DOCSLIB.ORG

Mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) Pēdējie Dzīves Gadi Gruzijā Mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) Pēdējie Dzīves Gadi Gruzijā

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) Pēdējie Dzīves Gadi Gruzijā Mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) Pēdējie Dzīves Gadi Gruzijā MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ Nataļja Jevsejeva [email protected] Atslēgas vārdi: Romans Suta, Gruzija Romans Suta atstāja Latviju 1941. g. vasarā un aizbrauca uz Gruziju. Iemesls tam bija Tbilisi kinostudijas direktora Mihaila Čiaureli aicinājums un kino dekoratora darba piedāvā- jums, ko Suta saņēma Maskavā sava komandējuma laikā 1941. g. pavasarī, kad iepazinās ar Čiaureli. Tbilisi Suta paspēja pabeigt trīs filmas, bet veiksmīgu karjeru izjauca viņa arests 1943. g. septembrī. Arestēts par kontrrevolucionāru darbību un pretpadomiskiem izteiku- miem, Suta pavadīja cietumā deviņus mēnešus. Lieta izmeklēšanas gaitā izvērtās par no- pietnu skaļu procesu, kurā tika arestēti 23 cilvēki, no tiem dažiem, ieskaitot Romanu Sutu, tika piespriests un izpildīts nāvessods. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīva materiāli ļauj daļēji rekonstruēt notikumus un saprast Romana Sutas lomu šajā lietā. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas Neskatoties uz augušo pētnieku interesi muzeja izveidošana 2008. g. aktualizēja šo par Sutas daiļradi, viņa biogrāfijā joprojām mākslinieku radošo mantojumu. Jaunie fun- eksistē baltie plankumi, un proti, līdz šim damentālie pētījumi turpināja mākslinieku nebija informācijas par viņa dzīves pēdējiem meitas Tatjanas Sutas (1923–2004) veikto gadiem un uzturēšanos Gruzijā. 1941. g. un ieguva citu mērogu. 2016. g. aprīlī, Ro- jūlija sākumā Suta ar pēdējo vilcienu, kas mana Sutas 120 gadu jubilejā, iznāca apjo- gāja austrumu virzienā, atstāja Latviju un mīga monogrāfija par mākslinieku, kurā tika devās caur Maskavu uz Tbilisi. Viņa Rīgas apkopots gan plašs vizuālais materiāls — kinostudijas kolēģis Vilis Lapenieks vēlāk Sutas glezniecība, grafika, lietišķā māksla, atcerējās,1 ka dažus mēnešus pirms aiz- scenogrāfija, fotogrāfijas, dokumenti, manu- braukšanas Suta, atrodoties komandējumā skripti, sarakste, gan arī speciālistu teksti par Maskavā, bija iepazinies ar toreizējo Tbi- viņa biogrāfiju un stājmākslu (Dr.art. Dace lisi kinostudijas direktoru Mihailu Čiaureli Lamberga), par Sutas dalību izstādēs Francijā (1894–1974). Sutu savaldzināja gruzīnu un viņa kontaktiem ar franču māksliniekiem režisora personība, un tieši tad viņš iede- (Dr.art. Gledisa Fabra — Gladys C. Fabre), gās ar domu aizbraukt uz Gruziju, jo vairāk par Sutas scenogrāfiju un interjeru nofor- tāpēc, ka Čiaureli, kam arī patika latviešu mējumiem (Dr.art. Nataļja Jevsejeva) un arī mākslinieks, aicināja Sutu strādāt Tbilisi ki- veikto kinomākslā (Dr.art. Inga Pērkone). nostudijā. 59 RAKSTI Pēc atbraukšanas uz Tbilisi Suta uzreiz jums drīz tika atcelts, bet kriminālais pants, tika pieņemts vietējā kinostudijā par māksli- neskatoties uz vairākiem T. Sutas rakstiskiem nieku dekoratoru. To apliecinošus dokumen- lūgumiem, palika negrozīts arī pēc lietas pār- tus vēl 20. gs. 50. gadu beigās Tbilisi kino- skatīšanas. Oficiālais pamatojums tam — studijas arhīvā redzēja Tatjana Suta un par “apsūdzību apstiprina lietas materiāli”, un to veica atbilstošus pierakstus savā kladē2, tas, ka “pats apsūdzētais bija atzinis savu bet bez precīziem fondu, aprakstu un lietu vainu”.6 numuriem. Diemžēl vēlākais ugunsgrēks 20. gs. 50. gadu beigās, neapmierināta arhīvā 20. gs. 90. gados, kura laikā gāja ar reabilitācijas rezultātiem, Tatjana Suta aiz- bojā liela daļa dokumentu, neļauj precizēt brauca uz Gruziju, kur meklēja informāciju par šo informāciju. Jaunajā amatā Suta uzreiz tēvu, mēģināja tikties un sazināties ar bijuša- sācis intensīvi strādāt pie filmas “Melnajos jiem viņa kolēģiem kinostudijā un citiem šajā kalnos” (režisors Nikolajs Šengelaja, 1903– lietā apsūdzētajiem cilvēkiem, tomēr viņai 1943), kas vēstīja par maza serbu ciemata neizdevās rast skaidrību esošajā situācijā — iedzīvotāju cīņu pret fašistisko karaspēku neviens negribēja tikties un stāstīt par šo Dienvidslāvijas kalnos. Šīs filmas pirmizrāde savas biogrāfijas drūmo epizodi, daudzi to- notika 1941. g. novembra sākumā. Jau nā- brīd vēl bija iebiedēti. Spriežot pēc T. Sutas kamajā gadā tika pabeigta vēl viena Sutas– brauciena laikā veiktajiem pierakstiem Tbilisi dekoratora filma “Nenotveramais Jans” (reži- kinostudijas arhīvā, iesniegumu par atbrīvo- sori Vladimirs Petrovs, 1896–1966, Izidors šanu no darba pēc paša vēlēšanās Suta bija Anņenskis,1906–1977) par čehu pagrīdes rakstījis no cietuma.7 Arī šie dokumenti ir gā- antifašistiem Prāgā 1939. gadā. Suta arī juši bojā minētajā ugunsgrēkā. Daļa no Tbili- strādāja pie filmas “Džurgaja vairogs” (reži- si kinostudijas arhīva šobrīd glabājas Gruzijas sori Semjons Dolidze, 1903–1983, Dāvids Valsts vēstures arhīvā, tomēr šajos fondos Rondeli, 1904–1976). Uz ekrāniem tā iznā- Sutas vārds nefigurē. Atsevišķu kinostudijas ca 1944. g. vasarā, bet titros Sutas vārda darbinieku arhīvi atrodas Gruzijas Teātra, li- vietā minēts viņa jaunais palīgs Jevgeņijs teratūras un mūzikas muzeja krājumā, bet arī Mačavariani. Iemesls šai cenzūrai ir Sutas tajos informācija par Sutu nav atrodama. Vie- arests 1943. g. septembrī. Faktiski filmas nīgā tur esošā liecība ir stopkadru fotogrāfijas pirmizrādes brīdī Suta pēc deviņiem cietumā no filmām, kuru tapšanā Suta bijis iesaistīts. pavadītajiem mēnešiem jau bija nošauts kā 20. gs. 90. gados ugunsgrēks plosījās tautas ienaidnieks. arī Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvā, kas Sutas ģimene Latvijā par to uzzināja tikai glabā dokumentus par Gruzijas teritorijā re- pēc Staļina nāves, kad PSRS sākās reabili- presētajiem cilvēkiem. Tomēr, ja arī tā nebūtu tāciju vilnis. Pirms tam uz rakstiskiem pie- noticis, tik un tā laikā, kad T. Suta atradās prasījumiem no instancēm nāca atbildes, ka Tbilisi, pieeja šim ministrijas arhīvam ierin- Suta joprojām strādā Tbilisi kinostudijā un das PSRS pilsoņiem bija liegta. Līdz savai dzīvo pēc pieraksta.3 1956.–1959. g. Roma- nāvei T. Suta dzīvoja pārliecībā, ka pret viņas na radinieki veica saraksti ar instancēm un tēvu ierosināta lieta bijusi safabricēta un visi noskaidroja, ka Sutas nošaušanas iemesls apvainojumi bijuši izvirzīti uz apmelojuma bijis bēdīgi slavenais “58. pants” — kontrre- pamata. Šo pozīciju viņa arī izklāstīja vairā- volucionārā darbība, bet bez tā tika minēts, kās publikācijās par tēvu.8 ka viņš arī tika apsūdzēts pēc 1932. g. li- Šobrīd Iekšlietu ministrijas arhīvs ļauj kuma4 par maizes kartiņu viltošanu, par ko piekļūt saviem fondiem, kuros atrodas arī piespriesta mantu konfiskācija un desmit brī- ieslodzītā R. Sutas lieta. Tajā ir desmit sē- vības atņemšanas gadi.5 Politiskais apvaino- jumi, no tiem astoņos ir minēts Sutas vārds. 60 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ Pirmajā sējumā ir dokumenti par lietas uz- vecu jaunieti Ļevanu Šeliju (vai Turkiju) sākšanu, arestu pamatojumi, dokumenti par (1921–1943) — politisko ieslodzīto, kas tajā aresta termiņa pagarināšanu, apsūdzēto pār- brīdī dzīvoja Tbilisi nelegāli, ar viltotiem do- celšanu no viena cietuma uz otru un apsū- kumentiem kā Mustafa Šelija11. Tieši saistība dzības gala atzinums. Otrais sējums — Su- ar šo cilvēku kļuva par aresta iemeslu lielā- tas personīgā lieta, ar paša aizpildīto anketu kajai daļai apsūdzēto: kāds bija izmitinājis un cietumā veikto pēdējo fotogrāfiju. Trešajā Ļevanu pie sevis, kāds palīdzējis ar trans- sējumā ir apkopoti visu lietā apsūdzēto rea- portu, cits dabūja viņam ieroci — pistoli12. bilitācijas dokumenti, ceturtajā — no citiem Ļevans Šelija (vai Turkija) bija nācis no inteli- apsūdzētajiem konfiscētie dokumenti, kuru ģentas aristokrātu ģimenes, kuras locekļi cie- vidū diemžēl nav nekā no tā saraksta, kur ta boļševiku represijās, cieta arī pats Ļevans. uzskaitīts tas, kas bijis Sutam līdzi aresta Kā minēts lietas dokumentos, R. Suta tieši brīdī — pase, kara biļete, kinostudijas caur- ar šī jaunā gruzīnu drauga palīdzību gribēja laide, sarakste. Piektajā sējumā ir Gruzijas aizbēgt no PSRS13. Arestētais Sutas kolēģis un Latvijas izmeklētāju sarakste par Sutas no kinostudijas Vilhelms Sillers savos liecinā- ģimeni Latvijā. Saskaņā ar tā laika likumiem jumos ziņojis, ka no Sutas bija dzirdējis par tautas ienaidnieka ģimene bija jāizsūta uz viņa plāniem aizbraukt uz kādu frontes līnijai nometnēm. No izsūtīšanas R. Sutas sievu — tuvu pilsētu Kaukāzā (cits liecinieks piemin Aleksandru Beļcovu, meitu Taņu un māti Gruzijas piejūras pilsētu Batumi14), lai pārie- Natāliju Sutu izglāba tas, ka pirms savas tu vāciešu pusē un tad dotos caur Turciju uz aizbraukšanas uz Tbilisi viņš jau vairākus Eiropu. Sillers arī piesauc Sutas teikto, ka vi- gadus nedzīvoja kopā ar ģimeni.9 Izmek- ņam esot vienalga, kādas varas labā strādāt. lētājs izbeidza lietu, jo sievas, meitas un Zīmīgi, ka šo Sutas neizvēlīgumu politiskajos mākslinieka mātes liecības apstiprināja arī jautājumos atzīmēja vēl viņa laikabiedri no viņu kaimiņiene. Sestajā un septītajā sēju- Latvijas.15 Un tas, ko stāstīja Sutas kolēģis no mā Sutas vārds nefigurē. Astotajā sējumā ir Gruzijas, tiešām varēja būt taisnība. daļa no kameru ziņojumiem, ko pierakstīja Lietas dokumentos arestēto sakarā bieži drošībnieku piesūtītie spiegi katra arestanta minētie formulējumi — “dzimtenes node- kamerā. Tātad lietā trūkst dokumentu par vējs”, “antipadomiskā” un “kontrrevolucio- izmeklēšanas gaitu, iespējams, trūkst arī nārā darbība” — rada šaubīgu iespaidu un spiegu ziņojumu pierakstu no citām arestēto liek domāt, ka tie ir Staļina terora realizētāju kamerām. paranojas rezultāts. Reabilitācijas dokumenti Bez Sutas no Tbilisi kinostudijas tika liecina, ka arestētie tika pakļauti fiziskajam aizturēti vēl trīs cilvēki: mākslinieks
Load more

Recommended publications
  • Creating the Discipline: Facts, Stories and Sources of Latvian Art History
    STELLA PELšE 26 Creating the Discipline: Facts, Stories and Sources of Latvian Art History STELLA PELšE The article reflects on the main personalities, phases and achievements (such as major monographs and surveys) of art-historical research in Latvia, outlining the dominant ideas and institutional developments. While interest in art-related issues already emerged in Baltic German circles in the late nineteenth century, it was not until the late 1910s and early 1920s that the story of national art emerged as an important lacuna to be filled in the cultural consciousness of the newly founded nation-state. The construction of an uninterrupted line of artistic development from prehistoric times to the present came to the fore, inscribing the local heritage in the wider processes of the development of art. The Soviet period replaced the story of national art with the story of realist art produced on the territory of Latvian Soviet Socialist Republic; still the gradual entropy of imposed sociological method has largely encouraged a turn towards the autonomous artwork, examining it in a spectrum of aspects, such as regional routes of migration and influences, and genealogies of iconographic and stylistic traits. A loose empirical pluralistic and even eclectic approach seems to best describe the current situation in Latvian art history. It could be argued that the discipline of art history has been in a state of uncertainty and flux since its very beginning. The Eastern European context, particularly that of the Baltic states, further complicates the present situation. In the twentieth century there has appeared a cascade of critical rewritings in that region, largely related to po- litical upheavals and, to paraphrase Ernst Gombrich, stories of art abound.
    [Show full text]
  • Events in Riga April / May / June 2015 Planeta 210X100mm PRINT.Pdf 1 09.12.2014 10:09:28 EVENTS in RIGA APRIL / MAY / JUNE 2015
    Events in Riga April / May / June 2015 planeta 210x100mm _ PRINT.pdf 1 09.12.2014 10:09:28 EVENTS IN RIGA APRIL / MAY / JUNE 2015 CONTENTS 2 April Events 21 May Events 37 June Events 48 List of venue addresses RIGA TOURIST INFORMATION CENTRES At the Riga Tourist Information Centre (Rātslaukums 6), you can receive more information, as well as tickets to most of the events mentioned. Rātslaukums 6. Phone: +371 67037900 Kaļķu iela 16. Phone: +371 67227444 Riga International Coach Terminal Prāgas iela 1. Phone: +371 67220555 Working hours: April: 10:00–18:00 May, June : 9:00–19:00 [email protected] www.LiveRiga.com in cooperation with: This information has been prepared on 25.02.2015. The Riga Tourism Development Bureau is not responsible for any changes made by event organisers. On national holidays (03.-06.04., 01.-04.05., 22.-24.06.2015), certain locations may be closed or have shortened working hours. EVENT CALENDAR Date Time Event Venue Pg. 01.04.- 9:00-19:00 Egle's Crafts Fair Egle's Crafts Fair 8 31.12. 10:00- Two Centuries of Italian Art Museum Riga 01.-19.04. 18:00 Portrait Painting. 1580-1780: 8 Bourse (II-VII) An Exhibition 10:00- Jewellery artist Emmanuel 18:00 (I-V), 01.-11.04. Lacoste`s exhibition: "The Art gallery Putti 8 11:00-17:00 Seven Deadly Sins" (VI) 10:00- 04.03.- Exhibition "Gem of Art Riga Art Nouveau 18:00 8 24.05. Nouveau: Riga Synagogue" Museum (II-VII) The Pauls Stradins 01.04.- 11:00-17:00 Exhibition "Anatomist: The museum of 8 16.05.
    [Show full text]
  • First Modernist Women Artists in Latvia and Their Paths Into the International Art Scene
    chapter 16 First Modernist Women Artists in Latvia and Their Paths into the International Art Scene Baiba Vanaga Abstract In the early twentieth century, a number of Latvian women artists, among them Milda Grīnfelde, Otīlija Leščinska, and Lūcija Kuršinska, received training from European and Russian modernist artists and showed their artworks in exhibitions of modern art. The growth of Latvian modern art, however, is connected with the late 1910s and 1920s; its main force was the Riga Artists’ Group, an association of young, mostly Russian educated painters and sculptors, who had connections to the European modernist trends. The only two female artists in this group—sculptress Marta Liepiņa-Skulme and painter Aleksandra Beļcova—played significant roles in the development of modernism in Latvia and participated in major local and some international arts exhibitions. It is 1924. The French purists Amédée Ozenfant and Charles-Édouard Jean- neret are publishing a journal called L’Esprit Nouveau, and in its pages readers can find reproductions of cubist artworks by two female artists—the painter Aleksandra Beļcova and the sculptor Marta Liepiņa-Skulme.1 Who were these two women, who became the most prominent of the early Latvian mod ernists? Before turning to their biographies and those of a few other early Latvian mod- ernist women artists and their paths into the international art scene, it is worth briefly recalling the context of the time period in which they worked. The territory of Latvia was a part of the Russian Empire until the estab- lishment of the independent Latvian state in 1918, but as early as the mid- nineteenth century Latvian women were actively seeking possibilities to learn the artist’s profession and participating in the local and international art scenes.
    [Show full text]
  • Baltic Glass the Development of New Creative Models Based on Historical and Contemporary Contextualization
    Vesele, Anna (2010) Baltic Glass The development of new creative models based on historical and contemporary contextualization. Doctoral thesis, University of Sunderland. Downloaded from: http://sure.sunderland.ac.uk/3659/ Usage guidelines Please refer to the usage guidelines at http://sure.sunderland.ac.uk/policies.html or alternatively contact [email protected]. Baltic Glass The development of new creative models based on historical and contemporary contextualization Anna Vesele A thesis submitted in partial fulfilment of the requirements of the University of Sunderland for the degree of Doctor of Philosophy Faculty of Arts, Design and Media, University of Sunderland April 2010 1 Abstract The aim of this research was to demonstrate the creative potential of a particular type of coloured flat glass. This glass is produced in Russia and is known as Russian glass. The present researcher has refined methods used by Baltic glass artists to create three- dimensional artworks. The examination of the development of glass techniques in Estonia, Latvia and Lithuania was necessary in order to identify these methods and to contextualize the researcher’s personal practice. This study describes for the first time the development of glass art techniques in the Baltic States from the 1950s to the present day. A multi-method approach was used to address research issues from the perspective of the glass practitioner. The methods consisted of the development of sketches, models and glass artworks using existing and unique assembling methods. The artworks underlined the creative potential of flat material and gave rise to a reduction in costs. In conjunction with these methods, the case studies focused on the identification of similarities among Baltic glass practices and similarities of approach to using various glass techniques.
    [Show full text]
  • “ 'Baltarlar' Porselen Atölyesi ”
    “ ‘BALTARLAR’ PORSELEN ATÖLYESİ ” Arş. Gör. Dr. Yeşim ZÜMRÜT* ÖZET 1918 yılında cumhuriyetin ilan edildiği Letonya’ da, I. Dünya Savaşı’ nın sosyal yaşam ve sanat alanındaki yıkıcı etkisi hakimdir. Riga’ da savaş öncesinde var olan sanat kurumlarının yeniden hayata geçmesinde ve yenilerinin eklenmesinde sanatçılar ve halk büyük çaba göstermişlerdir. Özellikle yeni sanatsal akımlar ve düşünceler üretmek üzere çalışan bir grup sanatçı 1920-1930’ lu yıllarda Letonya’ nın kültürel mirasında köklü bir yer edinen ‘Baltars’ imzalı porselen eserler üretmişlerdir. Sır üstü dekor tekniğinin uygulandığı bu eserler Letonya sanatında ulusal kimliğin farklı boyutlarını yansıtarak günümüze aktarımını sağlamaktadır. Bu makale kapsamında, 1925-1928 yılları arasında varlık gösteren, endüstriyel açıdan M.S Kuznetsov şirketi ve J.C. Jensen gibi porselen fabrikalarına da ilham ve güç veren ‘Baltarlar’ Porse- len Atölyesi’ nin kuruluşuna zemin hazırlayan faktörler araştırılmış. Atölyenin hayata geçmesinde rol alarak Letonya’ yı porselen sanatında, genel sanat tarihinde önemli bir noktaya taşıyan sanat- çılar ve porselen eserleri incelenmiştir. Anahtar Kelimeler: Letonya, Riga, Porselen, Baltarlar Porselenleri * Çanakkale Onsekiz Mart Üniversitesi, Güzel Sanatlar Fakültesi, Seramik Bölümü, Çanakkale/ TÜRKİYE [email protected] 95 ANADOLU ÜNİVERSİTESİ “ ‘BALTARS’ PORCELAIN WORKSHOP “ Res. Assit. Dr. Yeşim ZÜMRÜT* ABSTRACT Latvia, where Independent republic was claimed in 1918, can still be characterized by the dest- ructive influence of the First World War on social life and art. The artists and the people in Riga invested a great deal of effort in enlivening and founding the art institutions which also existed be- fore the war. A group of artists who worked to generate particularly new art movements and ideas from 1920s and 1930s started to produce porcelains signed as Baltars, which is well established in the cultural heritage of Latvia.
    [Show full text]
  • Download File
    Eastern European Modernism: Works on Paper at the Columbia University Libraries and The Cornell University Library Compiled by Robert H. Davis Columbia University Libraries and Cornell University Library With a Foreword by Steven Mansbach University of Maryland, College Park With an Introduction by Irina Denischenko Georgetown University New York 2021 Cover Illustration: No. 266. Dvacáté století co dalo lidstvu. Výsledky práce lidstva XX. Věku. (Praha, 1931-1934). Part 5: Prokroky průmyslu. Photomontage wrappers by Vojtěch Tittelbach. To John and Katya, for their love and ever-patient indulgence of their quirky old Dad. Foreword ©Steven A. Mansbach Compiler’s Introduction ©Robert H. Davis Introduction ©Irina Denischenko Checklist ©Robert H. Davis Published in Academic Commons, January 2021 Photography credits: Avery Classics Library: p. vi (no. 900), p. xxxvi (no. 1031). Columbia University Libraries, Preservation Reformatting: Cover (No. 266), p.xiii (no. 430), p. xiv (no. 299, 711), p. xvi (no. 1020), p. xxvi (no. 1047), p. xxvii (no. 1060), p. xxix (no. 679), p. xxxiv (no. 605), p. xxxvi (no. 118), p. xxxix (nos. 600, 616). Cornell Division of Rare Books & Manuscripts: p. xv (no. 1069), p. xxvii (no. 718), p. xxxii (no. 619), p. xxxvii (nos. 803, 721), p. xl (nos. 210, 221), p. xli (no. 203). Compiler: p. vi (nos. 1009, 975), p. x, p. xiii (nos. 573, 773, 829, 985), p. xiv (nos. 103, 392, 470, 911), p. xv (nos. 1021, 1087), p. xvi (nos. 960, 964), p. xix (no. 615), p. xx (no. 733), p. xxviii (no. 108, 1060). F.A. Bernett Rare Books: p. xii (nos. 5, 28, 82), p.
    [Show full text]
  • Laikraksts "Latvietis"
    Laikraksts www.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskaisLATVIETIS nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 661 2021. gada 4. augustā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991 Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected] FOTO Andris Kariks Sidneja. Latvijai zelts! Uzvara 3x3 basketbolā Tokijas Olimpiādes 3x3 basketbola Krūmiņš izmežģīja kreiso potīti, bet ar naudas balvas par izciliem sasniegumiem finālā Latvijas komanda uzvarēja sīvā apsietu potīti un augšstilbu atgriezās lau- sportā, un naudas balvu apmēru. cīņa ar 21:18 pret „Krievijas Olimpis- kumā. Diemžēl, Krūminš vēlreiz savai- Izglītības un zinātnes ministrijā aģen- kās komitejas“ (ROC) vienību. 3x3 bas- noja kāju, un bija jāpamet spēles laukums. tūru LETA informēja, ka Latvijas Bas- ketbols bija Tokijā pirmo reizi iekļauts Par uzvaru Tokijā Latvijas izlase – ketbola savienības 3x3 izlases sportisti olimpiskās spēlēs. Latvijas komanda sportisti, viņu treneri, sportistus apkalpo- Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli jošie sporta darbinieki, tai skaitā sporta ār- Lasmanis, Nauris Miezis par izcīnīto zel- Paulu Lasmani un Edgaru Krūmiņu sti un apkalpojošais personāls – var kopā ta medaļu XXXII Vasaras olimpiskajās sastāvā līdz ar to kļuva par pirmo olim- saņemt līdz 426 862 eiro (pēc nodokļu spēlēs katrs var saņemt līdz 106 716 eiro, pisko čempionu šajā sporta veidā. nomaksas) – tā nosaka Ministru kabineta savukārt sportistu treneri
    [Show full text]
  • The Most Recognised Latvian [?] Artist in the World
    IVeta DERKUSOVA 30 The Most Recognised Latvian [?] Artist in the World. The Case of Gustavs Klucis (1895–1938) Iveta Derkusova The political history of the twentieth century created several distorted gaps in the art history of the Baltic countries and in the collective memories of our nations. We are used to thinking in such categories as ‘before’ and ‘after’, i.e. in relation to the fifty-year- long Soviet occupation, and ‘here’ and ‘there’, i.e. art development in local art centres and in the rest of Europe. One of the topics in recent European modernism studies has been the reintegration of Eastern European national art schools into overall twentieth century European art history.1 However, the inclusion of individual artists in a ‘national art’ context may bring up specific questions. The case of the Latvian-born artist Gustavs Klucis (1895–1938), whose worldwide recognition has been achieved in the framework of Russian avant-garde art, is among the most complex to be discussed within the context of Latvian art history, since his national and professional identities are hardly parallel. The internationally accepted2 interpretation of Gustavs Klucis’s legacy places his crea- tive work in the context of Russian avant-garde art. This is common for the majority of the relevant scholarly publications, both exploring Klucis’s work in particular3 and in connection with his contemporaries in the framework of constructivism or photo- 1 E.g. S. A. Mansbach, Modern Art in Eastern Europe: From the Baltic to the Balkans, ca. 1890–1939. Cambridge, New York: Cambridge University Press, 1999.
    [Show full text]
  • Book Descriptions
    CASE 1 SIGNĀLS :Rīgas Tautas augstskolas audzēkņu sociālistisks žurnāls visiem, kas mācās. Voldemārs Branks, Kārlis Dēķens, Arvids Grigulis, Fricis Rokpelnis, Arnolds Serdants, Edgars Šillers, Ādolfs Talcis, eds. Rīga : Tautas augstskola, 1928-1930. October 1928-July 1930 (all published) Octavo, wrappers, 17 issues. From its first issue stating its intent as a Marxist journal of the social sciences and arts, Signals was, like almost all avant-garde activities in Latvia, driven by a social and economic agenda which incorporated the most daring use of graphic design of the day. There are, among the more generally USSR leaning essays and reviews, some interesting original wood- and linocuts and photo-collages , but the most striking aspect is the cover design, unique to each issue, which were original constructivist compositions of very high quality. Artists designing these covers were A. Rentovics, V. Leimans, A. Grigels, L. Šneiders, and A. Segelinš, although most were unattributed in the issue. Signals is very rare and highly collectible . Fraser, pp.133-135, illustrated. Worldcat finds one set in North America, and single issues alone are highly sought privately. This set near fine to fine. (SIGN 1.01-17) Signals single numbers available ------------, 1929 No. 4, 6, 7, 8 (SIGN 3.04, 3.06, 3.07, 3.08) ------------, 1930 No. 1,3,5, 7/8 (SIGN 3.09 3.11, 3.12, 3.14) LAIKMETS. Kārlis Zāle, A. Dzirkāls, eds. Nos. 1-4 Berlin: Latvijas Tēlnieks, 1923 (all published) Quarto 28.5 x 21.5 cm., wrappers, 96pp. LAIKMETS was an émigré journal, published in Berlin. It was international in scope, drawing on the avantgarde movements of the day together with the most forward looking of the Latvian literati and artists.
    [Show full text]
  • ROMANS SUTA's LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944) from The
    ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944) ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944) From the history of the later period of the life of a Latvian artist On the occasion of Romans Suta’s 120th birthday Nikolai Javakhishvili [email protected] The late period of life and activity of the famous Latvian painter, designer, and teacher Romans Suta (1896–1944) is connected with Georgia. The presented article dwells on Ro- mans Suta’s Tbilisi period and his nearest Georgian confreres. In the summer of 1941, Romans Suta came to Tbilisi. He started working in a Georgian movie studio as a painter. He has worked on movies: In Black Mountains (1941, Producer Nikoloz She n gelaia), Giorgi Saakadze (1942, Producer Mikhail Chiaureli), The Shield of Jurgai (1944, Pro du cers: Siko Dolidze and David Rondeli). Romans Suta’s successful career was stopped abruptly because of his arrest on 4 Sep- tember 1943. He was charged for being an “enemy of people” and for “faking bread cou- pons”. He was tried and sentenced to be shot on 14 July 1944. In 1959, Romans Suta was partly rehabilitated, because the Military Collegium of the USSR Supreme Court exculpated Romans Suta’s charge of “enemy of people”, but “faking bread cards” still remained into effect. The article shows the real reasons for accusations to Romans Suta. The me moirs of his acquaintances, kept in the archives of the Ministry of Internal Affairs of Georgia, prove that Romans Suta was a member of the Georgian anti-Soviet or ganisation “White George” (in Georgian, “Tetri Giorgi”).
    [Show full text]
  • 4 X 10 Eastern Avant-Garde Orbit Digital Delights | List No
    4 X 10 EASTERN AVANT-GARDE ORBIT DIGITAL DELIGHTS | LIST NO. 2, DECEMBER 2016 Dear clients, colleagues and friends, I am hereby glad to present my new short list »Digital Delights«, edition no. 2. The following 52 pages contain four chapters with 40 new arrivals as well as carefully selected items from my stock related to the Eastern European Avant-Garde orbit. 10 illustrated books, magazines and/or ephemera each created by major proponents of Latvian, Bulgarian, Czech and Yugoslavian avant-garde movements from the 1920s and 1930s are waiting to be discovered by you. Starting with the astonishingly rich activities of the »Riga activists« in Latvia the presented orbit crosses Europe from the Northeastern to the Southeastern hemisphere to pass Bulgaria and it's short lifted but nevertheless fervent modernist scene around Geo Milev (Please also consider my monography »Bulgarian Modernism. Books and Magazines 1919-1934« still available in my webshop). Heading north again the Czech movement and it's specifically versatile design culture are to be browsed, whereas the last point of this journey finally is to be found in the Balkans: Nadrealizam is the keyword here. So, please enjoy browsing, watching and reading, and of course I am very much looking forward to your feedback and orders. Yours, 4 X 10 EASTERN AVANT-GARDE ORBIT DIGITAL DELIGHTS | LIST NO. 2, DECEMBER 2016 1 X 10 BALTIC 1 DOMAS [Thought]. Daiļliterātūras, mākslas un zinātnes mēnešraksts [Monthly review for literature, arts and science]. 8th year, no. 1 (1931). Lino-cut cover design, vignettes and typography by Niklavs STRUNKE. Rīga: Literātu biedriba Domas (Pipiṇ a un Upmaṇ a) 1931.
    [Show full text]
  • Claudia Salaris
    CLAUDIA SALARIS FUTURISMI NEL MONDO FUTURISMS IN THE WORLD COLLEZIONE ECHAURREN SALARIS A Isabella Musolino, compagna di viaggio in questo giro del mondo To Isabella Musolino, travelling companion on this journey round the world SOMMARIO | CONTENTS La Fondazione Echaurren Salaris e la casa editrice Gli Ori rin- Claudia Salaris graziano le istituzioni che, sin dall’esordio, hanno appoggiato il progetto della pubblicazione dei volumi dedicati alla collezione UNA NUOVA FRONTIERA | A NEW FRONTIER 5 Echaurren Salaris: la Galleria Nazionale d’Arte Moderna e Con- temporanea con la soprintendente Maria Vittoria Marini Clarelli e l’Accademia Nazionale di San Luca con il segretario genera- Filippo Tommaso Marinetti le Francesco Moschini. Un ringraziamento è dedicato a Vivien Greene, senior curator del Solomon R. Guggenheim Museum di LE FUTURISME MONDIAL. MANIFESTE À PARIS | WORLD FUTURISM. New York. MANIFESTO TO PARIS 19 Un particolare riconoscimento va a due indispensabili collabora- tori e interlocutori, Riccardo Sozio e Bruno Tonini, con i quali la Fondazione Echaurren Salaris ha condiviso quotidianamente per ARGENTINA 24 anni un impervio percorso di ricerca. Una menzione speciale è per Francesca Barbi Marinetti, che sta seguendo con attenzione tale iniziativa. E grazie a Antonella AUSTRIA 48 Sgambati per la sua collaborazione. Alla realizzazione di questa opera hanno portato il loro contributo anche Enrico Bittoto, Riccardo Boglione, Adriano Carlesi, Giaco- mo Coronelli, Stefano Dello Schiavo, Cesare G. De Michelis, Lucia BELGIO | BELGIUM 62 Di Maio, Gábor Dobó, Serena Fineschi, Mariann Gergely, Jadwiga Głusiec, Benedikt Hjartarson, Giovanni Milani, Sandra Kļaviņa, Elizabeth Phillips, Roberto Rodriguez, Gianfranco Sanguinetti, BOLIVIA 134 Anna Thorsdottir, Georgina Torello, nonché Huw Evans, traduttore e acuto redattore.
    [Show full text]