LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts LETONICA HUMANITĀRO ZINĀTŅU ŽURNĀLS Nr. 1 (22), 2O12 IZNĀK KOPŠ 1998. GADA AUGUSTA LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Dibinātājs LITERATŪRAS, FOLKLORAS UN MĀKSLAS INSTITŪTS Redakcijas kolēģija DACE BULA, RAIMONDS BRIEDIS, PAULS DAIJA, IEVA E. KALNIŅA, JANĪNA KURSĪTE, LALITA MUIŽNIECE (ASV), JURIS ROZĪTIS (Zviedrija), ANITA ROŽKALNE, PĀVELS ŠTOLLS (Čehija), JANA TESARŽOVA (Slovākija), GUNA ZELTIŅA Žurnālā ievietotie zinātniskie raksti ir anonīmi recenzēti Articles appearing in this journal are peer-reviewed Redakcijas adrese: Akadēmijas laukums 1 – 1315, Rīga LV-1050 Tālr. (371) 67357912, fakss (371) 67229017 Žurnāls izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Galvenais redaktors Kārlis Vērdiņš [email protected] Literārā redaktore Ligita Bībere Tulkotāja Ieva Burčika Maketētāja Baiba Dūdiņa Uz vāka – Kristaps Rasims Dailes teātra izrādē “Brīvības 36”. Kaspara Kvieša foto Iespiests Jelgavas tipogrāfijā ISSN 1407-3110 © LU LFMI, 2012 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Saturs RAKSTI Pauls Balodis. Unikālie latviešu valodas uzvārdi . 5 Dita Eglīte. Horeogrāfs dramatiskajā teātrī: piedēklis-biedēklis vai glābšanas riņķis . 18 Inga Fridrihsone. Reālais un fiktīvais: jaunākā latviešu teātra pieredze . 25 Ieva Garda-Rozenberga. “Pagaidi, man vajadzēja rādīt, es tagad izrādu!”: Andreja Knipena mutvārdu priekšnesums Alsungā. 41 Ineta Lipša. “Ar īgnumu jāprotestē”: moralizēšana latviešu preses publicistikā (1918–1934). 52 Dita Rietuma. Starp Eiropu un ASV: film noir radītājs rīdzinieks Boriss Ingsters. 69 Ilze Šarkovska-Liepiņa. Rakstīt par vēsturi: Latvijas mūzikas historiogrāfija laiku lokos. 83 Kārlis Vērdiņš. Dēmoniskais Viļums Vēveris: latviešu dekadence un homofīla tēls. 101 JAUNĀKĀS LITERATŪRAS APSKATS Jānis Kalnačs. Okupācijas rekonstrukcija jeb mūzika kā “nobēgtne” [A. Klotiņš (red.) Mūzika okupācijā]. 113 Marta Balode. Personīgi izjusts pētījums [V. Hausmanis. Veronika Janelsiņa rakstos un darbos]. 118 Zanda Gūtmane. Svaigs skatījums uz Baltijas drāmas vēsturi [B. Kalnačs. Baltijas postkoloniālā drāma]. 123 Gita Lancere. Saikne, kas vieno paaudzes [A. Lielbārdis (sast.) Psalmu dziedāšana Latgalē]. 126 Ināra Klekere. Subjektīvas marginālijas par Zigrīdas Frīdes grāmatu [Z. Frīde. Ienest sveci istabā]. 128 Eva Eglāja-Kristsone. Vai dubults POST ir jauns PRE? [M. Kvietkauskas (ed.) Transitions of Lithuanian Postmodernism]. 130 AUTORI. 133 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Contents ARTICLES Pauls Balodis. Unique Latvian Surnames. 5 Dita Eglīte. A Choreographer in a Drama Theater: An Annoyance or a Life Ring . 18 Inga Fridrihsone. The Real and the Fictional: The Latest Latvian Theatrical Experience. 25 Ieva Garda-Rozenberga. “Wait, I Had to Show, I Am Showing Now!”: Andrejs Knipens’ verbal performance in Alsunga. 41 Ineta Lipša. “I Must Protest with Indignation”: Moralizing in Latvian Press (1918–1934). 52 Dita Rietuma. Between Europe and the U.S.: Rigan Boris Ingster, the Creator of Film Noir . 69 Ilze Šarkovska-Liepiņa. Writing about History: Historiography of Latvian Music throughout Time . 83 Kārlis Vērdiņš. “Demonic Viļums Vēveris”: Latvian Decadence and the Image of Homophile. 101 REVIEWS Jānis Kalnačs. Reconstruction of the Occupation or Music as Escapism [Music in Occupation. A. Klotiņš (ed.)]. 113 Marta Balode. A Personal Inquiry [V. Hausmanis. Veronika Janelsiņa, Her Work and Life]. 118 Zanda Gūtmane. A Fresh View at the History of Baltic Drama [B. Kalnačs. Baltic Postcolonial Drama]. 123 Gita Lancere. A Bond Connecting Generations [A. Lielbārdis (ed.) Psalm Singing in Latgale]. 126 Ināra Klekere. Subjective Marginalia on a Book by Zigrīda Frīde [Z. Frīde. To Bring a Candle into the Room]. 128 Eva Eglāja-Kristsone. Is Double POST a New PRE? [Transitions of Lithuanian Postmodernism. M. Kvietkauskas (ed.)] . 130 AUTHORS . 134 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Pauls Balodis Unikālie latviešu valodas uzvārdi Atslēgas vārdi: antroponīmiskā sistēma, personvārdu etimoloģija Pētot antroponimikona1 etimoloģiskās semantikas teorētisko modeli un tā realizāciju latviešu personvārdu sistēmā uz Baltijas un Ziemeļrietumeiropas areāla valodu fona,2 tika analizēts ap 2700 latviešu uzvārdu, kas darināti uz latviešu valodas leksikas bāzes, un tie tika sastatīti ar kaimiņtautu — igauņu, somu, lietuviešu, krievu, poļu, vācu — attiecīgas semantikas uzvārdiem (ap 8700 uzvārdu). Par latviešu uzvārdiem nosacīti uzskatīti tādi, kas darināti no latviešu valodas apelatīviem jeb sugasvārdiem. Arī salīdzināmajās valodās analizēti tikai tie personvārdi, kas darināti no attiecīgās valodas leksēmām, resp., neaiz- gūtie antroponīmi. Tas dod iespēju salīdzināt septiņas antroponīmiskās sistēmas, izceļot līdzīgo un atšķirīgo. Šajā rakstā iekļauti tikai tādi latviešu personvārdi, kas radušies no latviešu vai baltu sugasvārdiem, kā arī papildus vēl tādi uzvārdi, kas darināti no vietvārdiem vai no citiem personvārdiem. Šajā gadījumā ievērots formāls princips: par latviskiem personvārdiem tiek uzskatīti tādi, kam ir atbilsmes apelatīvajā leksikā. Pēc V. Staltmanes pētījumiem, tikai ap- mēram 34% no latviešu uzvārdiem var tikt uzskatīti par latviskas cilmes vārdiem.3 Par unikāliem latviešu uzvārdiem šajā rakstā tiek dēvēti ne tikai reti sastopamie uzvārdi jeb nelielas frekvences uzvārdi, bet galvenokārt tādi, kuru semantiskos analogus neizdevās atrast citās salīdzināmajās kaimiņtautu personvārdu sistēmās. Tātad tie ir uzvārdi, kuru etimoloģiskā jeb sākotnējā semantika ir unikāla, citās antroponīmiskajās sistēmās nepazīstama. Jau raksta sākumā būtu lietderīgi minēt šā uzvārdu sistēmu salīdzinājuma galvenos rezultātus jeb slēdzienus: 1) vēsturisko apstākļu noteikta personvārdu sistēma izveidojusies tā, ka latviešu un tuvākās radu tautas — lietuviešu — uzvārdos ir vairāk atšķirīgā nekā kopīgā. Daudzas iezīmes vieno poļu, lietuviešu, krievu un pa daļai vācu uzvārdus. Minēto valodu uzvārdu sistēma ir veidojusies lielākoties uz patronīmiskās bāzes (tādu uzvārdu Latvijā ir samērā maz: Ancāns, Andžāns, Grietēns, Grišāns, Janitēns, Jurģēns, Klāvēns, Pāvulāns, Paulāns, Pēterēns u. c.; tie lielākoties izplatīti Latgales reģionā. Protams, te netiek runāts par aiz- gūtajiem uzvārdiem, tādiem kā Andersons, Jansons, Jēkabsons vai Pētersons); 2) savukārt latviešu un tuvējo somugru kaimiņu — igauņu un somu — antropo- nīmiskās sistēmas vēsturiskajā attīstībā, kā arī personvārdu etimoloģiskajā semantikā ir vērojamas skaidras paralēles. Bez šaubām, liela loma bijusi arī ļoti līdzīgiem latviešu, igauņu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 6 Pauls Balodis un somu vēsturiskajiem uzvārdu rašanās apstākļiem (uzvārdi tika piešķirti ar likumu), varbūt arī modei, kas personvārdos ir eksistējusi visos gadsimtos. 3) latviešu (kā arī igauņu) uzvārdu struktūrā acīmredzama arī vācu valodas ietekme, tomēr tā nav tik liela, kā parasti tiek uzsvērts. Sastatot septiņu valodu antroponīmiskās sistēmas un tās pētot atsevišķās semantiskās grupās (cilvēka ārējā izskata un rakstura motivēti uzvārdi; etnonīmiskas semantikas uzvārdi; amatu un profesiju semantikas uzvārdi; faunas semantikas uzvārdi; floras semantikas uzvārdi; fizioģeogrāfiskas semantikas uzvārdi; citas konkrētas un abstraktas nozīmes uz- vārdi u. c.), atklājas uzvārdi, kuru semantiskās atbilsmes ir visās salīdzināmajās valodās (sk. tabulu). Valoda Uzvārds Latviešu Vecais, Vecītis Igauņu Vana Somu Vanhanen, Vanha Lietuviešu Vecka, Veckas, Veckus, Veckauskas, Senulis, Senionis Poļu Staryk, Starosz Krievu Стариков, Старицкий, Старицын, Старцев Vācu Alt, Alter, Altermann, Altmann Tātad šajā gadījumā teorētiskais etimoloģiski semantiskais modelis ir realizēts visās sastatāmajās valodās. Ir daudzi piemēri, kur šāds modelis ir realizēts tikai daļēji, resp., tikai dažās valodās, piemēram, latviešu Pastnieks, poļu Pocztaruk, Pocztowski, krievu Почтарёв un vācu Postbote (tikai 3 uzvārda reģistrējumi Vācijā). Šajā rakstā galvenā uzmanība veltīta gadījumiem, kad teorētiskais semantiskais modelis tiek realizēts tikai latviešu valodā. Cilvēka ārējā izskata motivētu uzvārdu grupā visās valodās ir uzvārdi ar motivētāj- vārdu ‘bārda’. Sevišķi latviešu valodā iecienīti ir salikteņi ar leksēmu bārda kā II komponentu: Baltbārdis, Bezbārdis, Biezbārda, Biezbārdis, Brūzbārds, Bukbārdis, Greizbārdis, Lielbārdis, Linbārdis, Līkbārdis, Melbārdis, Melnbārdis, Mežabārdis, Misiņbārdis, Platbārdis, Rudbārdis, Sarkanbārdis, Sirmbārdis, Stakelbārdis, Svinabārdis, Zilbārdis.4 Pēc V. Staltmanes apkopo- tajiem uzvārdu biežuma datiem, visizplatītākais no šiem uzvārdiem Latvijā ir Melbārdis (25)5, tam ir arī visvairāk dažādu variantu: Melnbārdis (5), Melnbārda (1), Melnbārds (1), Melbārdis (25), Melbārds (16), Melbārda (1), Melbārzdis (7), Malbārdis, Malnbārdis. Vairākās valodās ir sastopami uzvārdi ar nozīmi ‘melnbārdis’, ‘baltbārdis’, ‘sarkanbārdis’, ‘sirmbārdis’, tomēr tikai latviešu valodā izdevās konstatēt šādas semantikas personvārdus: Biezbārdis (6), Biezbārda (1), Bukbārdis (1), Mežabārdis (1), Svinabārdis (1), tikai latviešiem un krieviem ir reģistrēts Līkbārdis (1), Greizbārdis (1; kr. Кривобород), tikai latviešiem un lietuviešiem konstatēts Lielbārdis (4; liet. Didžbarzdis), tikai latviešiem un vāciešiem ir Stakelbārdis (1; vācu Hackbart). Vācu valodā ir arī Breitbart ‘platbārdis’, Buntebart ‘raibbārdis’, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Unikālie latviešu valodas uzvārdi 7 Flachsbart ‘plakanbārdis, līdzenbārdis’, Distelbart ‘dadžabārdis’,6 kādu semantisko analogu savukārt nav latviešu valodā. Īsi pārskatot dažādas semantikas uzvārdus,