DOCSLIB.ORG

16. Martā Godinām Latviešu Leģionārus

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
16. Martā Godinām Latviešu Leģionārus Izdevējs: Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 2020. gada marts Nr. 2 (11) Foto: Kristaps Gulbis Kristaps Foto: Kuram mēra kandidātam 16. martā godinām uzticēsimies? 6. lpp. latviešu leģionārus Kāds būtu taisnīgs nekustamā Par to, kas aktuāls īpašuma nodoklis? Latviju mīlošiem 15. lpp. cilvēkiem Žurnāla “Nacionālā Neatkarība” abonentu skaits strauji aug. Lai sasniegtu katra nacionāli domājoša un Latviju mīloša tautieša mājas, vajadzīga jūsu palīdzība. Ja jūsu radu, draugu, kaimiņu, kolēģu vai citu paziņu lokā ir patriotiski domājoši cilvēki, kuri vēlētos šo žurnālu saņemt, mēs labprāt to regulāri bez maksas nosūtītu arī viņiem. Kas jādara? ‣ Saņemiet no personas piekrišanu žurnālu reizi mēnesī saņemt pastkastītē! ‣ Informējiet mūs par šīs personas vārdu un uzvārdu, pasta adresi un, ja iespējams, arī kontakttālruni saziņai! Ar mums var sazināties, uzrakstot īsziņu vai darba laikā zvanot uz tālruņa numuru 25431047 vai rakstot uz e-pasta adresi [email protected], vai sūtot mums vēstuli uz adresi Torņa iela 4-1B, Rīga, LV-1050. 2 AKTUALITĀTES Mediji ziņo: “Saskaņas” slimstības gadījumi, kuros ceļojumu, bet, ja šāda pie- Šodien Kultūras ministrija, Rīgas mēra kandidāts būs pacienti Igaunijā atgriezu- sardzība turpināsies ilgsto- panākumu iedvesmota, iz- krievu skolu “aizstāvis”, šies caur Latviju. ši, iespējams, nozarē būs virza jaunus mērķus finansē- kurš pirms tam darbojies NN: Igauņi caur Latviju sa- jāatlaiž 30–40% darbinie- juma sarūpēšanai nacionāli kopā arī ar Latvijas Krievu slimst, bet latvieši turas. ku. nozīmīga kino satura ražo- savienību Varbūt zinātniekiem jāsāk NN: Raugoties no veselības šanai. NN redakcija: “Saskaņas” pētīt Latvijas fenomenu, lai viedokļa, vīrusa radītais kai- patiesā seja vairs nav no- uzvarētu šo vīrusu? Jebku- tējums šobrīd vismaz Latvijā M: Administratīvi terito- slēpjama. Kopš šīs partijas rā gadījumā – ceram, ka arī (tāpat kā vairumā pasaules riālās reformas skatīšana draudzīgā fasāde sāka drupt, turpmāk vīruss baidīsies no valstu) ir simbolisks, kamēr Saeimas plenārsēdē otra- visā krāšņumā ir atklājies ne latviešiem vairāk, nekā lat- tā ietekme uz tautsaimnie- jā lasījumā izvērtās krietni tikai tās koruptīvais kodols, vieši no vīrusa. cību ir krietni būtiskāka. grūtāka, nekā sākotnēji bija bet arī krievu imperiālisms Negatīvu ietekmi rada gan iecerēts. Debates plenārsē- kā tās pamatu pamats. Mēs, M: Turcija novirza tūksto- sabiedrības interesēm samē- dēs daudzu dienu garumā, protams, negribam teikt, ka šiem imigrantu uz Grieķi- rīgi ierobežojumi, gan cilvē- karstas protesta akcijas ar “mēs taču teicām”, bet... mēs jas robežu, paziņojot, ka ku pārspīlētas reakcijas un iespaidīgu lauksaimniecī- taču teicām! Baisi iedomā- robežas uz Eiropu ir atvēr- panikas izraisītās sekas. bas tehnikas parādi un pat ties, ka vēl ne tik sen atse- tas. Grieķijas robežsardzei Latvijas parlamentam līdz višķas it kā latviskas partijas kļūst arvien grūtāk tikt M: Latvijas kinoteātros šim neraksturīgā attiecību mēģināja iestāstīt citiem, ka galā ar milzīgo spiedienu pagājušajā gadā skatītākā kārtošana ar dūrēm, kas “Saskaņa” jau nemaz nav tik un brīžiem arī vardarbību filma bijusi vēsturiskā kara šoreiz gan tika savlaicīgi slikta un ir jāņem koalīcijā. no imigrantu puses. drāma “Dvēseļu putenis” ar novērsta ar Saeimas apsar- NN: Eiropas Savienība rekordlielu skatītāju skaitu. dzes iejaukšanos. M: Krievija Sīrijā pastrādā- 2015. gadā izturējās neti- Filmu, kura pirmizrādi pie- NN: Lai nākotnē piesaistītu jusi kara noziegumus, seci- cami vieglprātīgi attiecībā dzīvoja tikai gada nogalē, Eiropas finansējumu un no- na ANO komisija. uz imigrantu vilni no Tuva- noskatījušies vairāk nekā drošinātu kvalitatīvus pakal- NN: ...un Ukrainā, Gruzijā, jiem Austrumiem un Āfri- 226 000 skatītāju. pojumus, lielākas pašvaldī- Čečenijā. Bet cik ilgi atseviš- kas. Šīs vieglprātības sekas NN: Savulaik, kad Nacio- bas būs ļoti nepieciešamas. ķas Rietumu valstis turpinās tagad izjūtam nu jau atklātā nālā apvienība panāca sā- Diemžēl veids, kā reforma uzskatīt, ka Krievijas nauda imigrantu izmantošanā pret kotnējā finansējuma nodro- notiek, nebūt ne visos jau- un gāze ir šo asiņu vērta? Eiropu. Šoreiz gan Eiropas lī- šināšanu filmas tapšanai, tājumos ir izsvērts tikai no Latvijai jāturpina stāvēt deru izteikumi ir tuvāki rea- daļa ierēdņu, politiķu un arī iedzīvotāju interesēm. Koa- Rietumu un vispārcilvēcisko litātei un Grieķijai tiek solīta kino nozares pārstāvju izrā- līcijā, kuru veido piecas par- vērtību sardzē arī tad, kad palīdzība Eiropas ārējās ro- dīja neapmierinātību un pat tijas, daudz ko nosaka poli- dažas lielvalstis šīs vērtības bežas aizsardzībā. pretestību, ka finansējums tiskais kompromiss. Diemžēl kāda izdevīguma dēļ aiz- tiek piešķirts konkrētam tās ir vēlēšanu eksperimentu mirst. M: Latvijas Tūrisma aģentu projektam, nevis ierēdņu un sadrumstalota parlamen- un operatoru asociācija at- rīkotam konkursam. Apņē- ta blaknes. M: Igaunijā turpinās tie zinusi, ka saistībā ar vīrusa mība finansēt šādu valstiski jaunā koronavīrusa sa- izplatību cilvēki atceļ daļu nozīmīgu ieceri atmaksājās. Aicinājums lasītājiem 16. martā 25. martā Latviešu leģionāru dienas pasākumi Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi ‣ 10.00 dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā Rīgā. ‣ 10.00 piemiņas brīdis pie Šķirotavas stacijas. ‣ 11.00 pēc dievkalpojuma gājiens no Sv. Jāņa ‣ 12.30 gājiens no Strēlnieku laukuma (Okupācijas baznīcas līdz Brīvības piemineklim. muzeja ēkas) līdz Brīvības piemineklim. ‣ 14.00 piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos. ‣ 13.00 svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. “Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.” /Latvijas Republikas Satversme/ AKTUALITĀTES 3 Par taisnības augšāmcelšanos vārdi “Mēs gaidām taisnības Viena šāda izvēle būtu ie- Par sadarbību latvisko par- augšāmcelšanos”. Kas ir šī vēlēt tādu Rīgas domi, kas tiju starpā pirms Rīgas do- taisnība, kuras augšāmcelša- neliktu sarkt leģionāru un mes vēlēšanām vienmēr runā nos gaidām vēl šodien – ne- citu brīvības cīnītāju priek- daudz, bet rezultātu nav. Ar atkarīgā Latvijas valstī? šā. Simboliski, ka Nacionā- kopīgo sarakstu veidošanu Dažādos vārdos ietērpta, lās apvienības un Reģionu joprojām nesekmējas. To var atbilde bija viena: lai tas, par apvienības vienotā saraksta saprast, jo partiju biedri grib ko leģionāri cīnījās, kļūtu par būt pārstāvēti sarakstā ar īstenību. Tā ir latviska Latvija. Kas ir šī taisnība, augstāku numuru, bet, star- Tā ir valsts, kurā nekautrējas kuras augšāmcelšanos tējot kopā, vienas partijas godināt brīvības cīnītājus, pārstāvjiem vietas sarakstā Foto: publicitātes Foto: kurā izglītība ir latviešu va- gaidām vēl šodien – paliek mazāk. Nacionālā ap- Tuvojoties 16. martam, lodā un kuras galvaspilsētu neatkarīgā Latvijas vienība un Reģionu apvienī- strādāju pie dokumentālās nevada svešas valsts aģenti. valstī? ba ir šis retais piemērs, kad īsfilmas veidošanas, ar kuras Vai ir iespējams kāds viens partijas tomēr atrada iespēju palīdzību jauniešiem piemē- notikums, kuram pateicoties priekšgalā kandidēs Einārs sadarboties, nevis kašķēties rotā valodā vēlos izstāstīt, šī taisnības augšāmcelšanās Cilinskis – vienīgais ministrs savā starpā. Un, ja šīs sadar- kas ir latviešu leģionāri. Lai būtu notikusi pavisam un uz Latvijas valsts vēsturē, kurš bības priekšgalā ir tāds vīrs kā to sagatavotu, intervēju le- visiem laikiem? Visticamāk, zaudēja amatu tādēļ, ka at- Einārs Cilinskis, spert nozīmī- ģionārus un viņu atbalstītā- ka ne. Bet ir iespējamas pavi- teicās pakļauties premjera gu soli taisnības augšāmcel- jus, uzdodot jautājumu, ko, sam konkrētas mūsu izvēles, aizliegumam 16. martā go- šanās virzienā ir iespējams. viņuprāt, nozīmē Lestenes kas mūsu valsti tuvinātu šai dināt leģionārus pie Brīvības Brāļu kapu akmenī iekaltie taisnībai. pieminekļa… Raivis Dzintars Kas ir 16. marts vai pēc mobilizācijas karoja Latviešu leģions sastāvē- 16. martu kā latviešu leģionā- teju katras latviešu ģimenes ja no 15. un 19. divīzijas. No ru piemiņas dienu. 1998. gadā locekļi. Leģionāri bija spies- 1944. gada 16. līdz 19. mar- šī atceres diena oficiāli tika at- ti valkāt svešu formastērpu, tam norisinājās smaga kauja, zīta arī Latvijā, taču šajā pašā taču sirdī cīnījās par Latviju. kurā latviešu virsnieku vadībā gadā sākās Krievijas propa- Daudzās kaujās leģionāri cī- abas divīzijas cīnījās plecu pie gandas kampaņa – tika izpla- nījās pret vairākkārtēju boļše- tīti meli par Latviešu leģionu, viku pārspēku, parādot izcilas Leģionāri bija lai diskreditētu Latviju starp- kaujas prasmes un saņemot tautiski. Diemžēl, pakļaujoties augstākos militāros apbal- spiesti valkāt svešu Krievijas spiedienam, Saeima vojumus. Latviešu leģionāri formastērpu, taču svītroja 16. martu no atzīmē- nepiedalījās represijās pret jamo dienu saraksta. Vēlāk ap Foto: publicitātes Foto: sirdī cīnījās par civiliedzīvotājiem, bet cīnījās Brīvības pieminekli pat tika 16. martā mēs pieminam tikai frontē pret PSRS Sarka- Latviju. uzcelts žogs un pret tiem, latviešu leģionārus, kuri Otrā no armiju. Pēc kara Rietumu kuri piedalījās 16. marta pa- pasaules kara laikā cīnījās sabiedrotie leģionāriem uzti- pleca. Pēc kara trimdā dibi- sākumos, tika vērstas dažādas pret boļševiku karaspēku, cēja Nirnbergas kara tribunāla nātā leģionāru organizācija represijas. 2014. gadā par do- cenšoties
Load more

Recommended publications
  • Jūrmalas Pilsētas Domes Tūrismu Veicinoši Pasākumi Tūrisma Statistika Sadalījums Pa Valstīm Baltijas Valstu Tūristu Skaita Salīdzinājums 2012.–2015
    Jūrmalas pilsētas domes tūrismu veicinoši pasākumi Tūrisma statistika Sadalījums pa valstīm Baltijas valstu tūristu skaita salīdzinājums 2012.–2015. gads NVS valstu tūristu skaita salīdzinājums 2012.–2015. gads Skandināvijas valstu un Vācijas tūristu skaita salīdzinājums 2012.–2015. gads Igaunija •Izstāde Tourest TAVA stendā/ 13.-15. februāris •Brošūra «Jūrmala 2015» igauņu valodā •Reklāmas lapa A4 Postimees laikrakstā/ 14. marts •Reklāmraksts Postimees pielikumā «Aktīvā atpūta Latvijā»/ maijs •Igaunijas glancēto sieviešu un vīriešu žurnālu pārstāvju uzņemšana/ maijs •Igaunijas TV uzņemšana Jūrmalā/ 12.-16. jūnijs •Reklāmas lapa A4 Postimees laikrakstā/ rudens •Newspaper Postimees (Igaunijā) •Žurnāls HELLO (Igaunijā) •Žurnāls ARTER (Igaunijā) •Supplement Puhkus Latis (Igaunijā) Newspaper Postimees Külastage meid Tallinn Tartu Pärnu Riga Vilnius Meil on hea meel tervitada iga külalist ja me kutsume kõiki avastama Jūrmalat kogu selle mitmekesisuses: tutvuma ajaloo, rikka kultuurielu ja eri puhkevõimalustega; nautima merd, tuult, Tere tulemast päikest ja loodust. Jūrmala on kohtumispaik, koht, kust leida inspiratsiooni ja kuhu on ikka ja jälle hea tagasi tulla. Tere tulemast meie Jūrmalasse! külalislahkesse linna! Vaatetorn ja pere kurada, Putukarada, Männirada ja Taime- Rand rabarada. Pärast suuri rekonstrueerimis- rada. Radade juurde on rajatud avarad töid avati taas Kemeri raba laudtee, millel puhkepark Dzintari’s www.tourism.jurmala.lv vaateplatvormid, turvalised ja mugavad saab nüüd teha imelise jalutuskäigu puu- Rand on varustatud riietuskabiinide
    [Show full text]
  • Dp-Printemps-Francais-En-Lettonie.Pdf
    Sommaire / Saturs Message de la Présidente de la République de Lettonie / Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ievadvārdi 06 Message du Président de la République française / Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka ievadvārdi 08 Message de Madame Simone Veil, Présidente d’honneur / Festivāla Goda prezidentes Simonas Veilas ievadvārdi 10 Message de Monsieur Imants Lancmanis, Président d’honneur / Festivāla Goda prezidenta Imanta Lancmaņa ievadvārdi 12 Avant-propos de l’Ambassadeur de France / Francijas vēstnieka Latvijā Andrē Žana Liburela ievadvārdi 14 Avant-propos de l’Ambassadeur de Lettonie / Latvijas vēstnieka Francijā Rolanda Lappuķes ievadvārdi 16 Un Printemps Français / Francijas pavasaris Latvijā 18 Présentation du festival / Par festivālu 20-21 Les relations franco-lettonnes dans l’histoire / Francijas un Latvijas kultūras sakaru vēsture 22 Bordeaux / Bordo pilsēta 26 Lyon / Lionas pilsēta 28 Evénements emblématiques / Īpašie notikumi Logique de la poésie : structure et poétique des daïnas lettonnes, de Vaira Vīķe Freiberga / Dzejas loģika: dainu struktūra un poētika. Vaira Vīķe Freiberga 30 La tournée du Cirque désaccordé / Jaunā cirka trupa 32-35 Les Arts de la Scène / Spēles māksla un mūzika 6 La Damnation de Faust / Dramatiskā leģenda „Fausta pazudināšana” 38 On danse / Mūsdienu dejas izrāde On danse 40 La Voix humaine, de Francis Poulenc / Fransisa Pulenka opera „Cilvēka balss” 42 La musique de Pierre Henry / Pjēra Anrī mūzika 44 Pierre Bastien / Pjērs Bastjēns 46 D’après nature, de Philippe Quesne / Filipa Kena izrāde „Kā dabā” 47 Spectacles-rencontres : Benat Achiary et groupe Putni / Franču un latviešu mūziķu tikšanās. Benā Ašiarī un grupa „Putni” 48 Spectacles-rencontres : Christian Vieussens et Valdis Muktupavels / Franču un latviešu mūziķu tikšanās.
    [Show full text]
  • Saitama Triennale 2016 Press Release
    Saitama Triennale 2016 Press Release First announcement of artists (28 individuals/groups) October 6, 2015 Saitama Triennale Executive Committee On the selection of artists For Saitama Triennale 2016, I have approached the selection process with the intention of choosing "art projects" more than choosing "artists." In other words, while the "who" is of course important, I think the "what" that the artist will do is most important. Thus, with the cooperation of the project directors and in accordance with our theme of "Envisioning the Future!" I am now selecting artists from Japan and abroad whose work I intuitively believe can be relied upon to offer visions of possible futures, and I am engaging with those artists to develop plans for their projects. Today we are announcing the names of some of those artists. Takashi Serizawa Director Saitama Triennale 2016 Artist List Artist Year of birth/establishment Place of birth/establishment Place of residence AKIYAMA Sayaka 1971 Japan Japan Aigars BIKŠE (Aigars BIKSE) 1969 Latvia Latvia CHOI Jeong hwa 1961 Korea Korea FUJISHIRO Hikari 1974 Japan Japan Daniel GÖTTIN (Daniel GOETTIN) 1959 Switzerland Switzerland HIBINO Katsuhiko 1958 Japan Japan HomeBase Project 2006 America America, Israel ISOBE Yukihisa 1936 Japan Japan JACSHA（ TSURUMI Sachiyo, 2008 Japan Japan NOMURA Makoto, MOMIYAMA Tomoko) KAWANO Ryuzo 1976 Japan Japan Okui LALA 1991 Malaysia Malaysia MATSUDA Masataka 1962 Japan Japan me (MINAMIGAWA Kenji, 2012 Japan Japan KOJIN Haruka, MASUI Hirofumi) MUKAIYAMA Tomoko Japan The Netherlands
    [Show full text]
  • JŪRMALA Your MICE Destination 10 REASONS to CHOOSE JŪRMALA AS YOUR MICE DESTINATION
    JŪRMALA your MICE destination 10 REASONS TO CHOOSE JŪRMALA AS YOUR MICE DESTINATION UNDISCOVERED 1. GEM According to the MICE global trends, the corporate clients are looking for the uncommon, distinguished destinations and experience to make the delegates feel the exclusiveness of the event. Jūrmala is a European resort “off the beaten track” with a great MICE destination potential – safe, green, sustainable, conveniently accessible, affordable, with well- designed infrastructure. Still undiscovered enough, still special, still unique. INTERNATIONAL 2. ACCESSIBILITY Jūrmala is located just 25 km away from the Latvian capital of Riga and only in 15-minute drive from Riga International Airport that offers more than 60 direct flights. In low season, the traffic to/from Jūrmala is always light and predictable that helps to manage the time efficiently and avoid wasting precious minutes in traffic. SIZE 3. MATTERS Although Jūrmala population is just a bit more than 55 000, it is the second largest city in Latvia after Riga. Thus, population density figures are very inviting for the visitors who are looking for the privacy and their own special snug place on the beach after the day’s hard work. When it comes to event planning, the advantage of the small well-planned city infrastructure is obvious. As the main hotels, restaurants and special venues are concentrated in the city center within walking distance, there is no need to worry about the transfers. Another advantage for the organizers, as A penny saved is a penny gained. SOCIAL PROGRAM 4. AND TEAM-BUILDING ACTIVITIES Be it a workshop for the narrow-field professionals or international conference, the delegates are always looking forward to the unofficial networking opportunities and exciting team building activities to get more personal with their colleagues.
    [Show full text]
  • Gulf of Riga
    a VII 10.00–15.00 VII www.visitjurmala.lv 27. Rainis and Aspazija summer cottage. Jūrmala is VI 10.00–17.00 VI [email protected] the town of inspiration of Latvia’s greatest poets Ranis and Aspa- II – V 9.00–17.00 V – II Gulf of Riga zija. They acquired the summer cottage in Majori in 1926 and I 9.00–18.00 I visitjurmala 01.10. – 30.04. – 01.10. spent there summers from 1927 to 1929. The museum consists Ķemeri Lielupe F. +371 67147901 +371 F. of a complex of buildings that is a typical example of Jūrma- VII 10.00–15.00 VII T. +371 67147900, 67147900, +371 T. VI 10.00–17.00 VI la wooden architecture and is of a national importance. There I–V 9.00–19.00 I–V LV-2015 LV-2015 are memorial rooms of the poets with an original interior and 01.05. – 30.09. – 01.05. Majori, Jūrmala Jūrmala Majori, 16. remembrance objects, personal library and exhibitions. Muse- 9. 14 . 15. Opening hours: Opening Lienes iela 5, 5, iela Lienes um’s exhibition “Me and You” is devoted to the life and creative “Baltic Beach Hotel” “Light House Jurmala” Pilsoņu Tirgoņu “Shell work of Rainis and Aspazija. Exposition brings to the meeting of Kaiju iela Kaiju Gulbenes 13. Apartment” 30. Drustu information centre information Gončarova Dzintaru two poets and concludes with a death of Rainis. After an exten- koncertzāle Baznīcas Baznīcas “Zvaigzne” “Wooden Villa” sive large scale reconstruction of the museum in 2015, it literally Jūrmala tourism Jūrmala 12.
    [Show full text]
  • 340 MEDIATIONSBIENNALE MEDIATIONS MONTH Mariusz Sołtysik Aurelia Mandziuk-Zajączkowska Mariusz Sołtysik – Polska Roland Do
    340 MEDIATIONSBIENNALE MEDIATIONS MONTH pomysł wystawy: / idea of exibition: Mariusz Sołtysik kuratorzy / curators: Aurelia Mandziuk-Zajączkowska Mariusz Sołtysik – Polska Roland Dolfing – Luksemburg & Anja Tabitha Rudolph – Niemcy Annett Gerlah i Daniel Rode – Niemcy MEDIATIONSBIENNALE MIESIĄC MEDIACJI 341 MariUsz SołtYsik CamouFLASHed MEDIATIONS Co to jest Camouflash? What is CamouFlash? To swobodne połączenie słowa camouflage, oznaczającego maskowanie się, ucharak- Camouflash – is a free combination of the word camouflage, which means conceal- teryzowanie oraz słowa flash oznaczającego błysk, chwilę, krótką wiadomość. ment, disguise; and the word flash, which means a spark, moment, short message. Połączenie tych słów determinuje tematykę wystawy, którą jest kondycja współczes- The combination of these two words determines the subject of the exhibition, which nego człowieka w kontekście maskowania się, a jednocześnie chęci zaistnienia, po- is the condition of contemporary man in the context of camouflaging oneself, and kazania się. Ta swoista schizofrenia wcale nie jest zjawiskiem marginalnym, o czym concurrently wishing to become known, to shine. This specific schizophrenia is by no świadczą chociażby programy o charakterze reality show, które również przyciągają means marginal, as proved, e.g. by the various reality shows, some of which attract artystów. artists, too. A może coś więcej? Is it, perhaps, something more than that? Dzisiejsza kultura ma raczej charakter obrazkowy, liczy się obraz zamiast tego, co on Contemporary culture is rather pictorial in nature, ideas have been marginalised. za sobą niesie. Idea więc jest rzeczą zmarginalizowaną. Ten obecny multimedialny The plethora of pictures in our lives induces a sense of being lost, or immunises us natłok obrazów w naszym życiu powoduje pewne zagubienie lub uodpornienie się na against them by creating and augmenting a trite reception of such pictures, which, nie poprzez wytworzenie i ugruntowanie schematów w recepcji tych obrazów, co w consequently, makes them neutral (e.g.
    [Show full text]
  • European Capital of Culture 2027 Jūrmala: Facts and Figures
    ARTeries JŪRMALA – EUROPEAN CAPITAL OF CULTURE 2027 JŪRMALA: FACTS AND FIGURES 14 24 km 320 m 100 km2 railway stations, of sandy width of the city the largest resort none of which are beaches at its narrowest point town in the Baltic called “Jūrmala” States 64 % 390 > 4,5 millions 2005 natural areas architectural same-day visitors granted the WHO (including 4 special pro- monuments to the city “Healthy City” tection areas, forests, flood status meadows, inland waters) > 800 > 400 000 30 150 000 2 cultural events visitors to events cultural venues visitors to the INTRODUCTION per year in the city Dzintari Concert Hall in a year CONTRIbUTION TO ThE LONG-TERM STRATEGy 9 CULTURAL AND ARTISTIC CONTENT 15 EUROPEAN DIMENSION 34 OUTREACh 40 6 > 550 000 14 22 % libraries book loans yearly schools of pupils in Jūrmala 44 attend art and music MANAGEMENT schools Finance 44 Organisational structure 49 Contingency planning 50 Marketing and communication 51 57 000 49 % 35 % Art Station Dubulti – CAPACITy TO DELIvER 54 inhabitants Latvians Russians the only exhibition hall in the city in Europe located inside a working railway station IntroduCtIon Q1 Why does your city wish to take part in the competition for the title of European Capital of Culture? For over a year now, the Covid-19 pandemic close to the Latvian capital Rīga, at the be- countries around the world, we are involved has had a dramatic impact on people all over ginning of the 19th century in keeping with in few networks and cannot take pride in the world. Even before the pandemic, the the flourishing culture of air, sun and water substantial international cooperation.
    [Show full text]
  • Zinātņu Vēsture Un Muzejniecība History of Sciences and Museology
    Zinātņu vēsture un muzejniecība History of Sciences and Museology 693 ISSN 1407-2157 LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI m. SĒJUMI Zinātņu vēsture un muzejniecība SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA li History of Sciences and Museology SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA LUII lii History of Sciences and Museology LATVIJAS UNIVERSITĀTE LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI m. SĒJUMI Zinātņu vēsture un muzejniecība Latvijas 'Jniv&rsitātos z ' . i 3 L īOT £ lv A• LATVIJAS UNIVERSITĀTE L'DK 001(091)(474.3)(082) Zi 668 Krājumā apkopoti pētījumi, pārskati un ziņojumi par zinātniskā un pedagoģiskā procesa norisi Latvijas Universitātē, augstskolas dzīves jautājumiem un par tās ietekmi valsts un sabiedrības dzīvē. Daļa rakstu veltīti zinātņu vēsturei Latvijā pirms LL nodibināšanas. Redakcijas kolēģija: Māris Baltiņš, Dr. habil. med. prof. (LL) Andrejs Bankavs, Dr. habil philol. prof. (LL ] Jānis Langins, prof. (Toronto universitāte. Kanāda) Jānis Lielmežs. prof, i Britu Kolumbijas universitāte. Vankūvera. Kanādai Imants Meirovics. Dr. chem. prof. (RTL) Jānis Ozols, Dr. habil. ing. prof. (LLLl Jānis Strauhmanis. Dr. habil hist. prof. (RTU) Leons Gabriels Taivans. Dr. habil theol prof. (LL) Arnis Vīksna. Dr. med. prof. (LL) Juris Zaķis. Dr. habil phys. prof. (Sociālo tehnoloģiju augstskola) Juris Žagars, Dr. habil phys. prof. (Ventspils Augstskola) Recenzenti: Aīda Krūze. Dr. paed. prof. (LL) Kaspars Vārtukapteinis. Dr. ing. prof. (LLL) Sastādītājs Arnis Vīksna Zinātniskais redaktors Māris Baltiņš Literārās redaktores Agrita Grīnvalde, Ieva Račko Visi krājumā ievietotie raksti ir recenzēti. Pārpublicēšanas gadījuma nepieciešama Latvijas Universitātes atļauja. Citējot atsauce uz izdevumu obligāta. ISSN 1407-2157 C Latvijas Lniversitate. 2006 ISBN 9984-783-37-5 C LU Akadēmiskais apgāds. 2006 Saturs / Contents Ievadam 9 Zinātņu vēsture / History of sciences Arturs Eižens Zalsters Daži \iltoti 17.
    [Show full text]
  • Drifting Identity Station | 12 Oktober – 5 November 2011
    ° Drifting Identity Station | 12 Oktober – 5 November 2011 Eröffnung: 11 Oktober, 19.00 Uhr Projektkurator: Stefan Rusu Teilnehmende KünstlerInnen: Marina Naprushkina Kristaps Gulbis Stefanos Tsivopoulos Société Réaliste (Ferenc Gróf und Jean-Baptiste Naudy) Tilmann Mayer-Faje Seminar und Workshop: DRIFTING IDENTITY STATION von Gülsen Bal und Stefan Rusu. Ort: Institut für Kunst und Gestaltung, TU Wien. 11-18 Oktober 2011 Gespräch am runden Tisch/Diskussion: De-linking, de-coloniality von Marina Gržinić Ort: Open Space Open Systems 3 November 2011, 19.00 – 20.30 Uhr Das Ausstellungsprojekt Drifting Identity Station basiert auf dem Modell ehemaliger sowjetischer Polarstationen. In den 1950er Jahren war die Erkundung der arktischen Umgebung und die damit verbundene extreme Kälte ein Trend. Die Station operiert in einem rauen Klima, assoziiert mit „politischem Winter”, während die ForscherInnen, die sich für das sozio-politische Umfeld interessieren, verschiedene Geräte und Methoden einsetzen, um die im aktuellen Kontext relevanten Daten zu sammeln und zu überprüfen. Während der Erkundung der gefrorenen Landschaft analysieren sie alte Trajektorien (aus dem Land des ehemaligen politischen Konstrukts – der UdSSR) und die Europäische Union (eine neue, in Entwicklung begriffene Formation) im Hinblick auf Staatenbildungen und Entwicklung von Identitäten. Sie versuchen, Intensität, Klima und Temperatur der politischen Diskussionen zu bestimmen, die mit dem gegenwärtig fortdauernden Prozess der EU-Erweiterung einhergehen. Denn der Prozess der Bildung der Europäischen Union hat sowohl die Identität von Staaten als auch die ihrer Angehörigen in bestimmten Kontexten polarisiert. Die zugrundeliegende Idee der Arbeit Nationaltracht der Europäischen Union, entwickelt von Kristaps Gulbis, ist Ausgangspunkt einer Diskussion, welche das Thema Identität in einem europäischen Kontext verhandelt und die Anpassungsfähigkeit der EU-Direktiven und Richtlinien an ihre historisch und mental sehr unterschiedlichen Regionen.
    [Show full text]
  • Fashion. Prototype. Pose. Imitate. Plan. System
    Fashion. Prototype. Pose. Imitate. Plan. System. MEDIA CONTACTS: Jen Smith • (813) 468-7719 • [email protected] Sarah Brozna • (917) 828-5011 • [email protected] MODEL CITIZENS (ARTISTS) RECLAIM PUBLIC SPACE IN 8TH ANNUAL AiOP FESTIVAL Peter Russell, Skylight, interactive visual-performance (Photo courtesy of artist) OCTOBER 5-15, 2012 on 14th Street, NYC A festival exploring the odd, ordinary, MODEL and ingenious in the spectacle of daily life. 100+ ARTISTS TAKE ON 14TH STREET THIS OCTOBER… NEW YORK, NY (September, 2012) Art in Odd Places (AiOP), New York City’s annual public art and performance festival, is pleased to announce its eighth and biggest season to date. Art in Odd Places 2012: MODEL will take place from October 5 to October 15, 2012, along 14th Street in Manhattan from Avenue C to the Hudson River. The festival will feature 100+ artists’ projects from New York and beyond, who will apply their practice to AiOP’s unconventional structure inserting art into daily life to proclaim 14th Street as the largest and longest MODEL runway in the world – the biggest festival to date. MODEL intends to take pedestrians off their predictable paths and move them into a new awareness of their everyday landscape. MODEL citizens were encouraged to shape the unnoticed planes of the 14th Street geography, imagining the possibilities of what could be. Taking on another MODEL itself, Art in Odd Places presents a larger dynamic curatorial team than previous years that includes Guest Lead Curator Edwin Ramoran, Guest Curators, Raquel de Anda, Christine Licata, and Shaun J. Wright. PRESS PREVIEW: Thursday, October 4, 2012, 4-6pm at Parsons New School of Design, in the lobby of 2 W 13 Street (between Fifth and Sixth Avenues).
    [Show full text]
  • CONCEPTS and MOTIFS of LANDSCAPE in Contemporary Latvian Sculpture Ruta Čaupova
    CONCEPTS and MOTIFS OF LANDSCAPE In Contemporary Latvian Sculpture Ruta Čaupova The notion landscape, if we treat it as a complex phenomenon, encompassing its mythological background, its ecological, geo-historical and cultural parameters as well as immaterial factors, the ways and levels of its mental perception, is one of the focal points of those traditions, shared values and views that constitute our links with the world around us, our personal, human and national identity. Every nation and community has its own deep-rooted vision of nature and local scenery elements. The inevitable, everlasting co-existence and confronta- tion of the geo-historical time of the Earth with the fleeting, transitory time limits of man's individual life and his mundane activities have always involved universal ideas and their local reflections, macro and micro levels of conception. Throughout the 20th century and in its second half in particular the spread- ing of the so-called green thinking, the attempts to regain a holistic worldview in futurology and natural sciences on one hand and a threatening expansion of the destructive potential of modern technologies on the other hand, have added new dimensions to the role connected with the artistic perception of the Earth, its geological history and landscape scenery. Traditionally Latvian literature, poetry, music and also visual arts have been and still are influenced by a poetic, often rather idealistic vision of nature and landscape that comes from the deepest layers of the traditional agrarian culture
    [Show full text]
  • Latvijas Okupācijas Muzeja Apkārtraksts Nr
    Latvijas Okupācijas muzeja apkārtraksts nr. 47 / Museum of the Occupation of Latvia Newsletter 47 Latvijas Okupācijas muzeja apkārtraksts nr. 47, 2019. gada vasarā Rīgā Museum of the Occupation of Latvia / Newsletter Nr. 47, Summer 2019, Rīga Granīta, bišu un klusuma maģija arta vidū pieskāros tas drīzāk izskatās tumšs, pat tumšāks brīvībai" tagad grezno jauno pilsētas baltā Somijas granīta nekā daži lietus atstātie plankumi uz daļu pļaviņā pie Brīvības laukuma, plāksnei Nākotnes parauga plāksnēm būvlaukumā. Arī flāmiski – "Brivibaplein". Bija paci­ Nama būvlaukumā. tas saskan ar mūsu atjaunotās valsts lājoši to atklāt rudenī un pacilājoši Likās maģiski just, kā ceļu nākotnē – tas nav bijis gluds, bet teikt paldies visiem, kas uzdrīkstējās Mvīzija pārtop īstenībā – svaigi zāģētais ved uz gaismu, kā Birkerts iecerēja. Jā, izdarīt to, kas Latvijā vēl nav bijis ie­ baltais granīts kontrastā ar tumšo pa­ esam tik tālu. Jaunā piebūve jau top, spējams. Un atkal – viss sākas ar sēk­ gātnes patinēto varu, kas vēl sedz ēkas un drīz vien Lietuvā – Jonišķos vai lu, ko iesēja Zedelgemas vēsturnieks veco daļu. Gaišā nākotne – tā iecerēja Panevēžā – no Somijas vesto granītu un Flandrijas, gandrīz gribas teikt Gunārs Birkerts. No attāluma granīts pārvērtīs Nākotnes Nama baltajā ap­ – Latvijas, patriots Pols Deniss (Pol tiešām izskatās baltumbalts. Tuvumā segumā. Maģija. Denys). Pētot netālās Otrā pasaules var saskatīt melnus punktiņus. Gu­ Maģija ir arī Latvijas bites pie kara gūstekņu nometnes noslēpu­ nārs Birkerts teica – tā esot pareizi, Flandrijas magonēm Zedelgemas mus, viņš atklāja gandrīz 12 000 lat­ jo arī mūsu gaišajā nākotnē viss vēl pilsētā. Arī vīzija pārtapusi realitā­ viešu karavīru un viņu neapskaužamo neesot gluži balts… Vēl tuvāk, pie­ tē.
    [Show full text]