of minority rights. I. Introduction Since regaining independence in 1991, Latvian nationality policy has developed from an exclusive, almost restitutionist, policy seeking to identify the Latvian state with the Latvian nation into a more inclusive civic definition of Latvian citizenship.
    [Show full text]
  • Speaker of the Saeima, Two Deputy Speakers, a Secretary and a Deputy Secretary
    The Presidium of the Saeima The work of the Saeima is managed by the Presidium, which is elected by the Saeima at the beginning of its term of office. The Presidium of the Saeima consists of five members of the Saeima – the Speaker of the Saeima, two Deputy Speakers, a Secretary and a Deputy Secretary. Nominations for the positions in the Saeima Presidium are submitted by Saeima members in writing, and voting on the nominees for each position is held simultaneously by secret ballot and by using ballot papers. The nominee who receives the most votes is deemed elected; however, the number of votes should not be less than the absolute majority of votes of the members present. Members of the Presidium are usually elected from the ru- ling parties represented in the Saeima; however, the Speaker In order to coordinate the activities of parliamentary of the Saeima may also be elected from the party which has groups and political blocs, as well as to settle matters not gained the largest number of seats in the Saeima. which are not covered by the Rules of Procedure, the The Presidium of the Saeima determines the internal ru- Council of Parliamentary Groups is formed. It consists les of the Saeima, gives opinions on the documents sub- of the Saeima Presidium and one Saeima member from mitted and forwards these documents as prescribed by each parliamentary group and political bloc. Decisions of the Rules of Procedure, prepares the agenda of Saeima the Council of Parliamentary Groups are only advisory. sittings, as well as confirms planned business trips.
    [Show full text]
  • Augusta Hronika Latvijas Republikas Neatkarības Atjaunošana De Facto
    Augusta hronika Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto August Chronicles The de facto restoration of the independence of the Republic of Latvia Rīga 2016 Atzīmējot 1991. gada 21. augusta konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” 25. gadadienu, grāmata izdota ar Latvijas Republikas Saeimas Prezidija atbalstu. In honour of the 25th anniversary of the adoption of the constitutional law “On the Statehood of the Republic of Latvia”, this book is published with the support of the Presidium of the Saeima of the Republic of Latvia. Sastādītājs / Compiled by Aleksandrs Mirlins Vāka foto – Augusta puča laikā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes sapulcējušies cilvēki. Ulda Pāžes foto, Latvijas Republikas Saeima. Cover photo – People have gathered at the Supreme Council of the Republic of Latvia during the August Putsch. Photo by Uldis Pāže, Saeima of the Republic of Latvia. SATURS | CONTENTS Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Laiks, kurā atguvām Latviju . .4 Ināra Mūrniece, Speaker of the Saeima of the Republic of Latvia. The Time We Regained Latvia . .6 Dainis Īvāns. Laipni lūgti neatkarīgajā Latvijā! . .8 Dainis Īvāns. Welcome to the Independent Latvia! . .12 Dokumenti | Documents . .16 Aleksandrs Mirlins. Kā tapa “Augusta hronika” . .372 Aleksandrs Mirlins. The Making of August Chronicles . .373 August Chronicles. .374 Augusta hronika . 401 Personu rādītājs | List of persons . .429 Tematiskais rādītājs | Index . .438 Izdevuma “Janvāra hronika” labojumi un komentāri | Corrections and additional comments to “January Chronicles” . .444 Saīsinājumi | Abbreviations . .447 2 1991. gada 21. augustā konstitucionālā likuma pieņemšanas laikā Doma laukumā plosījās OMON bruņutransportieri. Notikumu attīstība vēl bija neskaidra. Preses namu, Latvijā vienīgo televīziju Zaķusalā, radio namu Doma laukumā bija sagrābuši pučisti.
    [Show full text]
  • Latvia Country Report
    m o c 50 km . s p m a o m c 50 km - 30 mi . d s p © a m - 30 mi d © Valmiera Ventspils Cē sis Talsi Gulbene Sigulda Jū rmala Kuldī ga Tukums Riga Salaspils Madona Olaine Ogre Saldus Dobele Jelgava Liepā ja Jē kabpils Rē zekne Bauska Krā slava Republic of Latvia Daugavpils Country Report Table of contents: Executive Summary ............................................................................................................................................. 2 Latvia’s transition to a Western-style political and economic model since regaining its independence in 1991 culminated in its 2004 accession to the EU and NATO. Overcoming an initial dependence on Russia, and various crises in the 1990s, Latvia has shown impressive economic growth since 2000. Read more. History ................................................................................................................................................................ 2 Latvia lies between its fellow Baltic states of Estonia and Lithuania, with Belarus and Russia to the east. The USSR annexed the country in 1940 and the Nazis occupied it during World War II. Up to 95% of the country’s Jewish population perished in the Holocaust. Read more. Domestic Situation .............................................................................................................................................. 4 Latvia is a stable parliamentary democracy ranked as “free” by Freedom House. Its constitution guarantees basic civil liberties that the government recognizes in practice. The
    [Show full text]
  • Latvijas Ārlietu Simtgade
    LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS Latvijas valsts simtgade ir lielisks iemesls atskatīties uz valsts paveikto – ar lepnumu par daudzajiem sasniegumiem un paškritisku skatu uz to, kas vēl jāpadara. Šī ārlietām veltītā projekta pirmais sējums aplūko galvenos idejiskos strāvojumus Latvijas ārpolitikā un nozīmīgākās personības, kas ir tos attīstījušas. Latvijas un ārvalstu ekspertu komanda aplūko svarīgākās tendences Latvijas ārlietās Starpkaru periodā un mūsdienās, kā arī pievēršas ārpolitiskajai domāšanai trimdas un Atmodas periodā. Autori: Aldis Austers, Edijs Bošs, Raimonds Cerūzis, Mārtiņš Daugulis, Martins Hausdens, Ivars Ījabs, Didzis Kļaviņš, Andis Kudors, Džordans T. Kuks, Andrejs Plakans, Diāna Potjomkina, Gunda Reire, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis, Jānis Taurēns Redaktori: Diāna Potjomkina, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis Zinātniskie recenzenti: Ainārs Lerhis, Toms Rostoks Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Saeima Projekts tapis sadarbībā ar Nacionālo informācijas aģentūru LETA Par rakstu saturu atbild to autori. Autoru viedoklis nav uzskatāms par Latvijas Ārpolitikas institūta, projekta atbalstītāju un partneru, citu pārvaldes iestāžu vai struktūru viedokli. Vāka dizains: Līga Rozentāle Makets: Oskars Stalidzāns Tulkojumi no angļu valodas: Alise Krapāne Latviešu valodas redaktore: Līga Bērziņa ISBN 978-9984-583-85-3 © Rakstu autori, 2016 UDK
    [Show full text]
  • Foreign Policy Audit: Ukraine-Latvia
    Kateryna Zarembo Elizabete Vizgunova FOREIGN POLICY AUDIT: Ukraine– LATVIA DISCUSSION PAPER Кyiv 2018 The report was produced with the financial support of the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia. The views and opinions expressed in this paper are those of the authors and do not necessarily reflect the position of the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia. Photos: Administration of the President of Ukraine, Verkhovna Rada, Cabinet of Ministers of Ukraine Authors: Kateryna Zarembo, Elizabete Vizgunova CONTENTS 1. Introduction 4 2. Ukraine’s interest in Latvia and Latvia’s interest in Ukraine: points of intersection 7 2.1. Russia’s aggression in Ukraine: impact on Latvia’s Euro-Atlantic identity 7 2.2. Development cooperation: Partner to partner, not teacher to pupil 14 2.3. A common past as a bridge between two countries 19 2.4. Trade and investment: room for improvement 22 3. Who’s who: key stakeholders and pressure groups 25 3.1. Political elites 25 3.2. Latvian civil society and culture space 28 3.3. Media and the information space 32 3.4. The Ukrainian community in Latvia 33 4. Existing and potential risks and conflicts 35 4.1. Change in Latvian policy towards Ukraine after the October 2018 elections 35 4.2. Deterioration in relations over poor business conditions in Ukraine 36 4.3. Susceptibility of public opinion in Latvia to Russian disinformation 37 5. Recommendations 39 6. Acknowledgements 41 3 Foreign Policy Audit: Ukraine-Latvia 1. INTRODUCTION Relations between Ukraine and Latvia make an interesting and a rare example of bilateral relations.
    [Show full text]
  • PRESIDENTIAL ELECTION in LATVIA 3Rd June 2015
    PRESIDENTIAL ELECTION IN LATVIA 3rd June 2015 European Elections monitor The Latvian Parliament will meet on 3rd June to elect the Corinne Deloy President of the Republic Abstract : Analysis On 10th April last the President of the Latvian Republic Andris Berzins told his fellow countrymen that he did not wish to remain for a further mandate as Head of State. According to a poll by TNS Latvia for the TV channel LNT 2/3 of the Latvians (68%) backed the outgoing head of State’s deci- sion. 41% of them said that Mr Berzins had chosen to do this because he knew that he did not have enough support within the Saiema, Parliament’s only chamber. The outgoing President is the first in Latvia’s history to give up on a second mandate due to personal reasons in justification of his decision. The Presidential Office electorate vote against dissolution, the President of the Republic has to resign from office and the Saeima then The Latvian head of State is elected for four year man- elects his successor for the remainder of the presiden- date (renewable once) by the absolute majority of the tial mandate. 100 members of the Saeima. Voting is undertaken via a secret ballot. The post is open to any Latvian (who is On the request of at least half of the MPs the head of not a national of any other country) aged at least 40. State can be impeached by Parliament during a closed Candidates must enter their bid at least 50 days and session if at least 2/3 of its members vote in support.
    [Show full text]
  • 2019/2020 LATVIA Human Development Report
    LATVIA LATVIA Human Development Report Human Development Report Development Human 2019/2020 The Latvia Human Development Report has been published since 1995. The Advanced Social and Political Research Institute, Faculty of Social Sciences at the University of Latvia has managed and edited the Report in collaboration with partners across Latvia since 2005. The 2019/2020 Report investigates the Europeanization of Latvia – the impact that membership of the European Union (EU) has left on Latvian politics and government, economy and society. The authors of the first part of the Report focus on changes and modernization of the state, examining, in particular, Europeanization of the political system, public administration and local governments, as well as foreign affairs and the judicial system. It also assesses the EU’s impact upon the economy. The second part of the report focuses mainly on the impact of the EU on people, society and mass media. The authors reveal that the EU’s impact is pronounced in the main political institutions and that the membership of the EU has fostered extensive modernization of governance. At the same time, although there has been a large-scale reorientation towards European values, Latvia’s membership in the EU has not achieved substantive change in combatting poverty, inequality and depopulation of rural areas. These problems, similarly to economic development, are national-level issues, which can be resolved only through domestic government led reforms. 2019/2020 EUROPEANIZATION Advanced Social and Political Research Institute OF LATVIA ISBN 978-9934-18-661-5 2019/2020 LATVIA Human Development Report EUROPEANIZATION OF LATVIA Advanced Social and Political Research Institute Latvia.
    [Show full text]
  • Latvia by Kārlis Bukovskis and Andris Sprūds Capital: Riga Population: 2.03 Million GNI/Capita, PPP: US$23,150
    Latvia by Kārlis Bukovskis and Andris Sprūds Capital: Riga Population: 2.03 million GNI/capita, PPP: US$23,150 Source: World Bank World Development Indicators. Nations in Transit Ratings and Averaged Scores 8 4 2007 200 2009 2010 2011 2012 2013 201 2015 2016 National Democratic 2.00 2.00 2.50 2.50 2.25 2.25 2.25 2.00 2.00 2.00 Governance Electoral Process 2.00 2.00 2.00 2.00 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 Civil Society 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 Independent Media 1.50 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 2.00 2.00 2.00 Local Democratic 2.50 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 Governance Judicial Framework 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 and Independence Corruption 3.00 3.00 3.25 3.25 3.50 3.25 3.00 3.00 3.00 3.00 Democracy Score 2.07 2.07 2.18 2.18 2.14 2.11 2.07 2.07 2.07 2.07 NOTE: The ratings reflect the consensus of Freedom House, its academic advisers, and the author(s) of this report. If consensus cannot be reached, Freedom House is responsible for the final ratings. The ratings are based on a scale of 1 to 7, with 1 representing the highest level of democratic progress and 7 the lowest.
    [Show full text]
  • Latvia 1988-2015: a Triumph of the Radical Nationalists
    The Baltic Centre of Historical and Socially Political Studies Victor Gushchin Latvia 1988-2015: a triumph of the radical nationalists Political support of the West for Latvian radical nationalism and neo-Nazismand the import of this ideology into Latvia after the West’s victory in the Cold War. Formation of a unipolar world led by the USA, revision of the 1945 Yalta and Potsdam treaties and the 1975 Helsinki Final Act of the Conference on Security and Cooperation in Europe as main reasons for the evolution of the Republic of Latvia of May 4th, 1990,from elimination of universal suffrage to relapse of totalitarianism: establishment of the so-called «Latvian Latvia», Russophobia, suppression of ethnic minority rights, restriction of freedom of speech and assembly, revision of the outcome of World War Two and propaganda of neo-Nazism. Riga 2017 UDK 94(474.3) “19/20” Gu 885 The book Latvia 1988-2015: a triumph of the radical nationalists» is dedicated to Latvia’s most recent history. On May 4, 1990, the Supreme Soviet (Supreme Council) of the Latvian SSR adopted the Declaration on the Restoration of Independence of the Latvian Republic without holding a national referendum, thus violating the acting Constitution. Following this up on October 15, 1991, the Supreme Soviet deprived more than a third of its own electorate Latvia 1988 - 2015: of the right to automatic citizenship. As a result, one of the most fundamental principles of a triumph of the radical nationalists democracy, universal suffrage, was eliminated. Thereafter, the Latvian parliament, periodically re-elected in conditions where a signif- icant part of country’s inhabitants lack the right to participate in elections, has been adopting Book 1.
    [Show full text]
  • Latvia and US Economic Relations: Trade, Investment and Representation by Kristaps Supe 128
    Latvia and the United States: Revisiting a Strategic Partnership in a Transforming Environment Editors: Andris Spruds and Diana Potjomkina Latvian Institute of International Affairs Riga, 2016 Railway infrastructure services Editors: Andris Spruds, Diana Potjomkina Authors: Maris Andzans, Kristine Berzina, Edijs Boss, Jon Dunne, Ilze Garoza, Donald N. Jensen, Alise Krapane, Matthew Melino, Magnus Nordenman, Diana Potjomkina, Jeffrey Rathke, Gunda Reire, Edward Rhodes, Ugis Romanovs, Liga Smildzina-Bertulsone, Andris Spruds, Kristaps Supe Scientific reviewers:Valters Scerbinskis, Toms Rostoks The opinions expressed here are those of the authors and do not necessarily reflect the positions of the Latvian Institute of International Affairs, any of the sponsors, any governmental or other entity. English language editor*: Emily Kernot, SIA endtoend editing Layout and cover design: Liga Rozentale *English language editing has been performed for select chapters. The book is published in collaboration with the Publishers Zinātne ISBN 978-9984-583-70-9 UDK 327(474.3:73) Sp950 © Authors of the articles, 2016 © Liga Rozentale, layout and cover design, 2016 © Latvian Institute of International Affairs, 2016 his is a book about building bridges and strengthening the partnership between Latvia and the United States. The pub- Tlication Latvia and the United States: Revisiting the Strategic Partnership in a Transforming Environment continues the tradi- tion of a thorough and regular re-assessment of bilateral engage- ment between the two nations. The publication starts with an analysis of relations in a wider historical and regional context and further deals with security and defence matters and coop- eration; economic cooperation; as well as trajectories of people- to-people diplomacy and the important role of Latvian diaspora in the United States.
    [Show full text]