DOCSLIB.ORG

Varēja Būt... Sadziedāja Un Mainīgais Varonis Bet Nebija

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Varēja Būt... Sadziedāja Un Mainīgais Varonis Bet Nebija KAS/KUR/KAD Nemirstīgais un Varēja būt... sadziedāja un mainīgais varonis bet nebija... LĀČPLĒSIS – 6. lpp. sadzejoja valsti? – – 13. lpp. 2. lpp. Sadzejotā valsts Rakstniecības un mūzikas muzejā skatāmā izstāde Sadzejotā valsts ir muzeja veltījums Latvijas Re- publikai 95. gadadienā. Izstāde vēsta par to, kā Latvi- jas rakstniecībā rodas un dzīvo nacionālais mīts par Latvijas valsti, dažādos laikos uzturēdams valstiskuma apziņu. Katrai tautai, arī valstij ir savs ka- nonizētais stāsts par tās rašanos, varonību un uzvarām – iedves- mojošs, vienojošs un patiess. Mūsējais stāstāms galvenokārt dzejā, kas paaudzēs zināma un turpināma. Prasību pēc savas valsts pirmie izvirza tieši dzejnieki. Viņi arī piedalās valsts izcīņā, nosargāša- nā un jauncelsmē, dalās ar tautu sāpēs par Latvijas valsts bojāeju. Okupācijas gados dzejnieki uztur dzīvu patriotisma garu, pamatīgi slēpto valsts ideju neļaujot aiz- mirst rūpīgi šifrētos tekstos, lai, pienākot Trešajai atmodai, aktīvi piedalītos mūsu valsts atjauno- šanā. Mājas Draugs lasītājiem piedāvā pārbaudīt erudīciju jautājumos par valsts tēmu, izseko, kā cauri laikiem mainījies nacionālais va- ronis – Lāčplēsis un spekulē par tēmu “varēja būt..., bet nebija”, tādējādi cenšoties parādīt, cik daudz tomēr bija, ir un būs. ISSN 2255-7520 Drauga erudīts Kārlis Skalbe par valsts sadziedāšanu: Kad mēs sanācām kopā, tad Akurāters spēlēja cītāri un mēs dziedājām tautas dziesmas. Un šais dziesmās jau bija atbrīvotā Latvija, mēs vairs nejutām laikmeta slogu. Tagad man, atceroties to laiku, liekas, Latvija tika it kā sadziedāta. Tautas dziesmas deva mums spēku ticēt brīvai, neatkarīgai Latvijai. KAS/KUR/KAD sadzejoja un sadziedāja valsti Mājas Draugs piedāvā pārbaudīt erudīciju, atbildot uz jautājumiem par rakstniekiem un mūziķiem, kas radījuši, attīstījuši un nosargājuši valsts ideju, par šo mākslinieku darbiem un to varoņiem 1. Kā sauc strēlnieku komandieri, kurš Pirmā pasaules kara laikā Piņķu baznīcā notur savu slaveno sprediķi un kura piecas vēstules dzejā 1967. gadā uzraksta Vitauts Ļūdēns? Papildinājums. Viņš ir 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandieris. Šo pulku dažkārt dēvē par mīlestības pulku. Viņa pulka strēlnieku vidū ir Edvarts Virza, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Evalds Valters un citi kultūras darbinieki. Atbilde 8. lpp. 2. Rakstniece, kas Latvijas valstij kritiskā brīdī – 1919. gada 5. novembrī – aicina sievietes valsts vajadzībām ziedot savas dārglietas? Papildinājums. Viņas īstais vārds ir Tonija Lūkina, viņa draudzējas ar Aspaziju un Raini, viņas romāns Iedzimtais grēks izsauc asas diskusijas sabiedrībā. Atbilde 16. lpp. 2 Drauga erudīts 3. Par kādu notikumu Latvijas valsts dzīvē Edvarts Virza atmiņās raksta: Ja ir taisnība, ka senču gari ņem dalību dzīvo gaitās, tad viņu vajadzēja būt pilns gaiss.. Visi, kas bija bijuši vadoņi, kam viņu zemes dzīves darbi deva tiesības uz individuālu dzīvi arī pēc nāves, še bija neredzami klāt. Kara vadoņus no ļoti seniem laikiem, nezināmos tautas dziesmu daiņotājus, atmodas laikmeta dzejniekus un darbiniekus, – visus šos vīrus esam klāt ikviens sajuta. Jo kas gan cits bija šīs iedvesmas pēkšņais aukstums, kas reizēm drebināja skatītājus, ja ne mirušo sajaukšanās ar dzīvajiem? Atbilde 13. lpp. 4. Rakstnieks, kurš 1988. gadā piedalās sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšanā Rīgas pils Svētā gara tornī. Papildinājums. Pēc šī rakstnieka romāna motīviem uzņemta filma Būris. Atbilde 18. lpp. 5. Kā sauc rakstnieci, kura Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts tapšanas pār- dzīvojumus atspoguļo gan savā romānā Kvēlošā lokā, gan dzejoļu krājumā Paisums, gan publicistikā? Papildinājums. Rakstniece ir sarakstījusi savas bērnības atmiņas, kuru nosaukumā ietvertas trīs cilvē- kam nozīmīgas vērtības. Atbilde 16. lpp. 6. Mazskaitlīga, folklorā pieminēta Latvijas govju šķirne, par kuras esamību daudzi atcerējās, citi pirmo reizi uzzināja kādā literārā darbā, kas tapis 1973. gadā. Kā sauc šo darbu? Papildinājums. Darba autors ir Gunārs Priede. Atbilde 18. lpp. 7. Kā sauc latviešu strēlnieku, autoru pretpadomju poēmai Rusiāde, kas nelegāli tiek aizvesta uz Zviedriju un tur 1950. gados izdota ar Inta Baltarāja vārdu? Papildinājums. Filmā Velna kalpi tēlojis Birģermeistaru Eku. Atbilde 8. lpp. 8. Laikā, kad tiek dibināta Latvijas valsts, šis dzejnieks atrodas trimdā. Savā dzejā viņš pauž nostāju par brīvas valsts vajadzību. Papildinājums. Atgriežoties Latvijā, dzejnieks cer kļūt par Latvijas prezidentu, tomēr ieņem izglītības ministra amatu. Atbilde 14. lpp. 3 Drauga erudīts 9. Autors par savu grāmatu teicis: Šai grāmatai bija skaists mūžs. To visi mīlēja. Laikam jau tāpēc, ka gribē- ja mīlēt. Laužu domāšanā bija tādas tukšas vietas, no kurām bija izņemti Straumēni, izņemta Raiņa Daugava, izņemti Mūžības skartie. (..) Latvieši bija izbadējušies pēc Latvijas. Kā sauc šo grāmatu? Papildinājums. Grāmata ir par vienu no Latvijas novadiem. Atbilde 12. lpp. 10. Kas ir autors 1939. gadā tapušam dzejolim, kuru daudzi lasītāji uztvēra kā pareģojumu, kā priekšnojautas 1940. gada traģiskajiem notikumiem – Latvijas valsts bojāejai? Papildinājums. Dzejoli publicēja ar nosaukumu, kas kļuva par simbolisku apzīmējumu 1940. un 1941. gada notikumiem. Atbilde 18. lpp. 11. Kas ir autors dzejas darbam, par kuru 1940. gada sākumā tiek piešķita Annas Brigaderes prēmija, bet kura izdošana padomju laikā tiek visādi bremzēta, taču tā iestudējums 20. gs. 80. gadu beigās kļūst par vienu no Atmodas iezvanītājiem. Papildinājums. Darbs ir par latviešu strēlniekiem. Atbilde 8. lpp. 12. Paula Putniņa Aicinājums uz pērienu, Jāņa Medeņa Ugunis naktī, Antona Austriņa Garā jūdze. Sižetā šos darbus vieno kāds smags Latvijas vēstures notikums. Nosauciet šo notikumu. Papildinājums. Notikums, kas 20. gs. sākumā skāra visu Krievijas Impēriju. Atbilde 18. lpp. 13. Slavens operdziedātājs, kurš ir piedalījies Brīvības cīņās. Savus iespaidus viņš ir aprakstījis darbā Divdūjiņas. Papildinājums. Otrā pasaules kara laikā devās trimdā. Bijis apdāvināts arī rakstniecībā. Viņš ir vairāku grāmatu un publikāciju autors. Atbilde 8. lpp. 14. Par Raiņa poēmu Daugava teikts, ka tā Brīvības cīņās atsvērusi veselu strēlnieku rotu. Vairāki kom- ponisti ir komponējuši šī darba fragmentus, bet visu poēmu ir komponējuši tikai divi. Viens no tiem ir Mārtiņš Brauns, nosauciet otru komponistu. Papildinājums. Šī komponista brālis ir viens no ievērojamākajiem latviešu simfoniķiem. Atbilde 14. lpp. 4 Drauga erudīts 15. Par kādu literāru tēlu Māra Zālīte ir teikusi: Kritiskos brīžos nāk (...). Viņš rodas, kondensējas tautas kopīgajā zemapziņā. Viņš ir, viņš jau eksistē šai zemapziņā. Papildinājums. Lugu, kurā darbojas šis tēls, Otrā pasaules kara laikā vēlējās iestudēt Eduards Smiļģis, tomēr to neļāva cenzūra. Iestudējums izdevās 1947. gadā. RMM krājumā ir saglabājušās režisora piezī- mes par iestudējumu. Atbilde 6. lpp. 16. 1917. gadā Vilis Plūdons uzraksta dzejoli Mēs gribam būt kungi savā dzimtajā zemē. Nosauciet komponistu, kurš uzreiz sāk dziesmas komponēšanu. Papildinājums. Netālu no Latvijas Nacionālās operas viņam ir piemineklis. Atbilde 18. lpp. 17. Nosauciet vienu no populārākajām Atmodas laika dziesmām. Tā piedalās Mikrofona dziesmu aptaujā, bet politisku apsvērumu dēļ 1. vietu neiegūst. Dziesmas teksta autors ir moldāvu dzejnieks Grigore Vieru. Tekstu atdzejo Imants Ziedonis. Papildinājums. Dziesmu izpilda populāra latviešu rokgrupa Līvi. Atbilde 18. lpp. 18. 1944. gadā notiek kantātes Dievs, Tava zeme deg atskaņojums. Plānots, ka ērģeles spēlēs Alfrēds Kalniņš. Šim notikumam viņš ļoti rūpīgi gatavojas, bet pēdējā brīdī slimības dēļ dalību atsaka. Koncerts tomēr notiek. Kas spēlē ērģeles koncertā? Papildinājums. To dara kantātes mūzikas autore. Atbilde 18. lpp. 19. 1930. gados kādu patriotisku un populāru dziesmu mēdza parodēt, mainot tās tekstu: “Lai līgo trekna miesa, tev, Kārli apaļais!” Nosauciet šīs dziesmas komponistu. Papildinājums. Dziesmas teksta autors ir Vilis Plūdons. Dziesmas, kuru parodēja, sākums skan: “Lai līgo lepna dziesma Tev, brīvā Latvija!” Atbilde 15. lpp. 20. Sākotnēji Latvijas armijā rīta un vakara jundā karavīriem jādzied Dievs kungs ir mūsu stiprā pils. Šo dziesmu lūdz mainīt pret citu, jo ne visi karavīri ir luterāņi. Kādu dziesmu sāk izpildīt? Papildinājums. Tās komponists ir Jānis Norvilis, un neoficiālais nosaukums ir Vakarjunda. Atbilde 18. lpp. 5 Drauga varonis Varoņa mūžīgā atgriešanās Lāčplēsis ir tautas pazīts un atzīts varonis. Par to liecina kaut vai tāda, plaši izskanējusi, kuriozitāte – TNS Latvia aptaujā (2005) visvairāk jeb 17% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim, turklāt vairāki izvaicātie atbildējuši, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena. Daļa aptaujāto norāda, ka Lāčplēsis ir nacionālais varonis, karotājs, citi uzskata, ka Lāčplēsis ir slavens latviešu rakstnieks. Iespējams, no šīs aptaujas rezultātiem var secināt, ka mitoloģiskā domāšana joprojām cīnās un dominē pār vēsturisko atmiņu. Iespējams, ja atmet bažas par savas vēstures nezināša- nu, var priecāties, ka cilvēki pamanījuši būtisko – Lāčplēsis atgriežas atkal un atkal no jauna, un viņš tik tiešām var pieņemt gan Brīvības cīņu karotāja, gan slavena rakstnieka seju. Turpinājums 7. lpp. KAS/KUR/KAD 15. Lāčplēsis 6 Drauga varonis Ādolfs Kaktiņš Lāčplēša lomā Uguns un nakts iestudējumā Jaunajā Rīgas teātrī, 1911. Izskolojies vokālajā mākslā, Ā. Kaktiņš desmit gadus vēlāk kļuva arī par pirmo Lāčplēsi uz operas skatuves Jāņa Mediņa operas iestudējumā. Savukārt slavenā Spīdolas lomas atveidotāja operā Milda Brehmane-Štengele JRT iestudējumā dziedāja meiteņu korī. Fotogrāfs
Load more

Recommended publications
  • Gender Equality in the Cultural and Creative Sectors
    « «« « « «« « ««« EUROPEAN AGENDA EUROPEAN AGENDA CULTURE FOR CULTURE PLAN FOR WORK 2019-2022 «««««««« JUNE 2021 TOWARDS GENDER EQUALITY IN THE CULTURAL AND CREATIVE SECTORS REPORT OF THE OMC (OPEN METHOD OF COORDINATION) WORKING GROUP OF MEMBER STATES’ EXPERTS ZZEBULIGARYTHICREATIVEWHYISITWORTHIVESTIGINCULTURALANDERTCGAEUROPEAN UNION - Europe Direct is a service to help you find answers to your questions about the European Union. Freephone number (*): 00 800 6 7 8 9 10 11 (*) The information given is free, as are most calls (though some operators, phone boxes or hotels may charge you). More information on the European Union is available on the Internet (http://europa.eu). Luxembourg: Publications Office of the European Union, 2021 © European Union, 2021 Reproduction is authorised, provided the source is acknowledged. ISBN 978-92-76-20365-0 doi:10.2766/122208 NC-02-20-500-EN-N « «« « « «« « ««« EUROPEAN AGENDA EUROPEAN AGENDA CULTURE FOR CULTURE PLAN FOR WORK 2019-2022 «««««««« JUNE 2021 TOWARDS GENDER EQUALITY IN THE CULTURAL AND CREATIVE SECTORS REPORT OF THE OMC (OPEN METHOD OF COORDINATION) WORKING GROUP OF MEMBER STATES’ EXPERTS Editor: Amelie Menzel, European Experts’ Network on Culture Towards gender equality in the cultural and creative sectors OMC 3 TABLE OF CONTENTS 1. INTRODUCTION 5 1.1 Culture and gender equality 7 1.2 The work of the group 9 1.3 About this report 13 1.4 Definitions 15 2. GENDER EQUALITY IN THE CCS – A CONTEXTUALISATION 19 2.1 Then: The role of women in the history of art and culture 21 2.2 Now: Cultural and creative sectors – a major but demanding sector 27 3. IMPACT OF THE COVID CRISIS ON GENDER EQUALITY IN THE CCS 31 3.1 Gender equality and the COVID-19 pandemic 33 3.2 Good practices 36 4.
    [Show full text]
  • Latvijas Sievietes Sabiedriskajā Un Valsts Dzīvē Un Mākslā (1860–1944)
    KORESPONDENCE 2019. gads 73. sējums 4. numurs LATVIJAS SIEVIETES SABIEDRISKAJĀ UN VALSTS DZĪVĒ UN MĀKSLĀ (1860–1944) Ilgars Grosvalds Atslēgas vārdi: Latvijas sievietes, cariskās Krievijas laiks, neatkarīgā Latvija, glezniecība, grafika, tēlniecība, lietišķā māksla Inženierzinātņu doktors Ilgars Grosvalds (1927–2019) bija ķīmiķis, zinātnieks un peda- gogs, strādāja gan būvniecības nozarē, gan bija pasniedzējs un ķīmijas, fizikas un astronomi- jas skolotājs. Neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa bija zinātnes popularizēšana, kas balstīta zinātnes vēstures pētījumos. Pēdējos dzīves gados viņš intensīvi vāca un publicēja datus par Latvijas sievietes lomu dažādās jomās — izglītībā, sabiedrībā un valsts dzīvē, mākslā. 2013. gadā izdota neliela Grosvalda publikācija “Latvijas Universitātes sievietes augstākajā izglītībā un zinātnē XX gs. pirmajā pusē” (32 lpp). Šo tēmu autors vēlējās paplašināt pub- likācijās LZA Vēstu A daļas izdevumos. Žurnāla 2014. gada 5./6. numurā līdzautorībā ar Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja līdzstrādnieku Ivanu Griņeviču publicēts raksts “Latvijas sievietes ceļā uz augstāko izglītību un zinātni”. Otru rakstu par šo tēmu “Latvijas sievietes izglītībā un zinātnē (1860–1944)” publicējām 2017. gada 2. numurā. Nesen LZA Vēstu A daļas redakcija saņēma vēl divus Ilgara Grosvalda rakstus: “Latvijas sieviete sabiedriskajā un valsts dzīvē (1860–1944)” un “Latvijas sieviete glezniecībā un tēlniecībā (1860–1944)”. Rakstu autora nodoms bija apkopot vienuviet 20. gadsimta sākuma ievērojamāko Latvijas sieviešu dzīvesstāstus un veikumu. Divus pēdējos iesniegtos rakstus Ilgara Grosvalda dzīves laikā nepaguvām izdot, turklāt raksts par Latvijas sievietēm mākslā nebija pabeigts, tomēr, godinot autora piemiņu, esam lēmuši nodot lasītājam šo rakstu apkopojumu.1 Latvijas sieviete sabiedriskajā un praktiskā intelektuālā darbā. Rīgā sāka strā- valsts dzīvē (1860–1944) dāt pirmās divas ārstes: Anna Kizelbaša (dzī- No idejas un nacionālās kustības izauga ves dati nav atrasti), kas diplomu medicīnā latviešu nācija un valsts.
    [Show full text]
  • The Unattached Intellectual in State Government Agencies: Rainis in Two Stages of Politically Relevant Activities
    IOSR Journal Of Humanities And Social Science (IOSR-JHSS) Volume 21, Issue 5, Ver. 1 (May. 2016) PP 55-70 e-ISSN: 2279-0837, p-ISSN: 2279-0845. www.iosrjournals.org The Unattached Intellectual In State Government Agencies: Rainis In Two Stages Of Politically Relevant Activities Inese Grumolte-Lerhe The article deals with the role of unattached intellectuals in society, and transformation of this role after their involvement in state government agencies. The case of Latvian poet, playwright and politician, Rainis, is being explored. Analysis of his intentions in two stages of politically relevant activities, i.e. stage of unattached intellectual and the politician, reveal continuity.This continuity in combination withreluctance to set a new agenda for the new career contributed to the clash of identities. Furthermore, Rainislaid claim on holding the authority of leader which is related to the symbolic power. Keywords: the political role and responsibility of intellectual, Rainis, unattached intellectual, politician. I. INTRODUCTION The subject of involvement of intellectuals,agents representing various artistic and aesthetic fields, in socially political processes of non-free societies, has earned an extensive scholarly attention in various contexts. One has to agree that fields of cultural and scholarly work provide a comparatively high degree of freedom under repressive regimes,thus their political relevance may be invokedper se(Cvijetic 1999). However, empirical studies give evidence for the fact that intellectuals who were once fighting against the repressive regime, use to change the sides of entrenchment after the regime overthrow, and turn into state government officials or politicians under the newly-established or the restoreddemocratic regime.
    [Show full text]
  • Rainis' Apology Of
    ISSN 2335-2337. BALTIC JOURNAL OF POLITICAL SCIENCE. December 2013, No 2 RAINIS’ APOLOGY OF THE ‘BASIC CLASS’: THE WORLD REVOLUTION OR THE NATIONAL EMANCIPATION? Inese Grumolte ABSTRACT The aim of this article is to analyze the reasons for Rainis’ appreciation of the phenomenon he labels as the ‘basic class’. The Latvian writer attributes this concept to the members of society who provide the livelihood for themselves by doing mainly the manual labour. Although thus a praise for the proletariat is voiced, the reasons are more nuanced than the common Soviet interpretation allowed to see. Rainis sees the ‘Basic class’ as a crucial agent in the struggle for Latvian national emancipation. At the same time, the article seeks an answer to the question why, according to Rainis, bourgeoisie is reluctant to fight this struggle. INTRODUCTION The 150th birth anniversary of the Latvian poet and playwright Jānis Pliekšāns (pseudonym Rainis1) is approaching (2015). In Latvia, his name does not require commentaries. However, this does not imply that his works are drained as objects of scholarly interest, at least looking from the angle of political science. The well-known Polish philosopher Leszek Kolakowski, when juggling intellectually with the basic postulates of the main political ideologies, once proved: being a conservative liberal socialist is not impossible (Kolakowski 1997: 225–229). These were the nineties of the 20th century. Reasonings based on dichotomies, such as ‘those who are not with us are against us’, seemed to have disreputed themselves ; the ‘end of the history’ was proclaimed (Fukuyama 1998: 86). When heading towards the ideological consensus, it seemed that the political ideologies are not as incompatible as it has seemed before.
    [Show full text]
  • Reliģija Un Latviešu Nacionālisms Ideju Vēsturē Latvijā
    Latvijas Universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte Filozofijas nodaļa Agita Misāne RELIĢIJA UN LATVIEŠU NACIONĀLISMS IDEJU VĒSTURĒ LATVIJĀ Promocijas darbs doktora zinātniskā grāda iegūšanai Izstrādāts filozofijas nozarē, ideju vēstures apakšnozarē Zinātniskā vadītāja: Dr.Phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova Rīga, 2016 Saturs IEVADS.............................................................................................................................4 Nacionālisma jēdziens. Nacionālisma un reliģijas saskare kā akadēmiskas izpētes tēma. Latviešu nacionālisms un ticības kopienas. Promocijas darba pētījuma hronoloģiskās robežas. ‘Identitāte’ un ‘tradīcija’ un – promocijas darba atslēgvārdi. Pētījuma mērķis un uzdevumi. Pētījuma tematiskā, metodoloģiskā, terminoloģiskā un faktoloģiskā novitāte. Pētījuma gaita un izmantotās metodes. Promocijas darba struktūra. I DAĻA. PAR METODI. NACIONĀLISMA UN RELIĢIJAS SASKARSMES APRAKSTĪŠANAS IESPĒJAS ...................................................................................35 Kā iztēloties nāciju? Sociālais konstrukcionisms un ‘zināšanu socioloģija’. Sociālās konstrukcijas procesa dialektika. Nodu jeb mezglu punktu pieeja. II DAĻA. LATVIEŠU RELIĢISKĀ IDENTITĀTE ………………………………51 II/1 Latvijas reliģiskā vēstures interpretācijas latviešu nacionālisma diskursā………………………………………………………………………..…...……51 Reliģiskās vēstures fakti un interpretācijas.Kristietības recepcija un reliģiju sadursme. „Latviešu reliģiskās grūtības” kā reliģisks, etnisks un politiks konflikts. Konfesionālais diskurss. Personae:
    [Show full text]
  • Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla Literature, Folklore, Arts
    LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion Latvijas Universitāte LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija Latvijas Universitāte UDK 82.0:821+398+7(082) Li 848 Galvenā redaktore Dr. philol., prof. Ausma Cimdiņa Krājuma sastādītājas: Dr. philol., asoc. prof. Ieva Kalniņa, Dr. phil. Iveta Leitāne Redkolēģija: Dr. habil. philol., prof. Juris Kastiņš – LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Dr. habil. philol., prof. Sigma Ankrava – LU Moderno valodu fakultāte Dr. habil. philol., prof. Janīna Kursīte – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ilze Rūmniece – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ludmila Sproģe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. habil. art. / Dr. philol., prof. Silvija Radzobe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. art., asoc. prof. Valdis Muktupāvels – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Viktors Freibergs – LU Moderno valodu fakultāte Dr. philol. Helmuts Vinters – Vācija Dr. habil. philol. Irina Belobrovceva – Tallinas Universitāte (Igaunija) Ph.D., Prof. Kārlis Račevskis – Ohaio Universitāte (ASV) Prof. Lalita Muižniece – Rietummičiganas Universitāte, Kalamazū (ASV) Prof. Jurate Sprindīte – Lietuviešu literatūras un mākslas institūts (Lietuva) Prof. Nijole Laurinkiene
    [Show full text]
  • Humanities and Social Sciences Latvia
    HUMANITIES AND SOCIAL SCIENCES LATVIA Volume 25, Issue 1 (Spring-Summer 2017) University of Latvia Press CONTENTS From the Editor .......................................................................................... 3 Louis Wierenga Russians, Refugees and Europeans: What Shapes the Discourse of the Conservative People’s Party of Estonia? ......................................... 4 Arūnas Molis, Justinas Juozaitis Baltic Plug into European Electricity Network: Perspectives of Success .............................................................................. 20 Volkan Sezgin The Impact of Merchanting on Germany’s Current Account Balance .......................................................................................... 45 Henry Kam Kah Hegemonic Rivalry and Emerging Civil Society in the Gulf of Guinea in the 21st Century ....................................................... 53 Vladislav Volkovs Communication of Ethnic Groups in Public Space in Latvia ...................................................................................................... 73 Nataļja Šroma, Anastasija Vedela A Female Bildungsroman: the Gymnasium Girl as a Literary Character in the Gender Discourse in Latvia of the 1920s-1930s ............ 87 Haidong Feng, Zhenhua Zhang, Li Fan Management and Governance Differences between Huawei and Traditional Chinese Private Enterprises ............................................. 106 THE AUTHORS ............................................................................................ 117 FROM THE EDITOR
    [Show full text]
  • Moving Into Modernism: Outward and Introspective Journeys in the Early 20Th Century Latvian Women's Travel Narratives
    MOVING INTO MODERNISM: OUTWARD AND D INTROSPECTIVE JOURNEYS IN THE EARLY 20TH CENTURY LATVIAN WOMEN'S TRAVEL NARRATIVES D ZITA KĀRKLA ISSN 1392-0588 (spausdintas) ISSN 2335-8769 (internetinis) Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia https://doi.org/10.7220/2335-8769.72.6 2019. 72 SUMMARY. The advancement of women as writers in Latvia during the early 20th century was directly attributed to increased education and freedom. Travelling literary women in the early twentieth century were also part of a larger pattern –the increased ability to travel for pleasure. At the beginning of the 20th century Latvian upper middle class women went to Western Europe – Italy, France, Switzerland – for enjoyment and educational purposes. Anna Rūmane–Ķeniņa’s (1877–1950) cycle of sketches From the South (Iz Dienvidiem) (1902) and Angelika Gailīte’s (1884–1975) travel narrative Observations and Dreams (Vērojumi un sapņojumi) (1920) described travel to Italy. Travelogues, positioned between autobiography and fiction, represented subjective experiences and gave women writers an acceptable medium for expressing their thoughts and ideas publicly. As women writers shared their impressions of foreign spaces and peoples with their audience at home, they also articulated themselves. Inscribing their own lives into a text they rein- forced their new social position as modern women and writers, thus travel narratives also served as important instances of female agency at the beginning of 20th century Latvia. KEYWORDS: women writers, travelogue, autobiographic writing, female agency, Latvian literature. INTRODUCTION “On November 29, 1879, I climbed again in the wagon, to start a travel. My mind was joyful, like a bird that forgets everything, rising up singing in the clouds.
    [Show full text]
  • LNKC 2016. Gada Publiskais Pārskats
    2016.gada publiskais pārskats Rīga 2017 Latvijas Nacionālais kultūras centrs Adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1365 Tālrunis: (+371) 67228985 Fakss: (+371) 67227405 e-pasts: [email protected] Pārskatu izstrādājis © Latvijas Nacionālais kultūras centrs © LNKC 2017 SATURS 1. PAMATINFORMĀCIJA ................................................................................................... 6 2. LNKC 2016.GADA DARBĪBAS REZULTĀTI ............................................................... 11 2.1.Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļa ...................................................... 11 2.1.1. Mūzikas izglītība .................................................................................................. 16 2.1.2. Dejas izglītība ...................................................................................................... 19 2.1.3. Mākslas izglītība .................................................................................................. 20 2.2.Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļa .................................................................. 25 Latvijas NKM saglabāšana un attīstība .......................................................................... 25 Starptautiskā sadarbība ................................................................................................. 27 NKM saglabāšanas un tālāknodošanas pasākums “Satiec savu meistaru!” ..................... 39 NKM zināšanu pārmantošanas projekts “Katram savu tautastērpu” ............................... 40 2.2.1. Tautas lietišķās mākslas
    [Show full text]
  • Kivle 1 Book Meklejiet Rakstos.Pdf
    MEKLĒJIET RAKSTOS! Misiņa bibliotēkai un Kārlim Eglem 130 Rakstu krājums izdots ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu padomes 2018. gada 16. maija lēmumu, protokols Nr. 7. Rakstu krājumā izmantoti zinātnisko konferenču materiāli: Starptautiskā zinātniskā konference, veltīta Misiņa bibliotēkas 130. gadskārtai: “Meklējiet rakstos!” 2015. gada 18. septembrī; Starptautiskā zinātniskā konference, veltīta Kārļa Egles 130. dzimšanas dienai: “… ja Tu vari priecāties par darbu, kas Tev sagādā gandarījumu, tad tā ir Tava paradīze…” 2017. gada 15. septembrī. Sastādītāja un zinātniskā redaktore: Dr. phil. Ineta Kivle Zinātniskie recenzenti: Dr. philol. Ināra Klekere Dr. philol. Pauls Daija Dr. phil. Aija Priedīte-Kleinhofa Literārais redaktors: Oskars Lapsiņš Tulkotāja uz angļu valodu: Edīte Muižniece Angļu valodas redaktore: Andra Damberga Maketētāja: Andra Liepiņa Dizains: Aivars Plotka Fotogrāfijas un attēli no LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Arhitektūras muzeja, J. Jaunzema ģimenes kolekcijas © Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, 2018 © Autori: Vita Aišpure, Jana Dreimane, Ina Druviete, Linda Eltermane, Silvestrs Gaižūns, Dagnija Ivbule, Gunta Jaunmuktāne, Ineta Kivle, Venta Kocere, Valdis Mazulis, Monika Mihališina, Ieva Mīlgrāve, Inese Sirica, Anna Strode, Jouko Talonens, Viesturs Zanders, 2018 © Fotogrāfijas un attēli – autortiesību atbildība rakstu autoriem: Jana Dreimane, Linda Eltermane, Dagnija Ivbule, Gunta Jaunmuktāne, Venta Kocere, Valdis Mazulis, Monika Mihališina,
    [Show full text]
  • The Geographical Imagination in Early Twentieth-Century Latvian Novels
    The Geographical Imagination in Early Twentieth-Century Latvian Novels Pauls Daija, Benedikts Kalnačs Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia, Mūkusalas iela 3, Rīga LV-1423, Latvia [email protected], [email protected] The article explores the geographical imagination in Latvian novels published during the early twentieth century. We first focus on our experience and preliminary results of the literary mapping, then we turn towards representations of neighboring countries of Latvia as well as selected continents in these novels as case studies. The early twentieth century as a period of extensive migration and growing awareness of global events in Latvian society provides a rich variety of representations of foreign geographical places. By discussing the advantages and limits of literary mapping, we argue that the interpretations of Latvian novels within the perspective of the geographical imagination provide valuable knowledge for the social history of literature. Furthermore, we demonstrate that the research of geographical diversity in novels refers not only to real mobility, but also to stereotypes, therefore the acquired information might be productively used in imagological analyses. Keywords: Latvian literature / Latvian novel / twentieth century / literary geography / literary mapping / imagology The aim of this paper is to provide insight into an ongoing investigation of the geographical imagination in early twentieth-century Latvian nov- els, giving an overview of the preliminary results
    [Show full text]
  • Catholic Protests Against the Law on Registry of Civil Status in Latvia (1921–1928)
    ISTORIJA 2 0 1 1 / 4 L X I V / 8 4 Ineta LIPŠA Restriction of Freedom of Consciousness in Democracy: Catholic Protests against the Law on Registry of Civil Status in Latvia (1921–1928) Ineta Lipša – dr. hist., researcher, Institute of Latvian History at the University of Latvia; address: Akademijas laukums 1, Riga, LV-1050; e-mail: [email protected]; fields of research – social history, history of sexuality, history of history-writing in the 20th century. Abstract. The article focuses on the study of the attitude privilege of registration of civil status deeds to the state by residents of Latvia towards civil marriage in the 1920ies and deprived the Church of this privilege. Members of analysing the discussions and deeds of people caused by Parliament wanted to set residents of the new independent adoption of laws on marriage and registration of the civil Latvia free from the old tradition of the former Russian status deeds by the Latvian Constitutional Assembly in Empire and to become a part of the so referred civilised 1921 that privileged the registration of civil status deeds European countries. This norm caused opposition among to the state until 1928. The law was changed due to the many people starting from 1920 when the Constitutional stream of dissatisfaction expressed by members and Assembly and the general public started to discuss the clergy of different confessions, however, the Catholics laws up to 1928 when the dissatisfaction among the were leading. faithful residents resulted in amendments to the laws and Key words: civil marriage, civil registry, free love, the Church was granted equal rights to those of the state church, Catholics, the faithful.
    [Show full text]