MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ Nataļja Jevsejeva [email protected] Atslēgas vārdi: Romans Suta, Gruzija Romans Suta atstāja Latviju 1941. g. vasarā un aizbrauca uz Gruziju. Iemesls tam bija Tbilisi kinostudijas direktora Mihaila Čiaureli aicinājums un kino dekoratora darba piedāvā- jums, ko Suta saņēma Maskavā sava komandējuma laikā 1941. g. pavasarī, kad iepazinās ar Čiaureli. Tbilisi Suta paspēja pabeigt trīs filmas, bet veiksmīgu karjeru izjauca viņa arests 1943. g. septembrī. Arestēts par kontrrevolucionāru darbību un pretpadomiskiem izteiku- miem, Suta pavadīja cietumā deviņus mēnešus. Lieta izmeklēšanas gaitā izvērtās par no- pietnu skaļu procesu, kurā tika arestēti 23 cilvēki, no tiem dažiem, ieskaitot Romanu Sutu, tika piespriests un izpildīts nāvessods. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīva materiāli ļauj daļēji rekonstruēt notikumus un saprast Romana Sutas lomu šajā lietā. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas Neskatoties uz augušo pētnieku interesi muzeja izveidošana 2008. g. aktualizēja šo par Sutas daiļradi, viņa biogrāfijā joprojām mākslinieku radošo mantojumu. Jaunie fun- eksistē baltie plankumi, un proti, līdz šim damentālie pētījumi turpināja mākslinieku nebija informācijas par viņa dzīves pēdējiem meitas Tatjanas Sutas (1923–2004) veikto gadiem un uzturēšanos Gruzijā. 1941. g. un ieguva citu mērogu. 2016. g. aprīlī, Ro- jūlija sākumā Suta ar pēdējo vilcienu, kas mana Sutas 120 gadu jubilejā, iznāca apjo- gāja austrumu virzienā, atstāja Latviju un mīga monogrāfija par mākslinieku, kurā tika devās caur Maskavu uz Tbilisi. Viņa Rīgas apkopots gan plašs vizuālais materiāls — kinostudijas kolēģis Vilis Lapenieks vēlāk Sutas glezniecība, grafika, lietišķā māksla, atcerējās,1 ka dažus mēnešus pirms aiz- scenogrāfija, fotogrāfijas, dokumenti, manu- braukšanas Suta, atrodoties komandējumā skripti, sarakste, gan arī speciālistu teksti par Maskavā, bija iepazinies ar toreizējo Tbi- viņa biogrāfiju un stājmākslu (Dr.art. Dace lisi kinostudijas direktoru Mihailu Čiaureli Lamberga), par Sutas dalību izstādēs Francijā (1894–1974). Sutu savaldzināja gruzīnu un viņa kontaktiem ar franču māksliniekiem režisora personība, un tieši tad viņš iede- (Dr.art. Gledisa Fabra — Gladys C. Fabre), gās ar domu aizbraukt uz Gruziju, jo vairāk par Sutas scenogrāfiju un interjeru nofor- tāpēc, ka Čiaureli, kam arī patika latviešu mējumiem (Dr.art. Nataļja Jevsejeva) un arī mākslinieks, aicināja Sutu strādāt Tbilisi ki- veikto kinomākslā (Dr.art. Inga Pērkone). nostudijā. 59 RAKSTI Pēc atbraukšanas uz Tbilisi Suta uzreiz jums drīz tika atcelts, bet kriminālais pants, tika pieņemts vietējā kinostudijā par māksli- neskatoties uz vairākiem T. Sutas rakstiskiem nieku dekoratoru. To apliecinošus dokumen- lūgumiem, palika negrozīts arī pēc lietas pār- tus vēl 20. gs. 50. gadu beigās Tbilisi kino- skatīšanas. Oficiālais pamatojums tam — studijas arhīvā redzēja Tatjana Suta un par “apsūdzību apstiprina lietas materiāli”, un to veica atbilstošus pierakstus savā kladē2, tas, ka “pats apsūdzētais bija atzinis savu bet bez precīziem fondu, aprakstu un lietu vainu”.6 numuriem. Diemžēl vēlākais ugunsgrēks 20. gs. 50. gadu beigās, neapmierināta arhīvā 20. gs. 90. gados, kura laikā gāja ar reabilitācijas rezultātiem, Tatjana Suta aiz- bojā liela daļa dokumentu, neļauj precizēt brauca uz Gruziju, kur meklēja informāciju par šo informāciju. Jaunajā amatā Suta uzreiz tēvu, mēģināja tikties un sazināties ar bijuša- sācis intensīvi strādāt pie filmas “Melnajos jiem viņa kolēģiem kinostudijā un citiem šajā kalnos” (režisors Nikolajs Šengelaja, 1903– lietā apsūdzētajiem cilvēkiem, tomēr viņai 1943), kas vēstīja par maza serbu ciemata neizdevās rast skaidrību esošajā situācijā — iedzīvotāju cīņu pret fašistisko karaspēku neviens negribēja tikties un stāstīt par šo Dienvidslāvijas kalnos. Šīs filmas pirmizrāde savas biogrāfijas drūmo epizodi, daudzi to- notika 1941. g. novembra sākumā. Jau nā- brīd vēl bija iebiedēti. Spriežot pēc T. Sutas kamajā gadā tika pabeigta vēl viena Sutas– brauciena laikā veiktajiem pierakstiem Tbilisi dekoratora filma “Nenotveramais Jans” (reži- kinostudijas arhīvā, iesniegumu par atbrīvo- sori Vladimirs Petrovs, 1896–1966, Izidors šanu no darba pēc paša vēlēšanās Suta bija Anņenskis,1906–1977) par čehu pagrīdes rakstījis no cietuma.7 Arī šie dokumenti ir gā- antifašistiem Prāgā 1939. gadā. Suta arī juši bojā minētajā ugunsgrēkā. Daļa no Tbili- strādāja pie filmas “Džurgaja vairogs” (reži- si kinostudijas arhīva šobrīd glabājas Gruzijas sori Semjons Dolidze, 1903–1983, Dāvids Valsts vēstures arhīvā, tomēr šajos fondos Rondeli, 1904–1976). Uz ekrāniem tā iznā- Sutas vārds nefigurē. Atsevišķu kinostudijas ca 1944. g. vasarā, bet titros Sutas vārda darbinieku arhīvi atrodas Gruzijas Teātra, li- vietā minēts viņa jaunais palīgs Jevgeņijs teratūras un mūzikas muzeja krājumā, bet arī Mačavariani. Iemesls šai cenzūrai ir Sutas tajos informācija par Sutu nav atrodama. Vie- arests 1943. g. septembrī. Faktiski filmas nīgā tur esošā liecība ir stopkadru fotogrāfijas pirmizrādes brīdī Suta pēc deviņiem cietumā no filmām, kuru tapšanā Suta bijis iesaistīts. pavadītajiem mēnešiem jau bija nošauts kā 20. gs. 90. gados ugunsgrēks plosījās tautas ienaidnieks. arī Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvā, kas Sutas ģimene Latvijā par to uzzināja tikai glabā dokumentus par Gruzijas teritorijā re- pēc Staļina nāves, kad PSRS sākās reabili- presētajiem cilvēkiem. Tomēr, ja arī tā nebūtu tāciju vilnis. Pirms tam uz rakstiskiem pie- noticis, tik un tā laikā, kad T. Suta atradās prasījumiem no instancēm nāca atbildes, ka Tbilisi, pieeja šim ministrijas arhīvam ierin- Suta joprojām strādā Tbilisi kinostudijā un das PSRS pilsoņiem bija liegta. Līdz savai dzīvo pēc pieraksta.3 1956.–1959. g. Roma- nāvei T. Suta dzīvoja pārliecībā, ka pret viņas na radinieki veica saraksti ar instancēm un tēvu ierosināta lieta bijusi safabricēta un visi noskaidroja, ka Sutas nošaušanas iemesls apvainojumi bijuši izvirzīti uz apmelojuma bijis bēdīgi slavenais “58. pants” — kontrre- pamata. Šo pozīciju viņa arī izklāstīja vairā- volucionārā darbība, bet bez tā tika minēts, kās publikācijās par tēvu.8 ka viņš arī tika apsūdzēts pēc 1932. g. li- Šobrīd Iekšlietu ministrijas arhīvs ļauj kuma4 par maizes kartiņu viltošanu, par ko piekļūt saviem fondiem, kuros atrodas arī piespriesta mantu konfiskācija un desmit brī- ieslodzītā R. Sutas lieta. Tajā ir desmit sē- vības atņemšanas gadi.5 Politiskais apvaino- jumi, no tiem astoņos ir minēts Sutas vārds. 60 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ Pirmajā sējumā ir dokumenti par lietas uz- vecu jaunieti Ļevanu Šeliju (vai Turkiju) sākšanu, arestu pamatojumi, dokumenti par (1921–1943) — politisko ieslodzīto, kas tajā aresta termiņa pagarināšanu, apsūdzēto pār- brīdī dzīvoja Tbilisi nelegāli, ar viltotiem do- celšanu no viena cietuma uz otru un apsū- kumentiem kā Mustafa Šelija11. Tieši saistība dzības gala atzinums. Otrais sējums — Su- ar šo cilvēku kļuva par aresta iemeslu lielā- tas personīgā lieta, ar paša aizpildīto anketu kajai daļai apsūdzēto: kāds bija izmitinājis un cietumā veikto pēdējo fotogrāfiju. Trešajā Ļevanu pie sevis, kāds palīdzējis ar trans- sējumā ir apkopoti visu lietā apsūdzēto rea- portu, cits dabūja viņam ieroci — pistoli12. bilitācijas dokumenti, ceturtajā — no citiem Ļevans Šelija (vai Turkija) bija nācis no inteli- apsūdzētajiem konfiscētie dokumenti, kuru ģentas aristokrātu ģimenes, kuras locekļi cie- vidū diemžēl nav nekā no tā saraksta, kur ta boļševiku represijās, cieta arī pats Ļevans. uzskaitīts tas, kas bijis Sutam līdzi aresta Kā minēts lietas dokumentos, R. Suta tieši brīdī — pase, kara biļete, kinostudijas caur- ar šī jaunā gruzīnu drauga palīdzību gribēja laide, sarakste. Piektajā sējumā ir Gruzijas aizbēgt no PSRS13. Arestētais Sutas kolēģis un Latvijas izmeklētāju sarakste par Sutas no kinostudijas Vilhelms Sillers savos liecinā- ģimeni Latvijā. Saskaņā ar tā laika likumiem jumos ziņojis, ka no Sutas bija dzirdējis par tautas ienaidnieka ģimene bija jāizsūta uz viņa plāniem aizbraukt uz kādu frontes līnijai nometnēm. No izsūtīšanas R. Sutas sievu — tuvu pilsētu Kaukāzā (cits liecinieks piemin Aleksandru Beļcovu, meitu Taņu un māti Gruzijas piejūras pilsētu Batumi14), lai pārie- Natāliju Sutu izglāba tas, ka pirms savas tu vāciešu pusē un tad dotos caur Turciju uz aizbraukšanas uz Tbilisi viņš jau vairākus Eiropu. Sillers arī piesauc Sutas teikto, ka vi- gadus nedzīvoja kopā ar ģimeni.9 Izmek- ņam esot vienalga, kādas varas labā strādāt. lētājs izbeidza lietu, jo sievas, meitas un Zīmīgi, ka šo Sutas neizvēlīgumu politiskajos mākslinieka mātes liecības apstiprināja arī jautājumos atzīmēja vēl viņa laikabiedri no viņu kaimiņiene. Sestajā un septītajā sēju- Latvijas.15 Un tas, ko stāstīja Sutas kolēģis no mā Sutas vārds nefigurē. Astotajā sējumā ir Gruzijas, tiešām varēja būt taisnība. daļa no kameru ziņojumiem, ko pierakstīja Lietas dokumentos arestēto sakarā bieži drošībnieku piesūtītie spiegi katra arestanta minētie formulējumi — “dzimtenes node- kamerā. Tātad lietā trūkst dokumentu par vējs”, “antipadomiskā” un “kontrrevolucio- izmeklēšanas gaitu, iespējams, trūkst arī nārā darbība” — rada šaubīgu iespaidu un spiegu ziņojumu pierakstu no citām arestēto liek domāt, ka tie ir Staļina terora realizētāju kamerām. paranojas rezultāts. Reabilitācijas dokumenti Bez Sutas no Tbilisi kinostudijas tika liecina, ka arestētie tika pakļauti fiziskajam aizturēti vēl trīs cilvēki: mākslinieks