KAS/KUR/KAD Nemirstīgais un Varēja būt... sadziedāja un mainīgais varonis bet nebija... LĀČPLĒSIS – 6. lpp. sadzejoja valsti? – – 13. lpp. 2. lpp.

Sadzejotā valsts Rakstniecības un mūzikas muzejā skatāmā izstāde Sadzejotā valsts ir muzeja veltījums Latvijas Re- publikai 95. gadadienā. Izstāde vēsta par to, kā Latvi- jas rakstniecībā rodas un dzīvo nacionālais mīts par Latvijas valsti, dažādos laikos uzturēdams valstiskuma apziņu. Katrai tautai, arī valstij ir savs ka- nonizētais stāsts par tās rašanos, varonību un uzvarām – iedves- mojošs, vienojošs un patiess. Mūsējais stāstāms galvenokārt dzejā, kas paaudzēs zināma un turpināma. Prasību pēc savas valsts pirmie izvirza tieši dzejnieki. Viņi arī piedalās valsts izcīņā, nosargāša- nā un jauncelsmē, dalās ar tautu sāpēs par Latvijas valsts bojāeju. Okupācijas gados dzejnieki uztur dzīvu patriotisma garu, pamatīgi slēpto valsts ideju neļaujot aiz- mirst rūpīgi šifrētos tekstos, lai, pienākot Trešajai atmodai, aktīvi piedalītos mūsu valsts atjauno- šanā. Mājas Draugs lasītājiem piedāvā pārbaudīt erudīciju jautājumos par valsts tēmu, izseko, kā cauri laikiem mainījies nacionālais va- ronis – Lāčplēsis un spekulē par tēmu “varēja būt..., bet nebija”, tādējādi cenšoties parādīt, cik daudz tomēr bija, ir un būs.

ISSN 2255-7520 Drauga erudīts

Kārlis Skalbe par valsts sadziedāšanu: Kad mēs sanācām kopā, tad Akurāters spēlēja cītāri un mēs dziedājām tautas dziesmas. Un šais dziesmās jau bija atbrīvotā Latvija, mēs vairs nejutām laikmeta slogu. Tagad man, atceroties to laiku, liekas, Latvija tika it kā sadziedāta. Tautas dziesmas deva mums spēku ticēt brīvai, neatkarīgai Latvijai. KAS/KUR/KAD sadzejoja un sadziedāja valsti

Mājas Draugs piedāvā pārbaudīt erudīciju, atbildot uz jautājumiem par rakstniekiem un mūziķiem, kas radījuši, attīstījuši un nosargājuši valsts ideju, par šo mākslinieku darbiem un to varoņiem

1. Kā sauc strēlnieku komandieri, kurš Pirmā pasaules kara laikā Piņķu baznīcā notur savu slaveno sprediķi un kura piecas vēstules dzejā 1967. gadā uzraksta Vitauts Ļūdēns?

Papildinājums. Viņš ir 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandieris. Šo pulku dažkārt dēvē par mīlestības pulku. Viņa pulka strēlnieku vidū ir Edvarts Virza, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Evalds Valters un citi kultūras darbinieki. Atbilde 8. lpp. 2. Rakstniece, kas Latvijas valstij kritiskā brīdī – 1919. gada 5. novembrī – aicina sievietes valsts vajadzībām ziedot savas dārglietas?

Papildinājums. Viņas īstais vārds ir Tonija Lūkina, viņa draudzējas ar Aspaziju un Raini, viņas romāns Iedzimtais grēks izsauc asas diskusijas sabiedrībā. Atbilde 16. lpp.

2 Drauga erudīts

3. Par kādu notikumu Latvijas valsts dzīvē Edvarts Virza atmiņās raksta:

Ja ir taisnība, ka senču gari ņem dalību dzīvo gaitās, tad viņu vajadzēja būt pilns gaiss.. Visi, kas bija bijuši vadoņi, kam viņu zemes dzīves darbi deva tiesības uz individuālu dzīvi arī pēc nāves, še bija neredzami klāt. Kara vadoņus no ļoti seniem laikiem, nezināmos tautas dziesmu daiņotājus, atmodas laikmeta dzejniekus un darbiniekus, – visus šos vīrus esam klāt ikviens sajuta. Jo kas gan cits bija šīs iedvesmas pēkšņais aukstums, kas reizēm drebināja skatītājus, ja ne mirušo sajaukšanās ar dzīvajiem? Atbilde 13. lpp.

4. Rakstnieks, kurš 1988. gadā piedalās sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšanā Rīgas pils Svētā gara tornī.

Papildinājums. Pēc šī rakstnieka romāna motīviem uzņemta filma Būris. Atbilde 18. lpp. 5. Kā sauc rakstnieci, kura Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts tapšanas pār- dzīvojumus atspoguļo gan savā romānā Kvēlošā lokā, gan dzejoļu krājumā Paisums, gan publicistikā?

Papildinājums. Rakstniece ir sarakstījusi savas bērnības atmiņas, kuru nosaukumā ietvertas trīs cilvē- kam nozīmīgas vērtības. Atbilde 16. lpp.

6. Mazskaitlīga, folklorā pieminēta Latvijas govju šķirne, par kuras esamību daudzi atcerējās, citi pirmo reizi uzzināja kādā literārā darbā, kas tapis 1973. gadā. Kā sauc šo darbu?

Papildinājums. Darba autors ir Gunārs Priede. Atbilde 18. lpp.

7. Kā sauc latviešu strēlnieku, autoru pretpadomju poēmai Rusiāde, kas nelegāli tiek aizvesta uz Zviedriju un tur 1950. gados izdota ar Inta Baltarāja vārdu?

Papildinājums. Filmā Velna kalpi tēlojis Birģermeistaru Eku. Atbilde 8. lpp.

8. Laikā, kad tiek dibināta Latvijas valsts, šis dzejnieks atrodas trimdā. Savā dzejā viņš pauž nostāju par brīvas valsts vajadzību.

Papildinājums. Atgriežoties Latvijā, dzejnieks cer kļūt par Latvijas prezidentu, tomēr ieņem izglītības ministra amatu. Atbilde 14. lpp.

3 Drauga erudīts

9. Autors par savu grāmatu teicis: Šai grāmatai bija skaists mūžs. To visi mīlēja. Laikam jau tāpēc, ka gribē- ja mīlēt. Laužu domāšanā bija tādas tukšas vietas, no kurām bija izņemti Straumēni, izņemta Raiņa Daugava, izņemti Mūžības skartie. (..) Latvieši bija izbadējušies pēc Latvijas. Kā sauc šo grāmatu?

Papildinājums. Grāmata ir par vienu no Latvijas novadiem. Atbilde 12. lpp.

10. Kas ir autors 1939. gadā tapušam dzejolim, kuru daudzi lasītāji uztvēra kā pareģojumu, kā priekšnojautas 1940. gada traģiskajiem notikumiem – Latvijas valsts bojāejai?

Papildinājums. Dzejoli publicēja ar nosaukumu, kas kļuva par simbolisku apzīmējumu 1940. un 1941. gada notikumiem. Atbilde 18. lpp.

11. Kas ir autors dzejas darbam, par kuru 1940. gada sākumā tiek piešķita Annas Brigaderes prēmija, bet kura izdošana padomju laikā tiek visādi bremzēta, taču tā iestudējums 20. gs. 80. gadu beigās kļūst par vienu no Atmodas iezvanītājiem.

Papildinājums. Darbs ir par latviešu strēlniekiem. Atbilde 8. lpp.

12. Paula Putniņa Aicinājums uz pērienu, Jāņa Medeņa Ugunis naktī, Antona Austriņa Garā jūdze. Sižetā šos darbus vieno kāds smags Latvijas vēstures notikums. Nosauciet šo notikumu.

Papildinājums. Notikums, kas 20. gs. sākumā skāra visu Krievijas Impēriju. Atbilde 18. lpp.

13. Slavens operdziedātājs, kurš ir piedalījies Brīvības cīņās. Savus iespaidus viņš ir aprakstījis darbā Divdūjiņas.

Papildinājums. Otrā pasaules kara laikā devās trimdā. Bijis apdāvināts arī rakstniecībā. Viņš ir vairāku grāmatu un publikāciju autors. Atbilde 8. lpp.

14. Par Raiņa poēmu Daugava teikts, ka tā Brīvības cīņās atsvērusi veselu strēlnieku rotu. Vairāki kom- ponisti ir komponējuši šī darba fragmentus, bet visu poēmu ir komponējuši tikai divi. Viens no tiem ir Mārtiņš Brauns, nosauciet otru komponistu.

Papildinājums. Šī komponista brālis ir viens no ievērojamākajiem latviešu simfoniķiem. Atbilde 14. lpp.

4 Drauga erudīts

15. Par kādu literāru tēlu Māra Zālīte ir teikusi: Kritiskos brīžos nāk (...). Viņš rodas, kondensējas tautas kopīgajā zemapziņā. Viņš ir, viņš jau eksistē šai zemapziņā.

Papildinājums. Lugu, kurā darbojas šis tēls, Otrā pasaules kara laikā vēlējās iestudēt Eduards Smiļģis, tomēr to neļāva cenzūra. Iestudējums izdevās 1947. gadā. RMM krājumā ir saglabājušās režisora piezī- mes par iestudējumu. Atbilde 6. lpp.

16. 1917. gadā Vilis Plūdons uzraksta dzejoli Mēs gribam būt kungi savā dzimtajā zemē. Nosauciet komponistu, kurš uzreiz sāk dziesmas komponēšanu.

Papildinājums. Netālu no Latvijas Nacionālās operas viņam ir piemineklis. Atbilde 18. lpp.

17. Nosauciet vienu no populārākajām Atmodas laika dziesmām. Tā piedalās Mikrofona dziesmu aptaujā, bet politisku apsvērumu dēļ 1. vietu neiegūst. Dziesmas teksta autors ir moldāvu dzejnieks Grigore Vieru. Tekstu atdzejo Imants Ziedonis.

Papildinājums. Dziesmu izpilda populāra latviešu rokgrupa Līvi. Atbilde 18. lpp.

18. 1944. gadā notiek kantātes Dievs, Tava zeme deg atskaņojums. Plānots, ka ērģeles spēlēs Alfrēds Kalniņš. Šim notikumam viņš ļoti rūpīgi gatavojas, bet pēdējā brīdī slimības dēļ dalību atsaka. Koncerts tomēr notiek. Kas spēlē ērģeles koncertā?

Papildinājums. To dara kantātes mūzikas autore. Atbilde 18. lpp.

19. 1930. gados kādu patriotisku un populāru dziesmu mēdza parodēt, mainot tās tekstu: “Lai līgo trekna miesa, tev, Kārli apaļais!” Nosauciet šīs dziesmas komponistu.

Papildinājums. Dziesmas teksta autors ir Vilis Plūdons. Dziesmas, kuru parodēja, sākums skan: “Lai līgo lepna dziesma Tev, brīvā Latvija!” Atbilde 15. lpp.

20. Sākotnēji Latvijas armijā rīta un vakara jundā karavīriem jādzied Dievs kungs ir mūsu stiprā pils. Šo dziesmu lūdz mainīt pret citu, jo ne visi karavīri ir luterāņi. Kādu dziesmu sāk izpildīt?

Papildinājums. Tās komponists ir Jānis Norvilis, un neoficiālais nosaukums ir Vakarjunda. Atbilde 18. lpp.

5 Drauga varonis

Varoņa mūžīgā atgriešanās Lāčplēsis ir tautas pazīts un atzīts varonis. Par to liecina kaut vai tāda, plaši izskanējusi, kuriozitāte – TNS aptaujā (2005) visvairāk jeb 17% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim, turklāt vairāki izvaicātie atbildējuši, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena. Daļa aptaujāto norāda, ka Lāčplēsis ir nacionālais varonis, karotājs, citi uzskata, ka Lāčplēsis ir slavens latviešu rakstnieks. Iespējams, no šīs aptaujas rezultātiem var secināt, ka mitoloģiskā domāšana joprojām cīnās un dominē pār vēsturisko atmiņu. Iespējams, ja atmet bažas par savas vēstures nezināša- nu, var priecāties, ka cilvēki pamanījuši būtisko – Lāčplēsis atgriežas atkal un atkal no jauna, un viņš tik tiešām var pieņemt gan Brīvības cīņu karotāja, gan slavena rakstnieka seju. Turpinājums 7. lpp. KAS/KUR/KAD 15. Lāčplēsis 6 Drauga varonis

Ādolfs Kaktiņš Lāčplēša lomā Uguns un nakts iestudējumā Jaunajā Rīgas teātrī, 1911. Izskolojies vokālajā mākslā, Ā. Kaktiņš desmit gadus vēlāk kļuva arī par pirmo Lāčplēsi uz operas skatuves Jāņa Mediņa operas iestudējumā. Savukārt slavenā Spīdolas lomas atveidotāja operā Milda Brehmane-Štengele JRT iestudējumā dziedāja meiteņu korī. Fotogrāfs nezināms. RTMM 92333\9 Skats no izrādes 4. cēliena, 1911. RTMM 92333\23

Kanonizētais Lāčplēsis Lāčplēsis ir klāt ne tikai tautai nozīmīgos brī- izcelti kā nozīmīgi pagrieziena punkti savas jo- žos, bet arī dažādu mākslas jomu pagrieziena mas mākslinieciskajā attīstībā. punktos, par spīti tam, ka eposa Lāčplēsis autors Literatūrā tā ir Raiņa „sena dziesma jaunās ska- Andrejs Pumpurs norāda: „Lāčplēsis ar lāču au- ņās” luga Uguns un nakts – ievērojamākais simbo- sīm ir tai pašā laikā pati latviešu tauta, tā ir pus- lisma paraugs latviešu literatūrā. Teātrī – Alekša mežonīga, bet stipra, brīva un patstāvīga, tā ir Mierlauka Uguns un nakts inscenējums Jaunajā nepārvarama, kamēr raganas dēls, kultūra, ne- Rīgas teātrī iezīmēja jaunu laikmetu Latvijas te- nocērt lāču ausis. Līdz ar lāču ausu zaudēšanu ātra vēsturē, kad daudz nozīmīgāks kļuva reži- jeb kultūras ieviešanu tā zaudē arī savu brīvību sors un tā spēja saslēgt vienotā kopumā visus un patstāvību.” (Izskaidrojumi par Lāčplēsi// Baltijas Vēstne- izrādes elementus. Mūzikā – Jāņa Mediņa opera sis, Nr. 3., 4. 01. 1889) Uguns un nakts, kas līdzās Alfrēda Kalniņa Baņu- Latvijas Kultūras kanonā Lāčplēsis ieņem nozī- tai ir pirmā latviešu opera ar māksliniecisko vēr- mīgu vietu, dažādās formās kanonizēts veselās tību. Kino nozares kanonā – Aleksandra Rusteiķa četrās nozarēs. Turklāt ieguvums ir ne tikai ideo- vērienīgā spēlfilma Lāčplēsis, pirmais nopietnais loģisks, bet galvenokārt jau mākslinieciska rak- Latvijas kinematogrāfijas sasniegums. stura – četri darbi (luga, izrāde, opera un filma) Turpinājums 8. lpp. 7 Drauga varonis

Jaundibinātajā Latvijas valstī jauni varoņi tiek meklēti neseno cīņu dalībnieku vidū. Uz strēlnieku leģendas radīšanu un tās sekmīgu ievīšanu mītā par Latvijas valsti latviešu dzejniekus nav jāskubina. Pirmie dzejoļi rodas turpat kaujas laukā. Raksta Edvarts Virza, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters u. c. 1937. gadā iznāk Aleksandra Čaka strēlniekiem veltīto dzejoļu kopojuma Mūžības skartie 1. daļa, 1930. gadu sākumā dzejoļus par strēlniekiem publicē Jānis Medenis. Rakstnieki arī apceļo cīņu vietas, lai pieminētu kritušos varoņus. Attēlā: Krišjānis Barons, Edvarts Virza, , Biruta Skujeniece un Viktors Eglītis Jaunatnes savienības biedru vidū Ložmetējkalnā 1920. gada 24. maijā. Fotogrāfs nezināms. RTMM 366148 Lāčplēsis – neseno cīņu dalībnieks Pēc Pirmā pasaules kara un savas valsts izcīņas mitoloģiskais Lāčplēsis ie- gūst arī neseno cīņu dalībnieka vaibstus. Aleksandra Rusteiķa filmā teiks- mainais stāsts par Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku savijas ar Latvijas brīvības cīņu atainojumu. Un Lāčplēša lomai tiek izraudzīts neprofesio- nāls aktieris, toties Latvijas armijas Aviācijas pulka kapteinis un Brīvības cīņu dalībnieks Voldemārs Dimze.

Turpinājums 9. lpp. KAS/KUR/KAD 1. Jukums Vācietis. 7. Evalds Valters. 11. Aleksandrs Čaks Mūžības skartie. 13. Mariss Vētra. 8 Drauga varonis

Artūrs Filipsons – Lāčplēsis. Uguns un nakts iestudējums Dailes teātrī, 1947. Režisors Eduards Smiļģis Fotogrāfs nezināms. RTMM 176263 Uldis Pūcītis – Lāčplēsis. Uguns un nakts iestudējums Dailes teātrī, 1965. Režisors Pēteris Pētersons Fotogrāfs nezināms. RTMM 90709

Lāčplēsis dod cerību padomju gados Lāčplēsis ir no tiem varoņiem, kuru cenšas „pieradināt” arī padomju ideoloģija, pārinterpretējot sociālistiskā reālisma garā gan Pumpura eposu, gan Raiņa lugu. Vienlaikus, it īpaši jau teātrī, Lāčplē- ša tēlā, aktieru – vīrišķības etalonu iemiesojumā, katrs skatītājs var atrast cerību un apstiprinājumu, ka cīņa par brīvību nav galā un nebeigsies. Padomju gados tiek atrastas līdz tam nezināmas Pumpura eposa rindas:

Tad zels tautai jauni laiki, Tad būs viņa svabada!

Atradums sajūsmina Andreju Upīti, sociālistiskā reālisma galveno teorētiķi Latvijā, kurš šo rindu at- rašanos pasniedz kā liecību, ka jaunie laiki nu zeļ Padomju Latvijas izskatā. Bet varbūt Latvijai grūtā laikā jaunatklātās rindas jau pareģo Trešo atmodu? Turpinājums 10. lpp.

9 Drauga varonis

Izstādē Sadzejotā valsts skatāms Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis tīrraksta pirmais eksemplārs ar komponista labojumiem. Eksemplārs iesiets cūkādas vākos. 1987. – 1988. gads. RTMM 619147 Dziedātājs Igo – Lāčplēsis. Kadrs no rokoperas ieraksta Lāčplēsis Trešajā atmodā Kad Trešās Atmodas laikā komponists Zigmars Liepiņš un dzejniece Māra Zālīte pārrada Lāčplēsi, rokoperas ie- studējumā tam tiek dziedātāja Igo balss, seja, stāja un arī mati... To dēļ Igo Lāčplēsī ne viens vien saskata līdzību ar vienu no Atmodas līderiem – Daini Īvānu. Latvijas Tautas frontes 25. jubilejai veltītajā konferencē toreizējais frontes vadītājs Dainis Īvāns atzīst, ka ne tikai viņš, bet visi Trešās atmodas dalībnieki savā veidā kļuva par Lāčplēšiem, smeļot drosmi, lai stātos pretī Padomju Savienības mašinērijai:

Lāčplēsis bija vienīgais tautas varonis, kuram mēs varējām līdzināties. Man liekas, ka mēs visi kļuvām par Lāčplēšiem Atmodas laikā.

Dainis Īvāns tautas manifestācijā Par tiesisku valsti, Mežaparka Lielajā estrādē, 1988. gada 7. oktobrī Foto: Jānis Buls, RTMM 633700 Turpinājums 11. lpp. 10 Drauga varonis

Skats no Jāņa Mediņa operas Uguns un nakts iestudējuma Latvijas Nacionālajā operā. Rešisors Alvis Hermanis Foto Andris Tone, no LNO arhīva

Postmodernais Lāčplēsis Laimīga ir tā zeme, kurai varoņi nav nepieciešami. Bertolts Brehts Galileja dzīve Diez vai lielas laimes dēļ, bet pēcatmodas laik- piemērotajā komiksa formātā, Valdis Rūmnieks metā varoņu tik tiešām it kā kļuvis mazāk, tie nule kā sarakstījis grāmatu Lāčplēsis. Atgrieša- ir šaurāku sabiedrības grupu izraudzīti un iere- nās, kurā līdzīgi kā nemirstošajās leģendās par dzēti. Tomēr Lāčplēsim nav nemaz tik slikti klā- to, ka Elviss Preslijs ir dzīvs, reanimēts arī latvju jies. Latvijas Nacionālās operas ēka pēc renovā- tautas varonis. Un viena dižpārdokļa Stroika ar cijas 1995. gadā tiek atklāta tieši ar Jāņa Mediņa skatu uz Londonu autors Vilis Lācītis ar grāma- operas Uguns un nakts iestudējumu. Šis ir pir- tu Pamodināt Lāčplēsi centies pamodināt arī mais Alvja Hermaņa mēģinājums operas režijā iesnaudušos interesi par savu daiļradi. Bet Jānis un pirmais postmodernais operas iestudējums Vingris ar īsfilmu Pēdējais Lāčplēsis kariķē politis- Latvijā. Šis Lāčplēsis savā naivitātē iegūst Anti- ko vidi un savērpj skandālu, ka filmai liegts turp- ņam radniecīgus vaibstus, un izrādē parādās arī mākais finansējums politiskās cenzūras dēļ. Ne- sociāli politiska ironija par latviešiem kā tautu, viens no šiem mēģinājumiem Lāčplēsi ietērpt kas aizmirst un neredz savus varoņus. mūsdienu masu kultūras formātā, gan plašas Vjetnamiešu izcelsmes mākslinieks Kao Viets tautas masas neaizrauj. Ngujens Lāčplēsim ļauj darboties supervaronim Turpinājums 12. lpp. (Ingrīda Vilkārse Pirmais postmodernais iestudējums Latvijas Nacionālajā operā// Lāčplēša ceļš pasaulē. Rīga: Zinātne, 2010. 254. – 266. lpp.) 11 Drauga varonis

Mārtiņš Eihe Lāčplēša lomā Jāņa Vingra filmā Pēdējais Lāčplēsis. Publicitātes foto

Par vienu no retajiem varoņiem, kam 21. gad- vakara es ņemu ļoti nopietni, kā tas nebija līdz simta sākumā izdodas iekustināt gan tautu kā tam.” kopumu, gan snobiski skeptiskus indivīdus, kļūst Latvijas ziņu portāls Apollo.lv 2009. gadā veido- dzejnieks Imants Ziedonis un viņa alter ego – iz- ja sabiedrības Lāčplēšu topu, kura apkopojums rādes tēls Ziedonis Alvja Hermaņa iestudējumā un rezultāti interneta resursos gan vairs nav at- Ziedonis un Visums (2010). Postmoderni ironiskā rodami, bet redzams, ka par galveno Lāčplēsi intonācijā (aktiera Kaspara Znotiņa izpildījumā) izvirzījies spēkavīrs Raimonds Bergmanis. Citu izrādes Ziedonis arī pastāsta par savu tikšanos ar kandidātu gan arī netrūkst: politiķi, mākslinieki, Lāčplēsi no Hermaņa operas iestudējuma: žurnālisti, sportisti..., tostarp dažas sievietes, pie- “Viengad biju operā, uz Uguns un nakts pirmiz- mēram, Vaira Vīķe-Freiberga. rādi. Pēc jaunā operas remonta vairs nevarēju Parādījies visdažādākajās vietās visdažādākajos atrast tualeti, pa mazām durtiņām nokļuvu aiz- veidolos, Lāčplēsis joprojām nekur nav pazudis, kulisēs. Es meklēju mazmājiņu. Tur man nācās un dzejniece Māra Zālīte par šo mūžīgo atgrie- pagaidīt rindā tūlīt aiz Lāčplēša, par ko biju ļoti šanos teic: lepns. Iznācu koridorā, kur defilē mūsu promi- nences. Uz tēlnieces Dumpes jautājumu, kā Kritiskos brīžos nāk Lāčplēsis. man patīk opera, atbildēju, ka ļoti. Un izstāstīju Viņš rodas, kondensējas tautas kopī- par savām veiksmēm būt kopā ar Lāčplēsi. Cie- gajā zemapziņā. Viņš ir, viņš jau eksis- nījamā tēlniece pasmējās, bet profesors Ivbulis tē šai zemapziņā. tā kā apvainojās. Turpmāk nevienam nestāstīšu, kā man patīk operas. Režisoru Hermanis kopš tā KAS/KUR/KAD 9. Imants Ziedonis Kurzemīte 12 Varēja būt...

Krišjānis Barons. ~ 1911. gads. Fotogrāfs nezināms. RTMM 366126

Augsti godājamam Kr. Barona kungam Mīlgrāvī. Latviešu Operas namā Rīgā, Puškina bulvāri, pirmdien 18 nov. 1918. gadā plkst. 4 pēc pusdie- nas notiks Latvijas valsts proklamēšana. Latviešu Zemnieku Savienības frakcijas vārdā lūdzu Jūs, Barona tēvs, ierasties uz šo aktu. Ar patiesu cienību Agr. E. Bauers Rīgā, 18. nov. 1918. g. Varēja būt... Reizēm muzeja priekšmeti liecina ne tikai par to, kas bija, bet arī par to, kas varēja būt, bet kādu iemeslu dēļ tomēr nenotika. Mājas Draugs piedāvā dažus stāstus par šādiem gadījumiem Valsti proklamē bez Barontēva dalības 1918. gada 18. novembra pēcpusdienā Augusta Spītējot brāzmainajiem laika apstākļiem, Dainu Dombrovska izveidotajā pirmajā Latvijas bērnu- tēvs tieši šajā laikā ir devies pastaigā pa mežu, dārzā, Mīlgrāvī, kur tolaik apmeties Krišjānis Ba- un Bauers bez Barontēva dodas uz proklamēša- rons, ierodas viens no tautas padomes dibinātā- nu, atstādams vien rakstisku ielūgumu. Barons jiem, Zemnieku savienības pārstāvis agronoms turpina veselīgo nodarbi līdz pat krēslai, pats sev Ernests Bauers, lai Barontēvu aicinātu un pavadī- par bēdām, nokavēdams svinīgo aktu. tu uz Latvijas valsts proklamēšanas ceremoniju.

KAS/KUR/KAD 3. Latvijas Republikas proklamēšana. 13 Varēja būt...

Raiņa rakstāmmašīna Nr. 6 Blickensderfer, kuras datējums gan nav precīzi zināms, ir savam laikam ļoti moderna rakstīšanas ierīce. RTMM 124605 Raiņa poēmas Daugava manuskripts mašīnrakstā, 1916. – 1919. gads. 51 lpp. RTMM 22943 Rainis neuzraksta vēl vienu sērdieņu dziesmu Rainis pats ar rakstāmmašīnu esot pārrakstī- vai mašīnrakstīšanai veltītās stundas, atvēlē- jis tikai divus savus darbus – lugu Krauklītis tas kāda jaundarba radīšanai, būtu vainago- un “sērdieņu dziesmu” Daugava. Pēcāk gan jušās ar vēl kāda hrestomātiska darba tapša- piktojies, ka mehāniskas pārrakstīšanas laikā nu. Bet par Daugavu, kuru karavīri ņēma līdzi būtu varējis paveikt ko lietderīgāku, piemē- uz kaujas lauku, teikts, ka Brīvības cīņās tā at- ram, uzrakstīt vēl kādu lugu. Var tikai minēt, svērusi veselu strālnieku rotu.

KAS/KUR/KAD 8. Rainis. 14. Bruno Skulte. 14 Varēja būt...

Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vēstule Aspazijai, 1936. gada 10. jūlijs. RTMM 73463 Arhitektu Frīdriha Skujiņa un Georga Dauges projekts Uzvaras laukuma pārbūvei 1938. gadā Rakstnieču ziedojumi tēvijas labā cenšas ziedot Raiņa pulksteni. Brigaderes siltā veļa. Ivandes Kaijas zelts Kad 1930. gados Kārlis Ulmanis nāk klajā ar au- 1936. gada 10. jūlijā, Ulmanis pieņem Aspazijas toritārisma garam atbilstoši grandiozo Uzvaras ziedojumu Uzvaras laukuma izbūvei divu lugu laukuma izbūves projektu (viss – no skatītāju pirmizrāžu honorāru apjomā. Bet nepieņem tā- sēdvietām stadionā līdz metrāžai – tajā ir vairā- dus ziedojumus kā Raiņa zelta pulkstenis, Aspa- kos desmitos tūkstošu mērāms, ar svētnīcu tau- zijas zelta aproce no Vaidelotes pirmizrādes un tas varoņu piemiņai pamatos un Uzvaras uguni 100 Ludviķa XIV zelta franki: „Šinī ziņā gan līdz 60 metru augstumā vainagots), tauta kopumā ar gandarījumu man jāaizrāda, ka lai cik cēls un vadoņa idejas realizācijai saziedo 3 miljonus cildens ir šāds ziedojums, tomēr to pieņemt va- latu. To skaitā ir arī dzejnieces Aspazijas artava. rētu tikai kādā nācijas grūtā brīdī. Tagad nav tāds Kā liecina muzeja krājumā glabātā Kārļa Ulmaņa laiks, kas prasītu tik lielus upurus.” vēstule „Augsti godājamai dzejniecei Aspazijai” Turpinājums 16. lpp. KAS/KUR/KAD 19. Jānis Kalniņš Dziesma brīvai Latvijai. 15. Varēja būt...

Annas Brigaderes reģistrēti Siltās veļas sūtījumi uz kara lauku un uz hospitāļiem, 1914. gads. RTMM 34128

Aspazija gan nav ne pirmā, vietes. Dienasgrāmatā Ivande sakās, ka gods un slava Ivandei ne pēdējā, kas ar materiāliem Kaija raksta: „31. 10. uzrakstīju Kaijai, viņš pats neuzdrošinātos ziedojumiem atbalstījusi cēlas uzsaukumu latviešu sievietēm, nākt ar tādu uzsaukumu, jo tik idejas vai šo ideju vārdā nepie- lai dibina latviešu zelta fondu, daudz apģērba un citu ikdienas ciešamas prozaiskas vajadzī- ziedojot visu savu nekustamo nepieciešamības lietu no iedzī- bas. Tā, piemēram, rakstniece kapitālu, rotas un sudrablietas. votājiem paņemts armijai. Kār- Anna Brigadere Pirmā pasaules Šodien tas nodrukāts Latvijas lis Ulmanis ir arī viens no valsts kara laikā bija uzņēmusies tik Sargā. (..) Man sen bij tāds uz- priekšstāvjiem, kas lūdz Ivan- nepieciešamo karavīru apgādi saukums padomā, bet baidījos di Kaiju uzņemties vadīt Valsts ar silto veļu, dokumentējot va- nākt klajā, ka neiznāk latvju sie- Zelta fonda vākšanas nodaļu. jadzības un rezultātus zilā pie- vietēm liela blamāža. Bet acu- „Uz daudzpusēju vēlēšanos” rakstu burtnīcā, kuras titullapā mirklī Latvijas valsts un tautas Kaija arī uzņemas šo atbildī- rakstīts „Siltas veļas sūtījumi uz stāvoklis tik kritisks, ka tomēr bu, par ko paziņo Tēvijas Sargā kara lauku un hospitāļiem”. riskēju cerībā, ka latvju sievie- (Nr. 186. 11. 11. 19.), vēlreiz aicinot Bet viena no Latvijas vēsturē te neatteiksies no šāda niecīga atsaukties ikvienu: „Mīļi lūdzu vērienīgākajām līdzekļu vākša- pasaulīga upura, kur visa Lat- visas latviešu tautas šķiras un nas akcijām valsts labā ir rakst- vijas dzīvā miesa asiņo tūkstoš aprindas nākt pretim pasāku- nieces Ivandes Kaijas (īstajā vār- brūcēm.” (1919. gada 5. novembris.) mam, kurš domāts visas tautas dā – Tonijas Lūkinas) iniciatīva, Ivandes Kaijas uzsaukums labā, ar pienācīgu sirsnību un jaundibinātajai Latvijas Repub- gūst lielu atsaucību: ,,Sievietes uzticību arī ar ticību topošai likai grūtā laikā, 1919. gadā, di- atsaucas. Jau vakar tūlīt priekš Latvijas valstij. binot Latviešu zelta fondu, kura pusdienas (..) un šodien nes ču- pildīšanai īpaši uzrunāja sie- pām vien (..).” Kārlis Ulmanis iz- Turpinājums 17. lpp.

KAS/KUR/KAD 2. Ivande Kaija. 5. Anna Brigadere. 16 Varēja būt...

No kreisās: Ivande Kaija un Aspazija Kastaņolā ap 1914. gadu RTMM 421374

Ja līdz šim uzticības dažādās ap- bet vēl daudz atliek ko gādāt. Bet vākšana atnesusi Ivandei Kaijai arī rindās nav visai daudz, tad mēs, priekš visa tā vajadzīgs – zelts. Pir- rūgtus brīžus un vilšanos sava dzi- latviešu sievietes, pierādīsim, ka mo pamatakmeni valsts zeltam muma māsās, tomēr savākto dār- mēs tiešām nešaubāmies, ka Latvi- grib likt Sieviešu Zelta fonds.” gumu ir gana daudz, lai 1921. gada jas valsts reiz piedzims tādā jaukā Kaija aicina visas pilsones un 11. martā Čakstem kā Satversmes svētdienas rītā, smaidoša, saules pilsoņus ziedot šim fondam „kas sapulces prezidentam nodotu Lat- apstarota, un visi viņu apsveiks kā katram pie rokas”: „zelta un sud- vijas Zelta fonda zelta grāmatas. savu līdztiesīgu pilsoni de facto un rablietas (arī salauztas), dārgakme- Šobrīd Ivandes Kaijas vākums de jure. Viņa dzimst drudžaini, lielās ņus u. taml. Kam nav dārglietas, lai kļuvis par mākslas muzeja Rīgas sāpēs – to sajūt, šim procesam se- atceras, vaj nav kur noglabāts zel- Birža Sudraba kabineta pamatu. kojot, katrs latvietis savos straujos ta vai sudraba rublis, un lai velk to Diemžēl mūsdienās gan vairs nav sirdspukstienos, jo katrs mēs esam dienas gaismā, lai tas spīd uz mūsu zināms katras dārglietas ziedotājs. daļa no mūsu valsts dzīvā ķerme- ziedokļa”. Kārļa Ulmaņa grandiozo Uzvaras ņa. (..) Kā Garlībs Merķelis teica: Pēc sākotnējā entuziasma gan laukuma projektu, kura tapšanā Latvijas simbols ir Laokona grupa, savu ziedojumu atvēlēja arī Aspa- kur cilvēka dzīvo miesu no visām nāk arī vilšanās, kas atspoguļo- ta Kaijas dienasgrāmatā: „Es savu zija, apturēja Otrais pasaules karš, pusēm žņaudza briesmīgs čūsku un tagad šajā vietā slejas Latvijas kamols. Šo kamolu sacirtīs mūsu greznumu, zelta lietiņas atdevu, es gandrīz vienīgā ,,muļķe” no visām. sabiedrības strīdus ābols Uzvaras pacietīgie baskājīši, kas ņem visā- piemineklis “Padomju Latvijas un du naudu pretī – mūsu dievišķie Visās viesībās dāmas bez greznu- ma lietām, kailiem kakliem. Viss pa- Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašis- varoņi. Ar savām asinīm tie izpirks tiskajiem iebrucējiem”. Bet Aizsar- Latvijas brīvi. Tam mēs ticam! Kura bēdzināts. Ziedojumi Zelta fondam ienāk 2 – 3 dienā, dažu dienu ne- dzības ministrijā joprojām regulāri latvieša sirds nav sāpēs raudājusi, tiek piegādāti siltu zeķu un cimdu viena.” (1920. gada 15. janvāris.) redzot rudenī basām kājām mar- sūtījumi, ko Latvijas karavīriem sa- šējot uz Daugavas pusi mūsu ar- Lai arī, kā redzams, vērtslietu rūpējušas gādīgas adītājas. miju! Tās trūkums nu jau novērsts, 17 Drauga valsts

Izstāde Sadzejotā valsts

Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija apmeklētājiem atvērta vēl tikai līdz 2013. gada 21. decembrim: sakarā ar ēkas rekonstrukciju 2014. gada pava- sarī muzejs pārcelsies uz pagaidu telpām. Muzejā apskatāma izstāde Sadzejotā valsts un pamatekspozīcija: Baumaņu Kārļa zāle, Grietiņas zāle, Spēlmaņu zāle.

KAS/KUR/KAD 4. Alberts Bels. 6. Luga Zilā. 10. Edvarts Virza Baiga vasara. 12. 1905. gada revolūcija. 16. Alfrēds Kalniņš. 17. Dzimtā valoda. 18. Lūcija Garūta. 20. Svēts mantojums.

Rakstniecības un mūzikas muzeja izdevums Muzeja darba laiks: Redaktore: Maija Treile otrdien, piektdien, sestdien Dizains: Māra Viška 11:00 – 18:00 trešdien, ceturtdien 13:00 – 20:00 Tālr. 67227782 svētdien, pirmdien – slēgts e-pasts: [email protected] Rīga, Pils laukums 2 Ieeja bez maksas: No otrdienas līdz sestdienai – pēdējā stunda

Lasītava (Pils laukumā 3) Apmeklējumu pieteikt: 67356263 [email protected]

Izstādi Sadzejotā valsts atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds