DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE

Vienības iela 13, Daugavpils, LV-5401 tālr. 5424238, fax. 5422611 e-pasts [email protected] Reģ. Nr. 2741000222

Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija”

Studiju programmas apjoms: 80 kp Studiju programmas īstenošanas ilgums: 2 studiju gadi (pilna laika studijas) 2,5 gadi studiju gadi (nepilna laika studijas) Studiju programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas Prasības uzsākot studijas: humanitāro zinātľu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma 2. līmeľa augstākā profesionālā izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē Iegūstamais grāds: humanitāro zinātľu mağistra akadēmiskais grāds vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, Vienības ielā 13 Programmas direktore: asoc. prof. Anita Stašulāne

Programma apstiprināta DU Senāta sēdē 2007. gada 29. janvārī, protokols Nr. 1

Senāta priekšsēdētājs V. Paškevičs

2005./2006. - izmaiľas 2006./2007. - izmaiľas 2007./2008. - izmaiľas 2008./2009. - izmaiľas 2009./2010. - izmaiľas 2

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS ...... 4 1.1. STUDIJU PROGRAMMAS SOCIĀLĀ PIEPRASĪJUMA PAMATOJUMS ...... 4 1.2. KULTŪRAS VĒSTURES APAKŠNOZARES ATTĪSTĪBAS AKTUALITĀTE ...... 4 1.3. KULTŪRAS VĒSTURES MAĢISTRU NĀKOTNES PERSPEKTĪVA NO LATVIJAS VALSTS INTEREŠU VIEDOKĻA ...... 5 2. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORMĀ. 5 3. IMATRIKULĀCIJA ...... 6 4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZĀCIJA ...... 7 4.1. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKĀS IZGLĪTĪBAS STANDARTAM ...... 7 4.2. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA ...... 7 4.3. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS ...... 8 4.4. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA ...... 9 4.5. STUDIJU METODES UN FORMAS ...... 10 4.6. STUDIJU PROGRAMMAS IEKŠĒJĀS KVALITĀTES MEHĀNISMA DARBĪBA ...... 10 4.7. ZINĀŠANU UN PRASMJU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ...... 11 5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM ...... 13 5.1. SALĪDZINĀJUMS AR EBERDĪNAS UNIVERSITĀTES (LIELBRITĀNIJA) PROGRAMMU ...... 13 5.2. SALĪDZINĀJUMS AR MENČESTERAS UNIVERSITĀTES (LIELBRITĀNIJA) PROGRAMMU ...... 15 5.3. SALĪDZINĀJUMS AR SILĒZIJAS UNIVERSITĀTES (POLIJA) PROGRAMMU ...... 16 6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS ...... 18 6.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SKAITS UN KVALIFIKĀCIJA ...... 18 6.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ZINĀTNISKAIS DARBS ...... 20 6.2.1. PIEDALĪŠANĀS ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS ...... 20 6.2.2. PIEDALĪŠANĀS ZINĀTNISKO IZDEVUMU IZDOŠANĀ ...... 20 6.2.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS ...... 20 6.2.4. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECĪBAS DARBĪBA UN TĀ IETEKME UZ STUDIJU DARBU ...... 21 7. STUDĒJOŠIE ...... 22 7.1. STUDĒJOŠO SKAITS ...... 22 7.2. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ ...... 22 7.3. STUDĒJOŠO IESAISTĪŠANA PĒTNIECĪBAS PROJEKTOS ...... 23 8. ĀRĒJIE SAKARI ...... 25 8.1. SADARBĪBA AR DARBA DEVĒJIEM ...... 25 3

8.2. SADARBĪBA AR LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀM ...... 25 9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS ...... 27 9.1. INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS ...... 27 9.2. STUDIJU PROGRAMMAS FINANSĒŠANAS AVOTI ...... 27 10. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM ...... 28 10.1. STUDIJU PROGRAMMA DU ATTĪSTĪBAS KONTEKSTĀ ...... 28 10.2. STUDIJU PROGRAMMAS KVALITĀTES PILNVEIDOŠANAS PLĀNS ...... 28 10.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATLASES, ATJAUNOŠANAS, APMĀCĪBAS UN ATTĪSTĪBAS POLITIKA NĀKAMAJIEM 6 GADIEM ...... 29 10.4. DARBA DEVĒJU APTAUJAS PAR ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBU NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM ...... 29 PIELIKUMI ...... 31 1.PIELIKUMS - STUDIJU PLĀNI (PILNA UN NEPILNA LAIKA STUDIJAS) ...... 31 2.PIELIKUMS – STUDIJU KURSU APRAKSTI ...... 38 3.PIELIKUMS – DOCĒTĀJU CURRICULUM VITAE ...... 104 4.PIELIKUMS – AKADĒMISKĀ PERSONĀLA GRANTI UN ZINĀTNISKIE PROJEKTI .. 202 5.PIELIKUMS – STUDENTU APTAUJAS ANKETA...... 206 6.PIELIKUMS – STUDIJU MAKSAS APRĒĶINI ...... 211 7.PIELIKUMS – DIPLOMA UN TĀ PIELIKUMA PARAUGS ...... 216 8.PIELIKUMS – DOKUMENTI, KAS APLIECINA, KA GADĪJUMĀ, JA PROGRAMMA TIEK LIKVIDĒTA, PIETEICĒJS NODROŠINA STUDĒJOŠO IESPĒJU TURPINĀT IZGLĪTĪBU CITĀ AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀ VAI CITĀ AUGSTSKOLĀ ...... 220

4

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

1.1. Studiju programmas sociālā pieprasījuma pamatojums

Pašlaik Latvijas Republikā vēstures nozares kultūras vēstures apakšnozares bakalauriem nav iespējams turpināt akadēmisko izglītību izvēlētajā jomā. Rēzeknes Augstskola piedāvā 2. līmeľa profesionālo studiju programmu ar kvalifikāciju vēstures un kultūras vēstures skolotājs. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā maģistra programmu „Kultūras teorija” un piešķir humanitāro zinātľu maģistra grādu mākslās. Nepieciešamību izveidot akadēmiskā maģistra programmu „Kultūras vēsture un teorija” apliecina vairākkārt izteiktie pretendentu lūgumi Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes vadībai rast iespēju turpināt kultūras vēstures apakšnozares bakalauru akadēmisko izglītību DU kultūras vēstures maģistrantūrā. Vajadzību pēc akadēmiskā maģistra izglītības programmas kultūras vēsturē DU diktē augstskolu un citu izglītības iestāţu pieprasījums pēc kvalificētiem mācību spēkiem, pētniecisko centru darbiniekiem Latgales reģionā, kā arī plānveidīga jaunas kultūras vēstures zinātnieku paaudzes sagatavošanas aktualitāte. Lai apmierinātu šo sociālo pieprasījumu, Daugavpils Universitātei ir atbilstošs zinātniskais potenciāls, tehniskais un metodiskais nodrošinājums, kā arī organizatoriskas iestrādes kultūras vēsturnieku sagatavošanā. Daugavpils Universitātes akadēmiskais personāls ļauj nodrošināt Eiropas Savienības prasībām atbilstošas kultūras vēstures akadēmiskā maģistra programmas īstenošanu un turpmāko akadēmiskā grāda humanitāro zinātņu maģistrs vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē piešķiršanu.

1.2. Kultūras vēstures apakšnozares attīstības aktualitāte

Kultūras vēstures zinātnes attīstība ir nepieciešama gan Latvijas, gan Eiropas Savienības mērogā. Līdz ar Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienības valstu saimei, aktuāla ir kļuvusi Latvijas integrācija Eiropā. Kā liecina vēsture, integrācijas pamatā ir galvenokārt nevis ekonomiskie vai sociālie faktori, bet kultūra. Eiropas Savienības galvenā iezīme ir kultūru plurālisms, kurā vienotība ir iespējama tikai daudzveidībā. Tādēļ Eiropas Savienība nevēlas radīt vienotu ideoloģiju, filosofiju un kultūru. Taču mūsdienu Eiropa nevar pastāvēt bez kopīgas vērtību sistēmas, kas realizējas atsevišķu tautu kultūrās. Tāpēc jau tagad ir aktuāla un nākotnē aizvien vairāk pieaugs nepieciešamība vispusīgi apzināties kultūras faktora lomu gan Eiropas sabiedrības integrācijas procesos, gan Latvijas kultūras vēsturiskā mantojuma apzināšanas un tālākās attīstības perspektīvā, proti, nāksies atbildēt uz jautājumiem: ● Kas ir Eiropa kulturālā nozīmē? ● Kādas kopsakarības pastāv starp daţādām kultūrām? ● Kā nodrošināt augstvērtīgas kultūras pastāvēšanu Eiropā? ● Kā garantēt nacionālo kultūru attīstību globalizācijas apstākļos? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir nepieciešama daţādu nozaru zinātnieku sadarbība. Filosofu, antropologu, sociologu u.c. vidū sava loma ir arī kultūras vēsturniekiem, kas var sekmīgi piedalīties pasaulē notiekošo kultūras procesu izpētes darbā. Turklāt kultūras vēsturnieku devums ir īpaši būtisks, jo nākotnes kultūras procesu prognozēšana, plānošana un vadīšana nav iespējama bez pagātnes kultūras procesu apzināšanas. 5

Kultūras vēstures attīstībai ir īpaša nozīme Latvijā: pirmkārt, lai pārvērtētu padomju okupācijas gadu kultūras mantojumu, otrkārt, lai celtu sabiedrības kultūras līmeni: komunistiskā reţīma politiskais krahs un komunistiskās ideoloģijas sabrukums izraisīja ne vien ekonomisko un sociālo krīzi, bet arī kultūras krīzi, ko raksturo masveidīga cilvēku attālināšanās no kultūras.

1.3. Kultūras vēstures maģistru nākotnes perspektīva no Latvijas valsts interešu viedokļa

Kultūras vēstures maģistri ar savām specializētajām zināšanām un prasmēm ir nepieciešami gan Latvijas izglītības iestādēm (Latvijas augstskolas, vidusskolas, pamatskolas), gan Latvijas kultūras iestādēm (muzeji, kultūras centri, nacionālo kultūru biedrības utt.). Arī maģistrantu pētījumi kultūras vēsturē padziļina mūsdienu pasaulē notiekošo kultūras procesu izpratni. Pašlaik Latvijā visaktuālākie pētījumi ir saistīti ar nacionālās kultūras vērtības apzināšanu Eiropas kontekstā. Programmas ietvaros veiktie pētījumi skar kultūras vēstures problēmas, kas saistītas gan ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, gan ar ieceļotāju integrāciju demokrātiskā Latvijas valstī. Kultūras vēstures attīstība Latvijā ir īpaši nozīmīga nākotnes perspektīvā. Tāpat kā citām ES valstīm, arī Latvijas Republikai nāksies risināt ar imigrāciju saistītās problēmas. Latvijas multikulturālā vide paver plašu darbalauku kultūras vēsturniekiem: pētījumi par daţādu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūru vēsturiskās attīstības tendencēm palīdzēs izstrādāt zinātniski pamatotu koncepciju imigrantu sociokulturālajai adaptācijai un integrācijai. Savukārt Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojuma izpēte palīdzēs sekmēt šīs koncepcijas aktīvu īstenošanu, lai veicinātu imigrantu iekļaušanās procesus lokālajā kultūrvidē.

2. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORMĀ

Mērķis: ● sagatavot augsta līmeľa kultūras vēstures speciālistus ar dziļām teorētiskām un metodoloğiskām zināšanām, spējīgus veikt patstāvīgu zinātniskās pētniecības darbu izvēlētajā vēstures zinātnes apakšnozarē.

Uzdevumi: ● sniegt studentiem padziļinātas teorētiskās zināšanas kultūras vēstures un teorijas jautājumos; ● sekmēt studentu teorētisko zināšanu, izziľas un pētniecības prasmju un iemaľu pielietošanu konkrētu kultūras vēstures problēmu risināšanā.

Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā: ● gūtas zināšanas un prasme analizēt kultūras vēstures un teorijas problēmas; ● apgūtas kulturoloğisko pētījumu metodes; ● gūta prasme saistīt tradicionālās kultūras vēstures un teorijas problēmas ar mūsdienu aktuālajām diskusijām; ● gūtas zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba iemaľas, prasme veikt patstāvīgu zinātnisko un pētniecisko darbu kultūras vēsturē un teorijā. 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 6

2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

3. IMATRIKULĀCIJA

Maģistra studijām programmā „Kultūras vēsture un teorija” tiek uzľemti pretendenti, kam ir humanitāro zinātľu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma augstākā izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē. Pretendentam jāiesniedz referāts (10-15 lpp.) vai bakalaura darbs un jāpiedalās pārrunās.

Tie, kas gatavojas studēt akadēmiskā mağistra studiju programmā „Kultūras vēsture un teorija”, nepieciešamo informāciju par studijām var gūt DU ikgadējā izdevumā “Humanitārā fakultāte”, kā arī piedaloties DU Humanitārās fakultātes Informācijas dienās, kad ir iespējams tikties ar programmas vadību un studentiem. Uzľemšanas noteikumi ir pieejami reklāmas izdevumos un DU mājas lapā: http://dau.lv/dokumenti/st_pr/1_3_2_54_HF_MAG_kultvest.pdf

Informāciju par studiju ievirzi un tālākām iespējām studenti iegūst uzľemšanas periodā, kā arī pirmajā nodarbībā, kad tiek iepazīstināti ar augstskolu un mācībspēkiem, studiju programmas mērķiem, uzdevumiem, saturu, ar programmas struktūru, akadēmiskā gada plānojumu, studiju organizāciju konkrētajā gadā un perspektīvu turpmākajos studiju gados.

Programmā studējošiem ir pieejams DU Studiju nolikums, kā arī informatīvie materiāli, kas palīdz labāk izprast programmas struktūru un prasības tās izpildei.

2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

7

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZĀCIJA

4.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Akadēmiskā maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” ir veidota saskaľā ar Latvijas Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas kultūras vēstures akadēmiskās izglītības pilnveidošanai saskaľā ar Latvijas Valsts akadēmiskās izglītības standartu, DU Satversmes normatīvo aktu prasībām un valsts iestāţu vajadzībām.

Studiju programmas atbilstība LR MK noteikumiem nr. 2

Salīdzinājuma kritērijs LR MK Noteikumi par valsts DU akadēmiskā maģistra akadēmiskās izglītības standartu studiju programma „Kultūras vēsture un teorija”

Studiju programmas kopējais 80 kp 80 kp apjoms Zinātľu nozares vai Ne mazāk kā 30 kp 45 kp apakšnozares teorētisko atziľu izpēte. Maģistra darba izstrāde Ne mazāk kā 20 kp 20 kp Teorētisko atziľu aprobācija Ne mazāk kā 15 kp 15 kp zinātľu nozares vai apakšnozares aktuālo problēmu aspektā.

2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

4.2. Studiju programmas struktūra

Maģistra programmas struktūra ir veidota ar mērķi sniegt augstāka līmeľa teorētiskās, pētnieciskās un praktiskās zināšanas, kas balstās uz bakalaura programmā apgūtajām pamatzināšanām.

Studiju programmu veido trīs daļas:

Teorētisko atziľu izpēte 45 kp │ Pētnieciskais darbs (maģistra darbs) 20 kp │ Teorētisko atziľu aprobācija 15 kp

Studiju programmas 1. daļa nodrošina kultūras procesu zinātnisku izpratni. Akcentējot teorētiskās zināšanas kultūras vēstures un teorijas jautājumos, studiju programmas 1. daļa ietver metodoloģisko iedaļu, kas atspoguļo moderno teoriju virzību. Tiek sīki 8

analizēti kultūras izpētes metodiskie paľēmieni, to veidošanas principi un adaptācijas problēmas gan Latvijas, gan pasaules kultūras kontekstā.

Studiju programmas 2. daļas saturs ietver patstāvīgu zinātniskā darba izstrādi. Vienlaikus ir paredzētas konsultācijas ar zinātniskā darba vadītāju. Uzsvars ir likts uz studējošo patstāvīgo pētniecisko darbu, kas saistīts ar kultūras vēstures un teorijas atsevišķu jautājumu dziļāku izpēti un izpratni.

Studiju programmas 3. daļa nodrošina studentu iemaľas pielietot teorētiskās atziľas zinātniskajā darbā. Programma paredz semināru un pētniecisku uzdevumu izpildi docētāju vadībā. Lai akcentētu zinātniskā darba nozīmīgumu, studiju gaitā no maģistrantiem tiek prasīta obligāta uzstāšanās divās zinātniskās konferencēs un viena zinātniska publikācija. 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

4.3. Studiju programmas saturs

Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija”

Nr. Studiju kursi Kp Pārbaudes Docētājs forma ZINĀTĽU NOZARES VAI APAKŠNOZARES TEORĒTISKO ATZIĽU IZPĒTE A daļa: OBLIGĀTIE KURSI 35 1. Vēstures metodoloģijas 4 eksāmens Dr. hist.,. asoc.prof. K. Kļaviľš 2. 19. -20. gs. historiogrāfija 2 dif. ieskaite Dr. hist.,. asoc.prof. K. Kļaviľš 3. Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 4 eksāmens Dr. hist.,. asoc.prof. K. Kļaviľš 4. Sociālā antropoloģija 2 eksāmens Dr. philol., doc. G. Ozoliľš 5. Kultūras filosofija 2 eksāmens Dr. theol., prof. A. Stašulāne 6. Kulturoloģiskās metodoloģijas 4 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. A. Ľeminuščijs Mgr. philol., as. J.Bogatkeviča (Semiotika. Hermeneitika. Psihoanalītiskā Dr. philol., doc. G.Markovs pieeja. Strukturālisms. Poststrukturālisms. Dr. philol., doc. S. Meškova Diskursa teorija. Dzimtes teorija.) 7. Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 2 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. A. Stankeviča Mgr. philol. as. J.Bogatkeviča 8. 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas 4 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa Dr. philol., doc. Ţ. Badins 9. Mākslas zinātnes vēsture 2 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. A. Ľeminuščijs Mgr. philol. as. J.Bogatkeviča 10. Baltu etnoģenēze 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. Ozoliľš 11. Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā 2 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa Dr. philol., doc. I. Kupšāne Dr. philol., doc. V. Lukaševičs 12. Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. E.Vasiļjeva Mgr. philol., as. J.Bogatkeviča 13. Mūsdienu mākslas estētika 2 eksāmens Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa 14. Kultūra un modernās tehnoloģijas 1 dif. ieskaite Dr. hist.,. asoc.prof. K. Kļaviľš 9

Dr. philol., doc. V. Lukaševičs B daļa: IZVĒLES KURSI 10 15. Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. K. Kļaviľš sintēze seno latgaļu zemēs 13. gs. 16. Baltijas jezuītu darbība 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. K. Kļaviľš 17. Subkultūras mūsdienu sabiedrībā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G.Markovs Dr. philol., doc. V. Lukaševičs 18. Kultūra un plašsaziľas līdzekļi 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. I. Kupšāne 19. Parareliğiskās idejas kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne 20. Mazākumtautību kultūra Latvijā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. I. Kupšāne 21. Modernās reliģiskās idejas 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne 22. Reliģijas teksts pasaules kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G.Markovs Dr. philol., lekt. A. Kazjukevičs 23. Austrumu diskurss Eiropas mākslā 2 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa Dr. philol., doc. Ţ. Badins 24. Skatuves mākslas jaunākās tendences 2 dif. ieskaite Dr. philol., prof. M. Burima Latvijā Dr. philol., doc. I. Kupšāne TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA 15 Publikācija 3 Piedalīšanās divās zinātniskās konferencēs 6 Maģistra darba seminārs 6 dif. ieskaite Maģistra darbu zinātniskie vadītāji MAĢISTRA DARBS 20 Kopā: 80

2005./2006. studiju gadā A daļā (obligātie kursi) nav veiktas izmaiľas studiju programmas saturā, bet B daļā (izvēles kursi) studiju kursu Mutvārdu vēsture; Prese kā vēstures avots un Cilvēks Eiropas pasaules ainā piedāvājām citus kursus: Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze seno latgaļu zemēs 13. gs.; Baltijas jezuītu darbība un Parareliğiskās idejas kultūrā. 2007./2008. studiju gadā izmaiľas notikušas docētāju vidū: divus tabulā noradītos kursus lasīja as. I. Dvorecka. 2008./2009. studiju gadā notikušas docētāju vidū: trīs tabulā noradītos kursus lasīja Dr. philol., doc. V. Lukaševičs, Mgr. philol., as. J.Bogatkeviča.

4.4. Studiju programmas organizācija

Studiju programma paredzēta: ● 2 studiju gadiem (pilna laika studijas). ● 2,5 studiju gadiem (nepilna laika studijas).

Studiju plānus sk. Pielikums nr. 1.

2005./2006. studiju gadā studiju programma ir realizēta tikai pilna laika studijās. 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav. 10

4.5. Studiju metodes un formas

Studiju programmas praktiskajā īstenošanā tiek izmantotas daţādas studiju metodes, no kurām svarīgākās ir sistēmu pieeja un problēmu orientēta pieeja.

Studiju programmas apguves formas ir lekcijas, studentu patstāvīgais darbs, semināri, diskusijas, grupu darbs, individuālie pētniecības projekti, veikto pētniecības darbu prezentācija.

Lekcijās ir koncentrēts studiju kursu satura pamatproblēmu apskats: daţādu autoru teorijas, teorētisko virzienu koncepcijas, klasifikācija.

Semināros studenti iegūst prasmi apliecināt savu izpratni par konkrētu tēmu, diskutēt par problēmām, vērtēt studiju biedru hipotēzes. Šādējādi studenta patstāvīgā darba kvalitāti ir iespējams novērtēt objektīvi. Diskusijas un publiskas sagatavotā temata prezentācijas ir spēcīga motivācija studentiem nopietni veikt patstāvīgo studiju darbu.

Grupu darba priekšrocības ietver iespējas apspriest apgūtos jautājumus šaurākā studentu lokā, respektīvi, studentiem, kas nav guvuši pieredzi uzstāties publiski un diskutēt lielas auditorijas priekšā, grupu darba formā gūst nepieciešamās iemaľas. Studiju programmas realizācijā liela uzmanība tiek pievērsta studentu patstāvīgajam darbam, kurš vērsts uz zinātniskās literatūras apgūšanu un analīzi, empīriskā materiāla ieguvi un analīzi, referātu un individuālo projektu sagatavošanu. Docētāju uzdevums ir palīdzēt organizēt studentu patstāvīgo darbu, sniegt konsultācijas un padomus.

Studiju kursu apguvē ir sabalansēts studentu un docētāja kontaktstundu skaits un studenta patstāvīgā darba daudzums. Kontaktstundu ietvaros notiek teorētiskas lekcijas, semināri un praktiska rakstura nodarbības, kas paredz aktīvu studentu līdzdalību, diskusijas un problēmu analīzi. Patstāvīgā darba ietvaros students apgūst docētāju norādīto literatūru, gatavo tematiskos kopsavilkumus un referātus. 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

4.6. Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

Studiju programmas kvalitātes vērtēšana tiek veikta ar mērķi sekot studiju programmas izpildei un plānot tās attīstību. Kvalitātes iekšējās novērtēšanas sistēmu veido vairāki posmi: ● studiju programmas realizēšanas vērtējums; ● studiju programmas satura analīze; ● studiju kursu satura izvērtēšana, ● docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana, ● studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas analīze; ● studiju procesa stratēģiskās plānošanas analīze.

Studiju programmas saturu un realizēšanu vērtē DU studiju kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC), DU mācību padome un DU studiju programmas „Kultūras vēsture un 11 teorija” padome. Studiju programmas ikgadējais pašnovērtējuma ziľojums, ko studiju gada beigās sagatavo programmas direktors un iesniedz SKNC, tiek publicēts DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php).

Studiju kursu satura izvērtēšanu veic studiju programmas realizācijā iesaistītās katedras, kas, salīdzinot programmas studiju kursus ar atbilstošiem studiju kursiem Latvijas Republikas un ES augstskolās, lemj par kursu satura atbilstību jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem. Par katra studiju kursa programmas izstrādi ir atbildīgs katedras izvirzītais docētājs.

Studiju kursu docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana notiek trīs līmeľos: 1) pēc programmas realizācijā iesaistīto katedru un programmas direktora organizētās studentu aptaujas rezultātiem (pēc studiju kursa noklausīšanās un zināšanu līmeľa pārbaudes maģistranti tiek aptaujāti); 2) pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas, kuras rezultātus apkopo DU Socioloģisko pētījumu laboratorija; 3) pēc maģistra studiju beidzēju, darba devēju un docētāju ikgadējā sanāksmē izteiktajiem aizrādījumiem.

Izšķirošā nozīme studiju programmas kvalitātes nodrošināšanā ir studiju programmas padomei, kas izvērtē iepriekšējā studiju gada pieredzi, plāno darbu nākošajam studiju gadam, seko studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijai, kā arī veic stratēğisko studiju procesa plānošanu.

Studiju programmas saturs un tās realizēšanas iespējas Latvijā tiek apspriestas arī ar ārzemju speciālistiem starptautiskos forumos.

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programma ir veidota, paredzot docētāju un studentu iesaistīšanu nemitīgā viedokļu apmaiľā par studiju procesa kvalitāti. Studiju procesa analīzē tiek ľemti vērā studējošo aptaujas rezultāti (aptaujas rezultātu kopsavilkums par 2005./2006. st. g. sk. punktu 7.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā), programmas apguves sekmības rādītāji un docētāju ieteikumi. 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

4.7. Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma

Studējošo zināšanu un prasmju novērtēšana ir ilgstošs process: semestra laikā tiek izmantotas patstāvīgā studiju darba kontroles formas (zinātniskie referāti, kolokviji, kontroldarbi, testi, semināri utt.), bet semestri noslēdz sesija, kuras laikā studenti kārto eksāmenus un diferencētās ieskaites, kas norit mutvārdu vai rakstveida formā. Eksāmenu un diferencēto ieskaišu skaitu semestrī nosaka studiju plāns. Saskaľā ar 2002. gada 3. janvāra MK Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu studējošo zināšanas tiek vērtētas 10 ballu skalā.

Zināšanu un prasmju novērtēšanas formas un to nozīme kopvērtējuma veidošanā atspoguļota studiju kursu aprakstos. (Skat. Pielikumu Nr. 2). Programmas realizēšanas 12 gaitā docētāji ir izstrādājuši daţādas zināšanu un prasmju novērtēšanas formas, kas tiek izmantotas semestra laikā: kontroldarbi un testi palīdz vērtēt studentu sistemātisko darbu ar literatūras sarakstā norādītajiem teorētiskajiem avotiem; kolokviji par daţādām studiju kursā apskatītajām tēmām atklāj studentu prasmi pielietot teorētiskās zināšanas praksē; semināri atklāj studentu kritiskās domāšanas attīstību, spriedumu patstāvību un prasmi argumentēt; zinātnisko referātu prezentācija liecina par studentu prasmi strādāt ar vairākiem avotiem, izvirzīt hipotēzes un tās kritiski analizēt.

Šīs formas nodrošina individuālu, objektīvu un sistemātisku zināšanu un prasmju novērtēšanu, kas notiek atklāti: tajā piedalās paši studenti, kas vērtē viens otra sasniegumus. Tādējādi tiek panākta docētāja un studentu vērtējuma vienotība, kā arī tiek attīsta studentu pašnovērtēšanas pieredze.

Studiju programmas apguves laikā studējošajiem ir jāuzstājas ar referātiem divās zinātniskās konferencēs, kā arī jāpublicē viens zinātnisks raksts. Lai sekmētu studentu zinātnisko aktivitāti, ik gadus DU tiek rīkota jauno zinātnieku diena, kas sniedz iespēju prezentēt savus pētījumus. 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

13

5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM

Akadēmiskā maģistra programmas „Kultūras vēsture un teorija” ir veidota, ľemot vērā Latvijas kultūras un izglītības konkrēto situāciju. Latvijā nav analogu akadēmiskā maģistra programmu.

Salīdzinājumam ar citu valstu studiju programmām ir izvēlēta Eberdīnas Universitātes maģistra programma kultūras vēsturē (MA in Cultural History), Menčesteras Universitātes maģistra programmu kultūras vēsturē (MA in Cultural History) un Silēzijas Universitātes mağistra programmu kultūras studijās ar specializāciju kultūras vēsturē un teorijā (MA in Cultural Studies with area of specialization in Theory and History of Culture).

5.1. Salīdzinājums ar Eberdīnas Universitātes (Lielbritānija) programmu

Eberdīnas Universitāte (Aberdeen University) jau vairāk nekā 10 gadus piedāvā maģistra programmu kultūras vēsturē (MA in Cultural History).

Eberdīnas Universitātes studiju programma MA in Cultural History piedāvā starpdisciplināras studijas, kas, ietverot lokālo, reģionālo un nacionālo kontekstu, centrētas Eiropas Ziemeļrietumu kultūras izpētē. Programmas ietvaros kultūras procesi tiek analizēti no vēstures, antropoloģijas, filosofijas, literatūras, mākslas vēstures un reliģiju vēstures perspektīvas. Lai arī centrēta Eiropas kultūras izpētē, Eberdīnas Universitātes studiju programma ietver komparatīvo dimensiju, kas paver iespējas pētīt arī neeiropeiskos kultūras elementus.

Daugavpils Universitātes un Eberdīnas Universitātes studiju programmas struktūras un satura kopīgās iezīmes ir atspoguļotas tabulā.

Eberdīnas Universitāte Kredīt- Daugavpils Universitāte Kredīt- „Cultural History” punkti „Kultūras vēsture un teorija” punkti Studiju programmas kopējais 240 SCOTCAT Studiju programmas kopējais 80 kp apjoms apjoms (120 ECTS) (120 ECTS) Mērķis: Mērķis: the programme provides sagatavot augsta līmeľa kultūras students with a thorough vēstures speciālistus ar dziļām grounding in cultural theory and teorētiskām zināšanām un its applications in the analysis of praktiskām iemaľām, spējīgus contemporary and historical veikt patstāvīgu zinātniskās pēt- cultural phenomena. niecības darbību (Programma sniedz studentiem padziļinātu kultūras teorijas izpratni un prasmi to pielietot, analizējot mūsdienu un vēsturiskos kultūras fenomenus.) Studiju kursi: Studiju kursi: Approaches to Culture (Pieejas Kulturoloģiskās metodoloģijas kultūrai)

Religion and the Arts (Reliģija Reliģijas teksts pasaules kultūrā un māksla) 14

The Ethnology of Tradition Baltu etnoģenēze (Tradīcijas etnoloģija)

Culture, Identity and Kultūra un modernās tehnoloģijas Technology (Kultūra, identitāte un tehnoloģija) Romanticism, Progress and Mākslinieciskās izpratnes Decadence (Romantisms, paradigmas progress un dekadence)

Culture, History and Sociālā antropoloģija Anthropology (Kultūra, vēsture un antropoloģija) Modern Times: Perspectives on 20.-21. gs. kultūras vēstures Twentieth Century European problēmas Culture (Modernie laiki: 20. gs. Eiropas kultūras perspektīvas Dissertation of 10,000 words. Nav norādīts. Maģistra darbs 60 - 90 lpp. 20 kp apjomā. (30 ECTS) Studiju ilgums Min 2 gadi Studiju ilgums 2 gadi

Analizējot piedāvātās studiju programmas, pārliecinājāmies, ka DU un Eberdīnas Universitātes programmas ir saturā līdzīgas. Aplūkojot piedāvāto studiju kursu kopu, konstatējām līdzību mācību disciplīnu atlasē, kas atspoguļo abu augstskolu kultūras procesu izpētes virzienu analoģiju. Tomēr starp DU un Eberdīnas Universitātes programmu pastāv atšķirības, ko nosaka: ● studiju procesa organizācija (Eberdīnas Universitātē studijas notiek nevis pēc kursu, bet gan ciklu (level) sistēmas); ● specializācijas iespējas (Daugavpils Universitāte piedāvā šaurāku specializāciju nekā Eberdīnas Universitāte, kuras programmā Cultural History ir iespējams specializēties daudzās jomās: Music Studies, Women’s Studies, Anthropology, Celtic, Divinity, English, Film Studies, French, Geography, German, Hispanic Studies, History, History of Art, International Relations, Philosophy, Politics, Religious Studies, Social Research, Sociology. Lielo specializācijas iespēju nosaka Eberdīnas Universitātes plašais studiju programmu skaits – 500); ● nacionālo izglītības sistēmu īpatnības. 15

5.2. Salīdzinājums ar Menčesteras Universitātes (Lielbritānija) programmu

Menčesteras Universitātes (University of Manchester) Vēstures nodaļas (Department of History) studiju programma MA in Cultural History ir veidota kā starpdisciplināra programma, apzinoties, ka daţādu mūsdienu sociālo un kultūras teoriju ietekmē vēstures zinātne iegūst plašākas dimensijas.

Daugavpils Universitātes un Menčesteras Universitātes studiju programmas struktūras un satura kopīgās iezīmes ir atspoguļotas tabulā.

Menčesteras Universitāte Kredīt- Daugavpils Universitāte Kredīt- „Cultural History” punkti „Kultūras vēsture un teorija” punkti Studiju programmas kopējais 180 Manchester Studiju programmas kopējais 80 kp apjoms credits apjoms (120 ECTS) (90 ECTS) Mērķis: Mērķis: the MA in Cultural History aims sagatavot augsta līmeľa kultūras to explore contemporary vēstures speciālistus ar dziļām historical writing by considering teorētiskām un praktiskām the ways other disciplines have iemaľām, spējīgus veikt looked at the historical past. patstāvīgu zinātniskās pēt- Students will be able to consider niecības darbību. the past through the perspective of disciplines like sociology, literary studies, politics, and so on. (Kultūras vēstures maģistrantūras mērķis ir pētīt mūsdienu historiogrāfiju, ľemot vērā vēsturiskās pagātnes izpratnes veidus citās disciplīnās. Studenti spēs izprast pagātni citu disciplīnu, piem., socioloģijas, literatūras zinātnes, politoloģijas u.c., perspektīvā.) Studiju kursi: Studiju kursi: Historical Methods and Vēstures metodoloģijas Techniques (Vēstures metodes un tehnikas) Mākslinieciskās izpratnes Romanticism, Modernism and paradigmas Postmodernism (Romantisms, modernisms, postmodernisms) Twentieth Century Cultural 20.-21. gs. kultūras vēstures Criticism (20. gs. kultūrkritika) problēmas Anthropology and History (Antropoloģija un vēsture) Sociālā antropoloģija New Developments in Feminist Theory (Feminisma teoriju Kulturoloģiskās metodoloģijas: Dzimtes teorija jaunākie virzieni)

The Nation And Postcolonial History (Nācija un postkoloniālā Latviešu kultūra Eiropas kultūras laikmeta vēsture) sistēmā 16

Death and the Visual Culture of Mūsdienu mākslas estētika Modernity (Nāve un moderno laiku vizuālā kultūra) Dissertation. 60 Manchester Maģistra darbs 60 - 90 lpp. 20 kp credits apjomā. (30 ECTS) (30 ECTS) Studiju ilgums Nav ierobeţots. Studiju ilgums 2 gadi

Analizējot piedāvātās studiju programmas, pārliecinājāmies par analoģiju DU un Menčesteras Universitātes programmas struktūrā un saturā. Aplūkojot studiju kursu grupu, konstatējam līdzību arī mācību disciplīnu atlasē, kas atspoguļo abu augstskolu kultūras procesu izpētes virzienu analoģiju, un vienlaikus konstatējām, ka Menčesteras Universitātes programma ir šaurāk orientēta - uz vēstures un postmodernisma jomu (History and Postmodernity). Toties studiju darba organizācijā ievērojām lielas atšķirības, ko nosaka: ● nacionālo izglītības sistēmu īpatnības, ● augstskolu tradīcijas.

5.3. Salīdzinājums ar Silēzijas Universitātes (Polija) programmu

Silēzijas Universitāte (University of Silesia) piedāvā maģistra programmu kultūras studijās (MA in Cultural Studies) ar specializāciju piecos virzienos: kultūras vēsture un teorija (Theory and History of Culture), filmu teorija, teātra studijas, literārā kultūra, kultūras komunikācija.

Daugavpils Universitātes un Silēzijas Universitātes studiju programmas struktūras un satura kopīgās iezīmes ir atspoguļotas tabulā.

Silēzijas Universitāte Daugavpils Universitāte Kredītpunkti Kredītpunkti „Cultural Studies” „Kultūras vēsture un teorija” Studiju programmas kopējais 190 kp Studiju programmas kopējais 80 kp apjoms apjoms (190 ECTS) (120 ECTS) Mērķis: Mērķis: nodrošināt studentiem, kas sagatavot augsta līmeľa kultūras specializējas kultūras vēsturē un vēstures speciālistus ar dziļām teorijā, daţādu kultūras formu teorētiskām zināšanām un apguvi ar starpdisciplināru un praktiskām iemaľām, spējīgus multidisciplināru pieeju veikt patstāvīgu zinātniskās pēt- niecības darbību Studiju kursi: Studiju kursi: Historia najnowsza (Visjaunākā 19. -20. gs. historiogrāfija vēsture)

Filozofia kultury (Kultūras Kultūras filosofija filosofija)

Analiza i interpretacja tekstu kulturowego (Kultūras tekstu Reliģijas teksts pasaules kultūrā analīze un interpretācija) Latviešu kultūra Eiropas kultūras Systemy kultury polskiej (Poļu sistēmā kultūras sistēmas) 17

Antropologia kultury (Kultūras Sociālā antropoloğija antropoloğija) Kulturoloģiskās metodoloģijas: Semiotyka (Semiotika) Semiotika Estetyka (Estētika) Mūsdienu mākslas estētika Historia sztuki (Mākslas vēsture) Mākslas zinātnes vēsture Historia teatru powszechnego Skatuves mākslas jaunākās (Mūsdienu teātra vēsture) tendences Latvijā Praca magisterska (Maģistra Nav Maģistra darbs 60 - 90 lpp. 20 kp darbs) norādīts. apjomā. (30 ECTS) Studiju ilgums 5 gadi Studiju ilgums 2 gadi

Salīdzinot DU un Silēzijas Universitātes programmu, varam secināt, ka tās ir struktūrā un saturā analogas. Tomēr abas programmas raksturo arī vairākas atšķirīgas iezīmes. DU programma tiek realizēta uz akadēmiskās izglītības vēsturē bāzes, akcentējot mūsdienu kultūras vēsturi. Silēzijas Universitātē uzsvars ir likts uz teorētisko kursu apguvi kultūras studiju jomā. Tā kā Polijas izglītības sistēmā kultūras vēsture ir integrēta kultūras studiju zinātľu blokā, poļu studenti iegūst mağistra grādu kultūras studijās. DU studenti iegūst mağistra grādu vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē. Acīmredzama ir atšķirība arī studiju ilgumā: 5 studiju gadi Silēzijas Universitātē, 2 studiju gadi DU, jo moduļi, ka ir izstrādāti Silēzijas Universitātē, integrē bakalaura un mağistra programmas, tāpēc studiju gadu kopskaits Silēzijas Universitātē sasniedz 5 gadus.

Varam secināt, ka Daugavpils Universitātes piedāvātā akadēmiskā maģistra programma „Kultūras vēsture un teorija” atbilst citu augstskolu šī paša līmeľa programmām gan pēc saturiskajiem, gan zinātniskajiem, gan metodiskajiem kritērijiem.

2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

18

6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

6.1. Akadēmiskā personāla skaits un kvalifikācija

Maģistra studiju programmas īstenošanā piedalās 15 docētāji no divām DU katedrām: ● Latviešu literatūras un kultūras katedra ● Krievu literatūras un kultūras katedra

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas Augstskolu likuma prasībām. Doktora zinātniskais grāds ir 73% maģistra studiju programmas īstenošanā iesaistītajiem mācību spēkiem. Visu 15 studiju programmas docētāju ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitāte.

Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits % Doktori 11 73% 69% 14 87% Maģistri 4 27% 5 31% 2 13% KOPĀ 16 100% KOPĀ 16 100%

2005./2006. studiju gadā ir notikušas izmaiľas studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskās kvalifikācijas rādītājos, jo divi no programmā strādājošajiem docētājiem ir ieguvuši dr. zinātnisko grādu. Līdz ar to studiju programmā strādājošo zinātľu dr. īpatsvars ir pieaudzis līdz 73 %. 2007./2008. studiju gadā ir mainījusies docēju zinātniskās kvalifikācijas aina, jo programmā ir iesaistīta asistente. Studiju programmā strādājošo zinātľu dr. īpatsvars ir samazinājies līdz 69 %. 2008./2009. studiju gadā ir ievērojami uzlabojusies docēju zinātniskā kvalifikācija, jo vairāki programmā strādājošie ir ieguvuši zinātľu doktora grādu. Tādējādi studiju programmā strādājošo zinātľu doktoru īpatsvars ir sasniedzis 87 %.

Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits % Profesori 0 0% 1 6% 2 12,5% Asociētie profesori 7 47% 6 37,5 5 31% Docenti 3 20% 4 25% 6 38% Lektori 3 20% 2 12,5 19

1 6% Asistenti 2 13% 3 19% 2 12,5% KOPĀ 16 100% KOPĀ 16 100%

2005./2006. studiju gadā ir notikušas izmaiľas studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskās kvalifikācijas rādītājos, jo divi no programmā strādājošajiem docētājiem ir ieguvuši asoc. prof. kvalifikaciju. Līdz ar to studiju programmā strādājošo profesoru un asoc. profesoru īpatsvars ir pieaudzis līdz 47%. 2007./2008. studiju gadā ir mainījusies docēju zinātniskās kvalifikācijas aina: ir pieaudzis profesoru, docentu un asistentu skaits, bet samazinājies asoc. prof. un lektoru skaits. Tomēr kopā prof. un asoc. prof. īpatsvars programmā ir 43,5 %. 2008./2009. studiju gadā paaugstinājusies docētāju zinātniskā kvalifikācija: lai gan profesoru un asoc. prof. ir palicis 43,5% no kopējā docētāju skaita, bet docentu īpatsvars ir pieaudzis par 13%, lektoru īpatsvaram samazinoties par 6,5% un asistentu īpatsvaram samazinoties par 6,5%.

Akadēmiskā personāla saraksts

Vārds, uzvārds Studiju kursi Zinātniskā Akadēmiskā Ievēlēšanas kvalifikācija kvalifikācija vieta Ţans 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas Dr. docents DU philol. Badins Austrumu diskurss Eiropas mākslā Irina Mākslinieciskās izpratnes paradigmas Mgr asistente DU Dvorecka philol. Mākslas zinātnes vēsture Maija Skatuves mākslas jaunākās tendences Latvijā Dr. prof. DU Burima philol. Andris Reliģijas teksts pasaules kultūrā Dr. lektors DU Kazjukevičs philol. Kaspars Vēstures metodoloģijas Dr. hist. asoc.prof. DU Kļaviľš 19. -20. gs. historiogrāfija Reģionālisma problēmas vēstures izpētē Kultūra un modernās tehnoloģijas Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze seno latgaļu zemēs 13. gs. Baltijas jezuītu darbība Ingrīda Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā Dr. docente DU Kupšāne Kultūra un plašsaziľas līdzekļi philol. Mazākumtautību kultūra Latvijā Skatuves mākslas jaunākās tendences Latvijā Valentīna 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas Dr. paed. asoc. prof. DU Liepa Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā Mūsdienu mākslas estētika Austrumu diskurss Eiropas mākslā Valentīns Subkultūras mūsdienu sabiedrībā Dr. docents DU Lukaševičs philol. 20

Genādijs Kulturoloģiskās metodoloģijas Dr. docents DU Markovs Subkultūras mūsdienu sabiedrībā philol. Reliģijas teksts pasaules kultūrā Sandra Kulturoloģiskās metodoloģijas Dr. docente DU Meškova philol. Arkadijs Kulturoloģiskās metodoloģijas Dr. asoc. prof. DU Ľeminuščijs Mākslas zinātnes vēsture philol. Gatis Baltu etnoģenēze Dr. docents DU Ozoliľš Sociālā antropoloģija philol. Jekaterina Kulturoloģiskās metodoloģijas Mgr. asistente DU Bogatkeviča philol. Anna Mākslinieciskās izpratnes paradigmas Dr. asoc. prof. DU Stankeviča philol. Anita Kultūras filosofija Dr. profesore DU Stašulāne Parareliğiskās idejas kultūrā theol. Modernās reliģiskās idejas Elīna Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā Dr. asoc. prof. DU Vasiļjeva philol.

6.2. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs

6.2.1. Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs

Maģistra studiju programmas docētāji veic zinātniskus pētījumus, piedalās DU rīkotajās konferencēs, kā arī citu Latvijas un ārzemju augstskolu organizētajās konferencēs. Laikā no 2000. līdz 2008. gadam docētāji ir piedalījušies daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs, tai skaitā ārzemēs. Konferences ir uzskaitītas docētāju Curriculum Vitae. (Sk. Pielikums nr. 3) 2008./2009. studiju gadā docētāji ie piedalījušies daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs, tai skaitā ārzemēs. Konferences ir uzskaitītas docētāju Curriculum Vitae. (Sk. Pielikums Nr. 3)

6.2.2. Piedalīšanās zinātnisko izdevumu izdošanā

Studiju programmas docētāji piedalās DU Humanitārās fakultātes zinātnisko izdevumu izdošanā: ● DU HF Komparatīvistikas institūta ţurnāls „Humanitāro Zinātľu Vēstnesis” ● Latviešu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums „Literatūra un kultūra: Process, mijiedarbība, problēmas” ● Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājumi „Филологические чтения”, „Пространство и время в литературе и искусстве”, „Славянские чтения.” 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā programmas docētāji ir sagatavojuši izdošanai un publicējuši jaunu zinātnisko rakstu krājumu „Kultūras studijas”, kas tiks izdots ik gadus.

6.2.3. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas

Maģistra studiju programmas docētāji publicē savu zinātnisko pētījumu rezultātus monogrāfijās, starptautisku konferenču rakstu krājumos, zinātniskos ţurnālos un citos 21 zinātniskos izdevumos. (Publikāciju nosaukumi ir ietverti docētāju Curriculum Vitae. Sk. Pielikumu nr. 3.) 2008./2009. studiju gadā programmas docētāji ir publicējuši monogrāfijas, rakstus starptautisku konferenču rakstu krājumos, zinātniskos ţurnālos un citos zinātniskos izdevumos. (Publikāciju nosaukumi ir ietverti docētāju Curriculum Vitae. Sk. Pielikumu nr. 3.)

6.2.4. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu

Studiju programmas akadēmiskā personāla aktīvo iesaistīšanos pētniecībā, kas saistīta ar studiju programmu, apliecina saľemtie granti, iesaistīšanās zinātniskos projektos, konferenču organizēšana. Liela daļa programmas docētāju vada LZP, IZM, DU projektus vai ir iesaistīti starptautiskajos projektos. (Sk. Pielikumu nr. 4.) (Sk. Pielikumu nr. 4)

Studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniski pētnieciskā darbība pozitīvi ietekmē studiju procesu gan tiešā veidā, iesaistot studējošos pētnieciskajā darbībā (galvenokārt izstrādājot maģistra darbus), gan netieši, jo mācībspēki, veicot pētījumus, iegūst augstāku akadēmisko kompetenci, kā arī profesionālas iemaľas, kas veicina studiju materiāla labāku izklāstu.

Iesaistot studentus pētniecībā, tiek turpinātas fakultātes tradīcijas, kā arī veidota vienota pētnieciskā darba sistēma studiju programmas ietvaros. Iesaistīšana pētniecībā izraisa studentos interesi un piesaista pētījumu tematikai, kā arī sniedz papildus pieredzi saskatīt un risināt problēmas arī ārpus studiju programmas.

Programmas docētāju aktīvā līdzdalība daţādos pētnieciskos projektos varētu apdraudēt studiju plāna izpildi, kā arī docētāju pieejamību individuālo konsultāciju laikā. Lai novērstu šos draudus, studiju programmas padome un programmas direktors rūpīgi seko studiju plāna realizācijai.

22

7. STUDĒJOŠIE

7.1. Studējošo skaits

Akadēmiskās studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” realizācijas pirmajā gadā imatrikulēti bija 4 studenti, kas sekmīgi turpina mācības arī otrajā studiju gadā. 2006./2007. studiju gadā ir imatrikulēti 2 studenti. Tātad kopskaitā programmu apgūst seši studējošie.

2006./2007. studiju gadā mağistra darbus sekmīgi aizstāvēja 4 studenti.

Tam, ka mağistra programmā studējošo skaits nav liels, ir kompleksi cēloľi, kas saistīti galvenokārt ar sociāli ekonomisko situāciju valstī. Studiju laikā studentiem nākas strādāt, lai varētu sevi nodrošināt, tāpēc daļa studentu, kas nespēj savienot nopietnas studijas ar darba pienākumiem, atsakās no iespējas studēt. No studijām atsakās gan zemā atalgojuma dēļ, gan kultūras un izglītības darbinieku prestiţa zuduma dēļ.

Paredzams, ka nākošajos studiju gados mağistra programmā studējošo skaits pieaugs, jo jau 2006./2007. studiju gadā absolvēs akadēmiskā bakalaura „Vēsture (kultūras vēsture)” studenti, kas jau ir izteikuši vēlmi turpināt studijas DU akadēmiskā mağistra programmā „Kultūras vēsture un teorija”.

2007./2008. studiju gadā ir imatrikulēti 8 studenti, respektīvi, divreiz vairāk nekā pirmajā programmas realizācijas gadā. 2008./2009. studiju gadā bija imatrikulēts viens students. Tā kā iepriekšējā studiju gadā viens students bija paľemis akadēmisko atvaļinājumu, 1. studiju gadā mācījās divi studenti, kas studēja kopā ar 2. studiju gada studentiem.

7.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studiju gada noslēgumā programmas direktors veic rakstisku studentu aptauju pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas, kuras rezultātus apkopo DU Socioloģisko pētījumu laboratorija. (Studentu aptaujas anketa ar aptaujas rezultātu kopsavilkumu par 2005./2006. st. gadu - sk. Pielikumā Nr. 5)

Pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas vērtējot studiju programmas realizāciju 2005./2006. st. g. ir secināts: 1) 75 % studentu ir pilnīgi vai pamatā apmierināti ar studiju programmu; 2) tā kā 75 % studentu ir neapmierināti ar studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, 2006./2007. studiju gadā ir nolemts uzlabot studiju procesa nodrošinājumu, sadarbojoties ar DU zinātnisko bibliotēku un Daugavpils pilsētas centrālo bibliotēku, kur studentiem ir pieejams starpbibliotēku abonements; 3) par to, ka izvēles kursu piedāvājums nav pietiekams, ir izteikušies 100 % studentu, bet šobrīd situāciju nav iespējams uzlabot mazā studentu skaita dēļ; 4) studiju programmas nodrošinājumu ar vieslektoriem kā nepietiekamu vērtē 75 % studentu, situāciju varētu uzlabot, ja DU saľemtu papildus finansējumu vieslektoru atalgošanai; 5) sadarbību ar mācībspēkiem apmierinoši vērtē 50 % studentu; 23

6) studiju programmas realizēšanu kopumā kā apmierinošu vērtē 50 % studentu.

Pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas vērtējot studiju programmas realizāciju 2007./2008. st. g. ir secināts: 1) 25 % studentu ir pilnīgi vai pamatā apmierināti ar studiju programmu, bet 75% studentu un daļēji apmierināti ar studiju programmu; 2) tā kā 100% studentu ir neapmierināti ar studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, 2008./2009. st. g. ir nolemts uzlabot studiju procesa nodrošinājumu, pieprasot papildus finansējumu mācību materiālu iegādei un studiju materiālu pavairošanai; 3) par to, ka izvēles kursu piedāvājums nav pietiekams, ir izteikušies 100% studentu, bet šobrīd situāciju nav iespējams uzlabot mazā studentu skaita dēļ; 4) studiju programmas nodrošinājumu ar vieslektoriem kā nepietiekamu vērtē 100% studentu, situāciju varētu uzlabot, programmas docētājiem iesaistoties Erasmus programmā; 5) sadarbību ar mācībspēkiem apmierinoši vērtē 50 % studentu; 6) studiju programmas realizēšanu kopumā kā apmierinošu vērtē 50 % studentu.

Studentu līdzdalība studiju programmas realizācijā izpauţas ne tikai viľu iesaistīšanā programmas vērtējumā, bet tiešā sadarbībā ar programmas direktoru, kas palīdz risināt radušās problēmas starp docētāju un studējošajiem, plāno nodarbību laiku, kursa realizācijas gaitu utt.

7.3. Studējošo iesaistīšana pētniecības projektos

Akadēmiskā maģistra studiju programmas prioritāte ir studējošo pētniecisko prasmju attīstība, kam studiju programmā ir paredzēti 20 KP. Nereti programmā strādājošie docētāji iesaista zinātniskajos projektos un grantos programmas studentus, ja vien viľu izvēlētā mağistra darba tēma atbilst pētījamajam tematam.

Studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” galvenie pētniecības virzieni ir saistīti ar programmā iesaistīto katedru zinātniskās pētniecības virzieniem: ● Latgales kultūras vēstures problēmas; ● pasaules un Latvijas kultūra un literatūra: process, mijiedarbība, problēmas; ● subkultūras diferenciācija postsovietiskajā sabiedrībā; ● Eiropas kultūras kontakti teorētiskajā un praktiskajā aspektā; ● Krievu kultūra Latvijā.

Lai veicinātu pētniecības attīstību DU darbojas Jauno zinātnieku asociācija (DUJZA), kas ik gadus rīko jauno zinātnieku konferences vai zinātniskos lasījumus. Šajās konferencēs piedalās arī studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” studenti, kas uzstājas ar ziľojumiem par saviem veiktajiem pētījumiem. Tā kā DUJZA organizētās konference vai zinātniskie lasījumi notiek vēl pirms maģistra darbu aizstāvēšanas, studējošajiem rodas iespēja uzklausīt citu pētnieku aizrādījumus, ieteikumus un ierosinājumus, kas uzlabo tālākās maģistra darba izstrādes kvalitāti. Programmas studentiem tiek piedāvātas iespējas uzstāties arī citu augstskolu rīkotajās konferencēs un semināros gan Latvijā, gan ārvalstīs. 24

Kopš 2004. gada DU tiek izsludināti zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kuros var piedalīties ikviens DU students. Diemţēl šī iespēja pagaidām nav plaši izmantota, taču perspektīvā tā paver plašas iespējas studējošo pētnieciskajām aktivitātēm. 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā viena studente iesaistījās ES Komisijas VI ietvara starptautiskā projektā „Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities.”

25

8. ĀRĒJIE SAKARI

8.1. Sadarbība ar darba devējiem

Veidojot studiju programmu, tika ľemts vērā, ka būtisks ir dialogs ar darba devējiem. Realizējot programmu, darba devēji ir iesaistīti gan nodarbinātajam nepieciešamo zināšanu un prasmju formulēšanā, gan izglītības programmu kvalitātes vērtēšanā, gan stratēğijas plānošanā. Lai dialogs ar darba devēju ritētu regulāri un sekmīgi, ir izveidots DU Padomnieku konvents, kurā ietilpst daţādu pašvaldību, uzľēmumu, banku, asociāciju un valsts organizāciju pārstāvji (sk. http://www.dau.lv). Sadarbība ar Latgales novada darba devējiem ir svarīga dialoga sastāvdaļa, kas īstenojas līgumu slēgšanā starp DU un rajonu un pilsētu pašvaldībām, darba devēju aptauju veikšanā, docētāju sadarbībā ar daţādām profesionālām asociācijām un apvienībām.

Studiju programmas tālākajā vadībā uzmanība tiks veltīta atsauksmēm un vērtējumiem par absolventiem, ko sniegs darba devēji. Nopietni analizējot darba devēju sniegto informāciju, atklāsies gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti, kas ļaus pilnveidot studiju programmu un līdz ar to arī palielinās absolventu izredzes darba tirgū (potenciālo darba devēju aptaujas rezultātus sk. punktā nr. 10.4.). 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

8.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām

Katedru locekļi aktīvi sadarbojas ar citām Latvijas augstskolām, Latvijas Zinātľu akadēmiju, Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Vēstures muzeju, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, Latgales Pētniecības institūtu, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju. Zinātnisko programmu īstenošanā (kopējas zinātniskās konferences, semināri, rakstu krājumi) DU Humanitārās fakultātes docētāji sadarbojas ar šādu valstu augstskolām: ASV (Virdţīnijas Valsts universitāte, Fordhamas Universitāte, Ziemeļkolorado Universitāte) Francija (Pjēra un Marijas Kirī Parīzes VI universitāte) Igaunija (Tartu Universitāte, Tallinas Pedagoģiskā universitāte) Izraēla (Jeruzalemes Universitāte) Krievija (Maskavas Valsts universitāti, Sanktpēterburgas Kultūras un mākslas universitāte, A. Hercena Krievijas Pedagoģiskā universitāte Sanktpēterburgā, Krievijas Zinātľu akadēmijas Pasaules kultūras institūts Maskavā, Krievijas Zinātľu akadēmijas Krievu literatūras institūts Sanktpēterburgā) Ķīna (Centrālās Ķīnas Pedagoģiskā universitāte) Lielbritānija (Rietumanglijas Universitāte Bristolē) Lietuva (Viļľas Universitāte, Klaipēdas Universitāte, Vītauta Diţā Kauľas universitāte, Lietuvas Mūzikas Akadēmija, Viļľas Pedagoģiskā universitāte, Šauļu Pedagoģiskā universitāte) Polija (Jagelonu Universitāte, Varšavas Universitāte, Nikolaja Kopernika Universitāte) Somija (Helsinku Universitāte, Joensu Universitāte) Spānija (Mursijas Universitāte) Šveice (Bernes Universitāte) 26

Vācija (Bohumas Universitāte, Fehtas augstskola) Zviedrija (Lundas Universitāte, Malves Universitāte, Gavles Universitāte) 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā studiju kursa Subkultūras mūsdienu sabiedrībā ietvaros vieslekcijas 5 akadēmsiko stundu apjomā lasīja ārvalstu docētāja no Lietuvas: Viļľas Gedimina tehniskās universitātes Filosofijas katedras docente Jūrate Černevičiūte.

27

9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

9.1. Infrastruktūras nodrošinājums

Humanitārā fakultāte, kas izvietota Daugavpils Universitātes korpusā Vienības ielā 13, ir nodrošināta ar pietiekamu auditoriju skaitu. DU struktūrvienības ir labi nodrošinātas ar datortehniku, kopējamo tehniku, audiotehniku un videotehniku. Studentu rīcībā ir Multimēdiju centrs, kur var gūt iemaľas multimēdiju tehnoloģijas izmantošanā mācību procesā, un Humanitārās fakultātes datoru klase, kur patstāvīgi var strādāt ar 15 datoriem:

DU datori ir pieslēgti INTERNET tīklam, kas dod iespēju studentiem iegūt neierobeţotu informācijas apjomu. Lai apgūtu šo informāciju, studentiem ir jāpārvar tikai viens šķērlis – ierobeţots apgūto svešvalodu skaits. Lai novērstu šo trūkumu, studenti var izmantot mācību iespējas, ko piedāvā Humanitārās fakultātes Svešvalodu mācību centrs, kur par maksu var apgūt angļu, vācu, franču, spāľu, itāliešu un zviedru valodu.

DU studijas procesa kvalitāti nodrošina plaša zinātniskā bibliotēka ar 343556 eksemplāriem (62 782 nosaukumi), no tiem apmēram 40 tūkstoši vienību - vēstures un kultūras vēstures grāmatas. DU bibliotēkai ir trīs grāmatu krātuves, vairākas lasītavas un mājas abonementi. Bibliotēka regulāri iepērk jaunāko zinātnisko literatūru, tai skaitā arī vēstures un kultūras vēstures izdevumus. Lai sekmētu studiju darba efektivitāti, ir izveidots DU zinātniskās bibliotēkas elektroniskais katalogs. DU studentiem ir iespēja izmantot piecas EBSCO (starptautiskais EIFL DIRECT kopprojekts) periodisko izdevumu datu bāzes, kuru ietvaros ir pieejami aptuveni 3000 daţādu zinātľu nozaru periodiskie izdevumi (galvenokārt angļu valodā). Studijas procesa kvalitāti nodrošina arī Latgales Pētniecības institūta bibliotēkas fondi (2500 nosaukumi), datu bāze “Latgales dati”, elektroniskās publikācijas LPI interneta mājas lapā (www.dau.lv/LP)

9.2. Studiju programmas finansēšanas avoti

Studiju programma tiek finansēta no valsts budţeta. 2005./2006. studiju gadā bija piešķirts budţeta finansējums visiem mağistra programmā studējošajiem. Arī 2006./2007. studiju gadā ir paredzēts budţeta finansējums visiem sešiem maģistra programmā studējošajiem.

Pamatojoties uz studiju programmas aprēķina materiāliem, izmaksas vienam pilna laika studentam 2006./2007. studiju gadā plānotas 985 Ls apjomā. Studiju maksas aprēķinus sk. Pielikums nr. 6.

28

10. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM

10.1. Studiju programma DU attīstības kontekstā

Studiju programmas attīstība ir plānota saistībā ar DU un DU Humanitārās fakultātes attīstību. Galvenie attīstības virzieni nākamajos sešos gados: ● materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, aprīkojuma atjaunošana un modernizācija; ● bibliotēkas papildināšana ar jaunu zinātnisko literatūru, mācību literatūru un periodiku; ● ārvalstu vieslektoru piesaiste; ● sadarbības projektu un līgumu slēgšana ar daţādām Latvijas un ārvalstu izglītības un zinātniski pētnieciskām iestādēm, pašvaldībām un privātām iestādēm.

10.2. Studiju programmas kvalitātes pilnveidošanas plāns

Plānojot studiju programmas kvalitātes pilnveidošanu nākamajiem sešiem gadiem, ir veikta rūpīga analīze. Uzsāktā regulārā studiju programmas plusu, mīnusu, iespēju, draudu analīze un studējošo līdzdalība tās veikšanā ļauj mērķtiecīgāk virzīt studiju programmas līdzsvarotu attīstību.

Studiju programmas stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze

Stiprās puses: Vājās puses: ● kultūras vēstures un teorijas jautājumu ● nodrošinājums ar mācību literatūru dziļa izpēte latviešu valodā ● akadēmiskā personāla zinātniskā ● nodrošinājums ar metodiskajiem kvalifikācija materiāliem ● docētāju pedagoğiskā pieredze ● izvēles kursu piedāvājums ● studentu sadarbība ar zinātniskā darba ● akadēmiskā personāla svešvalodu vadītājiem zināšanas ● studentu iesaistīšanās jauno zinātnieku aktivitātēs Iespējas: Draudi: ● studiju programmas satura ● studiju programmas padomes pilnveidošana pakļaušanās katedru administratīvajām interesēm ● studiju kursu satura pilnveidošana ● akadēmiskā personāla neparedzēta maiľa ● akadēmiskā personāla zinātniskā un ● akadēmiskā personāla ekonomiskā metodiskā darba kvalitātes neieinteresētība paaugstināšana ● mācību literatūras sagatavošana valsts ● nespēja publicēt sagatavoto mācību valodā literatūru ● dziļāka studiju procesa un pētnieciskā ● docētāju neieinteresētība veikt darba integrācija pētniecisko darbu ● ārvalstu vieslektoru piesaiste ● papildus finansējuma trūkums vieslektoru atalgošanai 29

10.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem 6 gadiem

Personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai tiek veidota ilgtermiľa prognoze, kas ietver studiju programmas un profesūras attīstības perspektīvas DU Humanitārajā fakultātē. Personāla attīstība tiks saistīta ar DU zinātnisko projektu izmantošanas iespējām, lai ne tikai sniegtu papildus finansējumu esošajiem darbiniekiem, bet arī rastu iespēju piesaistīt jaunus zinātniekus.

Nākamajos sešos gados akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika tiks realizēta šādos virzienos:

● perspektīvo mağistrantu iesaistīšana pētījumu veikšanā (sekretārs, asistents u.c.), lai potenciālos jauno mācībspēku kandidātus pakāpeniski iesaistītu atlases sacensībā; ● motivēt docētājus, lai tie censtos paaugstināt savu akadēmisko kvalifikāciju; ● motivēt docētājus izmantot radošo atvaļinājumu, lai paaugstinātu kvalifikāciju ārvalstu universitātēs; ● motivēt docētājus pilnveidot svešvalodu zināšanas, lai studiju kursu saturu varētu operatīvi papildināt ar informāciju no svešvalodās (angļu, vācu, franču) izdotiem zinātniskajiem pētījumiem.

10.4. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem

Nākošajos sešos gados ir plānota studiju programmas attīstības stratēģijas pastāvīga pilnveidošana, ievērojot izmaiľas darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences pasaulē. Pieprasījuma un darba tirgus pētīšana sekmēs pastāvīgu studiju programmas koriģēšanu un attīstību.

Aptaujājot darba devējus par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem, ir noskaidrots, ka reālie darba devēji ir izglītības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, masu informācijas līdzekļi, kultūras iestādes (muzeji). Lai paplašinātu absolventu izredzes darba tirgū, noris regulāri kontakti ar reģiona skolu valdēm, skolotāju metodiskajām apvienībām, Valsts muzeju pārvaldi, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeju, Naujenes muzeju, Skrindu muzeju Vabolē, kolēģiem no Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Daugavpils un Rēzeknes valsts zonālajiem arhīviem, Daugavpils pilsētas un rajona avīţu redakcijām (“Latgales Laiks”, “Naša gazeta”, “Million”).

Absolventu izredzes iekļauties darba tirgū apliecina muzeju skaita pieaugums Latvijā: pēc Latvijas Statistikas datiem 1995. gadā Latvijā darbojās 95 muzeji, bet 2001. gada beigās Latvijā bija 139 valsts un pašvaldību muzeji. (Avots: Kultūras iestāţu darbība Latvijā. Statistikas biļetens. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 2002, 19. lpp.) No lielā muzeju skaita 46,8% ir novadpētniecības muzeji un 38,1% vēstures un arheoloģijas muzeji, kur rit aktīvs pētnieciskais darbs, kura īstenošanā nepieciešama jaunu zinātnieku līdzdalība.

Absolventu izredzes iekļauties darba tirgū palielina viens no lielākajiem projektiem Daugavpilī - Marka Rotko mākslas un informācijas centra dibināšana. Daugavpilī 30 dzimušā tā dēvētās Ľujorkas glezniecības skolas un abstraktā ekspresionisma pazīstamākā pārstāvja M. Rotko mākslas centrs darbosies Daugavpils cietokšľa Arsenāla ēkā. Ēkas pirmajā stāvā paredzēts izveidot galerijas un izstāţu zāles, Marka Rotko zāli, mākslinieku darbnīcas, konferenču zāli, arhīva un informācijas telpas. Arī otrajā stāvā tiks veidotas izstāţu zāles. Centra darbības koncepcija un projekts ir iesniegts ES finansējuma saľemšanai. M. Rotko centrs ir globāls projekts, kam ir atbalstītāji Itālijā, Anglijā un Dānijā.

Starp šī brīţa darba devējiem ir minamas izglītības iestādes, kur regulāri ir atrodamas vakances specialitātē „kultūras vēstures skolotājs” (http://www.e- skola.lv/page.aspx?p=vakances&amats=240).

Akadēmiskās mağistra programmas „Kultūras vēsture un teorija” studenti ir jau sekmīgi iekļāvušies darba tirgū, jo 100% studējošo strādā kultūras un izglītības iestādēs. 2007./2008. studiju gadā izmaiľu nav. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS - STUDIJU PLĀNI (PILNA UN NEPILNA LAIKA STUDIJAS)

Apstiprināts DU Humanitārās fakultātes 2004. gada 20. decembra domes sēdē, prot. nr. 12. Izmaiľas apstiprinātas DU Humanitārās fakultātes 2005. gada 12. septembra domes sēdē, prot. nr. 11.

Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija”

Pilna laika studiju plāns

Sadale pa semestriem 1. kurss 2.kurss N. Kursa p. k. Kursa nosaukums kredīts 1. sem. 2. sem. 3. sem 4. sem. Eksāmeni Dif. ieskaites

A daļa: OBLIGĀTIE KURSI – 35 KP 1. Vēstures metodoloģijas 2 1 4 2 2 2. 19.-20.gs. historiogrāfija 1 2 2 3. Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 3 2 4 2 2 4. Sociālā antropoloģija 4 2 2 5. Kultūras filosofija 3 2 2 6. Kulturoloģiskās metodoloģijas 3 2 4 2 2 7. Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 1 2 2 8. 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas 1, 2 4 2 2 9. Mākslas zinātnes vēsture 2 2 2 10. Baltu etnoģenēze 4 2 2 11. Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā 1 2 2 12. Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 4 2 2 13. Mūsdienu mākslas estētika 1 2 2 14. Kultūra un modernās tehnoloģijas 1 1 1 32

B daļa: IZVĒLES KURSI – 10 kp 15. Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze seno latgaļu zemēs 13.gs. 2 2 2 16. Baltijas jezuītu darbība 2 2 2 17. Subkultūras mūsdienu sabiedrībā 2 2 2 18. Kultūra un plašsaziľas līdzekļi 3 2 2 19. Parareliğiskās idejas kultūrā 3 2 2 20. Mazākumtautību kultūra Latvijā 3 2 2 21. Modernās reliğiskās idejas 4 2 2 22. Reliģijas teksts pasaules kultūrā 4 2 2 23. Austrumu diskurss Eiropas mākslā 4 2 2 24. Skatuves mākslas jaunākās tendences 4 2 2

TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA - 15 kp

1. Publikācija 3 3 2. Piedalīšanās divās zinātniskās konferencēs 6 3 3 3. Maģistra darba seminārs 6 1 1 2 2 MAĢISTRA DARBS KULTŪRAS VĒSTURĒ - 20 kp Aizstāvēšana 20 6 5 4 5 KOPĀ 80 20 20 20 20

A daļa 35

B daļa 10

Aprobācija 15

Maģistra darbs 20

KOPĀ 80

GALA PĀRBAUDĪJUMI akadēmiskā grāda humanitāro zinātľu maģistrs vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē iegūšanai: 1) maģistra eksāmens kultūras vēsturē, 2) maģistra darba kultūras vēsturē aizstāvēšana. 33

Lai nodrošinātu studiju programmas kvalitāti, 2007./2008. studiju gadā ir veiktas izmaiľas studiju kursu sadalījumā pa semestriem: 1) studiju kurss Reģionālisma problēmas vēstures izpētē no 2. un 3. semestra ir pārcelts uz 3. un 4. semestri; 2) studiju kurss Baltu etnoğenēze ir pārcelts no 4. semestra uz 2. semestri. 3) studiju kurss Kultūra un modernās tehnoloğijas ir pārcelts no 1. semestra uz 4. semestri; 4) mağistra darba semināru KP atbilstība pa semestriem bija 1-1-2-2, tagad ir 2-1-2-1. Veiktās izmaiľas nav ietekmējušas ne studiju programmas KP kopējo skaitu, ne to vienmērīgo izkārtojumu pa semestriem.

Apstiprināts DU Humanitārās fakultātes 2004. gada 20. decembra domes sēdē, prot. nr. 12. Izmaiľas apstiprinātas DU Humanitārās fakultātes 2005. gada 12. septembra domes sēdē, prot. nr. 11. Izmaiľas apstiprinātas DU Humanitārās fakultātes 2007. gada 5. jūnija domes sēdē, prot. nr. 3. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija”

Pilna laika studiju plāns

Sadale pa semestriem 1. kurss 2.kurss N. Kursa p. k. Kursa nosaukums kredīts 1. sem. 2. sem. 3. sem 4. sem. Eksāmeni Dif. ieskaites

A daļa: OBLIGĀTIE KURSI – 35 KP 1. Vēstures metodoloģijas 2 1 4 2 2 2. 19.-20.gs. historiogrāfija 1 2 2 3. Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 4 3 4 2 2 4. Sociālā antropoloģija 4 2 2 5. Kultūras filosofija 3 2 2 34

6. Kulturoloģiskās metodoloģijas 3 2 4 2 2 7. Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 1 2 2 8. 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas 1, 2 4 2 2 9. Mākslas zinātnes vēsture 2 2 2 10. Baltu etnoģenēze 2 2 2 11. Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā 1 2 2 12. Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 4 2 2 13. Mūsdienu mākslas estētika 1 2 2 14. Kultūra un modernās tehnoloģijas 4 1 1

Jāizvēlas Jāizvēlas Jāizvēlas B daļa: IZVĒLES KURSI – 10 kp 2 kursi 1 kurss 2 kursi 15. Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze seno latgaļu zemēs 13.gs. 2 2 2 16. Baltijas jezuītu darbība 3 2 2 17. Subkultūras mūsdienu sabiedrībā 2 2 2 18. Kultūra un plašsaziľas līdzekļi 3 2 2 19. Parareliğiskās idejas kultūrā 2 2 2 20. Mazākumtautību kultūra Latvijā 3 2 2 21. Modernās reliğiskās idejas 4 2 2 22. Reliģijas teksts pasaules kultūrā 4 2 2 23. Austrumu diskurss Eiropas mākslā 4 2 2 24. Skatuves mākslas jaunākās tendences 4 2 2

TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA - 15 kp

1. Publikācija 3 3 2. Piedalīšanās divās zinātniskās konferencēs 6 3 3 3. Maģistra darba seminārs 6 2 1 2 1 MAĢISTRA DARBS KULTŪRAS VĒSTURĒ - 20 kp Aizstāvēšana 20 6 5 4 5 KOPĀ 80 20 20 20 20

35

A daļa 35

B daļa 10

Aprobācija 15

Maģistra darbs 20

KOPĀ 80

GALA PĀRBAUDĪJUMI akadēmiskā grāda humanitāro zinātľu maģistrs vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē iegūšanai: 3) maģistra eksāmens kultūras vēsturē, 4) maģistra darba kultūras vēsturē aizstāvēšana.

36

Apstiprināts DU Humanitārās fakultātes 2004. gada 20. decembra domes sēdē, prot. nr. 12. Izmaiľas apstiprinātas DU Humanitārās fakultātes 2005. gada 12. septembra domes sēdē, prot. nr. 11.

Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija”

Nepilna laika studiju plāns

Sadale pa semestriem Kursa Stundu 1. st.gads 2.st.gads 3.st.gads Nr. Kursa nosaukums kredīts skaits Dif. Eksāmeni 1. sem. 4. sem. ieskaites 2. sem. 3. sem

A daļa: OBLIGĀTIE KURSI – 35 KP 1. Vēstures metodoloģijas 2 4 24 12 12 2. 19.-20.gs. historiogrāfija 1 2 12 12 3. Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 4 4 24 12 12 4. Sociālā antropoloģija 4 2 12 12 5. Kultūras filosofija 2 2 12 12 6. Kulturoloģiskās metodoloģijas 3 4 24 12 12 7. Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 3 2 12 12 8. 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas 2 4 24 12 12 9. Mākslas zinātnes vēsture 2 2 12 12 10. Baltu etnoģenēze 4 2 12 12 11. Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā 1 2 12 12 12. Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 3 2 12 12 13. Mūsdienu mākslas estētika 1 2 12 12 14. Kultūra un modernās tehnoloģijas 3 1 6 6 A daļas kp KOPĀ 35 10 10 9 6 A daļas stundas KOPĀ 210 60 60 54 36 37

B daļa: IZVĒLES KURSI – 10 kp

15. Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze seno 1 2 12 12 latgaļu zemēs 13. gs. 16. Baltijas jezuītu darbība 1 2 12 12 17. Subkultūras mūsdienu sabiedrībā 1 2 12 12 18. Kultūra un plašsaziľas līdzekļi 2 2 12 12 19. Parareliğiskās idejas kultūrā 2 2 12 12 20. Mazākumtautību kultūra Latvijā 2 2 12 12 21. Modernās reliğiskās idejas 3 2 12 12 22. Reliģijas teksts pasaules kultūrā 3 2 12 12 23. Austrumu diskurss Eiropas mākslā 4 2 12 12 24. Skatuves mākslas jaunākās tendences 4 2 12 12 B daļas kp KOPĀ 10 2 4 2 2 B daļas stundas KOPĀ 60 12 24 12 12

TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA - 15 kp 1. Publikācija 3 2. Piedalīšanās divās zinātniskās konferencēs 6 3. Maģistra darba seminārs 6 36 6 MAĢISTRA DARBS KULTŪRAS VĒSTURĒ - 20 kp Aizstāvēšana 20 20

A daļa 35 210 B daļa 10 60 Aprobācija 15 36 Maģistra darbs 20 KOPĀ 80 276

GALA PĀRBAUDĪJUMI akadēmiskā grāda humanitāro zinātľu maģistrs vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē iegūšanai: maģistra eksāmens kultūras vēsturē, maģistra darba kultūras vēsturē aizstāvēšana.

2.PIELIKUMS – STUDIJU KURSU APRAKSTI

Kursa nosaukums Vēstures metodoloģijas Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 4 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 80 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Vispārējā vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Kaspars Kļaviľš Latviešu literatūras un kultūras katedra asociētais profesors

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav

Kursa anotācija: Kurss iepazīstina studentus ar vēstures pētniecības metodoloģijām to daţādajos evolūcijas posmos. Lekcijās un semināros studenti iemācās ar metodoloģiju palīdzību analizēt un interpretēt vēstures avotus, iegūstot no tiem pēc iespējas vairāk informācijas.

Kursa plāns: 1. Metode un metodoloģija. Tradicionālās pētniecības metodes vēsturnieka darbā. 2. Izziľas teorija un vēstures uztvere. Interpretācijas nozīme vēstures traktējumā. 3. Vēstures palīgzinātnes un cik tās var palīdzēt. 4. Anglosakšu un franču skolu atšķirīgās pieejas vēstures pētniecībai. 5. Vācu klasiskā vēstures pētniecība un avotu mācība. 6. Faktoloģiskā pieeja vēstures pētīšanai. Pozitīvais un negatīvais tajā. 7. Propagandas metodes un vēstures materiāla izmantošana. 8. Semiotikas un tekstu analīzes izmantošana vēstures pētniecībā. 9. Ekonomiskās vēstures metodes un to politiskā ierobeţotība. 10. „Annāļu skola” un sintezējošās metodoloģijas radīšana. 11.Daţādu zinātľu pārstāvju sadarbība vēstures izpētē mūsdienās.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 30%. Praktiskais darbs (vēsturisku tekstu analīze) – 30%. Eksāmens – 40%.

39

Literatūra (01-mācību literatūra): Bloch, Marc. The Historian‟s Craft. - New York, 1953. Brandt, Ahasver v. Werkzeug des Historikers. - Stuttgat, 1998. Grotefend, Hermann. Taschenbuch der Zeitrechnung. - Hannover, 1982. Howell, Martha C. From Reliable Sources: An Introduction to Historical Methodology. - Ithaca, 2001. Newman, Fred D. Explanation by description. An essay on historical methodology. - Paris, 1968. Lexikon der Geschichtswissenschaft / Hg. Von S. Jordan. - Stuttgart, 2003. Raulff, U. (Hg.). Mentalitäten-Geschichte. - Berlin, 1989. Schmid, G. Die Geschichtsfalle: Über Bilder, Einbildungen und Geschichtsbilder. – Wien; Köln; Weimar, 2000. Skaffari, J. et al. Opening windows on texts and discourses of the past. - Philadelphia, PA, 2005. Thomson, O. Easily led. A History of Propaganda. - London, 1999. Trevelyan, G.M. English Social History. - London, 1986. Varslavāns, Alberts. Ievads vēstures zinātnē. - Rīga, 2001. Veyne, Paul. Comment on écrit l‟histoire. - Paris, 1971. Nietzsche, Friedrich. Vom Nutzen und Nachteil der Historie für das Leben. - Stuttgart, 1988. Literatūra (02-papildliteratūra): Carr, E.H.. What Is History ? – New York, 1961. Eckermann, Walther u.a. Einführung in das Studium der Geschichte. – Berlin, 1979. Parīzes intervijas. – Rīga, 1993. Veyne, Paul. Aus der Geschichte.– Berlin,1986. Вспомогательные исторические дисциплины. – Ленинград. – 1976. Literatūra (03-ieteicamā periodika): Journal of Modern History. History Workshop Journal. Radical History Review. Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa

Kursa nosaukums angļu valodā: Methodologies of history Kursa anotācija angļu valodā: The course acquaints the students with methodologies of historical studies at their various stages of evolution. At lectures and seminars the students learn how to analyze and interpret the historical sources by means of various methodologies, thus eventually acquiring more information from them.

Piezīmes:

40

Kursa nosaukums 19.-20. gs. historiogrāfija Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Vispārējā vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Kaspars Kļaviľš Latviešu literatūras un kultūras katedra asociētais profesors

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar ietekmīgākajiem virzieniem un idejām 19.-20. gs. historiogrāfijā. Lekcijās un semināros tiek analizēta historiogrāfijas ciešā saikne ar attiecīgā laikmeta vēstures pētnieku pasaules uzskatu un sabiedriski-politisko konjunktūru.

Kursa plāns: 1. Romantiskās historiogrāfijas ģenēze Vācijā un Anglijā. Kopīgais un atšķirīgais. 2. J.G. Herdera idejas un Austrumeiropas tautu historiogrāfijas problemātika 19. gadsimtā. 3. Episkās literatūras un profesionālās historiogrāfijas attiecības 19. gs. Eiropā. 4. Historisms un historiogrāfija. 5. Modernās historiogrāfijas radikālie virzieni. Marksisms. 6. Modernisms un antimodernisms 19. gs. vēstures pētniecībā ASV. 7. Ģeopolitika un reģionālās vēstures pētniecība. 8. Staļinisma un nacisma vēstures interpretācijas 20. gs. 9. Vēstures zinātne Latvijā starp pasaules kariem. Novatorisms pētniecības tēmu izvēlē. 10. „Annāļu skola”. Novatoriskais un tradicionālais tajā. 11. Eiropiešu emigrācija un jaunu vēstures pētniecības virzienu sākums ASV, Kanādā un Austrālijā pēc 2. pasaules kara. 13. Globalizācija un historiogrāfija. 14. Vēstures mītu daţādās funkcijas.

41

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 30%. Referāts– 30%. Diferencētā ieskaite – 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra): Bourde, G., Martin, H. Les Écoles Historiques. - Paris, 1983. Cantor, N. F. Inventing the Middle Ages: the lives, works, and ideas of the great medievalists of the twentieth century, New York. - 1991. Geary, P. J. The Myth of Nations, Princeton. - Oxford, 2002. Graus, Frantisek. Lebendige Vergangenheit. - Köln, 1975. Historiogrāfija // Latvju enciklopēdija,1.sēj. – Stokholma, 1950. (758. – 761. lpp.) Hobsbawm, E., Ranger. T. The Invention of Tradition. - Cambridge, 1999. Jaeger, F., Rüsen, J. Geschichte des Historismus. - München, 1992. Kļaviľš, Kaspars. Mīti, konjunktūra un aktuālas vērtības Latvijas vēsturē // Latvijas Vēsture. Rīga, 2004., 3(55). Mednis, Imants. Savu vēsturi mēs rakstījām visi kopā. - Rīga, 2005. Shenkman, Richard. Legends, lies & cherished myths of world history. - New York, 1994. Tauriľš, G. Vēstures filozofija. – Rīga, 1996. Trapāns, Jānis Arveds. Vēstures pārrakstīšana pēc Maskavas parauga: Staļina laiks 1944 – 1953 // „Latvija Šodien” 9 (1981). Literatūra (02-papildliteratūra): Kļaviľš, Kaspars. Die Idee des Mittelalters als Beispiel des wechselnden Wertesystems in Lettland während des 20.Jahrhunderts //Baltica, 1.- Hamburg, 2001. (17. – 26. lpp.) Kļaviľš, Kaspars. Die Interpretationen des Mittelalters in Lettland während des nationalen Erwachens der Letten // Baltica, 3. – Hamburg, 2000. (10. – 21. lpp.) Kļaviľš, Kaspars. Latvijas Viduslaiku vēstures vērtēšanas kritēriji 18. – 20. gs. // Latvijas Zinātľu Akadēmijas Vēstis. A. Nr. 11/12. – Rīga, 1995. (22. – 26. lpp.) Mīti Latvijas vēsturē / sast. K. Zellis. – Rīga, 2006. Pistohlkors, G.v. Regionalism as a Concept of baltic Historiography // Regional identity under Soviet rule/ Ed. D.A. Loeber, V.S.Vardys, L.P.A. Kitching. - Hackettstown, N.J., 1990. (1.- 9. lpp.) Literatūra (03-ieteicamā periodika): Columbia Journal of Historiography LU ţurnāls „Latvijas Vēsture”

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: 42

Historiography of the 19th and 20th centuries. Kursa anotācija angļu valodā: The aim of the course is to acquaint the students with the most influential trends and ideas of the historiography of the 19th and 20th centuries. The close link of historiography with the world outlook of the history investigators and the socially-political situation of the respective period is analyzed at lectures and seminars.

Piezīmes:

43

Kursa nosaukums Reģionālisma problēmas vēstures izpētē Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 4 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 80 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Vispārējā vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Kaspars Kļaviľš Latviešu literatūras un kultūras katedra asociētais profesors

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav

Kursa anotācija: Kurss sniedz studentiem informāciju par reģionālās vēstures pētniecību pagātnē, tās patreizējo situāciju un nākotnes perspektīvām. Lekcijās un praktiskajos darbos tiek analizēti daţādi faktori kultūrvēsturisko reģionu ģenēzē Eiropā un pasaulē.

Kursa plāns: 1. „Reģiona” un „reģionālisma” jēdzieni vēstures izpētē. 2. Etniskais, reliģiskais un sociāli-politiskais faktors Eiropas kultūrvēsturisko reģionu izveidē. 3. Centralizēto valstu veidošanās un modernā reģionālisma dzimšana. 4. Reģionālisma daţādie vērtējumi 19. un 20. gs. Eiropas vēsturē. Ģeopolitika. 5. Vēsturiskā un lingvistiskā ģeogrāfija. Latviešu senvēstures, etnogrāfijas un filoloģijas pētnieks Augusts Bīlenšteins kā lingvistiskās ģeogrāfijas pamatlicējs pasaules vēsturē. 7. Minoritātes starp reģionu kulturālas bagātināšanas un politiskas manipulācijas izvēli 20. gs. vēsturē. 8. Kultūrvēsturiskais reģionālisms Amerikā un Austrālijā. 9. Unifikācija un atomizācija kā globalizācijas procesa galējības. 10. Jaunas reģionālisma interpretācijas Eiropas kopienas vēstures izpēte projektos. Kultūru daţādība kā vērtība. 11.Vēsturiskais reģionālisms Baltijā un Latvijā.

44

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un praktiskajos darbos – 30%. Referāts – 30%. Diferencētā ieskaite – 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra): Baltija – jauns skatījums. - Rīga, 2002. Bartlett, Robert. The Making of Europe. - London, 1994. Bradshaw, M. Regions and regionalism in the United States. - Basingstoke, 1988. Higounet, Charles. Die deutsche Ostsiedlung im Mittelalter. - Berlin, 1986. Klemenčič, M. Religious and Ethnic Diversity in the Second Half of the 20th Century: War and Political Changes in the Territories of Former Yugoslavia // „Clioh‟s Workshop” II 8 (2003). Kurzeme, Vidzeme, Latgale. Reģions un identitāte vēsturē. Konference materiāli. - Rīga, 1999. Laseron, Ch. F. The Face of Australia: The Shaping of a Continent. - Sydney, 1953. Lorot, P. Histoire de la Géopolitique. - Paris, 1995. Maciejewski, Witold. The Baltic Sea Region – Cultures, Politics, Societies. - Uppsala, 2002. Schulz, V. (Hg.). Region und Regionalismus. - Cloppenburg, 1994. Literatūra (02-papildliteratūra): Bielenstein, August. Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. - St. Petersburg,1892; Nachdruck: Hannover-Döhren,1973. Halecki, Oskar; Simon, Andrew L. Borderlands of Western Civilization: A History of East Central Europe. - Simon Publications, 2001. Mumford, L. - The City in History. - London, 1979. Pomian, Krzysztof. Europa und seine Nationen. - Berlin, 1990. Regional identity under Soviet rule/ Ed. D.A. Loeber, V.S.Vardys, L.P.A. Kitching. -Hackettstown, N.J., 1990. Zanders, Ojārs. Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (13. – 17. gs.). Rīga, 2000. Zeile, Pēteris. Latgales kultūras vēsture. – Rīga, 2006. Literatūra (03-ieteicamā periodika): ... Geography & Regional Studies-- Electronic Journals ... H&G Zeitschrift fur Hautkrankheiten. Blackwell ... findit.library.miami.edu/ejournals/geography.php „Electronic Journals – Geography & Regional Studies”

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

45

Kursa nosaukums angļu valodā: Regional problems in history research.

Kursa anotācija angļu valodā: The course provides the students with information about investigation of regional history in the past, its present situations and future prospects. At lectures and seminars, various factors of origins of culture-historical regions in Europe and the world are analyzed.

Piezīmes:

46

Nosaukums Sociālā antropoloģija Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Antropoloģija Zinātnes apakšnozare Sociālā antropoloģija

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Gatis Ozoliľš Latviešu literatūras un kultūras katedra Docents

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts akadēmiskā maģistra studiju programmas „Kultūras teorija un vēsture” 2. studiju gada studentiem. Studiju kursā studējošie tiek iepazīstināti ar antropoloģijas izpētes objektu, priekšmetu un galvenajiem jēdzieniem. Studējošie iegūst priekšstatu par lauka pētījumu metodi un perspektīvām mūsdienu sabiedrību izpētē. Kursa ietvaros sīkāk aplūkotas nozīmīgākās sociālās antropoloģijas problēmas (radniecība, sociālās izmaiľas, reliģijas sociālie aspekti, simbolizācija, nāve u.c.)

Kursa apraksts - plāns: 36 kontaktstundas, 18 – lekcijas, 18 – praktiskās nodarbības

1. Antropoloģija, tās daţādība un metodes. Sociālās antropoloģijas objekts un priekšmets, galvenie jēdzieni. 2. Lauka pētījums. 3. Radniecības antropoloģija. Laulība. Ģimene. Dzimte sabiedrībā. 4. Politikas antropoloģija. Sociālie institūti. Sociālā struktūra, process un funkcijas. 5. Reliģijas antropoloģija. Reliģija sociālajā realitātē. Reliģija un sabiedrība. Reliģisko institūtu socioloģiskie aspekti. 6. Simbolu izmantošana interpretācijā. Interpretācijas problēmas. Racionālais un iracionālais: vai meţoľi domā loģiski? Burvestības mehānismi. 7. Prasmīgais cilvēks, saprātīgais cilvēks, mīlošais cilvēks, agresīvais cilvēks, spēles cilvēks. 8. Nāves uztvere daţādās sabiedrībās. 8. Devianta uzvedība. Mūsdienu izpratne par cilvēku brīvību. 47

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās – 30%. Piedalīšanās praktiskajās nodarbībās – 30% Eksāmens – 40%. Literatūra (01-mācību literatūra): Burdjē P. Praktiskā jēga. Rīga: Omnia Mea, 2004. Evans-Pritchard E.E. Social anthropology and other essays. New York: Free Press, 1966. Gīrcs K. Kultūru interpretācija. Rīga: Izd-ba AGB, 1998. Kaneti E. Masa un vara. Rīga: izd-ba AGB, 1999. Kentaurs XXI. 27. 2002. Literatūra (02-papildliteratūra): Lūse A. Sociālantropoloģiska pētījuma diskursīvā realitāte // Reliģiski-filozofiski raksti VIII. Rīga: LU FSI, 2002. 228. – 239. lpp. Radcliffe-Brown A.R. Structure and Function in Primitive Society. - Glencoe. III, 1952 Мид М. Культура и мир детства. Москва: Наука, 1988. Мид М. Мужское и женское. Москва: РОССПЭН, 2004. Мосс М. Общества. Обмен. Личность: Труды по социальной антропологии. Москва: Вост. Лит., 1996. Literatūra (03-ieteicamā periodika): Grāmata, Kentaurs XXI.

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā maģistra studiju programmas „Kultūras teorija un vēsture” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Social Anthropology

Kursa anotācija angļu valodā: The students of this course are acquainted with the object, subject and main notions of studies of anthropology. They get the idea of field work methodology and perspectives in research of modern societies. Within the framework of the course, the most important problems of social anthropology (kinship, social changes, social aspects of religion, symbolization, death, etc.) are discussed in details.

Piezīmes:

48

Nosaukums Kultūras filosofija Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Filosofija Zinātnes apakšnozare Kultūras filosofija

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Anita Stašulāne Latviešu literatūras un kultūras katedra Asociētā profesore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kurss adresēts Humanitārās fakultātes mağistra studiju programmu 2. studiju gada studentiem. Studiju kursa gaitā tiek aplūkota gan kultūras filosofijas izveidošanās un attīstība, gan šīs zinātľu nozares jaunākās tendences. Kurss veicinās vēlmi turpināt studēt kultūras filosofiju, tajā saskatot ne vien lasāmvielas materiālu un pētniecības objektu, bet arī iespēju bagātināt savu pasaules skatījumu.

Kursa plāns: 1. Ievads. Jēdziens „kultūra”. Kultūra vai kultūras? Klasiskā jeb humānistu izpratne. Antropoloģiskā pieeja. Regresīvās dialektikas skatījums. Jaunā humānisma skatījums. Kultūras pamatkategorijas. 2. Cilvēks un kultūra. Personas jēdziens filosofijā. Cilvēka psihofiziskais veselums. Cilvēks kā simboliska būtne. Simbols un kultūra. Simboliskās aktivitātes semantika. Simboliskās darbības semantika. 3. Kultūra un identitāte. Identitātes tipoloģija. Tradīcija un identitāte. Globālās jeb planetārās identitātes veidošanās. 4. Transkulturālā arhetipoloģija. Izomorfisms. Konverģences metode. Homoloģija. Arhetipa tipoloģija. 5. Kultūra un komunikācija. Sinhronija un diahronija kultūrā. Kultūra kā komunikācijas sistēma. 6. Tradīcija un vēsture kultūrā. Tagadnes permanence. Laika cikliskums. Orientācija uz nākotni. Laika lineārisms. Atkārtojumu novitāte. 49

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 30%, trīs testu nokārtošana – 30% Diferencētā ieskaite – 40%. Literatūra (01-mācību literatūra): Ideju vēsture Latvijā, Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. Ideju vēsture Latvijā: Jaunā strāva – 20. gs. Sākums, I-II, Rīga: Raka, 2005, 2006. Kultūras filozofija, Rīga: Ekonomikas un kultūras augstskola, 2003. Philosophy for the 21st century: a Comprehensive reader /ed. by St. M. Cahn, Oxford: Oxfor University Press, 2003. Philosophy of Language / ed. by A. P. Martinich. Oxford: Oxfor University Press, 1996. White, M. A Philosophy of Culture: the scope of holistic pragmatism. Princeton: Princeton University Press, 2002. Literatūra (02-papildliteratūra): Agejevs V. Semiotika, Rīga: Jumava, 2005. Basti, G., Filosofia del’ uomo, Bologna: Studio Domenicano, 1995. Biezais, H., Kultūra un subkultūra // “Grāmata” 1 (1991) Carrier, H., Lexique de la Culture, Tournai - Louvain-la - Neuve, 1992. Cassirer, E., An Essay on Man: An introduction to a philosophy of human culture, New Haven & London: Yale University Press, 1944. Certeau, M. de, La Culture au pluriel, Paris: Christian Bougois, 1980. Cristofaro Longo, G. di, Identita e cultura, Roma: Studium, 1996. Florensky, P., Christiantiy and Culture // “The Journal of the Moscow Patriarchate” 4-5 ( 1983). Furhanam, A., Bocher, S., Culture Shock: Psychological reactions to unfamiliar environments, London: Routledge, 1986. Gīrcs, K. Kultūru interpretācija. – Rīga: AGB, 1998. Gvardini, R., Jauno laiku beigas // “Grāmata” 9 (1991). Hatch, E., Culture and Morality: The Relavity of Values in Anthropology, New York: Columbia University Press, 1983. Herskovits, M. J., Cultural Anthropology, New York: Alfred A. Knopf, 1960. Jung, C. G., Man and his Symbols, London, 1964. Jurevičs, P., Kultūras stratēģija // “Grāmata” 10 (1980). Kasīrers, E., Mīts un reliģija // “Grāmata” 3 (1991). Kluckholm C., Kroeber A., Culture: A Critical Review of Concepts and Definitions, New York, 1963. Lasmane, S., Filosofiskais romantisms: Latvija 20.-30.gadi // “ZA Vēstis” 1 (1992). Lotmans, J., Kultūras apmācīšana - tipoloģiskais raksturojums // “Kultūras Fonda Avīze” 10 (1991). Lotmans, J., Kultūras atmiņa // “Karogs” 2 (1989). Lotmans, J., Sapnis - semiotiskais logs // “Kultūras Fonda Avīze” 2 (1994). Lotmans, J., Uspenskis, B., Par kultūras semiotisko mehānismu. Kultūra.Teksts. Zīme, Rīga, 1993, 41.-60. Lucas Lucas, R., L’ uomo spirito incarnato, Milano: San Paolo, 1993. Muntsch, A., Cutural Anthropology, New York: The Bruce Publishing Company, 1984. Oļševskis, G., Cilvēks simbolisko formu pasaulē: piezīmes par E. Kasīrera kultūrfilosofiju // “Latvijas ZA Vēstis” 3-4 (1995). Priedīte, A., Kultūrfilosofija Latvijā XX gs. 20.-30.gados // “Karogs” 1 (1995). Priedītis, A., Kultūras teorija un kultūras vēsture: Ievads kulturoloģijā, Daugavpils: 50

AKA, 2003. Račevskis K. Mišels Fuko, apziľa un valodas esamība. Rīga: Zinātne, 2003. Raudive, K., Dzīves kultūrai, Rīga: Kabata, 1992. Reľģe, V., Rubenis, A., Cilvēks un kultūra: psihoanalītiskā interpretācija // “Kritikas gadagrāmata” XVI, Rīga, 1988. Rubene, M., Tagadnības apoloģētika: nihilisms // “Grāmata” 10 (1990). Rubenis, A., Satikšanās ar sevi: K. G. Junga mācība par arhetipiem // “Māksla” 4 (1988). Vīķe-Freiberga, V., Kultūras latviskums un īpatnība // “Karogs” 7-8 (1992). Winick, Ch., Dictionary of Anthropology, Paterson, New Jersey: Littlefield, Adams & Co, 1961. Арсеньев, Н., О жизни преизбыточествующей, Брюсель: Жизнь с Богом, 1966. Соловьев, Вл. Красота в природе // Соловьев, Вл. Чтение о Богочеловечестве. Стaтьи. Стихотворения и поэма из „Трех разговоров“. – СПб.: Художественная литературa, 1994, стр. 246-297. Соловьев, Вл. Общий смысл искусства // Соловьев, Вл. Чтение о Богочеловечестве. Стaтьи. Стихотворения и поэма из „Трех разговоров“. – СПб.: Художественная литературa, 1994, стр. 246-297. Literatūra (03-ieteicamā periodika): “Latvijas ZA Vēstis” “Filosofija”

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Philosophy of Culture Kursa anotācija angļu valodā: This course combines discussion of the origin and development of ideas and debates within the philosophy of culture with a look where the subject is going today. It will inspire students to explore the field further and encourage them to see that philosophy of culture is not just about reading or doing fieldwork, but offers an enriching way of looking at the world.

Piezīmes:

51

Kursa nosaukums Kultūroloğiskās metodoloğijas Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 4 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 80 Zinātnes nozare Kultūroloğija Zinātnes apakšnozare Kūltūroloğijas metodoloğija

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Arkādijs Ľeminuščijs, Krievu literatūras un kultūras katedra, asoc. prof. Jekaterina Petričenko, Krievu literatūras un kultūras katedra, asistente. Genādijs Markovs, Krievu literatūras un kultūras katedra, docents. Sandra Meškova, Latviešu literatūras un kultūras katedra, docente.

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav

Kursa anotācija: 1. kursa daļā studenti apgūst semiotikas kategorijas un gūst semiotikas analīzes prasmes. 2. kursa daļā tiek aplūkotas hermeneitikas vēstures pamatproblēmas un pamatvirzieni; tiek analizēti hermeneitikai piederošo zinātnieku darbi; tiek veidots priekšstats par hermeneitikas un mākslas darba izpratnes savstarpējām attiecībām. 3. kursa daļā tiek aplūkotas psihoanalīzes un strukturālisma pārstāvju kultūras pētijumu metodoloģijas; 4. kursa daļā studenti iepazīstas ar būtiskākajiem rietumu poststrukturālo un dzimtes teoriju virzieniem 20. gs. 2. pusē un to kontekstā izstrādātajām pieejām kultūras izpētes jomā.

Kursa plāns: 1.daļa: Semiotika kā zinātnes nozare. Zīmes teorija. Kultūra kā zīmju kopums. Semantika kā semiotikas pamatnozare. Sintakse. Sintakses hierarhiska sistēma. Pragmātika. Semiotikas pragmātiskais aspekts. Lingvistiskais, literārais un kultūras vēstures aspekts. Mīta semiotika. A.Greimas. K. Levi-Strosa teorija. Folkloras semiotika. Folkloras semantiskais, sintaktiskais un pragmātiskais aspekts. Kino un teātra semiotika. Ikdienas kultūras semiotika. 2. daļa: Hermeneitikas vieta citu zinātľu vidū. Hermeneitikas vēsture. Hermeneitika: Par un Pret. Sapratnes problēma. 52

Hermeneitikas virzieni, skolas, koncepcijas, personas (Hladenius, Maiers, F.Asts). Hermeneitikas virzieni, skolas, koncepcijas, personas (F.Šleiermahers, V.Diltejs). Hermeneitikas virzieni, skolas, koncepcijas, personas (Jaunā hermeneitika: H.G.Gādamers, H.R.Jauss, V.Īzers). Hermeneitikas virzieni, skolas, koncepcijas, personas (“Harkovas skola”: A.Potebľa, D.Ovsjanniko-Kulikovskis, A.Gornfelds). Hermeneitikas virzieni, skolas, koncepcijas, personas (M.Bahtins). Literatūrzinātne un hermeneitika. 3. daļa: Psihoanalīzes teorija un kultūras pētījumi. Psihoanalīze un kultūra. Kultūras traktējumi psihoanalīzes pārstāvju darbos. (Z. Freida darbi “Totēms un tabu”, “Neapmierinātība kultūrā”). Jēdziens “arhetips” Junga darbos. Arhetipi kā pētījumu objekts. Kultūras saprašana: Salīvans, Hornija, Raihs, Froms… Cilvēks – rādītājs, autors psihoanalīzes traktējumā. Bezapzināta kategorijas tekstā. Teksta dominantes saskaľā ar psihoanalīzes pieeju. Psihoanalīzes nozīme kultūras pētījumu kontekstā.

Strukturālisms kultūras pētījumos. Strukturālisms kā uzskatu sistēma. Strukturālisma vēsture: no Francijas strukturālisma līdz pēcstrukturālismam. Levi-Strosa loma. Strukturālisms un filosofija: Fuko, Barts... Strukturālisms un semiotika. Strukturālisms Krievijā, Latvijā… J. Lotmans un viľa piekritēju darbība. Struktūra kā jēdziens. Strukturālas metodes kartība. Strukturālisms kā ideoloģija. Strukturālisma kritiķi: eksistenciālisma, fenomenoloģijas, racionālisma pārstāvji. Strukturālisma izmantošana kultūras pētījumos, literatūrzinātnē. Strukturālisma daţādie virzieni un modeļi.

4. daļa: Ievads poststrukturālo teoriju laukā. Ţ.Deridā gramatoloģija kā radikāla rietumu logocentrisma kritikas iecere. Poststrukturālistu priekšstati par valodu, tekstualitāti, subjektivitāti. Dekonstrukcija kā metode apzīmēšanas prakšu analīzei. R.Barta semioloģija. Kultūras tekstu analīzes iespējas. M.Fuko diskursa teorija. Diskursīvās analīzes principi. Feminisma teoriju attīstība 20.gadsimta 60.-70.gados. Feministiskā kritika un ginokritika. Écriture féminine. Pārskats par dzimtes teoriju vēsturi 20.gadsimta 80.-90.gados un 21.gadsimta sākumā. Maskulinitāšu teorijas. Ievads dzimtes kategorijas izmantojumam kultūras norišu analīzē. 53

Dzimte kā subjekta identitātes atribūts. Vīrišķā un sievišķā stereotipi kultūrā. Subjekta identitātes politika. Identitāte kā konstrukts. Dzimtes loma identitātes politikas veidošanā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 30 %, referāts - 30%. Diferencētā ieskaite – 40%.

54

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. daļa: Барт Р. Избранные работы: Семиотика. Поэтика. Москва, 1994. Барт Р. Семиотика моды. Статьи по семиотике культуры. Москва, 2003. Бодрияр Ж. Система вещей. Москва, 1995 Зарубежные исследования по семиотике фольклора. Москва, 1985. Семиотика и художественное творчество. Москва, 1977. Успенский Б. А. Семиотика искусства. Москва, 1995. Философия языка и семиотика. Иваново, 1996. Якобсон Р. Избранные работы. Москва, 1985. Якобсон Р. Работы по поэтике. Москва, 1987. Blain A. Cultural Semiotics – The Uses of a Theory// Russian Literature. Amsterdam, 1994. Eco U. Theory of Semiotics. Bloomington, 1979 2. daļa: E. Bucieniece. Kas ir mūsdienas?: Benjamina Bloha, Hābermāsa, Liotāra koncepcijas // Saprāts nav ilūzija: Rietumu filozofija modernisma situācijā. R,1999. Jaunā Hermeneitika (H.G.Gādamers, H.R.Jauss, V.Īzers) // Uz kurieni literatūras teorija? – R., 1995 3. M.Kūle. H.G.Gādamera spēles teorijas nozīme mūsdienu kultūrā // Kentaurs XXI, 1994, Nr. 7. Ю.Борев Теории, школы, концепции. Художественная рецепция и герменевтика. Москва, 1985. М.Бахтин. К философским основам гуманитарных наук. Санкт- Петербург, 2000. Г.-Г.Гадамер. Истина и метод. Москва, 1998. В.Дильтей. Типы мировоззрения и обнаружение их в метафизических системах // Культурология ХХ век. Антология. Москва,1995. М.Хайдеггер. Работы и размышления разных лет. Москва, 1993. 3. daļa: Антология исследований культуры. Том 1. Интерпретации культуры. С.-Петербург, 1997. Барт Р. Избранные работы. Семиотика. Поэтика. Москва, 1994. Юнг К. Г. Архетип и символ. Москва, 1991. Леви-Стросс К. Структурная антропология. Москва, 1996. Лотман Ю. Об искусстве. С.-Петербург, 1998. Методология и методы изучения культуры. С.-Петербург, 1994. 4. daļa: Atslēgvārdi. 10 soļi feminisma pētniecībā. Rīga, 2002. Barts R. „Autora nāve‟. // Grāmata, 1992/5-6. Barts R. „Kritika un patiesība‟. // Grāmata, 1992/2. Barts R. „Rakstīt: nepārejošs darbības vārds.‟ // turpat. Deridā Ţ. „Labi difference‟ // Uz kurieni, literatūras teorija? Sast. V.Ivbulis, Rīga, 1995. Eko U. „Atvērtā daiļdarba problēma.‟ // Kentaurs, 1993/4. Fuko M. Patiesība, vara, patība. Rīga: Spektrs, 1995. 55

Fuko M. Seksualitātes vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000, 2002. Fuko M. Uzraudzīt un sodīt. Rīga: Omnia Mea, 2001. Mūsdienu feministiskās teorijas. Rīga, 2001. Literatūra (02-papildliteratūra): 1. daļa: Serres M. Genesis. Michihan, 1995 The Man and the City: Spaces, Forms, Meanings. London, 1995. Иванов Вяч. Вс. Функции и категории языка кино // Труды по знаковым системам. Вып. 7.- Тарту, 1975. Леви –Стросс К. Первобытное мышление. Москва, 1994. Лотман и тартуско-московская семиотическая школа.Москва, 1996. Мелетинский Е. М. Поэтика мифа. Москва, 1976. Пропп В.Я. Морфология/ Исторические корни волшебной сказки. Москва, 1998. Силичев Д.А. Семиотика. Москва, 1971 Степанов Ю.С. Семиотика. Москва, 1971. Степанов Ю.С. В трехмерном пространстве языка: Семиотические проблемы лингвистики. Москва, 1985. Строение фильма. Москва, 1984. Федоров Ф.П. Художественный мир немецкого романтизма: структура и семантика. Москва, 2004. 2. daļa: Интуитивизм А.Бергсона и понимающая герменевтика В.Дильтея // История современной зарубежной философии. Санкт-Петербург, 1997. 3. daļa: Piaget J. Le structuralisme. – P., 1968. Strukturalism: a reader. – L., 1970. Автономова Н. С. Философские проблемы структурного анализа в гуманитарных науках. Москва, 1977. Грецкий М. Н. Французский структурализм. Москва, 1971. Митина С. М. Генетический структурализм. Критический очерк. Москва, 1981. Методологические проблемы изучения культуры. Ленинград, 1979. 4. daļa: Beķere I. „Intertekstualitāte intersubjektivitātes gaismā.‟ // Grāmata, 1991/12. Beķere I. „Poststrukturālisms un dekonstrukcija.‟ // Karogs, 1993/1. Butler J. Gender Trouble: Feminism and the Subversion of Identity. Routledge: New York, London, 1990. Lauretis T. Alice Doesn’t: Feminism, Semiotics, Cinema. Indiana University Press: Bloomington, 1984. Lauretis T. The Technologies of Gender: Essays on Theory, Film, and Fiction. Macmillan, 1989. New French Feminisms: An Anthology. University of Massachussets Press: Amherst, 1980. Par agru? Par vēlu? Feministiskās idejas, konteksti, pieejas. Rīga, 2001. Rubene M. No tagadnes uz tagadni. Rīga: Minerva, 1995. Жеребкина И. Прочти мое желание. М. 2000. 56

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1. daļa: Karogs (1999.-2006.) Новое литературное обозрение (1999.-2006.). 2. daļa: Философские науки. 3. daļa: Grāmata (1993.-2006.) Новое литературное обозрение (2000.-2006.). 4. daļa: Feministica lettica 1,2,3. Rīga, 1999, 2000, 2003.

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Methodologies of culture studies.

Kursa anotācija angļu valodā: The first part of the course is dedicated to mastering the categories of semiotics and acquiring skills of semiotic analysis. Second part regards the basic problems and directions of the history of hermeneutics, analyses hermeneutic texts, forms a notion of the relations between hermeneutics and understanding of the work of art. The third part of the course regards methodologies of psychoanalysis and structuralism in the investigation of culture. The fourth part is devoted to the basic trends of major post- structuralist and gender theories of the second part of the 20th century and their approaches to the investigation of culture.

Piezīmes:

57

Nosaukums Mākslinieciskās izpratnes paradigmas Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Anna Stankeviča Krievu literatūras un kultūras katedra Asociētā profesore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar mākslinieciskās izpratnes rašanas un funkcionēšanas sakarībām. Kursa uzdevumi: 1) aplūkot Eiropas un Amerikas kultūras pamatparadigmas; 2) veidot priekšstatu par nozīmīgākajiem Eiropas un Amerikas kultūras tekstiem.

Kursa plāns: 1. tēma. Mītoloģiskā pasaules izpratne: struktūra un semantika. 2. tēma. Antīkās pasaules aina. Telpa – laiks – cilvēks. 3. tēma. Kristietība –Viduslaiku reliģiskais pamats. 4. tēma. Barbaru kultūras pasaules aina. 5. tēma. Bruľinieku kultūras pamatparadigmas. 6. tēma. Renesanses pasaules aina. 7. tēma. Baroka kultūras pamatparadigmas. 8. tēma. Klasicisms kā kultūras parādība. 9. tēma. Racionālisms un antiracionālisms Eiropas kultūrā. 10. tēma. Romantiskās kultūras pamatparadigmas. 11. tēma. Pozitīvisms Eiropas kultūrā. 12. tēma. Bidermaijers kā kultūras parādība. . 13. tēma. Modernisma pasaules aina. 14. tēma. Postmodernisms kā kultūras parādība. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 50%, referāts – 10% Eksāmens - 40%. 58

Literatūra (01-mācību literatūra): Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā. Rīga, 1994. Ludmila Sproģe, Vera Vāvere. Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras „sudraba laikmets”. Rīga, 2002. Антология исследований культуры. Т.1. Санкт-Петербург, 1997. Гуревич Л. Категории средневековой культуры. Москва, 1989. Куманецкий К. История культуры Древней Греции и Рима. Москва, 1990. Культура, человек и картина мира. Москва, 1987. Культурология: ХХ век. Энциклопедия. В 2 т. С.-Петербург, 1998. Лосев А.Ф. Эстетика Возрождения. Москва, 1978. Ле Гофф Ж. Другое средневековье. Екатеринбург, 2002. Постмодернизм. Энциклопедия. Минск, 2001. Федоров Ф.П. Художественные мир немецкого романтизма: структура и семантика. Москва, 2004. Literatūra (02-papildliteratūra): Boden M.A. The creative mind: Myths and Mechanism. Cambridge University Press, 1991. Benedict R. Patterns of Culture. London, 1994. Montero R.M. Civilization and Culture: Paradigms of nationality. Cad.CEDES, Nov.2000, vol.20, no.51, ISSN 0101-3262. Кнабе Г.С. Древний Рим - история и повседневность. Москва, 1986. Прусс И.Е. Западноевропейское искусство ХУ11 в. (Малая энциклопедия искусств). Москва, 1974. Literatūra (03-ieteicamā periodika): Сарабьянов Д. Бидермайер. Стиль без имени и шедевров. Пинакотека № 4. Москва, 1998. Manovich V. Paplašinātās telpas poētika: mācoties no Prada. http;//rixc.lv/reader/txt.php?id=20621=lv Kultūrvide: "Kultūras Forums" http//www.tvnet.lv/cultire/avize/article.php&id=289659

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Paradigms of Artistic Understanding Kursa anotācija angļu valodā: The aim of the course is familiarizing students with the regularities of the origin and functioning of artistic understanding. The tasks of the course: 1) regarding basic paradigms of the European and American culture; 2) forming the notion of the major European and American culture texts.

Piezīmes:

59

Kursa nosaukums 20. -21. gs. kultūras vēstures problēmas Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 4 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 80 Zinātnes nozare Vēsture. Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture.

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Valentīna Liepa. Latviešu literatūras un kultūras katedra. Asoc. prof. Ţans Badins. Krievu literatūras un kultūras katedra. Asistents.

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt vispusīgu priekšstatu par kultūru un atklāt kultūras fenomenu daudzveidību un neviennozīmīgumu. Kursa gaitā tiek: 1) aplūkotas daţādas XX-XXI gs. kultūras teorijas; 2) sniegts pārskats par svarīgākām mūsdienu kultūras vēstures problēmām; 3) demonstrētas galvenās XX-XXI gs. kultūras vēstures pētniecības metodes.

Kursa plāns: 1. tēma. Kultūra un mūsdienu pasaule: problēmas aktualizācija. 2. tēma. Jēdziens „kultūra” un tās referenti. 3. tēma. Mūsdienu kultūras vēstures galvenās problēmas. 4. tēma. Kultūra kā antropoloģiska programma. 5. tēma. Telpas un laika kultūras organizācija. 6. tēma. XX-XXI gs. kultūras pamatkoncepcijas. 7. tēma. Analītiskā psiholoģija par kultūru. 8. tēma. „Dzīves filosofijas” un „sudraba laikmeta” domātāju kultūras problēmas. 9. tēma. XX. gs. totalitāro reţīmu kultūras mītoloģija. 10. tēma. Kultūras problēmu strukturālisms un poststrukturālisms . 11. tēma. Starpkultūru un starpkonfesionāla dialoga loma mūsdienu pasaulē. 12. tēma. Sociālā kulturas procesa jēdziens un tā veidi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 50 %. Diferencētā ieskaite – 50%. 60

Literatūra (01-mācību literatūra): K.Gīrcs. Kultūru interpretācija. 1998.

Priedītis Arturs. Ievads kulturoloģijā : kultūras teorija un kultūras vēsture. Daugavpils: A.K.A., 2003.

Bar Lotte Schilder. Designland Switzerland : The Culture of Consumer Durables in the Twentieth Century / Lotte Schilder Bar, Norbert Wild. - Zurich : B.i., 2003.

Moghaddam Fathali M. Social Psychology : Exploring Universals Across Cultures. - New York : W.H.Freeman and Company, 1998.

Risi Marius. Daily life and festive culture in Switzerland : a brief anthropology of cultural change / Marius Risi ; transl. from the German by Eileen Walliser-Schwarzbart. - Zurich : Pro Helvetia, the Arts Council of Switzerland, 2004.

Беньямин В. Произведения искусства в эпоху его технической восроизводимости. Москва, 1996, 110 с.

Барт Р. Структурализм как деятельность // Барт Р. Избранные работы. Семиотика. Поэтика. Москва, 1996, 616 с.

Бодрийяр Ж. Симулякры и симуляции // Философия эпохи постмодерна. Сб. переводов и рефератов. Минск, 1996, 230 с.

Вейдле В. Умирание искусства // Самосознание европейской культуры XX века. Москва., 305 с.

Гуссерль Э. Кризис европейского человечества и философия // Культурология XX век. Москва, 1995, 703 с.

Лиотар Ж-Ф. Состояние постмодерна. СПб., 1998. 160 с.

Леви-Строс К. Понятие структуры в этнологии // Леви-Строс К. Структурная антропология. осква., 1983, 305 с.

Ортега-и-Гасет Х. Дегуманизация искусства // Самосознание европейской культуры ХХ века. Москва, 1991, 368 с.

Хайдеггер М. Время картины мира. Письмо о гуманизме. Вопрос о технике // Хайдеггер М. Время и бытие. М., 1993, 448 с. Literatūra (02-papildliteratūra): Andersone Zinaida. Kulturoloģija: mācību līdz. - Rīga: RaKa. 2001. Demakova Helēna. Citas sarunas : raksti par mākslu un kultūru = Different Conversations : Writings on Art and Culture. - Rīga : 61

Vizuālās komunikācijas nodaļa, 2002.

Jeļena Jermolajeva, Vladimirs Jermolajevs, Andrejs Mūrnieks. Kultūras vēsture XX gadsimts. Rīga. 2004.

Andrejs Mūrnieks. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē. 2. daļās. Rīga.

F.Nīče. Apoloniskais un dionisiskais. Rīga.1991.

6. Valoda un literatūra kultūras apritē : starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 15.02.2002., Rīga = Language and literature in context of culture : Proceeding from the International Scientific Conference on Language and culture 15.02.2002,Riga / Latvijas Universitāte. Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras mācību metodikas katedra. - Rīga : B.i. 650.sēj. - 2002.

7. O.Špenglers. Rietumeiropas noriets. Rīga. 1923.

Risi Marius. Quotidien et festivites en Suisse : une petite histoire du changement culturel / Marius Risi; traduction francaise: Marielle Larre. - Zurich: Pro Helvetia, 2004.

Барт Р. Мифологии. Москва, 1996, 270 с.

Барт Р. Camera lucida. Москва, 1997, 223 с.

Бодрийяр Ж. Прозрачность зла. Москва., 2000, 250 с.

Бодрийяр Ж. Система вещей. Москва, 1995, 220 с.

Гадамер Г.-Г. Актуальность прекрасного. Москва, 1991, 368 с

Дебор, Ги. Общество спектакля. Москва, 2000, 184 с.

Джеймс У. Прагматизм // Джеймс У. Воля к вере. Москва, 1997, 431 с.

Джеймисон Ф. Постмодернизм, или Логика культуры позднего капитализма // Философия эпохи постмодерна. Сб. Переводов и рефератов. Минск, 1996, 230 с.

Камю А. Посторонний. Чума // Избранное. Москва, 1988, 350 с.

Ортега-и-Гасет Х. Восстание масс // Ортега-и-Гасет Х. Эстетика. Философия культуры. Москва, 1991, 508 с.

Риккерт Г. Науки о природе и науки о культуре // 62

Культурология ХХ век. Москва, 1995, 703 с.

Рорти Р. Случайность. Ирония. Солидарность. Москва, 1996, 282 с.

Сартр Ж.П. Тошнота. Москва, 1994, 530 с.

Фуко М. Это не трубка. Москва, 1999, 142 с.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): Almanahi „Kentaurs”, „Одиссей» Ţurnāls «Искусство». http://www.countries.ru/library.htm http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Culture/INDEX_CULTUR.php http://www.lib.ru/CULTURE/

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

63

Kursa nosaukums angļu valodā: Problems of Cultural History in the 20th and 21st c.

Kursa anotācija angļu valodā: The aim of the course is to offer the general idea about the culture and to reveal the diversity and heterogeneity of the culture phenomena. The objectives of the course are: 1) to examine different culture theories of the 20th and 21st centuries; 2) to outline the more important problems of the culture history nowadays; 3) to demonstrate the main investigation methods of the culture history in the 20th and 21st centuries.

Piezīmes:

64

Kursa nosaukums Mākslas zinātnes vēsture Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Arkādijs Ľeminuščijs Krievu literatūras un kultūras katedra Asociētais profesors

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav

Kursa anotācija: Kurss ir adresēts akadēmiskā maģistra studiju programmas “Kultūras vēsture un teorija” 1. studiju gada studējošiem. Kursa mērķis ir iepazīstināt ar galvenajām 19. un 20. gs. mākslas zinātnes skolām un ar mākslas izpratnes koncepcijām. Kursa uzdevumi: 1) izveidot priekšstatu par nozīmīgākajām mākslas zinātnes teorijām; 2) sniegt priekšstatu par mākslas zinātnes kategorijām; 3) izveidot mākslas zinātnes analīzes iemaľas un prasmes.

Kursa plāns: 1. tema. Mākslas zinātne Eiropā 19.gs. pirmajā pusē. 2. tēma. Vācu romantisma mākslas zinātnes teorija. 3 tēma.. Krievu filozofiskā kritika 19.gs. pirmajā pusē. 4. tēma. Mākslas zinātne Eiropā 19.gs. otrajā pusē. 5. tēma. Vācu mākslas zinātne 19.gs. otrajā pusē. 6. tēma. Mākslas zinātne Krievijā 19. gs. otrajā pusē. 7. tēma. Mākslas zinātne 20.gs. Vācijā. 8. tēma. 20.gs. sākuma arhitektūras teorija. 9. tēma. 1920.-1940. gada mākslas teorijas Rietumeiropas filozofijā. 10. tēma. O. Špenglers kā kultūras teorētiķis. 11. tēma. „Krievu formālisma” skolas mākslas teorijas. 12. tēma. M. Bahtins kā mākslas zinātnes teorētiķis. 13. tēma. Kultūras tekstu analīzes metodoloģijas un „ikonoloģijas” skolu darbība. 14. tēma. 1980.-2000. gada modernās mākslas zinātne.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 65

Piedalīšanās lekcijās un semināros – 50 %. Eksāmens – 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. Fisher-Rathus A. Understanding Art. New York, 2005. 2. Grau O. Art: From Illusion to immersion. London, 2004. 3.Берковский Н.Я. Романтизм в Германии. Ленинград, 1973. 4.Ванслов В.В. Эстетика романтизма. Москва, 1966. 5.Вѐльфлин Г. Основные понятия современного искусства. Санкт- Петербург, 1994. 6.Гегель Г.В. Эстетика в 4-х томах. Москва, 1968-1973. 7.История европейского искусствознания: первая половина Х1Х века. Москва, 1965. 8.История европейского искусствознания: вторая половина Х1Х века. Москва, 1961. 9.История европейского искусствознания: вторая половина Х1Х века – начало ХХ века. Москва, 1969. 10.Современное искусствознание Запада. Москва, 1987. 11.Судьба искусства и литературы в западноевропейской мысли ХХ в. Москва, 1979. 12.Успенский Б.Л. Поэтика композиции. Москва, 2000. 13.Шпенглер О. Закат Европы. Москва, 1979. 14.Якобсон Р. Статьи по поэтике. Москва, 1986. Literatūra (02-papildliteratūra): 1. Art in Theory 1900-1990. An Anthology of Changing Ideas. Oxford -Cambridge, 1996. 2. Арсланов В. Г. Западное искусствознание XX века. Москва, 2005. 3. Базен Ж. История истории искусства. Москва, 1995. 4. Ильин И. Постструктурализм. Деконструктивизм. Постмодернизм. Москва, 1996. 5. Панофский Э. Ренессанс и «Ренессансы» в искусстве Запада. Москва, 1998. Literatūra (03-ieteicamā periodika): Zinātnes Vēstnesis

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: History of Art Science

Kursa anotācija angļu valodā: The purpose of a course to acquaint students with the main scientific schools of research of art of 19-th and 20-th centuries. The problem of a course gives representation about the main scientific paradigms and categories.

Piezīmes: 66

67

Nosaukums Baltu etnoģenēze Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Filoloģija Zinātnes apakšnozare Baltu filoloģija

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Gatis Ozoliľš Latviešu literatūras un kultūras katedra Docents

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts akadēmiskā maģistra studiju programmas „Kultūras teorija un vēsture” 2. studiju gada studentiem. Studiju kursā apskatītas baltu izcelsmes izpētes vēsture, nozīmīgākās koncepcijas un problēmas; sniegts pārskats par baltu tautu etnoģenēzi un kultūras attīstību, plašāku analīzi iegūstot semināru nodarbībās; raksturots baltu dzīvesveids viduslaikos.

Kursa apraksts - plāns: 36 kontaktstundas, 18 – lekcijas, 18 – praktiskās nodarbības

1. tēma. Ievads: lingvistiskie un vēsturiskie pamati. 2. tēma. Baltu kultūras substrāts: kultūra no ledāju atkāpšanās līdz indoeiropiešu atnākšanai. 3. tēma. Indoeiropiešu pirmdzimtenes problēma. 4. tēma. Eiropas indoeiropizēšana. 5. tēma. Baltu ciltis agrīnajā bronzas laikmetā. 6. tēma. Baltu „zelta laikmets” (100. – 400. g.). 7. tēma. Vidusbaltu tautas agrīnajos viduslaikos. 8. tēma. Rietumbalti agrīnajos viduslaikos. 9. tēma. Latviešu un lietuviešu tautības veidošanās. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās – 30%. Piedalīšanās praktiskajās nodarbībās – 30% Eksāmens – 40%. 68

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. Gimbutiene M. Balti aizvēsturiskajos laikos. Etnoģenēze, materiālā kultūra un mitoloģija. Rīga: Zinātne, 1994. 2. Sedovs V. Balti senatnē. Rīga: Zinātne, 1992. Literatūra (02-papildliteratūra): 1. Bojtar E. Foreword to the Past. A Cultural History of the Baltic People. Budapest: CEU Press, 1999. 2. Paliepa J. R. Latvju dainas un vēdu himnas. Rīga: Aut. Izd., 2004. 3. Денисова Р. Я. Антропология древних балтов. Рига, 1975 4. Из древнейшей истории балтских народов (по данным археологии и антропологии). Рига, 1980. 5. Проблемы этнической истории балтов. Вильнюс, 1985. Literatūra (03-ieteicamā periodika): Grāmata.

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā maģistra studiju programmas „Kultūras teorija un vēsture” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Ethnic genesis of the Balts Kursa anotācija angļu valodā: The course of studies deals with the history of research of the Balts origin and the most important concepts and problems. The summary of statements about the genesis of the Baltic nations and development of culture and the lifestyle of the Balts in Middle Ages is characterized in the course.

Piezīmes:

69

Nosaukums Latviešu kultūra Eiropas kultūras kontekstā Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Ingrīda Kupšāne Latviešu literatūras un kultūras katedra Lektore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kursā tiek sniegtas zināšanas par latviešu kultūras attīstības tendencēm, skatot tās kopsakarā ar norisēm Eiropas kultūrā. Tiek padziļināta izpratne par latviešu kultūras saikni ar Eiropas kultūrtelpu, veidots priekšstats par lokālo kultūru mijiedarbību, kultūru komunikācijas lomu un nozīmi.

Kursa plāns:

Retrospektīvs ieskats latviešu un Eiropas kultūras dialogā (13. – 20. gs.). Latviešu kultūra un Eiropa 20. – 21. gs. mijā. Kultūrpolitikas nostādnes. Latviešu kultūra Eiropas Savienības kontekstā. Jaunākās tendences latviešu tēlotājmākslā, kino, mūzikas dzīvē u.c. kultūras jomās sasaistē ar Eiropas kultūrprocesiem. Starptautisko festivālu loma kultūru dialogā (Venēcijas laikmetīgās mākslas biennāles, kinoforums “Arsenāls”, festivāls “Baltijas pērle” u. c.). Latvijas mākslinieku, kinodarbinieku, mūziķu radošā sadarbība ar Eiropas kultūrtelpu (L. Pakalniľa, U. Celma, A. Saulītis, I. Galante, S. Vaice, E. Siliľš, N. Šnē u.c.) Prasības kredītpunktu iegūšanai: Diferencēta ieskaite.

Literatūra (01-mācību literatūra): Konferences “Kultūrpolitika Latvijā un Eiropas kultūras procesi” darba kopsavilkums.- Rīga, 1999. Kultūrpolitika Latvijā: Kultūras attīstības politika EP dalībvalstīs. 70

Nacionālais ziľojums.- Rīga, 1998. Acta Baltica 2001.- Kaunas, 2001. Baltija – jauns skatījums.- Rīga, 2002. Literatūra (02-papildliteratūra):

Kultūras krustpunktu meklējumi.- Rīga, 1998. Latviešu kultūra laikmetu maiľās.- Daugava, 1966. Materiāli par kultūru Latvijā.- Rīga, 2002. Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā.- Rīga, 2001. Materiāli par latviešu literatūru un mākslu emigrācijā.- R., 1991. Millenium: Skats uz Latviju.- I.- Rīga, 1999. Millenium: Skats uz Latviju.- II.- Rīga, 2000. http://www.kultura.lv http://www.km.gov.lv Literatūra (03-ieteicamā periodika): Periodikas saraksts. Kultūras Forums Māksla Plus Teātra Vēstnesis Kino Raksti

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Latvian culture within the cultural system of Europe. Kursa anotācija angļu valodā: The course provides knowledge on the trends of the development of Latvian culture regarding them in relation to the processes of European culture. The course is aimed at deepening the understanding of the relation of Latvian culture to the European cultural space, as well as form a notion of the role and significance of culture communication.

Piezīmes:

71

Nosaukums Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Elīna Vasiļjeva Komparatīvistikas institūts Asoc. prof.

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kurss palīdz izprast Eiropas pasaules ainas izveidošanos tās galvenajās paradigmās un nacionālajos variantos. Kursa uzdevumi: 1) Aplūkot baltu un slāvu kultūru galvenos toposus. 2) Veidot priekšstatu par slāvu un baltu kultūru nacionālajām paradigmam salīszinājuma aspektā. 3) Veidot priekšstatu par daţādu kultūru telpiskajiem modeļiem.

Kursa plāns:

1. Laika un telpas struktūra mūsdienu zinātnes atspoguļojumā. 2. Telpas vertikāle tās vēsturiskajā transformācijā. 3. Telpas horizontāle tās vēsturiskajā transformācijā. 4. Mītoloģijas telpiskās opozīcijas. 5. Opozīcija daba – civilizācija Eiropas kultūras izpratnē no senatnes līdz mūsdienām. 6. Sociokultūras opozīcijas: dzimtene – svešatne, Austrumi– Rietumi, province – galvaspilsēta u.c. 7. Māja Eiropas pasaules ainā. 8. Sociokultūras lokusi (Templis. Klosteris. Kapsēta. Teātris u.c.). 9. Kultūras ģeogrāfiskie toposi. 10. Baltu un slāvu kultūru svarīgākie toposi. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Diferencēta ieskaite. 72

Literatūra (01-mācību literatūra): Comparative literature studies. Pennsylvania: Pennsylvania State University Press, 2000. Avotiľa A. Renesanse: Konsultants kultūras vēsture. Rīga, 1999. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. Sast. D.Blūma. Rīga, 2000. Ludmila Sproģe, Vera Vāvere. Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras „sudraba laikmets” . Rīga, 2002. Аверинцев С.С. Поэтика ранневизантийской литературы. Москва, 1977. Бахтин М.М. Вопросы литературы и эстетики. Москва, 1975. Восток - Запад: Исследования. Переводы. Публикации. Вып. I - IV. Москва, 1982 - 1989. Гуревич А.Я. Категории средневековой культуры. Москва, 1972. История мировой культуры. Наследие Запада. Москва, 1998. Лихачев Д.С. Поэтика древнерусской литературы. Москва, 1979 Лотман Ю.М. Об искусстве. Санкт-Петербург,, 2000 Пространство и время в литературе и искусстве. Вып. 1-Х1. Даугавпилс, 1984- 2002. Ритм, пространство и время в литературе и искусстве. Москва, 1974 Топоров В.Н. Пространство и опыт // Текст. Семантика и структура. Москва, 1983. Топоров В.Н. Миф. Ритуал. Символ. Образ. Исследования в области мифопоэтического. Москва, 1995. Федоров Ф.П. Романтический художественный мир: пространство и время. Рига, 1988. Федоров Ф.П. Художественный мир немецкого романтизма: структура и семантика. Москва, 2004. Literatūra (02-papildliteratūra):

Viktors Hausmanis, Benedikts Kalnačs. Latviešu drāma : 20. gadsimta pirmā puse. - Rīga : Zinātne, 2004 Berelis Guntis. Latviešu literatūras vēsture : no pirmajiem rakstiem līdz 1999.gadam. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1999 Pilsēta. Laikmets. Vide : referātu tēzes / 13. Borisa Vipera piemiľas lasījumi, rīgā 2005.g. 24. nov. ; [tēţu krāj. sagat. Kristiāna Ābele].- Rīga, 2005 Колесников А. Философская компаративистика: Восток – Запад. – СПб., 2004. Конрад Н. Запад и Восток. – Москва, 1972 Никифорова Л.В. Дворец в эпоху Барокко: опыт риторического прочтения. – СПб.: Астерион, 2003. Сравнительное изучение цивилизаций: Хрестоматия/ Сост. Б. Ерасов. – Москва, 1999 73

Literatūra (03-ieteicamā periodika): Krājumi „Telpa un laiks literatūrā un mākslā” „Letonika” „Kultūras forums” «Новое литературное обозрение»

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: The Space Models in the European Culture Kursa anotācija angļu valodā: The course helps will get acquainted with the European picture of the world in its main paradigms and national variants. Problems of a course: 1) to consider the main things topos the Baltic and Slavic cultures; 2) to create representation about national paradigms of the Baltic and Slavic cultures in comparative aspect ; 3)to create representation about models of space in different cultures.

Piezīmes:

74

Nosaukums Mūsdienu mākslas estētika Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Filozofija Zinātnes apakšnozare Estētika

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Valentīna Liepa Latviešu literatūras un kultūras katedra Asoc. profesore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kurss paredzēts maģistra studiju programmai „Kultūras vēsture un teorija”. Tajā tiek apskatītas XX gs. Rietumeiropas mākslas estētikas teorijas sākot ar A. Hildebranta, K. Fidlera, G. Velflina, E. Panofska u.c. postklasisko autoru idejām un beidzot ar XX gs. pēdējās trešdaļas teorētiķu Ţ. Derrida, T. Mitčella, H. Braisona, B. Vissona u.c. teorijām, kā arī aplūkota mūsdienu Amerikas mākslas filozofijas virzienu antiessenciālisma, perceptuālisma un institucionālisma teorijas un šo virzienu autoru darbi.

Kursa plāns: Lekcijas 26 st., semināri 12 st. Lekcijas: Pārmaiľas mākslinieciskajā domāšanā 20.-21. gs. , tā noteicošie faktori. Jaunākās parādības mākslā: modernisms, postmodernisms. No A. Hildebranta līdz K. Fidleram un A. Riglem. H. Velflina stila dihotomiskā koncepcija. Dekonstrukcija tēlotājas mākslas teorijā un vēsturē (Ţ. Derrida). N. Braisona reālisma koncepcija. Antiessenciālisma teorijas. Perceptuālisma teorijas. Institucionālisma teorijas. Semināri: Mākslas izpausmes formu maiľa un daudzveidība mūsdienās. Cilvēka estētiskās attiecības ar pasauli, sabiedrību, sevi pašu. Rietumeiropas mākslas estētikas teorētiķu darbu analīze. Amerikas mākslas filozofijas autoru darbu analīze. XX gadsimta mākslas estētika: rezultāti un perspektīva. 75

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Eksāmens.

Literatūra (01-mācību literatūra): Hoomo aestheticus: no mākslas filozofijas līdz ikdienas dzīves estētikai. Tapals, 2001. Docherty T. Aesthetic demokracy. Stanford University Press, 2006. Американская философия искусства. Деловая книга, 1997. Арсланов В. Западное искусствознание XX века. Традиция, Академический Проект, 2005. Краусс Р. Подлинность авангарда и другие модернистические мифы. Москва, 2003. Literatūra (02-papildliteratūra): Velša V. Estētikas robeţceļi. 2006. Loesberg J. A return to aesthetics. Stanford University Press, 2006. Ильин И. Постмодернизм от истоков до конца столетия. Москва, 1998. Коллингвуд Р. Принципы искусств. Москва, 1999. Literatūra (03-ieteicamā literatūra): Jungs Joahims. Rietumu mākslas estētiskās problēmas kopš sešdesmitajiem gadiem. // Literatūra un Māksla. 1994. 18.,25. febr. Pontynen A. For the love of beauty. Transaction Publischers, 2006. Лотман Ю. Об искусстве. Искусство СПБ, 1998. Сарябьянов Д., Шaтских А. Казимир Малевич. Живопись. Теория. Искусство, 1993.

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Contemporary Art Esthetics Kursa anotācija angļu valodā: The course is envisaged for Master‟s study programme „History and Theory of Culture”. It regards the 20th century Western aesthetic theories of art, from the ideas of post- classical authors like A.Hildebrandt, K.Fiedler, G.Wolflinn, E.Panofski, etc. to the theories of late 20th century scholars J.Derrida, T.Mitchell, H.Brison, B.Visson, etc. It also regards the contemporary American theories of anti-essentialism, perceptualism, and institutionalism as well as the works of authors representing these trends.

Piezīmes:

76

Kursa nosaukums Kultūra un modernās tehnoloģijas Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 1 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 20 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Kaspars Kļaviľš Latviešu literatūras un kultūras katedra asociētais profesors

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir studentus iepazīstināt ar kultūras un tehnoloģiju vēsturisko mijiedarbību. Nodarbībās studenti gūst priekšstatu par pozitīviem un negatīviem momentiem šajā mijiedarbībā.

Kursa plāns: Tehnoloģijas jēdziens no tā ģenēzes 17. gs. līdz mūsdienām. Daţādu mitoloģiju atšķirīgā izpratne tehnoloģiju pielietošanā. Eiropas viduslaiku nozīme Rietumu moderno tehnoloģiju ģenēzē. Ieskats moderno tehnoloģiju vēsturē. Zinātnes un kultūras savstarpējās nošķiršanās un izolācijas problemātika mūsdienu sabiedrības kontekstā. Voldemārs Matvejs un Sergejs Eizenšteins. Latvijas vieta pasaules moderno tehnoloģiju un kultūras dialogā. Kultūras un tehnoloģiju mijiedarbība noteiktu mākslas ţanru evolūcijā. Modernās tehnoloģijas un modernisms. Modernās tehnoloģijas un kultūras marģinalizācija. Moderno tehnoloģiju konstruktīvi izmantošanas ceļi arhitektūras un mākslas mantojuma saglabāšanā un popularizācijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 30 %. Referāts - 30%. Diferencētā ieskaite – 40%. 77

Literatūra (01-mācību literatūra): Bergan, Ronald. Sergei Eisenstein. A Life in Conflict. – London, 1999. Boas, M. The Scientific Renaissance. - London and Glasgow, 1970. Bohm-Duchen, Monica; Cook, Janet. Understanding modern art. – London, 1991. Briggs, A. Victorian Things. – New York, 1990. Cardwell, D. The Fontana History of Technology. - London, 1994. Ekšteins, Modris. Rites of spring: the Great War and the birth of the Modern Age. - Toronto, 1990. Gimpel, J. The Medieval Machine. - London, 1979. Harouel, J.-L. Culture et contre-cultures. - Paris, 1994. Kovtuns, J. Vladimirs Markovs (Voldemārs Matvejs) un afrikāľu mākslas atklāšana // Grāmata N 5. – Rīga, 1990. (5. – 7. lpp.) Lévy-Leblond, J.-M. La science en mal de culture. - Paris, 2004. Petracca, M., Sorapure, M. Common Culture. Reading and Writing about American Popular Culture. - Chicago, 1998. Porcher, L. Télévision, culture, éducation. - Paris, 1994. Priedītis, A. Kultūras teorija un kultūras vēsture. - Daugavpils, 2003. Zaķis, Juris. Ceļi uz virsotnēm. – Rīga, 2004. Literatūra (02-papildliteratūra): Chartier, Roger; Martin, Henri-Jean. Histoire de l‟édition française. – Paris, 1989. Earley, Steven C. – An Introduction to American movies. – New York, 1979. Headline news, science views / David Jarumal (ed.). – Washington, D.C., 1991. Hobsbawm, E.J. The Age of Capital 1848-1875. - New York, 1984. Hunter, Sam. Modern American Painting and Sculpture. – New York, 1960. Lutter, Ch.; Reisenleitner M. Cultural Studies. Eine Einführung. - Wien, 2002. Miller, Robert K. The Informed Argument. – Philadelphia, 1992. Smith, Pamela H.; Findlen, Paula. Merchants and marvels: commerce, science and art in early modern Europe. – New York, 2002. Stradiľš, Jānis. Etīdes par Latvijas zinātľu pagātni. – Rīga, 1982. Literatūra (03-ieteicamā periodika): IMEROS - An annual journal for Culture and Technology. Latvijas ZA Vēstis.

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Culture and modern technologies.

Kursa anotācija angļu valodā: The aim of the course is to acquaint the students with the historical interaction of culture and technologies. At the classes students acquire understanding of the positive and negative moments of this interaction. 78

Piezīmes:

79

Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrību Kursa nosaukums sintēze seno latgaļu zemēs 13. gs. Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Latvijas vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Kaspars Kļaviľš Latviešu literatūras un kultūras katedra asociētais profesors

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kursa uzdevums ir studentu iepazīstināšana ar seno latgaļu zemju sabiedriski- politisko, sociālo un kulturālo stāvokli vācu migrācijas sākumā, kā arī izskaidrot 13. gadsimtā notikušo Rietumu feodālisma transplantācijas procesu seno latgaļu zemēs salīdzinājumā ar līdzīgiem procesiem citur Eiropā.

Kursa plāns: „Vikingu sabiedrība” Eiropā ārpus Skandināvijas. „Vikingi”, „varjagi” un „normāľi”. Seno baltu un slāvu zemju kontakti ar Skandināviju. Daugavas ūdensceļš 9.-13.gs. un tā loma Eiropas komunikācijās. Rakstītie avoti par seno latgaļu zemēm. Bizantijas fenomens Austrumeiropā. Pareizticība senajā Latgalē. Valsts 13.gs. Z Austrumeiropas terminoloģijā un priekšstatos. Lēľu – vasalitātes attiecības un to kardinālā atšķirība no „meslu vākšanas” tipa pārvaldes. Rietumeiropas feodālisma transplantācija seno latgaļu zemēs vācu migrācijas rezultātā. Jersikas piemērs Austrumu – Rietumu tiesisko priekšstatu sintēzē. Sabiedrības transformācija Austrumlatvijā Livonijas perioda sākumā. Vietējo iedzīvotāju integrācija no Rietumiem atnestajās struktūrās.

80

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 30%, rakstisks pārbaudījums – 30% Diferencētā ieskaite – 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra): Apine, I., Volkovs, V. Seno latgaļu un lībiešu valstu attiecības ar Polocku pirms vācu krustnešu iebrukuma // „Slāvi Latvijā”. - Rīga, 1998. (22. - 37. lpp.)

Atskaľu hronika. V. Bisenieka atdzejojums, Ē. Mugurēviča priekšv., Ē. Mugurēviča un K. Kļaviľa komentāri. - Rīga, 1998.

Dunsdorfs, Edgars. Pirmā grāmata par mums. Problēma par latviešu ciltīm // „Arhīvs” 10. – Melburna, 1970. Helmann, Manfred. Beiträge zur geschichte des östlichen Europa im Mittelalter, Amsterdam, 1988. Helmann, Manfred. Das Lettenland im Mittelalter. - Münster, Köln, 1954.

Indriķa hronika. Ā. Feldhūna tulk., Ē. Mugurēviča priekšv. un kom. - Rīga, 1993.

Jankuhn, H. Trade and Settlement in Cenral and Northern Europe up to and during the Viking Period // JRSAI 112. - 1982. Latvijas senākā vēsture: 9.g.t. pr. Kr. – 1200.g. – Rīga, 2001. Radiľš, Arnis. Latgaļu zemju politiskā struktūra un sabiedrības uzbūve // „Ai, māte Latgale”. - Talsi, 2001. (60.-66. lpp.) Šnē, Andris. Sabiedrība un vara: sociālās attiecības Austrumlatvijā aizvēstures beigās. - Rīga, 2002. Šterns, Indriķis. Latvijas vēsture 1180 – 1290. Krusta kari. - Rīga, 2002. Vilcāne, Antonija. Senā Jersika. - Rīga, 2004. Wikinger und Slawen. Zur Frühgeschichte der Ostseevölker. - Berlin, 1982. Literatūra (02-papildliteratūra): Bojtár, Endre. Foreword to the Past. A Cultural History of the Baltic People. - Budapest, 1999. Civitas et castrum ad Mare Balticum. Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos. Rakstu krājums. – Rīga, 2002. Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandinavien im frühen Mittelalter. Internationale Konferenz 23.-25. Oktober 1990, Riga. Herausgegeben von A. Loit, Ē. Mugurēvičs, A. Caune // Acta Universitatis Stockholmiensia 9. - Uppsala, 1992. Dunsdorfs, Edgars. Mūţīgais latviešu karavīrs. – Melburna, 1966. Jones, P., Pennick, N. A History of Pagan Europe. - New York, 1999. Literatūra (03-ieteicamā periodika): The Varangian Voice // Editor, Jeremy Draper at PO Box CP89 Mildura 3501.

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 81

Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Synthesis of societies of Balts, Vikings and of the Western Europe on the lands of ancient Latgalls in the 13th c.

Kursa anotācija angļu valodā: The task of the course is to acquaint the students with the socially-political, social and cultural situation of the ancient Latgallian lands at the beginning of the German migration, as well as to explain the process of transplantation of Western feudalism into the ancient Latgallian lands which took place in the 13th Century, in comparison with similar processes elsewhere in Europe.

Piezīmes:

82

Kursa nosaukums Baltijas jezuītu darbība Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Baltijas reğiona vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Kaspars Kļaviľš Latviešu literatūras un kultūras katedra asociētais profesors

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav

Kursa anotācija: Kursa gaitā tiek analizēts jezuītu ieguldījums Baltijas reģiona izglītībā, literatūrā un mākslā, kā arī parādīta Baltijas jezuītu nozīme Rietumeiropas garīgo strāvojumu izplatīšanā Baltkrievijā un Krievijā.

Kursa plāns: Baltijas reģions 16. gs. reliģisko un politisko norišu kontekstā. Antonijs Posevīns un Pēteris Skarga Latvijā. Jezuītu nozīme latviešu literatūras ģenēzē. Viļľas universitāte un tās nozīme Baltijas reģiona intelektuālajā dzīvē. Jezuīti Igaunijā, Tartu misija. Jezuītu reliģiskie un intelektuālie centri Latgalē. Daugavpils lokālā un reģionālā nozīme. Jezuītu darbības nozīme Baltkrievijas kultūrvēsturē. Baltijas jezuītu loma Krievijas vesternizācijā. Jezuīti un baroka māksla Baltijā. Reliģija un tautas kultūra Latvijā un Lietuvā. Katolicisma „baltizācija.”

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 30%, rakstisks pārbaudījums par Baltijas jezuītu vēstures jautājumiem – 30% Diferencētā ieskaite – 40%.

83

Literatūra (01-mācību literatūra): Adamovičs, Ludis. Latvieši un katoļu baznīca // Latvieši. Rakstu krājums Fr. Baloţa un P. Šmita redakcijā. – Rīga, 1930. (178. – 197. lpp.) Bukšs, Miķelis. Latgaļu literatūras vēsture. – Minhene, 1957. Dickens, A.G. The Counter Reformation. - Norwich, 1979. Gailīte, Zane. Par Rīgas mūziku un kumēdiľu spēli. – Rīga, 2003. (66. – 73. lpp.) Helk, Vello. Die Jesuiten in Dorpat 1583-1625. Ein Vorposten der Gegenreformation in Nordosteuropa //Odense University Studies in History and Social Sciences. - Odense, 1977. Kolbuševskis, Staľislavs. Poļu literatūra viduslaikos un renesansē. – Rīga, 1938. Kučinskis, Staľislavs. Latvijas zemju katoļu draudţu attīstība un kultūra pēc reformācijas // „Dzimtenes kalendārs”. – 1982. Kleijntjenss, J. Latvijas vēstures avoti Jezuītu ordeľa arhīvos. I daļa. - Rīga, 1940. Kleijntjenss, J. Latvijas vēstures avoti Jezuītu ordeľa arhīvos. - II daļa – Rīga, 1941. Santich, Jan Joseph. Missio Moscovitica. The Role of the Jesuits in the Westernization of Russia, 1582-1689. - New York, 1995. Spekke, Arnolds. Latvieši un Livonija 16. gs. – Rīga, 1995. Strods, Heinrihs, Latvijas katoļu baznīcas vēsture 1075.-1995. - Rīga, 1996. (166.-178. lpp.) Zanders, Ojārs. Tipogrāfs Mollīns un viľa laiks: Pirmās Rīgā iespiestās grāmatas: 1588–1625.– Rīga, 1988. Zeile, P., Poļu laiki Latgalē //Ai, māte Latgale. - Talsi, 2001. (175.-188. lpp.) Андреев А.Р. История ордена иезуитов. Иезуиты в Российской империи.– Москва, 1998. Поссевино, Антонио. Исторические сочинения о России XVI века.– Москва, 1983. Соловѐв С. М. История России - Москва, 1960. Чигринов П. Г. История Беларуси с древности до наших дней. – Минск, 2004. Literatūra (02-papildliteratūra): Bernd, R. (Hg.). Petrus Canisius SJ (1521-1597). Humanist und Europäer. - Berlin, 2000. Caraman, Philip. The Lost Paradise: The Jesuit Republic in South America. – New York, 1976. Haub, R. Petrus Canisius. - Limburg Kevelaer, 2004 Oswald, J., Rummel. P. (Hg.). Petrus Canisius – Reformer der Kirche. - Augsburg, 1996. Veltmann, Claus (Hg.). Fromme Propaganda. Glaube und religiöse Kunst im Barock. - Münster, 1993. Literatūra (03-ieteicamā periodika): http://www.jesuits-europe.org/

84

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Activities of Baltic Jesuits.

Kursa anotācija angļu valodā: The course analyzes the contribution by Jesuits to the education, literature and art of the Baltic region, as well as reveals the importance of the Baltic Jesuits in spreading the intellectual trends of Western Europe in Belarus and Russia.

Piezīmes:

85

Nosaukums Subkultūras mūsdienu sabiedrībā Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Valentīns Lukaševičs Latviešu literatūras un kultūras katedra Lektors

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt studējošos ar mūsdienu Rietumu kultūras daudzveidību, sniegt informāciju par nozīmīgākajām subkultūrām mūsdienās. Kursa uzdevumi: 1. Iepazīstināt studējošos ar subkultūru ideoloģiskajām un estētiskajām dimensijām, subkultūru paraugiem. 2. Analizēt subkultūru, vērojot mūsdienu Latvijas sabiedrības dzīvi.

Kursa plāns: 1. tēma. Kultūras erozija 20. gs. otrajā pusē. Globālisms. Tehnoloģijas un kultūra. A.Gramši, H.Ortega i Gaseta, N.Homska idejas par kultūru mūsdienu sabiedrībā. 2. tēma. Kultūras imports. Kultūrimperiālisms. „Oficiālā” un „andergraunda” kultūra. 3. tēma. Masu kultūra. Kultūras komercializācija. 4. tēma. Kultūra un sociālais protests. 5. tēma. Tradicionālo kultūru stilizācija (folkloras ansambļi, kantrī, neopagānisma kustības utt.).. 6. tēma. Mākslas loma mūsdienu sabiedrībā. 7. tēma. Hipiju kultūra: gnozeoloģiskās un estētiskās pretenzijas. L.Koena romāni, B.Dilana mūzika. 8. tēma. Panku kultūra – reakcija uz liekulību sabiedrībā. 9. tēma. Hip-hop kultūra. Afrika Bambaatas fenomens. 10. tēma. Skinhedi – ideoloģija un māksla. Popārta un socārta kultūrmodeļi. Negritīds (L.Sengāra fenomens). Kriminālā kultūra. Homoseksuāļu kultūra. 11. tēma. Daţādu subkultūru kontekstuālā un komparatīvā analīze. 12. tēma. Autortiesības un „pirātisms” mūsdienu sabiedrībā. 13. tēma. Patērētāju sabiedrība. Māksla un komforts. Māksla un sociālais imidţs. 14. tēma. Jaunatne un subkultūras. 86

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 50%. Diferencēta ieskaite – 50%. Literatūra (01-mācību literatūra): 1. Bodrijārs Ţ. Simulakri un simulācija. – Rīga: Omnia mea, 2000. 2.Šuvajevs I. Prelūdijas. Kultūrvēsturiskas un filosofiskas studijas. Rīga: Intelekts, 1998. Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Айзенберг М. Взгляд на свободного художника. М., 1997. 2.Берг М. Рейтинг искусства в зеркале современной прессы и стратегии критика // Современное искусство и средства массовой информации. СПб., 1998. 3.Бинкли Т. Против эстетики // Американская философия искусства. Екатеринбург, 1997. 4.Бойм С. Китч и социалистический реализм // НЛО. 1995. № 15. 5.Грация де Э. Девушки оголяют колени везде и всюду (Закон о непристойности и подавление творческого гения) // Иностранная литература. 1993. № 7. 6.Дженкс Ч. Язык архитектуры постмодернизма. М., 1985. 7.Живов В. Маргинальная культура в России и рождение интеллигенции // НЛО. 1999. № 37. 8.Инглегарт Р. Культурный сдвиг в зрелом индустриальном обществе // Новая постиндустриальная волна на Западе. М., 1999. 9.Итон М. Исскуство и неискуство // Американская философия искусства. Екатеринбург, 1997. 10.Zonggi Cai. Derrida and Seng-Zhao: Linguistic and Philosophical Deconstructions // Philosophy East and West, 1994., Nr. 3. Literatūra (03-ieteicamā periodika): http://www.satori.lv

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Subcultures in Contemporary Society Kursa anotācija angļu valodā: The study course regards the major subcultures in contemporary society, and analyzes the genesis of these subcultures, their philosophy and influence on other social phenomena.

Piezīmes:

87

Nosaukums Kultūra un plašsaziľas līdzekļi Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Komunikāciju zinātne Zinātnes apakšnozare Komunikācijas teorija

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Ingrīda Kupšāne Latviešu literatūras un kultūras katedra Lektore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kursā tiek sniegtas zināšanas un veidota izpratne par plašsaziľas līdzekļiem un to iespaidu uz norisēm kultūras procesos (balstoties uz preses, radio, TV materiāliem). Tiek nostiprināta prasme analizēt plašsaziľas līdzekļu tekstus kultoroloģiskā skatījumā.

Kursa plāns: Ieskats plašsaziľas līdzekļu attīstības vēsturē (prese, radio, televīzija). 20. – 21. gadsimta mijas cilvēks kā homo communicans. Informācijas sabiedrība, to raksturojošās iezīmes. Plašsaziľas līdzekļu ietekme uz pārmaiľām komunikācijas formās. T. s. “ekrāna kultūra”. Realitātes modelēšana presē, radio, TV. Identitātes diskurss. Reklāmas funkcijas. Vairāku informatīvo telpu funkcionēšana. Valodas aspekts. Plašsaziľas līdzekļu nozīme kultūras globalizācijas procesos. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Diferencēta ieskaite.

Literatūra (01-mācību literatūra): Eiders Dţ. Efektīva komunikācija.- Rīga, 1999. Grigulis A. Latviešu ţurnālistikas vēsture: no pirmsākumiem līdz Pirmajam pasaules karam.- R., 1992. Karnītis E. Informācijas sabiedrība – Latvijas iespējas un uzdrošināšanās.- Rīga, 2004. 88

Komunikācija. Kultūra, sabiedrība, mediji.- 648. sēj.- LU, 2002. От кремня до кремня= Dalla Selce Al Silicio.- под ред. Дж. Джованнини.- М., 1991. (История средств массовой информации). Удовик С. Глобализация. Семиотические подходы.- Москва, 2002. Literatūra (02-papildliteratūra):

Dimants A. Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē. Mediju pētījumu atklājumi.- Valmiera, 2004. Kārkliľš J. Latvijas preses karalis: Atmiľas par Jaunāko Ziņu laikiem.- Rīga, 1990. Komunikācija. Dzimtes pētījumi.- R., 2003. Komunikācija un kopība. Zin. rakstu krāj.- Jelgava, 2002. LR prese, 1918 – 1940.- red. R. Treijs.- Rīga, 1996. Paeglis J. Kas bija liegts Pirmās republikas lasītājiem. Rīga, 1996. Prese bez vaţām.- B.v., 1992. Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca 2004.- sast. I. Rozenvalde.- Rīga, 2004. Curran J. Media and power.- London – New-York, 2003. Dupuis I. Journalism in post communist Latvia: a profesion in transition.- Gdansk – Berlin, 2003. Luhmann N. Die Realität der Massenmedien.- Opladen: Westdeutscher Verlag, 1996. Literatūra (03-ieteicamā periodika): Latvijā iznākošie preses izdevumi.

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Culture and Mass Media Kursa anotācija angļu valodā: The course provides knowledge and forms an understanding of mass media and their impact on the cultural phenomena (on the basis of press, radio, TV materials). It consolidates the skills of analyzing mass media texts from a culturological standpoint.

Piezīmes: Izvērsts teorētiskās literatūras saraksts atrodams pie kursa autores.

89

Nosaukums Parareliğiskās idejas kultūrā Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Anita Stašulāne Latviešu literatūras un kultūras katedra Asociētā profesore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kurss adresēts Humanitārās fakultātes akadēmiskā mağistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” 2. studiju gada studentiem. Kursa gaitā analizējam kultūrā ietvertās parareliğiskās idejas, īpašu uzmanību pievēršot: 1) spiritismam (A. Konans Doils, A. Tolstojs, V. Brjusovs, A. Bloks, A. Aksakovs, K. Raudive); 2) tesofijai (A. Belijs, L. Tolstojs, Vj. Ivanovs, N. Bedjajevs, Vl. Solovjovs, Rainis, A. Brigadere, R. Rudzītis, M. Kosteľecka, L. Brīdaka); 3) New Age (J. Ivanauskaite, S. Gailīte, I. Ziedonis).

Kursa plāns: 1. Vispārīgs okultisma, gnosticisma un ezotērisma raksturojums

2. Spiritisms Spiritisma aizsākumi. Spiritisma pamatformas: angļu-amerikāľu modernais jeb „zinātniskais” spiritisms, mistiskais jeb franču spiritisms. A. Konans Doils un spiritisms. Krievu spiritisma izveidošanās (A. Tolstojs, V. Brjusovs, A. Bloks, A. Aksakovs.) Spiritisms un latviešu literatūra: K. Raudives darbība audio intrumentālās transkomunikācijas jomā.

3. Teosofija Teosofijas biedrības vēsture. Teosofijas idejas. Teosofijas ietekme krievu literatūrā (A. Belijs, L. Tolstojs, Vj. Ivanovs, N. Bedjajevs, Vl. Solovjovs). Teosofiskās domas vēsture Latvijā: Rērihu mācība. Teosofijas ietekme latviešu literatūrā (Rainis, A. Brigadere, R. Rudzītis). Teosofijas idejas mūsdienu literatūrā (M. Kosteľeckas publicistika. Sievietes misija L. Brīdakas izpratnē.)

90

4. New Age (Jaunā ēra) New Age centri. Galvenās Jaunās ēras idejas. Reinkarnācijas ideja literatūrā. J. Ivanauskaites daiļrade. S. Gailītes proza. I. Ziedoľa eklektika. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 40%. Diferencētā ieskaite – 60%. Literatūra (01-mācību literatūra): Carlson, M. No Religion Higher than Truth: A History of the Theosophical Movement in Russia, 1875-1922, Princeton, NJ: Princeton University Press, 1993. Encyclopaedia of Occultism and Parapsychology. Detroit: Gale Research Co., 1984. Hanegraaff, W. New Age Religion and Western Culture, Leiden: E. J. Brill, 1996. Stasulane, A. Theosophy and Culture: Nicholas Roerich, Roma: Editrice Pontificia Università Gregoriana, 2005, 335 p. Literatūra (02-papildliteratūra): Barker, E. New Religious Movements, London: HMSO, 1992. Conan Doyle, A. History of Spiritualism. London: Cassell and Co., 1926. Gills, N. ”Raudives balsis”: Konstantīns Raudive un parapsiholoģijas pasaule // Filosofija. – 2002. – Nr. 3. – 97. – 121. lpp. Konans Doils, A. Etīde purpura toņos. Rīga: Tapals, 2000. Konans Doils, A. Marakota bezdibenis. Rīga: Zinātne, 1970. Konans Doils, A. Šerloka Holmsa arhīvs. Rīga: Tapals, 1998. Kyle, R. The Religious Fringe, Downers Grove, Illinois: InterVarsity Press, 1993. Mather, G. A., Nichols, L. A. Dictionary of Cults, Sects, Religions and the Occult. Grand Rapids (Michigan): Zondervan Publishing House, 1993. Raudive, K. Pārpersonīgais un personīgais. – Rīga: Oferte, 1992. Raudive, K. Nedzirdamais kļūst dzirdams. – Rīga: Zintnieks, 2003. Stašulāne, A. Modernie mīti Rietumu kultūrā: reinkarnācija. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas, Daugavpils, Saule. 2001., 169. – 177. lpp. Stašulāne, A. Mūsdienu mīti: mīts par skolotājiem jeb mahātmām // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 8, - Liepāja: LPA, 2003, 337.-352. lpp. Stašulāne, A. Okultisma globālais raksturs: ģermāľu un slāvu kultūras saskarsme // Multicultural Communication and the Process of Globalisation: Proceedings of the International Scientific Conference, - Jelgava: LLU Sociālo zinātľu fakultāte, 2003., 51. – 58. lpp. Stašulāne, A. Okultisms un literatūra: spiritisma un teosofijas ietekme 19. un 20. gs, mijā. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas, Daugavpils: Saule, 2001., 157.-168.lpp. Stašulāne, A. Rērihu kustība: vēsture un doktrīna // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis 7 (2005) 104. -114. lpp. Stašulāne, A. Rērihu mācība: Pasaules Mātes kults // Ceļš 56 (2005) 204.- 217. lpp. Stašulāne, A. Sievišķais mūsdienu kultūrā: sievišķā kulta atgriešanās // Atmiņa kultūrvēsturiskā aspektā: starptautiskas konferences materiāli. – Daugavpils, 2002. – 67.-75.lpp. Stašulāne, A. Synthesis of Religions in N.Roerich's Pattern of Universal Culture // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, V / Sastād. A. Medveckis.- Liepāja: LiePA, 2003, 115. - 122. lpp. Stašulāne, A. Teosofijas un antroposofijas ietekme: latviešu un krievu literatūra 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā // Acta Universitatis Latviensis, nr. 681 - Rīga: LU, 91

2005, 7. - 11. lpp. Stašulāne, A. The Idea of Synthesis of Cultures: R. Tagore‟s Influence on N. Roerich‟s Thought // Acta Universitatis Latviensis, nr. 666 - Rīga: LV, 2004, 258. -264. lpp. Stašulāne, A. The Redefinition of Culture: Innovations proposed by N. Roerich // Ethnic Culture: Traditions and Innovations, Kaunas: Vytautas Magnus University, 2004, p. 102-110. Stašulāne, A. Theosophical Christ of the Roerichs // Humanities and Social Sciences Latvia: Essays in Religion 2 (46) / 2005, 124.- 135. Кураев, А. Об отлучении Рерихоб от Церкви, Мстиславль: Просветитель, 1995. Мень, А. Перевоплощение и оккультизм // “Знание - сила” 3 (1992) 56-64. Соловьев, Вл. С. “Замeтка о Ε. П. Блаватской” // Соловьев, Вл. С., Собрание сочинений, т. 6-ой, СПб., 1886-1894, 394-398. Соловьев, Вл. С. “Рецензия на книгу Ε. П. Блаватской „The Key to Theosophy‟” // Соловьев, Вл. С., Собрание сочинений, т. 4-ый, СПб.: Издание товарищества “Общественная Польза”, 1907, 261-266. Соловьев, Вс. С. Современная жрица Изиды: Мое знакомство с Ε. П. Блаватской и “теософским обществом”, Москва: Республика, 1994. Literatūra (03-ieteicamā periodika): “Latvijas ZA Vēstis” “Religion & literature” “Karogs” “Kentaurs”

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Para-religious ideas in culture. Kursa anotācija angļu valodā: This course looks at culture in light of its parareligious background. Particular attention is given to: 1) Spiritualism (the forms of spiritualism: Anglo-American or “scientific” spiritualism, and French spiritualism; a spiritualist A.Conan Doyle; Russian spiritualism and its representatives – A. Tolstoy, A. Aksakov, V. Bryusov, A. Blok); spiritualism and Latvian culture: K. Raudive and Instrumental Transcommunication); 2) Theosophy (Theosophy in Russian culture: A. Beliy, L. Tolstoy, V. Ivanov, N. Bedyayev, V. Solovyov; Theosophy in Latvia – the teaching of the Roerichs; Theosophy in Latvian culture: Rainis, A. Brigadere, R. Rudzītis. Theosophy in contemporary Latvian culture: M. Kostenecka, L. Bridaka); 3) New Age (New Age laboratories and main ideas; the idea of reincarnation; J. Ivanauskaite, S. Gailite, I. Ziedonis).

Piezīmes:

92

Nosaukums Mazākumtautību kultūra Latvijā Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Ingrīda Kupšāne Latviešu literatūras un kultūras katedra Lektore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kursā tiek paplašinātas zināšanas par Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām un to kultūrīpatnībām. Studenti tiek rosināti apzināt un padziļināti pētīt Latvijā dzīvojošo tautu kultūru un sadzīves tradīcijas.

Kursa plāns: Jēdzieni minoritāte, mazākumtautība, etniskā nacionālā grupa. Multikulturālisma būtība. Multietniskas sabiedrības veidošanās Latvijā. Lietuvieši Latvijā. Lietuviešu kultūrdarbība un loma Latvijas sabiedrības dzīvē. Ievērojamākās personības (Eduards Voltēris, Aleksandrs Jodavaļķis, Daniels Jasinskis u. c.) Igauľu kopiena Latvijā. Igauľu sabiedrisko dzīvi stimulējošie un bremzējošie faktori. Igauľu talanti Latvijā (Villems Ormisons, Eduards Vilde, Augusts Kicbergs, Karels Irds). Vācieši Latvijā. Vācbaltu devums Latvijas kultūrā. Vācbaltu likteľi 20. gadsimtā (Pirmās republikas laiks, piespiedu izceļošana). Krievu nacionālā minoritāte Latvijas Republikā. Nacionālās kultūras un sabiedriskās dzīves attīstība un norises. Latvijas krievu izcilās personības (Jurijs Abizovs, Ludmila Azarova, Valērijs Kadirkovs, Meletijs Kaļistratovs u.c.) Baltkrievu kopiena Latvijā. Latvijas baltkrievu pašapziľas īpatnības. Ievērojamākie Latvijas baltkrievi (Konstantīns Jezavitovs, Sergejs Saharovs, Vjačeslavs Telešs). Poļu etniskā minoritāte. Poļu kultūrdarbība: kultūras biedrības, skolas, 93

reliģiskā dzīve, prese. Ebreju kopiena. Ebreju vēsturiskais liktenis Latvijā. Holokausta problēma. Ebreju ieguldījums Latvijas kultūrvides veidošanā. Citas mazākumtautības Latvijā: ukraiľi, čigāni, tatāri, azerbaidţāľi, armēľi, gruzīni, karaīmi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Diferencēta ieskaite.

Literatūra (01-mācību literatūra): Mazākumgrupu (minoritāšu) integrācijas aspekti Latvijā.- Rīga, 2001. Mazākumtautību vēsture Latvijā.- Rīga, 1998. Nacionālās un etniskās grupas Latvijā.- Rīga, 1996. Vēbers E. Latvijas valsts un etniskās minoritātes.- Rīga, 1997. Literatūra (02-papildliteratūra):

Apine I. Baltkrievi Latvijā.- Rīga, 1995. Apine I. Latvijas poļu pašapziľas īpatnības// Latvija-Polija.- Rīga, 1995. Apine I., Volkovs V. Slāvi Latvijā: Etniskās vēstures apcerējumi.- Rīga, 1998. Čigānu stāvoklis Latvijā.- Rīga, 2003. Dribins L. Ebreji Latvijā.- Rīga, 2002. Dribins L. Ukraiľi Latvijā.- Rīga, 1995. Dribins L., Spārītis O. Vācieši Latvijā.- Rīga, 2000. Jēkabsons Ē. Lietuvieši Latvijā.- Rīga, 2003. Literatūra (03-ieteicamā periodika): Kultūras Forums

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Culture of Ethnic Minorities in Latvia Kursa anotācija angļu valodā: The goal of the course is to expand the knowledge on ethnic minorities in Latvia and their cultures. The course is aimed at stimulating students to investigate the culture and everyday life traditions of peoples living in Latvia.

Piezīmes: Izvērsts teorētiskās literatūras saraksts atrodams pie kursa autores.

94

Nosaukums Modernās reliğiskās idejas Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Teoloģija un reliģiju zinātnes Zinātnes apakšnozare Reliģiju vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Anita Stašulāne Latviešu literatūras un kultūras katedra Asociētā profesore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kurss adresēts akadēmiskā mağistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” 2. studiju gada studentiem. Kursa gaitā tiek diskutēts par jēdziena jauna reliğiskā kustība definēšanu un tiek sniegts vispārīgs ieskats par daţādām modernajām reliğiskajām idejām. Sākot ar Latvijā sastopamajām JRK, kursa gaitā tiecamies apzināt Eiropā izplatīto JRK iedabu un raksturīgākās iezīmes.

Kursa plāns: 1. tēma. JRK definēšanas problēmas. 2. tēma. Pētniecības metodoloğija. 3. tēma. JRK tipoloğijas problēmas. 4. tēma. JRK simbolu sistēma. 5. tēma. Postmodernā mītoloğija. 6. tēma. Parareliģiskās formas. 7. tēma. Hinduisma idejas jauno reliğisko kustību doktrīnā. 8. tēma. Daoisma un konfūcisma ideju ietekme ietekme. 9. tēma. Sintoisma kontekstā radušās jaunās reliğiskās idejas. 10. tēma. Jūdaiskās izcelsmes JRK. 11. tēma. JRK, kas radušās uz islāma pamata. 12. tēma. Ezotēriski gnostiskās idejas JRK. 13. tēma. Postkristiāniskās idejas. 14. tēma. Jaunās reliğiskās kustības reliğiju vēstures kontekstā. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 30%. Seši testi – 30% Diferencēta ieskaite – 40%. 95

Literatūra (01-mācību literatūra): Balodis, R., Valsts un reliģija, Rīga: Nordik, 2000. Barker, E., New Religious Movements, London: HMSO, 1992. Двoрkин, A., Сekтoвeдeниe: Тoтaлитaрныe сekты, Нижний Нoвгoрoд: Брaтствa, 2000. Fuchs, E., Jugend Sekten, München: Wilhelm Goldmann Verlag, 1978. Kyle, R., The Religious Fringe, Downers Grove, Illinois: InterVarsity Press, 1993. Mather, G. A., Nichols, L. A., Dictionary of Cults, Sects, Religions and the Occult, Grand Rapids: 1993. Нoвыe рeлигиoзныe oргaнизaции Рoссии дeструkтивнoгo xaрakтeрa. Спрaвoчниk, Бeлгoрoд, 1997. Рeлигии нaрoдoв сoврeмeннoй Рoссии: Слoвaрь, Мoсkвa: Рeспублиka 1999. Literatūra (02-papildliteratūra): Fuss, M.A. (ed.), Rethinking New Religious Movements, Rome: PUG, 1998. Hūvers, D. V., Kā atbildēt okultismam, Rīga: SR, 1995. Iesalnieks, A., Jaunā laikmeta vecā seja, Rīga: Labā vēsts, 1993. Kaizers, E. P., Kā atbildēt mormoņiem, Rīga: SR, 1994. Kerns, H., Kā atbildēt Jehovas lieciniekiem, Rīga: SR, 1994. Kузнeцoвa, Т., Мунизм: вeрoучeниe, рeлигиoзнaя прakтиka и oбрaз жизни пoслeдoвaтeлeй Сaн Мен Мунa, Мoсkвa: Мak Цeнтр, 1999. Lohāss, F. H., Kā atbildēt New Age, Rīga: SR, 1995. Mandava, L., Vai dievi ir tādi: dvēseļu gūstīšanas paņēmieni, Rīga: Preses nams, 1998. Stašulāne, A., „Mormona grāmatas” mītoloģiskā stuktūra // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 9, - Liepāja: LPA, 2004, 72.-82. lpp. Stašulāne, A., Guruims kā emigrācijas fenomens // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas 5, Daugavpils, Saule: 2004, 72.-83. lpp. Stašulāne, A., Rērihu mācība: Pasaules Mātes kults // Ceļš 56 (2005) 204.- 217. Stasulane, A., Theosophy and Culture: Nicholas Roerich, Roma: Editrice Pontificia Università Gregoriana, 2005, 335 lpp.Gerberings, K. A., Kā atbildēt transcendentālajām meditācijām, Rīga: SM, 1995. Мeнь, A., Мaгия, okkультизм, xристиaнствo, Мoсkвa: Фoнд имeни A. Мeня, 1996. Literatūra (03-ieteicamā periodika): LU Filozofijas un socioloģijas institūta reliģiski – filozofiski raksti. The Journal for the Scientific Study of Religion History of Religions Cultic Studies Review

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” B daļa. 96

Kursa nosaukums angļu valodā: New religious conceptions Kursa anotācija angļu valodā: The course discusses the definition of new religious movement, and provides some general background information about various new religious conceptions. Starting from contemporary NRM in Latvia, this course strives to grasp the nature and characteristics of the current wave of new religious movements in Europe.

Piezīmes:

97

Nosaukums Reliģijas teksts pasaules kultūrā Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Genādijs Markovs. Krievu literatūras un kultūras katedra. Docents. Andris Kazjukevičs. Krievu literatūras un kultūras katedra. Lektors.

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kursa mērķis - sniegt priekšstatu par reliģijas tekstu māksliniecisko lomu daţādu kultūru kontekstā. Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt maģistrantus ar daţādām reliģijas tekstu recepcijām mākslā. 2) Aplūkot reliģijas tekstu traktējumus kā pasaules ainas elementu (mākslinieciskā virziena un konkrēto autoru kontekstā).

Kursa plāns: tēma. Bībele pasaules kultūras kontekstā. Bībeles reliģiskie traktējumi. Apokrifu fenomens. Pirmie laicīgie traktējumi. Sekularizācija kā process. tēma. Apskats: Bībele daţādos laikmetos. Viduslaiku teksti un Bībele. Renesanses kultūra, 17. - 18. gs. Eiropas kultūra un Bībele. tēma. Bībele un 19. gs. kultūra. 19. gs. dinamika kristietības kontekstā. tēma. Bībele un 20. gs. kultūra. tēma. Austrumu reliģiju teksti un pasaules kultūra. tēma. Ķīniešu reliģiju tekstu loma. tēma. Islāma teksti. Korāns un Eiropas kultūra. tēma. Zoroastrisma Avesta. Zendavesta, lūgsnas. Avestas recepcijas mākslā. 9. tēma. Austrumu reliģiju teksti un Eiropas kultūra. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 30%, seši testi – 30% Diferencēta ieskaite – 40%. Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Chilvers J. Dictionary of 20 Century art. Oxford, New – York, 1998 2.Eliade M. Sakrālais un profānais. Rīga, 1996. 98

3.Ladusāns S. Reliģijas filozofija. Rīga, 1996. 4.Бартольд В.В. Ислам и культура мусульманства. Москва,1992. 5.Библия и русская литература. Хрестоматия.(Автор – составитель М. Г. Качурин) 6.Дунаев М.М. Своеобразие русской религиозной живописи XII – XX век. Москва, 1997. 7.Ерасов Б.С. Культура, религия и цивилизация на Востоке (очерки общей теории).Москва, 1990. 8.Еремеев Д.Е. Ислам: образ жизни и стиль мышления.Москва,1990. 9.Кандинский В. О духовном в искусстве. Москва, 1992. 10.Карпушин И. Искусство и религия. Москва, 1991. 11.Малявин В. Китайская цивилизация. Москва, 2000. 12. Мень А. Мировая культура. Христианство. Церковь. Лекции и беседы. Москва, 1997. 13.Суфизм в контексте исламской культуры. Москва,1989. 14.Васильев Л.С. История религий Востока. Москва, 1998. 15. Випперовские чтения – 1995. Библия в культуре и искусстве. Выпуск XVIII. Москва, 1996. Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Малявин В. Китайская цивилизация. Москва, 2000. 2. Мень А. Мировая культура. Христианство. Церковь. Лекции и беседы. Москва, 1997. 3.Суфизм в контексте исламской культуры. Москва,1989. 4.Васильев Л.С. История религий Востока. Москва, 1998. Literatūra (03-ieteicamā periodika): Випперовские чтения – 1995. Библия в культуре и искусстве. Выпуск XVIII. Москва, 1996.

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: The religion text in the world culture. Kursa anotācija angļu valodā: The course is intended for students of bachelor study programme and includes different perceptions of religion texts in art. The course offers different views on religion texts as elements of the picture of the world. (art directions and the authors‟ context).

Piezīmes:

99

Kursa nosaukums Austrumu diskurss Eiropas mākslā Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Vēsture Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Valentīna Liepa. Latviešu literatūras un kultūras katedra. Asoc. prof. Ţans Badins. Krievu literatūras un kultūras katedra. Asistents.

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir parādīt austrumu kultūras pamatelementu mijiedarbību ar Eiropas kultūras paradigmām. Kursa uzdevumi: 1) aplūkot daţādu austrumu kultūru specifiku; 2) sniegt pārskatu par Austrumu kultūru un reliģiju īpatnībām un to atšķirību no kristīgās pasaules ainas; 3) novērtēt austrumu diskursa ietekmi Eiropas mākslā.

Kursa plāns: 1. tēma. Austrumu pasaules ainas specifika (Indiešu kultūra, Ķīnas kultūra, Japānas kultūra, arābu kultūra). 2. tēma. Eiropiešu veiktā Austrumu pasaules atklāšana. 3. tēma. Viduslaiku Eiropa un arābu pasaule. 4. tēma. Viduslaiku Eiropa un Ķīna. 5. tēma. Pirmie eiropieši Indijā. 6. tēma. Pirmie eiropieši Japānā. 7. tēma. Kristietība un Austrumu reliģijas. 8. tēma. Austrumu pasaule Eiropas mākslā. 9. tēma. Austrumu motīvi XVIII-XX gs. Eiropas arhitektūrā un tēlniecībā. 10. tēma. Impresionistu un avangardistu glezniecība un tradicionālā Ķīnas un Japānas glezniecība. 11. tēma. Indijas motīvi N. Rēriha daiļradē. 12. tēma. Austrumu pasaule eiropiešu rakstnieku daiļradē (Voltērs, Gēte, Bairons, Puškins, Kiplings, Hese). 13. tēma. Austrumu pasaule Eiropas mūzikā un teātrī. 14. tēma Austrumu kino popularitāte Eiropā XX-XXI gs.

100

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Piedalīšanās lekcijās un semināros – 50 %. Diferencētā ieskaite – 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra): Chatterjee P. The Nation and Its Fragments: Colonial and Postcolonial Histories. Princeton: Princeton University Press, 1993. Chatterjee P. Nationalist Thought and the Colonial World: A Derivative Discourse? London: Zed, 1986. Eliade M. A History of Religious Ideas. Chicago: The University of Chicago Press, 1978. Ward K. Religion and Revelation. Oxford: Oxford University Press, 1994. Lunds P. 2003. Islāms. Rīga. Pasaules reliģijas. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002. Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē. Teorijas un interpretācijas.-Rīga., 2000. Базанов В. 2006. Тайны Библии и Корана. Москва. Вейнбег И.П. 1986. Человек в культуре древнего Ближнего Востока. Москва. Н.С. Николаева Япония-Европа: Диалог в искусстве.-Москва,1996. Н.И. Конрад Запад и Восток. - М., 1972. Ивэр Нойманн Использование «Другого»: Образы Востока в формировании европейских идентичностей. - M.осква, 2003. История ментальностей, историческая антропология. Зарубежные исследования в обзорах и рефератах. Москва, 1996. Самосознание европейской культуры ХХ века: Мыслители и писатели Запада о месте культуры в современном обществе. Москва, 1991. Сравнительное изучение цивилизаций. Хрестоматия. Москва, 1998. Флиер А.Я. Культурогенез. Москва, 1995. Монтгомери Уотт У. Влияние ислама на средневековую Европу. Москва, 1976. Literatūra (02-papildliteratūra): Cittautu mākslas vēsture. Otrais sējums. Rīga. 1965. Laodzi sacerējums par Dao un De (Daodedzin). Rīga. 1986 Cook M. Muhammad. Oxford. 1983 Sanders I. A History of Medieval Islam. London. 1965. Васильев Л. Культы, религии, традиции в Китае. Москва. 1970 Васильев Л. История религий Востока (религиозные и культурные традиции и общество). Москва. 1983. Гринцер П.А. Эпохи взаимодействия литератур Востока и Запада. Москва: РГГУ, 1997. Ионов И.Н., Хачатурян В.М. 2002. Теория цивилизаций: от античности до конца XIX в. Санкт-Петербург. Ерасов Б.С. 1990. Культура, религия и цивилизация на Востоке. Очерки общей теории. Москва. Пащенко В.Я. "Европа и человечество" - катехизис евразийства. - Москва, 2000. Степанянц Н.Т. Человек в традиционном обществе Востока // 101

Вопросы философии. 1993.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): http://www.vostlit.info/ http://www.cultline.ru/ http://www.india-world.ru/article_13_56.html http://www.arab.de/arab/Society_Culture/ http://www.arabinfoseek.com/arabic_culture.htm http://www.wsu.edu/~dee/ISLAM/PRE.HTM http://www.unt.edu/fllc/languages/arabic/culture.htm http://chineseculture.about.com/ http://www.china-window.com/china_culture/ http://acc6.its.brooklyn.cuny.edu/~phalsall/images.html http://www.chinatoday.com/culture/a.htm http://www.chinapage.com/china.html http://www.wku.edu/~yuanh/China/culture.html http://china.kulichki.net/

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Maģistra studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: The Oriental Discourse in the European Art.

Kursa anotācija angļu valodā: The aim of the course is to demonstrate the interaction of the basic elements in the Oriental culture with the European culture paradigms. The objectives of the course are: 1) to view the particularity of the different Oriental cultures; 2) to outline the peculiarities of the Oriental cultures and religions and their difference from the Christian world; 3) to value the influence of the Oriental discourse on the European art.

Piezīmes:

102

Nosaukums Skatuves mākslas jaunākās tendences Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 40 Zinātnes nozare Mākslas zinātne Zinātnes apakšnozare Teātra zinātne

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Ingrīda Kupšāne Latviešu literatūras un kultūras katedra Lektore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Nav.

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar novitātēm skatuves mākslā Eiropas un pasaules kultūrvēsturisko procesu kontekstā; veidot un sistematizēt zināšanas par jaunākajām norisēm teātra mākslā; nostiprināt prasmi analizēt skatuves mākslas darbus.

Kursa plāns: Eiropas teātrī dominējošā estētika un stilistika: postmodernais diskurss, polistilistika, digitālo tehnoloģiju ienākšana u. tml. Novitātes reţijas mākslā. Dţ. Dţ. Dţilindţera intelektuālais teātris. Eksperimentētājs un “robeţpārkāpējs” A. Hermanis. K. Martālers un F. Kastorfs (Volksbuhne) kā A. Hermaľa gara radinieki teātra mākslā. E. Nekrošus metaforiskais jeb zīmju teātris. Eksperimentālie teātri: United Intimacy (V. Kairišs), HAU (Hebbel-am-Ufer) u.c. Teātru repertuāra politika. Klasikas traktējums mūsdienu teātrī (Šekspīrs, Čehovs P. Bruka (Francija), T. Nana (Anglija), E. Nekrošus (Lietuva), B. Lašlo (Rumānija), L. Gundara, G. Poļisčukas, Dţ. Dţ. Dţilindţera (Latvija) interpretācijā). Oriģināldramaturģija mūsdienu teātrī. Komunikācija: starptautiskie teātru festivāli. Homo novus (Latvija), “Baltijas apļa” festivāls, Theatertreffen Berlin, Edinburgas festivāls, “Baltijskij dom” (Krievija), Armmono (monoizrāţu festivāls Armēnijā), Toruľas teātra festivāls Kontakts u. c. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Diferencēta ieskaite. 103

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. Postmodernisms teātrī un drāmā.- Rīga, 2004. 2. Teātra reţija Baltijā.- Rīga, 2006.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Strautmanis A. Skatuves ABC: Terminu glosārijs.- R., 1997. Teātris un kino biogrāfijās. 1., 2. sēj.- Rīga, 1999., 2002. Zeltiľa G. Nacionālā rakstura un stilistikas iezīmes latviešu teātrī.- R., 2000. Театр.- М. Елькина, Э. Ялымова.- Москва, 2002. Latvian Theatre 2002.- R., 2003. www.theatre.lv Literatūra (03-ieteicamā periodika): Teātra Vēstnesis Kultūras Forums Māksla Plus

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Akadēmiskā mağistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Latest tendencies in scenic art of Latvia Kursa anotācija angļu valodā: The aim of the course is to get acquainted students with novelties in performing art in the context of processes relating to the history of civilization in the world and Europe, as well as to shape and systematize knowledge of latest developments in theatrics and strengthen an ability to analyze works of performing art.

Piezīmes: Izvērsts teorētiskās literatūras saraksts atrodams pie kursa autores.

104

3.PIELIKUMS – DOCĒTĀJU Curriculum Vitae

CURRICULUM VITAE Ţana Badina dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES Latviešu, un krievu valoda - pilnā apjomā. Angļu un vācu valoda – pamatlīmenī.

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI studijas 2001-2003 Daugavpils Universitāte. doktorantūra Disertācija: „Latvija XX. gs. krievu literatūrā.” MA Philol. 2000 Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte studijas 1998-2000 Daugavpils Universitāte mağistrantūra Humanitārā fakultāte BA 1998 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Humanitārā fakultāte spec.: krievu literatūras un vēstures skolotājs un pasaules kultūras vēstures skolotājs studijas 1993-1998. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte vidējā 1980-1990 Daugavpils 11. vidusskola

DARBA PIEREDZE 2006 - pētnieks Daugavpils Universitāte Komparatīvistikas Institūts 1998-2006 asistents Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Humanitārā fakultāte Krievu literatūras un kultūras katedra

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 14 1. Стихотворение В.Набокова «Перо»: структура и семантика // Русская поэзия год: 1921 .- Даугавпилс, 2001, с. 110-117. 2. Латвия в творчестве И.Лукаша.// Пространство и время в литературе и искусстве. Дом в европейской картине мира. Выпуск 11. Daugavpils 2002. - 53.-61. lpp. 3. Литература и пропаганда: В. Маяковский и Д. Бедный. Cтихи о Латвии. Ţmogus kalbos erdveje, Kaunas, 2004. – 394.- 404. lpp. 4. Латыш в русском общественном и литературном сознании в начале XX века Littera Scripta… Труды молодых филологов-славистов. Rīga, 2004. 55.-62. lpp. 5. Прибалтийский вопрос в рецепции А.И. Куприна. Филологические чтения: 2003. Daugavpils, 2004. 123.-134. lpp. 6. О стихотворении Д. Бедного «Нэпман политический», или «Стоит ли менять Москву на рижские презервативы?!» // Русская поэзия год 1922.- Daugavpils, 2003.- 105

125.-134. lpp. 7. Красные латышские стрелки в советской поэзии // Филологические чтения: 2004. - Daugavpils, 2005. 251.-263. lpp. 8. «Сборник латышской литературы» в контексте русско-латышских литературных связей // Санкт-Петербург-Даугавпилс. Sanktpēterburga, 2005. 5.-13. lpp. 9. Рижский дом в рижской русской прессе 1920-х годов, Daugavpils, 2006.-158-166. lpp. // Telpiskie modeļi baltu un slāvu kultūrās. 10. Дом в романе В.Набокова «Защита Лужина», Rīga, 2006. – 37-41. lpp. // Littera Scripta… Works of Young Philologists-Slavists. The 5-th Issue. Авантюрная Рига в романе П. Чунчина. // Rīgas teksts. Rīga. 2008. Латгалия в творчестве М. Муфина. // 1. storptautysko latgalistikys konference Ontona Skryndys Latgalīšu gramatikai 100. Sanktpēterburga, 2008. Правда – вымысел - ложь в „Денискиных рассказах» В. Драгунского. // Melis kā sociokultūras fenomens. DU apgāds „Saule”, 140.-149. lpp. 2009.

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 41 1. DPU Humanitāras fakultātes X zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2000.g. 27.01.- 29.01. Referāts: «Берлин глазами Федора Годунова-Чердынцева». 2. DPU 8. Ikgadēja jauno zinātnieku konference 2000.g. 26.04.-27.04. Referāts: Концепция человека в романе В. Набокова «Дар». 3. DPU Humanitāras fakultātes XI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2001.g. 25.01.-26.01. Referāts: Латвия в творчестве Ивана Лукаша. 4. Zinātniskais seminārs veltīts S. Krţiţanovska daiļradei. Daugavpils 2001.g. 26.01.-27.01. Referāts: Функция превращения в «Маленьком человеке» Ф. Сологуба и в новелле С. Кржижановского «Странствующее странно». 5. IX Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules ainā” Daugavpils, 2001. g. 5.-7. aprīlī. Referats: Рижский дом (по материалам русской печати Риги 1920-х годов). 6. DPU 9. Ikgadēja jauno zinātnieku konference 2001.g. 25.04.-27.04. Referāts: Латвия в творчестве А. Вознесенского. 7. Igora Činnova IV zinātniskie lasījumi 2001.g. 12. decembrī. Referāts: Семиотическая модель в рассказе В. Набокова «Знаки и символы». 8. Zin. seminārs “Krievu dzeja: 1922. gads”. Daugavpils , 2001.g. 8.decembrī. Referāts: О стихотворении Д. Бедного «Нэпман политический», или «Стоит ли менять Москву на рижские презервативы?!» 9. DU Humanitāras fakultātes XII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2002.g. 24.01.-25.01. Referāts: Латвийские мотивы в творчестве В. Брюсова. 10. XX. gs. kultūras paradigmas. Daugavpils, 2002.g. 15.03.-16.03. Referāts: Аутсайдер в русской рок культуре 80-хх годов ХХ века. 11. X Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules ainā” Daugavpils, 2002. g. 5.-6. aprīlī. Referats: Латвия в лирике Н. Павлович. 12. DU Humanitāras fakultātes XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2003.g. 29.01.-31.01. Referāts: «Прибалтийский вопрос» в рецепции А.И. Куприна. 13. LU jauno filologu zinātniskā konference. Rīga, 2003.g. 20.02.-21.02. Referāts: Латыш в русской литературе начала ХХ века. 14. XX. gs. kultūras paradigmas. Daugavpils, 2003.g. 14. martā. Referāts: Б. Виан в контексте молодежных бунтов второй половины ХХ века. 15. DU Jauno zinātnieku 45. zinātniskā konference. Daugavpils, 2003.g. 06.05.-08.05. Referāts: Латвия в творчестве Н. Тихонова. 106

16. Man in The Space of Language. Kauľa, 2003.g. 08.05.-09.05. Referāts: Литература и пропаганда: В. Маяковский и Д. Бедный. 17. XI zinātniskā konference Latgales pagātne, tagadne, nākotne. Līvāni 26.09.-27.09. Referāts: Latgale Ivana Lukaša daiļradē. 18. Igora Činnova V zinātniskie lasījumi 2003.g. 10. novembrī. Referāts: Рижское взморье в литературе русской эмиграции 19. Zin. seminārs “Krievu dzeja: 1923. gads”. Daugavpils , 2003.g. 17.decembrī. Referāts: Валерий Брюсов в 1923 году. Поэтика географических названий. 20. XIV Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2004.g. 29.01.-31.01. Referāts: Красные латышские стрелки в советской поэзии. 21. DU Jauno zinātnieku 46. zinātniskā konference. Daugavpils, 2004.g. 22. aprīlī. Referāts: Семантика пересечения советско-латвийской границы в произведениях русской литературы 20-30-х гг. ХХ века. 22. Texts and Contexts: the Movement of Language. Kauľa 06.05.-07.05. Referāts: Красные латышские стрелки в контексте героических образов советской литературы. 23. Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātľu pētnieku kolokvijs. Daugavpils, 2004.g. 24.05.-25.05. Referāts: «Сборник латышской литературы» в контексте русско-латышских литературных связей. 24. Ivana Lukaša daiļradei veltīts zinātniskais seminārs. Daugavpils, 2004.g. 04. jūnijā. Referāts: Переход границы (роман В. Набокова «Подвиг» и рассказ И. Лукаша «Россия»). 25. LPI XII zinātniska konference Latgales pagātne, tagadne, nākotne. Dagda, 2004.g. 08.10.- 09.10. Referāts: Latgales epizode V. Nabokova romānā „Varoľdarbs”. 26. DU Humanitārās fakultātes XV zinātniskie lasījumi, Daugavpils , 2005.g. 27.01.-28.01. Referāts: Латвийский текст В. Третьякова. 27. Jauno slāvistu konference, Tallina, Igaunija 2005.g. 18.02.-20.02. Referāts: Латыш в русской литературе 20-30-х годов ХХ века. 28. Latgale: kultūra un sabiedrība. Daugavpils, 2005.g. 14. maijā. Referāts: Latgale krievu emigrācijas literatūrā. 29. Latgale kā robeţsituācijas fenomens. Daugavpils, 2005. g. 21.10.-22.10. Referāts: Игорь Чиннов в контексте поэтического объединения «На струге слов». 30. Ebreju teksts Eiropas kultūras kontekstā. Daugavpils, 2005. g. 15.11.-16.11. Referāts: Латвийский след в «деле Зиновьева – Каменева». 31. L. Dobičina VI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2005. g. 02.12.-03.12. Referāts: Что читают герои Добычина. 32. DU HF XVI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2006. 26.01.-27.01. Referāts: Цветы в творчестве А. Вертинского. 33. Starptautiskā konference „Baltu un slāvu literārā antropoloģija”. Daugavpils, 2006.g. 31. martā. Referāts: Курземец и рижанин в малой прозе А. Задонского. 34. Starptautiskā konference „Meninis tekstas.:Suvokimas. Analizes. Interpretacijas”. Viļľa, 2006. 27.04.-29.04. Referāts: Латвия сквозь призму русской эмиграции. Ю. Галич «Зеленый май». 35. Austrumslāvi Baltijas reģionā. Kirilla un Mefodija lasījumi.Daugavpils, 2006.g. 12. maijā. Referāts: Русский мир в творчестве писателей первой волны эмиграции (Латвия 1920-1930). 36. Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātľu pētnieku kolokvijs. Rīga- Kuldīga, 2006.g. 22.05.-24.05. Referāts: Латгальский топос Юрия Галича. 37. История и культура старообрядцев Балтии и Польши. Rēzekne-Daugavpils, 2006. g. 30.-31.jūlija. Referāts: Особенности изображения старообрядцев в Латгалии в творчестве писателей русской эмиграции Латвии. 107

38. Baltijas un Polijas kultūras sakari. Daugavpils, 2006. 26.-27. oktobrī Referāts: Польский текст в литературе русской эмиграции Латвии 1920-1930-х гг. 39. Rīga: teksta semiotika, Rīga, 2006. 31.10.-1.11. Referāts: Авантюрная Рига в романах П.Чунчина. 40. Dekadence: jēdziens un fenomens. Daugavpils, 2006. 10.-11. novembrī. Referāts: «Поиграем в декаданс». Декаданс как пространство игры в русской рок-культуре конца 1980-х начала 1990-х годов. 41. Krievu dzeja: 1924. gads. Daugavpils, 2006. 24.-25. novembrī. Referāts: Прошлое и настоящее Риги в стихотворении С.Горного «Рижская баллада» и Е.Шкляра «Вечерняя Рига». Storptautysko latgalistikys konference Ontona Skryndys Latgalīšu gramatikai 100. Sanktpēterburga, 2008. 19.-21. septembrī. Referāts: Латгалия творчестве П. Чунчина. Baltijas un Polijas kultūras sakari. Daugavpils, 2008. 17.-18. oktobrī. Referāts: Стихотворение «Варшава» в контексте урбанистической поэтики Ю. Галича. Krievu dzeja: 1925. gads. Daugavpils, 2008. 4.-5. decembrī. Referāts: И. Сабурова в 1925 году. Socreālisms kā kultūras fenomens. Daugavpils, 2008. 12. decembrī. Referāts: К разговору о настоящем в литературе. Б.Н. Полевой «Повесть о настоящем человеке. XIX zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2009. 29.-30. janvārī. Referāts: Животные в творчестве Алексея Хвостенко. Šerloks Holmss un citi: detektīva semiotika un poētika. Daugavpils, 2009. 2 aprīlī. Referāts: Ленфильм против Голливуда: две киноверсии «Собаки Баскервилей». Slāvu lasījumi. Daugavpils. 2009. 20.-22.maijā. Referāts: «Паутина жизни» Л.Ю. Короля- Пурашевича. VI Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātľu pētnieku kolokvijs. Sanktpēterburga 2009.g. 30. maijā – 2. jūnijā. Referāts: Л.Ю. Король-Пурашевич и дети.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi - Vadītie maģistra darbi - Vadītie bakalaura darbi 1 Docētie studiju kursi: Bakalaura akadēmisko studiju programma “Kultūras vēsture” Latvijas kultūras vēsture; 2 kredītpunkti Viduslaiku kultūras vēsture 2 kredītpunkti Renesanses kultūras vēsture 2 kredītpunkti 19.gs. 2.p. Eiropas kultūras vēsture 2 kredītpunkti Sanktpēterburga kā vēstures un kultūras fenomens 2 kredītpunkti Senās Ķīnas un Viduslaiku arābu kultūra 2 kredītpunkti Bakalaura akadēmisko studiju programma “Filoloģija” Krievu literatūra ārzemēs 2 kredītpunkti Bērnu literatūra 2 kredītpunkti Senkrievu literatūras vēsture 2 kredītpunkti Maģistra akadēmisko studiju programma “Kultūras vēsture un teorija” Austrumu diskurss Eiropas mākslā 2 kredītpunkti 20.-21. gs. kultūrvēsturiskas problēmas 2 kredītpunkti

108

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis Rīcības komitejas loceklis Daugavpils Universitātes XV un 2005 XVI Zinātniskajos lasījumos 2006 Piedalīšanās DU koleģiālās institūcijās DU Humanitārās fakultātes Stipendijas komisijas loceklis 2004-2006

2007. gada 2. janvārī Ţans Badins 109

CURRICULUM VITAE Maijas Burimas dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES Latviešu, krievu, angļu– pilnā apjomā, norvēğu – pamatlīmenī.

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr. Philol. 2002 Disertācija „K. Hamsuna un J. Akuratera prozas mākslinieciskā pasaule: sastatāmais raksturojums” Daugavpils Universitāte Doktorantūra 1998-2001 Mağistra darbs „Latviešu un Ziemeļvalstu literatūras tipoloģija 19. gs. b. – 20.gs. pirmā puse” Daugavpils Universitāte MA Philol. 1996 Daugavpils Universitāte Mağistratūra 1994-1996 Daugavpils Universitāte BA 1994 Daugavpils Universitāte Bakalaura 1989-1994 Daugavpils Universitāte studijas vidējā 1989 Daugavpils 1. vidusskola

DARBA PIEREDZE 2006 - asoc. prof. Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Komparatīvistikas institūts 2005 - katedras Daugavpils Universitāte vadītāja Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 2005-2006 asoc. prof. Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 2002-2005 docente Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 2001- 2002 lektore DPU Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1995- 2001 asistente DPU Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1990 - 1994 laborante DPU Socioloģijas un filozofijas katedrā

110

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Raksti recenzētos izdevumos 26 H.Ibsens 19./20. gs. mijas latviešu literatūras kritikā. Meklējumi un atradumi. Rakstu krājums [Sast. Inguna Daukste-Silasproģe]. R., Zinātne, 2006.- 157-170.lpp.

Hamsun in Latvia: “Latvian Hamsun”. Noor–Esti 100. / Kriitilisi ja võrdlevaid tagasivaateid. Tallinna Ülikool, 2006. – 58 – 70.lpp.

Латышский Гамсун. Литературные явления и культурные контексты. Санкт– Петербургский Государственный Университет культуры и искусствю.- Санкт– Петербург, 2005.- стр.77-86.

Servantesa “Dons Kihots”. Ceļā uz latviešu lasītāju sirdīm. / Humanitāro Zinātņu Vēstnesis N.8. Daugavpils, 2005.- 21.- 36.lpp.

Dziļā dvēsele Viktors Eglītis. Recenzija. [Viktors Eglītis. Izlase. Veras Vāveres sastādījums, apcere, komentāri. R., Zinātne, 2004]. / Humanitāro Zinātņu Vēstnesis N.8.- Daugavpils, 2005.- 112. – 116.lpp.

Kaukāzs 20.gs.s. latviešu un cittautu literatūrā. // Latvijas Universitātes raksti 691.sēj. Literatūrzinātne un folkloristika. Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē. Teorijas un interpretācijas.- R., Latvijas Universitāte, 2005.- 50.- 63.lpp.

Laikmeta smagums O.Vācieša dzejā. // Cilvēka brīvība. Cilvēka balss. Starptautiska zinātniska konference. Referātu krājums. – Rīga, Pils, 2005.- 71. – 82.lpp.

Norvēģu literatūras tulkojumi Latvijā 2000-2003: tendences un aktualitātes. // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 10.- Liepāja, 2005.- 124. – 141.lpp.

Ar Somijas vārdu uz lūpām. // Letonica N.9.- 180.lpp.

Кнут Гамсун о Толстом и Достоевском. // Толстой или Достоевский? Философско- эстетические искания в культурах Востока и Запада.- Санкт- Петербург, Наука, 2003.- C.176 – 183.

Jānis Akuraters. Bibliogrāfija. // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis Nr.4.- Daugavpils, Rēzekne 2003.- 19. – 35.lpp.

Ţilvins Skačkausks – pirmais Hamsuna tulkotājs no oriģināla lietuviešu valodā. // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis Nr.4.- Daugavpils, Rēzekne 2003.- 123. – 125.lpp.

Elijas Klienes fenomens latviešu tulkošanas kultūrā. // Materiāli par latviešu un cittautu kultūru Latvijā.- Rīga, Zinātne, 2003.- 139. – 169.lpp.

Nozīmīgs pētījums salīdzināmajā literatūrzinātnē. // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis – 3.- Daugavpils – Rēzekne, 2003.- 124. – 126.lpp.

Hamsuna dienas Hamarojā. // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis – 3.- Daugavpils – Rēzekne, 111

2003.- 121. – 123.lpp.

K.Hamsuna un J.Akuratera valstisko un nacionālo simpātiju – antipātiju programma. // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums– 8.- Liepāja, 2003.-16 – 30.lpp.

Knuts Hamsuns. Ziemeļu zvaigznājs. – R., Zinātne, 2002.- 282. – 360.lpp.

Kā es braucu Ziemeļzemi lūkoties. // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis – 2.- Daugavpils – Rēzekne, 2002, 110 – 115.lpp.

Telplaika semantika J.Akuratera dzejoļu krājumā “Ziemeļos”. // Latvijas Universitātes raksti. Valoda un literatūra kultūras apritē. 650.sēj. Rīga, 2002, 212. – 225.lpp.

J.Akuratera prozas poētiskā mitoloģija. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums, 7. Liepāja, 2002, 120. – 134.lpp.

Man – Nature in Knut Hamsun Novel “Pan”. Knut Hamsun og 1890 – tallet. 10 foredrag fra Hamsun-dagene på Hamarøy 2002.- Hamsun-Selskapet, Gjøvik, 2002.- P. 173 – 197.

Lizete Skalbe – ziemeļu dziesminiece Latvijā. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis- 1. – Daugavpils – Rēzekne, 2002, 43. – 59.lpp.

Пространственная семантика трилогии К. Гамсуна «Бродяги», «Август», «А жизнь идет». Единство и национальное своеобразие в мировом литературном процессе LIII Герценовские чтения. Выпуск 5. Санкт-Петербург, 2001. C.34 – 36.

Человек – природа в романе Кнута Гамсуна “Пан” и в рассказе Яниса Акуратера “Лето молодого батрака”. Komparatyvistika šiandien: teorija ir praktika. Tarptautine moksline konferencija – diskusija. Scientific Conference-Discusion. Vilnius, 2000, 171. – 176. lpp.

Mākslinieciskā pasaules aina K. Hamsuna romānā “Pāns” un J. Akuratera stāstā “Kalpa zēna vasara”: sastatāmais raksturojums. Letonica , 2001, Nr. 7.

Cilvēks, daba, mīts K. Hamsuna romānā “Pāns” un J. Akuratera stāstā “Kalpa zēna vasara”. Valoda un literatūra kultūras apritē. Zinātniskie raksti, 638. sējums. Rīga, 2001, 65. – 74.lpp.

Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 13 Sigrijas Unsetes recepcija Latvijā. / Kultūras krustpunkti. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums, 2. laidiens.- R., Apg. Mantojums, 2006.- 43.- 60.lpp.

Евгений Шешолин в диалоге с Ф.Бардой и О.Вациетисом. Евгений Шешолин: судьба и твоpчество. Daugavpils, Saule, 2005. – 159. – 173.lpp.

Lielveikals kā globalizācijas iezīme M.Fastvoldas romānā “Izmirstoša kā dronti”. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un kultūra. Zinātnisko rakstu krājums. VI.- Daugavpils, Saule, 2005.- 240. – 247.lpp.

Kalna semantika Apses romānā “Klosterkalns”. // Literatūra un kultūra: process, 112

mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums - V.- Daugavpils, Saule, 2004.- 207. – 217.lpp.

Luna mūsu logos (Par tendencēm jauno rakstnieku almanahā “Luna” 1. – 7. num.).// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums - V.- Daugavpils, Saule, 2004.- 334. – 344.lpp.

Telpas struktūras semantika Jāľa Akuratera stāstā “Kalpa zēna vasara”// Jānis Akuraters un skrejošais laiks. Rakstu krājums.- R., Pils, 2004.- 43. – 53.lpp.

K.Гамсун и «сказочная» страна Россия. Славянские чтения II. Даугавпилс–Резекне, 2002. С.190 – 201.

1905. gada arhivālijas J.Akuratera prozā. Atmiņa kā kultūras fenomens. Starptautiskas zinātniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils, Saule, 2002, 26. – 32.lpp.

Cilvēka un dabas attiecības K. Hamsuna romānā “Pāns”: mītoloģiskais skatījums. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisku rakstu krājums III. Daugavpils, Saule, 2001, 53. – 59.lpp.

Mākslinieciskais laiks Knuta Hamsuna romānā “Pāns”. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisku rakstu krājums. III. Saule, 2001, 59. – 66.lpp.

Semantēma saule J.Akuratera stāstā “Kalpa zēna vasara”. Semanthema “Sun” in J.Akuraters Story “A Summer of a Young Farmhand”. Valoda – 2000. Humanitārās fakultātes X Zinātniskie lasījumi. Daugavpils, Saule, 2000, 6. – 13.lpp.

Māja K. Hamsuna romānā “Loks noslēdzies”. Пространство и время в литературе и искусстве. Daugavpils, Saule, 2001, 100. – 106.lpp.

J.Akuratera mākslinieciskās pasaules pamatparadigmu apguves īpatnības. Sadarbība un kompetence izglītībā. Starptautiskās zinātniskās konferences raksti. Jelgava, 2000. 295. – 300.lpp. Konferenču tēzes 3 Läti hamsunism. / Kriitilisi ja võrdlevaid tagasivaateid. Tallinna Ülikool, 2006. – 164. – 165.lpp.

Dream in the 20th Century Literature (Hamsun – Akuraters – Tuglas). Cultural Intertexts. International Scientific Conference. Lithuanian Comparative Literature Association, Vilnius Pedagogical University.- Vilnius, 2005.

The Characteristics and the Pecularities of New Latvian Writers Value System in Transition Period. Making and Breaking Borders. Nordic Youth Research Symposium. Abstracts. Helsinki, 2000, p. 25. Populārzinātniskas publikācijas 5 Pasaule, kas aizpeldējusi. Sala Jāľa Akuratera daiļradē./ Kultūras Forums N.22, 2006.gada 9.-16.jūnijs.- 5.lpp.

“Lidojumi sapnī un nomodā” Daugavpils Universitātē.// Izglītība un Kultūra 2003.g. 24. dec.

113

“Sudraba laikmeta” latviskā atblāzma. L.Sproģe, V.Vāvere. Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras “sudraba laikmets”. // Karogs, N. 12, 2002.- 177. – 184.lpp.

“Vai tu gribi būt mūţīgs pumpurs?” A.Akmentiņš. maigi gari rīti. // Karogs 2002, Nr. 11, 174.- 180.lpp.

Daugavpils dzejnieki uz XXI gadsimta sliekšľa. Dzejas dienas Daugavpilī un Daugavpils rajonā – 2000. Daugavpils, Saule, 2000, 7. – 15.lpp.

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 40 11 th International Ibsen conference “The Living Ibsen” 21-27 August, 2006. The Centre for Ibsen Studies. University of Oslo. Tēma: H.Ibsen in the Latvian literary criticism: 1918-1940.

International Scientific conference Communication as translatio: Nordic – Baltic – Russian cultural dialogues. 2006.gada 9. – 11.maijas, Daugavpils Universitāte. Tēma: Ibsen – Wilde – Akuraters: the modeling of literary “icons” [kopā ar I.Kačāni].

Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 12.starptautiskā zinātniskā konference. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2006.gada 2. – 4.marts. Tēma: “Pasaule, kas aizpeldējusi”: sala J.Akuratera daiļradē.

Starptautiska konference XVI Zinātniskie lasījumi. Daugavpils Universitāte 2006.gada 26. – 27.janvāris. Tēma: J.Akuraters un Parīze.

The 6th International Conference of Baltic Literary Scholars We have Something in Common: the Baltic Memory. Under and Tuglas Literature Centre, Tallin, December 7-9, 2005. Tēma: The Semantics of the Mill in the Literature of the First Half of the 20th Century (in the Context of Latvian Literature and F.Tuglass).

Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta konference Евгений Шешолин: судьба и твоpчество, Daugavpils Universitātē 2005.gada 25. – 26.novembrī. Tēma: Евгений Шешолин в диалоге с латышскими поэтами.

International Scientific Conference “Cultural Intertexts”. Lithuanian Comparative Literature Association, Vilnius Pedagogical University, Institute of Lithuanian Literature and Folklore, 14 – 15 October, 2005. Tēma: Dream in the Literature of the first half of the 20th Century (Hamsun – Akurater – Tuglass).

6th International Conference of the Estonian Association of comparative literature. Tartu University, 28 – 30 September 2005. Tēma: “Latvian literature between Ibsen and Hamsun (till 1940).

“Bērns kultūrā”, starptautiska zinātniska konference. Daugavpils Universitāte, 2005.gada 10. – 11.maijā. Tēma: “Marijas Hamsunes Lāgerūdas bērni”.

“Noor - Eesti 100”. International seminar, Tallin University, 9th of May 2005. Tēma: “The Latvian hamsunism”.

114

Polish-Baltic Ibsen’s Network seminar. Voksenåsen, Oslo, April 15 – 17, 2005. Theme: H.Ibsen in the Latvian literary criticism at the turn of the century (1889 – 1910).

“Baltystyka jako filologia i filologia obca”. Starptautiska zinātniska konference, Varšavas Universitāte, Polija, 2005.gada 10.martā. Tēma: “K.Hamsuna recepcija Latvijā: “latviešu Hamsuns”.

“Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. 11.starptautiskā zinātniskā konference. Liepājas Pedagoģijas Akadēmija, 24.02 – 26.02.2005. Tēma: “H.Ibsens 19.-20.gs. mijas latviešu literatūras kritikā”.

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskā zinātniskā konference “XV zinātniskie lasījumi” 2005.gada 27.-28.janvārī. Tēma: “H.Ibsens 19.gs. latviešu kritikā”.

Vitauta Diţā Universitāte, Kauľa, Lietuva. Starptautiska zinātniska konference “Humanities in New Europe”, 2005.gada 13.–14.janvārī. Tēma: "Semantics of spatial models of literature: the end of the 19th century and the beginning of the 20th in Latvian and Norwegian literature”.

Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiska zinātniskā konference “Kultūras krustpunkti” 2004.gada 12.novembrī. Tēma: “Tendences S.Undsetes latviskā portretējuma veidošanā”.

Sanktpēterburgas un Daugavpils Jauno zinātnieku kolokvijs, Daugavpils, 2004.gada 24. – 25. maijs. Tēma: “Латышский Гамсун”.

Starptautiska zinātniska konference Latviešu un slāvu literārā antropoloģija. Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūts. 2004.gada 1. – 3. aprīlis. Tēma: “Skaniskā pasaules aina H.Vasmū Dinas triloģijā”.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā 10.Liepājas konference “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē” Liepājā, 2004.gada 26.02. - 27.02. Tēma: “Norvēģu literatūras tulkojumi Latvijā (2000 – 20003).

Starptautiska zinātniska konference “Globalizācija un kultūra”. Daugavpils Universitāte, 2003.gada 4. – 5.decembrī. Tēma: “Lielveikals kā globalizācijas iezīme M.Fastvoldas romānā “Izmirstoša kā dronti””.

Starptautiska zinātniska konference, veltīta O.Vācieša 70.dzimšanas dienai: “Cilvēka brīvība. Cilvēka balss”. 2003.gada 10. – 12.novemris. Tēma: “Laikmeta smagums O.Vācieša dzejā”.

Starptautiska konference “Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē: teorijas un interpretācijas”. Latvijas Universitāte, 2003.gada 17. – 18.oktobrī. Tēma: “Kaukāzs 20.gs.s. latviešu un cittautu literatūrā”.

DU Humanitāras fakultātes XIII Zinātniskie lasījumi 2003.g. 30.- 31.janvārī. Tēma L.Stepiľa pētnieciskā darba metodoloģija.

115

Conference “Norway in the Context of Baltoscandian Culture and Policy”. Baltoskandināvijas Akadēmija, Paľeveţa. 2002.gada 23.novembrī. Tēma: Knut Hamsun – Nazi: Myth or Reality?

Konference “Emigrācija un kultūra”, Daugavpils Universitāte, 2002.gada 14.-15. novembrī. Tēma: Kalna semantika A.Apses romānā “Klosterkalns”.

K.Hamsuna biedrības (Hamaroja, Norvēģija) K.Hamsuna daiļrades pētniecībai vēltīta konference 2002.gada 4. – 7.augustā. Tēma: Man – Nature in K.Hamsun’s Novel “Pan”.

LZA konference “Meklējumi un atradumi” 2002.gada 29.aprīlī. Tēma: Lizetes Skalbes fenomens latviešu tulkošanas kultūrā

Liepājas Pedagoģijas Akadēmijas 8.konference “Aktuālas problēmas literatūrzinātnē”. 2002.gada 22.februārī. Tēma: Nacinālo/valstisko simpātiju/ antipātiju programma K.Hamsuna un J.Akuratera prozā.

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātniskie lasījumi. 2002.gada 24. - 25.janvārī. Tēma: Lizete Skalbe – ziemeļu dziesminiece Latvijā.

Krievu literatūras institūta (Puškina māja) un Krievijas ZA starptautiskā zinātniskā konference “Толстой или Достоевский? Философско - эстетические искания в культурах Востока и Запада”. Pēterburga, 2001.gada 3.-6.septembris. Tēma: К.Гамсун о Толстом и Достоевском.

Hercena vārdā nosauktās Krievijas Valsts Pedagoģiskās universitātes konference “Единство и национальное своеобразие в мировом литературном процессе”. Pēterburga, 2001.gada 20. - 23.aprīlī. Tēma: Пространственная семантика “Трилогии Августа” К. Гамсуна.

DPU konference “Atmiľa kultūrvēsturiskā kontekstā”. 2001.gada 10. - 11. maijā. Tēma: 1905. gada notikumu arhivālijas J. Akuratera daiļradē.

Slāvu kultūras lasījumi. Daugavpils, 2001.gada maijs. Tēma: Гамсун и сказочная страна Россия”.

DPU Humanitārās fakultātes XI Zinātniskie lasījumi 2001.gada 25. - 26.janvārī. Tēma: Telpas struktūra J.Akuratera stāstos. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 59.zinātniskā konference “Valoda un literatūra kultūras apritē” 2001.gada 8.februārī. Tēma: Telplaika semantika J.Akuratera dzejoļu krājumā “Ziemeļos”.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 7.konference Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 2001.gada 27.februārī. Tēma: J.Akuratera prozas poētiskā mitoloģija.

DPU Krievu literatūras un kultūras katedras konference Māja Baltijas un slāvu kultūrās 2001.gada 6. –7.aprīlī. Tēma: Telpas semantika J.Akuratera stāstā “Kalpa zēna vasara”. 116

Starptautiska konference Sadarbība un kompetence izglītībā. Jelgava, 2000.g 4.-6.maijā. Tēma: J.Akuratera mākslinieciskās pasaules pamatparadigmu apguves īpatnības.

Nordic Youth Research Symposium 2000 (NYRIS 7). Helsinki, Finland, June 7-10, 2000. Theme: The Characteristics and the Pecularities of New Latvian Writers Value System in Transition Period.

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes X Zinātniskie lasījumi Humanitārās zinātnes uz III gadu tūkstoša sliekšņa. Daugavpils, 2000.gada 27. - 28.janvārī. Tēma: Semantēma “saule” J.Akuratera stāstā “Kalpa zēna vasara”.

Dalība ar referātu cita veida konferencēs – 12 117

Henrikam Ibsenam veltīts seminārs “Dzeja ir dzejnieka redze – Ibsens mūsdienās”. Rīgas Latviešu biedrība, 2006.gada 25.marts. Tēma Ibsena dzejas un atdzejas pasaulē.

Daugavpils Universitātes Komparatīvistilkas institūta zinātniskais seminārs “O.Vailds – K.Skalbe: dubultportrets” 2004.gada 9.decembrī. Tēma: “Naudas semantika K.Skalbes darbos”.

A.Austriľa 120.dzimšanas dienai veltītais literārais seminārs „´Ikviens mēs zvaigzni sevī nesam”. Vecpiebalgā, 2004.gada 15.septembrī. Tēma: “Hamsuna teksts Austriľa daiļradē”.

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūta zinātniskais seminārs “Latviešu neoromantisms Eiropas neoromantisma kontekstā” 2004.gada 15.oktobrī. Tēma: “Par jēdziena “neoromantisms” traktējumu latviešu literatūrzinātnē”.

A.Strindberga personībai un daiļradei veltīts zinātniskais seminārs. Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūts. 2004.gada 24. martā.

Zinātniskais seminārs “Ziemeļvalstis un baltu literatūra”. Cēsis, 2003.gada 18.decembrī. Tēma: “Knuta Hamsuna latviskotāji: Lizete Skalbe, Elija Kliene un citi”.

S.Lāgerlēvai un A.Brigaderes “Sprīdīša” simtgadei veltīts zinātniskais seminārs “Lidojumi sapnī un nomodā”. Daugavpils Universitāte, 2003.gada 10.decembrī. Tēma: “S.Lāgerlēvas mājas izpratne”.

“Hamsuna dienas Latvijā 2003”: Literatūras seminārs Valmierā, Vidzemes Augstskolā 2003.gada 9. – 10.oktobrī. Tēma: “K.Hamsuna varoľu vārdi: mistērijas vai konstrukcijas?”

J.Akuratera 127.gadadienai veltītais J.Akuratera muzeja seminārs “Sirds varā” 2003.gada 13.janvārī.

Knuta Hamsuna aizmūţa 50.gadadienai veltīts kultūru dialogs “Pa aizaugušām takām”. Daugavpils Universitāte, 2002.gada 19.februārī. Tēma: Knuts un Marija.

J.Akuratera 125.dzimšanas dienai veltītā konference J.Akuraters un skrejošais laiks. Rīga, J.Akuratera muzejs, 2001.gada 23. - 24.janvārī. Tēma: Telpas struktūras semantika J.Akuratera stāstā “Kalpa zēna vasara”.

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārās fakultātes zinātniskais seminārs Telpa un laiks literatūrā un mākslā “Māja Eiropas pasaules ainā” 2000. gada 6. - 7.aprīlī. Tēma: Māja K.Hamsuna romānā “Loks noslēdzies”.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi 2 Vadītie maģistra darbi 8 Vadītie bakalaura darbi 16

Docētie studiju kursi: Akadēmiskā bakalaura programma filoloģijā 19.gs.b. – 20.gs.s. latviešu literatūras vēsture 2 kp 118

Latviešu literatūra 20.gs. 20. – 30.gados 2 kp Literārā darba analīze 2 kp Akadēmiskā maģistra programma filoloģijā (latviešu filoloģija) Salīdzināmā literatūrzinātne 2 kp Zinātniskā darba izstrādes metodoloģija 2 kp Latvijas un Ziemeļvalstu literārie kontakti 2 kp K.Hamsuna daiļrade Eiropas literāro procesu kontekstā 2 kp Akadēmiskā maģistra programma „Kultūras vēsture un teorija” Skatuves mākslas jaunākās tendences Latvijā 2 kp Akadēmiskā maģistra programma filoloģijā (salīdzināmā filoloģija) Mūsdienu komparatīvistikas metodoloģijas 2 kp Tulkojums salīdzināmās literatūrzinātnes sistēmā 2 kp Komparatīvistikas vēsture 2 kp

Kvalifikācijas celšana 1. Pētnieciskais darbs Londonā, British Library un angļu rakstnieku 2005.gada septembris muzejos 2. Pētnieciskais darbs Oslo Universitātes bibliotēkā 2004.gada oktobris 3. Pētnieciskais darbs Serderternas koledţā (Zviedrija) 2002. gada augusts 4. Zinātniski pētnieciskais darbs Norvēģijā, Vestfoldas koledţā, 2001.gada 19.03.- Norvēģijas Nacionālajā bibliotēkā un K.Hamsuna dzīves vietā 19.04. Grimstadē. 5. Zinātniski pētnieciskais darbs Sanktpēterburgā, Krievijas Nacionālajā 2001.gada aprīlis bibliotēkā

Lekcijas ārvalstīs: Socrates/ Erasmus programmā Vītauta Diţā Kauľas Universitātes 2006. g. 1. Humanitāro zinātľu fakultāte lekcijas “Ibsens Latvijā” un 4.-10. decembrī Ziemassvētku tradīcijas latviešu folklorā” 8 akad. st. kopapjomā.

2. Socrates/ Erasmus programmā Vītauta Diţā Kauľas Universitātes 2006.g. Humanitāro zinātľu fakultāte kursi “20.gs. s. Baltijas literatūra 6.-12.aprīlī Ziemeļvalstu literāro procesu kontekstā”; “Lieldienu tradīcijas latviešu folklorā” 8 akad. st. kopapjomā.

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācija Starptautiska zinātniska konference “Communication as translatio: 2006 Nordic – Baltic – Russian cultural dialogues” Starptautiskās zinātniskās konferences “Māja Baltijas un slāvu 2001 kultūrās” rīcības komitejas locekle. Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis DU Latviešu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu 2006 krājuma “Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas” galvenā redaktore. Daugavpils, Saule, 2006. Komparatīvistikas almanaha 1.sēj. Евгений Шешолин: судьба и 2005 твочество.- Daugavpils, Saule, 2005 redkolēģijas locekle. 119

Redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu kr. Пространство и время в 2002 литературе и искусстве N. 11, 1 – 2 ч. - Daugavpils, Saule, 2002. Piedalīšanās DU koleģiālās institūcijās DU Senāta locekle 2005 DU Humanitārās fakultātes Domes locekle 2005

2006. gada 28. decembrī Maija Burima

120

CURRICULUM VITAE Andra Kazjukeviča dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES Latviešu, poļu un krievu valoda - pilnā apjomā vācu valoda, angļu valoda - pamatlīmenī

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI doktorantūra 1999-2002 DU Humanitārā fakultāte MA Philol. 1999 DU Humanitārā fakultāte Maģistra darbs „D. Mereţkovska triloģija Kristus un Antikrists kā vienots veselums” maģistrantūra 1997-1999 DU Humanitārā fakultāte BA 1991-1997 DU Humanitārā fakultāte spec. krievu valodas un literatūras un poļu valodas skolotājs vidējā 1981-1991 Daugavpils 10. vidusskola

DARBA PIEREDZE 2001 - lektors Daugavpils Universitāte Krievu literatūras un kultūras katedra 2005-2006 pētnieks Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Komparatīvistikas institūts 1998-2000 asistents Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte Krievu literatūras un kultūras katedra 1998-1999 skolotājs Daugavpils 1.Valsts ģimnāzija 1997-1998 asistents Daugavpils Universitāte Vispārīgas un krievu valodniecības katedra

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 12 1.Пространство в романе Д. Мережковского «Юлиан Отступник//Пространствои время в литературе и искусстве. Выпуск 9.- Daugavpils, 1998. - 42-49. lpp. 2.Пространство и время в романе Г.Сенкевича «Quo vadis». Славянские чтения I.- Daugavpils-Rēzekne, 2000. 92.-98. 3.О пространственно-временных структурах в романах Г.Сенкевича «Quo vadis» и Д.Мережковского «Юлиан Отступник».// Словесность и современность. Материалы конференции в 3-х частях. Ч.1. Литературоведение.- Пермь, 2000.179.- 187. lpp. 4.Пространство в романе Д.Мережковского «Воскресшие боги» («Леонардо да Винчи»).// Studia Slavica II.Сборник научных трудов молодых филологов.- Таллинн, 2001.75.-86.lpp. 5. Христианский код в романах Г.Сенкевича «Quo vadis» и Д.Мережковского «Юлиан 121

Отступник». // Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē. Konferences materiāli. Rīga, 2001. 65.-72. lpp. 6.Дом в романе С. Жеромского ''Бездомные люди''// Пространство и время в литературе и искусстве.Дом в европейской картине мира. Даугавпилс, 2001, Выпуск 10. С.75- 81. 7.Пространство в романе Г. Сенкевича «Потоп».// Meninis tekstas: Suvokimas. Analize. Interpretacija Nr 3. Moksliniu straipsniu rinkinis.Vilnius, 2002, с. 109 – 118. 8.Система топосов в ''Дзядах'' Адама Мицкевича // Филологические чтения 2001, Даугавпилс, 2002, с.109-117. 9.Оппозиция польское – непольское в исторических романах Г. Сенкевича ( Opozycja polskie – niepolskie w powiesciach historycznych H. Sienkiewicza)// Единство и своеобразие национальных литератур в мировом литературном процессе. Санкт – Петербург, 2002. Стр. 61 – 63. 10.Дом в исторических романах Генрика Сенкевича // Пространство и время в литературе и искусстве. Выпуск 11. Ч.2, Даугавпилс, 2002, с.104- 112. Г. Сенкевич и Д. Мережковский: два взгляда на одну проблему (христианское в романах “Quo vadis” и '' Юлиан Отступник'' // Беларуска – руска – польскае супастауляльнае мовазнауства, лiтаратураразнауства, культуралогiя. Ч.1. Вiцебск, 2003. Стр. 188- 189. Мир Инфлянтии в рецепции Казимира Буйницкого // Литературные явления и культурные контексты,Санкт – Петербург, 2005, с.62 – 73. Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs -43 DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījumi 2000g. 27.01-29.01, Daugavpils, ref. Оппозиция польское – непольское в исторических романах Г. Сенкевича Zinātniskā konference Telpa un laiks literatūrā un mākslā. Māja Eiropas pasaules ainā., 2000.g. 5.04-7.04, Daugavpils, ref. Дом в романе С. Жеромского ''Бездомные люди''. Starptautiskā konference V Slāvu lasījūmi, 2000 g. 19.05 – 21 . 05, Daugavpils, ref. Пространство в романе Г.Сенкевича ''Потоп'' Zinātniskais seminārs Krievu dzēja:1921 gads., 2000g. 3.12- 4.12, Daugavpils, ref. Блок в художественном сознании М.Цветаевой. DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījūmi, 2001g. 25.01-26.01, Daugavpils, ref. Природа и цивилизация в исторических романах Г.Сенкевича S.Krţiţanovska daiļradei veltīts zinātniskais seminārs, 2001g. 26.01-27.01, Daugavpils, ref. Пограничные зоны в художественном мире С.Кржижановского Jauno filologu starptautiskais zinātniskais seminārs Tallina, Igaunija , 2001.gada, 22.02 – 24.02, ref. Костел в исторических романах Г.Сенкевича Starptautiskā konference Telpa un laiks literatūrā un mākslā. Māja Eiropas pasaules ainā, 2001.g.5.-7.04, Daugavpils,ref. Дом в исторических романах Г.Сенкевича Starptautiskā konference Единство и национальное своеобразие в мировом литературном процессе(53 Герценовские чтения), Sanktpēterburga, Krievija,2001.g.21.-22.04, ref. Исторический роман Г.Сенкевича как структура Starptautiskā konference VI Slāvu lasījūmi, 2001g. 21.-23.05 Daugavpils, ref. Корчма в исторических романах Г.Сенкевича Jauno filologu starptautiskais seminārs Tallinna, Igaunija, 2002 g. 20.-22.02,ref. Америка в художественном сознании Г.Сенкевича Jauno filologu starptautiskais seminārs Rīga, Latvija, 2002 g.24.-25.02, ref. Система топосов в малой прозе Г.Сенкевича Zinātniskā konference XX gs.kultūras paradigmas 2002g.15.-16.03,Daugavpils, ref. Феномен Робинзона в культуре конца XX века X Starptautiskais seminārs Telpa un laiks literatūra un māksla,2002g. 5.-6.04,Daugavpils, ref. 122

Система топосов в исторических романах Г.Сенкевича Starptautiskā konference VII Slāvu lasījūmi, 2002.g 24.-25.05,Daugavpils, ref. Сакральное в исторической прозе Г.Сенкевича L.Dobičina daiļradei veltītie zinātniskie lasījūmi, 2002g. 6.12-7.12, Daugavpils, ref. Польский мир у Г.Сенкевича и Л. Добычина DU Humanitārās fakultātes XIII Zinātniskie lasījūmi, 2003g 30.01 – 1.02, Daugavpils, ref. Роман Г. Сенкевича Quo vadis и роман В.Брюсова Алтарь Победы Jauno filologu zinātniskais seminārs Tallina, Igaunija 2003g.18.02-20.02, ref. Американский текст в малой прозе Г.Сенкевича Zinātniskā konference XXgs.kultūras paradigmas, 2003.g.14.marts, Daugavpils, ref. Джеймс Бонд - из 60-х в 90-е Starptautiskā konference Baltu un slāvu telpiskie modeļi, 2003.g 3.04-5.04, Daugavpils, ref. Пространство в романе Б.Шульца „Коричные лавки” Starptautiska konference Беларуска-руска-польскае супастауляльнае мовазнауства,лiтаратуразнауства,культуралогiя,2003g.15.05-17.05,Vitebska, Baltkrievija, ref. Г.Сенкевич и Д.Мережковский:два взгляда на одну проблему(христианское в романах Quo vadis и Юлиан Отступник) Latgales forums, 2003g.26.-27.09, Līvani, ref. Latgale K.Bujnicka atmiľās. DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījūmi,2004g. 27.01-29.01, Daugavpils, ref. Роман Г.Сенкевича Quo vadis и повесть Пойдем за ним. Starptautiskā konference Baltu un slāvu antropoloģija, 2004 g. 1.-3.04., Daugavpils, ref. Человек в романе К. Буйницкого „Воспоминания ксендза Йордана”. 46.DU Jauno zinātnieku konference, 2004 g. 21.-22.04, Daugavpils, ref. Религиозные концепты в исторических романах Г. Сенкевича. Starptautiskā konference Texts and Contexts:the Movement of Language, 2004g.6.-7.05, Kauľa, Lietuva, ref. Эволюция пространственных структур в прозе Г.Сенкевича. Latgales kultūras izpētei veltīta zinātniskā konference,2004 g.21.05, Daugavpils, ref. H Senkevičs un K. Bujnickis poļu vēsturiskā romāna tradicijas kontekstā. Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātľu pētnieku kolokvijs, 2004.g. 24.05- 25.05, Daugavpils, ref. Мир Инфлянтии в рецепции К.Буйницкого. LPI XII zinātniskā konference Latgales pagātne, tagadne,nākotne,2004g. 8.-9.10,Dagda, ref. Inflantija K. Bujnicka romānā „Priestera Jordana atmiņas” Zinātniskais seminārs Latviešu neoromantisms Eiropas neoromantisma kontekstā, 2004g. 15.10,Daugavpils, ref. „В пустыне и пуще” Г.Сенкевичa: неоромантизм? Zinātniskā konference Tulkojumsa kā kultūru dialogs, 2004 g. 3.12-4.12. Daugavpils, Стихотворение А.Мицкевича в русском переводе: трансформация картины мира. XV DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījūmi, 2005g. 28.-30.01, Daugavpils, ref. Роман Ю.И.Крашевского Рим Нерона и роман Г.Сенкевича Quo vadis. Starptautiskā jauno filologu konference, 2005g.16.-18.02, Tallinna, Igaunija, ref. Инфлянтия в творчестве латгальских литераторов второй половины 19 века. Starptautiskā konference Templis baltu un slāvu kultūrās, 2005g.1.-3.04, Daugavpils, ref. Храм в малой прозе Г.Сенкевича Starptautiskā konference Recepcja literatury polskiej na swiecie, 2005g.16.-18.05, Katowice, Polija, ref. Literatura polska w czasopismach literackich na Lotwie („Karogs”) Starptautiskā konference Polijas un Baltijas kultūras sakari,2005g.26.-28.10, Daugavpils, ref. Recepcja literatury polskiej w czasopismach literackich na Lotwie Zinātniskā konference Neoromantisms un estētisms literatūrā, 2005g. 3.-4.11,Daugavpils, ref. Neoromantisma motīvi H.Senkeviča daiļradē. XVI DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījūmi 2006g.26.-27.01, Daugavpils, ref. Польские цветы Ю.Тувима. 123

Starptautiskā konference Поэтика малых художественных форм,2006g. 27.-29.04, Viļľa, Lietuva, ref. Пространство в Малой Трилогии Г.Сенкевича. Starptautiskā konference Rodzina i rodzinnosc w literaturze polskiej drugiej polowy 19 wieku, 2006 g. 8.-10.05, Lodza, Polija, ref. Rodzina w powiesci K.Bujnickiego Pamietniki ksiedza Jordana (kopā ar K.Barkovsku) Sanktpēterburgas un Daugavpils jauno filologu kolokvijs, 2006 g. 22.- 24.05, Daugavpils, ref. Польская литература в журнале Карогс. Starptautiskā konference Polijas un Baltijas kultūras sakari. 2006.g. 25. – 26. oktobrī, Daugavpils, ref. Literatura polska w antologii poeziji latgalskiej „Kokle”. 43.Starptautiskā konference Krievu dzeja: 1924.g. 2006.g. 24-25. novembrī, Daugavpils. Ref. Стихи Ю.Тувима 1924 г. в русских переводах.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi - Vadītie maģistra darbi - Vadītie bakalaura darbi 19 Docētie studiju kursi: Bakalaura akadēmisko studiju programma “Filoloģija” 17.- 19.gs. ārzemju literatūras vēsture 2 kredītpunkti Poļu literatūras vēsture (19.gs.) 4 kredītpunkti Slāvu literatūras vēsture 2 kredītpunkti Literaturzinātnes pamati 2 kredītpunkti Literārā teksta interpretācija 5 kredītpunkti Vecā un Jaunā Derība kā reliģijas un kultūras pieminekļis 2 kredītpunkti Polijas kultūrstudijas 4 kredītpunkti Funkcionālā komunikācija (poļu filoloģija) 2 kredītpunkti Normatīva gramātika (poļu filoloģija) 2 kredītpunkti Maģistra akadēmisko studiju programma “Filoloģija” Prozas teorija 2 kredītpunkti Maģistra akadēmisko studiju programma “Kultūras vēsture un teorija” Reliģijas teksts pasaules kultūrā 2 kredītpunkti Kvalifikācijas celšana Staţēšanas Tallinas Universitāte 2000 g.aprīlis-maijs Krakovas Jagellonu Universitātes grants zinātniskājam darbam (Karalienes Jadvigas Fonda stipendija) 2002 g. janvāris Darbs Jagellonu bibliotekā Krakovā Staţēšanas Krakovas Jagelonu Universitātē 2006 g.decembris Lekciju kursa lasīšana Silēzijas Universitāte Katovicē Socrates- 2006 g. marts-aprīlis Erasmus apmaiľas programmas ietvaros 2006 g.marts Lekciju kursa lasīšana Silēzijas Universitātē Katovicē Socrates- Erasmus apmaiľas programmas ietvaros. 2005 g. maijs

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis DU Jauno zinātnieku konferenču Rīcības komitejas loceklis 2003., 2004. Konferences Telpa un laiks literatūrā un mākslā Rīcības komitejas 2002., 2003., 2004. loceklis Konferences Slāvu lasījūmi Rīcības komitejas loceklis 2002.,2003.,2006. A.Čehova dairadei veltīta semināra Rīcības komitejas loceklis 2004. Konferences Polijas un Baltijas kultūras sakari Rīcības komitejas 2005., 2006. priekšsēdētājs 124

Konferences Krievu dzeja :1924 gads Rīcības komitejas loceklis 2006.

2006. gada 19. decembrī Andris Kazjukevičs

125

CURRICULUM VITAE Kaspara Kļaviľa dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES Latviešu, krievu, angļu, vācu, franču valodas – pilnā apjomā, Latīľu, viduslejasvācu un vidusaugšvācu senās valodas – pilnā apjomā lasīšanas vajadzībām, poļu un lietuviešu valodas – pamatlīmenī (tikai lasīšanai)

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr. hist. 1995 Disertācija ““Vācu ordeľa ideoloģija un mentalitāte 13. un 14. gs. Livonijas vēsturisko notikumu kontekstā.” doktorantūra 1992-1995 LU Vēstures un filozofijas fakultāte Programmu 1989-1991 Hamburgas Universitāte un Minhenes Universitāte studijas augstākā 1986-1992 Latvijas Universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte vidējā 1976-1986 Rīgas 5. vidusskola

DARBA PIEREDZE 2005 - asoc. prof. Daugavpils Universitāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra, Vienības iela 13, LV-5407 2004 pētniecības zinātniskais Monaša Universitāte Austrālijā līdzstrādnieks 2003 vieslektors Rūzvelta Universitāte ASV 2003 AABS LU pastāvīgais Baltijas Akadēmiskais Centrs pētniecības lektors 1995-1997 lektors LU Vēstures un filozofijas fakultāte Latvijas vēstures katedra

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Monogrāfijas 1 “Vācu ordenis un Livonija” Izdevniecība: Garā pupa, Rīga, Latvija, 2000. 112 lpp. Raksti recenzētos izdevumos 6 The Ideology of Christianity and Pagan Practice among the Teutonic Knights: The Case of the Baltic Region. Publicēts Journal of Baltic Studies, Vol. XXXVII, Number 3, Fall 2006. Cultural and Historical Contacts between Latvia and Prussia in the 16th - 18th Centuries. Publicēts šogad, izdevumā “Humanities and Social Sciences. Latvia”, 3 (49) / 2006. 126

Raksts: “Eduarda Bīriľa atmiľas”. Publicēts 2006. gada Latvijas Vēstures Institūta Ţurnālā. Nr.3 (60) Eduarda Bīriľa memuāri kā avots par 1905. gada revolūcijas ģenēzi Latvijā. Publicēts akadēmiskajā ţurnālā LATVIJAS VĒSTURE, 2005.g. 4(60). “Nezināmās Augusta Bīlenšteina vēstules”. Publicēts Latvijas Vēstures Institūta Ţurnālā. Rīga, 2005. gads, 3 (56). "Mīti, konjunktūra un aktuālas vērtības Latvijas vēsturē”. Publicēts akadēmiskajā ţurnālā LATVIJAS VĒSTURE, 2004., 3(55).

Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 3 Eastern Prussia and Livonia: Interactions of Power and Culture from the 13th to the 18th century. Publicēts CLIOHRES.net izdevumā “Power and Culture”, 306 (21.), 2006 “Die Idee des Mittelalters als Beispiel des wechselnden Wertesystems in Lettland während des 20.Jahrhunderts”. Raksts ţurnālā BALTICA, 1.sēj., 10 lpp. Izdevniecība: Horst Freitag, Hamburga, Vācija, 2001. “Die Interpretationen des Mittelalters in Lettland während des nationalen Erwachens der Letten”. Raksts ţurnālā BALTICA , 3.sēj., 12 lpp. Izdevniecība: Horst Freitag, Hamburga, Vācija, 2000. Konferenču tēzes 3 “The Extraordinary Modernization of Latvia at the end of the 19th Century as a Precondition for the 1905 Revolution”. Tēzes publicētas 6. Baltijas studiju konferencei Valmierā: The Baltic Way in Europe. Revolution and Evolution. Vlamiera, Latvia June 17 - 19, 2005. “The Myth of Videvuds in the Prussian and Latvian History: Two Different Identities from a Common Source”. ( 12. Baltijas studiju konferences tēzes Melburnā, Austrālijā, 2004. gada 2. oktobrī ). “The Influence of Latvian Popular Culture on the Birth of Modern European Medievalism”. (Once and Future Medievalism conferences tēzes Melburnā, Austrālijā, 2004. gada 27. un 28. septembrī ). Populārzinātniskas publikācijas 12 “Pārdomas lasot kādu nezināmu Emīla Dārziľa vēstuli.” Publicēts literatūras mēnešrakstā KAROGS, Rīga. 2006. gada janvāris, 1. “Vēsturnieka piezīmes romānu lasot.” Publicēts literatūras mēnešrakstā KAROGS, Rīga, 2005.gada septembris, 9. „Velns un deviľas asakas!” Publicēts literatūras mēnešrakstā KAROGS, Rīga, 2005. gada jūlijs, 7. „Pagātnes pielāgošana tagadnes vajadzībām”. Publicēts UNIVERSITAS: LATVIJAS KORPORĀCIJU APVIENĪBAS UN STUDENŠU PREZIDIJU KONVENTA LAIKRAKSTS. New York. 2005. gada Nr. 89 (252). „Magnus, dāľu princis: klišeju vienība un cīľa”. Publicēts literatūras mēnešrakstā KAROGS, Rīga, 2005. gada februāris, 2. „Zīmogs sarkanā vaskā un seno latgaļu civilizācija”. Publicēts literatūras mēnešrakstā KAROGS, Rīga, 2005. gada marts, 3. „Baltijas vāciešu un latviešu kopīgā pagātne”. Publicēts laikrakstā DIENA. Rīga, 2005. gada 19. marts. “The bon sauvage - slavery - the folk oral tradition, and some myths about Latvian history”. ( AABS materiālu kolekcija sakarā ar lekciju 2003. gada aprīlī ). “The History of Ideas. A Baltic Perspective”. ( AABS materiālu kolekcija sakarā ar lekciju 2003. gada februārī ). 127

“Progresa ideja vēsturē - cerību tradīcija un tās noliegums. Publicēts laikrakstā IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA. Rīga, 2001. Kad ir izdevīgi atcerēties savu tuvāko. Raiľa Jāzeps un mēs. Publicēts literatūras mēnešrakstā KAROGS, Rīga, 2006. gada marts, 3. „Edgara Karika simfonija Nr. 1”. ( Internetā publicēta recenzija muzikoloģijas nozarē, sakarā ar komponista Edgara Karika 1. simfonijas prezentāciju 2005. gada 6. martā LU, AABS birojā ).

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 14 Daugavpils Universitātes zinātniska konference „Polijas un Baltijas kultūras sakari” Daugavpils Universitāte (Daugavpils) 2006. g. 26. – 27.oktobris. Referāts „Senās Latgales tēlojums Mihaela Borha poēmā Jersika“ (angļu valodā)

Daugavpils Universitātes zinātniska konference „Gustavs Manteifelis (1832-1916) latviešu (latgaliešu), poļu, vācu kultūrā un vēsturē”. Daugavpils Universitāte (Daugavpils) 2006. g. 27. – 28. oktobris. Referāts „G. Manteifeļa ieguldījums seno latviešu arheoloģijas un etnogrāfijas izpētē” (vācu valodā)

CLIOHRES.net konference: „Vara un kultūra”. Kardifas Universitāte (Velsa) 2006.g.17.-18. febr. Referāts „Vara un kultūra Austrumprūsijā un Livonijā no 13. līdz 18. gs.”(angļu valodā)

Austrumprūsijas reģions: starp pagātni un tagadni. LU (Latvija) 2005.g. 9.-10.dec. Referāts „Latvijas – Prūsijas garīgie kontakti (16.-18.gs.)

Dţuzepes Mazzini 200 gadu atcerei veltīta konference LU Mazā aulā Rīgā (Latvijā) 2005.g. 26. okt. Referāts „Kāpēc mums šodien būtu jārunā par Mazzini. Itālijas un Latvijas vēsturiskie sakari” (angļu valodā)

Nācija un valoda ZA-Eiropā Līneburgā (Vācijā) 2005.g. 13.-15. okt. Referāts „Latviešu tautas kultūras uztvere”(angļu valodā)

6. Baltijas studiju konference Eiropā: „Baltijas ceļš Eiropā. Revolūcija un evolūcija”. Vidzemes augstskola (Latvija) 2005.g. 17.-19. jūn. Referāts „Latvijas ārkārtīgā modernizācija 19. gs. beigās kā priekšnoteikums 1905. gada revolūcijai” (angļu valodā)

40. Starptautiskais viduslaiku studiju kongress Kalamazū (ASV) 2005.g. 5.-8. maijs. Referāts „Vācu Ordenis un vietējais pagānisms Baltijas reģionā 13. un 14. gs.” (angļu valodā)

Baltijas Universitātes konference Ciazen (Polijā) 2004.g. 25.-28. nov. Darba grupas rezultātu prezentēšana ar referātu („Life conditions and social concerns”).

12. Baltijas studiju konference Melburnā (Austrālijā) 2004.g. 2. okt. Referāts „Mīts par Videvutu Prūsijas un Latvijas vēsturē: divas atšķirīgas identitātes no viena avota” (angļu valodā)

Medievālismam veltīta konference „Once and Future Medievalism” Melburnas Universitātē (Austrālijā) 2004.g. 27.-28. sept. Referāts „Latviešu tautas kultūras nozīme Eiropas modernā medievālisma ģenēzē” (angļu valodā) 128

Konference „Āfrikas materiāla nozīme Latvijas ideju transformācijā. Voldemārs Matvejs un afrikāľu mākslas atzīšana modernajā Eiropā”. Rūzvelta Universitāte (ASV) 2004. g. 25. februārī. Referāts „Afrikāľu māksla un Voldemāra Matveja identitāte” (angļu valodā)

Vācu valoda un literatūra Baltijas jūras reģionā LU, Rīgā (Latvijā) 2002.g. 25.-26. apr. Referāts „Vācu filozofijas emocionālā uztvere latviešu sabiedrībā” (vācu valodā)

Baltijas tiesiskā kultūra un vācu tieslietu terminoloģijas leksikons Heidelbergas Universitātē (Vācijā) 2002.g. 8.-10. apr. Referāts „Senās Livonijas vietējo iedzīvotāju tiesiskais stāvoklis: mīts un realitāte”(vācu valodā)

Dalība ar referātu cita veida konferencēs - 1 Konference „Daugavpils kultūras apritē”. DU, Daugavpils (Latvijā) 2006.g. 18. maijā. Referāts „Baltijas jezuīti un to intelektuālā misija”

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi 1 Vadītie maģistra darbi Vadītie bakalaura darbi 1 Docētie studiju kursi: Bakalaura akadēmisko studiju programma “Filoloģija” Ievads kultūras vadībā 2 kredītpunkti Akadēmiskā maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” Vēstures metodoloģijas 4 kredītpunkti 19. – 20. gs. historiogrāfija 2 kredītpunkti Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 4 kredītpunkti Kultūra un mūsdienu tehnoloģijas 1 kredītpunkti Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrību sintēze seno latgaļu zemēs 2 kredītpunkti 13. gs. Baltijas jezuītu darbība 2 kredītpunkti DU HF Skolotāju programma Arheoloģiskais materiāls kultūras vēstures apguvē 2 kredītpunkti DU DMF programmas Pasaules kultūras vēsture 2 kredītpunkti

Kvalifikācijas celšana Pētniecības darbs Herdera Institūtā, Marburga 1996 Staţēšanās Centrāleiropas Universitātē Budapeštā 1995-1996 Pētniecības darbs Minsteres Universitātē, Minstere 1992-1993 Vēstures zinātnisko metoţu kurss, Zalcburga 1990

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Pētnieciskā centra vadība FLIO projekta izglītības nodaļas vadība 2003-2006

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis 129

Konferences „Daugavpils kultūras apritē” organizācijas komitejas 2006.g. 18. maijā. loceklis. DU, Daugavpils (Latvijā) Starptautiskas konferences „Āfrikas materiāla nozīme Latvijas ideju 2004. g. 25. februāris transformācijā. Voldemārs Matvejs un afrikāľu mākslas atzīšana modernajā Eiropā” organizācijas komitejas loceklis. Rūzvelta Universitāte (ASV)

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis Redakcijas kolēģijas loceklis pirmajam „Lāčplēša” atdzejojumam 2006.g. angļu valodā (atdz. Arturs Kroplijs) (tiks publicēts 2007.g.)

2006. gada 28. decembrī Kaspars Kļaviľš 130

CURRICULUM VITAE Ingrīdas Kupšānes dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā vācu valoda - pamatlīmenī

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr.filol. 2006 Disertācija „Emigranta apziľas modeļi: G. Janovskis un G. Gazdanovs”. doktorantūra 1998-2001 DU Humanitārā fakultāte MA Philol. 1997 Maģistra darbs „Mākslinieciskā pasaule G. Janovska romānā „Uz neatgriešanos””. maģistrantūra 1995-1997 DU Humanitārā fakultāte augstākā 1990-1995 DU Humanitārā fakultāte latviešu valodas un literatūras un Latvijas kultūras vēstures skolotāja vidusskolā, vācu valodas skolotāja pamatskolā vidējā 1989 Daugavpils rajona Bebrenes vidusskola

DARBA PIEREDZE 2007 - Latviešu Daugavpils Universitāte, Latviešu literatūras un literatūras un kultūras katedra, Vienības iela 13, LV-5407 kultūras katedras docente 2000 - lektore Daugavpils Universitāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1998 - 2000 asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1997-1998 asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Pirmskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte 1995-1998 vecākā Daugavpils Pedagoģiskā universitāte laborante Vēstures katedra 1994-1995 skolotāja Daugavpils Interkoledţa

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Publikācijas atbilstošajā zinātľu nozarē Raksti recenzētos izdevumos 7 Kupšāne, I. Mākslinieciskā telpa un laiks G. Janovska romānā “Pēc pastardienas”// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē.- Liepāja, 2002.- 161. – 171. lpp. Kupšāne, I. Эмигрант в прозе Г. Яновского// Единство и национальное своеобразие в мировом литературном процессе.- Вып. 6.- Санкт-Петербург, 2002.- С. 63. – 65. 131

Kupšāne, I. Telpa G. Janovska romānā “Novakare”// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē.- Liepāja, 2004.- 237. – 245. lpp. Kupšāne, I. Чужой город в прозе Г. Газданова и Г. Яновского// Meninis tekstas: Suvokimas. Analize. Interpretacija.- Viļľa: VPU leidykla, 2004.- 253. – 258. lpp. Kupšāne, I. Mākslinieciskais laiks G. Gazdanova un G. Janovska prozā// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Latviešu literatūra. Rakstu krājums 10.- Liepāja, 2005.- 155. – 161. lpp. Kupšāne, I. Torna A. Dziļuma un G. Janovska romānos// Prace Bałtytyzne 3. Język. Literatura. Kultura. Warszawa, 2006.- 331. – 337. lpp. Kupšāne, I. Bēgļu tēma A. Dziļuma romānā „Tiesas svētdiena” un A. Vīrlaida darbā „Apzīmogotie”// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Latviešu literatūra. Rakstu krājums 12.- Liepāja, 2007.- 173. – 179. lpp.

Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 11 Kupšāne, I. Skolas un vecāku sadarbība: iespējas un realitāte// Latvijas sākumskolas skolotāju asociācijas rīkotā Baltijas valstu konference “Sākam mācīties: pieredze, problēmas risinājumi”. Daugavpils: Saule, 1998. Kupšāne, I. Mākslinieciskā telpa un laiks G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2001.- 89. - 92. lpp. Kupšāne, I. Ceļa hronotops G.Janovska romānā “Pēc pastardienas”// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2001.- 93. – 96. lpp. Kupšāne, I. Dzimtenes toposs G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Valoda un literatūra kultūras apritē.- Rīga, 2001.- 83. – 91. lpp. Kupšāne, I. Māja G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Пространство и время в литературе и икусстве. Дом в европейской картине мира.- Даугавпилс.,2000.- 144. – 150. lpp. Kupšāne, I. Meţs G. Janovska romānā “Dziesma meţam”// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2002.- 113. – 118. lpp. Kupšāne, I. Emigrants G. Janovska romānā “Pār Trentu kāpj migla”// Valoda un literatūra kultūras apritē.- Rīga, 2002. Kupšāne, I. Toposu sistēma G. Janovska romānā “Balsis aiz tumsas”// Пространство и время в литературе и искусстве. Дом в европейской картине мира. 11.- Ч. 2.- DU: Saule, 2002.- 70. – 76. lpp. Kupšāne, I. Parīzes toposs G. Gazdanova romānā “Nakts ceļi”// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2004.- 186. – 192. lpp. Kupšāne, I. Opozīcija “dzīvība – nāve” G. Gazdanova romānā “Aleksandra Volfa rēgs”// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2004.- 186. – 192. lpp. Kupšāne I. Telpa G. Gazdanova romānā Vakars pie Klēras// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 6.- Daugavpils, 2006.- 67. – 73. lpp.

Kupšāne I. Heidelberga G. Janovska romānā “Ēnu menuets”// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 10.- Daugavpils, 2007.- 105. – 112. lpp.

Kupšāne I. Debespušu semantika G. Janovska prozā// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 11.- Daugavpils, 2008.- 45. – 54. lpp.

Kupšāne I. Latgales teksts J. Klīdzēja prozā// Latgale kā kultūras pierobeţa.- DU: Saule, 2008.- 132

329.- 336.lpp.

Kupšāne I. Iracionālā kategorija G. Janovska prozā // Literatūra un kultūra:process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 12.- Daugavpils, 2009.- 58. - 65.lpp.

Populārzinātniskas publikācijas 2 Эмигрант в романе Г.Яновского “Над Трентой поднимается туман” и в рассказе Г.Газданова “Черные лебеди”// Komparatyvistika šiandien: teorija ir praktika. Tarptautine moksline konferencija-diskusija Scientific Conference-Discusion Vilniaus pedagoginis universitetas Vilnius 2000.- 186.lpp.(tēzes) Emigranta apziľas modeļi: G. Janovskis un G. Gazdanovs. Promocijas darba kopsavilkums.- Daugavpils, 2006.- 58 lpp.

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 27 2000.g. janvāris, DPU Zinātniskie lasījumi. Tēma: Meţs G. Janovska romānā “Dziesma meţam”. 2000. gada aprīlis, DPU Humanitārās fakultātes zinātniskais seminārs “Telpa un laiks literatūrā un mākslā. Māja Eiropas pasaules ainā”. Tēma: Māja G. Janovska romānā “Uz neatgriešanos”. 2000.g. februāris. LU 58. zinātniskā konference “Valoda un literatūra kultūras apritē”. Tēma: Dzimtenes toposs G. Janovska romānā “Uz neatgriešanos”. 2001. g. janvāris. DPU Humanitārās fakultātes XI Zinātniskie lasījumi. Tēma: Mākslinieciskā telpa un laiks G. Janovska romānā “Pār Trentu kāpj migla”. 2001.g. februāris, LU 59. zinātniskā konference “Valoda un literatūra kultūras apritē”. Tēma: Emigrants G. Janovska romānā “Pār Trentu kāpj migla”. 2001.g. februāris, LPA 7. konference “Aktuālās problēmas literatūras zinātnē”. Tēma: Mākslinieciskā telpa un laiks G. Janovska romānā ”Pēc pastardienas”. 2001.g. aprīlis, DPU Krievu literatūras un kultūras katedras org. konference “Māja Baltijas un slāvu kultūrās”. Tēma: Toposu sistēma G. Janovska romānā “Balsis iz tumsas”. 2002. gada 24. – 25. janvāris, DU HF XII Zinātniskie lasījumi. Tēma: Opozīcija “dzīvība – nāve” G.Gazdanova romānā “Aleksandra Volfa rēgs”. 2002. gada 23. – 24.maijs, LPA 5. starptautiskā konference “Sabiedrība un kultūra”. Tēma: Trimdas pārdzīvojums G.Janovska romānos. 2002. gada 5. – 6. aprīlis, DU X Starptautiskais seminārs „Telpa un laiks literatūra un mākslā”. Tēma: Dzimtene latviešu emigrantu vecākās paaudzes prozā. 2002. gada 14. – 15.novembris, DU starptautiska zinātniska konference “Emigrācija un kultūra”. Tēma: Ceļa hronotops G.Gazdanova romānos. 2003. gada janvāris, DU HF XIII Zinātniskie lasījumi. Tēma: Parīzes toposs G. Gazdanova romānā “Nakts ceļi”. 2003. gada februāris, LPA 9. konference “Aktuālas problēmas literatūrzinātnē”. Tēma: Mākslinieciskā telpa G. Janovska romānā “Balsis aiz tumsas”. 2003. gada aprīlis, DU starptautiskais seminārs „Telpa un laiks literatūrā un mākslā”. Tēma: Telpa G. Janovska romānā “Novakare”. 2003. gada janvāris, DU HF XIV Zinātniskie lasījumi. Tēma: Telpa G. Gazdanova romānā “Vakars pie Klēras”. 2004. gada februāris, LPA 10. konference “Aktuālas problēmas literatūrzinātnē”. Tēma: Mākslinieciskais laiks G. Janovska un G. Gazdanova prozā. 2004. gada aprīlis, DU starptautiskais seminārs „Telpa un laiks literatūra un mākslā”. Tēma: Karavīrs G. Janovska un G. Gazdanova prozā. 2004. gada 22. – 24. aprīlis, Viļľas Pedagoģiskajā universitātē VI starptautiskā zinātniskā 133

konference “Mūsdienu hermeneitika un teksta interpretācija (lingvistiskais, literatūrzinātniskais un didaktiskais aspekts). Tēma: Svešā pilsēta G. Janovska un G. Gazdanova prozā. 2005. gada 10. martā, Varšavas Universitātē starptautiskā zinātniskā konference “Bałtystyka jako filologia rodzima i filologia obca”. Tēma: Torna A. Dziļuma un G. Janovska romānos. 2005. gada maijs, DU starpt. zin. konference “Bērns kultūrā”. Tēma: Bērns V. Braslas filmā “Ūdensbusmba resnajam runcim”. 2006. gada 26. janvāris, DU HF XVI Zinātniskie lasījumi. Tēma: Heidelberga G. Janovska romānā “Ēnu menuets”. 2006. gada marts, LPA 12. konference “Aktuālas problēmas literatūrzinātnē”. Tēma: “Bēgļu tēma A. Dziļuma romānā “Tiesas svētdiena” un A. Vīrlaida darbā “Apzīmogotie””. 2006. gada novembris, Latvijas Universitātē starpt. zin. konf. „Rīga: teksta semiotika”. Tēma: Rīgas reālijas G. Janovska romānā „Ines”. 2007. gada 25. janvāris, DU HF XVII Zinātniskie lasījumi. Tēma: „Debespušu semantika G. Janovska prozā”. 2007. gada 1.-3. marts, LPA 13. konference “Aktuālas problēmas literatūrzinātnē”. Tēma: „K. Hamsuna teksts G. Janovska prozā”. 2007. gada 10. – 11. maijs, DU starpt. zin. konf. „Iracionālais, mistiskais noslēpumainais kultūrā”. Tēma: „Iracionālā kategorija G. Janovska prozā”. 2007. gada 12. – 14. novembris, Latgales kongress DU. Tēma: „Latgales teksts J. Klīdzēja prozā”.

Dalība ar referātu cita veida konferencēs -1 2003. gada 11. novembris, DU kolokvijs “Latvieši – ebreji. Kultūru dialogs”. Tēma: Ebreju teksts G. Janovska romānā “Pilsēta pie upes”.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi - Vadītie maģistra darbi 6 Vadītie bakalaura darbi 14 Docētie studiju kursi: Bakalaura akadēmisko studiju programma “Vēsture un kultūras vēsture” Latviešu sadzīves vēsture 2 kredītpunkti Latvijas teātra un kino vēsture 2 kredītpunkti Bakalaura akadēmisko studiju programma „Filoloģija” Latviešu trimdas proza 2 kredītpunkti Latviešu trimdas literatūra 2 kredītpunkti Profesionālo studiju programma „Vēstures un kultūras vēstures skolotājs” Teātra izrādes un filmas analīze 2 kredītpunkti Profesionālo studiju programma „Latviešu valodas un literatūras skolotājs” Literatūras un kultūras vēstures integrācijas iespējas 2 kredītpunkti Maģistra akadēmisko studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” Jaunākās tendences skatuves mākslā 2 kredītpunkti Latviešu kultūra Eiropas kultūras kontekstā 2 kredītpunkti Mazākumtautību kultūra Latvijā 2 kredītpunkti Maģistra akadēmisko studiju programma “Filoloģija” Drāmas teorija 2 kredītpunkti Baltijas tautu literatūra (igauľu literatūra) 2 kredītpunkti Latviešu trimdas literatūra (proza, drāma) 2 kredītpunkti 134

Profesionālā maģistra studiju programma „Starpkultūru attiecības” Mazākumtautību kultūra Latvijas novados 2 kredītpunkti Latvijas kultūras vēsture 2 kredītpunkti

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis „Globalizācija un kultūra” 2003. gada Daugavpils Universitāte 4.-5. decembrī

„Daugavpils kultūras apritē: Societas Jesu” 2006. gada 18. maijā Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XVIII 2008. gada janvārī Zinātniskie lasījumi

2006. gada 28.decembrī. Ingrīda Kupšāne 135

CURRICULUM VITAE Valentīnas Liepas dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES Latviešu, krievu – pilnā apjomā, vācu – pamatlīmenī.

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr. Paed. 1992 Disertācija „Estētiskās audzināšanas teorijas un prakses savstarpējā saistība skolotāju sagatavošanā Latvijā no 1920. līdz 1940. gadam.” Nostrificēta Daugavpils Pedagoğiskajā universitātē. Pedagoğijas 1990 Disertācija „Estētiskās audzināšanas teorijas un prakses zinātľu savstarpējā saistība skolotāju sagatavošanā Latvijā no kandidāts 1920. līdz 1940. gadam.” Daugavpils Pedagoğiskais institūts aspirantūra 1989-1990 Latvijas Valsts Universitāte augstākā 1972-1978 T. Zaļkalna Latvijas Valsts Mākslas akadēmija Mākslas vēstures un teorijas nodaļa mākslas zinātnieka diploms vidējā-speciālā 1969-1972 Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola mākslinieka – meistara diploms

DARBA PIEREDZE 2005 - asoc. prof. Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte 2001 - dekāne Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte 1994-2001 katedras Daugavpils Universitāte vadītāja Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1992-2005 docente DPU Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1981-1992 vec. pasniedzēja DPU Filosofijas un politekonomijas katedra 1972-1981 skolotāja Špoģu vidusskola

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Monogrāfijas: 1 Mākslinieks Kārlis Mudelis. Daugavpils, Saule, 2005. Raksti recenzētos izdevumos 4 Pēc gadiem atceroties... // Humanitāro zinātľu vēstnesis 2. 2002, 8 lpp. Jānis Induss Daugavpilī un Upsalā. // Humanitāro Zinātľu Vēstnesis Nr. 4, 2003. 11 lpp. 136

Mākslai atdots mūţs (Grafiķe Marija Induse-Muceniece). // Humanitāro Zinātľu Vēstnesis Nr. 5 2004. 16 lpp. Stylistic Versatility of Leonid Baulin‟s Art. // Humanitāro Zinātľu Vēstnesis Nr. 9 2006. 14 lpp

Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 15 Skolotāju estētiskā sagatavošana Latvijā XX gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. // Skolotāja profesionālā kultūra, Daugavpils 1990. Kultūras cilvēka ideja Aleksandra Dauges darbos. Zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils, “Saule” 1995. Skolotāju estētiskās un mākslinieciskās izglītibas tradīcijas Latvijā XX gs. divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Zin. rakstu krājums. Daugavpils, “Saule” - 1995. Mākslas aktivitātes Daugavpilī XX gs. trīsdesmitajos gados. // Rakstu krājumā: Latgale un Daugavpils: vēsture un kultūra. Daugavpils. A.K.A., 1996. Klusais ceriľu mīlētājs. // Daugavas raksti. Rīga, 1996. Kārlis Mudelis savā dzīvē un mākslā. // Zin.rakstu krājums. Daugavpils, Saule,1998. Rietumeiropas un austrumu mākslas mijiedarbība XIX gadsimtā.// Zin.rakstu krājums. Daugavpils, Saule, 1998. Daţi daţādi daugavpilieši. // Daţi daţādi daugavpilieši. Rēzekne. SIA Latgales druka. 1998. Global Knowledge and the Individual Self. // Information Technologies in Educational Innovation for Development: Interfacing Global and Indigenous Knowledge. Bangkok, Thailand. 2000. Erna Bērziľa savā dzīvē un mākslā. // Gr. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums III Daugavpils, Saule, 2001. Daugavpils mākslinieku kopas darbība XX gadsimta trīsdesmitajos gados // ACTA LATGALICA 11. Latgolas Pētnīceibas instituta izdevnīceiba. Daugavpils, 2001. Atmiľu ceļos pie Friča Stepes. // Atmiľa kultūrvēsturiskā kontekstā. Starptautiskas konferences materiāli. 2002, 11 lpp. Lilija Duka-Stepe lietišķā skaistuma pasaulē. // Literatūra un kultūra: process mijiedarbība, problēmas. IV, Daugavpils, Saule, 2002, 6 lpp. Далекие тридцатые. Провинциальный альманах. // Nr.2. Даугавпилс 2003. 4 lpp. “Latviešu mākslas veicinātāji” Zviedrijā: darbība un nozīme trimdas latviešu kultūras saglabāšanā. // Rīgas latviešu biedrības rakstu krājums. Nordik, 2004. 5 lpp. Personiski pārdzīvotais un mākslinieciski izjustais Valdas Meţbārdes mākslā // // In memoriam: Эдуард Брониславович Мекш, Daugavpils, 2007, 394.-402. lpp. The philosophy of Stone by Ojārs Felbergs. // Acta Humanitarica Universitatis Saulensis Mokslo darbai. T.6, Akmuo kultūroje. Šauliai, 2008.

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 9 IX Zinātniskie lasījumi DPU 22.01.99. Referāts “Erna Bērziľa savā dzīvē un darbā.” Sixth UNESCO-ACEID International Conference Information Technologies in Educational Innovation for Development: Interfacing Global and Indigenous Knowledge. Referāts: Global Knowledge and the Individual Self. Bankoka (Taizeme) 12.-15.12. 2000.

Atmiľa kultūrvēsturiskā kontekstā. DPU 11.05.2001. Referāts “Atmiľas ceļos pie Friča Stepes.”

137

XIII Zinātniskie lasījumi DU 30.01.03. Referāts “Jānis Induss Daugavpilī un Upsalā.”

XIV Zinātniskie lasījumi DU 20.01.04. Referāts “Mākslai atdots mūţs (Marija Indusa- Muceniece)”

Humanities in New Europe. Kauľa (Lietuva) 13.-14.01.05. Referāts „K. Malevich on the Search for the Individual Subjekt in the Epoch of Globalization.”

Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. DU 19.05.05. Referāts „Leonīda Bauļina daiļrades pasaulē.”

Polijas un Baltijas kultūras sakari. DU 26-28.10.2005. Referāts „Mākslinieks Jozefs Vieţāns Daugavpilī.”

XVI Zinātniskie lasījumi. DU 26.-27. 01. 2006. Referāts „Loga semantika glezniecībā.”

Starptautiska konferenca "Vārds kultūrā" Šauļu Universitātē (Lietuva) 14. - 15.05.09. Referāts "Svētā Sebastijana tēls mākslā.”

Dalība ar referātu cita veida konferencēs – 7 Latviešu tēlotāja māksla: vēsture, mūsdienas, nākotnes perspektīvas. DPU, 30.04.98. Referāts “Jānis Kalniľš (Sarma) dzīvē un mākslā.” VIII Zinātniskie lasījumi DPU, 28.01.98. Referāts “Daugavpils mākslinieku kopa XX gadsimta trīsdesmitajos gados.” Latgales pagātne, tagadne, nākotne. LPI VIII Zinātniskā konference Preiļos, 26.10.99. Referāts “J. Kalniľa (Sarmas) devums Daugavpils kultūras dzīvē XX gs. trīsdesmitajos gados.” Latgales pagātne, tagadne, nākotne. LPI IX Zinātniskā konference Krāslavā, 27.10.2000. Referāts “Ernas Bērziľas daiļrade un likteľgaitas.” Latgales tagadne, pagātne, nākotne. LPI X Zinātniskā konference Daugavpilī, 28.09.2001. Referāts “Fricis Stepe latviešu daiļamatniecības celmlauzis Daugavpilī.” Latgales pagātne, tagadne, nākotne. LPI XI Zinātniskā konference Līvānos, 26.09.2003. Referāts “Jānis Induss Daugavpilī un Upsalā.” Jūgendstils: teorētiskie meklējumi. DU Komparatīvistikas institūta Zinātniskā konference Daugavpilī, 09.12.2205. Referāts „Jūgendstils un tā izpausmes Latvijas arhitektūrā.”

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi 1 Vadītie maģistra darbi 9 Vadītie bakalaura darbi 12

Docētie studiju kursi: Bakalaura studiju programmās Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas vēsture. 4 kp Mākslas zinātnes pamati: 2 kp Estētikas kategorijas. 1 kp Glezniecība un grafika. 1 kp Latgales tēlotāja māksla. 1 kp Pasaules mākslas vēsture: Renesanse – 18. gadsimts 2 kp Maģistra studiju programmās Estētikas aktuālās problēmas. 2 kp 138

Austrumu diskurss Eiropas mākslā. 2 kp 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas. 4 kp Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā. 2 kp Mūsdienu mākslas estētika. 2 kp Mākslas psiholoģija. 2 kp Doktora studiju programmās Etniskā, multikulturālā, globālā saskaľošanas problēmas izglītībā. 2 kp Kvalifikācijas celšana 1. Itālijā (Vatikāna Muzejā) 1997 2. Kursi „ES strukturālo fondu projektu vadīšana” 2004 Lekcijas ārzemēs Šauļu Universitātē (Lietuva) 2009. gada 11. - 16. maijs.

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Pētnieciskā centra vadība Humanitārās fakultātes dekāne 2001- Starptautisko un Latvijas konferenču organizācija Starptautisko zinātnisko konferenču “XII Zinātniskie lasījumi”, 2002-2005 “XIII Zinātniskie lasījumi” „XV Zinātniskie lasījumi” rīcības komitejas priekšsēdētāja. Starptautiskās zinātniskās konferences „Polijas un Baltijas kultūras 2005 sakari” Zinātniskās komitejas locekle. Starptautiskās zinātniskās konferences „Šveice Baltijas kultūras 2005 telpā - pazīstamā „svešiniece” Zinātniskās komitejas locekle. Zinātniskās konferences „Daugavpils kultūras apritē” Zinātniskās 2006 komitejas locekle. Starptautiskās zinātniskās konferences Polijas un Baltijas kultūras 2006 sakari.” Zinātniskās komitejas locekle. Starptautiskās zinātniskās konferences „Dekadence: jēdziens un 2006 fenomens” zinātniskās komitejas locekle.

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis Zinātniskā redaktore J. Davidovas grāmatai “Johana Sebastiāna Baha 1999 mizikāli pedagoģiskā darbība” R., ZIA Mācību apgāds NT, 1999. Zinātniskās komitejas locekle grāmatai «Евгений Шешолин: судьба 2005 и творчество.» Daugavpils: Saule, 2005. Zinātniskās redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam 2006 „Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas” 7. un 8. laidienam. Daugavpils: „Saule”, 2006. Zinātniskās komitejas locekle grāmatai „Telpiskie modeļi baltu un 2006 slāvu kultūrās.” Daugavpils: Saule, 2006. Zinātniskās komitejas locekle grāmatai «Иван Лукаш: 2006 приближение к творчеству». Daugavpils: Saule, 2006. Zinātniskās komitejas locekle grāmatai „O.Vailds - K. Skalbe: 2006 dubultportrets” DU Akadēmiskais apgāds „Saule” 2006. Zinātniskās komitejas locekle grāmatai „Ebreju teksts Eiropas 2006 kultūrā” DU Akadēmiskais apgāds „Saule” 2006. Piedalīšanās DU koleģiālās institūcijās 139

DU Senāta locekle 2001- DU Humanitārās fakultātes Domes priekšsēdētāja 2001- DU Budţeta komisijas locekle 2001- DU HF Stipendiju piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja 2001-

PIEDADALĪŠANĀS PROJEKTOS UN TO VADĪŠANA 2006.g. DU zinātniskā projekta „Humanitārās fakultātes Zinātniskie lasījumi” vadītāja.

2006. g. IZM projekta „Latgale kā kultūras pierobeţa” dalībniece. IZM projekta „Zinātniskās infrastruktūras nodrošināšana” apakšprojekta „Tehnika zinātnes attīstībai” vadītāja.

Baltic Sea Region INTERREG III B projekta Development of coooperation network of intercultural studies inborderland vadītāja 2006.-2007.g.

2008. gada 5. maijā Valentīna Liepa 140

CURRICULUM VITAE VALENTĪNA LUKAŠEVIČA dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā vācu valoda - pamatlīmenī

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI doktorantūras 2003-2006 DU Humanitārā fakultāte teorētiskais kurss MA Philol. 1996 Daugavpils Universitāte maģistrantūra 1993-1996 DU Humanitārā fakultāte BA 1993 Daugavpils Universitāte studijas 1989-1993 DPI Humanitārā fakultāte spec. latviešu valodas, literatūras un Latvijas kultūras vēstures skolotājs vidējā 1986 Rēzeknes 5. vidusskola

DARBA PIEREDZE 1996 - lektors Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1993 - 1996 asistents Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Raksti recenzētos izdevumos 1 Lukaševičs V. Latgaliešu literatūra: materiāls, definīcija, problēmas // Humanities und Social Sciences. Latvia. University of Latvia. 2002, 3 (36): Regional Identity of Latgale.

Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 2 Modernās latgaliešu literatūras pazīmes // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums. III. Daugavpils: Saule, 2001., 185.-191.lpp. Lukaševičs V. Koncepts ģimene latgaliešu 20. gadsimta prozā // In memoriam: Эдуард Брониславович Мекш (ред. Ф.Федоров). – Daugavpils Universitāte: Saule, 2007. Lukaševičs V. Ontons Šmulāns: dzīve un teksts // Mistiskais, noslēpumainais, iraconālais kultūrā (red. M. Burima). – Daugavpils: Saule, 2009.,123.-131.lpp. Lukaševičs V. Martys Skujis poezejis salasiejums „Naziľā”: formys i satura sovpateibys // 1. storptautyskuo latgalistikys konference. Ontona Skryndys Latgalīšu gramatikai 100. 2008. goda 19.– 20. septembris. Referatu tezis. – Sanktpīterburga: Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis Filologejis i muoslu fakultate, 2008., 23.–24. lpp. 141

Populārzinātniskas publikācijas 1 Kaids stuosts, taida analize // Olūts. 11. – Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 2006.

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 7 2001. gada 25.- 26. janvāris, Daugavpils. DU Humanitārās fakultātes XI Zinātniskie lasījumi. Referāts “Augusts Smagars un modernisms”. 2002. gada 24. – 25.janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference “DU Humanitārās fakultātes Zinātniskie lasījumi”. Referāts “Latgaliešu tekstualitātes īpatnības”. 2003. gada 30.-31.janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference „Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 13. Zinātniskie lasījumi”. Referāts “Norberta Neikšānīša daiļrades īpatnības”. 2005. gada 28. – 29. janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference „Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 14. Zinātniskie lasījumi”. Referāts “Hip-hop kultūra un Latgale”. 2005. gada 21. oktobris, Daugavpils. Starptautiska konference “Latgale kā robeţsituācijas fenomens ”Ebreja tēls latgaliešu literatūrā”. 2005. gada 26.oktobris, Daugavpils. Konference “Latvijas – Polijas kultūras kontakti.“ Referāts „Polija un poļi latgaliešu literātu redzējumā”

2006. gada oktobris. Latgales Pētniecības institūta 14. konference, ref. „Prostituceja Latgolā 20. godusymta suokumā”.

2006. gada 26.-27.janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference „Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 15. Zinātniskie lasījumi”. Referāts “ Krievi latgaliešu literātu redzējumā”.

2007. gada aprīlis DU HF KI konference „Krogs kultūrā”, ref. „Krūgs: ceļotājam un zemniekam”.

2007. gada maijs DU HF Latviešu lit. un kult. katedras konference „Mistiskais, noslēpumainais, iracionālais kultūrā”, ref. „Masoni un Latgale”.

2007. gada maijs Rēzeknes Augstskolas konference „Etnopolitika mūsdienu Eiropā”, ref. „Reigys teksts latgalīšu literaturā”.

2007. gada jūnijs Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātľu jauno speciālistu kolokvijs (), ref. „Krievi latgaliešu redzējumā”. „Некоторые особенности скрытого смысла в романе В. Короткевича «Дикая охота короля Стаха»” (Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Krievu literatūras un kultūras katedras org. konf. „XIV Slāvu lasījumi”, Daugavpils, 20.– 22.05.2009) „Galvenās tulkošanas problēmas no/uz latgaliešu valodu” (Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta org. konf. „Kultūru dialogs: krievu literatūra latviešu tulkojumos”, Daugavpils, 08.05.2009) „K. Raudives romāna „Mūţīgā gaisma” satura un formas īpatnības” (Daugavpils Universitātes 142

Latgales Pētniecības institūta org. konf. „Konstantinam Raudivei – 100”, Asūne, 30.04.2009) „Latgales keramikas fenomens” (Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta org. konf. „Latgales būvkeramika: industriālais un kultūrvēsturiskais mantojums”, Daugavpils, 17.04.2009) „Latgaliešu pašmāju sociālistiskais reālisms” (Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta org. konf. „Socreālisms kā kultūras fenomens”, Daugavpils, 12.12.2008) „Poļu dzeja latviešu atdzejotāja acīm: antoloģija “Poļu dzeja“ (1937 g.)” (kopā ar A. Kazjukeviču) (Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta org. konf. „Polijas un Baltijas kultūras sakari” Daugavpils, 17.–18.10.2008); „Lietuviešu kultūras darbība Latgalē (18.–20.gs.)” (Latvijas un Lietuvas Foruma Asociācijas org. 3. kongress, Rēzekne, 20.–21.09.2008); „Martys Skujis poezejis salasiejums „Naziľā”: formys i satura sovpateibys” (Sanktpēterburgas Valsts universitātes Filoloģijas un mākslu fakultātes org. 1. starptautiskā latgalistikas konference, Sanktpēterburga, 19.–20.09.2008)

Dalība ar referātu cita veida konferencēs - 1 2001. gada 28. - 29. septembris, Daugavpils. Latgales Pētniecības institūta X zinātniskā konference. Referāts “Latgalīšu literaturys viersyunis”.

Pētījumu projekti 2005. g. (1., 2. etaps) IZM projekta Letonika apakšprojekta „Latgales multikulturālās situācijas izpēte” (Nr. 01- 46/2004 -186) izpildītājs

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)

Vadītie maģistra darbi 4 Vadītie bakalaura darbi 12

Docētie studiju kursi: Bakalaura akadēmisko studiju programma “Latviešu filoloģija” 20. gadsimta 40.-90. gadu latviešu literatūra 2 kredītpunkti Latgaliešu proza 2 kredītpunkti Latgaliešu literatūra 2 kredītpunkti Ievads literatūrzinātnē 4 kredītpunkti Literatūras teorija 2 kredītpunkti Jaunākā latviešu literatūra 4 kredītpunkti Bakalaura akadēmisko studiju programma “Vēsture” Latviešu folkloras un literatūras vēsture 2 kredītpunkti Maģistra akadēmisko studiju programma “Latviešu filoloģija” Baltijas tautu literatūras vēsture 2 kredītpunkti Simbolu analīze un iterpretācija 2 kredītpunkti Lirikas teksta struktūra 2 kredītpunkti Semiotikas pamati 2 kredītpunkti Subkultūras mūsdienu sabiedrībā 2 kredītpunkti Latviešu valodas un literatūras skolotāja profesionālo studiju programma Teksta interpretācijas pieejas literatūras apguvē 2 kredītpunkti 143

Izstrādātās studiju programmas Bakalaura akadēmisko studiju programmas “Latgaliešu literatūra” 2004

Kvalifikācijas celšana Vītauta Diţā universitāte (Kauľa) 2005.g. novembris

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Pētnieciskā centra vadība DU HF KI, Latgales pētījumu sektora vadītājs 2004 - 2005

Starptautisko un Latvijas konferenču rīcības komiteju loceklis Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras 2004.g. konference „Globalizācija un kultūra” Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras 2006.g konference „Mistiskais, noslēpumainais, iracionālais kultūrā”

Izdevumu zinātnisko komiteju loceklis Telpiskie modeļi baltu un slāvu kultūrās (red. F. Fjodorovs). – 2006.g. Daugavpils: Saule, 2006.

2008. gada 28. maijā Valentīns Lukaševičs 144

GENĀDIJA MARKOVA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(curriculum vitae)

I. I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

GENĀDIJS MARKOVS Personas kods: 020766 - 10200 dzimis 1966. gada 2. jūlijā, dzīvo Zelinska ielā 21-32, LV-5410 Daugavpilī, tālr. 54-43192

VALODAS PRASMES Latviešu, angļu, krievu valoda – pilnā apjomā

IZGLĪTĪBA UN Dr. philol. Disertācija «K.Slučevska poēmas «Eloa» ZINĀTNISKIE 1999. mākslinieciskā pasaule: struktūra un GRĀDI semantika», (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte) Mag. philol Daugavpils Universitātes Humanitārā 1994.-1996. fakultāte

Augstāka Daugavpils Pedagoģiskais institūts, 1983.-1988. Filoloģijas fakultāte, krievu valodas un literatūras skolotājs un vēstures skolotājs Vidējā Daugavpils 11. vidusskola 1983.

NODARBOŠANĀS Docents Daugavpils Universitāte, Humanitārā kopš 2001. fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedra, Vienības ielā 13, LV –5407

asistents Daugavpils Universitāte, Humanitārā 1998. –2001. fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedra, Vienības ielā 13, LV –5407 skolotājs Daugavpils 16. vidusskola 1988.-1998.

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS (skaits) Monogrāfijas - 2 Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos - 32 Autorapliecības - Konferenču tēzes - Citas publikācijas (skaits) - 9

145

NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS (2000.- 2006.) Художественный мир драмы К.Р. (Константина Романова) «Царь Иудейский».- Daugavpils, 2000. – Monogrāfija, 110 lpp. Поэзия и творчество в лирике А.Пушкина и К.Случевского: к вопросу о генезисе // Славянские чтения – 1. Daugavpils-Rēzekne, 2000. – 75.-83.lpp. Цикл К. Случевского «Прежде и теперь» как художественное целое. // Memimis tekstas. Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr2. Vilnius, 2000.- 54.-59.lpp. Художественное пространство в рассказе Л.Добычина «Отец». // Добычинский сборник-2. Daugavpils, 2000. – 47.-57. lpp. Книга Владимира Нарбута «Плоть»: структура и семантика. // Русская поэзия: год 1920. Daugavpils, 2000.- 33.-47. . lpp. Мифология нового времени: поэма В.Маяковского «150 000 000» // Русская поэзия: год 1921. Daugavpils, 2001. - 64.-73. . lpp. Топос дома в «Риских рассказах» Альберта Моравиа // Пространство и время в литературе и искусстве. Дом в европейской картине мира. Вып. 10. Daugavpils, 2001.- 151.-159. . lpp. Категория дикости в рассказе Л.Добычина «Дикие» // Добычинский сборник-3. Daugavpils, 2001. -151.-159. . lpp. Топос дома в лирике К.Р. (Константина Романова). // Пространство и время в литературе и искусстве. Вып. 11. Часть 2. Daugavpils, 2002. – 31.-40. . lpp. Библия в лирике К.Фофанова. // Филологические чтения-2002. - Daugavpils, 2003. – 23.-35. . lpp. Пространство личности в новелле С.Кржижановского «Автобиография трупа»// Кржижановский –I. – Daugavpils, 2003. – 193.-206. lpp. Интертекст и контекст стихотворения К.Случевского «После казни в Женеве» // Meninis tekstas. Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr 4. Viļľa, 2004. – 265.- 270.lpp. Способы десакрализации в сборнике Л.Добычина «Вечера и стару- хи»// Добычинский сборник – IV. Daugavpils, 2004. – 156.-164. lpp. Поэма Д.Мережковского «Протопоп Аввакум» // Наследники Византии. Daugavpils. 2004. - 91.-101.lpp. О стихотворении И.Чиннова «Не нарушает тишины...» // Чинновский сборник. Daugavpils, “Saule” , 2003. 65.-75. lpp. О стихотворении Л. Алексеевой «Черный Данте...» //Чинновский сборник. Daugavpils, “Saule”, 2003. -103.-111. lpp. «Повесть о боярыне Морозовой»: характеры и конфликты. // Протопоп Аввакум: история и современность. Daugavpils, 2003. – 31.-38. lpp. (ar līdzautori – O.Jegorovu). Категория творчества и поэзии в лирике К.Фофанова // Филологические чтения -2003. Daugavpils, 2004. 216.-228. lpp. Интертекст и контекст стихотворения К.Случевского «После казни в Женеве». || Meninis tekstas. Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr 4. Viļľa, 2004. – 265.- 270.lpp. Способы десакрализации в сборнике Л.Добычина «Вечера и старухи» // Добычинский сборник – IV. Daugavpils, 2004. – 156.-164. lpp. 21. Поэма Д.Мережковского «Протопоп Аввакум» // Наследники Византии. Daugavpils. 2004. 91.-101.lpp. 22. О научных конференциях по вопросам староверия в Латвии: 1994-2004 гг. // Староверие Латвии. Rīga. 2005. -241.-249. lpp. 146

23. „Мефистофель” К.Случевского как цикл // Филологические чтения: 2004.-Daugavpils, 2005. - 136.-148. lpp. 24. Идеология православия в трагедии А.С.Хомякова «Ермак» // Русская литература и православие. Daugavpils-Rēzekne, 2005. – 20.-27. lpp. 25. Цветочная семантика в поэзии Евгения Шешолина. // Евгений Шешолин: судьба и творчество. Daugavpils, 2005. – 148.-158. lpp. 26. Категория музыки в поэзии К.К.Случевского // Филологические чтения- 2005. - Daugavpils, 2006. – 138.-147. lpp. 26. Граф Калиостро в изображении И.С.Лукаша и А.Н. Толстого.// Иван Лукаш: приближение к творчеству. - Daugavpils, 2006.- 46.-57. lpp. 27. Библейская тематика в лирике А.С.Хомякова // Кирилло-Мефодиевские чтения. - Daugavpils, 2006.- 79.-92. lpp. 28. Библия в русской поэзии 18 - 19 века. Справочно-методическое пособие. – Daugavpils, 2006. 130 lpp. 29. Мифологическая игра в стихотворении К.Н.Фофанова «Наш домовой».// Meninis tekstas: Suvokimas. Analize. Interpretacija. Viļľa, 2006. 102.-108. lpp. 30. Стихотворение С.Есенина «Цветы мне говорят – прощай»: эволюция замысла // Филологические чтения: 2006. Dugavpils. Saule: 2007. 41-50. lpp. 31. Царь Саул в русской поэзии 19 века. // Baltu un slāvu literārā antropoloģija. Komparatīvistikas institūta almanahs 6. sējums. Daugavpils. Saule: 2007. 25- 36.lpp. 32. Категория греха и праведности в поэме К.Случевского «В снегах» . Baltu un slāvu literārā antropoloģija. Komparatīvistikas institūta almanahs 6. sējums. Daugavpils. Saule: 2007. 37-47. lpp. 33. Черемуха в лирике Сергея Есенина. // In memoriam: Эдуард Брониславович Мекш. Daugavpils. Saule:190-195. 2007. 34. Эстетика трудновыразимости К. Случевского: языковой аспект // Филологический журнал. Вильнюс, 2007. 9 lpp. 35 .Переложения псалмов в русской поэзии: семантика названий // «Кирилло- Мефодиевские чтения –II-III». – Daugavpils, 2008. – 85. – 97. lpp. 36. О стихотворении И. Чиннова «Памяти Владимира Вейдле» // Чинновский сборник. Komparatīvistikas institūta almanahs 9. sējums. Daugavpils. Saule: 2008. 81 - 88. lpp. 37. К изданию первых сюжетно-мотивных словарей по русской литературе //Вопросы филологии и книжного дела. – Ульяновск, 2007. 127.-133. lpp. 38. Агитационные стихи Маяковского (1923 год) // Русская поэзия: 1923 – 1924. - Daugavpils. Saule: 2008. 15.-24. lpp. 39. Доминанты сакрализации Ленина в поэзии В. Маяковского. // Русская поэзия: 1923 – 1924. Daugavpils. Saule: 2008. 107-118. lpp. 40. Парадигмы обывательского сознания в рассказе Л.Добычина «Дориан Грей» // Добычинский сборник – 6. Daugavpils. Saule: 2008. 141-150. lpp. 41. Притча о сеятеле в русской культуре века // In Memoriam: Иосиф Васильевич Трофимов. Daugavpils: Saule, 2009. 269-275. lpp.

PIEDALĪŠANĀS ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS, KONGRESOS, SIMPOZIJOS (2003.-2006.)

147

1. Humanitārās fakultātes XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, DU. 2003. 30.-31.01. Referāts: “Категория поэзии и творчества в лирике К. Случевского”; 2. XI starpt. zin. seminārs “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: telpiskie modeli baltu un slāvu kultūrās” Daugavpils, DU 2003.11.-12.04. Referāts: “Топос города в лирике К.Фофанова”; 3. DU Humanitāras fakultātes XIV zinātniskie lasījumi. Daugavpils. 2004. 29.01.- 31.01. 4. Starptautiskā konference «Современная герменевтика и интерпретация художественного текста». Lietuva, Viļľa. 2004. g. 22.-24. aprīlī. Referāts: Интертекст и контекст стихотворения К.Случевского «После казни в Женеве». 5. Starptautiskā konference „Старообрядчество в Латвии”. Latvija, Rīga, 2004. 29.- 30.aprīlī. Referāts: „О научных конференциях по староверию в Латвии”. 6. Zinātniski praktiskā konference „Pareiztīcība un krievu literatūra”. Daugavpils, KKC 25.05.2004. Referāts: Идеология православия в произведениях А.С.Хомякова. 7. Ivana Lukaša daiļradei veltīts zinātniskais seminārs. Daugavpils, DU, 2004.04.06.// Referāts: Граф Калиостро в изображении И.Лукаша и А.Толстого 8. Zinātniskais seminārs „A.Čehovs Baltijā”. Daugavpils, DU. 2004.29. 10. Referāts: Святочный рассказ в творчестве А.Чехова 9. Konference „Slāvu grāmata”. Daugavpils, KKC, 2004. 13.11.Referāts: Жизнь и деятельность Ивана Федорова 10. V.Bikova daiļradei veltīts zinātniskais seminārs. Daugavpils, DU, 2004. 26. 11. Referāts: Категория героического в повести В.Быкова «Обелиск». 11. S.Krţiţanovska daiļradei veltītā Starptautiskā zinātniskā konference. Daugavpils, DU, 2004. 2.-3.decembrī. Referāts: Москва в повести С.Кржижановского «Воспоминания о будущем». 12. Genādijs Markovs. Starptautiskā konference „XV Zinātniskie Lasījumi”. Daugavpils Universitāte, 2005.gada 27.-28. janvāris. Referāts: Категория музыки в лирике К.Случевского. 13. Zinātniskā konference „XX gs. Kultūras paradigmas (Masu kultūras un kontrkultūras fenomeni: mūzika, kino). Daugavpils Universitāte. 2005. gada 19. martā. Referāts: Песни Александра Новикова как явление контркультуры. 14. Starptautiskā zinātniskā konference „Templis baltu un slāvu kultūrās”. Daugavpils Universitāte, 2005. g., 1.-2. aprīlī. Referāts: Храм в поэзии К.Случевского. 15. Starptautiskā zinātniskā konference “X Slāvu lasījimi”. Daugavpils, 2005. 16.-18. maijā. Referāts: Царь Саул в русской поэзии 19 века. 16. Международная научно-просветительская конференция «Кирилло- Мефодиевские чтения». Центр Русской Культуры (Дом М.Каллистратова). 2005. g. 24. maijā. Referāts: Библейская тематика в лирике А.С.Хомякова. 17. Zin. seminārs «Журнал «Перезвоны» и русское Зарубежье». Daugavpils Universitāte, 2005. g.,. 4. jūnijā. Referāts: Отечественная война 1812 года в «Перезвонах»: декабрьский номер 1927 года. 18. «Činnova lasījumi” Daugavpils, 2005. g. 18-.19. oktobrī. Referāts: Сборник В.Набокова „Гроздь»: структура и семантика. 19. Starptautiskā konference „Jevģenijs Šešoļins: liktenis un daiļrade”. Daugavpils, 2005. g. 26.-27. novembrī. Referāts: Цветочная семантика в поэзии Евгения Шешолина. 148

20. Starptautiskā konference „Dobičina lasījumi”. Daugavpils, 2005.gada 2.-3. decembrī. Referāts: Парадоксы обывательского сознания в рассказе Л.Добычина «Дориан Грей». 21. Starptautiskā konference DU HF XVI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2006.26.- 27.01. Referāts: Стихотворение С.Есенина «Цветы мне говорят – прощай...» 22. Starptautiskā konference “Baltu un slāvu literārā antropoloģija”. Daugavpils, 2006.31.03. Referāts: Категория греха и праведности в поэме К.Случевского «В снегах». 23. Starptautiskā zinātniskā konference Meninis tekstas: Suvokimas. Analizes. Interpretacija. Viļľa, 2006. 27.-29.04. Referāts: Мифологическая игра в стихотворении К.Н.Фофанова «Наш домовой. 24. Starptautiskā zinātniskā konference XI Slāvu lasījumi Daugavpils, 2006.16.-18.05. Referāts: Двойничество в поэзии К.Фофанова и К.Случевского. 25. Starptautiskā zinātniskā konference “Славяне в Балтийском регионе (Кирило- Мефодиевские чтения). Daugavpils, 2006. 12. 05. Referāts: Притча о сеятеле в русской литературе Х1Х в. 26. Zin. seminārs Irinas Saburovas lasījumi. Daugavpils, 2006.15.06. Оппозиция „сказочное – реальное» в рождественских рассказах И.Сабуровой. 27. Starptautiskā zinātniskā konference Vectīcibnieku vēsture un kultūra Baltijā un Polijā. Rēzekne-Daugavpils, 2006. 30.-31.07. Referāts: Культура и образ жизни староверов в повести Н.Лескова „Запечатленный ангел». 28. Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un Baltijas kultūru sakari. Daugavpils, 2006.26.-27.10. Referāts: Поляки в творчестве Ф.М.Достоевского. 29. Zin. seminārs Fjodors Dostojevskis mūsdienu pasaulē. Daugavpils, 2006.03.11. Referāts: Проблема русского характера и самосознания в романе «Игрок». 30. Starptautiskā zinātniskā konference Krievu dzeja: 1924. gads. Daugavpils, 2006.24.-25.11. Referāts: Доминанта сакрализации Ленина в текстах В.В.Маяковского 1924 года. 38. Starptautiskā zinātniskā konference „Latgales kongress”. Daugavpils. 12.-14. 11. 2007. Referāts: Оскар Строк: начало исследований. 39. Starptautiskā zinātniskā konference „S.Krţiţanovskim – 120”. Daugavpils. 7.-8. 12. 2007. Referāts: Художественный мир новеллы С. Кржижановского «Игроки». 40. Starptautiskā konference “Humanitārās fakultātes XXVIII zinātniskie lasījumi”. Daugavpils, 2008. 24.-26. janvārī. Referāts: Система антропонимов в романе Ф.М. Достоевского «Игрок». 41. Starptautiskā konference “Melis kā sociokultūras fenomens”. Daugavpils, 2008. 4. aprīlī. Referāts: Категория лжи в цикле К. Случевского «Мефистофель». 42. VIII Starptautiskā konference “Meninis tekstas…/ Художественный текст: балто-славянские литературные связи”. Viļľa, 2008. 17.- 19. aprīlī. Referāts: Пространство Риги в пушкинском «Послании к Дельвигу». 43. Starptautiskā konference “XIII Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2008. 16.-18. maijā. Referāts: Переложение псалмов в русской поэзии: семантика названий. 44. Zinātniskais seminārs “ A.Solţeľiсins: In Memoriam”. Daugavpils, 2008. 06.11. Referāts: Наталья Решетовская: портрет в солженицынском интерьере. 45. Starptautiskā konference “XIV Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2009. 20.-22. maijā. Referāts: Национальное и общечеловеческое в романе В. Короткевича «Цыганский король».

149

STUDIJU DARBS (par pēdējiem 6 gadiem)

DOCĒTIE STUDIJU KURSI :

Kultūras teorija - 2 KP Kultūras metodoloģijas (poststrukturālisms)- 2 KP Reliģijas teksts pasaules kultūrā - 2 KP Etnosa teorija - 2 KP Eposa problēmas - 2 KP Indijas kultūras vēsture - 2 KP Bībele Eiropas kultūrā - 2 KP Tēlotājmākslas un arhitektūras vēsture - 2 KP Rietumu kultūras galvenās paradigmas - 2 KP

u.c.

Vadītie maģistra darbi - 6 Vadītie bakalaura darbi - 18

GENĀDIJA MARKOVA zinātniska darba pārskats 2006. g.

PUBLIKĀCIJAS

1.Категория музыки в поэзии К.К.Случевского // Филологические чтения- 2005. - Daugavpils, 2006. – 138.-147. lpp. 2. Граф Калиостро в изображении И.С.Лукаша и А.Н. Толстого.// Иван Лукаш: приближение к творчеству. - Daugavpils, 2006.- 46.-57. lpp. 3. Библейская тематика в лирике А.С.Хомякова // Кирилло-Мефодиевские чтения. - Daugavpils, 2006.- 79.-92. lpp. 4. Библия в русской поэзии 18 - 19 века. Справочно-методическое пособие. – Daugavpils, 2006. 130 lpp.

Ārpus to, 11 raksti ir sagatavoti un nodoti publikācijai

PIEDALĪŠANĀS ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS

1. Starptautiskā konference DU HF XVI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2006.26.- 27.01. Referāts: Стихотворение С.Есенина «Цветы мне говорят – прощай...» 2. Starptautiskā konference “Baltu un slāvu literārā antropoloģija”. Daugavpils, 2006.31.03. Referāts: Категория греха и праведности в поэме К.Случевского «В снегах». 3. Starptautiskā zinātniskā konference Meninis tekstas: Suvokimas. Analizes. Interpretacija. Viļľa, 2006. 27.-29.04. Referāts: Мифологическая игра в стихотворении К.Н.Фофанова «Наш домовой. 4. Starptautiskā zinātniskā konference XI Slāvu lasījumi Daugavpils, 2006.16.-18.05. Referāts: Двойничество в поэзии К.Фофанова и К.Случевского. 150

5. Starptautiskā zinātniskā konference “Славяне в Балтийском регионе (Кирило- Мефодиевские чтения). Daugavpils, 2006. 12. 05. Referāts: Притча о сеятеле в русской литературе Х1Х в. 6. Zin. seminārs Irinas Saburovas lasījumi. Daugavpils, 2006.15.06. Оппозиция „сказочное – реальное» в рождественских рассказах И.Сабуровой. 7. Starptautiskā zinātniskā konference Vectīcibnieku vēsture un kultūra Baltijā un Polijā. Rēzekne-Daugavpils, 2006. 30.-31.07. Referāts: Культура и образ жизни староверов в повести Н.Лескова „Запечатленный ангел». 8. Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un Baltijas kultūru sakari. Daugavpils, 2006.26.-27.10. Referāts: Поляки в творчестве Ф.М.Достоевского. 9. Zin. seminārs Fjodors Dostojevskis mūsdienu pasaulē. Daugavpils, 2006.03.11. Referāts: Проблема русского характера и самосознания в романе «Игрок». 10. Starptautiskā zinātniskā konference Krievu dzeja: 1924. gads. Daugavpils, 2006.24.-25.11. Referāts: Доминанта сакрализации Ленина в текстах В.В.Маяковского 1924 года. 151

CURRICULUM VITAE Sandras Meškovas dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES Latviešu, angļu un krievu valoda - pilnā apjomā vācu valoda - pamatlīmenī

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr. filol. 2003 Disertācija “Sievišķā reprezentācijas latviešu un ziemeļamerikāľu literatūrā” doktorantūra 1998-2002 LU Moderno Valodu fakultāte MA Philol. 1996 LVU Svešvalodu fakultāte maģistrantūra 1993-1996 LVU Svešvalodu fakultāte augstākā 1984-1990 LVU Svešvalodu fakultāte filologa, angļu val. un lit. skolotāja diploms vidējā 1973-1984 Daugavpils 1. vidusskola

DARBA PIEREDZE 2003 - docente Daugavpils Universitāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 2003-2005 prodekāne Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte 1996-2003 lektore Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1990-1996 asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1989-1990 skolotāja Rīgas 50. vidusskola

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Publikācijas atbilstošajā zinātľu nozarē Raksti recenzētos izdevumos 7 Regīna Ezera. // A Biographical Dictionary of Women’s Movements and Feminisms. Central, Eastern, and South Eastern Europe, 19th and 20th Centuries. Eds. Francisca de Haan, Krassimira Daskalova, adn Anna Loufti. CEU Press: Budapest-New York, 2006, 678 p. Ivande Kaija. // turpat. Dissenting Voices: Women‟s Autobiographical Writing in Post-Soviet Latvia of the 1990s. // Women’s Voices in Post-Communist Eastern Europe. Vol.1. Rewriting histories. Eds. Maria-Sabina Draga Alexandru, Madalina Nicolaescu, Helen Smith. Editura Universitatii din Bucuresti: Bucharest, 2005, 180 p. – pp. 89.-107. Traumatized Female Body in Latvian Women‟s Writing of the 1990s. // Corporeal Inscriptions: Representations of the Body in Cultural and Literary Texts and Practices. Eds. Edyta Lorek-Jezińska, Katarzyna Więckowska, Wydawnictwo Uniwersytetu Mikołaja Kopernika: Toruń, Poland, 2005, 273 p. – pp. 39-47. Feministiskā literatūrteorija: ieskats tās vēsturē un problemātikā. // Par agru? Par vēlu? 152

Feministiskās idejas, konteksti, pieejas. Red. I. Novikova. – LU Dzimtes studiju centrs: Rīga, 2001, 148 lpp. – 93.-107. lpp. Revisiting Boundaries: Fictionalized and Documentary Memories of the Soviet Occupation in Latvian Women‟s Memory Writing. // Mosaics of Change: The First Decade of Life in the New Eastern Europe. Eds. Susan C.Pearce, Eugenia Sojka, University of Gdansk: Gdansk, Poland, 2000, 412 p. – pp. 51-61. Реконструкция Второй мировой войны в латвийской женской мемуаристике 1990-х гг. // Гендерные истории Восточной Европы. Ред. Елена Гапова, Альмира Усманова, Андреа Пето. Издательство Европейского гуманитарного университета, Минск, 2002г., 415 cтр. – стр. 286-308.

Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 17 Eksistenciālo meklējumu kartogrāfija Henrija Millera agrīnajā prozā. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums VIII. Red. R.Apanavičs, M.Burima u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 2006, 348 lpp. – 141.-148.lpp. Metaliteratūras elementi Mārgaretas Atvudas un Gundegas Repšes prozā. // Latvijas Universitātes raksti. 2005. 681. sēj.: Literatūrzinātne un folkloristika. Red. A.Cimdiľa. – Rīga, 2005, 134 lpp. – 77.-82.lpp. Teritoriālās mašīnas: subjektivitāte un identitātes projekcijas Laimas Muktupāvelas prozā. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums VI. Red. A.Stašulāne, V.Vēvere u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 2005, 311 lpp. – 295.-304.lpp. Ceļā uz sevis apzināšanos kā radošās pašizpausmes pamatu: Mārgaretas Atvudas feministiskais Künstlerroman. // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 10. Red. E.Lāms, D.Bula, I.Daukste-Silasproģe u.c. – Liepāja, 2005, 319 lpp. – 186.-193.lpp. Peculiarities of Latvian Women‟s Autobiographical Writing in the 1990s. // Latvijas Universitātes raksti. 2004. 666. sēj.: Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. Red. A.Cimdiľa. – Rīga, 2004, 277 lpp. – 91.-97.lpp. The Constructions of Feminine Subjectivity in Gundega Repše‟s Novels. // Interlitteraria. Ed. J.Talvet. 9/2004, 411 p. – pp. 170-181. Sievišķais nomadisms Gundegas Repšes darbā Sarkans. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums V. Red. V.Ķikāns, S.Gaiţūns u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 2004, 405 lpp. – 325.-334.lpp. Two Mothers of Latvian Literature: Aspazija and Anna Brigadere. // Journal of Baltic Studies. Vol.XXXIV, No.3, Fall 2003, 373 p. – pp.276-297. Zaudētās valodas meklējumos: klusuma ģenealoģija Margitas Gūtmanes un Vizmas Belševicas autobiogrāfiskajā rakstībā. // Feministica lettica 3. Red. A. Cimdiľa. – Latvijas Universitāte: Rīga, 2003, 347 lpp. – 184.-199.lpp. Sievišķā būtības meklējumos: ginēze Mārgaretas Atvudas romānā Iznirstot. // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 8. Red. D.Bula, I.Daukste-Silasproģe u.c. – Liepāja, 2003, 356 lpp. – 201.-218.lpp. Autobiogrāfiskā ţanra specifika latviešu sieviešu autobiogrāfiskajā rakstībā 20.gs. 90.gados. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums IV. Red. V.Ķikāns, S.Gaiţūns u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 2002, 264 lpp. – 118.- 128.lpp. Pēcpadomju autobiogrāfiskās tradīcijas aizsākums Anitas Liepas romānos Ekshumācija un Kumeļa gadi. // Turpat. – 129.-139.lpp. Sievišķais kā robeţa Gundegas Repšes Ēnu apokrifā. Turpat. – 139.-150.lpp. Paratekstuālo parametru nozīme autobiogrāfiskās modalitātes veidojumā Vizmas Belševicas 153

Billes triloģijā. // Atmiņa kultūrvēsturiskā kontekstā: starptautiskas konferences materiāli. 1.sēj. Red. V.Ķikāns. – Saule: Daugavpils Universitāte, 2002, 119 lpp. – 56.- 62.lpp. Rakstniece un literārais kanons: Anna Brigadere. // Feministica lettica 2. Red. A. Cimdiľa. – Latvijas Universitāte: Rīga, 2001, 235 lpp. – 22.-37.lpp. Meitas figūra A.Nesaules atmiľu stāstā Sieviete dzintarā. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisku rakstu krājums III. Red. V. Ķikāns. – DPU Saule: Daugavpils, 2001, 206 lpp. – 134.-141. lpp. Между экзотическим и травматическим: конструкции женской субьективности в латышской пост-советской женской литературе Гендерные исследования. 9, 2003. Ред. И.Жеребкина. Харьковский центр гендерных исследований, 2003, 345 cтр. – cтр. 47-59. Paratextual Features of Constructing Autobiographical Modality in Latvian Women‟s Autobiographical Writing of the 1990s. // Ţmogus ir ţodis 2008 I. Vilnius, 2008. pp. 65-70. Iracionālā dimensija Iana Makjuana romānā Bezgalīgā mīlestība. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums XII. Red. R.Apanavičs, M.Burima u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 2009, 232 lpp. – 154.-162.lpp.

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 27 Starptautiska zinātniska konference „Memory and Narration“, Helsinki (Somija), 2006.g. 15.- 17.novembris. Referāts: „Memories Textualized and Live: the Early 1940s in Anita Liepa„s Fiction and L.Daģe„s Memories“ Daugavpils Universitātes XVI Zinātniskie lasījumi, 2006.g. 26.-27.janvāris. Referāts: “Pilsētvīzijas atmiľu vēstījumos.” Starptautiska zinātniska konference “(Re)Constructing Pain and Joy in Language, Literature, Culture”, Atēnas (Grieķija), 2005.g. 20.-23. oktobris. Referāts: “Pain(s) of Self- revelation in Contemporary Latvian Women‟s Writing” Starptautiska zinātniska konference “Bērns kultūrā” Daugavpils, 2005.g. 10.-11. maijs. Referāts: “Bērnības atmiľu nozīme Mārgaretas Atvudas romānā “Kaķacs”.” Starptautiska zinātniska konference “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē” Liepāja, 2005.g. 24.-25.februāris. Referāts: “Stāsta noārdīšana stāstījumā (J.M.Coetzee Youth).” Daugavpils Universitātes XV Zinātniskie lasījumi, 2005.g. 27.-28.janvāris. Referāts: “Eksistenciālo meklējumu kartogrāfija Henrija Millera prozā.” Starptautiska zinātniska konference “Kultūras krustpunkti” Rīga, 2004.g. 12. novembris. Referāts: “Slīdēšana pa virsmu: subjekts un telpa Henrija Millera agrīnajā prozā.” Starptautiska zinātniska konference “Baltu un slāvu literārā antropoloģija” Daugavpils, 2004.g. 1.-3.aprīlis. Referāts: “Vēstījuma desubjektivizācija Gundegas Repšes romānā Ēnu apokrifs.” Starptautiska zinātniska konference “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē” Liepāja, 2004.g. 26.-27.februāris. Referāts: “Subjekts – tēls vai subjekts – process.” Starptautiska zinātniska konference “Globalizācija un kultūra” Daugavpils, 2003.g. 4.- 5.decembris. Referāts: “Teritoriālās mašīnas: subjektivitāte un identitātes projekcijas latviešu pēcpadomju prozā.” Starptautiska zinātniska konference “Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē. Teorijas un interpretācijas” Rīga, 2003.g. 17.-18.oktobris. Referāts: “Metaliteratūras elementi Mārgaretas Atvudas un Gundegas Repšes prozā.” Starptautiska zinātniska konference “Genre of the Novel in Contemporary World Literature: A Leap or a Standstill?” Tartu, Igaunija, 2003.g. 28. septembris – 1.oktobris. Referāts: “Scar versus Word: Traumatized Female Body in Gundega Repše‟s Writing.” 154

Starptautiska zinātniska konference “The Flesh Made Text: Bodies, Theories, Cultures in the Post-Millenial Era” Aristotle University of Thessaloniki, Grieķija, 2003.g. 14.-18.maijs. Referāts: “The Representation of the Female Body in Latvian Writing of the 1990s.” Starptautiska zinātniskā konference “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”, Liepāja, 2003.g. 28.februāris – 1.marts. Referāts: “Künstlerroman iezīmes Mārgaretas Atvudas romānā “Kaķacs”.” Starptautiska zinātniska konference “Emigrācija un kultūra”, Daugavpils, 2002.g. 14.- 15.novembris. Referāts: “Sievišķais nomadisms G.Repšes romānā Sarkans.” Starptautiska zinātniska konference “Re-thinking Culture and Literature: Transnational and Comparative Spaces”, Rīga, 2002.g. 1.-3.novembris. Referāts: “Autobiographical Novels by Women in Latvian Literature of 1990s.” Liepājas 8.konference “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”, 2002.g. 22.februāris. Referāts: “Sievišķās būtības meklējumos: ginēze Mārgaretas Atvudas un Gundegas Repšes rakstībā.” Daugavpils Universitātes XII Zinātniskie lasījumi, 2002.g. 24.-25.janvāris. Referāts: “Varmācības triumfa fantasmagorija Gundegas Repšes Īkstītē.” Starptautisks zinātniskais seminārs “Gender Aspect of Contemporary Drama”, Sanktpēterburga, 2001.g. 7.-9.decembris. Referāts: “The Heroines of Aspazija‟s Drama as Imaginary Projections of „the New Womanhood‟ in Latvian Cultural Context of Early 1900s.” Starptautiska zinātniska konference “Cultural Studies Between Politics and Ethics”, Bath Spa University College, 2001.g. 6.-8.jūlijs. Referāts: “Dissenting Voices: Women‟s Autobiographical Writing in Post-Soviet Latvia of 1990s.” Starptautiska zinātniska konference “Atmiľa kultūrvēsturiskā kontekstā”, Daugavpils, 2001.g. 10.-11.maijs. Referāts: “Disonējošā atmiľa: autobiogrāfiskās modalitātes problēma Vizmas Belševicas Billes triloģijā.” Starptautiska starpdisciplināra zin. konference “Dzīve tekstā: Sieviete mūsdienu literatūrā un humanitārajās zinātnēs”, Rīga, 2001.g. 6.-8.aprīlis. Referāts: “Zaudētās valodas meklējumos: meitas liecība Vizmas Belševicas un Margitas Gūtmanes autobiogrāfiskajos darbos.” Latvijas Universitātes 59. zinātniskā konference “Valoda un literatūra kultūras apritē”, Rīga, 2001.g. 8.februārī. Referāts: “Autobiogrāfiskā ţanra īpatnības jaunākajā latviešu sieviešu literatūrā”. Seminārs “Rethinking Post-1945 History: Women and War in Central Europe”, Budapešta, 2000.g. 30.jūnijs-2.jūlijs Referāts “Experiences of War and Occupation in Latvian Women‟s Memory Writing of 1990s”. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes X Zinātniskie lasījumi 2000.g. 27.-28.janvārī. Referāts “Atmiľu topogrāfija 1990.-to gadu sieviešu autobiogrāfiskajos vēstījumos.” Ceturtais starpreģionālais seminārs dzimtes un kultūras studijās “Women in Literature and Arts – Ten Years After the Changes”, Budapešta, 1999.g.oktobris-2000.g.oktobris. Referāts “Anna Brigadere and the Construction of Woman in her Autobiographical Novel “Dievs.Daba.Darbs.”” 8. Starptautiskā Baltijas studiju Eiropā konference „The Baltics as an Intersection of Civilizational Identities”, Kauľa, 2009. g. 11.-14. jūnijs Referāts: „Reconstruction of History in Latvian Autobiographical Tradition and Fiction of the 1990s” Starptautiska zinātniska konference „Četri elementi kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss”, Daugavpils, 2009.g. 14. maijs. Referāts: „Elementu rotaļas Dţoannas Harisas romānā „Šokolāde”” Starptautiska zinātniska konference “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”, Liepāja, 2009.g. 5.- 6.marts. Referāts: „Trimdas izjūta Dubravkas Ugrešičas un Margitas Gūtmanes prozā” 155

Starptautiska zinātniska konference „Text: Linguistics and Poetics 16”, Viļľa (Lietuva), 2008.g. 14. novembris. Referāts: „The Significance of Paratextual Elements in Latvian Women‟s Autobiographical Writing” Dalība ar referātu cita veida konferencēs -2 Zinātniska konference “Sieviete 20.gs. literatūrā” Dubulti, 2005.g. 10. septembris. Referāts: “Sievišķības versija Aspazijas agrīnajās lugās.” Zinātnisks seminārs “Strindberga diena” Daugavpils, 2004.g.24.marts. Referāts: “Hipnosa motīvs Strindberga drāmā “Jūlijas jaunkundze”.”

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi - Vadītie maģistra darbi 4 Vadītie bakalaura darbi 15 Docētie studiju kursi: Bakalaura akadēmisko studiju programma “Filoloģija” Ārzemju literatūras vēsture 12 kredītpunkti Antīkās literatūras vēsture 6 kredītpunkti Viduslaiku un renesanses literatūra 2 kredītpunkti Šekspīra lugu poētika 2 kredītpunkti Romantisms Rietumeiropas literatūrā 2 kredītpunkti Reālisma tradīcija Rietumeiropas literatūrā 2 kredītpunkti Modernisms 20. gs. angļu literatūrā 2 kredītpunkti Postmodernisms Rietumeiropas un amerikāľu literatūrā 2 kredītpunkti Dienvidnieku tradīcija amerikāľu literatūrā 2 kredītpunkti Ievads literatūras teorijā 2 kredītpunkti Dzimte un kultūra Maģistra akadēmisko studiju programma “Filoloģija” Psihoanalītiskā pieeja literatūrā un kultūrā 2 kredītpunkti Poststrukturālās teorijas 2 kredītpunkti Maģistra akadēmisko studiju programma “Kultūras vēsture un teorija” Kulturoloģiskās metodoloģijas (poststrukturālisms, diskursa teorija, 1 kredītpunkts dzimtes teorija) Doktora studiju programma Svešvaloda 4 kredītpunkti

Kvalifikācijas celšana LR Labklājības ministrijas ESF nacionālās programmas projekta 1.-2.marts, 2006 programma „Pieeja un darba paľēmieni dzimumu līdztiesības nodrošināšanai izglītībā” (A2-9014310080)

Starptautiskā ziemas skola “Cultural Studies in Transforming 31.janvāris- Societies: Theory and Practice”, Minska 13.februāris, 2000

Ceturtais starpreģionālais seminārs dzimtes un kultūras studijās 1999.g.oktobris- “Women in Literature and Arts – Ten Years After the Changes”, 2000.g.oktobris Budapešta.

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis 156

Programmas komitejas locekle starptautiskās zinātniskās konferencēs “Atmiľa kultūrvēsturiskā kontekstā” (Daugavpils, 2001.g. 10.- 11.maijs), “Emigrācija un kultūra” (Daugavpils, 2002.g. 14.- 15.novembris) un „Noslēpumainais, mistiskais, iracionālais” (Daugavpils, 2007.g. 10.-11. maijs) Rīcības komitejas locekle Daugavpils Universitātes XIII 2003.g. 30.- Zinātniskajos lasījumos 31.janvāris

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis Redaktore DU Humanitārās fakultātes Latviešu literatūras un kopš 1998.g. kultūras katedras zinātnisko rakstu krājumam „Literatūra un kultūra: process, mijiedrabība, problēmas” 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8

Piedalīšanās DU koleģiālās institūcijās DU Humanitārās fakultātes Domes sekretāre 2003.-2005.g. 2006. gada 19. decembrī Sandra Meškova 157

ARKADIJA ĽEMINUŠČIJA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(curriculum vitae)

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS PĀRVALDA SVEŠVALODAS vācu valoda

IZGLĪTĪBA augstākā Daugavpils pedagoģiskais institūts, 1971.-1976. Filoloģijas fakultāte, krievu valodas un literatūras un vēstures skolotājs

vidējā Volţskas 10. vidusskola (Volţskā 1960.-1967. Volgogrādas apg., Krievija). ZINĀTNISKIE Filoloģijas Disertācija «A. Čehova krājums «Повести GRĀDI zinātľu и рассказы» (Problēmatika un poētika)» kandidāts (A.Hercena v. Ļeľingradas Pedagoģiskais 1984. institūts) Dr. philol. Disertācija «A. Čehova krājums «Повести и 1992. рассказы» (Problemātika un poētika)» nostrificēta DPU Kopš 2003. Daugavpils Universitāte, Humanitārā NODARBOŠANAS g. 01.09 fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedras asoc. profesors asoc. profesors 1989.-2003. Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedras docents

1985.-1990. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultātes dekāns 1979.-1989. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte, Krievu un aizrobeţu literatūras katedras vec. pasniedzējs 1978.-1979. Sterlitamakas Pedagoģiskais institūts (Krievija), Krievu un aizrobeţu literatūras katedras pasniedzējs 1976.-1978. Medumu vidusskola (Daugavpils rajons), skolotājs

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS (skaits) Monogrāfijas - 2 Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos - 74 Konferenču tēzes - 10

PUBLICĒTĀ MĀCĪBU LITERATŪRA (skaits) 158

Mācību grāmatas - Mācību līdzekļi - 2 Akadēmisko kursu programmas - 18

Zinātniskās publikācijas starptautiskos izdevumos (par pēdējiem 6 gadiem): К.И.Чуковский и другие (меддумский «парадиз») // Славянские чтения.- II.- Даугавпилс-Резекне, 2002. – 153.-157.lpp. Проза Г.Сенкевича в письмах А.П.Чехова // Acta Polono-Ruthenica.- № VII.- Olsztyn, 2002. – 132-138.lpp. А.С. Хомяков о С.Т.Аксакове (структура литературно-биографического очерка) // А.С.Хомяков: проблемы биографии и творчества (Хмелитский сборник. – Вып.5.) – Смоленск, 2002.- 118.-123.lpp. Биография и «антибиография» в послании Г.Р.Державина «Евгению. Жизнь Званская»// Художественный текст. Восприятие. Анализ. Интерпретация. Сборник научных статей. - №3.- Vilnius, 2002. – 27.-34.lpp. Специфика новеллистической поэтики в прозе Сигизмунда Кржижановского // Тэзiсы VI Мiжнародной навуковай канферэнцыi «Беларуска-руска-польскае супастаўляльнае мовазнаўства, лiтаратурзнаўства, культуралогiя». – Вiцебск, 2003. –46.-47.lpp. 6. “Эротикон Карамзина” // Meninis tekstas. Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr 4. Viļľa, 2004. – 27.-34. lpp. 7. Леонид Добычин: версия мультикультурного modus vivendi «Перекрестки культур: Этно-конфессиональные процессы в Балтийском регионе». Санкт - Петербург, 2004. – 54.-55. lpp. 8. Метаморфозы иконы в художественном мире Чехова // Журнал «Звезда». Санкт-Петербург, 2004. № 7, 131.-136. 9. Эпистолярий и проза А.П.Чехова ( к проблеме структурного единства). Диалоги с Чеховым. 100 лет спустя. -София, 2004 . 87.-91. lpp. 10.Структура диалога и «зона молчания» в прозе С. Довлатова. Современная русская литература: проблемы изучения и преподавания. – Пермь,2005. 129. -134. lpp. 11. «Польский текст» в письмах и дневниках Л. Н. Толстого. Lew Tolstoj i kultury slowianskie. – Olsztyn, 2005. – 169.-177. lpp. 12.Поэтика «ухода из текста» в эпистолярии А. П. Чехова. Dzienniki pisarzy rosyjskih. Studia Rossica. XVII. – Warszawa, 2006. -207.- 213. lpp. «Бронза, Ротшильд, Печенег (имя и прозвище чеховского персонажа) // Cultural Studies I. Person Name in Culture. Daugavpils, 2009. – 153.-161. lpp.

2) Piedalīšanas starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (2000.-2006.g.):

Referāta tēma Konferences nosaukums

1. «Мертвый дом» Ф.М.Достоевского IX Starptautiskais zinātniskais seminārs: “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules ainā”- Daugavpils, 2001., 5.-7. aprīlī 159

2. А.С. Хомяков о С.Т.Аксакове «Международная научная (структура литературно- конференция: биографического очерка) А.С.Хомяков. Историко-философское и литературное наследие и современная Россия. 11-14 мая 2001 г.» - Москва-Хмелита 3. К.И.Чуковский и другие «Международная научная (меддумский «парадиз») конференция: VI Славянские чтения» - Daugavpils, 2001., 18.-20. maijā 4. Проза Г.Сенкевича в письмах Mędzynarodowa koferencija: “Polsko- А.П.Чехова wschodniosłowiańskie powiązania kulturowe, literackie i jęzikowe. – Olzstyn, 2001, 20-22 czerwca. 5. Лев Толстой: пространство русской Х Starptautiskais zinātniskais seminārs: охоты “Telpa un laiks literatūrā un mākslā.- Daugavpils, 2002., 5.-6. aprīlī 6. Биография и «антибиография» в «Международная научная послании Г.Р.Державина «Евгению. конференция: Художественный текст. Жизнь Званская» Восприятие. Анализ. Интерпретация. – Viļľa, 2002. – 24.-26. aprīlī 7. «Компромисс» С.Довлатова «Международная научная конфе- (поэтика коммуникативного ренция: VIIСлавянские чтения» - эллипсиса) Daugavpils, 2002., 23.-25. maijā 8. Поэтика «вербального зияния» в «Международная конференция: прозе С.Довлатова Славянский мир и литература». Калининград-Зеленоградск, 10-13 октября 2002 г. 9. «Другая Америка» в прозе Starptautiskā zinātniskā konference: С.Довлатова “Emigrācija un kultūra”. – Daugavpils,2002, 14.-15. novembrī 10. «Эротикон» Н.М. Карамзина Starptautiskā konference «Современная герменевтика и интерпретация художественного текста (лингвисти- ческий, литературоведческий и дидак- тический аспекты)», Viļľas Pedagoģiskā universitāte, 2004. g. 22.-24. aprīlī 11. Поэтика « ухода из текста» в Dzienniki pisarzy rosyjskich. Kontekst эпистолярии А. П. Чехова literacki i historyczny. Warszawa, 2005. g. 20.-21. majā 12. «Пятикнижие» Достоевского sub ХХ Международные Старорусские specie ольфакции Чтения «Достоевский и современность».- Staraja Russa, 2005. g. 21.-25. majā 13. Интерференция пространств в Starptautiskā konference повести А. П. Чехова «Черный монах» «Художественный текст: восприятие, анализ, интерпретация в контексте межкультурной коммуникации», Viļľas 160

Pedagoģiskā universitāte, 2006. g. 27.-29. aprilī 14. Pater Seraphicus и старец Зосима Starptautiska zinātniska konference: “Filosofia y religion en la vida y en la obra de F. M. Dostoievski”. Barselona, 2006. g. 6-8. septembrī Гоголь в чеховском эпистолярии: перекличка времен. Starptautiskā zinātniskā konference: Время Гоголя – 200 лет назад и ныне. К двухсотлетию со дня рождения писателя. Krakov, 2009. 20.-22. 04. «Соло на IBM» как мемуарный текст. Starptautiska zinātniska konference: Wspomenienia pisarzy rosyjskih. Rosij i rosjane we wspomnieniah pisarzy polskih. Warsava, 2009. 23-24. 04.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)

Vadītie maģistra darbi - 5 Vadītie bakalaura darbi - 11 Vadītie doktora darbi - 1

DOCĒTIE STUDIJU KURSI:

Literatūrzinātnes skolu vēsture: XX gs. – 2 KP Semiotikas pamati - 2 KP XVIII un XIX gs. krievu literatūras vēsture – 4 KP XIX gs. tēlniecības un arhitektūras vēsture – 2 KP Pasaules kinomākslas vesture - 2 KP Mākslas zinātnes pamati (kino) - 2 KP XIX – XX gs. mākslas zinātnes vēsture – 2 KP u.c.

LEKCIJU LASĪŠANA ĀRVALSTU AUGSTSKOLAS

2000.-2001. m.g. II semestrī izlasīja kursu “XIX gs. (2. puses) krievu literatūras vēsture” Kalīningradas valsts universitātē (Krievija)

IV. ORGANIZĀTORISKĀ DARBĪBA

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis(redaktors): Zinātniska krājuma «Беларуска-руска-польскае супастаўляльнае мовзнаўства, лiтаратуразнаўства, культуралогия» -Вiцебск, 2006. redakcijas kolēģijas loceklis. Zinātnisko krājumu redaktors: «Филологические чтения: 2004». - Daugavpils,2005. «Филологические чтения : 2005».- Daugavpils,2006. Krievijas Zinātnes Akadēmijas projekta «Чеховская энциклопедия» autoru kolektīva loceklis. d) Zinātniska projekta „ Šveice Baltijas kultūru telpā” koordinators. 2005. - 2006 gg.

161

2006. 12. 18. 162

CURRICULUM VITAE Gata Ozoliľa dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā vācu valoda - pamatlīmenī

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr. Philol. 2006 Disertācija “Latviešu tautasdziesmu totēmiskā simbolika (radību, krustību un kāzu rituāli)” doktorantūra 1998-2001 DU Humanitārā fakultāte MA 1996 DU Humanitārā fakultāte maģistrantūra 1994-1996 DU Humanitārā fakultāte BA 1990-1994 DU Humanitārā fakultāte spec. latviešu valodas un literatūras un kultūras vēstures skolotājs vidējā 1990 Madonas rajona Ērgļu vidusskola

DARBA PIEREDZE 2006 - docents Daugavpils Universitāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 2001 - 2005 katedras Daugavpils Universitāte vadītājs Latviešu literatūras un kultūras katedra 1996 - 2006 lektors Daugavpils Universitāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1994 -1996 asistents Daugavpils Pedagoğiskā Universitāte Latviešu literatūras un kultūras katedra

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Raksti recenzētos izdevumos 13 Ozoliľš, G. Māja - dzimta - koks latviešu tautasdziesmās // Пространство и время в литературе и исскустве. 10. Daugavpils: DPU Saule, 2001. 3. – 12. lpp. Ozoliľš, G. Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Rakstu krājums, 7. Liepāja: LiePA, 2002. 280. – 292. lpp. Ozoliľš, G. Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā // Letonica. Humanitāro zinātľu ţurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. Rīga: LFMI, 2002. 55. – 75. lpp. Ozoliľš, G. Triksters latviešu tautas dzīvnieku pasakās // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Rakstu krājums 8. Liepāja: LPA, 2003. 310. – 321. lpp. Ozoliľš, G. Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti // Humanitāro zinātľu vēstnesis. 3. Daugavpils, DU HF, 2003. 7. – 16. lpp. Ozoliľš, G. Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu folklorā // Platforma. Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Rīga: Zinātne, 2003. 73. – 87. lpp. Ozoliľš, G. Totēmisms un pasaka // Letonica. 11. Humanitāro zinātľu ţurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. Rīga: LFMI, 2004. 63. – 75. lpp. 163

Ozoliľš, G. Dzīvnieku patrons, dēms un prototēmisms // Platforma II. Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Rīga: Zinātne, 2004. Ozoliľš, G. Totemoloģija: vēsture, saturs un problemātika//Humanitāro Zinātľu Vēstnesis 6. Daugavpils: DU HF, 2004. 7. – 27. lpp. Ozoliľš, G. Radību rituālu totēmiskā simbolika // Letonica. 13. Humanitāro zinātľu ţurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. Rīga: LFMI, 2005. 156. – 172. lpp. Ozoliľš, G. Totēmisms austrāliešu tradicionālajās kultūrās // Kultūras krustpunkti. 2. laidiens. Rīga: Mantojums, 2006. 193.- 206.lpp. Ozoliľš G. Latviešu tautasdziesmu krustību rituāla totēmiskā simbolika // Prace Baltystyczne 3. Jezik. Literatura. Kultura. Warszawa, 2006. 433. – 445. lpp. Ozoliľš, G. Dievturu krustabu rituāls // Letonica. 16. Humanitāro zinātľu ţurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. Rīga: LFMI, 2007. 121. – 130. lpp. Ozoliľš, G. Mūsdienu latviešu dievturu grupu habitus // Letonica. 18. Humanitāro zinātľu ţurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. Rīga: LFMI, 2008. 186. – 202. lpp. Ozoliľš, G. Juris Alunāns dievturības kontekstā // Latvijas Universitātes Raksti. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. 731. sēj. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008. 108. – 115. lpp.

Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 7 Ozoliľš, G. Kurbads starp mītoloģiju un postmodernismu// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 3. Daugavpils: DPU: Saule, 2001. 113.- 121. lpp. Ozoliľš, G. Totēmisma kritika K. Levī-Strosa darbos// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 3. Daugavpils: DPU: Saule, 2001. 177.- 185. lpp. Ozoliľš, G. Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās// Valoda un literatūra kultūras apritē. 650. sēj. Rīga: LU, 2002. 250. -259. lpp. Ozoliľš, G. Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)// Atmiľa kultūrvēsturiskā kontekstā. Starptautiskas konferences materiāli 1. Daugavpils: DU Saule, 2002. 94. – 101.lpp. Ozoliľš, G. Latviešu folkloras totēmi: antropoloģiskā un socioloģiskā tradīcija// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 4. Daugavpils: DU: Saule, 2002. 9 .- 16. lpp. Ozoliľš, G. Socioloģiskās totēmisma teorijas// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 5. Daugavpils: DU „Saule”, 2004. 367. – 379. lpp. Ozoliľš, G. Totēmisms austrāliešu tradicionālajās kultūrās// Kultūras krustpunkti. 2. laidiens. Rīga: Mantojums, 2006. 193.- 206.lpp.

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 28 15th Congress of the International Society for Folk Narrative Research (ISFNR). Narratives Across Space and Time: Transmissions and Adaptations. Organised by the Hellenic Folklore Research Centre – Academy of Athens. Grieķija, Atēnas, Atēnu Akadēmija, 21-27. jūnijs, 2009. Ziľojuma tēma: Visions of Deities in Contemporary Latvian Dievturi Groups. Society & Lifestyles: Subcultures & Lifestyles in Russia & Eastern Europe Conference. Organised by the University of Salford & the University of Central Lancashire. UK, Manchester, University of Salford, 4. – 6. 12. 2008. Ziľojuma tēma: Neo-pagans in Latvia. 164

Reliģijas un politikas mijiedarbe mūsdienu Latvijā Eiropas kontekstā. Latvijas, Rēzekne, AR Letonikas institūts, 28. 11. 2008. Ziľojuma tēma: Mūsdienu latviešu dievturu grupu kultūrpolitika. K. Barona konference. Lauka pētījums: no ieceres līdz rezultātam. Latvija, Rīga, Latvijas Zinātľu akadēmija, 30. – 31. 10. 2008. Ziľojuma tēma: Ceļš uz lauku. 2006. – 2008. gada latviešu dievturu grupu pētniecības pieredze. Video: „Dievturu vērtums”. The 8th Conference of the European Association for the Study of Religions. Time of Decline, Time of Hope. Scientific, Cultural and Political Engagement. Čehija, Brno, Brno Masarika Universitāte, 7. – 11. 09. 2008. Ziľojuma tēma: The Set of Values in the Contemporary Latvian „Dievturi” Movement.

Latviešu literatūra un reliģija (literatūra Latvijā un reliģija). Latvija, Rīga, Latvijas Universitāte, 6.-7. 12. 2007. Ziľojuma tēma: Latviešu literāti dievturi. II Letonikas kongress. K. Barona konference 2007. „Svētki un svinēšana: tradīciju procesi Latvijā” Latvija, Rīga, Latvijas Zinātľu akadēmija, Latviešu folkloras krātuve, 30.-31. 10. 2007. Ziľojuma tēma: Mūsdienu dievturu rituālu habitus. IX Conference “European Culture”. Spānija, Pamplona. Navarras Universitāte, Eiropas studiju centrs, 24.-27. 10. 2007. Ziľojuma tēma: Interpretation of European Culture Heritage in the Groups of Latvian „Dievturi‟. Plurality and Representation. Religion in Education, Culture and Society. Vācija, Brēmene, Brēmenes Universitāte, 23.-27. 09. 2007. Ziľojuma tēma: Exaltation of Latvian Dievturi as a Religious experience. Challenges for Contemporary European Cociety: Cultural communities and Identities. Kaunas – Zarasai, 24. – 26. 08. 2007. Ziľojums: Elements of nationalism in Latvian Dievturi groups. Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā. Starptautiska zinātniska konference. Daugavpils, DU, 10. – 11. 05. 2007. Ziľojums: Latviešu dievību vīzijas 2006. gada intervijās ar dievturiem. Latviešu literatūra un reliģija. Rīga, 14. – 15. 12. 2006. Ziľojums: Dievturu panteons 20. gs. 30-to gadu latviešu dzejā. Neredzīgā Indriķa un Jura Alunāna dziesmiľām veltītā starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 12. – 14. 10. 2006. Ziľojums: Juris Alunāns dievturības kontekstā. E. Volteris un baltistika kā kompleksa zinātne. Sankt-Pēterburga, 21. – 23. 09. 2006. Ziľojums: Kāzu apraksti E. Voltera „Vitebskas guberľas latviešu etnogrāfijas materiālos. Letonikas kongress. Rīga, 24. -25. 03. 2005. Ziľojums: Vai iespējamas daţādas Latvijas novadu mītiskās tradīcijas? 8. Greifswalder Sommerakademie junger Baltistinnen und Baltisten. Aufgaben und moderne Methoden der Maerchenforschung. Greifsvalde, 08. 08. – 12. 08. 2005. Starptautiska zinātniska konference „Bērns kultūrā”. Daugavpils, 10. – 11. 05. 2005. Ziľojums: Dabas suga un bērns latviešu tautasdziesmās: sociālie aspekti. Starptautiska zinātniska konference „Templis baltu un slāvu kultūrās”. Daugavpils, 1. – 2. 04. 2005. Ziľojums: Baznīca latviešu tautasdziesmu kustību un kāzu rituālos. Baltistika kā sava un svešā filoloģija. Waršava, Marts 10, 2005. Ziľojums: Radniecības struktūra un simboli latviešu precību rituāla tautasdziesmās. DU HF XV zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 27 - 28, 2005. Ziľojums: Radniecības simbolika dabas kodā (daţi latviešu tautasdziesmu piemēri). Humanitārās zinātnes jaunajā Eiropā. Kauľa, Janvāris 13 – 14, 2005. Ziľojums: Problem of Totemism in Folklore. Kultūras krustpunkti. Rīga Novembris 12, 2004. Ziľojums: Totēmisms austrāliešu 165

tradicionālajās kultūrās. DU HF XIV zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 29 - 30, 2004. Ziľojums: Totēmisma rituālā teorija. Globalizācija un kultūra. Daugavpils Decembris 4 – 5, 2003. Ziľojums: Totēmisma lokālie un globālie aspekti. Aktuālas literatūras zinātnes problēmas. Liepāja Marts 1, 2003. Ziľojums: Totēmiskā mīta metamorfozes latviešu folklorā. DU HF XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 30-31, 2003. Ziľojums: Latviešu tautasdziesmu pagalma mītiskie aspekti. X starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. Daugavpils, Aprīlis 5-6, 2002. Ziľojums: Pagalms latviešu tautasdziesmās. Aktuālas literatūras zinātnes problēmas. Liepāja, Februāris 22, 2002. Ziľojums: Triksters latviešu dzīvnieku pasakās. DU HF XII zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 30-31, 2002. Ziľojums: Gudriniece Lapsa un citi zvēri (trikstera cikls). Atmiľa kultūrvēsturiskajā kontekstā. Daugavpils, Maijs 10-11, 2001. Ziľojums: Ko atceras totēmiskajos mītos? IX starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. Daugavpils, Aprīlis 5-7, 2001. Ziľojums: Māja latviešu tautas pasakās. Iespējamie totēmisma relikti. Aktuālas literatūras zinātnes problēmas. Liepāja, Marts 2001.g. 27. februārī. Ziľojums: Totēmiskais sencis latviešu tautas pasakās. DU HF XI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, Janvāris 25-26, 2001. Ziľojums: Antropomorfiskie totēmiskie palīgi latviešu tautas pasakās.

Dalība ar referātu cita veida konferencēs - 9 Barondiena 2006. Bērnības pieredze: kultūras aspekti. Rīga, 31.10. – 01.11. 2006. Ziľojums: Dievturu krustabu rituāls. Barondiena 2004. Rīga, Oktobris 29, 2004. Ziľojums: Dabas sugas sociālā funkcija latviešu tautasdziesmās. Latgola: Sabīdreiba i kultura. Daugavpils, 21. 05. 2004. Ziľojums: Svētozola pielūdzējs. Barondiena 2003. Rīga, Oktobris 31, 2003. Ziľojums: Totēmisms un pasaka. Latvijas Universitātes 61. zinātniskā konference. „LU Filoloģijas fakultātes jauno zinātnieku konference”. Rīga, Marts 7, 2003. Ziľojums: Totēmisma socioloģiskā teorija. 20. gs. kultūras paradigmas. Daugavpils, Marts 15-16, 2002. Ziľojums: Totēmisma definīcijas problēma XX. gs. kultūrā. Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. Valoda un literatūra kultūras kontekstā. Rīga, Februāris 15, 2002. Ziľojums: Etioloģijas elementi latviešu dzīvnieku pasakās. Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. Latviešu literatūra, folklora, māksla un pasaules konteksts. Rīga, Februāris 12, 2002. Ziľojums: Totēmisma definīcijas problēma. Latvijas Universitātes 59. zinātniskā konference. „Valoda un literatūra kultūras kontekstā”.Rīga, Februāris 8, 2001. Ziľojums: Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās.

Pētījumu projekti ES Komisijas VI ietvara starptautiska projekts „Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” (2006-2008).

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi - 166

Vadītie maģistra darbi 8 Vadītie bakalaura darbi 21

Docētie studiju kursi: Bakalaura akadēmisko studiju programma „Filoloģija (latviešu filoloģija)” Folklora 2 kredītpunkti Baltu mītoloģija 2 kredītpunkti Bakalaura akadēmisko studiju programma “Vēsture, kultūras vēsture” Kultūras antropoloģija 2 kredītpunkti Mīts un rits kultūrā 2 kredītpunkti Baltu mitoloģija 2 kredītpunkti Maģistra akadēmisko studiju programma “Kultūras vēsture un teorija” Sociālā antropoloģija 2 kredītpunkti Balto etnoģenēze 2 kredītpunkti Maģistra akadēmisko studiju programma “Filoloģija (latviešu filoloģija)” Folklora un literatūra 2 kredītpunkti Latviešu valodas un literatūras skolotāja profesionālo studiju programma Folklora literatūras stundās 2 kredītpunkti Izstrādātās studiju programmas Maģistra akadēmisko studiju programmas “Filoloģija (latviešu 2006 filoloģija)” reakreditācija

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis Konferences „Mīts kultūrā” rīcības komitejas vadītājs (Daugavpils) 2000 Piedalīšanās DU koleģiālās institūcijās Daugavpils Universitātes Revīzijas komisijas vadītājs 2004

2008. gada 28. maijā Gatis Ozoliľš 167

CURRICULUM VITAE Jekaterinas Bogatkevičas dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES Latviešu, krievu valoda - pilnā apjomā angļu valoda – sarunvalodas līmenī

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI doktorantūra 2002-2005 Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte MA Philol. 2002 Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte maģistrantūra 2000-2002 Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte BA 2000 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Humanitārā fakultāte spec.: krievu literatūras, angļu valodas un latviešu valodas skolotājs studijas 1995-2000 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Humanitārā fakultāte vidējā 1992-1995 Daugavpils Eksperimentālā vidusskola 1984 -1992 Daugavpils 13. vidusskola

DARBA PIEREDZE 2002- asistente Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Krievu literatūras un kultūras katedra 1999-2002 skolotāja Daugavpils 15. vidusskola

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 7 Вода и ее функции в «Венецианских строфах» И.Бродского // Studia Slavica IV Таллинн, 2004 356 стр. – стр.73-81 Два «Вечера» 1826 года: Языков и Тютчев // Филологические чтения:2004 Даугавпилс 2005, 249стр. – стр.46-56. Ливония Н.М.Языкова// Художественный текст:Восприятие.Анализ. Интерпретация Вильнюс, 2004. 380 стр. - стр.236-244. Дерптский Языков глазами исследователей// Филологические чтения :2005 Даугавпилс 2006, 249стр. – стр 29-37. Дерптский Языков:Пьяница, декабрист или………// Studia Slavica VI Таллинн 2006, 281стр. – 77- 88 стр. Тригорское в поэзии Н.М.Языкова// Художественный текст:Восприятие.Анализ. Интерпретация в контексте межкультурной коммуникации Вильнюс, 2006. Некоторые наблюдения над Римом в поэзии И.Бродского //Littera scripta Рига 2006, 120 стр. – стр.71-77. 168

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 17 IX Starptautiskais zinātľu seminārs “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: māja Eiropas pasaules ainā” 2001.g. 5-7 aprīlī. Referāts: Cистема топосов в лирике И.Анненского.

Jauno filologu starptautiskā zinātniskā konference “Семантика и образ мира” 2001.g.16.- 18.februārī Tallinā” Referāts: Система топосов в лирике И. Анненского

Х Starptautiskais seminārs „Telpa un Laiks literatūrā un mākslā”. Daugavpils 2002.g. 5.- 6.aprīlis. Referāts: Два Рима Иосифа Бродского.

Daugavpils universitātes humanitārās fakultātes XIII zinātniskie lasījumi. 2003.gada 30.- 31.janvāris. Referāts: Языков: Тригорское как образ Росси

V Starptautiskā jauno filologu konference. 2003. gada 21-23. febr. Tallina. Referāts: Вода и ее функции в «Венецианских строфах» И.Бродского

Daugavpils, 2003.g. 1.-2.aprīlī starptautiskā zinātniskā konference „Telpiskie modeļi baltu un slāvu literatūrā. Referāts: Ливония в повести Языкова «Ада»

Daugavpils universitātes humanitārās fakultātes XIV zinātniskie lasījumi 2004.gada 29.- 30. janvāris. Referāts:Два «Вечера» 1826 года: Языков и Тютчев.

46.Daugavpils universitātes jauno zinātnieku konference 21.04.2004-22.04.2004. Referāts: Тригорское как образ России (статья)

VI междунар.научная конференция « Современная герменевтика и интерпретация худ.текста( лингвистический, литературоведческий и дидактический аспекты)» 22-24 апреля 2004 (Вильнюс). Referāts: Ливония Н.М.Языкова

Daugavpils universitātes humanitārās fakultātes XV zinātniskie lasījumi 2005.gada 27.- 28. janvāris. Referāts: Дерптский Языков глазами исследователей

2005.g.18.-20.februārī Jauno filologu VII starptautiskā zinātniskā konference Tallinā. Referāts: Дерптский Языков:Пьяница, декабрист или…

Starptautiskā zinātniskā konference „Templis baltu un slāvu kultūrās” Daugavpils, 2005.g. 1.-2.aprīlī. Referāts: Языковский храм

Starptautiskā zinātniskā konference “Ebreju teksts Eiropas kultūrā” Daugavpils, 2005.g. 15.- 16.novembrī. Referāts:136-й псалом Н.Языкова

Daugavpils universitātes humanitārās fakultātes XVI zinātniskie lasījumi 2006.gada 26.- 27. janvāris. Referāts: Цветы в лирике Н.М.Языкова

Starptautiskā zinātniskā konference „Baltu un Slāvu literārā antropoloģija.” 2006.gada 31.martā (Daugavpils). Referāts: Человек в псалмах Языкова

VII Starptautiskā zinātniskā konference Художественний текст: восприятие, анализ, интерпретация в контексте межкультурной коммуникации (Viļna). 2006.gada 169

27.-29.aprīlī. Referāts: Тригорское в поэзии Н.М.Языкова

Starptautiskā zinātniskā konference „Русская поэзия: 1924 год.” 2006. gada 24. – 25. novembrī. Referāts: Э.Багрицкий «1924 год»

Dalība ar referātu cita veida konferencēs - 5 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 8. zinātniskā konference 2000.g.26-27.aprīlī. Referāts: Cистема топосов в лирике И.Анненского

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 9. zinātniskā konference 2001.g.25-26.aprīlī. Referāts: Вода в венецианских стихотворениях И.Бродского

Studentu konference „Eiropas kultūra: jaunais skatījums” 2002. g. 15-16. februārī. Referāts: Nec sine te, nec tecum vivere possum или типы изгнанников в «римском тексте» И.Бродского

Nikolaja Jazikova 200.gadadienai veltīts zinātniskais seminārs 2003.g.15.martā. Referāts: Языков и Бродский: вода

III Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils Humanitāro zinātľu pētnieku kolokvijs 2006.g.25.maijā (Rīga- Kuldīga). Referāts: “Любя немецкие науки и немцев вовсе не любя” или почему Языков не любит немцев

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi - Vadītie maģistra darbi 2 Vadītie bakalaura darbi 2 Docētie studiju kursi: Bakalaura akadēmisko studiju programma “Filoloģija”un “Kultūras vēsture” Tēlotājmākslas un arhitektūras vēsture: XIX un XX gs. Eiropas un Amerikas mākslinieciskās izpratnes vēsture: XX gs. 1920.-1990.g. krievu dzejas vēsture Postmodernisms kā zinātniskā problēma Krievu emigrācijas kultūra Renesanses kultūras vēsture XX gs. Eiropas kultūras vēsture Mākslas zinātnes pamati: literatūra Mākslas zinātnes pamati: mūzika Literārais modernisms XX.gs. literatūras vēsture 17.-18.gs. literatūras un kultūras vēsture Krievijas kultūras vēsture: 1800.-1840.g. Mākslas izprātnes vēsture: 17-18.gs. Muzeoloģijas pamati Jaunākā krievu literatūra Maģistra akadēmisko studiju programma “Filoloģija” un “Kultūras vēsture” Kultūroloğiskās metodoloğijas

170

Kvalifikācijas celšana Vasaras Jūdaikas skolā (Maskava) 2003 16.-26.jūnijs Studijas Jagellonijas Universitātē (Krakova, Polija) 2004 1.oktobris - 30.decembris Pētnieciskais darbs Puškina Nama fondos (Sanktpēterburga) 2005 12.-23.augusts Kursi “European Training Course for Quality in European Youth 2005 Exchanges” (Bergen, Nīderlande) 5.-12.septembris Pētnieciskais darbs Jagellonijas bibliotēkā Krakovā 2006 oktobris

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis Starptautiskās zinātniskās konference “Ebreju teksts Eiropas kultūrā” Rīcības komitejas locekle Nikolaja Jazikova 200.gadadienai veltīta zinātniskā semināra 2003 organizatore

2007. gada 2. janvārī Jekaterina Bogatkeviča 171

CURRICULUM VITAE Annas Stankevičas dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS

VALODAS PRASMES Latviešu, krievu, angļu, poļu – pilnā apjomā.

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr. philol. 1992 Promocijas darbs “R.Kiplinga “Dţungļu grāmatas” un “Blēľu stāsti maziem bērniem” Nostrifikācija DPU. Filoloģijas 1985 Disertācija „R.Kiplinga “Dţungļu grāmatas” un “Blēľu zinātľu stāsti maziem bērniem” kandidāts Ļeľingradas Valsts pedagoģiskais institūts Doktorantūra 1981-1985 Ļeľingradas Valsts pedagoģiskais institūts augstākā 1976 Daugavpils Pedagoģiskais institūts Filoloģijas fakultāte spec. krievu valodas un literatūras un angļu valodas skolotājs studijas 1971-1976 Daugavpils Pedagoģiskais institūts augstskolā Filoloģijas fakultāte vidējā 1971 Daugavpils 6. vidusskola

DARBA PIEREDZE 2005 - asoc. prof. Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Krievu literatūras un kultūras katedra 2003 - katedras Daugavpils Universitāte vadītāja Humanitārā fakultāte Krievu literatūras un kultūras katedra 1991-2003 Docente Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Krievu literatūras un kultūras katedra 1985-1991 vec. pasniedzēja DPU Filoloğijas fakultāte Krievu un aizrobeţu literatūras katedra 1980-1985 Asistente DPU Humanitārā fakultāte Krievu un aizrobeţu literatūras katedra 1980-1985 Skolotāja Daugavpils 2.vakara vidusskola 1976-1980 Skolotāja Daugavpils 6.vidusskola

172

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Raksti recenzētos izdevumos 4 Р. Киплинг и К.Чуковский // Humanitāro zinātľu vēstnesis Nr. 10. Daugavpils, 2006. 32.- 41. Два Петровича: карнавальные мотивы в прозе В.Маканина последнего десятилетия. // Latvijas Universitātes raksti. 705. sējums. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. Rīga, 2006. 99.-103. lpp. Польша и поляки в автобиографической прозе Ирины Сабуровой. // Dzienniki, notatniki, listy pisarzu rosyjskich. Tezy referatow, Warszawa, 2007. 74-76. lpp.

Cultural Space of Riga in the 1920-1930s in the novel The Ships of the Old City by Irina Saburova // Communication as Translatio: Nordic – Baltic – Russian Cultural Dialogues. Daugavpils University. 2008. P.109-116. 2008./2009. studiju gadā izmaiľu nav.

Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 37 Дом в романе Г.Лоуренса «Сыновья и любовники» // Пространство и время в литературе и искусстве: Дом в европейской картине мира. Вып. 10. – Daugavpils: “Saule”, 2001. – 89.-100. lpp.

Из джунглей в дом (трансформация картины мира в сборниках Р.Киплинга конца Х1Х – начала ХХ века) // Пространство и время в литературе и искусстве: Дом в европейской картине мира. Вып. 11. – Daugavpils: “Saule”, 2002. – 97.-108.lpp.

Дом Ч.Диккенса: от романтизма к бидермайеру // Филологические чтения: 2000. – Daugavpils: “Saule”, 2002. – 86.-98. lpp.

Природа в «Сказках просто так» Р.Киплинга. //Филологические чтения: 2001. – Daugavpils: “Saule”, 2002. – 83.-93.lpp.

Концепция истории в сборнике Р.Киплинга «Пак с холмов Пэка» // Филологические чтения: 2002. Daugavpils: „Saule”, 2003 – 88.-96. lpp.

К.И.Чуковский в 1922 году. // Русская поэзия: год 1922. . Daugavpils: „Saule”, 2003 - 6 lpp.

Миф в «Ключарѐв-романе В.Маканина. // Filologija. Tekstas: lingvistika ir poetika. Šauli, 2004 – 101.- 105. lpp.

Человек в романе О.Уайльда „Портрет Дориана Грея». // Meninis tekstas. Suvokimas. Analize. Interpretacija. Viļľa. 2004- 68.- 77.lpp

Сказочный мир Р.Киплинга и К.Чуковского// Материалы конференции «Компаративистика на пороге ХХ1 века. Современные теоретико- методологические проблемы. С.-Петербург, 2004 – 60.-62. lpp.

Человек в «Ключарѐв-романе» В.Маканина // Филологические чтения: 2003. Daugavpils: „Saule”, 2004 – 216.-228. lpp.

173

Человек в повести В.Маканина «Без политики» // Славянские чтения -IV. – Daugavpils- Rēzekne. 2005 - 225-233. lpp.

Художественный мир «Ключарев-романа» В.Маканина. // ''Современная русская литература в России и за ее пределами. Проблемы изучения и преподавания''. Пермь, 2005, - 146.-155. lpp.

Концепт «польза» в романе О.Уайльда «Портрет Дориана Грея».// Филологические чтения: 2004. Daugavpils: „Saule”, 2005. – 166.-175. lpp.

Античные мотивы в прозе В.Маканина // Взаимодействие литератур в мировом литературном процессе. Гродно, 2005 - 182-194 . lpp.

Миф в книге Маканина «Высокая-высокая луна» // Rossica Lublinensia III. Literatura. Mit. Sacrum. Kultura (Ļūblinas Universitātes zinātniskie raksti). Lublin, 2005.

Художественный мир рассказа В.Маканина «Кавказский пленный». // Филологические чтения: 2005. Daugavpils, 2006. 223-232. lpp.

Карнавал в книге Маканина «Высокая-высокая луна» // Славянские чтения -V. – Daugavpils-Rēzekne, 2006. 213.-220. lpp.

Дом в романе Ч.Диккенса «Домби и сын» // Telpa un laiks literatūrā un makslā.12 izd. Telpiskie modeļi baltu un slāvu kultūras. Daugavpils, 2006. 52-62. lpp.

Холокост в романе И.Сабуровой «Корабли Старого города» // Ebreju teksts pasaules literatūrā un kultūrā. Daugavpils, 2006.

Граница в сборнике рассказов Л. Улицкой «Девочки» // Meninis tekstas. Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr 5. Vilnius.2006. 159.-168.

Цветы в романе И. Сабуровой «Корабли Старого города». Филологические чтения: 2006. Dugavpils. Saule: 2007. 71-79. lpp.

Храм в творчестве В.Маканина. //Templis Eiropas kultūrā. Komparatīvistikas institūta almanahs. 8.sējums. DU akadēmiskais apgads „Saule”, 2007. 164-174. lpp.

Пространственные модели „Ключарев-романа» В.Маканина // In Memoriam: Эдуард Брониславович Мекш. DU akadēmiskais apgads „Saule”, 2007. 370-377. lpp.

Художественный мир книги В.Маканина «Высокая-высокая луна» // Современная русская литература: Проблемы изучения и преподавания. Пермь, 2007. 173-183. lpp.

Игровое сознание в романе И.Сабуровой «Корабли старого города»// Автор как проблема теоретической и исторической поэтики. В 2 частях, ч. 2. Минск, 2007. 208-214. lpp.

Сакрум в системе пространственных моделей Владимира Маканина – повесть «Утрата». Szkoła Moskievska w literaturzhe rosyjskiej. Wydawnictwo Wyzszej Szkoly Lingwisticznej. Częstochowa, 2007. 27-36. lpp.

174

Роман Александра Грина «Кольцо Намея» в контексте неоромантической литературы: трансформации мотивов царственного и проклятого золота. // Humanities in new Europe. 2. sējums. Kauľa, 2007. – 346-354. lpp.

Ювелирный код в романе И. Сабуровой „Корабли Старого Города». // Činnova krājums-II. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008.- 102-111. lpp.

Сабурова – Евреинов – Киплинг (к проблеме игрового сознания) // Славянские чтения – VI. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008. 182-189 lpp.

«Иней»: несостоявшийся сборник стихов Г. Шенгели. // «Русская поэзия: 1923-1924». Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008.- 119.-130. lpp.

Даугавпилс (Двинск) в творчестве И. Сабуровой и А.Аустриньша. // Latgale kā kultūras pierobeţa. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008. 308.-314. lpp.

Двинск Л.Добычина («Город Эн») и Даугавпилс И.Сабуровой («Корабли Старого Города») // Добычинский сборник – 6. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008. 186.-205. lpp. Питейные заведения в прозе Ш. Ле Фаню. // Krogs Eiropas kultūras telpā. Komparatīvistikas institūta almanahs 13. sējums. Telpa un laiks literatūrā un mākslā. 14. izdevums. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008. 36.- 44. lpp. Поэтика прозы О. Бердсли: вещный мир. // Eiropas kultūra kā sistēma. Komparatīvistikas institūta almanahs 11. sējums. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008. - 267. - 277. lpp. Миф в сборнике Э. Стейнбока «Триумф зла». // Eiropas kultūra kā sistēma. Komparatīvistikas institūta almanahs 11. sējums. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008. - 339. - 349. lpp. Имя в романе В.Короткевича «Христос приземлился в Гродно». // Kultūras studijas. Personvārds kultūra. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. – 246-256. lpp. Тело в романе В.Маканина «Испуг». Филологические чтения: 2007. DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. – 167-178. lpp. Человек в романе В. Короткевича «Христос приземлился в Гродно» // In Memoriam: Иосиф Васильевич Трофимов. DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 219.-231.

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs DU Humanitāras fakultātes X zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2000.g. 27.01.-29.01. Referāts: “Тайна в романе А.Радклиф «Итальянец».

VIII Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules ainā” Daugavpils, 2000. g. 6.-7. aprīlī. Referāts: “Дом в «Рождественских рассказах» Ч.Диккенса”

Humanitāras fakultātes XI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2001.g. 25.01.-26.01. Referāts: Природа в «Сказках Просто Так» Киплинга.

175

IX Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules ainā” Daugavpils, 2001. g. 5.-7. aprīlī. Referāts: Из джунглей – в дом (трансформация картины мира в сборниках Р.Киплинга конца Х1Х – начала ХХ века).

Humanitāras fakultātes XII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2002.g. 24.01.-25.01. Referāts: История в сборнике Киплинга «Пэк с холмов Пака».

Humanitāras fakultātes XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2003.g. 27.01.-29.01. Referāts: Человек в «Ключарев-романе» В.Маканина.

XI Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Telpiskie modeļi baltu un slāvu kultūrās”. Daugavpils, 2003. g. 12.-14. aprīlī. Referāts: Пространственные модели в романе Я.Крооса «Императорский безумец».

Starptautiskā konference “VIII Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2003. g. 19.- 21. maijā. Referāts “ Хронотоп в «Ключарев-романе» В.Маканина”

Starptautiskā konference „Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaule. Teorijas un interpretācijas”. Rīga, LU. 2003. 13.-14.10. Referāts „R. Kiplings un K.Čukovskis”

Starptautiskā konference “Tekstas lingvistika ir poetika”. Lietuva, Šauļu universitāte, 2003. 13.-14.11. Referāts: “Миф в Ключарев-романе В. Маканина”

XIV Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2004.g. 29.01.-31.01. Referāts: „Человек в романе О.Уайльда «Портрет Дориана Грея»”

Starptautiskā konference „Baltu un slāvu literārā antropoloģija”. Daugavpils, 2004.g.1.-3. aprīlī. Referāts: „Человек в повести В.Маканина «Без политики»”.

Starptautiskā konference «Компаративистика на пороге ХХ1 века. Современные теоретико-методологические проблемы». Krievija, Sanktpēterburga, 2004.g.17.-18. aprīlī. Referāts: „Сказочный мир Р.Киплинга и К. Чуковского”.

Starptautiskā konference «Современная герменевтика и интерпретация художественного текста». Lietuva, Viļľa, 2004. g. 22.-24. aprīlī. Referāts: Концепт «польза» в романе О.Уайльда «Портрет Дориана Грея»

Starptautiskā konference „IX Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2004. g. 21.-23. maijā Referāts: Бокаччо – Рабле – Маканин.

Starptautiskā konference „Взаимодействие литератур в мировом литературном процессе». Baltkrievija, Grodľa, 2004. g. 19.-21. septembrī. Referāts: Античные мотивы в повести В.Маканина «Без политики»

Starptautiskā konference „Гайдар и современная культура». Krievija, Sanktpēterburga, 2004. g. , 16.-18. decembrī. Referāts: «Голубая чашка» А.Гайдара в контексте литературы неоромантизма.

International academic conference “Humanities in New Europe”, January 13-14, 2005., Vytautas Magnus University. Referāts: Myth in V.Makanin‟s Book “Vysokaya- 176

vysokaya luna”.

XV Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2005.g. 29.01.-31.01. Referāts: “Художественный мир повести В.Маканина «Кавказский пленный» “.

Starptautiskā кonference, velt. M.Bahtinam. Rīga 2005.g. 26.02.-27.02. Referāts: «Карнавализация в прозе В.Маканина»

XII Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Templis baltu un slāvu kultūrās”. Daugavpils, 2005. g. 1.-2. aprīlī. Referāts: «Храм в творчестве В.Маканина»

Starptautiskā konference “X Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2005. g. 16.- 18. maijā. Referāts: „Два Петровича (к проблеме личности в прозе В.Маканина последнего десятилетия)”

Starptautiskā konference „Bērns kultūrā” Daugavpils, 2005. g. 10.- 11. maijā. Referāts: «Ребѐнок в книге Р.Киплинга «Сказки просто так».

Кonference «Činnova lasījumi” Daugavpils, 2005. g. 18-.19. oktobrī. Referāts: „Игра в романе И. Сабуровой «Корабли Старого города»

Starptautiskā konference „Neoromantisms un estētisms Eiropas literatūras sistēmā”. Daugavpils, 2005. g. 4.-5. novembrī. Referāts: „Миф в книге Э.Стенбока «Триумф зла»

Starptautiskā konference „Ebreju teksts pasaules kultūrā”. Daugavpils, 2005.g. 15.-16. novembrī. Referāts: «Холокост в романе И. Сабуровой «Корабли Старого города»

Starptautiskā konference „VIII Dobičina lasījumi” Daugavpils, 2005.g. 2.-3. decembrī. Referāts: «Двинск в романе Л.Добычина «Городе Эн» и романе И. Сабуровой «Корабли Старого города».

Starptautiskā konference DU HF XVI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2006. 26.-27. janvārī. Referāts: Цветы в романе И. Сабуровой «Корабли Старого города».

Starptautiskā konference „Baltu un slāvu literārā antropoloģija”. Daugavpils, 2006. 31.03. Referāts: Человек в романе Л.Улицкой «Медея и ее дети».

Starptautiskā konference „Meninis tekstas.:Suvokimas. Analizes. Interpretacijas. Viļľa, 2006. 27.-29.04. Referāts: Граница в сборнике рассказов Л.Улицкой «Девочки».

Starptautiskā konference «Х1 Славянские чтения» Daugavpils, 2006. 18.-20.05. Referāts: Р.Киплинг – Н.Евреинов – И.Сабурова.

XI Starptautiskā zin. konference «Взаимодействие литератур в мировом литературном процессе. Проблемы теоретической и исторической поэтики», которая состоится 23-25 сентября 2006 года. (Grodľa, Baltkrievija, 2006.23.-25.09.) Referāts: Роман Сабуровой «Корабли Старого Города» в контексте игрового сознания.

177

Starptautiskā zin. konference „Polijas un Baltijas kultūru sakari” (Daugavpils, 2006.26.-27. oktobrī) Referāts: Польша и Поляки в романе Сабуровой „Корабли Старого Города».

Starptautiskā zin. konference „Dekadence: jēdziens un fenomens”. (Daugavpils, 2006.10.11.). Referāts: Поэтика прозы О.Бердсли: вещный мир.

Starptautiskā zin. konference „Krievu dzeja: 1924. gads” (Daugavpils, 2006.24.-25. novembrī) Referāts: Поэзия Г.Шенгели в 1924 г.: вещный мир.

Starptautiskā zin. konference „Skolas teksts XX gs. krievu literatūrā” (Sanktpēterburga, 2006.15.-16.12.) Referāts: «Мальчик» и «девочка» в учебниках по русской словесности в латышской школе 1980-х гг.

Starptautiskā konference: “Humanitārās fakultātes XXVII zinātniskie lasījumi”. Daugavpilī. 2007. 25.-26. janvārī. Referāts. «Тело в повести В.Маканина „Испуг»

Starptautiskā konferencē: „Baltu un slāvu telpiskie modeļi: Krogs”.Daugavpilī. 2007. 11.-12. aprilī. Referāts „Трактирное пространство в прозе Ле Фаню»

Starptautiskā konferencē: „Dzienniki pisarzy rosyjskih”.Polijā, Varšavā. 2007. 27.-28. aprīlī. Referāts „ Польша и поляки в мемуаристике И.Сабуровой»

Starptautiskā konferencē: „XII Slāvu lasījumi”. Daugavpils. 2007. 18.-20. maijā. Referāts: «Тургенев и Ле Фаню».

Starptautiskā konference „Latgales kongress” . Daugavpils, Latvija. 12. - 14.11.2007. Referāts: Даугавпилс (Двинск) в творчестве И. Сабуровой и А.Аустриньша.

Starptautiskā konference”S. Krţiţanovskim – 120”. Daugavpils, Latvija. 7. - 8.12.2007.Referāts: С.Кржижановский и Г.Шенгели.

Starptautiskā konference „Mūsdienu rusistikas (slāvistikas) problēmas un attīstības perspektīvas. Rīga, LU. 2007. 9.-10. novembrī. Referāts: К истории изучения проблемы сюжетосложения на кафедре русской литературы и культуры Даугавпилсского университета.

Starptautiskā konference: “Humanitārās fakultātes XXVIII zinātniskie lasījumi”. Daugavpils, 2008. 25.-26. janvārī. Referāts: Имя в романе В. Короткевича «Христос приземлился в Гродно»

Starptautiskā konferencē: „Melis kā sociokultūras fenomens”. Daugavpils, 2008. 4. aprīlī. Referāts: Лжец между дьяволом и господом: роман Л.Перуца «Шведский всадник»

VIII starptautiskā konference «Художественный текст: балто-славянские связи». Viļľa, 2008. 17.- 19.04. Referāts: Балтийское море в романе И. Сабуровой «Корабли Старого Города»

Starptautiskā konference: „XIII Slāvu lasījumi”. Daugavpils. 2008. 16.-18. maijā. Referāts: «И безмолвная дорога все ведет вперед, вперед»: мотив пути в поэме 178

А.Штейнберга «К верховьям»

Starptautiskā konference Kukaiľi reālajā un virtuālajā vidē. Daugavpils, 2008. 5.-6. jūnijā Referāts: «Короеды» А. Штейнберга Starptautiskā zinātniskā konference Взаимодействие литератур в мировом литературном процессе. Проблемы теоретической и исторической поэтики. Grodľa (Baltkrievija), 2008. 26.-28. septembrī. Referāts: Дантовский код романа В.Короткевича «Христос приземлился в Гродно». Starptautiskā zinātniskā konferencē Православная культура: семья, школа, искусство. Rīga, LZA, 9.oktobrī. Referāts: «Дорога к Храму» в прозе В. Маканина. III Starptautiskā zinātniskā konference „Polijas un Baltijas kultūras sakari”. Daugavpils, 2008. g. 17.-18.oktobrī. Referāts: Baltija 1830.-1831.g. poļu sacelšanās telpā: karš sieviešu acīm. Starptautiskā konference „Ebreju teksts Eiropas kultūrā”. Daugavpils, 2008. 28.-29. oktobrī. Referāts: Легенда о сокровище Мейзла: роман Лео Перуца «Ночь под каменным мостом». Starptautiskā konference „Послание в русской литературе”. Rīga, 2008. 18.-19. novembrī. Referāts: «Тот, кто пишет сердцем, хочет найти того, с кем можно побеседовать»: «Воспоминания» Н.И.Голицыной. Starptautiskā konference „Krievu dzeja: 1925. gads”. Daugavpils, 2008. 4.-5. decembrī. Referāts: Г. Шенгели в 1925 году. Starptautiskā konference „HF DU XIX zinātniskie lasījumi”. Daugavpils, 2009. 29-30. janvārī. Referāts: Животные в творчестве Г. Лавкрафта. Starptautiskā konference „Slavistika Rīgas Universitātē”. Rīga, 2009. g. 13.-14. martā. Referāts: Telpas un laika studijas Daugavpils Universitātē. Starptautiskā konference „Detektīvs. Struktūra un semantika”. Daugavpils, 2009. 03.-04. aprīlī. Referāts: Дикая охота короля Стаха и Собака Баскервилей. Starptautiskā konference „Ego-dokuments un literatūra”. Varšava, 2009. 23.-24. aprīlī. Referāts: Об одной модели романтического сознания в эго-литературе. Starptautiskā konference „XIV Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2009. 20.-22. maijā. Referāts: «Дикая охота короля Стаха» В. Короткевича и «Кольцо Намея» А. Грина: концепция истории.

Dalība ar referātu cita veida konferencēs – Zin. seminārs “Krievu dzeja: 1922. gads”. Daugavpils , 2001.g. 8.decembrī. Referāts: К.И.Чуковский в 1922 г.

Konference “XX gs. kultūras paradigmas”. Daugavpils, 2003. g. 14. martā. Referāts: Мода как феномен оттепели (по воспоминаниям А.Кончаловского).

Zin. seminārs „Lidojumi sapnī un nomodā”. Daugavpils, 2003. g. 10.decembrī. Referāts: „Книга джунглей» Р.Киплинга и «Чудесное путешествие Нильса» С.Лагерлѐф»

Zin. seminārs “Krievu dzeja: 1923. gads”. Daugavpils , 2003.g. 17.decembrī. Referāts: „Муха-цокотуха» К.И.Чуковского. 179

Zin. seminārs „Neoromantisms: teorētiskie meklējumi”. Daugavpils, KI, 2004.09.03. Referāts: Par determinismu.

Zin. konference „Latviešu neoromantisms Eiropas neoromantisma kontekstā” Daugavpils, 2004. 15. oktobrī Referāts: Тема «проклятого золота»: Стивенсон, Киплинг, Лагерлеф.

Zin. seminārs „O.Vailds un K.Skalbe” Daugavpils, 2004.g. 6. decembrī. Referāts: Средневековые мотивы в сказках О.Уайльда.

Apaļais galds: „Jugentstils: teorētiskie meklējumi”. DU Komparatīvistikas institūts. 2005.g. 09.12.

Zin. seminārs „Irinas Saburovas lasījumi” (Daugavpils, 2006. 15.06) Referāts: Ювелирный код в романе И. Сабуровой «Корабли Старого города» DU KI Zinātniskais seminārs „Jūras semiotika Eiropas kultūra”. Daugavpils, 15.septembrī. Referāts: Море в книге Киплинга «От моря до моря».

DU KI zinātniskais seminārs „Viljams Bleiks laikmetu lokos”. 2007. 28. novembrī. Referāts: Koncepts „prieks” Viljama Bleika dzejoļu krājumos „Bezvainības dziesmas” un „Pieredzes dziesmas”.

Pētījumu projekti Nosaukums gads DU Komparatīvistikas institūta programmas „XIX gs. Eiropas kultūra kā sistēma” 2004-2006 vadītāja DU Komparatīvistikas institūta projekta “Neoromantisms un estētisms Eiropas 2005 literatūras sistēmā” vadītāja (KKF atbalsts) DU zinātniskā projekta “Sigizmunda Krţiţanovaska daiļrade” dalībniece 2004 DU zinātniskā projekta “Otrās krievu rakstniecības vēsture/ Вторая русская 2005 словесность” dalībniece IZM projekta DU/U15/2006. „Baltu un slāvu kultūras sakari” vadītāja 2006 IZM projekta (Nr.5.20/07.14) „Nacionālās kartes Baltijas reģiona mentālā telpā” 2007 vadītāja

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi 6 Vadītie maģistra darbi 16 Vadītie bakalaura darbi 19

Docētie studiju kursi: Akadēmiskā bakalaura programma filoloģijā Antīka pasaule un Bībele XIX-XX gs. krievu literatūrā 2 kp Rietumu literatūras vēsture (Senā pasaule, Viduslaiki, Renesanse, 7 kp XVII-XVIII gs.) Sudraba laikmeta krievu kultūra 2 kp Akadēmiskā bakalaura programma „Vēsture (kultūras vēsture) Pasaules literatūras vēsture 4 kp Akadēmiskā maģistra programma filoloģijā 180

Rietumu Eiropas literatūra krievu recepcijā 2 kp Mītu poētika un eposa problēmas 2 kp Akadēmiskā maģistra programma „Kultūras vēsture un teorija” Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 2 kp Akadēmiskā doktora programma „Cittautu literatūras vēsture” XIX gs. angļu literatūras vēsture 2 kp XIX gs. angļu kultūras procesi 2 kp

Kvalifikācijas celšana Tallinas Pedagoģiskā Universitāte (Igaunija) 2000. gada novembrī- decembrī. Jagelonas Universitāte (Krakova, Polija) 2005.gada marts

Lekcijas ārvalstīs: Jagelonas Universitāte Austrumslāvu Filoloģijas Institūts 2005. 14.-20. 03 (Krakova, Polija) Krakovas Pedagoģiskā Akadēmija (Polija) 2007. 18.-24. oktobrī Varšavas Universitāte (Polija) 2009. g. 22.-26. aprīlī

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācija Starptautiskās konferences “Telpa un laiks literatūrā un mākslā” Daugavpils, Latvija, zinātnisko komiteju locekle 2001.- 2007. Starptautiskās konferences “Slāvu lasījumi” Daugavpils, Latvija, zinātnisko komiteju locekle un rīcības komitejas vadītāja 2006.-2008. Starptautiskā konference “Neoromantisms un estētisms Eiropas Daugavpils, Latvija, literatūrā” rīcības komitejas vadītāja 2005.g. 4.-5. novembrī Irinas Saburovas lasījumu rīcības komitejas vadītāja 2006.g. 15. jūnijā Starptautiskās konferences „Krievu dzeja: 1924. gads” rīcības 2006.g. komitejas vadītāja 24.-25.novembrī Starptautiskās konferences ”S. Krţiţanovskim – 120” rīcības Daugavpils, Latvija. komitejas vadītāja 7. - 8.12.2007. Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis Rakstu krājuma “Филологические чтения – 2003” redaktore 2003 Rakstu krājumu „Филологические чтения” redakcijas kolēgijas 2002, 2004-2006 locekle Rakstu krājumu “Slāvu lasījumu” redakcijas kolēgijas locekle Kopš 2005. g. Rakstu krājuma “Русская поэзия: 1923 - 1924” redaktore 2007 Rakstu krājuma «Добычинский сборник – 6» redaktore 2008 Piedalīšanās DU koleģiālās institūcijās DU Humanitārās fakultātes Domes locekle Kopš 2003. g. DU senators Kopš 2007.g.

2008. gada 28. maijā Anna Stankeviča

181

CURRICCULUM VITAE

CURRICULUM VITAE Anitas Stašulānes dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

VALODAS PRASMES Latviešu, krievu, itāliešu, angļu, franču valoda – pilnā apjomā, vācu, poļu, lietuviešu – pamatlīmenī.

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr. Theol. 1998 Disertācija “The Notion of Culture in the Thought of N. Roerich” Gregora Pontifikālā universitāte Misioloģijas fakultāte (Roma, Itālija) Dr. studijas 1995-1998 Gregora Pontifikālā universitāte Misioloģijas fakultāte (Roma, Itālija) Lic. Miss. 1994 Lic. darbs “Theosophy of N. Roerich” Gregora Pontifikālā universitāte Misioloģijas fakultāte (Roma, Itālija) Lic. studijas 1992-1994 Gregora Pontifikālā universitāte Misioloģijas fakultāte (Roma, Itālija) augstākā 1985 filoloģe, latviešu valodas un literatūras docētāja studijas 1980-1985 Latvijas Universitāte Filoloģijas fakultāte augstskolā vidējā 1980 Špoģu vidusskola, Daugavpils rajons

DARBA PIEREDZE 2007 - profesore Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 2003 - 2007 asoc. prof. Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1998 - 2003 docente Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1988-1992 lektore DPI Filoloģijas fakultāte Latviešu literatūras un kultūras katedra 1985- 1988 vec.redaktore Latvijas Nacionālā bibliotēka

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Monogrāfijas: 1 Theosophy and Culture: Nicholas Roerich, Roma: Editrice Pontificia Università Gregoriana, 2005, 335 lpp. 182

Raksti recenzētos izdevumos 13 Mūsdienu mīti: mīts par skolotājiem jeb mahātmām // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 8, - Liepāja: LPA, 2003, 337.-352. lpp.

The Idea of Synthesis of Cultures: R. Tagore‟s Influence on N. Roerich‟s Thought // Acta Universitatis Latviensis, nr. 666 - Rīga: LV, 2004, 258. -264. lpp.

„Mormona grāmatas” mītoloģiskā stuktūra // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 9, - Liepāja: LPA, 2004, 72.-82. lpp.

K. Raudives reliģiskie meklējumi kristietības ietvaros// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 10, - Liepāja: LPA, 2005, 201. – 210. lpp.

Clarissimae feminae christianae un Romas sabiedrība // ANTIQUITAS VIVA II: STUDIA CLASSICA, - Rīga: Zinātne, 2005, 45. – 55. lpp.

Rērihu mācība: Pasaules Mātes kults // Ceļš 56 (2005) 204.- 217. lpp.

Rērihu kustība: vēsture un doktrīna // Humanitāro Zinātľu Vēstnesis 7 (2005) 104. -114. lpp.

Towards Unity of Different Cultures: N. Roerich‟s „Culture of Pan-Humanity” // Negotiating Futures – States, Societies and the World. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 39. – 43.

Teosofijas un antroposofijas ietekme: latviešu un krievu literatūra 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā // Acta Universitatis Latviensis, nr. 681 - Rīga: LU, 2005, 7. - 11. lpp.

Theosophical Christ of the Roerichs // Humanities and Social Sciences Latvia: Essays in Religion 2 (46) / 2005, 124.- 135.

K. Raudives reliģiskie meklējumi ārpus kristietības // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 11, - Liepāja: LPA, 2006, 175.- 185.

Elitārisms teosofiski orientētajā latviešu literatūrā // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 13, - Liepāja: LPA, 2008, 73. – 79. lpp.

Austrumu reliğiskās idejas Rietumos: Rērihu joga // Acta Universitatis Latviensis, nr. 722 - Rīga: LU, 2008, 166. - 178. lpp. Teosofija un latviešu literatūra // Acta Universitatis Latviensis, nr. 732 - Rīga: LU, 2008, 85. - 92. lpp.

Raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos 22 Okultisms un literatūra: spiritisma un teosofijas ietekme 19. un 20. gs, mijā. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas, Daugavpils: Saule, 2001., 157.-168.lpp.

Modernie mīti Rietumu kultūrā: reinkarnācija. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas, Daugavpils, Saule. 2001., 169. – 177. lpp.

183

Sievišķais mūsdienu kultūrā: sievišķā kulta atgriešanās // Atmiņa kultūrvēsturiskā aspektā: starptautiskas konferences materiāli. – Daugavpils, 2002. – 67.-75.lpp.

Budisms 20. gs.: vēsturiskais mantojums un jaunākās tendences. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas, Daugavpils, Saule. 2002., 239. – 252. lpp.

Hinduisms 20. gs.: vēsturiskais mantojums un jaunākās tendences. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas, Daugavpils, Saule. 2002., 252. – 264. lpp.

Recenzija: Mairtla Lenglija Pasaules reliģijas // Ejiet un Māciet. – 2002. –Nr. 3. – 90.-92. lpp.

Okultisma globālais raksturs: ģermāľu un slāvu kultūras saskarsme // Multicultural Communication and the Process of Globalisation: Proceedings of the International Scientific Conference, - Jelgava: LLU Sociālo zinātľu fakultāte, 2003., 51. – 58. lpp.

Synthesis of Religions in N.Roerich's Pattern of Universal Culture // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, V / Sastād. A. Medveckis.- Liepāja: LiePA, 2003, 115. - 122. lpp.

The Redefinition of Culture: Innovations proposed by N. Roerich // Ethnic Culture: Traditions and Innovations, Kaunas: Vytautas Magnus University, 2004, p. 102-110.

Guruims kā emigrācijas fenomens // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas 5, Daugavpils, Saule: 2004, 72.-83. lpp.

Okultisma elementi literatūrā: Arturs Konans Doils un spiritisms // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas 5, Daugavpils, Saule: 2004, 257.-268. lpp.

Konstantīna Raudives darbība „zinātniskā” spiritisma jomā // Trimda, kultūra, nacionālā identitāte: konferences rakstu krājums, - Rīga: Nordik, 2004., 301. – 307. lpp.

Emanuela Svēdenborga globālā ietekme // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas 6, Daugavpils: Saule, 2005, 128. - 138. lpp.

The Dominant Symbol of N. Roerich‟s Theosophical System // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, VII / Sastād. A. Medveckis.- Liepāja: LiePA, 2005, 35.-40.lpp.

Education in the Contemporary Culture: That the World May Believe// Sother 15/43 (2005) 127.-133.lpp.

Teosofiskās tradīcijas kontinuitāte // Kultūras krustpunkti: LKA zinātnisko rakstu krājums 2, Rīga: LKA, 2006, 288.-297.

Modern Sacral Texts: The Way of Transmision of Ancient Wisdom // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas 7, Daugavpils: Saule, 2006, 241. – 250. lpp.

Teosofijas idejas Latvijā: Antona Austriľa Pēterburgas tēlojums // Ikviens mēs zvaigzni sevī nesam. Antons Austriņš – pazīstamais un nezināmais: Rakstu krājums, Rīga: Pils, 2006, 87.-100. lpp.

184

Parareliğiskās idejas latviešu literatūrā: teosofija un Rihards Rudzītis // Prace Bałtystuczne: Jęnzyk. Literatura. Kultura 3. Warzsawa: Universytet Warszawski, 2006, 403.-410. lpp.

Postmodernisma urbānā reliğija // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas 10, Daugavpils, Saule: 2007, 256.-265. lpp.

Hinduisms Rietumu ezotericisma gaismā // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas 11. - Daugavpils, Saule: 2008, 127.-139. lpp.

Sakrālās telpas fenomenoloğija – Tibeta teosofu skatījumā // Kultūras krustpunkti: LKA zinātnisko rakstu krājums. - Rīga: Mantojums, 2008, 136. – 145. lpp.

Dynamics of Intra-Group Relations: Symbols Used by the Theosophical Groups in the Eastern Europe // Culture, Subculture, Counterculture. International conference Galati 02-03 November 2007. Galati: Europlus 2008. 201-209. lpp. Ad Gentes. Animisms. Antroposofija. Astroloģija. Axis Mundi. Besenta Enija. Blavatska Helēna // Pasaules reliģiju enciklopēdiskā vārdnīca. Kristietība. 1. sēj. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 11., 40., 47.-48., 68., 85., 131., 146.

Populārzinātniskas publikācijas 3 Kristietis un karš: vēsturisks apskats// Krustcelēs. – 2001. – Nr. 4 - 23.-37.lpp.

Brīnumi Evaľģēlijā // Katoļu kalendārs 2004. – Rīga: Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas izdevums, 2003, 204. – 211. lpp.

Kristiešu un musulmaľu attiecības // Katoļu kalendārs 2004. – Rīga: Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas izdevums, 2003, 93. – 106. lpp.

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 44 DPU X Zinātniskie lasījumi. DPU 2000.g.27.-28.janv. Referāts „Modernie mīti Rietumu kultūrā: reinkarnācija”

DPU XI Zinātniskie lasījumi. DPU 2001.g.26.-27.janv. Referāts „Okultisms un literatūra: spiritisma un teosofijas ietekme 19. un 20. gs. mijā.”

Starptautiska konference „Atmiľa kultūrvēsturiskā kontekstā”. DPU 2001.g.10.-11.maijā. Referāts „Sievišķais mūsdienu kultūrā: sievišķā kulta atgriešanās.”

DPU XII Zinātniskie lasījumi. DU 2002.g. 24.-25.janv. Referāts „E.Svedenborgs un jaunās reliģiskās kustības.”

LU 60. zinātniskā konference. LU 2002.g.15.febr. Referāts „Okultisma elementi literatūrā: Arturs Konans Doils un spiritisms.”

LPA 8. starptautiskā konference „Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. LPA 2002.g. 22. febr. Referāts „Mūsdienu mīti: teosofu mīts par skolotājiem jeb mahātmām.”

LPA 5. starptautiskā konference „Sabiedrība un kultūra”. LPA 2002. g. 23.-24. maijā. 185

Referāts „Reliģiju sintēze N.Rēriha universālās kultūras modelī.”

LU starptautiskā konference „Rethinking Culture and Literature: Transnational and Comparative Spaces.” LU 2002. g. 1.-3. nov. Referāts „R.Tagore,s Influence on N.Roerich‟s Thought.”

International Conference „Traditions and Innovations”. Vytautas Magnus University, Kaunas 2002. g. 7-8.nov. Presentation „The Redefinition of Culture: Innovations proposed by N.Roerich.”

Starptautiska konference „Emigrācija un kultūra”. DU 2002.g. 14.-15.nov. Referāts „Guruisms kā emigrācijas fenomens.”

DPU XIII Zinātniskie lasījumi. DU 2003.g. 30.-31.janv. Referāts „Islāms mūsdienās: vēsturiskais mantojums un jaunākās tendences.”

LU 61. starptautiska zinātniskā konference. LU 2003.g.6.febr. Referāts „Mūsdienu sakrālie teksti.”

LPA 9. starptautiskā konference „Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. LPA 2003.g. 28. febr.- 1. martam. Referāts „Mormona grāmatas mītoloģiskā struktūra.”

LLU starptautiskā konference „Kultūru saskarsme un globalizācijas process”. LLU 2003.g. 25. - 26. aprīlim. Referāts „Okultisma globālais raksturs.”

Rīgas III starptautiskā klasisko studiju konference „Urbs Aeterna”. LU 2003.g. 25. - 26. sept. Referāts „Clarissimae feminae christianae un romiešu sabiedrība”

Starptautiska zinātniskā konference „Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē. Teorijas un interpretācijas.” LU 2003.g. 17. - 18. okt. Referāts „Teosofijas un antroposofijas ietekme: latviešu un krievu literatūra 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā”

Starptautiska zinātniskā konference „Globalizācija un kultūra.” DU 2003.g. 4. - 5. dec. Referāts „Globālā laikmeta ikona: Pasaules Māte.”

DU XIV Zinātniskie lasījumi. DU 2003.g. 29.-30.janv. Referāts „Modernie sakrālie teksti: H. Blavatskas „atklāsmes”.”

LPA 10. starptautiskā konference „Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. LPA 2004.g. 26. febr.- 27. febr. Referāts „K. Raudives reliģiskie meklējumi: kristietības ietvaros.”

LPA 7. starptautiskā konference „Sabiedrība un kultūra”. LPA 2004.g. 6. – 7. maijam. Referāts „N. Rēriha teosofiskās sistēmas dominējošais simbols.”

Starptautiska zinātniska konference „Negotiating Futures – States, Societies and the World”. LU 2004. gada 11. – 14. novembrī. Referāts „Towards Unity of Different Cultures: N. Roerich‟s „Culture of Pan-Humanity””

Starptautiska zinātniska konference „Kultūras krustpunkti”. LKA 2004. gada 12 novembrī. Referāts „Teosofiskās tradīcijas kontinuitāte Rērihu mācībā” 186

Starptautiska zinātniska konference „Literary and Cultural Contexts: 21 Century”. LU 2004. gada 17. – 19. decembrī. Referāts „The Contemporary Cult of Woman: N. Roerich‟s Mother of the World”

Starptautiska zinātniska konference „Humanities in New Europe”. Kauľas V. Diţā Universitāte 2005. gada 13. – 14. janvārī. Referāts „Education in the Contemporary Culture: That the World May Believe”

DU XV Zinātniskie lasījumi. DU 2005.g. 27.-28.janv. Referāts „Kultūru un reliģiju konflikti: šari‟a”

LU 63. zinātniskā konference. LU Teoloģijas fakultāte 2005.g. 16. - 17.janv. Referāts „Dominējošais simbols N. Rēriha teosofijā”

LPA 11. starptautiskā konference „Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. LPA 2005.g. 24. febr.- 26. febr. Referāts „K. Raudives reliģiskie meklējumi: ārpus kristietības.”

Starptautiska zinātniskā konference „Bałtystika jako filologia rodzima i filologia obca”. Varšavas Universitāte 2005.gada 10. martā. Referāts „Parareliģiskās idejas latviešu literatūrā: teosofija un R. Rudzītis.”

Starptautiskās Reliģiju vēsturnieku asociācijas XIX pasaules kongress. Tokija 2005.gada 24. – 30. marts. Referāts „The Search for Universal Peace: N. Roerich‟s Case.”

Starptautiska zinātniskā konference „The Decisions of the Vatican II Council: reading, meditating, living". Viļľa (Vilnius St. Joseph`s seminary) 2005.gada 10. decembrī. Referāts „Relationship of the Church to Non-Christian religions: the Declaration Nostra Aetate”

DPU XVI Zinātniskie lasījumi. DU 2006.g. 26.-27.janv. Referāts „Postmodernisma urbānā reliğija.”

VI EASR / IAHR Special Conference. Buhareste 2006. gada 18.-23. septembris. Referāts „Reception of the East in the Roerichs‟ Theosophy”

Starptautiska zinātniska konference „Kultūras krustpunkti. Starpdisciplinaritāte kultūrvides pētījumos”. LKA 2006. gada 1. decembrī. Referāts „Sakrālās telpas fenomenoloğija – Tibetas piemērs”

Starptautiska zinātniska konference „Latviešu literatūra un reliğija”. LU 2006. gada 14.-15. decembrī. Referāts „Teosofija un latviešu literatūra”

DPU XVII Zinātniskie lasījumi. DU 2007.g. 25.-26.janv. Referāts „Austrumu un Rietumu simboli teosofijā”

LPA 13. starptautiskā konference „Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. LPA 2007.g. 1.- 3. martam. Referāts „Elitārisms teosofiski orientētajā latviešu literatūrā”

Starptautiska zinātniskā konference „Religion of the Boarders: New Challenges in the 187

Academic Study of Religion”. IAHR sadarbībā ar Sodertornas Universitāti, Zviedrija, 2007. g. 19.-22. aprīlim. Referāts „Transformation of the Himalayas into Sacred Space.”

Starptautiska zinātniskā konference „Constructing Tradition: Means and Myths of Transmission in Western Esotercism”. ESSWE sadarbībā ar Tībingenes Universitāti, Vācija, 2007. g. 19.-22. jūlijam. Referāts „Bearers of the Ancient Wisdom: Mahatmas of H. Blavatsky”

Starptautiska zinātniskā konference „Challenges for Contemporary European Society: Cultural Communities and Identities”. Vītauta Diţā Universitāte. Kauľa, Lietuva. 2007. g. 24.-26. augusts. Referāts „Reconfiguration of values, beliefs and ways of communication: A study of the contemporary Theosophy in Latvia”

Starptautiska zinātniska konference “Plurality & Representation. Religion in Education, Culture and Society. EASR un DVRW sadarbībā ar Brēmenes Universitāti. Brēmenes Universitāte. 2007. gada 23.-27. septembrim. Referāts: “The Theosophical Tradition of Initiation: from H. P. Blavatsky to H. Roerich.”

Starptautiska zinātniska konference „Latviešu literatūra un reliğija (literatūra Latvijā un reliğija)”. Latvijas Universitāte. 2007. gada 6.-7. decembrim. Referāts: „Teosofija Raiľa bibliotēkā.”

DPU XVIII Zinātniskie lasījumi. DU 2008.g. 24.-25.janv. Referāts „Personvārda okultā nozīme teosofijā”

LPA 14. starptautiskā konference „Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. LPA 2008.g. 6. - 7. martam. Referāts „Rainis un Austrumu reliğiskā filosofija: teosofijas iespaids”

IV Starptautiskais LISOR kongress „Religion: Public or Private?” Leidenes Universitāte (Nīderlande), 2008. gada 27. - 28. martam. Referāts „Interaction between Religion and Culture in case of „Non-Institutional‟ Religion”

Starptautiska zinātniska konference “Time of Decline, Time of Hope.” EASR un IAHR sadarbībā ar Brno Universitāti. Brno Universitāte, Čehija. 2008. gada 7.-11. septembrim. Referāts: “Yoga of the Roerichs in Practice.” Starptautiska zinātniska konference “Buddhism and Nordland.” Estonian Nyingma sadarbībā ar Tallinas Universitāti. Tallinas Universitāte, Igaunija. 2008. gada 25.-27. septembrim. Referāts: “Buddhism and Theosophy: Historical Sketch” Starptautiska zinātniska konference “Christian Values in Postmodern Society” Kolpinga koledţa sadarbībā ar S. Šalkauska koleţu, Kauľa, Lietuva. 2008. gada 24. oktobrī. Referāts: “Value Priorities in the Social Environment of New Religious Movements: Theosophical groups in Baltic states.” Starptautiska zinātniska konference “Society and Lifestyles: Subcultures and Lifestyles in Russia and Eastern Europe” Solfordas Universitāte, Centrālā Lenkašīras universitāte, Solforda, Lielbritānija. 2008. gada 4.-6. decembrim. Referāts: “The Inter-group relations of New Religious Movements: Comparative Analysis of Theosophical Groups.” Starptautiska zinātniska konference “Religion, Identity and Life Courses” ISORECEA sadarbībā ar Jagelonu Universitāti, Krakova, Polija. 2008. gada 11.-14. decembrim. Referāts: “Religious 188

and national identities of the contemporary theosophical groups in Latvia.” Starptautiska zinātniska konference “Religion, Identity and Life Courses” ISORECEA sadarbībā ar Jagelonu Universitāti, Krakova, Polija. 2008. gada 11.-14. decembrim. Referāts: “Religious and national identities of the contemporary theosophical groups in Latvia.” Starptautiska zinātniska konference “Metamorphoses of Rituals: From Archaic World towards Postmodern” Filosofijas, kultūras un mākslas institūts, Lietuviešu literatūras un folkloras institūts, Viļľa, Lietuva. 2009. gada 17.-18. aprīlis. Referāts: “Ritualised Behaviour of Theosophists.”

Dalība ar referātu cita veida konferencēs -2 DU Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūts „Latgola: sabīdreiba i kultura”. DU 2004. gada 21. maijā. Referāts „Reliģiskās tradīcijas lūzums Latgalē.”

DU Humanitārās fakultātes literārais seminārs, veltīts A. Austriľa 120. dzimšanas dienai. DU 2004. gada 15. septembrī. Referāts „Teosofijas idejas Latvijā: A. Austriľa Pēterburgas tēlojums.” LELB konference „Jauno reliğisko kustību ietekme uz mūsdienu sabiedrību”. Rīga LELB 2008. gada 13. novembrī. Referāts „Ezotēriski gnostisko kustību darbība mūsdienu Latvijā.” Rēzeknes Augstskolas Letonikas Institūta konference „Reliğijas un politikas mijiedarbe mūsdienu Latvijā Eiropas kontekstā”. 2008. gada 28. novembrī. Referāts „Ezotēricisms un politika: teosofu darbība”.

Pētījumu projekti ES Komisijas VI ietvara starptautiska projekta „Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” Latvijas pētnieku grupas koordinatore. (2006-2008)

Citi projekti ESF projekts “Socialiniu grupiu identitetu tyrimu bei studiju pletra magistrantūros studiju programmos Subkulturu studijos moduli “Šiuolaininiu religiniu grupiu formavimosi procesai”.” (2008)

Darbība starptautiskās zinātniskās organizācijās ESSWE (European Society for the Study of Western Esoterism) kopš 2007.g. EASR (European Association for the Study of Religions) kopš 2006. g.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi - Vadītie maģistra darbi 1 Vadītie bakalaura darbi 3

Docētie studiju kursi: Akadēmiskā bakalaura programma filoloģijā Reliğiskā tematika literatūrā 2 kp Ievads islāmā: reliğija, kultūra, politika 2 kp Akadēmiskā bakalaura programma vēsturē (kultūras vēsturē) 189

Reliģiju vēsture 4 kp Baznīcas vēsture Latvijā 2 kp Ievads islāmā: reliğija, kultūra, politika 2 kp Akadēmiskā maģistra programma filoloģijā Kultūras filosofija 2 kp Parareliģiskās idejas literatūrā 2 kp Akadēmiskā maģistra programma „Kultūras vēsture un teorija” Kultūras filosofija 2 kp Modernās reliğiskās idejas 2 kp

Kvalifikācijas celšana Kursi „ES strukturālo fondu projektu vadīšana” 2004

Lekcijas ārzemēs Vītauta Diţā universitāte (Kauľa, Lietuva) 15.04.2008.-19.04.2008. Humanitārā fakultāte (Erasmus programma) Viļľas Gedimina Tehniskā universitāte (Viļľa, Lietuva) 14.04.2009.-18.04.2009. Humanitārā fakultāte (Erasmus programma)

Citas aktivitātes Izglītības inovācijas fonda Humanitāro zinātľu nozaru padomes eksperts (2008-2010)

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācija „Globalizācija un kultūra” 2003. gada Daugavpils Universitāte 4.-5. decembrī „Daugavpils kultūras apritē: Societas Jesu” 2006. gada 18. maijā

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis Galvenā red. DU Humanitārās fakultātes zinātnisko rakstu krājumam 2003-2004 „Literatūra un kultūra process, mijiedarbība, problēmas. VI” Galvenā red. DU Humanitārās fakultātes zinātnisko rakstu krājumam 2008 „Cultural Studies.”

Redakcijas kolēğijas locekle. „Christian Values in Postmodern 2008 Society: Conference Proceedings” (Kaunas, Lietuva)

Redakcijas kolēğijas locekle. „Culture, Subculture, Counterculture. 2008 International conference Galati 02-03 November 2007. Conference Proceedings” (Galati, Rumānija)

190

Redakcijas kolēğijas locekle. „Latvijas Universitātes raksti. 2008 722. sējums. Orientālistika”

Redakcijas kolēğijas locekle. „Pasaules reliģiju enciklopēdiskā 2008-2009 vārdnīca.”

2008. gada 25. maijā Anita Stašulāne

191

ELĪNAS VASIĻJEVAS DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (Curriculum Vitae)

I. VISPĀRĪGĀS ZIĽAS SVEŠVALODU PRASME krievu, angļu valodas

IZGLĪTĪBA doktorantūra Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā 1995.-1998. fakultāte maģistrantūra Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā 1992.-1994. fakultāte, filoloģijas maģistrs augstākā Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas 1987.-1992. fakultāte, krievu valodas un literatūras un latviešu valodas skolotājs, bakalaurs filoloģijā vidējā Daugavpils 3.vidusskola 1977.-1987.

AKADĒMISKIE NOSAU- KUMI UN ZINĀTNISKIE GRĀDI

Dr.philol, 1998. Disertācija “Bērnība 1900. - 1920. gadu krievu prozā"

Filoloģijas maģistre, 1994. Maģistra darbs "B. Pasternaka "Ljuversas bērnība" 20. gs. sākuma krievu prozas kontekstā" (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte)

NODARBOŠANĀS kopš 2005.g. Daugavpils Universitāte, Krievu literatūras un kultūras katedras asociētā profesore

kopš 2003.g Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultātes prodekāne 2001.-2003. Daugavpils teātra literārās daļas vadītāja kopš 2000.g. Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedras docente

1994.- 2000. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārās fakultātes Krievu literatūras un kultūras katedras lektore

1993.-1996. Daugavpils Eksperimentālās vidusskolas kultūras vēstures un literatūras skolotāja, direktora vietniece audzināšanas darbā

1992.-1994. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultātes Krievu un aizrobeţu literatūras katedras asistente

192

1991.-1992. Daugavpils 3.vidusskola, krievu valodas un literatūras skolotāja

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

PUBLIKĀCIJU SKAITS LITERATŪRZINĀTNĒ:

raksti zinātniskajos ţurnālos un rakstu krājumos - 44 monogrāfijas - konferenču tēzes - 4 citas publikācijas(recenzijas uz teātra izrādēm) - 11

PIEDALĪŠANĀS PROJEKTOS (par pēdējiem 6 gadiem)

- LZP projekta "Baltu un slāvu kultūras telpiskie modeļi" (2002.-2003.g.) dalībniece. - LZP projekta "Baltu un slāvu literārā antropoloģija" (2004.-2005. g.) dalībniece. - IZM projekta "Latgales multikulturālās situācijas izpēte" (2004.-2005.g) dalībniece - IZM projekta "Latgale - Latvija - Eiropa" starpkultūru komunikācija" programmas "Letonika" ietvaros (no 2005.g.) dalībniece. - IZM projekta "Ebreju teksts baltu un slāvu kultūras telpā" (2005., 2006. g.) vadītāja. - IZM projekta „Zinātniskās infrastruktūras nodrošināšana” vadītāja (2006. g.) - KKF finansēta projekta "Studentu pētnieciskais pulciľš "Teātris un skatītājs" (2005.g.) vadītāja. - KKF finansētā projekta "Zinātniskais seminārs "Raiľa traģēdija "Jāzeps un viľa brāļi": starpkultūru dialogs" (2004.g.) vadītāja - KKF radoša stipendija grāmatas "Brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki": struktūra un semantika" rakstīšana - LZP finansētā projekta "H. Bjalikam veltītājs seminārs" vadītāja. - Projekta “Starptautiskā konference “Slāvu lasījumi” (2003., 2004., 2005., KKF, DU un Daugavpils pilsētas Domes atbalsts ) dalībniece - DU zinātniskā projekta “Sigizmunda Krţiţanovaska daiļrade” (2004. g.) dalībniece - DU zinātniskā projekta “Otrās krievu rakstniecības vēsture/ Вторая русская словесность” (2005.g.) dalībniece - DU Komparatīvistikas institūta programmas „Ebreji - latvieši - krievi: kultūru dialogs" (kopš. 2004.g.). 193

PUBLIKĀCIJU SARAKSTS

Nr Nosaukums Monogrāfija, Lpp. krājums,ţurnāls (gads, numurs) 1. Детское восприятие мира в Филологический 81.- 91. lpp. повести Б.Пастернака сборник.- Daugavpils, «Детство Люверс»* «Saule»,1994 2. Интеллигенция и Есенинский сборник.- 68.-76. lpp. революция в творчестве Daugavpils, «Saule»,1995 С.Есенина и Б.Пастернака («Анна Cнегина» и «Спекторский»)*

3. Тема детства как тип восприя- Пространство и время в 56.-63. lpp. тия пространства-времени в литературе и искустве. русской прозе начала ХХ 8 вып.- Daugavpils, века* «Saule», 1997. 4. Детское восприятие мира в Пространство и время в 63.-70. lpp. «Крещеном китайце» Андрея литературе и искустве. Белого*. 8 вып.- Daugavpils, «Saule», 1997. 5. Детство в прозе Добычинские чтения-3.- 56.- 64 lpp. Л.Добычина* Daugavpils, «Saule»,1998

6. Художественный мир драмы Русская поэзия: год 73.- 85 lpp. М.Цветаевой «Феникс»* 1919.-Daugavpils,«Saule», 1998 7. Детство в прозе Филологические чтения 80.-85. lpp. Б.Пильняка* 1996.- Daugavpils, «Saule»,1998. 8. Дом в детском восприятии Пространство и время в 49.-58.lpp. мира (на материале русской литературе и искустве. прозы начала ХХ века).* 9 вып.- Daugavpils, «Saule», 1998. 9. Детство в творчестве Филологические чтения 66.-78 lpp. Ю.Юркуна* 1997. - Daugavpils, «Saule», 1998. 10. Детство в русской прозе Автореферат 3,5 dl. 1900- 1920-х. годов. промоционной, Daugavpils, «Saule»,1998 11. Дом в драме Ф.Горенштейна Пространство и время в 159.-164. lpp. «Бердичев» литературе и искустве. Вып.10 Daugavpils, 2001 194

12. Дом в романе Р. И М. Пространство и время в 3.-10. lpp.. Каудзит «Времена литературе и искусстве. землемеров» Вып. 11, ч.2. Daugavpils, 2002. 13. Одесса в романе Чинновский сборник. 56.-64. lpp. В.Жаботинского «Пятеро» Даугавпилс, 2003.

14. Еврейский текст в прозе Л. Добычинский сборник – 107. –113. lpp. Добычина 3. Даугавпилс, 2001

15 Паломничество в творчестве Филологические чтения: 112.-117 lpp.. Шолом-Алейхема 2000. Даугавпилс, 2002

16. Пространство в романе В. Филологические чтения: 59. –68. lpp. Жаботинского «Самсон 2001. Даугавпилс, 2002. Назорей»

17. «Поминальная молитва» Г. Филологические чтения: 235. –245. lpp. Горина 2002. Даугавпилс 2003.

18. Античность в романе В. Филологические чтения: 96 .– 105 .lpp.. Жаботинского «Самсон 2003. Даугавпилс, 2004. Назорей»

19. Raiľa lugas “Pūt, vējiľi!” Aspazija un Rainis 137. – 148. lpp. fenomens. šodienas skatījumā. Rīga, 2004. 20. Brāļu Kaudzīšu “Mērnieku Humanitāro zinātľu vēst- 15. -19. lpp. laiki”: ţanra problēma. nesis.-Nr.5. - Daugavpils, 2004. 21. Одесса: В. Жаботинский и И. Одесса и еврейская 227. -234. lpp. Бабель цивилизация. - Одесса, 2004. 22. Иосиф и его братья: мотив Компаративистика на 17 .– 18. lpp. избранничества (Т. Манн - пороге XXI века. - Вып. Я. Райнис) 8 (единство и своеобразие в мировом литературном прцессе) - Санкт- Петербург, 2004. 23. Художественный мир драмы Материалы 262.-270. lpp. Ф. Горенштейна "Бердичев" Одиннадцатой Международной Междисплинарной конференции по иудаике. Часть 2 - Москва, 2004. 24. Я шагаю по Одессе... Humanitāro zinātľu 123.-125. lpp. vēstnesis, Nr. 7. - 2005.- Daugavpils. 195

25. Лев Гуревич: герой или Славянские чтения -4. - 218.-225. lpp. антигерой (Трагедия В. Daugavpils - Rēzekne, Ерофеева "Вальпургиева 2005. ночь или Шаги командора")

26. Стихотворение С. Надсона Latvijas Universitātes 83.-90. lpp. "Я рос тебе чужим raksti, 681. sēj. отверженный народ..." и Literatūrzinātne un роман В. Жаботинского folkloristika. - Rīga "Самсон Назорей"

27. Gogoļa motīvi brāļu Kaudzīšu Letonika. - N12. - 65.-75. lpp. romānā "Mērnieku laiki" 2005.(Rīga)

28. Миф о потерянном рае: Материалы коллоквиума 52.-59. lpp. латышско-еврейское молодых ученых- литературное пространство гуманитариев Санкт- Петербурга и Даугавпилса- СПб: Изд- во СПбГУКИ, 2005. 29. Детство в художественном Одесса и еврейская 73.-81. lpp. мире И. Бабеля цивилизация. - Одесса, 2005. 30. Мессия - Пророк - Toronto Slavic Quarterly. - http://www.utor Антихрист ("Псалом" Ф. University of onto.ca/tsg/12/ Горенштейна) Toronto.Academic vasiljeva Electronic Journal in Slavic Studies 32. Храм в романе Ф. Пространство и время в В издательстве Горенштейна "Псалом" литературе и искусстве: храм в европейской картине мира. Вып. 12, Daugavpils 33. Паломничество в Иерусалим Humanitāro zinātľu 107.-112. lpp. в поисках мессианских идей vēstnesis.- Nr.8. -2005.

34. Еврейский текст в Материалы Двенадцатой 128.-135. lpp. латышской литературе 19 Международной века. Междисплинарной конференции по иудаике. – Москва, 2006. 35. Перемещение в Славянские чтения -5. - 200.-206. lpp. пространстве: поэма В. Daugavpils – Rēzekne, Ерофеева "Москва - 2006. Петушки"

36. Храм в романе братьев Пространство и время в В издательстве Каудзит "Времена литературе и искусстве: землемеров" храм в европейской картине мира. Вып. 12, Daugavpils 196

37. Ebreju teksts R. Blaumaľa Ebreju mainīgajā pasaulē - 213.-217. lpp. literārajā mantojumā 4., Rīga – 2005.

38. Ebreju teksts J. Poruka prozā Kultūras forums. – 2006. 4. lpp. Nr. 22 (211) 39. Семантика силы в романе В. Одесса и еврейская 17.-16. lpp. Жаботинского «Самсон цивилизация. - Одесса, Назорей» 2006.

40. „Пространство русских Meninas tekstas. – Viļľa, анекдотов» В. Пьецуха. 2006.

41. Человек в поэме Х. Назмана „Ebreju teksts Eiropas Бялика «Сказание о literatūrā” – Daugavpils, погроме» 2006.

42. Еврейский текст Ю. „Ebreju teksts Eiropas Давыдова literatūrā” – Daugavpils, 2006. 43. Karaļa Līra motīvs: A. O. Vailds – K. Skalbe: Brigadere – K. Skalbe. dubultportets. – Daugavpils,2006. 44. Львы в русской прозе 60-90- Literārā antropoloģija. – х гшодов 20 века. Daugavpils, 2006.

PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS (par pēdējiem 6 gadiem)

Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:

1. DU Humanitāras fakultātes X zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2000.g. 27.01.- 29.01. Referāts: "Человек в сборнике Шолом - Алейхема "Тевье - молочник" 2. VIII Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules ainā” Daugavpils, 2000. g. 6.-7. aprīlī Referāts: “Дом и его история в драме Ф. Горенштейна "Бердичев" 3. Humanitāras fakultātes XI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2001.g. 25.01.-26.01. Referāts: Пространство в романе В. Жаботинского "Самсон Назорей" 4. IX Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules ainā” Daugavpils, 2001. g. 5.-7. aprīlī Referāts: Дом в романе братьев Каудзит "Времена землемеров" Referāts "Одесса в романе В. Жаботинского "Пятеро" 5. Starptautiskā konference "Dobičina lasījumi", Daugavpils, 12.12.2001. Referāts "Еврейский текст в прое Л. Добычина". 6. Humanitāras fakultātes XII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2002.g. 24.01.-25.01. Referāts: "Жанровые особенности драмы Райниса "Вей, ветерок!" 7. X starptautiskā konference "Telpa un laiks literatūrā un mākslā". Daugavpils, 2002. 11.-13.04. Referāts "Telpiskie modeļi Aspazijas dzejā". 197

8. Starptautiskā konference Slāvu lasījumi. Daugavpils, 24.-26.05.2002. Referāts "Одесский текст:Бабель - Жаботинский. 9. VII Jauno pētnieku konference judaikā. Maskava, 13.-15.07.2002. Referāts "Роман В. Жаботинского "Самсон Назорей": миф и реальность" 10. Starptautiskā zinātniskā konference "Emigrācija un kultūra". Daugavpils, 11.- 13.11.2002. Referāts "J. Jaunsudrabiľa "Zaļā grāmata" 11. Humanitāras fakultātes XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2003.g. 27.01.- 29.01. Referāts: Античность в ромне В. Жаботинского "Самсон Назорей". 12. XI Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Telpiskie modeļi baltu un slāvu kultūrās”. Daugavpils, 2003. g. 12.-14. aprīlī Referāts: Пространственные модели в романе Я.Крооса «Императорский безумец». 13. Starptautiskā konference “VIII Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2003. g. 19.- 21. maijā. Referāts “ Пьеса Г. Горина "Поминальная молитва" 14. Starptautiskā konf. “Aktuālās problēmas literatūrzinatnē”, Liepaja, 2003.g. 27.02- 01.03. Referāts: “Gogoļa motīvi brāļu Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki" 15. Starptautiskā konference "Ebreji mainīgajā pasaulē". Rīga, 16.-17.09.2003. Referāts "Ebreju teksts R. Blaumaľa literārajā mantojumā" 16. Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaule. Teorijas un interpretācijas. Rīga, LU 2003. 13.-14.10. Referāts "S. Nadsona dzejolis "Ja ros…" un V. Ţabotinska romāns "Samsons Nazorejs". 17. Starptautiskā konference "Globalizācija un kultūra". Daugavpils, 4.-5.12.2003. Referāts "Ebreju teksts 19. gs. latviešu literatūrā". 18. XIV Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2004.g. 29.01.- 31.01. Referāts: "Роман братьев Каудзит "Времена землемеров": поэтика названия" 19.Starptautiskais kongress judaikā. Maskava, 31.01.-2.02.2004. Referāts "Художественный мир драмы Ф. Горенштейна "Бердичев" 20. Starptautiskā konference "Aktuālās problēmas literatūras zinātnē". Liepāja, 24.- 25.02.2003. Referāts "Brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" kompozīcija". 21. Starpt. konfer. „Baltu un slāvu literārā antropoloģija”. Daugavpils, 2004. g.1.-3. aprīlī. Referāts: „Человек в романе братьев Каудзит "Времена землемеров" 22. Starptautiskā conference «Компаративистика на пороге ХХ1 века. Современные теоретико-методологические проблемы». Krievija, Sanktpēterburga, 2004.g.17.-18. aprīlī Referāts: Мотив избранничества: Райнис - Т. Манн.. 23. Starptautiskā konference «Современная герменевтика и интерпретация художественного текста». Lietuva, Viļľa, 2004. g. 22.-24. aprīlī. Referāts: Роман В. Жаботинского "Самсон Назорей": проблемы интерпретации" 24. Starptautiskā konference „IX Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2004. g. 21.-23. maijā 198

Referāts: Герой или антигерой: трагедия В. Ерофеева "Вальпургиева ночь или Шаги командора". 25. Jauno humanitārās zinātnes pētnieku kolokvijs. Daugavpils - Sanktpēterburga, 25.-26.05.2004. Referāts "Миф о потерянном рае: латышско - еврейское литературное пространство" 26. Jauno pētnieku starptautiskākonference judaikā. Maskava, 14.-16.07.2004. Referāts: "Художественный мир драмы В. Жаботинского "Чужбина". 27. Starptautiskā konference "Одесса и еврейская цивилизация: И. Бабель". Odesa, 8.-10.11.2004. Referāts "Детство в художественном мире И. Бабеля" 28.Starptauriskā konference "Latviešu neoromantisms Eiropas neoromantisma kontekstā". Daugavpils, 15.10.2004. Referāts "Pagātne latviešu un ebreju drāmā 20. gs sākumā" 29. Starptautiskā konference „Гайдар и современная культура». Krievija, Sanktpēterburga, 2004. g. , 16.-18. decembrī Referāts: Элементы рождественской сказки: "Чук и Гек" (текст и кинотекст). 30. XV Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2005.g. 29.01.- 31.01. Referāts: “Италия в творчестве Д. Рубиной “. 31. Starptautiskā konference "Aktuālās problēmas literatūras zinātnē". Liepāja, 25.- 27.02.2005. Referāts "A. Alunāna luga "Icigs Mozes": ebreju teksts latviešu literatūrā". 32. Starptautiskais kongress judaikā. Maskava, 1.-3.02.2005. Referāts "К вопросу о еврейском тексте в латышской литературе". 33. Starptautiskais kongress "Mesiānisma idejas ebreju un slāvu kultūrās". Jeruzaleme, 7.- 12.03.2005. Referāts "Пророк - Антихрист - Мессия (роман Ф. Горенштейна "Псалом") 34. XII Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Templis baltu un slāvu kultūrās”. Daugavpils, 2005. g. 1.-2. aprīlī Referāts: «Храм в романе Ф. Горенштейна "Псалом". 35. Starptautiskā konference “X Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2005. g. 16.- 18. maijā. Referāts: «Перемещение в пространстве: поэма В. Ерофеева "Москва - Петушки". 36. Jauno humanitāro zinātľu pētnieku kolokvijs. Sanktpēterburga, 3.-5.06.2005. Referāts "Поэма В. Ерофеева "Москва - Петушки: сценические версии". 37. Referāts „Daugavpils un Mihoels” Starptautiskā konference „Latgale kā pierobeţsituācijas fenomens”. Daugavpils, Latvija, 21.10. 2005. 38. Referats „Семантика изгнания в романе Ф. Горенштейна «Псалом». Starptautiskā konference „Latgale kā robeţsituācijas fenomens” (Чинновские чтения), Daugavpils, Latvija, 21.10.2005. 39. Referāts „Семантика силы в романе В. Жаботинского «Самсон Назорей» Starptautiskā konference «Одесса и еврейская цивилизация», Odesa, Ukraina, 31.10.-2.11. 2005. 40. Referāts «Еврейский текст Ю. Давыдова» Starptautiskā konference „Ebreju teksts” Eiropas kultūrā”, Daugavpils, Latvija, 15.- 16.11.2005. 199

41. Referāts „Ziedi Aspazijās dzejas krājumos” XVI Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2006.g. 26.01.-27.01. 42. Referāts „Grāmata F. Gorenšteina romānā „Psalms” Starptautiskais kongress judaikā. Maskava, 30.01.-1.02.2006. 43. Referāts „Ebreju teksts Poruka prozā” Zinātniskā konference „Aktuālās problēmas literatūras zinātnē”, Liepāja, Latvija, 2006. 3.-4.03. 44. Referāts „Lauvas 20. gs. 70.-90. gadu krievu literatūrā” Starptautiskā zinātniskā konference „Literārā antropoloģija”, 1.-2.04.2006., Daugavpils. 45. Referāts „Telpa V. Pjecuha „Krievu anekdotēs” Starptautiskā konference „Teksta interpretācija”, 26.-27.04.2006., Viļľa, Lietuva. 46. Referāts „Ibsens – ebreju teātris – Ţabotinskis” Starptautiskā zinātniskā konference „Communication as translatio”, 9.-11.05.2006., Daugavpils. 47. Referāts „F. Gorenšteina drāmas „Strīdi par Dostojevski” mākslinieciskā pasaule” Starptautiskā zinātniskā konference „XI Slāvu lasījumi”, 18.-20.05.2006., Daugavpils. 48. Referāts „Maskava – Petuški”: skatuviskā vērsija?” Jauno humanitāro zinātnieku kolokvijs, 22.-24.05.2006., Rīga – Kuldīga. 49. Referāts „Lietuva E. Sevelas grāmatā „Moľa Cackess – karognesējs” Starptautiskā zinātniskā konference „Ebreji mainīgajā pasaulē”, 11.-14.-09. 2006., Rīga. 50. Referāts „Polija Š. Aša daiļradē”. Starptautiskā zinātniskā konference „Polijas un Baltijas kultūras sakari”, 26. -27. 10.2006., Daugavpils. 51. Refetāts „O. Berdsli – Solome – R. Viktjuks” Starptautiskā zinātniskā konference „Dekadense: problēma un jēdziens”, 10.- 11.11.2006., Daugavpils. 52. Referāts „Ticība brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki”. Zinātniskā konference „Reliģiskais teksts latviešu literatūrā”, 14.-15. 12.2006., Rīga. 53. Referāts „Krievu stereotips mācību grāmatās krievu literatūrā latviešu skolās (padomju posms)”. Starptautiskā zinātniskā konference „Padomju laikmeta mācību teksts”, 15.-16. 12.2006., Sanktpēterburga.

Piedalīšanās parējās zinātniskās konferencēs un semināros:

1. K. Hamsunam veltīts zinātniskais seminārs. Daugavpils, 1999. g. 6.-7. aprīlī Referāts: K. Hamsuna drāmas "Cariene Tamāra" mākslinieciskā pasaule. 2. Konference Činnova lasījumi. Daugavpils , 2003.g. 15.10. Referāts: "Одесса в драме В. Жаботинского "Чужбина" 3. Konference "Rainis un Aspazija mūsdienu skatījumā". Rīga, 12.09.2002. Referāts "Raiľa lugas "Pūt, vējiľi!" fenomens" 4. Konference “XX gs. kultūras paradigmas”. Daugavpils, 2003. g. 14. martā. Referāts: М. Шагал и С. Михоэлс: национальное и общечеловеческое. 5. Zin. konference „Neoromantisms: teorētiskie meklējumi”. Daugavpils, KI, 2004.09.03. Referāts: K. Skalbe un neoromantisms. 6. Zinātniskā konference "Rainis un Aspazijas mūsdienu skatījumā". Rīga, 11.09.2004. 200

Referāts "Nakts Aspazijas krājumā "Raganu nakts". 7. Zinātniskais seminārs veltīts A. Strindbergam. Daugavpils Referāts "Telpa A. Strindberga lugā "Nāves deja". 8. Zinātniskais seminārs veltīts H. N. Bjalikam. Daugavpils, 14.10.2004. Referāts "Человек в поэме Х. Н, Бялика "Сказания о погроме" 9. Zin. seminārs „O.Vailds un K.Skalbe” Daugavpils, 2004.g. 6. decembrī Referāts: Karaļa Līra motīvi: K. Skalbe - A. Brigadere. 10. Zinātniskais seminārs "Raiľa traģēdija "Jāzeps un viľa brāļi": kultūru dialogs". Daugavpils, 21.12. 2004. 11. Referāts „Opozīcija dzimtene – svešums Aspazijas līriskajā biogrāfijā” Zinātniskais seminārs veltīts Aspazijai, Rīga, 16.03.2006. 12. Referāts „J. Gordins un krievu simbolisms” Zinātniskais seminārs, veltīts J. Gordina 110. dzimšanas dienai. 7.-8.12.2006., Daugavpils.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie maģistra darbi - 9 Vadītie bakalaura darbi - 17

DOCĒTIE STUDIJU KURSI : 17.-18. gs. Eiropas un Amerikas mākslinieciskās izpratnes vēsture 2 KP, 17.-18.gs. Rietumeiropas literatūras vēsture - 2 KP, Mākslas zinātnes pamati (teātris) - 1 KP, Teātra vēsture - 4 KP, Drāmas teorija -2 KP, Ebreju diaspora : vēsture un kultūra - 2 KP, Jaunākā krievu proza - 1 KP, 20. gs. krievu literatūras vēsture - 2 KP, Komparatīvistikas pamati - 2 KP, Krievu postmodernisma fenomens - 2 KP, Starpkultūru komunikācija - 2 KP, Baltu un slāvu literatūru telpiskie modeli - 1 KP, Latviešu literatūras paradigmas - 4 KP, Mākslas teorija - 4 KP, Salīdzināmā literatūrzinātnes vēsturiskā attīstība - 2 KP, Krievu - latviešu literārie sakari - 2 KP

DARBS STUDIJU PROGRAMMAS PADOMĒ:

Akadēmisko studiju programmas: a) programmu direktore: Profesionālā maģistra studiju programma "Starpkultūru attiecības" b) programmas padomes locekle:

Bakalaura studiju programma "Vēsture (kultūras vēsture)" Maģistra studiju programma "Kultūras vēsture un teorija" 201

IZSTRĀDĀTIE STUDIJU KURSI

Šoloms Aleihems: literatūra, teātris, kino - 2 KP, S.Mihoels un M.Šagals: nacionālais un vispārcilvēciskais - 2 KP, Latviešu literatūras vēsture - 4 KP, Krievu drāmas vēsture - 2 KP, Rietumeiropas kultūras vēsture - 4 KP, Komēdija dell'arte un Eiropas kultūra - 2 KP u.c.

IZSTRĀDĀTAS STUDIJU PROGRAMMAS

Akadēmisko studiju programmas: Bakalaura studiju programma "Vēsture (kultūras vēsture)" Maģistra studiju programma "Kultūras vēsture un teorija" Profesionālā maģistra studiju programma "Starpkultūru attiecības"

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA

2002. gads. - Jeruzalemes aptvertās universitātes neklātienes studiju kurss "Jeruzaleme gadsimtos" 2003.gada marts – Jūdu civilizācijas pētīšanas centrs "Sefer" (Maskava) 2006. oktobris – Jagelonu Uiversitāte (Krakova).

IV. ORGANIZĀTORISKAIS DARBS Humanitārā fakultātes prodekāne (kopš 2003.g.); DU Humanitārās fakultātes Domes locekle; Maģistra pārbaudījumu komisiju sekretāre un priešsēdētāja(literatūrzinātnē, kultūras vēsturē); DU darba grupas "Bakalaura un maģistra darbu izstrādāšanas priekšlikumu izstrādāšana" locekle. Konferences "Slāvu lasījumi", "Laiks un telpa literatūrā un mākslā", "Baltu un slāvu literārā antropoloģija", "Ebreju teksts Eiropas kultūrā" zinātniskās komitejas locekle. Konferenču "Humanitārās fakultātes lasījumi", "Slāvu lasījumi", "Laiks un telpa literatūrā un mākslā", "Baltu un slāvu literāra antropoloģija", "Latviešu neoromantisms Eiropas neoromantisma kontekstā", "Ebreju teksts Eiropas kultūrā", "Dobičina lasījumi" rīcības komitejas locekle. Konferences "Ebreju teksts Eiropas kultūrā" un "XIV Humanitārās fakultātes lasījumi" rīcības komitejas priekšsēde Rakstu krājuma "Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas" recenzente. Rakstu krājuma “Филологические чтения - 2003” (DU, 2004) redaktore; Rakstu krājumu “Tēlpa un laiks literatūrā un mākslā” un “Slāvu lasījumu” redakcijas kolēgijas locekle; DU Komparatīvistikas institūta Padomes locekle. DU Literatūrzinātnes nozares Promocijas padomes locekle. Rakstu krājuma „Ebreju teksts Eiropas kultūrā” redaktore.

Elīna Vasiļjeva 2006. gada 18. decembrī 202

4.PIELIKUMS – AKADĒMISKĀ PERSONĀLA GRANTI UN ZINĀTNISKIE PROJEKTI (2004-2006)

Projekta nosaukums Fonda vai programmas Realizēšanas laiks DU docētāji nosaukums „Latviešu DU Komparatīvistikas 2004. g. Projekta vadītāja – neoromantisms Eiropas institūta programma doc. A. Stankeviča neoromantisma kontekstā” Grāmatas „Brāļu VKKF 2004. g. janvāris - Stipendiāte – Kaudzīšu romāna maijs doc. E. Vasiļjeva „Mērnieku laiki”: struktūra un semantika” izstrādāšana Starptautiskā zinātniskā Daugavpils Domes 2004. g. Projekta dalībnieki – konference „IX Slāvu grants visi Krievu literatūras lasījumi” un kultūras katedras locekļi Starptautiskā zinātniskā DU projekts, Nr 04.20 2004. g. Projekta dalībnieki – konference „Baltu un visi Krievu literatūras slāvu literārā un kultūras katedras antropoloģija” locekļi Jauno Daugavpils un DU projekts, Nr 04.18 2004. g. Projekta dalībnieki – Sanktpēterburgas doc. E. Vasiļjeva, humanitāro zinātľu lekt. A. Kazjukevičs, pētnieku kolokvijs as. Ţ. Badins Starptautiskā zinātniskā DU projekts, Nr 04.19 2004. g. Projekta dalībnieki – konference visi Krievu literatūras „S. Krţiţanovska un kultūras katedras daiļrade” locekļi Pasākumu cikls, veltīts LZP grants 2004. g. Projekta vadītāja – H. Bjalika poēmas 13.-14. oktobrī doc. E. Vasiļjeva „Teiksma par grautiľu” simtgadei” Pasākumu cikls Latvijas Valsts KKF 2004. g. Projekta vadītāja – “Strindberga dienas” grants doc. M. Burima Sadarbības tīkla DU grants 2004. g. Projekta vadītāja – izveide starp doc. M. Burima Norvēģijas Vestfoldas koledţu, Krievijas Zinātľu akadēmijas Pēterburgas nodaļu un DU Komparatīvistikas institūtu Zinātniskais seminārs Latvijas Valsts KKF 2004. g. Projekta vadītāja – “O.Vailds, K.Skalbe: grants doc. M. Burima dubultportrets” “Starptautiskā LZP 2005. g. Projekta dalībniece – konference “Telpa un asoc.prof. VKKF laiks literatūrā un A. Stankeviča 203 mākslā” “Starptautiskā VKKF 2005. g. Projekta dalībnieki – konference “ X Slāvu visi Krievu literatūras DU lasījumi” un kultūras katedras Daugavpils pilsētas locekļi dome “Neoromantisms un VKKF 2005. g. Projekta vadītāja – estētisms Eiropas asoc.prof. literatūras sistēmā” A. Stankeviča "Baltu un slāvu literārā LZP 2004.-2005. g. Projekta dalībnieces – antropoloģija" asoc. prof. M.Burima, asoc.prof. E.Vasiļjeva, lekt. I. Kupšāne "Latgales IZM 2004.-2005.g. Projekta dalībniece – multikulturālās asoc.prof. E.Vasiļjeva situācijas izpēte" "Latgale - Latvija - IZM 2005.g. Projekta dalībniece – Eiropa" starpkultūru asoc.prof. E.Vasiļjeva komunikācija" programmas "Letonika" ietvaros "Ebreju teksts baltu un IZM 2005.g. Projekta vadītāja – slāvu kultūras telpā" asoc.prof. E.Vasiļjeva "Studentu pētnieciskais VKKF 2005.g. Projekta vadītāja – pulciľš "Teātris un asoc.prof. E.Vasiļjeva skatītājs" DU zinātniskā projekta DU 2005.g. Projekta dalībnieces – “Otrās krievu asoc.prof. rakstniecības vēsture/ A. Stankeviča, Вторая русская asoc.prof. E.Vasiļjeva словесность” u.c. Krievu literatūras kat. docētāji „Ebreju kultūra baltu IZM 2005.g. Projekta dalībnieks – un slāvu kultūras as. Ţ. Badins kontekstā” „Latgale ka kultūras IZM 2005.g. Projekta dalībnieki – pierobeţa” as. Ţ. Badins asoc. prof. V. Liepa Ernst-Moritz-Arndt 2005.g. 07. – 13. aug. Stipendiāts Universitaet doc. G. Ozoliľš Greifswald „ Šveice Baltijas 2005.-2006. g. Projekta koordinators – kultūru telpā” asoc.prof. A.Ľeminuščijs „The Establishment Ziemeļu Ministru 2005.–2006.g. Projekta vadītāja – and Promotion of Padome asoc.prof. M. Burima Nordic-Baltic-Russian Network in Comparative Cultural Studies” 204

3. starptautiskais Osvalda fon 2005. – 2007. g. Projekta dalībnieks – Osvalda fon Volkenšteina biedrība asoc.prof. K.Kļaviľš Volkenšteina biedrības (Oswald von Wolkenstein- Gesellschaft) projekts «Чеховская Krievijas Zinātnes 2004.-2006. Projekta dalībnieks – энциклопедия» Akadēmija asoc.prof. A.Ľeminuščijs „Baltu un slāvu kultūras IZM 2006.g. Projekta vadītāja – sakari” asoc.prof. A. Stankeviča Projekta dalībnieki – as. Ţ. Badins lekt. A.Kazjukevičs

„Starpkultūru IZM 2005.g. – 2008.g. Projekta dalībniece – komunikācija: Latgale asoc. prof. V. Liepa – Latvija – Eiropa” „Humanitārās DU 2006. g. Projekta vadītāja – fakultātes Zinātniskie asoc. prof. V. Liepa lasījumi” CLIOHRES.net 2006. g. Projekta dalībnieks – asoc.prof. K.Kļaviľš “Zinātniskas VKKF 2006. g. Projekta vadītāja – konferences asoc.prof. A. Stašulāne „Daugavpils kultūras apritē: Societas Jesu” organizēšana” Starptautisks zinātniski ES 2006.-2008. g. Projekta dalībnieki: pētniecisks projekts asoc.prof. A. Stašulāne “Society and doc. G. Ozoliľš Lifestyles: Towards Projekta koordinatore – Enhancing Social asoc. prof. A.Stašulāne Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” (6th Framework programme, priority 7 “Citizens and Governance in a Knowledge-Based Society”) Grants dalībai ESSWE M. Čermakas fonds 2009 Granta saľēmēja: prof. konferencei Strasbūrā A. Stašulāne

(Francija). Grants starptautiskās LZP grants 2009 Granta saľēmēja: prof. zinātniskās konferences A. Stašulāne

„XIV Slāvu lasījumi” organizēšanai

205

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ORGANIZĒTĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES (2005-2006)

Konferences nosaukums Norises laiks Organizētāji Zinātniskā konference „Latgale kā 2005. g. 21.-22. okt. Krievu literatūras un robeţsituācijas fenomens”. kultūras katedras docētāji Igora Činnova lasījumi 2005.g. 21. okt. Krievu literatūras un kultūras katedras docētāji Starptautiskā konference „Neoromantisms un 2005. g. 4.-5. nov. Krievu literatūras un estētisms Eiropas literatūras sistēmā” kultūras katedras docētāji Starptautiskā zinātniskā konference „Ebreju 2005. g. 15.-16. nov. Krievu literatūras un teksts Eiropas kultūras kontekstā”. kultūras katedras docētāji L. Dobičina VI zinātniskie lasījumi. 2005. g. 02.-03. dec. Krievu literatūras un kultūras katedras docētāji DU HF XVI zinātniskie lasījumi. 2006. 26.-27. janv. Humanitārās fakultātes docētāji Starptautiskā konference „Baltu un slāvu literārā 2006.g. 31. martā. Krievu literatūras un antropoloģija”. kultūras katedras docētāji Austrumslāvi Baltijas reģionā. Kirila un 2006.g. 12. maijā. Krievu literatūras un Metodija lasījumi. kultūras katedras docētāji XI Slāvu lasījumi 2006. 18.-20.maijā Krievu literatūras un kultūras katedras docētāji International Scientific conference 2006.gada 9.– 11.maijā Latviešu literatūras un Communication as translatio: Nordic – Baltic – kultūras katedras Russian cultural dialogues. docētāji; DU Ārējo sakaru daļa. „Daugavpils kultūras apritē: 2006.gada 18.maijā Latviešu literatūras un SOCIETAS JESU” kultūras katedras docētāji Starptautiskā zinātniskā konference „Krievu 2008. g. 4.-5. decembrī Krievu literatūras un dzeja: 1925 gads” kultūras katedras

docētāji N. Gogoļa 200.gadei vel-tīts zinātniski- 2009. 13. aprīlī Krievu literatūras un praktiskais seminārs kultūras katedras

docētāji „Četri elementi kultūrā: uguns, ūdens, zeme, 2009.gada 14.maijā Latviešu literatūras un gaiss” kultūras katedras

docētāji Starptautiskā zinātniskā konference „XIV Slāvu 2009. 20.-22. maijā Krievu literatūras un lasījumi” kultūras katedras

docētāji 206

5.PIELIKUMS – STUDENTU APTAUJAS ANKETA

FAKULTĀTE: HUMANITĀRĀ

PROGRAMMAS DIREKTORS: ASOC. PROF. A.STAŠULĀNE

Studiju programma: „Kultūras vēsture un teorija”

Kurss: 1 Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu). a. Novērtējiet studiju Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur: kursa svarīguma pakāpi piecu baļļu 5 - ļoti augsts sistēmā, kur: 4 - augsts 5 - ļoti svarīgs 3 - vidējs 4 - svarīgs 2 - zems 3 - vidēji svarīgs 1 – ļoti zems 2 - nesvarīgs 1 - nav vajadzīgs Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=). A.tabula

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa svarīgums līmenis apjomā Vēstures metodoloģija 4.50 3.00 „+”- 50% „=”- 50% 19.-20. gs. Historiogrāfija 4.00 3.25 „+”- 25% „=”- 75% Reģionālisma problēmas 3.75 3.00 vēstures izpētē „=”- 100% Kulturoloģiskās 4.75 3.50 „+”- 50% metodoloģijas „=”-50 % Mākslinieciskās izpratnes 4.75 3.75 paradigmas „=”- 100% 20.-21. gs. Kultūras 4.50 4.25 „+”- 50% vēstures problēmas „=”- 50% Mākslas zinātnes vēsture 5.00 3.75 „+”- 50% „=”-50 % Latviešu kultūra Eiropas 4.50 4.00 „+”- 25% kultūras sistēmā „=”-75% Mūsdienu mākslas estētika 4.25 3.75 „+”- 50% „=”- 50% Kultūra un modernās 4.00 3.25 tehnoloģijas „-”- 25% „=”- 75% Baltu, vikingu un Rietumu 3.75 3.25 „+”- 25% 207 sabiedrības sintēze seno „-”- % latgaļu zemēs 13.gs. „=”- 75% Baltijas jezuītu darbība 3.75 3.00 „-”- 25% „=”- 75%

2 Vai Jūs apmierina izvēlētā 1. Pilnīgi apmierina – 25% studiju programma kopumā? 2. Pamatā apmierina – 50% 3. Daļēji apmierina - % 4. Neapmierina - 25% 5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no universitātes- %

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa 1. Pietiekams -25 % nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem 2. Nepietiekams - 75 % materiāliem? 4. Vai Jūs studiju procesā 1. Jā, bieţi – 75% izmantojat datortehniku? 2. Jā, bet reti. Kāpēc?- 25%

3. Nē. Kāpēc?- %

5. Vai Jūs studiju procesā 1. Jā, bieţi – 100% izmantojat Internet? 2. Jā, bet reti. Kāpēc?- %

3. Nē. Kāpēc?- %

6. Vai izvēles kursu piedāvājums 1. Jā - % ir pietiekams? 2. Nē -100 %

7. Vai studiju programmas 1. Jā – 25% nodrošinājums ar 2. Nē – 75% vieslektoriem ir pietiekams?

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar 1. Apmierinoša -50 % mācībspēkiem? 2. Neapmierinoša -50 %

9 Kā Jūs vērtējat studiju 1. Apmierinoši –50% programmas realizēšanu 2. Neapmierinoši - 50% kopumā? 3. Cita atbilde - %

208

2007./2008. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti: DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA

FAKULTĀTE: HF

PROGRAMMAS DIREKTORS: ASOC. PROF. A. STAŠULĀNE

Studiju programma: Kultūras vēsture un teorija

Kurss: 2

1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu). Novērtējiet studiju kursa svarīguma Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur: pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur: 5 - ļoti svarīgs 5 - ļoti augsts 4 - svarīgs 4 - augsts 3 - vidēji svarīgs 3 - vidējs 2 - nesvarīgs 2 - zems 1 - nav vajadzīgs 1 – ļoti zems

Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā

studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).

A.tabula

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa svarīgums līmenis apjomā Reģionālisma problēmas 4,3 4 “+” – “-“ – 25% “=” – 75%

Kultūras filosofija 4,3 3,8 “+” – 25% “-“ – “=” – 75%

Sociālā antropoloģija 3,8 3,5 “+” – “-“ – “=” –100%

Baltu etnoģenēze 3,5 3,5 “+” – “-“ – “=” –100%

Kultoroloģiskās 4,8 3,8 “+” – 75% metodoloģijas “-“ – 209

“=” – 25%

Reļigijas teksts pasaules 4,5 4 “+” – kultūrā “-“ – “=” – 100%

Mazākumtautību kultūra 3,8 4 “+” – Latvijā “-“ – “=” – 100%

Modernās reliģiskās idejas 3,8 3 “+” – “-“ – 25% “=” – 75%

Telpiskie modeļi Eiropas 4,8 4,3 “+” –50% kultūrā “-“ – “=” – 50%

MDS: skatuves mākslas 4 3,8 “+” – jaunākās tendences “-“ – “=” – 100%

MDS: parareliģiskās idejas 3,3 3 “+” – kultūrā “-“ – 25% “=” – 75%

MDS: filosofiskā doma 3,5 3,8 “+” – Latvijā “-“ – 25% “=” – 75%

2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma 1. Pilnīgi apmierina kopumā? 2. Pamatā apmierina 25% 3. Daļēji apmierina 75% 4. Neapmierina 5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no universitātes

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar 1. Pietiekams mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem? 2. Nepietiekams 100%

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieţi 100% 2. Jā, bet reti. Kāpēc?

3. Nē. Kāpēc?

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieţi 100% 2. Jā, bet reti. Kāpēc?

210

3. Nē. Kāpēc?

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 2. Nē 100%

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar 1. Jā vieslektoriem ir pietiekams? 2. Nē 100%

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 50% 2. Neapmierinoša 50%

9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu 1. Apmierinoši 50% kopumā? 2. Neapmierinoši 50% 3. Cita atbilde

6.PIELIKUMS – STUDIJU MAKSAS APRĒĶINI

Studiju maksas aprēķins 2006./2007.gadā

Humanitārā fakultāte

Studiju programmas nosaukums: Akadēmiskā maģistra studiju programma "Kultūras vēsture un teorija"

Studiju veids: Pilna laika pamatstudijas Studiju ilgums (gadi): 2 Kredītpunktu skaits KOPĀ: 80

Kontaktstundu skaits gadā: 640 Kontaktstundu skaits KOPĀ:: 1280 Minimālais studējošo skaits studiju programmā: 15 Plānojamais studējošo skaits studiju programmā: 30 Programmas realizācijas vieta: Daugavpils

Rindas Aprēķinu formula: Aprēķins Nr. Nr. A B C D

Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā 1: Akadēm.personāla Kontaktstundu Amats īpatsvars sadalījums Profesors 15% 96 A1 1 Asociētais profesors 15% 96 2

Docents 30% 192 3

Lektors 25% 160 4

Asistents 15% 96 5 212

Koeficients par Amats Tarifu likme par stundu īpašiem darba apstākļiem

Profesors 9,5 Ls 1 6 D6=B1*A6*B6 912,00

Asociētais profesors 7,6 Ls 1 7 D7=B2*A7*B7 729,60

Docents 6,1 Ls 1 8 D8=B3*A8*B8 1171,20

Lektors 4,9 Ls 1 9 D9=B7*A9*B9 784,00

Asistents 3,9 Ls 1 10 D10=B8*A10*B10 374,40

Akadēm.personas vidējā darba alga gadā 11 D11=SUM(D6:D10)*10 3 971,20

Studiju izmaksas koeficients 2 12 X 1,5

Tematiskās jomas koeficients uz visu studiju periodu 3 13 X 1,14 Akadēmiskā personāla darba alga par nostrādātajām kontāktstundām ar koeficientiem 14 D14=D11*D12*D13 6 790,75

Minimālo studējošo skaits studiju kursā 4 15 X 15

Akadēmiskās personas darba alga uz 1 studējošo gadā 16 D16=D14/D15 452,72

Darba algas fonda aprēķins programmas pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:

Mēneša tarifa likme par Plānojamais studējošo Amats skaits studiju vienu studējošo programma

A2 Programmas direktors 0,95 Ls 30 18 D18=A18*B18 28,50

Programmas sekretāre 0,80 Ls 30 19 D19=A19*B19 24,00

Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 20 D20= (D18+D19)*12 630,00

Minimālais studējošo skaits studiju programmā 5: 21 X 30

Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 22 D22=D20/D21 21,00

Darba algas fonda aprēķins fakultāšu pārējam personālam uz 1 studējošo gadā: Plānojamais A3 Mēneša tarifa likme par Amats studējošo skaits vienu studējošo fakultātē

Dekāns 0,30 Ls 139 23 D23=A23*B23 41,70 213

Prodekāns 0,30 Ls 139 24 D24=A24*B24 41,70

Pārvaldes lietvedis 0,25 Ls 139 25 D25=A25*B25 34,75

Pārvaldes sekretārs 0,20 Ls 139 26 D25=A25*B25 27,80

Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 27 D27= sum(D23:D26)*12 1 751,40

Vidējais studējošo skaits fakultātē 6: 28 X 139

Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 29 D29=D27/D28 12,60

Darba algas fonda aprēķins filiāles pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:

Mēneša tarifa likme par Plānojamais Amats vienu studējošo studējošo skaits filiālē

Filiāles direktors 0,30 Ls 0 30 D30=A30*B30 0,00

A4 Filiāles direktora vietnieks 0,25 Ls 0 31 D31=A31*B31 0,00

Filiāles sekretārs 0,20 Ls 0 32 D32=A32*B32 0,00

Filiāles pārvaldes personas vidēja darba alga gadā: 33 D33= (D30+D31+D32)/12 0,00

Plānojamais studējošo skaits filiāles 7: 34 X 0

Filiāles pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā 35 D35=D33/D34 0,00

Darba algas fonda aprēķins fakultāšu personālam, kuri iekļauti personālā reģustrā uz 1 studējošo gadā (pamatdarbā, papilddarbā, blakus darbā):

Personāla darba alga Personāla īpatsvars Grupa mēnesī (cilv.skaits)

A5 Akadēmiskais personāls 36 X 0,00

Vispārējais personāls 863 Ls 2,5 37 X 863,00

Darba algas fonds gadā: 38 D38=(D36+D37)*12 10 356,00

Plānojamais studējošo skaits fakultātē: 39 X 139

Fakultāšu personāla vienas personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 40 D40=D38/D39 74,50

A6 Darba algas fonda aprēķins universitātes vispārējam personālam uz 1 studējošo gadā: 214

Personāla darba alga Personāla īpatsvars Grupa mēnesī (cilv.skaits)

Vispārējais personāls 5 632 Ls 257,3 41 X 5 632,00

Vispārēja personāla vidējā darba alga gadā: 42 D42=D41*12 67 584,00

Plānojamais studējošo skaits Universitātē 8: 43 X 3275

Vispārējā personāla vienas personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 44 D44=D42/D43 20,64

N1 Darba algas fonds programmas personālam uz 1 studējošo gadā: 45 581,46 D40=D17+D22+ D29+D35+D40+D44 Darba dēvēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi N2 46 (24.09%) D46= D45*0.2409 140,07

N3 Komandējumi un dienesta braucieni: 47 x 7,76 Sakaru un pasta pakalpojumi: 48 x 4,49 Īpašuma nodoklis 49 x 1,04 Transporta pakalpojumi 50 x 3,18 Telpu un inventāra noma 51 x 3,07

N4 Tehniskā apkope 52 x 34,04 Remonta izmaksas: 53 x 35,96 Programmas akreditācija 54 x 41,67 Mācību prakse 55 x 0,00

Pakalpojumu apmaksa 56 123,45 D56= SUM(D48:D55) Mācību līdzekļi 57 x 3,76 Kancelejas preces 58 x 8,67

N5 Inventārs 59 x 15,91 Komunālie pakalpojumi 60 x 50,21

Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs 61 78,55 D61= SUM(D57:D60)

N6 Grāmatu iegāde un žurnāli 62 x 8,52 215

N7 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas 63 3,05 x Studentu aktivitātes 64 x 1,87 S1 Sports un kultūra 65 x 0,49

Studentu sociālais nodrošinājums 66 D66=D64+65 2,36 X1 Neprognozējamie izdevumi 67 x 19,82 Z1 Izdevumi zinātnes attīstībai 68 x 19,54

Studiju izmaksas vienam studējošam gadā: 69 984,58 D69=D68+D67+D66+D63+D62+D61+D56+D47+D46+D45 Ikgadējas studiju maksas aprēķins uz visu studiju periodu vienam studējošam Prognozējamā Aprēķina formula: Aprēķins inflācija Rindas Nr. A B C D

1. studiju gads X 70 D70=D69 985 Ls

2. studiju gads 15,0% 71 D71=D69*B71 1 132 Ls

Piezīmes:

1 - Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā tiek veikts pamatojoties uz apstiprinātiem studiju plāniem un DU Senātā apstiprinātiem tarifu likmem par stundu apmaksu 2, 3 - Studiju izmaksas koeficients un vidējais tematiskas jomas koeficients tiek noteikti MK noteikumu pamatā (2001.gada 24.jūlija MK noteikumi Nr.334); 4 - Minimālo studējošo skaits studiju programmā tiek noteikts pamatojoties uz Domes sēdes lēmumu (plāns kārtējam studiju gadam); 5 - Plānojamais studējošo skaits studiju programmā tiek aprēķināts reizinot minimālo studējošo skaitu studiju kursā ar studiju ilgumu; 6 - Plānojamais studējošo skaits fakultātē tiek noteikts pamatojoties uz Domes sēdes lēmumu (plāns kārtējam studiju gadam); 7 - Plānojamais studējošo skaits filiāles tiek noteikts pamatojoties uz Domes sēdes lēmumu (plāns kārtējam studiju gadam); 8 - Plānojamais studējošo skaits Universitātē tiek noteikts pamatojoties uz Senāta sēdes lēmumu (plāns kārtējam studiju gadam).

7.PIELIKUMS – DIPLOMA UN TĀ PIELIKUMA PARAUGS

Reģistrācijas Nr. Ar Humanitārās fakultātes Domes 2007. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 6

ILONA KANTĀNE personas kods 120376 - 13456

ieguvusi

HUMANITĀRO ZINĀTŅU MAĢISTRA GRĀDU vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē

Rektors______Z.Ikere

Domes priekšsēdētājs______V.Liepa

Daugavpilī, 2007.gada 23.jūnijā DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļaut norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

DIPLOMA PIELIKUMS MDA Nr.0387

ZIĽAS PAR KVALIFIKĀCIJAS ĪPAŠNIEKU

Uzvārds UZVĀRDS Vārds: VĀRDS Dzimšanas datums: 11.04.1980. Studenta personas kods: 110479-11438

ZIĽAS PAR KVALIFIKĀCIJU Kvalifikācijas nosaukums: humanitāro zinātņu mağistra akadēmiskais grāds vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē Galvenā studiju joma kvalifikācijas iegūšanai: humanitārās zinātnes Kvalifikāciju piešķīrušās iestādes nosaukums un statuss: Daugavpils Universitāte, akreditēta 29.01.2004., valsts dibināta universitāte Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss: tā pati, kas 2.3. punktā Mācību un eksaminācijas valoda: latviešu

ZIĽAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI Kvalifikācijas līmenis: maģistra akadēmiskais grāds Oficiālais programmas ilgums, programmas sākuma un beigu datums: 2 gadu pilna laika studijas, 80 Latvijas kredītpunkti, 120 ECTS kredītpunkti, no 2005. gada 22.08. līdz 2007. gada 06.06. Uzľemšanas prasības: humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma 2. līmeņa augstākā profesionālā izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē

218

ZIĽAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM Studiju veids: pilna laika studijas Programmas prasības: apgūt nozares teorijas un metodoloģijas padziļinātos kursus; attīstīt prasmi pielietot teorētiskās zināšanas patstāvīgā zinātniskās pētniecības darbā; sekmīgi nokārtot maģistra eksāmenu; izstrādāt, aprobēt (uzstāšanās konferencēs, publikācija) un aizstāvēt maģistra darbu

Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

KREDĪT- ECTS KURSA NOSAUKUMS VĒRTĒJUMS PUNKTI KREDĪTI

TEORĒTISKO ATZIĽU APGUVES OBLIGĀTIE KURSI Vēstures metodoloģijas 4 6 7 (labi) 19. -20. gs. historiogrāfija 2 3 9 (teicami) Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 4 6 8 (ļoti labi) Sociālā antropoloģija 2 3 7 (labi) Kultūras filosofija 2 3 7 (labi) Kulturoloģiskās metodoloģijas 4 6 9 (teicami) Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 2 3 9 (teicami) 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas 4 6 9 (teicami) Mākslas zinātnes vēsture 2 3 9 (teicami) Baltu etnoģenēze 2 3 9 (teicami) Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā 2 3 9 (teicami) Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 2 3 9 (teicami) Mūsdienu mākslas estētika 2 3 9 (teicami) Kultūra un modernās tehnoloģijas 1 1,5 9 (teicami) TEORĒTISKO ATZIĽU APGUVES IZVĒLES KURSI Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze seno latgaļu zemēs 13. gs. 2 3 9 (teicami) Baltijas jezuītu darbība 2 3 9 (teicami) Mazākumtautību kultūra Latvijā 2 3 9 (teicami) Modernās reliğiskās idejas 2 3 9 (teicami) Reliģijas teksts pasaules kultūrā 2 3 9 (teicami) TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA Publikācija 3 4,5 ieskaitīts Piedalīšanās divās zinātniskās konferencēs 6 9 ieskaitīts Maģistra darba seminārs 6 9 9 (teicami) 219

KREDĪT- ECTS KURSA NOSAUKUMS VĒRTĒJUMS PUNKTI KREDĪTI

GALA PĀRBAUDĪJUMI Eksāmens kultūras vēsturē 9 (teicami) Maģistra darbs „Temats” 20 30 9 (teicami)

Atzīmju sistēma:

ATZĪME ATZĪMES NOZĪME 10 izcili 9 teicami 8 ļoti labi 7 labi 6 gandrīz labi 5 viduvēji 4 gandrīz viduvēji 3 – 1 neapmierinoši

Kvalifikācijas klase: nav ZIĽAS PAR KVALIFIKĀCIJU Turpmākās studiju iespējas: turpināt studijas doktorantūrā Profesionālais statuss: nav PAPILDINFORMĀCIJA Sīkāka informācija: dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu MDA Nr. 0387; Daugavpils Universitātes maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” ir akreditēta Papildinformācijas avoti: Daugavpils Universitāte Vienības ielā 13, LV – 5400 tālr. 5422180, fakss: 5422890 e-pasts: [email protected] PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS Datums: 06.06.2007.

Paraksts ______Zaiga Ikere

Parakstītāja ieľemamais amats: Daugavpils Universitātes rektors

Oficiālais zīmogs:

ZIĽAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ Skat. nākamās divas lappuses 220

8.PIELIKUMS – DOKUMENTI, KAS APLIECINA, KA GADĪJUMĀ, JA PROGRAMMA TIEK LIKVIDĒTA, PIETEICĒJS NODROŠINA STUDĒJOŠO IESPĒJU TURPINĀT IZGLĪTĪBU CITĀ AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀ VAI CITĀ AUGSTSKOLĀ

Pielikums nav pieejams elektroniskajā versijā. Skat. pašnovērtējuma ziľojuma iesieto variantu.