Paulu Mākslas vēsturniekam un gleznotājam Imantam Lancmanim Imantam gleznotājam un vēsturniekam Mākslas rakstu Cildinājuma Valsts piešķir prezidents veidā. pisko čempionu šajā sporta olim pirmo par kļuva to ar līdz sastāvā komanda ar Latvijas spēlēs. olimpiskās iekļauts reizi Tokijāpirmo bija ketbols bas 3x3 vienību. kās komitejas“ (ROC) 21:18 pret ar cīņa sīvā uzvarēja komanda Latvijas finālā basketbolā 3x3 Uzvara zelts! Latvijai Nr. 661 Laikraksts atjaunotāju 80 gadu jubilejā. gadu 80 atjaunotāju Lancmanim, gleznotājam un turniekam tiks pasniegts š. g. rudenī. pasniegts tiks tūrā.“ kul mūsu kodu eiropeisko un izgaismojis latvisko spilgti ir devums tuālais vēsturē: valsts Latvijas at pils ieguldījums kas ir nozīmīgs dzimšanā, Rundāles darbu mūža maņa Sidneja. Austrālijas pirmaislatviešuelektroniskaisnedēļaslaikrakstslatviešiemp Published by Sterling Star Pty Ltd—POBox 6219,SOUTH YARRA, VIC 3141,AUSTRALIA —Email: [email protected] Agni Spēles gaitā 35 gadus vecais Edgars Edgars vecais gadus 35 gaitā Spēles basketbola 3x3 Olimpiādes Tokijas Valsts prezidents novērtē I. novērtē prezidents Valsts idnjm rkt I. raksts Cildinājuma

Lasmani Čavaru, LV kanceleja Prezidenta

godinot Rundāles pils pils Rundāles godinot un un Nauri Kivjs Olimpis „Krievijas Egils Valsts rakstu mākslas vēs mākslas rakstu Cildinājuma šķīris Edgaru jūlijā 29. „Jūsu intelek„Jūsu Miezi, Levits Lancmanim Lancmanim prezidents 29.07.2021.

Krūmiņu Imantam LATVIETIS Lanc Kārli pie ------

Imants Lancmanis. Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas nomaksas) 426 līdz ār saņemt sporta skaitā tai personāls apkalpojošais un sti darbinieki, sporta jošie apkalpo sportistus treneri, viņu sportisti, noja kāju, savai un bija jāpamet spēles vēlreiz laukums. Krūminš Diemžēl, kumā. lau atgriezās augšstilbu ar un potīti bet apsietu potīti, kreiso izmežģīja Krūmiņš izlase Latvijas Tokijā uzvaru Par 2021. gada4.augustā – tā nosaka Ministru kabineta kabineta Ministru nosaka tā – 862 eiro (pēc nodokļu nodokļu (pēc eiro 862 asaulē —AnAustraliannewspaperforLatviansworldwide – var kopā kopā var – – – - - - - FOTO LV prezidenta kanceleja Saturs šais personāls (kopā) līdz 213 (kopā) līdz personāls 432šais apkalpojo ■ eiro. un treneri sportistu savukārt 106716 līdz eiro, saņemt var katrs spēlēs olimpiskajās Vasaras XXXII medaļu ta zel izcīnīto par Miezis Kārlis Nauris Lasmanis, Krūmiņš, Edgars Čavars, sportisti Agnis izlases 3x3 savienības Bas ketbola Latvijas ka informēja, LETA tūru apmēru. balvu naudas un sportā, par balvas izciliem sasniegumiem naudas Agnese Pundiņa Agnese Elīna Bīviņa FondsVītolu ...... Sieriņa Vija Inga Vasiļjeva Elīna Apsīte LV prezidenta kanceleja Aldis Elberts Sēru...... vēsts Guntars...... Saiva Kristaps Zariņš Eiro kurss ziņojumi Sarīkojumi, Birkens Armands Datumi Redakcijā pasaulē Latvieši ziņas Latvijas ziņas Austrālijas Izglītības un zinātnes ministrijā aģen ministrijā un zinātnes Izglītības 9HRLINH*gjjaac+ ...... TĪMEKLĪ ISSN1837-6991 ...... 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12 ...... www.laikraksts.com ...... 5, 12, 13, 14, 15 1, 4, 8, 16 9, 10, 11 3, 4, 7 4, 3, 13, 15 13, 5, 12 5, 16 16 16 14 14 15 12 5 1 6 2 3 - - - - FOTO Andris Kariks 2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2021. gada 4. augustā Lai latviešu cimdu stāsti turpinātos Jettes cimdu dienas Grāmatas Jettes Dienu grāmata autore, filozofe Elīna Apsīte un biedrība Cimdu ceļš aicināja uz izcilās cimdu adītājas tautas daiļamat- meistares Jettes Užānes Cimdu dienām, kas norisinājās 30. un 31. jūlijā Dzērbenē. Jettes Užānes vārds ir viena no Dzērbenes atpazīstamības zīmēm. Iz- cilā māksliniece bija cimdu adīšanas tradīcijas jaunradītāja un turpinātāja, kā arī dzīves filozofe, kas visu mūžu pavadījusi ratiņkrēslā. Jettes filozofis- kās pārdomas izdotas grāmatā Jettes Dienu grāmata. Latvietim cimds ir daudz vairāk kā tika aksesuārs vai apģērbs – tas ir FOTO Aivis Šulcs stāsts, zīme, savdabīgs pasaules mode- Jettes Užānes Cimdu dienas. lis un tajā svarīgs ir viss – krāsu saska- ņa, raksts, proporcijas. Tas ir stingri des Ko stāsta tavs cimds atklāšanu Pasākums notika sadarbībā ar pakļauts gadsimtiem senai tradīcijai, Dzērbenes Pilī. Atklāšana bija kupli Valsts Kultūrkapitāla fondu, Latvijas bet atstāj telpu jaunradei. Cimds stāsta apmeklēta, mūs sveica gan bijušais Nacionālo Kultūras centru un Dzērbe- par adītājas gaumi, pasaules izjūtu un Vecpiebalgas novada vadītājs, šo- nes tautas namu. Pasākumu rīko bied- dzīvoto dzīvi. Tādēļ latvieša rakstai- brīd apvienotā Cēsu novada depu- rība „Cimdu ceļš“. nais cimds ir tik īpašs un interesants. tāts Indriķis Putniņš, LNKC Tautas Elīna Apsīte, Jettes Užānes cimdu adīšanas veids mākslas nodaļas vadītāja, eksperte Pasākuma idejas autore un vadītāja paplašināja jaunrades iespēju, respek- Linda Rubena, tautas tērpu centra 1.08.2021 tējot tradīciju, Jette cimdos stāstīja Senā Klēts speciāliste Ziedīte Mu- Laikrakstam „Latvietis“ savu stāstu. zis. Tika sveikti cimdu adītāji un Jettes Cimdu dienas notika 30. un godināti veiksmīgāko cimdu autori. 31. jūlijā Jettes Užānes dzimtas mājās Izstādē tika pārstāvēti visi Latvi- Published by Sterling Star Pty Ltd Lejniekos un Dzērbenes pilī. jas novadi un 53 adītāja ar saviem ABN 54053671855 Pirmajā dienā visus aicinājām uz individuāliem cimdiem un cimdu Jettes mājām. Bija vēlēšanās iepazīsti- stātiem. Izstāde atšķiras no citām, Redakcija / Editorial Office: nāt ar Jettiņu un viņas dzīvi autentiskā jebkad redzētājām, jo uzmanība tiek Sterling Star vidē. Piesēst uz mazā dīvāniņa, nelie- pievērsta pašai adītājai – pie kat- PO Box 6219 lajā, krēslainajā istabā un padomāt, ra cimdiņa ir stāsts par tā tapšanu, SOUTH YARRA, VIC 3141 cik stipram ir jābūt cilvēkam, lai ra- adītājas fotogrāfija un dzīves moto. AUSTRALIA tiņkrēslā tā nodzīvotu visu savu mūžu Dienas gaitā bija iespēja piedalīties un radītu tik brīnumskaistus darbus, praktiskās adīšanas meistarklasēs, Tel/fakss: (03) 98273753 un būtu par spēka un iedvesmas avotu kur Baibas Pilānes vadībā varē- [email protected] tik daudziem cilvēkiem, kas pie viņas ja mācīties dažādus cimda valnīšu [email protected] ciemojās. adīšanas paņēmienus un pie Inetas www.laikraksts.com Ikviens pasākuma dalībnieks tika Krastiņas iepazīties ar Jettes Užā- mīļi sagaidīts, kā ciemiņš, cienāts ar nes rakstu daudzveidību un adīšanas Editor: Ilze Nagela tepat dīķī noķertu foreļu zupu un kliņ- noslēpumiem. Dienas izskaņā ap- Associate Editor: Dr. Gunars Nagels ģeri, un tēju. meklētājus priecēja vieglās mūzikas Abonēšanas cena drukātam Abas dienas dalībnieki piedalījās koncerts Latvijas Mūzikas akadēmi- laikrakstam: $55 par 10 numuriem, meistarklasēs, kas papildināja ne tikai jas audzēkņu sniegumā. $105 par 20 numuriem vai $260 par adīšanas iemaņas, bet arī bagātināja Atvadoties Jettes Cimdu dienu da- 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. dvēseli un prātu. Tekstilmāksliniece lībnieki bija gandarīti un aizkustināti Čekus rakstīt uz vārda: un cimdu pētniece Baiba Vaivare ļoti par šīm divām piepildītām, pārdomu „Sterling Star Pty Ltd“. interesantā sarunā iepazīstināja ar un cilvēcīguma pilnajām dienām. latvieša etnogrāfisko cimdu vēsturi, Jettes Cimdu dienas Dzērbenē Sludinājumu cena: $7 par 1 cm attīstību, transformāciju, vērsa uzma- noteikti saglabāsies kā tradīcija – ar telpu vienā slejā vienā numurā. nību uz cittautu ietekmēm un latviešu cimdu izstādi, meistarklasēm un adī- Content and design: adītājas radošo prasmju izpausmi un tāju tikšanos. Šajā reizē dalību aktīvi © Sterling Star 2021. gaumi. Latvju rakstu pētnieks, dizai- ņēma arī divas vācu tautības kundzes, All rights reserved. neris Valdis Celms runāja par latvju kas uz Latviju brauc jau vairākus ga- rakstu sakrālo nozīmi, liekot aizdo- dus cimdu rakstus mācīties. Organi- Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991 māties par latvieša pasaules izjūtu un zatori priecāsies, ja nākošgad adītāju Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983 dvēseli, kas rada rakstu, tā veidojot un izstādes dalībnieku skaits kuplos Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos tautas raksturu, kas top redzams cim- un varbūt kāds Austrālijā dzīvojošs rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā dos. Katrā etnogrāfiskajā zīmē, kā ho- latvietis arī ar saviem cimdiņiem un atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija logrammā ir iekodēts pilnīgs pasaules stāstu piedalīsies izstādē. par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas modelis. Nākošgad pasākums plānots mai- rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. Otrā diena sākās ar cimdu izstā- jā, kad Latvijā svin Jettes Dienu. Trešdien, 2021. gada 4. augustā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Latvijas un latviešu sportisti ir startējuši un ieguvuši medaļas olim- piskajās spēlēs zem dažā- diem karogiem, ieskaitot Padomju Savienības un Austrālijas. Zem Latvijas karoga vasaras olimpiskajās spēlēs līdz šim ir iegūtas 20 medaļas, sākot ar soļotāja Jāņa Daliņa sudraba medaļu 1932. gadā Losandželo- FOTO Didzis Grodzs, RMM arhīvs sā līdz jaunākajai – zelta medaļai – 3x3 No kreisās: Vaira Vīķe-Freiberga, Iveta Ruskule. basketbola komandai šogad Tokijā. Jāpiemin, ka 1932. gadā Losandže- losā piedalījās tikai divi sportisti no Latvijas, otrais būdams desmitcīņnieks Vaira Vīķe-Freiberga dāvina un karognesējs atklāšanas ceremonijā Topošajai Dziesmusvētku ekspozīcijai vērtīgu eksponātu Jānis Dimza. Liktenis ir bijis ļoti skarbs pret Dimzu. Pēc astoņiem no desmitiem Ceturtdien, 29. jū- deju svētki ir cīņas veidiem viņš ierindojās otrajā vie- lijā, Rīgas pilī bijusī pasaulē atzīts tā, bet nelaimīgi tika pie ievainojumu Valsts prezidente Vaira izcils un ilglai- kārtslēkšanā un bija spiests izstāties. Vīķe-Freiberga tikās ar cīgs kultūras no- Kad sākās Latvijas okupācija Rakstniecības un mū- tikums Latvijā, 1940. gada jūnijā, Dimza bija Rīgas dzelz- zikas muzeja (RMM) būtiska latviskās ceļu mezgla policijas priekšnieka palīgs, topošās pastāvīgās iz- identitātes daļa, 2008. gadā tos iekļā- un viņu apcietināja 1940. gada 6. augustā stādes par Dziesmu un deju svētkiem va UNESCO Reprezentatīvajā cilvē- ar apsūdzību, ka 17. jūnijā piedalījās strād- veidotājiem un pasniedza īpašu dāvi- ces nemateriāla kultūras mantojuma nieku demonstrācijas dalībnieku apšauša- nājumu – personīgā tautas tērpa sa- sarakstā kā Baltijas dziesmu un deju nā pie Rīgas dzelzceļa stacijas – tad, kad stāvdaļu. svētkus. 2023. gadā tiks atzīmēta tra- sarkanarmijas tanki ieripoja Rīgas centrā. V. Vīķe-Freiberga kā Latvi- dīcijas 150 gade, viens no būtiskāka- Dimzu turēja ieslodzījumā Rīgas Cen- jas Valsts prezidente no 1999. līdz jiem notikumiem ceļā uz to ir Rakst- trālcietumā, un, sākoties Vācijas uzbruku- 2006. gadam bija arī Dziesmu un deju niecības un mūzikas muzejā topošā mam Padomju savienībai 1941. gada jūnijā, svētku patronese, tradīcijas vēsturē pastāvīgā Dziesmusvētku ekspozīcija viņu aizveda uz austrumiem. Tā paša gada kā spilgta lappuse ir ierakstīta īpašā Mežaparka Lielās estrādes telpās. 19. decembrī Ziemeļkazahstānas apgabal- uzruna Svētku dalībniekiem un ska- Ekspozīcija top sadarbībā ar Kultūras tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija Dim- tītājiem Mežaparka Lielajā estrādē ministriju un Rīgas domi. zam piesprieda „augstāko soda mēru“, tas 2001. gada 29. jūlijā Dziesmu un deju Paredzēts, ka ekspozīcija iekārto- ir, nošaušanu, un mantas konfiskāciju par svētki Rīgai 800 noslēgumā. Uzru- sies divos stāvos, tās pamatā būs četri Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistis- nas vadmotīvs bija spēka vārdi: „Mēs stūrakmeņi – multimediāla instalāci- kās Republikas Kriminālkodeksa 58. pan- esam diženi! Mēs esam skaisti! Mēs ja Lielākais koris pasaulē, vizuāli un ta 13. punkta pārkāpšanu – „Par aktīvu esam raženi!“ Dāvinājums muzejam skaniski izzināma svētku norišu laika darbību vai aktīvu cīņu pret strādnieku ir Bārtas novada tautastērpa ansambļa līnija, meditācijas vietas kormūzikas šķiru un revolucionāro kustību...“ daļa – ar rokām izšūta krāsaina sievas klausīšanās krēslos un aktivitāšu tel- Olimpiskās spēles Tokijā notiek pan- linu galvassega. pa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu dēmijas ēnā, bet tukšās tribīnes dažiem „Dziesmusvētku tradīcijai veltītā satikties visi dziesmu svētku tradīcijā sportistiem nav nekas jauns. Latvijas ekspozīcija būs veltījums tradīcijas iesaistītie – gan dalībnieki, gan arī to vesera metēja Laura Igaune filozofēja: 150 gadiem, tajā apskatīsim visas tra- veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot se- „Tribīnes bija tukšas, bet mums vese- dīcijas attīstībai butiskās nozares un minārus, maināmās izstādes, gan arī ra metējiem tas nav pārsteigums. ASV ar svētkiem saistītos spilgtākos noti- veikt muzejpedagoģiskas nodarbības. nekad neesmu redzējusi pilnas tribīnes. kumus, kas neatraujami veido katru Visiem interesentiem būs pieejami Zinu, ka nākamgad pasaules čempionā- svētku īpašās iezīmes – katra laikmeta arī ar dziesmu svētku izpēti saistītie tā Oregonā vesera mešanas sektors būs zīmes. Viena no tādām ir arī mūsu bi- materiāli, piemēram, visi pieejamie blakus stadionam, nevis iekšā.“ jušās Valsts prezidentes V. Vīķes-Frei- svētku repertuāru krājumi, dalībnie- Vēl arvien ir domstarpības un sū- bergas spilgtā uzstāšanās Lielajā ku datu bāze, kā arī plašas sabiedrības dzības par „Krievijas“/„Nekrievijas“ estrādē. Esam patiesi pagodināti pie- iesūtītie pieredzes stāsti. Ekspozīcijā komandas līdzdalību zem Krievijas ņemt viņas dāvinājumu – liecību par tiks apskatītas visas tradīcijas attīs- Olimpiskās komitejas karoga. Zelta me- 21. gs. pirmās desmitgades Dziesmu tībai būtiskās nozares – kora, dejas, daļu skaitā komanda ar oficiālo nosau- un deju svētkiem,“ akcentē muzeja di- pūtēju orķestru, simfonisko orķestru, kum „ROC“ (saīsinājums no „Russian rektore un ekspozīcijas satura kuratore kokļu mūzikas, tautas tērpu, folkloras Olympic Committee“) patlaban ierindo- Iveta Ruskule. ansambļu, tautas daiļamata. Izstāde jas piektā vietā aiz Ķīnas, ASV, Japānas „Šī meistares Otīlijas Mežules da- būs pirmā Dziesmu un deju svētku un Austrālijas. Uzvaras reizēs neatska- rinātā Bārtas tautastērpa cepure ir tradīcijai veltītā pastāvīgā ekspozīcija. ņo Krievijas valsts himnu, bet gan Pē- bijusi man galvā dziesmusvētkos gan Tās veidotāju lokā ir arhitekts Aus- tera Čaikovska pirmo klavierkoncertu. savulaik trimdā, gan Latvijā. Ar šo dā- tris Mailītis, satura kuratore Iveta Tātad sankcijas par valsts organi- vinājumu vēlos godināt arī meistares Ruskule, muzikālā satura kurators zēto dopingu īstenojas tikai kā nosau- piemiņu. Ceru, ka galvassega muzejā Juris Vaivods, režisore Kristīne Žel- kuma, karoga un himnas aizliegums. glabāsies nevis gadiem, bet gadsim- ve, māksliniece Anna Heinrihsone, Vara vienmēr nosaka savu. Un skaidrs, tiem!“, par dāvinājumu saka Vaira dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce, ka Krievijai ir vara. Vīķe-Freiberga. GN Vispārējie latviešu dziesmu un Turpinājums 4. lpp. 4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2021. gada 4. augustā Muzejs „Latvieši pasaulē“ Jūlija priekšmets – Saulcerīte bēniņos Daudzu māju bēniņos vai pagra- bos atrodas sen aizmirstas lietas no citiem dzīves posmiem, kurām vairs nav praktiskas nozīmes. Šīs, bieži vien ikdienišķās, pat necilās lietas no jauna kļūst svarīgas, atceroties to radīšanas vai lietošanas vēsturi. Daļu muzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē krājuma veido tieši šādi bēniņu atra- dumi! Kastēs ilgi glabātie un pēc tam muzejam uzdāvinātie priekšmeti pa- FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“ līdz izstāstīt stāstu par latviešiem ār- Vainags un zelta kurpītes. pus Latvijas – par sabiedrisko, kultū- ras vai politisko dzīvi ārzemju latviešu kopienās, par latviskās identitātes uz- turēšanu un saglabāšanu svešumā. Tieši šādi priekšmeti – latviešu skolas teātra tērpi – tika atrasti Ame- rikā dzīvojošās latvietes Mairas Bun- džas bēniņos 2021. gada sākumā. Tie liecina par latviešu skolu popularitāti ASV, par to, kā ģimenes mēdza iesais- tīties mācību procesā latviešu skolās trimdā, arī par latviešu valodas un kul- tūras nodošanu nākamajām paaudzēm ārpus Latvijas. Vainags un zelta kurpītes Vainagu un kurpītes izmantojusi Maira Bundža princeses Saulcerītes

lomas atveidei Raiņa lugā Zelta zirgs FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“ Ņujorkā 1965. gadā. Maira Bundža princeses Zeltītes lomā Ņūdžersijas latviešu skolas iestudētajā 1965. gadā, Raiņa 100 gadu jubile- uzvedumā „Sprīdītis“ 20. gs. 60. gados. jai par godu, Ņujorkas Latviešu skolas uzveda lugu Zelta zirgs. Šo ambiciozo aktrise Ņina Melbārde. Katra skola modes rūpniecības vidusskolas zālē projektu, iesaistot pavisam septiņas atsevišķi iestudēja savu cēlienu, un Manhetenā, kurā bija sanākuši ap 800 Ņujorkas Latviešu skolas, virsvadī- galvenie aktieri ceļoja starp skolām uz skatītāju. tāja bijusī Latvijas Nacionālā teātra mēģinājumiem. Izrāde notika oktobrī Maira Bundža, kurai tad bija des- mit gadi un kura tolaik bija skolnie- ce Ņūdžersijas Latviešu skolā, tēloja princesi Saulcerīti. Maira atceras, kā mamma viņai gatavoja tērpus: Mam- ma (Austra Bundža, dzim. Purvinska, 1925-2001) man uzšuva divus vienrei- zējus tērpus Saulcerītes lomai. Ne- zinu, vai viņai iedeva drēbi un šnites (piegrieztnes) vai viņai pašai bija kas jāizgudro, bet nebija viegli izvei- dot stikla kalna tērpu, lai tas pareizi kristu – vēl tagad var redzēt, kur tas visur ir sasprausts un sadiegts. Pils tērpam mammai bija jāšuj daudzie spožie „sequins“ (fliteri) dekorācijai. Tad matus man saskrullēja un iepūta vismaz vienu, ja ne divas kannas ar zelta matu krāsu. Nebija viegli to vē- lāk izmazgāt! Muzejs un pētniecības centrs

FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“ „Latvieši pasaulē“ Ņūarkas (Newark) latviešu skolas audzēkņi 20. gadsimta 60. gados. www.lapamuzejs.lv

Vaira Vīķe-Freiberga dāvina Solvita Puķīte, RMM Krājuma doku- satura autors ir Roberts Rubīns, pro- Turpinājums no 3. lpp. mentēšanas nodaļas speciāliste Rūta ducents Uldis Cekuls, skaņu dizainu Līcīte, RMM Izglītības un satura no- veido Sigvards Kļava. RMM mākslas eksperti Ieva Ezerie- daļas vadītāja Liega Piešiņa un eks- Inga Vasiļjeva te un Dzintars Gilba, RMM Krāju- pozīcijas darba grupas vadītāja Indra Ekspozīcijas sab. att. Konsultante ma dokumentēšanas nodaļas vadītāja Vilipsone. Izstādes oriģinālā video 2021. gada 29. jūlijā Trešdien, 2021. gada 4. augustā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp. „Sydney via Siberia“ Grāmata par izturību, sīkstumu, izdzīvošanu, nežēlību, vainas apziņu, mīlestību, uzupurēšanos, piedošanu, identitāti un dzīves jēgu Tie ir vārdi no manas tautas, grāmata galu galā ir Un dziesma man arī no tās, par izturību, sīkstu- Un es zinu, neviens manā vietā mu, izdzīvošanu, ne- To nedziedās. žēlību, vainas apziņu, (Renārs Kaupers) mīlestību, uzupurēša- Tikko kā iznākušās grāmatas autore Inā- nos, piedošanu, identi- ra Strunga dzimusi un augusi Sidnejā, kādu tāti un dzīves jēgu, un paaudzi vēlāk ir, kā kādreiz Ilze Kalnāre ieklausījusies ar līdz ar to tā ievietojas sirdi savu radinieku un citu tautas brāļu likteņstāstos par pasaules lielo grāmatu viņu pārdzīvojumiem ne tik senā pagātnē un radījusi savu pulkā. dziesmu – visiem pieejamu romānu, kas jau no paša sāku- Grāmata viegli la- ma ievelk lasītāju savos valgos, ne vien aptveroši atspogu- sās, un tā varētu būt ļojot mūsu nesenās vēstures notikumus, izvadājot lasītāju ļoti piemērota mūsu pa savu dzimto pilsētu kā pieredzējis gids, bet arī attēlojot jaunajai audzei, kas ir atsevišķo personu jūtas, darbību un problēmas, kas tām paradusi vērties savos dzīves gaitās radušās, pārceļot šo personu pārdzīvojumus telefoniņos un lieki vispārcilvēciskā, morāliskā, pat zinātniskā plāksnē. Tā kā nekavēt laiku ar lasī- autores aprakstīto laiku esmu pati izdzīvojusi, varu teikt, šanu. Tajā iegrimstot, ka viņa to ir ļoti labi izpratusi. neviens vien jaunais Rakstot angliski, viņa ar Artūra Kroplija (Arthur lasītājs arī varēs iemā- Cropley) palīdzību ir ne vien palaidusi plašajā pasaulē cīties pareizrakstību, mūsu Lāčplēsi, kā arī neatkarīgās Latvijas tēva Raiņa pār- jo tur mana gadiem veidoto Spīdolu, bet arī iepazīstinājusi pasauli ar to necil- ilgi trenētā acs tikai Grāmatas „Sydney via Siberia“ vāks. vēcību, zem kuras cieta latviešu tauta (un ne vien tā vien) uz beigām ieraudzīja zem Padomju Savienības jūga, kas varēja sacensties ar to, vienu kļūdu – vienam vārdam bija pazudis pēdējais burts! ar ko 2. Pasaules kara laikā kļuva slavena Hitlera vadītā Vēlu labu lasīšanu! Vācija. Līdz ar to viņa arī latviešu tautas likteņstāstu ir pa- Vija Sieriņa spējusi piekārt pie lielā zvana. Laikrakstam „Latvietis“ Kā grāmatas varoņi tika galā ar viņiem piešķirto lik- teni, lai katrs lasītājs izgudro pats. Ceru, ka viens otrs, Ināra Strungs SYDNEY VIA SIBERIA, MoshPit Publishing, grāmatu lasot, tur atradīs savai dzīvei pa vadlīnijai, jo šī 2021, PO Box 4363 Penrith, NSW, 2750

Jauna stipendija Vītolu fondā To dibina Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece Jūlijā, demonstrējot spēcīgu līderī- iedzīvotāju finanšu pratības veicināša- bu, tālredzīgu domāšanu un sirdsgud- nai un Junior Achievement Latvija*, ru attieksmi pret apkārtējo pasauli, sti- organizētajos pasākumos skolu jaunie- pendiju dibinājusi Banku augstskolas šu uzņēmējdarbības attīstīšanai, vada rektore, Dr.sc.admin., asociētā profe- nodarbības vidusskolu jauniešiem par sore Līga Peiseniece. nākotnes profesijām un nepieciešama- Līga Peiseniece ieguvusi maģistra jām prasmēm. grādu matemātikā, kā arī sabiedrī- Šajā pasaulē nav nekā līdzvērtīga bas vadībā Latvijas Universitātē. Pēc patiesam atbalstam. Atbalstīt nozīmē augstskolas absolvēšanas strādājusi pievienoties. Vienoties idejā, iecerē; E. Kauliņa Lielvārdes vidusskolā par vienot sabiedrību un cilvēkresursus. matemātikas skolotāju, vēlāk par per- Visbiežāk atbalsts ir horizontālas sonāla speciālisti Valsts ieņēmumu plūdmaiņas, kuru iespaidā tā vai citā- dienestā un personāla vadītāju Valsts di atrodamies, retāk vertikāls gaismas ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālajā stars, kas mudina, aicina un inspirē.

iestādē. Banku augstskolā L. Peisenie- Līgas Peisenieces akadēmiskie sasnie- FOTO Vītolu fonds ce docē kopš 2005. gada, savukārt no gumi jau paši par sevi ir iedvesmas Līga Peiseniece. 2011. gadā darbojusies kā studiju pro- avots, bet spēja pievienoties, pieslēg- rektore. 2020. gadā ievēlēta par Banku ties jaunu cilvēku nākotnes ceļam tos augstskolas rektori. Paralēli profesio- tikai paspilgtina. darbam pateicoties, Latvijas mērķ- nālajiem pienākumiem 2011. gadā aiz- Daloties pārdomās un personīga- tiecīgie jaunieši saņem atbalstu iz- stāvējusi promocijas darbu, iegūstot jā pieredzē, ziedotāja Līga Peisenie- glītībai.“ doktora zinātnisko grādu uzņēmēj- ce teic: „Esmu daudziem cilvēkiem „Laikā, kad notiek straujas pār- darbības vadīšanā. 2017. gadā ievēlēta pateicīga par savu izaugsmi – manai maiņas sabiedrībā un ekonomikā, ar- Banku augstskolas asociētā profesora ģimenei, skolotājiem, kolēģiem un vien pieaug vajadzība pēc izglītotiem amatā. draugiem, kuri dāvājuši padomus, un uzņēmīgiem cilvēkiem. Bet vēl vai- Papildus tiešajiem uzdevumiem laiku, iedrošinājuši un atbalstījuši. rāk ir vajadzīgi gudri vadītāji un uz- L. Peiseniece pārstāv Banku augst- Esmu centusies atbalstīt jauniešus, ņēmēji, kuri spēj iedvesmot citus cil- skolu vairākās sabiedrībai nozīmīgās kuri mērķtiecīgi attīsta sevi. Tāpēc jomās – iesaistās darba grupā Latvijas augstu vērtēju Vītolu fondu, kura Turpinājums 12. lpp. 6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2021. gada 4. augustā Likteņdārza Draugu aleja Personalizēto bruģakmeņu skaits sasniedzis 30 tūkstošus Likteņdārza Draugu alejā tiks ieklāti alejā sagaidīts jubilejas rudenī un šī gada bruģakmens – pēc kār- 18. novembrī – tas 30 tūkstošo persona- Latvijas valsts lizēto bruģakmeni jūlija svētku dienā – mēs nogalē iegādājusies sa- noteikti būsim Lik- laspiliete Aļiftina Rāz- teņdārzā, lai re- mane. dzētu savus vārdus Jubilejas bruģakmens īpašnieci ierakstītus Latvijā. šonedēļ sveica Kokneses fonda pa- Sandra Kal- domes priekšsēdētāja, Eiropas Par- niete, Eiropas FOTO Kokneses fonds lamenta deputāte Sandra Kalniete, Parlamenta de- No kreisās: Sandra Kalniete pasniedz apliecību Aļiftinai kura Aļiftinai Rāzmanei pasniedza putāte, Kokneses Rāzmanei. apliecinājumus par ģimenei iegādāta- fonda padomes jiem bruģakmeņiem, kā arī dāvināja priekšsēdētāja: Likteņdārzam veltīto Latvijas Bankas Bruģakmens ir veids, kā ļoti personis- bilejas bruģakmens apliecinājuma piemiņas monētu. ki piedalīties Likteņdārza veidošanā pasniegšanas un Likteņdārza Draugu Aļiftina Rāzmane, Likteņdār- un katrs, kurš iegādājas bruģakmeni, alejas. za atbalstītāja: Man vienmēr paticis lai tajā iegravētu savu, savas ģimenes Likteņdārzs – tā ir īpaša vieta, kur būt locekļu, draugu vai kolēģu vārdus, Par Likteņdārzu vienotiem. Nodoms izmantot unikālo kļūst par Likteņdārza atbalstītāju un Likteņdārzs ir unikāla, par ziedo- iespēju un ierakstīt savu vārdu Drau- draugu. Draugu alejā ikviens kādam jumiem veidota piemiņas vieta, kas gu alejā bija jau sen un nu to beidzot cilvēkam veltītais bruģakmens ir uni- pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu realizēju, iegādājoties bruģakmeņus kāls, bet Rāzmanu ģimenei šis ziedo- arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno savai ģimenei, arī vīram un meitai. jums nesis vēl papildus gandarījumu, Shunmyō) projekta un arhitekta And- Akmeņi ar mūsu vārdiem Draugu kas droši vien kļūs par šīs ģimenes ra Kronberga uzraudzībā top uz salas stāstu. Daugavā pie Kokneses. Likteņdārzu Draugu aleju, kas ir 8 m plata un aizsargā 2018. gadā Saeimā pieņemts ap 200 m gara, iecerēts visā garumā īpašs Likteņdārza likums. noklāt ar bruģakmeņiem, kas izzāģēti Likteņdārzs top kā gaišas atceres no Latvijas laukakmeņiem – katrā ak- dārzs, kur svinēt latviešu tautas iz- menī latīņu alfabēta burtiem ierakstīts turību un gara spēku. Tas veltīts visu viena cilvēka vārds un uzvārds. Jauno latviešu piemiņai, kuri 20. gadsimtā bruģu ieklāšana Draugu alejā notiek gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, ar- un pašlaik aleja ar personalizētajiem hitektūru ar Kokneses pussalas dabas bruģakmeņiem noklāta vairāk nekā un Daugavas krāšņumu.

FOTO Kokneses fonds 60 metru garumā. Nodibinājums Kokneses fonds Likteņdārza Draugu aleja. Pielikumā pievienoti foto no ju- Elīna Bīviņa Karstais Bruno Moto Kauss Biķerniekos Pamatīgi pārbaudīja braucēju meistarību Pamatīga svelme un daudzveidīgs dalībnieku sastāvs, raksturo Bruno Moto Kausa izcīņas sacensības, kas svētdien notika Biķernieku trasē Šoreiz organizatori bija sarūpējuši veselas divas – 24. un 25. jūlijā, neieras- tas trašu konfigurācijas, kas kombinācijā ar diviem braucieniem katrai klasei, pa- matīgi pārbaudīja braucēju meistarību. Ierastās ielas motociklu klases izman- toja modificētu Biķernieku ovāla konfi- gurāciju, kuru ātrākie BM 1000 klases veica ātrāk par minūti (rekords, M. Pirt- nieks – 52:491). Un tieši uzvara otrajā braucienā, ļāva Mārcim Pirtniekam kāpt uz BM 1000 klases augstākā pakāpiena, apsteidzot Dmitriju Otrohovu un Jāni

Jurgelēviču. Apvienotie BM 600, BM FOTO AS Photography Street un dāmu ieskaites braucieni uz- Sacensības Biķerniekos. varas ļāva svinēt Normundam Kazu- sam, Sergejam Kolomņinam un Ditai sāk iekarot popularitāti, kā atraktīvs un Mihails Bostrovs, kurš gan abos brau- Romaņenkovai. Kartinga trases līklo- pieejams motosporta veids. cienos bija spiests atzīt Daugavpils čus pilnībā izbaudīja Bruno Moto jaun- Sacīkstē, pašmāju braucējiem no- izveidotā, pitbaiku klase, kas pamazām pietnu konkurenci sastādīja igaunis Turpinājums 8. lpp. Trešdien, 2021. gada 4. augustā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp. #dziedundejo2021 Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises Noslēgusies mūsdienu dejas koncertstāsta „Augstāk par zemi” filmēšana Rīgā noslēdzas ceļš „Saulesvija“ Turpinās izstāde „Radi rotājos“ Turpinās Latvijas skolu jaunatnes dzies- mu un deju svētku no- rišu #dziedundejo2021 filmēšanas process – svētdien, 25. jūlijā, no- slēdzās koncertstāsta Augstāk par zemi filmēšana, noslēg- sies arī ceļš Saulesvija, bet VEF Kul- tūras pils trijos stāvos ir skatāma skolu jaunatnes vizuālās un vizuāli plastis- kās mākslas izstāde Radi rotājot. Mūsdienu deju koncertstāsta Augstāk par zemi filmēšana notika teju mēnesi, tajā piedalījās 95 mūs- dienu deju kolektīvi ar aptuveni 1500 dalībniekiem pārstāvot dažādus deju stilus. Filmēšana notika 19 pašvaldī- bās, tās rezultāts – koncertstāsts tiks FOTO Kaspars Teilāns rādīts Svētku informatīvā partnera #dziedundejo2021 vēstnesis diriģents Arvīds Platpers Ķekavā 28 jūnijā. Latvijas Televīzijas ēterā š.g. rudenī. Mūsdienu dejas notikuma tapšanā pie- iekļauties pasaules kopīgajā telpā, tembrī pirmizrādi piedzīvos ilggadējā dalās skolu jaunatne no 1. līdz 12. kla- tomēr arī šajā laikmetīgajā ainā ir Svētku atbalstītāja LMT veidotā do- sei, to veido mākslinieciskā vadītāja iespējams izcelt un saglabāt piederī- kumentālā filma. Katras Saulesvijas Annika Andersone, režisors Sandis bu savām tradīcijām – Latvijā radītas dienas fotoreportāžas skatāmas te: Kalniņš, literārā koncepta autore mūzikas, tērpiem, pie sen zināmām https://flickr.com/photos/dziediunde- Lolita Muižniece, muzikālais vadī- un izkoptām rotaļām, kas pielāgoties jo2015/albums tājs Uldis Timma, tērpu konsultante mūsdienu deju kontekstiem,” stāsta Svētku kopējo programmu veido Madara Botmane, bet lieluzveduma mākslinieciskā vadītāja Annika An- 15 dažādas norises kora dziedāšanā, noslēguma daļā dejotājiem pievienojas dersone. „Pandēmija ir ietekmējusi vokālajā mūzikā, instrumentālajā mū- grupa Tautumeitas, izpildot kā savas, mūsu darbu un ieceres – rezultātā ne- zikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plas- tā arī citu latviešus mūziķu skaņdarbu būs lielformāta uzvedums Ķīpsalā, bet tiskajā mākslā, folklorā. Norises plā- aranžijas. tiksimies katrs savā pašvaldībā. Kon- notas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk XII Latvijas skolu jaunatnes dzies- certa radošā komanda brauc ciemos dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku mu un deju svētku mūsdienu deju liel- pie kolektīviem, lai klātienē nofilmētu norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz zuveduma koncertstāsta ar mūsdienu dejotājus un viņu izpildījumu, ko savīs tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, dejas un latviešu tautas rotaļu palīdzī- koncertfilmā, saglabājot uzveduma nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti bu tiks izdzīvots 7 vērtības, katra no māksliniecisko ieceri un mūsdienu centralizēti mēģinājumi un garš mēģi- tām – augt skaistumā, atbildībā, rado- deju dažādību.“ nājumu process. Norises tiks iemūži- šumā, gudrībā, līdzjūtībā, draudzībā 12. jūlijā sākās un šonedēļ no- nātas videoierakstos. Visi videoma- un mīlestībā, – būs citādāka, gan kā slēgsies Latvijas skolu jaunatnes teriāli tiks nodoti Rakstniecības un rotaļīga dziesma ar deju, gan kā vārdu dziesmu un deju svētku norišu mūzikas muzejam topošās Dziesmu un skaņu savirknējums, gan pamāco- #dziedundejo2021 vērienīgais no- un deju svētku ekspozīcijas vajadzī- ša, gan arī dziļi nopietna. tikums Saulesvija: no tradicionāla bām kā spilgta 21. gs. Liecība. „Uzvedumā varēs redzēt pasaulē klātienes notikuma svētku dalībnieku Inga Vasiļjeva, vispopulārokos deju novirzienus, kas gājiena Rīgā, laikmeta nosacījumu va- XII Latvijas Skolu jaunatnes jauniešiem ir ļoti svarīgi, jo gribas dīts tas aizvijas daudz garāku ceļu, lī- dziesmu un deju svētku dzīgi kā pats Svēt- Sabiedrisko attiecību vadītāja ku tapšanas stāsts 2021. gada 26. jūlijā ir izvērties par sarežģītu ceļu trīs gadu garumā. Katras dienas Mums vēl ir vieta videoapskati būs redzami Svētku Jūsu sveicieniem, mājaslapā nac- apsveikumiem, gavilet.lv, Svētku profilā digitālajā paziņojumiem. platformā Youtu- be: (https://www. Cena $7 par 1 cm vienā youtube.com/ slejā. Minimums $10. Tieši šis nacgavilet), kā arī laukumiņš izmaksās tikai $35. sabiedrisko medi-

FOTO Kaspars Teilāns ju platformā lsm. „Saulesvija“ Olainē 28. jūnijā. lv, savukārt sep- 8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2021. gada 4. augustā „Baltic Stories“ Izdota jauna grāmata – vizuāls ceļvedis par Baltijas valstu kultūrvietām Šā gada jūlijā grāmatnīcās nonāku- veidošanā mūsdienās aizvien vairāk si jauna grāmata Baltic Stories (Baltijas pievērš uzmanību dažādu sabiedrības stāsti), kurā apkopoti iedvesmojoši stās- locekļu aktīvai iesaistei un līdzdalībai. ti par 30 kultūrvietām un notikumiem Tas ir svarīgi, jo ļauj mums iepazīt un Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Grāmatā ņemt vērā daudzveidīgus skatījumus iekļautos stāstus papildina atzītu Balti- uz vidi, kurā dzīvojam. Lai veidotu vie- jas valstu fotogrāfu oriģināldarbi. tas, kur cilvēki jūtas piederīgi un par Vedot lasītāju izzinošā ceļojumā kurām ir vēlme rūpēties, lēmumu pie- caur Baltijas valstu galvaspilsētām ņēmējiem ir jāspēj iedziļināties cilvēku un vēl neiepazītām vietām, grāmatā vērtībās un nozīmēs, kādu iedzīvotāji iekļautie stāsti piedāvā ieskatu daudz- piešķir savām dzīvestelpām. Šie stāsti veidīgās un neierastās kultūras inicia- piedāvā konkrētus, praksē balstītus tīvās. To vidū ir ielu mākslas festivāls piemērus, kas parāda kultūras inicia- Tartu, teātra festivāls Rīgā un draugu tīvu ietekmi, izaicinājumus un veiksmī- aizsākta radio stacija Viļņā, kā arī zaļi gas sadarbības iespējas,“ ieceri skaid- pilsētas sakņu dārzi, inovatīvi muzeji, ro grāmatas līdzautore Anete Ušča. neparastas laikmetīgās mākslas telpas Grāmata Baltic Stories pieejama un pagrimstošs, bet joprojām aktuāls grāmatnīcās Jānis Roze, Mr Page, padomju arhitektūras mantojums. Robert’s Books, ISSP un pasūtīšanai Baltic Stories domāta gan neatka- internetā. Vairāk informācijas un pre- rīgiem kultūras tūristiem, gan vietējās cīzs tirdzniecības vietu saraksts atro- FOTO Aleksejs Muraško politikas veidotājiem, un ikvienam ar dams vietnē www.balticstories.lv. Iz- Grāmata „Baltic Stories“. interesi par efektīvām un jēgpilnām devuma atbalstītāji – Baltijas Kultūras vietrades praksēm mūsdienās. Stāsti fonds, Ziemeļvalstu Ministru padomes un fotogrāfijas atklāj kultūras un ko- birojs Latvijā un Arctic Paper. pienu daudzveidību, kā arī to plašo BS ietekmi uz vietu attīstības procesiem, izceļot līdzdalības un sadarbības nozī- mi. Vienlaikus grāmata uzdod jautā- jumu – kas ir kopīgs un kas atšķirīgs mūsdienu Baltijas reģionā? Grāmatas autores ir jaunās pētnie- ces Anete Ušča un Liāna Ivete Beņķe. Baltic Stories tapusi sadarbībā ar Lietu- vas un Igaunijas pilsētplānošanas, ko- pienu attīstības un mākslas ekspertiem. Grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško, savukārt fotostāstu autori ir seši jaunās paaudzes Baltijas valstu fotogrāfi, tostarp Andrejs Strokins un Kristīne Madjare no Latvijas. Izdevē- ji – biedrības Urban Institute un Cultu- re Crab. Grāmata izdota angļu valodā. FOTO Andrejs Strokins „Kā kultūras jomā, tā politikas Starptautiskais jaunā teātra festivāls „Homo Novus“, Rīga, Latvija.

Karstais Bruno Moto Kauss... konkurences bija igaunis Travis Silak, joms Saharovs un Aleksejs Terentjevs. Turpinājums no 6. lpp. krietni apsteidzot Marku Čerņevski un Skūteru braucienā, ārpus konkurences Ivaru Laitānu. Atzīmējot Zelta Mopēda startējošais Eduards Sproģis ar Racing BJC Jaunība pārstāvja Dmitrija Ma- 50-gadi, sacīkšu braucienus aizvadīja klases skūteri uzrādīja laikus, kas ļautu cuka pārsvaru. Trešais abos braucienos arī kādreizējās mazmotošosejas kla- konkurēt arī dažās motociklu klasēs, bet un kopvērtējumā – Dmitrijs Sardovs. ses – mopēdi un skūteri. Vienātruma un standarta ieskaitē par uzvarētāju kļuva Pitbaiku Junior (līdz 14 g.v.) klasē ārpus divātruma mopēdu klasēs uzvarēja Art- Māris Streļcovs. Sacensību dienas- kārtību papildināja arī divas supermoto klases, kur braucēji cīnījās par Latvijas Kausa ieskaites punktiem. Uzvara kva- lifikācija un abos braucienos, bija igauņa Hannes Lepmeta rezultāts S4 klasē, kur PĒRK DZĪVOKĻU NAMU kompāniju uz pjedestāla sastādīja Toms **Pērk daudzdzīvokļu namu vai tā daļu Rīgā; Avens un Gatis Eglītis. Supermoto Stre- et klasē ātrākais bija Jānis Strazdiņš. **Namu apsaimniekošana, juridiskie pakalpojumi; Bruno Moto Racing pateicas vi- siem atbalstītājiem par iesaisti pasāku- A. Batarags 201-788-5315 (NJ) mā. Nākošais Bruno Moto Cup posms [email protected] 22. augustā, Biķerniekos. Vairāk info A. Padegs 845-462-3317(NY) http://info.brunomoto.lv/ Pilnie rezultāti https://speedhive. [email protected] mylaps.com/Events/1889649 Tāls Meļķis Trešdien, 2021. gada 4. augustā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp. 10 neparasti notikumi Romana Sutas dzīvē Notikumi mākslinieka biogrāfijā dažkārt kļūst par leģendām Romans Suta (1896–1944) ir niekam veltītās izstādes un arī citus mākslinieks, par kuru dzirdēts, ja ne notikumus, kas godinās Romana Sutas mākslas vēstures lekcijās, tad sarunās piemiņu. par latviešu kultūras dzīvi 20. gadsim- Romana Sutas jubilejas gadā apko- ta pirmajā pusē noteikti. Mākslinieka pojis 10 neparastus notikumus māksli- biogrāfija ir piepildīta ar neparastiem nieka dzīvē.* notikumiem, dažkārt kļūstot par le- ģendām. Pirmie mirkļi ratos Romans Suta bijis ātras dabas, 1896. gada 28. aprīlī Natālija ekspresīvs cilvēks. Viņš aizrāvās ar Amālija Suta, būdama gaidībās, de- visu, kam pieķērās. Līdzīgi kā rene- vās pie māsas Karlīnas Maizītes. Ne- sanses mākslinieks, viņš strādāja da- parastos apstākļos pa ceļam lauku ra- žādos mākslas veidos – glezniecībā, tos piedzima Romans Suta. Tā arī līdz grafikā, keramikā, plakātu mākslā, galam nav skaidrs, kur tieši ceļā pui- scenogrāfijā, kā arī filmu mākslinie- sēns dzimis, jo Karlīnas Maizītes vīrs ciskajā noformēšanā un pat spēlēja ne- bijis vairāku krogu īpašnieks, un nav lielu lomu filmā Kaugurieši. Romans zināms, uz kuru no krogiem Natālija Suta arī daudz rakstīja par mākslu un Suta toreiz devās ciemos. Vēlākos ga- teoriju, par to, kādai vajadzētu būt dos Suta pierakstījis, ka dzimis Raunā, mākslai Latvijā. Viņš darīja visu un bet citreiz – Cēsīs. Savukārt Tatjana bija visur, ar savu enerģiju un idejām Suta, vēlāk rakstot par tēvu, min, ka Romans Suta brāzmaini traucās cauri varbūt šis neparastais dzimšanas fakts mākslas pasaulei. Viņš bijis ekspresīvs ir viens no iemesliem, kādēļ tēvam tik Romans Suta un Aleksandra Beļcova. un vitāls, viņam bijis smags raksturs, ļoti patikuši zirgi. Viņam piederējuši 1920. gadu vidus. Romana Sutas un strauja un pat brīžiem izaicinoša uz- vairāki zirgi hipodromā un daudzi jo Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. vedība, tādā veidā kļūstot par sava lai- daudzi tušas melnbaltajos zīmējumos. ka leģendu, par kura piedzīvojumiem Jau no agras bērnības Valkas pilsētas Pirmais pasaules karš, un 1915. gadā tika rakstīts presē. Suta bija viens no ormaņi esot bijuši Romana labākie Romans Suta kopā ar ģimeni devās uz aktīvākajiem modernās mākslas pro- draugi. Pēterburgu. Rudenī, kā jau liela daļa pagandētājiem un aktīvi pauda savus latviešu jauniešu, viņš iestājās Penzas uzskatus par dažādiem mākslas teori- No kuģa puikas par gleznotāju Mākslas skolā. jas jautājumiem. Viņa lielākā kaislība 1907. gadā Romans Suta uzsāka bija māksla, bet viņš aktīvi interesējies mācības Pleskavas reālskolā. Tēvs ce- Romans Suta un Aleksandra arī par šahu, makšķerēšanu un zirgu rēja, ka skola savaldīs brāzmaino jau- Beļcova skriešanās sacensībām. nieti, bet tā vietā 1910. gadā, abi kopā Skolas brīvlaikos Penzas Mākslas Romana Sutas atstātais mantojums ar brāli pabeidzot reālskolu, aizbēga skolas studenti devās braucienos uz ir skatāms Romana Sutas un Alek- uz Rīgu un pieteicās par kuģu pui- Maskavu vai Pēterburgu, lai apskatītu sandrs Beļcovas muzejā, kas reiz bijis kām. Brāļi gadu klīda pa pasauli un, mākslas galerijas. 1916. gada pavasa- abu mākslinieku dzīvoklis. kuģim piestājot dažādās ostās, puikas rī Romans Suta ceļā uz Maskavu ie- Šogad par mākslinieka daiļradi izbaudīja arī ostas krogu dzīvi. Pēc raudzīja vilcienā savu skolas biedreni atgādinās vairākas izstādes, kas veltī- gada Romans atgriezās mājās un no- Aleksandru Beļcovu, kuras uzmanī- tas Romana Sutas 120. gadu jubilejai. lēma studēt mākslu. Stāsta, ka kādu bu tobrīd centās piesaistīt arī vairāki No februāra Romana Sutas un Alek- nakti esot pamodies un pateicis mātei, citi jaunekļi. Tā kā Romans Suta ātri sandras Beļcovas muzejā skatāma ka vēlas kļūt par gleznotāju. Drīz vien saprata, ka nepievērsīs meitenes uz- izstāde “Romans Suta un Sigismun- 1913. gadā viņš devās līdzi māsīcai uz manību ar savu izskatu, viņš apbūra ds Vidbergs. Divu meistaru radošais Jūlija Madernieka privāto mākslas stu- meiteni ar savu daiļrunību. Visu ceļu dialogs”, kas veltīta abu mākslinieku diju, lai gatavotos iestājeksāmeniem viņi esot norunājuši par mākslu, līdz radošajai kopdarbībai. Šī ir pirmā iz- Rīgas pilsētas mākslas skolā. Arī šeit Romans pierunājis jauno meiteni būt stāde, kas aizsāk turpmākās māksli- jauneklis nav sēdējis mierīgi – nomā- viņas gidam gleznu galerijās. Alek- cījies tikai pāris sandru Beļcovu esot aizrāvis Sutas mēnešus, kādu dedzīgums. Šis brauciens ne tikai sa- dienu paņēmis tuvināja abus māksliniekus, bet arī savus darbus un iedvesmoja Romanu risināt savas iece- devies prom. Drīz res modernākā un ekspresionistiskākā vien Romans Suta ievirzē, kādi ir arī Sutas 1917. gada ak- iestājās Rīgas pil- vareļi, kas veltīti latviešu bēgļu dzīvei. sētas mākslas sko- 1922. gadā Romans Suta un Alek- lā Vilhelma Pur- sandra Beļcova apprecējās. Arī tas vīša klusās dabas noticis nedaudz neparastos apstākļos, klasē, kurā vingri- jo Romana mamma iebildusi pret līga- nājās impresionis- vas izvēli – tolaik sieviete māksliniece tiskās glezniecības Rīgā bijusi reta parādība, un turklāt tehnikā. Šeit viņš vēl sveštautiete. Neskatoties uz mātes iepazinās ar Jē- iebildumiem, Romans sareģistrējās ar kabu Kazaku, ar Aleksandru. Natālija par šo faktu esot

FOTO Skenējums kuru kļuva par ļoti uzzinājusi no avīzes raksta, tādēļ ne- Romans Suta. Mets porcelāna vāzei „Zirgu sacīkstes”. tuviem draugiem. kas cits neatlika, kā klāt galdu un svi- 1930. gadi. Papīrs, akvarelis. Romana Sutas un Aleksand- Glezniecības stu- ras Beļcovas muzeja kolekcija. dijas pārtrauca Turpinājums 10. lpp. 10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2021. gada 4. augustā 10 neparasti notikumi ... Turpinājums no 9. lpp. nēt kāzas Sukubā. Sutas un Beļcovas attiecības esot bijušas temperamentīgas un kaismī- gas, nevienu reizi vien piedzīvojot da- žādus neparastus notikumus ģimenes dzīvē, bet, neskatoties uz to, viņi viens bez otra ilgu laiku nespēja dzīvot. Pie- mēram, 1941. gada pavasarī, divas ne- dēļas pēc oficiālas laulības šķiršanas, Romans esot draudējis nošauties, ja Aleksandra neatgriezīsies pie viņa, tā- dēļ abi devušies salaulāties otrreiz. Leģendārais „Sukubs“ 1919. gadā Natālija Suta atvēra ve- ģetāro kafejnīcu Sukubs, kas drīz vien kļuva par iecienītāko jauno mākslinie- ku, rakstnieku un mūziķu pulcēšanās FOTO Skenējums vietu. Kafejnīcas nosaukums ir vei- Rīgas mākslinieku grupas biedri „Sukubā“ pie Romana Sutas apgleznotās dots izmantojot divus 20. gs. mākslas sienas. No kreisās: Valdemārs Tone, Niklāvs Strunke, Oto Skulme, Romans virziena nosaukumus – supremātisms Suta. 1920. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. un kubisms, kas liecina par Romana Sutas mātes līdzdalību dēla mākslas vēta par Rīgas mākslinieku dzīvē un otrādi. Iekštelpas apgleznoja grupu – tādā veidā apvienība un dekorēja Romans Suta, Oto Skul- vairs neorientējās tikai uz me, Niklāvs Strunke, Valdemārs Tone ekspresionismu kā izteiks- un Konrāds Ubāns. Sukubs ir viens no mes veidu. Drīz vien jaunie leģendārākajām Rīgas bohēmas vie- mākslinieki nonāca konfliktā tām. Šeit tika svinētas Beļcovas un Su- ar vecākās paaudzes māks- tas kāzas, šeit tika dibināts satīrisks, liniekiem, kas uzskatīja, ka politikai veltīts žurnāls Ho-Ho, kā arī, jaunie tikai atdarina Rietu- iespējams, tieši šeit radusies ideja par mu mākslu, nevis veicina Rīgas mākslinieku grupu. attīstību. Šajā laika Romans Rīgas mākslinieku grupa Suta daudz rakstīja presē Rīgas mākslinieku grupas pirm- par mākslu, cenšoties pie- sākumi saistās ar domubiedru pulciņu vērst sabiedrības uzmanību Zaļā puķe (1914–1915). 1919. gadā jau- mākslas attīstībai, rosinot nie mākslinieki – Jēkabs Kazaks, Nik- cilvēkos spriešanas spējas un lāvs Strunke, Oto Skulme, Romans vēlmi līdzdarboties mākslas Suta, Valdemārs Tone un Konrāds procesos. Ubāns – nolēma izveidot jaunu grupu, 1926. gadā gan Romans Romans Suta. Dekoratīvs šķīvis „Kāzas”. kas risinātu jaunus mākslas teorijas Suta, gan Sigismunds Vid- 1928. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas jautājumus. Viņi vēlējās izraut māks- bergs izstājās no Rīgas muzeja kolekcija. lu no provinciālisma un runāt jaunā, mākslinieku grupas, jo gru- ekspresīvā formā. Tā radās Ekspresio- pas biedri apsūdzēja abus nistu grupa. 1920. gadā tā tika pārdē- māksliniekus līdzekļu šķērdēšanā. Tā ārkārtīgi iedvesmoja. Piemēram, Le- kā abi mākslinieki noliedza korbizjē ietekmē Suta sāka domāt par izvirzītās apsūdzības un ne- lietišķās mākslas attīstību konstruktī- viens nevarēja pierādīt pretē- visma manierē. jo, mākslinieki pameta Rīgas Romans Suta atgriezās Parīzē vai- mākslinieku grupu. rākkārt. Viena no pēdējām reizēm bija 1937. gadā, kad viņš iekārtoja Latvi- Parīzes iedvesmas jas paviljonu Parīzes starptautiskajā 1922. gada beigās Ro- mākslas un tehnikas izstādē. mans Suta un Aleksand- ra Beļcova devās ārzemju „Baltara“ veiksmes un ceļojumā. Abi mākslinieki neveiksmes sākumā ieradās Berlīnē, bet 1924. gadā Romans Suta kopā pēc tam devās uz Parīzi, kas ar Sigismundu Vidbergu un Alek- bija galvenais Rietumeiropas sandru Beļcovu nodibināja porcelā- mākslas centrs. Suta pārzināja na apgleznošanas darbnīcu Baltars franču valodu un iepazinās ar (latīņu valodā ars Baltica jeb Baltijas vairākiem modernisma māks- māksla). Ideja par lietišķās mākslas liniekiem, kā, piemēram, ar attīstīšanu Sutam radās pēc iepazīša- Amedē Ozanfānu (Amédée nās ar Lekorbizjē. Grupai pievienojās Ozenfant), Lekorbizjē (Le arī Dmitrijs Abrosimovs, kurš apmā-

FOTO Normunds BrasliņšCorbusier), Huanu Grisu cīja pārējos porcelāna apdedzināša- Romans Suta. „Ierakumi.“ 1920. Audekls, (Juan Gris) un citiem. Gan nā. Katrs no māksliniekiem izveidoja eļļa. 63,5 x 58,3 cm. Romana Sutas un Alek- Parīzē satiktie cilvēki, gan sandras Beļcovas muzeja kolekcija. redzētās izstādes Romanu Turpinājums 11. lpp. Trešdien, 2021. gada 4. augustā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp. 10 neparasti notikumi ... mākslu. Lai no- Turpinājums no 10. lpp. drošinātu praktis- ku pieredzi, Suta sev raksturīgu porcelāna apgleznoša- studentus ņēma nas metodi, izmantojot kompozīcijās par palīgiem lie- vienotu konstruktīvu uzbūvi. Savos lākos pasūtījuma porcelāna šķīvju sižetos Suta bieži iz- darbos. mantoja latviešu sadzīves ainas – gan Pēc Rīgas Tau- no lauku cilvēku, gan no pilsētnieku tas augstskolas dzīves, – bet dažkārt viņš dekorēja tos darbības pārtrauk- tīri konstruktīvi. šanas 1934. gadā, 1925. gadā mākslas porcelāns tika Suta turpināja pe- prezentēts dažādās izstādēs, tajā skai- dagoģisko darbu tā Starptautiskajā dekoratīvi lietišķās līdz par 1940. ga- mākslas izstādē Parīzē, kurā Baltars dam savā privātajā tika apbalvots ar trim medaļām – zel- studijā. Viņš cen- ta medaļas ieguva Vidberga šķīvju tās iemācīt saviem Romans Suta. „Izpārdošana.” No cikla „Iela”. 1920. gadu kompozīcijas un Abrosimova tehnis- skolniekiem ne ti- beigas. Papīrs, tuša. 32 x 35,4 cm. Romana Sutas un Alek- kais izpildījums, bet bronzas meda- kai amatu, bet arī sandras Beļcovas muzeja kolekcija. ļu ieguva Sutas šķīvju kompozīcijas. prasmi domāt par Neskatoties uz apbalvojumiem un mākslu. spriedumus, gan piezīmes no saviem veiksmēm, darbnīcu skāra finansiālas ceļojumiem pa Eiropu, tāpat arī radī- grūtības, jo ienākumi nespēja nosegt Tautas gaumes veidotājs ja karikatūras dažādiem žurnāliem, mājrūpniecības augstās pašizmak- Apskatot Romana Sutas rado- piemēram, Ho-Ho. Pēc atgriešanās no sas. 1928. gadā Baltars pārgāja Sutas šo darbību, viņa biogrāfijā ir ļoti Parīzes 1923. gadā, Romans Suta sāka īpašumā, jo Vidbergs no uzņēmuma daudzas un dažādas nozares. Viņš vākt faktus un materiālus par latvie- izstājās. Suta vēlējās glābt darbnīcu, gleznoja, zīmēja, darbojās grafikas šu mākslas vēsturi. Tajā gadā Leip- tādēļ 1930. gadā, izvēloties labākos mākslā. Suta mēģināja arī izveidot cigā iznāca viņa brošūra vācu valodā 200 priekšmetus, nosūtīja tos uz iz- latviešu modernā interjera stilu, kam 60 Jahre lettisher Kunst (60 gadi lat- stādi Ņujorkā un Vašingtonā. Lai gan būtu bijis jāapvieno zemnieciska vi- viešu mākslā). Šī bija pirmā ārzemēs daudzi darbi tika pārdoti, atpakaļce- talitāte ar ziemeļniecisku tempera- izdotā grāmata par latviešu jaunlaiku ļā, paviršas trauku iepakošanas dēļ, mentu, tādēļ viņš pievērsās porcelānu mākslu no 1860. līdz 1920. gadam. nepārdotie trauki saplīsa, līdz ar to trauku apgleznošanai. Vēlākos gados Trīsdesmito gadu beigās māksli- zuda arī pēdējā cerība atjaunot Bal- viņš strādāja Nacionālajā Operā un nieks pievērsās kinomākslai, veidojot tars darbību. dažādos teātros kā scenogrāfs, vei- dekorācijas Rīgas mākslas filmu ki- doja interjera noformējumu Ķemeru nostudijas lentei Kaugurieši. Intere- Pasniedzējs Romans Suta restorānā Jautrais ods, zīmēja tērpu santi, ka Romans Suta arī epizodiski 1929. gadā, aizvietojot uz pāris metus izrādēm, kā arī tika aicināts ir iemūžināts kadros kā baznīcas ķes- nedēļām savu draugu Vidbergu Rīgas iekārtot izstādes gan Latvijā, gan ār- teris. Filma tika pabeigta 1941. gada Tautas augstskolā, Suta pat nenojauta, zemēs. Trīsdesmitajos gados viņš at- jūnijā – dažas dienas pirms kara sā- ka uz turpmākajiem desmit gadiem sāka darbu keramikas nozarē, kļūstot kuma. Filma tika ārkārtīgi atzinīgi kļūs par pasniedzēju. No 1929. līdz par trauku formu un apgleznojumu novērtēta, tādēļ Romans Suta kopā ar 1931. gadam Suta strādāja par zīmē- metu zīmētāju Kuzņecova porcelāna filmas operatoru Voldemāru Pūci tika šanas pasniedzēju un no 1931. gada – fabrikā, kur tika ražoti gan dārgi un nosūtīti radošā ceļojumā uz Maska- arī par gleznošanas studijas vadītāju. elitāri priekšmeti, gan arī lēta stan- vu. Pēc atgriešanās Rīgā, tika uzsākts Ar savu dedzību pret dzīvi un mākslu darta prece. Iespēju šeit strādāt Suta darbs pie filmasMelanholiskais valsis, viņš aizrāva arī savus skolniekus. Suta uzskatījis par lielu priekšrocību, lai kas uzņemts pēc Emīla Dārziņa dzīves saprata, ka ar klasisko mākslu sev iz- audzinātu tautas gaumi mākslā ar ik- motīviem. tiku vien nenodrošinās, tādēļ saviem dienā lietojamo priekšmetu starpnie- studentiem mācījis arī māksliniecisko cību. Vēlāk Sutam piedāvāja darbu Pēdējie soļi kino telpu un skatlogu noformēšanu, grā- arī Iļģuciema stikla fabrikā, kurā viņš Tik pat neparasts kā dzimšanas matu grafiku, scenogrāfiju un lietišķo veidoja metus kristāla trauku formām brīdis, bijusi arī Romana Sutas aizie- un gravējumiem. šana. 1941. gadā, strādājot pie filmas Strādājot abās Melanholiskais valsis, kādu dienu fabrikās, māksli- pie kinostudijas piestāja bruņotu vīru nieks esot nonācis mašīna un deva pavēli brīvprātīgi pie secinājuma, ka evakuēties uz Padomju Savienību. plaši ieviest mo- Romans Suta paspēja tikai piezvanīt derno latviešu in- uz mājām. Vien 1959. gadā, pēc brau- terjeru stilu būtu ciena uz Tbilisi, Romana Sutas meita iespējams tikai Tatjana Suta Kara tribunālā Rīgā sa- tad, ja tas tiktu or- ņēmusi tēva reabilitācijas dokumentu, ganizēts valstiskā kurā noskaidrojās, ka viņš ir nošauts līmenī. 1944. gada 14. jūlijā uz apmelojumu Kā viena no pamata par maizes talonu viltošanu. būtiskākajām ra- Romanam Sutam toreiz bija 47 gadi. došajām darbībām lnmm.lv/lv/sbm ir Sutas publicis- Agnese Pundiņa tika. Viņš rakstīja 25.02.2016. daudzos un da- Pirmpublicējums Arterritory.com žādos laikrak- Aleksandra Beļcova ar Romanu Sutu Jūrmalā. 1930. gadu stos – gan recen- * Raksts tapis, izmantojot Tatjanas pirmā puse. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas mu- zijas un mākslas Sutas 1975. un 1996. gadā izdotās grā- zeja kolekcija. teorētiskos pār- matas par Romanu Sutu. 12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2021. gada 4. augustā Mazdēls un vīnu lauki (14) No Zelta piekrastes caur Voga Voga uz Vangeratu un vēl tālāk Trīspadsmitais turpinājums. Sākums LL647, LL648, LL649, LL650, LL651, LL652, LL654, LL655, LL656, LL657, LL658, LL659, LL660. Ceļamies laicīgi, jo arī pierāda bērnu dzirdes spējas. šodien dodamies atpakaļ Noguļos un smalki čukstu neprā- pie bērniem un mazbēr- tības kā angļu, tā arī latviešu valodā. na. Ceļrādis iesaka atli- Gan jau mana balss bija pievilcīga un cināt vismaz četras stun- Līvaija dzirde labā stāvoklī, jo drīz das braucienam, jo Voga vien bez lielām mokām viņš izpida (Wagga Wagga) 400 km uzdevumu un lēnām pagriež seju pret attālumā, un mēs gribam tur nokļūt ap mani. Es smīnu kā kaķis pēc krējumu pusdienas laiku. bļodiņas iztukšošanas, bet Līvaijs, tā Laukos pirmdienās satiksme plūst aizdomīgi bola acis, skatoties manā mierīgāk nekā pilsētās, un drīz esam sejā, gan jau domādams, kāpēc pie- Holbrukā (Holbrook), kur apstājamies augušies tētiņš guļ uz grīdas un smīn paēst brokastis kafejnīcā blakus biju- man sejā! šai Austrālijas kara flotes zemūdenei Kaut gan grīda klāta ar tepiķi, ne- Otvai (HMS Otway). Cik saprotu, ieteiktu to darīt ilgāku laiku nekā tas zemūdene šeit atrodas, jo miestiņa vajadzīgs, un kad beidzot saņemu no vārda devējs leitnants Holbruks bija Līvaija smaidīgu atzinību un sasvei- zemūdens kapteinis, kuram piešķīra cināmies, dodot viņam manu rādītāj- ordeni, Viktorijas krustu, un, kad šai pirkstu, ko viņš stipri paspiež. Ceļos zemūdenei bija pienācis laiks beigt no grīdas un ar stīvu muguru un no- pienākumus, holbrukieši iesāka ziedo- tirpušu kreiso kāju eju uz virtuvi vārīt jumu akciju, ieskaitot prāvu devumu ūdeni. Tējas laiks pienācis. no Holbruka ģimenes, savāca diezgan, Nākošā dienā ejam uz pikniku lai varētu zemūdenes čaulu nopirkt, laukumu netālu ārpus Vagas centru, un, izglābjot no posta, to atveda izstā- Marambidžī (Murrumbidgee) upes dīt šeit parkā, godinot Holbruku. krastmalā, kur ir vairākas gāzes plītis, Pēc brokastīm griežamies prom no galdiņi ar sēdvietām un plaši ēnaini lielceļa un braucam pa to pašu ceļu, laukumi, kur daudzi jau sēža pie pašu FOTO Suzanna Zariņa kas ved garām Mengoplā briesmo- atvestiem galdiņiem. Mums līdzi ir „Sveiki! Esmu Tavs vectētiņš.” nim, bet šoreiz bez apstāšanas. Tomēr, tepiķis un sega, ko noklājam uz zāles, braucot garam briesmonim, pavicinām kur bērns var ērti izstiepties svaigā kaļ mājās, lai šovakar jāsapakotu so- siltus sveicienus, kamēr citi stāv un fo- gaisā ārpus ratiņiem. mas, jo rīt iesāksim līkloču braucienu tografējas, tā kā agrāk to darījām arī Upe brūna un strauji tekoša, to- uz mūsu mājām. mēs (skat. LL652). mēr vairāki bērni tajā peldas un spē- Ar rīta sauli ceļamies laicīgi, to- Atpakaļ bērnu mājās. Māte jau bēr- lējas. Man nav luste brist ūdenī, bet mēr mazliet bēdīgi. Atvadīšanas vien- nu pabarojusi un uz grīdas gatavo viņu Lūkas gan uzdrošinājās, un lēni, ļoti mēr samet kamolu kaklā, bet Suzanna vingrošanai. Noguldinot mazo Līvaiju lēni iebrien līdz ceļiem, tad vēl lēnāk jau slepeni sarunājusi ar Lūku, ka mēs uz vēderu, aicina man arī nogulties, līdz nabai, bet tad arī uz mirkli pazūd būsim atpakaļ ciemos pie viņiem no- bet tā, lai Līvaija skats uz otro pusi zem ūdens. Kamēr tēvs plunčājās upē svinēt Alīzes pirmo mātes dienu. no manis. Mans uzdevums, ja esmu un māte atkal uzbaro dēlu, vecvecāki Beidzot, kad somas un mūsu vīnu ar mieru piedalīties, būtu maigā balsī sagatavo pusdienu ēdienu, un tad visi iepirkumi iepakoti mašīnā, un esam iegūt Līvaija uzmanību. Dzirdot manu kopā, ar mazo uz villaines, baudām apmainījušies ar apkampieniem un bu- balsi, bet neredzot no kurienes skaņa mielastu un vēl vienu burbuļaino ši- čām, ar vingru ardievu roku mājienu rodas, cerams, ka viņam būs interese razu. pa mašīnas logu – braucam! sameklēt skaņas ierosinātāju un viņš Pirms dodamies atpakaļ uz mājām, Kristaps Zariņš pagriezīs galvu un acis uz otro pusi – vēl laiks pastaigāties, stumjot ratiņus, Laikrakstam „Latvietis“ pret mani. Vingrinājums domāts ne pa zolīdu cementa taku, kas seko upes tikai kaklu muskuļu stiprināšanai, bet krastmalai. Pirms saulrieta esam atpa- Turpmāk vēl

Jauna stipendija Vītolu fondā maksimāli labi. Vēlos atbalstīt Banku vārdos, bet Līgas Peisenieces proak- Turpinājums no 5. lpp. augstskolas studentu – līderi, kurš tīvā darbība un tās sociālais raksturs, ar savu darbību sniedz būtisku ie- dibinot stipendiju, vēlreiz apliecina, ka vēkus un vadīt cilvēkus un procesus guldījumu sabiedrības labā. Ticu, ka viņai līderība ir nevis kauzāla sakritī- šajos apstākļos. Strādājot piecpad- šodienas studenti – līderi ir labākas ba, bet dzīves veids, kas uz augstā- smit gadus Banku augstskolā, man Latvijas nākotnes veidotāji!“ savu iz- kiem ideāliem mudina arī līdzās eso- ir bijusi lieliska iespēja satikt daudz vēli dibināt stipendiju pamato Peise- šos! Līga ir rektore, kas zina ne tikai jaunos līderus Banku augstskolā, kuri nieces kundze. to, cik svarīga ir cilvēkresursu vadība, jau studiju laikā ir jau ir uzsākuši Nekas tik labi neliecina par cilvē- bet arī cilvēcisks atbalsts! vadīt uzņēmumus, struktūrvienības, ka briedumu un personības rakstura Sirsnīgs paldies stipendijas dibinā- projektus, nevalstiskās organizācijas noturību kā viņa spēja paraudzīties tājai Līgai Peiseniecei! un iesaistās politikā. Redzu, cik lielas uz pasauli un tajā notiekošo no malas, Dāvids Rubens pūles jaunieši iegulda, lai apvienotu piefiksējot un pēcāk cenšoties uzlabot Vītolu fonds kvalitatīvas studijas ar darbu un sa- apkārtējo stāvokli. Reizēm līderība www.vitolufonds.lv biedrisko aktivitāti, un to paveiktu iegūst aprises tikai cilvēku domās vai 7.07.2021. Trešdien, 2021. gada 4. augustā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp. Jaundienvidvelsas Universitāte (1) Atmiņas par studiju gadiem Manās atmiņās Pirmie divi gadi Aus- trālijā, laikraksta Lat- vietis 644. numurā biju rakstījis, ka 1951. gada februārī uzsāku studi- jas Jaundienvidvelsas (JDV) Tehnoloģijas Universitātē (The New South Wales University of Tech- nology). Angļu valodas eksāmenu jau biju nokārtojis iepriekšējā gadā. Tehnoloģijas universitāte FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva 1958. gadā kļuva par JDV Universitāti Pirmā ēka Kensingtonā. (The University of New South Wales). Krietns skaits latviešu varēja saukt šo universitāti par „savu“. Ar dažiem gadā par STC Principāla vietnieku. Austrālijas uzņēmumos. īsiem pārtraukumiem, universitāti Kā Principāla vietnieks (no Universitāte ar STC dalījās ar par „savu“ varēju saukt 13 gadus līdz 1945. gada Assistant Superintendant) telpām, universitātes studenti dienā, 1964. gada 1. maija graduācijas cere- viņš bija panācis diploma kursu stan- STC – vakaros. monijai, kad man piešķīra inženiera darta pacelšanu un paplašināšanu ar 1950. gadu sākumā STC aizņēma maģistra grādu (M.E.) jauniem priekšmetiem. Vairākkārt gandrīz visu kvartālu starp Brodveju Saskaitīju, ka desmit gados, no bija aicinājis nodibināt mācību iestādi, un Votle (Wattle), Marijas Annas un 1955. līdz 1965. gadam, bakalaura grā- kas varētu piešķirt grādus, piemēram, Haris ielām. Marijas Annas ielas pusē dus bija ieguvuši 37 latvieši: Osvalds kā to dara Massachusetts Institute of romāņu arhitektūras stila ēkā bija telpas Aizstrauts, Uldis Bārda, Guntis Bēr- Technology ASV. Koledžas administrācijai, un, ja pareizi ziņš, Aldis Birzulis, Gvīdo Bogdano- JDV strādnieku valdība atzina va- atceros, arī fizikas skolai. Uz Marijas vičs, Gunārs Bračs, Inārs Brūveris, jadzību pēc universitātes līmeņa inže- Annas un Harija ielas stūra bija Teh- Edvīns Buivids, Aivars Drēziņš, Ul- nieriem un tehnologiem, bet kurus Sid- noloģijas muzejs. Pārējā kvartālā bija dis Erdmanis, Gunis Golvers, Ojārs nejas Universitāte gan skaitliski, gan atsevišķas ēkas mehānikas, elektrības, Greste, Juris Greste, Tautmīlis Jumi- pēc sava mācību programmas rakstura būvinženieru un ķīmijas skolām. Rak- ķis, Andris Kārkliņš, Ģederts Kārk- nespējot sagatavot. 1946. gadā JDV tuvju (Mining) skolai telpas laikam bija liņš, Vita Kaze, Vidvuds Košķins, Ju- izglītības ministrs Hefrons (Heffron) kopējas ar būvinženieriem. Mehānikas ris Krādziņš, Uldis Krūmiņš, Mārcis atbalstīja Deninga priekšlikumu un skolas ēka, celta 1916. gadā, bija viena Kurzeme, Zigrīds Laicēns, Ilmārs ierosināja nodibināt Tehnoloģijas Ins- no vecākajām, ja ne pati vecākā. Lodēns, Gunārs Ozols, Valdis Ozols, titūtu. 1949. gadā JDV parlaments ap- 1951. gadā JDV valdība atzina, ka Andris Paupe, Andrejs Rainis, Kār- stiprināja Tehniskās izglītības un JDV Tehnoloģijas universitātei ir vajadzīga lis Rezevskis, Jānis Rinģis, Guntars Tehnoloģijas universitātes nodibināša- neatkarīgas mājas (campus), un tām at- Saiva, Rihards Soboļevskis, Imants nas likumu. rada piemērotu vietu 6 km dienvidaus- Ronis, Alfreds Rozenauers, Jānis 1949. gada 1. jūlijā Deningu iecēla trumos no Sidnejas centra – Kensingto- Trumpmanis un Vilis Veldrums. par jaunās universitātes direktoru un nā. 1955. gada graduācijas ceremonija Ceru, ka nevienu vārdu neesmu Tehniskās izglītības direktora vietnie- jau varēja notikt Kensingtonā, gan vēl izlaidis. 36 vīri, bet tikai viena dāma – ku. 1950. gada janvārī Denings kļuva ārpusē pie tur pirmās uzceltās ēkas. Vita Kaze 1964. gadā. par Tehniskās izglītības direktoru un Universitāte deva iespēju STC dip- Aldis Birzulis, Andrejs Bi- Tehniskā departamenta vadītāju. lomandiem iegūt universitātes grādus, čevskis, Gunārs Bračs, Gunārs Parlaments gan var pieņemt liku- pārstudējot vairākus priekšmetus uni- Ozols, Tautmīlis Jumiķis un Gun- mu (aktu) par universitātes nodibi- versitātes līmenī un apgūstot dažus tars Saiva ieguva maģistra grādus. nāšanu, bet universitāte bez telpām, jaunus priekšmetus, t.s., pārskološanās mācību spēkiem un administratīvā (conversion) studijās. Universitātes sākuma gadi personāla nevar strādāt. Mājvietu uni- 1952. gada 15. martā notika pirmā Kad industriālā revolūcija 19. gad- versitātei ierādīja Sidnejas Tehniskās Tehnoloģijas universitātes graduācijas simtā sasniedza Austrāliju, radās pra- Koledžas telpās Altimo (Ultimo). ceremonija Sidnejas Universitātes Lie- sības pēc jaunām tehnoloģijām un spe- Jau pirms oficiālās apstiprināša- lajā Hallē (Great Hall). Ceremonijā pa- ciālistiem. 1878. gadā bija nodibināta nas, 1948. gada martā universitāte sniedza 3 D.Sc. goda grādus un 35 ba- Sidnejas Tehniskā Koledža (Sydney uzņēma pirmos 46 studentus būvin- kalaura grādus (22 B.E. un 13 B.Sc.). Technical Collge, STC). 1850. gadā di- ženieru, mehānikas, raktuvju un elek- Saņēmēju vidū bija tikai viena dāma. binātā Sidnejas Universitāte (The Uni- trības inženieru skolās. Katram stu- Jaunās universitātes pirmie absolventi versity of Sydney) 1883. gadā sāka mā- dentam vasarā bija jāstrādā attiecīgā varēja nākt gan no 1948. gada martā cības inženierzinātnēs un 1920. gadā industrijā. Jaunums bija arī obligātie uzņemto studentu rindām, gan arī no izveidoja inženierzinātņu fakultāti. humanitārie priekšmeti. pārskolojušiem STC diplomandiem. Tehnoloģijas universitātes sākums STC bija labi atzīta mācību iestā- Atmiņā ir, ka es uz šo ceremoniju ir cieši saistīts ar tās pirmo direktoru de. STC diplomandi – A.S.T.C. (Asso- biju aizgājis. Arturu Deningu (Denning) (1901– ciate of the Sydney Technical College) Universitātei liela daļa mācību 1975). Denings 1922. gadā bija beidzis ieguva profesionāla inženiera tiesības. spēku bija jāsakomplektē no STC mā- Sidnejas Universitāti ar B.Sc. grādu. STC diplomu atzina ne tikai Austrā- cību spēkiem, bet izdevās piesaistīt Strādājis par skolotāju vairākās ģimnā- lijā, bet arī Anglijā. STC diplomandi arī dažus jaunus. Pirmos universitātes zijās. Līdztekus, 1930. gadā bija sācis varēja kļūt par biedriem (Associate mācību spēkus pieņēma darbā Tehnis- strādāt STC par nepilna laika matemā- Members) Austrālijas Inženieru Insti- kās izglītības departaments. tikas skolotāju. 1935. gadā paaugsti- tūtā (A.M.I.E. Aust.). Liels skaits STC nāts par galveno skolotāju un nākamajā diplomandu strādāja atbildīgos darbos Turpinājums 15. lpp. 14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2021. gada 4. augustā

JURIS VALDIS NEMĪRO Dzimis Lībekā (Lübeck), Vācijā 1948. g. 15. oktobrī. Devies mūžībā Melburnā, Austrālijā 2021. g.16. aprīlī.

Atmiņā vienmēr paturēs Koidula Nemīro, Eleanora, Roberts, Fēliks un Estere Žubeckis. Aiz✝ katra paliek dzīve un pasacītais vārds, Māsa Ināra Šūberts, māsa Dzidra Račevskis Latvijā. Bet atmiņas tik dārgas sirds ilgi saglabās. Radi un draugi Austrālijā un Latvijā.

Pateicība Koidula Nemīro un Eleanora Žubeckis ar ģimeni. Ļoti pateicamies par sirsnīgiem līdzjūtības vārdiem un skaistajiem ziediem, ko saņēmām, pieminot mūsu mīļo vīru, tēvu un vectēvu Juri, kad viņš devās mūžībā. Paldies par ziedojumiem ziedu vietā Snowdome Foundation un MLB Daugavas skolai. Paldies Svētā Krusta baznīcas valdei, Pēterim Saulīša kungam par izvadīšanu, Daugavas Vanagiem un Vilmai Puķes kundzei un Ērikai Riemeris kundzei. Paldies visiem, kuri bija kopā ar mums šajā grūtajā laikā. Ar patiesu cieņu, Koidula un Eleanora

Vai Dievs Tevi apvaino? Mācītāja Alda pārdomas Apvainoties par Die- netic! Jēzus vienā vietā teica: „Svētīgs apvaino? Viens mācītājs teica: „Dievs vu nav nekas jauns. Pēc ir, kas pie Manis neapgrēcinājas (ne- apvaino prātu, lai atklātu sirdi.“ Būt tam, kad Jēzus bija ie- apvainojas).“ (Mt. 11:6). Mums – cil- apvainotam ir iespēja pārbaudīt mūsu sācis savu publisko dar- vēkiem tas nāk dabīgi. sirdis. Vai kaut kas tur ir, kur mēs Die- bu un atgriezās atpakaļ Lielākais brīnums ir, ka Dievs pats vam nepaļaujamies, neesam paklausī- sava tēva pilsētā, mēs neapvainojas par mums. Viņš mūs sa- gi, neesam kādam piedevuši? Varbūt lasām, ka Viņa draugi, prot labāk nekā mēs paši sev, un pie- kaut ko vairāk mīlam nekā Dievu. No kaimiņi un paša ģimene „ņēma ap- ņem mūs tādus, kādi mēs esam – bez kurienes nāk mūsu gods vai laime? grēcību pie Viņa.“ (Mk. 6:3). Vārds pārsteiguma vai apvainojuma. Īsta Kur mums pašiem sāp un vajadzīga apgrēcība visbiežāk tiek tulkots – ap- mīlestība neapvainojas, bet ir apvai- dziedināšana? Vai mēs pazīstam sevi vainojās. Grieķu valodā tas burtiski nojums tiem, kas to nav piedzīvojuši. kā Dieva mīļoto bērnu, vai meklējam nozīmē, taisīt skandālu. Jēzus bieži Apustulis Pāvils mācīja: „Mīlestība un atrodam savu identitāti kaut kur ci- darīja lietas, kas radīja skandālu vai ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā tur? Kur vai kā mēs domājam, ka mēs apvainoja cilvēkus. Jēzus dziedināja neskauž, mīlestība nelielās, tā nav zinām labāk par Dievu? Šie nav viegli cilvēkus un darīja brīnumus veidos, uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā jautājumi ko atbildēt, bet Dievs neat- vietās un reizēs, kā nebija pierasts vai nemeklē savu labumu, tā neskaišas, stāj mūs savā mierā līdz mēs atrodam pat atļauts; Jēzus piedeva cilvēkiem tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par pastāvīgo mieru Viņā. Tamdēļ Viņš viņu grēkus; Jēzus sevi salīdzināja ar netaisnību, bet priecājas par patiesī- atklāj mūsu lepnību, paštaisnību, utt. Dievu; Jēzus teica, ka Viņš esot vienī- bu. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer Nevis, lai mūs sodītu, bet lai atbrīvotu. gais ceļš pie Dieva Tēva; Jēzus mīlēja visu, tā panes visu. Mīlestība nekad Ko darīt, kad mums tas tiek at- un pieņēma cittautiešus un ienaidnie- nebeidzas.“ (1 Kor. 13). Dievs ir mīles- klāts? Pazemosimies Dieva priekšā. kus, un pat teica, ka Dievs dažreiz tība! (1 Jņ. 4:8). Nevainosim citus. Lūgsim, lai Dievs viņus uzklausa vēl vairāk nekā ebre- Nākamreiz, kad tu par kaut ko mums piedod, šķīsta un vada pa sa- jus! Pēdējā lieta īpaši apvainoja ebreju apvainojies, atceries, ka tam, kuram viem taisnības ceļiem. Atcerēsimies, nacionālismu. Mēs lasām, kas pēc tam lielākās tiesības to darīt, to nedara par ka mūsu domas nav Viņa domas, un notika. „To dzirdēdami, visi sinagogā Tevi! Viņš pacietīgi gaida, ka Tu nāk- Dieva ceļi nav mūsu ceļi. (Jes. 55:8) tapa dusmu pilni un cēlās un izdzina si pie saprāta, ka Viņš Tevi mīl, Viņš Viņš vēlas mums kaut ko labāk atklāt Viņu no pilsētas ārā līdz kalna malai, ir Tavs Glābējs un labākais draugs. un dot. Mācīsimies paļauties un sekot uz kura pilsēta bija celta, lai nogāztu Viņš neuzdod, kad lietas paliek grūti. Viņa norādījumiem. Ja neesi aktīvs To zemē.“ (Lūkas 4:28-29). Viņš nemeklē vieglāko ceļu. Viņš ne- kristīgā sadraudzībā, ej un atrodi to! Lielākais apvainojums bija kad dara lietas tikai mīļā miera dēļ. Viņa Lai Dievs svētī mūs neapvainoties, Jēzus mira pie krusta, un to darot aiz- mīlestība mūs visus apvaino, bet arī bet mīlēt Viņu un vienam otru kā Viņš lūdza par tiem kas viņu tur pienagloja; pārmāca to saņemt jaunākā, pilnīgā- to dara. tad Jēzus augšāmcēlās! Kas pa skan- kā veidā. Kā lai mēs to darām? Ko Mācītājs Aldis dālu! Kas par apvainojumu visiem kas lai mēs darām, kad Dievs vai citi mūs Laikrakstam „Latvietis“ Trešdien, 2021. gada 4. augustā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp. Jaundienvidvelsas Universitāte (1) pārdēvēja par vi- Turpinājums no 13. lpp. cekancleru. Šajā postenī Baksters Ar vairākiem jaunās universitā- palika līdz tes mācību spēkiem Deningam radās 1969. gadam. Viņa domstarpības. Tie saskatīja konfliktu, laikā universitātes Deningam vienlaikus pildot gan Valsts studentu skaits no pakalpojumu pārvaldes (Public Ser- dažiem simtiem vice Board) Tehniskā departamenta bija pieaudzis uz direktora, gan universitātes direktora 15 000 1960. gadā. amatu. Viņi vēlējās redzēt neatkarīgu 1960. gadā bija universitāti. nodibinātas Hu- manitāro zinātņu Bakstera gadi (Arts) un Medi- 1905. gadā Velsā dzimušais un pa- cīnas fakultātes, FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva saulē ievērojamais ķīmijas inženieris, 1971. gadā nodibi- Mehānikas skolas lekciju un biroju ēka. sērs Džons Filips Baksters (Baxter) nāja Jurispruden- 1949. gadā bija pieņēmis piedāvājumu ces fakultāti. Doctor of Science honoris causa grā- kļūt par pirmo ķīmijas inženierzinātņu 1969. gadā par universitātes vice- du. D.Sc. bija augstākais zinātniskais profesoru Tehnoloģijas universitātē. kancleru nāca profesors, sērs Rūperts grāds, ko universitāte varēja piešķirt, 1952. gada februārī Baksteru ie- Meiers (Myers). godinot saņēmējus par izciliem zināt- cēla par universitātes direktora viet- 1946. gadā Baksters bija apbalvots niskiem sasniegumiem. nieku. Universitātes padomes (Coun- ar OBE (Officer of the Order of the cil) vēlēšanās 1952. gada decembrī British Empire), 1959. gadā ar CMG * * * Baksters ieguva vairāk balsu nekā (Companion of the Order of St. Mi- Vairākkārt Sidnejas un JDV Uni- līdzšinējais direktors Denings un kļu- chael and St. George) un 1965. gadā versitātes salīdzināja, pielietojot dažā- va par universitātes direktoru. ar KBE (Knight Commander of the Or- dus kritērijus. Negribu diskutēt par to, 1954. gada 1. jūlijā Tehnoloģijas der of the British Empire). kura universitāte bija tā pārākā. Sidne- Universitāte ieguva autonomiju. Gadu Deninga nopelnus universitātes at- jas Universitāte, protams, bija vecāka vēlāk universitātes direktora posteni tīstībā novērtēja, 1957. gadā piešķirot un jau labi pazīstama. 100 gadu vecā Sidnejas Universitāte bija tradīcijām bagāta. JDV Universitātes tradīcijas vēl bija tikai veidošanās stadijā. Bet JDV Universitāte, lai gan jaunāka gados, publikas atzīšanu jau bija ieguvusi, par ko liecina anekdote: „Taksometrā iekāpj pasažieris: Uz jūnī!* Šoferis: Kenso vai Čipo?“ (Kensingtonā – JDV Universi- tāte, Čipendālē Sidnejas Universitāte). Guntars Saiva Laikrakstam „Latvietis“ Turpmāk vēl

FOTO no Guntara Saivas personīgā* arhīva saīsinājums angliski: „uni“ – „uni- Mehānikas skolas laboratorijas un darbnīcas. versitāte“ Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 6. augusts 9. augusts domju Krievija ir pirmā valsts, kas de Askolds, Aisma Madara, Genoveva, Genovefa jure atzīst Latvijas neatkarību. 1931. Latvijas mākslinieks un ķirurgs 1912. Latvijas un Austrālijas šaha 1921. Ministru Prezidents paraksta Emīls Braunbergs. meistars Kārlis Ozols. Satversmes Sapulces noteikumus par 1981. SLT aktieris, sabiedriskais dar- 1921. režisors, aktieris Oļģerts Kro- latgaliešu valodas lietošanu. Tie atļauj binieks Edgars Greste. ders. lietot Latgalē lietvedībā latgaliešu va- 1938. sabiedriskais darbinieks Austrā- lodu un pieņemt visās valsts iestādēs 7. augusts lijā Kārlis Kasparsons. iesniegumus latgaliešu valodā. Alfrēds, Fredis, Madars 1946. dzejnieks, tulk. Juris Kronbergs. 1939. sabiedriska darbiniece Austrālijā 1861. Kārlis Irbe, pirmais Latvijas ev. 1985. mūziķe, sabiedriska darbiniece Roksija Reitere. lut. baznīcas bīskaps. Austrālijā Daina Kaina. 1956. rakstnieks, fotogrāfs Mārtiņš 1926. dzejniece, tulkotāja Astrīde Zelmenis. Ivaska. 10. augusts 1946. sabiedrisks darbinieks Austrāli- Brencis, Inuta, Audris 12. augusts jā Kārlis Ātrens. 1951. latviešu politiķis Kārlis Leiš- Vizma, Klāra 1971. latviešu futbolists Artūrs Zakre- kalns. 1886. Latgaliešu dziesmu teicēja Fran- ševskis. ciska Pekele. 11. augusts 1871. jurists, politiķis, Latvijas otrais 8. augusts Olga, Zita, Liega, Zigita Valsts prezidents (1927.g. 8.apr. – Mudīte, Vladislavs, Vladislava Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena 1930.g. 9.apr.) Gustavs Zemgals. 1958. māksliniece Zita Sudņika. 1920. Latvija un Padomju Krievija 1981. latviešu futbolists Gatis Kal- paraksta miera līgumu. Līdz ar to Pa- niņš. ■ 16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2021. gada 4. augustā Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi Turpmākie paredzētie sarīkojumi Sestdien, 7. aug., no pulksten 13 līdz pat Adelaidē Sidnejas DV namā atcelti uz neno- pusnaktij Rundāles pilī un tās skaistajā Adelaides Sv. Pētera draudze teiktu laiku. dārzā norisināsies Liepājas Simfonis- Prāv. Dr. J. Priedkalns. Otrdien, 3. aug., plkst. 13.00 Zolīte kā orķestra rīkotais ikgadējais mūzikas Latviešu namā. mini festivāls Liepājas vasara Rundāles Brisbanē Piektdien, 13. aug., plkst. 11.00 Se- pilī diriģenta Gunta Kuzmas vadībā ar Sestdien, 21. augustā, plkst. 12.00 Lat- nioru saiets Latviešu namā. vijolnieci Kristīni Blanas un klarnetistu viešu namā Rummy / zolītes / latviešu Otrdien, 17. aug., plkst. 13.00 Zolīte Intu Dālderi. Būs gan simfoniskā, gan Scrabble pēcpusdiena. Maksa $10. Latviešu namā. kamermūzika, intriģējoša koncertsaruna Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze un aizraujošs koncertuzvedums bērniem, Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, kā arī noslēpumainais nakts koncerts. Kanberā Svētā Jāņa baznīcā Līdz 15. aug., VEF kultūras pilī skatā- Kanberas latv. ev. lut. draudze Māc. Kolvins Makfersons. ma Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un Pašlaik nav iezīmēts neviens datums Svētdien, 8. aug., plkst. 10.00 dievkal- deju norišu #dziedundejo2021 izstāde – nākamajiem dievkalpojumiem. pojums. Radi rotājot. Izstādē būs iespēja apska- Svētdien, 15. aug., plkst. 10.00 diev- tīt labākos Latvijas skolu audzēkņu 550 Melburnā kalpojums. darbus dažādās tehnikās – keramikā, Sekojiet ziņām; iespējamas maiņas Svētdien, 22. aug., plkst. 10.00 diev- tekstilā, kokā, metālā, papīrā un citos sakarā ar COVID noteikumiem. kalpojums. materiālos. Ieeja izstādē – bezmaksas, Trešdien, 4. augustā, St.Paul’s Svētrunas noskatāmas YouTube gan tā skatāma no plkst. 10.00 līdz 18.00. Cathedral Baha un Brāmsa sonāšu kon- latviešu, gan angļu valodā. Saites: Pirmdien, 16. aug., plkst. 20.00 un certs ATCELTS. Vijolniece Sofija Kir- http://www.sydneylatvianchurch.org.au plkst.22.00 Bieriņos, iepretī Mārupītes sanova un pianists Konrads Olševskis. akmeņu skulptūru parkam kora Balsis Informācija www.sophiakirsanova.com Sidnejas latv. ev. lut. Vienības koncerts – Filipa Glāsa cikla Songs From Sestdien, 7. aug., Vanadžu pusdienas draudze Liquid Days koncerts BALSIS-GLĀSS. DV mītnē ATCELTAS. Māc. Raimonds Sokolovskis. Līdz 22. aug. igauņu tekstilmākslinie- Svētdien, 15. aug., plkst. 11.00 novusa Svētdienas dievkalpojumi un Bībeles ces Mariannas Kallasas gobelēnu iz- nodarbības DV mītnē. stundas notiks saskanīgi ar sabiedris- stāde Kopīgās atmiņas Rīgas Latviešu Sestdien, 21. aug., Vanadžu sanāksme kajām regulām. Lūgums sazināties ar biedrības Baltajā zālē. ■ Latviešu ciemā ATCELTA. mācītāju R. Sokolovski, lai uzzinātu Svētdien, 22. aug., plkst. 14.00 Dau- par nākamajiem dievkalpojumiem. gavas Vanagu Melburnas nodaļas gada svētku akts DV mītnē. Jāpiesa- Zelta piekrastē Atrod kās, zvanot Ilzei Ābelei 9432 3603 vai Zoom tikšanās neklātienē katra mēneša Dzeja 0424 469 458 līdz 12.aug. pirmā ceturtdienā plkst. 15.30. Zoom sai- te izsūtīta atsevišķi pirms katras tikšanā. Tev pieder daudz, Melburnas latv. ev. lut. draudze bet Svētdien, 15. aug., plkst. 12.00 diev- Vācijā Tu vēl ko meklē. kalpojums Sv.Krusta baznīcā. Kalpos Otrdien, 17. aug., plkst. 19.00 Minste- Tev blakus ir cilvēks, māc. Raimonds Sokolovskis. Pēc diev- res Latviešu centrā: Austrai Rudzītei – bet kalpojuma Kafijas galds baznīcas zālē. 110. Lektori Eva Eglāja-Kristsine un Tu vēl ko meklē. Svētdien, 15. aug., plkst. 13.30 Ga- Inguna Daukste-Silasproģe.. Laika Tev ģimene ir, rīgās pārrunas un Iesvētes stunda biedru atmiņu stāsti. Pietiekt ierašanos bet Sv.Krusta baznīcās zālē. [email protected] vai 017622934631. Tu vēl ko meklē. Tev virs galvas ir jumts, Pertā Latvijā bet Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze Piektdien, 6. aug., Liepājas koncertzālē Tu vēl ko meklē. Māc. Gunis Balodis. Lielais dzintars Dienvidkurzemes festi- Tev kabatas pilnas, vāla Rimbenieks ietvaros Liepājas Simfo- bet Sidnejā niskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas Tu vēl ko meklē. Sekojiet ziņām; iespējamas maiņas vadībā koncertēs ar vijolnieci Kristīni Tev it kā viss ir, sakarā ar COVID noteikumiem. Blanas un klarnetistu Intu Dālderi. bet Tu vēl ko meklē. Bet Tu vēl Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu! ko meklē. Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Tu vēl ko meklē. Dāviniet sev vai citam! Kas meklē, Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. tas Čeki rakstāmi: „Sterling Star“ Armands Birkens 2021. g. 18. jūlijā Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com Eiro kurss Eiropas Centrālās bankas atsauces kurss 2. augustā. €1 = 1,61410 AUD €1 = 1,70410 NZD €1 = 0,85568 GBP €1 = 1,18860 USD