Leons Briedis

Total Page:16

File Type:pdf, Size:1020Kb

Leons Briedis 274 RUDENS 2013 VOL. LIX, No 3, ISSUE 274 59. GADAGĀJUMS, RUDENS 2013 AUTUMN 2013 3. (274) NUMURS Jaunā Gaita, published since 1955, is a S A T U R S Latvian quarterly devoted to literature, the arts, and the discussion of ideas. 1 Ēriks Dukāts – Amerikāņu terjers Editor-In-Chief: 2 DZEJA – Leons Briedis Rolfs Ekmanis 9 Ligita Levinska – Ceļš Klīdzēja prozā Phone/Fax: 928-204-9247 [email protected] 11 Una Alksne – Estētisms Bārdas lirikā V [email protected] 14 Česlavs Milošs – Teoloģijas traktāts Associate Editor: 19 Edvīns Strautmanis – Viensēta Juris Žagariņš 20 Sandis Laime – Raganas Latvijā II Phone: 413-732-3803 [email protected] 23 Juris Šlesers – Cīņa ap dabu Contributing Editors: 27 VĒSTURE – Rolfs Ekmanis – RB/RL II Voldemārs Avens, Māris Brancis, 31 ATMIŅAS – Uldis Bērziņš – Prāga 1968 Vita Gaiķe, Anita Liepiņa, Maija Meirāne, 33 Leons Briedis – Prāga 1968 Juris Silenieks, Juris Šlesers, Linda Treija, Lilita Zaļkalne 35 Mārtiņš Lasmanis – Kārļa Egles piezīmes I 39 Lidija Dombrovska – Rudens vīzija Business Manager: 40 Daniels Vāriks – Pētnieciskais žurnālisms Tija Kārkle 616 Wiggins Road 43 MĀKSLA – Māris Brancis – Māksla trimdā St. Paul, MN 55119, USA 46 Gints Grīnbergs – Mirušo dvēseļu laiva [email protected] 47 Linda Treija – Latviešu māksla trimdā JG home page: http://zagarins.net/JG 49 Māris Brancis – Laimonis Mieriņš VI 52 DAŽOS VĀRDOS (vg) (mb) (fg) (re) Subscription rates (USD = CAD) 62 NO LASĪTĀJU VĒSTULĒM 1 year $39.- 2 years $76.- 66 KIBERKAMBARIS – Otto Ozols – Inteliģence, intelektuāļi LV politikā (jž) Single issues $10.- 68 GRĀMATAS – Rolfs Ekmanis – VV-F JG is indexed in MLA (Modern 70 Anda Kubuliņa – par Intu/Knutu Skujenieku Language Association) International 72 Vita Gaiķe – Nora Ikstena Kanādā Bibliography and Latvijas Preses Hronika (Chronicle of Latvian Publications). 73 Lāsma Ģibiete – Sokolova Muļķu skola Published by Jauna Gaita, Inc. 75 Gundars Ķeniņš Kings – Journal of Baltic 121 Harvard Street Studies 44/1 (2013) Springfield, MA 01109-3821 76 JG LABVĒĻI Contributions are tax-deductible IN THIS ISSUE – (jž) in the USA. Printed by TigerPress Haralda Norīša vāks East Longmeadow, MA, USA Maketētājs Juris Žagariņš ISSN 0448-9179 JG pateicas par PBLA KF un labvēļu atbalstu Ēriks Dukāts. Amerikāņu terjers. 2002. Audekls, eļļa, vasks. 121 x 144 cm No izstādes Latviešu māksla trimdā (skat. lpp. 43-48) Attēls no Pasaules latviešu mākslas centra arhīva Leons Briedis PLIKADĪDAS Uldim un Jānim izrauts no konteksta varonis pret paša gribu uz barikādēm pie brīvības pieminekļa uzceltām no vienīgās portvīna pudeles ko molotova kokteiļa vietā varēja iegādāties tuvākajā bodē garmatains un noskrandis plikadīda viņš mūžam paliks sev atmiņā kā tas kurš ar tauriņu pūlējies padzīt tanku un izaicinoši pielaidis tīģera ūsām dullas vientiesības kvēlojošo pigu mūsdienas tā arī neizkāpušas no tā paša kanāla tiem pašiem stāvošajiem un duļķainajiem ūdeņiem neuzskata par vajadzīgu viņu, plikadīdu, ņemt par pilnu pat savas izrediģētās zemapziņas paštaisnā diskursa liekulīgajās atsaucēs varoni pret paša gribu kurš izrauts no konteksta plikgalvains un bezzobains nekad nekļūs par pieaugušu vīru un kurš pašlaik viež pats sev ar pigu no mūžīgo plikadīdu pavārtes molotova kokteiļa vietā tuvākajā bodē iegādājies berlīnes mūra suvenīru 2012 PELNUPĪTE kā bērza baltā pagalīte dedz, mana dvēselīte, dedzi un tā kā pelnupīte gar Dieva namdurvīmi teci! 2 bez rūgtas žēles pilna kvēles ko reiz tu gaiši dedzi bez ļaudīm ļauna vēles ko tiem kā sagšu pāri sedzi ai, dūdu, kokļu košās spēlēs kas sūro mūžu vadīt mēdzi! un tūkstoš viedās mēlēs sev liktens lemto izteikt jēdzi dedz, bērza baltā pagalīte! dedz, mana dvēselīte, dedzi! un tā kā pelnupīte gar Dieva namdurvīmi teci 2013 RADĪŠANAS INTERPUNKCIJA tur kur Dievs uzkāpis visaugstākajā kalnā ielicis negrozāmu bezdibeņa punktu uz ielejām pie cilvēkiem un lopiem vientiesīgs un sirsnīgs aizvien aizgrābtāks sāk brāzties Dzejnieka jūsmīgais komats pamazām izšķērdēdamies likteņa savērpto līkloču gļēvajās domuzīmēs un bargajos kolos neapejamajās iekavās tā viltīgi izliktajos semikolos un nodevīgi izkaisītajos daudzpunktos mānīgajās pēdiņās lai beidzot atgriezies sākta gala jūrās paceltu bezgalīgu izsaukumzīmju allaž jautājošās buras virs kurām bezzvaigžņu naktīs līdzjūtīgi šalc Dieva saprotošais apostrofs no kura tu, cilvēk, esi nācis 2013 3 KRITUŠAIS EŅĢELIS DIEVA TIESAS PRIEKŠĀ „kritiens ir vienīgais ar ko mēs varam pierādīt ka Zeme tiešām griežas ap Sauli” „bet ap Dievu?!” nenocieties izsaucās Dievs „ap tevi, Mans Kungs” pazemīgi nosarcis kā Ņūtons kam uz galvas nupat neviļus bija nokritis ābols atteica kritušais eņģelis „griežas mūsu visu Pirmdzimtais Grēks” Ābele to padzirdot gluži kā Ieva kaunīgi nosarkusi nodūra acis 2013 ĪSLANDIEŠU MOTĪVS Uldim Bērziņam „tik dziļu pakāpienu klintī spētu iecirst vien Egils, Snorres dēls” nodomāja skalds saļimdams no savas mīļotās sev sirdī nāvīgi iecirstās rētas „nedz Augšas nedz arī Lejas Sētās tādi zobeni pašlaik vairs nav modē kaut gan, tiesa, vecās Edas kumodē viens tāds vēl glabājas tālab es nešaubīgi varu apstiprināt to ka mīlestība ir ne tikai mainīga bet arī mūžam dzīva” un to domās izteicis viņš pacilāti izlaida garu 2013 4 ANTIKVARIĀTS durvju zvaniņš ienākot piesēcis iedzinkstas saceļot pustumšajās sienās kurās minstinās mans apjukušais skatiens kodīgus putekļus smags no ilgas gaidīšanas un veltīgām cerībām sastāvējies gaiss kas viss tik te rodams! pērnais sniegs aizpagājušogad izlijis mākonis apvāršņa apsūbējusī zelta maliņa zilzīlītes rīkles sudraba zvaniņš bez mēles un pat zili brīnumi kas mazdrusku novadējušies un ož pēc pelējuma arī viena mana neuzrakstītā dzejoļa vārsma kas pa šo laiku paguvusi jau novecot „cienītais, vai jūs kaut ko vēlējāties?” gurdi un mēmi man apvaicājas antikvāra uz deguna noslīdējušās acenes cauri kuru tukšajiem ierāmjiem man pretim veras šīs pasaules sāktā gala sirsnīgais un vientiesīgais smaids „nudien, es jums atdotu par baltu velti visu šais sienās ja vien jūs no manis nopirktu vismaz šīs nebaltās dienas kam kopš pasaules radīšanas nav atradies neviena paša pircēja” 2012 5 A MAŽORS es Tevi izdziedu -- ik burtu: M, mana Marij, M un pēc tam A: kā liesmu kurtu ko, likteni, man lem un pēc tam R (ak, cik tas salti gan viļņo dvēslē man!) līdz tā kā Dieva pirksts – I: un tik balti A mažors svinīgs skan: AVE MARIA MARIA, AVE! 2009., 2012 APSNIGUŠAIS PĪLĀDZIS Jurim Heldam caur manu sirdi vēla stunda kā sarkans rožu kronis ris ak, kā gan mani šoziem junda šis apsnigušais pīlādzis vēl rūgtu ogu pilns ko strazdi nav paspējuši nošķibīt! nudien, bezgala neierasti pa čemam no tā zariem šķīt stieg dziļos sniegos mana gaita nekurpu negribas vairs iet rau, pīlādzis aiz loga skaita sirds asins palāses kas dzied kā martā atvilgušās ausmas kas šajā vēlā stundā plaukst tik sulīgas kā priekšnojausmas kas man starp zobiem šķērmi kraukst 2013 6 TENIM AIZSAULĒ AIZEJOT Ai, Tenīt, manu Tenīt, Kurp baltas kājas auj? Uz savu tēvu zemīt, Kas tevi mīļi skauj. Šķirts no tās augu mūžu Šai dzīvē biji tu, Lai visu savu dūšu Tai mūžam ziedotu. Krietns vārdos, krietns darbos, Krietns cauri caurēm vīrs. Šā liktens vējos skarbos Krietns godam karavīrs. Zem zaļas velēnītes Kā liepas Latvijā, Lai tava dvēselīte Nu viegla atvijas. Un treji žuburota Slej augstu debesīs, No kuras sudrabota Mums pāri gaisma līs. Ai, Tenīt, manu Tenīt, Kurp baltas kājas auj? Uz savu tēvu zemīt, Kas tevi mīļi skauj. 2013. gada 16. februārī, Rīgā (Iļģuciemā) 7 TRIMDINIEKAM Vairai Vīķei-Freibergai Kaut vai pat Dievs Atskatīties liegs uz Latviju Tev, Atskatīties Vari uz to sevī. Dūmakā tīts, Dzimtais krasts jutekļos Tavos lai vīd Neatraidīts. Tikai gļēvu sirdi, Sāpes un ciešanas ko tirdī, Sev trimdas gaitās neņem līdz. Kaut vai pat Dievs Atteicies palīdzēt, latvieti, Tev, – Neatsakies Nekad pats no sevis. Svešumā dzīts, Netapsi pīšļos un putekļos trīts, Cerībās un ilgās nenosalsi, Kamēr vien savu asinsbalsi Sev sirdī spēsi saklausīt. Kaut vai šajā saulē Mēs par lapām kļūsim, Kas no dzimtā koka rautas, Mūžībā mēs allaž Nešķirami būsim Saistīti pie savas tautas. Līdz šim nepublicētais dzejolis „Trimdiniekam” sacerēts Rīgā (1985.18.XI) pēc Leona Brieža pirmās tikšanās ar Vairu 1985. gada oktobra nogalē Krišjāņa Barona 150 gadu atsvētes dienās. Tolaik profesore Kanādā (un JG redakcijas locekle), jau 14 gadus vēlāk ir Latvijas Valsts prezidente un vēl pēc 13 gadiem par savu zinātnisko veikumu saņem kolēģu-akadēmiķu atzinību Festschrift veidolā (skat. 68. lpp.). Daudzkārt apbalvotā dzejnieka, atdzejotāja un esejista Leona Brieža radošajā biogrāfijā ietilpst vairāk nekā 20 dzeju grāmatu pieaugušajiem un pusducis bērniem un vairāki eseju kopojumi. Dzejdarbi, stāsti, lugas, apceres/esejas tulkotas no aromīnu, itāļu (ieskaitot romanjolas dialektu), sardu, retoromāņu, katalāņu, spāņu, franču, portugāļu, galisiešu, krioļju, angļu, nīderlandiešu, krievu, serbu, maķedoniešu, suahili un albāņu valodas. Tagad vairs neiznākošu kulturoloģisko periodisko rakstu krājumu Grāmata un Kentaurs redaktors. 8 Ligita Levinska drebēšana, uguns stabi un dūmainās debe- sis viņiem dzinās pakaļ (Klīdzējs 1984:28). CEĻŠ JĀŅA KLĪDZĒJA Stāstā būtiski ir sapņi. Antei sapnis ir veids, kā pārvarēt traģisko tagadni un nokļūt idea- TRIMDAS PROZĀ lizētā laiktelpā: Pie mātes sāniem piespiedu- sies, mazā Ante vēl arvien dzīvoja savā sapnī Jāņa Klīdzēja īsprozā viena no laiktelpas šķēr- un redzēja, kā brālis Antons viņu, saņēmis sošanas simboliskajām zīmēm ir ceļš, kas šķir pie rokas, ved atpakaļ uz mājām. Ceļmalas svešo un savējo. Ceļš iezīmējas kā došanās skan. Pretī skrien kalni un ceļmalas vītoli,
Recommended publications
  • Folklór Baltských Zemí Jako Zdroj Pro Studium Předkřesťanských Tradic Starých Baltů
    4 JAK ROzuměT „POHANSKÝM RELIKTům“: FolKLÓR BALTSKÝCH ZEMÍ JAKO ZDROJ PRO STUDIUM PředKřesťANSKÝCH TRADIC STARÝCH BALTů Anglický termín folklore, přeložitelný do češtiny jako „lidová tradice“ či „lidové vě- dění“, začal být evropskými vzdělanci užíván před polovinou 19. století.1 V kon- textu historie moderní vědy se jedná o zásadní epochu, kdy vznikala v sekulární podobě většina současných humanitních oborů, včetně organizovaného studia folklóru. Evropská města prodělávala touto dobou druhou vlnu „industriální revoluce“, spojenou s modernizací, masovými imigracemi venkovské populace a pozvolnou „detradicionalizací“ v širších vrstvách společnosti. Modernizační procesy přitom neovlivňovaly pouze kulturní prostředí měst, ale prosakovaly v různých podobách i na venkov. Důsledkem toho zde začínají mizet dlouhodobě konzervované kulturní elementy, nezřídka poměrně „archaického“ stáří. Zároveň s těmito procesy však již druhá generace romantických intelektuálů mezi Atlan- tikem a Volhou usilovně studuje kulturní dějiny dílčích (obvykle svých vlastních) národů, zpravidla se zvláštním zřetelem k jejich historické genezi a identickým specifikům.2 Tradice udržované venkovskými obyvateli, do 18. století městskou inteligencí spíše ignorované či opovrhované, získávají ještě před rokem 1800 ros- toucí pozornost a následně i roli „stavebního materiálu“ při procesu „budování“ národních identit.3 1 Za původce anglického termínu folklore, který vytlačil starší latinismus popular antiquities, bývá obvykle považován spisovatel a amatérský historik William John Thoms (1803–1885). Významnou inspiraci pro jeho zájem o lidové kultury představovala díla Jacoba Grimma (1785–1863) a Wilhelma Grimma (1786–1859), průkopníků německé (a v podstatě i evropské) folkloristiky. 2 Spojitost nacionalismu a folkloristiky během 18.–20. století analyzuje např. Doorman, Martin, Romantický řád, Praha: Prostor 2008, 203–224. 3 K folkloristice a její genezi viz např.
    [Show full text]
  • Akka/Laa Pārstāvēto Latvijas Autoru Saraksts 4.Septembris, 2015
    AKKA/LAA PĀRSTĀVĒTO LATVIJAS AUTORU SARAKSTS 4.SEPTEMBRIS, 2015 `Ali A.J. A.M.Fors A.R.T. A.T. Inguna Aare Narimans Abdulovs Israel Abers Kristīne Abika Andris Abiļevs Māris Abiļevs Jurijs Abizovs Jurijs Abizovs Sergejs Abramovs Antons Abrosimovs Anna Abzalone Elīna Adamova Ieva Adāviča Adelly Adrija Dace Adviljone Artūrs Afanasjevs Aggy99 Rustams Ahatovs Bruno Aide AIIPozitīvs Aijassmaids Aisha Jānis Aišpurs Eduards Aivars Valdis Aivars Aiwink Ina Aizgale Armands Aizgalis Inta Aizkalniete Edmunds Aizkalns Jānis Aizkalns Amanda Aizpuriete Vija Aizpuriete Andis Aizpurietis Jānis Aizpurietis Māris Aizpurietis Konstantīns Aizpurs Velta Anna Aizupe Daina Aizupiete Ilvija Aizupiete Guntars Aizupietis Akash Akela Ilze Akerberga Aigars Akmens 1 AKKA/LAA PĀRSTĀVĒTO LATVIJAS AUTORU SARAKSTS 4.SEPTEMBRIS, 2015 Daiga Akmentiņa Andris Akmentiņš Arnis Akmeņlauks Leontīne Akula Kārlis Akupers Ieva Akuratere Matīss Akuraters Sergejs Akuraters Līvija Akurātere Kārlis Alainis Alana Ulvis Alberts Diāna Albina Roberts Albrehts Dace Aleksandraviča Armands Aleksandravičus Mikus Aleksandrovs Valdis Aleksandrovs Jevgeņijs Aleksejenko Surskis Aleksejs Ģirts Aleksis Aleksis Aleksys Aleksņins Liene Alencika Alenčika Alessandro AV Alex Alex Alisa Alisija AliVahlina Andra Alksne Sandra Alksne Armands Alksnis Artis Alksnis All Fee Vitauts Almanis Jānis Aleksandrs Alsbergs Inga Alsiņa Ģirts Alsters Aigars Altenbergs Uldis Altens Alvils Altmanis Valentīns Altmanis Aleksandr Altuhov Aleksandrs Altuhovs Laimons Alutis Andris Alviķis Kārlis Alviķis Linda Amantova Lauris
    [Show full text]
  • UC Irvine UC Irvine Previously Published Works
    UC Irvine UC Irvine Previously Published Works Title The baltic states: Years of dependence, 1980–1986 Permalink https://escholarship.org/uc/item/7885d375 Journal Journal of Baltic Studies, 20(1) ISSN 0162-9778 Authors Misiunas, RJ Taagepera, R Publication Date 1989-03-01 DOI 10.1080/01629778800000291 Peer reviewed eScholarship.org Powered by the California Digital Library University of California THE BALTIC STATES: YEARS OF DEPENDENCE, 1980-1986 Romuald J. Misiunas, Yale University Rein Taagepera, University of California, Irvine In 1983 we published a book entitled The Baltic States: Years of Depen- dence 1940-1980. ~ The present article represents an update chapter which re- views the years 1980-1986. Compared to the late 1970s and the early 1980s, a period of stagnation, 1987 was a singularly difficult time for writing recent Soviet and Baltic history. CPSU General Secretary Mikhail Gorbachev was trying to overcome the general stagnation in which the Soviet Union found itself, and the outcome of his increasingly dramatic effort remains uncertain. Hence, the historical perspective for our interpretation of recent events is missing. Will economic and techno- logical growth in the USSR be achieved without appreciable political changes, or will liberalization be the price for technological progress? If liberalization is needed, will Gorbachev be able to pay the price, or will he maintain the past mix of authoritarian and totalitarian features even at the cost of continued economic stagnation? If Gorbachev chooses liberalization, will more conservative bureau- cratic forces eventually topple him? If the Soviet leadership opts for continued economic stagnation, will the Soviet population continue to be submissive indefinitely? As before, Baltic history in the 1980s continues to depend on the interplay of local aspirations with decisions made in Moscow.
    [Show full text]
  • 2019 Perpetuum Mobile 2019
    perpetuum mobile 2019 perpetuum mobile 2019 Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums lu Akadēmiskais apgāds saturs Perpetuum mobile 2019. Latvijas Universitātes fonda 6 Jānis Cepurītis Filantropija kā cilvēciskās esības mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums. dziļākais apliecinājums Rīga: lu Akadēmiskais apgāds, 2019. 136 lpp. Apstiprināts publicēšanai ar Latvijas Universitātes 12 Kristaps Lamsters, Māris Krievāns, Jānis Karušs Argentīnas Eksakto, dabas un dzīvības zinātņu padomes sēdes salu (Vilhelma arhipelāgs, Antarktika) ledus kupolu lēmumu 2019. gada 24. maijā (protokols Nr. 4). ģeofizikālie pētījumi 22 Sergejs Zadorožnijs Digitālā plānošana kā palīglīdzeklis pret Redkolēģijas vadītājs: Ivars Ījabs agrīniem mežģījumiem pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas Redkolēģija: Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš 32 Zbigņevs Marcinkevičs, Andris Grabovskis, Uldis Rubīns, Redkolēģijas atbildīgā sekretāre: Laila Kundziņa Sigita Kazūne, Karīna Volčeka, Anastasija Caica Sepses diagnostika, izmantojot hiperspektrālo attēlveidi un termogrāfiju Recenzenti: Ivars Ījabs, Ģirts Barinovs, Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš, Vitālijs Zelčs, Valdis Segliņš, Andris Jakovičs 42 Andris Bērziņš Magnētiskā lauka attēlošana magnētisko īpašību pētīšanā Literārais redaktors: Oskars Lapsiņš 56 Kārlis Pleiko, Līga Saulīte, Vadims Parfejevs, Una Riekstiņa Pateicība lu fonda stipendiātam Mārim Seņkovam par brīvprātīgo darbu krājuma
    [Show full text]
  • DACĂ Un Singur Poem
    ELENA LILIANA POPESCU DACĂ un singur poem Elena Liliana Popescu DACĂ - un singur poem / IF - a single poem Prima ediție/ First edition: DACĂ - un singur poem / IF - a single poem Editura Pelerin, 2009 © Elena Liliana Popescu © Editura Pelerin, 2017 Coperta: Amalia Iorgoiu Descrierea CIP a Bibliotecii Naţionale a României POPESCU, ELENA-LILIANA Dacă : un singur poem / Elena Liliana Popescu ; pref. de Luciano Maia ; postf. de Gheorghe Glodeanu. - Bucureşti : Pelerin, 2017 ISBN 978-606-92182-9-7 I. Maia, Luciano (pref.) II. Glodeanu, Gheorghe (postf.) 821.135.1 2 ELENA LILIANA POPESCU DACĂ un singur poem IF a single poem Cuvânt înainte de Adrian G. Sahlean Prefață de Luciano Maia Postfață de Gheorghe Glodeanu EDITURA PELERIN Bucureşti 2017 3 4 IN MEMORIAM NICOLAE POPESCU (September 22, 1937 – July 29, 2010) great mathematician and mentor, man of exceptional education, Member of the Romanian Academy 5 ELENA LILIANA POPESCU s-a născut în Turnu Măgurele, Teleorman, România, la 20 iulie 1948. Este doctor în Matematici, profesor universitar la Facultatea de Matematică şi Informatică a Universităţii din Bucureşti, poet, traducător şi editor. A publicat peste 35 de volume de poezie şi traduceri din poeţi clasici şi contemporani, din lucrări de filozofie şi dialoguri de natură spirituală. A publicat, între altele, volumele Ţie (1994); Tărâmul dintre Gânduri (1997); Cânt de Iubire - Song of Love (1999; 2007), traducere de Adrian G. Sahlean; Cânt de Iubire - Pesma Liubavi (2001); Imn Existenţei (2000); Pelerin (2003); Peregrino (Spania, 2004); Himno
    [Show full text]
  • Latvian Book Market
    LATVIAN BOOK MARKET 4 5 6 NATIONAL STATISTICS LATVIAN PUBLISHING: A VERY PUBLISHING INDUSTRY IN BRIEF HISTORY NUMBERS 14 24 LARGEST PUBLISHERS OF DISTRIBUTION FICTION 25 26 27 LIBRARIES GRANT PROGRAMMES PRINTING INDUSTRY FOR TRANSLATORS AND PUBLISHERS 31 35 LEADING LATVIAN BOOK PUBLISHING INDUSTRY MANUFACTURERS ORGANIZATIONS 3 4 NATIONAL STATISTICS FINLAND SWEDEN Population: 1.994 million (2014) Average salary: 750 euro Latvians - 61% Russian - 26,2% Belarusians - 3,5% BALTIC SEA ESTONIA Ukrainians - 2,3% Poles - 2,2% RUSSIA Lithuanians - 1,3% LATVIA Capital: Riga GDP per capita: 11 537 LITHUANIA BELARUS POLAND Area: 64 573 km2 GDP growth: 4,2% Ethnic groups Bordered by Estonia, Lithuania, Language: Latvian (official); International memberships: EU Parliamentary republic, one of Russia and Belarus, maritime Russian, English and German are and NATO since 2004, WTO since the Baltic Sea Region countries border with Sweden also widely spoken 1998 NATIONAL STATISTICS LATVIAN PUBLISHING LATVIAN PUBLISHING: A VERY BRIEF HISTORY In Latvia, publishing began to develop in the sixteenth century, but up until the mid-nineteenth century, German publishers dominated the industry. The publishing of books in Latvian became popular only in the last decades of the nineteenth century, and before the First World War many publishing houses were established. The first Latvian independence period saw the publishing of a wide variety of books. The largest number of books appeared in 1936, when 1,601 titles were published in four million copies in total (making an average print run of 2,500 copies per title). In 1940, one year before the occupation of Latvia, there were almost five hundred publishing houses in the country.
    [Show full text]
  • LITUANUS Cumulative Index 1954-2004 (PDF)
    LITUANUS Cumulative Index 1954-2004 Art and Artists [Aleksa, Petras]. See Jautokas. 23:3 (1977) 59-65. [Algminas, Arvydas]. See Matranga. 31:2 (1985) 27-32. Anderson, Donald J. “Lithuanian Bookplates Ex Libris.” 26:4 (1980) 42-49. ——. “The Art of Algimantas Kezys.” 27:1 (1981) 49-62. ——. “Lithuanian Art: Exhibition 90 ‘My Religious Beliefs’.” 36:4 (1990) 16-26. ——. “Lithuanian Artists in North America.” 40:2 (1994) 43-57. Andriußyt∂, Rasa. “Rimvydas Jankauskas (Kampas).” 45:3 (1999) 48-56. Artists in Lithuania. “The Younger Generation of Graphic Artists in Lithuania: Eleven Reproductions.” 19:2 (1973) 55-66. [Augius, Paulius]. See Jurkus. 5:4 (1959) 118-120. See Kuraus- kas. 14:1 (1968) 40-64. Außrien∂, Nora. “Außrin∂ Marcinkeviçi∆t∂-Kerr.” 50:3 (2004) 33-34. Bagdonas, Juozas. “Profile of an Artist.” 29:4 (1983) 50-62. Bakßys Richardson, Milda. ”Juozas Jakßtas: A Lithuanian Carv- er Confronts the Venerable Oak.” 47:2 (2001) 4, 19-53. Baltrußaitis, Jurgis. “Arts and Crafts in the Lithuanian Home- stead.” 7:1 (1961) 18-21. ——. “Distinguishing Inner Marks of Roerich’s Painting.” Translated by W. Edward Brown. 20:1 (1974) 38-48. [Balukas, Vanda 1923–2004]. “The Canvas is the Message.” 28:3 (1982) 33-36. [Banys, Nijol∂]. See Kezys. 43:4 (1997) 55-61. [Barysait∂, DΩoja]. See Kuç∂nas-Foti. 44:4 (1998) 11-22. 13 ART AND ARTISTS [Bookplates and small art works]. Augusts, Gvido. 46:3 (2000) 20. Daukßait∂-Katinien∂, Irena. 26:4 (1980) 47. Eidrigeviçius, Stasys 26:4 (1980) 48. Indraßius, Algirdas. 44:1 (1998) 44. Ivanauskait∂, Jurga. 48:4 (2002) 39.
    [Show full text]
  • Between National and Academic Agendas Ethnic Policies and ‘National Disciplines’ at the University of Latvia, 1919–1940
    BETWEEN NATIONAL AND ACADEMIC AGENDAS Ethnic Policies and ‘National Disciplines’ at the University of Latvia, 1919–1940 PER BOLIN Other titles in the same series Södertörn Studies in History Git Claesson Pipping & Tom Olsson, Dyrkan och spektakel: Selma Lagerlöfs framträdanden i offentligheten i Sverige 1909 och Finland 1912, 2010. Heiko Droste (ed.), Connecting the Baltic Area: The Swedish Postal System in the Seventeenth Century, 2011. Susanna Sjödin Lindenskoug, Manlighetens bortre gräns: tidelagsrättegångar i Livland åren 1685–1709, 2011. Anna Rosengren, Åldrandet och språket: En språkhistorisk analys av hög ålder och åldrande i Sverige cirka 1875–1975, 2011. Steffen Werther, SS-Vision und Grenzland-Realität: Vom Umgang dänischer und „volksdeutscher” Nationalsozialisten in Sønderjylland mit der „großgermanischen“ Ideologie der SS, 2012. Södertörn Academic Studies Leif Dahlberg och Hans Ruin (red.), Fenomenologi, teknik och medialitet, 2012. Samuel Edquist, I Ruriks fotspår: Om forntida svenska österledsfärder i modern historieskrivning, 2012. Jonna Bornemark (ed.), Phenomenology of Eros, 2012. Jonna Bornemark och Hans Ruin (eds), Ambiguity of the Sacred, 2012. Håkan Nilsson (ed.), Placing Art in the Public Realm, 2012. Lars Kleberg and Aleksei Semenenko (eds), Aksenov and the Environs/Aksenov i okrestnosti, 2012. BETWEEN NATIONAL AND ACADEMIC AGENDAS Ethnic Policies and ‘National Disciplines’ at the University of Latvia, 1919–1940 PER BOLIN Södertörns högskola Södertörns högskola SE-141 89 Huddinge www.sh.se/publications Cover Image, taken from Latvijas Universitāte Illūstrācijās, p. 10. Gulbis, Riga, 1929. Cover: Jonathan Robson Layout: Jonathan Robson and Per Lindblom Printed by E-print, Stockholm 2012 Södertörn Studies in History 13 ISSN 1653-2147 Södertörn Academic Studies 51 ISSN 1650-6162 ISBN 978-91-86069-52-0 Contents Foreword ......................................................................................................................................
    [Show full text]
  • Pontes Ad Fontes – Bridges to Sources
    Studia Metrica et Poetica 2.2, 2015, 146–151 Pontes ad Fontes – Bridges to Sources Kadri Novikov, Anni Arukask The 2015 Colloquium Balticum took place at the University of Tartu from 5 to 7 November. This annual colloquium first held in 2001 at Lund University, has continued to bring together Antiquity scholars from Sweden, Germany, Estonia, Latvia, Lithuania, Poland, Finland and Russia. While participants come mainly from classical studies, researchers from a variety of disciplines have also recognised the conference’s merit. Over the years, the programme has addressed disciplines such as philosophy, Greek and Latin literature, as well as, for instance, the Greek and Latin education or the influences of ancient mythology in contemporary literature. The delivered papers are authored by both recognised scholars and by MA- and PhD-students presenting their first academic achievements. The subtitle of this year’s Colloquium Balticum XIV Tartuense was Pontes ad fontes (Bridges to Sources), aiming to draw attention to methodological questions in researching Classical Antiquity and reception of ancient culture. As expressed in the conference invitation, a wide variety of activities could be considered Pontes (Bridges) to Antiquity: discovery, interpretation, transla- tion, commentaries and teaching of ancient heritage. This subtitle offered an opportunity to include papers on poetry and poetics, methods and possibili- ties of textual analysis, themes and forms of ancient poetry in contemporary literature, and so on. We will give a short overview of such papers presented during the eight sessions on the colloquium in Tartu. During the first session on 5 November, Anna Strode from the University of Latvia discussed the themes of 17th century occasional poetry in Riga and their relation to the history of Livonia.
    [Show full text]
  • Masarykova Univerzita V Brně
    MASARYKOVA UNIVERZITA Filozofická fakulta Ústav evropské etnologie Studijní obor: Etnologie JIŘÍ MAĈUDA IDEOLOGIE RODNOVĚŘÍ V NÁZORECH A PRAXI JEHO ČELNÍCH PŘEDSTAVITELŮ (se zaměřením na genezi a proměny obřadu) Disertaĉní práce Vedoucí práce: doc. PhDr. Martina Pavlicová, CSc. 2012 Prohlańuji, ņe jsem disertaĉní práci vypracoval samostatně s vyuņitím uvedených pramenŧ a literatury. …………………………………. 2 Na tomto místě bych rád poděkoval doc. PhDr. Martině Pavlicové, CSc., za pomoc i cenné rady poskytnuté během zpracování disertaĉní práce. Dále bych chtěl poděkovat příznivcŧm rodnověří v Ruské federaci, na Ukrajině, v Bělorusku i u nás, díky nimņ jsem byl schopen zajistit informace nezbytné pro tuto práci. Na prvém místě patří dík Bogumilovi Murinovi, volchvovi obninské obĉiny Triglav – souĉásti Velesova kruhu. 3 OBSAH OBSAH ....................................................................................................................................... 4 ÚVOD ......................................................................................................................................... 6 Kapitola I. – GENEZE NOVOPOHANSTVÍ NA ÚZEMÍ BÝVALÉHO SOVĚTSKÉHO SVAZU .................................................................................................................................................. 10 1.1. Ruská federace a Bělorusko ........................................................................................ 12 1.2. Ukrajina ......................................................................................................................
    [Show full text]
  • Latvijas Universitāte Austra Celmiņa-Ķeirāne
    LATVIJAS UNIVERSITĀTE AUSTRA CELMIŅA-ĶEIRĀNE LATVIEŠU MITOLOĢIJA VIZUĀLĀ UN VERBĀLĀ TEKSTĀ (1880–1945) PROMOCIJAS DARBS Doktora grāda iegūšanai folkloristikā Apakšnozare: mitoloģija Darba zinātniskā vadītāja: Dr. habil. philol., LU prof. Janīna Kursīte-Pakule Rīga, 2019 SATURS IEVADS.............................................................................................................................. 3 1. TEKSTS, TĀ UZBŪVE UN KONTEKSTS............................................................. 20 1.1. Folkloras teksts kontekstuālās pieejas skatījumā............................................. 20 1.2. Mākslinieciska teksta definīcija......................................................................... 22 1.3. Strukturālās uzbūves elementi un principi vizuālā un verbālā tekstā........... 25 1.3.1. Mākslas darba siţets...................................................................................... 25 1.3.2. Laiktelpa mākslinieciska teksta kompozīcijā................................................ 29 1.3.3. Krāsa un tās simboliskā vērtība..................................................................... 38 1.3.4. Izteiksmes būtība........................................................................................... 44 1.4. Diskursu pārklāšanās mitoloģiskās tēmas kontekstā....................................... 45 Secinājumi........................................................................................................................ 46 2. MITOLOĢISKĀS TĒMAS ATTĪSTĪBA VIZUĀLĀ TEKSTĀ. LATVIJAS KULTŪRVĒSTURISKAIS
    [Show full text]
  • Xxvi Xxvixxvixxvi
    XXXXVIXXXXVIVIVI XXVI XXVIXXVIXXVI XX XXXX XX 26 2626 26 XXXXVIII 201720192016 UDK 2+17 (066) (08) Re 515 Reliģiski-filozofisku rakstu speciālizdevums Dinamiskā Āzija (Dynamic Asia) sagatavots ar Latvijas Universitātes Akadēmiskās attīstības projekta AAP2019/38 un Japānas fonda (Japan Foundation) finansiālu atbalstu. Izdevums rekomendēts publicēšanai ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta Zinātniskās padomes 2019. gada 3. aprīļa sēdes lēmumu. Galvenā redaktore: Solveiga Krūmiņa-Koņkova Atbildīgie redaktori par speciālizdevumu – Jānis Priede un Kaspars Kļaviņš Literārā redaktore: Andra Damberga Maketētāja: Andra Liepiņa Vāka dizaina autori: Kārlis Koņkovs, Matīss Kūlis Izdevumā izmantoti fotoattēli no rakstu autoru personiskajiem arhīviem. Zinātniskās redakcijas kolēģija Latvijas Universitāte: Dr. phil. Ella Buceniece; Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova; Dr. habil. phil. akadēmiķe, profesore Maija Kūle; Dr. hist. eccl. docents Andris Priede; Dr. habil. phil. Māra Rubene; Dr. hist. Inese Runce; Dr. phil. akadēmiķis, profesors Igors Šuvajevs Ārzemju locekļi: Ekaterina Anastasova, Ph.D., Associate Professor, Institute of Ethnology and Folklore Studies with the Ethnographic Museum at the Bulgarian Academy of Sciences, Bulgaria; Eileen Barker, Ph.D., OBE, FBA, Professor of Sociology with Special Reference to Study of Religion, The London School of Economics and Political Science, U.K.; Gloria Durka, Ph.D., Professor, Director, PhD. Program in Religious Education, Graduate School of Religion and Religious Education, Fordham University,
    [Show full text]