RĪGAS NACIONĀLAIS ZOOLOĢISKAIS DĀRZS 2O19 RĪGAS NACIONĀLAIS ZOOLOĢISKAIS DĀRZS 2019. GADĀ

Rīgas zoodārzs atvērts 1912. gada 14. oktobrī. Paš- zā vairojās 15 EEP sugas, t.sk. trīs savvaļā izmirušas glie- reizējā teritorija – 20 ha. mežu partulu sugas. 1992. gadā Rīgas zoodārzs iestājās Eiropas Zoodār- 2019. gada beigās 79 sugas iekļautas Pasaules Sarkana- zu un akvāriju asociācijā – EAZA (European Associa- jā grāmatā kā apdraudētas (kategorijas VU, EN, CR, EW). tion of Zoos and Aquaria). 2019. gadā Rīgas zoodārzā vairojās 18 no tām. 1993. gadā izveidota Rīgas zoodārza filiāle “Cīruļi” Sīkāk par aizsargājamajām sugām zoodārza kolekcijā – Aizputes novada Kalvenes pagastā (pašreizējā terito- 70. lpp. rija – 132 ha). Zoodārzā notiek dzīvnieku uzvedības pētījumi, 2019. gadā sākti ekotoksikoloģiskie pētījumi. Apmeklētāji Sīkāk par pētījumiem zoodārzā – 21. lpp. Apmeklētāju skaits 2019. gadā – 327 403. Sugu saglabāšana un pētījumi dabā Jaunas ekspozīcijas Rīgas zoodārza līdzšinējais svarīgākais ieguldī­jums  Āfrikas Savannas ekspozīcija. bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ir 1988.–  Invazīvo sugu ekspozīcijas – invazīvo bezmugur- 1992. gadā veiktā Eiropas kokvardes populācijas at- kaulnieku un zivju ekspozīcija Akvārijā un šakāļu eks­­­po­-­­ jaunošana Kurzemē. zīcija. 2019. gadā Rīgas zoodārzs uzsāka atjaunotās kokvaržu Sīkāk par būvdarbiem un remontdarbiem 2019. gadā – populācijas monitoringu. Zoodārzs aicināja Latvijas iedzī- 5. lpp. votājus ziņot par kokvaržu atradnēm, un zoodārza speciā- listi veica kokvaržu uzskaiti un ekoloģijas pētījumus. Dzīvnieku kolekcija Sīkāk par kokvaržu projektu – rakstā 51. lpp. 2019. gada 31. decembrī dzīvnieku kolekcijā bija 398 sugu 2314 dzīvnieki. Dzīvnieku rehabilitācija 2019. gadā vairojās 129 sugu dzīvnieki, piedzima vai 2019. gadā zoodārza karantīnā tika uzņemti 48 ne- izšķīlās 540 mazuļi. laimē nokļuvuši savvaļas dzīvnieki, kā arī 86 konfiscēti Sīkāk par dzīvnieku kolekciju – 22. lpp. vai dažādu iemeslu dēļ zoodārzā nogādāti eksotisko Pilns zoodārza dzīvnieku sugu saraksts un vairošanas sugu dzīvnieki. 10 rehabilitētie savvaļas dzīvnieki at- rezultāti – 56. lpp. laisti dabā. Sīkāk par dzīvnieku rehabilitāciju zoodārzā – 39. lpp. Pētījumi zoodārzā Rīgas zoodārzs piedalās 48 apdraudēto sugu Eiropas Vides izglītība programmās (EEP), kuru ietvaros notiek koordinēta reto 2019. gadā zoodārzā novadītas 336 ekskursijas, 86 mā- un apdraudēto sugu turēšana un vairošana nebrīvē, kā cību nodarbības, pieci lietišķie semināri un prezentācijas. arī vairošanas metožu izstrāde. 2019. gadā Rīgas zoodār- Vasaras sezonā ik dienas plkst. 11.30–14.15 apmeklētājiem­

Eiropas Zoodārzu un Starptautiskā sugu informācijas sistēma – Apdraudēto sugu Eiropas akvāriju asociācija (European Species360 uztur pasaules zoodārzu dzīvnieku programmas – EEP (European Association of Zoos and Aquaria) datu bāzi. 2019. gadā tā apvieno vairāk nekā 1200 Endangered Species Programme). 2019. 2019. gadā apvieno vairāk kā dalīborganizāciju no 99 valstīm. Rīgas zoodārzā no gada nogalē EAZA uztur 404 EEP un 410 organizāciju no 47 valstīm 1993. gada lietojam datorizēto dzīvnieku uzskaites Eiropas ciltsgrāmatas – ESB (European Eiropā un Tuvajos Austrumos. programmu ARKS (Animal Record Keeping System), Studbook). Rīgas zoodārzs EAZA uzņemts no 2012. gada septembra – ZIMS (Zoological 1992. gadā. Information Management System).

2 piedāvāta zoodārza dzīvnieku publiskās baroša- ku menedžmenta specialitātē, ko organizē Sparšoltas nas programma, iepazīstinot ar dzīvnieku bioloģiju un koledža (Lielbritānija). uzve­­­­ ­dību. 2019. gadā trim ārzemju studentiem nodrošinājām Izglītojoša programma piedāvāta tradicionālajos pa- studiju prakses dzīvnieku kopšanas specialitātē Rīgas sākumos – Tropu mēnesī, Putnu dienās, Dzīvnieku ģime- zoodārzā: ņu dienās, Savannas dienās u.c.  28.06.–2.09. – Teodors Konksidis (Theodoros Sīkāk par vides izglītības darbu – 11. lpp. Konxidis),­ Atēnu lauksaimniecības universitāte, Grieķija.  23.07.–30.09. – Andžela De Rosa (Angela De Darbs ar studentiem Rosa), Teramo universitāte, Itālija. No 2014. gada Rīgas zoodārzs kalpo par reģionālo  30.09.–30.11. – Eva Kostanecka (Ewa Kostanecka), centru tālmācības kursiem zoodārzu un akvāriju dzīvnie- Bidgoščas tehnoloģiju un zinātnes universitāte, Polija.

Divi Rīgas zoodārzā rehabilitēti jaunie pelēkie roņi 12. jūlijā tika izlaisti Baltijas jūrā. Ventspils brīvostas ūdenslīdēju kuģis “Neptūns” tos nogādāja 15 km attālumā no krasta. On 12 July two rehabilitated young Grey Seals were released into the Baltic Sea about 10 miles off the coast of Ventspils. They were transported to the release site by the dive boat Neptūns. Foto: Māris Lielkalns

Rīgas zoodārzs augustā aicināja iedzīvotājus dāvināt ādas bumbas lauvu pārim fizisko aktivitāšu veicināšanai. Uz aicinājumu atsaucās daudzi zoodārza draugi, to skaitā – Rīgas Kultūru vidusskolas 6.c klase. In August, Riga Zoo invited people to celebrate Lion Month at the Zoo and donate leather balls (either new or used) for the behavioral enrichment to the Zoo’s African Lion pair. Many Zoo friends responded, including Class 6c of Riga Culture Secondary School. Foto: Māris Lielkalns

3 FINANŠU PĀRSKATS RNZD IEŅĒMUMI UN IZDEVUMI 2019. GADĀ (EUR)

Ieņēmumi Izdevumi

LR Vides ministrija (LVAF) 464 178 Atalgojums un sociālie maksājumi 2 021 128 Rīgas dome 1 523 344 Komunālo pakalpojumu apmaksa 318 463 RNZD pašu ieņēmumi 2 023 943 Dzīvnieku barības iegāde 311 386 No tā ieņēmumi no ieejas biļetēm 1 724 729 Pārējie pakalpojumi 146 560 Līdzdalība starptautiskajās organizācijās 16 946 Ziedojumi un dāvinājumi 11 811 Komandējumi un darbinieku apmācība 36 205

APMEKLĒTĀJU SKAITS 2010.–2019. GADĀ ATTENDANCE, 2010–2019

336 274 329 482 335 660 327 983 327 403 301 330 298 546 294 909 268 930 254 192

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

APMEKLĒTĀJU DINAMIKA PA MĒNEŠIEM 2010.–2019. GADĀ ATTENDANCE IN DIFFERENT MONTHS OF THE YEAR, 2010–2019

80000 2010 2011 70000 2012 2013 60000 2014 2015 50000 2016 2017 40000 2018 2019

30000

20000

10000

0 Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec

4 CELTNIECĪBA UN REKONSTRUKCIJA

2019. gadā Rīgas zoodārzā tika veikti daudzu ēku un dzīvnieku ekspozīciju remonti, bet visvairāk uzmanības prasīja jaunās kompleksās ekspozīcijas “Āfrikas Savanna” iekārtošana un sagatavošana dzīvnieku uzņemšanai.

ĀFRIKAS SAVANNA Āfrikas Savannas ekspozīcijas būve sākās 2017. gadā, projekta autors ir pilnsabiedrība “Re-Arta”, būvdarbus pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma divu gadu laikā paveica pilnsabiedrība “BBA un Tilts”. Kopējās būvdarbu izmaksas bija aptuveni 3,1 mil-­ jons EUR. Daļu šīs summas (400 000 EUR) ieguldīja Latvijas valsts, bet pārējo – Rīgas dome. Āfrikas Savannas ekspozīciju kompleksa atklāšana Galvenās ēkas un būves bija pabeigtas 2018. gada 18. oktobrī kopā ar Latvijas Vides aizsardzības un decembrī, un 2019. gadā objektu savā pārziņā pārņēma reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un Rīgas domes zoodārzs. Veicām papildus nožogojumu, vārtu, kāpņu priekšsēdētāja vietnieci Annu Vladovu. un dzīvnieku barotavu izbūvi. Aprīkojām pērtiķu mītnes The new Riga Zoo’s African Savannah complex opened iekštelpas, turpinājām iekārtot pērtiķu salu. Notika pa- on 18 October, together with Juris Pūce, Minister for pildus apzaļumošanas un stādījumu veidošana teritorijā. Environmental Protection and Regional Development of 18. oktobrī notika Āfrikas Savannas ekspozīcijas oficiā- Latvia, and Anna Vladova, Vice Mayor of Riga. lā atklāšana. Foto: Māris Lielkalns

2020. gadā zoodārza jaunā ekspozīcija “Āfrikas Savanna” saņēma Latvijas Būvniecības gada balvu 2019 – 1. vietu nominācijā “Publiskā ārtelpa”. The Zoo’s new African Savannah exhibit has won the Latvian Building Annual Award 2019. The project received the prize in the “Public Space” category. Foto: BDCC arhīvs

5 Āfrikas Savanna aizņem gandrīz desmito daļu zoodār-  Dienesta viesnīcas remonts. Izremontējot pa- za teritorijas (1,7 ha), apmeklētāju ceļš cauri ekspozīcijai pildu telpas, paplašinājām dienesta viesnīcu, lai spētu ir ap 330 m garš. Ekspozīcijā jau apskatāmas Čapmana uzņemt gan viesus, gan uz praksi ieradušos ārzemju zebras, dižantilopes, impalas, atsevišķās mītnēs – Kērka studentus. dikdiki, kā arī zoodārza visjaunākie iemītnieki – pērtiķi  Vecās dzīvnieku barības virtuves remonts. Gada geladas. beigās divās telpās varējām atjaunot peļu un žurku au- 2020. gada pavasarī plānojam jauno ekspozīciju ap- dzētavas darbu. vienot ar 2007. gadā būvēto žirafu aploku vienotā Āfri-  Lauku sētas jumta seguma nomaiņa. kas Savannas dzīvnieku aploku kompleksā, kurā vienko-  Jauna dziļurbuma izbūve un ūdensvada cauruļ- pus ganīsies zebras, žirafes un divu sugu antilopes. vadu rekonstrukcija starp Akvāriju un centrālo aleju.  Pilsētas ūdensvada plīsumu novēršana un pieslē- VIDES IZGLĪTĪBAS CENTRA PROJEKTS guma aku iebūve pie bērnu rotaļlaukuma, pie šakāļu vo- 2019. gadā tika pabeigta ES Kohēzijas fonda finansēta ljera un tīģeru āra voljerā. projekta ietvaros 2018. gadā iesāktā Vides izglītības cen-  Tīģeru āra voljera atjaunošana. Voljerā ierīkojām tra projekta izstrāde zoodārza vecās Pērtiķu mājas pār- arī kāpelējamo platformu un papildus elementus dzīv- būvei. Būvniecības darbus plānots sākt 2020. gadā. nieku vides pilnveidošanai.  Briežu rajona daļas pārbūve. Nojaucām novecoju- REMONTDARBI 2019. GADĀ šu dzīvnieku nojumi, tās vietā uzbūvējām jaunu. Veikta  Akvārija ekspozīcijas daļas pārbūve sadarbībā ar arī papildus nožogojumu un vārtu sistēmas iebūve, lielo Zivju fondu. Izveidojām invazīvo sugu ekspozīciju, kurā aploku ārējā nožogojuma nomaiņa. rādām zivis un bezmugurkaulniekus – jaunienācējus Lat-  Bijušā brūno lāču voljera nožogojumu demontāža vijas dabā. Jaunā ekspozīcija tika atvērta 19. jūnijā. Lāču mājā, gatavojoties sarkano pandu mītnes izveido-  Galvenās biļešu kases un apmeklētāju ieejas mez- šanai. Darbus turpināsim 2020. gadā. gla kreisās puses remonts.

Veicot atjaunošanas darbus Amūras tīģeru āra voljerā, tika izveidota arī kāpelējamā platforma un citi elementi dzīvnieku nebrīves vides pilnveidošanai. The renovation works at Amur Tiger outdoor enclosure included the constructing of a new climbing platform as well as other elements for behavioral enrichment for tigers. Foto: Māris Lielkalns

6 MĀRKETINGS UN REKLĀMA

KRISTĪNE FREIBERGA, tirgvedības speciāliste 2019. gads bija interesants, notikumiem un aktivitā- 2019. gadā zoodārzs piedāvāja īpašas atlaides ik- tēm piepildīts gads. Pasākumu organizēšanā un popula- gadējiem pasākumiem: rizēšanā tika iesaistīti daudzi mūsu sadarbības partneri.  Ziemas naktis un Tropu mēnesis – atlaide līdz 60%. Esam pateicīgi visiem uzņēmumiem, kuri palīdz mums  Dzīvnieku ģimeņu dienas, Vēstures nakts – attīstīties, sasniegt labākus rezultātus un gūt publicitā- atlaide 50%. ti. Zoodārzs īpaši priecājas par jauniem partneriem, ar  Dzīvnieku dienas – atlaide 50%. kuriem tiek noslēgti reklāmas un sadarbības līgumi. Jā-  Filiāles “Cīruļi” apmeklējums (izmantojot kuponu) – piemin, ka zoodārzam reklāmas budžets ir neliels, tāpēc atlaide 50%. meklējam citas iespējas.  Zoodārza 10 reižu apmeklējuma karte (izmantojot Veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmumiem, zoodārzs ir kuponu) – atlaide 50%. tikai ieguvējs. Īpaši gribas izcelt mūsu lielākos sadarbības  Automašīnas novietošana zoodārza stāvvietā partnerus – AS “Tallink Latvija”, SIA “Latvijas Mobilais (izmantojot kuponu) – atlaide 50%. Telefons”, SIA “Helio Media”, SIA “PATA TIMBER” un Pērn tika piešķirta atlaide 1,00 EUR no ieejas biļetes SIA “MAXIMA Latvija”. pamatcenas, uzrādot “Riga Pass 2019 summer edition” AS “Tallink Latvija” rūpējas, lai zoodārza apmeklētā- kuponu. Jāpiemin arī SIA “Žurnāls Santa” bērnu žurnāls jiem netrūktu drukāto zoodārza plānu un ieejas biļešu. “Pūcīte” – uzrādot žurnālā atrodamo kuponu, apmeklē- SIA “Latvijas Mobilais Telefons” ir lielākais talku organizē- jumam tika piemērota atlaide 50%. tājs zoodārzā. SIA “Helio Media” sadarbība ir veiksmīga Arī zoodārza filiālē “Cīruļi” elektroniskās biļetes. ar uzziņu dienesta 1188 kuponu piedāvāšanu, kas ļauj No 2018. gada Rīgas zoodārza apmeklētāji var iegādā- mūsu apmeklētājiem pirkt ieejas biļetes par zemākām ties e-biļetes internetā, un 2019. gadā tika pieņemts cenām. SIA “PATA TIMBER” katru pavasari atbalsta zoo- lēmums šo pakalpojumu ieviest arī filiālē “Cīruļi”. Tā tika dārzu ar zāģmateriāliem putnu būrīšiem, lai kopīgi rī- atrisināta problēma visiem tiem apmeklētajiem, kuri ik- kotu Putnu dienas. Ar uzņēmumu SIA “MAXIMA Latvija” dienā biļetes un dāvanas pērk, izmantojot internetu. esam ļoti draudzīgās attiecībās. Tiek rīkots ikgadējais Arvien biežāk uzņēmumi zoodārzu izvēlas kā nepa- ķirbju svēršanas čempionāts, rīkotas reklāmas kampaņas rastu un pievilcīgu vietu kāda pasākuma organizēšanai. un saņemti bezmaksas augļi un dārzeņi mūsu dzīvnie- Pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri rīko korporatīvos kiem. Kā lielāko ieguvumu no SIA “MAXIMA Latvija” pērn pasākumus saviem darbiniekiem. Lielākās aktivitātes saņēmām 20 000 EUR lielu ziedojumu, lai taptu mītne norisinās vasaras mēnešos, kad ir iespēja nomāt pikni- mazajiem jeb sarkanajiem pandām. ka vietu. Ziemas mēnešos vienīgā slēgtā telpa zoodārzā, kura tiek izīrēta pasākumiem, ir Akvārija zāle.

SIA “Latvijas Mobilais Telefons” talka Rīgas zoodārzā, 4.10. Vārda došana zoodārzā dzimušajam ronēnam kopā ar SIA Latvijas Mobilais Telefons employees helping with Ventspils skolēniem, 4.04. cleaning work at the Zoo as part of Latvia’s Big Cleanup Schoolchildren from Ventspils participate in the name- campaign. giving event for a zoo-born baby Grey Seal. Foto: Māris Lielkalns Foto: Māris Lielkalns

7 Vārda došanas svētki lūsēniem. 13. augustā, pie- daloties lūšu draugiem – Jēkabpils pilsētas pārstāvjiem, trim 3. aprīlī dzimušajām lūsenītēm tika doti vārdi. Jē- kabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps sanākušajiem apmeklētājiem svinīgi paziņoja jēkabpiliešu izvēli. Tagad lūsenītes var pilntiesīgi saukt par Jeti, Jakobīni un Lūsi- ju. Aivars Kraps uzdāvināja zoodārza lūšiem volejbola komandas “Jēkabpils Lūši” zelta bumbas – tās, ar kurām spēlējot, komanda izcīnīja zelta godalgas Latvijas vīriešu volejbola čempionātā! Pēc tam kopā ar zoodārza valdes priekšsēdētāju Ingmāru Līdaku tika gatavots svētku mie- lasts trejmeitiņām – liesas liellopa gaļas torte, dekorēta ar paipalu olām. Maskavas zoodārza foto izstāde. 20. septembrī “Maskavas dienas Baltijas valstīs” pasākumu ietvaros zoodārza Akvārija zālē tika atklāta izstāde “Maskavas zooloģiskais dārzs fotogrāfijās: Zelta kolekcija”. Maskavas zooloģiskais dārzs šovasar nosvinēja 155 ga-­ du jubileju un vienmēr ir bijis labs partneris Rīgas zoo- dārzam dzīvnieku kolekcijas veidošanā. Tā, piemēram, no Maskavas Rīgā ieradīsies mazais resnais loris (neliels Dienvidaustrumāzijas primāts) un goliātvaboļu kāpuri. Šīs ir vienas no pasaulē lielākajām vabolēm un drīzumā būs labs papildinājums Tropu mājas kukaiņu ekspozīci- jai. Savukārt nesen uz Maskavu devās trīs Bolīvijas nakts­ pērtiķi. Pēdējo 20 gadu laikā ceļu starp abu galvaspilsētu zoodārziem mērojuši ļoti daudzi dzīvnieki – tīģeris, ronis, krēpjvilks, vainagdzērve, lidvāveres u.c. Līdzīgi kā Rīgas zoodārzs, arī Maskavas zooloģiskais dārzs ir Eiropas Zoo- dārzu un akvāriju asociācijas biedrs, kas liecina, ka mēr- ķi sugu saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā mums vieni.

Vārda došana lūsēniem kopā ar Jēkabpils domes priekšsēdētāju Aivaru Krapu, 13.08. The name-giving event for Northern Lynx kittens together with Aivars Kraps, Jēkabpils City Mayor. Foto: Māris Lielkalns

Ronēnam dod vārdu Hercogs. 4. aprīlī zoodārzā no- risinājās janvārī dzimušā roņu puikas vārda došanas svi- nības, kurās piedalījās arī bērni no Ventspils pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte”, kas vārda došanas konkursā ieguva godpilno pirmo vietu. Vārda izdomāšana bija uzticēta Ventspils pilsētas pirms- skolas iestāžu audzēkņiem un skolu 1.–4. klašu skolēniem, Rīgas zoodārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka kuriem bija iespēja radošā veidā prezentēt zoodārzā dzi- un Maskavas zoodārza prezidents Vladimirs Spicins mušā ronēna vārdu. Par uzvarētāju kļuva Dāvja radošais paraksta “Sadarbības Memorandu” starp Rīgas un zīmējums un tajā norādītais ronēna vārds – Hercogs. Maskavas zoodārziem, 20.09. Dāvis zīmējumā attēloja roņu ģimeni saulainā Ventspils Ingmārs Līdaka, Chairman of Board of Riga Zoo, and pludmalē. Vladimir Spitzin, President of Moscow Zoo, sign Rīgas zoodārzs ir gandarīts par lielisko sadarbību ar a Memorandum of Cooperation between the two zoos. Ventspils pilsētas pašvaldību, kas ilgst jau 12 gadus. Foto: Māris Lielkalns 8 Pēc fotoizstādes atklāšanas notika arī oficiāla “Sadarbī- bas Memoranda” parakstīšana starp Rīgas un Maskavas zoodārziem, tā apliecinot savstarpēju cieņu un apņēmību arī turpmāk sekmēt produktīvu sadarbību profesionālās informācijas apmaiņā un dzīvnieku kolekcijas veidošanā. Labdarības projekts kopā ar SIA “MAXIMA Latvija”. 9. jūlijā–16. septembrī akcijas “Mīluļu slepenā dzīve 2” ietvaros ikviens iedzīvotājs “Maxima” veikalos varēja ie- gādāties saliekamu kartona mājiņu par 1,99 EUR. Daļa līdzekļu, kas iegūti no rotaļu mājiņu pārdošanas, tika novirzīti jaunās sarkano pandu mītnes būvniecībai Rī- gas zoodārzā. Rīgas zoodārzs tika izvēlēts kā galvenais kampaņas sadarbības partneris, lai stiprinātu kampaņas ideju – pērc “Mīluļu slepenā dzīve” akcijas produktus un ziedo labam mērķim! Rīgas zoodārzs saņēma 20 000 EUR ziedojumu, patei- coties “Maxima” klientu atbalstam akcijas “Mīluļu slepe- nā dzīve 2” ietvaros. “Esam priecīgi par lielo pircēju interesi un gandarīti, ka kopā ar klientiem mums ir iespēja atbalstīt Rīgas zoo- dārzu, kas ir tik iecienīta vieta Latvijas ģimenēm kopīgai laika pavadīšanai un pārsteidzošās dzīvnieku pasaules iepazīšanai. Ar nepacietību gaidīsim iespēju satikt sar- kanās pandas jaunajā, īpaši pielāgotajā mājvietā, kurā viņiem būs izveidota ērta un droša dzīves vide,” teica SIA “MAXIMA Latvija” valdes loceklis Jānis Vanags. Mazie jeb sarkanie pandas ir aizsargājami dzīvnieki, to skaits savvaļā nepārsniedz 10 tūkstošus. Sarkano pandu izcelsmes reģions ir Ķīna un Himalaji, un to ierasto dzīves vidi veido koki un krūmi, kuru zaros un dobumos pandas arī labprāt guļ. Līdzīgi kā lielajām pandām, arī mazo pan- du ēdienkartes pamatā ir bambusu dzinumi un lapas.

SIA “Maxima Latvija” organizētā 14. Latvijas lielākā ķirbja čempionāta fināls zoodārzā, 25.10. The final of the 14th Annual Pumpkin Championship of Latvia organized by Maxima retail chain. Foto: Māris Lielkalns

Paldies ziedotājiem! Īpaši saviļņojoši 2019. gada jūni- jā noritēja jaunās zeltaino šakāļu ekspozīcijas atklāšana, klātesot Rasmas Aistrauts radiniekiem. Rasma Aistrauts Invazīvo sugu ekspozīciju atklāšana kopā ar Dabas bija ilggadēja Rīgas zoodārza atbalstītāja un, mūžībā aizsardzības pārvaldi un ilggadējās zoodārza aizejot, novēlēja ievērojamus līdzekļus Rīgas zoodārza atbalstītājas Rasmas Aistrauts radiniekiem, 19.06. attīstībai. Daļa no tiem tika izlietota šakāļu ekspozīcijas The opening event of the new invasive species exhibits, izveidei, bet atlikusī summa, līdz ar SIA “MAXIMA Latvi- together with the Nature Conservation Agency and ja” ziedojumu tiks ieguldīta sarkano pandu ekspozīcijas relatives of Rasma Aistrauts, Riga Zoo’s friend and veidošanā. Esam ļoti pateicīgi katram, kas sekmē Rīgas supporter for many years. zoodārza attīstību, un ceram, ka lietderīga līdzekļu iegul- Foto: Māris Lielkalns dīšana veicinās jaunu atbalstītāju piesaisti arī turpmāk. 9 ZOODĀRZA ATBALSTĪTĀJI UN SADARBĪBAS PARTNERI 2019. GADĀ  AS “4finance” – SMScredit.lv  Latvijas vides aizsardzības fonds  Rasma Aistrauts  Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”  SIA “Baltā Bura” – kompānija “SPLAT”  Dabas aizsardzības pārvalde  SIA “Baltic Zinc Technics”  Latvijas Dabas fonds  Biļešu serviss “BezRindas.lv”  Latvijas Dabas muzejs  Atpūtas un izklaides centrs “Bowlero”  Latvijas Lauksaimniecības universitātes  SIA “Charlot” Veterinārmedicīnas fakultāte  SIA “Citadele banka”  Latvijas Ornitoloģijas biedrība  SIA “FaRiTour”  Latvijas Pūču izpētes biedrība  SIA “Farma PET”  Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte  SIA “Helio Media” – uzziņu dienests 1188  Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes  Jēkabpils pilsētas pašvaldība Zooloģijas muzejs  SIA “KJ Serviss”  “LIVE RīGA”  AS “Latvijas Mediji”  Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments  SIA “Latvijas Mobilais Telefons”  Zivju fonds  SIA “MAXIMA Latvija”  Zooloģiskā dārza atbalsta biedrība  SIA “PATA TIMBER”  RPA “Rīgas gaisma”  AS “Tallink Latvija”  SIA “Tarzāns”  SIA “Tet”  Ventspils pilsētas dome  SIA “Zaļā josta” Ziemas Naktis zoodārzā.  SIA “Žurnāls Santa” Winter Nights at the Zoo. Foto: Māris Lielkalns

10 IZGLĪTĪBAS UN INFORMĀCIJAS NODAĻA

LAURA LĪDAKA, Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja IZGLĪTĪBAS DARBS – ZOO SKOLA bilst Kultūras ministrijas iniciatīvas “Latvijas skolas soma” Zoo Skolas vides izglītības programmā ietilpst: valsts simtgades programmai.  tematiskās ekskursijas apmeklētājiem; Otrajā vietā ierindojās ekskursija “Profesiju daudz- veidība zoodārzā”. Tēmas saturs atbilst karjeras attīstī-  mācību nodarbības formālās izglītības ietvaros bas atbalsta pasākumu prasībām Eiropas Sociālā fonda skolēniem; projekta Nr. 8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās  semināri metodoloģijā dabaszinību un bioloģijas un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros. Paldies vi- pedagogiem un studentiem; siem zoodārza darbiniekiem, kuri atsaucīgi un aizrautīgi  tematiski izglītojošas izziņas takas un pētnieciskās palīdzēja bagātināt ekskursijas saturu un iepazīstināt ar darbnīcas zoodārza apmeklētājiem tradicionālo pasāku- savas profesijas niansēm. mu laikā; Zoo Skolas mācību nodarbību apmeklējumus veici-  vasaras programma – dzīvnieku publiskās baroša- nāja Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.2.2/16/1/001 nas demonstrācijas. “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”. Pieprasījums pēc Zoo Skolas izglītības programmas 2019. gadā pedagogi un skolēni izvēlējās apmeklēt šādas turpina pieaugt. 2019. gadā veikts tiešais izglītības darbs mācību nodarbības: ar 427 grupām (tai skaitā 336 ekskursijas, 86 mācību  “Dzīves vides – sauszeme, ūdens, gaiss”; nodarbības, pieci lietišķie semināri un prezentācijas).  “Dzīvnieku attīstība”; Sadarbībā ar Rīgas Jauno tehniķu centra Dabaszinību  “Gadalaiki dzīvnieku pasaulē”; skolu, atbalstīta interešu izglītības pulciņa “Zoodārza Takuzinis” norise zoodārza teritorijā. Gada nogalē pasā-  “Savvaļas un mājdzīvnieki”; kuma “Ziemas naktis zoodārzā” ietvaros izstrādāta jauna  “Latvijas dzīvnieki dabas ainavās”; ekskursijas tēma “Dzīvnieki tēlu labirintos”. Kopumā  “Dzīvnieku ķermeņa uzbūve”; ekskursijās, mācību nodarbībās un auditorijās iesaistīti  “Dzīvnieki dažādās siltuma joslās”; 10 169 dalībnieki. Pateicoties vairāku projektu finansiālajam atbalstam  “Augēdāji un gaļēdāji”; izglītības iestādēm, Zoo Skolas programmu apmeklēja  “Rāpuļi”; skolēnu grupas gan no Rīgas, gan citām Latvijas pilsē-  “Dzīvnieku savdabība kontinentos”; tām un novadiem.  “Putni”; Projektu atbalsts skolām noteica arī pieprasītāko eks-  kursiju un nodarbību tēmas 2019. gadā. “Dzīvnieku sistemātika”; Visvairāk izvēlējās otro gadu piedāvāto ekskursiju  “Dzīvnieki pasaules dabas ainavās”; “Dzīvnieki Latvijas dabā un kultūrā”, kas saturiski at-  “Zīdītāji”.

TIEŠAIS IZGLĪTĪBAS DARBS – EKSKURSIJAS, MĀCĪBU NODARBĪBAS, SEMINĀRI, LEKCIJAS UN PREZENTĀCIJAS EDUCATION WORK WITH GROUPS AT THE ZOO, INCLUDING GUIDED TOURS, VARIOUS THEMATIC CLASSES FOR SCHOOLCHILDREN, SEMINARS, LECTURES AND PRESENTATIONS

Grupu skaits/Groups 450 400 427 350 300 338 250 317 311 279 200 241 150 200 202 100 157 50 110 0 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

11 Turpinājās sadarbība ar Latvijas Universitātes Peda- goģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti. Divas reizes POPULĀRĀKĀS EKSKURSIJU TĒMAS 2019. GADĀ gadā, pavasarī un rudenī pedagoģisko meistarklašu – THE MOST POPULAR THEMES OF GUIDED TOURS FOR SCHOOL GROUPS, 2019 semināru laikā 2. un 4. kursa studenti izzināja mācību

metodes dabas zinību apguvei zoodārzā, kā arī veica 1 % praktiskos darbus metodoloģijā. 9 % 2019. gada 11. maijā atbalstījām Jauno biologu sko- las 2018./2019. gada sezonas noslēguma kārtas pasā- 39 % 51% kumu, organizējot ekskursiju par dzīvnieku ģimenēm, vairošanās stratēģijām un mazuļu audzināšanas paņē- mieniem, kā arī iepazīstinājām ar Rīgas zoodārza līdz- dalību dabas aizsardzībā. Dzīvnieki Latvijas dabā un kultūrā Turpinājās sadarbība ar Bērnu un jauniešu centra Animals in Latvian nature and culture “Rīgas Skolēnu pils” vizuālās mākslas pulciņu. Atzīmē- Profesiju daudzveidība zoodārzā jot Starptautisko bioloģiskās daudzveidības dienu, Various jobs at the Zoo 23. maijā–31. decembrī Rīgas zoodārza Tropu mājas Cik dažādi mēs esam How diverse we are (animal diversity) gaitenī bija izvietota jau astotā vizuālās mākslas izstāde. Labie darbi dzīvnieku labad Šogad uzmanība veltīta zirnekļu daudzveidībai Latvijā. What zoos do for conservation Gatavojot darbus izstādei, dalībnieki iepazina zirnekļu ķermeņu uzbūves īpatnības un formu daudzveidību, uz- zināja par zirnekļu nozīmi un lomu dabas ainavās. IZGLĪTOJOŠIE PASĀKUMI Vasarā turpinājām dzīvnieku publiskās barošanas Izglītojošie pasākumi papildina Zoo Skolas vides izglī­ programmu, lai izglītotu apmeklētājus un samazinātu tības programmu un aptver plašāku mērķauditoriju. Gada dzīvnieku patvarīgu barošanu. 2019. gadā programma laikā izglītojošos pasākumus vidēji apmeklē un piedalās paplašināta līdz 12 aktivitātes vietām.

12 40 000–60 000 zoodārza apmeklētāju. Izziņas takās un kļuva dzīvnieku vairošanās nianses: dažādas olas un to pētnieciski radošajās darbnīcās apmeklētājiem ir iespēja uzbūve, mazuļu attīstības noslēpumi. izzināt konkrētu dzīvnieku sugu stāstus un, kādas­ ir iespējas ikkatram līdzdarboties sugu saglabāšanas­ darbā. Putnu dienas Rīgā (30.–31.03.) un filiālē “Cīruļi” Lai ģimenēm nodrošinātu pastaigas ar uzdevumiem, (14.–15.04.). Dzīvnieku ģimeņu dienās (11.–12.05.) un Rīgas svētku Divās nedēļas nogalēs pieredzējušu zoodārza spe- laikā (16.–18.08.) papildinājās patstāvīgo maršrutu un ciālistu pavadībā apmeklētāji izgatavoja 700 mākslīgās ceļa lapu piedāvājums. Apmeklētāji izmantoja iespēju ligzdvietas zīlītēm, zvirbuļiem, mušķērājiem un mājas ceļa lapas saņemt zoodārza kasēs vai arī lejuplādēt no strazdiem. Šogad ar aktīvu apmeklētāju līdzdalību izga- www.rigazoo.lv. tavoti 30 būri vienai no Latvijas lielākajām pūcēm – urāl- pūcei. Šos būrus paredzēts izvietot putniem piemērotos Tropu mēnesis (4.–28.02.). mežos, lai veiktu sugas ekoloģijas pētījumus. Pasākumā Jau septiņpadsmito gadu zoodārzā notika Tropu mē- piedalījās Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas nesis. Sestdienās un svētdienās plkst. 12.00–15.00 Tropu Pūču izpētes biedrības pētnieki. Paldies pūču pētnie- mājā izzinoši pētnieciskā darbnīcā uzmanības centrā no- kam Andrim Avotiņam junioram par populārzinātnisku­

13 ­stāstījumu zoodārza apmeklētājiem, iepazīstinot ar Savannas dienas (19.–20.10.). urālpūces dzīves niansēm, problēmām un veicamajiem Atklājot Āfrikas Savannas ekspozīciju, zoodārzā pirmo aizsardzības pasākumiem. Par materiālu piegādi būru reizi notika Savannas dienas. Žirafu mājā plkst. 12.00– sagatavēm rūpējās SIA “PATA TIMBER”, un papildus iz- 16.00 darbojās izzinoši pētnieciskā darbnīca “Iepazīsim glītojošas aktivitātes nodrošināja bērnu žurnāla “Pūcīte” Āfrikas savannu”. Pasākuma laikā interaktīvās spēlēs un komanda. sarunās apmeklētāji iepazina Āfrikas savannas daudzvei- Par Putnu dienām kā nozīmīgu Rīgas zoodārza tradīci- dību, izzināja dzīvnieku savdabīgo dzīvesveidu pielāgo- ju vides izglītības un dabas aizsardzības kontekstā Izglī- jumus, noskaidroja galvenos apdraudējumus savannai tības un informācijas nodaļas vadītāja Laura Līdaka dalī- un tās iemītniekiem. jās pieredzē EAZA rīkotajā izglītotāju konferencē (EAZA Education Conference) Skansenā, Zviedrijā 25.–28.03.

Putnu dienas zoodārzā, 30.03. Rīgas mērs Nils Ušakovs, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis kopā ar zoodārza valdes priekšsēdētāju Ingmāru Līdaku. Bird Day at the Zoo. Nils Ušakovs, Mayor of Riga, Raimonds Vējonis, President of Latvia, and Māris Kučinskis, Head of National Security Committee, together with Ingmārs Līdaka, Chairman of Board of Riga Zoo. Foto: Māris Lielkalns

Latvijas Pūču izpētes biedrības pētnieki kopā ar zoodārza darbiniekiem Putnu dienu komandā – Laura Līdaka, Lelde Šuksta, Maija Rozenfelde, Andris Avotiņš jun., Dace Graubica, Kintija Rudaka un Ingmārs Līdaka, 31.03. Savannas dienas zoodārzā, 19.–20.10. The joint Bird Day team – Riga Zoo staff together with Savannah Days at the Zoo. experts from the Latvian Owl Research Society. Foto: Elīna Gulbe [1,2] Foto: Māris Lielkalns Foto: Māris Lielkalns [3]

14 PUBLICITĀTE ekspozīcijas atklāšanu un jaunajiem iemītniekiem: Kēr- Zoodārza apmeklētība un vides izglītības iespējas ka dikdikiem, impalām, dižantilopēm un pērtiķiem ge- atkarīgas no publicitātes. Darbs ar žurnālistiem un plaš- ladām. Sabiedrības aktīvu dalību raisīja informācija par saziņas līdzekļiem, mediju pasākumu organizēšana un pelēko ronēnu likteņiem jūras piekrastē un zoodārzā. sadarbība ar partneriem vides aizsardzības jomā, ziņu Līdzvērtīgu uzmanību un žurnālistu interesi piesaistīja sagatavošana zoodārza interneta lapai un sociālajiem dzīvnieku mazuļi – roņiem, baltajiem karošknābjiem, hu- medijiem ikdienā ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas zoodār- za publiskā tēla veidošanā. Pateicoties žurnālistu atsau- cībai un interesei, sabiedrība uzzina gan par jaunumiem zoodārzā, gan aktuālajām dabas problēmām Latvijā, gan arī zoodārza līdzdalību un sadarbību ar nozares institūci- jām dabas problēmu risināšanā. 2019. gadā medijiem un interneta vietnei www.riga- zoo.lv sagatavotas 72 preses relīzes un preses ziņas par pasākumiem, jaunumiem un notikumiem. Darbā ar žur- nālistiem gatavoti informācijas kopsavilkumi, video un foto materiāli, lai panāktu pēc iespējas plašāku un pre- cīzu notikumu izklāstu publikācijās un sižetos. Pēc ziņu aģentūras LETA mediju monitoringa datiem, 2019. gadā Invazīvo sugu stends pie zeltaino šakāļu ekspozīcijas. Rīgas zoodārza notikumi plašsaziņas līdzekļos (prese, ra- dio, TV, “WebRadar”) atspoguļoti 1935 ziņās. Learn more about local and invasive canid species – an informative panel by the new Golden Jackal exhibit. Visplašāko publicitāti guva ziņas par Āfrikas Savannas Foto: Māris Lielkalns

Invazīvo bezmugurkaulnieku un zivju ekspozīcijas atklāšana kopā ar Guntu Gabrāni (Dabas aizsardzības pārvalde) un Didzi Ustupu (Valsts Zivju fonds), 14.06. Opening of the new invasive invertebrate and fish exhibit together with Gunta Gabrāne (Nature Conservation Agency) and Didzis Ustups (State Fisheries Fund). Foto: Māris Lielkalns

15 zārpērtiķiem, sārtajiem kakadu, kailajiem smilšracējiem, Rasmas Aistrauts atbalstu rekonstruēta vilku mītne un Čapmana zebrām, ziemeļu lūšiem, pelēkajiem vilkiem, izveidota zeltaino šakāļu ekspozīcija. purva valabijiem, melnajiem grifiem, vikunjām, kaķu le-  Augustā notika ikgadējā Galapagu bruņrupuču muriem, Indijas dzeloņcūkām un rudajiem ķenguriem. svēršana, pievēršot uzmanību apdraudētai dzīvnieku su- Apbrīnu un simpātijas iekaroja pirmo reizi Tropu mājā gai un zoodārza lomai izzūdošo sugu saglabāšanā. eksponētie milzu sienāži un tīklotā pitona mērīšanas  Oktobrī un novembrī žurnālisti iesaistījās Zoozī- procedūra. ļuka ziņu izplatīšanā, aicinot skolēnus un ģimenes pie- dalīties ozolzīļu vākšanas akcijā, lai nodrošinātu ziemā ar Nozīmīgākie mediju pasākumi un informatīvās diedzētiem dzinumiem un lapām zoodārza dzīvniekus: kampaņas 2019. gadā. zarkukaiņus, lapu kukaiņus, lapgriežskudras, siseņus un  Martā un aprīlī sadarbībā ar Dabas aizsardzības sienāžus. pārvaldi notika informatīvā kampaņa “Uzmanību – roņi!”,  Septembrī un oktobrī uzmanības lokā jaunā Āf- lai iedzīvotājiem sniegtu padomu, kā pareizi rīkoties, rikas Savannas ekspozīcija. 19. septembrī jaunās Zebru pludmalē atrodot roņu mazuli. un antilopju mājas skatu laukumā notika dokumenta  Maijā–augustā iedzīvotāji aktīvi iesaistījās un at- parakstīšana par Rīgas zoodārza gatavību pārņemt val- saucās Rīgas zoodārza aicinājumam ziņot par Eiropas dījumā ekspozīciju kompleksu. 18. oktobrī plašu mediju kokvardes izplatību Latvijā. un apmeklētāju uzmanību piesaistīja sengaidītās Āfrikas  Jūnijā notika divu invazīvo dzīvnieku ekspozīciju Savannas ekspozīciju kompleksa atklāšana. atklāšana. Ar Valsts zivju fonda atbalstu izveidoti sten-  14. novembrī vadošo mediju uzmanību piesaistīja di par invazīvo sugu problemātiku un Latvijas invazīvo Vides izglītības centra projekta prezentācija. zivju un bezmugurkaulnieku ekspozīciju Akvārija ēkā. Ar

Vides izglītības centra projekta prezentācija 14.11. Uzstājas zoodārza Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Laura līdaka un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Kohēzijas projekta vadītājs Artūrs Tribis. The presentation of the architectural design project for the construction of the Environmental Education Centre at Riga Zoo. Foto: Māris Lielkalns

16 Vides izglītības centra projekta realizācija notiek ­reģionālās attīstības aģentūras Kohēzijas projekta va- ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 5.4.2.2/17/I/002 “Valsts dītājs Artūrs Tribis un Rīgas domes Izglītības pārval- vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas at- des Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita tīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveido- Pēterkopa. jot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības Projekta gaitā Rīgas zoodārzā plānots izveidot ener- centru infrastruktūru” ietvaros. goefektīvu un daudzfunkcionālu ēku vides izglītības Projektu atzinīgi novērtēja Vides aizsardzības un programmu īstenošanai. Projektētās teritorijas platība reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra viet- aptver 2358,30 m², t.sk. projektējamās ēkas apbūves niece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, Valsts laukums – 872,30 m², telpu kopējā platība – 728,60 m². Atbilstoša lieluma telpas, iespēja tās transformēt un ērta konfigurācija nodrošinās izglītības programmu reali- zēšanu vienlaicīgi trim dalībnieku grupām līdz 30 per­ sonām, veicinās vides izglītības programmu attīstību ne tikai skolēnu grupām, bet arī citām mērķgrupām: pieaugušajiem, ģimenēm, tūristiem, cilvēkiem ar īpa- šām vajadzībām, pirmsskolas vecuma bērniem u.c. Sadarbībā ar SIA “BM-Projekts” arhitektiem 2019. gadā pabeigti pārbūves projektēšanas darbi, saņemta būvat- ļauja un izsludināts būvdarbu iepirkums.

Paldies informatīvajiem atbalstītājiem! Pateicoties žurnālistu un sadarbības partneru atsau- cībai, sabiedrība uzzināja par Rīgas zoodārza jaunu- miem, par priecīgiem un bēdīgiem notikumiem, par labvēļiem un atbalstītājiem, par rekordiem, jaunpienā- cējiem un projām braucējiem. Tāpēc par zoodārza ziņu izplatīšanu sirsnīgi pateicamies visiem informatīvajiem

Rīgas zoodārzs oficiāli saņem apsaimniekošanā Āfrikas Savannas ekspozīciju kompleksu, 19.09. Riga Zoo officially receives the newly-built African Savannah Exhibit complex. Foto: Māris Lielkalns

17 ZIŅU SKAITA DINAMIKA 2019. GADĀ (PĒC LETA MEDIJU MONITORINGA SELEKTĪVAJIEM DATIEM) RIGA ZOO NEWS IN 2019, DISTRIBUTED BY PRINT MEDIA, RADIO, TELEVISION AND SOCIAL MEDIA (SELECTIVE MEDIA MONITORING PROVIDED BY LETA)

Prese Radio Tv Internets

160

110 112 22 108 72 62 58 20 66 21 58 99 54 13 11 21 50 61 14 58 12 33 44 6 42 26 12 13 19 38 26 27 17 36 32 38 38 38 33 41 26 27 22 17 24 16 JAN FEB MAR APR MAI JUN JUL AUG SEP OKT NOV DEC

­atbalstītājiem – ­­ziņu aģentūrām, televīzijām, radio, pre- (Balvi), “Ventas Balss” (Ventspils), “Vietējā Latgales Avīze” ses izdevumiem, interneta portāliem un daudziem ci- (Preiļi), “Zemgale” (Dobele), “Zemgales Ziņas” (Jelgava) tiem zoodārza draugiem. un “Лиепайская неделя” (Liepāja). Preses izdevumiem – “Diena”, “Ieva”, “Ievas Stāsti”, “IR”, Tīmekļa vietnēm – aluksniesiem.lv, apollo.lv, aprin- “Izglītība un Kultūra”, “Kas Jauns”, “Kas Jauns avīze”, “Lat- kis.lv, auseklis.lv, bb.lv, bnn.lv, bnn-news.ru, db.lv, delfi. vijas Avīze”, “Mājas Viesis”, “Neatkarīgā Rīta Avīze Latvi- lv, diena.lv, dzirkstele.lv, edruva.lv, eliesma.lv, en.lsm. jai”, “Praktiskais Latvietis”, “Privātā Dzīve”, “Rīgas Viļņi”, lv, kasjauns.lv, la.lv, liepajniekiem.lv, lsm.lv, ltv.lv, lvpor- Brīvdienu žurnālam “Vakara Ziņas”, “Латвийские Вести”, tals.lv­, mixnews.lv, nra.lv, pilseta24.lv, press.lv, reitingi. “Mиллион”, “МК-Латвия”, “Сегодня”, “7 Cупер Cекретов” lv, rekurzeme.lv, riga.lv, ru.focus.lv, rus.db.lv, rus.delfi.lv, un “Суббота”. rus.kasjauns.lv, rus.liepajniekiem.lv, rus.lsm.lv, rus.riga.lv, Reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem – “Alūksnes un rus.tvnet.lv, satori.lv, sigulda.lv, skaties.lv, travelnews.lv, Malienas ziņas”, “Auseklis” (Limbaži), “Bauskas Dzīve”, tvnet.lv, valmieraszinas.lv, ventasbalss.lv un ventspils.lv. “Brīvā Daugava” (Jēkabpils), “Druva” (Cēsis), ­“Dzirkstele” Viens no galvenajiem informācijas izplatīšanas ins- (Gulbene), “Ezerzeme” (Krāslava), “Jaunais Vēstnesis” trumentiem ir ziņu aktualizēšana interneta vidē: inter- (Jēkabpils), “Kursas Laiks” (Liepāja), “Kurzemes Vārds” neta tīmekļa vietnē www.rigazoo.lv un sociālajos tīklos (Liepāja), “Kurzemnieks” (Kuldīga), “Latgales Laiks” (Dau- draugiem.lv, Facebook.com, Twitter.com, YouTube.lv. gavpils), “Liesma” (Valmiera), “Ludzas Zeme”, “Neatka- Ātra un aktīva saziņa ar sabiedrību interneta vidē ir rīgās Tukuma Ziņas”, “Ogres Vēstis Visiem”, “Rēzeknes nopietns izaicinājums un iespēju potenciāls sabiedrī- Vēstis”, “Rīgas Apriņķa Avīze”, “Saldus Zeme”, “Staburags” bas informēšanā un izglītošanā. Sekotāju skaits turpina (Aizkraukle), “Stars” (Madona), “Talsu Vēstis”, “Vaduguns” pieaugt.

18 TV SIŽETI PAR RĪGAS ZOODĀRZU 2019. GADĀ (PĒC LETA MEDIJU MONITORINGA SELEKTĪVAJIEM DATIEM) RIGA ZOO NEWS ON TV, 2019 (SELECTIVE MEDIA MONITORING PROVIDED BY LETA)

6% 7%

7% 36%

8%

10%

26%

LTV1 TV3 LNT Riga TV24 LTV7 PBK ReTV Galapagu bruņrupuču svēršanas pasākums kopā ar spēkavīru Raimondu Bergmani un olimpisko čempionu bobslejā Daumantu Dreiškenu, 29.08. RADIO SIŽETI PAR RĪGAS ZOODĀRZU 2019. GADĀ (PĒC LETA MEDIJU MONITORINGA The annual Galápagos Tortoises weighing event, together SELEKTĪVAJIEM DATIEM) with Raimonds Bergmanis, a strongman, and Daumants Dreiškens, an Olympic bobsled champion. RIGA ZOO NEWS ON RADIO, 2019 (SELECTIVE MEDIA MONITORING PROVIDED BY LETA) Foto: Māris Lielkalns

2% 1% RĪGAS ZOODĀRZA SEKOTĀJU SKAITS SOCIĀLAJOS TĪKLOS 3% 4% 20% NUMBER OF RIGA ZOO’S FOLLOWERS IN 5% SOCIAL MEDIA 5% Facebook draugiem.lv Twitter 10202 5% 16% 6%

6% 7768

6% 14% 7%

5111 Latvijas Radio 1 Radio TEV

Latvijas Radio 4 Radio SWH+ 3577 Radio SWH Latvijas Radio 5

Radio Skonto Kurzemes Radio 2682

Latvijas Radio 2 Pik FM 1629 1420 1369 1447 1169 1196 1248 1237 1320 1266 StarFM Retro FM 937 662 732 Radio Baltkom Radio MIX FM 2014 2015 2016 2017 2018 2019

19 Foto: Aivars Gulbis, www.redzet.lv (Lībagi)

Foto: Alise Sudmale (Vaiņode)

Iedzīvotāju Foto: Henrijs Babris (Pāvilosta) iesūtītās kokvaržu (Hyla arborea) fotogrāfijas, Evita Konopļeva (Gavieze) atsaucoties uz zoodārza Foto: Anita Andriekus (Aizpute) aicinājumu ziņot par sugas atradnēm Kurzemē. Tree Frog photos taken by people responding to the Zoo’s appeal to report Tree Frog sites in Kurzeme.

Foto: Ilmārs Tīrmanis (Ēdole)

Foto: Diāna Šteinberga (Snēpele) Foto: Lia un Valdis Ģibieši (Kapsēde)

20 SUGU SAGLABĀŠANA UN PĒTĪJUMI

ALESANDRO DI MARCIO (ALESSANDRO DI MARZIO), zinātniskais konsultants 2019 bija pirmais zoodārza zinātniskā konsultanta tiem gatavojam zinātnisku publikāciju. Par kokvardēm darba gads. Pirmais uzdevums bija papildināt EAZA tiek izstrādāts arī viens kursa darbs Latvijas Universitātē sugu saglabāšanas projektu datu bāzi (EAZA Conser- un viens skolēna zinātniski pētnieciskais darbs. vation Database). Pašlaik Rīgas zoodārzam ir 30 dažādi Pavasarī (martā–maijā), kad zoodārzs uzņēma jūras sugu saglabāšanas projekti (28 no tiem aktīvi). Lielākā krastā izskalotos roņu mazuļus, sākām bioloģisko pa- daļa no šiem projektiem saistīti ar dalību reto dzīvnie- raugu ņemšanu ekotoksikoloģiskajiem pētījumiem. ku sugu turēšanas un vairošanas programmās nebrīvē 2019. gadā zoodārzā tika nogādāti 23 ronēni (22 pelēkie (24), sešos gadījumos veikta arī reintrodukcija. Divos roņi un viens pogainais ronis). No šiem dzīvniekiem ievā- gadījumos Rīgas zoodārzs finansiāli atbalstījis sugu sa- cām kopā 94 paraugus. No visiem ronēniem ņēmām matu glabāšanas projektus savvaļā. Savukārt Rīgas zoodārza un asins paraugus, no bojā gājušajiem – arī kaulaudu, bruņrupuču patversme palīdz samazināt sarkanausu taukaudu, aknu un smadzeņu audu paraugus. Saskaņā bruņrupuču un citu eksotisko sugu ūdens bruņrupuču ar sadarbības līgumu, kas tika parakstīts ar Dr. E. Martine- izlaišanu dabā, kas apdraud Latvijas vietējo sugu – purva su Lopesu (Emma Martínez López), Mursijas universitātē bruņrupuci (Emys orbicularis). Iespēju robežās zoodārzs Spānijā tiks veikta šo paraugu analīze pētījuma “Vides veic savvaļas dzīvnieku rehabilitāciju. Visbeidzot, datu piesārņojuma un citu mārkeru izpēte Rīgas līcī” ietvaros. bāzē iekļauta kokvardes (Hyla arborea) reintrodukcija un Audu paraugos tiks analizēts svina, kadmija, cinka, vara, monitorings, kā arī pelēko roņu (Halichoerus grypus) eko- selēna un dzīvsudraba saturs. Dzīvsudraba piesārņojuma toksikoloģiskie pētījumi. pētījums būs par pamatu studentes maģistra darbam (Ali- 2019. gadā Rīgas zoodārzā uzsākti divi jauni pētījumu cia Díaz Hurtado, Mursijas universitāte). 2019. gadā no as- virzieni – populāciju monitorings un ekotoksikoloģiskie toņiem ronēniem tika arī ievākti aknu, žults, nagu un matu pētījumi, kā arī turpināti dzīvnieku uzvedības pētījumi. paraugi dzīvsudraba līmeņu pētījumam universitātes mā- Rīgas zoodārzs 1988.–1992. gadā veica kokvardes cību darbam (Sabīne Rasa Vīra, Latvijas Universitāte), šajā reintrodukciju Latvijā, kā rezultātā Kurzemes dienvidrie- gadījumā izmantojot citu analīzes metodiku. tumos izveidojās dzīvotspējīga kokvaržu savvaļas popu- Vēl divi universitātes mācību darbi un viens skolēna lācija. 2019. gadā sākām kokvardes populācijas moni- zinātniski pētnieciskais darbs saistās ar dzīvnieku uz- toringu (sīkāk par paveikto sk. 51. lpp.). Lauka pētījumus vedības pētījumiem (Čapmana zebras, Mišmi takini un paredzēts turpināt 2020. gadā, bet pēc 2019. gada da- zeltainie šakāļi).

Lekcija zoodārzā Jaunās Biologu skolas dalībniekiem, 11.06. A lecture at the Zoo for the participants of the School for New Biologists. Foto: Māris Lielkalns

21 DZĪVNIEKU KOLEKCIJA

GUNA VĪTOLA, dzīvnieku kolekcijas vadītāja 2019. gada beigās Rīgas zoodārza dzīvnieku kolekcijā Kolekcijā ir trīs savvaļā izmirušas sugas (EW), 14 bīsta- bija 398 sugu dzīvnieki, kopā 2314 indivīdi. (Kopējā dzīv- mi apdraudētas (CR) un 24 nopietni apdraudētas (EN) nieku skaitā neiekļaujam bezmugurkaulniekus un zivis, dzīvnieku sugas. Vairāku kolekcijā esošu sugu stāvoklis kā arī trīs zīdītāju sugas – kolonijās dzīvojošus dzīvnie- savvaļā novērtēts no jauna. Īpaši strauji dabiskās popu- kus.) 2019. gadā vairojās 129 sugu dzīvnieki. lācijas sarūk rāpuļiem. Piemēram, elastīgais bruņrupucis Kopējais sugu skaits kolekcijā salīdzinājumā ar ie- (Malacochersus tornieri) no 2019. gada ir bīstami apdrau- priekšējo gadu ir nedaudz palielinājies. 2019. gadā dēta suga. Tirkīza pundurgekons (Lygodactylus williamsi) atklājām Āfrikas Savannas ekspozīciju, un pirmo reizi arī ir bīstami apdraudēta suga, kas savvaļā sastopama apmeklētājiem rādām Kērka dikdikus, impalas un ge- tikai Tanzānijā, nelielos mežu masīvos, kuru kopējā pla- ladas. Akvārija ekspozīciju papildinājām ar vairākām tība ir ne vairāk kā 20 km². EAZA uztur šīs sugas Eiropas vietējo zivju sugām, kā arī sadarbībā ar Zivju fondu tika ciltsgrāmatu (ESB). Divus jaunus tirkīza pundurgeko- izveidoti un atbilstoši noformēti invazīvo sugu akvāriji. nus 2019. gada vasarā atvedām no Zagrebas zoodārza 2019. gada beigās 108 Rīgas zoodārzā turētās dzīv- Horvātijā. ­2020. gadā plānojam šo dzīvnieku grupu pa- nieku sugas ir iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā. pildināt un parādīt apmeklētājiem. Terārijā veidojam

DZĪVNIEKU KOLEKCIJA 2019. GADĀ ANIMAL COLLECTION IN 2019 Kolekcija 31.12.2019. Vairošanās 2019. gadā Status as to 31.12.2019. Breeding in 2019 Sugas Dzīvnieki Sugas Mazuļi Species Individuals Species Young Bezmugurkaulnieki/Invertebrates 69 53 Zivis/Fish 77 (609) 15 (167) Abinieki/Amphibians 46 1362 14 422 Rāpuļi/Reptiles 62 213 2 3 Putni/Birds 55 239 9 26 Zīdītāji/Mammals 89 500 36 89 Kopā/Total 398 2314 129 540

RĪGAS ZOODĀRZA DZĪVNIEKU KOLEKCIJAS SUGU SKAITA IZMAIŅAS 2010.–2019. GADĀ SPECIES NUMBERS IN RIGA ZOO ANIMAL COLLECTION, 2010–2019

Bezmugurkaulnieki/Invertebrates Abinieki/Amphibians Putni/Birds Zivis/Fish Rāpuļi/Reptiles Zīdītāji /Mammals

100

80

60

40

20

0 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

22 SAŅEMTIE DZĪVNIEKI 2019. GADĀ UZ CITĀM KOLEKCIJĀM NOSŪTĪTIE DZĪVNIEKI (SUGU SKAITS) 2019 GADĀ (SUGU SKAITS) ANIMALS RECEIVED IN 2019 ANIMALS SENT TO OTHER ZOOS IN 2019 (NUMBER OF SPECIES) (NUMBER OF SPECIES)

6 14 9 14

1 4 20

8 12 7 5 2

Bezmugurkaulnieki/Invertebrates Putni/Birds Bezmugurkaulnieki/Invertebrates Putni/Birds

Rāpuļi/Reptiles Abinieki/Amphibians Rāpuļi/Reptiles Abinieki/Amphibians

Zivis/Fish Zīdītāji /Mammals Zivis/Fish Zīdītāji /Mammals

jauno Āfrikas rāpuļu ekspozīciju, līdz 2020. gada beigām 2019. gadā 68 sugas (17%) mūsu kolekcijā pārstāv Lat- ceram ekspozīciju pabeigt. vijas dabā sastopamās sugas. Ir atvestas arī jaunas sugas. Rīgas zoodārza kolekcijas 48 sugām nebrīves popu- To skaitā ir platspīļu vēzis (Astacus astacus) – suga, kurai lāciju uzturēšanai tiek uzturētas EEP (apdraudēto sugu Pasaules Sarkanajā grāmatā ir jutīgas (VU) sugas statuss, Eiropas programmas), 22 sugām – Eiropas ciltsgrāmatas un meža susuris (Dryomys nitedula) – suga, kurai plāno- (ESB), un 12 sugām ir arī starptautiskās ciltsgrāmatas jam izveidot nebrīves populāciju un izstrādāt vadlīnijas (ISB). Tie ir 18% no kopējā sugu skaita kolekcijā. turēšanai un vairošanai nebrīvē. 2019. gadā bija iespē- 2019. gadā Rīgas zoodārzs nosūtīja divus ziemeļu lū- jams veikt kokvaržu populāciju monitoringu (sīkāk par šus uz Poliju, kur Rietumpomožes dabas biedrība veic projektu sk. 51. lpp.). lūšu reintrodukciju (projekts “The return of Lynx in Rīgas zoodārzs turpināja sadarbību ar Rīgas domes North-western Poland”). 2009.–2019. gadā diviem Polijā Mājokļu un vides departamentu un SIA “Rīgas meži” organizētiem ziemeļu lūšu savvaļas populāciju atjauno- Rīgas dārzu un parku daļu – aprūpējām Rīgas kanāla šanas projektiem esam nosūtījuši deviņus lūšus – trīs bebru ģimeni. 2019. gada rudenī bebri savus ziemas dzīvniekus uz Rietumpomoži un sešus uz Kadzidlovas krājumus veidoja pretī Latvijas Nacionālās operas un dabas parku, kas reintrodukciju veic sadarbībā ar Pasau- baleta ēkai. les dabas fonda (WWF) Polijas nodaļu. Dzīvnieku kopēju izglītībai, zināšanām un pieredzei No 2018. gada Rīgas zoodārzs piedalās šķeltspuru ir būtiski svarīga nozīme zoodārza dzīvnieku turēšanā zivju darba grupā (Goodeid Working Group, www.goo- un rādīšanā. Katru gadu profesijā parādās jaunas ten- deidworkinggroup.com). Šīs programmas galvenais dences, īpaši strauji pēdējos gados mainās izpratne mērķis ir nodrošināt sadarbību starp zinātniskajām par dzīvnieku barošanu, trenēšanu un labturību. Zemā iestādēm, zoodārziem, akvārijiem, muzejiem, ama- atalgojuma dēļ kadru mainība dzīvnieku kopēju vidū ir tieriem – akvāriju entuziastiem un dabas aizsardzības ļoti liela, 2019. gada beigās 34% no dzīvnieku kopējiem projektiem, lai uzturētu dažādu sugu šķeltspuru zivju darba stāžs nepārsniedza gadu. Diemžēl Rīgas zoodār- nebrīves populācijas, kā arī sekmētu pētījumus un da- za sadarbība ar Sparšoltas koledžu Lielbritānijā nespēj bisko dzīvotņu aizsardzību. Daudzu šķeltspuru zivju uzlabot situāciju. Mācību saturs DMZAA kursā (Dip- sugu dabiskās dzīvotnes Centrālamerikā ir iznīcinātas, loma in Management of Zoo and Aquarium Animals) un zivis savvaļā izmirušas vai apdraudētas. 2019. gadā nodrošina atbilstošas un profesijā patiešām nepiecie- no “Aqua Terra Zoo” Vīnē Austrijā saņēmām vēl trīs sugu šamas zināšanas un iemaņas, tomēr mācības ir grūtas. šķeltspures. Rīgas zoodārza piedāvātais atalgojums nemotivē mā- 2019. gadā Rīgas zoodārzs sadarbojās ar 44 zoodārziem cīties spējīgus cilvēkus divus dzīves gadus veltīt mācī- no 21 valsts. Kolekciju papildināja 61 sugas 296 dzīv­nieki, bām un izvēlēties dzīvnieku kopēju darbu kā profesiju uz citiem zoodārziem aizvedām 41 sugas 172 dzīvniekus. ilgam laikam. 23 21. jūnijā divi Rīgas zoodārzā rehabilitētie pelēko roņu mazuļi tika nosūtīti uz Belgradas zoodārzu Serbijā. On 21 June two rehabilitated Grey Seals were sent to Belgrade Zoo, Serbia. Foto: Māris Lielkalns

Sparšoltas koledžas zoodārzu dzīvnieku menedžmenta tālmācības kursa (DMZAA) audzēkņi un pasniedzēji Rīgas zoodārzā. Guna Vītola (kursa reģionālā centra koordinatore), Dominika Vinjarska (Poznaņas zoodārzs), Linda Zauere (Rīgas zoodārzs), Penija Pogaino roņu mazuli Krapu 9. martā atveda uz Haunsoma (Sparšoltas koledžas pasniedzēja), Teniss zoodārzu no Igaunijas piekrastes kā baltu, pūkainu Tasane (Tallinas zoodārzs) un Mihails Fainšteins mazuli. Pēc rehabilitācijas Rīgas zoodārzā, 24. oktobrī (Tallinas zoodārzs). Krapu nosūtījām Klaipēdas jūras muzejam. DMZAA course students and tutors at Riga Zoo. Guna A stranded Ringed Seal pup was brought to Riga Zoo Vītola (Coordinator of the DMZAA regional centre), from Krapi beach, Estonia, on 9 March. After a successful Dominika Winiarska (Poznan Zoo), Linda Zauere (Riga rehabilitation in Riga, the animal was moved to Zoo), Penny Hounsome (Curriculum Leader, Sparsholt Lithuanian Sea Museum, Klaipeda, on 24 October. College Hampshire), Tõnis Tasane (Tallinn Zoo), Mihhail Foto: Māris Lielkalns Fainštein (Tallinn Zoo). Foto: Māris Lielkalns

24 ZĪDĪTĀJU NODAĻA

TATJANA IVASENKO, Zīdītāju nodaļas vadītāja 2019. gada beigās kolekcijā bija 52 sugu dzīvnieki, kuri pārstāv gandrīz visas zīdītāju kārtas. 2019. gadā 21 suga vairojās. Kolekcija papildinājās ar trijām jaunām dzīvnie- ku sugām – geladām, meža susuriem un agutiem. Mazie planetājkuskusi (Petaurus breviceps) labi pa- pildina jaukto sugu grupu Nakts ekspozīcijā, kur tos turam kopā ar tvērējastes žurkķenguriem un zemes kus- kusiem. 2019. gadā diviem tēviņiem ekspozīcijā pievie- nojām mātīti, cerot atjaunot lielāku šo zvēriņu grupu. Nakts ekspozīcijā rudenī izveidojām zemes kuskusu (Phalanger gymnotis) pāri, mūsu tēviņam pievienojot jaunu mātīti, kuru 2018. gada 4. oktobrī saņēmām no Purva valabiju (Wallabia bicolor bicolor) māte ar Hlubokas zoodārza Čehijā. mazuli. Pēc tvērējastes žurkķenguru (Bettongia penicilla­ Female Swamp Wallaby with a joey. ta ogilbyi) ražīgas vairošanās iepriekšējos gados, 2019. Foto: Māris Lielkalns gadā pāri uz laiku atdalījām. 2019. gadā saņēmām divas jaunas rudo ķenguru (Macropus rufus) mātītes attiecīgi no Varšavas un Hožo- vas zoodārziem Polijā. Pēc mēneša ievērojām, ka Var- šavas ķengurienei somā ir mazulis. 22. oktobrī šis ķen- gurēns (Manila) nezināmu iemeslu dēļ tika izmests no somas, un uzņēmāmies tā mākslīgu barošanu. Augustā atklājās, ka mazulis somā ir arī vienai no mūsu vecajām ķengurienēm, tas veiksmīgi aug. Abi 2019. gada ķengu- rēni ir mātītes. Sekmīgi palielinās purva valabiju (Wallabia bicolor bicolor) grupa. Pagājušajā gadā izaugušajiem diviem mazuļiem 2019. gadā pievienojās vēl divi, kas mātīšu somas atstās nākošā gada pavasarī. Diemžēl gada bei- Austrumu pundurkalitriksi (Callithrix pygmaea niveiventris) ar mazuli. gās nomira vecais tēviņš. Tagad grupa palielinājusies līdz Eastern Pygmy Marmosets with an infant. septiņiem valabijiem (3;2;2). Foto: Māris Lielkalns

Kaķu lemurs Belangera (Lemur catta) tupajas ar mazuli. (Tupaia Ring-tailed belangeri). Lemur with Belanger’s a young. Tree Foto: Shrews. Māris Lielkalns Foto: Māris Lielkalns

25 2018. gadā atjaunojām Belangera tupajas (Tupaia lemuru grupas, diemžēl hroniskas infekcijas dēļ abi viņas belangeri) ekspozīcijā Tropu mājā, suga atsākusi arī sek- mazuļi aizgāja bojā. Gada beigās kolekcijā bija deviņi mīgi vairoties. 2019. gadā izauga trīs mazuļi, kurus varē- kaķu lemuri (4;2;3). sim piedāvāt citiem zoodārziem. Zaudējām mūsu vecos Geldi kalimiko (Callimico go­ Mazuļi dzima divām kaķu lemuru (Lemur catta) mātī- eldii), tie mira 14–15 gadu vecumā, kas šai sugai ir ilgs tēm. Lielākajā lemuru grupā aug pieredzējušās mātītes mūžs. Gada beigās Geldi kalimiko kolekcijā atjaunojām, Vavi mazulis. Šogad dzemdēja arī Moana no mazākās mātīti saņēmām no Flēšas zoodārza Francijā, tēviņu – no Randersas zoodārza Dānijā. Ziemeļbrazīlijas kalitriksu (Callithrix jacchus) grupa turpināja veiksmīgi vairoties, divos metienos kopā pie- dzima 4 mazuļi. Gada beigās grupa pieaugusi līdz 14 dzīvniekiem (3;6;5), daļu no tiem eksponējam jauktajā ekspozīcijā Tropu mājā. Austrumu pundurkalitriksiem (Callithrix pygmaea Jauns geladu niveiventris) divos metienos piedzima trīs mazuļi, un ģi- (Theropithecus menes grupa pieauga līdz 12 dzīvniekiem. gelada) Izdevās veiksmīgi paplašināt jaukto sugu ekspozīci- tēviņš. ju, zeltaino lauvtamarīnu (Leontopithecus rosalia) pāri An immature pievienojot ekspozīcijā pie tamanduām, Ziemeļbrazīlijas male Gelada. kalitriksiem un trīsjoslu bruņnešiem. Foto: Māris Lielkalns Bolīvijas Asaras naktspērtiķu (Aotus azarae bolivien­ sis) grupu nosūtījām Maskavas zoodārzam, jo izvēlējā- mies nākotnē strādāt ar citu naktspērtiķu sugu, kura drīz papildinās mūsu kolekciju. Ievērojamākais notikums mūsu nodaļā bija piecu ge- ladu (Theropithecus gelada) tēviņu saņemšana no Dadli zoodārza Lielbritānijā. Tie labi iejutās savā jaunajā mītnē Āfrikas Savannas ekspozīcijā. Arvien veltām šai sugai lie- lu uzmanību, un ar šiem primātiem ir tiešām interesanti strādāt. Trīsjoslu bruņnešiem (Tolypeutes matacus) šogad pirmo reizi piedzima viens mazulis, bet nodzīvoja tikai trīs dienas. Decembrī no Berlīnes zoodārza saņēmām jaunu četr- pirkstu tamanduu (Tamandua tetradactyla longicau­ data), diemžēl no spontānā aborta sarežģījumiem gāja bojā kolekcijā jau esošā mātīte.

Kailie smilšracēji (Heterocephalus glaber) ar mazuļiem. Huzārpērtiķu (Erythrocebus patas) māte ar mazuli. Naked Mole-rats with young. Female Patas Monkey with an infant. Foto: Māris Lielkalns Foto: Māris Lielkalns

26 Kā ik gadu, vairojās lidvāveru (Pteromys volans) gru- pa, izauga astoņi mazuļi (5;3). Četras jaunās lidvāveres (2;2) nosūtījām Homutovas zoodārzam Čehijā. No Latgales zoodārza augustā saņēmām piecus meža susurus (Dryomys nitedula), ceram izveidot šīs aizsargā- jamās vietējās sugas vairošanas grupu. Saņemtie dzīv- nieki bija mākslīgi audzēti mazuļi, pakāpeniski tos adap- tējām dzīvei āra apstākļos. Turcijas adatpeļu (Acomys ciclicus) grupu izņēmām no ekspozīcijas Tropu mājā, jo telpa prasa remontu. Iespē- jams, ka nākotnē šajā vietā izvēlēsimies eksponēt kādu Damans (Procavia capensis capensis) ar mazuli. citu dzīvnieku sugu. Rock Hyrax with a young. Abiem Filipīnu mākoņžurku (Phloeomys pallidus) pā- Foto: Māris Lielkalns riem piedzima pa mazulim, viens no tiem veiksmīgi aug Nakts ekspozīcijā. 2018. gadā dzimušo jauno mākoņžur- ku mātīti nosūtījām Plockas zoodārzam Polijā. Indijas dzeloņcūkām (Hystrix indica) divos metienos piedzima četri mazuļi. Grupa tagad pieaugusi līdz 12 dzīvniekiem, kas ir optimāls skaits. Vairojās ārpus ekspozīcijas kailo smilšracēju (Hetero­ cephalus glaber) grupa, tā pieauga no 13 līdz 20 dzīvnie- kiem. Otru grupu apmeklētājiem rādām jaunajā ekspo- zīcijā Terārijā. No Tallinas zoodārza saņēmām divas agutu (Dasy­ procta azarae) mātītes. Jaunā suga apmeklētājiem redza- ma ekspozīcijā Ķenguru mājā kopā ar Ziemeļbrazīlijas Indijas dzeloņcūkas (Hystrix indica) ar mazuli. kalitriksiem. Indian Crested Porcupines with a young. Foto: Māris Lielkalns Krēpjvilkiem (Chrysocyon brachyurus) 10. decembrī piedzima divi mazuļi. Māte cieta no smagiem iekaisu- miem, mazuļi neizdzīvoja. Mātes dzīvības glābšanai bija nepieciešama ķirurģija, nācās to sterilizēt. Jādomā par lielāku ekspozīcijas telpu kinkažu (Potos flavus), jo pāris labi vairojas un ģimene pastāvīgi pieaug, pašlaik – četri dzīvnieki. Vecāko no jaunajiem kinkažu, 2017. gadā dzimušo mātīti, nosūtījām uz Longlītas zoo- dārzu Lielbritānijā, bet oktobrī pārim piedzima jauns mazulis. Ziemeļu lūšiem (Lynx lynx lynx) piedzima četri mazuļi, Zeltainais šakālis (Canis aureus). Golden Jackal. trīs no tiem veiksmīgi izauga. 2018. gadā dzimušo jauno Foto: Māris Lielkalns tēviņu nosūtījām uz Rietumpomožes dabas biedrību re- introdukcijas projektam Polijā. Aprīlī no Helsinku zoodārza saņēmām divas Amūras tīģeru (Panthera tigris altaica) mātītes. Nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko 2019. gadā apmek- lēja trīs konferences – 10. Eiropas zoodārzu dzīvnieku barošanas konferenci (10th European Zoo Nutrition Con- ference) 17.–20. janvārī Marvelas zoodārzā Lielbritānijā, geladas EEP semināru (Gelada Baboon EEP Workshop) 6.–8. maijā Reines zoodārzā Vācijā un zoodārzu dizaina konferenci (Zoo Design Conference) 22.–24. maijā Vrocla- vā Polijā. Savukārt dzīvnieku kopēja Zane Trufāne piedalī- jās dzīvnieku trenēšanas kursos (EAZA Academy Course: Kinkažu (Potos flavus) ģimene ar mazuli. Animal Training – Understanding and Managing Animal Kinkajou family with a young. Behaviour) 22.–25. oktobrī Atēnu zoodārzā Grieķijā. Foto: Māris Lielkalns 27 NAGAIŅU NODAĻA

LINDA ZAUERE, Nagaiņu nodaļas vadītāja Nagaiņu nodaļā ir 33 dzīvnieku sugas, to skaitā gan sav- noslaukt gadījumos, kad kamielēnu nepielaiž sev klāt. vaļas nepārnadži un pārnadži, gan arī lauksaimniecības Tomēr mazuli sekmīgi izaudzināt šoreiz neizdevās. dzīvnieki un mājputni. 2019. gadā vairojās astoņas sugas, Atteicāmies zoodārza Rīgas teritorijā turēt divas vi- piedzima 13 mazuļi, no kuriem veiksmīgi izauga 11. kunju (Vicugna vicugna) grupas, vecpuišu grupu kopā 2019. gadā tika atklāta jaunā Āfrikas Savannas eks- ar divām alpakām pārvietojām uz Cīruļiem. Savukārt vi- pozīcija, kura tika papildināta ar divu jaunu sugu dzīv- kunju vaislas grupa 3. decembrī mums uzdāvināja pirmo niekiem – trim impalu (Aepyceros melampus) tēviņiem pēcnācēju. Jāpiebilst, ka šis mazulis ir lielisks papildinā- un četrām dižantilopēm (Tragelaphus oryx) – kastrētu jums vikunju nebrīves populācijai. tēviņu un trim mātītēm. Uz jauno ekspozīciju tika pārvie- 7. maijā Rīgas zoodārza Čapmana zebru (Equus quag­ totas arī četras Čapmana zebras (Equus quagga chap­ ga chapmani) grupā pirmo reizi piedzima mazulis. Šī mani) no vecās mītnes – pieaudzis tēviņš, jauns tēviņš un vaislas grupa tika izveidota 2015. gadā. divas ķēves. Dzīvnieki pie jaunajām telpām ir pieraduši, Veiksmīgi vairojās arī pundurēzeļi (Equus asinus ‘Mi­ dienas rutīna ir nostiprinājusies, arī dzīvnieku savstarpē- niature’), 27. jūlijā piedzima mazulis. jā saradināšana noritēja ļoti veiksmīgi. 2018. gadā atvestais baltpurna briežu (Przewalskium 16. maijā izveidojām jaunu pudu (Pudu puda) pāri – albirostris) tēviņš Rīgā iejuties labi, jūlijā baru papildināja kolekcijā esošajam tēviņam atvedām mātīti no Kalviakas trīs briedēni. zoodārza Francijā. Mātīte izrādījās grūsna, 27. maijā tai pie- 2019. gada 17.–20. janvārī Linda Zauere piedalījās dzima veselīgs pudu puika, ko mūsu tēviņš arī pieņēma. EAZA organizētajā zoodārzu dzīvnieku barošanas konfe- Visa gada garumā turpinājās mājas jaku (Bos grun­ rencē (10th European Zoo Nutrition Conference) Marve- niens) apmaiņa ar filiāli “Cīruļi”. Rīgas kolekcijā nenodar- lā, iepazīstoties ar jaunāko informāciju un ieteikumiem bojamies ar mājas jaku vairošanu, tāpēc 22. maijā uz zoodārzu dzīvnieku barošanā. Cīruļiem aizvedām vairoties spējīgu mātīti, bet uz Rīgu atveda mātīti, kura veselības stāvokļa dēļ diemžēl vairo- ties nedrīkst. 27. novembrī uz Rīgas kolekciju atveda vēl vienu mātīti (kuras tēvs 2018. gadā tika saņemts no Kol- mordenas zooloģiskā dārza Zviedrijā). Šī apmaiņa tika veikta, lai novērstu tuvradniecisku vairošanos. 2019. gadā beidza pastāvēt muskusbriežu (Moschus moschiferus) ekspozīcija – 29. maijā tēviņu aizvedām uz Tallinas zoodārzu. Nagaiņu nodaļā pārtraucām turēt arī mājas lamas (Lama glama) un alpakas (Lama pacos). Divas mājas lamas tika aizvestas uz “JuRita Mini Zoo” Daugavpils novadā, savukārt divas alpakas pārvietoja uz Cīruļiem. Gada nogalē uz Liberecas zoodārzu aizvedām Bu- hāras uriālu (Ovis orientalis bochariensis) mātīti. 2019. gadā piedzima divi Mišmi takinu (Budorcas taxicolor taxicolor) mazuļi. Par 2. februāra jaundzimušo māte nerūpējās, un, pirmpienu nesaņēmis, tas nespēja izdzīvot, lai kā nodaļas darbinieki to censtos piebarot. Tomēr 10. jūlijā takini pēc trīs gadu pārtraukuma mūs beidzot iepriecināja ar veselīgu mazuli, kuru ekspozīcijā var apskatīt arī tagad, nu jau krietni paaugušos. 3. martā piedzima divkupru kamieļu (Camelus bactrianus) mazulis. Pirmajā dienā novērojām, ka māte to nav barojusi, un bija jādomā, kā kamielēnu piebarot. Tā kā nodaļas darbiniekiem trūka pieredzes, talkā nāca pieredzējušas kamieļu kopējas no kamieļu parka “Rakši” Dižantilopes (Tragelaphus oryx). Amatas novadā, kuras parādīja veidus, kā pareizi notu- Common Elands. rēt kamieļmāti, lai mazulis tiktu pie piena, kā arī, kā māti Foto: Māris Lielkalns

28 ORNITOLOĢIJAS NODAĻA

SINTIJA PUTNIŅA, Ornitoloģijas nodaļas vadītāja Ornitoloģijas nodaļā 2019. gada beigās bija 49 sugu sāka dēt. Pāra putni nebija bijuši kopā kopš iepriekšējā 216 putni un divu sugu pieci zīdītāji. 2019. gadā olas dēja gada septembra, un, protams, neviena no pirmā dējuma 24 putnu sugas, cāļi šķīlās astoņām sugām, un 23 cāļi iz- olām nebija apaugļota. Agrā pavasarī salaidām abus put- auga. Mazuļi dzima divām zīdītāju sugām, diemžēl neiz- nus atkal kopā, un 16. jūnijā mātīte iekštelpā bija izdējusi dzīvoja neviens. pirmo olu. Dējumā bija trīs olas, kuras nepieredzējušais Gada gaitā uz citām kolekcijām nosūtījām septiņu tēviņš satraukti centās izperēt. Diemžēl arī šoreiz olas ne- sugu 18 putnus, bet saņēmām piecu sugu 14 putnus bija apaugļotas. un trīs antilopes. Vairs neturam Tjanšana ūpi (Bubo bubo 17. februārī no privātkolekcijas Beļģijā saņēmām divas hemachalana), zelta fazānu (Chrysolophus pictus), Kāpze- 2018. gadā šķīlušās grifu pērļvistu (Acryllium vulturi­ mes degunragputnus (Bucorvus leadbeateri) un zildzel- num ) mātītes. Salikām tās kopā ar vienu no trim vientu- teno aru (Ara ararauna). Savukārt esam ieguvuši divas ļajiem tēviņiem, cerot uz vairošanos jau 2020. gadā. jaunas sugas – melnvaigu zaļspārnīšus (Agapornis nigri­ Tāpat kā 2018. gadā, arī šogad ligzdoja abas pieaugu- genis) un Kērka dikdikus (Madoqua kirkii). šās sarkankakla zosu (Branta ruficollis) mātītes. Pirmā Pārvietojot dzīvniekus uz jauno Āfrikas Savannas eks- izdēja septiņas apaugļotas olas, 10. jūnijā izšķīlās seši pozīciju, atbrīvojās vecā ēka, un 27. novembrī uz bijušo zoslēni (3;3), kas veiksmīgi izauga. Otra mātīte arī izdēja zebru mītni pārcēlām Darvina nandu (Rhea pennata) septiņas olas, no kurām divas bija apaugļotas. Diemžēl pāri. Lielie aploki un zebru mītnes plašās iekštelpas dos zosij neizdevās nosargāt savu perējumu, un 27. jūnijā mums iespēju veidot lielāku nandu grupu un, iespējams, ­visas olas bija sasistas. arī jaunu jaukto sugu ekspozīciju. Gatavojoties drīzumā paredzētajai Dzērvju mājas re- Neticamu pārsteigumu mums sagādāja sekstainie konstrukcijai, šogad bija jāatsakās no dzērvju vairoša- kazuāri (Casuarius casuarius). 16. janvārī kazuāru mātīte nas. Pelēkajām vainagdzērvēm (Balearica regulorum

Impalas (Aepyceros melampus). Čapmana zebra (Equus quagga chapmani) ar kumeliņu. Impalas. Chapman’s Zebra with a foal. Foto: Māris Lielkalns Foto: Māris Lielkalns

29 gibbericeps­ ) bija divi ligzdošanas mēģinājumi jūnijā un septembrī, izdēja kopā sešas olas. Japānas dzērvēm (Grus japonensis) vienīgais ligzdošanas mēģinājums bija aprīlī, perēja divas olas. Veiksmīgi ligzdoja melno stārķu (Ciconia nigra) pāris, kam 3. jūnijā izšķīlās divi cāļi, abi tēviņi. Vienu no tiem kopā ar 2016. gadā dzimušo tēviņu 7. novembrī aizveda uz Veld- hovenas zoodārzu Nīderlandē. Gada beigās, 17. dec­ embrī, Ornitoloģijas nodaļa uzņēma no savvaļas atvestu melnā stārķa mazuli. Klinšu ibisu (Geronticus eremita) saimē 7. aprīlī izšķīlās divi ibisēni. Izauga viens no tiem – mātīte. Baltajiem karošknābjiem (Platalea alba) šogad bija divi ligzdošanas mēģinājumi – ziemā un pavasarī. Rezul- tātā 6.–16. janvārī izšķīlās seši cāļi un 23. aprīlī – vēl divi. No šiem astoņiem cāļiem izauga pieci (3;2). 29. augustā četri jaunie karošknābji (2;2) tika aizvesti uz Zamoscas zoodār- zu Polijā, bet 29. oktobrī četri dažādos gados šķīlušies ka- rošknābji (2;2) – uz Fuenhirolas zoodārzu Spānijā. Marta sākumā pamanījām, ka brūno ibisu (Plegadis falcinellus) pāris uzsācis būvēt ligzdu. Lai putni izveidotu pietiekami izturīgu ligzdu, nācās ibisu grupu nodrošināt ar papildus ligzdošanas materiālu, kas diemžēl stimulē- ja arī baltos karošknābjus uzsākt otro ligzdošanu. Brū- Darvina nandu (Rhea pennata). najiem ibisiem īsu brīdi izdevās nosargāt savas olas un Darwin’s Rheas. ligzdu no dominējošajiem karošknābjiem, bet jau pēc Foto: Māris Lielkalns divām nedēļām olas bija saplēstas un ligzda pamesta. Tā kā sārtie pelikāni (Pelecanus onocrotalus) un jū- raskraukļi (Phalacrocorax carbo sinensis) viens otru sti- mulē vairoties, rudenī pārveidojām Pelikānu mājas iekš- telpu, lai abas sugas netraucēti varētu izveidot ligzdas. Tomēr pelikāni ātri izbrāķēja tiem ierīkotās ligzdošanas nišas un būvēja ligzdas pa savam kā ik gadus. Olas dēja un perēt mēģināja visi trīs pelikānu pāri, bet savstarpē- jos konfliktos par ligzdu vietām un ligzdošanas materiālu visas olas tika zaudētas. Pelikāniem šogad konstatējām tikai vienu apaugļotu olu. Savukārt jūraskraukļiem izvei- dojām laktu konstrukciju tā, lai tie uzbūvētu tikai pāris

Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ligzdā. Melno grifu (Aegypius monachus) mazulis. Secretary Bird at the nest. Cinereous Vulture young. Foto: Māris Lielkalns Foto: Māris Lielkalns

30 ligzdu, novēršot pārmērīgu savairošanos. Kārtīgu ligzdu šogad izveidoja viens jūraskraukļu pāris, 29. aprīlī izšķī- lās divi cāļi un 10. maijā arī trešais. Visi jaunie jūraskraukļi izrādījās tēviņi. Svītraino pūču (Surnia ulula) pārim bija nemierīga ligzdošanas sezona, jo bija regulāri jāķer mātīte, lai tai apstrādātu traumēto aci. Tomēr mātīte sāka pavadīt lai- ku ligzdas kastē, 1. jūnijā konstatējām divas neapaugļo- tas olas. Diemžēl 26. jūnijā mira svītraino pūču tēviņš. Ziemeļu pūču (Strix nebulosa) pāri marta sākumā pār- vietojām uz lielāku voljeru, lai palielinātu attālumu starp apmeklētājiem un ligzdošanas platformu. Nekādas vai- rošanās pazīmes šogad vēl nenovērojām. Balto pūču (Bubo scandiacus) pāris maijā izveido- ja ligzdu un sāka perēt, diemžēl visas piecas olas bija neapaugļotas. Vairoties mēģināja arī Andu kondori (Vultur gryphus). Pāris bija bieži redzams riestojot, taču 24. aprīlī voljerā atradām saplēstu olu. Lai noskaidrotu, kas notiek ar iz- dētajām olām, kondoru voljerā kopš aprīļa beigām tika ieviesta video novērošana. Aprīļa beigās no iekštelpām āra aplokā izgāja sekre- tārputni (Sagittarius serpentarius). Jau pirmajās nedēļās novērojām pāri riestojam un nēsājam ligzdošanas ma- teriālu, 27. maijā bija izdēta pirmā ola. Dējumā bija trīs olas, un abi putni cītīgi perēja. Diemžēl 15. jūlija rītā put- Sarkanastes žako (Psittacus erithacus) mazulis 4 mēnešu ni bija pametuši perēšanu, ligzdā bija palikusi tikai viena vecumā. ola un čaumalas. Iespējams, ka sekretārputnus iztraucēja Grey Parrot chick at the age of 4 months. pēkšņais lielais apmeklētāju skaita pieaugums nedēļas Foto: Māris Lielkalns

Sārto kakadu (Eolophus roseicapilla) mazuļu mākslīgā audzēšana. Hand feeding Galah chick. Foto: Māris Lielkalns

31 nogalē. Augustā sekretārputni atkal sāka iekārtot ligzdu, citroncekulu kakadu pārim. Februārī tēviņš sāka izrādīt 12. un 18. augustā izdēja pa olai. Otrā dējuma perēšana agresiju pret mātīti, 13. martā mātīte uz grīdas izdēja olu vairs nebija tik cieša, 12. septembrī ligzda bija pamesta, un pati bija savainota. Pāri uz vairošanās sezonu atdalī- un konstatējām, ka olas nebija apaugļotas. jām, lai netraumētu mātīti vēl vairāk. Vasarā visus citron- 4. aprīlī uz Prāgas zoodārzu Čehijā aizvedām vienu no cekula kakadu pārus ievietojām kopējā voljerā jauktu mūsu abām balto grifu (Neophron percnopterus) mātī- sugu kakadu grupā, lai putni varētu socializēties un no- tēm. Savukārt, no Prāgas zoodārza 12. maijā saņēmām skaidrotos, cik stipras ir pāru saiknes. Tomēr citroncekula tēviņu, lai izveidotu jaunu balto grifu pāri. kakadu savus pāra partnerus nemainīja, neskatoties uz Cāli izaudzēja melno grifu (Aegypius monachus) pāris. iepriekšējām nesaskaņām. Janvārī pāris aktīvi būvēja ligzdu, martā cītīgi perēja, un 2018. gada nogalē izveidojās jauns sarkanastes žako Lieldienās, 21. aprīlī, izšķīlās cālis – mātīte. 27. novembrī uz (Psittacus erithacus) pāris, kam 30. martā izšķīlās divi cāļi. Rīgu atveda un tam pievienoja Cīruļu melno grifu pārim Viens no cāļiem veiksmīgi izauga, un pēc DNS analīzēm šogad šķīlušos mātīti, lai ļautu abiem pāriem mierīgi uz- noskaidrojās, ka tā ir mātīte. sākt nākamo vairošanās sezonu un gatavotos 2020. gadā Uz Kresī zoodārzu Francijā 5. novembrī aizveda pē- paredzētajam jauno melno grifu transportam. dējo zoodārza kolekcijā palikušo zildzelteno aru (Ara Kāpzemes degunragputnu (Bucorvus leadbeateri) ararauna). mātīte jau pašā gada sākumā sāka perēt. Tomēr 31. jan- Lai palielinātu sugu un krāsu daudzveidību Āfrikas vārī no ligzdas kastes izmeta divas olas, vēlāk arī trešo. ekspozīcijā, 12. maijā no Bojnices zoodārza Slovākijā sa- Visticamāk, olas nebija apaugļotas. 11. martā mira tē- ņēmām desmit (5;5) melnvaigu zaļspārnīšus (Agapor­ viņš, un mātīte 29. oktobrī tika pārvietota uz Mursijas nis nigrigenis). Kad putniņi sāka cītīgi meklēt ligzdošanas zoodārzu Spānijā. vietas, 12. septembrī ekspozīcijā ievietojām vairākas 2018. gada novembrī no bara atdalījām sārto kakadu ligzdu kastes. Visas nekavējoties tika apdzīvotas, oktobrī (Eolophus roseicapilla) pāri. 22. janvārī no ligzdas kastes konstatējām pirmās olas, bet pirmie dējumi palika bez bija dzirdama divu cāļu čiepstēšana, bet 27. janvārī bija sekmēm. izšķīlušies jau četri cāļi. 14. februārī nācās cāļus pārvietot Pelēko roņu (Halichoerus grypus) pārim Puikam un uz citu ligzdas kasti, rezultātā vecāki tos pameta, un ap- Kristai 21. janvārī piedzima otrais mazulis Hercogs. Ronēns rūpi bija jāuzņemas putnu kopējiem. Izauga trīs tēviņi un braši auga, bet diemžēl 28. jūnijā gāja bojā no infekcijas. viena mātīte. Vasarā jaunos sārtos kakadu pārvietojām uz Gatavojoties Āfrikas Savannas ekspozīciju kompleksa kopēju voljeru jauktu sugu kakadu grupā, lai veicinātu da- atklāšanai, 2. maijā no Vācijas zoodārziem saņēmām trīs biskās uzvedības attīstību un samazinātu tiešo kontaktu Kērka dikdikus (Madoqua kirkii) – divas mātītes no Han- ar kopējiem. noveres un tēviņu no Berlīnes. Mātītes sākumā uztraucās Neveiksmīgu vairošanās sezonu piedzīvoja gan Mo- un baidījās no personāla, taču laika gaitā satraukums ir luku kakadu (Cacatua moluccensis) pāris, gan abi cit- rimies. Savukārt tēviņš jau no pirmās dienas ieinteresēti roncekula kakadu (Cacatua sulphurea citrinocristata) vēroja kopējus ikdienas darbos. 4. jūnijā mātītes salai- pāri. Moluku kakadu un vienam no citroncekula kakadu dām kopā ar tēviņu, jau oktobrī novērojām, ka viena no pāriem bija pa diviem ligzdošanas mēģinājumiem, putni mātītēm ir gaidībās, un 4. decembrī piedzima mazulis. perēja, bet visos gadījumos olas vēlāk atradām izmestas Diemžēl jaunās dikdiku mātītes pieredzes trūkuma dēļ no ligzdu kastēm. Pavisam skumji šajā gadā gāja otram pirmais mazulis nākamajā dienā mira.

Pelēko roņu (Halichoerus grypus) māte ar dienu vecu ronēnu. Kērka dikdiki (Madoqua kirkii). Grey Seal mother with a one-day old pup. Kirk’s Dik-diks. Foto: Māris Lielkalns Foto: Māris Lielkalns

32 TERĀRIJA NODAĻA

RENĀRS ROZENTĀLS, Terārija nodaļas vadītājs Terārija nodaļas kolekcijā 2019. gada beigās bija 206 ­dzīvnieku sugas, to skaitā rāpuļi, abinieki, zivis un bezmugurkaulnieki (gliemji un dažādi ūdens bezmugur- kaulnieki), kā arī viena putnu suga. 2019. gadā vairojās 41 suga.

RĀPUĻI 2019. gada decembrī Terārija nodaļā bija 62 sugu rāpuļi. Gada laikā nomira pēdējais muskusa bruņrupucis (Sternotherus odoratus) un trīs sarkanausu u.c. bruņru- Varavīksnes scinks (Trachylepis margaritifera). puču pasugu pēdējie pārstāvji, tādējādi rāpuļu sugu un Five-lined Skink. pasugu skaitu kolekcijā samazinot par četrām. Foto: Sergejs Čičagovs Gada laikā kolekciju savukārt papildināja septiņas jaunas rāpuļu sugas. No Zagrebas zoodārza Horvātijā saņēmām divus tirkīza pundurgekonus (Lygodactylus williamsi), divus Henkela lapsastes gekonus (Uroplatus henkeli), trīs smaragda ķirzakas (Gastropholis prasina), sešus varavīksnes scinkus (Trachylepis margaritifera) un četras Ķīnas krokodilķirzakas (Shinisaurus crocodi­ lurus). No Augsburgas zoodārza Vācijā saņēmām sešas bruņnešu ķirzakas (Cordylus tropidosternum), vienu no bruņnešu ķirzakām samainījām pret neradniecisku dzīv- nieku no Varšavas zoodārza Polijā. No Berlīnes zoodārza Vācijā saņēmām neradniecisku smaragda ķirzaku tēviņu. Gada beigās no Fuenhirolas zoodārza Spānijā saņēmām divus Āfrikas mīkstrupučus (Trionyx triunguis). Lielākā daļa jauno sugu apdzīvo Āfriku un tika saņem- Āfrikas mīkstrupucis (Trionyx triunguis). tas, lai Terārija nodaļas kolektīvam būtu iespēja iegūt Nile Softshell Turtle. pieredzi darbā ar tām, pirms tiek atvērta jaunā, sen plā- Foto: Sergejs Čičagovs notā Āfrikas rāpuļu ekspozīcija Terārija ēkā. Ķīnas krokodilķirzakas ir vienīgā Ķīnas krokodilķirzaku dzimtas (Shinisauridae) suga. Tā sastopama tikai vēsos mežos Hunaņas, Guansji un Guidžou provincē Ķīnā, kā arī Kuanniņas provincē Vjetnamā. Šie rāpuļi daudz lai- ka pavada seklā ūdenī vai ūdens augos un koku zaros, kur medī kukaiņus, gliemežus, kurkuļus un tārpus. Rīgas zoodārzā krokodilķirzakas barojam ar circeņiem, prusa- kiem, pelēniem, miltu melnuļu kāpuriem, kā arī sīkiem ūdens bezmugurkaulniekiem. Šī ir krāšņa ķirzaku suga, un domāsim, kā to eksponēt Tropu mājā, lai to redzētu arī zoodārza apmeklētāji. 2019. gadā vairojās divas rāpuļu sugas – Zībenroka čūskkakla bruņrupuči (Chelodina siebenrocki), kuru divi mazuļi veiksmīgi aug Terārija iekštelpās, un Madagaska- ras zemes žņaudzējčūska (Acrantophis madagascarien­ sis), kura piedzemdēja mazuli, kurš diemžēl neilgi pēc dzimšanas gāja bojā. Bruņnešu ķirzaka (Cordylus tropidosternum). Aprīlī parkā Liepājā iedzīvotāji atrada terāriju ar ku- Girdle-tailed Lizard. kurūzas zalkti (Pantherophis guttatus). Dzīvnieks bija Foto: Sergejs Čičagovs

33 pieaudzis indivīds, vismaz trīs gadus vecs tēviņš, kurš zooloģiskajos dārzos, kur tās ir pasargātas no apkārtējās acīmredzot bija apnicis iepriekšējam saimniekam. Tā kā vides ietekmes. Latvijas valsts likumi nosaka, ka jebkura privātpersonām 2019. gadā vairojās 14 abinieku sugas. Pēc pāris piederošā čūska ir jāreģistrē, var secināt, ka šī konkrētā gadu pārtraukuma ieguvām lielāku skaitu indesvaržu čūska tikusi turēta nelegāli un saimnieks nolēmis no tās un dendrobatu mazuļu. Izauga 21 raibie dendrobati atbrīvoties, izliekot parkā, nevis nododot patversmē vai (Dendrobates leucomelas), 12 krāsainie dendrobati (D. zooloģiskajā dārzā. Atrastais dzīvnieks tika nogādāts Rī- tinctorius), 20 trīskrāsu indesvardes (Epipedobates tri­ gas zoodārzā un pašlaik dzīvo Terārija iekštelpās. color) un 30 svītrainās indesvardes (Phyllobates vitta­ 16. aprīlī notika ilgi plānotā Tropu mājā dzīvojošā tīk- tus). Ļoti labi vairojās no Poznaņas zoodārza 2018. gadā lotā pitona (Malayopython reticulatus) svēršana un mē- atvestās sarkanacu kokvardes (Agalychnis callidryas) rīšana, kurā piedalījās veterinārārsti un Terārija nodaļas un tajā pašā gadā Rīgas zoodārzā izaugušie to pēcnācē- darbinieki. Noskaidrojās, ka 13 gadus vecā tīklotā pitona ji. 2019. gadā izauga 143 jaunas sarkanacu kokvardītes. mātīte sver 78 kg un ir aptuveni 5,15 m gara. Zoodārza darbinieki 2019. gada pavasari veltīja vie- 29. oktobrī notika ikgadējais Galapagu bruņrupu- tējās reintroducētās sugas – Eiropas kokvardes (Hyla ču svēršanas pasākums, kurā pirmo reizi piedalījās arī arborea) – stāvokļa apzināšanai Latvijā. Tika arī iegūti 2018. gadā no Tallinas zoodārza saņemtais Āfrikas pieš- 10 pieauguši Eiropas kokvaržu īpatņi, kā arī kurkuļi, no rupucis (Centrochelys sulcata). Atvedot tas svēra 34 kg, kuriem abinieku laboratorijas telpās tika izaudzētas bet 2019. gadā – par 7 kg vairāk. kokvardītes. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka dabā tika ie- vākti 56 kokvaržu kurkuļi un tie visi veiksmīgi izauga un ABINIEKI izgāja metamorfozi. Šādi panākumi savvaļā ķertiem abi- 2019. gada decembrī kolekcijā bija 46 abinieku sugas. nieku kurkuļiem novērojami reti, un tas varētu liecināt, Gada laikā zaudējām piecas sugas – no vecuma no- ka Rīgas zoodārza pirms 30 gadiem Kurzemē atjauno- mira pēdējā Vidusjūras kokvarde (Hyla meridionalis), tajai kokvaržu savvaļas populācijai arvien ir labs ģenētis- snīpjvarde (Scinax sp.), Pārkera mantella (Mantella pulc­ kais materiāls, ko nodot pēcnācējiem. hra) un milzu planētājvarde (Rhacophorus feae), kā arī pēdējās divas koku mantellas (Mantella laevigata). ZIVIS Kolekcijā tika iekļauta viena jauna suga – uguns sa- 2019. gada decembrī Terārija nodaļā bija 77 zivju lamandra (Salamandra salamandra), ko saņēmām no sugas. Zagrebas zoodārza Horvātijā. Gada laikā atteicāmies no četrām zivju sugām – dūņu Uguns salamandra ir salamandru dzimtas (Salamand- pīkstēm (Misgurnus fossilis), bārkšsamiem (Synodontis ridae) suga, kas savvaļā sastopama Dienvideiropas lap- eupterus), spļāvējzivīm (Toxotes jaculatrix) un diskusa koku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās (Symphysodon aequifasciatus). un apsūnojošos koku stumbros. 2013. gadā Eiropā tika 2019. gadā kolekciju papildinājām ar 16 jaunām zivju atklāta sēnīte Batrachochytrium salamandrivorans, līdz sugām. 2019. gadam tā ir iznīcinājusi gandrīz 90% no uguns No privātkolekcijām saņēmām plankumaino daudz- salamandru savvaļas populācijas. Šī iemesla dēļ ir sva- spuri (Polypterus ornatipinnis), sešas varavīksnes čūsk- rīgi saglabāt šo abinieku vairoties spējīgas populācijas zivis (Channa bleheri), zaļo balonzivi (Tetraodon fluviati­ lis) un trīs sugu Austrālijas varavīksnes zivis.

Raibais dendrobats (Dendrobates leucomelas). Svītrainā indesvarde (Phyllobates vittatus). Yellow-banded Poison-arrow Frog. Golfodulcean Poison Dart Frog. Foto: Sergejs Čičagovs Foto: Sergejs Čičagovs

34 Ekspozīcijas akvāriju, kurā atrodas zelta zivtiņas (Car­ rasius auratus), papildinājām ar vēl vienu cilvēka selek- cionētu sugu – zelta līni (Tinca tinca). Sadarbībā ar citiem Eiropas zooloģiskajiem dārziem iesaistījāmies šķeltspuru saglabāšanas programmā (Goodeid Working Group). Šķeltspures ir sīkas dzīvdzem- dētājzivtiņas. Šīs sugas ir apdraudētas vai pat izmirušas dabā, tādējādi ir svarīgi zooloģiskajos dārzos uzturēt nebrīves populācijas. Gada sākumā no “Aqua Terra Zoo” Vīnē saņēmām trīs sugu šķeltspures – zaļo šķeltspuri (Goodea atripinnis), punktaino šķeltspuri (Skiffia multi­ punctata) un sarkanastes šķeltspuri (Xenotoca doadrioi). Varavīksnes čūskzivs (Channa bleheri). Rainbow Shakehead. Zivis labi adaptējās un iejutās jaunajos akvārijos, un pēc Foto: Tomasz Doron pāris mēnešiem sagaidījām pēcnācējus visām trim su- gām. Nākotnē ceram šo zivju mazuļus piedāvāt citiem zooloģiskajiem dārziem, kas būtu ieinteresēti piedalīties aizsardzības programmā. 2019. gadā vairojās 14 sugu zivis. Ekspozīcijas akvārijos veiksmīgi vairojās zeltainās pā- tagastes (Sturisomatichthys aureus) un tīrītājzivtiņas (Garra ruffa). Akvārija darba telpās veiksmīgi vairojās lielākā daļa kolekcijas dzīvdzemdētājzivtiņu (mazuļus izmantojam plēsīgo zivju barošanai), kā arī pirmo reizi vairojās jaunā sarkano hromju (Hemichromis lifalili) gru- pa. Tropu mājas baseinos vairojās varavīksnes cihlīdas Grunduļi (Gobio gobio). (Herotilapia multispinosa) un Nikaragvas cihlīdas (Hyp­ Gudgeons. Foto: Tomasz Doron sophrys nicaraguensis).

BEZMUGURKAULNIEKI 2019. gada decembrī Terārija nodaļā bija 20 sugu bezmugurkaulnieki. 2019. gadā aizgāja bojā visi šaurspīļu upesvēži (Asta­ cus leptodactylus), dzeloņvaigu vēži (Orconectes limosus) un Amerikas signālvēži (Pacifastacus leniusculus), kuri apmeklētājiem kādu laiku bija apskatāmi invazīvo sugu ekspozīcijā. 2019. gadā Terārija nodaļas bezmugurkaulnieku ko- lekcija tika papildināta ar trim jaunām sugām – Eiropas dievlūdzējiem (Mantis religiosa), platspīļu upesvēžiem Melnā dimanta cihlīda (Paratilapia polleni). (Astacus astacus) un Austrālijas vēžiem (Cherax quad­ Marakely. ricarinatus). Austrālijas vēži jau ir apskatāmi Akvārija Foto: Tomasz Doron ekspozīcijā. 19. jūnijā Akvārijā atklājām invazīvo sugu ekspozīciju. Ekspozīcijas mērķis ir izglītot apmeklētājus par invazīva- jam sugām, to, kā tās nonāk Latvijā un kādu postu nodara vietējām sugām. Starp eksponētajām sugām ir Ķīnas cim- diņkrabis (Eriocheir sinensis). 2019. gadā kolekcija tika pa- pildināta ar vēl septiņiem cimdiņkrabjiem. Viens no tiem tika noķerts uz Hanzas ielas Rīgā, tālu no ūdenstilpēm. Gada nogalē uz Latvijas–Krievijas robežas tika kon- fiscētas 50 medicīnas dēles (Hirudo verbana), Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji tās nogādāja Rīgas zoo- Tīrītājzivtiņa (Garra rufa). dārzā. Iepriekšējā gadā konfiscētās 72 medicīnas dēles Red Garra. ­pamazām sāk mirt no vecuma. Foto: Tomasz Doron 35 2019. gadā Terārija nodaļā vairojās 11 sugu bezmu-­­ rošanu. ­Labas sekmes bija arī slaidjoslu partulas (P. su­ gurkaulnieki.­ turalis strigosa) populācijas uzturēšanā un pakāpeniskā Pēc divu gadu mēģinājumiem izdevās iegūt mazuļus palielināšanā. Raiāteas partulu (Partula garretti (tristis)) no tīģeru ahātgliemežiem (Achatina achatina), kurus populācijai klājās vissliktāk. Gada vidū vēl bija novēro- saņēmām no Maskavas zoodārza. Tīģeru ahātglieme- jams jaundzimušo gliemezīšu skaita pieaugums, bet uz ži dabā sastopami Āfrikā un ir lielākā pašlaik dzīvojošā gada beigām situācija strauji pasliktinājās. Sazinoties ar sauszemes gliemežu suga. Dabā sastapti īpatņi, kuru partulu EEP speciālistiem Londonas zoodārzā, izrādījās, čaulas garums sasniedz pat 30 cm. ka līdzīga situācija ar Raiāteas partulām ir visā Eiropā. Turpinām dalību partulu EEP, zoodārzā uzturam trīs šo 2020. gads tiks veltīts, lai saprastu, kāpēc šāda situācija savvaļā izmirušo gliemežu sugu populācijas. 2019. gadā radusies, un mēģinātu saglabāt sugas atlikušos īpatņus. vislabāk veicās ar mainīgo partulu (Partula varia) pavai-

Ķīnas cimdiņkrabis (Eirocheir sinensis). Chinese Mitten Crab. Foto: Tomasz Doron

JAUNUMI NODAĻĀ tioloģiju un entomoloģiju saistītos pasākumos – apmek- 21.–26. maijā Terārija nodaļas vadītājs Renārs Rozen- lē seminārus un uzstājas ar savu pētījumu rezultātiem. tāls un zoologs Andris Lazdiņš piedalījās ikgadējā EAZA 2019. gadā Terārija nodaļā divus mēnešus stažējās Rāpuļu un abinieku ekspertu grupas (TAG) sanāksmē praktikants no Grieķijas. Teodors Konksidis apguva ie- “Nordens Ark” Zviedrijā. Komandējuma mērķis bija uzzi- maņas darbā ar zivīm un ūdens bezmugurkaulniekiem, nāt jaunākās aktualitātes rāpuļu un abinieku turēšanā un strādājot Akvārijā. vairošanā nebrīvē, kā arī jaunāko informāciju par dažādu Daļa Terārija nodaļas kolektīva 2019. gada pavasarī sugu stāvokli dabā. piedalījās zoodārza Izglītības un informācijas nodaļas Septembrī Terārija nodaļas darbinieki Margarita Je- organizētajā Eiropas kokvaržu izplatības monitoringā gorova un Andris Lazdiņš devās komandējumā uz Klai- Kurzemē, dodoties naksnīgos izbraucienos un reģistrē- pēdas jūras muzeju, kur iepazinās ar saldūdens un jūras jot kokvaržu tēviņu dziedāšanas vietas. zivju un bezmugurkaulnieku uzturēšanu un kopšanu. Gada laikā viss Terārija nodaļas kolektīvs devās dažā- Viens no komandējuma papilduzdevumiem bija nogā- dos izbraucienos pie dabas – uz jūru, mežu un upēm, dāt Klaipēdas jūras muzejā pogaino roni, kurš kā mazulis lai vāktu darbam nepieciešamos dabas materiālus, kuri tika atvests uz rehabilitāciju Rīgas zoodārzā no Igaunijas. noder dzīvnieku dzīves vides pilnveidošanai. Tika vāktas Andris Lazdiņš pabeidza Sparšoltas koledžas tālmācī- smiltis, grunts, zari, ūdens augi, sūnas u.c. dabas mate- bas zoodārzu un akvāriju dzīvnieku menedžmenta kursu riāli. Dažos no šiem braucieniem tika ķerti dzīvnieki, ko un ieguva diplomu. Arkādijs Poppels aktīvi piedalās ar ih- ielaist terārijos un akvārijos. 36 INSEKTĀRIJS

ILONA ROMA, Insektārija vadītāja Insektārija kolekcijā gada beigās bija 51 bezmugur- Insektārijs veic nozīmīgu darbu zoodārza apgādē ar kaulnieku suga. 2019. gadā vairojās 45 sugas. dzīvo barību, vairojot siseņus (Locusta migratoria), vai- Vasaras sezonā maijā–septembrī turpinājām apmek- rāku sugu prusakus (Blaptica dubia, Elliptorhina chopardi, lētājiem demonstrēt Latvijas faunas pārstāvju – zemes Gromphadorhina portentosa, Shelfordella tartara), circe- kameņu (Bombus terrestris) ekspozīciju. Šogad izmanto- ņus (Acheta domestica) un miltu melnuļu (Tenebrio mo­ jām trīs kameņu saimes. litor) kāpurus. 2019. gadā zoodārza dzīvnieku barošanai No 2013. gada zoodārzā darbojas “bišu viesnīca”. Arī izsniedzām 279 kg kukaiņu. šogad pavasarī un vasaras sākumā pie tās bija augsta Nodaļas darbinieki Ilona Roma, Aleksandrs Napolovs bišu aktivitāte. un Darja Visocka 7.–11. oktobrī piedalījās 7. starptautis- Audējskudru Polyrhachis dives un lapgriežskudru kajā seminārā “Bezmugurkaulnieki zoodārzu un insektā- Atta cephalotes ekspozīcijas veiksmīgi piesaista apmek- riju kolekcijās” Maskavas zoodārzā. Uzstājāmies ar sten- lētāju uzmanību Tropu mājā. Audējskudru ekspozīcijā da ziņojumu par Rīgas zoodārza pieredzi circeņu Meloi­ augi jau pilnībā noklājuši sienu, veidojot skaistu dzīvu morpha japonica turēšanā un vairošanā, kā arī ar referātu augu fonu eksponētajai skudru ligzdai. Insektārijā tur- par audējskudru Polyrhachis dives ekspozīcijas izveidi. pinām pielietot pašu izstrādāto Polyrhachis dives ligzdu Noklausījāmies ļoti daudz interesantu ziņojumu par bez- sadalīšanas metodi, tā iegūstot šīs sugas papildu sai- mugurkaulnieku turēšanas, vairošanas un eksponēšanas mes, kuras sūtām citiem zoodārziem, šogad – Tallinas īpatnībām, iepazināmies ar speciālistiem no zoodārziem zoodārzam. Krievijā, Čehijā, Lielbritānijā un Zviedrijā, pārrunājām da- Vroclavas zoodārzam Polijā varējām nosūtīt circeņus žādas sauszemes bezmugurkaulnieku turēšanas un vai- Homoeogryllus sp. un Meloimorpha japonica, sienāžus rošanas problēmas, diskutējām par bezmugurkaulnieku Nesoecia sp., zarkukaiņus Phasma gigas, laupītājblaktis kolekciju perspektīvām un attīstības virzieniem, un gu- Platymeris sp. ‘Mombo’, rožvaboles Chlorochala africana vām iedvesmu un idejas jaunu ekspozīciju veidošanai. smaragdina un tūkstoškājus Telodeinopus aoutii. Pēc nodaļas entomologa Aleksandra Napolova iepriek­- Saņēmām jaunu, ļoti krāšņu lielo sienāžu sugu Siliqu­ šējo gadu ekspedīciju materiāliem 2019. gadā klajā nāca ofera grandis. Šie sienāži ātri un labi savairojās, un skaisto publikācija: sugu uzreiz izlikām ekspozīcijā Tropu mājā. Skale A. 2018. Zur Taxonomie, Synonymie und Faunis- Mūsu EEP suga – Fregates dižmelnuļi (Polposipus tik der Callichromatini der orientalischen und indoaus- herculeanus) 2019. gadā turpināja ciest no infekcijas. Visi tralischen Region (Insecta: Coleoptera: Cerambycidae: kāpuri aizgāja bojā, vaboles pārtrauca vairoties, un gada Callichromatini). – Bemerkungen zur Gattung Polyzonus beigās mūsu kolekcijā bija palikušas vairs tikai 15 vaboles. Dejean, 1835: Teil 1. – Vernate 37: 325–393. Arvien turpinām Fregates dižmelnuļus uzturēt ekspozīci- jā Tropu mājā. Šo apdraudēto sugu nebrīvē vairo jau 23 Milzu sienāzis Siliquofera grandis. gadus (no 1996. gada), mūsu Giant Katydid. zoodārzs sugas EEP darbā pie- Foto: Māris Lielkalns dalās no 2002. gada. Šogad nolēmām atteik- ties no dažām sugām un pārtraucām turēt prusakus Paranauphoeta discoidalis un zeltmalu rožvaboles (Pach­ noda marginata peregrina). Zaudējām Leijarda rožvabo- les (Dicronorhina derbyana layardii), kurām visi kāpuri pavasarī gāja bojā no neno- skaidrotas slimības. Februārī sapārojām skor- pionus Heterometrus sp., un decembrī vienai mātītei pie- dzima mazuļi.

37 FILĀLE “CĪRUĻI”

ARNIS BERGMANIS, filiāles “Cīruļi” rīkotājdirektors 2019. gadā Cīruļos viesojās 13 632 apmeklētāji, kas Karantīnas apstākļos sakarā ar Āfrikas cūku mēra iero- atbilst vidējai apmeklētībai pēdējos 10 gados (12 690– bežošanas pasākumiem turpina dzīvot trīs meža cūkas. 15 651 gadā). Kopš pavasarī Cīruļu apmeklētājiem tika Ja vēl 2018. gadā savvaļas meža cūku darbības pēdas radīta iespēja biļetes iegādāties tiešsaistē (e-biļetes), Cīruļu teritorijā bija uzkrītošas, tad 2019. gadā – praktiski 116 apmeklētāji šo iespēju izmantoja. nekādas. No 2019. gadā Cīruļos veiktajiem lielākajiem darbiem 19. decembrī spēcīga vēja gāzti koki nolieca žoga sie- jāpiemin apmeklētāju tualetes ēkas jumta nomaiņa un tu, un aļņu tēviņš devās brīvsolī. Izmantojot aļņu mātes fasādes atsvaidzināšana, kā arī teritorijā esošo dīķu un iesaistīšanos, divu stundu laikā aļņu tēvs bija dabūts novadgrāvju attīrīšana no krūmiem. Visa gada garumā atpakaļ aplokā. Pēc divarpus mēnešu ilgas slimošanas veikti sīki remontdarbi un teritorijas uzturēšana kārtībā. baltpurna briedis Ļutausis gāja bojā no neiroloģiskas Ar aizsarglīdzekli pagarinājām meža cūku aploka koka deģenerācijas, lai arī tika pielietota gan medikamentoza konstrukciju kalpošanas ilgumu. Daudz laika aizņem ārstēšana, gan fizioterapija. tehnikas uzturēšana darba kārtībā. 2019. gadā vaislas darbību uzsāka Latvijas zilās šķirnes Pārsteidza burkānu raža – no 0,1 ha platības novācām bullis Kripatiņš no AS “Siguldas ciltslietu un mākslīgās 6,9 tonnas. Kartupeļi, graudi un rupjā lopbarība arī tika apsēklošanas stacija”. Ar Latvijas zilās šķirnes govi Dadzi nodrošināti pilnā apjomā. Rudenī pie kiangu aploka dīķa piedalījāmies ERAF finansētā projekta “Govju ģenētisko nozvejas konstatējām, ka pēdējo gadu sausās vasaras resursu saglabāšana Latvijā, pielietojot embriju trans- atstājušas negatīvu iespaidu uz zivju populāciju, karūsas ferenci un ar to saistītās biotehnoloģijas (BioReproLV)” pazudušas pavisam. īstenošanā sadarbībā ar SIA “Latvijas Šķirnes dzīvnieku Pelēkajiem vilkiem piedzima septiņi mazuļi. Divi no audzētāju savienība” un Latvijas Lauksaimniecības uni- 2018. gada metiena tika aizvesti uz Norvēģiju un Somi- versitāti. 2019. gada beigās Cīruļos mīt 13 Latvijas zilās ju, viens gāja bojā ķeršanas procesa laikā. Vilkiem biju- šķirnes ģenētisko resursu dzīvnieki. šas trīs ķeršanas. Ņemot vērā, ka vilku tēvs un māte nav Gada izskaņā plēsīgo putnu kompleksā uzsākām dar- trenēti (atšķirībā no iepriekšējā pāra), baru tomēr sadzīt bus pie voljera pielāgošanas bārdaino grifu turēšanai. sprostos ar zināmu piepūli var. Darbu gaitā konstatējām, ka koka konstrukcijas laika Kiangu baram piedzima trīs kumeļi (vēl bija arī dvīņi, gaitā ir stipri cietušas un to apmaiņa vai protezēšana ne- kuri neizdzīvoja). Kumeļu skaits mazs tāpēc, ka ērzeli ba- pieciešama daudziem voljeriem. ram pielaida pavēlu ķēvju meklēšanās laikā. Plēsīgo putnu kompleksā izšķīlās Eiropas ūpju un mel- no grifu mazuļi. Mājas jaku (Bos grunniens) māte ar teļu. Veselības problēmu dēļ nācās likvidēt kiangu Čigali- Domestic Yak with a calf. Foto: Māris Lielkalns ku. Uz Minskas zoodārzu nosūtījām pēdējo ziemeļu lūšu Marģera un Le- onoras pēcnācēju. Kādu laiku Cīruļos mitušās divas jaunās ziemeļu lūšu mātītes tika aizsūtītas projām – Jako- bīne pārvietota uz Rietumpomožes dabas biedrību Polijā iekļaušanai reintrodukcijas projektā, bet Dadze – uz Rīgas zoodārzu. Ziemu Cīruļos izziemoja divi bal- tie stārķi, kas līdz ar gājputnu atgrie- šanos tika atlaisti dabā. Meža pūču mazulis no Liepājas pilsētas arī izaudzēts un atgriezts dabā, tāpat arī peļu klijāns pēc spārna traumas sadzīšanas. 29. jūlijā no Pampāļu pagasta pieņēmām jūras ērgli, ar kura veselības problēmām cīnāmies kopš septembra beigām.

38 DZĪVNIEKU REHABILITĀCIJA

GUNA VĪTOLA, dzīvnieku kolekcijas vadītāja 2019. gadā Rīgas zoodārzs pieņēma 19 sugu savvaļas starptautiskā tirdzniecība ar apdraudētajiem savvaļas dzīvniekus, kopā 48 indivīdus. To skaitā bija 22 pelēkie dzīvnieku un augu sugu īpatņiem” nosaka, ka Rīgas Na- roņi – vislielākais rehabilitējamo roņu skaits pēdējo 10 cionālais zooloģiskais dārzs pieņem Latvijas iestāžu kon- gadu laikā. Zoodārza karantīnas kapacitāte gan darbi- fiscētos CITES dzīvniekus. 2019. gada vasarā zoodārzs nieku, gan telpu ziņā nav piemērota tik daudzu savaino- saņēma divus jaunus lūšus, kurus Ādažu policija atveda tu un novārgušu roņu mazuļu rehabilitēšanai. No atves- pēc tam, kad viens no tiem bija uzbrucis saimniecei. tajiem ronēniem 17 neizdzīvoja, trīs aizsūtījām uz citiem Īpašnieki skaidroja, ka mazuļi tikuši atvesti kā karoketu zoodārziem un divus atlaidām jūrā. šķirnes kaķi. Bjalistokas universitātē (Polija) veikto DNS Bruņrupuču patversmē 2019. gadā Rīgas zoodārzs analīžu rezultāti – dzīvnieki ir Baltijas populācijas lūši un pieņēma 29 saimniekiem apnikušus saldūdens bruņru- tuvi radinieki, visticamāk brālis un māsa. pučus un septiņus Vidusāzijas bruņrupučus, sešiem Vi- Muitas pārstāvji atveda vēl 50 medicīnas dēles, kuras dusāzijas bruņrupučiem atradām jaunas mājas. mēģināja nelegāli, bez atbilstošiem dokumentiem no MK noteikumi Nr. 133 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta Baltkrievijas ievest Latvijā.

DZĪVNIEKU REHABILITĀCIJA 2019. GADĀ REHABILITATION IN 2019

Karantīnā Atlaisti dabā Karantīnā Atvesti Krituši Aizvesti Iekļauti kolekcijā Suga In Quarantine Released into In Quarantine Received Deaths Disposition In Zoo’s collection Species 1.01.19. wild 31.12.19. BEZMUGURKAULNIEKI Medicīnas dēle (Hirudo verbana) 72 50 40 82 RĀPUĻI Sarkanausu bruņrupucis (Trachemys scripta elegans) 2 29 11 20 – Vidusāzijas bruņrupucis (Testudo horsfieldii) 3 7 2 6 2 PUTNI Meža pīle (Anas platyrhynchos) – 1 1 – Svīre (Apus apus) – 1 1 – Melnais stārķis (Ciconia nigra) – 1 1 – Baltais stārķis (Ciconia ciconia) 2 1 1 2 – Meža pūce (Strix aluco) – 3 1 2 – Mazais ērglis (Aquila pomarina) – 1 1 – Niedru lija (Circus aeruginosus) – 1 1 Zvirbuļu vanags (Accipiter nisus) – 1 1 – Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) – 1 1 Peļu klijāns (Buteo buteo) 1 1 – ZĪDĪTĀJI Eirāzijas bebrs (Castor fiber) – 1 1 – Degu (Octodon degus) 1 1 Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) – 1 1 – Ziemeļu baltkrūtainais ezis (Erinaceus roumanicus) 1 2 2 1 – Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) – 2 1 1 Ūdrs (Lutra lutra) – 1 1 – Akmens cauna (Martes foina) – 1 1 – Mājas sesks (Mustela putorius furo) – 1 1 Amerikas ūdele (Neovison vison) – 1 1 – Ziemeļu lūsis (Lynx lynx lynx) – 2 2 Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) – 22 17 2 3 – Pogainais ronis (Pusa hispida) – 1 1 – Stirna (Capreolus capreolus) – 2 2 – 39 DZĪVNIEKU BARĪBAS SADALES NODAĻA

MAIJA DROŽINA, Dzīvnieku barības sadales nodaļas vadītāja Zoodārza dzīvnieku labklājība, veselība un vairošanās nodaļas galvenais uzdevums ir sabalansētas barības ir lielā mērā atkarīga no piemērotas barības piedāvāju- iegāde, ņemot vērā gan ekonomisko izdevīgumu, gan ma un pasniegšanas veida. Rīgas zoodārzā barības devas dzīvnieku barošanās vajadzības. Darbinieku ikdienas izstrādā dzīvnieku nodaļu vadītāji un speciālisti, sadar- pienākumos ietilpst barības glabāšana, sagatavošana un bojoties ar veterinārārstiem. Dzīvnieku barības sadales nogāde dzīvnieku nodaļās. PRODUKTU PATĒRIŅŠ 2019. GADĀ  Augļi – 18 000 kg (ananasi, avokado, mango,  Truši – 602 gab., peles – 10 736 gab., pelēni – 6 454 gab., āboli, apelsīni, bumbieri, banāni, melones, arbūzi, žurkas – 4 163 gab., žurkulēni – 1 342 gab., vīnogas, ogas). paipalas – 1 090 gab., saldētas paipalas – 2 400 kg.  Dārzeņi – 42 000 kg (kartupeļi, saldie kartupeļi,  Zivis – 14 333 kg (skumbrijas, siļķes, reņģes, burkāni, kāposti, sarkanie kāposti, bietes, kāļi, raudas). seleriju saknes, seleriju kāti, ziedkāposti, brokoļi,  Kukaiņi: circeņi – 60,9 kg, miltu melnuļu kāpuri – salāti, puravi, Ķīnas kāposti, ķirbji, kabači, 49,6 kg, Peru melnuļu kāpuri – 78 kg, siseņi – 45,3 kg, kā arī sēnes). prusaki – 117,17 kg.  Kombinētā barība – 48 250 kg.  Trīsuļodu kāpuri – 130 kg.  Graudi un sēklas – 4 600 kg (auzas, griķi, kaņepes,  Garneles – 59 kg. kukurūza, kvieši, mieži, ķirbju sēklas, linsēklas,  Kalmāra fileja – 13,5 kg. lēcas, saulespuķu sēklas).  Mīdiju gaļa – 5,22 kg.  Siens – 149 400 kg, lucernas siens – 20 400 kg.  Kaltēti vēžveidīgie: sānpeldes – 210,7 kg,  Zāle – 300 550 kg. artēmijas – 0,63 kg.  Zaru slotiņas – 10 000 kg, zari – 120 000 kg.  Rieksti – 34,6 kg.  Olas – 12 466 gab., paipalu olas – 564 gab.  Žāvēti augļi – 54,4 kg.  Biezpiens – 702 kg.  Medus – 86 kg.  Gaļa – 15 280 kg (liellopu gaļa, zirga gaļa, vistas).  Eļļa – 57 l.

Foto: Laura Līdaka

40 DARBINIEKI

ANITA KĻAVA, personāla vadītāja 2019. gada 31. decembrī Rīgas Nacionālajā zoolo- Mēs lepojamies, ka mūsu darbinieki mācās Latvijas ģiskajā dārzā strādāja 157 darbinieki, kuri strukturēti Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Rī- 18 nodaļās, piecas no tām ir dzīvnieku kolekcijas noda- gas Tehniskajā universitātē. ļas. Skaitliski lielākā ir Nagaiņu nodaļa – 20 darbinieki. Kopš 2014. gada Rīgas zoodārza darbinieki zināšanas 2019. gadā zoodārzā strādāja 83 sievietes un 74 vīrieši. un iemaņas papildina arī Sparšoltas koledžas tālmācī- Mūsu darbinieki – tā ir zoodārza bagātība, ar ko mēs bas programmā, par kuras reģionālo centru DMZAA patiesi lepojamies. kursam ir kļuvis mūsu zoodārzs (sīkāk sk. 23. lpp.). Šo- Lepojamies ar mūsu darbiniekiem, kuri nostrādājuši brīd koledžas programmu apgūst viens Rīgas zoodārza zoodārzā ilgus gadus! Ornitologs Guntis Graubics zoo- darbinieks. dārzā nostrādājis jau vairāk nekā 41 gadu! Zooloģe Irina 2019. gadā neizpalika arī pieredzes apmaiņas koman- Moskaļika zoodārzā nostrādājusi vairāk nekā 37 gadus, dējumi uz Eiropas zoodārziem, kā arī līdzdalība dažādās zooloģe Elīna Gulbe – 34 gadus! Kopumā virs 30 gadiem konferencēs, starptautiskajos semināros, kur gūstama zoodārzā ir nostrādājuši 12 darbinieki. Arī daudzi citi jaunākā informācija par tendencēm zoodārzu darbā. nevar savu dzīvi iedomāties bez darba zoodārzā. Katra Lai jauniešiem radītu interesi par darbu zoodārzā, darba diena zoodārzā dod jaunas zināšanas, pieredzi, Rīgas zoodārzs piedalās Nodarbinātības valsts aģen- kas nav iegūstama nekur citur. Darbinieki ar lielu piere- tūras realizētajā un Rīgas domes atbalstītajā projektā dzi apmāca jaunos darbiniekus, dalās savās zināšanās, “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, pastāsta dažādus “knifiņus”. kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesio- Gan dzīvnieku labturības prasību, gan rezultatīvas nālās izglītības iestādēs”. Projekta ietvaros 2019. gada līdzdalības starptautiskajās sugu saglabāšanas prog- vasarā zoodārzā strādāja 33 skolēni. Prieks, ka vairāki no rammās nodrošināšanā noteicoša nozīme ir personā- iepriekšējos gados šī projekta ietvaros strādājušajiem la kvalifikācijai un pieredzei. Arvien paaugstinoties jauniešiem pēc skolas beigšanas ir pievienojušies mūsu EAZA noteiktajiem dzīvnieku labturības standartiem, kolektīvam, kļūstot par pilntiesīgiem Rīgas zoodārza dar- kas iekļauj vides bagātināšanas, dzīvnieku treniņu un biniekiem. Tā Nagaiņu nodaļas palīgstrādniece Agnese arī profesionālas datu ieguves, uzkrāšanas un analīzes Aleksandra Vinņikova gan strādā, gan mācās LLU Vete- prasības, Rīgas zoodārzs lielu vērību pievērš personāla rinārmedicīnas fakultātē, bet pirms tam vairāk nekā trīs izglītošanai. gadus piedalījās NVA nodarbinātības projekta ietvaros.

ZOODĀRZA DARBINIEKU SADALĪJUMS ZOODĀRZA DARBINIEKU SADALĪJUMS PĒC DARBA STĀŽA (GADOS) PĒC IZGLĪTĪBAS ZOO’S STAFF STRUCTURE BASED ON ZOO’S STAFF STRUCTURE BASED ON THE LENGTH OF SERVICE, YEARS THE EDUCATION LEVEL

3%

22% 1% 26% 45%

33%

40%

Zem 5 gadiem / Under 5 years Pamata / Elementary 5 – 20 gadi/years Vidējā / Secondary Virs 20 gadiem / Over 20 years Vidējā speciālā / Secondary Augstākā / Higher

41 RĪGAS ZOODĀRZA DARBINIEKI Margarita Jegorova, Jānis Kolangs, Agita Kruča, Andris 31.12.2019. Lazdiņš, Ilona Pavlauska, Arkādijs Poppels. Insektārijs: Ilona Roma, Olga Ļeskova, Jeļena Mjag- Valde: Ingmārs Līdaka, Andris Morozovs. kova, Aleksandrs Napolovs, Darja Visocka, Arta Zariņa, Vadošie speciālisti: Alesandro Di Marcio (Alessandro Tatjana Žuravļova. Di Marzio), Kristīne Freiberga, Anita Kļava, Guna Vītola, Veterinārais dienests: Inga Birne, Benita Drapče, Ilārs Uldis Želubovskis. Kļaviņš. Tehniskie darbinieki: Guntis Avots, Sandra Blūmen­ Dzīvnieku barības sadales nodaļa: Maija Drožina, tāle, Sandra Buda, Erita Ronesala. Vija Bulgakova, Vladimirs Kiriks, Natālija Kostirja, Aigars Grāmatvedība: Inta Kanišauska, Inguna Ābele, Rita Kručs, Irina Moskaļika, Andrejs Oboļevičs. Bārene, Silvija Burda, Tatjana Gruša, Ilze Meļņika, Agrita Dārza un parka nodaļa: Jānis Briģis, Aldis Janelūns, Slīpā, Elita Zeļčāne. Ilze Ķirsone, Reinis Lipors, Inese Tetere, Rihards Zariņš. Izglītības un informācijas nodaļa: Laura Līdaka, Autotransporta nodaļa: Eduards Stumpe, Jurijs Gan- Dace Graubica, Elīna Gulbe, Elza Lauberte, Daija Līdaka, zjuks, Artūrs Joksts, Juris Pudovs, Aivars Šaiters. Māris Lielkalns, Renata Ļucāne, Aiva Priedīte-Tirziņa, Kin- Remontu un celtniecības nodaļa: Sergejs Kočergins, tija Rudaka, Edvards Siliņš, Rasa Strūģe. Roberts Andrejsons, Pēteris Brants, Modris Burbergs, Zīdītāju nodaļa: Tatjana Ivasenko, Antoņina An- Kaspars Burvis, Vladimirs Jakubovskis, Raimonds Jan- drejsone, Laura Bračka, Jana Elnione, Santa Krastiņa, kavs, Juris Ķeipāns, Jānis Lazdāns, Pēteris Liepiņš, Paulis Kristiāna Murāne, Marika Pētersone, Oksana Radionova, Lipšāns, Boriss Makarovs, Rihards Putniņš, Renārs Ru- Anete Trauberga, Zane Trufāne. bults, Artūrs Slavinskis, Normunds Šults. Nagaiņu nodaļa: Linda Zauere, Anita Beitāne, Māris Enerģētikas nodaļa: Boriss Jurševics, Ivars Elerts, Belovs, Sanita Bogdanova, Gita Bondarevska, Inese Jānis Innuss, Jānis Priede, Jūlijs Smilga, Aldis Vanags, Čekstere, Dagnija Druva, Aigars Irbe, Harijs Irbe, Ināra Gunārs Zariņš. Ivanova, Santa Matačuna, Aleksandra Mihailidi-An- Apsardzes nodaļa: Pēteris Petrovs, Inga Bebre, tonovska, Raimonds Paksis, Nida Radvila, Inta Rimicāne, Antoņina Ganzjuka, Rita Goršanova, Genādijs Gruša, Jānis Siliņš, Kārlis Sīlis, Jānis Slaidiņš, Ineta Slišāne, Aija Valērijs Koršunkovs, Valērijs Meļņiks, Uldis Ozols, Gunārs Štāla, Agnese Aleksandra Vinņikova. Pusts, Dzidra Skudra, Edijs Sladzs, Andrejs Starčenko, Ar- Ornitoloģijas nodaļa: Sintija Putniņa, Guntis Grau- tis Stivrinieks, Imalda Upīte. bics, Ivonna Heidere, Kristīne Jačmenkina, Kristīne Filiāle “Cīruļi”: Arnis Bergmanis, Sintija Alksne, Uģis Jurkovska, Edīte Klimentova, Andrejs Lazovskis, Daiga Bergmanis, Jānis Cābelis, Andris Freimanis, Aigars Gulbis, Šalma. Aldrona Petrauska, Santa Petrauska, Arita Reinfelde, Vil- Terārija nodaļa: Renārs Rozentāls, Ginta Jansone, ma Reinfelde, Imants Roģis, Agrita Ruzaiķe, Zaiga Trukše.

Foto: Māris Lielkalns

42 ENGLISH SUMMARY

RIGA NATIONAL ZOOLOGICAL GARDEN created thanks to a donation made by Rasma Aistrauts. Founded: 14 October 1912. Now it houses six jackals that arrived from Safaripark EAZA member since 1992. Beekse Bergen in the Netherlands. Current area: 20 hectares (Affiliate Cīruļi: 132 hectares). In 2019, within a project funded by the EU Cohesion Staff: 157. Fund, the architectural design project for the construction Attendance: 327,403 in 2019. of the Environmental Education Centre was completed. In 2020, the construction works are scheduled to begin.

BUILDING AND RECONSTRUCTION EDUCATION In 2019, several buildings and animal exhibits under­ Activities of the Department of Education and went reconstruction or repairs, with the completion of the Information included 336 excursions and 86 thematic new African Savannah exhibit becoming the highlight of classes for schoolchildren at the Education Centre of the the year. Zoo, 5 seminars and workshops for education students The City Development Department of Riga City and school teachers. All of these events were attended Council started construction of the African Savannah by 10,169 participants in total. For the year-end event, exhibit in 2017. The design project was developed by PS Winter Nights at the Zoo, a new excursion theme was Re-Arta and the construction works were carried out by launched, Animals in the Labyrinths of Imagery. PS BBA un Tilts. The construction project took two years Currently the Zoo School offers 29 thematic classes and to complete. The total costs were ca. 3.1 million EUR. A 9 excursions (38 various themes in total) in accordance part of it (400 000 EUR) was covered by the Latvian state with the school curriculum in natural sciences and and the rest – by Riga Municipality. biology. By the end of 2018, all principal buildings of the new During the summer season, 1 June–1 September, exhibit complex were completed. In 2019, the Zoo keeper talks were held at the Zoo for the 15th year started the next stage of the project by creating the already. The Zoo’s animal feeding demonstration exhibits and providing the animals. The first animals of program took place from 11:30–14:15 at 12 locations. The the new complex were Kirk’s Dik-diks (Madoqua kirkii), program included feeding capybaras, hippopotamuses, Common Elands (Targelaphus oryx), Impalas (Aepyceros ponies, peccaries, marmosets, pelicans and cormorants, melampus), Chapman’s Zebras (Equus quagga chapmani) lemurs, porcupines, lions, giraffes and reindeer, as well and Geladas (Theropithecus gelada). as a show of trained seals. The African Savannah exhibit officially opened to the Tropical Month (4.–28.02.). public on 18 October, 2019. Tropical Month was organized at Riga Zoo for the 17th The complex of three buildings with enclosures covers time. This year the main theme was development – various an area of 1.7 hectares (about one tenth of the whole eggs and young development strategies. On Saturdays area of the Zoo). In the spring of 2020, the new exhibit is and Sundays from 12:00–15:00 visitors were invited to due to be merged with the existing Giraffe House within join educational games and activities at the Tropical a united African savannah wildlife exhibit complex, with House. zebras, giraffes and two antelope species sharing the Bird Days (30.–31.03., 14.–15.04.). large outside enclosure. Bird Days with Woodpecker’s Workshop were Two exhibits of invasive species opened to the organised both at Riga Zoo (30–31 March) and at the public on 19 June. Zoo’s Affiliate Cīruļi (14–15 April). With the help of the An invasive aquatic species exhibit at Aquarium House Zoo’s staff, visitors built over 700 birdhouses for various was created with the support of the State Fisheries Fund. cavity-nesting birds like tits, sparrows, flycatchers and The species exhibited there include several crustacean starlings. In collaboration with the Latvian Ornithological species like the Chinese Mitten Crab (Eirocheir sinensis), Society and the Latvian Owl Research Society, 30 nest the Signal Crayfish (Pacifastacus leniusculus) and the boxes were constructed for the Ural Owl (Strix uralensis) Spinycheek Crayfish (Orconectes limosus), as well as to be installed in forests of Latvia supporting the a fish species, the Amur Sleeper (Perccotus glenii). These ongoing Ural Owl conservation and ecology research species are not native to Latvia, but they are found here project. Bird Days were also supported by SIA PATA with increasing frequency. TIMBER and Pūcīte, a crosswords magazine for children. The Golden Jackal (Canis aureus) is also a newcomer Bird Day has become a popular and traditional event to Latvia’s wild fauna. The new Golden Jackal exhibit was in all Latvia. Riga Zoo has been organizing Bird Day since

43 1952, highlighting conservation problems of particular the help of the event’s patron Raimonds Bergmanis, species for more than 20 years. a strongman, and Daumants Dreiškens, an Olympic Savannah Days (19.–20.10.). bobsled champion. The opening of the new African Savannah exhibit The Zoo’s Galápagos Tortoises are 26 years old. the public on 18 October was followed by a weekend Hatched in Chicago, they arrived in Riga Zoo in 1995. The of the Savannah Day event. The educational workshop first tortoise weighing event with Raimonds Bergmanis was organized at the Zoo’s Giraffe House on 19 and 20 took place in 2001. Back then, the recorded tortoise October, 12:00–16:00, with educational plays, which weights did not exceed humble 40 kilograms. Now, Trīne helped visitors to learn more about savannah animals. and Čelsija’s weigh 117 and 90 kg respectively. This year’s event included the debut of another PUBLICITY globally threatened species, the African Spurred Tortoise. A total of 72 press releases were issued to the mass The specimen to be weighed arrived to Riga from Tallinn media. In 2019, Riga Zoo was featured in 1935 news items Zoo in 2018. It was 13 years old and weighed 34 kg upon on TV, radio, in printed and social media (according to arrival. By now, its weight has grown to 41 kg already. the selective media monitoring data provided by LETA). The new African Savannah exhibit (September– The most popular news items were the new African October). Savannah exhibit and its inhabitants, stranded seal pups On 19 September at 11:00 and official agreement and their rehabilitation at the Zoo, various newborn Zoo was signed that Riga Zoo would undertake the newly animals, a new species of giant grasshoppers exhibited built African Savannah exhibit complex from Riga City at the Tropical House and the measuring of the Zoo’s Council, to create the exhibits and move the animals biggest python. there. An informative campaign on stranded seal pup On 18 October the African Savannah exhibit was problem (March–April). officially opened to the public, together with Juris Pūce, In collaboration with Nature Conservation Agency, a Minister for Environmental Protection and Regional media campaign was launched, with recommendations Development, and Anna Vladova, Vice Mayor of Riga. on what to do if a wild seal pup is found on the beach. A call to schools to help to supply acorns for the People were advised to report the stranded seal pup Zoo (October–November). sightings to the Nature Conservation Agency. The Within Zoozīļuks 2019 campaign, Riga Zoo announced experts then would make the decision of whether to a call to schools to help collecting acorns for Zoo leave the seal pup on the beach or take it to the Zoo, animals. The campaign took place on 24 October–15 A call to report Tree Frog observations (May–August). November. On 8 May, Riga Zoo launched an appeal to report The presentation of the architectural design project European Tree Frog (Hyla arborea) sites in Latvia. The of the Environmental Education Centre (14.11.). best indication of Tree Frog presence is its song which On 14 November, the completed architectural design can be heard on warm nights from late April to June. Any project for the construction of the Environmental sightings of adult frogs, young or tadpoles were helpful Education Centre was officially presented by SIA BM- as well. The information gathered in this campaign Projekts. The project is funded by the EU Cohesion Fund. helped the Zoo’s research team to monitor the current distribution of Tree Frogs. The species was reestablished MARKETING in Latvia in the 1990s thanks to a reintroduction In 2019, Riga Zoo continued to organize discount project implemented by Riga Zoo. campaigns. Those included Winter Nights at the Zoo and For more information on the Tree Frog monitoring Tropical Month (discount up to 60% on the admission project, see the article on page 51. fee), Animal Family Days (50% discount), History Night The opening of two exhibits of invasive species at the Zoo (50% discount), Animal Days (50% discount). (19.06.). During admission coupon campaigns, 50% discount Two exhibits were opened, an invasive fish and aquatic was applied on Affiliate Cīruļi, parking tickets in the Zoo invertebrate exhibit at Aquarium House (created with parking area and tickets for 10 visits to the Zoo. the support of the State Fisheries Fund), and the new On summer 2018, the e-ticket service was introduced Golden Jackal exhibit (created thanks to the donation at the Zoo’s website. From summer 2019 e-tickets were from Rasma Aistrauts). available in the Zoo’s Affiliate Cīruļi as well. The Galápagos Tortoises weighing event (29.08.). We’d like to express our warmest thanks to AS Tallink The annual Galápagos Tortoises weighing event Latvija, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Helio Media, took place already for the 19th time. The two giant SIA PATA TIMBER, SIA MAXIMA Latvija and our other tortoises, Čelsija and Trīne, were weighed again, with partners for collaboration and support in 2019. 44 On 4 April, the name-giving event to a zoo-born We also started the ecotoxicological studies of baby seal was organized in collaboration with Ventspils Grey Seals. 94 samples were collected from admitted City, the supporter of the Zoo’s seals already for 12 years. seals. The samples included hair and blood from all A name Hercogs was chosen. the specimens, and also bone, liver, fat and brain On 13 August, the name-giving to Lynx kittens samples from those specimens that died. Thanks to the took place together with the Zoo Lynxes’ godparents agreement signed with Dr. Emma Martínez López of from Jēkabpils Municipality. The young Lynxes were the Toxicology Department of the University of Murcia named Jete, Jakobīne and Lūsija. Aivars Kraps, Jēkabpils (Spain), the samples will be analyzed within the “Study Mayor, also presented a gift to the Lynxes family, balls of environmental pollutants and other effect markers of the Jēkabpils basketball team Jēkabpils lūši (Jēkabpils in seals of the Gulf of Riga”. The study will include the Lynxes). analysis of As, Pb, Cd, Zn, Cu, Se and Hg levels. The On 20 September a Moscow Zoo’s photo exhibition study of Hg (Mercury) levels will be performed within named “Moscow Zoo in Photographs. The Golden a Master’s Thesis (Alicia Díaz Hurtado, University of Collection” was opened at Riga Zoo’s Aquarium hall. Murcia). In addition, liver, bile, nail and hair samples were This event was a part of the Days of Moscow in the Baltic collected from 8 Grey Seals to assess Mercury levels, for countries that took place on 17–20 September in Tallinn, a university paper (Sabīne Rasa Vīra, University of Latvia) Riga and Daugavpils. using another analytical technique. On 9 July–16 September, as a part of The Secret In 2019, we started the monitoring project of the Life of Pets 2 promotion, anyone was welcome to reintroduced European Tree Frog (Hyla arborea) buy a special cardboard toy house for EUR 1.99 from population. Currently we are working on a scientific Maxima supermarkets. After the action was concluded, publication based on preliminary monitoring data, and SIA MAXIMA Latvija donated a portion of the money two student papers will be based on species ecology raised through the sale of the houses, EUR 20,000, to research. support the building of the new Red Panda House at For more information on Tree Frog monitoring project, Riga Zoo. see the article on page 51.

CONSERVATION AND ANIMAL COLLECTION RESEARCH At the end of 2019, there were 2,314 specimens of The 2019 was the first year of activity of the new 398 animal species in Riga Zoo. 108 species of those are Zoo’s Research Consultant. The first task was to update included in the IUCN Red List of Threatened Species. the Zoo’s entries to the EAZA Conservation Database. 129 species bred, 540 young were born or hatched in Currently Riga Zoo has 30 projects (28 active). The 2019. During the year, 296 animals of 61 species arrived majority are breeding programs in captivity (24), at our Zoo, and 172 animals of 41 species were sent in 6 cases the reintroduction into the wild was also to other animal collections. We cooperated with 44 involved. The Zoo’s Turtle Sanctuary helped to reduce zoological institutions in 21 countries. the release of unwanted pet turtles into the wild that For more information on Riga Zoo animal collection, see could pose a major threat to the native European Pond page 22. Turtle (Emys orbicularis). Other entries included wildlife For a full Riga Zoo’s animal inventory list of 2019, see rehabilitation, ecotoxicological studies, field studies, page 56. as well as the Zoo’s financial contribution for in situ conservation projects. INVERTEBRATES In 2019 Riga Zoo continued to work with animal At the end of 2019, there were 69 invertebrate behavior research, and we started to work with field species in Riga Zoo’s collection, including 51 species of research and ecotoxicological studies. terrestrial invertebrates in the Insectarium, as well as Currently there are three zoo animal behavior 10 mollusk and 8 crustacean species in the Terrarium research projects (2 university student works and one Department. 53 invertebrate species bred in 2019. school student project) involving Golden Jackals (Canis Mollusks. Eight mollusk species produced young aureus), Mishmi takins (Budorcas taxicolor taxicolor), and including Giant Ghana Snails (Achatina achatina) Chapman’s Zebra (Equus quagga chapmani). which were received from Moscow Zoo in 2018. On March–May 2019, 23 stranded seal pups (22 Within Partula EEP, we continued to breed Partula Halichoerus grypus, 1 Pusa hispida) were admitted to the garrettii (tristis), P. varia and P. suturalis strigosa. The Zoo for rehabilitation. On 12 July, two of successfully best results were achieved with P. varia. P. suturalis rehabilitated Grey Seals were released back to the strigosa bred well, too. With P. garretii (tristis), however, sea, with the support of Ventspils City. we encountered problems. In the middle of the year 45 young were still produced, but towards the end of 2019, FISH breeding ceased. Other holders report similar difficulties At the end of 2019, there were 77 fish species in Riga with this particular species. Zoo’s animal collection (most of them held in Terrarium Insects. Insectarium Department continued to exhibit Department). Bumblebees (Bombus terrestris) to the public during all We stopped keeping 4 fish species, including the summer season, from May until September. Three Weatherfish (Misgurnus fossilis), Featherfin Squeaker Bumblebee nests were used in the exhibit. Catfishes (Synodontis eupterus), Banded Archerfishes The bee hotel weathered the winter well, and in the (Toxotes jaculatrix) un Blue Discuses (Symphysodon spring and the beginning of summer there was a high aequifasciatus). activity of the insects in the vicinity. The exhibit, created 16 new species were added to the collection. We in 2013, consists of a wooden and reed structure with received an Ornate Bichir (Polypterus ornatipinnis), 6 around 2,500 nest sites for solitary wasps and bees. Rainbow Snakeheads (Channa bleheri), a Green Puffer The Leaf-cutter Ant Atta cephalotes and Weaver Ant (Tetraodon fluviatilis) and three Australian rainbowfish Polyrhachis dives exhibits at Tropical House functioned species from private holders. well. Having worked out the technique of dividing We joined the Goodeid Working Group to work with Polyrhachis dives nests, we got several spare nests of threatened goodeid species. At the beginning of 2019 this species to offer to other zoos. In 2019, we sent a we received three new goodeid species from Aqua Terra Polyrhachis dives nest to Tallinn Zoo. Zoo, Vienna. Those included Blackfin Goodea (Goodea 45 of insect species produced young. We were able to atripinnis), Spotted Skiffia (Skiffia multipunctata) and send some of our surplus stock, crickets Homoeogryllus Redtail Splitfin (Xenotoca doadrioi). The newcomers sp. and Meloimorpha japonica, katydids Nesoecia sp., adapted well to the new conditions and after a few stick-insects Phasma gigas, assassin bugs Platymeris sp. months started to breed, so we hope in the future we ‘Mombo’, flower beetles Clorochala africana smaragdina will be able to share our surplus stock with other zoos un millipedes Telodeinopus aoutii, to Wroclaw Zoo. willing to join the conservation effort of goodeids. A new katydid species to our collection was Siliquofera 14 fish species bred in 2019. Royal Catfishes grandis. It bred well, so it was possible to introduce this (Sturisomatichthys aureus) and Red Garras (Garra rufa) species to the exhibit at Tropical House already this year. bred successfully in their exhibit. At the off-exhibit Our population of EEP species, Fregate Island Palm facility, most of our livebearer species bred well, and our Beetle (Polposipus herculeanus) continued to suffer new Jewel Cichlid (Hemichromis lifalili) group started from infection throughout 2019. It ceased to breed, reproducing as well. In the exhibit pools at Tropical House, and at the end of the year we had only 15 beetles left Rainbow Cichlids (Herotilapia multispinosa) and Moga in the collection. This threatened species is bred in Cichlids (Hypsophrys nicaraguensis) were breeding. captivity since 1996, Riga Zoo works with this species since 2003. AMPHIBIANS The Insectarium Department continued producing At the end of 2019, there were 46 species of food insects. During the year, other animal departments amphibians at Riga Zoo, held in Terrarium Department. of the Zoo were supplied with 279 kg of live food We decided to return European Fire Salamander (locusts Locusta migratoria, cockroaches Blaptica dubia, (Salamandra salamandra) to our collection, as currently Elliptorhina chopardi, Gromphadorrhina portentosa, this spectacular species is heavily threatened by chitrid Shelfordella tartara, crickets Acheta domestica and fungus Batrachochytrium salamandrivorans in the wild. mealworms Tenebrio molitor). We stopped keeping 5 amphibian species. Those Crustaceans. In 2019, the Terrarium Department included Mediterranean Tree Frog (Hyla meridionalis), added two new crustacean species to its collection, Snouted Tree Frog (Scinax sp.), Arboreal Mantella Noble Crayfish (Astacus astacus) and Queensland Red (Mantella laevigata), Splendid Mantella (M. pulchra) Claw (Cherax quadricarinatus). Red Claws have already and Thao Whipping Frog (Rhacophorus feae). All of been introduced to the exhibit at Aquarium. them were the last 1–2 specimens of the species in our On 19 June a new invasive fish and invertebrate exhibit collection that died mainly from natural causes. was opened at Aquarium. Several invasive crustacean 14 species bred successfully in 2019. After a break species are exhibited there, including Chinese Mitten of some years, larger numbers of young of poison- Crabs (Eriocheir sinensis). In 2019, seven Chinese Mitten arrow frog species were raised including 21 Yellow- Crabs found in various locations of Latvia were added to banded Poison-arrow Frogs (Dendrobates leucomelas), the collection. One of these was found in Riga far from 12 Dyeing Poison-arrow Frogs (D. tinctorius), 20 any water bodies. Phantasmal Poison Dart Frogs (Epipedobates tricolor) and 30 Golfodulcean Poison Dart Frogs (Phyllobates 46 vittatus). Red-eyed Tree Frogs (Agalychnis callidryas) 3 June. One of them, together with CB2016 male was bred well, too, both specimens received from Poznan sent to Veldhoven Zoo on 7 November. Later on 2019, Zoo in 2018 and their offspring that grew up the same on 17 December, a young Black Stork of wild origin was year in our Zoo. 143 Red-eyed Tree Frog young were brought to the Zoo. raised in 2019. Waldrapp Ibises (Geronticus eremita) hatched two chicks on 7 April. One of them (a female) grew up REPTILES successfully. At the end of 2019, there were 62 reptile species at Riga African Spoonbills (Platalea alba) nested twice in Zoo (most of them held in the Terrarium Department). 2019. 6 chicks hatched in January, two more appeared Seven new species were added to the collection. in April. Five young (3;2) grew up successfully. On 29 2 Turquoise Dwarf Geckos (Lygodactylus williamsi), August, four young (2;2) were sent to Zamosc Zoo, and 2 Henkel’s Leaf-tailed Geckos (Uroplatus henkeli), 3 on 29 October four more surplus birds (2;2) of various Green Keel-bellied Lizards (Gastropholis prasina), ages went to Fuengirola Zoo. 6 Five-lined Skinks (Trachylepis margaritifera) and 4 Glossy Ibis’ (Plegadis falcinellus) breeding attempt Chinese Crocodile Lizards (Shinisaurus crocodilurus) was interrupted by African Spoonbills which destroyed arrived from Zagreb Zoo. 6 Girdle-tailed Lizards the eggs. (Cordylus tropidosternum) were received from Augsburg Only one Great Cormorant (Phalacrocorax carbo Zoo, one of the specimens was later exchanged to an sinensis) pair nested, three chicks hatched (3;0). All three unrelated specimen with Warsaw Zoo. An unrelated Eastern White Pelican (Pelecanus onocrotalus) pairs Green Keel-bellied Lizard was received from Berlin Zoo. attempted to breed, but without results. At the end of the year 2 Nile Softshell Turtles (Trionyx Andean Condors (Vultur gryphus) demonstrated triunguis) arrived from Fuengirola Zoo. breeding behavior as well. On 24 April a broken egg was Most of the new arrivals are African species that will found on the ground. A CCTV was set up at the enclosure be introduced into the planned African reptile exhibits to follow the situation with the pair. which will be created at the Terrarium facility after the Secretary Birds (Sagittarius serpentarius) started to reconstruction. demonstrate breeding behavior soon after being given Two reptile species bred in 2019. Two Siebenrock’s access to the outdoor enclosure at the end of April. On 27 Snake-necked Turtle (Chelodina siebenrocki) young May the first egg was laid. The clutch contained 3 eggs. hatched at the incubator and developed well, and a The pair incubated the eggs for the whole period, then on Madagascar Ground Boa (Acrantophis madagascariensis) 15 July the clutch was abandoned and partially destroyed. young was born but did not survive long. 2 eggs of the second clutch were laid on 12 and 18 August respectively. However, the pair did not incubate BIRDS so consistently as in spring, and the nest was abandoned At the end of 2019, there were 55 bird species with on 12 September. This was the second breeding season of 239 specimens in Riga Zoo’s collection (most of them this pair, up to now no fertile eggs have been produced. held in the Ornithology Department). During the year, 9 On 4 April one of our two Egyptian Vulture (Neophron ­ species hatched 26 young in total. percnopterus) females was sent to Prague Zoo in exchange The young Southern Cassowary (Casuarius casuarius) for a male which arrived from Prague on 12 May, to create pair had its first laying season. Female laid its first egg a pair. on 16 January. The first clutch was produced while the Cinereous Vultures (Aegypius monachus) nested pair had been kept separate. Early in the spring the birds both at Riga Zoo and Affiliate Cīruļi again, and each pair were let together again, and the second clutch followed produced a chick. Both young proved to be females, on June. The male attempted incubating, yet the eggs thus very valuable specimens for the EEP population. proved to be infertile. Their transfer to other collections is planned in 2020. Two additional young female Vulturine Guineafowl Southern Ground Hornbill (Bucorvus leadbeateri) (Acryllium vulturinum) were received from a private breeding remained without results again. Three eggs holder in Belgium. A potential breeding group was were eventually thrown out the nest, and there were created with one of our collection males. no indications that any of them had been fertile. On 11 Both adult Red-breasted Goose (Branta ruficollis) March the pairs’ male died. The female was transferred to females nested again. The first one produced seven Murcia Zoo on 29 October. eggs, on 10 June 6 goslings hatched (3;3). The second Galahs (Eolophus roseicapilla) produced young for female laid seven eggs too, two of them were fertile. the first time at our Zoo. On 22 January the first chicks Unfortunately this clutch was destroyed. were heard from the nest box. 4 chicks hatched in total. Black Storks (Ciconia nigra) hatched 2 chicks (2;0) on Unfortunately we were forced to move the brood to 47 another nest box. As a result, the chicks were abandoned poaches in 2020. Unfortunately, the adult male died at by their parents, and our staff had to hand-rear them. the end of the year. The wallaby group currently consists The hand-rearing was successful, as all four young (3;1) of seven specimens (3;2;2). grew up. In summer all adult and young Galahs (10) The new Belanger’s Tree Shrew (Tupaia belangeri) were put together in a group to stimulate natural social group started to breed at the Nocturnal Exhibit. 6 young behavior in young and to minimize their close contact were born, 3 of them grew up successfully. with their keepers. Two Ring-tailed Lemur (Lemur catta) females The breeding attempts of a Moluccan Cockatoo produced young. At the end of the year there were nine (Cacatua moluccensis) pair and both Lesser Sulphur- Ring-tailed Lemurs (4;2;3) in the collection. crested Cockatoo (C. sulphurea citrinocristata) pairs We lost our three old Goeldi’s Monkeys (Callimico remained without results in 2019. The eggs were thrown goeldii), all of them had already reached 14–15 years of out from nests several times, and one of Lesser Sulphur- age. At the end of 2019 we renewed the species in our crested Cockatoo males became aggressive towards collection with a female from La Flèche Zoo and a male its mate. In summer, after the breeding season, we put from Randers Regnskov. all four Lesser Sulphur-crested Cockatoo specimens Common Marmosets (Callithrix jacchus) produced together to give them a possibility to check their pair four young in two litters. At the end of the year there bonds. The pair partners remained unchanged though. are already 14 Common Marmosets in our collection, A new African Grey Parrot (Psittacus erithacus) pair several of them are exhibited in a mixed species group formed at the end of 2018. Their first breeding resulted together with Southern Tamanduas and other species. in 2 chicks that hatched on 30 March. One of the young Pygmy Marmosets (Callithrix pygmaea niveiventris) (a female) grew up successfully. produced three babies in two litters. Now the family On 5 November the last remaining Blue-and-yellow group consists of 12 animals. Macaw (Ara ararauna) was transferred to the Parrot Golden Lion Tamarin (Leontopithecus rosalia) pair World, Crecy-la-Chapelle. was added to the successful mixed species exhibit On 12 May 5 pairs of Black-cheeked Lovebirds together with Southern Tamanduas, Southern Three- (Agapornis nigrigenis) arrived from Bojnice Zoo, a new banded Armadillos and Common Marmosets. species to our Zoo, to add to our African bird exhibits. The most eagerly awaited newcomers were five male Towards the end of the year, nesting began. Geladas (Theropithecus gelada) that arrived from Dudley Zoo on 11 October. The group settled well in their exhibit MAMMALS at the new African Savannah. At the end of 2019, there were 89 species in Riga Southern three-banded Armadillos (Tolypeutes Zoo’s mammal collection, most of them held at the Zoo’s matacus) reproduced for the first time at Riga Zoo. Their Mammal Department (52 species), Ungulate Department first baby survived only three days, though. and Affiliate Cīruļi, but also in Ornithology Department A new Southern Tamandua (Tamandua tetradactyla (2 species) and Information and Education Department. longicauda) female arrived from Berlin Zoo in December. In 2019, 36 mammal species bred, 89 young were born. Unfortunately, the other female died from complications 25 specimens of 14 species were sent to other animal after a miscarriage. collections, and Riga Zoo received 35 mammals of 14 species. Siberian Flying Squirrels (Pteromys volans) raised 8 A new Ground Cuscus (Phalanger gymnotis) pair pups (5;3). From our surplus stock, four specimens (2;2) was created with a young female, which arrived from were sent to Chomutov Zoo. Hluboka Zoo at the end of 2018. In August five Forest Dormice (Dryomys nitedula) The Brush-tailed Bettong (Bettongia penicillata were received from Latgale Zoo, Daugavpils, to create a ogilbyi) breeding was suspended for a while, separating breeding group of this protected native species. our prolific pair. Both Slender-tailed Cloud Rat (Phloeomys pallidus) Two Red Kangaroo (Macropus rufus) females arrived pairs produced a young each. One of them survived, the from Warsaw and Chorzow zoos respectively. After a family can be seen at the Nocturnal Exhibit in Tropical House. month we noticed that Warsaw’s female has a joey in her On 12 June a CB2018 female was transferred to Plock Zoo. poach. On 22 October the young was thrown out of the Another four Indian Crested Porcupine (Hystrix mother’s pouch under unclear circumstances, and the indica) young were born in two litters. Now the group staff of Mammal Department undertook its hand-rearing. consists of 12 animals. One of the older females produced a young. It develops The off-exhibit group of Naked Mole-rats (Hetero­ well under its mother’s care. Both young are females. cephalus glaber) reproduced well, growing from 13 to 20 Swamp Wallabies (Wallabia bicolor bicolor) produced specimens at the end of the year. The second group is two more joeys that are expected to leave their mothers’ exhibited to the public at Terrarium House. 48 Two female Azara’s Agoutis (Dasyprocta azarae) not survive despite additional bottle-feeding. However, arrived from Tallinn Zoo. They are displayed to the public three years since the last successful breeding of Mishmi at Kangaroo House, in a mixed species exhibit together Takins at our Zoo, a healthy calf was born on 10 July. with Common Marmosets. The young is developing well within the Mishmi Takin Maned Wolf (Chrysocyon brachyurus) female gave group. birth to two pups on 10 December. The mother suffered Kirk’s Dik-dik (Madoqua kirkii) was another new a severe inflammation, and both young died. To save the species to our Zoo. On 2 May two females from Hannover mother’s life, surgery was needed. Now we have left with Zoo and a male from Berlin Zoo were received. The group a perfectly healthy male and a sterilized female. was moved to the new separate exhibit within African The Kinkajou (Potos flavus) pair breeds so well that it’s Savannah complex. On 4 December the first young was clear that their exhibit space has to be enlarged. Now the born, but died the next day due to its mother’s lack of group consists of four animals. The oldest of youngsters, experience. a CB2017 female was sent to Longleat Safari Park on 6 At the end of the year, one of the last remaining female February, but in October another baby was born. Bukhara Urial Sheep (Ovis orientalis bochariensis) was The Northern Lynx (Lynx lynx lynx) pair in Riga sent to Liberec Zoo. produced another litter of four kittens, three of them survived. On 3 October, a CB2018 male together AFFILIATE CĪRUĻI with a young female of wild origin were sent to the Riga Zoo’s Affiliate Cīruļi (area 132 ha) is situated in Western Pomeranian Nature Society, to be included in a Kalvene, southwestern Latvia. Besides a wild animal reintroduction in the wild in Poland. collection, mostly representing native fauna, we also Two female Amur Tigers (Panthera tigris altaica) work with various livestock breeds, including Latvian arrived from Helsinki Zoo on 5 April. Blue Cattle, Romanov Sheep and Latvian Darkheaded A male Grey Seal (Halichoerus grypus) pup was born Sheep here. on 21 January. It developed well but was lost due to an The attendance of Cīruļi was 13,632 people in 2019. infection on 28 June. The Grey Wolf (Canis lupus lupus) pair produced For the mixed large herbivore species exhibit in the seven cubs for the second year in a row. Two CB2018 new African Savannah exhibit complex, we received specimens were sent to zoos in Norway and Finland. three Impala (Aepyceros melampus) males and a Eastern Kiangs (Equus kiang holdereri) produced five Common Eland (Tragelaphus oryx) group (a castrated foals, three of them survived (except a twin birth). male and three females). Our four Chapman’s Zebras The Cinereous Vulture (Aegypius monachus) pair (Equus quagga chapmani) joined the mixed species hatched another chick, at the end of the year it was group, two females, an adult male and a male foal that transferred to Riga and put together with the Riga Zoo’s was born on 7 May, still at the old zebra facility. pairs’ young. It is planned to transfer them to other On 27 July a Miniature Donkey (Equus asinus species EEP members in 2020. ‘Miniature’) young was born. Eurasian Eagle Owls (Bubo bubo bubo) hatched a chick. On 3 March a Bactrian Camel (Camelus bactrianus) We continued to work with Latvian Blue Cattle in calf was born. The mother did not feed the baby well, collaboration with the Breed’s Conservation Association bottle-feeding was attempted, but the young did not Zilā govs (The Blue Cow) which implements the Latvian survive. Blue Cow retention program. At the end of 2019, our On 3 December the first Vicuña (Vicugna vicugna) Latvian Blue Cattle stock included 13 animals. young at our Zoo was born. It grew up successfully within the mixed species group. WILDLIFE REHABILITATION Our only Siberian Musk Deer (Moschus moschiferus) 48 orphaned or injured wild animals of 19 species specimen, a male, was transferred to Tallin Zoo on 29 May. were admitted for rehabilitation to the Zoo’s quarantine The male White-lipped Deer (Przewalskium facility. Those included 22 stranded Grey Seal pups. This albirostris), which arrived from Zoo Usti nad Labem in was the largest number of seals in last 10 years, and the 2018, settled down well. In June three White-lipped Deer rehabilitation of such an amount seriously strained our calves were born. space and staff resources. On 16 May a Chilean Pudu (Pudu puda) female arrived The Zoo also took care of several animals that arrived from Calviac Zoo, to form a breeding pair with our male. to the Zoo as confiscated or unwanted pets, as well as Yet, the female turned out to be already pregnant. On 27 another 50 Medicinal Leeches (Hirudo verbana) that May it gave birth to a healthy male baby. were confiscated by customs officers. Two Mishmi Takin (Budorcas taxicolor taxicolor) For a full list of animals admitted to the Zoo’s quarantine young were born. The first of them, from 2 February, did facility in 2019, see page 39. 49 RĪGAS ZOODĀRZA MELNO GRIFU CEĻŠ SAVVAĻĀ

ALESANDRO DI MARCIO (ALESSANDRO DI MARZIO), zinātniskais konsultants 2018. gadā abiem Rīgas zoodārza melno grifu pāriem SUMMARY izšķīlās un izauga pa mazulim. Tie tika nosūtīti nevalstis- kajai organizācijai “Zaļie Balkāni”, kas LIFE projekta ietva- RIGA ZOO’S CINEREOUS VULTURES ros tos izlaida savvaļā ar mērķi atjaunot sugu Bulgārijā. AFTER THEIR RELEASE TO THE WILD Rīgas pāra grifēnu projektā nosauca par Bojanu, filiāles Our Cinereous Vultures, Riga and Boyan, released in “Cīruļi” grifēns saņēma Rigas vārdu. Bulgaria in 2018 within the project “Vultures back to Kā mūsu grifiem klājās savvaļā 2019. gadā? LIFE – Bright Future for Black Vulture in Bulgaria”, continue Abi turpina apgūt pasauli. Bojana 2018./2019. gada to explore the world. Boyan spent the winter 2018/2019 ziemu pavadīja ziemojošo melno grifu koncentrēšanās on Cinereous Vulture wintering grounds on the border vietā uz Irānas un Irākas robežas, 2019. gadā izpētīja Tur- between Iran and Iraq. In summer 2019 it explored Turkey ciju un savu otro ziemu pavadīs Ankaras apkārtnē. Savu- and settled to spend the second winter near Ankara. Riga kārt Riga, pirmo ziemu pavadījusi melno grifu ziemoša- spent the first winter on wintering grounds in Greece. In nas vietā Grieķijā, vasarā šķērsoja Balkānus, sasniedzot summer it crossed the Balkans and even reached northern pat Itālijas ziemeļos. Tagad putns atgriezies Grieķijā, lai Italy. Now Riga has returned back to Greece, preparing to tur pavadītu savu otro ziemu savvaļā. spend its second winter in the wild there.

Melno grifu “Boyan” (augšējā attēlā) un “Riga” (apakšējā attēlā) pārvietošanās savvaļā 2018.– 2019. gadā (GPS dati, “Zaļie Balkāni”/Зелени Балкани). Movements of Cinereous Vulture specimens Boyan (above) and Riga (below), 2018–2019 (GPS data provided by Green Balkans/ Зелени Балкани).

50 KOKVARŽU POPULĀCIJA LATVIJĀ 30 GADUS PĒC REINTRODUKCIJAS ELĪNA GULBE, ALESANDRO DI MARCIO (ALESSANDRO DI MARZIO) Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Meža prosp. 1, Rīgā, LV-1014; [email protected] Rīgas zoodārza būtiskākais ieguldījums bioloģiskās PĒTĪJUMU NEPIECIEŠAMĪBA daudzveidības saglabāšanā ir savulaik Latvijā izzudušās 2019. gadā, gatavojoties jaunajam monitoringam, bija Eiropas kokvardes (Hyla arborea (orientalis)) atjaunošana zināms, ka kokvaržu populācija ir izplatījusies vēl tālāk. dabā XX gs. beigās. 2019. gadā, 31 gadu, kopš savulaik Tajā pašā laikā 2016.–2018. gadā bija jūtami samazinā- tika sākts reintrodukcijas projekts, zoodārzs uzņēmās jies kokvaržu skaits areāla centrā, kur savulaik kokvaržu kokvaržu populācijas izplatības un ekoloģijas pētījumus. blīvums bija ļoti liels. Bija skaidrs, ka nepieciešami siste- mātiski populācijas pētījumi. REINTRODUKCIJAS PROJEKTA Projekta pirmajā gadā galvenie mērķi bija noskaidrot VĒSTURE populācijas izplatības robežas un sugas vairošanās bio- Kokvaržu reintrodukcija Latvijā bija Jura Zvirgzda topus. Tālākais būtu sugas ekoloģijas un apdraudējuma (1935–2010) iecere un nopelns. 1988.–1992. gadā pir- faktoru padziļināta izpēte, kas palīdzētu saprast, vai su- majā reintrodukcijas vietā Kurzemē, tagadējā Blažģa gas saglabāšanai nebūtu nepieciešama, piemēram, po- ezera dabas liegumā Embūtes pagastā tika izlaistas pulācijas papildināšana, ģenētiskās daudzveidības uzla- 4110 zoodārza Ekoloģijas laboratorijā savairotas jaunās bošana vai biotehniskie pasākumi. kokvardes. 1993.–2001. gadā apkārtnē konstatētās 110 jaunās kokvaržu atradnes liecināja, ka izveidojusies dzī- KAMPAŅA “ZIŅO PAR EIROPAS votspējīga kokvaržu populācija. 1995.–1999. gadā 1674 KOKVARDI” jaunās kokvardes tika izlaistas otrajā reintrodukcijas vie- 2019. gadā kokvaržu populācijas izplatības izpēti sā- tā Ēdoles pagastā, 60 km uz ziemeļiem no pirmās vietas. kām ar sabiedrības iesaistīšanas kampaņas “Ziņo par Kokvaržu vairošana laboratorijā un reintrodukcija vis- Eiropas kokvardi” izsludināšanu 8. maijā. Aicinājums tika detalizētāk aprakstīta divās agrīnās publikācijās (Zvirgz- izziņots vienlaikus zoodārza interneta lapā, sociālajos ds et al. 1995; Zvirgzds 2002). medijos, valsts presē, televīzijā un radio, to pavadīja pa- Līdz 2001. gadam kokvaržu izplatība reģistrēta rajonā, domi kokvaržu atpazīšanai, kur iespējams – video mate- kura robežas pletās 35 km ziemeļu–dienvidu virzienā riāls. Aicinājām ziņot par dzirdētām vai redzētām kokvar- un 33 km rietumu–austrumu virzienā (Zvirgzds 2002). dēm. Aicinājuma viscerētākā auditorija bija Kurzemes 2004. gadā zināmā izplatība rietumu–austrumu virzienā lauku iedzīvotāji – kokvaržu apdzīvoto dīķu zinātāji savu sasniedza 46 km (Zvirgzds & Hrščenoviča 2008). Turp- māju, darba un atpūtas vietu apkārtnē. mākajos gados sistemātisks izplatības monitorings vairs netika veikts.

Dziedošs kokvaržu tēviņš Jaunmuižā (Skrundas nov.) 21.05.2019. Singing male Tree Frog, Jaunmuiža, Skrunda district. Foto: Elīna Gulbe

51 9. maijā–27. septembrī saņēmām ziņojumus par 126 saimniekošanas režīmu u.tml. 2019. gadā detalizēti ap- kokvaržu novērojumiem. Ziņoja 81 iedzīvotājs, t.sk. 45 rakstījām 30 kokvaržu vairošanās vietas. ziņojumus saņēmām e-pastā, 20 pa telefonu, 13 – Face- book.com un 3 – telefoniskās īsziņās. 115 no ziņotajiem DISKUSIJA novērojumiem atzinām par ticamiem. Daudziem ziņoju- Kokvaržu izplatība. Nakts uzskaitēs reģistrētās un miem bija pievienotas fotogrāfijas, video vai skaņu ierak- iedzīvotāju ziņotās ticamās kokvaržu atradnes parādītas sti. (Daļu no iesūtītajiem fotoattēliem sk. 20. lpp.) kartē. Kokvaržu izplatības areāls ir paplašinājies. 2019. gada uzskaitēs izdevās precīzi noskaidrot izplatības ga- KOKVARŽU UZSKAITES lējās robežas areāla austrumu daļā, kā arī, ka izplatība Lai noteiktu sugas izplatību, maijā–jūnijā veicām ap pirmo un otro reintrodukcijas vietu saplūdusi vienotā kokvaržu uzskaites, reģistrējot tēviņu korus. Vislielākā areālā. Turpmākajos pētījumos būtu jāprecizē izplatības nārsta dziesmu aktivitāte ir siltās bezvēja naktīs plkst. robežas ziemeļos un dienvidrietumos. 23:00–2:00. Uzskaites maršrutu plānošanā izmantojām Izplatoties uz austrumiem, kokvardes šķērsojušas Ven- iedzīvotāju ziņoto informāciju. Uzskaitē izmantojām tu un sasniegušas Cieceri un Pampāļus, bet tās vēl ne- vienkāršu nejaušās izlases samplinga metodi. Automa- konstatējām ne Ezerē, ne dīķos Saldus apkārtnē. šīnā braucot pa vietējiem autoceļiem, apstājāmies ap- Gaidījām, ka ziemeļos kokvaržu izplatība būs sasnie- tuveni ik pa 2 km un reģistrējām dzirdamos kokvaržu gusi Kuldīgu, saņēmām arī dažus iedzīvotāju ziņojumus korus. Katrā uzskaites punktā reģistrējām vietas GPS ko- no Kuldīgas pievārtes, bet nakts monitoringā kokvaržu ordinātes, kora dzirdamības virzienu (pēc kompasa) un klātbūtne neapstiprinājās. Rajoni uz ziemeļiem no otrās aptuvenu attālumu, lai vēlāk kartē noteiktu ticamākās reintrodukcijas vietas vēl jāapseko, bet šobrīd esošā in- kokvaržu apdzīvotās ūdenskrātuves. formācija liek domāt, ka izplatība tālāk ziemeļu virzienā 2019. gadā uzskaites veicām 226 punktos, to skaitā notiek maz. kokvaržu balsis reģistrējām 90 punktos, bet to klātbūtni Rietumu virzienā kokvaržu izplatība ir sasniegusi Baltijas nekonstatējām 136 punktos. Nozīme bija gan pozitīva- jūras piekrasti, vismaz rajonā no Pāvilostas līdz Saraiķiem. jiem, gan negatīvajiem datiem, jo koncentrējāmies uz Dienvidu virzienā kokvaržu populācija ir iesniegusies kokvaržu izplatības tālāko robežu noteikšanu. Lietuvā. To konstatējām posmā no Nīgrandes līdz Gram- zdai, bet vēl jāapseko rajons tālāk uz rietumiem. KOKVARŽU EKOLOĢIJAS PĒTĪJUMI Punktveida atradnes. Saņēmām atsevišķus pārlie- Jūlijā–augustā pievērsāmies kokvaržu biotopu izpētei, cinošus ziņojumus par kokvaržu klātbūtni punktveida apsekojot un aprakstot kokvaržu apdzīvotās ūdenskrā- atradnēs ārpus pamatareāla (sk. kartē). Visticamākais tuves. Sevišķi vērtīga bija Kurzemes iedzīvotāju palīdzī- izskaidrojums šīm atradnēm ir patvaļīgi veikta “reintro- ba, parādot mums ziņotās kokvaržu vietas un sniedzot dukcija”, kāda dažviet ziņota. Iespēju robežās arī šīs at- informāciju par kokvaržu klātbūtnes vēsturi, dīķu ap- radnes būtu jāapseko papildus.

Eiropas kokvardes (Hyla arborea (orientalis)) izplatība Latvijā 2019. gadā. Zilie punkti – iedzīvotāju ziņojumi, zaļie punkti – nakts monitoringā konstatētie kori. Sarkanie punkti ar numuriem – 1. un 2. reintrodukcijas vieta. Distribution of the European Tree Frog in Latvia in 2019. Blue dots – Tree frog observations reported by local residents, green dots -- choruses recorded during the nocturnal census. Red dots with numbers – reintroduction site 1 and reintroduction site 2.

52 Iedzīvotāju ziņojums – kokvaržu kurkuļi ūdens konteinerā Nīgrandē (Saldus nov.) 29.06.2019. Tree Frog tadpoles in a water tank, reported in Nīgrande, Saldus district. Foto: Vita Pauļukeviča

Vairošanās biotopi. Monitoringu sākot, pieņēmām, ka uz kokvaržu populāciju varētu būt negatīvi atsauku- sies Eirāzijas bebru (Castor fiber) aktivitātes samazināša- nās un līdz ar to bebru dīķu – svarīga kokvaržu vairošanās biotopa – aizaugšana un citas izmaiņas. Taču novērojumi 2019. gadā liecina, ka kokvardes Kurzemē nārsto ļoti daudzveidīgos biotopos – gan bebru radītos mitrājos, gan zivju dīķos ar mērenu zivju blīvumu, ūdenskrātuvēs gan ar bagātīgu krasta veģetāciju, gan gandrīz bez tās, un pat nelielos ūdens rezervuāros. Iesāktie pētījumi ir jāturpina, bet pirmie dati liek do- māt, ka daži faktori, kurus uzskata par sugas populāciju limitējošiem citās valstīs, nešķiet negatīvi atsaucamies uz kokvardes izplatību Latvijā.

PATEICĪBAS Izsakām vislielāko pateicību visiem, kas atsaucās kam- paņai “Ziņo par Eiropas kokvardi”, bet īpaši Mārai Ēberli- ņai, Evitai Konopļevai, Daniilam Krivišam, Teiksmai Nei- landei, Vitai Pauļukevičai, Diānai Šteinbergai un Ilmāram Tīrmanim, kas veltīja savu laiku, rādot mums kokvaržu vietas un palīdzot ar informāciju un padomiem. Šis raksts veltīts Ingmāram Līdakam – Rīgas zoodārza valdes priekšsēdētājam 9.03.2018.–19.02.2020., kurš iz- Kokvaržu kurkuļu tālāka attīstība un metamorfoze, sludināja kampaņu “Ziņo par Eiropas kokvardi” un atbals- Nīgrande 1.–3.08.2019. tīja kokvaržu lauka pētījumu veikšanu 2019. gadā, apzi- Further development and metamorphosis of Tree Frog noties, ka līdzdalība Latvijas dabas aizsardzībā arvien ir tadpoles. viens no zoodārza vissvarīgākajiem pienākumiem. Foto: Vita Pauļukeviča

53 SUMMARY

TREE FROG POPULATION IN LATVIA 30 YEARS AFTER REINTRODUCTION Riga Zoo’s most significant contribution to biodiversity social media, printed media, television and the radio. conservation in Latvia is a successful reintroduction of We expected that the main audience to respond to our the European Tree Frog (Hyla arborea (orientalis)) at the appeal and report Tree Frog sightings and male choruses end of the 20th century. 31 years later, in 2019, Riga Zoo would be local residents of Kurzeme, the region where started a research on the distribution and ecology of the Tree Frogs are found. reintroduced Tree Frog population. On 9 May–27 September Tree Frog observations were reported by 81 respondents (45 reports came by HISTORY OF THE REINTRODUCTION e-mail, 20 via phone calls, 13 via Facebook and 3 as text PROJECT messages). Of 126 observations reported, 115 were The Tree Frog was reintroduced to Latvia thanks considered credible. Many reports were sent in with to Juris Zvirgzds (1935–2010), the founder of the attached photos, videos or audio recordings. (Some of Laboratory of Ecology at Riga Zoo. In 1988–1992, a the photos can be seen on page 20.) total of 4110 Tree Frog young, bred at the Laboratory of Ecology, were released into the wild at the first release CENSUS OF DISTRIBUTION site in Blažģa Ezers protected nature area. As a result, In May–June we conducted a nocturnal monitoring a healthy wild European Tree Frog population was based on male choruses. Warm nights without strong established in Southwestern Latvia. In 1993–2001, 110 winds are the best for surveys; the highest Tree Frog new Tree Frog breeding sites were recorded in the area. chorus activity is from 23.00–2.00 hrs. A simple random In 1995–1999, 1674 more Tree Frog young were released sampling was used. The team of two researchers at the second release site 60 km further north from the traveled by car on secondary roads and recorded Tree first release site. Frog choruses at stop points distributed by ca. 2 km. GPS The most detailed descriptions of Tree Frog coordinates of each point were recorded. For each Tree breeding and release techniques are found in two early Frog chorus, the water body was recorded, and for more publications (Zvirgzds et al. 1995; Zvirgzds 2002). distant choruses – the direction of sound (determined By 2001, the Tree Frog population had expanded by compass) and the approximate distance. over a range that extended over 35 km north–south In 2019, of 226 stop points, Tree Frog calls were heard and 33 km west–east (Zvirgzds 2002). In 2004 the west– on 90 sites, no presence of them was recorded on 136 east distribution already reached 46 km (Zvirgzds & points. Since we concentrated on identifying the outer Hrščenoviča 2008). In following years no systematic limits of the current Tree Frog distribution area, both distribution monitoring was performed. positive and negative data were of importance.

ASPECTS TO STUDY TREE FROG ECOLOGY RESEARCH As we were preparing to start a new monitoring in On July–August we started a Tree Frog habitat survey, 2019, we expected the Tree Frog population to have visiting and collecting descriptive data on known Tree spread even farther. At the same time, the density of Frog breeding sites. The help of residents of Kurzeme was the population seamed notably decreased at the initial of special importance since they were able to provide release area in 2016–2018. It was clear that a deeper information on the history of Tree Frog presence, pond study is needed. management regimes, etc. In 2019, data were collected The multi-annual census plan aims to investigate on 30 Tree Frog breeding sites. various aspects of the Tree Frog population in Latvia, identifying possible threats to its conservation. In 2019, DISCUSSION we planned to establish the current range of the species Tree Frog distribution. Tree Frog sites, both those in Latvia and to start an investigation of Tree Frog that were recorded during the nocturnal monitoring breeding habitats. and those reported by local residents, are marked on the map. The distribution area of the species has expanded CAMPAIGN “REPORT farther. In 2019 we established the outer limits of the THE EUROPEAN TREE FROG” current Tree Frog distribution at the eastern half of the Starting the Tree Frog census in 2019, the first step was species range in Latvia. Also, we established that the to announce a campaign to report Tree Frog sites. On 8 distribution areas from the first and the second release May the campaign was announced on Zoo’s webpage, sites have merged. 54 Identifying the northern and south-western boundaries Further studies would help to understand more about of the distribution area would help to establish the whole the ecology of the reintroduced Tree Frog population. distribution area. Our preliminary data tend to show Our preliminary data appear to indicate that some that the distribution pattern is rather uneven around the factors considered limiting for the species in other second release site, with little expansion to the north. distribution areas (presence of fish in ponds, roads Isolated spots outside the main distribution area. in their distribution area, etc.) would not represent a People reported some credible single isolated Tree Frog problem for Tree Frogs in Latvia. observations far from the release sites (see the map). The most feasible explanation for those is deliberate ACKNOWLEDGEMENTS “reintroduction” by humans like one that has taken place We wish to thank all the people who responded to our in some other instances as admitted by locals. These appeal to report their Tree Frog observations. We would sites should be checked to gather more information. like to especially thank Māra Ēberliņa, Evita Konopļeva, Breeding habitats. When we started the study, one of Daniils Krivišs, Teiksma Neilande, Vita Pauļukeviča, Diāna the initial questions was if the Tree Frog population has Šteinberga and Ilmārs Tīrmanis – for the time devoted not been negatively affected by the decrease of Eurasian to our project and helping with information and advice. Beavers (Castor fiber) and thus the overgrowing and This article is dedicated to Ingmārs Līdaka, Riga Zoo’s other changes in beaver ponds, an important breeding Director on 9.03.2018–19.02.2020 who announced the habitat of the Tree Frog. Preliminary Tree Frog research campaign “Report the European Tree Frog” and initiated data from 2019 shows that in Kurzeme, Tree Frogs use the renewal of research on the species population in various habitats, including beaver ponds, fish ponds Latvia in 2019, believing that a zoo has to contribute to with moderate fish density, water bodies both with rich the conservation of local species. and scarce vegetation, and even relatively small water tanks.

LITERATŪRA/REFERENCES Zvirgzds J., Stašuls M., Vilnītis V. 1995. Reintroduction of the European Tree Frog (Hyla arborea) in Latvia. – Memoranda Soc. Fauna Flora Fennica 71: 139–142. (Pieejams/Available at www.rigazoo.lv/media/AM_Hyla-arborea_litt_1995.pdf.) Zvirgzds J. 2002. Kokvardes reintrodukcija Latvijā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2001. gadā. 54.–58. lpp. (Pieejams/Available at www.rigazoo.lv/media/AM_Hyla-arborea_litt_2002-samazinats.pdf.) Zvirgzds J., Hrščenoviča E. 2008. Kokvaržu reintrodukcija Latvijā. Prezentācija seminārā. (Pieejams/Available at www.rigazoo.lv/media/ sugu%20sadalai%20raksti/AM_Hyla-arborea_ppt_2008_LV.pdf.)

55 4 5 4 1 1 2 – – – 25 15 13 41 50 10 72 10 32 10 10 363 ++ ++ ++ Skaits Status +++ +++ +++ +++ +++ +++ +++ 31.12.19. Other Aizvesti dispos’n 2 + + + + + + + 33 ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ +++ +++ +++ +++ +++ Krituši Deaths 5 Other Atvesti acquis’n Births Dzimuši 1 1 2 6 5 + 6 + – 10 37 10 1421 + 74 + + 1421 ++ + + ++ 7212 + 20 ++ ++ ++ 398 ++ ++ ++ ++++ ++ ++ +++ +++ ++++++ ++ +++ ++ +++ +++ +++ +++ +++ +++ +++ Skaits Status 1.01.19. NT EEP EW, EEP EW, EEP EW, EN CITES II(B) CITES II(B) CITES II(B) NT, Aizsardzība Conservation Red-rim Corkscrew Snail Red-rim Corkscrew Snail Pond Great Cockroach Turkestan Domino Cockroach Apple Snail Apple Giant Ghana Giant Snail Snail Land Giant African SnailRosy Wolf Snail Nerite Zebra SnailPartula SnailPartula SnailPartula Snail Enid Slug Pancake Slender Scorpion Scorpion Forest Giant Scorpion Emperor Red-legged Tarantula Mexican Tarantula Redknee Tarantula Salmon Brazilian Pink Tarantula Olive Trinidad Mantis Praying Cockroach Cave Cockroach Giant Orange-spotted Cockroach Hissing Cockroach Chopard’s Madagascar Hissing Cockroach Discoidal Assassin Mimic Madagascar Giant Hissing Cockroach Question Mark Cockroach Orange Domino Cockroach DZĪVNIEKU KOLEKCIJA 2019. GADĀ 2019. KOLEKCIJA DZĪVNIEKU BEZMUGURKAULNIEKI – INVERTEBRATA – INVERTEBRATES – INVERTEBRATA – BEZMUGURKAULNIEKI Melanoides tuberculatus stagnalis Lymnaea tartara Shelfordella petiveriana Therea Pomacea canaliculata Pomacea Achatina achatina Achatina fulica rosea Euglandina natalensis Neritina (tristis) garrettii Partula strigosa suturalis Partula varia Partula fregatensis Pachnodus sloanii Veronicella gracilis Centruroides sp. Heterometrus imperator Pandinus emilia Brachypelma smithi Brachypelma parahybana Lasiodora incei Holothele Mantis religiosa tesselata Archimandrita Blaberus giganteus dubia Blaptica chopardi Elliptorhina portentosa Gromphadorhina discoidalis Paranauphoeta vanwaerebeki Princisia olegrandjeani Therea regularis Therea Ampulārija Melānija Lielais dīķgliemezis ahātgliemezis Tīģeru ahātgliemezis Austrumāfrikas Sārtais vilkgliemezis neritina Zebru partulaRaiāteas Slaidjoslu partula Mainīgā partula Seišelu torņgliemezis kailgliemezis Pankūku Slaidais skorpions Skorpions Karaliskais skorpions Putnuzirneklis Putnuzirneklis Putnuzirneklis Putnuzirneklis dievlūdzējs Eiropas prusaks Mozaīku Milzu prusaks Prusaks Prusaks šņācējprusaks Madagaskaras Prusaks Prusaks Prusaks Prusaks Prusaks Prusaks Suga Species 56 – – – + + + + 15 ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ Skaits Status +++ +++ 1 saime 1 saime 31.12.19. Other 1 saime 3 saimes Aizvesti dispos’n + + 50+ ++ + 45 ++ ++ ++++++ 60 10 ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++++ ++ 50++ ++ ++ 30 ++ ++ ++ ++ 80++ ++ +++ ++++++ 60 +++ Krituši Deaths Other Atvesti acquis’n 3 saimes 3 saimes Births Dzimuši 3 saimes 5 ++ – + + + + ++ +++ + +++ ++ 59 1 ++ ++ ++ ++ ++ + ++++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ + ++ ++++ ++ ++ ++++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ ++ +++ +++ +++ +++ +++ +++ Skaits Status 1 saime 1 saime 1 saime 1.01.19. CR EEP VU, Aizsardzība Conservation House Cricket House Migratory Locust Katydid Grasshopper Horsehead Katydid Giant Stick-insect Spiny Giant Jungle Nymph Stick-insect Giant Insect Leaf Assassin Bug “Mombo” Cricket Bell-ring Cricket Cricket Cave African Katydid Giant Sunset Grasshopper Spectre Macleay’s Stick-insect Golden-eyed Stick-insect Stick-insect Stick-insect Giant Assassin Bug Ant Leaf-cutter Ant Weaver Ant Weaver EarthLarge Bumblebee Beetle Flower Polyphemus Beetle Emerald Beetle Emerald Beetle Flower Derbyana Beetle Flower Rose Chafer African Sun BeetleOrnate Beetle Palm Island Fregate Acheta domestica Acheta migratoria Locusta Nesoecia sp. latirostris Pseudoproscopia couloniana Stilpnochlora calcarata Eurycantha dilatata Heteropteryx Phasma gigas philippinicum Phyllium ‘Mombo’ Platymeris sp. Homoeogryllus sp. japonica Meloimorpha Phaeophilacris bredoides grandis Siliquofera collaris Tropidacris Extatosoma tiaratum portentosus Mnesilochus schultei Peruphasma forcipatus Periphetes Phobaeticus serratipes Platymeris biguttatus cephalotes Atta smaragdina Oecophylla dives Polyrhachis Bombus terrestris confluens polyphemus Chelorrhina oertzeni africana Chlorocala smaragdina africana Chlorocala layardi derbyana Dicronorhina Mecynorhina ugandensis peregrina marginata Pachnoda trimaculata Pachnoda herculeanus Polposipus Mājas circenis Circenis Klejotājsisenis Circenis Sienāzis alu circenis Āfrikas Sisenis Sienāzis Sienāzis Sarkanzilais sisenis zarkukainis Piešu zarkukainis Tiāras Zarkukainis Zarkukainis Zarkukainis Zarkukainis Zarkukainis Milzu zarkukainis Zarkukainis Divpunktu laupītājblakts Divpunktu laupītājblakts “Mombo” Lapgriežskudra Audējskudra Audējskudra kamene Zemes rožvabole Polifēma Rožvabole Rožvabole rožvabole Leijarda Rožvabole rožvabole Zeltmalu Rožvabole dižmelnulis Fregates Suga Species

57 4 1 4 6 5 4 2 4 3 1 1 5 1 6 3 – – – + 10 10 12 22 21 18 2.1 ++ +++ +++ Skaits Status 31.12.19. Other Aizvesti dispos’n 2 4 4 2 1 1 4 + 24 15 10 56 ++ ++++++ 20 +++ +++ Krituši Deaths 4 1 6 1 4 1 1 6 3 10 Other Atvesti acquis’n Births Dzimuši 2 5 3 1 4 2 3 + 3 5 3 1 5 – – – – – – + 29 10 19 2 81 12 12 22 2.1 ++ ++ ++++++ +++ +++ +++ +++ Skaits Status 1.01.19. VU NT DD CR, CITES II(B) Aizsardzība Conservation ZIVIS – PISCES – FISH – PISCES – ZIVIS Narrow-clawed Crayfish Narrow-clawed Queensland Red Claw Noble Crayfish Noble Red Claw Shrimp Red Claw Yamato Shrimp Yamato Bichir Ornate Giant African Olive Millipede Olive African Giant Shrimp Giant African Black Millipede African Giant Reed Fish Chinese Mitten Crab Mitten Chinese Red Garra Deceitful Crayfish varietyGoldfish Danio Pearl Celestial Spinycheek Crayfish Spinycheek Signal Crayfish Crayfish Red Swamp Goldfish Barbel European Eel European Elephant Fish Elephant Freshwater ButterflyFish Freshwater Mealworm Beetle Mealworm Common Dace Common Chub Moderlieschen Roach Bitterling Rudd Sumatran Tiger Tiger Sumatran Barb Astacus leptodactylus quadricarinatus Cherax Astacus astacus Macrobrachium assamense Macrobrachium Caridina multidentata Caridina ornatipinnis Polypterus Telodeinopus aoutii Telodeinopus sp. Caridina Archispirostreptus gigas Archispirostreptus calabaricus Erpetoichthys Tenebrio molitor Tenebrio Eriocheir sinensis Eriocheir rufa Garra Procambarus fallax virginialis Procambarus auratus Carassius Danio margaritatus Orconectes limosus Orconectes leniusculus Pacifastacus clarkii Procambarus auratus Carassius Barbus barbus Barbus Anguilla anguilla Gnathonemus petersii Pantodon buchholzi Pantodon Leuciscus leuciscus Leuciscus Leuciscus cephalus Leuciscus Leucaspius delineatus Leucaspius Rutilus rutilus Rhodeus sericeus Scardinius erythrophthalmus Scardinius Puntius tetrazona Puntius Šaurspīļu upesvēzis vēzis Austrālijas Platspīļu upesvēzis Platspīļu Asamas sarkanspīļu garnele Amano garnele Amano daudzspure Plankumainā Tūkstoškājis Garnele Miltu melnulis Tūkstoškājis Niedrzivs Ķīnas cimdiņkrabis Tīrītājzivtiņa Marmorvēzis zivtiņa Zelta danio Pērļu Dzeloņvaigu vēzis Dzeloņvaigu Amerikas signālvēzis Sarkanais purva vēzis Sudrabkarūsa Barbe Zutis Ziloņzivtiņa Āfrikas tauriņzivs Āfrikas Baltais sapals Sapals Ausleja Rauda Spidiļķis Rudulis Sumatras barbe Sumatras Suga Species 58 1 2 2 1 6 1 6 4 4 6 7 3 1 2 1 2 1 4 7 6 7 5 – – 18 50 14 13 22 12 30 26 54 Skaits Status 31.12.19. Other Aizvesti dispos’n 2 1 1 1 7 4 5 19 ++ ++ Krituši Deaths 5 3 4 1 5 Other Atvesti acquis’n Births Dzimuši 1 3 2 1 7 2 7 6 4 4 1 7 1 2 4 1 2 9 1 4 7 6 – – 3 5 1 – 10 10 50 ++ 14 31 13 22 49 54 ++ Skaits Status 1.01.19. DD EN NT DD CR Aizsardzība Conservation Threadfin Rainbowfish Threadfin Northern Pike Royal Catfish Royal Suckermouth Catfish Suckermouth Spotted Hoplo Catfish Hoplo Spotted Zygatus Catfish Zygatus Sterba’s Catfish Sterba’s Rummy-nose Tetra Rummy-nose Black Tetra Tambaqui Mexican Blind Cavefish Mexican Congo Tetra Congo Weatherfish Loach Coolie Tiger Loach Tiger Gudgeon Tench Forktail Blue-eyeForktail Slender Rainbowfish Panda Catfish Panda Redtail Catfish Chocolate Catfish Chocolate Featherfin Squeaker Catfish Featherfin Squeaker RafaelSpotted Catfish Walking Catfish Walking Glass Catfish Asian Redtail Catfish Common Piranha Common Cardinal Tetra Cardinal Colombian Tetra Colombian Reed Tetra Spotted Blue-eyeSpotted Butterfly Splitfin Iriatherina werneri Iriatherina Esox lucius Esox Sturisomatichthys aureus Sturisomatichthys Hemiancistrus dolichopterus Hemiancistrus Megalechis thoracata Corydoras zygatus Corydoras Corydoras sterbai Corydoras Hemigrammus rhodostomus Hemigrammus Gymnocorymbus ternetzi Gymnocorymbus Colossoma macropomum Colossoma Astyanax mexicanus Phenacogrammus interruptus Phenacogrammus Misgurnus fossilis Misgurnus kuhlii Pangio Chromobotia macracanthus Chromobotia Gobio gobio Tinca tinca Tinca Pseudomugil furcatus Pseudomugil Melanotaenia gracilis Corydoras panda Corydoras Phractocephalus hemioliopterus Phractocephalus Platydoras costatus Platydoras Synodontis eupterus Synodontis pectinifrons Agamyxis Clarias sp. Clarias Kryptopterus bicirrhis Kryptopterus Mystus nemurus Pygocentrus nattereri Pygocentrus Paracheirodon axelrodi Paracheirodon Moenkhausia columbiana Hyphessobrycon elachys Hyphessobrycon Pseudomugil gertrudaePseudomugil Ameca splendens Ameca Pavedienspuru varavīksnes zivs varavīksnes Pavedienspuru Līdaka Zeltainā pātagaste Zeltainā Sarainais ancistrsams Brūnais bruņusams Svītrotais samiņš Svītrotais Punktainais samiņš Punktainais Sarkangalvas tetra Melnā tetra Melnspuru paku Melnspuru Meksikas aklā alu zivs Kongo tetra Kongo Dūņu pīkste akmeņgrauzis Kūla Klauna akmeņgrauzis Grundulis Līnis Dakšastes zilace Dakšastes Slaidā varavīksnes zivs Slaidā varavīksnes Pandas samiņš Pandas Orinoko sams Orinoko Dzelkšņu bruņusams Dzelkšņu Bārkšsams Baltpunktu bruņusams Lodātājsams Stiklasams Sarkanastes sams Naterera piraija Naterera Sarkanā neonzivs Kolumbijas tetra Kolumbijas Niedru tetra Niedru Plankumainā zilace Plankumainā Mirdzošā ameka Mirdzošā Suga Species 59 5 5 3 1 3 4 3 6 7 4 1 4 6 8 5 1 1 – – 20 67 74 42 54 44 34 31 36 44 20 Skaits Status 31.12.19. 6 10 Other Aizvesti dispos’n 3 1 3 1 1 31 22 ++ ++ ++ Krituši Deaths 1 3 6 1 20 Other Atvesti acquis’n Births Dzimuši 5 5 3 3 4 3 6 1 7 5 2 5 1 – – – – 40 14 – 33 11 – 20 18 2 – 19 15 – – 67 ++ 74 ++ 42 ++ 16 26 21 35 21 10 30 10 10 Skaits Status 1.01.19. DD CR EN NT CR VU NT Aizsardzība Conservation Indian Glassfish Ninespine Stickleback Threespine Stickleback Threespine Banded Archerfish Blue Acara European Perch European Spotted Platyfish Spotted Endler’s Guppy Endler’s Blackfish Molly Guppy Humphead Cichlid Redtail Splitfin Jewel Cichlid Jewel Spotted Skiffia Spotted Blackfin Goodea Moga Cichlid Rainbow Cichlid Blue Gourami Mosaic Gourami Leopard Ctenopoma Leopard Amur Sleeper Amur Blue Discus Tilapia Otjikoto Freshwater Angelfish Freshwater Marakely Bluestreak Hap Cichlid Bluestreak Regan’s Dwarf Cichlid African Regan’s Green Puffer Green Rainbow Snakehead Green-spotted Puffer Green-spotted Lined Puffer Pseudambassis ranga Pungitius pungitius Pungitius Gasterosteus aculeatus Gasterosteus Toxotes jaculatrix Toxotes pulcher Andinoacara Perca fluviatilis Perca Xiphophorus maculatusXiphophorus Poecilia wingei Poecilia Poecilia sphenops Poecilia Poecilia reticulata Poecilia Cyphotilapia frontosa Cyphotilapia Xenotoca doadrioi Xenotoca Hemichromis lifalili Hemichromis Skiffia multipunctataSkiffia Goodea atripinnis Hypsophrys nicaraguensis Herotilapia multispinosa Herotilapia Trichogaster trichopterus Trichogaster Trichogaster leerii Trichogaster Ctenopoma acutirostre Ctenopoma Perccottus glenii Perccottus Symphysodon aequifasciatusSymphysodon guinasana Tilapia Pterophyllum scalare Pterophyllum Paratilapia polleni Paratilapia Labidochromis caeruleus Labidochromis Julidochromis regani Julidochromis Tetraodon fluviatilis Tetraodon Channa bleheri Channa Tetraodon nigroviridis Tetraodon Tetraodon lineatus Tetraodon Stikla asaris Stikla Deviņadatu stagars Deviņadatu Trīsadatu stagars Trīsadatu Spļāvējzivs akara Tirkīza Asaris Pecīlija Endlera gupija Endlera Molinēzija Gupija Kumpgalvas cihlīda Kumpgalvas Sarkanastes šķeltspure Sarkanais hromis Punktainā šķeltspure Punktainā Zaļā šķeltspure Zaļā Nikaragvas cihlīda Nikaragvas Varavīksnes cihlīda Varavīksnes Zilais gurami Pērļu gurami Pērļu Leoparda krūmzivs Leoparda Rotans Sarkanais diskuss tilapija Očikoto Spurlape Melnā dimanta cihlīda Melnā dimanta Citronhromis Rīgana julidohromis Zaļā balonzivs Zaļā Varavīksnes čūskzivs Varavīksnes Zaļplankumotā balonzivs Zaļplankumotā Nīlas balonzivs Suga Species 60 6 3 6 1 1 8 3 9 6 2 8 2 5 1 4 – – 22 67 36 11 36 19 60 32 30 178 115 Skaits Status 31.12.19. Other Aizvesti dispos’n 1 4 1 2 1 1 2 3 4 9 3 1 7 15 65 2 7 45 8 15 70 12 11 12 13 56 23 Krituši Deaths 5 5 11 2 3 66 Other Atvesti acquis’n 30 Births Dzimuši 7 3 6 7 1 1 8 8 2 1 2 1 4 2 – 17 34 63 19 87 15 10 3524 1 14 15 7 563352 421 21 12 3 20 5 629 52 4 149 41 149 45 Skaits Status 1.01.19. CITES II(B) VU, CITES I(A) VU, EN, CITES II(B) LV:īp.aizs. CITES II(B) LV:īp.aizs. LV:īp.aizs. LV:īp.aizs. CITES II(B) CITES II(B) VU, EN, CITES II(B) EN, CITES II(B) CR, EEP CR, CITES II(B) CITES II(B) Aizsardzība Conservation Smooth Newt Eastern Newt Eastern Betsileo Mantella European Toad European Common Budgett’s Frog Budgett’s Green-and-black Poison-arrow Frog Poison-arrow Green-and-black CITES II(B) Yellow-banded Poison-arrow Frog Poison-arrow Yellow-banded Aquatic Caecilian Aquatic Frog Poison-arrow Dyeing Frog Tree Mediterranean European Tree Frog Tree European Emerald-green Tree Frog Tree Emerald-green Gamboja Toad Giant Marine Toad Frog Horned Ornate European Fire Salamander Fire European Frog Tree Pepper Strawberry Poison-arrow FrogStrawberry Poison-arrow CITES II(B) Frog Tree Mission Golden-eyed Mountain Chicken Frog Chicken Mountain Kaiser’s Spotted Newt Spotted Kaiser’s Guangxi Warty Newt Newt Crested Newt Emperor European Toad Fire-bellied Toad European Green Toad Natterjack Dart Frog Poison Phantasmal DartGolden Frog Poison Dart Frog Poison Golfodulcean Frog Tree Snouted Golden Mantella ABINIEKI – AMPHIBIA – AMPHIBIANS – AMPHIBIA – ABINIEKI Lissotriton vulgaris Lissotriton Notophthalmus viridescens Notophthalmus Dendrobates leucomelas Dendrobates Mantella betsileo Mantella Bufo bufo Bufo Lepidobatrachus laevis Lepidobatrachus Dendrobates auratus Dendrobates Typhlonectes natans Typhlonectes tinctorius Dendrobates meridionalis Hyla Hyla orientalis (arborea) orientalis Hyla caerulea Litoria galeatus Ingerophrynus Rhinella marina cranwelli Ceratophrys Salamandra salamandra Salamandra nigromaculatus Trachycephalus Leptodactylus fallax Neurergus kaiseri Neurergus guanxiensis Paramesotriton cristatus Triturus verrucosus Tylototriton Bombina bombina viridis Bufotes calamita Epidalea tricolor Epipedobates terribilis Phyllobates vittatus Phyllobates Scinax sp. aurantiaca Mantella Oophaga pumilio resinifictrix Trachycephalus Mazais tritons Raibais dendrobats Zaļganais tritons Zaļganais Brūnā mantella Parastais krupis Parastais Badžita varde Lāsmainais dendrobats Lāsmainais Kalnu svilpējvarde Ūdens cecīlija Ūdens tritons Zāgrosa Guansji kārptritons Lielais tritons Mandarīnu tritons ugunskrupis Sarkanvēdera krupis Zaļais Smilšu krupis dendrobats Krāsainais indesvarde Trīskrāsu indesvarde Zeltainā indesvarde Svītrainā kokvarde Vidusjūras Snīpjvarde mantella Zeltainā Eiropas kokvarde Eiropas Smaragda litorija Smaragda Bruņgalvas krupis Bruņgalvas krupis Jūras Rakstainā ragvarde Uguns salamandra Uguns kokvarde Piparu Zemeņu indesvarde Zemeņu kokvarde Krupjgalvas Suga Species 61 2 2 5 7 3 6 7 4 6 – – – – – 16 23 25 15 16 1.1 1.1 1.0 1.0 150 4.0.4 5.3.2 0.1.2 Skaits Status 2.3.14 31.12.19. Other Aizvesti dispos’n 1 1 1 3 3 2 1 3 1 1 5 7 3 1 15 14 63 35 134 3716 9 5 21 17 0.1 0.1 0.1 2.0.1 0.0.1 Krituši Deaths 1.1 Other Atvesti acquis’n Births Dzimuši 3 3 6 6 2 1 9 8 6 1 9 – 16 38 10 38 18 67 17 89 143 22 10 94 70 1.1 1.0 0.1 1.0 0.1 6.0.5 0.1.2 5.3.3 2.4.12 0.0.2 Skaits Status 1.01.19. CITES II(B) CITES II(B) NT, EN, CITES II(B) CITES II(B) CITES II(B) VU, LV:īp.aizs. CITES II(B) EN NT EN, CITES II(B) CITES II(B) CR, EEP, VU CITES II(B) VU, CITES II(B) EEP, VU, CITES II(B) NT, NT Aizsardzība Conservation RĀPUĻI – REPTILIA – REPTILES – REPTILIA – RĀPUĻI Green Frog Green File-eared Tree Frog File-eared Tree African Bullfrog African Pool Frog Pool Marsh Frog Frog Common European Tropical Clawed Frog Clawed Tropical Tonkin Bug-eyed Frog Tonkin Red-eyed Tree Frog Red-eyed Tree Whipping Thao Frog Waxy Tree Frog Tree Waxy Bug-eyed Frog Taylor’s Reinwardt’s Flying Frog Flying Reinwardt’s Denny’s Tree Frog Tree Denny’s Arboreal Mantella Arboreal Splendid Mantella Mantella Green Frog Tomato Sambava Marbled Rain Frog Garlic Toad Turtle Snake-necked Siebenrock’s Fly Turtle River Terrapin River Painted Malaysian Chinese Softshell Turtle Nile Softshell Turtle Malayan Turtle Box Asian Turtle Leaf Mississippi Map Turtle Cooter River Eastern Cooter River Hieroglyphic Chapa Bug-eyedChapa Frog ae Pelophylax esculentus Pelophylax otilophus Polypedates Pyxicephalus adspersus Pyxicephalus lessonae Pelophylax Pelophylax ridibundus Pelophylax Rana temporaria Silurana tropicalis Silurana Theloderma corticale Theloderma Phyllomedusa sauvagii Phyllomedusa stellatum Theloderma Agalychnis callidryas Agalychnis reinwardtii Rhacophorus Mantella laevigata Mantella pulchra Mantella viridis Mantella guineti Dyscophus Scaphiophryne marmorata fuscus Pelobates fe Rhacophorus siebenrocki Chelodina insculpta Carettochelys Batagur borneoensis sinensis Pelodiscus triunguis Trionyx amboinensis Cuora dentata Cyclemys kohnii pseudographica Graptemys concinna concinna Pseudemys hieroglyphica concinna Pseudemys dennysi Rhacophorus Theloderma bicolor Theloderma Zaļā varde Zaļā Ausainā kokvarde Ausainā Milzu racējvarde Dīķa varde Ezera varde Ezera varde Parastā Tropu piešvarde Tropu Sūnu kārpvarde Koku mantella Koku mantella Pārkera mantella Zaļā Sārtā tomātvarde lietusvarde Marmora Brūnais varžkrupis kokvarde Vaskainā Milzu planētājvarde Dobumu kārpvarde čūskkaklaZībenroka bruņrupucis Jaungvinejas bruņrupucis Kalagurs Ķīnas mīkstrupucis mīkstrupucis Āfrikas Malajas slēdzējbruņrupucis Malajas lapu bruņrupucis Bruņrupucis Bruņrupucis Bruņrupucis Sarkanacu kokvarde planētājvarde Javas Divkrāsu kārpvarde Divkrāsu Milzu putotājvarde Suga Species 62 – – 2.3 1.0 2.1 2.1 2.1 1.3 0.1 1.0 1.1 1.1 3.3 0.1 1.2 0.2 1.0 0.1 1.5 1.0 1.2 1.4 3.0 0.1 1.0 2.0 0.1.2 0.0.2 0.0.1 0.0.1 1.2.2 0.0.6 Skaits Status 31.12.19. Other Aizvesti dispos’n 2.5 0.2 1.0 1.0 0.1 1.2 1.1 1.0 0.1 0.0.1 0.0.1 Krituši Deaths 1.0 0.1 2.0 1.0 6.9.5 2.2 1.1 7.12.7 0.0.7 0.0.2 0.0.1 0.0.4 0.0.2 0.0.2 0.0.1 Other Atvesti acquis’n Births Dzimuši – – – 0.1 2.3 4.8 1.2 1.0 1.2 0.2 1.0 3.1 1.1 0.1 1.5 1.0 2.2 1.2 2.5 1.4 1.2 2.0 1.2 3.0 1.0 0.1 1.0 2.0 0.0.1 4.6.2 0.0.1 1.2.2 0.0.6 0.1.3 Skaits Status 1.01.19. EN EN, EEP LV:īp.aizs. EEP, NT, CITES II(B) CITES I(A) ESB, VU, CITES I(A) VU, CITES I(A) CR, EEP, CITES II(B) CITES II(A) VU, CITES II(B) VU, CITES II(B) VU, CITES I(A) ESB, VU, CITES I(A) ESB, VU, VU VU CITES II(B) CITES II(B) CITES II(B) CITES I(A) CR, ESB, CITES II(B) CITES II(B) VU, CITES II(B) VU, Aizsardzība Conservation Reeve’s Turtle Reeve’s Chinese Turtle Stripe-necked Turtle Wood Painted Turtle European Pond Red-eared Slider Slider Yellow-bellied Slider Cumberland Common Musk Turtle Tortoise Red-footed Galápagos Tortoise Indian Tortoise Star Tortoise African Pancake Tortoise Leopard Spur-thighed Tortoise Central Asian Tortoise African Tortoise Spurred Dwarf Crocodile Tomistoma Lizard Frilled Philippine Sail-finned Lizard Dragon Asian Water Dragon Inland Bearded Worm Slow Reunion Chameleon Girdle-tailed Lizard Lizard Plated Great Basilisk Crested Green Gecko Leopard Gecko Tokay Dwarf Gecko Turquoise Gecko Madagascar Day Giant Gecko Day Standing’s Gecko Leaf-tailed Henkel’s Mauremys reevesii Mauremys sinensis Mauremys Rhinoclemmys pulcherrima orbicularis Emys scripta elegans Trachemys scripta scripta Trachemys scripta troostii Trachemys hybrid scripta ssp. Trachemys odoratus Sternotherus carbonaria Chelonoidis Slider (subspecies hybrid) Pond nigra Chelonoidis Geochelone elegans tornieri Malacochersus pardalis Stigmochelys pardalis graeca Testudo horsfieldii Testudo sulcata Centrochelys tetraspis Osteolaemus schlegelii Tomistoma kingii Chlamydosaurus pustulatus Hydrosaurus cocincinus Physignathus vitticeps Pogona Anguis fragilis pardalis Furcifer tropidosternum Cordylus major Gerrhosaurus Basiliscus plumifrons macularius Eublepharis gecko Gekko williamsi Lygodactylus Phelsuma madagascariensis Phelsuma standingi henkeli Uroplatus Rīvza bruņrupucis Ķīnas svītrkakla bruņrupucis bruņrupucis Rakstainais koku Purva bruņrupucis Sarkanausu bruņrupucis Dīķa (pasuga) bruņrupucis Dīķa (pasuga) bruņrupucis Dīķa (pasugu hibrīds) bruņrupucis bruņrupucis Amerikas muskusa Sarkankāju bruņrupucis Galapagu bruņrupucis bruņrupucis Zvaigžņu bruņrupucis Elastīgais bruņrupucis Leopardu bruņrupucis Vidusjūras bruņrupucis Vidusāzijas piešrupucis Āfrikas pundurkrokodils Ogoves Gaviālkrokodils Apkakles agāma buruķirzaka Filipīnu Āzijas ūdensagāma agāma Bārdainā Glodene hameleons Panteru Bruņnešu ķirzaka Lielā bruņķirzaka bazilisks Zaļsekstes gekons Leopardu Toki pundurgekons Tirkīza dienas gekons Madagaskaras dienas gekons Stendinga gekons lapastes Henkela Suga Species

63 – 2.1 2.1 6.5 3.3 3.0 0.2 0.1 0.1 1.1 1.2 2.0 1.1 1.1 1.0 1.1 1.1 3.2 2.1 1.1 2.1 1.0 1.0.3 0.0.4 0.0.5 0.0.1 0.0.1 1.1.4 1.1.3 Skaits Status 31.12.19. Other Aizvesti dispos’n 0.1 1.0 0.0.2 1.2 0.0.1 0.1.2 1.0 22.17 Krituši Deaths 1.0 1.0 0.2 1.0.3 0.0.4 0.0.6 0.0.1 Other Atvesti acquis’n Births Dzimuši – – – 3.0 0.2 0.1 0.1 1.1 1.1 1.2 2.0 1.1 1.1 1.1 1.0 1.1 1.1 2.1 1.1 2.1 0.1 1.0 3.0 3.3 0.0.1 3.2 3.3 0.0.1 0.0.1 1.1.4 1.1.3 2.2.2 Skaits Status 23.18.2 1.01.19. CITES II(B) NT LV:īp.aizs. CITES II(B) EN, CITES I(A) CITES I(A) CITES II(B) ESB/ISB, NT, CITES II(B) CITES II(B) CITES II(B) CITES II(B) CITES I(A) ESB, ESB CITES I(A) CR, EEP/ISB, CITES I(A) NT, LV:īp.aizs. CITES II(A), VU, Aizsardzība Conservation PUTNI – AVES – BIRDS – AVES – PUTNI Common Wall Lizard Wall Common Adder Common Blue-tongued Skink Kingsnake Mexican Golden Pheasant Pheasant Silver Vulturine Guineafowl Vulturine Peafowl Common Green Iguana Green Lizard Keel-bellied Green Sand Lizard Lizard Viviparous Skink Prehensile-tailed Skink Five-lined Lizard Crocodile Chinese Boa Madagascar Ground Boa Cuban Python Reticulated Python Tree Green Rock Python Python Royal Mandarin Ratsnake Sinaloan Milksnake Snake Corn Snake Rhinoceros Snake Grass Rhea Darwin’s Double-wattled Cassowary Pheasant Edwards’s Pheasant Swinhoe’s Goose Red-breasted Tiliqua scincoides Tiliqua mexicana mexicana Lampropeltis Chrysolophus pictus nycthemera Lophura Iguana iguana Iguana prasina Gastropholis agilis Lacerta muralis Podarcis vivipara Zootoca zebrata Corucia margaritifera Trachylepis Shinisaurus crocodilurus madagascariensis Acrantophis angulifer Chilabothrus reticulatus Malayopython viridis Morelia Python molurus Python regius mandarina Euprepiophis sinaloae triangulum Lampropeltis guttata Pantherophis boulengeri Rhynchophis natrix Natrix berus Vipera Rhea pennata casuarius Casuarius edwardsi Lophura swinhoii Lophura ruficollis Branta Acryllium vulturinum cristatus Pavo Sudraba fazāns Sudraba Zaļā iguāna Zaļā ķirzakaSmaragda Sila ķirzaka ķirzakaMūru ķirzaka Pļavas scinks Tvērējastes Zilmēles scinks scinks Varavīksnes Ķīnas krokodilķirzaka žņaudzējčūska zemes Madagaskaras žņaudzējčūska Kubas pitons Tīklotais kokpitons Zaļais Tīģerpitons Karaliskais pitons Mandarīnu zalktis Meksikas karaļčūska Sinaloa pienčūska zalktis Kukurūzas degunčūska Bulanžē zalktis Parastais odze Parastā Darvina nandu Sekstainais kazuārs fazāns Zelta fazāns Edvardsa fazāns Taivānas Sarkankakla zoss Grifu pērļvista Indijas pāvs Suga Species

64 – 0.1 8.5 2.2 2.4 3.4 1.1 0.1 0.1 3.1 1.0 2.1 1.0 2.2 1.0 0.1 1.0 0.3 2.1 1.1 1.1 2.1 1.1 1.1 1.1 1.1 1.3 3.3 13.1 Skaits Status 31.12.19. 3.1 3.5 0.10.1 1.1 – Other Aizvesti dispos’n 1.0 0.1 0.0.1 1.0.2 4.4 3.5 Krituši Deaths 1.0 Other Atvesti acquis’n Births Dzimuši 1.1 0.1 0.1 3.1 1.0 2.1 1.0 2.2 1.0 0.1 1.0 1.1 0.3 2.1 1.1 1.1 2.1 0.1 1.1 1.1 1.1 1.1 0.2 0.1 1.3 6.6 3.3 3.1 2.03.3 0.1 0.1.1 5.5 1.0 3.0 2.0 2.2 1.2 1.0 2.2 0.2 4.7 4.2.2 13.1 Skaits Status 1.01.19. LV:ierob.izm. NT LV:īp.aizs. CITES II(A) CITES II(A) EN, CITES II(B) CITES II(B) ESB, VU, CITES I(A) EN, EEP/ISB, LV:īp.aizs. CITES II(A), CITES I(A) VU, LV:īp.aizs. CITES II(A), ESB, LV:īp.aizs. CITES I(A) EN, EEP, CITES II(A) CITES II(A) CITES II(A) LV:īp.aizs. CITES II(A), CITES II(A) CITES II(A) VU, LV:īp.aizs. CITES II(A), CITES II(A) CITES I(A) EEP, NT, CITES II(B) ESB, VU, LV:īp.aizs. CITES II(A), CITES II(A) EEP, NT, CITES II(A) EN, EEP, CITES II(A) ESB, CITES II(A) EEP, NT, Aizsardzība Conservation White Stork White American Flamingo Vulture Griffon Mandarin Duck Manchurian Crane Owl Hawk Glossy Ibis Ruddy Shelduck Cinereous Vulture Cinereous Greylag Goose Greylag Eider Shelduck Common Flamingo Greater Crane Crowned Grey Crane Stanley Crane Common Crane Black-necked Black Stork Spoonbill African Owl Long-eared Owl Tawny OwlUral Owl Grey Great Snowy Owl Owl Eagle Eurasian Eagle-owlHimalayan Condor Andean Secretary Bird Buzzard Honey Vulture Bearded Vulture Egyptian Eastern White White Eastern Pelican Waldrapp Ibis Waldrapp Great Cormorant Great Ciconia ciconia Ciconia Grus japonensis Surnia ulula Aix galericulata fulvus Gyps Aegypius monachus Aegypius Anser anser mollissima Somateria tadorna Tadorna roseus Phoenicopterus gibbericeps regulorum Balearica paradiseus Anthropoides grus Grus grus Grus nigricollis nigra Ciconia Platalea alba Asio otus aluco Strix uralensis Strix nebulosa Strix Bubo scandiacus Bubo bubo bubo Bubo bubo hemachalana gryphus Vultur Sagittarius serpentarius apivorus Pernis barbatus Gypaetus percnopterus Neophron Plegadis falcinellus Tadorna ferruginea Tadorna ruber Phoenicopterus Geronticus eremita Geronticus Pelecanus onocrotalus Pelecanus Phalacrocorax carbo sinensis carbo Phalacrocorax Baltais stārķis Melnais grifs Meža zoss Meža Lielā pūkpīle Sāmsalas dižpīle Mandarīnpīle Sārtais flamings vainagdzērve Pelēkā dzērve Paradīzes dzērve Pelēkā Melnkakla dzērve Melnais stārķis Baltais karošknābis pūce Ausainā pūce Meža Urālpūce Ziemeļu pūce Baltā pūce ūpis Eiropas Tjanšana ūpis kondors Andu Sekretārputns Ķīķis grifs Bārdainais Baltais grifs grifs Baltgalvas Svītrainā pūce Svītrainā Brūnais ibiss Rudā dižpīle Sarkanais flamings Japānas dzērve Klinšu ibiss Sārtais pelikāns Jūraskrauklis Suga Species 65 – 6.4 2.3 1.1 1.1 1.2 1.0 2.2 0.1 1.1 3.1 1.1 2.1 1.0 1.4 1.1 2.1 2.1 0.0.2 0.0.8 0.0.9 Skaits Status 3.2.2 4.2.3 2.2.8 2.3.3 5.4.1 3.6.5 31.12.19. 1 kolonija 0.1 1.1 1.0 – Other Aizvesti dispos’n 1.0 0.1 – 0.0.1 0.1.1 1.0 2.1 2.0 0.2 ++ 0.1.3 0.1.1 0.0.1 Krituši Deaths 0.1 1.1 2.1 Other 0.0.10 0.0.2 Atvesti acquis’n ++ Births Dzimuši – 1.1 1.1 1.2 1.1 1.0 1.2 2.2 0.1 1.0 1.1 3.1 1.1 3.3 3.1 2.3 0.1.1 0.0.9 0.0.3 2.0 2.0 2.1 2.3 1.0 2.1 1.14.22.4 0.1 0.0.2 0.0.6 0.2 Skaits Status 4.3.2 2.0.1 5.5.1 0.0.1 3.6.22.2.5 0.0.4 0.0.3 1.01.19. 1 kolonija CITES II(A), LV:īp.aizs. CITES II(A), LV:īp.aizs. CITES II(A), LV:īp.aizs. CITES I(A), EEP, CITES II(A) ESB VU, CITES II(A) CITES II(B) CITES II(B) CITES I(A) CR, EEP, EN, CITES II(B) EN, CITES I(A) CITES II(B) CITES II(B) VU, VU, EEP, CITES I(A) EEP, VU, Aizsardzība Conservation EN, ISB CITES I(A) CR, EEP, ESB ESB CITES II(B) CITES I(A) EN, EEP, CITES I(A) EEP/ISB, VU, CITES II(B) EEP, CITES I(A) EEP, VU, CITES II(B) EEP, CITES II(B) EEP, Zebra Finch Zebra Trumpeter Hornbill Trumpeter Salmon-crested Cockatoo Lesser Sulphur-crested Cockatoo Lesser Lovebird Black-cheeked Lesser Spotted Eagle Spotted Lesser Golden Eagle White-tailed Sea Eagle Buzzard Common Hornbill Southern Ground Falcon Lanner Galah Sulphur-crested Cockatoo Cockatoo White Parrot Grey Blue-and-yellow Macaw Laughing Kookaburra Laughing Eastern Quoll Eastern Gliding Possum Pygmy Sugar Glider Cuscus Ground Brush-tailed Bettong Red Kangaroo Wallaby Swamp Shrew Tree Belanger’s Ring-tailed Lemur Loris Slow Lesser Senegal Bushbaby Monkey Goeldi’s Marmoset Common Marmoset Pygmy Eastern ZĪDĪTĀJI – MAMMALIA – MAMMALS – MAMMALIA – ZĪDĪTĀJI Taeniopygia guttata Taeniopygia Bycanistes bucinator Bycanistes Cacatua sulphurea citrinocristata sulphurea Cacatua nigrigenis Agapornis Aquila pomarina Aquila chrysaetosAquila chrysaetos albicillaHaliaeetus buteo Buteo Bucorvus leadbeateri biarmicus Falco roseicapilla Eolophus galerita Cacatua alba Cacatua erithacus Psittacus ararauna Ara Cacatua moluccensis Cacatua Dacelo novaeguineae Dacelo Dasyurus viverrinus pygmaeus Acrobates breviceps Petaurus Phalanger gymnotis penicillataBettongia ogilbyi rufus Macropus bicolor bicolor Wallabia belangeri Tupaia catta Lemur pygmaeus Nycticebus Galago senegalensis goeldii Callimico jacchus Callithrix niveiventris pygmaea Callithrix Zebru amadīns Zebru Citroncekula kakadu Citroncekula zaļspārnītis Melnvaigu Somainā cauna Pundurplanētājkuskuss Mazais planētājkuskuss kuskuss Zemes žurkķengurs Tvērējastes Rudais ķengurs Purva valabijs Belangera tupaja lemurs Kaķu loris Mazais resnais Senegālas galago Geldi kalimiko kalitrikssZiemeļbrazīlijas pundurkalitrikss Austrumu Mazais ērglis Klinšu ērglis ērglis Jūras klijāns Peļu degunragputns Kāpzemes degunragputns Trompetes piekūns Rudgalvas Sārtais kakadu kakadu Dzeltencekula Baltais kakadu Sarkanastes žako ara Zildzeltenā Moluku kakaduMoluku Kukaburra Suga Species 66 1.0 1.1 1.1 9.6 1.2 1.1 1.1 3.1 4.2 2.0 1.1 1.1 0.1 1.1 2.9 1.1 0.1 1.2 2.2 5.0 4.1 0.2 18.0 0.4.3 4.6.2 3.5.18 Skaits Status 1 kolonija 1 kolonija 31.12.19. 2.2 9.11 1.2 – 1.0 – 0.0.2 0.0.1 Other Aizvesti dispos’n 1.0 1.0 0.1 4.5 1.00.3 1.1 10.3 0.1 1.0 1.0 ++ ++ 0.0.1 0.10.0.8 4.2.1 3.1.7 Krituši Deaths 5.0 4.1 0.2 0.1 0.1 Other Atvesti acquis’n ++ ++ 2.0.2 Births Dzimuši – – – 1.0 1.1 1.1 1.2 0.2 1.1 2.2 9.6 1.2 1.1 1.1 2.6 3.1 1.0 4.2 2.0 3.2 1.1 1.1 0.1 4.3 0.0.2 7.21.2 5.2 0.2 19.0 5.11 1.3 6.10 5.3 0.0.3 3.2.7 1.4.2 0.0.1 3.5.22 0.0.4 Skaits Status 1 kolonija 1 kolonija 1.01.19. EN, EEP, CITES I(A) EN, EEP, CITES II(B) EEP, CITES II(B) CITES II(B) EEP, CITES II(B) ISB, CITES II(B) EEP, NT ESB LV:īp.aizs. LV:īp.aizs. LV:īp.aizs. EN, ISB DD ESB ESB DD, LV:ierob.izm. CITES II(A), EEP, CITES II(B) EEP/ISB, NT, CITES II(B) EN, EEP, Aizsardzība Conservation Golden Lion Tamarin Silvery Marmoset Douroucouli Monkey Patas Japanese Macaque Gelada Southern Three-banded Armadillo Southern Tamandua Squirrel Siberian Flying Squirrel Ground Cape Dormouse Forest Dormouse Edible Domestic Chinchilla Rat Malagasy Giant Mouse Spiny Turkish Rat Slender-tailed Cloud Brush-tailed Porcupine African Porcupine Indian Crested Mole-rat Naked Domestic Guinea Pig Capybara Rock Cavy Agouti Azara’s Hedgehog Four-toed Northern White-breasted Hedgehog Short-tailed Bat Seba’s Golden Jackal Wolf European Grey Maned Wolf Dhole DogRaccoon Red Fox Eurasian Beaver Eurasian Bushy-tailed Jird Bushy-tailed Leontopithecus rosalia Leontopithecus argentatus Mico boliviensis azarae Aotus patas Erythrocebus fuscata fuscata Macaca gelada Theropithecus matacus Tolypeutes longicaudata tetradactyla Tamandua volans Pteromys inauris Xerus Dryomys nitedula Glis glis fiber Castor lanigera Chinchilla antimena Hypogeomys cilicicus Acomys pallidus Phloeomys africanus Atherurus indica Hystrix glaber Heterocephalus porcellus Cavia hydrochaeris Hydrochoerus rupestris Kerodon azarae Dasyprocta albiventris Atelerix roumanicus Erinaceus perspicillata Carollia aureus Canis lupus Canis Chrysocyon brachyurus lepturus alpinus Cuon procyonoides Nyctereutes vulpes vulpes Vulpes Sekeetamys calurus Sekeetamys Zeltainais lauvtamarīns Zeltainais kalitrikssSudrabainais Bolīvijas naktspērtiķis Asaras Huzārpērtiķis Japānas makaks Gelada bruņnesis Trīsjoslu tamandua Četrpirkstu Lidvāvere vāvere zemes Āfrikas susuris Meža Lielais susuris bebrs Eirāzijas Mājas šinšila milzukāmisMadagaskaras adatpele Turcijas mākoņžurka Filipīnu smilšu pele Kuplastes dzeloņcūka koku Āfrikas Indijas dzeloņcūka Kailais smilšracējs Jūrascūciņa Kapibara Moko Aguts pundurezis Āfrikas ezis Ziemeļu baltkrūtainais Sebas augļsikspārnis šakālis Zeltainais vilks Pelēkais Krēpjvilks Sarkanais vilks Jenotsuns Rudā lapsa Suga Species

67 1.2 1.2 1.0 1.0 1.0 2.1 1.1 0.4 0.2 0.3 0.2 1.1 1.0 4.5 3.8 4.2 3.1 2.2 6.4 1.1 1.3 6.5 1.0 0.3 0.2 21.8 3.24 Skaits Status 31.12.19. 1.0 – 0.1 2.2 Other Aizvesti dispos’n 1.0 2.11.0 1.6 1.0 0.11.1 0.2 2.0 1.2 5.3 1.1 1.0 0.1 2.1 0.1 0.1 0.1.8 2.0.1 2.1.2 Krituši Deaths 1.0 0.2 1.0 1.4 0.2 1.1 1.1 Other Atvesti acquis’n Births Dzimuši – 1.0 3.2 1.2 1.0 1.6 1.0 1.0 4.2 2.1 1.1 1.1 0.4 0.2 0.3 0.2 0.4 1.1 1.0 3.4 1.3 1.15.8 1.0 0.0.1 1.2 1.0 7.36.3 1.1 0.1 5.5 2.1 1.3 1.0 4.5 0.1.8 2.1 1.0 1.31.4 1.0 0.1 21.8 4.23 1.2.2 Skaits Status 1.01.19. EEP, CITES II(B) EEP, LV:īp.aizs. CITES II(A), ESB, CITES II(B) EEP/ISB, VU, CR, EEP CITES II(B) EEP, NT, LV:ierob.izm. CITES II(A), ESB, CITES II(B) EEP, VU, CITES I(A) EN, EEP/ISB, LV:īp.aizs. ESB, ESB CITES I(A)EN, EEP/ISB, CITES II(A) ISB, NT CITES II(B) EEP, VU, 1.2 CITES II(B) CITES II(B) ESB, VU, CITES II(A) CITES I(A) EEP/ISB, CITES II(B) VU, EEP VU, Aizsardzība Conservation Fennec Fox Fennec Bear Brown Eurasian Bear Polar Coati Brown-nosed Kinkajou Raccoon Badger Eurasian Mink European Dwarf Mongoose Slender-tailed Meerkat Cat Pallas’s Northern Lynx Lion African Tiger Amur Seal Grey Rock Hyrax Donkey Poitou Donkey Miniature Wild Horse Przewalski’s Kiang Eastern Zebra Chapman’s South American Tapir Boar Wild Peccary Collared Hippopotamus Bactrian Camel Llama Guanaco Vicuña Siberian Musk Deer Elk Eurasian Red Deer White-lipped Deer Alpaca Vulpes zerda Vulpes arctos Ursus arctos Ursus maritimus nasua Nasua flavus Potos lotor Procyon Meles meles novikovi lutreola Mustela parvulaHelogale suricatta Suricata manul Felis lynx Lynx leo Panthera altaica tigris Panthera grypusHalichoerus capensis capensis Procavia ‘Poitou’ asinus Equus ‘Miniature’ asinus Equus przewalskii caballus Equus kiang holdereri Equus chapmani quagga Equus terrestris Tapirus scrofa Sus scrofa tajacu Pecari amphibius Hippopotamus bactrianus Camelus glama Lama guanicoe Lama vicugna Vicugna moschiferus Moschus alces alces Alces hippelaphus elaphus Cervus albirostris Przewalskium Lama pacos Lama Feneklapsa Brūnais lācis Leduslācis Degunlācītis Kinkažu Jenots Āpsis ūdele Eiropas Pundurmangusts Surikats Manuls Ziemeļu lūsis lauva Āfrikas tīģeris Amūras ronis Pelēkais Klinšu damans ēzelis Puatū Pundurēzelis zirgs Prževaļska Kiangs zebra Čapmana tapīrs Līdzenumu cūkaMeža Apkakles pekars Nīlzirgs kamielisDivkupru Mājas lama Gvanaka Alpaka Vikunja Muskusbriedis Alnis staltbriedis Eiropas Baltpurna briedis Suga Species

68 – 4.5 1.3 3.5 1.5 1.1 1.4 4.0 4.0 2.1 3.0 1.2 2.8 3.2 1.3 0.17 7.14 5.11 0.0.6 0.0.5 0.0.2 1.14 1.3.25 0.0.30 Skaits Status 31.12.19. 0.1 0.1 Other Aizvesti dispos’n 0.1 1.0 1.1 0.1 0.16.2 0.3 0.24.1 0.2 6.3 ++ 0.0.1 0.1 2.1 28.16 5.2 14.34 Krituši Deaths 1.3 4.0 1.0 Other Atvesti acquis’n ++ Births Dzimuši 4.6 1.1 2.3 1.1 0.42.6 0.1 1.5 1.2 4.1 0.17 8.12 5.4 5.10 6.4 – – – 0.1 1.2 0.1 0.0.5 0.0.2 0.0.7 21.30 26.22 0.0.35 1.4.25 1.4 4.0 4.0 0.2 1.0 1.0 0.1 3.3 2.0 2.8 0.1 Skaits Status 1.14 1.01.19. NT, EEP, CITES I(A) EEP, NT, EEP VU, CITES II(B) EEP, VU, CITES II(B) ESB, VU, CITES I(A) EEP, NT, ESB CITES II(B) VU, Aizsardzība Conservation – Latvian Blue– Latvian – Highland Pygmy – African – Romanov Domestic Goose Cattle Chicken Local – Latvian Black-headed – Latvian Domestic Turkey Domestic Duck Domestic Rabbit Nutria Horse Pony Domestic Pig Domestic Goat Domestic Sheep Chilean Pudu Chilean Reindeer Forest European Baringo Giraffe Impala Domestic Yak Cattle Hungarian Steppe Mishmi Takin Markhor Turkmenian Dik-dik Kirk’s Eland Common Urial Sheep Bukhara LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKI – FARM ANIMALS FARM – DZĪVNIEKI LAUKSAIMNIECĪBAS Anser anser domesticus Bos taurus taurus Gallus gallus domesticus Meleagris gallopavo Meleagris Anas platyrhynchos domesticus Oryctolagus cuniculus coypus Myocastor caballus caballus Equus caballus caballus Equus domesticus Sus scrofa hircus aegagrus Capra Ovis aries Pudu puda Pudu fennicus tarandus Rangifer rothschildi camelopardalis Giraffa melampus Aepyceros Bos grunniens Steppe’ Bos ‘Hungarian taurus taurus taxicolor taxicolor Budorcas heptneri falconeri Capra kirkii Madoqua oryx Tragelaphus Ovis bochariensis orientalis Pudu ziemeļbriedis Meža Rotšilda žirafe Impala Mājas jaks govs Ungārijas stepju Mišmi takins kaza Vītņragu dikdiks Kērka Dižantilope uriāls Buhāras Vista Tītars Zoss Pīle Trusis Nutrija Zirgs Ponijs Cūka Govs zilā Latvijas – šķirne: Hailandes – šķirne: Kaza vietējā Latvijas – šķirne: Kamerūnas – šķirne: Aita tumšgalve Latvijas – šķirne: Romanovas – šķirne: Suga Species 69 AIZSARGĀJAMĀS SUGAS RĪGAS ZOODĀRZA KOLEKCIJĀ 31.12.2019.

PASAULES SARKANĀ GRĀMATA Pasaules Sarkano grāmatu (IUCN Red List of Threat- skaita un izplatības vērtējumi liecina, ka sugai pastāv ļoti ened Species) no 1966. gada uztur Starptautiskā dabas augsta iespējamība izmirt savvaļā. un dabas resursu aizsardzības savienība (International  VU – jutīga suga (Vulnerable) – skaita un izplatī- Union for Conservation of Nature). Informācija par ap- bas vērtējumi liecina, ka sugai pastāv augsta iespējamī- draudētajām sugām tiek regulāri pārskatīta. ba izmirt savvaļā.  EW – savvaļā izmirusi suga (Extinct in the Wild) –  NT – daļēji apdraudēta suga (Near Threatened) savvaļā izzudusi, saglabājusies tikai nebrīvē vai māks- – skaita un izplatības vērtējumi nedod pamatu sugu šo- līgi izveidotās populācijās ārpus oriģinālā izplatības brīd iekļaut CR, EN vai VU kategorijā, bet pastāv iespēja, areāla. ka nākotnē suga būs jāiekļauj kādā no šīm kategorijām.  CR – bīstami apdraudēta suga (Critically Endan-  DD – nepietiekami izpētīta suga (Data Defi- gered) – skaita un izplatības vērtējumi liecina, ka sugai cient) – pagaidām nav pietiekami informācijas, lai pēc pastāv ārkārtīgi augsta iespējamība izmirt savvaļā. tieša vai netieša izplatības un skaita aplēsuma novērtētu  EN – nopietni apdraudēta suga (Endangered) – sugas izmiršanas iespējamību.

RĪGAS ZOODĀRZA KOLEKCIJĀ: Savvaļā izmirusi suga (EW) 3 Bīstami apdraudēta suga (CR) 14 Nopietni apdraudēta suga (EN) 24 Jutīga suga (VU) 38 Daļēji apdraudēta suga (NT) 23 Nepietiekami izpētīta suga (DD) 6 KOPĀ 108

NEBRĪVES POPULĀCIJU MENEDŽMENTA PROGRAMMAS UN CILTSGRĀMATAS  ESB – Eiropas ciltsgrāmatā (European Stud- izstrādā sugas turēšanas un vairošanas vadlīnijas, izstrādā book) tiek apkopota un analizēta informācija par sugas sugas menedžmenta plānu un ik gadu visiem program- turēšanu un vairošanu Eiropas zoodārzos. mā iesaistītajiem zoodārziem sniedz rekomendācijas su-  EEP – apdraudēto sugu Eiropas programma gas vairošanā, t.sk., kuri dzīvnieki iesaistāmi vairošanā, uz (European Endangered Species Programme) – sugai ir kuriem zoodārziem sūtāmi savairotie dzīvnieki u.tml.). Eiropas ciltsgrāmata, un sugas turēšana un vairošana zoo-  ISB – starptautiskajā ciltsgrāmatā (Interna- dārzos tiek koordinēta (EAZA nozīmēts sugas koordina- tional Studbook) tiek apkopota un analizēta informāci- tors sadarbībā ar sugas komiteju veic informācijas analīzi, ja par sugas turēšanu un vairošanu pasaules zoodārzos.

RĪGAS ZOODĀRZA KOLEKCIJĀ: Apdraudēto sugu Eiropas programma (EEP) 48 Starptautiskā ciltsgrāmata (ISB) 12 Eiropas ciltsgrāmata (ESB) 22 KOPĀ 67

VAŠINGTONAS KONVENCIJA 1973. gada Vašingtonas konvencija par starptautisko  CITES I pielikumā iekļautas sugas, kurām draud iz- tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un miršana un kuras tieši vai netieši apdraud starptautiskā augu sugām – CITES (Convention on International Trade tirdzniecība. in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) nosaka CITES II pielikumā iekļautas sugas, kuru pastāvē- importa un eksporta kontroli, lai apdraudēto sugu sav- šana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta vaļas populācijas neciestu no nelegālas un nekontrolē- šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tas starptautiskās tirdzniecības. CITES Latvijā ratificēta tirdzniecība. 1996. gada decembrī. 70 RĪGAS ZOODĀRZA KOLEKCIJĀ:

Vašingtonas konvencijas pielikumi 26.11.2019. (CITES I, II) Eiropas Komisijas Regula Nr. 2017/160 (20.01.2017.) – pielikumi (CITES A, B) KOPĀ 124 AIZSARGĀJAMĀS SUGAS LATVIJĀ Latvijas īpaši apdraudēto sugu sarakstu nosaka Lat- specifiskus biotopus. Šīs sugas atrodas īpašā valsts aiz- vijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr. 396 sardzībā, un tām noteikts īpaši aizsargājamo sugu vai (pieņemti 14.11.2000.). Sarakstā iekļautas apdraudētas, ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu izzūdošas un retas sugas, kā arī sugas, kuras apdzīvo statuss.

RĪGAS ZOODĀRZA KOLEKCIJĀ:

Īpaši aizsargājamā suga (LV:īp.aizs.) 23 Ierobežoti izmantojamā īpaši aizsargājamā suga (LV:ierob.izm.) 3 KOPĀ 26

71 RĪGAS NACIONĀLAIS ZOOLOĢISKAIS DĀRZS Adrese: Meža prospekts 1, LV-1014, Rīga, Latvija Tel.: (+371) 67518409 Fakss: (+371) 67540011 E-pasts: [email protected] www.rigazoo.lv