DOCSLIB.ORG

Letonica Humanitāro Zinātņu Žurnāls

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Letonica Humanitāro Zinātņu Žurnāls LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts LETONICA HUMANITĀRO ZINĀTŅU ŽURNĀLS Nr. 1 (22), 2O12 IZNĀK KOPŠ 1998. GADA AUGUSTA LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Dibinātājs LITERATŪRAS, FOLKLORAS UN MĀKSLAS INSTITŪTS Redakcijas kolēģija DACE BULA, RAIMONDS BRIEDIS, PAULS DAIJA, IEVA E. KALNIŅA, JANĪNA KURSĪTE, LALITA MUIŽNIECE (ASV), JURIS ROZĪTIS (Zviedrija), ANITA ROŽKALNE, PĀVELS ŠTOLLS (Čehija), JANA TESARŽOVA (Slovākija), GUNA ZELTIŅA Žurnālā ievietotie zinātniskie raksti ir anonīmi recenzēti Articles appearing in this journal are peer-reviewed Redakcijas adrese: Akadēmijas laukums 1 – 1315, Rīga LV-1050 Tālr. (371) 67357912, fakss (371) 67229017 Žurnāls izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Galvenais redaktors Kārlis Vērdiņš [email protected] Literārā redaktore Ligita Bībere Tulkotāja Ieva Burčika Maketētāja Baiba Dūdiņa Uz vāka – Kristaps Rasims Dailes teātra izrādē “Brīvības 36”. Kaspara Kvieša foto Iespiests Jelgavas tipogrāfijā ISSN 1407-3110 © LU LFMI, 2012 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Saturs RAKSTI Pauls Balodis. Unikālie latviešu valodas uzvārdi . 5 Dita Eglīte. Horeogrāfs dramatiskajā teātrī: piedēklis-biedēklis vai glābšanas riņķis . 18 Inga Fridrihsone. Reālais un fiktīvais: jaunākā latviešu teātra pieredze . 25 Ieva Garda-Rozenberga. “Pagaidi, man vajadzēja rādīt, es tagad izrādu!”: Andreja Knipena mutvārdu priekšnesums Alsungā. 41 Ineta Lipša. “Ar īgnumu jāprotestē”: moralizēšana latviešu preses publicistikā (1918–1934). 52 Dita Rietuma. Starp Eiropu un ASV: film noir radītājs rīdzinieks Boriss Ingsters. 69 Ilze Šarkovska-Liepiņa. Rakstīt par vēsturi: Latvijas mūzikas historiogrāfija laiku lokos. 83 Kārlis Vērdiņš. Dēmoniskais Viļums Vēveris: latviešu dekadence un homofīla tēls. 101 JAUNĀKĀS LITERATŪRAS APSKATS Jānis Kalnačs. Okupācijas rekonstrukcija jeb mūzika kā “nobēgtne” [A. Klotiņš (red.) Mūzika okupācijā]. 113 Marta Balode. Personīgi izjusts pētījums [V. Hausmanis. Veronika Janelsiņa rakstos un darbos]. 118 Zanda Gūtmane. Svaigs skatījums uz Baltijas drāmas vēsturi [B. Kalnačs. Baltijas postkoloniālā drāma]. 123 Gita Lancere. Saikne, kas vieno paaudzes [A. Lielbārdis (sast.) Psalmu dziedāšana Latgalē]. 126 Ināra Klekere. Subjektīvas marginālijas par Zigrīdas Frīdes grāmatu [Z. Frīde. Ienest sveci istabā]. 128 Eva Eglāja-Kristsone. Vai dubults POST ir jauns PRE? [M. Kvietkauskas (ed.) Transitions of Lithuanian Postmodernism]. 130 AUTORI. 133 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Contents ARTICLES Pauls Balodis. Unique Latvian Surnames. 5 Dita Eglīte. A Choreographer in a Drama Theater: An Annoyance or a Life Ring . 18 Inga Fridrihsone. The Real and the Fictional: The Latest Latvian Theatrical Experience. 25 Ieva Garda-Rozenberga. “Wait, I Had to Show, I Am Showing Now!”: Andrejs Knipens’ verbal performance in Alsunga. 41 Ineta Lipša. “I Must Protest with Indignation”: Moralizing in Latvian Press (1918–1934). 52 Dita Rietuma. Between Europe and the U.S.: Rigan Boris Ingster, the Creator of Film Noir . 69 Ilze Šarkovska-Liepiņa. Writing about History: Historiography of Latvian Music throughout Time . 83 Kārlis Vērdiņš. “Demonic Viļums Vēveris”: Latvian Decadence and the Image of Homophile. 101 REVIEWS Jānis Kalnačs. Reconstruction of the Occupation or Music as Escapism [Music in Occupation. A. Klotiņš (ed.)]. 113 Marta Balode. A Personal Inquiry [V. Hausmanis. Veronika Janelsiņa, Her Work and Life]. 118 Zanda Gūtmane. A Fresh View at the History of Baltic Drama [B. Kalnačs. Baltic Postcolonial Drama]. 123 Gita Lancere. A Bond Connecting Generations [A. Lielbārdis (ed.) Psalm Singing in Latgale]. 126 Ināra Klekere. Subjective Marginalia on a Book by Zigrīda Frīde [Z. Frīde. To Bring a Candle into the Room]. 128 Eva Eglāja-Kristsone. Is Double POST a New PRE? [Transitions of Lithuanian Postmodernism. M. Kvietkauskas (ed.)] . 130 AUTHORS . 134 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Pauls Balodis Unikālie latviešu valodas uzvārdi Atslēgas vārdi: antroponīmiskā sistēma, personvārdu etimoloģija Pētot antroponimikona1 etimoloģiskās semantikas teorētisko modeli un tā realizāciju latviešu personvārdu sistēmā uz Baltijas un Ziemeļrietumeiropas areāla valodu fona,2 tika analizēts ap 2700 latviešu uzvārdu, kas darināti uz latviešu valodas leksikas bāzes, un tie tika sastatīti ar kaimiņtautu — igauņu, somu, lietuviešu, krievu, poļu, vācu — attiecīgas semantikas uzvārdiem (ap 8700 uzvārdu). Par latviešu uzvārdiem nosacīti uzskatīti tādi, kas darināti no latviešu valodas apelatīviem jeb sugasvārdiem. Arī salīdzināmajās valodās analizēti tikai tie personvārdi, kas darināti no attiecīgās valodas leksēmām, resp., neaiz- gūtie antroponīmi. Tas dod iespēju salīdzināt septiņas antroponīmiskās sistēmas, izceļot līdzīgo un atšķirīgo. Šajā rakstā iekļauti tikai tādi latviešu personvārdi, kas radušies no latviešu vai baltu sugasvārdiem, kā arī papildus vēl tādi uzvārdi, kas darināti no vietvārdiem vai no citiem personvārdiem. Šajā gadījumā ievērots formāls princips: par latviskiem personvārdiem tiek uzskatīti tādi, kam ir atbilsmes apelatīvajā leksikā. Pēc V. Staltmanes pētījumiem, tikai ap- mēram 34% no latviešu uzvārdiem var tikt uzskatīti par latviskas cilmes vārdiem.3 Par unikāliem latviešu uzvārdiem šajā rakstā tiek dēvēti ne tikai reti sastopamie uzvārdi jeb nelielas frekvences uzvārdi, bet galvenokārt tādi, kuru semantiskos analogus neizdevās atrast citās salīdzināmajās kaimiņtautu personvārdu sistēmās. Tātad tie ir uzvārdi, kuru etimoloģiskā jeb sākotnējā semantika ir unikāla, citās antroponīmiskajās sistēmās nepazīstama. Jau raksta sākumā būtu lietderīgi minēt šā uzvārdu sistēmu salīdzinājuma galvenos rezultātus jeb slēdzienus: 1) vēsturisko apstākļu noteikta personvārdu sistēma izveidojusies tā, ka latviešu un tuvākās radu tautas — lietuviešu — uzvārdos ir vairāk atšķirīgā nekā kopīgā. Daudzas iezīmes vieno poļu, lietuviešu, krievu un pa daļai vācu uzvārdus. Minēto valodu uzvārdu sistēma ir veidojusies lielākoties uz patronīmiskās bāzes (tādu uzvārdu Latvijā ir samērā maz: Ancāns, Andžāns, Grietēns, Grišāns, Janitēns, Jurģēns, Klāvēns, Pāvulāns, Paulāns, Pēterēns u. c.; tie lielākoties izplatīti Latgales reģionā. Protams, te netiek runāts par aiz- gūtajiem uzvārdiem, tādiem kā Andersons, Jansons, Jēkabsons vai Pētersons); 2) savukārt latviešu un tuvējo somugru kaimiņu — igauņu un somu — antropo- nīmiskās sistēmas vēsturiskajā attīstībā, kā arī personvārdu etimoloģiskajā semantikā ir vērojamas skaidras paralēles. Bez šaubām, liela loma bijusi arī ļoti līdzīgiem latviešu, igauņu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 6 Pauls Balodis un somu vēsturiskajiem uzvārdu rašanās apstākļiem (uzvārdi tika piešķirti ar likumu), varbūt arī modei, kas personvārdos ir eksistējusi visos gadsimtos. 3) latviešu (kā arī igauņu) uzvārdu struktūrā acīmredzama arī vācu valodas ietekme, tomēr tā nav tik liela, kā parasti tiek uzsvērts. Sastatot septiņu valodu antroponīmiskās sistēmas un tās pētot atsevišķās semantiskās grupās (cilvēka ārējā izskata un rakstura motivēti uzvārdi; etnonīmiskas semantikas uzvārdi; amatu un profesiju semantikas uzvārdi; faunas semantikas uzvārdi; floras semantikas uzvārdi; fizioģeogrāfiskas semantikas uzvārdi; citas konkrētas un abstraktas nozīmes uz- vārdi u. c.), atklājas uzvārdi, kuru semantiskās atbilsmes ir visās salīdzināmajās valodās (sk. tabulu). Valoda Uzvārds Latviešu Vecais, Vecītis Igauņu Vana Somu Vanhanen, Vanha Lietuviešu Vecka, Veckas, Veckus, Veckauskas, Senulis, Senionis Poļu Staryk, Starosz Krievu Стариков, Старицкий, Старицын, Старцев Vācu Alt, Alter, Altermann, Altmann Tātad šajā gadījumā teorētiskais etimoloģiski semantiskais modelis ir realizēts visās sastatāmajās valodās. Ir daudzi piemēri, kur šāds modelis ir realizēts tikai daļēji, resp., tikai dažās valodās, piemēram, latviešu Pastnieks, poļu Pocztaruk, Pocztowski, krievu Почтарёв un vācu Postbote (tikai 3 uzvārda reģistrējumi Vācijā). Šajā rakstā galvenā uzmanība veltīta gadījumiem, kad teorētiskais semantiskais modelis tiek realizēts tikai latviešu valodā. Cilvēka ārējā izskata motivētu uzvārdu grupā visās valodās ir uzvārdi ar motivētāj- vārdu ‘bārda’. Sevišķi latviešu valodā iecienīti ir salikteņi ar leksēmu bārda kā II komponentu: Baltbārdis, Bezbārdis, Biezbārda, Biezbārdis, Brūzbārds, Bukbārdis, Greizbārdis, Lielbārdis, Linbārdis, Līkbārdis, Melbārdis, Melnbārdis, Mežabārdis, Misiņbārdis, Platbārdis, Rudbārdis, Sarkanbārdis, Sirmbārdis, Stakelbārdis, Svinabārdis, Zilbārdis.4 Pēc V. Staltmanes apkopo- tajiem uzvārdu biežuma datiem, visizplatītākais no šiem uzvārdiem Latvijā ir Melbārdis (25)5, tam ir arī visvairāk dažādu variantu: Melnbārdis (5), Melnbārda (1), Melnbārds (1), Melbārdis (25), Melbārds (16), Melbārda (1), Melbārzdis (7), Malbārdis, Malnbārdis. Vairākās valodās ir sastopami uzvārdi ar nozīmi ‘melnbārdis’, ‘baltbārdis’, ‘sarkanbārdis’, ‘sirmbārdis’, tomēr tikai latviešu valodā izdevās konstatēt šādas semantikas personvārdus: Biezbārdis (6), Biezbārda (1), Bukbārdis (1), Mežabārdis (1), Svinabārdis (1), tikai latviešiem un krieviem ir reģistrēts Līkbārdis (1), Greizbārdis (1; kr. Кривобород), tikai latviešiem un lietuviešiem konstatēts Lielbārdis (4; liet. Didžbarzdis), tikai latviešiem un vāciešiem ir Stakelbārdis (1; vācu Hackbart). Vācu valodā ir arī Breitbart ‘platbārdis’, Buntebart ‘raibbārdis’, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Unikālie latviešu valodas uzvārdi 7 Flachsbart ‘plakanbārdis, līdzenbārdis’, Distelbart ‘dadžabārdis’,6 kādu semantisko analogu savukārt nav latviešu valodā. Īsi pārskatot dažādas semantikas uzvārdus,
Load more

Recommended publications
  • Gender Equality in the Cultural and Creative Sectors
    « «« « « «« « ««« EUROPEAN AGENDA EUROPEAN AGENDA CULTURE FOR CULTURE PLAN FOR WORK 2019-2022 «««««««« JUNE 2021 TOWARDS GENDER EQUALITY IN THE CULTURAL AND CREATIVE SECTORS REPORT OF THE OMC (OPEN METHOD OF COORDINATION) WORKING GROUP OF MEMBER STATES’ EXPERTS ZZEBULIGARYTHICREATIVEWHYISITWORTHIVESTIGINCULTURALANDERTCGAEUROPEAN UNION - Europe Direct is a service to help you find answers to your questions about the European Union. Freephone number (*): 00 800 6 7 8 9 10 11 (*) The information given is free, as are most calls (though some operators, phone boxes or hotels may charge you). More information on the European Union is available on the Internet (http://europa.eu). Luxembourg: Publications Office of the European Union, 2021 © European Union, 2021 Reproduction is authorised, provided the source is acknowledged. ISBN 978-92-76-20365-0 doi:10.2766/122208 NC-02-20-500-EN-N « «« « « «« « ««« EUROPEAN AGENDA EUROPEAN AGENDA CULTURE FOR CULTURE PLAN FOR WORK 2019-2022 «««««««« JUNE 2021 TOWARDS GENDER EQUALITY IN THE CULTURAL AND CREATIVE SECTORS REPORT OF THE OMC (OPEN METHOD OF COORDINATION) WORKING GROUP OF MEMBER STATES’ EXPERTS Editor: Amelie Menzel, European Experts’ Network on Culture Towards gender equality in the cultural and creative sectors OMC 3 TABLE OF CONTENTS 1. INTRODUCTION 5 1.1 Culture and gender equality 7 1.2 The work of the group 9 1.3 About this report 13 1.4 Definitions 15 2. GENDER EQUALITY IN THE CCS – A CONTEXTUALISATION 19 2.1 Then: The role of women in the history of art and culture 21 2.2 Now: Cultural and creative sectors – a major but demanding sector 27 3. IMPACT OF THE COVID CRISIS ON GENDER EQUALITY IN THE CCS 31 3.1 Gender equality and the COVID-19 pandemic 33 3.2 Good practices 36 4.
    [Show full text]
  • Latvijas Sievietes Sabiedriskajā Un Valsts Dzīvē Un Mākslā (1860–1944)
    KORESPONDENCE 2019. gads 73. sējums 4. numurs LATVIJAS SIEVIETES SABIEDRISKAJĀ UN VALSTS DZĪVĒ UN MĀKSLĀ (1860–1944) Ilgars Grosvalds Atslēgas vārdi: Latvijas sievietes, cariskās Krievijas laiks, neatkarīgā Latvija, glezniecība, grafika, tēlniecība, lietišķā māksla Inženierzinātņu doktors Ilgars Grosvalds (1927–2019) bija ķīmiķis, zinātnieks un peda- gogs, strādāja gan būvniecības nozarē, gan bija pasniedzējs un ķīmijas, fizikas un astronomi- jas skolotājs. Neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa bija zinātnes popularizēšana, kas balstīta zinātnes vēstures pētījumos. Pēdējos dzīves gados viņš intensīvi vāca un publicēja datus par Latvijas sievietes lomu dažādās jomās — izglītībā, sabiedrībā un valsts dzīvē, mākslā. 2013. gadā izdota neliela Grosvalda publikācija “Latvijas Universitātes sievietes augstākajā izglītībā un zinātnē XX gs. pirmajā pusē” (32 lpp). Šo tēmu autors vēlējās paplašināt pub- likācijās LZA Vēstu A daļas izdevumos. Žurnāla 2014. gada 5./6. numurā līdzautorībā ar Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja līdzstrādnieku Ivanu Griņeviču publicēts raksts “Latvijas sievietes ceļā uz augstāko izglītību un zinātni”. Otru rakstu par šo tēmu “Latvijas sievietes izglītībā un zinātnē (1860–1944)” publicējām 2017. gada 2. numurā. Nesen LZA Vēstu A daļas redakcija saņēma vēl divus Ilgara Grosvalda rakstus: “Latvijas sieviete sabiedriskajā un valsts dzīvē (1860–1944)” un “Latvijas sieviete glezniecībā un tēlniecībā (1860–1944)”. Rakstu autora nodoms bija apkopot vienuviet 20. gadsimta sākuma ievērojamāko Latvijas sieviešu dzīvesstāstus un veikumu. Divus pēdējos iesniegtos rakstus Ilgara Grosvalda dzīves laikā nepaguvām izdot, turklāt raksts par Latvijas sievietēm mākslā nebija pabeigts, tomēr, godinot autora piemiņu, esam lēmuši nodot lasītājam šo rakstu apkopojumu.1 Latvijas sieviete sabiedriskajā un praktiskā intelektuālā darbā. Rīgā sāka strā- valsts dzīvē (1860–1944) dāt pirmās divas ārstes: Anna Kizelbaša (dzī- No idejas un nacionālās kustības izauga ves dati nav atrasti), kas diplomu medicīnā latviešu nācija un valsts.
    [Show full text]
  • The Unattached Intellectual in State Government Agencies: Rainis in Two Stages of Politically Relevant Activities
    IOSR Journal Of Humanities And Social Science (IOSR-JHSS) Volume 21, Issue 5, Ver. 1 (May. 2016) PP 55-70 e-ISSN: 2279-0837, p-ISSN: 2279-0845. www.iosrjournals.org The Unattached Intellectual In State Government Agencies: Rainis In Two Stages Of Politically Relevant Activities Inese Grumolte-Lerhe The article deals with the role of unattached intellectuals in society, and transformation of this role after their involvement in state government agencies. The case of Latvian poet, playwright and politician, Rainis, is being explored. Analysis of his intentions in two stages of politically relevant activities, i.e. stage of unattached intellectual and the politician, reveal continuity.This continuity in combination withreluctance to set a new agenda for the new career contributed to the clash of identities. Furthermore, Rainislaid claim on holding the authority of leader which is related to the symbolic power. Keywords: the political role and responsibility of intellectual, Rainis, unattached intellectual, politician. I. INTRODUCTION The subject of involvement of intellectuals,agents representing various artistic and aesthetic fields, in socially political processes of non-free societies, has earned an extensive scholarly attention in various contexts. One has to agree that fields of cultural and scholarly work provide a comparatively high degree of freedom under repressive regimes,thus their political relevance may be invokedper se(Cvijetic 1999). However, empirical studies give evidence for the fact that intellectuals who were once fighting against the repressive regime, use to change the sides of entrenchment after the regime overthrow, and turn into state government officials or politicians under the newly-established or the restoreddemocratic regime.
    [Show full text]
  • Rainis' Apology Of
    ISSN 2335-2337. BALTIC JOURNAL OF POLITICAL SCIENCE. December 2013, No 2 RAINIS’ APOLOGY OF THE ‘BASIC CLASS’: THE WORLD REVOLUTION OR THE NATIONAL EMANCIPATION? Inese Grumolte ABSTRACT The aim of this article is to analyze the reasons for Rainis’ appreciation of the phenomenon he labels as the ‘basic class’. The Latvian writer attributes this concept to the members of society who provide the livelihood for themselves by doing mainly the manual labour. Although thus a praise for the proletariat is voiced, the reasons are more nuanced than the common Soviet interpretation allowed to see. Rainis sees the ‘Basic class’ as a crucial agent in the struggle for Latvian national emancipation. At the same time, the article seeks an answer to the question why, according to Rainis, bourgeoisie is reluctant to fight this struggle. INTRODUCTION The 150th birth anniversary of the Latvian poet and playwright Jānis Pliekšāns (pseudonym Rainis1) is approaching (2015). In Latvia, his name does not require commentaries. However, this does not imply that his works are drained as objects of scholarly interest, at least looking from the angle of political science. The well-known Polish philosopher Leszek Kolakowski, when juggling intellectually with the basic postulates of the main political ideologies, once proved: being a conservative liberal socialist is not impossible (Kolakowski 1997: 225–229). These were the nineties of the 20th century. Reasonings based on dichotomies, such as ‘those who are not with us are against us’, seemed to have disreputed themselves ; the ‘end of the history’ was proclaimed (Fukuyama 1998: 86). When heading towards the ideological consensus, it seemed that the political ideologies are not as incompatible as it has seemed before.
    [Show full text]
  • Reliģija Un Latviešu Nacionālisms Ideju Vēsturē Latvijā
    Latvijas Universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte Filozofijas nodaļa Agita Misāne RELIĢIJA UN LATVIEŠU NACIONĀLISMS IDEJU VĒSTURĒ LATVIJĀ Promocijas darbs doktora zinātniskā grāda iegūšanai Izstrādāts filozofijas nozarē, ideju vēstures apakšnozarē Zinātniskā vadītāja: Dr.Phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova Rīga, 2016 Saturs IEVADS.............................................................................................................................4 Nacionālisma jēdziens. Nacionālisma un reliģijas saskare kā akadēmiskas izpētes tēma. Latviešu nacionālisms un ticības kopienas. Promocijas darba pētījuma hronoloģiskās robežas. ‘Identitāte’ un ‘tradīcija’ un – promocijas darba atslēgvārdi. Pētījuma mērķis un uzdevumi. Pētījuma tematiskā, metodoloģiskā, terminoloģiskā un faktoloģiskā novitāte. Pētījuma gaita un izmantotās metodes. Promocijas darba struktūra. I DAĻA. PAR METODI. NACIONĀLISMA UN RELIĢIJAS SASKARSMES APRAKSTĪŠANAS IESPĒJAS ...................................................................................35 Kā iztēloties nāciju? Sociālais konstrukcionisms un ‘zināšanu socioloģija’. Sociālās konstrukcijas procesa dialektika. Nodu jeb mezglu punktu pieeja. II DAĻA. LATVIEŠU RELIĢISKĀ IDENTITĀTE ………………………………51 II/1 Latvijas reliģiskā vēstures interpretācijas latviešu nacionālisma diskursā………………………………………………………………………..…...……51 Reliģiskās vēstures fakti un interpretācijas.Kristietības recepcija un reliģiju sadursme. „Latviešu reliģiskās grūtības” kā reliģisks, etnisks un politiks konflikts. Konfesionālais diskurss. Personae:
    [Show full text]
  • Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla Literature, Folklore, Arts
    LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion Latvijas Universitāte LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija Latvijas Universitāte UDK 82.0:821+398+7(082) Li 848 Galvenā redaktore Dr. philol., prof. Ausma Cimdiņa Krājuma sastādītājas: Dr. philol., asoc. prof. Ieva Kalniņa, Dr. phil. Iveta Leitāne Redkolēģija: Dr. habil. philol., prof. Juris Kastiņš – LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Dr. habil. philol., prof. Sigma Ankrava – LU Moderno valodu fakultāte Dr. habil. philol., prof. Janīna Kursīte – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ilze Rūmniece – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ludmila Sproģe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. habil. art. / Dr. philol., prof. Silvija Radzobe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. art., asoc. prof. Valdis Muktupāvels – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Viktors Freibergs – LU Moderno valodu fakultāte Dr. philol. Helmuts Vinters – Vācija Dr. habil. philol. Irina Belobrovceva – Tallinas Universitāte (Igaunija) Ph.D., Prof. Kārlis Račevskis – Ohaio Universitāte (ASV) Prof. Lalita Muižniece – Rietummičiganas Universitāte, Kalamazū (ASV) Prof. Jurate Sprindīte – Lietuviešu literatūras un mākslas institūts (Lietuva) Prof. Nijole Laurinkiene
    [Show full text]
  • Humanities and Social Sciences Latvia
    HUMANITIES AND SOCIAL SCIENCES LATVIA Volume 25, Issue 1 (Spring-Summer 2017) University of Latvia Press CONTENTS From the Editor .......................................................................................... 3 Louis Wierenga Russians, Refugees and Europeans: What Shapes the Discourse of the Conservative People’s Party of Estonia? ......................................... 4 Arūnas Molis, Justinas Juozaitis Baltic Plug into European Electricity Network: Perspectives of Success .............................................................................. 20 Volkan Sezgin The Impact of Merchanting on Germany’s Current Account Balance .......................................................................................... 45 Henry Kam Kah Hegemonic Rivalry and Emerging Civil Society in the Gulf of Guinea in the 21st Century ....................................................... 53 Vladislav Volkovs Communication of Ethnic Groups in Public Space in Latvia ...................................................................................................... 73 Nataļja Šroma, Anastasija Vedela A Female Bildungsroman: the Gymnasium Girl as a Literary Character in the Gender Discourse in Latvia of the 1920s-1930s ............ 87 Haidong Feng, Zhenhua Zhang, Li Fan Management and Governance Differences between Huawei and Traditional Chinese Private Enterprises ............................................. 106 THE AUTHORS ............................................................................................ 117 FROM THE EDITOR
    [Show full text]
  • Moving Into Modernism: Outward and Introspective Journeys in the Early 20Th Century Latvian Women's Travel Narratives
    MOVING INTO MODERNISM: OUTWARD AND D INTROSPECTIVE JOURNEYS IN THE EARLY 20TH CENTURY LATVIAN WOMEN'S TRAVEL NARRATIVES D ZITA KĀRKLA ISSN 1392-0588 (spausdintas) ISSN 2335-8769 (internetinis) Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia https://doi.org/10.7220/2335-8769.72.6 2019. 72 SUMMARY. The advancement of women as writers in Latvia during the early 20th century was directly attributed to increased education and freedom. Travelling literary women in the early twentieth century were also part of a larger pattern –the increased ability to travel for pleasure. At the beginning of the 20th century Latvian upper middle class women went to Western Europe – Italy, France, Switzerland – for enjoyment and educational purposes. Anna Rūmane–Ķeniņa’s (1877–1950) cycle of sketches From the South (Iz Dienvidiem) (1902) and Angelika Gailīte’s (1884–1975) travel narrative Observations and Dreams (Vērojumi un sapņojumi) (1920) described travel to Italy. Travelogues, positioned between autobiography and fiction, represented subjective experiences and gave women writers an acceptable medium for expressing their thoughts and ideas publicly. As women writers shared their impressions of foreign spaces and peoples with their audience at home, they also articulated themselves. Inscribing their own lives into a text they rein- forced their new social position as modern women and writers, thus travel narratives also served as important instances of female agency at the beginning of 20th century Latvia. KEYWORDS: women writers, travelogue, autobiographic writing, female agency, Latvian literature. INTRODUCTION “On November 29, 1879, I climbed again in the wagon, to start a travel. My mind was joyful, like a bird that forgets everything, rising up singing in the clouds.
    [Show full text]
  • LNKC 2016. Gada Publiskais Pārskats
    2016.gada publiskais pārskats Rīga 2017 Latvijas Nacionālais kultūras centrs Adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1365 Tālrunis: (+371) 67228985 Fakss: (+371) 67227405 e-pasts: [email protected] Pārskatu izstrādājis © Latvijas Nacionālais kultūras centrs © LNKC 2017 SATURS 1. PAMATINFORMĀCIJA ................................................................................................... 6 2. LNKC 2016.GADA DARBĪBAS REZULTĀTI ............................................................... 11 2.1.Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļa ...................................................... 11 2.1.1. Mūzikas izglītība .................................................................................................. 16 2.1.2. Dejas izglītība ...................................................................................................... 19 2.1.3. Mākslas izglītība .................................................................................................. 20 2.2.Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļa .................................................................. 25 Latvijas NKM saglabāšana un attīstība .......................................................................... 25 Starptautiskā sadarbība ................................................................................................. 27 NKM saglabāšanas un tālāknodošanas pasākums “Satiec savu meistaru!” ..................... 39 NKM zināšanu pārmantošanas projekts “Katram savu tautastērpu” ............................... 40 2.2.1. Tautas lietišķās mākslas
    [Show full text]
  • Kivle 1 Book Meklejiet Rakstos.Pdf
    MEKLĒJIET RAKSTOS! Misiņa bibliotēkai un Kārlim Eglem 130 Rakstu krājums izdots ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu padomes 2018. gada 16. maija lēmumu, protokols Nr. 7. Rakstu krājumā izmantoti zinātnisko konferenču materiāli: Starptautiskā zinātniskā konference, veltīta Misiņa bibliotēkas 130. gadskārtai: “Meklējiet rakstos!” 2015. gada 18. septembrī; Starptautiskā zinātniskā konference, veltīta Kārļa Egles 130. dzimšanas dienai: “… ja Tu vari priecāties par darbu, kas Tev sagādā gandarījumu, tad tā ir Tava paradīze…” 2017. gada 15. septembrī. Sastādītāja un zinātniskā redaktore: Dr. phil. Ineta Kivle Zinātniskie recenzenti: Dr. philol. Ināra Klekere Dr. philol. Pauls Daija Dr. phil. Aija Priedīte-Kleinhofa Literārais redaktors: Oskars Lapsiņš Tulkotāja uz angļu valodu: Edīte Muižniece Angļu valodas redaktore: Andra Damberga Maketētāja: Andra Liepiņa Dizains: Aivars Plotka Fotogrāfijas un attēli no LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Arhitektūras muzeja, J. Jaunzema ģimenes kolekcijas © Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, 2018 © Autori: Vita Aišpure, Jana Dreimane, Ina Druviete, Linda Eltermane, Silvestrs Gaižūns, Dagnija Ivbule, Gunta Jaunmuktāne, Ineta Kivle, Venta Kocere, Valdis Mazulis, Monika Mihališina, Ieva Mīlgrāve, Inese Sirica, Anna Strode, Jouko Talonens, Viesturs Zanders, 2018 © Fotogrāfijas un attēli – autortiesību atbildība rakstu autoriem: Jana Dreimane, Linda Eltermane, Dagnija Ivbule, Gunta Jaunmuktāne, Venta Kocere, Valdis Mazulis, Monika Mihališina,
    [Show full text]
  • The Geographical Imagination in Early Twentieth-Century Latvian Novels
    The Geographical Imagination in Early Twentieth-Century Latvian Novels Pauls Daija, Benedikts Kalnačs Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia, Mūkusalas iela 3, Rīga LV-1423, Latvia [email protected], [email protected] The article explores the geographical imagination in Latvian novels published during the early twentieth century. We first focus on our experience and preliminary results of the literary mapping, then we turn towards representations of neighboring countries of Latvia as well as selected continents in these novels as case studies. The early twentieth century as a period of extensive migration and growing awareness of global events in Latvian society provides a rich variety of representations of foreign geographical places. By discussing the advantages and limits of literary mapping, we argue that the interpretations of Latvian novels within the perspective of the geographical imagination provide valuable knowledge for the social history of literature. Furthermore, we demonstrate that the research of geographical diversity in novels refers not only to real mobility, but also to stereotypes, therefore the acquired information might be productively used in imagological analyses. Keywords: Latvian literature / Latvian novel / twentieth century / literary geography / literary mapping / imagology The aim of this paper is to provide insight into an ongoing investigation of the geographical imagination in early twentieth-century Latvian nov- els, giving an overview of the preliminary results
    [Show full text]
  • Catholic Protests Against the Law on Registry of Civil Status in Latvia (1921–1928)
    ISTORIJA 2 0 1 1 / 4 L X I V / 8 4 Ineta LIPŠA Restriction of Freedom of Consciousness in Democracy: Catholic Protests against the Law on Registry of Civil Status in Latvia (1921–1928) Ineta Lipša – dr. hist., researcher, Institute of Latvian History at the University of Latvia; address: Akademijas laukums 1, Riga, LV-1050; e-mail: [email protected]; fields of research – social history, history of sexuality, history of history-writing in the 20th century. Abstract. The article focuses on the study of the attitude privilege of registration of civil status deeds to the state by residents of Latvia towards civil marriage in the 1920ies and deprived the Church of this privilege. Members of analysing the discussions and deeds of people caused by Parliament wanted to set residents of the new independent adoption of laws on marriage and registration of the civil Latvia free from the old tradition of the former Russian status deeds by the Latvian Constitutional Assembly in Empire and to become a part of the so referred civilised 1921 that privileged the registration of civil status deeds European countries. This norm caused opposition among to the state until 1928. The law was changed due to the many people starting from 1920 when the Constitutional stream of dissatisfaction expressed by members and Assembly and the general public started to discuss the clergy of different confessions, however, the Catholics laws up to 1928 when the dissatisfaction among the were leading. faithful residents resulted in amendments to the laws and Key words: civil marriage, civil registry, free love, the Church was granted equal rights to those of the state church, Catholics, the faithful.
    [Show full text]