Latvijas Universitāte Austra Celmiņa-Ķeirāne
Total Page：16
File Type：pdf, Size：1020Kb
LATVIJAS UNIVERSITĀTE AUSTRA CELMIŅA-ĶEIRĀNE LATVIEŠU MITOLOĢIJA VIZUĀLĀ UN VERBĀLĀ TEKSTĀ (1880–1945) PROMOCIJAS DARBS Doktora grāda iegūšanai folkloristikā Apakšnozare: mitoloģija Darba zinātniskā vadītāja: Dr. habil. philol., LU prof. Janīna Kursīte-Pakule Rīga, 2019 SATURS IEVADS.............................................................................................................................. 3 1. TEKSTS, TĀ UZBŪVE UN KONTEKSTS............................................................. 20 1.1. Folkloras teksts kontekstuālās pieejas skatījumā............................................. 20 1.2. Mākslinieciska teksta definīcija......................................................................... 22 1.3. Strukturālās uzbūves elementi un principi vizuālā un verbālā tekstā........... 25 1.3.1. Mākslas darba siţets...................................................................................... 25 1.3.2. Laiktelpa mākslinieciska teksta kompozīcijā................................................ 29 1.3.3. Krāsa un tās simboliskā vērtība..................................................................... 38 1.3.4. Izteiksmes būtība........................................................................................... 44 1.4. Diskursu pārklāšanās mitoloģiskās tēmas kontekstā....................................... 45 Secinājumi........................................................................................................................ 46 2. MITOLOĢISKĀS TĒMAS ATTĪSTĪBA VIZUĀLĀ TEKSTĀ. LATVIJAS KULTŪRVĒSTURISKAIS FONS 1880–1945........................................ 48 2.1. Latviešu nacionālās mākslas veidošanās 19. gadsimta beigās. Mītu rekonstrukcija............................................................................................................. 49 2.2. 19. un 20. gadsimta mija. Mītu jaunradīšana un simbioze.............................. 54 2.3. Starpkaru posms – mīta vizualitātes uzplaukums............................................ 61 2.3.1. Latviskuma idejiskie pamati.......................................................................... 63 2.3.2. Dievturība un māksla..................................................................................... 67 2.3.3. Mīts un ideoloģija K. Ulmaľa autoritārajā reţīmā........................................ 73 2.4. Otrais pasaules karš un vizuālā retorika. Nacionālo vērtību saglabāšana................................................................................................................. 75 2.5. Tradīciju turpinājums Latvijā un trimdā. Folklora kā patvērums................ 77 Secinājumi........................................................................................................................ 80 3. MITOLOĢISKĀS TĒMAS INTERPRETĀCIJA MĀKSLĀ – FOLKLORAS TEKSTA REKONTEKSTUALIZĀCIJA..................................................................... 82 3.1. Vizuālā un verbālā teksta mijiedarbe. Grāmatu grafika................................. 82 3.2. Mīts kā vizuāla teksta sastāvdaļa tēlotājā un lietišķi dekoratīvajā mākslā.......................................................................................................................... 92 3.2.1. Folkloras un mākslas sastapšanās.................................................................. 92 3.2.2. Mīta ideālās formas meklējumos................................................................. 113 3.2.3. Mitoloģiskās tēmas risinājumi tēlniecībā. No amuleta līdz piemineklim.................................................................................................... 154 3.3. Etnogrāfiskā ornamenta simbolika – jaunas mitoloģijas aizsākumi............ 161 Secinājumi..................................................................................................................... 169 SECINĀJUMI UN NOBEIGUMS.............................................................................. 171 LITERATŪRA UN AVOTI......................................................................................... 175 PIELIKUMI 1. pielikums. Pētījumā analizēto darbu attēli 2. pielikums. Mākslinieku biogrāfiskais rādītājs IEVADS Vizuālā un verbālā teksta saskarsmes, mijiedarbības un konfliktu pētniecība nav tikai 21. gadsimta, kam raksturīga vizualitātes dominance, parādība. Vārdu un tēlu (attēlu) izteiksmes kopsakarības interesējušas jau senās Grieķijas domātājus. Mūsdienu zinātnē šī joma ieľēmusi savu noteiktu vietu, piemēram, kopš 1985. gada iznāk ţurnāls Word & Image. A Journal of Verbal/Visual Enquiry1, kas aptver plašu zinātnisko pētījumu lauku daţādās sfērās. Savukārt 1987. gadā dibinātā un Nīderlandē reģistrētā asociācija International Association of Word and Image Studies / Association Internationale pour l’Etude des Rapports entre Texte et Image (IAWIS/AIERTI) darbojas teksta un attēla mijiedarbes pētniecībā, ik pēc trim gadiem rīkojot starptautisku konferenci. Promocijas darbs turpina Latvijas kultūrtelpā aizsāktu, bet vēl aizvien maz pētītu jomu. Filoloģe Ilze Brēmere disertācijā „Tēlotājmākslas objekta verbālā reprezentācija XX gadsimta sākuma latviešu dzejā‖ analizē veidus, kādos vizuālā māksla reprezentējas dzejā, kā pētniecisko pamatkategoriju izmantojot terminu ‗ekfrāze‘ (Brēmere, 2013). Tas savā ziľā ir apvērsti pretējs pētījumu process tam, kas tiek veidots šajā promocijas darbā, – tajā tiek noskaidrotas vizuālā un verbālā teksta attiecības, izejot no verbālās reprezentācijas pozīcijām. Mākslas teorētiķa Andra Teikmaľa promocijas pētījums „Mākslas un politikas attiecību semiotika. Vizuālo un verbālo vēstījumu mijiedarbība Latvijas padomju perioda glezniecībā‖ (Teikmanis, 2010) galvenokārt pievērš uzmanību mākslas un attēlu semiotikas jautājumam, pētniecības metodoloģijai un vizuālā un verbālā teksta attiecībām politiskā kontekstā. No aktuālākajiem pētījumiem par mitoloģijas un mākslas mijiedarbību Latvijas kultūrā jāmin mākslas zinātnieces Kristīnes Ogles raksts Representation of Nature Spirits and Gods in Latvian Art in the First Half of the Twentieth Century, kurā viľa analizē tendences un teorētiskās nostādnes, kas rosināja mitoloģisku tēlu parādīšanos 20. gadsimta sākuma mākslā (Jaľa Rozentāla, Riharda Zariľa, Teodora Ūdera, Jēkaba Bīnes, Anša Cīruļa un Hildas Vīkas darbos), nedaudz pieskaroties arī mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, kādi tiek izmantoti latviešu dievību atspoguļošanai, un sniedzot salīdzinošus piemērus tēlu ikonogrāfijā (Ogle, 2012). Folkloras un mitoloģijas pētnieks Toms Ķencis promocijas darbā A disciplinary history of Latvian mythology norāda uz latviešu mitoloģijas diskursa saistību ar daţādām praksēm un diskursiem, tostarp – mitoloģijas 1 Šeit un turpmāk teksts svešvalodās dots kursīvā (izľemot atsauču noformējumu). lomu nacionālās mākslas veidošanās procesā (Ķencis, 2012: 22). Savos rakstos „Folklora kā nacionālās mākslas avots‖ un The Role of Folklore in the Formation of Latvian Visual Art viľš pievēršas iespējamajiem folkloras avotiem nacionālās mākslas pamatlicēju darbu tematiskās ievirzes izvēlē (Ķencis, 2013; 2015). Promocijas darba aktualitāte – pētījums sniedz padziļinātu ieskatu latviešu mitoloģijas vizualizācijas vēsturē, skaidrojot, kā veidojušies un kādi faktori ietekmējuši vizuālos priekšstatus par mitoloģiskiem tēliem (verbāli aprakstītām mitoloģiskām būtnēm vai parādību personifikācijām) un motīviem (atsevišķām tēmas sastāvdaļām), kas nav zaudējuši nozīmi arī 21. gadsimta sākumā. Analīze aptver divus mākslinieciska teksta veidus un ir saistīta ar teksta uzbūves struktūras semantikas jautājumiem. Pirmo grupu veido tēlotājas un lietišķi dekoratīvās mākslas paraugi ar mitoloģiskā ţanra iezīmēm, otro – folkloras teksta vienības (galvenokārt tautasdziesmas un pasakas). Analīze dod iespēju gan interpretēt mākslas darbus, ľemot vērā folkloras ietekmju kontekstu, un tādējādi paplašināt mākslas vēstures pētniecības metoţu piedāvātās robeţas, gan konstatēt, kā folkloras teksts rekontekstualizējies mākslas kontekstā, jeb atpazīt vizuālā tekstā kontekstuālas atsauces uz latviešu mitoloģiju. Mitoloģija pētījumā tiek saprasta kā ticējumu un mītu kopums par pārdabiskām būtnēm, dabas parādībām un aizvēsturiskiem notikumiem. Promocijas darba mērķis ir izpētīt, kā latviešu mitoloģija, būdama viena no folkloras teksta tematiskām sastāvdaļām, tiek reprezentēta 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses tēlotājā un lietišķi dekoratīvajā mākslā un grāmatu grafikā, skatoties no mākslinieciska teksta uzbūves elementu viedokļa, un kādus semantiskos akcentus tā saglabājusi vai ieguvusi, kļūstot par jauna konteksta daļu. Jēdziena ‗latviešu mitoloģija‘ izpratnei pamatā tiek ľemts T. Ķenča skaidrojums, kas veidots, balstoties uz pētāmā objekta pašdefinīciju zinātniskajā diskursā, proti, latviešu mitoloģija ir mītisko priekšstatu sistēma, kas apvieno latviešu valodā un tās dialektos runājošos un kas pastāvējusi vismaz daţus gadsimtus. Tā saistīta ar reliģisku praksi un saglabājusies folklorā (Ķencis, 2012: 8). Atbilstoši izvirzītajam mērķim tiek noteikti sekojoši promocijas darba uzdevumi: 1) atlasīt un grupēt vizuālā teksta paraugus pēc noteiktiem kritērijiem; 2) atlasīt latviešu folkloras tekstus (tautasdziesmas, pasakas, teikas, ticējumus) atbilstoši izvirzītajai tēmai; 3) analizēt mākslinieku (E. Brastiľa, J. Bīnes u. c.) pētījumus par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm un to eventuālo skaidrojumu; 4) sniegt ieskatu Latvijas kultūrvēsturiskajos notikumos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē, pievēršot padziļinātu uzmanību atsevišķu mākslinieku darbībai; 5) analizēt vizuālā teksta ikonogrāfiju un kompozicionālo struktūru,