DOCSLIB.ORG

Daugavpils Universitāte Humanitārā Fakultāte

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Daugavpils Universitāte Humanitārā Fakultāte DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE Vienības iela 13, Daugavpils, LV-5401 tālr. 5424238, fax. 5422611 e-pasts [email protected] Reģ. Nr. 2741000222 Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija” Studiju programmas apjoms: 80 kp Studiju programmas īstenošanas ilgums: 2 studiju gadi (pilna laika studijas) 2,5 gadi studiju gadi (nepilna laika studijas) Studiju programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas Prasības uzsākot studijas: humanitāro zinātľu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma 2. līmeľa augstākā profesionālā izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē Iegūstamais grāds: humanitāro zinātľu mağistra akadēmiskais grāds vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, Vienības ielā 13 Programmas direktore: asoc. prof. Anita Stašulāne Programma apstiprināta DU Senāta sēdē 2007. gada 29. janvārī, protokols Nr. 1 Senāta priekšsēdētājs V. Paškevičs 2005./2006. - izmaiľas 2006./2007. - izmaiľas 2007./2008. - izmaiľas 2008./2009. - izmaiľas 2009./2010. - izmaiľas 2 SATURS 1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS .......................... 4 1.1. STUDIJU PROGRAMMAS SOCIĀLĀ PIEPRASĪJUMA PAMATOJUMS ....................... 4 1.2. KULTŪRAS VĒSTURES APAKŠNOZARES ATTĪSTĪBAS AKTUALITĀTE .................. 4 1.3. KULTŪRAS VĒSTURES MAĢISTRU NĀKOTNES PERSPEKTĪVA NO LATVIJAS VALSTS INTEREŠU VIEDOKĻA .................................................................................... 5 2. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORMĀ. 5 3. IMATRIKULĀCIJA ............................................................................................... 6 4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZĀCIJA ............................ 7 4.1. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKĀS IZGLĪTĪBAS STANDARTAM ............................................................................................................. 7 4.2. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA .................................................................. 7 4.3. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS ......................................................................... 8 4.4. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA ............................................................. 9 4.5. STUDIJU METODES UN FORMAS ........................................................................ 10 4.6. STUDIJU PROGRAMMAS IEKŠĒJĀS KVALITĀTES MEHĀNISMA DARBĪBA .......... 10 4.7. ZINĀŠANU UN PRASMJU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ............................................... 11 5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM ........... 13 5.1. SALĪDZINĀJUMS AR EBERDĪNAS UNIVERSITĀTES (LIELBRITĀNIJA) PROGRAMMU ............................................................................................................ 13 5.2. SALĪDZINĀJUMS AR MENČESTERAS UNIVERSITĀTES (LIELBRITĀNIJA) PROGRAMMU ............................................................................................................ 15 5.3. SALĪDZINĀJUMS AR SILĒZIJAS UNIVERSITĀTES (POLIJA) PROGRAMMU ........ 16 6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS ......................................................................... 18 6.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SKAITS UN KVALIFIKĀCIJA ................................... 18 6.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ZINĀTNISKAIS DARBS ............................................ 20 6.2.1. PIEDALĪŠANĀS ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS ............................................ 20 6.2.2. PIEDALĪŠANĀS ZINĀTNISKO IZDEVUMU IZDOŠANĀ ....................................... 20 6.2.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS .............................. 20 6.2.4. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECĪBAS DARBĪBA UN TĀ IETEKME UZ STUDIJU DARBU ........................................................................................................ 21 7. STUDĒJOŠIE ......................................................................................................... 22 7.1. STUDĒJOŠO SKAITS ........................................................................................... 22 7.2. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ ......................... 22 7.3. STUDĒJOŠO IESAISTĪŠANA PĒTNIECĪBAS PROJEKTOS ...................................... 23 8. ĀRĒJIE SAKARI .................................................................................................. 25 8.1. SADARBĪBA AR DARBA DEVĒJIEM ..................................................................... 25 3 8.2. SADARBĪBA AR LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀM ................................ 25 9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS .................................................................................................. 27 9.1. INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS .............................................................. 27 9.2. STUDIJU PROGRAMMAS FINANSĒŠANAS AVOTI ................................................ 27 10. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM ..................................................................................................... 28 10.1. STUDIJU PROGRAMMA DU ATTĪSTĪBAS KONTEKSTĀ ..................................... 28 10.2. STUDIJU PROGRAMMAS KVALITĀTES PILNVEIDOŠANAS PLĀNS .................... 28 10.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATLASES, ATJAUNOŠANAS, APMĀCĪBAS UN ATTĪSTĪBAS POLITIKA NĀKAMAJIEM 6 GADIEM ...................................................... 29 10.4. DARBA DEVĒJU APTAUJAS PAR ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBU NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM ....................................................................................................... 29 PIELIKUMI ............................................................................................................... 31 1.PIELIKUMS - STUDIJU PLĀNI (PILNA UN NEPILNA LAIKA STUDIJAS) .................... 31 2.PIELIKUMS – STUDIJU KURSU APRAKSTI .............................................................. 38 3.PIELIKUMS – DOCĒTĀJU CURRICULUM VITAE ................................................... 104 4.PIELIKUMS – AKADĒMISKĀ PERSONĀLA GRANTI UN ZINĀTNISKIE PROJEKTI .. 202 5.PIELIKUMS – STUDENTU APTAUJAS ANKETA...................................................... 206 6.PIELIKUMS – STUDIJU MAKSAS APRĒĶINI .......................................................... 211 7.PIELIKUMS – DIPLOMA UN TĀ PIELIKUMA PARAUGS ......................................... 216 8.PIELIKUMS – DOKUMENTI, KAS APLIECINA, KA GADĪJUMĀ, JA PROGRAMMA TIEK LIKVIDĒTA, PIETEICĒJS NODROŠINA STUDĒJOŠO IESPĒJU TURPINĀT IZGLĪTĪBU CITĀ AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀ VAI CITĀ AUGSTSKOLĀ ................... 220 4 1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS 1.1. Studiju programmas sociālā pieprasījuma pamatojums Pašlaik Latvijas Republikā vēstures nozares kultūras vēstures apakšnozares bakalauriem nav iespējams turpināt akadēmisko izglītību izvēlētajā jomā. Rēzeknes Augstskola piedāvā 2. līmeľa profesionālo studiju programmu ar kvalifikāciju vēstures un kultūras vēstures skolotājs. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā maģistra programmu „Kultūras teorija” un piešķir humanitāro zinātľu maģistra grādu mākslās. Nepieciešamību izveidot akadēmiskā maģistra programmu „Kultūras vēsture un teorija” apliecina vairākkārt izteiktie pretendentu lūgumi Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes vadībai rast iespēju turpināt kultūras vēstures apakšnozares bakalauru akadēmisko izglītību DU kultūras vēstures maģistrantūrā. Vajadzību pēc akadēmiskā maģistra izglītības programmas kultūras vēsturē DU diktē augstskolu un citu izglītības iestāţu pieprasījums pēc kvalificētiem mācību spēkiem, pētniecisko centru darbiniekiem Latgales reģionā, kā arī plānveidīga jaunas kultūras vēstures zinātnieku paaudzes sagatavošanas aktualitāte. Lai apmierinātu šo sociālo pieprasījumu, Daugavpils Universitātei ir atbilstošs zinātniskais potenciāls, tehniskais un metodiskais nodrošinājums, kā arī organizatoriskas iestrādes kultūras vēsturnieku sagatavošanā. Daugavpils Universitātes akadēmiskais personāls ļauj nodrošināt Eiropas Savienības prasībām atbilstošas kultūras vēstures akadēmiskā maģistra programmas īstenošanu un turpmāko akadēmiskā grāda humanitāro zinātņu maģistrs vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē piešķiršanu. 1.2. Kultūras vēstures apakšnozares attīstības aktualitāte Kultūras vēstures zinātnes attīstība ir nepieciešama gan Latvijas, gan Eiropas Savienības mērogā. Līdz ar Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienības valstu saimei, aktuāla ir kļuvusi Latvijas integrācija Eiropā. Kā liecina vēsture, integrācijas pamatā ir galvenokārt nevis ekonomiskie vai sociālie faktori, bet kultūra. Eiropas Savienības galvenā iezīme ir kultūru plurālisms, kurā vienotība ir iespējama tikai daudzveidībā. Tādēļ Eiropas Savienība nevēlas radīt vienotu ideoloģiju, filosofiju un kultūru. Taču mūsdienu Eiropa nevar pastāvēt bez kopīgas vērtību sistēmas, kas realizējas atsevišķu tautu kultūrās. Tāpēc jau tagad ir aktuāla un nākotnē aizvien vairāk pieaugs nepieciešamība vispusīgi apzināties kultūras faktora lomu gan Eiropas sabiedrības integrācijas procesos, gan Latvijas kultūras vēsturiskā mantojuma apzināšanas un tālākās attīstības perspektīvā, proti, nāksies atbildēt uz jautājumiem: ● Kas ir Eiropa kulturālā nozīmē? ● Kādas kopsakarības pastāv starp daţādām kultūrām? ● Kā nodrošināt augstvērtīgas kultūras pastāvēšanu Eiropā? ● Kā garantēt nacionālo kultūru attīstību globalizācijas apstākļos? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir nepieciešama daţādu nozaru zinātnieku sadarbība. Filosofu, antropologu, sociologu u.c. vidū sava loma ir arī kultūras vēsturniekiem, kas var sekmīgi piedalīties pasaulē
Load more

Recommended publications
  • Gender Equality in the Cultural and Creative Sectors
    « «« « « «« « ««« EUROPEAN AGENDA EUROPEAN AGENDA CULTURE FOR CULTURE PLAN FOR WORK 2019-2022 «««««««« JUNE 2021 TOWARDS GENDER EQUALITY IN THE CULTURAL AND CREATIVE SECTORS REPORT OF THE OMC (OPEN METHOD OF COORDINATION) WORKING GROUP OF MEMBER STATES’ EXPERTS ZZEBULIGARYTHICREATIVEWHYISITWORTHIVESTIGINCULTURALANDERTCGAEUROPEAN UNION - Europe Direct is a service to help you find answers to your questions about the European Union. Freephone number (*): 00 800 6 7 8 9 10 11 (*) The information given is free, as are most calls (though some operators, phone boxes or hotels may charge you). More information on the European Union is available on the Internet (http://europa.eu). Luxembourg: Publications Office of the European Union, 2021 © European Union, 2021 Reproduction is authorised, provided the source is acknowledged. ISBN 978-92-76-20365-0 doi:10.2766/122208 NC-02-20-500-EN-N « «« « « «« « ««« EUROPEAN AGENDA EUROPEAN AGENDA CULTURE FOR CULTURE PLAN FOR WORK 2019-2022 «««««««« JUNE 2021 TOWARDS GENDER EQUALITY IN THE CULTURAL AND CREATIVE SECTORS REPORT OF THE OMC (OPEN METHOD OF COORDINATION) WORKING GROUP OF MEMBER STATES’ EXPERTS Editor: Amelie Menzel, European Experts’ Network on Culture Towards gender equality in the cultural and creative sectors OMC 3 TABLE OF CONTENTS 1. INTRODUCTION 5 1.1 Culture and gender equality 7 1.2 The work of the group 9 1.3 About this report 13 1.4 Definitions 15 2. GENDER EQUALITY IN THE CCS – A CONTEXTUALISATION 19 2.1 Then: The role of women in the history of art and culture 21 2.2 Now: Cultural and creative sectors – a major but demanding sector 27 3. IMPACT OF THE COVID CRISIS ON GENDER EQUALITY IN THE CCS 31 3.1 Gender equality and the COVID-19 pandemic 33 3.2 Good practices 36 4.
    [Show full text]
  • Latvijas Sievietes Sabiedriskajā Un Valsts Dzīvē Un Mākslā (1860–1944)
    KORESPONDENCE 2019. gads 73. sējums 4. numurs LATVIJAS SIEVIETES SABIEDRISKAJĀ UN VALSTS DZĪVĒ UN MĀKSLĀ (1860–1944) Ilgars Grosvalds Atslēgas vārdi: Latvijas sievietes, cariskās Krievijas laiks, neatkarīgā Latvija, glezniecība, grafika, tēlniecība, lietišķā māksla Inženierzinātņu doktors Ilgars Grosvalds (1927–2019) bija ķīmiķis, zinātnieks un peda- gogs, strādāja gan būvniecības nozarē, gan bija pasniedzējs un ķīmijas, fizikas un astronomi- jas skolotājs. Neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa bija zinātnes popularizēšana, kas balstīta zinātnes vēstures pētījumos. Pēdējos dzīves gados viņš intensīvi vāca un publicēja datus par Latvijas sievietes lomu dažādās jomās — izglītībā, sabiedrībā un valsts dzīvē, mākslā. 2013. gadā izdota neliela Grosvalda publikācija “Latvijas Universitātes sievietes augstākajā izglītībā un zinātnē XX gs. pirmajā pusē” (32 lpp). Šo tēmu autors vēlējās paplašināt pub- likācijās LZA Vēstu A daļas izdevumos. Žurnāla 2014. gada 5./6. numurā līdzautorībā ar Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja līdzstrādnieku Ivanu Griņeviču publicēts raksts “Latvijas sievietes ceļā uz augstāko izglītību un zinātni”. Otru rakstu par šo tēmu “Latvijas sievietes izglītībā un zinātnē (1860–1944)” publicējām 2017. gada 2. numurā. Nesen LZA Vēstu A daļas redakcija saņēma vēl divus Ilgara Grosvalda rakstus: “Latvijas sieviete sabiedriskajā un valsts dzīvē (1860–1944)” un “Latvijas sieviete glezniecībā un tēlniecībā (1860–1944)”. Rakstu autora nodoms bija apkopot vienuviet 20. gadsimta sākuma ievērojamāko Latvijas sieviešu dzīvesstāstus un veikumu. Divus pēdējos iesniegtos rakstus Ilgara Grosvalda dzīves laikā nepaguvām izdot, turklāt raksts par Latvijas sievietēm mākslā nebija pabeigts, tomēr, godinot autora piemiņu, esam lēmuši nodot lasītājam šo rakstu apkopojumu.1 Latvijas sieviete sabiedriskajā un praktiskā intelektuālā darbā. Rīgā sāka strā- valsts dzīvē (1860–1944) dāt pirmās divas ārstes: Anna Kizelbaša (dzī- No idejas un nacionālās kustības izauga ves dati nav atrasti), kas diplomu medicīnā latviešu nācija un valsts.
    [Show full text]
  • The Unattached Intellectual in State Government Agencies: Rainis in Two Stages of Politically Relevant Activities
    IOSR Journal Of Humanities And Social Science (IOSR-JHSS) Volume 21, Issue 5, Ver. 1 (May. 2016) PP 55-70 e-ISSN: 2279-0837, p-ISSN: 2279-0845. www.iosrjournals.org The Unattached Intellectual In State Government Agencies: Rainis In Two Stages Of Politically Relevant Activities Inese Grumolte-Lerhe The article deals with the role of unattached intellectuals in society, and transformation of this role after their involvement in state government agencies. The case of Latvian poet, playwright and politician, Rainis, is being explored. Analysis of his intentions in two stages of politically relevant activities, i.e. stage of unattached intellectual and the politician, reveal continuity.This continuity in combination withreluctance to set a new agenda for the new career contributed to the clash of identities. Furthermore, Rainislaid claim on holding the authority of leader which is related to the symbolic power. Keywords: the political role and responsibility of intellectual, Rainis, unattached intellectual, politician. I. INTRODUCTION The subject of involvement of intellectuals,agents representing various artistic and aesthetic fields, in socially political processes of non-free societies, has earned an extensive scholarly attention in various contexts. One has to agree that fields of cultural and scholarly work provide a comparatively high degree of freedom under repressive regimes,thus their political relevance may be invokedper se(Cvijetic 1999). However, empirical studies give evidence for the fact that intellectuals who were once fighting against the repressive regime, use to change the sides of entrenchment after the regime overthrow, and turn into state government officials or politicians under the newly-established or the restoreddemocratic regime.
    [Show full text]
  • Rainis' Apology Of
    ISSN 2335-2337. BALTIC JOURNAL OF POLITICAL SCIENCE. December 2013, No 2 RAINIS’ APOLOGY OF THE ‘BASIC CLASS’: THE WORLD REVOLUTION OR THE NATIONAL EMANCIPATION? Inese Grumolte ABSTRACT The aim of this article is to analyze the reasons for Rainis’ appreciation of the phenomenon he labels as the ‘basic class’. The Latvian writer attributes this concept to the members of society who provide the livelihood for themselves by doing mainly the manual labour. Although thus a praise for the proletariat is voiced, the reasons are more nuanced than the common Soviet interpretation allowed to see. Rainis sees the ‘Basic class’ as a crucial agent in the struggle for Latvian national emancipation. At the same time, the article seeks an answer to the question why, according to Rainis, bourgeoisie is reluctant to fight this struggle. INTRODUCTION The 150th birth anniversary of the Latvian poet and playwright Jānis Pliekšāns (pseudonym Rainis1) is approaching (2015). In Latvia, his name does not require commentaries. However, this does not imply that his works are drained as objects of scholarly interest, at least looking from the angle of political science. The well-known Polish philosopher Leszek Kolakowski, when juggling intellectually with the basic postulates of the main political ideologies, once proved: being a conservative liberal socialist is not impossible (Kolakowski 1997: 225–229). These were the nineties of the 20th century. Reasonings based on dichotomies, such as ‘those who are not with us are against us’, seemed to have disreputed themselves ; the ‘end of the history’ was proclaimed (Fukuyama 1998: 86). When heading towards the ideological consensus, it seemed that the political ideologies are not as incompatible as it has seemed before.
    [Show full text]
  • Reliģija Un Latviešu Nacionālisms Ideju Vēsturē Latvijā
    Latvijas Universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte Filozofijas nodaļa Agita Misāne RELIĢIJA UN LATVIEŠU NACIONĀLISMS IDEJU VĒSTURĒ LATVIJĀ Promocijas darbs doktora zinātniskā grāda iegūšanai Izstrādāts filozofijas nozarē, ideju vēstures apakšnozarē Zinātniskā vadītāja: Dr.Phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova Rīga, 2016 Saturs IEVADS.............................................................................................................................4 Nacionālisma jēdziens. Nacionālisma un reliģijas saskare kā akadēmiskas izpētes tēma. Latviešu nacionālisms un ticības kopienas. Promocijas darba pētījuma hronoloģiskās robežas. ‘Identitāte’ un ‘tradīcija’ un – promocijas darba atslēgvārdi. Pētījuma mērķis un uzdevumi. Pētījuma tematiskā, metodoloģiskā, terminoloģiskā un faktoloģiskā novitāte. Pētījuma gaita un izmantotās metodes. Promocijas darba struktūra. I DAĻA. PAR METODI. NACIONĀLISMA UN RELIĢIJAS SASKARSMES APRAKSTĪŠANAS IESPĒJAS ...................................................................................35 Kā iztēloties nāciju? Sociālais konstrukcionisms un ‘zināšanu socioloģija’. Sociālās konstrukcijas procesa dialektika. Nodu jeb mezglu punktu pieeja. II DAĻA. LATVIEŠU RELIĢISKĀ IDENTITĀTE ………………………………51 II/1 Latvijas reliģiskā vēstures interpretācijas latviešu nacionālisma diskursā………………………………………………………………………..…...……51 Reliģiskās vēstures fakti un interpretācijas.Kristietības recepcija un reliģiju sadursme. „Latviešu reliģiskās grūtības” kā reliģisks, etnisks un politiks konflikts. Konfesionālais diskurss. Personae:
    [Show full text]
  • Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla Literature, Folklore, Arts
    LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion Latvijas Universitāte LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija Latvijas Universitāte UDK 82.0:821+398+7(082) Li 848 Galvenā redaktore Dr. philol., prof. Ausma Cimdiņa Krājuma sastādītājas: Dr. philol., asoc. prof. Ieva Kalniņa, Dr. phil. Iveta Leitāne Redkolēģija: Dr. habil. philol., prof. Juris Kastiņš – LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Dr. habil. philol., prof. Sigma Ankrava – LU Moderno valodu fakultāte Dr. habil. philol., prof. Janīna Kursīte – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ilze Rūmniece – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ludmila Sproģe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. habil. art. / Dr. philol., prof. Silvija Radzobe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. art., asoc. prof. Valdis Muktupāvels – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Viktors Freibergs – LU Moderno valodu fakultāte Dr. philol. Helmuts Vinters – Vācija Dr. habil. philol. Irina Belobrovceva – Tallinas Universitāte (Igaunija) Ph.D., Prof. Kārlis Račevskis – Ohaio Universitāte (ASV) Prof. Lalita Muižniece – Rietummičiganas Universitāte, Kalamazū (ASV) Prof. Jurate Sprindīte – Lietuviešu literatūras un mākslas institūts (Lietuva) Prof. Nijole Laurinkiene
    [Show full text]
  • Humanities and Social Sciences Latvia
    HUMANITIES AND SOCIAL SCIENCES LATVIA Volume 25, Issue 1 (Spring-Summer 2017) University of Latvia Press CONTENTS From the Editor .......................................................................................... 3 Louis Wierenga Russians, Refugees and Europeans: What Shapes the Discourse of the Conservative People’s Party of Estonia? ......................................... 4 Arūnas Molis, Justinas Juozaitis Baltic Plug into European Electricity Network: Perspectives of Success .............................................................................. 20 Volkan Sezgin The Impact of Merchanting on Germany’s Current Account Balance .......................................................................................... 45 Henry Kam Kah Hegemonic Rivalry and Emerging Civil Society in the Gulf of Guinea in the 21st Century ....................................................... 53 Vladislav Volkovs Communication of Ethnic Groups in Public Space in Latvia ...................................................................................................... 73 Nataļja Šroma, Anastasija Vedela A Female Bildungsroman: the Gymnasium Girl as a Literary Character in the Gender Discourse in Latvia of the 1920s-1930s ............ 87 Haidong Feng, Zhenhua Zhang, Li Fan Management and Governance Differences between Huawei and Traditional Chinese Private Enterprises ............................................. 106 THE AUTHORS ............................................................................................ 117 FROM THE EDITOR
    [Show full text]
  • Moving Into Modernism: Outward and Introspective Journeys in the Early 20Th Century Latvian Women's Travel Narratives
    MOVING INTO MODERNISM: OUTWARD AND D INTROSPECTIVE JOURNEYS IN THE EARLY 20TH CENTURY LATVIAN WOMEN'S TRAVEL NARRATIVES D ZITA KĀRKLA ISSN 1392-0588 (spausdintas) ISSN 2335-8769 (internetinis) Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia https://doi.org/10.7220/2335-8769.72.6 2019. 72 SUMMARY. The advancement of women as writers in Latvia during the early 20th century was directly attributed to increased education and freedom. Travelling literary women in the early twentieth century were also part of a larger pattern –the increased ability to travel for pleasure. At the beginning of the 20th century Latvian upper middle class women went to Western Europe – Italy, France, Switzerland – for enjoyment and educational purposes. Anna Rūmane–Ķeniņa’s (1877–1950) cycle of sketches From the South (Iz Dienvidiem) (1902) and Angelika Gailīte’s (1884–1975) travel narrative Observations and Dreams (Vērojumi un sapņojumi) (1920) described travel to Italy. Travelogues, positioned between autobiography and fiction, represented subjective experiences and gave women writers an acceptable medium for expressing their thoughts and ideas publicly. As women writers shared their impressions of foreign spaces and peoples with their audience at home, they also articulated themselves. Inscribing their own lives into a text they rein- forced their new social position as modern women and writers, thus travel narratives also served as important instances of female agency at the beginning of 20th century Latvia. KEYWORDS: women writers, travelogue, autobiographic writing, female agency, Latvian literature. INTRODUCTION “On November 29, 1879, I climbed again in the wagon, to start a travel. My mind was joyful, like a bird that forgets everything, rising up singing in the clouds.
    [Show full text]
  • LNKC 2016. Gada Publiskais Pārskats
    2016.gada publiskais pārskats Rīga 2017 Latvijas Nacionālais kultūras centrs Adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1365 Tālrunis: (+371) 67228985 Fakss: (+371) 67227405 e-pasts: [email protected] Pārskatu izstrādājis © Latvijas Nacionālais kultūras centrs © LNKC 2017 SATURS 1. PAMATINFORMĀCIJA ................................................................................................... 6 2. LNKC 2016.GADA DARBĪBAS REZULTĀTI ............................................................... 11 2.1.Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļa ...................................................... 11 2.1.1. Mūzikas izglītība .................................................................................................. 16 2.1.2. Dejas izglītība ...................................................................................................... 19 2.1.3. Mākslas izglītība .................................................................................................. 20 2.2.Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļa .................................................................. 25 Latvijas NKM saglabāšana un attīstība .......................................................................... 25 Starptautiskā sadarbība ................................................................................................. 27 NKM saglabāšanas un tālāknodošanas pasākums “Satiec savu meistaru!” ..................... 39 NKM zināšanu pārmantošanas projekts “Katram savu tautastērpu” ............................... 40 2.2.1. Tautas lietišķās mākslas
    [Show full text]
  • Kivle 1 Book Meklejiet Rakstos.Pdf
    MEKLĒJIET RAKSTOS! Misiņa bibliotēkai un Kārlim Eglem 130 Rakstu krājums izdots ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu padomes 2018. gada 16. maija lēmumu, protokols Nr. 7. Rakstu krājumā izmantoti zinātnisko konferenču materiāli: Starptautiskā zinātniskā konference, veltīta Misiņa bibliotēkas 130. gadskārtai: “Meklējiet rakstos!” 2015. gada 18. septembrī; Starptautiskā zinātniskā konference, veltīta Kārļa Egles 130. dzimšanas dienai: “… ja Tu vari priecāties par darbu, kas Tev sagādā gandarījumu, tad tā ir Tava paradīze…” 2017. gada 15. septembrī. Sastādītāja un zinātniskā redaktore: Dr. phil. Ineta Kivle Zinātniskie recenzenti: Dr. philol. Ināra Klekere Dr. philol. Pauls Daija Dr. phil. Aija Priedīte-Kleinhofa Literārais redaktors: Oskars Lapsiņš Tulkotāja uz angļu valodu: Edīte Muižniece Angļu valodas redaktore: Andra Damberga Maketētāja: Andra Liepiņa Dizains: Aivars Plotka Fotogrāfijas un attēli no LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Arhitektūras muzeja, J. Jaunzema ģimenes kolekcijas © Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, 2018 © Autori: Vita Aišpure, Jana Dreimane, Ina Druviete, Linda Eltermane, Silvestrs Gaižūns, Dagnija Ivbule, Gunta Jaunmuktāne, Ineta Kivle, Venta Kocere, Valdis Mazulis, Monika Mihališina, Ieva Mīlgrāve, Inese Sirica, Anna Strode, Jouko Talonens, Viesturs Zanders, 2018 © Fotogrāfijas un attēli – autortiesību atbildība rakstu autoriem: Jana Dreimane, Linda Eltermane, Dagnija Ivbule, Gunta Jaunmuktāne, Venta Kocere, Valdis Mazulis, Monika Mihališina,
    [Show full text]
  • The Geographical Imagination in Early Twentieth-Century Latvian Novels
    The Geographical Imagination in Early Twentieth-Century Latvian Novels Pauls Daija, Benedikts Kalnačs Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia, Mūkusalas iela 3, Rīga LV-1423, Latvia [email protected], [email protected] The article explores the geographical imagination in Latvian novels published during the early twentieth century. We first focus on our experience and preliminary results of the literary mapping, then we turn towards representations of neighboring countries of Latvia as well as selected continents in these novels as case studies. The early twentieth century as a period of extensive migration and growing awareness of global events in Latvian society provides a rich variety of representations of foreign geographical places. By discussing the advantages and limits of literary mapping, we argue that the interpretations of Latvian novels within the perspective of the geographical imagination provide valuable knowledge for the social history of literature. Furthermore, we demonstrate that the research of geographical diversity in novels refers not only to real mobility, but also to stereotypes, therefore the acquired information might be productively used in imagological analyses. Keywords: Latvian literature / Latvian novel / twentieth century / literary geography / literary mapping / imagology The aim of this paper is to provide insight into an ongoing investigation of the geographical imagination in early twentieth-century Latvian nov- els, giving an overview of the preliminary results
    [Show full text]
  • Catholic Protests Against the Law on Registry of Civil Status in Latvia (1921–1928)
    ISTORIJA 2 0 1 1 / 4 L X I V / 8 4 Ineta LIPŠA Restriction of Freedom of Consciousness in Democracy: Catholic Protests against the Law on Registry of Civil Status in Latvia (1921–1928) Ineta Lipša – dr. hist., researcher, Institute of Latvian History at the University of Latvia; address: Akademijas laukums 1, Riga, LV-1050; e-mail: [email protected]; fields of research – social history, history of sexuality, history of history-writing in the 20th century. Abstract. The article focuses on the study of the attitude privilege of registration of civil status deeds to the state by residents of Latvia towards civil marriage in the 1920ies and deprived the Church of this privilege. Members of analysing the discussions and deeds of people caused by Parliament wanted to set residents of the new independent adoption of laws on marriage and registration of the civil Latvia free from the old tradition of the former Russian status deeds by the Latvian Constitutional Assembly in Empire and to become a part of the so referred civilised 1921 that privileged the registration of civil status deeds European countries. This norm caused opposition among to the state until 1928. The law was changed due to the many people starting from 1920 when the Constitutional stream of dissatisfaction expressed by members and Assembly and the general public started to discuss the clergy of different confessions, however, the Catholics laws up to 1928 when the dissatisfaction among the were leading. faithful residents resulted in amendments to the laws and Key words: civil marriage, civil registry, free love, the Church was granted equal rights to those of the state church, Catholics, the faithful.
    [Show full text]