Vācu Civilās Pārvaldes Ekonomiskā Politika Okupētajā Latvijā 1941.- 1944
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
LATVIJAS UNIVERSITĀTE VĒSTURES UN FILOZOFIJAS FAKULTĀTE AMERIKAS UN RIETUMEIROPAS JAUNO UN JAUNĀKO LAIKU VĒSTURES KATEDRA VĀCU CIVILĀS PĀRVALDES EKONOMISKĀ POLITIKA OKUPĒTAJĀ LATVIJĀ 1941.- 1944. PROMOCIJAS DARBS Autors: Reinis Kalniľš Promocijas darba zinātniskais vadītājs: Prof., Dr. habil. hist. Inesis Feldmanis RĪGA 2014 Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, Amerikas un Rietumeiropas jauno un jaunāko laiku katedrā laika posmā no 2009. gada līdz 2013. gadam Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē ‖Nr.2009/0138/1DP/1.1.2.1.2./ 09/IPIA/VIAA/004. Darbs sastāv no ievada, 5nodaļām, nobeiguma, literatūras saraksta, 8 pielikumiem. Darba forma: disertācija vēstures nozarē, Latvijas vēstures apakšnozarē Darba zinātniskais vadītājs/-a : Dr. habil. hist., prof. Inesis Feldmanis Darba recenzenti: 1. Dr. habil. hist., prof. Antonijs Zunda(no LU Vēstures promocijas padomes); 2. Dr. hist., prof., Aleksandrs Ivanovs (Daugavpils universitāte): 3. Dr. hist. docents, Valters Ščerbinskis (Rīgas Stradiľa universitāte); Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2014. gada ___. ______________ Latvijas Universitātes Vēstures nozares promocijas padomes atklātā sēdē: Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes Bibliotēkā Rīgā, Kalpaka bulvārī 4. LU Vēstures zinātľu nozares promocijas padomes priekšsēdētājs /- a _______________/ Dr.habil.hist.prof. Andrejs Vasks (paraksts) promocijas padomes sekretārs/- e _______________/ Pētn., Dr. hist. Viktorija Bebre (paraksts) © Latvijas Universitāte, 2014 © Autora vārds, uzvārds, 20214 1 Anotācija Promocijas darbā „Vācu civilās pārvaldes ekonomiskā politika okupētajā Latvijā 1941. – 1944.‖ tiek pētīta vācu ekonomiskā politika Latvijas ģenerālapgabalā, vācu civilās okupācijas pārvaldes pastāvēšanas laikam nosakot pētījuma hronoloģisko ietvaru. Darba galvenā uzmanība tiek pievērsta okupācijas varas saimnieciskai koncepcijai un tās izpausmēm ekonomikā, tostarp lauksaimniecības politikā, ilgstošajā reprivatizācijas jautājumā, rūpniecībā. Skatīta tiek arī Latvijas Zemes pašpārvaldes loma ekonomiskajos procesos, Latvijas iedzīvotāju iesaistīšana sabiedriskajos darbos, gūstekľu nodarbināšana un to kopējā nozīme ekonomikā, kā arī Latvijas iedzīvotāju attieksme pret okupācijas varu saimniecisko jautājumu kontekstā. Salīdzinošā formā tiek skatīts jautājums par kopējo un atšķirīgo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ģenerālapgabalu ekonomikā. Latvija, ekonomika, 2. Pasaules karš Annotation Doctoral thesis „Economic policy of German civil administration in occupied Latvia 1941 - 1944‖ investigates German economic policy in Latvian General Region, whereby the timeframe of the existence of German civil administration, sets the chronological borders of the research. Particular attention in the thesis is paid to economic conception of the German occupation representatives and its manifestation in the economy, including in agricultural policy, lengthy reprivatisation process, industry. Also the role of Latvian Self-government in the economic processes is discussed during the thesis, as well as involvement of Latvian population in mandatory work and their attitude towards German occupants. German economic policy in Latvia, Estonia and Lithuania is comparatively analyzed searching for similarities and differences. Latvia, economy, 2 World War 2 SATURA RĀDĪTĀJS Ievads 4 Avotu un literatūras apskats 9 1. Okupācijas politikas koncepciju Latvijas teritorijā 30 1.1. Vācieši Latvijas teritorijā – pārvalde, administrācija, kompetences 40 1.2. Sākotnējā ekonomiskā izmantošana 44 1.3. Apdzīvotības struktūra Latvijas ģenerālapgabalā 1941. gadā 48 1.4. Īpašumu statuss Latvijas ģenerālapgabalā 49 2. Lauksaimniecība Latvijas ģenerālapgabalā 51 2.1. Lauksaimniecības ģenerāldirekcija 52 2.2. Lauksaimniecības ģenerāldirekcijas darbība 60 2.3. Praktiskie pasākumi lauksaimnieciskās raţošanas nodrošināšanai 64 2.4. Atšķirības ar Igauniju lauksaimniecības kontekstā 73 2.5. Lauksaimniecības statistika Latvijas ģenerālapgabalā 76 2.6. Lauksaimniecības kvantitatīvie rādītāji 78 2.7. Okupētās Latvijas lauksaimniecības produktu nozīme Vācijas kara ekonomikā 80 3. Reprivatizācija Latvijas ģenerālapgabalā no 1941. – 1944. gadam 88 3.1. Reprivatizācija, kas nerada privātīpašumu 88 3.2. Politiskais lēmums 90 3.3. Uzľēmumu reprivatizācija 91 3.4. Reprivatizācijas kvantitatīvie rādītāji 98 3.5. Nekustamo īpašumu reprivatizācija 101 3.6. Valsts vāciešu un vācbaltiešu interese par reprivatizāciju 105 3.7. „Valters un Rapa‖ grāmatnīcas privatizācija 108 3.8. Reprivatizācija Lietuvā un Igaunijā 116 3.9 Reprivatizācijas izvērtējums 118 4. Rūpniecība un tirdzniecība 120 4.1. Austrumu sabiedrības 124 4.2 Pilnvarnieki 127 4.3 Rūpniecības un tirdzniecības loma 134 4.4. Darba dienests 142 5. Latvijas ģenerālapgabala iedzīvotāju attieksme pret vācu okupācijas varu saimniecisko 149 jautājumu kontekstā 5.1. Latvijas ģenerālapgabala zemnieku attieksme pret okupācijas varu vācu okupācijas 152 iestāţu ieskatā 1941. gada otrajā pusē un 1942. gada sākumā 5.2. Sabiedrības lietišķie kontakti ar vācu okupācijas varu saimniecisko jautājumu 156 kontekstā 5.3. „Dundagas akcija‖ un Latvijas Zemes pašpārvalde 160 Secinājumi 163 Avotu un literatūras saraksts 169 Pielikumi 174 3 IEVADS 2. pasaules kara laikā Latvija, kā arī Lietuva un Igaunija piedzīvoja trīs, savstarpēji secīgas okupācijas varas – Padomju Savienības, nacistiskās Vācijas un atkārtoti Padomju Savienības. Katra no okupācijas varām centās izmantot bijušo neatkarīgo valstu resursus un iedzīvotājus savām vajadzībām, kā rezultātā prominentu vietu to okupācijas politikā ieľēma ekonomiskais aspekts. Salīdzinoši īsajā,pirmajā Padomju Savienības okupācijas posmā, padomju vara trīs apjomīgos nacionalizācijas viļľos paspēja daļēji likvidēt privātīpašumu, kā arī daļēji ieviest plānveida ekonomiku ar centralizētu vadību. Šādā stāvoklī 1941. gada 22. jūlijā, ienākot Latvijas teritorijā, tās ekonomiku sastapa uzbrūkošais nacistiskās Vācijas karaspēks. Pretēji iecerētajiem un tālejošajiem kolonizācijas plāniem, nacistiskā Vācija civilās pārvaldes formā Latvijas teritorijā pavadīja tikai trīs ar pusi kara gadus. Tomēr šis laiks bija pietiekams, lai okupētās teritorijas, operatīvi izveidotas vācu okupācijas varas civilās pārvaldes vadībā, iesaistītu Vācijas kara ekonomikā. Brutālā padomju okupantu saimniekošana un nacionalizācija, kas Latvijas sabiedrībā bija atstājusi paliekošas un traumatiskas pieredzes pēdas, jaunās vācu varas rokās ielika gan pavedienu uz sabiedrības lojalitāti, gan atstāja mantojumā virkni problēmu, t.i., politisku un ekonomisku dilemmu, kuras risinājums ir vācu civilās pārvaldes ekonomiskā politika okupētajā Latvijā 1941. – 1944. gadā. Ko darīt ar īpašumiem? Ko darīt ar sabiedrību, kas tos atprasa? Un kā to visu savienot ar pašu vāciešu interesēm? Līdzšinējie pētījumi par vācu ekonomisko politiku Latvijā 2. pasaules kara laikā, pat neraugoties uz faktu, ka tapuši daţādos gadu desmitos, daţādu ideoloģisko sistēmu ietvaros – trimdā, Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā vai šodienas neatkarīgajā Latvijā – ir netipiski vienprātīgi tēzē, ka vācieši neţēlīgi izlaupīja Latviju. Šo tēzi attīsta un turpina arī ārzemju autoru un krievu valodā tapusī historiogrāfija. Tiek norādīts uzlauksaimnieciskās produkcijas savākšanu un piespiedu nodevu ieviešanu, rūpnīcu demontāţu un iekārtu izvešanuuz Vāciju.Minēta arī Austrumu sabiedrību darbības izplešana Latvijā ar nolūku pārvaldīt uzľēmumus Vācijas interesēs, kā arī reprivatizācijas process.Latvijas zemes pašpārvaldes loma ekonomikas kontekstā ir skatīta maz un novērtēta negatīvi, atzīstot tos tikai kā pavēļu izpildītājus. Konceptuālā līmenī tiek norādīts, ka vācu okupācijas reţīmam Latvijā bija divu tipu mērķi - pēc būtības plāni. Pirmais mērķis paredzēja iegūt maksimāli daudz resursus Vācijas kara laika saimniecisko vajadzību apmierināšanai un no okupētajām Austrumu teritorijām uzturēt Austrumu frontes karaspēku – tā kā vajadzības bija akūtas, tad 4 arī mērķis ir īstermiľa. Otrs mērķis tika saistīts ar daudz tālāku nākotni un paredzēja Ostlandi iekļaut Jaunās Eiropas ekonomiskajā lieltelpā. Šis mērķis paredzēja gan rūpniecības pārstrukturizāciju, gan kolonizāciju un lauksaimnieciskās produkcijas prioretizēšanu, jo Ostlandes uzdevums būtu apgādāt industriālo Eiropu ar pārtiku un izejvielām. Šis mērķis ir ilgtermiľa un paredzēja izmantošanu reizē ar selektīvu attīstību. Izvēlētās promocija darba tēmas aktualitāti nosaka nepieciešamība ieviest skaidrību vairākos jautājumos, kas saistīti ar vācu ekonomisko politiku Latvijā. Līdzšinējais izpētes stāvoklis ar pamatoto un plaši tiraţēto „izlaupīšanas‖ tēzi, kurai komplektā parasti figurē, fragmentāri, nereti no konteksta izrauti kvantitatīvie rādītāji, kas parasti uzrāda desmitiem vai pat simtiem tūkstošu tonnas labības vai citus lauksaimniecības produktus, kurus ir savākusi vācu vara, rada pateicīgu augsni daţādām spekulācijām un mītiem. Šāda rakstura pieľēmums, piemēram, ir padomju karagūstekľu lielā nozīme okupētās Latvijas ekonomikā, t.i., lauksaimniecībā un rūpniecībā. Arī apgalvojums par Latvijas saimniecības lielo nozīmi visas Vācijas kara ekonomikā līdz šim nav pienācīgi izvērtēts. Salīdzinoši nekritiski tiek izteikti arī apgalvojumi par vācu uzľēmēju un uzľēmumu invāziju Latvijas ģenerālapgabalā. Tāpat rūpīgi pārbaudāma ir tēze, ka latvieši, tostarp Latvijas Zemes pašpārvalde, ir labticīgi līdzdarbojušies Vācijas kontrolētajā ekonomikā un tādejādi stiprinājuši tās cīľu pret Padomju Savienību. Līdz ar to,