Debess Debess Pavasaris Maèu Pikèu – Neredzçtas Marsa Ainavas Inku Saules Impçrijas Centrs

ZVAIGÞÒOTÂ ZVAIGÞÒOTÂ 2004 DEBESS DEBESS PAVASARIS MAÈU PIKÈU – NEREDZÇTAS MARSA AINAVAS INKU SAULES IMPÇRIJAS CENTRS

Kas SAGRAUJ PLANÇTU ÐÛPUÏUS? Par TUMSAS KOSMOLOÌIJU un TUMÐO MATÇRIJU INTEGRAL observatorija. Attçls no http://astro.estec.esa.nl/Integral/ MAGNÇTISKÂ PÂRSAISTE TRAUCÇ ÎSTENOT KODOLSINTÇZI

Sk. D. Docenko rakstu “Vai tumðâ matçrija ir atrasta?”. 8. JÛNIJÂ VENÇRA ∼ 6 STUNDAS uz SAULES DISKA Cena Ls 1,50 3. att. Zemes magnetosfçra. Vietas, kur var novçrot pârsaisti, ir iezîmçtas ar krustiòu. Attçls no http://space.rice.edu/IMAGE/livefrom/sunearth.html Sk. A. Vaivada rakstu “Pârsaiste kosmiskajâ telpâ”.

IZZINI PASAULI KOPƖ AR ŽURNƖLU 2004. gadâ iznâks vçl èetri þurnâla TERRA numuri: turpmâkie – maija, jûlija, septembra un novembra sâkumâ. ƮSTAIS LAIKS ABONƜT

Þurnâlu TERRA jûs varat abonçt abonçðanas centros Diena 1. att. Lodveida kopa 47 Tuc atrodas Tukana zvaigznâjâ (dienvidu puslodç) ap 15 000 g. g. visâ Latvijâ. Abonçðanas cena 2004. gadâ: attâlumâ no Zemes. Ðajâ kopâ ir ap miljons zvaigþòu, lielâkâ daïa no tâm veidojusies pirms ap- 1 numuram – Ls 1,19 mçram 10 miljardiem gadu. 47 Tuc fragmenta palielinâtais attçls labajâ pusç ir iegûts ar HST 6 numuriem – Ls 7,14 1999. gada jûlijâ, un tajâ redzamâ lodveida kopas daïa aptver ap 35 000 zvaigþòu. Orientçjoði aprçíini râdîja, ka ðo zvaigþòu tuvumâ varçtu bût iespçjams atrast ap 17 Jupitera lieluma ekso- Þurnâlu TERRA meklçjiet arî avîþu un þurnâlu plançtas, taèu netika atrasta neviena. Tas norâda, ka tik blîvâ zvaigþòu sakopojumâ, kurâ ir ne- tirdzniecîbas vietâs. izbçgamas bieþas zvaigþòu sadursmes, astrofizikâlie apstâkïi ir tâdi, kas neveicina plançtu sistç- Tuvâka informâcija: mu veidoðanos. http://www.terra.lu.lv; e-pasts [email protected] NASA attçli Þurnâlu var pasûtît arî Sk. A. Balklava rakstu “Atbrîvotâs plançtas”. ikvienâ Latvijas Pasta nodaïâ. 7,14 septiòi lati 14 santîmi TAS IR ÏOTI VIENKÂRÐI: • palûdziet pastâ iemaksas SIA “Mâcîbu grâmata” Vâku 1. lpp.: ordera formu PNS-020, 5. att. Maèu Pikèu – pasaulslavenâ inku svçtvieta. • aizpildiet to atbilstoði Autora foto 50003107501 attçlotajam paraugam, • Sk. J. Klçtnieka rakstu “Inku astronomiskie priekðstati”. 1000096214 samaksâjiet pasta nodaïâ abonçðanas cenu un 20 Pasûtîtâja Par þurnâla TERRA dati santîmus par iemaksas 2004. gada 1.–6. numura operâciju, un, sâkot ar abonementu nâkamo numuru, þurnâls TERRA bûs jûsu pastkastîtç! SATURS Pirms 40 gadiem “Zvaigþòotajâ Debesî” ZVAIGÞÒOTÂ Jauna milzu “radioacs”. Pirmais stacionârais pavadonis. Galileja teleskops...... 2 Zinâtnes ritums DEBESS Pârsaiste kosmiskajâ telpâ. Andris Vaivads...... 3 Jaunumi LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, Atbrîvotâs plançtas. Arturs Balklavs...... 9 LATVIJAS UNIVERSITÂTES Tumsas kosmoloìija. Arturs Balklavs...... 13 ASTRONOMIJAS INSTITÛTA Vai tumðâ matçrija ir atrasta? Dmitrijs Docenko...... 16 Fluors zvaigþòu íîmijâ. Natâlija Cimahovièa...... 19 POPULÂRZINÂTNISKS GADALAIKU IZDEVUMS Kosmosa pçtniecîba un apgûðana “Columbia” traìçdija. Izmeklçðanas rezultâti IZNÂK KOPÐ 1958. GADA RUDENS un “Space Shuttle” nâkotne. Mârtiòð Sudârs...... 22 ÈETRAS REIZES GADÂ Latvijas Universitâtes mâcîbu spçki Alma Veronika Jansone – 95. Jânis Jansons...... 25 Atziòu ceïi 2004. GADA PAVASARIS (183) Cilvçka esîbas pamati mûsdienu zinâtnes skatîjumâ. Imants Vilks...... 35 Skolâ Ar kosmoloìiju uz tu: relativitâtes teorija un Visuma ìeometrija (nobeigums). Kârlis Bçrziòð...... 40 Rîgas 31. atklâtâ skolçnu astronomijas olimpiâde. Mâris Krastiòð...... 44 7. starptautiskâ astronomijas skolotâju vasaras skola. Inese Dudareva...... 48 Inovâcijas un Latvijas inovâcijas programma. Redakcijas kolçìija: Arturs Balklavs...... 61 A. Alksnis, A. Andþâns (atbild. red. Marss tuvplânâ vietn.), A. Balklavs (atbild. redaktors), Divas pasaules, viena Saule. Jânis Jaunbergs...... 66 K. Bçrziòð, M. Gills, R. Kûlis, “Spirit” un “Opportunity” Marsa pretçjâs pusçs. I. Pundure (atbild. sekretâre), Inga Zaèeste...... 69 T. Romanovskis , L. Roze, I. Vilks Marss Latvijas TV ekrânos. Mârtiòð Gills...... 72 Amatieriem Tâlrunis 7034580 Vençras pârieðana Saules diskam 8. jûnijâ. E-pasts: [email protected] Juris Kauliòð...... 74 http://www.astr.lu.lv/zvd Astronomi vistuvâk pie Baltijas jûras. Mârtiòð Gills...... 75 Jaunas grâmatas Stîvens Hokings par pasauli no brânâm (nobeigums). Arturs Balklavs...... 79 Tâlâs zemçs Rîga, 2004 Inku astronomiskie priekðstati. Jânis Klçtnieks...... 83 Hronika Iespiests Latvijas–Somijas SIA Latvijas Astronomijas biedrîbas desmitgade. “Madonas poligrâfists”, Madonâ, Natâlija Cimahovièa, Ivars Ðmelds, Ilgonis Vilks...... 90 Saieta laukumâ 2a, LV-4801 Zvaigþòotâ debess 2004. gada pavasarî. Juris Kauliòð...... 96 1 PIRMS 40 GADIEM “ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ”

JAUNA MILZU “RADIOACS”

Ðogad darba ierindâ stâjâs gigantiskais radioteleskops Aresibo jonosfçras observatorijâ (Puertori- ko), kuras bûvi finansç ASV Zinâtniski pçtniecisko darbu perspektîvâs plânoðanas pârvalde. Ðî radioteleskopa antena ir viena no lielâkajâm mûsdienu radioelektronikas inþeniertehniskajâm bûvçm. An- tenas diametrs ir 300 m. To ceï dabiskâ kalnu veidotâ ieplakâ. Atstarotâja laukums, kas nosaka radioteleskopa jutîbu, ir 75 000 m2 liels (7,5 ha). Atstarotâju, kas ir nekustîgs, veido stiepïu tîkls. Teleskopa bûve izmaksâjusi apm. 6 milj. dolâru, visas observatorijas – 8 milj. dolâru. Ar lielâ radioteleskopa palîdzîbu ASV Kara ministrija plâno pçtît jonosfçras slâòu blîvumu un tem- peratûru, jonosfçras sîkstruktûru, augðçjo un apakðçjo jonosfçras slâòu dreifus. Projektçtâji sagaida, ka radioteleskopa jutîba bûs tik liela, ka ïaus atklât ne tikai tâdas jonosfçras perturbâcijas, ko izraisîtu kodolieroèu sprâdzieni kosmiskajâ telpâ, bet arî tâdas, ko izraisa ballistisko lâdiòu un Zemes mâkslîgo pavadoòu lidojumi. Radioastronomi plâno veikt arî, piemçram, plançtu radiolokâciju, Mçness karðu sastâdîðanu, Jupitera radiostarojuma noslçpumu pçtîjumus un citus darbus. (Saîsinâti pçc A. Balklava raksta 19.–22. lpp.)

PIRMAIS STACIONÂRAIS PAVADONIS

1963. gada jûlijâ ASV no Kanaveralas raga Floridâ palaida kârtçjo telekomunikâcijas pavadoni – “Syncom–II”. Ðâdi pavadoòi bija vairâki. Ar viena tâda pavadoòa palîdzîbu Padomju Savienîbâ varçja uztvert televîzijas pârraidi par traìiskâ nâvç bojâ gâjuðâ prezidenta Dþ. F. Kenedija bçrçm. “Syncom–II” îpatnîba ir tâ, ka tas ir gandrîz stacionârais pavadonis, t. i., tas apgrieþas ap Zemi 24 stundâs un it kâ “stâv” nekustîgi virs kâdas zemeslodes vietas. “Syncom–II” vispirms tika palaists eliptiskajâ orbîtâ ar perigeju 240 km un apogeju 35 400 km. Pçc tam pavadoòa kustîbas trajektoriju “piedzina” tuvu sta- cionârai orbîtai ar perigeju 34 228 km un apogeju 36 974 km. Pavadoòa svars ir 250 kg. Triju precîzi stacionâro retranslâcijas pavadoòu palaiðana dotu iespçju izveidot vienotu visas zemeslodes televîzijas pârraiþu sistçmu. Zinâtne ir ceïâ uz ðâ projekta îstenoðanu. (Saîsinâti pçc A. Kovaïevska raksta 28.–29. lpp.)

GALILEJA TELESKOPS

Vecâkâ no lîdz ðim atrastâm dokumentâlâm liecîbâm par patiesi darinâtu tâlskati ir datçta ar 1608. gadu. Tas ir Nîderlandes augstâkâ valsts orgâna – ìenerâlðtatu – sçdes protokols, kurâ atzî- mçts, ka 2. oktobrî Mîdelburgas pilsonis briïïu slîpçtâjs Hanss Liperhejs piegâdâjis ìenerâlðtatu zinâ- ðanai optisku ierîci, kas “tuvina” tâlus priekðmetus. 1609. gada pavasarî par jauno optisko izgudro- jumu uzzinâja Galileo Galilejs. Ìeniâlajam zinâtniekam tûlît kïuva skaidrs, kâds ir “holandieðu caurules” teorçtiskais pamats. Viòð íçrâs pie darba un gadu vçlâk jau varçja demonstrçt tâlskati, kas deva trîskârðu palielinâjumu. Jauno instrumentu nosauca par teleskopu. Florences Nacionâlajâ mu- zejâ kâ izcila astronomijas un cilvçces kultûras relikvija tiek glabâti divi Galileja darinâti teleskopi, ar kuru palîdzîbu zinâtnieks atklâja Jupitera pavadoòus un veica citus astronomiskus pçtîjumus. (Saîsinâti pçc I. Rabinovièa raksta 31.–35. lpp.)

2 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS ZINÂTNES RITUMS

ANDRIS VAIVADS, Zviedrijas Kosmiskâs fizikas institûts, Upsala PÂRSAISTE KOSMISKAJÂ TELPÂ

Ievads. Ir divas saistoðas lietas attiecîbâ saistes ietekmes robeþas pleðas daudz tâlâk uz kosmisko telpu – telpu starp plançtâm, nekâ mûsu magnetosfçra. Lielie Saules koro- zvaigznçm, galaktikâm. Pirmâm kârtâm tur ir nas masas izvirdumi (CME) un Saules uzlies- milzîgs TUKÐUMS. Tâ, piemçram, heliosfçras mojumi ir cieði saistîti ar pârsaisti. Daudzas kosmiskâs telpas masa ir salîdzinâma ar Bal- idejas, kas skaidro Saules koronas lielo tem- tijas jûras masu. Uz Zemes katrâ kubikmili- peratûru, arî ir balstîtas uz pârsaisti. Astrofi- metrâ gaisa ir apmçram tikpat molekulu, cik zikâ aizvien vairâk un vairâk tiek izmantota jonu un elektronu ir katrâ kubikkilometrâ kos- pârsaiste, gan skaidrojot zvaigþòu uzliesmo- miskâs telpas (kaut kur starp Zemi un Mçne- jumus, gan momenta pârnesi akrçcijas diskos, si). Taèu kosmiskâ telpa NAV tikai TUKÐUMS. gan procesus galaktiskajâs strûklâs utt. Ne ti- Tâ pati heliosfçra ir piepildîta ar plazmu (jo- kai kosmiskajâ telpâ, arî Zemes laboratorijâs nu, galvenokârt protonu, un elektronu gâzi), pârsaiste ir labi zinâms process. Tâ ir viena ko atnes Saules vçjð, kas nepârtraukti pûð no galvenajiem vaininiekiem, ka enerìijas ie- virzienâ no Saules ar pieticîgu âtrumu daþi guve kodolsintçzes procesos tokamakos jo- simti kilometru sekundç. Zemes magnçtiskais projâm ir nesasniegts mçríis. Tâdçï ir vçrts lauks ir ðíçrslis Saules vçja ceïâ, kas liek Sau- uzzinât vairâk par pârsaistes pamtaprincipiem les vçjam to applûst, izveidojot lielu “burbu- un galvenajiem tâs izpausmes veidiem kos- li”, sauktu par Zemes magnetosfçru. Tâ ir pie- mosâ. pildîta galvenokârt ar plazmu, kas cçlusies vai Pârsaistes pamatprincipi. Pârsaistes de- nu no Saules vçja (plazmas temperatûra Sau- finîcija ir balstîta uz magnçtiskâ lauka topo- les vçjâ ir daþi simti tûkstoðu grâdu), vai no loìijas maiòu, tâ apraksta sâkotnçji daþâdu Zemes jonosfçras (plazmas temperatûra jono- magnçtiskâ lauka lîniju savienoðanos savâ sfçrâ ir tikai daþi tûkstoði grâdu). Zinot, ka Ze- starpâ (no ðejienes radies procesa nosau- mes magnetosfçrâ plazmas temperatûra vie- kums – pârsaiste). Interesanta ir pârsaistes tâm var bût daþi simti miljonu grâdu, ir sapro- enerìçtiskâ puse. Pârsaiste pieïauj âtru un tams, ka jâbût ïoti enerìçtiskiem procesiem, efektîvu magnçtiskâ lauka enerìijas pârvçr- kas var radît plazmas temperatûras palielinâ- ðanu elektronu un jonu kinçtiskajâ enerìijâ. ðanos pat vairâk nekâ tûkstoð reiþu. Savukârt magnçtiskais lauks savu enerìiju vis- Pârsaiste (reconnection) ir viens no visno- bieþâk iegûst no jonu un elektronu kinçtis- zîmîgâkajiem lielo enerìiju radîðanas un ener- kâs enerìijas. Tas izklausâs kâ apburtais loks, ìiju konversijas procesiem kosmiskajâ telpâ. un varçtu ðíist, ka tâdâ veidâ joni un elek- Pateicoties tieði pârsaistei, Zemes magneto- troni nevar iegût milzîgas enerìijas (ja nu vie- sfçrâ tiek radîts plazmas klâjs ar tâ milzîgo nîgi viòiem tâda bijusi jau sâkotnçji). Skaid- temperatûru simts miljoni grâdu un vairâk. rojums ir samçrâ vienkârðs – magnçtiskâ lauka Pârsaiste ïauj enerìijai un plazmai no Saules radîðana ir ilgs process, kurâ piedalâs liels vçja ieplûst Zemes magnetosfçrâ. Taèu pâr- daudzums jonu un elektronu, savukârt pâr-

3 saiste ir îslaicîgs process, kurâ enerìiju iegûst pârtrauktu tendenci censties kïût îsâkâm un daudzkârt mazâk jonu un elektronu. Tâdçjâdi resnâkâm. Ja magnçtiskâ caurule kïûst îsâka liels daudzums jonu un elektronu mazliet zau- vai resnâka, tâs magnçtiskâ enerìija samazinâs dç no savas enerìijas, lai daudzkârt mazâk jo- un ðî enerìija var tikt pârvçrsta plazmas jonu nu un elektronu savu enerìiju palielinâtu des- un elektronu kinçtiskajâ enerìijâ (sk. 1. att.). mit, tûkstoð vai vairâk reiþu (atkarîbâ no ap- Savukârt, ja magnçtiskâs plûsmas caurule iz- stâkïiem). stiepjas, tad magnçtiskâ lauka enerìija pieaug, Lai saprastu enerìijas pârvçrðanâs pamat- bet jonu un elektronu enerìija samazinâs. principus, apskatîsim magnçtisko lauku tuvâk. Pârsaiste sâkas vietâ, kur viens otram tu- Magnçtisko lauku var attçlot kâ tâ lînijas vai vu ir apgabali ar pretçji vçrstiem magnçtis- magnçtiskâs plûsmas caurules. Pirmajâ tuvi- kiem laukiem (sk. 2a. att.). Ja magnçtiskâs nâjumâ kosmiskâ plazma kustas kopâ ar mag- plûsmas caurulçm abos apgabalos izdodas nçtiskâ lauka lînijâm, tâdçjâdi plazmas kustî- kaut kâdâ veidâ savienoties, tâm paveras ie- ba var deformçt (izstiept, saliekt, saspiest, sa- spçja lîdzîgi “kaíenei” ðauties uz sâniem, vçrpt) magnçtiskâ lauka lînijas. Savukârt mag- tâdçjâdi magnçtiskâ enerìija tiek pârvçrsta jo- nçtiskais lauks var iedarboties ar spçku uz plazmu un ietekmçt tâs kustîbu. Ðo spçku var raksturot kâ magnçtiskâs plûsmas cauruïu ne-

2. att. a) Strâvas klâjs atdala divus kosmiskâs telpas apgabalus ar pretçji vçrstiem magnçtiskiem laukiem. X punktâ sâkas pârsaiste. b) Izejoðo strûklu veidoðanâs sâkums. c) Nepârtraukti notie- 1. att. Magnçtiskâs plûsmas caurulç magnçtiskâ koðs pârsaistes process. Magnçtiskâs plûsmas cau- lauka enerìija samazinâs, ja caurule kïûst b) res- rules, kustoties virzienâ uz X punktu un prom no nâka vai c) îsâka. Stâvoklî A magnçtiskâ lauka tâ (O>A>B), kïûst îsâkas un resnâkas. Tâdçjâdi enerìija ir lielâka nekâ stâvoklî B. magnçtiskâ enerìija tiek zaudçta un pârvçrsta jo- Autora zîmçjums nu un elektronu kinçtiskajâ enerìijâ. Autora zîmçjums 4 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS nu un elektronu kinçtiskajâ enerìijâ. Ðîs ki- giem tâs stiepjas garumâ. Tâtad sâkotnçji mag- nçtiskâs enerìijas izpausme ir spçcîga jonu nçtiskâ lauka enerìija pâriet jonu un elektro- un elektronu strûkla, kâ arî jonu un elektronu kinçtiskajâ enerìijâ (pârsaistes rezultâts), nu temperatûras pieaugums. savukârt aiz polârajiem ragiem daïa Saules vç- Pamatideja ir vienkârða, taèu, kâ tieði no- ja kinçtiskâs enerìijas pâriet magnetoastes tiek magnçtiskâ lauka pârsaistes process gan magnçtiskajâ enerìijâ. Var teikt, ka Saules vçjð kosmosâ, gan laboratorijâs, nav îsti skaidrs. “uzlâdç” magnetoasti. Problçma ir jo interesentâka tâdçï, ka vien- Kas notiek magnetoastç? Pietiekami tâlu no kârðâkie plazmas teorçtiskie apraksti (ideâlâ Zemes (apmçram 20 Zemes râdiusu attâlumâ) magnetohidrodinamika) nemaz nepieïauj mag- magnçtiskais lauks vienmçr ir pretçji vçrsts nçtiskâ lauka lîniju pârsaisti. Sâkotnçjos mo- magnetoastes augðpusç un apakðpusç attiecî- deïos tika pieòemts, ka sadursmçs starp jo- bâ pret strâvas klâju magnetoastes vidû. Tâ- niem un elektroniem magnçtiskâ lauka lîni- tad atkal ir labi priekðnosacîjumi pârsaistei jas difundç un pieïauj pârsaisti. Taèu kos- (3. att. pârsaistes vieta ir shematiski attçlota miskajâ telpâ plazmâ praktiski nav sadursmju, ar krustiòu). Magnetoastes magnçtiskajâ lau- un difûzijas âtruma aprçíini râdîja, ka tas ir ne- kâ ir milzîgs daudzums enerìijas, bet mazs pietiekams, lai izskaidrotu, piemçram, Saules daudzums plazmas (praktiski visa Saules vçja uzliesmojumu eksplozîvo raksturu. Skaitliskâ plazma, kas apgâdâja ar enerìiju magnetoas- modelçðana ir devusi skaidrojumus, kâdâ vei- ti, ir aizplûdusi prom astes virzienâ). Notiekot dâ varçtu notikt pârsaiste, taèu vçl jâgaida eks- pârsaistei, ðis niecîgais daudzums plazmas, kas perimentâlie apstiprinâjumi ðîm idejâm. palicis, iegûst visu magnetoastes magnçtiskâ Pârsaiste Zemes magnetosfçrâ. Zemes lauka enerìiju. Veidojas plazmas strûkla gan magnetosfçrâ ir divi galvenie rajoni, kur var Zemes virzienâ, gan prom no tâs. Plazmas notikt un notiek pârsaistes process, – tâ ir strûkla magnetoastç ir daudzkârt spçcîgâka ne- magnetopauze un magnetoaste. Zemes mag- kâ tâ, kas veidojas uz magnetopauzes. Daïa netosfçra ar magnçtiskâ lauka lînijâm ir pano plazmas strûklas magnetoastç var plûst gar râdîta 3. att. vâku 3. lpp. Attçls attaino situ- magnçtiskâ lauka lînijâm lîdz pat Zemes jo- âciju, kurâ Saules vçja magnçtiskais lauks ir nosfçrai (tâdçjâdi veidojas plazmas klâja ro- vçrsts dienvidu virzienâ. beþslânis, sk. 3. att.). Savukârt daïa enerìijas Var redzçt, ka magnetosfçras “degunga- pâriet plazmas temperatûras pieaugumâ, vei- lâ” magnçtiskais lauks Saules vçjâ un mag- dojot plazmas klâju. Plazmas klâja temperatû- netosfçrâ ir vçrsti pretçjos virzienos. Tâtad ðî ra var sasniegt un pârsniegt 100 miljonus grâ- ir labvçlîga vieta pârsaistes radîðanai, un mag- du, salîdzinâjumâ plazmas temperatûra mag- nçtiskâ lauka lînijas Saules vçjâ un magne- nçtiskajâ makstî (Saules vçjð starp magneto- tosfçrâ var savienoties. Pârsaistes dçï veido- pauzi un triecienvilni) ir “tikai” pâris miljonu jas jonu un elektronu strûkla, kas ðaujas vis- grâdu. Ðeit jâpiebilst, ka vietâ, kur plazmas klâ- pirms gar magnetopauzi un pçc tam gar mag- ja robeþslânis nonâk Zemes jonosfçrâ, var no- nçtiskâ lauka lînijâm polârajos ragos lejup uz vçrot visspçcîgâkos kâvus (ziemeïblâzmas). To jonosfçru. Var redzçt, ka polârie ragi ir vieta, veidoðanâs ir sareþìîts process, ko apskatîsim kur Saules vçjð gar magnçtiskâ lauka lînijâm citreiz, taèu jau tagad ir nojauðams, ka kâvi lielos daudzumos var ieplûst Zemes magne- nav vienkârði Saules vçjð, kas ieplûst Zemes tosfçrâ. magnetosfçrâ, kâ bieþi tiek skaidrots. Sekojot magnetopauzei no magnetosfçras Kâ pçdçjâ pârsaistes îpaðîba jâpiemin tâs “degungala” astes virzienâ, var redzçt, ka lîdz attîstîba laikâ un telpâ. Ir labi zinâms, ka Sau- polâro ragu vidum magnçtiskâs plûsmas cau- les vçja magnçtiskais lauks mainâs laikâ un rules kïûst îsâkas, savukârt aiz polârajiem ra- tas ne vienmçr ir vçrsts dienvidu virzienâ, kâ 5 râdîts 3. att. Mainoties Saules vçjam, mainâs Pârsaiste uz Saules. Vçsturiski pârsaistes arî vieta uz magnetopauzes, kur notiek pâr- process pirmo reizi minçts, skaidrojot jonu saiste. Tâ, piemçram, ja Saules vçja magnç- un elektronu lielâs enerìijas uz Saules. Dþi- tiskais lauks ir vçrsts ziemeïu virzienâ, tad pâr- ovanelli (Giovanelli) ar pârsaistes palîdzîbu saiste notiks aiz polârajiem ragiem, nevis “de- 1946. gadâ skaidroja plazmas paâtrinâjumu gungalâ”. Pârsaiste ir visefektîvâkâ, ja Saules Saules uzliesmojumos. Kopð tâ laika gûti vçl vçja magnçtiskais lauks ir vçrsts dienvidu vir- citi apliecinâjumi par pârsaistes ietekmi uz zienâ. Piedevâm pârsaiste ne vienmçr ir ne- Saules procesiem, un Saules novçrojumi ir de- pârtraukts process, bieþi tâ notiek viïòveidâ. vuði vienus no labâkajiem eksperimentâlajiem Tâ, piemçram, magnetoastes magnçtiskâ ener- datiem un pierâdîjumiem pârsaistes procesu ìija pârsaistes gaitâ var tikt pârvçrsta plaz- efektivitâtei. Apskatîsim divus no ðiem pro- mas kinçtiskajâ enerìijâ âtrâk, nekâ Saules cesiem – koronas masas izvirdumus un Sau- vçjð spçj uzlâdçt magnetoasti. Rezultâts – pâr- les uzliesmojumus. saistes process apstâjas un sâkas no jauna, Koronas masas izvirdumi (CME) ir milzî- kad magnetoaste ir atkal uzlâdçta. Ðâds pâr- gi, ar magnçtisko lauku piepildîti plazmas bur- saistes cikls mangetoastç izraisa tâ dçvçto buïi, kas no Saules îsâ laikâ (~1 h) tiek iz- magnçtisko viesuli (substorm) (sk. 4. att.). Tâ- sviesti kosmiskajâ telpâ, piemçrs redzams pçc arî kâvu intensitâte var kïût seviðíi stip- 5. att. 49. lpp. Ðos burbuïus var labi novçrot. ra ik pçc katrâm 30–60 minûtçm. CME bieþums ir atkarîgs no Saules cikla fâ- zes, maksimuma laikâ var bût pat vairâki CME dienâ. Zemes tuvumâ CME ir novçrojams kâ Saules vçja magnçtiskâ lauka un blîvuma vai- râkkârtçjs pieaugums. Lielâkâ daïa jautâjumu saistîbâ ar CME veidoðanos un izvirðanu jo- projâm nav skaidri. Viena no CME veidoða- nâs idejâm ir redzama 6. att. Uz Saules virsmas veidojas gara magnçtiskâ cilpa, kuras iz- virðanu nepieïauj cilpu arkâde. Taèu, pieaugot spiedienam no apakðas, vienâ brîdî cilpu arkâde neiztur, notiek pârsaistes process, kas ïauj garajai magnçtiskajai cilpai izlauzties cauri arkâdei. Pârsaistes procesâ veidojoðos jonu un elektronu enerìija ir milzîga – ne tikai elektronu, bet arî jonu âtrumi tuvojas gaismas ât- rumam. Ðie enerìçtiskie joni un elektroni sasniedz Zemi jau 20 min pçc izvirduma (paiet vismaz viena diena, pirms CME nonâk lîdz Zemei). Saules uzliesmojumi ir îslaicîga (daþas mi- nûtes) milzîgas enerìijas atbrîvoðana Saules atmosfçrâ. Saules uzliesmojumus var novçrot visâ elektromagnçtiskajâ diapazonâ, sâkot no radioviïniem un beidzot ar gamma starojumu. 4. att. Magnçtiskâ viesuïa veidoðanâs. Redzams Uzliesmojumos tiek radîti joni un elektroni arî plazmoîds, kas pârsaistes dçï tiek izsviests vir- ar relatîvistiskâm enerìijâm. Paðu uzliesmo- zienâ prom no Zemes. jumu lielums un veids var bût ïoti daþâds, 6 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 3. att.). Skatoties uz Saules attçliem, ir jâat- ceras, ka spçcîgâkais rentgenstarojums nâk nevis no vietâm, kur pârsaistç joni un elektroni ieguvuði milzîgâs enerìijas, bet gan no vietâm, kur ðie joni un elektroni triecas blî- vajâ Saules atmosfçrâ. Pârsaiste Visumâ. Ne tikai mums tuvâ kosmiskâ telpa Saules sistçmâ, bet arî viss Vi- sums lielâkoties sastâv no plazmas ar tajâ eso- ðu magnçtisko lauku. Tâ kâ pârsaiste var bût gandrîz visur, kur ir plazma un magnçtiskie lauki, nav brînums, ka pârsaistei ir liela no- zîme daudzos astrofizikâlajos procesos. Pâr- saistes procesu analîze Visumâ lielo attâlu- mu dçï ir bijusi ïoti spekulatîva joma. Taèu pçdçjos gados ðis virziens strauji attîstâs, pateicoties datiem no pavadoòiem ar augstas leòíiskâs izðíirtspçjas instrumentiem. Daudzas no pârsaistes izpausmçm ir lîdzî- gas tâm, ko apskatîjâm agrâk, piemçram, 6. att. Koronas masas izvirduma shematisks zvaigþòu uzliesmojumi. Tie ir novçroti uz dau- attçlojums. dzâm un daþâdâm zvaigznçm. Zvaigþòu uzliesmojumi tika atklâti 1948. gadâ – gandrîz sâkot no mikroskopiskiem uzliesmojumiem 90 gadus pçc Saules uzsliesmojumu atklâða- (uz tiem ir balstîts viens no Saules vçja skaid- nas 1859. gadâ. Spçcîgâkie no zvaigþòu uz- rojumiem) un beidzot ar milzîgiem uzliesmo- liesmojumiem var bût tûkstoðiem reiþu lielâ- jumiem, kas var sagâdât galvassâpes dau- ki nekâ Saules uzliesmojumi. Lielâkâ daïa dziem kosmisko lidaparâtu saimniekiem. Ir zvaigþòu izliesmojumu novçroti T-Tauri zvaig- pieòemts, ka tieði magnçtiskâ lauka enerìija znçm, cieðâm dubultzvaigznçm un sarkana- ir vienîgais pieejamais enerìijas avots, kas var jiem punduriem. Kopçjâ starojuma enerìija izskaidrot uzliesmojumu lielâs enerìijas. Tur- ðajos uzliesmojumos var bût lîdz pat 1030 J klât lielâkâ daïa novçrojumu norâda, ka tieði (tâdu daudzumu enerìijas Saule izstaro stun- pârsaiste ir mehânisms, kas pieïauj magnç- das laikâ), salîdzinâjumâ Saules uzliesmoju- tisko enerìiju pârvçrðanu. Saules uzliesmo- mos tâ ir lîdz pat 1025 J. Atðíirîbâ no Saules jumi visbieþâk ir novçroti vietâs, kur uz Sau- zvaigþòu uzliesmojumu starojums optiskajos viï- les ir spçcîgi magnçtiskie lauki (tâdi ir Sau- òu garumos var bût salîdzinâms vai pat daudz- les plankumi) un kur ðie lauki tuvâ attâlumâ kârt lielâks nekâ zvaigznes caurmçra starojums. viens no otra ir ar pretçju polaritâti. Situâcija Viena no raksturîgâkajâm îpaðîbâm zvaig- atgâdina Zemes magnetoasti. Skaitliskie mo- znçm ar uzliesmojumiem ir to âtrâ rotçðana delçtâji pat joko – lai pârvçrstu magnetoas- un dziïâ konvekcijas zona. Lîdz ar to notiek tes modelçðanas programmu Saules uzliesmo- aktîvi dinamo procesi (magnçtisko lauku ìe- jumu modelçðanas programmâ, visi attçli jâ- nerçðana zvaigznes iekðienç), un zvaigznes pagrieþ par 90 grâdiem (Saules virsma pa- atmosfçra un tai tuvâkâ kosmiskâ vide tiek rasti tiek attçlota horizontâli). Saules uzlies- piepildîta ar magnçtisko lauku. Saules plan- mojums rentgenstaros ir redzams 7. att. 49. kumi (vietas ar stipru magnçtisko lauku) pa- lpp. (labo pusi var salîdzinât ar magnetoasti rasti uz Saules aizòem ne vairâk kâ 2% no 7 Saules virsmas, bet uz sarkanajiem punduriem jas diska masas izvirdumi). Pârsaistç maza da- plankumi var aizòemt 20% un vairâk. Lielâ- ïa plazmas iegûst lielas enerìijas un veidojas kâ daïa modeïu zvaigþòu uzliesmojumus spçcîgas strûklas, kas var pamest akrçcijas dis- skaidro lîdzîgi Saules uzliesmojumiem – mil- ku polu virzienos un aiznest lîdzi lielu daïu zîgais daudzums magnçtiskâs enerìijas var at- impulsa. Paliekoðâ plazma savukârt ir zaudç- brîvoties, pateicoties pârsaistei. jusi daïu no sava impulsa un nonâk tuvâk ak- Ir arî daudzi citi astrofizikâlie procesi, ku- rçcijas diska centram. ros pârsaistei ir svarîga loma: impulsa pârne- Nobeigums. Nav brînums, ka, ietekmçjot se akrçcijas diskos, rentgenstarojuma ìene- tik daudzus procesus, pârsaiste laupa miegu râcija galaktikâs, starpgalaktiku strûklas u. c. daudziem pasaules pçtniekiem: gan skaitlisko Skaidrojumos bieþi parâdâs pârsaistes izpaus- modelçðanu, gan teorijas, gan novçrojumu jo- me – magnçtiskâs enerìijas radîðanâ pieda- mâ. Ir daudz neatrisinâtu problçmu – kâdi ir lâs liels daudzums plazmas, savukârt, notie- pârsaistes sâkðanâs un beigðanâs nosacîjumi, kot pârsaistei, niecîgs daudzums plazmas ie- teorija pârsaistei trîs dimensijâs, saikne starp gûst milzîgas enerìijas. Tâ, piemçram, pâr- fotosfçru un koronu, pârsaistes mikrofizika u. saiste var bût viens no efektîviem mehânis- c. Laboratorijâs veiktajiem eksperimentiem mçs miem impulsa pârnesç akrçcijas diskos (jopro- ðeit pat nepieskârâmies, kaut arî daudzi no jâm neatrisinâta problçma astrofizikâ). Plazma tiem ir devuði svarîgus rezultâtus pârsaistes iz- akrçcijas diskâ rotç daþâdos âtrumos – jo tâ- pratnç. lâk no centra, jo lçnâk. Ðîs diferenciâlâs kus- tîbas dçï akrçcijas diskâ tiek ìenerçts aizvien Izziòas avots stiprâks magnçtiskais lauks. Vietâs, kur lauks Priest and Forbes. “Magnetic reconnection: ir vçrsts pretçjos virzienos, var veidoties pâr- MHD theory and applications” – Cambridge saiste (akrçcijas diska uzliesmojumi, akrçci- University Press, 2000. D

Kas var zvaigznes izskaitît, Kas Mçnesi aiztecçt? Kas var manu dvçselîti Pie Dieviòa aizrunât? LD 27603

2004. gada 29. janvâra rîtâ Merseburgâ (Vâcija) pçkðòi stâjusi pukstçt “Zvaigþòotâs Debess” redakcijas kolçìijas locekïa Dr. phys. Tomasa Romanovska sirds. 11. februârî vi- òu guldîja zemes klçpî Raiòa kapos Rîgâ. Re- dakcijas kolçìijâ Tomass darbojâs kopð 1979. gada. Pçdçjos gadus bûdams ârzemçs, viòð Tomass, 28. janvârî lasot lekciju Merseburgas iepriecinâja mûs un “ZvD” lasîtâjus ar ïoti in- Tehniskajâ augstskolâ par elektrooptisko Kerra teresantiem astronomiskiem jaunumiem un at- ðûnu fizikas izglîtîbâ. Ar ðîs augstskolas Infor- radumiem. Viòð paliks mûsu piemiòâ kâ sir- mâtikas un lietiðío dabas zinâtòu fakultâti Latvijas snîgs un vienkârðs biedrs, apzinîgs un atsau- Universitâtei ir iedibinâta ilgstoða sadarbîba. cîgs autors. Redakcijas kolçìija

8 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS JAUNUMI

ARTURS BALKLAVS ATBRÎVOTÂS PLANÇTAS

Palielinoties moderno datoru tehniskajâm siens citplançtu meklçðanâ” – ZvD, 2002./03. g. potencçm un lîdz ar to iespçjâm lietot arvien ziema, nr. 178, 3.–9. lpp.). sareþìîtâkas skaitliskâs metodes visdaþâdâko No novçrojumos iegûto rezultâtu viedok- astrofizikâlo procesu modelçðanai jeb ðo pro- ïa, interesi rada fakts, ka liela daïa no ðîm cesu tâ sauktajai matemâtiskajai simulçðanai, jaunatklâtajâm plançtâm ir ïoti savdabîgas – paveras arî arvien plaðâkas iespçjas izprast pretstatâ Saules sistçmai tâs ir relatîvi masî- kosmiskas parâdîbas, kas vçl nesen tika ie- vas un kustas pa centrâlajam spîdeklim tuvu rindotas neatrisinâto jautâjumu, mîklu un no- izvietotâm orbîtâm. Tas izraisîjis apsvçrumus slçpumu skaitâ. un pçtîjumus par plançtu pârvietoðanos jeb Daudzi no ðiem jautâjumiem saistâs ar pla- migrâciju sistçmas iekðienç un ðîs migrâcijas nçtu sistçmu kosmogoniju, t. i., ar ðo sistç- iespçjamiem apmçriem. mu veidoðanos, jo ðobrîd vairâk vai mazâk Iepriekð minçtos novçrojumus, kas atklâjuði apzinâti un modelçti ir tikai tie procesi, kuri daþu milzu plançtu pastâvçðanu centrâlajam spî- noveduði pie Saules sistçmas dzimðanas un deklim ïoti cieðâs (lîdz pat 0,04 a. v.; 1 a. v. – izveidoðanâs, kas, protams, dod ieskatu par astronomiskâ vienîba, t. i., attâlums no Zemes lîdz ðo procesu un arî zinâmu pârliecîbu, ka gal- Saulei ≈ 150·106 km) orbîtâs, nav iespçjams iz- venos vilcienos izprotam tos procesus, kâdi skaidrot, izejot no tiem priekðstatiem, kuri ïauj izraisa plançtu sistçmu formçðanos ap vien- mums saprast ðâdu plançtu izveidoðanos Saules tuïâm jeb izolçtâm zvaigznçm, par kâdu var sistçmâ, respektîvi, milzu plançtu raðanâs ðâdâs uzskatît dzimto Sauli. Taèu ir daudzi speci- ïoti tuvâs orbîtâs nav iespçjama. Tas tad arî ir fiski un bûtiski jautâjumi, kas ðâdâ kontekstâ izraisîjis nepiecieðamîbu izdomât vai atrast mehâ- ir tâlu no atbildçm. Piemçram, kâ ðie planç- nismu, ar kura palîdzîbu var notikt plançtu mig- tu veidoðanâs procesi rit kopâs, turklât tâdâs râcija – to izveidoðanâs vienâ sistçmas vietâ un pçc savâm fizikâlajâm îpaðîbâm atðíirîgâs pakâpeniska pârvietoðanâs uz citâm orbîtâm. zvaigþòu vidçs kâ lodveida, vaïçjâs un jau- Pçtîjumi par plançtu migrâciju balstâs uz kus- najâs kopâs? tîbas daudzuma momenta saglabâðanâs likuma Uz ðiem jautâjumiem, uz kuriem vçl ne- piemçroðanu, ievçrojot to, ka plançtas kustas vai- sen atbildçt bija gandrîz neiespçjami, ja ne- râk vai mazâk blîvâ starpplançtu vidç, ko veido skaita daþu ïoti vispârîgu priekðstatu formu- protoplanetârâ gâzu–putekïu diska, faktiski trîs- lçðanu, ðodien jau var sniegt diezgan konkrç- dimensionâla tora, atliekas, ka ðai videi arî pie- tas atbildes. Par to jâpateicas arî tam, ka ie- mît noteikts kustîbas daudzuma moments un ka vçrojami palielinâjies ârpus Saules sistçmas tâ mijiedarbojas (pretojas, berþas) ar plançtâm, kas plançtu novçrojumu skaits ar pasaules mo- tajâ pârvietojas. Aprçíini, kuros tiek noskaidrotas dernâkajiem teleskopiem, kas sekmçjuðies ar plançtas kustîbas âtruma v pret vidi izmaiòas laikâ lielu skaitu atklâto eksoplançtu (sk., piemç- (dv/dt), ir visai sareþìîti un rezultâti atkarîgi no vai- ram, Z. Alksne un A. Alksnis. “Jauns pavçr- râkiem parametriem – plançtas masas M, vides blî-

9 vuma ρ un plançtas gravitâcijas ietekmes sfçras râ- σ-Orionis apkârtnç (var skatît arî autora rak- diusa S. Tiek risinâts nelineârs diferenciâlvienâdo- stu “Oriona objekti turpina uzdot mîklas” – jums dv/dt = 2πρG2Mln(1 + v4S2/G2M2)/v2 un atka- ZvD, 2000. g. vasara, nr. 168, 20.–21. lpp.). rîbâ no tâ, vai plançta iegûst pozitîvu vai negatîvu Ðie apsvçrumi visai pârliecinoði norâda, ka paâtrinâjumu (dv/dt > 0 vai dv/dt < 0), tâ vai nu kopâs, kurâs zvaigþòu blîvums ir daudz lie- attâlinâs no centrâlâ spîdekïa, vai migrç uz to. G ir lâks nekâ tâs aptveroðajâ kosmiskajâ telpâ, gravitâcijas konstante = 6,6720·10–11 N·m2·kg–2. ïoti svarîgu lomu var spçlçt zvaigþòu savstar- Ja protoplanetârâs vai starpplanetârâs vides pçjâ tuvoðanâs jeb sadursmes, kas var stipri kustîbu ietekmç jaunâs zvaigznes lielâ starjauda iespaidot un izmainît (perturbçt) tos plançtu vai spçcîgs zvaigznes vçjð, tad, kâ râda attiecîgi sistçmu veidoðanâs galvenos procesus, kuri aprçíini, var rasties plançtas ar ïoti lielâm orbîtu mierîgi rit izolçtu zvaigþòu tuvumâ. Un, kâ ekscentricitâtçm. Tas ïauj skaidrot novçrojumu da- jau iepriekð atzîmçts, paðreizçjo datoru jau- tus par ðâdu lielas ekscentricitâtes (lîdz pat 0,6) das ïauj matemâtiski simulçt un izpçtît ðo orbîtu pastâvçðanu. Taèu iemesls ðâdu lielas eks- zvaigþòu tuvoðanos, un iegût datus, kas jau centricitâtes orbîtu pastâvçðanai var bût arî cits – pietiekami adekvâti apraksta plançtu sistçmu zvaigþòu sadursmes –, par ko turpmâk. veidoðanos un evolûciju ðâdos ievçrojami pa- Interesants ir arî atklâjums, ka, piemçram, augstinâta zvaigþòu blîvuma un lîdz ar to in- tâdâ pazîstamâ lodveida kopâ kâ 47 Tuc (sk. tensificçtas gravitatîvâs mijiedarbîbas apstâkïos. att. vâku 2. lpp.) ðâdu cieðu sistçmu acîmredza- Zinâtniskajâ literatûrâ bieþi vien vârdu kopas mi nav, kas var liecinât par ievçrojamâm atðíi- “zvaigþòu savstarpçjâ tuvoðanâs un garâmieðana” rîbâm zvaigþòu vides, kurâs plançtu veidoða- vietâ lieto “zvaigþòu sadursmes”, bet iepriekð mi- nâs notiek, parametros un to bûtisku ietekmi nçtajâ nozîmç, jo zvaigþòu tieðas sadursmes, t. i., uz plançtu sistçmu formçðanos. Piemçram, uztriekðanâs viena otrai, ir ïoti mazvarbûtîgas un tâ- iespçjams, ka zvaigþòu pastiprinâtas mijiedar- dçï arî ïoti retas parâdîbas. Ðâdâ lietojumâ sadursmes bîbas apstâkïos, kâdi pastâv lodveida kopâs, jau nozîmç izkliedi, t. i., ðâdas faktiski zvaigþòu gravi- agrînâ kopas veidoðanâs stadijâ var tikt sagrau- tâcijas lauku sadursmes rezultâts ir ar ðiem laukiem ti apzvaigþòu diski, t. i., iznîcinâti ðie plançtu saistîto zvaigþòu izkliede, bet ne to saplûðana. ðûpuïi, neïaujot plançtâm pat iezîmçties. Par vienu tâdu simulâciju, kas devusi in- Tâpat iespçjams, ka apzvaigþòu diskus teresantus rezultâtus, þurnâlâ “Monthly Noti- “aizpûð” jauno, tikko dzimuðo un karsto O ces of the Royal Astronomical Society” (vol. klases zvaigþòu pieaugoðâ radiâcija, jo îpaði 322, No. 1, 21 March 2001, p. L1–L4) ir ziòo- ðo zvaigþòu ultravioletais starojums. juði divi Ðveices zinâtnieki – K. Smits (K. W. Kas attiecas uz plançtu sistçmâm, kuras Smith) un A. Bonels (I. A. Bonnell), pievçr- jau izveidojuðâs, tad tâs var pilnîgi vai daïçji ðot galveno uzmanîbu tâ saukto brîvi peldoðo sagraut sadursmes ar citâm zvaigznçm, kas (free-floating) plançtu raðanâs îpatnîbâm, to blîvajos lodveida kopu apstâkïos un it sevið- skaitam daþâdu zvaigþòu kopu vidçs un ðîs íi to centrâlajos apgabalos var bût visai var- populâcijas âtrumu sadalîjumiem, jo pçdçjais bûtîgas jeb bieþas, gan atraujot plançtas no ïauj noskaidrot, cik liels daudzums no atbrî- centrâlâ spîdekïa, gan pieðíirot tâm pat tâ- votajâm plançtâm var palikt kopâ, t. i., ne- dus âtrumus, kas ir pietiekami, lai ðîs planç- spçj pârvarçt kopas gravitâcijas lauku un aiz- tas vispâr izmestu no kopas. Par ðâdu iespç- lidot starpzvaigþòu telpâ. ju liecina, piemçram, M. Zapatero-Osorio Kâ sâkuma nosacîjumus saviem pçtîju- (M. Zapatero-Osorio) vadîtâs pçtnieku gru- miem K. Smits un I. Bonels izmantojis novç- pas 2000. gadâ publicçtais ziòojums par ne- rojumos iegûtos datus, kas liecina, ka, pirm- lielas masas (tâ saukto subzvaigþòu masas) kârt, lîdz ðim atklâto eksoplançtu orbîtas ir objektu populâcijas atklâðanu labi pazîstamajâ ïoti tuvas (ap 1 a. v.) savai zvaigznei un, otr-

10 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS kârt, jaunu zvaigþòveida objektu protoplane- sacîjumus, kâdi pastâv blîvos zvaigþòu vei- târo disku ârçjie râdiusi nepârsniedz 100 a. v. doðanâs apgabalos (piemçram, Oriona mig- Un, lai gan nav viennozîmîgi skaidrs, pie kâ- lâja Trapeces zvaigþòu pudurî jeb klasterâ). dâm apzvaigþòu diska râdiusa vçrtîbâm no- Ðo kopu galvenie parametri, kâdi izmantoti mo- tiek plançtu veidoðanâs, kas visiespçjamâk ir deïrçíinos, parâdîti 1. tabulâ, kur n ir zvaig- ïoti atkarîga no diska parametriem (diska vie- þòu blîvums (zvaigþòu skaits kubikparsekâ, las blîvuma, blîvuma sadalîjuma pa râdiusu 1 ps – parseks = 3,26 g. g. = 3,086·1013 km), u. c.), parasti aprçíinos tiek izmantoti mûsu vdisp – âtrumu dispersija, t. i., kopas zvaigþòu Saules sistçmas dati, kuri râda, ka planetozi- kustîbas âtrumu novirze no vidçjâ kustîbas mâïi un plançtas formçjas apgabalâ, kura ârç- âtruma, T – kopas vidçjais dzîves ilgums, jo jâ robeþa ir ap 40–50 a. v. attâlumâ no Sau- kopas pamazâm sairst zvaigþòu savstarpçjo les. Tas ïauj modeïaprçíinos iespçjamo pla- sadursmju dçï, kurâs zvaigznes iegûst tik lie- nçtu orbîtu attâlumu diapazonu pietiekami ar- lus âtrumus (vienâdus vai lielâkus par kopas gumentçti ierobeþot jeb saðaurinât un noteikt otro kosmisko âtrumu), ka no kopas izlido, apmçram 1–50 a. v., tâdçjâdi atvieglojot ðo un b (izteikts a. v) ir tâ sauktais trieciena jeb modeïu aprçíinus un izpçti. sadursmes parametrs, kas raksturo attâlumus Aprçíinos automâtiski tiek ievçrots tas, ka (min un max), lîdz kâdiem zvaigznes pietuvo- iekðçjâs plançtas ir daudz stingrâk saistîtas ar jas viena otrai. Ðo parametru atvasina no sagai- centrâlo spîdekli nekâ ârçjâs un tâdçï to at- dâmâ sadursmju varbûtîbu sadalîjuma, kas ap- rauðana var notikt tikai zvaigþòu ïoti cieðas rçíinâts dotâs kopas videi, izmantojot vidçjo lai- π1/2 2 2 mijiedarbîbas jeb pietuvoðanâs gadîjumos, ta- ku tsad = 1/16 nvdispRsad (1 + GM/2vdisp Rsad),

èu uz ðâdiem cieðiem pietuvoðanâs gadîju- kâds paiet starp divâm sadursmçm (Rsad un miem var norâdît, piemçram, plançtu orbîtu M – sâkotnçjais attâlums starp sadursmç ie- liela ekscentricitâte (elipsveidîgums), jo ir pa- saistîtajâm zvaigznçm un to reducçtâ masa, kas 33 mats pieòemt, ka lîdzîgi Saules sistçmai pla- izteikta Saules masâs M~ (M~ = 1,99·10 g)). nçtu sâkotnçjâs orbîtas ir tuvas riòíveidîgâm. Lai ierobeþotu parametru vçrtîbu diapazonu, K. Smits un I. Bonels ir izanalizçjuði trîs pçtîjumu autori kâ mçría, tâ triecienzvaigznei tipiskus zvaigþòu kopu gadîjumus – lodvei- ir apskatîjuði tikai divas masu vçrtîbas – vai da, vaïçjâs un jaunâs. Lodveida kopas ir rak- nu 0,7 M~, vai 1,5 M~. sturîgas ar tâdiem parametriem kâ kompak- Pçtîjumi râda, ka pie diezgan vispârîgiem fizi- tums, liels zvaigþòu blîvums, liels kopas dzî- kâliem nosacîjumiem zvaigþòu kopas sairðanas laiks ves ilgums un kopas zvaigþòu âtrumu liela tsairð ir atkarîgs galvenokârt no kopas sâkotnçjâs ma- dispersija (izkliede). Vaïçjâs kopas ir daudz sas Mkopas un ir izsakâms ar samçrâ vienkârðu pa- sairð 4 γ difûzâkas, ar mazâku zvaigþòu koncentrâciju kâpes funkciju, proti, tsairð= t 4·(Mkopas/10 M~) , kur sairð un blîvumu un ar mazâku kopas locekïu ât- t 4 ir tâdas kopas sairðanas laiks, kuras sâkotnçjâ 4 γ ruma dispersiju. Bet jaunâs kopas, kâ jau râ- masa Mkopas = 10 M~, bet – pakâpes râdîtâjs, gan da pats nosaukums, ir samçrâ nesen izveido- ir atkarîgs no konkrçtâs kopas specifiskajiem fizi- juðâs zvaigþòu kopas, kuras atspoguïo tos no- kâlajiem apstâkïiem jeb parametriem, tomçr diez-

Datorsimulâcijâ aplûkoto kopu galvenie parametri 1. tabula

Kopas nvdisp Tb (a. v.) veids (ps–3) (km/s) (gadi) min max Lodveida 103 10 109 3,43 24,26 Vaïçja 102 1109 33,32 221,22 Jauna 5·103 2 5·106 47,27 328,09 11 a) Lodveida kopa b) Vaïçja kopa Blîvums 103 Blîvums 102 V 10 km/s disp Vdisp 1 km/s Dzîves laiks 109 gadi Dzîves laiks 109 gadi

c) Jauna kopa 2. att. Atbrîvoto plançtu âtrumu sadalîjumi daþâdiem Blîvums 5·103 zvaigþòu kopu veidiem – lodveida (a), vaïçjâm (b) un

Vdisp 2 km/s jaunajâm (c). Uz ordinâtu ass atlikts atbrîvoto plançtu Dzîves laiks 5·106 gadi skaits, izteikts % no kopçjâ plançtu skaita, uz abscisas – plançtâm pieðíirtie âtrumi (km/s). Vertikâlâ lînija iezî- mç to plançtu skaitu, kas paliek saistîtas kopâ – pa kreisi no lînijas, tâs plançtas, kas no kopas tiek izmestas – pa labi no lînijas. Ar dzîves laiku ir apzîmçts kopas pastâvç- ðanas laiks, t. i., laiks, kurâ kopa sairst.

atseviðíi ir parâdîts to plançtu daudzums (arî procentos), kuras paliek kopâs un brîvi klejo to tilpumâ (atbrîvotâs – free-floating – planç- gan plaðâ ðo parametru diapazonâ ir apmçram kon- tas, ko var salîdzinât ar brîvajiem elektroniem stants, proti, γ = 0,62 ± 0,06. metâlos), protams, gravitatîvi mijiedarbojoties Uz ðâdiem nosacîjumiem balstîtie aprçíini gan ar citâm brîvajâm plançtâm, gan kopas deva rezultâtus, kas apkopoti otrajâ tabulâ. zvaigznçm un iegûstot noteiktu, katrai kopai Rezultâti procentos izsaka to plançtu dau- raksturîgu (atðíirîgu) âtrumu sadalîjumu, kâds dzumu, kas attiecîgajâs kopâs tiek atrautas no parâdîts 2. attçlâ (sadalîjums ir normalizçts, savâm saulçm (procesu var salîdzinât ar jo- dalot ar kopçjo plançtu skaitu), un to planç- nizâciju atomos), netiek sagrautas un izdzî- tu daudzums, kas tiek no kopâm izmestas (pa- vo. Izmainâs plançtu orbîtas, piemçram, to zûd) starpzvaigþòu telpâ. Kâ redzams no ekscentricitâtes. Savukârt atrautajâm plançtâm 2. tabulas un 2. attçla, lodveida kopas lielâ-

Kopu datorsimulâcijas rezultâti 2. tabula Kopas Ttiek atrautas (%) Izdzîvo (%) Izmainâs (%) veids Summâri Paliek Pazûd Lodveida 47,3 30,1 17,2 51,5 1,2 Vaïçja 26,6 0,5 26,1 61,1 12,3 Jauna 7,8 0,5 7,3 90,1 2,1 12 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS ko daïu atbrîvoto jeb brîvo plançtu saglabâ, bultsistçmas. Tas savukârt atkarîbâ no tâ, kâ- bet vaïçjâs un jaunâs kopas – zaudç. dâ attâlumâ zvaigznes apriòío viena otru, var Ir pçtîts arî, kâ brîvo plançtu aizbçgðanas stipri mainît plançtu orbîtas, kâ arî padara visu âtrumu no kopas ietekmç apskatâmo planç- ðo dubultsistçmu ïoti jutîgu un vârîgu pret tu masa. Izrâdîjies, ka ðî atkarîba ir mçrena, turpmâkajâm sadursmçm. vismaz plançtu masu intervâlam no 0,001 M~ Tâtad K. Smita un A. Bonela pçtîjums pa- (apmçram Jupitera masa) lîdz pat 10 MJup vçris iespçju ieskatîties daþâdu kopu iekðç- 30 (MJup = 1,90·10 g). Parasti aizbçgðanas ât- jâs dinamikas procesos, ïâvis apzinât aptuve- rums samazinâs, plançtas masai pieaugot, bet nos ðajos procesos atbrîvoto plançtu kopçjos daþos gadîjumos ðî kârtula mainâs uz pretç- daudzumus, kâ arî novçrtçt, cik no tâm ko- jo. Atbrîvoto plançtu âtrumus bûtiski ietek- pas pamet. Astrofizikâli nozîmîgs ir secinâ- mç kopas zvaigþòu masas. Jo vairâk kopâ ir jums, ka vaïçjâs un jaunâs kopas var produ- lielas masas zvaigþòu, jo lielâki ir atbrîvoto cçt diezgan ievçrojamu skaitu brîvi peldoðu plançtu iegûtie jeb tâm pieðíirtie âtrumi un plançtu. σ-Orionis novçrojumi arî apstiprina otrâdi. Katrâ ziòâ, kâ redzams 2. attçlâ, no ðâdu objektu, kuru masas ir (50–5)MJup, re- lodveida kopâm aizbçguðo plançtu âtrumi vi- âlu eksistenci, lai gan vçl nav panâkta stin- dçji ir ievçrojami lielâki nekâ to, kas tiek iz- gra vienoðanâs, vai pçdçjie bûtu jâvçrtç kâ mestas no vaïçjâm un jaunajâm kopâm. plançtas vai jau kâ brûnie punduri, t. i., ne- Sadursmju gaitâ, kad zvaigzne saglabâ sa- izveidojuðâs jeb priekðlaicîgi un nedzîvi dzi- vas plançtas, kâ jau iepriekð norâdîts, to or- muðas zvaigznes. Tas nozîmç, ka Galaktikas bîtas var mainîties. Tuvâko plançtu orbîtas (un galaktiku) diskâ var klejot visai ievçroja- tiek perturbçtas mazâk, un tâs var saglabâties ma brîvi un ar lieliem âtrumiem peldoðu pla- riòíveida, kamçr tâlâko plançtu orbîtas var nçtu populâcija. Un, lai arî ðâdi objekti ne- iegût ne tikai lielas ekscentricitâtes, bet arî var dot lielu ieguldîjumu Galaktikas kopçjâ mainît vidçjo attâlumu lîdz savam spîdeklim, masâ, kas bûtu svarîgi no kosmoloìisko ma- t. i., migrçt sistçmas robeþâs. su problçmu viedokïa, to atraðana un novç- Sadursmçs var bût arî tâdi gadîjumi, kad roðana ievçrojami padziïina mûsu priekðsta- zvaigznes saíer viena otru, proti, izveido du- tus par Galaktikas struktûru un evolûciju. D

ARTURS BALKLAVS TUMSAS KOSMOLOÌIJA

Viena no kardinâlâkajâm kosmoloìijas fundamentâla kosmoloìiska parametra – Vi- problçmâm ir problçma par Visuma vai vis- suma matçrijas vidçjâ blîvuma ρ– – lielumu, maz par Metagalaktikas telpas apjomâ ietverto kas, kâ zinâms, nosaka Visuma telpas topolo- matçrijas daudzumu, t. i., par daþâdo matçrijas ìiju, t. i., vai Visums ir telpiski vaïçjs vai slçgts komponentu summâro masu MΣ, ieskaitot veidojums. Tas ir atkarîgs no tâ, vai atbilstoði ρ– ρ ρ– ρ ρ 2 π spçka lauku daïiòu (kvantu) masas ekviva- < krit vai > krit, kur krit = 3 Ho /8 G vai lentu, ko aprçíina pçc pazîstamâs formulas apmçram 5 protoni vienâ kubikmetrâ (Ho – E = mc2 un kas ïauj noteikt, piemçram, gais- Habla konstante = (67 ± 10) km/s·Mps, bet mas fotona ekvivalento masu, ja zinâm tâ G – gravitâcijas konstante = (6,6726 ± ν –11 3 2 enerìiju E = h . Ðî MΣ ir ïoti svarîga, jo, 0,0005)·10 m /kg·s ). balstoties uz to, var izdarît secinâjumus par Fundamentâlâ parametra ρ– vietâ kosmo- 13 loìijâ çrtîbas labad parasti lieto ar ρ– saistîtu Atskatoties pagâtnç, kâ pretçju piemçru, t. i., bezdimensionâlu parametru Ω = ρ– / ρ , un kad hipotçze par neredzamu plançtu jeb neredza- Ω o krit o = 1 atdala abus iepriekð minçtos kosmo- mu masu neattaisnojâs, var minçt gadîjumu ar loìiskos modeïus – vaïçjo (Ω < 1) un slçgto Merkuru, kura orbîtas pekularitâtes – orbîtas peri- Ω o ( o > 1). hçlija rotâcijai ap Sauli – izskaidroðanai tika izvir- Lîdz pat nesenam laikam astrofizikâlie pç- zîts pieòçmums par vçl vienas plançtas (to pat tîjumi liecinâja, ka Visuma matçrijai ir vismaz jau nosauca par Vulkânu) eksistenci starp Merkuru divçjâda daba. Vissenâk pazîstamâ un lîdz ðim un Vençru, bet vçlâk atklâjâs, ka ðo Merkura orbî- vislabâk apzinâtâ ir redzamâ jeb tâ sauktâ tas dîvainîbu var izskaidrot vispârîgâs relativitâtes barionu matçrija, t. i., matçrijas vieliskâ forma, teorijas ietvaros, proti, ka tâ ir saistîta ar Merkura kas bûvçta no barioniem – stiprâs mijiedar- cieðo tuvumu lielajai gravitçjoðajai masai – Saulei. bîbas spçkiem pakïautâm elementârdaïiòâm ar Pçdçjos gados kosmologu un astrofiziíu pusveselu (1/2) spinu. Pazîstamâkie barioni ir aprindâs blakus tumðajai matçrijai un tâs ie- protoni un neitroni – galvenâs atomu kodolu spçjamo eksistences formu (ïoti mazas masas, sastâvdaïas. Ðî matçrijas daïa veido zvaigznes, t. i., vçl nedzimuðas zvaigznes, pirmatnçjie gâzu–putekïu mâkoòus, starpzvaigþòu un melnie caurumi, eksotiskas elementârdaïiòas starpgalaktiskâs vides difûzo matçriju, ko kon- utt.) intensîvajiem meklçjumiem arvien vairâk statç pçc absorbcijas lînijâm tâlo kosmiskâ tiek diskutçts arî par vçl vienu tumðu materi- starojuma avotu spektros un radioastronomis- âlu komponenti – par tâ dçvçto tumðo ener- kos novçrojumos. Novçrojumi un aprçíini to- ìiju. Ðâdas enerìijas formas iekïauðana teorç- mçr liecina, ka ðîs masas komponente ir ïoti tisko meklçjumu lokâ ir saistîta ar nesen no niecîga. Piemçram, tâ sauktâs spîdoðâs matç- ïoti tâlo pârnovu uzliesmojumu novçrojumiem rijas – redzamo zvaigþòu un jonizçto miglâju –, atklâto Visuma paâtrinâtâs izpleðanâs parâ- kas rada visu redzamo nakts debesu krâðòumu, dîbu, t. i., ar tumðo enerìiju tiek mçìinâts Ω ≈ kopçjâ masa ir tikai tâda, ka spîd 0,004. skaidrot ðo paâtrinâtâs izpleðanâs cçloni Otra kosmiskâs masas komponente, kas (sk. 1. un 2. att.). Tumðâ enerìija tâtad ir nav tieði redzama, bet atklâjas tikai ar savu enerìija, kas veicina Visuma izpleðanos, ka- gravitatîvo mijiedarbîbu, kuras iespaidâ izmai- mçr tumðâ matçrija ir tâ, kas ðo izpleðanos nâs, piemçram, galaktikas kopas locekïu dina- bremzç un cenðas Visumu un tâ matçriju atkal mika, ir ar pagaidâm visai neskaidru fizikâlu saraust kopâ vienâ punktâ, no kura, pçc stan- dabu un to dçvç par tumðo masu jeb tumðo darta kosmoloìiskâ modeïa koncepcijas, ap- matçriju. Taèu ðîs masas daudzums Mt, kas lîdz mçram pirms 13 miljardiem gadu sâkâs pað- ðim konstatçts astrofizikâlajos novçrojumos un reiz novçrojamâ Visuma izpleðanâs. novçrtçts, balstoties uz tâs izraisîto gravitâcijas Tas nozîmç, ka ðobrîd standarta kosmolo- efektu pçtîjumiem, jau ir visai iespaidîgs. Tâs ìijas skatîjums uz Visumu no divdaïîga jau apjoms daudzkârt pârsniedz spîdoðâs matçrijas ir kïuvis it kâ trîsdaïîgs – samçrâ labi izpçtîtâ Ω ≈ daudzumu, proti, Mt 0,35 ± 0,07. redzamâ, spîdoðâ, normâlâ, barioniskâ matç- Pirmo signâlu astronomiem, ka bez redzamâs rija tajâ sadzîvo ar no gravitâcijas mijiedar- matçrijas eksistç arî neredzami, tumði debess íer- bîbas secinâmo, var teikt, arî pietiekami labi meòi, var attiecinât uz 1845. gadu, kad vçl neatklâ- sajûtamo neredzamo, dîvaino, iespçjams – tâs plançtas – Neptûna – iespçjamâ atraðanâs vieta nebarionisko tumðo matçriju un “pârdabis- tika secinâta no Urâna orbîtas pekularitâtes, t. i., kas” enerìijas blîvumu, ko sauc par tumðo pçc Urâna patiesâs orbîtas atðíirîbas no ðajâ attâ- enerìiju. Abas, bet it seviðíi tumðâ enerìija, lumâ ap Sauli riòíojoða un ne ar kâdu citu no jau ir vairâk vai mazâk hipotçtiskas. Tumðâ ener- zinâmajâm plançtâm neiespaidotu (neperturbçtu) ìija ir saistâma ar kosmoloìisko konstanti Urâna orbîtu. Λ, kuru A. Einðteins sâkumâ ieviesa savâ

14 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS gravitâcijas vienâdojumâ, lai nodroðinâtu sta- novçrojumiem, kas ðos priekðstatus ir izraisîjuði, cionâra Visuma pastâvçðanu, bet vçlâk, kad un tâdçï ir pat izteiktas domas, ka varbût ir A. Frîdmans parâdîja ðâ vienâdojuma nesta- jâmeklç, kâ radikâli mainît mûsu pieòçmumus cionâro risinâjumu iespçjas, ðo konstanti par fizikas likumiem, kas vada un pârvalda vairs neizmantoja. kosmoloìisko, t. i., lielo mçrogu pasauli. Turklât, ja tumðo matçriju ir iespçjams saistît ar kaut kâdâm kosmiskâm struktûrâm, piemçram, plaðâm, bet neredzamâm galaktiku koronâm (sk. A. Balklavs un I. Pundure. “Par Visuma struktûru – Tallinâ”. – ZvD, 1982. g. pavasaris, nr. 95, 32.–37. lpp.), tad tumðâ enerìija, uz kuru novelta “atbildîba” par Vi- suma paâtrinâto izpleðanos, nav saistâma ne ar vienu novçrojamu kosmisku struktûru – tâ ir telpiski izkliedçta enerìija, un abas, t. i., kâ tumðâ matçrija, tâ tumðâ enerìija, nav 1. att. R. Dþaillilenda (Ron Gilliland, Space pilnîbâ izprotamas arî no ðobrîd dominçjoðâs Telescope Science Institute (STScI) – Kosmiskâ tele- fundamentâlâs fizikas viedokïa. Nav pat îstas skopa zinâtniskais institûts, ASV) ar lîdzstrâdniekiem pârliecîbas, vai tumðâ matçrija un tumðâ ener- atklâtais lîdz ðim vistâlâkâs uzliesmojuðâs pârnovas ìija sniedz piemçrotus un adekvâtus priekð- (SN 1997ff, sarkanâ nobîde z = 1,7) attçls. Labâs status un skaidrojumus tiem kosmoloìiskajiem puses attçlâ ðî pârnova ir iezîmçta ar svîtriòu.

2. att. Pârnovas SN 1997ff (tumðais punkts attçla apakðçjâ labajâ stûrî) spoþums ar tâ no- vçrtçjuma iespçjamo kïû- du kontûriem (1–, 2– un tukðs Visums (Ω = 0) σ pelçki putekïi vai evolûcija 3 kïûdu lîmeòiem), kas Ω Ω = 0,35, Λ= 0,65 ïauj izdarît daþâdu kos- ΩMt Ω Mt = 0,35, Λ= 0,0 moloìisko modeïu izvçr- Ω = 1,0, Ω = 0,0 Mt Λ tçðanu no to saskaòas ar novçrojumu datiem. Re- dzams, ka SN 1997ff no- vçrojums ir pietiekami labâ saskaòâ ar vairâkiem standarta kosmoloìiskajiem modeïiem gan ar, gan bez Λ, taèu faktiski noraida vienu no lîdz ðim arî analizçtajiem teorçtiski iespçjamajiem modeïiem, t. i., modeli ar pelçkiem putekïiem vai evolûciju. Kopâ ar iepriekðçjiem pârnovu novçrojumiem (aplîði ar iezîmçtâm spoþuma novçrtçjumu kïûdu robeþâm) jaunais SN 1997ff novçrojums vislabâk saskan ar kosmoloìisko modeli, kurð ievçro Ω Ω gan tumðo masu ( Mt), gan tumðo enerìiju ( L). Pârnovas SN 1997ff spoþuma lîkni, kas ïâva noteikt tâs absolûto lielumu (M) un lîdz ar to no starpîbas (m – M), kur m ir redzamais zvaigznes spoþums jeb zvaigþòlielums (mag), deva iespçju aprçíinât tâs sarkano nobîdi z, ieguva A. Raiess (Adam Riess) ar lîdzstrâdniekiem (STScI), izmantojot ar Habla teleskopu vairâku mçneðu laikâ pçc pârnovas eksplozijas konstatçðanas uzòemtos ðâ apgabala fotoattçlus. Uz ordinâtu ass ir atlikta zvaigþòlielumu M un m starpîba, t. i., ∆(M – m), uz abscisas – sarkanâ nobîde z. Redzams, ka vislabâkâ saskaòa pçc ðâbrîþa Ω Ω datiem ir ar kosmoloìisku modeli, kura parametri ir apmçram Mt = 0,35 un L = 0,65. 15 Var atzîmçt vai pat uzsvçrt, ka standarta dalîjuma statistiskâs îpaðîbas (sîkâk var skatît: kosmoloìija, t. i., kosmoloìija, kas neiziet âr- A. Balklavs. “Signâli no sâkotnes. Epohâls at- pus fundamentâlâs fizikas priekðstatiem, kopu- klâjums”. – ZvD, 1993. g. pavasaris, nr. 139, mâ apmierinoði izskaidro daudzas lîdz ðim 16.–21. lpp.). Piemçram, izmçrot reliktâ staro- atklâtâs un kosmiskajâ pasaulç novçrojamâs juma fona leòíisko jaudas spektru vai leò- parâdîbas. Kâ tâdas bez vispâr zinâmâs atziòas íisko divu punktu korelâciju, var izdarît sprie- par Visuma izpleðanos jeb Lielo Sprâdzienu var dumus par vairâku svarîgu kosmoloìisku pa- minçt galaktiku un to kopu un superkopu jeb rametru vçrtîbâm. galaktiku klasteru formçðanos, gravitâcijas lç- Taèu notiek arî citu iespçju meklçjumi. Tâ, coðanos, kosmiskâ reliktâ starojuma fona fluk- piemçram, ir pçtîjumi, kas râda, ka samçrâ tuâciju spektru u. c., un lielâkais vairums fizi- vienkârða gravitâcijas likuma modifikâcija arî- íu–teorçtiíu meklç iespçjas saglabât funda- dzan ïauj izskaidrot novçrojamos galaktiku mentâlâs fizikas skaidrojumu. Lai to nodro- dinamikas efektus, t. i., ïauj tos izskaidrot bez ðinâtu, tiek apsvçrti tâdi problçmu risinâjumi hipotçtiskâs tumðâs matçrijas palîdzîbas. Pa- kâ, piemçram, vismaz divu neitrîno paveidu gaidâm gan vçl nav izpçtîts, kâ ðîs gravitâcijas masu atðíirîba no nulles un zinâmas norâdes likuma izmaiòas ietekmçtu Visuma dinamiku par vçl neatklâtu supersimetrisku un vâji mij- kosmoloìiskos mçrogos. iedarbîgu (nebarionisku) elementârdaïiòu pa- Ir zinâms, ka arî daþi superstîgu teorijas veidu eksistenci, kas varçtu bût viena no ie- varianti ïauj izskaidrot novçrojamo Visuma spçjamâm tumðâs masas komponentçm, u. c. plakanumu un tumðo enerìiju kâ palielinâta Par ïoti perspektîvu un intensîvu pçtîjumu telpas dimensiju skaita sekas utt. objektu modernajâ kosmoloìijâ ir kïuvis kos- Lîdz ar to rezumçjot var teikt, ka klasiskâ miskais reliktâ starojuma fons, kas saskaòâ kosmoloìija no lîdz ðim pazîstamâs, visvairâk ar Lielâ Sprâdziena koncepciju ir radies ap pçtîtâs un arî vislabâk izpçtîtâs, nosacîti varçtu 300 000 gadu pçc paðreiz novçrojamâs Visu- teikt – gaismas kosmoloìijas –, kas galve- ma izpleðanâs sâkuma, kad starojums atdalîjâs nokârt bija orientçta uz kosmiskâs pasaules no vielas, ko veidoja ar tik ïoti lielu enerìiju redzamo (ieskaitot radiodiapazonâ un citos apveltîtas elementârdaïiòas, ka to reprodukcija ar modernâs astronomijas metodçm un ins- un lîdz ar to izpçte laboratorijas apstâkïos uz trumentiem apgûtajos elektromagnçtiskâ sta- Zemes nav iedomâjama pat tâlâ nâkotnç. Ðis rojuma diapazonos novçrojamo) parâdîbu iz- fons slçpj sevî informâciju par Visuma îpa- skaidroðanu, arvien vairâk pârvçrðas par tum- ðîbâm un stâvokli ðajâ tik ïoti tâlajâ pagâtnç. sas kosmoloìiju, jo tieði neredzamajâ, tumðajâ, Tas tad arî ir iemesls, kas padara reliktâ sta- kâ izrâdâs, ir meklçjami daudzi mîklaino un rojuma fona pçtîjumus seviðíi interesantus. neizprasto kosmoloìisko problçmu risinâjumi. Tiek pçtîta kosmiskâ reliktâ starojuma fona Var droði prognozçt, ka tieði ðajâ virzienâ temperatûras anizotropija, t. i., ðo ârkârtîgi veiktajos pçtîjumos ir sagaidâmi ïoti intere- niecîgo temperatûras fluktuâciju telpiskâ sa- santi un varbût pat satricinoði atklâjumi. D

DMITRIJS DOCENKO VAI TUMÐÂ MATÇRIJA IR ATRASTA?*

Vçl 1972. gadâ ar gamma starojuma de- su Galaktikas centrâlâ apgabala nâk intensîvs tektoru uz gaisa balona tika atklâts, ka no mû- gamma starojums, kura kvantu enerìija ir

16 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 0,511 MeV. Pagâjuðâ gada septembrî [2] tika veikts precîzâks mçrîjums (sk. 1. un 2. att.) ar 2002. gada oktobrî palaistâs kosmisko gamma staru observatorijas INTEGRAL (INTErna- tional Gamma–Ray Astrophysics Laboratory, sk. att. vâku 4. lpp. [3]) spektrometra SPI pa- lîdzîbu. Gamma kvantu plûsma no Galakti- kas uzblîduma Zemes apkârtnç ir apmçram 10 fotonu uz kvadrâtmetru sekundç. –31 Elektrona miera masa ir 9,11·10 kg, kas 1. att. No Galaktikas centra nâkoðâ gamma atbilst tieði 0,511 MeV enerìçtiskajâ ekviva- starojuma karte. lentâ (pçc Einðteina formulas E = mc2). Tâ- pçc, kad lçns elektrons e– un pozitrons e+ ani- kâ elektronam – 0,511 MeV. Tiesa gan, ja e– hilç viens ar otru, rodas divi fotoni1, no ku- vai e+ pilnâ enerìija âtrâs kustîbas dçï ir lie- riem katram saskaòâ ar enerìijas un impulsa lâka par miera enerìiju, tad arî izveidojuðos nezûdamîbas likumiem ir tâda pati enerìija fotonu enerìijas bûs lielâkas. Tas, ka reìis-

2. att. Gamma starojuma spektrâlais sadalîjums. Redzama ðaura spektrâlâ lînija ar enerìiju 0,511 MeV. [2].

* Izmantota informâcija no Selinas Boemas (Celine Boehm) u. c. raksta [1], kas publicçts 2003. gada 1. oktobrî. 1 Viena fotona raðanos anihilâcijâ aizliedz enerìijas un impulsa nezûdamîbas likumi. Ir iespçjama arî trîs fotonu raðanâs, bet ðajâ gadîjumâ nav noteikta katra fotona enerìija. Tâdi fotoni veido mazâkas enerìijas gamma starojuma nepârtrauktu fonu, nevis spektrâlo lîniju. 17 trçtâs spektrâlâs lînijas platums ir mazs, no- miljonu MeV. Visbieþâk tiek apskatîtas vieglâ- râda uz to, ka anihilç nerelatîvistiskie (lçnie) kas supersimetriskâs3 daïiòas, kas ir stabilas, elektroni un pozitroni. pateicoties R-pârîbas4 saglabâðanai. Tâtad tuvu Galaktikas centram atrodas re- Ja anihilç divas WIMP daïiòas, tad var ras- latîvi daudz pozitronu (elektroni ir itin visur). ties parasto daïiòu un antidaïiòu pâri, piemç- Bet no kurienes tie rodas? Tiek piedâvâti ðâdi ram, elektrons un pozitrons, turklât kopçjâ iespçjamie avoti: daïiòu enerìija paliek nemainîga. Tâ kâ WIMP • neitronu zvaigznes vai melnie caurumi; ir daudz smagâki par elektronu5, tad e– un e+ • pârnovu, novu, sarkano milþu vai Volfa– pâris lido no raðanâs vietas ar lielu âtrumu Raijç zvaigþòu radioaktîvie kodoli; un to enerìija ir daudzkârt lielâka par miera • kosmisko staru mijiedarbîba ar starpzvaig- masu enerìiju. Pakâpeniski tie palçninâs mij- þòu vidi; iedarbîbâ ar apkârtçjo vielu un pçc kâda lai- • pulsâri un ka pozitrons anihilç ar kâdu elektronu, izsta- • zvaigþòu aktivitâte (uzplaiksnîjumi). rojot fotonus (sk. 3. att.). Taèu neviens no ðiem avotiem nevar pil- Aprçíini râda, ja pozitrona sâkotnçjâ ener- nîbâ izskaidrot novçroto parâdîbu. ìija ir lielâka par 100 MeV, tad pirms savas Tieðâm, masîvâs Volfa–Raijç zvaigznes “hi- anihilâcijas ar elektronu tas nepagûs nobrem- pernovu” sprâdzienos, kas notiek tuvu Ga- zçties un raduðos fotonu enerìija bûs ievçro- laktikas centram, varçtu radît pozitronus va- jami atðíirîga no 0,511 MeV, kas nav novçro- jadzîgajâ daudzumâ, taèu nav zinâms, cik bie- jams. Taèu, ja WIMP enerìija ir mazâka par þi tâs sprâgst. Nav skaidrs, vai raduðies po- 0,5 MeV, tad no tâs anihilâcijas e– un e+ vis- zitroni varçtu sadalîties pa visu Galaktikas uz- pâr nevarçtu rasties. No ðejienes zinâtnieki blîdumu, lai izveidotu homogçnu gamma sta- secinâja, ka tumðâs matçrijas daïiòu masa ir rojuma sadalîjumu, kâds novçrojams. ietverta iepriekð norâdîtajâs robeþâs. Citçtâ raksta autori norâda uz to, ka ðis starojums varçtu rasties, anihilçjot tumðâs ma- tçrijas daïiòâm un antidaïiòâm. WIMP Jau sen zinâms, ka tumðâ matçrija veido J lielu daïu no mûsu Visuma2, taèu tâs daba vçl e+ joprojâm nav zinâma. Viens no populârâkajiem e– “kandidâtiem” uz tumðâs matçrijas lomu ir vâ- J ji mijiedarbojoðâs masîvâs daïiòas (weakly in- anti-WIMP e– teracting massive particles – WIMP), kuru masa (kâ tiek domâts) ir no daþu tûkstoðu lîdz daþu

2 Par tumðo matçriju un tâs meklçjumiem var izlasît [4]. 3. att. Reakcijas shçma, kâ WIMP anihilâcijâ 3 Supersimetrija ir hipotçtiska simetrija mûs- rodas 0,511 MeV gamma kvanti. dienu Lielo Apvienojumu teorijâs. Saskaòâ ar ðo Autora zîmçjums teoriju katrai daïiòai atbilst tâs “supersimetriskais partneris”, no kuriem neviens pagaidâm nav eks- perimentâli atklâts. 5 Saglabâðanâs likumu dçï, lçnajâm daïiòâm 4 R-pârîba ir hipotçtisks lâdiòa tips, kas sagla- saduroties, var izveidoties tikai mazâkas masas– bâjas un nodroðina vieglâkâs supersimetriskâs enerìijas daïiòas. Tâpçc, ja WIMP bûtu vieglâki daïiòas stabilitâti (tâpat kâ elektriskâ lâdiòa sagla- par elektroniem, tad pirmie anihilçjot nevarçtu bâðanâs nodroðina elektrona stabilitâti). pârvçrsties par otriem.

18 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS Ja tiks apstiprinâts, ka ðis gamma staro- tçrija tiek reìistrçta citâ veidâ, nevis ar savu jums rodas, tieði pateicoties tumðâs matçrijas gravitâcijas iedarbîbu. Tas ïaus uzzinât daudz daïiòu mijiedarbîbai, nevis citu iemeslu dçï, vairâk par tumðâs matçrijas îpaðîbâm, par ko tad tas bûs pirmais gadîjums, kad tumðâ ma- ðobrîd var tikai teoretizçt.

Literatûras avoti [1] C. Boehm et.al.– http://arXiv.org/astro-ph/0309686 [2] J. Knodlseder et.al.– http://arXiv.org/astro-ph/0309442; P. Jean et.al.– http://arXiv. org/astro-ph/ 0309484 [3] I. Vilks. “Orbitâlâs observatorijas rîtdien” – ZvD, 1998. g. rudens, 17.–25. lpp. [4] D. Docenko. “Meklçjot neredzamo” – ZvD, 2003. g. vasara, 3.–8. lpp. D

NATÂLIJA CIMAHOVIÈA FLUORS ZVAIGÞÒU ÍÎMIJÂ

To íîmisko elementu skaitâ, par kuriem Kâ zinâms, itin visu Zemes íîmisko ele- saka: “...un citi,” ir arî fluors. Tas ir viens no mentu sâkotne ir kosmiskâ telpa. Kad Lielajâ reti sastopamo íîmisko elementu saimes lo- Sprâdzienâ pirmatnçjâ enerìija pârtapa ele- cekïiem. Zemes garozâ no visa elementu dau- mentârdaïiòâs un pçc tam ûdeòraþa atomos dzuma tas ir tikai 6,25·10–2 masas procentu. un kosmiskâs gâzes sablîvçjumos dzima Toties fluors ir viens no íîmiski aktîvâkajiem zvaigznes, zvaigþòu dzîïu kodolreakcijâs tika elementiem, spçj oksidçt pat cçlgâzes. Tok- ìenerçti lielâka atomskaitïa íîmiskie elementi. sisks. Uz Zemes brîvâ veidâ nav sastopams. Zvaigznçm nodzîvojot savu mûþu, ðie ele- Tomçr íîmiíi ir pratuði noskaidrot, ka fluors menti izklîda pasaules telpâ, dodot iesâkumu parastajâ temperatûrâ ir gaiði dzeltena gâze nâkamo paaudþu zvaigznçm. Un tad kâdâ no ar asu smaku, 1,3 reizes smagâka par gaisu. sekundârajiem kosmisko gâzu sablîvçjumiem Fluoru iegûst kausçtu fluora savienojumu izveidojâs Saule un tâs plançtas. Ðai sablî- elektrolîzç, izmanto raíeðu tehnikâ, bet flu- vçjumâ ietverto íîmisko elementu daudzvei- orûdeòradi – stikla kodinâðanai un matçðanai. dîba arî kïuva par Zemes nedzîvâs un dzîvâs Fluoru saturoðus polimçrus lieto aizsargplçvçs, dabas struktûru pamatu. kosmonautu skafandros un daþâdâs rûpnie- Fluors. Kâpçc tâ ir tik maz? Izrâdâs, ka cîbas nozarçs. arî pasaules telpâ fluora tikpat kâ nav – res- Fluors ir sastopams arî dzîvos organismos – pektîvi, zvaigþòu un miglâju spektros tas ir visvairâk kaulos (100–300 mg/kg) un zobos. gauþi reti atrodams. Mûsu Galaktikâ ir pâri Tâ iztrûkums izraisa pastiprinâtu zobu bo- par 100 miljardiem zvaigþòu, bet fluora vâjâs jâðanos, tâpçc fluoru pievieno zobu pastâm un spektra lînijas ir konstatçtas tikai mazâk nekâ arî dzeramajam ûdenim. Cilvçkam diennaktî simtam no tâm. Tâtad – vai nu fluors tiek nepiecieðams 0,5–1,0 mg fluora. ìenerçts tikai îpaðos, reti realizçtos procesos Un te nu vietâ ir mûþsenais jautâjums – zvaigþòu dzîlçs, vai arî zvaigznçs darbojas kâpçc. Kâpçc fluora ir tik maz? Un vispâr – kâdi absorbcijas mehânismi, kas neïauj fluoru kâpçc daþâdu íîmisko elementu daudzums uz tur konstatçt. Tieðâm, kodolfizikas likumsa- Zemes ir atðíirîgs? Atbilde, kâ jau tas zinâtnç karîbas liecina, ka zvaigznçs protoni saskalda daþkârt ir bijis, ir meklçjama astronomijâ. fluoru par skâbekli un hçliju un tâlâk hçlijs

19 pârvçrð fluoru neonâ. Bet kâ radies tas ne- cikla slâpeklim mijiedarbojoties ar hçlija pel- lielais fluora daudzums, kas tomçr Visumâ niem. Ja ðis process rit pietiekami strauji, tad konstatçts? fluors, nonâcis zvaigznes ârçjâ, aukstâkajâ èau- Tâpçc astrofiziíu meklçjumi ðai jomâ tur- lâ, pçc oglekïa zvaigznes mûþa beigâm pla- pinâjâs – gan teorçtisku pârspriedumu veidâ, netârâ miglâja sastâvâ nonâk starpzvaigþòu gan eksperimentâli – zvaigþòu spektru rûpîgâ telpâ. analîzç. Zvaigznes likteni nosaka tâs sâkotnçjâs 1988. gadâ Stens Vûslijs (Stan A. Woosley) vielas daudzums. Lîdz ar to daþâdam jâbût no Kalifornijas Universitâtes un Viks Hakstons arî zvaigznes saraþotâ fluora daudzumam. (Wick C. Haxston) no Vaðingtonas Universitâtes Sarkanie milþi, kas var sintezçt fluoru, dzimst piedâvâja oriìinâlu domu – ka fluoru var mek- kâ vienas lîdz astoòas Saules masas zvaigznes, lçt supernovâs, kur tas var tikt gan ìenerçts, lielâkas masas zvaigznes kïûst par supermil- gan saglabâts. Ðo zvaigþòu eksplozijâs fluors þiem un eksplodç kâ pârnovas, bet zvaigznes, var tikt ìenerçts un pçc tam izsviests pasaules kurâm masa ir mazâka par èetrâm Saules telpâ tik âtri, ka tam bîstamie elementi nepa- masâm, var raþot lielâku fluora daudzumu, spçj to satvert. Fluoru, domâjams, ìenerç su- jo pastâv mazâka iespçja fluora iznîcîbai hçlija pernovu neitrîno, mijiedarbojoties ar neonu- èaulas uzliesmojumâ. 20. Diemþçl supernovu un to atlieku spektros Ðo pârspriedumu apstiprina fluora novç- fluors pagaidâm nav konstatçts. rojumi planetârajos miglâjos. 1976. gadâ Ksi- Bet fluoru konstatçja citâs zvaigznçs – aovejs Liu (Xiao-wei Liu) Pekinas Universitâtç sarkanajos milþos. Tas izdevâs Alainam Joris- planetârajâ miglâjâ NGC 4361 Kraukïa zvaig- senam (Alain Jorissen) Briseles Brîvajâ univer- znâjâ konstatçja daudz fluora. Ðâ miglâja pirm- sitâtç. Vienlaikus arî divi Teksasas Universi- sâkums, jâdomâ, bija vienas divu Saules masu tâtes astronomi – Deivids Lamberts (David L. zvaigzne. Bija jau atrastas vairâkas samçrâ Lambert) un Verns Smits (Verne V. Smith), mazas pusotras lîdz èetras Saules masas og- analizçjot milþu zvaigþòu spektrus, pamanîja lekïa zvaigznes ar ievçrojamu fluora daudzu- tajos fluorûdeòraþa (HF) lîniju ðo zvaigþòu mu to apvalkos. Turpretî 2001. gadâ Dþeima spektra infrasarkanajâ daïâ. Fluoru konstatçja Heibergera (Jaime L. Highberger) ar lîdzstrâd- vçl 65 milþu zvaigznçs. Daïa no tâm bija niekiem no Arizonas daudz mazâku fluora parastie milþi, piemçram, K tipa zvaigzne daudzumu atrada tikko topoðajâ Olas plane- Arkturs un M tipa zvaigzne Miraks, kurâs târajâ miglâjâ, kas cçlies no zvaigznes ar ma- fluora daudzums ðíita apmçram tâds pats kâ su, kura vairâk nekâ septiòas reizes lielâka Saulç. Pârsteigumu sagâdâja oglekïa zvaig- par Saules masu. znes – tâm bija lîdz 65 reizes vairâk fluora Ir vçl viens fluora avotu meklçjumu vir- nekâ Saulç. Acîmredzot tajâs fluors ìenerçjas ziens. Dþordþs Minets (Georges Meynet) no ïoti aktîvi. Te iespçjami divi atomkodolu reak- Þençvas observatorijas un Marsels Arnolds cijas procesi: vispirms ðo zvaigþòu ârçjâ èaulâ (Marcel Arnould) no Briseles Brîvâs univer- rit parastais CNO cikls, kur ûdeòradis pârvçr- sitâtes ierosinâja fluoru meklçt Volfa–Raijç ðas hçlijâ, un ogleklis, slâpeklis un skâbeklis zvaigznçs. Tâs rodas, izpleðoties O klases ðo procesu katalizç. Bet zvaigznes dziïâkâ zvaigznçm, kad to atdzesçtâ virsma pârtop apvalkâ, kur ûdeòraþa degðanâ radies hçlijs par sarkano pârmilzi, lîdzîgu Antaresam. Paðas transformçjas ogleklî, ðî reakcija rit tik strauji, spoþâkâs O zvaigznes, kas veidojas no zvaig- ka hçlija èaula uzliesmo un iznes oglekli znçm ar masu, lielâku par 40 Saules masâm, zvaigznes ârpusç, pârvçrðot parasto milzi par ar ârkârtîgi intensîvo starojumu strauji aizmçþ oglekïa zvaigzni. Ðai procesâ lîdz zvaigznes savus ûdeòraþa apvalkus apkârtçjâ telpâ. Tad virsmai aizkïûst arî fluors, kas rodas, CNO atklâjas tie íîmiskie elementi, kas veidojuðies

20 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS zem aizsviestâ apvalka. Viens no tiem ir flu- metâlu un fluora daudzumu. Fluors varçtu bût ors, kas veidojas no N-14 analogi kâ sarka- bijis zvaigznçs ar mazâku metâlu daudzumu. najos milþos. Volfa–Raijç zvaigþòu gadîjumâ Tieðâm, 2003. gadâ Astrofizikas þurnâlâ radîtais zvaigznes vçjð ir tik intensîvs, ka aiz- (“The Astrophysical Journal”) publicçta ziòa nes fluoru droðîbâ – pasaules telpâ. Aprçíini par HF spektra lînijas atraðanu ar metâlu na- râda, ka Volfa–Raijç zvaigznes varçtu dot lîdz bagâs zvaigznçs. Lîdz ar to veidojas secinâ- 70 reiþu vairâk fluora, nekâ tas ir Saulç. Diem- jums, ka fluors rodas galvenokârt lielas masas þçl fluora spektrâlâs lînijas pie Volfa–Raijç zvaigznçs, vai nu tâm eksplodçjot un izsvieþot zvaigznçm pagaidâm gan nav novçrotas. fluoru cauri apvalka neonam, vai arî kodol- Fluora raðanâs varçtu arî bût saistîta ar reakcijâs Volfa–Raijç zvaigznçs. Sarkano milþu Galaktikas agrînâs dzîves posmu, kad lîdz ieguldîjums fluora ìenerâcijas procesos tomçr Galaktikas halo nonâca zvaigznes ar daþâdu ðíiet mazâks. D

JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ

Asteroîds vai komçta? Astronomi turpina diskusijas par nesen atklâto nelielo (2 m ðíçrsgriezumâ) Saules sistçmas íermeni, kas sâkumâ ðíita esam asteroîds. To pamanîja 1979. gadâ kâ zvaigznei lîdzîgu punktu, un tas ieguva nosaukumu 133P/Elst Pizarro, atbilstoði pçtniekiem, kuri to novçroja arî vçlâk. Tie bija Gvido Pizarro (Guido Pizarro) Eiropas Dienvidu observatorijâ un Çriks Elsts (Erick Elst) Beïìijas Karaliskajâ observatorijâ. Ðis asteroîds bija 18. zvaigþòlieluma objekts, bet ar vâju asti. Tâpçc Ç. Elsts klasificçja to kâ komçtu. Taèu nav skaidrs, kâ komçta, radusies Saules sistçmas ârmalâ, var iekïauties asteroîdu joslâ, kur to atrada. Jaunâ asteroîda apriòíoðanas laiks tika aprçíinâts 5,6 gadus ilgs. Tâpçc Imre Tots (Imre Toth) no Konkoli observatorijas Ungârijâ izteica domu, ka dîvainâ objekta aste ir radusies kâdas sadursmes iespaidâ, kad triecienâ tika izsviests noteikts asteroîda putekïu daudzums. Aste pavâjinâjâs pakâpeniski, kas lika domât, ka tâs parâdîðanâs nav gadîjuma efekts, bet saistîts ar asteroîda paða uzbûvi. Drîzâk, kâ izteikuðies Havajas Universitâtes astronomi, te ir darîðana ar kâdas vecas komçtas kodolu, kam vçl saglabâjuðies neiztvaikojuði ledus gabali. Tomçr, òemot vçrâ 133P/ Elst-Pizarro orbîtas atraðanos asteroîdu joslâ, Rièards P. Binzels (Richard P. Binzel) no Masaèûsetsas Tehnoloìiskâ institûta ieteica klasificçt ðo objektu kâ aktivçtu asteroîdu. Bet tâdâ gadîjumâ, kâ domâ astronoms Henrijs Hsî (Henry Hsieh), asteroîdu joslâ jâbût vçl daudz ðâdu íermeòu. N. C.

Sveicam “Aptaujas’2002” dalîbniekus Arnoldu Fugalicki no Liepâjas, Nelliju Ðâvçju no Valmieras un Jâni Centi Zeltiòu no Jûrmalas, kuri 2003. gada 12. marta redakcijas kolçìijas sçdç izlozç laimçjuði “Zvaigþòotâs Debess” abonementu 2004. gadam. Redakcijas kolçìija

21 KOSMOSA PÇTNIECÎBA UN APGÛÐANA

MÂRTIÒÐ SUDÂRS “COLUMBIA” TRAÌÇDIJA. IZMEKLÇÐANAS REZULTÂTI UN “SPACE SHUTTLE” NÂKOTNE

Bija nepiecieðami apmçram astoòi mçne- Visticamâk, ka nâkamâ misija, ko veiks kos- ði kopð “Columbia” traìçdijas, lai pabeigtu moplâns “Atlantis”, notiks 2004. gada oktobrî izmeklçðanu un spriestu par “Space Shuttle” vai arî novembrî (raksta tapðanas laikâ tas vçl nâkotni. (“Columbia” traìçdijas aprakstu sk. nebija apstiprinâts). Tas atkarîgs, kâ veiksies ZvD 2003. g. vasaras un rudens numuros). ar daþâdu droðîbas pasâkumu ievieðanu. Ðâ gada augustâ “Columbia” Izmeklçðanas Mazliet sîkâk par izmeklçðanas komisijas komisija (Columbia Accident Investigation paveikto un rekomendâcijâm. Bord – CAIB) pabeidza un iesniedza NASA Pçc atlûzu savâkðanas, video un mutisko administrâcijai 248 lappuðu biezu atskaiti par liecîbu, kâ arî telemetrijas datu analîzes iz- izmeklçðanas ekspertu paveikto. meklçðanas komisija no iespçjamajiem avâ- NASA lçmums. 8. septembra vakarâ (pçc rijas cçloòiem îpaði pievçrsa uzmanîbu tieði Latvijas laika) NASA pârstâvji pçc iepazîðanâs siltumizolâcijas slâòa putu gabala sadursmei ar izmeklçðanas atskaiti paziòoja par “Space ar “Columbia” kreisâ spârna priekðçjo daïu. Shuttle” lidojumu atjaunoðanu, òemot vçrâ Tika izskatîti arî daþâdi citi iespçjamie avâri- CAIB ieteikumus. Kâ teica viens no pârstâv- jas iemesli (kosmiskâ sadursme, pirotehnis- jiem, ðoreiz “Space Shuttle” lidojumu grafikâ ko starta paâtrinâtâju atdalîðanas sistçmas kïû- termiòi vairs nebûs svarîgâki par lidojuma da, datora kïûda u. c.). Jebkurâ gadîjumâ tra- droðîbu. Nekas netiks sasteigts tikai tâdçï, lai ìçdiju, t. i., “Columbia” konstrukcijas sadalî- palaistu kosmosa kuìi paredzçtajâ datumâ. ðanos, var izraisît tikai defekts konstrukcijâ jau iepriekð vai nepareizas lidojuma vadîbas komandas. Izmeklçðanâ apstiprinâjâs pirmais variants, ko izraisîja sadursme ar jau iepriekð pieminçto ârçjâs degvielas tvertnes siltumizo- lâcijas slâòa gabalu. Ðis incidents tika pama- nîts jau otrajâ dienâ pçc starta, rûpîgi anali- zçjot starta videoierakstu, taèu lîdz lidojuma administrâcijai daþâdu birokrâtisku iemeslu dçï ðis inþenieru brîdinâjums nemaz nenonâ- ca. Lidojuma laikâ nekâdas novirzes no nor- mas netika novçrotas, izòemot vienu mazu nezinâmas izcelsmes elementu, kurð lidoja or- bîtâ nelielâ attâlumâ kopâ ar “Columbia”. Un Fotouzòçmums un struktûras attçls. Jau ðajâ vçl – lidojuma laikâ netika uzòemta neviena fotogrâfijâ redzams, ka ar kreiso spârnu kaut kas fotogrâfija ar pietiekamu izðíirtspçju, lai pa- noticis. manîtu bojâjumus (sk. att. 50. lpp.). 22 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS “Space Shuttle”, kas principâ ir universâls kosmosa kuìis jeb “Space truck” (kosmosa sma- gâ maðîna). Maza pilotçjama kosmosa kuìa priekðrocîbas bûtu tâ nelielâ masa, iespçja no- vietot nesçjraíetes augðdaïâ, tâdçjâdi dodot iespçju izglâbties, ja kaut kas notiek paðai ne- sçjraíetei. Un, protams, laiks, kurâ to var iz- strâdât, kâ arî izmaksas bûtu ievçrojami ma- zâkas. Turklât paðreizçjâs pieejamâs tehno- loìijas ïauj izstrâdât droðu un samçrâ lçtu ri- sinâjumu. To pierâda arî daþâdu privâtu kom- pâniju projekti, kas cînâs par X–balvu. Nâkamâs paaudzes lçtu kosmisko trans- portu nopietni varçtu attîstît ap 2020. gadu, kad tiks izstrâdâti hiperskaòas gaisa reaktî- Caurums, kas palika oglekïa panelî pçc pç- vie dzinçji, kas ievçrojami ietaupîtu degvielu dçjâ testa, protams, var izraisît katastrofu. ceïâ lîdz orbîtai. Pirms turpina “Space Shuttle” lidojumus, Izvirzîtâ versija par sadursmi ar putuplasta bûtu nepiecieðams veikt vairâkas nozîmîgas gabalu, kas izraisîja bojâjumus spârna priekðç- rekomendâcijas. Minçsim daþas no tâm. jâs daïas pârklâjumâ, tika pierâdîta un pârbau- Informâcijas apmaiòas struktûras uz- dîta, analizçjot lidojuma datus, veicot daþâdas laboðana. Ar to domâta informâcijas apmai- datorsimulâcijas, kâ arî situâcijas simulçðanu ar òas kârtîba starp speciâlistiem un amatper- reâlu eksperimentu. Eksperiments pierâdîja, ka sonâm, lai inþenieru ieteikumi vairs nepalik- ar gaisa plûsmu lîdz virsskaòas âtrumam paât- tu nepamanîti. rinâts siltumizolâcijas gabals spçj izdarît nopiet- Ârçjâs degvielas tvertnes paðreizçjâ sil- nus bojâjumus siltumaizsardzîbas plâksnîtçm un tumizolâcijas pârklâjuma nomaiòa ar ci- spârna priekðçjai daïai (sk. att. 50. lpp.). tu, kam nebûtu iespçjama fragmentu atdalî- No kurienes radies ðis siltumaizsardzîbas ðanâs un sadursme ar kosmosa kuìi. pârklâjuma gabals? Izmeklçðana pierâdîja, ka tas nâk no vietas, kur atrodas augðçjâ kron- ðteina stiprinâjums pie paðas degvielas tvertnes. Ar ârçjâs degvielas tvertnes siltumizolâ- cijas pârklâjumu, kâ jau rakstîts “ZvD” rakstâ par “Columbia” traìçdiju, arî iepriekð bija pro- blçmas. NASA pçc iepazîðanâs ar CAIB atskaiti un rekomendâcijâm nolçma uzlabot lidojumu droðîbu un “Space Shuttle” lidojumu programmu turpinât vismaz lîdz 2010. gadam, kamçr tiks izstrâdâts jaunas paaudzes kosmosa ku- ìis. Tomçr iespçjams, ka lîdz 2015. gadam tiks bûvçts jauna tipa pilotçjams kosmosa ku- ìis, kas bûs domâts tikai apkalpes transpor- tçðanai. Kravas var nogâdât kosmosâ ar pa- Remonta iespçjas ar automâtiskâm ierîcçm pie rastâm nesçjraíetçm, kâ arî ar palikuðajiem ISS stacijas. 23 Iespçja veikt remonta darbus orbîtâ. tu, lai “Space Shuttle” daþâdâs lidojuma fâzçs Nodroðinât kosmoplâna apkalpi, kâ arî staci- bûtu redzams no maksimâli daudziem skatu jas apkalpi ar nepiecieðamajiem instrumen- leòíiem (sk. att. 50. lpp.). tiem un materiâliem, lai varçtu labot daþâda Sensoru mçrîjumu pierakstu uzlabo- tipa termiskâ pârklâjuma bojâjumus. Kâ arî ðana un nosûtîðana uz Zemi. nodroðinât termiskâ pârklâjuma inspekciju, at- Pçclidojuma apskates uzlaboðana, pâr- rodoties orbîtâ. Ideâls variants bûtu automa- baudot visus mezglus, ieskaitot grûti pieeja- tizçta inspekcijas sistçma. mos. Termisko aizsardzîbas sistçmu uzlabo- Vçl viena rekomendâcija ir uzlabot per- ðana. Tai jâbût izturîgâkai pret ðâda tipa trie- sonâla kvalifikâciju, sakârtot un digitalizçt teh- cieniem, kâ arî jâuzlabo iekðçjâ konstrukcija, niskâs informâcijas datu banku, lai visa ie- lai bojâjumu gadîjumâ neizraisîtos jauna bo- vâktâ informâcija bûtu pieejama arî tâlâkâ nâ- jâjumu íçdes reakcija. kotnç. Glâbðanas iespçjas. “Columbia” apkal- 156 lappuðu garajâ NASA lçmumâ par pi bûtu iespçjams glâbt, priekðlaikus palai- “Space Shuttle” lidojumu atsâkðanu jau tiek þot orbîtâ kosmoplânu “Atlantis”. Tomçr sa- konkrçti rakstîts par specifiskiem tehniskiem steidzot misijas sagatavoðanu, tiek riskçts ar uzlabojumiem un procedûrâm, kâ uzlabot li- paðu “Atlantis” misiju. dojumu droðîbu pçc CAIB ieteikumiem. Citas apkalpes glâbðanas iespçjas. Ar to plânots arî uzlabot esoðâs metodes, lai bûtu Lçmumi paðâ NASA mainâs (informâcija tika iespçjams glâbt apkalpi praktiski jebkurâ li- apkopota 2003 g. beigâs), tâpçc CAIB izmeklçðanas dojuma fâzç, ja tas iespçjams. atskaiti un jaunâko NASA lçmumu par “Space Shut- Visu kritisko mezglu foto un video no- tle” lidojumu atsâkðanu skatiet interneta adresçs: vçroðana starta un misijas laikâ digitâlâ da- http://http://anon.nasa-global.speedera.net/ tu pieraksta formâtâ, lai iegûtie uzòçmumi bû- anon.nasa-global/CAIB/CAIB_medres_ full.pdf; tu pieejami kâ uz Zemes, tâ orbîtâ. Nepie- http://http://www.nasa.gov/pdf/49874 main_ cieðams palielinât novçroðanas kameru skai- RTF_08092003.pdf. D

JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ

NASA vairs neuzturçs HST. NASA izlçmusi apturçt visus lidojumus uz Habla kosmisko teleskopu (Hubble Space Telescope – HST), kas nepiecieðami tâ uzturçðanai darba kârtîbâ, tâdçjâdi jau 2007. vai 2008. gadâ HST beigs savu darbîbu. Tad NASA plâno palaist nelielu robotu, kas HST ievadîs Zemes atmosfçrâ tâ, lai tas nogrimtu okeânâ. Tomçr HST vieta ilgi nepaliks tukða – plânots, ka 2011. gadâ orbîtâ pacels jaunu, uzlabotu HST versiju, ko sauks par Dþeimsa Veba Kosmisko teleskopu (James Webb Space Telescope). I. Z.

24 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS LATVIJAS UNIVERSITÂTES MÂCÎBU SPÇKI

JÂNIS JANSONS ALMA VERONIKA JANSONE – 95

Laikam uzzinâjuði, ka viòu tâ sauca ìimenç. Grûti ir atrast kâdu no LU studçjoðajiem otrâs un treðâs paaudzes eksakto zinâtòu pârstâv- jiem, kuriem bûtu gâjuðas secen viòas mâtið- íâs rûpes – sirsnîgie mudinâjumi un reizçm arî ïoti asie, bet pelnîtie râjieni. Minçðu, piemçram, akadçmiíus J. Ekmani, O. Lielausi, J. Lielpçteri, P. Prokofjevu, A. Siliòu, E. I. Si- liòu, J. Stradiòu, zinâtòu doktorus A. Balklavu, J. Bçrziòu, V. Fricbergu, A. Gailîti, D. Milleru, K. Ðvarcu, I. Pïaviòu, O. Ðmitu, A. Ðternbergu, I. Vîtolu u. c. Viòa neðíiroja studentus, visiem palîdzçja un pulcinâja ap sevi. Îpaðas rûpes izrâdîja par materiâli nabadzîgâkiem un cietu- ðiem no dzîves netaisnîbas, bet bija principiâli stingra pret sliòíiem, nevîþâm, melîgiem un 1. att. Vecâkâ pasniedzçja Alma Jansone 1954. gadâ. pârlieku augstprâtîgiem. Tâ viòa izturçjâs pret visiem cilvçkiem. Alma Veronika piedzima lauksaimnieku Jâ- Latvijas Universitâtes (LU) ilggadçjâ vecâ- òa (1862–1919) un Marijas (dz. Andersone, kâ pasniedzçja Alma Veronika Jansone ir dau- 1872–1941) Rungu ìimenç Meþriju mâjâs dzu ievçrojamu un ierindas zinâtnieku, aka- Taurenes pagastâ netâlu no Dzçrbenes (Pie- dçmisko darbinieku, skolotâju, mediíu, in- balgas pusç, Cçsu rajonâ) kâ pçdçjâ no se- þenieru un citu lîdzcilvçku dzîves un fizikas ðiem bçrniem – “pedelîte” (sk. 2. att.). Ìi- skolotâja. Pagâjðgad Jâòos pçc vecâ kalendâ- menç vçl bija mâsa Olga – mirusi tikai gadi- ra, t. i., 6. jûlijâ, mçs pieminçjâm 95 gadus òu veca; brâlis Jânis – mâcîjâs Pçterpils Aug- kopð dzimðanas, kad sâkâs viòas grûtais, bet stâkajâ artilçrijas skolâ, pazuda Pilsoòu kara labiem darbiem piesâtinâtais dzîves gâjums. laikâ 1918. gadâ; brâlis Vilis – pabeidza Lat- Skaitot no LU pastâvçðanas sâkuma, viòa ir vijas Kara skolu, diençja armijâ, lielinieki ares- otrâ sieviete pçc Tajisas Putniòas (mâcîjusi no tçja Litenç 1941. gadâ un nomocîja cietumâ 1920. lîdz 1926. g.), kura ðo vispamatîgâko 1942. gadâ; mâsa Marta – pabeigusi LU Me- no dabas zinâtnçm ir mâcîjusi Latvijâ akadç- dicînas fakultâti, strâdâja par ginekoloìi, mi- miskâ lîmenî, un viena no pirmajâm, kuru LU rusi 1961. gadâ Talsos; mâsa Austra – pabei- sagatavoja par fiziíi ar maìistra grâdu. dza LU Matemâtikas un dabas zinâtòu fakul- Skolçni un studenti savstarpçjâs sarunâs vi- tâti, strâdâja par matemâtikas skolotâju Rç- òu bieþi vien dçvçja mîïâ vârdâ – “mammîte”. zeknç, 1941. gada 14. jûnijâ izsûtîta ar diviem

25 tîjis ar prâta spçjâm un zinâtkâri. Kaimiòu pagasta brâïi Kaudzîtes pat visu Rietumeiropu bija pârstaigâjuði izziòas dzîti, lai iegûtâs gud- rîbas skolotu citiem. Paðu Taurenes pagastâ arî netrûka runas vîru ar derîga sabiedriskâ darba segumu. Tçvs Jânis Runge bija viens no viòiem. Zinâja valodas, spçlçja klavieres, vadîja kori, iestudçja teâtra izrâdes un bija pagasta vecâkais vai viòa vietnieks. Sieva Mari- ja ðíendçjâs, kamdçï Vidzemç ir likums, ka mâjas manto vecâkais dçls, jo vîrs tikai pa pagastmâju vien dzîvo. Visas saimniecîbas rû- pes uz viòas kakla uzkrautas par mâjas dzîvi un 50 ha zemîti. Ja mâjas bûtu mantojis nâ- kamais brâlis Jçkabs, tad viòð gan bûtu bijis Meþriju 2. att. Jâòa un Marijas Rungu ìimene 1913. kârtîgs mâju saimnieks. Taèu Jçka- gadâ Meþriju dârzâ. Priekðpusç – jaunâkâ meita bam vajadzçja bûvçt aizsprostu un dzirnavas Alma Veronika, no kreisâs puses – Marta, no la- uz Gaujas, lai maltu miltus un putraimus, zâ- bâs – Austra; aizmugurç no kreisâs puses – dçli ìçtu dçïus un vçl veiktu “diðlera” jeb gald- Vilis un Jânis un tçva mâsa. nieka darbus. 1919. gadâ “sarkanâ terora” laikâ Veriòas tçvs tika arestçts kopâ ar vçl diviem Taure- bçrniem, mâti un vîra vecâkiem uz Sibîriju, nes pagasta runas vîriem. Iemesls – neesot atgriezâs dzimtenç 1961. gadâ, bet 1968. gadâ aizbçguði, kad vâcu karaspçks uz brîdi oku- mirusi Jelgavas slimnîcâ. pçjis pagasta teritoriju. Pat ar viòiem vâcu va- Veriòa (tâ viòu sauca mâjinieki) skolas gai- lodâ runâjuði, lai tie par daudz nepostîtu zem- tas sâka Dzçrbenes pagasta èetrklaðu skolâ. nieku saimniecîbas un izpestîtu no gûsta sa- Tur lielu ietekmi viòai deva progresîvais jau- vçjos cilvçkus. Taurenes muiþas barons vien- nais skolotâjs Jânis Curiks (vçlâk LU valodu mçr bija labvçlîgi noskaòots pret saviem bi- mâcîbspçks, 1898–1985). Jâteic, ka arî viòð juðajiem dzimtcilvçkiem. Viòa dçls apprecçja no èaklâs skolnieces A. V. Runges varbût kaut latvieti un kïuva parasts Latvijas pilsonis. ko mâcîjâs. Vasaru garajâs ganu gaitâs Veriòa Visiem taurenieðiem kâ ðausmîgs murgs un arî izrçíinâja visus nâkamâ mâcîbu gada arit- pârsteigums atnâca ziòa no Cçsîm, ka visi trîs mçtikas grâmatas uzdevumus un glîti sarakstî- arestçtie esot noðauti zem lielajâm eglçm bez ja burtnîcâs. Uz valodâm un citâm humânâm tiesas sprieduma. Mâte palika viena ar èet- zinîbâm talantîgais skolotâjs to rudeòos, sâko- riem bçrniem vecâs mâjâs uz 6. kategorijas ties mâcîbâm, âtri nojauta. Viòð palûdza ðîs bur- zemes. Tomçr viòa, kâ vairâkums piebaldzç- tnîcas caurskatîðanai, bet atdeva mâcîbu gada nu, neskatoties uz lielo trûkumu, mudinâja beigâs. Varbût tâ darîja, lai citi skolçni neiz- bçrnus mâcîties. Alma turpinâja izglîtîbu Dzçr- mantotu uzdevumu atrisinâjumus. Bet iespç- benes seðu klaðu skolâ, pçc tam Rîgas pilsçtas jams, ka tie viòam paðam aiztaupîja galvas lau- 4. vidusskolâ. Rîgâ visas trîs mâsas îrçja ista- zîðanu ar sirdij netuvâm lietâm. biòu pie kâdreiz slavenâs aktrises Daces Ak- Sâkotnçjos pamatus tieksmei izglîtoties Ve- mentiòas, kas bija nonâkusi bçdîgâ stâvoklî riòai deva ìimene un piebaldzçni ar savâm slimîbas dçï. tradîcijâm. Dieviòð bija iedalîjis viòiem trûcî- Rîgas 4. vidusskolâ tolaik mâcîja un mâ- gu un paugurainu zemîti, bet bagâtîgi apvel- cîjâs daudzi progresîvi noskaòoti cilvçki. Fi-

26 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS ziku pasniedza Cezars Serìis. Viòð pats bija beidzis Pçterpils Pedagoìisko institûtu un tur- pinâja studçt fiziku LU, lîdztekus strâdâjot arî par subasistentu Matemâtikas un dabas zinât- òu fakultâtes (MDZF) Fizikas institûtâ (FI) pie docenta Frièa Gulbja (1891–1956). Skolotâjs C. Serìis ne tikai mâcîja fiziku skolas kabi- netâ, bet arî bieþi veda skolçnus ekskursijâs uz daþâdiem tautsaimniecîbas uzòçmumiem, kuros tika izmantoti jaunâkie fizikas un tehnikas sasniegumi. Rîgas Pirmâs termoelektro- stacijas apmeklçjums izðíîra Almas likteni, jo viòa, neskatoties uz daudziem talantiem hu- mânâs zinîbâs un dziedâðanas jomâ, tomçr nolçma studçt fiziku. 1929. gada pavasarî ïo- ti sekmîgi pabeigusi vidusskolu, viòa rudenî iestâjâs LU MDZF. 4. att. A. Jansone ar A. Íeniòu 1960. gadâ vi- Alma Runge studijas pabeidza èetros ga- òa jubilejâ. dos. Lîdztekus aktîvi darbojâs sievieðu konven- tâ (studenðu biedrîbâ) “Varavîksne”. Tur ie- bût dzejniece Austra Dâle-Íeniòa. Ar viòu un stâjoties, viòai par “krustmâti” labprât piekrita viòas vîru Ati Íeniòu Alma uzturçja sirsnîgu draudzîbu lîdz dzejnieces un sabiedriskâ dar- binieka aizieðanai mûþîbâ (sk. 4. att.). Kon- ventâ bija stingri noteikumi. Toties notika daudzi meiteòu audzinâðanas, mâkslinieciskâs pað- darbîbas un izklaides pasâkumi. Tas deva lîdz- svaru grûtajâm fizikas studijâm un atraisîja stu- dentçm sieviðíîbu (sk. 3. att.). 1933. gadâ, vec. doc. F. Gulbja vadîbâ iz- strâdâjot un aizstâvot diplomdarbu par rentgenstaru absorbciju ogïskâbajâ gâzç, Alma Ve- ronika Runge (sk. 5. att.) ïoti sekmîgi pabeidza studijas ar matemâtikas zinâtòu kandidâ- ta grâdu (1939. gadâ pârdçvçja par maìistra grâdu). Pçc studijâm viòa sâka strâdât par fizikas skolotâju Rîgas 2. valsts arodskolâ, bet no 1934. gada augusta – Natâlijas Draudzi- òas ìimnâzijâ. Tur jau strâdâja Ludvigs Jansons (sk. ZvD, 1999. g. rudens, 29.–38. lpp.). Viòi kopâ, bet no 1935. gada Alma viena pati tur- pinâja veidot labu fizikas kabinetu ar daudziem uzskates lîdzekïiem un laboratorijas darbiem (sk. 6. att.). Arî kïuva par audzinâtâ- ju 1939. gada izlaiduma klasei, no kuras vairâ- kas skolnieces izvçlçjâs turpinât studçt fiziku. 3. att. Studente Alma Runge 1931. gadâ. No viòâm ievçrojamâkâ bija Elza Vçvere, vç- 27 gadâ LU FI asistentu L. Jansonu iesauca ob- ligâtajâ kara dienestâ. Ðajâ laikâ FI direktors F. Gulbis A. Jansoni pieòçma strâdât par asistenti. Viòa vadîja studentiem praktiskos darbus laboratorijâ (sk. 8. att.), turpinot strâdât N. Draudziòas ìimnâzijâ un Rîgas Galdniecî- bas tehnikumâ. 1939. gada 10. septembrî nâ- ca pasaulç meita Lîga, vçlâk arî fiziíe un sporta organizatore Rîgas Dîzeïu rûpnîcâ; 1941. gada 16. augustâ – meita Sarma, ilggadçja Universitâtes angïu valodas pasniedzçja; un 1944. gadâ – dçls Jânis, LU fiziíis kopð 1962. gada. Pirmajâ padomju okupâcijas gadâ viòa strâ- 5. att. Diplomande Alma Runge pie zinâtòu dâja arî LU sagatavoðanas kursos. Lielâs darba kandidâta darba eksperimentâlâs iekârtas ogïskâ- spçjas un sekmes skolotâjas darbâ bija par pa- bâs gâzes rentgenstaru absorbcijas îpaðîbu pçtî- matu rakstam ar nosaukumu “Zdravstvuij, Al- ðanai 1933. gadâ. ma Janovna” (krieviski) “Vissavienîbas Skolo- tâju Avîzç”. Ðis raksts slikti ietekmçja A. Jan- lâk LU fizikas profesore E. Krauliòa (sk. ZvD, sones turpmâkos skolotâjas darba apstâkïus vâ- 2003. g. pavasaris, 26.–35. lpp.). cu okupâcijas laikâ. Nelabvçïi un okupantu pa- Tajâ paðâ 1933. gadâ studijas fizikâ beidza kalpiòi to “bâza acîs”, kaut gan rakstâ bija ti- viòas studiju biedrs un draugs Ludvigs Jansons. kai godîgi pastâstîts par viòas paðaizliedzîgo 21. decembrî viòi apprecçjâs (sk. 7. att.). 1936. darbu skolâ, kas sâkâs jau 1933. gadâ. gada 2. augustâ ìimenei nâca pasaulç pirmais Pçc Rîgas atkârtotâs kriðanas padomju jûgâ dçls Mâris (m. 18.09.1997.) – vçlâkais LU fi- 1944. gada 13. oktobrî LU MDZF FI no darbi- zikas profesors un LZA akadçmiíis. 1937. niekiem bija palikuði tikai L. Jansons (1909–

7. att. Almas Runges un Ludviga Jansona kâ- zas 1933. gada 21. decembrî. No kreisâs puses – L. Jansona mâte Katrîne un mâsa Elza, aizmugurç – 6. att. N. Draudziòas vidusskolas fizikas sko- A. Runges mâsas Austras vîrs Jânis Aigars, diençjot lotâja Alma Jansone ar audzinâmo klasi 1937. gada flotç; no labâs puses – A. Runges brâlis Vilis Run- pavasarî. ge, Latvijas Armijas kapteinis, un mâte Marija.

28 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS skolâ. Tur apstâkïi bija skarbi: apkure nedar- bojâs, logi izsisti, iekârtas izvazâtas. Bieþi vien ziemâ telpu temperatûra pazeminâjâs zem 0 oC. Taèu, neraugoties uz to, abas jaunâs katedras: Teorçtiskâs un Eksperimentâlâs fizikas, atsâka darbîbu 1944. gada decembrî. Pçdçjai par vadîtâja vietas izpildîtâju tika ie- celts docents L. Jansons. Sâkâs Universitâtes beidzçju otrâs fiziíu paaudzes sagatavoðana (sk. 9. att.). Svarîgi bija iekârtot mâcîbu laboratorijas Vispârîgajam fizikas praktikumam. Ar to no- 8. att. Subasistente A. Jansone vada laborato- darbojâs A. Jansone un turpinâja visu savu riju darbus LU Fizikas institûtâ 1937./38. mâcîbu garo darba mûþu Universitâtç. Kad mâcîbu gadâ. darbs bija kaut cik sakârtots, viòi sâka arî nodarboties ar zinâtni, lai vadîtu studentiem kur- 1958), A. Apinis (1911–1994), J. Èudars (1910– sa un diplomdarbus, kâ arî celtu savu kvali- 1990), I. Everss (1908–1974), daþi laboranti fikâciju. Bet rudeòos veselu mçnesi kopâ ar un meistari. Pârçjie aizbçga no komunisma studentiem bija jâbrauc palîgâ kolhoziem no- rçga uz Rietumiem. Laboratoriju çka Kron- vâkt raþu (sk. 10. att.). valda bulvârî 4 bija sapostîta. Jaunâ Univer- Viens no izvçlçtajiem zinâtnes virzieniem sitâtes vadîba atkal pârdçvçja LU par Latvijas bija cietvielu fizika. Lai sâktu ar to nodarbo- Valsts universitâti (LVU) un lika turpinât 1940./ ties, viòi pçtîja îpaðîbas vienkârðâkâm kristâ- 41. m. g. iesâkto Fizikas un matemâtikas fa- liskâm struktûrâm. Par tâdâm izvçlçjâs sârmu kultâtes (FMF) veidoðanu. No 1944. gada 6. metâlu halogenîdus (NaCl, KCl u. c.). Tos va- decembra Alma Jansone tika pieòemta darbâ jadzçja iegût pçc iespçjas tîrâkus no piemai- FMF par asistenti [1]. sîjumiem kâ lielus monokristâlus vai arî ar Abi Jansoni neatlaidîgi strâdâja no agra rî- zinâmiem piejaukumiem noteiktâs koncentrâ- ta lîdz vçlam vakaram, lai jau ar jaunâ 1945. gada sâkumu varçtu atjaunot fizikas studijas. To viòi darîja, nevis lai izceltos jaunâs padomju varas priekðâ, bet gan ìimenç, skolâ un Uni- versitâtç ieaudzinâtâ dzimtenes patriotisma dçï. LU ìerbonî ierakstîtie vârdi “Zinâtnei un Tçv- zemei” bija dziïi iesakòojuðies viòu sirdîs. Viòi labi zinâja, ka bez jauniem un izglîtotiem cil- vçkiem nebûs iespçjams kaut kad atkal iegût Latvijai neatkarîbu un brîvîbu. Jansonu ìimenei bçrnus palîdzçja pieskatît un audzinât Olgastante (Olga Ðulcs, 1887– 1957), kura sâka pie mums dzîvot kopð 1943. 9. att. FMF fizikas diplomandi 1951. gadâ ar gada kâ ìimenes cilvçks un labais gariòð. Vi- saviem mâcîbu spçkiem. No kreisâs puses pirmajâ òa kopâ ar mazâkajiem bçrniem pat nesa no rindâ – vec. pasniedz. I. Everss, asistente E. Ozo- dzîvokïa Strçlnieku ielâ 13–27 uz netâlo fa- liòa, dekâns E. Papçdis, vec. pasniedzçji A. Jansone kultâtes çku Strçlnieku dârzâ pusdienas, lai un J. Eiduss, doc. L. Jansons, doc. J. Èudars un neatrautu A. un L. Jansonus no darba augst- asistents A. Okmanis. 29 saistot studentus zinâtniskajam darbam. Viens no ievçrojamâkajiem viòas studentiem Jânis Bogâns vçlâk kïuva par LVU Pusvadîtâju fizikas problçmu laboratorijas vecâko zinâtnis- ko lîdzstrâdnieku un eksperimentâli atklâja tuneïluminiscences parâdîbu jonu kristâlos. Jansonu ìimene kopâ ar J. Èudara (sk. ZvD, 2000. g. vasara, 69.–77. lpp.) ìimeni kopð 1945. gada îrçja vasarnîcu Jûrmalâ, Mel- luþos, Silu ielâ 28. Tâ bija kara laikâ izpostî- ta. Vîri saveda kârtîbâ çkai nozagtâs durvis un logus, bet elektrîbas padevi neatjaunoja, lai vasaras atpûtu tieðâ tuvumâ netraucçtu 10. att. Universitâtes studenti un darbinieki ru- elektromagnçtiskie lauki. Tur bçrni peldçjâs dens raþas novâkðanas talkâ kolhozâ 50. gadu sâ- jûrâ un dauzîjâs, lai viòiem nebûtu jâbrauc kumâ. Vidû – A. un L. Jansoni. vasarâs uz laukiem vergot kolhozos vai bojât smadzenes pionieru nometnçs. Jûrmalâ va- cijâs. Tâdçï kopâ ar studentiem monokristâ- rçja sâkt dzîvot tikai pçc Jâòiem, jo bçrniem lus vajadzçja izaudzçt speciâlâs krâsnîs, kuras skolâ katru gadu no 4. klases bija pârejas paði bûvçja un tajâs stundâm un pat dien- naktîm ilgi audzçja daþâda sastâva kristâlus. Pçc tam to îpaðîbas pçtîja ar elektriskâm un optiskâm metodçm. Tâ aizsâkâs jonu kristâ- lu fizikas virziens Latvijâ, kas izaudzinâja daudzus izcilus zinâtniekus un turpinâs vçl arî mûsdienâs. A. Jansone ïoti sekmîgi nolika zinâtòu kan- didâta minimuma eksâmenus un turpinâja pç- tîjumus, lai izstrâdâtu fizikas un matemâtikas zinâtòu kandidâta disertâciju. Viòai pieder viena no pirmajâm publikâcijâm Latvijâ par sâr- mu metâlu halogenîdiem [2]. Viòa arî vadîja fizikas studentiem pedagoìiskâs prakses vi- dusskolâs un pavasara skolu brîvlaikos orga- nizçja gadskârtçjâs republikâniskâs skolçnu fizikas olimpiâdes (sk. 11. att.). Neskatoties uz paðaizliedzîgo darbu, LVU marksistiski ïeòinistiskie staïinieði ar rektoru J. Jurgenu priekðgalâ radîja visâdus ðíçrðïus nekomunistiem. Sakarâ ar to, ka vîrs bija A. Jansones priekðnieks, viòa 1955. gadâ netika pârvçlçta pasniedzçjas amatâ un bija spiesta no 1. septembra pâriet strâdât uz Rî- gas Pedagoìisko institûtu. Tur viòa lasîja lek- 11. att. A. Jansones uzruna Latvijas skolçnu 4. fi- cijas fizikâ, vadîja Fizikas praktikumu un tur- zikas olimpiâdes atklâðanâ 1954. gada 27. martâ un pinâja arî nodarboties ar cietvielu fiziku, pie- 8. klaðu skolçnu sacensîbas zinâðanâs 28. martâ.

30 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS eksâmeni uz nâkamo klasi. Vecâki varçja at- kura atgriezâs no izsûtîjuma Sibîrijâ un tika pûsties tikai svçtdienâs (tad sestdienas bija pieòemta mûsu ìimenç, lai studçtu Universi- darbdienas) vai kâdu nedçïu atvaïinâjuma lai- tâtç. kâ jûlija mçneða sâkumâ. Jûlija otrajâ pusç A. Jansone vakaros sâka strâdât atjaunotâ sâkâs reflektantu piesaistîðana un pieteikða- Rîgas Politehniskâ institûta (RPI) sagatavoða- nâs studijâm Universitâtç un gatavoðanâs ie- nas kursos par fizikas pasniedzçju. Viòa arî or- stâjeksâmeniem. Augustâ notika reflektantu ganizçja vakara studiju plûsmu FMF, jo dau- pârbaudîðana, studentu uzòemðana un sagata- dzi skolu abiturienti netika uzòemti studçt die- voðanâs jaunajam mâcîbu gadam. Vçl bija arî niniekos LVU savas sociâlâs izcelsmes vai arî jâpabeidz kâds pçtîjums, zinâtniskais raksts nevarçja grûto dzîves apstâkïu dçï. Viòi bija vai mâcîbu grâmata. Blakus tam mammîte uz- spiesti strâdât. No 1967. gada 1. decembra lîdz òçmâs pamatrûpes par bçrnu paçdinâðanu, 1970. gada 1. septembrim vec. pasniedzçjai apmazgâðanu, samîlçðanu vai izrâðanu, bet A. Jansonei uzticçja FMF dekâna vietnieces tçvs – par sportoðanu. Olgastante nevarçja Jûr- pienâkumus darbâ ar vakara plûsmas studen- malâ dzîvot astmas dçï. tiem. Viòa vienmçr bija arî kuratore kâdai die- Pçckara laikâ klusajâ Melluþu apkârtnç at- nas studentu grupai (sk. 12. att.). pûtâs arî citi Universitâtes mâcîbspçki, piemç- A. Jansone daudz laika veltîja lekciju kon- ram, astronoms K. Ðteins, matemâtiíis N. Brâz- spektu un laboratorijas darbu aprakstu saga- ma, jaunie fiziíi J. Eiduss, A. Okmanis, tavoðanai un pavairoðanai [3–10]. Tie atvieg- O. Ðmits. Tad uz Jûrmalu brauca atpûsties no loja studentiem mâcîbas, jo trûka speciâlâs li- visas plaðâs PSRS zinâtnes centriem arî daudzi teratûras latvieðu valodâ. Daþi jaunâkie pa- akadçmiskie darbinieki, kuriem Melnâs jûras sniedzçji sâka slinkot – bieþi vien negatavoja subtropu klimats bija par karstu, piemçram, un nelasîja lekcijas, bet studentiem uzdeva Staïina prçmijas laureâts B. Lazarenko, akadç- paðiem sagatavoties no A. Jansones publicç- miíis A. Ðubòikovs, profesori F. Volkenðteins, tajiem lekciju konspektiem. A. Jansone ieviesa M. Volkenðteins, M. Kornfelds, A. Maksimovs, programmçtâs apmâcîbas elementus studen- V. Leviès, S. Suvorovs. Viòi bieþi viesojâs tu zinâðanu pârbaudei. Viòa arî bija lîdzauto- vasarnîcâ pie Jansoniem. Vispirms parasti azar- tiski izspçlçjâs volejbolu meþmalâ iekârtotajâ laukumâ. Pçc tam izpeldçjâs jûrâ un mielojâs ar A. Jansones pagatavotajâm pusdienâm vai vakariòâm, ilgi diskutçjot par zinâtnes un pe- dagoìijas jautâjumiem. Ja vçl arî J. Èudars sâ- ka spçlçt vijoli, tad dziesmâs âtri pagâja vasaras îsâ nakts. Pçc vîra doc. L. Jansona pçkðòâs nâves 1958. gada 12. maijâ un Rîgas Pedagoìiskâ institûta pievienoðanas LVU A. Jansone no 19. augusta atkal tika ieskaitîta darbâ Universitâ- tç par vecâko pasniedzçju FMF Vispârîgâs fizikas katedrâ. Smagie ìimenes apstâkïi vairs neïâva viòai daudz nodarboties ar zinâtni un izstrâdât zinâtòu kandidâta disertâciju lîdz ga- lam, kaut gan viòa bija spçjîgâka par daþu 12. att. Vec. pasniedzçja A. Jansone ar savas labu zinâtnieci. Bija jâpelna iztika èetriem audzinâmâs fiziíu pedagogu grupas studentiem bçrniem un arî mâsas Austras meitai Ainai, 1975. gada izlaidumâ. 31 bût kâds no mazmazbçrniem arî ies ðo inte- resanto, bet grûto fizikas skolotâja vai zinât- nieka dzîves ceïu. Tomçr ilgais, ïoti intensîvais garîgais darbs un daudzâs dzîves rûpes bija ietekmçjuðas A. Jansones fizisko veselîbu. Seviðíi pasliktinâ- jâs atmiòa. Varbût vaina jâuzòemas arî ârstiem. Ap 1980. gadu kâdâ pavasara atkuðòa dienâ, kad viòa nâca no darba un vçl arî nesa pâr- tikas iepirkumus, netâlu no mâjâm uz Dzir- navu ielas slîpâs un apledojuðâs ietves viòa paslîdçja, krita un pret vienas çkas ieejas kâp- nçm stipri sasita rokas apakðdelmu. Sâpes ne- mazinâjâs. Aizvedu viòu uz Rîgas 1. slimnîcas poliklîniku. Rentgenuzòçmums parâdîja viena kaula lûzumu. Ârsts ieìipsçja roku un ar atkârtotu rentgenuzòçmumu pârbaudîja kaula salikumu, atzîstot to par labu. Tomçr mam- mîtei pçc kaula saaugðanas roka turpinâja sâ- pçt. Ârsti konstatçja, ka kauls nav pareizi sa- 13. att. A. Jansone ar mazmeitu Neilu pçc 70 likts. Viòi piedâvâja vçlreiz pârlauzt ðo kaulu gadu jubilejas 1978. gada 7. jûlijâ. saauguma vietâ un salikt kopâ pareizi. Ðî ope- râcija bija jâdara vispârçjâs narkozes stâvok- lî. A. Jansone piekrita ârstu piedâvâjumam, re vairâkiem L. Jansona “Fizikas praktikuma” lai atbrîvotos no skaudrajâm sâpçm rokâ. mâcîbu grâmatas atkârtotiem un papildinâtiem Operâciju izdarîja Rîgas 2. slimnîcâ Ìimnas- izdevumiem [11, 12], kâ biedre piedalîjâs Vis- tikas ielâ. Kauls saauga pareizi un sâpes pâr- savienîbas Astronomijas un ìeodçzijas bied- gâja. Taèu jau otrajâ dienâ pçc operâcijas rîbas Rîgas filiâles darbîbâ. mammîte sûdzçjâs par stipru atmiòas paslik- 1978. gada 3. jûlijâ A. Jansone tika atbrî- tinâðanos. Viòa jau pirms operâcijas zinâja, vota no darba sakarâ ar aizieðanu pensijâ. Vi- òa nosvinçja kopâ ar bijuðajiem darba kolç- ìiem savu 70 dzîves un 45 darba gadu jubi- leju (sk. 13. att.). Tomçr A. Jansone vçl vai- râkus gadus turpinâja strâdât kâ stundu pa- sniedzçja, cik to atïâva likumdoðana. Lîdzte- kus viòa sâka aktîvi darboties Skolotâju nama Izglîtîbas darbinieku veterânu biedrîbâ. Tur piedalîjâs dziedâðanas ansamblî (sk. 14. att.). Palîdzçja mazbçrnu audzinâðanâ. A. Jansonei ir deviòi mazbçrni un tagad jau piecpadsmit mazmazbçrni. Divas mazmei- tas Maija Kokare un Aija Ozola (sk. 15. att.) izvçlçjâs vecâsmâtes profesiju un pabeidza 14. att. Skolotâju nama Izglîtîbas darbinieku ve- Universitâtes FMF – pirmâ kâ fizikas skolotâ- terânu ansamblis 1980. gadâ. Pirmâ no kreisâs – ja, bet otra kâ astronomijas speciâliste. Var- A. Jansone.

32 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS gatavotai fiziíu treðajai un ceturtajai paaudzei viòa paliks prâtâ kâ gâdîga skolotâja (sk. 16. att.) un kâ Latvijas izglîtîbas un tautas îsta patriote.

Vçres 1. Latvijas Valsts vçstures arhîvs, 7427. f., 13. apr., 679. l., 41. lp. 2. Jansone A. Svina piemaisîjumu ietekme uz KCl kristâlu aditîvo krâsojumu. – LVU Zin. Raksti, VIII sçj., 2. izl., 1956, 155.–159. lpp. 3. Jansone A. Vispârîgâ fizika. I. Mehânika. Lek- ciju konspekts. – R., LVU, 1964, 97 lpp. 4. Jansone A. Vispârîgâ fizika. II. Mehânika. Lek- ciju konspekts. – R., LVU, 1965, 68 lpp. 5. Jansone A. Metodiski norâdîjumi un darba programma vispârîgâs fizikas praktikumâ. I. Mehânika. – R., LVU, 1966, 24 lpp. 6. Jansone A. un Platacis J. Fizikâlo lielumu mçr- vienîbu sistçma. – R., LVU, 1966, 76 lpp. 7. Jansone A. Metodiski norâdîjumi un darba programma vispârîgâs fizikas praktikumâ. Op-

15. att. A. Jansone ar mazmeitu Aiju (pa kreisi) un Maiju savâ 60 gadu jubilejâ. ka reizçm tâ notiek pçc atraðanâs vispârçjâs anestçzijas stâvoklî, bet riskçja, kaut gan âr- sti par to nemaz nebrîdinâja. Diemþçl arî ðo- reiz viòai liktenis nebija labvçlîgs. Kopð apmçram 1983. gada A. Jansone sâ- ka stipri slimot, kaut gan visus daudzos peda- goga gadus nebija kavçjusi darbu slimoðanas dçï. Pat bçrni viòai nâca pasaulç îsi pirms mâ- cîbu gada sâkuma, lai netraucçtu darbu. Stâvoklis krasi pasliktinâjâs 1987. gada pa- vasarî, kad A. Jansone tika ievietota slimnî- câ. Divas dienas pçc 79 gadu dzimðanas dienas 8. augustâ pârstâja pulsçt viòas sirds. A. Jansone tika apbedîta Pirmajos Meþa kapos blakus vîram netâlu no “Baltajiem krustiem” un “Aktieru” kalniòa. Pavadîtâju pulkâ bija daudzi viòas skolnieki, studenti 16. att. Vecâkâ pasniedzçja Alma Jansone mâ- un darba biedri, kas dziïâ sirsnîbâ atcerçjâs ca Universitâtes ceturto fiziíu paaudzi 1978. gada viòas nesavtîgo dzîves devumu. Arî LU sa- jûnijâ. Visi att. no J. Jansona arhîva 33 tika. – R., LVU, 1967, 59 lpp. Otrais izlaidums 10. Jansone A. Fizikas vçstures un tâs metodoloìi- 1972, 88 lpp. Treðais izlaidums 1977, 93 lpp. jas jautâjumi. II. Molekulârfizika. – R., LVU, 8. Metodiski norâdîjumi un uzdevumi fizikâ LVU 1977, 80 lpp. reflektantiem. (4. nod., Optika – vec. pasn. A. 11. Jansons L. Fizikas praktikums. – R., LVI, tre- Jansone.) – R., LVU, 1972, 90 lpp. Otrais izlai- ðais, pârstrâdâtais izd., 1961, 469 lpp. dums 1973, 107 lpp. 12. Jansons L., Zambrâns A., Badûns A., Ginters 9. Jansone A. Fizikas vçstures un tâs metodoloìi- M., Jansone A. Fizikas praktikums. – R., “Zi- jas jautâjumi. I. Mehânika. – R., LVU, 1975, nâtne”, 1971, 485 lpp. Otrais, pârstrâdâtais iz- 89 lpp. devums, 1979, 504 lpp. D

ATMIÒAS PAR ALMU JANSONI

Alma Jansone – mana pirmâ fizikas skolotâja. Tas bija tâlajos 20. gs. trîsdesmitajos gados, kad N. Draudziòas ìimnâzijâ – meiteòu ìimnâzijâ – fizikas stundâ fizikas kabinetâ ienâca jauna, enerìiska skolotâja. Viòa aizrâva ar savu darbîgumu, stingrîbu, bet tai paðâ laikâ ar lielu labestîbu. Un tâ mçs tikâm ievadîtas fizikas pasaulç. Gâja gadi, karð, politiskas ambîcijas un liktenis bija lçmis, lai 1947. gadâ LVU iestâðanâs eksâme- nos atkal satieku savu skolotâju. Alma Jansone kâ labs sargeòìelis mani izvadîja cauri visiem pieciem studiju gadiem. Viòa – 1. laboratorijas saimniece – apkrauta ar neskaitâmiem pienâkumiem, vienmçr atrada laiku saviem studentiem. Ar viòu varçja runât ne tikai par mâcîbâm, bet uzmanîgi, ar lielu iejûtîbu viòa uzklausîja ikdienas bçdas, raduðâs problçmas. Tuvojâs mâcîbu beigas. Savu diplomdarbu strâdâju A. Jansones vadîbâ. Nevaru iedomâties darba vadîtâju, kas tik paðaizliedzîgi rûpçtos par saviem diplomandiem. Jebkurâ diennakts stundâ varçja gût padomu – birokrâtija te bija sveða. Ilgstoðâ mâcîbu procesâ attîstîjâs arî sirsnîga draudzîba. Tikpat draudzîga bija arî visa Jansonu ìi- mene. Izveidojâs tradîcija – satikðanâs Almâs viesmîlîgajâ Strçlnieku ielas dzîvoklî. Un tâ tas gâja daudzus gadus, kamçr apstâjâs sirds cilvçkam ar bagâtu un svçtîgu mûþu. Vai tas ir manas fizikas skolotâjas nopelns, ka arî es kïuvu fizikas skolotâja? Iespçjams. Rîgâ, 2003. gada rudenî Pensionâre Marija Lokmane

Mana Jansonkundze. Pirmâ tikðanâs skolâ – mana fizikas skolotâja; otra – augstskolâ pasniedzç- ja; treðâ – cilvçks ar milzîgu labestîbu, izpalîdzîbu un otra cilvçka izpratni. Tieði ðî treðâ tikðanâs manâ dzîvç ir daudz nozîmçjusi. Dzîves apstâkïu spiesta, zaudçjusi pamatu zem kâjâm, saòçmu Jansona kundzes atbalstu. Tas nozîmçja atgût pârliecîbu, ka nav neiespçjamas lietas, ka ir tikai jâsaòemas. Ðie vârdi netika teikti, garâm ejot, bet saprotot otru cilvçku, vçloties viòam palîdzçt. Ar ðo pirmo reizi nebeidzâs interese par notiekoðo. Var tikai apbrînot aizòemta cilvçka rûpes par to, kas notiek blakus. Nemaz nav tik daudz to cilvçku, kuri spçj dalîties ar citiem. A. Jansonei ðî îpaðîba piemita pilnîbâ. Viòas mâjas durvis man vienmçr bijuðas atvçrtas, un es vienmçr esmu jutusies tur gaidîta. Viòa vienmçr interesçjâs par manu ìimeni, kâ klâjas manai meitai. Neskatoties uz savu lielo aizòemtîbu gan augstskolâ, gan mâjâs, viòa atrada laiku mani apciemot, dalîties domâs, atrast padomu. Ar ðâdu cilvçku satiekoties un runâjoties, lietas kïuva vienkârðâkas un saprotamâkas. Ir grûti paust vârdos, ko gribçtos teikt. Viss bûtu par maz. Ir dziïa pateicîba sirdî un mûþîga pie- miòa prâtâ. Rîgâ, 2003. gada rudenî Pensionçtâ fizikas skolotâja Ilze Lîvmane 34 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS ATZIÒU CEÏI

IMANTS VILKS CILVÇKA ESÎBAS PAMATI MÛSDIENU ZINÂTNES SKATÎJUMÂ

Nav dieva debesîs, nav dieva dabâ, mi – tâ ir visa dzîve. Lielos jautâjumus var Ik mirkli daba pati mirst un dzimst, atrisinât, tikai dzîvojot.” [2]. Ir tikai cilvçks, cilvçci kas glabâ, Pagâjuðâ gadsimta priekðstati par Zemi, Vi- Ja nav vairs cilvçces, tad arî cilvçks ïimst. sumu un mûsu vietu tajâ vairs neatbilst îste- Ðos rûgtos, nesaudzîgas patiesîbas pilnos nîbai, tai realitâtei, ko atklâjuði un pie mûsu vârdus pagâjuðâ gadsimta sâkumâ uzrakstîja Jâ- kâjâm (zinâtnisko publikâciju veidâ) nolikuði nis Grots. Stâvoklis ir radikâli mainîjies. Jau- mûsdienu zinâtnieki: biologi, kosmologi, in- nâkâs zinâtnes atziòas mums devuðas jaunus formâcijas teorijas un datoru speciâlisti, fiziíi pasaules uzskata pamatus, ko ðodien daudzi un, visbeidzot, ârsti psihoterapeiti, kuriem jâ- nav ieraudzîjuði, bet Jânis Grots jau redzçja [1]: atvieglo sevi nezinoðo un nesaprotoðo cilvç- Ir vçl tik nâkotne, kas pieder jaunâm ìintîm. ku cieðanas [13]. Tâdçï mums bûs vajadzîgas Ak, laimîgie, kas vçl tik rîtdien dzims! vairâkas jaunas definîcijas. Tie pacels cilvçku uz atziòâm kâ klintîm, Viens no mûsdienu pasaules lielâkajiem Kad mûsu laikmets aizmirstîbâ grims. zinâtniekiem amerikâòu biologs Edvards Os- Ðajâ rakstâ mçìinâsim izveidot iepriekðç- borns Vilsons raksta: “Cauri paaudþu tûksto- jos þurnâlos izklâstîto zinâtnes atziòu kopsa- ðiem cilvçki dzîvoja un vairojâs bez jelkâdas vilkumu, ko mûsdienu domâjoðais cilvçks var vajadzîbas zinât, kâ strâdâ viòu smadzenes. likt pasaules uzskata pamatâ1. Mûsu sabied- Mîti un maldi, cilts identitâte un rituâli no- rîbas cilvçku vairâkumam ðîs pamatpatiesîbas droðinâja izdzîvoðanu vairâk nekâ objektîva nav zinâmas, daudzi tâs uzzina tikai tad, kad patiesîba. Ðâ iemesla dçï arî ðodien cilvçki vai- dzîve nodzîvota: “Tie ir tik nopietni jautâju- râk zina par saviem automobiïiem nekâ par mi, uz kuriem labâk vispâr neatbildçt, lai ne- savâm smadzençm. izliktos par pçdçjo muïíi. Nopietni jautâju- Zinâtniskâ apziòas izpratne vairâk bal- stâs uz empîriku, nevis uz filosofiju vai reli- ìiju. Ðî izpratne prasa ceïojumu smadzeòu 1 Eksaktâs zinâtnes pamatâ ir vienkârða pra- tumðajâ valstîbâ, atstâjot ârpusç jelkâdus ie- sîba – runât un rakstît tikai to, ko var pierâdît. Tas priekðçjus pieòçmumus. Kuìis, kas mûs atve- nozîmç, ka zinâtnç tiek runâts tikai par to, ko citi da lîdz ðodienai, bûs jâatstâj uz sçkïa un var neierobeþoti daudzas reizes pârbaudît. To sauc jâsadedzina.” [3]. par replikâcijas principu. Ja pârbaudîtâjs vienmçr Krievu zinâtnieks N. Berdjajevs par filoso- iegûst tos paðus rezultâtus, kurus aprakstîjis cits fiju rakstîja vârdus, kas visai precîzi raksturo pçtnieks vai atklâjçjs, tad zinâtnieki saka, ka tas stâvokli tâlaika (un nereti arî – ðodienas) filo- varçtu bût pareizi (atbilstoði paðreizçjâm zinâtnes sofijâ [4]: “Filozofiskâ apziòa ir mûþîgi saduï- iespçjâm un izpratnçm). Bez tam vçl eksaktâs zi- íota un aizplîvurota ar ðíietamu tieksmi uz nâtnes veido darba hipotçzes (minçjumus). Tâs var zinâtniskumu… Filozofijai nekâdâ gadîjumâ uzskatît par savdabîgu fonu, no kura tiek izkrista- nevajag bût zinâtnei. Nevar bût zinâtniska lizçtas atziòas, kas vçlâk tiek kanonizçtas. mâksla, morâle un reliìija.” [4], (34. lpp.). 35 Dosim atðíirîgu filosofijas definîciju: pietnâkajiem jautâjumiem (piem., 5.) ir atbil- Filosofija ir zinâðanu nozare, kas, balsto- dçts ðajâ rakstâ, izmantojot daþas evolûcijas ties uz eksaktâs zinâtnes atziòâm, pierâdîtiem un informâcijas teoriju atziòas. un pârbaudîtiem faktiem, ekstrapolç ðo zinâ- Informâcija. Rakstâ [5] devâm jaunu in- ðanu lauku un izveido globâlâkas izpratnes formâcijas definîciju: Informâcija ir fizikâlas par fizikâlâs pasaules2 un mûsu esîbu un jç- vides makroparametrs, matçrijas îpaðîbu un gu. Tâ kâ nereti ðîs izpratnes ir hipotçtiskas, dabas likumu kopa, kura gadîjuma notikumu filosofija ne vienmçr ir eksakto zinâtòu no- izpildîjumâ nosaka to, kas tajâ notiek. Infor- zare. Bet tas nenozîmç, ka filosofijâ mçs drîk- mâciju skaitliski raksturo ar aplûkojamâs fi- stam ignorçt vispârzinâmas patiesîbas. zikâlâs vides iespçjamâ stâvokïa mazvarbûtî- Par daþiem lieliem un svarîgiem cilvçces guma logaritmu: jautâjumiem angïu filosofs Bçrtrands Rasels I1= log2 1/P1. pagâjuðâ gadsimta piecdesmitajos gados rak- No definîcijas redzam, ka informâcija ir stîja, ka zinâtne uz tiem nespçj atbildçt [4]: fundamentâls Visuma vielas3 parametrs, no cil- 1. Vai pasaule sadalîta matçrijas un gara pa- vçka apziòas viedokïa – vissvarîgâkais. Infor- saulçs? mâcija nosaka cilvçka apziòas attîstîbu un 2. Vai pasaule ir vienota un vai tai ir kâds progresu4. mçríis? Informâcijas jaunrade. Informâcijas 3. Vai eksistç Dabas likumi vai arî mçs tiem jaunrade un tâs matemâtika jau aplûkota [5]. ticam tikai tâpçc, ka mûs raksturo kâda Dzîvâs bûtnes ir vienîgie mums zinâmie in- iedzimta kârtîbas mîlestîba? formâcijas jaunradîtâji. Kâ no bçrnu spçïu klu- 4. Vai cilvçks tieðâm ir oglekïa savienojumu cîðiem var salikt daþâdas figûras un celtnes, komplekss, kas atrodas uz mazas un ne- tâ arî mums ir it kâ uzdots atklât un izmçìi- nozîmîgas plançtas? nât iespçjamâs Visuma atomu un molekulu 5. Vai eksistç cçlais un zemiskais dzîvesveids kombinâcijas un to darbîbu. Izdomât un iz- vai arî visi dzîvesveidi ir vienâdi vçrtîgi? gatavot lietas, uzcelt mâjas, rakstît grâmatas Mçìinâsim noformulçt mûsdienu zinâtnes un radît mâkslas darbus. Radît, veidot, izkopt atbildes ne tikai uz minçtajiem jautâjumiem. emocijas un skaistumu un saòemt gandarîju- Netieðas atbildes uz ðiem jautâjumiem dotas mu un piepildîjumu. Uzcelt dievnamus un sa- [5], tâs parâda, ka daþi (piem., 1., 4.) jautâju- mi atspoguïo novecojuðus priekðstatus. Uz no- 3 Stingri òemot, informâcija ir arî fizikâlajos laukos. Piemçram, lûkojoties uz tâlâm galaktikâm, 2 Ðajâ definîcijâ neminam garîgo pasauli, jo to mçs patiesîbâ uztveram gaismu, kas izstarota pirms veido fizikâlajâ pasaulç – matçrijâ un tâs fizikâlajos vairâkiem miljardiem gadu. Ðî gaisma satur infor- laukos – ieliktâ informâcija. Piemçram, cilvçka mâciju par novçrojamo galaktiku attîstîbu, bet ðîs apziòu zinâtnieki uzskata par sareþìîtas un pat informâcijas iegûðanai mums tâ jâieraksta matçrijâ, pilnîbâ neizzinâtas, neizprastas programmas darbî- piemçram, uz fotoplates. Tâpat ir ar televîzijas bas rezultâtu. Informâcijas apstrâde – uztverðana, attçlu – to “nes” elektromagnçtiskais starojums, bet pârraide un glabâðana – bez fizikâlas vides nav ðîs informâcijas nolasîðanai mçs to ierakstâm uz novçrota. Vçl vairâk, fizikas likumi apgalvo, ka kineskopa ekrâna. Fizikâlie lauki nenoliedzami informâcijas ierakstîðanai nepiecieðama enerìija. satur informâciju, bet tâs nolasîðanai nepiecie- Tâ savukârt ir matçrijas eksistences forma. Îsi ðamas reìistrçðanas ierîces, tâtad – viela, matçrija. sakot, tâdas no matçrijas neatkarîgi eksistçjoðas 4 Par progresu sauksim apziòas izdzîvoðanai garîgâs pasaules zinâtnç nav. Nevar runât par derîgas informâcijas jaunradi un izplatîðanu aizvien matçrijas îpaðîbâm bez matçrijas. pieaugoðas komplicçtîbas apstâkïos.

36 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS òemt svçtumu. Un dabiskâ izlase – viens no nu fizikas un kosmoloìijas instrumenti. Vi- lielajiem Dabas likumiem – novçrtçs un izsi- òiem jâaizmirst tûkstoðiem gadu vecâs tra- jâs, saglabâs piemçroto un derîgo un iznîci- dîcijas un jâpieòem, ka mçs neesam speciâli, nâs nepiemçroto. Informâcijas jaunradi varam mçs pavisam neesam svarîgi lielajâ notiku- ieraudzît kâ cilvçces evolûcijas galveno uz- mu shçmâ.” devumu. Protams, mçs esam speciâli tâdâ nozîmç, Kaut arî fizikas un relativitâtes teorijas vie- ka mûsu parâdîðanâs un eksistences varbûtî- nâdojumi pieïauj5 laika virziena maiòu, mçs ba ir ïoti niecîga. Galvenais filosofiskais seci- Visumâ novçrojam globâlu vienvirziena pro- nâjums ir skaidrs – Universa milzîgie izmçri cesu – tâ ir vispârçja entropijas palielinâða- un mûsu unikalitâte neliecina par mûsu maz- nâs. Vçl mçs novçrojam ðâ procesa izòçmu- svarîgumu un maznozîmîgumu, bet – par maz- mu – lokâlu entropijas samazinâðanos, kas varbûtîgumu. Tâtad – par matçrijâ ieliktâs un izpauþas kâ informâcijas jaunrade. Ja mçs lai- mûsu jaunradîtâs informâcijas daudzumu (sk. ka ritumu jeb virzienu piesaistâm ðiem diviem formulu). procesiem, tad varam sacît, ka mûsu novçro- Jautâjumâ par evolûcijas neizbçgamîbu jumiem pieejamâ Visuma apgabalâ laika vir- daudzi zinâtnieki savos darbos [7–10] piedâvâ zienu nosaka vispârçja entropijas palielinâ- evolûcijas virzîbas skaidrojumu, saistot ener- ðanâs un lokâla informâcijas jaunrade. Tas no- ìijas plûsmu, ko nosaka otrais termodinamikas tiek pilnîgâ saskaòâ ar Dabas likumiem un likums, un matçrijas transformâciju, kas veido matçrijas îpaðîbâm. Varam sacît, ka Visuma evolûciju: attîstîba, jaunrade evolûcijâ vienmçr apgabalâ, kurâ mums gadîjies rasties un dzî- saistîta ar enerìijas izkliedi. Bet daþi biologi vot, ðie procesi – vispârçja entropijas palieli- nepieòem arî ðo izpratni: “Mums vçl joprojâm nâðanâs un lokâla tâs samazinâðanâs – parâ- jautâjums par virzoðo spçku paliek neatbildçts: dâs (gadîjuma notikumu izpildîjumâ!), patei- Kas ir tas, kas virza uz priekðu entropijas pa- coties Visuma vielâ un fizikâlajos laukos ie- lielinâjumu un dzîvo bûtòu attîstîbu? Fizikas liktajai informâcijai (formulas matçrijâ ielik- jçdzienu ievieðanu bioloìijâ mçs redzam kâ tâs informâcijas aprçíinâðanai sk. [5]). Kas ir leksikas maiòu, bet ne vairâk. Jaunrade, ðis ðîs informâcijas autors? Atbilde uz ðo jautâju- jçdziens labi pazîstams bioloìijâ, tiek aizvie- mu atrodas ârpus zinâtnei pieejamo novçro- tota ar ‘entropiju’, bet mums netiek doti jauni jumu telpas un laika. Mçs tikai varam sacît: novçrojumi vai eksperimenti.” [11]. iepriekðçjâ attîstîba. Redzam, ka nereti daþi speciâlisti nespçj Filosofiskie secinâjumi. Mûsu esîbas un pieòemt Dabas likumus tâdus, kâdi tie ir, bet informâcijas jaunrades filosofisko secinâjumu grib saòemt vçl kâdu specifisku redzamâs, vi- diapazons ir ïoti plaðs – sâkot ar mûsu maz- òu novçrotâs evolûcijas skaidrojumu6. Mçs pa- nozîmîguma konstatâciju (kâ sâkumâ citçtajâ liksim pie pieticîgâs atziòas: Dabas likumi jau Jâòa Grota dzejolî) lîdz domai, ka zinâtnes tâpçc ir likumi, ka to darbîba notiek neatka- novçrotâ evolûcija ir neizbçgama. Piemçram, rîgi no mûsu skaidroðanas vçlmçm un izprat- par maznozîmîgumu V. Stengers þurnâlâ nes grûtîbâm. Un cilvçka apziòas un esîbas “Free Iquiry” [6] raksta: “Tie, kuri sprieþ par veikto jaunradi mçs arî ieraudzîsim kâ objek- cilvçka dabu un stâvokli laikâ un telpâ, ne- tîvu Dabas likumu, kas gadîjuma notikumu drîkst vienkârði ignorçt to, ko râda mûsdie- izpildîjumâ nosaka, kâ viss notiek. Tad no-

5 Ja mçs ðajos vienâdojumos ievietojam laiku 6 Piemçram, Darvina laikabiedrs Lamarks dzîvo ar mînuszîmi, vienâdojumi apraksta to paðu fizi- bûtòu komplicçtîbas palielinâðanâs tendenci no- kâlo procesu, tikai pretçjâ virzienâ. sauca par dzîves spçku (the power of life) [10].

37 vçrojamo realitâti mçs ieraudzîsim kâ Visu- Mûsdienu bioloìija, evolûcijas teorija un in- ma vielâ, fizikâlajos laukos un Dabas liku- formâcijas teorija ir nâkuðas klajâ ar jaunâm mos ieliktâs informâcijas izpausmi. izpratnçm par to, kas ir çtikas un morâles li- Çtiskie secinâjumi. Çtiskie principi, kas kumi, kas ir atïauts un aizliegts, kas padara balstâs uz minçtajâm pçdçjos divdesmit ga- mûs par vergiem vai paceï debesîs. Çtikas un dos iegûtajâm zinâtnes atziòâm, visai stipri at- morâles likumi ir Dabas likumi, kas iegûti, iz- ðíiras no lîdz ðim lietotajiem pieòçmumiem prasti un noformulçti, cilvçces evolûciju aplû- par to avotu un bâzi. Atðíirîbâ no N. Berdja- kojot lielâ mçrogâ. Izrâdâs, ka visdziïâko gan- jeva izvirzîsim domu, ka mûsdienu mâkslai, darîjumu un piepildîjumu indivîdam sagâdâ ìe- morâlei un reliìijai jâbût zinâtniskâm tâdâ no- nçtiski mantoto limbisko vajadzîbu apmierinâ- zîmç, ka tâm jâbalstâs uz zinâtnes atklâto re- ðana [13]. Izrâdâs, ka nekâda privâtmâja vai alitâti un îstenîbu7. Berdjajeva izteikums “Ne- limuzîns nevar sagâdât tâdu piepildîjumu, kâ- var bût zinâtniska mâksla, morâle un reliìi- du var sagâdât evolûcijas lielâ mantojuma ap- ja” deklarç mâkslas un morâles atteikðanos gûðana un izmantoðana sevi zinoða, saprotoða no îstenîbas, no realitâtes un apzinâti izvçlç- cilvçka izpildîjumâ. Izrâdâs, ka jebkuras tik pla- tu iesoïoðanu vairâk vai mazâk izdomâtâ pa- ði reklamçtâs un piedâvâtâs seksuâlâs izklai- saulç. No otras puses, mums ir jâiemâcâs at- des un ‘mâkslas’ dod aptuveni 5–10% no tâs ðíirt daþus reliìijas izteikumus, kas nesakrît baudas, ko sniedz zîdîtâju evolûcijas ieliktâ un ar zinâtnes atziòâm, no lielajâm vispârcilvç- mûsu izkoptâ dziïâ pieíerðanâs un narkotis- ciskajâm vçrtîbâm [12]. Mûsdienu cilvçks ar kai atkarîbai lîdzîgâ mîlestîba saskarsmç ar ot- savu rîcîbu nereti pasaka, ka viòð ir atteicies ru, ar citiem8. Nemaz nerunâjot par limbisko ne tikai no pirmajâm (izteikumiem), bet arî smadzeòu izdalîto neirotransmiteru radîto fi- no otrajâm (vçrtîbâm). To, piemçram, apstip- zisko labsajûtu, veselîbu, dzîvesprieku, panâ- rina ne tikai visai pasaulei zinâmâ Bagdâdes kumiem un veiksmi lielâ laika mçrogâ. izlaupîðana pçc kara, bet arî mûsu paðu ilg- Izrâdâs, ka visdziïâko intelektuâlo un emo- stoði apgûtie ‘tikumi’ jeb padomju dzîves spç- cionâlo piepildîjumu indivîdam sagâdâ kaut les noteikumi, saskaòâ ar kuriem daudzi òç- vai daïçji apzinâta9 evolûcijas morâles likuma, ko varçja dabût. Un òem, kâ zinâms, vçl mu ievçroðana, saskaòâ ar kuriem atïauts10 tagad. Tâpçc, ka viòi nav noticçjuði valsts slu- viss, kas veicina cilvçces progresu, un aiz- dinâtajiem morâles principiem. Un droði vien liegts, neçtisks viss, kas to kavç11. Vislielâko ne tâdçï, ka paði sludinâtâji nereti tos neie- gandarîjumu un piepildîjumu indivîds saòem, vçro, bet gan tâdçï, ka tie neatbilst tam, kas ja viòam ir iespçja izveidot, ielikt savu iegul- îstenîbâ notiek. Bet varbût vçl precîzâk – tâ- dîjumu kopçjâ cilvçces gâjienâ. Novirzes no dçï, ka viòi nezina. ðîs rîcîbas ieraugâmas kâ traìiskas neizglîto-

7 Ðis nav vienkârðs jautâjums. No vienas puses, 8 Daudzu mûsdienu cilvçku attiecîbas veidojas mâkslas domas lidojumam jâbût pilnîgi brîvam. pçc sadzîvç valdoðâ priekðmetu un aparâtu lieto- No otras puses, ja mçs gribam izvairîties no nepie- ðanas principa: ja kaut kas sabojâjies vai labi ne- mçrotu, nezinoðu un sakropïotu indivîdu veidoða- strâdâ, tad to met ârâ un pçrk jaunu. Tâtad, ja nas, mâksla nedrîkst radît un izplatît izdzîvoðanai partneris nav “labs”, tad “iegâdâjas” nâkamo. Ðâda kaitîgu informâciju (piem., daþâdus izdomâjumus, savstarpçjo attiecîbu veidoðana to dalîbniekiem mâcîbas un izklaides, kas saòçmçjiem sagâdâ bau- dramatiski atòem ceïu uz priekðu, attîstîbu, jo du, bet kavç viòu attîstîbu un progresu) saskaòâ partneri vairs nemeklç vainu sevî un nemçìina ar paðreizçjâs zinâtnes priekðstatiem par to, kas sevi saprast un veidot, bet vainu saskata “iegâ- ir progresam un izdzîvoðanai kaitîgs. dâtajâ precç”.

38 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS tîbas sekas, par kuras pieïauðanu vai veido- un lietoto informâciju apziòa pati nepârtraukti ðanu sava atbildîba jâuzòemas tiem, kas zina novçro un izmanto. Tâ pati neizbçgami zina, kad vairâk, bet neko nedara, un arî tiem, kuri ar tâs saimnieks nav îsts (teiciens, ka Dievs visu redz, savu rîcîbu (piemçram, biznesu) piegâdâ sa- nav bez pamata). òçmçja progresam un izdzîvoðanai kaitîgu in- 10 Ðeit vietâ ir jautâjums, kas mums atïauj? Mums formâciju. Un arî tiem, kuri nezina, bet ir ap- atïauj vajadzîba pçc brîvîbas, vajadzîba pçc brîvas òçmuðies ðos procesus vadît. izvçles un attîstîbas. Vajadzîba un tiesîbas uz ceïu uz augðu un piepildîjumu. Bet, no otras puses, mums aizliedz apjausma par mûsu noþçlojamîbu, niecîbu un zemiskumu, kas nosoda mûs, liek mums 9 Daïçja var bût likumu apzinâðanâs (mçs nezi- ieraudzît, ka mçs neesam dzîves cienîgi. nâm un nevaram zinât visus likumus, saskaòâ ar 11 Indivîda dzîves un visas cilvçces vçsture ir kuriem notiek mûsu attîstîba), bet mums zinâmâs ðo likumu apzinâðanâs pçc tam. Vispirms mçs daïas izmantoðanai jâbût pilnîgai. Pretçjâ gadîjumâ rîkojamies saskaòâ ar lîdzðinçjâs kultûras gaitâ gandarîjuma un harmonijas vietâ ir juceklis, tukðu- veidotajiem priekðstatiem par to, kâ ir pareizi, bet ma un bezmçríîguma izjûta. Piekrâpt, piemânît pçc tam (diemþçl ne vienmçr!) uzzinâm, kâ vaja- var apkârtçjos cilvçkus, bet ne Dabas likumus: dzçja darît. Un maksâjam par to ar savâm sâpçm cilvçka apziòa ir galîgais automâts, kurâ ievietoto un bojâeju.

Literatûra Francisko, W.H. Freeman, 1980. 1. Grots J. “Atziòa”. Kopoti raksti – Liesma, Rî- 9. Brooks D.R. and Willey E.O. 2nd ed. “Evolu- ga, 1968. tion as Entropy” – Chicago: University of Chi- 2. Kairiðs V. “Kultûra” – Diena, 6.09.2003. cago Press, 1988. 3. Wilson E. O. “Consilience”. – New York, 1999. 10. Maze J. “Some Thoughts on the Replacement 4. Raòíis G. “Eksaktâ zinâtne kultûras vçsturç” – of ‘Divine Intervention’ in Irreversible Biologi- Liesma, Rîga, 1999. cal Change” – Department of Botany, Univer- 5. Vilks I. “Daþi Universa eshatoloìijas jeb tâlâs sity of British Columbia, Vancouver, B.C. nâkotnes jautâjumi” – ZvD., 2003. g. rudens, 11. Burkhard R.V. “The spirit of the system” – Cam- ziema. bridge, MA: Harvard University Press, 1977. 6. Stenger V. J. “Humanity in time and space”.– 12. Balklavs A. “Esamîbas bûtîba” – ZvD, 2000./ Free Inquiry, Spring 2001, v. 21, i. 2, p. 42. 2001. g. ziema. 7. Taborsky E. “Evolution of consciousness” – 13. Lûiss T., Amini F., Lenons R. “Mîlestîbas teori- BioSystems 51, 153–168, 1999. jas pamati” – Madris, Rîga, 2003 (tulk. no an- 8. Prigogine I. “From being to becoming” – San gïu val.). D

Kur var iegâdâties gadalaiku izdevumu “Zvaigþòotâ Debess”? Vislçtâk – apgâda “Mâcîbu grâmata” veikalos Rîgâ, LU galvenajâ çkâ Raiòa bulvârî 19 (1. stâvâ) un Katrînas dambî 6/8, kâ arî izdevniecîbas “Zinâtne” grâmatnîcâ Zinâtòu akadçmijas Augstceltnç. Jaunâkos numurus tirgo Rîgâ – Grâmatu nams “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvârî 24), Jâòa Rozes grâmatnîca (Kriðjâòa Barona ielâ 5), LU Akadçmiskâ grâmatnîca (Basteja bulvârî 12), karðu veikals “Jâòasçta” (Elizabetes ielâ 83/85), Rçriha grâmatu veikals (A. Èaka ielâ 50) u. c. Prasiet arî novadu grâmatnîcâs! Visçrtâk un lçtâk – abonçt. Uzziòas pa tâlr. 7325322. Redakcijas kolçìija

39 SKOLÂ

KÂRLIS BÇRZIÒÐ AR KOSMOLOÌIJU UZ TU: RELATIVITÂTES TEORIJA UN VISUMA ÌEOMETRIJA (Nobeigums. Sâkums 2002. gada pavasara laidienâ) Ïoti svarîgi ir relatîvistiskie laika izmaiòas klât izrâdâs, ka to intensitâte dilst nevis ap- eksperimentâlie apstiprinâjumi, kas pierâda, griezti proporcionâli attâluma kvadrâtam (kâ ka laiks nav invariants lielums, t. i., daþâdiem elektromagnçtiskâ lauka viïòu nestai ener- novçrotâjiem (daþâdâs kustîgâs koordinâðu ìijai), bet gan tikai attâluma pirmajai pakâpei atskaites sistçmâs) pulkstenis iet atðíirîgi, bet (tâtad daudz lçnâk!). Ðobrîd pasaulç tiek bû- katram, protams, pareizi. 1972. gadâ Heifels vçtas un plânotas vairâkas gravitâcijas viïòu (Haefele) un Kîtings (Keating) veica eksperi- novçroðanas eksperimentâlâs iekârtas, iespai- mentus ar atompulksteòu pârvietoðanu (sk. dîgâkâ no tâm ir 360 miljonus dolâru vçrtais att. 51. lpp.). Viòi izmantoja parastas starp- projekts ar nosaukumu LIGO (Laser Inter- kontinentâlo reisu lidmaðînas, lai veiktu pârli- ferometry Gravitational Wave Observatory – dojumus apkârt Zemei rietumu un austrumu Lâzeru interferometrijas gravitâcijas viïòu ob- virzienos. Tâ pirmo reizi eksperimentâli tika servatorija). Ir uzbûvçtas divas LIGO ekspe- pârbaudîts tâ saucamais dvîòu paradokss (tu- rimentâlâs iekârtas (sk. 15. att.), kas sastâv vâk par to sk. autora rakstu “Vai dvîòu pano ðíçrsotâm ïoti augsta vakuuma 4 km ga- radokss ir atrisinâts?” nâkamajâ “ZvD” nu- râm caurulçm, kurâs ar lâzeru interferomet- murâ), demonstrçjot relatîvistiskâs laika îpa- rijas metodi ïoti precîzi tiek mçrîts attâ- ðîbas. lums. Gravitâcijas viïòu iedarbîbâ attâlumam Mûsdienâs bûtiska praktiska nozîme ir arî starp masîviem íermeòiem ir atbilstoði jâsvâr- faktam, ka laiks rit daþâdi daþâdos gravitâcijas stâs, LIGO eksperimenta gadîjumâ meklçjamo potenciâlos. Interesanti, ka bez relatîvistiska- svârstîbu lielums bûs ar kârtu atoma kodola jâm korekcijâm, piemçram, nebûtu iespçjama tûkstoðdaïas! Visu gravitâcijas viïòu eksperi- mûsdienu satelîtnavigâcijas sistçmu darbîba. mentu galvenâ problçma ir no kopçjiem da- Relativitâtes teorijas praktiska izmantoðana ir tiem atskaitît lokâlâs seismiskas izcelsmes pilnîbâ ienâkusi mûsu ikdienâ! vibrâcijas un vispârçjâ gravitâcijas viïòu “jûrâ” Vçl viens bûtisks vispârîgâs relativitâtes atpazît noteikta rakstura svârstîbas spçcîgâ- paredzçjums ir gravitâcijas viïòu eksistence. kiem fenomeniem, tâdiem kâ netâliem neit- Gravitatîviem íermeòiem ieliecot laiktelpu, ronu zvaigzòu saplûðanas gadîjumiem. Ïoti tiem tajâ teorçtiski jârada arî viïòi, kas lîdzîgi liela nozîme bûs rûpîgai datu analîzei, at- kâ fotoni izplatâs ar âtrumu c, turklât tie pilnî- skaitot daudzkârt lielâko nerelatîvistiskas iz- bâ nemijiedarbojas ar elektromagnçtiskâm celsmes troksni. daïiòâm un to laukiem, bet pârklâjas ar citiem 1974. gadâ amerikâòu astrofiziíi Rasels gravitâcijas viïòiem, nezaudçjot savas globâlâs Alans Halss (Russell Alan Hulse; dz. 1950. g.) îpaðîbas. Lîdz ar to tie pârnes informâciju par un Dþozefs Hûtons Teilors (Joseph Hooton to radîðanas procesiem lielos attâlumos, tur- Taylor; dz. 1941. g.) atklâja binâro pulsâru

40 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 15. att. Livingstonâ atrodas viena no divâm ASV uzbûvçtajâm LIGO iekâr- tâm, kas paredzçta gravi- tâcijas viïòu meklçðanai. R. Dþonstona foto

1913+16 patlaban ir vis- labâk izpçtîtais ðâda veida objekts, par laimi, tagad ir zinâmi arî citi binâ- ri pulsâri, pagaidâm gan PSR 1913+16. No novçrojumiem izdevâs no- tikai PSR 1534+12 ir pietiekami novçrots, lai teikt daþâdus ðo neitronu zvaigþòu fizikâlos varçtu testçt relatîvistiskus efektus. Ðie binâro parametrus, kâ arî orbîtas elementus. Izrâdî- pulsâru novçrojumu dati ir lielâkais netieðais jâs, ka abas zvaigznes lçnâm tuvojas viena pierâdîjums gravitâcijas viïòu eksistencei, un otrai, samazinot sistçmas kopçjo enerìiju tieði par to vairs neðaubâs gandrîz neviens, jau- par tâdu daudzumu, kuram vajadzçtu tikt tâjums ir tikai, kad un kâ tie pirmo reizi tiks aiznestam prom gravitâcijas viïòu veidâ (sk. atklâti tieðos novçrojumos. 16. att.), turklât vispârîgâ relativitâtes teorija ir vienîgâ, kas to paredz. 1993. gadâ par ðo atklâjumu R. Halam un Dþ. Teiloram tika pieðíirta Nobela prçmija. Aprçíini liecina, ka ðâ pulsâra bâkveidîgais starojums precesijas kustîbas dçï lçnâm maina virzienu prom no mums, tâdçjâdi pçc apmçram 2020. gada tas diemþçl vairs nebûs novçrojams. Kaut arî PSR

16. att. Binârâ pulsâra PSR 1913+16 orbitâlâ perioda samazinâðanâs. Lîkne reprezentç vispâ- rîgâs relativitâtes teorçtiski aprçíinâto samazi- nâðanos, kas notiek, objektiem satuvinoties dçï gravitâcijas viïòu veidâ prom aiznestâs sistçmas enerìijas, bet punkti ir novçrojumu dati, kas iegûti laika posmâ no 1975. lîdz 2000. gadam novçro- jumos, kuri veikti ar 300 m Aresibo radiotele- skopu. Teilora un Veisberga 2000. gada attçls 41 Tâ tik tieðâm bûtu fundamentâla relativi- stantes telpâ, bet ne laikâ); bet λ, G un c ir tâtes teorijas sagrâve, ja pçkðòi izrâdîtos, ka attiecîgi vakuuma enerìijas, gravitâcijas un gravitâcijas viïòi neeksistçtu. Taèu raksta auto- gaismas âtruma fundamentâlas konstantes. ram ir grûti iztçloties ðâdu notikumu pavçr- Tagad aplûkosim Òûtona tuvinâjumâ pla- sienu, tâ vietâ viòð ir pârliecinâts, ka iepriekð- kanas telpas (k = 0) gadîjumam kosmoloìisku minçtie fakti (un tie, protams, nav vienîgie) (t. i., pietiekami lielu) sfçru ar râdiusu R, uz kalpo par pietiekamu pierâdîjumu vispârîgâs kuras atrodas kâda testa daïiòas ar masu m relativitâtes teorijas nozîmîguma apliecinâ- (pieòemam, ka ðî daïiòa pati nekustas, t. i., ðanai savâ lietojamîbas apgabalâ. tâs îpaðkustîba ir 0), izpleðas tikai pati telpa, un tas notiek ar âtrumu v. Tâtad ðîs daïiòas E mv2 EINÐTEINA VIENÂDOJUMU kinçtiskâ enerìija ir kin= ½ . Varam uzrak- π 3ρ ATRISINÂJUMI stît arî kopçjâs sfçras masas M = 4/3 R radîto gravitâcijas potenciâlo enerìiju Epot= –GMm/R. Tad sistçmas kopçjâ enerìija, òemot vçrâ Einðteins uzreiz pçc vispârîgâs relativitâtes vienâdojumus (34) un (35), ir: teorijas radîðanas saprata, ka tai ir liela nozîme arî Visuma fizikas aprakstîðanâ. Viòð uzrakstîja E = E +E = ½ m H 2R 2 – 4/3πG m R 2ρ = vispârîgu vienâdojumu, kas apraksta Visumu. kin pot = mR 2 (½H 2– 4/3πGρ). Tiesa, pats viòð meklçja tikai statisku ðâ vienâ- (52) dojuma atrisinâjumu. Mûsdienâs tas pat ðíiet neloìiski, jo ðâds risinâjums, kaut arî pastâv, Vispirms pieòemsim, ka sistçmas kopçjâ ir ïoti nestabils, bet tâda tolaik bija valdoðâ enerìija ir 0, t. i., ka sâkotnçjâ kinçtiskâ un pasaules uzbûves izpratne – nemainîgs Kos- potenciâlâ enerìija atrodas lîdzsvara stâvoklî. moss. Ðajâ rakstâ neaplûkosim paðus Einðtei- Tad telpas blîvumu, apzîmçjot ar ρ , varam na vienâdojumus, kas, uzrakstîti tenzoru for- c izteikt ar kosmoloìisku konstanðu palîdzîbu: mâ, kaut arî ne pârâk sareþìîti, tomçr prasa plaðâkas matemâtikas zinâðanas (dziïâk iein- 3H 2 U . (53) teresçti lasîtâji noteikti atradîs citus literatûras c 8SG avotus), tâ vietâ aplûkosim tâ atrisinâjumus Nosauksim to par kritisko blîvumu, t. i., ideâla ðíidruma gadîjumâ – Frîdmana vienâ- atbilstoðu lîdzsvara gadîjumam E = –E . Tas dojumus, kas veido tâ saucamo standarta kos- kin pot ir robeþgadîjums starp E < –E un E > –E . moloìijas modeli. Robertsona–Volkera metrikas kin pot kin pot ìeometrijai (t. i., ieliektai, plakanai vai izliektai Ja sistçmas sâkotnçjâ kinçtiskâ enerìija ir telpai) tos iespçjams uzrakstît ðâdâ formâ: maza, Ekin< –Epot, tad telpa izpletîsies palçni- p Oc 2 3H 2q nâti, kaut kur sasniedzot maksimâlos izmçrus, U 3 0 , (50) un pçc tam sâks atkal sarauties, beigâs kolap- 2 4SG 4SG c sçjot procesâ, kas pretçjs Lielajam Sprâdzie- kc 2 nam, pçc kura varçtu sekot jauna izpleðanâs 8SGU 3 Oc 2 3H 2 0 , (51) a 2 (cikliskais modelis). Savukârt, ja sâkotnçjâ sistçmas kinçtiskâ enerìija ir liela, tad telpa kur ρ un p ir vielas blîvums un spiediens turpinâs bezgalîgi izplesties. Arî aplûkotajâ (konkrçtâs to vçrtîbas ir atkarîgas no vielas robeþgadîjumâ telpa turpinâs bezgalîgi izples- stâvokïa vienâdojuma izvçles apskatâmajam ties, bet ar âtrumu, kas bezgalîbâ tiecas uz 0. modelim); k ir telpas liekumu definçjoðs para- Telpas izpleðanos vislabâk var raksturot ar metrs (–1, 0, +1); H un q ir attiecîgi Visuma izpleðanâs parametru, tâ evolûcijas piemçri izpleðanâs un paâtrinâjuma parametri (kon- katram no ðiem trim gadîjumiem ir aprçíinâti

42 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS attçlâ 51. lpp. To vieglâk ir saprast ar ðâdas gadu novçrojumu dati par paâtrinâtu Visuma analoìijas palîdzîbu. Zemes gravitâcijas laukâ kustîbu pârliecinoði liecina par pozitîvu tâs Ω augðup sviesta bumbiòa, ja tâs âtrums nav vçrtîbu ( Λ = 0,73±0,04), kuras fizikâlâ jçga pietiekami liels, atkarîbâ no sâkuma nosa- ir vakuuma spiediens, kas izpauþas kâ atgrû- cîjumiem, sasniegs maksimâlo augstumu un ðanâs starp telpas punktiem, tâtad pretçji gra- tad kritîs atpakaï. Savukârt, ja sâkotnçjais vitâcijai, kas rada pievilkðanos (starp daïiòâm âtrums bûtu pietiekami liels, tâ aizlidotu kos- ar masu). Novçrojumu dati liecina par plakanu mosâ. Pieòemot sâkuma impulsu par fiksçtu telpas ìeometriju (k = 0), bet, pateicoties kos- lielumu, redzams, ka tas, kurð no ðiem gadîju- moloìiskâs konstantes iedarbîbai, evolûcijas miem izpildîsies, ir atkarîgs no Visuma reâlâ grafikam ir tâds raksturs kâ izliektas telpas vidçjâ (telpai ir jâbût homogçnai) blîvuma ρ, gadîjumâ, t. i., telpa bezgalîgi izpletîsies. kas teorçtiski var bût attiecîgi lielâks, vienâds Lîdz ar to esam arî aplûkojuði Visuma vai mazâks par kritisko blîvumu. Ir izdevîgi telpas ìeometriskâs îpaðîbas, kas izriet no definçt bezdimensionâlu matçrijas vielisko vispârîgâs relativitâtes teorijas pamatiem. blîvuma parametru: Ω ρ/ρ m= c. (54) IZSKAÒAS VIETÂ Tagad visus trîs apskatîto telpas izpleðanâs scenâriju nosacîjumus var uzrakstît, izsakot ar Kaut arî neviens no lîdz ðim iegûtajiem parametra Ω vçrtîbu: Ω >1 (kad E < –E ), eksperimentâlajiem rezultâtiem nav pretru- m m kin pot nâ ar relativitâtes teoriju, tas nenozîmç, ka Ω = 1 (kad E = –E ) un Ω < 1 (kad E > –E ). m kin pot m kin pot tâ ir visaptveroða, it îpaði tas attiecas uz Atgriezîsimies pie Frîdmana vienâdojuma kvantu – mikropasauli, kur valda nenoteik- (51), kuru teorçtiski aplûkosim gadîjumam bez tîbas princips. Daudzi zinâtnieki, ieskaitot kosmoloìiskâs konstantes, t. i., λ = 0, izman- Einðteinu, ir mçìinâjuði radît tâ saucamo tojot (53) un (54), pârrakstâm to ðâdâ veidâ: TOE (Theory of Everything – angïu val. – kc 2 vispârîgâ teorija) fiziku, kaut arî pagaidâm :m 1 2 . (55) vçl bez vçrâ òemama galarezultâta. Iespç- aH jams, ka tâ ir tieði tâ saucamâ M-teorija, kas Tad ðajâ gadîjumâ kïûst acîmredzama vien- apvieno daþâdu dimensiju stîgu teorijas. Bet kârða likumsakarîba starp blîvuma parametru tas ir ârpus ðajâ rakstâ aplûkotâs tematikas. un telpas ìeometriju (sk. att. 51. lpp.): Vairâk par to varat lasît, piemçram, Stîvena Ω ⇒ m > 1 k > 0 (ieliekta telpas ìeometrija); Hokinga jaunajâ latvieðu valodâ tikko izdo- Ω = 1 ⇒ k = 0 (plakana telpas ìeometrija); tajâ grâmatâ “Visums rieksta èaumalâ” (Jâ- Ωm ⇒ m < 1 k < 0 (izliekta telpas ìeometrija). òa Rozes apgâds, 2003). Savukârt mçs sçri- Teorçtiski kosmoloìiskâ konstante varçtu jas AR KOSMOLOÌIJU UZ TU nâkamajâ bût gan pozitîva, gan negatîva. Taèu pçdçjo rakstâ apskatîsim inflâcijas teoriju. D

PIRMO REIZI “ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ”

Inese Dudareva – Rîgas Uzòçmçjdarbîbas koledþas fizikas un informâtikas pa- sniedzçja, beigusi Latvijas Universitâti fizikas specialitâtç (1994), maìistra grâds fizi- kâ (1996). 1998. gadâ Latvijas Universitâtç ieguvusi vidusskolas informâtikas skolo- tâja kvalifikâciju. Intereses – astronomija, zviedru valoda, ceïoðana un fotografçðana. 43 MÂRIS KRASTIÒÐ RÎGAS 31. ATKLÂTÂ SKOLÇNU ASTRONOMIJAS OLIMPIÂDE

2003. gada 25. un 26. aprîlî notika Rîgas teresei par jaunâkajiem astronomijas atklâju- 31. atklâtâ skolçnu astronomijas olimpiâde. To miem un sasniegumiem. J. Lîbeks otrajâ kârtâ organizçja Latvijas Universitâtes (LU) Astrono- ieguva 38 punktus no 40 iespçjamiem, bet mijas institûts, Tehniskâs jaunrades nams “An- J. Blûma un Tehniskâs jaunrades nama “An- nas 2”, Rîgas domes Izglîtîbas, jaunatnes un nas 2” pârstâvja Mârtiòa Priedola atbildes tika sporta departaments un Latvijas Astronomijas novçrtçtas ar 37 punktiem. 11.–12. klaðu gru- biedrîba. Olimpiâdç piedalîjâs 42 skolçni. pâ 39 punktus ieguva Liene Rieksts no Ieca- Lai jaunâko klaðu skolçni varçtu lîdzvçr- vas vidusskolas, bet 38 – I. Kaldre. tîgi cînîties par godalgotajâm vietâm, pirmo Kopvçrtçjumâ 9.–10. klaðu grupâ pârlie- reizi olimpiâdes vçsturç tâs dalîbnieki tika sa- cinoðu uzvaru ar 90 punktiem no 100 iespç- dalîti divâs grupâs – 9.–10. klaðu un 11.–12. jamiem izcînîja J. Lîbeks, otrajâ vietâ ar 83 klaðu grupâ. Pirmajâ kârtâ, kas notika LU Fi- punktiem ierindojâs J. Blûms, bet treðajâ – zikas un matemâtikas fakultâtes telpâs Zeïïu P. Òevodòièenko (79 punkti). Atzinîba tika ielâ 8, olimpiâdes dalîbnieki atbildçja uz 20 izteikta Rîgas 40. vidusskolas pârstâvim Alek- testa jautâjumiem, kâ arî risinâja piecus attie- sandram Gehsbargam (73 punkti). Otrâs kâr- cîgo klaðu grupas uzdevumus. Testâ ievçro- tas rezultâti nemainîja lîderu sarakstu arî 11.– jami labâki rezultâti bija 9.–10. klaðu grupas 12. klaðu grupâ, kur par uzvarçtâju ar 87 pun- skolçniem. Ðîs grupas pârstâvis Jânis Lîbeks ktiem kïuva I. Kaldre, bet otrajâ vietâ ar 76 no Tehniskâs jaunrades nama “Annas 2” ie- punktiem ierindojâs D. Stepanovs. Treðo vietu guva 9 punktus no 10 iespçjamiem. Viòð arî 11.–12. klaðu grupâ olimpiâdes rîkotâji nolç- saglabâja lîderpozîcijas pçc pirmâs kârtas, no- ma nepieðíirt, bet izteica atzinîbu Andrejam pelnot 52 punktus no 60. Otro un treðo vietu Deïmanam no Daugavpils Krievu liceja un ar 46 punktiem dalîja Jânis Blûms no Rîgas Matîsam Bauðíeniekam no Âgenskalna Valsts Ziemeïvalstu ìimnâzijas un Pâvels Òevodòi- ìimnâzijas (abiem pa 68 punktiem). Noslç- èenko no Rîgas Kultûru vidusskolas. Savukârt gumâ olimpiâdes uzvarçtâji un godalgoto vie- 11.–12. klaðu grupâ pirmajâ kârtâ vislabâk vei- tu ieguvçji saòçma diplomus un organizato- câs Âgenskalna Valsts ìimnâzijas pârstâvim ru sarûpçtâs balvas. Imantam Kaldrem (49 punkti) un Rîgas 13. vi- Visi skolçni, kuriem interesç astronomija, dusskolas pârstâvim Denisam Stepanovam (45 2004. gada pavasarî tiek aicinâti piedalîties punkti). Rîgas 32. atklâtajâ astronomijas olimpiâdç! Olimpiâdes otrâ kârta tradicionâli norisinâ- jâs Frîdriha Candera muzejâ, un skolçniem bi- OLIMPIÂDES UZDEVUMI ja jâatbild uz trim teorçtiskiem jautâjumiem par Saules sistçmu, Galaktiku un Visumu. Atbil- UN TO ATRISINÂJUMI des vçrtçja Dr. paed. Ilgonis Vilks, Iveta Mu- 1. (11.–12. klaðu grupas uzdevums) râne, Inga Zaèeste, Kârlis Bçrziòð, Dmitrijs Do- “Kâ tu domâ, kâds ir vislielâkais un vis- cenko un ðo rindu autors. 9.–10. klaðu grupas mazâkais iespçjamais piektdienu skaits uz skolçni izcçlâs ar precîzâkiem stâstîjumiem par mûsu kuìa februârî?” matrozim vaicâja kuìa atbilstoðajâm tçmâm, apliecinot, ka liela nozî- kapteinis, sçdçdams kâdâ Fidþi salu krodzi- me ir ne tikai grâmatâs izlasîtiem faktiem, bet òâ. Palîdziet matrozim atbildçt uz ðo jautâju- arî praktiskiem novçrojumiem un pastâvîgai in- mu!

44 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS Atrisinâjums. Ja garâ gada februâris, kurâ Deimosa, minimâlais izðíiramo Marsa virsmas ir 29 dienas, sâkas piektdienâ, tad tas arî bei- detaïu izmçrs ir vienâds ar = ⋅ α = dzas piektdienâ, un ðajâ mçnesî ir 5 piekt- d1 R1 1 206265 dienas. Citos gadîjumos februârî ir 4 piekt- = 23,5 ⋅ 10 3 ⋅ 60 206265 ≈ 7 km. dienas. Tas nozîmç, ka no Deimosa ar neapbru- Ja kuìis piektdienâs regulâri dodas ceïâ no Fidþi uz, piemçram, Kuka salâm, tas pa òotu aci Marsu var novçrot daudz detalizç- ceïam ðíçrso datuma maiòas lîniju, tâdçï katru tâk nekâ ar lielâkajiem optiskajiem telesko- nedçïu pçc kârtas ir divas piektdienas, jo, piem no Zemes. ðíçrsojot datuma maiòas lîniju no rietumiem uz austrumiem, viens un tas pats datums jâ- 3. (11.–12. klaðu grupas uzdevums) skaita divreiz. Tâdâ gadîjumâ februârî uz ku- Cik reiþu vidçji Marsa spoþums Zemes de- ìa ir 10 piektdienu. besîs opozîcijas laikâ ir lielâks nekâ tâ spo- Ja kuìis dodas atpakaï no Kuka salâm uz þums konjunkcijas laikâ? Plançtu orbîtas uz- Fidþi ceturtdienâs, tad dienu skaitîðanâ piekt- skatît par riòíveida! diena tiek izlaista, jo, ðíçrsojot datuma mai- Atrisinâjums. Gan konjunkcijas, gan opo- òas lîniju no austrumiem uz rietumiem, viens zîcijas laikâ pret Zemi ir pavçrsta visa apgais- datums jâizlaiþ. Tas nozîmç, ka februârî uz motâ Marsa puse, tâpçc ar fâzi saistîtos efek- kuìa var nebût nevienas piektdienas. tus var neòemt vçrâ. Ja plançtu orbîtas ir riòí- veida, tad Marsa virsmas apgaismojums visu laiku ir nemainîgs. Opozîcijas laikâ attâlums 2. (9.–10. klaðu grupas uzdevums) − Marsa ekspedîcijas astronauti plançtas vir- starp Marsu un Zemi ir vienâds ar a M aZ , bet konjunkcijas laikâ attâlums starp abâm smas izpçtes programmas ietvaros nolçma ap- + meklçt arî tâs pavadoni Deimosu. Paveroties plançtâm ir vienâds ar a M aZ . Saskaòâ ar uz Marsu, viòi bija pârsteigti par daudzajâm apgriezto kvadrâtu likumu Marsa spoþums Ze- ar neapbruòotu aci redzamajâm virsmas de- mes debesîs ir apgriezti proporcionâls attâlu- taïâm. Novçrtçjiet, vai no Deimosa ar neap- ma kvadrâtam no Marsa lîdz Zemei. Apzîmç- bruòotu aci Marsu var novçrot detalizçtâk nesim ar E 2 Marsa spoþumu opozîcijâ, bet ar kâ ar lielâkajiem optiskajiem teleskopiem no E 1 – Marsa spoþumu konjunkcijâ. Tâdâ ga- Zemes! Òemiet vçrâ, ka Zemes atmosfçra pa- dîjumâ sliktina izðíirtspçju lîdz 0,5"! Deimosa orbî- + 2 + 2 E 2 = ≈ a M aZ ÷ = ≈ 1,52 1÷ ≈ tas râdiuss ir 23,5·103 km, Marsa orbîtas lielâ ∆ ◊ ∆ ◊ 23,5 reizes E ∆ a − a ◊ ∆ 1,52 − 1 ◊ pusass ir 1,52 a. v. 1 « M Z ÿ « ÿ Atrisinâjums. Apzîmçsim attâlumu no Dei- jeb 3,43m zvaigþòlielumi. = ⋅ 3 mosa lîdz Marsam ar R1 23,5 10 km. Cilvç- α ≈ ′′ (9.–10. klaðu grupas uzdevums) ka acs izðíirtspçja ir vienâda ar 1 60 . No 4. Zemes Marsu vislabâk var novçrot tâ opozîciju Noteikt vismazâko iespçjamo Saules sistç- laikâ, kad attâlums starp abâm plançtâm ir vie- mas íermeòa apriòíoðanas periodu ap Sauli! = = ⋅ ⋅ 6 Neviens Saules sistçmas íer- nâds ar R 2 0,52 a. v. 0,52 149,6 10 km. Atrisinâjums. Novçrojot Marsu no Zemes, izðíirtspçja ir vie- menis nevar riòíot ap Sauli tuvâk par tâs re- α = ′′ dzamo virsmu. Tâdçjâdi íermeòa minimâlâs nâda ar 2 0,5 , bet minimâlais izðíiramo virsmas detaïu izmçrs ir vienâds ar orbîtas râdiuss ir vienâds ar Saules râdiusu: amin = ⋅ α = R~ . Izmantojot treðo Keplera likumu, ie- d2 R2 2 206265 = 6 gûstam minimâlo apriòíoðanas periodu = 0,52⋅149,6 ⋅10 ⋅ 0,5 206265≈ ≈ 190 km. 3/2 ≈ 6 6 3/2 Tmin = R~ (1,392·10 km/150·10 km) = Savukârt, skatoties ar neapbruòotu aci no = 8,94·10–4 gadu = 7h50m. 45 5. (11.–12. klaðu grupas uzdevums) Asteroîda Nr. 2101 Adonis lielâ pusass a = 1,8827 a. v., bet perihçlijâ tas pieskaras Zemes orbîtai. Adonis satuvojâs ar Zemi 1972. gada 25. aprîlî. Kad notika nâkamâ satuvoðanâs? Atrisinâjums. Saskaòâ ar treðo Keplera likumu asteroîda apriòíoðanas periods T a 3 2 2,5833 gadi. Ik pçc viena pilna ap- riòíojuma Adonis satuvojas ar Zemes orbîtu, bet mûsu plançta katru reizi atrodas citâ sa- sakiet tâ garumu! Uzskatît, ka visas galakti- vas orbîtas punktâ. Lai noteiktu Zemes un kas atrodas vienâ plaknç! Uzdevumu drîkst asteroîda Adonis nâkamo satuvoðanos, ir jâ- risinât, veicot mçrîjumus zîmçjumâ. atrod mazâs plançtas perioda daudzkârtnis, Atrisinâjums. Grafiski atliekot leòíus un kura vçrtîba ir tuva veselam skaitlim, t. i., Ze- attâlumus starp galaktikâm, redzams, ka sa- mes apriòíoðanas perioda daudzkârtnim. Iz- skaòâ ar uzdevuma nosacîjumiem no NGC râdâs, ka 12T ir vienâds ar 31 gadu. Tâtad 5253 tieði nevar nokïût M 82. Tas nozîmç, nâkamâ satuvoðanâs notika 2003. gada 25. ka kosmosa kuìim jâlido pa vienu no trim aprîlî. marðrutiem ar vienu pieturu. Lidojot caur NGC 247, ir jâmet pârâk liels lîkums, jo ðî ir 6. (9.–10. klaðu grupas uzdevums) vienîgâ galaktika, kas atrodas koordinâtu sis- Galaktikas NGC 5253 astronomi nolçma tçmas apakðçjâ pusplaknç, un ir acîmredza- apciemot slaveno sprâgstoðo galaktiku M 82, mi, ka ðis marðruts ir garâks par abiem pâ- taèu viòu kosmosa kuìis hipertelpâ nespçja rçjiem. Ja kosmosa kuìis lidotu caur Piena veikt lçcienus, kas garâki par 15 miljoniem Ceïu, tam bûtu jâveic 23,7 miljoni g. g. liels gaismas gadu. Starp katriem diviem lçcieniem attâlums. Lai aprçíinâtu attâlumu marðrutam kuìim bija jâpapildina degvielas krâjumi kâ- caur NGC 4395, var izmantot atbilstoða mç- dâ citâ galaktikâ. Kosmosa kuìa navigatoru roga zîmçjumu vai kosinusu teorçmu 2 2 2 rîcîbâ bija dati par vairâkâm galaktikâm, ku- ( a b c 2bc cos A ). Ðis marðruts ir ru koordinâtas izteiktas supergalaktiskajâ ko- visîsâkais, un tâ garums ir vienâds ar 23,44 ordinâtu sistçmâ (sk. tabulu). Ðajâ sistçmâ ob- miljoniem g. g. jekta atraðanâs vietu raksturo supergalaktiskais garums, ko mçra pa riòíi leòía vienî- 7. (11.–12. klaðu grupas uzdevums) bâs no 0° lîdz 360°, un attâlums no koordi- Meksikas pavadoòu novçroðanas observa- nâtu sistçmas centra. Koordinâtu sâkumpunkts torijâ 2003. gada 10. aprîlî tika pamanîts saka- atrodas Piena Ceïa galaktikâ, jo kartes sastâ- ru pavadonis “Telegate”, kurð pirms daþâm ne- dîjuði Piena Ceïa astronomi. Atrodiet visîsâ- dçïâm datorprogrammas kïûmes dçï bija ie- ko marðrutu no NGC 5253 lîdz M 82 un no- darbinâjis dzinçjus, pârgâjis no ìeostacionâras orbîtas uz eliptisku un sâcis rotçt ap savu asi. Galaktika Supergalaktiskais Attâlums Kopð tâ brîþa pavadonis vairs nereaìçja uz va- garums (°) (miljoni g. g.) dîbas signâliem no Zemes. Lai arî “Telegate” Piena Ceïð 0 0 nebija spoþs, tas no citiem pavadoòiem atðíî- NGC 5253 150 11,7 râs ar rotâcijas radîto specifisko mirgoðanu. Ie- NGC 247 276 8,1 priekð iegûta informâcija liecinâja, ka tâ orbî- NGC 4395 82 13,7 tas apogejs joprojâm bija ìeostacionârâs orbî- M 82 41 12,0 tas augstumâ un diennaktî pavadonis apriò-

46 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS íoja Zemi nepilnas divas reizes. 10. aprîlî tie- nas reizes, jo tad tieði 13. aprîlî plkst. 1h40m ir ði plkst. 2:00 pçc vietçjâ joslas laika tas izgâja pirmâ atkârtotâ “Telegate” novçroðanas reize. Pa- h m caur perigeju. Meksikas observatorijâ bija lab- vadoòa apriòíoðanas periods T p 14 20 jeb vçlîgi novçrojumu apstâkïi arî turpmâkâs nak- 51 600 s. tis, bet “Telegate” pavadoni izdevâs novçrot ti- Aprçíinâsim pavadoòa orbîtas lielo pus- kai 13. aprîlî. Tika konstatçts, ka tas perigejâ asi ap. Saskaòâ ar treðo Keplera likumu bija tieði plkst. 1:40 pçc vietçjâ joslas laika. 3 2 3 2 R g TZ R gT p Izmantojot jûsu rîcîbâ esoðo informâciju, no- ,una 3 | 29999,6 km. 3 2 p 2 sakiet pavadoòa orbîtas ekscentricitâti! Zemes a p T p TZ h m Eliptiskas orbîtas apogeja attâlumu, kas at- apriòíoðanas periods TZ = 23 56 , Zemes ma- 24 bilst “Telegate” ìeostacionârâs orbîtas râdi- sa MZ = 6·10 kg, gravitâcijas konstante G = 6,672·10–11 N·m2/kg2. usam, lielo pusasi un ekscentricitâti saista ðâda Atrisinâjums. Noteiksim pavadoòa “Tele- sakarîba: R g a p 1 e . Lîdz ar to “Telega- te” orbîtas ekscentricitâte gate” ìeostacionârâs orbîtas râdiusu Rg, kas saskaòâ ar uzdevuma nosacîjumiem atbilst pa- R g vadoòa eliptiskâs orbîtas apogejam. Ìeosta- e 1 | 0,408. a cionâra pavadoòa apriòíoðanas periods sa- p krît ar Zemes apriòíoðanas periodu. Orbîtâ uz pavadoni ar masu m darbojas centrbçdzes 8. (11.–12. klaðu grupas uzdevums) spçks Ar Kanâriju salâs esoðo Skandinâvijas op- 2 2 tisko teleskopu NOT 2003. gada 22. aprîlî mv 4S R gm F ma tika novçrota Lokâlâs grupas galaktika IC 342, c 2 , R g TZ kura atrodas attâlumâ D = 1,84 Mpc un ku- kas ir lîdzsvarâ ar gravitâcijas spçku ras absolûtais spoþums M = –20,2m. Astrono- GM m mi konstatçja, ka novçrojumu brîdî galakti- F Z kas redzamais spoþums bija m = 6,3m un tas g 2 . 2 R g atðíîrâs no iepriekðçjo novçrojumu datiem. No vienâdîbas Ðis fakts tika izskaidrots ar putekïu mâkoni, 2 kas, pârvietojoties mûsu Galaktikâ, uz kâdu 4S R gm GM Z m 2 2 iegûstam, ka laiku bija aizçnojis IC 342. Novçrtçjiet, par TZ R g cik procentiem ðis putekïu mâkonis bija sa- 2 mazinâjis IC 342 redzamo spoþumu! Vai va- GM T R 3 Z Z R | 42223,4 rat piedâvât kâdu alternatîvu hipotçzi, kas iz- g 2 un g km. 4S skaidrotu novçrojumu datus? Novçrtçsim pavadoòa paðreizçjo apriòío- Atrisinâjums. Galaktikas sâkotnçjais re- ðanas periodu. Atbilstoði uzdevuma nosacîju- dzamais spoþums bija vienâds ar miem tas ir mazâks par 24 stundâm, bet lie- m M 5 5 lg D lâks par 12 stundâm. Laika starpîba starp di- 1 20,2 5 5 lg 1,84 10 6 6,124m . viem nakts laikâ novçrotajiem perigejiem ir 71h40m. Lai apriòíoðanas periods bûtu mazâks Sâkotnçjâ un novçrojumu brîdî fiksçtâ spo- par 24 stundâm, pavadonim no 10. aprîïa lîdz þuma attiecîbu k aprçíina, izmantojot Pog- 13. aprîlim bûtu bijis jâveic vairâk nekâ trîs sona formulu. Saskaòâ ar to 0,4 m m apriòíojumi. Èetri apriòíojumi neder, jo tad k 10 2 1 | 0,85 . apriòíoðanas periods ir 17h55m un pavadonis Tas nozîmç, ka putekïu mâkonis bija sa- bûtu novçrots 12. aprîlî pirms plkst. 8h00m. Uz- mazinâjis IC 342 redzamo spoþumu par 15%. devuma nosacîjumiem atbilst piecas apriòíoða- Iespçjams, ka iepriekðçjo novçrojumu laikâ

47 galaktikâ spîdçja pârnova, kas vçlâk nodzi- varçja izraisît arî teleskopa kalibrâcijas kïûda sa, un lîdz ar to samazinâjâs arî IC 342 re- vai novçrojumu datu apstrâdes programmas dzamais spoþums. Spoþuma samazinâðanos kïûda. D

INESE DUDAREVA 7. STARPTAUTISKÂ ASTRONOMIJAS SKOLOTÂJU VASARAS SKOLA

Katru gadu kopð sçtas statusu. Uzplaukuma laikos Halle bija 1997. gada Latvijas as- Hâbsburgu impçrijas “naudas maiss”. 1477. tronomijas skolotâjiem gadâ pilsçtâ tika atklâta Monçtu palâta, jo ne- ir iespçja piedalîties tâlu bija sudraba raktuves, kur ieguva monç- Starptautiskajâs vasaras tâm nepiecieðamo rûdu. Hallç pirmo reizi Eiro- skolâs, ko organizç pâ tika izkalta lielâ sudraba monçta “pfunders”. Eiropas Astronomijas Îpaði izdevîga tâ bija tirgotâjiem, jo viòiem ne- mâcîðanas asociâcija vajadzçja vest lîdzi daudz sîku monçtu. Hal- (European Association les simbols joprojâm ir monçtu kalçju tornis of Astronomy Educati- (sk. 1. att.) – divpadsmitstûru Hasega cietok- on – EAAE). 2003. gadâ notika jau septîtâ va- snis, kas savulaik aizsargâja no ienaidnieku uz- saras skola – to organizçja EAAE kopâ ar Ins- brukumiem sâls tvaicçtavu un ostu. brukas Universitâti, Vînes Pedagoìisko insti- tûtu, Katalonijas Tehnisko universitâti. Man bija iespçja tajâ piedalîties, iegûstot Eiropas Kopie- nas programmas “SOCRATES” apakðprogram- mas “Comenius 2” stipendiju profesionâlâs pilnveides kursiem “Astronomijas pasnieg- ðana praktisku aktivitâðu veidâ” (Astro- nomy by means of Practical Activities). Vasaras skolas moto bija “Astronomija kalnos”, to noteica norises vieta – pilsçtiòa Al- pu kalnu pakâjç. Norises laiks – augusta pç- dçjâ nedçïa (24.–30. augusts).

HALL IN TIROLL 1. att. Monçtu kalçju tornis. Hall in Tiroll (13 000 iedzîvotâju) atrodas 10 km uz austrumiem no Insbrukas. Kâdreiz Pilsçtas senâ daïa joprojâm ir saglabâjusi ðî pilsçtiòa bija viens no ievçrojamâkajiem Eiro- viduslaiku elpu. Kalnainas ðauras ieliòas, baz- pas tirdzniecîbas centriem. XIII gadsimta sâ- nîcas un èetri klosteri vecajâ pilsçtas daïâ. Hal- kumâ tâs apkaimç ieguva sâli pazemes sâls le bija garîgais un arî muzikâlais Tiroles centrs. raktuvçs. Te izveidojâs tirdzniecîbas un pâr- 1772. gadâ ðeit viesojies Mocarts, kurð spçlç- krauðanas punkts, kurð 1303. gadâ ieguva pil- ja uz Klostera baznîcas çrìelçm.

48 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 5. att. Saules koronas masas izvirdums. SOHO (ESA) LASCO C2/C3 uzòçmums

7. att. Saules uzliesmojuma shçma mîkstajâ rentgenstarojumâ, uzòemts no Joko (Yohkoh) pava- doòa. Labajâ pusç ar kontûrâm ir parâdîti cietâ rentgenstarojuma avoti. Shematiski iezîmçtas arî mag- nçtiskâ lauka lînijas. Yohkoh (ISAS) attçls

Sk. A. Vaivada rakstu “Pârsaiste kosmiskajâ telpâ”. 49 Ï Sadursmes tests. Ar speciâlu slâpekïa lielgabalu pret spârna priekðçjâs daïas modeli tiek izðauta atlûza no ârçjâs degvielas tvertnes siltum- aizsardzîbas izolâcijas pârklâjuma. Í Siltumizolâcijas putu gabala lidojuma un sadursmes trajektorija. Ð Sekoðanas un filmçðanas kameras Kenedija kosmodromâ.

Sk. M. Sudâra rakstu ““Columbia” traìçdija. Izmeklçðanas rezultâti un “Space Shuttle” nâkotne”.

50 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS Viens pirmajiem un interesantâkajiem relatîvistiskâ laika eksperimentiem tika veikts 1972. gadâ, kad Heifels un Kîtings, uzstâdot atompulksteòus parastâs komerciâlâs lidma- ðînâs, salîdzinâja to râdîjumus ar nekustîgu pulksteni uz Zemes. Iegûtie rezultâti kïûdas robeþâs labi sakrita ar relativitâtes teorijas pare- dzçtajâm vçrtîbâm.

Daþâdu kosmoloìisku Visuma modeïu izpleðanâs parametra a evolûcija laikâ. Aprçíini veikti Habla konstantes vçrtîbai H = 71 km s-1 Mpc-1, pieòemot, ka kosmoloìiskâ konstante λ = 0, gadîjumam, kad blîvuma parametrs Ω > 1, Ω = 1 un Ω < 1. Ðajâ gadîjumâ apakðçjais grafiks atbilst ieliektai (ierobeþotai) telpai, augðçjais – izliektai (bezgalîgai), bet vidçjais – plakanai (robeþstâvoklis). Grafikâ paskaidrots, kâ evolûcija mainîtu daþâdas λ ≠ 0 vçrtîbas pie daþâdâm Ω vçrtîbâm.

Sk. K. Bçrziòa rakstu “Ar kosmoloìiju uz tu: relativitâtes teorija un Visuma ìeometrija”. 51 “Spirit” robota uzòemtâ panorâma nolaiðanâs vietâ Guseva krâterî, ko

“Opportunity” panorâma râda agrâk neredzçtu Marsa ainavu, kur dominç tumði pelçkas hematîta (dzelzs 1,95 grâdi

Saules pulkstenis Marsa krâsu attçlu kalibrçðanai. NASA/JPL attçls Sk. J. Jaunberga rakstu “Divas pasaules, viena Saule”.

52 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS oordinâtas: 175,47 grâdi austrumu garums, 14,57 grâdi dienvidu platums.

oksîda) smiltis ar gaiði rûsganu putekïu piejaukumu. Nolaiðanâs koordinâtas: 354,47 grâdi austrumu garums, i dienvidu platums. NASA/JPL foto

Adairondaka akmens, Î kuru “Spirit” gatavojâs pçtît pirms datorsistçmas problçmu sâkðanâs.

Ð Tukðâ nolaiðanâs platforma. NASA/JPL attçli

Sk. I. Zaèestes rakstu ““Spirit” un “Opportunity” strâdâ Marsa pretçjâs pusçs”.

53 3 6

3. att. Inku nacio- nâlo krâsu karogs ar Saules dieva zelta disku. 4. att. Kusko San- to Domingo klosteris ar Saules tempïa Ko- rikanèas ârsienu. 6. att. Kusko Sau- les tempïa iekðsiena ar Saules kalendâra akmens pilastriem.

Autora foto Sk. J. Klçtnieka rakstu “Inku astronomiskie priekðstati”.

54 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 9 9. att. Raksta autors pie kâda izpostîtâ Sau- les tempïa drupâm.

13. att. Akmens ka- lendârs Intiuatana – Vie- ta, kur piesaista Sauli – Maèu Pikèu.

14. att. Maèu Pikèu Saules templis ar masî- vo altârakmeni, kas saulgrieþu laikâ saulsta- ros tiek izgaismots.

Autora foto

13 14

Sk. J. Klçtnieka rakstu “Inku astronomiskie priekðstati”. 55 Ï Nometnes organizçtâji (no labâs) Dmitrijs Docenko un Mâris Krastiòð dienas novçrojumu laikâ. Ï Kolektîvais foto. Í Raksta autors veic statîva stabilitâtes testu. I. Vilka foto Sk. M. Gilla rakstu “Astronomi vistuvâk Baltijas jûrai”.

a) Astronomijas skolotâjas M. Ðpela un I. Dudareva prak- tiskajâ nodarbîbâ LU Astronomijas institûta bibliotçkâ. b) Lietuvieði un latvieði veic kopîgus novçrojumus vasaras nometnç “Çrgïa Lambda” 2001. gada vasarâ. I. Vilka foto Sk. N. Cima- hovièas, I. Ðmelda b) un I. Vilka rakstu “Latvijas Astrono- mijas biedrîbas desmitgade”.

56 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS Arî vasaras skola bija apmetusies vienâ no klosteriem (sk. 2. att.), kas atrodas Alpu kalnu pakâjç.

VASARAS SKOLA

Vasaras skolâ piedalîjâs 50 dalîbnieku (sk. 3. att.) – augstskolu pasniedzçji un skolu sko- lotâji no 15 daþâdâm Eiropas valstîm: Austri- jas, Beïìijas, Bulgârijas, Somijas, Francijas, Vâ- cijas, Grieíijas, Itâlijas, Latvijas, Maltas, Nîder- landes, Portugâles, Rumânijas, Spânijas un Lielbritânijas. 2. att. Klosteris – vasaras skolas darbîbas vieta. Tâ kâ nodarbîbas vasaras skolâ parasti notiek praktisku aktivitâðu veidâ, visi dalîbnie- Nodarbîbu tçmas “darbnîcâs” ki tika sadalîti divâs grupâs – katrâ grupâ bi- 1. Gaismas âtruma atklâðana (Itâlija, Nîder- ja 18 cilvçku. Nodarbîbas notika t. s. “darb- lande). nîcu” (Work Shop) veidâ, kuras vadîja instruk- Dalîbnieki tika îsumâ iepazîstinâti ar gais- tori no daþâdâm Eiropas valstîm. Sâkumâ damas âtruma atklâðanas vçsturi un praktiski iz- lîbniekus îsi iepazîstinâja ar teoriju, ja tas bi- gatavoja modeli, ar kura palîdzîbu var demon- ja nepiecieðams, pçc tam katrs individuâli vai strçt, kâ savulaik dâòu astronoms O. Rçmers grupiòâs veica nepiecieðamos aprçíinus un veica gaismas âtruma mçrîðanu, novçrojot Ju- izgatavoja daþâdus demonstrâciju modeïus as- pitera pavadoòus. tronomijas stundâm, ko demonstrçja. Nakts 2. Vienkârði modeïi – kâ demonstrçt zvaigþòo- stundâs bija iespçjams veikt praktiskos no- to debesi daþâdos platuma grâdos; îpatnî- vçrojumus ar teleskopiem. Îpaði aktuâli tas bas, veicot novçrojumus no kalnu virsot- bija 27. augustâ, kad Marss atradâs opozîcijâ nçm (Vâcija). (vistuvâk Zemei). Dalîbniekiem bija jâizgatavo modeïi, ar kuru palîdzîbu var nodemonstrçt saistîbu starp debess objekta (t. i., Saules) ceïu pie debess noteiktâ laikâ un novçrotâja at- raðanâs vietas platuma grâ- diem, kâ arî vienkârði vizuali- zçt îpaðus notikumus – tâdus kâ pusnakts Saule un polârâ nakts, Saules perpendikulârâ pârvietoðanâs pie Zemes ekva- tora un kustîba tâ tuvumâ. Vç- rojâm, kâ palielinâs debess no- vçrojumu leòíis no kalna vir- sotnçm. No cik augstas virsotnes bûtu iespçjams novçrot

3. att. Vasaras skolas dalîbnieki. 57 naksnîgajâs debesîs Dienvidu krustu, atrodoties, piemçram, Rîgâ? Tika demonstrçts arî trîsdimensionâls Zemes modelis ar mainâmu horizontu: parastu divriteòa stîpu (sk. 4. att.). Ar tâ palîdzîbu var uzskatâmi demonstrçt gadalaiku maiòas efektus un ainu no kalnu vir- sotnçm.

5. att. Autore darba grupâ kopâ ar spâòu un portugâïu kolçìçm.

6. Helioskopa izgatavoðana no èetriem dç- ïiem (Spânija). S. Garsija no Spânijas demonstrçja, kâ var pagatavot vienkârðu helioskopu Saules pçtî- ðanai (sk. 6. att.).

4. att. Bavârijas Skolotâju akadçmijas pasnie- dzçjs Rainers C. Gaiès (Gaitzcsh) skaidro modeïa darbîbas principus.

3. Enerìijas krîze orbîtâ ap Mçnesi (Austrija). Dalîbniekiem trîs grupâs (zinâtnieki, in- þenieri un misijas vadîtâji) bija jâatrisina ener- ìijas krîze pavadonim, kurð atrodas orbîtâ ap Mçnesi. Krîze rodas, tajâ brîdî, kad pavadonis uz neilgu laiku atrodas Mçness çnâ un nevar izmantot Saules enerìiju. 4. Kâ izmçrît attâlumu Zeme–Saule, pçtot Arktura spektru (Francija). 5. Kâ izmçrît attâlumu Zeme–Saule, pçtot Ve- nçras pârvietoðanos pâri Saules diskam (Francija). “Darbnîcâ” varçja iepazîties ar metodçm, kâ, izmantojot astronomiskus datus un attç- lus, var noteikt attâlumu starp Zemi un Sauli (sk. 5. att.). 6. att. Helioskopa izmantoðana novçrojumos. 58 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 7. Mçness kalnu mçrîðana (Spânija). 13. Pireneju ganu Saules pulksteòi (Spânija). Dalîbnieki iepazinâs ar metodi, kâ, izman- S. Garsija iepazîstinâja ar daþâdiem Sau- tojot Mçness attçlu, var aptuveni novçrtçt Mç- les pulksteòiem, ko izmantoja Pireneju gani. ness kalnu augstumu, kâ ar miltu un kakao Vienu no ðiem pulksteòiem izgatavoja arî palîdzîbu uzskatâmi var attçlot Mçness krâ- katrs dalîbnieks (sk. 8. att.). teru izskatu, kâ pagatavot Saules sistçmas sva- Vasaras skolas dalîbniekiem bija nepiecie- rus, ar kuru palîdzîbu var noteikt masu uz ðams iesniegt plakâtu (izmçri: 1×1,5 m) an- jebkuras no Saules sistçmas plançtâm. gïu valodâ, kas stâstîtu par astronomijas mâ- 8. Mioni kalnos (Lielbritânija). 9. Daïiòu “zooloìiskâ dârza” apmeklçjums (Latvija). Dalîbnieki iepazinâs ar metodçm, kâdâ veidâ var reìistrçt kosmiskâ starojuma daïi- òas, kas nonâk lîdz Zemei. 10. Mûsu stûrîtis Visumâ (Latvija). Darbnîcas vadîtâjs bija I. Vilks. Dalîbnieki izveidoja Visuma modeli, kura centrâ bija mû- su Galaktika – Piena Ceïð (sk. 7. att.). 11. Novçrojumu horizonts (Itâlija). 12. Plançtas kustîbâ (Itâlija, Nîderlande). L. Fucili un R. Gensebergers râdîja vien- kârði pagatavojamus modeïus plançtu kustî- bas demonstrçðanai. Kâ modeïa sastâvdaïas tika izmantoti arî paði vasaras skolas dalîb- nieki.

8. att. Viens no Pireneju ganu Saules pulkste- òiem.

cîðanas aktualitâtçm attiecîgajâ valstî. Es sa- gatavoju plakâtu “Astronomijas mâcîðanas aktivitâtes Latvijâ” (sk. 9. att.) (Astronomy Te- aching Activities in Latvia), kurâ bija atspo- guïota informâcija: • par iespçjâm apmeklçt Latvijas astronomiskos objektus; • par astronomiska satura informâcijas atra- ðanas iespçjâm periodikâ un internetâ; • par daþâdu Latvijas astronomijas organi- zâciju darbîbu (LAB, ASA u. c.); 7. att. Visuma “radîðana”.

59 • par Latvijas skolçnu dalîbu Starptautiskos Vasaras skola deva iespçju: projektos (“Catch a Star!”); • iepazîties ar astronomijas mâcîðanas ak- • par daþâdu uzdevumu izmantoðanu, mâ- tualitâtçm citâs Eiropas valstîs; cot tçmu “Saules sistçma”. • iepazîties ar daþâdu mâcîbu metoþu iz- Skolotâjiem no citâm valstîm bija intere- mantoðanu astronomijas stundâs; santi uzzinât, kas astronomijas jomâ notiek • praktiski apgût daþâdu demonstrçjumu modeïu izgatavoðanu un izmantoðanu astronomijas stundâs; • dibinât kontaktus ar citu Eiropas valstu astronomijas skolotâjiem daþâdu kopîgu mâ- cîbu projektu realizçðanai. Nâkamâ vasaras skola notiks 2004. gada jûlijâ Nîderlandç. Papildu informâciju par ie-

10. att. Kaut kur lejâ Insbruka.

9. att. Autore pie Latvijas stenda.

Latvijâ. Skolotâjs no Maltas ieinte- resçjâs par “Çrgïa” nometnçm Lat- vijâ un apsvçra plânus braukt ar saviem skolçniem uz Latviju. Katrâ vasaras skolâ dalîbniekiem ir iespçja iepazîties ar tuvâkâs ap- kârtnes ievçrojamâkajiem objektiem. Ðogad tie bija Alpu kalni (sk. 10. att.) un austrieðu fiziía, kosmiskâ starojuma atklâjçja Viktora Franca Hesa (1883–1964) laboratorija–muzejs (sk. 11. att.) Alpu kalnos 2334 m augstumâ. 11. att. Viktora Franca Hesa laboratorija–muzejs. 60 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 12. att. Vînes zirgi. I. Vilka un autores foto spçjâm kïût par ðîs skolas dalîbnieku, kâ arî Ventspilî 2002. gada vasarâ govis, Vînç bija par jau notikuðajâm vasaras skolâm var at- izvietoti apgleznoti zirgi (sk. 12. att.). rast EAAE mâjaslapâ: http://www.algonet.se/ Elizabete – Austroungârijas íeizariene, ~sirius/eaae.htm. Ðtrauss un Vînes valði, Hâbsburgu dinastijas Ceïð uz vasaras skolu veda caur Vîni, kur pilis – Hofburga, Ðçnbruna, bet tas jau ir cits 2003. gadâ notika zirgu parâde. Lîdzîgi kâ stâsts... D

ARTURS BALKLAVS INOVÂCIJAS UN LATVIJAS INOVÂCIJAS PROGRAMMA

Zinâtnei ir divas funkcijas – fundamentâlâ Ðâdas prioritâtes pamatoðanai var izmantot un lietiðíâ. Pirmâs uzdevums un mçríis ir piemçru par graudu (jaunu atziòu) raþoðanu zinâðanu, t. i., arvien jaunas informâcijas, un maizes (lietojama produkta) cepðanu. raþoðana jeb arvien jaunu atziòu vairoðana un “Zvaigþòotâ Debess” kâ akadçmiskas ievirzes uzkrâðana, otrâs – ðo zinâðanu un atziòu iz- populârzinâtnisks þurnâls par savu galveno mantoðana sabiedrîbas daþâdo vajadzîbu ap- misiju ir izvçlçjies atspoguïot un darît sabied- mierinâðanai. rîbai saprotamâku tieði ðo ïoti sareþìîto graudu Lîdz ðim mûsu þurnâla lasîtâju uzmanîba iegûðanas procesu. galvenokârt ir tikusi pievçrsta ðai zinâtnes Taèu ne mazâk svarîga ir arî zinâtnes otrâ fundamentâlajai funkcijai, cenðoties ar kon- funkcija, kas lielâ mçrâ nosaka sabiedrîbas krçtiem piemçriem parâdît, kâ daþâdos pçtî- interesi un attieksmi pret zinâtni un tâtad jumos tiek iegûtas (saraþotas) jaunas zinâ- lîdzekïu apjomu, kas tiek novirzîti zinâtniskâs ðanas, jaunas atziòas, jauna informâcija par pçtniecîbas, tostarp arî pirmâs funkcijas, uz- mûs aptveroðo materiâlo pasauli un it îpaði turçðanai, kura no vairâkiem aspektiem ir par kosmisko pasauli, mazâk pieskaroties jâvçrtç kâ primârâ un galvenâ, jo bez grau- jautâjumiem, kas saistîti ar ðîs informâcijas diem maizi neizcept. Diemþçl reâlâ situâcija praktisku lietoðanu daþâdâs dzîves jomâs. ir tâda, ka ne tikai ievçrojama daïa sabied-

61 rîbas, bet arî lielâkâ daïa politiíu, kas mani- ekonomika kalpo sabiedrîbas vairâkumam, pulç ar sabiedrîbas resursiem, ir spçjîgi saprast t. i., apmierina sabiedrîbas vairâkuma vaja- un lîdz ar to atbalstît tikai zinâtnes otrâs funk- dzîbas un intereses. cijas îstenoðanos. Lai padarîtu saprotamâku “Uz zinâðanâm balstîta bija arî industri- abu zinâtnes funkciju organisko saistîbu, neat- âlâ revolûcija, ko izraisîja Stefensona izgud- dalâmîbu un komplementaritâti, ðajâ rakstâ rotâ tvaika maðîna. Taèu vienalga, cik veikli galvenâ uzmanîba tiks pievçrsta ðai otrajai vai neveikli mçs ðo jçdzienu tulkotu, centrâ funkcijai un it seviðíi vienai ðîs funkcijas vienmçr ir zinâðanas. Ar tâm notiek divu pusei, kurai ir arî speciâls nosaukums – ino- veidu darbîbas. Viens veids ir ðo zinâðanu vâcija (angl. – innovation), kas arvien bieþâk krâðana un radîðana, sâkot ar skolu, augst- parâdâs plaðsaziòas lîdzekïu sniegtajâs infor- skolu, pçtniecîbas iestâdi, Zinâtòu akadçmi- mâcijâs. Tâdçï kïûst nepiecieðams vai vismaz ju. Ðâ procesa galarezultâts ir zinâðanas, ko vçlams apjçgt, ko tas nozîmç. apliecina augstskolas diploms, zinâtnisks grâds, Jâpiebilst, ka ðâ jau labu laiku iecerçtâ un galu galâ – arî Nobela prçmija. Ar to ðis process daïçji iesâktâ raksta uzrakstîðanu stimulçja beidzas, un universitâte, pçtniecîbas institûts, publikâcija “MK komiteja izskatîjusi un atbal- Zinâtòu akadçmija savu ir paveikusi. Ir radî- stîjusi Latvijas Nacionâlâs inovâciju program- tas zinâðanas. Ir aizstâvçtas disertâcijas, ir mas projektu”, kas parâdîjâs laikrakstâ “Zinât- panâkumi starptautiskâs konferencçs, augsts nes Vçstnesis” (2003. gada 10. marts, nr. 5(255), citçjamîbas indekss utt. Tâ ir zinâtne, zinâ- 1. un 2. lpp.) kâ ðâ laikraksta redaktores ZAI- ðanas. Kad nu mums ðîs zinâðanas ir, tâs GAS KIPERES (Z. K.) saruna ar Nacionâlâs jâpârvçrð par produktu – lietojamu, taustâ- inovâciju programmas darba grupas vadîtâju, mu, çdamu. Ðis process, kurâ zinâðanas pârtop Latvijas Tehnoloìiskâ centra direktoru Dr. ha- par kaut ko reâlu, ir inovâcijas.” (J. St.). bil. sc. ing. JÂNI STABULNIEKU (J. St.). Tajâ Tâtad zinâðanu iegûðanai un zinâðanu izman- tika veiksmîgi atklâta ne tikai inovâcijas bûtîba, toðanai ir jâdarbojas kâ divdaïîgam cikliskam un bet atspoguïota arî situâcija Latvijâ (kam ðâ sevi uzturoðam procesam. Teorçtiski iespçjams un raksta autors, nebûdams saistîbâ ar Nacionâlâs ideâli ir tad, ja ðis process darbojas ar lietderîbas inovâciju programmas darba grupu, kuras koeficientu, kas lielâks par 1. Uzskatâmîbas labad uzdevums ir izstrâdât valsts politikas pamat- par vienu no ðo procesu raksturojoðiem para- nostâdnes inovâcijas jomâ, bija domâjis veltît metriem varam iedomâties naudu. Tâdâ gadî- mazâku uzmanîbu), ka radâs iespçja sakom- jumâ: “..ja zinâtne ir tas process, kurâ nauda pilçt ðo rakstu, kas arî bûs redzams no izman- tiek pârvçrsta zinâðanâs, jo par visu taèu ir totajiem citâtiem. jâmaksâ, vienalga, kurð to dara, tad inovâcijas Aksioma. Sâksim ar, varçtu teikt, aksio- ir process, kurâ zinâðanas tiek pârvçrstas naudâ mu, ka ekonomika, kas lielâ mçrâ nosaka ar lielâku pievienoto vçrtîbu. mûsu dzîves kvalitâti, ðo kvalitâti efektîvi var Latvijâ pietiekami labi strâdâ tie procesi, nodroðinât tikai tad, ja tâ balstâs uz zinâða- kas saistîti ar zinâðanu, zinâtnes radîðanu. nâm, t. i., uz zinâtni. Un inovâcija ir ðâda – Ir universitâtes, Zinâtnes padome, Zinâtòu uz zinâðanu iegûðanu virzîta un ðo zinâðanu akadçmija, Rektoru padome, augstâkâs izglî- vadîta ekonomika. Tâtad ekonomika, kas sti- tîbas attîstîbas koncepcija un zinâtnes attîstî- mulç jaunu zinâðanu ieguvi, t. i., pçtniecîbu, bas vadlînijas. Galu galâ ir arî likums par un izmanto iegûtâs zinâðanas savas efektivi- zinâtni. Zinâðanu radîðanas process ir it kâ tâtes, savas kvalitâtes uzlaboðanai. Kâ vienu sakârtots. Toties otrs process – inovâcijas vai no svarîgâkajiem ekonomikas kvalitâtes râdî- ceïð no zinâðanâm uz naudu ir absolûti at- tâjiem var minçt, piemçram, sabiedrîbas stabi- stâts paðplûsmâ. Es neteikðu, ka tur nekas litâti, kas lielâ mçrâ tiek nodroðinâta tad, ja nenotiek. Var slçgt visas zinâtòu akadçmijas

62 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS un augstskolas, vienalga katrâ valstî atradî- firmu. Viòð iesniedz savu biznesa plânu un sies gaiði cilvçki, kas nodarbosies ar zinâtni, no ðâ atbalsta fonda saòem 5000 latu. Bizne- jo viòiem gluþi vienkârði ir nepiecieðams to sa inkubatori, arî ðis Tehnoloìiskais centrs, darît. Arî tie, kuri nodarbojas ar inovâcijâm, inovâciju veicinoðâ infrastruktûra – tâs visas tostarp es, ir tâdi dullie cilvçki, kas dara to, ir inovâciju programmas sastâvdaïas, kaut kas valstî ja nu nav gluþi nelegâls, tad vismaz arî nosaukumi tâm ir daþâdi. Lietuvâ tâ ir neveicinâms. Vai, teiksim precîzâk, valstiskâ nacionâlâ programma “Inovâcijas biznesâ”, lîmenî neviens tam nepievçrð uzmanîbu. Ta- Igaunijas parlaments “Uz zinâðanâm balstîtas èu, tâpat kâ zinâðanu radîðanas process pra- Igaunijas” stratçìiju 2002.–2006. gadam ak- sa valsts atbalstu, finansçjumu, speciâlu li- ceptçjis jau 2001. gadâ. Eiropas Savienîbâ kumdoðanu, tâ arî ðim otrajam procesam ir ðâdi dokumenti parâdîjâs agrâk. Pirmais – vajadzîga likumdoðana, vajadzîgs finansiâ- 1985. gadâ – Inovâciju zaïâ grâmata. 1987. lais atbalsts, vajadzîga palîdzîba, lai ðo zinâ- gadâ parâdîjâs darbîbas plâns, kur skaidri ðanu virzîto biznesu izplatîtu pa visiem Latvi- definçts, kas katrai dalîbvalstij ir jâdara. Tâ jas reìioniem. Un nu mçs esam nonâkuði pie pamatprincipus mçs esam iestrâdâjuði arî sa- Nacionâlâs inovâciju programmas mçr- vâ programmâ. Tâdi ir: uzòçmçjdarbîbas vi- ía – sakârtot ðo sfçru no brîþa, kad zinâða- des sakârtoðana un labvçlîba inovatîvajai uz- nas mums jau ir, lîdz tam brîdim, kad uz òçmçjdarbîbai, labvçlîga likumdoðana, vieno- iegûto zinâðanu pamata raþojam jaunu pro- ta ES politika zinâtnç un inovatîvajâ darbîbâ, duktu ar augstu pievienoto vçrtîbu un sâkam inovâciju kultûras veidoðana. gût labumu no tâm zinâðanâm, kuras esam Inovâciju kultûra – it kâ dîvains jçdziens, ieguvuði. Tâs ir inovâcijas, un tâ ir inovâciju bet runa ir par to, ka arî biznesâ ienâk jaunas programmas sûtîba un bûtîba.” (J. St.). attiecîbas starp raþotâju un preces saòçmçju. Dokumenti par inovâcijâm. Lai inovâ- Es, raþotâjs, bûdams labâs attiecîbâs ar jums, cija kâ process sekmîgi darbotos, ir nepiecie- patçrçtâju, varu no jums izpumpçt naudiòu, ðama atbilstoða likumu bâze, kuras izstrâdâ- protams, sagâdâjot jums to, ko jums vajag un ðana un funkcionçðanas nodroðinâðana bûtu ko jûs labprât no manis pirktu, un ieguldît jâuzskata par prioritâru politisku uzdevumu, ðo naudiòu jaunâku produktu raþoðanâ. Ðîs ja vien, protams, par prioritâru uzskata efektî- un vçl daudzas citas raþotâju–patçrçtâju at- vas un ilgtspçjîgas, t. i., ar ilglaicîgas attîstîbas tiecîbas tad arî veido inovâciju kultûru. perspektîvu nodroðinâtas ekonomikas izvei- Runâjot par dokumentiem, Anglijâ ir tâds doðanu. Taèu ðajâ ziòâ, kâ izrâdâs, situâcija dokuments “Inovâcijas un zinâtne XXI gad- ne tikai Latvijâ, bet arî daudzâs Eiropas Savie- simtâ”. Visi saprot, ka XXI gadsimts ir zinâ- nîbas valstîs vçl nebût nav mûsu – tehnolo- ðanu virzîts un tradicionâlâ ekonomika ar- ìiskâs sabiedrîbas – laikmeta prasîbâm atbil- vien vairâk aiziet çnâ. Tâ jau nepazudîs, tâ stoðâ lîmenî... “Cik man zinâms, vienîgi Fran- nevar pazust, jo bez maizes, tçrauda un tek- cijâ ir likums par inovâcijâm un inovatîvo stila cilvçks nedzîvos. Bet principâ ekonomika darbîbu. Pârçjâs valstîs ir programmatiska balstîsies uz jauniem produktiem, arî tajâ rakstura dokumenti. Pamatâ tâs ir valsts lîme- paðâ tradicionâlajâ rûpniecîbâ. Tie bûs jauni òa programmas. Vai tâs ir high–tech attîstîbas materiâli, jauni audumi utt. Piemçram, vî- atbalsta programmas vai investîcijas vidçjiem rieðu uzvalks, ko var saòurcît un iebâzt ka- un maziem uzòçmumiem, spin–off, nezinu, batâ, pçc tam izpurinât un vilkt mugurâ. Viss kâ lai to latviski tulko. Tie ir speciâli fondi notiek, balstoties uz jauniem zinâtnes sasnie- un programmas, lai atbalstîtu tos, kuri grib gumiem un uz to, cik veiksmîgi tos izdodas izrauties, tikt laukâ. Piemçram, jauns cilvçks realizçt. Mûsu zinâtnieki strâdâ ïoti sekmîgi, pabeidz universitâti un grib dibinât jaunu bet cik no viòu sasniegumiem izmanto prak- 63 tiski? Saikne starp zinâtni un inovâcijâm – un raþo ðeit. Tas viss ir normâli, bet valsts tas, lûk, ir bûtiskais jautâjums. Droði vien uzdevums ir veidot ðo saikni starp izglîtîbu, mûsu zinâtnieku sasniegumus izmanto âr- zinâtni un inovâcijâm. Ðim nolûkam pare- zemju firmas. Savukârt mûsu raþotâji òem dzçts veidot Nacionâlâs inovâciju program- idejas ne no mûsu zinâtniekiem, bet no citiem mas koordinâcijas padomi.” (J. St.). (Nobeigums sekos)

RISINA LASÎTÂJS , RISINA LASÎTÂJS , RISINA LASÎTÂJS , RISINA LASÎTÂJS

Ziemas numurâ publicçto uzdevumu (73. lpp.) atrisinâjumi 1. Pirmo uzdevumu pareizi ir atrisinâjis A. Ðimis no Salac- grîvas, taèu viòð nav ievçrojis to, ka uzdevumâ ir dotas tikai orbîtu râdiusu vçrtîbas. No sâkuma izrçíinâsim leòíisko attâlumu starp Vençru V un Sauli S, skatoties no Zemes Z, t. i., leòíi ∠VZS. Leòíis ∠ZVS ir taisns, jo, Vençrai atrodoties maksimâlâ elongâcijâ, nogrieznis ZV iet pa pieskari Vençras orbîtai, bet pieskare ir perpendikulâra râdiusam VS. Tâpçc

VS 0,7233ua sin VZS 0,7233 , no kurienes ∠VZS=46°20'. ZS 1,0ua 1 Saules sistçmas íermeòa fâzi var aprçíinât pçc izteiksmes M 2 1 cosi , kur i ir leòíis starp Sauli un Zemi, skatoties no ðî íermeòa (Mçness M gadîjumâ tas ir leòíis ∠SMZ). Var tuvinâti pieòemt, ka leòíis ∠ZSM ir mazs, t. i., ka ∠SMZ = 180° - ∠VZS. No ðejienes Mçness fâze ir 1 1 . Izsakot skaitïos, ϕ = 0,155. M 2 1 cos 180q VZS 2 1 cos VZS Ir interesanti salîdzinât, ka fâze Vençrai, kas uz debess atrodas blakus Mçnesim, ir 0,5, jo leòíis ∠ZVS ir taisns.

2. Ðo uzdevumu ir pareizi atrisinâjuði divi “ZvD” lasîtâji – V. Karitâns no Rîgas un A. Ðimis. Zemâk tiek dots V. Karitâna atrisinâjums. Pçc definîcijas, debess íermeòa horizontâlâ paralakse π ir leòíis, zem kura ir redzams Zemes râdiuss, skatoties no ðî íermeòa. No otras puses, íermeòa leòíiskais izmçrs ρ ir leòíis, zem kura ir redzams

R S U íermenis, skatoties no Zemes. Ja leòíi π un ρ ir mazi, tad ir spçkâ sakarîba , jeb r R . r U S π Pçdçjo sakarîbu var uzrakstît gan Saulei, gan Mçnesim, apzîmçjot ar rS un S Saules râdiusu un

π rS U / SS R SM paralaksi, bet ar rM un M – attiecîgi Mçness râdiusu un paralaksi: . Te tika rM U / SM R SS ievçrots, ka, saskaòâ ar uzdevuma nosacîjumiem, Mçness un Saules leòíiskie izmçri ir vienâdi: ρ ρ ρ S = M = .

64 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS r 57' 3420" Izsakot skaitïos, Saule ir lielâka par Mçnesi S # 389 reizes . rM 8".8 8".8 Reâla Saules un Mçness izmçru attiecîba ir 400.6, un atðíirîba ar iegûto vçrtîbu ir izskaidrojama ar to, ka Mçness vidçjais leòíiskais izmçrs 31’07" tomçr ir nedaudz mazâks par Saules leòíisko izmçru 31’54".

Uzdevumi 1. Ðî gada 8. jûnijâ notiks ïoti reta astronomiskâ parâdîba – Vençras pârieðana pâri Saules diskam. Novçrtçjiet laiku, kuru aizòem ðî parâdîba, ja Vençra ðíçrso Sauli pa tâs diska diametru! Ir zinâms, ka α Saules diska leòíiskais diametrs ir = 32', bet attâlums no Saules lîdz Vençrai ir rV = 0,72 a. v. Kurâ virzienâ Vençra pârvietojas pa Saules disku, novçrojot no Latvijas – no labâs uz kreiso, vai no kreisâs uz labo pusi? 2. Noteikt Kapellas dubultzvaigznes masu summu, ja tâs orbîtas lielâ pusass ir 0,85 a. v., bet apriòíoðanas periods sastâda 0,285 gada.

Gaidâm jûsu atrisinâjumus lîdz 15. maijam! Pareizo atbilþu autorus nosauksim, labâkos vai oriìinâlâkos atrisinâjumus publicçsim. Mûsu adrese: “Zvaigþòotâ debess” (ar norâdi “Risina lasîtâjs”) Raiòa bulvârî 19, Rîgâ, LV-1586, e-pasts: [email protected] (þurnâla redakcija), [email protected] (sadaïas autors). Dmitrijs Docenko

JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ

“Stardust” sasniedzis mçríi. 2. janvârî NASA kosmiskais kuìis “Stardust” sasniedza Vilda 2. komçtu (Wild 2), lidojuma laikâ savâcot komçtas molekulas un putekïus îpaðâs kapsulâs, kas pildîtas ar aerogelu. Ðim mîkstajam un poraina- jam materiâlam jâpasargâ komçtas daïiòas no deformâcijâm noíerðanas un pâr- veðanas laikâ. “Stardust” Vilda 2. komçtai pietuvojâs 230 km attâlumâ, iegûstot detalizçtus komçtas kodola attçlus. Pârsteigumu radîja komçtas reljefs – tâs virsma ir noklâta ar krâteriem, kas sasniedz pat 1 km platumu, vietâm paceïas smai- Vilda 2. komçta. las klintis lîdz pat 100 metru augstumam, daþviet novçrojamas gâzu strûklas, kas NASA/JPL attçls nâk no komçtas aktîvajiem apgabaliem, kuros Saules siltumâ izkusuðais ledus atbrîvo putekïus un gâzes, veidojot komçtas komu un asti. Lîdz ðim tuvumâ tikuðas izpçtîtas tikai divas komçtas – Haleja komçta ar ESA kosmisko kuìi “Giotto” un Berilija komçta ar NASA kosmisko aparâtu “Deep Space 1”. Abas komçtas neizceïas ar virsmas kontrastainîbu, jo, daudzkârt pietuvojoties Saulei, ledum kûstot, ir nolîdzinâjuðâs klintis un izzuduði krâteri. Turpretî Vilda 2. komçta Saules sistçmas iekðienç Jupitera gravitâcijas lauka ietekmç tikusi iesviesta tikai 1974. gadâ un Saulei tâ pietuvojusies vien piecas reizes. Plânots, ka “Stardust” ar savâktajiem komçtas putekïu paraugiem atgriezîsies uz Zemes 2006. gada 15. janvârî. Lîdzîgu misiju plâno arî ESA, 26. februârî palaiþot “Rosetta”, kurai bûtu 2014. gadâ jâsasniedz Èurjumova–Gerasimenko komçta. Pçc seðu mçneðu pavadîðanas orbîtâ ap komçtu “Roset- ta” nolaidîsies uz tâs, kur izurbs caurumu, lai iegûtu ledus un gâzes paraugus no komçtas kodola. I. Z. 65 MARSS TUVPLÂNÂ

JÂNIS JAUNBERGS DIVAS PASAULES, VIENA SAULE

5. janvâra vakarâ man gadîjâs paskatîties mas enerìijas siltumu. Ðâdi “iesprostotas” debesîs uz rietumiem, un tur, protams, bija zvaigznes varçtu atpazît pçc infrasarkanajiem rûsganais Marss. Joprojâm spoþs, lai arî jau spektriem un tâdçjâdi tâlu kosmosâ atklât sve- 1,16 astronomisko vienîbu attâlumâ. Ierastâ ðas civilizâcijas. iztçles eksperimentâ es iedomâjos, kâ Saules Kamçr es vçroju Marsu no Zemes, robots, spilgtâ gaisma caurstrâvo starpplançtu telpu vârdâ “Spirit”, no Marsa meklçja Sauli. Pano- starp Zemi un Marsu un vçl daudz, daudz râmas kameras jutîgâs matricas bija aizklâtas tâlâk. Tikai niecîga ðîs enerìijas daïiòa trâpa ar Saules filtriem, un “Spirit” sistemâtiski fo- mûsu plançtai un uztur Zemes dzîvîbu. Gan- tografçja debesis. drîz visa Saules jauda pazûd izplatîjumâ. Jau nolaiðanâs dienâ izrâdîjâs, ka attâlu pu- Izcilais britu izcelsmes fiziíis un fantasts tekïu vçtru dçï Saules spoþums bija tikai 86% Frîmans Daisons (Freeman Dyson) jau 1959. no prognozçtâ. Putekïu izkliedçtâ gaisma ra- gadâ pareìoja, ka attîstîta civilizâcija ar laiku dîja daïçji apmâkuðâs dienas efektu un Mar- iemanîsies pakïaut kontrolei visu savas cen- sam raksturîgu nevienmçrîgu debess gaiðu- trâlâs zvaigznes starojumu, izmantojot tâ brî- mu. Saules atraðana debesîs bija nepiecieða- vo enerìiju un izstarojot kosmosâ vienîgi ze- ma sakariem ar Zemi. Zinot nolaiðanâs vietu un Saules pozîciju debesîs, ar pulksteòa pa- lîdzîbu var aprçíinât virzienu uz Zemi. Misi- jas otrajâ dienâ uz Marsa jeb Sol 2 ðaurâ vçr- suma sakaru antena (High Gain Antenna) ti-

Saule Marsa debesîs. Pçcpusdienâs Saule ir blâva atmosfçras putekïu dçï (attçlâ pa labi). NASA/JPL attçli 66 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS Guseva krâtera ainava no “Spirit” mobiïa. JPL/NASA foto

ka notçmçta uz Zemi. Lîdz tam ar “Spirit” mo- bili nâcâs sazinâties ar “MGS” un “Mars Odys- sey” pavadoòu starpniecîbu, kas iespçjams divreiz dienâ un divreiz naktî, katru reizi seansam veltot apmçram 8 minûtes. Nelielus datu apjomus var tieði uztvert vai pârraidît uz Zemi arî no plaðâ vçrsuma antenas (Low Gain Antenna) bez tçmçðanas. Saules gaita Marsa debesîs, protams, nosaka darbîbas ritmu Saules bateriju darbinâ- tiem robotiem. Saulei rietot, tie apstâjas pâr- nakðòot, un nakts vidû uz brîdi pamostas tikai tad, kad pâri lido kâds sakaru pavadonis. Naktî par termoregulâciju gâdâ miniatûri plu- tonija-238 sildîtâji, kas “Spirit” un tâ dvînim “Opportunity” katram dod astoòus vatus sil- tuma. Citâdi nâktos sildîties no akumulatoru uzkrâtâs enerìijas, saîsinot to darbamûþu. Îsta Marsa tehnika nedrîkstçtu baidîties no Piemiòas plâksne “STS–107” astronautiem uz atdziðanas, un droði vien ar laiku tiks radîti “Spirit” mobiïa antenas. JPL/NASA foto Marsa robotiem piemçroti akumulatori un mikroshçmas, kam nekaitçs pat tûkstoðiem 67 temperatûras ciklu un kas vienlîdz labi dar- bosies gan Marsa polu –120 oC, gan Zemei tipiskâ temperatûrâ. Tad varçs iztikt bez ra- dioizotopu sildîtâjiem, plaðâk paverot ceïu uz Marsu privâtâm grupâm, kurâm nav pieejams plutonijs. Marsa saullçkti un saulrieti diktç dzîves ritmu ne tikai robotiem uz Marsa, bet “Spirit” un “Opportunity” misijas laikâ arî 280 cilvç- kiem, kuri ðos robotus vada no Zemes. Dzî- ve pçc Marsa laika ir interesants eksperiments, ko var veikt ikviens Marsa entuziasts, kuram ir brîvs darba reþîms. Katru dienu nobîdot no- moda un miega laiku par 39 minûtçm vçlâk, 36 dienâs var apiet pilnu ciklu, nonâkot at- pakaï savai laika joslai atbilstoðâ reþîmâ. Ðâds “Spirit” Saules pulkstenis uz Marsa Sol 2 jeb “marsieða” diennakts ritms ir apgrûtinoðs, ja 2004. gada 5. janvârî pçc Zemes laika. pielâgoðanos 24 stundu un 39 minûðu Marsa JPL/NASA foto diennaktij jauc 24 stundu gaismas un tumsas cikls uz Zemes. Apgaismojumam ir galvenâ res) izveidoja mazus, skaistus Saules pulkste- loma cilvçka diennakts ritma regulçðanâ. Mar- òus, kas tika uzmontçti uz “Spirit” un “Oppor- sa virsmas robotu vadîbas apkalpes pielâgo- tunity” mobiïiem. Tos rotâ vienkârðs uzraksts jas Marsa ritmam, dzîvojot izolâcijâ no Zemes “TWO WORLDS ONE SUN” (divas pasaules, dabiskâ apgaismojuma – aptumðojot logus un viena Saule – angl.). Miljoniem skolçnu mi- izmantojot îpaðus Marsa pulksteòus, kas râda sijas laikâ var novçrot Saules pulksteòu mes- Marsa laiku attiecîgâ robota nolaiðanâs rajonâ. tâs çnas un varbût pat sekot lçnajai gadalai- Domas par Saules kustîbu citas plançtas ku maiòai uz Marsa. debesîs paðos pamatos “sapurina” cilvçku Ze- Tas nekas, ja Marsa gadalaikus pagaidâm mes centrisko uztveri. Uz Marsa neder Ze- sauc, piemçram, Ziemeïu puslodes vasara vai mes gadi un diennaktis, eksistç priekðlikumi pat par îpaðu Marsa stundu, minûðu un se- kunþu definçðanu. Desmitnieku skaitîðanas sistçmas piekritçji droði vien cînîsies par simt minûðu Marsa stundu, kur katrâ minûtç bûtu simt sekundes. Manuprât, bûtu vieglâk ieda- lît laiku tâpat kâ uz Zemes, ðâdâ gadîjumâ Marsa sekunde bûtu par 2,75% ilgâka nekâ Zemes sekunde. Cilvçki droði vien starpîbu nejustu, fizikas vienîbas un konstantes arî var pârrçíinât Marsa sekundçs. Kur gan labâk diskutçt par Zemes un Mar- sa laika skaitîðanas metodçm, ja ne skolâ, dabas mâcîbas stundâs? Tieði tâpçc amerikâòu bçrnu iecienîtais zinâtnes popularizçtâjs Bils Najs (Bill Nye) sadarbîbâ ar MER mobiïu gal- Marsa un Zemes kalendâru projekcija uz ðo veno zinâtnieku Stîvenu Skvairsu (Steve Squi- plançtu orbîtâm. NASA zîmçjums 68 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS Dienvidu puslodes rudens. Lai gan Marsa da- lendâra atbilst 9. martam jeb vasaras beigâm biskie pavadoòi laika mçrîðanai nav çrti, uz Dienvidu puslodç. Tiesa, nav jçgas jautât, kâ- Marsa var ieviest tîri formâlus mçneðus, atkal dâ Marsa gadâ nolaidâs “Spirit”, jo Marsa ga- apliecinot mûsu Zemes centrismu. Gada da- dus neviens vçl nav sâcis skaitît. lîjumu 12 mçneðos apgrûtina Marsa jûtami Strîdus par Marsa laika skaitîðanu atrisi- ekscentriskâ orbîta, taèu mçs jau esam piera- nâs tikai Marsa iedzîvotâji. Ja paðreizçjâ ASV duði, ka mçneðos drîkst bût daþâds dienu prezidenta Dþordþa Buða iniciatîva par astro- skaits. Gluþi kâ uz mûsu dzimtâs plançtas, nautu sûtîðanu uz Marsu nesîs augïus, cilvçki Marsa janvâris sekotu pçc Dienvidu puslodes pa Marsu varçtu staigât jau Zemes 2020. ga- vasaras saulgrieþiem un Ziemeïu puslodes zie- dâ, un to varçtu definçt kâ mûsu çras 1. Marsa mas saulgrieþiem. Tâ kâ “Marsa decembrî” gadu. Jocîgi, bet mçs paðlaik droði vien dzî- Marss ir perihçlijâ, decembris bûtu îss mçne- vojam “pirms mûsu çras” attiecîbâ uz Marsa sis – tikai 42 dienas. Jûnijs kâ afçlija mçnesis gadskaitïiem. Vçl dîvainâk bûtu, ja “marsieði” ilgtu 70 dienas. Var aprçíinât, ka “Spirit” no- par atskaites punktu pieòemtu Dr. Roberta laiðanâs 2004. gada 4. janvârî pçc Zemes ka- Zubrina dzimðanas dienu.

Saites MER mobiïu mâjaslapa: http://marsrovers.nasa.gov/home/index.html “Solar System Simulator” var noteikt attâlumu lîdz Marsam: http://space.jpl.nasa.gov/ Daisona sfçras: http://www.nada.kth.se/~asa/dysonFAQ.html Marsa kalendârs: http://cmex-www.arc.nasa.gov/data/MarsCalendar/index.html Marsa Saules pulksteòu eksperimenti skolâm: http://redrovergoestomars.org/marsdial/ D

INGA ZAÈESTE “SPIRIT” UN “OPPORTUNITY” MARSA PRETÇJÂS PUSÇS

Pçc neveiksmîgâs Eiropas Kosmosa aìen- virsmu nolaiþamais aparâts, balonu ieskauts, tûras “Beagle 2” misijas NASA divi nolaiþamie vçl vairâkkârt palçcâs augðup, lçcienos pâr- aparâti “Spirit” (Gars)un“Opportunity” (Izde- vietojoties 250–300 metrus uz priekðu. Pçc ap- vîba) veiksmîgi sasnieguði Marsu, sagâdâjot stâðanâs gaisa baloni saplaka un ievilkâs, bet daudz pârsteigumu. Abi nolaiþamie aparâti ti- nolaiþamais aparâts atvçrâs kâ ziedlapa (sk. att. ka veidoti pilnîgi identiski un uz Marsa tie at- 53. lpp.), atverot izeju robotam. rodas pretçjâs plançtas pusçs. “Spirit” tika pa- Robota ekipçjumâ ir panorâmas kamera, laists 2003. gada 10. jûnijâ, Marsu tas pçc ne- miniatûrs termâlâs emisijas spektrometrs, kas pilnu 7 mçneðu ceïojuma sasniedza 3. janvâ- paredzçts, lai pçtîtu, kâdos procesos veido- rî, veicot 487 milj. km. Nolaiðanâs laikâ tika juðies Marsa akmeòi, kâ arî lai mçrîtu Marsa izmantota tâda pati metode kâ “Pathfinder” atmosfçras temperatûru, Mesbauera spektro- nolaiðanâs laikâ – bremzçðanu Marsa atmosfçrâ metrs paredzçts minerâlu un ieþu sastâva pç- nodroðinâja izpletnis, pirms trieciena ar Marsa tîðanai, bet alfa daïiòu rentgenspektrometrs virsmu ieslçdzâs dzinçjs, samazinot nolaiðanâs analizç íîmisko elementu klâtbûtni klintîs. Ro- âtrumu, un piepûtâs elastîgi gaisa baloni, lai bots ir apgâdâts arî ar magnçtiem, lai savâk- mîkstinâtu kritienu. Pçc pirmâs sadursmes ar tu magnçtisko putekïu daïiòas, mikroskopa

69 go nosçðanos Guseva krâterî. NASA zinâtnie- ki uzskata, ka Guseva krâteris (sk. att. 67. lpp.), kas radies asteroîda sadursmç neilgi pçc Marsa izveidoðanâs, kâdreiz varçtu bût bijis ezers, tâ malâs atrodas kâdreizçjo upju, kuras reiz ezeram pienesuðas ûdeni, gultnes. Ðajâ vietâ “Spirit” pavadîs turpmâkos trîs mçne- ðus, pçtot apkârtni un meklçjot ûdens liecî- bas. Pirmâs deviòas dienas pçc nolaiðanâs robots pavadîja uz nolaiðanâs platformas, pâr- baudot, vai ierîcçs nolaiðanâs laikâ nav ra- duðies bojâjumi, un sagatavojoties nobraucie- nam uz Marsa. Vieta, kur nosçdies “Spirit”, ir samçrâ lîdzena, tâ nav akmeòaina (vietâs, kur Robots uz Marsa mâkslinieka skatîjumâ. nosçdâs “Pathfinder” 1997. gadâ un “Viking Visi – NASA/JPL attçli 1 un 2” 1976. gadâ, apkârtne bija nosçta ar akmeòiem un klintîm). Tas “Spirit” pârvieto- kameru, kas iebûvçta robota “rokâ”, attçlu ie- ðanos pa Marsa virsmu padara vienkârðâku gûðanai, kâ arî akmeòu slaucîðanas ierîci virs- un droðâku. kârtas putekïu novâkðanai, lai pârçjie instru- 7. janvârî NASA paziòoja par nodomu “Spi- menti piekïûtu pie dziïâkiem slâòiem. Dienâ rit” nosçðanâs vietu nosaukt par Kolumbijas robots var nobraukt vairâk nekâ 40 metrus, piemiòas staciju, par godu 2003. gada 1. feb- Marsa misijas laikâ kopâ veicot vairâk nekâ ruârî bojâ gâjuðai “Columbia” komandai. Uz 1 km lielu attâlumu. “Spirit” antenas 2003. gada 28. martâ tika pie- Daþas minûtes pçc nolaiðanâs “Spirit” no- stiprinâta piemiòas plâksnîte (sk. att. 67. lpp.) sûtîja signâlus uz Zemi, pavçstot par veikmî- ar “Columbia” attçlu. Tâ kâ viens no gaisa baloniem nebija ie- vilcies un atradâs tieði priekðâ robotam, “Spi- rit” 12. janvârî uzsâka grieðanos par 120 grâ- diem, vienlaikus fotografçjot Marsa panorâ- mas skatus (sk. att. 52., 53. lpp.). 15. janvârî “Spirit” nobrauca no nolaiþamâs platformas, veicot 3 metrus 78 sekunþu laikâ un atstâjot pirmâs riteòu pçdas Marsa virsmâ. Èetras dienas vçlâk robots, izmantojot “roku”(sk. att.), veica pirmos mikroskopiskos Marsa grunts pç- tîjumus un ieguva vairâkus attçlus ar mikroskopa kameru, kuros var izðíirt objektus cil- vçka mata biezumâ. Robota “roka” ir cilvçka rokas lielumâ, tai ir gan pleca, elkoòa, gan arî plaukstas locîtava, tâs galâ atrodas vairâ- ki zinâtniskie instrumenti, tai skaitâ gan mik- roskops, gan mikroskopa kamera. Mesbau- era spektrometrs starp daþâdiem dzelzi satu- roðiem minerâliem konstatçja arî minerâla oli- Robota roka darbîbâ. vîna klâtbûtni (ðis minerâls erozijas ietekmç 70 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS âtri sadalâs). Ðis fakts vedina uz domâm par vulkâniskas izcelsmes ieþiem. Iespçjams, ka zemes kârtiòa, kurâ veikti eksperimenti, ir ïoti plâna un olivîns patiesîbâ nâk no dziïâk eso- ðajâm klintîm. Pârsteigumu radîja arî mazâs virskârtas deformâcijas, kad robota “roka” pie- spieda Mesbauera spektrometru pie pçtâmâ laukuma. Marsa gruntî dominç íîmiskie elementi silîcijs un dzelzs, tika atrasts arî nozî- mîgs daudzums hlora un sçra, t. i., Marsa gruntî virskârtas sastâvs ir lîdzîgs kâ iepriek- ðçjo nolaiþamo aparâtu pçtîjumu vietâs. Ie- spçjams, ka smilðu graudiòus kopâ satur sul- fâti un hlorîdi, ðie sâïu veidi varçja rasties kâ paliekas, iztvaikojot ûdenim, vai arî nâkt no vulkânu izvirdumiem, jo virsçjâ kârta nav radusies Guseva krâterî, bet gan grandiozo Mar- Krâteris, kurâ atrodas “Opportunity”. sa vçtru laikâ smiltis tiek pârnçsâtas pa visu plançtu. “Opportunity” nolaidâs Meridiani Planum ap- Pçc pirmajiem mçrîjumiem 21. janvârî “Spi- gabalâ 24 km no plânotâs vietas, nelielâ krâ- rit” vajadzçja pârvietoties lîdz akmenim, ko no- tera dibenâ, kas ir ideâla vieta, lai pçtîtu Marsa sauca par Adairondaku. Lai gan akmens atra- ieþus bez dziïâkas rakðanâs cauri virsçjai smil- dâs tikai 1,9 metrus no robota, lai nokïûtu lîdz ðu kârtai. Èetras stundas pçc nolaiðanâs ro- tam, “Spirit” bija nepiecieðama pusstunda, ap- bots nosûtîja pirmos attçlus uz Zemi, kur re- stâjoties 30 cm no sava mçría. Adairondaks dzams, ka “Opportunity” atrodas 20 metru (sk. att. 53. lpp.) tika izvçlçts tâpçc, ka to, at- platâ, 2–3 metru dziïâ krâterî (sk. att. 52., 53. ðíirîbâ no vçl viena netâlu esoða akmens, klâj lpp.), kas ir tumðâks nekâ agrâk redzçtâ Marsa mazâka smilðu kârta, un iegûtâ informâcija vai- virsma. Meridiani Planum tika izvçlçts, jo tas râk raksturotu íîmiskâs pârmaiòas un laikap- noklâts ar kristâliskiem hematîtu minerâliem, stâkïu ietekmi uz akmeni. kas parasti veidojas ðíidra ûdens klâtbûtnç. 22. janvârî sâkâs sareþìîjumi ar datu pâr- Tomçr bûs nepiecieðamas viena vai divas ne- raidi starp “Spirit” un NASA. Sâkotnçji tika vai- dçïas, lai sagatavotu robotu nobraukðanai no nota vçtra Austrâlijâ, kur atrodas viena no nolaiðanâs platformas. Nepilna kilometra at- NASA uztverðanas antenâm, tomçr arî vçlâk tâlumâ no nolaiðanâs vietas atrodas ap 150 ar robotu izdevâs sazinâties tikai uz îsu brî- metru plats krâteris. Pçc nobraukðanas uz di. Kâ problçmu NASA minçja robota sistç- Marsa virsmas, plânots turpat veikt pirmos mas nemitîgu pârlâdçðanos. Tomçr NASA in- Marsa smilðu virskârtas pçtîjumus, tad izbraukt þenieriem ir izdevies atrast veidu, kâ sazinâ- ârpus mazâ krâtera un, iespçjams, doties uz ties ar robotu un novçrst “Spirit” datora blakus esoðo lielâko krâteri. daudzkârtçjo pârlâdçðanos. Visticamâk, ka turpmâkos trîs mçneðus Otrs NASA nolaiþamais aparâts “Opportu- mûs vçl sagaida pârsteidzoða un atklâjumiem nity” tika palaists 2003. gada 7. jûlijâ un uz bagâta informâcija, kamçr abi NASA roboti Marsa nolaidâs 25. janvârî, nosûtot uz Zemi strâdâs uz Marsa, ja vien nenotiks kâdi nepa- signâlus, ka nosçðanâs beigusies veiksmîgi. redzçti sareþìîjumi. D

71 MÂRTIÒÐ GILLS MARSS LATVIJAS TV EKRÂNOS

Vismaz mçneða garumâ no 2003. gada informatîvâ materiâla veidoja Jâòa Jaunberga augusta vidus lîdz septembra vidum masu sa- un Dmitrija Docenko stâstîjuma duets. Vçro- ziòas lîdzekïos bez lielâm problçmâm varçja jams interesants filmçjuma stils, autoru sniegtâ atrast norâdes, ka Marss ir pietuvojies Zemei informâcija ir precîza, kâ arî râdâmais mate- neparasti tuvu un ka nâkamâ ðâda iespçja bûs riâls bagâtîgi ilustrçts. Filmas ietvaros ir ne- tikai pçc desmitiem tûkstoðu gadu. Kâ pozi- lielas intervijas ar cilvçkiem, kuri atnâkuði uz tîvais jâatzîmç, ka ðoreiz ðis astronomiskais pa- Latvijas Universitâtes Astronomisko torni no- sâkums notika bez misticisma piedevas, kas vçrot Marsu. Savu komentâru par astronomi- ðad un tad ir pavadîjis citas astronomiskas no- jas interesentiem izsaka arî LU sardze. Kâ pa- rises, piemçram, tâ saucamo plançtu parâdi. tîkams pârsteigums minams tas, ka autori iz- Varbût tas bija daïçji tâdçï, ka Marss jau zinâ- saka laba vçlçjumus þurnâlam “Zvaigþòotâ mâ mçrâ ðíiet sasniedzams – vasaras mçne- Debess”. ðos prese ziòoja, ka uz ðo plançtu dodas vai- Raidîjums “Futûrðoks” skatîtâjus sasnie- râki kosmiskie aparâti, kâ arî nâkotnç ir sa- dza divâs versijâs. Otrâ reize bija 2004. gada gaidâma vçl ambiciozâku projektu realizâcija. 13. janvârî, nepilnas desmit dienas pçc no- Arî televîzijas raidîjumu veidotâji izrâdîja laiþamâ aparâta “Spirit” veiksmîgâs nosçða- interesi par Sarkano plançtu. Aptuveni mç- nâs uz Marsa virsmas. Raidîjuma veidotâji bi- nesi pçc îstâs Marsa lielâs opozîcijas Latvijas ja aicinâjuði ðo rindu autoru sniegt komentâ- Televîzijas 1. kanâlâ uzreiz divi raidîjumi bija rus par uzsâkto misiju. Raidîjums veidots ne veltîti Sarkanajai plançtai – 23. septembrî rai- tik daudz kâ izglîtojoðs par paðu Marsu, cik dîjums “Futûrðoks” (“HansaMedia” realizâci- vairâk intriìçjoðs stâsts par ðîs plançtas kolo- ja) un 28. septembrî dokumentâlâ filma “Sar- nizâcijas plâniem un ðâ brîþa aktivitâtçm mi- kanâ plançta” (EKU TV realizâcija). Sekojot nçtajâ jomâ. Raidîjuma pamatâ ir þurnâlista mûsu astronomijas sabiedrîbas lielajai intere- Jura Kaþas intervija ar Jâni Jaunbergu. Papil- sei, pçdçjo minçto pârraidi atkârtoti râdîja arî dus ir intervijas ar diviem skolçniem: Jâni Blû- Latvijas Astronomijas biedrîbas 2003. gada no- mu un Andri Rudzinski, kâ arî Mârtiòa Sudâ- vembra sanâksmç. ra komentâri par kosmisko lidojumu iespç- Tâ bija veiksmîga sagadîðanâs, ka tieði jâm. Pateicoties tam, ka raidîjuma veidotâji Marsa lielâs opozîcijas laikâ no ASV uz Latvi- intervçjamos parâdîjuði kâ stipri fanâtiskus ju ciemos bija atbraucis Marsa biedrîbas biedrs “marsieðus”, daþos interneta portâlos un laik- Jânis Jaunbergs, kuru “Zvaigþòotâs Debess” rakstos bija vçrojamas arî netieðas atskaòas lasîtâji netieði pazîst pçc regulârajâm publi- un pârdomas par Marsa apguves nepiecieða- kâcijâm ðajâ þurnâlâ, tomçr klâtienes tikða- mîbu. nos nav bijis. Raidîjumiem “Futûrðoks” piemît savs stils, Raidîjumu jeb videofilmu “Sarkanâ planç- un visdaþâdâkâ veida idejas, vîzijas un pro- ta” ir veidojuði Pçteris Tidriíis un Aija Kâr- jekti saistîbâ ar nâkotni ir visai tradicionâli. kliòa. Autori centuðies iepazîstinât ar Marsu Arî citu plançtu un plançtu sistçmu apgûða- kâ vienu no Saules sistçmas plançtâm, snie- na raidîjumâ nefigurç pirmo reizi. Daudzas dzot gan îsu faktoloìisku ieskatu par tâ da- nâkotnes lietas tiek aplûkotas kâ jau esoðas, bu, gan arî rosinot pârdomas par tâ tâlâkâs mums atliek tikai lîdz tâm aizsniegties. Arî izpçtes un apguves iespçjâm. Bûtisku daïu no TV ekrânâ Marss ðíiet jau pavisam tuvu, kaut

72 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS gan mçs zinâm, ka lîdz brîdim, kad cilvçks mâk masu saziòas lîdzekïiem nezustu intere- izkâps uz Sarkanâs plançtas, vçl bûs jâpâr- se par Marsu – tas cilvçkam kâdreiz bûs nâ- var ne vienas vien tehniskas, politiskas un kamais reâlais pakâpiens Saules sistçmas ap- cilvçciskas grûtîbas. Atliek novçlçt, lai arî turp- guvç. D

INFORMÂCIJA SKOLOTÂJIEM, SKOLÇNIEM un IKVIENAM INTERESENTAM par iespçjâm iegût un papildinât savas zinâðanas astronomijâ:

• no oktobra lîdz maijam Latvijas Astronomijas biedrîbas sanâksmçs var noklausîties profesionâlu astronomu un amatieru stâstîjumus un uzzinât astronomijas jaunumus. Sanâksmes notiek mçneða pirmajâ treðdienâ Latvijas Universitâtç Rîgâ, Raiòa bulvârî 19, 12. aud., sâkums plkst. 18.10. Ieeja brîva. Informâcija internetâ – http://www.astr.lu.lv/LAB/index.htm;

• no oktobra sâkuma lîdz marta beigâm treðdienu vakaros, ja debesis nav apmâkuðâs, var doties uz LU Astronomisko torni Rîgâ, Raiòa bulv. 19, kur notiek debess spîdekïu demonstrçjumi ar teleskopu. Sapulcçðanâs LU vestibilâ plkst. 20.00. Bez iepriekðçjas pieteikðanâs. Ieejas maksa skolçniem Ls 0,30, pieauguðajiem Ls 0,50;

• mâcîbu gada laikâ katra mçneða otrajâ un ceturtajâ pirmdienâ plkst. 18.00 LU Astronomijas institûtâ (AI) Rîgâ, Raiòa bulv. 19, 404. telpâ darbojas Jaunieðu astronomijas klubs. Pieteikties pa e-pastu: [email protected] vai mob. tâlr. 6857624 (Kristîne Adgere);

• darbdienâs laikâ no plkst. 16.00 lîdz 19.00 Tehniskâs jaunrades nama jaunieðu astronomijas centrâ Rîgâ, Annas ielâ 2, 19. telpâ 5.–9. klaðu skolçni var apgût astronomijas pamatjautâjumus un iemâcîties veikt novçrojumus. Pieteikties pa tâlr. 7374093;

• 9.–12. klaðu skolçni savas zinâðanas astronomijâ 23., 24. aprîlî var pârbaudît Rîgas pilsçtas Atklâtajâ astronomijas olimpiâdç, bet 5.–8. klaðu skolçni – Rîgas pilsçtas Atklâtajâ astronomijas konkursâ. Informâcija pa tâlruni 7374093;

• visa mâcîbu gada laikâ var doties ekskursijâs uz LU Astronomijas institûtu (tâlr. 7034580), LU AI Astronomisko observatoriju Rîgâ (tâlr. 7611984) un Astrofizikas observatoriju Baldones Riekstukalnâ (tâlr. 7932863), F. Candera Kosmonautikas muzeju (tâlr. 7614113) un Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Ventspils rajona Irbenç (tâlr. 3681541). Visur iepriekð jâpiesakâs. Ieeja par ziedojumiem;

• informâciju par astronomiju latvieðu valodâ var atrast interneta lappusçs: http://www.astr.lu.lv, http://www.liis.lv/astron/, http://www.iclub.lv/kosmoss/index.html, http://www.astro.lv/, http:/ /www.liis.lv/astro/. I. V.

73 AMATIERIEM

JURIS KAULIÒÐ VENÇRAS PÂRIEÐANA SAULES DISKAM 2004. GADA 8. JÛNIJÂ

Tâ kâ Vençra ir Saules sistçmas iekðçjâ pla- ðana Saules diskam iespçjama tikai ðajos lai- nçta, tad ik pa laikam tâ atrodas starp Zemi ka intervâlos, turklât tâ notiek (atkârtojas) pçc un Sauli. Ðo stâvokli sauc par apakðçjo kon- ïoti precîzi noteiktiem laika intervâliem. Ja kâ- junkciju (sk. 1. att.). Apakðçjâs konjunkcijas at- da Vençras pârieðana ir bijusi jûnija sâkumâ, kârtojas samçrâ bieþi – apmçram ik pçc gada tad nâkamâ pârieðana sekos pçc 8, 105,5, 8 un septiòiem mçneðiem. Tâpçc, ja Vençras or- un 121,5 gadiem, kas kopâ tad arî veido 243 bîtas slîpums pret ekliptiku bûtu 0° vai tuvu gadu periodu. Piemçram, slavenâ M. Lomo- tam, tad tik bieþi arî bûtu novçrojama Venç- nosova novçrotâ pârieðana, pçc kuras seci- ras pârieðana Saules diskam. Tomçr orbîtas slî- nâja, ka Vençrai ir atmosfçra, notika 1761. ga- pums pret ekliptiku ir 3,4°, tâpçc ðî parâdîba da 6. jûnijâ. Nâkamâ notika 1769. gada bûs novçrojama tikai tajâ apakðçjâ konjunkci- 3. jûnijâ, pçc tam 1874. gada 9. decembrî un jâ, kurâ Vençra vienlaikus atradîsies vienâ no pçdçjâ lîdz ðim laikam novçrotâ – 1882. gada savas orbîtas mezgliem (orbîtas krustpunktâ ar 6. decembrî. Nâkamâ tâtad bûs 2004. gada ekliptikas plakni). Bet tas notiek ïoti reti – ti- 8. jûnijâ, kas noslçgs iepriekðçjo 243 gadu cik- kai èetras reizes 243 gadu laikâ! lu un iesâks jaunu. Vençras orbîtas mezglu ekliptiskie garu- Mûsu paaudzei tâtad ir tâ retâ iespçja re- mi ir apmçram 77° un 257°. Saule ðajâs vie- dzçt ðâgada un 2012. gada 6. jûnija Vençras tâs pie debess sfçras atrodas jûnija sâkumâ pârieðanu pâr Saules disku! Pçc tam ðî parâdîba un decembra sâkumâ. Tâpçc Vençras pârie- bûs jâgaida lîdz 2117. gada 11. decembrim.

AugšƝjƗ konjunkcija

Saule E Saule W

ApakšƝjƗ konjunkcija VenƝ ra

VenƝras kustƯbas VenƝra virziens pƗr Saules disku S Zeme 2. att. Vençras pârieðana Saules diskam 2004. 1. att. Augðçjâ un apakðçjâ konjunkcija. gada 8. jûnijâ. 74 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 2004. gada 8. jûnija Vençras pârieðanas no- Saules diska redzamais leòíiskais diametrs rise Latvijâ bûs ðâda (sk. 2. att.): bûs 31,5' un Vençras – tikai 0,97' (sk. 2. att.). • Vençras diska mala pieskaras Saules dis- Tâpçc Vençras tumðo ripiòu uz Saules spoþâ kam (1. kontakts) – 8h19m; fona labi ieraudzît varçs tikai ar optisku in- • Vençras disks pilnîbâ nonâk uz Saules dis- strumentu palîdzîbu. Tomçr stingri jâbrîdina ka (2. kontakts) – 8h39m; par droðîbas pasâkumu ievçroðanu, novçro- • Vençra vistuvâk Saules diska centram – jot ðo parâdîbu – tieða skatîðanâs uz Sauli bez 11h21m; ïoti tumðiem filtriem var beigties pat ar re- • Vençras disks sâk atstât Saules disku dzes zaudçðanu! Vislabâk ar teleskopu vai bi- (3. kontakts) – 14h03m; nokli projicçt Saules attçlu uz balta ekrâna – • Vençras pârieðanas beigas (4. kontakts) – tad nebûs riska acîm un parâdîbu vienlaikus 14h22m. varçs novçrot lielâks skaits interesentu. D

MÂRTIÒÐ GILLS ASTRONOMI VISTUVÂK PIE BALTIJAS JÛRAS

Tie, kuri astronomijas novçroðanas nomet- prata, ka tâ ir sensâcijas alkstoðai auditorijai nç piedalâs jau kopð seniem laikiem, tâ arî ïoti piemçrota ziòa, tomçr gan nometnes lai- diez vai varçs vienoti pateikt, kas viòus saista kâ, gan arî pçc tâs bija laba iespçja pârlieci- piedalîties vçl un vçl. Vienlaikus ar gandarî- nâties, ka minçtâ zvaigþòu lietus tomçr nebi- jumu jâuzsver, ka pasâkums savâ formâ nav ja. Lîdzîgi kâ iepriekðçjâ gadâ, nebija novç- sastindzis kâ vienkârðs reiz izstrâdâta scenâ- rojams pârâk daudz perseîdu. Pirmajâ naktî, rija atkârtojums – mainâs gan dalîbnieki, gan kad apstâkïi bija vislabvçlîgâkie, varçja no- norises vietas, arî laika apstâkïi ikreiz ir sa- vçrot ne vienu vien cignîdu, kuru aktivitâtes vâdâki. Tas, ka nometne nav tikai formâls de- maksimums tieði saskan ar nometnes sâku- bess novçrojumu pasâkums, tâ organizçtâjiem ma datumu. Kâ vçlâk secinâja Ilgonis Vilks, kïuva skaidrs jau pçc pirmajâm reizçm. Piecpadsmitâ nometne – “Çrgïa nî” – notika Jûrkalnç no 2003. gada 8. lîdz 11. au- gustam. Nometni organizçja un vadîja Iveta Murâne. Pasâkumu atbalstîja Latvijas Astrono- mijas biedrîba un tehniskâs jaunrades nams “Annas 2”. Dzîvojâm internâtskolas telpâs, da- þi deva priekðroku teltîm un netâlu esoðam kempingam. Kaimiòos mûsu nometnei bija vçl cita nometne, kurâ bija pulcçti ielu bçr- ni. Lai arî sâkumâ kaimiòu izpratne par astronomiju bija mazliet îpatnçja, vçlâk abi pa- sâkumi viens otru neietekmçja. Varçtu teikt, ka nometne notika lielâs debess izrâdes gaidâs, jo prese bija plaði izzi- Nometnes organizçtâji (no labâs) Jânis Kamin- òojusi par to, ka it kâ 13. augustâ bûs novç- skis, Iveta Murâne un Ilgonis Vilks atklâðanas laikâ. rojams bagâtîgs zvaigþòu lietus. Ikviens sa- M. Gilla foto 75 visâ nometnes laikâ tika novçroti tikpat daudz trijiem vakariem sagâdâja brînumaini skaistu meteoru, cik bija nometnes dalîbnieku – ap- saulrietu. Ik minûti mainîjâs mâkoòu konfi- tuveni 60. gurâcija un krâsu paletes, jûrâ viïòi ieguva Jâteic, ka novçrojumu apstâkïi astronomi- citâdu izskatu, lîdz visu lçnâm pâròçma nakts. jai nebija îpaði labvçlîgi. Lai arî augusta pirmâ Ja pie rokas bija fotoaparâts, nenovçrðami fil- nedçïa, nomainot ilgstoðo karstuma periodu, miòai tika izfotografçti visi kadri vai arî cipa- bija izcili vçjaina visâ Latvijâ un bija cerîbas ru kamerai atmiòas kartç palika pavisam maz ja ne par ideâli skaidru laiku, tad vismaz par brîvas vietas. garantçtâm plaisâm mâkoòos, tomçr vairâk Ðoreiz kâ eksperimentâls pasâkums tika tas attiecâs tikai uz pirmo nakti. Tâ bija pie- rîkots fotopraktikums. Tam gan nebija pârâk mçrota astronomiskiem novçrojumiem. Kaut plaðas dalîbnieku atsaucîbas, arî neîstenojâs arî novçroðanas apstâkïi nebija visai ideâli, iecere piepulcinât no malas kâdu aktîvu pro- dalîbnieki paguva novçrot Mçnesi un tâ rie- fesionâlu fotogrâfu vai arî zinoðu amatieri. Tâ- tu, tuvu opozîcijai esoðo izcili spoþo Marsu, dçï nâcâs iztikt paðu spçkiem – ar ðo rindu kâ arî vairâkus citus debess objektus. Otrâ autora un Kalvja Salmiòa “priekðnesumiem”. un treðâ nakts bija pârsvarâ apmâkuðâs. Proti, viens no pasâkuma elementiem bija sta- tîvu stabilitâtes tests (sk. att. 56. lpp.). Uz spo- guïkameras tika uzstiprinâts neliels trauciòð ar ûdeni, un vizuâli bija jâseko lîdzi tam, kâ- das ir ûdens virsmas svârstîbas pçc fotoapa- râta slçdþa darbinâðanas. Sevi attaisnoja pro- fesionâlâs klases statîvs, minimâlas svârstîbas parâdîja arî pavisam neliels statîvs. Bija ekskursijas pa Jûrkalnes apkârtni, kuras veiksmîgi vadîja ìeodçzists un Latvijas As- tronomijas biedrîbas biedrs Jânis Kaminskis, kuram ðî ir dzimtâ puse. Jûrkalne nenoliedzami ir patîkama vieta, kur viesoties. Te ir sa- kopta vide un skaista daba. Jûrkalne ir uz tâs paðas paralçles, uz kuras atrodas Rîga – 57° N. Juris Þagars stâsta par Marsu. I. Vilka foto

“Çrgïa nî” bija jau treðâ nometne, kas notiek netâlu no jûras Kurzemes krastâ – 1995. gadâ “Çrgïa epsilon” notika Irbenç netâlu no slavenâ 32 metru teleskopa, bet 1997. gadâ Rucavâ notika “Çrgïa çta”. Tomçr ðoreiz jûra tieðâm bija netâlu – pietika ar daþu minûðu ilgu pastaigu, lai varçtu nonâkt Jûrkalnei rak- sturîgajâ stâvkrastâ. Tâds krasts Latvijas ap- stâkïiem ir unikâls – 15 metrus augsts. Vir- zienâ uz Ventspili, kâ arî otrâ virzienâ – uz Liepâju – tas pamazâm pâriet augstâs kâpâs. Atklâtâ jûra par sevi atgâdinâja ne tikai ar Ekskursijas laikâ pie stâvkrasta. izcili spçcîgo vçju, bet arî ar to, ka katrs no J. Kaminska foto 76 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS Par ðâ fakta publicitâti rûpçjas viena no Latvi- daþâdâkie konkursi. Dalîba ikvienâ pasâku- jas lielâkajâm alus darîtavâm. Astronomiskâ no- mâ ïâva nopelnît punktus. Nometnes laikâ zîme – sekundâra. Brîvajos brîþos bija saistoði kopvçrtçjumâ visvairâk punktu ieguva ko- izpçtît arî jûras piekrasti lielâkâ attâlumâ. Tie, manda “MIRa”. Uzvarçtâjiem tika lieliskas bal- kuriem sabiedrotais bija auto, paguva apskatît vas. Tika pârspçts teleskopa Alkor salikðanas arî Uþavu un Pâvilostu. Katra no vietâm izcç- un izjaukðanas rekords. Jânis Bisters abas ak- lâs ar atðíirîgu piekrastes reljefu, kâ arî apdzî- voto vietu apbûves iezîmçm. Îsti astronomisku izglîtojoðu programmu lekcijâs sniedza tradicionâlie nometòu dalîb- nieki – Dmitrijs Docenko, Mâris Krastiòð, Il- gonis Vilks un Juris Þagars. Ja lekcijas mijas ar atpûtu, tâs kïûst vieglâk uztveramas un at- raisîtâkas.

Atrodi astronomiskus vârdus. I. Vilka foto

tivitâtes spçja veikt 54,9 sekundçs. Jâ, rekor- di mainâs! Kâ katru gadu, arî ðoreiz bija jûtams, ka daïa ilggadçjo dalîbnieku pamazâm pâriet uz “veterânu” statusu – debess novçroðanas de- Teleskopa salikðanas treniòu laikâ. dzîbu it kâ nomaina pârdomas un skepse, to- M. Gilla foto mçr pietiek ar pâris iespaidîgiem meteoriem, lai faktiski ikvienâ parâdîtos debess novçro- Salîdzinot nometni vairâku gadu garumâ, ðanas degsme. Patîkami, ka mainâs dalîbnie- jâsecina, ka jauni tâs dalîbnieki ïoti veikli spçj ku paaudzes un pasâkumu organizçðanâ bija iejusties projektu izstrâdç un aizvien labprâ- aktîvi iesaistîjuðies tie, kas pirms daþiem ga- tâk strâdâ pie atraktîvu plakâtu un projektu diem startçja tikai kâ ierindas dalîbnieki. Ce- darbu noformçjumiem un satura. Îpaði bûtis- rams, ka arî pçc daudziem gadiem kâdam bûs ki tas bija komandu uzdevumos. Komandas saglabâjuðâs labas atmiòas par pasâkumu, kur bija astoòas – “Kasiopeja”, “Kosmiskie ðakâ- visus vienoja astronomija. ïi”, “Mâkoòu bîdîtâji”, “MIRa”, “Pûíi”, “Titâ- Jâpiebilst, ka Jûrkalnç jau domâjâm par ni” un “Uz grunti”, kâ arî senioru komanda nâkamo nometni – “Çrgïa ksî”. Konkursa kâr- “Intelektuâïi”, kuri nometnç piedalîjâs pçc tîbâ tika izvçlçts interesantâkais dizains no- viena gada pârtraukuma. Grupâm bija tradi- metnes T–kreklam. Kâ saka, 2004. gadam cionâlie dienas un nakts projekti, kâ arî vis- krekls jau ir, vajadzîga vçl pati nometne! D

77 KRUSTVÂRDU MÎKLA

Lîmeniski. 1. Debess dienvidu puslodes zvaigznâjs. 4. Jupitera pavadonis. 9. Krîtoðâ zvaigzne. 10. Teiksmains pasaulç pirmais lidotâjs. 11. Amerikâòu astronoms, Plutona atklâjçjs. 15. Ievçrojams latvieðu astronoms (1912–1969). 16. ASV Nacionâlâ aeronautikas un kosmosa apgûðanas pârvalde. 17. Izsmiet, muïíot. 19. Mezozoja çras pirmais periods. 20. Milzis grieíu mitoloìijâ, kura vârdâ nosaukts zvaigznâjs. 24. Zodiaka zvaigznâjs. 25. Ceturtâ spoþâkâ zvaigzne pie debesîm. 26. Uzliesmojumi uz Saules. 29. ASV kosmiskâ nesçjraíete. 32. ASV èetrpakâpju kosmiskâ raíete. 33. Pasaulç pirmais kosmiskais aparâts. 34. Zvaigzne Skorpiona zvaigznâjâ. 35. Debess sfçras punkts, no kura ðíietami nâk visi vienas plûsmas meteori. Stateniski. 1. ASV astronauts (“Discovery”, 1985). 2. ASV Zemes mâkslîgais pavadonis. 3. ASV un Rietumeiropas valstu kosmiskâs zondes. 5. Zvaigzne Valzivs zvaigznâjâ. 6. ASV meteoroloìisko ZMP sçrija. 7. Vârda “meteorîts” arhaiska forma. 8. Urâna pavadonis. 12. Zemes atmosfçras augðçjais slânis. 13. Meteoru plûsma. 14. Pirmâ padomju orbitâlâ astronomiskâ observatorija. 18. Gaisa baloni meteoro- loìisko datu iegûðanai atmosfçrâ. 21. Neptûna pavadonis. 22. Pasniedzçja amats augstskolâ. 23. Krievu kosmonauts (“Sojuz”, 2000). 27. Zvaigzne Sietiòa zvaigznâjâ. 28. Vçrîga. 30. Latvijas 2001. gada putns. 31. Debess ziemeïu puslodes zvaigznâjs. Sastâdîjis Ollerts Zibens ! "# $ %

" #

$ % &

" #

% &

' ! ! !

!" !#

78 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS JAUNAS GRÂMATAS

ARTURS BALKLAVS STÎVENS HOKINGS PAR PASAULI NO BRÂNÂM (Nobeigums) Taèu lîdz ðai robeþai ir vçl ïoti garð (un struktûra, nebija nekâdu ðaubu. Atomi bija arvien grûtâks) ceïð ejams un, ja pareizi izrâ- gandrîz vai tieði saskatâmi. dîsies mûsu priekðstati par stîgâm un brânâm, 1906. gadâ Dþ. Dþ. Tomsona bijuðais asis- tad ðis ceïð pavçrs patiesi fantastiskas ainas un tents Ernests Rezerfords veica savus klasis- horizontus, tostarp paralçlo pasauïu (brânu) re- kos eksperimentus par α-daïiòu izkliedi uz âlu eksistenci, starp kurâm vienîgais starpnieks atomiem. Tie râdîja, ka apmçram katra 8000. varçtu bût tikai gravitâcijas lauks utt. α-daïiòa, ejot cauri 6·10–5 cm biezai zelta fo- Lasot S. Hokinga grâmatu, vienmçr ir jâ- lijai, uzduras kaut kam ïoti mazam un ïoti cie- patur prâtâ, ka, arvien vairâk iedziïinoties ma- tam un novirzâs no savas taisnvirziena tra- tçrijas uzbûves likumsakarîbâs un noslçpu- jektorijas par vairâk nekâ 90o lielu leòíi. Ie- mos, arvien vairâk zûd tieðâ saikne ar pçtâ- gûto rezultâtu interpretâcija nekâdi nebija sa- mo objektu, respektîvi, zûd ðâ objekta jeb vei- skaòojama ar Dþ. Dþ. Tomsona atoma mo- dojuma nepastarpinâts “redzçjums” vai “sa- deli, jo liecinâja, ka atoms nebût nav kaut jutums”. To var teikt gan par Visumu kopu- kâds neliels difûzs matçrijas veidojums, bet mâ, ko ar vienu skatu nevaram aptvert, bet sastâv no ïoti niecîgâ tilpumâ sakoncentrçta it seviðíi tas attiecas uz matçrijas sîkstruktû- pozitîva lâdiòa un tam apkârt izvietota elek- râm. Zûdot ðâdai tieðai uztverei, arvien lielâ- tronu mâkoòa. kâ piepûlç ir jâsasprindzina iztçle, jo arvien Komentçjot veiktos eksperimentus, E. Re- lielâks izaicinâjums tiek izvirzîts mûsu prâ- zerfords izvçlçjâs ðâdu salîdzinâjumu: “Tas li- tam, t. i., mûsu analîtiskajai un sintçtiskajai kâs tikpat varbûtîgi, kâ izðaut ar 15 collîgu domâðanai, mûsu loìikai un abstrahçðanâs lielgabalu uz zîda papîra lapu un redzçt, kâ spçjâm. Lai ðo tçzi labâk saprastu, taisîsim pa- ðâviòð atsitas atpakaï un trâpa paðu ðâvçju.” (ci- visam nelielu ekskursu zinâtnes vçsturç. tâts no J. Eidusa un U. Zirnîða grâmatas “Atom- Aizpagâjuðâ gadsimta beigâs eksperimen- fizika”. – Rîga, “Zvaigzne“, 1978, 16. lpp.). Res- tâlâs iekârtas un teorçtiskâs domâðanas varç- pektîvi, ðie eksperimenti ïâva E. Rezerfordam ðana jau bija sasnieguðas tâdu pilnîbu, ka eks- ap 1911. gadu izveidot atoma modeli ar cen- perimentos varçja konstatçt pat viena atse- trâlo kodolu, kurâ sakoncentrçts gan tâ pozi- viðía elektrona klâtbûtni. Tas ïâva teorçtiíiem, tîvais lâdiòð, gan lielâkâ daïa atoma masas piemçram, Dþ. Dþ. Tomsonam 1898. gadâ, un kuru, kâ jau atzîmçts, aptver negatîvi lâ- izvirzît domu par atomiem kâ saliktâm sistç- dçto elektronu mâkonis. Tâ kâ ðâda sistçma mâm, kas ir elektriski neitrâlas un sastâv no saskaòâ ar elektrostatikas likumiem nevar bût pozitîvi lâdçta sfçriska matçrijas mâkoòa, kurâ stabila, nâcâs pieòemt, ka elektroni ap ko- ielâsmoti negatîvi lâdçti elektroni, kas tad arî dolu atrodas nepârtrauktâ kustîbâ. Tâtad sta- neitralizç pozitîvo lâdiòu, un tâdçjâdi 1903. tisko atoma modeli nomainîja dinamiskais gadâ izveidot pirmo, tâ saukto statisko, ato- modelis, bet svarîgi ir tas, ka gan atoma ko- ma modeli. Par to, ka vielai piemît atomâra dols, gan atseviðíi elektroni bija tieði sataus-

79 tâmi, t. i., eksperimentos ðîs atoma galvenâs panâkumus, izmantojot kvantu teoriju laukiem sastâvdaïas jeb struktûrelementi tâpat kâ ato- un izveidojot kvantu elektrodinamiku, kas de- mi ir it kâ tieði “saskatâmi”. va leìendâri precîzus rezultâtus. Lai gan var Pçtot atomu kodolu un elementârdaïiòu uz- teikt arî, ka pirmo soli spçka lauku apvieno- bûvi, kas tika veikta, izmantojot to saðíelðanu ðanâ jau vairâk nekâ pirms simts gadiem spçra ar arvien jaudîgâku un jaudîgâku lâdçto daïi- Dþ. Maksvels, apvienojot elektrisko un mag- òu, piemçram, elektronu vai protonu paâtri- nçtisko lauku. nâtâju (kolaideru) palîdzîbu, pçtnieki sastapâs Attiecîbâ uz sadarbju apvienoðanu sâku- ar situâciju, ka ðajâs sadursmçs ìenerçto it kâ mâ, kâ zinâms, tika izveidota elektrovâjo sa- vçl elementârâko matçrijas uzbûves sastâvda- darbîbu teorija (Ð. Gleðovs, S. Vainbergs un ïu spektru (daþâdie mezoni, barioni un îslaicî- A. Salams – pagâjuðâ gadsimta 60. gadi), kas gi dzîvojoðâs rezonanses) var labi izskaidrot, ïâva sasaistît elektromagnçtisko un vâjo sa- ja pieòem, ka protoni un neitroni – galvenâs darbi, bet vçlâk (70. gadi, Ð. Gleðovs un atomu kodolu sastâvdaïas un arî citi adroni4 – H. Dþordþijs) tâm pievienot arî stipro sadar- savukârt sastâv no neliela skaita vçl elemen- bi, formulçjot Lielo apvienoðanu un tâdçjâdi târâkiem uzbûves elementiem, tâ sauktajiem paverot ne tikai vilinoðas, bet arî reâlas per- kvarkiem un gluoniem, kuri tieðâ, atklâtâ vei- spektîvas Superapvienotâs sadarbes teorijas dâ vispâr nav iegûstami, jo to liedz ðo daïiòu jeb Supergravitâcijas teorijas izveidoðanai. izturçðanos regulçjoðais konfainmenta (no an- Pûliòi Supergravitâcijas teorijas jeb Teori- gïu valodas vârda confine – ierobeþot, saistît) jas par visu (Theory of Everything) izveidoða- princips, kas izpauþas tâ, ka, attâlumiem starp nâ noveda pie nepiecieðamîbas formulçt jau kvarkiem palielinoties, palielinâs arî to savstar- iepriekð apskatîtos priekðstatus par vçl sîkâku pçjâ pievilkðanâs un, ðiem attâlumiem pârsnie- matçrijas uzbûves elementu, piemçram, stîgu dzot 10–13 cm, kvarku sasaiste (mijiedarbîba) pastâvçðanu. Ðie no matemâtiskiem aprçíiniem kïûst tik stipra, ka to tâlâka atdalîðana vispâr izrietoðie vai uz tiem balstîtie struktûrelementi vairs nav iespçjama, jo, lai to paveiktu, bûtu ir tik neiedomâjami sîki un ar tik neparastâm nepiecieðams pielikt bezgala lielu spçku. Kvar- îpaðîbâm apveltîti (piemçram, stîgu viendimen- ku eksistence izriet no matemâtiskiem adro- sionalitâte), ka, nemaz jau nerunâjot par ðo da- nu fizikâlo modeïu aprakstiem, bet tik tieðâ ïiòu “saskatîðanu”, bet arî par to kaut cik ne- veidâ kâ, piemçram, jau pieminçtie atomu ko- pastarpinâtu “sajuðanu” lîdzîgi kâ situâcijâ ar doli, protoni, neitroni, elektroni u. c. elemen- kvarkiem, vairs nav iespçjams pat fantazçt, târdaïiòas, tie vairs nav “saskatâmi”. respektîvi, to tieða uztvere ir neiespçjama tâ Ðî situâcija kïûst vçl mulsinoðâka, kad pç- vienkârðâ iemesla dçï, ka tâdai “sajuðanai” ir tîjumi par èetru pamatmijiedarbîbu jeb sadar- nepiecieðamas tik milzîgas enerìijas, ka to pro- bju – elektromagnçtiskâs, vâjâs, stiprâs un gra- ducçðanai nepastâv kaut cik reâli sasniedza- vitâcijas – dabu vedinâja uz mçìinâjumiem mu lîdzekïu perspektîvas. apvienot tâs visas vienâ superfundamentâlâ Tas nozîmç to, ka, iedziïinoties matçrijas sadarbç un kad ðie mçìinâjumi arî sekmçjâs. uzbûves sîkstruktûrâ, mums ne tikai zûd ie- Izðíiroðs solis vienota spçku lauka jeb vie- spçja tieði pârbaudît par ðiem sîkstruktûras nota spçka (superspçka) teorijas radîðanâ ti- elementiem izveidoto priekðstatu faktisko atka sperts pagâjuðâ gadsimta 60. gadu beigâs, bilstîbu realitâtei un mûsu uzticîba ðiem kad teorçtiíi guva pirmos galvu reibinoðos priekðstatiem pamatojas tikai uz (uz)ticîbu ma- temâtiskajai loìikai, kuras konsekventa iz- mantoðana mums lîdz ðim ir visai pârliecino- 4 Adroni – kopîgs apzîmçjums elementârdaïi- ði demonstrçjusi to, ka uz ðâdiem priekðsta- òu saimei, kas pakïauta stiprajai sadarbei. tiem balstîtu pamatelementu izmantoðana lie-

80 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS lâku struktûrveidojumu konstruçðanâ (vien- minçto stîgu viendimensionalitâti, plçvju div- kârðotâ shçmâ to var attçlot kâ – stîgas Æ dimensionalitâti, dimensiju saritinâðanos utt., elementârdaïiòas Æ atomu kodoli Æ atomi kas izriet no ðo daïiòu fizikâlajiem un mate- Æ molekulas utt.) dod mûsu tieðai uztverei mâtiskajiem modeïiem, bet kurâm ir ne tikai pieejamus pietiekami makroskopiskus objek- grûti, bet arî neiespçjami atrast adekvâtus tus. Ðos objektus tâtad varam tieði izmçrît, sa- makroskopiskus analogus vai salîdzinâjumus. lîdzinât utt., t. i., gût pârliecîbu par mûsu iz- Tas mums liek atstât ikdieniðíi parasto, vi- mantoto lîdzekïu spçju dot ðai makroskopis- siem pieejamo un saprotamo fizikâlo realitâ- kajai îstenîbai atbilstoðu aprakstu vai skaid- ti un doties visai abstraktu matemâtisku kon- rojumu, taèu neradot pilnîgu pârliecîbu par strukciju pasaulç, kurâ notiek darboðanâs ar to, ka ðos paðus makroskopiskos objektus nav ne mazâk abstraktiem fizikâliem modeïiem, iespçjams konstruçt uz citâdiem principiem t. i., iegrimt zinâmâ virtuâlâ realitâtç, kurâ val- (citâdas dabas) balstîtu visprimârâko pamat- da ar îstenîbu ðíietami nesaistîtas vîzijas, bet elementu bâzes. Uz to zinâmâ mçrâ norâda kuru tomçr nebût ne iluzionârâ daba atklâjas arî seðu lîdzvçrtîgu stîgu teoriju pastâvçðana, daudzâs arî ikdieniðíi arvien vairâk izmanto- kas, bûdamas atðíirîgas mikropasaules lîmenî, jamâs lietâs un parâdîbâs, kas tiek radîtas un dod identiskus makroskopiskus rezultâtus. Tas izmantotas, balstoties uz ðiem patieðâm tikai tad arî izsaka, kas sâkumâ tika iezîmçts ar ðíietami virtuâlâs realitâtes aprakstiem. tçzi – “zûd tieðâ saikne ar pçtâmo objektu” Izprast ðo ârkârtîgi mikroskopiskâs pasau- un lîdz ar to iespçja iegût par ðo objektu vien- les realitâti ir ïoti grûts uzdevums, jo praktis- nozîmîgu priekðstatu, pie kâdiem esam pie- ki tâs bûtîba atklâjas sareþìîtos matemâtiskos raduði savâ makroskopiskiem izmçriem atbil- aprçíinos, ko veikt spçj tikai zinâtnieki. To- stoðajâ pasaulç. mçr, kâ ar savu grâmatu ir nodemonstrçjis S. Milzîgas grûtîbas mikropasaules ikdienið- Hokings, to var padarît dziïi apjçdzamu arî íai izpratnei un tieðâkai saiknei ar tâs objek- pietiekami sagatavotiem interesentiem, kâdi tiem rada arî ðo objektu îpaðîbu radikâlâ at- ir “Zvaigþòotâs Debess” lasîtâji. Domâjams, vi- ðíirîba no tieðai uztverei pieejamajiem mak- òi noteikti bûs starp tiem, kuri lasîs un pâr- ropasaules objektiem. Kâ piemçrus var mi- domâs S. Hokinga grâmatâ “Visums rieksta nçt ne tikai elementârdaïiòu vienlaicîgi kor- èaumalâ” izklâstîtâs atziòas par mums tikai puskulâro un viïòçjâdo dabu5, to spinus, da- ar milzîgu kâ lîdzekïu, tâ garîgo piepûli sa- þâdos lâdiòus utt., kuru ievçroðanai bija ne- sniedzamo un tâdçï vairâkumam sveðo, taèu piecieðams radît speciâlu teoriju – kvantu me- ïoti ïoti saistoðo pasaules mikrolîmeòu uzbû- hâniku un kuras akceptçðana un ievieðanâs vi, no kuras pareizas izpratnes ir atkarîgi bû- daudziem fiziíiem bija nepieòemama, bet arî tiski un vitâli svarîgi cilvçces arvien pieau- kvarku elektriskâ lâdiòa daïveidîbu, jau pie- goðo vajadzîbu (enerìijas, transporta, komu- nikâciju, resursu utt.) iespçjamie risinâjumi jau visai tuvâ nâkotnç. 5 Ir neiespçjami iedomâties makroskopiska ob- Diemþçl grâmatâ vai nu tulkotâja, vai re- jekta, kas vienlaikus bûtu gan kompakts (izturçtos daktora vainas dçï ir arî vairâkas kïûdas un kâ cieta daïiòa), gan izplûdis un uzvestos kâ vil- neprecizitâtes, piem., 3. 2. att. (71. lpp.) ir nis, analogu. Bet tieði tâdas ir elementârdaïiòas, saglabâjies Zemes apzîmçjums angïu valodâ kuru aprakstam bija nepiecieðams izveidot speci- E (Earth), kamçr attçla parakstâ ir lietots Z âlu teoriju – kvantu mehâniku, kas ïauj aprçíinât, (Zeme); 153. lpp. ir lietots matemâtiski kïû- saprast vai prognozçt ðo daïiòu mijiedarbîbas, lai dains pieraksts 1 pret 10 ar biljons biljoniem arî neïauj konstruçt tâm adekvâtus un uzskatâmus biljonu biljonu biljonu nullçm, respektîvi, pie- makroskopiskus modeïus. rakstâ trûkst bâzes skaitïa, t. i., 10; 168. lpp. 81 zîmçjumâ, acîmredzot tulkotâjam ne seviðíi lpp.; Saules aptumsums, respektîvi, gaismas labi pârzinot tematu un burtiski tulkojot, ir stara noliece masîva íermeòa gravitâcijas lau- iesprucis tâds nonsens kâ “matçrija atdalâs no kâ, kuru pirmo reizi novçroja Saules aptum- enerìijas”, kaut gan te ir domâta tâ Visuma suma laikâ 1919. gadâ, apstiprina nevis spe- evolûcijas epoha, kad viela atdalâs no ener- ciâlo, bet vispârîgo relativitâtes teoriju (207. ìijas, respektîvi, no starojuma (jçdzienu ma- lpp.) un, iespçjams, vçl arî citas, ðâ raksta au- tçrija, kâ zinâms, lieto vielas un lauku kopî- tora nepamanîtas, kuras gan, protams, nema- gai apzîmçðanai); Planka garums ir apmçram zina grâmatas saturisko vçrtîbu, bet kuras tik 10–35 m, bet nevis 10–35 m, kâ tas ir 206. dârgâ grâmatâ tomçr varçja nebût. D

JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ

“Beagle 2” cietis neveiksmi. 19. decembrî ESA nolaiþamais aparâts “Beagle 2” veiksmîgi atdalîjâs no kosmiskâ kuìa “Mars Express” un, kâ plâ- nots, 25. decembrî sasniedza Marsa virsmu. 22. decembrî “Mars Express”, trîs dienas sekojis lîdzi “Beagle 2”, lai vajadzîbas gadîjumâ novçrstu iespç- jamâs nolaiþamâ aparâta trajektorijas nepilnîbas, mainîja kursu, lai ieietu orbîtâ virs Marsa poliem. Kosmiskais kuìis perifçlijâ Marsa virsmai pietu- vosies 260 km attâlumâ un afçlijâ attâlinâsies lîdz pat 11 000 km. Pçc “Beagle 2” nolaiðanâs ar robotu centuðies sazinâties gan “Mars Express”, Valles Marineris. gan arî “Mars Odyssey”, kas arî atrodas orbîtâ ap Marsu, tomçr visi kon- ESA attçls taktçðanâs mçìinâjumi beiguðies neveiksmîgi. “Mars Global Surveyor” 20 minûtes pçc “Beagle 2” nosçðanâs ieguva attçlus no nolaiðanâs vietas, parâdot, ka ðajâ laikâ un ðajâ vietâ Marsa laikapstâkïi nolaiðanâs operâcijai bijuði labvçlîgi. Pçc vairâku mçneðu “Beagle 2” meklçjumiem ESA komanda ir zaudçjusi cerîbas sazinâties ar robotu. Projektu nevar uzskatît par neizdevuðos, jo “Mars Express” uz Zemi nosûtîjis ïoti augstas izðíirt- spçjas attçlu (12 metru punktâ) no Valles Marineris – Marsa Lielâ kanjona.

“Nozomi” neizdevâs sasniegt Marsu. Japânas kosmiskais kuìis “Nozomi” tika palaists jau 1998. gadâ ar mçríi 1999. gada oktobrî ieiet Marsa orbîtâ. 1998. gada decembrî “Nozomi” mainîja virzienu un, izmantojot papildu degvielu, atgriezâs paredzçtajâ trajektorijâ. Pçc neparedzçtâ degvielas patçriòa “Nozomi” nepietika degvielas ieieðanai Marsa orbîtâ, tâpçc, taupot degvielu, kosmiskajam kuìim Mar- sa orbîtâ vajadzçja ieiet 2003. gada decembrî. Tomçr 14. decembrî Japânas Aerokosmosa pçtniecîbas aìentûra (Japanese Aerospace Exploration Agency) paziòoja, ka “Nozomi” var ietriekties Marsa virsmâ. Pçc vairâkiem mçìinâjumiem izdevâs mainît kosmiskâ kuìa trajektoriju tâ, lai tas palidotu garâm Mar- sam. Lîdz ar pçdçjo manevru tika slçgts “Nozomi” projekts, pievienojot to daudzajâm neveiksmîgajâm misijâm uz Marsu. I. Z.

82 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS TÂLÂS ZEMÇS

JÂNIS KLÇTNIEKS INKU ASTRONOMISKIE PRIEKÐSTATI

Dienvidamerikas ciltis, tâpat kâ citas se- drîz 20 tûkstoðus kilometru garð ceïu tîkls, uz- nâs tautas, izveidoja savdabîgus astronomis- celti daudz tiltu pâr kalnu aizâm un upçm, kos priekðstatus, kas izpaudâs viòu dzîves- izveidota labi organizçta pârvaldes sistçma ar veidâ, ticçjumos un materiâlajâ kultûrâ. Rak- kopçju valodu un vienotu reliìiju. Dienvid- sturîga ðajâ ziòâ ir inku civilizâcija, kas, ne- amerikas tautu vçsturnieki vareno inku valsti pazîstot rakstîbu un attîstoties noðíirti no Eiro- teritorijas lieluma un efektîvâs pârvaldes zi- pas un Âzijas tautâm, izgudroja oriìinâlus Sau- òâ pielîdzina kâdreizçjai Romas impçrijai un les novçroðanas paòçmienus solârâ kalendâ- tçlaini sauc par Saules impçriju. ra noteikðanai. Dzîvojot zem dienvidu puslo- Inki ticçja, ka viòi ir “Saules bçrni”, teik- des zvaigþòotâs debess, inki izprata galvenos smainâ dieva Virakoèi pçcnâcçji, kas senlai- debespuðu virzienus, iepazina zvaigznâjus un kos valdîjis Andu kalnu svçtâ Titikakas ezera radîja savdabîgu Saules pielûgsmes reliìiju. apkaimç un tur bija radîjis Sauli, Mçnesi un zvaigznes. Titikakas ezerâ vçl tagad redza- INKU SAULES IMPÇRIJA ma teiksmainâ Saules sala, uz kuras atradies Virakoèi zeltâ darinâtais Saules templis, kâ ba- Inku kultûra ir samçrâ jauna, tâ sâkusi at- gâtîbas, spâòiem iebrûkot Andu kalnos, pries- tîstîties mûsu çras 8.–10. gs. un vislielâko uz- teri noslçpuði ezera dzîlçs. Seno inku mîtu plaukumu sasniedza 15. gadsimtâ. Bet jau pçc iedvesmots, noslçpumainâs Titikakas ezera simts gadiem, 16. gs. vidû, to barbariski iznî- bagâtîbas mçìinâjis meklçt pat ievçrojamais cinâja spâòu Jaunâs pasaules iekarotâji. Inku zemûdens arheoloìijas pçtnieks Þ. Kusto ar kultûra atstâjusi augsti attîstîtas civilizâcijas ie- miniatûru zemûdeni “Kalipso”, bet veltîgi. Ne- zîmes. Tai raksturîga grandiozu celtòu bûv- tâlu aiz Peru valsts robeþas Bolîvijas daïâ at- niecîbas prasme, astronomijas zinâðanas, Sau- rodas arî teiksmainâs Tivinakas senceltòu dru- les pielûgsmes reliìija, savdabîga mâksla, ìeo- pas ar slavenajiem Saules vârtiem, kuros ie- metriskâ ornamenta auðanas prasme, vara, kalts varenâ Virakoèi attçls un solârâ kalen- zelta, sudraba apstrâde un miruðo mumificç- dâra elementi (sk. 1. un 2. att.). ðanas veids. Inku valsts aptvçra ne vien ta- Andu kalnu iemîtnieku dzîve harmoniski gadçjo Peru Republiku, bet arî daïu Èîles, Bo- saistîjâs ar apkârtçjo dabu, kas bija viòu ek- lîvijas, Argentînas, Kolumbijas un Ekvadoras sistences un ticçjumu pamats. Kalnu smailes ar tur dzîvojoðâm ciltîm. Ðo plaðo inku valsti, bija it kâ dabiskas piramîdas, ko nevajadzçja pateicoties sekmîgiem iekarojumiem un pras- celt kâ citviet pasaulç. Kalnos un upju ielejâs mîgai valsts pârvaldei, 15. gs. vidû izveidoja mâjoja noslçpumainie gari un miruðo dvçse- inku dinastijas devîtais valdnieks Paèakuti. At- les. Tâs tur mita kopâ ar miruðo mûmijâm, ðíirîbâ no citiem valdniekiem, Paèakuti sev kuras tika novietotas svçto kalnu klinðu ni- pakïautâs tautas neiznîcinâja, saudzçja viòu ðâs. Virs kalnu ielejâm lidojoðie kondori tika vadoòus un ticîbu. Valstî tika izbûvçts gan- uzlûkoti kâ Saules dieva vçstneði. Kalnos dzî-

83 1. att. Tivinakas Saules vârtu 2. att. Mçness tempïa akmeòu riòíis Titikakas ezera apkârtnç. centrâlâ daïa ar inku dieva Vira- koèi attçlu. Visi – autora foto 1. lpp.). Kalnu nogâzçs apbûvçtajai daïai pie- kïaujas teraðu zonas, kur audzçta kukurûza un vojoðâs plçsoòas pumas savukârt bija inku ka- saknes pârtikai. Pieïauj, ka pilsçtâ dzîvojuði ti- rotâjiem varena spçka un neþçlîbas simbols. kai ap 1200 iedzîvotâju, galvenokârt inku pries- Svçto dzîvnieku figûras ievçroja, veidojot svçt- terienes. Nezinâmu iemeslu dçï pilsçta pamesta vietu un tempïu izkârtojumu. jau pirms spâòu iebrukðanas, atstâjot to neiz- Inku valsts politiskais un reliìiskais centrs postîtu, bet aiznesot nezinâmâ vietâ visu ie- bija Kusko pilsçta, kas izvietojâs 3400 metrus dzîvi un tempïu zelta rotâjumus. Zudumâ gâ- augstâ Andu kalnu ieplakâ. Kusko atradâs vald- jis arî toreizçjais pilsçtas nosaukums. Binghems nieka rezidence ar inku augstmaòu un pries- atrasto pilsçtu nosaucis pçc kalnu virsotnes, teru mîtnçm. Tur atradâs inku galvenâ svçtnî- ko vietçjie indiâòi keèvu valodâ dçvçjuði par ca – Saules templis Korikanèa (sk. 4. att. 54. Maèu Pikèu jeb Veco kalnu. lpp.). Daudzas inku svçtvietas ar Saules tem- Neviena no inku impçrijas senvietâm nav pïiem izvietotas svçtâs kalnu upes Urabambas guvusi tâdu ievçrîbu pasaulç kâ Maèu Pikèu. kalnu nogâzçs, kas ir viena no daudzajâm Postîjumu neskartâs celtnes pârsteidz ar aug- Amazones baseina kalnu upçm. Pie Urabam- sto celtniecîbas prasmi un arhitektonisko iz- bas atrodas pasaulslavenâ inku svçtvieta Ma- vietojumu kalnu ainavâ pie tuvçjâs Vainu Pik- èu Pikèu, kas ilgi nebija atklâta. Ðo Andu kal- èu virsotnes. Daþi inku senvietu pçtnieki çku nos Amazones lietusmeþu nomalç grûti pie- un teraðu izkârtojumâ saskata svçtâ kondora ejamâ vietâ celto inku pilsçtu spâòu konkista- siluetu. Tiek uzskatîts, ka Maèu Pikèu ir viens dori nespçja atrast un izlaupît. Tikai 1911. ga- no galvenajiem Saules impçrijas reliìiskajiem dâ dþungïos ieauguðo pilsçtu atklâja Jçlas Uni- centriem, kas îpaði izveidots debess spîdekïu versitâtes pçtnieks Hairems Binghems. Arhe- pielûgsmei un saulgrieþu rituâliem. oloìiskajos izrakumos noskaidrojâs, ka pilsç- tu cçlis inku valdnieks Paèakuti uz svçtâ Sal- SAULES TEMPLIS KORIKANÈA kantavu kalna. Maèu Pikèu nav liela pilsçta, tajâ atradâs ap 200 çku, vairâki tempïi, upur- Tâ kâ inkiem nebija rakstîbas, tad par vi- vietas, procesiju laukums, noliktavas, bet nav òu vçsturi, dzîvesveidu, ticçjumiem uzzinâm nocietinâjumu aizsardzîbai (sk. 5. att. vâku tikai no spâòu konkistadoru iekarotâs zemes 84 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS aprakstiem, tautas atmiòâ saglabâtajiem noti- uilakumu ar saviem palîgiem. Iespçjams, ka kumiem un leìendâm, arheoloìiskajos izra- tajâ atradies Saules altâris ar îpatnçjo akmens kumos iegûtâm liecîbâm. Kâdreiz par rakstî- kalendâru, kura fragmenti vçl tagad redzami bu uzskatîtais inku “kipu” jeb mezglojums ar tempïa izliektâs sienas iekðpusç (sk. 3. att. daþâda garuma krâsainâs auklâs iesietiem 54. lpp.). Arî ðî telpa bijusi apzeltîta. Vçl bez mezgliem tagad tiek vçrtçts par îpatnçju saim- ðîm svçtnîcâm Saules templî bijis arî lielâks niecisko resursu uzskaites veidu, kas nesatur iekðpagalms saulgrieþu svçtku – Raimi – pro- plaðâku vçsturisko informâciju. Neskatoties uz cesijâm, kur atradies leìendârais zelta Saules gandrîz piecsimt gadus ilgo apspiestîbas pe- disks. Templis lîdz ar pieguloðo dârzu, kurâ riodu, tagadçjie keèvu un aimaru valodâ ru- bijuði uzstâdîti iekaroto cilðu zeltîtie dievu tçli, nâjoðie ïaudis savâ dzîvesveidâ, tradîcijâs un saukts par Korikanèu jeb “Zelta vietu”. mâkslâ saglabâjuði lîdz mûsdienâm daudzus No Saules tempïa sienâm vien spâòi iz- savdabîgâs inku kultûras elementus. lauzuði 700 smagas zelta plâksnes, izlaupîju- Inku astronomiskos priekðstatus un “pa- ði tempïa dârzu ar zeltâ mirdzoðajiem krû- gâniskâs” paraþas nedaudz piemin misionâ- miem, puíçm, pakïauto cilðu dievu tçliem. ri, kas pakïâva inkus kristietîbai. Par vienu Mâkslinieciskie izstrâdâjumi tika pârkausçti no patiesâkajiem darbiem pçtnieki uzskata zelta stieòos un uz Spâniju tika aizvests 1608. gadâ Kordobâ publicçto darbu “El In- apmçram 17 tonnu zelta un sudraba! Sagla- ca” (“Inki”), ko sarakstîjis inku valdnieku bâjusies tikai leìenda, ka spâòi nav atraduði dzimtas pçcnâcçjs, kâdas inku princeses un svarîgâko inku svçtumu – zeltâ darinâto Sau- konkistadora dçls Garcilaso de la Vega. Inku les dieva disku, ko priesteri noslçpuði no ie- valsts sagrâves notikumu aprakstâ pieminçti karotâjiem. arî inku astronomiskie priekðstati un vienî- Izpostîtâ Saules tempïa vietâ spâòu Domi- gais Kusko Saules tempïa apraksts. Templî bi- nikâòu ordenis uzcçla Santo Domingo kloste- juðas piecas sakrâlâs telpas, kas segtas ar pi- ri, kurâ apbedîts inku pçdçjais valdnieks Tu- ramîdas veida jumtiem. Vistuvâk centrâlajai paka Amaru un iekarotâju vadonis Fransisko Saules altâra telpai atradusies Mçness svçtnî- Pizarro (1475–1541). Saules tempïa svçtnîcas ca. Mçness, keèvu valodâ saukts par Kvillu, noslçpa klostera sienas. Tikai 1950. gadâ, kad tika uzskatîts par “Saules sievu” un inku cilts- Kusko piemeklçja spçcîga zemestrîce, kloste- mâti Mamakvillu. Ðajâ ar sudrabu izrotâtajâ ra drupâs atsedzâs agrâkâ inku tempïa sienu svçtnîcâ goda vietâ atraduðâs inku karalieòu fragmenti, kas tagad atjaunoti un pieejami ap- zeltîtâs mûmijas, jo viòas bija dzemdçjuðas in- meklçtâjiem. Pârsteidzoðu iespaidu atstâj izliek- ku valdniekus – Saules dçlus. Blakus Mçness tâ tempïa siena ar îpatnçjo Saules novçroða- svçtnîcai atradusies plançtas Vençras un zvaig- nas sistçmu no èetrstûrveida akmens prizmâm, þòu pielûgsmes telpa, kuras tumðos griestus kuru mestâs çnas ïauj noteikt solstîciju un ek- rotâjuðas sudraba zvaigznes. Vakara un rîta vinokciju iestâðanos (sk. 6. att. 54. lpp.). blâzmâ mirdzoðo plançtu Vençru jeb Èasku inki uzskatîjuði par “Saules lîgavu”, bet zvaig- DIENVIDU KRUSTA FENOMENS znes par tâs pavadonçm. Nâkamâ telpa bijusi veltîta pçrkona un zibens jeb Illapa pie- Dienvidu Krusts (Crux) ir viens no rak- lûgsmei, ko arî uzskatîja par Saules pavado- sturîgâkajiem debess dienvidu puslodes zvaig- ni. Telpa bijusi izklâta ar zelta plâksnçm. Ce- znâjiem, jo spoþâs zvaigznes izkârtojas krust- turtâ telpa bijusi varavîksnes jeb kuièu svçt- veida konstelâcijâ. Zvaigznâjs atrodas Piena nîca, kurai viena siena bijusi izkrâsota vara- Ceïa blâvajâ joslâ apmçram 30o no debess vîksnes krâsâs, bet pârçjâs klâtas ar zeltu. dienvidpola. Blakus tam redzams liels tum- Piektajâ telpâ uzturçjies augstais priesteris ðais miglâjs – Ogïu Maiss. Raksturîgi, ka di- 85 vas spoþâs zvaigznes α un γ atrodas gandrîz Çìiptç ar Sîriusa lçktu rîtausmâ iesâkâs Nîlas uz viena debess meridiâna (α Cru: α = 12h plûdi, kas smilðainos tîrumus pârsedza ar aug- 23,8m; γ Cru: α = 12h 28,3m). Abas zvaigznes lîgo dûòu kârtu, ko palu ûdeòi atnesa no Âf- norâda precîzu ziemeïu–dienvidu virzienu, rikas vidienes purviem. Andu selvâ ar spoþo turklât spoþâkâ zvaigzne α Cru (vizuâlais Lamas acu zvaigþòu izdziðanu vakara blâz- zvaigþòlielums m = 0,79) vçrsta uz dienvid- mâ sâkas lietus periods, kas ilgst lîdz febru- polu. Ðo Dienvidu Krusta divu zvaigþòu orien- âra beigâm. Teiksma vçsta, ka ðajâ laikâ Lie- tçjuma fenomenu inki jau prata praktiski iz- lâ debess lama nemitîgi dzer jûras ûdeni, lai mantot solârâ kalendâra akmens konstrukci- to pçc tam izlaistîtu uz tîrumiem, barotu upes jâs un kuìojot jûrâ ar balsu koka plostiem. un strautus. Lamas acis atkal no rîtiem pirms Dienvidu Krusts redzams tikai dienvidu saullçkta iespîdas janvâra beigâs – februâra puslodç. Eiropieðiem tas kïuva pazîstams 15. sâkumâ, un drîz pçc tam izbeidzas lietus se- gadsimta beigâs, kad portugâïu jûrasbraucçjs zona. Aprîlî sâkas raþas novâkðanas laiks un Vasko da Gama apbrauca Âfrikas dienvidu turpinâs lîdz maijam. Maija sâkumâ Lamas krastus un pirmais sasniedza Indiju. Portugâ- zvaigznâjs sasniedz augstâko pusnakts kulmi- ïu un spâòu jûrasbraucçju stâsti par ðo brînu- nâcijas redzamo stavokli. Spoþâs Èakanas maino krustveida zvaigznâju aizvilinâja dau- zvaigznes (α Cru, γ Cru) tad norâda tieðu dzus dçku meklçtâjus uz Jaunâs pasaules dienvidu un ziemeïu virzienu. Ðis zvaigþòu dienviddaïas zemçm, lai tur zem ðîs krusta fenomens atðíir Andu civilizâciju no ziemeïu zîmes rastu sev bagâtîbu un slavu. Zem bo- puslodes ïaudîm, kuriem nakts debesîs vir- reus (ziemeïu) zvaigznçm dzîvojoðiem eiro- zienu uz ziemeïiem norâda Polârzvaigzne lîdz pieðiem tas ðíita tik neparasts, jo sakrita ar ar Mazo un Lielo Greizo Ratu jeb Lâèa zvaig- kristietîbas galveno simbolu. 1603. gadâ vâ- znâjiem. cu astronoms Johannes Baijers ðo zvaigznâju Inku svçtvietâs saglabâjuðâs vairâkas De- iekïâva arî savâ zvaigþòu atlantâ “Uranomet- bess Lamas un Èakanas pielûgsmes vietas. ria”. Senatnç daþus gadsimtus pirms mûsu Maèu Pikèu Svçtajâ laukumâ pie tempïa ar çras Vidusjûras piekrastç tas bija redzams ze- trim logu ailçm atrodas rombveida akmens, mu pie horizonta. Grieíu astronoms Ptole- kas atgâdina Dienvidu Krusta zvaigznâja ie- majs krustveidâ redzamâs spoþâs zvaigznes tverto ìeometrisko figûru (sk. 7. att.). Inku pieskaitîja mitoloìiskajam Centaura zvaigznâ- tradîciju pçtnieki novçrojuði, ka ziemas saul- jam, ko iztçlojâs puscilvçka un puszirga íer- grieþu laikâ (21. jûnijâ) uzlecoðâs Saules sta- meòa veidâ. Dienvidamerikas Andu kalnu ie- dzîvotâjiem tâs bija Lamas acis, jo ðo nakts debesîs redzamo zvaigþòu apgabalu kopâ ar Centaura spoþajâm zvaigznçm α Cen un β Cen viòi sauca par Lamu, bet Dienvidu Krusta zvaigznes par Èakanu jeb Melno Lamu. La- mas zvaigznâjs bija viens no inku teiksmai- najiem debess dzîvnieku tçliem, kamçr citus sauca par Pumu, Èûsku un Kondoru.

DEBESS LAMAS SPOÞÂS ACIS

Senâs zemkopju tautas Saules gada ciklu izprata pçc raksturîgâm pârmaiòâm, kâdas bija 7. att. Akmens ar Dienvidu Krusta veida figû- novçrojamas dabâ un pie debesîm. Senajâ ru Maèu Pikèu Svçtajâ laukumâ. 86 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 8. att. Maèu Pikèu Svçtâ klints, kuras siluets rada lamas figûras veida çnu ziemas saul- grieþos.

ar kuriem saulainâ laikâ priesteris novçroja çnu garumus un noteica atbilstoðâ gadalaika iestâðanos. Ðâdi akmens kalendâri solstîciju un ekvi- nokciju noteikðanai bijuði ierî- koti visos inku Saules tempïos (sk. 9. att. 55. lpp.). Saules gada cikls pçc Mçness redzamî- bas savukârt tika iedalîts 12 ros akmens mestâ çna atgâdina lamas silu- mçneðos, katru sadalot pçc fâzçm èetros peri- etu. Otra vieta, kur novçrojams Debess Lamas odos. Dienâm nebija îpaðu nosaukumu. siluets, atrodas pie Svçtâs klints, gar kuru ved Garcilaso de la Vega apraksta, ka inku gal- taka uz tuvçjo Vainu Pikèu smaili un tâs pa- vaspilsçtai Kusko katrâ pusç bijuði uzcelti kâjç esoðo Mçness templi. Maija sâkumâ, kad astoòi toròi, no kuriem èetri bijuði vçrsti saul- inki svin Èakanas svçtkus, uz Svçtâs klints lçkta un èetri saulrieta virzienâ. Katrâ grupâ altâra virsmas redzams Melnâs Lamas siluets, divi toròi bijuði ap trîs vîru augumâ, bet otri ko rada rîta Saulç apspîdçtâ klints plâksnes divi vçl augstâki. Ðie toròi bijuði regulâri iz- çna, kas atgâdina nakts debesîs redzamo Èa- vietoti apmçram seðus metrus viens no otra. kanas zvaigþòu konfigurâciju (sk. 8. att.). Augstâkie toròi kalpojuði kâ sargtoròi, lai no- râdîtu uz zemâkajiem virzieniem, kur Saule SAULES TEMPÏU lec un noriet solstîcijâs. AKMENS KALENDÂRS Inku akmens kalendâri saglabâjuðies tikai daþâs vietâs. Viens no unikâlâkajiem veido- Inku priesteri labi izprata Saules gada ciklu un to sauca par Huata, kas nozîmçja “gada piesaiste”. Katru gadu saulgrie- þos ðo ciklu priesteri piesaistîja no jauna ar îpatnçju Saules no- vçroðanas iekârtu, ko nosacîti var saukt par akmens kalendâ- ru. Tas bija izveidots no viena vai vairâkiem akmens pilastriem,

10. att. Ollantaitambo tempïa unikâlâ Saules novçroðanas vieta. Pie klints stâv raksta autors. 87 jumiem saglabâjies inku svçtvietâ – Ollantaitambo (sk. 10. att.). Novç- roðanas sistçma tur skulpturâli ie- kalta masîvâ klintî, ietverot èetrus pilastra veida izvirzîjumus un plat- formu çnu fiksçðanai raksturîgajos gadalaikos (sk. 11., 12. att.). Oriìi- nâlâ un ar augstu matemâtisko pre- zititâti vertikâlâ plaknç izveidotâ as- tronomiskâ novçroðanas sistçma nav sastopama nekur citviet pasau- lç. Iespçjams, ka lîdzîga sistçma bijusi izveidota uz Kusko toròu sie- nâm, jo arî citos tempïos izpostîtâ stâvoklî uz sienâm sastopami pilastra veida izvirzîjumi. Kâ jau minçjâm, tâda as- 11. att. Ollantaitambo tempïa Saules mestâs tronomiskâ novçroðanas sistçma bijusi arî Sau- çnas vasaras solstîcijâ (21. decembrî). les templî Korikanèâ. Vienkârðâkas astronomisko gadalaiku no- noðais Saules dieva Inti spçks. Ðâds saulsta- vçroðanas sistçmas bijuðas daudzos Saules ru fenomens patieðâm varçja radît varenu ie- tempïos. Viena no tâm neizpostîtâ veidâ sa- spaidu jaunâ Saules gada pielûdzçjiem. Ticî- glabâjusies Maèu Pikèu un to sauc Intiuata- ba kïuva augstâka un varenâka par astrono- na jeb Vieta, kur piesaista Sauli, kâ tiek skaid- misko izpratni. rots ðis keèvu valodas vietvârds. Intiuatana Maèu Pikèu atrodas arî otrs Saules tem- paceïas uz augstas noðíeltas klints, kuras virs- plis, kur saulstaru efekts lietots citiem ritu- daïa izveidota par masîvu akmens altâri ar âliem. Templim ir ieapaïa akmens mûra sie- èetrðíautòu prizmas pilastru vidû (sk. 13. att. na, un tas uzcelts uz dabiskas klints, vidus- 55. lpp.). Altâra pilastrs faktiski ir kalendâ- daïâ ietverot masîvu altâra plâksni upurçða- rais akmens, kura ðíautnes ar pietiekamu pre- nai. Saules tempïa izliektajâ sienâ ir divas lo- cizitâti norâda debespuðu galvenos virzienus. gu ailes. Caur vienu uzaustoðâs Saules staros Saullçktâ pçc mestâs çnas var noteikt gada- altârs tiek izgaismots ziemas saulgrieþos, bet laiku svçtku svinçðanas laiku. Ðo astronomi- jâ labi pazîstamo kalendâro fenomenu, ko pa- zina jau senie çìiptieði, novçrojot obeliska mesto çnu, eiropieði izmantoja Saules pulk- steòos. Taèu inku priesteri pratuði izmantot ðo parâdîbu vçl daudz efektîvâk. Ðeit ziemas saulgrieþos “dzima jaunais Saules gada cikls”. Gada îsâkajâ dienâ ðajâ svçtvietâ inku Saules dievs Inti priesteriem atklâjis noslç- pumâ tîto slepeno gudrîbu. Inku atdzimsto- ðajos rituâlos tagad noskaidrots, ka ziemas îsâ- kajâ dienâ caur blakus ziedoklim izbûvçto tempïa logu aili saullçktâ tika izgaismota pie altâra notupuðâ priestera piere un, Saules sta- 12. att. Çnu kalendârâ stâvokïa fiksâcija uz Ol- riem pârslîdot pâr viòa seju, iniciçjâs dzîvi- lantaitambo tempïa klintî iecirstâs platformas. 88 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS caur otru – vasaras saulgrie- þos (sk. 14. att. 55. lpp.). Zem tempïa klints pakâjç atrodas îpatnçja grota, domâjams, no- slçpumainâka veida upurçða- nas rituâliem.

NASKAS TUKSNEÐA ZÎMÇJUMI

Peru valsts vçsture bagâ- ta ne tikai ar inku, bet arî ar citâm pirmiedzîvotâju kultû- râm. Mûsu çras pirmajâ gadu tûkstotî piekrastes pampâs dzîvojuðâs ciltis radîjuðas tâ saukto Naskas kultûru. Tuksneða smiltîs ar- 15. att. Naskas tuksneða zîmçjums ar teiksmai- heologi tagad atrod labi saglabâjuðâs mûmi- nâ putna attçlu.

jas, kas ievîstîtas ìeometriski ornamentçtos audumos. Miruðajiem lîdzi dotas rotaslietas un mâla trauki. Daudzie atradumi eksponç- ti Peru Nacionâlajâ muzejâ Limâ. Ievçrîbu tur piesaista kâdas mûmijas josta, kuras orna- mentus latvieðu kinoreþisors Ansis Epners sa- lîdzinâjis ar slaveno Lielvârdes jostu. Taèu mîklainâkais, ko ðî kultûra atstâjusi, ir gigan- tiskie zîmçjumi Naskas tuksneða tumðajâs smiltîs. Tur izveidotas garas lînijas, daþâdu dzîvnieku un putnu attçli, kas ir tik lieli, ka tie labi saredzami tikai aerofotogrâfijâs vai lidojot lidmaðînâ (sk. 15., 16. att.). Noslçpu- mainie zîmçjumi radîjuði daudzas hipotçzes. Fantasti tâs saista ar citplançtieðiem. Ievçro- jamâ Naskas figûru pçtniece, vâcu matemâ- tiíe Marija Reihe pârliecinâta, ka zîmçjumi izmantoti reliìiskajiem rituâliem un ka tie va- rçtu bût saistîti gan ar gadalaiku svçtkiem, gan ûdens garu piesaukðanu, jo apkârtçjâs upes paliek sausas mçneðiem, un pat gadiem ilgi. Naskas tuksnesis tagad ir arheoloìisks re- zervâts, ko gâjçji nedrîkst apmeklçt, jo irsto- ðajâ virskârtâ paliek pçdas. Tûristi ðo senat- 16. att. Trîsstûra veida josla Naskas tuksneða nes brînumdarbu tagad var aplûkot tikai caur tumðajâs smiltîs. lidmaðînas iluminatoriem. D 89 HRONIKA

NATÂLIJA CIMAHOVIÈA, IVARS ÐMELDS, ILGONIS VILKS LATVIJAS ASTRONOMIJAS BIEDRÎBAS DESMITGADE

2003. gada 1. decembrî atzîmçjâm Latvi- ðamîbai gan astronomijas amatieriem, gan jas Astronomijas biedrîbas (LAB) dibinâðanas profesionâïiem cînîties par izdzîvoðanu, sa- desmito gadadienu. LAB ir kâdreizçjâs Vissa- mazinâjâs aktivitâtes gan profesionâlajâ zinât- vienîbas Astronomijas un ìeodçzijas biedrî- nç, gan amatieru astronomijâ. Situâciju vçl bas (VAÌB) pçctece, tolaik saukta par Vissa- dramatiskâku padarîja tas, ka mûþîbâ aizgâja vienîbas Astronomijas un ìeodçzijas biedrî- ilggadçjais biedrîbas priekðsçdçtâjs Matîss Dî- bas Latvijas nodaïu (VAÌB LN). VAÌB pirm- riíis, kurð ilgus gadus bija gan tâs dzenoðais sâkumi savukârt meklçjami 1888. gadâ, kad motors, gan dvçsele. Krievijâ, Òiþòijnovgorodâ (tagad Gorkija), as- No otras puses, VAÌB LN pastâvçðanas lai- tronomijas entuziasti apvienojâs fizikas un as- kâ bija uzkrâta milzîga pieredze daþâdu astronomijas interesentu pulciòâ. Ðâ pulciòa dar- tronomijas amatieru aktivitâðu organizçðanâ, bîbas mçríis bija astronomijas un fizikas zi- eksistçja arî nepiecieðamâ materiâlâ bâze un nâtòu popularizçðana iespçjami plaðâs sabied- ðajâs aktivitâtçs ieinteresçtu cilvçku loks. Ja rîbas aprindâs. Tâpçc galvenais darbîbas veids nodaïu vienkârði likvidçtu, ðis potenciâls nebija populârzinâtnisku lekciju lasîðana. Vçlâk tiktu izmantots. Profesionâlie astronomi savu astronomiskas biedrîbas radâs arî Pçterburgâ darbîbu vairâk vai mazâk varçja organizçt (1890. g.) un Maskavâ (1908. g.), bet 1934. pastâvoðo zinâtnisko institûciju ietvaros, taèu gadâ tika dibinâta VAÌB ar nodaïâm vairâ- astronomiem – amatieriem – ðâdas iespçjas kâs PSRS pilsçtâs. VAÌB Rîgas nodaïa tika di- nebija. Kïuva aktuâla arî Latvijas astronomu binâta 1947. gada 18. novembrî, vçlâk tâ pâr- pârstâvniecîba starptautiskâ mçrogâ, ko dau- tapa par VAÌB Latvijas nodaïu (sk. I. Daube, dzos gadîjumos vislabâk varçja nodroðinât tie- I. Vilks. “Latvijas Astronomijas biedrîba 50 gados” – Astronomiskais kalendârs, 1997.). VAÌB Latvijas nodaïâ apvienojâs gan pro- fesionâlie astronomi, ìeodçzisti un kartogrâ- fi, gan ðo nozaru amatieri un interesenti. Bied- rîbas vadîtâjs sâkumâ bija Jânis Ikaunieks, bet pçc tam ilgus gadus biedrîbu vadîja Matîss Dîriíis. Latvijai atgûstot neatkarîbu, arî astronomi izveidoja savu, jaunu apvienîbu. Toreiz, pirms desmit gadiem, kïuva skaidrs, ka, sabrûkot Padomju Savienîbai, savu laiku ir nodzîvoju- si arî VAÌB un tâtad arî tâs Latvijas nodaïa. Pârmaiòu apstâkïos, pasliktinoties zinâtnes fi- nansçjumam un arî pastiprinoties nepiecie- LAB observatorijas teleskops Siguldâ. I. Zaèestes foto, pârçjie – I. Vilka foto 90 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS ði nevalstiska organizâcija, kas apvienotu vi- sanâksmi, daïçji tas izskaidrojams ar to, ka sus Latvijas astronomus neatkarîgi no tâm zi- parâdîjuðies bûtiski jauni, visiem pieejami as- nâtniskajâm institûcijâm, kurâs viòi strâdâ. tronomiskâs informâcijas avoti, pirmâm kâr- Un tâ 1993. gada 1. decembrî tika nodibi- tâm internets. Sava daïa vainas gan jâuzòe- nâta Latvijas Astronomijas biedrîba (LAB). Par mas arî sanâksmju organizçtâjiem, kuri ðajos tâs prezidentu dibinâðanas sapulcç tika ievç- apstâkïos ne vienmçr spçja veidot pietieka- lçts Dr. phys. Ivars Ðmelds. Biedrîbas desmit- mi interesantu sanâksmju dienas kârtîbu. gades sanâksmç viòð îsumâ izklâstîja savu re- Aizsâktas vai turpinâtas vairâkas regulâ- dzçjumu par ðajâ laikâ paveikto un arî nepa- ras aktivitâtes, pie kurâm laika gaitâ esam tik- veikto. tâl pieraduði, ka drîzâk bûtu pamanâms to iz- Atskatoties uz desmit gados paveikto, jâ- trûkums, nevis par kâdu seviðíu nopelnu tiktu teic, ka pilnîbâ ir izpildîti galvenie biedrîbas uzskatîts tajâs paveiktais. Ðeit var minçt gan uzdevumi, kas tika izvirzîti tâs dibinâðanas sa- Astronomijas skolotâju asociâcijas darbîbu (sk. pulcç, – kalpot par “jumtu” visâm tâm astro- att. 56. lpp.), kura darbojas LAB sastâvâ un nomiskajâm aktivitâtçm, kurâm tas bija ne- kuras veikto astronomijas propagandâ skolâs piecieðams, saglabât un attîstît tâlâk Latvijâ ir grûti pârvçrtçt, gan uz kâdreizçjâs Jaunat- eksistçjoðâs amatieru astronomijas tradîcijas, nes sekcijas un astronomijas pulciòa bâzes iz- visiem spçkiem sekmçt astronomijas popu- auguðo Jaunatnes astronomijas klubu, kura re- larizçðanu. gulârâs kupli apmeklçtâs sanâksmes un citi Bûtiska tradîcija, kas aizsâkâs drîz pçc pasâkumi ir devuði bûtisku ieguldîjumu as- VAÌB LN dibinâðanas, bija regulâras biedru tronomijas popularizçðanâ jaunieðu vidû. sanâksmes, kurâs tiek nolasîtas lekcijas par Biedrîbas biedri ir iesaistîti arî Tehniskâs daþâdiem astronomijas jautâjumiem, gan arî jaunrades namâ notiekoðajâs ar astronomiju paði biedrîbas biedri stâsta par savu veiku- saistîtajâs aktivitâtçs. Jauna tradîcija ir regulâ- mu debess spîdekïu novçroðanâ. Ðîm sanâk- râs ikvasaras astronomijas nometnes (sk. att. smçm ir bijusi nenovçrtçjama loma biedrîbas 56. lpp.). Katru gadu LAB piedalâs arî skolç- kopîbas gara uzturçðanâ. Tiesa gan, pçdçjâ nu atklâto Astronomijas olimpiâþu organizç- laikâ to apmeklçtîba varçja bût labâka – da- ðanâ. Kâ paðu par sevi saprotamu uztveram ïçji vainojama situâcija, ka jaunajos apstâkïos regulâros debess spîdekïu demonstrçjumus LU ne visiem LAB biedriem pietiek spçka un lî- Astronomiskâs observatorijas tornî, kuru orga- dzekïu, lai no attâlâkâm vietâm nokïûtu uz nizçðanâ aktîvu dalîbu òem LAB biedri. Daþâ- diem ar astronomiju saistîtiem pasâkumiem un publikâcijâm labs kuplinâjums ir biedrîbas biedru uzòemtâs astronomisko parâdîbu un ar astronomiju saistîto notikumu fotogrâfijas. LAB piedalîjâs “Astronomiskâ kalendâra” izdoðanâ lîdz pat brîdim, kad tas apvienojâs ar “Zvaig- þòoto Debesi”. Nodibinâta un jau pasniegta pirmajiem laureâtiem Jâòa Ikaunieka medaïa – kâ biedrîbas apbalvojums par seviðíiem no- pelniem astronomijas popularizçðanâ. No ievçrojamâkajiem “ârpuskârtas notiku- miem” jâmin ekspedîcija uz Balatona ezeru Saules aptumsuma novçroðanai Ungârijâ 1999. gadâ, abu spoþo “gadsimta nogales” komçtu Hjakutakes komçtas novçrojumi parkâ. novçrojumi. Rekordlielu interesentu skaitu pul- 91 cçja arî 2003. gada Marsa lielâ opozîcija. No- tîstîbas fonda solîtâ lielâ amatieru observato- tiek darbs pie biedrîbas novçroðanas bâzes pâr- rija Valmieras rajona Kocçnos vçl arvien tiek celðanas no Siguldas uz Baldones Riekstukal- apspriesta idejas lîmenî. Skolâs observatoriju nu, taèu pagaidâm visas tur paredzamâs gal- nav. Viena skolas observatorija 20. gs. 90. ga- venâs aktivitâtes vçl ir nâkotnes uzdevums. du vidû daþus gadus darbojâs Âdaþu vidus- Ja paraugâmies nedaudz plaðâk, ne tikai skolâ, taèu pçc tam darbu pârtrauca. Labi, ka uz LAB aktivitâtçm un ne tikai uz pçdçjiem Latvijas Universitâtç darbojas Astronomiskais desmit gadiem, tad gribçtos teikt, ka nepro- tornis, taèu Rîgas centrâ gaiðâ debess fona dçï fesionâlâ astronomija Latvijâ ir piedzîvojusi lie- tajâ ir iespçjams veikt tikai populârâko de- las pârmaiòas, kuru pamatâ ir mûsu valstî no- bess objektu demonstrçjumus, nevis nopiet- tikuðâs politiskâs un tehnoloìiskâs maiòas. nus amatieru novçrojumus. Viena no lielâkajâm pârmaiòâm ir tâ, ka Otra lielâ pârmaiòa ir tâ, ka astronomiska teleskopi un to piederumi (okulâri, filtri) ir informâcija ir brîvi pieejama internetâ, kâ arî brîvi nopçrkami veikalos gan tepat Latvijâ, ârzemju astronomijas þurnâlos un grâmatâs. gan ar interneta starpniecîbu. Astronomijas LAB sanâksmçs vairs nav kâri jâtver katrs tei- amatieriem vairs nav jâpieliek milzîgas pûles kums par ârzemju kosmonautikas sasniegu- spoguïu slîpçðanâ un teleskopa mehânikas iz- miem, kâ tas bija savulaik, kad ar priekðlasî- gatavoðanâ. Lîdz ar to amatieru teleskopu bû- jumiem uzstâjâs lieliskais lektors Edgars Mû- ve “izmirst”, ar to gandrîz neviens vairs ne- kins, vairs nav jânoraksta no tâfeles komçtu nodarbojas. Paralçli samazinâs izpratne par efemerîdas, kas pa telegrâfu ir atsûtîtas no teleskopu optiskajiem darbîbas principiem un Ïeòingradas, u. tml. Nemaz nerunâjot par aug nepiecieðamîba pçc profesionâïu konsul- “svaigâkajiem” astronomijas jaunumiem, as- tâcijâm teleskopa iegâdei. tronomijas interesenti ar interneta starpniecî- Solis atpakaï ir tas, ka LAB vairs nav sa- bu apmierina savas specifiskâs intereses, pie- vas observatorijas. No observatorijas Siguldâ mçram, seko kosmisko aparâtu trajektorijai, nâcâs aiziet divu iemeslu dçï – zeme, uz ku- iegûst “Iridium” pavadoòu uzliesmojumu pro- ras bija iekârtota observatorija, nepiederçja gnozes, seko aktîvajiem procesiem uz Saules LAB. Otrs iemesls ir tas, ka praktiski nebija utt. Lielâkâ daïa informâcijas, protams, ir an- novçrotgribçtâju. Ir visas iespçjas iekârtot gïu valodâ, taèu arî latvieðu valodâ par astro- jaunu observatoriju Baldones Riekstukalnâ, nomiju ir izveidotas vairâkas interneta mâ- dubultteleskopa paviljonâ, taèu trûkst darîtâ- jaslapas. ju (lasi – novçrotgribçtâju). Astronomijas At- Tajâ paðâ laikâ internetâ atrodamo infor- mâciju lasîtâji, galvenokârt skolçni, bieþi izmanto nekritiski, kopçjot un reizçm sveðu autoru veikumu uzdodot par savu. Maz tiek izmantota LAB un Astronomijas institûta kopî- gâ bibliotçka, kurâ, tiesa, galvenokârt ir vecas grâmatas. Jaunu grâmatu un þurnâlu, kas bûtu noderîgi amatieriem, ja neskaita popu- lâro amerikâòu þurnâlu “Sky & Telescope”, bib- liotçkâ ir maz. Te gan jâuzteic Marsa biedrî- bas entuziasti, jo, pateicoties viòu pûlçm, bib- liotçkâ ir parâdîjuðies pâris desmiti jaunu grâ- matu par Marsu. Nodarbîba jaunieðu astronomijas klubâ LU As- Mûsu amatieri droðâk sûta savus debess tronomijas institûta bibliotçkâ. parâdîbu attçlus ârzemju populârajiem astro- 92 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS Svarîga loma ðeit ir masu informâcijas lîdzek- ïiem, kas savlaikus informç lasîtâjus par gai- dâmajâm parâdîbâm, reizçm gan uzpûðot no muðas ziloni – grûti novçrojamu astronomisku parâdîbu, piemçram, tâdu kâ vâja meteoru plûsma, paceïot grandioza notikuma ran- gâ. Ðajâs situâcijâs adekvâti ir rîkojuðies astronomijas amatieri, kas nodroðinâjuði lielâ- ko astronomisko notikumu – komçtu, Saules aptumsumu, Marsa lielâs opozîcijas publiskus novçrojumus. Svarîgi, ka vairâki vçrtîgi astronomijas po- pularizâcijas procesi ir saglabâti, neraugoties uz pârmaiòâm. Pirmâm kârtâm jâmin þurnâls “Zvaigþòotâ Debess” – tradîcijâm bagâts izdevums, kuru veido saliedçta radoðâ komanda un kurð ir saglabâjies par spîti pârmaiòâm finansçjumâ, poligrâfijâ un neraugoties uz iz- devçja maiòu. Tas pat ir atgriezies pie sâkot-

Kopîgie Saules aptumsuma novçrojumi. nomijas þurnâliem, un tie arî tiek publicçti. Ar interneta un mobilo telefonu starpniecîbu ir iespçjams operatîvi apmainîties ar jaunâka- jâm ziòâm par to, kas ðobrîd novçrojams de- besîs, izteikt savu viedokli par jaunâkajiem astronomijas vai kosmisko pçtîjumu rezultâ- tiem. Tajâ paðâ laikâ astronomijas amatieru vidç samazinâs motivâcija veikt novçrojumus. Kâpçc mçìinât savâ nelielajâ teleskopâ kâ sî- ku plankumiòu saskatît kâdu galaktiku, ja þur- nâlos, grâmatâs un internetâ var atrast krâð- òus, ar lieliem teleskopiem iegûtus galaktikas attçlus! Tas jûtams, piemçram, Jaunieðu astronomijas klubâ – astronomijas interesentu pulks aug, bet astronomijas amatieru skaits samazinâs. Daudzi jaunie astronomijas interesenti slikti pazîst zvaigznâjus, kas ir ama- tiera novçrojumu pamatu pamats. Toties pieaug sabiedrîbas vispârçjâ interese par efektîgâkajâm astronomiskajâm pa- Ekskursantu grupa F. Candera muzejâ aplûko râdîbâm – aptumsumiem, zvaigþòu lietiem. vecos astronomijas instrumentus. 93 nçjâ formâta, no kura kâdu laiku bija atkâ- Jâpiemin arî astronomiskâ izglîtîba. Tie- pies. Ðíiet, ka arî lasîtâji vairâku gadu des- sa, tas ir plaðs temats, kuram bûtu jâvelta at- mitu garumâ ir tie paði. seviðís raksts, tâpçc pieskarsimies tikai da- 1986. gadâ tika atjaunota Latvijas Universi- þiem aspektiem. tâtes Astronomijas toròa darbîba. Ir mainîju- 2003. gadâ notika 31. Rîgas atklâtâ skolç- ðies cilvçki, kuri veic demonstrçjumus, taèu nu astronomijas olimpiâde, lîdz ar to olimpi- katru gadu rudens–ziemas sezonâ reizi nedç- âdi var uzskatît par vçl vienu no veiksmîgi sa- ïâ toròa apmeklçtâjiem ir iespçja ielûkoties te- glabâtajiem procesiem. Lîdz 90. gadu sâkumam leskopâ. Daudziem cilvçkiem, kas pirmo reizi to organizçja galvenokârt Rîgas planetârija dar- skatâs teleskopâ un ierauga, piemçram, Satur- binieki, pçc tam par olimpiâdes þûrijas priekð- nu ar gredzenu, tas ir spçcîgs emocionâls pie- sçdçtâju kïuva ðo rindu autors. Pirms desmit dzîvojums. Aplûkot debess spîdekïus ir iespç- gadiem bija vçrojams aktivitâtes krituma peri- jams arî Baldones Ðmita teleskopa palîgteles- ods, bet pçdçjos gados olimpiâdç piedalâs ap- kopâ. Faktiski tie ir vienîgie divi teleskopi, kas tuveni 50 dalîbnieku, turklât treðdaïa ir no ra- Latvijâ publiski pieejami. Ekskursanti, galve- joniem ârpus Rîgas. Zinâðanu lîmenis gan ir nokârt skolçni, apmeklç Baldones Ðmita tele- zemâks nekâ pirms 10–15 gadiem, bet tas ir skopu un Astronomisko torni arî dienâ. saprotams, jo astronomija skolâs ir izvçles Ne tikai saglabâjusies, bet arî ir izaugusi priekðmets, ko ap gadsimtu miju mâcîja vidçji ikgadçjâ vasaras astronomijas nometne, ku- katrâ sestajâ Latvijas vidusskolâ. ras oficiâlais sâkums datçjams ar 1991. gadu. Skolçni ir nodroðinâti ar mâcîbu literatûru Astronomijas nometne – tâs ir spraigas astro- latvieðu valodâ, jo 90. gados praktizçjoðie as- nomijai veltîtas trîs dienas un naktis, kurâs tronomijas pedagogi ir uzrakstîjuði vairâkas mâ- netrûkst arî jautru brîþu. Daþus gadus nomet- cîbu grâmatas. Astronomijas skolotâjiem ir sa- nç bijuði pat 90 dalîbnieki. Izaugusi vesela va profesionâlâ organizâcija – 1995. gadâ tika nometòu dalîbnieku paaudze, kas sâka pie- nodibinâta Astronomijas skolotâju asociâcija. Tâ dalîties tajâs kâ skolçni, bet tagad strâdâ da- kâ ðobrîd astronomija tiek iekïauta vidussko- þâdâs profesijâs. Katru gadu dalîbnieku sa- las fizikas kursâ un, visticamâk, nepastâvçs kâ stâvs papildinâs ar skolçnu vecuma jaunie- atseviðís priekðmets, asociâcijas darbîba ir ap- ðiem. Te, pçc autora domâm, saskatâma zi- sîkusi. Daïa pedagogu iesaistâs Eiropas Astro- nâma krîze, jo jaunâkâs un vecâkâs dalîbnie- nomijas izglîtîbas asociâcijas aktivitâtçs, pieda- ku paaudzes intereses ne vienmçr sakrît un lâs tâs organizçtajâs vasaras skolâs. tâs ir grûti apmierinât vienas nometnes ietvaros. Astronomijas nometnçs ir piedalîjuðies pârstâvji no Lietuvas, viena nometne notika ârzemçs – Ungârijâ. Turpina darboties F. Candera memoriâlais muzejs, kas dibinâts 1987. gadâ. 90. gadu sâ- kumâ Latvijas Universitâte to pâròçma no Lat- vijas Vçstures muzeja, un tas kïuva par LU Zinâtnes un tehnikas vçstures muzeja sastâv- daïu. F. Canderam veltîtâ ekspozîcija tika pa- pildinâta ar materiâliem par astronomiju Lat- vijâ un kosmonautiku pasaulç. Ðobrîd muzeja turpmâkâ darbîba ir apdraudçta, jo muzeja çku un zemi ir atguvusi îpaðumâ kâda pri- Astronomijas olimpiâdes dalîbnieki risina vâtpersona. uzdevumus. 94 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 1988. gadâ LU tika izveidots astronomijas planetârijs tika likvidçts 1992. gadâ. Neliels pla- pulciòð. Tas piedzîvojis gan kâpumus, gan kri- netârijs atrodas Tehniskâs jaunrades namâ Rî- tumus, bet pirms pieciem gadiem pârveidots gâ, taèu tas nav pieejams apmeklçtâjiem. par Jaunieðu astronomijas klubu. Paralçli Jau- LAB atskaites–pârvçlçðanu sapulcç 2003. nieðu astronomijas klubam, kas apvieno galve- gada 3. decembrî par biedrîbas prezidentu ie- nokârt vidusskolas skolçnus un studentus, Rî- vçlçjâm Mâri Krastiòu, par viceprezidentiem – gas Tehniskâs jaunrades namâ ir izveidots as- Dmitriju Docenko un Ivaru Ðmeldu. Tâdâ tronomijas pulciòð, kuru lielâkoties apmeklç pa- veidâ Latvijas astronomi cenðas realizçt pamatskolas skolçni. Pçdçjos gados pamatskolas audþu pçctecîbu, liekot sev par mçríi jo pla- skolçniem ir arî iespçja pârbaudît savas zinâða- ði izplatît sabiedrîbâ un it îpaði jaunatnes vi- nas ikgadçjos astronomijas konkursos. dû informâciju par pasaules uzbûves pama- Diemþçl skolçniem un arî citâm klausîtâ- tiem. Ðis virziens atbilst latvieðu astronomijas ju grupâm – studentiem, pieauguðajiem – entuziasta Jâòa Ikaunieka nemitîgajam aici- trûkst iespçju klausîties populârzinâtniskas nâjumam popularizçt astronomiju jo plaðos sa- lekcijas astronomijâ, jo astronomi ârpus LAB biedrîbas slâòos. Tas atbilst arî latvieðu tau- sapulcçm tikpat kâ neuzstâjas ar priekðlasî- tas senajai gudrîbai – neaizmirst pievçrst skatu jumiem. Iespçjams, ka ðo trûkumu kompen- zvaigþòotajai debesij un skatît apkârt esoðâs sç populârzinâtniskie siþeti par astronomiju dabas daiïumu: Latvijas un ârzemju televîzijas kanâlos. Kâ liels trûkums jâmin tas, ka Latvijâ nav Aizmirsâs man ðodien publikai pieejama planetârija. Latvija ir vienî- Div’ darbiòi nedarîti – gâ valsts pie Baltijas jûras, kurai nav sava pla- Gaisâ zvaigznes neskaitîtas, netârija! Pareizticîgo katedrâlç Rîgâ izvietotais Jûrâ puíes nelasîtas. D

Precizçjumi un pamanîtâs kïûdas 2003./04. gada ziemas laidienâ 46. lpp. – emblçmas parakstam jâbût: “2006. gada IAU asamblejas emblçmâ arî var atpazît pilsç- tu: no Prâgas vecpilsçtas – Kârïa tilts pâr Moldovas (Vltavas) upi kopâ ar pils toròiem”. 49. lpp. – 2. att. atbilst 3. attçla paraksts un 3. att. atbilst 2. attçla paraksts. 53. lpp. – K. Bçrziòa rakstâ “Îsi par bezgalîbu” izmantotâ attçla oriìinâla autors ir M. Eshers (grafika “Mçbiusa lente II”, 1963). 95. lpp. – kreisâs slejas otrâs rindkopas pirmajâ rindâ no apakðas jâbût: “Sîriuss (Lielâ Suòa α)”. 95. lpp. – labâs slejas otrâs rindkopas piektajâ rindâ no apakðas jâbût: “pçc Saules rieta”. Redakcijas kolçìija

Ziemas numurâ publicçtâs krustvârdu mîklas atrisinâjumi Lîmeniski. 6. Oldrins. 8. Japets. 9. Eiropa. 10. Boksholas. 13. Zondes. 15. Íîlis. 16. Staila. 20. Periastrs. 21. Andersons. 22. Rozalinda. 24. Varietâte. 25. Astats. 27. “Atlas”. 28. Mimass. 32. Stârlings. 33. Ananke. 34. Evanss. 35. Sekanss. Stateniski. 1. “Vostok”. 2. Ûdensvîrs. 3. Bioloìija. 4. Esejas. 5. “Saturn”. 7. Sprîþi. 11. Megaklite. 12. Starmetis. 14. Oberons. 17. Linetes. 18. Stons. 19. Adara. 23. Asterisks. 24. Vladilena. 26. Titâns. 29. Apekss. 30. Stress. 31. Agnese. 95 JURIS KAULIÒÐ ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS 2004. GADA PAVASARÎ

Pavasara ekvinokcija 2004. gadâ bûs Ar teleskopiem apmçram lîdz maija vidum 20. martâ plkst. 8h49m. Ðajâ brîdî Saule atradî- var aplûkot ðâdus debess dzîïu objektus: va- sies pavasara punktâ, ieies Auna zodiaka zî- ïçjâs zvaigþòu kopas M44 un M67 Vçþa zvaig- mç (E) un ðíçrsos debess sfçras ekvatoru, znâjâ; galaktikas M65, M66, M95, M96 un pârejot no dienvidu puslodes uz ziemeïu pus- M105 Lauvas zvaigznâjâ. Daudz galaktiku at- lodi. Ðis ir astronomiskâ pavasara sâkuma brî- rodas arî Jaunavas un Berenikes Matu zvaig- dis, senlatvieðiem lielâ diena – Lieldienas. znâjos. Tomçr to reâlai apskatei nepiecieða- Pâreja uz vasaras laiku notiks naktî no 27. mi diezgan lieli teleskopi. uz 28. martu. Debess sfçra kopâ ar plançtâm 2004. gada Vasaras saulgrieþi un astronomiskâ pava- pavasarî parâdîta 1. attçlâ. sara beigas ðogad bûs 21. jûnijâ plkst. 3h57m. Pavasara vakari ir ïoti labvçlîgi augoða Mç- Tad Saule ieies Vçþa zodiaka zîmç (H), tai ness novçroðanai. Tad var ieraudzît arî pavi- bûs maksimâlâ deklinâcija, tâpçc nakts no 20. sam ðauru (jaunu) Mçness sirpi. 22. martâ var uz 21. jûniju bûs visîsâkâ visâ 2004. gadâ un cerçt ieraudzît 43 stundas, 20. aprîlî – 29 stun- 21. jûnija diena visgarâkâ. das un 20. maijâ apmçram 38 stundas vecu Pavasara sâkums ir ïoti labvçlîgs krâðòo zie- (jaunu) Mçnesi. mas zvaigznâju novçroðanai. Ðajâ laikâ Orions, Vçrsis, Persejs, Vedçjs, Dvîòi, Lielais Suns un PLANÇTAS Mazais Suns ir labi redzami jau tûlît pçc Sau- les rieta rietumu, dienvidrietumu pusç. Pava- 29. martâ Merkurs nonâks maksimâlajâ sarî ir daudz siltâks nekâ ziemâ – ziemas stin- austrumu elongâcijâ (19°). Tâpçc marta bei- dzinoðais aukstums ir ïoti traucçjoðs. gâs un aprîïa sâkumâ to varçs diezgan labi No pavasara zvaigznâjiem vispirms var mi- novçrot drîz pçc Saules rieta zemu pie hori- nçt Lauvas zvaigznâju. Tas uzskatâms par iz- zonta rietumu, ziemeïrietumu pusç. Ðajâ lai- teiksmîgâko ðâ gadalaika zvaigznâju un var kâ tâ spoþums bûs apmçram +0m. Ðo peri- kalpot par labu orientieri citu zvaigznâju at- odu var uzskatît par paðu izdevîgâko Merku- raðanai. Vçl atseviðías spoþas zvaigznes ir Jau- ra novçroðanai visâ 2004. gadâ. navas, Vçrðu Dzinçja un Kraukïa zvaigznâjos. 16. aprîlî Merkurs jau nonâks apakðçjâ Tomçr arî citi pavasara zvaigznâji lîdz maija konjunkcijâ ar Sauli (starp Zemi un to). Tâ- pirmajai pusei ir samçrâ viegli atrodami jau pçc aprîlî, sâkot apmçram ar 10. aprîli, tas tûlît pçc satumðanas. Tad Hidra, Sekstants, nebûs redzams. Kauss, Berenikes Mati un Svari ir labi novç- 14. maijâ Merkurs atradîsies maksimâlajâ rojami debess dienvidrietumu, dienvidu pusç, rietumu elongâcijâ (26°). Tomçr arî maijâ tas jo vçl netraucç baltâs naktis. praktiski nebûs novçrojams, jo leks gandrîz Maija otrajâ pusç un jûnijâ naktis ir tik gai- reizç ar Sauli un bûs ïoti gaiðs. ðas, ka redzamas tikai paðas spoþâkâs zvaig- Savukârt 19. jûnijâ Merkurs jau bûs aug- znes. Kâ orientieri ðajâ laikâ var kalpot Spika ðçjâ konjunkcijâ ar Sauli (aiz Saules) – lîdz ar (Jaunavas α) un Arkturs (Vçrðu Dzinçja α). to arî jûnijâ tas nebûs redzams. Austrumu, dienvidaustrumu pusç tad jau labi 22. martâ plkst. 7h Mçness paies garâm redzami spoþie vasaras zvaigznâji: Lira, Gul- 4° uz leju, 19. aprîlî plkst. 7h 3,5° uz leju, bis un Çrglis. Par debess dzîïu objektu novç- 17. maijâ plkst. 2h 2° uz augðu un 17. jûnijâ roðanu nav pat ko domât. plkst. 20h 1,5° uz augðu no Merkura. 96 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS +45° +45° LIRA ANDROMEDA GULBIS DVŜũI VEDŊJS VŊRŠU +30° H +30° DZINŊJS LAUVA VŊZIS AUNS HERKULESS +15° PEGAZS +15° VŊRSIS ŊRG LIS JAUN AVA E E MAZAIS 0° 0° K SUNS ZIVIS ŹDENSVŜRS SVARI ORIONS –15° –15° N MEŽńZIS LIELAIS SUNS –30° SKORPIONS –30° DIENVIDU STRŊLNIEKS ZIVS –45° –45° 02322 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9 8 765 4 3 210 20.03.2004.–20.04.2004.

+45° +45° LIRA ANDROMEDA GULBIS DVŜũI VEDŊJS VŊRŠU +30° H +30° DZINŊJS LAUVA VŊZIS AUNS HERKULESS +15° PEGAZS +15° VŊRSIS ŊRG LIS JAUN AVA E E MAZAIS 0° 0° K SUNS ZIVIS ŹDENSVŜRS SVARI ORIONS –15° N –15° MEŽńZIS LIELAIS SUNS –30° SKORPIONS –30° DIENVIDU STRŊLNIEKS ZIVS –45° –45° 0 23 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9876 543 2 1 0 20.04.2004.–20.05.2004.

–15° N –15° MEŽńZIS LIELAIS SUNS –30° SKORPIONS –30° DIENVIDU STRŊLNIEKS ZIVS –45° –45° 0 23 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9 8 76543 210

20.05.2004.–20.06.2004. 1. att. Ekliptika un plançtas 2004. gada pavasarî.

2004. gada pavasara pirmâ puse bûs ïoti ar Sauli (starp Zemi un to), turklât ðî bûs retâ labvçlîga Vençras redzamîbai, jo 29. martâ reize, kad notiks Vençras pârieðana pâri Sau- tâ atradîsies maksimâlajâ austrumu elongâci- les diskam. Tâpçc jûnijâ tâ vairs nebûs novç- jâ (46°). Tâs spoþums tad bûs –4m,4, un tâ rojama. bûs lieliski redzama nakts pirmajâ pusç de- 24. martâ plkst. 23h Mçness paies garâm bess rietumu, ziemeïrietumu pusç. 2,5° uz leju, 23. aprîlî plkst. 13h 2° uz leju, Arî maijâ, lîdzîgi kâ iepriekð, Vençra bûs 21. maijâ plkst. 15h aizklâs un 16. jûnijâ plkst. labi redzama, lai arî elongâcija samazinâsies 20h 4,5° uz augðu no Vençras. un naktis bûs gaiðas. 2004. gada pavasarî Marss bûs labi redzams 8. jûnijâ Vençra bûs apakðçjâ konjunkcijâ nakts pirmajâ pusç. Tiesa, tâ spoþums un leò- 97 íiskais diametrs gan bûs mazi un visu laiku sa- Pavasara sâkumâ un aprîlî Saturns bûs mazinâsies. Tâ marta beigâs tie attiecîgi bûs labi redzams nakts pirmajâ pusç. Tâ spoþums +1m,4 un 5”, bet maija beigâs – +1m,7 un 4”. ðajâ laikâ bûs +0m,1, un tas atradîsies Dvîòu No pavasara sâkuma lîdz 7. maijam Marss zvaigznâjâ. Maijâ tas bûs novçrojams vaka- atradîsies Vçrða zvaigznâjâ. Pçc tam lîdz 20. ros, rietumu, ziemeïrietumu pusç. jûnijam – Dvîòu zvaigznâjâ. Paðâs pavasara Jûnija pirmajâ pusç Saturns vçl mazliet bûs beigâs tas pâries uz Vçþa zvaigznâju. redzams tûlît pçc Saules rieta. Pçc tam to vairs 26. martâ plkst. 2h Mçness aizklâs, nevarçs novçrot. 24. aprîlî plkst. 0h paies garâm 1,5° uz aug- 28. martâ plkst. 22h Mçness paies garâm ðu, 22. maijâ plkst. 19h 3° uz augðu un 20. 4,5° uz augðu, 25. aprîlî plkst. 9h 4,5° uz aug- jûnijâ plkst. 12h 3,5° uz augðu no Marsa. ðu, 22. maijâ plkst. 21h 4,5° uz augðu un 19. Pavasara sâkumâ un aprîlî Jupiters bûs jûnijâ plkst. 9h 4,5° uz augðu no Saturna. ïoti labi redzams praktiski visu nakti. Tâ spo- Pavasara sâkumâ un aprîlî Urâns praktis- þums tad bûs –2m,4 un redzamais ekvatori- ki nebûs novçrojams. Pçc tam maijâ to varçs âlais diametrs – 44”. Ðajâ laikâ un visu pava- mçìinât ieraudzît rîtos zemu pie horizonta sari tas atradîsies Lauvas zvaigznâjâ. dienvidaustrumu pusç. Maijâ Jupiteru varçs labi novçrot nakts lie- Jûnijâ Urâns bûs redzams nakts otrajâ pusç lâko daïu, izòemot rîta stundas. Jûnijâ tas bûs kâ +5m,8 spoþuma spîdeklis. Tomçr novçro- redzams nakts pirmajâ pusç rietumu, ziemeï- ðanu stipri apgrûtinâs ïoti gaiðâs naktis un ne- rietumu pusç. Tâ redzamais spoþums sama- lielais augstums virs horizonta. zinâsies lîdz –1m,9. Visu ðo laiku Urâns atradîsies Ûdensvîra 2. aprîlî plkst. 22h Mçness paies garâm 3° zvaigznâjâ. uz augðu, 30. aprîlî plkst. 5h 3° uz augðu un 15. aprîlî plkst. 8h Mçness paies garâm 27. maijâ plkst. 14h 3,5° uz augðu no Jupitera. 4° uz leju, 12. maijâ plkst. 14h 4° uz leju un Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 8. jûnijâ plkst. 22h 4° uz leju no Urâna. 2004. gada pavasarî parâdîta 2. attçlâ. Saules un plançtu kustîbu zodiaka zîmçs sk. 3. attçlâ.

MAZÂS PLANÇTAS

2004. gada pavasarî tuvu opozîcijai un spoþâkas par +9m bûs divas mazâs plançtas – Cerera (1) un Vesta (4). Cerera: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.03. 7h02m +31°46' 2,146 2,569 8,2 30.03. 7 11 +31 25 2,268 2,565 8,3 9.04. 7 21 +30 59 2,392 2,561 8,4 19.04. 7 33 +30 26 2,515 2,558 8,5 29.04. 7 46 +29 47 2,636 2,556 8,6 9.05. 8 01 +29 01 2,752 2,553 8,7 19.05. 8 17 +28 09 2,864 2,551 8,7 29.05. 8 33 +27 09 2,969 2,549 8,8 8.06. 8 50 +26 03 3,067 2,548 8,8 18.06. 9 07 +24 50 3,157 2,547 8,8

98 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS Vesta: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 29.04. 22h33m –12°18' 2,494 2,237 7,8 9.05. 22 49 –11 11 2,395 2,245 7,8 19.05. 23 04 –10 10 2,292 2,254 7,7 29.05. 23 18 –9 16 2,186 2,263 7,6 8.06. 23 31 –8 32 2,078 2,272 7,5 18.06. 23 42 –8 00 1,969 2,282 7,4

KOMÇTAS

C/2001 Q4 (NEAT) komçta. Ðî 2001. gadâ atklâtâ komçta 2004. gada 16. maijâ atradî- sies perihçlijâ. Lîdz maija sâkumam tâ Latvijâ nebûs novçrojama, bet jau pçc 20. maija kïûs par nenorietoðu spîdekli. Ap 10. maiju komçtas redzamais spoþums tiek prognozçts pat lîdz +1m. Tâpçc maijâ to var cerçt novçrot ar neapbruòotu aci. Ap 10. maiju komçta ðíçrsos Vienradþa zvaigznâju, pçc tam Mazâ Suòa zvaigznâju; 15.– 20. maijâ atradîsies Vçþa zvaigznâjâ, ap 25. maiju Lûða zvaigznâjâ. Maija beigâs tâ nonâks Lielâ Lâèa zvaigznâjâ, kur atradîsies lîdz pat pavasara beigâm. Komçtas efemerîda ir ðâda (0h U.T.): α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 5.05. 7h06m –27°05' 0,326 0,981 1,0 10.05. 7 56 –1 30 0,337 0,968 1,0 15.05. 8 32 +18 22 0,415 0,962 1,4 20.05. 8 58 +30 40 0,529 0,964 2,0 25.05. 9 18 +38 13 0,658 0,975 2,5 30.05. 9 33 +43 08 0,792 0,993 3,0 4.06. 9 45 +46 32 0,925 1,018 3,4 9.06. 9 55 +49 02 1,056 1,049 3,8 14.06. 10 04 +50 57 1,181 1,086 4,2 19.06. 10 12 +52 28 1,301 1,128 4,6

C/2003 T3 (Tabur) komçta. Arî ðî komçta 2004. gada aprîïa beigâs atradîsies perihçlijâ. Tâ kâ tâs spoþums nebûs liels, komçtu varçs novçrot tikai ar teleskopu vai labu binokïu palîdzîbu. Komçtas efemerîda ir ðâda (0h U.T.): α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 10.04. 0h24m +17°12' 2,446 1,505 8,7 20.04. 0 48 +23 14 2,397 1,487 8,6 30.04. 1 14 +29 20 2,357 1,481 8,6 10.05. 1 43 +35 21 2,330 1,489 8,6 20.05. 2 17 +41 05 2,319 1,510 8,6 30.05. 2 56 +46 16 2,324 1,544 8,7 9.06. 3 41 +50 37 2,347 1,589 8,9 19.06. 4 31 +53 53 2,386 1,644 9,0 99 Marts Aprŝlis Maijs J K G K G J E J E 20 20 21 K E 21 21 22 G 22 22 23

23 23 24

24 24 25

25 25 26

26 26 27

27 27 28

28 28 29

29 29 30

30 30 31

31 1 1

1 2 2

2 3 3

3 4 4

4 5 5

5 6 6

6 7 7

7 8 8

8 9 9

9 10 10

10 11 11

11 12 12

12 13 13

13 14 14

14 15 15

15 16 16

16 17 17

17 18 18

18 19 19

19 20 20

20 21 21 Aprŝlis Maijs Jźnijs 2. att. Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 2004. gada pavasarî. Jo (J), Eiropa (E), Ganimçds (G), Kallisto (K). Austrumi attçlâ atrodas pa labi, rietumi – pa kreisi.

100 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS C/2002 T7 (LINEAR) komçta. Ðî 2002. gadâ atklâtâ komçta 2004. gada 25. aprîlî atradîsies perihçlijâ. Maija vidû tâs redzamais spoþums sasniegs pat +0m,4. Tomçr komçtas novçroðana Latvijâ bûs ïoti apgrûti- nâta, jo tâ atradîsies zemu pie horizonta un naktis bûs gaiðas. Komçtas efemerîda ir ðâda (0h U.T.): α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 5.04. 23h55m +8°04' 1,641 0,728 3,7 15.04. 23 52 +5 59 1,378 0,639 2,8 25.04. 23 56 +3 04 1,041 0,616 2,0 5.05. 0 20 –1 34 0,661 0,667 1,3 10.05. 0 56 –5 40 0,476 0,716 0,9 15.05. 2 17 –12 43 0,323 0,774 0,4 20.05. 5 03 –19 57 0,267 0,840 0,4 25.05. 7 34 –17 44 0,355 0,911 1,3 30.05. 8 44 –13 50 0,515 0,985 2,5 4.06. 9 19 –11 22 0,695 1,061 3,5 14.06. 9 52 –8 50 1,066 1,216 5,0

APTUMSUMI MÇNESS

Daïçjs Saules aptumsums 19. aprîlî. Mçness perigejâ un apogejâ. Ðis aptumsums ar maksimâlo fâzi 0,74 bûs Perigejâ: 8. aprîlî plkst. 5h; 6. maijâ plkst. novçrojams Âfrikas dienvidos un Atlantijas 7h; 3. jûnijâ plkst. 16h. okeâna dienvidu daïâ. Latvijâ aptumsums ne- Apogejâ: 27. martâ plkst. 9h; 24. aprîlî plkst. bûs redzams. 3h; 21. maijâ plkst. 16h; 17. jûnijâ plkst. 19h.

Pilns Mçness aptumsums 4.–5. maijâ. Mçness ieieðana zodiaka zîmçs (sk. 4. att.). Ðis aptumsums bûs redzams Âzijâ, Eiropâ, 20. martâ 23h29m Aunâ (E) Âfrikâ. Latvijâ bûs labi novçrojams gandrîz viss 23. martâ 8h10m Vçrsî (F) aptumsums. Tâ norise Latvijâ bûs ðâda: 25. martâ 19h35m Dvîòos (G) pusçnas aptumsuma sâkums – 20h51m ; 28. martâ 9h24m Vçzî (H) Mçness lec (Rîgâ) – 21h00m ; 30. martâ 21h08m Lauvâ (I) daïçja aptumsuma sâkums – 21h48m ; 2. aprîlî 5h46m Jaunavâ (J) pilnâ aptumsuma sâkums – 22h52m ; 4. aprîlî 10h53m Svaros (K) maksimâlâ fâze (1,31) – 23h30m ; 6. aprîlî 13h25m Skorpionâ (L) pilnâ aptumsuma beigas – 0h08m ; 8. aprîlî 14h51m Strçlniekâ (M) daïçja aptumsuma beigas – 1h12m ; 10. aprîlî 16h34m Meþâzî (N) pusçnas aptumsuma beigas – 2h10m. 12. aprîlî 19h33m Ûdensvîrâ (O) 15. aprîlî 0h25m Zivîs (P) Vençras pârieðana pâri Saules diskam 17. aprîlî 7h25m Aunâ 8.jûnijâ. 19. aprîlî 16h43m Vçrsî Ðî retâ, interesantâ parâdîba notiks laikâ 22. aprîlî 4h10m Dvîòos no plkst. 8h19m lîdz 14h22m. 24. aprîlî 16h56m Vçzî

101 3. att. Saules un plançtu kustîba zodiaka 180° zîmçs. i – Saule – sâkuma punkts 20. martâ plkst. 0h, 3 beigu punkts 22. jûnijâ plkst. 0h (ðie momenti 90° attiecas arî uz plançtâm; simbolu novietojums 4 atbilst sâkuma punktam).

a – Merkurs b – Vençra 2004.g. c – Marss d – Jupiters PAVASARIS e – Saturns f – Urâns g – Neptûns h – Plutons h h 1 – 6. aprîlis 23 ; 2 – 30. aprîlis 16 ; 1 3 – 5. maijs 6h; 4 – 18. maijs 4h. 270° 2 27. aprîlî 5h15m Lauvâ 29. aprîlî 15h01m Jaunavâ 1. maijâ 21h03m Svaros 0° 3. maijâ 23h39m Skorpionâ h m 6. maijâ 0 09 Strçlniekâ h m h m 24. maijâ 12 08 Lauvâ 8. maijâ 0 17 Meþâzî h m h m 26. maijâ 22 52 Jaunavâ 10. maijâ 1 47 Ûdensvîrâ h m h m 29. maijâ 6 23 Svaros 12. maijâ 5 53 Zivîs h m h m 31. maijâ 10 09 Skorpionâ 14. maijâ 13 03 Aunâ h m h m 2. jûnijâ 10 53 Strçlniekâ 16. maijâ 22 57 Vçrsî h m h m 4. jûnijâ 10 13 Meþâzî 19. maijâ 10 48 Dvîòos h m 21. maijâ 23h35m Vçzî 6. jûnijâ 10 10 Ûdensvîrâ 8. jûnijâ 12h39m Zivîs 10. jûnijâ 18h50m Aunâ h m 180° 1.04 13. jûnijâ 4 37 Vçrsî 15. jûnijâ 16h45m Dvîòos 1.05 18. jûnijâ 5h38m Vçzî 20. jûnijâ 18h05m Lauvâ 90° 21.06

1.06 4. att. Mçness kustîba zodiaka zîmçs. 2004.g. Mçness kustîbas treka iedaïa ir viena dien- PAVASARIS 15.06 nakts. H Jauns Mçness: 21. martâ 0h41m; 19. aprîlî 16h21m; 19. maijâ 7h52m; 17. jûnijâ 23h27m. U Pirmais ceturksnis: 29. martâ 2h48m; 27. aprîlî 20h32m; 27. maijâ 10h57m. 270° 15.05 I Pilns Mçness: 5. aprîlî 14h03m; 4. maijâ 23h33m; 3. jûnijâ 7h20m. T h m 15.04 Pçdçjais ceturksnis: 12. aprîlî 6 46 ; 11. maijâ 0° h m h m 20.03 14 04 ; 9. jûnijâ 23 02 . 102 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS METEORI

Pavasaros ir novçrojamas trîs vçrâ òema- te ir mainîga un reizçm var sasniegt 40 me- mas plûsmas. teoru stundâ, tomçr tâ daudz labâk novçro- 1. Lirîdas. Plûsmas aktivitâtes periods ir jama dienvidu puslodç. laikâ no 16. lîdz 25. aprîlim. 2004. gadâ mak- 3. η Akvarîdas. Plûsmas aktivitâtes pe- simums gaidâms 22. aprîlî plkst. 7h, kad plûs- riods ir no 19. aprîïa lîdz 28. maijam. 2004. mas intensitâte var bût apmçram 15–20 me- gadâ maksimums gaidâms 5. maijâ, kad tâs teori stundâ (reizçm var pârsniegt pat 90 me- intensitâte var sasniegt pat 60 meteoru stun- teorus stundâ). dâ. Tomçr reâli novçrojamais meteoru skaits 2. π Puppîdas. Ðî plûsma novçrojama lai- pie mums ir daudz mazâks, jo arî ðî plûs- kâ no 15. lîdz 28. aprîlim. 2004. gadâ maksi- ma labâk novçrojama dienvidu platuma grâ- mums gaidâms 23. aprîlî plkst. 12h. Intensitâ- dos. D

Mçness aizklâs Vençru, un Vençra pâries Saules disku

Vençras Mçness Mçness Datums Plançta Aizklâðana Atklâðana spoþums; fâze augstums fâze 21.V Vençra -0m,42; 9% 14h43m 15h53m 60o 4% Laiki rçíinâti Rîgai, citur Latvijâ ±5 min, tâpçc novçrojumi jâsâk savlaikus. Aizklâðana notiek dienâ, tâpçc novçrojumi ar neapbruòotu aci bûs problemâtiski vai pat neiespçjami. Toties spçcîgâ binoklî vai nelielâ teleskopâ ðo parâdîbu vajadzçtu varçt novçrot visâ tâs krâðòumâ. Binoklî aizklâðanas laikâ Vençra lçnâm kïûs arvien mazâk redzama, lîdz pazudîs pavisam aiz Mçness. Teleskopâ Vençra izskatîsies kâ ðaurs sirpis, kura leòíiskais diametrs bûs 49". Aizklâðanas un atklâðanas ilgums – apmçram 100 sekundes. Mç- ness leòíiskais attâlums no Saules – aptuveni 25o. Neviena spoþa zvaigzne pavasarî aizklâta netiek. 8. jûnijâ no 8h19m (Saules h = 27o) lîdz 14h22m (Saules h = 55o) Vençra pâries pâri Saules diskam. Vençras pârieðanas ilgums pâri Saules diska malai ~20 min, tâs leòíiskais diametrs bûs 57", kas ir tikai 33 reizes mazâks nekâ Saules diametrs (31'30"). Laikâ, kad Vençra atrodas uz Saules diska malas, tâs atmosfçra iemirdzas, izveidojot spoþu gredzenu ap plançtu. Der ievçrot, ka uz spoþâ Saules diska Vençra projekcijâ caur teleskopu izskatâs kâ melna bumbiòa atðíirîbâ no Saules plankumiem, kas redzami tikai tumði pelçki. Ðâda parâdîba ir ïoti reta un parasti nav novçrojama bieþâk kâ divas reizes gadsimtâ. Precîzi pârieðanas laiki 8. jûnijâ ir ðâdi: Vençras pieskarðanâs Saules diska malai – 8h19m06s; Vençras pilnîga uzieðana uz Saules diska – 8h38m47s; Vençras pieskarðanâs Saules diskam no iekðpuses – 14h02m33s; Vençras pilnîga nozuðana no Saules diska – 14h21m59s. Laiki rçíinâti Rîgai, bet ar 10 sekunþu precizitâti tie pareizi visai Latvijai. Nâkamâ Vençras pârieðana notiks 2012. gada 6. jûnijâ, un Latvijâ tâ bûs labi redzama. Tâ kâ ðîs abas parâdîbas nav novçrojamas bieþi, Astronomijas attîstîbas fonds (AAF) rîkos to publiskus demonstrçjumus. Paredzams, ka pavasarî AAF rîkos arî vairâku dienu astronomisko novçro- jumu tûri, kuras mçríis bûs izglîtot sabiedrîbu astronomijâ ar lekcijâm un praktiskâm nodarbîbâm pie teleskopiem. Sîkâka informâcija AAF mâjaslapâ www.aaf.lv. Aivis Meijers 103 CONTENTS.

“ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” FORTY YEARS AGO New Gigantic “Radio Eye” by A. Balklavs (abridged). The First Stationary Satellite by A. Kovalevskis (abridged). A Galileo’s Telescope by I. Rabinoviès (abridged). DEVELOPMENTS in SCIENCE Magnetic Reconnection in Space. A. Vaivads. NEWS Liberated Planets. A. Balklavs. Cosmology of Darkness. A. Balklavs. Has Dark Matter Been Detected? D. Docenko. Fluorine in Star Chemistry. N. Cimahovièa. SPACE RESEARCH and EXPLORATION Columbia Tragedy. Investigation Results and Future of the Space Shuttle. M. Sudârs. ACADEMIC STAFF of the UNIVERSITY of LATVIA Alma Veronika Jansone – 95. J. Jansons. The WAYS of KNOWLEDGE The Basic of Human Existence in Contemporary Scientific Lexicon. Imants Vilks. At SCHOOL On Friendly Terms with Cosmology: Theory of Relativity and Geometry of Universe (concluded). K. Bçrziòð. Rîga 31st Open Olympiad in Astronomy for School Youth. M. Krastiòð. International Summer School of Astronomy Teachers (7th EAAE). I. Dudareva. Innovations and Latvia’s Program of Innovations. A. Balklavs. MARS in the FOREGROUND Two Worlds, One Sun. J. Jaunbergs. Spirit and Opportunity Investigating on Opposite Sides of Mars. I. Zaèeste. Mars on Latvia’s TV. M. Gills. For AMATEURS Transit of Venus Across the Sun’s Disk on June 8th, 2004. J. Kauliòð. Astronomers Closest to the Baltic Sea. M. Gills. NEW BOOKS. Stephen Hawking on the World Made of Branes (concluded). A. Balklavs. In DISTANT COUNTRIES The Astronomical Notions of the Incas. J. Klçtnieks. CHRONICLE Ten Years of Latvian Astronomical Society. N. Cimahovièa, I. Ðmelds, Ilgonis Vilks. The STARRY SKY in the SPRING of 2004. J. Kauliòð

ÑÎÄÅÐÆÀÍÈÅ.

Â “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” 40 ËÅÒ ÒÎÌÓ ÍÀÇÀÄ Íîâûé ãèãàíòñêèé «ðàäèîãëàç» (ïî ñòàòüå À. Áàëêëàâñà). Ïåðâûé ñòàöèîíàðíûé ñïóòíèê (ïî ñòàòüå À. Êîâàëåâñêèña). Òåëåñêîï Ãàëèëåÿ (ïî ñòàòüå È. Ðàáèíîâè÷à). ÏÎÑÒÓÏÜ ÍÀÓÊÈ Ïåðåçàìûêàíèå ìàãíèòíûõ ïîëåé â êîñìè÷åñêîì ïðîñòðàíñòâå. À. Âàéâàäñ. ÍÎÂÎÑÒÈ Îñâîáîæä¸ííûå ïëàíåòû. À. Áàëêëàâñ. Êîñìîëîãèÿ òüìû. À. Áàëêëàâñ. Íàéäåíà ëè ò¸ìíàÿ ìàòåðèÿ? Ä. Äîöåíêî. Ôòîð â çâ¸çäíîé õèìèè. Í. Öèìàõîâè÷. ÈÑÑËÅÄÎÂÀÍÈÅ è ÎÑÂÎÅÍÈÅ ÊÎÑÌÎÑÀ Òðàãåäèÿ Columbia. Ðåçóëüòàòû ñëåäcòâèÿ è áóäóùåå Space Shuttle. Ì. Ñóäàðñ. ÏÐÅÏÎÄÀÂÀÒÅËÈ ËÀÒÂÈÉÑÊÎÃÎ ÓÍÈÂÅÐÑÈÒÅÒÀ Àëìà-Âåðîíèêà ßíñîíå – 95. ß. ßíñîíñ. ÏÓÒÈ ÏÎÇÍÀÍÈß Îñíîâû ÷åëîâå÷åñêîãî áûòèÿ íà âçãëÿä ñîâðåìåííîé íàóêè. Èìàíòñ Âèëêñ. Â ØÊÎËÅ Áóäåì ñ êîñìîëîãèåé íà òû: òåîðèÿ îòíîñèòåëüíîñòè è ãåîìåòðèÿ Âñåëåííîé (îêîí÷àíèå). Ê. Áåðçèíüø. 31-ÿ Ðèæñêàÿ îòêðûòàÿ îëèìïèàäà ïî àñòðîíîìèè äëÿ øêîëüíèêîâ. Ì. Êðàñòèíüø. 7-ÿ Ìåæäóíàðîäíàÿ ëåòíÿÿ øêîëà äëÿ ó÷èòåëåé àñòðîíîìèè (EAAE). È. Äóäàðåâà. Èííîâàöèè è èííîâàöèîííàÿ ïðîãðàììà Ëàòâèè. À. Áàëêëàâñ. ÌÀÐÑ ÂÁËÈÇÈ Äâà ìèðà, îäíî Ñîëíöå. ß. ßóíáåðãñ. Spirit è Opportunity ñ ïðîòèâîïîëîæíûõ ñòîðîí Ìàðñà. È. Çà÷åñòý. Ìàðñ íà ýêðàíàõ Ëàòâèéñêîãî òåëåâèäåíèÿ. Ì. Ãèëëñ. ËÞÁÈÒÅËßÌ Ïðîõîæäåíèå Âåíåðû ÷åðåç äèñê Ñîëíöà 8-ãî èþíÿ. Þ. Êàóëèíüø. Àñòðîíîìû ó ñàìîãî Áàëòèéñêîãî ìîðÿ. Ì. Ãèëëñ. ÍÎÂÛÅ ÊÍÈÃÈ Ñòèâåí Õîêèíã î ìèðå ïîñòðîåííîì èç áðàí (îêîí÷àíèå). À. Áàëêëàâñ. Â ÄÀËÜÍÈÕ ÑÒÐÀÍÀÕ Àñòðîíîìè÷åñêèå ïðåäñòàâëåíèÿ èíêîâ. ß. Êëåòíèýêñ. ÕÐÎÍÈÊÀ Äåñÿòèëåòèå Ëàòâèéñêîãî Àñòðîíîìè÷åñêîãî îáùåñòâà. Í. Öèìàõîâè÷, È. Øìåëäñ, Èëãîíèñ Âèëêñ. ÇÂ¨ÇÄÍÎÅ ÍÅÁÎ âåñíîé 2004 ãîäà. Þ. Êàóëèíüø THE STARRY SKY, SPRING 2004 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS, 2004. GADA PAVASARIS Compiled by Irena Pundure Reì. apl. Nr. 0426 “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2004 Sastâdîjusi Irena Pundure In Latvian © Apgâds “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2004 Redaktore Dzintra Auziòa Datorsalicçjs Jânis Kuzmanis 104 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2004. GADA PAVASARIS 3. att. Zemes magnetosfçra. Vietas, kur var novçrot pârsaisti, ir iezîmçtas ar krustiòu. Attçls no http://space.rice.edu/IMAGE/livefrom/sunearth.html Sk. A. Vaivada rakstu “Pârsaiste kosmiskajâ telpâ”.

IZZINI PASAULI KOPƖ AR ŽURNƖLU 2004. gadâ iznâks vçl èetri þurnâla TERRA numuri: turpmâkie – maija, jûlija, septembra un novembra sâkumâ. ƮSTAIS LAIKS ABONƜT

Sk. D. Docenko rakstu “Vai tumðâ matçrija ir atrasta?”. 8. JÛNIJÂ VENÇRA ∼ 6 STUNDAS uz SAULES DISKA Cena Ls 1,50