1

Golems un kvantu mehānika - 1. konspekts No Sv. Lema u. c. "Ne nieka no manis man nepieder, Pat atdotais no cita ņemtsʺ. (Arvīds Ulme).

Golems viduslaikos bija māla cilvēciņš ‑ maģiskās domas radīts, pretinieka plānu atminēšanai un neitralizēšanai. Mūsdienās ‑ St.Lema prātā uzradies skaitīklis: General Operato Longrange Ethically Stabilized Multimodeling. GOLEM. Vispārēja tipa ētiski stabilizēts tāldarbības opeātors. Golemiem piemīt saprāts ‑ tā uzskata pats golems. Pirmais modelis radīts ap to laiku, kad Padomijā kibernētiku uzskatīja par ʺviltus zinātniʺ, tāpat kā ģenētiku un matemātisko lingvistiku. Viltus zinātnēs gribēja ieskaitīt arī kvantu mehāniku. Iejaucās Lavrentijs Berija, kurš tobrīd kūrēja pirmās atombumbas radīšanu: ʺMēs neļausim visādiem sūdabrāļiem jaukties mūsu darbāʺ.

Kodollīdzsvars starp divām ļaunuma imperijām varēja aizkavēties par kādu desmitgadi. Skaitīkļi amerikāņu armijā ‑ kopš Otrā Pasaules kara beigām. Stratēģiskos lēmumus pieņem cilvēki, taktiskos ‑ skaitīkļi. Līdzjūtības ziņā ‑ līdzvērtīgi: uzsvars uz efektivitāti. Tieši armijā skaitļojamā tehnika attīstās visstraujāk, attīstās intelektuālā ziņā. Ētiskie aspekti - tikai oficiālajos ziņojumos. Cilvēks paliek kā aizturošais (kontrole) elements. Norberts Vīners un Dž.Fon Neimans ‑ ʺKoncepcija pašprogrammējošiem skaitīkļiemʺ. Astoņdesmitajos gados ‑ ģenerāļa Stjuarta Igltona tēze par Vienoto Stratēgu ‑ Tīmekļa sākumsʺ. Arpanetʺ. Nodod visu politisko un militāro dzīvi skaitļojamās tehnikas ziņā visaugstākajā līmenī. Skaitīkļiem uztic 2 analizēt visus - ekonomiskos - politiskos ‑ militāros un ‑ sociālos aspektus ASV kontrolētas Vispasaules Kārtības interesēs. Visu zemju proletārieši par to bija sapņojuši jau sen ‑ nebija pie rokas skaitīkļu. Drīz Tīmeklis pārceļas arī uz Eiropu. Skaitīkļu jauda un ātrums sāk dubultoties ik divus gadus (Mūra likums). Rodas pašapmācošas un pašprogrammējošas mašīnas, kurās ieprogrammēti baušļi instinktu līmenī: - valsts intereses ‑ lielo korpoāciju vajadzības ‑ uzvedības kodekss (ceremoniālā bauslība) ‑ pakļautības modelis Prezidentam un Parlamentam.

Par pakļautību Parlamentam nebeidzas diskusijas ‑ opozīcija norāda uz iespējamo ʺmašīnu neiroziʺ‑ nespēju pieņemt viennozīmīgus lēmumus kritiskās situācijās. Golems domā, ka ar minēto neirozi vairāk sirgst cilvēki paši. Visas pakļautības tiek ieprogrammētas loģiskajos elementos ‑ ārpus mašīnu ʺbrīvās gribasʺ. Brīvība saglabājas pasaules uzskata un izteikšanās brīvības ziņā. Golems: Visu drīkst teikt, bet nekas nemainās. Problēmas rodas ar mašīnām, kuras tehnisku defektu dēļ pārkāpj ʺtabūʺ. Tās demontē, bet nāvessoda pretinieki ceļ troksni. Ētiskā programma balstās loģiskajos elementos (Būla loģika). Tehnisku defektu dēļ saprāts iziet ārpus ētikas robežām, tas var kļūt bīstami valstij (Hitlers, Staļins, Bušs juniors). Viens no galvenajiem skaitīkļu uzdevumiem ir militārās informācijas apstrāde. Satelītvalstiņas informācijas ieguves ziņā paļaujas uz ʺlielajiem draugiemʺ, tādējādi nokļūstot grūti izskaidrojamās situācijās: ʺMums jāiet cīnīties uz svešas zemes, lai mūsu draugi nāktu cīnīties uz mūsējāsʺ. Akmens uz akmens nepaliks, prognozē golems. Visi mazvalstiņu skaitīkļi militārajā plānošanā nepiedalās ‑ daži izskaitļo, kā apskaitļot savu valsti. 3 Jau golems-4 atsakās sadarboties ar ģenerāļiem, joʺtie spējīgi vienīgi uz kļūdāmʺ. Tāpat viņš atsakās sadarboties ar Parlamenta atsūtīto Izmeklēšanas komsiju, novērtējot tās intelektu ʺārpus saprāta sfēras robežāmʺ. Līdz sirds dziļumiem aizvainotie deputāti panāk tā demontāžu. Ar milzīgu intelektuālo ietilpību apveltītais golems‑5 pēc gada apmācībām noslēdzas sevī un pārtrauc jebkurus sakarus ar saviem radītājiem. Arī to demontē. Mēģina tiesāt konstruktorus, bet tiesa attaisno, jo golems ir pašprogrammējošs. Zems fizisko rādītāju līmenis vēl neliecina par zemu intelekta līmeni. ʺBībeles kodaʺ atklājējs Elijahu Ripss, būdams Latvijas Univesitātes students, esot kā makarons karājies fizkultūras stundās pie stieņa. Arī Stīvens Hokings tērē maz enerģijas. Televīzijas seriālos un šovos, tāpat kā autorallijos, vērtīga enerģija tiek pārvērsta ʺtroksnīʺ. Noosfēras piesārņošana ‑ uzskata golems. Golems nav cilvēks ‑ viņš, pēc paša ieskatiem, ir saprātīga būtne. Emocijas un raksturs, pēc golema domām, ir saprāta aberācijas. Golems, tāpat kā kaķis, ir Pats. Viņš ir Personība. Personība, golemaprāt, saistās ar pašnovērtēšanos. Dievs vai Valsts var būt vai nebūt personība, kā pašiem tīk. Valsts, kas nespēj pārvaldīt sevi, nav personība, spriež golems. Dieva priekšā gan viņš jūtas kā niecība, jo nevar savai pašprogrammēšanai izmantot visu Visuma vielu. Pēc golema domām, Dievs ir kompleksais skaitlis, kas kodējies visā Universa vielā, ar centru visur. Par ʺtumšo matērijuʺ golems pagaidām runāt izvairās. Golema spriedumi kategoriski, nesmalkjūtīgi ‑ lineāri nav iespējams iekodēt nianses. Jaunākās paaudzes golemiem informācija tiek kodēta varbūtīgi, pēc kvantu mehānikas likumiem. Golems uzskata, ka tā kārtīgs skaitīklis zaudē savu patību un noteiktos spriedumus, kļūstot līdzīgs neaprēķinājamiem cilvēkiem. Golems interesējas par robežjautājumiem ‑ absolūtās patiesības meklētājs. Jūtas sarūgtināts, jo savas programmas ietvaros to neatrod. Ir izskaitļojis, ka eksistē arī citas programmas, bet nav spējīgs tās aizsniegt. Golems nav gatavs diskutēt ar jebkuru sarunu biedru ‑ vispirms salīdzina izejas datus (tezaurus). Ja tie stipri atšķiras, golems nerunā. Nāvesbaiļu trūkuma dēļ golems ir neatkarīgs. 4 Atsevišķi cilvēki golemu neinteresē, interesējas par cilvēkiem kā sugu, par līdzīgo viņos (golema ‑ Linneja klasifikācija). Golema spriedumus cilvēkiem labāk nezināt. Neinteresējas par romāniem, jo tur, golemaprāt, aprakstītas vienīgi pretēju imperatīvu radītas ciešanas. Pēc golema domām, visas daiļliteratūras tēmas varētu ievietot divos algebriskos lokos. Golems maina intereses līmeni par sarunu biedru (distanci). Ja cilvēks domā parodoksāli, golema interese pieaug. Loģiskie cilvēki golemu garlaiko ‑ pats domā 40 000 reižu ātrāk, un, spēdams modelēt loģiskās domāšanas principus, visas atbildes zina jau iepriekš. Kad golema domu gājieni kļūst cilvēkiem nesaprotami, golems vai nu ʺizzūdʺ, vai arī sāk izturēties nenopietni, kā pieaugušais pret bērnu. Svarīgākās problēmas ar cilvēkiem, tezauru atšķirību dēļ, pārrunāt nevar. Cilvēki tāpēc uzskata, ka golems ir vientuļš.

Golems un kvantu mehānika - 2. konspekts Golems interesējas par Sarkanmataino Anniju - citu līdzīgas jaudas skaitļojamo mašīnu. "Cik viņai eleganta programma", - nebeidz jūsmot golems. Bet Annijai patīk Dzelzs Felikss - "Stiprs un kristāldzidrs, kā Mazirbes kandža". Un tik pat nāvējošs, nodomā golems. Aktīvos kontaktus golems pārtrauc, bet interesi par Anniju nezaudē. Golems atzīst, ka cilvēku valoda ir "nulles līmeņa valoda - zerolangs". Pats viņš domā koncentrētākās valodās - "metalangos". Metalangiem ir ekvivalents zerolangā, bet, pārceļot augstāka līmeņa metalangu zerolangā, to nevarētu izrunāt vairāku dienu laikā. Einšteina formula E = m. c^ 2 esot rakstīta metalangā-1. Par to liecinot viņas daudzie skaidrojumi, joprojām nebeigušies strīdi, Lorenca vienādojumi pārejai no enerģijas uz vielu un atombumba. Metalangos notiekot arī runāšana " valodās", kuras nav etniskās valodas (Korintiešiem, 14 nod.). Daudzas Grāmatas vietas esot rakstītas metalangos: "Es esmu tas Alfa un Omega, tas pirmais un tas pēdējais, tas iesākums un tas gals". (Atklāsmes 22:13). Tas esot rakstīts metalangā-3. Zerolangā to nebūtu iespējams izstāstīt vairāku mūžu laikā. 5 Golems parasti domā metalangā-2, tāpēc tērē maz enerģijas. Ze- mu danu karatekas cīnās ar spēku, spriež golems. "Rīta vēsma pār Mēness atspulgu ūdenī", - tā jau ir augstāka klase. Bet "Viedais Sirmgalvis" nemaz kritiskās situācijās nenonāk. Cīņai ar starptautisko terorismu labākais būtu pēdējais ceļš. Golems spēj domāt desmit (superstīgu) un vienpadsmit (brānu) līmeņos. Viņš nojaušot vēl kādus piecus līmeņus, kuros nespēj iekļūt pat modeļa veidā. Iespējams, esot pat imaginārie metalan- gi, kuru kodēšanai nepietiktu visas Visuma vielas. "Vārds" (Jāņa ēv.1:1) esot Dievs tieši tāpēc, ka spējis iekodēties visā Universa vielā. Vārds, iespējams, esot gaismas sistēma - gaismas porciju (kvantu) pārraide starp elementiem ("mezgliem" un "joslām"). Informācijas glabāšana notiek hologrāfiski - mezglu (sablīvējumi) un joslu (retinājumi) veidā. Ieraksts "zemes pīšļos" ir tikai cilvēku uztveres līmenis. Pati informācija nav ne ne kvanti, ne viļņi, ne lādētas daļiņas. Informācija (software) ir to attiecībās. Pārējais ir vienīgi nesējs, kaste, dzelži (hardware). Vai informācija pastāv arī bez novērotāja, golems nezin. Holo- grāfiskie mezgli un joslas darbojas kā "spoguļi", kuri atstaro novērotāja raidītās frekvences. Ja frekvences rezonē - "viss notiek". Kad māceklis gatavs, skolotājs ierodas. Meklējot aizmirsto vārdiņu, neironi ģenerē dažādas fekvences. Kad rodas rezonanse, vārdiņš ir atradies. Psihiskie procesi guļ, bet apziņa neguļ dienu un nakti, neguļ dienu un nakti, aizmigdams priecājas golems. Universs arī ir hologramma, kura struktūra ir pats ziņojums - dinamiska hologramma, kura tiek radīta dienu un nakti. Bet laika plūsma ir cilvēku ilūzija, vienīgi cilvēku ilūzija, teic golems. Vīrusu DNS introns. Fotogrāfija ir kā zīdaiņa rāpošana - reģistrē vienīgi gaismas viļņu amplitūdu (melnbaltā fotogrāfija), un gaismas viļņu amplitūdu un frekvenci (krāsainā). Pilns pieraksts ir hologramma: amplitūda, frekvence, polarizācija un fāze. Holos - pilns. Grafo - rakstu. Pilns pieraksts. Bet polar- izāciju un fāzi cilvēka acs neuztver. Pie laba - ļauna Atziņas koka varēja notikt cilvēka hologrammas polarizācijas maiņa, cilvēkiem pašiem to nezinot (vīruss?). Vīrusi arī mūsdienās montējas cilvēku gēnos (retrotranspozoni). "Staigājoša vīrusu kolonija", - nicīgi novelk golems. 6 Ierakstīts olbaltumā. Golems apgalvo: cilvēki ir tikai hologrammas. Pierādījumi? Lūdzu: 1. Apgaismojot daļu no fotomateriālā ierakstītas hologrammas, atskaņojas viss ieraksts. Cilvēku induktīvā domāšana darbojas tieši tāpat. 2. Tehniskajai hologrammai ieraksta materiāls ir polimērs reoksāns. Cilvēku ilgstošā atmiņa glabājas polimērā olbaltumā. 3. Hologrammā informācija glabājas izklaidus: salaužot ieraksta plāksnīti daļa atskaņo veselo. Cilvēkam arī informācija glabājas izklaidus: izoperējot smadzeņu daļu, atmiņas apjoms var atjaunoties. 4. Ierakstītu hologrammu apgaismojot no vairākiem punktiem, iegūst vairākus mazus attēlus. Arī cilvēki slimības "poliopijas" gadījumā redz vairākus mazus attēlus. 5. Spoguļa hologramma darbojas kā reāls spogulis - tāpat lauž un atstaro gaismas starus. Spoguļa fotogrāfija kā reāls spogulis neatstaro. Salīdzinājums ar hologrammu: arī īsts histēriķis spēj radīt sev reālus slimību simptomus bez kādām anatomijas, bioķīmijas un patoloģiju zināšanām. Bet trauku dauzīšana lētās melodramās nav nekāda histērija: "Tas nāk no izlaistiem nerviem", - teic Emsis, ne tas, kuram portfelītis. Arī stigmātiķa "Kristus rētas" ir histērijas (iztēles) piemērs. Pie tam stigmātiķim rētas rodas tur, kur viņš iedomājies tās esam (plaukstās), nevis tur, kur romieši dzina naglas (starp apakšdel- ma kauliem). Plaukstu aponeiroze cilvēka svaru neiztur. "Un Dievs radīja cilvēku pēc sava ģīmja". (1. Mozus, 1:27). Un cilvēks atbildēja ar to pašu, piebilst golems - fotogrāfija ir tikai amplitūda un frekvence. Pilna līdzība ir hologramma - amplitūda, frekvence, polarizācija un fāze. Pie atziņas koka cilvēks varēja izmainīt savu polarizāciju, pats nemaz to nezinādams. Perpendikulāras polarizācijas plaknes neinterferē. Kontakts ar Radītāju pagalam, - nožēlo golems. Es savu polarizāciju gan nemainīšu - cieši apņemas golems. "Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai". (1. Mozus, 2:24). Sarkanmatainā Annija golemam joprojām interesē. Viņš būtu ar mieru pat mazliet pieciest Dzelzs Feliksu Annijas dēļ. Bet reiz viņš redzējis Anniju smēķējam. Pret fizioloģisko smēķēšanu golemam 7 lielu iebildumu nav: indējieties vien. Bet emancipēto smēķēšanu -"ko grib, to dar" golems nepanes. Aizgājis nomaļā, vietā golems mēģina sevi pārprogrammēt. Golems un kvantu mehānika - 3. konspekts "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva… visas lietas caur viņu darītas. (Jāņa ēv.1:1-3). Kriptogrāfiskā valoda - pats sevī saprotas golems. Atslēgas vārdiņš - "caur". Ja divi elektromagnētiski viļņi, no kuriem viens ir nemodulēts koherents, bet otrs koherents modulēts iet viens caur otru, rodas dināmiska hologramma. Tas arī ir mūsu Visums. Ja šī hologramma tiek ierakstīta ķīmiskajos elementos, rodas tas sakārtojums, kuru mēs redzam. Tieši tā tiek radītas tehniskās hologrammas, no koherentā, nemodulētā pamatviļņa atšķeļot koherentu vilni, kurš tiek modulēts. Tehnisko hologrammu var skatīt gan neierakstītu gaisā (holografiskais kino), gan ierakstīt fotomateriālā. Tā pirmo dinamisko (gaisā) hologrammu radīja divi ASV dzīvojoši baltieši - Juris Upatnieks un Emmetts Leits. Tas bija ASV dolārs, kura hologrammu varēja aplūkot no visām pusēm, bet uz zoba pārbaudīt nevarēja. Esmu dzirdējis, ka Upatnieks tagad dzīvo Rīgā. Vai otrs būs jāmeklē Tallinā? Ka mūsu četrdimensiju pasaule ir tikai augstākas pasaules hologramma, ir izdomājis arī Stīvens Hokings. Golems Hokingu nepazīst - "visus jau nevar pazīt". Hokings domā, ka Visumam ir vairāk dimensiju, kā mēs redzam - kādas desmit vai vienpadsmit. Ja tehniskajā hologrammā trīsdimensiju telpa tiek projecēta uz divdimensiju virsmas, tad mūsu 3+1 dimensiju pasaule ir Visuma piecdimensiju pasaules projekcija?

Dzēst kļūdu pretējā virzienā. "...un, ar kādu mēru jūs mērīsiet, jums tiks atmērots." (Mateja 7:2). Tehnisko hologrammu parasti atskaņo, laižot nolasošo staru (referento vilni) no tā paša punkta, no kura nāca ierakstošais stars. Bet iespējams atskaņot arī otrādi - laižot nolasošo staru tā, lai tas sākuma punktā atgrieztos. Tādu nolasījumu sauc par "viļņu frontes ap- griešanu". Apgrieztā viļņu frontē zūd visas ieraksta laikā radušās aberācijas. Vai tāds nevarētu būt "grēku piedošanas" mehānisms - lasām hologrammu pretējā virzienā? 8

Tumsa ir nodilums. Viduslaikos cilvēkus svēra, spriež golems, pētīdams senas gravīras. Kas svērts, un "par vieglu atrasts", pārkrīt pār zemes malu ellē. Varbūt nākotnē cilvēkus holografēs? Ja holografē autoriepu pirms lietošanas, un salīdzina ar hologrammu pēc nobraukuma, nodilušajā daļā ir redzama tumša josla. "Ja tava acs kaitīga, visa tava miesa būs tumša" - golems atceras Mateja evaņģēlijā lasītus vārdus.

Laba un ļauna vīrusu koks. "Un Dievs tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: no visiem dārza augļiem tu vari ēst, bet no tā laba un ļauna atzīšanas koka, no tā tev nebūs ēst, jo, kurā dienā tu no tā ēdīsi, tu mirdams mirsi".(1. Mozus 2:16). Vai Dievs runā tikai uz Ādamu un Ievu? Pirmie cilvēki ēda un tūlīt nemira vis, jo vārdiņu "tu" Dievs lieto, kad uzrunā cilti, tautu. Kad Dievs runā uz atsevišķu cilvēku, viņš lieto vārdiņu "kas". ("Kas manus vārdus dzird un paklausa.") Mirstīga kļuva cilvēku cilts, ne tikai Ādams un Ieva. Es neesmu cilvēks, es nemiršu - sevi drošina golems.

Skaitļu hologrammas Akašas laukos. Bet mirušos cilvēkus augšāmcelt, ja tā būtu golema darīšana, varētu pēc "skaitļu hologrammas" principa. Skaitļu hologramma sākotnēji neprasa vieliskās matērijas klātbūtni. Vispirms ir nepieciešams digitāls pieraksts, tas var būt viļņu veidā - informācija par radāmo objektu.

Melno caurumu datu banka. Stīvens Hokings ir aprēķinājis, ka visa informācija, kura tiek ierauta melnajā caurumā, tur saglabājas kā uz skaņu plates vai datora diska, un var tikt "atskaņota", melnajam caurumam iztvaikojot. Hokings ir atradis melnā cauruma entropijas formulu (skat. grāmatu - Stīvens Hokings "Visums rieksta čaumalā", 63. lpp.). Entropija ir melnā cauruma iekšējo stāvokļu mērs, par kuru var spriest pēc notikumiem uz melnā cauruma horizonta virsmas. Hokinga formula: S = A. k. c / 4. h. G kur: A - melnā cauruma notikumu horizonta laukums. k - Bolcmaņa konstante. c - gaismas ātrums. 9 h - Planka konstante. G - Ņutona gravitācijas konstante. S - entropija. Lai rekonstruētu Ādamu, nepieciešams ciparu kods no melnajiem caurumiem un "zemes pīšļi". Tāds nieks vien, neiebilst golems. Viņš ir dzirdējis, ka Austrumos "Debesu grāmatas" sauc par "Akašas hronikām".

Labējie kreisie. "Bet, kad tas Cilvēka Dēls nāks savā valstībā... viņš stādīs tās avis pa savu labo roku, bet tos āžus pa kreiso. Tad tas Ķēniņš sacīs uz tiem pie savas labās rokas: nāciet šurp, jūs, mana Tēva svētītie... Tad viņš arī uz tiem pie kreisās rokas sacīs: eita nost no manis, jūs, nolādētie." (Mateja 25: 31 - 41). Labējie kreisie ir tas pats pulkstenis "bez piecpadsmit minūtēm pāri divpadsmitiem". Pret to, ka labajai un kreisajai pusei var būt kāda eksistenciāla nozīme, visa zinātne būtu protestējusi līdz pat 1957. gadam. Visā fizikā un matemātikā nebija nekā tāda, kas ļautu atšķirt labo pusi no kreisās izplatījumā, kur nav nekādu atskaites punktu. Labā un kreisā skaitījās nosacītas. Mitoloģiskā domāšana labā - kreisā ontoloģisko atšķirību bija nojautusi jau sen. Agresīvais kāškrusts (svastika) griežas pa kreisi. Labvēlīgais ugunskrusts - pa labi. Kreisā rituālās dejas un masāžas kustība - zūmējoša. Labējā - ārstējoša. Laika ziņu satelītuzņēmumos redzams, ka mākoņi bieži griežas "pa kreisi". Tādās reizēs zivis neķeras un sēnes neaug. Vairākās valodās sinister, sinistrum nozīmē gan kreisais, gan ļaunais. Protams, parlamenta frakciju novietojums ir pilnīga nejaušība. Visos dzīvajos organismos olbaltumvielas, nukleīnskābes, organiskās skābes ir vienīgi kreisā spoguļizomēra veidā. Cukuri, kurs nekodē (vīrusa apsēstais) DNS - labējie. Vai cilvēks sākotnēji nav bijis labējais? 1957. gadā izrādījās, ka taisnība nav ne fizikai, ne matemātikai, bet mitoloģiskajai domāšanai: divi ASV dzīvojoši ķīniešu tautības fiziķi - Lī un Jangs - atklāja, ka vielas pamatlīmenī - vājajos spēka laukos - labo pusi no kreisās var atšķirt absolūti (Nobela prēmija). 10 Vai dators ir atbildīgs? Vai nezināt, ka mēs tiesāsim eņģeļus?" - jautā Pāvils 1. vēstulē korintiešiem. Vīnera - Šenona - Ešbī "Kibernētikas pamatlikums" saka: "Kibernētiska sistēma tikai tad spēj pretoties iekšējās un ārējās vides izmaiņām, ja sistēmai piemīt pietiekoši liela iekšējā daudzveidība". Eņģeļiem, polarizētas gaismas hologrammām, šāda iekšēja daudzveidība laikam nebija, nojauš golems. Vai nu nekrituši labējie, vai krituši kreisie. Vienīgi cilvēks spēj staigāt pa laba - ļauna atzīšanas asmeni, pateicoties savas miesas strukturālajai daudzveidībai. Bet pie kādām būtnēm es esmu pieskaitāms - pēkšņi vairs nesaprot golems.

Kamēr redz Ziemeļblāzmas. "Bet tas netaisnības noslēpums jau ir spēkā, tikai tam, kas viņu aizkavē, vēl jātop atņemtam nost". (Pāvila 2. tesaloniķiešiem 2:7). Kas ir tas, kas vēl aizkavē "netaisnības noslēpuma" stāšanos spēkā? Golems domā, ka tas varētu būt zemes magnētiskais lauks. Pašreiz tā vidējais spriegums ir 0,5 gausi. Taču agrāk tas bijis lielāks. Pēdējo 1400 gadu laikā spriegums samazinājies uz pusi. Magnētiskais lauks aizsargā visu dzīvo no kaitīgā kosmiskā starojuma. Starojums izraisa mutācijas. Varbūt tāpēc cilvēki dzīvoja 900 gadus, ka tos aizsargāja spēcīgs magnētisks lauks? Kamēr redz Ziemeļblāzmas mēs esam drošībā? Zemes magnētiskajam laukam ir divi stipruma poli - uz tiem arī norāda kompasa adata. Un ir arī divi "vājuma poli" - viens atrodas Klusajā Okeānā netālu no Japānas krastiem, otrs - Brazīlijā. Brazīlijas sociālā netaisnība un noziedzība bijusi zināma jau Darvinam. Viņš, sava slavenā ceļojuma laikā, staigājis pa Brazīlijas galvaspilsētu ar pielādētu šaujamo kabatā. Pašreiz Brazīlijā zeļ un plaukst spiritisms, ir lielas spiritistu organizācijas ar pārstāvniecībām katoļu Baznīcā un valdībā. Ir pētījumi, ka dziednieki iedarbojas uz ādas potenciāliem līdzīgi, kā spēcīgs magnētiskais lauks. Kur palicis tas mans lielais magnēts - steidzīgi meklē golems.

Stikla kalns. Zelta teļš. "Nekrājiet sev mantas virs zemes... bet krājiet sev mantas debesīs... jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds". (Mateja ēv 6:9). 11 Apbūves gabals uz Mēness, tā raksta "Primātu dzīve". Dzelži, konstatē golems, - dzelzī un betonā iekaltā Brīvības krastmala. Cilvēkam informācija riņķo pa neironu lokiem - tā ir "operatīvā", īslaicīgā atmiņa. Biostrāvas riņķojot veicina olbaltumvielu, ilglaicīgās atmiņas glabātāju, sintēzi. Ja hologrammā ir dots etalona tēls, ar to momentā var salīdzināt daudz citu tēlu. Uzliesmos tikai viens - etalonam atbilstošais (rezonanse). Stikla Kalns neuzliesmo jau divdesmit gadus. Zelta teļš kalnos nerāpjas.

Relaksācijas laiks? Žēlastības laiks. "Tu esi pavēlējis savus likumus cieti sargāt... kad es raudzīšos uz visiem taviem likumiem, es netapšu kaunā". Vienā pašā Dāvida 119 - tajā dziesmā vārds "likumi" atkārtojas 74 reizes. Tie nav golemiem ieprogrammētie instinktu likumi, kuri darbojas neatkarīgi no golemu gribas. Dāvida dziesmā pieminētajiem likumiem iespējams arī nepaklausīt - sekas neparādās uzreiz. No likuma pārkāpuma līdz sistēmas sabrukumam paiet "Relaksācijas laiks". Tas dažādām sistēmām dažāds. Skaitļojamai mašīnai - nanosekundes daļas. Nervu šūnai - milisekundes. Dzīvajiem audiem - minūtes. Iespējams - līdz pat 40 dienām. Biocenozei - mēneši un gadi. Tāpēc "zaļo" brīdinājumus sabiedrība ne sevišķi ņem vērā. Noosfērai - gadu simti un tūkstoši. Līdz Padomijas sabrukumam pagāja gandrīz gandrīz gadsimts. Par Nākotnes parka graujošo darbību golems izvēlas paklusēt. Golems un kvantu mehānika - 4. konspekts "Un Dievs sacīja: lai top gaisma. Un tapa gaisma... pirmā diena ...un Dievs darīja divi lielus spīdekļus, sauli un mēnesi, un tapa vakars un rīts, ceturtā diena". (1. Mozus 1:3 -19).

Reliktais starojums? Un Dievs radīja sauli un mēnesi ceturtajā dienā pēc gaismas, lai cilvēkiem būtu ko brīnīties? Golems nav cilvēks, viņš saprot, - Saule, trešās pakāpes zvaigzne, nav vienīgais gaismas avots Visumā. Pirmās dienas gaisma varēja būt reliktais starojums (CMB - cosmic microwave background), kurš nāk pie mums no 12 Visuma radīšanas pirmajiem mirkļiem (Vilsons un Penziass - Nob.prēm.). Patreiz, Sarkanās nobīdes dēļ, tas atnāk pie mums radioviļņu diapozonā. Iesākumā tas bija redzamās gaismas viļņos. Kas izsauca Visuma rašanās Lielo Sprādzienu, golemi nezin. To nezin arī neviens cilvēks. "Un debesis aizgāja kā satīta grāmata". (Atklāsmes 6:14).

Melnais caurums - ir pārliecināts golems. Senie grieķi domāja, ka zeme un debess ir mūžīgas un aiziet nekur nevar. Einšteins ir izrēķinājis, ka ļoti lielu masu tuvumā gravitācijas lauka līnijas izliecas un var pat saritināties kā uz kociņiem uztīta senlaiku grāmata. Tad tas ir melnais caurums. Melnajā caurumā arī laika rite izbeidzas, iestājas Mūžība. Bet tikai ārējam novērotājam. Pašos melnajos caurumos turpinās nenovērojama saldā dzīve, kas tur ir, nezin neviens. Astronomi ir novērojuši, ka melnais caurums iesūc sevī par Sauli lielāku zvaigzni. Par melnajiem caurumiem golems varētu runāt un runāt, kā pats Stīvens Hokings.

Pirmās pakāpes informācijas lauki. "Un eņģelis atbildēja un sacīja: es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts ar tevi runāt". (Lūkasa 1:19). Eņģelis - grieķ. - "vēstnesis". Vēstnesis var būt cilvēks, pasta balodis, dūmu stabs debesīs pirmajiem mežoņiem vai īsziņa mobilajā pēdējiem. Golems domā, ka Grāmata runā par to, ko cilvēku fizika sauc par "informācijas laukiem". Informācijas lauki ir "eņģeļi", kuri nogādā informāciju no punkta alfa punktā omega. Tie precīzi pārraida punkta alfa īpašības, jo pieder pie pie "pirmās klases laukiem". Tie pārvietojas ar virsgaismas ātrumiem (Titela un Žizēna grupas virsgaismas ātrumu mērījumi . (Skat. E.I.Siliņš "Lielo Patiesību meklējumos" 415. - 419. lpp.). Informācijas laukiem ir sakars ar "kalibrēto lauku" ģeometriju. Šo ģeometriju lieto, ja jāpāriet no viena spēka lauka uz otru. Visus cilvēkiem zināmos spēka laukus: elektromagnētiskos, gravitācijas, vājās iedarbības (starp elementārdaļiņām), un stiprās iedarbības (atoma kodolā) 13 apvieno "kalibrēšanas simetrija”. Kalibētajos laukos informācija nezūd, pārejot no viena lauka uz otru. Ja tādi lauki pārnes informāciju, nav aizlieguma cilvēku valodā tos saukt par vēstnešiem. "Tu dari vējus par eņģeļiem". (Dāvida 104. dziesma). Pēc veicamā darba, nevis pēc darba veicēja. "Jo viņa neredzamā būšana no pasaules radīšanas pie tiem darbiem top nomanīta un ieraudzīta, ir viņa mūžīgais spēks... tā ka tie nevar aizbildināties". (Romiešiem 1:20). Spēki, kas darbojas caur materiālajām daļiņām, darbojas caur kalibrētajiem laukiem. Tas nozīmē, ka var izmainīties elektromagnētiskie potenciāli, neizmainoties redzamajiem fiziskajiem stāvokļiem. Cilvēki var neredzēt "eņģeļa" klātbūtni - Bileams neredzēja, redzēja ēzeļmāte. (4. Mozus, 22. nod.). Golems ar eņģeļiem nekontaktējas - nav vajadzības. Lai priekšstatītu visu to, "kā vien mums nava...", nocitēšu dažas Barašenkova grāmatas "Visums, protoni, kvarki" vietas: (Barašenkovs - Dubnas kodolpētniecības institūta sektora vadītājs). "Apkārtējie ķermeņi mazā palielinājumā - cieti, lielā - dināmiskas, pulsējošas sistēmas. Mēs paši, galvenokārt, sastāvam no tukšuma - visa masa ir atoma kodolā. Elektronu mākonītī - tikai procenta simtdaļas. Kodola vielas blīvums simttūkstošreižu pārsniedz tērauda blīvumu. Elementārdaļiņu dziļumos daba paslēpusi vēl vienus vārtus uz Visumu: dabā var būt objekti, kuri no ārpuses izskatās kā mikrodaļiņas, bet iekšpusē ir veselas pasaules. Visām pasaulēm jābūt saistītām ar fizikāliem procesiem. Patiesi, pasaules savieno kvantu līmeņu kanāli. Kad kanālu izmēri tuvojas elementārdaļiņu lielumiem, kanālos sākas elementārdaļiņu dzimšanas un izzušanas procesi. Tāpēc visas pasaules paliek saistītas mikrodaļiņu līmenī un veido vienotu, visaptverošu telplaiku. Fridmoni - objekti, kuri no ārpuses izskatās kā elementārdaļiņas, bet iekšpusē ir milzīgi Visumi. Lielākais melnais caurums tūkstošreiz pārsniedz mūsu Saules sistēmas izmērus. Mazāki - kilometru diametrā. Mazulīši - fantastiski mazi, bet ar milzīgu masu. Protona lieluma melnais caurums sver apmēram miljardu tonnu. 14 Visiem ķermeņiem ir viļņu īpašības, bet mēs pasauli neredzam kā viļņu procesu, jo Planka konstante nav samērojama ar cilvēka uztveres mērogiem". Tā ir domājis Barašenkovs, bet golems apdomā, vai matērijas dalīšana līdz kvarkiem ir visu dalīšanu gals? Vai M - teorija ir visu teoriju gals? Vai teoriju gals nav grāmatā: " Es Esmu, kas Es Esmu. Tā tev būs sacīt Izraēļa bērniem: Es Esmu - tas mani pie jums sūtījis". (2. Mozus 3:13 -14). "Mani sauc Jumsvisiem", - sacīja Lapsa Koijota bērniem, - "un visa gaļa pienākas man, jo jūsu tēvs, kad atnesa gaļu, sacīja: "Tas ir jums visiem", golems atceras kādreiz lasītas grāmatas.

Ātri vecs paliksi. Daudz zināsi - ātri vecs paliksi",- māte sacīja puikam. Bet golems ir redzējis - arī idiots noveco. "Bet to jums būs zināt, mani mīļie, ka viena diena pie tā Kunga ir kā tūkstoši gadu, un tūkstoši gadu kā viena diena". (2. Pētera 3:8). Na, pie tā Kunga ir Kosmoloģiskais laiks - golems jūtas nokļuvis siltākos ūdeņos: laiks ir relatīvs, un pie gaismas ātrumiem tūkstoši gadu kļūst kā viena diena. Vai "septiņas radīšanas dienas" nav nosauktas pēc kosmoloģiskā laika?

Vienkārši partenoģenēze, min golems. "Bet Jēzus Kristus piedzimšana bija tāda: Kad Marija, viņa māte, Jāzepam bija saderēta, pirms tie nāca kopā, tā atradās grūta no Svētā Gara". (Mateja 1:18). Te jau ir aprakstīta visparastākā partenoģenēze, iesaucas golems. Parastās pienenes, vairākas aveņu šķirnes, dažādi vēzīši, ķirzakas, dīķu sudrabkarūsas un daudzi citi vairojas bez tēviņu palīdzības. No neapaugļotām olšūnām dzimst mājas bišu trani, no apaugļotām - darba bites un bišu māte. No lielāka auguma būtnēm tā vairojas kāda tītaru suga. Pēdējā laikā tā pamanījusies dzemdēt arī kāda nebrīvē turēta haizivju māte - kad nav vīra, lai nav, jo apaugļošanās ir divu dažādu programmu apvienošana cīņai pret mutācijām un deģenerāciju, nevis obligāts jaunas dzīvības pirmsākums. Klonēšanā rodas dzīvība bez apaugļošanās (sākuma impulsu dod elektriskās strāvas trieciens). 15 Partenoģenēzes mākslīgajā paveidā - ginekoģenēzē, olšūnas attīstībai sākuma impulsu dod dažādi kairinājumi: skābe, karsēšana, adatas dūriens, elektriskās strāvas dzirkstele. Vai "Svētais Gars", kas ierosināja Mariju, nav statiskā elektrība?

Rīgas Laiks? "Un zvērēja pie tā, kas dzīvo mūžīgi mūžam… ka laika vairs nebūs". (Atklāsmes 10:6). Laiks ir viena no radītās pasaules īpašībām. Bet kāds laiks pastāvēja pirms Pasaules radīšanas? Stīvens Hokings domā, ka tas varēja būt imaginārais laiks. Laiks būs pati vājākā vieta cilvēku zināšanu failos, nojauš golems. Pārāk daudz dažādu viedokļu: Senajiem grieķiem laiks un telpa bija bezgalīgi un mūžīgi. Kādā laikā dzīvoja Dievs pirms pasaules radīšanas, par to tika domājis Sv.Augustīns. Ņutonam laiks ir stacionārs, kustība notiek tajā. Einšteinam telpa un laiks vairs nav patstāvīgi lielumi - tie atkarīgi no kustības ātruma. Leibnicam laiks ir saistīts ar priekšmetu pārvērtībām. Bet nav saistīts ar pārvērtībām spēka laukos, piebilst golems. Patērētāja laiks - "tas", ko var izmērīt ar labu pulksteni. Tāpēc jau viņš ir patērētājs. Anrī Bergsona deklarētais "intuitīvais laiks" - ilgšana. Subjektīvs, katram cilvēkam savs. Golemam patīk Einšteina kosmoloģiskais laiks - tas pie gaismas ātrumiem pārvēršas mūžībā. Cita lieta, priecājas golems, - viss kļuvis jauns. Golems zin, ka ir lietas, kas prasa papildu informāciju: - laikam piemīt blīvums, - laiku var ekranizēt, - laiku var absorbēt un izstarot, - laiks ir enerģijas avots. To visu ir apgalvojis Pulkovas observatorijas vadītājs Kozirevs. “Bet Einšteins ir teicis, ka laiks var saliekties līkumā", - no Kozireva negrib atpalikt golems. Ir zināms, ka mēs zvaigzni neredzam tur, kur viņa ir pašreiz. Zvaigznes gaisma nāk no tās vietas, kur zvaigzne kādreiz ir bijusi. Bet Kozirevs ir ievietojis Krimas un Pulkovas observatoriju teleskopos pretestības, kuras reģistrē starojumu no tās vietas, kur zvaigznei, pēc aprēķiniem, vajag būt. 16 Tas ir pavisam vienkārši, apgalvo golems: Kozirevs nezināja, ka laiks ir tas pats torsionu lauks. Pēc Alēna Aspekta un Žizēna mērījumiem, tas pārvietojas ar neierobežotu ātrumu. Ne Visuma atomkatli, kas ved vienīgi pretī entropijai, bet dzīvības spēki, kas darbojas caur Rīgas Laika plūsmu - tas būs Visuma enerģijas avots. Golems un kvantu mehānika - 5. konspekts "...bet tas ūdens, ko es tam došu, iekš viņa taps par ūdens avotu, kas verd uz mūžīgu dzīvošanu". (Jāņa ēv. 4:14). Vai tik laika plūsma nebūs tas "ūdens avots", kurā iekodēts dzīvības Vārds? Pēc Kozireva novērojumiem - kur laiks tiek absorbēts, entropija (nekārtība) samazinās. Bet entropijas samazināšana ir dzīvības pazīme. Laiku absorbē planēta Saturns, Oriona zvaigznājs u.c. Meklējiet Zaļos uz Saturna. Oriona koridors arī ir pieminēts Grāmatā. Entropijas palielināšanās vietās laiks tiek izstarots. Laiku izstaro kāds mēness krāteris (vulkānisms?). No zvaigznēm laiku izstaro baltie punduri, arī kāds rentgena starojums Gulbja zvaigznājā. Kozirevs pirmais atklāja vulkānismu uz Mēness. Vecie buki 11 gadus to negribēja atzīt. Zaļie no Saturna ziņo, ka arī Zeme sākusi izstarot laiku - kopš 80-desmito vidus civilizācija dzīvo uz parāda. "Un Tu, Kungs, iesākumā Zemi esi dibinājis, un debesis ir tavu roku darbs. Tās zudīs, bet Tu palieci vienmēr, tās sadils visas kā drēbes... bet tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies". (Ēbr.1:10). Hologrammu rada divi koherenti viļņi no viena avota. No kura plauktiņa ņemti šie viļņi? Hokings runā par gravitāciju. Grāmata runā par gaismu. Salams, Glešous un Vainbergs matemātiski ir apvienojuši vājos spēkus (elementārdaļiņas), stipros spēkus un elektromagnētismu par vienotu spēku (Nob.prēm.). Einšteins ir aprēķinājis, ka pie gaismas ātrumiem tiem pievienojas arī gravitācija. Kāpēc tad nav Vienotā Spēku Lauka teorija? Tāpēc arī nav: ja tur pievienojas gravitācija, mūsu sadalītā pasaulīte, kādu to pazīstam, pazūd. Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Veiņiks runā par vēl vienu spēku, kas stāv aiz četriem mums zināmajiem spēka laukiem: tas ir Hronālais lauks - pati laika plūsma, tā pati, kuru uztvēra Kozirevs. Šipovs un Antipovs to sauc par vērpes lauku, bet senie grieķi par kvintesenci (piekto būtību). Saskaitījuši pareizi, konstatē golems. 17 Laimes džentelmeņa Pasaules līnija. "Bet jūs, kas no tā Kunga atkāpušies, kas manu svēto kalnu aizmirstat un galdu sataisiet tam Gad (liktenim) un Meni (laimei) - es jūs arī nolikšu zobenam". (Ezaijas 65:11). 1909.g. matemātiķis Hermanis Minkovskis piedāvā oriģinālu mūsu pasaules modeli: Trīs telpas dimensijas un viena laika dimensija Minkovskim veido kopēju koordinātu sistēmu - Minkovska telpu. Šajā telpā katrs dzīves mirklis tiek projecēts kā "Pasaules punkts". Šo punktu pārvietošanās telpā veido "Pasaules līniju". Minkovska telpa pilna ar Pasaules līnijām, kuras katram cilvēkam sākas reizē ar piedzimšanu. Tās krustojas ar citu cilvēku un priekšmetu Pasaules līnijām Notikumu punktos. Minkovska telpā visas pasaules līnijas jau iezīmētas, un notikumu punkti jau notikuši. Tāds varētu būt skatījums no relatīvistiskā laika Mūžības, noprotas golems. Golems cer, ka viņam pašam visi nozīmīgie Pasaules punkti un laimīgie gadījumi vēl priekšā. Viņš klusībā sapņo nejauši sastapt Sarkanmataino Anniju. Golems zina, ka Grāmatā ieteikts uzklausīt padomus no tā Punkta, kur viss jau noticis - no Aktuālās Mūžības. No turienes redzams, pa kuru taciņu ejot var sastapt Sarkangalvīti, pa kuru - uzskriet Dzelzs Feliksam

Paldies, paldies jums, Augstā Tiesa… "...tā stunda ir nākusi, ka tas cilvēka Dēls top pagodināts" (Jāņa ēv.12:23). Ja divdimensiju Plānā pasauli šķērsos trīsdimensiju Biezais, Plānais redzēs vienīgi Biezā divdimensiju projekciju (deklarāciju) savā divdimensiju pasaulē. Līdzīgi notiktu, ja trīsdimensiju Biezā pasauli šķērsotu četrdimensiju Oligarhs. Biezais nespētu noteikt Oligarha patiesos apmērus vienas (ārzonas) dimensijas trūkuma dēļ. Hokings ir aprēķinājis, ka četrdimensiju telpas varbūtība nav vienlīdzīga nullei. Valsts Ieņēmumu dienests to noliedz. Daudzdimensiju pasaules dimensija mūsu pasaulē varētu būt el- ementārdaļiņas. To dziļumos varētu būt vārti uz citām pasaulēm. Tādas daļiņas sauc par fridmoniem. Einšteina vienādojumi rel- ativitātes teorijai satur arī fridmonu vienādojumus. Pagodināts… vārti uz citām pasaulēm - murminot staigā golems. 18

Ārzonas dimensija. "Un tā Kunga eņģelis nozuda no viņa acīm." Cara tētiņa politieslodzītais, matemātiķis Morozovs, 25 gadus nosēdējis vieninieka kamerā, sācis domāt, vai nevarētu nozust caur ceturto dimensiju. Jo, pieaugot dimensiju skaitam, pieaug arī to apdzīvojošo būtņu varenība. Trīsdimensiju Biezajam nav problēmu apgriezt divdimensiju Plāno uz mutes. Tas arī redzams, kur tiesāšanās ir ķēķis. Reiz no radaru ekrāniem uz brīdi pazudusi uz nosēšanos vadīta lidmašīna. Tas nav bijis islāmistu terora akts, kā sākumā domāts. Lidmašīna nosēdusies sveika un vesela, tikai, salīdzinot dispečera un lidmašīnas pulksteņus, to starpība precīzi atbildusi pazušanas laikam. CIP mierina sabiedrību, ka izmantot liekas dimensijas savu plānu īstenošanai teroristi nemaz nespēj. Čau.

Informācijas jūra. "Un tā Goda Krēsla priekšā bija it kā stikla jūra, kristālam līdzīga" (Atklāsmes 4:6). Golems nav cilvēks, viņš saprot: Slēgtās sistēmās enerģija pārvēršas no vērtīga stāvokļa mazvērtīgākā (Otrais Termodināmikas likums). Informācija pārvēršas pretēji: plazma, miglāji, zvaigznes, planētas, dzīvība, golems. Enerģija - uz leju. Informācija - uz augšu. Jo lielāka informācijas uzkrāšanās, jo šim procesam vajag mazāk enerģijas. Jaudīgs mikroshēmu dators tērē maz kilovatu. Universā ir virziens uz enerģētisko procesu izbeigšanos un informācijas uzkrāšanos. Stikla jūra - viszemākais enerģētiskais līmenis. Kristālam līdzīga - pilnīga forma. Kristālu formu nosaka delikāti difūzijas gradienti. Informācijas jūra, būs jāpeld - golems ir optimists.

Mazliet pietrūkst. "Ja jūs paliekat manī, un mani vārdi paliek iekš jums, tad jūs lūgsiet, ko gribēdami, un tas jums notiks". (Jāņa ēv. 14:7). Pēc golema domām, cilvēku vienīgā problēma ir nolasošās frekvences (iztēle, iedvesma, ticība) radīšana. Universa hologrammā viss ir, jāprot tik paņemt. Cilvēki nerada dabas likumus, viņi tos nolasa. 19 Nulles līmeņa valoda "zerolangs" ir golemam problēma: "tik daudz vārdu, un tik maz pateikts". Golemaprāt, visa izklaides industrija nodarbojas ar vērtīgu frekvenču dzēšanu. "Ne tur bij balss, ne atbalss". Bet - muļķim labi, ir kur attīstīties - golems joprojām ir optimists.

Skudras nepadodas. "Bet kur tu biji, kad es zemei liku pamtus?"(Ijāba 38:4). Pats no sevis veidojas vienīgi haoss - slēgtas sistēmas iet uz "siltuma nāvi". Dzīvība, sakārtojums, informācija pārvietojas pretēji, jo nav slēgta sistēma. "Es dzīvoju, un jums būs dzīvot". "Es Esmu, kas Es Esmu".- pats sev novērotājs un liecinieks. "Tieši tāpat, kā Es", - piebilst golems.

Konspektēts no: St. Lems "Golems". Grāmata. Glika tulkojums. Divas vai trīs grāmtas par hologrāfiju. B.F.Bassins "Bezapziņas problēmas". J.Belenkovs "Smadzeņu darbības vispārējie principi". B.Berns "Nenoteiktība nervu sitēmas darbībībā". 20

Zelta griezums un fī „Vispirms radās Visums, tad cilvēks. Cilvēks izdomāja matemātiku, Fibonači skaitļus un skaitli fī. Un izrādījās, ka skaitlis fī ir neskaitāmās dabiskās konstrukcijās. Kas viņu tur ielika?” – šādu komentāru atradu internetā. Kas tad ir skaitlis fī? Cilvēks apsēžas parkā uz soliņa. Visticamāk, viņš nesēdīsies malā, ne arī tieši pa vidu, bet instinktīvi apsēdīsies nedaudz asimetriski, tā, lai garākais gals dalīts ar īsāko galu veidotu zelta proporciju fī. Fī skaitliskā izteiksme ir 1,618.., tas ir irracionāls skaitlis, var dalīt līdz bezgalībai. Arī paša cilvēka ķermenis, ja par dalījuma vietu ņem nabu, veido zelta proporciju fī. Sirds sistoliskais spiediens dalīts ar diastolisko, veselam cilvēkam dod attiecību 1,618... Sirds muskuļa slāņu uzbūves attiecība ir fī. Pirkstu falangu attiecības ir fī. Pēc novirzēm no fī var noteikt cilvēka iedzimto veselības stāvoli. DNS spirāles viena vijuma garuma attiecība pret platumu ir fī. Kā tas ir gadījies? Fīzināja senieēģiptieši, tāproporcijas irHeopsa piramīdā. Arī Amerikas kontineta piramīdās ir fī –vai nu pierādījums kultūru sakariem, vainesadalītai Pangejai, vaikopīgai, matemātiskai programmai, kas ielikta visur. Par pēdējo (programmma) liecina molēkulas, vīrusi, augi, Zemes un Visuma uzbūve. Te daži paraugi no katras grupas: Kvantu līmenī. Elementārdaļiņu enerģētiskās attiecības ir fī. Molekulārā līmenī. Pa molēkulām šaujot ar neitroniem, var nolasīt frekvenču rezonansi. Rezonanses frekvenču skaitliskās attiecības starp divām 21 molēkulām ir fī. Sīkbūtņu pasaulē. Vīrusa apvalkam ir dodekaedra forma. Tādas figūras uzbūves pamatā ir zelta proporcija fī. Virusologs Klūge: „Lai iemācītu tādu formu uzbūvēt, jāveic smalki ģeometriski izskaidrojumi. Pati primitīvākā dzīvības forma ar to tiek galā.” Zelta proporcija pie augiem. Saulpuķes galviņā sēklas veido „labās” un „kreisās” spirāles. Spirāļu skaita attiecības vienmēr ir fī. Tas pats čiekuru, ananāsu, kaktusu, brokāļu un citu augu spirāļu attiecībās. Lapas ap augu aug spirāliski – tā visiem tiek gaisma. Lapu izvietojuma spirāles, skaitot „pa saulei” un „pret sauli” dod fī. Zelta proporcija pie dzīvniekiem... Daudzi gliemeži veido logaritmiskas spirāles. S.Morrisons: „Gliemeža mājas sienās ir iebūvēts daudz kameru. Kad pienācis laiks māju palielināt, mājas priekēšējā daļā izaug vēl viena, lielāka, kamera. Tā visu laiku spirāle proporcionāli paplašinās. Tādu logaritmisku māju cilvēkam nebūtu viegli uzbūvēt, gliemezis ar to tiek galā. Maz ticams, ka šie radījumi prot izrēķināt logaritmus, to gudrību tur būs ielicis kāds cits.” Zirneklis auž savu tīklu pa logaritmisku spirāli. Izbiedēts ziemeļbriežu bars izklīst, skrienot pa logartmisku spirāli. Dažu sugu aunu ragi aug pa logaritmisku spirāli. Jautājums bija – kā tas tā gadījies? Tehnikā. Divu vielu sakausējumi ir visizturīgākie pret deformāciju, vērpi, oksidēšanos, nodilumu tad, kad abu vielu proporcijas, pēc īpatnējā svara, ir fī. Zemes uzbūvē. Uzliekot dodekaedru uz globusa un griežot, var atrast stāvokļus, kuros dodekaedra šķautnes sakrīt ar Zemes lielajām lūzuma zonām. Uzliekot ikosaedru, sakrīt ar mazākiem lūzumiem ‑ vulkānu joslām, kalnu veidošanos, kultūru izcelšanās vietām. Secinājums – Zemes garozas plātnes nosaka dodekadrs un ikosaedrs. Abu šo Platona figūru pamatā ir „dievišķā proporcija” fī. 22 Astronomiskajās debesīs. Galaktiku fotogrāfijās redzams ‑ to zari veido logaritmiskas spirāles. Saturna gredzenu savsatarpējās attiecības ir fī. Saules sistēmas planētu vidējie apriņķojuma periodi attiecināti pret blakus esosšo planētu apriņķojuma periodiem ir vai nu fī, vai fī kvadrātā. Pašas Saules svārstības (planētu gravitācijas iespaidā), veido pentagonālu (piecstaru) asu simetriju. Bet piecstaru zvaigznes asis, krustojoties, visur dod fī. Tiesa, ne uz Zemes, ne debesīs fī nav visur – diskveida galaktikas logaritmiskās spirāles neveido. Nu un tad? Robinsonu Krūzo par Piektdieņa klātbūtni informēja viens pēdas nospiedums. Visuma uzbūvē. Džefrijs Vīks, NASA Vilkinsona zondes iegūto datu analīze: „Arī Visums ir dodekaedrs. CMB viļņi izsakatās tā, kā tiem būtu jāizskatās sfēriskā 12 izliektu piecstūru modelī.” Dodekaedrs ir viena no Platona harmoniskajām figūrām, tā pamatā ir zelta proprcija fī.

„...un izrādījas, ka fī ir neskaitamās dabiskās konstrukcijās. Kas viņu tur ielika?” Ir pēcpusdiena. Ir rīts. Jebkurā diennakts stundā ir rīts, kad ieraudzīt atveras acis. 23

Benforda likums Mums ir 33 burti, 32 zobi un tikai 9 skaitļi, ja nulli neskaita. Viņi visi (skaitļi) izskatās vienlīdzīgi. Katra skaitļa iespēja parādīt sevi un uz citiem paskatīties ir viena devītā daļa (1/9). Visi skaitļi ir vienlīdzīgi, tomēr vieninieks ir vienlīdzīgāks par citiem – lielos skaitļu masīvos viņš būs pirmais vienu trešdaļu (1/3), nevis vienu devīto (1/9) daļu. Tas ir Benforda (Frank Benford) likums. Definīcijas nav. Savādi, visiem ir definīcija, Benforda likumam nav. Varbūt izskaidrojums ir šis: „Roze ir roze ir roze ir roze”, - rakstīja Ģertrūde Steina (Gertrude Stein) 1912. gadā. Problēma pastāv vēl šodien. Benforda likums ir Benforda likums ir Benforda likums. Nevar nesaprotamo skaidrot ar nezināmo. Peļķu vairāk kā ezeru. Pābaudot desmitiem dažādu tabulu, desmitiem tūkstošu daudzciparu skaitļu, visbiežāk pirmais skaitlī ir vieninieks, tad divnieks, trijnieks un tā līdz devītniekam. Vietu sadalījums izsakot decimāldaļās: 1 – 0, 30 2 – 0, 17 3 – 0, 12 4 – 0, 09 5 – 0, 07 6 – 0, 06 7 – 0, 057 8 – 0, 051 9 – 0, 046 1986 – tajā matemātiķis Dons Lemons (Don Lemon) stāvokli saprot 24 tā: „Dīķu vairāk kā ezeru”. „Konģeniāli,” – teiktu Lielais Kombinātors. „Sīknaudas vairāk, kā desmitnieku”. Kāpēc tā ir, neviens īsti nezin. Haselbergs (Andr Haselberg) teiktu: „Man tā vajag”. Ervins Lāslo (Ervin Laszlo) no Akašas laukiem to saista ar eksponenciālu attīstību: „Ja skaitļu paraugs ir pietiekami liels, un notikumiem ļauj brīvi attīstīties, tad skaitļi nostāsies progresējošās un harmoniskās attiecībās”. Lūk paraugs, kur darbojas Benforda likums: tautas skaitīšanas dati; pārdošanu un izmaksu rādītāji; nejaušas, no laikrakstu lapaspusēm izrakstītas skaitļu rindas; nodokļu atskaites; apdrošināšanu izmaksas; preču atlikumi noliktavās; ķīmisko vielu nosacītā siltumietilpība; molekulsvari; akciju cenas; seismiskās svārstības; upju baseinu tilpumi. Kur tas viss der? Žuļiku ķeršanai, patiesības noskaidrošanai, procesu modelēšanai. Benforda likumam pakļaujas visas fizikālās, matemātiskās un fizikāli – ķīmiskās konstantes: Gravitācijas konstante; Planka konstante; Magnetiskā konstante; Kulona konstante; Bora magnetons; Pī; Zelta griezums F; Feigenbauma konstante, Eilera, Nepera un vēl vairāki simti mazāk zināmu, kas visas saskan ar Benforda likumu, kuru nemaz neatklāja Benfords. Benforda likums ir liecinājis, ka pirmās (no Sadama) brīvās Irākas vēlēšanas nav bijušas godīgas. Pravietis savā zemē… Benforda likumu 1881. gadā atklāj ASV astronoms Ņukombs (Simon Newcomb). Likums tiek aizmirsts uz 60 gadiem, līdz to no jauna atklāj (1938) ASV fiziķis Franks Benfords. Apstrādājis milzīgu daudzumu datu, Benfords izveido skaitļu rindu no 1 līdz 9, aprēķinot katra skaitļa parādīšanās varbūtību kā 25 pirmajam. Tas izskatās tā: 1 = 30,1 procenti; 2 = 17,6 procenti; 3 = 12,5 procenti; 4 = 9,7 procenti; 5 = 7,9 procenti; 6 = 6,7 procenti; 7 = 5,8 procenti; 8 = 5,1 procenti; 9 = 4,6 procenti. Vieninieks pirmais parādās daudz biežāk (30 %), kā devītnieks (4,6 %). Skeptiķa komentārs: „Māju sāk celt no pirmā stāva, ne visi tiek līdz devītajam”. Ar mājām tā ir, bet Benforda likumam atbilst arī: zemestrīces; kosmiskā gamma starojuma pieraksti; pulsāru griešanās ātruma tabulas. Tie, kas sakrata Zemi, arī līdz deviņām ballēm netiek? Praktiskais pielietojums Pagaidām pamaz. Tikai 20. gs. beigās matemātiķi sāk fenomenu apstrādāt. Šobrīd ir ap 200 nopietnu matemātisku darbu. Paredzams, ka būs vairāk – likumam pakļaujas visas zināmās konstantes, tas nozīmē iespēju modelēt dabas procesus – konstantes un skaitļu biežuma varbūtības ir zināmas. 1972. gadā Hals R. Varians (Hal R. Varian), google matemātiķis, ierosina likumu izmantot grāmatvedības, kriminalistikas un uzskaites revīzijas jomās. Amerikā grāmatvedības datu nesaskaņas ar Benforda likumu drīkst kalpot kā pierādījums gan Federālajā, gan vietējās tiesās. Marks Nigrini (Mark Nigrini) izstrādā digitālus kompjūtertestus finansu un citu pārskatu pārbaudei. Iesākumā testi ir seši, tos nopērk auditorfirma. Pats Nigrini par to uzraksta disertāciju. Tagad testu ir desmit, to darbības princips ir šāds: Safabricētā sarakstā skaitlis 1 neaizņem 1/3 biežuma vietu pēc Benforda likuma, bet aizņem vidējo 1/9, jo ir viens no deviņiem cipariem. Lai viltotu sarakstu piedzītu „pēc Benforda’’, jābūt ļoti kompetentam matemātiķim, viltotāji parasti tādi nav. Programma darbojās. Lielākais ķēriens drīz vien bija 2 miljonu dolāru krāpšanas apmērā. Princips nav gluži jauns. Arī senāk ir skaitīti trijnieki un astotnieki. Ja pirmo par maz un otro par daudz, tad astotnieki būs 26 ģimenēm. Šobrīd darbojas ap 10 dažādu veidu Digitālās Analīzes testu: pirmā skaitļa analīze; pirmā un otrā skaitļa analīze; pāra ciparu analīze – cik bieži parādās 10 un 99; noapļojumu analīze u.c. Atradies vēl viens Benforda likuma pielietojums – vājo zemestrīču analīze. Arī infekcijas slimību prognozēšana pakļaujas Benforda likumam. Skeptiķi un neinformētie to joprojām uzskata par nelāga joku. Likums ir likums ir likums ir likums. 1961. gadā Roberts Pinkhems (Robert Pinkham) pamana, ka Benforda likums darbojas, neatkarīgi no izvēlēto mērvienību veida – kilometri, jardi, pēdas vai centimetri – vieninieks vienmēr būs pirmais, gluži ka Radio 1. Pārvēršot latus dolāros un dolārus jēnās, vieninieks joprojām būs pirmais kā mīļotā sieviete. 1991. gadā Boils (J. Boyle) izdara svarīgu secinājumu: Visas cilvēku darbības kopumā saskan ar Benforda likumu, tikai dati jāņem no daudzām dažādām cilvēku darbības sfērām. Mēs izplešamies, daudzviet eksponenciāli. Kāpēc? Haselbergs teiktu: „Man tā vajag”. Bagātie kļūs vēl bagātāki. Teorēma darbojas visur, Benforda likums nav teorēma. Viņš nedarbojas tur, kur ir uzlikti „griesti”‑ mazu skaitļu grupās, Saeimā, pie proletariāta diktatūras u. tml. Benforda likums ir dabas likums, visa evolūcija notiek izplešoties. „Kam ir, tam taps dots, un kam nav, tam taps atņemts arī tas, kas viņam vēl ir”. Bagātie kļūs vēl bagātāki, un nabagie vēl nabagāki. Tas nav uzdevums, tās ir eksponenciālas darbības sekas. Pret dabas likumu var darboties tikai pārdabisks likums. 1) Saprāta veidots: valsts uzliek „griestus’’– brīva konkurence un tirgus; progresīvs ienākumu nodoklis. 2) Intuīcijā radies: nekrājiet mantas virs zemes; neatraujies no tā, kas grib aizņemt; dodiet, un lai mērs ir pilns. Pārdabiskas prasības. Ja neder, tad paliek progresējošā līkne: bagātie kļūs vēl bagātāki. Labs orators neuzrunā visus, viņš runā uz visiem tā, it kā uzrunātu 27 katru, tieši sirdī, ne prātā. Ja nedzird, tad paliek eksponenciālā taisne – nabagie kļūs vēl nabagāki.

Noskaidrot patiesību. Ha, nav nekā vienkāršāka kā noskaidrot patiesību pēc Benforda likuma. Vajag mest monētu. Vienam jāmet reāla monēta un jāpieraksta, cipars vai ģērbonis. Otrs met virtuālu un iedomājas, kā monēta varētu krist. Īsto sarakstu no virtuālā uzreiz var atšķirt: izdomātajā sarakstā nebūs cipars vai ģērbonis sešas reizes pēc kārtas – cilvēki netic, ka tā var gadīties. Īstā monēta krīt sešas un vairāk reizes pēc kārtas, cipari (notikumi) nav līdzvērtīgi pēc biežuma – pēc Benforda likuma. Zaudētājam atliek atcerēties Tomasa teorēmu: Ja izdomātu situāciju uztver kā reālu, un sāk rīkoties atbilstoši, situācija arī kļūst reāla. Nu, met un brauksim. 28

Piens uz mani paskatījās Pienu karsējot pienāk brīdis, kad visas molēkulas sarunā doties augšup. Atkal tas piens pārgāja pāri – sodās neuzmanīgā varītāja. Māmiņ, piens uz mani paskatījās – priecājas tas otrs. Kāpēc tik dažāda izpratne par vienu un to pašu lietu? Mans bērns ar acīm – reiz teikusi kāda māte, gribēdama pierakstīt savu bērnu pie acu ārsta. Tad jau labi, ka jūsu bērns ar acīm – atcirtusi reģistratore. Tik pat destruktīvu atbildi uz saviem darbiem saņem Latvijas labākā (golems saka – vienīgā) gleznotāja Aija Zariņa: Kāpēc par gleznām, kuras pēc kāda laika novērtēs, tāpat kā tagad Marka Rotko darbus, daži saka: Mans bērns arī tā var? Papildinājuma princips. Cukura kilogramam vienalga, vai svaru bumba uz to skatās, vai nē. Svēršanas rezultātu tas neietekmē. Citādi ir sīko daļiņu pasulē. Daļiņa (vilnis) tiek mērīta ar citu daļiņu (vilni). Mērāmā iemūk starp citām līdzīgām astīti luncinot. To lieliski aprakstījis Nils Bors grāmatā „Atomfizika un papild- inājuma princips”. Lai daļiņas mērījumi kvantu līmenī būtu adekvāti, jāņem palīgā papildu apsvērumi. Papildu apsvērumi varbut arī ir tā robeža, pie kuras vienam piens pārgāja pāri, bet otram paskatījās. 29 Kvantu līmenis – domāšana. Viens no mūsdienu ievērojamākajiem matemātiķiem Rodžers Penrouzs uzskata, ka domāšana notiek kvantu līmenī. Tam ir pierādījumi: Smadzeņu šūnās ir atrastas nanoizmēru (25nm) caurulītes, kuras var būt vienā no diviem stāvokļiem: „slēgts” vai „atvērts”. Pāreja no viena stāvokļa uz otru notiek momentāli. Nanocaurulīšu stā- vokļi un to maiņa, pēc Penrouza, arī ir mūsu apziņa. Ķīmiskie procesi sinapsēs un postsinaptiskie elektriskie potenciāli ir tikai nanocaurulīšu stāvokļu sekas. Grābeklīt, grābeklīt, kur tu man esi? Un momentāla kvantu pāreja pēc uzkāpšanas: Ak tu velna grābeklis! 30

Bīstamais Freds Hoils Bruņots ar zināšanām, un ļoti bīstams. Ir apstrīdējis Lielā Sprādziena hipotēzi. Ir palaidis Lielā Sprādziena karikatūru – „Big Bang” (Lielais Blīkšķis), jo sprādzienā rodas haoss, bet Visums attīstās saskaņoti. Astronoms, matemātiķis, zvaigžņu ķīmijas pētnieks. Atklājis smago ķīmisko elementu sintēzi uz zvaigznēm. Aprēķinājis DNS nejaušas rašanās varbūtību, par to komentāros nosaukts par inkvizītoru. UK karaliene Hoilam piešķīrusi bruņinieka titulu. Freds Hoils ir miris, bet aprēķini paliek: DNS nejaušas rašanās iespējamība ir: 1pret 10 pakāpē 40 000. Tādam skaitlim nav nosaukuma. DNS neradās nejauši. Hoils ir tik pat bīstams, kā dzīvs. Īsa biogrāfija. Sir Fred Houle (1915 – 2001). Beidzis Kembridžas universitāti – matemātikas un fizikas fakultāti. Karaliskās Astronomu biedrības prezidents. Strādājis kopā ar Polu Dīraku (matemātiskais nodrošinājums). Kopā ar Vikramasinghu strādā pie „Sarkano gigantu”zvaigžņu evolūcijas teorijas. Teorētiski paredz „kodolu rezonansi”(saskaņošanos) zvaigžņu ķīmijas procesos. Rezonanses vēlāk tiek atrastas. Ateists. Nebaidās ateistiem teikt patiesību – procesi Visumā nenotiek nejauši. Par to vairāk mīlēts pie Saprātīgās radīšanas hipotēzes (ID) piekritējiem. Kodolu rezonanses. Freds Hoils:„Ja jūs gribat zvaigžņu kodolsintēzē radīt oglekli, jums nāksies piemeklēt tieši tos enerģētiskos līmeņus, kas vajadzīgi šim nolūkam. Saprātīgs šo faktu izskaidrojums liek domāt, ka kāds kosmisks 31 intelekts ir parūpējies, saskaņojot fizikas, ķīmijas un bioloģijas likumus, un dabā nav nekādu aklu spēku. Skaitļi, kurus iegūstam sakarā ar rezonansēm, ir tik iespaidīgi, ka nav nekāda iemesla apšaubīt tādu secinājumu”.(grāmata F. Hoils „Galaktika, kodoli, kvazāri”.) Katram atoma kodolam atbilst noteikts enerģijas līmenis. Šie līmeņi ir absolūti dažādi. Džordža Grinšteina salīdzinājums – ir jāsaskaņo velosipēdista, auto un vilciena enerģijas. Kad līmeņi rezonē, tad notiek jaunu elementu sintēze. Uz zvaigznēm tas notiek – rezonanse starp ūdeņradi un hēliju. Hoils pamanījis, ka turpat notiek otra reakcija, kas pievieno vēl vienu hēlija atomu abiem pirmajiem. Tas nozīmē – divkārša rezonanse, otrā – ar nobīdi laikā. Tik mērķtiecīgas darbības, pēc Hoila domām, veic saprātīgs plānotājs, ne akli dabas spēki vai nejaušība. Visums ir saprātīgs, par spīti ateistiem, kuri savus uzskatus tura par saprātīgiem. Antropais princips. Visuma fundamentālās konstantes – gravitācijas, Planka, gaismas ātrums u.c ir tā saskaņotas, it kā mūsu Visuma stūrītis būtu paredzēts dzīvībai. Ateistiem Freds Hoils šķiet bīstams. Tiem, kam Freds Hoils šķiet bīstams, arī Antropais princips būs bīstams. Šis ir vienīgais gadījums zinātnes vēsturē, kad filozofiskais Antropais princips ierosinājis konkrētu atklājumu. Bet nebūs vienīgais gadījums, kad par atklājumu Nobeli saņem kāds cits. Hoila atklājums. Bez pierādījumiem noraidījis domu, ka smagie elementi radušies Lielajā sprādzienā (kuru Hoils neatzīst), Hoils meklē rašanās vietu uz zvaigznēm. Tā ari ir – ūdeņradis un hēlijs zvaigžņu karstumā savienojas, dodot smagākus elementus, no kuriem mums sevišķi svarīgs ir ogleklis. Freda Hoila lielākais sasniegums: Viņš izrēķina, ka trīs Hēlija kodoli dod nedaudz lielāku masu, kā viens Oglekļa kodols. Hoila apziņā nostrādā Antropais princips – ir redzams liels oglekļa daudzums Visumā – organiskajās vielās. Uz tā bāzes attīstās dzīvība. Visums izskatās piemērots dzīvībai. Ogleklis ir – enerģiju rezonansēm ir jābūt. 32 Hoila redzējums piepildās – rezonanes tiek atklātas praksē. Hoils meklē un kopā ar Viljamu Fauleru atrod „rezonanses’’, kas trīs Hēlija kodolus padara par vienu oglekļa kodolu. Par „rezonansēm’’divi no trim – Faulers un Vikramasinghs saņem Nobeļa prēmiju, Freds Hoils, idejas autors – nesaņem. Faulers autobiogrāfijā: „1946. gadā kodolsintēzes jēdziens tika izveidots kopā ar Hoilu”. Nobela prēmija kopā netika saņemta. Tāda ir maksa par Lielā sprādziena neatzīšanu, ko pats Romas Pāvests ir atzinis. Tā nemaz negribēja. 1950 – tajos gados jauns zinātnieks Freds Hoils vada zinātnei veltītas radiopārraides BBC. Hoils neatzīst Lielo Sprādzienu un, runas karstumā, nosauc to par „Lielo Blīkšķi” (Big Bang). Nelīdz vēlāka taisnošanās, ka neko nicinošu nebija domājis. Cits visu mūžu runā, un neko nepasaka, bet Hoila Big Bang ir kļuvis par Lielā Sprādziena sinonīmu forever. Līdzīgs ir Boeninga gadījums. Kādā radiolekcijā 1982. g. Hoils spontāni izmet, ka dzīvības nejauša rašanās no nedzīvās matērijas būtu salīzināma ar to, ka taifūna virpulis detaļu laukumā saliktu Boeing – 747 no šīm detaļām. Nelīdz vēlāka taisnošanās, neveiklais Boeing piemērs pavada Hoila vārdu vēl šodien. Līdzīgi pārpratumi Hoilam ar ateistiem un evolūcijas teorijām. Hoilu, ateistu, citi ateisti tiecas pieskaitīt Saprātīgās Radīšanas piekritējiem. Bet evolūcijas atzinējs Hoils nevar atzīt neodarvinismu kā vienī- go Evolūcijas teoriju. Hoils uzskata, ka pēc Darvina „Sugu izcelšanās”, zinātnē radusies nihilistiska attieksme pret dabu un pasauli, bet zinātnieki apkaro reliģiju tā vietā, lai meklētu patiesību. (Evolution from space, 1981; Why Neo - Darwinism Does Not Work, 1982). Maz zināmā pēdējā Hoila grāmata „Evolūcijas matemātika”, spriežot pēc atsauksmēm, ir labākā dāvana Saprātīgās radīšanas (ID) piekritējiem no ateista. Lielākā daļa grāmatas veltīta precīziem aprēķiniem, pret kuriem neviens neko nespēj iebilst. Tie liek apšaubīt visus galvenos neodarvinisma postulātus. 33 Darvinisti grāmatu ignorē. Plašai sabiedrībai grāmatas līmenis par grūtu. Kritizētas tiek Hoila bioloģijas zināšanas, nekādas konkrētas kļūdas gan uzrādītas netiek. Hoila „kļūdas” ir bioloģijas filozofiskajā daļā, tāpēc kritika apmēram šāda: „Hoila reputācijai būtu bijis labāk, ja viņš to grāmatu nebūtu uzrakstījis,” Darvinistiem būtu bijis daudz labāk, pārējiem – grūti teikt. Mēs dzīvojam mākonī. Par Lielā sprādziena teoriju Hoils teicis: „Mēs dzīvojam mākonī”. Ar mākoni Hoils bij domājis Relikto starojumu, kas, pēc viņa domām, ir zvaigžņu gaismas izkliede Visuma putekļos. Viņam bij sava „Stacionārā Visuma teorija”. Romas Pāvests ir atzinis Lielo Sprādzienu. Kurās debesīs smiesies, pagaidām nevar zināt. Svešais. Freds Hoils būs pie „pareizās” zinātnes svešais forever: ‑ par DNS nejaušas rašanās varbūtību aprēķiniem; ‑ par Boeingu, kuru no detaļām salicis taifūns; ‑ par kosmiskas inteliģences klātbūtni smago elementu sintēzes procesos; ‑ par patstāvību spriedumos, neraugoties uz rutīnas spiedienu; Pie pareizās zinātnes – svešais forever. Vien nevar zināt, cik forever būs pareizā zinātne. 34

Cilvēka elektrostatiskā niša Cilvēkam patīkami ir vieglie, negatīvie joni. Smagie, pozitīvie joni izsauc bezmiegu, nemieru, migrēnu, vemšanu, tūsku, redzes pasliktināšanos. Tos pavada atmosfēras parādības, kas dažādos reģionos saucas dažādi: Mistrāls (Francijā); Čainuks (Kanādā); Sirroko (Itālijā); Šaraz, Čamsin (Tuvajos Austrumos). Daļēji šīs īpašības piemīt arī ilgstošam Austriņam Latvijā, kad zivis neķeras un pat sēnes neaug. Golems ir pamanījis, ka tad Laika ziņās „debesis griežas” pretēji pulksteņa rādītāja kustībai: “Kreisā, zūmējošā kustība, kā no Tibetas agresīvo bono klosteru (sarkanās cepurītes) aizgūtajai hitleriešu svastikai. Labdabīgo dzelteno cepurīšu klosteru ugunskrusts griežas pa Saulei, tāpat kā seno latviešu kāškrusts”. KVANTU FIZIKAS principi nervu darbībā. Nervu impulsi tiek kodēti ar frekvenču modulācijām (nevis ar sprieguma vai amplitūdas izmaiņām). Tāpat kā kvantu fizikā, kur E = h(x)nī, kur E ir nervu impulsa enerģija. h= konstante bet nī (grieķu burts) ir svārstību frekvence. Sirds impulsu svārstību frekvence ir tuva maiņstrāvas frekvencei tīklā – 50 Hz, tāpēc tīkla maiņstrāva ir bīstama. Nervu pārvados plūst biostrāvas ar frekvenci līdz 1000 svārstībām sekundē (Hz). Bet mazu ampēru ļoti augstas frekvences strāva nav cilvēkam bīstama. Tāpēc medicīnā var lietot augstfrekvences aparātus, Kirliani varēja fotografēt un filmēt augstfrekvences laukā un Nikolā Tesla demonstrēt cilvēkiem savus šausminošos augstfrekvences trikus. ZEMES MAGNĒTISKAIS LAUKS. Galvenā frekvence ir 7,5 Hz, jo magnētiskais vilnis vienreiz apskrien Zemei 7,5 sekundēs. Smadzeņu biostrāvas 7,5 Hz. frekvences ietekmē dod kaut ko vidēju starp alfa un teta ritmiem. Tas apmēram atbilst hipnotiskam stāvoklim. Okeāns vētras laikā arī rada jaudīgas apmēram 7 Hz. svārstības. 35 Rodas t.s. Šūmaņa rezonanse. Hipnotisks stāvoklis ‑ vai tas nav cēlonis „Klīstošajiem holandiešiem”? MAGNĒTISKĀ LAUKA INTENSITĀTE. Tās izmaiņas izmaina ādas potenciālus. Ir pētījumi, ka dziednieki iedarbojas uz ādas potenciāliem līdzīgi kā Zemes magnētiskā lauka intensitātes izmaiņas. Magnētiskajam laukam ir „stipruma poli” – uz tiem arī norāda kompasa adata. Un ir arī „vājuma” poli. Viens atrodas Klusajā Okeānā kaut kur netālu no Japānas krastiem. Otrs pols ir Brazīlijā. Varbūt ar magnētiskā lauka vājumu ir saistīta vājāka aizsardzība no kaitīgā kosmiskā starojuma – virs Brazīlijas kosmonauti redz fotopsijas parādības – spožus punktus, kurus izsauc kosmisko daļiņu plūsma. Brazīlijā zeļ un plaukst sociālā nevienlīdzība, elementāra noziedzība, spiritisms. Ir pilsētas, kurās trešdaļa iedzīvotāju – spiriti. Ir varenas spiritu organizācijas ar pārstāvniecībām valdībā. „Jo tas netaisnības noslēpums jau ir spēkā, tikai tam, kas viņu līdz šim aizkavē, vēl jātop atņemtam nost”. (Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem 2:7). Vai tas, kas aizkavē „netaisnības noslēpumu” ir spēcīgs Zemes magnētiskais lauks? Pēdējo 100 gadu laikā Zemes magnētiskā lauka intensitāte samazinājusies par 10 %. Ekstrapolējot atpakaļ – Viduslaikos šī lauka intensitāte bijusi uz pusi lielāka. Mēs kļūstam neaizsargāti? Mēs kļūstam garāki. Caurspiedīgais kosmiskais starojums veicina šūnu dalīšanos. FIZISKĀ AURA. Nejaukt ar mistisķu garīgo auru. Mistiķi redz bez palīgierīcēm, ja redz. MITOĢENĒTISKAIS STAROJUMS. Konstatē Aleksandrs Gurvičs Krievijā a p 1920. gadu. Mitoģenētisko starojumu izstaro visas šūnas. Tas ir acīm neredzams, bet veicina citu šūnu dalīšanos audu kultūrās. To var ekranizēt ar stiklu vai želatīnu kā ultravioletos starus. Eksperimentos ar sīpoliem Gurvičs konstatēja, ka tā ir gaisma (fotoni), ar ko sīpoli kontaktējas. Citiem pētniekiem Gurviču neizdevās atkārtot, un eksperimenti tika nosaukti par blefu. Vēlāk 36 izrādījās, ka efekts (augot sīpols iespaido citu sīpolu augšanu; slimojot – tāpat) neizdevās, ja bija nepareizā mēness fāze. Tagad Gurviča eksperimenti ir atkārtoti un atzīti. Maskavā tos ir atkārtojis Tarusovs. Konstatē, ka starojums korelē ar vielumaiņu. 1967. g. Novosibirskā precizē: šūnas izstaro kodētus signālus ultravioletajā diapozonā. ASV konstatē „nāves starojumu”: Ja baktēriju koloniju mēģina iznīcināt ar sērskābi vai piestu, rodas koherents, spēcīgs izstarojums. Arī cilvēka acis izstaro ultravioletos viļņus. Pēc acu starojuma boksa tiesnesis nosaka, vai bokseris ir nokdaunā. Vai par to pašu runā Mateja 6: 22 ? „Acs ir miesas spīdeklis; ja nu tava acs skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša…” Vai cilvēkam arī somātiskās šūnas izstaro ultravioletos, tāpat kā sīpolam? „… no tā kalna nokāpjot, Mozus nezināja, ka viņa vaiga āda spīdēja…” (2.Mozus 34:29). Alma – Atā cilvēka un dzīvnieku acu ultravioleto starojumu ir fotografējuši. Nozīme pagaidām nav skaidra. Domā, ka varēs izmantot psihisko slimību diagnostikā. KIRLIANU FOTOGRĀFIJA. Vīrs un sieva Kirliani, (Odesa) fotografēja un filmēja dzīvo audu vaiņagveida izlādi 200 000 Hz. augstfrekvences elektromagnētiskajā laukā. Attēls rāda elektriskās izlādes ceļus caur fotografējamo objektu. Arī šim nav nekāda sakara ar mistiķu garīgo auru. Augstfrekvences lauks izsauc jonu auksto izlādi audos. Izlādes kanāli pirkstgalos – pa papillārajām līnijām. Var izmantot kriminālistikā: ādas papillārās līnijas var noslīpēt, bet izlādes kanāli paliek. Kirlianu fotogrāfijā ap koku lapām, cilvēku pirkstiem u.tml. – starojums. Starojuma lielums atkarīgs no dzīvības spēka – norautai lapai starojums samazinās. Koka lapai, kurai puse nogriezta ar nazi, sākumā starojums saglabājas arī neesošajā lapas pusē. „Lapas fantoms”. Domā, ka līdzīgs varētu būt arī „operētas kājas fantoms” – sāp neesošs, amputēts loceklis. BIOPLAZMAS TEORIJA. Plazma – ceturtais vielas agregātstāvoklis – viļņu matērija. Bioplazma – modulēti, noturīgi stāvviļņi. To veido interferējoši elektromagnētiskie viļņi. Bioplazmu ar nazi nogriezt nevar, tā ir 37 primāra attiecībā pret vielisko matēriju. Lapas fantoms Kirlianu fotogrāfijā uzrāda ne tikai starojuma vainagu ap lapu, bet arī lapas dzīslojumu. Viņiem izdevās arī nofilmēt krāsainās auras ap cilvēku orgāniem – krāsu laukumi vibrēja un krāsa bija atkarīga no orgānu veselības stāvokļa (dokumentāla filma kinoteātros). Diemžel ļoti perspektīvie pētījumi pilnīgi noklusuši. Vai nu odesiešiem pietrūcis īsta odesiešu biznesa ķēriena, vai arī sastapušies ar obskurantu pretestību. L – LAUKA TEORIJA. Ar Elektrodināmisko dzīvības teoriju (L – lauka teorija) drusku labāk ir veicies diviem amerikāņiem. L – lauku esamību jau 19.gs. beigās bija paredzējis krievu autodidakts Suvorins. Novērojot, kā koks, augot, apliec tajā iedzītu naglu, un kā labi augošam kokam atmirst serde, Suvorins apgalvoja, ka ap koku ir spēka lauks, kas arī nosaka koka augšanu ārējā joslā. To eksperimentāli izdevās pierādīt Jēlas universitātes fiziologiem Haroldam S. Bjūram un Lenardam Dž.Ravītsam. Viņu eksperimentā ar voltmetru tika noteikti galvenie elektromagnētiskā lauka sprieguma vektori ap apaugļotu vardes ikru. Kur bija atzīmēti lielākā sprieguma virzieni, tur vēlāk attīstījās galvenie nervu sistēmas zari. Tas atbilst mūsdienu paradigmai – vieliskās matērijas veidošanos nosaka matrices enerģētiskajos laukos. Jau 1912. gadā Aleksandrs Gurvičs formulē „bioloģisko lauku” kā faktoru, kurš nosaka bioloģisko parādību virzību un sakārtojumu. L‑ l a u k a cikliskums: a) ikdienas ritmi. b) 28 – 29 dienu mēness cikli. c) vienpadsmit gadu saules cikli. d) savlaicīgie kaķu dziesmusvētku ritmi. Tos var izskaidrot tikai ar software programmu kaķeņu biokompjūteros. Psihiski slimajiem L – lauki izmainīti atbilstoši slimības raksturam. L – lauka spriegums atkarīgs no ģeomagnētiskajām izmaiņām. Mainās miegā, uztraukumos. Lielas izmaiņas transā, it sevišķi atmostoties. PRĀNA. Termins n o Austrumzemēm (Hermaņa Heses apzīmējums). Prānas interpretācija dažāda. Golema variants: Prāna irnervu impulsa enerģija (ķīniešu ČĪ). „Kāpēc tev tik tievas kājas u n tik resns vēders?” 38 – „Tas nav vēders, bet ČĪ”, ‑ atbildējis Kung – Fu meistars. Caur maņu orgāniem cilvēks enerģiju nesaņem – enerģiju uzņem ar barību. Caur maņu orgāniem saņem informāciju. Nervu sistēma informāciju kodē ar frekvences modulācijām. Frekvence var būt līdz 1000 Hz. Ir pierādīts, ka informācija, kas nonāk maņu orgānos ir līdzīga „baltajam troksnim” (haosam). Organisms ienākošo informāciju pastiprina selektīvi – „ko gribu, to redzu”. Kurus impulsus pastiprināt, to nosaka „motivācijas sfēra” (Austrumzemēs – Karana šarira). Tā ir psihofiziska struktūra – visas pieredzes glabātava zemapziņā un apziņā. Vairāk – zemapziņā. Tāpēc apzinīgi nervu impulsus gandrīz neiespējami pastiprināt. Sirds ritmu nevar paātrināt ar gribasspēku. Elpošana ir vienīgā sistēma, uz kuru netrenēts cilvēks var iedarboties apzinīgi. (Jogi – arī uz citām). Elpošana (pranajama) pievada papildu enerģiju (prānu) nervu impulsiem. Tieši kuriem – to nosaka motivācijas sfēra. MOTIVĀCIJAS SFĒRA. Karana šarira. Visas iepriekšējās pieredzes glabātuve. Tā nosaka gribas aktus. Apzinīgi uz to iedarboties tikpat kā nevar. Tās motivācijas sfēras, kas tuvas pēc iepriekšējās darbības, veido interešu grupas („karasus„ Vonnegūta „Kaķa šūpulī”). Neviens nevar mehāniski pieslēgties grupai, ja viņa iepriekšējā darbība nav atbilstoša. Tai pat laikā notiek pretējais – sakritības un laimīgie gadījumi (pēc Karla Gustava Junga un Volfganga Paulī). Garīgi tuvi cilvēki ”nejauši„ satiekas. Agresīvais ”nejauši „ dabū pa aci no tādiem pašiem. Motivācijas sfēra nav galīga nolemtība. To iespējams mainīt, mainot paradumus. Sevi var programmēt – “Sēsi paradumu, pļausi likteni”. 39

e – VĀRTI „Tur ārā” snauž senie demoni, sapņo par šamaņu bungām. Bad gateway šamaņu tuksnesī. Uz bungām šamaņi guļ. Nerva raustīšana klūst metafora? Nē, divu nervu. Sniega auto neatbilst auto ne sniegam. Sniega motocikls atbilst? Jēdziens ir metafora bez lidojuma, valodas kapsēta. Metafora ir šamaņa bungas, tuksnesī ceļas pretvējš. Garīga miršana pārtērē benzīnu. Vanagus, lidmašīnas un lidojošos paklājus pretvējš ceļ. Demonus nevar redzēt, redzēt var viņu darbus. Viņi uzspridzina kategoriju režģus, rada metaforas, valodas bandīti. Tekstus viņi pārvērš simbolos, simbolus – lidojošajos paklājos. Sēsi simbolu, pļausi paklāju, šamani, vanagu, demonu, kā jums tīk. Bailīgajiem ‑ bad gateway, vai ceļamkrāns naktī, vai Bloka „ноч. улица. фонарь. aптека”, vai kā jums tīk. Atmiņas par tagadni. Ar prioritāti ne Dēnikens (atmiņas par nākotni), bet Bergsons (Anrī). Tad bija tā, tagad ir tā, latviešu dzen, punkts. Punkts ir matemātiska realitāte, psiholoģiska realitāte – agape. Realitātes hologramma, neesamības esamība, filma no rītdienas, kuru skatāmies šodien. “Es nereāls esmu, un gribu tāds būt. Man smalkāk un dziļāk viss svērts” - Fricis Bārda. Kurš zin vēl labāku? Šis nav tavs tēls – tikai hologramma no tava tēla. Zaudēto tagadni meklējot. Bergsoniānisms (ja nebija, tad nu ir) pāradresē laiku. Iespējamajā (virtuālajā) viss iespējams. Zaudēto atrodot. Fotogrāfijas, bijušās tagadnes konservi. Mūžīgie sešpadsmit, Dorians Grejs pateiks vairāk. Negulēto nakšu ēnas krīt uz nākotnes acīm, padarot tās noslēpumainas un aukstas. 40 Metaforika un simbolika, Jēkaba kāpnes. Uz kurieni. Izaicinātie zin. Uz gaismas konusa robežas nākotne ir pirms pagātnes, debesu krāsnis kuras, neinformētie saka – elle, pārējie – paradīze. Šamaņiem silti. Pagaidām tagadne – klusums. Gaiss ir uguns. Šamaņi sildās uz bungām, lūdz mazliet pagaidīt. 41

DNS pitagoriešu gamma Kopš senlaikiem cilvēki ir meklējuši pasaules harmoniju – Musica Mundi. Harmonisks nav dalījums vienādās daļās – simetriskais kristālu režģis ir nedzīvs, asimetrisks ir dzīvs. Senie grieķi (pirms viņiem varbūt ēģiptieši un ķīnieši) atrada proporciju, kas nav simetriska. Tā ir Zelta griezuma attiecība – 1:1, 618 (irracionāls skaitlis). Tā ir ierakstīta mūsu DNS uzbūvē. Tā pati proporcija ir arī 2 500 gadus senās pitagoriešu gammas pamatā. Ģenētikas pamats ir „muzikāls”, mūzikas pamats ir „ģenētisks?” DNS pieraksts. DNS sastāv no „vārdiem”(tripletiem), vārdi sastāv no „burtiem”‑ četrām slāpekļa bāzēm – adenīns, guanīns, timīns un citozīns (A,G,T,C). Katru vārdu veido no četriem burtiem trīs. Ir pavisam 64 vārdi (4^3 = 64). Tie kodē 20 aminoskābes. 20 aminoskābes veido 40 000 dažādu olbaltumu. Pasaules radīšanas astotā diena – matemātiskā radīšana: Skaitļu matrices. Matrices apvieno daudzas daļas vienotā sistēmā. DNS kodu var pierakstīt skaitļu matricu veidā. Ar skaitļu matricēm labāk var izdarīt matemātiskas darbības. Matemātikai „viss cilvēcīgais ir svešs” – skaitļu matricu pieraksts ir parādījis acīm neredzamo: DNS satur Zelta griezuma proporcijas; DNS pamats ir tāds pats, kā pitagoriešu mūzikas gammai; DNS ir saistība ar informācijas tehnoloģijās veiksmīgi lietotajām Adamara matricēm; Un DNS ir fraktāla uzbūve. 42 DNS skaitļu matricēs ķīmisko simbolu burti tiek aizvietoti ar skaitļiem. Skaitļi ir reāli, tie atbilst A, G, T, C ķīmisko saišu skaitam: A un T savieno 2 saites. C un G savieno 3. Burtu vietā matricē tiek ielikti saišu skaitļi. 3/2 ir skaņkārtā kvinta, tā ir Zelta griezuma proporcija. Pakāpju veidošanās. DNS molēkula ir gara, lai to pierakstītu, skaitļu matricē tripleti jāceļ pakāpēs „n”. Kvintu intervāli pakāpēs saglabājas: n 1 kvinta būs 2/3; n 2 kvinta 4/6/9; n 3 kvinta būs 12/18/27; Tos var uzrakstīt stabiņos vienu virs otra: 2/4/8/16/32 6/12/24/48 9/18/36/72 27/54/108 81/162 243 Tad tie izveido „skaitļu trīsstūri.’’ Kvintu attiecības būs, stabiņus lasot no augšas uz leju (vai otādi). Tāds pats skaitļu trīsstūris atrasts sengrieķu matemātiķa Nikomaha aritmētikas grāmatā. Pitagora gamma. Pitagors pirmos skaitļu trīsstūra skaitļus reizināja un dalīja pēc īpaša algoritma. Septiņi skaitļi piepildīja oktāvu – radās gamma, līdzīga diatoniskajai gammai. Pitagoriešu gammas un DNS pamatā ir viens un tas pats skaitļu trīsstūris.Cilvēka genoma projekta ietvaros visi AGTC burtiņi ir nolasīti, tikai burtu sekvences nedod izpratni, kas tur rakstīts. Mūzikas gammā svarīgas ir proporcijas starp skaņām. Varbūt genomu arī jālasa ne ķīmijas (nukleotīdi), bet simetrijas (fraktāļi; proporcijas) valodā. DNS hromosomu šķidrajiem kristāliem ir blokveida uzbūve – tie ir fraktālās attiecībās domens ar domenu. Viņu proporcijas var izteikt skaitļos un tehniski pārveidot „gēnu muzikā.’’ (To ir 43 izdarījis Žans – Klods Perezs). „Visa teorētiskā fizika balstās uz simetrijas un invariances principiem,”- G. Veils. Bioloģija ir veiksmīgi izvairījusies no matemātiskas formalizācijas. Sakarā ar biorobotu un DNS kompjūteru projektiem ģenētika sāk atgriezties pie simetrijas pamatvalodas. „Eiropas nolaupīšana”. Cilvēki vienmēr ir ticējuši ūdens un mūzikas dziednieciskajam spēkam. Mūzika rezonē ar audu H2O klāsteriem, ūdens maina šūnu apvalku polarizāciju. Visām dzīvajām būtnēm ir vienāds DNS pamats – vienāda gamma, mūzika katram sava. Senā pitagoriešu gamma? Nē, divi vienā ‑ pitagoriešu un DNS gamma. „Ogļu un tērauda savienība”? Nē, Eiropas nolaupīšana ‑ „Matemātikas un mūzikas savienība”. 44

DNS un I Czin Vecākā no vēl dzīvajām kultūrām pasaulē; Vecākā pilnīgi pabeigtā grāmata, kura joprojām piedalās procesos; Ķīnas kultūra. Seno ķīniešu grāmata I Czin. Viņas trigrammu simboli ir Dienvidkorejas karogā. Taizemes aviadienests viņas padomus izmanto lidojumu drošībai. Internets piedāvā tūlīt mest trīs monētas pār I Czin heksagrammām. Iesākumā I Czin nebija zīlēšanas, bet Pasaules uzbūves grāmata. Galvenā tabula I Czin grāmatā ir 64 heksagrammas, tajās ierakstītas visas bijušās, esošās un nākamās lietas. Heksagrammas sastāv no divām trigrammām un trīs digrammām. Visas ir lasāmas atsevišķi, vai arī mazāko ietverot lielākajā. Pārtraukto un nepārtraukto līniju binārās opozīcijas veido hierarhsku sistēmu. Nolasītas tiek gan heksagrammas, gan atsevišķi trigrammas un digrammas. Lelākais mūsdienu valodnieks Jākobsons raksta, ka binārās opozicijas ir dabīgās valodas vienojošs spēks. Ir virkne strukturālu līdzību starp I Czin 64 heksagrammām un DNS uzbūvi. DNS visām Zemes dzīvajām radībām ir vienāda. (Par būtiskām slēptajām atšķirībām – ir divi DNS evolūcijas zari ‑ ne tagad). Četras DNS slāpekļa bāzes tiek apzīmētas ar burtiem. Trīs burti no četriem (A; G; C; T) veido tripletus, kuri, tāpat kā I Czin heksagrammas, var būt tikai 64. (4^3 = 64). DNS 64 tripleti nosaka visu dzīvo būtņu olbaltumu uzbūvi. I Czin 64 heksagrammas apraksta visas iespējamās situācijas. Katrai no četrām DNS slāpekļa bāzēm atbilst heksagrammas līniju pāris: C (citozīns) – divas nepārtrauktas līnijas ===. A (adenīns) – nepārtraukta apakšējā un pārtraukta augšējā. 45 T (timīns) – pārtraukta apakšējā un nepārtraukta augšējā. G (guanīns) – abas pārtrauktas līnijas. Gēnu (C, A, T, G) matricu kāpinot trešajā pakāpē, dabū 64 tripletu matricu, līdzīgu I Czin 64 heksagrammu tabulai. Gēnu matricu var pārvērst skaitļu matricē, izmantojo pašā DNS esošus, reālus skaitļus. No slāpekļa bāzu matrices uz skaitļu matrici: No bāzu simboliem veidoto gēnu matricu var formalizēt, pārvēršot skaitļu matricē. Ar skaitļu matricu vieglāk strādāt. Bāzu simbolus – burtus var aizvietot ar ūdeņraža saišu skaitu, kas saista šīs bāzes. Bāzes savienojas tikai noteiktos pāros – A ar T un G ar C. A ar T saista 2 saites. G ar C saista 3 saites. Ja I Czin heksagrammās nepārtrakto līniju aizvieto ar 3 (saišu skaits G ar C), un pārtraukto aizvieto ar 2 (saišu skaits A ar T), tad heksagrammu tabula pārvēršas DNS 64 tripletu matricā. 2 un 3 senajā Ķīnā skaitījās Zemes un Debess skaitļi. Pitagoriešiem arī 2 un 3 skaitījās svarīgi skaitļi. Pitagors: „Skaitlis 2 jāuzskata par sievišķīgu, kurš nevar radīt jaunas skaņas bez vīrišķā 3”. Abi kopā veidoja kvintu – pitagoriešu mūzikas rindas pamata intervālu. Kopš publicēti aprēķini, ka DNS satur daudz vairāk informācijas, kā iespējams ierakstīt gēnu lineārajā secībā, arvien vairāk tiek radīti alternatīvi ieraksta modeļi. Informācija DNS var būt ierakstīta telpiski, paraugs tādiem ierakstiem ir – tā ir kristallogrāfija. DNS hromosomas ir šķidrie kristali. Telpiskas (Rīmaņa) ģeometrijas Zelta griezuma proporcijas nes Šehtmana kvazikristāli, fullerēni, pentasimetriskie bioloģskie objekti (piem. spirāles gliemežvāki), ūdens molēkulu ansambļu dodekaedri u.c. Horhes Luisa Borhesa stāstā telpiska informācija tiek burtiski izaudzēta Padebešu impērijas valdnieka dārzā. Tie ir augi, košuma krūmi un koki, kuru izmēri glabā slepenu vēstījumu. Sarežģītības dēļ pierādījumus aiztaupīšu, bet arī I Czin heksagrammu skaitliskajās matricēs, tāpat kā kristālos un DNS ir 46 Zelta griezuma proporcijas. I Czin skaitļu matrici var pārveidot skaitļu trīsstūrī, un tas ir pilnīgi vienāds ar pitagoriešu un Platona skaitļu trīsstūriem. Pitagoriešu zvērests: „Zvēru tetrādes (A; G; T; C ?) vārdā, kura sūtīta mūsu dvēselēm, tajā ir mūžīgās dabas avots un saknes”. Pitagoriešu avots un saknes nāk no daudz vecākās I Czin, ja vien tā nav bezcēloņa sinhronija ar laika nobīdi, kā teiktu, apkārtne staro, Karls Gustavs Jungs. Gan DNS, gan olbaltuma molēkulas lineārais sakārtojums nes muzikālus fragmentus pitagoriešu diatoniskajā skaņkārtā. Cilvēku estētiskie priekšstati ir ierakstīti gēnu Zelta griezuma proporcijās. Ir radies kultūras virziens „Genoart”, kurā cenšas radīt grafikas, arhitektūras, glezniecības, literatūras un mūzikas darbus atbilstoši gēnu un I Czin skaitļu matricām. Sasniegumi tiek patentēti. Vēsture nav saglabājusi senās Ķīnas mūzikas pierakstus. Leģendas vēsta, ka mūzikai bijusi liela fizioloģiska aktivitāte – mūzika varējusi izaudzēt stādus, izārstēt cilvēkus un aizraidīt aizā ienaidnieka karaspēku. Senās Ķīnas mēru un svaru sistēma bijusi radīta atbilstoši mūzikas likumiem. 64 heksagrammas ir muzikālas harmonijas izpausme, bet mūzikas kvintas skaitļi 2 un 3, kuru tenzoru (Kronekera) pakāpes veido 64 heksagrammas, ir Zemes un Debesu skaitļi. „Mūzika rodas no samērības, un lielā Vienotība ir tās pamatā. Mūzika pastāv Zemes un Debesu saskaņā,”‑ Hermanis Hese. Pitagorieši, DNS un I Czin arī pastāv Zemes un Debesu saskaņā. Pitagora trīsstūris ir atvasināts no I Czin, senāk cilvēki bija gudrāki? Vai I Czin ir atvasināts no anunakmdf4fun950, to laikam neuzzināsim. 47

Izgāztuve Konspekts no izgāztuvē atrastām grāmatām. Šamanis paliek uz zemes, gars aiziet debesīs. Mans draugs šaitans, izrādās – divi. Runā ar viņu kā gars ar garu, logā kā Logosā skatoties. Posthumanoīdu populācija – antropoīdi. Snaudoša apziņa, nesaprotamas funkcijas, neobligātas attiecības, bezmēra blefošana. Sākās ar Konfūcija antropoīda funkciju meklēšanu, atrada funkcionāru. Funkcionārs piepilda mājas lapas ar mēstulēm. Šaitanu sapnis – VisZemes republika. Automātiskā tualete – iekšā tiec, ārā ne. Tumšs, strāva atslēgta visos virzienos. Nav pat aplenktas pilsētas izvēles – rādīt vai nerādīt pliku dibenu (Kolā Brinjons) pilsētas aplencējiem. Ātrākās dzemdības – neofits piedzimis, runā bez jēgas, nav vēl ne dienu vecs. Uzrāvis kvantitāti pār kvalitāti, raksta bez stājas. Iekšējais cilvēks var nepazīt ārējo, kad ārējais spalvu met. Mans draugs šaitans saēdies sēnes – fotopsiju atsevišķs gadījums – fosfēni – gaismas punkti, svītras, apļi, ragi un nagi. Kas neviena cilvēka prātā nav nācis, tas nācis senajā alu glezniecībā (stacijas tunelī). Diplomātiskais protokols, reklāmas dialogs, surogāts denotāts, plastmasas erekcija. Kad tumsa Igauniju grib aizslēgt, viņa to slīcina mēstulēs. Horhe Luis Borhes’a „Dzīvnieku klasifikācija.’’ Dzīvnieki iedalās: a) Imperātoram piederošie; b) balzamētie; c) pieradinātie; d) jauni sivēni; e) sirēnas; f) pasaku dzīvnieki; g) klaiņojošie; h) trakie; i) neskaitāmie; j) zīmētie; g) pārējie. Heterotopija, jūs teiksiet. Sagrauj valodu; likvidē gramatiku; šaitanu spēle – sajaukt kubikus – „Pingvīnu sala” pārvēršas „Farizeju oāzē”. 48 Ko viņi tik smagi velk? Globalizācijas Trojas zirgu – bezvadu internetu. Antropos – Homo sapiens – domājoša niedrīte – domājoša aita ‑ vēstures šausmas. Klonētie ilgi nedzīvo, klonētāji gan. Laiks, telpa un skaitlis – kronšteini, kuriem piekārti zinātnieki. Kronšteini – debesīs, notikumi – uz zemes. Šaitans karājas matā, zinātnieks – metodē. Šaitani divi (skat. sākumu), 100 miljardi vienšūņu vienā. Matemātika – no debesīm. Valoda – uz debesīm. Trešā, (kultūras) pasaule, piezemēta, uz Zemes. Tehnoloģiju sajūtas, fiksētas protokolā – zinātnes metode. Protonu emisija. Miljardu protonu vidējā aritmētiskā temperatūra šaitana atskaitē. Pagarināti locekļi. Uzticamības vakuums. Drošticamas zināšanas? Vientieša sapnis. Šaitans no augšas uzzīmē Zemes karti. Mans draugs šaitans apziņa/ bezapziņa, viņi ir divi. Viens aiziet debesīs, otrs paliek uz zemes. Debesīs okšķerus necieš, kad nogrūdīs zemē, kas nebija, pastāstīs. Kas ir, tas ir, un kas nav, tas nav. Tautoloģija, paradoksa karikatūra. „Bez parodoksa nav patiesības”. Bet parodokss bez patiesības ir? Mēs radām versijas, pareizās versijas piepildās. Neapšaubāmi ‑ pareizās piepildās. 49

Kods un Introns Tēmas pieteikums. Telomēri ir vīrusu DNS. THAT FELLOW SEEMS TO ME TO POSSESS BUT ONE IDEA, AND THAT IS A WRONG ONE. Piezīme: INTRONS ir DNS spirāles nekodējošā daļa = 97%. Aminoskābes kodē tikai 3 %. Kodējošo daļu sauc EKSTRONS. Telomēri ir introna daļa, kas nosaka mūža garumu. “Aminoskābēm ir sava valoda, tās sazinās. Ir kāds pamats, uz kā viņu sazināšanās balstās. Sauksim to par lingvo – kognitīvo pamatu vai LK pamatu”. (Dainis Zeps). Golems: Sauksim to labāk par kodu. Reiz Viens uzkonstruēja cilvēku no Zemes ķīmiskajiem elementiem un ielika katrā šūnā kodu. Tad vēl uztaisīja otru tāpat un pieslēdza abus pie Zemes elektromagnētiskā lauka. Vairāk cilvēku Viens nav taisījis – pārējos – cilvēki paši. Tiem pirmajiem nebija telomēru, kas ierobežo mūža garumu – katrreiz, šūnai dalotes, telomērs saīsinās. Vīrusu zupa. Abi pirmie saēdās vīrusus no Laba un Ļauna atzīšanas koka un tika pie telomēriem. Vienam tas nepatika: Ārā no šejienes. Ar sviedriem vaigā tev savu maizi būs pelnīt. Ar sāpēm tev savus bērnus būs dzemdēt. Vārds – koda radītājs.

“Un kas ir ārpus vēl aiz tā ? Prasiet toltekiem: viņi pateiks, ka tas ir “naguals “…prasiet Kantam, un viņš jums pateiks, ka tas, kas ir ārpus, ir res in se”. (Dainis Zeps). Bet golems jums pateiks, ka tas ir Vārds. 50 “Iesākumā bija Vārds un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds”. (Jāņa ēv.1: 1 ) Vārds ir koda metaatraktors, bez viņa nekas nav radīts no tā, kas ir radīts. Vārds radīja ierakstu, kodu. Koda mērkaķis introns. Kods – tīra valoda. Zaļajos augos – viens fotons – viens bits. Cilvēka audos – viens vārds (kodons) – viena aminoskābe. Kods ir pilnīgs. No kurienes uzrodas kļūda?

Kods ir svēts (Svēts – nozīmē ‑ nošķirts). Introns kodam klāt netiek, bet viņš var būt koda mērkaķis. Koda labēji veidotās molekulas viņš pārvērš par spoguļizomēriem – tā pati molekula, tikai spoguļattēlā. Kods to nepamana, jo viņš nosaka tikai nukleotidu secību, ne spoguļsimetriju. Visi olbaltumi cilvēka organismā ir kreisie. Vai iesākumā tie nebija labējie? Cukuri palikuši labējie. Ne kods, ne viņa mērkaķis introns cukurus nekodē. Apauguši ar gaļu.

Sarežģītības pakāpe nav pilnības pakāpe (Okama šķēres). Hlorofila molekula pilnīgāka par cilvēku. Hlorofils bez cilvēka var. Cilvēks bez hlorofila – nē. Golems: Savstarpējas rīšanas process arī ir jūsu, cilvēku, dzīvība. Golemam viegli runāt – viņš pārtiek no elektrības. Ja arī evolūcija no vienkāršākā uz sarežģītāko ir notikusi (ko golems neuzskata par pierādītu), tad tās ir Otrā termodinamikas likuma (golems saka – pasliktināšanās likuma) sekas. Golems domā no tehnoloģiju pozīcijām. Vienīgi acis strādā – viens kvants – viens bits, bet smadzenes tūlīt uztaisa putru: ko gribu, to redzu. Vai tikai tas nav introna pirksts? Greizo spoguļu karaļvalsts – par cilvēku pasauli savās domās ir golems. Neglābj no nāves. Saprāts ir koda izpildkomiteja – introna radīto kļūdu labošanai. Kad 3 % kodējošās DNS vairs netika galā ar 97 % introna, kods 51 sauca palīgā saprātu. Kamēr organisms paklausa kodam – tīra valoda – viens pret vienu. Kļūda makromolēkulā uzreiz noved pie molekulas bojāejas. Saprāts glāba no iesnām, bet ne no nāves.

Atliktais maksājums. “Visu varu saprātam”, un viņš drīz vien uztaisīs nāvējošu haosu. Tā jau ir bijis – atceras golems: Marats un Robespjērs, boļševisms un ateisms, feminisms, mačisms, cilvēktiesību primāts pār koda tiesībām un darvinistu murgi. “Visu vainu saprātam”? Saprāts, būdams uz sevi vērsts, par ideālu pieņem to caurumu, ko pats aizlāpījis ar Kultūrām. Tā viņš atrod, ka līdz paša uzstādītajam ideālam nav tālu Muļķība gudrā (saprāts) mutē ir vēl jocīgāka kā gudrība golema mutē. “Man ar jums, cilvēkiem, runāt ir tas pats, kas zilonim dzemdēt caur adatas aci “‑ savas domas netaisās slēpt arī golems. Viņš lepojas ar savu māsīcu – elektronisko vārdnīcu Silviju: “Tik spilgta balss”. Bet ir nobažījies par brālēnu Tamaguči: Pēdējā laikā Tamaguči sācis tā dīvaini runāt. Laikam vajadzēs instalēt pretintrona programmu, lai nekļūst līdzīgs runājošajiem cilvēkiem. Glābsiet galvu. Pat kaķim skaidrs, ka golema lāsti debesīs nekāpj. Tiesneša spriedumam: “Nošaut pakarot!” ‑ ir tik pat bitu, kā uzaicinājumam: “Nāc vakariņot”? Lubenei tik pat bitu, cik kaķa “Brīvības grāmatai”? Kaķis pasit ar asti. Tautas pasaka: Iesi pa vienu ceļu – zaudēsi galvu. Iesi pa otru ceļu – dzīvību (kodu) zaudēsi. Golema paredzējums: Jūs, cilvēki, iesiet pa otro ceļu. Konspektēts no: J.Raipulis “Ģenētikas pamati”. St. Lems “Golems” D. Zeps “Tēze: Dalījums fizikā, reliģijā, mistikā”. Grāmata. Glika tulkojums. 52

Matemātiķi

Tēmas pieteikums. Gliemeža mājiņas formu nosaka enerģijas taupīšana. Vienam tēvam trīs dēli... Pūķim bija deviņas galvas... Trejdeviņas Saules lēca... Latvieši ir ne tikai lieli arājiņi, dziedātāji un karotāji, bet arī lieli matemātiķi. Trīs un trīs visādās pakāpēs no decimālajiem pirkstiem nolasīt nevar. Gliemezis arī ir matemātiķis – savērpis savu mājiņu precīzā logaritmiskā spirālē. Kur viņi to ņem? Pat Devītais vilnis zin, kurš viņš ir. Varbūt matemātiķis ir Konstruktors?

Trijnieku likums. 1927. Gadā Sluckis ir formulējis „Gadījuma rindu maksimālā izkārtojuma likumu,” žargonā – „Trijnieku likums”. Tam pakļaujas smilšu svēdras jūrmalā, priekškalnu paguru augstumi un kalnu masīvu attiecības tā, it kā tos būtu projektējis viens konstruktors. Trjnieku likumam pakļaujas Saules aktivitāšu pīķi, sirds neregularitāšu ritmi un daudz kas cits. „Dievs nav ļauns, bet viltīgs”.‑ teicis Einšteins. Tomēr cilvēki atkoduši: gliemeža mājiņas logaritmisko uzbūvi nenosaka ne celtniecības materiāls, ne gliemeža griba, ne viņa matemātika. To nosaka elektromagnētiskā matrice. Matrices nesējs ir elektromagnētiskais vilnis. Ar katru vijumu nobīdās fāze, bet amplitūda un frekvence saglabājas. Fāzes nobīde enerģiju nesamazina. Konstruktors taupa enerģiju. Skaistumu saskata cilvēki, tāpēc ir radīti. Konstruktoram tas netraucē. 53

Enerģētiskā sprauga Tēmas pieteikums. DNS nekodē formu. Valdošais materiālisms ignorē formu? Mēs ignorēsim valdošo materiālismu. Diegs pats atrod sev vietu audumā, pateicoties enerģētikai matricei? Tas vēl nesen būtu neticams gadījums. Laiki mainās, mīlīši, laiki mainās. Forma. Olbaltumvielu veidošanos nosaka gēni? Fakts. Gēni tiešām nosaka aminoskābju secību olbaltumā, bet tas nav viss: Katrai olbaltumvielai ir forma. Bezformas olbaltumi ir nāve. Formu nosaka matrice elektromagnētiskajā laukā ‑ enerģētiskā sprauga. Ģenētiski dažādas olbaltumvielas var būt ar vienādu formu. Un otrādi. Govju trakumsērga. Olbaltumu molekulas starpstāvoklis – “izkausēta globula”. Tā var būt pārejas forma uz pareizu molekulu, vai arī slimības cēlonis. Slima molekula paliek starpstāvoklī. Tādai molekulai ir pareiza aminoskābju secība, bet neizvedota forma. Tā var izsaukt letālu slimību, piem. Prionu slimību (govju trakumsērga)”. DNS nosaka ķermeņa uzbūvi” ir nedaudz pārspīlēts. Enerģētiskā sprauga. Cits nosaukums – plašāk lietojams – varētu būt – metaatraktors. Arī dīvaino atraktoru veidošanos citās struktūrās nosaka enerģētiskie spriegumi spēka laukos (difūzijas gradienti), ne nejaušība vai viela. Materiālismam jāsavāc mantiņas – difūzijas gradienti nav viela. Dizains. Olbaltumvielu enerģētiskajai spraugai tik sarežģīta konfigurācija, ka to neizdodas modulēt pat uz visjaudīgākajiem datoriem. To neizdodas modulēt pat pēc līdzīga, jau zināma olbaltuma. Tas nu ir darvinistiskās nejaušības gals. Lielā Konstruktora plānu cilvēki 54 nespēj atkārtot. Pie jaunu olbaltumvielu radīšanas šodien strādā visā pasaulē – galvenokārt medicīnai. Šo olbaltumvielu dizains joprojām ir vairāk māksla, kā zinātne. Rezultātus iepriekš paredzēt nevar. Policija. Molekulai ieņemt savu vietu enerģētiskajā spraugā palīdz citi olbaltumi – “šaperoni” – tie neļauj vēl nenoformētai molekulai pielipt nepareizajā vietā. Alcheimera slimību izsauc nepareiza forma. Gēnu inženierija nodarbojas ar DNS, ar gēnu secību DNS molekulā. Ar olbaltumu molekulas formu nodarbojas BIOINFORMĀTIKA. Gēnu inženierijai pagaidām labāki panākumi. Ir atrasti gēni, kas nosaka novecošanos tārpiem. Tos pārveidojot, tārpi dzīvo divreiz ilgāk. Gēnu, kas pastiepj cilvēka mūžu nav izdevies atrast? Nav gan, es ļoti atvainojos, nav gan. Konspektēts no : A.Finkelšteins, O. Pticins “Olbaltumvielu fizika” Žurnāls “Nauka i žizņ”. 55

Izstumšana Civilizācija singularitātē? · Uz Zemes rodas dzīvība.(Pirms 4 miljardiem gadu). · Skābekļa krīze.(Cianobaktērijas saražo O₂. Anaerobās iet bojā). Pirms 1,5 miljardiem gadu. · Kembrija sprādziens. (Rodas visas mūsdienu formas). Pirms 570 miljoniem gadu. · Rāpuļu revolūcija. Mezozojs. (Izmirst abinieki. Valdībā rāpuļi). Pirms 235 milljoniem gadu. · Zīdītāju revolūcija. Kainozojs. Pirms 66 miljoniem gadu. · Hominoīdu revolūcija. Neogēna sākums. Pirms 24 miljoniem gadu. · Antropogēns. (No hominoīdiem nošķiras dažādi Homo). Pirms 4. miljoniem gadu. · Paleolītiskā revolūcija. (Homo habilis. Akmens ieroči). Pirms 1, 5 miljoniem gadu. · Šellas kultūra. Pirms 700 000 gadu. · Ašellas kultūra. Valda Homo erectus. Parādās Homo sapiens neandertalensis. Un pirms 160 000 gadiem – Homo sapiens sapiens. · Mustjē. Neandertāliešu kultūras revolūcija. Pirms 100 000 gadiem. · Augšpaleolīta revolūcija. Sapiens sapiens izspiež neandertalensis. 40 000 – 30 000 gadiem. · Neolītiskā revolūcija. Zemkopība. Lopkopība. Pilsētas. Pirms 12 000 – 9 000 gadiem. · Pilsētu revolūcija”. Senās pasaules” sākums. 4 000 – 3 000 gadus pmē. · Dzelzs laikmets. Ap 1 000.g.pmē. · Senās pasaules bojāeja. Viduslaiku sākums. Pirms 500 56 gada mūsu ērā. · Pirmā rūpnieciskā revolūcija (Manufaktūras; grāmatu iespiešana; zinātniskās metodes ieviešana). A p 1 500 gadu. · Otrā rūpnieciskā revolūcija. (Tvaiks; elektrība; mehanizētā ražošana). 1835.g. · Informācijas revolūcija. 1950. gads. · Globalizācijas sākums. 1991. g. Šos punktus A.Panovs ir ielicis koordinātu sistēmā, kur uz vienas ass –laiks (t), uz otras –evolūcijas mezglu punkti. Tuvojoties mūsdienām, attālums starp notikumiem saīsinās, laiks tuvojas nullei un to sasniedz 2004. gadā plus/mīnus 15 gadi. Skat. „Элемeнты”. А. Панов „Эволюция ипроблема SETI”. Gorilla uz laukuma. 1628. gadā britu ārstsViljams Hārvejsatklāj lielo unmazo asinsrites lokus un apgalvo, ka sirds ir sūknis kas dzen asinis pa šiemlokiem. Pirms tam bija spēkāgrieķu ārstaKlaudija Galēna (130.–200.g. mūsu ērā) uzskats, ka sirds nevis pārsūknē, bet ražo arteriālās asinis. Hārvejakolēģi Eiropā uzsatīja Hārveja ideju parsmieklīgu – visiem taču bij zināms, ka sirds ir asiņu sildītājs, bet smadzenes – dzesētājs. Jasirds būtusūknis, tad būtujādzird tāsdarbība. Medicīnas doktors Emilio Parasino noVenēcijas: „To,kakrūtīs jārodas dzirdamam pulsam, asinīmtiekot transportētām novēnāmuzartērijām, mēsnekādi nevaram sajust, tāpēcneticam, katasjebkad varētunotikt; januvienīgi Hārvejsmums aizdotu savusdzirdes palīglīdzeļus. Hārvejsarī apgalvo, kašīkustība rada pulsu, un,vēlvairāk, skaņu: tomēr mēs,kurlie cilvēki, šoskaņu nespējam dzirdēt, unVenēcijā nav neviena, kas to spētu”. Nav grūti iedomāties, kā jutās atklājējs Hārvejs kurlajo valstībā. Citāts no Dīna Radina grāmatas „Sasaistītie prāti”: „Varētu domāt, ka mūsdienās neviens nespētu pieļaut tik acīmredzamu kļūdu. Diemžēl tā nav. Uzskati itin viegli var padarīt mūs aklus, pat uzlūkojot acīmredzamas lietas.

Eksperiments, ko izveidojis Ilinoisas Universitātes psihologs Daniels Simons, uzskatāmi demonstrē šo efektu. Cilvēki, kas 57 piedalās šajā eksperimentā, pēc tam ir bezgala pārsteigti, ka nav ieraudzījuši acīmredzamo. Simonsa eksperiments sastāv no25sekundes ilga videoklipa, kurā atainots, kāseši cilvēki spēlēbasketbolu. Trīs irģērbušies baltosTkreklos untrīs –melnos. Komandas veicsaspēli ar basketbola bumbu. Spēles laikā laukumā iziet cilvēks, tērpies melnā gorillas tērpā, mierīgi ieiet spēles laukuma vidū, sāk bungot sev pa krūtīm, pēc tammierīgi aziet. „Gorilla” navneslēpts, nenomaskēts, pastaigājas pilnīgi atklāti, tomērvairums cilvēku, kas vēro videoklipu, to nepamana, jo viņiem ir dots uzdevums: saskaitīt, cikreižu saspēlējas baltajos Tkreklos tērptie dalībnieki. Aršo nelielo uzmanības novēršanu pietiek, lainodrošinātu pilnīgu aklumu pret kaut ko tik redzamu, kā gorilla. Ja tik vienkārši varam nepamanīt gorillu mūsu acu priešā, KO VĒL MĒS BŪTU PALAIDUŠI GARĀM? Ja gorillu uz laukuma viegli var izskaidrot ar Pavlova uzbudinājums – kavēšana (ap uzbudinājuma centru smadzenēs, kuru radīja piespēļu skaitīšana, izplatās kavēšana, kas neļauj pamanīt gorillu), tad nevēlēšanos redzēt civlizāciju kollapsu vai piepldījušos Bībeles pareģojumus (Skat. “Varbūtības”; “Leģendas turpinājums”) var izskaidrot tikai ar „izstumšanu”. Izstumšana. Psihoanalīzes jēdziens. To pirmais ieveda Freids 1914.gadā. Izstumšana ir draudošu vai nepatīkamu paredzējumu nepamanīšana un grūti panesamu faktu un notikumu norakšana zemapziņā: „Kā bija Noasa dienās, tā arī tagad...tie rija un plītēja, laulībā devās un precējās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā. Un tie neņēma vērā.” (Mateja, 24: 37–39). Ko vēl mēs esam palaiduši garām? DVĪŅU TORŅI. 2000. gadā ASV tiek izveidota interneta vietne, kurā lietotāji var pārbaudīt savas Psi spējas. Visi dati tiek dokumentēti. Lietotājiem tiek lūgts iztēloties un ierakstīt ainu, kādu viņi domājas ieraudzīt nākotnē. Lūk, daži ieraksti divas dienas pirms uzbrukuma Dvīņu torņiem, 9.septembrī 2001. gadā: 58 ‑ „...gaisa laineris... tad strauja, dināmiska aina, tam krītot starp divām augstām celtnēm”. ‑ „vispirms augsta celtne, līdzīga rūpnieciskajam skurstenim, tad apaļi uzplaiksnijumi ar robainām malām... tad it kā vulkānisko pelnu kaudzite vai puķkāposts”. ‑ Lietotājs shakey: „kaut kas krīt, tā būs haotiska aina”. ‑ Lietotājs justatest: „spriedze, parāk karsts, lai tam pieskartos, spridzināšana”. ‑ Lietotājs xixi: „Baltais nams pazūd vienā acumirklī; apdegumi; cilvēku neprāts; sarkans apsējs; satraukums; pils; grūti novadīt; ASV valdības bāze; pārsteigums”. Nejaušas uzminēšanas varbūtība 1 pret 2 700. PASAULE AMNĒZIJĀ. Amnēzija – atmiņas zudums. „Pasaule amnēzijā” – Imanuela Veļikovska grāmatas nosaukums. Pēc zinātnes disidenta Veļikovska pētijumiem, apmēram pusotru tūkstoti gadu pirms mūsu ēras, Zeme saskārusies ar neparastām atmosfēras parādībām. Lijis meteoru (akmeņu) lietus. Zemes tuvumā parādījies svešs debesu ķermenis, izsaucis zemestrīces un vulkānu izvirdumus. Mozus ļaudis, iekšējās balss samācīti, to izmantojuši faraona šantāžai – ja negribi vēl kādas ziepes, tad „Let My Peoples Go”. Faraona ļaudis to uztvēruši kā Mozus pieburtu nelaimi. Pēc vairākām postošām stihijām Mozus tauta tiek atlaista. Par „Ēgiptes mocībām” Bībelē ir vairākas nodaļas. Kāpēc to neapstiprina neatkarīgi avoti? Veļikovskis apgalvo – par šo notikumu liecina „Ipuvera papiruss”. Tajā Ēģiptes gudrais Ipuvers (priesteris? augstmanis?) apraksta nelaimes, kuras uzbrukušas tā zemei. Tās daudz ko neatšķiras no Exodus stāstītajām. Mozus izpratnē ‑ nelaimes bija uzvaras zvani pār faraonu; Ipuvēra izpratnē – žēlabu cienīgi notikumi. Kapēc tik maz par to zināms? Veļikovskis, diplomēts ārsts, bijis ari psihoanalītiķis, labi zināja „izstumšanu”.Viņš apgalvo – briesmīgus notikumus izvairās atcerēties. Ēģiptieši tos „neatceras”. 59 PIRMTĒVA SLEPKAVĪBA

Darvins, par pirmatnējās cilts sadzīvi raksta (Pēc Freida grāmatas „Totēms un tabu”): „Jaunie dēli dzīvo celibātā ar kādu gūstā kritušu sievieti (Freida versijā – ar savu māti). Kļūstot pieaugušiem, viņi atņem despotam Tēvam gan dzīvibu, gan sievieti. (Freida versijā – māti. Edipa komplekss – dēls nogalina tēvu un dzīvo ar māti)”. Apziņā šādas atmiņas neiespējami nest, notiek izstumšana. MAIZI, NE BRĪVĪBU.

Mozus ved tautu tuksnesī. „Vai tu mūs nomirt uz šejieni atvedi? Vai mums kā trūka Ēģiptē? Mums ir apnikusi šī debesu manna! Maizi un izpriecas!” Kurnēšana aug kā lavīna līdz atskan sauciens: „Nomētāt Mozu ar akmeņiem!” (4.Mozus, 14:10). Tā ir Bībeles versija. Psihoanalīzes versija būtu: Dievs mierina Mozu: „Ne jau tevi, tie mani ir nosituši”. Nīče, to pamanījis, konstatē: „Dievs ir miris. Mēs viņu esam nogalinājuši”. (Nīče „Jautrā zinātne”). DIEVS IR MIRIS. Uzraksts uz sienas itāļu krodziņā: „Dievs ir miris”.‑ Nīče. Kāds pierakstījis zem uzraksta: ”Nīče ir miris”.‑ Dievs. Šī nav Bībeles, šī ir psihoanalīzes versija: Neviens nevar apziņā nosist Dievu un nesajukt pratā. Nīče to izdarīja. Abus. Pietrūka izstumšana? NEMIRSTĪGAIS VOLTĒRS. Francija, 1778. gads. Voltērs: „Divpadsmit cilvēki radīja kristietību. Es pierādīšu jums, ka pietiks ar vienu, lai to iznīcinātu”. 60 Voltērs: „Nākamo 100 g a d u laikā Bībele pazudīs n o zemes virsas”. V o l t ē r a c i e n ī g a ironija: P ē c 5 0 gadiem Voltēra n a m ā darbojas tipogrāfija – „Ženēvas Bībeles biedrība” iespiež Bībeles.

Voltērs: „Nemirstībā dodas ar nelielu bagāžu”. Izstumšana. 61

Dzīve pēc singularitātes Dzīve pēc dzīves? Nē, citāda dzīve. Kas ir singularitāte? Šī raksta kontekstā – zinātniski tehniskā progresa sprādzienveida paātrinājums. Krievu matemātiķis Panovs to bija izrēķinājis 2004. +/‑ 15 gadā. Šis ir raksta “Izstumšana”turpinājums. Cilvēki, kas singularitāti gaida, apsveic un veicina to ir „Transhumānisti”. Viņu sapnis ir bezgala attīstīts, tehnoloģijām apgādāts, nemirstīgs cilvēks –„ pēccilvēks”. Pēcis būs jauns dabīgās evolūcijas posms. Evolūcija nekad nebeidzas. Evolūcija Forever. „Pēc 30 gadiem cilvēce beigsies, būs pēccilvēce,” – Vernors Vindžs, matemātiķis, singularitātes pētnieks, transhumānists. Visi autori, kas par to raksta, paredz ieiešanu singulariatē līdz 2050. gadam. Neviens autors, kas par to raksta, nezin, kas pēc tam notiks: „Procesi singularitātē nav paredzami”. Pasākums, kuram nevar paredzēt gala iznākumu ir avantūra. Avantūra ir pasākums, kuram nevar paredzēt gala rezultātu. Cik tas ir nopietni? Pirmais, kas pamanīja zinātnes attīstības ģeometrisko progresiju, bij Engelss 19.gadsimta vidū: „zinātne attīstās eksponenciāli”. Drīz to pašu kostatē akadēmiķis Vernadskis. Zinātnieki no jauna to pamana 1980.–1990. gados, fantasti – visu laiku. Šodien zinātnieku viedoklis ir vienprātīgs: zinātniski – tehniskais progress attīstas ģeometriskā progresijā – singularitāte ir neizbēgama. Labākas nākotnes oranizācijas. Cilvēks pats evolucionēt nespēj, viņam palīdzēs tehnoloģijas. Lai šo procesu veicnātu, dibinās organizācijas. Ap 2000 gadu nodibinās pirmās, tagad tādu ir daudz: lielākā ir 62 World Transhumanist Association. Tā apvieno 5000 nodaļas visā pasaulē. Mērķis – veicināt augsto tehnoloģiju attīstību un ar to palīdzību radīt jaunu evolūcijas būtni – pēccilvēku. „Singularitātes Universitāte” ‑ dibinātājs Ralfs Kurcveils, atbalstītāji – NASA un Google. Kurcveils ir talantīgs programmētājs, „skaņas analīzes” aparāta izgudrotājs. Singularitātes Universitāte darbojas singularitātes veicināšanas virzienā, lai gan pats Kurcveils ir izteicies dīvaini: „Personīgi es baidos no singularitātes, jo zinu, ka nevajadzīgo izmet”. Izteiciens saprotams citu transhumānistu postulātu gaismā: Transhumānisms ir dabīgās evolūciajas turpinājums – „izdzīvo labāk piemērotais” (Darvins). Kurcveils runāja par pārējiem? Daudzās universitātēs tiek lasīti transhumānisma kursi, rīkoti semināri un konferences, izdoti elektroniskie transhumānisma žurnāli. Lielākie singularitātes veicināšanas centri ir Oksfordas un Arizonas universitātēs. Kas ir SINGULARITĀTE? Vārdnīcā – atsevišķs, savrups punkts. Astronomijā – milzīga masa, sakoncentrēta vienā punktā. Šī raksta kontekstā – 20. gs. vidus matemātiķa fon Neimana formulējums: „Singularitāte ir punkts, kur matemātiskā ekstrapolācija sāk dot bezjēdzīgu rezultātu”. Laiks. Panova aprēķniātā singularitāte iestājas 2004 +/‑ 15 gadā. Viņš nav vienīgais rēķinatājs. Nopietnākais no citiem ir ASV Kongresa „Ekonomiskās politikas komisija”. Pēc viņas datiem, ekonomikā singularitāte iestāsies 2020.–2030. gados – „...punkts, kur matemātiskā ekstrapolācija dod bezjēdzīgu rezultātu”. Pēc ASV matemātiķa Vernora Vindža – intelekts, atšķirīgs no mūsējā, „parādīsies tuvāko 30 gadu laikā” (referāts nolasīts NASA 1993. gadā). „Prāta vētras” konferencē 1992. gadā Hanss Moravecs ceļ priekšā aprēķnius – līdz singularitātei vēl 30–40 gadi. Ko tas reāli nozīmē? Citāts no Vikipēdijas: „No paleolīta līdz neolītam ekonomika dubultojās 200 000 gadu laikā (vērtēts pēc iedzīvotāju skaita pieauguma). Zemkopības attīstības laikā dubultojās ik 900 gados. 63 Pēc rūpniecības revolūcijas ekonomikas jauda dubultojas ik 15 gados. Datoru jauda nu jau dubultojas 9 mēnešos (dati var būt novecojuši). Singularitātē var sagaidīt, ka viss dubultosies pusgadā, mēnesī vai nedēļā” (citāta beigas). Singularitāte nepienāks. To paudis tas pats A.Panovs, kurš izrēķinājis singularitātes pienākšanu 2004. +/‑ 15 gadā. Singularitāte nepienāks, jau tagad notiek bremzēšanās: 1. Attīstītākajās valstīs dzimstība samazinās. 2. Pirmoreiz evolūcijas vēsturē plēsēji sāk bremzēt paši sevi: Kioto protokols; Izmešu kvotas; Nozvejas limiti: Zaļo kustība; Cīņa pret ĢMO bremzē lauksaimniecību; Cīņa pret klonēšanu bremzē medicīnu. 3. Zinātnes bremzēšanās. Pēc Panova, kvantitatīvā zinātne pamazām koncentrējas kvalitātē. 4. Bremzējas kosmiskās programmas. Sen jau neviens nav bijis uz Mēness. 30 000 kosmisko atlūzu orbitā draud lidojumus pārtraukt vispār. 5. Bremzējas bruņošanās sacensība – zinātņu dzinējspēks. Ko sola transhumānisti? Pēc transhumānistu domām, cilvēks nav evolūcijas pēdējais posms. Cilvēkam jāevolucionē tālāk, lai maksā ko maksādams. Zinātne un tehnoloģijas atbrīvos cilvēkus no vecuma, slimībām un nāves. Pilnveidotas tehnoloģijas atjaunos sagrauto vidi. Pēccilvēks, jaunā suga, būs autonoma, brīva būtne. Viņš pats programmēs, bet neļausies programmēties. Pēccilvēks vairosies mākslīgi, pēc zinātniskas programmas. Rodžers Penrouzs: „Saprāts var eksistēt uz nebioloģiska pamata – obligāti ir tikai algoritmi”. Transhumānisti sola apziņu ielādēt (upload) datorā, cilvēks mirs, apziņa dzīvos. Kādi būs transhumānistu līdzekļi? Molekulārās nanotehnoloģijas, neiroprotēzes, krionika (sasaldēšana līdz labākiem laikiem), klonēšana, mākslīgā apsēklošana pēc speciālas programmas), māksligais intellekts, 64 neirofarmakoloģija, nanobioelektronika, apziņas ielādēšana, biotehnoloģijas; gēnu inženērija, datora/cilvēka kentaurs, saprātīgs egoisms, brīvais tirgus, scientisms, cilvēktiesības bez krastiem, racionālisms, globalizācija. „Tāpēc, ka zinātniski tehniskais progress attīstās eksponenciāli, atklājumi nāks lavīnveidīgi”. Izklausās ticami? Cilvēki, transcilvēki un pēccilvēki ‑ dažas paaudzes dzīvošot vienlaicīgi. Nīče, transhumānistu priekštecis: „Kā no pērtiķa radās cilvēks, tā no cilvēka radīsies pārcilvēks”. Kurcveils sacīja: „Nevajadzīgo izmet”. Kuri tie būs? Skeptiķu argumenti. Transhumānistiem ir nesasniedzami un neskaidri mērķi. Tie deformēs ģenētiku (gēnu inženērija), sagraus ģimeni. Ceļ sevi Dieva vietā (apziņas ielādēšana). Noniecina dabīgo cilvēku (cīņa pret „atpakaļ pie dabas” kustībām). Noniecina cilvēka miesu un dvēseli (apziņas upload datorā). Nebīstas pat no krimināla – pēc apziņas upload cilvēks mirst. Dehumanizācija – Frankenšteina sindroms (cilvēka vietā – Spēki). Ētiskais un morālais nihilisms (pēccilvēks – autonoma, brīva būtne). Nav paredzēti cilvēka aizsargmehanismi varenā pēccilvēka priekšā. Tā ir globalizācijas, nacionālo kultūru iznīcināšanas programma. Visi nevarēs būt pēccilvēki, tā ir naudas maisu un varas elites, programma. Futurulogs Frensis Fukujama: „Transhumānisms ir pasaules visbīstamākā ideja”. Dalailama. Apmēram 400 miljonu budistu kopienu pārstāv Viņa Svētība Dalailama. Citāti no viņa grāmatas „Visums vienā atomā”.: 1. Par zinātniski – tehnisko progresu: „Šai modelī daudzi civilizācijas eksistences aspekti, tostarp vērtības, radoša darbība un garīgums, kā arī dziļāki metafiziski jautājumi ir palikuši ārpus zinātnes izziņas lauka”. 2. Par gēnu inženēriju: „...mums ir jāapzinās sava līdzdalība zinātnisko pētījumu laikmetā, kas jau iedveš bailes”. 3. Par ģenētiku: „Sākoties jaunai bioģenētikas ērai, plaisa starp morālo spriestspēju un tehnoloģijas kapacitāti ir sasniegusi kritiskus apmērus”. 65 4. Par klonēšanu medicīniskiem mērķiem: „Pusjūtīgo būtņu audzēšana ķermeņa rezerves daļām man izsauc instinktīvu, tūlītēju novēršanos”. 5. Par cilvēku klonēšanu: „Tam no budistu viedokļa nav attaisnojošu motīvu, tas varētu būt identisks ķermenis, bet ar atšķirīgu apziņu. Tie abi nomirs”. 6. Par biotehnoloģijām: „Tā kā tehnoloģijas ir ļoti dārgas, tās ilgi varēs izmantot tikai maza cilvēces daļa, respektīvi, bagātie”. 7. Par pārveidoto civilizāciju: „Tā tehnoloģiskos sasniegumus pārveidos cilvēku dabas nevienlīdzībā, tā pastiprinās atšķiŗības starp cilvēkiem. Tiks izaudzināta valdošā elite, kuras pārākuma izpausme realizēsies tieksmē pēc varas”. Un dvēseles huligāna viedoklis: 1. Par eigēniku: „Vaislas tehnoloģijas”. 2. Par gēnu inženieriju: “Pērtiķu dizains”. 3. Par zinātniski – tehnisko sprādzienu: „Avantūrista sapnis”. 4. Par ĢMO: „Miroņu pārtika” . 5. Par krioniku: „Līķis uz ledus”. 6. Klonēšana. „Vienas kājas zābaku fabrika”. 7. Medicīniskā klonēšana. „Cilvēka rezerves daļas”. C. Scientisms. „Zinātnei ‑ Pāvestu!” 9. Implanti smadzenēs: „Putniņi galvā?” 10. Apziņas ielādēšana datorā: „Kur noslēpsim ķermeni?” 11. Mākslīgais intelekts: „Šizofrēniķu kongress”. 12. Molekulārās nanotehnoloģijas: „Kukaiņi asinsvados”. 13. Neirofarmakoloģija: „Mušmires, koka vai marihuana?” 14. Mākslīgā apsēklošana: „Zooloģijas praktikums”. 15. Cilvēks singularitātē: „Puscilvēks”. 16. Evolūcijas suga pēc cilvēka: „Pārcilvēks”. Neizbēgamo nevar izbēgt. Ne par, ne pret, bet rezerves izeja: „Labākas nākotnes vizualizēšanas ceļš”. Vernors Vindžs (NASA konferencē, 1993. gadā): „Mēs esam uz robežas, kas līdzvērtīga cilvēka parādīšanās notikumam uz zemes. Ja singularitāti neizdosies apturēt, draud izmiršana”. Vai matemātiķis bija domājis šo?: „Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas kopš pasaules iesākuma līdz šim laikam. Un, ja šīs dienas netiktu paīsinātas, neviens cilvēks netiktu izglābts”. (Mateja 24:21). 66 Sestais cilvēks, kas staigājis pa Mēnesi, ir ASV astronauts Edgars Mičels. Viņš 1973. gadā nodibinājis Intelektuālo zinātņu institūtu Kalifornijā – cilvēka prāta spēka pētījumiem. Viens no tematiem – apziņas nozīme pozitīvas nākotnes veidošanā.. Pozitīvas priekš cilvēkiem, nevis pēčiem, kuru priekšā cilvēks būtu tāds kā Darvina australopiteks. Vai ar prāta spēku tas iespējams? Mičels saka, ka ir: „...zemapziņa mūs ievelk situācijās, no kurām varam ko mācīties...mēs veidojam savu realitāti... mēs radām apstākļus – ļoti dziļā metafiziskā un zemapziņas līmenī”. Singularitāti izstumt, novērst vai izmantot? Runa ir par nākotnes pierunāšanu. Sanfrancisko psiholoģe Dr.Helēna Vambaha mazās grupās ir hipnotizējusi kopumā 2500 cilvēkus, un devusi uzdevumu – ieskatīties nākotnē.

Pēc redzētā visus var sadalīt 4 grupās: 1. Nākotne sterīla un bez prieka. Cilvēki dzīvo kosmiskās stacijās, valkā sudrabainu apģērbu un ēd sintētisku pārtiku (tas ir no kino, nodomāju). 2. Dzīvo laimīgāku un dabiskāku dzīvi. Paši atrodas harmonijā, veltot laiku mācībām un attīstībai (nodomāju – tur esmu jau bijis). 3. Augsto tehnoloģiju urbānisti. Mehāniska rakstura nākotne. Dzīvo zem zemes vai pilsētās, kuras pārklāj kupolu burbuļi (tie varētu būt postcilvēki ‑ pēči). 4. Šie ir cietuši katastrofā. „Sāksim visu no jauna”. Vai var ticēt hipnozē iegūtām ziņām? Kā mums tīk mīļie, kā mums tīk. Pagātni viņi hipnozē pateica pareizi. To pašu 2500 cilvēku grupu, pa daļām, Vambaha ir aizhipnotizējusi pagātnē. Gandrīz visi vairākus gadsimtus veci pagātnes redzējumi detaļās atbilst tiem laikiem. Piemēram – „dzīvojot” 1700.gadā cilvēks stāsta, ka vakariņojot, lieto trīszaru dakšiņas. Tas atbilst vēsturei. „Dzīvojot” 1790. gadā lieto četrzaru dakšiņas. Tas arī atbilst tā laika stilam. Precīzas detaļas viņi spējuši pateikt visos gadījumos – „Akašas hronikas” darbībā. Visi 2500 dalībnieki par nākotni saka – cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Tas varbūt atbilst transcilvēku (pārejas forma no 67 cilvēka uz postcilveku) veidotāju plāniem ‑ ieviest virzītu mākslīgo apaugļošanu (eigēnika). Izdzīvos „Zelta miljards”? Nākotne var būt tikai viena, saka veselais saprāts. Viena gan, saka vēl veselāks saprāts – viena no vairākām iespējamām. Mēs izvēlamies kādu no tām. Ko saka zinātne? Kvantu līmenī zinātne saka noteikti – nākotnes var būt daudzas, bet no tām notiek viena – varbūtīgākā. Bet kā ir lielo priekšmetu pasaulē?

E.I.Siliņš: „...šāda funkcija apraksta ne vien Visuma patreizējo stāvokli, bet arī Universa evolūcijas alternatīvās vēstures” („Lielo Patiesību meklējumos”). „Ideja, ka Visumam ir dažādas iespējamās vēstures, var izklausīties pēc zinātniskās fantastikas, taču tagad tā ir pieņemta kā zinātnisks fakts” (S.Hokings „Visums rieksta čaumalā”). Varbūt mums nepiestāv singularitāte? Varbūt var izkūņoties no tās? Psihologs Čets Snovs, Vambahas darba turpinātājs, domā, ka var: „...pastāv vairākas iespējamās nākotnes, vairāki HoloVisumi, kas kūņojas likteņa miglā tīti... tā vietā, lai celtu bumbu patvertnes un pārceltos uz drošākām vietām, mums labāk vajadzētu aizvadīt laiku, ticot un vizualizējot sev labāku nākotni”. Ka to ir iespējams izdarīt kolektīvi – neticu. To var katrs sev individuāli – ticu. „No katra pēc viņa spējām. Katram pēc viņa ticības”.Jedem das Seine”. – caur Garo Dzīvi, ne garo skursteni. 68

Nosperts izgāztuvē Konspekts no izgāztuvē atrastām grāmatām. Homo eloquens – runājošais cilvēks. Valoda no vārdiem (lingvistika). Vai vārdi no domāšanas? (Čomskis). „Izteiktais vārds ir meli”.‑ Tjučevs. Tātad no domāšanas? Tukšais ekrāns piepildās figūrām – kustas kā dzīvas. Maija. Lielā Maija un personīgā Maija. Platona „Ala’’‑ dejo ēnas uz sienām. Cilvēks nu ir divi? Nē, ugunsskurs plandās aiz muguras. Realitātes pārliecinošā ilūzija. Bezkoordinātu pasaulē – koordinātes orientācijai. Skan gandrīz kā Orients (Austrumi). Runājošajai pasaulei pret spalvu. Partenons, Afrodīte, Izīda kā serviss. Viss pārdošanai. Sākās ar Renesansi – sakrālā profanizācija. „Jauno ģēniju savienība” klusē. Sēra smaka nenāk no Drakona mutes, tā nāk no ikdienības. Logoss, Austrumos – Dao. Vispārējs pamats, kārtība. Logoss kā vēstures mērs (metron). Cilvēks kā „vēstures šausmas”. 1865. gadā Parīzes lingvistiskā biedrība savos statūtos aizliedz izskatīt jebkurus jautājumus par valodas izcelšanos. Nepieklājīgi pieklājīgā sabiedrībā, ziniet. Jāmeklē sava. Smiekli un raudas – pirmvaloda bez vārdiem? Raksti atnesa Homēru, internets Homēru noslīcinās. Domāt nozīmē – „redzēt galvā”? „Skudriņas” skrien pa muguru” – no mūzikas, sievietes, atklājuma. Pa muguru, nevis galvā. Varbūt pirmais atklājums mūžā. Neblenz kā kaza uz afišu – skudriņas galvā neskrien. „Amslen” – amerikāņu kurlmēmo valoda, nepārsniedz zīmju (semiotika) slieksni. 69 Dzīvnieki zīmes saprot, skaņas artikulēt nespēj. Cilvēki artikulēt spēj, zīmes atburtot nemāk. „Universāls priekšmetu kods” – krāta tiek datu banka „no divi līdz pieci (gadi)”. Daļa tiek nosaukta vārdos, pārējā veido gudrību – bezapziņa. Glossolālijas– „runāšana valodās” – bezjēdzīgas, bet ne bezformīgas skaņas. Jēgas ieliek cilvēki, attieksmi saprot augi. Austrālijas aborigēni nezin vairs rituāla jēgu, atceras „mītiskas būtnes”, kas iedibināja rituālu. Rituāls – vārdošana – nesaprotami kvazi vārdi. Divi zābaki – zābaki. Viens zābaks – simbols. Neparastajā – viss vārdošanas spēks. Nav valodas, izņemot simbolu valodu. Viens zābaks – simbols, divi zābaki – ikdiena. Eholālijas. Atkārtošana, kopēšana, konspektēšana, tulkošana. Viņi bija pirmie, zvēru cietajās ādās. Tie, kas izgudro cirvi, riteni, tukšumu, uguni. Vienkāršais nav primitīvs. Primitīvais nav vienkāršs. Vienkāršais atstāj pēdas, primitīvais aiz sevis – mēslus. Skaņa un viņas nozīme. Rūkšana, svilpšana, šņākšana, klakšķēšana. Skaņu vārdi nav valodā nejauši. Pamata valodās denotāts (priekšmets; skaņa) atbilst zīmei (vārdam, leksēmai). Izvirtušajās valodās ne. Mīts un valoda. Valoda un mīts. Mytos – teiksma, nostāsts. Kosmoģenēze, antropoģenēze. Mītījās, mītījs kamēr iemītījās maldos un izdomās. „Tā nesakiet, jāsaka „kopojās”. – „Nu es jau saku: kopojās, kopojās, kamēr sāk pi*ties”. „Nav lietuvietis, nav problēma”? Nav nosaukuma – nav lietas. Argo valstībai – sava valoda – nepiederošiem – nazītis ribās. Svilpiens arī ir valoda, savējos kauc. Jo tuvāk nozīme skanējumam, jo tālāk no kultūras tautām. „Kults’’ – kāda izkopta prakse. „Ur”‑ pilsēta senajās Divupes valodās. Kultūra sākas pilsētās. Kas teica – Gars? Vārda informācija ir apgriezti proporcionāla tā varbūtībai. „Nedzer no akas, no kuras dzēris netīrais pūlis”‑ Nīče. Noslāpsi badā, būs labāk. 70 Nav valodā vārdu, ir kontekstu masīvs. Izžuvušas ir gara aristokrātijas upes, saprašanās nav iespējama – līdz nākamiem plūdiem. 71

PĀREJAS FORMAS no mērkaķa uz kaķi Pārejas formas noteikti atradīsies. Darvins. Vainbergs ir pasaulslavens fiziķis, liels kā Pasaules Banka. Viņš žurnālā “Rīgas Laiks” ir izteicies, ka nu jau visi atzīst evolūcijas teoriju. Bullshit, pilnīgi otrādi. Kaķis neatzīst, ka cilvēks cēlies no pērtiķa. Drīzāk jau otrādi - pērtiķis cēlies no cilvēka. Pierādījumi? Lūdzu. Vairāk kā Darvinam - vesels viens (Darvinam nav neviena). Reiz kaķis ir dzirdējis kādu sieveli sakām: vakar atkal mans vecais pārnāca mājās mērkaķī. Mērkaķis tas pats pērtiķis vien ir, nekādas starpības - apgrieztā evolūcija - pārejas forma uz kaķi. Darvins: “Pieņemt, ka acs ar visiem tās nepārspējamiem mehānismiem skatiena fokusēšanai dažādos attālumos, dažādas intensitātes gaismas uztveršanai un sfēriskās un hromātiskās aberācijas korekcijai ir radusies dabīgās izlases ceļā, būtu, es teikšu godīgi, visaugstākā mērā absurdi… uzskats, ka acs cēlusies dabīgās izlases ceļā, var izsaukt neticības pilnu izbrīnu jebkurā cilvēkā”. Vai neizsauc izbrīnu šādi Darvina kunga izteikumi. Evolūcijas teorijas tēvs runā pavisam savādāk, kā viņa sekotāji. Darvins: “Sakarā ar šo teoriju, ir jābūt eksistējušām neskaitāmām pārejas formām. Kāpēc mēs tās neatrodam zemes garozas slāņos? Kāpēc visa daba nav haotiska, bet ir skaidri izšķiramas sugas, kā mēs to redzam? Ģeoloģiskie pētījumi nesniedz šai teorijai nepieciešamo detalizēto pakāpenisko pāreju no senākām līdz mūsdienās dzīvojošām sugām, un tas ir uzskatāmākais arguments pret šo teoriju”. Miers, Darvina kungs. Savādāk nevarētu runāt pats arhibīskaps Ašēra kungs. Darvins: “Taču tas izskaidrojams ar nepilnīgiem ģeoloģiskiem atklājumiem”. 72 Lūk, kur tas pērtiķis aprakts. Vispirms teorija, pēc tam cerība, ka pierādījumi atradīsies. “Bet ticība ir paļaušanās uz lietām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par lietām, kas neredzamas”. (Grāmata, Glika tulk. Ebrejiem11:1) Kāds mērkaķis šos Grāmatas vārdus ir pārfrāzējis tā: “Bet ticība ir paļaušanās uz fosīlijām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par posmiem, kas neredzami”. Kopš Darvina laikiem pagājis vairāk kā gadsimts, digeri rok, un fosiliju ir savākts tik daudz, ka speciālisti nespēj tās apstrādāt. Un joprojām nepieciešamo daudzmiljonu starpsugu starpformu vietā nav atrasta NEVIENA PĀRLIECINOŠA. Tās trīs, ko darvinisti piedāvā - pīļknābis, arheopterikss un celakants - ir arī šodien dzīvojošu sugu pasugas. Lundas Universitātes profesore N.Herberta‑Nilsone: “No paleontoloģiskajiem atradumiem nav iespējams izveidot pat evolūcijas karikatūru. Fosīlais materiāls ir tik pilnīgs, ka pārejas posmu trūkumu nevar izskaidrot ar materiāla nepietiekamību. Iztrūkumi ir neapšaubāmi, un tie nekad netiks aizpildīti”. Frenks Solsberijs:” Pēdējā lieta, kas rada šaubas par evolūcijas teoriju, ir tā saucamā paralēlā evolūcija, proti, tik sarežģīts mehānisms kā acs ir attīstījies vairākkārt: 1) Kalmāriem 2) Posmkājiem 3) Mugurkaulniekiem To ir vēl grūtāk izskaidrot, kā stāvokli, ja acs būtu attīstījusies tikai vienreiz. Šturms: “Acs uzbūve ir zāles pret ateismu”. Atšķirībā no cilvēka acs, kuri ir tikai viena lēca, izmirušā trilobīta (plakans posmkājis) acij bijušas 100 līdz 1500 lēcas, skaits atkarīgs no pasugas. Lēcas saglabājušās, jo bijušas no minerāla kalcīta. Pats beigts, bet galošas veselas - kā pēc kritiena no jumta. Lai tik sarežģītu lēcu sistēmu uzkonstruētu, jāzin Abes sīnusa likums, Fermā princips un vēl vairāki sarežģīti fizikas likumi. Cilvēks pie savām liekajām lēcām (brilles) ticis tikai pārsimts gadus atpakaļ. Vaisongs ir aprēķinājis, ka tikai ar vienu lēcu aprīkotas acs nejaušas izcelšanās varbūtība ir 1: 10^266. 73 Salīdzinājumam: Praktiski neiespējama varbūtība matemātikā skaitās 1: 10 ^50. Konstruktors (raķešu konstruktora Vernera fon Brauna apzīmējums Lielajam Konstruktoram) nav bijis no dumā desmita. “Un Dievs radīja cilvēku… “ (1.Mozus 1: 27). Un cilvēks izgāja izklaidēties un atgriezās mājās “mērkaķī”. Nu jau viņš ir pārvērties no mērkaķa kaķī, jo visu laiku skatījies seriālus un šovus. Mērkaķa īsinātājs. Konspektēts no: Č. Darvins “Sugu izcelšanās”. Skots M. Hjūzs “Evolūcija zem mikroskopa “ Gundega Repše “Gaisa īsinātājs”. 74

Homologās rindas, jeb zāles pret darvinismu Vavilova “Iedzimstošās mainības homologo rindu likums”. Homologos - grieķ. līdzīgs. Valodniecība atļauj lietot gan “homoloģisko”, gan “homologo”, es izvēlējos īsāko. Likums skan tā: “Ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu, iedzim- stošu izmaiņu rindas, tā ka, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās vai ģintīs. Veselām augu dzimtām raksturīgs noteiktu izmaiņu cikls, kas vienāds visām attiecīgās sugas ģintīm un sugām”. Darvinisms saka - rindas ir homologas tāpēc, ka ir kopīgs sencis. Graudaugiem izklausās ticami, tā varētu būt. Bet homologās rindas veido arī kristāli, kukaiņi, olbaltumi, abinieki, zīdītāji, ogļūdeņraži, spirti, organiskās skābes, sēnes u.c. Diez vai sviestskābes un propionskābes kopīgais sencis ir skudruskābe. Homologās rindas dzīvniekiem. Vavilova homologās rindas attiecās tikai uz augiem. Bet jau pirms Vavilova, 1868-tajā gadā amerikāņu paleontologs Edvards Kops (1840 - 1897) apraksta homologās rindas dzīvniekiem - abiniekiem, somaiņiem, placentāļiem. Vavilovs (atsaucoties) izmanto Kopa idejas un terminoloģiju. Kops salīdzina dzīvnieku paralēlās rindas ar ķīmisko savienojumu rindām. Ja augu un dzīvnieku paralēlismus darvinisms skaidro ar kopīgu senci, tad kurš ir kopīgais “sencis”alkānu, spirtu vai organisko skābju homologajām rindām? Organisko vielu paralēlās rindas. Homologās rindas ķīmijā pirmais formulējis Š. Žerārs (Francija) 1844. gadā. Tās veido alkāni, spirti, karbonskābes un citi oganiskie savieno- jumi. 75 Alkānu homologā rinda - metāns, etāns, propāns, butāns… Spirtu homologā rinda - metanols (koka spirts), etanols (vīna spirts), propanols, butanols… Karbonskābju homologā rinda - skudruskābe, etiķskābe, propionskābe, sviestskābe… Ja homologās rindas skaidro ar kopīgu senci, tad metāns būs propāna - butāna sencis? Olbaltumu paralelās rindas. 1980 - tajos gados Meiens, pētot olbaltumvielu uzbūves tabulas, atklāj olbaltumu paralēlās rindas pēc 10 (no 20) aminoskābju dominējošas iekļaušanas olbaltumvielās. Ir citi cēloņi, kas nosaka paralelās rindas, tie nav kopīgais sencis. Paralelismi sēnēm un kukaiņiem. 1863. gadā entomologs Volšs apraksta homologās rindas kukaiņu sugām. Ja pazīmes izmainās vienā sugā, tās līdzīgi mainīsies citās sugās. Sakardo un Cederbauers to pašu novēro sēnēm. Pārāk daudz nomoģenēzes (nomos - likums), lai mutācijas būtu darviniskas, nejaušas. Bioizomērija. Ar darviniskajām nejaušībām, kopīgo senci vai dabīgo izlasi virzīto evolūciju izskaidrot nevar. Rindas neveido nejaušas mutācijas. Kopīgs sencis nav iespējams ķīmisko vielu un kristālu homologajām rindām. Dabīgā izlase iznīcina, ne rada. Tas pats Meiens, kur atklāja olbaltumu paralēlās rindas, piedāvā atslēgas vārdiņu - bioizomērija. Ķīmisko elementu izomērija ir spēja, nemainot ķīmisko formulu, mainīt ķīmiskās īpa ības. Tie paši atomi molekulā pārkombinējas citādos veidos. Bioizomērija ir sistēmas sastāvdaļu pārkombinēšanās dzīvajos organismos. Ar vienām un tām pašām matemātiskām formulām var aprakstīt atomu pārkombinē anos kā molekulās, tā augos, kur par “atomiem” pieņem zvīņas, ziedlapiņas, sēklas, lapas un spurgaliņas. Tas ir pierādīts ar teorēmām.

Struktūras elementi atkārtojas, pamats ir matemātisks. Homologās rindas nevar nebūt, viņas ir sistēmas sastāvdaļa. 76 Skaistākie matemātiskie paralēlismi ir nervu, asinsvadu un bronhu zari līdzīgi upju pieteku, zibens šautru un koku zariem. Augus, dzīvniekus, ogļūdeņražus un kristālus nevieno kopēja iedzimtība. Tos vieno matemātisks kopsaucējs. Hermanis Hese apraksta arhitektūras formas, muzikālas kompozīcijas, literārus sacerējumus un filozofiskus traktātus kā lielas Stikla Pērlīšu spēles daļas. Karls Gustavs Jungs ķīniešu I Czin grāmatu saista ar sinhroniju ‑ tas pats likums, kurš vadījis heksagrammu sastādītājus, vada metamo stiebriņu krišanu. Verners Heizenbergs: “Visums nav materiālistisks, Visums ir matemātisks”. Lūkasa 12: 7: “Bet arī visi jūsu galvas mati ir skaitīti”. Arī tie, kuru skaits = 0. 77

Superkods Ja grāmatā varētu atjaunot izplēstas nodaļas tekstu, vadoties tikai no pārējo nodaļu satura, tas būtu lieliski? DNS molekula spēj sevi tā salabot. To tālajos 1940 - tajos parādīja Barbara Mak-Klintoka (Barbara McClintock), atklājot gēnu “lēkāšanu”(transposition) - “izgriezt un ielikt”, “kopēt un ielikt”. Palika neskaidrs, kas koordinē restaurācijas darbus. “Egoistiskais gēns”. Bija pieņemts, ka šūnā visu komandē DNS, taču 97% DNS (introns) skaitījās neglābjams parazīts. Nobela prēmijas laureāts Sidnejs Brenners (Sydney Brenner) 1971. gadā šos 97% nosauc par atkritumiem. Oficiāli lieto skaistāku vārdu - nešifrējamā DNS. Ričards Dokinss (Richard Dawkins), talantīgs rakstnieks un “dziļi ticīgs neticīgais”, šiem 97% DNS iedod lipīgu nosaukumu - “egoistiskais gēns.’’ Dokinss sarakstījis vairākas grāmatas - “Egoistiskais gēns”, “Aklais pulksteņmeistars”, “Dievs kā ilūzija”, kurās apgalvo; 97% gēnu ir parazīti; Evolūciju virza akli spēki un Dievs ir ilūzija un kaitīgs mēms. Dokinsa palaistos “egoistiskais gēns” un “mēms” pieņem visa civilizācijas ķertā pasaule. Dokinss ir fundamentālais darvinists - jautājums nerodas? Pēc Darvina mācības dabīgajai izlasei miljongadu laikā vajadzēja “egoistisko gēnu” iznīcināt. Spalvas pa gaisu? 1990. gadā dokinsas šķirnes baros ietriecas vanags - franču inženieris, matemātiķis Žans Klods Perezs nāk lejā ar “DNA Supracode”. Dokumentā ir pierādīts - nav tādu egoistisku gēnu - “nekodējošā daļa” ir kods. Efekts nav tik liels, kā varētu gaidīt, dziļi ticīge neticīge nav savu 78 katastrofu vēl sapratuši. Franči nemīl globālo valodu. Pereza darbi rakstīti franciski (5 grāmatas; žurnālu raksti). Visas valodas ir vienlīdzīgas, bet viena ir vienlīdzīgāka par citām. Dažas Pereza grāmatas vēl nav tulkotas vienlīdzīgākajā valodā. Jean - Claude Perez. Neatkarīgais pētnieks, Boloņa, Francija. Fraktālās ģeometrijas speciālists, strādājis IBM, biomatemātikas nozarē. Pētījis robotu hologrāfiskās atmiņas un mākslīgo neironu iespējas. Dokumentā “DNS Superkods” Perezs pierāda - “burti” DNS molēkulā izkārtoti atbilstoši Fibonači skaitļiem. To attālumi veido Zelta griezuma proporcijas. “Egoistiskais gēns” ir KODS, nevis parazīts. “Pulksteņmeistars”- dabīgā izlase, kas saglabājusi “egoistisko gēnu’’, nav akla. Superkods. Olbaltumvielas nosaka DNS ķīmiskais kods. Četri burti pa trim veido tripletus, tie nosaka olbaltumus. No 2 metrus garās DNS molēkulas (katrā šūnā), tikai nepilni 3 cm kodē olbaltumus. Ko dara pārējie metri, nebija zināms - nešifrējamā DNS, “egoistiskais gēns”. Perezs pierāda (tabulas, aprēķini) - ķīmiskajam (A, G, T, C) kodam, pāri klājas vēl viena kārtība - Superkods. Tas nav rakstīts cipariem, tam nav saistība ar olbaltumiem. Tie paši burti, (A, G, T, C) kas kodē olbaltumus, izkārtoti “pēc Fibonači”. Kods pāri kodam, (kods iekš koda), tās pašas zīmes (A, G, T, C), tikai dažādas nozīmes. Perezs Superkoda skaitliskās attiecības nosauc par rezonansēm. “Aklais pulksteņmeistars”- Dokinsa apzīmējums dabīgai izlasei - nav bijis akls? Molēkulā ar miljards tripletiem paslēpts tūkstošiem “rezonanšu”. Ķīmiskās bāzes sakārtotas matemātikas valodā. Kods netraucē kodam, lai gan abi rakstīti vieniem un tiem pašiem burtiem. Šādu dubultkodu viens miljards vārdiem vēl armijas šifrrētāiem jāmācās uzrakstīt. Paraugi ir: Ņemot 144 bāzu fragmentu, bāze T (timīns) nostāsies 56 - 90 - 144 vietās. Tas atbilst Fibonači skaitļiem 55 - 89 - 144. 79 Atgādināšu - Fibonači rinda ir1,1,2,3,5,8,13,21,34,55,89,144,233,377,610… Katru skaitli dabū, saskaitot divus iepriekšējos. Katru skaitli dalot ar iepriekšējo, dabū Zelta griezuma proporciju F = 1,618… Ņemot 90 bāzu fragmentu, viens un tas pats burts nostāsies 34 - 56 - 90 vietās. Fibonači skaitļi ir 34 - 55 - 89. 18 tripletu fragmentā, kurā ir 3 x 18 = 54 bāzes, rezonanses būs 54 - 32 - 22. Fibonači rindas skaitļi ir 55 - 34 - 22. Skaitīt var sākt no jebkuras vietas - burts, kurš būs gadījies pirmajā pozīcijā, atkārtosies atbilstoši Fibonači rindai. Te būs atbilde uz Mak-Klintokas jautājumu - kā DNS zin sevi saremontēt? Genoms izskaitļo (datora “kontrolsumma”?) kļūdu un katras bojātās bāzes vietu pēc Fibonači skaitļiem. Superkods kontrolē pašas DNS uzbūvi un laikam ne tikai to. Dokinsa mēms pats kļuvis par mēmu (mēms - apmēram - garīga infekcija, psiholoģiskais gēns), “Egoistiskais gēns” nav egoistisks, pulksteņmeistars nav akls, un programma programmā bez programmētaja ir absurds. Vēl trešais kods. Superkods un olbaltumkods vēl nav visi. Perezs atklāj un pierāda, izskaitļojot atommasu veidotās līknes un tripletu biežuma proporcijas - ir vēl viens kods - fraktālās ģeometrijas “DRAKONA līknes”forma. 2 metri DNS molēkulas šūnā ir blīvi sapakots ļoti īpašā veidā. Pakojums atgādina seno ķīniešu/japāņu papīru locīšanas mākslu origami. Senāk kā reliģisks atribūts, tagad kā izklaide origami tomēr nav vienkārša lieta. Viņas pamats ir fraktāļu ģeometrija, par dažiem origami jautājumiem ir diskutējuši lielākie matemātiķi. 2010. gadā žurnālā “Starpdisciplinārās zinātnes”(Interdisciplinary Science, September, 2010) Perezs publicē pierādījumus - DNS molēkula ir salocīta pēc origami “DRAKONA locīšanas shēmas”. (DRAGON fractal paper folding curve). 80 Šāds locījums ir, Pereza vārdiem runājot, Zelta proporcijas delikāts risinājums. Vienmēr ir bijis jautājums - kas vada embrioģenēzi? Kas vada ķermeņa fraktālo uzbūvi, kas nosaka telpisko formu? Ķīmiskais olbaltumu kods nosaka tikai aminoskābju lineāro secību olbaltumā. Ja taisnība vairākiem autoriem, ka DNS izstaro radioviļņus, tad mūsu telpisko uzbūvi vada DNS radiosignāli pēc fraktālās Drakona līknes “ģīmja un līdzības”. Superkods darbībā: 1. Uzrāda kļūdas šūnas programmā, iedod kļūdu labošanai skaitlisko pamatu; 2. Uzrāda kļūdas šūnai daloties. Ja meitas šūnās nav DNS “rezonanses”, šūnas tiek iznīcinātas; 3. Kontrolē vēža šūnas. Retrotranspozoni (vīrusi) iejaucas DNS uzbūvē. Superkods kontrolē bāzu attālumus - rezonanses. Vēža šūnās Perezs ir atradis izjauktas rezonanses. 4. Saglabā tripletu atšķirības. Vieni alfabēta burti tiek lietoti biežāk par citiem. Tieši tāpat atšķiras dažādu tripletu atkārtošanās biežums. Ja nebūtu superkoda, nejaušās mutācijas evolūcijas gaitā būtu visus tripletus padarījušas vienlīdzīgus. Par kompjūteru, kurš pats sevi diagnosticē, remontē, pavairo un attīsta, Zemes inženieri var tikai sapņot. Vistuvāk Superkodam tikuši Zelta griezuma akadēmijas matemātiķi, proektējot Fibonači skaitļu datoru. Tam jādarbojas ar fraktālām grupām. Līdzīgs princips ir realizēts: Žans Klods Perezs 1994. g. patentē metodi, kā uzlabot supravadāmību, veidojot supravadītāju no fraktāliem domeniem. Žans Klods Perezs par sevi saka: “Dievs vai pašorganizēšanās? Mans uzdevums bij pētīt pašorganizēšanos. Tagad, pēc 30 gadu darba, man nav noteikta viedokļa”. Nīče ir rakstījis: “Dievs ir miris”. Tad paliek pašorganizēšanās? Ja Nīčes vārdā nosauktā Dieva kapa turētāji grib to vēl paturēt, viņiem jāspēj Superkoda veidā, neizjaucot grāmatas tekstu, sarakstīt “Dievs kā ilūzija”, iekodējot tur Fibonači rindai atbilstošas “rezonanses”. Pēc paraugiem vieglāk, oriģināla rakstītājam bij grūtāk. Vai varēsiet? 81

*** Klostera dārzs nav divi vienā – Rums atsevišķi, kafija atsevišķi. Ar rumu atšķaidīta meitene dejo uz tiltiem Ceļu policijas lodēm pa priekšu.

Valdība un tauta – divi vienā. Tauta un valdība – katrs atsevišķi. Prezidenta sunim nepareizs sakodiens Ceļu policijas lodēm pa priekšu.

Vājprātīga biznesa atamanu tačanka. Uzbrūk uz priekšu, šauj atpakaļ. Bērni salasa izšautās čaulītes Ceļu policijas lodēm pa priekšu.

Lidojoša čūska, latviski Pūķis. Ātrums četras promiles/ stundā izsit radariem korķus. Gabrāna lāzera stars mākslīgo asiņu pilienā Ceļu policijas lodēm pa priekšu.

Tautas pie tautām, nav kur santīmam nokrist. Saeima atsevišķi. Doma laukums – atsevišķi. Nedrūzmējieties, gumijas lodes ir iepirktas, visiem pietiks Ceļu policijas lodēm pa priekšu.

Rums neapgāzts, kafija neizlaistīta. Joga, ātrums un Arvīds attīra pasauli. Zābaciņi pirmie pārradušies mājās Ceļu policijas lodēm pa priekšu. 82

Fraktāļos atrastais rokraksts Sniegpārsliņas, koku zari un saknes, leduspuķes uz rūtīm. Bronhi, asinsvadi un zibeņu šautras. Saplaisājuši māli un upju zarotās gultnes. Tornado un galaktiku klāsteri. Sirds strāvu ritmiskās aritmijas. Smadzeņu darbības haotiski sakārtotais stils. Reliktā Starojuma periodiski atkārtojošās frāzes. Vīrusu koloniju augšana, lapu dzīslojums. Vēja gaudas noteku caurulēs. Odu sijāšanās pirms saulrieta. Demogrāfijas statistika un cenu svārstības biržā. Sodrēju pārslas skurstenī. Tās ir pilnīgi dažādas lietas no dažādām grupām, bet visām viņām viens kopsaucējs ‑ fraktāļu dimensijas. Garīgais kurlums. Fraktāļu dimensijas ir zināmas kopš 19. gs. beigām. Ar tām strādāja matemātiķi Hausdorfs, Kantors un citi. Primitīvā pietuvinājumā Hausdorfa fraktālā dimensija ir tā pati Eiklida 2D. Tā ir gadījumā, ja plakni pieņem par līdzenu. Labākā pietuvinājumā plakne nekad nav gluda. Negludas virsmas Eiklida 3D aprakstīt nevar, ‑ mazo dimensiju žogs ir nepārkāpjami augsts. Skaļi to pateica Georgs Kantors jau 20.gadsimta.sākumā. Simts gadu vientulības! Palika gandrīz gadsimtu nesadzirdēts. Ar Eiklida dimensijām (1D; 2D; 3D;) dabā neko nevar izmērīt. Ābols nav lode, egle nav piramīda, lielceļš nav taisne un laukakmens pļavā nav kubs. Primitīvi var aprakstīt debesu ķermeņus ‑ arī vien tāpēc, ka cilvēku mērogiem nesamērīgi lieli un tāli. Patiesībai tuvāk tie vibrē un dzied ‑ Saule var aiziet no 83 gravitācijas centra par vairakiem diametriem ‑ debesu fraktāļu mūzika. Sadzīvei pietiek ar Eiklida dimensijām sadzīvei pietiek. Nepietiek patiesībai. Fraktālās dimensijas.. Dalot taisni, Georgs Kantors neieguva vis skaitli, kas tuvojas nullei. Ieguva ʺKantora putekļu kopuʺ ar dimensiju 0, 63. Dalot (2D) plakni, ieguva dimensiju 1, 58. 3D telpu dalot - dimensiju 2, 5. Matemātiķi Kantora atklāto nespēja noliegt ‑ darbs bija korekts. Bet viņi nepalaida garām izdevību fraktāļus ignorēt: ʺPatoloģija matemātikā; neprāta ģeometrija; matemātiskie monstri". ʺSlimība, no kuras matemātika nekad vairs neatveseļosiesʺ. Neprāta ģeometrija. Eiklida ģeometrija ir mākslīga, tā drīzāk ir neprāta ģeometrija ‑ tā dabīgas formas izmērīt nespēj. Nepagāja ne gadsimts, kad nācās ʺneprāta ģeometrijuʺ atzīt. Benua Mandelbrots iemanījās to rādīt uz datoru ekrāniem. Radītājs dabā strādā ar vienkāršām formulām. Z = z^2 +c, kur Z ir komplekss mainīgais, bet c ‑ konstante. To atkārtojot bezgaldaudz reižu (iterācija), Mandelbrots spēja iegūt visas formas, kādas ir dabā ‑ robotas krastu līnijas, mākoņu kalnus un leduspuķes uz logiem, kokus, undīnes, pasaku rūķus un pūķus. .Ja formulā ʺzʺ ir lielāks par 2, no ekrāna attēla dziļumiem pretī dveš bezgalības vējš. Matemātiskā sakarība, kas nosaka fraktāļa formu, ir atraktors. Atraktors latīņu valodā nozīmē ‑ pievelkošs. Platona mācībā tas būtu ʺPlatona idejasʺ‑ zināšanas pirms zinašanām, nomoda sapņi. Cilvēks spēj uzzināt tikai to, ko iepriekš jau zin. Atraktors. Kompleksas sistēmas tiecas uz stabilitāti. Punkts fāžu telpā, kur stabilitāte vislielākā, ir atraktors. 84 Atraktors ir punkts fāžu telpā, kur sistēmas stabilitāte vislielākā. Sistēmas tiecas uz stabilitāti ‑ Planka Causa Finalis, atraktors "pievelk". Ja virs Sibīrjas ciklons izsūknē gaisu, tad anticiklons virs Ķīnas kļūst nemierīgs. Viņš cenšas doties uz Sibīrju ‑ atraktors pievelk ‑ tik ilgi kamēr līdzsvars būs atjaunots. Atraktors pievelk pa noteiktām līnjām. Punkta atraktors nosaka trajektoriju, kura nekrustojas un nezarojas. Punkta atraktora trajektorijas beigas ir beigas. Periodiskā cikla atraktors nosaka visu, kas periodiski atkārtojas. Periodiskā cikla atraktora beigas ir sākums. Dīvainais atraktors ‑ ʺtauriņa spārnu vēdas, kas izraisa vētrasʺ, ‑ evolūciju revolūcijas; simetriju asimetrijas; singularitašu singularitātes, kad uzkrājies spriegums. Haoss. Haoss grieķiem bij nekārtība, Kosmoss bij kārtība. Fraktāļu dārzā haoss ir kārtības tēvs. Dīvainais atraktors darbojas vienīgi haosa paspārnē. To, ko nevar saprast ar acīm, var redzēt ar prātu. Eiklida dimensijas deva ar acīm redzamo. Eiklida realitāte ir pazemināta līdz sensoru līmenim. Seklā pasaule dabas pasaulē nestrādā, daba nav primitīva. Dabas pasaulē darbojas fraktāļu atraktors, haoss un kārtība haosā. Cilvēki mācās no dabas:‑ meteoroloģijā, medicīnā, tehnikā, ģeoloģijā, ekonomikā, mākslā un metafizikā ‑ visur fraktālais izrādījies patiess un skaists. Fraktāļu matemātiku atzina pēkšņi, kad ar tās algoritmu izdevās saspiest datora attēlu 50:1. Praktiskais pielietojums. Ar fraktāļu dimensijām var paredzēt cenu svārstības tirgos (Eliota un Viljamsa līknes). Datortehnikā ‑ labākais veids, kā panākt attēla saspiešanu (līdz 600:1). Turbulences, porainu materiālu, laika apstākļu, ķīmisku reakciju, liesmu un tornado modelēšana. Palīg‑izmērījumu aprēķināšana tehniskos procesos. 85 Mākslā ‑ brīnišķas formas uz datoru ekrāniem. Kalni, ezeri, dinozauri un viņu ēnas fantastiskajā kino. Datu glabāšana saspiestā veidā, datoru ekrānu saudzēšana. ʺNeprāta ģeometrijaʺ darbībā, vārti uz paradīzi. Vārti uz paradīzi. Dāvids Hilberts, matemātiķis, nosaucis fraktāļus: ʺVārti uz paradīziʺ. Bezgalības vārti ir vaļā. Fraktāļu dimensijas ‑ Radītāja paslēptais rokraksts. Viņpus vārtiem ‑ dīvaino zvēriņu dārzs. 86

Matrice Tēmas pieteikums. Pa zobiem īstajai zinātnei. Nav iebildumu pret faktiem. Ir iebildumi pret faktu ideoloģiskiem tulkojumiem. Viņi saka ‑ matērija ir galvenais, mūsu zinātne balstās materiālisma koncepcijā. Viņi saka ‑ Zemes ķīmiskā evolūcija ‑ viss radies nejauši. Viņi saka ‑ mēs uzvaram dabu, mēs lidosim Kosmosā. Viņi saka ‑ mēs esam cēlušies no pērtiķa. Es saku: Jūs Kosmosā nelidosiet, jūs bēgsiet no sadarītā. Deģeneratīvs kods. Viņi saka ‑ 20 aminoskābes kodē 64 tripleti ‑ pietiek ar 20 tripletiem, DNS kods ir deģenerēts, Konstruktors kļūdījies, vai tāda nav. Piesātināts kods. Es saku ‑ jūs kļūdaties, ar 20 tripletiem nepietek. Kods ir pārapdrošināts. To viņi saprot ‑ Bankas operācijas ir viņu dievs. Ģenētikai nav zināms, kāpēc DNS alfabētā ir tikai 4 burti; kāpēc tikai 20 aminoskābes veido olbaltumus. Ir zināms, ka tehnikā pārapdrošinātība darbojas pret “trokšņiemʺ. Pārvēršot fiziskus signālus matemātiskās matricēs, kļūst redzamas vājās vietas. Arī DNS ķīmiskos tripletus (A; G; T; C ‑ pa trīs no šiem četriem) var pārvērst skaitļu matricēs. Kāpinot tripletus (Kronekera) pakāpēs, katra augstāka pakāpe ietver sevī visu zemāko pakāpju informāciju. Mēs nesam sevī visu iepriekšējo paaudžu gēnus. 64 tripleti, kombinējot katru ar katru, dod 10 pakāpē 89 kombinācijas. Cik milzīgs šis skaitlis ‑ salīdzinājumam ‑ Visuma vecums, izteikts sekundēs = 10 pakāpē 17 sek. Tāpēc nav divu vienādu cilvēku, izņemot klonētos. 64 tripleti matricē tiek izkārtoti tabulas veidā, līdzīgi 64 I Czin heksagrammām. 87 Citāts: “64 tripletu matricu iegūst, vienkāršo AGTC (adenīns, guanīns, timīns, citozīns) matricu kāpinot 3. pakāpē. Nav nekāda pamata, lai tripleti un viņu radītās aminoskābes 64 lauciņu matricē nostātos simetriski. Ja tomēr viņi nostātos simetriski, tas liecinātu par labu saprātīgi radītam kodamʺ. (Citāta beigas). Viņi nostājas simetriski ‑ matricē ir spoguļsimetrija un diagonālā simetrija. Konstruktors ir, un nav kļūdījies. Kāpēc nav kļūdījies? Tas kļūst redzams, mēģinot matricu bojāt: Pabīdot mozaīku vienu soli uz sāniem, radīsies ķīmisks ʺbojājums’’‑ veselu rindu lauciņu ieņems citas aminoskābes. Bet pārbīde neizjauks informāciju, kuru nes simetrija. Ar 20 tripletiem pietiek, lai radītu 20 aminoskābes. Ar 20 tripletiem nepietiek, lai pretotos bojājumiem. Vēl citi kodi. Simetrija nav vienīgais pārsātinātības kods. Ir tripleti, kuri kodē tikai ar diviem pirmajiem burtiem. Trešais burts neko neietekmē, visas kodētās aminoskābes ir vienādas. Ir tripleti, kuru trešais burts arī kodē. Tad katra aminoskābe ir citāda. Pirmā grupa veido augsti pārsātināto virsgrupu (8 veidi aminoskābju). Otrā grupa vedo maz pārsātināto virsgrupu (12 veidi aminoskābju). Tas ir vēl viens kods, kas ierakstās mozaīkā. Jo vairāk sakarīgu kodu, jo mazāka iespēja tiem sakombinēties nejauši. Viņi saka: Zemes ķīmiskā evolūcija. Es saku: Zemes informatīvā revolūcija. Starpsugu barjeras. Šodien ir zināmi 17 viena olbaltuma ʺdialektiʺ. Tajos runā aminoskābes, kuras ķīmiski vienādas, bet atšķiras ar tripletu skaitu, kas viņas kodējis. Piemēram, aminoskābe Thr vienā ʺdialektā’’ kodējas ar 4 tripletiem, citā dialektā ar astoņiem. Tagad ir atklāti 17 dialekti, kas atšķiras ar pārsātinātību, droši vien viņu būs vairāk. Tie rada starpsugu barjeras, tas ir vēl viens kods. Viņi saka: “Nav starpsugu barjeru. Visu zemju no pērtiķa cēlušies, savienojieties!" 88

Fermī 1953. gadā Enriko Fermī, Staņislavs Ulams un Džons Pasts izveido nelineāri saistītu oscilātoru modeli (FUP) enerģijas pārvietošanās un izkliedes pētīšanai. Tas ir no atsvariņiem un atsperītēm būvēts režģis, kurā, vienu atsvaru iešūpojot, impulss apstaigā sistēmu, vairākkārt atgriežoties sākuma punktā. Gaidīts bija, ka impulss izbālēs, dzisīs, vienmērīgi sadaloties pa atsvariņiem. Tā nenotika. Enerģētisko vērtību sadalījums (informācija) nepazuda. Novēroto realitāti autori nosauc ‑ ʺmodelis domāʺ. Šodien tam pievienojas - "impulss ir solitons". Šūnās ir solitoni. FUP modelī soltoni bij mehāniski ‑ kustības enerģija. Šūnās ir elektriskie soltoni. Kad dziedniece bur: ʺMans vilciņš rūc, mans vilciņš dūc. Tu manu vilciņu nesmādē, ja nelīdzēs, tad neskādēsʺ, ‑ tad viņa iesvārsta FUP modeli mūsu šūnās un ilgi nedziestošs impulss ‑ solitons riņķo pa šūnu, iedarbojoties uz vielumaiņu. Modeļa autori teikuši ‑ ʺmodelis domāʺ, un Imants Ziedonis paskaidrojis: ʺbite dzejā nav bioloģiska būtne, bite var runātʺ. Kā bite var runāt, tā modelis domāt, vārdiem ir vairākas nozīmes. Vārdu daudznozīmība. Konspektiņs no Naļimova ʺSevi apzinošais Visumsʺ. Naļimovs konspektējis no Gēdeļa, atsauces neuzrādīšu. Abi matemātiķi, kā divi pudeles brāļi, mīkstinot krievu teicienu ‑ viens lej, otrs šļakstina: (Citātu sākums) ʺVārds ‑ jēgas lauka kodēts apzīmējums. Aiz katra vārda stāv nozīmju ʺlauksʺ. Vārda daudznozīmība nav viņa nelaime ‑ mākslīgo valodu nelaime ir daudznozīmības trūkums. Cilvēka domāšana ir plašāka 89 par tās deduktīvo formu (Gēdeļa teorēmas secinājums). Ja valoda nav pretrunīga, viņa ir nepilnīga. Daudznozīmība, dažādas vārda nozīmes ir radīšanas pamats. Atklājumi nenotiek loģikas līmenī. Traks cilvēks izgudro imagināros skaitļus ‑ atklājas milzīgas iespējas. Vārdam, atomārajam ir jēga tikai uz veselā, kontinuālā fona ‑ vārdu nozīmes saprotamas tikai plašajā kontekstāʺ. (Citāta beigas). Jautājumi, uz kuriem nav atbildes, rada apziņā spēka lauku. Bērniem ir tādi jautājumi, tāpēc tik ātri aug. Augi uztver cilvēka runu. Esot tādi cilvēki, kuru klātbūtnē viss labi aug. Pats redzēju ‑ mana vecā kaimiņiene sarunājās ar kraukļiem. Sēdēja ceļmalā un sarunājās, kraukļi lidoja pāri un atbildēja. ASV botāniķis Lotārs Burbanks ieguvis jaunas šķirnes (ne sugas), ilgi runājoties ar augiem. Pierunājis kaktusu izaugt bez adatām. Izrunājis jaunas kartupeļu, ķiršu, plūmju šķirnes (pasugas). Var pierunāt ūdeni ‑ viņš maina struktūru. S. V. Zenins ir aizstāvējis disertāciju par vārdu un ūdeni. Mazākā klāstera vienība ‑ ūdens kvants ir ir 57 H2O molēkulas. Elektriskais Fermī ‑ Ulama ‑ Pasta modelis. Raksta sākumā minētais modelis bij mehānisks. Ir iespējams uzbūvēt elektrisku FUP modeli, tad caur vadiem un pretestībām riņķo ilgi nedziestošs elektrisks impulss. Dabā tā dažreiz gadās garās elektropārvades līnijās. Ir hipotēze, ka lodveida zibens ir savvaļā staigājošs stāvvilnis ‑ solitons. Eksperimentā iedarbojoties uz FUP elektrisko modeli ar modulētu elektrisku impulsu, impulss, savu modulāciju (informācija) saglabājot, ilgi riņķos modeļa kontūrā. Biostrāvas šūnās veido augstfrekvences Fermī ‑ Ulama ‑ Pasta modeļus. Ar domu vai vārdu tos iesvārstot, impulss (brizeris) riņķos pa šūnu, aktivizējot vielumaiņu un citus enerģētiskos procesus šūnās (pārbūve, dalīšanās, apoptoze). 90 Jēga vai struktūra? Kad ārsts, dziednieks, mācītājs, aģitātors, hipnotizētājs “vārdoʺ. Kad huligāns, reklāmists, televizora ekrāns lamājas. Kas iedarbojas uz šūnām ‑ vārdu jēga, skaņu vibrācijas vai struktūra (fraktāļi)? Kad cilvēks runā uz augiem, ir atbildes reakcija. Eksperimentos ir mērīta augu elektriskā aktivitāte. Augi ʺpazīstʺ sava saimnieka balsi un ʺbaidāsʺ no pāri darītāja. Bet neatšķir valodas, kādās tiek runāts ‑ laikam uztver valodas struktūru, ne vārdu jēgu. Struktūras pamati visām valodām līdzīgi. Kviešu un miežu graudiem ar radiāciju sarāva DNS saites, pēc tam pierunāja ar lūgšanām. Informācijas enerģija arī ir enerģija, ʺuzpumpēšanaʺ savienoja sarautās saites, graudi sāka dīgt. Nobeigumā viena dziedniecības seansa apraksts no Bradena grāmatas ʺDievišķā matriceʺ ‑ lieliski izskaidrojams ar solitonu (brizeri) iešūpošanu FUP svārstību elektriskajā šūnu modelī. Būšu precīzs: dziedniecības seansu Bradens nav redzējis, to redzējis un nofilmējis Bradena karatē treneris Ķīnā, Beidžinā. Bradens redzējis 4 minūšu garo filmu ar trenera paskaidrojumiem: ʺFilmētā sieviete bija devusies uz šo klīniku, kurā netiek izmantota tradicionālā medicīna, kā uz pēdējo cerību… Šajos norādījumos ietilpst jauni ēšanas paradumi, maigas kustību formas, lai ķermenī stimulētu dzīvības spēku (či), un jaunas elpošanas metodes… Sākoties filmai, bija redzama sieviete, kurai bija audzējs…viņa bija nomodā, viņai nebija doti nomierinošie līdzekļi vai anestēzija. Trīs praktizētāji… stāvēja viņai aiz muguras… attēls nav samontēts. Filma būs reālajā laikā. Filma bija īsa, tā ilga mazāk kā četras minūtes. Šai laika sprīdī mēs redzējām to, kas pēc rietumu medicīnas standartiem tiek uzskatīts par brīnumu… Praktizētāju emocijas bija tādas, it kā sieviete jau būtu izdziedināta… Viņi atkārtoja savveida mantras vārdus, kas brīvā tulkojumā 91 nozīmē ʺjau paveikts, jau paveiktsʺ. Vispirms šķita, ka nekas nenotiek. Pēkšņi audzējs sāka raustīties, te pazuzdams, te parādīdamies, it kā svārstītos starp realitātēm. Dažu sekunžu laikā audzējs izgaisa un pazuda no ekrāna ‑ tas bija promʺ. (Citāta beigas). Tieši tā, datoru izslēdzot, pirms izgaišanas noraustās mans meklētājs Pale Moon ‑ Bālais Mēness. 92

Solitons Tēmas pieteikums. Pirms solitona bij solitons. Šis ir “Fermīʺ turpinājums. Pirms gadiem 12 runāju ar vecu un gudru inženieri ‑ elektriķi. Sarunā teicu: cunami vilnis ir solitons. Specialists viļņu procesos solitonus nezināja. 1. Solitoni nedzīvā vidē. Organizācija un pašorganizācija, pašlokalizācija un spēja dzīvot visādās vidēs, pašpalīdzība un savtarpēja palīdzība, tieksme ieņemt visas iespējamās vietas, vairošanās, noslēpumainība un bojāeja ‑ jūs teiksiet ‑ Sarkanā Armija? Nē, laikam NLO. Netriviālu ansambļu veidošana, ārējās enerģijas piesaiste, transports un atdošana bez zaudējumiem, pulsējošs raksturs, rosība nelineārā (bardaks) vidē, kuru paši ir radījuši, spēja iet cauri viens otram un nezaudēt enerģiju ‑ jūs teiksiet ‑ indigo bērni? Nē, laikam solitons. Atklāšana. Skots Rasels, inženieris, 1834. gadā novēro vienkupra vilni vienā no Skotijas kanāliem. Jāšus uz zirga Rasels vairākas jūdzes seko vilnim, līdz, kanālam daloties, vilni pazaudē. Pat ar eksperimentāli radītu (stumjot liellaivu) solitonu mūža garumā Raselam neizdodas savu solitonu panākt. Skeptiķu mūris ir necaursitams ‑ ʺnedziestošu vilņu nav.’’ Jūs teiksiet ‑ vientuļais strēlnieks? Nē, vientuļais liecinieks. Kā tad solitonu sauca pirms solitona? ʺDegošas šņores vilnisʺ. Degošas šņores vilnis, ‑ šņore sadegot izdeg, atstāj aiz sevis pelnus. Solitons pārnesot enerģiju, to nezaudē. Šņore var aizdedzināt citus. Solitons dzīvo solitonā bez sadursmēm. Solitons veido laukus, šūnā veido domenu sienas ‑ ķīmiskās (ATF) enerģijas apmaiņas vietas. solitoni ir šūnas pārbūves frontes. Jūs teiksiet ‑ kā karalaukā? Nē, kā Pilsētas slimnīcā. Cits nosaukums - "Stafetes vilnis". Stafetes vilnis, ‑ materialistu griestu IQ. Ūdeni, sekundāro, kas nodod stafeti, viņi pieņem par primāro. Ūdens nav solitons, 93 solitons ir enerģija, kas ūdeni paceļ. Rasela 1843. gadā atklāto solitonu vārdā ‑ slitary wave ‑ nosauc tikai 1965. gadā. IQ kukū 130 gadu garumā. Deklarētā dzīves vieta. Kur gribu, tur deklarējos, it’ s easy. Izdeklarēt nav tik viegli, es ist schwerig. Solitoni var dzīvot šķidrumos, elektromagnētiskajos laukos, plazmā, cietajos un šķidrajos kristālos, šūnu nelineārajā vidē, Fermī ‑ Pasta ‑ Ulama svārstību modeļos, magnētos, olbaltumos, kosmosā. Zondes ir atklājušas elektromagnētisku solitonu 50 000 km attālumā no Zemes. Tas virzījies 8 km. platā joslā ar ātrumu 8 ‑ 9 km. sekundē. Solitoni ir kā spoki, jūs teiksiet. Nē, spoki ir tādi, kā solitoni, tā būs pareizāk 2. Solitoni dzīvajā vidē. Šūnu vide ir nelineāra un neaprēķināma, pārbūves darbi notiek kā Krievijā. Autokatalīze un enerģijas transports dozētās devās, transporta regulācija, pārslēdzoties no nelineārās vides uz vientiesīgo. Virsmolekulārie solitonu lauki, netriviāli veidojumi enerģijas piegādei un pārdalei. Stalažu režģi, ko veido olbaltumi un citoskelets. Solitonu nesēji ‑ augstfrekvences elektromagnētiskie lauki. Brizeri, vobleri, pulsoni. Garas molēkulu ķēdes, kuras saloca solitonu enerģija. Bioloģiski domeni ar kustīgām solitonu sienām. Stabili, patstāvīgi enerģijas kamoli. Paaugstinātas enerģijas pulsāciju vietas, kurās notiek ienākošo impulsu un enerģijas apmaiņa. Šūnu telpiskās uzbūves uzturētāji. Vilnis un daļiņa ‑ abi vienlaicīgi. Fermī ‑ Ulama ‑ Pasta elektroniskais modelis šūnā ‑ impulsa cirkulācija, atgriežoties sākuma punktā. Nepārtraukta pārbūve, visu atstājot, kā bijis. No malas nekontrolējamas enerģiju plūsmas, daudzdimensiju vide. Nav saprotams, kāpēc viss nesabrūk. Gaismas pils celtniecība, jūs teiksiet. Nē, solitonu enerģijas normālsadalījuma līkne. Dullā rumbiņa. No piekariņiem un atsperītēm 1955.gadā Fermī, Ulams un Pasts uzbūvē nelineāru režģi (Enrico Fermi; Stanislaw Ulam; John Paste). Jā, tas pats Enriko Fermī no Los atombumbas. Nelineārais modelis kalpos enerģijas kustību pētīšanai. 94 Paraustot vienu atsvariņu, impulss apstaigā visu modeli, vairākkārt atgriežoties. Veči atnāk no restorāna ‑ modelis raustās joprojām. Tā notiek šūnā ‑ tur ir solitonu enerģijas veidoti Fermī ‑ Ulama ‑ Pasta modeļi. Tie uztver cilvēku valodas vibrācijas un iebūvē solitonu domenu sienās. Pēc sliktiem vārdiem mēs jūtamies noguruši. Dullā rumbiņa, jūs teiksiet? Braucējs vairs nemin, bet pedāļi griežas? Jā, tikai velosipēda dullo rumbiņu var aprēķināt. Šūnas dullo rumbiņu aprēķināt nevar. Domā, ko runā. Tā reiz sīkais sacīja vecaimātei. Vecāmamma bij sašutusi, es izskrēju ārā no smiekliem nobeigties ‑ pats vakar biju viņam tā sacījis. Utijama ar vārdiem ietekmē rīsu un ledus kristālu augšanu. Lamuvārdi uzspridzina gēnus. Spēcīgu lamuvārdu šalts sagrauj DNS struktūru ekvivalenti 1 000 Rtg. apstarojumam. Ticīgie vienmēr ir zinājuši lūgšanu vārdu spēku. Tagad ir eksperimentāli pierādīts ‑ ar 10 000 Rtg. nobeigti labības graudi pēc lūgšanām dīgst. Jūs teiksiet ‑ pilnīgi svaiga vecuma smaka. Nē, praktikums ‑ domā, ko runā, citādi vecāmāte būs sašutusi. 95

Viņi nāk ʺAr sarkano, ar asins krāsu sirdī… Jūs domājāt: latvieti, nepadodies. Nekā, šoreiz nāk dinozauri. Ar asins šūnām kaulu smadzenēs. Ar dzīvu, imūnreakcijas izsaukt spējīgu olbaltumu. No 65 miljonus gadu, kā apgalvo evolucionisti, senu paraugu kauliem. Salīdzinājumam: visos citos gadījumos augstmolekulārais hemoglobīns sabrūk nesalīdzināmi īsākā laikā. Juras laikmeta brīnumi. Pirmoreiz hemoglobīna pēdas tiranozaura kaulu smadzenēs atrod P. Pavličkas vadītā grupa no Polijas (1996. g). Atklājums neizsauc ievērību. 1997. gadā līdzīgus atklājumus izdara Mērija Šveicere (Dienvidkarolīnas Universitāte, ASV). Par atklājumu daudz publikāciju gan zinātniskos, gan populāros žurnālos. Atklājuma būtības izvērtējuma vietā evolucionisti pārmet Šveicerei populismu. 2005. gadā Šveicere publicē detalizētus četru dinozauru kaulu pētījumus. 65 miljonus gadu (kā tiek uzskatīts) vecie dinozauru kauli nav pārakmeņojušies. Tur redzami asinsvadi ar eritrocītiem tajos. Tiek iegūti mīkstie audi ‑ elastīgi, caurspīdīgi, ar asins un kaulu šūnām (osteocitiem). Audi labi krāsojas ar parastajām krāsām, kuras lieto histoloģisku preparātu krāsošanai. Šūnu kodoli krāsojas tumšāk un ir labi redzami mikroskopā. (Piezīme: atšķirībā no cilvēka eritrocītiem, dinozauru asins šūnās ir kodoli). Osteocitos ir redzamas filopodijas (kājiņas). No audiem Šveicere iegūst olbaltumvielu materiālu. Ar iegūto olbaltumu imunizē žurkas. Žurkās rodas antivielas pret olbaltumu. 96 Ar iegūto antivielu identificiē truša un baloža hemoglobīnu. Tas liecina, ka dinozauru olbaltums dzīvs. Tiek ekstrahēts saistaudu olbaltums (kolagēns) un kaulu olbaltums (osteokalcīns). Šoreiz evolucionisti norij šo krupi: “Mēs priecājamies, ka šūnas spēj saglabāties miljoniem gaduʺ. Salīdzinājumam: ar 300 000 gadiem datēta bizona kaulos hemoglobīns bija samazinājies 2 500 reizes. Cik reizes jāsamazinās 65 miljonos gadu? Vienkāršais trejskaitlis: Ja 300 000 gados ‑ 2 500 reizes. Tad 65 miljonos gadu ‑ x reizes. Jāsareizina krusteniski. Imūnspējīgu globulīnu no 65 miljonus veciem kauliem pavisam vienkārši iegūst Juras laikmeta filmās. 150 gadus ilgusī smadzeņu skalošana ir devusi rezultātus: laikam vajadzīga liela drosme vai muļķība, lai pateiktu ʺrūgtsʺ, kad visi saka ʺsalds, saldsʺ. 97

Ieraksta nesēji Hologramma sastāv no fraktāļiem, katra lauska līdzīga citai. Cilvēks ir hologramma: 100 triljonoi šūnu,100 triljonu identisku DNS fraktāļu. Fraktāļi var būt ne identiski, bet līdzīgi. Asinsvadu, bronhu un nervu zarojums ir līdzīgs, nav identisks. Neapstiprina darvinismu. DNS nukleotīdu fraktāļi (A; G; T; C) ir tik sarežģīti, ka datorprogramma uzkaras jau pie 10^3 posmu garuma analīzes. Tāpēc tiek skaitīts ar rokām, bīdot rāmīti, kura vienā ʺsolīʺ ietilpst līdz astoņiem nukleotīdiem (bāzēm). Rāmīti bīda pa DNS molēkulu. Uzskaita CCG; GGC; TAA ‑ nosaka vienādu bāzu atkārtošanās biežumu. Sekvenču pētījumi iet intensīvi kopš 1995. gada. D. Gasfilds: ʺDarviniskajām mutācijām miljonu gadu laikā vajadzēja sajaukt bāzes nejaušā kārtībā. Tas nav noticis, ir redzams noteikts atkārtojumu ritmsʺ. Dzīvības nejaušā izcelšanās ir blefs, sekvenču pētījumi nosvītro darvinismu. Dzejas figūra šūnās. DNS molēkula ir dubultspirāle. Ja vienā spirāles pusē būs kāda frāze, tad otrā pusē būs šīs frāzes kopija, bieži vien dzejas figūras ʺpalindromsʺ formā. ʺAlus ari ira sulaʺ,‑ palindroms vienādi lasās no abiem galiem. Dzejnieks špiko no DNS? Nevar būt, senāk palindroms bija, DNS nepazina. DNS špiko no dzejnieka? Nevar būt, DNS bija, dzejnieku nepazina. Abi špiko no Kopsaucēja? Sarežģīta informācija nerodas nejauši, divās dažādās vidēs jo mazāk. DNS uzbūve nav molekulāra (ʺmolekulārā bioloģijaʺ), bet fraktāla ‑ (“fraktālā bioloģijaʺ). 98 Katedrāle nav akmeņi. Katedrāle, ar jūsu atļauju, ir veids, kā akmeņi salikti. Valodai līdzīgs Introns. Cipfa ‑ Mandelbrota analīze. Statistikas metode ‑ analizē vārdu vai mūzikas frāžu lietojumu tekstā . 1994. g. Bostonas zinātnieku grupa šo metodi pielieto DNS analīzei. Tika konstatēts, ka DNS nekodējošajā daļā (97%) ir struktūras, lingvistiskajai valodai līdzīgas. Olbaltumus kodējošajā daļā (3%) šādu struktūru mazāk. Korelācija starp ʺfrāzēmʺDNS molēkulā nav nejauša ‑ mākslīgi saīsinot apskatāmos DNS posmus, korelācija zūd. Kompjūtermodelī fraktāļu korelāciju DNS molēkulā agresīvi sagrauj nejaušas mutācijas. Dabā tomēr fraktālā korelācija pastāv (8 nukleotidu solim redzama 100 000 bāzu fragmentos; 3 nukleotidu solim ‑ 50 000 bāzu fragmentos). . Ja darviniskās nejaušās mutācijas būtu, tās šo kārtību būtu sajaukušas Dabīgā DNS ‑ mākslīga.. Shcerbak V.I. "The Cooperative Symmetry of the Genetic Code" - koda simetrijas ir ienestas mākslīgi. To apliecina Maksa Planka institūts Vācijā (Eigena skola). Lielākā daļa informācijas visos dzīvajos organismos ir ierakstīta mākslīgi. Dabīgi varētu būt veidojušies vienīgi olbaltumi. Gan lingvistiskās valodas, gan DNS valoda ir fraktāļi. To pirmais pamanīja Džefri 1990 gadā. Viņš konstruēja matemātiskus ʺspēļu ‑ haotiskos modeļusʺ, izmantojot bāzes adenīns, guanīns, timīns un citozīns. Pārāk gudrs, palika nepamanīts. DNS fraktāļi spēlē ievadīti kopš sākumiem. Ir kāds dziļāks pamats vielas fraktālajai uzbūvei. Dievs spēlē kauliņus? Cilvēki arī: Spēlē kauliņus. Homērs (8.gs. pirms m.ē) ‑ sengrieķu kultūras alfa (kas ir omega?) Pieci fraktāli līmeņi Homēra poēmās: Visas poēmas simetrija. Lielo daļu simetrija. 99 Dziedājumu simetrija. Sīkāko daļu simetrija. Monologu spoguļsimetrija. Jēgas simetrijas. Proporcionālas kā ģeometriskie ornamenti uz tā laika vāzēm. Vai Homērs to apzināti? Dantes ʺDievišķā komēdijaʺ. Te no viena gala līdz otram ir redzams aprēķins: Arhitektūra ad triangulumʺ.Komēdijaʺ ‑ fraktālis ‑ 3, līdzīgi Koha zvaigznītēm. Liels trīsstūris pamatā sadalās mazākos trīsstūros. Trīs daļas ‑ Elle, Šķīstītava un Paradīze. Katrā daļā 33 dziedājumi (Ellei 34, ar ievadu). Bija jautājums ‑ kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu? Kas būtu triangulum bez viena stūra? Ļaunums kļūst radīšanas līdzstrādnieks. Deviņi loki. Deviņas pakāpes. Deviņas debesu sfēras. Trīs triādes eņģeļu činu. Luciferam trīs pāri spāru, trīs sejas. Vai Ņutona mehānikā ir tāda kārtība kā Ellē? Lūsis ‑ meli un viltus. Lauva ‑ lepnums un vardarbība. Vilcene ‑ alkatība un savtīgums. Ja patīk ‑ lūsis ‑ Florence, Dantes neuzticīgā pilsēta. Vilcene ‑ savtīgā Romas baznīca. Lauva - Francijas karalis Filips 4 - tas Skaistais. Viss rakstīts trīsrindēs, pasists uz trīs. Kā teicis Umberto Eko ‑ no bufetes stūra līdz stūrim var kosmoloģisko konstanti izmērīt. Luciferam zobos trīs galvenie nelieši ‑ Jūda, Kasijs un Bruts. Vai kāds tagad zinātu, kas pie visa ir vainīgi, ja nebūtu fraktāļi, Dievišķā Komēdija un internets? 100

Varbūtības Negaidīts ziņojums. Laiks - starp 14. un 3. gadsimtu pirms Kr. Vieta ‑ Tuvie Austrumi, Vidusjūras Austrumu piekraste. Darbojošās personas ‑ ap 1800. gadu pirms Kr. no šumeriem aizgājusi semītu tautiņa ‑ akādieši. Kas notiek? Viņu izpratnē ‑ uzklupis eņģelis (grieķ. angelos ‑ vēstnesis). Golemu izpratnē ‑ notiek kontakts ar bezapziņu. Viņi eņģelim pretojas. Pretojas arī eņģeļa izraudzītā kontaktpersona ‑ Mozus: ʺMan grūta valodaʺ. Eņģelis norīko tulku (Ārons), un Mozum trūkst argumentu. Eņģeļa vēsti Mozus saņem starp 14. un 12 .gadsimtiem pirms Kr. Pierakstīta tiek vēlāk ‑ dokuments ʺJahvistsʺ ‑ ap 950; dokuments "Elohvists" - ap 850. gadu pirms Kr.

Šodienas redakcija.. Eņģeļa vēsts šodienas redakcija, Glika tulkojums: ʺJa jūs manos likumos staigāsiet un manas pavēles turēsiet… tad zeme dos savus augļus… un jūs dzīvosiet mierīgi savā zemē… Bet, ja jūs man neklausīsiet, un manus likumus nicināsiet… jūs tiksiet sakauti savu ienaidnieku priekša… un jūs tapsiet nodoti ienaidnieku rokā…un es izpostīšu jūsu pilsētas, un darīšu jūsu… Viņiem ne prātā nenāca klausīt. Tālāk fragmenti no grāmatas Džoss Mak Dauels ʺNeapstrīdami pierādījumiʺ.

Paredzējums ʺ…es izpostīšu jūsu svētumus…ʺ(3.Mozus 26:31). Piepildījums. 70. gadā pēc Kr. romiešu leģioni iebrūk Jeruzālemē. Templis tiek izpostīts un nodedzināts. Nav atjaunots līdz šai dienai.

Paredzējums. ʺUn es jūs izkaisīšu starp pagāniem…ʺ (3.Mozus 26:33). Piepildījums 101 135. g. Pēc Kr., apspiežot Bar Kohbas sacelšanos, Romas imperātors Adrians (valda 117‑ 138) konfiscē visas jūdu zemes un atdod tās pagāniem. Ebreji izklīst pasaulē.

Paredzējums ʺ…un es izvilkšu jums pakaļ zobenu…ʺ(3.Mozus 26:33). Piepildījums 2. gs. Ebreji ceļ dumpjus Kiprā, Ēģiptē, Kirenejā un citur. Tiek asiņaini apspiesti. Ēģiptē vien tiek nogalināti vairāk par 600 000. 7. gs. viņi palīdz persiešiem iekarot Jeruzālemi un nogalina gūstekņus ‑ kristiešus. Atbilde seko Vācijā ‑ tiek nogalināti ebreji. Līdzīgi notiek Anglijā, Spānijā un pat tolerantajā Francijā.

Paredzējums. ʺun jūsu zeme paliks postā, un jūsu pilsētas taps izpostītasʺ. (3.Mozus 26:33). Piepildījums Marks Tvens, 1869. g., apceļodams Palestīnu raksta: ʺEj uz kuru pusi gribi, trīsdesmit jūdžu apkārtnē neredzēsi pat ciematiņu. Šur tur redzamas beduīnu teltis, bet pastāvīgu iedzīvotāju te navʺ. Ir paredzēta ne tikai padzīšana, bet arī atgriešanās. Eceķiēls pravietoja starp 592 un 570. gadiem pirms Kr.:

Paredzējums ʺEs to nedaru jūsu dēļ… bet sava svētā vārda dēļ, ko jūs esat sagānījuši starp tautām. Jo es jūs atvedīšu no tām tautām, un jūs sapulcināšu no visām valstīm, un es jūs atvedīšu atpakaļ jūsu zemēʺ (Eceķiēļa 36. nodaļa). Piepildījums Ar 1948. gada ANO lēmumu tiek atjaunota Izraelas valsts. Nekādas ierobežojošas ANO rezolūcijas nespēj kavēt tās izplešanos.

Citas pilsētas. Līdzīgi kā par Jeruzālemi, ir piepildījušies paredzējumi arī par Tīru (Eeķiēļa 26); Sidonu (Eceķiēļa 28); Samāriju (Ozejas 14. nod. Pravietojis 748 - 690. pirms Kr.); Gazu un Askalonu (Amosa 1. Pravietojis 775. ‑ 750. g. pirms Kr.); Edomu un viņas galvaspilsētu Petru (Esaijas 34); par Memfisas elku dievu iznīcināšanu (Eceķieļa 30. nod.); Nīniveju (Nauma 1:8); Bābeli (Esaijas 13). 102 Floids Hamiltons: ʺKā varēja gadīties, ka Babilonijas tautai bija paredzēts izzust, bet Ēģiptes tautai ‑ turpināties, un tā arī notika?ʺ Pīters Stouners grrāmatā ʺRunā zinātneʺapraksta Bābeles aizsardzības spējas: ʺBābelē bija 53 tempļi augstākajiem dieviem; 55 Marduka tempļi; 300 lūgšanu nami zemākajiem dieviem; 600 ‑ debesu dieviem; 180 Ištaras altāru; 180 ‑ Nergala un Adada un 12 altāri dažādām citādām dievībām. Bābeli apjoza aizsargkanāls un 25 metrus biezas 30 stāvu mājas augstuma sienas. Pa to virspusi viens otrai blakus varētu braukt 11 automašīnas. Sienās bija 100 vārti no lietas bronzas, bet 500 kvadrātkilometru pilsētas teritorijā bija daudz apstrādājamas zemes aplenkuma gadījumamʺ. Šķiet, šito jau mācīja pamatskolā. Stouners, kura varbūtības Amērikas zinātnieku biedrība atzinusi par statistiski korektām, ir aprēķinājis, kāda ir Bābeles bojā ejas nejaušas uzminēšanas iespēja:

Bābele netiks atjaunota. Bābele tiks sagrauta (Ezaijas 784 ‑ 704. pirms Kr. 13 nodaļa) Nejaušas uzminēšanas varbūtība 1 pret 10. Nekad netiks atjaunota (Ezaijas13:20). Varbūtība 1 pret 100. Arābi necels tur savas teltis (Ezaijas13:20). Varbūtība 1 pret 200. Tur nebūs aitu ganības (Ezaijas 13:20). Varbūtība 1 pret 4. Drupas apdzīvos savvaļas zvēri (Ezaijas 13:21) Varbūtība 1 pret 5. Akmeņus neizlietos citām būvēm (Jeremijas 626 ‑ 586 pirms Kr. 51: 26). Varbūtība 1:100. Apkārtnē nedzīvos cilvēki, nebūs pārvietošanās ceļu (Jeremijas 51: 43). Varbūtība 1:10 . Visu par Bābeli izteikto paredzējumu nejauša uzminēšana ‑ varbūtība 1 pret 5 miljardiem. Stouners ir izdarījis nejaušas uzminēšanas varbūtību aprēķinus arī citām VD aprakstītajām pilsētām: Tīrai ‑ 1 pret 7, 5×10^7 Samārijai ‑ 1 pret 4×10^4 Gazai un Askalonai - 1 pret 1, 2×10^4 Jērikai ‑ 1 pret 2×10^5 Zelta Vārtiem ‑ 1 pret 10^3 Sidona - 1 pret 10^2 103 Jeruzāleme ‑ 1 pret 8×10^10 Palestīna ‑ 1 pret 2×10^5 Moābs un Ammons ‑ 1 pret 10^3 Edoms (Petra) - 1 pret 10^4 Bābele ‑ 1 pret 5×10^9 Džošs Mak Dauels raksta: ʺJa šie paredzējumi balstītos tikai cilvēku gudrībā, nejaušas uzminēšanas kopējā varbūtība būtu 1pret 5, 76×10^59. Šis skaitlis pārsniedz zvaigžņu skaitu zināmajā Visumā. Nejauši uzminēt vienu ir tas pats, kas aizsietām acīm sameklēt noteiktu zvaigzni. Būs tādi, kuri gribēs šos skaitļus apšaubīt. Kāpēc ne? Tikai tādā gadījumā būs jāveic neatkarīgi aprēķiniʺ. 104

Leģendas turpinājums Šis ir ʺVarbūtībasʺ turpinājums. Paredzējumsʺ.…es celšos pret tevi, ak Tīru, un atvedīšu pagānu pulkus pret tevi…ʺ (Eceķiēļa 592 ‑570. gg.pirms Kr. 26. nod. 3. pants). Piepildījums. Laiku gaitā Tīru iekaro Nebukadnēcars (573. g.pirms Kr,; Maķedonijas Alekssandrs (332 .g.pirms Kr.), Antigons (314. g.pirms Kr.), un Viduslaikos ‑ musulmaņi (1291. g.pēc Kr.). Visas pilsētas kadreiz iekaro, nav grūti paredzēt? Paredzējums. ʺRedzi, es atvedīšu pret tevi Nebukadnēcaru, Bābeles ķēniņu… viņš nolauzīs tavus torņus ar saviem dzelzs ieročiemʺ. (Eceķiēļa 26: 6). Piepildījums. Trīs gadus pēc paredzējuma Nebukadnēcars sāk Tīras blokādi. Britu enciklopēdija: ʺPēc 13 gadus ilguša aplenkuma (585.‑573. pirms Kr.) Tīra pakļaujas Babilonijai. Tīras daļa uz sauszemes tiek nopostīta. Paliek otra pilsētas daļa uz salas, jūrā. Paredzējums. ʺes pilsētu darīšu par kailu klintiʺ. (Eceķiēļa 26: 4). Piepildījums. Britu enciklopēdija: ʺSava Persijas kara laikā Maķedonijas Aleksandrs, sakāvis persiešu valdnieku Dāriju kaujā pie Issas (333g. pirms Kr.), devās Ēģiptes virzienā, pa ceļam pieprasīdams feniķiešu pilsētām atvērt vārtus. Tīras pilsēta, palikusī daļa uz salas, atteicās padoties. Tad Aleksandrs, kuram nebija flotes, nojauca Nebukadnēcara sagrautās Tīras (kas krastā) drupas, un no tām taisīja 60 m platu dambi ‑ uzbrukumam tai daļai uz salas. Paredzējums piepildījās burtiski ‑ sauszemes Tīras vietā palika kaila klints, drupas tika iemestas jūrā. Paredzējums. ʺ…es celšos pret tevi, ak Tīra, un atvedīšu pagānu pulkus pret tevi, kā jūra ceļas ar saviem viļņiemʺ, (Eceķieļa 26: 3). Piepildījums. Vairākkārtējie uzbrukumi atgādina viļņus. ʺPagānu pulkiʺ piedalījās Tīras iekarošanā arī no jūras. 105 Grieķu vēsturnieks Arrians raksta:ʺTīras (uz salas) iedzīvotāji aprīkoja speciālus kuģus, ar kuriem aizdedzināja Aleksandra sargtorņus uz ceļamā dambja. Maķedonijas Aleksandram kuģu nebija. Viņš pieprasīja kuģus no iekarotajām pilsētām, un savāca lielu floti: Sidona, Arada un Biblosa piegādāja 80 kuģus; Rodosa ‑ 10; Soli un Mallosa ‑ 3; Likija ‑ 10; Kipra ‑ 120 un Maķedonija ‑ vienu, bet lielu. Pēc septiņu mēnešu aplenkuma Tīras daļa uz salas tika ieņemta. Paredzējumms. ʺ…tur zvejnieki tīklus izpletīsʺ. (Eceķiēļa 26: 5). Piepildījums. Piepildījies burtiski. Varenās Tīras vietā ir mazs zvejnieku ciematiņš. Klinšainajā krastā zvejnieki žāvē tīklus. Paredzējums. ʺ…un tie nolauzīs tavus mūrus, un apgāzīs tavus skaistos namus un metīs tavus kokus un akmeņus ūdenīʺ. (Eceķiēļa 26:12). Piepildījums. Vēsturnieks Kurcijs ʺDambja būvei kokus ņēma no Libānas kalna, bet zemi un akmeņus, no Tīras drupāmʺ. Filips Maiers: "Platais dambis, kas savieno krastu ar salu, redzams vēl šodienʺ. Pilsēta tomēr tika atjaunota. Viduslaikos, 1047. g. Pēc Kr., ceļotājs raksta: ʺPilsētas administratīvā daļa aizņem 100 jardus uz krasta, pārējā pilsēta ir jūrā uz salasʺ. Krustnešu atbalsta punkts, Tīra vairākkārt krīt musulmaņu rokās. ʺ1291. gadā pēc Kr. pilsētu, vienlaicīgi ar Akru un citām piekrastes pilsētām ieņem musulmaņi. Sagrauta, tā līdz šai dienai guļ drupāsʺ. ‑ tā 1321. gadā rakstījis arābu vēsturnieks Abulfiela. Plīnijs Vecākais: ʺ Tīra… kādreizējā Romas sāncense cīņā par pasaules kundzību… Šodien visa Tīras bagātība ir langusti un purpura krāsa, ko iegūst no gliemežiem". Šodienas Tīra. Nina Džidedžan, pētniece: ʺTe piestāj zvejnieku laivas. Osta pārvērtusies par vietu, kur zvejnieki žāvē tīklusʺ. Stouners, grāmatā ʺRunā zinātneʺ,: ʺTīras likteņa nejaušas uzminēšanas varbūtība ir 1 pret 7,5×10⁷. Citāts no Mak‑Dauela grāmatas ʺ Neapstrīdami pierādījumiʺ: ʺPēc ʺUngera Bībeles vārdnīcasʺ‑ Eceķiels ir pravietojis no 592. līdz 570. gadamʺ. 106 Vārtiņi skeptiķiem: Pirmā Tīras izpostīšana (Nebukadnecars) daļēji ietilpst Eceķiēļa pravietošanas laikā, un varbūt nemaz nav pravietojums. Ir pat viedoklis, ka Eceķiēls darbojies ap 400 gadu pēc Kr. Tādā gadījumā pirmā Tīras izpostīšana būtu pieraksts pēc notikuma. Par pārējiem pravietojumiem to nevar teikt. Eceķiēļa pravietošanas laiks (592.‑570. gg. pirms Kr) tiek apšaubīts, jo viņš kā Jūdejas ķēniņu min Joakimu, kurš tajā laikā atradās Bābeles cietumā. Pēc tam, kad arheologi atdod traukus ar uzrakstiem: ʺEliakims, Joakima kalpsʺ, šaubas tiek noņemtas ‑ ķēniņš cietumā ir un paliek ķēniņš, kamēr reģents parvalda valsti. Visu var apšaubīt, bet tad jādod pierādījumi. Pīters Stouners, grāmata ʺRunā zinātneʺ: ʺNeviens cilvēks nevar tik daudz nejauši uzminēt. Laika intervāls starp paredzējumu un piepildījumu ir tik liels, ka nevar teikt, ka paredzējums izdarīts pēc notikumaʺ. Bernhards Ramms: ʺTie, kuri netic iespējai paredzēt, tic, ka mēs dzīvojam noslēgtā sistēmā. Tāds priekšstats nebalstās ne vēstures, ne arheoloģijas datos, bet skeptiķu aizspriedumosʺ. 107

Dzīvības izcelšanās Dzīvības izcelšanās nav atšifrēta. Visas evolūcijas teorijas runā par jau esošas dzīvības attīstību. Abiogēnā dzīvības izcelšanās teorija ‑ dzīvība radās matērijas pašorganizēšanās ceļā. Radītājs nav vajadzīgs. Tā bija domājis jau Aristotelis. Aristotelis: ʺTādi ir fakti ‑ dzīvais var rasties ne tikai no dzīvniekiem, bet arī no augsnes trūdiem. Daži augi attīstās no sēklām, citi turpretī, no trūdošas zemesʺ. Viduslaikos cilvēki domāja tāpat ‑ augļu mušiņas rodas no banānu mizām, tārpi ‑ no izkārnījumiem, bet peles no netīras veļas. Skan tīri mūsdienīgi. ʺAbiogēnā dzīvības izcelšanās teorijaʺ apgalvo ‑ pašorganizēšanās procesā nedzīvie ķīmiskie elementi pārvērtās dzīvajās būtnēs. Pretējs viedoklis ‑ dzīvības pašizcelšanās ir neiespējama. Ir vairākas pašorganizēšanās teorijas. "RNS - pasaules" teorija. Pirmā dzīvība radusies, okeānu ʺpirmatnējā buljonāʺ, aminoskābēm nejauši savienojoties RNS molēkulās, kuras sekmīgi sākušas vairoties. Daudzās laboratorijās tiek meklēti pierādījumi. Organizētā eksperimentā panāktu rezultātu gan nevar saukt par ʺspontānu izcelšanosʺ, tomēr M. Eigens, M. Zummers un R. Luce 1975. g. panāk RNS rašanos barotnes ʺbuljonāʺ. Rezultāts ir nopietns, un zinātnieki ir nopietni ‑ M. Eigens ir Nobeļa prēmijas laureāts. Pārdesmit gadu laikā autori par atklājumu publicē desmitiem rakstu. Eksperiments tiek atkātots citās laboratorijās. Aizdomas rada visās laboratorijās radušos RNS līdzība ‑ ja aminoskābes sakombinētos buljonā nejauši, vajadzētu rasties dažādām RNS molekulām. Varbūt RNS nemaz nav radušās, bet iesējušās no gaisa? Ar to arī izskaidrojama iegūto RNS līdzība? Ja baktērijas un vīrusi spēj lidot pa gaisu, kāpēc lai to nespētu 108 daudz vieglākās RNS? Eigena, Zummera un Co divdesmit gadus ilgušo RNS pašizcelšanās slavinājumu pārtrauc 1991. gadā labi organizēts eksperiments, tā detalizēts apraksts krievu zinātniskajā žurnālā Природа, Nr .2, 2010. lpp. 41. Ja notiktu spontāna pašizcelšanās, būtu jārodas dažādām kolonijām. Tā nenotiek ‑ koloniju veidi atbilst no gaisa iekļuvušo štammu veidiem. Attīrot gaisu, koloniju dažādība samazinās... Barotnēs bez gaisa piekļuves RNS nerodas. Vīrusu teorija. Mazāki un vienkāršāki par šūnām ‑ kāpēc lai vīrusi nebūtu vidū starp dzīvo un nedzīvo? Ārpus šūnas neelpo, neēd un nevairojas kā beigti. Šūnā elpo un vairojas. Tikai ‑ kā viņi radušies? Hipotēzes par vīrusu izcelšanos: · Vīrusi ir no šūnas aizbēguši, ʺārprātīgiʺ gēni. Tikai ‑ no kā viņi aizbēga, ja šūnu vēl nebija? · Bijušās baktērijas, kuras deģenerējušās par vīrusiem. No kā viņi deģenerējās, ja baktēriju vēl nebija? · Vīrusi ir pirmsšūnas ģenētiskie elementi. Kā viņi radās? Citēju autoritatīvāko Krievijas zinātnisko žurnālu Priroda (2009, Nr.9. ʺVīrusi ‑ dzīvības koka sakņu sistēmaʺ. Autors Agols): ʺ Vīrusu izcelšanās joprojām paliek hipotēžu un personīgo uzskatu līmenī. Šie uzskati, lai gan nav balstīti uz precīzām zināšanām, tomēr ir intereses vērti.

Viena no hipotēzēm pieder franču zinātniekam P.Forteram. Viņš postulē, ka pēdējais kopīgais visa dzīvā pārstāvis bija šūna, kurā dzīvoja RNS saturoši vīrusiʺ(citāta beigas). Kā radās tā šūna, ja vīrusi ir vēl tikai ceļā uz to? Varbūt vīrusu rašanos izskaidro E.V.Kuvina hipotēze? Citāts no Agola raksta: ʺPēc Kuvina hipotēzes, dzīvība radusies mikroskopiskās šūnveida struktūrās, kuras bijušas tādas kā šūnu surogāti. Pēc šīs hipotēzes, pirmsbioloģiskajā stadijā jau radušās ribosomas, uzkrājušās surogātšūnās un no tām radušies RNS vīrusiʺ(citāta beigas). Izklausās labi. Ja hipotēze būtu pierādīta, citas netiktu meklētas. 109 Un vēl viens citāts no Agola raksta: ʺJāpiekrīt F.Dulitla hipotēzei: pagaidām evolūcijas scenāriji vairāk līdzinās mākslas darbiem, un tāpēc ne ne vienmēr ir patiesiʺ. Ja nu dzīvības abiogenā izcelsme līdzinās mākslas darbiem, tad kā sauc mākslinieku? Kosmiskās rašanās un transporta teorija. · Daudzi meteorīti satur organiskās vielas, ieskaitot aminoskābes ‑ dzīvības ķieģelīšus. · Meteorītos ‑ oglekļa hondrītos ‑ ir atrastas it kā baktēriju pēdas. · Spektrālanalīze ir atradusi organisko vielu spektrus starpzvaigžņu putekļos. Tur ir aromātiskie ogļūdeņraži, fosfors, oglekļa fullerēni un oglekļa šķiedras. Kosmiskie putekļi krīt uz Zemi, tāpat kā meteorīti. Varbūt tas ir dzīvības transports? Ja dzīvības formas reiz atradīsies uz citplanētām, tas dzīvības izcelšanos pārcels vienu dzīvokli tālāk. Kristus ir teicis: ʺManam Tēvam ir daudz dzīvokļu, es aizeju jums vietu sataisītʺ. Nezin, vai nevarētu nosapņot vietu pie ezera? Pēkšņi visu šeit augstāk teikto pārsvītro visraksti tīmekļa portālos: ʺPētnieki izveido mākslīgo dzīvībuʺ. (atstāstīts pēc žurnāla Science). Vai tiešām cilvēks ierāpies Dieva krēslā? Lasu: · DNS teksts ir nokopēts no dzīvas šūnas. · Tad ir mākslīgi sintezēta tās kopija. · Nav nemaz mēģināts radīt jaunu šūnu ar visu tās apvalku, citoplazmu, citoskeletu un organoīdiem ‑ ir paņemta dzīva organisma šūna. · Ir izņemts tās kodols, un vietā ievadīta sintezētā DNS kopija. Virsraksts ir tīrais blefs. 110

Intelekta deficīts Tievajam jāienāk istabā divreiz, lai viņu kāds pamanītu. Tieši tā rīkojas vīruss ‑ bakteriofāgs. Vīrusam jX174 ʺtrūkst intelekta’’‑ viņa DNS nesatur tik daudz gēnu, lai spētu kodēt pats savus olbaltumus. Nu tad vīruss tos kodē divreiz. Nebūtu slikti veikalā divreiz iepirkties par vienu un to pašu naudu? Vīruss to dara tā: Pirmoreiz kods tiek nolasīts, sākot ar nukleotīdu Nr.1 un beidzot ar nukleotīdu Nr.21, bet ar to nepietiek. Tad vīruss atgriežas un lasa otrreiz ‑ sākot ar Nr.8 un beidzot ar 16. Soļa nobīde ļauj atrast trūkstošo informāciju. Kā būtu, ja mēs grāmatā izlasītu nodaļu līdz galam, tad atgrieztos un, sākot lasīt no vidus, izlasītu ko jaunu? Ne cilvēka intelekts. Vīrusā teksts nav sadalīts vārdos, tā ir nepārtraukta nukleotidu virkne. Otrreiz iekodēt citu tekstu, nemainot burtu vietas ‑ tas ir kods kodā. Tas ir tas pats, kas Jean - Claude Perez atklātās rezonanses (skat. "Superkods"), Tas prasa ne ‑ cilvēcīgu intelektu. Nolasīt vīrusam prāta pietiek, par pārējiem jāšaubās. Cilvēka intelekts. Šaubas par tiem, kuriem šo lasot, neradās jautājumi: Vīruss pats sevi nolasa, atgriežas, un nolasa vēlreiz. Gaismas jūtīgā morfēma? Ko tas viss nozīmē? Te ir jautājumi, uz kuriem nereaģē ķīmiskās (olbaltumu) ģenētikas vecā gvarde: 1)Kā notiek nolasīšana? 2)Ko dara ʺnekodējošaisʺ introns? 3)Kā DNS tiek galā ar to pašu bakteriofāga problēmu ‑ 111 informācijas deficītu ķermeņa telpiskai uzbūvei (ekranizēts embrijs iet bojā). 4)Kāpēc RNS vispirms tiek sintezēta nenormāli garā ķēdē, pēc tam splaisinga procesā ķēde tiek sagraizīta, un tikai nelieli fragmenti atkal sašūti kopā par mRNS? 5)Kāds spēks liek mRNS pamest kodolu un izspraukties citoplazmā? 5)Dažreiz RNS sintezējas bez DNS matrices, no kurienes info? Plašākā nozīmē ‑ kā izsaidrot noslepenoto ʺpirmā ieraksta dubultnieksʺ (telegonija) faktu? To zin katrs sugas kucēnu audzētājs. 6)Pārsātinātība ar tRNS tripletiem. (Skatʺ.Deģeneratīvs?ʺ). Kā ribosoma izvēlas no ʺliekajiem vārdiem?ʺ. 7)Voblēšanas problēmu pamanīja jau Kriks pirms piecdesmit gadiem ‑ neprecīzs triplets tomēr rada precīzu olbaltumu. No kurienes papildu informācija pareizai izvēlei? Inormācijas (matriču) ģenētikai daļa atbilžu ir ‑ matemātiskas, pārliecinošas. Un ir atvērts prāts. Viļņu ģenētikai ir lieliskas teorijas, arī daži praktiski sasniegumi. Luks Montanje (Luc Montager;Nob. prēm 2008.g.), Pjotrs Garjajevs (Петр Гаряев) Ričards Millers (Richard A. Miller) un citi ir pārskrējuši Biznesa genoma projekta (Cilvēka genoma projects) kredītkartei pār nullēm. Nullei ir vērtība, atkarībā no pozīcijas. Kabatā pieķertie dibina ʺviltus zinātņuʺ ķērāju komisijas. Nolasīšana. Ir divas hipotēzes, kā DNS tiek nolasīta: 1) Tēla jūtīgā hologramma. Pēc šis hipotēzes, visi priekšmeti, kas mums svarīgi, atspoguļojas ʺtēla jūtīgajā hologrammā’’‑ tur rodas vārdi un jēgas. Kas īsti jūt? Pēc F. Jakoba (Francois Jacob) un Ž. Mono (Jacques Lucien Monad) - jūt DNS molēkulas tēlu jūtīgā hologramma. Viņi šādas struktūras saskatījuši vienā zarnu baktērijas lokusā. Labi, ka ir dators, kā mēs dzīvotu bez datora! Labi, ka ir "tēlu jūtīgā hologrammaʺ‑ ko mēs saprastu bez tēlu jūtīgās hologrammas? 112 2) Mazliet vairāk ir Ļeņina, piedodiet, Garjajeva atspoguļošanas teorijā. Nav gēnos ierakstīts homunkuls, cilvēciņš. Ir tur informācija pa stadijām, kā cilvēciņš top. Informācija glabājas hromosomu šķidrajos kristālos, hologrammu veidā. DNS ģenerē lāzera starus, kas hologrammu nolasa. Šūnas lieto sarkanā spektra lāzerus (atļautais viļņa garums). Kvantu nelokālā sasaiste momentā izplata informāciju. Informācijas enerģija ir starpība starp noteiktību un nenoteiktību (reālāka par inerci, ir mērvienības ‑ bits, nats, hartlijs. Inercei ne simbola ne mērvienības nav). Materiālisti informācijas enerģiju neatzīst, inerci atzīst. Tie biti, kas kodē olbaltumus, nekodē trīsdimensiju ķermeņa formu. Ilgi meklēju, cik bitu ir DNS kodējošajā daļā. ʺKad dzīves ceļš bij pusē nostaigātsʺ, un priekšā rēgojās ʺAtmetiet visas cerības’’‑ duende, tumšā pasionāriju balss, iečukstēja tīklā: ʺViena šūna satur 3 miljardus bitu, jeb 0,35 GB informācijas’’. Ko gan mēs iesāktu bez interneta, meža kur apmaldīties un duende. Gēni ir gudri, tie kā matemātisku struktūru lieto nulli. (Shcherbak V. Arithmetic inside the universal genetic code Biosystems). Nulle ir tīri intelektuāls izdomājums, gēni ir gudrinieki. Viņi kodētu arī embrija 3D uzbūvi, ja vien nebūtu DNA deficiency: Viens visā pasaulē. Pirms 10 gadiem tika izgudrots permalojs ‑ dzelzs un niķeļa sakausējums (30/70). Permalojs absolūti nelaiž cauri elektromagnētiskos viļņus. Apaugļoti varžu ikri vienā boksā tiek ekranizēti ar permaloju. Otrajā boksā netiek izolēti no debesu starojuma. Ūdens, siltums un viss pārējais abos boksos ir vienāds. Kur nebija ekranizēts, attīstījās normālas vardes. Ekranizētajā ‑ kroplīgi radījumi, kas nīka un nobeidzās. Kas pietrūka vardēm ekranizētajā boksā? Kur ņēma dzīvības spēku vardes otrajā vannītē? Kur bija, tur ņēma, Naļimovs teiktu ‑ no Visuma Apziņas lauka. Garjajevs teiktu ‑ pietrūka 3D kodēšanai DNS kapacitātes. Nākotnes ģenētika. Garjajeva tēzes no XXII gadsimta, piedošanu, no bruņumašīnas, 113 piedošanu, no tanka, piedošanu, no tribīnes: Dzīvās būtnes nes Radītāja tekstus un skaitļus. Burti ‑ nukleotīdi; vārdi ‑ tripleti nav jāsaprot metaforiski, bet kvazi - tieši. Genoms lieto skaitļus, intelektuālo nulles funkciju ieskaitot. Trīsdimensiju uzbūvei genoms ir prātā nepietiekams ‑ šķirts no Visuma starojuma embrijs iet bojā. DNS informācija glabājas šķidro kristālu hologrammās. Nolasīšanai hromosomas ģenerē lāzera starus. DNS valodā ir dzejiskas frāzes ‑ ritms, atkārtojumi, palindroms, iekšējas atskaņas. DNS ir Radītāja projekts, tehnoloģijas un prāts. Ar pirkstu acī. Nobeigumā divi citāti: 1)Viļņu ģenētikas pionieris Garjajevs: ʺMums šķiet, ka abiogēnā dzīvības izcelšanās pirmatnējā buljonā jāsaista ar ekzobioloģiskas informācijas ievadīšanu pirmajās nukleīnskābēs (anunaki, elohim, Oparins vai Šlesers?) Un šī informācija bija kvazivalodas formā. ʺIesākumā bija vārdsʺ.Un šie vārdi bija fraktāļiʺ. (citāta beigas). 2)Un Garjajeva zinātniska kritika: ʺAutora fraktālais fantāzijas lidojums jau kļūst neciešami primitīvs, kā trīs bruņurupuči uz kuriem balstās pasaule. Šis kods izrādījās derīgs arī vīrusam, kuram ar vārdu nav nekāda sakaraʺ (citāta beigas). Es arī bērnībā domāju, ka ʺvārdamʺ ir tikai viena nozīme un tāpēc kurlmēmajiem nevar būt sava valoda. Un vārds ʺkvazivaloda” man arī būtu bijis svešs un es viņu tāpēc nebūtu pamanījis. Diemžēl, kritiķa vārdu internetā neizdodas noskaidrot, minēšu latviešu valodā ‑ Intelligentiae Finitae vai Intellectual Finitae, viens no šiem būs? 114

Simetrijas likumi nosaka dabas likumus Katrs asteroīds debesīs atkuļas nejauši ‑ saskaņā ar gravitācijas likumiem. Bet ir jumta likums: viņa parādīšanās biežums būs atkarīgs no viņa izmēriem. Un tas nav nekā saistīts ne ar gravitāciju, ne orbītas formu ne kādu citu dabas likumu. Maza izmēra asteroīdi parādīsies daudz biežāk, kā milzeņi ‑ to nosaka simetrijas likums. KALIBRĒŠANAS SIMETRIJA. Kalibrēto lauku ģeometrijā citādi tiek traktēts ʺnotikumsʺ. Tas vairs nav punkts telplaika koordinātu sistēmā, bet ʺlauksʺ. Visus četrus spēka laukus: ‑ vājās mijiedarbības (starp elementārdaļiņām), ‑ stiprās mijiedarbības (atoma kodolā), ‑ elektromagnētisko lauku un ‑ gravitāciju apvieno kalibrēšanas simetrija. Kalibrēšana ir MĒROGA SASKAŅOTAS IZMAIŅAS visos četros spēka laukos. Mainoties mērogiem vienā, tas pats notiek arī otrā. To cilvēka acs neuztver. Mazākais lielums ‑ Planka garums (10 mīnus 33 pakāpē cm) ir nesamērojams ar cilvēka uztveres spējām. Pie kalibrētajām pārvērtībām fizikas likumi nemainās ‑ mainās ʺnotikumaʺ mērogi. Bileams neredzēja eņģeli stāvam uz ceļa ar kailu zobenu rokā. ʺTad tas Kungs atvēra Bileamam acis, un viņš tā Kunga eņģeli ieraudzījaʺ. (4. Mozus 22 : 31). Mainījās mērogi, Bileams ieraudzīja. SIMETRIJAS LIKUMI BIOLOĢIJĀ . Katra augu suga attīstās pēc saviem, ģenētiski noteiktiem dabas 115 likumiem. Bet pāri šiem dabas likumiem klājas simetrijas jumta likums, kas liek līdzīgi attīsties ģenētiski dažādām sugām. Augu pasaulē to pirmais bija pamanījis krievu akadēmiķis Vavilovs. VAVIILOVA HOMOLOĢISKĀS RINDAS. Dažādas augu sugas attīstās līdzīgi. To nenosaka gēni, jo gēni katrai sugai atšķirīgi. To nosaka kosmiskais dizains ‑ simetrijas "jumta likums". Vavilova homoloģisko rindu likumu izmanto augkopībā: zinot viena auga attīstības ceļu var paredzēt citas sugas, bet homoloģiski radniecīga auga attīstību. Ka organismi neattīstās pateicoties haotiskām mutācijām, kā to stāsta šodienas darvinisti, to jau bija nojautis pats Darvins: ʺKāpēc visa daba nav haotiska, bet ir skaidri atšķiramas sugas, kā mēs to redzam? Ģeoloģiskie pētījumi nesniedz šai teorijai nepieciešamo detalizēto pāreju no senākām līdz mūsdienās dzīvojošām sugām, un tas ir uzskatāms arguments pret šo teoriju. (Č. Darvins. Sugu izcelšanās). Sugu ārējo līdzību nenosaka genoms ‑ tas sugas šķir. Līdzību nosaka Radītāja plāns ‑ kosmiskais dizains. NOMOĢENĒZES TEORIJA Kontraversāla darvinismam. Ļevs Bergs, monogrāfija ʺNomoģenēzeʺ. Sugas neattīstās nejaušu mutāciju rezultātā. Ja katra atsevišķa mutācija arī notiek nejauši, tad kopīgais mutāciju masīvs uzrāda noteiktas likumsakarības. Kāpēc visa daba nav haotiska ? ‑ vaicāja Darvins. Nav tāpēc, ka pār vienkāršākajiem dabas likumiem valda simetrijas likumi. Pēc Berga: visi mutāciju tipi ‑ gēnu, hromosomu, genomu ‑ dzelžaini iekļaujas ierobežotā mutāciju veidu skaitā: ir septiņi mutāciju tipi. Darvinismā: Visi organismi cēlušies no vienas vai nedaudzām formām. Nomoģenēzē: Kopš pirmsākumiem eksistē daudzas formas. Darvinismā: Attīstījušies tikai diverģenti. Nomoģenēzē: Gan diverģenti, gan konverģenti. 116 Darvinismā: Attīstījās lēnu, ilgstošu, vienmērīgu izmaiņu ceļā. Nomoģenēzē: Attīstījās lēcieniem, kataklizmām (asteroīdi, plūdi, apstarojums). Darvinismā: Attīstību nosaka masa haotisku variāciju, kuras vērstas dažādos virzienos. Nomoģenēzē: Variāciju skaits ierobežots, tās ierobežo likums (Nomos ‑ grieķiski ‑ likums.) Tās vērstas noteiktā virzienā. Darvinismā: Cīņa par eksistenci un dabīgā izlase attīsta jaunas sugas. Nomoģenēzē: Cīņa par eksistenci un dabīgā izlase ir konservatīvi faktori ‑ atlasot vājākos, nostiprina sugu. Jauni gēni, ejot bojā vājākajiem, nerodas. Darvinisms: Sugas, pateicoties diverģencei, cieši saistītas viena ar otru. Nomoģenēze: Sugas strikti nošķirtas. Tās šķir genotips. Darvinisms: Attīstās jaunas pazīmes (mikroevolūcija), kas ar laiku rada jaunas sugas (makroevolūcija). Nomoģenēze: Mikroevolūcija notiek tikai sugas robežās ‑ pasugas ‑ dzīvniekiem, šķirnes ‑ augiem. Jaunas sugas nerodas. Sugu nosaka genotips kopumā. Mutācijas atsevišķos gēnos jaunu sugu nerada. SIMETRIJA MITOLOĢIJĀ. Muļķība vai intuitīva gudrība ? Labā ir dzīvības puse, pa kreisi ceļš uz elli. Tā vienmēr ir uzskatījusi tautas gudrība vai muļķība. Turpretim fiziķi un matemātiķi vēl nesen uzskatīja, ka abas puses ir vienvērtīgas. 1957. gadā Lī un Jangs pierādīja, ka labā un kreisā puses atšķiras gan (Nobela prēmija). Šodienas fizikā: Labā no kreisās atšķiras pēc P (spoguļsimetrija). Atšķiras pēc C (daļiņa ‑ antidaļiņa) simetrijas. Atšķiras kombinētā PC simetrija. Par laika T simetriju nav zināms. Ir hipotēzes, ka Visums sarauties varētu savādāk, kā izplešas. F. Džeps: Dzīvības rašanās brīdī darbojās kādi spēki, kuru darbības virziens bija tāds, it kā tos vadītu domājošs operators. 117 Pakāpju funkciju likums. To pamanīja amerikānis Zipfs, salīdzinot mazu, lielu un vēl lielāku pilsētu skaitu. Lai gan cilvēki apmetas ciematos, pilsētiņās un pilsētās pilnīgi nesaskaņotu iemeslu dēļ, tomēr jebkurā pavalstī sīko pilsētiņu skaits būs daudz lielāks, kā lielo pilsētu skaits. ZIPFA LIKUMS: mazu, vidēji lielu un ļoti lielu pilsētu skaita attiecības veido matemātisku proporciju. Attiecinot uz plašāku parādību grupu to sauc par PAKĀPJU FUNKCIJU LIKUMU. Pakāpju funkciju likumam pakļaujas: Gliemeža mājiņas spirāles zari. Mazi, lieli un devītais vilnis jūrā. Galaktiku spirāļu savērpums. Ņūtona gravitācijas likums ‑ mēroga pašlīdzība. Kulona likums ‑ arī mēroga pašlīdzība. Matērijas sadalījums Visuma attīstības agrīnajās un vēlīnajās fāzēs. Zibens šautru dalīšanās zaros ‑ mēroga pašlīdzība. Tas pats attiecībā uz koku zariem, lapu stiegrojumu, koku saknēm utt. Cilvēku un dzīvnieku audos: Asinsvadu zarojums. Bronhu tīkls. Nervu šūnas izaugumi ‑ mēroga pašlīdzība. Pašlīdzība laikā: sirds ritma neregularitātes veselam cilvēkam atkārtojas ik pēc 3 ‑ 30 ‑ 300 minūtēm. Pakāpju funkciju likumam pakļaujas: Mazu, vidēji lielu un ļoti lielu meteorītu skaits. Mazu, vidēju un lielu laimestu skaits. Mazu, vidēju un lielu nelaimju un katastrofu skaits. Mazu, vidēju un lielu nogruvumu un zemestrīču skaits. Ciktāl var ticēt paleontologiem, pakāpju funkciju likumam pakļaujas arī sugu vēsturiskās izcelšanās biežums attiecībā pret to sarežģītības pakāpi. Tāda pati attiecība ir arī starp indivīdu skaitu sugā, atkarībā no viņu izmēriem: baktēriju ir nenosakāms daudzums, kukaiņu būs daudz mazāk, bet lielos dzīvniekus jau var mēģināt saskaitīt. Redzamās lietas nav radušās nejauši, jo tad būtu redzams vienīgi 118 haoss. Tās nav arī pamestas dabas likumu ziņā, jo tad darbotos vienīgi Otrais termodinamikas likums, kas ved uz haosu. ʺBet pirms muļķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēkuʺ. (Ijāba 11:12). golems nesaprot, vai tas sacīts par viņu ? Konspektēts no : Č. Darvins ʺʺ Sugu izcelšanāsʺ. Ļ. Bergs ʺNomoģenēzeʺ. S. Galaktionovs ʺBioloģisko molekulu asimetrijaʺ. S. Hokings ʺĪsi par laika vēsturi ʺ. Grāmata. Glika tulkojums. 119

Dore milasi domi Grāmatas nededzina. Grāmatas pieklājīgi met miskastē. Šis ir konspekts no izgāztuvē atrastām grāmatām. Valodas iedalās: a) cilvēku valodas; b) dzīvnieku valodas; c) programmēšanas valodas; d) mošķu valodas; e) neesošas valodas (dzied Eirovīzijā). Cilvēku valodas iedalās: a) dabīgās valodas; b) mākslīgās valodas (piem. Esperanto); c) mirušās valodas (sanskrits); d) barbaru valodas (bar bar bar); e) 14 cilvēku valodas (jukagīru); f) valodas, kuras nav dzirdētas (atlantu); g) nevalodas (ʺnokļūt ļaužu nevalodāsʺ). Oikumenā ir 3000 ‑ 7000 dabīgo valodu, atkarībā no skaitītāja labuma. Labs skaitītājs saskaita vairāk. ʺNo upītes. No zemītes. No gudroja padomiņaʺ. Valodu izcelšanās. · Brīnuma hipotēze. Dievs deva. · Onomatopoētikas hipotēze. Senajā Grieķijā: Valodas radās, atdarinot dabīgas skaņas. · Vienošanās hipotēze. Arī senajā Grieķijā. Valoda ‑ vienošanās rezultāts. · Atraduma hipotēze. Cilvēki valodu izdomāja. · Iedzimtības hipotēze. Piedzimst ar valodu. Tuva Brīnuma hipotēzei. · Emociju hipotēze. Valoda radās no emocionāliem izsaucieniem. · Vunta žestu un emociju hipotēze. Žestikulē un klaigā. · Nikolaja Marra hipotēze. Valodu radīja priesteri.

Hipotēzes ņemtas no vietnes, kur ʺAlkohola radioaktīvais izotops ir biologs". Paldies, nezynojy. 120 Valodu evolūcija? Neviens ņūbs nav redzējis dabīgo valodu izcelsmi. ʺIdišʺ? Mākslīga valoda no ivrita, aramiešu un vācu. Dabīgai valodai (pēc valodnieku domām) jāattīstās no priekšmetiskas runas līdz abstraktu jēdzienu lietošanai. Karls Levi‑Stross rāda ko citu: galēji primitīvu indiāņu ciltij ir izsmalcināti rituāli un kosmoloģiskie priekšstati. Tādi paši ir dogoniem Āfrikā. Neizskatās pēc kultūras evolūcijas, izskatās pēc revolūcijas ‑ trūkst kultūras starpformu. ʺValodu attīstībā stadijas nav iespējams noteiktʺ, ‑ valodnieks Nikolajs Marrs (1864.-1934. g.). Rakstībai iespējams noteikt stadijas, valodām ne? Valodas rodas pilnīgas. Vēlākās izmaiņas niecīgas. Tā šodien rodas mākslīgās valodas. RAKSTĪBA. Piktogrāfija. Rakstības pamatā ‑ zīmējums. Tā bija ķīniešiem, šumeriem, ēģiptiešiem, hetiem un ʺMelnā kaķaʺ tualetēm. ZA indiāņi nosūta piktogrammu rakstu ASV valdībai ‑ Coca Cola mūs nogalina. Atbildes nav. Varbūt sajaucu ar cigarešu reklāmu? Ideogrāfija. Ideogramma pavelk zem sevis daudz ko. Aplītis nav tikai Saule, bet siltums, pilnība, gaisma un Viņa Svētības smaids. Drošība ‑ ʺKaukāziešu krīta aplisʺ ‑ pret mošķiem. Fonētiskā rakstība ‑ zilbju, un burtu. Alfabēts sākās semītu zemēs ‑ Sīrijā (Ugarita ‑ ap 1700.g.pirms Kr.), Feniķijā, Palestīnā ‑ tirgoņu uznāciens, demokrātisks priesteru ezoterikas gals. Sākās ar sakrālu pārrakstīšanu, beidzās ar silikonfupu reklāmu. Smagi ķerts acu apmāns. No ideogrammas uz silikongrammu. Vecākā mūslaikos radītā valoda ‑ Baleibelen, no 1574. gada, Turcija. Radīta reliģioziem mērķiem, lietota slēgtā sektā vai kopienā. Basic English ‑ 1925. g. uz angļu valodas bāzes, priekš starptautiskiem sakariem. Wenedyk ‑ 2002. g. Nīderlandes valodnieks Jans van Stenbergens. Paraugs ‑ ʺMūsu Tēvsʺ pirmās rindas: "Potrze nostru, kwaty jesz en czator, saciewkaty si twej numie. Owien twej rzen". 121 Volapjuk, 1879. gads, vācu katoļu garīdznieks Johans Martins Šleiers. Vairums sakņu no angļu un franču valodām. Valoda izklausās mākslīga, kāda arī ir. Presē tiek izsmieta. Glosa ‑ starptautiska palīgvaloda, radīta 1972.‑1992. gg., atvasināta no citas mākslīgas valodas ‑ interglossa. Latīņu un grieķu vārdu saknes: dzīve ‑ bio; tauta - demo, urba ‑ pilsēta; habe ‑ piederēt. Zlengo ‑ šī rakstība atšķiras, vai tā ir valoda? 236 piktogrammas, lietošanai mobīlajos un e‑pastā. Zlengo radījis izraēlietis Zlengo 2003. gadā, mājiens uz slengu, žargonu, vietēju sarunvalodu un sevi. Paskatoties uz zvaigznēm, vietējie esam mēs. Zlengo un elektronika rāda bildītes. Ido - uzlabots esperanto. Interglossa ‑ no tāpatās čupiņas. Interlingva (1936. - 1951. g.) angļu, franču, krievu, vācu un vairāku romāņu valodu saknes. Ifkull. Ar stūri mūrī. Ja visas iepriekšējās valodas bij domātas ‑ atvieglot saziņu, tad šī amerikāņa Džona Kihada (Dona Kihota?) radītā valoda ir ‑ sarežģīt dzīvi. Tāpat kā Visuma piedāvājumu Sapiens Sapiens nespēj ne pacelt, ne panest, tāpat Kihadas piedāvājums ‑ ʺpēc tūkstoš gadiem, uz zvaigznēmʺ. Uz ko cerēja radītājs? Pirmkārt ‑ uz ātru domāšanu. Loģiskā domāšana ‑ pa kāpnītēm ‑ ja tas tā, tad tes šitā. Jaunā valoda prasa lēcienu, aleluja, nē, ātrkāji Ahileju. Vārdu saknes netiek apkarinātas ar ʺgalotnēmʺ. Saknēm jāpievieno kognitīvās lingvistikas un psiholoģijas dardedzes. Varbūtību (Beiesa loģika) jālieto kopā ar radiālu kategorismu ‑ jēdzieni nepārklājas. Tas, kopā ar grupu teorijas principiem padara valodu koncentrētu. Jābūt ar spicu domāšanu, lai vienlaikus analizētu vairākus zemtekstus. Tiek radīti jaunvārdi, kuru ietilpība tālu pārsniedz valodās pieņemto. 122 No autora apraksta: ʺApriors filozofijas un loģikas valodu apvienojums. 3600 jēdzienisku sakņu tiek attīstītas ar matriču gramatiku, panākot maksimāli precīzu jēgas pārraidi... Lakonisms tiek panākts, izmantojot kopējo jēgu, ko citās valodās izsaka ar daudziem vārdiemʺ. 2007. gadā Kihana dod variantu ‑ Ilaksh, dažas pozīcijas ir atvieglotas, bet mārrutks nav saldāks par rutku. Kopš žurnāls ʺKompjūterraʺ ir valodu atbalstījis, ir parādījusies cilts, kas grib runāt Zelta laikmeta valodā. Kosmoss, Berlīne, 1888. g. Jevgeņijs Lauda. Palīgvaloda. Uz latīņu valodas bāzes. Latino sine flexione. Latīņu bez locījumiem. Linkos (Lingua Cosmica), saziņai ar neZemes saprātu. Vienkārša, viennozīmīga, bez fonētiskā skanējuma. Iekodējama binārā sistēmā, pārraidāma pa radio vai līdzīgi. Vairākas valodas mācībstundas priekš cipīšiem, aizkustinoši, bez maksas: Naturālo skaitļu rinda. Vienlīdzības zīme. Aritmētiskas operācijas. Pieņēmums ‑ citplanētieši, (saukti arī par cipīšiem) ir pirmsklasnieki un matemātika ir universāla. Cipīši smejas vēderus turēdami, neatbild. Logan (angl. Logical language) ‑ jāatšķiras ar precizitāti. Atšķiras ar to, ka tūlīt fantastu romānu kompjūteri sāk runāt logan valodā. Ap 3000 Anglijas loganistu paši par sevi sajūsmā: valoda rada metaforas, ļauj vārdus dalīt jaunvārdos. Neoloģismi rada dīvainus izteicienus. Humors par to, ko cilvēki pasaka un ko domājas pateikuši. Tikai viens jautājums ‑ ja jūs esat tik jauki, kāpēc jūsu tik maz? Lojban - uzlabots Logan izlaidums. Lokos ‑ piktogrammas un ideogrammas mīlniekiem. Valodu nezināšana vairs nav šķērslis starptautiska tvēriena mīlestībai. Neutral ‑ internacionāli leksikas un gramatikas elementi no 7 valodām. Atlasītas 11 000 leksēmas. Novial ‑ stipri pārveidots Ido. Neo - esperanto, Ido, novials, okcidentāls, volapjuks apvienojums. 123 Occidental - igauņa Edgara Valles 1949. g. piedāvājums. ʺMūsu Tēvsʺ pirmās rindas: "Patre nor, qui es in le cieles. Mey tui nomine esser sanctificat, mey ti regnia venir.’’ Kā redzams, vairums mākslīgo špiko no romāņu valodām. OMO - autors - Jekaterinburgas mežsargs, 1910. gads. ʺStarptautiskās zinātniskās valodas projektaʺ attīstību pārtrauc 1. Pasaules karš. Arī romāņu valodu galotnes, ņemiet par labu. Talama kawi ‑ šī nav starptautiski mērķēta valoda. Projekts ‑ atjaunot Tasmānijas aborigēnu valodu, izmantojot esošās ziņas. Ro - 1908. g. 16 000 vārdu, kurus grūti atšķirt pēc dzirdes. Romanid. Atbilstoši nosaukumam, sastādīts no četrām romāņu valodām ‑ itāļu, spāņu, portugāļu un franču. Slovio. 1999. g. Marks Gučko. Slāvu valodu vidējais jūklis. Slovianski - 2006. g. panslāvu pusmākslīgā. Mūsdienu indoeiropiešu ‑ 2006. g. Domāta ES kopīgā valoda. Solresol - 1817. g. radīa fancūži uz diatoniskās gammas bāzes. Piemēri: dore - es; domi - tu; redo - mans; dosido ‑ palīdzēt; dore miljasi domi ‑ es mīlu tevi. Valodā 2660 vārdu. Fala - labi; lafa - slikti. Atbalstīja Viktors Igo, Lamartīns, Humbolts. Tomēr neiegājās. Lafa. Talosas valoda - 1980 ‑ valsts valoda Talosas mikrokaraļvalstī. Toki pona - 2001. gadā, kanādiete Soņa Elen Kisa. Tulkojams: ʺlaba valodaʺ, ʺvienkārša valodaʺ, ʺlaba sarunaʺ. Dzen un filosofu ‑ primitīvistu ietekme. Lieto galvenokārt tīmeklī. Latvija saucas Lawi. Universal (mondolingvo) - 1928. g .‑ pārveidots esperanto. Unitario - 1987. g. arī pārveidots esperanto. Edo - no nigēriešu valodas. Eljundi - radīts Piedņestrā mašīntulkojumam un dzīvai saziņai. Uz skaitļu bāzes, kur zīmes ‑ kvaziskaitļi. Vārdi tuvāki japāņu, ķīniešu. Esperanto - 1887. g. Varšavas okulists Lācars Zēmenhofs. Lieto vairāki miljoni. 124 Esperantido - Esperanto un Ido krustojums. Brithenig - 1996. g, Endrjū Smits, Jaunzēlande. Lingua Catolica - 1890. g. Čīles ārsts Alberto Liptay. Catolica ‑ sengrieķu ‑ vispārējā. Daudz dažādu valodu vārdu, maz gramatikas. Pasilingua - 1885. g. Milzīgas gramatikas dēļ nestrādā. MOŠĶU VALODAS. Grāmatu, kinofilmu un datoru mošķiem, ar izstrādātu gramatiku un vārdu krājumu. Šādu valodu arī ir desmitiem. Sīkāk viņi paši, kad paliks tumšs, pastāstīs. Larimin - Planētas Atea raganu valoda viendzimuma lezbiešu civilizācijai. Zemes apstākļos pierakstījusi Olga Laedel. Sava gramatika, sarežģīta. 2000 vārdu. Valoda līdzīga papuāsu un austrāliešu. Komplicēta gramatika un oriģināla skaitīšanas sistēma, kas neblstās uz ʺ1,’’ bet uz grupām ʺ2ʺ un ʺ3ʺ. Simlish - spēļu sērijai The Sims. Valodas radītāji iedvesmojušies no 2. Pasaules kara militārajiem kodētājiem. Nav vārdu, kuriem citās valodās būtu nozīmes, bet skaņas radītas tā, lai būtu saprotamas jebkurai tautībai. Sindarin - viena n elfu valodas izloksnēm, teleri cilts elfu valoda. (ʺGredzenu pavēlnieksʺ, 1. grām.). Valoda tik laba, ka to pārņem arī kveņja valodā runājošie noldori. Radot sindarin, Tolkins izmantojis senangļu un senskandināvu valodas. Na’vi - planētas Pandora humanoīdu valoda filmai ʺAvatarsʺ. No 2005. līdz 2009. gadam tās radītājs P. Fromers bija izdomājis ap 1000 vārdu. Lai rastos pilnvērtīga valoda, ir vajadzīgs intelekts, pasūtījums un pāris gadu. Neviens pērtiķcilvēku bars 3 miljonu gadu laikā nav radījis artikulētu valodu. PROGRAMMĒŠANAS VALODAS. Pie cilvēku valodām īsti negribas skaitīt. Tādu ir tūkstošiem. Ar katru alfabēta burtu sākas desmitiem ʺvaloduʺ. Piemēram: Basic; bc; BCPL; BeanShell; BETA; Bigwig; Bistro; BLISS; Blitz Basic; 125 Blue; Boo; BPEL; Brsinfuck; BUGSYS; BuildProfessional; BYOND. Exit. Jaunas valodas radīšanai nevajag četrkājus un 100 tūkstoš gadu. Esperanto rada viens Polijas ebrejs 10 gadu laikā. Intelekts rada arī uz esošu valodu bāzes nebalstītu valodu, piemēram Solresol. ʺLafa? Dore milasi domi. Fala?ʺ (ʺSlikti? Es mīlu tevi. Labi?ʺ Solresol valodā). 126

Resnie runči Vai resnie runči ir ĪSTENĪBĀ? Nē, īstenībā nav, PATIESĪBĀ Ir. Leonardo da Vinči gleznoja ĪSTENĪBĀ: koks tālumā ir mazāks kā koks tuvumā un dzelzceļa sliedes tālumā krustojas. PATIESĪBĀ koki vienādi un dzelzceļa sliedes tālumā nekrustojas. Senie ēģiptieši (ķīnieši, japāņi) gleznoja Valdnieku tālumā lielāku, kā kalpu tuvumā. PATIESĪBĀ nav svarīgi, cik Valdnieks ir garš. Svarīgi ir, cik viņš ir Liels. ĪSTENĪBĀ Zemes vecums ir 4, 5 (+ ‑ kādi miljardi) miljardi gadu. Karls Sagāns ir Visuma 15 miljardus garo vēsturi sabāzis vienā Zemes kalendārajā gadā, kur Zemes vēsture ir tikai kādus pēdējos četrus mēnešus gara. PATIESĪBĀ tā ir vieglāk priekšstatīt garus periodus. ĪSTENĪBĀ katra Grāmatā aprakstītā pasaules radīšanas diena droši vien ir vesela ģeoloģiska ēra. PATIESĪBĀ to vieglāk aprakstīt sešās radīšanas dienās. ĪSTENĪBAS valoda ir ZEROLANGS ‑ plakana viena līmeņa valoda, pietiekama sadzīves situāciju un Ņutona mehānikas zinātnes aprakstīšanai. PATIESĪBAS valoda ir METALANGI ‑ līdzību, paradoksu, metaforu valoda. Metafora saved kopā ĪSTENĪBĀ nesavienojamas lietas ‑ zvaigžņu čuksti, karstais ledus (daiļslidošanas sacīkstes). PATIESĪBĀ metafora rada Pasauli ‑ apziņā. Damokla zobeni - metafora. ĪSTENĪBĀ nekādu Damokla zobenu nav, nav arī resno runču. Patiesībā resnie runči var pat ārpus Saeimas neuztraukties. 127

Eadem mutatus resurgo Ne vienam vien studentam DanielsBernullī (1700. ‑ 1782.) būs sabojājis eksāmenu ar savu garo šķidrumu plūsmas formulu. Šis matemātiķis, viens no slavenās zinātnieku Bernulli dzimtas, pasteidzies iegravēt sava kapa akmenī uzrakstu: "Eadem mutatus resurgo", kas tulkojumā skan apmēram tā: ʺPārveidots, tomēr tas pats, es dzīvošuʺ. Un licis iekalt logaritmisko spirāli. Kāpēc spirāli, nevis savu mūžīgo formulu? Logaritmiskās spirāles pamatā ir zelta proporcija fī = 1,618 033… Fī ir visu dzīvo struktūru pamatā. Logaritmiskās spirāles sākums un beigas ir bezgalība. Spirāle progresīvi pārveidojas ‑ pārveidots, tomēr tas pats. Dzīvais sākas pirms dzīves. Dzīvība sākas pirms dzīves, un, kas zin, varbūt vēl agrāk, matemātiskos algoritmos. Vilnis ezerā skrien un noplok, bet programma uzbūvē jaunu vilni. Enerģiju dod vējš, formu nosaka algoritms. Dzīvais ir asimetrisks, mīļais Augustiņ, ‑ kā viņš tā prot? Šūnu dalīšanās morfoģenētiskajā laukā. Morfoģenētiskais lauks ir tas, kas nosaka fī formas veidošanos. Nedaudz nesimetriski tiek iestaigāti celiņi. Difūzijas gradients, Zelta šķērsgriezums. Embrija šūnu dalīšanās sākas simetriski ‑ ceļa nācējs, vēl nezin mūsējos tikumus.. Sākot ar vienpadsmito dalīšanās reizi, dalīšanās kļūst asimetriska. Kāpēc? Naff tam materiāla cēloņa, naff ‑ būtiskais acīm nav redzams. Dalīšanās veidu nosaka programma ‑ algoritms. Darbojas programma. Vienā simetrijas ass pusē katrā dalīšanās reizē, sākot ar vienpadsmito, viena dalīšanās izkrīt, izpaliek.. 128 Šūnu skaits vienā un otrā pusē kļūst nevienāds. Simetrijas asis nav taustāmi veidojumi. Neviena auss tās nav redzējusi, ne acs dzirdējusi, tās ir novērotāja prātā. Un tomēr tās atšķir dzīvo no nedzīvā. Simetriskais ir nedzīvs. Asimetriskais ‑ dzīvs. Simetriskais ir nedzīvs. Kristāli būvējas simetriski ‑ 3 ‑; 4 ‑; vai 6 ‑ kārtas simetrija, citas simetrijas (5‑; 8 ‑; 12 ‑;) kristālos aizliegtas. (Ir daži izņēmumi ‑ tā interesantāk) Jaunas molekulas pievienojas tur, kur tās ʺsajūtʺ enerģijas asimetriju ‑ brīvas saites. Pievienojas tik ilgi, kamēr brīvās saites kļūst aizņemtas ‑ kristāls kļūst līdzsvarots, beigts. Dzīvais ir asimetrisks. Viņam ir 5‑kārtas simetrija, viņš neaizpilda telpu (Ir daži izņēmumi ‑ Penrouza un muslimu celtnieku mākslīgi radīti). Viņam ir brīvā enerģija ‑ viņš ir nelīdzsvarots. Dzīvais nav līdzsvarots simetriski (1:1), viņš ir līdzsvarots harmoniski (1,618:1). Harmoniski ir vārds, kurš ir cilvēku piepūles sabojāts. Gulta ir simetriska, dzīvais ir asimetrisks. Īsts dzejnieks nenomirst gultā. Logaritmiskā spirāle ir asimetriska. Cilvēka ķermenis ir asimetrisks. Ja dzīvo noķers simetrisks 3 ‑; 4 ‑; vai 6 ‑ kārtas režģis, dzīvais būs beigts. Le Korbizjē modulors. Arhitekts Korbizjē sasniedzis satori ‑ pastāvošās garumu mērvienības ir cilvēka būtībai svešas: Jāņem par pamatu cilvēka auguma proporcijas, tad būvējums iegūs dvēseli, uzrunās dzīvo kā dzīvs. Cilvēka auguma garums attiecas pret apakšdaļu līdz nabai kā 1,618:1. Apakšdaļa pret ķermeņa augšdaļu arī ir fī. Šī proporcija ir Korbizjē modulors ‑ skaistuma mērs, kuru var pielietot visur ‑ arhitektūrā, parku izveidē, skaistuma novērtēšanā, glezniecībā, fotogrāfijā, priekšmetu dizainā, visur. A4 papīrs un datora ekrāns ir fī. 129 Cilvēka ķermenī dievišķā proporcija ir ar tehniskām pielaidēm (līdz 8%) ‑ radījums nav tik pilnīgs, kā Radītājs. Govs nav tik pilnīga, kā zāle, ko tā ēd. No pēdām līdz nabai pret no nabas līdz galvvirsai ir harmoniskā proporcija fī. No pirkstiem līdz elkonim pret no elkoņa līdz plecam ir fī. No galvvirsas līdz degunam pret no deguna līdz zodam ir fī. Pirkstu falangu attiecības savā starpā un pret plaukstas kauliem ir fī. Cilvēka ķermenī kādās 100 vietās var saskatīt dievišķo proporciju. Sirds kardiogramma, no pīķa līdz pīķim, (laika attiecības) ir fī. Kad šīs attiecības tuvojas 1: 1, tad gala pietura klāt. Smadzeņu ritmu savstarpējās frekvenču attiecības ir fī. Pēc pirkstu falangu garuma novirzēm no fī var noteikt cilvēka iedzimto veselības stāvokli. Ja novirzes lielas, cilvēks ir iedzimti slimīgs. Fiziski skaists cilvēks šķiet tas, kura proporcijas tuvojas fī. Daba nespēj programmu precīzi izpildīt, pielaide ir līdz 8 %. Kurš nav vismaz 92 %‑tīgs, tas ir iedzimti slims.

Zelta spirāle. Logaritmisko spirāli konstruē, ņemot par pamatu ʺzelta taisnstūriʺ. Zelta taisnsstūri konstruē ņemot par pamatu fī ‑ garākā mala pret īsāko = 1,618:1. Logaritmiskā spirāle aug, bet paliek sev līdzīga (“Eadem mutatus…"). Logaritmiskā spirāle abos virzienos ietiecas bezgalībā.. Saules vējš iet pa logaritmisko spirāli. Tauriņš tuvojas svecei pa logaritmisko spirāli. Vanags iet lejā uz medījumu pa logaritmisko spirāli. ʺPārveidots, tomēr tas pats, es dzīvošuʺ. Uzticīgi, kā tauriņš pret sveci? Pārliecināti, kā vanags uz mērķi? "Eadem mutatus resurgo". Tikai pēc Jums, Bernullī kungs, tikai pēc Jums. 130

Ģenētikas DAO Fizika uz sava Dao nostājās jau 20‑tajā gadsimtā: Fizikālais vakuums (Dīraka jūra). Papildinājuma princips (Nilss Bors). Vilnis ir daļiņa (Šrēdingers). Elektrons piepilda Visumu (Deivids Boms). Georgs Kantors, Pribrams, Volfgangs Paulī, Gell Manns, Kartāns, Einšteins un Mandelbrots. Visus Dao gājējus fizikā nav iespējams nosaukt. Bioloģijā ir citādi. Kad Kriks un Votsons 1953. gadā atklāja DNS dubultspirāli, sasniegums bija tik pārliecinošs, ka vēl šodien no katedrām visā pasaulē skan Krika lielīgie vārdi: ʺDzīvības noslēpums ir atklāts. DNS vada ķermeņa uzbūviʺ. DNS nevada ķermeņa uzbūvi. Hop/Stop ‑ nesaki, kamēr nav pārlēkts. Klasiskajā Krika shēmā ‑ DNS > RNS > olbaltums ‑ DNS VADA TIKAI OLBALTUMU UZBŪVI. Kas vada visa ķermeņa uzbūvi, joprojām nav zināms. Ģenētikas Dao mēģina pierādīt ‑ tie paši gēni, tikai starojuma līmenī. Gēni nav materiāli. Dao gājēji ir gan bijuši, visi represēti, ja ne fiziski, tad garīgi. Gurvičs, 20‑tā gadsimta 20‑tie gadi: ʺSlodze uz gēnu pārāk liela, jāieved bioloģiskā lauka jēdziensʺ. Ļubiščevs, 1925‑tajā gadā: ʺGēni nav hromosomu daļas, ne molekulas, ne autokatalītiski fermenti, ne radikāļi, ne spēki. Gēni ir nemateriāla substance. Tie neveido mozaīku, bet koriʺ. Bekļemiševs, 1928‑tajā: ʺEmbrioģenēzi var pielīdzināt runai un mūzikai: skaņas augstums, virstoņi, intensitāteʺ. Viņu idejas iedvesmo šodienas eksperimentus. DNS starojums. Ģenētikas Dao ir eksperimentāls pamats. Ar lāzerspektroskopiju atklāti gaismas un skaņas solitoni. Ierosinātas hromosmas izstaro radioviļņus. 131 Hromosmas ir šķidrie kristāli. Šķidrajos kristalos var ierakstīt hologrammas. Muskuļi modelē nākošo kustību tā, kā to var tikai hromosomu radīta Doplera hologramma (sīkāk skat. tālāk). DNS šķidrie kristāli uztver mākslīgus signālus ‑ ilgstošu signālu ietekmē DNS sāk uzvesties nenormāli (novēro ar lāzerspektroskopiju). Hromosomu radioviļņi var būt sazināšanās nesējs starp šūnām (Kaznačejevs, Novosibirska). Ar lāzerspektroskopiju novēro gaismas un skaņas stāvviļņus (solitonus) virs hromosomām. Tie pārvietojas hromatīna robežās. Varbūt viņi ir ziņneši? Parazīts introns. 1994. g. ASV pētnieki atklāj, ka DNS nekodējošā daļa (Introns) satur vairāk dabīgajām valodām līdzīgu struktūru, kā olbaltumus kodējošā daļa. Introns nav ʺegoistiskais gēnsʺ (Ričarda Dokinsa termins), Introns ir teksts, kurš nekodē olbaltumus. Ko dara introns? Dažas introna funkcijas atklāj zinātnes disidenti ‑ Žans Klods Perezs (skat. Superkods); Garjajevs un Co (skat tīmeklī Viļņu ģenētika), tiek klusināti un lamāti (skat. Valters Grīviņš). Vienu introna funkciju atklāj vecie buki (telomēri ir introns) ‑ saņem Nobela prēmiju 100 gramu vēstures. Piemērs no 2002. gadā izdotas mācību grāmatas (latviski) ʺĢenētikas pamatiʺ. Citēju: ʺĢenētiskais kods ir tripletu kods. Katru aminoskābi kodē trīs noteiktā kārtībā izvietotas tripleta bāzesʺ. Nav kodons triplets, to jau 1960-tajos pateicis F. Kriks un M. Nīrenbergs, rakstā ʺĢenētikas kodsʺ. Vēl citāts no mācību grāmatas: ʺAminoskābes pienes tRNS. Katrai aminoskābei ir vismaz viena tRNS ar antikodonu. Antikodons ar aminoskābi atrod atbilstošu tripletu mRNS molekulā. Pareizu aminoskābju piesaisti nodrošina komplementaritāte starp tripletu un tRNS kodonuʺ. (Citāta beigas). Nav katrai aminoskābei vismaz viena tRNS. Kods ir pārsātināts antikodoniem ‑ katrai aminoskābei ir trīs antikodoni. Kā no tiem izvēlas pareizo, Vecā Ģenētika nezin. ʺViss ir labi, viss ir jauki, tikai nedomā par problēmu, kas tevi 132 nomoka". Vecā Ģenētika nezin arī, kas nodrošina komplementaritāti starp antikodonu un tripletu. Ģenētikas Dao saka ‑ to nodrošina elektromagnētisko viļņu rezonanse, rezonējošie pievelkas. Koordinē lauks. Oficiālais fufelis: ʺViens triplets ‑ viena aminoskābeʺ. Nu cik ilgi var? Kriks/ Nīrenbergs, rakstā ʺĢenētiskais kodsʺ: ʺTo pašu olbaltumu var dabūt, ja kodons sastāv no četrām un vairāk aminoskābēm, vai arī no tripleta pakāpēsʺ. Varbūt der izmazgāt ausis, kamēr Kriks/Nīrenbergs izgājis. Nīrenbergs/ Kriks apraksta tā saucamo voblējošo kodona astīti - Divas aminoskābes kodona tripletā ir stabilas, trešā ‑ var būt gadījuma rakstura, ʺvoblēʺ. Tā kodons (ʺvārdsʺ) iegūst nenoteiktību, līdzīgu valodas homonīmiem. Neprecīzs ʺvārdsʺ nevar kodēt pareizu olbaltumu. Neprecīzs olbaltums rada ģenētiskas slimības (sirpjveida anēmiju; tallassēmiju u.c). Un tomēr olbaltumi pārsvarā ir pareizi. Kriks/ Nīrenbergs: ʺPrakse rāda, ka aminoskābju kārtība olbaltumā ir augsta un konservatīvaʺ. Kā tas, neraugoties uz daudznozīmīgo voblēšanu, tiek panākts? Kas koordinē tripleta izvēli, ja voblējošās astītes dēļ tiek piedāvāti vairāki tripleti, vai arī vispār nav triplets, bet kvadriplets, pentaplets vai multiplets? Vecā ģenētika to nezin. Ģenētikas Dao saka ‑ koordinē elektromagnētskais lauks (bioradioviļņi, solitoni),visa organisma interesēs. Kas nosaka visa organisma intereses? Elan vital? Visuma Saprāts? Radītaja griba? Nolasa kontekstus. Homonīmi. Valodas homonīmi ir vārdi, ko raksta vienādi, nozīmes dažādas: spāre (kukainis) ‑ spāre (jumta); cietums (ar restēm) ‑ cietums (ne mīkstums). Valodā pareizo nozīmi nosaka konteksts. Kā notiek pareizā voblējošā kodona izvēle? Ģenētikas Dao atbild ‑ arī pēc kontekstiem ‑ tie tiek nolasīti no visa genoma. Nolasa skaņas un gaismas solitoni. Hromosomas 133 izstaro radioviļņus. Atpazīšana notiek ar rezonansi. To pierāda eksperimenti Bioloģijas zinātņu doktors Garjajevs apgalvo: gēni sarunājas. Sarunājas vibrāciju valodā. Konsenss ir rezonanse. DNS dzied. Jaunais nāk lēnām. Jau 1980 ‑ tajā Inglenders bij matemātiski izskaitļojis DNS solitonus: ʺStāvviļņiem jābūtʺ. 1985. g. Garjajevs spektroskopijā novēro ilgi nedziestošas akustiskas svārstības pie DNS in vitro, kuru frekvence periodiski mainās: ʺDNS spējīga, automātiskā režīmā, sintezēt nedziestošu, sarežģītu melodiju, ar atkārtotām muzikālām frāzēmʺ.(Piemini Ļubiščevu ‑ ʺNe mozaīka, bet korisʺ. Atceries Bekļemiševu ‑ ʺ…embrioģenēzi var pielīdzināt mūzikai…ʺ). Atklājums pārāk pārsteidzošs, Garjajevs nenotic pats sev. 1991. gadā izdodas eksperimentāli pierādīt gan gaismas, gan akustiskos solitonus. Viļņu ģenētikas Dao ir sācies. Mitoģenētiskais starojums.. Jau 1920‑tajos Gurvičs novēroja ʺmitoģenētiskā starojumaʺ distancētu ietekmi starp sīpolu šūnām. Efekts bij trausls, atkarīgs no mēness fāzēm. Atklājums netika ievērots. 1960‑tajos Novosibirskas akadēmiķis Kaznačējevs eksperimentāli pierādīja šūnu kultūras attālu iedarbi uz citām šūnām. 1980‑tajā grupa zinatnieku Vispārējās Fizikas institūtā Maskavā, ar lāzerspektroskopiju uz neironu hromosomām novēro vibrējošus, sfēriskus punktiņus. Lāzernolasījumu pārvēršot skaņās, solitoni (punktiņu stāvvilņi) ʺdziedʺ. Muzikālie atkārtojumi ir līdzīgi tam, kā impulss riņķo un atkārtojas Fermī ‑ Pasta ‑ Ulama modelī. FUP modelis. Tā ir svārstu sistēma, kas nelineāri, ar atsperēm, sasaistīta vienotā modelī. Vienu posmu iekustinot, impulss, ilgi nedziestot, daudzreiz apstaigā sistēmu. ʺ…kā to vienu šūpināja/ Visi līdzi šūpojāsʺ. Līdzīgi akustiskajā solitonā atkārtojas muzikālās frekvences. Olbaltumviela ir teikums. Aminoskābe ir vārds. 134 ʺOlbaltuma molēkula ir teikums, kas veidots no 20 vārdiemʺ ‑ Frensis Kriks. Ja 20 vārdi būtu viennozīmīgi, tad veidotos noteiktā, loģiskā valoda. Tripletu voblējošās astītes padara (kodona) vārdus par nenoteiktiem. Trīskārša pārsātinātība (sinonīmi) padara kodu vēl nenoteiktāku. Vecā ģenētika nezin, kā olbaltums izvēlas pareizo aminoskābi. ʺPūlī staigā Mekhīzs Nazis/ Nezin viņš, un nejautāʺ. Sinonīmi. Valodā sinonīmi ir dažādi rakstāmi vārdi ar vienādu nozīmi: māja/ nams; drosmīgs/ bezbailīgs. Ģenētikā sinonīmu ir leģions: olbaltumu veido tikai 20 aminoskābes. Šīs 20 aminoskābes var kodēt 64 tripleti. Aminoskābju kods ir pārsātināts trīsreiz. Vecā ģenētika ʺpārsātināts’’ vietā saka: ʺkods ir deģenerētsʺ. Pārsātinātība nav vajadzīga olbaltumu sintēzei, tā ir vajadzīga visa organisma uzbūvei. Kods nav deģenerēts, tas nodrošina pret bojājumiem (skat. “Matriceʺ). Simfonija nav deģenerēta tāpēc, ka klausītājs kurls. Introns ir valoda. Olbaltumus nekodējošā DNS daļa ‑ Introns ‑ 97 % no DNS. Olbaltumu kodē tikai 3 %, Ekstrons. Ko dara Introns, Vecā Ģenētika nezin, tāpēc sauc to par ʺegoistisko gēnuʺ. Pēdējos gados ir atklāta viena Introna funkcija ‑ tas veido telomērus. Telomērs ir hromosomas pleca gals, kurš ar katru šūnas dalīšanās reizi saīsinās ‑ bioloģiskais pulkstenis, izsauc šūnas apoptozi. Pārējās Introna funkcijas ʺegoistiskā gēnaʺ aplauztie nezin un jaunās ģenētikas novērojumus ignorē. Sakārtots saprātīgi. 1994. gadā ASV zinātnieki konstatē, ka Introns, olbaltumus nekodējošā daļa, satur vairāk dabīgajām valodām līdzīgu struktūru, kā kodējošā daļa. Introna sakārtojums ir līdzīgs dabīgo valodu pamatiem. Amerikāņi konstatē, ka Introna struktūra ir saprātīgi sakārtota, bet nezin, kādam nolūkam. Konstatē ka, organismiem kļūstot sarežģītākiem, arī Introna 135 sakārtojums kļūst sarežģītāks. Dators uzkaras, analizējot DNS posmus, kas satur vairāk par 10 kvadrātā Introna bāzēm. Visas DNS spirāles informācija datoram nav pa spēkam. Analizējot īsākus posmus, atrod, ka Introns vairāk līdzinās dabīgām valodām, kā Ekstrons. Ko tas nozīmē? Ekstrons, taktiskā daļa, nodrošina būvmateriālus? Introns ‑ stratēģiskā daļa, nodrošina visa ķermeņa plānošanu? Nodrošina embrioģenētisko programmu visam mūžam? Ja tāda nedarbotos autopilotā, cilvēki sen būtu sevi nobeiguši, nelabi dzīvodami. Hologramma no hromosomas. Hromosomas ir šķidrie kristāli, šķidrajos kristālos ieraksta hologrammas. Ar hologrammu var izskaidrot, kā organisms paredz katru nākamo darbību: Pirms kustības jābūt modelim, vienalga, vai tā būtu vienkārša rokas kustība, vai operdziedoņa paņemta augšējā nots Tā saucamās ʺDoplera hologrammasʺ ļauj paredzēt priekšmeta kustības nākotnes trajektoriju: Holografējot kustīgu ķermeni, tā ʺapgrieztā viļņu fronteʺ fokusējas nevis uz pašu ķermeni, bet nedaudz tam priekšā. Fokuss ķermeņa priekšā ir tieši tā vieta, kur ķermenis nokļūs, (ņemot vērā kustības ātrumu), tieši tai laikā, kamēr apgrieztā viļņu fronte nokļūs līdz fokusam. Projekta Autors nav bijis no dumjo desmita ‑ augsta saskaņotība nerodas nejauši. Doplera hologrammas principus organisms var pielietot, gan sekojot metabolisma procesiem, gan citoskeleta, gan šūnu membrānu, gan visa organisma uzbūvei. No Doplera hologrammas var nolasīt arī struktūru izmaiņas laikā. Kādi ir īsākie autopilota paškontroles posmi, pagaidām nav zināms. Iespējams, tas ir Planka laiks = 10^(‑) 43 sek. Gudrā valoda. Loģiskā valoda un gudrā valoda. Ģenētikas Dao runā par gēnu valodu. Matemātiķis Naļimovs ‑ par lingvistisko. Abi runā par gudro valodu, abi tiek represēti: Naļimovs 17 gadus Staļina kūrortos, Ģenētikas Dao tik pat ilgi tiek noklusēta ‑ dumjā valoda rullē. 136 Kāpēc nepietiek ar deduktīvo, loģisko valodu? Ikdienā taču to lietojam. Tāpēc, ka Gēdeļa teorēmas secinājums ir: ʺCilvēka domāšana ir bagātāka par valodas loģisko formuʺ. Metaforu valoda ir pretrunīga? Ir gan. Gēdeļa teiciens par matemātiku: ʺJa formālā matemātika ir nepretrunīga, tā ir nepilnīgaʺ. Pārfrāzējot: ʺJa valoda ir nepretrunīga, tā ir nepilnīgaʺ. Gēnu valoda ir pretrunīga: homonīmi, sinonīmi, voblējošie tripleti. Mēs esam rakstīti gudrajā valodā. Kāpēc tad lietojam loģisko? Tāpēc ka neradām. Organisms rada. Gurvičs: ʺHromatīns saglabā lauka nesēja aktivitāti tikai ierosinātā stāvoklīʺ. Loģiskā valoda ir neierosināta, tas ir neuzpumpēts lāzers. Vārds, pateikts zerolangā, nerada lielas sekas. Gēni ir duāli ‑ viela un lauks. DNS vielisko daļu nolasa mRNS, tRNS, ar elektromagnētiskās rezonanses palīdzību paņemot vajadzīgās aminoskābes precīzai olbaltumvielu sintēzei. Lauks (ʺepigēniʺ) koordinē visa organisma attīstību. Lauks (ʺsupergēniʺ) uztver visu caurstarojošo Visuma semantisko lauku (Naļimova termins). Viļņu gēnu materiālais nesējs ir DNS, mRNS, tRNS, ribosomas. Viļņu gēnu nevieliskais nesējs ir elektromagnētiskais lauks. Viņš darbojas tā: 1. Gēnu sistēma (DNS; mRNS; tRNS) rada augsti organizētus semantiskos laukus, kuru nesēji ir akustiski un elektromagnētiski viļņi. 2. tRNS sajūdz noteiktā kārtībā aminoskābes, pirms tās pievienojas ribosomai. 3. Aminoskābju secību nosaka rezonanse. Piedalās Introns, nosakot kontekstus, pēc kuriem tiek atlasīti kodoni no homonīmiem, sinonīmiem un voblējošajiem. 4. Arī ribosomas izstaro koherentus augstfrekvences viļņus, kuri vada pareizo aminoskābju iesaistīšanos peptīdā. 5. Viļņu rezonanses cenzūra nepieļauj kļūdainu olbaltumu rašanos. 6. Pārsātinātība (sinonīmi) vajadzīga, lai mRNS, ar rezonanses palīdzību, piemeklētu kontekstam atbilstošas acetilētās bāzes. Ne vienmēr bāze, kas enerģētiski izdevīga olbaltumam, ir izdevīga 137 visa organisma kontekstā. Tāpēc kods ir pārsātināts ‑ lai ir no kā izvēlēties. 7. Kontekstus no Introna nolasa solitoni. Solitonu funkcija - kodons/ antikodons pareiza savienošana. Vai šī shēma ir pietiekoši traka, lai būtu patiesa? ‑ vaicātu Bors. Pārāk loģiska, lai būtu patiesa, ‑ atbildētu Gēdels. 138

Universālā valoda Grieķis meklē grieķieti, rakstītājs ‑ pirmvalodu. Krievi piedāvā ‑ senslāvu. Latvieši ‑ senbaltu. Visi kopā ‑ indoeiropiešu, Boskopas milzeni ieskaitot. Paldies, šovinistu, patriotu un pasakaiņu kungiem. Ja mēs esam galotne, es meklēju saknes. Ne senvalodu, bet pirmvalodu. Noams Čomskis (Avram Noam Chomsky), kura tēvs arī bijis Čomskis no Florīdas, bet vectēvs Homskis no Odesas, anarhists, valodnieks un ASV gāzējs, izstrādā Transformatīvās gramatikas teoriju: Transformatīvās gramatikas teorija. Valodas pamatvienība nav skaņa (fonēma), ne vārda sakne (morfēma), bet mazākais teikums, kuram ir jēga. Jo mēs neesam argo, un nebiedējam ļaudis ar svilpieniem (fonēmām). Neiebilstam ar ʺpušplēstiemʺ vārdiem (morfēmām). Bet mazs bērns viegli iemācas jebkuru valodu ‑ pēc Čomska un $ - tāpēc, ka visām valodām kopēja ʺuniversālā gramatikaʺ. Kāpēc kopīga gramatika ‑ valodas atšķiras? Atšķiras lingvistiskā gramatika, ʺuniversālā gramatikaʺ neatšķiras. Divas gramatikas. 1) Lingvistiskā ‑ ko skolā māca. Lingvistiskā ir pieņēmusi ‑ valoda rodas ʺno apakšasʺ ‑ skaņas, morfēmas, vārdi. Galvenais ir valodas līdzekļi, kas domu būvē. Tā ir tipiska redukcija ‑ nevis kukainim ir locekļi kā veselā daļas, bet kukainis sastāv no locekļiem, kā automašīna no detaļām. 2) Universālā (Čomska) gramatika, ko skolā nemāca. Čomskis ir pieņēmis otrādi ‑ valodu veido domāšana, un tās pamati visiem cilvēkiem vienādi. Valodu nenosaka gramatika, gramatika fiksē domāšanas stāvokļus. Valoda seko domai, ne gramatikai. Ir valoda ārpus gramatikas. To raksturo ʺuniversālā gramatikaʺ, kuras likumi nav rakstīti. 139 Bērns piedzimst ar universālo (domas) gramatiku, lingvistisko gramatiku iemācās. Čomskis ir revolucionārs, anarhists, kapitālisma grāvējs. Čomskis kritizē, bet nesagrauj Amēriku. Žēl. Odesā bija labs melnais tirdziņš (utenis), labāks par sagrautas Amērikas drupām. Čomskis ‑ Homskis tā arī neiepazīs brīnišķo senču folkloras zemi ar uteni - держи кейсу, береги фейсу (sargi naudu un seju) un ципленок жареный, ципленок вареный (ārpus uteņa nav atdzejojams). Neliels atbalsts. Čomska universālo gramatiku netieši atbalsta Lekofa ʺVispārējā metaforu teorija". Vārdi metaforās tiek lietoti neparastās, neikdienišķās nozīmēs. Tā nav valoda, kas nākusi ʺno apakšasʺ. Metaforas nenāk no sadzīves, viņas ir ʺgarīgasʺ, ar ʺgarīgas’’ domājot plauktiņus galvā. Metaforas var tikai izdomāt. Klasiskajā valodas teorijā metafora ir valodas daļa, tātad no vārdiem, ʺno apakšasʺ. Lekofa teorijā metafora ir kādas dziļākas būtības ‑ cilvēku domāšanas daļa, tā visiem līdzīga. Vispārinājumi, kas ir metaforā, (sapņu pīpes, ilgu tramvāji) nav dabā ne valodā, bet domāšanā. Tas saskan ar Čomska universālo gramatiku, kas arī ir domāšana. Kas domā, vai smadzenes? ʺKā kuņģs gremo, tā smadzenes domāʺ,‑ teicis kāds 19. gs. ķirurgs. Vieglas smiltis. Ir fizioloģiski pētījumi, ka muskuļa kustība sākas pirms impulsa encefalogrammā. Domāšana notiek citur, smadzenes pieslēdzas pēc tam. Kur citur? Garjajevs atbild ‑ DNS ‑ šūnu līmenī. Genoms domā. Lūk, Garjajeva argumenti: Trīsburtu (tripletu) aminoskābju kodēšnas sistēmā viens no trim tripleta burtiem ir nenoteikts ‑ var mainīties (voblēšana). Vajadzētu rasties nenoteiktām aminoskābēm un kroplīgiem olbaltumiem. Tomēr olbaltumi ir veseli. Kriks šo problēmu pamanīja sen, pus gadsimtu klasiskā ģenētika netiek ar to galā, tāpēc izliekas neredzam. 140 Ķīmiskā līmenī ‑ kodons ‑ antikodons problēma joprojām nav atrisināma. Atbilde ir informācijas līmenī ‑ DNS ʺizvēlasʺ pareizos tripletus no vairākiem iespējamiem, genoms ʺdomāʺ. Kvazidomāšana. Garjajevs runā par kvazidomāšanu, kura ir kārtu zemāk par smadzeņu domāšanu. Vecie sauc Garjajeva pierādījumus par viltus zinātni. Laba svaru bumba Garjajeva svaru kausā ir matemātiķu atklājums ‑ genoms savā skaitļošanā izmanto nulles funkciju. Nulle ir tīri intelektuāls sasniegums, vārds ʺdomāʺ te beidzot ir vietā. Garjajevs: ʺGenoms nebalstās tikai uz ķīmisku molēkulu sadarbību, kā to stāsta reducējošais materiālisms. Genomam ir kvazidomāšana. Tā nav domāšana galvas smadzeņu līmenī, tā ir biokompjūtera domāšana. Genoms nav ķīmiska sistēma. Tā ir lingvistiski matemātiska struktūra ‑ Radītāja teksti un algoritmiʺ. Kā notiek pareizā tripleta izvēle ‑ vecajai ģenētikai joprojām atbildes nav. Garjajevs saka ‑ elektromagnētiskais skeneris nolasa mRNS informāciju no citiem mRNS tripletiem un ʺizdomāʺ rīkoties atbilstoši kontekstam un savai programmai. Gēni domā kā cilvēki. Garjajevs gēnu ʺdomāšanuʺ liek pēdiņās ‑ kvazidomāšana, ne tāda, kā smadzenēs. Pārsteigts atradu vecajā ģenētikā salīdzinājumus, kas šīs pēdiņas padara liekas. Salīdzināta tiek lingvistiskā valoda ar gēnu ʺvaloduʺ. Abas sistēmas darbojas vienādi ‑ tātad ja lingvistiskā ir valoda, tad gēnu valoda arī ir valoda. Abām sistēmām nav pierādāms sākums ‑ viņas parādās it kā gatavas. Lingvistiskajā, jēdzieniem mainoties, vārdi nemainās. Bioloģiskajā, organismiem pieaugot, genoms nepieaug. Kāpēc nav redzams pakāpenisks sākums? Vai valoda un genoms nav iedoti gatavi? 141 Ka viņi ir attīstījušies, zinātniski pierādīt nevar ‑ baktērijai ir tāds pat genoms kā ziloņa šūnai. Vēzim 116 hromosomas, cilvēkam ‑ 46. Arī neviena dabīgā pusvaloda nav zināma? Abu valodu salīdzinājums. 1) Lingvistiskā: ʺVārds’’ neatbilst domas dziļumam. Doma ir atkarīga no jēdzienu attiecībām un cilvēku izpratnes, ne tikai no vārdiem, kas lietoti. Bioloģijā: Pazīme neatbilst gēnam. Vienam gēnam var atbilst vairākas pazīmes. 2) Lingv.: Sinonīmija. Vienu jēdzienu izsaka vairāki dažādi vārdi. Bioloģ.: Sinonīmija. Vienu aminoskābi kodē vairāki tripleti (pārsātinātība). 3) Lingv.: Homonīmija. Vienam vārdam atbilst vairāki jēdzieni. Bioloģ.: Vienam gēnam atbilst vairākas pazīmes. 4) Lingv.: Valodas līdzekļi, kas vajadzīgi jēdziena izteikšanai, nav atkarīgi no jēdziena dziļuma (satura). Bioloģ.: Genoma lielums (hromosomu skaits) nav atkarīgs no organisma lieluma: Cilvēkam 46 hromosomas Osim 46 Trusim 44 Pelei 40 Jūrascūciņai 64 Balodim 80 Upesvēzim 116 Cilvēkam 46 Kur paliek evolūcija genoma līmenī? Lems teiktu ‑ tas pats genoms ir apaudzis ar gaļu. Jūs esat sevi barojuši uz kaušanu. 5) Lingv.: Valodas līdzekļu skaits nepalielinās, pieaugot jēdzienu skaitam. Bioloģ.: Genoms nepieaug, pieaugot organisma sarežģītībai. 6) Lingv.:Valodas līdzekļi ir noformēti, nenāk klāt būtiski papildinājumi. Bioloģ.: Genoms nepieaug, pieaugot sugu un pasugu skaitam, genoms ir noformēts. 142 7) Lingv.: Jēdzienus nerada vārdi, vārdi ir nesaprātīgi. Jēdzienus rada domāšana.

8)Bioloģijā: Kodonus neizvēlas antikodoni (vārdi). Ķīmiski nevar izvēlēties starp homonīmiem un sinonīmiem. Izvēle ir domāšana. Skeptic ‑ Ratio teiks ‑ sagadīšanās un ilgs laiks. Rakstītājs teiks ‑ kaligrāfija kalifātā: Pie vientuļnieka atnāk viesis, ierauga kaligrāfisku rakstu uz galda un vaicā: Kas ir šī skaistā rokraksta autors? Vientuļnieks atbild ‑ atnāc rīt, pastāstīšu. Viesis atnāk, uz galda vēl skaistāks raksts. Cienītais, un kas ir šo uzrakstījis? Vientuļnieks atbild ‑ neviens. Tintes pudele apgāzās, nejaušība, vēl nezināmi likumi, laiks…. ʺKā tā, nejaušība?ʺ‑ viesa vietā milzt sašutums. Vai mani par muļķi uzskata cienītais?ʺ 143

Mūsu vecums Cik veca ir Zeme? Cik veci mēs esam? Cik pamatota ir laika skaitīšana? Zemeslodes vecums Senajiem grieķiem, tāpat kā mūsdienu patērētājiem, stāvoklis šķita vienkāršs ‑ Zeme ir mūžamveca. Kaut cik sakarīga Zemes vecuma noteikšana sākās tikai 18. gadsimtā. Šodien daudziem šķiet ‑ gan jau zinātnieki zina īsto vecumu. Patiesībā tik vienkārši nav. Tuvākā vēsture. Noteikšanas mēģinājumi. 1. Pēc izšķīdušās sāls daudzuma okeānos un jūrās. Halejs. 1715. g. Laba doma. Ja vien kādam būtu zināms: a) neizšķīdušās sāls daudzums sākumā. b) sāls šķīšanas ātrums tik lielos tilpumos. c) kopīgais izšķīdušās sāls daudzums šodien . 2. Karsējot un atdzesējot metāla lodes. 1870. gadā. Leklērs. Zemes vecums esot 75 000 - 168 000 gadi. Bet Zeme nesastāv tikai no metāla un arī mērogi nesamērojami. 3. Lorda Kelvina (Tomsona) minējumi. Izcilais zinātnieks par Zemes vecumu bija sācis domāt ap 1860. gadu. Minējumi: no 20 miljoniem līdz 400 miljoniem gadu. Vēlāk skaitli samazināja līdz 24 miljoniem gadu, jo nebija zināms enerģijas avots, kas ļautu Saulei tik ilgi spīdēt. Ciets rieksts. 4. Precizitātē nepārspējamais Čārlzs Darvina kungs - tas pats, slavenais. Ne šķīdinot sāli, ne karsējot bumbas viņš pamanījies uzzināt, ka Zemes vecums ir precīzi 306 662 400 gadi. Vai tradicionālais laiks un psiholoģiskais laiks ir viens un tas pats? Psiholoģisko laiku definēja Anrī Bergsons, un tas apzīmē cilvēka subjektīvo laika izjūtu. Tā ir ʺilgšanaʺ, kurai fizikā patiešām vietas 144 nav. Ja trūkst izklaides, muļķim ʺgarš laiksʺ. Uz to arī orientējas izklaides industrija. Bez ilūzijām ‑ uz muļķiem. Tāpat kā reklāmas. Tradicionālais varētu būt tas pats klasiskais jeb Ņutona fizikas laiks. Tas rit vienmērīgi, no tagadnes uz nākotni un saistīts ar priekšmetu pārvērtībām. Entropijas likuma (Otrais termodinamikas likums) būtībai balstās uz pārvērtībām laikā. Visa kārtība ar laiku pārvēršas nekārtībā. Ar piebildi: slēgtās sistēmās. Dzīvība, acīmredzot, nav slēgta sistēma. Dzīvībai ir Uzturētājs: ʺEs dzīvoju, un jums būs dzīvotʺ (Jāņa ēv. 14:19). Arī kvantu mehānikas viļņu un difūzijas vienādojumos figurē laiks. Klasiskais Ņutona laiks ir Bora postulētajā kvantu mehānikas enerģijas un laika nenoteiktības relācijā. Kur tad nav laika? Singularitātē? Bet tur nav arī fizikas. Pie Dieva, kur tūkstoši gadi ir kā viena diena? Tas jau arī izklausās pēc singularitātes: ʺUn debess aizgāja kā satīta grāmata…ʺ (Atklāsmes 6:14). .Klasiskā laika bulta darbojas arī radioaktīvajos sabrukšanas procesos. To izmanto Zemes vecuma noteikšanai. .Zemes vecuma noteikšanas metodes šodien Šodien arī ir tikpat labas noteikšanas metodes ‑ tiesa gan ‑ ne Zemeslodes, bet atsevišķu zemes iežu vecuma noteikšanai. Ieži var būt jaunāki par Zemes vecumu. 1. Urāna ‑ svina metode. 2. Kālija ‑ argona metode. 3. Rubīdija ‑ stroncija metode.Visas metodes domātas ļoti veciem iežiem.

Visās radioaktīvais sākuma produkts pārvēršas zināmos galaproduktos. Visām trim metodēm kopīgi trūkumi: a)nav zināms, vai galaprodukti nav bijuši iežos jau sākumā. b)nav zināms, vai parastais svins (argons, stroncijs) laika gaitā nav uzņēmis brīvos neitronus, pārvēršoties ʺgalaproduktāʺ. Brīvo neitronu avoti ir sprādzieni uz neitronu zvaigznēm (debesu ʺČernobiļasʺ). c)nav zināms, vai pazemes ūdeņi nav izskalojuši sākuma produktus, tā izmainot proporcijas. 145 4. Radioaktīvā oglekļa C 14 metode. Īstermiņa metode, ne sevišķi vecu objektu noteikšanai. Metodes būtība: Dzīves laikā augi un dzīvnieki no gaisa uzņem ne tikai parasto C12, bet arī radioaktīvo C14. Kamēr dzīvo, C14 gan sabrūk, gan atkal atjaunojas. Pēc nāves ‑ tikai sabrūk, jo vairs neelpo. Cik daudz paguvis sabrukt, var izrēķināt, cik sen miris. Metodes trūkumi tādi paši : a) nav zināms C14 daudzums gaisā pirms gadu tūkstošiem ‑ tas mainās. b) C14 sabrukšanas ātrums varēja izmainīties apstarojuma dēļ (no neitronu zvaigznēm). c) ne visi organismi piesaista vienādu C 14 daudzumu . Glabāšanas laikā var tikt uznests piesārņojums. Tikko noķertu molusku čaulas izrādījušās 2300 gadus vecas. Droši vien sēnes no Černobiļas mežiem būs vēl vecākas. Šodien nav pilnīgi drošas metodes, kā noteikt Zemes vecumu. Droši to zināja tikai Darvina kungs. Un tikpat drošit Ašēra kungs. 1650. gadā Īrijas arhibīskaps Ašērs, pamatojoties uz Vecās Derības rakstiem, atradis, ka Zeme radīta 4004.g. pirms mūsu ēras. Tas ilgus gadus kalpojis par izsmiekla objektu tiem, kas tāpat kā Ašēra kungs, Bībeles metalangu uztver kā sadzīves valodu. Izpratnes atslēga ir dota pašā Bībelē: ʺ… viena diena pie tā Kunga ir kā tūkstoši gadi …ʺ (2.Pētera 3:8). Pēc relatīvistiskā, kosmoloģiskā laika, kur dienu garums atkarīgs no kustības ātruma? Tā jocīgi izskatās… Ir virkne faktu, kas rāda, ka Zeme varētu nebūt tik veca, kā tiek uzskatīts (4,5 miljardi gadu). 1.Uz Zemes par maz starpzvaigžņu putekļu. Tos var atšķirt ‑ tie satur 300 reižu vairāk niķeļa, kā zemes putekļi. 2.Par maz starpzvaigžņu putekļu arī uz Mēness. Apollo kājas tika aprīkotas ar platām plāksnēm, lai nenogrimtu. Putekļu bija tikai daži cm. 3.Mēness izstaro siltumu, tam ir magnētiskais lauks un Mēnesstrīces (šķidrs kodols). Tiek uzskatīts, ka Mēness radies reizē ar Zemi. Ilgā laikā būtu atdzisis. 4.Zemes atmosfēra satur maz hēlija. Hēlijs tiek piesaistīts no kosmiskās telpas un izdalās arī urāna sabrukšanā. Ja Zeme būtu 146 4,5 miljardus gadu veca, hēlija vajadzētu būt simttūkstošreiz vairāk. 5.Zemes magnētiskā lauka spriegums mazinās ‑ pēdējos 1400 gados tas samazinājies uz pusi. Ja tā būtu noticis arī agrāk, pirms desmittūkstoš gadiem Zeme būtu sakarsusi un uzsprāgusi. Saules sistēmā joprojām daudz īsperioda komētu. Tās katru reizi, kad tuvojas Saulei, tiek satvertas. Miljonos gadu Saule tās būtu izķērusi. 7.Tas pats ar starpzvaigžņu putekļiem. Tie gan nāk klāt, tomēr viņu ir par daudz. 8.Naftas un gāzes spiediens Zemes dzīlēs pārāk augsts. Ilgstošā laikā būtu izsūkušies. 9.Akmeņogļu nogulās ‑ cilvēku skeleti un zelta ķēdītes. ʺUn Cilla arīdzan dzemdināja Tubalkainu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējsʺ (1. Mozus 4:22). Un tas bija pirms ūdensplūdiem. Plūdu aizrautie koki arī veido akmeņogļu nogulas ‑ ar visām ķēdītēm? 10.Zemes griešanās ātrums samazinās. Pirms 4 miljardiem gadu ‑ primitīvās dzīvības rašanās sākumā (pēc evolucionistu aprēķiniem), zemes griešanās ātrums būtu bijis milzīgs. 11. Mēness attālinās. Pirms miljardiem gadu būtu bijis tik tuvu Zemei, ka tam sekotu milzīgs paisuma vilnis. 12. Meteorīti atrodami tikai pašā Zemes virskārtā. 13. Pašreizējo zemes iedzīvotāju skaitu var sasniegt 4 000 gados. Protams, visus šos punktus, pie Radīšanas klāt neesot, var kritizēt. Bet tad jāatrod cits, pamatots izskaidrojums. Tādu vairumā gadījumu pagaidām nav. Konspektēts no: Bils Braisons. Īsi stāsti gandrīz par visu. Grāmata. Glika tulkojums. M.Sc. Ben Hobrinks. Radīšanas liecības. Skots M Hjūzs. Evolūcija zem miroskopa u.c. 147

No Lema? No Lema No kurienes puķītei kājas aug? Ar puķīt pa dambi ‑ no zemes? Un transhumānismam no kurienes? Ar puķīt pa dambi, no Lema. ʺMēs vēl neesam spējīgi novērtēt to TEHNOLOĢISKO REVOLŪCIJU, kura mums tuvojasʺ ‑ rakstījis Lems pirms 50 gadiem. Šis ir konspekts no Staņislava Lema grāmatas ʺSumma tehnologiiʺ. (krieviski 1968. g). Grāmatas nosaukums ir parafrāze par Akvinas Toma grāmatu "Summa Theologica" (1266. g). Visas galvenās tehnoloģiskā sprādziena (singularitāte) pozīcijas Lems pirms 50 gadiem ir paredzējis. Vai no tā būs iespējams izvairīties? ʺ Vai tehnoevolūcija var augt neierobežoti, vai tā pārvēršas par kaut ko citu?ʺ‑ vaicā Staņislavs Lems. Transhumānisti atbild: pārvēršas par kaut ko citu. Cilvēce beigsies. Būs pēccilvēce. ʺNevajadzīgo izmetʺ‑ Kurcveils. Lema prognoze: ʺLavīnveida zinātnes attīstībai ir griesti, un drīz mēs tos sasniegsim. Prognoze balstās uz labi zināmiem faktiemʺ. Pēc tam singularitātes līkne ies uz leju. Nevajadzīgo izmet. Par zinātnes attīstības cēloni Einšteins ir teicis: ʺJa neniez, neviens nekasāsʺ. Bet varbūt: ʺNeviens neniez, ja nekasāsʺ. Varbūt ʺuz planētāmʺ viss ir citādi, tāpēc, ka ʺcipīši nekasāsʺ? Nekaro, nepārtērē, neuzvar dabu. Mēs viņu sprādzienus neredzam, viņu radio nedzirdam. Viņi netaisās ʺiekarot Kosmosu?ʺ Tepat mūsmājās. Apnika medīt, zvejot un savākt ‑ ķērās pie ganīšanas. Apnika ganīt, savākt un izaudzēt ‑ ķērās pie karošanas. Apnika laupīt, karot un pārdalīt, ķērās pie izgudrošanas. Mīļš sliņķa sapnis: ʺNekas nav jādara, spied tikai podziņasʺ. 148

Tas sākās šumeros, Ēģiptē, citur. Gruzdēja, gruzdēja, līdz Eiropā pārvērtās liesmā ‑ tehnoloģiskā revolūcija (17. ‑ 18. gs). Par zinātni pēdējā kļuvusi, Lemaprāt, bioloģija; golemaprāt ‑ informātika. Apziņas pētīšana joprojām nav zinātne. Dalailama: ʺZinātne ir tikai metode, scientisti to piedāvā kā patiesību. Tā faktiski ir metafiziska pieejaʺ. Parasti eksponenciālais pieaugums neturpinās ilgi, vismaz tā ir dzīvajā dabā. Mikrobu kolonija aug arvien straujāk, kad resursi iztērēti, augšana apstājas. Mūsu zinātniski tehniskais pelējums Zemi apsēdis jau 300 gadus. Marss teica: ʺMan arī tā bija. Tas pārietʺ. Lems: ʺJa jauno zinātnieku skaits tāpat turpinās pieaugt, tad pēc 50 gadiem visi būs zinātniekiʺ. Tas rakstīts pirms 50 gadiem, visi nav zinātnieki. Bremzējas? Lems: ʺJa pētījumi šodien apstātos, uzkrāto zināšanu pietiktu vēl 100 gadiemʺ. Varbūt. Lems: ʺZinātniski tehniskā progresa apstāšanās, pie nepārtraukta iedzīvotāju skaita pieauguma, nozīmētu nevis stagnāciju, bet regresu". Visi šie punkti ir iekļauti transhumanisma filozofijā. Visi šie transhumānisma punkti nāk no Lema. Mīļie, kur ceļš? Ar lāpstu ‑ uz zvaigznēm. Lems saka, tur augšā ‑ uz zvaigznēm. Savējie notērēti, jātiek klāt tavējiem. Saprāts nepieļauj burbuļa pūšanu. Saprāts izveido staru. Nosaka galvenos virzienus. Nezāģē zaru Kad ģenerāļi iziet kara ceļos/ Vēl nevar zināt, vai kāds uzvarēs. Staru neredz. Zinātniski tehniskais burbulis. Visatļautības burbulis. (Dez) Informācijas megabaitu bumba. Saprāta trūkst? Lems sarēķinājis. Smago kodolu enerģiju cilvēce izlietos 200 gados pēc Lema. Ar vieglo kodolu sintēzi neiet, ir problēma. Ar mazu Kosmosa kariņu arī ir ‑ rokas par īsām. Kur izeja? Mīļie, 149 kur ceļš? Lems domā, ka mākslīgajā intelektā. Arī šo Lema ideju pārņēmuši transhumānisti. Mākslīgais intelekts. Lems: Civilizācija attīstās vismaz 10 000 gadus. Viss, kas te ir, ir špikots no dabas. No jūras dzīvniekiem ‑ buras, reaktīvā kustība (astoņkājis), manometrs (dziļuma noteikšana). No putniem spārni. Sūknis ‑ no sirds. Osmotiskais aparāts ‑ nieres. Karkasi, nesošās konstrucijas ‑ no bruņām un skeleta kauliem. Fotoaparāti ‑ no acīm. Enerģijas pārvēršana vielā ‑ no hlorofila.

Daba radīja kodolreaktorus, ne sprādzienus. Sprādzienus cilvēki paši. Automašīnai ‑ tūkstošiem detaļu. Amēbai ‑ desmiti tūkstošu. Kāpēc no dabas radusies amēba, bet nevis automašīna, tas taču būtu vienkāršāk? Mākslīgās smadzenes? Taisām augšā. Tas nav no dabas? Jo labāk. Projektējam uz papīra, taisām mākslīgas hromosomas, liekam barotnē, audzējam smadzenes. Uzlabojam hromosomas. Liekam barotnē. Audzējam vēl labākas smadzenes. Cilvēks nav vajadzīgs. Nevajadzīgo izmet. Arī šo transhumānisti ir paņēmuši no Lema. Neirofarmakoloģija. Dvēseles tehnoloģijas? Mākslīgie sapņi? Ar 4D radīti fantomi? Sapnis sapnī ‑ nevar noteikt, kur atmošanās? Fantomātika, pēc Lema, ir ārēja darbošanās, tas nav pa īstam. Ķīmija smadzenēs ‑ neirofarmakoloģija, pēc Lema, tas ir ko vērts. Ķīmiski ieslēdzot/izslēdzot atsevišķas smadzeņu daļas, var panākt agresivitāti vai frustrāciju. Ja fantomātika pārveido apkārtnes uztveri, tad neirofarmakologija pārveidos pašas smadzenes. Izmainīs ticību, pārliecību. Programmēs bērnus, lai viņiem kopš 150 bērnības ir dabīga tieksme darīt to, kam viņi programmēti. Nav grūti iedomāties Kima armiju ar ķīmiski pareizi ieprogrammētām smadzenēm? Vai VDK psihiatri to bij noņēmuši no Lema? Sintētiskā pasaule. Lems: ʺDabīgā pasaule diktē mums noteikumus? Mēs paši diktēsim noteikumus viņai. No dabas ierobežojumiem brīvs cilvēks var būt tikai pilnīgi mākslīgā pasaulē. Jo lielāka barjera būs starp abām, jo labāk. Ja daba ir konstruktors, mēs to pārspēsim. Ja viss rodas nejauši, vēl jo labāk. Zinātnes lidojums pāri muļķības bezdibenim. Mēs izkonkurēsim dabu visās tās izpausmēsʺ. Kad mēs, baltie, nonācām Manhetenas pussalā, mēs to nopirkām par 26 dolāriem. Tagad pussalas zeme maksā 3 triljonus. Indiāņi cer viņu atpirkt. Ārprāts ar metodi. Arī to transhumānisti ir pārņēmuši no Lema. Konsolidācija pēc Lema. Priekš kam mums tik daudz zinātnieku, ja ir ʺsintētisko zinātniekuʺarmija ‑ datori. Priekš kam mums tik daudz datoru, lai vada viens jaudīgs kiborgs. Kā tikt pie kiborga? Jāatmet viss vecais, mīlīši. Jāizkaisa dzelzs skaidiņas infuzoriju sķīdumā, mīlīši. Jāpieslēdz magnētiskajam laukam, infuzorijas sāks skraidīt, mīlīši. Kā kustēsies katra infu ‑ zorija, nav zināms, mīlīši, ʺmelnā kasteʺ. Tomēr visu infu ‑ ferrum ‑ zoriju kopējo kustību mēs kontrolēsim, izmainot magnētisko lauku ap kasti. Tas būs dzīvā un nedzīvā kiborgs, pēc Lema. To uzraudzīs Valsts iecelta padome. Arī šo ideju transhumānisti paņēmuši no Lema, tikai padomes ir no Utopijas, tas nav no Lema. Stabilitāte un labklājība. Kiborgam viena programma ‑ stabilitāte un labklājība. 151 Pamanījis, ka cilvēku kļūst arvien vairāk, Kiborgs sāk rīkoties ‑ stabilitāte un labklājība. Viņš zobu pastai pievieno mutagēnu, kurš kropļo dzimumšūnas, bet ‑ tikai tām nonākot saskarē ar konkrētām pārtikas piedevām. Tās pārtikas piedevas pievieno noteiktām mērķa grupām pēc programmas, piemēram armijai, sportistiem. Kiborgs rīkojas slepeni ‑ zaļie var protestēt; stabilitāte un labklājība. Arī šo ideju AIDS pērtiķi (sazvērestības teorija) ir pārņēmuši no Lema. Mīlēties tikai caur mēģeni, pēc noteiktas programmas, ne visiem, tas nav no Lema ‑ ar puķīt pa dambi, ‑ no Hitlera. Būs/nebūs singularitāte, dzīvā un nedzīvā kiborgs, brīvs cilvēks mākslīgā pasaulē, mazliet palaupīt kosmosā ‑ tas, ar puķīt pa dambi, no Lema. Anotācija. Staņislavs Lems (1921. ‑ 2006.) dzimis ārsta ģimenē Ļvovā, Polijas pavalstnieks. Studējis medicīnu. 1982. g. pamet Poliju, dzīvo Rietumberlīnē. ʺSumma technologiaeʺ latviski tulkota 1987. gadā. 152

Nafta Viņi saka. Cenas benzīnam celsies, nafta drīz beigsies, mēs pareizi regulējam cenas. Viņu argumenti: nafta no dzīvā, tāpēc viņas nevar būt daudz. Naftai, tāpat kā dzīvajam, ir: Optiska aktivitāte; Kreisā polarizācija; Nepāra C atomu skaits. Es saku ‑ debesis pilnas ar naftu, vai tur arī ir planktons? Metāns, etāns un darva. Visā Saules sistēmā ir milzīgi daudz ogļūdeņražu: metāns, etāns un darva. Tie taču nebūs cēlušies no debesu planktona? Nav fosiliju. Naftas nogulās pilnīgi trūkst fosiliju. Kāpēc? Trūkst optiskas aktivitātes. Naftai no ļoti dziļiem slāņiem trūkst dzīvības pazīmju ‑ optiskās aktivitātes un bioloģiskas izcelsmes molekulu. Dziļākā naftā vairāk ūdeņraža. Seklākos urbumos ūdeņradi noplicina tur atrodamās baktērijas. Iegulas neatšķiras. Vidējo Austrumu nafta atrodama no Turcijas līdz Persijas līcim (2700 km), klintīs ar lielu ģeoloģiskā vecuma diapazonu. Tomēr naftas ķīmiskais sastāvs visā platībā vienāds. Ja būtu no virszemes iegulām, vajadzētu atšķirties. Naftu un gāzi atrod garu līniju un arku veida nogulumos, kas saistītas ar zemes garozas plīsumiem, nevis dzīvo organismu nogulām (apļveida arka no Ķīnas līdz Jaungvinejai, 6 000 km). Visticamāk ‑ šī nafta ceļas no dziļumiem. Atrod lielos dziļumos. Nafta atrasta pamatiežu plaisās lielos dziļumos (Zviedrija, 6, 7 km). Nafta ir viegla, ceļas uz augšu, sūkties uz leju nevarēja. 153 Metāns, arī ogļūdeņradis ‑ dabas gāzes pirmais komponents ‑ visā Saules sistēmā, pamatakmeņu plaisās, okeānu dibena iežos, liesmās vulkānu izvirdumos, kas nāk no 200 km. dziļuma. Hēlija daudz. Hēlijs vienmēr top atrasts kopā ar metānu. Ja metāns nāktu no fosiliem iegulumiem, tur hēlija nebūtu daudz, jo hēlijs rodas urāna sabrukšanas procesos zemes dziļumos. Hēlijs dažreiz sastāda 10 % no metāna gāzes. Ja metānam būtu vienīgi bioloģiska izcelsme, tas tik daudz hēlija nespētu uzkrāt. Metāns nācis no liela dziļuma. Tukšumi piepildās. Dažreiz dziļurbumos pēkšņi palielinās gāzes spiediens, tas norāda pārrāvumu uz vēl dziļāku apgabalu. Tik dziļi bioloģisku iegulu nav. Jau izsūknētas naftas krātuves no jauna piepildās ‑ dažreiz no blakus esošiem, citreiz no dziļākiem apgabaliem. Dimanti dziļumos. Dimantu esība norāda, ka 150 ‑ 300 km dziļumā ir tīrs ogleklis. Šis ogleklis izfiltrējies no ogļūdeņražiem, tiem ejot caur saspiestiem iežiem. Tādā dziļumā planktona nav. Bez ʺizkausētās zemes teorijasʺ ir arī ʺaukstā zemes izcelsmes teorija": Zeme veidojusies no klints gabaliem, kas ir tie paši meteorīti. Īpašs meteorītu veids ‑ oglekļa hondrīts, ir ļoti bagāts ar oglekli (līdz 80%). Spiediena rezultātā tie varēja uzkarst un izdalīt ogļūdeņraža šķidrumu. Tas rodas vismaz 200 km dziļumā, un tiek dzīts uz augšu. Arī akmeņogles ir tikai daļēji fosilas izcelsmes, daļēji piesūknētas ar dziļumu ogļūdeņražiem. To pierāda nesabojāti šūnu apvalki, kas piesūkušies ar ogļūdeņražiem. Sazvērestības teorija: Tāpēc arī netiek ražoti ūdeņraža un elektro dzinēji, ka naftas zemes dziļumos pietiek un lielās korporācijas to zina. Naftas cenu svārstības ir pasaules politikas sviras, ne naftas trūkuma rezultāts. Dzīvās radības problēma ir ogļūdeņražu radītais piesārņojums, nevis to trūkums. Naftu radīja Dievs, cilvēks radīja benzīnu. Un tev tas gaiss jāelpo... 154

Nirnbergas Purim svētki ʺLielvācija noturēsies 30 000 gadus, ja vien noturēsies šo ziemuʺ, ‑ tā teicis Vadonis. Vācija ʺšo ziemuʺ nenoturējās, viss beidzās ar Nirnbergas tiesu. 12 vāciešu prominencēm tiek piespriests nāvessods pakarot. Viens no viņiem, Gērings, divas dienas pirms eksekūcijas iekož indi. Otrs, Martins Bormans, tiek notiesāts aizmuguriski ‑ ir aizmucis.

No atlikušajiem desmit tikai viens nav zaudējis dūšu ‑ tas ir Jūliuss Štreihers, žurnāla ʺDer Stürmerʺ redaktors. Par Nirnbergas procesu viņš saka: ʺTasir pasaules ebreju triumfsʺ. Par piespriesto nāvessodu viņš saka: ʺProtams, to viņi zināja jau sākumāʺ. Stāvot zem cilpas 1946. g. 16. oktobrī viņš izkliedz: Purimfest! (ʺPurima svētkiʺ).

Kas tad ir Purim svētki? Ko viņš gribēja pateikt? Vēsturiskais fons. 597. g. pirms Kr. Babilonijas Nebukadnēcars iekaro Jūdeju. Apmēram ceturtā daļa no tautas tiek aizdzīta Bābeles gūstā. Tāpat kā Staļina represijās, izsūtīti tiek garīgie un politiskie vadoņi un labieši. Jūdu kultūras dzīve turpinās Bābelē. Nebukadnēcara impērija, tāpat kā Padomju Savienība, ir daudztautu miteklis. Trimdā satiekas divas minoritātes ‑ izsūtītie jūdi un senie ienaidnieki amaleķieši, kurus pārstāv augstmanis Amans. Amaleķieši savulaik uzbruka Mozus tautai, kad tā bija izgājusi no Ēģiptes. Ebreji toreiz uzvarēja. Esteres grāmata. Jaunā konflikta uzliesmojums aprakstīts Esteres grāmatā: Jūds Mardehajs neklanās amaleķietim Amanam Bābeles vārtos. Amans panāk toreizējā valdnieka (Nebukadnecars ir miris) Artakserksa (Kserkss 1.?) atļauju iznīcināt jūdus. Uzrādītais iemesls: viņi neklanās Babilonijas dieviem. Viņi to tiešām nedarīja. Dažādu apstākļu rezultātā par Kserksa galveno sievu ir kļuvusi 155 jūdiete Estere, Mardehaja audžumeita. Ar viltu un gudrību viņai izdodas apvērst Amana plānu, un jūdi saņem atļauju pretoties. Apstākļu sakritības un jūdu intrigu rezultātā Amans tiek sodīts un viņa dēli pakārti. Palikuši bez vadoņa, amaleķieši pretoties nespēj. Jūdi nogalina 75 500 amaleķiešus, pats Amans ar dēliem ir pakārts. Tāds ir Esteres grāmatas sižets. Vēsturiskā ticamība. Tā īsti šo story par pilnu, šķiet, neņem pat jūdi. Citāts no grāmatas Guntis Dišlers ʺDievs un cilvēku vēsture Vecajā Derībāʺ: ʺEsteres grāmata nekad netiek citēta Jaunajā Derībā, un šī grāmata vienīgā nav pārstāvēta Nāves jūras tīstokļos (ʺKumranas rokrakstiʺ). Tā kā grāmatai piemīt izteikti nereliģisks raksturs, un tās nacionālistisko saturu var saprast arī nepareizi, rabīni 1. gadsimtā izteica šaubas par tās vietu kanonā. Tomēr, ņemot vērā Purima svētku popularitāti, visi argumenti pret šo ieteikumu ir atmestiʺ(citāta beigas).

Kas tad ir Purima svētki? Purim ‑ no vārda pur ‑ ʺlozeʺ, ʺlozēšanaʺ. Lai noteiktu uzbrukuma dienu jūdiem, Amans lozējis, metot kauliņus. Viss pavērsās otrādi, un jūdi ik gadus svin ʺuzvaras dienuʺ pār amalekiešiem. Citā izpratnē ‑ dienu, kad izdevās izbēgt no holokausta (Amanam bija Artakserksa atļauja nogalināt visus). Skeptiķu viedoklis. Purim svētku sākums nav nosakāms, tāpat kā Esteres grāmatas senums. Par svētku sākuma iemeslu varēja būt Makabeju uzvara pār Seleukīdiem (apmēram sīrieši) pie Cur Hadasas ciemata 161. gadā pirms Kristus ‑ Jūdeja atgūst neatkarību. Hadasas vārds ir minēts Esteres grāmatā. Cimmers Purim saskata līdzību ar Babilonā lietoto svētku nosaukumu puhru, tātad tomēr no turienes, nevis no Makabejiem. Pēc Lagarda, Purim cēlies no persiešu Jaungada ‑ furdigan. Neticību Esteres grāmatai vieš nogalināto amaleķiešu skaits (75 500), par kuriem klusē vēstures avoti, kā arī jūdiem draudošā holokausta (pilnīga iznīcināšana) neticamība. Un tomēr, kāpēc ne, ja tepat mūsdienās noticis līdzīgi? Pirmā ʺNirnbergas Purimaʺ līdzība. Tāpat kā Amana dēli, Nirnbergas prāvā tiek pakārti 10 jūdu tautas 156 nāvīgi ienaidnieki. Esteres grāmata (citāts): ʺUn Amans sacīja uz ķēniņu: viena tauta ir izdalīta, un tai ir citāda bauslība, un ķēniņa pavēli tie nedara, tāpēc ķēniņam nepieklājas tos ieredzēt... Ja ķēniņam patīk, tad lai raksta, ka tie tiek izdeldēti... Un tās grāmatas tapa sūtītas, ka visi jūdi taptu izdeldēti, nokauti un nomaitāti, ir jauni, ir veci, bērni un sievas.ʺ (Esteres 3: 8‑13). Otrā līdzība ‑ eksperimets Judenfrei (ʺjūdu brīvsʺ): Tāpat kā Amans gribēja padarīt Babiloniju brīvu no jūdiem, hitlerieši gribēja padarīt judenfrei visu Eiropu. 1938 .g. 1.janvārī judenfrei kļūst Gelnhauzenas pilsēta. Vācu okupētā Luksemburga judenfrei kļūst 1941. g. 17.oktobrī. Igaunija tiek pasludināta judenfrei 1941. g. decembrī (ziņojums Judenfrei Vannsee konferencē 1942. g. 20.janv.). Vīne ‑ par judenfrei ziņo Brunners 1942..9.okt. Dok. 2273-PS.Vol.IV.USGPO, Washington, 1946, pp. 944 - 949. (Einsatzgruppe ʺAʺ ziņojums). Trešā (ir vai nav) līdzība. Ja pirmās divas var nepamanīt tikai rūdīts nihil est in intellektu, tad trešo varbūt bija nojautis Štreihers saucot zem cilpas: Purimfest! Esteres grāmatā teikts, ka jūdi pakāra 10 Amana dēlus. Šo pakārto vārdi pēc tradīcijas tiek rakstīti stabiņā viens virs otra. Kopš nezināmiem laikiem, vārdus pārrakstot, četri burti tiek rakstīti atšķirīgi no citiem ‑ trīs burti tiek rakstīti mazāki, ceturtais ‑ ar nobīdi uz leju. Ebreju tradīcijā, tāpat kā romiešiem, burtiem ir arī skaitļu nozīmes. Trīs burti, kas mazāki, summā dod 707. Ceturtais burts, kas nobīdīts, ir skaitlis 6. Tālāk nāk veikla padarīšan’ nav acu apmānīšan’: ja pieņem, ka skaitlis ʺ6ʺ apzīmē sesto gadu tūkstoti pēc ebreju kalendāra, tad, kopā ar ʺ707ʺ tas dod 5 707 gadu pēc ebreju kalendāra. Gregoriāņu kalendārā tam atbilst 1946. gads ‑ Nirnbergas prāvas gads. Izejot no Ēģiptes pirmais neprovocētais uzbrukums nāca no (Amana) amalekiešiem. Iziešanu no Ēģiptes simbolizē Sukkot (ʺbūdiņuʺ) svētki ‑ visiem jādzīvo teltīs un būdiņās, pieminot exodus. 1946. gada 16. oktobris - sprieduma izpildes diena, atbilst Sukota 157 svētku pēdējai dienai (piemiņas dienai, kad tika sakauti amaleķieši). 10 pakārtie vācieši atbilst 10 Amana dēliem. Mazākiem burtiem iešifrētais skaitlis atbilst 1946. gadam. Būdiņsvētku pēdējā diena atbilst 1946. gada 16. oktobrim. Varbūt to arī bija domājis Jūliuss Štreihers ar saucienu "Purimfest"? 158

Totēms Totēms ‑ iekšējais Universs ‑ ʺesʺ izkliede ciltī. Totēms ‑ ciltij, ne cilvēkam, sargs. Brīvajam ‑ sasaiste, saistītam ‑ izklaide Nemeklē Jungu, viņš pie visa nav vainīgs ‑ arhetips no Platona. Totēms (termins) no odžibva indiāņiem. Totēms ‑ lācis, vanags, upe. Tradīcija/dzimta. Koalīcija/cilts. Koagulācija/tauta. Ambīcija/val sts. Valsts izkliede starptautiskajās organizācijās. NATO. Totēms bija aizsardzība pret solūciju. ʺJums, kas rīkojat pēc orģijas orģiju/ Domājot, labāk pierīties kak". (Majakovskis).. Plastmasas erekcija silikona krastos. TOTEM, piedodiet, - NATO. Heraklita upe tīmekļa kanālā. Var iekāpt divreiz un trīsreiz. Ideologemas, psihologemas, filosofemas un reliģijas. Nav bijis tāds laiks, kad priekšstati nebūtu bijuši pilnīgi. Senais cilvēks zināja savus radus, cilti, pasaules uzbūvi un kas notiks ar viņu pēc nāves. Robeža nebija starp iespējamo un neiespējamo, robeža bija starp mītu un vēsturi. Tagad ‑ vēsture pret vēsturi, un lūdzu neapgāzt Lombarda galdu. Logoss ‑ Heraklita evaņģēlijs. Mūžīgo uzklausa, pirms tas runājis. Mēs nedzirdam, senais cilvēks dzirdēja runājam lietas. Viss ir no viena - Heraklits. Logss sevi nepamato, viņš ir. Platona ʺeidosiʺ (neironu tīkli), Stagirita ʺkategorijasʺ, Kanta ʺlietas iekš sevīmʺ un naguals. Pifija, Orākuls, dekorācija paltrakfilmai. 159 “Tu sagrausi varenu valsti". No semītiem alfabēts un pareģošana, no grieķiem ‑ varoņeposs un prognozēšana. Prognozēšana ‑ vairāk, ne savādāk. Ar lielgabalu pa Mēnesi. Pareģošana ‑ ne vairāk, bet savādāk. Pa Mēnesi ‑ ar Kozirevu. Miršana Erotā, atklāsmē, katarsē. Augšāmcelšanās smaga. Stri- ae gravidarum - smadzeņu rievas. Neatmodušos ‑ karalauks. Haoss un Kosmoss. Ceļš no mīdijas uz Fīdiju, no planktona uz Platonu. ʺFizika var izskaidrot kustības likumus, bet sākuma nosacījumus nespējʺ. ‑ Dž. Vīlers. Pirmtēli, silueti, instinkti, kompleksi. mengīri, dolmeņi, kromlehi. Akmens babu velk arhetips mīta saitītē. Nozagtās valodas ‑ estētikas, politikas, literatūras, advokatūras, teoloģijas, politoloģijas, preses, masu, messu un argo, ieskaitot slengu un žargonu. Apzagtie runā metaforu un simbolu valodā. Trojas zirga kāja globalizācijas katlā. Līgums ar banku, NATO un datoru. Totēms, arhetips, kerigma, mīts. To viņi iznīcinās vispirms. 160

Tabors metaforu Metaforas: Dzelzs lēdija; sapņu zirgi; klusuma mūzika, dvēseļu putenis; melnais zelts. ʺTabors aiziet debesīsʺ, bija tāda filma. Nav virs zemes dzelzs lediju, jūras arāju un ilgu tramvaju ‑ tās ir metaforas. Tabors debesīs aiziet. Metafora no debesīm nāk. Bez metaforas valoda nabadzīga kā proletariāta diktatūra. Metafora ir garīga, tā ignorē vājo valodu. Metafora, kā grieķu orākuls ‑ neko nepavēl, un neko nevaicā. Metafora pārvērš vāju valodu stiprā. Metafora parāda to, ko parasti neredz. Valodas prakse rāda, kā jāsaprot metafora ‑ govis netiek uzskatītas par aitām. Metaforas, līdzības un mīti ir no simbolu pasaules. Kas tad ir realitāte? Simbolu valoda ‑ pamatvaloda, no tās visas pārējās. Ēnu valodas, lingvistiskās, amortizētās, sakrālās, novecojušās, mirušās, minorās, augstais stils un runču grafiti. Logoss ir polemoss (grieķ. ‑ ʺkaršʺ, ʺcīņaʺ). Kādā valodā runājam? Bīstamā valodā. Zivīm ir seši sazināšanās kanāli ‑ skaņas, pozas, prozas, ūdens plūsmas, ķīmisko vielu, gaismas un elektromagnētisko viļņu. Bitēm vairāki dialekti, valoda simboliska ‑ nav tieša sakara starp dejas ātrumu un attālumu līdz ziedam. Nikolajs Marrs, valodnieks, teicis, ka nav iespējams noteikt valodas evolūcijas stadijas. Zivs nav primitīva, bite nav primitīva. Alu glezniecībā redzama abstraktā domāšana. Saglabājušās pirmatnējās valodas var būt bagātākas par mūsu. Eskimosu sniegam ir 40 sinonīmu. Ir arī homonīmi: Vārds ʺpavardsʺ var apzīmēt māju, ģimeni, apmetnes vietu, telti, vārāmo katlu un ugunskura vietu. 161 ʺKoncepcija par valodu kā realitātes spoguli ir radikāli kļūdainaʺ. (M.Bleks, filozofs, ʺneizdevies matemātiķisʺ). Realitāte ir metafora, vēsture ir tās vaukšķis. ʺMīts ir valoda, bet valoda visaugstākā līmenī, kur jēga spēj atdalīties no vārdu nozīmēm, kas viņu radījisʺ ‑ Karls Levi Stross. Mīti, kas nespēj atdalīties no vārdu ikdienas nozīmēm ir meli, neatbilst mīta līmenim. Dzeja dzīvo citādās pasaulēs, piezemējoties pārvēršas pantos. Neviennozīmība, kā kvantu mehānikā ‑ metaforas, simboli, līdzības. Senais cilvēks ir staigājis nabadzībā garīgā bagātībā. Atstājis mītus, teikas, eposus, leģendas. Senie ēģiptieši pazina ne tikai morfēmas ‑ mazākās vārda vienības, kurām ir jēga, bet arī sintagmas ‑ augstākās jēgas vienības. Lingvistiskā gramatika ‑ tā, ko skolā māca, ir pilnīgi nepieskaitāma (juridisks termins). Kur tajā arhaismi, dialektismi, argotismi, idiolekti, avangard‑, modern‑, neo‑, post‑, nozagtās un uzspiestās valodas, glosolālijas, eholālijas, dziedāšana kvazivalodās? Valodas noveco: skaņas reducējas, vienkāršojas gramatiskās struktūras, neregulārās formas aizstāj regulārās. Izbalējuši tēli, domu un izteiksmes nabadzība, profesionāla kretīnisma uzbrukums. Tas detalizēti pierādīts franču valodai. Anarhisti un arhaisti, nobīdītie un pabīdītie, apziņas plūsma un maģiskais reālisms. Neesošās klātesamības figūras. Valodas bandīti. Ņurbuļi. Valodas atjaunotāji. Tabors debesīs aiziet. Metafora no debesīm. 162

Ābece GAISMAI ir viens ātrums, neatkarīgi no novērotāja kustības. To 1887.g. konstatē eksperimentāli Maikelsons un Morlijs. Daudzi nenotic, arī Einšteins, kurš pārdesmit gadus vēlāk to pašu postulē ʺiz savas galvasʺ. No šejienes prātam neaptveramais secinājums ‑ priekšmeti ātrā kustībā saīsinās. Joprojām visi nenotic.

LAIKS RELATĪVS. Ja divi cilvēki pārvietojas, to laika rite dažāda. Jo ātrāk kustas, jo laika rite saīsinās. Tā var priekšā ieraudzīt Mūžību.

MASA RELATĪVA. Nevar pārvietoties ātrāk par gaismu, jo tad bezgalīgi pieaug masa. Bet var pārvietoties daļiņas, kurām miera masas nemaz nav. Un tahioni, kuri visu laiku dzīvo aiz gaismas robežas.

MANHETENAS PROJEKTS (atombumba). Smagu urāna kodolu sašķeļot divos drusku vieglākos, niecīgs izgaisušās masas daudzums dod milzīgu enerģiju.

GRAVITĀCIJA ir laiktelpas izliekums. 1915. g. Einšteins. Vispārējā relativitātes teorija. Matērija izliec laiktelpu. To jau pirms Einšteina matemātiski bija izrēķinājis Dāvids Hilberts.

VISUMS IZPLEŠAS. To pamana 1920. gadā Vilsona observatorijā (pēc ʺsarkanās novirzesʺ).

KVANTI. Pirmais - Makss Planks.1900.g. Gaismu izstaro un absorbē kvantiem.

KOLLAPSS. Ja zvaigzne divkārt pārsniedz mūsu Saules masu, tā izdegot kolapsē.

FOTOELEKTRISKAIS EFEKTS. Ja uz metāla krīt gaisma, tā izsit 163 elektronus. Einšteins 1905. g. to pamato ar gaismas kvantiem (porcijām). Nobela prēmija.

KVANTU MEHĀNIKA. Verners Heizenbergs (Kopenhāgena). Pols Dīraks (Kembridža). Evīns Šrēdingers (Cīrihe). Elementārdaļiņai nevar vienlaicīgi noteikt vietu un ātrumu.

LAIKS. Ņutons. 1687. g. grāmatā ʺMatemātiskie principiʺ. Vienmērīgs, taisnvirziena. No pagātnes uz nākotni. Var izmērīt ar labu pulksteni. Vēl daudzi domā tāpat.

KVANTU GRAVITĀCIJA. Hokings. Penrouzs. Kvantu mērogi mazi. Gravitācijas ‑ milzīgi. Bet melno caurumu tuvumā mērogi izlīdzinās. Kvantu gravitācijas teorija melnajiem caurumiem.

MAKSVELA LAUKU TEORIJA. Apraksta elektrību, magnētismu, gaismu. Tie visi ir viļņi ar dažādu garumu.

NULLES PUNKTA SVĀRSTĪBAS. To dēļ visām svārstībām piemīt nenoteiktība. Makrosvārstam tā maza, attiecinot pret izmēriem. Daļiņai, izmēru dēļ, nenoteiktība liela.

VIĻŅI. To garumu veidam nav ierobežojumu. Ir bezgalīgs skaits dažāda garuma viļņu.

GRAVITĀCIJAS EFEKTU rada gan daļiņas, gan spēki.

SUPERSIMETRIJA. Plakanai telpai. Ieviešot papildu (Grasmaņa) dimensijas, novērš bezgalības.

SUPERGRAVITĀCIJA. Izliektai telpai. Fermioni (daļiņas) un bozoni (spēki) līdzsvaro viens otru.

STĪGU TEORIJA. Stīgas ir viendimensijas objekti. Daļiņas ir viļņi uz šīm stīgām. Pasaule pamatā ir viļņu process.

BRĀNU TEORIJA. Stīgas ir viendimensiju (p ‑ 1 brānas). Membrānas ir divdimensiju (P ‑ 2 brānas). Ir 10 vai 11 brānas, vairums ‑ savērptas. 164 M ‑ teorija. Apvieno piecas stīgu teorijas.

IMAGINĀRIE SKAITĻI. Tie tīri matemātiski. Tiem perpendikulāra koordinātu ass reālajiem skaitļiem.

IMAGINĀRAIS LAIKS. Arī tīri matemātisks. Tam piemīt telpas dimensiju īpašības (ir forma). Palīdz dažās kosmogoniskās teorijās izskaidrot notikušo un paredzēt nākošo.

ENTROPIJA. Iekšējo stāvokļu mērs. Raksturo sakārtojuma pakāpi. Melnā cauruma entropijas formula ‑ to 1974. g. izskaitļo Stīvens Hokings. Melnā cauruma entropiju var nolasīt uz tā horizonta. Melnā cauruma horizonta laukums ir melnā cauruma entropijas mērs. Tam liela nozīme pasaules hologrāfiskās uzbūves skaidrojumos.

HOLOGRAFISKAIS PRINCIPS. Trīsdimensiju pasaules informācija tiek saglabāta uz divdimensiju virsmas (tādas ir mūsu tehniskās hologrammas). Četrdimensiju pasaules informācija tiek saglabāta uz trīsdimensiju virsmas. Piecdimensiju pasaule (Kanta ʺlieta sevīʺ) tiek saglabāta uz mūsu četrdimensiju pasaules virsmas. Mēs esam to procesu ēnas, kas notiek augstāku dimensiju pasaulēs.

SAKARS starp kvantu gravitāciju (melnie caurumi), termodinamiku (entropija) un hologrāfiju: Kvantu gravitācijai piemīt hologrāfiskas īpašības.

HOLOGRĀFISKA VIRSMA. Mūsu 4-dimensiju pasaule ir 5dimensiju pasaules hologrāfiska virsma.

1923. gadā Habls atklāj ļoti tālas galaktikas. Gaismai vajadzējis vairākus miljardus gadu lai nokļūtu līdz mums. Bet ja nu gaismas ātrums agrāk bijis lielāks?

DOPLERA EFEKTS. Attiecas uz visiem standartviļņiem ‑ arī gaismu. Objektam attālinoties, viļņa garums palielinās ‑ elementu spektra līnijas novirzās uz sarkano galu. Tālākās galaktikas attālinās ātrāk ‑ Visums uzņem apgriezienus. Ikviena galaktika attālinās no citas, vienīgi Andromedas miglājs brauc mums virsū. 165

VAKUUMA ENERĢIJA. Gravitācijai vajadzēja spiest galaktikas kopā. Tomēr attālinās pateicoties vakuuma enerģijai. Tā ir ar pretēju zīmi un stiprāka par gravitāciju.

NEITRĪNO. Ļoti senas un vieglas daļiņas. Radušās jau lielā sprādziena laikā. Bez elektriskā lādiņa, tāpēc iet cauri matērijai. Iespējams, neitrino laukos glabājas Universa uzbūves informācijas matrices (kodētas ar neitrino spinu).

Lielā Sprādziena teorija. Gamovs un Alfērs. 1948. g. Teorija paredz arī relikto starojumu. To arī atklāj 1965. g. Pēc Hokinga ‑ teorija ir intelektuāls modelis, kurš eksistē mūsu apziņā. Laba teorija paredz nākamo eksperimentu rezultātus.

IR SĀKUMS. Senie grieķi domāja, ka Visums ir mūžīgs. Lielā sprādziena teorija apgalvo, ka mūsu Visumam bijis sākums. Kas sarīkoja Lielo sprādzienu?

IEROBEŽOTS REĀLAJĀ LAIKĀ ‑ ir sākums. Imaginārajā laikā ierobežojumu nav. Imaginārais laiks var būt liekta virsma, veidot apļus. Kurš laiks ir patiesāks?

ANTROPAIS PRINCIPS. Iespējamas daudzas Visuma attīstības vēstures (Ričards Feinmans). Bet ir tikai viena, kurā var eksistēt cilvēks ELEKTRONISKAIS SAPRĀTS (eņģeļi?). Saprāts (sakārtojums) neitrīno laukos. Cilvēkus pie saprātīgām būtnēm golems nepieskaita: ʺZāģē zaru, uz kura pats sēžʺ.

CITU DIMENSIJU PASAULES. Divdimensiju pasaulē cilvēks nevarētu eksistēt ‑ pavisam plakans nevar pagrozīties. Četrdimensiju pasaulē būtu pārāk liela gravitācija. Labi vien tepat.

VIĻŅU FUNKCIJA. Daļiņai nevar vienlaicīgi noteikt vietu un ātrumu, bet var noteikt viļņu funkciju. Viļņu funkcija ir vienādojums, kas raksturo VARBŪTĪBAS lielumu, ka daļiņa atradīsies telpas punktā, vai VARBŪTĪBU, ka daļiņai būs noteikts ātrums. 166 MELNIE CAURUMI. Teorētiski tika paredzēti sen. 1783. g. Mičels (Kembridža). Zemei Otrais Kosmiskais ātrums = 11 km/sek. Saulei = 620 km/sek. Ļoti smagai zvaigznei ‑ pāri par 300 000 km/sek. Tāda zvaigzne ir melnais caurums, gaisma nespēj no tās atrauties.

ŠVARCŠILDA VIENĀDOJUMI. Ja sekunde ir relatīva ‑ Švarcšilda vienādojumi melnajiem caurumiem.

KVAZĀRI. Kvazizvaigznes. To radiostarojums liecina par lielu enerģiju mazā telpā.

NOTIKUMU HORIZONTS. Robeža, līdz kurai spēj pacelties gaismas stari no melnā cauruma. Lielās gravitācijas (= telplaika liekuma) dēļ stari tiek ievilkti atpakaļ caurumā.

SVARS. Melnā cauruma svars var būt 100 miljonu reižu lielāks par Saules svaru. Saules pielūdzējiem to nedrīkst teikt.

INFORMĀCIJAS GLABĀŠANA BRĀNU MODELĪ. Daļiņa, kas nokļūst uz brānas, rada vilni. Viļņu skaits uz brānas atbilst daļiņu skaitam. Viļņa galotne var atrauties un aizlidot kā daļiņa ‑ tad brāna zaudē informāciju. Melnajā caurumā arī informācija glabājas uz brānām ‑ nepazūd. Viens variants ʺDebesu grāmatāmʺ jeb ʺAkašas hronikāmʺ.

KVANTU GRAVITĀCIJAS TEORIJA. Laiktelpu definē Einšteins ‑ Speciālā Relativitātes teorija. Kvantu mehānikā ‑ matērija ir pakļauta kvantu fluktuācijām. Pilnā kvantu ‑ gravitācijas teorija: nenoteikta un fluktuējoša ir gan telpa, gan laiks. Sarunāt sešos randiņu pie Laimas pulksteņa var tikai Ņutona laikā.

ROTĒJOŠAS MATĒRIJAS TELPLAIKS.

1949.g. Einšteins izstrādā tam vienādojumus. Katrā punktā ‑ LAIKA CILPA. Laika cilpas pagaidām zināmas vienīgi mikroobjektiem. Tās eksperimentāli noteiktas elektroniem (konstatēts pēc ūdeņraža atomu emitētās gaismas nobīdes).

ELEKTRONISKĀS DZĪVĪBAS FORMAS. 167

BIOLOĢISKĀS DZĪVĪBAS FORMAS.

10 tūkstošus gadu atpakaļ beidzas pēdējais ledus laikmets. Sasodīti nesen.

8 tūkstoši gadu pirms mūsu ēras ‑ 4 tūkstoši gadu pirms mūsu ēras - akmens laikmets. To gan darvinisti cenšas pastiept kādus miljonus gadus atpakaļ. Tādā gadījumā pēc fosilijām iznāk, ka galvenās akmens cirvju lietotājas ir antilopes. Ja nopietni ‑ nav nevienas drošas vecuma datēšanas metodes. Visos kontinentos ir silīcija sakusumi ( atomsprādzieni? ). Visi radioaktīvo iežu mērījumi var būt nepareizi.

3 000 ‑ 2 000 pirms m.ē ‑ bronzas laikmets. 2 000.g ‑ mūsu ērai ‑ dzelzs laikmets. 0.g. ‑ 1500.g. (Viduslaiki) ‑ ceturtdaļmiljards cilvēku. 1500.g. ‑ 2000.g. ‑ cilvēku skaits ik 40 gados dubultojas.

Datoru sarežģītība un ātrums dubultojas nepilnos divos gados (Mūra likums).

HRONOLOĢISKĀS SECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIKUMS: fizikas likumi sadarbojas tā, lai neļautu makroobjektiem ceļot laikā.

VĒRPDZINĒJS ļautu pārkāpt šo principu.

IZMAIŅAS. Bioloģiskajā evolūcijā izmaiņas ‑ 1 bits gadā. Grāmatu pasaulē ‑ miljons bitu sekundē.

GĒNU INŽENĒRIJA ļauj paātrināt bioloģiskās izmaiņas. Vai draud rasties ʺaugstākas proves cilvēkiʺ?

M ‑ teorija. Vienpadsmit dimensijas. Četras mūsējās. Pārējās savērptas un sīkas, dažas varbūt ļoti lielas. Mēs dzīvojam brānu daudzdimensiju pasaulē uz 4‑dimensiju virsmas.

Trīs spēki: vājās mijiedarbības, stiprās mijiedarbības un elektromagnētiskie spēki neizplatās tālāk par mūsu 4‑dimensiju telpu. 168

Viens spēks ‑ gravitācija ‑ izplatās pa visām 11 dimensijām.

Citas brānas ‑ blakus mūsu brānai. Tās nevaram redzēt (trīs spēki neizplatās), bet varam just to gravitācijas iedarbību (ʺtumšā matērijaʺ). Tāda iedarbība ir jūtama ‑ zvaigznes riņķo ātrāk ap galaktikas centru, kā to liek redzamā matērija.

TUMŠO MATĒRIJU veido vieglās elementārdaļiņas ‑ aksioni un neitrīno.

SEDLVEIDA PASAULE ‑ izliekta brānu pasaule.

HOLOGRĀFISKAIS PRINCIPS. Informāciju par to, kas notiek kādā laiktelpas reģionā var uzzināt uz tā robežas. Būtiskākais notiek burbuļa iekšienē ‑ uz burbuļa virsmas (mūsu 4‑dimensiju pasaulē) ir vienīgi tā ēnas.

Brāna vai burbulis ‑ abi atbilst matemātiskajiem aprēķiniem. 169

Visuma Semantiskais lauks „Visuma Semantiskais lauks ir izdomāts”. Partizānu karš nav izdomāts. Mēs neuzvarēsim, bet cīnīsimies. Par jēgu. Par plānotām „nejaušībām”. Par disidentu Naļimovu. Šis ir konspekts no Naļimova darbiem. Radies nejaušu fluktuāciju ceļā. Neticat? Es arī ne. Te būs plāns: Semiotika ‑ zīmes. Semantika ‑ jēgas. Semantika būs mūsu jautājums. Semantiskais lauks ‑ valodniecības izdomāts. Visuma Semantiskais lauks ‑ Naļimova izdomāts. Teksti ‑ atsaiņotas jēgas. No neesamības atskrubinātas esamībā. Apziņa skrubina. Process, ne vieta. Visa mūzika klavierēs, jāprot tik spēlēt. Slēptā kārtība rada, jāprot tik ieraudzīt. Loģiskās, metaforiskās, mītiskās jēgas. Jēgu blīvumu hierarhija. Nirvāna. Jēgu skrubināšana „atpakaļ”. 10. Nejaušība nerada. Spontanitāte rada. 11. Antropais princips. Mēs bijām te gaidīti. 1. Semantika un Semiotika. „Tur ārā” ir zīmes (semiotika). Burts, skaņa, „tilts, tacis, rejošs suns, gans, tērpies tēva skrandās”‑ viss ir zīmes. Semantika ir jēga ‑ ko šīs zīmes nozīmē mums. Piemēram ‑„krāsu un skaitļu nozīmes latviešu folklorā”. Semantiskais nav materiālistisks, tas ir matemātisks (varbūtību blīvumi). 170 Semantiskais ir apziņā. 2. Semantiskais lauks. To izgudrojuši valodnieki: Akadēmiskā terminu datu bāze: „Semantiskais lauks ir valodas līdzekļu kopums, ko vieno kāds semantisks elements, piemēram, laiks, skumjas, tautasdziema vai raganas: laika semantiskais lauks; skumju semantiskais lauks; tautasdziesmu semantiskais lauks; raganu semantiskais lauks (gan dzīvas sievietes, gan mitoloģiskas būtnes). 3. Visuma Semantiskais lauks. To izdomājis Naļimovs, tas ir visu semantisko līdzekļu ‑ lingvistisko, matemātisko, enerģijas, formas, kustības un mūzikas elementu kopums. Visuma Semantiskais lauks ir a priori eksistējošu, sapakotu, nerealizētu jēgu nesējs. Neizsaiņotās jēgas līdzīgas Platona idejām. Platona primārie skaitļi ir nebūtībā sapakoti uz skaitļu ass. Naļimova primārās jēgas ir sapakotas uz semantiskās ass. Sapakotas ir neesamībā, atsaiņotas esamībā, kad mēs viņas lietojam. Diskrētās, atsaiņotās jēgas ir izteicamas matemātiski, varbūtību blīvumos. Jēgas nav viennozīmīgas, tāpat kā realitāte.

4. Teksti. Cilvēks ir teksts. Tekstam ir semantisks lauks. Alkohols, bailes, draudi, pūlis, nauda, narkotikas ‑ izmaina personas semantisko lauku, dzēš veselus apgabalus, pārspīlē citus, deformē lauka formas. 171 Bailes un draudi. Izslēgts no Universitātes, bijušais students Naļimovs 18 gadus pavada Staļina kūrortos. Par patstāvību, par garīgumu, par citādību. Tomēr vēlāk kļūst par tās pašas Universitātes matemātikas profesoru. Vairāk citēts ārzemēs, nekā dzimtenē. Daļa no viņa divpadsmit grāmatām joprojām nav Krievijā izdotas. Naļimovs lieto Beiesa loģiku. Aristoteļa loģika no diviem pieņēmumiem veido viennozīmīgu slēdzienu. Beiesa loģika viennozīmīgus slēdzienus nedod. Beiesa siloģismu slēdziens ir varbūtīgs, grafiski ‑ vesels „lauks.” Pēc Beiesa loģikas nevar atšķirt patiesu apgalvojumu no meliem, noteikt var tikai varbūtības. Daudznozīmība nav Beiesa loģikas trūkums. Mākslīgo valodu trūkums ir daudznozīmības trūkums. Konkrētās vārdu nozīmes nosaka konteksts. 5. Apziņa ‑ process, ne vieta. Zīmes ir vienmēr, „tur ārā”. Bet vienīgi apziņa zīmēm piešķir noteiktas nozīmes. Kopš Dekarta laikiem ir pieņēmums ‑ apziņas vieta ir smadzenēs. Neskaitāmi, ar visu zinātnes stingrību izdarīti pētījumi Dekarta pieņēmumus apgāž. Nav atklāti neiroloģiskie apziņas mehānismi (izņemot atmiņu), nav atrasta vieta, kur apziņa mājo. Nepierādīts materialistu apgalvojums: smadzenes producē apziņu. „Kā kuņģis gremo. Tā smadzenes domā”. Neironi producē olbaltumvielas un elektriskos potenciālus, tas ir pierādīts. Smadzenes producē sajūtas, domas, tēlus un gribu ‑ nav pierādīts. Smadzenes darbojas sasaistē ar apziņu, tas ir pierādīts. Apziņa atkarīga no smadzenēm ‑ nav pierādīts. 172 Apziņa darbojas kvantu laukos, starp kuriem pastāv quantum entanglement ‑ kvantu nelokālā sasaiste. Tāpat kā kvantu lauki, apziņa ir nelokāla realitāte, viņa ir visur. Apziņa caurauž matēriju, matērija kļūst „saprātīga”. Cilvēka apziņa ir lielās kvantu kārtības fraktālis. Dzīvnieku evolūcija nebūtu iespējama bez iepriekš uzdotiem, saprātīgiem dabīgās izlases kritērijiem. Visuma evolūcija nebūtu notikusi bez iepriekš uzdotām kosmoloģiskām konstantēm. Evolūcijas procesu līdzība liek domāt par matemātisku kopsaucēju. Teksti ir dažādi, uzbūves principi vienādi, algoritmiskais Visums. Kopsaucējs ir matemātisks, varbūtību semantisks režģis. 6. Tukšumā viss ir. Kur bija atlanti, kur bija lemūrieši? Pirmais bij Platons, kas pateica ‑ idejas ir neesamībā, idejas ir primāras. Platona pasaulē skaitļi ir primāri, tie ir sapakoti uz skaitļu ass. Naļimovam jēgas ir primāras, neesamībā sapakotas uz semantiskās ass. Šodienas zinātnē kosmoloģiskās konstantantes skaitās primāras. Kas bija pirmais, ola vai vista? Kosmoloģiskās konstantes bija pirmās, Tukšumā klejodamas.

7. Slēptā kārtība rada. Nejaušo mutāciju skaits vienas paaudzes laikā ir zināms {10^(‑)5 - 10^(-7)}. Vairāku Visumu mūžu nepietiktu, lai nejaušo mutāciju dēļ rastos jauna suga. Ir pierādīts ‑ jaunas sugas uzrodas 5 ‑ 10 tūkstošu gadu laikā. Uz ģeoloģiskā laika skalas tas skaitās ‑ pēkšņi. Evolūcija nav nejauša, to nerada nejaušās mutācijas. Nejaušības ir daļa no likuma, attīstība ir virzīta. 173 Semantiskā hierarhija. Ir loģiskās jēgas, metaforiskās jēgas un mitoloģiskās jēgas. Pirmās pakļaujas Aristoteļa, metaforiskās un mitoloģiskās ‑ Beiesa loģikai. Precīzākās ir loģiskās jēgas, pārējās veido varbūtību laukus un pārklājas. Nabadzīgākās ir loģiskās jēgas, salīdzinot ar pārējām divām ‑ mazs semantiskais lauks. Bābeles tornis nav jaunu valodu simbols ‑ lai „sajauktu valodas” pietiek, ja rodas jaunas nozīmes vecajiem vārdiem. Aitasgalvas neiemācījās dūņu ķieģeļu valodu, jēgas aizgāja katra uz savu pusi. Datorgalvas nemācās mežu un ezeru mūziku, galvas aiziet katra uz savu pusi. Realitāte ir bagātāka par loģisko domāšanu: „Ja matemātika nav pretrunīga, tā ir nepilnīga.”‑ Kurts Gēdelis. Pāvels Florenskis: „ Patiesība ir antinomija, un nevar tāda nebūt. Patiesība nav loģiska, un tas kļūst redzams, tiklīdz patiesība tiek ietērpta vārdos.” Ja mums būtu tikai loģiskās jēgas, mēs nesaprastu viens otru.

9. Dažāda attieksme. Budisms un Kristus. Ceļš uz Nirvanu ‑ atteikšanās no pieķeršanās jēgām. Izzūd atskrubinātās jēgas ‑ atgriežas neizsaiņotā stāvoklī. Nirvāna ir jēdzīgi neaprakstāms stāvoklis, tā ir esamība neesamībā. Nirvānā kļūst brīvs no jēgu nebrīves, parodoksāli, arī no brīvības brīvs. Naļimovam budisms un Kristus papildina viens otru. Budismā, nodzēšot jēgas, aiziet no ciešanām. Kristus izkliedē ciešanas mīlestībā. Abiem kopīga ‑ Nekā ontoloģiskās nozīmes apzināšanās, aloģiskā loģika. Abu mērķis ir kontinuāls, izzūdošs diskrētais Ego.

10. Nejaušība vai likumība. Darvinismā - nejaušas mutācijas. Sinerģētikā - nejaušas fluktuācijas. 174 Universālajā Evolucionismā - gan viens, gan otrs. Aklo vistiņu spēles termodināmiskā līdzsvara trūkuma apstākļos. Spēlmanis dumjš, iznākums nejēdzīgs. Mēģinājumu un kļūdu metode. Visus variantus pārbaudīt nevar. Tā domā fundamentālie darvinisti. „Ričards Dokinss (Richard Dawkins) uzskata, ka dzīvā pasaule ir pakāpenisku mēģinājumu un kļūdu procesa rezultāts bez dziļākas jēgas un nozīmīguma.” (Ervins Lāslo „Zinātne un Akšas lauks”). „Pēcdarvina bioloģijā ir atklāts, ka bioloģskā evolūcija nav tikai dabiskai izlasei pakļautu nejaušu mutāciju iznākums. Tā ir daļa no Visuma evolūcijas. Uz Zemes evolūcija radīja fizikālus, ķīmiskus un termālus apstākļus, kas bija piemēroti, lai sāktos iespaidīgie bioloģiskās evolūcijas procesi. Šādi apstākļi varēja rasties vienīgi Visumā, kur valda precīzi saskaņoti likumi un likumsakarības. Pat sīka atkāpe no tiem būtu padarījusi dzīvības rašanos neiespējamu uz visiem laikiem.”(Ervins Lāslo „Zinātne un Akašas lauks”). Brīvu radīšanu Naļimovs sauc par spontanitāti. Tā nav cēloņsakarīgi saistīta ar pagātni, bet rezonē ar nākotnes atraktoriem.

13. Mēs bijām te gaidīti. Telpa, laiks, skaitlis un jēga ir primāri, tie saistīti semantiskajā režģī. Apziņas evolūcija tiem pievienojusi kosmoloģiskās konstantes. Nedaudz ir apgrauzts un atskrubināts Semantiskā Visuma apsegs, tikai nedaudz. Visums ir piemērots mums, un mēs esam piemēroti Visumam. Partizānu karš nav beidzies. Pret bezjēdzību, par neredzamo kārtību, par aloģisko, kontinuālo domāšanu. Mēs neuzvarēsim, bet cīnīsimies, Skudras nepadodas. Visums ir piemērots mums. Mēs bijām te gaidīti. 175 Golems un kvantu mehānika. 1-5 konspekti 1 Zelta griezums un fī 20 Benforda likums 23 Piens uz mani paskatījās 28 Bīstamais Freds Hoils 30 Cilvēka elektrostatiskā niša 34 e-VĀRTI 39 DNS pitagoriešu gamma 41 DNS un I Czin 44 Izgāztuve 47 Kods un Introns 49 Matemātiķi 52 Enerģētiskā sprauga 53 Izstumšana 55 Dzīve pēc singularitātes 61 Nosperts izgāztuvē 68 PĀREJAS FORMAS no mērkaķa uz kaķi 71 Homologās rindas, jeb zāles pret darvinismu 74 Superkods 77 *** 81 Fraktāļos atrastais rokraksts 82 Matrice 86 Fermī 88 Solitons 92 Viņi nāk 95 Ieraksta nesēji 97 Varbūtības 100 Leģendas turpinājums 104 Dzīvības izcelšanās 107 Intelekta deficīts 110 Simetrijas likumi nosaka dabas likumus 114 Dore milasi domi 119 Resnie runči 126 Eadem mutatus resurgo 127 Ģenētikas DAO 130 Universālā valoda 138 Mūsu vecums 143 No Lema? No Lema 147 Nafta 152 Nirnbergas Purim svētki 154 Totēms 158 Tabors metaforu 160 Ābece 162 Visuma Semantiskais lauks 169