Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla Literature, Folklore, Arts
Total Page：16
File Type：pdf, Size：1020Kb
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 732 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion Latvijas Universitāte LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 732. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija Latvijas Universitāte UDK 82.0:821+398+7(082) Li 848 Galvenā redaktore Dr. philol., prof. Ausma Cimdiņa Krājuma sastādītājas: Dr. philol., asoc. prof. Ieva Kalniņa, Dr. phil. Iveta Leitāne Redkolēģija: Dr. habil. philol., prof. Juris Kastiņš – LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Dr. habil. philol., prof. Sigma Ankrava – LU Moderno valodu fakultāte Dr. habil. philol., prof. Janīna Kursīte – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ilze Rūmniece – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Ludmila Sproģe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. habil. art. / Dr. philol., prof. Silvija Radzobe – LU Filoloģijas fakultāte Dr. art., asoc. prof. Valdis Muktupāvels – LU Filoloģijas fakultāte Dr. philol., prof. Viktors Freibergs – LU Moderno valodu fakultāte Dr. philol. Helmuts Vinters – Vācija Dr. habil. philol. Irina Belobrovceva – Tallinas Universitāte (Igaunija) Ph.D., Prof. Kārlis Račevskis – Ohaio Universitāte (ASV) Prof. Lalita Muižniece – Rietummičiganas Universitāte, Kalamazū (ASV) Prof. Jurate Sprindīte – Lietuviešu literatūras un mākslas institūts (Lietuva) Prof. Nijole Laurinkiene – Lietuviešu literatūras un mākslas institūts (Lietuva) Dr. habil. philol., prof. Ļubova Kiseļova – Tartu Universitāte (Igaunija) Prof. Pāvels Štols – Prāgas Universitāte (Čehija) Latviešu valodas tekstu literārā redaktore Elita Bite Angļu valodas tekstu literārā redaktore Māra Antenišķe Maketu veidojusi Ieva Zarāne Visi krājumā ievietotie raksti ir recenzēti. Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Latvijas Universitātes atļauja. Citējot atsauce uz izdevumu obligāta. © Latvijas Universitāte, 2008 ISSN 1407-2157 ISBN 978-9984-825-93-9 Satura rādītājs Contents Ieva Kalniņa, Iveta Leitāne Ievads ..................................................................................................................................... 7 Ivonne Lūvena Egle – zalkša līgava. Pasaka par zalkti – baltu identitāti veidojošs stāsts Spruce – the Bride of the Grass Snake. The Folk Tale about Grass Snake as a Story of Baltic Identity ........................................................................................................................ 11 Pāvels Štolls Čehu un latviešu Brāļu draudzes saknes: līdzīgās un atšķirīgās iezīmes The Moravian Church (Unitas Fratrum) in Czech Lands and Livonia – Roots, Similarities and Differences ................................................................................................. 30 Māra Grudule Brāļu draudzes atskaņas latviešu literatūrā Echoes of Herrnhutian Pietism in Latvian Literature of the 19th and 20th Century ........ 38 Iveta Leitāne Raiņa reliģijas studijas laikmeta kontekstā un to transformācija literārajos tēlos, īpaši “Jāzepā un viņa brāļos” un “Radāmajās domās” (Saulcerītes Vieses piemiņai) Rainis’ Studies of Religions and Their Transformation in Literary Images, Especially in His Drama “Joseph and His Brothers” and in “Creative Thoughts” .......... 45 Iveta Leitāne Tēva figūra latviešu literatūrā kristietības un Apgaismības kontekstā The Father Figure in Latvian Literature: between Christianity and En lightenment ........ 64 Dace Lūse Vīzija par mācītāju Andrievu Niedru A Vision of the Pastor Andrievs Niedra ............................................................................... 75 Anita Stašulāne Teosofija un latviešu literatūra Theosophy and Latvian Literature ....................................................................................... 85 Alīna Romanovska Reliģiskie motīvi Antona Austriņa daiļradē Religious Motifs in Antons Austriņš’ Writing ...................................................................... 93 Ieva Kalniņa Zilā Krusta idejas Annas Brigaderes darbos The Ideas of the Blue Cross in the Works of Anna Brigadere ............................................ 102 Kārlis Lūsis Eiropas gara kultūras harmonijas meklējumi Konstantīna Raudives esejās The Pursuit of Harmonisation of European Spiritual Culture in the Essays of Konstantīns Raudive ......................................................................................................... 107 Rita Treija Jāņa Aleksandra Freija sacerējumi bērnu ticībai The Stories for Children’s Faith by Jānis Aleksandrs Freijs .............................................. 115 Valentīna Špune Reliģijas kā ideoloģijas kritika un mākslas tēla robežu problēma A. Upīša noveļu krājumā “Stāsti par mācītājiem” Criticism of Religion as Ideology and the Issue of the Confines of Artistic Image in “Stories about Clergy” by Andrejs Upītis ....................................................................... 125 Ilona Miezīte Garīgo meklējumu liecības Aleksandra Čaka dzejā The Pursuit of Spirituality in the Poetry of Aleksandrs Čaks ............................................. 136 Ieva Dubiņa Bībeles lasījumi modernajā latviešu sieviešu prozā Bible Interpretations in the Contemporary Latvian Feminine Prose ................................. 14 6 Rita Špune Reliģiskie motīvi Imanta Ziedoņa dzejā Religious Motifs in the Poetry of Imants Ziedonis .............................................................. 15 4 Sintija Buhanovska Reliģija uz 1940.–1960. gadu fona: ieskats memuārliteratūrā Religion in the 1940s–1960s: an Insight into Memoirs........................................................ 165 Bārbala Simsone Ezoterika mūsdienu jaunākajā latviešu prozā Esoteric Phenomenon in Modern Latvian Prose ................................................................. 172 LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2008. 732. sēj. Literatūrzinātne , f o L k L o r i s t i k a , m ā k s L a Ievadam Ieva Kalniņa, Dr. philol., asoc. prof., Iveta Leitāne, Dr. phil. 2006. gada 14. un 15. decembrī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedra un Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedra organizēja konferenci “Latviešu literatūra un reliģija”. Pirmās dienas sēde notika Filoloģijas fakultātes Letonikas auditorijā, otrajā dienā konferences dalībnieki un viesi pulcējās Teoloģijas fakultātes dekanāta zālē. Uz nolasīto referātu pamata ir izveidots šis rakstu krājums. Konferences un rakstu krājuma īpatnība ir interdisciplinaritāte, kas ir izaicinājums tādam profesionālismam, kas apliecinās vienīgi ar savas sfēras metožu palīdzību. Konferences organizētāji uzdeva virsjautājumu: kādi ir priekšnoteikumi tam, lai mēs varētu domāt par literatūras un reliģijas, kultūras un reliģijas attiecībām? Jautājumu pagaidām izrādījās vairāk nekā atbilžu. Līdz ar to konferencei un rakstu krājumam ir eksperimentāls raksturs. Mēs labi zinām, ka literārus darbus lasa biežāk nekā teoloģiskus sacerējumus vai reliģijas zinātnes pētījumus. Pētījumi reliģijas zinātnē, īpaši tie, kas iznākuši 19./20. gs. mijā un 20. gs. pirmajā trešdaļā, šobrīd netiek lasīti gandrīz nemaz, bet daiļliteratūra, kuru tie ietekmējuši, tiek lasīta vēl joprojām (Mizruchi 1998). Jāatceras arī reliģiju pētniecības ģenēze Rietumos. Reliģijas zinātne, kas veidojusies 19. gs., definēja sevi ar dažādu filoloģiju (īpaši indoģermāņu) palīdzību. “Reliģijas lasāmība” ir Eiropas reliģiskās vēstures īpašā iezīme, kurai kristietība ir piešķīrusi normatīvu raksturu (Gladigow 2005). Jau kopš 4. gs. priviliģētie reliģiju mediji ir nevis kulta tēli, kulta celtnes vai vietas, bet gan teksti – rezultātā filosofiskās un filoloģiskās interpretācijas un rekomendācijas kļuvušas par reliģisko tradīciju konstitutīvajiem elementiem (Gladigow 2005). Tāpēc konferencē uzdotie jautājumi koncentrējās ap intuīciju, ka avotu studijas ļauj “uztaustīt” mūsu kultūras atslēgas un ka zinātne un literatūra nespēj ilgstoši iztikt viena bez otras. Aplūkojot reliģijpētniecības, orientālistikas un eģiptoloģijas, kā arī Bībeles ietekmi uz Raiņa “Jāzepu un viņa brāļiem”, šīs saiknes analītisko nepieciešamību savā rakstā atklāj Iveta Leitāne. Kultūrzinātņu veiktais kultūras un reliģijas nošķīrums vēl arvien ir komplicēts. Šīs komplicētības pamats ir paša reliģijas jēdziena sakņotība Rietumu kultūrā. Tas, protams, nenozīmē, ka nav reliģiju ārpus Rietumu kultūras, bet gan liecina, ka par reliģiju kā no kultūras diferencētu fenomenu iespējams runāt tikai Rietumu kultūrā. Fakts, ka mēs vārdu “reliģija” attiecinām uz daudziem nebūt ne Rietumu izcelsmes fenomeniem, ir šī jēdziena “mūsu” (Rietumu) lietojuma īpatnība. Viss, kas, iepazīstoties ar svešām kultūrām, “Rietumiem” šķita aizstājam (vai konkurējam ar) kristietību, tika klasificēts kā “reliģija”. Tomēr tikai kristietība veido reliģijas jēdziena vienīgo patieso saturu Rietumu izpratnē, kas gan nemazina, bet tieši 8 Literatūrzinātne , f o L k L o r i s t i k a , m ā k s L a pastiprina meklējumus pēc tās aizstājējiem. Kaut ierasts runāts par budisma reliģiju, Amerikas indiāņu reliģiju utt., pašu šo uzskatu sistēmu pārstāvji nekad tās šādi neapzīmē. Alternatīvisms, savstarpēja aizstājamība un izslēdzamība ir Rietumu reliģijas jēdziena pamats. Zinātniekam tas nozīmē pozitīvu pētniecisko imperatīvu: reliģiozitātei Rietumos ir “ķecerības” piegarša, tā ir noviržu manifestēšanās reliģiskajā laukā, ko nosaka tā elementu funkcija “būt citam jēgas piedāvājumam”. Šāds skatījums atklājas Ilonas Miezītes pētījumā,