ZVAIGŽŅOTĀ gjgļB DEBESS | Starptautiskā kosmiskā stacija (International Space Station, ISS), kā tā varētu izskatīties pēc montāžas pabeigšanas 2003. gadā. Mākslinieka zīmējums, Eiropas Kosmiska aģentūra. Par šobrīd funkcionējošām orbitālām observatorijām sk. 1. Vilka rakstu "Orbitālās observatorijas šodien ". Vāku 1. lpp.: Kaķa Acs planetārais miglājs NGC 6543 Pūķa zvaigznāja. Habla kosmiskā teleskopa/NASA attēls. Sk. I. Vilka rakstu "Zvaigznes pensijas vecumā". P j SATURS ZVAIGŽŅOTA Zinātnes ritums Gravitācijas lēcas - tumšās galaktikas. Zenta Alksne 2 Jaunumi DEBESS Vai galaktikas M 106 centrā atklāts melnais caurums? Arturs Balklavs 10 Strēlnieka galaktika - mūsu tuvākais kaimiņš Visumā. LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS. Uldis Dzērvttis 13 LATVIJAS UNIVERSITĀTES Supernovas astronomu tiklos. ASTRONOMIJAS INSTITŪTA Andrejs Alksnis, Zenta Alksne 15 Iespējamais Centaura Proksimas pavadonis. POPULĀRZINĀTNISKS GADALAIKU IZDEVUMS Andrejs Alksnis 20 Kosmosa pētīšana un apgūšana IZNĀK KOPŠ 19W. GADA RUDENS Jauni daudzkārt izmantojami kosmosa transport­ ČETRAS REIZES GADĀ līdzekļi ASV. Māris Gertāns 23 Privātu organizāciju iespējas izplatījuma apgūšanā. Jānis Jaunbergs 25 1998. GADA VASARA (160) Orbitālās observatorijas šodien. Ilgonis Vilks 29 Latvijas zinātnieki Astronome Leonora Roze — jubilāre 39 No Kliversalas līdz Mežaparkam. Leonora Roze 39 Astrofiziķei Zemai Alksnei - jubileja. Ilga Daitbe 45 Jaunie zinātnieki mācās Ziemas skola Kanāriju salās jeb atgriešanās vasarā. Kārlis Bērziņš 47 Par latvisko pasaules uztveri Visa esība un trīs dzīvības formas. Gunta Jakohsone 56 Atziņu ceļi S. Hokings par Visumu un Dievu. Arturs Balklavs 63 Skolā Zvaigznes pensijas vecumā. Ilgonis Vilks 69 SOLIS seminārs Jelgavā un Rigā. Redakcijas kolēģija: Tomass Romanovskis 75 A. Alksnis, A. Andžāns (atbild. Amatieriem red. vietn.), A. Balklavs (atbild. Par kādu Latvijas astronomijas amatieru projektu. Jānis Kauliņš 76 red.), M. GUls, R. Kūlis, Jaunas grāmatas I. Pundure (atbild, sekr.), 400 uzdevumu astronomijā. Ilgonis Vilks 79 T. Romanovskis, L. Roze, I. Vilks Hronika Tālrunis 7223149 Eirāzijas Astronomijas biedrības IV kongress. Andrejs Alksnis. Ivars Šmelds 81 Jaunā Astronomijas institūta pirmais gads. Artuis Balklavs, Irēna Pundure 82 In memoriani: Jānis Kjžla. Andrejs Alksnis 84 Ierosina lasītājs Par tā saukto "ozona caurumu" veidošanos. Arturs Balklavs 85 Jautā lasītājs 90 "Mācību grāmata" Zvaigžņotā debess 1998. gada vasarā Rīga, 199S /uris Kauliņš ". 91 Ķ " Latvijas ZINĀTNES RITUMS ZENTA ALKSNE GRAVITĀCIJAS LĒCAS - TUMŠĀS GALAKTIKAS Zaigojošās liela virsmas spožuma galak­ nās. Tāpēc galaktiku salīdzināšanai praksē tikas ir sen zināmas. Tās ir katram astro­ izmanto centrālo virsmas spožumu ļj.n, nomijas interesentam labi pazīstamās Hab- izteiktu zvaigžņlielumos uz loka kvadrāt- la secības eliptiskās, neregulārās un, it se­ sekundi. Tālākā tekstā, minot konkrētas |i(ļ višķi, mirdzošu zaru iezīmētās spirāliskās vērtības, šīs mērvienības neatkārtosim. Vi­ galaktikas. Pēdējās desmitgadēs atklātas ne sos gadījumos runa būs par starojuma dau­ mazāk daudzskaitlīgas zema virsmas spo­ dzumu fotogrāfiskos B staros uz leņķisko žuma galaktikas. Tās ir tik blāvas, ka to laukuma vienību. aprises tikko jaušamas uz dabiskā nakts Statistikas dati liecina, ka liela virsmas debess fona (par liela un zema virsmas spožuma galaktikām raksturīgie virsmas spožuma galaktikām sikāk sk. Z. Alksne. spožuma no lielumi ir robežās no 21,25 līdz 'Daudzveidīgā galaktiku pasaule" - ZvD, 22. Tikai retos gadījumos sevišķi augsta 1997798. g. ziema, 2.-12. Ipp.). virsmas spožuma galaktikām |in pārsniedz Kā redzams, divu atšķirīgu veidu galak­ 21,25. Visas attiecīgās galaktikas labi re­ tikas tiek raksturotas ar norādēm par to dzamas, jo to virsmas spožums ir izteikti virsmas spožumu. Jēdziens "virsmas spo­ lielāks par tumšas nakts debess (Id, aptu­ žums" nav ieviests nejauši, jo galaktikas veni vienlīdzīgu 23, novērojot no Zemes. summārais jeb integrālais redzamais spo­ Nakts debess |id vērtība mainās atkarībā no žums, nezinot tās attālumu, Var radīt mā­ novērošanas apstākļiem. Vislabvēlīgākajos nīgu priekšstatu pārrās dabu. Liela virsmas apstākļos nakts del'ļess ir vistumšākā, un tās spožuma galaktikai, kas tāla no mums, var vērtība pārsniedz 23. Intervālu starp (J.0 būt tāds pats summārais zvaigžņlielums kā vērtībām no 22 līdz 23 aizpilda vidēja tuvai zema virsmas spožuma galaktikai. virsmas spožuma galaktikas, kas arī ir labi Tāpēc galaktiku raksturošanai nepieciešams saskatāmas. Visas minētās galaktikas tālāk novērojams lielums, kas nav atkarīgs no tās dēvēsim par spožām galaktikām. attāluma. Tāds lielums ir starojuma dau­ Pie dažāda veida zema virsmas spožuma dzums no laukuma vienības jeb virsmas galaktikām pieskaitāmas visas galaktikas, spožums ļa. Patiesi, gan no kāda virsmas kuru centrālais virsmas spožums ir vājāks laukumā mums pienākošā starojuma plūs­ par |1 = 23. Kā tādas galaktikas vispār var ma, gan šā laukuma telpas leņķa lielums pamanīt uz debess fona? Tās saskatāmas (vai laukuma lielums uz teleskopa lokālās tāpēc, ka dod kaut dažus nieka procentus virsmas) lidz ar attālumu mainās vienādi - starojuma klāt pie debess fona. Jo debess apgriezti proporcionāli attāluma kvadrātam. fons būs tumšāks, jo zema virsmas spožuma To attiecība paliek nemainīga un lieti no­ galaktikas devums būs vairāk izjūtams un der tuvu un tālu galaktiku raksturošanai. to labāk varēs saskatīt. Galaktikas, kam Galaktikām virsmas spožums nav visur uo> 23, iedalāmas vairākās gradācijas. Ga­ vienāds - no centra uz malām tas samazi­ laktikas, kam 23,1 < H,, < 24,4, pieder pie 2 ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS: 1998. GADA VASARA zema spožuma galaktikām, bet tās, kurām reizējiem priekšstatiem kvazāri ir milzīgu 24,5 < u.u< 27, pieder pie ļoti zema virsmas galaktiku īpaši aktīvi kodoli. Tie izstaro spožuma galaktikām. Visas šādas galaktikas daudz vairāk enerģijas nekā tos aptverošās ir ļoti blāvas pēc izskata, un turpmāk tās "saimnieka" galaktikas visi pārējie objekti dēvēsim par blāvām galaktikām atšķirībā no kopā. Kvazāri staro tik spēcīgi, ka saskatāmi spožām galaktikām. miljardiem gaismas gadu tālu. tālāk par Galaktikas, kam ļan > 27, attiecināmas uz visiem citiem Visuma objektiem. Kvazāru ārkārtīgi vāja virsmas spožuma galaktikām. attālumus raksturo to lielās sarkanās no­ Tās optiski gandrīz vai pilnīgi nestaro, tātad bīdes, ko saīsināti apzīmē ar z. Sarkanās ir tumšas galaktikas. Turpmāk tās tā ari nobīdes izdodas noteikt arvien tālākiem dēvēsim par tumšām galaktikām. Vismaz ar kvazāriem (sk. A. Balklavs. "Papildināsļoti fotogrāfisku debess apskatu palīdzību tum­ tālu kvcizāni saraksts"- ZvD, 1995. g. pa­ šās galaktikas nemaz nav atrodamas. Gadī­ raša ris. 9.-11. Ipp.). jumos, kad ļi(ļ = 28, galaktikas centrālais Kvazāri paver plašas iespējas ļ^ētīt Visuma virsmas spožums tikai par 1% pārsniedz īpašības telpas un laika dziļumos. Tie nakts debess fonu. Ar vismodernāko lādiņ- piesaista astronomu uzmanību kopš at­ saites matricu palīdzību tomēr varot pa­ klāšanas laika līdz pat mūsu dienām, kad manīt pat tik tumšas galaktikas. sistemātiski kvazāru meklējumi turpinās vēl Blāvās un it sevišķi tumšās galaktikas pat aizvien. Kā piemēru var minēt Hamburgas/ vistuvākajos Visuma apgabalos izdodas sa­ Eiropas Dienvidu observatorijas (H/EDO) skatīt ar grūtībām. Pavisam tumšās galak­ kvazāru apskatu. To veic ar diviem tele­ tikas, ja tādas pastāv, nemaz nevar cerēt skopiem: dienvidu puslodē darbojas EDO saskatīt. 1 m Smita sistēmas teleskops Čīlē, bet zie­ Tātad pat mūsu Galaktikas tuvākajā ap­ meļu puslodē - 0,8 m Šmita teleskops, kas kārtnē ir grūti noskaidrot, kāda ir skaitliskā no Hamburgas 1980. gadā pārvietots uz attiecība starp spožām, blāvām un tumšām Spāniju. Smita sistēmas teleskopu plašais galaktikām. Tālākos Visuma apgabalos tas redzeslauks lieti noder apskatu izvēršanai šķiet pavisam neiespējami. Tomēr stāvoklis lielos debess apgabalos. Abiem teleskopiem nav pilnīgi bezcerīgs. pievienotas objektīvu prizmas, kas Britu astronoms M. Hokinss 1997. gada punktveida gaismas avotu attēlus izvērš rudenī īsā ziņojumā vēstīja par tālu tumšo zemas dispersijas spektros. Raksturīgo spek­ galaktiku atklāšanu pavisam netradicionālā tru dēļ kvazārus viegli saskatīt pārējo veidā. Tumšās galaktikas viņš atklāja, bal­ objektu vidū. Apskata gaitā paredzēts iz­ stoties uz gravitācijas lēcas ietekmētu kva- dalīt īpaši interesantus kvazārus novēro­ zāru pētījumiem. Patiesībā M. Hokinsa iz­ šanai ar Habla kosmisko teleskopu un Ļoti mantotā ideja kvazāru pētnieku vidē vir­ lielo teleskopu. Tas sastāvēs no četriem moja gaisā jau kādus 10 gadus, bet viņa saskaņotiem teleskopiem, kuru spoguļu dia­ darbā tā beidzot ieguva noteiktas aprises. metrs būs 8,2 m. Šo EDO piederošo Pirms izklāstīt M. Hokinsa rezultātus un teleskopu uzstāda Paranala observatorijā raksturot tumšās galaktikas, stāstījumā nākas Čīlē. Ar lielas izšķirtspējas teleskopiem iegū­ izdarīt prāvu atkāpi, lai sniegtu priekšstatu tie kvazāru uzņēmumi lieti noder daudziem par gravitācijas lēcām un to ietekmētiem izpētes mērķiem. No tiem šajā rakstā ap­ kvazāriem. skatīsim tikai gravitācijas lēcu ietekmētu kvazāru pētījumus. Kvazāri ir punktveida starojuma avoti, kas bagātīgi staro gan optiskos, gan radioviļņus. Meklējot un pētot kvazārus, dažkārt iz­ Nosaukums radies no apzīmējuma angļu dodas pamanīt to vairākkārtīgus attēlus: valodā - quasi-stellar object - gandrīz cieši blakām, tikai dažu loka sekunžu at­ zvaīgžņveida objekts. Saskaņā ar paš­ tālumā cits no cita atrodas divi vai vairāki 3 viens otram līdzīgi kvazara attēli. Ja šiem sastop dažādas masas koncentrācijas un