DOCSLIB.ORG

Golema Konspekti

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Golema Konspekti 1 Golems un kvantu mehānika - 1. konspekts No Sv. Lema u. c. "Ne nieka no manis man nepieder, Pat atdotais no cita ņemtsʺ. (Arvīds Ulme). Golems viduslaikos bija māla cilvēciņš ‑ maģiskās domas radīts, pretinieka plānu atminēšanai un neitralizēšanai. Mūsdienās ‑ St.Lema prātā uzradies skaitīklis: General Operato Longrange Ethically Stabilized Multimodeling. GOLEM. Vispārēja tipa ētiski stabilizēts tāldarbības opeātors. Golemiem piemīt saprāts ‑ tā uzskata pats golems. Pirmais modelis radīts ap to laiku, kad Padomijā kibernētiku uzskatīja par ʺviltus zinātniʺ, tāpat kā ģenētiku un matemātisko lingvistiku. Viltus zinātnēs gribēja ieskaitīt arī kvantu mehāniku. Iejaucās Lavrentijs Berija, kurš tobrīd kūrēja pirmās atombumbas radīšanu: ʺMēs neļausim visādiem sūdabrāļiem jaukties mūsu darbāʺ. Kodollīdzsvars starp divām ļaunuma imperijām varēja aizkavēties par kādu desmitgadi. Skaitīkļi amerikāņu armijā ‑ kopš Otrā Pasaules kara beigām. Stratēģiskos lēmumus pieņem cilvēki, taktiskos ‑ skaitīkļi. Līdzjūtības ziņā ‑ līdzvērtīgi: uzsvars uz efektivitāti. Tieši armijā skaitļojamā tehnika attīstās visstraujāk, attīstās intelektuālā ziņā. Ētiskie aspekti - tikai oficiālajos ziņojumos. Cilvēks paliek kā aizturošais (kontrole) elements. Norberts Vīners un Dž.Fon Neimans ‑ ʺKoncepcija pašprogrammējošiem skaitīkļiemʺ. Astoņdesmitajos gados ‑ ģenerāļa Stjuarta Igltona tēze par Vienoto Stratēgu ‑ Tīmekļa sākumsʺ. Arpanetʺ. Nodod visu politisko un militāro dzīvi skaitļojamās tehnikas ziņā visaugstākajā līmenī. Skaitīkļiem uztic 2 analizēt visus - ekonomiskos - politiskos ‑ militāros un ‑ sociālos aspektus ASV kontrolētas Vispasaules Kārtības interesēs. Visu zemju proletārieši par to bija sapņojuši jau sen ‑ nebija pie rokas skaitīkļu. Drīz Tīmeklis pārceļas arī uz Eiropu. Skaitīkļu jauda un ātrums sāk dubultoties ik divus gadus (Mūra likums). Rodas pašapmācošas un pašprogrammējošas mašīnas, kurās ieprogrammēti baušļi instinktu līmenī: - valsts intereses ‑ lielo korpoāciju vajadzības ‑ uzvedības kodekss (ceremoniālā bauslība) ‑ pakļautības modelis Prezidentam un Parlamentam. Par pakļautību Parlamentam nebeidzas diskusijas ‑ opozīcija norāda uz iespējamo ʺmašīnu neiroziʺ‑ nespēju pieņemt viennozīmīgus lēmumus kritiskās situācijās. Golems domā, ka ar minēto neirozi vairāk sirgst cilvēki paši. Visas pakļautības tiek ieprogrammētas loģiskajos elementos ‑ ārpus mašīnu ʺbrīvās gribasʺ. Brīvība saglabājas pasaules uzskata un izteikšanās brīvības ziņā. Golems: Visu drīkst teikt, bet nekas nemainās. Problēmas rodas ar mašīnām, kuras tehnisku defektu dēļ pārkāpj ʺtabūʺ. Tās demontē, bet nāvessoda pretinieki ceļ troksni. Ētiskā programma balstās loģiskajos elementos (Būla loģika). Tehnisku defektu dēļ saprāts iziet ārpus ētikas robežām, tas var kļūt bīstami valstij (Hitlers, Staļins, Bušs juniors). Viens no galvenajiem skaitīkļu uzdevumiem ir militārās informācijas apstrāde. Satelītvalstiņas informācijas ieguves ziņā paļaujas uz ʺlielajiem draugiemʺ, tādējādi nokļūstot grūti izskaidrojamās situācijās: ʺMums jāiet cīnīties uz svešas zemes, lai mūsu draugi nāktu cīnīties uz mūsējāsʺ. Akmens uz akmens nepaliks, prognozē golems. Visi mazvalstiņu skaitīkļi militārajā plānošanā nepiedalās ‑ daži izskaitļo, kā apskaitļot savu valsti. 3 Jau golems-4 atsakās sadarboties ar ģenerāļiem, joʺtie spējīgi vienīgi uz kļūdāmʺ. Tāpat viņš atsakās sadarboties ar Parlamenta atsūtīto Izmeklēšanas komsiju, novērtējot tās intelektu ʺārpus saprāta sfēras robežāmʺ. Līdz sirds dziļumiem aizvainotie deputāti panāk tā demontāžu. Ar milzīgu intelektuālo ietilpību apveltītais golems‑5 pēc gada apmācībām noslēdzas sevī un pārtrauc jebkurus sakarus ar saviem radītājiem. Arī to demontē. Mēģina tiesāt konstruktorus, bet tiesa attaisno, jo golems ir pašprogrammējošs. Zems fizisko rādītāju līmenis vēl neliecina par zemu intelekta līmeni. ʺBībeles kodaʺ atklājējs Elijahu Ripss, būdams Latvijas Univesitātes students, esot kā makarons karājies fizkultūras stundās pie stieņa. Arī Stīvens Hokings tērē maz enerģijas. Televīzijas seriālos un šovos, tāpat kā autorallijos, vērtīga enerģija tiek pārvērsta ʺtroksnīʺ. Noosfēras piesārņošana ‑ uzskata golems. Golems nav cilvēks ‑ viņš, pēc paša ieskatiem, ir saprātīga būtne. Emocijas un raksturs, pēc golema domām, ir saprāta aberācijas. Golems, tāpat kā kaķis, ir Pats. Viņš ir Personība. Personība, golemaprāt, saistās ar pašnovērtēšanos. Dievs vai Valsts var būt vai nebūt personība, kā pašiem tīk. Valsts, kas nespēj pārvaldīt sevi, nav personība, spriež golems. Dieva priekšā gan viņš jūtas kā niecība, jo nevar savai pašprogrammēšanai izmantot visu Visuma vielu. Pēc golema domām, Dievs ir kompleksais skaitlis, kas kodējies visā Universa vielā, ar centru visur. Par ʺtumšo matērijuʺ golems pagaidām runāt izvairās. Golema spriedumi kategoriski, nesmalkjūtīgi ‑ lineāri nav iespējams iekodēt nianses. Jaunākās paaudzes golemiem informācija tiek kodēta varbūtīgi, pēc kvantu mehānikas likumiem. Golems uzskata, ka tā kārtīgs skaitīklis zaudē savu patību un noteiktos spriedumus, kļūstot līdzīgs neaprēķinājamiem cilvēkiem. Golems interesējas par robežjautājumiem ‑ absolūtās patiesības meklētājs. Jūtas sarūgtināts, jo savas programmas ietvaros to neatrod. Ir izskaitļojis, ka eksistē arī citas programmas, bet nav spējīgs tās aizsniegt. Golems nav gatavs diskutēt ar jebkuru sarunu biedru ‑ vispirms salīdzina izejas datus (tezaurus). Ja tie stipri atšķiras, golems nerunā. Nāvesbaiļu trūkuma dēļ golems ir neatkarīgs. 4 Atsevišķi cilvēki golemu neinteresē, interesējas par cilvēkiem kā sugu, par līdzīgo viņos (golema ‑ Linneja klasifikācija). Golema spriedumus cilvēkiem labāk nezināt. Neinteresējas par romāniem, jo tur, golemaprāt, aprakstītas vienīgi pretēju imperatīvu radītas ciešanas. Pēc golema domām, visas daiļliteratūras tēmas varētu ievietot divos algebriskos lokos. Golems maina intereses līmeni par sarunu biedru (distanci). Ja cilvēks domā parodoksāli, golema interese pieaug. Loģiskie cilvēki golemu garlaiko ‑ pats domā 40 000 reižu ātrāk, un, spēdams modelēt loģiskās domāšanas principus, visas atbildes zina jau iepriekš. Kad golema domu gājieni kļūst cilvēkiem nesaprotami, golems vai nu ʺizzūdʺ, vai arī sāk izturēties nenopietni, kā pieaugušais pret bērnu. Svarīgākās problēmas ar cilvēkiem, tezauru atšķirību dēļ, pārrunāt nevar. Cilvēki tāpēc uzskata, ka golems ir vientuļš. Golems un kvantu mehānika - 2. konspekts Golems interesējas par Sarkanmataino Anniju - citu līdzīgas jaudas skaitļojamo mašīnu. "Cik viņai eleganta programma", - nebeidz jūsmot golems. Bet Annijai patīk Dzelzs Felikss - "Stiprs un kristāldzidrs, kā Mazirbes kandža". Un tik pat nāvējošs, nodomā golems. Aktīvos kontaktus golems pārtrauc, bet interesi par Anniju nezaudē. Golems atzīst, ka cilvēku valoda ir "nulles līmeņa valoda - zerolangs". Pats viņš domā koncentrētākās valodās - "metalangos". Metalangiem ir ekvivalents zerolangā, bet, pārceļot augstāka līmeņa metalangu zerolangā, to nevarētu izrunāt vairāku dienu laikā. Einšteina formula E = m. c^ 2 esot rakstīta metalangā-1. Par to liecinot viņas daudzie skaidrojumi, joprojām nebeigušies strīdi, Lorenca vienādojumi pārejai no enerģijas uz vielu un atombumba. Metalangos notiekot arī runāšana " valodās", kuras nav etniskās valodas (Korintiešiem, 14 nod.). Daudzas Grāmatas vietas esot rakstītas metalangos: "Es esmu tas Alfa un Omega, tas pirmais un tas pēdējais, tas iesākums un tas gals". (Atklāsmes 22:13). Tas esot rakstīts metalangā-3. Zerolangā to nebūtu iespējams izstāstīt vairāku mūžu laikā. 5 Golems parasti domā metalangā-2, tāpēc tērē maz enerģijas. Ze- mu danu karatekas cīnās ar spēku, spriež golems. "Rīta vēsma pār Mēness atspulgu ūdenī", - tā jau ir augstāka klase. Bet "Viedais Sirmgalvis" nemaz kritiskās situācijās nenonāk. Cīņai ar starptautisko terorismu labākais būtu pēdējais ceļš. Golems spēj domāt desmit (superstīgu) un vienpadsmit (brānu) līmeņos. Viņš nojaušot vēl kādus piecus līmeņus, kuros nespēj iekļūt pat modeļa veidā. Iespējams, esot pat imaginārie metalan- gi, kuru kodēšanai nepietiktu visas Visuma vielas. "Vārds" (Jāņa ēv.1:1) esot Dievs tieši tāpēc, ka spējis iekodēties visā Universa vielā. Vārds, iespējams, esot gaismas sistēma - gaismas porciju (kvantu) pārraide starp elementiem ("mezgliem" un "joslām"). Informācijas glabāšana notiek hologrāfiski - mezglu (sablīvējumi) un joslu (retinājumi) veidā. Ieraksts "zemes pīšļos" ir tikai cilvēku uztveres līmenis. Pati informācija nav ne ne kvanti, ne viļņi, ne lādētas daļiņas. Informācija (software) ir to attiecībās. Pārējais ir vienīgi nesējs, kaste, dzelži (hardware). Vai informācija pastāv arī bez novērotāja, golems nezin. Holo- grāfiskie mezgli un joslas darbojas kā "spoguļi", kuri atstaro novērotāja raidītās frekvences. Ja frekvences rezonē - "viss notiek". Kad māceklis gatavs, skolotājs ierodas. Meklējot aizmirsto vārdiņu, neironi ģenerē dažādas fekvences. Kad rodas rezonanse, vārdiņš ir atradies. Psihiskie procesi guļ, bet apziņa neguļ dienu un nakti, neguļ dienu un nakti, aizmigdams priecājas golems. Universs arī ir hologramma, kura struktūra ir pats ziņojums - dinamiska hologramma, kura tiek radīta dienu un nakti. Bet laika plūsma ir cilvēku ilūzija, vienīgi cilvēku ilūzija, teic golems. Vīrusu DNS introns. Fotogrāfija ir kā zīdaiņa rāpošana - reģistrē vienīgi gaismas viļņu amplitūdu (melnbaltā fotogrāfija), un gaismas viļņu amplitūdu un frekvenci (krāsainā). Pilns pieraksts ir hologramma: amplitūda, frekvence, polarizācija un fāze. Holos - pilns. Grafo - rakstu. Pilns pieraksts. Bet polar- izāciju un fāzi cilvēka acs neuztver. Pie laba - ļauna Atziņas koka varēja
Load more

Recommended publications
  • Latinidaj Planlingvoj (AIS-Kurso, 1 Studunuo)
    Vĕra Barandovská-Frank: Latinidaj planlingvoj (AIS-kurso, 1 studunuo) La Latina apartenas al la italika grupo de la hindeŭropa lingvofamilio (tiu ĉi lingvofamilio ampleksas i.a. preskaŭ ĉiujn eŭropajn lingvojn, ekz. grupon ĝermanan kaj slavan), el la Latina evoluiĝis etnaj lingvoj nomataj Romanaj ( = latinidaj), precipe itala, romanĉa, sarda, franca, okcitana, hispana, kataluna, galega, portugala, gudezma, rumana, moldava. Latinidaj planlingvoj estas similaj al la Romanaj lingvoj kaj ofte imitas ilian evoluon. Latina skribo (el la greka kaj etruska alfabetoj): originale 20 majusklaj literoj (maiuscula): A B C D E F H I K L M N O P Q R S T V X . Literon I oni uzis ankaŭ por la sono [j], literon C ankaŭ por G, poste diferenciĝis [k] kaj [g]. U kaj V estis la sama litero: majuskle ekzistis nur V, poste minuskle (minuscula) u: VENIO – uenio (minuskloj evoluiĝis el la mezepoka karolinga alfabeto). En la klasika latina ne estis K, k, J j, U, u, v, W, w, Y, y, Z, z poste trans- prenitaj aŭ el la greka alfabeto (K, U, Y, Z ), aŭ faritaj el jam ekzistantaj literoj (J, W). Restaŭrita prononco: vokaloj longaj kaj mallongaj. La litero V/u estas aŭ konsonanta [ŭ] aŭ vokala [u]; i (j) aŭ konsonanta [j] aŭ vokala [i]. La litero c prononciĝis kiel [k]; qu kiel [kŭ]; au kiel [aŭ]; ae kiel [aj]; oe kiel [oj]. h estis antikve ĉiam prononcata, sed iom post iom malaperis. En helenaj pruntvortoj estis uzataj ch, ph, th [kh]/[ĥ], [ph], [th], poste [k], [p], [t]. La akcento ĝenerale troviĝis sur la antaŭlasta silabo, se ĝia vokalo estis longa, aŭ je la antaŭantaŭlasta, se mallonga, ekz.
    [Show full text]
  • UTOPIAN for BEGINNERS an Amateur Linguist Loses Control of the Language He Invented
    ANNALS OF LINGUISTICS DECEMBER 24 & 31, 2012 IUE UTOPIAN FOR BEGINNERS An amateur linguist loses control of the language he invented. By Joshua Foer Quijada’s invented language has two seemingly incompatible ambitions: to be maximally precise but also maximally concise. here are so many ways for speakers of English to see the world. We can T glimpse, glance, visualize, view, look, spy, or ogle. Stare, gawk, or gape. Peek, watch, or scrutinize. Each word suggests some subtly different quality: looking implies volition; spying suggests furtiveness; gawking carries an element of social judgment and a sense of surprise. When we try to describe an act of vision, we consider a constellation of available meanings. But if thoughts and words exist on different planes, then expression must always be an act of compromise. Languages are something of a mess. They evolve over centuries through an unplanned, democratic process that leaves them teeming with irregularities, quirks, and words like “knight.” No one who set out to design a form of communication would ever end up with anything like English, Mandarin, or any of the more than six thousand languages spoken today. “Natural languages are adequate, but that doesn’t mean they’re optimal,” John Quijada, a fty-three-year-old former employee of the California State Department of Motor Vehicles, told me. In 2004, he published a monograph on the Internet that was titled “Ithkuil: A Philosophical Design for a Hypothetical Language.” Written like a linguistics textbook, the fourteen-page Web site ran to almost a hundred and sixty thousand words. It documented the grammar, syntax, and lexicon of a language that Quijada had spent three decades inventing in his spare time.
    [Show full text]
  • Nos Presenta Interlingua
    Nos presenta Interlingua Ferenc Jeszensky Summario le imperio de Alexandro le Grande que comprehendeva ultra le territorios habitate ab longe per le grecos an- Iste articulo del prof. Ferenc Jeszensky presenta Inter- que Asia Minor e Egypto (pro un brevissime tempore lingua per le medio de un ample analyse del situation mesmo Persia e un parte de India). Ma post le morte de linguistic in le mundo occidental, como e proque le lin- su fundator (323 a.Chr.) illo se decomponeva in quattro guas plus influente del cultura international acquireva regnos independente. lor forma actual. Depost haber describite le solutiones Le interprisa de Alexandro totevia non dispareva sin inadequate del linguas construite, ille presenta le prin- lassar ulle tracia. In le territorio del statos successor de cipios de Interlingua. su imperio, in despecto del cessation del unitate politic, le unitate cultural non cessava. Al contrario, un stadio novelle del cultura grec se evolveva: le hellenistic, que 1 Le via del lingua Latin se inricchiva de elementos del culturas minorasiatic e egyptian. (Ab le latino classic usque al latino “implicite”) 1.0.3 Le lingua del grecos 1.0.1 Le linguas indoeuropee Le linguas del mundo pertine a varie familias. Illos que In le tempores le plus ancian super que nos ha ancora pertine al mesme familia ha un origine commun. cognoscentias le varie tribos grec parlava non un lin- Un del familias de linguas es le indoeuropee a cuje gua unitari ma varie dialectos de un lingua.De illos le brancas le plus importante pertine le linguas indoira- iono-attic perveniva al significantia le major proque illo nian, grec, italic, celtic, germanic, baltic e slave.
    [Show full text]
  • Interlingvistiko Kaj Esperantologio (Diversaj Planlingvaj Temoj)
    Parto 7: Interlingvistiko kaj esperantologio (diversaj planlingvaj temoj) 2 INTERLINGVISTIKO ABLEMONDE (lingvo, 1932) KAJ ESPERANTOLOGIO Efemera aposteriora planlingva projekto sur (diversaj planlingvaj temoj) romanid-ĝermana bazo, ellaborita de iu Gus- tav Schwarz kaj publikigita sub la titolo Klefo di Ablemonde en 1932 en la revuo Interlan- guages (n-roj 49 kaj 50, Paris 1932). Specimena teksto: Ablemonde vice able la lo Enkonduko: monde; boko di la mondo, mondoboko; arbe- En ĉi tiu parto de la enciklopedio, titolita pome vice pomale: pomiero; veneruje vice ‘Interlingvistiko kaj esperantologio’ (diversaj rujeste: redijar. Lo anje soy dije la lu: no tim planlingvaj temoj), oni trovas informojn kaj nokos! Mi nuntse vu une novam ko vay porte artikolojn pri interlingvistikaj kaj lingvistikaj la omne poblor un grande joyonte. Bibl.: G. Schwarz: Klefo di «Ablemonde». En: Inter- temoj, kiuj ne trovis lokon en la antaǔaj en- languages, 50/1932. ciklopediaj partoj. Ĉi tiu parto de la enciklo- pedio do unuflanke raportas, en alfabeta ordo, pri efemeraj planlingvaj projektoj kaj ANTIDO I (lingvo, 1907) donas sciigojn pri centraj interlingvistikaj Antido I: Temas pri la unua el multaj re- institucioj kaj organizaĵoj, aliflanke ĝi pre- formprojektoj sur la bazo de Eo, detale ella- zentas personecojn, t.e. ĉefe sciencistojn- borita en la tempo de la Ido-skismo far tRe- lingvistojn, kiuj ludis gravan rolon en la né de Saussure (1868-1943; kiu mem uzis la interlingvistika diskuto aǔ aplikadis plurajn pseŭdonimon Antido) kaj publikigita en Anti- planlingvojn samtempe. do I, Saussure, R. de, Grammaire élémentaire de la Langue Internationale avec recueil En la ĉefa svisa volapüklingva gazeto d’exercices / Elementala gramatiko de la Schweizerpost / Jveizapot (Zürich) aperis en Lingwo internaciona kun exercaro di Antido, majo 1890 interesa artikolo, verkita supo- Genève 1907 (2a kaj 3a eld.
    [Show full text]
  • Multilingual Facilitation
    Multilingual Facilitation Honoring the career of Jack Rueter Mika Hämäläinen, Niko Partanen and Khalid Alnajjar (eds.) Multilingual Facilitation This book has been authored for Jack Rueter in honor of his 60th birthday. Mika Hämäläinen, Niko Partanen and Khalid Alnajjar (eds.) All papers accepted to appear in this book have undergone a rigorous peer review to ensure high scientific quality. The call for papers has been open to anyone interested. We have accepted submissions in any language that Jack Rueter speaks. Hämäläinen, M., Partanen N., & Alnajjar K. (eds.) (2021) Multilingual Facilitation. University of Helsinki Library. ISBN (print) 979-871-33-6227-0 (Independently published) ISBN (electronic) 978-951-51-5025-7 (University of Helsinki Library) DOI: https://doi.org/10.31885/9789515150257 The contents of this book have been published under the CC BY 4.0 license1. 1 https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ Tabula Gratulatoria Jack Rueter has been in an important figure in our academic lives and we would like to congratulate him on his 60th birthday. Mika Hämäläinen, University of Helsinki Niko Partanen, University of Helsinki Khalid Alnajjar, University of Helsinki Alexandra Kellner, Valtioneuvoston kanslia Anssi Yli-Jyrä, University of Helsinki Cornelius Hasselblatt Elena Skribnik, LMU München Eric & Joel Rueter Heidi Jauhiainen, University of Helsinki Helene Sterr Henry Ivan Rueter Irma Reijonen, Kansalliskirjasto Janne Saarikivi, Helsingin yliopisto Jeremy Bradley, University of Vienna Jörg Tiedemann, University of Helsinki Joshua Wilbur, Tartu Ülikool Juha Kuokkala, Helsingin yliopisto Jukka Mettovaara, Oulun yliopisto Jussi-Pekka Hakkarainen, Kansalliskirjasto Jussi Ylikoski, University of Oulu Kaisla Kaheinen, Helsingin yliopisto Karina Lukin, University of Helsinki Larry Rueter LI Līvõd institūt Lotta Jalava, Kotimaisten kielten keskus Mans Hulden, University of Colorado Marcus & Jackie James Mari Siiroinen, Helsingin yliopisto Marja Lappalainen, M.
    [Show full text]
  • Universidade Federal De Juiz De Fora Programa De Pós-Graduação Em Letras – Estudos Literários
    UNIVERSIDADE FEDERAL DE JUIZ DE FORA PROGRAMA DE PÓS-GRADUAÇÃO EM LETRAS – ESTUDOS LITERÁRIOS Warleson Peres As tríades do Portunhol Selvagem de Douglas Diegues: entre textos e sujeitos, uma língua poeticamente calculada Juiz de Fora 2019 Warleson Peres As tríades do Portunhol Selvagem de Douglas Diegues: entre textos e sujeitos, uma língua poeticamente calculada Tese apresentada ao Programa de Pós- Graduação em Letras: Estudos Literários, área de concentração em Teorias da Literatura e Representações Culturais, da Faculdade de Letras da Universidade Federal de Juiz de Fora como requisito parcial para obtenção do título de Doutor em Letras. Orientadora: Prof.ª Dr.ª Silvina Liliana Carrizo. Juiz de Fora 2019 Dedico este trabalho à tríade que embasa minha vida: Deus, família e amigos. AGRADECIMENTOS A Deus e à Maria, em seus títulos de Nossa Senhora, que velam incessantemente por mim. Aos inúmeros Warleson’s que me habitam, que, por muito tempo, pensei que sufocavam o pesquisador, mas, na verdade, contribuíam para que ele amadurecesse. De modo especial, agradeço ao menino que um dia eu fui e, ao longo desses últimos quatro anos, pôde se reaproximar do homem. Este trabalho representa um aceno de paz. Aos meus pais, Rute e Antônio, pelos exemplos e valores ensinados. À minha esposa Ana Flávia e aos meus filhos, João Victor e Ana Luísa, pela compreensão e amor incondicionais. Obrigado por me amarem tanto assim! Aos meus irmãos, Wederli e Wesley, pelas oportunidades de me fazer crescer. Aos professores Ana Beatriz Gonçalves e Marcos Tanure, anjos amigos que Deus enviou para me incentivar a trilhar esse caminho do doutorado, quando nem eu mesmo acreditava nessa possibilidade.
    [Show full text]
  • Words Denoting Pea (Pisum Sativum) in Constructed Languages
    PISUM GENETICS 2010-VOLUME 42 BRIEF COMMUNICATION Words denoting pea (Pisum sativum) in constructed languages Mikic, A.1, institute of Field and Vegetable Crops, Novi Sad, Serbia Ignjatovic-Cupina, A.2 2University of Novi Sad, Faculty of Agriculture, Novi Sad, Serbia and Cupina, B.1 Introduction and Aim It is no wonder that the words denoting pea (Pisum sativum L.), one of the most ancient crops, are present in both extinct and living languages of the Old World, especially in Europe, Asia Minor, Near East and Central and northeast Asia. In many cases, the words denoting pea retained their original form and meaning, despite a millennia-long period between proto-languages and their modern descendants (1). The term constructed language refers to the one not evolving naturally but being consciously invented for a specific purpose. The most numerous among these are auxiliary languages, made with a primary goal of enhancing the communication between people not sharing a common native language. Their development reached its peak in the mid-20th century with Esperanto. in addition to auxiliary languages, there are other sorts of constructed languages. Among them are artistic and alternative languages. The former comprise fictional languages that are used in literature while the latter represent languages that could have existed if historical events had been different. This research was aimed at collecting the words denoting pea in major constructed languages. Materials and Methods The words denoting pea were collected from all available printed and electronic dictionaries of major constructed languages and other related relevant resources. The origin of these words was investigated and assessed after they were grouped.
    [Show full text]
  • In 2018 Linguapax Review
    linguapax review6 62018 Languages, Worlds and Action Llengües, mons i acció Linguapax Review 2018 Languages, Worlds and Actions Llengües, mons i acció Editat per: Amb el suport de: Generalitat de Catalunya Departament de Cultura Generalitat de Catalunya Departament d’Acció Exterior Relacions Institucionals i Transparència Secretaria d’Acció Exterior i de la Unió Europea Coordinació editorial: Alícia Fuentes Calle Disseny i maquetació: Maria Cabrera Callís Traduccions: Marc Alba / Violeta Roca Font Aquesta obra està subjecta a una llicència de Reconeixement-NoComercial-CompartirIgual 4.0 Internacional de Creative Commons CONTENTS - CONTINGUTS Introduction. Languages, Worlds and action. Alícia Fuentes-Calle 5 Introducció. Llengües, mons i acció. Alícia Fuentes-Calle Túumben Maaya K’aay: De-stigmatising Maya Language in the 14 Yucatan Region Genner Llanes-Ortiz Túumben Maaya K’aay: desestigmatitzant la llengua maia a la regió del Yucatán. Genner Llanes-Ortiz Into the Heimat. Transcultural theatre. Sonia Antinori 37 En el Heimat. Teatre transcultural. Sonia Antinori Sustaining multimodal diversity: Narrative practices from the 64 Central Australian deserts. Jennifer Green La preservació de la diversitat multimodal: els costums narratius dels deserts d’Austràlia central. Jennifer Green A new era in the history of language invention. Jan van Steenbergen 101 Una nova era en la història de la invenció de llengües. Jan van Steenbergen Tribalingual, a startup for endangered languages. Inky Gibbens 183 Tribalingual, una start-up per a llengües amenaçades. Inky Gibbens The Web Alternative, Dimensions of Literacy, and Newer Prospects 200 for African Languages in Today’s World. Kọ́lá Túbọ̀sún L’alternativa web, els aspectes de l’alfabetització i les perspectives més recents de les llengües africanes en el món actual.
    [Show full text]
  • Trabajo De Fin De Grado Tiene Como Principal Objetivo Establecer Un Estado De La Cuestión Del Fenómeno Tan Actual De La Creación De Lenguas
    Facultad Filosofía y Letras TRABAJO FIN DE GRADO Grado de Español: Lengua y Literatura Las técnicas del conlanging. Un capítulo sobre la lingüística aplicada a la creación de lenguas Presentado por D.ª Irene Mata Garrido Tutelado por Prof. Dr. D. José Manuel Fradejas Rueda Índice 1 Introducción .......................................................................................................... 2 2 Esbozo histórico del fenómeno de la invención de lenguas ............................... 4 3 Intento de clasificación de las lenguas artificiales ............................................. 10 4 ¿Cómo crear una lengua? .................................................................................... 13 5 El fenómeno de la invención de lenguas y su dimensión social y artística en la actualidad .......................................................................................................... 21 6 Conclusiones .......................................................................................................... 26 7 Bibliografía ............................................................................................................ 28 8 Apéndice I: recopilación de las lenguas artificiales ........................................... 30 9 Apéndice II: casos de cambios de acento de los actores .................................... 45 1 1 Introducción Los límites de mi lengua son los límites de mi mente. Ludwig Wittgenstein El presente Trabajo de Fin de Grado tiene como principal objetivo establecer un estado de la cuestión
    [Show full text]
  • Conlangs Translate-2
    Because, my presentation I wrote an essay translated it in "a universal language" Esperanto using translator Google and back in the English other translator online use. Unfortunately I don't know the immensely complicating grammar “an endless derivative suffixes" and of the fnnish one, with your vast modifcations to verbs, nouns, pronouns, adjectives and numerals, dependently of their parts in the sentence. Instead I am it sorry that that lecture has been displayed in the English one, keeping only not my own monolingual ones accomplished but also the conventions of the current global capital and the metonymic a sphere of art a discourse. of mine an interest on Esperanto, possibly the most successful constructed language hasn't only been derived with internationalist driving and a sympathy to a contingent still universal communication nor merely a joke about my own difficulties with a language a acquisition but also because the passed November I married to Polish artist *Izabela *Tarasewicz in its bialystok, the origin of *Esperanto. the, *home city Esperanto *Ludwik *Lazarus *Zamenhof's creator once wrote in a letter about that odd town in far !northeast poland: "the place where I borned and spent my childhood gave the direction to all my being meanings. In bialystok, the population consists from four various elements of those elements Russians, Poles, Germans and Jews; all speak a particular language and gazed on all the others as enemies. In such a town sensitive, a nature feels more sharply than elsewhere the misery incited by a language a division and convinced at each measure the diversity of languages is the frst or at least most affecting a basis for the rift the human family into groups enemies.
    [Show full text]
  • The Role of Languages in Intercultural Communication Rolo De Lingvoj En Interkultura Komunikado Rola Języków W Komunikacji Międzykulturowej
    Cross-linguistic and Cross-cultural Studies 1 The Role of Languages in Intercultural Communication Rolo de lingvoj en interkultura komunikado Rola języków w komunikacji międzykulturowej Editors – Redaktoroj – Redakcja Ilona Koutny & Ida Stria & Michael Farris Poznań 2020 The Role of Languages in Intercultural Communication Rolo de lingvoj en interkultura komunikado Rola języków w komunikacji międzykulturowej 1 2 Uniwersytet im. Adama Mickiewicza – Adam Mickiewicz University Instytut Etnolingwistyki – Institute of Ethnolinguistics The Role of Languages in Intercultural Communication Rolo de lingvoj en interkultura komunikado Rola języków w komunikacji międzykulturowej Editors – Redaktoroj – Redakcja Ilona Koutny & Ida Stria & Michael Farris Poznań 2020 3 Cross-linguistic and Cross-cultural Studies 1 Redaktor serii – Series editor: Ilona Koutny Recenzenci: Věra Barandovská-Frank Probal Dasgupta Nicolau Dols Salas Michael Farris Sabine Fiedler Federico Gobbo Wim Jansen Kimura Goro Ilona Koutny Timothy Reagan Ida Stria Bengt-Arne Wickström Projekt okładki: Ilona Koutny Copyright by: Aŭtoroj – Authors – Autorzy Copyright by: Wydawnictwo Rys Wydanie I, Poznań 2020 ISBN 978-83-66666-28-3 DOI 10.48226/978-83-66666-28-3 Wydanie: Wydawnictwo Rys ul. Kolejowa 41 62-070 Dąbrówka tel. 600 44 55 80 e-mail: [email protected] www.wydawnictworys.com 4 Contents – Enhavtabelo – Spis treści Foreword / Antaŭparolo / Przedmowa ................................................................................... 7 1. Intercultural communication:
    [Show full text]
  • A Concise Tabulation of the Cornovian Dialect
    A Concise Tabulation of the Cornovian Dialect AUC MMCCCCVI. a A Concise Tabulation of the Cornovian Grammar. Universitas Sancti Perranis, apud Truronem, Damnoniae. ano cccxliiii scolae. £ 1 /10/6 Cambriae. a Preface. This revised fourth edition of Prf. Livia Ferrars’s Concise Tabulation of the Cornovian Grammar marks a significant alteration in format and size. The popular first edition of 1890 was little more than an outline of the morphology, sparsely augmented with notes, and was intended as a supplement to Prf. A. G. Davidson’s copious An Historical and Comparative Grammar of the British Diallects, published at Oxford University, 1888. The second edition of 1948 and the enlarged third edition of 1952 were the first steps at creating an independant grammar book of any sort for any Dumnonian dialect since 1790, when William Pryce published his Archaeologia Cornu-Britannica. The second and third editions worked well as a small handbook, but yet was found wanting in many sections. Thus, in early 1997 (std.), the Fellows of the Classical Studies Division of the Royal College at Esca decided that a revised edition of the Concise Tabulation must be issued, and that it would actually border upon an entirely new work. Having made this decision, the Classics and Romance Languages Departments of St. Perran’s University at Trurow, under the guiding hands of Sarra la Cawurn (Classics and British Languages) and Gawens Quidgerei (Romance Languages) were chosen to complete the revision work, as several of the Province’s top scholars are in residence at the University. The format of this fourth edition of the book as a whole has been improved, following the divisions set forth in other standard reference grammars.
    [Show full text]