Mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) Pēdējie Dzīves Gadi Gruzijā Mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) Pēdējie Dzīves Gadi Gruzijā

MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Nataļja Jevsejeva [email protected]

Atslēgas vārdi: Romans Suta, Gruzija

Romans Suta atstāja Latviju 1941. g. vasarā un aizbrauca uz Gruziju. Iemesls tam bija Tbilisi kinostudijas direktora Mihaila Čiaureli aicinājums un kino dekoratora darba piedāvā- jums, ko Suta saņēma Maskavā sava komandējuma laikā 1941. g. pavasarī, kad iepazinās ar Čiaureli. Tbilisi Suta paspēja pabeigt trīs filmas, bet veiksmīgu karjeru izjauca viņa arests 1943. g. septembrī. Arestēts par kontrrevolucionāru darbību un pretpadomiskiem izteiku- miem, Suta pavadīja cietumā deviņus mēnešus. Lieta izmeklēšanas gaitā izvērtās par no- pietnu skaļu procesu, kurā tika arestēti 23 cilvēki, no tiem dažiem, ieskaitot Romanu Sutu, tika piespriests un izpildīts nāvessods. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīva materiāli ļauj daļēji rekonstruēt notikumus un saprast Romana Sutas lomu šajā lietā.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas Neskatoties uz augušo pētnieku interesi muzeja izveidošana 2008. g. aktualizēja šo par Sutas daiļradi, viņa biogrāfijā joprojām mākslinieku radošo mantojumu. Jaunie fun- eksistē baltie plankumi, un proti, līdz šim damentālie pētījumi turpināja mākslinieku nebija informācijas par viņa dzīves pēdējiem meitas Tatjanas Sutas (1923–2004) veikto gadiem un uzturēšanos Gruzijā. 1941. g. un ieguva citu mērogu. 2016. g. aprīlī, Ro- jūlija sākumā Suta ar pēdējo vilcienu, kas mana Sutas 120 gadu jubilejā, iznāca apjo- gāja austrumu virzienā, atstāja Latviju un mīga monogrāfija par mākslinieku, kurā tika devās caur Maskavu uz Tbilisi. Viņa Rīgas apkopots gan plašs vizuālais materiāls — kinostudijas kolēģis Vilis Lapenieks vēlāk Sutas glezniecība, grafika, lietišķā māksla, atcerējās,1 ka dažus mēnešus pirms aiz- scenogrāfija, fotogrāfijas, dokumenti, manu- braukšanas Suta, atrodoties komandējumā skripti, sarakste, gan arī speciālistu teksti par Maskavā, bija iepazinies ar toreizējo Tbi- viņa biogrāfiju un stājmākslu (Dr.art. Dace lisi kinostudijas direktoru Mihailu Čiaureli Lamberga), par Sutas dalību izstādēs Francijā (1894–1974). Sutu savaldzināja gruzīnu un viņa kontaktiem ar franču māksliniekiem režisora personība, un tieši tad viņš iede- (Dr.art. Gledisa Fabra — Gladys C. Fabre), gās ar domu aizbraukt uz Gruziju, jo vairāk par Sutas scenogrāfiju un interjeru nofor- tāpēc, ka Čiaureli, kam arī patika latviešu mējumiem (Dr.art. Nataļja Jevsejeva) un arī mākslinieks, aicināja Sutu strādāt Tbilisi ki- veikto kinomākslā (Dr.art. Inga Pērkone). nostudijā.

59 raksti

Pēc atbraukšanas uz Tbilisi Suta uzreiz jums drīz tika atcelts, bet kriminālais pants, tika pieņemts vietējā kinostudijā par māksli- neskatoties uz vairākiem T. Sutas rakstiskiem nieku dekoratoru. To apliecinošus dokumen- lūgumiem, palika negrozīts arī pēc lietas pār- tus vēl 20. gs. 50. gadu beigās Tbilisi kino- skatīšanas. Oficiālais pamatojums tam — studijas arhīvā redzēja Tatjana Suta un par “apsūdzību apstiprina lietas materiāli”, un to veica atbilstošus pierakstus savā kladē2, tas, ka “pats apsūdzētais bija atzinis savu bet bez precīziem fondu, aprakstu un lietu vainu”.6 numuriem. Diemžēl vēlākais ugunsgrēks 20. gs. 50. gadu beigās, neapmierināta arhīvā 20. gs. 90. gados, kura laikā gāja ar reabilitācijas rezultātiem, Tatjana Suta aiz- bojā liela daļa dokumentu, neļauj precizēt brauca uz Gruziju, kur meklēja informāciju par šo informāciju. Jaunajā amatā Suta uzreiz tēvu, mēģināja tikties un sazināties ar bijuša- sācis intensīvi strādāt pie filmas “Melnajos jiem viņa kolēģiem kinostudijā un citiem šajā kalnos” (režisors Nikolajs Šengelaja, 1903– lietā apsūdzētajiem cilvēkiem, tomēr viņai 1943), kas vēstīja par maza serbu ciemata neizdevās rast skaidrību esošajā situācijā — iedzīvotāju cīņu pret fašistisko karaspēku neviens negribēja tikties un stāstīt par šo Dienvidslāvijas kalnos. Šīs filmas pirmizrāde savas biogrāfijas drūmo epizodi, daudzi to- notika 1941. g. novembra sākumā. Jau nā- brīd vēl bija iebiedēti. Spriežot pēc T. Sutas kamajā gadā tika pabeigta vēl viena Sutas– brauciena laikā veiktajiem pierakstiem Tbilisi dekoratora filma “Nenotveramais Jans” (reži- kinostudijas arhīvā, iesniegumu par atbrīvo- sori Vladimirs Petrovs, 1896–1966, Izidors šanu no darba pēc paša vēlēšanās Suta bija Anņenskis,1906–1977) par čehu pagrīdes rakstījis no cietuma.7 Arī šie dokumenti ir gā- antifašistiem Prāgā 1939. gadā. Suta arī juši bojā minētajā ugunsgrēkā. Daļa no Tbili- strādāja pie filmas “Džurgaja vairogs” (reži- si kinostudijas arhīva šobrīd glabājas Gruzijas sori Semjons Dolidze, 1903–1983, Dāvids Valsts vēstures arhīvā, tomēr šajos fondos Rondeli, 1904–1976). Uz ekrāniem tā iznā- Sutas vārds nefigurē. Atsevišķu kinostudijas ca 1944. g. vasarā, bet titros Sutas vārda darbinieku arhīvi atrodas Gruzijas Teātra, li- vietā minēts viņa jaunais palīgs Jevgeņijs teratūras un mūzikas muzeja krājumā, bet arī Mačavariani. Iemesls šai cenzūrai ir Sutas tajos informācija par Sutu nav atrodama. Vie- arests 1943. g. septembrī. Faktiski filmas nīgā tur esošā liecība ir stopkadru fotogrāfijas pirmizrādes brīdī Suta pēc deviņiem cietumā no filmām, kuru tapšanā Suta bijis iesaistīts. pavadītajiem mēnešiem jau bija nošauts kā 20. gs. 90. gados ugunsgrēks plosījās tautas ienaidnieks. arī Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvā, kas Sutas ģimene Latvijā par to uzzināja tikai glabā dokumentus par Gruzijas teritorijā re- pēc Staļina nāves, kad PSRS sākās reabili- presētajiem cilvēkiem. Tomēr, ja arī tā nebūtu tāciju vilnis. Pirms tam uz rakstiskiem pie- noticis, tik un tā laikā, kad T. Suta atradās prasījumiem no instancēm nāca atbildes, ka Tbilisi, pieeja šim ministrijas arhīvam ierin- Suta joprojām strādā Tbilisi kinostudijā un das PSRS pilsoņiem bija liegta. Līdz savai dzīvo pēc pieraksta.3 1956.–1959. g. Roma- nāvei T. Suta dzīvoja pārliecībā, ka pret viņas na radinieki veica saraksti ar instancēm un tēvu ierosināta lieta bijusi safabricēta un visi noskaidroja, ka Sutas nošaušanas iemesls apvainojumi bijuši izvirzīti uz apmelojuma bijis bēdīgi slavenais “58. pants” — kontrre- pamata. Šo pozīciju viņa arī izklāstīja vairā- volucionārā darbība, bet bez tā tika minēts, kās publikācijās par tēvu.8 ka viņš arī tika apsūdzēts pēc 1932. g. li- Šobrīd Iekšlietu ministrijas arhīvs ļauj kuma4 par maizes kartiņu viltošanu, par ko piekļūt saviem fondiem, kuros atrodas arī piespriesta mantu konfiskācija un desmit brī- ieslodzītā R. Sutas lieta. Tajā ir desmit sē- vības atņemšanas gadi.5 Politiskais apvainojumi, no tiem astoņos ir minēts Sutas vārds.

60 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Pirmajā sējumā ir dokumenti par lietas uz- vecu jaunieti Ļevanu Šeliju (vai Turkiju) sākšanu, arestu pamatojumi, dokumenti par (1921–1943) — politisko ieslodzīto, kas tajā aresta termiņa pagarināšanu, apsūdzēto pār- brīdī dzīvoja Tbilisi nelegāli, ar viltotiem do- celšanu no viena cietuma uz otru un apsū- kumentiem kā Mustafa Šelija11. Tieši saistība dzības gala atzinums. Otrais sējums — Su- ar šo cilvēku kļuva par aresta iemeslu lielā- tas personīgā lieta, ar paša aizpildīto anketu kajai daļai apsūdzēto: kāds bija izmitinājis un cietumā veikto pēdējo fotogrāfiju. Trešajā Ļevanu pie sevis, kāds palīdzējis ar trans- sējumā ir apkopoti visu lietā apsūdzēto rea- portu, cits dabūja viņam ieroci — pistoli12. bilitācijas dokumenti, ceturtajā — no citiem Ļevans Šelija (vai Turkija) bija nācis no inteli- apsūdzētajiem konfiscētie dokumenti, kuru ģentas aristokrātu ģimenes, kuras locekļi cie- vidū diemžēl nav nekā no tā saraksta, kur ta boļševiku represijās, cieta arī pats Ļevans. uzskaitīts tas, kas bijis Sutam līdzi aresta Kā minēts lietas dokumentos, R. Suta tieši brīdī — pase, kara biļete, kinostudijas caur- ar šī jaunā gruzīnu drauga palīdzību gribēja laide, sarakste. Piektajā sējumā ir Gruzijas aizbēgt no PSRS13. Arestētais Sutas kolēģis un Latvijas izmeklētāju sarakste par Sutas no kinostudijas Vilhelms Sillers savos liecinā- ģimeni Latvijā. Saskaņā ar tā laika likumiem jumos ziņojis, ka no Sutas bija dzirdējis par tautas ienaidnieka ģimene bija jāizsūta uz viņa plāniem aizbraukt uz kādu frontes līnijai nometnēm. No izsūtīšanas R. Sutas sievu — tuvu pilsētu Kaukāzā (cits liecinieks piemin Aleksandru Beļcovu, meitu Taņu un māti Gruzijas piejūras pilsētu Batumi14), lai pārie- Natāliju Sutu izglāba tas, ka pirms savas tu vāciešu pusē un tad dotos caur Turciju uz aizbraukšanas uz Tbilisi viņš jau vairākus Eiropu. Sillers arī piesauc Sutas teikto, ka vi- gadus nedzīvoja kopā ar ģimeni.9 Izmek- ņam esot vienalga, kādas varas labā strādāt. lētājs izbeidza lietu, jo sievas, meitas un Zīmīgi, ka šo Sutas neizvēlīgumu politiskajos mākslinieka mātes liecības apstiprināja arī jautājumos atzīmēja vēl viņa laikabiedri no viņu kaimiņiene. Sestajā un septītajā sēju- Latvijas.15 Un tas, ko stāstīja Sutas kolēģis no mā Sutas vārds nefigurē. Astotajā sējumā ir Gruzijas, tiešām varēja būt taisnība. daļa no kameru ziņojumiem, ko pierakstīja Lietas dokumentos arestēto sakarā bieži drošībnieku piesūtītie spiegi katra arestanta minētie formulējumi — “dzimtenes node- kamerā. Tātad lietā trūkst dokumentu par vējs”, “antipadomiskā” un “kontrrevolucio- izmeklēšanas gaitu, iespējams, trūkst arī nārā darbība” — rada šaubīgu iespaidu un spiegu ziņojumu pierakstu no citām arestēto liek domāt, ka tie ir Staļina terora realizētāju kamerām. paranojas rezultāts. Reabilitācijas dokumenti Bez Sutas no Tbilisi kinostudijas tika liecina, ka arestētie tika pakļauti fiziskajam aizturēti vēl trīs cilvēki: mākslinieks Mihails un morālajam spiedienam.16 Pat minēts dro- Gociridze (īstajā uzvārdā Cagareišvili, 1901– šībnieka sadista vārds.17 Tas liek piesardzīgi 1975), stenogrāfiste Margarita Astvacaturova uztvert visas arestēto sniegtās ziņas un lie- (1912–2013) un rekvizitors, pēc izcelsmes cības. vācietis, kas dzimis un dzīvojis Gruzijā, Vil- Kā jau minēju, atsevišķu lietas sējumu vei- helms Sillers. Oficiālais Sutas aresta pama- do kameru ziņojumi. Tajos ir apkopoti spiegu tojums — pret padomju varu vērstie izteiku- pieraksti no trim kamerām. R. Sutas vārdu sa- mi un nodomi bēgt no PSRS uz ārzemēm: vos stāstos minēja viena no arestētajiem, kon- “Sistemātiskās naida izpausmes pret padom- krētāk, Marija Amiredžibi. Kā izriet no lietas ju varu; pretpadomiskā aģitācija.”10 Jau nā- materiāliem, vietējās dižciltīgās dzimtes pār- kamajos dokumentos šiem apvainojumiem stāve Marija boļševiku represijās zaudēja vīru tika pievienota maizes kartiņu viltošana un un visus īpašumus. Viņas dēls — Mzečabuks draudzīgie kontakti ar divdesmit divus gadus Amiredžibi (1921–2013) — vēlāk slavens

61 raksti

gruzīnu rakstnieks arī tika arestēts.18 Viņš bija pierakstītie ziņojumi no M. Amiredžibi kame- vienos gados ar Ļevanu, abi bija draugi. Ma- ras ir pārblīvēti ar maznozīmīgām detaļām, rijai šī uzturēšanās cietumā jau nebija pirmā. sīkiem faktiem, arī tādiem, kas neattiecas uz Viņa ar lepnību stāstīja spiedzei, kuru uzska- lietas būtību. Tas viss liek domāt, ka šie ziņo- tīja par savu bēdumāsu, ka iepriekšējā ares- jumi ir diezgan uzticams informācijas avots ta laikā viņa nenodeva nevienu no saviem notikumu rekonstrukcijai. Jādomā, ka dro- draugiem un paziņām. Marija minēja, ka pēc šībnieki izmantoja iegūtās ziņas pratināšanas tam viņai uz ielas sajūsmu par viņas drosmi laikā, lai mulsinātu arestētos un pārliecinātu izteica pat sveši cilvēki. Arī šoreiz Marija bija viņus, ka pārējie jau visu ir izstāstījuši un, tur- apņēmības pilna visu noliegt, nesaukt nevie- pinot klusēt, viņi tikai pasliktinās savu esošo nu vārdu un, vēl atrodoties brīvībā, arī pā- stāvokli. Tam droši vien bija grūti nenoticēt, rējos domubiedrus mēģināja pierunāt klusēt jo varēja būt piesaukti notikumi, frāzes, kuras aresta gadījumā. Tomēr pēc likteņa ironijas, varēja zināt tikai notikuma dalībnieki. Šo ver- pašai neapzinoties, viņa izklāstīja visus lietas siju par čekistu nelietību apliecina arī tas, ka apstākļus sīkās detaļās savai kameras spie- pēc spiedzes aprakstiem M. Amiredžibi pēc dzei19. Marija stāstīja, kā vakaros viņas dēls, katras pratināšanas kļuva arvien drūmāka un meita, arī Ļevančiks (domāts Ļevans Šelija) nomāktāka. Īsi pirms tiesas kameras spiedzei un latvietis R. Suta ar savu draudzeni Margo viņa bija teikusi, ka tiesas zālē viņa atteiksies (domāta Astvacaturova) pulcējās Marijas mā- no visām savām liecībām un teikšot, ka viņu joklī Sarkano partizānu ielā pie radiouztvērē- piespieda to visu parakstīt. Nav zināms, vai ja, kā viņi klausījās vāciešu ziņas no frontes, šo taktiku M. Amiredžibi izdevās īstenot, bet kā viņi visi gaidīja vācu armijas atnākšanu viņai tika piespriesti desmit brīvības atņem- uz Tbilisi20. Marija pieminēja, ka R. Sutu visi šanas gadi.22 ļoti cienīja (tas arī bija saprotami, jo lielākā No M. Amiredžibi kamerā stāstītā izriet, šī pulciņa daļa bija jauni cilvēki, bet Sutam ka jauniešiem — Ļevanam, viņas dēlam tolaik jau bija pāri 40 gadiem). Marija arī M. Amiredžibi un viņu domubiedriem bija naivi piebilda, ka viņa bija sajūsmināta par ambiciozi plāni. Viņi cerēja izmantot situā- R. Sutas viltotajiem pārtikas taloniem, jo ciju, kad fašistiskās Vācijas vara nomainīs “viņš zīmēja tā, ka nevarēja atšķirt no īsta- padomju varu, un juceklī, kas var iestāties jiem”, un nožēloja, ka šo ienesīgo pasākumu uz laiku, viņi ieņems radio staciju un paslu- nācās pārtraukt, kad arestēja vienu no iesais- dinās neatkarīgu Gruzijas Republiku.23 Gru- tītajiem cilvēkiem. Spiedze ziņojumā piefik- pas dalībnieki skaidri apzinājās, ka šis plāns sē arī M. Amiredžibi nostāstu par vienu no ir utopisks, un bija gatavi samierināties ar tādiem vakariem, kad pati Marija, Suta un zaudējumu, tomēr viņiem bija svarīgs pats vēl daži draugi, klausoties ziņas par vācu ka- neatkarības pasludināšanas fakts. Pēc tam raspēka uzbrukumu, sāka sapņot, kas notiks Ļevans plānoja bēgt no PSRS uz ārzemēm. pēc kara beigām, kad PSRS zaudēs — par Kara atbalstam grupai bija nepieciešami to viņiem šaubu nebija — un Staļinu sodīs dezertieri, kas tobrīd slēpās mežā. Tieši viņu starptautiskā tiesa. Katrs sāka piedāvāt ie- uzturēšanai vajadzēja drukāt viltus pārtikas spējamos soda veidus diktatoram, un, kā at- kartiņas.24 zīmēja Marija, ar īpaši bagātu iztēli izcēlās Kaut gan M. Amiredžibi nosauc maizes Suta, kurš stāstīja par inkvizīcijas spīdzināša- kartiņu viltošanu par ienesīgu pasākumu — nas veidu, kad cilvēkam atkailina nervus un, lietas materiālos ir minēts, ka talonu reali- raustot aiz tiem, liekot upurim kratīties kon- zācijā tika iegūts 50 000 rubļu25. Arestēto vulsijās.21 Grūti noticēt, ka kaut ko tādu spie- mantu konfiskācijas protokoli pārsteidz ar dze vai pati Marija varēja izdomāt. Spiedzes savu lakonismu. Lielākai daļai arestēto bez

62 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ gultas, krēsla un galda nekā nebija.26 Tas var pieraksta adreses liecināja, ka viņš tur ti- nozīmēt, ka nauda vai nu tika slēpta, vai nu kai pārlaida pāris nakšu tūlīt pēc atbrauk- pilnībā izlietota grupas nodomu realizācijai, šanas Gruzijā.30 Sutu arestēja Pļehanova bet ne atsevišķu iesaistītu cilvēku savtīgajiem ielā 129.31 Tur dzīvoja cits arestētais Šalva nolūkiem. Gvelesiāni — evakuēta hospitāļa mantzi- Ir zīmīgi, ka, kaut gan kopumā bija ares- nis, kas, spriežot pēc lietas dokumentiem, tēti 25 cilvēki un apsūdzēti 23, visas lietas rakstījis viltotas izziņas dezertieriem.32 Vai nosaukumam tika piešķirts R. Sutas vārds. Suta dzīvoja Pļehanova ielā, vai tikai tur Kāpēc? Noteikti Suta atšķīrās uz pārējo fona uzturējās tieši aresta brīdī — nav zināms. ar savu izcelsmi. Tikai ar to faktu, ka viņš ir Spiedze no M. Amiredžibi kameras ziņoja, atbraucis no Latvijas — vēl salīdzinoši nesen ka Marija nosauca Margaritu Astvacaturo- buržuāziskās valsts — Suta varēja tikt uzska- vu par Sutas mīļāko.33 Varbūt Suta dzīvoja tīts par aizdomīgu personu. Arhīva materiālos pie viņas Davitašvili ielā 9? Savās liecībās ir minēts, ka tieši pēc Sutas aresta lieta no viņš saka tieši tā.34 Bet pati Margarita sava kriminālas pārvērtās par politisku. Minēts arī mūža nogalē noliedza, ka viņai varēja būt tas, ka, pamatojoties uz Sutas liecībām, tika tuvas attiecības ar Sutu.35 Margarita arī mi- arestēti pārējie grupas dalībnieki.27 Tomēr nēja, ka maizes kartiņas tika drukātas pie jāatceras, ka R. Sutam, tāpat kā M. Amire- Mzečabuka Amiredžibi. Bet Sutas liecībās džibi, kamerā varēja atrasties čekistu spiegs. ir teikts, ka drukas ierīces tika pārvietotas Visi lietas materiāli cieta arhīva ugunsgrēkā no viena mājokļa uz otru36. Spriežot pēc 20. gs. 90. gados, un mape ar Sutas kameras lietas materiāliem, kādu laiku tās atradās ziņojumiem varēja aiziet bojā. Tādā gadījumā kinostudijas mākslinieka Mihaila Gociridzes Sutas vaina nav lielāka par M. Amiredžibi un dzīvoklī,37 bet beigās to konfiscēja vienam citu arestēto vainu, kuriem kamerā bija spie- no apsūdzētajiem — Givi Čhaidze.38 Drukai gi. Jāpiebilst, ka dokumentos apsūdzētajiem tika izmantots papīrs ar ūdenszīmēm, gu- ir minēts, uz kuru cilvēku liecību pamata ir mijas veltnītis drukai, skābe, glicerīns un apstiprināta viņu vaina, un lielai daļai mi- citas vielas. Grupa izmantoja arī spiestuves nēti citu arestēto vārdi, nevis Sutas vārds.28 talonu klišejas. Iespējams, ka Sutam no visiem grupas da- M. Astvacaturova atcerējās, ka Suta, at- lībniekiem bija vismazākā motivācija ziedot braucot, parādījās pirmoreiz kinostudijā laka savu dzīvību neatkarīgās Gruzijas idejai, bet kurpēs un baltā kreklā, un šajās laka kurpēs tas nenozīmē, ka viņš apzināti varēja kļūt par viņu arī aizveda no tiesas zāles nāves soda nodevēju. izpildīšanai.39 Sutu apglabāja kopējā kapā Par Sutas izciestajām fiziskajām mokām Tbilisi nomalē, kur atdusas vietu atrada arī liecina viņa pēdējā fotogrāfija, kurā redzama citi represētie. Šī vieta Gruzijas vēsturnie- mākslinieka novājējusī seja. Tās izteiksmē kiem un Iekšlietu ministrijas arhīva darbinie- nolasāms izmisums un rūgtums. Talonos par kiem ir zināma. Šobrīd tur iekārto memoriāla izsaukšanu uz pratināšanu minētais laiks ir plāksni un nelielu pieminekli. Tomēr punktu plkst. 2:00, 2:30, 3:00 naktī, plkst. 4:00 no šajā lietā droši vien izdosies pielikt tikai tad, rīta29 — laiks, kad cilvēkam ir tik grūti pre- kad izdosies atrast Romana Sutas dēlu — toties morālajam spiedienam. Tādā režīmā 1929. g. dzimušo Polu Valdemāru Sutu, kura pavadītie deviņi mēneši noteikti kļuva par no- vārdu mākslinieks pats ierakstījis savā anke- pietnu pārbaudījumu māksliniekam. tā40 un par kura māti un viņa paša pastāvē- Lietas materiāli nesniedz atbildes uz šanu Latvijā līdz šim nekas nebija zināms. visiem jautājumiem. Piemēram, nav zi- nāms, kur Suta Tbilisi dzīvoja. Kaimiņi pēc

63 raksti

Avoti un piezīmes ministrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, 1 Lapenieks V. Dullā Daukas piezīmes. lieta Nr. 24814-69, 8. sēj. Grand Haven (Michigan): Gauja, 1977. 15 Sils H. Jefiņi un stīvie bandīti no cikla 153.–154. lpp. “Tēvi un dēli”. Jaunā Gaita. Nr. 28, 1961. 2 Tatjanas Sutas pierakstu klade. 20. gs. 17.–24. lpp. Šajā tekstā Sils arī citē L. 60.–70. gadi. R. Sutas un A. Beļcovas Laicena viedokli par Sutu: “Mums var būt muzejs. Kol. Nr. SB/D-1908. labvēlība pret viņa darbu un prasmi, bet 3 LPSR Augstākās padomes prezidija priekš- tas nenozīmē, ka viņš kreisā frontē iestādi- sēdētāja Pieņemamās daļas izsniegta izzi- nātos.” Turpat, 24. lpp. 16 ņa N. Sutai par R. Sutas pieraksta adresi Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. Gruzijā. 1946. R. Sutas un A. Beļcovas 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, muzejs. Kol. Nr. SB/D-409. 3. sēj. 17 4 Likums par valsts īpašuma aizsardzību. Turpat. 18 Pieņemts 1932.gada 7.augustā. Tautā Saskaņā ar tiesas spriedumu Mzečabukam saukts — “likums par trim vārpiņām”. Amiredžibi bija jāpavada nometnēs 25 5 T. Sutai adresēts ziņojums no PSRS gadi, viņš trīs reizes bēga. Pirmajā reizē Galvenās kara prokuratūras. 22.09.1959. brīvībā pavadīja četrarpus gadus, dzīvoja R. Sutas un A. Beļcovas muzejs. Kol. Baltkrievijā un strādāja tur par mežsaim- Nr. SB/D-415. niecības direktoru. Otrreiz viņu noķēra pēc 13 mēnešiem un trešoreiz — pēc 32 stun- 6 Turpat. dām. Noriļskas nometnē bijis ieslodzīto 7 Tatjanas Sutas pierakstu klade. 20. gs. sacelšanās vadītājs. Pēc atbrīvošanas Ami- 60.–70. gadi. radžibi publicēja vairākus literārus darbus, 8 Suta T. Romans Suta. Rīga: Liesma, no kuriem slavenākais ir “Data Tutašhia” 1975. 115.–116. lpp.; Suta T. Romans (1. daļa, 1973. g., 2. daļa, 1975). Apgla- Suta. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996. bāts Gruzijas dižgaru panteonā Mtacmin- 17. lpp. das kalnā. 9 Beļcova un Suta salaulājās otrreiz 1941. 19 Šeit un turpmāk visi citētie fakti ir no g. 22. jūnijā, bet par šo faktu izmeklētājs, M. Amiredžibi kameras ziņojumu ma- spriežot pēc pratināšanas protokola un ci- pes. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. tiem dokumentiem, nebija informēts. Arī 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, Beļcova par to neko neteica. 8. sēj. 10 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., 20 Pēc lietas materiāliem tādas pulcēšanās arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 1. notika vēl četros dzīvokļos. Apsūdzības sēj. Lapas visos lietas sējumos nav numu- gala atzinums. Gruzijas Iekšlietu ministri- rētas. jas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 11 Lietas dokumentos saukts gan par Musta- 24814-69, 1. sēj. fu Šeliju, gan Ļevanu Šelija. 21 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., 12 Turpat. arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 13 Apsūdzības gala atzinumā citēts Tbilisi 8. sēj. Apsūdzības gala atzinumā ir mi- Kinostudijas rekvizitora V. Sillera teiktais nēts, ka tādu tribunālu ar visu pasaules pratināšanas laikā. Gruzijas Iekšlietu mi- valstu žurnālistu uzaicināšanu plānoja rī- nistrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta kot pēc varas pārņemšanas paši grupēju- Nr. 24814-69, 1. sēj. ma dalībnieki. Gruzijas Iekšlietu ministri- 14 Kameru ziņojumi no M. Amiradžibi kame- jas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. ras spiedzes Mērijas Š. Gruzijas Iekšlietu 24814-69, 1. sēj.

64 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

22 Apsūdzēto un piespriesto sodu saraksts. jas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 24814-69, 4. sēj. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 28 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., 1. sējums. arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 23 Šie fakti arī minēti Vahtanga Džordžadze, 1. sēj. Arčila Culukidze un vēl četru apsūdzēto 29 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 66. apvainojumu sarakstā. Gruzijas Iekšlietu f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, ministrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, 2. sēj. lieta Nr. 24814-69, 1. sēj. Apsūdzības 30 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., gala atzinumā ir citēts plānotā radio pa- arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, ziņojuma teksts: “Gruzijas tautas griba 1. sēj. pasludina neatkarīgu valsti. Ja pat neiz- 31 Turpat. dosies gāzt padomju varu Gruzijā, tad lai 32 Apsūdzības gala atzinums. Turpat. visa pasaule zina, ka šī sacelšanās ir ap- 33 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., liecinājums tam, ka gruzīnu tauta nevēlas arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, padomju varas valdīšanas sistēmu”. Gru- 8. sēj. zijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., arh. 34 Apsūdzības gala atzinumā citēti Sutas Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 1. sēj. vārdi, kuros viņš saka, ka dzīvojis kopā ar 24 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. M. Astvacaturovu aptuveni divarpus 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, mēnešus pirms aresta. Gruzijas Iekšlietu 8. sēj. Par dezertieriem, arī Šalvas Svani- ministrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta dzes liecības un apsūdzības gala atzinu- Nr. 24814-69, 1. sēj. mā, uzbrukuma minēto konkrēto laiku un 35 Autores telefona saruna ar M. Astvacaturo- uzbrukuma mērķu uzskaitīšanu. 6. f., arh. vas paziņu Nino Kitovani. 12.08.2016. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 1. sēj. 36 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., 25 Apsūdzības gala atzinums. Gruzijas arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., arh. 1. sēj. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 1. sēj. 37 Turpat. 26 Protokoli par arestēto mantu konfiskāci- 38 Turpat. ju. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 39 Autores telefona saruna ar M. Astvacaturo- 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, vas draudzeni Nino Kitovani. 12.08.2016. 1. sēj. 40 Arestētā R. Sutas anketa. Gruzijas Iekšlie- 27 Dokumenti par lietas pārskatīšanu, kas tu ministrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, notika 1959. g. Gruzijas Iekšlietu ministri- lieta Nr. 24814-69, 2. sēj.

Par autori Dr.art. Nataļja Jevsejeva ir Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja un kolekcijas glabātāja. Zinātnisko interešu loks — Latvijas un Eiropas modernisms, 19.–20. gs. Eiropas māksla.

About the Author Dr. art. Natalja Jevsejeva is a curator of the Memorial Collection and Head of the Museum of Romans Suta and Aleksandra Beļcova. Range of scientific interests — Latvian and European modernism, European art in the 19th and 20th centuries.

65 raksti

LAST YEARS OF LIFE IN GEORGIA OF ARTIST ROMANS SUTA (1896–1944)

Nataļja Jevsejeva [email protected] Summary

Romans Suta left Latvia in the summer of 1941 and moved to Georgia. The reason was a phone call from Director of Tbilisi Film Studio Mikhail Chiaureli who offered Suta a movie deco- rator job. Suta received this invitation during his visit in Moscow in the spring of 1941, when he met Chiaureli. In Tbilisi Suta managed to complete three movies but his successful career was disrupted by his arrest in September of 1943. Suta was arrested for counterrevolutionary activity and anti-Soviet statements and he spent nine months in prison. Investigation of this case turned out to be a serious and loud process that led to arrest of 23 people, and several of them, including Suta, were sentenced and executed. Materials of the Archive of the Minis- try of Internal Affairs of Georgia allows partially to reconstruct these events and understand the role of Suta in this case.

66 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Romans Suta (1943–1944)

Mzečabuks (Čabua) Amiredžibi

67 raksti

Šalva Maglakelidze Šalva Beridze

Leo Kereselidze Džordži Magalašvili

68 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Levans Abdušelišvili Levans (Mustafa) Šelija

Šalva Svanidze Mzečabuks (Čabua) Amiredžibi

69 raksti

Lēmums par R. Sutas arestu (sākums)

70 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Lēmuma beigu daļa

71 raksti

Arestētā R. Sutas anketa (sākums)

72 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Anketas turpinājums

73 raksti

Anketas beigu daļa

74 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Spriedums (sākums)

75 raksti

Spriedums (turpinājums)

76 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Spriedums (beigu daļa)

77 raksti

Rakstisks ziņojums par nāvessoda izpildi 1944. g. 14. jūlijā