ZVAIGŽŅOTĀ gjgļB DEBESS | Starptautiskā kosmiskā stacija (International Space Station, ISS), kā tā varētu izskatīties pēc montāžas pabeigšanas 2003. gadā. Mākslinieka zīmējums, Eiropas Kosmiska aģentūra. Par šobrīd funkcionējošām orbitālām observatorijām sk. 1. Vilka rakstu "Orbitālās observatorijas šodien ".

Vāku 1. lpp.: Kaķa Acs planetārais miglājs NGC 6543 Pūķa zvaigznāja. Habla kosmiskā teleskopa/NASA attēls. Sk. I. Vilka rakstu "Zvaigznes pensijas vecumā".

P j SATURS ZVAIGŽŅOTA Zinātnes ritums Gravitācijas lēcas - tumšās galaktikas. Zenta Alksne 2 Jaunumi DEBESS Vai galaktikas M 106 centrā atklāts melnais caurums? Arturs Balklavs 10 Strēlnieka galaktika - mūsu tuvākais kaimiņš Visumā. LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS. Uldis Dzērvttis 13 LATVIJAS UNIVERSITĀTES Supernovas astronomu tiklos. ASTRONOMIJAS INSTITŪTA Andrejs Alksnis, Zenta Alksne 15 Iespējamais Centaura Proksimas pavadonis. POPULĀRZINĀTNISKS GADALAIKU IZDEVUMS Andrejs Alksnis 20 Kosmosa pētīšana un apgūšana IZNĀK KOPŠ 19W. GADA RUDENS Jauni daudzkārt izmantojami kosmosa transport­ ČETRAS REIZES GADĀ līdzekļi ASV. Māris Gertāns 23 Privātu organizāciju iespējas izplatījuma apgūšanā. Jānis Jaunbergs 25 1998. GADA VASARA (160) Orbitālās observatorijas šodien. Ilgonis Vilks 29 Latvijas zinātnieki Astronome Leonora Roze — jubilāre 39 No Kliversalas līdz Mežaparkam. Leonora Roze 39 Astrofiziķei Zemai Alksnei - jubileja. Ilga Daitbe 45 Jaunie zinātnieki mācās Ziemas skola Kanāriju salās jeb atgriešanās vasarā. Kārlis Bērziņš 47 Par latvisko pasaules uztveri Visa esība un trīs dzīvības formas. Gunta Jakohsone 56 Atziņu ceļi S. Hokings par Visumu un Dievu. Arturs Balklavs 63 Skolā Zvaigznes pensijas vecumā. Ilgonis Vilks 69 SOLIS seminārs Jelgavā un Rigā. Redakcijas kolēģija: Tomass Romanovskis 75 A. Alksnis, A. Andžāns (atbild. Amatieriem red. vietn.), A. Balklavs (atbild. Par kādu Latvijas astronomijas amatieru projektu. Jānis Kauliņš 76 red.), M. GUls, R. Kūlis, Jaunas grāmatas I. Pundure (atbild, sekr.), 400 uzdevumu astronomijā. Ilgonis Vilks 79 T. Romanovskis, L. Roze, I. Vilks Hronika Tālrunis 7223149 Eirāzijas Astronomijas biedrības IV kongress. Andrejs Alksnis. Ivars Šmelds 81 Jaunā Astronomijas institūta pirmais gads. Artuis Balklavs, Irēna Pundure 82 In memoriani: Jānis Kjžla. Andrejs Alksnis 84 Ierosina lasītājs Par tā saukto "ozona caurumu" veidošanos. Arturs Balklavs 85 Jautā lasītājs 90 "Mācību grāmata" Zvaigžņotā debess 1998. gada vasarā Rīga, 199S /uris Kauliņš ". 91 Ķ " Latvijas ZINĀTNES RITUMS

ZENTA ALKSNE GRAVITĀCIJAS LĒCAS - TUMŠĀS GALAKTIKAS

Zaigojošās liela virsmas spožuma galak­ nās. Tāpēc galaktiku salīdzināšanai praksē tikas ir sen zināmas. Tās ir katram astro­ izmanto centrālo virsmas spožumu ļj.n, nomijas interesentam labi pazīstamās Hab- izteiktu zvaigžņlielumos uz loka kvadrāt- la secības eliptiskās, neregulārās un, it se­ sekundi. Tālākā tekstā, minot konkrētas |i(ļ višķi, mirdzošu zaru iezīmētās spirāliskās vērtības, šīs mērvienības neatkārtosim. Vi­ galaktikas. Pēdējās desmitgadēs atklātas ne sos gadījumos runa būs par starojuma dau­ mazāk daudzskaitlīgas zema virsmas spo­ dzumu fotogrāfiskos B staros uz leņķisko žuma galaktikas. Tās ir tik blāvas, ka to laukuma vienību. aprises tikko jaušamas uz dabiskā nakts Statistikas dati liecina, ka liela virsmas debess fona (par liela un zema virsmas spožuma galaktikām raksturīgie virsmas spožuma galaktikām sikāk sk. Z. Alksne. spožuma no lielumi ir robežās no 21,25 līdz 'Daudzveidīgā galaktiku pasaule" - ZvD, 22. Tikai retos gadījumos sevišķi augsta

1997798. g. ziema, 2.-12. Ipp.). virsmas spožuma galaktikām |in pārsniedz Kā redzams, divu atšķirīgu veidu galak­ 21,25. Visas attiecīgās galaktikas labi re­ tikas tiek raksturotas ar norādēm par to dzamas, jo to virsmas spožums ir izteikti virsmas spožumu. Jēdziens "virsmas spo­ lielāks par tumšas nakts debess (Id, aptu­ žums" nav ieviests nejauši, jo galaktikas veni vienlīdzīgu 23, novērojot no Zemes. summārais jeb integrālais redzamais spo­ Nakts debess |id vērtība mainās atkarībā no žums, nezinot tās attālumu, Var radīt mā­ novērošanas apstākļiem. Vislabvēlīgākajos nīgu priekšstatu pārrās dabu. Liela virsmas apstākļos nakts del'ļess ir vistumšākā, un tās

spožuma galaktikai, kas tāla no mums, var vērtība pārsniedz 23. Intervālu starp (J.0 būt tāds pats summārais zvaigžņlielums kā vērtībām no 22 līdz 23 aizpilda vidēja tuvai zema virsmas spožuma galaktikai. virsmas spožuma galaktikas, kas arī ir labi Tāpēc galaktiku raksturošanai nepieciešams saskatāmas. Visas minētās galaktikas tālāk novērojams lielums, kas nav atkarīgs no tās dēvēsim par spožām galaktikām. attāluma. Tāds lielums ir starojuma dau­ Pie dažāda veida zema virsmas spožuma dzums no laukuma vienības jeb virsmas galaktikām pieskaitāmas visas galaktikas, spožums ļa. Patiesi, gan no kāda virsmas kuru centrālais virsmas spožums ir vājāks laukumā mums pienākošā starojuma plūs­ par |1 = 23. Kā tādas galaktikas vispār var ma, gan šā laukuma telpas leņķa lielums pamanīt uz debess fona? Tās saskatāmas (vai laukuma lielums uz teleskopa lokālās tāpēc, ka dod kaut dažus nieka procentus virsmas) lidz ar attālumu mainās vienādi - starojuma klāt pie debess fona. Jo debess apgriezti proporcionāli attāluma kvadrātam. fons būs tumšāks, jo zema virsmas spožuma To attiecība paliek nemainīga un lieti no­ galaktikas devums būs vairāk izjūtams un der tuvu un tālu galaktiku raksturošanai. to labāk varēs saskatīt. Galaktikas, kam

Galaktikām virsmas spožums nav visur uo> 23, iedalāmas vairākās gradācijas. Ga­ vienāds - no centra uz malām tas samazi­ laktikas, kam 23,1 < H,, < 24,4, pieder pie

2 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA zema spožuma galaktikām, bet tās, kurām reizējiem priekšstatiem kvazāri ir milzīgu

24,5 < u.u< 27, pieder pie ļoti zema virsmas galaktiku īpaši aktīvi kodoli. Tie izstaro spožuma galaktikām. Visas šādas galaktikas daudz vairāk enerģijas nekā tos aptverošās ir ļoti blāvas pēc izskata, un turpmāk tās "saimnieka" galaktikas visi pārējie objekti dēvēsim par blāvām galaktikām atšķirībā no kopā. Kvazāri staro tik spēcīgi, ka saskatāmi spožām galaktikām. miljardiem gaismas gadu tālu. tālāk par

Galaktikas, kam ļan > 27, attiecināmas uz visiem citiem Visuma objektiem. Kvazāru ārkārtīgi vāja virsmas spožuma galaktikām. attālumus raksturo to lielās sarkanās no­ Tās optiski gandrīz vai pilnīgi nestaro, tātad bīdes, ko saīsināti apzīmē ar z. Sarkanās ir tumšas galaktikas. Turpmāk tās tā ari nobīdes izdodas noteikt arvien tālākiem dēvēsim par tumšām galaktikām. Vismaz ar kvazāriem (sk. A. Balklavs. "Papildināsļoti fotogrāfisku debess apskatu palīdzību tum­ tālu kvcizāni saraksts"- ZvD, 1995. g. pa­ šās galaktikas nemaz nav atrodamas. Gadī­ raša ris. 9.-11. Ipp.). jumos, kad ļi(ļ = 28, galaktikas centrālais Kvazāri paver plašas iespējas ļ^ētīt Visuma virsmas spožums tikai par 1% pārsniedz īpašības telpas un laika dziļumos. Tie nakts debess fonu. Ar vismodernāko lādiņ- piesaista astronomu uzmanību kopš at­ saites matricu palīdzību tomēr varot pa­ klāšanas laika līdz pat mūsu dienām, kad manīt pat tik tumšas galaktikas. sistemātiski kvazāru meklējumi turpinās vēl Blāvās un it sevišķi tumšās galaktikas pat aizvien. Kā piemēru var minēt Hamburgas/ vistuvākajos Visuma apgabalos izdodas sa­ Eiropas Dienvidu observatorijas (H/EDO) skatīt ar grūtībām. Pavisam tumšās galak­ kvazāru apskatu. To veic ar diviem tele­ tikas, ja tādas pastāv, nemaz nevar cerēt skopiem: dienvidu puslodē darbojas EDO saskatīt. 1 m Smita sistēmas teleskops Čīlē, bet zie­ Tātad pat mūsu Galaktikas tuvākajā ap­ meļu puslodē - 0,8 m Šmita teleskops, kas kārtnē ir grūti noskaidrot, kāda ir skaitliskā no Hamburgas 1980. gadā pārvietots uz attiecība starp spožām, blāvām un tumšām Spāniju. Smita sistēmas teleskopu plašais galaktikām. Tālākos Visuma apgabalos tas redzeslauks lieti noder apskatu izvēršanai šķiet pavisam neiespējami. Tomēr stāvoklis lielos debess apgabalos. Abiem teleskopiem nav pilnīgi bezcerīgs. pievienotas objektīvu prizmas, kas Britu astronoms M. Hokinss 1997. gada punktveida gaismas avotu attēlus izvērš rudenī īsā ziņojumā vēstīja par tālu tumšo zemas dispersijas spektros. Raksturīgo spek­ galaktiku atklāšanu pavisam netradicionālā tru dēļ kvazārus viegli saskatīt pārējo veidā. Tumšās galaktikas viņš atklāja, bal­ objektu vidū. Apskata gaitā paredzēts iz­ stoties uz gravitācijas lēcas ietekmētu kva- dalīt īpaši interesantus kvazārus novēro­ zāru pētījumiem. Patiesībā M. Hokinsa iz­ šanai ar Habla kosmisko teleskopu un Ļoti mantotā ideja kvazāru pētnieku vidē vir­ lielo teleskopu. Tas sastāvēs no četriem moja gaisā jau kādus 10 gadus, bet viņa saskaņotiem teleskopiem, kuru spoguļu dia­ darbā tā beidzot ieguva noteiktas aprises. metrs būs 8,2 m. Šo EDO piederošo Pirms izklāstīt M. Hokinsa rezultātus un teleskopu uzstāda Paranala observatorijā raksturot tumšās galaktikas, stāstījumā nākas Čīlē. Ar lielas izšķirtspējas teleskopiem iegū­ izdarīt prāvu atkāpi, lai sniegtu priekšstatu tie kvazāru uzņēmumi lieti noder daudziem par gravitācijas lēcām un to ietekmētiem izpētes mērķiem. No tiem šajā rakstā ap­ kvazāriem. skatīsim tikai gravitācijas lēcu ietekmētu kvazāru pētījumus. Kvazāri ir punktveida starojuma avoti, kas bagātīgi staro gan optiskos, gan radioviļņus. Meklējot un pētot kvazārus, dažkārt iz­ Nosaukums radies no apzīmējuma angļu dodas pamanīt to vairākkārtīgus attēlus: valodā - quasi-stellar object - gandrīz cieši blakām, tikai dažu loka sekunžu at­ zvaīgžņveida objekts. Saskaņā ar paš­ tālumā cits no cita atrodas divi vai vairāki

3 viens otram līdzīgi kvazara attēli. Ja šiem sastop dažādas masas koncentrācijas un vairākkārtīgajiem attēliem piemīt vienāda tādējādi tiek dažādi noliekta. Projekcijā uz sarkanā nobīde, vienāds spektrs, vienāda debess sfēras rodas kvazara atsevišķi attēli krāsa, tad rodas aizdomas par viena un tā vairākās vietās (sk. I. ctlt). Viena kvazara paša kvazara vairāku attēlu klātbūtni. Tas vairākus attēlus, ko novērotājs redz, var iespējams tad, ja uz skata līnijas tieši gais­ uzskatīt par sava veida mirāžu. īsi par gra­ mas stara ceļā starp kvazflai un novērotāju vitācijas lēcas efektu jau stāstīts A. Balklava atrodas kāds lielas masas objekts. Tā gra­ rakstā "HKT un tumšā matēriju" - ZvD, vitācijas lauks saskaņā ar vispārīgās gra­ 1996. g. pavasaris, 11.-12. Ipp. Gravitācijas vitācijas teorijas principiem noliec tālā gais­ lēcas darbības principa atklāšanas vēsture mas avota starus. Nolieces dēļ tiek izkrop­ un tās fizikālās būtības pamatojums sniegts ļots gan gaismas avota patiesais stāvoklis, B. Rolova rakstā "Gravitācijas lēcas un kos­ gan lielums, gan forma. Objektus, kas rada moloģija" - ZvD, 1992. g. rudens. 2.-7. Ipp. kvazāru staru nolieci, dēvē par gravitācijas Gravitācijas lēcas iedarbes pētniekus tieši lēcām. Tikai īsti masīva gravitācijas lēca spēj kvazāri saista tāpēc, ka tie novērojami tik noliekt starus tik spēcīgi, lai radušies attēli lielos attālumos. Jo tālāks ir starojuma avots, būtu atšķirti un lai varētu redzētu jo lielāka ir varbūtība, ka starojuma plūsmas vairākkārtīgu kvazāru. Jo masīvāka būs lē­ garajā ceļā līdz novērotājam atradīsies kāda ca, jo tālāk viens no otra būs atbīdīti attēli. galaktika vai pat galaktiku kopa. Nerau­ Pastāv tikai viena veida īsti masīvi objekti — goties uz attālumu ziņā labvēlīgiem nosa­ tās ir galaktikas. cījumiem, gravitācijas lēcas iedarbes ietek­ Visvienkāršākajā gravitācijas lēcas ieclar- mēti kvazāri tomēr sastopami ārkārtīgi reti bes gadījumā priekšplānā esošā lēca un tai un atrast tos nākas grūti. Ne velti ar lēcas aizmugurē esošais starojuma avots var būt ietekmēto kvazāru meklēšanu nodarbojas vientu|as zvaigznes, t.i., punktveida objekti. speciālas darba grupas. Viens no šādas Tad aizmugurējās zvaigznes attēls izskatīsies grupas dalībniekiem izteicies, ka meklēt kā gredzens, un to dēvē par Einšteina lēcas ietekmētu kvazāru ir tas pats, kas gredzenu. Gadījumos, kad novēro tālos meklēt četrlapi āboliņa laukā. Jau 1993- kvazārus, uz skata līnijas var atrasties ve­ gadā tika izvērtēts, ka starp pašiem star- sela zvaigžņu sistēma, kuru nekādi nevar jaudīgākajiem un tātad vistālāk redzamajiem pielīdzināt punktveida objektam. Jebkura kvazāriem tikai 1% gadījumu var saskatīt galaktika ir mazāk vai vairāk plašs objekts lēcas radītu vairākkārtīgu kvazara attēlu. To ar visai nevienmērīgu masas sadalījumu tajā. apstiprina statistika: kvazāri tagad ir Tālā kvazara starojuma plūsma caur gra- skaitāmi tūkstošos, bet gravitācijas lēcas vitējošo galaktiku iet pa dažādiem ceļiem, ietekmes gadījumi starp tiem tikai desmitos. Minētā H/EDO apskata gaitā aptuveni 10 gadu laikā ir atrasti tikai divi lēcas ietekmēti kvazāri. Vienkāršākajā gravitācijas lēcas iedarbes gadījumā redzami tikai divi kvazara attēli. Kvazara dubultattēli praksē sastopami vis­ biežāk, tomēr, piemēram, kvazāram Q2237+0303 piemīt četrkārtīgs attēls un to dēvē par Einšteina krustu (skaitļi kvazara nosaukumā norāda tā koordinātas pie de­ /. uti. No Zemes Z novērojamas kvazara K bess - rektascensiju un deklināciju). Pirms dubultattēla komponentes A un B, kas rodas kādu kvazāru ieskaita gravitācijas lēcas gravitējošas galaktikas G iedarbībā.

4 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA ietekmētajos, jāpārliecinās par dubultattēla jāatrodas turpat kvazara dubultattēla tiešā izcelsmi. tuvumā. Gravitējošas galaktikas attēlu tomēr Dubultattēls var rasties, diviem dažādiem ne vienmēr izdodas saskatīt, lai gan visi citi kvazāriem nejauši projicējoties kopā uz de­ kritēriji liecina par labu tās eksistencei. bess sfēras. Lai izvairītos no šādas varbū­ Pirms spriest par galaktikas neredzamības tības, katrā konkrētā gadījumā nākas ana­ iemesliem, apskatīsim pāris lēcas ietekmētu lizēt kvazāru sadalījumu apkārtējā laukā. Ja kvazāru konkrētus piemērus. varbūtība kvazāriem atrasties dažu loka se­ ASV astronomi D. Velšs, R. Kersvels un kunžu attālumā citam no cita nepārsniedz R. Velmens 1979. gadā pirmo reizi ziņoja 1—2%, tad var pietiekami droši secināt, ka par tādu parādību kā kvazara dubultattēls. nav novērojama nejauša kvazāru sagadīša­ Viņi bija atraduši dubultattēlu kvazāram nās kopā. Q0957+56l. Šā kvazara sarkanā nobīde ir Var arī pastāvēt īstena kvazāru dubultsis- z = 1,41. Komponenšu A un B redzamais tēma, kurā divus kvazārus saista savstarpēji spožums ir gandrīz vienāds: apmēram 17. gravitācijas spēki. Sādu varbūtību ir grūtāk zvaigžņlielums sarkanos staros. Leņķiskais nepieļaut, jo pārāk maz ir zināms par kva­ attālums starp komponentēm ir 6,1 loka zāru dubultsistēmu rašanos un attīstību. sekunde. Tūlīt pēc dubultattēla atklāšanas Iespējams, ka kvazāriem piemītošo aktivitāti to uztvēra kā kvazāru īstenu dubultsistēmu. izraisa divu galaktiku sastapšanās. Tās Tikai pamazām uzausa doma par gravitā­ iespaidā kvazārs varētu rasties gan vienā no cijas lēcas iespējamu iedarbību. Šī doma gu­ šīm galaktikām, gan abās. Divi kvazāri va­ va apstiprinājumu, kad starp komponentēm rētu būt veidojušies ari vienas protogalak- atrada pašas gravitējošas spožās galaktikas tikas ietvaros un kopēja kvazāru aktivitāti attēlu. Šī galaktika atrodas samērā tuvu mū­ rosinoša mehānisma ietekmē. Divu kvazāru su Galaktikai, jo tās z = 0,36. Kā noskaid­ līdzību abos gadījumos varētu skaidrot ar rojās vēlāk, šī galaktika ietilpst kādā ga­ vienlaicīgu rašanos un attiecīgi vienādo lai­ laktiku kopā. Aizritējušos gados abām kom­ ka sprīdi kopš to rašanās līdz novērošanai. ponentēm iegūtas garas spožuma maiņu Pilnīgi nenoraidot fizikāli saistītas dubult- novērojumu rindas. Kvazāru Q0956+561 sistēmas iespējamību, pētnieki tomēr sliecas tagad uzskata par klasisku lēcas iespaidota to ignorēt gadījumos, kad pastāv pārāk liela kvazara piemēru. dubultattēla komponenšu līdzība pēc to raksturlielumiem. Ja abu minēto varbūtību analīze ir ne­ gatīva, tad paliek tikai viena iespējamība - kvazara dubultattēls patiešām ir gravitācijas lēcas radīts. Kvazāram piemīt īpašība savu spožumu gana stipri mainīt optiskajos un radioviļņos, lai maiņas varētu labi konstatēt. Attēlu pāra vienlaicīgas un vienveidīgas spožuma maiņas var diezgan droši liecināt par abu komponenšu piederību vienam kvazāram. Nelaime tikai tā, ka paiet krietns laika sprīdis, pirms uzkrājas mainīguma analīzei pietiekami garas un precīzas foto- 2. elli. Duhultkvazāra Q213

5 Kā otru apskatīsim pavisam "svaigi" at­ Šā gadījuma atklāšana rosināja M. Ho- klātu lēcas ietekmētu kvazāru Q2138-431- kinsu beidzot izdibināt, kāpēc daļa masīvo Par tā atklāšanu 1997. gada novembri ziņoja gravitējošo galaktiku ir paslēpušās, nav re­ šā raksta sākumā minētais M. Hokinss kopā dzamas. Viņš savāca datus par visiem gra­ ar kolēģiem no Anglijas, Vācijas. Francijas vitācijas lēcu ietekmētiem kvazāriem, kam un Holandes. Šo piemēru izmantosim ari, starp komponentēm ir liels leņķiskais at­ lai ilustrētu lēcas ietekmētu kvazāru. Šā tālums. Par lielu uzskata tādu leņķisko at­ kvazara komponentes ir 4,5 loka sekunžu tālumu, kas pārsniedz divas loka sekundes. atstatu viena no otras (sk. 2. att.). To re­ Izrādījās, ka 1997. gadā ir zināmi astoņi tādi dzamais spožums sarkanos staros ir attiecīgi kvazāri. 20.4 un 19,2 zvaigžņlielumi. Abu kompo­ Ziņas par kvazāriem ar lielu leņķisko nenšu spektros, kas iegūti ar EDO 3,6 m attālumu starp komponentēm ir apkopotas teleskopu, ir redzamas vienas un tās pašas 1. tabulā, kur pirmajā ailē ir dots kvazara detaļas (sk. .->. att.). A un li komponenšu nosaukums, otrajā - sarkanā nobīde z, tre­ sarkanā nobīde attiecīgi ir 1,638 un 1,644. šajā — komponenšu ātrumu starpība 8V, ce­ Mērījumu kļūdu robežās tās ir pilnīgi vie­ turtajā - komponenšu leņķiskais attālums nādas. Arī krāsa abām komponentēm ir p, piektajā - komponenšu redzamais lie­

vienāda (sk. 4. att.). Lai gan lēcas loma lums m|( sarkanajos staros. dubultattēla radīšanā it kā būtu pārliecinoša, Statistiski analizējot 1. tabulas datus, tomēr šajā gadījumā gravitējošas galaktikas M. Hokinss vispirms ir centies pārliecināties, attēlu nav izdevies saskatīt. Tas nozīmē, ka vai minētie kvazāri patiešām ir gravitācijas potenciālās galaktikas redzamais spožums lēcu ietekmēti. Veicot kvazāru apskatus un ir vājāks par 23,8. zvaigžņlielumu - izdarīto meklējot to dubultattēlus, pētnieki cenšas novērojumu robežlielumu. Galaktikai tomēr atrast visus iespējamos gadījumus līdz jābūt ļoti masīvai, jo kvazara abi attēli ir p = 20 loka sekundes. Tomēr nevienam no atbīdīti tālu viens no otra. tabulētajiem kvazāriem p nepārsniedz sep­ tiņas loka sekundes. Kaut gan plašākus Mgn attēlu pārus ir vieglāk atrast, izveidojies šāds strupi aprauts p sadalījums. Tāpēc M. Ho­ kinss spriež, ka nekāds novērojumu se­ lekcijas efekts gravitācijas lēcu ietekmēto kvazāru atrašanā nepastāv un apskatāmais kopums nav kvazāru nejaušas sakritības rezultāts. Pēc M. Hokinsa domām, 1. tabulā ietverto kvazāru īpašo dabu apstiprina ari sarkanās nobīdes z sadalījums. Dažādu autoru iz­ pildītos apskatos netrūkst vientuļu kvazāru ar maziem z, tāpēc arī tabulētajiem kva­ zāriem varētu gaidīt vienmērīgu z sadalī­ jumu. Tomēr tabulā nemaz nav kvazāru ar 4000 6000 8000 z < 1,4. Tas ir saskaņā ar teorētiskiem pē­ Viļņu garums (angstrēmi) tījumiem, kuri liecinot par lēcu iedarbes var­ .?. «li. Dubultkvazāra Q2138-431 A un B būtības samazināšanos kvazāriem ar z < 1. komponenšu spektri. B komponentes spektrs ir vājāks, l>el lajā redzamas tieši tās pašas emisijas detaļas, kas A komponentes spektrā.

6 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA /. tabula apgabaliem, kur atrodas gravitējošas galak­ Gravitējošo galaktiku ietekmēto tikas, tā nākas spriest. kvazāru raksturojums M. Hokinss ir mēģinājis raksturot tumšās galaktikas, un viņa aplēstie lielumi ir ap­ Kvazara 7. 0 P m kopoti 2. tabulā, kur pirmā ailē dots tā nosaukums km/s " A li kvazara nosaukums, uz kuru galaktikas gra­ vitācijas lauks iedarbojas, otrā - galaktikas Galaktika atrasta redzamais lielums vai redzamā lieluma Q0142-100 2,72 24 ±109 2 2 16,9 19,1 apakšējā robeža m, sarkanajos staros, tre­ Q0957+56l 1,41 3±14 6,1 16,6 17,0 šā - galaktikas masa M, izteikta Saules ma­ sās M... un ceturtā — galaktikas masas un Galaktika nav atrasta starjaudas attiecība M/L. Q1104-180 2,30 0 ±90 3,0 16,7 18,6 Ql 120+019 1,46 200 ±100 6,5 16,5 21,2 Kā nosaka attiecību M/L? Vadoties no tā Ģ1429-008 2,08 260 ±300 5,1 17,7 20,8 novērojumu robežlieluma, kāds sasniegts, Ql635+267 1,96 41 ±54 3,8 19,1 20,7 meklējot tumšās galaktikas, ir novērtēts, ka to redzamais spožums nepārsniedz 23-26. Q2138-4 31 1,64 0±llT 4,5 19,8 21.0 Q2345+007 2.1S 15 ±20 7,0 18,9 20,4 zvaigžņlielumu sarkanajos staros. Lai ap­ lēstu tumšo galaktiku absolūto lielumu un Turklāt tabu lēto kvazāru atsevišķu kom­ pēc tam arī starjaudu L (Saules starjaudas), jāzina galaktiku attālums vai sarkanā nobīde ponenšu ātrumu starpība 8v vairākumā ga­ dījumu nepārsniedz 100 km/s. Turpretī fizi­ z, kas to raksturo. Tā kā neredzamām galak­ kāli saistītu kvazāru pāru ātrumu dispersija tikām z vērtību nevar izmērīt, M. Hokinss mēdz būt ap 400 km/s. Ievērojami zemāka visām galaktikām pieņēmis vienādu z = 0,5. ātrumu starpība apstiprina apskatāmo kva­ Teorētiskie spriedumi apliecinot, ka tā ir zāru komponenšu izcelsmi lēcas ietekmē. m M. Hokinss gan atzīst, ka, apkopojot gra­ -i I 1 1 1—1—i—1—1—'—' "i—'—'—'—'—l vitācijas lēcu ietekmētos kvazārus, tomēr būtu jāievēro stingrāki nosacījumi attiecībā uz ātrumu starpību, nekā tas ir darīts dažos tabulētajos gadījumos. Apkopojot visu statistiku, M. Hokinss se­ cina, ka vismaz vairākumam tabulā norādīto kvazāru dubultattēli ir gravitācijas lēcu ra­ dīti. Tomēr tikai divos gadījumos gravitējošā galaktika ir atrasta, bet sešos nav. Tas var nozīmēt sekojošo: sešos gadījumos no as­ toņiem lēcas lomu spēlējošā galaktika ir tik masīva, ka ne tikai rada kvazara attēla šķel­ šanos, bet arī atvirza attēlus tālu vienu no otra; tajā pašā laikā masīvā galaktika ir tik o i—•—i—i—•—i—•—i—i—•—i—'—•—•—'—i -0.5 0 0.5 1 vāji spīdoša, ka to nemaz nevar saskatīt. V-R Citiem vārdiem sakot, sešos gadījumos no 4, att. Dubultkvazāra Q2138-43l abu kom­ astoņiem šeit ir darīšana ar tumšu galaktiku. ponenšu krāsas ir vienādas, kamēr citiem kva­ Tikai katra ceturtā galaktika ir spoža vai zāriem ar līdzīgu sarkano nobīdi krāsas atšķiras vismaz blāvi starojoša, kamēr trīs galaktikas plašās roliež.ās. Apzīmējumi: aplīši — dubultkva­ ir tumšas! Kur mēs dzīvojam, vai tumšu rēgu zāra komponentes, punkti — citi kvazāri, līnijas pildītā pasaulē? Vismaz par attāliem Visuma caur ūpjiem un punktiem - novērojumu kJūdas.

7 visiespējamākā gravitējošo galaktiku z vēr­ galaktikām. Starp spožajām un blāvajām tība. Attāluma aprēķināšanai pēc z nepie­ galaktikām sastopami dažādu masu objekti,

ciešamo Habla konstanti Hu M. Hokinss tomēr tie visi ietilpst vienās un tajās pašās pieņēmis vienlīdzīgu 50 km-s*'-Mpc~'. masu vērtības robežās. Kā redzēsim tur­ pmāk, tās pašas masu robežas pārstāv arī 2. tabulu tumšās galaktikas. Turpretī starjauda, vir­ Gravitējošo galaktiku raksturojums zoties gar galaktiku secību no spožām, caur blāvām uz tumšām, spēcīgi mainās - kļūst arvien mazāka. Tieši šis apstāklis nosaka Kvazara nosaukums niH M M/l. 1()IJM attiecības M/L maiņu. Starjaudas maiņa gan nenotiek proporcionāli centrālajam virsmas Galaktika atrasta spožumam, pēc kā raksta sākumā definē­ Q0142-10O 19 0,2 4 jām galaktiku piederību pie dažādiem vei­ Q0957+651 18,5 1,8 26 diem. Galaktiku starjaudu nosaka ne tikai centrālais virsmas spožums, bet ari tās iz­ Ciatuktik a nav atrasta mēri un likumība, pēc kādas virsmas spo­ Q11(11-ISO 24 0,4 540 žums samazinās galaktikas malu virzienā. Ql 120+019 23 2,0 1100 Tāpēc starp spožo un blāvo vai blāvo un Q1429-008 24 1,3 1700 tumšo galaktiku starjaudām stingras roliežas Ql635+267 23,5 0,7 590 nepastāv, tomēr kopējā tendence starjaudai Ģ2138-431 23,8 1,0 1100 samazināties gar galaktiku secību ir pilnīgi Ģ2345+007 26 2,6 2200 noteikta.

Galaktiku masu M. izteiktu Saules masas Atšķirības dažādu veidu galaktiku star­ vienībās. M Hokinss novērtējis, ņemot vērā jaudas nosaka zvaigžņu veidošanās inten­ leņķisko attālumu p, kādā galaktikas gra­ sitāte tajās, kas savukārt ir atkarīga no galak­ vitācijas lauks ir atvirzījis kvazara attēlus. tikas tapšanas sākuma nosacījumiem un Ja p ir trīs loka sekundes, tad tumšās ga­ attīstības gaitas. laktikas masa ir tikai 4-10" Saules masas, Spožajās galaktikās, it sevišķi spirāliskajās, bet, ja p vienlīdzīgs septiņām loka sekun­ notiek ļoti intensīva zvaigžņu veidošanās. dēm, tās masa sasniedz gandrīz 3-10'-Saules Tajās liesmo jaunas, karstas lielas masas masas. Tāda masa piemīt tikai ļoti masīvam zvaigznes un vēl papildus ap tām rodas galaktikām. mirdzoši jonizētā ūdeņraža (H II) lauki. Attiecība M/L izmantota tumšo galaktiku Tāpēc katras šādas galaktikas starjauda ir raksturošanai un salīdzināšanai ar citu veidu ļoti augsta. Zvaigžņu rašanās intensitāti spo­ galaktikām. No 2. tabulas datiem var se­ žajās galaktikās veicina galaktiku bieža sa­ cināt, ka tumšajām, neatrastajām galaktikām stapšanās ar tai sekojošu mijiedarbību vai masa bieži ir par divām kārtām (ap 100 pat saplūšanu, jo šīs galaktikas mēdz at­ reižu) lielāka nekā atrastajām. Pēdējās pēc rasties dažādu mērogu grupās un kopās. šā raksturlieluma ir parastas spožās galak­ Daudz retāk mijiedarbībai ir pakļautas blā­ tikas. Patiešām, spožām eliptiskām galak­ vās galaktikas, kas galvenokārt apdzīvo ga­ tikām šī attiecība mēdz būt no 10 līdz 20, laktiku kopu nomales. Tāpēc blāvajās ga­ reti - līdz 30. Spožām spirāliskām un nere­ laktikās nekāds spēks no ārpuses neveicina gulārām galaktikām tā ir vēl zemāka - no zvaigžņu rašanās procesu. Ari iekšējie no­ 3 līdz 10. Blāvajām galaktikām attiecība M/ sacījumi nav tik labvēlīgi kā spožajās ga­ L pieaug līdz ar centrālā virsmas spožuma laktikās. Blāvās galaktikas ir veidojušās no samazināšanos, un vidēji tā varētu būt ap mazāk blīvām protogalaktikām. Neitrālā 100 jeb par kārtu lielāka nekā spožajām ūdeņraža blīvums tajās ir par mazu, lai

8 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA rastos molekulārie mākoņi - lielas masas niecīgs. Tik niecīgs, ka vielas fragmentēša- zvaigžņu šūpuļi. Blāvo galaktiku samērā nās nenotiek nemaz un zvaigžņu veido­ difūzajā vidē top mazākas masas zemas šanās ir pilnīgi apturēta. Tumšās galaktikas starjaudas zvaigznes. Šo zvaigžņu veido­ tomēr nav pilnīgi tumšas vismaz tik ilgi, šanās process aptver visu galaktikas disku, kamēr nav izplēnējušas pēdējās halo zvaig­ bet tas rit loti lēnām, negribīgi, it kā mie­ znes. Zvaigžņu veidošanās procesu tumšajā gaini. Blāvo galaktiku zvaigžņu vājais ko­ galaktikā no jauna varētu ierosināt sastap­ pējais starojums nosaka šādas zvaigžņu sis­ šanās ar citu galaktiku. Tas sagaidāms ļoti tēmas zemu starjaudu. reti, jo jau paši tumšo galaktiku tapšanas Tūlīt pēc tumšo galaktiku atklāšanas britu apstākļi nosakot to dzīvi atrautībā no citām. astronomi R. Džimenezs, A. Hevenss un Pat vistumšākās galaktikas varētu sevi M. Hokinss kopā ar Dānijas astronomu pieteikt, ja tiktu veikti neitrālā ūdeņraža (H P. Padsanu izklāstīja savas domas par to vei­ I) dziļi apskati. Ir atklāta vismaz viena op­ došanos. Viņi aplēsuši, ka tumšās galaktikas tiski gandrīz nestarojoša galaktika, kura sevī var izveidoties no dažādas masas proto- ietver milzīgu ūdeņraža disku. Vajadzētu galaktikām. Drīzāk to masa varētu būt maza pastāvēt daudziem līdz šim neatklātiem ļoti nekā liela. Protogalaktikas ar masu 10'' Sau­ masīviem neitrālā ūdeņraža veidojumiem. les masas jau bieži kļūstot par spožām, Nobeigumā jāizsaka maza kritiska pie­ spirāliskām galaktikām. Tomēr teorētiski zīme par M. Hokinsa statistiski analizējamo pastāv iespēja veidoties arī tumšām ma­ novērojumu materiālu. Tā jau skaitliski trū­ sīvam galaktikām. To maksimālā masa va­ cīgo materiālu vēl samazina fakts, ka pastāv rētu būt ap 10'- Saules masas. Kā redzams domstarpības par tās gravitācijas lēcas dabu, 2. tabulā, tieši tāda ir tumšo galaktiku - kura ietekmē kvazāru Ģ2345+007. Šā kva­ gravitācijas lēcu - masa. Pilnīgi saprotams, zara divu attēlu leņķiskais attālums ir 7,0 ka mazas masas tumšās galaktikas nerada loka sekundes un ir vislielākais no I. tabulā tik skaidri izpaustu gravitācijas lēcas efektu, minētiem. Vairākas astronomu grupas uz­ kā to rada masīvās galaktikas. Tāpēc ir maz skata, ka šo kvazāru ietekmē nevis viena cerību tādas atrast ar šeit aplūkojamo me­ atsevišķa galaktika, bet gan vesela galaktiku todi. Konstatētajās tumšajās galaktikās, kaut kopa. Ja viņiem izrādīsies taisnība, tad šis nelielos daudzumos, tomēr pastāvot zvaig­ kvazārs nebūs iekļaujams apskatāmajā ko­ znes, jo to tapšana masīvas galaktikas sā­ pumā. kumstadijā ir neizbēgama. Tomēr zvaigznes Gribas atzīmēt, ka gravitācijas lēcas top tikai šo galaktiku sfēriskajā daļā — balo, ietekmētie kvazāri ir izmantojami ne tikai kamēr diski uz laikiem paliek nemainīgi tumšo galaktiku meklēšanai, bet arī citu gāzveida stāvoklī. Iemesls esot meklējams problēmu risināšanai. Starp tām svarīgākā topošās galaktikas vielas dinamikā, kas no­ varētu būt Habla konstantes precizēšana, saka plaša, bet irdena diska veidošanos. tin šā jautājuma noskaidrošanā astronomi Neitrālā ūdeņraža blīvums tajā ir pavisam cītīgi strādā.

9 JAUNUMI

AKTUHS BALKLAVS VAI GALAKTIKAS M 106 CENTRĀ ATKLĀTS MELNAIS CAURUMS?

Viena no aktuālākām mūsdienu astro­ to tiek pamatota ļoti neparasta, respektīvi, fizikas problēmām ir jautājums par galak­ relatīvistiska astrofizikāla objekta eksisten­ tiku kodolu aktivitātes cēloņiem. Pašlaik ce, un arī tas, ka ar vielas akrēcijas proce­ valdošā un visintensīvāk izstrādātā ir hipo­ siem uz šādiem melnajiem caurumiem var tēze par masīvu melno caurumu eksistenci izskaidrot visu ar galaktiku kodolu aktivitāti šajos kodolos (sk., piemēram, autora rak­ saistīto parādību loku, sākot ar starojuma stus 'Galaktikas centrā- superzvaigzne vai mainīgumu dažādos spektra diapazonos un melnais caurums?', "Jauna hipotēze par beidzot ar ļoti lielo (pat astronomiskiem kvazāru un ratliogalakliku dabu"un 'Ob­ mērogiem) kopējo starojuma enerģiju. jektīvā - Galaktikas centis" attiecīgi ZvD, Tomēr jāatzīst, ka līdz šim iegūtie novē­ 1986/87. g. ziema, 53-55. Ipp., 1990. g. rojumu dati nesniedz viennozīmīgi interpre­ vasara, 39.-42. Ipp. un 1992. g. rudens, 8- tējamus pierādījumus, kas šo hipotēzi ne­ 10. Ipp). Hipotēzes pievilcība ir tā, ka ar apstrīdami pamatotu un paceltu neapšau­ bāmas teorijas rangā. Šajā ziņā kā ļoti nozīmīgs solis ir vēr­ tējams lielas japāņu un amerikāņu pētnieku grupas - Makoto Mijoši (Makato Miyoshi) no Micusavas Astroģeodinamikas observa­ torijas un Nacionālās astronomijas obser­ vatorijas, Naomasa Nakai (Naomasa NakaO un Makoto Inoue (Makato Inoue) no Nolie­ lāmas Radioobservatorijas un Nacionālās astronomijas observatorijas (Japāna) un Džeimsa Morana (James Muran), Džeimsa Hernšteina (James Herrnsteiri) un Linkolna Grīnhila (Lincoln Greenbilt) no Hārvarda— Smitsona Astrofizikas centra un Filipa Dai- 1300 MOOvtkiuA) -soo -ioo ļoo soo moncla (Pbilip Diamond) no Nacionālās /. att. Galaktikas NGC -125K ūdens tvaiku mā­ radioastronomijas observatorijas (ASV) - iz­ zera sintezēts spektrs, kas iegūts novērojumos darītie galaktikas M 106 (pēc Mesjē ka­ ar ļoti garas bāzes radiointerferometru. Uz ordi- taloga) vai NGC 4258 (pēc jaunā galaktiku nātu ass atlikta 1,35 cm māzerstarojuma līnijas kataloga) centrālo apgabalu ūdens tvaiku intensitāte I milijanskos, uz abseisas - starojošo māzerstarojuma novērojumi 22,23508 GHz apgabalu kustības ātrums v attiecībā pret lokālo frekvencē (atbilstošais viļņa garums ir 1,35 atskaites sistēmu. cm) ar ļoti augstu leņķisko izšķirtspēju,

10 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA izmantojot Nacionālās radioastronomijas ob­ Visa iespaidīgā kodola masa ir koncen­ servatorijas loti garas bāzes radiointertero- trēta apgabalā, kura diametrs, kā jau minēts, metru. /. att. ir parādits galaktikas NGC nepārsniedz 0,26 ps (diska iekšējais dia­ 4258 ūdens tvaiku māzerstarojuma sintezētā metrs) vai apmēram 8T012 km. Šā veidoju­ spektra paraugs, kas ļauj novērtēt māzer- ma tilpums, kā viegli aprēķināt, ir apmēram starojošo avotu kustību. Šie augstas leņ­ ķiskās izšķirtspējas novērojumi ļāvuši pre­ cizēt attālumu līdz šai galaktikai (apmēram 6,4 ± 0,9 Mps (miljoni parseku, 1 ps = 3,26 gaismas gadi (g. g.) = 206 265 astronomis­ kās vienības (a. v.) = 3,0875 10"' m)), iegūt detalizētus datus par galaktikas NGC 4258 centrālā apgabala masām, to izvietojumu un kinemātiku (kustību) un līdz ar to, izdarot secinājumus par tā struktūru un fizikālajiem raksturlielumiem, izveidot šīs galaktikas ko­ dola uzbūves modeli, kas parādīts 2. att. No šā modeļa izriet, ka galaktikas NGC 4258 kodolu, kura masa ir ap 3,6-10" M vai 7,16-10"' g, aptver torveida kosmisko gāzu un putekļu, tostarp arī ūdens tvaiku, mākonis. Tora, faktiski diska, jo tora bie­ zums ir mazāks par 0,003 ps, iekšējais rā­ diuss ir ap 4,1 miliarcsec (0,13 ps), bet ārējais - ap 8 miliarcsec (0,25 ps). Tors ir orientēts gandrīz perpendikulāri skata vir­ 2. att. Galaktikas NGC 4258 centrālā apgabala zienam, t.i., ir redzams no sāniem un ļoti modelis. Galaktikas centrā esošo kompakto ko­ veiksmīgi (kāpēc veiksmīgi - par to vēlāk) dolu, visvarbūlīgāk - melno caurumu, aptver aizsedz galaktikas NGC 4258 kodolu. Tora plāns neviendabīgs kosmisko gāzu—putekļu tors— masa ir mazāka par 4-10'' M... . Masa torā nav disks ar ūdens tvaiku sablīvējumiem, kas ģenerē izkliedēta vienmērīgi, bet veido lielākus vai māzerstarojumu 1,35 cm garā radiovilnī. Toram mazākus sabiezinājumus. rotējot, galaktikas radiālās kustības ātrumam v^ un tora rotācijas tangenciālā ātruma komponentei Pats būtiskākais, ko izdevās iegūt, bija ar v summējoties, Ooplera efekta dēļ notiek staro­ lielu precizitāti izmērītie tora iekšējo un juma līniju pārnese gan pa labi, gan pa kreisi ārējo malu rotācijas ātrumi, kas, izrādījās, no centrālā maksimuma. Tukšumi starp centrālo ir ļoti lieli - attiecīgi (1080 ± 2) km/s un maksimumu un abiem "spārniem'' izskaidrojami (770 ± 2) km/s. Atbilstošie apriņķošanas ar to, ka šajos apgabalos nav pietiekami jaudīgi periodi ir 750 un 2100 gadu. Tieši šie dati māzerstarojumu ierosinoši ārēji avoti, kā arī nav ļāva noteikt, ka diska masas kustība šā cen­ pietiekami lielas ūdens tvaiku masas, lai notiktu trālā gravitējošā spēka laukā notiek atbil­ starojuma pašierosme. Tora orbitālā kustība iz­ stoši Keplera likumam, t.i., rotācijas ātrums raisa lēnu māzerstarojumu ģenerējošo sablīvē­ ar attālumu r no centra samazinās propor- jumu dreifu no rietumiem uz austrumiem (no labās uz kreiso pusi). Tas nozīmē, ka novērojamā cionāli t 2, un tādējādi var aprēķināt cen­ ainā jāparādās jauniem un jāpazūd veciem sta­ trālās masas vērtību, respektīvi, nosvērt ko­ rojuma intensitātes "pīķīšiem", sablīvējumiem dolu. šķērsojot uz centrālo avotu vērsto skata virzienu.

11 2,7-10* cm3 un vidējais blīvums ap 410'' tikas NGC 4258 centrā, piebildīsim: ap­ M /ps3 = 2,65-10'13 g/cm3 vai aptuveni stāklis, ka šīs galaktikas kodolu aptverošais 1.6 10" ūdeņraža atomi vienā cm3. Tas, kā gāzu—putekļu tors ir, kā jau atzīmēts, at­ izrādās, ir daudzas (pat 40) reizes vairāk tiecībā pret novērotāju uz Zemes laimīgā nekā līdz šim "aizdomās turētiem" melno kārtā orientēts ar sāniem, ļāvis atrast pieeju, caurumu kandidātiem (piemēram, galak­ lai izskaidrotu divu tipu tā saukto aktīvo tikai M 87 centrālo masu vērtē ap 10'' M., galaktiku kodolu (a. g. k.) pastāvēšanu. bet centrālo blīvumu ap 10'' M./ps3, galak­ 1. tipa a. g. k. spektrālnovērojumi spektra tikai NGC 3115 šie skaitļi ir attiecīgi 10" M redzamajā diapazonā uzrāda gan ļoti plašas, un 10' M./ps3, mūsu Galaktikas centram - gan šauras spektrāllīnijas, turpretī 2. tipa a. 10'1 M un 10" M /ps3) un līdz ar to ir visai g. k. - tikai šauras. būtisks arguments par labu melnā cauruma Izsekojot starojuma ģenerēšanās procesus eksistencei galaktikas NGC 4258 kodolā, šādā torā, noskaidrojās, ka plašās emisijas neraugoties uz to, ka arī šis arguments, līnijas producē apgabali, kuri ir izvietojušies līdzīgi kā iepriekšējo melno caurumu kan­ tora iekšpusē, kur termiskā kustība, kas ir didātu gadījumos, ir uzskatāms tikai par ne­ spektrāllīniju paplašināšanās cēlonis, ir tiešu šīs eksistences pamatojumu. Tikai tā­ daudz intensīvāka nekā tora ārpusē, kur lāki pētījumi varēs sniegt galīgo apstipri­ tātad notiek šauro līniju emisija. nājumu vai noraidījumu šim astrofizikāli ļoti Tas nozīmē, ka atkarībā no tora plaknes intriģējošajam un svarīgajam jautājumam. pavērsiena attiecībā pret novērotāju, iekšē­ Svarīgi atzīmēt, ka alternatīva hipotēze, jie, plašās emisijas līnijas izstarojošie ap­ proti, ka galaktikas NGC 4258 kodols ir gabali var būt vairāk vai mazāk aizsegti, vienkārši vairāk vai mazāk parastu zvaigžņu aizēnoti ar ārējiem tora slāņiem. Ja šāds palielināts sablīvējums galaktikas centrālajā aizēnojums ir liels, astronomiem šķitīs, ka apgabalā, sastopas ar visai nopietnām grū­ tiek novērota 2. tipa a g. k. Ja turpretī tībām, jo, zvaigžņu vidējiem attālumiem astronoms redz galaktikas kodolu aptverošā kļūstot tikai dažu simtu a. v. lieliem (NGC tora plakni, tad līdz viņam nonāk kā tora 4258 gadījumā tie būtu ap 130 a. v., kas ir iekšējo, tā ārējo slāņu starojums, un viņš tikai apmēram 1,5 reizes tālāk par Plutona būs pārliecināts, ka novēro 1. tipa a. g. k. orbītu), biežās savstarpējās sadursmes šādu Tas arī ir "laimīgais" galaktikas NGC 4258 sablīvējumu sagrautu ļoti īsā laika sprīdī, gadījums, kas deva iespēju ļoti labi pār­ respektīvi, šāds zvaigžņu sablīvējums nav redzēt un izprast šo situāciju. Tātad, 1. un stabils - tas nevar ilgstoši pastāvēt. 2. tipa a. g. k. pastāvēšanas cēlonis ir nevis Nobeidzot šo nelielo informāciju par ļoti astrofizikālas, bet tīri ģeometriskas dabas. iespējamu melnā cauruma atklāšanu galak­

Sveicam! Amerikas Biogrāfiskais institūts (ABI) ar prezidenta 17.1V. 1998. vēstuli ir paziņojis, ka ABI Pētījumu starptautiskā padome ir nominējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli Dr. phys. prof. Arturu Balklavu-Grīnhofu par 1998. gada cilvēku (MAN OF THE YEAR - 1998) sakarā ar nozīmīgu veikumu un ieguldījumu sabiedrībā, un ar 24.IV.1998. vēstuli — ka ABI Vadošā redaktoru padome ir ieteikusi viņu par vienu no 500 ietekmīgākajiem vadītājiem (F1VE HUNDRED LEADERS OF INFLUENCE), izsakot cieņu par vadību un personīgiem sasniegumiem.

Redakcijas kolēģija

12 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA ULDIS DZKRVĪTIS STRĒLNIEKA GALAKTIKA - MŪSU TUVĀKAIS KAIMIŅŠ VISUMĀ

Kura galaktika ir mums vistuvākā? Nu, diagrammām raksturīgais spožāko zvaigžņu protams, Lielais Magelāna Mākonis - at­ izvietojums sarkano milžu un horizontālā bildēs lasītājs. Nekā! Trīs angļu astronomi zarā (sk. 2. att., kur vienlaikus var vērot, no Kembridžas Astronomijas institūta - cik ļoti daudzām zvaigznēm var izdarīt foto- R. Aibeits, Dž. Džilmors un M. Ervins - metriskos mērījumus, ja lieto automātiskās apgalvo, ka tāda ir viņu jaunatrastā pun- mūsdienu mēriekārtas). No fotometriska- durgalaktika Strēlnieka zvaigznājā (Sgr). jiem mērījumiem var iegūt ari aptuvenu Patiešām, attālums līdz Lielajam Magelāna zvaigžņu metālu daudzuma novērtējumu. Mākonim ir ap 60 kpc, bet Sgr galaktika ir Zvaigznēm ar atšķirīgo radiālo ātrumu tas divas ar pusi reizes tuvāk - 24 kpc. izrādījās ap 10 reižu mazāks nekā parasti, Kā šāds objekts tik ilgi varēja palikt ne­ kas arī liecina, ka šīs zvaigznes veido patstā­ pamanīts? Iemesls ir neveiksmīgais novie­ vīgu - no Galaktikas atšķirīgu - objektu. tojums attiecībā pret mūsu Galaktiku - tā, Uz to pašu norāda ari mazā radiālo ātru­ raugoties no mūsu pozīcijas, atrodas viņpus mu dispersija, kas redzama /. attālā - tikai Galaktikas centram un tādēļ to aizsedz biezi ap 10 km/s; tā būtu daudz lielāka, ja zvaig­ putekļu mākoņi. znes veidotu nevis patstāvīgu objektu, bet Mums vistuvākā galaktika tika atrasta ne­ piederētu kādam Galaktikas zaram. Deta­ jauši. Minētie astronomi mērīja radiālos at­ lizēti fotometriskie un radiālo ātrumu no­ tālumus vēlajiem G-K spektra tipa milžiem vērojumi arī citās caurspīdīgākās vietās ap vienā no tā saucamajiem ''logiem", kuri objektu lika secināt, ka tas ir visai liels un izvietojas ap Galaktikas centru. Šie logi ir plašs. Zvaigžņu skaita palielinājums virs virzieni, kuros putekļu izraisītā zvaigžņu Galaktikas fona vērojams 15x5 grādu lielā gaismas absorbcija ir krietni vien mazāka nekā vidēji centra rajonā, tāpēc tajos var saskatīt zvaigznes, kas atrodas tālu viņpus Galaktikas centra. Plašākais un biežāk iz­ mantotais logs ir nosaukts tā atradēja - pa­ zīstamā astronoma V. Bādes - vārdā. Tā nu, kā jau iepriekš teicām, vienā no šādiem logiem, kura ekvatoriālās koordinātas ir a=19"03l" un 5 = -30°30' (1950) minētie zinātnieki konstatēja, ka radiālo ātrumu sa­ dalījumam ir neparasta forma ar diviem izteiktiem maksimumiem (sk. 1. att.). Zvaig­ znes, kuras veido otro maksimumu, attā­ linās no Galaktikas centra ar 200 km/s lielu ātrumu. -200 o 200 Papildu veiktie plašie fotometriskie pē­ 1. att. Radiālo ātrumu attiecība pret Galaktikas tījumi parādīja, ka zvaigžņu lieluma un krā­ centru sadalījums virzienā uz Sgr galaktiku. su indeksa diagrammā uz Galaktikas zvaig­ Maksimums pie 172 km/s norāda uz patstāvīga žņu fona vērojams lodveida zvaigžņu kopu objekta eksistenci.

13 laukumu, LIII tas ir izstiepts Galaktikas cen­ troskopiskos pētījumos ir atrastas arī vai­ tra virzienā. Jaunatrastās galaktikas novē­ rākas galaktikai piederošas oglekļa zvaig­ rojumus traucē ari tas apstāklis, ka tā pieder znes. pie tā saukto sleroidālo pundurgalaktiku Tā kā Saule no Galaktikas centra atrodas klases, kurām raksturīgs ļoti zems virsmas 8 kpc attālumā, tad Sgr galaktikas attālums spožums. Tādēļ Sgr galaktikai nevar iegūt no tā ir 16 kpc. Bet tas nozīmē, ka tā pa­ fotoattēlu, kurā tā būtu redzama uz apkār­ tiesībā atrodas mūsu Galaktikas iekšienē - tējo zvaigžņu fona kā patstāvīgs objekts. tās perifērijā, ap 6 kpc zem Galaktikas ekva­ Pēdējos gados ir atklāti ap 10 šādu mūsu tora plaknes. Tādējādi iznāk, ka mūsu Ga­ Galaktikas pavadoņu un arī dažos citos laktika saduras ar vienu citu galaktiku, kaut gadījumos šīs galaktikas mazā virsmas spo­ arī pundurīti. Jāpiebilst, ka galaktiku sa­ žuma dēļ nav nofotografējamas kā indivi­ dursmes, atšķirībā no zvaigžņu sadursmēm, duāls objekts, kaut ari atrodas augstu virs kuras ir ļoti retas pat blīvās zvaigžņu kopās, Galaktikas plaknes, kur starpzvaigžņu pu­ ir visai izplatīta parādība. Galaktikas, pa­ tekļu izraisītā absorbcija netraucē. Tās ir teicoties to lielajiem izmēriem, kosmisko izdevies atrast rūpīgos zvaigžņu skaitījumos, telpu aizpilda daudz blīvāk, nekā zvaigznes atsevišķos debess laukumos meklējot vietas, aizpilda galaktiku. Pēdējos gados tieši ar kur zvaigžņu skaits pārsniedz apkārtējā fonā galaktiku sadursmēm izskaidro to aktivitā­ esošo zvaigžņu skaitu. Saprotams, ka šādi tes - īpaši zvaigžņu veidošanās procesa - pētījumi ir ļoti darbietilpīgi. uzliesmojumus. Ir izdalīta pat īpaša šādu Tāpat radiālo ātrumu mērījumi rāda, ka galaktiku klase (starburstļ>alaxieš). Sgr galaktikai pieder arī kādas četras lod­ Sgr galaktikas masa pēc tās zvaigžņu skai­ veida zvaigžņu kopas. Viena no tām - ta novērtējuma ir ap desmittūkstoš līdz simt­ MS4 - atrodas pašā galaktikas centrā. Spek- tūkstoš Saules masu liela, bet tad, ņemot vērā tās tuvumu Galaktikai un lielos iz­ mērus, iznāk, ka paisuma spēki to burtiski plēš gabalos. Šī sadursme ar galaktiku - milzi - mazajam pundurim ir liktenīga, un tai vairs nav lemts turpināt savu ceļu pa

0 12 3 (Bj-R) 2. all Fotogrāfiskā zvaigžņu lieluma (1! joslā pie 0,7 mikrometriem) — krāsu indeksa - dia­ gramma vienā no putekļu absorbcijas spraugām oli. M51 Medību Suņu zvaigznājā. Situācija Sgr galaktikas virzienā. Uz Galaktikas zvaigžņu analoga kā mūsu un Sgr galaktikas gadījumā. fona izdalās Sgr galaktikas sarkano milžu un O. Paupera uzņēmums ar Rickstukalna Smita horizontālais zars. teleskopu.

14 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA iepriekšējo orbītu - Sgr galaktika integrējas nodrošinātu visa Galaktikas halo rašanos mūsu Galaktikā. Tā kā Galaktikas garajā Šādā veidu. Tā nu iznāk, ka mūsu tuvākā mūžā tā noteikti nav vienīgā sadursme ar kosmiskā kaimiņa fotoattēlu pārredzamā šādām pārāk tuvu pienākušām galaktikām, nākotnē iegūt nebūs iespējams. Priekšstats tad jāsecina, ka krietna daļa perifērisko par Sgr galaktiku jāveido no rūpīgiem zvaig­ zvaigžņu un lodveida zvaigžņu kopu ir žņu skatījumiem un radiālo ātrumu mē­ svešķermeņi - viss, kas palicis pāri no kād­ rījumiem. Tā nu mūsu tuvākais kaimiņš reiz autonomām galaktikām. Sgr galaktikas Visumā izrādās samērā necils maza spo­ atklājēji lēš, ka mūsu Galaktikas mūžā pie­ žuma objekts un turklāt aizslēpies aiz bie­ tiktu tikai ap 20 šādu sadursmju, lai pilnībā ziem putekļu mākoņiem,

ANDKHIS ALKSNIS, ZENTA ALKSNI-: SUPERNOVAS ASTRONOMU TĪKLOS

Jau pats vārds siipeniova norāda uz novai pārlieku starjaudīgās novas, kādas laiku pa līdzīgu parādību, kas izpaužas pārākā pa­ laikam viņi pamanīja galaktikās. kāpē. Kā novas, tā supernovas gadījumā Apkopotie novērojumu dati liecina, ka novēro pēkšņu zvaigznes uzliesmojumu - novām spožuma maksimumā piemīt abso­ daudzkārtīgu spožuma pieaugumu. Pirms lūtais zvaigžņlielums no -6 līdz -8. Tās tam zvaigzne nemaz nav bijusi saskatāma dažās dienās izstaro tik daudz enerģijas, cik vai ari dažos novu parādīšanās gadījumos Saule 10 000-100 000 gados. Supernovām tā bijusi pilnīgi neievērota parasta zvaigzne. absolūtais zvaigžņlielums maksimumā sa­ 19. gs. beigās un 20. gs. pašā sākumā dažās sniedz vismaz ap —16, bet dažos gadījumos galaktikās jeb, kā toreiz tās sauca, ārpus- pat —21. Supernova uzliesmojuma laikā iz­ galaktiskajos miglājos pamanīja pēkšņi pa­ staro enerģiju, kādu Saule izstaro miljardos rādāmies jaunas zvaigznes, kas spožumā gadu. Tātad supernovas starjauda 10 tūk­ sasniedza vai pat pārsniedza pašas galak­ stošu reižu pārsniedz novas starjaudu. To­ tikas kopējo spožumu. Tā. piemēram, 1895. mēr milzigā starpība novu un supernovu gadā galaktikā NGC 5253 notika uzlies­ uzliesmojumu starjauda ir tikai abu parādī­ mojums, kura vislielākais spožums par pie­ bu ārējo atšķirību izpausme. ciem zvaigžņlielumiem pārspēja pašas ga­ Novu un supernovu uzliesmojumi nemaz laktikas starojumu. Tas nozīmē, ka viena nav pielīdzināmi pēc savas būtības. Novas zvaigzne kādu brīdi spēja izstarot simtreiz uzliesmojumu izraisa process, kas norisinās stiprāk nekā visi tajā galaktikā ietilpstošie zvaigznes virsējos slāņos. Kodolsprādziens zvaigžņu miljardi kopā. Toreiz tāds ļoti rada pēkšņo spožuma pieaugumu, bet ne­ iespaidīgs uzliesmojums pārsteidza tin iz­ iznīcina zvaigzni, pat nepārvērš tās dabu. brīnīja astronomus. Šāda grandioza parādība Tiek nomests tikai plāns zvaigznes pats tikai daudz vēlāk - 1934. gadā - ieguva ta­ ārējais slānis. Pēc dažiem gadiem vai gadu gadējo vārdu. Uzliesmojumu rosīgie pēt­ desmitiem zvaigzne atgriežas iepriekšējā nieki - Šveicē dzimušais ASV astronoms stāvoklī. Turpretī supernovu uzliesmojumu F. Cviki (1898-1974) un vācu izcelsmes as­ izraisa vareni kodolreakciju procesi, kas tronoms V. Bāde, kas arī darbojās ASV, - norisinās pašās zvaigznes dzīlēs. To dēļ ieteica nosaukt par supernovām savādās, zvaigzne pārvēršas neatgriezeniski, jo

15 grandiozs sprādziens lielu daļu tās masas dabīgākās zvaigznes. Domājams, ka katram aizsviež pasaules telpā ar ātrumu, kas var supernovu tipam atbilst citādas priekšteces, sasniegt 10 000 km/s. Var pat teikt, ka zvaig­ kā ari atšķirīga varētu būt sprādzienu no­ zne- aiziet bojā, vienlaikus radot jaunu ekso­ rise. Visi minētie jautājumi ir intensīvu tur­ tisku objektu - neitronu zvaigzni, kas iz­ pmāko pētījumu lauks. paužas kā pulsārs, vai melno caurumu. Supernovu sprādziens ne tikai pilnīgi pār­ Supernovas ir ļoti interesanti zvaigžņu veido pašu zvaigzni, tas rada arī iespaidīgas attīstības pētīšanas objekti. Vēl līdz mūsu pārmaiņas apkārtējā vidē, rosinot dzimtās dienām nav īsti skaidrs, kādas zvaigznes ir galaktikas tālāku attīstību. Tātad supernova supernovu priekšteces, cik liela ir to masa, ir parādība, kas izpaužas kosmiskos mē­ kādā attīstības stadijā tās atrodas, kā noris rogos. Kā tas notiek? Sprādziena laikā tiek paši sprādzieni. Jautājumu sarežģī apstāklis, izmesta viela, kas zvaigznes attīstības gaitā ka visas supernovas nav vienādas. Pēc spo­ zvaigznē notiekošo kodolreakciju iespaidā žuma maiņu līkņu formas tin spektru īpat­ ir pakāpeniski pārveidojusies - no sākotnējā nībām tās iedala 1 un II tipa objektos (sk. ūdeņraža ir tapuši arvien smagāki elementi. 1. att.). I tipa supernovas savukārt dala Ia, Izsviesta starpzvaigžņu telpā, viela bagātina Ib un Ic tipu pārstāvēs. Visvienveidīgāko ar smagiem elementiem dzimtās galaktikas kopumu veido Ia tipa supernovas, tās ir arī pirmatnējās vielas krājumus, veicinot šīs visstarjaudigākās. Turpretī II tipa superno­ galaktikas ķīmisko evolūciju. Laika gaitā vas uzrāda ļoti lielas īpatnības. Pēdējos ga­ supernovas savas galaktikas starpzvaigžņu dos tās mēģina apkopot četros apakštipos, vicli izmaina tik tālu, ka sāk veidoties jau­ kuros tomēr nav ietilpināmas pašas sav- nas, jau citādas zvaigžņu paaudzes. Ap šā­ dām zvaigznēm var veidoties planētas - n iespējamu dzīvības formu nesējas. Tālab arī Zeme un mēs paši esam supernovu pro­ dukts. Kalcijs mūsu kaulos, dzelzs mūsu asinīs - tie ir zvaigznēs radīti elementi. Supernovas veicina arī pašu zvaigžņu tap­ šanas procesu. Grandiozajā sprādzienā at­ brīvotā kinētiskā enerģija strauji izplatās apkārtējā vidē un ietekmē vielas dinamiku plašos galaktikas apgabalos. Enerģijas plūs­ ma izkustina un saviļņo starpzvaigžņu vielu, vietām to sastumj, sablīvē, sabiksta tā, ka līdzīgi ugunskuram tur iekvēlojas un uz­ dzirkstī zvaigžņu veidošanās process, kas reizēm kļūst pat brāzmains. Supernova it kā palaiž vaļā sprūdu zvaigžņu veidošanās procesam.

Vai supernovas uzliesmo pietiekami bieži, I I I I w lai ietekmētu dzimto galaktiku attīstību? 90. 0 100 200 300 gadu sākumā veiktie statistiskie pētījumi Dienas liecina, ka eliptiskajās galaktikās viena su­ /. all. 1 un II lipa supernovu .shematiskas spo­ pernova caurmērā uzliesmo reizi piecos līdz žuma maiņas līknes. 1 tipa supernovas spožuma 20 gadsimtos, bet spirāliskajās galaktikās, maksimumā sasniedz vizuālo absolūto zvaigžņ- kam zari ir neizteiksmīgi, — reizi vienā līdz lielumu M(V) = -19, bet II tipa supernovas — piecos gadsimtos. Visbiežāk - līdz trim rei­ tikai-17. zēm vienā gadsimtā - supernovas uzliesmo

16 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA 2. att. Supernovas uzliesmojums anonīmā galaktikā: a) - galaktikas attēls, kas iegūts 1997. gada }. februārī; b) — tās pašas galaktikas attēls kopā ar supernovu. iegūts 1997. gada 7. manā; c) — 7. mana attēls pēc 3- februāra attēla atņemšanas datorizētas apstrādes ceļā, redzama vienīgi pati super­ nova SN1997bl. Vizuālajos staros galaktikas redzamais zvaigžņlielums ir 18,5, bet supernovas - 21,5. kvēlojošiem zvaigžņotiem zariem bagātās jārīkojas pārdomāti, izplānojot supernovu spirāliskajās galaktikās, kurās aktīvi veidojas "ķeramo tīklu'. Piemēram, Eiropas Dien­ zvaigznes (sīkākpar to sk. Z. Alksne, A. Alk­ vidu observatorijā (EDO), kas ir iekārtota snis. "Cik bieži uzliesmo supernovas.'1" — Čīles kalnos lieliskos novērošanas apstākļos ZvD, 1994. g. vasara, 9.-12. Ipp.). Te jā­ un bagātīgi apgādāta ar dažāda lieluma tele­ piebilst, ka mūsu Galaktikā pēdējos trīs skopiem, tādu plānu jau īsteno vairākus gadsimtos nav novērota neviena supernova. gadus. Mazākie teleskopi tai laikā, kad tie Iespējams, ka uzliesmojumi nav pamanīti nav aizņemti citiem aktuāliem pētījumiem, aiz Galaktikas biezajiem putekļu un gāzes regulāri patrulē izvēlētos debess apgabalus mākoņiem. Supernovu statistika vēl prasa un veiksmīgi atklāj supernovas. Tiklīdz kā­ rfipīgu pārbaudi un precizēšanu. Jāaplūko da supernova ir atrasta, darbā tiek likti lie­ uzliesmojumu biežums atsevišķiem super­ lāki teleskopi, lai mērītu tās spožumu un novu tipiem, tikai tad statistika var dot īsto iegūtu spektru. Tā kā pat ar lieliem tele­ ainu par supernovu ietekmi uz galaktiku skopiem spektni var iegūt tikai samērā spo­ attīstību. žām supernovām, patrulēšanai pilnīgi pie­ No visa minētā izriet, ka supernovu pē­ tiek ar maziem teleskopiem, kas tās spēj tīšana ir svarīga, bet vēl neziņas robu pilna atklāt samērā tuvās un spožās galaktikās. astronomijas nozare. Tāpēc supernovu no­ Liels atspaids patrulēšanas darbā pēdējos vērošana izraisa astronomu noturīgu interesi gados ir galaktikas attēla iegūšanai lieto­ no visdažādākiem viedokļiem. Taču super­ jamās lādiņsaites matricas. No tām novē­ novu uzliesmojumi ir pilnīgi neparedzami. rojumu dati tūlīt nonāk datoru sistēmās, kur Pirmajā acumirklī supernovu novērošana automātiski notiek visa tālākā apstrāde. šķiet bezcerīgs pasākums, jo vai gan var Iepazīsimies ar to, kā minētajā obser­ gaidīt pie teleskopa gadsimtiem ilgi. Atri­ vatorijā darbu veic EROS (Evperience de sinājums slēpjas tai apstāklī, ka galaktiku, Recberche d'Objets Sumbres) grupa. Šīs gru­ kurās var uzliesmot supernovas, ir ļoti, ļoti, pas dalībnieki kopš 1990. gada pēta Galak­ ļoti daudz. Ja katrā galaktikā supernova tikas tumšo vielu, meklējot gravitācijas mik- uzliesmo aptuveni vienu reizi gadsimtā, tad, rolēcu iedarbes gadījumus Magelāna Mā­ novērojot vienu gadu 100 galaktiku, var koņu un Galaktikas centra virzienā (sk. cerēt atrast vienu supernovu, bet, novērojot Z. Alksne. "Galaktikas tumšās vielas meklē­ 1000 galaktiku - jau 10 supernovas. Tikai šanas rezultāti"- ZvD, 1996/97. }•. ziema.

17 10.-13- Ipp). 1996. gadā viņi sāka strādāt Supernova SN1997M bija EROS grupas pir­ ar I metra teleskopu, kuram pievienota mais atklājums viņu veicamajā apskatā. Tūlīt vienu kvadrātgrādu liela redzeslauka ka­ pēc atklāšanas supernovu nekavējoties sāka mera ar lādiņsaites matricu mozaīkām. Jau­ lotometrēt ar 1,5 metru teleskopu, bet spek­ no novērošanas iekārtu EROSgrupas dalīb­ trus ieguva ar 2,2 un 3,6 metru teleskopiem. nieki sāka izmantot arī supernovu meklē­ Apkopojot lotometriskos un spektrosko- šanai tajā laikā, kad Magelāna Mākoņi un piskos datus, jau pēc 10 dienām supernovu Galaktikas centrs nav novērojami. Superno­ varēja klasificēt kā piederīgu pie Ia tipa. Ar vas uzliesmojumu meklē, salīdzinot tikko 3,6 metru teleskopu ieguva anonīmās galak­ iegūtu galaktikas attēlu ar attēlu, kas iegūts tikas attēlu, kurā labi redzama supernovas vismaz pirms mēneša Katru attēlu kombinē atrašanās vieta ārpus galaktikas kodola (sk. no divām piecminūšu ekspozīcijām. Tādā .>. att.). Pēc spektra noteikts, ka šīs galak­ veidā izdodas izvairīties no īso rentgenstaru tikas sarkanā nobīde ir z = 0,19, kas atbilst uzliesmojumiem, kurus starojuma uztvērējs tās attālumam no mums 3,7 rŗiljrd. lv (gais­ varētu būt fiksējis, un kuri var radīt super­ mas gadu). novas uzliesmojuma viltus efektu. Kom­ EROS grupa ar savu nelielo teleskopu binēto 10 minūšu attēlu savieto ar agrāk plāno meklēt supernovas attālumos, kādus iegūto atbalsta attēlu un apstrādā abu līdzi­ raksturo mērenas z vērtības - no 0.05 līdz nieku pāri, noskaidrojot, vai neparādās su­ 0,20. Grupas dalībnieki cer atrast pa vienai pernovas radītas pārmaiņas. Pusautomātiska supernovai katrās divās novērošanas laika attēlu analīze palīdz identificēt iespējamo stundās. Viens no šā apskata mērķiem ir supernovas uzliesmojumu jau nākamajā detalizēti izpētīt sakaru starp Ia tipa super­ dienā pēc novērojumu veikšanas. novu maksimālo spožumu un dažādiem 2. attēlā aplūkojama supernovas spožuma maiņas līknes un spektra rakstur­ SN1997M atklāšanas gaita anonīmā galak­ lielumiem. Tas palīdzētu klasificēt ari tās tikā. Supernovas katru gadu reģistrē atklā­ supernovas, kuras nav atklātas pašā spo­ šanas secībā, dodot apzīmējumus vispirms žuma maksimumā ar lielajiem alfabēta burtiem, bet pēc tam Līdzīgi savu teleskopu izmanto ari cita ar mazo burtu kombinācijām, sākot ar aa. mikrolēcu meklēšanas grupa, kas darbojas Stromlo kalna observatorijā netālu no Aus­ trālijas galvaspilsētas Kanberas. Šīs grupas dalībnieki ieplānojuši supernovu meklē­ šanas nolūkā izdarīt izvēlētu Eibela kopu apskatu. Par Eibela kopām dēvē galaktiku koncentrācijas jeb kopas, kuras 20. gs. vidū lielā skaitā pie debess saskatīja G. Eibels. Katrā kopā ietilpst no desmitiem līdz tūk­ m stošiem galaktiku. Ideja patrulēt galaktiku kopas var izrādīties ļoti produktīva super­ novu atklāšanas ziņā. Austrālijas rietumos Pērtas observatorijā ar 0,6 metru teleskopu veic supernovu automatizētas meklēšanas darbu. Arī Ķīnā Pekinas observatorijā super­ novu patrulēšanai izmanto 0,6 metru tele­ 3. cttt. Anonīmā galaktika un tās supernova skopu. SN1997M. Attēls iegūts ar EDO 3,6 m teleskopu Ļoti tālas supernovas, kuru sarkanā no­ 5 minūšu ekspozīcijā. Manāmi galaktikas spirāļu bīde ir liela, meklē divas darba grupas. Tās zari.

18 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA savu pētījumu virzienu ir nosaukušas par Ziņas par supernovu atklājumu kopainu "Supernovu kosmoloģisko projektu" un par var smelt no Starptautiskās Astronomijas 'Lielu z supernovu meklējumiem". Abas savienības Centrālā astronomisko telegram­ grupas supernovas meklē Cerro Tololo mu biroja izdotajiem cirkulāriem, kuros stei­ Amerikas observatorijā Čīles kalnos ar 4 dzami izziņo datus par katras darba grupas metru teleskopu. Atrasto supernovu un to atklātajām supernovām. Visu programmu dzimto galaktiku spektrus sarkanās nobīdes izpildes kopējais devums 1997. gadā ir 157 noteikšanai iegūst ar lieliem teleskopiem supernovas. Vai tas ir daudz vai maz, var IFavaju salās. Cerro Tololo 4 metru tele­ spriest, ielūkojoties supernovu atklāšanas skops supernovu meklēšanai tiek izmantots vēsturē, ko atspoguļo Vispārīgā maiņzvaig­ tikai retumis, dažas reizes gadā. Tomēr pir­ žņu kataloga 4. izdevuma 5. sējuma dati (sk. majai no minētajām grupām 1997. gadā ir 4. att.). Tur ir publicēts 984 ārpusgalaktisko izdevies atklāt 47 supernovas, bet otrai - supernovu saraksts atklāšanas secībā līdz 11. Visu 58 supernovu z ir robežās no 0,18 pat 1992. gada beigām. Laiku līdz 1900. līdz 0,97, kas ievērojami pārsniedz ar ma­ gadam var uzskatīt par supernovu atklā­ ziem teleskopiem atrasto supernovu z. Šādi šanas vēsturisko posmu. Tad atklātas tikai meklējumi tiek veikti tāpēc, ka superno­ astoņas ārpusgalaktiskās supernovas. turklāt vām. it īpaši vienveidīgākajām un starjau- tas noticis pilnīgi nejauši. Laikposms no dīgākajām Ia tipa supernovām, ir arī izcila 1900. gada līdz 1949. gadam pamatā arī ir nozīme kosmoloģisku jautājumu risināša­ gadījuma atklājumu posms, kas raksturo­ nā- Visuma uzbūves un Visumā valdošo jams caurmērā ar astoņām supernovām 10 līkumu pētīšanā. gados jeb mazāk par vienu gadā. Izņēmums Lūk, vienas problēmas iespējamais risi­ ir P. Cviki organizētais pats pirmais super­ nājums. Novērojot supernovas ar lielākiem novu dienests, kad 1936.-1939. gadā, cik un lielākiem z, novērotājs ielūkojas arvien bieži iespējams, novēroja 175 debess lau­ lielākos attālumos. Iedziļināšanās Visuma kumus un atklāja 12 supernovas. Toties II telpā nozīmē arī iedziļināšanos pagājušajā pasaules kara laikā 1942.-1944. gadā ne­ laikā, Visuma pagātnē. Vai Visums vienmēr tika fiksēts neviens supernovas uzliesmo­ ir izpleties ar tādti pašu ātrumu kā mūs­ jums. Jauns posms sākās 1950. gadā, kad dienās? Pēdējā laikā ir izteikta varbūtība, ka F. Cviki enerģiski turpināja savu supernovu senā pagātnē Visums ir izpleties ātrāk. To dienestu un pirmajā desmitgadē strādāja var pārbaudīt, novērojot Ia tipa superno­ gandrīz viens pats. Turpmāk šai dienestā vas, kam ir dažādi z, tātad dažādi attālumi. iekļāvās dažādu observatoriju astronomi. Kā Ja izplešanās ātrums palicis nemainīgs, tad piemērus var minēt Azjago observatoriju apgaismojumam, ko no šīm supernovām Itālijā, kur kopš 1959. gada supernovu mek­ saņemam to spožuma maksimumā (to rak­ lēšanai izmantoja 40 cm Smita teleskopu, sturo redzamais zvaigžņlielums), jābūt ap­ un Maskavas universitātes Šternberga Astro­ griezti proporcionālam supernovas attālu­ nomijas institūtu, kura Krimas observatorijā, mam, respektīvi, z vērtībai. Ja tā nav, tad Visuma izplešanās ātrums pagātnē varētu „i5cr™ j: būt bijis citāds. _ioe£ /: Jāpiemin, ka bez šiem plānotajiem super­ novu meklējumiem allaž gadās ari nejauša rakstura atklājumi kā blakus produkts, izpil­ C 1 ' ' '* 1 • '* ' 1 —'—1 11 ' dot dažādas citas sistemātiskas programmas, !9

19 sākot ar 1961. gadu, izmantoja 40 cm astro- 1997. gada rezultāts - 157 supernovas - uz grāl'u. Tomēr atklājumu skaits gadā lidz pat iepriekšējā fona ir vienkārši lielisks. 1987. gadam nepārsniedza 20. Laikā no 1998. gads ir sācies ne mazāk cerīgi - līdz 1988. gada līdz 1990. gadam tas bija ap 30. 18. martam jau reģistrētas 23 supernovas, Visu laikposmu no 1950. gada līdz 1990. kuras atklājušas minētās darba grupas. gadam var uzskatīt par vairāk vai mazāk Viens no lielisko rezultātu cēloņiem neap­ organizētu atklājumu posmu. Samērā ze­ šaubāmi ir novērošanas un meklēšanas au­ mais atklājumu skaits ir tolaik lietojamo tomatizēšana. Otrs cēlonis varētu būt astro­ novērošanas un apstrādes metožu rezultāts. nomu arvien pieaugošā interese par super­ Novērojumus galvenokārt veica, fotografējot novām līdzi tam, kā pieaug sapratne par debess laukumus, kam sekoja fotoplašu supernovu pētniecības izcilo lomu gan ķīmiskā apstrāde un tad vizuāla caurlūko­ zvaigžņu, gan veselu zvaigžņu sistēmu - šana speciālās ierīcēs stereo vai blinkkom- galaktiku - attīstības izzināšanā un kosmo- paratoros - viss bez jebkādas vai ar mini­ loģisko problēmu risināšanā. Tāpēc super­ mālu automatizāciju. Tikai 1991. gadā sākās novu ķeramā tīkla mešanā piedalās arvien vēl viens supernovu atklāšanas posms, kad vairāk astronomu. ik gadus jau reģistrēja ap 70 uzliesmojumu.

ANDREJS ALKSNIS IESPĒJAMAIS CENTAURA PROKSIMAS PAVADONIS

Proksimu uzskata par C komponenti trīs­ Kopš 1995. gada ir veikti ari virsatmosfēras kāršā sistēmā Centaura a ABC, kuras lo­ novērojumi ar Habla kosmiskā teleskopa cekles ir Saulei tuvākās zvaigznes. Savukārt divām dažādām kamerām. Tie tāpat beidzās no tām tieši Proksima ir pati vistuvākā nesekmīgi. zvaigzne un tāpēc ir guvusi savu vārdu, Par pirmiem pozitīviem rezultātiem 1998. kurš latviskā tulkojumā skan 'Vistuvākā". gada janvārī ir paziņojusi darba grupa 13 Proksima atrodas 1,3 pc jeb 4,3 ly (gaismas astronomu sastāvā - pārstāvji no Kosmiskā gadu) tālu no Saules. No Centaura cc A un teleskopa zinātniskā institūta un vairākām B komponentēm to atdala 13 000 a. v. jeb ASV observatorijām. Proksimu viņi novē­ vairāk nekā 300 Plutona orbītas rādiusu. rojuši ar Habla teleskopa vājo objektu spek- Pastāv gan arī doma. ka Centaura oc A, B trogrāfu, kurā ievietota īpaša maska. Tāpēc un C komponentes nemaz neveido saistītu aparatūra darbojas kā koronogrāfs, kas aiz­ sistēmu, bet gan pārstāv vienādi virzītu sedz pašu zvaigzni. Novērojumi ir izdarīti zvaigžņu plūsmu. Proksima ir zemas vir­ 1996. gada jūlijā un oktobrī. Analizējot re­ smas temperatūras M5 spektra klases pun­ zultātus, grupas dalībnieki pie Proksimas duris, kura rādiuss vienlīdzīgs 0,05 Saules attēla konstatējuši vāju papildgaismu, kuru rādiusiem. viņi skaidro ar punktveida starojuma avota Kopš 1966. gada ir bijuši daudzi neveik­ klātbūtni vai vismaz klātbūtnes iezīmi. Starp smīgi mēģinājumi no Zemes virsmas obser­ abiem novērojumiem ir 103 dienu garš laika vatorijām atrast kādu Proksimas pavadoni - intervāls, kura laikā papildu gaismas avota vēl sīkāku zvaigzni vai debess ķermeni, kas stāvoklis pret Proksimu ir mainījies gan vairs nemaz nav pieskaitāms zvaigznēm. attāluma, gan leņķa ziņā.

20 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA Dažādas pārbaudes liecina, ka jaunatklāto kas gan blāvi spīd, bet kura masa ir tik parādību nevar būt radījusi uztverošās maza, ka tas nekad nevar izveidoties par iekārtas kļūme vai kādas fona zvaigznes īstu zvaigzni. Tādā gadījumā Proksimas pa­ pārvietošanās. Tāpēc var secināt, ka Prok- vadonis būtu viens no nedaudzajiem brū­ simai ir ļoti tuvs pavadonis tikai 0,5 ua najiem punduriem, kādus vispār ir izdevies attālumā no tās. Apļa orbītā tā apriņķošanas līdz šim atrast. Neapšaubāmi - tas būtu periods būtu apmēram gads. Iespējamā pa­ mums pats tuvākais brūnais punduris. Pēt­ vadoņa atklājēji domā, ka drīzāk tas atrodas nieku grupas dalībnieki ir apņēmības pilni ļoti izstieptā orbītā. Jaunatklātais pavadonis turpināt Proksimas novērojumus, lai preci- nav planētveidīgs ķermenis, bet nav arī īsta zēai savus slēdzienus. Jāpiebilst, ka planēt- zvaigzne. Sarkanajos staros, kuros veikti veida pavadoņi nav atrasti ne pie vienas novērojumi, tas ir par septiņiem zvaigžņ- no tuvākajām zvaigznēm - Centaura a ABC lielumiem vājāks nekā pati Proksima. Atklā­ trīskāršās sistēmas, Barnarda zvaigznes un jēji domā, ka pavadonis ir brūnais punduris, Volfa 359. zvaigznes,

JAUNUMI ĪSUMĀ V JAUNUMI ĪSUMA V JAUNUMI ĪSUMA ^ JAUNUMI ĪSUMA

Jaunas paaudzes aparāts. Šovasar 1. jūlijā startēs NASA DeepSpace /, pirmais starpplanētu aparāts ar jonu dzinēju. DSL 2k\V dzinējs elektrostatiski paātrina ksenona plazmu līdz 30km/s, dodot 9 gramu vilkmi. Ar 75 kg ksenona 475 kg smagais aparāts vairāku mēnešu laikā sasniegs 3.6 km/s paātrinājumu, pa spirāli attālinoties no Zemes orbītas ap Sauli, lai divu gadu laikā apciemotu asteroīdu 3352 McAuliJ'fe, Marsu un PAVcst-Koboutek-lkcmura komētu.

Sākas Marsa fotografēšana. Mars Global Stirveyor aerobremzēšana ir samazinājusi MGS ap­ riņķošanas periodu ap Marsu no sākotnējām 45 stundām līdz 11,6 stundām. No aprīļa līdz septembrim tālākā aerobremzēšana tiek atlikta, ļaujot iegūt daudz jaunu augstas izšķirtspējas Marsa attēlu. Pārtraukums nepieciešams, lai, MGS sasniedzot galīgo 2h kartēšanas orbītu 1999. gada martā, tas lidotu virs optimāli apgaismotiem Marsa apgabaliem.

Lidos vēlāk. Advanced X-ray Astrophysics h'acilily(AXAF) starts aizkavēsies līdz decembrim. AXAF 4 ārkārtīgi precīzie koniskie stiklkeramikas spoguļi ar irīdija pārklājumu ļaus izdarīt nebijušas jutības un izšķirtspējas rentgennovērojumus un kopā ar 2001. gada decembrī palaist plānoto Space Infra- red Teh'scoļte Facilily (S1RTF) pabeigs lielo kosmisko teleskopu četrinieku, kas ietver Komptona Gamma starojuma observatoriju un Habla optisko teleskopu.

Izskustas ledainais projekts. Eitrupa Orblter projekts Jupitera pavadoņa Eiropas radiozondēšanai, kartēšanai un altimetrijai, domājams, saņems finansējumu, sākot jau ar nākošo gadu, un startēs nākamā gadu desmita sākumā. Galvenais Europa Orblter mērķis ir konstatēt ūdens okeāna esamību zem Eiropas ledus garozas un izmērīt ledus biezumu. Galileo aparāta 20 metru izšķirtspējas attēli liek domāt, ka mīklainās līnijas uz Eiropas virsmas ir ar nezināmu tumšu materiālu pildītas plaisas ledus garozā. Europa Orbiler ir NASA projekts, un kosmiskais aparāts,, iespējams, startēs 2003. gadā.

Lidojums ugunī. Turpinās darbs pie Saules zondes SolarProheprojektēšanas. Sekmīgi pārbaudīts termiskais vairogs, kas reizē kalpos arī par sakaai antenu. Liii netraucētu Saules koronas pētījumus, kad Saules zonde ar 500 km/s tuvosies Saulei līdz trīs tās rādiusu attālumam (līdz virsmai), vairogs nedrīkst karstumā iztvaikot kā parastie nolaižamo aparātu siltumaizsardzības vairogi. Solar Prohe kosmiskais aparāts varētu startēt 2003. gadā un tas nonāktu perihēlijā 2007. gadā.

21 Voytiger 1 - vistālākais. Lai arī Voŗuger 1 un Vbyager2 praktiski ir izgājuši ārpus Saules sistēmas un pabeiguši savu galveno programmu, tie vēl joprojām darbojas. 1998. gada 17. februārī Voyager I kļuva par vistālāk no Zemes aizlidojušo cilvēka radīto aparātu, apsteidzot Pioneer 10. Tie lido gandrīz pretējos virzienos prom no Saules, un zīmīgajā dienā abi atradās 10,4 miljardu km attālumā no tās. l'ēc 10 gadiem Voyctger i varētu sasniegt heliopauzi. Saules vēja radītās sfēras ārējo malu, un pirmo reizi ieiet starpzvaigžņu telpā. Voyaļ>,er 1 un 2 elektroresursi varētu būt pietiekami, lai darbotos līdz pat 2020. gadam, un tad Voyager i atradīsies jau vairāk kā 20 miljardu km attālumā no Saules.

Visvecākais astronauts. Džons Glens ir pazīstams kā pirmais amerikānis, kas veica pilotējamo orbitālo lidojumu kosmosā (1962. gada 20. februārī). 1998. gada oktobri, kad Dž. Glenam jau būs 77 gadi, viņš atkal dosies kosmosā. Šoreiz SpaceShuttlt!Discovery apkalpes sastāvā kā kravas speciālists. Kā vairākkārt ir apgalvojuši NASA mediķi, astronauts ir lieliskā formā un ir pilnībā piemērots šim lidojumam. Dž. Glens būs vecākais cilvēks, kāds jebkad ir lidojis kosmosā. Šādam lidojumam ir unikāla vērtība no medicīniskā viedokļa, jo tas sniedz datus par kosmiskā lidojuma ietekmi uz dažāda vecuma cilvēkiem.

Zemes novērotājs. Līdz 2000. gadam NASA ir iecerējusi izveidot Zemes mākslīgo pavadoni, kas atrastos pirmajā Lagranža Saules-Zemes librācijas punktā, no kurienes redzamā Zemes puslode vienmēr ir apgaismota, lai ļautu nepārtraukti iegūt Zemes attēlus. Tas būtu neliels 1S0 kg smags pavadonis, uz kura atrastos 20 cm teleskops ar augstas izšķirtspējas videokameru. Ar Zemes vērotāja palīdzību būtu iespējams sekot līdzi dabas stihijām — taifūniem, plūdiem, ugunsgrēkiem. Šī iecere no citām atšķiras ar to, ka pavadoņa projektēšanā un vēlākajā ekspluatācijā tiks iesaistīti ASV universitāšu studenti. Projekta kopējās izmaksas nepārsniegs 50 miljonus ASV dolāru.

Precīzāks GPS. Globālās pozicionēšanas sistēma (Global Positioninļļ Syslcm— GPS), kas ar nelielas ierīces palīdzību no jebkura punkta uz Zemes, uztverot GPS pavadoņu signālus, ļauj precīzi noteikt atrašanās vietu, līdz šim precīzi darbojās ASV militārajām institūcijām (viņi ir GPS izstrādātāji), bet neprecīzi civilajiem lietotājiem (lai nelieto pret Pentagona interesēm). Tuvākajos gados ar veikalā nopērkamu iekārtu ikvienam būs iespēja noteikt koordinātas nevis ar līdzšinējo precizitāti 100 m, liet jau ar 10 m, jo ir pieņemts lēmums atslepenot dažus papildu signālus un atcelt nelielās īpaši ieviestās kļūdas tajos. Tas palielinās uzticību GPS datiem plašā izmantošanas lokā, tomēr ASV paturēs tiesības atslēgt publisko pieeju Zemes rajonos, kur notiek militāra darbība. M. G.

Sakuraja zvaigzne satumst. "Zvaigžņotās Debess" šā gada pavasara numurā ziņojām par Bultas 1*'G un Strēlnieka V43.34 jeb Sakuraja zvaigznes atdzimšanu par oglekļa zvaigznēm, kurām ir raksturīgs palielināts oglekļa daudzums atmosfērā. Novērojumu dati liecina, abas zvaigznes tagad varētu būt kļuvušas par oglekļa zvaigžņu īpaša paveida — Ziemeļu Vainaga R jeb RCH tipa maiņzvaigznēm, kuru raksturīgākā iezīme ir pēkšņa spožuma krišanās par vairākiem zvaigžņlielumiem īsā laika sprīdī. Bultas I-'G zvaigznei tādu spožuma krišanos novēroja 1992. gadā. Pāris nedēļās tās spožums sama­ zinājās par pieciem zvaigžņlielumiem. Sakuraja zvaigznei kopš tās novērošanas sākuma spožuma krišanās nebija manīta, tomēr tās pētnieki dzīvoja pārliecībā, ka tai jānotiek. 1998. gada februāri cerēto sagaidīja - mēneša sākumā Sakuraja zvaigzne satumsusi par diviem zvaigžņlielumiem. Satumsums noticis tik strauji, cik tas raksturīgi īstenai RCH tipa zvaigznei. Šā tipa zvaigžņu spožuma kraso pavājināšanos rada kvēpiem līdzīgu cietu oglekļa daļiņu mākoņa izplūšana no zvaigznes apkārtējā telpā. Mākonis uz laiku aizsedz zvaigzni. Tāpēc apzīmējums "zvaigzne satumsusi" ir īsti vietā. Kopš 14. februāra nav ziņu par turpmākām krasām spožuma maiņām. Mierīgs laika posms pēc spožuma krituma arī ir raksturīgs KCB tipa maiņzvaigznēm. Tagad jāgaida, vai notiks ļoti lēns zvaigznes spožuma kāpums, kvēpu mākonim pamazām izzūdot. Z A.

22 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA KOSMOSA PĒTNIECĪBA UN APCŪŠANA

MĀHIS GKKTĀNS JAUNI DAUDZKĀRT IZMANTOJAMI KOSMOSA TRANSPORTLĪDZEKLI ASV

Deviņdesmito gadu sākumā, kad bija pa­ partnerattiecību veidošanas mehānisms gājuši desmit gadu kopš Spacc Sbuttle stā­ starp valdības organizācijām un rūpniecis­ šanās ekspluatācijā, kļuva aktuāls jautājums kajām kompānijām, lai koncentrētu resursus par to. kas aizvietos esošos daudzkārt iz­ kopējam mērķim - šajā gadījumā tāda mantojamos kosmoplānus. Šajā situācijā daudzkārt izmantojama kosmosa transport­ kravas nogādāšanas orbītā izmaksas uz ma­ līdzekļa izveidei, kas nodrošinātu pēc iespē­ sas vienību nebija būtiski pazeminājušās jas zemākas izmaksas, nogādājot kravu ģeo­ salīdzinājumā ar agrākiem laika periodiem, centriskā orbītā. jo Space Sbuttle ekspluatācija izmaksāja pā­ X-33 radīšanā piedalās vairāku firmu un rāk dārgi. Turklāt jāuzsver, ka šī transport­ kompāniju grupa, kas sastāv no Lockheed sistēma pilnīgi visa atkārtojami nav izman­ Martin (Skunkivorks vadībā Palmdeilā, Kali- tojama — kaut vai tāpēc, ka, piemēram, ārējā fornijā), Rocketdyne - Boeing grupas firma lielā degvielas tvertne katrā lidojumā iet (dzinēji), Robr(termiskās aizsardzības sis­ zudumā, sadegot blīvajos atmosfēras slāņos. tēmas), AlliedSignal (apakšsistēmas), kā arī Bija skaidrs, ka jāmeklē jauni ceļi, jārada vēl dažas NASA un ASV aizsardzības minis­ jaunas, efektīvas tehnoloģijas, kuras varētu trijas pētnieciskās laboratorijas. izmantot kvalitatīvi jaunas paaudzes orbitālo X-33, kurš, kā jau minēts, ir jaunās pa­ aparātu radīšanā. audzes kosmiskā aparāta VentureStar ma­ Deviņdesmito gadu pirmajā pusē faktiski zāks prototips, startēs no Heistakbatas pie norisinājās konkurss starp dažādu kom­ Edvardsa gaisa kara spēku bāzes (Kalifor- pāniju provizoriskajiem projektiem, kuros nijā), veicot līdz 15 izmēģinājuma lidojumus tika piedāvāti dažādi risinājuma varianti laikposmā no 1999- gada pavasara līdz gada dažādām tehniskām problēmām. beigām. Starts notiks, aparātam atrodoties Galu galā 1996. gada jūlijā (ar ASV vice­ vertikālā stāvoklī. Maksimālais lidojuma prezidenta A. Gora līdzdalību) tika paziņots, augstums būs apmēram 80 km, sasniedzot ka NASA (Nacionālā aeronautikas un kos­ 15 M lielu ātrumu (1 mans-skaņas ātrums) mosa pētniecības pārvalde) ir izvēlējusies un vēlāk veicot nosēšanos ASV ziemeļdaļā. firmas Lockheed Martin piedāvāto projektu Viena no paredzētajām lidojuma beigu vie­ un uztic tai uzbūvēt kosmiskā aparāta Ven- tām - Malmstrēmas gaisa kara spēku bāze. tureStar divreiz mazāku prototipu - X-33 Līdzīgi pašreizējiem kosmoplāniem, aparāts (sk. kiūsu ielikumu 1. Ipp.). NASA noslēdza tiks nogādāts atpakaļ starta vietā ar NASA īpašu līgumu t.s. kooperatīvās vienošanās speciālo Boeing-747nesējlidmašīnu. ietvaros, subsidējot 941 miljonu dolāru, sa­ X-33 būves mērķis ir nodemonstrēt, ka vukārt LockheedMurtin investē projektā 220 ir iespējams, uzbūvējot identisku, tikai 2 miljonus dolāru. Kooperatīvā vienošanās ir reizes lielāku lidaparātu - VentureStar, radīt

23 vienpakāpes daudzkārt izmantojamu orbi­ Internetā šīs iestādes mājas lapas adrese tālo kosmosa kuģi. Lai realizētu šādu mērķi, ir http://stp.tnsfc.nasa.gov/. Tajā ir atrodama tiek izmantota visjaunākās paaudzes tehno­ informācija par projektiem šajā laukā. loģija. Pirmām kānām tiks izmantota spe­ Nobeigumā salīdzinājumam tabulā ir doti ciāla ķīmisko dzinēju konstrukcija, kuru daži dati par Spacc Sbuttle, VentureStar un angļu tehniskajā terminoloģijā sauc "linear X-33- aerospike engines". Šis dzinējiekārtu paveids ļauj veidot mazāku un lētāku daudzkārtējas Spcicc Sbuttle VentureStar X-33 lietošanas kosmisko aparātu, jo ir vieglāks, Garums, m 57 39 21 efektīvāks nekā parasts ķīmisko degvielu Platums, m 24 40 21 izmantojošs dzinējs. Svarīga atšķirība ir jau Aptuvena star­ 2 000000 980000 120000 sprauslas formā. Parasti sprauslas izpleš ta masa, kg sadegšanas procesā nīdušās karstās gāzes I )egviela Cietā, H.+O, H.+O, uz to iekšējām virsmām, bet šajā gadījumā Degvielas 1700000 870000 95 000 sprauslas izpleš gāzes uz ārējām virsmām. masa, kg Turklāt sprauslu forma nav zvanveida, bet Tukša aparāta 270000 89000 28 000 gan drīzāk "V" izskatā. Šī neparastā forma masa, kg ari uzlabo kvalitāti un ļauj optimizēt lid­ Kravas telpas 4,5x18 4,5x15 1,5x3 aparāta konstrukciju. Pats dzinējs pielāgojas izmēri, m ārējās atmosfēras apstākļiem, tas var vien­ līdz labi strādāt gan retināta, gan blīva gaisa Tiek veikts aktīvs darbs ari pie citiem apstākļos. Ar parastas konstrukcijas ķīmis­ projektiem aerokosmiskās būvniecības lau­ kajiem dzinējiem tas nav iespējams. kā. 1996. gada 28. augustā NASA akceptēja Tāpat jauna tehnoloģija tiek izmantota kontraktu ar Orbītai Sciences Corporation termiskās aizsardzības nodrošināšanai. Lie­ kompāniju par X-34 modifikācijas transport­ lāko daļu virsmas klās metāliska pamata līdzekļa eksperimentāla modeļa izstrādi. plāksnītes. Vienīgi priekšdaļa, kur pare­ X-34 programmas nolūks tāpat ir pār­ dzamā temperatūra pārsniegs 1000 °C, tiks baudīt modernās tehnoloģijas, kuras var tikt pārklāta ar oglekļa pamata termiskās aiz­ izmantotas daudzkārt izmantojamo vien­ sardzības plāksnītēm. Arī šis aspekts sama­ pakāpes orbitālo aparātu radīšanā. Pirmie zinās lidaparāta masu. lidojumi tiek plānoti 1998. gada beigās. NASA ietvaros Maršala kosmisko lido­ Līdz ar to, iespējams, pēc zināma stag­ jumu centra Kosmisko transportsistēmu pro­ nācijas perioda ir sācies pat īsts apvērsums grammu pārvalde ir tā iestāde, kas nodar­ aerokosmiskās tehnikas būvindustrijā, kas bojas ar principiāli jaunu tehnoloģiju, kuras apvienojumā ar sekmīgu starptautiskās orbi­ ļautu kardināli pazemināt orbitālo lidojumu tālās stacijas izveidi varētu pavērt jaunu lap­ izmaksas, ieviešanas koordināciju. pusi kosmonautikas vēsturē. ^

Sveicam! Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesoram Dr. maih. hab. Agnim Andžānam piešķirta Paula Erdeša - viena no ievērojamākajiem XX gadsimta matemātiķiem - medaļa. Šo medaļu par sasniegumiem matemātikā un jauno mate­ mātiķu audzināšanā dod reizi četros gados.

Redakcijas kolēģija

2^ ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA JĀNIS JAUNBERGS PRIVĀTU ORGANIZĀCIJU IESPĒJAS IZPLATĪJUMA APGŪŠANĀ

Kati domājam par kosmiskajiem aparā­ sinhronajā, gan arī zemākās orbītās no­ tiem, it īpaši - lidošanai tālāk par Zemes drošina lielu daļu globālās sakām plūsmas- orbītu, uzreiz ar to saistām lielas valdību televīzijas, datu un telefona sarunu pārraidi. finansētas organizācijas kā NASA vai F.SA Dažādi jauni pavadoņsakaru projekti paš­ ar miljardu dolāru budžetiem. Kopš pašiem laik tuvojas īstenošanai. Motorola kompā­ pirmsākumiem izplatījuma apgūšana ir bi­ nijas Iridium 66 pavadoņu tīkls šobrīd tiek jusi lielu valstu ''hobijs", kas ir kalpojis vien­ izvietots 780 km augstās polārās orbītās, līdz politiskiem, cik zinātniskiem mērķiem. pamatīgi noslogojot Eiropas, ASV, Krievijas Jebkurš izplatījuma izpētes entuziasts atzīs, un Ķīnas pavadoņu palaišanas kompānijas. ka iegūtā informācija noteikti atsver izdotos Jau šā gada beigās Iridium nodrošinās mo­ līdzekļus, bet zinātniska interese vien var bilos telefonsakarus un datu pārraidi starp nebūt pietiekama, lai pretendētu uz simtiem jebkuriem Zemes virsmas punktiem, no­ miljonu dolāru no nodokļu maksātāju raidot digitālo signālu no portatīva raidītāja naudas. caur attiecīgajā brīdī tuvāko pavadoni uz Ir. loģiski jautāt - vai valdībām vienmēr nākamo pavadoni un tā līdz pavadonim virs būs jāfinansē kosmiskās telpas apgūšana? adresāta un adresāti uztvērējam. Taču tas Vai izplatījuma misijas var būt rentablas? Vai ir mazāks projekts nekā Boeing un Micro­ izplatījuma izpēte var dot peļņu īsā laikā? soft 288 pavadoņu Teledesic (sk. krāsu ieli­ Pēdējā gadījumā tā var kļūt par komerciālu kuma 1. Ipp.) globālā datu pārraides sis­ nozari, stabilu un maz atkarīgu no politiskā tēma. Teledesic ir 9 miljardu projekts, vēl klimata. projektēšanas stadijā un nepilnīgi finansēts, un tas nodrošinās pieeju globālajam datu Vairākumā kosmisko aktivitāšu privātām tīklam tieši caur zemu lidojošiem pava­ firmām ir būtiska loma. Nesējraķešu tirgus doņiem līdzīgi Iridium tīklam. Interneta at­ jau sen ir komerciālas sacensības lauks staqT tīstība šobrīd ir atkarīga no vietējo telefona dažādām privātām struktūrām, reizēm ar kompāniju esamības, cenām un tehniskā valdību līdzdalību. Arī kosmisko aparātu līmeņa. Ar Teledesic sistēmu ierīce portatīvā projektēšana un izgatavošana parasti ir in­ datora cenā nodrošinātu Interneta pieeju dustrijas, nevis valdības finansētu laborato­ neatkarīgi no vietējiem apstākļiem. riju ziņā. Tradicionālā Rietumu prakse, kad privātā industrija pēc valsts kontraktiem Otra ar pavadoņiem saistīta komerciāla izstrādā militāras nozīmes tehnoloģijas, pie­ nozare ir Zemes novērošana. Pavadoņu at­ mēram, nesējraķetes un militāros pavado­ tēliem ir milzīga vērtība kartogrāfijā, laika ņus, ļauj šo tehnisko kompetenci viegli apstākļu paredzēšanā, dabas resursu un iekļaut komerciālos projektos. Lai gan val­ vides stāvokļa apsekošanā. Zemes novē­ dības kontrakti ir jebkuras kompānijas mēr­ rošanas pavadoņi var nest lielu peļņu to ķis, privātie pasūtījumi ir strauji augošs peļ­ īpašniekiem, un to iegūtos datus pērk vis­ ņas avots. dažādākās saimniecības nozares. Pat mili­ Visbūtiskākā privāti finansētā nozare ir tārā izlūkošana tiek komercializēta, un. lai sakaru pavadoņi. Kopš 70. gadiem tā ir gan paši labākie attēli joprojām tiek turēti izaugusi par biznesu, kura apjoms ir 15 slepenībā, zemākas kvalitātes attēlus var miljardu dolāru gadā (NASA budžets ir 13,6 nopirkt valstis bez saviem izlūkpavado- miljardi). Ap 200 sakaru pavadoņu gan ģeo- ņiem. 25 Bez sakaru un Zemes novērošanas pava­ straujā aerokosmiskās rūpniecības attīstība doņiem arī navigācija ir nozare ar neapšau­ ir ļoti labvēlīga vide "nepraktiskiem" zināt­ bāmu komerciālu potenciālu. ASV valdības niskiem aparātiem. Sekmīgas zinātniskas GPS sistēma ir tikai daļēji pieejama publikai, misijas drīz var kļūt no valstiska prestiža jo atrašanās vietas noteikšanai ir liela mili­ par lielu kompāniju reklāmu. tāra nozīme, tāpēc GPS signāli ir kodēti un Tomēr zinātniskas informācijas iegūšana tos pilnībā var izmantot tikai ASV bruņotie no izplatījuma var dot ari tiešu peļņu. Tradi­ spēki. Līdzīga komerciāla kodēta sistēma cionālie šīs informācijas pircēji ir valdību var tikt izmantota precīzai (desmitos centi­ sponsorēti zinātnieki. Parastā prakse, kad metru) transporta navigācijai un pat auto­ zinātnieku komanda ar industrijas palīdzību transporta automatizēšanai. Protams, kodu un attiecīgās valsts aģentūras (piemēram, var pārdot arī dažādu valstu armijām un NASA) finansējumu uzbūvē aparātu, kura citiem interesentiem. startu un vadīšanu tāpat organizē valdība, Zinātniskās izplatījuma misijas no komer­ kalpo tieši šiem patērētājiem. Privātas kom­ ciālajām nozarēm gūst netiešu labumu. pānijas var paveikt to pašu efektīvāk, pil­ Aerokosmiskā rūpniecība privāto klientu nībā uzņemoties tehnisko pusi un pārdodot vajadzībām attīsta jaunus tehniskus risinā­ iegūto informāciju tiem pašiem valsts finan­ jumus, kas komerciālas sacensības un mas­ sētajiem zinātniekiem. veida ražošanās apstākļos kļūst arvien efek­ Cits liels informācijas tirgus ir šķietami tīvāki tin lētāki. Iridium. Teledesic un citu mazāk nopietns, bet finansiāli vērā ņe­ pavadoņu palaišana un nomaiņa stimulē mams. Tie ir miljoni neprofesionāļu — astro­ jaunu privātu, lētu tin daudzkārt izman­ nomijas amatieri un citi cilvēki, ko saista tojamu nesējraķešu projektēšanu, kā arī izplatījuma izpēte. Mūsu civilizācija izdod sadarbību starp ASV, Krievijas un Ukrainas daudzus miljardus dolāru par mūziku, fil­ aerokosmiskā jā m kompānijām. mām un par žurnālistu piegādāto infor­ Salīdzinot ar astoņdesmitajiem gadiem, māciju. Ir pierasts, ka zinātniskā informācija kad ASV sponsorēja komerciālo pavadoņu nāk par velti, lēni un neatkarīgi no mums. palaišanu ar tehnoloģiski prestižo Space Bet, ja 5% attīstīto valstu iedzīvotāju izdotu Sbuttle, uz kura 400 miljonu dolāru vēr­ naudu viena kompaktdiska vērtībā, tas pār­ tajiem startiem bija jāgaida rindā, atgriešanās sniegtu Mcirs Palhfinder izmaksas. Tirgus pie bezpilota nesējraķetēm atvieglo pieeju pastāv, tin, ja var nodrošināt attiecīgās kosmosam, pārvietojot gan komerciālās, autortiesības, tad, piemēram, planētu karto­ gan nekomerciālās kravas. grāfisko atlantu komerciālā vērtība pār­ Vairākums kosmisko aparātu komponen­ sniegtu to iegūšanas izmaksas. Ja publika tu ir nopērkami gatavā veidā ("off-the-sbetf) vēlas maksāt, lai redzētu Titānika" nogrim­ par saprātīgām cenām, pateicoties to mas­ šanu, tirgus šādu iespēju rada. Kosmiskie veida ražošanai komerciālo pavadoņu vaja­ aparāti maksā apmēram tikpat, cik lielas dzībām. Zinātnisku aparātu konstruēšanai filmas, un. atšķirībā no filmām, ar tehnikas atliek samontēt gatavas komerciālo pava­ progresu kļūst arvien lētāki. Pirmais ama­ doņu sistēmas un aprīkot tās ar zinātnis­ tiem finansētais, kaut ari ne komerciālais kiem instrumentiem. To var salīdzināt ar instruments būs mikrofons uz Mars Sur- automašīnas būvēšanu no gatavām detaļām veyor98 nolaižamā aparāta. Amatieru inte­ pretstatā nepieciešamībai detaļas izgatavot reses nav stingri zinātniskas, un vēja šal­ pašiem. Arī vajadzīgos speciālistus nav grūti koņa no Marsa var būt plašai publikai sais­ atrast - inženieru apmaiņa starp rūpniecību tošāka un vairāk veicināt interesi par kos­ un zinātniskiem projektiem ir lietderīga mosu nekā formāli zinātniski dati. Amatieri abām pusēm. Līdzīgi kā autorūpniecība tādējādi var dot ieguldījumu, kas būtu maz sponsorē "nepraktiskas" autosacīkstes, ticams no stingri atlasītiem valdības finan­ sējuma saņēmējiem.

26 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA Ari tie, kas nevēlas tieši maksāt par infor­ zvaigžņu telpai. Tas var kļūt par svarīgu māciju no kosmosa, netieši un brīvprātīgi papildu finansējumu zinātniskām misijām var atbalstīt kosmosa izpēti. Reklāma ir vēl un maina publikas attieksmi pret izplatī­ viens miljardu dolāru bizness. Uz gandrīz jumu - no "izredzētu'' zinātnieku abstraktu jebkuru iedarbojas, piemēram, Rolex pulk­ interešu sfēras izplatījums ir kļuvis par ļoti steņu reklāma saistībā ar Apollu lidojumiem. reālu vietu, kas pieejama jebkuram. Ja uz Mars Pathfinder bez JPL logo būtu Ir kompānijas, kas jau tagad nopietni iz­ arī McDonulcis reklāma, šī misija būtu no­ skata ārpuszemes dabas resursu apguvi. Tā pelnījusi dažus miljonus bez papildu izde­ kā transporta izdevumi ir ievērojami, pastāv vumiem. Reklāma ir milzu industrija, kas divu veidu iespējas: vai nu iegūt ļoti vērtīgas iedarbojas uz jebkuru, un tai ir laiks iz­ vielas nogādei uz Zemi, vai arī pārstrādāt vērsties ārpus Zemes tāpat kā sakaru in­ resursus pārdošanai citām kompānijām vai dustrijai. valstiskām organizācijām izmantošanai tur­ Informācija no kosmosa nav vienīgais, pat izplatījumā. Kosmisko konstrukciju no­ kas saista sabiedrību. Pagaidām vēl nav gādāšana orbītā ir ļoti dārga, salīdzinot ar^ runas par ārpuszemes tūrismu, kam vajag tā paša alumīnija, titāna vai magnija ra­ daudz lētākus transportlīdzekļus. Ret suve­ žošanu izplatījumā no Zemei tuvo asteroīdu nīri no Mēness vai Marsa ir nopietna peļņas minerāliem. Protams, metalurģija mikro- iespēja. Daži Marsa meteorīti nesen tika gravitācijas apstākļos ir maz apgūta, bet liela pārdoti par fantastiskām cenām, un Apollo mēroga projektiem kosmosā jau esošo vielu Mēness iežu cenas brīvā tirgū pārsniedz to pārstrāde var būt lētāka par to piegādi no atvešanas izdevumus. Parastie meteorīti no Zemes virsmas. Daudzos simtus Zemes asteroīdu joslas vienmēr ir bijusi laba prece. mākslīgo pavadoņu var atmaksāties ražot Protams, šo tirgu var piesātināt, bet, to da­ uz Mēness no vietējā alumīnija, titāna un rot, var ievērojami nopelnīt un gūt svarīgu silīcija ar importētiem sarežģītākajiem kom­ zinātnisku informāciju. ponentiem, nevis tos palaist no Zemes. As­ Peļņu var gūt, arī sūtot suvenīrus prom teroīdu materiāls ir vēl pieejamāks nekā no Zemes. Daudzi maksātu krietnu naudu, Mēness. No neliela asteroīda pietiek ar dažu lai aizsūtītu vēstuli, kādu priekšmetu vai, metru sekundē grūdienu, lai krava būtu piemēram, mīļotā suņa pelntts starpzvaig­ orbītā ap Sauli, kamēr no Mēness tam vajag žņu telpā. Izmantojot gravitācijas paātri­ vairāk nekā 2 km/s un no Zemes II km/s nājumu no planētām, tas šobrīd maksātu lielu ātrumu. dažus simtus dolāru par gramu, bet starp­ No dārgākiem resursiem, ko vērts no­ zvaigžņu pasta sūtījumiem nav jābūt sma­ gādāt uz Zemi, svarīga loma varētu būt giem. Celestis kompānija jau izdara apbe­ platīna grtipas metāliem no metāliskajiem dīšanu kosmosā, par 5 tūkstošiem dolāru asteroīdiem, bet vēl daudz retāka viela, kas piestiprinot nelaiķu pelnu kapsulas privāto uz Zemes dabā gandrīz nav sastopama, ir Pegasus un Taurus nesējraķešu augšējās hēlijs-3. Gandrīz ideāla kodoltermiskā deg­ pakāpēs, kuras paliek orbītā vairākus gadus viela, kas nerada neitronus, reaģējot ar dei- un tad sadeg atmosfērā. Slavenās astro- tēriju, hēlijs-3 varētu būt nākotnes ener­ nomes Padzinās Šūmeikeres (Eugene Shae- ģētikas pamatresurss, ja vien Zeme nepie­ maher) pelnus Celestis sadarbībā ar NASA tiekamas gravitācijas dēļ jau sen nebūtu ievietoja l.unar Prospector aparātā, kas zaudējusi vieglākās gāzes, ieskaitot praktiski ietrieksies Mēness virsmā pēc misijas pa­ visu He-3. Zemes hēlijs rodas iežos radio­ beigšanas. aktīvajā sabrukšanā, un tas ir vienīgi hēlijs-4. Kosmiskie apbedīšanas pakalpojumi var Pirmatnējais hēlijs, kas satur dažas desmit- būt visdažādākie - no nogādāšanas uz Sau­ tūkstošdaļas hēlija-3, ir sastopams milzu les līdz milzu planētu atmosfērām un starp­ planētās un Saulē. Saules vējš visā Mēness

2- Ar rakstu saistītas Interneta WWW adreses

Iridium sakaru pavadoņu sistēma http://www.apspg.com/ whatsnew/iridium/ facts.html Teledesic sistēma http://www.teleclesic.com/ Mēness resursi http://elvis.neep.wisc.edu/~neep602/FALL97/ LEC13/lecturel3html Komerciālās kosmiskās aktivitātes http://www.launchspace.com/site/home.html Sealauncb (sk. krāsu ielikumu http://www.boeing.com/delense-space/ 1. Ipp) Boeing, Krievijas un space/sealaunch/update98.html Ukrainas kopprojekts Rotary Rockel (sk. krāsu ielikumu http://www.rotaryrocket.com/ 1. Ipp), daudzkārt izmantojama privāta nesējraķete Pioneer Rockatplane http://w-ww.rocketplane.com/inclex.htm Kistler Aerospuce http://www.newspace.com/industiy/kistler/ home.html SpaceDev NEAP misija http://spacedev.com/spacedev/neap.html

pastāvēšanas vēsturē ir bombardējis Mēness kām struktūrām. Taču no organizatoriskā regolītu - virsmas putekļaino slāni - ar viedokļa NEAP'tt pilnībā privāts pasākums, ūdeņradi un hēliju, un, pēc Mēness paraugu pilnībā apdrošināts un gatavs pārdot iegūto analīžu datiem, Mēness virsma pašlaik satur informāciju jebkuram. Klientiem ir izvēle ap vienu miljonu tonnu He-3, galvenokārt vai nu pirkt pilnus datu komplektus no Mēness "jūru" rajonos. Mēness He-3 resursi dažādiem NEAP instrumentiem (10—15 mil­ pēc enerģijas sastāva aptuveni 10 reižu pār­ joni dolāru), vai arī uzstādīt savus instru­ sniedz visas Zemes fosilās degvielas - naftu, mentus (10 miljoni dolāru), kurus NEAP dabasgāzi un akmeņogles. aparāta sistēmas nodrošinās ar enerģiju un Kamēr He-3 ieguve no Mēness ir teorē­ komunikācijām atbilstoši līgumam. Instru­ tiska iespēja, pašlaik tiek būvēts pirmais menti var būt arī nolaižamie aparāti, un privātais starpplanētu aparāts lidojumam uz SpaceDev plāno ar NEAP sūtīt arī stīvu no­ Zemei tuvu asteroīdu. SpaceDev kompānija, laižamo aparātu. Otrs SpaceDev mērķis ir kas tika dibināta kā pirmā privātā kom­ mazliet neparasts - pasludināt savas tiesības pānija ar galveno mērķi - apgūt izplatījuma uz NEAP pētīto asteroīdu, izmantojot at­ resursus, īsteno savu pirmo projektu - Near tiecīgās likumdošanas nepietiekamību. Bet, Earth Asteroid Prospector (NEAP). NEAP pat ja asteroīdi nevarēs būt privāts "ne­ konstrukcija ir samērā konservatīva, izman­ kustamais" īpašums, reāli asteroīds pieder tojot lētus un pārbaudītus komerciālo pa­ tam, kam par to ir detalizēta zinātniska vadoņu komponentus, un pēc misijas tas informācija. Tādējādi asteroīdu dati kļūst atgādina NASA NEAR misiju, vienīgi NEAP komerciāli vērtīgi, un privātā asteroīdu iz­ izmaksas ir lētākas, pateicoties efektīvākai pēte var būt ienesīga nodarbošanās. Ārpus­ administrēšanai. Galvenā NEAP peļņa tiek zemes privātīpašuma tiesību sakārtošana plānota no iegūtās informācijas pārdošanas ļautu ieguldīt naudu asteroīdos līdzīgi kā zinātniekiem. Šajā aspektā vismaz daļa citās nezūdošās vērtībās, tirgoties ar as­ NEAP finansējuma tomēr nāks no valstis­ teroīdiem un jebkurā gadījumā paplašinātu

28 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA

Tabula Funkcionējošās orbitālās observatorijas

Gaivunā Palaišanas l'lānotais Saīsinājums organizācija Nesējraķete Orbīu Starojuma diapazons laiks darbmūZs vai valsts

inlrasarkanais, OJUĪS- Sļrice Sbuttle. riņķveida, augstums HST NASA1 1990.0i. 2i 211(15.01 kais, ultravioletais, ASV 590 k m, slīpums 28,5° l 15 nm līdz 2,5ļim lentgena, 100 līdz Vācija/ 1S mēnešu + riņķveida, augstums ROSĀT 1990.06.01 Delta II, ASV 2000 eV, ukravio­ NASA vairāki gadi 580 km, slīpums 53° leti LS, (i līdz 30 nm radioviļņi, rentgena, 5 gadi + vēl Space Sbuttle, polāra orbīta ap Šauti, NASA/ESA* 1990.10.06 gamma, koipusku- vismaz 6 gad i ASV 5x 1,3 ua tārais starojums 2.25 gadi, Space Sbuttle, riņķveida, augstums gamma, 20 keV lidz CRO NAS/\ 1991.04.05 degvielas 8 ASV 150 km, slīpums 28,5° 30 GeV gadiem 3 gadi + vel eliptiska, 518x79 km. rentgena, 5 līdz 100 \bbkob ĪSAS' I991.0a30 M-J, Jjpāna vairāki gadi slīpums 31° keV riņķveida, augstums ultravioletais. 8 līdz EUVE NASA 1992.06.07 19 mēnešu Delta, ASV 528 km, .slipurns 28,5° 90 nm Mu 3SZ riņķveida, augstums rentgena. 0,5 līdz ASCA ĪSAS 1993.02.20 5 gad i Japāna 550 km, slīpums 31° 10 keV 1 gads + vel riņķveida, augstums u Itravioleta is/ientgc- AIJiXIS lANir 1993.0 1 25 i'e^ asus, ASV vairāki gadi 750 k m, slīpums 65° na. 66 līdz 95 eV 18 mēnešu, eliptiska. infrasarkanais, 2,5 ISO ESA 1995.11.17 da fbosies lidz A na ne 4, USA 1000x70600 km, līdz 2iO ļim 1998.01 lx.Titx.ls 2/\ st. Lagranža 1. punktā, optiskais, ultraviole­ 2,5 gadi + vel Attas- SOHO EStVNASA 1995.1202 1.5 inilj. km no tais, korpuskulāiais -Igadi (Jentaur. ASV Zemes uz Saules pusi sta rojums riņķveida, augstums rentgena, 2 lidz 250 RXIE NASA 1995.12.30 2 līci /. 5 gad i Delta //, ASV 580 km. slīpums 23° keV 2gadi+ Atlas- riņķveida, augstums rentgena/gamma. BeppaSAX ISA- 1996.0430 > Ce tīta ur, ASV 600 km. slīpums 3.9° 0,1 līdz 200 keV 3 gadi + vēl eliptiska. UXK>x garas bāzes radio- HAI.CA ĪSAS 1997.02 12 nenoteiktu .17-5, Japāna 22000 km, slīpums intcilerometrija, 1,6 laiku 31° lidz 22,3 Gllz ultravioletais, riņķveida, augstums MinisatOl Spān ija 1997.04.21 2 gad i Regasus, ASV rentgena/gamma, 10 600 km, slīpums 28° līdz 200 keV Lagranža 1. punktā, 2 gadi + vēl korpuskulārais ACE NASA 1997.08.25 Delta Ii, ASV [.5 milj. km no starojums 3 gad i ZeitK's uz Saules pusi

'- Saīsinājumu atšifrējumus un tulkojumus sk. tekstā. - - National Aemnautics aud Space Admitīistration - ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa apgūšanas pārsaltie.

s- Huropean Space Afļencv - Eiropas Kosmiskā aģentūra. fustitute for Space and Astronautia.il Science - Japānas Kosmosa un astronautikas zinātniskais institūts.

s - Los Atainos National I.aboratory — ASV Losalamosas nacionālā !alw)ratorija. "- ttalian Space Ageticv - Itālijas Kosmiskā aģentūra.

30 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA mazāks - tikai 32 loka minūtes, toties aug­ stāka ari izšķirtspēja - 4 loka sekundes. Otrs instruments ir platleņķa videokamera, kas darbojas tālajā ultravioletajā 6 līdz .30 nm viļņu garumu diapazonā ar 1,7 loka minūšu izšķirtspēju. Instrumentu izstrādē piedalī­ jušies ari amerikāņu zinātnieki. Sākotnēji ROSĀT veica pilnu debess apskati, bet pēc tam pievērsās individuāliem pētījumu videokamera. //,97'tiks uzstādītas ari jaunas objektiem - pārnovu atlieku miglājiem, bal­ Saules baterijas un citas ierīces. Pēdējā ser­ tajiem punduriem, melno caurumu "kandi­ visa misija acīmredzot notiks 2002. gadā. dātiem", kvazāriem, galaktiku kopām un Teleskopu izmantos līdz 2005. gadam, bet, citiem objektiem. Pavadoni izmanto gan vai to turpinās ekspluatēt arī pēc tam, tas vācu, gan amerikāņu, gan angļu astronomi. ir atkarīgs no tā, cik strauji virzīsies jaunas Kosmiskā aparāta masa ir 2424 kg. paaudzes orbitālo optisko teleskopu izstrā­ 3. Ulysses. Kosmisko aparātu Ulysses de. izgatavojusi Eiropas Kosmiskā aģentūra, bet 2. ROSĀT, ROentgen SATelļite, Vācijas kosmosā tas tika palaists no Space Sbuttle rentgenstarojuma pavadonis, tika palaists kōsmoplāna Discoverv 1990. gadā. Pēc pus­ 1990. gadā ar ASV nesējraķeti Delta II. Kaut otra gada ilga lidojuma kosmiskais aparāts ari pavadoņa plānotais darbmūžs bija tikai pārlidoja Jupiteru, kura gravitācijas lauks 1,5 gadi, tas vēl arvien darbojas. Pavadonī "izsvieda" to no ekliptikas plaknes, pirmo uzstādīti divi instrumenti. Pirmais ir slīdošās reizi kosmonautikas vēsturē ievadot kos­ atstarošanās rentgenteleskops ar 84 cm misko aparātu orbītā, kas ir gandrīz per­ ieejas diametru. Tas uztver mīksto rentgen­ pendikulāra plaknei, kurā riņķo Saules sis­ starojumu 100 liclz 2000 eV enerģiju dia­ tēmas planētas. Tādējādi izļiētei kļuva pie­ pazonā un fokusē to uz diviem proporcio­ ejami Saules polārie rajoni, kas slikti sa­ nālajiem skaitītājiem un augstas izšķirtspējas skatāmi no Zemes. attēlu kameru. Skaitītāju redzeslauks ir 2 Kosmiskajā aparātā ir uzstādīti dažādi loka grādi, izšķirtspēja 25 loka sekundes. instrumenti - magnetometrs, Saules vēja Augstas izšķirtspējas kamerai redzeslauks ir plazmas sensors, Saules vēja jonu sastāva

31 analizators, radio un plazmas viļņti detek­ kas iegūst gamma starojuma avotu attēlus tors, Saules korpuskulārā starojuma detek­ un spektrus. Tie ir - scintilāciju spektro- tors, Saules rentgenstarojuma un kosmiskā metrs, kas darbojas 100 keV līdz 10 MeV gamma starojuma uzliesmojumu detektors, enerģiju diapazonā, attēlus veidojošais gam­ kosmisko putekļu analizators un citi. Ar ma teleskops, kurš darbojas 1 līdz 30 MeV Ulysses aparatūru iespējams noteikt Saules enerģiju diapazonā (tā izšķirtspēja ir aptu­ vainaga, Saules vēja un magnētiskā lauka veni 1 loka grāds), augstas enerģijas gamma raksturlielumus, pētīt Saules korpuskulāro starojuma teleskops, kurš darbojas 20 MeV starojumu, radiouzliesmojumus, rentgen­ līdz .30 GeV enerģiju diapazonā un kura starojumu un plazmas viļņus. 1994. gada izšķirtspēja sasniedz pat grāda daļas, kā arī septembrī l/Ņsses pārlidoja Saules dienvid­ gamma uzliesmojumu detektors, kas dar­ pola rajonu, bet nākamajā gadā - ziemeļ­ bojas 20 līdz 600 keV enerģiju diapazonā. pola rajonu. 1998. gada janvārī Ulysses kopā Kā redzams, šie instrumenti, kopā ņemot, ar amerikāņu kosmisko aparātu ACE (sk. pārklāj ļoti plašu gamma starojuma enerģiju tālāk) uzsāka kopīgus Saules koronālo izvir­ diapazonu. Instrumentu izgatavošanā pie­ dumu novērojumus no diviem dažādiem dalījušies ari Eiropas zinātnieki. GRO pēta skatu punktiem, jo ACE atrodas Zemes tu­ gamma starojuma avotus, kas atrodas mūsu vumā, bet Ulysses šobrīd atrodas netālu no Galaktikā un aiz tās robežām, analizē evo­ Jupitera. Nākamo reizi Saules dienvidpola lūcijas procesus neitronu zvaigznēs un mel­ rajonā kosmiskais aparāts nonāks 2000. ga­ najos caurumos. Tāpat GRO uzdevums ir da beigās, bet ziemeļpola rajonā — 2001. precizēt, kā Visumā veidojušies dažādi ķī­ gada beigās. Šāds pārlidojumu laiks ļaus miskie elementi un vai ir iespējams uztvert iegūt vērtīgu informāciju par Saules akti­ gamma starojumu no reliktajiem melnajiem vitātes izmaiņām, jo pirmais pārlidojumu caurumiem, kas varētu būt saglabājušies no pāris notika aktivitātes minimuma laikā (ap Visuma pirmsākumiem. GRO kopējā masa 1995. gadu), bet otrais notiks tad, kad Sau­ ir 13 620 kg. Šobrīd orbitālās observatorijas les aktivitāte būs maksimāla (ap 2001. ga­ orientācijai nepieciešamās degvielas krājumi du). Kosmiskā aparāta masa ir 367 kg. tuvojas beigām, taču šis kosmiskais aparāts ir veidots tā, lai nepieciešamības gadījumā 4. GJiO. Compton Gamma Ray Observa- to varētu uzpildīt ar degvielu un apkalpot tory, Komptona gamma starojuma obser­ turpat orbītā. vatorija, ir otrā no četrām lielajām NASA kosmiskajām observatorijām. Pirmā notām 5. Yohkob. Vohkob, kas tulkojumā no bija HST, bet trešā un ceturtā būs attiecīgi japāņu valodas nozīmē "saules stars", ir rentgenstarojuma un infrasarkanā starojuma Japānas Kosmosa un astronautikas zinātnis­ teleskopi, kas tiks palaisti turpmāk. GRO kā institūta Saules novērojumu observa­ tika palaista 1991. gadā ar kosmoplānu Spa­ torija. Tā tika palaista 1991. gadā ar japāņu ce Sbuttle un turpina sekmīgi funkcionēt lidz šim brīdim. Tajā uzstādīti instrumenti.

32 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA nesējraķeti M-.-> un kopš tā laika sekmīgi Ulysses un SOIIOisk. tālāk) novērojumiem. veic strauji mainīgā Saules vainaga un Sau­ Kosmiskā aparāta masa ir 390 kg. les uzliesmojumu novērojumus mīkstajā un 6. EUVE, Extrvme Ultraviolet Explorer, cietajā rentgenstarojuma diapazonā. Obser­ tālā ultravioletā starojuma izpētes labora­ vatorijā uzstādīti četri instrumenti. torija, kas tika palaista 1992. gadā ar nesēj­ Pirmais ir mīkstā rentgenstarojuma slī­ raķeti Delta, ar augstu jutību veica visas došās atstarošanās teleskops, kas izgatavots debess apskatu ultravioletajā diapazonā, ar ASV līdzdalību un darbojas 2,5 līdz 46 īpaši izceļot joslu gar ekliptiku, pētīja starp­ angstrēmu viļņu garuma diapazonā. Tā re­ zvaigžņu vides jonizāciju un absorbciju, kā dzeslauks ir 42 loka minūtes un izšķirtspēja ari izlases kāitā ieguva spožu ultravioletās 3 loka sekundes. Otrs instruments ir cietā debess spīdekļu spektrus. Pētījumu objektu gamma starojuma teleskops, kas darbojas sarakstā bija arī enerģijas pārneses procesi 15 līdz 100 keV enerģiju diapazonā. Tā zvaigžņu atmosfērās. Novērojumu veikšanai redzeslauks ir 35 loka minūtes, bet izšķirt­ EUVE uzstādīti trīs 40 cm diametra slīdošās spēja - 5 loka sekundes. Otri divi zināt­ atstarošanās ultravioletie teleskopi un tālj niskie instrumenti ir platjoslas spektrometrs ultravioletā diapazona spektrometrs. Šie ins­ un vēl viens ar Lielbritānijas līdzdalību iz­ trumenti darbojas i. Divi no

33 tiem novirza starojumu uz spektrofotomet- bija apsekot un ar augstu izšķirtspēju kaitēt ru, kas sastāv no diviem scintilāciju skaitī­ debess objektus, kas staro uz mīkstā rent­ tājiem un darbojas 0,7 līdz 10 keV enerģiju genstarojuma un tālā ultravioletā starojuma diapazonā, otri divi fokusē starojumu uz diapazona robežas. Šim nolūkam pavadonī spektromctru, kurš izveidots no divām lā­ uzstādīti 6 teleskopi, kas uztver starojumu diņa saites matricām un darbojas 0,5 līdz 8 šaurās joslās, kuru centrs ir 1.30, 172 un 186 keV enerģiju diapazonā. Diemžēl, pavado­ angstrēmi. Orbitālā observatorija turpina nim regulāri ejot cauri Zemes radiācijas jos­ sekmīgi darboties arī pēc nominālā misijas lām, lādiņa saites matricas pakāpeniski bo­ laika izbeigšanās (3 gadi) un turpina ievākt jājas. Daļa zinātniskā aprīkojuma izgatavota informāciju par mainīga starojuma avotiem ASV. Tā ir jau ceturtā Japānas kosmiskā un pētīt zvaigžņu uzliesmojumus. Tajā laikā, misija, kas veic pētījumus rentgena staro­ kad kosmisko aparātu pilnībā apgaismo juma diapazonā. Viens no pavadoņa sasnie­ Saule, tā darbība tiek pārtraukta, jo tam gumiem ir kosmiskā korpuskulārā staro­ draud pārkāršana sakarā ar to, ka termiskā juma izcelsmes mīklas atrisinājums. ASCA aizsargklājuma kārtā acīmredzot ir izvei­ novērojumi ar augstu ticamības pakāpi lie­ dojies caurums. Kosmiskā aparāta masa ir cina, ka lielākā daļa kosmiskā korpuskulārā tikai 115 kg. starojuma - lādēto daļiņu plūsmu - rodas 9. ISO, The Infrared Space Observatory, triecienvilnī, kas pārvietojas caur pārnovas infrasarkanā kosmiskā observatorija, ir pil­ nomesto atliekti miglāju. Kosmisko obser­ nībā ESA sagatavots un realizēts projekts. vatoriju novērojumiem izmanto ne tikai ja­ Tā tika palaista 1993. gadā ar nesējraķeti pāņu, bet arī ASV un ESA dalībvalstu astro­ nomi. Pavadoņa kopējā masa ir 420 kg. 8. ALEXIS. Array of Low-Eriergy X-ray Imaging Senson, zemas enerģijas rentgen­ staru teleskops, ir ASV l.osalamosas nacio­ nālās laboratorijas sagatavots un realizēts projekts. Teleskops palaists 1993. gadā ar nesējraķeti Pegasus. Palaišanas laikā tika norauts viens no četriem saules bateriju paneļiem, taču lidojuma vadības speciā­ listiem izdevās atgūt kontroli pār kosmisko aparātu. Šo orbitālo observatoriju min kā zemu izmaksu paraugu - tā izmaksājusi tikai 17 miljonus ASV dolāru. Tās mērķis

34 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA Aritiiic-4. Šobrīd tās darbmūžs ir beidzies, 1,5 miljonu km attālumā no Zemes Saules jo izsīkuši infrasarkano instrumentu dze­ virzienā. Tā kā šajā punktā abu debess ķer­ sēšanai nepieciešamie šķidrā hēlija krājumi. meņu gravitācijas spēki ir līdzsvarā, tad Savu nominālo misiju observatorija beidza kosmiskais aparāts tikai nedaudz apļo ap 1997. gada maijā, bet tā turpināja darboties librācijas punktu. Protams, Zemei riņķojot lidz 1998. gada aprīlim. ISO galvenais in­ ap Sauli, mainās ari Lagranža punkta at­ struments ir infrasarkanais teleskops ar 60 rašanās vieta, un zonde kustas tam līdzi. cm diametru. Tā iegūtos attēlus analizē Šāda orbīta ir ļoti izdevīga, jo kosmiskais četras iekārtas - fotopolarimetrs, kurš aparāts visu laiku atrodas starp Zemi un darbojas 2,5 līdz 17 mikronu (ļim) Sauli un veic novērojumus nepārtraukti 24 diapazonā, infrasarkanā starojuma video­ stundas diennaktī. Tas ir aprīkots ar da­ kamera, kuras darba diapazons ir visplašā­ žādiem Eiropā un ASV izgatavotiem ins­ kais - no 2,5 līdz 240 um, īso viļņu garuma trumentiem vispusīgai Saules izpētei. Viena spektrometrs, kurš darbojas 2,4 līdz 45 ļim tipa instrumenti seko dažādu frekvenču diapazonā un garo viļņu garuma spektro­ Saules pulsācijām, kas palīdz izprast Saules metrs, kurš darbojas 43 līdz 198 ļim diapa­ iekšējo uzbūvi. Citi instrumenti iegūst Sau­ zonā. Observatorijai speciāli izvēlēta izteikti les attēlus un spektrus ultravioletajā dia­ eliptiska orbīta, jo tad lielāko daļu apriņ­ pazonā, kas ļauj pētīt notikumus Saules ķojuma kosmiskais aparāts pavada tālu no aktīvajos apgabalos, protuberancēs, vainagā Zemes spožā siltumstarojuma fona. Viens un citur. Optiskajā diapazonā SOHO iegūst apriņķojums ilgst 24 stundas, no kurām Saules vainaga attēlus un spektrus. Tiek gandrīz 17 stundas tiek veltītas zinātnis­ pētīts ari Saules vējš. SOIIO plānotais darb- kajiem mērījumiem. ISO pētījumu objekti mūžs ir 2,5 gadi, bet tas var tikt pagarināts ir aukstās zvaigznes, putekļu miglāji, tālās vēl par 4 gadiem. Kosmiskā aparāta masa galaktikas un citi infrasarkanā starojuma ir 1850 kg. avoti. 11. KXTE, Rossi X-ray Timitig Escplorer, 10. SOIIO. SOlar and Heliospheric Ob- rentgenstarojuma variāciju izpētes labora­ seivatnrv. Saules un heliosfēras observato­ torija, kas startēja pašās 1995. gada beigās rija. SOIIO misija notiek, sadarbojoties ESA ar nesējraķeti Delta II, tika palaista, lai pētītu un NASA. Eiropā izgatavotais kosmiskais kosmisko objektu rentgenstarojuma inten- aparāts tika palaists ar ASV nesējraķeti Al- las-Cciilaitr 1995. gadā un pēc vairākiem manevriem nonāca interesantā orbītā - tā saucamajā Lagranža I. librācijas punktā —

35 sitātes pārmaiņas — gan tādas, kas ir pa­ doņa uzdevums ir veikt pilnīgu Galaktikas visam ātras, mērāmas mikrosekundēs, gan plaknē esošo rentgenstarojuma avotu ap­ lēnas starojuma pulsācijas vairāku mēnešu skatu. Pavadonis novēro rentgenstarojuma garumā. Laboratorija saņēmusi priekšvārdu avotus plašā enerģiju diapazonā un salī­ Russi, pieminot amerikāņu astrofiziķi Bruno dzina tos ar gamma starojuma uzliesmoju­ B. Rossi, kurš miris 1993. gadā. Orbitālajā miem. Tieši BeppoSAX bija pirmais pava­ observatorijā uzstādīta proporcionālo skai­ donis, kas 1997. gada 28. februāri identifi­ tītāju matrica un augstas enerģijas rentgen­ cēja gamma starojuma uzliesmojumam atbil­ starojuma fluktuāciju detektors, kuri reģistrē stošo rentgenstarojuma avotu Oriona zvaig­ rentgenstarojumu 2 līdz 250 keV enerģiju znājā. diapazonā. 13- HALCA, Hiļ>bly Advanced Laboratoiy 12. BeppoSAX, Satelliteper Astronomia for Communications and Astronom)', Ja­ ci raugi X, Itālijas astronomiskais rentgen- pānas īpaši modernizētā sakaru un astro­ pavaclonis, ir guvis priekšvārdu Bcppo par nomijas laboratorija, tika palaista ar japāņu godu itāļu zinātniekam Džuzepem Očalini nesējraķeti M-5 1997. gadā. Šāds sarežģīts ((Jiuseppe "Bcppo" Occbialini), vienam no nosaukums orbitālajai observatorijai dots, lai pirmajiem kosmiskā rentgenstarojuma pēt­ "apspēlētu" nosaukuma abreviatūru. Vārds niekiem. Pavadonis tika palaists 1996. gadā HALCA japāniski lasāms kā "Haruka" un ar amerikāņu nesējraķeti Allas-C'entaur un nozīmē ''tālu projām". HALCA galvenais in­ jau divus mēnešus pēc starta uzsāka zināt­ struments ir atlokāma, lietussargam līdzīga niskos novērojumus plašā rentgenstarojuma radioantena 8 m diametrā. Observatorija diapazonā no 0,1 līdz 200 keV. Pavadoņa spēj veikt patstāvīgus radionovērojumus, rentgenteleskops sastāv no 30 ligzdās izvie­ taču tās galvenais mērķis ir veikt ļoti garas totiem spoguļiem, kas spēj iegūt attēlus bāzes radiointerferometriskos mērījumus enerģiju diapazonā no 10 eV līdz 10 keV ( VLB!, Very Long Baseline Interjeram ctry) ar 1 loka minūtes izšķirtspēju. Ja starojuma kopā ar virszemes antenām visos piecos enerģija ir tik liela, ka daļēji ietiecas gamma kontinentos. Tā kā kosmiskā aparāta apo­ starojuma diapazonā, tiek izmantots detek­ gejs atrodas 21 400 km augstumā, tad radio- tors, kas nosaka starojuma pienākšanas vir­ interferometra bāzes garums, kas nosaka zienu ar 1 loka grāda precizitāti. 1997. gadā izšķirtspēju, ir iespaidīgs. Var teikt, ka šis pavadonim atteicās darboties divi no sešiem kosmiskais radiointerferometrs atbilst radio­ stabilizācijas žiroskopiem. Taču misijas spe­ teleskopam, kura antenas diametrs ir vairāki ciālisti izstrādāja jaunas datorprogrammas, tūkstoši kilometru. HALCA ir starptautiskā kas nodrošinātu pavadoņa stabilitāti, pat ja projekta VSOP kosmiskā daļa. VSOP atšif­ pārtrauktu darboties visi žiroskopi. Pava- rējumā nozīmē - VLBI Space Observatory

36 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA Progratn ( KEB/kosmisko novērojumu pro­ domāts arī kā tehnoloģiska laboratorija jau­ gramma). Programmas abreviatūras veido­ na veida detektoru izmēģināšanai kosmosa tājiem acīmredzot bijusi laba humora izjūta, apstākļos. jo burti V.S.O.P. (Vcry Spertai Old Pāle) 15-AC£, AdvcmceclComposituin Explorer, atrodami arī uz konjaka pudelēm, kur tie MASA modernizētā lādēto daļiņu izpētes nozīmē - ļoti augstvērtīgs, izturēts konjaks. laboratorija, tika palaista ar nesējraķeti Dul­ Kopīgos novērojumus ar virszemes ante­ la II1997. gadā. Tajā uzstādīti dažādi lādēto nām 1,6 līdz 1,73 GHz, 4,7 līdz 5,0 GHz daļiņu uztvērēji - Saules vēja un korpus­ un 22 līdz 22,3 GHz frekvencēs orbitālā kulāra starojuma izotopu sastāva analizatori, observatorija uzsāka 1997. gada maijā, un elektronu, protonu un alfa daļiņu detektori, jau pirmie rezultāti parādīja kosmiskā inter- Saules vēja jonu lādiņa un masas analizatori, ferometra priekšrocības - iegūtajos kvazāru kā arī magnetometrs. attēlos iespējams saskatīt sīkākas detaļas ACE galvenais uzdevums ir analizēt no nekā līdz šim. Turpmāk HALCA iegūs deta­ Saules nākošo korpuskulāro starojumu - lizētus mūsu Galaktikas zvaigžņu veido­ lādēto daļiņu plūsmu, kas nepārtraukti šanās apgabalu, citu galaktiku centrālo daļu bombardē Zemi. ACE spēj savlaikus (ap­ un kvazāru attēlus. tuveni stundu iepriekš) brīdināt Zemes die­ 14. Minisat 01 ir Spānijas orbitālā obser­ nestus par Saules lādēto daļiņu lavīnām, kas vatorija. Tā tika palaista 1997. gadā ar ame­ var izraisīt magnētiskās vētras, pārslodzi rikāņu nesējraķeti Pegasus, kas startē no elektrotīklos, radiosakaru traucējumus un ir stratosfērā lidojošas lidmašīnas. Observato­ arī bīstami kosmonautiem. Kosmiskā apa­ rijā uzstādīti divi instrumenti - tālā ultra­ rāta masa ir 7

37 Taču orbitālo observatoriju izmantošana var veidot garas bāzes radiointerferometru. pilnā mērā attaisno sevi ari citos starojuma Spilgts piemērs orbitālo observatoriju mak­ diapazonos - optiskajā, infrasarkanajā tin simāli efektīvai izmantošanai ir Habla kos­ radioviļņu diapazonā. Optiskajam telesko­ miskais teleskops. Gan zinātniskajos rak­ pam kosmosā netraucē atmosfēras viļņoša­ stos, gan populārzinātniskajos žurnālos - nās, infrasarkano starojumu neslāpē ūdens gandrīz visur sastopami ar //57'iegūtie attēli tvaiki, bet radioteleskops, kas atrodas or­ un ar teleskopu izdarītie mērījumi, kas ļā­ bītā, kopā ar virszemes radioteleskopiem vuši veikt jaunus atklājumus.

KOSMOSA IZPĒTE PIRMS 40 GADIEM

1958. gada 26. jūnijs. Neveiksmīgi startē ASV veidotais pavadonis Vanguard 2C. 10 kg smags, paredzēts magnetosfēras pētījumiem.

1958. gada 1. jūlijs. Japāna izmēģina raķeti Kaļ>pa-6tw, kas saniedz 48 km augstumu.

1958. gada 26. jūlijs. ASV orbītā ap Zemi ievada pavadoni Explorcr 4 radiācijas mērījumu veikšanai. Masa - 8 kg, perigejs — 257 km, apogejs — 1332 km. Orbītas noliekums — 50,2 grādi.

1958. gada 29. jūlijs. Konstruktora V. fon Brauna komandai (ASV) tiek uzticēts izstrādāt nesējraķeti Saturu I.

1958. gada 17. augusts. Nesējraķetes Tbor Able pirmās pakāpes kļūmes dēļ neizdodas pirmais ASV mēģinājums nosūtīt kosmisko aparātu Pioneer Mēness virzienā.

1958. gada 24. augusts. 17 kg smagais pavadonis Explorer 5 (ASV) nesasniedz orbītu nesējraķetes kļūdainas darbības dēļ.

M. G.

JAUNUMI ĪSUMA V JAUNUMI ĪSUMA V JAUNUMI ĪSUMA H JAUNUMI ĪSUMA

Ledus uz Mēness. Kā jau tika ziņots dk. M. Gills "lunar Prospeetorpie Mēness", ZvD 1998. gada pavasaris. 24. Ipp.). orbītā ap Mēnesi pašlaik atrodas kosmiskais aparāts Lunar Prospeetor, kuram viens no galvenajiem uzdevumiem bija meklēt ledu uz Mēness. 1998. gada c). martā tika paziņots, ka UZ Mēness dienvidu un ziemeļu pola krāteros ledus tiešām ir atrodams. Tas ir jauktā veidā ar regolītu un veido 0,3-1% no šā maisījuma. Ziemeļpola apkaimē tas ir no 10 000 līdz 50 000 km2 plalībā, bet dienvidpola tuvumā — no ī 000 līdz 20 000 km-. Tas varētu būt sastopams 0,5—2 metru dziļumā. Kopējais apjoms — no 10 līdz 1200 miljoniem tonnu. M. G.

38 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA LATVIJAS ZINĀTNIEKI

ASTRONOME LEONORA ROZE - JUBILĀRE

Jubilāre ir "Zvaigžņotās Debess" līdzstrād­ kur viņa pētījusi instrumentus, cēlusi kvali­ niece jau kopš šā izdevuma pirmā laidiena fikāciju, guvusi padomus un atbalstu vei­ pirms 40 gadiem. Visvairāk viņa rakstījusi camam darbam. par katrreizējā gadalaika debess izskatu un 1964. gadā Pulkovā slēgtā sēdē aizstāvē­ nozīmīgām astronomiskām parādībām. jusi disertāciju "LUnpora u AOAiora naoAio- Leonora Roze nemainīgi visu laiku ir bi­ AareAbiioū ciaimuii Acipod>H3HHecKOH ,\aoo- jusi līdziniece. Te dzimusi 1928. gada 2. jū­ paropmi AKa.ve.Mnn iiavtc AaiHHfīcKOH CCP" lijā. Te augusi, mācījusies un ari strādājusi. fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta Astronomiskā darbība vispirms saistīta ar grāda iegūšanai, kas bijis par pamatu fizikas Zinātņu akadēmiju (1954—1961) toreizējā doktora zinātniskā grāda (Dr. pbys.) pie­ Astronomijas sektorā, kas vēlāk pārveidots šķiršanai 1992. gadā. IT zinātnisko publi­ par Astrofizikas laboratoriju, kur viņas nozī­ kāciju un palīgmateriāla lektoriem "Zvaig­ mīgākais darbs ir Kiekstukalna observa­ znes, zvaigznāji un zvaigžņu kartes" (1985) torijas koordinātu noteikšana astronomisku autore. novērojumu ceļā. Seko trīsdesmit gadu laika Jubilārei ir nācies daudzus gadus dar­ dienesta novērotājas kvalitātē Latvijas Uni­ ieties Universitātes arodorganizācijā. Šobrīd versitātē (1961-1992), kur, analizējot dau­ ciešākā saite ar agrāko darba vietu ir pie­ dzu observatoriju novērojumu rezultātus, derība 1.U Senioru apvienības valdei. izdevies novērtēt rektascensiju periodiskās Vēlam jubilārei labu veselību un daudz kļūdas zvaigžņu katalogos. Iespējams, ka jauku mirkļu bērnu un mazbērnu pulkā! no visiem latviešu pēckara astronomiem Astronome Leonora Roze ir laipni piekri­ Leonorai Rozei ir bijusi visciešākā un ilg­ tusi pastāstīt par savu ceļu uz zinātni. stošākā sadarbība ar Pulkovas astronomiem, Redakcijas kolēģija

LKONOKA ROZK NO KLĪVERSALAS LĪDZ MEŽAPARKAM

Vecāki. Mans tēvs Ādams Blanks cēlies gājis tikai divus gadus. Izpildīdams manus no kuršu ķoniņiem*, dzimis 1881. gadā Snē­ bērnu dienu lūgumus pastāstīt par "veciem peles Vēverkalnos Kuldīgas apriņķī. Audzis laikiem", tēvs daudzkārt atcerējās piedzī­ 5 bērnu ģimenē, materiālo grūtību dēļ skolā voto krievu-japāņu karā (1904-1905) un 1 pasaules karā, kuros piedalījies, dienē­ * īpaša Kurzemes iedzīvotāju kārta (seno Kur- dams militarizētā dzelzceļa karaspēka daļā. sas valdnieku pēcteči), uz kuriem neattiecās Kur­ Tā izbraukājis tālus ceļus gan Krievijā, gan zemes zemnieku likumi, kuru zeme nebija ap­ Mandžūrijā. grūtināta ar kunga tiesu un klaušām.

39 Tēvs (1881-1967) l pasaules kara laikā. Māte (1901-1956) 1924. gada.

Pasaules kara beigu daļā Tveras guberņas fabrikā pie Āgenskalna līča, kur īpašnieks nelielā pilsētā Toržokā sastapis par sevi 20 ģimenei ierādījis par brīvu arī visai primitīvu gadus jaunāku krievu meiteni Zinaidu, kura dzīvokli, lai nepieciešamības gadījumā aici­ tūlit iemīlējusi stalto vīru no Baltijas pie­ nātu steidzamā darbā jebkurā diennakts krastes. Kāzās draugi jokojušies, vai tikai stundā. labāk nebūtu bijis meitas vietā precēt māti, Tā arī manas bērnības atmiņas saistītas kas arī bijusi dabūjama un dažam likusies ar Klīversalu". Mūsu mājas vidū bija sagla­ skaistāka par meitu. bājusies sena t.s. "melnā virtuve", kas gan Mana mātes māte esot bijusi no papu­ netika izmantota. Ģimenes mazajā dzīvoklītī tējušu muižnieku ģimenes, kādu laiku strā­ nebija nekādu ērtību — ne elektrības, ne dājusi par guvernanti pie kādiem Roma- ūdensvada. Ūdeni vajadzēja nest no pumpja novu dinastijas pārstāvjiem. Mana māmiņa dažu minūšu gājiena attālumā. pēc pāra gadu skološanās bijusi spiesta mā­ Ģimenē bez manis bija vēl 6 gadus ve­ cīties amatu, jo tēvs agri nomiris. Raudā­ cāka māsa Anna, kas jau kopš dzimšanas dama viņa aizgājusi mācīties šūt un kļuva bieži slimoja. Viņas dzīve aprāvās 17 gadu par teicamu dāmu šuvēju, sevi nodrošinot vecumā. visam mūžam. Vēlās nakts stundās viņa Par spīti visai pieticīgajiem dzīves apstāk­ kaislīgi lasīja, galvenokārt klasiķus, kuru ļiem, par šo dzīves posmu man saglabājies biezie sējumi vēl tagad glabājas mūsu grā­ daudz jauku atmiņu. Aug dzīves līmenis matu plauktos. Ģimenē runājām gan lat­ valsti, aug arī ģimenes labklājība. Gan tēvs, viešu, gan arī krievu valodā. Māmiņa brīvi gan māte daudz strādā. Varam atļauties dažu runāja latviešu valodā, kaut arī ar nelielu vasaru pat pavadīt jūras malā. Atceros savus akcentu. Toreiz nebija nekādu valsts valo­ glītos tērpus, mātes roku darinātus no la­ das apgūšanas kursu, ne citādu mācības bām drānām. Vēlāk pārcēlāmies uz lab­ līdzekļu. Te gribas pieminēt arī manu vīra iekārtotu dzīvokli turpat Klīversalā. Šuvējas māti, kas stīvas dzīves otrā pusē, emigrējusi darbā daudz vieglāk kļūst māmiņai, jo vairs uz ASV, bija apguvusi angļu valodu, lai nav jānopūlas ar ogļu gludekli. spētu ne tikai tikt galā ar visām sadzīves lietām, bet arī pie izdevības pajokot ar sa­ viem znotiem - amerikāņiem. Mani vecāki uz Rīgu pārcēlušies 1920. gadā. Tēvs da­ ** josla gar Daugavas kreiso krastu no dzelz­ būjis atslēdznieka darbu E. Cepa mašīnu ceļa tilta līdz Āgenskalna līcim.

40 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA karavīru lazarete. Tādēļ skola mitinājās Sta­ bu ielā visai šaurās telpās ar mācībām vai­ rākās maiņās. Toreiz skolā vēl bija sagla­ bājušās dažas tagad aizmirstas pirmskara laika tradīcijas. Piemēram, atbildētājai, pa­ griežoties pret klasi, vajadzēja izpildīt dziļu reveransu, ar to rādot cieņu auditorijai. Sko­ las direktors Nagobads izcēlās ar brīvas rokas karšu zīmējumiem uz tāfeles, ar sais­ tošiem stāstījumiem un sulīgiem epitetiem. Vēstures skolotājs Zālītis arvien centās at­ bildētāju uzmundrināt, ar dziļu cieņu klau­ soties mūsu neveiklajos stāstījumos. Otrs posms iesākās pēc vācu karaspēka 19 i2. atkāpšanās. Skola atguva savas telpas Val­ Skolas gadi. Turpat Klīvcrsalā, Raņķa demāra ielā, un varēja iesākties to iekārto­ dambī, atrodas viena no Rīgai raksturīgajām šana. No pamestajām mantām paši sakom­ gadsimta sākumā celtajām skolas ēkām - plektējām klasei iekārtu pēc mūsu gaumes, toreizējā Rīgas pilsētas 3. pamatskola, kur pat ar spoguli. Taču no skolas bija pazudis mācās galvenokārt apkārtnes strādnieku reveranss un viena otra cita smalka ma­ bērni. Man ļoti gribas iet skolā, esmu iemā­ niere. No jauna parādījās sienas avīzes un cījusies jau lasīt, bet likums nosaka, ka sko­ dažādi sarīkojumi. No šā laika pedagogiem loties var sākt no .S gadu vecuma. Taču man visdziļāk prātā palikusi matemātikas sko­ ir tikai septiņi! Sarūgtinājums pāriet ap­ lotāja Brandere - stingra, paskarba, kas aiz ņēmībā mācīties mājās. Apgūstu ne tikai sava skarbuma slēpa jūtīgu dvēseli. rakstīšanu, bet arī rēķināšanas pamatus. Studiju laiks. Bija jārealizē jau vidus­ Nākamajā gadā atkal dodos pie pamatskolas skolas laika sapnis - jāstudē astronomija. pārziņa. Pārbaudei viņš man dod lasīt avīzi Dažus cilvēkus mēdz saukt par apsēstiem, "Rīts", kas viņam rokā, un mani ieskaita un tāda biju arī es. Ir daudz interesantu sagatavošanas klasē. Taču drīz pēc tam man nozaru, bet mani interesēja tikai viena vie­ izkārtoja tādu kā eksāmenu rakstīšanā un nīga. Gāju kā pa taisni tikai vienā virzienā - tad pārcēla uz pirmo klasi. tieši uz Universitātes Fizikas un matemātikas Kad ierados pie saviem nākamajiem kla­ fakultāti. ses biedriem pirmajā klasē, skolotāja, izbrī­ No iestāju eksāmeniem prātā palikuši di­ nīta par manu sīko augumu, iesaucās: "Vai, vi. Viens no tiem — matemātikā vārdos pie kāds mazs "kriksītis" atnācis!" No tā laika vēlākā docenta E. Riekstiņa. Izskatā ļoti šī iesauka man palikusi uz visu mūžu, kas bargs, vēl klausīdamies iepriekšējās retlek- vēl tagad nav aizmirsusies bērnības drau­ tantes atbildi, viņš uzrakstīja uz lapas man giem un skolasbiedriem. Pieminētā sko­ jautājumu. Uzrakstījusi atbildi, viņam to pa­ lotāja — Dēliņa kundze (tagadējā Latvijas sniedzu. Pārlūkojis, viņš uzrakstīja man vēl goda konsula Austrālijā Emīla Dēliņa mā­ kaut ko ar jautājuma zīmi. Tam devusi rakst­ te)- mūs izvadīja līdz pat pamatskolas pē­ veida atbildi, saņēmu atzīmi, visā eksāmenā dējai klasei. ar eksaminētāju vārdos neapmainījusi ne 1942. gadā iestājos Rīgas pilsētas 2. ģim­ zilbi. nāzijā (vēlāk vidusskolā). Mācības šajā skolā Krievu valodas iestāju eksāmenā gāja pa­ man sadalījās divos etapos. Pirmais - divi visam citādi. Kāda draudzene no Lauksaim- mācību gadi vācu okupācijas laikā nit^īb-is •il.-|[|ēļnij:i< biji iestāstījusi, ka pēc skolas telpās bija iekārtota vācu irirTījas krievu ^gU^is^estājcksāmena sekmēm stu- :,VYl pjl Universitātes 41 v BIBLIOTĒKA dentus sadalot grupās ar atšķirīgām pro­ pabeigšanai astronomijas specialitātē. Rek­ grammām: labākajiem daiļliteratūras ana­ tors aizstāvēja Maskavas lēmumu, ka likvi­ līze, vājākajiem - ābeces apguve. Manas dētas tiek neperspektīvas specialitātes, pie intereses saistīja eksaktās zinātnes, nevis kādām pieskaitāma arī astronomija. Viņš Turgcņevs vai Dostojevskis, tādēļ iestāju aizrunājās pat tik tālu, ka ari Juridiskā fakul­ eksāmenā centos stostīties un tīšām izrunāju tāte nākotnē kļūšot neperspektīva. Lai no­ dažu vārdu ar nepareizu galotni. Eksāmenā drošinātu ar darbu visus sagatavojamos stu­ saņēmu gaidīto četrinieku, bet nekādas "li- dentus juristus, mums visiem vajadzētu kļūt teratūrzinātāju'' un "vājzinīšu" grupas pēc par noziedzniekiem! pārbaudījumu rezultātiem netika izveidotas. Bijām karsti stīvas nozares patrioti un Manas "pūles" bija izrādījušās veltīgas. Vēlāk turpinājām ciņu par tiesībām pabeigt augst­ gan mani no krievu valodas nodarbību ap­ skolu savā nozarē. Maskavā Augstākās izglī­ meklēšanas atbrīvoja. Uz eksāmenu man tības ministrijā mūsu lūgumu brīnumainā vajadzēja atnākt tikai pēc ieraksta atzīmju kārtā tomēr uzklausīja un žēlīgi atļāva astro­ grāmatiņā. Nebiju radusi iet uz eksāmenu nomijas studijas pabeigt (gan svītrojot pro­ bez mācīšanās, tādēļ mani pārņēma šaus­ grammā dažus agrāk paredzētos kursus un mas, kad ieraudzīju kursa biedrus steigā dažas matemātikas disciplīnas pievienojot atkārtojam man nezināmus dzejoļus un gra­ klāt). Ar četru pēdējo astronomu diplomu matikas likumus. Drebuļi pārgāja tikai pēc izsniegšanu 1952. gada vasarā astronomijas ieraksta grāmatiņā. specialitāte Latvijas Valsts universitātē tomēr Studiju laikā kāri tvēru visu, ko mums tika likvidēta. mācīja. Darbojos Studentu zinātniskajā bied­ Pēdējā studiju gadā biju savu dzīvi sais­ rībā. Iestājos Vissavienības Astronomijas un tījusi ar studiju biedru Leonīdu Rozi. Tā bija ģeodēzijas biedrības Rīgas (vēlāk Latvijas) sava veida nodrošināšanās pret to, lai spe­ nodaļā, kas tolaik izveidojās. Atmiņā 1949. ciālistu sadales komisija pēc augstskolas gada marta dienas, kad rītos uz lekcijām beigšanas mūs katru neaizsūtītu uz savu devos ar satraukumu par to, vai tikai ne­ malu plašajā padomju "zemē dzimtajā". Vē­ trūkst kāda no mūsu studiju biedriem. No lāk izrādījās, ka šādām bažām patiešām ir mūsu otrā kursa astronomu grupas patiešām bijis pamats. Divus nākamos gadus pēc pazuda blonda neliela auguma meitene - diploma saņemšanas nostrādāju par fizikas Klāra Sirmace, kurai turpmākie gadi pagāja skolotāju tehnikumā. kaut kur dziļos Krievijas plašumos. Tā paša gada vasarā neparasts notikums bija mūsu grupas studentu līdzdalība mi­ rušā profesora F. Blumbaha darba rīku, ins­ trumentu un bibliotēkas savākšanā un pār­ vešanā uz Universitāti, izpildot viņa pēdējo vēlēšanos. Tur bija gan īpatni mērinstru­ menti ar iedaļām mums neienīstās vienībās, gan neredzētas grāmatas, gan pāri visam putekļi vēl no profesora atgriešanās laika Latvijā trīsdesmito gadu beigās. Pašās pirmajās 1951. gada dienās pienāca satriecoša ziņa par vairāku specialitāšu lik­ vidāciju mūsu Universitātē. Likvidējamo skaita bija ari astronomija. Bijām satraukti Astronomu izlaidums Uīgā 1952. gadā.

ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA Zinātnes apritē. J. Ikaunieks 1954. gadā novērojumu uzsākšanas nācās rūpīgi noteikt mani uzaicināja darbā Zinātņu akadēmijas instrumentālās konstantes un izpētīt iespē­ Astronomijas sektorā, kur drīz kļuva aktuāls jamās kļūdas. Profesora Ņemiro vadībā Pul- jautājums par observatorijas celtniecības kovā veiktais instrumentu sagatavošanas un vietas izvēli. Apbraukājām tuvāku un tālāku pētīšanas darbs, tāpat sekojošie astronomis­ Rīgas apkārtni, līdz beidzot par piemērotu kie novērojumi un to matemātiskā apstrāde tika atzīts Riekstukalns Baldones tuvumā. ar attiecīgu analīzi ir bijis visintensīvākais, Reizē ar observatorijas celtniecības sākumu visinteresantākais un visskaistākais posms J. Ikaunieks man izvirzīja uzdevumu - no­ manā darba dzīvē. Ari vēlākos gados pro­ teikt jaunās observatorijas koordinātas. Biju fesors A. Ņemiro atbalstīja manu zinātnisko uzņemta neklātienes aspirantūrā. Tādēļ man darbību. izvirzītais uzdevums pārtapa par aspiran­ Riekstukalna nācās uzmūrēt stabilu fun­ tūras zinātniskā darba tēmu. Sekmīgai uzde­ damentu un pāri tam uzbūvēt novērojumu vuma realizācijai atlika vēl vienīgi salūkot paviljonu. Garumu starpības novērojumu disertācijas vadītāju. Man laimējās, ka viens sekmīgai realizēšanai abās vietās (Pulkovā no Pulkovas observatorijas vadošajiem as- un Riekstukalna) Pulkovas observatorijas trometristiem profesors A. Ņemiro (1909- direkcija uz vairākiem mēnešiem 1959. ga­ 1995) uzņēmās šo misiju un turpmākajos dā piekomandēja savu līdzstrādnieci G. Ba- gados ar lielu rūpību un kritisku skatu se­ turinu par otro novērotāju. Platuma no­ koja nopietnajam un sarežģītajam darbam. vērojumus Riekstukalna veicu gadu vēlāk. Riekstukalna observatorijas garumu (X) no­ Pēc tā laika likumiem, precīzas astro­ teicu attiecībā pret l'ulkovas observatoriju. nomisku novērojumu ceļā noteiktas ko­ Šim nolūkam Pulkovas observatorija aiz­ ordinātas skaitījās slepenas. Tādēļ ari ko­ deva pilnīgi jaunu Ceiša firmas pasāžinstru- ordinātu noteikšanas novērojumi un to ap­ mentu - Vācijas dāvanu. Turpretī platuma strādes rezultāti nav publicēti. Pat manas (ipi noteikšanai izmantoju mūsu Univer­ disertācijas aizstāvēšanai vajadzēja notikt sitātes observatorijai piederošo Ueides fir­ slēgtā Pulkovas observatorijas zinātniskās mas pasāžinstrumentu. Pirms astronomisko padomes sēdē. Tagad kuriozs var izlikties notikums ar disertācijas darbu, ko pēc rū­ pīgas pabeigšanas glītā iesējumā 1964. gadā biju aizvedusi uz Pulkovu. Zinātniskās pa­ domes sekretārs bija dziļi satriekts par sle­ penas instrukcijas neievērošanu. Man nekas cits neatlika, kā sēsties ar visu disertāciju vilcienā, atgriezties Rīgā un to nodot savas darba vietas t.s. I daļai, lai tā mana darba iesieto eksemplāru iešūtu brezenta maisā, aizplombētu un. vadoties pēc instrukcijas, pa etapu atkal nosūtītu uz Pulkovu. Vēl pirms disertācijas aizstāvēšanas biju pārnākusi no Zinātņu akadēmijas darbā uz Universitātes Astronomisko observatoriju, kur iesaistījos laika dienesta darbā. Sai pār­ maiņai pamatā bija K. Šteina unj. Ikalinieka Pie astronomisko novērojuma paviljona, kura vienošanās par zinātnisko pētījumu koordi­ noteiktas Riekstukalna oliservatorijas koordinātas. nāciju abās astronomiskajās iestādēs, kas No kreisās: G. Buturinu, profesors A. Ņemiro un paredzēja visu darbību astrofizikā un radio- L. Roze 1959. gadā.

43 .stiprināju ari citu autoru pētījumi. Diskusijās izauga kolektīvs pasākums - jauna kataloga sastādīšana, kurā piedalījās arī Rīgas laika dienests. Zemes rotācijai veltītos pētījumus jau no astoņdesmitajiem gadiem finansēja PSRS Valsts standartu komiteja. Tieši šā iemesla dēļ mana zinātniskā darbība izbeidzās ne­ gaidīti pēkšņi. Ar PSRS iziršanu un Latvijas neatkarības atjaunošanu Krievijas standartu resors atteica turpmāku finansēšanu, un Latvijas valsts budžetam mūsu pētījumi bija pārāk dārgi un nemērķtiecīgi. Tādēļ mums, Meitas Dagne un Baiba 19T9. gada. pensijas vecumu sasniegušajiem, 1992. gada astronomijā koncentrēt ZA ietvaros, savu­ ziemas beigās neatlika nekas cits, kā doties kārt debess mehāniku un astrometriju - pelnītā atpūtā. LVU. Kopš 1964. gada biju laika dienesta Izskaņa. Ne jau visa mana dzīve ir ritē­ novērotāja, un mans darbs bija veltīts Zemes jusi, tikai mācoties, mācot un ar zvaigznēm rotācijas pētīšanai. Analizēju zvaigžņu rek- darbojoties. Arī rūpēm par ģimeni ir bijusi tascensiju sistemātiskās kļūdas dažādos fun­ ievērojama loma. Bērnu un vēlāk arī maz­ damentālos katalogos. Pētot PSRS laika die­ bērnu panākumi arvien izraisījuši prieku. nestu novērojumus, atklāju būtiskas kļūdas Atzīstos, ka piederu pie cilvēkiem, kam zvaigžņu rektascensijās laika dienestu kop­ grūti sadalīt sevi starp vairākiem pienā­ savilkuma katalogā. Mani atzinumi sākumā kumiem. Dažkārt nav bijis viegli atrast kom­ izraisīja iebildumus, taču vēlāk to pašu ap- promisu starp darbu un ģimeni. Pagrūti

Rožu dzimta 1997. gada rudenī. Visi foto un i. Rozesļtersnuiskā arhīvu

44 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA attēlot specifisko situāciju, kad, audzinot nāšanas un radošs darbs. Četri mazbērni divas meitas, pašai daudzas skaidras naktis atbilstoši savam vecumam izglītojas gan jāpavada pie pasāžinstrumenta. Jāatzīst ari, skolā, gan mājās. ka eksaktās zināšanas reti izdodas izmantot Pagājuši jāti seši gadi bez darba laika, bez ģimenē. Mākslinieki, mediķi un daudzu ikdienas saskares ar darbabiedriem, bez praktisku nozaru pārstāvji vairāk savas zi­ agrāk ierastajām ikdienas problēmām. To­ nāšanas var izmantot bērnu labā. Bet varbūt mēr nav ne vēsts no dīkdienības un bez­ ir tāpat kā sakāmvārdā par kurpnieku un darbības. Krasās dzīves pārmaiņas ir ra­ kurpēm? dījušas jaunas rūpes un pienākumus, kādi Tomēr meitas ir izaugušas zinātkāras un kādreiz nerādījās pat sapņos. piepildījušas vecāku vēlmes un atziņas par Esam pārcēlušies uz vīratēva celto māju izglītības prioritāti. Kaut abas augstskolu jau Mežaparkā. Cita apkārtne, citi kaimiņi. It kā pabeigušas, katra savas profesionālās zi­ iesācies jauns laikmets vēl tajā pašā līdz­ nāšanas turpina pilnveidot. Vecākā meita - šinējā gadsimtā. Ar nepacietību gaidām tās medicīnas nozarē, jaunākā — finansu sfērā. dienas, kad varam būt kopā pilnā skajtā Arī znotiem labklājības pamatā ir gūtās zi­ mūsu kuplajā dzimtā, ^•v

ILGA DAUBK ASTROFIZIĶEI ZENTAI ALKSNEI - JUBILEJA

"Zvaigžņotās Debess" lasītājiem labi pazīstamā autore kopš pirmā šā izdevuma numura 1958. gada rudeni nu sasniegusi "apaļu" jubileju - Zenta Alksne dzimusi 1928. gada 29. augustā Rīgā. Sirsnīgi sveicam! Pazīstu jubilāri jau kopš četrdesmito gadu beigām vēl kā studenti Zentu Pētersoni, kad viņu citu vidū iezīmēja allaž sirsnīgs ap­ garots smaids. Vēlāk vairākus gadu desmitus observatorijā Baldones Riekstukalnā varēju vērot viņas darbu, ar kādu bijīgu mīlestību un uzmanību viņa "aprūpēja" katru pētāmo zvaigznīti, ar kādu pacietību un neatlaidību visu ievēroja un pārbaudīja pirms rezultātu publicēšanas. Šajā sakarā nāk prātā Annas Brigaderes vārdi, kurus viņa veltījusi savam tēvam, - "Darim kas darīja tā, kā kalpota Dievam". Arī Zentai Alksnei darāmais darbs ir bijis un joprojām ir svēts. Un ne vien astronomijā, bet arī veidojot un kopjot krāš­ ņo puķu dārzu ap Smita teleskopu (sk. krā­ su ielikuma 2. Ipp), pildot zinātniskās sek­ retāres pienākumus u.c. Rūpīgais darbs un, protams, arī talants ir Zenta ar vecākiem - Kārli un Mariju Pēter- vainagojies panākumiem. No visām Latvijas soniem pie Laimas pulksteņa 30. gadu beigās. astronomēm vina ir sasniegusi visvairāk.

-.5 Kopa ar grupas biedriem - Latvijas Valsts uni­ versitātes astronomijas specialitātes IV kursa stu­ dentiem - 1951. g. prakses laikā Štemberga As­ Pie teleskopa Baldones Riekstukalna ap 1960. tronomijas institūta (Maskavai piepilsētas bāzē gadu. Kučinā. No kreisās: Leonīds Roze. Leonora Blan­ Visi foto no '/. un A. Alkšņu arhīva. ka (vēlāk Roze). Andrejs Alksnis, Zenta Rēlersone (vēlāk Alksne), Biruta Sala un Aleksandrs Mičulis.

Absolvējot Maskavas Universitāti 1952. ga­ nieks, ber grāmatu uzrakstīja Zenta Alksne dā*, tieši viņu izraudzīja turpmākajam zi­ viena pati, jo Jānis Ikaunieks jau bija devies nātniskajam darbam Maskavas P. Sternberga Aizsaules ceļos. Šo darbu (1981) pārtulko Astronomijas institūtā — visaugstākā prestiža angļu valodā ASV, kas liecina par pasaules PSRS astronomijas iestādē. Taču viņa pati mēroga atzinību. Kopā ar dzīvesbiedru An­ izvēlējās Latviju un 1953. gadā pārnāca strā­ dreju Alksni u. c. iznākušas vēl divas mono­ dāt Latvijas Zinātņu akadēmijas astronomu grāfijas (19«3, tulkota ASV 1991, un 1988, saimē. Ar pamatīgu pētījumu par oglekļa sk. krāsu ielikuma Ipp.). Zenta Alksne ir zvaigznēm fizikas zinātņu doktora grāds atklājusi ap 300 jaunu oglekļa zvaigžņu, ir iegūts 1971. gadā Maskavā. Tam seko mo­ daudzu zinātnisku publikāciju, populārzi­ nogrāfija "Oglekļa zvaigznes" (krievu va­ nātnisku rakstu un grāmatu "Laika mērīšana lodā, 1971), kuras līdzautors ir Jānis Ikau- un skaitīšana" (1955) un "Aukstās zvaig­ znes" (1974) autore. Starptautiskās Astro­ * 1950. gadā Latvijas Valsts universitātē astro­ nomijas savienības (1979-1989) un Latvijas nomijas specialitāti likvidēja, un trīs LU priekš­ Astronomijas biedrības biedre (1947-1993). pēdējā kursa studenti turpināja studijas Maskavas Veselību, izturību tin veiksmi turpmākajā Valsts universitātē. darbā! X

46 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA JAUNIE ZINĀTNIEKI MĀCĀS

KĀRUS BĒRZIŅĀ ZIEMAS SKOLA KANĀRIJU SALĀS JEB ATGRIEŠANĀS VASARĀ

Divas nedēļas 1997. gada novembra bei­ izmantojot datorus. Nepārtraukti palielinās gās risinājās IX Kanāriju saki ziemas skola, datu apjoms, no kuriem mērķtiecīgi jāiegūst kuras nosaukums bija "Astrofizika ar lielām maksimālais "labums". Tāpēc nav nejauši, datubāzēm Interneta laikmetā". Šīs skolas ka bija pienākusi kārta tieši "Astrofizikai ar ikgadēji organizē Kanāriju Astrofizikas insti­ lielām datubāzēm Interneta laikmetā". Par tūts (liistittito de Astrofisica de Canarias — skolas plakātu kalpoja kāda Kanāriju salu IAO, un šoreiz tā bija pirmā reize, kad tajā kalnti ainava ar tajā ezera veidā veiksmīgi piedalījās arī Latvijas pārstāvis, šā raksta iekombinētu spirālveida galaktikas attēlu autors. Iepriekšējo skolu tematika ir bijusi (sk. I. att.). visdažādākā: "Saules fizika" ( 19

/. cill. Astrofizikas ziemas skolas plakāts.

47 laimīgu zemi, kas atradusies kaut kur uz simtā. 14. gs. beigās iesākās iekarošana, kad rietumiem no Gibraltāra Atlantijas okeānā jūrnieks 1.anzarotto Marcello kolonizēja sa­ un ko iznicinājušas zemestrīces un paisuma lu, kuru vietējā valodā sauca Tiseroigatra, viļņi apmēram pirms 12 tūkstoš gadiem, un tagad Lansarote. Tam sekoja tirgotāji, bagā­ pēc šīs tlabas katastrofas tikai 7 kalnu vir­ tību meklētāji un misionāri, bet vietējo sotnes ir palikušas virs ūdens. Patiesība ir iedzīvotāju pakļaušana iesākās 1402. gadā, pārvērtusies daudzos mītos par šo kon­ un tā bija apmēram gadsimtu ilga asiņaina tinentu. vardarbība. 1479. gadā Spānija ieguva suve­ Kas tad ir bijuši Kanāriju salu iedzīvotāji? renitāti pār Kanāriju salām, un jau 1496. Vēl ilgu laiku pirms eiropiešu ierašanās vi­ gadā tās bija pilnīgi pakļautas. Interesanti sas septiņas salas, domājams, sākot no 1. atzīmēt, ka Kristofers Kolumbs (spāniski vai 2. gs. p. Kr., apdzīvoja guanči (kas vie­ Cristobal Colon — no kura cēlusies pasaules tējā valodā nozīmē - cilvēks, lai gan, precīzi kolonizācija) pirms ceļojumiem Austrum- runājot, tā sauca tikai pirmos Tenerifes indijas meklējumos apstājās Kanāriju salās, iedzīvotājus), kuri cēlušies no Ziemeļāfrikas. jo tas bija tolaik tālākais zināmais rietumu Tie bijuši liela auguma ar baltu ādas krāsu, punkts. 1492. gadā Kolumbs reģistrējis arī bieži zilām acīm un gaišiem matiem. Pirmie vulkānisku darbību Tenerifes salā. Tagad ārzemju ieceļotāji esot bijuši Mauritānijas Kanāriju salas ir vidū starp Spāniju un Dien­ jūrnieki, kas tur ieradušies pirms 2000 ga­ vidameriku gan valodas akcenta, gan mū­ diem tin tikuši silti sagaidīti. 10.—11. gad­ zikas ritmu ziņā. Bet vēsture nav pilnībā simtu mijā salās tirdzniecību uzsākti arābu izdzēšama — guanču valodas paliekas lidz ieceļotāji. Kanāriju salas stīvu nosaukumu mūsu dienām vērojamas vietvārdos - tādos ieguvušas no lielajiem suņiem iecīnos), kas nosaukumos kā, piemēram, Tenerile, Teide. tur klejojuši (un kanārijputniņi savukārt Salās valda mērens subtropu klimats ar ieguvuši savu nosaukumu no arhipelāga, pastāvīgiem klimatiskajiem apstākļiem gan nevis otrādi). Iespējams, tās nosauktas šādā ziemā, gan vasarā. Lai gan iespējams, ka mazliet nepievilcīgā vārdā ("suņu salas"), vienas salas iedzīvotāji var sauļoties karstā lai atbaidītu citus ieceļotājus no jaukajām saulē, kamēr otriem jāizbauda auksts lietus. "paradīzes salām". Tā vai citādi, bet eiro­ Vēl vairāk, pateicoties augstajām kalnu grē­ pieši Kanāriju salās ieradušies tikai 13. gad­ dām, tas iespējams pat vienas un tās pašas

2. ull. Kosmosa mu­ zejs, kura auditorijā ri­ sinājās IX Kanāriju salu astrofizikas ziemas skola.

-48 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA Vienpakāpes kosmiskā kuģa Vcnturc Star prototips X-33- NASA attēls Sk. M. Gertāna rakstīt Jauni daudz­ kārt izmantojamie kosmosa transport­ līdzekli ASV.

Herbiga-Aro strūkla, kas izmesta no protozvaigznes. Pilnu parakstu sk. ZeD pavasara lai­ diena krāsu ielikuma 2. Ipp.

Raķešu starta iekārta Sealaunch atra­ dīsies jūrā. Zīmējums.

Pa labi vidū - Teledesic pavadonis. Zīmējums. Pa labi apakšā - Rotarv Roeket pacel­ šanās fāzē. Zīmējums. Sk. J. Jaunberga rakstu "Privātu orga­ nizāciju iespējas izplatījuma apgūšanā". ^1

li .4

Pie Šmita teleskopa torņa Baldones Riekstukalnā kolēģu - Radioastrofizikas observatorijas Astrofizikas daļas darbinieku - vidū, 55. dzimšanas dienu atzīmējot. No kreisās. Oskars Paupers, Andris Rudzinskis, Laimons Začs, Imants Jurģītis, Jānis Kižla, Ilga Daube, Zenta Jumiķe, Zenta Alksne, Valda Ozoliņa, Irēna Pundure, Piotrs Šimanskis, Uldis Dzērvītis.

Observatorijas darbinieku izbraukumā dzērvenēs 1971. gada oktobrī sezonas atklā­ šanas dienā kaut kur pie Valmieras-Ainažu dzelzceļa līnijas (pa kreisi).

Fragments no puķu dobes pavasarī pie Šmita teleskopa torņa ap 80. gadu (pa kreisi apakšā).

Z. Alksnes monogrāfijas (kopā ar līdz­ VrAEPOntlblE 36£3flbl autoriem): "Oglekļa zvaigznes" (augšā pa 6 OSAflCTH labi), no krievu valodas tulkota ASV - Tuc- AC6EŪH son, Arizona: "Pacharl Publishing Iluuse'. 1981, 182 Ipp.; "Oglekļa zvaigznes Gulbja apgabalā" (vidū pa labi)- Rīga: •Zinātne". 1988, 269 Ipp.; "Ga­ laktikas oglekļa zvaigžņu īpašības" m (apakšā pa labi), no krievu va­ lodas tulkota ASV - Malabar, Flo- rida. Orbit Book Compaņv, 1991. 163 Ipp- i'HoemniMH I. \1.UTK' CVKBOV STARS

Visi foto no Z. un A. Alkšņu arhīva. Sk. 1. Daubes rakstu "Astrofizi- ķei Zentai Alksnei jubileja" Fell S.U Hp HBI Hel

S2ļ

S5| AOļ

•i = ļ

' I

t t Cal CH Fel Fel TO MgH Cal TlO TlO TlO Tīl/Fal FBI TlO Viļņa garums (angslrēmos)

v4;/^šā - zvaigznes spektra izskats atkarībā no spektra klases. Ar bultiņām parādītas dažādu ķīmisko elementu, jonu un savienojumu spektrāllīnijas. Vidū pa kreisi - Smilšu Pulksteņa planetārais miglājs MvCn 18 Mušas zvaigznājā. HKT attēls. Vidū pa labi- Hanteles plane- tārajam miglājam M 27 Lapsiņas miglājā ir izteikti div­ daļīga forma. Pa labi - pirkstveidīgie ūdeņraža mākoņi Gliemeža miglāja iekšienē, kas vērsti centrālās zvaig­ znes virzienā. HKT attēls. Sk. 1. Vilka rakstu "Zvaigznes pensijas vecumā ". ASTRONOMISKAIS TESTS (sagatavojisNormunds Bite)

1. Kā sauc attēlā 6. Kā sauc attēlā redzamo Saturna redzamo Saturna pavadoni? pavadoni? a) Reja a) Diona b)Jānuss b) Fēbs c) Pans c) Kalipso d) Nereida d)Jo e) Foboss e) Pandora

2. Ka sauc šo 7. Kāds ir attēlā kosmisko aparātu? redzamā miglāja a) NEAR nosaukums? b) HST a) Eskimo c) COBE b) Andromedas d) IUE c) Saturna e) SOHO d) Kalifornijas e) Hinda

3. Cik ilgi Venēra 8. Kā sauc šo veic vienu apriņ­ astronomu? ķojumu ap Sauli? a) V. Heršels a) 60 dienās b) G. Galilejs b)5 gados c) Eiklids c) 100 dienās d)J. Hevēlijs d) 225 dienās e)T. Brahe e) nedēlā

4. Ar ko izceļas 9. Kads ir attēla Centaura A? redzamās kosmis- a) spēcīgs rentgena vots kās observatorijas b) spēcīgs radiostaro- nosaukums? juma avots a) TDRS c) tālākā novērojamā b) IUE galaktika c) SOHO d) Visuma lielākā d) NEAR galaktika e) GRO e) lielākā sarkanā nobīde 5. Kādai meteorītu 10. Kas tas ir? grupai pieder attēlā a) Gaspra redzamais paraugs? b) Foboss a) akmens c) Fēbs b) dzelzs-akmens d) Ida c) svina e) Mēness d) dzelzs

(Atbildes sk. 62. Ipp.) 1 29

c 2.0 1 g a 1.5 1 •< I £ 1 0.5 1 nn

.>. uti. Nezvaig/.ņvcidigs radio objekts ar koordinātām a- 12hl6w5,/,5»i; 5 = +32°31'3,(>" 3XV lielā redzes laukā: (a) DSSun (b) /•'/#.'>7' attēli (paskaidrojumus sk. tabulā). Labi redzams, ka šā objekta radiodiapazona struktūra ar 3 maksimumiem ir vairākkārt lielāka nekā optiskajā attēlā. salas dažādās pusēs. Ari skolas dalībnieki tronom}' Observatory (NRAO) Very Large varēja labi vērot mākoņu koncentrēšanos Array (VIA) Sky Survey- Nacionālās raclio- ap kalniem (ap salām), izjūtot gan karsto astronomijas observatorijas ļoti lielā (radio sauli, gan ari lietu. Šā vai tā, bet novembra antenu) režģa debess apskata) radiokata- beigās tā bija īsta atgriešanās vasarā. logu, saturošu 1 670 000 ierakstus. Pirms Skolas programma bija ļoti sablīvēta gan tam šādu darbu izvēlētajā debess rajonā ar teorētiskām lekcijām, gan praktiskām statistiski neviens vēl nebija veicis. Jau nodarbībām. Tipiska darba diena ilga 11 iepriekš bija paredzēts, ka 6,7° x 6,7° lielā stundu, pēc kurām sekoja neoficiālas dis­ rajonā atradīsies vidēji 5 spoži objekti, kas kusijas. Studentu pilsētiņā Lalagunā, univer­ novēroti kā optiskajā, tā radio diapazonā. sitātes teritorijā, atrodas IAC. Tā skaitļošanas Tā, piemēram, laukā ar centra koordinātām centra zālēs norisinājās visas praktiskās no­ a. = 12''16'"00"; 5 = +32°24()0" tika atrasta darbības. Turpat līdzās MC atrodas arī Kos­ gan zvaigzne, gan galaktika, kas izstaro mosa muzejs (sk. 2. citi.), kur tika lasītas radioviļņus, gan arī vairāki interesanti teorētiskās lekcijas. Par lektoriem šajā skolā objekti, klasificēti kā nezvaigžņveidīgi (sk. bija uzaicināta daudznacionāla astronomijas .;. atl.). profesoru brigāde. Britu izcelsmes astro­ Turpinot kosmisko objektu apskatu elek­ noms Džordžs Milejs (George Miley, Nīder­ tromagnētisko viļņu skaitīs samazināšanās lande) nolasīja lekciju ciklu "Arpusgalak- virzienā, Čārlzs Telesko (CbcirlesM. Telesco, tikas radioastronomija". Viņa lekcijās iesāk­ ASV) un Debora Levtna (Dcborah Ļevirte, tais tika papildināts ar vācu izcelsmes astro­ ASV) sniedza ieskatu infrasarkano staru as­ noma Ileinca Andernaha (Heinz Ander- tronomijā tāpat - gan teorētiski, gan prak­ tiacb, Meksika) teorētiskajām un praktiska­ tiski (sk. A. Balklavs. "Infrasarkanās astro­ jām nodarbībām par "Datu bāzēm radio­ nomijas attīstības tendences" - ZvD, astronomija". Šā kursa laikā skolas dalīb­ 1997.g. vasara). Hjot vēl tālāk, Rūdolfs Al- niekiem bija iespēja iepazīties ar Interneta brehts (Rudolpb Albrecht, Vācija) pastāstīja iespējām racliogalaktiku pētīšanā (sk. arī par redzamās gaismas un ultravioleto staru tabulu). Praktikumā katram tika dots uz­ diapazonu arhīviem un katalogiem. Viņš devums identificēt optiskā USNO (U.S. Na- uzs\ēra domu, ka visām mazām astrono­ ncil Obscivctlor)'- ASV Flotes observatorijas) miskām institūcijām atkarībā no to darbības kataloga, kurš pavisam satur 488 miljonus virzieniem nevajadzētu izmantot vairāk ierakstu, objektus 6.7° x 6.7° lielā debess nekā trīs dažādas attēlu apstrādes paketes, apgabalā ar NVSS (National Radio As­ tādas kā, piemēram, 11)1. (Interactive Data

49 Language - interaktīvā datu valoda), IRAF (linagc Rcdnction and Analysis Facility - attēlu redukcijas un analīzes sistēma), AJPS (Astronomical linagc Processing System - astronomisko attēlu apstrādes sistēma), ku­ ras tiek plaši lietotas daudzās pasaules ob­ servatorijās. Ļoti interesantas bija ari Daniela Golombeka (Daniel Golombek, ASV) lek­ cijas un vadītās nodarbības, izmantojot Hal> la kosmiskā teleskopa (HKT) arhīvu. Skolas dalībniekiem bija dota iespēja apstrādāt kādu nesen iegūtu HKT attēlu, izmantojot 4. all. Multimodūlas funkcijas /•"piemērs. Fun­ IRAF astronomisko datu apstrādes paketi. kcija iegūta, saskaitot divas ar maksimumu vietām Par visaizraujošāko noteikti jāatzīst Kem­ atšķirīgas Gausa funkcijas, tātad F" F,(x)+ F,(.xJ bridžas universitātes Astronomiskā institūta sastāv no diviem komponentiem. direktora Endrjū Fabiāna (Andreu) C. Fa- bian, Lielbritānija) nolasītais lekciju cikls iegūtos datus varētu sadalīt fizikālajos kom­ 'Debesis augstu enerģiju diapazonā". Stāstot ponentos, kuru sadalījuma funkcijas nav par rentgenstariem, A. Fabiāns pastāstīja par zināmas. Tā tas, piemēram, ir, analizējot galvenajiem fizikālajiem procesiem, kas tos galaktiku kopu apakšstruktūru, t.i., jāņem rada. Kā eksotiskākie objekti šeit jāmin mel­ vērā, ka fizikālie komponenti var sastāvēt nie caurumi un ar tiem saistītie fenomeni. no atšķirīgām dinamiskām apakšsistēmām. Interesantas bija Hermaņa Brunera (Her- Tā šo divu nedēļu laikā skolas dalībnieki mann Bninncr, Vācija) lekcijas un prak­ iepazinās ar astronomisko datu apstrādes tiskās nodarbības par "Rentgenstaru datu pamatiem un teoriju visā elektromagnētis­ bāzēm". Skolas dalībniekiem tika dots uz­ kajā viļņu skalā, kā arī iepazīstināja pārējos devums analizēt kādu rentgenavota attēlu, ar saviem pētījumiem. Kādas tad ir galvenās piemēram, bija jānosaka temperatūras ra­ iegūtās atziņas? diālā atkarība galaktiku kopā A1795. Kļūst arvien izplatītāk, ka astronomijas Apmēram puse skolas dalībnieku par sa­ doktoranti aizstāv disertācijas, ne reizi paši viem pētījumiem bija sagatavojuši stenda neveicot novērojumus. Tas iespējams, jo referātus. Viņiem tika dotas arī 5-10 mi­ astronomijas sabiedrībai ir brīvi pieejams nūtes, lai pastāstītu par savu darbu visai milzīgs informācijas apjoms. Skolas uzde­ auditorijai. Šā raksta autors bija sagatavojis vums bija mācīt šīs paaudzes jaunos astro­ un nolasīja referātu "Bezparametriskā me­ nomus, kā labāk izmantot šos datus, kā tos tode datu multimodalitātes detektēšanā". atrast milzīgajā datu bāzu pasaulē un kas Multimoclalitāte nozīmē, ka dotā datu sa­ jau paveikts šinī disciplīnā, cerot, ka šīs dalījuma funkcija sastāv no vairākiem at­ zināšanas tiks nodotas arī tālāk. Tā par sko­ sevišķiem fizikāliem komponentiem, pie­ lu izteicās tās organizētāji no IAC— angļu mēram, tādti iegūstam, ja saskaitām divas izcelsmes astronoms Marks Kidgers (Mark ar vidējām vērtībām p atšķirīgas Gausa jeb Kidgcr) un Ismaels Perezs Fornons (Ismael normāIsadalījuma (zvanveida) funkcijas Perez Foiirnon). Viena no skolas pamatatziņām bija tā. ka (.v-ļi)- astronomijā mūsdienās vairs nav tikai kāda /••( .v) ,e\p viena viļņa garuma disciplīna. Fizikālās bū­ tības izzināšanā, vai tas būtu kvazārs, galak­ kur O ir dispersija jeb datu izkliede (sk. i. tika, zvaigzne vai kāds cits debess ķer­ menis, svarīgi ir novērojumi pēc iespējas all.). Šādu metožu attīstība ir svarīga, lai

50 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA cauri dažādām veģetatīvām klimatiskajām joslām (sākot ar subtropu) iesākās apmē­ ram stundu ilgs (40 km) kalnu ceļš ar vairāk nekā 1000 pagriezieniem uz astronomisko observatoriju, kas atrodas 2 400 m virs jūras līmeņa. Seit atrodas Kaldera de 'l'ahurientc (Caldera de Tahuriente) nacionālais parks. Roke de los Mučačos (no salas spāniskā no­ saukuma - Lci Palma - literatūrā tā bieži apzīmēta arī kā Laspalmasa) observatorija Kanāriju salās ir jaunākā, bet tā jau ir kļu­ vusi par nozīmīgāko Eiropas Ziemeļu obser­ vatoriju. Tā dibināta, pateicoties vairākiem starptautiskiem līgumiem 1979. gadā, un pirmais instruments šeit tika Uzstādīts 1982. gadā, kas bija 50 cm Saules refraktors (Spā­ nija). Kā viens no svarīgākajiem observatorijā jāmin Lielbritānijas un Nīderlandes 4,2 m Viljama 1 -Ieršela teleskops (1987. g.), ar kuru veikti daudzi nozīmīgi atklājumi (sk. 5. att.). Tā, piemēram, tas bija tieši šis teleskops, ar kurn pirmoreiz ieguva gamma staru uz­ liesmojuma avota optisku attēlu pagājušā gada ziemā (sk. A. Alksnis. 'Pirmo reizi identificēts gamma staru uzliesmojuma avots"- ZvD, 1997. g. rudens). Iespaidīgs gūlis. Labi redzamas pusatvērtas ziedlapiņvei- ir ne tikai pats teleskops, bet arī teleskopa digās aizviras, kas pasargā spoguli novērojumiem paviljons - tā kupols tiek salīdzināts ar Sv. nepiemērotā laikā. Pētera baziliku Romā. Noteikti nedrīkst aiz­ plašākā elektromagnētisko viļņu diapazonā, mirst ari 2,5 m Ziemeļvalstu optisko tele­ sākot no radiolrekvencēm un beidzot ar skopu (1989. g.; Dānija, Norvēģija, Somija, augstas enerģijas gamma stariem. Zviedrija), kas ir tā saucamais "jaunās teh­ Bija ari izklaides. Tā, piemēram, skolas noloģijas teleskops" (ATT - New Techno- dalībniekiem tika noorganizēts seanss ne­ logy Telescope), un, pateicoties ideāliem lielajā Kosmosa muzeja planetārija zālē. Bet gaisa turbulences apstākļiem, tas atrodas ļoti pats galvenais, protams, bija Roke de los labā astronomiskās redzamības zonā. Šie Mučačos (Rocļite dc los Muchacbos) un Tei- apstākļi nedaudz mainās arī no viena obser­ des observatoriju apmeklējums. Mūsu la­ vatorijas paviljona līdz otram, bet, kā nesen sītājs jau ir pazīstams ar astronomijas vēsturi norādījuši astronomi K. Munozs-Tunons (C. Kanāriju salās (sk. J. Fra nemanis. "XI Eiro­ Munoz-Tunon), Dž. Vernins (./. Vernin) un pas reģionālā astronomu sanāksme Kanā­ A. M. Varela (A. M. Varela), Roke de los riju salās"- ZvD, 1990. g. pavasaris), tāpēc Mučačos observatorija atrodas vienā no vis­ to šeit neatkārtosim. izdevīgākajām vietām pasaulē, ja ne pašā labākajā, kurā veikti attiecīgi atmosfēras Roke de los Mučačos observatorija atrodas pētījumi. Palmas salā, kurp skolas dalībnieki no Te- nerites devās ar lidmašīnu. Palmas salas lid­ NTF ir ari jaunais 3,6 m Itālijas Galileo osta atrodas pašā okeāna krastā, no šejienes nacionālais teleskops, kurš būs vērtīgs kā

51 optiskās, tā infrasarkanās astronomijas in­ struments. Lai gan oficiāli šis teleskopa pa­ viljons jau atklāts 1996. gadā, teleskops vēl pagaidām nedarbojas (sk. 6. titt.). Skolas dalībniekiem bija iespēja redzēt tikko tur atvesto spoguli, kurš vēl nebija izpakots no kastes, observatorijā tobrīd tika veikti inten­ sīvi inženiergeometriski uzmērījumi, kas saistīti ar paviljona un teleskopa būvi. Brīdī, kad šis raksts nonāks līdz lasītājiem, šim teleskopam jau vajadzētu sniegt zinātniskus rezultātus. Interesi skolas dalībniekos izraisīja arī Vācijas un Spānijas HEGRA (Higb Energy Gamma RayAstronomy— augstas enerģijas gamma staru astronomija) eksperiments, ar kuru tiek novēroti kosmiskie stari (sk. A. Balklavs. 'Kosmiskie stari uti tautsaim­ niecība''- ZvD, 19>S9. ,i>. vasara). Eksperi­ ments sastāv no trīs dažādu izmēru "bišu stropiem" līdzīgām kastēm (sk. 7. citt.), ku­ rās atrodas scintilējošs materiāls, un sešām paraboliskām detektoru antenām, kas re­ ģistrē kosmiskos starus. Diemžēl viena sestā daļa no visa eksperimenti iekārtas ir aiz­ gājusi bojā kādā ugunsgrēkā, kuri nav re­ tums Kanāriju salu sausā klimata apstākļos. Interesanti piebilst, ka vietējie koki evo­ lūcijas procesā ir piemērojušies šādiem ne-

~ all. III-CKA eksperi­ ments kosmisko staru no­ vērošanai. Attēla priekš­ plānā redzamas uguns­ grēku pēdas, kura laikā lx)jā ir aizgājusi apmēram viena sestā daļa no eks­ perimenta iekārtas.

ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA .V. au. Viens no Teides observatorijas kupoliem uz Teicies vulkāna fona. Attēlā labi saskatāma vul­ kāna sastingusi lava.

labvēlīgiem apstākļiem tā, ka apdeg tikai un tā galvenais pētījumu virziens ir Saule neliela stumbra ārējā daļa un jau pēc da­ (sk. 9. ciit.). Skolas dalībniekiem bija iespēja žiem gadiem mežs ir pilnībā atjaunojies, paviesoties vairākos teleskopu paviljonos, tikai ar stumbru melno nokrāsu liecinot par to staipa arī pie Lielbritānijā uzbūvētā (1972. notikuši) nelaimi. g.) un vēlāk Spānijas rīcībā atdotā viena no Ļoti interesanta skolas dalībniekiem bija pirmajiem infrasarkanajiem instrumentiem Teicies observatorijas vizīte Tenerifē (sk. 8. pasaulē - 1,55 m Karlosa Sančesa (Caiios citt), kura arī atrodas 2 400 m augstumā. Sancbez) teleskopa (sk. 10. au.). Savu vārdu tā ieguvusi no tāda paša vulkāna Lielbritānijas astronomi kopā ar IAC ko­ nosaukuma - Teide, kas ir augstākā Ka­ lēģiem Tenerifē veic četrus reliktā starojuma nāriju salu virsotne (3718 m). Observatorija novērošanas eksperimentus (sk. II. ciit.). atrodas uz Teicies nacionālā parka robežas, kuros tiek mērīta Visuma homogenitātes

9. uti. Piramīdveida Sau­ les laboratorija.

53 pakāpe 2° un

/ /. all. Teneriles eks­ periments reliktā staroju-

54 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA Dažas Intcrncta adreses, kuras ikdienā izmanto astronomi (šo un arī vēl daudzu citu informāciju jūs atradīsit, ja paviesosities Latvijas astronomijas servera lappusēs: http://imvw.astr.lii.lu/astrolinks.htm).

Serviss interneta adrese Piezīmes

ADS' bttp://adswww. h arva rd. cd 11 Vadošo pasaules astronomijas periodisko vai http://cclsads.n-strashg.fr izdevumu bibliogrāfijas, kopsavilkumi, raksti (ari pilna žurnāla "Baltie Astronom}'' versija)

Sisscr http://babhagesissa.it Elektroniski raksti

NED' http://nedunvw.ipac.caltech.edu Informācija par -H00 000 ārpusgalaktikas objektiem ar 1,3 inilj. nosaukumiem; bib­ liogrāfiskās atsauksmes; kopsavilkumi •

NSSDC' http://nssdc.gsfc.nasa.gov Informācija, kas iegūta dažādās NASA mi­ sijās

SkyVieuP http://skyuiew.gsfc.nasa.gov Astronomiski attēli dažādos elektromag­ nētisko viļņu garumos - no radio līdz gamma stariem

DS& http://ledas-www.star.le.ac.uk/ Digitalizēti debess fotoplašu uzņēmumi DSSimage

FIRST http://snndog.stsci.edu Debess apskats 20 cm radioviļņu diapa­ zonā

Paskaidrojumi: 1 - ADS— Astri>pbysical Data Service — astrofizikālo datu serviss, kurš atrodas NASA (.National Aero- naulics and Space Administration — Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija). J - Sissa — Elektronisko rakstu serveris (Itālija). - NED - NASA ExtragalaciiC Database - NASA Ārpusgalaktikas datu bāze. 1 - NSSDC- National Space Science Data Ceuter- Nacionālais kosmisko zinātņu datu centrs {NASA). s - SkyView - Debess skats (NASA). " - DSS - Diļļitalizecl Sky Suivcy - Digitalizēls debess apskats. - FIRST- Fainl Imagvs ofthe Radio SLy al Twenty-cm - 20 cm radio debess vāju objektu attēli.

Nobeigumā raksta autors vēlas pateikties ziemas skolai par finansiālu atbalstu, kas profesoram Rojam Būsam (Roy Bootb, viņam radīja iespēju piedalīties šajā inte- Zviedrija) un IX Kanāriju salu astrofizikas resantajā skolā,

55 PAR LATVISKO PASAULES UZTVERI

GUNTA JAKOBSONK VISA ESĪBA UN TRĪS DZĪVĪBAS FORMAS

vairākos līmeņos, bet savā augstākajā līmeni tas attēlo VISU ESĪBU. 'Vara saknes" - PA­ SAULE, "zelta zari" — SAULE (smalkās zvaig­ žņu matērijas telpa), "sudraba lapas" - AIZ­ SAULE (pati smalkākā telpa - dvēseļu val­ stība). Literatūrā ir ieviesies termins "pa­ saules koks" (ozols, osis u. c.), kas ap­ rakstīts visai plaši, pretendējot it kā uz senā cilvēka iedomāto pasaules uzbūvi ar fizisko pasauli un pašu cilvēku centrā. Bet vēlreiz ļoti uzmanīgi pārskatīsim mūsu mīļās mūž­ vecās dainas:

Es uzgāju ganīdama Birzē zaļu ozoliņu: Zelta zari, zīžu lapas. Vidū Saule laistījās. D 34065 Zaubes Rļ>

Simbolu "ozols"' varam apskatīt kā ver­ tikālo ESlBAS telpu modeli, kur "saknes" atbilst blīvajai matērijai; tālāk seko robeža, aiz kuras tīri loģiski blīvā matērija pāriet smalkajā matērijā ("zelta zari"), un aiz nā­ Autores zīmējums kamās robežas seko kaut kas vēl smalkāks un gaisīgāks "zīžu" - A1Z-SAULES telpa, ko Es nebiju cilraduse parasti raksturo ar "sudraba lapām". Šāda Tik dižana ozoliņa: pakāpeniska pāreja no "blīvākas" uz smal­ Vara saknes, zelta zari, kāku enerģētisku veidojumu telpu atbilst Sudrabiņa lapiņām. kaut vai vienkāršai fizikālai loģikai. Saule V II) 14066. 5 v. ir centrā, jo tā ir mūsu faktiskais dzīvības Visuma izpausmi visās telpās mēs varam avots. Turklāt sistēmā PA-SAULE, SAULE, nosaukt par visu esību (sk. 'Ieskats latviešu AIZ-SAULE vidējā telpa acīmredzot ir arī senču zināšanās par dvēseli un dievestības centrālā dzīvības telpa, ko norāda simbols būtību'-ZvD, 7997/98. g. ziema, 38,-45. "zelts" ("zelta" - ir dzīvību dodošā enerģija). Ipp.). Senais simbols "ozols" latviešu senču Kopumā simbols "ozols" skaisti parāda VI­ garamantās tāpat kā citi simboli tulkojami SA ESĪBAS atsevišķo sastāvdaļu vienotību

56 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA un atkarību citai no citas. "Kokā", kā jau VISA ESĪBAS, kas ir ap mums, izpausmi dzīvā organismā, katra sīkā šūniņa, veicot LAIKĀ. Tas nozīmē, ka katram lielajam savu specifisko uzdevumu, dabiski un har­ milzu laika aprites ciklam būtu cits —savs — moniski iesaistās visa lielā kopuma dzivibas "ozols". Vēl piezemētākā līmeni "ozols" rak­ sistēmā. Iekšējā radīšana, dzivibas uzturē­ sturo triju telpu "krustpunkta vietu", sasaites šana un pārvērtības tajā norisinās dažādu vietu. enerģiju iedarbībā. Bet, ja runājam par vi­ Ozols auga Daugavā sām telpām (jeb visām dimensijām), tad Ledainām lapiņām; reālo dzivibas pamatu, tāpat kā cilvēka or­ Tur Saulīte miglu meta, ganismā to nodrošina asinsvadu un nervu Vai bij ziema vai vasara. tikls, tā šeit - "zelta" un "sudraba" lielais KVL U) 3388$ "Jūras mātes tikls" (sk. "Par gadskārtām. Šo brīnumjauko dainu der raksturot Ievads: folkloras simbolu dziļākā jēga" - detalizētāk. "Daugava" šeit domāta liktens ZvD, 1996. g. rudens, 41.-45.lppX VISU upes nozīmē, "ledainām" ir sinonīms "sud­ ESĪBU kopumā varētu iedomāties kā reālu, raba", tikai pirmais ir senāks simbols; Saule harmonisku, pulsējošu un "elpojošu" dzīvu "met miglu", t.i., atdara vārtus, jo migla arī būtni, kas dzīvo pēc noteiktām likumsa­ reāli atvieglo enerģētisko kontaktu. Salīdzi­ karībām. Tāpat kā daudzšūnu organisms, nājumam jāpiemin "man pazuda māmulīte kur viena sīkāka dzīvības sistēma ietilpst miglainā ritiņā..", kur dainā mīļi aprakstīta otrā lielākā, arī šeit vienas zvaigznes sistēma māmiņas aiziešana Viņsaulē - caur "miglu". (mums - Saules sistēma) kā viena liela dzī­ Dainā par "ozolu" tiek slēgti tieši AIZ-SAU- va šūna ietilpst konkrētas galaktikas sastāvā, LES vārti, jo īpaši pieminētas "lapas". Par bet tā savukārt — galaktiku kopas, kas atkal šo triju telpu "krustpunktu" svētvietā pie­ veido tikai vienu sīku dzīvu šūnu lielajā minēsim vēl divas dainas ar citiem sim­ Visumā. Runājot par "zelta" un "sudraba" boliem: enerģiju tīklu un ap to pastāvošiem lau­ kiem, jāpiebilst, ka arī uz Zemes katra tās .. Jūrai kāru šūpulīti virsmas zona nes sevī tādu bioenerģētisku Treju bangu starpina. savdabību, ka to varētu uzskatīt par ne­ Jūras māti treji vārti redzamu "šūnu", kam ir savs noteikts "ko­ Trejdeviņ i stenderiši, dols" (materiālās pasaules plānā tas var būt Ik pie katra stenderīša ne ar ko neiezīmēts) u.c. svarīgākie Zemes Pa huntām atslēdziņu.. dzīvības mezgli, kuri savukārt ir īpaši punkti 55/cas' Ŗtteavtts tp lielajā "Jūras mātes tiklā", respektīvi, tie ir Kas kait man nedzīvot ari VISA ESĪBAS dzīvibas mezgli. Zemes Treju kalnu starpina zonu ap tiem dēvē par svētvietu, jo tas ir Pūš vējiņis, kurš pūzdamis, pavisam reāls saskarsmes punkts ar VISA Visi pūta sidrabiņu. ESĪBAS lielo bioenerģētisko sistēmu. Pa­ U) 3697 svītroju - vieta uz Zemes nav svētvieta tā­ pēc, ka cilvēks tur veidojis kādas būves, Pašā vienkāršākajā līmenī ozols ari kā radījis mākslīgas ietaises vai uzlicis akme­ reāls koks atbilstoši savām enerģētiskajām ņus, bet gan tādēļ, ka tā ir tāda Zemes vieta īpatnībām (spēj dot visgaisīgāko, smalkāko jau no dabas. sudraba starojumu un līdz ar to dievišķu apgarotību) ir piemērots stādīšanai svētvietā Lai runātu tālāk par svētvietām, nedaudz tieši altāra vietā, atvieglojot garīgā kontakta atgriezīsimies pie simbola "ozols". Mēs ap­ radīšanu ar Dievu. Varbūt ari tādēļ to dēvē skatījām tā skaidrojumu pašā augstākajā par Dieva koku. Ozols var augt ari ļoti līmenī. Jau zemākā līmenī, attiecinot to uz spēcīgā "zelta" vietā, bet, ja šī vieta ir radī­ cilvēku pasauli, šis simbols, šķiet, attēlo šanas procesu centrs svētvietā, tad tam vai-

57 rāk piemērota liepa. "Zelta'' un "sudraba" "Zīle" dainās ir zintnieka-gaišreģa sim­ poli svētvietā (jeb "divas sveces Jūrā") vien­ bols. Konkrētā daina attēlo cilvēka līdz­ kārši un gandrīz vai ikdienišķi apdziedāti dalību lieljaudas enerģētiskā procesā. Vēl­ dainā: reiz piebildīsim, ka akmens nav svētakmens Liepa auga ar ozolu tādēļ, ka uz tā redzamas cilvēka apstrādes Vienā dārza stūrīti: pēdas (uzskatu - tas ir pat kaitnieciski!), bet Liepai zied zelta ziedi, gan tādēļ, ka tas atrodas ļoti īpašā ener­ Ozolam sudrabiņa. ģētiskā vietā. Gan akmenim šādā vietā, gan 1.1) 2775, .;, Sēlpils cilvēkam, lai viņš savukārt drīkstētu tur darboties, jābūt īpaši piemērotam šai kon­ Pēc senatnes pētnieka Ivara Vīka domām, krētai vietai. Taču svētvieta var būt arī lī­ cilvēka darbība svētvietu iekārtošanā sā­ dzenā laukā, kur nekas fizisks neatrodas, kusies pirms aptuveni 10 000 gadiem (sk. ja vien to nosaka vietas enerģētika. Ja šī Z. Rusmanis, I. Vīks. 'Kurzeme "- 1993- g-, enerģētiskā sistēma nav postīta, virs tās kā 226. Ipp). Svarīgākos "Jūras mātes tīkla" virs cilvēka galvas ir sava aura — enerģē­ punktos tika izlikti šai vietai pēc savas kris­ tiskais kupols. tāliskās struktūras un reaģētspējas piemēroti akmeņi. Līdz ar to tie kļuva par svētak- Svētvietu var uzskatīt par vienu dzīvu meņiem. Kā labi bioenerģijas akumulatori šūnu, kas ietilpst Zemes kā "daudzšūnu tie spēj veikt svētvietā konkrētu darbu. organisma" dzīvības sistēmā un kur šai šū­ nai ir stīva īpašā nozīme kopējā dzīvības apritē. Katrai svētvietai piemīt stīva specifika Dieviņš savu kumeliņu un enerģētiskie bioritmi. Līdz ar to cilvēka Uz akmeņu dusināja, garīgai un it īpaši sakrālai darbībai tajā jānes Lai nerās pa ka viņi sava savdabība; pat katram procesam un Aramā zemītē. dzīves brīdim ir sava mūzika, kas vienā un 1)33660 tai pašā "šūnā" pilnībā neatkārtojas. Kad Pērkonam melni zirgi cilvēces vēsturē jau bija sākušies rituāli, Ar akmeni nobaroti: tātad sava veida iepriekš iestudētas teatra­ Dzer sudraba ūdentiņu lizētas darbības, kam piemīt zināma ne­ Tēraudiņa silītē. mainība izdarību atkārtojumos no rituāla uz A' 997, I6H1H rituālu, tad tas nozīmē, ka priesteriem jau bija zudusi spēja uztvert dievišķos impulsus Svētvietā kā dzīvā šūnā uz Zemes pamatā (atcerēsimies nocirstās "lāča ausis"!) un viņi darbojas Dievs pats ar savu lielo spēku vairs nespēja ar savu darbību harmoniski ("kumeļš"). Pērkons ir Dieva izpausme ar ieiet VISA ESĪBAS dzīvības norisēs. Ja to ļoti spēcīgu enerģētisku transformāciju, tā­ veic bez enerģētiska spēka, tad tā ir vien­ dēļ otrajā dainā minēti "melni zirgi" (ne kārši vizuāli noformēta teātra izrāde, - ja ļauni!) (sīkāk sk. "Pat gadskārtām. Ievads: ar enerģētisko spēku, tad tā jau ir kait­ folkloras simbolu dziļākā jēga" - ZvD, niecība, tādēļ ka jebkurai sakrālai darbībai 1996.g. rudens, 41.-45. Ipp). Ja cilvēks ir ir jābūt ļoti stingrā saskaņā ar konkrētās spējīgs iekļauties dievišķajos procesos, tad svētvietas bioritmiem. Bulgāru gaišreģe Van­ līdztekus drīkst darboties arī viņš: ga, runājot par Orfeju (šim grieķu mītis­ kajam varonim acīmredzot bijis konkrēts Pērkons spēra ozolā. prototips), teikusi: "Orfeja talants neizriet Ne lapiņa nedrebēja: no debesim, liet no zemes. ..Orfejs ir zemes Zīle cirta akmenī. dēls.. Viņš guļ uz zemes, un pali zeme skan. Akmens lēca dzirkstīdams. Orfejs dzied zemes balsī. Lai ietu, kur i. v><>. 111!

5« ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA iedams, viņš spēlē ar visiem kokiem, putni (Vangas) domām, nav jēdziena "nedzīvā trulina līdzi, debesis piebalso, zeme sacer daba" (pasvitr. aut), bet apkārtējā pasaule dziesmas, viņš klejodams tās izlasa un atkal ir viens vienots veselums, kas dzivs un at­ dzied." (sk. K. Stojanova. "Vanga" — tīstās pēc mums aizvien vēl neizprotamiem 1992. g., 98. Ipp.) Par to pašu acīmredzot likumiem un noteikumiem." (Sk. 10. Ipp) runā ari latviešu tautas pasaka "Koklētājs', Tālāk izteikšu pārdrošu domu: ne no mate­ kad, puisim koklējot, daba aizturējusi elpu, riālistiskā, liet no ideālā skatu punkta varētu zvēri un putni nākuši klausīties (sk. Latviešu aināt par trim VISA ESĪBAS dzīvības for­ tautās pasakas. Izlase. - 19.56. g., 392.-395. mām. Ipp.). Starp citu, pat mūsdienās zinu vienu, Ja lietojam dainu terminoloģiju, pirmā kaut gan ļoti tehniskas profesijas cilvēku, dzīvības forma VISA ESĪBĀ, pati smalkākā bet kurš ir spējīgs sadzirdēt šo dabas ener­ un acīmredzot ari pati vecākā - tā ir "Jūra". ģētisko mūziku un to nospēlēt. Domājams, Pirmmatērija un enerģija ar savai spēku un tālā pagātnē tā nebija reta parādība. Faktiski informāciju. Sengrieķu mītos teikts: "Sāku­ daba pasaka priekšā kā konkrētā sakrālā mā bija tikai mūžīgais, bezgalīgais, tumšais procesa dainu tekstti, tā mūziku. Tādēļ svēt­ Haoss. Tanī bija pasaules dzivibas avots. vietās nav pieļaujama kaut gan it kā labes­ Viss ir cēlies no bezgalīgā Haosa - visa pa­ tīga satura, bet kosmopolītiska vai kāda saule un nemirstīgie dievi... A/o dzīvības svešzemju reliģiskā kulta darbība, jo tas avota Haosā dzima arī varenais, visu dzī­ patiesībā grauj konkrētās svētvietas smalko vinošais spēks Mīla - Eross. Sāka veidoties enerģētiku un, ja tas notiek plaši, - tad prin­ pasaule." (Sk. "Sengrieķu mīti un varoņ- cipā visas Zemeslodes enerģētisko, infor­ teikas" - 1959. g., 15. Ipp.) Ar "Haosu" matīvo sistēmu. Tādēļ atstāsim katrai vietai acīmredzot domāta pirmmatērija, ar "dzī­ savu garīgo īpatnību un reliģisko savdabību vības avotu" - informatīvais pirmsākums, un cienīsim gan savu, gan ari citu, no mums VISA ESĪBAS pirmsākums. Par pirmradī- atšķirīgo sakrālo garīgumu, bet tikai katru - šanas procesiem, šķiet, runā daina: tās konkrētā izcelsmes un piederības zemē. Kad cilvēks jūtas par kaut ko sarūgtināts, Es redzēju vidē jūr' depresīvs un garīgi noguris, viņš nereti do­ Bail' zos' kliegejam. das mežā, pie ūdeņiem, klusumā pie dabas. Tie nebij balt's zos's, Kad cilvēks jūtas vientuļš, vai viņš pamana, Tie bij jūr's putekļi. ka visapkārt dabā ir tik daudz dzīvības? Seit U).V)74b. 211 hNr. 2U.U atļausimies vēl vienu citātu no pieminētās Enerģētisko "aizdedzi" veic Jūras māte, grāmatas par gaišreģi Vangu: "Pēc viņas t.i., Māra no radīšanas centra "Jūrā", kurš apzīmēts kā "akmens", rodas "zelta" un "sudraba" starojums, rodas informācija.

Kas uzkūra uguntiņu Uz pelēka akmentiņa.'' Jūras māte žāvēdama Savu zeltu, sudrabiņu. 3U'JI4 Slotai lla.

Es redzēju jūriņai Uz akmeņu uguntiņu; Tur žāvēja Jūras māte Savu zeltu, sudrabiņu. Autores zīmējums .W14 Sfcfc» Kļ;.. S2I21

59 Mūsdienu cilvēkam skolā ir mācīts, ka mosa ķermeņi, kas veido redzamo Visuma dzīvas būtnes pazīmes ir vielmaiņa un vai­ pamatuzbūvi. Tiem visiem cauri iet lielais rošanās. Daina saka: "Jūras mātes tīkls", pa kuru tiek nodrošināta Visuma dzīvība un informācijas apmaiņa. Vai tik vien vecu ļaužu, Šī dzīvības forma "nevairojas", toties noris Kā mēs četri cilvēciņi - nepārtraukti radīšanas, dzīvības uzturēšanas Ūdentiņš, akmentiņš, procesi un gala pārvērtības, kurās dzīvība Un saulīte, mēnestiņš? pārtop citā izpausmes veidā. VK/. 272m Trešā dzīvības forma, domājams, ir pati jaunākā - dzīvnieki, augi, mikroorganismi. Padomāsim tā: ja no pirmvielas un infor- Atšķirībā no divām iepriekšējām dzīvības matīvapirmsākuma rodcds (un tas sākas AIZ­ formām šai trešajai piemīt arī vielmaiņa un SAULĒ, nevis fiziskajā PA-SAULĒ) nosacīti vairošanās spējas. Daļēji dzīvnieku, bet it noslēgta sistēma, kas attīstās pēc savām iekšē­ īpaši cilvēku, valoda kļuvusi skaļa un at­ jām stingrām likumsakarībām, ja teiktu svešināta no VISA ESĪBAS "valodas", t.i., drosmīgāh, - pēc savas programmas, un tajā tīrās informācijas apmaiņas, ko vēl gluži labi noris aktīva informācijas apmaiņa (bet tieši spēj augi un arī dzīvnieki. Ja cilvēku tik ļoti šo es gribētu uzskatīt par galveno dzīvības netraumētu viņa smalko enerģētisko sis­ pazīmi), radīšanas un tālāko pārvērtību pro­ tēmu graujoši mākslīgie enerģijas viļņi - cesi, kas savukārt arī ir likumsakarīgi nevis dažādi motoru trokšņi, TV un radioviļņi ne/auši, tad, pēc manām domām, šī ir dzīva u.c, tad šīs dabiskās spējas uztvert VISA sistēma, tā ir sava veida dzīvība. ESĪBAS "valodu" var atkal atgūt. Piemēram, Pirmā dzīvības forma "Jūra". Kādēļ gan putns gluži dabiski spēj sazināties ar koku šim simbolam mūsu senie senči izvēlējušies vai akmeni (kosmiskā dzīvības forma), uz kaut ko "slapju"? Tīrais, nepiesārņotais dzī­ kura viņš sēž, pat nepaverot knābi. Un man vais ūdens ir ideāls enerģijas vadītājs un ir teikuši vērīgi cilvēki bez īpašām ekstra­ akumulētais un var kalpot par informācijas sensa spējām, ka, pārnākot mājās, jūt, ista­ uzkrājēju un pārnesēju. Piebildīsim, ka cil­ bas puķes priecājoties par atkalredzēšanos, vēka smadzenes sastāv galvenokārt no un saprot, ka tās sāk stāstīt kaut ko par sevi. ūdens - aptuveni tā ir 90% (smadzeņu šķid­ Tas ir pirmais solis uz dabas sapratni. Bet, rumā tā ir vairāk, bet smadzeņu vielā - lai spētu šo bioenerģijas veidā pasniegto mazāk). Veidojot ūdens molekulu, enerģija, informāciju arī "pārtulkot cilvēku valodā" informācija it kā "materializējas". Enerģētiski un saprast, par ko ir aina, tad krietni vien izsmelts, novecojis un "netīrs" ūdens no ar sevi ir jāstrādā. Samanta Kirī (Samantba cilvēka organisma tiek izvadīts, un orga­ Khury) no ASV, pēc profesijas būdama vete- nismam rodas nepieciešamība pēc jaunas rinārārste, prot brīvi noraidīt un saņemt "dzīvā ūdens" porcijas. Jāpiebilst, ka par precīzu informāciju ar attēla palīdzību, tā­ "dzīvu" uzskatāms dabisks, tīrs (bet ne māk­ tad - "sarunāties" ar dzīvniekiem bez va­ slīgi attīrīts), ar dabas enerģijām, tātad arī lodas starpniecības (Cbris Fuller. "Krperts ar informāciju, bagāts ūdens. Tas var būt Are Convinced Her Amazing Potvers Are no nepiesārņotas upes, akas un, it īpaši — Real. Animals "Talk" to This Worneu And avota. Te neder ne vārīts, ne ķīmiski ap­ Reveal Their Problems" - National Encpti- strādāts ūdens, jo tam trūkst paša galvenā - ner, 1989, p. 63). Šīs viņas spējas ir ari enerģētiskās dzīvības. Varētu pat teikt, ka zinātniski pierādītas. Savukārt jau pieminētā Zeme ir tik brīnumaina planēta, uz kuras bulgāru gaišreģe - arī mūsu laikabiedre — "informācija materializējas". "vislielāko prieku izjūt, runādama ar pu­ Otrā dzīvības forma ir kosmiskā. Res­ ķēm. Vanga mēdz teikt, ka ziedi daudz ko pektīvi, tās ir zvaigznes, planētas u.c. kos­

60 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA pastāstot" (sk. grāmatas 99. Ipp). No pu­ par dvēseli un dievestibas būtību" — ZvD, ķēm viņa iegūstot informāciju par ārstnie­ 1997/98. g. ziema, 38.-45. Ipp.) un uztur cības augiem, par to, kā ar tiem dziedēt. kopējo dzīvās sistēmas saskaņotību. Abso­ Augi viņai ir arī vienkārši mīļi, dvēseliski lūti nebūtu pieļaujams jebkāds parazītisms tuvi sarunu biedri. Protams, te domāta tiešā uz cita dzīvības vai dzīvības formas rēķina, informācijas apmaiņa. piemēram, cilvēkam uz zemeslodes dzī­ Augi un dzīvnieki mums ir salīdzinoši vības rēķina, kā tas reāli notiek. Ir bijis laiks, tuvāki nekā, piemēram, akmens, Saule un kad cilvēks piedalījies šai radošā mijiedar­ Zeme, kas pieder pie kosmiskās dzīvības bībā: formas, taču zintnieki pratuši sazināties arī Dieviņš kape kumeļā, ar tiem. Domājams, šai sakarā pilnīgi citādi lis kāpsliņus paturēju; jāsaprot jēdziens par ļoti ļoti seno astro­ Man Dieviņš zemi deva nomiju un dabas observatorijām - tās bija Par kāpsliņu turējumu. vietas "Jūras mātes tīkla" punktos kontak­ m j.i05o tam ar Sauli (gadskārtu saullēkta un saul­ Par cilvēka labestīgo mijiedarbību ar ci­ rieta punkti) un pat ar citām zvaigznēm. Tā tām dabas būtnēm stāsta daudzas pasakas. kā AIZ-SAULĒ nav jēdziena LAIKS, kā mēs Cilvēks mūsdienās radis no dabas tikai ņemt to izprotam fiziskajā PA-SAULĒ, tad domas un ņemt, pretī neko nedodot. Ja mums iet kā pašas smalkākās dvēseļu valstības ener­ grūti, mēs lūdzam Dievu, bet tātad mēs ģijas mērķi acīmredzot sasniedz momentāni. atkal no viņa tikai prasām, aizmirstot, ka Tātad cilvēks bija piedalījies ļoti nopietnās arī Dievam reizēm ir jāpalīdz. VISA ESĪBAS dzivibas norisēs. - "Kur, Die­ viņi, kalpi tavi, kur bij' tavas kalponiles." Domāju, ka cilvēka nozīme bijusi piedalīties Dieviņš mani aicināja tādas debesu "būtnes" kā Zeme informatī­ Trīs gadiņi dienestā.. vajās dzīvības norisēs, ja reiz viņš uz šis U>3365H planētas ir radīts, un kopā ar to - visa lielā Kā otru pamatprincipu dievišķajā apritē "ozola", VISA ESĪBAS kopējā dzīvības sis­ varētu nosaukt to, ka katra dzīvā būtne, tēmā, īpaši jau garīgajā. Šai sakarā derētu ieņemot noteiktu vietu šajā apritē un iz­ piebilst, ka nereti cilvēki iedomājas, ka de- pildot savu konkrēto Dieva doto program­ liesis un kosmoss ir kaut kas sevišķs un mu, ir nosacīti līdzvērtīga jebkurai citai dzī­ augsti garīgs, bet Zeme — kaut kas "ze­ vai būtnei, lai cik atšķirīga tā arī būtu. Pie­ māks", gandrīz vai rupjš, niecīgs un nici­ mēram, koks, akmens, puķe un cilvēks. nāms. Ja cilvēks pats skatās uz sevi un Tātad, izņemot pašu Dievu, kas ir VISA novērtē, ka viņš ir mpjš un nicināms, tad ESĪBA un pati pilnība, pārējie nav ne ze­ tā ir viņa paša darīšana. Seno latviešu senču māki, ne augstāki cits par citu. filozofija turpretī ar savu ārkārtīgi augsto Tā kā katrai normālai dabas būtnei vai ētisko morāli, kas saglabājusies dainās, vēs­ kosmiskai dzīvībai ir sava noteikta Dieva ta par cieņu pret jebkuru dzīvu radību (pro­ dota programma kopējā VISA ESĪBAS dzī­ tams, ja tā prot uzvesties atbilstoši dabas vības sistēmā, tad trešais pamatprincips bū­ likumiem). Šai sakarā vajadzētu paanalizēt tu nejaukties šai programmā, netraucēt tās dažus galvenos dzīvo būtņu uzvedības pa­ izpildi un neaiztikt otras būtnes dzīvību, ja matprincipus dabas kopējā saskaņotībā. nav absolūtas nepieciešamības, raugoties no Pirmkārt, dzīvības sistēmai raksturīgs la­ dabas skatījuma. T.i., fiziskajā PA-SAULĒ bestīgās mijiedarbības princips, kas no­ bioloģiskā dzīvības forma sevi uztur, pār­ drošina radīšanas procesus VISA ESĪBĀ (par tiekot citam no cita. Mums ir ļoti skaista to sīkāk "Ieskats latviešu senču zināšanās daina, kas raksturo šo trešo pamatprincipu:

61 Lēni lēni Dieviņš brauca izdevās paveikt gandrīz nepadarāmus dar­ No kalniņa lejiņā: bus? - Laima viņai uzdāvināja staru no Netraucēja ievu ziedu. savas gaismas, no stīva vainaga. Un Maija Ne arāja kumeliņu to sūri un grūti, visiem labu darīdama, no­ U) ; 168.; pelnīja. Šis gaismas stars būtībā izsaka sa­ salti ar Dievu. Tici var pat "elles vārtus" Ja cilvēks to visu pieņem un saprot, ja atslēgt un dvēseles izglābt. viņš cenšas iekļauties šajos pamatprincipos, Mūsdienās reizēm tiek izteikta doma, it tad arī visas citas dzīvās būtnes un dzīvības kā "zemākajām" dzīvajām būtnēm jāupu­ formas pieņem viņu kā SAVĒJO, - sāk mācīt rējas "augstākajām". Tas ir Homo sapieris VISA BSlBAS valodu un ievadīt šai fantas­ parazītisms un vardarbība, bet patiesībā - tiskajā, bet pilnīgi reālajā Dieva dotajā dzī­ sātanisma ideoloģija. Pēc mūsu senču filo­ vības sistēmā. Tad putni sāk dot padomus, zofijas, cilvēkam ir jāiet sērdienītes Maijas Zeme - stāstīt senus notikumus, kas risi­ ceļš, ar labestīgo mijiedarbību, ar dziļu pie­ nājušies pirms tūkstošiem vai pat miljardiem tāti pret dzīvību un jebkuru dzīvu būtni. gadu... Cilvēks taču bija radīts kā dievišķās radī­ A. Brigadere lugā "Maija un Paija" par šanas enerģijas — mīlestības - "ģenerators". sērdienīti Maiju stāsta: Un šī dievišķā Rīdīšanas enerģija bija jādod ne tikai otram cilvēkam, bet arī kokam un Kokam, putnam, akmentiņam akmenim, pašai zemei un ūdenim - visai Labu vārdu pasacīja; dzīvības sistēmai visapkārt. Šāds cilvēks bija Ceļa malā, ceļa galā paredzēts īpašam uzdevumam - būt par Dailu darbu padari/a. palīgu Dieva dēliem - DIŽAJIEM VEĻIEM UN DVĒSELĒM, kas kā ļoti kustīgas un Ko Laima lūdz savām meitām dot Maijai enerģētiski spēcīgas dievišķas būtnes acīm­ kā savas balvas? redzot spēj brīvi pārvietoties Visumā un ir tie paši Dieva radīšanas darbu tiešie iz­ — ..Ko tavas acis uzskatīs, pildītāji, kuri ieprogrammējuši dzīvo dabu Tam rētas sareps un vainas dzis. uz Zemes, radījuši pašu cilvēku un ar Dieva Viss nejaukais kļūs jauks. spēku un padomu ir spējīgi veikt arī tāda Vītuma ziedi plauks. mēroga darbus kā Saules sistēmas radīšana. ..Akmens tev par brāli būs, Tālās zvaigznes māsas kļūs. Par cilvēka (zintnieka) sadarbību ar Dieva dēliem vēsta ļoti daudz dainu un pasaku, bet, protams, visai grūti atšifrējamā simbolu Tas pat nebūtu jāsaprot mākslinieciskos valodā. Šī tēma ir tik unikāla, ka tai ne­ simbolos, jo tas faktiski nozīmē Laimas no­ pieciešams speciāls izklāsts. vēlējumu Maijai kļūt par zintnieci. Kā Maijai

Atbildes uz astronomiska testa jautājumiem (sk. krāsu ielikuma 4. IppJ

1. b) - Jānuss 6. a) - Diona 2. a) - NEAli 7. c) - Saturus 3. cl) - 22S dienās X. e) - T. Brahe •1. b) - spēcīgs radiostarojuma avots 9. c) - SOHO 5. cl) - dzelzs 1(1. b) - Foboss

62 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA ATZIŅU CEĻI

ARTURS BALKLAVS S. HOKINGS PAR VISUMU UN DIEVU

"Kāpēc vispār kaut kas ir, tā vietā, pamats. Un var teikt, ka pēdējais S. Ho- lai nekas nebūtu?" kingam ir labi izdevies. Izņēmums ir vienīgi Renē liekarts bieži lietotā formula E = mc2, bet tā, šķiet, jau ir tik plaši un labi pazīstama, ka nav Pagājušā gada (1997) nogalē tie, kas nepieciešami papildu skaidrojumi un ko­ interesējas par fundamentāliem esamības mentāri. Un neapšaubāmi vieglāk šis grā­ jautājumiem, no kuriem, savukārt, viens no matas saturu uztvert un izprast ir pastā­ visbūtiskākiem ir jautājums par materiālās vīgajiem 'Zvaigžņotās Debess" lasītājiem, pasaules uzbūvi un ģenēzi, saņēma vērtīgu kuriem grāmatā aprakstītais ir pazīstamāks iespējti ļoti kompaktā veidā iepazīties ar un saprotamāks, jo materiālās pasaules uz­ visjaunākajām zinātnes atziņām par šīm būves un ar tām saistītās filozofiskās problē­ problēmām, iegādājoties un izlasot apgāda mas ir šā žurnāla nepārtrauktas uzmanības "Madris" izdoto pazīstamā un šobrīd pasau­ centrā. lē visautoritatīvākā fiziķa teorētiķa Stīvena Hokinga (Stephen /famkintļ) latviski tulkoto S. Hokinga grāmatas galvenais saturs ir grāmatu "īsi par laika vēsturi. No Lielā Sprā­ ietilpināts 10 nodaļās, materiālu sakārtojot dziena līdz melnajiem caurumiem". no mūsu priekšstatiem par Visumu līdz tā sauktajam fizikas apvienojumam, ar ko ir ŠI grāmata ir interesanta ar to, ka tā nav domātā mūsdienu fiziķu viskvēlākā sapņa tikai populārzinātniska, kurā aprakstīti mūs­ piepildīšanās par visu pašlaik pazīstamo dienu zinātnes priekšstati par Visuma uz­ četru fundamentālo sadarbju - elektromag­ būvi, sākot no elementārdaļiņām un beidzot nētiskās, vājās, stiprās un gravitācijas - ap­ ar melnajiem caurumiem, bet ka tajā ir dots vienošanu vienā universālā sadarbē, kura ieskats ari to ārkārtīgi dziļo problēmu risi­ aprakstītu visu materiālās pasaules eksis­ nājumu meklējumos, kas saistās ar tādu tences formu uzbūvi, kustību, mijiedarbību šķietami ikdienišķu, taču faktiski fundamen­ un evolūciju, sākot, kā jau minēts, no ele­ tālu izziņas slodzi saturošu kategoriju kā mentārdaļiņām un beidzot ar Visumu vai matērija, laiks un telpa filozofisku apjēgu. visumiem, dzīvo matēriju un cilvēku ieskai­ Pieļauju, ka grāmatas satura apgūšana nav tot. viegls uzdevums. Ievērojamas grūtības tās Pirmajā nodaļā "Mūsu priekšstati par lasīšana var sagādāt tiem, kam trūkst ne­ Visumu" dota gan mūsu priekšstatti par pieciešamo priekšzināšanu fizikā un astro­ Visuma veidošanos īsa vēsture, gan grā­ nomijā, neraugoties uz to, ka grāmatas au­ matas autora viedoklis par to, kā zinātniski tors ir mēģinājis izteikties it kā visiem sa­ pamatoti risināt jautājumu par Visuma ra­ protamā valodā un gandrīz pilnīgi izvairījies šanos un evolūciju, proti, pieņemot, ka no matemātisku vienādojumu un formulu Visums attīstās nevis patvaļīgā veidā, bet, lietošanas, kuru analīze ir pēc būtības visu pakļaujoties noteiktiem likumiem, kuru dar­ grāmatā aprakstīto atziņu un secinājumu bības dēļ no visiem iespējamiem stāvok-

63 ļiem, t.i., potenciāli iespējamiem attīstības lizācijas attīstības vēsture pārliecinoši ap­ ceļiem dabiskās izlases gaitā realizējas liecina pretējo - jaunas zināšanas, katra viens - visvarbūtīgākais un tātad vispiemē­ jauna un, protams, pareiza teorija palielina rotākais. Šajā nodaļā S. Hokings formulē tīri sabiedrības spējas un līdz ar to izdzīvošanas zinātnes galamērķi - iepriekš pieminētās iespējas, kā arī ietekmē dzīvesveidu. Te vienotas visu Visumu apnīkstošās teorijas varētu minēt simtiem un simtiem piemēru izveidi - un atzīmē, ka šā galamērķa izprat­ par pārmaiņām ne tikai mūsu dzīvē no tīri nē zinātnieki dalās divās daļās. Vieni zināt­ sadzīviskā viedokļa, bet, un varbūt pat gal­ nieki uzskata, ka zinātnei jānodarbojas tikai venokārt, mūsu domāšanā, mūsu pasaules ar to likumsakarību izzināšanu un izpra­ uztverē un izpratnē, kuras ienesa elektro­ šanu, kuri nosaka Visuma evolūciju laika magnētiskā lauka teorija, kvantu mehānika gaitā, Visuma sākumstāvokļa, t.i., Visuma un relativitātes teorija un kuras, manuprāt, izcelsmes jautājumu atstājot metafizikas un nevarēs neizraisīt vienotā lauku teorija, kaut reliģiju pārziņā, otri - ka jānodarbojas ari vai ņemot vērā tās neizbēgamo saistību ar ar šo pašlaik zinātnei it kā nepieejamā Visu­ jaunu enerģijas avotu apgūšanu un tām gan ma sākumstāvokļa problēmu. Šajā nodaļā materiālās, gan kultūras dzīves iespējām, S. Hokinga grāmatā pirmoreiz pieminēts arī kas līdz ar to pavērsies. Dievs kā iespējamais Visuma nīšanās cē­ Otrajā nodaļā "Telpa un laiks" tiek no­ lonis. skaidrots priekšstatu par laiku un telpu sa­ No Fundamentālu zinātnisku pētījumu ne­ turs, sākot no Aristoteļa lidz Hinšteinam, un pieciešamības viedokļa ļoti interesanta ir palīdzēts saprast, ka no dabas zinātņu, gal­ S. Hokinga doma, ka '..galīgās vienotās teo­ venokārt no fizikas, viedokļa, nav pamata rijas atklāšana, iespējams, nesekmēs izdzī­ runāt par absolūto telpu un laiku (Ņūtona vošanu un pat neietekmēs mūsu dzīves priekšstats), t.i., domāt par telpu un laiku veidu. Bet neizskaidrojami un savā starpā kā kategorijām, kuras ir bezgalīgas un mū­ nesaistīti notikumi cilvēka prātu neapmie­ žīgas un stāv ārpus matērijas, veidojot tai rināja jau civilizācijas rītausmā, un mūsu it kā savdabīgu ierāmējumu. No relativitātes senči kaislīgi vēlējās saprast to kārtību, kas teorijas izriet, ka pareizi ir uztvert nevis ir mūsu pasaules pamatā. Līdz pat šai dienai telpu un laiku atsevišķi, bet gan saistībā, mēs alkstam uzzināt, kāpēc gan šeit atro­ t.i., kā par telplaiku vai laiktelpu, kas ir damies un no kurienes esam nākuši. Cil­ dinamisks lielums, kurš ir tik cieši saistīts vēces zināšanu alkas ir pietiekams attais­ ar matēriju, ka runāt par telpu un laiku nojums, lai mēs turpinātu mūsu meklēju­ ārpus matērijas, no modernās zinātnes vie­ mus. Mūsu galamērķis taču nekādā ziņā nav dokļa, ir nepamatoti un līdz ar to zināmā mazāks par pilnu tā Visuma aprakstu, kurā mērā pat bezjēdzīgi. Spēki un kustībā esoši mītam". Ar šo domu iepazīties un tajā iedzi­ ķermeņi maina laiktelpas liekumu, un laik- ļināties vajadzētu visiem, kuri sevi uzskata telpas struktūra savukārt ietekmē ķermeņu par varošiem "taisīt" zinātnes politiku, jo šīs kustību un spēku darbību. ļoti precīzās un koncentrēti noformulētās Šī jaunā telpas un laika uztvere izdarīja atziņas gaismā nepārprotami labi atklājas to apvērsumu mūsu priekšstatos par Visumu- politiķu mežonīgums, t.i., neatbilstība mūs­ tas no mūžīga, t.i., vienmēr eksistējoša un dienu civilizācijas sasniegtajam kultūras lī­ būtiski nemainīga veidojuma pārvērtās par menim, kuri apšauba fundamentālo pētī­ dinamisku sistēmu ar sākumu un, iespē­ jumu vajadzību un lietderību. Arī Latvijā. jams, arī ar beigām, kam ir veltīta trešā Šā raksta autors tomēr nevar piekrist nodaļa - "Dinamiskais Visums". Šajā no­ S. Ilokingam, ka galīgās vienotās teorijas daļā īpašu interesi izmisa S. Hokinga ap­ atklāšana, iespējams, nesekmēs izdzīvošanu raksts par to, kā mainījušies viņa paša un pat neietekmēs mūsu dzīvesveidu. Civi­ uzskati par singularitāti, t.i., par sevišķa,

64 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA bezgala blīva .sākuma (un varbūt ari beigu) caurumi nebūt nav tik melni" -, ir at­ punkta pastāvēšanu, kas izriet no vispārīgās klājums, ka melnajiem caurumiem sava ār­ relativitātes teorijas vienādojumu risināju­ kārtīgi spēcīgā gravitācijas lauka un kvantu miem, un par šāda punkta pastāvēšanas ne- efektu dēļ ir jāizstaro daļiņas un starojuma izbēgamlbu, ja vien. protams, ši teorija ir kvanti un šā starojuma dēļ ir jāzaudē masa, pareiza un Visuma izplešanās reāli notiek, t.i., tiem pamazām ir "jāiztvaiko". No tā uz atklājumu, ka sākuma singularitātes var izriet secinājums, ka gravitācijas kolapss ari nebūt, ja tiek ņemti vērā tā sauktie kvan­ nebūt nav tik galīgs un neatgriezenisks, kā tu efekti, par ko ir runa ceturtajā nodaļā - par to domāja līdz šim S. Hokinga pētīju­ Nenoteiktības princips", kura iepazīstina mam un atklājumam. Tas bija pirmais no­ ar secinājumiem, kādi izriet no otras moder­ rādījums, ka ar kvantu mehānikas palīdzību nās fizikas pamatteorijas - kvantu mehā­ var izdoties novērst vispārīgās relativitātes nikas. Šīs teorijas viens no fundamentālā­ teorijas prognozētās, bet vairākumam fiziķu kajiem principiem ir tā sauktā Heizenberga ne sevišķi labprāt pieņemtās singularitātes, nenoteiktības relācija (sakarība), kas liek ra­ kā arī pavērts reāls ceļš uz tā sauktās gra­ dikāli mainīt mūsu priekšstatus par pasauli vitācijas kvantu un līdz ar to apvienotās visu kā stingri definētu (noteiktu) sistēmu uz saclarbju teorijas radīšanu. Šie, varētu teikt, grūti pieņemamu (no ikdienas pieredzes un S. Hokinga grāmatas centrālie jautājumi tiek uz tās balstīto domāšanas stereotipu vie­ apskatīti tās beigu nodaļās. dokļa) - ka pasaule savā būtībā ir varbūtiga. Astotajā nodaļā "Visuma dzimšana un Visvairāk šis varbūtīgums izpaužas mikro- liktenis" tiek analizēts, kā gravitācijas kvan­ pasaulē - atomu un elementārdaļiņu pa­ tu efektu ievērošana maina līdz tam pie­ saulē, kuras aprakstam veltīta [liektā no­ ņemtos uzskatus par singulāro stāvokļu ne- daļa - "Elementārdaļiņas un spēki da­ izbēgamību Visuma dzimšanas un beigu bā". Ši nodaļa izraisa sevišķu interesi ari ar momentos. Šīs singularitātes, kas izrietēja to, ka tajā izdarīts patiešām lielisks ekskurss no vispārīgās relativitātes teorijas, pašu šo modernās fizikas atziņās par mikropasaules teoriju padarīja par nepiemērojamu sin­ uzbūvi un to, kā šī uzbūve, respektīvi, tajā gulāro stāvokļu aprakstam, t.i., klasiskā vis­ valdošās likumsakarības, tā sauktie simet­ pārīgās relativitātes teorija izrādījās nelie­ rijas principi, noteica mūsu Visuma attīstību tojama to stāvokļu aprakstam, kurus šī teo­ tā pirmajos jeb "dzimšanas" mirkļos, kuros rija prognozēja, kas, protams, ir ļoti būtisks galveno lomu nospēlēja šo fizikas likumu ne tikai šis, bet jebkuras teorijas trūkums nesimetriskums attiecībā pret laiku, jo tieši vai nepilnība. Kvantu teorijā turpretī pa­ šī nesimetriskuma sekas ir mūsu vieliskā rastie zinātnes likumi var realizēties visur, Visuma rašanās cēlonis. ari laika atskaites sākumā, t.i., šajos īpašajos Sestā nodaļa "Mēmie caurumi" ir veltīta punktos nav nepieciešams meklēt vai ļoti eksotisku un kopš 1969. gada ari ļoti postulēt jaunus likumus, jo kvantu teorijā populāru kosmisko objektu aprakstam, ar nekādām singularitātēm nav jābūt. Praktiski tiem saprotot tādu ķermeņu pastāvēšanu, tas izpaužas tā, ka, ja klasiskajā gravitācijas kuri kolapsējot ir nonākuši aiz tā sauktā teorijā, kura izmanto reālo laiktelpu, ir notikumu horizonta. Te var piebilst, ka tieši iespējami tikai divi Visuma attīstības mo­ melno caurumu izpētē S. Hokings ir devis deļi — vai nu tas ir eksistējis bezgalīgi ilgu ļoti lielu ieguldījumu, kas viņu padarīja par laiku, vai arī tā sākums ir bijis singulārs vienu no lielākajām mūsdienu teorētiskās punkts kādā laika momentā pagātnē, tad fizikas autoritātēm, bet par šiem atklāju­ gravitācijas kvantu teorija parāda, ka ir ari miem ir runa nākamajā - septītajā -nodaļā. trešā iespēja - laiktelpai vispār nav robežu. No tā loģiski izriet, ka, no gravitācijas kvan­ Galvenais, kas parādīts šajā nodaļā ar tu teorijas viedokļa, nav nekādas nepiecie- visai intriģējošu nosaukumu - "Melnie

65 šamības noteikt, kādas ir laiktelpas īpašības Desmitajā nodaļā Fizikas apvieno­ uz robežām, kas ir singularitāšu cēlonis jums", kā jau šā raksta sākumā bija teikts, klasiskajā teorijā un kurās zinātnes likumi ir iztirzāts pats galvenais - fiziķu sapnis pārstāj darboties. Tātad, pēc gravitācijas izstrādāt vienotu jeb apvienotu visu fun­ kvantu teorijas, visbūtiskākā Visuma īpašība damentālo sadarbju teoriju, kura spētu ap­ ir tā, ka tam neeksistē robežas, no kā, savu­ rakstīt visus Visumā notiekošos procesus. kārt, izriet secinājums, ka Visumam ir jābūt Visuma evolūciju vai pārmaiņas ieskaitot. pilnīgi patstāvīgam, t.i., neatkarīgam no Balstoties uz iepriekšējās nodaļās aprakstīto, jebkā ārpusē notiekošā. tiek parādīts, ka pašreizējā fizikālās reali­ Visums šajā izpratnē nav radīts, to nevar tātes izpratnes līmenī šis uzdevums, šķiet, arī iznīcināt, tas vienkārši pastāv un ir slēgts, ir principā paveicams un ka eksistē vesela t.i., tā telpa un laiks veido noslēgtu virsmu rinda šādu mūsu šābrīža zināšanu līmenī piecdimensionālā telpā. nepretrunīgu teoriju variantu, izvēle statp No šīm nostādnēm, pēc S. Hokinga do­ kurām, respektīvi, vienīgās, vispareizākās mām, izriet fundamentāls filozofisks jau­ atrašana, ir atkarīga no tām eksperimen­ tājums: ja Visums ir pilnīgi noslēgts un tam tālajām iespējām, kādas ir (un nonāks) mū­ nav ne gala, ne malas, tātad arī ne sākuma, su rīcībā, gan pētot mikrokosmu ar elemen­ ne beigu, respektīvi. Visums, kā jau teikts, tārdaļiņu paātrinātājiem vai kosmiskos sta­ vienkārši eksistē, vai tad šādā gadījumā ir rus, gan, un acīmredzot - galvenokārt, iz­ nepieciešams Radītājs, vajadzība pēc kura zinot makrokosmu - Lielā Sprādziena sā­ it kā var tikt formulēta vispārīgās relati­ kuma mirkļus, kad pirmatnējā ļoti ļoti aug­ vitātes teorijas ietvaros, kurā Visumam tiek stas temperatūras plazma saturēja daļiņas definēts sākums (singulārais punkts), un ir ar tik lielām enerģijām (Planka enerģija = pamats uzstādīt jautājumu, kas to radīja, kas ap 10lv eV), kādas nepieciešams iegūt un bija pirms tam utt. izpētīt, lai izdarītu galīgu un nekļūdīgu iz­ vēli starp šobrīd, kā jau teikts, principā Devītajā nodaļā 'Laika bulta" tiek atklāts iespējamiem Lielās Apvienošanās Teorijas laika jēdziena saturs un parādīts, ka reāli variantiem. eksistē tā sauktā laika bulta, t.i., ka laika ass nav vienkārša abās bezgalības (pagātnē Šajā nodaļā S. Hokings ļoti interesanti un nākotnē) zūdoša, attiecībā pret tagadni atbild uz jautājumu, kas notiks, ja šāda vie­ pilnigi simetriska taisne, bet ka šai taisnei nota Visuma uzbūves un attīstības teorija kā bultai ir vērsums - no pagātnes uz nā­ tiks atrasta, izveidota. Vai fizika kā zinātnes kotni. So bultu faktiski veido trīs bultas: nozare līdz ar to nebeigs pastāvēt? Nē! Jo pirmkārt, termodinamiskā - kuru nosaka izrādās, ka pat šāda galīga un precīza teorija otrais termodinamikas likums par entropijas neļaus izdarīt it kā pašu svarīgāko - dot vai nekārtības pieaugumu slēgtā sistēmā pilnīgi precīzas notikumu prognozes. laika gaitā, otrkārt, psiholoģiskā laika bulta, Tas, kā izrādās, nevar notikt divu iemeslu kura iezīmē virzienu, ko izjūtam, laika gaitā dēļ. Pirmkārt, šādu pilnīgi precīzu prognožu spējot atcerēties pagātni, bet ne nākotni, un, izstrādāšanu principā nepieļauj fundamen­ treškārt, kosmoloģiskā laika bulta kā laika tālais un nekādi neapejamais kvantu me­ virziens, kurā Visums izplešas, nevis sa­ hānikas nenoteiktības princips un, otrkārt, raujas. mūsu ne mazāk nepārvaramā nespēja pre­ S. Hokings pierāda, ka tikai tad, kad visu cīzi atrisināt teoriju ļoti sarežģītos vienā­ šo trīs bultu virzieni sakrīt, var rasties no­ dojumus, tāpēc būs jāpieliek nepārtrauktas sacījumi dzīvu, ar saprātu apveltītu būtņu pūles, lai atrastu arvien labākus tuvinātus attīstībai, kuras ir spējīgas uzdot jautājumu - teorijas pamatvienādojumu risinājumus. kāpēc entropija pieaug tajā pašā laika ass Ļoti svarīgi ir arī tas, ka nepretrunīgas virzienā, kurā izplešas Visums. vienotas teorijas izstrādāšana ir tikai pirmais,

66 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA protams, absolūti nepieciešamais un vis­ du nostāju, vienmē-r paliek kāds noslēpums, būtiskākais solis. Nākamie ir šīs teorijas turklāt principā neizdibināms noslē­ sistematizācija un vienkāršošana, lai to va­ pums, ko var uzskatīt ari par izaicinājumu rētu mācīt skolās un pamatvilcienos spētu zinātnei, tātad cilvēka saprātam. Un ir sa­ saprast jebkurš cilvēks, kuru tas interesētu, protama S. Hokinga kā zinātnieka, gal­ utt. Tātad līdz galamērķim — cilvēces eksis­ venokārt uz racionālo domāšanu orientēta tences un visa apkārt notiekošā pilnīgai un šajā domāšanā pasaules uztveres pamatu izpratnei - pēc šā pirmā, lai arī visbūtiskākā atraduša cilvēka negribēšana, pat nespēja soļa, speršanas vēl ir ejams nenosakāmi ar to samierināties situācijā, kad zinātne līdz garš ceļš. šim ir nodemonstrējusi savas patiesi ļoti S. Hokings sava grāmatā dod uz mūs­ lielās un nepārtraukti progresējošas iespējas dienu zinātnes atziņām balstītu un ļoti labi daudz ko izskaidrot un saprast, un viņa no saprotamības, no uztveres viedokļa iz­ vēlme izskaidrot pasauli bez Dieva iesaistī­ strādātu Visuma un Visumā notiekošā ap­ šanas un līdzdalības. rakstu. Bet kā izcils zinātnieks viņš arī sa­ Un S. Hokings parāda, ka, apvienojot prot, ka, atbildot uz šo mūsdienu zinātnes mūsu gadsimta zinātniskās domāšanas lie­ spēju un iespēju robežās jau ietilpstošo lākos sasniegumus - relativitātes teoriju un jautājumu, kā viss notiek, paliek neatbildēti kvantu mehāniku -, tāda iespēja it kā pa­ jautājumi par to, kā tas viss radies un kāpēc veras, jo atklājas jauna realitāte - četrdimen- tas viss notiek, respektīvi, paliek neatbildēts sionāla telpa, liez singularitātēm, ar ima- jautājums par pirmcēloni kā Pašcēloni un gināru laiku kā vienu no dimensijām — tātad visu notiekošo kā Sekām. Tātad - jautājums paveras iespēja pastāvēt realitātei, kuru ne­ par Radītāju, par Dievu, kas šajā grāmatā viens nav radījis un kura var eksistēt mūžīgi. tiek pieminēts daudzreiz (10., 18., 26. u.c. Uz A. Einšteina jautājumu - "Kāda Dievam Ipp.) un ne velti, jo S. Hokings kā zināt­ bija izvēle, kad Viņš rādija Visumu?", S. Ho­ nieks ļoti labi saprot, ka izskaidrot tikai, kā kings atbild, ka gadījumā, ja mūsdienu zi­ viss notiek, un neizskaidrot, kā tas viss nātnes priekšstati par to, ka materiālajai radies un kāpēc viss notiek tā, kā notiek, pasaulei, Visumam, neeksistē robežas, ir nozīmē izprast īstenību tikai pa pusei, liet patiesi un pareizi. Dievam vispār nebija tas, protams, viņu kā zinātnieku nevar nekādas Visuma sākuma nosacījumu izvēles apmierināt un arī neapmierina. Tādēļ tiek brīvības, līdz ar to izsakot domu, ka pat pieminēts Dievs, šķiet, saprotot, ka Dievs visvarenais Dievs var būt savā rīcības spējā tomēr ir kaut kas iracionāls un varbūt pat ierol>ežots, lai gan nevar noliegt, ka Dievam transcendentāls, t.i., ārpus prāta, ārpus sa­ paliek brīva iespēja izvēlēties, noteikt li­ prāta aptveres iespējām stāvošs, tātad ari kumus, kam jāvalda Viņa radītajās pasaulēs, ārpus Visuma (materiālo pasauli), tam pāri ja tās ir atšķirīgas no mūsu Visuma, res­ stāvošs Spēks, kas līdz ar to faktiski iziet pektīvi. Dievs varēja šo (šādu) Visumu vis­ (var iziet) arī ārpus zinātnes kompetences pār neradīt. Taču, kā secina S. Hokings, robežām, kurās, kā to šobrīd saprotam, jā­ attiecībā uz mums pazīstamo materiālo pa­ nodarbojas tikai ar racionālo, ar izmērāmo, sauli, uz mūsu Visumu, šo iespējamo li­ ar uz visiem pieejamas pieredzes balstīto, kumu: "..patiesībā nemaz nav tik daudz; tātad atstājot, vismaz pagaidām, ārpus kon­ eksistē, iespējams, tikai viena vai vairākas centrētas izpētes aktivitātēm arī tā sauktās nobeigtets vienotas teorijas, (nemērām, he- paranormālās parādībās, jo loģiski ir terotisko sliļļtt teorija, kas nav pretrunīga un skaidrs, ka Dievs kā bezgalība (kā ener­ pieļauj tādu sarežģītu struktūru eksistēšanu, ģētiska un informatīva singularitāte) nav kādi ir cilvēciski radījumi, kas sļ>ējīgi izpētīt izmērāms un līdz ar to līdz galam izzi­ Visuma likumus un uzdot jautājumus par nāms, izprotams, saprotams. Pieņemot šā­ Dieva būtību."

67 Šim S. Hokinga teiktajam var pilnīgi pie­ košo. S. Hokings savā grāmatā runā gal­ krist. Taču ir skaidri redzams arī tas, ka venokārt par pēdējo, t.i., par zinātni, no­ ārpus šā jautājumu loka par Visuma precīzu rādot, ka eksistenciālie jautājumi ir (vismaz apnīkstu paliek vēl daudz kas cits un arī pagaidām) reliģiju aktivitāšu sfērā, kuras, kā ne mazāk būtisks. Un galvenais no tiem ir zināms, atbildes uz šiem jautājumiem meklē jautājums par visa pastāvošā un sevišķi jau iracionālā, uz Dieva atklāsmēm balstītā pie­ par saprāta eksistences jēgu. Var, protams, redzē, tātad ticībā. postulēt, ka tas nav zinātnes (pašreizējā Bet ir acīmredzams arī tas, ka civilizācijas izpratnē) kompetences jautājums un līdz ar ceļš lielā mērā ir saprāta un tā sasniegumu to izvairīties no atbildes. Bet bez Dieva ceļš, ceļš no "es nezinu, un es ticu" uz "es (varam to nosaukt arī par Kosmisko Sa­ zinu, es saprotu, un es esmu pārliecināts". prātu, par Universa Informatīvo Lauku utt.), Tas ir ceļš, kas nepārtraukti palielina mūsu bez Viņa nodoma un plāna, kas nosaka zināšanas par to, ko vēl nesen nezinājām, mums nezināmu, bet intuitīvi, iracionāli nesapratām un kam vēl nesen akli noticē­ sajūtamu mērķi, šī eksistence kļūst vienkārši jām, bet kategoriski nenoliedz arī Dieva kā bezjēdzīga. Radītāja iespējamo pastāvēšanu, reliģiju sfē­ Postulāts, ka pasauli, ka Visumu neviens rā atstājot racionālai pieredzei nepieejamos nav radījis un ka tas pastāv mūžīgi, attīs­ (vai vēl šobrīd nepieejamos) ar Dieva bū­ toties pēc saviem likumiem, ir vismaz ar tību saistītos jautājumus. tādu pašu svaru, ir vismaz absolūti līdz­ Domājot par šiem jautājumiem, nāk prātā vērtīgs postulātam, ka to visu ir radījis kādreiz mācītais par racionāliem un ira­ Dievs, ja noraidām visu iepriekš teikto par cionāliem skaitļiem. Kā zināms, tie ir būtiski visa pastāvošā un notiekošā jēgu un pie­ atšķirīgi, būtiski dažādi. Racionāls skaitlis ņemam, ka viss pastāvošais un notiekošais ir jebkurš divu veselu skaitļu dalījums. Ira­ ir varbūtīgu un lai arī lokāli un laicīgi it kā cionālu skaitli, piemēram, kvadrātsakni no saistītu un savstarpēji nosacītu veidojumu, 2, tā izteikt principā nevar, neraugoties uz struktūru, gadījumu, parādību utt. realizē­ to, ka jebkuru iracionālu skaitli var ar jeb­ šanās, tomēr pēc būtības bezjēgas, tātad - kādu iepriekš noteiktu precizitātes pakāpi bezjēdzīgs process. izteikt kā racionālu skaitli, t.i., varam ar Ir acīmredzams, ka šie visbūtiskākie ek­ racionālu skaitļu rindu asimptotiski (bez­ sistenciālie jautājumi iziet ārpus mūsdienās galīgi) tuvoties šim iracionālajam skaitlim, definētām dabas zinātņu kompetences ro­ nekad to galīgi nesasniedzot. Vai tas ne­ bežām, ja par zinātnes uzdevumu nosa­ vedina uz pārdomām par analoģiskas situā­ kām uz racionālas, visiem pieejamas pie­ cijas reālu pastāvēšanu arī starp materiālo redzes balstītu nepretrunīgu atziņu sistēmas un garīgo pasauli un tās izziņas un izpratnes izstrādāšanu par reāli pastāvošo un notie­ iespējām? ^

Pavasara numurā pamanītās kļūdas: • krāsu ielikuma 2. Ipp. attēlam augšā pa labi pareizais paraksts ir "Trapeces apvidus Oiioua miglājā (AI 42). kurā noliek intensīvu jonim zvaigžņu veidošanās. NASA allēls.": • 64. Ipp. 2. slejā "sk. I. vāku" vietā jābūt "sk- krāsu ielikuma 2. Ipp': • 65. Ipp 2. slejā vārdi 'sk. krāsu ielīmi" ir lieki; • 67. Ipp. 2. slejā vārdi "sk krāsu ielimi ir lieki

68 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA SKOLĀ

ILGONIS VILKS ZVAIGZNES PENSIJAS VECUMĀ

Iekams iedziļināties procesos, kas notiek znes iedala šādās spektra klasēs: O, B, A, ar zvaigzni pēc tās aiziešanas no galvenās F, G, K, M (sk. krāsu ielikuma 3- Ipp.)- Tā secības (par zvaigžņu evolūcijas iepriek­ kā šāds dalījums ir samērā aptuvens, ievies­ šējām stadijām sk. I. Vilka rakstu "Zvaigznes tas arī spektrālās apakšklases, kuras apzīmē piedzimst un dzīvo" - ZvD, 1998. g. pa­ ar cipariem no 0 līdz 9. Saule, piemēram, vasaris, 72.-79- Ipp), ir vērts aplūkot jau­ ir G2 spektra klases zvaigzne. tājumu par zvaigžņu klasifikāciju. Tabula Spektrālā klasifikācija. Par zvaigzni Zvaigžņu spektrālā klasifikācija daudz informācijas sniedz tās spektrs, ko iegūst ar spektrogrāfu vai citu ierici, sadalot Spektra Vidējā Krāsa Piemēri zvaigznes izstaroto gaismu spektrā - šaurā klase tempera­ varavīksnes josliņā. Tikai spektrālajos pē­ tūra, K tījumos astronomiem izdevies noskaidrot zvaigžņu ķīmisko sastāvu un uzbūvi. O 30 000 zilgana Oriona X Tāpat kā Saulei, ari zvaigznēm ir nepār­ B 20 000 zilganbalta Spika traukts starojuma spektrs. Nepārtrauktajā A 10 000 balta Vega, Sīriuss spektrā redzamas tumšas absorbcijas spek- F 7000 dzeltenbalta Procions trāllinijas, ko veido dažādi ķīmiskie ele­ G 5300 dzeltena Saule, Kapella menti. Pēc zvaigznes spektra iespējams no­ K 4500 oranža Arkturs, teikt tās redzamās virsmas temperatūru. Aldebarans Zvaigznes temperatūra ir saistīta ar tās krā­ M 3000 sarkana Betelgeize, su. Piemēram, metālu var sakarsēt lidz sar­ Antaress kankvēlei, bet, paaugstinot temperatūru, - pat llclz baltkvēlei. Šeit ir līdzība ar zvaig­ Spektrāllinijas, kas redzamas zvaigznes znēm. Jo zvaigzne karstāka, jo tā ir baltāka. starojuma spektrā, veidojas tās atmosfērā. Atkarībā no temperatūras zvaigznes var būt Tāpat kā zvaigznes iekšienē, arī zvaigznes sarkanas, oranžas, dzeltenas, baltas un pat atmosfēras galvenās sastāvdaļas ir ūdeņradis zilganas. Visaukstākās ir sarkanās zvaigznes, un hēlijs, taču zvaigžņu spektros labi re­ kuru temperatūra ir aptuveni 2500 K, bet dzamas arī citu ķīmisko elementu — slā­ viskarstākās (aptuveni 40 000 K) - zilganās pekļa, skābekļa, silīcija, dažādu metālu - zvaigznes. Zvaigznes izstaro ne tikai re­ spektrāllinijas. Karsto zvaigžņu atmosfērās dzamo gaismu. Sarkanās zvaigznes spēcīgi atomi atrodas jonizētā stāvoklī, bet auksto staro ari infrasarkanajā diapazonā, bet zil­ zvaigžņu atmosfērās tie var veidot pat mo- ganās zvaigznes - ultravioletajā diapazonā. lekulānis savienojumus. Tas, ka, piemēram, Saules spektrā dominējošās ir kalcija spek­ Pamatojoties uz zvaigžņu spektru, ir iz­ trāllinijas, nenozīmē, ka Saule sastāv no veidota zvaigžņu spektrālā klasifikācija. Vir­ kalcija vien. zienā no karstākajām uz aukstākajām zvaig­

69 Paralēli spektra pamatkiasifikācijai izman­ nātnas vairāk nekā 6000 oglekļa zvaigznes, to vēl dažas spektra klases. Ar burtu \V no kurām aptuveni 1/20 atklātas Latvijā. apzīmē Vblfa—Raijē zvaigznes, kuru spektrs Retās S spektrālā tipa zvaigznes ir sarkanie ir tāds pats kā karstākajām O klases zvaig­ milži. Tās līdzinās M klases zvaigznēm, vie­ znēm, vienigi tajā redzamas izteiktas emi­ nīgi to spektros ir redzamas cirkonija oksīda sijas līnijas, ko rada blīvs un karsts gāzes un lantāna oksīda, nevis titāna oksīda ab­ apvalks, kas apņem zvaigzni. Volta—Raijē sorbcijas joslas. zvaigznes atrodas galvenās secības pašā Starjaudas klases. Pat viena spektrālā augšējā daļā, to masti ir 10 līdz 30 Saules tipa zvaigznēm absorbcijas līnijas ne vien­ masu un starjauda pat līdz 100 000 Saules mēr izskatās vienādi. Dažām zvaigznēm tās starjaudu. Volfa—Raijē zvaigznes ir ļoti kar­ ir šauras un asi norobežotas, citām tās ir stas (20 000 līdz 50 000 K), un tās sadedzina platas un izplūdušas. Sīs atšķirības nosaka ūdeņradi kā superrijīgi kodolreaktori, tāpēc spiediens zvaigznes atmosfērā. Šauras spek- pavada uz galvenās secības neilgu laiku. trāllīnijas norāda uz lielu izmēru zvaigzni, Tās zvaigžņu vēja veidā tik strauji zaudē kuras atmosfēras spiediens ir mazs. Platas masu, ka ap tām izveidojas miglāji (sk. I. spektrāllīnijas būs novērojamas nelielām citt.). Aizejot no galvenās secības, no zvaig­ zvaigznēm, kuru atmosfērā pastāv augsts znes ir palicis pāri tikai hēlija kodols. spiediens. Arī dažu spektrāllīniju intensitāte Savukārt starp aukstajiem sarkanajiem ir atkarīga no atmosfēras spiediena. Šie fak­ milžiem izdala C spektra klasi. Tajā ietilpst tori ļauj iedalīt zvaigznes vairākās starjaudas oglekļa zvaigznes, kuru spektros novēro klasēs: pārmilži pieder Ia vai Ib starjaudas spēcīgas oglekļa savienojumu C„ CN un CH klasei, spožie milži - II klasei, normālie absorbcijas joslas. Tās slāpē zvaigznes zilo milži - III klasei, submilži — IV klasei, bet gaismu, padarot zvaigzni izteikti sarkanu. galvenās secības zvaigznes - V klasei. Rei­ Vairākums oglekļa zvaigžņu ir neregulāras zēm vēl izdala VI - subpunduru - klasi (sk. maiņzvaigznes. Latvijas astronomi pēta og­ 2. utt.). Baltie punduri ir atstāti bez star­ lekļa zvaigznes. Pavisam Galaktikā ir zi- jaudas klases apzīmējuma. Tātad pilns Sau-

/. cill. Lokveida tonnas miglājs Gulbja zvaig­ Spektra klase znājā, kas izveidojies ap Volla—Raijē zvaigzni 2. utt. Herc.špiunga-Kascla diagramma, kura (attēla centrā l. parādītas zvaigžņu starjaudas klases. Ies spektrālais apzīmējums ir G2V, un tas Šoreiz aplūkosim, kas notiek ar zvaig­ sniedz pilnu informāciju par zvaigznes tem­ znēm, kuni kodola masa nepārsniedz 1,4 peratūru un starjaudu un līdz ar to par Saules masas. Ievērojiet, šeit minēta zvaig­ atrašanās vietu H—R diagrammā znes kodola masa, bet zvaigznes kopējā Aiziešana no galvenās secības. Kad masa var būt lielāka un sasniegt pat

• • • •

*; « » • .i • * • . * ' .

• • * .

100,000 10.000 1.000 • Virsmas temperatūra, K •

.•>. all. Saules tipa zvaigznes evolūcijas ceļš 4. all. Vāji spīdoša zvaigzne Strēlnieka zvaig­ U-K diagrammā pēc aiziešanas no galvenās znājā, kurā šobrīd acīmredzot notiek pēdējais secības. hēlija uzliesmojums. kārtojot to ceļu, ko zvaigzne veica hēlija bija 42 x 56 loka milisekundes, tātad tā bija uzliesmojuma laikā, līdz tā atkal kļūst par saplacināta par vienu ceturtdaļu (sk. 5. cilt.). sarkano milzi. Ja pieņemam, ka zvaigzne atrodas 500 gais­ Novērojumi rāda, ka sarkanie milži pulsē mas gadu attālumā, tās izmēri garākās ass ar tipiskiem 200 līdz 600 dienu gariem pe­ virzienā ir 8,5 astronomiskās vienības. Ja šī riodiem un zaudē ievērojamu daļu savas zvaigzne atrastos Saules vietā, tā aizpildītu masas spēcīga zvaigžņu vēja veidā. Pie šīm Saules sistēmu gandrīz līdz Saturna orbītai. zvaigznēm pieder tādas maiņzvaigžņu kla­ Planetārie miglāji Kad zvaigzne ir pa­ ses kā mirīdas, pusregulārās un neregulārās vadījusi vairākus simtus tūkstošu gadu uz maiņzvaigznes, Mirīdas ieguvušas nosau­ asimptotiskā milžu zara, tā nomet ārējo, ar kumu no zvaigznes Mitas (Vaļa o). To spo­ ūdeņradi bagāto apvalku. Zvaigznes cen­ žums mainās plašā intervālā, spožuma mai­ trālā daļa strauji saspiežas, sasniedzot pat ņa var sasniegt pat 10 zvaigžņlielumus! Mi- 100 000 K temperatūru. Tik augstā tem­ rīdu spožuma maiņa nav absolūti regulāra. peratūrā zvaigzne izstaro galvenokārt ultra­ Gan amplitūda, gan periods šīm zvaigznēm violeto starojumu. Šis starojums jonizē no­ mainās no cikla uz ciklu. Pusregulāro maiņ­ mestā apvalka atomus, liekot apvalkam spī­ zvaigžņu spožuma izmaiņās ir grūti kon­ dēt. Ap zvaigzni izveidojas spožs gredzen­ statēt konkrētus periodus, bet neregulāro veida miglājs, kuru sauc par planetāro mig­ maiņzvaigžņu spožums mainās lēni un ne­ lāju, jo, raugoties nelielā teleskopā, tas iz­ prognozējami. skatās līdzīgs planētas diskam. Patiesībā Mirīdas ir vienas no nedaudzajām zvaig­ planetārajiem miglājiem nekāda sakara ar znēm, kurām ar optisko interferometru var planētām nav. ne tikai izmērīt diametru, bet arī noteikt Pirms dažiem tūkstošiem gadu Smilšu formu. Daudzas mirīdas reizēm izskatās Pulksteņa miglājs MyCn 18, kas atrodas iegarenas. Rodas iespaids, ka tās ir līdzīgas Mušas zvaigznājā, vēl bija sarkanais milzis. neregulāriem gaisa pūšļiem, kas uzpūšas un Attēlā redzamie miglāja ārējie gredzeni (sk. saplok. Piemēram, Mitas tipa zvaigznes Ka- krāsu ielikumā 3- (pp-) ir veidojušies, sar­ siopejas R leņķiskie izmēri mērīšanas brīdī kanajam milzim atsevišķu uzliesmojumu laikā nometot ārējos slāņus, bet acij līdzīgā struktūra centrā ir pats planetārais miglājs tapšanas stadijā. Planetārā miglāja diametrs ir aptuveni 0,6 gaismas gadi, bet centrālo zvaigzni vēl sedz putekļu mākoņi, un tā nav saskatāma. Kad nomestais apvalks, kas kustas diez­ gan ātri, sastopas ar iepriekš atdalītajiem sarkanā milža slāņiem, starp tiem notiek mijiedarbība un rodas triecienviļņa fronte, kas maina planetārā miglāja struktūru un izraisa daudzveidīgu starojumu: ne tikai redzamo gaismu, bet arī rentgenstarojumu, infrasarkano starojumu un radioviļņus. Pla­ netārā miglāja vidējā temperatūra ir 10 000 K, bet tai pašā laikā miglājā sastopami ap­ 5(> loka iiiilisekundes gabali ar dažādu temperatūru, līdz ar to tajā var pastāvēt dažādas molekulas, piemēram, 5. citi. Zvaigzne Kasiopejas R šajā pulsācijas oglekļa monoksīds un putekļi, kas eksistē fāzē nav apaļa, bet gan izteikti iegarena. tikai relatīvi zemā temperatūrā.

^2 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA Vairākums planetāro miglāju ir nelieli H-R diagrammā (sk. 3- att.) un samērā (diametrs 0,1 pc). Planetārie miglāji at­ strauji nonāk balto punduru apgabalā dia­ rodami Galaktikas lielākajā daļā, taču mazo grammas lejasdaļā. Baltie punduri staro, izmēru dēļ redzami tikai tuvākie no tiem. "tērējot" siltumenerģiju, un pakāpeniski at­ Līdz šim atklāti aptuveni 1200 planetāro dziest. Tās ir ļoti mazas zvaigznes. Baltajam miglāju. Šo miglāju pastāvēšanas ilgums ir pundurim, kura masa vienāda ar Saules aptuveni 20 tūkstoši gadu. Miglājs lēni iz­ masu, diametrs ir tikai 10 tūkstoši km. Ze­ plešas ar ātrumu 20 līdz 40 km/s, tā spo­ mes diametrs ir aptuveni tāds pats. Bet žums samazinās, un miglājs izklīst apkārtējā zvaigznē ir "iespiesta" ļoti liela masa. Tas telpā. nozīmē, ka baltie punduri sastāv no ļoti Izrādās, ka tikai 20% planetāro miglāju blivas vielas. Viena sērkociņu kastīte baltā ir sfēriski kā, piemēram, Gliemeža miglājs pundura vielas sver 140 tonnu! Ūdensvīra zvaigznājā. Lielākā daļa planetāro Baltais punduris sastāv no oglekļa un miglāju ir iegareni vai divdaļīgi (sk. vāku hēlija atomu kodoliem un ļoti blīvi sakār­ 1. Ipp). Šis parādības iespējamais skaid­ totiem elektroniem. No ārpuses to apņem rojums ir šāds. Sākumā ap centrālo zvaigzni plāns ūdeņraža apvalks. Temperatūra baltā izveidojas disks (zvaigznes vējš "pūš" gal­ pundura iekšienē ir samērā augsta. Pavisam venokārt ekvatora virzienā). Otrajā fāzē Galaktikā jābūt aptuveni 10 miljardiem balto zvaigznes vējš izplatās uz visām pusēm pundura, bet to mazās starjaudas dēļ mēs vienmērīgi, bet tā pārvietošanos ekvatoriā­ varam saskatīt tikai tuvākos no tiem. Pie­ lajā plaknē kavē iepriekš izveidojies disks, mēram, Sīriusam un Procionam ir pavado­ tāpēc zvaigznes vējš izplatās galvenokārt ņi— baltie punduri. polu vizienā, izveidojot raksturīgu dubult- Ne visi baltie punduri ir balti. Atdziestot lodes struktūru. Klasisks bipolārā planetārā tie maina krāsu. Paši jaunākie un karstākie miglāja piemērs ir Hanteles miglājs M 27 baltie punduri tiešām ir zilgani un balti, bet Lapsiņas zvaigznājā (sk, krāsu ielikuma 3- vecākie un vēsākie ir dzelteni un oranži. Ipp)-' Teorētiskie priekšstati par balto punduru Ar Habla kosmisko teleskopu Gliemeža atdzišanu ir ļoti interesanti. Sākumā, kamēr miglājā, kas atrodas aptuveni 450 gaismas baltā pundura virsmas temperatūra ir ap­ gadu attālumā no mums, izdevās saskatīt tuveni 100 000 K, tā dzīlēs strauji rodas interesantus pirkstiem līdzīgus veidojumus, elementārdaļiņas - neitrino, kas, aizlidojot kas "rāda" uz miglāja centru. Pirksti acīm­ no zvaigznes, intensīvi dzesē to. Kad tem- redzot ir neitrālā ūdeņraža mākoņi 90 līdz 2S0 astronomisko vienību garumā. Katram GALVENA SECĪBA galā ir spožs "nags" - jonizētā ūdeņraža V

apgabals, kurš spīd centrālās zvaigznes ul­ Sākotnēja travioletā starojuma iedarbībā (sk. krāsu ielikuma 3- Ipp). Par pirkstu izcelsmi astro­ nomu domas dalās, bet acīmredzot spē­ cīgais zvaigznes vējš, saskaroties ar nomesto apvalku, to sadala nelielos komētveidigos fragmentos. Ar laiku šie gāzes mezgli iz­ klīdis pavisam. 6,3 triljoni gadu - Baltie punduri. Galu galā zvaigznē, kas atrodas miglāja centrā, apstājas arī ūdeņraža <000 3.000 kodolreakcijas, un tā kļūst par balto pun­ Virsmas temperatūra. K duri. Šajā evolūcijas posmā, kad zvaigzne 6. att. Evolūcijas treks H-R diagrammā zvaig­ nomet planetāro miglāju, tā met plašu loku znei, kuras masa ir tikai 1/10 Saules masas.

73 peratura ir nokritusies līdz 25 000 K, ap­ Ļoti interesanta ir pavisam mazas masas mēram tā kā Sīriusa pavadonim, sākas pa­ zvaigžņu evolūcija (sk. 6. citt.). Zvaigznei, rasta atdzišana, kad zvaigzne vienkārši iz­ kuras masa ir 1/10 Saules masas, nepiecie­ staro gaismu un siltumu. Kad temperatūra šami veseli 2 miljardi gadu, lai saspiežoties pazeminās līdz 7000 K, notiek interesanta nonāktu uz galvenās secības. Uz galvenās metamorfoze - zvaigznē esošā superblīvā secības zvaigzne kā sarkanais punduris ar gāze pārvēršas cietā vielā. Kristalizācijā iz­ niecīgu starjaudu pavada veselus 6000 mil­ dalītais siltums uz laiku aizkavē zvaigznes jardus gadu! Pēc šā neticami ilgā mūža atdzišanu, bet pēc tam tā atkal turpinās. zvaigzne nedaudz palielina savu spožumu Pašu aukstāko zināmo balto punduru tem­ un, apejot sarkanā milža fāzi, galu galā kļūst peratūra ir aptuveni 4000 K. par balto punduri, kas ir bagāts ar hēliju. Baltie punduri - Saules tipa zvaigžņu Sarkanā milža fāze šīm zvaigznēm izpaliek, evolūcijas rezultāts — kā dziestošas oglītes jo tās ir pilnīgi konvektīvas un vielas ne­ pakāpeniski atdziest un pārvēršas melnajos pārtrauktā samaisīšanās uztur viendabīgu punduros. Bet, lai tas notiktu, jāpaiet vairāk ķīmisko sastāvu visā zvaigznes tilpumā. nekā 10 miljardiem gadu, un Visuma ve­ Saprotams, ka mūsu Visumā, kuram ir "ti­ cums vēl ir par mazu, lai kāds melnais kai" kādi 10 miljardi gadu, neviena šāda punduris vispār būtu izveidojies. Teorē­ zvaigzne līdz sava mūža galam nav no­ tiskais modelis paredz, ka baltā pundura dzīvojusi. atdzišanas ātrums ir atkarīgs no tā starjau­ Kā jau minējām, baltie punduri veidojas das. Ar Habla kosmisko teleskopu 1995. no zvaigznēm, kuru kodola masa ir mazāka gadā lodveida kopā M 4, kas atrodas Skor­ par 1,4 Saules masām. Tātad ari Saule savu piona zvaigznājā, tika novēroti vairāki des­ dzīvi beigs kā baltais punduris, pēc tam miti balto punduru un tika konstatēts, ka pakāpeniski pārvēršoties par melno pun­ eksperimentālie dati par balto pundunt at­ duri. Taču, ja zvaigznes kodola masa pār­ dzišanu labi sakrīt ar teorētiskajiem priekš­ sniedz 1,4 Saules masas, tās "pensijas gadi" statiem. aiziet daudz dramatiskāk. Taču par to nā­ kamajā žurnāla numurā,

Dažas astronomiskas adreses WWW tikla

Apraksts WWW adrese

Kosmiskās aģentūras http://www.tiasa.gov/hqpao/othcr_agencics.html Astronomiskie attēli un video http://wtvw.univ-rennesl fr/ASTRO/astro.english.html CCD attēlu galerija htlp://zehu. uoregon. edu/galaxy. html Kosmiskā stacija Mir http://www.maximov.com/Mir/mir2.html Astronet http://www.xs4all.nl/%7Ecarlkop/astroeng.html Astronomiskās datorprogrammas http://wwiv.xs4all.nl/%7Ecarlkop/hytese.html Meteoru plūsmas http://www.imo.net/calendar/cal97.html Astronomiskais saraksts http://wivtv.efn.org/~hjr/hotlist/space.html Astrobioloģija http://www.reston.com/astro/index.html Astronomu biogrāfijas http://www.jsc.nasa.gov/Bios/ Dzīvība uz Marsa http://www.jsc. nasa .gov/pao/flash/mctrslife/ Mēness rokasgrāmata http://www.xs4all.nl/~carlkop/moonhe.html

Sagatavojis Normunds Bite 74 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998 GADA VASARA TOMASS ROMANOVSKIS SOLIS SEMINĀRS JELGAVĀ UN RĪGĀ

1997. gada nogalē notika divi Norvēģijas starojuma plūsmu. Pateicoties novērojumu un Latvijas kopprojekta SOLIS (SOLar ener- datētajam, datoru tam pieslēdz tikai vienreiz gy In Schools) semināri. Jelgavā, 1. ģim­ dienā. Datora programma nokopē visus nāzijas telpās, septembra beigās pulcējās datētajā uzkrātos datus savā cietajā diskā. skolu vadītāji un fizikas skolotāji no 9 part- Pēc tam šos datus var pēc vajadzības ap­ nerskolām Norvēģijā un Latvijā, lai nodibi­ strādāt, piemēram, lai noteiktu dienas laikā nātu tiešus draudzības kontaktus. Katra sko­ saņemto Saules enerģiju. la iepazīstināja ar saviem sasniegumiem Pateicoties kopprojektam, Latvijā veidojas mācību un skolēnu radošajā darbā, noklau­ pirmais apkārtējās vides novērošanas tīkls. sījās ziņojumus par Saules enerģijas pētī­ Tam būs ne tikai liela nozīme skolēnu zi­ jumiem 55 skolās Norvēģijā, iepazinās ar nātniskā darba veicināšanā, bet arī ekolo­ projekta mācīšanas metodēm fizikā. No­ ģiskās domāšanas veidošanā (siltuma efekts, beigumā norvēģu skolu vadītāji pieņēma ozona slānis, enerģijas taupīšana, vidi ne­ lēmumu sniegt materiālu atbalstu savām piesārņojošas enerģijas izmantošana) visā Latvijas partnerskolām, lai iegādātos apa­ mūsu sabiedrībā. Pateicoties šādam tīklam, ratūru Saules starojuma nepārtrauktiem mē­ sabiedrība tiks regulāri un neatkarīgi no rījumiem pēc Norvēģijas skolās izstrādātās citām iestādēm informēta par norisēm ap­ metodikas. Semināra darba norisi patikamā kārtējā vidē. Kā rāda pasaules pieredze, atmosfērā nodrošināja Jelgavas 1. ģimnāzijas skolu novērošanas tīkls var dot būtisku kolektīvs ļoti enerģiskā direktora E. Saknes ieguldījumu gan sabiedriskās domas vei­ vadībā. Norvēģijas un Latvijas skolu dalīb­ došanā, gan meteoroloģisko prognožu uz­ nieki varēja iepazīties arī ar Jelgavas pilsētu labošanā. Katru dienu masu mediji mūs un tās rudenīgi jauko apkārtni. Par semināra informē, kādi būs iespējamie laika apstākļi. saturu rūpējās SOLIS projekta vadītājs Bet reti kad tiek dota atgriezeniska infor­ KT. Hetlands un SOLIS atbalsta gnīpas va­ mācija, kāda vakar bija temperatūra dažādos dītājs Latvijā Dr. pbys. T. Romanovskis. Latvijas novados, ciktāl prognozes piepil­ Decembra sākumā notika jau otrs semi­ dījušās. nārs - šoreiz Latvijas LIniversitātes Fizikas Nobeigumā minēsim tās Latvijas skolas un matemātikas fakultātes Fizikas izglītības un partnerskolas Norvēģijā, kas, pateicoties centrā. Semināra vadītājs K. T. Hetlands ar Norvēģijas un Latvijas kopprojekta SOLIS saviem palīgiem atveda novērojumu datē- darbībai, veidos pirmo novērošanas tīklu tājus, piranometrus un programmnodroši­ mūsu valstī: nājumu Saules starojuma nepārtrauktai mē­ rīšanai. Semināra darbā 9 Latvijas dalībsko- Āgenskalna valsts ģimnāzija Malvik vgs las pārstāvji tika iepazīstināti ar iekārtas uz­ Cēsu pilsētas ģimnāzija l'orsgrunn vgs stādīšanu un mērīšanas metodiku. Novēro­ Dundagas vidusskola Lillehammer vgs jumu datētājs spēj uzkrāt 512 mērījumu da­ Jēkabpils valsts ģimnāzija Jessheim vgs tus 8 kanālos. Tas nozīmē, ka skolas pēc Jelgavas 1. ģimnāzija Bo vgs vēlēšanās varēs papildināt Saules starojuma Preiļu valsts ģimnāzija Rissa vgs mērījumus ar temperatūras, gaisa spiediena, Rīgas 64. vidusskola As vgs mitruma, vēja ātruma un citiem mērīju­ Valmieras Pārgaujas ģimnāzija Dalen vgs miem. Novērojumu datētajam var pieslēgt Ziemeļvalstu ģimnāzija Levanger vgs Dānijā ražoto piranometm, kas mēra Saules (vgs — vidusskola)

75 AMATIERIEM

JĀNIS KAULIŅŠ PAR KĀDU LATVIJAS ASTRONOMIJAS AMATIERU PROJEKTU

1997. gada nogalē - pēc LAB 50 gadu kādu laiku darbojās Rīgā, 70. gados to pār­ jubilejas sapulces - LU galvenās ēkas 501. cēla uz Siguldas Tautas observatoriju, bet istabā kopā sanāca gmpa astronomijas ama­ 80. GADU sākumā instrumentu demontēja un tiem, kuru vidū bija ari Lasītāja padevīgais tā optiku iekonservēja. TAM par iemeslu bija kalps. Notikuma gaisotne mūs bija, tā teikt, montējuma ne visai veiksmīgā konstnikcija. iedvesmojusi uz dižiem darbiem un, ne­ Pēdējo noteica tolaik mūžīgais materiālu piespiestai atmosfērai valdot, tika apspriests deficīts, dažādi mākslīgi ierobežojumi to mūžīgais jautājums - ko darīt? Līdzās jē­ iegādē un pasūtījuma darbu apmaksāšanas dzīgiem un mazāk jēdzīgiem priekšliku­ iespējas. miem radās arī viena pavisam traka doma: Šo rindu autors 80. gadu l>eigās izstrādāja organizēt Latvijas starptautisko amatieru diezgan sīku instrumenta atjaunošanas pro­ astronomijas centru. jektu. Taču nāca Atmoda, lielas pārmaiņas Nosaukums varētu šķist pārlieku ambi­ (ne vienmēr uz LABU) skāra arī LAB. Projekts ciozs, taču divi apstākļi mūsdienās padara palika uz papīra. iespējamas šādas aktivitātes: visuresošais Amatieru astronomijas centra izveidošanā Interneta tīkls un dažādas organizācijas, kas šā instrumenta atjaunošanai paredzēta bū­ varētu atbalstīt projektu finansiāli. tiska loma. Viens no mūsu šobrīd vado­ Projekta idejas pamatā ir Dr. phys. J. Ža­ šajiem instrumentu būvētājiem - Juris Kār- gara piedāvājums amatieriem izmantot vie­ kliņš - izstrādājis instrumenta koncepciju nu no Ventspils Starptautiskā radioastro- un ir uzņēmies vadīt teleskopa atjaunošanas nomijas centra ēkām Irbenē — tā saucamo darbu. "Kristālu". Tā ir labi būvēta divstāvu ķieģeļu Otrs instruments veltīts mūsu (un pro­ ēka, kurai uz jumta bija atradušās divas jekta) ambīcijām. nelielas radioteleskopu antenas. Palikušās Tam jābūt rūpnieciski izgatavotam reflek- pamatnes ir piemērotas ari nelielu optisko torteleskopam ar spoguļa caurmēru vismaz teleskopu uzstādīšanai. 50 cm. Par starojuma uztvērēju IZMANTOJAMA Ir paredzēts, ka Centra darbības pamatu augstvērtīga lādiņsaites matrica. Pastāv divi veidos divi optiskie teleskopi. varianti: pirkt pilnīgi jaunu instrumentu vai Pirmais no tiem apliecinātu Latvijas astro­ izmantot Baldonē esošā 550 mm Kasegrēna nomijas amatieru varēšanu. "Zvaigžņotās teleskopa optiku tin tubusu, izgatavojot tam Debess" lasītājs ar lielāku stāžu droši vien modernu, automātiski vadāmu montējumu. atceras rakstus, kas veltīti F. Blumbaha vār­ Teleskopiem jābūt datorizētiem un, kas dā nosauktajam 500 mm teleskopam. To ir pats galvenais, pieejamiem novērotājam savulaik izgatavoja entuziastu grupa nelaiķa no Interneta tīkla. Profesionāli astronomi inženiera Miķeļa Gaiļa vadībā. Teleskops attālinātās vadības priekšrocības izmanto jau

76 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA pasen. Novērotājs Ņujorkā, Londonā vai vienam katra teleskopa vadībai, serveris, citur var, neizejot no sava kabineta, pieteikt kas var uzņemties arī biroja datora lomu, savu novērojumu programmu, piemēram, un atsevišķs dators iegūto attēlu apstrādei. Eiropas Dienvidu observatorijā Čīlē, izvē­ Informācijas biroja galvenā funkcija būs lēties vajadzīgos starojuma uztvērējus un Centra publicitātes uzturēšana: mājaslapa citus sistēmas parametrus un saņemt re­ vispasaules timekli, publiski pasākumi - zultātus uz sava datora ekrāna. semināri, novērošanas nometnes u. tml. Te Arī amatieriem ir pieejami šāda veida tiks gatavoti ari mācibu, metodiskie un as­ teleskopi. Tādu ir samērā daudz, taču tos tronomijas propagandas materiāli. Lielu at­ vairākumā gadījumu var izmantot tikai kāda balstu šai darbā varētu sniegt Astronomijas mazāka grupa - noteiktas mācibu iestādes, Skolotāju asociācija. instrumenta būvētāji un sponsori, u. tml. Projekta sagatavošanas gaitā mūs pār­ Novērotgribētāju skaits ir ļoti liels. Bred- steidza Dr. pbys. A. Balklava-Grīnhofa pie­ fordas robotteleskopa (tas ir 40 cm diametra dāvājums izmantot Centra vajadzībām Bal­ Kasegrēna sistēmas instruments un atrodas dones Riekstukalna observatorijas Dubtilt- Anglijā) novērotgribētāju publiskā rinda ir teleskopa ēku. Tas lika pamatīgi izvērtēt ap 4500 pieprasījumu gammā, no kuriem Centra izvietojuma iespējas. daži nav apmierināti pat kopš 1996. gada! Tātad trīs vietas: vecā novērošanas bāze Intereses pēc tajā ar vēlmi nofotografēt M42 Siguldā, "Kristāls" Irbenē un Dubulttele- (Oriona miglāju) iestājās arī autors. Skaidrs, skopa ēka Riekstukalna. Lai pamatoti varētu ka vēl vienam šādam instrumentam varētu izraudzīt vietu topošajam Centram, sarī­ būt visai labas sekmes. kojām īstu aptauju, kur zinātāji izteica savas Šādai saimniecībai nepieciešama arī pie­ domas par tās vai citas vietas piemērotību. tiekami laba Tehniskā bloka klātbūtne. Diemžēl uzreiz tiek noraidīta Sigulda, ar Optikas un elektronikas laboratorijas un kuru daudziem ir izveidojušās noteiktas mehāniskā darbnīca ļautu Centram kļūt par emocionālās saites. Pilsētas tiešs tuvums, Latvijas amatieru — astronomijas īstenu māj­ pilsētas plāni zemes gabalu izmantot citām vietu. Blakus abu galveno instrumentu uztu­ vajadzībām, kapitālu, Centram piemērotu rēšanai te būtu iespējams realizēt vēl ne celtņu trūkums. Vilinoša ir vienīgi transporta vienu vien ķecerīgu ideju. un pilsētas infrastruktūras ērtība. Spoguļu slīpēšanas mašīna un optikas Irbenē jau daudz labāk. Tumšas debesis, pārbaudes stendi mūsu amatieriem jau ir. samērā labi piemērota ēka, vēl citas, sīkākas Ar elektronikas mērickārtām, cerams, pa­ priekšrocības - taču ļoti grūti sasniedzama līdzēs mūsu kolēģi profesionāļi, aizdodot vieta. Vairāk nekā 200 km no Rīgas un 400 vai uzdāvinot kādas lietotas un viņiem pa­ km no Latgales. Ļoti lielas grūtības ar sa­ šiem vairs ne visai vajadzīgas iekārtas. Lie­ biedrisko transportu. totus darbgaldus ceram pietiekami lēti iegā­ Baldonē vieta turpretim ir vienkārši ideā­ dāties kādā Latvijas rūpnīcā. Var jau būt, ka la. Astroklimats — praktiski vislabākais Lat­ kāds uzņēmējs pat vēlas kļūt par mūsu vijā. Rīga tuvu, bet tanī pašā laikā ne tik sponsoru un uzdāvina dažu labu, savā saim­ tuvu, lai traucētu. Vienlīdz laba sasniedza­ niecībā nevajadzīgu "krāmu". mība no visiem Latvijas novadiem. Gatava, Centra sekmes lielā mērā noteiks Infor­ ideāli piemērota ēka un visa vajadzīgā infra­ mācijas birojs. struktūra. Sabiedriskais transports. Profesio­ Vispirms tam jārūpējas par novērojumu nāļu konsultācijas "pie rokas". Viss, ko vien laika sadali un novērošanas programmu var vēlēties... izstrādi. Tas saistīts ari ar lokālā datortīkla Skaidrs, ka nopietns projekts maksā uzturēšanu. Vajadzīgi vismaz 4 datori: pa nopietnu naudu.

77 Projekta kopējo tāmi esam ierobežojuši mācijas centram un, protams, ari telpu re­ 200 tūkstošu dolāru apmērā. Ēkas, esošā montam, bez kura neiztikt. inventāra un paredzamā pašu ieguldījuma LU rektors akadēmiķis J. Zaķa kungs jau vērtību lēšam uz 100-120 tūkstošiem do­ ir devis piekrišanu ēkas nodošanai LAI3 lāru, bet ārējam finansējumam atliek ap­ rīcībā. Sagatavots arī attiecīgs nodomu pro­ tuveni 80—100 tūkstoši USD. Proporciju no­ tokols. Esam sākuši jau deldēt varbūtējo saka finansējuma gādāšanas raksturs: poten­ finansētāju sliekšņus. ciālam naudas devējam ir svarīgi, ka pre­ Veidojam arī darba grupas. Visus, kurus tējās puses ieguldījums ir vismaz adekvāts tas interesē un kuri būtu ar mieru atbalstīt viņa paša devumam. Tas apliecina idejas projektu ar savu darbu, materiālu vai fi­ un tās autoru nopietnību un padara tica­ nansu ieguldījumu, lūdzam zvanīt pa tālr. mākas projekta sekmes. 7 223 6.37 raksta autoram vai Ivaram Smel- Lauvas tiesu naudas vajadzēs jaunā instru­ dam vai rakstīt mums: Latvijas Astronomijas menta un starojuma uztvērēju iegādei: ap­ biedrībai, Raiņa bulv. 19, Rīgā, LV-1386. mēram 3/4 visu piesaistāmo līdzekļu. Pā­ Mūsu e—pasts: [email protected] vai rējais paredzč'ts datoriem, darbnīcām, infor­ [email protected]. ^

Pateicība Latvijas Astronomijas biedrība pateicas Arnoldam Ekam-Ēķim par dāvinājumu: teodolitu, kiprēgeli, tālskati, Saronova fotometru un astronomiskās literatūras komplektu.

Atzīmējot "Zvaigžņota Debess" 40. gadskārtu, žurnāla redakcijas kolēģija izsludina

ASTRONOMIJAS AMATIERU ASTROFOTO KONKURSU

Konkursā var piedalīties astronomijas amatieri un interesenti (bet ne profesionāļi) ar darbiem, kas nav iepriekš tikuši publicēti. To tematika var būt visdažādākā: Saules, Mēness, planētu, zvaigžņu, miglaino debess objektu, meteoru uzņēmumi, ainavas, kurās iekļauti astronomiski objekti, u.tml. Lūdzam iesūtīt krāsaino negatīvu kopijas, kuru izmērs nav mazāks par 9 x 13 cm. Tiek pieņemti arī krāsainie diapozitīvi un attēlu datnes disketēs. Katram darbam jāpievieno pavadlapa ar autora vārdu, uzvārdu, adresi, personas kodu, attēla iegūšanas datumu, izmantoto filmu, objektīvu, ekspozīcijas ilgumu un, vēlams, arī kiiku. Var pievienot arī citas piezīmes. Tāpat jānorāda, vai autors atļauj publicēt darbu žurnālā "Zvaigžņotā Debess". Konkursa uzvarētājus gaida ZvDredakcijas kolēģijas sarūpētas pārsteiguma balvas, bet labākie darbi tiks publicēti. Darbus adresēt "Zvaigžņotās Debess" redakcijas kolēģijai Raiņa bul­ vārī 19, Rīgā, LV-1586. Iesūtīšanas beigu termiņš: 1998. gada 31. decembris (pasta zīmogs). Paraugam un iedvesmai publicējam Jupitera un tā pavadoņu uzņēmumu, kas iegūts ar 5 sekunžu ekspozīciju uz Fuji 400 filmas 1996. gada 22. jūnijā. Jupiters ar pavadoņiem. A. Hartmaņa (Saldus)foto

^8 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA JAUNAS CRAMATAS

ILGONIS VILKS 400 UZDEVUMU ASTRONOMIJĀ

I. Murānes uzdevumu krājums veidots rūpīgi un pārdomāti. Autore sāka strādāt pie Iveta tā jau dažus gadus iepriekš, aizstāvot Lat­ vijas Universitātē fizikas specialitātē diplom­ darbu par tēmu Uzdevumu atlase, sakārto­ šana un izveidošana astronomijas uzdevu­ mu krājumam. Pēc tam darbs pie; manu­ skripta turpinājās, līdz tas tika iesniegts apgāda Zvaigzne ABC rīkotajā konkursā Izglītība Latvijas nākotnei - 2, kurā TAS sa­ ņēma atzinību un "zaļo gaismu" izdošanai. Liela daļa krājumā ietilpstošo uzdevumu ir autores pašas veidoti, aprobēti darbā ar skolēniem Rīgas 62. vidusskolā, kur I. Mu­ rāne māca fiziku un astronomiju. Astronomijas uzdevumu krājums vidus­ ^•astronomijas skolai ir eksperimentāls mācību līdzeklis, • UZDEVUMU KRĀJUMS kuru atļāvusi lietot LR Izglītības un zinātnes lvIDUSSKOLAI ministrija. Tas galvenajos vilcienos ir sa­ skaņots ar pastāvošo mācību grāmatu Astro­ nomija vidusskolai un vidusskolas astro­ nomijas izglītības standartu, līdz arto kļūstot par daļu no topošā astronomijas mācību 1998. gada sākumā apgādā Zvaigzne ABC līdzekļu komplekta. Arī tīri vizuāli tas ir tika izdots jaunās autores Ivetas Murānes pieskaņots astronomijas mācību grāmatai. izveidotais Astronomijas uzdevumu krā­ Tai pašā laikā uzdevumu krājumā ir sperts jums vidusskolai. Tā tapšana jāatzīmē kā liels solis uz priekšu mācību materiāla pa­ vērā ņemams fakts, jo, ja fizikas, matemā­ dziļināšanā un skolēnu teorētisko atziņu tikas, ķīmijas un citu eksakto priekšmetu praktiskā nostiprināšanā. Kā priekšvārdā skolotāja rīcībā ir vesels mācību palīglīdzek­ raksta pati autore: "Astronomijas kursa ap­ ļu klāsts, tad astronomijā tas ir pirmais gūšana ir saistīta ar fizikālo teoriju, likum­ latviešu valodā izdotais un latviešu autora sakarību izpratni un prasmi izmantot teorē­ sarakstītais uzdevumu krājums skolai. Vairs tiskās atziņas praktiski, tādēļ iemaņu un tikai kā retums dažās skolās šobrīd ir atro­ prasmju izkopšanā būtiska nozīme ir mā­ dami no krievu valodas tulkotie un 1983. cību uzdevumiem. Risinot uzdevumus, sko­ gadā izdotie G. Malahovas un J. Strauta lēni padziļina un nostiprina iegūtās teo­ Didaktiskie materiāli astronomijā. rētiskās iemaņas, veido praktiskās iemaņas,

79 kā arī pārliecinās, cik labi spēj praksi saistīt arī par skolotāju vajadzībām - krājumā ar teoriju. Šādās nodarbībās skolēniem at­ iekļauts pietiekams skaits līdzīgu tīstās katram savs intelektuālās darbības uzdevumu, kas dod iespēju tos izmantot pētnieciskais stils." atkārtošanai un zināšanu nostiprināšanai, kā Grāmatas 5(> lappusēs ietilpst 419 ap­ arī pārbaudes darbos. Uzdevumu krājums rēķinu un izpratnes uzdevumi. Tie sakārtoti ir universāls, jo tajā iekļauti dažādas griitību 6 nodaļās: sfēriskās un praktiskās astro­ pakāpes uzdevumi — no pavisam vienkār­ nomijas pamatjēdzieni, laika skaitīšana, op­ šiem līdz sarežģītiem uzdevumiem, kurus tiskie teleskopi, debess mehānikas pamati, skolēni risina atklātajās astronomijas olim­ zvaigžņu un galaktiku raksturlielumi, olim­ piādēs. Paaugstinātas grūtību pakāpes uzde­ piāžu uzdevumi. Uzdevumu krājuma struk­ vumi ir izcelti. tūra ir loģiska un pamatota, tajā ietilpst Uzdevumu krājums ir izmantojams ne praktiski visi astronomijas kursā sastopamie tikai astronomijas apguvē, bet arī apgūstot uzdevumu tipi. Kā veiksmīgs risinājums astronomijas un radniecīgos fizikas jautā­ jāuzsver tas, ka krājumā vienkop atrodama jumus vidusskolas dabaszinātņu un fizikas visa uzdevumu risināšanai nepieciešamā kursā, astronomijas un fizikas pulciņā vai informācija. Proti, katrā nodaļā sniegts īss fakultatīvajā kursā, individuāli strādājot ar teorijas apskats, krājuma beigās ievietotas apdāvinātajiem skolēniem, gatavojoties gandrīz visu uzdevumu atbildes, vairākumā olimpiādēm. Diemžēl ne visas manuskriptā gadījumu ieskicēta arī risināšanas gaita. Grā­ pamanītās kļūdas un nepilnības, uz kurām matas beigās apkopots nepieciešamais uz­ tika norādījuši recenzenti, ir izlabotas ziņu materiāls — skaitliskie dati un kartes. iespiestajā tekstā, taču šie sīkie trūkumi ir Autore ir panākusi saprātīgu balansu nebūtiski un tos simtkārt atsver pats krā­ starp aprēķinu un izpratnes uzdevumiem, juma iznākšanas fakts. Tāpēc gribas novēlēt, liekot uzsvaru tieši uz pēdējiem, kas ir bū­ lai tas neiegūtas veikalu plauktos, bet, gluži tiski, lai padziļinātu un pilnveidotu skolēnu otrādi, ir pieprasīts, iecienīts un pat no­ astronomisko priekšstatu sistēmu. Domāts driskāts biežās lietošanas dēļ.

Sveicam astronomijas profesoru Daini Draviņu!

1998. gada 24. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdē "Modernās astrofizikas problēmas un to -tehniskie risinājumi"'.Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklim Lundas universitātes (Zviedrija) profesoram Dainim Draviņam pasniedztt Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par ievērojamiem zinātniskiem sasniegumiem astrofizikālo procesu izpētē zvaigžņu un starpzvaigžņu vidē un būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes starptautiskās sadarbības veicināšanā. Svinīgā LZA Lielās medaļas pasniegšanas ceremonijā laureāts nolasīja akadēmisko lekciju "Astronomija un zinātnes robežas".

Redakcijas kolēģija

80 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA HRONIKA

ANDREJS ALKSNIS, IVARS ŠMELDS EIRĀZIJAS ASTRONOMIJAS BIEDRĪBAS IV KONGRESS

Bez Starptautiskās Astronomijas savie­ saprotošos astronomus no jaunajām vai at­ nības (International Astronomkal Union), dzimušajām valstīm - agrākajām padomju kas apvieno visas pasaules astronomijas republikām. Tā kā tās atrodas gan Eiropā, speciālistus, pastāv gan atsevišķu konti­ gan Āzijā, tad angliskais biedrības nosau­ nentu organizācijas, piemēram, Eiropas As­ kums ir loģisks, lai gan varbūt izklausās tronomijas biedrība (European Astronomi- diezgan pretenciozs. cal Societv), gan reģionu, piemēram, Klusā Pašlaik biedrībā no apmēram 750 bied­ okeāna Astronomijas biedrība (Aslronomi- riem 497 ir no Krievijas, 94 no Ukrainas, cal Saciet}' ofthe Pacific), nemaz nemnājot 97 no citām agrāk PSRS sastāvā iekļautām par atsevišķu valstu astronomus apvieno­ valstīm. Bez tam ap 50 biedrības biedru ir jošām jeb nacionālajām astronomijas bied­ no pārējām pasaules valstīm. Liela daļa no rībām. Savdabīga šai ziņā ir Astronomische viņiem ir no bijušās PSRS izceļojušie astro­ Gesellscbafl (AG) - biedrība ar sēdekli Vā­ nomi. cijā, kas apvieno ne tikai Vācijas astrono­ Tā kā lielākā daļa EĀAB biedru ir no mus, bet arī citus vāciski runājošos astro­ Krievijas un tai nav pašai savas profesio­ nomijas interesentus, galvenokārt no Aus­ nālas astronomijas biedrības, EĀAB lielāko­ trijas un Šveices. ties nodarbojas ar tādu jautājumu risināšanu, Astronomijas biedrība, kuras IV kongress kas svarīgi tieši Krievijas astronomiem, notika Maskavā 1997. gadā no 24. līdz 29. ieskaitot ari sadarbību ar Krievijas valsts novembrim, nodibinājās Padomju Savienībā varas struktūrām. Pēc tam ciešāka starp­ neilgi pirms tās sabrukšanas. Tāpēc sākot­ tautiska sadarbība, pateicoties arī zināmai nējais tās nosaukums bija Astronomičeskoje valstu integrācijai, izveidojusies ar NVS as­ obščestvo SSSR, un tā bija pieskaitāma vienas tronomiem. Tomēr EĀAB ir diezgan daudz valsts biedrībām. Drīz vien nācās nosau­ darījusi arī, lai nodrošinātu ciešākus kon­ kumu mainīt, un tagad krieviski tas ir vien­ taktus starp Krievijas (zināmā mērā visas kārši Astronomičeskoje obščestvo jeb saīsi­ NVS) un Baltijas valstu astronomiem. Pie­ nāti AstrO. Varētu teikt, ka krieviski runā­ mēram, tieši ar šīs biedrības palīdzību Lat­ jošo AstrO ir analogs vāciski runājošo AG. vijas astronomi tiek apgādāti ar krievu va­ Latiņu burtiem rakstīts šis nosaukums ir lodā iznākošajiem zinātniskajiem žurnāliem. visai dīvains un Rietumu pasaules astro­ Pateicoties EĀAB pūlēm, Latvijas astronomi nomiem grūti lasāms. Tāpēc starptautiskā tāpat kā NVS speciālisti uz trīs gadiem ir sarakstē biedrībai ir nosaukums Euro-Asian ieguvuši bezmaksas pieeju Astropbysical Astronomical Societv, latviski - Eirāzijas As­ Journal elektroniskajai versijai. Latvijas as­ tronomijas biedrība (EĀAIU Pašlaik tā ap­ tronomi publicē rakstus arī biedrības zināt­ vieno galvenokārt krieviski runājošos vai niskajā izdevumā Astronom)' and Astrophy-

81 Sies Transactions. Biedrības priekšgalā ir sfēras, starpzvaigžņu vide, ārpusgalaktikas valde, ko vada trīs biedrības līdzpriekš- astronomija, SETI, astrometrija, astronomis­ sēdētāji. kā izglītība) sēdes. Lielākā daļa referātu Sekojot tradīcijām, kongresa programmā interesēja galvenokārt kādu konkrētu klau­ ietilpti gan organizatorisku daļa, gan zi­ sītāju loku, turpretī sekcija par ārpuszemes nātniskās sesijas. Turklāt jau dažas dienas civilizāciju problēmām pulcināja visdažādā­ pirms kongresa atklāšanas notika konferen­ kos klausītājus. Vispārēju interesi izraisīja ces "Astronomija Maskavas un reģiona vēs­ arī plenārsēžu darba kārtībā iekļautā infor­ turē", "Senā astronomija: deliess un cilvēks", mācija par Antarktidā atrasto meteorītu, kurš "Kosmiskās ēras sākuma 40 gadu", kurās uz Zemi varētu būt atceļojis no Marsa un diemžēl šo rindu autoriem neizdevās ņemt kurā atrasti veidojumi, ko traktē kā senu dalību. Marsa mikroorganismu pārakmeņojumus. Kongresa organizatoriskās daļas darba Tiesa, citi zinātnieki uzskata, ka līdzīgas kārtībā ietilpa valdes pārskats, izmaiņas struktūras varēja izveidoties sprādzienā, statūtos, līdzpriekšsēdētāju un valdes vēlē­ kurš izmeta meteorītu kosmiskajā telpā, šanas. Sīvas debates notika par biedrības vielai uz meteorīta virsmas izkustot un pēc statūtu maiņu. Par biedrības līdzpriekšsē- tam atkal strauji sacietējot. Pret šo veidoju­ dētājiem tikti ievēlēti divi līdzšinējie - mu bioloģisko izcelsmi izteikts arī iebil­ N. Bočkarevs no Sternberga Astronomijas dums, ka tie ir pārāk maza izmēra — mikro­ institūta (Maskava) un V. Obridko no Zemes organismiem būtu jābūt daudz lielākiem. magnētisma un radioastronomijas institūta No pārējiem referātiem un ziņojumiem vis­ (Troicka) - un no jauna D. Varšalovičs no interesantākie šķita apskati par moderno Jofes Fizikāli enerģētiskā institūta (Sankt- metožu lietošanu Saules astronomijā (gal­ pēterburga). Biedrības valde ievēlēja gan­ venokārt, izmantojot Saules pētniecībai drīz 30 astronomus, tai skaitā Latvijas pār­ paredzēto pavadoni SOHO un ielaužoties stāvi, Latvijas Astronomijas biedrības pre­ rentgena un ultravioletā starojuma diapa­ zidentu I. Smeldu. zonā), kā arī par brūno punduru (zvaigznes, kuras ir daudz mazākas par Sauli un tāpēc Kongresa zinātniskajā daļā notikti gan ar ļoti mazu starjaudu) pētniecību. zinātniskas plenārsēdes, gan sekciju (Saules sistēma, Saule, zvaigznes, zvaigžņu atmo­

ARTURS BALKLAVS, IKKNA PUNDURE JAUNĀ ASTRONOMIJAS INSTITŪTA PIRMAIS GADS

Zinātniskajās iestādēs gada pēdējo mē­ ROtlllpinūjttmS- LU AI" un "Izveidota jau­ nešu, sākot jau ar septembri, darba laiks na institūta vadība"attiecīgi "Zvaigžņotās lielā mērā tiek izmantots darba rezultātu Debess" 1997. gādā rudens (2.-5. Ipp.) un izvērtēšanai un pārskatu par gadā paveikto I997./98. guda ziemas (73.-74. Ipp ) nu­ rakstīšanai. Tādi tie bija arī jaunajam Latvijas muros), taču faktiski zinātniskās pētniecības Universitātes Astronomijas institūtam (LU darbs abās observatorijās - Latvijas Zinātņu AI). Formāli jau varētu runāt par LU AI akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā pusgada pārskatu sagatavošanu, jo institūts (LZA RO) un LU Astronomiskajā observa­ savu pastāvēšanu var skaitīt tikai no 1997. torijā (AO) - ne uz brīdi neapstājās, ne­ gada 1. jūlija (sk, A. Balklava rakstus "LZA skatoties uz tā sauktā integrācijas procesa

82 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA sagādātajām neērtībām, apgrūtinājumiem znēs Oriona un Perseja zaros var izskaidrot un papildu laika un spēka patēriņu. ar atšķirībām zvaigžņu sākotnējā ķīmiskajā Apvienošanās procesā, var teikt, LU AI sastāvā. Ir iegūli balto punduru masas sa­ paspārnē nonāca pieci zinātniskās pētnie­ dalījumi dažādiem sākuma ķīmiskiem sa­ cības projekti, kuru finansēšanu par valsts stāviem (J. Francmanis). Pirmoreiz iegūta budžeta līdzekļiem 1996. gadā bija atbal­ Saules koronas magnētiskā lauka magneto- stījusi Lavijas Zinātnes padome (LZP). Ne­ gramma virs aktīvā apgabala. Izstrādāta me­ raugoties uz, kā jau teikts, ar integrāciju tode, kas ļauj mērīt ne tikai Saules koronārā saistītiem visai saspringtiem darba apstāk­ magnētiskā lauka potenciālu, liet arī tā gra- ļiem, zinātniskā pētniecības darbā visu iz­ dientu (B. Rjabovs), Izstrādāts programmu strādāto projektu ietvaros tika sasniegti vai­ komplekss starpzvaigžņu vides ķīmiskā sa­ rāki visai nozīmīgi rezultāti. Tā projektā stāva aprēķiniem ķīmiskā līdzsvara apstāk­ "Astrometriskā pavadoņa HIPPARCOS no­ ļos atkarībā no laika (I. Šmelds). vērojumu dalu apstrāde un vēlo spektra kla­ LU AO 1997. gadā strādāja trīs virzienos: šu zvaigžņu pētījumi starptautiskā Auksto a) ZMP lāzerlokācijas darbos precīzā laika, oglekļa zvaigžņu generālkataloga pilnvei­ ģeodēzisko un ģeodinamisko pamatlielumu došanai1 (vadītājs Dr. phys. A. Balklavs- noteikšanai (projekta vadītājs Dr. phys. Grīnhofs), izmantojot HIPPARCOS dotās tri­ K. Lapuška) veikti gandrīz 640 000 mērīju­ gonometriskās paralakses, aprēķināti ab­ mu (K. Lapuška, V. Lapoška, 1. Abaku- solūtie bolometriskie lielumi apmēram 30 movs); b) pētījumos Latvijas geoīcla preci­ oglekļa zvaigznēm un secināts, ka Galak­ zēšanai un tā sasaistei ar Ziemeļvalstu ģeo- tikas N tipa zvaigznēm vidējā starjauda ir īdu Latvijas krasta zonas izpētes program­ tāda pati kā attiecīgā tipa zvaigznēm Mage- mas ietvaros (darba vadītājs Dr. phys. J. Ža­ lāna Mākoņos, lai gan ir trīskārša atšķirība gars) veikta esošo gravimetrisko datu metāla daudzumā. Atrasts, ka eksistē kā apstrāde, izveidots jauns ģeodinamiskais oglekļa punduri, tā pārmilži. Izvēlēts ap 300 punkts, kam noteiktas precīzas koordinātas oglekļa zvaigžņu, ar kurām papildināt Auk­ (J. Žagars, J. Kaminskis, K. Salmiņš); c) pir­ sto oglekļa zvaigžņu ģenerālkatalogu. Ar mās kārtas darbos VSRC radioteleskopa RT- Baldones Šmita teleskopu 1996.-1997. gadā 32 pozicionēšanas datorvadības izveidei iegūti vairāk nekā 460 astronomisko objektu (projekta vadītājs Dr. pbys. M. Ābele) at­ fotometrisko uzņēmumu. Pabeigts darbs 30 jaunotas radioteleskopa elektrotehniskās gadu (1967-1997) laikā Riekstukalna iegūto iekārtas un izgatavota optisko ertkoderu vairāk nekā 21 SSO fotometrisko un 2370 sistēma (M. Ābele, Z. Sīka, J. Ozols, D. Bez- spektrometrisko astrouzņēmumu datorla- rukovs, A. Pavēnis, I. Vilks). sārna kataloga sastādīšanā (A. Alksnis, Savu sasniegumu kontā LU AI var ierakstīt A. Balklavs, U. Dzērvītis, 1. Eglītis, O. Pau- arī 'Zvaigžņotās Debess" pēdējo kārtējo pers, I. Pundure). numuru izdošanu, jo, sākot ar 1997. gada Projektā " Vēlo evolūcijas stadiju zvaig­ rudens numuru, šis žurnāls iznāk jau kā znes, Saule un starpzvaigžņu vidē notiekošo kopējs LZA un LU AI izdevums. Te jāpie­ fizikālo procesu pētījumi: nestacionārās pa­ bilst, ka LU vadība tāpat kā LZA vadība rādības un ķīmiskā sastāva izmaiņās" (va­ "Zvaigžņotās Debess" izdošanu atbalstīja ne dītājs Dr. pbys. hāh. J. Francmanis) veikti tikai morāli, bet arī materiāli, gada beigās ar zvaigžņu pēdējo kodolevolūcijas stadiju palīdzot kompensēt to nepieciešamo lī­ saistīti pētījumi. Noteikta vairāku pekulāro dzekļu deficītu, kāds pastāv, LZP piešķir­ oglekļa zvaigžņu tipu evolūcijas stadija. tajām dotācijām nesedzot žurnāla izdošanas Parādīts, ka novērojamās C/O atšķirības faktiskās izmaksas. Kopējais darbinieku (C-ogleklis, O - skābeklis) oglekļa zvaig­ skaits institūtā (uz 31. XII. 1997.) - 37, tai

83 skaitā akadēmiskos amatus (vadošie pēt­ ievēlēt tādu tautas priekšstāvju sastāvu, kas nieki, pētnieki un asistenti) ieņem - 20, no lx;idzot sapratīs, ka tikai kvalitatīva izglītība tiem: habilitēts zinātņu doktors - 1, zinātņu un attīstīta zinātne ir tie galvenie priekš­ doktori - 14. noteikumi, kuri var nodrošināt drošu un 1998. gadu I.U AI kolektīvs sagaidīja ar stabilu Latvijas progresu un integrāciju mūs­ cerībām, ka 7. Saeimas vēlēšanās izdosies dienu augsto tehnoloģiju sabiedrībā,

, 25.09.1942. - 21.04.1998.

Ciisāras observatorijā (Tadžikija) 1982. gadā: (no kreisās) Jānis Kižla, Abdurahmans Kodirovs (Tadžikijas astronoms) un Oskars Paupers. Jānis Kižla (no labās) 1979. gada i. janvārī Foto no O. Paupera fotoarhlva. sarunā ar Toruņas (Polija; observatorijas astro­ nomu Janu Smolinski. Foto nu Astrofizikas observatorijas arhīva. publikācijas attiecas uz fotometriskās apa­ ratūras būvi un pētīšanu un uz zvaigžņu Nelaimes gadījums ir uz mūžu šķīris no fotometriskajām īpašībām. Pēdējos gados, mums Baldones observatorijas ilggadīgo kad Observatorijas darba tematika sašau- darbinieku - diplomētu fiziķi Jāni Kižlu. rinājās, Jānis gādāja par Riekstukalna vis­ Jānis sāka strādāt Riekstukalna tūliņ pēc lielākā optiskā teleskopa - Šmita telesko­ studiju pabeigšanas Latvijas Valsts univer­ pa - darbības nodrošināšanu. sitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Jāņa Kižlas tēls - mierīgs, nosvērts un Viņš izveidojās par astrofiziķi - eksperimen­ darbīgs praktiķis - astrofiziķis, atsaucīgs tin tētāju un novērotāju, piedalīdamies 55 cm izpalīdzīgs kolēģis - nebūs izdzēšams no Kasegrēna teleskopu uzstādīšanas un mon­ Riekstukalna observatorijas vēstures un tās tēšanas darbos, nodarbojoties ar lotoelek- darbinieku atmiņas. trisko fotometru konstruēšanu un izgatavo­ Jāņa Kižlas pēkšņais ceļš uz aizsauli ir šanu un zvaigžņu fotometriskiem novēro­ neatsverams zaudējums dzīvesbiedrei Lilijai, jumiem gan ar Baldones (sk. vāka 3- att). meitai Aijai un dēlam Valdim. gan ar dienvidu observatoriju teleskopiem Aizkaukāzā un Vidusāzijā, Viņa zinātniskās Andrejs Alksnis

84 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA IEROSINA LASĪTĀJS

Kapec veidojas ozona caurumi? Regīna Luriņa no Ļudvigovas Preiļu rcij

ARTURS BALKLAVS PAR TĀ SAUKTO "OZONA CAURUMU VEIDOŠANOS

Ozons, kā zināms, ir skābekļa (O) mole­ jo tieši ozona slānis (OS) ir tas vairogs, kas kulas paveids jeb alotropiska modifikācija, absorbē (aiztur) dzīvībai nāvējošos un kai­ kas sastāv no trim skābekļa atomiem. Tā ir tīgos, piemēram, ādas vēzi izraisošos Saules zilas nokrāsas gāze, un tās ķīmiskā formula UV radiācijas cietos kvantus. Saules UV ir O , Ozonam ir raksturīga specifiska, asa radiācijas tā sauktie mīkstie (ar lielākiem smaka, tas ir ļoti labs oksidētājs un tam viļņu garumiem un līdz ar to ar mazākām piemīt baktericīdas un toksiskas īpašības. enerģijām apveltītie) kvanti, kuri rada dau­ Ozona molekula viegli sadalās parastā skā­ dzu iecienīto un veselīgo iedegumu, šim OS bekļa, t.i., O, molekulā, atbrīvojot skābekļa iet cauri un nonāk līdz Zemes virsmai. atomu, kas ir ķīmiski ļoti aktīvs. Tā kā ozonu galvenokārt rada Saules UV Dabā ozons galvenokārt rodas Zemes radiācija, tad saprotams, ka šis visu zemes­ atmosfēras augšējos vai ārējos slāņos Saules lodi stratosfēras līmenī aptverošais OS nevar ultravioletās (UV) radiācijas cieto, t.i., šā būt vienmērīgi biezs. Visvairāk ozons tiek diapazona visīsāko viļņu kvantu ietekmē, producēts zemos platuma grādos — ekva­ bet nelielos daudzumos arī atmosfēras ze­ tora tuvumā, tropos, kur Saules radiācija ir mākos slāņos zibens izlādēs un dažās ķī­ visintensīvākā. Šeit ozona koncentrācijas miskās reakcijās. Rūpnieciski to iegūst ar vai, varētu teikt, OS biezuma sezonālās va­ speciālām iekārtām - ozonatoriem. Piebilde riācijas jeb pārmaiņas ir vismazākās. Aug­ par tā sauktajiem cietajiem UV radiācijas stākos platuma grādos, īpaši polu rajonos, kvantiem ir būtiska, jo tikai šiem kvantiem OS sezonālās variācijas ir lielākas, lai gan ir pietiekami liela enerģija, lai sadalītu visai polu virzienā vērstā globālā silto tropisko stabilo O, molekulu, tādējādi ģenerējot brī­ gaisa masu plūsma daļēji kompensē šīs at­ vos skābekļa atomus, kurus tad savukārt šķirības. piesaista nesašķeltās skābekļa molekulas. Ozona koncentrācijas nevienmērīgums Vislielākā ozona koncentrācija ir novē­ stratosfērā ir bijis par pamatu tāda termina rojama stratosfērā, apmēram 20-25 km aug­ kā "ozona caurums" (OC) ieviešanai, ar to stumā virs jūras līmeņa, bet arī tur tā dau­ saprotot lielus stratosfēras apgabalus, kuros dzums ir šķietami visai neliels - apmēram ozona koncentrācija ir ievērojami pazemi­ miljonā daļa no kopējā gāzu sastāva. Tīrā nāta, lai gan tur pēc būtības, t.i., ja runa ir veidā ozons stratosfērā veidotu slānīti, kurš par īstu caurumu, šai koncentrācijai it kā būtu tikai 3 mm biezs. Taču tā loma visas būtu jābūt vienlīdzīgai ar nulli. Zemes biosfēras aizsardzībā ir ārkārtīgi liela,

85 Pirmo reizi šāda neliela ozona koncen­ tiek, kā jau iepriekš atzīmēts, praktiski iz­ trācijas samazināšanās pavasarī virs Dien­ mantots. vidpola tika konstatēta 1957.-1958. gadā, Lai gan globālā mērogā atmosfērā ieplūst realizējot Starptautiskā Ģeofiziskā Gada pēt­ desmitiem miljonu tonnu HFO, to summārā niecības programmas un lietojot tā saukto koncentrācija it kā nav liela - tikai apmēram Dobsona spektrlotometru, kurš mērīja caur I HFO molekula uz 2 miljardiem gaisa mo­ atmosfēru izgājušās Saules UV radiācijas lekulu, tomēr to rezuitējošā graujošā dar­ intensitāti noteiktās spektrāllinijās. Mērīju­ bība ir fantastiski iespaidīga, jo jāņem vērā mos tika izmantota parādība, ka šīs absorb­ gan tas, ka HFO ir ķīmiski inerti savieno­ cijas līnijas ir spēcīgākas, ja stratosfērā ir jumi, un nav dabisku reakciju, kas šos sa­ vairāk ozona un otrādi. Pašlaik vajadzīgo vienojumus pārveidotu un palīdzētu izvadīt novērojumu datu iegūšanai plaši lieto arī no atmosfēras, gan tas, ka šie savienojumi cita tipa instrumentus, tostarp arī uz kos­ nešķīst ūdenī un tādēļ nevar "izlīt", t.i., tie misko staciju bortiem izvietotus, kuri mēra netiek no atmosfēras izskaloti, gan tas, ka kosmiskajā telpā no stratosfēras atstarotās apakšējā atmosfērā, kurā HFO ieplūst, tos (respektīvi, atpakaļ izkliedētās) UV radiāci­ no sagraušanas pasargā ... ozona slānis. Tas jas intensitāti. Kā piemēru te var minēt nozīmē, ka, reiz nokļuvušas atmosfērā, NASA palaisto Zemes mākslīgo pavadoni HFO molekulas tur var atrasties gadu des­ UARS (Upper Atmospbcric Research Satel- mitiem un pat vairāk nekā gadsimtu ilgi un, lite- augšējās atmosfēras pētniecības sate­ kā jau vieglas gāzes, pamazām uzpeldēt līts) u.c, kuri paver iespēju veikt dažādu stratosfērā. kosmisko un antropogēno, t.i., ar civilizā­ Nonākot stratosfērā, šie savienojumi tiek cijas saimniecisko darbību saistīto faktoru fotodisociēti, t.i., Saules gaismas kvantu un to mijiedarbības nepārtrauktu novēro­ sašķelti, atbrīvojot hlora atomus, kuri ļoti šanu. aktīvi reaģē ar ozona molekulu, veidojot Ilggadīgie novērojumi liecināja, ka šis hlora monoksīdu (CIO) un skābekļa mole­ globāli dominējošais Dienvidpola OC ar kulu. Kā brīvais hlors, tā hlora monoksīds, katru sezonu gan padziļinās, t.i., ozona kurš viegli sašķeļas Saules gaismā, atkal koncentrāciļa tajā kļūst arvien mazāka, gan atbrīvojot ķīmiski aktīvo hloru, ir ļoti kaitīgs paplašinās. Šīs parādības pētnieki to skaidro tādēļ, ka no stratosfēras tas izzūd ļoti lēni ar antropogēno jeb cilvēku saimniecisko un faktiski darbojas kā katalizators, ierosinot darbību un ar to saistīto arvien pieaugošo veselu ķēžu reakcijas sēriju, kurā tiek iz­ atmosfēras piesārņošanu ar hlorfluoroglekļa nīcinātas ļoti daudzas ozona molekulas. (HFO) tipa un citiem (piemēram, balons Pētījumi rāda, ka viens hlora atoms tādā 2402, tetrahlorogleklis, metilbromīds) ozon- veidā, t.i., pirms tas saduras ar kāda cita noārdošiem savienojumiem, kuru rūpnie­ savienojuma molekulu, kura to satver un ciskā sintēze un daudzveidīgā izmantošana, izvada no šā ozonnoārdošā cikla, var sa­ piemēram, saldētājiekārtās, aerosolu balo­ graut ap 100 000 ozona molekulu. Šāda niņos, putuplastu ražošanā u.c. ir sasniegusi hlora aizvākšana no stratosfēras galvenokārt ļoti lielus un planētas ekoloģisko līdzsvaru notiek, tam savienojoties ar metāna mo­ jau apdraudošus apmērus. lekulu. Šajā reakcijā rodas hlorūdeņraža (IICI) jeb sālsskābes molekula, kurti difundē HFO ir spilgti zinātniski tehniskā progresa lejup troposfērā, kur izšķīst lietus pilienos produkti un tiem nav līdzinieku dabā. Šie un nolīst zemē, tā beigu beigās pārtraucot savienojumi ir ļoti stabili, t.i., ar stiprām hlora graujošo darbību stratosfērā (bet tur­ ķīmiskām saitēm, tie ir netoksiski, nekoro- pinot to uz zemes kā viena no skābā lietus zlvi, neuzliesmojoši un nedegoši un Samērā sastāvdaļām). viegli ražojami, tātad īsti brīnumsavienojumi ar plašu lietojamības spektru, kas tad ari

86 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA

Jāievēro arī tas, ka globāliem procesiem patērēts kā propelenti un aktīvās aerosolu ir liela inerce. Aprēķini, kas veikti ozona sastāvdaļas, 207 nt (28,5%) tiek patērēts problēmas jomā, rāda, ka jau pašreiz saim­ saldējamo iekārtu sektorā, 30 nt (4,1%) - nieciskajā apritē iesaistītais hlora daudzums ugunsdzēsības sektorā, bet šķīdināšanas maksimālo aktivitāti stratosfērā varētu sa­ procesiem, putu materiālu ražošanai un sniegt tikai ap 2000.-2005. gadu, kas, pro­ citām vajadzībām tiek patērēti atbilstoši tams, bažas tikai pastiprina. 2,3%, 2,3% un 1,7% (pēc Vides aizsardzības Tas licis pasaules valstīm vienoties par un reģionālās attīstības ministrijas Vides HFO un līdzīgu ozonam naidīgu savieno­ aizsardzības departamenta un Latvijas Uni­ jumu ražošanas un lietošanas samazināšanu, versitātes Vides zinātnes un pārvaldes stu­ kas tiek pildīta un starptautiski kontrolēta, diju centra 1998. gada datiem). bet tas jau ir cita raksta temats. LR Ministru kabinets 1997. gada 9. de­ Arī Latvija, lai gan pati tā neražo OS no­ cembrī pieņēmis 'Ozona slāņa aizsardzības ārdošas (OSN) vielas un mūsu valsts rūp­ noteikumus" (publicēti "Latvijas Vēstnesī" nieciskās jaudas, kurās tiek izmantoti ieves­ nr. 322 11. XII. 1997.). Bet, attiecībā uz tie šo vielu resursi, ir nelielas (1995. gadā mūsu lasītājas jautājumu par parastās mājas ap 727 nosacītās tonnas (nt) vai 770 met­ plītīs sadedzināto polietilēna maisiņu iespai­ riskās tonnas), 1995. gada 28. aprīlī ir ra­ du uz apkārtējo vidi, varam atbildēt, ka tificējusi galvenos ar OS aizsardzību izstrā­ OSN vielas šajā procesā neizdalās, taču šā­ dātos starptautiskos dokumentus - Vīnes dās zemās sadegšanas temperatūrās vei­ konvenciju un Monreālas protokolu, bet vēl dojas citi vidi un galvenokārt atmosfēru nav ratificējusi Londonas un Kopenhāgenas piesārņojoši savienojumi, tādēļ labāk to papildinājumus vai labojumus, jo nav bijusi nedarīt, bet nodot šos maisiņus un citus spējīga izpildīt noteiktās, galvenokārt - fi­ vairs nevajadzīgus plastmasas izstrādājumus nansiālās, saistības. šādam nolūkam paredzētos savākšanas No 1986. līdz 1995. gadam OSN vielu pa­ punktos otrreizējai pārstrādei vai sadedzi­ tēriņš Latvijā ir samazinājies gandrīz par nāšanai augsttemperatūras krāsnīs, kur spe­ ciāli tehnoloģiski pasākumi nodrošina videi 90%, t.i.. no 6258 nt uz 727 nt. Lielāka daļa, ap 445 nt (61,1%) no šī daudzuma tiek kaitīgo izmešu samazināšanu.

Pavasara numura publicētas krustvārdu miklas atbildes

Līmeniski: 3. Ganimēcls. 5. Afrodīte. 6. Raida. 8. Lisat. 10. Micars. 11. Džinss. 12. Sambo. 13. Skots. 15. Autoliks. 17. Fabians. 18. Amerika. 19- Vakuums. 21. Klaster. 22. Stafords. 23. Skots. 25. Kauss. 26. Raduga. 28. Venēra. 30. Taless. 31. Saļut. Stateniski: 1. Cygnus. 2. Vaļēja. 3. Gemma. 4. Saule. 6. Radio. 7. Atlantis. 8. Lunācija. 9. Tīkls. 12. Serebrovs. 14. Solovjovs. 15. Aratuss. 16. Stefans. 20. Spartaks. 21. Koroļovs. 24. Scout. 25. Kvant. 27. Ari. 29. Ret.

88 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA KRUSTVĀRDU MĪKLA

Līmeniski: 2. Ķirzakas zvaigznāja latīniskais nosaukums (saīsināti). 3. Gaisa un degvielas tvaiku izmešana no tvertnēm uzpildes laikā. 4. Kosmisko aparātu mehāniska savienošanās. 8. Vaļa zvaigznāja latīniskais nosaukums. 9. Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra saīsinājums (angliski). 11. Aparāts dkifilmu rādīšanai. 15. Jaunmēness un pilnmēness fāzes kopīgs nosaukums. 18. Zinātne par meteorītiem. 20. Liels pavasara zvaigznājs. 23. Mēness krāteris, nosaukts AMERIKĀŅU matemātiķa un fiziķa vārdā. 25. Neliels Neplāna PAVADONI». 26. Andromedas a. 28. Andromedas zvaigznāja latīniskais nosaukums (saīsināti). 32. Čūskneša zvaigznāja latīniskais nosaukums (saīsināti). 33. Mēness krāteris, nosaukts arābu astronoma vārdā (ap 11(X). g.). 34. Gāzes strūkla Saules hromasfērā. 35. Temperatūras mērvienība (daudzskaitlī). 36. Vaļa zvaigznāja latīniskais nosaukums (saīsināti). 37. Krievu ASTRONOMS (1793-1864), kas veicis ģeodēziskos mērījumus Vidzemē. 38. Lielākā mazā planēta. Stateniski: 1. Zvaigznes atmosfēras ārējais slānis. 4. Saules sistēmas planēta. 5. Zvaigžņu kopu morfoloģiskais tips. 6. Skorpiona a. 7. Spožākā ziemas trīsstūra zvaigzne. 10. Nektāra jūras latīniskais nosaukums. 11. Mēness krāteris, nosaukts angļu fiziķa vārdā. 12. Radioamatieriem domāta ZMP sērija. 13- Saturna pavadonis. 14. Zvaigznājs, kurā ietilpst Hiādes. 16. Zodiaka zvaigznājs, 17. Mēness krāteris, nosaukts spāņu karaļa, zinātnes mecenāta (1223-1284) vārdā, 18. Urānam tuvākais pavadonis. 19. Mēness krāteris, nosaukts krievu raķeškonstruktora vārdā. 21. Pegaza 7. 22. Grieķu zināt ••/-'nieks (287.-212. g.p.m ē.), hidrostatikas pa­ matlicējs. 23. Mēness krāteris, no- saukts ITĀĻU jezuīta vārdā. 24. Skor- piona zvaigznāja latīniskais nosali kums. 27. Viena no Hlejādu zvaig- znēm. 29- Franču astronoms (168S-176S). 30. ASV kosmiskais kuģis, ar kuru tika veikti lidojumi uz Mēnesi, 5. 31. Šveices astronoms, flzi- ķis un matemātiķis (1707- 1783). 32. Debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā tel- pā.

Sastādījis Normunds Bite

13. 15. 16.

20. 21. 22. It.

26.

27.

28. 29. ii.

3». 35.

37. 38. 89 JAUTĀ LASĪTĀJS

Kas ir astronomiska un kas ir nautiska krēsla? Ar ko tas atšķiras?

(Daiga Lapāne no Rīgas)

Kad Saule pēc rieta vai pirms lēkta atrodas zem horizonta ne pārāk zemu, apgaismojumu uz Zemes rada tās augšējā atmosfērā izkliedētā gaisma. Šīs gaismas intensitāte krasi samazinās līdz ar Saules nogrimšanu zem horizonta un kļūst praktiski nemanāma tad, kad Saules zenīta attālums sasniedz 108°, t.i., Saule nolaižas lidz 18° zem horizonta. Krēsla - pakāpeniska dienas gaismas pavājināšanās pēc Saules rieta (vakara) vai nakts tumsas samazināšanās pirms Saules lēkta (rīta). Vakara krēsla sākas ar Saules rieta momentu un ilgst līdz laikam, kamēr Saules diska centrs sasniedz noteiktu augstumu h , rīta krēsla sākas pirms Saules lēkta, kad tās centra augstums ir h,.., un beidzas ar Saules lēkta momentu. Atkarībā no leņķa, kādā Saules diska centrs atrodas zem patiesā horizonta (sk. att), praktiskiem nolūkiem nosacīti izšķir civilo (h = 6°), nautisko (h, = 12°) un astronomis­ ko (h =18°) rīta un vakara krēslu. Civilās krēslas laikā var veikt jebkuru darbu, rakstit un lasīt, nautiskās krēslas laikā debesīs redzamas tikai spožākās zvaigznes, taču locis vēl spēj orientēties krastu tuvumā bez signālugunīm, bet astronomiskās krēslas laikā skaidrās debesīs vēl samanāma vāja atblāzma. Beidzoties vakara astronomiskajai krēslai, ari Saules stari, kas lauzti atmosfērā, vairs neietekmē apgaismojumu, iestājas nakts, un debesīs jau redzamas vājākās zvaigznes. Krēslas ilgums (laika moments, kad sākas rīta vai beidzas vakara krēsla) atkarīgs no novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma un Saules deklinācijas, t.i., tās atrašanās uz ekliptikas gadalaikā. Noteiktos platuma grādos (uz ziemeļiem no =+60° un dienvidiem no =—60°) vasarā Saules nogrimšana zem horizonta pat pusnaktī ir tik neliela, ka civilās vakarkrēslas beigas sakrīt ar rīta krēslas sākumu, t.i., civilā krēsla ilgst visu nakti. Šādu parādību sauc par baltajām naktīm, piemēram, Sanktpēterburgā šādas naktis ilgst no jūnija līdz jūlija sākumam. Pie mums baltās naktis nav novērojamas, jo visa Latvija atrodas apmēram starp 56° un 58° (Rīgas ģeogrāfiskais platums tp = 57°), toties nautiska un astronomiskā krēsla visu nakti ilgst vairākus vasaras mēnešus (ja

Astronomiskā vasara sākas bridi, kad Sau­ zvaigznājā var meklēt vairākus miglājus - le ieiet Vēža zodiaka zīmē (S). Šogad tas M8, M17 un M20. notiks 21. jūnijā pīkst. 17''03"'. Zvaigžņotās debess izskats kopā ar pla­ Vasaras saulgrieži jau kopš seniem lai­ nētām vasaras rītos redzams 1 un 2. attēlā. kiem daudzām ziemeļu tautām saistās ar Vasaras naktīs šad tad novērojami paši nozīmīgiem svētkiem un rituāliem. Jāņu augstākie no atmosfēras mākoņiem — sud­ svinēšana tomēr nesakrīt ar patiesajiem rabainie mākoņi. Tie redzami krēslas seg­ saulgriežiem. Tā, piemēram, 1998. gadā tie menta zonā, debess ziemeļu pusē kā gaišas būtu jāsvin naktī no 21. uz 22. jūniju. joslas un svītras. 4. jūlijā pīkst. 3* Zeme atradīsies vistālāk Jūlija beigās un augusta pirmajā pusē var no Saules (afēlijā). Šis attālums tad būs priecāties par "krītošajām zvaigznēm" - me­ 1,0167 astronomiskās vienības. teoriem. Šo laiku pamatoti uzskata par pie­ Astronomiskā vasara beidzas brīdī, kad mērotāko meteoru novērojumiem. Saule ieiet Svaru zodiaka zīmē (—). To sauc arī par rudens ekvinokciju - diena un nakts PLANĒTAS tad ir aptuveni vienādi ilgas. 1998. gadā tas notiks 23. septembrī pīkst. 8h37"'. Pašā vasaras sākumā Merkura austrumu Vasaras pirmā puse (gandrīz līdz jūlija elongācija būs tikai 13°. Tāpēc tacl tas nebūs beigām) ir nelabvēlīga zvaigžņotās debess novērojams. un debess dzīļu objektu novērojumiem, jo 17. jūlijā tas nonāks maksimālajā aus­ pie mums tad ir gaišās naktis. Šajā laikā trumu elongācija (27°). Tomēr arī šajā laikā redzamas tikai pašas spožākās zvaigznes. tā redzamības apstākļi būs ļoti slikti, jo Par labiem orientieriem var kalpot t.s. Va­ Merkurs rietēs drīz pēc Saules un vakari saras trijstūra zvaigznes - Vega (Liras C(), jūlija vidū vēl ir gaiši. Ari jūlija beigās situā­ Denebs (Gulbja a) un Altairs (Ērgļa a). Vēl cija būs līdzīga. vairākas spožas zvaigznes ir Skorpiona 14. augustā Merkurs atradīsies apakšējā zvaigznājā, bet tas mūsu platuma grādos ir konjunkcijā ar Sauli (starp Zemi un to). grūti novērojams, jo pat kulminācijā ir ļoti Tāpēc arī gandrīz visu augustu tas nebūs zemu pie horizonta. redzams. Augusts un septembris ir laiks, kad labi 31. augustā Merkurs nonāks maksimālajā var aplūkot vājākos vasaras zvaigznājus rietumu elongācija (18°). Tāpēc pašās au­ Čūsku, Herkulesu, Ziemeļu Vainagu, Čūsk- gusta beigās un septembra sākumā tas būs nesi, Bultu, Lapsiņu, Strēlnieku, Mežāzi, redzams īsu brīdi pirms Saules lēkta zemu Delfīnu un Mazo Zirgu. Ar binokļa un tele­ pie horizonta austrumu pusē. Tā spožums skopa palīdzību tad var aplūkot vairākas 3. septembrī sasniegs -0"',7. Labs orientieris interesantas zvaigžņu kopas un miglājus. Merkura atrašanai būs visai spožā Venēra Herkulesa zvaigznājā atrodas pati spožākā (sk. 7. atO. lodveida zvaigžņu kopa M13 un nedaudz Pēc 10. septembra tas vairs nebūs no­ vājākā M92. Līdzīgas lodveida kopas M5, vērojams. M10 un M12 atrodamas arī Čūskas un Čūsk­ 1. jūnijā pīkst. 161' Mēness paies garām neša zvaigznājos. 5° uz leju, 25. jūlijā pīkst. l6h 2° uz augšu, Liras zvaigznājā var novērot planetāro 21. augustā pīkst. 5'' 2° uz augšu no Mer­ miglāju M37. Līdzīgs planetārais miglājs M27 kura un 20. septembrī pīkst. 10'1 aizklās to. atrodas ari Lapsiņas zvaigznājā. Strēlnieka

91 AUSTKUMI ASO" 3110" .110° 120° AZiMtrrs ZVAIGZŅU LIKUMI () -s (JS , 7S j*s 2*s ļ*s ļ ļ5 S2S MATļtZVAKlZNPS •'* m'Bl'lTZVAtC.ZNKS 7. «//. Merkurs, Venēra un Marss 31. augustā pīkst. 5H00"'.

ANUKOMl'DA

.P / AUNS V -ŗĀ PliGAZS O N

^ —— 15.08 24 .,15.09. 4 o \

...P

AZIMUTO .Irt VT5 irt 1.75 5.25 5.50 MAlŅ'ZVAfCZNKS M l)l:R(!l.r/VMGZNKS •

2. «w. Jupiters un Saturns 15. augusti pīkst. 4h00'" un 15. septembrī pīkst. 2h00"'.

92 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA Lai gan vasaras sākumā Venērai būs žuma objekts. Augustā tā redzamības inter­ diezgan liela rietumu elongācija (33°), to­ vāls būs jau gandrīz visa nakts, izņemot mēr tās novērošana būs praktiski neiespē­ vakara stundas (sk. 2. att.). jama. Tad traucēs ļoti gaišās naktis un ne­ 16. septembri Jupiters nonāks opozīcijā. lielais intervāls starp Venēras un Saules lēk­ Tāpēc vasaras beigās tas būs ļoti labi no­ tiem. Lai ari Venēras elongācija visu laiku vērojams visu nakti. Jupitera spožums tad samazināsies, tomēr, sākot ar jūlija vidu, tās sasniegs praktiski maksimālo iespējamo vēr­ novērošana kļūs reālāka. Tad tā būs re­ tību: -2"',9. dzama kā -3"',9 spožuma spīdeklis, neilgi Visu vasām tas atradīsies Zivju zvaigznājā, pirms Saules lēkta zemu pie horizonta zie­ tuvu pie robežas ar Ūdensvīra zvaigznāju. meļaustrumu pusē. Praktiski to pašu var 14. jūlijā pīkst. 22'' Mēness paies garām teikt par Venēras redzamības apstākļiem 1° uz leju, 11. augustā pīkst. 31' 1° uz leju augustā (sk. 7. att.). un 7. septembrī pīkst. 7h 0,5° uz leju no Septembra sākumā Venēras elongācija Jupitera. samazināsies līdz 16°. Tāpēc, sākot apmē­ Vasaras sākumā un jūlijā Saturus būs ram ar 10. septembri, tā praktiski vairs ne­ redzams neilgi pirms Saules lēkta austrumu, būs novērojama. dienvidaustrumu pusē. Tā spožums šajā 21. jūnijā pīkst. 18* Mēness paies garām laikā būs +0"',3. 3° uz leju, 21. jūlijā pīkst. 13'' 4° uz leju, Saturna novērošanas apstākļi visu laiku 20. augustā pīkst. 17'' 3° uz leju no Venēras uzlabosies. Augustā tas būs ļoti labi novē­ un 19. septembri pīkst. 21'' paies ļoti tuvu rojams nakts otrajā pusē. Septembrī redza­ garām vai aizklās to. mības intervāls būs gandrīz visa nakts, iz­ Vasaras sākumā un gandrīz visu jūliju ņemot vakara stundas (sk. 2. att.). Tā spo­ Marss nebūs novērojams, jo atradīsies ma­ žums vasaras beigās sasniegs -0"',1. zā leņķiskajā attālumā no Saules. Tikai sākot Visu vasaru Santrns atradīsies tuvu pie ar jūlija beigām, to varēs sākt novērot neilgi Auna, Zivju un Valzivs zvaigznāju robežas. pirms Saules lēkta zemu pie horizonta zie­ 17. jūlijā pīkst. 81' Mēness paies garām 2° meļaustrumu pusē. Šajā laikā tā spožums uz leju, 13- augustā pīkst. 15'' 2° uz leju un būs +1"',7, un tas atradīsies Dvīņu zvaig­ 9. septembrī pīkst. 21h 2° uz leju no Sa­ znājā. turna. Augustā Marss pāries uz Vēža zvaigznāju, Vasaras sākumā un jūlija pirmajā pusē kur atradīsies gandrīz līdz vasaras beigām. Urāns būs redzams gandrīz visu nakti, iz­ Tā spožums praktiski nemainīsies, tomēr ņemot vakara stundas. redzamības ilgums un augstums virs ho­ 3. augustā tas atradīsies opozīcijā. Tāpēc rizonta rīta stundās palielināsies (sk. 7. att). jūlija otrajā pusē un augustā tas būs novē­ Augusta sākumā tuvu Marsam būs no­ rojams visu nakti. Turklāt augustā netraucēs vērojama Venēra. Tāpēc spožo Venēru varēs arī gaišās naktis. Šajā laikā tā spožums būs izmantot kā labu orientieri, lai atrastu daudz +5'",7. vājāko Marsu. Septembrī Urāns būs redzams nakts pir­ Septembrī tā novērošanas apstākļi vēl majā pusē. vairāk uzlabosies, kacl tas būs redzams jau Visu vasaru tas atradīsies Mežāža zvaig­ vairākas stundas pirms Saules lēkta aus­ znājā. Tā atrašanai un ieraudzlšanai nepie­ trumu, dienvidaustrumu pusē. ciešama zvaigžņu karte un vismaz binoklis. 23. jūnijā pīkst. II1' Mēness paies garām 11. jūlijā pīkst. 16'' Mēness paies garām 5° uz leju, 22. jūlijā pīkst. 6h 5° uz leju, 19. 3° uz augšu, 7. augustā pīkst. 22h 3° uz h augustā pīkst. 241' 4° uz leju un 17. sep­ augšu un 4. septembrī pīkst. 6 3° uz augšu tembri pīkst. 15h 2° uz leju no Marsa. no Urāna. Vasaras sākumā un jūlijā Jupiters būs Saules un planētu kustību zodiaka zīmēs novērojams nakts otrajā pusē kā -2"',5 spo­ sk. t. attēlā. 93 3. «W. Saules un planētu kustība zodiaka zīmēs.

0 - Saule - sākuma punkts 21. jūnijā pīkst. 0h, lxāgu punkts 23. septembri pīkst. 0h (šie m i99Kg. momenti attiecas arī uz planētām; simbolu novietojums atbilst sākuma punktam).

\ + - Merkurs $ - Venēra $ - Marss ^1 - Jupiters h - Saturns o - Urāns ^ - Neptūns (P - PLUTONS

1 - 18. jūlijs pīkst. 4h 2 - 31. jūlijs pīkst. Sh 0° 3 - 24. augusts pīkst. 2"

APTUMSUMI

Pusēnas Mēness aptumsums 8. augustā. Šā aptumsuma maksimālā Fāze būs tikai 0,15. Tāpēc Mēness diska malas satumsums praktiski nebūs novērojams. Turklāt Latvijā tas notiks neilgi pirms Mēness rieta un Saules lēkta, kad jau būs gaišs. Gredzenveida Saules aptumsums 22. augustā. Šis aptumsums būs redzams Indonēzijā un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. Latvijā nebūs novērojams. Pusēnas Mēness aptumsums 6. septembrī. Šā aptumsuma maksimālā fāze būs 0,84. To varēs novērot Amerikas rietumdaļā, Āzijas austrumda|ā un Klusajā okeānā. Latvijā tas nebūs redzams.

METEORI

Jūlija otrajā pusē un augustā ir novērojamas vairākas meteoru plūsmas. īpaši minēt var divas no tām. 1. Dienvidu 5 Akvarīdas. Plūsmas aktivitātes periods ir laikā no 12. jūlija līdz 19. augustam. 1998. gadā maksimums gaidāms 28. jūlijā pīkst. 9h, kad vienas stundas laikā var cerēt ieraudzīt līdz 20 meteoriem. 2. Perseīdas. Pieskaitāmas pie pašām aktīvākajām plūsmām. To aktivitātes periods ir no 17. jūlija līdz 24. augustam. 1998. gadā maksimums gaidāms 13. augustā pīkst. lh. Tad intensitāte var sasniegt pat 90 meteoru stundā.

94 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA 4. att. Mēness kustība zodiaka zīmēs.

Mēness kustības treka iedaļa ir viena dien­ nakts.

9 Jauns Mēness: 24. jūnijā pīkst. 6'"51'"; 23. jūlijā pīkst. 16''44'"; 22. augustā pīkst. S'fB"'; 20. septembrī pīkst. 20"02"». D Pirmais ceturksnis: 1. jūlijā pīkst. 21h42"'; 31. jūlijā pīkst. 15h05'"; 30. augustā pīkst. 8"07n'. O Pilns Mēness: 9. jūlijā pīkst. 19*02"; 8. augustā pīkst. 5hll"; 6. septembri pīkst. 14"22"'. (J Pēdējais ceturksnis: 16. jūlijā pīkst. 18''15""; 14. augustā pīkst. 22,,49"'; 13. sep­ tembrī pīkst. 4h59'".

MĒNESS

Mēness perigejā un apogejā. Perigejā: 16. jūlijā pīkst. 18h; 11. augustā pīkst. 15''; 8. septembrī pīkst. 9h.

h 1 Apogejā: 2. jūlijā pīkst. 2I1'; 30. jūlijā pīkst. 15 ; 27. augustā pīkst. 9 '.

Mēness ieiešana zodiaka zīmes (sk, 4. att.).

22 m jūnijā 0''27 Dvīņos (H) 9. augustā 6h05"' Zivis l m 24. jūnijā 2 '40 Vēzi (S) 11. augustā 8hll'" Aunā 26. jūnijā 7"05'" lauvā (<$) 13. augustā 10h05"' Vērsī 28. jūnijā 14"55"' Jaunavā (fiļ>) 15. augustā 12h47"' Dvīņos h m 1. jūlijā 2 05 Svaros (2i) 17. augustā l6h56"' Vēzī h m 3. jūlijā 14 46 Skorpionā (111.) 19. augustā 23"01"' Lauvā h m 6. jūlijā 2 25 Strēlniekā (j?) 22. augustā 7h22n' Jaunavā h n 8. jūlijā ll 28 ' Mežāzī Cļo) 24. augustā 18h03'" Svaros h m 10. jūlijā 17 53 Ūdensvīrā (^) 27. augustā 6h26"' Skorpionā 12. jūlijā 22''23'" Zivīs (M) 29. augustā 181'56'" Strēlniekā 15. jūlijā 1"46"' Aunā (T> 1. septembrī 5h24'" Mežāzī 41-34". 17. jūlijā Vērsī (tf) 3. septembrī 12h22"' Ūdensvīrā 71-19... 19. jūlijā Dvīņos 5. septembri 151.49... Zivīs 21. 1 jūlijā 10M4" Vēzī 7. septembri I6h53'" Aunā 151.49... 23. jūlijā Lauvā 9. septembri 17*17™ Vērsī 231.34... 25. jūlijā Jaunavā 11. septembri 18h4l'" Dvīņos 28. jūlijā 10"15"' Svaros 1.3. septembrī 22''2I" Vēzi' 221.45... 30. jūlijā Skorpionā 16. septembrī 41.49.. Lauvā 2. augustā 10"49'" Strēlniekā 18. septembrī 131,52.. Jaunavā h m 4. augustā 20 19 Mežāzī 21. septembrī 0h58" Svaros 7. augusta 2"32m Ūdensvīrā

95

Jānis Kižla pie paša veidotJ un r \ aku 4. I|>|).: RickMukalna 55 cm reflektoram Ar Zemes (mākslīgā pavadoni uzstādītas apara­ piemontētā zvaigžņu elekirofo- tūras palīdzību iegūts plaša un ļoti zemas kon­ tometra. Foto no Astrofizikas centrācijas "dzona cauatma" attēls, kas bija iz­ observatorijas arhīva. veidojies virs Dienvidpola 5ā pola 1990. gada pa­ \/' A. Alkšņa rakstu "ln vasari, t.i., oktobrī. "Ozona cauruma" lielums ir iiiciiioriam: Jānis Kiiia, apmēram 14 [miljonu kvadrātkilometru, un tas. kā ļ__\V.J99H.". redzams, ir lielāks nekā viss Antarktidas kontinents, kurš attēlā iezsmēts ar baltu kontūrllniju. NASA atlēts. Sk. A. lialkiuva rakstu "Par ta saukto "ozonu i nu rumu" veidošanos". (0