DOCSLIB.ORG

Latvijas Sievietes Sabiedriskajā Un Valsts Dzīvē Un Mākslā (1860–1944)

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Latvijas Sievietes Sabiedriskajā Un Valsts Dzīvē Un Mākslā (1860–1944) KORESPONDENCE 2019. gads 73. sējums 4. numurs LATVIJAS SIEVIETES SABIEDRISKAJĀ UN VALSTS DZĪVĒ UN MĀKSLĀ (1860–1944) Ilgars Grosvalds Atslēgas vārdi: Latvijas sievietes, cariskās Krievijas laiks, neatkarīgā Latvija, glezniecība, grafika, tēlniecība, lietišķā māksla Inženierzinātņu doktors Ilgars Grosvalds (1927–2019) bija ķīmiķis, zinātnieks un peda- gogs, strādāja gan būvniecības nozarē, gan bija pasniedzējs un ķīmijas, fizikas un astronomi- jas skolotājs. Neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa bija zinātnes popularizēšana, kas balstīta zinātnes vēstures pētījumos. Pēdējos dzīves gados viņš intensīvi vāca un publicēja datus par Latvijas sievietes lomu dažādās jomās — izglītībā, sabiedrībā un valsts dzīvē, mākslā. 2013. gadā izdota neliela Grosvalda publikācija “Latvijas Universitātes sievietes augstākajā izglītībā un zinātnē XX gs. pirmajā pusē” (32 lpp). Šo tēmu autors vēlējās paplašināt pub- likācijās LZA Vēstu A daļas izdevumos. Žurnāla 2014. gada 5./6. numurā līdzautorībā ar Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja līdzstrādnieku Ivanu Griņeviču publicēts raksts “Latvijas sievietes ceļā uz augstāko izglītību un zinātni”. Otru rakstu par šo tēmu “Latvijas sievietes izglītībā un zinātnē (1860–1944)” publicējām 2017. gada 2. numurā. Nesen LZA Vēstu A daļas redakcija saņēma vēl divus Ilgara Grosvalda rakstus: “Latvijas sieviete sabiedriskajā un valsts dzīvē (1860–1944)” un “Latvijas sieviete glezniecībā un tēlniecībā (1860–1944)”. Rakstu autora nodoms bija apkopot vienuviet 20. gadsimta sākuma ievērojamāko Latvijas sieviešu dzīvesstāstus un veikumu. Divus pēdējos iesniegtos rakstus Ilgara Grosvalda dzīves laikā nepaguvām izdot, turklāt raksts par Latvijas sievietēm mākslā nebija pabeigts, tomēr, godinot autora piemiņu, esam lēmuši nodot lasītājam šo rakstu apkopojumu.1 Latvijas sieviete sabiedriskajā un praktiskā intelektuālā darbā. Rīgā sāka strā- valsts dzīvē (1860–1944) dāt pirmās divas ārstes: Anna Kizelbaša (dzī- No idejas un nacionālās kustības izauga ves dati nav atrasti), kas diplomu medicīnā latviešu nācija un valsts. Lai izcīnītu Latvijas bija ieguvusi 1878. gadā, un Marija Demante neatkarību, vajadzēja noiet garu ceļu daudzu (dzīves dati nav atrasti), kas augstskolu bija desmitu gadu garumā, sākot ar Tautas atmo- beigusi 1879. gadā.2 das laikmetu, Jaunās strāvas laiku līdz Brī- Tautiskās atmodas kustības vadītāju vības cīņām un republikas nostiprināšanai. Krišjāni Valdemāru (1825–1891) visnotaļ Latvju sieviete pieteica sevi sabiedriskajā un atbalstīja viņa sieva Luīze (Lūcija) Johanna valsts dzīvē. Valdemāre (fon Ramma, 1841–1914) un Deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmitajos māsa Marija Medinska-Valdemāre, bet Ati gados Vidzemē un Kurzemē tikai nedaudz Kronvaldu (1837–1875) — viņa dzīvesbied- sieviešu varēja izmantot savas zināšanas re Karolīne (Lizete) Rolofa-Kronvalde. 6 LATVIJAS SIEVIETES SABIEDRISKAJĀ UN VALSTS DZĪVĒ UN MĀKSLĀ (1860–1944) Marija Medinska-Valdemāre dzimusi Katrīna Einberģe (1906–1908) un Līvija 1830. gada 5. septembrī Ārlavas pagasta Menģele (1908 — nav zināms). Biedrībā ro- Vecjunkuros saimnieka ģimenē. Mācījusies sīgi darbojās mecenāte un uzņēmēja Katrīna Neimanes privātskolā Talsos. Atvērusi ne- Dombrovska. 5 lielu privātskolu Sasmakā (tagad Valdemār- Katrīna Dombrovska dzimusi 1830. ga- pilī). No 1865. gada vadījusi brāļa Krišjāņa dā. Kopā ar vīru Jēkabu Dombrovski pieda- Valdemāra Tigodas muižu Novgorodas gu- lījās Rīgas latviešu sabiedriskajā dzīvē. No berņā. 1882. gadā pārcēlusies uz Aksaju 1872. gada bija Latviešu labdarības bied- Dienvidkrievijā, kur mirusi 1888. gadā.3 Vi- rības kasiere. Pēc vīra nāves 1886. gadā ņas uzskatu izveidi dziļi ietekmēja Krišjānis patstāvīgi vadīja kokapstrādes uzņēmumu. Valdemārs un Fricis Brīvzemnieks-Treilands Atbalstījusi četrklasīgās meiteņu skolas un (1846–1907). Izmēģinājusi roku rakstnie- nespējnieku namu celšanu un strādnieku cībā, viņa pauda jaunlatviešu uzskatus. Lo- ēdienu nama ierīkošanu. Mirusi 1903. gada kalizētajā stāstā “Ozols, viņa dzīve un gals” 9. aprīlī Rīgā.6 (1872) priekšvārdā viņa izteicās: “Sieviete Ata Kronvalda dzīvesbiedre Karolīne tautā ir tā puse, kurā sirds pukst, un tamdēļ Kronvalde (1836–1913) bija pirmā, kas pre- šī tautas sirds puse ir ievērojama.”4 sē aizstāvēja sievietes vienlīdzīgās tiesības ar Jaunlatvietes uzskatīja, ka tautā jāmodi- vīrieti izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Par šo na tēvu zemes mīlestība. To jāsekmē nacio- viņas lomu rakstīju 2017. gada publikācijā7. nālajām skolām, kurās jāmāca tautas valoda, Rakstā kļūdaini minēts K. Kronvaldes mirša- vēsture, ģeogrāfija un tradīcijas. Jāorganizē nas gads — viņa mirusi 1913. gadā (nevis teātra izrādes, jāattīsta kora dziedāšana. 1931. gadā, kā minēts rakstā). Savas dzīves Liela nozīme latviešu tautas izglītī- laikā strādājusi par valodas skolotāju un vadī- bas un kultūras vienotības veicināšanā jusi Rīgas Latviešu labdarības biedrības mei- bija Rīgas Latviešu biedrībai. Tā izveidojās teņu skolas internātu. 1868. gadā no 1867. gadā dibinātās orga- 1870. gadā “Baltijas Vēstneša” 46., 47. nizācijas “Latviešu palīdzības biedrība priekš un 48. numurā ar K. Kronvaldes vārdu publi- trūkumā ciesdamiem igauņiem”. Latviešu cēts raksts “Cienīgam “Garam””, kurā, atbil- biedrībā darbojās Rīgas Latviešu teātris, zi- dot nezināma autora rakstam (to parakstījis nību, derīgo grāmatu un mūzikas komisijas. “Gars”) “Baltijas Vēstneša” pielikumā “Piekt- Lielu pacilātību izsauca biedrības rīko- dienas Vakarā”8 par vīriešu un sieviešu tie- tie Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas sībām, atspēkoja apgalvojumu, ka sievietes svētki 1873. gadā Rīgā. Tajos piedalījās nejūt līdzi laika garam: “Dieva dotas gudrības 46 kori (pieteikušies bija 53) ar 1003 dzie- stiprumu atrodam gan pie vīriešiem, gan pie dātā jiem — 791 vīriešiem un 212 sievietēm. sievietēm. Kas zīmējās uz sieviešu izglītību, Biedrībā jau no paša sākuma darbojās tad tā pieejama vairāk vīrietim nekā sievietei dāmu komiteja, kas veicināja latviešu kultūras un tas vēl nedod iemeslu un nicināšanu runāt dzīvi. Tā sarīkoja pirmos latviešu koncertus, par sievietes gara spējām.”9 pirmo teātra izrādi (“Žūpu Bērtulis”) un priekš- 19. gadsimta deviņdesmitajos gados lat- lasījumus. Par priekšniecēm strādāja Anna vju sieviete jau bija pavērusi durvis uz vidējo Ozoliņa (1869–1870), Elīze Tomsone (1870– un daļēji uz augstāko izglītību. Viņas vārds 1871), Šarlote Rambuse (1871–1872), kļuva pazīstams literatūrā un tēlotājā mākslā, Vilhelmīne Kozlovska (1872–1877), Šar- nebija svešs arī sabiedriskajā un politiskajā lote Ramberģe (1877–1879), Anna Feld- dzīvē. mane (1879–1880), Katrīna Dombrovska Sieviešu intelektuālo attīstību ievērojami (1880–1903), Šarlote Berģe (1903–1906), sekmēja idejiskā latviešu inteliģences kustība 7 KORESPONDENCE 2019. gads 73. sējums 4. numurs “Jaunā strāva”. Tā pauda demokrātiskas un Aspazija iezvanīja cīņu par sieviešu tiesī- sociālistiskas idejas. Īpaša nozīme bija laik- bām ar lugu “Zaudētās tiesības”. Tajā attē- rakstam “Dienas Lapa”, kas pulcēja ap sevi lots, ka sieviete divkosīgas morāles dēļ aiz- demokrātiski noskaņotu opozīciju. Tajā darbo- iet bojā. Izcēlās nesaudzīga polemika starp jās ievērojami latviešu inteliģences pārstāvji: laikrakstiem “Baltijas Vēstnesis” un “Dienas Jānis Pliekšāns (Rainis) (1865–1929), Jānis Lapa”. Tajā “Baltijas Vēstnesis” pauda valdo- Jansons-Brauns (1872–1917), Pēteris Stučka šo uzskatu, ka sievietei jāpaliek tikai sievietei, (1865–1932), Pauls Kalniņš (1872–1945), mūžīgās sievišķības apgarotai bez ilgām un Kārlis Kasparsons (1865–1962), Dora Pliek- tieksmēm uz vispārcilvēciskiem augstumiem. šāne, Aspazija. “Dienas Lapu” no 1891. līdz Sievietes emancipācija nesaietas ar sievietes 1895. gadam vadīja Jānis Pliekšāns, bet no dabu. Mīlestība, paklausot savai sirds balsij, 1895. līdz 1897. gadam Pēteris Stučka, kas grauj ģimenes dzīvi un morāles principus. savu dzīvi saistīja ar Jāņa Pliekšāna (Raiņa) “Baltijas Vēstnesī” parādījās ievadraksti, sa- māsu — Doru Pliekšāni. tīra un karikatūras, kas vērstas pret sievietes Dora Stučka-Pliekšāne dzimusi 1870. ga­­ emancipāciju.11 da 7. augustā Randenes pusmuižā. Viņa palī- Rakstnieks Jānis Purapuķe (1864–1902) dzēja brālim Jānim “Dienas Lapas” redakcijas par to pat sacerēja darbus “Sieviešu ienaid- darbā. Lai gan studijas medicīnā Cīrihē, Švei- nieks” (1897) un “Mūsu modernās jaunavas” cē, un Monpeljē, Francijā, netika pabeigtas, (1898). “Dienas Lapā” diskusijā bija spiesta tās deva labu pamatu viņas uzskatu attīstībai. aizstāvēties arī Aspazija. 1894. gadā viņa D. Stučka pārtulkoja Frīdriha Engelsa darbu raksta: “… tikumība, kāda līdz šim pastāv, “Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni” ir morāle tikai sievietēm, vīriešiem tā nebūt un Augusta Bēbeļa — “Sieviete un sociālisms”. nav tik stingra. Ja ko vīrieši sev atļauj, par Aspazija atzīst, ka D. Stučka bija “pirmā sie- to sievieti nosoda. Es neprasu, lai sievietēm viešu kustības iero sinātāja”, bet Pauls Dauge būtu atļauja uz netikumību, bet es prasu, lai (1869–1946) raksta, ka “viņa kā meteorīts abi būtu tikumīgi. Sievietei jābūt vienlīdzīgi uzliesmoja pelēkā pilsonības ikdienā”. attīstītai dzīves uzskatu ziņā un vienlīdzīgi iz- 1897. gadā viņa apprecējās ar P. Stuč- glītotai prāta spēju ziņā.”12 ku, sekoja vīram līdzi nometinājumā uz Vi- Idejisko latviešu sieviešu organizāciju tebsku, vēlāk uz Slobodsku. Darbojās kā vīra atturības biedrības “Auseklis” dāmu komi- sekretāre. Dzīvoja Pēterburgā, 1919. gadā teju izveidoja 1891. gadā. Par īstu sieviešu arī Rīgā, pēc tam Maskavā. Pēc Otrā pasau- garīgo centru tā kļuva 1904. gadā, kad tās les kara atgriezās Latvijā. Mirusi 1950. gada idejisko vadību
Load more

Recommended publications
  • Gender Equality in the Cultural and Creative Sectors
    « «« « « «« « ««« EUROPEAN AGENDA EUROPEAN AGENDA CULTURE FOR CULTURE PLAN FOR WORK 2019-2022 «««««««« JUNE 2021 TOWARDS GENDER EQUALITY IN THE CULTURAL AND CREATIVE SECTORS REPORT OF THE OMC (OPEN METHOD OF COORDINATION) WORKING GROUP OF MEMBER STATES’ EXPERTS ZZEBULIGARYTHICREATIVEWHYISITWORTHIVESTIGINCULTURALANDERTCGAEUROPEAN UNION - Europe Direct is a service to help you find answers to your questions about the European Union. Freephone number (*): 00 800 6 7 8 9 10 11 (*) The information given is free, as are most calls (though some operators, phone boxes or hotels may charge you). More information on the European Union is available on the Internet (http://europa.eu). Luxembourg: Publications Office of the European Union, 2021 © European Union, 2021 Reproduction is authorised, provided the source is acknowledged. ISBN 978-92-76-20365-0 doi:10.2766/122208 NC-02-20-500-EN-N « «« « « «« « ««« EUROPEAN AGENDA EUROPEAN AGENDA CULTURE FOR CULTURE PLAN FOR WORK 2019-2022 «««««««« JUNE 2021 TOWARDS GENDER EQUALITY IN THE CULTURAL AND CREATIVE SECTORS REPORT OF THE OMC (OPEN METHOD OF COORDINATION) WORKING GROUP OF MEMBER STATES’ EXPERTS Editor: Amelie Menzel, European Experts’ Network on Culture Towards gender equality in the cultural and creative sectors OMC 3 TABLE OF CONTENTS 1. INTRODUCTION 5 1.1 Culture and gender equality 7 1.2 The work of the group 9 1.3 About this report 13 1.4 Definitions 15 2. GENDER EQUALITY IN THE CCS – A CONTEXTUALISATION 19 2.1 Then: The role of women in the history of art and culture 21 2.2 Now: Cultural and creative sectors – a major but demanding sector 27 3. IMPACT OF THE COVID CRISIS ON GENDER EQUALITY IN THE CCS 31 3.1 Gender equality and the COVID-19 pandemic 33 3.2 Good practices 36 4.
    [Show full text]
  • The Unattached Intellectual in State Government Agencies: Rainis in Two Stages of Politically Relevant Activities
    IOSR Journal Of Humanities And Social Science (IOSR-JHSS) Volume 21, Issue 5, Ver. 1 (May. 2016) PP 55-70 e-ISSN: 2279-0837, p-ISSN: 2279-0845. www.iosrjournals.org The Unattached Intellectual In State Government Agencies: Rainis In Two Stages Of Politically Relevant Activities Inese Grumolte-Lerhe The article deals with the role of unattached intellectuals in society, and transformation of this role after their involvement in state government agencies. The case of Latvian poet, playwright and politician, Rainis, is being explored. Analysis of his intentions in two stages of politically relevant activities, i.e. stage of unattached intellectual and the politician, reveal continuity.This continuity in combination withreluctance to set a new agenda for the new career contributed to the clash of identities. Furthermore, Rainislaid claim on holding the authority of leader which is related to the symbolic power. Keywords: the political role and responsibility of intellectual, Rainis, unattached intellectual, politician. I. INTRODUCTION The subject of involvement of intellectuals,agents representing various artistic and aesthetic fields, in socially political processes of non-free societies, has earned an extensive scholarly attention in various contexts. One has to agree that fields of cultural and scholarly work provide a comparatively high degree of freedom under repressive regimes,thus their political relevance may be invokedper se(Cvijetic 1999). However, empirical studies give evidence for the fact that intellectuals who were once fighting against the repressive regime, use to change the sides of entrenchment after the regime overthrow, and turn into state government officials or politicians under the newly-established or the restoreddemocratic regime.
    [Show full text]
  • Rainis' Apology Of
    ISSN 2335-2337. BALTIC JOURNAL OF POLITICAL SCIENCE. December 2013, No 2 RAINIS’ APOLOGY OF THE ‘BASIC CLASS’: THE WORLD REVOLUTION OR THE NATIONAL EMANCIPATION? Inese Grumolte ABSTRACT The aim of this article is to analyze the reasons for Rainis’ appreciation of the phenomenon he labels as the ‘basic class’. The Latvian writer attributes this concept to the members of society who provide the livelihood for themselves by doing mainly the manual labour. Although thus a praise for the proletariat is voiced, the reasons are more nuanced than the common Soviet interpretation allowed to see. Rainis sees the ‘Basic class’ as a crucial agent in the struggle for Latvian national emancipation. At the same time, the article seeks an answer to the question why, according to Rainis, bourgeoisie is reluctant to fight this struggle. INTRODUCTION The 150th birth anniversary of the Latvian poet and playwright Jānis Pliekšāns (pseudonym Rainis1) is approaching (2015). In Latvia, his name does not require commentaries. However, this does not imply that his works are drained as objects of scholarly interest, at least looking from the angle of political science. The well-known Polish philosopher Leszek Kolakowski, when juggling intellectually with the basic postulates of the main political ideologies, once proved: being a conservative liberal socialist is not impossible (Kolakowski 1997: 225–229). These were the nineties of the 20th century. Reasonings based on dichotomies, such as ‘those who are not with us are against us’, seemed to have disreputed themselves ; the ‘end of the history’ was proclaimed (Fukuyama 1998: 86). When heading towards the ideological consensus, it seemed that the political ideologies are not as incompatible as it has seemed before.
    [Show full text]
  • Reliģija Un Latviešu Nacionālisms Ideju Vēsturē Latvijā
    Latvijas Universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte Filozofijas nodaļa Agita Misāne RELIĢIJA UN LATVIEŠU NACIONĀLISMS IDEJU VĒSTURĒ LATVIJĀ Promocijas darbs doktora zinātniskā grāda iegūšanai Izstrādāts filozofijas nozarē, ideju vēstures apakšnozarē Zinātniskā vadītāja: Dr.Phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova Rīga, 2016 Saturs IEVADS.............................................................................................................................4 Nacionālisma jēdziens. Nacionālisma un reliģijas saskare kā akadēmiskas izpētes tēma. Latviešu nacionālisms un ticības kopienas. Promocijas darba pētījuma hronoloģiskās robežas. ‘Identitāte’ un ‘tradīcija’ un – promocijas darba atslēgvārdi. Pētījuma mērķis un uzdevumi. Pētījuma tematiskā, metodoloģiskā, terminoloģiskā un faktoloģiskā novitāte. Pētījuma gaita un izmantotās metodes. Promocijas darba struktūra. I DAĻA. PAR METODI. NACIONĀLISMA UN RELIĢIJAS SASKARSMES APRAKSTĪŠANAS IESPĒJAS ...................................................................................35 Kā iztēloties nāciju? Sociālais konstrukcionisms un ‘zināšanu socioloģija’. Sociālās konstrukcijas procesa dialektika. Nodu jeb mezglu punktu pieeja. II DAĻA. LATVIEŠU RELIĢISKĀ IDENTITĀTE ………………………………51 II/1 Latvijas reliģiskā vēstures interpretācijas latviešu nacionālisma diskursā………………………………………………………………………..…...……51 Reliģiskās vēstures fakti un interpretācijas.Kristietības recepcija un reliģiju sadursme. „Latviešu reliģiskās grūtības” kā reliģisks, etnisks un politiks konflikts. Konfesionālais diskurss. Personae:
    [Show full text]
  • Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla Literature, Folklore, Arts
    LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion Latvijas Universitāte LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija Latvijas Universitāte UDK 82.0:821+398+7(082) Li 848 Galvenā redaktore Dr. philol., prof. Ausma Cimdiņa Krājuma sastādītājas: Dr. philol., asoc. prof. Ieva Kalniņa, Dr. phil. Iveta Leitāne Redkolēģija: Dr. habil. philol., prof. Juris Kastiņš – LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Dr. habil. philol., prof. Sigma Ankrava – LU Moderno valodu fakultāte Dr. habil. philol., prof. Janīna Kursīte – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ilze Rūmniece – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ludmila Sproģe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. habil. art. / Dr. philol., prof. Silvija Radzobe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. art., asoc. prof. Valdis Muktupāvels – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Viktors Freibergs – LU Moderno valodu fakultāte Dr. philol. Helmuts Vinters – Vācija Dr. habil. philol. Irina Belobrovceva – Tallinas Universitāte (Igaunija) Ph.D., Prof. Kārlis Račevskis – Ohaio Universitāte (ASV) Prof. Lalita Muižniece – Rietummičiganas Universitāte, Kalamazū (ASV) Prof. Jurate Sprindīte – Lietuviešu literatūras un mākslas institūts (Lietuva) Prof. Nijole Laurinkiene
    [Show full text]
  • Humanities and Social Sciences Latvia
    HUMANITIES AND SOCIAL SCIENCES LATVIA Volume 25, Issue 1 (Spring-Summer 2017) University of Latvia Press CONTENTS From the Editor .......................................................................................... 3 Louis Wierenga Russians, Refugees and Europeans: What Shapes the Discourse of the Conservative People’s Party of Estonia? ......................................... 4 Arūnas Molis, Justinas Juozaitis Baltic Plug into European Electricity Network: Perspectives of Success .............................................................................. 20 Volkan Sezgin The Impact of Merchanting on Germany’s Current Account Balance .......................................................................................... 45 Henry Kam Kah Hegemonic Rivalry and Emerging Civil Society in the Gulf of Guinea in the 21st Century ....................................................... 53 Vladislav Volkovs Communication of Ethnic Groups in Public Space in Latvia ...................................................................................................... 73 Nataļja Šroma, Anastasija Vedela A Female Bildungsroman: the Gymnasium Girl as a Literary Character in the Gender Discourse in Latvia of the 1920s-1930s ............ 87 Haidong Feng, Zhenhua Zhang, Li Fan Management and Governance Differences between Huawei and Traditional Chinese Private Enterprises ............................................. 106 THE AUTHORS ............................................................................................ 117 FROM THE EDITOR
    [Show full text]
  • Moving Into Modernism: Outward and Introspective Journeys in the Early 20Th Century Latvian Women's Travel Narratives
    MOVING INTO MODERNISM: OUTWARD AND D INTROSPECTIVE JOURNEYS IN THE EARLY 20TH CENTURY LATVIAN WOMEN'S TRAVEL NARRATIVES D ZITA KĀRKLA ISSN 1392-0588 (spausdintas) ISSN 2335-8769 (internetinis) Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia https://doi.org/10.7220/2335-8769.72.6 2019. 72 SUMMARY. The advancement of women as writers in Latvia during the early 20th century was directly attributed to increased education and freedom. Travelling literary women in the early twentieth century were also part of a larger pattern –the increased ability to travel for pleasure. At the beginning of the 20th century Latvian upper middle class women went to Western Europe – Italy, France, Switzerland – for enjoyment and educational purposes. Anna Rūmane–Ķeniņa’s (1877–1950) cycle of sketches From the South (Iz Dienvidiem) (1902) and Angelika Gailīte’s (1884–1975) travel narrative Observations and Dreams (Vērojumi un sapņojumi) (1920) described travel to Italy. Travelogues, positioned between autobiography and fiction, represented subjective experiences and gave women writers an acceptable medium for expressing their thoughts and ideas publicly. As women writers shared their impressions of foreign spaces and peoples with their audience at home, they also articulated themselves. Inscribing their own lives into a text they rein- forced their new social position as modern women and writers, thus travel narratives also served as important instances of female agency at the beginning of 20th century Latvia. KEYWORDS: women writers, travelogue, autobiographic writing, female agency, Latvian literature. INTRODUCTION “On November 29, 1879, I climbed again in the wagon, to start a travel. My mind was joyful, like a bird that forgets everything, rising up singing in the clouds.
    [Show full text]
  • LNKC 2016. Gada Publiskais Pārskats
    2016.gada publiskais pārskats Rīga 2017 Latvijas Nacionālais kultūras centrs Adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1365 Tālrunis: (+371) 67228985 Fakss: (+371) 67227405 e-pasts: [email protected] Pārskatu izstrādājis © Latvijas Nacionālais kultūras centrs © LNKC 2017 SATURS 1. PAMATINFORMĀCIJA ................................................................................................... 6 2. LNKC 2016.GADA DARBĪBAS REZULTĀTI ............................................................... 11 2.1.Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļa ...................................................... 11 2.1.1. Mūzikas izglītība .................................................................................................. 16 2.1.2. Dejas izglītība ...................................................................................................... 19 2.1.3. Mākslas izglītība .................................................................................................. 20 2.2.Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļa .................................................................. 25 Latvijas NKM saglabāšana un attīstība .......................................................................... 25 Starptautiskā sadarbība ................................................................................................. 27 NKM saglabāšanas un tālāknodošanas pasākums “Satiec savu meistaru!” ..................... 39 NKM zināšanu pārmantošanas projekts “Katram savu tautastērpu” ............................... 40 2.2.1. Tautas lietišķās mākslas
    [Show full text]
  • Kivle 1 Book Meklejiet Rakstos.Pdf
    MEKLĒJIET RAKSTOS! Misiņa bibliotēkai un Kārlim Eglem 130 Rakstu krājums izdots ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu padomes 2018. gada 16. maija lēmumu, protokols Nr. 7. Rakstu krājumā izmantoti zinātnisko konferenču materiāli: Starptautiskā zinātniskā konference, veltīta Misiņa bibliotēkas 130. gadskārtai: “Meklējiet rakstos!” 2015. gada 18. septembrī; Starptautiskā zinātniskā konference, veltīta Kārļa Egles 130. dzimšanas dienai: “… ja Tu vari priecāties par darbu, kas Tev sagādā gandarījumu, tad tā ir Tava paradīze…” 2017. gada 15. septembrī. Sastādītāja un zinātniskā redaktore: Dr. phil. Ineta Kivle Zinātniskie recenzenti: Dr. philol. Ināra Klekere Dr. philol. Pauls Daija Dr. phil. Aija Priedīte-Kleinhofa Literārais redaktors: Oskars Lapsiņš Tulkotāja uz angļu valodu: Edīte Muižniece Angļu valodas redaktore: Andra Damberga Maketētāja: Andra Liepiņa Dizains: Aivars Plotka Fotogrāfijas un attēli no LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Arhitektūras muzeja, J. Jaunzema ģimenes kolekcijas © Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, 2018 © Autori: Vita Aišpure, Jana Dreimane, Ina Druviete, Linda Eltermane, Silvestrs Gaižūns, Dagnija Ivbule, Gunta Jaunmuktāne, Ineta Kivle, Venta Kocere, Valdis Mazulis, Monika Mihališina, Ieva Mīlgrāve, Inese Sirica, Anna Strode, Jouko Talonens, Viesturs Zanders, 2018 © Fotogrāfijas un attēli – autortiesību atbildība rakstu autoriem: Jana Dreimane, Linda Eltermane, Dagnija Ivbule, Gunta Jaunmuktāne, Venta Kocere, Valdis Mazulis, Monika Mihališina,
    [Show full text]
  • The Geographical Imagination in Early Twentieth-Century Latvian Novels
    The Geographical Imagination in Early Twentieth-Century Latvian Novels Pauls Daija, Benedikts Kalnačs Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia, Mūkusalas iela 3, Rīga LV-1423, Latvia [email protected], [email protected] The article explores the geographical imagination in Latvian novels published during the early twentieth century. We first focus on our experience and preliminary results of the literary mapping, then we turn towards representations of neighboring countries of Latvia as well as selected continents in these novels as case studies. The early twentieth century as a period of extensive migration and growing awareness of global events in Latvian society provides a rich variety of representations of foreign geographical places. By discussing the advantages and limits of literary mapping, we argue that the interpretations of Latvian novels within the perspective of the geographical imagination provide valuable knowledge for the social history of literature. Furthermore, we demonstrate that the research of geographical diversity in novels refers not only to real mobility, but also to stereotypes, therefore the acquired information might be productively used in imagological analyses. Keywords: Latvian literature / Latvian novel / twentieth century / literary geography / literary mapping / imagology The aim of this paper is to provide insight into an ongoing investigation of the geographical imagination in early twentieth-century Latvian nov- els, giving an overview of the preliminary results
    [Show full text]
  • Catholic Protests Against the Law on Registry of Civil Status in Latvia (1921–1928)
    ISTORIJA 2 0 1 1 / 4 L X I V / 8 4 Ineta LIPŠA Restriction of Freedom of Consciousness in Democracy: Catholic Protests against the Law on Registry of Civil Status in Latvia (1921–1928) Ineta Lipša – dr. hist., researcher, Institute of Latvian History at the University of Latvia; address: Akademijas laukums 1, Riga, LV-1050; e-mail: [email protected]; fields of research – social history, history of sexuality, history of history-writing in the 20th century. Abstract. The article focuses on the study of the attitude privilege of registration of civil status deeds to the state by residents of Latvia towards civil marriage in the 1920ies and deprived the Church of this privilege. Members of analysing the discussions and deeds of people caused by Parliament wanted to set residents of the new independent adoption of laws on marriage and registration of the civil Latvia free from the old tradition of the former Russian status deeds by the Latvian Constitutional Assembly in Empire and to become a part of the so referred civilised 1921 that privileged the registration of civil status deeds European countries. This norm caused opposition among to the state until 1928. The law was changed due to the many people starting from 1920 when the Constitutional stream of dissatisfaction expressed by members and Assembly and the general public started to discuss the clergy of different confessions, however, the Catholics laws up to 1928 when the dissatisfaction among the were leading. faithful residents resulted in amendments to the laws and Key words: civil marriage, civil registry, free love, the Church was granted equal rights to those of the state church, Catholics, the faithful.
    [Show full text]
  • (2019) Pkn (Ljubljana) 42.2
    ISSN 0351-1189 PRIMERJALNA KNJIŽEVNOST ISSN (tiskana izdaja/printed edition): 0351-1189 TEMATSKI SKLOP / THEMATIC SECTION Comparative literature, Ljubljana ISSN (spletna izdaja/online edition): 2591-1805 The Rule of Description PKn (Ljubljana) 42.2 (2019) PKn (Ljubljana) PKn (Ljubljana) 42.2 (2019) 42.2 (2019) PKn (Ljubljana) Izdaja Slovensko društvo za primerjalno književnost Uredil / Edited by: Péter Hajdu Published by the Slovene Comparative Literature Association https://ojs.zrc-sazu.si/primerjalna_knjizevnost/index Péter Hajdu: The Importance of Description: An Introduction Glavni in odgovorni urednik Editor: Marijan Dović Tehnični urednik Technical Editor: Andraž Jež Orsolya Milián: Remediation and Mediamachia in Ekphrases Uredniški odbor Editorial Board: Orsolya Tóth: Description of Handwriting Marko Juvan, Alenka Koron, Dejan Kos, Vanesa Matajc, Darja Pavlič, Vid Snoj, Alen Širca, Péter Hajdu: Descriptions of Rituals Jola Škulj György C. Kálmán: Descriptions in Flaubert’s Madame Bovary Uredniški svet Advisory Board: Ziva Ben-Porat (Tel Aviv), Vladimir Biti (Dunaj/Wien), Lucia Boldrini, Zoran Milutinović, László Sári B.: Description, Historical Reference, and Allegories of Katia Pizzi, Galin Tihanov (London), Darko Dolinar, Janko Kos, Aleksander Skaza, Neva America in Thomas Pynchon’s Inherent Vice Šlibar, Tomo Virk (Ljubljana), César Domínguez (Santiago de Compostela), Péter Hajdu Zoltán Z. Varga: Roland Barthes on Description (Budimpešta/Budapest), Jón Karl Helgason (Reykjavík), Bart Keunen (Gent), Sowon Park (Santa Barbara), Ivan Verč (Trst/Trieste), Peter V. Zima (Celovec/Klagenfurt) Prevodi povzetkov v slovenščino Translation of abstracts into Slovenian: Mojca Šorli RAZPRAVE / ARTICLES © avtorji © Authors PKn izhaja trikrat na leto. PKn is published three times a year. Galina Zavgorodnyaya, Aleksei Zavgorodnii: Two Female Images by Prispevke in naročila pošiljajte na naslov Send manuscripts and orders to: A.
    [Show full text]