Sommaire / Saturs

Message de la Présidente de la République de Lettonie / Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ievadvārdi 06 Message du Président de la République française / Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka ievadvārdi 08 Message de Madame Simone Veil, Présidente d’honneur / Festivāla Goda prezidentes Simonas Veilas ievadvārdi 10 Message de Monsieur Imants Lancmanis, Président d’honneur / Festivāla Goda prezidenta Imanta Lancmaņa ievadvārdi 12 Avant-propos de l’Ambassadeur de France / Francijas vēstnieka Latvijā Andrē Žana Liburela ievadvārdi 14 Avant-propos de l’Ambassadeur de Lettonie / Latvijas vēstnieka Francijā Rolanda Lappuķes ievadvārdi 16

Un Printemps Français / Francijas pavasaris Latvijā 18

Présentation du festival / Par festivālu 20-21 Les relations franco-lettonnes dans l’histoire / Francijas un Latvijas kultūras sakaru vēsture 22 Bordeaux / Bordo pilsēta 26 Lyon / Lionas pilsēta 28 Evénements emblématiques / Īpašie notikumi Logique de la poésie : structure et poétique des daïnas lettonnes, de Vaira Vīķe Freiberga / Dzejas loģika: dainu struktūra un poētika. Vaira Vīķe Freiberga 30 La tournée du Cirque désaccordé / Jaunā cirka trupa 32-35

Les Arts de la Scène / Spēles māksla un mūzika 36

La Damnation de Faust / Dramatiskā leģenda „Fausta pazudināšana” 38 On danse / Mūsdienu dejas izrāde On danse 40 La Voix humaine, de Francis Poulenc / Fransisa Pulenka opera „Cilvēka balss” 42 La musique de Pierre Henry / Pjēra Anrī mūzika 44 Pierre Bastien / Pjērs Bastjēns 46 D’après nature, de Philippe Quesne / Filipa Kena izrāde „Kā dabā” 47 Spectacles-rencontres : Benat Achiary et groupe Putni / Franču un latviešu mūziķu tikšanās. Benā Ašiarī un grupa „Putni” 48 Spectacles-rencontres : Christian Vieussens et Valdis Muktupavels / Franču un latviešu mūziķu tikšanās. Kristians Viesens un Valdis Muktupāvels 48 Laurent Korcia / Vijolnieks Lorāns Korsia 49 Sekel et Chronic(s) / Grupas Hors Série izrādes „Sekels” un „Hronika(s)” 50 Anne Gastinel / Čelliste Anna Gastinela 51 Quintette Armaiti / Kvintets Armaiti 52 Renaud Capuçon et Andris Nelsons / Vijolnieks Reno Kapisons un diriģents Andris Nelsons 53 Laurence Equilbey / Diriģente Loransa Ekilbē 54 Sébastien Rouland et Roger Muraro / Diriģents Sebastians Rulāns 55 Lo’Jo / Grupa Lo’Jo 56 Les Frères Belmondo / Brāļi Belmondo 57 Vanessa Wagner / Pianiste Vanesa Vāgnere 58 Quatuor Ysaye / Kvartets Ysaÿe 59

 Magic Malik / Magic Malik. Franču džeza dienas 60 Soirée de musique romantique française : Jelena Borele et Aivars Broks / Franču romantiskās mūzikas vakars. Jeļena Borele un Aivars Broks 61 Groupe folklorique de Seebach / Sēbahas folkloras kopas vizīte 61 Les Créatures, de Thierry Malandain / Tjerī Malandēna balets „Radīšana” 62 Grand Six / Grand Six. Franču džeza dienas 64 Don Juan / Baroka dejas izrāde „Dons Žuans jeb Pētera dzīres” 65 François Espinasse / Ērģelnieks Fransuā Espinass 66 Fin d’été à Baccarat / Teātra izrāde „Vasaras beigas Bakkarā” 66 Dzrinta Erliha / Pianistes Dzintras Erlihas koncerti 67 Birdy Nam Nam / Grupa Birdy Nam Nam 68 Weeper Circus / Weepers Circus izrādes 69 Cécile Verny / Sesila Vernī. Franču džeza dienas 70 Ecole de Musique de la communauté de l’Estuaire de la Dives / Dīves Estuāra komūnas Mūzikas skolas koncerti Jūrmalā 70 Marija Naumova et l’orchestre d’accordéons de Daugavpils / Marija Naumova kopā ar Daugavpils akordeonistu orķestri 71 Eloge du verbe et de la musique, avec l’ensemble Marin Marais / Vārda un Mūzikas slavinājums. Marēna Marē baroka mūzikas ansamblis 72 Ensemble Pierre Robert / Pjēra Robēra ansamblis 73

Les Arts Visuels / Vizuālā māksla 74

Un Regard Fauve / Izstāde „Fovisma skats” 76-79 Conférence : le fauvisme et l’art letton / Konference „Fovisms un latviešu māksla” 79 Les échos du fauvisme : la peinture lettonne au XXème siècle / Izstāde „Fovisma atskaņas: Latviešu glezniecība 1910-1980” 80 Philippe Halsman. Photographies, figures françaises 1934-1960 / Filips Halsmans. Fotogrāfijas, franču personības 1934-1960 82 Paysages de Provence / Izstāde „Provansas ainavas” 84 Vie Privée / Foto izstāde „Privātā dzīve” 86 Fraîcheur de vivre / Video izstāde „Dzīvošanas spirgtums” 88 Urbanalogica / Modernās mākslas projekts „Urbanaloģika” 89 VidéoFresnoy – productions//projections / Ceļojošā video izstāde VidéoFreysnoy 90 La porcelaine de Sèvres / Sevras porcelāna izstāde 92 Fait en France / Mūsdienu mākslas izstāde „Radīts Francijā” 93 Trajectoire 4, No ghost just a shell / No Ghost just a shell projekts ciklā Trajektorijas 4 94 Atelier créatif E(š)an(ž)E / Radošā darbnīca „E(š)an(ž)e” 95 Rencontres. Visages / Tekstīliju izstāde Rencontres. Visages 96 Exposition Guerlain / Izstāde par Guerlain namu 97 Au-delà du vêtement / Video projekts „Tālāk par apģērbu” 98 La nuit des musées : c’est la vie ! / Muzeju nakts: C’est la vie! Photographies, de Jérémie Buchholtz / Žeremī Buholta izstāde „Fotogrāfijas” 100 Expositions de Joëlle Dumont et Danielle Bugart / Žoelas Dumonas un Danielas Burgartas darbu izstāde 100 Les reflets, exposition photographique /Fotogrāfiju ekspozīcija Les Reflets Jūrmalas pilsētvidē 101 Les lieux légendaires de Bretagne / Izstāde „Bretaņas leģendārās vietas” 102 The Hand / „Rokas”. Meliha Ohanjana videoinstalācija 103 Les Jardins de Versailles /Izstāde „Versaļas dārzi” 103 Echange et ateliers / Strasbūras Dekoratīvās mākslas skolas radošās darbnīcas 104 Art + communication / Festivāls „Mākslas + Komunikācijas” 105 Festival LabiChampi / LabiChampi, dzīvās un augošās kultūras svētki Karostā 105 Saint Etienne à Riga – Art, communication, design / Sentetjēna Rīgā – māksla, komunikācija, dizains 106 Expositions de Laurent Lhotellier et Eric Duval / Lorāna Divāla un Ērika Loteljē darbu izstāde 107 La Touche française / Izstāde „Franču pieskāriens” 107

 Cinéma / Kino 108

Rétrospective Truffaut /Fransuā Trifo filmu retrospekcija 110 Rétrospective Michel Ocelot / Mišela Oselo filmu retrospekcija 112 Les chefs-d’œuvre du cinéma français / Franču kino šedevri 114 Cycle de conférences sur le cinéma français / Lekciju cikls par franču kino 115

Conférences, littérature et coopération / Konferences, literatūra un sadarbība 116

Regards croisés franco-lettons sur l’Europe. Les représentations des identités européennes et le défi de l'élargissement / Viedokļi un krustpunkti: Francijas – Latvijas reprezentācija un izaicinājumi saistībā ar ES paplašināšanos 118 Exposition William Blake et visite d’éditeurs français / Izdevniecības William Blake & Co izstāde un franču izdevēju vizīte 120 Rencontre avec l’écrivain Jean-Paul Kauffmann /Tikšanās ar rakstnieku Žanu Polu Kofmanu 121 Rencontre avec l’écrivain Jean Echenoz / Tikšanās ar rakstnieku Žanu Ešenozu 121 Résidence à la maison des écrivains de Ventspils / Franču rakstnieki Ventspilī 122 Le dernier Barthes : modernité et littérature, par Eric Marty / Pēdējais Barts: modernisms un literatūra 123 La roseraie du Val-de-Marne au château de Rundale / Valdemarnas rozārijs Rundāles pilī 124 Les lins bleus / Tekstīliju izstāde „Zilie lini” 126 Les bibliothèques lettonnes se mettent à l’heure française / Latvijas bibliotēkas Francijas ritmā 127 Publication d’ouvrages français traduits en letton / Franču rakstnieku darbu tulkojumi latviešu valodā 127 Les contes des couleurs d’Imants Ziedonis / Septiņas Imanta Ziedoņa Krāsainās pasakas 128 Mission Jules Verne : le tour de Lettonie en 8 Jours / Žila Verna misija „Astoņās dienās apkārt Latvijai” 130 Etudier à l’heure française / Studiju iespējas Francijā 131 Une histoire pour les citoyens d’Europe ? / Konference „Viena vēsture Eiropas iedzīvotājiem?” 132 Exposition des fonds de la bibliothèque académique de Lettonie / Konference „Marsels Prusts un Kabūras pilsēta” 133 Marcel Proust et la ville de Cabourg / Izstāde no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondiem 133

Economie / Ekonomika 134

Les relations économiques franco-lettonnes / Latvijas un Francijas ekonomiskie sakari 136 Un Printemps français pour un nouvel essor des relations économiques franco-lettonnes / Francijas pavasaris jaunam Francijas-Latvijas ekonomisko attiecību uzplaukumam 138

Mode et Gastronomie / Mode un gastronomija 140

Débats et conférences autour de la mode / Diskusijas un lekcijas par modi 142 La gastronomie française / Franču virtuve 144 Le vin de Bordeaux mis à l’honneur / Bordo vīna godināšana 145 Le festival de la gastronomie / Gastronomijas festivāla noslēgums. Gastronomijas diena 146

Organisation, Partenaires, Remerciements / Organizatori, Partneri, Pateicības 148

Organisation / Organizatori 150 Partenaires / Partneri 154 Mécènes / Festivāla atbalstītāji 162 Partenaires médias / Informatīvie atbalstītāji 164 Remerciements / Pateicības 166

 e printemps 2007 La culture et l’art sont indépendance, la Lettonie a pu compter sur un entrera dans l’histoire de la Lettonie comme soutien important de la France. En 1921, c’était un « Printemps français ». Il laissera s’épanouir au cœur des identités des la France qui invite les autres pays européens en Lettonie tout un bouquet de fleurs de la peuples européens et de à reconnaître de jure l’Etat letton proclamé culture française – concerts, livres, expositions, l’image de l’Europe, dont en 1918. Le peuple letton est reconnaissant débats, spectacles de cirque – ceci dans un à la France pour son refus de reconnaître pays sœur de la France dans une Europe la diversité demeure un l’occupation soviétique et l’incorporation de démocratique enfin réunie. La culture et l’art des principaux atouts. la Lettonie dans l’URSS, refus qui contribua sont les valeurs durables de la civilisation au prompt rétablissement des relations qui survivent aux empires, aux régimes, aux diplomatiques avec le monde occidental hommes politiques de leur époque, qui ne fraternité ont résonné à tel point parmi les immédiatement après l’écroulement de connaissent pas de bornes – ni temporelles, ni paysans lettons, qu’ils ont inspiré plusieurs l’Empire soviétique en 1991. spatiales. La culture et l’art sont au cœur des révoltes contre l’oppression et contre l’injustice. Les principes fondateurs de la République identités des peuples européens et de l’image Parmi les contacts du 19e siècle, on peut française demeurent toujours importants de l’Europe, dont la diversité demeure un des retenir le passage à Riga d’Hector Berlioz, qui pour l’Europe entière. La contribution principaux atouts. en 1847 donna un concert imprévu. Au début intellectuelle de Robert Schuman a permis Je suis reconnaissante à mon collègue, le du 20ème siècle, Paris devient un aimant et d’incarner les principes de liberté, de justice président français, Monsieur Jacques Chirac, une source d’inspiration pour les intellectuels et de solidarité mutuelle comme pierres de pour l’ouverture d’esprit et l’enthousiasme qui et les artistes qui rêvent tous de la visiter un fondation de la nouvelle Europe, créée sur les nous a permis de lancer ensemble, en 2001, jour. Sous l’occupation soviétique, un groupe ruines de la Seconde Guerre mondiale. Même l’idée d’un festival culturel letton, « Étonnante d’intellectuels, surnommé par les services durant la séparation forcée par le rideau de Lettonie », qui s’est réalisée à l’automne 2005 spéciaux « le groupe français », est condamné fer, nous avons continué de faire part d’une en France, et celle d’un Printemps culturel à des peines sévères et déporté en Sibérie même culture européenne. Les Lettons et français qui a lieu maintenant en 2007 à pour la seule faute de se réunir régulièrement les autres nations de l’Europe orientale n’ont Riga, ainsi qu’en d’autres villes lettonnes. pour discuter de la littérature française. Durant jamais quitté l’Europe, nous y étions et nous Je tiens aussi à exprimer mon appréciation des décennies, la conscience d’un héritage de y sommes toujours. L’Europe est notre patrie personnelle à Madame Catherine Colonna, culture européenne a soutenu les aspirations commune et il nous incombe à tous de bâtir ministre française des Affaires européennes, à la liberté, la fidélité à une identité nationale son avenir ensemble. Je nous souhaite un beau aux maires de villes, ainsi qu’aux nombreuses et l’évolution culturelle et sociale du peuple printemps à tous – à la France, à la Lettonie et personnalités qui ont contribué à la création letton. à l’Europe toute entière! d’innombrables projets de coopération Dès la création de l’Etat letton après la culturelle et économique lettonne-française. Première Guerre mondiale, les relations entre la Les idées, la culture et le commerce ont France et la Lettonie sont marquées d’un sens Vaira Vīķe-Freiberga tissé des liens entre la France et la Lettonie à de leurs valeurs communes, de la confiance Présidente de la République travers les siècles. Dès la Grande Révolution et du soutien mutuel. Entre les deux guerres, française, les idéaux de liberté, égalité et de même que depuis le recouvrement de son de Lettonie

 007. gada pavasaris Latvijas okupāciju un Latvijas inkorporāciju PSRS, vēsturē paliks kā “Francijas pavasaris”. Kultūra un māksla ir tādējādi nodrošinot to, ka pēc 1991. gada Tas būs laiks, kas ļaus izplaukt franču civilizācijas augstākie Latvija varēja savas attiecības ar Rietumu kultūras puķēm – koncertiem, grāmatām, sasniegumi, kas pārdzīvo pasauli atjaunot, nevis dibināt no jauna. izstādēm, diskusijām, cirka izrādēm – visā sava laika impērijas, Principi, kas veidojuši Francijas nāciju, savā krāšņumā zemē, kas ir Francijas māsa joprojām ir svarīgi arī jaunajai Eiropai demokrātiskajā Eiropā. Kultūra un māksla režīmus, politiķus, laika kopumā. Robēra Šūmaņa intelektuālais ir civilizācijas augstākie sasniegumi, kas un telpas rāmjus. Eiropas ieguldījums ir bijis par pamatu jaunās pārdzīvo sava laika impērijas, režīmus, tautu identitāšu kopums Eiropas brīvības, taisnīguma un savstarpējās politiķus, laika un telpas rāmjus. Eiropas solidaritātes principu iedzīvināšanai. Mēs tautu identitāšu kopums ir tas, kas veido ir tas, kas veido Eiropas pagājušajā gadsimtā esam ilgi bijuši šķirti Eiropas tēlu, un dažādība ir Eiropas spēks. tēlu, un dažādība ir viens no otra ar Dzelzs priekškaru, bet mēs Esmu pateicīga savam labam kolēģim Eiropas spēks. esam vienas un tās pašas vēstures, vienas un Francijas prezidentam Žakam Širakam tās pašas kultūras – Eiropas vēstures, Eiropas par viņa atvērtību un entuziasmu, mums kultūras – daļa. Latvieši un citas nācijas kopīgi 2001. gadā aizsākot ideju par Latvijas Brālības, vienlīdzības un brīvības ideāli pēc nekad nav pametušas Eiropu, mēs vienmēr kultūras festivāla “Pārsteidzošā Latvija” Lielās Francijas revolūcijas guva atsauksmi esam bijuši un esam joprojām. Eiropa ir rīkošanu Francijā 2005. gada rudenī un tagad lasošo latviešu zemnieku vidū – tie gadu mūsu kopējā dzimtene, tā gaida mūs visus, – franču kultūras pavasari Rīgā un citās desmitu laikā deva iedvesmu gan brīvības lai mēs kopīgi veidotu mūsu nākotni. Skaistu Latvijas pilsētās. Paldies arī Francijas Eiropas centieniem, gan tautas identitātes apziņai, pavasari Francijai, Latvijai, Eiropai! lietu ministrei Katerīnai Kolonā, pilsētu savas tautas kultūras un sabiedriskajiem mēriem, kā arī visiem tiem daudzajiem procesiem. cilvēkiem, kuru sirdīs un prātos šo gadu laikā Īpaša ir ne vien kultūras un sabiedrisko, Vaira Vīķe-Freiberga ir dzimuši neskaitāmi latviešu-franču kultūras bet arī valstisko saišu vēsture starp Latviju Latvijas Valsts prezidente un ekonomikas sadarbības projekti. un Franciju, jo abu valstu attiecības jau no Francijas un Latvijas zemes gadsimtiem pašiem Latvijas valstiskuma pirmsākumiem, cauri ir vienojuši ideju, tirdzniecības un beidzoties Pirmajam pasaules karam, ir kultūras tilti. Lai minam pāris spilgtu bijušas balstītas uz kopējām vērtībām, piemēru, kas ir tam liecinieki: 1847. gadā savstarpēju uzticību, atbalstu un Rīgā uz neplānotu koncertu iegriežas ieinteresētību. Gan starpkaru posmā, gan Hektors Berliozs, 20. gadsimta sākumā tagad, pēc neatkarības atjaunošanas, inteliģences un mākslinieku iedvesmotāja ir Latvija ir saņēmusi no Francijas ievērojamu Parīze, padomju okupācijas laikā intelektuāļu atbalstu. 1921. gadā tieši Francija aicināja grupa, ko specdienesti nodēvē par “Franču pārējās Eiropas valstis atzīt de iure atjauno grupu”, tiek izsūtīta uz Sibīriju tikai tāpēc, Latvijas valsti. Latvijas tauta ir pateicīga ka sanāk kopā, lai lasītu franču literatūru. Francijai, ka tā neatzina padomju varas

 l’automne occasions de célébrer et de consolider l’amitié 2005, la saison culturelle « Etonnante entre nos deux pays. Je tiens à remercier ici Lettonie », ambitieuse et très réussie, a la Présidente de la Lettonie de l’accueil si permis à de nombreux publics français de chaleureux qui a marqué chacune de mes découvrir l’exceptionnelle créativité et le riche visites à Riga. patrimoine artistique de la nation lettonne, La publication en France, dans le cadre trop longtemps mal connue en France. de cette Saison, d’un ouvrage consacré Aussi avons-nous décidé, Mme la Présidente aux dits traditionnels lettons, les « Daϊnas », de la République et moi-même, d’organiser en rédigé directement en français par Madame Lettonie, dès 2007, un festival français qui fasse Vike- Freiberga, témoigne d’un engagement écho au festival letton en personnel en faveur des France et qui nous permette Je tiens à dire liens culturels entre la d’approfondir et d’ancrer le l’amitié et l’estime Lettonie et la France et dialogue entre nos cultures. de la France au d’une maîtrise de notre « Un Printemps français », le langue qui nous honorent. rendez-vous culturel le plus peuple letton et à Je remercie tous ceux important que nous ayons sa Présidente et je qui assurent le succès de organisé en Europe du nord, souhaite vivement ce festival : il ne pouvait témoignera de la qualité de être placé sous de meilleurs nos échanges. que ce beau patronages que ceux de De nombreux artistes, Printemps partagé Madame Simone Veil créateurs et écrivains nous rapproche et de Monsieur Imants français de renom ont encore. Lancmanis, qui ont accepté accepté avec enthousiasme d’être les Présidents de répondre aux attentes et à la curiosité d’un d’honneur du « Printemps français ». public averti et exigeant. Près de deux cents Je tiens à dire l’amitié et l’estime de la projets couvrant tous les domaines de l’art et France et du peuple français pour la Lettonie, de la culture sont proposés. Régions et villes le peuple letton et sa Présidente et je souhaite de France, en particulier Bordeaux et Lyon, y vivement que ce beau Printemps partagé nous apportent un concours enthousiaste. Tous ces rapproche encore. événements sont une invitation à apprécier notre patrimoine et à découvrir les tendances Jacques Chirac les plus innovantes de la création française. Président de Mme Vike-Freiberga et moi-même avons tenu à multiplier ces dernières années les la République française

 rosmīgais un ļoti arvien vairāk izdevību svinēt un nostiprināt veiksmīgais kultūras notikums “Pārsteidzošā draudzību, kas saista abas mūsu valstis. Latvija” 2005. gada rudenī ļāva daudziem Vēlos vēlreiz pateikties Latvijas prezidentes francūžiem atklāt latviešu tautas izcilās kundzei par sirsnīgo uzņemšanu, kas ir radošās spējas un bagāto mākslas iezīmējusi ikvienu manu viesošanos Rīgā. mantojumu, kas Francijā pārāk ilgi bija Šī festivāla laikā Francijā tiks publicēta nepietiekami pazīstams. Vīķes-Freibergas kundzes franču valodā Tāpēc mēs kopā ar Latvijas Republikas rakstītā grāmata par latviešu tautas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu nolēmām dziesmām jeb dainām. Tas liecina par 2007. gada pavasarī rīkot prezidentes personīgo Francijas puses atbildes Sirsnīgi novēlu, iesaistīšanos Latvijas un festivālu, kas atsauktos uz lai šis skaistais Francijas kultūras saišu iepriekš Francijā notikušo pavasaris, ko stiprināšanā, un viņas Latvijas pasākumu un kas franču valodas zināšanas mums ļautu padziļināt kopīgi piedzīvosim, mūs pagodina. un nostiprināt dialogu mūs vēl vairāk Pateicos ikvienam, kas starp abu valstu kultūrām. satuvinātu. strādā festivāla veiksmīgas “Francijas pavasaris”, kas ir norises labā. Pasākumam ievērojamākā kultūras tikšanās, kādu jebkad nevarētu būt labāku aizbildņu par Simonu esam rīkojoši Ziemeļeiropā, apliecinās mūsu Veilas kundzi un Imantu Lancmaņa kungu, labās attiecības. kuri ir piekrituši būt par “Francijas pavasara” Daudzi slaveni Francijas mākslinieki, goda prezidentiem. radošo jomu pārstāvji un rakstnieki ir Vēlos apliecināt Francijas un franču tautas ar prieku piekrituši atbildēt izglītotās draudzību un cieņu Latvijai, tās tautai un un prasīgās Latvijas publikas ilgām un prezidentei un sirsnīgi novēlu, lai šis skaistais zinātkārei. Festivāls piedāvā apmēram pavasaris, ko kopīgi piedzīvosim, mūs vēl divsimt projektu, kas aptver visas kultūras vairāk satuvinātu. un mākslas jomas. Vairāki Francijas reģioni un pilsētas, jo īpaši Bordo un Liona, ir Žaks Širaks sniegušas nesavtīgu palīdzību. Visi gaidāmie Francijas Republikas pasākumi aicina gan novērtēt mūsu kultūras mantojumu, gan atklāt Francijas visjaunākās prezidents radošās tendences. Kopā ar Vīķes-Freibergas kundzi mēs pēdējo gadu laikā esam centušies rast

 ’ai été particulièrement touchée par La Lettonie a fait Printemps alors que nous célébrons les l’invitation qui m’a été faite d’être la cinquante ans du traité de Rome. J’en ressens présidente d’honneur du festival « Un de son extraordinaire une joie toute particulière, moi qui ai fait de Printemps français » et de la marque attachement à la culture mon engagement européen le sens de mon d’amitié exprimée ainsi par Madame Vaira un combat pour ne action et qui ai eu l’honneur d’être la première Vike-Freiberga, Présidente de la République de pas oublier les valeurs présidente du Parlement européen élu au Lettonie. suffrage universel. Pour retrouver l’Europe, à laquelle par sa humanistes qui fondent Offrir un autre regard sur nos pays et sur géographie, son histoire et sa vocation elle a l’Europe. nous-mêmes, une compréhension renouvelée toujours appartenu, la Lettonie a accompli au de notre identité européenne en mouvement cours des dix dernières années un travail de Française, je pense avec émotion au sort du fondée sur la reconnaissance de nos transformation et de renouveau remarquables. « Groupe français » : ces intellectuels et artistes diversités, telles sont les ambitions des Saisons Le chemin parcouru est saisissant. lettons, qui survivaient de la nostalgie de Paris culturelles. En 2005, vous avez fait découvrir Ce pays, rayé de la carte pendant plus et qui, pour avoir lu les textes de l’écrivain votre pays et votre culture aux Français grâce de cinquante ans, a eu le courage, en un André Gide à haute voix entre amis, furent au succès d’« Etonnante Lettonie ». Avec « Un peu plus d’une décennie, de surmonter ses emprisonnés et déportés par les forces de Printemps français », nous espérons à notre tragédies, de se libérer du fardeau de l’héritage répression soviétiques. Le courage civique de tour mieux vous faire connaître et aimer la soviétique et de relever avec sa jeunesse, son ces femmes et de ces hommes, leur sens moral, culture de la France d’aujourd’hui. espérance, et son énergie le défi de l’adhésion leur dignité méritent d’être soulignés. Pour faire l’Europe, il faut d’abord se à l’Union européenne. La Lettonie inspire le Le rappel de cette histoire douloureuse connaître et se reconnaître mutuellement, et respect et joue un rôle apprécié sur la scène où la culture a été une forme de résistance à approfondir ce qui constitue l’essence même internationale. Encore aujourd’hui, nous ne l’oppression, permet de mieux comprendre de l’esprit européen, sa valeur suprême : mesurons pas assez ce que signifie cette l’importance de la rencontre de nos deux l’humanisme sur lequel se fonde le pluralisme, victoire que représente l’entrée, librement, cultures. Celle-ci témoigne de la fidélité du la tolérance et le dialogue entre une diversité pacifiquement et démocratiquement choisie, peuple letton à sa double identité, nationale de traits qui se mêlent, se respectent et d’un pays comme la Lettonie dans l’Union et européenne, même lorsque tout dialogue s’enrichissent de leurs différences. La Lettonie européenne. et toute communication étaient devenus comme la France y participent et il est tout à La Lettonie a fait de son extraordinaire impossibles entre les deux parties du fait naturel que nous ayons ensemble trouvé à attachement à la culture un combat pour continent. travers la culture ces affinités qui nous unissent ne pas oublier les valeurs humanistes qui Nos saisons culturelles respectives et qui sont au cœur du projet européen. fondent l’Europe. Les rues de Riga, l’admirable s’inscrivent dans des moments clefs de notre architecture Art nouveau, la belle ville histoire européenne commune. Les Français médiévale, témoignent de cette appartenance ont découvert la diversité et la richesse Simone Veil multiséculaire à l’Europe. Pendant les heures de la culture de la Lettonie en 2005, un an sombres de son histoire, la Lettonie s’est battue après son adhésion à l’Union européenne. Présidente d'honneur pour cette identité européenne. En tant que Vous nous accueillez à votre tour pour ce du festival

10 ani ļoti Latvija, paturot gadā, pateicoties Pārsteidzošās Latvijas aizkustināja uzaicinājums kļūt par festivāla panākumiem, jūs atklājāt savu valsti un Francijas pavasaris goda prezidenti, kā arī prātā Eiropu veidojošās kultūru Francijai. Mēs savukārt ceram, Latvijas Republikas prezidentes Vairas Vīķes- cilvēciskās vērtības, lika ka jūs iepazīsiet un iemīlēsiet šodienas Freibergas draudzības apliecinājumi. lietā savu apbrīnojamo Francijas kultūru, pateicoties Francijas Pēdējos desmit gados Latvija ir paveikusi pieķeršanos kultūrai. pavasarim. atzīstamus atjaunošanas un pārveidošanas Lai veidotu Eiropu, vispirms savstarpēji darbus, lai atgrieztos Eiropā, pie kuras jāiepazīstas un jāpadziļina tas, kas rada tā vienmēr piederējusi, ņemot vērā tās represīvās varas spēki par to, ka viņi lasīja Eiropas gara būtību, tās augstāko vērtību: ģeogrāfisko stāvokli, vēsturi un aicinājumu. sev un saviem draugiem franču rakstnieka humānismu, uz kura balstās plurālisms, Paveiktais ceļš ir ievērojams. Andrē Žida darbus. Ir jāgodina šo cilvēku tolerance un dialogs starp dažādībām, Šai valstij, kas vairāk nekā uz piecdesmit pilsoniskā drosme, morālās vērtības un kuras sadzīvo kopā, cita citu ciena, un gadiem tika svītrota no Eiropas kartes, goda izjūta. šī daudzveidība bagātina visus. Latvija bija drosme pārvarēt savu traģisko likteni, Atmiņas par sāpīgo vēsturi, kad kultūra un Francija piedalās šajā procesā, un ir atbrīvoties no padomju mantojuma sloga bija pretošanās veids, ļauj labāk izprast dabiski, ka mēs ar kultūras palīdzību esam un ar savām cerībām, jaunības sparu un mūsu tautu kultūru satikšanās nozīmi. Tā atraduši līdzīgo, kas mūs vieno un ir Eiropas enerģiju pieņemt izaicinājumu iestāties ir liecība par Latvijas tautas uzticību savai projekta būtība. Eiropas Savienībā. Latvija iedveš cieņu, un nacionālai un Eiropas identitātei pat brīdī, tai ir liela loma uz starptautiskās skatuves. kad starp divām kontinenta daļām nebija Simona Veila Vēl šodien mēs nepietiekami aptveram iespējams nekāds dialogs. Festivāla goda šīs uzvaras svarīgumu – Latvija iestājās Mūsu kultūru tikšanās notiek kopīgās Eiropas Savienībā, savu izvēli izdarot brīvi, Eiropas vēstures izšķirošos brīžos. Francijas prezidente demokrātiski un mierīgi. sev atklāja Latvijas kultūras atšķirību un Latvija, paturot prātā Eiropu veidojošās bagātību gadu pēc Latvijas iestāšanās cilvēciskās vērtības, lika lietā savu Eiropā. Latvija uzņems Francijas pavasari apbrīnojamo pieķeršanos kultūrai. Rīgas gadā, kad tiek atzīmēta Romas līguma ielas, fantastiskais jūgendstils, skaistā piecdesmitā gadadiena. Es izjūtu īpašu viduslaiku pilsēta – ir apliecinājums prieku, jo visa mana darbība tikusi veltīta tam, ka Latvija piederas senajai Eiropai. Eiropas idejai un man bija gods būt Vēstures tumšajās stundās Latvija cīnījās pirmajai Eiropas Parlamenta prezidentei, par savu eiropeisko identitāti. Būdama kuru ievēlēja vispārējās vēlēšanās. Francijas pārstāve, es ar saviļņojumu Piedāvāt jaunu redzējumu uz mūsu domāju par “Franču grupas” likteni, par valstīm un mums pašiem, piedāvāt jaunu latviešu intelektuāļiem, māksliniekiem, mainīgās Eiropas identitātes izpratni, kas kuru sirdīs mita nostalģija pēc Parīzes un balstīta uz dažādības atzīšanu – tādas kurus apcietināja un deportēja padomju ir šo kultūras forumu mērķis. 2005.

11 orsqu’en septembre 1961, La France vient rencontres littéraires ; des conférences sur plusieurs d’entre nous, étudiants de l’Académie l’histoire et la culture, des débats sur les des Beaux-Arts de Lettonie qu’on appela plus en Lettonie ; pour la questions liées à l’urbanisme. tard « le deuxième groupe français », avons première fois, au nord Le monde économique sera également entrepris un voyage en camion, sur des sacs de de l’Europe. Trois mois présent. Des hommes d’affaires feront teinture, jusqu’à Moscou, pour y voir l’exposition connaître le marché de la création textile française, il nous serait paru impensable durant, l’éventail de la tandis que des représentants du monde d’imaginer, 46 ans plus tard, que la France culture française sera agricole nous feront connaître les produits qui viendrait chez nous, en Lettonie. présenté dans toute sa inspirent la gastronomie française. À l’heure de l’exposition des réalisations diversité. La manifestation de clôture d’Un printemps de l’économie nationale de l’URSS, regarder français aura lieu le 17 juin au château de les toiles abstraites de Pierre Soulages et Rundale, qui accueillera non seulement une d’Alfred Manessier, sentir Chanel N° 5, admirer série de concerts de musique ancienne, de loin les vins et les fromages français, Il fallut attendre 44 ans et un mois de mais sera également le lieu d’inauguration feuilleter des livres superbes d’art français « brumaire » 2005, pour que la Lettonie elle- de deux expositions dont une sur les jardins mais dont malheureusement la plupart des même, parte en France afin de faire découvrir de Versailles et l'autre sur la rose, avec la illustrations avaient été déjà arrachées, c’était son âme nordique à la grande Nation. Dans les contribution de la plus ancienne roseraie du une façon d’entrouvrir les murs de la prison et salles dorées de l’hôtel de ville de Versailles, fut Val-de-Marne. Les organisateurs offriront d’imaginer un autre monde éblouissant, libre inaugurée l’exposition du musée du château au château une nouvelle variété de rose, et enivrant qui nous souriait : la France toute de Rundale « Reflets de Versailles en lointaine « la rose de Courlande ». Tout au long des entière personnifiait la culture multiséculaire Lettonie » qui présentait les châteaux ducaux siècles, la Courlande et ses souverains ont européenne. de la Courlande et les liens de la dynastie été les ambassadeurs de la Lettonie en On pouvait déjà s’estimer heureux qu’en Biron avec la France. Il apparaissait alors Europe. Aujourd’hui, l’Europe en personne ces temps, considérer Paul Cézanne comme le clairement que l’appartenance de la Lettonie à vient en Lettonie pour offrir sa rose en guise meilleur maître du courant coloriste, le plaisir l’Europe unie était non seulement une réalité de témoignage symbolique d’amitié et de d’écouter Edith Piaf et/ou de lire Stendhal, politique et économique mais que l’identité partage d’idéaux communs. Moi-même, je Baudelaire, Marcel Proust ou tout simplement lettonne existait aussi par son appartenance ne peux pas éviter de penser à la force du de préparer les escargots à la bourguignonne, multiséculaire à la culture européenne. Destin qui, traçant un arc d’un demi-siècle, n’était plus un motif suffisant pour connaître La France vient en Lettonie ; pour la m’a conduit à apprécier la lumière de la France le même destin que celui du « premier groupe première fois, au nord de l’Europe. Trois dans Moscou la lointaine et aujourd’hui, ici, français » qui, peu après la guerre, pour avoir mois durant, l’éventail de la culture française dans ma Lettonie. En 1961, à Moscou j’ai eu aimé la littérature française fut déporté en sera présenté dans toute sa diversité. 200 un désir insurmontable de m’exclamer : « Vive Sibérie. Dans les années soixante, à l’Académie manifestations sont prévues, des spectacles la belle France ! ». Aujourd’hui, je peux le faire des Beaux-Arts de Riga, certaines traditions dramatiques, de la danse classique et du sans angoisse ni crainte. de l’ambiance artistique d’avant-guerre cirque, des concerts choraux, du cinéma, subsistaient. L’enseignement du français y était des expositions de peinture sur l’art du XXème Imants Lancmanis très important. En effet, dans les années trente, siècle, d’autres consacrées à la photographie, tout artiste un peu ambitieux devait aller à des créations et ateliers d’artistes, des Président d’honneur Paris, la « Mecque » des arts. présentations d’éditions françaises et des du festival

12 ad 1961. gada konferences, augstā mode un smalkā franču septembrī mēs, daži Nu Francija nāk uz virtuve. Mākslas akadēmijas studenti, kam vēlāk Latviju, un trīs mēnešu Printemps français galvenais noslēguma pielika „otrās franču grupas” nosaukumu, garumā pie mums pasākums 17. jūnijā noritēs Rundāles pilī. smagajā kravas furgonā trīs dienas uz pavēries lielākais Tur būs ne tikai franču senās mūzikas krāsu maisiem ceļojām uz Maskavu, lai tur koncerti, bet arī kultūrvēsturiskas izstādes ieraudzītu Francijas nacionālo izstādi, nebija Francijas kultūras „Versaļas dārzi” un „Roze” atklāšana, kurā iespējams iedomāties, ka pēc 46 gadiem vēdeklis, kāds jebkad padalīsies senākais Eiropas rozārijs, kas Francija pati gribēs nākt uz Latviju. sasniedzis Ziemeļeiropas atrodas Valdemarnas (Val-de Marne) Toreiz, PSRS Tautas saimniecības departamentā. Rundāles pils dārzam tiks sasniegumu izstādē pētot Pjēra Sulāža valstīs. dāvināta jaunizaudzēta roze Courlande. (Soulages) un Alfrēda Manesjē (Manessier) Patiesi, Kurzeme un tās hercogi gadsimtiem abstraktos audeklus, ieelpojot Chanel ilgi ir bijuši Latvijas vēstneši Eiropā, bet nr. 5, pa gabalu apbrīnojot franču vīnus pavērtu mazās ziemeļu tautas dvēseli. Bet, nu Eiropa pati atnākusi uz Latviju, lai un sierus, šķirstot krāšņos franču mākslas kad 2006. gada septembrī Versaļas mērijas pasniegtu savu rozi kā simbolisku zīmi, izdevumus, kam vairums ilustrāciju gan zeltītajos salonos tika atvērta Rundāles kā apliecinājumu draudzībai un kopīgiem jau bija izplēstas, šķita, ka pavērušies pils muzeja izstāde „Versaļas atspulgi tālajā ideāliem. Es nevaru nedomāt par Likteņa cietuma mūri un mums uzsmaida kāda Latvijā” (Reflets de Versailles en lointaine lēmumu, kas bija iecerējis simbolisku cita, mirdzoša, brīva un reibinoša pasaule: Lettonie), rādot Kurzemes hercogu pilis loku pusgadsimta garumā, no Francijas Francija mums personificēja visu senās un Bīronu dinastijas saites ar Franciju, bija atmirdzējuma tālajā Maskavā līdz Francijas Eiropas kultūru kopumā. jūtams, ka Latvijas piederība apvienotajai ienākšanai tepat mūsmājās. 1961. gadā man Tolaik bija jāpriecājas, ka Pola Sezāna Eiropai ir ne tikai politiski ekonomiska Maskavā bija nepārvarama vēlme izsaukties: uzskatīšana par koloristiskās glezniecības realitāte, ka Latvijas nacionālajai identitātei Vive la belle France! Nu to bez bažām varu labāko skolotāju, vēlēšanās klausīties Edīti piederīgs arī dziļš vēsturiskās eiropeiskās darīt arī šodien. Piafu, lasīt Stendālu, Bodlēru un Marselu kultūras slānis. Prustu, vīna gliemežu sagatavošana à la Nu Francija nāk uz Latviju, un trīs Imants Lancmanis Bourgogne vairs nenoveda pie „pirmās mēnešu garumā pie mums pavēries lielākais Festivāla goda franču grupas” likteņa, kam mīlestība uz Francijas kultūras vēdeklis, kāds jebkad franču literatūru drīz pēc Otrā pasaules sasniedzis Ziemeļeiropas valstīs. Apmēram prezidents kara lika nokļūt Sibīrijā. Mākslas akadēmijā 200 iecerēto pasākumu vidū ir teātris un Rīgā 60. gados vēl nedaudz juta pirmskara balets, koru koncerti un kinomāksla, cirks māksliniecisko gaisotni, kurā par laimi ietilpa un fotogrāfija, 20. gadsimta glezniecība un arī franču valodas mācīšana – 20. gadsimta avangarda mākslinieku radošās darbnīcas, 30. gados taču katram sevi cienošam franču grāmatu izdevumu atvēršanas svētki māksliniekam bija jādodas uz daiļo mākslu un literatūras vakari, kultūrvēsturiskas Meku Parīzi. konferences un pilsētbūvniecisku jautājumu Jā, 44 gadu bija jāgaida līdz brīdim, apspriešana. Un, protams, neiztrūkst arī kad Latvija 2005. gada miglu mēnešos pati Francijas saimnieciskā dzīve, biznesmeņu aizgāja uz Franciju, lai lielās nācijas priekšā sanāksmes, lauksaimniecības problēmu

13 a Lettonie n’est jamais dans la main, « Un Printemps français » est aussi belle et aussi vivante que quand ‘‘le vieil une œuvre commune, tout entière vouée au hiver fait place au printemps’’* . dialogue entre nos cultures et au bonheur Notre vœu est que, cette année, les d’une découverte réciproque. De nombreuses artistes et les créateurs français apportent régions et villes de France y participent, leur part à l’éclosion et dans toute la Lettonie. Sa à l’épanouissement du Préparé avec réussite permettra, nous printemps letton, et en en sommes convaincus, goûtent les splendeurs enthousiasme d’approfondir nos incomparables. par des équipes échanges culturels, de Notre espoir est que qui n’ont cessé de nourrir notre réflexion les rencontres et les commune sur l’avenir de découvertes mutuelles travailler main l’Europe, de multiplier les qui naîtront de quelque dans la main, liens entre nos populations, deux cents événements « Un Printemps nos élus, nos responsables confirment, créent ou français » est une économiques. renouent des affinités et Le présent catalogue renforcent durablement œuvre commune, dit assez la richesse et la les contacts entre deux tout entière vouée diversité des choix offerts peuples qui ont la même au dialogue entre aux publics du festival, passion de l’indépendance, grâce à la confiance et à le même amour de nos cultures l’appui, en Lettonie et en la liberté, et que leur et au bonheur France, à tous les niveaux, appartenance commune à d’une découverte de ceux qui ont eu à cœur l’Union européenne rend de soutenir cette belle désormais irrévocablement réciproque. aventure. Qu’ils trouvent solidaires. ici l’expression de notre « Un Printemps français », fruit de la volonté gratitude. Et que ce printemps 2007 soit le des deux chefs d’Etat, est la suite heureuse prélude à de nombreux renouveaux partagés. d’« Etonnante Lettonie », qui a permis à tant de publics français de découvrir l’extraordinaire vitalité de la culture lettonne. Les contacts André-Jean Libourel noués à l’automne 2005 ont donné aux acteurs Ambassadeur culturels lettons et français le désir de tenter ici de France en Lettonie une aventure passionnante. Préparé avec enthousiasme par des * Livret de « La Damnation de Faust », d’Hector Berlioz, équipes qui n’ont cessé de travailler main qui ouvrira le festival « Un Printemps français ».

14 atvija nekad nav tik gandarījumam par iespēju iepazīt vienam skaista un dzīvības pilna kā brīdī, kad “pērnā otru. Neskaitāmi Francijas reģioni un pilsētas ziema paver ceļu pavasarim”*. ir iesaistījušies šajā notikumā, kas aptvers visu Mēs vēlamies, lai šogad franču mākslinieki Latviju. Mēs esam pārliecināti, ka festivāla un radošie ļaudis palīdz Latvijas pavasarim panākumi ļaus padziļināt mūsu kultūras uzplaukt un uzziedēt visā krāšņumā un sakarus, bagātinās mūsu kopīgās pārdomas lai arī viņi piedzīvo tā par Eiropas nākotni un nesalīdzināmo skaistumu. Festivāla vairos saiknes starp abu Mēs ceram, ka rīkošanā piedalījās valstu iedzīvotājiem, savstarpējās tikšanās un vēlētajiem pārstāvjiem un iespējas iepazīt vienam abu valstu atbildīgajiem ekonomikas otru, ko sniegs gaidāmie komandas, kas jomā. apmēram divsimt festivāla nenogurstoši Ar šo katalogu vēlamies pasākumi, apliecinās, parādīt, cik bagātas un veidos un turpinās mūsu strādāja roku rokā. daudzveidīgas iespējas tuvināšanos un uz ilgu Francijas pavasaris festivāls piedāvā tā laiku nostiprinās sadarbību ir kopīgs darbs, apmeklētājiem, pateicoties starp abām tautām, kas kas veltīts mūsu tai uzticībai un palīdzībai, vienlīdz dedzīgi iestājas ko gan Latvijā, gan Francijā par neatkarību, mīl brīvību kultūru dialogam visos līmeņos snieguši un, būdamas piederīgas un gandarījumam cilvēki, kas vēlējās atbalstīt Eiropas Savienībai, turpmāk par iespēju iepazīt šo skaisto notikumu. vienmēr paliks nesaraujami Viņiem visiem mēs saistītas. vienam otru. apliecinām savu pateicību. Francijas pavasaris ir Lai šis 2007. gada abu mūsu valstu vadītāju kopīga lēmuma pavasaris kļūst par sākumu daudziem kopīgi auglis. Tas ir skaists turpinājums festivālam piedzīvotiem atmodas brīžiem! Pārsteidzošā Latvija, kas tik daudziem francūžiem ļāva atklāt vienreizējo Latvijas kultūras vitalitāti. 2005. gada rudenī izveidotie kontakti gan latviešu, gan franču kultūras Andrē Žans Liburels pārstāvjiem deva vēlēšanos iesaistīties šajā Francijas vēstnieks aizraujošajā piedzīvojumā. Latvijā Festivāla rīkošanā piedalījās abu valstu komandas, kas nenogurstoši strādāja roku rokā. Francijas pavasaris ir kopīgs darbs, * Hektora Berlioza operas Fausta pazudināšana librets. kas veltīts mūsu kultūru dialogam un Šis skaņdarbs atklās festivālu Francijas pavasaris.

15 ne brise de printemps Ma sœur, qu’ils En moins d’un an, la coopération avec français va souffler sur la Lettonie pendant les partenaires français, désormais amis, a trois mois. Durant trois mois Le Printemps étaient beaux les jours permis d’élaborer un programme culturel français avec ses dimensions culturelle, de France ! impressionnant, constitué de plus de cent économique, scientifique et touristique va projets, comprenant des perles classiques, François-René de Chateaubriand marquer la vie de la Lettonie. Le public de ainsi que des valeurs plus contemporaines. Lettonie, qu’il soit de Riga ou de province, De plus, des délégations économiques, un aura la possibilité de faire connaissance avec festival gastronomique, des conférences et des la France dans toute sa diversité, comme aussi consacrés à sa vie quotidienne et à sa culture, visites de journalistes seront des composantes de profiter d’une culture jouissant d’un statut non pas à des problèmes sempiternellement essentielles du festival. éminent dans la mémoire culturelle mondiale. traités. Je ne chercherai pas à vous cacher que Il pourra s’adonner et même s’abandonner au Chacun sait, cependant, qu’aucun Letton l’objectif reste toujours de satisfaire les charme de la France et de Paris. ne se fera duper par de simples statistiques. ambitions déjà mentionnées. Développer Lorsqu’en 2003 nous avons commencé Les déclarations de diplomates n’y feront pas les relations entre deux pays de l’Union à organiser le festival « Etonnante Lettonie » grand chose non plus. Lorsque des amis européenne - la France et la Lettonie – signifie en France, nos ambitions étaient claires. Il ne me demandaient : « Est-ce vrai que notre accroître le flux aussi bien des représentants de s’agissait pas seulement de présenter la culture prestation a plu au peuple français ? », j’ai eu la culture que des milieux économiques entre lettonne au public français. Il était important le sentiment que ma réponse affirmative ne les deux pays après la clôture du festival au d’utiliser la culture pour développer les parvenait pas toujours à effacer l’incrédulité Château de Rundāle. relations entre les deux pays, pour établir des qui se lisait dans leurs yeux. Pour cette raison, Nous pressentons, dès aujourd’hui, que liens entre les deux peuples et pour façonner c’est avec une grande satisfaction que je ces trois mois remplis de France en Lettonie l’image même de la Lettonie. considère « Le Printemps français » en Lettonie vont passer trop vite. Selon les mots du poète Ces ambitions se sont trouvées justifiées et, comme une magnifique réponse de la France à René-François Sully Prudhomme « Ce beau grâce à une coopération de toutes les parties, l’étonnante prestation de la Lettonie. printemps qui vient de naître/ A peine goûté va notre festival « Etonnante Lettonie » s’est fait C’est en novembre 2005, durant la visite finir. » Je ne doute pas que ces journées de une digne place dans la mémoire du public en France de la Présidente de la Lettonie France vont devenir « douce souvenance » français. Les Pierres parlantes ont parlé au Madame Vaira Vīķe-Freiberga, que le Président dans l’esprit de Chateaubriand. Le festival cœur des français, le Corsaire s’en est emparé, Jacques Chirac, bien conscient de la réussite passé, les relations entre la France et la Lettonie la Dame de Pique l’a surpris, le Groupe de d’ « Etonnante Lettonie », annonça le « Printemps se fonderont sur un héritage commun de peintres de Riga l’a charmé, l’esprit créateur français » en Lettonie. Bientôt, une des figures magnifiques souvenirs. de Gustavs Klucis l’a fasciné, la Longue vie l’a politiques françaises les plus remarquables et ému. En l’espace de quelques semaines, plus les plus respectées en France, Madame Simone Rolands Lappuķe de 150 articles de presse ont été publiés, sans Veil, donna son accord au ministre des Affaires Ambassadeur de Lettonie compter les émissions de radio et de télévision. étrangères français pour être Présidente Parlant de la Lettonie, les journalistes se sont d’honneur du festival. en France

16 atvijā trīs mēnešus Neslēpsim, ka mērķis ir apmierināt jau pūtīs franču pavasara vēsma. Trīs mēnešus Māsiņ, cik skaistas minētās ambīcijas. Pilnveidot attiecības Francijas pavasaris ar savu kultūras, bija tās Francijas dienas! starp divām Eiropas Savienības valstīm ekonomikas, pētniecības un tūrisma - Franciju un Latviju - nozīmē palielināt François-René Chateaubriand dimensiju piepildīs Latvijas dzīvi. Latvijas gan kultūras pārstāvju, gan arī ekonomisko – gan Rīgas, gan provinces - publikai (1768-1848) aprindu plūsmu starp abām valstīm arī pēc būs iespēja iepazīties ar Franciju tās festivāla Francijas pavasaris noslēguma daudzveidībā, kā arī pakavēties pasaulē Rundāles pilī. tik labi pazīstamās kultūras atmiņās. Būs der arī diplomātu apgalvojumi. Nereti, kad Jau nojaušam, ka trīs ar Franciju iespējas ļauties un pat pakļauties Francijas draugi prasīja: „Vai tiešām mūsu devums piesātinātie mēneši Latvijā paies par un Parīzes šarmam. iepatikās franču tautai?”, bija sajūta, ka ne ātri. Pēc dzejnieka René-François Sully Kad 2003. gadā ķērāmies pie 2005. gada vienmēr mana apstiprinošā atbilde spēja Prudhomme (1839-1907) vārdiem „Šis festivāla Pārsteidzošā Latvija organizēšanas izdzēst neticību vaicātāju acīs. Tāpēc ar skaistais pavasaris, kas tikko piedzimis, Francijā, mūsu ambīcijas bija skaidras. dziļu gandarījumu skatos uz Francijas tikko sagaršots jau būs beidzies” (Ce beau Nebija runa tikai par Latvijas kultūras pavasari Latvijā kā uz spožu Francijas printemps qui vient de naître/ A peine goûté parādīšanu franču publikai. Svarīga bija atbildi iespaidīgajam Latvijas sniegumam. va finir). Es nešaubos, ka šīs Francijas kultūras izmantošana attiecību veidošanā 2005. gada novembrī, Latvijas dienas kļūs par „maigu atmiņu” Šatobriāna starp divām valstīm, kontaktu veidošanā Valsts prezidentei Varai Vīķei-Freibergai garā. Pēc festivāla attiecības starp Franciju starp divām tautām un paša Latvijas tēla viesojoties Francijā, prezidents Žaks un Latviju balstīsies uz kopēju skaistu veidošanā. Širaks, pārliecināts par Pārsteidzošās atmiņu mantojumu. Ambīcijas attaisnojās un, visiem Latvijas veiksmi, paziņoja par Francijas spēkiem kopā sadarbojoties, mūsu pavasari Latvijā. Drīz viena no izcilākajām Rolands Lappuķe Pārsteidzošā Latvija ieņēma cienīgu vietu un iecienītākajām Francijas politiskajām Latvijas Republikas franču publikas atmiņā. Francūžu sirdis figūrām Simona Veila pēc Francijas Ārlietu bija uzrunājuši Latvijas akmeņi, iekarojis ministra lūguma piekrita būt par festivāla vēstnieks Korsārs, pārsteigusi Pīķa dāma, šarmējusi Goda prezidenti. glezniecības Rīgas grupa, fascinējis Kluča Nepilna gada laikā, sadarbojoties radošais gars, aizkustinājusi Garā dzīve. ar franču partneriem, tagad jau ar Dažu nedēļu laikā parādījās vairāk kā 150 draugiem, tika izveidota iespaidīga avīžu raksti, radio un televīzijas ziņas. kultūras programma, kurā ietverti vairāk Runājot par Latviju, žurnālisti stāstīja kā 100 projekti. Būs klasiskas pērles un par tās sadzīvi un kultūru, nevis par allaž mūsdienīgākas vērtības. Arī ekonomiskas atkārtotajām problemām. ievirzes delegācijas, gastronomijas Tomēr, kā visiem zināms, latviešus nevar festivāls, konferences un žurnālistu vizītes tik vienkārši piemanīt ar statistisku. Diez vai būs neiztrūkstošas festivāla sastāvdaļas.

17 veil

18 F r a n c i j a s p a v a s a r i s L a t v i j ā lancmanis

U n P r i n t e m p s F r a n ç a i s e n L e t t o n i e

19 Présentation e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U du festival

succès exceptionnel du Une saison chaque discipline, marqué par une festival Etonnante Lettonie multidimensionnelle, signature artistique à forte visibilité (le Le en France, la qualité des comportant toutes les nouveau cirque avec la compagnie « Les relations d’amitié nouées entre nos deux Désaccordés » qui parcourra la Lettonie Un Printemps Français en Lettoniepays grâce à cet événement, l’ampleur du dimensions possibles pendant plus d’un mois), le festival Un réseau de coopération culturelle qui s’est d’une relation entre Printemps français en Lettonie 2007 repose développé, la densité des relations entre deux pays : culturelle, également sur le principe de l’équilibre collectivités locales qui en ont résulté éducative, universitaire, entre les productions artistiques françaises sont autant d’éléments qui ont inspiré la et les coproductions franco-lettonnes. Car, programmation du festival Un Printemps scientifique, ce qui importe au-delà de la réussite du français en Lettonie 2007. économique, touristique, Printemps français, c’est l’avenir de la Cinq caractéristiques fondamentales gastronomique. coopération franco-lettonne. La force des ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F ont déterminé la tâche des relations tissées entre collectivités locales commissaires de cette saison: ou institutions culturelles et l’intensité Une coopération étroite et continue. était d’offrir une image de la France des relations économiques qui se sont Chaque manifestation de la saison est dans toute sa diversité. Les villes de nouées sont autant de gages pour cet le résultat d’un dialogue permanent Bordeaux, Strasbourg, Lyon, Cabourg, avenir. entre les commissaires et les institutions Rueil-Malmaison, les conseils généraux Avec tous ceux qui nous ont françaises et lettonnes concernées : du Bas-Rhin et du Val-de-Marne, ainsi que accompagnés dans l’aventure du festival CulturesFrance, l’ambassade de France les régions Alsace et Bretagne participent Un Printemps français en Lettonie 2007, en Lettonie, le Centre culturel français de activement à ce festival avec au total plus nous apportons le témoignage que la Riga, l’ambassade de Lettonie en France, de 50 manifestations. rencontre avec les artistes et les créateurs les municipalités lettonnes et françaises, Une saison multidimensionnelle, et la connaissance réciproque de nos l’agence Latvijas Koncerti, l’Institut de comportant toutes les dimensions pays qui en a résulté, nous ont permis Francijas pavasaris Latvijā théâtre nouveau de Lettonie, etc. possibles d’une relation entre deux de développer une coopération d’une Une saison particulièrement forte et pays : culturelle, éducative, universitaire, qualité rare. visible, couvrant l’ensemble du territoire de scientifique, économique, touristique, la Lettonie : plus de 130 manifestations gastronomique. Vita Timermane-Moora ont été programmées, dans plus de vingt Ponctué par des temps forts dans Commissaire pour la partie lettonne villes. Une saison largement ouverte aux Daniel Schlosser collectivités locales françaises : l’objectif Commissaire pour la partie française

20 Par festivālu e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U

estivāla Pārsteidzošā Latvija Daudzdimensionāls rokraksts (piemēram, Jaunā cirka ceļojošā lielie panākumi Francijā, ciešās festivāls - apzināt trupa Le Cirque désaccordé, kas vairāk kā Fdraudzības saites, kas, pateicoties visas divpusējo mēnesi uzstāsies visā Latvijā). Festivāls šim festivālam, ir izveidojušās starp Francijas pavasaris tiek organizēts, Un Printemps Français en Lettonie mūsu valstīm, plašā kultūras sadarbība, attiecību šķautnes: ievērojot arī samērības principu starp neskaitāmās sadraudzības saiknes, kas kultūru, izglītību, franču mākslinieku priekšnesumiem un vieno abu valstu pašvaldības ir tie faktori, augstākās mācību priekšnesumiem, kas tapuši, sadarbojoties kas noteica festivāla Francijas pavasaris franču un latviešu māksliniekiem. programmas izveidi. iestādes, zinātni, Būtiski ir ne tikai nodrošināt Francijas Organizējot šo ievērojamo pasākumu, ekonomiku, pavasara panākumus, bet arī likt Latvijas un Francijas festivāla koordinatori tūrismu, gastronomiju. pamatu turpmākai Francijas un Latvijas bija izvēlējušies piecus galvenos sadarbībai. Gan ciešās saiknes, kas ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F vadmotīvus: izveidojušās starp Francijas un Latvijas Cieša un ilgtspējīga sadarbība - pašvaldībām un kultūras institūcijām, katra pasākuma īstenošana izriet no Kabūra (Cabourg), Ruelmalmezona (Rueil- gan ekonomiskās attiecības ir ievērojams nepārtraukta dialoga starp festivāla Malmaison), Lejasreinas (Bas-Rhin) un ieguldījums nākotnes sadarbības koordinatoriem un attiecīgajām Valdemarnas (Val-de-Marne) reģionu veicināšanai. Francijas un Latvijas institūcijām, tostarp Vispārējo padomju pārstāvji, kā arī Elzasas Līdz ar visiem mūsu kolēģiem, Culturesfrance, Francijas vēstniecību (Alsace) un Bretaņas (Bretagne) reģioni kas piedalījušies šī burvīgā festivāla- Latvijā, Francijas kultūras centru Rīgā, aktīvi piedalās festivāla organizēšanā ar piedzīvojuma Francijas pavasaris Latvijas vēstniecību Francijā, Latvijas un vairāk nekā 50 dažādiem pasākumiem. organizēšanā, mēs vēlamies apliecināt, Francijas pašvaldībām, Latvijas Koncertiem, Daudzdimensionāls festivāls - apzināt ka tikšanās ar māksliniekiem un no tā Latvijas Jaunā teātra institūtu u.c. visas divpusējo attiecību šķautnes: izrietošā abu valstu labāka iepazīšana Iespaidīgs un pamanāms festivāls, kas kultūru, izglītību, augstākās mācību mums ir ļāvusi īstenot ļoti augstas Francijas pavasaris Latvijā norisināsies visā Latvijas teritorijā - vairāk iestādes, zinātni, ekonomiku, tūrismu, kvalitātes sadarbību. nekā 130 pasākumu vairāk nekā 20 gastronomiju. Latvijas pilsētās. Katrā festivāla pasākumu sadaļā būs Festivāls, kurš ir īpaši atvērts Francijas savi stiprie laiki jeb galvenie notikumi, Vita Timermane-Moora pašvaldību līdzdalībai - programmas kurus iezīmēs īpašs mākslinieciskais Festivāla koordinatore (Latvija) mērķis ir parādīt Franciju visā tās daudzveidībā. Bordo (Bordeaux), Daniels Šlosers Strasbūra (Strasbourg), Liona (Lyon), Festivāla koordinators (Francija)

21 Les relations culturelles franco-lettonnes dans l’histoire

Par Julien GUESLIN, agrégé et Après la bâtiment vaste et moderne remplaçant docteur en histoire, Institut Pierre reconnaissance de la les locaux provisoires congestionnés. Renouvin (Université Paris I-Panthéon- Lettonie en janvier 1921, Inauguré en 1930, ce bâtiment devient le Sorbonne)/UMR IRICE (CNRS). symbole de la coopération franco-lettonne des relations politiques, à Riga. es hommes inconnus d’un économiques, A partir de 1927, une chaire de culture pays inconnu » : cette militaires et culturelles et de langues romanes est créée auprès de « Lexpression du célèbre l’Université de Riga et est occupée par un diplomate estonien Charles Pusta peut très importantes vont se universitaire français : le premier titulaire bien caractériser les sentiments éprouvés créer entre les deux en sera Michel Jonval, qui accomplira, par la délégation lettonne lors de son Etats. grâce à sa connaissance du letton, un arrivée à la Conférence de la Paix de 1919 travail considérable pour mieux faire

Un Printemps Français en Lettonieà Paris, tant les Français de l’époque ont connaître la culture française en Lettonie. Il bien du mal à situer ce pays mystérieux deviendra également l’un des promoteurs qui demande comme soudainement LES ÉCHANGES ÉDUCATIFS de la culture lettonne en France. son indépendance. En quelques années De son côté, le gouvernement letton pourtant, la France et la Lettonie vont Contrairement à ce qui s’est passé en encourage par l’octroi de bourses l’envoi réussir à établir des liens, notamment Estonie ou en Lituanie, le français a déjà, d’étudiants lettons en France : entre autres culturels, porteurs de promesses à Riga au moins, un certain passé qui l’École libre des sciences politiques pour d’échanges réguliers s’ils n’avaient été remonte au XIXème siècle : l’enseignement les fonctionnaires, les facultés de droit, les interrompus par la guerre. du français aux enfants des aristocraties instituts électrotechniques de Toulouse La Courlande et la Livonie ne sont allemande et russe et des nouvelles et Grenoble pour les ingénieurs, écoles et certes pas inconnues alors des plus cultivés élites a permis la création d’une école ateliers parisiens pour les artistes. A partir qui se rappellent les croisades teutoniques, française pour jeunes filles. Par goût pour du milieu des années vingt, le nombre les guerres du Nord et la saga de Pierre le la culture française ou simplement par des étudiants s’accroît et place la Lettonie Grand ou le séjour de Louis XVIII à Mitau. mimétisme social, une partie des élites parmi les pays qui envoient la proportion Pour les commerçants des ports du Nord, lettonnes connaît déjà le français : certains la plus forte d’étudiants en France. En Riga est ce port qui ouvre sur le grand des nouveaux cadres lettons ont étudié outre, et à l’initiative du comité franco- marché russe et qui envoie en quantités dans les universités de Saint-Pétersbourg letton à Paris, une section lettonne est gigantesques du lin et du bois. Mais dans et de Moscou ou ont travaillé dans des créée au lycée de Tourcoing puis au lycée les récits, les romans, dans les rapports de entreprises en Russie où ils ont appris le Champollion de Grenoble : chaque année, diplomates, il y a peu ou pas de traces de français. des groupes de lycéens lettons partent

Francijas pavasaris Latvijā Lettons, de Lettes ou de Latviens, car tous C’est à Riga sur les cendres d’une en France faire leurs études secondaires. hésitent sur le nom à utiliser pour désigner ancienne école française pour jeunes filles Soutenue par les deux gouvernements, ce peuple. Où sont les Lettons dans la (créée juste avant la guerre) que naît en cette initiative se révèle être un réel Livonie que décrit Jules Verne dans son 1921, le Lycée français, grâce à l’énergie de succès : un jeune Letton est même lauréat roman Un Drame en Livonie ? deux hommes qui marquent la période, du Concours général de mathématiques Or, progressivement, après la Marcel Segreste et son homologue letton en 1929. reconnaissance de la Lettonie en qui devient bientôt directeur du lycée C’est un véritable vivier francophone janvier 1921, des relations politiques, Augusts Leimanis. Au départ simple école qui se constitue ainsi en Lettonie. Très économiques, militaires et culturelles primaire et maternelle, le «lycée français» actifs à leur retour, les anciens étudiants importantes vont se créer entre les deux s’agrandit chaque année. Véritable œuvre forment des associations, enrichissent Etats, permettant progressivement aux de coopération au sens moderne du terme, le public des manifestations organisées. deux peuples de mieux de se connaître. c’est avant tout un établissement letton qui En accédant très vite à de hautes En particulier, le développement des bénéficie d’un enseignement renforcé du fonctions (du fait de leur formation échanges éducatifs et artistiques va français. occidentale et de la relative pénurie donner à la culture française une certaine Grâce aux efforts des sociétés franco- de cadres) dans les élites politiques, prééminence en Lettonie dans les années lettonnes à Paris et à Riga, les autorités des vingt et trente. deux pays décident de la construction d’un suite: p.24 

22 Francijas un Latvijas kultūras sakaru vēsture e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U

Žiljēns Geslēns, vēstures zinātņu Drīz pēc Latvijas zināšanām, paveica izcilu darbu franču doktors, Pjēra Renuvēna institūts atzīšanas, sākot ar kultūras popularizēšanā Latvijā. Profesors (Parīzes 1 universitāte) 1921. gadu, politiskās, bija arī viens no ievērojamākajiem latviešu kultūras veicinātājiem Francijā. epazīstamie cilvēki no ekonomiskās, militārās Latvijas valdība no savas puses, nepazīstamās zemes” – šie un kultūras saites piešķirot stipendijas, veicināja latviešu „Nslavenā igauņu diplomāta aizvien ciešāk vienoja studentu braucienus uz Francijas mācību Šarla Pusta vārdi ļoti labi raksturo iestādēm: Politisko zinātņu augstskolu, attieksmi, ar kādu sagaidīja Latvijas abas valstis, ļaujot Tiesību augstskolu, Tulūzas un Grenobles delegāciju, kad tā 1919. gadā ieradās abām tautām vienai Elektrotehnikas universitāti, kā arī uz Parīzē Miera konferencē (Conférence de otru labāk iepazīt. Parīzes mākslinieku darbnīcām. 20. la Paix). Toreiz francūžiem bija ļoti grūti gados stipendiātu skaits pieauga tik lielā iedomāties, kurā pasaules malā atrodas šī mērā, ka latviešu studenti bija vieni no noslēpumainā valsts, kas pēkšņi pieprasa pat 19. gadsimtā, kad Rīgā franču valodu visplašāk pārstāvētajiem stipendiātiem sev neatkarību. Tomēr jau dažu gadu laikā apguva vācu un krievu aristokrātu, kā Francijas augstākajās mācību iestādēs. starp Franciju un Latviju izveidojās ciešas arī jaunatvērtā Franču skola meitenēm. Bez tam, Francijas–Latvijas komiteja saites, jo īpaši kultūras jomā. Šīs attiecības Vai nu aiz mīlestības uz franču kultūru, Parīzē ierosināja atvērt latviešu nodaļu bija daudzsološas, ja vien vēsturē savas vai arī sociālu apsvērumu dēļ daļa Grenobles Tursuānas un Šampolionas korekcijas nebūtu ieviesis karš. Latvijā dzīvojošās elites pārstāvju ļoti licejos, tādējādi ik gadu latviešu Izglītotākie ļaudis, protams, atcerējās vidusskolēni devās mācīties uz Franciju.

labi pārvaldīja franču valodu. Daži ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F Kurzemi un Livoniju, krustnešu augstos amatos strādājoši latvieši bija Abu valstu valdību atbalstīta, šī iniciatīva iebrukumus, Ziemeļu karus, Pētera studējuši Sanktpēterburgas un Maskavas guva lielus panākumus: 1929. gadā Lielā sāgu vai arī Luija XVIII uzturēšanos universitātēs vai strādājuši uzņēmumos kāds latviešu vidusskolēns pat uzvarēja Jelgavā. Tirgotājiem, kas zināja Ziemeļu Krievijā, kur arī apguva šo valodu. Vispārējā vidusskolēnu matemātikas ostas, tieši Rīgas osta pavēra ceļu 1921. gadā Rīgā uz bijušās Franču konkursā. Latvijā izveidojās īsts franču uz plašo Krievzemes tirgu, un lielos meiteņu skolas pamata (atvērta neilgi dzīves mezglapunkts. Latviešu studenti, apmēros caur Rīgu tika pārvadāti lini un pirms kara) tika atklāts jaunais Franču pabeiguši studijas Francijā, atgriezās kokmateriāli. Taču rakstu darbos, literatūrā licejs. Tas notika, pateicoties diviem Latvijā, lai veidotu sadraudzības un diplomātiskajās atskaitēs visai maz cilvēkiem – Marselam Segrestam un viņa asociācijas, organizētu dažādus ar varam lasīt par latviešiem (Lettons, Lettes, latviešu kolēģim Augustam Leimanim. franču kultūru saistītus pasākumus. Ar Latviens), jo gluži vienkārši neviens Sākumā licejs darbojās kā bērnudārzs un savu Rietumos iegūto izglītību, kā arī nezināja, kādu vārdu lietot, runājot par sākumskola, taču ik gadu tas savu darbību citu atbilstošāku pretendentu trūkuma Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu. Kur ir tie paplašināja. Franču licejs ir īsts sadarbības dēļ, viņi ļoti ātri izveidoja spīdošas latvieši, par kuriem savā romānā “Drāma paraugs šī termina vismodernākajā karjeras gan politikas, gan kultūras, gan Livonijā” (Un Drame en Livonie) runā franču izpratnē. Tā ir latviešu mācību iestāde, ekonomikas jomās, kā arī plašsaziņas rakstnieks Žils Verns? kurā pastiprināti tiek mācīta franču valoda. līdzekļos. Tas ļāva Francijai un Latvijai vēl Drīz pēc Latvijas atzīšanas, sākot ar Ar franču un latviešu sabiedrības (gan vairāk satuvināties un izskaust dažādus 1921. gadu, politiskās, ekonomiskās, Rīgā, gan Parīzē) kopīgiem pūliņiem, iesīkstējušus stereotipus par abu valstu militārās un kultūras saites aizvien ciešāk abu valstu varas iestādes nolēma liceja kultūrām. Šie cilvēki mainīja sagrozītos vienoja abas valstis, ļaujot abām tautām vajadzībām uzbūvēt jaunu, plašu ēku, kas priekšstatus par Franciju, kādi, ņemot vienai otru labāk iepazīt. 20. gadsimta aizstātu toreizējās pagaidu telpas, kas vērā tā laika kontekstu, nereti veidojās 20. un 30. gados sadarbība izglītības un arvien bija audzēkņu pārpildītas. 1930. ārvalstu aģentūru darbības rezultātā. mākslas jomā franču kultūra Latvijā kļuva gadā jaunuzceltā ēka kļuva par Francijas– 1929. gada krīze ievērojami samazināja īpaši nozīmīga. Latvijas sadarbības simbolu. studentu apmaiņas programmu 1927. gadā Latvijas Universitātē tika aktivitātes, franču valodas straujās SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ izveidota Romāņu valodu un kultūras popularitātes beigas iezīmējās 1934. katedra. Par tās pirmo vadītāju kļuva Atšķirībā no franču valodas vēstures franču valodas profesors Mišels Žonvāls. Igaunijā un Lietuvā, Latvijā tā iesniedzas Viņš, ar savām lieliskajām latviešu valodas Turpinājums 25.lpp. 

23 Les relations culturelles franco-lettonnes dans l’histoire

 suite de la page 22 Paris, Ludolfs Liberts devient le premier à la veille de la Seconde Guerre, l’une à artiste letton à organiser une exposition Paris «d’art de la Lettonie», l’autre à Riga économiques, culturelles ou dans les personnelle remarquée à Paris. «d’art français». Si certaines tendances e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U organes de presse, ils favorisent, de par Le théâtre français fait l’objet de artistiques lettonnes ont été quelque peu leur meilleure réceptivité aux nouvelles nombreuses adaptations en letton : en omises du fait des tendances d’alors du françaises, une meilleure connaissance 1922, on célèbre à Riga le tricentenaire de gouvernement letton (cet « oubli » a été mutuelle, en remettant en cause certains la naissance de Molière, à la fin des années largement comblé depuis par la brillante préjugés ou incompréhensions. Ils trente se multiplient les adaptations de exposition lettonne de Bordeaux en 2005), limitent les déformations fréquentes qui Mauriac et de Giraudoux… il faut souligner que dans l’atmosphère caractérisaient la transmission des réalités La musique française est aussi populaire : d’alors (crise économique, approche de la françaises par les agences étrangères s’il est parfois difficile d’organiser au niveau guerre), les qualités artistiques et les thèmes (surtout dans le contexte de l’époque). Si matériel de grandes manifestations, les développés lors de la manifestation du Jeu la crise de 1929 ralentit considérablement prestations des artistes français rencontrent de Paume (en particulier l’évocation de la les échanges d’étudiants, c’est surtout toujours un grand succès d’autant plus que nature, de la vie quotidienne, du monde la décision du gouvernement Ulmanis dans ce domaine la barrière de la langue paysan, etc.) rencontrèrent, auprès des de faire de l’anglais la première langue ne joue pas. Dès 1923, le grand musicien critiques et du public parisien, un succès étrangère obligatoire en 1934 qui français Vincent d’Indy (il fit connaître aussi réel et large qu’inattendu. donnera un coup d’arrêt à un mouvement Wagner en France) effectue une tournée très Du fait de la crise économique et de ascendant. Seul le Lycée français parvient réussie. A partir du milieu des années vingt, diverses circonstances particulières, il a Un Printemps Français en Lettonie à obtenir une dérogation qui lui permet de le dynamisme des institutions lettonnes, fallu également attendre 1939 pour qu’une préserver sa spécificité, la formation des l’amélioration des communications et grande exposition artistique française soit élites appelées à un caractère international des connaissances françaises favorisent la organisée par le gouvernement français mais aussi de la bonne société lettonne. Lettonie tout comme le soutien accordé à Riga. Le grand succès et l’intérêt qu’elle Cette lutte pour la maintenir durera un par le gouvernement français favorise rencontre, juste après la réussite de demi-siècle. les tournées autour de la Baltique : des l’exposition d’art letton à Paris, montrent la orchestres très réputés alors en France (en solidité et la fécondité des liens artistiques LES RELATIONS ARTISTIQUES particulier les concerts Pasdeloup, dirigé qui se sont noués entre les deux nations au ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F par le grand chef Rhené-Baton et qui se cours des dernières années. Les échanges avec la France sont déjà produisent encore aujourd’hui dans les En effet, bien que l’apogée des anciens ; le grand peintre letton Karlis Huns grandes salles parisiennes), des musiciens relations franco-lettonnes ait été suivie avait par exemple passé six ans en France réputés (le violoniste virtuose Robert par la guerre puis par une période où les à la fin des années 1870. Mais le véritable Soetens, le pianiste Robert Casadesus, rapports entre l’est et l’ouest de l’Europe mouvement commence au début du le violoncelliste Marcel Maréchal), des n’étaient pas toujours aisés, aujourd’hui ème XX siècle pour culminer juste avant la cantatrices de l’Opéra de Paris reçoivent un une large coopération culturelle, éducative guerre : de Vilhelms Purvitis récompensé accueil chaleureux et politique, se met en place. Un rapport à l’exposition internationale de Lyon en La littérature française conserve tout son d’admiration et respect mutuel s’installe à 1902, jusqu’au jeune Jazeps Grosvald, qui prestige et bénéficie de traducteurs qui sont nouveau entre les deux États. fréquente les ateliers de Van Dongen, ou au aussi des artistes : l’écrivain Edvards Virza Depuis deux ans, la France et la Lettonie sculpteur Gustavs Skilers, élève de Rodin, les rattrapent le temps perdu et donnent suite

Francijas pavasaris Latvijā et son épouse Elza Sterste vont contribuer jeunes artistes lettons sont de plus en plus par leurs multiples traductions à mieux aux échanges artistiques arrêtés en 1939. En nombreux à faire le voyage en France. C’est faire connaître en Lettonie la littérature 2005 la France a eu l’honneur de recevoir sur surtout l’école impressionniste qui emporte française: Ronsard, Baudelaire, Valéry… Plus son sol le festival Etonnante Lettonie. A cette l’adhésion des artistes lettons qui s’en largement, les jeunes artistes et intellectuels occasion les Français ont pu redécouvrir une approprient les techniques pour créer leurs lettons rendent volontiers compte, dans culture riche, variée, surprenante. En 2007 propres univers. leurs différentes revues, de l’actualité c’est au tour de la France de rendre visite à Après la Première Guerre le mouvement artistique, littéraire et théâtrale française : la Lettonie. Avec Un Printemps Français les reprend, encouragé par le gouvernement la grande revue Daugava jouera un rôle deux pays scellent, de façon définitive, par letton et les nouvelles élites artistiques clé dans ce domaine. Le succès remporté des échanges culturels fructueux, la reprise lettonnes, en particulier par Vilhelms par Jules Romains lors de sa venue à Riga d’une amitié séculaire. Purvitis, qui est devenu directeur de en 1938 démontrera la force de la culture l’Académie des Beaux-Arts. En 1925, lors française dans l’opinion. de l’exposition internationale des Arts L’année 1939 apparaît comme le chant décoratifs, Julijs Straume, Janis Muncis, et du cygne de cette rencontre réussie entre Sigismunds Vidbergs représentent la section deux cultures qui, quelques décennies lettonne et obtiennent chacun un premier auparavant, se méconnaissaient totalement. prix. En 1927, après plusieurs séjours à Deux expositions majeures se croisent

24 Francijas un Latvijas kultūras sakaru vēsture

 Turpinājums no 23.lpp. mūzikas mīļotāju atsaucību. Pat ja dažkārt notika divas lielas izstādes – “Latvijas materiālu apsvērumu dēļ bija visai grūti māksla” Parīzē un “Francijas māksla” Rīgā.

gadā, kad Latvijas prezidents Ulmanis noorganizēt lielus mūzikas pasākumus, Pat ja Latvijas valdības iejaukšanās dēļ e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U paziņoja, ka par galveno un obligātā franču mūziķu aktivitātes Latvijā guva dažas tā laika Latvijas mākslas tendences kārtā apgūstamo valodu turpmāk kļūs lielus panākumus, vēl jo vairāk tāpēc, netika izstādē atspoguļotas (šo tendenču angļu, nevis franču valoda. Vienīgi Franču ka valodas barjera šajā mākslas jomā “aizmiršanu” pilnā mērā kompensēja licejam izdevās panākt atkāpi un saglabāt nav būtisks traucēklis. 1923. gadā lielais spīdošā latviešu mākslinieku izstāde savu īpašo vietu – izglītot gan elites, gan franču mūziķis, kurš francūžiem atklāja 2005. gadā Bordo), jāatzīmē, ka, ņemot latviešu sabiedrības pārstāvjus darbībai Vāgneru, Vincents Dendī organizēja vērā laikmeta garu – ekonomiskā krīze, starptautiskā līmenī. Cīņa par savas panākumiem bagātu turneju pa Latviju. kara tuvošanās –, izstādes galerijā Jeu specifikas saglabāšanu ilga 50 gadus. Kopš 20. gadu vidus, ņemot vērā efektīvo de Paume mākslinieciskā kvalitāte un Latvijas istitūciju darbu un aizvien apskatītās tēmas, jo īpaši dabas tēma, SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ pieaugošo sadarbību ar Franciju, Latvijas zemnieku ikdienas dzīve utml., guva lielus mūziķi biežāk koncertēja Francijā. Arī un negaidītus panākumus gan kritiķu, gan Sadarbība ar Franciju kultūras jomā Francijas valdības atbalstīti, izcili franču Parīzes publikas acīs. sākās visai sen: ievērojamais latviešu mūziķi rīkoja turnejas Baltijas valstīs, to Diemžēl bija jāsagaida 1939. gads, mākslinieks Kārlis Hūnss jau kopš 1870. vidū tolaik Francijā slaveni orķestri. Jo ekonomiskā krīze un īpašie tā laikmeta gada sešus gadus dzīvoja Francijā. Taču īpaši jāpiemin Pasdeloup orķestra koncerti apstākļi, lai Francijas valdība beidzot pilnus apgriezienus sadarbība starp slavenā diriģenta Renē-Batona vadībā Rīgā noorganizētu lielu Francijas mākslas Un Printemps Français en Lettonie abām valstīm uzņēma 20. gadsimtā (viņš, starp citu, vēl joprojām koncertē izstādi. Šīs izstādes panākumi, kas tika un kulmināciju sasniedza gūti neilgi pēc Latvijas izstādes pirmskara periodā: no balvas, Lai arī Francijas–Latvijas sakaru panākumiem Parīzē, apliecināja, ko Vilhelms Purvītis 1902. gadā kulminācijai sekoja karš, šodien starp cik lielā mērā un cik stipras tajos saņēma Lionas starptautiskajā gadu desmitos bija izveidojušās izstādē, līdz pat Jāzepam abām valstīm veidojas savstarpēja mākslinieciskās saites, kas vienoja Grosvaldam, kurš apmeklēja Van cieņa un apbrīna, un atkal tiek abas tautas. Dongena darbnīcas, un Rodēna veidota sadarbība gan izglītības, gan Lai arī Francijas–Latvijas ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F skolniekam tēlniekam Gustavam sakaru kulminācijai sekoja Šķilteram, jaunie mākslinieki, jo kultūras, gan politikas jomā. karš un arī pēc tam attiecības īpaši impresionistu iedvesmoti, starp Eiropas Austrumiem un aizvien biežāk apmeklēja mākslinieku lielākajās Parīzes koncertzālēs). Ievērojami Rietumiem nebija no vieglākajām, šodien darbnīcas Francijā, lai apgūtu jaunās mūziķi – virtuozais vijolnieks Robērs starp abām valstīm veidojas savstarpēja tehnikas un izveidotu savu unikālo Sotēns, pianists Robērs Kasadesuss, cieņa un apbrīna, un atkal tiek veidota radošo pasauli. čellists Marsels Marešāls, kā arī Parīzes sadarbība gan izglītības, gan kultūras, gan Pēc Pirmā pasaules kara sadarbība operas solisti Latvijā tika ļoti gaidīti. politikas jomā. kultūras un mākslas jomā turpinās, Franču literatūra Latvijā vienmēr Jau divus gadus Francija un Latvija pateicoties Vilhelma Purvīša iniciatīvai, bijusi augstu novērtēta. Franču darbus dara visu, lai atgūtu zaudēto laiku un kas nu jau bija kļuvis par Latvijas tulkoja latviešu valodā izcili latviešu lai turpinātu māksliniecisko sadarbību, Mākslas akadēmijas direktoru. 1925. literāti, piemēram, Edvarts Virza un kas tika pārrauta 1939. gadā. 2005. gadā Francijas pavasaris Latvijā gadā Jūlijs Straume, Jānis Muncis un viņa dzīvesbiedre Elza Stērste, kuri Francijai bija tas gods uzņemt pie sevis Sigismunds Vidbergs pārstāvēja Latvijas popularizēja Ronsāra, Bodlēra, Valerī un festivālu Pārsteidzošā Latvija, kas ļāva māksliniekus Starptautiskajā Dekoratīvo citu franču rakstnieku darbus Latvijā. francūžiem atklāt bagāto, daudzveidīgo mākslu izstādē, un viņi visi saņēma Jaunie latviešu mākslinieki un intelektuāļi un pārsteidzošo Latvijas kultūru. 2007. augstākā kaluma godalgas. 1927. gadā ļoti plaši dažādos kultūras izdevumos gadā ir pienākusi Francijas kārta viesoties pēc vairākiem braucieniem uz Parīzi aplūkoja franču mākslas, literatūras Latvijā. Līdz ar festivāla Francijas pavasaris Ludolfs Liberts kļuva par pirmo latviešu un teātra dzīvi. Šajā ziņā izdevumam atklāšanu Latvijā abas valstis stiprina mākslinieku, kurš Parīzē noorganizēja “Daugava” ir bijusi liela nozīme franču savas ciešās un auglīgās sadraudzības ievērības cienīgu personālizstādi. kultūras popularizēšanā. Franču dzejnieka saites. Latvijas teātros vairākkārt tikušas un rakstnieka Žila Romēna vizītes iestudētas franču lugas. 1922. gadā Rīgā panākumi Rīgā 1938. gadā vispilnīgāk tika atzīmēta Moljēra 300. dzimšanas apliecināja franču kultūras popularitāti diena, 30. gadu beigās Moriaka un Žirodū, latviešu sabiedrībā. kā arī citu franču dramaturgu lugas guva 1939. gads bija kā gulbja dziesma lielus panākumus uz Latvijas teātru abu valstu sadarbībai, kas vēl pirms pāris skatuvēm. desmitgadēm viena par otru zināja visai Arī franču mūzika iekarojusi latviešu maz. Otrā pasaules kara priekšvakarā

25 Ville de Bordeaux

epuis 1993, Bordeaux et Riga ont pris le parti d’une coopération Dde proximité, dans des domaines variés : culture, économie, éducation. Les projecteurs de la saison Etonnante Lettonie en France, en 2005, ont mis en évidence la pertinence de ce choix bordelais qui avait e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U devancé l’entrée de la Lettonie dans l’Union européenne. A l’occasion de la visite officielle à Bordeaux de Madame Vike- Freiberga, Présidente de la République, un ensemble de manifestations lettonnes est venu prouver au public bordelais le dynamisme et la créativité de la Lettonie, esquissant autant de pistes nouvelles de coopération avec Bordeaux. C’est donc avec beaucoup de plaisir que Bordeaux participera au Printemps Français en Lettonie, de mars à juin 2007, en présentant différentes facettes de sa culture, de son économie et de son art de vivre. Le Gouvernement letton a proposé

Un Printemps Français en Lettonieque le Printemps français commence par une semaine bordelaise. C’est une place d’honneur qui nous oblige à livrer au public letton des événements de haute qualité. Le BORDEAUX / BORDO premier sera l’exposition Un Regard Fauve proposée par le musée des Beaux-Arts de Bordeaux, qui présentera des œuvres C’est donc avec longuement au contact des artistes et des

de Matisse et du peintre bordelais Henri ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F étudiants lettons, dans le cadre de master- Marquet, deux hommes qui comptèrent beaucoup de plaisir classes ou de rencontres professionnelles. parmi les fondateurs du fauvisme, en 1899. que Bordeaux En fait, ce qui nous motive dans ce voyage J’ai souhaité également que le participera au Printemps à Riga, ce n’est pas uniquement un prestigieux vin de Bordeaux soit présent Printemps français, mais ce sont les années à Riga, tant par sa dimension culturelle Français, en Lettonie en de coopération à venir. qu’économique, comme il l’était au présentant différentes Je voudrais enfin citer un projet qui 18ème siècle, au sein du réseau des villes facettes de sa culture de reflète parfaitement l’esprit avec lequel hanséatiques. Une importante délégation son économie et de son Bordeaux se déplace à Riga : les éditions de viticulteurs organisera ainsi des bordelaises William Blake innoveront dégustations, appuyée par le savoir- art de vivre. en éditant un livre sur les « daϊnas » faire de nos plus talentueux cuisiniers. écrit par Madame Vike-Freiberga. Nous L’exposition « Couleurs Bordeaux, le monde espérons que cette première contribuera Francijas pavasaris Latvijā du vignoble, le vignoble du monde » aux entreprises bordelaises de mieux à la découverte par le public français sera présentée à l’Hôtel de Ville de Riga, appréhender le marché letton. de ces délicieuses poésies dont je sais et la soirée vin et musique électronique Cette notion de coopération concrète l’importance dans l’histoire et la culture « Wine4Mélomanes » démontrera que le à laquelle je suis très attaché, sera illustrée lettonnes. vin de Bordeaux inspire encore et toujours tant dans le domaine éducatif que Ainsi, Bordeaux et Riga, rassemblées la création contemporaine. culturel. En effet, des responsables de dans le même espace européen et dans Sur le plan économique, la coopération lycée, d’universités et d’écoles supérieures le même enthousiasme, entendent entre Riga et Bordeaux sera approfondie profiteront du Printemps français pour développer leurs relations, avec audace grâce à plusieurs manifestations. Tout nouer de nouveaux partenariats. Quant mais surtout avec la complicité et la d’abord une conférence intitulée « Riga- aux artistes bordelais qui viendront se confiance qui existent entre de vieux amis. Bordeaux : projets de villes » qui portera sur produire dans plusieurs villes lettonnes, Je remercie vivement les les questions d’urbanisme, d’architecture, le chorégraphe Ben Mahi, le jeune Gouvernements letton et français de mobilité urbaine et d’innovation photographe Jérémie Buchholtz, les pour l’initiative de ce Printemps, et les technologique. Ensuite Bordeaux sera musiciens Christian Vieussens, Bénat partenaires qui s’y sont associés, à Riga et fortement représentée à la Conférence Achiarry, et le groupe Grand Six, il ne s’agira à Bordeaux. économique franco-lettonne. Enfin, pas seulement pour eux de présenter une Alain Juppé des rendez-vous d’affaires permettront simple prestation scénique ; ils seront Maire de Bordeaux

26 Bordo pilsēta

opš 1993. gada Bordo un Rīga veido arvien ciešāku sadarbību Kdažādās jomās – kultūrā, ekonomikā, izglītībā. Festivāls Pārsteidzošā Latvija Francijā nepārprotami parādīja, cik pamatota bija šī izvēle, ko Bordo izdarīja e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U jau krietni pirms Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā. Sakarā ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālo vizīti Bordo notika virkne Latvijas kultūras pasākumu, kas parādīja Bordo publikai Latvijas dinamismu un kreativitāti, iezīmējot jaunus sadarbības virzienus. Tādēļ Bordo ar lielu prieku 2007. gada martā – jūnijā piedalīsies Francijas pavasarī Latvijā, iepazīstinot ar dažādām savas kultūras, ekonomikas un dzīvotmākslas šķautnēm. Latvijas valdība piedāvāja sākt Francijas pavasari ar Bordo nedēļu. Mēs to uzskatām par pagodinājumu un tādēļ Un Printemps Français en Lettonie vēlamies iepazīstināt Latvijas publiku ar augstas kvalitātes pasākumiem. Pirmais no tiem būs Bordo Mākslas muzeja piedāvātā izstāde „Fovisma skats”, kas iepazīstinās ar Matisa, kā arī Bordo mākslinieka Anrī Markē darbiem. Abiem bija nozīmīga loma fovisma radīšanā

1899. gadā. ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F Tāpat vēlējos, lai Rīga iepazītos arī ar lielisko Bordo vīnu gan kultūras, gan PONT DE PIERRE, BORDEAUX / AKMENS TILTS, BORDO ekonomikas dimensijā, tāpat kā tas Hanzas pilsētās notika 18. gadsimtā. Ievērojama vīnkopju delegācija rīkos Bordo ar lielu prieku 2007. gada martā degustācijas, kurās varēs novērtēt arī – jūnijā piedalīsies Francijas pavasarī Latvijā, mūsu vistalantīgāko pavāru prasmi. Rīgas Rātsnamā notiks izstāde „Bordo krāsas: iepazīstinot ar dažādām savas kultūras, vīna dārzu pasaule, pasaules vīna dārzi”, ekonomikas un dzīvotmākslas šķautnēm. savukārt vīna un elektroniskās mūzikas vakars „Wine4Mélomanes” parādīs, ka augstskolu amatpersonas festivālā William Blake novitāti, izdodot Latvijas Bordo vīns atkal un atkal iedvesmo

Francijas pavasaris Latvijā Francijas pavasaris varēs iedibināt Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas mūsdienu jaunradi. jaunas partnerattiecības. Savukārt grāmatu par dainām. Mēs ceram, ka Pateicoties daudziem pasākumiem Bordo māksliniekiem - horeogrāfam Ben šī pirmpublikācija palīdzēs Francijas tiks padziļināta sadarbība starp Rīgu un Maī, jaunajam fotogrāfam Žeremijam publikai atklāt brīnišķīgās vārsmas, kam Bordo ekonomikas jomā. Vispirms tā būs Buholcam, mūziķiem Kristiānam ir nepārvērtējama nozīme latviešu tautas konference „Rīga-Bordo: pilsētu projekti”, Viesenam, Benā Ašjarī un grupai Grand vēsturē un kultūrā. kas veltīta pilsētbūvniecības, arhitektūras, Six -, kuri uzstāsies vairākās Latvijas Tādējādi Bordo un Rīga, atrodoties pilsētu mobilitātes un tehnoloģisko pilsētās, tā būs ne tikai vienkārša vienotajā Eiropas telpā un esot inovāciju jautājumiem. Pēc tam daudzi uzstāšanās. Viņi ilgstoši būs kontaktā ar vienotas savā entuziasmā, plāno attīstīt Bordo pilsētas pārstāvji piedalīsies latviešu māksliniekiem un studentiem savstarpējos sakarus – ar uzdrīkstēšanos, biznesa forumā „Francijas-Latvijas meistarklasēs un profesionālās tikšanās bet jo īpaši ar saprašanos un uzticēšanos, sadarbība”. Visbeidzot, biznesa tikšanās reizēs, jo šajā braucienā uz Rīgu mūs kas pastāv starp seniem draugiem. ļaus Bordo uzņēmumiem labāk iepazīt motivē ne tikai Francijas pavasaris, bet arī Es sirsnīgi pateicos Latvijas un Latvijas tirgu. turpmākās sadarbības gadi. Francijas valdībām par „Francijas Konkrētas sadarbības jēdziens, Visbeidzot es gribētu minēt projektu, pavasara” iniciatīvu. kam es pievēršu ļoti lielu uzmanību, kas lieliski parāda noskaņu, ar kādu Bordo atspoguļosies arī izglītības un kultūras Alēns Žipē, pilsēta ierodas Rīgā - Bordo apgāda jomā. Liceja, universitāšu un citu Bordo mērs

27 e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U Un Printemps Français en Lettonie

VIEUX LYON / LIONAS VECPILSĒTA

Ville de Lyon ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F

décembre 2005, Lyon avait manifestation représente aussi une eu le plaisir et l’honneur formidable opportunité de donner un En d’accueillir le festival nouvel élan aux échanges universitaires, Etonnante Lettonie avec un programme gastronomiques touristiques et d’événements culturels et artistiques d’une économiques entre Lyon et la Lettonie. très grande richesse. Je souhaite que ce très bel événement Un public nombreux et enthousiaste, européen nous permette d’approfondir Francijas pavasaris Latvijā venu de toute la région Rhône-Alpes, avait durablement les relations d’amitié qui lient alors découvert l’effervescence créatrice de les Lyonnaises et les Lyonnais aux habitants ce jeune pays européen où la culture tient de Riga et à l’ensemble du peuple letton. une place fondamentale. Gérard Collomb, Aujourd’hui, c’est donc tout Sénateur-maire de Lyon naturellement, qu’en retour, notre ville prend une part active à cette saison exceptionnelle du Printemps Français en Lettonie avec la venue du prestigieux Opéra national de Lyon. Lyon, ville candidate au label de capitale européenne de la culture en 2013, va ainsi montrer le visage d’une grande agglomération en mouvement, dynamique, ouverte au monde et à la diversité culturelle. A travers l’art et la culture, cette

LYON / LIONA

28 e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U Un Printemps Français en Lettonie

PLACE DES TERREAUX, LYON / TERO LAUKUMS LIONĀ

Lionas pilsēta ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F

gada decembrī Lionas pilsētai 2005. bija prieks un gods uzņemt festivālu Pārsteidzošā Latvija ar ļoti bagātīgu kultūras un mākslas pasākumu programmu. Plaša publika no visa Ronas Alpu Francijas pavasaris Latvijā reģiona toreiz ar entuziasmu iepazina radošo degsmi, kāda vērojama šajā jaunajā Eiropas valstī, kur kultūra ieņem fundamentālu vietu. Ir pilnīgi dabiski, ka tagad mūsu pilsēta aktīvi piedalās unikālajā festivālā Francijas pavasaris Latvijā ar izcilās Lionas Nacionālās operas izrādēm. LYON / LIONA Lionas pilsēta, kas kandidē uz Eiropas sakariem starp Lionu un Latviju. kultūras galvaspilsētas statusu 2013. Es novēlu, lai šis skaistais Eiropas gadā, tādējādi parādīs lielas, dinamiskas, mēroga notikums ļautu mums padziļināt pasaulei un kultūras daudzveidībai atvērtas un arī turpmāk saglabāt draudzību, kas aglomerācijas seju. saista Lionas iedzīvotājus ar rīdziniekiem un Šis notikums ir lieliska iespēja caur visu Latvijas tautu. mākslu un kultūru dot jaunu impulsu arī sadarbībai starp mūsu universitātēm, kā Žerārs Kolombs, arī gastronomijas, tūrisma un ekonomikas Lionas mērs, Francijas Senāta loceklis

29 E v é n e m e n t emblématique Logique de la poésie: structure et poétique des daïnas lettonnes, de Vaira Vike-Freiberga

ongtemps scindée en deux sélectionner des textes qui se prêtent le spécialisée qu’il a fallu maîtriser, matériel

par le Rideau de fer, l’Europe mieux à la traduction, mon cheminement dont une grande partie était difficile d’accès e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U « Lenfin libre et réunie offre a été tout le contraire. Ce sont justement en dehors du pays. maintenant à ses habitants la possibilité les textes les plus difficiles, non seulement Pour exploiter toutes les possibilités de se déplacer partout sur son territoire et à traduire mais aussi à comprendre, qui de l’énorme nombre de textes des dainas de découvrir des contrées suffisamment au début ont retenu mon attention. En déjà publiés, nous avons commencé leur lointaines pour leur être inconnues. Ce cherchant à mieux comprendre leur transcription dans une forme accessible à voyage de découverte commence peut-être composition, je me suis penchée sur les l’ordinateur dès la fin des années 1960, ceci par des voyages touristiques qui permettent règles qui régissent autant la structure sous l’initiative et grâce aux connaissances d’entrevoir de nouveaux paysages ainsi logique de ces textes que les particularités professionnelles de mon mari et partenaire que les peuples qui les habitent. Mais tôt de leur expression poétique. C’est un survol de recherche, Imants Freibergs, qui est ou tard, beaucoup d’entre nous se rendront de ce cheminement qu’il s’agit de présenter aussi l’auteur de tous les programmes compte qu’il nous reste encore d’immenses dans le présent volume, cheminement de traitement et de recouvrement de ces territoires culturels à découvrir. qui représente plusieurs décennies de données. L’intention du présent volume est recherches et de travail sur ce qui constitue Dans le présent ouvrage, nous aurons d’inviter le lecteur francophone à un voyage les caractéristiques essentielles de cette recours à bon nombre de nos propres de découverte sur un des grands trésors de tradition orale. publications antérieures, parues au fil des notre héritage immatériel européen - les Mon but ultime demeure de faire années en anglais ou en letton. Après un Un Printemps Français en Lettonie dainas (pron. daïnas) ou chansons lyriques partager au lecteur au moins une partie du chapitre théorique sur la créativité et la lettonnes provenant d’une très ancienne plaisir que j’ai eu moi-même à découvrir tradition dans la littérature orale, nous tradition orale. La collection maîtresse de les dainas. Le long d’une vie passée dans présenterons un bref survol des documents

Pour mieux comprendre ce qui était propre à mon héritage, j’ai développé un intérêt pour les cultures populaires du monde entier. ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F

ce matériel, rassemblée et classée à la fin quatre pays sur trois continents différents, historiques et les changements d’attitude du XIXème siècle par Krišjānis Barons dans un j’ai appris que chaque langue nouvelle envers le folklore oral au cours des siècles. cabinet légendaire, fait partie du registre ouvrait un univers culturel qui lui était Le chapitre suivant examinera la chanson « Mémoire du Monde » de l’UNESCO depuis particulier, un monde d’être et de penser folklorique en tant qu’héritage national 2001. Cette tradition, hors du commun qui avait son propre style, sa saveur et sa pour les Lettons et décrira brièvement par son ampleur et sa diversité, demeure couleur uniques. Et c’est justement grâce la contribution unique de K. Barons à la néanmoins encore très peu connue au-delà à la découverte de ces autres mondes que préservation et la publication du corpus des frontières de la Lettonie. je me suis rendue compte que la langue des dainas. Après cela, le volume abordera Plusieurs difficultés majeures lettonne, elle aussi, m’ouvrait des portes sur la tradition des dainas sous trois aspects confrontent toute tentative de faire un héritage qui n’était accessible qu’à ceux différents mais complémentaires : l’aspect connaître les dainas à l’étranger, à qui la parlent. cognitif d’une logique de la poésie et

Francijas pavasaris Latvijā commencer par celle de leur langage Pour mieux comprendre ce qui était des règles régissant la structure et la hautement stylisé, qui souvent ne peut propre à mon héritage, j’ai développé un génération de textes oraux, l’aspect même pas se comprendre sans le co- intérêt pour les cultures populaires du stylistique de leur imaginaire poétique et texte du reste du corpus. De plus, leur monde entier et c’est là, autant que dans enfin l’aspect d’une très archaïque pensée manière d’expression poétique invoque les musées du monde et les richesses magique et mythologique qui imprègne constamment des référents extra-textuels visibles de la haute culture de chaque tant de ces textes. Nous nous arrêterons qui datent de plusieurs siècles, et qui sont pays, que j’ai découvert les possibilités aussi sur un examen particulier de trois difficiles à saisir sans une connaissance inépuisables de la créativité humaine, dieux et trois déesses de l’ancien panthéon minimale de l’histoire, des coutumes et de qui trouve moyen de s’exprimer même pré-chrétien, tels qu’ils apparaissent dans l’ethnographie du pays. Enfin, le fait que dans les conditions matérielles les plus les chants éparpillés de cette tradition cette tradition exploite au maximum les éprouvantes. lyrique. particularités de la langue lettonne, la rend Ce n’est que lentement, par toutes En vue de l’approche structuraliste difficile à traduire en des langues comme sortes de chemins détournés, que j’ai adoptée ici, les traductions des textes cités le français, qui utilise les articles et les commencé à apprivoiser les célèbres tenteront d’être aussi littérales que possible prépositions là où le letton a recours aux dainas. Au-delà de ce répertoire appris pour révéler justement leurs aspects préfixes et suffixes grammaticaux. en famille ou lors de veillées agréables à structurels et préserver une part de leur Plutôt que de chercher les meilleurs ciel ouvert, il y avait une masse énorme aspect laconique et même hermétique. Les moyens de traduire les dainas, et de de textes publiés et toute une littérature traductions ont été faites ligne par ligne,

30 Ī p a š a i s Dzejas loģika: dainu n o t i k u m s struktūra un poētika

lgu laiku dzelzs priekškars bija piemēram, tādā svešvalodā kā franču materiālu un literatūras, lai arī, nedzīvojot pārdalījis Eiropu divās daļās. valoda, kurā artikuli un prepozīcijas Latvijā, piekļuve šiem materiāliem bija visai Visbeidzot brīva un apvienota tiek lietoti tur, kur latviešu valodā lieto apgrūtināta.

”I e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U tā piedāvā saviem iedzīvotājiem iespēju priedēkļus un piedēkļus. Lai izmantotu visas iespējas, ko sniedza apceļot tās teritorijas un apmeklēt attālas, Tā vietā, lai meklētu labāko veidu, lielais publicēto dainu skaits, 1960. gadu vēl neiepazītas zemes. Šis ceļojums, kā iztulkot dainas un izvēlētos tās beigās mēs sākām tās pārlikt elektroniskā iespējams, sākas ar tūrisma braucieniem, tautasdziesmas, kas visvieglāk būtu formātā, lai dainas būtu pieejamas arī kas ļauj atklāt jaunas vietas un cilvēkus, pārtulkojamas, es izraudzījos darīt pretējo. ar datora starpniecību. Tas varēja notikt, kas tajās dzīvo. Taču agri vai vēlu daudzi Manu uzmanību jau no paša sākuma pateicoties šīs jomas speciālistiem un no mums atskārtīs, ka ļoti plašas kultūras piesaistīja tās dainas, kuras ir ne tikai manam dzīvesbiedram un pētniekam teritorijas vēl paliek neiepazītas. sarežģīti iztulkot, bet arī saprast. Lai labāk Imantam Freibergam, kurš arī ir viens no Šīs grāmatas iecere ir vedināt franču izprastu šo dziesmu kompozīciju, es dainu elektroniskās versijas autoriem. lasītājus sev atklāt vienu no lielākajām analizēju ietvaru, kas nosaka to loģisko Šajā darbā mēs atsauksimies uz lielu Eiropas nemateriālajām bagātībām struktūru un dzejisko izteiksmi. Tieši šāda skaitu mūsu iepriekšējo publikāciju, kas – dainas vai latviešu tautasdziesmas, kas pieeja ir izvēlēta, sastādot grāmatu, kura gadu laikā publicētas gan angļu, gan radušās no ļoti senas mutvārdu tradīcijas. apkopo vairāku desmit gadu garumā latviešu valodās. Sākumā būs teorētiska Grāmatas galveno kolekciju 19. nodaļa, kas veltīta mutvārdu gadsimta beigās savā leģendārajā literatūras radošajam garam un darba istabā ir apkopojis un Lai labāk tradīcijām, tai sekos īss ieskats Un Printemps Français en Lettonie sakārtojis Krišjānis Barons un apzinātu vēsturiskajos dokumentos kopš 2001. gada tā ir iekļauta un tajā, kā gadsimtu gaitā UNESCO „Pasaules atmiņas” savas valodas mainījusies attieksme pret reģistrā. Dainu tradīcija sava mantojumu, es folkloru. Nākamajā nodaļā tiks apjoma un daudzveidības ziņā ir interesējos apskatītas tautasdziesmas kā izcils mantojums, kas diemžēl vēl latviešu nacionālais mantojums, visai maz pazīstams ārpus Latvijas par visas pasaules kā arī aprakstīts Kr. Barona robežām. unikālais ieguldījums dainu

tautu kultūrām. ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F Dainu popularizēšana ārvalstīs glabāšanā un publicēšanā. ir grūti paveicams darbs vairāku Grāmata piedāvās aplūkot iemeslu dēļ, proti, dainas ir rakstītas veiktu pētniecības darbu par būtiskākajām dainas no trim dažādiem, bet savstarpēji smalki stilizētā valodā, kuru bieži vien latviešu mutvārdu tradīcijas iezīmēm. papildinošiem aspektiem : dzejas bez pārējā tautasdziesmas teksta nav Visbeidzot, es vēlos dalīties priekā, ko loģikas kognitīvais aspekts un mutvārdu iespējams pat saprast. Bez tam, dainu izjutu, atklājot dainas. Visas savas dzīves tekstu radīšanas un strukturēšanas dzejiskā izteiksme ietver vairāku gadsimtu garumā, dzīvojot četrās valstīs trijos noteikumi, poētikas stilistiskais aspekts senas atsauces, kas paliek ārpus teksta kontinentos, es apzinājos to, ka katra jauna un visbeidzot maģiskās domas arhaiskais un ir grūti uztveramas, nezinot kaut valoda atklāj tikai sev raksturīgu kultūras un mitoloģiskais aspekts, kas raksturo nedaudz valsts vēsturi, tās paradumus telpu, savu pastāvēšanas un domāšanas tautasdziesmas. Mēs īpašu uzmanību un etnogrāfiju. Visbeidzot, šī mutvārdu stilu, savu burvību un krāsainību. Atklājot pievērsīsim senā panteona, kas pastāvēja tradīcija rakstīta, izmantojot visas latviešu šīs citas pasaules, es sapratu, ka arī latviešu vēl pirms kristietības, trim dieviem un trim

Francijas pavasaris Latvijā valodas īpatnības, kas ir grūti iztulkojamas, valoda man ļauj ieskatīties tās mantojumā, dievietēm, tādiem, kādi viņi attēloti šajā kurš saprotams vien tiem, kas runā šajā izkliedētajā liriskajā tradīcijā. valodā. Saglabājot strukturālo pieeju, dainu Lai labāk apzinātu savas valodas tulkojumi ir veidoti pēc iespējas literārāki, mantojumu, es interesējos par visas lai atklātu to strukturālos aspektus un sauf les cas où les différentes structures pasaules tautu kultūrām un tieši tur, kā saglabātu to lakonisko, pat hermētisko syntaxiques des deux langues exigeaient arī muzejos, skatot katras valsts redzamās šķautni. Katra rindiņa tika tulkota atsevišķi, de changer l’ordre des mots entre les kultūras bagātības, es atklāju cilvēces izņemot gadījumus, kad abu valodu lignes. Si la fidélité de la traduction exigeait radošā gara neizsmeļamās dzīles, kurš atšķirīgā teikumu uzbūve lika mainīt parfois de sacrifier le rythme et la beauté de rod iespēju izpausties pat vistrūcīgākajos vārdu kārtību. Pat ja pēc iespējas literārāka l’expression en français, nous espérons que apstākļos. tulkojuma vārdā nācās upurēt franču nos lecteurs sauront suppléer à ces lacunes Līdz slavenajām dainām es nonācu valodas ritmu un izteiksmes grāciju, mēs au moyen de leur propre imagination lēnām, izejot dažādus apkārtceļus. Bez ceram, ka mūsu lasītāji mums to piedos un poétique. » tautasdziesmām, ko biju iemācījusies pielietos paši savu dzejisko iztēli.” Vaira Vike-Freiberga, ģimenes lokā vai patīkamajos vakaros, Présidente de la République de kas aizvadīti zem klajām debesīm, bija Vaira Vīķe-Freiberga, Lettonie jāapgūst vēl neskaitāms skaits publicētu Latvijas Valsts prezidente

31 e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U Un Printemps Français en Lettonie ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F

Francijas pavasaris Latvijā nouveau cirque constitue une originalité forte dans le paysage de la création artistique française contemporaine. Le © MARIO DEL CURTO La richesse et la variété des esthétiques françaises en matière de nouveau cirque remportent, depuis plusieurs années, un succès international. Pour faire écho aux Pierres parlantes, qui ont enchanté la France lors du festival Etonnante Lettonie en 2005, un spectacle de nouveau cirque a été ad es, vēl būdams bērns, pirmo reizi choisi comme projet emblématique du redzēju ierodamies cirku, tā bija kā Printemps Français, la véritable signature „Knereāla parādība naktī. Kā milzu balons, de cette saison française. kas nolaidies bez brīdinājuma – tur nu tas bija, no rīta manas mājas priekšā, ieradies no nekurienes”, savās atmiņās raksta kinorežisors Federiko Fellīni.

32 Ī p a š a i s Jaunā cirka n o t i k u m s

trupa e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U

oslēpumainais, romantikas oreola apvītais cirks ir viena no vecākajām Nizklaides formām, kas gadsimtu gaitā ir attīstījusies un mainījusies, tomēr mums Latvijā joprojām asociējas ar dresētiem dzīvniekiem, klauniem un nervus kutinošu gaisa akrobātiku. Francijā pēdējos gadu desmitos ir uzplaucis savādāks cirks, saukts arī par jauno cirku. Tas respektē tradīciju, tomēr ir piepildīts ar gluži jaunu saturu, ieguvis dziļi filozofisku dimensiju un no izklaides pārvērties daudzšķautņainā mākslas formā. Un Printemps Français en Lettonie Francijā tapušās jaunā cirka izrādes apbur ar prātam neaptveramu daudzveidību, kurā mijas cirka un leļļu teātra, kabarē un mūzikla, mūsdienu dejas un kino estētika. Tādēļ kā atbalss 2005. gada festivāla Pārsteidzošā Latvija „Runājošajiem akmeņiem” par festivāla Francijas pavasaris

© MARIO DEL CURTO ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F centrālo notikumu ir izraudzīts viens no Le Cirque Francijas simboliem - jaunais cirks. LE CIRQUE DÉSACCORDÉ E v é n e m e n t PĒC LIETUS... emblématique désaccordé Kā lai saprotas, ja mūsu ir tik daudz? « Un cirque désaccordé. Uzsākot māksliniecisku piedzīvojumu, kur Rempli de personnages qui sont toujours viss tiek izlemts kopā. presque nous. Satiekoties, strīdoties, atbalstot, Avec des spectacles comme une fenêtre nepiekrītot un tomēr saprotot vienam otru. ouverte sur notre envie d´être tous là. Francijas pavasaris Latvijā Dzīvojot un strādājot kopā un sekojot Avec un chapiteau rouge et la vie autour, vienai vīzijai par dzīvo mākslu. pour venir à vous et être partout chez nous. Izmantojot deju, mūziku, teātri un tekstu, © MARIO DEL CURTO Pour vous emmener jusqu´à l´intérieur de lai radītu cirku. nos caravanes. Nevienprātības cirku. Vous montrer la vie que l´on s´est choisie. Pilnu personāžu, kas tik ļoti līdzinās mums Nous envoyer dans les airs et vous retrouver pašiem. autour d´un verre. » Ielūdzot jūs sarkanajā cirka teltī, sakuļot dzīvi ap to, it visur jūtoties kā mājās. insi se définissent les artistes du Izrādot jums mūsu karavānas. Cirque désaccordé, un collectif Atklājot jums dzīvi, ko mēs esam Ade personnes désireuses de vivre izvēlējušies. une aventure autour d´un chapiteau. La Le Cirque désaccordé compagnie a été créée en 1997 par de jeunes artistes - acrobates, jongleurs ou équilibristes - qui ont appris à se connaître,

suite: p.34  Turpinājums 35.lpp.  © MARIO DEL CURTO

33 e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U

© MARIO DEL CURTO Au fil de ses spectacles, la compagnie cherche à laisser éclater la force et Un Printemps Français en Lettoniel´énergie du groupe, la tendresse et la complexité qui accompagnent ce choix de vie de cirque. © MARIO DEL CURTO ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F  suite de la page 32 simplement : comment s´aménager son laisser éclater la force et l´énergie du propre espace sans contraindre celui groupe, la tendresse et la complexité qui de l´autre, tout en contribuant à une accompagnent ce choix de vie de cirque. à travailler et à vivre ensemble lors de leur construction collective ? Après avoir confronté son univers et sa formation au Centre national des arts du A travers son univers acrobatique, force collective avec le propos d´auteurs cirque de Châlons-en-Champagne. Le point peuplé de personnages drôles et et metteurs en scène contemporains, le de départ de l´aventure des «désaccordés» attachants, le Cirque désaccordé essaie de Cirque désaccordé désirait se lancer dans repose sur l´envie d´explorer le langage, mettre à nu les coulisses de ses exploits. une expérience nouvelle en explorant ses l´identité et les liens développés durant ces Au fil de ses spectacles, entre théâtre et propres pistes de recherche, en plantant premières années d´expérience commune. chorégraphie, la compagnie cherche à lui-même le décor et en amenant l´écriture Après des années de résidence à Gap et des spectacles tels que « C’est pour toi que je fais ça », « Les Oiseaux – Le bord du Francijas pavasaris Latvijā monde » et « Ildémik », la compagnie prend son envol et donne naissance à son dernier spectacle, Après la pluie…, présenté pour la première fois au théâtre La Passerelle de Gap le 30 avril 2004. Issu d’une coopération avec Christian Lucas et Patrick Cuisance, ce spectacle approfondit le difficile exercice de l´accord et du désaccord, du respect des envies et qualités de chacun pour la construction d´un même spectacle. Histoire d´histoires, de musiques, de techniques de cirque, il reflète cette volonté individuelle et collective de se confronter à la liberté. Liberté du groupe face à la société ou liberté individuelle face au groupe, la question sous-jacente se définissant

© MARIO DEL CURTO / FOTO © MARIO DEL CURTO

34  Turpinājums no 35.lpp. un draudzīgo atmosfēru, kas skatītājiem un uzskatāmi nodemonstrē, ka cirks var būt arī māksliniekiem liek justies kā vienai ģimenei. kas vairāk par virtuozu, bet aukstu numuru Le Cirque désaccordé ir ceļojošā cirka Smalki un poētiski šī kompānija atklāj cirka virkni. Šinī izrādē velti meklēt specefektus kompānija no Francijas dienvidiem, kurā mākslinieku dzīvei piemītošo enerģiju, vai radikālas inovācijas, tomēr to caurvij apvienojušies akrobāti, virves dejotāji, maigumu un sarežģītību. atzīstams profesionālisms. Viņu cirkā ir žonglieri, objektu mākslinieki un mūziķi no Kompānijas jaunākais iestudējums akrobātika, žonglēšana, virves dejošana, Francijas Nacionālās cirka skolas. Kompānija „Pēc lietus...” mēģina samazināt distanci mūzika un klaunāde... tomēr visvairāk tajā tika nodibināta 1997. gadā, lai padziļināti starp teātri un dzīvi. Šarmanto un krāšņo ir emocijas. Tas ir iestudējums, kurā rodami pētītu jaunā cirka valodu, identitāti un personāžu kompānija aizrauj ar lielisku visi humānisma aspekti.” idejas. Pirmo Le Cirque désaccordé izrādi tehniku un brīnišķīgu mūziku. Nemanot Pagājušajā sezonā izrāde “Pēc lietus...” „Es to daru tevis dēļ!” veidoja slavenais skatītāji kļūst par dzimšanas dienas svinību ar panākumiem rādīta visā Francijā un franču režisors Gijs Alušerī, un jau toreiz viesiem, tiek iesaistīti vakariņu gatavošanā daudzviet Eiropā. Le Cirque désaccordé spilgti iezīmējās kompānijas unikālais stils. vai dažādu pārpratumu risināšanā. „Pēc atklāja Šatorū nacionālās skatuves Turpmākajos gados viņi strādāja rezidencē lietus...” ir izrāde visiem, kuri vēlas iepazīties Ekinoksas sezonu, ar 26 izrādēm uzstājās

Gapā, kļuva par ceļojošu cirka trupu ar savu ar unikālo franču jaunā cirka tradīciju un Zalcburgas Ziemas festivālā, rīkoja e i n o t t e L n e s i a ç n a r F s p m e t n i r P n U telti un karavānu, un apceļoja neskaitāmas pavadīt neaizmirstamu vakaru. meistardarbnīcas un atklātos mēģinājumus pilsētas visā pasaulē, arī Vjetnamu, Ēģipti, Franču prese par šo izrādi raksta: „Tā gan bērniem, gan cirka profesionāļiem. Austrāliju un Maroku. Le Cirque désaccordé ir vieni no demokrātiskākajiem un atvērtākajiem jaunā cirka māksliniekiem. Dzirkstoša humora un siltas ironijas pilnās izrādes stāsta par ceļojošo mākslinieku ikdienu © MARIO DEL CURTO DEL CURTO © MARIO un attiecībām un pārsteidz ne tikai ar tempu, ritmu, tehniku un muzikālajām improvizācijām, bet arī ar dzīvesprieka pilno Un Printemps Français en Lettonie

© MARIO DEL CURTO ā j i v t a L s i r a s a v a p s a j i c n a r F initiale de son nouveau spectacle. Un propos qui vient donc cette fois de l´intérieur du groupe, pour approfondir les thèmes chers à la compagnie, pour laisser fleurir humour et folie douce, entre dérision, sauts périlleux et gestes tendres. Pour accompagner cette création, la compagnie a fait appel à Christian Lucas en vue de dégager une dramaturgie et une forme cohérente, à partir des propositions et improvisations du groupe. Durant la saison 2005-2006, Après la

Francijas pavasaris Latvijā pluie... a poursuivi sa route avec succès, s’affichant sur les scènes françaises et européennes. Il a ouvert la saison de la scène nationale Equinoxe, à Châteauroux puis s’est produit au Fanal de Saint-Nazaire. Une grande aventure hivernale démarre alors : celle du Winterfest 2005 à Salzbourg (Autriche), où le spectacle affichera complet lors de ses 26 représentations. Puis, de retour en France, la compagnie a résidé durant tout le mois de mars 2006 à Bagnolet où elle a pu proposer, en plus de son spectacle, un cabaret et des ateliers.

Après la pluie... Spectacle sous chapiteau

35 36 Spēles māksla u n m ū z i k a

Arts de la scène

37 La Damnation de Faust choix, pour ouvrir cette saison musicale de l’année 1995 et la Victoire de française, d’interpréter une la musique en 1997. Ledes œuvres majeures d’Hector Egils Siliņš naît en 1961 à Līgatnē, en Berlioz a une résonance particulière en Lettonie. Il suit des études à l’Académie Lettonie. de musique, dans la classe de chant des En effet, lors de son premier voyage en professeurs Gurijs Antipovs et Leonīds Russie en 1847, sur le chemin du retour, Vīgners. Hector Berlioz s’arrête pour quelques jours Il est le premier chanteur d’opéra letton à à Riga. De manière totalement improvisée s’être produit à La Scala de Milan, en 1998, le compositeur décide d’y donner un et à l’opéra Metropolitan de New York, en concert le 29 mai, puis s’en va pour Berlin 2000. Sa notoriété est due à la qualité de où il dirige pour la première fois sa nouvelle ses interprétations au sein de plusieurs création, l’intégrale de la Damnation de operas européens, en tant que chanteur Faust. permanent (Stadtische Buhnen Frankfurt L’œuvre avait été composée par Berlioz HECTOR BERLIOZ / HEKTORS BERLIOZS am Main, 1990-1993, Opéra de Basel, entre 1845 et 1846. Il s’était déjà penché sur 1993-1996, Wiener Staatsoperun Wiener le chef-d’œuvre de Goethe en 1829, avec la Volksoper, 1996-2000). Luc Viala a interprété entre autres Riccardo Arts de la scène composition d’une suite de brefs épisodes, Son style se caractérise par une noblesse (Un Bal masqué de Verdi) aux Grands les Huit Scènes de Faust, qu’il élargit pour la aristocratique, son interprétation étonne Théâtres de Tours et de Reims composition de ce qu’il appelle son « opéra par son raffinement et sa et L’Ombre de l’âne (Strauss) de concert » ou sa « légende dramatique ». Une œuvre maîtrise vocale. Egils Siliņš au Festival de Montpellier. Il écrit lui-même une grande partie du s’exprime avec une grande Parmi ses projets, notons grandiose, fruit livret, intercalant des textes d’Almire passion dans les opéras Garibaldi en Sicile (Panni), Gandonnière et des traductions du Faust d’une étroite romantiques, et avec un à Naples (Teatro San Carlo) de Goethe par Gérard de Nerval. collaboration sens de l’humour aigu et Les Contes d’Hoffmann Aujourd’hui, dans le cadre franco-lettonne. lors de ses interprétations (Offenbach) à l’Opéra de d’Un Printemps Français, Berlioz et la comiques. Metz. Damnation de Faust sont de retour à Véronique Gens : premier prix de Riga : une œuvre grandiose, fruit d’une Le Chœur académique Latvija : fondé en musique ancienne au conservatoire étroite collaboration franco-lettonne, avec 1942, par Jānis Dūmiņš, il s’agit du plus de Paris et premier prix de chant au la participation du ténor Jean-Luc Viala et grand chœur professionnel de Lettonie. Il a conservatoire d’Orléans, Véronique Gens de la soprano Véronique Gens, dans les reçu le Grand Prix de la musique lettonne a déjà une expérience professionnelle à sa rôles de Faust et Marguerite. Le Chœur en 1998, 2000 et 2002. sortie du conservatoire. Elle fait ses débuts Latvija et l’Orchestre national symphonique L’Orchestre symphonique national de en 1986 avec William Christie dans les de Lettonie seront dirigés par le chef Lettonie : créé en 1925, l’Orchestre devient Arts Florissants et chante en Europe, aux d’orchestre français, Patrick Souillot. un collectif de niveau international sous États-Unis, au Canada et en Amérique du la direction du chef d’orchestre Vasilijs Spēles māksla un mūzika Sud. Elle a obtenu le Prix de la révélation Patrick Souillot : né en 1964, il commence Sinaiskis. ses études musicales au Conservatoire de Besançon dès l’âge de 6 ans. En 1986, il rencontre Léonard Bernstein, le maestro le remarque et lui propose de devenir son élève. Lauréat du 1er prix Davidoff en 1988, Patrick Souillot a été l’invité d’orchestres prestigieux comme : l’Orchestre national de Lettonie, l’Orchestre de Cracovie, l’Orchestre philharmonique de Montpellier, l’Orchestre lyrique d’Avignon, les solistes de Moscou ou encore le London Symphony Orchestra. Jean-Luc Viala : après des études à l’École d’art lyrique de Paris, Jean-Luc Viala se perfectionne en Italie avant d’intégrer la troupe de l’Opéra de Bâle en 1985. Jean-

L’ORCHESTRE SYMPHONIQUE NATIONAL DE LETTONIE / LATVIJAS NACIONĀLAIS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS

38 Fausta pazudināšana zvēle spēlēt vienu no Hektora Berlioza Leonīda Vīgnera klasēs. nozīmīgākajiem darbiem Francijas Pirmais no Latvijas operdziedātājiem, Ipavasara atklāšanā guvusi labas kurš uzstājies Milānas operā La Scala atsauksmes Latvijā. 1847. gadā atpakaļceļā (1998) un Ņujorkas Metropolitan Opera no sava pirmā ceļojuma uz Krieviju, Hektors (2000) un, kurš ieguvis Eiropas atzinību, Berliozs uz dažām dienām apstājas Rīgā. pastāvīgi strādājot visprestižākajos Pavisam neplānoti viņš nolemj sniegt operteātros: Stadtische Buhnen koncertu 29. maijā. Pēc tam Berliozs Frankfurt am Main (1990-1993), Bāzeles LE CHŒUR ACADÉMIQUE LATVIJA / noskatās izrādi „Hamlets“ vācu valodā VALSTS AKADĒMISKAIS KORIS „LATVIJA” operā (1993-1996), Wiener Staatsoper un un nedaudz vēlāk dodas uz Berlīni, lai tur Wiener Volksoper (1996 – 2000). e n è c s a l e d s t r A atskaņotu pilnu „Fausta pazudināšanas“ Neapoles Teatro San Carlo Berliozs Dziedoņa stilam ir raksturīgs versiju. un Žaka Ofenbaha operā un Fausta īpašs cēlums un aristokrātiska Berliozs šo darbu sarakstīja laikā no „Hofmaņa stāsti“ Mecas pazudināšana atturība. Viņa dziedāšanas maniere 1845. līdz 1846. gadam. Viņš jau 1829. gadā opernamā. ir atgriezušies allaž pārsteidz ar noslīpētu vokālo izrādīja apbrīnu Gētes daiļradei, sacerēdams Studiju laikā Veronika meistarību. Romantisko operu īsu epizožu svītu – Astoņas „Fausta“ ainas Žansa ieguva pirmo vietu Rīgā: tas ir partijas Egila Siliņa atveidojumā (Huit scènes de Faust), kuras papildināja senās mūzikas konkursā grandiozs valdzina ar dziļu kaismi, bet ar to, ko nosauca par koncertoperu jeb Parīzes konservatorijā darbs, tapis komiskās lomas priecē ar dramatisko leģendu. Berliozs pats sarakstīja un pirmo vietu vokālistu apbrīnojamu humora izjūtu. libreta lielāko daļu, pievienojot Almira konkursā Orleānas ciešas franču Gandonjēra tekstus un Žerāra de Nervala konservatorijā. 1986. gadā un latviešu Valsts akadēmisko kori Gētes „Fausta“ tulkojuma fragmentus. pēc studiju pabeigšanas sadarbības „Latvija“ 1942. gadā nodibināja Francijas pavasara ietvaros Berliozs un sākas viņas patstāvīgie Jānis Ozoliņš. Koris specializējas „Fausta pazudināšana“ atgriezušies Rīgā: tas profesionālie panākumi rezultātā. izvērstas formas vokāli

ir grandiozs darbs, kas tapis ciešas franču Viljama Kristi ansamblī instrumentālu opusu atskaņošanā a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S un latviešu sadarbības rezultātā, ar tenora Les Arts Florissants. Žansa dzied Eiropā, un regulāri uzstājas Latvijā un Eiropā. Žana Lika Vialā un soprāna Veronikas Žansas Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Latvijas Lielās mūzikas balvas (1998, 2000 piedalīšanos Fausta un Grietiņas lomās, Egilu Dienvidamerikā. 1995. gadā viņa ieguvusi un 2002) laureāts. Siliņu un Andri Gaili. Valsts akadēmisko kori balvu Muzikālais atklājums. Latvijas Nacionālais simfoniskais „Latvija“ un Latvijas Nacionālo simfonisko Egils Siliņš ir dzimis 1961.gadā Līgatnē orķestris izveidots 1925. gadā, orķestri diriģēs franču diriģents Patriks Sujo. (Latvija), studējis Latvijas Mūzikas starptautiski pazīstams, kļuvis laikā kad to akadēmijā profesoru Gurija Antipova un vadīja diriģents Vasilijs Sinaiskis. Patriks Sujo dzimis 1964. gadā. Mūzikas studijas sācis Bezansonas konservatorijā sešu gadu vecumā. 1986. gadā viņu ievēro maestro Leonards Bernsteins un piedāvā kļūt par viņa skolnieku. Pēc pirmās vietas iegūšanas Davidoff konkursā 1988. gadā vairāki prestiži orķestri aicinājuši Patriku Sujo uz sadarbību: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Krakovas orķestris, Monpeljē Nacionālais orķestris, Avinjonas operas orķestris, „Maskavas solisti“ un Londonas simfoniskais orķestris. Žans Liks Vialā pēc studijām Parīzes Operas skolā papildināja iemaņas Itālijā un 1985. gadā kļuva par Bāzeles operas solistu. Žans Liks Vialā dziedājis Rikardo (Verdi „Masku balle“) Tūras un Reimsas Lielajā teātri, kā arī uzstājies Riharda Štrausa operā “Dvēseles ēna“ Francijas Radio festivālā Monpeljē. Starp viņa nozīmīgākajiem sniegumiem nosaucamas arī lomas Marčello Panni operā „Garibaldi Sicīlijā“

VÉRONIQUE GENS / VERONIKA ŽANSA

39 On Danse vec On danse, nous tentons regards, se tendent vers le passé pour s’y d’emporter le public sur ressourcer et se réinventer. Ce voyage nous « Ala planète de l’euphorie invite aujourd’hui encore, plus que jamais, légère, de l’extravagance, de la volupté à rêver, donnant ainsi toutes les chances à sonore et dansée, au cœur de l’œuvre de l’invention au présent ». Rameau. Dans notre nouvelle création, José Montalvo et Dominique Hervieu et après l’extraordinaire aventure de mise en scène de l’opéra des Paladins, nous proposons un éclairage différent, un autre La Compagnie Montalvo-Hervieu angle d’approche de l’univers « ramiste ». En 1981, José Montalvo, chorégraphe, Avec humour, nous souhaitons faire rencontre Dominique Hervieu, danseuse, émerger dans ce spectacle et commence à chorégraphier la sensualité, l’hédonisme Avec de courtes pièces ludiques, et le libertinage intellectuel humour, nous sortes d’aphorismes qui circulent dans l’œuvre du souhaitons faire chorégraphiques, dont elle compositeur. est l’interprète principale. L’image vidéo est très émerger dans Ils élaborent ensemble une présente dans ce spectacle ce spectacle gestuelle particulière faite de puisqu’à sa façon elle nous la sensualité, fluidité, rapidité et précision permet d’exaucer les vœux qui va donner un style les plus secrets du théâtre l’hédonisme et singulier à leurs productions. des enchantements. La « le libertinage Pendant 20 ans, des fée technologique », avec intellectuel. dizaines de spectacles ses pouvoirs de projection, sont créés, mis en scène et

Arts de la scène de montage, de collage interprétés par la compagnie. Les prix se nous permet ainsi de réinventer un succèdent, la reconnaissance artistique est monde sensible où l’image et le corps se internationale. rencontrent dans un dialogue fantastique En juin 2000, José Montalvo et et malicieux. Mais, à l’époque comme Dominique Hervieu sont respectivement de nos jours, le « spectacle baroque » nommés directeur de la danse et directrice reste toujours travaillé par un trouble, de la mission jeune public et des actions une interrogation sur les puissances de auprès du public au Théâtre national de l’illusion, le réel et ses représentations. Chaillot. Ils reçoivent la distinction de Nous tentons donc de retrouver chevalier des Arts et des Lettres. En janvier l’esprit « ramiste » au feu et au souffle du 2005 leur dernière création On danse est présent, de prolonger son geste, suivre accueillie avec enthousiasme par la critique son impulsion, qui invite à la fantaisie, et le public. l’association, la liberté, la « subtile jubilation des plaisirs maîtrisés ». Dans cette ambition un peu folle, s’exprime avant tout la volonté de mettre en œuvre les pouvoirs sensuels de la musique. Que faire d’autre aujourd’hui sinon reconduire ce geste avec

Spēles māksla un mūzika nos propres moyens, et mettre en œuvre toute la force de la sensualité dans la danse, On Danse les images et la mise en scène ? La ligne chorégraphique prendra opā ar On danse (Dejojam) chair avec 13 danseurs et 4 comédiens, mēs vēlamies aizvest publiku qui mélangent les pratiques corporelles, “Kuz planētu, kur valda viegla danseurs de styles différents (danse eiforija, ekstravagance, skanīga un dejojoša classique, danse contemporaine, hip-hop, saldkaisle – līdz pašai Ramo muzikālā darba danse africaine, comédiens, capoeiristes, sirdij. Mūsu jaunajā izrādē piedāvājam …), jouant et jubilant de l’art du mélange neparastu apgaismojumu, citu skatu leņķi et de la diversité des styles, des sensibilités Ramo universam. Ar humoru mēs vēlamies et des identités artistiques. Nous vivons šajā izrādē atklāt jūtīgumu, hedonismu avec ces 17 interprètes l’aventure de la un intelektuālo brīvdomību, kas cirkulē rencontre avec l’œuvre de Rameau comme komponista darbā. une chance de donner de nouveaux Izrādē jūtama video klātbūtne. enjeux expressifs et créatifs à notre écriture Tā zināmā veidā ļauj realizēt teātra chorégraphique. Nous confronter à la visslēptākās vēlmes. "Tehnoloģiskā musique de Rameau constitue un véritable Feja" ar savām projekcijas, montāžas un voyage, où nos corps, nos imaginaires, nos kolāžas iespējām ļauj no jauna izdomāt ON DANSE / DEJOJAM / © LAURENT PHILIPPPE

40 e n è c s a l e d s t r A a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S

ON DANSE / DEJOJAM / © LAURENT PHILIPPPE pasauli, kurā attēls un ķermenis sastopas – klasiskajā dejā, mūsdienu dejā, hip-hop, Kompānija Montalvo – Ervjē fantastiskā un draiskulīgā dialogā. Bet, afrikāņu dejā – rādot mākslu un stilu tāpat kā agrāk, arī šodien baroka izrādi dažādību, jutekliskumu un mākslinieciskās 1981. gadā horeogrāfs Žozē Montalvo joprojām veido ķilda, jautājums par ilūzijas identitātes. Satikšanos ar Ramo skaņdarbu satiek dejotāju Dominiku Ervjē un spējām, realitāte un tās atveidojums. mēs uztvertam kā piedzīvojumu, kā sāk veidot horeogrāfiju īsām izrādēm Tādējādi mēs cenšamies kvēlē un iespēju radīt jaunu, ekspresīvu un radošu – horeogrāfiskiem aforismiem, kuros tagadnes nopūtā horeogrāfisko Dominika ir galvenā izpildītāja. Viņi kopīgi atkal atrast Ramo Ar humoru mēs rokrakstu. izstrādā īpašas kustības, balstoties uz garu, sekot viņa vēlamies šajā izrādē atklāt Konfrontācija ar vijīgumu, ātrumu un precizitāti, kas viņu impulsam, kas Ramo mūziku ir iestudējumos rada neparastu stilu. aicina uz fantāziju jūtīgumu, hedonismu un īsts ceļojums, kurā 20 gadu laikā kompānija radījusi un asociāciju, intelektuālo brīvdomību. mūsu ķermeņi, mūsu desmitiem izrāžu, inscenējumu un brīvību, “apvaldīta šķietamā pasaule, interpretāciju. Tās saņēmušas balvas un prieka smalku svinēšanu”. Šī mazliet mūsu skati tiecas pagātnē, lai tajā atkal guvušas starptautisku atzinību. trakā ambīcija vispirms ir vēlēšanās ielikt rastu savus avotus un izdomātu sevi. 2000. gada jūnijā Žozē Montalvo tiek darbā mūzikas jutekliskās spējas. Ko citu Šodien šis ceļojums mūs atkal aicina iecelts par Danse direktoru, bet Dominika šodien darīt, ja ne atjaunot šo manieri sapņot, tādējādi dodot visas iespējas Ervjē tiek nominēta par Šajo (Chaillot) ar mūsu līdzekļiem un dejā iemiesot tagadnes izgudrošanai.” Nacionālā teātra sadarbības ar jauno visu jutekliskuma spēku, attēlus un publiku vadītāju. 2005. gadā viņu jaunāko iestudējumu? Žozē Montalvo un darbu On danse kritiķi un publika uzņem ar Horeogrāfisko līniju veidos 13 dejotāji Dominika Ervjē lielu atsaucību. un 4 aktieri, kas dzīvos dažādos stilos

41 La Voix Humaine, de Francis Poulenc Voix humaine est une pièce de Conservatoire national supérieur de musique Jean Cocteau adaptée sous et de danse de Paris dans la classe de La forme de tragédie lyrique par composition, et dans la classe de direction Francis Poulenc en 1958. L’opéra, en un d’orchestre. Juraj Valčuha est successivement acte, a été mis en scène pour la première lauréat de concours de direction d’orchestre fois le 6 février 1959, avec une magnifique en Italie, au Danemark et en France. Pendant interprétation de Denise Duval. D’une la saison 2002/2003, il dirige entre autres durée d’environ 45 minutes, l’œuvre prend l’Orchestre national d’Ile de France, l’Orchestre la forme d’un monologue bouleversant, philharmonique de Radio France, l’Orchestre avec de longs passages de chant sans national de France, et l’Orchestre national accompagnement musical, qui sollicitent de Montpellier, dont il est nommé Chef particulièrement les talents de l’interprète. d’orchestre assistant à partir de janvier 2003. Ami de Jean Cocteau depuis son adolescence, Francis Poulenc n’avait mis Né en 1962, Laurent Pelly a acquis une en musique jusqu’alors que trois poèmes notoriété internationale dans la mise en des Cocardes, en 1919. Quelques années FRANCIS POULENC / FRANSISS PULENKS scène des œuvres lyriques. À l’automne plus tard, il s’essayait aux poèmes de Plain- 2000, il met en scène La Belle Hélène de Mozart. Depuis lors, elle s’est produite Chant. «Par un curieux mystère », écrivait d’Offenbach au théâtre du Châtelet (reprise dans tous les grands opéras du monde : Poulenc dans les Lettres françaises quelques en 2001 et 2003 et en 2006 à l’English Vienne, Milan, Paris, Bruxelles, Munich, jours avant la première de la Voix humaine National Opera) avec Marc Minkowski Arts de la scène Hambourg, Dresde, New York et Chicago. En à l’Opéra-Comique, « ce n’est qu’au bout qu’il retrouve à Lausanne pour Les Contes tant qu’artiste de concert Felicity Lott s’est de quarante ans d’amitié que j’ai collaboré d’Hoffmann en 2003, à l’Opéra national forgée une réputation internationale. Son avec Cocteau. Je pense qu’il me fallait de Lyon et à Zurich pour Les Boréades de répertoire inclut entre autres les œuvres beaucoup d’expérience pour respecter la Rameau au printemps 2004 et au Châtelet de Haendel, Bach, Mahler, Brahms, Elgar et parfaite construction de la Voix humaine qui pour La Grande Duchesse de Gerolstein en Walton. doit être, musicalement, le contraire d’une automne 2004. En 2005/2006, outre une improvisation.» mise en scène du Songe de Strindberg et Né en Slovaquie, Juraj Valčuha fait L’œuvre évoque l’histoire d’une femme, d’Alice au pays des Merveilles de Carroll, il ses études musicales au conservatoire de abandonnée par son amant. Pendant trois met en scène L’Elixir d’Amour de Donizetti à Bratislava puis à l’académie de musique quarts d’heure, au téléphone, elle parle à L’Opéra Bastille et Cendrillon de Massenet à de la même ville. En 1998, il est admis au cet amant, sans doute pour la dernière fois. Santa Fé. Elle parle comme une amoureuse trahie, sans trop de cohérence : elle évoque le passé, les jours heureux, elle ment, elle nie la réalité, elle se raccroche à la moindre parole d’espoir ; soudain elle s’emporte, s’affole, elle souffre, puis se calme. En apparence seulement… L’Opéra de Riga, en collaboration avec Spēles māksla un mūzika l’Opéra de Lyon, propose, dans le cadre du festival Un Printemps Français et le festival Il me fallait d’Opéra de Lettonie, une représentation exceptionnelle du chef-d’œuvre de Francis beaucoup Poulenc : l’occasion unique d’apprécier les d’expérience talents conjugués de la soprano Felicity pour respecter Lott et du chef d’orchestre Juraj Valčuha ainsi que l’inventivité du metteur en scène la parfaite Laurent Pelly. construction de Dans le cadre de la convention la Voix humaine CULTURESFRANCE / Ville de Lyon qui doit être, Née à Cheltenham le 8 Mai 1947, musicalement, Felicity Lott, soprano anglaise, quitte la le contraire Royal Academy of Music de Londres en 1973 d’une avec le Principal’s Prize. En 1975, elle fait ses débuts à l’English National Opera dans improvisation le rôle de Pamina dans La Flûte Enchantée FRANCIS POULENC FELICITY LOTT / FELISITIJA LOTA

42 La Voix Humaine, de Fransiss Pulenks Francis Poulenc „Cilvēka balss” ana Kokto lugu “Cilvēka balss” (La Bija nepieciešama otrais diriģents kopš 2003. gada janvāra. Voix Humaine) 1958. gadā par liela pieredze, lai 1962. gadā dzimušais Lorāns Pelī Žpamatu savai traģiskajai operai es spētu respektēt 1980. gadā nodibināja apvienību Le ņēmis Fransiss Pulenks. Šī viencēliena Pélican, tās ietvaros iestudējot Labiša opera pirmoreiz tika iestudēta 1959. gada lielisko uzbūvi “Cilvēka (Labiche) darbu Si jamais j’te pince, 6. februārī ar brīnišķīgu vienīgās lomas balsī”, muzikāli tai Monjē Le Dîner bourgeois un Filipa Begliā atveidotāju Denīzu Divālu. Aptuveni 45 jābūt improvizācijas En cas de pluie, kā arī ir sadarbojies ar minūšu ilgais darbs veidots satriecoša citiem kolektīviem. Kopš 1989. gada monologa formā, kam nepieciešams īpašs pretstatam. viņa kontā ir daudz iestudējumu, kas izpildītājmākslinieka talants. FRANSISS PULENKS veidoti kopīgi ar otru apvienības vadītāju Būdams Žana Kokto draugs jau no Agati Mēlinandu. 2000. gada rudenī viņš pusaudža gadiem, Pulenks iepriekš mūzikā iestudēja Ofenbaha "Daiļo Helēnu" Šatlē

bija atveidojis vien trīs viņa poēmas no ir Hendeļa, Baha, Mālera, Brāmsa, Elgara un (Châtelet) teātrī ar Marku Minkovski. Viņu e n è c s a l e d s t r A krājuma “Kokardes” (Cocardes) 1919. gadā. Voltona skaņdarbi. sadarbība turpinājās 2003. gadā Lozannā, Pēc dažiem gadiem viņš izmēģināja spēkus, Jurajs Valčuha dzimis Slovākijā, mūziku strādājot pie iestudējuma “Hofmaņa izmantojot dažas poēmas gregoriskajam studējis Bratislavas konservatorijā un stāsti“ Lionas Nacionālajā operā, 2004. dziedājumam. Mūzikas akadēmijā. 1998. gadā viņš gada pavasarī Cīrihē, iestudējot Ramo “Dīvainas mistērijas vadīts”, tā Pulenks iestājās Parīzes Nacionālajā Augstākajā “Boreja dēlus” (Les Boréades), bet rudenī rakstīja izdevumā Lettres françaises dažas Mūzikas un dejas konservatorijā Šatlē teātrī, iestudējot “Gerolšteinas dienas pirms “Cilvēka balss” pirmizrādes – kompozīcijas un orķestra diriģēšanas lielhercogieni” (La Grande Duchesse de Komiskajā operā, “tikai pēc četrdesmit klasēs. Jurajs Valčuha plūcis laurus Gerolstein). 2005.–2006. gada sezonā, draudzības gadiem es beidzot sadarbojos vairākos orķestra diriģēšanas konkursos līdztekus Strindberga “Sapņa” un Kerola ar Kokto. Bija nepieciešama liela Itālijā, Dānijā un Francijā. 2002./2003. “Alises brīnumzemē” iestudējumiem Alpu pieredze, lai es spētu respektēt lielisko gada sezonas laikā viņš diriģēja gan Nacionālajā dramatiskajā centrā (CDNA), uzbūvi “Cilvēka balsī”, muzikāli tai jābūt Ildefransas Nacionālās operas orķestri, gan viņš iestudējis arī Doniceti “Mīlas dzērienu” improvizācijas pretstatam .“ Francijas Radio filharmonijas orķestri, gan Bastīlijas operā un Masnē “Pelnrušķīti” Darbā atainots kādas pamestas sievietes Monpeljē Nacionālo orķestri, kur viņš ir Santafē pilsētā. a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S stāsts. Nav šaubu, ka gandrīz stundu garā telefonsaruna ar mīļoto vīrieti notiek pēdējoreiz. Būdama pamesta mīļākā, viņa sarunā piemin pagātni, laimīgās dienas, melo un noliedz īstenību, pieķeras vārdos visniecīgākajam cerību staram, pēkšņi sadusmojas, krīt panikā, cieš, bet tad norimstas. Tikai tas ir šķietami… Latvijas Nacionālā opera sadarbībā ar Lionas operu festivālā Francijas pavasaris piedāvā Frānsisa Pulenka darba iestudējumu - unikālu iespēju novērtēt trīs talantīgu cilvēku kopdarbu – soprāna Felisitijas Lotas, diriģenta Juraja Valčuha, kā arī režisora Lorāna Pelī radošo garu. Angļu soprāns Felisitija Lota dzimusi 1947. gada 8. maijā Čeltenhemā. 1973. gadā beigusi Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju saņemot Galveno balvu. 1975. gadā ar Paminas lomu Mocarta operā “Burvju flauta” Lota debitēja Anglijas Nacionālajā operā. Kopš tā laika viņa ir uzstājusies pasaules lielākajos opernamos Vīnē, Milānā, Parīzē, Briselē, Minhenē, Hamburgā, Drēzdenē, Ņujorkā un Čikāgā. Piedaloties koncertos kā atskaņotājmāksliniece, Felisitija Lota ieguvusi pasaules atzinību. Viņas repertuārā

FELICITY LOTT / FELISITIJA LOTA PORTRAIT DE JEAN COCTEAU PAR MODIGLIANI,1916 / A.MODILJANI, ŽANA KOKTO PORTRETS

43 21 Juin, pour commémorer la fin de la saison Un Printemps Le Français et alors que la Fête de la Musique a lieu partout en France, Pierre Henry donne un concert exceptionnel à Riga.

« Musicien novateur, créateur de la musique concrète, il compose et pense à la musique du futur depuis les années 40. Inventeur de procédés techniques de composition maintenant largement standardisés, il n’a cessé de donner à cette musique un souffle et une ambition qu’on ne lui soupçonnait pas au départ, en construisant un ensemble colossal et varié d’œuvres qui continuent de toucher tous les publics et toutes les générations. Il a aussi créé un « son » aussi personnel et reconnaissable que ceux des plus fameux musiciens de jazz, et imposé un univers d’une ampleur cosmique, un véritable monde où l’archaïque et le mythique côtoient le familier, et qui chante les émerveillements, les espoirs et les hantises de notre époque. » D’après Michel Chion in Pierre Henry, éditions Fayard, 2003 PIERRE HENRY / PJĒRS ANRĪ / © PHILIPPE LEVY

Pierre Henry est né le 9 décembre 1927. Arts de la scène Il étudie la musique dès l’âge de sept ans au Conservatoire national supérieur de musique de Paris entre 1937 et 1947, notamment La Musique de dans les classes d’Olivier Messiaen, Félix Passerone et Nadia Boulanger. De 1945 à 1951 il mène une carrière de musicien d’orchestre, joue du piano, des percussions et procède à des recherches Pierre Henry sur une lutherie expérimentale. Il rejoint Pierre Schaeffer en 1949, une la radio jusqu’en 1958, Pierre Henry quitte techniques nouvelles et des procédés rencontre déterminante pour la suite alors la R.T.F. et fonde son propre studio, électroniques dont il est l’inventeur. Il de sa carrière, et ensemble ils créent la APSOME, qui sera le premier studio privé explorera sans relâche cet univers musical Symphonie pour un homme seul. consacré aux musiques expérimentales sans précédent, adaptant les technologies Chef des travaux au Groupe de et électroacoustiques. Il y poursuit seul en constante évolution avec une maîtrise recherche de musique concrète (GRMC) de ses recherches pures, en y associant des très sûre de la pratique musicale la plus classique. Maurice Béjart crée la Symphonie pour Programme rendre à l’évidence : l’oreille existe à part du feu? un homme seul, en 1955 et fera ensuite 15 l’état sauvage. Voici aujourd’hui le bruit TAM TAM DU MERVEILLEUX ballets avec Pierre Henry. Par la suite, des Spēles māksla un mūzika Le seul critère valable devant organisé, fondu, réverbéré, recréé. Nouvelle version 2007 chorégraphes comme Georges Balanchine, l’histoire est celui de la modernité. Voici le son qui satisfait aux Première audition Carolyn Carlson, Merce Cunningham, Alwin L’alternative : création d’un exigences de la réalité. Nikolaïs ou Maguy Marin, collaborent avec langage ou mise en cause du Voici la musique qui n’est ni refus LA MUSIQUE CONCRÈTE ET LE lui. Des performances sont réalisées avec XXème SIÈCLE langage pose le problème de ni acceptation d’elle-même mais Yves Klein, Jean Degottex, Georges Mathieu, Le XXème siècle impose l’échange entre le créateur et son qui s’impose au même titre que la Nicolas Schöffer et Thierry Vincens. l’esthétique des formes et cette interlocuteur, le problème de la communication sous sa forme la exigence soumet tout l’art moderne. communication. plus moderne : l’électroacoustique. En 1982, Pierre Henry s’installe dans un Dans quelle mesure la Musique Le son brut, improprement A l’échelle de l’homme nouveau studio, SON/RE, subventionné par Concrète réalise-t-elle la vivante appelé bruit, est à l’échelle de moderne, une musique qui est style le ministère de la Culture et la Ville de Paris, démonstration de cette loi l’homme. Le son inventé, ou car elle est impliquée dans l’actuelle et dont il est le directeur artistique. selon laquelle la forme précède musique, est à l’échelle de son manifestation sonore de l’homme. Plus de cinquante œuvres nouvelles y l’essence ? intelligence ou de quelque faculté Pierre Henry seront réalisées, dont Intérieur/Extérieur, Il n’est pas inutile de redire plus hermétique. ­ 1996, Histoire naturelle, 1997, La Dixième Dans le premier cas, il est partie ici que toute technique nouvelle Générique remix, 1998, Les Sept Péchés capitaux, intégrante de sa vie et requiert procède d’une métaphysique Direction sonore et spatialisation: 1998, Une Tour de Babel, 1999, Tam Tam du l’attention qu’on accorde aux objets Pierre Henry neuve. A l’idée de sens et plus merveilleux, 2000, Concerto sans orchestre, familiers. Dans le second, il réclame Ingénieur du son: Etienne Bultingaire particulièrement à celle d’ouïe, 2000, Hypermix, 2001, Poussière de soleils, c’est-à-dire de langage, est liée et accapare. En un siècle où la Assistante musicale: Bernadette Mangin 2001, Zones d’ombre, 2002, Faits divers, l’idée de civilisation. Or, il faut se synthèse triomphe, quelle est la Chargée de production: Isabelle Warnier

44 Pjēra Anrī mūzika

jērs Anrī ir mūziķis novators, 21. jūnijā, Balanšins, Karolīna Karlsone, Merse konkrētās mūzikas radītājs, festivāla Kuningama, Alvins Nikolajs un Margarita “Pkurš par nākotnes mūziku Francijas Marina. Izrādes veidotas arī kopā ar Īvu domā un to komponē jau kopš Kleinu, Žanu Degotē, Žoržu Matjē, Nikolā 40.-tajiem gadiem. Šobrīd, kā standartizētā pavasaris Šoferu un Tjeriju Vensē. kompozīcijas tehniskā paņēmiena noslēgumā, 1982. gadā Pjērs Anrī iekārto jaunu izgudrotājs, viņš aizvien vēl elpo mūzikā vienlaicīgi studiju SON/RE, ko atbalsta Parīzes pilsētas un pat nedomā par aiziešanu no tās. Anrī Kultūras ministrija un kuras mākslinieciskais ir izveidojis lielisku ansambli un radījis ar Mūzikas direktors ir viņš pats. darbus, kas nebeidz aizkustināt jebkuru svētkiem, kas norisinās Tajā īstenoti vairāk kā piecdesmit darbi publiku un jebkuru paaudzi. Anrī radījis visā Francijā, Pjērs Anrī – “Iekšējais/Ārējais” (Intérieur/Extérieur, 1996), īpašu individuālu skanējumu ar kosmiskā sniegs īpašu koncertu “Dabīgais stāsts” (Histoire Naturelle, 1997), universa apjomu, kas iztēlo patiesu pasauli, “Desmitais remiks” (La Dixième remix, 1998), kur arhaiskais un mītiskais pieskaras Rīgā. “Desmit galvenie grēki” (Les sept péchés ikdienišķajam, kur ir sajūsma, mūsu laika capitaux, 1998), “Bābeles tornis” (Une Tour de cerības un uzmācīgās domas.” Babel, 1999), “Brīnumu tam tam” (Tam Tam Mišels Šions du Merveilleux, 2000), “Koncerts bez orķestra”

“Pjērs Anrī”, Fayard izdevums (2003). e n è c s a l e d s t r A Programma pastāv pirmatnējā stāvoklī. Ko esam gatavi ziedot gad- Vienīgais derīgais kritērijs simtā, kurā triumfē sintēze? Pjērs Anrī dzimis 1927. gada 9. BrĪnumainĀ Tam Tam vēstures priekšā ir mūsdienīgums. Lūk, šodien organizēts, graduēts, 2007.gada jaunais izpildījums decembrī. Mūziku mācījies no septiņu Alternatīva: valodas radīšana atstarots, no jauna radīts troksnis. Pirmā noklausīšanās gadu vecuma, studējis Parīzes Nacionālajā vai valodas pārskatīšana rada Lūk, skaņa, kas atbilst realitātes mūzikas konservatorijā (starp 1937. KONKRĒTĀ MŪZIKA UN apmaiņas problēmu starp radītāju prasībām. un 1947. gadu) Olivjē Mesiāna, Fēliksa 20.GADSIMTS un viņa sarunas biedru – saskarsmes Lūk, mūzika, kas nav nedz sevis Paserones un Nadjas Bulanžē klasēs. 20.gadsimts uzspiež formu grūtības. noliegums, nedz sevis pieņemšana, No 1945. līdz 1951. gadam viņš turpina estētiku, un visa modernā māksla Pirmatnējā skaņa, kļūdaini bet kas sevi pierāda gluži tāpat kā orķestra mūziķa karjeru, spēlē klavieres un ir pakļauta šai prasībai. Kādā mērā saukta par troksni, pastāv cilvēka komunikācija tās vismodernākajā La Musique de līmenī. Radītā skaņa jeb mūzika formā : elektroakustika. sitamos instrumentus un uzsāk pētījumu konkrētā mūzika pierāda dzīvē par stīgu instrumentu eksperimentālo šā likuma izpildi, saskaņā ar kuru atrodas viņa gudrības vai kādas Modernā cilvēka līmenī tā ir ražošanu un tirdzniecību. forma ir pārāka par būtību? Nebūtu citas viņa apslēptas spējas līmenī. mūzika, kas ir stils, jo tā ir iesaistīta lieki šeit atgādināt, ka jebkura Pirmajā gadījumā viņš ir savas cilvēka šobrīdējā skaņas izpausmē.

jauna tehnika rodas no jaunas dzīves neatņemama sastāvdaļa un Pjērs Anrī a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S Pierre Henry metafizikas. Ar sajūtu jēdzienu, jo pras a uzmanību, kādu viņš piešķir Skaņas vadība: Pjērs Anrī īpaši dzirdes jēdzienu, proti, valodu, pazīstamiem priekšmetiem. Skaņu inženieris: Etjens Bultingērs ir saistīta civilizācijas jēdziens. Tātad Otrajā gadījumā viņš pieprasa Muzikālais asistents: Bernedeta Mangēna ir jāsecina acīmredzamais: auss un piesavinās. Atbildīgais par uzvedum u: Izabella Varnjē

2003, Duo, 2003, Lumières, 2004, ou encore Voyage initiatique donné du 13 au 27 1949. gadā piebiedrojas Pjēram (Concerto sans orchestre, 2000), “Hipermiks” mars 2005 dans le cadre des soirées Pierre Šēferam, un šī tikšanās ir nozīmīga (Hypermix, 2001), “Saules putekļi” (Poussière Henry chez lui III programmées par les Anrī turpmākajā karjerā. Viņi kopā rada de soleils, 2001), “Ēnas zonas” (Zones d’ombre, « Spectacles vivants du Centre Pompidou », “Simfoniju vientuļam cilvēkam” (Symphonie 2002), “Notikumi” (Faits divers, 2003), “Duo” au domicile du compositeur. pour un homme seul). (2003), “Gaismas” (Lumières, 2004) u. c., arī De nombreux concerts de ses œuvres Līdz 1958. gadam Anrī ir Konkrētās “Iniciācijas ceļojums” (Voyage initiatique), kas sont réalisés, avec une impressionnante mūzikas pētījuma grupas (Groupe de atskaņots no 13. līdz 27. martam 2005. gadā, maîtrise de la spatialisation, par lui-même, Recherche de Musique Concrète, GRMC) vakaru “Pie Pjēra Anrī III” (Chez Pierre Henry III) dans le monde entier. darbu vadītājs radio. Pjērs Anrī pamet R.T.F. ietvaros, ko rīkoja Pompidū centrs. Pierre Henry, novateur absolu dans le un nodibina savu studiju APSOME, kura Šie darbi skanējuši vairākos atzinību domaine de l’esthétique du son, et pionnier kļūst par pirmo privāto eksperimentālās un guvušos koncertos visā pasaulē. d’une nouvelle liberté musicale a ouvert elektroakustiskās mūzikas studiju. Tur Anrī Pjērs Anrī ir absolūts novators skaņas par les applications de ses recherches turpina savus teorētiskos pētījumus, saistot estētikas nozarē, kā arī jaunas muzikālās technologiques la voie à beaucoup d’autres tos ar jaunajām tehnikām un elektriskajām brīvības pionieris, kurš ar saviem univers musicaux. metodēm, kuru izgudrotājs ir viņš pats. uzcītīgajiem tehnoloģiskajiem pētījumiem Depuis 1995, toute la génération des Anrī izpēta šo bezprecedenta muzikālo atvēris durvis uz citām muzikālajām musiques actuelles rend hommage à Pierre universu, piemērodams tehnoloģijas, un pasaulēm. Henry pour les inventions révolutionnaires ar savu neapšaubāmo klasiskās mūzikas Visas muzikālās paaudzes ciena dont il est à l’origine, inventions toutes prakses meistarību spēj novērtēt procesa Pjēru Anrī par viņa revolucionārajiem reprises par les technologies actuelles. evolūciju. izgudrojumiem, kas tiek īstenoti ar La modernité de Pierre Henry, de plus 1955. gadā Moriss Bežārs iestudē mūsdienu tehnoloģijām. Pjēra Anrī en plus d’actualité, fait de lui « le grand “Simfoniju vientuļam cilvēkam”, turpinot mūsdienīgums viņu padara arvien réconciliateur des générations » ( Le Monde). sadarbību ar Anrī vēl 15 baletos. Kopā aktuālāku, kas ļauj viņu dēvēt “par paaudžu ar Anrī strādājuši arī horeogrāfi Žoržs samierinātāju” (Le Monde).

45

Pierre Bastien

usicien précoce, Pierre Bastien construit vers dix ans une Mguitare à deux cordes, à partir des éléments d’un jeu pour enfants. Vers quinze ans il élabore une première machinerie consistant dans un métronome flanqué à droite d’une cymbale, à gauche d’une poêle. Ces expériences enfantines paraissent dérisoires, elles le sont à peine comparées à ses premiers actes de musicien adulte, puisqu’il a d’abord l’occasion de jouer du torchon de vaisselle, le maniant comme un « PAPERORGAN », INSTALLATION DE PIERRE BASTIEN / PJĒRA BASTJĒNA INSTALĀCIJA / © J.P. DUPLAN fouet pour le faire claquer devant le micro, dans le disque Parallèles de Jac Berrocal. Malgré ce départ peu conventionnel, et grâce peut-être à la survivance Pjērs Bastjēns simultanée d’un certain esprit dada chez ses contemporains, Pierre Bastien est alors jērs Bastjēns gandrīz desmit gadus dažkārt arī kāda sadzīves priekšmeta. amené à travailler avec de grands artistes : darinājis ģitāru ar divām stīgām pēc “Es esmu slikts amatnieks. It īpaši, ja Dominique Bagouet, Pascal Comelade, bērnu rotaļlietas parauga. Aptuveni mērķis ir muzikāls un man jārada jutīgs Arts de la scène Pierrick Sorin, DJ Low, Robert Wyatt ou P piecpadsmit gadus viņš meistarojis pirmo mehānisms, kas veidotu virkni organizētu Issey Miyake. mehānismu, kas sastāvēja no metronoma, skaņu. Es sev uzkrauju roku darbu, kas C’est alors qu’il construit et met au point kuram labajā pusē piestiprināts šķīvis, bet mani satrauc, aizrauj, rada šķietamu transu, un orchestre domestique et privé fait de kreisajā – panna. kas liek man pārkāpt savu niecīgo iespēju dizaines de robots, joueurs d’instruments Tos arī diezgan grūti salīdzināt ar robežas. Tāpēc man jābūt veiklam un de musique traditionnels et parfois d’objets viņa kā pieauguša mūziķa pirmajiem atjautīgam,” stāsta mūziķis. usuels. darbiem, piemēram, Žaka Šie mehānismi apvienoti « Je suis mauvais bricoleur. Pourtant, Berokā diskā “Parallèles” Rīgā Pjērs ar nosaukumu Mecanium, quand le but est musical, quand il s’agit dzirdamie plīkšķi ir veiksmīga Bastjēns sniegs un ar to palīdzību ir ierakstīti de fabriquer un appareil susceptible de spēlēšanās ar trauku vērienīgu vairāki albumi: Musiques produire une série de sons organisés, dvieli, to vicinot kā pātagu Machinales (1993), Boîte alors je me mets au travail manuel dans mikrofona priekšā. koncertu, N°3 (1996), Mécanologie un état de fébrilité, de ferveur, de transe Neskatoties uz šo sasaistot Portative kopā ar Klimperē, quasiment, qui me permet de dépasser netradicionālo ievadu, kā mūziku, izrādi Musiques Paralloïdres (1999) mes pauvres limites. J’en deviens adroit et arī ņemot vērā tajā laikā un Mecanoid (2001), un CD inventif », raconte le musicien. pastāvošo dadaistu ietekmi un instalāciju. Neuf Jouets Optiques ar Karelu C’est avec ces machines regroupées uz viņa laikabiedriem, Pjērs Duingu (2000). sous le terme Mecanium, et d’autres issues Bastjēns tika aicināts strādāt kopā ar lieliem 90. gados mehāniskajā orķestrī ir de pratiques voisines, qu’il enregistre ses māksliniekiem – Dominiku Bažē, Paskālu vairāk par 80 elementiem un tas piedalās Spēles māksla un mūzika albums et donne ses concerts depuis Komelādu, Pjeriku Sorēnu, nozīmīgos muzikālos festivālos: Norvēģijā douze ans. Ainsi Musiques Machinales DJ Lovu, Robertu Vaijetu un Isē Mijaki (Issey (World Music Days’90), Austrālijā (Tisea’92), (1993), Boîte N°3 (1996), Mécanologie Miyake). Japānā (Artec’95), Kanādā (Fimav’95, Sound Portative avec Klimperei, Musiques Tas ir laiks, kad viņš izveido pats savu Symposium’98), Polijā (Warsaw Autumn’95) Paralloïdres (1999) et Mecanoid (2001), et mājas orķestri, kas sastāv no desmitiem un Amerikas Savienotajās Valstīs (Flea le cd-rom Neuf Jouets Optiques avec Karel robotu, tautas mūzikas instrumentu un Festival’96). Doing (2000). Pēdējos gados Pjērs Bastjēns ar saviem Dans les années 90 l’orchestre mehānismiem sadarbojies ar videofilmu mécanique dépasse les 80 et aux États-Unis (Flea Festival’96). režisoru Pjeriku Sorēnu, modes dizaineru éléments et prend part à Ces dernières années, Pierre Bastien et ses Isē Mijaki, DJ Lovu, britu dziedātāju un d’importants festivals musicaux : machines ont collaboré avec le vidéaste Pierrick komponistu Robertu Vaijetu, kā arī ar The en Norvège (World Music Sorin, le designer de mode Issey Miyake, avec Trottola Circus. Days’90), en Australie (Tisea’92), DJ Low, le chanteur et compositeur britannique Francijas pavasara ietvaros šis au Japon (Artec’95), au Canada Robert Wyatt et avec The Trottola Circus. neparastais mākslinieks kopā ar saviem (Fimav’95, Sound Symposium’98), Dans le cadre d’Un Printemps Français cet mūzikas mehānismiem sniegs vērienīgu en Pologne (Warsaw Autumn’95) artiste atypique, en compagnie de ses machines koncertu Rīgā, sasaistot mūziku, izrādi un musicales, donnera un grand concert à Riga, instalāciju. mêlant ainsi musique, performance et installation.

46

D’après nature, de Philippe

ans ce spectacle, Philippe Philippe Quesne naît en 1970. Après Quesne évoque l’écologie, les des études d’arts plastiques à l’école Quesne Dcatastrophes naturelles et les Estienne et aux Arts Décoratifs de Paris, craintes de l’humanité sur son avenir. il réalise à partir de 1992 de créations de bandes-son, graphisme, réalisation de Des insectes géants qui dévorent nombreuses scénographies films vidéo pour des stylistes, etc. tout sur leur passage. Des martiens qui pour le théâtre ou l’opéra. En 2003, il fonde la compagnie Vivarium Studio envahissent la terre... Voilà des peurs Parallèlement, il intervient dans pour concevoir et mettre en scène son premier bien dérisoires comparées à notre différents domaines : projections spectacle La Démangeaison des ailes, qui s’est réalité. Aujourd’hui, on n’a plus trop d’images pour des performances joué en France et à l’étranger. Depuis, il travaille à de mal à envisager les catastrophes du ou des concerts, scénographies l’élaboration de nouveaux spectacles, notamment futur. Les dérèglements climatiques, la d’expositions d’art contemporain, les différentes versions des Expériences, un projet guerre bactériologique, les catastrophes évolutif, mis à l’épreuve de différents lieux entre nucléaires, on n’a que l’embarras du choix. 2004 et 2005 : galerie d’art, forêt, étang, terrain Car, pour une bonne part, les peurs de vague, etc. l’avenir sont déjà là. Philippe Quesne en liste un nombre conséquent. « Les menaces du futur se confondent avec nos peurs du présent », remarque-

t-il. « Il y a un sentiment d’impuissance, e n è c s a l e d s t r A l’impression pour le citoyen que le problème serait d’abord de ne pas arriver à s’emparer du problème. Aussi, dès que l’on commence à lister les risques et les catastrophes possibles, cela devient assez angoissant. Il y a une inconscience ahurissante dans cet acte de lister sans pouvoir agir.» Que faire alors ? Vivre dans l’angoisse ne sert à rien. Penser le pire n’est pas un remède. Et le principe de précaution est de toute façon insuffisant. Drôle de tableau. C’est de cette réflexion que part Philippe Quesne pour son spectacle. Puisant dans

la littérature et dans les sciences, l’artiste a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S nous propose une fable écologique, mêlant humour et réflexion sur l’avenir. On se laisse porter par les rêves, ou les cauchemars, du metteur en scène.

D’APRÈS NATURE / SKATS NO IZRĀDES „KĀ DABĀ” Filipa Kena izrāde „Kā dabā”

ivarium Studio ir viena no dodas atjaunot ozona slāni. izdomas bagātajiem un konceptuālajiem starptautiski atzītākajām teātra Izrādes „Kā dabā” tapšanu ir iedvesmojis scenogrāfijas risinājumiem. Mākslinieks Vkompānijām Francijā, kas veido citāts no kāda franču rakstnieka un ir studējis vizuālo mākslu un veidojis izrādes par 21. gadsimta pasaulei un tulkotāja Alēna Doremjē sacerējuma: scenogrāfiju virknei teātra un operas cilvēkam aktuālām tēmām. Runātā teksta „Pasaules galu neizraisīs marsiešu izrāžu, iekārtojis mūsdienu mākslas vietā šie mākslinieki lieto iedarbīgu vizuālo iebrukums, mūsu planētas sadursme ar izstādes un uzņēmis filmas. 2003. gadā un muzikālo valodu, tādēļ viņu izrādes ir milzu asteroīdu vai gigantisku insektu Kens nodibināja kompāniju Vivarium saprotamas it visur pasaulē. invāzija. Pasaules gala klātbūtne jaušama Studio un iestudēja pirmo izrādi „Spārnu „Kā dabā” ir muzikāli vizuāla zinātniskās universā, kurā mēs dzīvojam, gaisā, kuru kņudēšana” – savdabīgu pētījumu par fantastikas atmosfērā veidota izrāde, mēs elpojam, pārtikā, ko mēs lietojam. lidošanu un krišanu. 2004. un 2005. kas runā par mūsu bezrūpību, bailēm un Pasaules gals nebūs sprādziens, tas pienāks gadā viņš kopā ar aktieriem, dejotājiem, nedrošību nākotnes priekšā. Cilvēks ir mierīgi un lēnām. Un kas var būt vēl gleznotājiem, mūziķiem un dzīvniekiem apjucis un izmisis, saskaroties ar sekām, biedējošāks par lēnu galu?” radīja apjomīgu mākslas projektu ko radījusi paša darbība - klonēšana, Filips Kens (1970) ir viens no „Pieredzes” – teatrālu instalāciju sēriju pesticīdi, atomfizika, siltumnīcas efekts, progresīvākajiem franču māksliniekiem galerijās, mežos, dīķos un būvlaukumos. bioloģiskās daudzveidības izzušana. Viņš un režisoriem, kurš ir iedibinājis un attīsta Šis darbs deva novērtējumu tam, cik sāk apzināties savu atbildību par izdarīto. savu īpatnēju vizuālā teātra stilu. Kens nozīmīga ir mākslinieku reakcija uz Šīs ekoloģiskās fabulas centrā ir grupiņa tiek dēvēts par lielāko eksperimentētāju riskanto un postošo virzību, kādu indivīdu, kas laikus atjēdzas un kopīgi franču mūsdienu teātrī un cildināts par uzņēmusi mūsdienu pasaule.

47 Spectacles - Rencontres

Printemps Français en techniques. Artiste très chaleureux, en France comme à l’étranger, est écrite Lettonie est l’occasion on le retrouve en solo et dans diverses pour être partagée. La Gascogne maritime, Un de rencontres inédites formations. ce pays « de sel et de grand vent » est entre musiciens. Au cours du festival, Le groupe vocal Putni (Oiseaux), fondé le berceau du parcours de Christian deux musiciens originaires Vieussens. Collecter et de la région de Bordeaux Benat Achiary, Valdis Muktupavels, Christian cultiver le fonds musical viennent se produire aux patrimonial est un des côtés de musiciens lettons, donnant Vieussens et le groupe Putni. éléments important de la démarche. lieu à des spectacles d’un très haut Le patrimoine et la musique niveau musical. en 1993, est constitué de huit grandes traditionnelle sont également au centre de Du 21 au 28 mars, à Riga, puis chanteuses ayant perfectionné leur voix l’activité musicale de Valdis Muktupāvels. partout en Lettonie, Benat Achiary est dans différents chœurs professionnels de Il est l’un des guides de la musique accompagné sur scène par le groupe Riga. Dirigé par Antra Dreìe, le groupe ne folklorique contemporaine en Lettonie ; Putni, alors que Christian Vieussens se craint pas les expérimentations musicales il a popularisé plusieurs instruments de produit aux côtés de Valdis Muktupavels. audacieuses. musiques lettons qui étaient déjà oubliés, Installé dans le nord du Pays basque, La Compagnie Vieussens, sous la kokles (instruments de musique de la où il est né, Benat Achiary est un artisan responsabilité et la conduite artistique famille des cithares) ou cornemuses. Seul exceptionnel, placé depuis de nombreuses et pédagogique de Christian Vieussens ou avec d’autres musiciens, il donne des années au service de la langue et de travaille autour de trois pôles : la mémoire, concerts en Lettonie et dans plusieurs pays l’expression orale. Improvisateur vocal, la transmission et la création artistique. à travers le monde. Ses enregistrements remarquable homme de scène, il attire La musique de Christian Vieussens, de musique traditionnelle sont parus en les plus grands solistes par sa souplesse largement ouverte aux courants musicaux Lettonie, Pologne, France ou Grande- intellectuelle et ses grandes capacités contemporains, aux échanges et rencontres Bretagne. Arts de la scène

BENAT ACHIARY, VALDIS MUKTUPAVELS, CHRISTIAN VIEUSSENS ET LE GROUPE PUTNI / BENĀ AŠIARĪ, VALDIS MUKTUPĀVELS, KRISTIANS VIESENS UN GRUPA PUTNI Franču un latviešu mūziķu tikšanās

estivāls Francijas pavasaris mūziķiem kuras vokālo meistarību guvušas Kristiana Viesena mūzika ir plaši atvērta ir lieliska iespēja satikties vienam Latvijas profesionālajos koros. Grupas mūsdienu skaņu mākslas virzieniem, ar otru. Festivāla laikā divi mūziķi Putni repertuārā ir dažādu laikmetu un apmaiņas programmām un daudzveidīgām

Spēles māksla un mūzika F no Bordo reģiona kopā ar latviešu tikšanās iespējām gan Francijā, gan citur. mūziķiem veidos augstvērtīgus Benā Ašiarī, Valdis Muktupāvels, Piejūras Gaskoņa (Gascogne), “sāls un muzikālus uzvedumus. stipro vēju” zeme, ir Viesena darbības No 21. līdz 28. martam Rīgā, Kristians Viesens un grupa „Putni”. mākslinieciskais pamats. Viens no viņa un citur Latvijā uzvedumus darbības nozīmīgākajiem virzieniem rādīs Benā Ašiarī kopā ar grupu Putni, stilu skaņdarbi, taču īpašu vietu tajā ir dzimtās zemes mūzikas apzināšana un kā arī Kristians Viesens kopā ar Valdi ieņem 20. gadsimta mūzika sieviešu popularizēšana. Muktupāvelu. balsīm, nebaidoties no drosmīgiem Valda Muktupāvela muzikālās Apmeties uz dzīvi dzimtās basku zemes eksperimentiem mūzikas jaundarbu darbības centrā ir tradicionālās mūzikas ziemeļos, Benā Ašiarī jau vairākus gadus izpildīšanā. Grupas vadītāja ir Antra Dreģe. mantojums. Viņš ir viens no mūsdienu kalpo valodai un mutiskai izpausmei. La Compagnie Viesens, kuru vada un folklorisma virzītājiem Latvijā. Veicinājis Pazīstamais mākslinieks, būdams vokālais diriģē Kristians Viesens, balstās uz trim un popularizējis vairākus aizmirstus improvizētājs, ar savu intelektuālo elastību virzieniem – atmiņu, mākslas nodošanu latviešu mūzikas instrumentus – kokles, un izcilajām tehniskajām spējām piesaista tālāk un tās radīšanu. dūdas. Gan kā solists, gan kopā ar citiem izcilus solistus. Ašiarī uzstājas gan kā solists, mūziķiem koncertējis Latvijā un daudzās gan kopā ar dažādām grupām. Eiropas zemēs. Viņa tradicionālās mūzikas Vokālā grupa Putni dibināta 1993. ieraksti izdoti Latvijā, Polijā, Francijā un gadā. Šobrīd to veido astoņas dziedātājas, Lielbritānijā.

48 Laurent Lorāns Korsia Korcia iņa spēlei raksturīga tāda Viens no mūsdienu izcilākajiem « Son jeu est d’une liberté, d’une présence, brīvība un iztēle, kādu vijolniekiem Lorāns Korsia mācījies d’une imagination que l’on ne connaît “Vgadījies dzirdēt tikai no reta pie Marseļas konservatorijas direktora, qu’à de rares violonistes d’aujourd’hui … mūsdienu .. un arī pagātnes vijolnieka. pazīstamā pianista Pjēra Barbizē, kā arī et du passé. Korcia a tout : le grand style, la Korsia piemīt viss: izcila stila izjūta, studējis Parīzes Nacionālajā mūzikas technique, la présence, les idées, le charme. » tehnika, idejas, šarms.” (Le Monde) konservatorijā pie izcilās vijolnieces Le Monde un pedagoģes Mišelas Oklēras. Ieguvis konservatorijas balvu, Korsia uzvar Paganīni konkursā Dženovā (tas viņam dod iespēju arrainé dès son plus jeune âge spēlēt Paganīni piederējušo Gvarnēri vijoli), par Pierre Barbizet et formé au kā arī iegūst Grand Prix Žaka Tibo konkursā, PConservatoire national supérieur Dzino Frančeskati konkursā un Jauno de musique de Paris par Michèle Auclair, atskaņotājmākslinieku konkursā Londonā. Laurent Korcia est l’un des meilleurs 2002. gadā Lorāns Korsia kļūst par violonistes français. Premier prix au CNSM Daiļo mākslu un literatūras kavalieri, kā arī de Paris, Laurent Korcia remporte, à l’âge par prominentā Francijas mūzikas dzīves de 18 ans, le concours Paganini à Gênes, ce novērtēšanas foruma Les Victoires de la qui lui vaut de jouer sur le Guarnerius du Musique izvēlēto Gada solistu. Korsia saņem e n è c s a l e d s t r A maître, ainsi qu’un grand prix au concours arī autortiesību aģentūras SACEM piešķirto Jacques Thibaud, le premier grand prix au Džordža Enesku balvu un Šarla Kro skaņu concours international Zino Francescatti ierakstu akadēmijas Grand Prix. et le concours Young Concert Artist de Lorāns Korsia kā solists muzicējis Londres. kopā ar Eiropas labākajiem orķestriem un Nommé chevalier des Arts et Lettres et diriģentiem, kuru vidū Semjons Bičkovs, soliste instrumental de l’année aux Victoires Žans Klods Kazadezī, Žans Žaks Kantorovs, de la musique en 2002, on lui décerne le Emanuels Krivins, Džons Nelsons, Sakari prix Georges Enesco de la SACEM ainsi Oramo, Marčelo Panni, Mišels Plasons, que le grand prix de l’académie du disque Manuels Rozentāls, Jutaka Sado un citi. Charles Cros. 2005. gadā Korsia uzstājies ar Marijas Laurent Korcia est invité à jouer en teātra orķestri un Valēriju Gergijevu, soliste avec les grands orchestres européens, Francijas Nacionālo orķestri un Kurtu notamment sous la direction de Yuri

Mazuru, Krievijas Nacionālo filharmonisko a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S Ahronovitch, Philippe Bender, Semyon orķestri un Vladimiru Spivakovu. Bychkov, Jean-Claude Casadesus, Norman Pirmatskaņojis kinomūzikas komponista del Mar, Stéphane Denève, Jean-Jacques Bruno Kulē Stabat Mater Santdenī festivālā. Kantorow, Emmanuel Krivine, John Nelson, Savās soloprogrammās Korsia ietver Sakari Oramo, Marcello Panni, Michel mūziku no Baha līdz mūsdienām. Luvras Plasson, Manuel Rosenthal, Yutaka Sado, auditorijā un Verbjē festivālā viņš atskaņojis Michael Schønwandt, Tugan Sokhiev… Izaī vijoļsonāšu programmu, pirmatskaņojis En 2005, il joue avec l’Orchestre du vācu vecmeistara Hansa Vernera Hences théâtre Mariinsky sous la direction de Valéry sonāti vijolei solo un Edītes Kanādešizī Gergiev, l’Orchestre national de France et vijoļkoncertu Exultet. Kanādešizī veltījusi Kurt Masur, avec l’Orchestre philharmonique Korsia arī opusu Irisations vijoles solo. national de Russie et Vladimir Spivakov et Korsia piedalījies Bruno Monsenžona filmā crée le Stabat Mater de Bruno Coulais au "Vijoles māksla" (L’art du violon). Festival de Saint Denis. 2006. gadā Korsia ieskaņojis albumu Il est l’un des rares violonistes à “Dubultspēle” (Doubles Jeux) ar Reinharda, donner des récitals de violon seul, Grapelli, Debisī, Bartoka, dont les programmes vont de Bach Viens no Veņavska, Kleina un aux compositeurs d’aujourd’hui. Il mūsdienu Portāla skaņdarbiem. interprète l’intégrale des Sonates d’Ysaÿe LAURENT KORCIA / LORĀNS KORSIA Lorāns Korsia spēlē / © LISA ROZE / NAÏVE izcilākajiem à l’auditorium du Louvre et au festival de 1719. gadā būvētu Verbier et en création mondiale la Sonate vijolniekiem Stradivāri vijoli, ko pour violon seul de H.-W. mūziķim aizdevis Après Bartok et Danses il enregistre en - Lorāns Korsia Henze et le Concerto pour ekskluzīvo preču 2006 l’album Doubles Jeux, où il reprend, entre spēlē 1719. violon Exultet d’Edith konglomerāts LVMH autres, les œuvres de Reinhardt, Grappelli, Canat de Chizy, qui lui gadā būvētu ((Louis Vuitton-Moët- Debussy, Bartok, Wieniawski, Klein et Portal. dédie Irisations pour Stradivāri vijoli. Hennessy). violon seul. Il participe Laurent Korcia joue actuellement sur le également au film de Bruno Zahn, Stradivarius de 1719, qui lui est prêté par Monsaingeon L’Art du violon. le groupe LVMH (Louis Vuitton-Moët-Hennessy).

49 Sekel et Chronic(s), „Sekels” un „Hronika(s)” avec la grupa Hors Série

ompāniju Hors Série ir dibinājis hip-hop compagnie Hamida Benmaī (1973) revolucionārā dejotājs un horeogrāfs Hamids Benmaī, pieeja hip-hop kultūrai ir ilga darba rezultāts. kurš ir guvis plašu atzinību ārpus hip- Hors Série K Dzimis alžīriešu ģimenē Bordo un hip-hop hop kultūras robežām un tiek uzskatīts par deju apguvis pašmācības ceļā, viņš turpināja vienu no daudzsološākajiem mūsdienu dejas réée en 2000 par le danseur et studēt klasisko, mūsdienu un džeza deju jaunās paaudzes horeogrāfiem Francijā. Viņa chorégraphe Hamid Ben Mahi, la Bordo Nacionālajā konservatorijā, Rosella darbi dod pretsparu klišejām par ielu kultūru, compagnie Hors Série, compagnie Hightower skolā Kannās un prestižajā Alvin C priekšpilsētām un to jauniešiem. Lietojot hip- de danse urbaine et hip-hop, reconnue Ailey dejas skolā Ņujorkā. 2000. gadā Benmaī hop valodu un to pārveidojot, Hamids Benmaī comme une des meilleures de France, se nodibināja kompāniju Hors Série. Viņu darbi savā dejā runā par paša pieredzi un šodienas produit en Lettonie lors d’Un Printemps izcēlās ar radošu attieksmi pret hip-hopu, Francijas realitāti. Français. Les spectacles Sekel et Chronic(s) saglabājot tā labākās tradīcijas un ļaujot dejā sont mis en scène à Riga et à Daugavpils. ieplūst citām ietekmēm. 2002.gadā Benmaī La compagnie propose, en outre, un travail radīja neparastu solo darbu „Hronika(s)”, avec des jeunes artistes lettons, peintres, kas kļuva par pagrieziena punktu viņa sculpteurs ou acteurs, pour des master radošajā biogrāfijā un visā hip-hop dejas classes. vēsturē. Kā nākamā tapa kompānijas izrāde “Sekel” sešiem dejotājiem. Šobrīd Hamids CHRONIC(S) Benmaī jau ir iestudējis dejas izrādi Ballet de A l’heure où le hip hop reste trop Lorraine kompānijai un kopā ar cirka režisoru souvent récupéré comme une plus-value Giju Alušerī radījis projektu „Ir jārunā!”, «tendance» dans la programmation kura pirmizrāde tika iekļauta 2006. gada de nombre de structures culturelles et Aviņonas festivāla programmā. Visi Hamida

Arts de la scène artistiques, Chronic(s) apparaît comme un Benmaī darbi pierāda, ka viņš ir ne tikai viens état des lieux nécessaire dans l’histoire et no labākajiem un poētiskākajiem hip-hop

le parcours professionnel d’un danseur- CHRONIC(S) / HRONIKA(S) dejas interpretiem, bet arī viens no sociāli chorégraphe exemplaire dans cette aktīvākajiem māksliniekiem Francijā. discipline. Construit à partir des propos d’Hamid HRONIKA(S) Ben Mahi, réécrits et orchestrés par Michel Hamids Benmaī uz skatuves ir viens. Schweizer, ce solo inclassable marque un Viņš dejo, stāsta un demonstrē attēlus, tournant patent dans l’histoire de la danse kas atklāj viņa paša dzīvesstāstu. Ne mirkli hip-hop. En s’affranchissant des codes et nezaudējot humora izjūtu, viņš runā par limites que présuppose la seule identité savu izcelsmi un saknēm, par hip-hop chorégraphique, Hamid Ben Mahi offre kultūru un tās identitāti, par mākslinieka au mouvement hip-hop et à ses pairs, ambīcijām un sapņiem. Šī izrāde ir gan l’occasion de réveiller la conscience et jauna alžīriešu imigrantu pēcnācēja

le souffle premiers d’une culture, qui ne SEKEL / SEKELS protests pret Francijas sabiedrības saurait se résumer qu’à sa danse et n’a de aizspriedumiem, gan izcila hip-hop sens que dans l’élan affirmé et continu sont les matériaux malléables de sa propre mākslinieka centieni iekarot savu vietu d’une résistance à l’art de s’accommoder expression. Hamid Ben Mahi vient à la mūsdienu kultūras kontekstā. des restes... source : savoir qui l’on est et pourquoi l’on

Spēles māksla un mūzika danse. SEKEL SEKEL Le spectacle porte bien son nom : Izrādē „Sekel” horeogrāfam Benmaī Longtemps, les créations de danse il parle de toutes ces séquelles qui uz skatuves pievienojas vēl pieci hip-hop hip hop ont évolué dans les domaines de sont le ferment de la danse hip-hop. Le dejotāji no dažādiem Francijas reģioniem, l’imaginaire, dans la performance ou la déchirement de l’immigration, le racisme, lai runātu par sev tik labi pazīstamo démonstration physique. Entré dans l’âge les efforts pour rester digne et croire en priekšpilsētu realitāti. Hip-hop deja līdzīgi mûr, le mouvement a pourtant besoin un meilleur avenir. Le hip-hop est bien un kā reps un grafiti ir kultūra, kas nereti tiek de se trouver une nouvelle direction, moyen d’expression prenant la vie à bras le izslēgta no mākslas aprites, taču Hors Série d’aborder de nouveaux territoires qui corps et c’est toute la réalité de la banlieue pierāda, ka hip-hops ir pelnījis vietu uz enrichiront de futures chorégraphies. Les qui est ici mise en lumière avec une skatuves. Izrādē „Sekel” dejotāji ne tikai horizons sont multiples : le théâtre, la sensibilité et une virtuosité quasi magique. demonstrē virtuozu deju, bet arī atklāj scénographie, le son, la photographie, la Hamid Ben Mahi mêle virtuosité, fluidité emocionāli piesātinātu stāstu par rētām, vidéo, les arts plastiques. et sensibilité au point d’en être magique. kas saistītas ar viņu bērnības pieredzi, Après avoir pris la parole, l’envie Chacun des danseurs nous livre son izcelsmi, vientulību un dzīvi ielās. Ar dejas, d’Hamid est de la donner à des danseurs de histoire, la parole liée au geste, une histoire tekstu, dienasgrāmatu, mūzikas, personīgo vécu similaire, afin de fournir au public des faite de déchirement et de travail acharné. un kolektīvo stāstu palīdzību mākslinieki outils de compréhension. Le danseur est Un nouveau regard s’impose, la démarche rada patiesu un neizskaistinātu šīs konfliktu un porteur de message : sa vie, sa réalité est belle, sans gratuité ni complaisance. plosītās paaudzes portretu.

50 Anne Gastinel vec un concert en deux parties : et Paul Tortelier, auprès desquels elle monde, de l’Amérique à l’Asie, de l’Afrique une sélection des Suites de se perfectionne et qui marqueront à l’Europe, invitée par les orchestres les AJean-Sébastien Bach, suivie de profondément son évolution personnelle plus renommés sous la baguette de chefs pièces contemporaines en hommage au et musicale, reconnaissent déjà en elle la prestigieux compositeur allemand, la violoncelliste maturité d’une artiste d’exception. Depuis près de quinze ans, ses Anne Gastinel nous fait l’honneur de se Après avoir remporté de nombreux prix productions discographiques sont saluées produire à Riga. dans les grands concours internationaux par l’éloge des médias internationaux, et Anne Gastinel débute le violoncelle à (Scheveningen, Prague, Rostropovitch) couronnées des plus hautes distinctions l’âge de 4 ans, poursuit parallèlement des elle commence à se produire dans toute (Victoire jeune talent 94, Victoire meilleur études de piano et de hautbois, et, à 10 l’Europe, définitivement révélée au grand enregistrement de l’année, Discothèque ans, donne son premier concert télévisé public lors du concours Eurovision 1989, idéale, Prix Fnac en 1995, 2000, 2003). En avec orchestre. retransmis depuis Vienne par toutes les 2006, Anne Gastinel reçoit la Victoire de Entrée au Conservatoire national télévisions européennes. la Musique dans la catégorie soliste de supérieur de musique de Lyon à seulement Acclamée dans les plus grands théâtres l’année. 11 ans, elle y remporte le premier prix (Pleyel, Schauspielhaus, théâtre des Unanimement reconnue comme en 1986, et est admise la même année Champs-Elysées, Musikverein, Santori l’ambassadrice française du violoncelle, elle en troisième cycle au CNSM de Paris. Hall, Châtelet, Victoria Hall), elle poursuit a été choisie, en 1998, pour jouer pendant Les maîtres Yo-Yo Ma Janos Starker aujourd’hui sa carrière en parcourant le un an le mythique Matteo Gofriller de e n è c s a l e d s t r A Pablo Casals. Aujourd’hui, Anne Gastinel partage avec son Testore de 1690 autant de créations contemporaines que de programmes du grand répertoire. Professeur au Conservatoire national supérieur de musique de Lyon et marraine Anna Gastinela du Festival des rencontres de musique de chambre de Lyon, elle continue elliste Anna Gastinela Rīgā spēlēs parallèlement de séduire toutes les scènes divdaļīgu koncertu – Johana du monde, privilégiant toujours le plaisir de ČSebastiana Baha Svītas un mūsdienu l’échange, essence même de la musique à komponistu skaņdarbus, kas rakstīti, ses yeux. godinot Bahu. A. Gastinela čellu sāka spēlēt četru gadu

vecumā, vienlaikus apgūdama klavieru un a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S obojas spēli. Desmit gadu vecumā viņa spēlēja savu pirmo koncertu ar orķestri, kuru pārraidīja televīzijā. Jau vienpadsmit gadu vecumā čelliste Māksliniece iestājās Lionas Nacionālajā mūzikas Anna Gastinela konservatorijā, kur 1986. gadā viņa ieguva pirmo godalgu un tika uzņemta Parīzes vienbalsīgi ieraksta konkursā, Nacionālās mūzikas konservatorijas tikusi atzīta par uzvara Discothèque maģistrantūrā. Francijas čella Idéale, Fnac Pasniedzēji Jojo Ma, Janoss Stārkers vēstnieci. godalgas 1995., un Pauls Torteljē, kuru vadībā A. Gastinela 2000. un 2003. pilnveidojusi sevi, īpaši novērtē viņas gadā). 2006. gadā muzikalitāti un māksliniecisko briedumu. A. Gastinela ieguva uzvaru gada solista “Es izvēlējos čellu, jo tas ir juteklisks kategorijā konkursā Les Victoires de la instruments, viens no retajiem Musique. instrumentiem, kuram ir fiziska saskarsme Māksliniece vienbalsīgi tikusi atzīta par ar visu ķermeni. Katra skaņa rada vibrāciju, ANNE GASTINEL / ANNA GASTINELA / © INTERMEZZO Francijas čella vēstnieci, un 1998. gadā kuru izjūt ļoti intīmā veidā. Tā ir neparasta viņai piešķīra godpilnās tiesības vienu gadu spēlēt leģendāro Pablo Kazāla čellu, sajūta!” stāsta jaunā mūziķe. Hall, Châtelet, Victoria Hall u. c.), A. Gastinela kuru darinājis Mateo Gofrilers. Šobrīd Pēc vairāku godalgu iegūšanas turpina augt savā agrīnajā karjerā, A. Gastinela no instrumentu meistara nozīmīgos starptautiskos konkursos šķērsojot visu pasauli no Amerikas līdz Testores 1690. gadā darinātā instrumenta (Ševeningenas, Prāgas, Rostropoviča), Āzijai, no Āfrikas līdz Eiropai, lai piedalītos izvilina gan mūsdienu mūziku, gan klasisko viņa sāka koncertēt visā Eiropā. Konkurss koncertos kopā ar nozīmīgākajiem repertuāru. Eirovīzija 1989. gadā, ko no Vīnes pārraidīja orķestriem pazīstamu diriģentu vadībā. Būdama pasniedzēja Lionas Nacionālajā daudzi Eiropas televīzijas kanāli, ar viņu Starptautiskie mediji jau gandrīz mūzikas konservatorijā un darbojoties kā iepazīstināja daudz plašāku publiku. piecpadsmit gadus cildina mākslinieces Lionas Kamermūzikas festivāla atbalstītāja, Ar panākumiem muzicējusi slavenākajās ierakstītos CD, un tie saņēmuši augstu viņa vienlaikus turpina valdzināt visas koncertzālēs (Pleyel, Schauspielhaus, Théâtre novērtējumu (uzvara Jauno talantu pasaules klausītājus. des Champs Elysées, Musikverein, Santori konkursā 1994. gadā, uzvara gada labākā

51 Kvintets Armaiti

ieci Parīzes Nacionālās mūzikas Armaiti vārdu. Armaiti simbolizē pacietību konservatorijas studenti, kurus un izturību – divas būtiskas īpašības Quintette Pvienojusi kaislība uz kamermūziku kamermūziķu darbā. un vēlēšanās atklāt plašākai auditorijai Mūziķi studējuši Dāvida Valtera, Mišela mazāk populāro mūzikas izpausmes Moragēza un Jensa Makmanamas vadībā, veidu, 1998. gadā izveidoja kvintetu iegūstot Nacionālās konservatorijas Armaiti Armaiti. Kvinteta nosaukumam viņi kamermūzikas pirmo godalgu, pēc tam izvēlējās zoroastrisma reliģijas dievietes turpinājuši studijas, lai pilnveidotu savu Quintette Armaiti a été créé profesionalitāti. en 1998 par cinq étudiants 2001. gadā, Starptautiskajā Marseļas Le du Conservatoire national pūšamo instrumentu kvintetu konkursā, supérieur de musique viņi ieguva pirmo vietu. Šiem panākumiem de Paris, unis par leur Ils choisissent le nom d’Armaiti, sekoja piedalīšanās nozīmīgos festivālos passion de la musique de déesse symbolisant la patience Francijā (Festival du Comminges, Festival chambre et désireux de de Villers-sur-mer, Mogador u. c.) un faire découvrir au grand et l’endurance, deux qualités arī Vācijā, Skotijā u. c. 2002. gadā tika public une formation indispensables au travail de la ierakstīts CD Déclic sērijas ietvaros trop souvent méconnue. musique de chambre. sadarbībā ar CulturesFrance un Francijas Ils choisissent le nom Radio, piedaloties arī klarnetistam d’Armaiti, déesse de la Nikolā Baldeiru (Nicolas Baldeyrou) un religion zoroastrienne, symbolisant la pianistam Bertandam Šamaju (Bertrand patience et l’endurance, deux qualités Chamayou). 2003. gadā kvintets kļuva par indispensables au travail de la musique de Konservatoriju studentu vecāku asociāciju Arts de la scène chambre. Nacionālās federācijas (FNAPEC, Fédération Ils étudient sous la direction de David Nationale des Associations de parents Walter, Michel Moraguès et Jens Mac d’élèves des conservatoires) rīkotā konkursa Manama et obtiennent un premier prix laureātu. de musique de chambre au Conservatoire Kvinteta dalībnieki ieguvuši augstāko national, avant d’intégrer à l’unanimité le izglītību apliecinošus diplomus Parīzes cycle de perfectionnement. Ils remportent Nacionālajā mūzikas konservatorijā. en 2001 le premier prix du concours Viņi muzicējuši pazīstamos Francijas international de quintette à vent de orķestros – Republikas gvardes orķestrī Marseille. Suite à cette récompense, ils sont (L’orchestre de la Garde Républicaine), invités dans les plus grands festivals en Kannu orķestrī (L’orchestre de Cannes), France (festival du Comminges, festival de Pūšamo instrumentu orķestrī (L’orchestre Villers-sur-mer, Mogador…) et à l’étranger de la musique de l’air), Strasbūras orķestrī (Allemagne, Ecosse…) et enregistrent en (L’orchestre de Strasbourg). 2002 un disque dans la série « Déclic » Kvinteta daudzveidīgais repertuārs tiek en partenariat avec CulturesFrance et veidots, sekojot ļoti dažādu komponistu RadioFrance en compagnie du clarinettiste daiļradei. Kvinteta Armaiti mūziķi pēc savu Nicolas Baldeyrou, et du pianiste Bertrand skolotāju, Moragēza kvinteta dalībnieku Chamayou. En 2003 le quintette est lauréat parauga, bagātina Spēles māksla un mūzika du concours de la FNAPEC (Fédération Kvinteta repertuāru, veido savu nationale des associations de parents laikabiedru skaņdarbu d’élèves des conservatoires). QUINTETTE ARMAITI / KVINTETS ARMAITI nosaukums – transkripcijas. Ils sont tous titulaires du diplôme de Armaiti simbolizē Festivāla formation supérieure du conservatoire pacietību un Francijas pavasaris national supérieur de Paris et sont izturību – divas ietvaros kvintets trīs membres d’orchestres français comme koncertos piedāvās l’Orchestre de la garde būtiskas īpašības divas programmas. républicaine, l’Orchestre de membres du Quintette Moraguès, ils kamermūziķu Meistarklases, kopēji Cannes ou encore l’Orchestre de n’hésitent pas à pratiquer la transcription darbā. mēģinājumi un koncerti Strasbourg. tout en s’investissant dans la musique de Lielajā ģildē kopā ar Leur répertoire, qu’ils veulent leur temps afin d’enrichir leur répertoire. Rīgas mūzikas skolu audzēkņu simfonisko éclectique, va de Danzi à Escaich Au cours d’Un Printemps Français le quintette orķestri un diriģentu Andri Veismani, kā en passant par Barber ou encore nous offre trois concerts, alternant deux arī 2 koncerti Valkā un Siguldā - radošas Ligeti. A l’instar de leurs maîtres, programmes. Une rencontre avec les élèves tikšanās ar Latvijas profesionālo mūziķu du conservatoire de Riga donnera lieu à des grupām. masters classes et à des concerts rassemblant diverses formations.

52 Vijolnieks Reno Kapisons Diriģents Andris Nelsons estivālā Francijas pavasaris tiekas Kapisonu par koncertmeistaru Gustava vijolnieks Reno Kapisons un Mālera Jauniešu orķestrī, kas bagātināja Fdiriģents Andris Nelsons. viņa muzikālo pieredzi, strādājot kopā Renaud Capuçon, Reno Kapisons 14 gadu vecumā ar Pjēru Bulēzu, Seidži Ozavu, Danielu uzņemts Parīzes Augstākajā nacionālajā Barenboimu un Franci Velzeru-Mestu. 2000. violoniste mūzikas konservatorijā, kur mācījies gadā apbalvots ar Francijas Mūzikas gada pie Žerāra Pulē un Veda Reinoldsa. balvu kā “uzlecošā zvaigzne” un “Gada Andris Nelsons, Vēlāk Berlīnē muzicējis kopā ar jaunais talants”, bet 2005. gadā – kategorijā Tomā Brandī un Īzaku Šternu. 1992. “Gada instrumentālais solists”. gadā viņam piešķirta Kamermūzikas Kā solists muzicējis kopā ar Berlīnes chef d’orchestre balva, 1993. gadā viņš konservatorijā Deutsches Symphonie-Orchester, Berlīnes saņēma Vijoļspēles godalgu, 1995. Komiskās operas orķestri, Montreal gadā apbalvots ar Berlīnes Mākslas Symphony, Jerusalem Symphony, Francijas akadēmijas balvu. No 1998. līdz 2000. Radio filharmonisko orķestri, Francijas gadam Klaudio Abado izvēlējās Nacionālo orķestri, Parīzes, Bordo, Lilles, Lionas, Montekarlo, Tulūzas u. c. orķestriem. e n è c s a l e d s t r A ANDRIS NELSONS Piedalījies festivālos visā pasaulē – Berlīnē, Davosā, Tanglvudā, Jeruzālemē, Symphony, la Lokenhausā, Reingavā, Stavangerā, Jerusalem Lucernā, Sansebastianā, Eksanprovansā, Symphony, Strasbūrā u. c. 1995. gadā Kapisons l’Orchestre izveidoja pats savu festivālu Šamberī philharmonique (Chambery). de Radio France, Savos jaunākajos ierakstos mūziķis l’Orchestre national atskaņo Šūmaņa, Berlioza, Sensansa un de France et les Ravēla darbus. Orchestres de Paris, Reno Kapisons spēlē Bordeaux, Lille, uz Stradivāri (1721) vijoles, Lyon, Monte-Carlo, Festivāla laikā Reno kas savulaik piederējusi Toulouse, parmi Kapisons un Andris Fricim Kreisleram. beaucoup d’autres.

RENAUD CAPUÇON / RENO KAPISONS Invité, entre Nelsons koncertēs kopā a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S Andris Nelsons kopš autres, aux festivals ar Latvijas Nacionālo 2003./2004. gada sezonas Printemps Français reçoit le de Berlin, Davos, simfonisko orķestri. ir Latvijas Nacionālās violoniste Renaud Capuçon Tanglewood, operas orķestra galvenais et l’invite à un concert Jérusalem, Un diriģents. Dzimis Rīgā mūziķu ģimenē, savu unique en compagnie du chef d’orchestre Lockenhaus, Rheingau, Stavanger, Lucerne, mūziķa karjeru uzsāka Latvijas Nacionālās letton Andris Nelsons. Verbier, San Sebastian, Aix-en-Provence, operas orķestrī, kur spēlēja trompeti. Emīla Admis à 14 ans au Conservatoire Strasbourg et Sully-sur-Loire, il crée son Dārziņa Mūzikas vidusskolā ieguva pirmo national supérieur de musique de Paris, propre festival à Chambéry en 1995. Ses pieredzi orķestra diriģēšanā, vēlāk turpinot Renaud Capuçon suit l’enseignement de derniers enregistrements reprennent to mācīties Latvijas Mūzikas akadēmijā. Gérard Poulet et Veda Reynolds. Il travaille Schumann, Berlioz, Saint-Saëns et Ravel. 2001. gadā Andrim Nelsonam piešķirta ensuite avec Thomas Brandis à Berlin, puis Renaud Capuçon joue sur un Latvijas Lielā mūzikas balva. auprès d’Isaac Stern. En 1992 il remporte Stradivarius (1721) ayant appartenu à Fritz 2003./2004. gada sezonas laikā Nelsons le premier prix de musique de chambre, Kreisler. diriģējis Pučīni operu “Toska”, Stravinska en 1993 le premier prix de violon au CNSM baletus “Petruška” un “Ugunsputns”, de Paris et en 1995 le prix de l’académie Andris Nelsons est le chef de Rimska-Korsakova baletu “Šeherezade”, des Arts de Berlin. De 1998 à 2000 Claudio l’orchestre de l’Opéra national de Lettonie. Verdi operu “Masku balle” un Čaikovska Abbado le choisit comme Konzertmeister Né à Riga dans une famille de musiciens, baletu “Gulbju ezers”. du Gustav Mahler Jugendorchester ce qui lui il obtient une première expérience de Festivāla Francijas pavasaris laikā Reno permet de parfaire son éducation musicale direction d’orchestre à l’académie de Kapisons un Andris Nelsons koncertēs kopā avec Pierre Boulez, Seiji Ozawa, Daniel musique d’Emīls Dārziņš puis continue ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Barenboim et Franz Welser-Moest. En 2000 d’étudier à l’académie de musique de il est nommé Rising Star et « Nouveau Lettonie. En 2001 Andris Nelsons reçoit le talent de l’année » aux Victoires de la Grand prix de la musique de Lettonie. musique, qui lui décernent en 2005 le titre Au cours de la saison 2003/2004 à de « Soliste instrumental de l’année ». l’Opéra national de Lettonie il a dirigé Renaud Capuçon a été soliste pour l’œuvre de Puccini Tosca, les ballets et Le Lac des cygnes de Tchaïkovski. de prestigieuses formations comme la de Stravinski Petrouchka et L’Oiseau A l’occasion de ce concert avec Renaud Deutsches Symphonie-Orchester Berlin, de feu, le ballet de Rimski-Korsakov Capuçon, Andris Nelson dirigera l’Orchestre la Komischer-Oper Berlin, la Montreal Shéhérazade, Le Bal masqué de Verdi national symphonique de Lettonie.

53 Laurence Equilbey cœur de Riga, au sein de l’église Saint-Jean, Laurence Au Equilbey est invitée à diriger le Chœur de la Radio de Lettonie. Sur un répertoire classique français, cette nouvelle collaboration franco-lettonne donne lieu à un des grands moments d’Un Printemps Français avec l’interprétation des plus belles œuvres de Ravel, Poulenc, Debussy,

Schoeller, Philippe Fénelon ou encore LAURENCE EQUILBEY / Thierry Machuel. LORANSA EKILBĒ / © LAURE VISCONI Directrice musicale de renom, formée à Paris, Vienne et Stockholm, Laurence Equilbey étudie la direction principalement avec le chef suédois Eric Ericson. En 1991, elle fonde le chœur de chambre Accentus. Cet ensemble professionnel est rapidement Loransa Ekilbē salué par le public et la critique, et lavenā franču diriģente Loransa Ekilbē bieži tiek lūgta diriģēt tādus collabore avec des chefs renommés. Elle Ekilbē aicināta diriģēt Latvijas Radio prestižus kolektīvus kā Concerto Köln, crée parallèlement en 1995, le Jeune kori pašā Rīgas sirdī – Svētā Jāņa Sinfonia Varsovia, Akademie für Alte Musik, Chœur de Paris qui devient en 2002 le S baznīcā. Šis Francijas un Latvijas muzikālās Ģentes Collegium Vocale, Berlīnes RIAS premier centre de formation pour jeunes Arts de la scène sadarbības jaunais aspekts, atskaņojot kamerkori. Kopš 1998. gada Ekilbē vada chanteurs, département du Conservatoire Ravela, Pulenka, Debisī, Šellera, Filipa Ruānas operas kori un regulāri diriģē national de région de Paris. Fenelona un Tjerī Mašiela mūziku, būs viens opernama orķestri. Ekilbē apguvusi arī Grâce à son expérience musicale à no Francijas pavasara kulminācijas brīžiem. operrepertuāru: viņa diriģējusi Rosīni l’échelle européenne et ses liens privilégiés Loransa Ekilbē mācījusies Parīzē, Vīnē un „Pelnrušķīti“ Eksanprovansas festivālā, avec le répertoire des pays d’Europe Stokholmā, viņas pasniedzējs diriģēšanas Mocarta „Bastjēns un Bastjēna“ Ruānas du nord, elle apporte une contribution mākslā bija leģendārais zviedru metrs operā, kā arī Paskāla Disapēna operu essentielle à la diffusion et au renouveau Eriks Eriksons. 1991. gadā Ekilbē nodibina Medeamaterial Ruānas Festival Musica. du répertoire vocal a capella en France. kamerkori Accentus. Šo profesionālo Teātra un mūzikas kritiķu profesionālais Elle est invitée régulièrement à diriger vienību, kas labprāt sadarbojas ar sindikāts izvēlējis Loransu Ekilbē par 2000. des ensembles prestigieux, notamment pazīstamiem diriģentiem, drīz pamana un gada mūzikas personību. 2003. gadā viņa le Concerto Köln, le Sinfonia Varsovia, atzinīgi novērtē publika un kritiķi. 1995. saņēmusi kritiķu apvienības Presse Musicale l’Akademie für alte Musik, le Collegium gadā Ekilbē līdztekus nodibina Parīzes Internationale ikgadējo Grand Prix. Loransas Vocal de Gand ou le RIAS Kammerchor Jauno kori (Jeune Chœur de Paris), kas 2002. Ekilbē beidzamo gadu ieskaņojumu vidū de Berlin. Elle est depuis 1998, chef de gadā kļūst par Parīzes reģiona Nacionālās jāmin Šūmaņa un Brāmsa a cappella chœur de l’Opéra de Rouen et en dirige konservatorijas jauno dziedātāju kordarbus, Haidna „Septiņus pēdējos Kristus régulièrement l’orchestre. Laurence skološanas pirmo centru. vārdus pie krusta“ (ar Accentus un Akademie Equilbey aborde également le répertoire Pateicoties savai plašajai muzikālajai für Alte Musik Berlin), Brāmsa „Vācu rekviēmu“ lyrique. Elle a dirigé entre autres La izglītībai un Ziemeļeiropas kora pārlikumā korim un divām klavierēm. Cenerentola dans le cadre du festival d’art

Spēles māksla un mūzika literatūras pārzināšanai, Ekilbē devusi Latvijas Radio kori 1940. gadā dibinājis lyrique d’Aix en Provence, Medeamaterial būtisku ieguldījumu Francijas a cappella Teodors Kalniņš. Šobrīd kori vada Sigvards de Pascal Dusapin (Festival Musica, dziedāšanas repertuāra paplašināšanā. Kļava un Kaspars Putniņš. Kora repertuārā ir Nanterre, Rouen), Bastien et Bastienne à latviešu kormūzikas klasika, kā arī pasaules l’Opéra de Rouen au printemps 2002. meistaru – Baha, Šēnberga, Mesiāna, Laurence Equilbey a été élue Lettonie, Latvijas Radio Kori, a été fondé Šnitkes, Berio, Perta un citu komponistu personnalité musicale de l’année 2000 en 1940 par le chef de chœur Teodors skaņdarbi. Galveno uzmanību koris par le Syndicat professionnel de la Kalniņš. Le chœur se penche volontiers pievērš latviešu komponistu jaundarbu critique dramatique et musicale et est sur le répertoire classique et des grandes pasūtināšanai, tādējādi paplašinot Latvijas lauréate 2003 du grand prix de la presse œuvres modernes (Schönberg, Messiaen, kormūzikas apvārsni. Koris ik gadu musicale internationale. Ses derniers Schnittke, Berio, Pärt et d’autres) mais veic virkni nozīmīgu ieskaņojumu, kas enregistrements sont : Chœurs profanes a tend avant tout au développement de la glabājas Latvijas Radio fondā. Beidzamās capella, de Robert Schumann et Johannes tradition choriste lettonne. desmitgades laikā Latvijas Radio koris guvis Brahms, et Les sept dernières paroles du En 1994 et 2000, le Chœur de la Radio ievērību Eiropā un pasaulē, uzstājas citstarp Christ en croix, de Joseph Haydn, avec de Lettonie, qui s’est déjà produit aux côtés arī ar vairākiem Francijas kolektīviem, to Accentus et l’Akedemie für Alte Musik de l’orchestre symphonique de Paris et de skaitā – Parīzes simfonisko orķestri un Berlin. l’orchestre philharmonique de Montpellier, Monpeljē Nacionālo filharmonisko orķestri. Dirigé par Sigvards Kļava et Kaspars a reçu le Grand Prix de la musique, Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994. Putniņš, le premier chœur professionnel de principale récompense musicale du pays. un 2000. gadā.

54 Sébastien Diriģents Rouland, Sebastians chef d’orchestre Rulāns estivāla Francijas Pavasaris ietvaros ans les beaux décors de la Maison koncertā Melngalvju namā Valsts des Têtes Noires, bâtiment dont Fkamerorķestri Sinfonietta Rīga diriģēs Dl’histoire se confond avec celle de Sebastians Rulāns. Koncertā, kurā skanēs la Lettonie, le chef d’orchestre Sébastien Morisa Ravela mūzika, piedalīsies arī solists Rouland dirige l’Orchestre de chambre de Rožē Muraro. Lettonie (Sinfonietta Rīga) avec pour soliste Sebastians Rulāns raksturojams le pianiste Roger Muraro, sur un répertoire kā dedzīgs un drosmīgs mākslinieks, du compositeur Maurice Ravel. neatkarīgi no tā, vai tiek atskaņota baroks Passionné et audacieux, Sébastien vai romantisma laika mūzika. Diriģenta Rouland ne s’arrête jamais. Un jour augstā tehniskā meistarība ļauj viņam baroque, un jour romantique, il s’engage sasniegt pārsteidzošus rezultātus orķestra toujours avec fougue et panache. skanējumā – viendabību, krāsainību un tajā e n è c s a l e d s t r A Sa technique et sa persévérance lui pašā laikā smalkus kontrastus. Pārsteidzoša Loransa Ekilbē permettent d’obtenir avec un orchestre ir diriģenta repertuāra dažādība – no Ramo des résultats remarquables (homogénéité, līdz mūsdienu mūzikai. couleurs, contrastes). D’un éclectisme Pēc izglītības čellists, S. Rulāns jau agri étonnant, son répertoire d’opéra aizrāvās ar orķestra diriģēšanu, apgūstot commence à Rameau et s’arrête à la to pie Pjēra Sao un Nikolā Brošo. No création contemporaine. 1995. līdz 2001. gadam viņš bija Marka Violoncelliste de formation, il se Minkovska muzikālais asistents un passionne très tôt pour la direction “Luvras mūziķu” (Musiciens du Louvre) d‘orchestre et s‘initie auprès de Pierre Cao kora diriģents. 2002./2003. gada sezonā et Nicolas Brochot. De 1995 à 2001, il est diriģents guva ievērojamus panākumus assistant musical de Marc Minkowski et Vīsbādenes operā ar Ramo Platée. Rulāns chef de chœur des Musiciens du Louvre. kļuva par galveno viesdiriģentu Lucernas En 2002/2003, il fait ses débuts remarqués operā, tur diriģējot nozīmīgus darbus. Viņš à l‘Opéra de Wiesbaden dans Platée de strādājis ar vislabākajiem orķestriem a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S Rameau et devient chef invité principal à Šī būs visskaistākajos Eiropas opernamos. l’Opéra de Lucerne, où lui sont confiées Rožē Muraro – galvenās balvas des productions prestigieuses. Par ailleurs, brīnišķīga ieguvējs Starptautiskajā Čaikovska il s’est produit avec les plus grands SÉBASTIEN ROULAND / SEBASTIANS RULĀNS / © LAURENT divu talantīgu konkursā Maskavā un Lista konkursā orchestres, dans les plus beaux opéras DELAGE ARTISTS MANAGEMENT Parmā, Itālijā, šodien tiek uzskatīts par d’Europe. franču mūziķu si difficile ! Avec toute vienu no labākajiem Olivjē Mesiāna Grand Prix des concours internationaux un jauna, mon admiration darbu interpretiem. 1988. gadā, kad Tchaïkovski (Moscou) et Franz Liszt (Parme, pour sa technique entuziasma pianists Parīzē spēlēja Vingt Regards Italie), Roger Muraro est considéré éblouissante, sa pilna latviešu sur l’Enfant-Jésus, komponists viņu aujourd’hui comme l’un des plus grands maîtrise, ses qualités apsveica ar vārdiem: “Paldies Rožē interprètes de l’oeuvre d’Olivier Messiaen. orķestra sonores, son émotion, Muraro par viņa absolūto cieņu pret En 1988, lorsque le et j’oserai dire sa tikšanās. šo grūto darbu! Es apbrīnoju viņa pianiste donne à foi !… ». pārsteidzošo tehniku, meistarību, Paris les Vingt Regards Composée de 34 musiciens et dirigée skaņas kvalitāti, emocijas un, uzdrīkstos sur l’Enfant Jésus, le par l’hautboïste et chef d’orchestre sacīt, viņa Ticību!... ” compositeur le félicite Normunds Šnē, Sinfonietta Rīga est une Sinfonietta Rīga ir jauns orķestris, en ces termes : « Merci à toute nouvelle formation musicale. Cet kurā spēlē 34 mūziķi, to vada obojists un Roger Muraro pour son orchestre de chambre a été crée en diriģents Normunds Šnē. Kamerorķestris intégrale absolument septembre 2006, grâce au soutien du dibināts 2006. gada septembrī ar Latvijas sublime de cette œuvre ministère de la Culture de Lettonie. Malgré Kultūras ministrijas atbalstu. Lai gan

ROGER MURARO / ROŽĒ MURARO sa jeunesse l’ensemble bénéficie déjà d’une orķestris izveidojies pavisam nesen, tas jau très bonne réputation dans tout le pays. guvis atzinību un panākumus visā valstī. C’est une belle rencontre C’est une belle rencontre entre Šī būs brīnišķīga divu talantīgu franču deux grands musiciens français, dont le mūziķu un jauna, entuziasma pilna latviešu entre deux grands musiciens talent n’est plus à prouver, et une jeune orķestra tikšanās. français et une jeune formation lettonne pleine d’enthousiasme : formation lettonne pleine un rendez-vous musical à ne pas manquer d’enthousiasme. lors de ce festival.

55 Grupa Lo’Jo opš 2006. gada februāra un CD Bazar Savant klajā nākšanas grupa KLo’Jo devusies panākumu pilnā ceļā no valsts uz valsti, no festivāla uz festivālu, apmetoties viesnīcās, lielceļu moteļos, dažkārt arī pie iedzīvotājiem. 2007. gadā ansamblis ieradīsies Latvijā, lai piedalītos festivālā Francijas pavasaris. Grupa Lo’Jo dibināta 1980. gados kā eksperimentāla, alternatīva vienība. 1988. gadā ielu teātra kompānija Joe Bithume lūdz Lo’Jo radīt viņiem mūziku – šis piedzīvojums ilgst četrus gadus. Arī nākamos sešus gadus Lo’Jo veido mūziku dažādām cirka trupām. 1992. gadā klajā nāk albums Fils de Zamal, un Lo’Jo rīko grandiozus pašradītus

Eksperimentālā grupa Lo’Jo devusies panākumu pilnā ceļā no valsts uz valsti, Arts de la scène no festivāla uz festivālu.

multiplie les expériences associatives : cirque, théâtre, vidéo. Un album 7 titres, Sin Acabar, sort en 1996. Le déclic viendra de l’étranger. En 1998 sort Mojo Radio. Un ami anglais de passage chez le label Fnac Music propose un de leurs disques au célèbre festival de musiques du monde Womad.

LO’JO / GRUPA LO’JO / © MARC MELKI Lo’Jo y sera réinvité plusieurs années de suite, jouant en Espagne, en Australie, aux États-Unis, à Singapour, en Nouvelle- Zélande, en Afrique, au Canada, en Russie... Cette même année 1998, ils se produisent aux Francofolies et entrent en studio avec la fanfare béninoise le Gangbé Brass Band. Produit par Justin Adams, l’album Bohème Spēles māksla un mūzika de Cristal sort en 2000 après une tournée d’un an avec les cuivres béninois. Lo’Jo En 2001 la troupe, familière du Sahara epuis février 2006 et la sortie du une aventure qui durera 4 ans. Lo’Jo Bazar Savant Lo’Jo est parti sur la accompagnera des cirques pendant six depuis 1996, se rend au Mali pour créer le Droute, de station service en station années supplémentaires, au gré des pays et premier Festival au Désert. L’idée était de service, de festival en festival, d’hôtel en des musiques. se rendre à une fête traditionnelle touareg, hôtel et quelquefois chez les En 1992 sort moment d’échanges et de culture, avec habitants. Début 2007, ils Lo’Jo est parti l’album Fils de Zamal. trois tonnes de matériel. L’idée est folle, la viennent en Lettonie pour sur la route, de Lo’Jo organise les fête est parfaite. Elle sera reprise chaque fêter Un Printemps Français. station service en Kabar, grandes fêtes année, mêlant sur scène ethnies du désert, Créée au début des traditionnelles « façon artistes de toute l’Afrique, et des musiciens années 80, la troupe station service, Lo’Jo » qui durent trois de toutes les couleurs : Robert Plant, Babah Lo’Jo Tribal était d’abord de festival en jours et trois nuits, Salah, Ali Farka Touré, Tinariwen, les navajos un groupe alternatif, festival, d’hôtel mobilisant soixante-dix de Blackfire… En 2004, Damon Albarn, expérimental. En 1988 la personnes. Amadou et Myriam ou encore Manu Chao compagnie de théâtre de rue en hôtel et Le groupe s’installe honoreront un festival devenu une des Joe Bithume leur demande quelquefois chez à Angers et, toujours dates les plus courues de la musique world. de créer sa musique, les habitants. peu reconnu en France,

56 Brāļi Belmondo

iecas mūzikas balvas divu gadu laikā – tāds ir šo muzicējošo brāļu Psasniegums. Lionels spēlē saksofonu svētkus Kabar, kas ilgst trīs dienas un trīs un Stefans – trompeti. Pēc Hymne au naktis, un kuros iesaistīti septiņdesmit Soleil ("Himna saulei"), kurā atskaņota Lili cilvēki. Bulanžē, Morisa Duruflē un Morisa Ravēla Grupa apmetas Anžerā un, Francijā mūzika, triumfa, kurš 2004. gadā vainagojās LES FRÈRES BELMONDO ET YUSEF LATTEF / būdama vēl aizvien mazpazīstama, BRĀĻI BELMONDO KOPĀ AR JUSEFU LATEFU ar divām džeza mūzikas balvām, skatuves pievēršas daudzveidīgai darbībai cirka, priekšplānā izvirzījās Stefans Belmondo teātra un video jomā. 1996. gadā iznāk ar savu albumu Wonderland ("Brīnumainā albums Sin Acabar. Lo’Jo netiecas pēc pasaule"), kas 2005. gadā tika atzīts par skaļiem panākumiem. franču gada džeza albumu. Īstais pagrieziena punkts nāk līdz Taču tas brāļiem nelika apstāties pie ar vēsti no ārzemēm – pēc 1998. gada sasniegtā. 2005. gada septembrī izdotais diska Mojo Radio klajā nākšanas kāds ar dubultalbums Influence ("Ietekme") tika skaņu ierakstu namu Fnac Music saistīts Les Frères nekavējoties izpirkts. Tajā abi franču džeza angļu draugs piedāvā Lo’Jo jauno disku mūziķi spēlēja kopā ar Jusefu Latefu – 86 slavenajam pasaules mūzikas festivālam gadus vecu amerikāņu saksofonistu, dzīvu Womad. Rezultātā Lo’Jo spēlē šajā festivālā Belmondo džeza leģendu, vienu no pirmajiem, kas e n è c s a l e d s t r A vairākus gadus pēc kārtas, kā arī uzstājas sācis interesēties par Jazz World mūziku. Spānijā, ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Latvijā brāļi Belmondo inq Victoires de la Singapūrā, Āfrikā, Kanādā, Krievijā. 1998. Latvijā brāļi atskaņos mūziku, kurā musique en deux ans, gadā Lo’Jo uzstājas arī franču mūzikas savijas džezs un klasika, voilà un beau palmarès Belmondo festivālā Francofolies un veic ieskaņojumu C modernā un tradicionālā pour cette fratrie du jazz atskaņos kopā ar Beninas metāla pūšaminstrumentu mūzika. Festivāla français : Lionel, saxophoniste, ansambli Gangbé Brass Band. Pēc gadu mūziku, kurā Francijas pavasaris et Stéphane, trompettiste. ilgas kopīgas turnejas klajā nāk Lo’Jo un savijas džezs laikā brāļi Belmondo Après le triomphe d’Hymne au Beninas pūšaminstrumentālistu albums uzstāsies kopā ar Valsts Soleil, consacré en 2004 par un klasika, Bohème de Cristal, ko producē pazīstamais Akadēmisko kori deux Victoires du jazz, où ils britu mūziķis Džastins Adamss. modernā un “Latvija”, kas ir lielākais interprètent les œuvres de Lilli 2001. gadā grupa Lo’Jo, kas ar Sahāras tradicionālā profesionālais koris Boulanger, Maurice Duruflé tuksnesi iepazinusies jau 1996. gadā, mūzika. Latvijā, vairākkārtējs ou encore Maurice Ravel, c’est Latvijas Lielās mūzikas a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S Stéphane Belmondo qui est balvas ieguvējs. Šī sur le devant de la scène en signant seul tikšanās ļaus atklāt jaunu pieeju Lili Bulanžē Wonderland, salué en 2005 comme l’album mūzikai un franču ērģeļmūzikai, vienlaikus jazz français de l’année. paliekot uzticīgiem skaņdarbu oriģinālam. Mais les deux frères ne s’endorment Šī mūzikas alķīmija starp franču pas pour autant sur leurs lauriers. Sorti impresionistu mūziku, džezu un latviešu en septembre 2005, leur double album kormūzikas tradīcijām, starp seno un jauno, intitulé Influence est tout de suite un starp abu valstu izcilākajiem mūziķiem, succès chez les disquaires. Influence, c’est uzburs uz skatuves neizmirstamus, la rencontre de deux acteurs majeurs de la maģiskus mirkļus. Francijas muzikālā scène française de jazz avec Yusef Lateef, pasaule piedāvās visjaunāko, radošāko un LO’JO / GRUPA LO’JO / © MARC MELKI saxophoniste américain de 86 ans, véritable autentiskāko tās dimensiju. légende vivante du jazz, un des premiers à s’intéresser au Jazz World. dodas uz Mali un rīko pirmo festivālu Pour leur visite en Lettonie les Frères Festival au Désert (Tuksneša festivāls). Belmondo poursuivent leurs explorations Festivāla ideja – satikties tuksnesī un, où se mêlent jazz et classique, musique bruņotiem ar vairākām tonnām muzikāla contemporaine et traditionnelle. A un etniski vēsturiska materiāla, rīkot l’occasion d’Un Printemps Français ils sont tuaregu (Ziemeļāfrikas nomadu tauta) invités à se produire avec le Chœur Latvia, svētkus. Traka ideja, un lieliski svētki. Tie le plus important chœur professionnel de notiek ik gadu un pulcē dažādas ādas Lettonie, lauréat à plusieurs reprises du krāsas mūziķus ne tikai no tuksneša, bet Grand Prix de la musique. Une rencontre Cette alchimie entre musique arī no visas Āfrikas un pasaules, viņu vidū inédite qui permet une approche tout à fait impressionniste française, jazz et tradition Roberts Plānts, Baba Salahs, Ali Farka nouvelle, mais dans le respect des œuvres, choriste lettonne, entre ancien et nouveau, Turē, navaho cilts mūziķi no Blackfire u. de la musique de Lilli Boulanger mais aussi entre grands musiciens des deux pays, c. Festival au Désert kļuvis par vienu no de la tradition de l’orgue français. crée alors sur la scène de vrais moments pasaules mūzikas starptautiskās aprites de magie. La scène musicale française ievērojamiem pasākumiem. apparaît ici dans ce qu’elle a de plus créatif, de plus innovant, de plus authentique.

57 Vanessa Wagner vec un récital et un Lors d’un concert exceptionnel concert, en compagnie Vanessa Wagner et l’Orchestre Ade l’Orchestre national symphonique de Liepaja de Liepaja, Vanessa Wagner nous offre deux très beaux interpréteront le Concerto en Sol moments de musique. Majeur de Maurice Ravel. Après un premier prix du Conservatoire national supérieur de musique de Paris à 17 ans dans la rīz pēc tam pianiste sāk koncertēt classe de Dominique Merlet, Vanessa daudzās Eiropas valstīs, Kanādā, Wagner entre première nommée en Marokā, Kolumbijā, Meksikā, cycle de perfectionnement dans la classe D Argentīnā, Ķīnā. Viņa bieži uzstājas kā de Jean-François Heisser. A l’académie soliste kopā ar Francijas un citu valstu de Cadenabbia en Italie elle reçoit orķestriem (Francijas Nacionālo orķestri, l’enseignement de Leon Fleisher, Karl- Minhenes Filharmonijas orķestri, Ulrich Schnabel, Dimitri Bashkirov, Murray Meksikas Nacionālo orķestri, Budapeštas Perahia, Alexis Weissenberg. Filharmonijas orķestri, Tulūzas Kapitolija Très vite, elle donne de nombreux orķestri u.c.). concerts à travers toute l’Europe, au Kā kamermūziķe pianiste regulāri Canada, Maroc, Colombie, Mexique, koncertē kopā ar savas paaudzes Argentine, et Chine. Elle apparaît labākajiem solistiem, aizvien paplašinot fréquemment en tant que soliste aux savu laikmetīgās mūzikas repertuāru. côtés d’orchestres français et étrangers VANESSA WAGNER / VANESA VĀGNERE / © FRANCK COURTÈS V. Vāgnerei veltīti divi Paskāla Disapīna prestigieux (Orchestre national de France,

Arts de la scène klavierkoncerti (Nr. 3 un Nr. 7), ko viņa Orchestre de la philharmonie de Munich, atskaņoja 2000. gada septembrī un 2002. Orchestre national du Mexique, Orchestre gada novembrī. V. Vāgnere ierakstījusi philharmonique de Budapest, Orchestre du četrus diskus ierakstu kompānijā Lyrinx Capitole de Toulouse...). – “Rahmaņinovs” (1996), “Skrjabins” Passionnée de musique de chambre, (1998), “Mocarts” (2000), “Šūmanis” (2002), la pianiste se produit régulièrement avec kas saņēmuši franču mūzikas preses les meilleurs solistes de sa génération. visatzinīgākos novērtējumus. 1999. gada Sa curiosité la conduit naturellement à Vanesa februārī viņa saņēma mūzikas balvu élargir son répertoire à la musique de son kategorijā Instrumentālā soliste – atklājums. temps. Elle est dédicataire des études pour 2005. gada oktobrī iznācis V. Vāgneres piano n°3 et n°7 de Pascal Dusapin qu’elle ierakstītais Kloda Debisī klaviermūzikas a créées en septembre 2000 et novembre Vāgnere albums, kas, pēc preses domām, “mums 2002. Vanessa Wagner a gravé quatre atklāj īstu Debisī izpildītāju”. Disks ieguva disques pour le label Lyrinx : Rachmaninov rancijas pavasara ietvaros Vanesa Mēneša diska nosaukumu Lielbritānijā, un, (1996), Scriabine (1998), Mozart (2000), Vāgnere koncertēs kopā ar Liepājas ņemot vērā lielo pieprasījumu veikalos, to Schumann (2002), qui ont tous reçu les plus FSimfonisko orķestri un sniegs nācās izdot atkārtoti. vifs éloges de la presse musicale française. solokoncertu Rīgā. Publika iepazīs slavenu, Liepājas Simfoniskais orķestris, Elle a reçu en février 1999 une Victoire de izcilu un valdzinošu mūziķi. kas muzicēs kopā ar pianisti, ir viens no la musique dans la catégorie « révélation Pēc Parīzes Nacionālās mūzikas vecākajiem orķestriem Baltijā – tas tika Spēles māksla un mūzika soliste instrumental ». akadēmijas Dominikas Merlē klases dibināts 1883. gadā. Imanta En octobre 2005 sort son balvas saņemšanas 17 Rešņa vadībā kopš 1992. enregistrement consacré aux œuvres gadu vecumā V. Vāgnere Vanesa gada orķestra darbība ir pour piano seul de Claude Debussy (chez papildinājās Žana Fransuā Vāgnere kopā ievērojami paplašinājusies, Ambroisie-Naïve) qui selon la presse Esē klasē. Kadenabias iegūstot starptautisku « nous fait découvrir une authentique akadēmijā Itālijā viņa ar Liepājas popularitāti. V. Vāgnere interprète de Debussy ». Le disque a été mācījusies pie Leona Simfonisko kopā ar Liepājas Simfonisko Disque du mois en Angleterre et a dû être Flešē, Karla Ulriha Šnabela, orķestri atskaņos orķestri atskaņos Morisa re-pressé au vu de son succès en magasin. Dmitrija Baškirova, Mireja Peraijas, Alekša Morisa Ravēla Ravēla Klavierkoncertu sol mažorā. L’Orchestre symphonique de Liepaja, Veisenberga. Klavierkoncertu qui l’accompagne lors de son concert, est sol mažorā. l’un des plus vieux orchestres des pays baltes : il a été fondé en 1883. Depuis 1992, sous la direction d’Imants Resnis, l’activité exceptionnel Vanessa Wagner et l’Orchestre de l’orchestre s’est considérablement symphonique de Liepaja interpréteront le élargie. Aujourd’hui sa renommée Concerto en Sol Majeur de Maurice Ravel. est internationale. Lors d’un concert

58 de chambre, à l’image des légendaires et internationale. Elle comprend des quatuors LaSalle ou Amadeus qui l’ont enregistrements chez Harmonia Mundi, tant influencé. Le Quatuor Ysaÿe peut, avec Philips et Decca avec en particulier pour la liberté, l’engagement et la simplicité ce dernier l’œuvre complète pour quatuor des grands interprètes, aborder tous les à cordes de Mendelssohn et, nouvelles répertoires de Haydn, Mozart et Beethoven parutions, les quatuors pour piano et Quatuor jusqu’aux compositeurs d’aujourd’hui qui cordes et les quintettes pour piano et lui ont dédié des œuvres (Boucourechliev, cordes de Fauré avec Pascal Rogé. Le Dusapin, Monnet, Tanguy, Krawczyk, Quatuor Ysaÿe a suscité de nouvelles Escaich, Fraisse, Cerha). œuvres de A.Boucourechliev, P. Dusapin Pédagogue réputé, le Quatuor ou F. Krawczyk, M. Monnet, E. Tanguy, et Ysaÿe Ysaÿe développe un grand intérêt pour assurera la création d’un quintette avec Quatuor Ysaÿe, célèbre l’enseignement. Lors de ses différentes piano et d’un quatuor à cordes de Thierry quatuor à cordes français, tournées, les membres du quatuor ont Escaich. Lejoue avec ses anciennes enseigné à l’académie de musique de Formé en 1998 le Quatuor Diference élèves du quatuor letton Difference, un Vilnius (Lituanie), l’université de Berkeley s’est produit à plusieurs reprises en bel exemple de collaboration entre la (Californie), à l’académie de musique de Lettonie, en France et partout en Europe, France et la Lettonie. Villecroze, à l’université de São Paulo (Brésil), participant à de nombreux festivals. En Le Quatuor Ysaÿe a été formé en 1984 Le Quatuor Ysaÿe, célèbre quatuor à cordes français, joue alors que ses membres avec ses anciennes élèves du quatuor letton Diference. étaient encore étudiants au conservatoire de Paris. Il a pris le nom au Music Centre de Jérusalem (Israël). Ils 2005, Diference s’est produit en Suède, d’Eugène Ysaÿe (1858-1931), violoniste, sont, avec Jacques Taddei (directeur du a participé au Quatrième concours e n è c s a l e d s t r A quartettiste et compositeur dont le conservatoire national de région – CNR – de international des quatuors à cordes de rayonnement continue d’influencer les Paris), à l’origine de la création d’une classe Bordeaux, et au festival Étonnante Lettonie nouvelles générations. réservée spécialement à l’enseignement en France. Depuis sa création et un premier prix du quatuor à cordes au Conservatoire Les deux quatuors, ensemble, remporté au célèbre concours de quatuor Supérieur de Paris – CNSP. interpréteront l’Opus 76 n°5 de Haydn, le à cordes d’Evian en 1988, le Quatuor Ysaÿe Leur discographie a été maintes Quatuor n°3 de Bartok et le Quatuor opus n° s’est installé au firmament de la musique fois primée par la critique française 10 de Debussy.

Kvartets Ysaÿe a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S lavenais franču stīgu kvartets Ysaÿe uzstāsies kopā ar saviem bijušajiem Sstudentiem – latviešu kvartetu Diference. Tas ir lielisks sadarbības piemērs starp Franciju un Latviju. Franču stīgu kvartets Kvartets Ysaÿe tika izveidots 1984. gadā, kad tā dalībnieki vēl bija Parīzes Ysaÿe uzstāsies kopā konservatorijas studenti. Viņi kvartetu ar saviem bijušajiem nosauca Eižena Izaī (1858–1931) studentiem - latviešu – vijolnieka, komponista un džeza kvarteta kvartetu Diference. dalībnieka – vārdā. QUATUOR YSAŸE / KVARTETS YSAŸE / © GÉRARD RONDEAU Kopš kvarteta izveidošanas un 1. vietas iegūšanas slavenajā Evianas stīgu kvartetu konkursā 1988. gadā, akadēmijā (Lietuva), Bērklija universitātē un stīgu kvintets ar Paskāla Rožē Ysaÿe ar panākumiem pievienojās (Kalifornija), Vilekrozas Mūzikas akadēmijā, piedalīšanos. Kvartets Ysaÿe radījis jaunu leģendāro kvartetu saimei, ierindojoties Sanpaulu Universitātē (Brazīlija), repertuāru ar A. Bukorečļeva, P. Dusapena, līdzās kvartetiem LaSalle un Amadeus, Jeruzālemes Mūzikas centrā (Izraēla). F. Kravčika, M. Monē, E. Tangvija darbiem, kuri atstājuši ļoti spēcīgu ietekmi Viņi kopā ar Parīzes CNR direktoru Žaku Tjerija Ešaiha Kvintetu klavierēm un stīgu kamermūzikas attīstībā. Kvartets Ysaÿe Tadē bija idejas autori par īpašu mācību kvartetam. atskaņoja plašu repertuāru, sākot no kursa izveidi stīgu kvartetiem Parīzes Kvartets Diference izveidots 1998. Haidna, Mocarta un Bēthovena darbiem konservatorijā – CNSP. gadā, uzstājies Latvijā, Francijā un līdz pat mūsdienu komponistu opusiem Francijas un starptautiskā kritika daudzviet Eiropā, tostarp vairākos no kuriem daudzi (Bukorečļevs, Dusapens, atzinīgi vērtējusi kvarteta diskogrāfiju. festivālos, piedalījās Bordo Ceturtajā Monē, Tangvijs, Kravčiks, Ešaihs, Fress, Ieraksti veikti kompānijās Harmonia starptautiskajā stīgu kvarteta konkursā un Serha) kvartetam veltījuši savus darbus. Mundi, Philips et Decca, ieskaņots festivālā Pārsteidzošā Latvija Francijā. Kvartets Ysaÿe daudz enerģijas iegulda Mendelsona pēdējais darbs stīgu Abi kvarteti kopā atskaņos Haidna op.76 izglītībā. Koncertturneju laikā kvarteta kvartetam, pēdējais darbs klavierēm Nr.5, Bartoka stīgu kvartetu Nr. 3 un Debisī dalībnieki mācījuši Viļņas Mūzikas un stīgu kvartetam, kā arī Forē klavieru opusu.

59 Magic Malik Les journées du jazz français

flûtiste Magic Malik propose un concert inédit à l’occasion Led’Un Printemps Français. Musicien original et instrumentiste au talent indéniable, il monte sur scène pour la première fois en Lettonie.

Malik Mezzadri naît en janvier 1969 en Côte d’Ivoire. Il passe son enfance en Guadeloupe, et se met à la flûte à l’âge de 13 ans, sous la houlette de Marc Rovelas. En 1986, il déménage à Marseille et s’inscrit au conservatoire. Il y décroche le premier prix, avant de partir s’installer MAGIC MALIK / MALIKS à Paris. Il rencontre le saxophoniste de Human Spirit au Conservatoire international de musique, puis l’année suivante intègre le groupe qu’il ne lâchera Arts de la scène plus pendant dix ans. Malik collabore alors avec DJ Gillb’R et Saint-Germain. En 1998, Malik rejoint le Magic Malik Groove Gang de Julien Lourau. En 1999, cette formation entame une tournée mondiale qui Franču džeza dienas bouleverse profondément Malik. Au retour, estivāla Francijas pavasaris 69 96 ierakstīts dažu dienu laikā kopā il se sent prêt pour se lancer dans un projet ietvaros talantīgais ar skaņu režisori Filipu Avrilu un Malika d’album sous son nom. 69 96 sera enregistré izpildītājmākslinieks un oriģinālais domubiedriem. en quelques jours sous l’oreille attentive de F mūziķis flautists Magic Malik Latvijā Jautāts par šo projektu, viņš atbild l’ingénieur du son Philippe Avril et avec la muzicēs pirmoreiz. vienkārši: «Šis albums – tas esmu es complicité de la galaxie de musiciens dans pēc atgriešanās no pasaules turnejas.» laquelle gravite Malik. Maliks Mezadrī dzimis 1969. gada Tātad – ceļojuma albums, iespējams, Pour décrire ce projet, il dit simplement : janvārī Kotdivuārā. Viņa bērnība paiet arī noslēpumainas zāles, kas pārvestas « Cet album, c’est moi au retour de ce tour Gvadelupā, bet 13 gadu vecumā viņš sāk no tālajām zemēm. Iespējams, ka du monde ». Un album de voyage donc, apgūt flautas spēli Marka Rovelā vadībā. rietumniekiem būtu atklājams kāds et peut-être aussi un remède mystérieux 1986. gadā Maliks apmetas Marseļā noslēpums? Lai nu kā, Maliks nav gatavs ramené de contrées lointaines dont les un iestājas konservatorijā, un tur vēl to aprakstīt tehniskā valodā. Klausīšanās occidentaux auraient quelques secrets à pirms pārcelšanās uz dzīvi Parīzē, saņem laikā atklājas bagātīgs kokteilis: drum’n bass apprendre. En tous cas, Malik ne peut se savu pirmo apbalvojumu. CIM viņš satiek atradumu savdabīga interpretācija, daudzie Spēles māksla un mūzika résoudre à le décrire en termes techniques. saksofonistu no Human Spirit, un pēc gada afrikāņu ritmi, indiešu raggas, bolīviešu C’est un brassage foisonnant qui se révèle sāk spēlēt grupā, no kuras nešķiras desmit mūzikas atbalss, džeza rifi, salsa, melodijas, à l’écoute : réinterprétations de trouvailles gadus. kas aizskar sirdi, sadzīves trokšņi u.c. drum’n bass, polyrythmies africaines, Tolaik Maliks sadarbojas ar DJ Gillb’R, St Pēc diviem gadiem klajā nāk échos de raggas indiens ou de musique Germain... 1998. gadā pievienojas Žiljena dubultalbums 00-237 XP-1. Pirmais disks, bolivienne, riffs de jazz, mélodies qui Luro grupai Groove Gang. 1999. gadā šī kas sasaucas ar iepriekšējo albumu, sniedz touchent droit au cœur, développements apvienība veic pasaules turneju, kas uz ieskatu viņam raksturīgajā repertuārā. atmosphériques, salsa… Maliku atstāj dziļu iespaidu. Atgriežoties Otrajā (XP-1) parādās Malika, kuru kā allaž Deux ans plus tard paraît 00-237 XP- no tās, viņš jūtas gatavs īstenot ieceri par pavada Orchestra, pirmie centieni izstrādāt 1, un album double. Le premier disque albuma izdošanu ar savu vārdu. Albums savu valodu, kas slēpjas zem koda XP. Stīvs présente un échantillon de son répertoire, Kolmans, kuru ieinteresējusi Malika Mezadrī dans la lignée de l’album précédent. Sur muzikālā pieeja, manāms pat vienā no le second volume (XP-1), Malik, toujours apparaît même sur une plage de l’album. albuma skaņdarbiem. accompagné de l’Orchestra, dévoile ses En 2003 Malik Mezzadri propose 13 XP 2003. gadā Maliks Mezadrī piedāvā 13 premières tentatives d’échafauder une Song’s book, avec le Magic Malik Orchestra, XP Song’s book ar Magic Malik Orchestra, langue personnelle, cachées derrière le nom puis l’album XP 2, en 2005. Enfin, en 2006, il bet 2005. gadā – albumu XP 2. Visbeidzot de code XP. Steve Coleman, intéressé par participe à l’enregistrement d’Amazir, avec 2006. gadā viņš kopā trio Aka Moon la démarche musicale de Malik Mezzadri, le trio Aka Moon. piedalās Amazir ierakstā.

60 Franču romantiskās Soirée de mūzikas vakars rogrammā Džakomo Meijerbēra musique Šarla Guno, Žorža Bizē, Ernesta Dziedātāja Jeļena Borele dzimusi PŠosona, Leo Delība, Gabriela Forē, Rīgā. 1985. gadā absolvējusi Daugavpils Kloda Debisī un Morisa Ravēla operu ārijas Pedagoģisko institūtu un 1993. gadā romantique un dziesmas. – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Šobrīd J. Borele strādā Daugavpils Mūzikas vidusskolā. Viņa daudz koncertē Latgales française pusē, sadarbojusies ar ērģelnieci Larisu Bulavu, vijolnieku Jāni Bulavu, diriģentiem Sigvardu Kļavu un Andri Veismani, es musiciens Jelena Borele (soprano) komponistu Ingmaru Zemzari, pianistu un et Aivars Broks (piano) proposent diriģentu Aivaru Broku. Dziedātājai īpaši pour cette saison française une L tuva kamermūzikas joma. Viņas repertuārā soirée musicale « romantique » avec, au ir Baha, Hendeļa, Šūberta, Šūmaņa, Mālera, programme, de airs d’opéra de Jacques R. Štrausa, Čaikovska, Rahmaņinova, Forē, Meyerbeer, Charles Gounod, Georges Bizet, Debisī opusi. 2004. gadā kopā ar pianistu e n è c s a l e d s t r A Ernest Chausson, Léo Delibes, Gabriel A. Broku ierakstījusi CD ar S. Rahmaņinova Fauré, Claude Debussy et Maurice Ravel. solo dziesmām. La chanteuse Jeļena Borele est née à Aivars Broks dzimis 1955. gadā Riga. Elle a étudié à l’institut pédagogique Daugavpilī, kordiriģentu ģimenē. Ieguvis de Daugavpils en 1985 et en 1993 puis pedagoga, pianista un koncertmeistara à l’académie de musique de Lettonie de izglītību Daugavpils Mūzikas vidusskolā Jāzeps Vītols. Actuellement J.Borele travaille JELENA BORELE (SOPRANO) ET AIVARU BROKS (PIANISTE) / JEĻENA BORELE (SOPRĀNS) UN AIVARS BROKS (KLAVIERES) (1971–1975) un Jāzepa Vītola Latvijas dans l’école secondaire de musique de valsts konservatorijā Daugavpils. Elle donne des nombreux (1975–1980). Studējis concerts dans la région de Latgale. La Koncertā skanēs Džakomo kompozīciju Jāzepa chanteuse a une prédilection pour la Meijerbēra Šarla Guno, Žorža Vītola Latvijas Mūzikas musique de chambre, elle interprète Bach Bizē, Ernesta Šosona, Leo Delība, akadēmijā (1992– et Haendel, Schubert et Schumann, Malher Gabriela Forē, Kloda Debisī un 1994). Kopš 1995. gada et R. Strauss, Tchaïkovski et Rachmaninov, a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S A. Broks ir Daugavpils Fauré et Debussy. En 2004 avec le pianiste Morisa Ravēla operu ārijas. Mūzikas vidusskolas A. Broks elle a enregistré un CD consacré à direktors un no 1997. Rachmaninov. gada vada un diriģē Daugavpils Mūzikas vidusskolas kamerorķestri. Ierakstījis un Aivars Broks est né en 1955 à producējis divus CD: 2004. gadā kopā ar Daugavpils dans une famille de musiciens. (1975-1980) et au conservatoire de J. soprānu J. Boreli un 2006. gadā – savas Il a reçu une formation de pédagogue, Vītols. Depuis 1995 A. Broks est directeur klavieru solo improvizācijas. pianiste et maître de concerts à l’école de l'école secondaire de musique de secondaire de musique de Daugavpils Daugavpils.

Groupe Sēbahas folkloras folklorique kopas vizīte de Seebach lzasas reģiona folkloras kopa departamentu. ierodas Vidzemē, lai stiprinātu n groupe folklorique alsacien Sēbahas dejotāji festivāla Francijas draudzības saites, kas vieno parcourt la Vidzeme pour fêter E pavasaris laikā uzstāsies vairākas reizes un Vidzemi un Francijas Lejasreinas (Bas-Rhin) Ul’amitié entre cette région et le iepazīstinās latviešu publiku ar sava reģiona département du Bas-Rhin. kultūras daudzveidību. Les artistes de Seebach se produiront Ils se retrouveront pour une grande Latvijas Brīvdabas muzejā franču à plusieurs reprises au cours de ce festival, fête au Musée ethnographique en plein air, folkloras kopa sadziedāsies ar latviešu présentant ainsi la richesse culturelle de leur avec les groupes folkloriques de la région kopām no Vidzemes un visas Latvijas. région. Vidzeme.

61 Les Créatures, de Thierry Malandain

l’occasion d’Un Printemps Français Thierry Malandain viendra diriger le A ballet de l’Opéra de Lettonie, dans une représentation exceptionnelle de son spectacle Les Créatures. En 1801, Salvatore Vigano, maître de ballet à Vienne, désirant créer un nouveau spectacle, choisit un sujet d’inspiration hellénistique : Les Créatures de Prométhée et demande à Ludwig van Beethoven d’en composer la musique. Le ballet présente alors deux créatures d’argile que le pouvoir de l’harmonie va rendre sensibles à l’existence. Deux siècles plus tard le chorégraphe Thierry Malandain s’inspire davantage du récit biblique de la Genèse, imaginant que Dieu, au commencement, anime ses

Arts de la scène créatures du « feu sacré » de la danse. Le premier homme serait alors un danseur…

Synopsis : Il y a eu plusieurs soirs, plusieurs matins, puis un jour, le premier homme est né danseur. Seul, il tournait sur lui-même, ses bras se tendaient vers nul autre, alors il a reçu la femme pour partenaire. Danser à deux était mieux, mais bientôt est apparu le désir de composer de nouvelles figures. Pour y répondre, ils ont invité d’autres créatures à se joindre à eux. C’est ainsi que l’humanité s’est multipliée. C’est alors que la tentation d’une chorégraphie plus libérée ouvre un nouvel horizon à la danse. Adam et Eve ont suivi sa direction, laissant derrière eux le Paradis. En chemin, ils ont su qu’ils évolueraient désormais à la sueur de leur front, tandis

Spēles māksla un mūzika qu’inventer de nouveaux pas se ferait dans la douleur.

Thierry Malandain est né en 1959. Il débute la danse à l’âge de neuf ans.

Après le concours international pour jeunes LES CRÉATURES / SKATS NO "IZRĀDES RADĪŠANA" / © BALLET DE BIARRITZ danseurs de Lausanne, il entre à l’Opéra de Paris en tant que danseur surnuméraire. Il est ensuite engagé au Ballet du Rhin (1978- 1980) puis au ballet du Théâtre français de Depuis 2001 il assure la direction artistique proclamation de la république de Lettonie. Nancy (1980-1986). Il met un terme à sa du Festival de danse de Biarritz Le Temps La notoriété du ballet de Riga revêt carrière de danseur en 1986 pour fonder d’Aimer. peu à peu une dimension internationale. la compagnie Temps Présent. Celle-ci Aujourd’hui la troupe de ballet du LNO, s’installe à Elancourt dans le département Le ballet de l’Opéra national de dirigée depuis 1993 par Aivars Leimanis, des Yvelines, puis à l’Esplanade Saint- Lettonie (LNO), connu également à possède un programme artistique inventif Etienne. En 1998, Thierry Malandain prend l’étranger sous le nom de Ballet de Riga, et exigeant, des ballets les plus classiques à la direction du tout nouveau Centre naît après la Première Guerre mondiale la danse contemporaine. chorégraphique national de Biarritz (CCN). lorsque l’Opéra national est fondé suite à la

62 e n è c s a l e d s t r A

LES CRÉATURES / SKATS NO IZRĀDES RADĪŠANA / © BALLET DE BIARRITZ Tjerī Malandēna

„Radīšana” a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S estivāla Francijas Pavasaris ietvaros uzaicinātas citas būtnes, lai pievienotos. Elankūrā (Elancourt) Ivelinas (Yvelines) Latvijā ieradīsies Tjerī Malandēns, lai Tādā veidā cilvēce vairojās. Toreiz vienas departamentā, vēlāk Sentetjēnas (Saint- Far Latvijas Nacionālās operas baleta atbrīvotākas horeogrāfijas vilinājums Etienne) Esplanādē. 1998. gadā Tjerī trupu iestudētu izrādi „Radīšana”. atvēra jaunu apvārsni Dejai. Ādams un Malandēns sāk strādāt jaunajā Biaricas 1801. gadā Salvatore Vigano, Vīnes Ieva sekoja savam ceļam, atstājot aiz (Biarritz) Nacionālās horeogrāfijas centrā baleta skolotājs, iestudējot jaunu izrādi, muguras paradīzi. Jau ceļā viņi zināja, ka (CCN). Kopš 2001. gada viņš ir Biaricas izvēlējās helēniskas inspirācijas sižetu pilnveidosies, strādājot vaiga sviedros, dejas festivāla Le temps d’aimer (Laiks – Prometeja radījumi. Viņš lūdza Ludvigu kamēr sāpēs dzims jaunais solis. mīlēt) mākslinieciskais vadītājs. van Bēthovenu izrādei sacerēt mūziku. Baletā darbojas divi māla radījumi, kurus Tjerī Malandēns Horeogrāfs Latvijas Nacionālās harmonijas spēks padara jūtīgus. dzimis 1959. gadā. Dejā Tjerī Malandēns, operas balets ārzemēs Pēc diviem gadsimtiem horeogrāfs Tjerī viņš debitē deviņu gadu iedvesmu gūstot pazīstams ar nosaukumu Malandēns, iedvesmodamies no Bībeles vecumā. Pēc Jauno Rīgas balets. Tas ir veidojies Radīšanas stāsta, iedomājās, ka Dievs dejotāju starptautiskā no Bībeles pēc Pirmā pasaules iesākumā atdzīvina savus radījumus ar konkursa Lozannā Radīšanas stāsta, kara, kad tika dibināta dejas „svēto uguni”. Tātad pirmais cilvēks iestājas Parīzes operā un iedomājās, ka Latvijas Nacionālā opera. būs dejotājs... sāk strādāt par ārštata Dievs iesākumā Ievērojamie Rīgas baleta dejotāju. Vēlāk viņš dejo panākumi pamazām Satura atstāsts Reinas baletā (Ballet du atdzīvina savus ieguvuši starptautisku Vairāki vakari, vairāki rīti, pēc tam Rhin) (1978 – 1980), pēc radījumus ar dimensiju. Šodien Latvijas diena... Pirmais cilvēks ir dzimis dejotājs. tam Nansī Franču baleta dejas svēto Nacionālās operas baleta Viņš griezās ap sevi, viņa rokas stiepās teātrī (Ballet Théâtre trupa, kuru kopš 1993. gada pretim tukšumam, tad viņam tika iedota Français de Nancy) (1980 uguni. vada Aivars Leimanis, dejo partnere – sieviete. Dejot divatā bija – 1986). Dejotāja karjeru ļoti plašu un daudzveidīgu labāk, bet drīz vien radās vēlēšanās veidot beidz 1996. gadā, lai nodibinātu repertuāru – sākot no klasiskajiem jaunus dejas soļus. Lai tas notiku, tika kompāniju Temps Present. Tā atradās baletiem līdz pat mūsdienu dejai.

63 Grand Six Les journées du jazz Franču džeza dienas aunums Francijas džeza panorāmā elementiem, piešķirot savām kompozīcijām français Grand Six rada novatorisku un īpašu vienotu tembru, kas spēj savaldzināt mūziku, apvienojot visdažādākās ne vien jaunus, bet arī pieredzējušus nouveau dans le paysage du J ietekmes – no mežonīgajiem rietumiem klausītājus. Tā ir pūšamo, sitamo un stīgu jazz français : Grand Six crée līdz Centrāleiropai, no Mingusa līdz cirka instrumentu apvienība. Duune musique résolument mūzikai, no Toma Veita līdz Čapi Čapo. Grand Six izveidojās Bordo pilsētā novatrice et personnelle qui fédère les Grand Six, kā teicis ģitārists Gadū, ir 1999. gadā, brīdī, kad seši mūziķi nolēma influences les plus diverses : du western à milzīga virtuve, kurā sastopamas visas apvienoties, lai spēlētu tādu mūziku, kādu la musique d’Europe centrale ; de Mingus à iespējamās pagājušā gadsimta sastāvdaļas. viņiem pašiem patīk klausīties. Taču tā la musique de cirque, de Tom Waits à Chapi Šī grupa savā džeza mūzikā piemetusi pa nebūt nebija nejaušība - viņi jau sen bija Chapo ! šķipsnai no polkas, vesterna un citiem pazīstami un iepriekš arī sadarbojušies. Grand Six, c’est une immense cuisine Saksofons, mežrags, ģitāra/bandžo, avec tous les ingrédients kontrabass un sitamie instrumenti - šo du siècle précédent Grand Six a réussi la gageure izvēli varētu uzskatīt par apzinātu. Taču disponibles, dixit Monsieur d’écrire, arranger et interpréter une tā tas nav: tas ir kas vairāk par ansambli, Gadou, guitariste de la kurā mūziķi varētu spēlēt jebkuru citu formation. Le groupe a musique résolument novatrice et instrumentu. Grand Six veido sešas mis dans son jazz des personnelle tout en s’adressant à neaizstājamas personības. pincées de polka, de un public plus large que les seuls Četru nākamo gadu laikā dzims ap Arts de la scène western et autres éléments, pussimts kompozīciju un aranžējumu, un qui donnent à leurs aficionados du jazz. nākas atzīt, ka apvienībai Grand Six ir bijis compositions un timbre pa spēkam izaicinājums rakstīt, aranžēt un unique, prompt à exciter les néophytes izpildīt nedzirdētu un īpašu mūziku, kas comme à ravir les initiés. Une alliance de adresēta ne vien džeza mūzikas gardēžiem, cuivres, de percussions et de cordes. bet daudz plašākai publikai. Ietekmes ir Grand Six est né en 1999 à Bordeaux ārkārtīgi dažādas - var minēt ne vien tādus lorsque six musiciens décident de mūziķus kā Karla Bleja, Djūks Elingtons, s’associer pour créer la musique qu’ils ont Gils Evanss, Čārlzs Minguss, Bukers Litls, envie d’entendre, tout simplement. Cette Eriks Dolfijs, Džons Lurie, Toms Veits, Kočāni rencontre est loin d’être le fruit du hasard : orķestris, Ennio Morikone, Denijs Elfmens ils se connaissent depuis longtemps et un pat Fransuā Derubē. ont déjà travaillé ensemble dans diverses Festivāla Francijas pavasaris ietvaros formations. L’instrumentation (trompette, grupa Grand Six Latvijā uzstāsies pirmoreiz, saxophone, cor d’harmonie, guitare banjo, vienlaikus iekļaujoties festivālā Rīgas ritmi, contrebasse, batterie) aurait pu être un bet pēc tam dosies uz Daugavpili, lai šo choix délibéré. Ce n’est pas le cas : bien oriģinālo mūziku atskaņotu otrreiz. plus qu’un ensemble d’instrumentistes interchangeables, Grand Six est constitué Sastāvs :

Spēles māksla un mūzika de six individualités irremplaçables. Msjē Gadū (Monsieur Gadou), ģitāra Les quatre années qui suivent voient Joans Lustalo (Yoann Loustalot), naître une cinquantaine de compositions trompete un rags et d’arrangements, et force est de constater Timo Kornelis Metcemakers (Timo que Grand Six a réussi la gageure d’écrire, Cornelis Metzemakers), kontrabass arranger et interpréter une musique Viktors Mišo (Victor Michaud), mežrags résolument novatrice et personnelle tout Bertrāns Noels (Bertrand Noël), sitamie en s’adressant à un public plus large que instrumenti les seuls aficionados du jazz. Les influences GRAND SIX, 2004 / GRUPA GRAND SIX / ©FRÉDÉRIC DESMESURE Doks Tomašo (Doc Thomachot), sont extrêmement diverses : on peut citer saksofons pêle-mêle Carla Bley, Duke Ellington et Gil Evans, Mingus, Booker Little et Eric Dolphy mais aussi John Lurie et Tom Waits, Lors d’Un Printemps Français en Lettonie Grand Six ir bijis pa et pourquoi pas Kocani Orkestar, Ennio Grand Six donne un premier concert à spēkam rakstīt, aranžēt un Morricone, Danny Elfman, voire François de Riga, également dans le cadre du festival izpildīt nedzirdētu un īpašu Roubaix. Rigas Ritmi, puis se déplace à Daugavpils mūziku, kas adresēta gan pour une deuxième présentation de cette musique originale et atypique. džeza mūzikas gardēžiem, gan plašākai publikai.

64 Don Juan, avec la Compagnie de Danse L’Eventail

1ère partie, Les Elémens de Jean-Féry l’histoire de la danse. Ballet le plus la musique devient un élément important Rebel (1737) connu de Jean-Féry Rebel, Les Elémens se du ballet et non un simple fond sonore 2de partie, Don Juan ou le Festin de composent d’une saisissante ouverture, le d’accompagnement : événement décisif Pierre de Christoph Willibald von Gluck chaos, suivie de neuf danses qui ont pour qui exercera une influence considérable sur (1761) objet l’imitation de la nature. Au cours les compositeurs de l’époque. d’une nuit magique, un jeune homme est Après avoir été accueillie pendant 4 ans le cadre du festival Un témoin d’une succession d’apparitions. saisons à l’Espace Carpeaux de Courbevoie, Printemps Français, la compagnie Comme dans un enchantement, des la compagnie l’Eventail est implantée Dde danse baroque l’Eventail personnages merveilleux et pittoresques depuis 2001, à Sablé, dans les Pays de la et l’orchestre baroque de Lettonie se apparaissent venant des profondeurs de la Loire, auprès d’Entracte, scène spécialisée réunissent dans un spectacle unique. Dans nuit, revivant sur les subtiles et enivrantes dans les musiques et danses anciennes. le décor magique du château de Rundale, musiques de Jean-Féry Rebel. A travers sa spécificité, la danse baroque, ces formations rassemblent leurs talents Don Juan ou le Festin de Pierre est elle est reconnue comme un pôle de dans une magnifique interprétation de le premier ballet d’action ou ballet référence dans le domaine du spectacle deux grands ballets. dramatique. Il s’agit d’un ballet en trois vivant. En 2004, elle devient compagnie

Les Elémens de J-F Rebel et Don actes rédigé en français par le chorégraphe conventionnée par le ministère de la e n è c s a l e d s t r A Juan ou le Festin de Pierre de C.W. Glück, Angiolini, pour lequel Glück composa une Culture. La compagnie est dirigée par la représentent des étapes majeures dans partition très descriptive grâce à laquelle chorégraphe Marie-Geneviève Massé. Dons Žuans jeb Pētera dzīres Dejas kompānija L’Eventail (Vēdeklis) a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S Pirmā daļa: Žans Ferī Rebels Les Elémens (1737) Otrā daļa: Kristofs Vilibalds fon Gluks Dons Žuans jeb Pētera dzīres (1761)

estivāla Francijas pavasaris ietvaros baroka deju kompānija L’Eventail Fun Latvijas baroka orķestris un diriģents Andris Veismanis piedāvās unikālu izrādi. Rundāles pils burvīgajos interjeros divi mākslinieku kolektīvi apvienos savus talantus divu izcilu baletu interpretācijā.

Ž. F. Rebela Les Elémens un Kristofa CHATEAU RUNDALE / RUNDĀLES PILS Vilibalda fon Gluka „Dons Žuans jeb Pētera dzīres” attēlo divus svarīgus dejas vēstures Rundāles pils burvīgajos interjeros divi posmus. 17. gadsimtā gan koncepcijas, mākslinieku kolektīvi apvienos savus talantus divu gan attiecīgās mūzikas radīšana bija lielu baletu interpretācijā. revolucionāra. Vispazīstamākais Žana Ferī Rebela trīs cēlienu izrāde, kurai libretu franču Kurbevuā (Courbevoie) Karpo (Carpeaux) balets Les Elémens sastāv no pārsteidzošas valodā sarakstījis horeogrāfs Andžolīni, teātrī kopš 2001. gada ir L’Entracte sastāvā uvertīras „Haoss” un deviņām dejām, kuru savukārt, pateicoties Gluka uzrakstītajai Sablē (Sablé), Luāras Zemju reģionā, un pamatā ir dabas atdarināšanas tēma. partitūrai, mūzika kļūst par nozīmīgu baleta specializējas senajā mūzikā un dejās. Kāds jauns cilvēks maģiskas nakts laikā ir elementu, nevis vienkāršu pavadījuma Ņemot vērā kompānijas specifiku – baroka liecinieks vairākām parādībām. Kā brīnums skaņu: tas bija notikums ar lielu ietekmi uz deju, tā ir atzīta par izziņas virsotni dzīvās no nakts dzīlēm parādās brīnišķīgi un tālaika komponistiem. izrādes jomā. 2004. gadā tā kļuva par krāšņi tēli, kas atdzīvojas Žana Ferī Rebela Kultūras ministrijas atbalstītu kompāniju. asprātīgajā un reibinošajā mūzikā. Dejas kompānija L’Eventail Vadītāja – horeogrāfe Marī Ženevjēva „Dons Žuans jeb Pētera dzīres” ir Dejas kompānija L’Eventail pēc četru Masē. pirmais darbības jeb teātra balets. Tā ir sezonu darbošanās Parīzes priekšpilsētā

65 Ērģelnieks Fransuā Espinass François Espinasse,

organiste rīs izcilus koncertus franču tradīcijās trijās Latvijas pilsētas – Rīgā, Liepājā un Ugālē sniegs ievērojamais franču rois concerts exceptionnels dans T ērģelnieks Fransuā Espinass. trois villes de Lettonie, par un Fransuā Espinass ir dzimis 1961. grand organiste français : François T gadā, klavierspēli, ērģeles, kamermūziku, Espinasse sera à Riga, Liepaja et Ugale, harmoniju un kontrapunktu mācījies pour trois concerts d’orgue, dans la plus Tulūzas reģiona valsts konservatorijā. pure tradition française. Viņš ir bijis pašreizējā Parīzes Dievmātes Né en 1961, François Espinasse a katedrāles ērģelnieka Olivjē Latrī skolnieks. étudié le piano, l’orgue, la musique de FRANÇOIS ESPINASSE / FRANSUĀ ESPINASS 1980. gadā Orsī konservatorijā Espinass chambre, l’analyse musicale, l’harmonie et saņēma augstāko ērģeļu godalgu Ksavjē le contrepoint au Conservatoire national de Fransuā Espinass Darasa klasē un gadu vēlāk – vēl vienu Région de Toulouse. Il a été l’élève d’Olivier ir bijis pasniedzējs, godalgu Andrē Izuāra klasē. Viņš ir bijis arī Latry, actuel organiste de la Cathédrale de vairāku starptautisku konkursu laureāts Notre-Dame. koncertējis un vadījis Arts de la scène (Tulūzā, kā arī Tokyo-Musashino Japānā). En 1980, il a obtenu un premier meistarklases Eiropā, Fransuā Espinass pašlaik ir ērģelnieks prix d’orgue dans la classe de Xavier Izraēlā, Korejā un Japānā. Parīzes Svētā Severīna baznīcā, viņš arī Darasse et l’année suivante, un autre māca ērģeļu spēli Bordo reģiona valsts premier prix dans la classe d’André Japon. En tant que soliste, il a notamment konservatorijā. Espinass bijis pasniedzējs, Isoir au Conservatoire d’Orsay. François joué avec Charles Dutoit. koncertējis un vadījis meistarklases Eiropā, Espinasse est lauréat de plusieurs concours Il est membre rapporteur de la Izraēlā, Korejā un Japānā. Kā solists viņš ir internationaux (Toulouse, Tokyo-Musashino Commission supérieure des monuments spēlējis kopā ar Šarlu Dutuā. au Japon). historiques (5e section orgues) et membre Espinass ir Vēsturisko pieminekļu Organiste de l’église Saint-Séverin à de la Commission des orgues non augstākās komisijas biedrs, kā arī Paris, il enseigne également l’orgue au protégées, au ministère de la Culture. Parmi Neaizsargāto ērģeļu komisijas biedrs Conservatoire national de Région de ses enregistrements on trouve les œuvres Francijas Kultūras ministrijā. Viņš ir Bordeaux. François Espinasse a donné des de Bach, Brahms, Darasse et Messiaen. ierakstījis Baha, Brāmsa, Mesiāna un Darasa récitals, des concerts et des master classes skaņdarbus. partout en Europe, en Israël, en Corée et au

Spēles māksla un mūzika Fin d’Été à Baccarat, projet de théâtre et coopération

2005, après la visite du la préparation de la mise en scène de la scène français, le théâtre de Daugavpils a metteur en scène Raymond pièce Fin d’été à Baccarat, au théâtre de proposé des cours de français aux acteurs En Godefroy à la ville de Daugavpils. Pendant 2 mois le metteur et à l’équipe technique du théâtre. Daugavpils, une coopération entre le en scène français R. Godefroy travaille Une deuxième étape du projet prévoit théâtre d’Amiens et celui de Daugavpils a avec le metteur en scène letton Harijs la mise en place d’une coopération à long été envisagée. La direction du théâtre de Petrockis et la troupe lettonne du théâtre terme entre les trois parties : le théâtre Daugavpils, les professeurs de l’université de Daugavpils. La première, prévue pour le d’Amiens, le théâtre de Daugavpils et de Daugavpils, l’équipe du théâtre 27 mars 2007 à l’occasion d’Un Printemps le théâtre de Panevezus (en Lituanie). d’Amiens, le metteur en scène français Français interviendra dans le cadre de la L’objectif est de constituer un réseau de R. Godefroy, les écrivains français Philippe Journée internationale du théâtre et de la coopération entre ces théâtres, sous forme Minyana et Michel Azama ainsi que le Journée internationale de la Francophonie. d’échanges entre les personnels artistiques, théâtre de Panevezus (Lituanie), se sont L’auteur de la pièce, Philippe Minyana, de tournées dans chacun des théâtres, engagés dans une même entreprise. pourrait assister à la création à Daugavpils. de stages pour les acteurs, ainsi que d’ Ce projet est constitué de deux En vue d’améliorer la qualité des échanges échanges entre écrivains et metteurs en étapes : au début de l’année 2007 a lieu entre les acteurs lettons et le metteur en scène.

66 Dzintra Pianistes Dzintras Erliha Erlihas koncerti

pianiste lettonne Dzintra estivāla Francijas pavasaris ietvaros Erliha donne trois concerts latviešu pianiste sniegs trīs solos à Valka, Madona et Riga. Fsolokoncertus Valkā, Madonā un Rīgā. La Koncertos skanēs latviešu komponistes Les concerts proposeront les musiques pour piano de Lucija Garuta (1902-1977), Lūcijas Garūtas (1902–1977) un franču compositrice lettonne, et Olivier Messiaen komponista Olivjē Mesiāna (1908-1992) (1908-1992), compositeur français. klaviermūzika. Passionnée par la musique française Lūcija Garūta ir vienīgā no sava laika et surtout par celle de Debussy, Ravel latviešu komponistiem, kas vairāk nekā gadu et Hogner, Lucija Garuta a été pendant ir dzīvojusi un studējusi Parīzē pie izciliem des années la seule musicienne lettonne meistariem – Alfrēda Korto, Izidora Filipa à pouvoir étudier à Paris chez les un Pola Dikā. Garūtu sajūsminājusi franču grands maîtres de la musique comme komponistu mūzika, sevišķi – Kloda Debisī Alfred Cortot, Isidore Philipp et Paul un Morisa Ravela darbi, arī Artura Onegēra Dukas. D’après les témoignages, Garuta kompozīcijas. Laikabiedru liecības rāda, ka e n è c s a l e d s t r A connaissait les œuvres de Messiaen parmi komponistei bijuši zināmi arī Olivjē Mesiāna lesquelles les Méditations sur le mystère skaņdarbi, tostarp Mesiāna “Meditācijas” de la Sainte Trinité, composée pour orgue. ērģelēm. Interesanti, ka arī Lūcijas Garūtas Il est curieux de constater que la seule vienīgo ērģelēm sacerēto darbu sauc œuvre composée pour orgue par Garuta “Meditācija”. Vēl kāda sakritība – abiem porte le même nom : La Méditation. En komponistiem aptuveni vienā laikā top outre, les deux compositeurs ont écrit iecere par prelūdijām klavierēm – Mesiāna presque simultanément leurs préludes DZINTRA ERLIHA / PIANISTE DZINTRA ERLIHA Préludes klavierēm komponētas 1929. gadā, bet Garūtas “Četras prelīdes” – 1927./1929. pour piano : les préludes de Messiaen Koncertos skanēs ont été crées en 1929 alors que les quatre gadā. préludes de Garuta voient le jour entre latviešu komponistes Jaunā pianiste Dzintra Erliha, vairāku 1927 et 1929. Lūcijas Garūtas un franču starptautisko konkursu laureāte, Francijā ir Dzintra Erliha, jeune pianiste komponista Olivjē bijusi vairākas reizes: 1999. gadā, kad viņa lettonne, lauréate de plusieurs concours uzvarēja Nikolaja Rubinšteina starptautiskajā Mesiāna klaviermūzika pianistu konkursā Parīzē, kā arī skolojoties internationaux, s’est rendue en France à a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S plusieurs reprises : en 1999 elle remporte pie izcilā krievu pianista Viktora Eresko, à Paris le concours international Nicolaï kurš dzīvo un strādā Francijā. Pianiste ir internationaux en Italie et au Canada. En Rubinstein. Elle étudie auprès de Viktor uzvarējusi starptautiskos konkursus arī Itālijā 2006 elle a joué au Brésil, à l’occasion de Eresko, grand pianiste russe vivant et un Kanādā. 2006. gadā Dzintra uzstājusies la célébration du centenaire de la ville de travaillant en France. Brazīlijā Jaunodesas pilsētas 100 gadu Nova Odessa. Dzintra Erliha a remporté des concours jubilejas svinībās. Vasaras beigas Bakkarā oma par sadarbību ar Amjenas Projekta uzdevums sadarbība būtu iespējami veiksmīgāka, teātri Daugavpils teātrim radās Daugavpils teātris iesniedzis projektu par D2005. gada rudenī pēc franču ir izveidot sadarbības franču valodas kursiem teātra darbiniekiem režisora Reimonda Godfruā viesošanās tīklu starp teātriem. un aktieriem. Daugavpilī. Projektā iesaistījās Daugavpils Otrais solis paredz ilgtermiņa trīspusēja teātra vadība, Daugavpils Universitātes sadarbības projekta izstrādi starp Amjenas mācībspēki, Amjenas teātra radošais teātri Francijā, Daugavpils teātri Latvijā personāls, franču režisors R. Godfruā, franču Daugavpils teātra latviešu trupā kopā ar un Paņevežas teātri Lietuvā. Projekta rakstnieki Filips Minjanā un Mišels Azamā, latviešu režisoru Hariju Petrocki. Pirmizrāde uzdevums ir izveidot sadarbības tīklu kā arī Paņevežas teātris no Lietuvas. paredzēta 27. martā un tiks veltīta starp minētajiem teātriem, lai realizētu Projekts sastāv no diviem posmiem. Starptautiskajai Teātra dienai, Frankofonijas mākslinieciskā personāla apmaiņas 2007. gada sākumā tiek plānota lugas svētkiem un festivālam Francijas pavasaris. programmas, savstarpējas viesizrādes, “Vasaras beigas Bakkarā” iestudēšana Arī lugas autors F. Minjanā izteicis aktieru stažēšanos, rakstnieku un režisoru Daugavpils teātrī, kad divus mēnešus vēlēšanos ierasties uz pirmizrādi. pieredzes apmaiņas braucienus. franču režisors R. Godfruā strādās Lai latviešu aktieru un franču režisora

67 Birdy Nam Nam

«Un turntablist est une personne qui utilise les platines non pour jouer de la musique mais qui isole et manipule les sons pour créer de la musique» (DJ Babu, Dilated Peoples, 1996)

irdy Nam Nam est un groupe de DJ français composé de Little Mike, BDJ Pone, DJ Need et Crazy B. Si ces noms traînent dans l’underground français depuis longtemps, sur les affiches des soirées ou derrière d’illustres groupes de rap (Triptik, Svinkels, ou Alliance Ethnik), ils brillent aussi sur les podiums des championnats de deejaying internationaux. Au cours des années 90, les méricains DJ Q-Bert, Craze ou A-Trak habitués des classements, ont ainsi dû composer avec la jeune garde du deejaying français, menée par des crews comme Scratch Aktion Hiro qui remporte le titre mondial en 2000. C’est de ce gigantesque crew mutant que naît Birdy Nam Nam, un groupe de quatre scratcheurs formé pour le championnat du

Arts de la scène monde de 2002 qu’ils remportent dans la foulée. Récompensés en solo ou par équipe, BIRDY NAM NAM / FRANČU DĪDŽEJU GRUPA BIRDY NAM NAM issus du turntablism le plus frénétique, les quatre amis ne s’arrêtent pas en si bon chemin. Ils quittent le circuit des “Turntablists ir cilvēks, Guvuši panākumus kā solo mākslinieki compétitions en 2002, mais continuent kurš izmanto skaņuplates nevis, vai grupas sastāvā, enerģiskā turntablism d’arpenter les sillons de milliers de lai spēlētu mūziku, pārstāvji iet tālāk. No 2002. gada grupa disques vinyles. Dans l’esprit des bet, lai izolētu un apstrādātu skaņas vairs nepiedalās konkursos, bet turpina turntablists américains (D-Styles, Excess, un radītu mūziku” muzicēt, izmantojot vinila diskus. etc.), ils exploitent d’obscurs disques (DJ Babu, Dilated Peoples, 1996) Turntablists (D-Styles, Excess...) garā Birdy de jazz, dépouillent la soul des années Nam Nam studē džeza ierakstus, 70. gadu 70 et quelques bons breakbeats, ils irdy Nam Nam ir franču dīdžeju soul mūziku un breakbeats, viņi izvēlas sélectionnent la boucle juste, le rythme grupa, kuru veido Little Mike, DJ īsto skaņas garumu, ritmu un noskaņu, mesuré, le grain parfait qu’ils assemblent BPone, DJ Need un Crazy B. Šie ko apvieno ar zinātnisku precizitāti. avec science. Comme une évolution libre vārdi jau ilgu laiku ir pazīstami underground Atsakoties no 6 minūšu formāta, ko dīdžeji de l’épreuve de composition de 6 minutes mūzikas cienītājiem, viņi spēlēja mūzikas gatavoja konkursu vajadzībām, grupa imposée aux championnats du monde, ils vakaros vai kopā ar slavenām repa grupām 2005. gadā izdod pirmo albūmu, kurā nav accouchent en 2005 d’un premier album (Triptik, Svinkels un Alliance Ethnik), viņi ievērots noteikts formāts, nav uzspiestu

Spēles māksla un mūzika qui évite tout format. Pas de figure imposée spīdēja arī starptautiskos deejaying figūru vai ierobežota laika. Simfonija kļūst et pas de temps limité. La symphonie čempionātos. 90. gados topu tabulās par jēlmateriālu un Birdy Nam Nam ar devient le matériau brut et Birdy Nam Nam atpazīstamie amerikāņu mākslinieki DJ pirkstu galiem rada tikai un vienīgi sev élabore à la force des doigts un son qui Q-Bert, Craze un A-Trak sāka sadarboties ar raksturīgu skaņu. n’est que le sien. jauno franču dīdžeju gvardi, kuras priekšgalā Birdy Nam Nam ir nogājis loģisku Birdy Nam Nam est le fruit d’une atradās tāds plašu meistars - crew kā Scratch evolūcijas posmu, ko veic visi tehniskie évolution logique, celle qui conduit tous Aktion Hiro, kurš 2000. gadā ieguva pasaules instrumentālisti, lai nokļūtu līdz mūzikai. les instrumentistes de la technique à la čempiona titulu. Pēc šī milzīgā un mainīgā Viņu darba mērķis ir nekoncentrēties tikai musique. L’intérêt de leur travail réside crew iniciatīvas arī izveidojās Birdy Nam Nam uz tehnisko meistarību, skreča sesijām, ko, dans le dépassement de la technique, - četru skrečeru grupa, kas tika izveidota starp citu, viņi lieliski pieprot. Paplašinot l’abandon des sessions scratch hyper dalībai 2002. gada pasaules čempionātam, mūzikas robežas, Birdy Nam Nam mums techniques dont ils sont par ailleurs kurā viņi arī uzvarēja. piedāvā samērīgu mūziku, īstus vinila capables. Repoussant les limites de cette kompozīciju dārgumus, kurus ietekmējuši matière brute, Birdy Nam Nam nous livre gan 90. gadu elektroniskās mūzikas Shadow qu’à Sun Ra, aux électroniciens des une musique tempérée, un bijou de meistari kā DJ Shadow un Sun Ra, gan années 90 qu’aux producteurs de rap des composition vinylique qui doit autant à DJ 80. gadu repa producenti. Četri grupas années 80. Les quatre membres du groupe dalībnieki vairs nespēlē skaņuplates, bet ne jouent plus de la platine, ils jouent de la gan mūziku. musique.

68 Weepers Circus izrādes

ateicoties aizsāktajai sadarbībai Žaka Brela, Žorža Brasēna un Borisa Viāna starp Lejasreinas departamentu daiļrades ietekme. Tajā pašā gadā grupas PFrancijā un Vidzemes reģionu dalībnieki satiek Karolīnu Lēbu, kas tagad ir Latvijā, Elzasas reģiona muzikālā grupa atbildīga par grupas izrāžu inscenējumiem. Weeper Circus piedāvā savas izrādes Latvijā. 2001. gadā grupai pievienojas piektais Grupu 1988. gadā izveidoja četri dalībnieks – Guleks ar bungām, kas padara vidusskolēni – Franks, Ēriks, Aleksandrs un grupas skanējumu un repertuāru daudz Denī. Savu aktīvo koncertdzīvi Weepers tuvāku rokam. Circus uzsāka 90. gadu sākumā ar izrādēm 2002. gadā grupa sastopas ar Seržu “Rekviēms” (Requiem, 1992) un „Fabulas” Begū, kādreizējo leģendārās franču grupas (Fables, 1994). Têtes Raides pārstāvi, un Olīviju Ruizu, kurš 1995. un 1996. gadā tika veikti pirmie 2003. gadā piedalās grupas ceturtā albuma grupas ieraksti: sākumā Weepers Circus “Ieaiciniet” (Faites entrer) izdošanā. Jaunajā (1995) un divas izlases, vēlāk – 1997. gadā albumā paralēli šansonam dzirdamas arī Weepers iznāca pirmais albums “Trakais un šūpoles” roka melodijas. (Le fou et la balance). 2005. gada oktobrī tiek izdots grupas Trešais albums tika izdots 2000. gadā ar piektais albums “Baisā parāde” (La nosaukumu “Ēna un jaunkundze” (L’ombre monstrueuse parade). Kopš 2006. gada grupa e n è c s a l e d s t r A Circus et la demoiselle). Šajā albumā vērojama ir dodas turnejās pa Franciju un Eiropu. ans le cadre de la coopération entre le département du Bas-Rhin Det la région Vidzeme, le groupe alsacien Weepers Circus vient se produire sur les scènes lettonnes. Formé en 1988 par quatre lycéens, Franck, Eric, Alexandre et Denis, Weepers Circus démarre réellement sa carrière au début des années quatre-vingt-dix avec des spectacles conceptuels et transdisciplinaires – Requiem (1992) et Fables (1994).

En 1995 et 1996, la formation réalise ses a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S premiers enregistrements : ainsi sont publiés un simple – Weepers Circus (1995) – et deux disques collectifs. Un premier album – Le Fou et la balance – sort en 1997. Un troisième album sorti en 2000, L’Ombre et la Demoiselle, assume pleinement les influences de Jacques Brel, Georges Brassens et Boris Vian. La même année, le groupe rencontre Caroline Loeb qui désormais supervisera les mises en scène du groupe. En 2001, un cinquième membre, Goulec, s’ajoute à la formation en y introduisant la batterie : cet ajout marque l’influence croissante d’un son plus « rock » dans les futures orientations des musiciens. En 2002, le groupe rencontre Serge Bégout (Têtes Raides) et Olivia Ruiz. Ils participent tous les deux au quatrième album, Faites entrer (2003), et rejoindront souvent Weepers Circus sur les scènes françaises. Cet album prendra une tournure plus rock tout en conservant un esprit chanson. En octobre 2005 sort La Monstrueuse Parade, leur cinquième album. Depuis 2006, le groupe est en tournée, en France puis en Europe. WEEPERS CIRCUS / GRUPA WEEPERS CIRCUS

69 Ecole de Musique de la Communauté de l’Estuaire de la Dives

CÉCILE VERNY / SESILA VERNĪ ’Ecole de musique de la communauté de l’Estuaire de Lla Dives, rend visite à Jurmala. Cécile Verny L’événement permet de renforcer les liens de jumelage entre la communauté de l’Estuaire de la Dives (région de Cabourg) et Les journées du jazz français la mairie de Jurmala. Pour ce voyage à Jurmala l’objectif est de écile Verny a conquis les sommets et l’énergie pétillante, tout comme faire connaître comment l’école aborde les de la musique jazz allemande en les traditions musicales africaines et répertoires jazz et classique au travers des Arts de la scène C2005 avec son album European européennes. Il s’agit du jazz du XXIème différentes formations présentes. Richard Songbook. Son nouveau programme siècle. Loukia, un des deux responsables de l’école, de concert intitulé The Bitter and the Le 27 avril 2007 la chanteuse se produira à accompagne les trois ensembles suivants Sweet ne cesse de surprendre le public l’université de Lettonie, dans le cadre des lors de ce déplacement. européen. Journées du jazz français, en compagnie de Le quatuor de saxophone interprète La musique de Cécil Verny comprend musiciens lettons : Viktors Ritovs (piano), un programme varié constitué d’œuvres des éléments de swing, de blues, et de Gints Pabērzs (saxophone), Andris Gruntis originales et d’arrangements divers. Il chanson, dont le rythme est enrichi par (basse) et Kaspars Grigalis (percussions). permet aux élèves de découvrir le répertoire un quartet de musiciens professionnels. Le concert présentera non seulement les pour quatuor de saxophone. La flûte Elle sait concilier les contrastes, la traditions musicales françaises et africaines, traversière de Céline Laumonier apportera sophistication et la simplicité, la mélancolie mais aussi celles de la Lettonie. une couleur différente pour l’interprétation de My funny Valentine. L’ensemble de cuivres (3 trompettes, 3 trombones, tuba) propose un répertoire vaste et varié s’étendant de la renaissance à nos jours. Œuvres originales et adaptations Sesilas Vernī de pièces du répertoire seront Pour ce proposées pour les voyage à Spēles māksla un mūzika différents concerts koncerts et la messe Jurmala que l’ensemble l’objectif est de animera lors de faire connaître Franču džeza dienas son voyage à Jurmala. comment espējams, tas ir eiro-āfrikāņu džezs, pretmetus – izsmalcinātību un vienkāršību, Le Big Band l’école aborde eksotiski un reizē klasiski. melanholiju un dzirkstošu enerģiju, Āfrikas réunit 4 sections Sesila Vernī iekaroja Vācijas džeza un Eiropas mūzikas tradīcijas. Tas ir 21. les répertoires I trompettes, mūzikas virsotnes 2005. gada pavasarī gadsimta džezs. trombones, jazz et classique ar albumu “European Songbook”. Viņas saxophones et au travers des jaunākā koncertprogramma “The Bitter and Franču džeza dienu ietvaros dziedātāja rythmiques. Un the Sweet” jau labu laiku turpina pārsteigt uzstāsies kopā ar Latvijas mūziķiem différentes répertoire des Eiropas klausītājus. – Viktoru Ritovu (klavieres), Gintu Pabērzu formations grands standards (saksofons), Andri Grunti (bass) un Kaspars jazz y est abordé : présentes. Sesilas Vernī mūzika ietver svinga, blūza, Grigalis (sitaminstrumenti). Šajā koncertā Duke Ellington, šansonu elementus, kuriem ritmisku apvienosies ne vien Francijas un Āfrikas, Richard Rodgers, Count Basie... Ce grand pulsāciju dod profesionālu mūziķu kvarteta bet arī Latvijas muzicēšanas tradīcijas! orchestre reproduit l’atmosphère swing qui saspēle. Sesilas Vernī mūzika apvieno a marqué les débuts du XXème siècle.

70 Marija Naumova et l’Orchestre d’accordéons de Dīves Daugavpils ans le monde de la musique Daugavpils est aussi appelée la Dville de l’accordéon, car, en effet, Estuāra cet instrument y est popularisé depuis plusieurs années. Plus récemment la ville s’est intéressée à la langue et à la culture françaises, enseignées à l’université komūnas de Daugavpils. Dans l’objectif d’unir la musique et la culture française, un grand concert rassemble pour Un Printemps français, la célèbre chanteuse Marija Mūzikas Naumova et l’Orchestre d’accordéons de Daugavpils. MARIJA NAUMOVA / MARIJA NAUMOVA © V. SVETLOVS La chanteuse lettonne Marija Naumova est connue en France pour avoir remporté en letton, français, anglais et portugais. Toujours passionnée par la langue skola le Concours Eurovision en 2002 avec sa e n è c s a l e d s t r A chanson I wanna et pour ses quelques française, la chanteuse n’a pas hésité à interpréter en français la légendaire īves Estuāra komūnas Mūzikas chansons interprétées en français. chanson en Lettonie du compositeur skola apciemo Jūrmalu, lai Après un premier enregistrement Aleksandrs Kublinskis, Nocturne. Cet stiprinātu saiknes, kas vieno Dīves autoproduit avec des chansons D attachement au français fait de Marija Estuāra komūnu (Kabūras reģions) un traditionnelles lettonnes, chantées en Naumova une invitée toute naturelle du Jūrmalas pašvaldību. russe, le succès arrive avec Look into the festival Un Printemps Français. Vizītes mērķis ir rādīt kā skola mācību eyes, Disque d’Or en deux semaines et L’Orchestre d’accordéons de procesā iekļauj džeza un klasiskās mūzikas Disque de Platine au bout de quelques Daugavpils, fondé en 1959, est dirigé par repertuāru. Rišārs Lukiā ir viens no franču mois. En 2001 elle enregistre Ma Voix, Ma le chef d’orchestre Valērijs Hodukins. En Mūzikas skolas vadītājiem, viņš Latvijā Voie, avec des chansons en français et là participant à des festivals internationaux ierodas ar trim mūzikas ansambļiem. encore le succès est au rendez-vous. Sa en Pologne, Tchéquie, Slovaquie, Lituanie, Saksofona kvartets piedāvā chanson I wanna, victorieuse à l’Eurovision, Biélorussie et Danemark, l’orchestre daudzpusīgu programmu – gan est sortie un peu partout dans le monde. devient de plus en plus populaire au-delà oriğinālmūziku, gan aranžējumus. Tas Dans son denier album, On my own, des frontières de la Lettonie. a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S palīdz audzēkņiem labāk iepazīt saksofona Marija Naumova enregistre des chansons kvartetiem rakstīto repertuāru. Selīnas Lomonjē šķērsflauta piešķir atšķirīgu skanējumu skaņdarbam My funny Valentine. Pūšamo instrumentu ansamblis (3 Marija Naumova kopā ar trompetes, 3 tromboni, tuba) piedāvā plašu repertuāru no renesanses līdz mūsdienām. Daugavpils akordeonistu orķestri Koncertu un viena dievkalpojuma laikā ansamblis spēlēs arija Naumova jeb Marija N. ir tika apbalvots ar Platīna diska godalgu. Vizītes mērķis oriğinālmūziku viena no populārākajām Latvijas 2001. gadā dziedātāja ierakstīja albumu ar un skaņdarbu Mdziedātājām. Francijā viņu dziesmām franču valodā Ma voix, Ma Voie, ir rādīt, kā skola adaptācijas. pazīst kā 2002. gada Eirovīzijas konkursa kas izpelnījās lielu atzinību. Viņas Eirovīzijas mācību procesā Big Band uzvarētāju ar dziesmu I wanna, kā arī ar dziesma I wanna arī ir apceļojusi pasauli. iekļauj džeza sastāv no 4 viņas franču valodā izpildītajām dziesmām. Savu jaunāko albumu On my own Marija trompetēm, Taču Marijas N. karjera nebūt nav sākusies N. iedziedājusi gan latviešu, gan franču, gan un klasiskās tromboniem, 2002. gada Eirovīzijā. Viņa jau iepriekš bija angļu un portugāļu valodā. Mīlestības uz mūzikas saksofoniem pieredzes bagāta māksliniece. franču valodu vadīta, dziedātāja brīnišķīgā repertuāru. un sitamajiem Kopš 1995. gada Marija N. ar lieliem franču valodā ir ierakstījusi leģendārā instrumentiem. panākumiem piedalījusies vairākos latviešu komponista Aleksandra Kublinska Ansamblis atskaņo klasisko džeza mūziku: popmūzikas un džeza festivālos un skaņdarbu “Noktirne”. Djūka Elingtona, Ričarda Rodžersa, Kaunta konkursos. Savas karjeras laikā viņa ir Marijas Naumovas ciešās saites ar franču Beizija u. c. mākslinieku skaņdarbus. Šis uzstājusies kopā ar tādiem starptautiski valodu padara viņu par gaidītu viešņu arī orķestris izstaro 20. gadsimta sākuma atzītiem skatuves māksliniekiem kā festivālā Francijas pavasaris, kur franču svinga atmosfēru. Robertīno Loreti un Džo Kokeru. mūzikai veltītā vakarā viņa uzstāsies kopā Pēc pirmajiem ierakstiem, kuros ar Daugavpils akordeonistu orķestri. Franču dziedātāja krievu valodā iedziedāja latviešu valodā dziedošās mākslinieces balss, tautas dziesmas, panākumu laurus Marija ko pavadīs franču mūzikai tradicionāli N. plūca ar albumu “Ieskaties acīs”, kurš raksturīgais akordeons, radīs burvīgu divu nedēļu laikā pēc iznākšanas sasniedza sadraudzības mirkli. Zelta diska statusu un pēc pāris mēnešiem

71 Vārda un Mūzikas slavinājums Marēna Marē baroka mūzikas ansamblis

oncertizrādē, kurā skartas Gatavojoties festivālam Francijas Skatītājiem, kas ļausies mūzikas burvībai, mīlestības, ķermeņa un medicīnas pavasaris, 2006. gadā Lionas pilsētā tiks garantēts ceļojums laikā. Ktēmas 17. un 18. gadsimta garā, iestudētais „Vārda un mūzikas slavinājums” Izrādē līdzās melanholiskiem un apvienota franču Dižā laikmeta baroka būs skatāms krāšņajās Rundāles pils gaismēnām bagātiem Marēna Marē mūzika un literatūra. Izrādē „Vārda un telpās, kas pazīstama kā „Latvijas Versaļa”. skaņdarbiem franču mūzikas garu mūzikas slavinājums”, kas uzbur Ludviķa simbolizējošajam instrumentam violai XIV Versaļas galma gaisotni, piedalās trīs da gamba, kas godina mīlestību un mūziķi, kas spēlē senos instrumentus (violu Izrādē, kas uzbur kaislību, skanēs arī Fransuā Kuperēna da gamba, lautu/teorbu un klavesīnu), muzikālie portreti (Folies Françaises ou les un aktieris – baroka teātra speciālists. Ludviķa XIV galma Dominos) un Marēna Marē deju svītas. Speciāli šim projektam četri mākslinieki gaisotni Versaļā, Izrādē iekļauts komponista slavenais apvienojušies ansamblī, kam dots Marēna piedalās trīs mūziķi, „Vēderdobuma operācijas skats” (Tableau Marē vārds, tā godinot slaveno karaļa de l’Opération de la Taille) – komisks galma mūziķi un komponistu. kas spēlē senos skečs, kas mūzikā attēlo ainu, kā tālaika instrumentus mediķi veica nierakmens izņemšanu. Smalki atveidots gan “aparāta izskats”, gan “trīsas, to ieraugot”, gan “minētā aparāta pietuvināšana”, “iegriezums”, “asins tecēšana” un “slimnieka prieks”. Muzikālo daļu pavada Žana de Lafontēna un Arts de la scène Éloge du Vensāna Vuatīra teksti, kā arī fragmenti no tālaika enciklopēdijām – aizraujoši, komiski Verbe et de vai groteski. Teksti : Žans de Lafontēns. „Mīla un kaisle”, la Musique, „Ārsti” (Jean de la Fontaine : L’Amour et la Folie – Les Médecins). avec l’Ensemble Vensāns Vuatīrs. „Rondo” (Vincent Voiture : Rondeau) Baroque Marin Marais „Vēderdobuma operācija pēc ķirurģijas metodiskās enciklopēdijas, kuru autori ir Laroša un Petī Radela concert-spectacle en emblématique d’un art musical à la kungi” (L’Opération de la Taille selon évoquant les thèmes de française (« le goût français »), tout en l’Encyclopédie méthodique de chirurgie par l’amour, du corps et des douce mélancolie et en clair-obscur, qui Messieurs La Roche et Petit Radel, 1792). Ce ème ème médecins aux XVII et XVIII siècles, célèbre l’amour et ses passions, mais aussi „Akmens skaldīšana ar iekšķīgām associe musique baroque et littérature des œuvres plus légères tels les portraits zālēm vai litotripsiju”, medicīnas du Grand Siècle français. L’Éloge du verbe musicaux de François Couperin (Folies enciklopēdija, Deschamps (1796). (Cure et de la Musique réunit trois musiciennes Françaises ou Les Dominos) ou les Suites de la maladie de la pierre par l’usage des Spēles māksla un mūzika jouant d’instruments anciens (viole de de danses de Marin Marais notamment remèdes internes ou des Lithontriptiques gambe, luth-théorbe et clavecin) et un le célèbre Tableau de l’opération de la taille, Encyclopédie médicale Deschamps. 1796). comédien spécialiste du théâtre baroque, pièce comique qui décrit en musique, à Mūzika: pour un spectacle qui recrée l’atmosphère l’aide de sous-titres savoureux, les détails de Marēns Marē. Deju svītas violai da de la cour de Louis XIV à Versailles. Les l’extraction d’un calcul par les médecins de gamba, teorbai un klavesīnam, Spānijas quatre artistes se sont réunis sous le nom l’époque. Tout y est décrit minutieusement, kaisle – d’Ensemble Marin Marais, en hommage au de « l’aspect de l’appareil », du Cilvēku balsis – „Vēderdobuma célèbre compositeur et musicien de la cour « frémissement en le voyant », de la operācijas skats” (Marin Marais : Suite de du roi, spécialement pour ce projet. « descente dudit appareil », de « l’incision », danses pour viole de gambe, théorbe et A l’occasion d’Un Printemps de « l’écoulement de sang » à la « joye » du clavecin – Les Folies d’Espagne – Les Voix Français, l’Eloge du verbe et de la musique, malade. Ce sont de joyeuses « relevailles » Humaines — Le Tableau de l’Opération de créé en 2006 dans la ville de Lyon, prend qui concluent avec gaieté ce tableau la Taille) forme dans les magnifiques décors du musical saisissant. Des textes de Jean de Fransuā Kuperēns. „Franču kaislības château de Rundale, connu comme « le la Fontaine, de Vincent Voiture et extraits jeb Domino” (François Couperin: Les Folies Versailles letton ». des encyclopédies de l’époque, tour à tour Françaises ou les Dominos) On entend les musiques de Marin passionnés, légers, comiques ou grotesques Robērs Devizē. „Svīta teorbai” (Robert Marais pour la viole de gambe, instrument complètent le programme musical. de Visée: Suite pour théorbe).

72 Ensemble Pjēra Robēra Pierre Robert ansamblis

réé en 1999 à l’initiative de Frédéric jēra Robēra ansamblis ir izveidots Kopš izveidošanas ansamblis ir Desenclos, l’ensemble Pierre 1999. gadā pēc Frederika piedalījies vairākos festivālos, piemēram, CRobert se destine en priorité à PDezanklo iniciatīvas un nodarbojas Šezdjē festivālā (Festival de la Chaise-Dieu), l’interprétation du répertoire baroque galvenokārt ar franču baroka mūzikas “Trakajā dienā” Nantē (Folle journée de français. Le nom de l’ensemble rend interpretāciju. Ansamblis nosaukts Nantes), Arklabataillas Baha akadēmijā hommage au sous-maître de la Chapelle karaliskās kapelas kapelmeistara palīga (Académie Bach d’Arques-la-Bataille), du roi, qui partagea cette charge avec vārdā, kurš kapelā savus pienākumus pildīja Senmišela no Tjēraršas festivālā (Festival Henry Du Mont de 1662 à 1683. Fort laikā no 1662. līdz 1683. gadam kopā ar de St Michel-en-Thiérache), Rokanteronas apprécié à son époque, Pierre Robert est Anrī Dimonu (Henry Du Mont). Savā laikā festivālā (Festival de La Roque d’Anthéron), depuis resté injustement dans l’oubli, augstu vērtēts, Pjērs Robērs vēlāk tika Ūtrehtas (Utrecht) senās mūzikas festivālā,

comme bon nombre de ses contemporains nepelnīti atstāts aizmirstībā, gluži tāpat kā Londonas Lufthansa festivālā, kā arī Jorkas e n è c s a l e d s t r A ayant composé quantité de motets que citi viņa laikabiedri – daudzu motešu autori, senās mūzikas festivālā. l’ensemble souhaite faire revivre. ar kuriem šodien ansambļa mūziķi vēlas Festivāla Francijas pavasaris noslēgumā Depuis sa création, l’ensemble a iepazīstināt klausītājus. ansamblis uzstāsies kopā ar Rīgas Doma participé à de nombreux festivals tels zēnu kori un atskaņos Paolo Lorencāni que le festival de la Chaise-Dieu, la Folle (Paolo Lorenzani), Anrī Dimona un Marka journée de Nantes, l’Académie Antuāna Šarpantjē (Marc-Antoine Charpentier) Bach d’Arques-la-Bataille, le festival L’ensemble se skaņdarbus. Rīgas Doma zēnu koris de Saint-Michel-en-Thiérache, le produit aux côtés diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā ir viens no festival de La Roque d’Anthéron, aktīvākajiem Latvijas koriem. le festival de musique ancienne de la Maîtrise de la Ansamblis pēc mūzikas izdevniecību d’Utrecht, le festival Lufthansa de cathédrale de Riga, en Alpha un Tempéraments Radio France Londres, ou le festival de musique clôture du festival Un pasūtījuma ir ierakstījis piecus diskus, kas ancienne de York. augsti novērtēti mūzikas žurnālistu vidū. Il se produit également sur de Printemps Français. Diski veltīti Fransuā Kuperēna (François

nombreuses scènes nationales Couperin), Daniela Daniēlisa (Daniel a k i z ū m n u a l s k ā m s e l ē p S et internationales comme La Cité de Daniélis), Anrī Dimona un Marka Antuāna la Musique, Le Carreau de Forbach, Šarpantjē daiļradei. Pjēra Robēra ansambli La Passerelle de Niort, les théâtres de atbalsta France Telecom fonds un Centrālā Rochefort et de Saintes, l’Opéra de Rennes Francijas reģiona pārvalde. ou le Palais des Beaux-Arts à Bruxelles. Frederiks Dezanklo ir dzimis L’ensemble se produit aux côtés de mūziķu ģimenē, mācījies ērģeļspēli pie la Maîtrise de la cathédrale de Riga, en pasniedzējiem Gastona Litēze un Andrē clôture du festival Un Printemps Français, en Izuāra, uzvarējis vairākos konkursos un interprétant les œuvres de Paolo Lorenzani, papildina savu izglītību Valsts mūzikas Henri Du Mont ou encore Marc-Antoine konservatorijā Parīzē, kur apgūst ENSEMBLE PIERRE ROBERT Charpentier. La Maîtrise de la cathédrale de / PJĒRA ROBĒRA ANSAMBLIS kompozīciju un mūzikas vēsturi, kā arī Riga, dirigée par le chef d’orchestre Mārtiņš klavesīnu un kamermūziku. Klišāns, est une des formations les plus Festivāla Viņš turpina aizrauties ar actives au sein de grande famille des chœurs Francijas basso un viņa lieliskās zināšanas lettons. par franču seno mūziku palīdz L’ensemble a enregistré pour Alpha et pavasaris viņam ērģelnieka darbā Versaļas Tempéraments Radio France cinq disques noslēgumā Baroka mūzikas centrā. Frederiks consacrés à François Couperin, Daniel Conservatoire national de ansamblis Dezanklo vada Pjēra Robēra Daniélis, Henri Du Mont et Marc-Antoine musique de Paris ainsi que ansambli kopš 1999. gada. Charpentier, qui ont tous reçu un excellent de clavecin et de musique spēlēs kopā accueil de la presse spécialisée. L’ensemble de chambre. ar Rīgas Doma Pierre Robert est soutenu par la Fondation Son intérêt pour la zēnu kori. France Télécom et la Région Centre. pratique de la basse Issu d’une famille de musiciens, continue et sa connaissance de la musique Frédéric Desenclos travaille l’orgue française l’amènent à prendre les fonctions auprès de Gaston Litaize et d’André Isoir, d’organiste continuiste au Centre de remporte les premiers prix d’orgue et musique baroque de Versailles. Depuis complète sa formation par des études 1999, Frédéric Desenclos dirige l’Ensemble d’écriture et d’histoire de la musique au Pierre Robert.

73 74 Vizuālā māksla

Arts Visuels

75 Un Regard Fauve

fauvisme, mouvement projetant sa masse au premier plan pictural à son apogée, de son paysage sans se soucier de la « Leà Paris, en 1905, est perspective classique décroissante. Matisse fondateur d’un nouveau regard sur et Marquet resteront en relation leur vie la peinture, regard essentiellement durant, exposant ensemble au salon des instinctif, expressif, coloré à outrance Indépendants, dès 1901, chez Berthe Weill et emporté, qui tendra vers l’idéal de la en 1902, puis en 1905, avec leurs amis « peinture pure ». fauves, au Salon d’Automne. Dès cette année-là, l’art des deux amis divergera, Les peintres fauves Matisse restant dans la couleur, Marquet Réunis à Paris au Salon d’Automne de dans les demi-teintes qui signeront 1905, les fauves sont perçus comme un désormais son œuvre. […] s l e u s i V s t r A

groupe, sans pour autant qu’il y en ait un La figure emblématique de Matisse ALBERT MARQUET, AUTOPORTRAIT / ALBĒRS MARKĒ, PAŠPORTRETS de constitué. En effet, très tôt, les artistes domina ces quelques trois années, 1905- travaillèrent davantage par couple. Ainsi 1907, pendant lesquelles la peinture fut emportée par le rouge ; certains du couple Matisse – Marquet, qui dès leur fauves l’utilisèrent à outrance, d’autres apprentissage dans l’atelier de Gustave préférèrent les demi-teintes, Valtat, Puy, Arts Visuels Moreau, à l’École nationale des Beaux- Manguin ou Camoin, mais tous, en 1907, Arts, quittaient l’atelier pour aller croquer abandonnèrent le feu, certains pour revenir les passants dans la rue ou peindre en aux suavités impressionnistes, d’autres banlieue, sur le motif, des paysages déjà à la tradition de l’académisme, d’autres hauts en couleurs et d’un dessin rapide, encore se tournant désormais vers Picasso enlevé, synthétisant forme et volume du et le cubisme, Matisse seul poursuivant bout du pinceau. sa trajectoire vers la ligne retrouvée et la

Au début de l’année 1899, les deux amis a l s k ā m ā l ā u z i V couleur. se retrouvent, après le séjour en Corse et à Toulouse de Matisse, pour reprendre les La collection du Musée des séances en atelier autour du nu. Le Nu, dit Beaux-Arts de Bordeaux Nu fauve de Marquet (Bordeaux, Musée Le regard fauve de Bordeaux est des Beaux-Arts) voit alors le jour ainsi que dominé par la personnalité d’Albert le Nu dans l’atelier de Matisse (Bridgestone Marquet, fils de la cité du vin, et à ce titre Museum of Art, Tokyo), œuvres historiques, largement présent au musée grâce à Vizuālā māksla initiatrices du fauvisme, dans la liberté un achat massif de ses œuvres, en 1960 qu’inaugurent les deux artistes de traiter et 1962, à sa veuve Marcelle Marquet, le tableau non plus sur le plan émotionnel achat mené par Gilberte Martin-Méry, ou symbolique, mais uniquement sur dirigeant alors le musée et voulant faire de le plan formel, en tant que fait pictural. Bordeaux un centre incontournable pour Les échanges entre Matisse et Marquet l’étude de cet artiste. Marquet donne le sont réciproques et le rôle de Marquet ton de l’approche «fauve» du musée : une aujourd’hui mieux cerné. Matisse doit approche en demi-teinte qui ne renie pas sans doute à son ami un recentrage de les acquis du fauvisme mais en transpose sa peinture, de la forme vers le signe. les couleurs pures en délicates nuances, en Emporté par les exigences de la couleur, transparences brumeuses, en miroitements Matisse est happé, en 1899-1900, par subtils, sans renoncer au dessin elliptique une abstraction dans laquelle couleur et ou aux contrastes de sombres contre- matière envahissent la surface des œuvres, jours structurant la composition de lignes alors de très petites dimensions. Le recours puissantes. Marquet et son ami Matisse à la vision en surplomb de Marquet l’aide sont à l’origine du fauvisme et une œuvre à restructurer ses compositions tout en comme le Nu dit Nu fauve annonce dès maintenant son travail sur le plan de la 1899 la marche des artistes vers un intérêt toile, selon un système de raccourcis croissant pour une couleur libérée. ramenant sur la surface de l’œuvre le lointain, comme Cézanne le faisait dans ses vues de la montagne Sainte-Victoire, suite: p.78 

HENRI MATISSE, FEMME ASSISE / ANRĪ MATISS, SĒDOŠA SIEVIETE

76 Izstāde „Fovisma skats”

Fovisms ir glezniecības virziens, kas savu kulmināciju sasniedza 1905. gadā Parīzē. Tas ir instinktīvs, ekspresīvs, spilgts skatījums, kas tiecas sasniegt tīrās glezniecības ideālu.

FOVISMA MĀKSLINIEKI

1905. gadā Parīzē Rudens salonā s l e u s i V s t r A (Salon d’Automne) fovisma mākslinieki tika uztverti kā noteikta virziena pārstāvju grupa, lai arī tāda nekad nav pastāvējusi. Fovisti ļoti agri sāka strādāt kopā: Matiss un Markē jau studiju gados Nacionālajā ALBERT MARQUET, NU À CONTRE-JOUR / ALBĒRS MARKĒ, AKTS PRETGAISMĀ

Arts Visuels mākslas skolā pameta Gistava Moro darbnīcas sienas, lai ar savām otām dotos draugiem fovistiem izrādīja savus darbus dūmakainu caurspīdīgumu, smalku pilsētas ielās. Viņu darbi izcēlās ar spilgtu slavenajā Rudens salonā. Taču ar laiku mirdzumu, neatsakoties no zīmējuma krāsu gammu un ekspresīvām līnijām. abu draugu glezniecība sāka ievērojami vai no tumšajiem kontrastiem, kas būvē 1899. gada sākumā abi mākslinieki pēc atšķirties: Matiss joprojām koncentrējās uz spēcīgo līniju zīmējumu. Darbs Nu dit Nu uzturēšanās Korsikā un Tulūzā atgriezās krāsām, bet Markē glezniecību raksturoja fauve (1899) apstiprina aizvien pieaugošo darbnīcā, lai nodotos aktu glezniecībai. tonālās nianses. interesi par krāsām un to brīvāku

Šajā laikā top Markē darbs Nu, dit Nu Laikā no 1905. gada līdz 1907. gadam pielietojumu. Fovisms savu kulmināciju a l s k ā m ā l ā u z i V fauve („Akts, saukts par plēsīgo aktu”). mākslas pasaulē dominē Matisa personība sasniedz 1905.-1906. gadā ar Markē Tas ir Bordo Mākslas muzeja īpašums. un viņa gleznošanas stils. Šajā laikā darbu Sergent de la Coloniale („Koloniālās Tiek radīts arī vēsturiskais Matisa darbs, fovistu īpaši iecienīta ir sarkanā krāsa armijas seržants”). Šajā laikā zīmējums ar ko aizsākās fovisma glezniecība - Nu - daži mākslinieki to lieto pārmērīgi, citi ir ekspresīvs, noreducēts līdz līnijai, dans l’atelier (Akts darbnīcā), kas ir Tokijas dod priekšroku pustoņiem, lai labāk izceltu kustībā Bridgestone Mākslas muzeja īpašums. Abi piemēram, Valtā, Puī, Bordo esošos siluetus vai izvirzītu mākslinieki nerada gleznu kā simbolisku Mangēns vai Kamuāns. Taču, ģeometriskos apjomus,

Vizuālā māksla Mākslas muzeja vai emocionālu mākslas darbu, bet gan kā sākot ar 1907. gadu, viņi visi fovisma izstādē piemēram, gleznā Fête formālu gleznieciskā fakta atspoguļojumu. atsakās no uguns krāsas. foraine au Havre („Havras Matiss un Markē ietekmē viens otra darbus Daži atgriežas pie maigajām dominē Albēra gadatirgus”). Markē darbos un gleznošanas stilu. Mūsdienās mēs impresionistu noskaņām, Markē darbi. fovisms izpaužas līniju zinām vairāk par Markē devumu Matisa citi – pie akadēmiskajām ekspresivitātē, kas viņam gleznošanas manierē. Markē veicinājis tradīcijām, vēl citi pievēršas aizvien bija būtiski, ļaujot neizsakāmā vieglumā Matisa gleznu iecentrēšanu, pāreju no populārākajam Pikaso kubismam. Vienīgi atveidot kustībā esošus siluetus, kā formas uz zīmi. 1899.-1900. gadā Matiss Matiss turpina iesākto ceļu pretim līniju un arī padara mākslinieku par ekspresīvā aizraujas ar kolorītu, viņš glezno maza krāsu glezniecībai. zīmējuma tradīciju pamatlicēju. formāta darbus, kurus raksturo krāsas un matērija. Markē palīdz māksliniekam BORDO MĀKSLAS MUZEJA Līdzās Matisa-Markē radošajam duetam restrukturēt viņa darbu kompozīciju, KOLEKCIJA Luī Valtā ir pazīstams kā visai savrups saglabājot Matisa glezniecības manieri – Fovisma izstādē dominē Albēra Markē mākslinieks. Taču tas neliedz viņa vārdu priekšplānā izvirzot perspektīvas skatus tā, darbi. Viņš dzimis Bordo, un Mākslas ierakstīt fovisma attīstības vēsturē; viens kā to darīja Sezāns, attēlojot Sentviktuāras muzejs 1960. un 1962. gadā no atraitnes no Valtā darbiem Marine („Jūras ainava”) (Sainte-Victoire) kalnus, proti, tos gleznojot Marselas Markē iegādājās ļoti daudz ir ievietots 1905. gada 4. novembra priekšplānā, neievērojot klasisko mākslinieka darbus. 60.-tajos gados katalogā L’Illustration („Ilustrācija”) līdzās perspektīvas likumu. Matiss un Markē Bordo Mākslas muzeju vadīja Žilberte Derēna, Manguēna, Matisa, Ruo un sākumā strādāja kopā, kopīgi izstādīja Martēna-Merī, kura to vēlējas padarīt par Puī darbiem. Tomēr Valtā ir un paliek savus darbus 1901. gadā Neatkarīgo Markē daiļrades izpētes centru. Markē mākslinieku izstādē, 1902. gadā – pie darbi gleznoti pustoņos, fovisma kolorīta Bertas Veilas, bet 1905. gadā kopā ar citiem tradīcijās, vairāk izceļot krāsu nianses, Turpinājums 79.lpp. 

77 ALBERT MARQUET, LE PORT DE HAMBOURG / ALBĒRS MARKĒ, HAMBURGAS TILTS

ALBERT MARQUET, JARDIN DU LUXEMBOURG / ALBĒRS MARKĒ, LUKSEMBURGAS DĀRZS

HENRI MARTIN, COLLIOURE, LES TOITS ROUGES / s l e u s i V s t r A ANRĪ MARTĒNS, KOLJŪRA, SARKANIE JUMTI

 suite de la page 76 manifestes de l’influence du peintre de Tahiti alors que la construction et le contre- Les sonorités les plus fortes éclatent en jour du Chevet de Notre Dame de Paris Arts Visuels 1905-1906, claironnent au timbre jaune vif accusent dans ses camaïeux de bleus vifs des épaulettes du Sergent de la Coloniale l’arbitraire de tons fauves. La connaissance alors que le dessin s’emporte, rapide, et l’étude de l’œuvre de Cézanne, qu’il expressif, réduit à des lignes, des bâtons, découvre au Salon d’Automne de 1907, pour mieux suggérer les silhouettes en engagent Lhote dans la voie du cubisme mouvement ou les volumes géométrisés dont Bord de rivière révèle le passage, par par des effets de surplomb (Fête foraine ses plans géométrisés structurant l’espace.

au Havre). Du fauvisme, Marquet gardera a l s k ā m ā l ā u z i V […] cette ellipse du trait, issue à l’origine de D’autres artistes, trouvant dans cette facilité exceptionnelle qu’il avait à l’expérience des fauves la voie de leur croquer une silhouette en mouvement, propre liberté, s’engagent dans une dans sa caractéristique essentielle, et qui peinture essentiellement expressionniste fait de Marquet l’un des pères de ce dessin HENRI MATISSE, PORTRAIT DE BEVILACQUA / dans laquelle forme et couleur sont mises expressif que ses confrères s’appliqueront à ANRĪ MATISS, BEVILAKVAS PORTRETS au service de l’appréhension qu’ils ont de la faire leur. […] vie. Ainsi d’Auguste Chabaud, d’Oskar Vizuālā māksla Face au couple Matisse - Marquet, Kokoschka ou de Chaïm Soutine, Louis Valtat fait figure de solitaire. Il Le regard malaxant la matière, tordant les n’en appartient pas moins au fauvisme « modérés » du touches et trouvant dans les ombres historique puisque l’une de ses œuvres, fauve de fauvisme, bien que profondes l’expression la plus juste de Marine, est publiée dans L’Illustration du ses amitiés et son Bordeaux est leur propre inquiétude. Ainsi le regard 4 novembre 1905 aux côtés de celles travail commun dominé par la fauve des collections du musée des de Derain, Manguin, Matisse, Rouault et avec Marquet, Beaux-Arts de Bordeaux s’accorde- Puy. Mais Valtat reste le peintre discret personnalité Matisse et Manguin t-il aux différentes personnalités de cette génération bouillonnante, et ses d’Albert le situe au cœur artistiques, du doux Marquet au préférences vont davantage à Renoir et du mouvement. Marquet, fils de discret Valtat, du théoricien Lhote aux Signac plutôt qu’à Matisse. Sa peinture Pourtant son attrait la cité du vin. passionnés Chabaud ou Soutine. » est le reflet de sa personnalité secrète. Si pour la Bretagne très tôt il engage son art vers une grande l'incite à préférer les Françoise Garcia richesse colorée et un dessin synthétique demi-teintes aux couleurs pures, bien que Conservateur en chef au musée des et expressif - on a pu alors qualifier cette son Nu de 1902 indique bien un ancrage Beaux-Arts de Bordeaux période des années 1890-1900 de « proto- dans la modernité par un traitement des fauve » − sa palette va retrouver les couleurs sculptant les volumes. Avec les œuvres de : Pierre Bonnard, accents de la nature alors que d'audacieux Le bordelais André Lhote, l’un des Jean Domergue, Raoul Dufy, Othon Friesz, rapports, dans les mauves et les oranges, théoriciens du cubisme, s’ouvre à la Oskar Kokoschka, Marie Laurencin, André resteront comme le souvenir de ses peinture grâce à Gauguin et dès lors Lhote, Albert Marquet, Henri Martin, hardiesses de jeunesse. libère sa palette des tons anciens. Les Henri Matisse, Pierre Auguste Renoir, Félix Jean Puy fait aussi partie de ces oranges alliés aux verts de Dans le bois sont Vallotton, Louis Valtat.

78  Turpinajums no 77.lpp. kas transformējas ekspresionistiskās Izstādē apskatāmo darbu autori: Pjērs gleznās, kur caur formu un krāsu tiek Bonārs, Žans Domergs, Rauls Difī, Otons viens no atturīgākajiem šīs izteiksmīgās pausta mākslinieku dzīves uztvere, bailes. Friss, Oskars Kokoška, Marī Loransēna, paaudzes māksliniekiem, kurš vairāk dod Bordo Mākslas muzeja piedāvātā fovisma Andrē Lots, Albērs Markē, Anrī Martēns, priekšroku Renuāra un Siņaka glezniecībai kolekcija aptver ļoti daudzveidīgus virziena Anrī Matiss, Pjērs Ogists Renuārs, Fēliks nekā Matisam. Viņa gleznās atspoguļojas aspektus – no maigās Markē glezniecības Valotons, Luijs Valtā. mākslinieka noslēpumainā personība. līdz atturīgajam Valtā un teorētiķim Lotam. Savas radošās izpausmes sākumā Valtā aizrāvās ar bagātīgu krāsu paleti, sintētisku Fransuāza Garsija, un ekspresīvu zīmējumu. Šo laika periodu Bordo Mākslas muzeja galvenā no 1890. līdz 1900. gadam, starp citu, dēvē kolekciju glabātāja par proto-fovismu. Taču ar laiku Valtā savos darbos atgriežas pie dabiskākām krāsu izteiksmēm, kā atmiņas no savas jaunības darbiem saglabājot violetīgas krāsas un oranžus akcentus. Bordolēzietis Andrē Lots, viens no kubisma teorētiķiem, pievēršas glezniecībai Gogēna iespaidā un sāk brīvi izmantot savu krāsu paleti. Oranžā apvienojums ar zaļo darbā Dans le bois („Mežā”) ir viens no spilgtākiem Taiti mākslinieka iespaidiem uz Lota daiļradi, turpretim gleznas Chevet de Notre Dame de Paris („Parīzes Dievmātes katedrāles apsīda”) konstrukcija un spilgti s l e u s i V s t r A zilie toņi ir fovisma atstātās pēdas. 1907. gada Rudens salonā redzētie Sezāna darbi Lotu pievērš kubismam. Citi gleznotāji fovisma sniegto pieredzi uztver kā individuālo izpausmes brīvību,

Arts Visuels ALBERT MARQUET, NAPLES, LE VOILIER / ALBĒRS MARKĒ, NEOPOLE, BURU LAIVA Konference „Fovisms un

latviešu māksla” a l s k ā m ā l ā u z i V atvijas Nacionālais mākslas muzejs Mākslas muzeja direktors Olivjē Lebiāns, un Francijas Kultūras centrs Rīgā rīko kurš iepazīstinās ar Bordo dzimušo fovistu Lstarptautisku zinātnisko konferenci, lai Albēru Markē un viņa laikabiedriem. Parīzes iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar fovisma Nacionālā mākslas vēstures institūta pārstāve izpausmēm un virziena nozīmību franču Helēna Kleina (Hélène Klein) savā stāstījumā glezniecībā, kā arī ar tā iespējamām atskaņām runās par Pablo Pikaso mākslu (1900–1908) Vizuālā māksla latviešu mākslā. un meistaram raksturīgo krāsu lietojumu, Franciju konferencē pārstāv Bordo nonākot pie kubisma monohromijas viņa Conférence : daiļradē. Latviju pārstāv četri referenti. Dr. hab. art., profesors Eduards Kļaviņš (LMA) iepazīstinās Le fauvisme et l’art letton ar fovisma izpausmēm Jāzepa Grosvalda daiļradē, bet Irēna Bužinska (LNMM) uite à l’inauguration de l’exposition de la Culture letton, introduira le cycle de pievērsīsies Voldemāra Matveja modernisma « Un Regard Fauve », le Musée conférences alors que Jean-Pierre Cuzin, meklējumiem. Dace Lamberga (LNMM) Snational des Beaux-Arts de Lettonie directeur général adjoint de l’INHA, en sera runās par virziena stilistiskajām izpausmēm et le Centre Culturel français de Riga le modérateur. 20.gadsimta sākumā. Savukārt Ginta organisent un cycle de conférences autour Pour la Lettonie les intervenants seront Gerharde-Upeniece (LNMM) skars plašāku du fauvisme et de ses répercussions en les suivants : Dace Lamberga (Musée tēmu, izceļot nozīmīgākos notikumus Lettonie. Olivier Le Bihan, directeur du national des Beaux-Arts de Lettonie) sur Francijas un Latvijas kultūras sakaros Musée des Beaux-Arts de Bordeaux, nous le thème « Reflets du fauvisme dans l’art 20.gadsimta sākumā. fera l’honneur d’une conférence intitulée : letton » ; Eduards Klavins. (Académies « Matisse et Marquet, regarder et peindre des Beaux-Arts de Lettonie) sur « Jazeps le monde depuis sa fenêtre ». L’Institut Grosvalds et la fauvisme : les choix et les Gerharde-Upeniece (Musée National national d’histoire de l’art (INHA) proposera coïncidences » ; Irena Buzinska (Musée des Beaux-Arts de Lettonie) avec une également une communication par un de National des Beaux-Arts de Lettonie) à communication intitulée « La France et la ses grands spécialistes de l’art du XXème propos de « Voldemars Matvejs, entre Lettonie : les rapports culturels aux débuts siècle. Madame Mara Lace, du ministère les chemins du modernisme » et Ginta du XXème siècle ».

79 Les Echos du fauvisme: la peinture lettonne au XXème siècle ’exposition aura lieu dans la salle Blanche de musée des Beaux-arts Lde Lettonie. Le principe était de présenter ces œuvres en parallèle à l’exposition du musée des Beaux-arts de Bordeaux Un Regard Fauve. Les Echos du fauvisme lettons mettront en valeur les influences de la peinture française dans le travail des artistes lettons. Si le cubisme français a eu une influence plus essentielle sur l’art letton, les couleurs, la forme et le

contour noir caractéristiques du fauvisme s l e u s i V s t r A se manifestent également. La stylistique du fauvisme se reflète en particulier dans les œuvres de Ģederts Eliass vers les années 1918 – 1920. Lors de l’exposition d’un groupe d’artistes de Arts Visuels Riga, il a surpris ses collègues par son travail de déformation des expressions, par l’usage de couleurs vigoureuses, du contour noir et des formes plates. Jusqu’à 1920, Ģederts Eliass et Jāzeps Grosvalds ont été les principaux porteurs des idées les plus significatives du modernisme. A

cette époque la plupart des habitants de a l s k ā m ā l ā u z i V Riga n’avaient pas accès à l’atmosphère artistique fascinante de Paris. Outre les œuvres de Ģederts Eliass et Jāzeps Grosvalds seront exposées également les œuvres de Konrāds Ubāns, Pēteris Krastiņš, Jēkabs Kazaks, Voldemārs Matvejs, Vilhelms Purvītis, Leo Svempa et Vizuālā māksla Valdemārs Tone. Dans une deuxième partie, l’exposition sera consacrée à la peinture lettonne des années 60 et 70. Dans les années 50, le peintre letton Rudols Pinnis, qui avait puisé son inspiration dans les ateliers parisiens avant la guerre, ainsi que la

nouvelle génération des peintres lettons ĢEDERTS ELIASS, SIEVIETE AR VĒDEKLI BĀRĀ / ĢEDERTS ELIASS, FEMME AVEC EVENTAIL AU BAR tels que Biruta Baumane, Džemma Skulme, Boriss Bērziņš et Indulis Zariņš fauve, tout en respectant le style rigide commencent leurs activités artistiques. Les Echos du fauvisme propre aux peintures de l’époque. La Ils choisissent la couleur en tant que lettons mettront en couleur comme moyen de création de moyen d’expression essentiel, vital, parfois la forme intéressait les jeunes artistes et valeur les influences de la guerrier. La génération des peintres les personnalités artistiques ayant une lettons d’après-guerre n’a pu connaître peinture française dans le approche créative différente. La peinture l’art français qu’à travers des livres, des travail des artistes lettons. lettonne des années 70 est représentée reproductions ou en s’inspirant des par des peintres comme Leonīds Āriņš, œuvres de leurs prédécesseurs. Ērika Gulbe, Ilze Avotiņa, Frančeska Kirke, La peinture lettonne des années 60 Aleksejs Naumovs et Osvalds Zvejsalnieks et 70 ne reflète plus l’influence directe parmi d’autres. du fauvisme. On y retrouve plutôt l’utilisation de la couleur à la manière

80 Fovisma atskaņas: Latviešu glezniecība 1910‑1980 atvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” notiks Lizstāde „Fovisma atskaņas. Latviešu glezniecība 20. gadsimta sākumā.” Tās iecere radās saistībā ar festivāla Francijas pavasaris ietvaros notiekošo Bordo mākslas muzeja izstādi „Fovisms. Franču glezniecība 19. gs. beigās

‑ 20. gs. sākumā”. Latviešu „Fovisma s l e u s i V s t r A atskaņas” apliecinās savdabīgu franču glezniecības iespaidu atspoguļojumu mūsu mākslinieku izteiksmes līdzekļu meklējumos. Nenoliedzami, ka būtiskāku iespaidu uz latviešu mākslu atstāja franču

Arts Visuels kubisms, taču arī fovisma krāsainība, formas plastika un raksturīgā melnā kontūra izpaudās pietiekami oriģināli. Viskonsekventāk fovisma stilistika atspoguļojās Ģederta Eliasa daiļradē ap 1918.–1920. gadu. 1920. gadā Rīgas mākslinieku grupas izstādē viņš kolēģus

pārsteidza ar ekspresīvu deformāciju, a l s k ā m ā l ā u z i V spēcīgu krāsu intensitāti, melno kontūru un plakanām formām. Līdz 1920. gadam Ģederts Eliass un Jāzeps Grosvalds bija nozīmīgākie modernisma radošo ideju nesēji dzimtenē, jo rīdzinieki vēl nebija iepazinuši fascinējošo Parīzes gaisotni. Izstādē tiks eksponēti arī Konrāda Vizuālā māksla Ubāna, Pētera Krastiņa, Jēkaba Kazaka, Voldemāra Matveja, Vilhelma Purvīša, Leo Svempa un Valdemāra Tones darbi. Kad 50. gadu beigās latviešu glezniecībā atsāka darboties pirmskara Parīzes gaisu ieelpojušais Rūdolfs Pinnis un ienāca jaunā paaudze ‑ Biruta

Baumane, Džemma Skulme, Boriss JĀZEPS GROSVALDS, TRĪS SIEVIETES BAGDĀDES IELĀ / JĀZEPS GROSVALDS, TROIS FEMMES DANS LA RUE DE BAGDAD Bērziņš un Indulis Zariņš, viņi krāsu sev izvēlējās kā nozīmīgu, vitālu un kareivīgu izteiksmes līdzekli. Pēckara paaudzes gleznotāji, ar retiem izņēmumiem, franču glezniecību varēja iepazīt tikai no grāmatu Latviešu „Fovisma atskaņas” apliecinās savdabīgu reprodukcijām vai iedvesmojoties no tās franču glezniecības iespaidu atspoguļojumu mūsu atblāzmām savu priekšteču darbos. mākslinieku izteiksmes līdzekļu meklējumos. 60. – 70. gadu latviešu glezniecībā, protams, vairs nevar runāt par tiešu fovisma ietekmi, bet vairāk par šā atšķirīgu radošo rokrakstu, vienoja Aleksejs Naumovs, Osvalds Zvejsalnieks virziena aizsāktā krāsas uzvaras gājiena interese par krāsu kā formas veidošanas un daudzi citi mūsdienās pazīstami turpinājumu saistībā ar tolaik aktuālo, tā līdzekli. 20. gadsimta 70. gadu autori. saukto, skarbo stilu. Jaunos gleznotājus, glezniecību pārstāv Leonīds Āriņš un spilgti izteiktas individualitātes ar Ērika Gulbe, Ilze Avotiņa, Frančeska Kirke,

81 Philippe Halsman. Photographies, figures françaises 1934-1960

Valéry, Marc Chagall, André Gide, Jean Giraudoux ou encore Le Corbusier. Mais la guerre éclate en Europe et Halsman réussit, après maintes péripéties, à émigrer aux Etats-Unis avec l’aide d’Albert Einstein, échappant ainsi aux persécutions nazies. A New York, il rencontre Salvador Dali, avec qui il travaillera pendant 37 ans, de 1941 à 1978. A la fois photographe de mode, portraitiste et surréaliste, l’artiste, comme l’homme, a des facettes multiples. Il gagne la confiance des célébrités, des artistes et

des hommes politiques. Il photographie s l e u s i V s t r A Henri Matisse, Albert Einstein, Judy Garland, Marlon Brando, Winston Churchill, John Steinbeck, John F. Kennedy, Ingrid Bergman, Aldous Huxley, Alfred Hitchcock, Marilyn Monroe, Audrey Hepburn, Grace Arts Visuels Kelly, Mohamed Ali et Richard Nixon. Philippe Halsman intègre l’agence Magnum dès les premiers jours de son existence. Il s’agit alors de la première coopérative photographique au monde, créée en 1947 par Robert Capa et Henri Cartier-Bresson.

En 1948, le photographe rencontre par a l s k ā m ā l ā u z i V hasard Fernandel et lui demande participer à une expérience photographique. Il poserait au grand acteur comique des questions sur l’Amérique auxquelles celui- ci ne répondrait que par ses expressions faciales. Cette collaboration donnera naissance à The Frenchman : un entretien Vizuālā māksla photographique avec Fernandel. Au long des années 60 et 70, de nombreuses expositions sont consacrées à Halsman alors que le photographe ANDRÉ MALRAUX, 1935. / ANDRĒ MALRO, 1935. / © PHILIPPE HALSMAN/MAGNUM PHOTOS continue de travailler et produit plus que jamais. Les prix et les hommages A la fois se succèderont jusqu’à sa mort des photographes les plus amis et les membres de photographe en 1979. célèbres du XXème siècle est sa famille. En 1930, après Dans le cadre d’Un Printemps de mode, Français en Lettonie une Un né à Riga, a vécu à Paris, un passage à l’université avant de devenir américain en 1948. de Dresde où il fait des portraitiste exposition exceptionnelle rendra Philippe Halsman a été un homme études d’ingénieur, et surréaliste, hommage au photographe. Ses de son époque, qui s’est laissé porter Halsman choisit de oeuvres seront rassemblées par l’Histoire en côtoyant les grands de s’installer à Paris où il l’artiste, comme dans sa ville natale, où le public ce monde. Le photographe est aussi un commence à travailler l’homme, a letton pourra découvrir pour la artiste aux origines multiples. comme photographe. des facettes première fois ses plus célèbres Fils de Morduch Max Halsman et d’Ita Ses clichés sont multiples. photographies et notamment sa Grintuh, il naît en 1906, à Riga, la ville de publiés dans plusieurs période française. son enfance et son adolescence dont il revues de renom, dont s’est longtemps souvenu avec nostalgie. Vogue et Voilà. Il réalise les portraits de Dès l’âge de 15 ans, il photographie ses personnalités telles qu’André Malraux, Paul

82 Philippe Halsman. Filips Halsmans. Photographies, figures françaises Fotogrāfijas, franču personības 1934-1960 1934 -1960 s l e u s i V s t r A Arts Visuels a l s k ā m ā l ā u z i V

MARC CHAGALL, SAINT-PAUL DE VENCE, 1955. / MARKS ŠAGĀLS, 1955. / © PHILIPPE HALSMAN/MAGNUM PHOTOS

ilips Halsmans, kas visā pasaulē Parīzē, Monparnasas rajonā, viņš atvēra politiķus, kurus nav fotogrāfējis F. Halsmans, Vizuālā māksla pazīstams kā viens no savu fotodarbnīcu. Drīz viņa neparastais nekā visus viņa portretētos (Pablo Pikaso, F20. gs. ievērojamākajiem ASV talants tika pamanīts un darbi tika publicēti Džūdija Garlande, Marlons Brando, Vinstons fotoportretu meistariem, ir dzimis Rīgā žurnālos Vogue un Voilà. Īpašu ievērību Čērčils, Džons Steinbeks, Ingrīda Bergmane, 1906. gada 2. maijā ebreju zobārsta un izpelnījās Andrē Žida, Andrē Malro, Pola Alfrēds Hičkoks, Merilina Monro, Odrija skolotājas ģimenē. Visu mūžu meistars Valerī, Žana Žirodū, Lekorbizjē portreti. Hepberna, Roberts Kenedijs u. c.) ir saglabājis atmiņas par savas jaunības 1937. gadā F. Halsmans apprecēja savu Halsmans bija viens no profesionālo pilsētu. Ģimene bija labi situēta un abi asisteni Ivonnu Mozeri. Vāciešiem tuvojoties fotogrāfu apvienības MAGNUM pirmajiem bērni (brālis un māsa) ieguva teicamu Parīzei, visi Halsmaņa tuvinieki emigrēja uz biedriem. 1975. gadā viņš saņēma humanitāro izglītību. Katru vasaru ASV. Pateicoties A. Einšteina atbalstam, Amerikas Žurnālu fotogrāfu biedrības ģimene devās ceļojumos pa Eiropu, kur F. Halsmanam tika piešķirta ASV vīza. 1940. balvu par mūža ieguldījumu fotogrāfijas jauno Filipu vienmēr saistīja mākslas gada 10. novembrī mākslinieks ieradās attīstībā. F. Halsmans miris 1979. gada muzeju apmeklējumi, sevišķi viņu Ņujorkā ar sievu un divām meitām. 1942. 25. jūnijā Ņujorkā. Arī šobrīd Eiropā fascinēja portretu glezniecība. Interese gadā viņš jau sāka strādāt par modes un mākslinieku pārstāv MAGNUM PHOTO, par fotogrāfiju radās jau piecpadsmit žurnālu fotogrāfu. Mākslinieks ir veidojis (Francija). Izstādē Dekoratīvās mākslas gadu vecumā, kad tapa pirmās draugu 101 žurnāla LIFE vāku fotogrāfijas. Šis un dizaina muzejā publikai būs iespēja un tuvinieku fotogrāfijas. 1924. gadā F. rekords paliek nepārspēts. 20. gs. 40. gadu aplūkot Francijas perioda darbu unikālas Halsmans aizsāka inženierzinātņu studijas sākumā notika pirmā tikšanās ar Salvadoru oriģinālās autora kopijas, kas glabājas Drēzdenes universitātē. Pēc pāris gadiem Dalī, abus vienoja līdzīga mākslas izpratne F. Halsmaņa arhīvā Ņujorkā, mākslinieka viņš devās uz Parīzi, lai apciemotu tur un neapslāpējama dziņa eksperimentēt. meitas Irēnes Halsmanes un Stīva Bello studējošo māsu. Parīze tā sajūsmināja jauno Fotosesiju darbs pārauga draudzībā mūža pārraudzībā. censoni, ka viņš nolēma pamest studijas un garumā. Vieglāk ir nosaukt to slavenību Inese Baranovska, pilnībā pievērsties fotogrāfijai. 1930. gadā vārdus – rakstniekus, māksliniekus, aktierus, izstādes kuratore

83 THÉOPHILE MAYANT, LA PAYSANNE ET LE PUITS / TEOFILS MAJĀNS, ZEMNIECE PIE AKAS ANDRÉ LHOTE, PAYSAGE DU MIDI /ANDRĒ LOTS, FRANCIJAS DIENVIDU AINAVA

Paysages de s l e u s i V s t r A Arts Visuels Provence fondation Regards de Provence l’organisation d’expositions thématiques Provence, illustrant une Provence vivante, – Reflets de Méditerranée valorisant les richesses picturales du XVIIIème rurale, côtière et sa capitale régionale La – créée à Marseille en 1998, siècle à nos jours des territoires du Sud. Marseille. a pour but de révéler et de promouvoir L’exposition Paysages de Provence Cette exposition dévoile la nature aride a l s k ā m ā l ā u z i V le patrimoine artistique et culturel réunit 75 œuvres d’artistes provençaux et les recoins sauvages de la Provence, ses de Marseille, de la Provence et de la des XVIIIème, XIXème et XXème siècles issues rivages ensoleillés et animés, et la ville de Méditerranée en France et à l’étranger par de la collection de la fondation Regards de Marseille. Elle présente la vie des paysans, des pêcheurs, les petits métiers, ou les moments simples de la vie, au café ou à la plage. Toutes ces vues et ambiances réalistes sont glorifiées par Emile Loubon,

Vizuālā māksla chef de file des paysagistes et naturalistes provençaux, par Paul Guigou, Alphonse Moutte, Vincent Courdouan, Edouard Cauvin, Jean-Baptiste Olive, Félix Ziem, Henri Manguin, Auguste Chabaud et bien d’autres grand maîtres. Au milieu du XIXème siècle, la Provence est une destination dans l’air du temps ; Marseille, les Bouches-du-Rhône, le Var, le Vaucluse, leurs paysages et leurs villages emblématiques sont autant de lieux qui fascinent par leur particularité, leurs coloris et par la joie, la sympathie et l’accent des provençaux qui les animent. L’inspiration créatrice de nombreux artistes attirés par les charmes du Sud a contribué à la renommée de la Provence. Ils ont su trouver des lieux, capter la lumière, saisir les atmosphères, étudier les habitants et leurs modes de vie pour faire connaître et rayonner ce territoire au-delà de ses frontières naturelles.

MARIUS BARTHALOT, COIN DE CUISINE PROVENÇALE / MARIUSS BARTALOTS, LAUKU VIRTUVE

84 Provansas ainavas

onds Provansas skatpunkti (Regards zonas un reģiona galvaspilsētu Marseļu. de Provence) – „Vidusjūras atspulgi” Izstāde atklāj Provansas sauso un F(Reflets de Méditerranée) – izveidots dažviet visai mežonīgo dabu, saulainos 1998. gadā Marseļā. Šī fonda mērķis un dzīvīgos upju krastus, kā arī, protams, ir iepazīstināt un veicināt Marseļas, Marseļu. Darbos atveidota zemnieku, Provansas un Vidusjūras reģiona zvejnieku, mazo darbu darītāju vienkāršā DAVID DELEPIANE, LA PROVENCE, PROJET D’AFFICHE / māksliniecisko un kultūras ikdiena, kas nereti DĀVIDS DELPIANS, PROVANSA, PLAKĀTA SKICE mantojuma apzināšanu gan Izstāde atklāj tiek aizvadīta, tērzējot Francijā, gan ārzemēs. Fonds Provansas sauso kafejnīcās vai staigājot pa rīko tematiskas izstādes, kurās un dažviet visai pludmali. Darbu autori: izceltas Dienvidu reģiona Emīls Lubons, viens no s l e u s i V s t r A gleznieciskās bagātības, sākot mežonīgo dabu, izcilākajiem Provansas Marseļas, Bušdironas, Vāras, Voklūzas ar XVII gadsimtu līdz pat ainavistu un naturālistu saulainos un skati, mazie ciemi valdzina ar savu mūsdienām. pārstāvjiem, Pols Gigū, dzīvīgos upju autentiskumu, kolorītu, dzīvesprieku, Izstāde “Provansas Alfons Muts, Vincents atvērtību un īpašo Provansas reģiona ainavas” piedāvā 75 Provansas krastus, kā Kurduāns, Eduārs Kovēns, runas veidu. Arts Visuels mākslinieku darbus no XVIII, arī, protams, Žans Batists Olīvs, Fēliks Māksliniekus jo īpaši iejūsmināja XIX, XX gadsimta. Šie mākslas Ziems, Anrī Manguēns, Marseļu. gaisma, atmosfēra, vietējo ikdienas solis. darbi ir Provansas skatpunktu Ogists Šabo un citi izcili Mākslinieku darbi Provansas reģionu fonda īpašums un tie attēlo otas meistari. padarīja atpazīstamu arī ārpus Francijas dzīvi šajā Francijas Dienvidu reģionā XIX gadsimta vidū Provansa kļūst robežām. – dzīvesprieku, lauku plašumus, piekrastes par mākslinieku iecienītāko galamērķi. a l s k ā m ā l ā u z i V Vizuālā māksla

MARCEL DYF, LA CANEBIÈRE ET LE VIEUX PORT / MARSELS DIFS, KANEBJĒRA UN VECĀ OSTA

JEAN-BAPTISTE OLIVE, LE VIEUX PORT VU DU PHARO / ŽANS BATISTS OLĪVS, VECĀ OSTA, SKATS NO BĀKAS

85 Vie Privée Exposition photographique Œuvres du Fonds national d’art contemporain – Centre national des arts plastiques, Paris. Ministère de la сulture et de la сommunication.

la française Florence Paradeis aux chinois Muchen De & Shao Yinong, en passant par Larry Clark, Nan Goldin ou encore Gilles Coulon et Martine Locatelli, dix-huit artistes contemporains sont présentés aux musées de Jurmala, Cesis et Ventspils dans une très belle exposition proposée par le Fonds national d’art contemporain. s l e u s i V s t r A A cette occasion, Agnès de Gouvion Saint-Cyr, inspecteur général pour la photographie à la délégation aux arts plastiques du ministère de la culture et de

Arts Visuels la communication, sera à Riga pour une conférence sur la photographie, le 3 avril, au Centre Culturel Français.

« Alors que dans les années 60 et 70, les photographes de la Beat Generation inscrivaient leurs œuvres dans le territoire qu’ils parcouraient en nomades a l s k ā m ā l ā u z i V à la recherche d’un paradis perdu, la génération qui suivit fit de la description de l’univers personnel, voire intime, le cœur de sa recherche. Ainsi aux Plossu, de Fenoyl, Friedlander ou Caponegro succédèrent Danny Lyon, Larry Clark ou Nan Goldin... Car le drame du sida avait fait éclater MARTINE LOCATELLI , CROUSS, 1999, SERIE: LES ADOLECENTS DANS LEUR CHAMBRE / MARTINA LOKATELI, PUSAUDŽI SAVĀ ISTABĀ

Vizuālā māksla la certitude d’un bonheur facile, fût- il provoqué par les paradis artificiels. De nombreux artistes vont utiliser le vocabulaire Peu à peu la description de ces noires du documentaire pour mettre en scène leur univers années, l’étude de ces corps souffrants, quotidien. laissent place à la confession puis à l’autobiographie photographiques Le FNAC : Le Fonds national d’art année pour des manifestations temporaires avec des artistes comme Sophie Calle contemporain (Fnac) est la plus grande en France ou à l’étranger : rétrospectives, ou Annette Messager. Dès lors tout est collection internationale d’art vivant expositions thématiques, expositions en place pour que se décline, dans une rassemblée en France. Constituée depuis monographiques etc. posture esthétique très « fin de siècle », deux siècles par les achats et commandes Avec les œuvres de : Marie-José Burki, ce que l’on peut appeler l’esthétique de effectués pour le compte de l’Etat auprès Charles Decorps, Nan Goldin, Bernard l’ordinaire ou de la banalité. des artistes en activité, la collection est Plossu, Florence Paradeis, Pascal Maître, Dans une forme qui se rapproche de riche d’environ 70 000 œuvres relevant Martine Locatelli, Jean-François Fourtou, l’œuvre-tableau, de nombreux artistes vont aussi bien des arts plastiques et de la Carole Fekete, Patrick Faïgenbaum, utiliser le vocabulaire du documentaire photographie, que des arts décoratifs Véronique Ellena, Philip-Lorca Dicorcia, pour mettre en scène leur univers et du design. Les œuvres ne sont jamais Raymond Depardon, Gilles Coulon, Larry quotidien ; après Florence Paradeis ou exposées dans les locaux du FNAC ; elles Clark, Cédric Buchet, Istvan Balogh, Véronique Elléna, une génération de sont exclusivement destinées à être Muchen & Shao Yinong. photographes, tels que Martin Parr, Rineke mises en dépôt dans les musées et les Commissaires : Inese Baranovska et Dijkstra, Gilles Coulon, Martine Locatelli administrations ou à être prêtées lors Agnès de Gouvion Saint-Cyr. ou Philip Lorca di Corcia vont ainsi exposer d’expositions en France et à l’étranger. Près Dans le cadre du programme leur vie privée. » de 2000 œuvres sont ainsi prêtées chaque « Publiques ⁄ Publics » de CULTURESFRANCE. Agnès de Gouvion Saint-Cyr

86 Privātā dzīve Foto izstāde s l e u s i V s t r A Arts Visuels

NAN GOLDIN, COOKIE AT TIN PAN ALEY, NYC, 1983, SERIE COOKIE MUELLER PORTFOLIO / NANA GOLDINA a l s k ā m ā l ā u z i V

Mākslas darbi no Nacionālā modernās mākslas fonda – Parīzes plastisko mākslu centra arhīviem. Izstāde tiek rīkota ar Francijas Kultūras un komunikācijas ministrijas atbalstu.

franču mākslinieces Mesažēras darbos. Viss tika sagatavots no māksliniekiem. Šo darbu vidū ir gan Florences Paradeī līdz tam, lai radītu t.s. gadsimta beigu estētiku plastiskās mākslas darbi, gan fotogrāfijas,

Vizuālā māksla No ķīniešu māksliniekiem Mu – ikdienas dzīves, līdz pat banalitātei dekoratīvās mākslas darbi un dizaina Čenas un Šao Jinonga, Lerija Klarka, Nanas iemūžināšanu. Vairāki mākslinieki izmanto priekšmeti. Šie mākslas darbi nekad Goldinas, Žila Kulona, Martinas Lokatelli dokumentālus skatus, lai labāk ilustrētu netiek izstādīti FNAC telpās. Tos paredzēts - pavisam kopā astoņpadsmit mūsdienu savu ikdienas dzīvi. Pēc Florences Paradeī atdot deponēt eksponēšanai muzejos, mākslinieku darbi būs skatāmi Jūrmalas vai Veronikas Elēnas nāk jauna fotogrāfu kā arī izmantot izstāžu rīkošanā Francijā pilsētas muzejā, Ventspils muzejā un Cēsu paaudze – Žils Kulons, Martina Lokateli, un ārvalstīs. Ik gadu izstāžu vajadzībām izstāžu namā. Filips Lorka Dikorsia, kuri iepazīstinās ar (retrospektīvām, tematiskām izstādēm, Kamēr 60. un 70. gados fotogrāfi no saviem darbiem izstādē Vie Privée. mono izstādēm u.c.) tiek izmantoti 2000 Beat Generation savos darbos attēloja Agnese Deguviona Sensīra) darbi. zaudētās paradīzes meklējumus, nākamās paaudzes pārstāvju fotogrāfijas raksturo FNAC – Nacionālais Laikmetīgās mākslas Izstādes darbu autori: Marī Žozē Burki, individuāls, savas intīmās pasaules fonds ir lielākā starptautiskā kolekcija Šarls Dekors, Nana Goldina, Bernārs atainojums. Tādējādi Denī Liona, Lerijam Francijā, kurā apkopoti laikmetīgās mākslas Plosū, Florence Paradeī, Paskāls Metrs, Klarkam un Nanai Goldinai sekoja Plosū, darbi. Kolekcijā ir apmēram 70 000 darbi, Martina Lokateli, Žans Fransuā Furtū, Defenuals, Frīdlanders un Kaponegro. ko divu gadsimtu laikā valsts iepirkusi Karola Feketa, Patriks Faigenbauls, AIDS izraisītie dramatiskie notikumi lauza Veronika Elēna, Filips Lorka Dikorsia, jebkādas ilūzijas par viegli sasniedzamiem Reimons Depardons, Žils Kulons, Lerijs laimes mirkļiem, kas radīti mākslīgajā Klarks, Sedriks Bušē, Istvans Balo, paradīzē. Pamazām šo tumšo gadu Mušens un Šao Jinongi . aprakstus, ciešanu pārņemtos ķermeņus Mākslinieki izmanto nomaina daudz personīgāki un vēlāk arī dokumentālus skatus, Izstādes kuratores : autobiogrāfiskāki attēli. Šīs pārmaiņas lai labāk ilustrētu savu Agnese de Guviona Sentsīra un Inese vislabāk atklājas Sofijas Kālas un Anetes ikdienas dzīvi. Baranovska

87 Fraîcheur de vivre

vidéo, c’est l’art boule marron, pas vraiment ronde, au d’aujourd’hui. Comme milieu du cadre. On regarde. De quoi s’agit- «La la photographie fut l’art il ? Jusqu’au moment où, d’un coup, la des années 70. C’est là que se situent les boule se remet sur pied : c’est une tortue. inventions les plus pointues et les plus Effet de surprise garanti. De son côté, Ange - réduisant sa vie à deux gestes, ouvrir une drôles, les plus poétiques et les plus courtes. Leccia, l’un des meilleurs vidéastes qui porte pour sortir, ouvrir une porte pour Question de références. Aujourd’hui, la soient au monde, filmant la mer à pic, la rentrer – et montrant ainsi, l’air de rien, à la culture des jeunes artistes, du jeune public, montre sous un jour différent, d’une beauté fois le défilement des saisons, l’évolution des jeunes collectionneurs c’est la télévision. totalement inédite. de la coiffure, la différence des humeurs et La vidéo est du même monde. Nicole Tran Ba Vang, filme chaque jour, la redoutable continuité du même et du Depuis Nam June Paik et Vostell qui, en pendant un an, le matin et le soir, le départ semblable. 1963, en posèrent les bases, l’« art vidéo », et le retour pour le bureau de son ami L’humour, la poésie ou encore s’est développé au point que, désormais, l’étrangeté sont également présents, dans les biennales du monde entier, le black grâce aux vidéos de Claude Closky, Lionel cube remplace le white cube. Autrement dit, Sabatté, Saverio Lucariello, Cécile Paris et à l’espace clean, à l’américaine, des années Judit Kurtag. 60-70 où l’on montrait une bille d’acier La plupart des vidéos sont récentes, sur socle dans une salle de 100 m2 toute voire très récentes, elle ont été réalisées blanche, succédaient les boites de 15 m2 par des artistes jeunes ; mais il est apparu avec un moniteur ou une projection vidéo que la présence de grands anciens tels que s l e u s i V s t r A dans le noir. Gette, Leccia, Ruggirello, dont l’œuvre a

Précisons que le phénomène est JUDIT KURTAG, LES VEILLEURS / DŽUDITA KURTAGA, NAKTSSARGI gardé toute sa fraîcheur, pourrait donner mondial. La vidéo africaine existe comme plus de « corps » à l’exposition. Quant à la la norvégienne, l’américaine comme la présence de femmes artistes (la moitié des

Arts Visuels hongroise, la française comme la chinoise. artistes sélectionnés), elle s’est imposée La vidéo française pourrait être dite d’elle-même. Une trentaine d’œuvres poétique, volontiers attirée par l’effraction seront présentées au cours d’Un Printemps du fantastique ou du bizarre dans le réel. Français en Lettonie. » Comme en témoignent les vidéos de Michel Nuridsany, Ruggirello où on voit, par exemple, une commissaire

ANGE LECCIA, LA MER / ANŽS LEČIA, JŪRA Dzīvošanas spirgtums a l s k ā m ā l ā u z i V Izstādi organizē Mišels Nuridzanī

Vizuālā māksla ideo ir šodienas māksla. Gluži Nikola Tran Ba Vanga ik dienu, gan rītos, tāpat kā fotogrāfija bija 70. Franču video ir visai gan vakaros, filmē sava drauga aiziešanu un “Vgadu māksla. Tieši tur rodas atnākšanu no darba, tādējādi noreducējot vissmalkākie un dīvainākie, poētiskākie un poētisks, to saista viņa dzīvi uz divām darbībām – durvju īsākie izgudrojumi. Viss atkarīgs no tā, uz ielaušanās fantastiskajā atvēršanu un aizvēršanu. Filmas gaitā var ko atsaucamies. Jauno mākslinieku, jauno sfērā vai īstenības redzēt, kā atspoguļojas gadalaiku maiņa, skatītāju, jauno kolekcionāru šodienas dažādi matu sakārtojumi, garastāvokļi un kultūra ir televīzija. Video nāk no tās pašas dīvainākās izpausmes. nebeidzamā darbības atkārtošanās. pasaules. Arī humoram un poēzijai ir sava vieta Kopš 1963. gada, kad video mākslas video, pateicoties Kloda Kloskī, Lionela aizsākumi meklējami Nam June Paika un video. Franču video ir visai poētisks, to Sabatē, Saverio Lukariello, Sesīlijas Parisas Vostella darbos, tā ir ievērojami attīstījusies. saista ielaušanās fantastiskajā sfērā vai un Džuditas Kurtagas darbiem. Biennālēs visā pasaulē black cube aizstāj īstenības dīvainākās izpausmes. Lielākā daļa video ir uzņemti pavisam white cube. Citiem vārdiem sakot, pagājušā Kā redzam Rugirello videomateriālos, nesen, kad mākslinieki bija jauni. Taču gadsimta 60. un 70. gadu amerikāņu clean tajos, piemēram, rāmja vidū ir attēlota ne arī pieredzējušo mākslinieku – Gete, telpu, kur 100 m2 lielā viscaur baltā telpā uz gluži apaļa kastaņkrāsas bumbiņa. Mēs Lečia, Rugirello – klātbūtne padara pamatnes tika novietota tērauda bumbiņa, uz to skatāmies. Ko tā atveido? Pienāk izstādi pilnīgāku. Puse no pārstāvētajiem nomaina tāda pati telpa – tikai viscaur brīdis, kad bumbiņa nostājas uz kājām māksliniekiem ir sievietes, kuras pašas melna un piepildīta ar 15m2 lielām kastēm – tas ir bruņurupucis. Pārsteiguma efekts pieteicās līdzdarboties. Festivāla Francijas ar monitoru un video projektoru. garantēts. Viens no pasaulē labākajiem pavasaris laikā būs aplūkojami apmēram Jāprecizē, ka šīm pārmaiņām ir globāls video māksliniekiem Anžs Lečia uzņem trīsdesmit darbi.” raksturs. Pastāv gan āfrikāņu, gan norvēģu, filmu par jūru, attēlojot to pavisam Mišels Nuridzanī, gan amerikāņu, ungāru, franču un ķīniešu citādāku, nekā esam pieraduši to redzēt. izstādes organizators

88 s l e u s i V s t r A Arts Visuels JOFFREY FERRY, DIRECTION 3 / ŽOFRIJS FERIJS, VIRZIENS 3 Urbanalogica l’occasion d’Un Printemps Français, a l s k ā m ā l ā u z i V le Centre d’Art Contemporain A de Lettonie propose l’exposition Dzīvošanas spirgtums Urbanalogica. Urbanoloģika Les bâtiments et les grandes artères estivāla Francijas pavasaris kultūras kopīgu dzīves telpu atšķirīgās kultūrās de transports constituent la ville mais Izstādi organizē Mišels Nuridzanī programmas ietvaros Laikmetīgās un identitātēs sakņotiem indivīdiem, deviennent aussi des « containers » de mākslas centrs piedāvā izstādi aktivizējot privātās un publiskās

Vizuālā māksla sens, de flots d’information, de vecteurs F “Urbanoloģika”. telpas transformāciju. d’une tension différente. Les villes Pilsētu veido ne Nacionālās identitātes sont comme des organismes vivants, Izstādē aicināti tikai ēkas un transporta diskurss kļūst par vienu parfois dynamiques et agressifs, parfois maģistrāles, bet drīzāk piedalīties Francijas no punktiem pilsētas impuissants, confus ou vulnérables. nozīmju konteineri, un Latvijas dienas kārtībā. Les villes créent une plate-forme en informācijas plūsmas Izstādē “Urbanoloģika” proposant un espace de vie commun mākslinieki, kuri un atšķirīga sprieguma aicināti piedalīties aux individus aux cultures différentes, en vektori. Pilsētas ir savos darbos mēģina Francijas un Latvijas activant la transformation de l’espace privé kā dzīvi organismi, apzināt urbānos mākslinieki, kuri savos en espace public. Le discours sur l’identité kas mēdz būt gan darbos mēģina apzināt devient un des points de l’ordre du jour nosacījumus. dinamiski un agresīvi, urbānos nosacījumus, urbain. gan nevarīgi, apmulsuši pētīt pilsētas zīmes un L’exposition Urbanalogica présente un sarūkoši. rituālus, kas sakņojas ne tikai urbānajā des artistes de France et de Lettonie dont Pilsētas rada platformu, piedāvājot loģikā, bet arī norāda uz kultūras les œuvres essaient de tenir compte des atšķirībām un nacionālo specifiku. nouvelles conditions urbaines, en étudiant les signes et les rites, qui ne se basent pas Francijas mākslinieki: Pjērs Īgs, Stefans seulement sur une logique urbaine mais Malphettes, Joffrey Ferry, Nicolas Kuturjē, Pjērs Malfets, Žofrijs Ferijs, qui expriment des différences culturelles Moulin, Latifa Echakhch ; et les artistes Nikolā Mulēns, Latifa Ešaka. ou un « caractère national » spécifique. lettons : Katrīna Neiburga, Līga Latvijas mākslinieki: Katrīna Neiburga, Laurenoviča, Maija Kurševa, Ēriks Božis, Līga Laurenoviča, Maija Kurševa, Ēriks Avec les artistes français : Pierre Māra Brašmane, Rūdis Šorno, Voldemārs Božis, Māra Brašmane, Rūdis Šorno, Huyghe, Stéphane Couturier, Pierre Johansons. Voldemārs Johansons.

89 ERIC PELLET, ADMOSH / ĒRIKS PELĒ, ADMOŠS

LAURENT GRASSOT, LE TEMPS MANQUANT / LORĀNS GRASO, IZTRŪKSTOŠAIS LAIKS ANRI SALA, NOCTURNES / ANRĪ SALA, NAKSNĪGĀS

VidéoFresnoy - s l e u s i V s t r A

Arts Visuels Productions //

Projections LAURA ERBER, CARNET DU SERTAO / LORA ERBĒRA, SERTAO PIEZĪMES a l s k ā m ā l ā u z i V

’exposition de vidéos réalisée par service les infrastructures humaines et Fresnoy se montre par ce que l’on y produit. les étudiants de Le Fresnoy - Studio matérielles, conditions essentielles à la Cette sélection relève d’un paradoxe. Lnational des arts contemporains, libre création dans un environnement Elle ne reflète surtout pas l’ensemble proposée au public de Riga dans le cadre ouvert aux expérimentations. De cette de la collection. Les œuvres ont leurs d’Un Printemps Français, est une rare façon, le dialogue entre cinéma et vidéo et individualités. Il faudra chercher ailleurs la occasion d’assister aux résultats de la d’autres pratiques artistiques d’expression cohérence des œuvres sélectionnées… » contemporaine telles la danse, le théâtre,

Vizuālā māksla production d’une des plus importantes institutions la littérature et les arts Plus Tard // Eric Oriot // 16mm, 10 mn, européennes Les œuvres plastiques, est favorisé. 1998 explorant le langage sélectionnées de Les expériences qu’on Le Temps manquant // Laurent Grasso // cinématographique et cette programmation peut voir dans les travaux vidéo, 2002 son dédoublement dans des élèves sont aussi Admosh // Eric Pellet //16mm, 6.30 mn, le milieu artistique. Les révèlent à la fois les une claire hybridation 2004 interventions de Pascale correspondances du cinéma et de la vidéo Totem // Maïder Fortuné // beta Pronnier, commissaire entre les arts, les avec la peinture et la numérique, 10 mn, 2001 de l’exposition, sculpture. Chamonix // Valérie Mréjen // 35mm, permettent de porter limites des territoires Pascale Pronnier 13 mn, 2002 un regard éclairé sur les de la vidéo. considère : « Est-ce Les Histoires de la tâche // Marie-Laure œuvres. l’art contemporain qui Cazin // 35mm, 10 mn, 2003 L’institution s’intéresse à la se révèle travaillé en profondeur par le Background to a seduction // Gregg cinématographie en tant que langage cinématographique ou bien est- Smith // beta numérique, 20 mn, 2004 discipline artistique qui, si l’on en fait ce le cinéma qui cherche du côté de l’art Nocturnes // Anri Sala, 16mm, 11 mn, brièvement l’historique, est le résultat contemporain un autre traitement des 1999 du dédoublement de la découverte de la images ? Les œuvres sélectionnées de Carnet du sertao // Laura Erber, 35mm, photographie au XIXème siècle. Le studio Le cette programmation révèlent à la fois les 14 mn, 2003 Fresnoy, qui reçoit en résidence temporaire correspondances entre les arts, les limites Pentimenti // Carolina Saquel, beta des artistes du monde entier, offre les des territoires de la vidéo, et les pratiques numérique, 9 mn, 2004 conditions appropriées au développement relationnelles de l’art contemporain et du Entropie // Jérôme Thomas, 35mm, de leur poétique en mettant à leur cinéma. S’agissant de cette sélection, Le 10 mn, 2002

90 CAROLINA SAQUEL, PENTIMENTI / KAROLĪNA SAKĒLA, PENTIMENTI

ERIC PELLET, ADMOSH / ĒRIKS PELĒ, ADMOŠS

MARIE-LAURE CAZIN, LES HISTOIRES DE LA TÂCHE VALÉRIE MRÉJEN, CHAMONIX / VALĒRIJA MREŽĀNA, ŠAMONIKS / MARĪ LORA KAZĒNA, TRAIPA STĀSTI

ANRI SALA, NOCTURNES / ANRĪ SALA, NAKSNĪGĀS

Ceļojošā izstāde s l e u s i V s t r A

Arts Visuels VidéoFresnoy

estivāla Francijas pavasaris ietvaros izpausties eksperimentiem atvērtā vidē. gan saikni starp mākslām, video robežas, izstāde, kas rāda Nacionālās Studijas mērķis ir veicināt dialogu starp gan saikni, kas vieno moderno mākslu FModernās mākslas studijas kino, video, kā arī citiem moderniem un kino. Izstāde iepazīstina ar Le Fresnoy Le Fresnoy studentu radītos video izpausmes veidiem, piemēram, deju, teātri, studijā radītajiem darbiem. Darbu izlase LAURA ERBER, CARNET DU SERTAO / LORA ERBĒRA, SERTAO PIEZĪMES materiālus, ir vienreizēja un reta iespēja literatūru un plastisko mākslu. Studentu ir visai paradoksāla. Tie neraksturo visu iepazīties ar vienu no Eiropas slavenākās video eksperimentos studijas kolekciju. Darbiem ir

kinematogrāfijas skolas audzēkņu redzama kino, video Izstādē sava individualitāte. Izstādes a l s k ā m ā l ā u z i V darbiem. Izstādes kuratores Paskālas hibridizācija ar glezniecību apskatāmie konsekvence meklējama Proniē sniegtie apraksti palīdz labāk izprast un skulptūru. darbi ataino citur...” darbus. Paskāla Proniē: “Vai tā ir Studija Le Fresnoy aplūko modernā māksla, ko atklāj gan saikni Izstādē aplūkojamie kinematogrāfu kā mākslas jomu, kas, padziļinātā kinematogrāfa starp mākslām, video ja ieskatāmies vēsturē, radusies līdz ar valoda, vai arī kino, kas ar video robežas, Plus Tard („Vēlāk”) // Ēriks fotogrāfiju 19. gadsimtā. Studijā uzņemti modernās mākslas palīdzību Orio // 16 mm, 10 min., 1998. Vizuālā māksla mākslinieki no visas pasaules, kuriem meklē jaunas attēla gan saikni, kas Le Temps manquant tiek piedāvāti nepieciešamie cilvēku un izteiksmes formas? Izstādē vieno moderno („Iztrūkstošais laiks”) // Lorāns materiālie resursi, lai viņi varētu brīvi apskatāmie darbi ataino mākslu un kino Graso // video, 2002. Admosh („Admošs”) // Ēriks Pelē //16 mm, 6,30 min., 2004. Totem („Totēms”) // Maidera Fortunē // beta numérique, 10 min., 2001. Chamonix („Šamoniks”) // Valērija Mrežāna // 35 mm, 13 min., 2002. Les Histoires de la tâche („Traipa stāsti”) // Marī Lora Kazēna // 35 mm, 10 min., 2003. Background to a seduction („Fons valdzinājumam”) // Gregs Smits // beta numérique, 20 min., 2004. Nocturnes („Naksnīgās”) // Anrī Sala, 16 mm, 11 min., 1999. Carnet du sertao („Sertao piezīmes”) // Lora Erbēra, 35 mm, 14 min., 2003∙?. Pentimenti („Pentimenti”) // Karolīna Sakēla, beta numérique, 9 min., 2004. Entropie („Entropija”) // Žeroms Tomā, 35mm, 10 min., 2002.

GREGG SMITH, BACKGROUND TO A SEDUCTION / GREGS SMITS, FONS VALDZINĀJUMAM

91 Sevras porcelāna izstāde

īgā, Ārzemju mākslas muzejā Keramikas muzeja Sevrā (Francija), kā arī notiks slavenās franču porcelāna pašus jaunākos manufaktūras izstrādājumus. La Rmanufaktūras - Sevras darbu Izstādi papildinās Sevras izstrādājumi no izstāde, kas aptver laikaposmu no 18.- Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja. 21.gadsimtam. Tās pamatu veido 20. „Sevras manufaktūru izveidoja 1740. gadsimta sākuma darbi, kurus 1933. gadā Vensānas pilī, Parīzes austrumos. Porcelaine gadā Ārzemju mākslas muzejam dāvināja Tur satikās kāds virpotājs, gleznotājs un Nacionālā Sevras manufaktūra. Pirmo reizi ģeniālais keramiķis Klods-Imbērs Žerēns, Latvijā varēs apskatīt 18. un 19. gadsimta kurš izstrādāja mīkstā porcelāna masu de Sèvres porcelāna izstrādājumus no Nacionālā (bez kaolīna). 1745. gadā karalis piešķīra jaunajam uzņēmumam „karaliskās manufaktūras” nosaukumu un finansējumu. musée des Arts étrangers de Francijas karalis bija mākslu atbalstītājs. Riga expose une sélection de 1751. gadā, lai paaugstinātu izstrādājumu porcelaines de Sèvres issues de Le kvalitāti, manufaktūra pieņēma darbā sa propre collection, constituée de pièces zinātnieku un mākslinieku komandu. offertes directement par la manufacture 1756. gadā manufaktūra pārcēlās uz de Sèvres en 1933. A cette sélection speciāli tai celtām ēkām Sevrā, kas s’ajoutent quelques pièces des collections atradās pusceļā starp Versaļu un Parīzi. du Musée historique de la navigation Jau 1759. gadā manufaktūra strādāja ar de Riga. Par ailleurs, à l’occasion d’Un tādiem panākumiem, ka Luijs XV to oficiāli s l e u s i V s t r A Printemps Français, une vingtaine de pièces pasludināja par savu īpašumu. viennent spécialement du Musée national Pirmajiem manufaktūras izstrādājumiem, de céramique de Sèvres, en France, pour kas tapuši Vensānā, jūtama Meisenes enrichir l’exposition. ietekme: miniatūri dekori, polihromi, impozanti, „vācu stilā” veidoti ziedi. 1751. Arts Visuels « La manufacture « de Sèvres » est gadā notika krass pagrieziens manufaktūras née en 1740 dans un château situé à attīstībā – ienāk vieglais, rotaļīgais rokoko l’est de Paris, le château de Vincennes. stils. Bieži vien apgleznotie dekori bija S’y retrouvèrent un tourneur, un peintre MOISSONEUSE, XVIIIe SIÈCLE / PĻĀVĒJA, XVIII GADSIMTS vienā tonī, lai imitētu gravīru. Savukārt et surtout un céramiste génial, Claude- sākot ar 1756. gadu, porcelāna dekori Imbert Gérin. Ce dernier mit au point difficultés économiques. Avec la nouvelle ieguva glezniecisku stilu. Krāsainie foni un une pâte de porcelaine tendre (dénuée pâte, il fallut renouveler tous les décors et gleznojumi slēpa balto porcelānu. de kaolin), magnifique : le roi, en 1745, on commença à imiter tous les matériaux 1770. gadā gan Sevrā, gan Parīzē sāka a l s k ā m ā l ā u z i V put ainsi accorder à la jeune entreprise le possibles : soieries, laque, orfèvrerie, ème ražot cieto porcelānu (ar kaolīnu, pēc titre de «manufacture royale». La fabrique écaille, etc. Au XIX siècle, Brongniart, ķīniešu un vācu paņēmiena). Karaliskās était en effet, par l’entremise de serviteurs directeur de 1800 à 1847 continua la même manufaktūras monopols izzuda un drīz vien de l’Etat, financée par le roi de France, politique: la manufacture de Sèvres était la tai radās ekonomiskas grūtības. Strādājot naturellement protecteur des beaux-arts. meilleure d’Europe pour la reproduction de ar jauno porcelāna masu, vajadzēja no En 1751, une équipe complète de savants la peinture sur porcelaine. jauna veidot dekorēšanas tehnoloģiju. Sāka et d’artistes fut recrutée, pour donner Sous le Second Empire apparut la mode

Vizuālā māksla imitēt visdažādākos materiālus: zīdu, laku, à la production de la manufacture une de l’éclectisme : on fit des reproductions de ème zeltu, perlamutru. 19. gadsimtā Bronjārs, qualité nouvelle ; en 1756 elle déménagea pièces du XVIII siècle. Sous la Troisième manufaktūras direktors turpina tradīcijas: à Sèvres, c’est-à-dire à mi-chemin entre République, on commença à imiter les Sevras manufaktūra ir labākā Eiropā Versailles et Paris, dans des bâtiments grès et porcelaines de Chine, en adoptant porcelāna apgleznošanā. construits pour elle. Enfin, en 1759, une palette assez pâle, en renonçant à l’or. ème Otrās impērijas laikā modē nāca son succès était tel que Louis XV put Pendant tout le XX siècle, la manufacture eklektisms: tika ražoti 18. gadsimta officiellement s’en déclarer le propriétaire. de Sèvres suivit la mode de l’époque : izstrādājumu atkārtojumi. Trešās republikas Ses premières productions, à Vincennes, le style art déco des années 30, le style laikā sāka imitēt keramiku un Ķīnas sont sous l’influence de Meissen : décors rustique des années 50. porcelānu, izmantojot diezgan bālu krāsu de miniatures, fleurs « à l’allemande » En 1964, un nouveau directeur, Serge paleti un atsakoties no zelta. Visu 20. polychromes, épaisses, imposantes. En 1751 Gauthier, fut nommé pour faire rentrer gadsimtu Sevras manufaktūra seko laikmeta eut lieu une révolution : le style devient l’art contemporain dans la manufacture: modei: 30. gados Art deko stilam, 50. gados rocaille, léger, naturaliste. Souvent, les décors elle put ainsi réaliser les créations de – rustikas stilam. peints le sont en camaïeu, pour imiter la Lalanne, de Hajdu, de Piza, de Poliakoff, Lai veicinātu mūsdienu mākslas gravure. A Sèvres, à partir de 1756, les décors d’Alechinsky, bref des meilleurs artistes de ienākšanu manufaktūrā, 1964. gadā par peints adoptèrent un style pictural. Les fonds cette époque, et depuis cette politique se direktoru tiek iecelts Seržs Gotjē. Līdz colorés encadrent les assiettes, cachent la prolonge encore ». ar to varēja realizēties sava laika labāko blanche porcelaine des vases. Antoinette Hallé, mākslinieku Lalāna, Hajdū, Pizā, Poļakova, En 1770, la porcelaine dure (avec du Conservateur général du patrimoine Alešinska radošās ieceres. Šī politika kaolin, selon la technique chinoise et Chargée du musée national de Céramique. turpinās arī šodien.” allemande) fut produite à Sèvres et à Paris : Antuanete Alē, le monopole de la manufacture royale Mantojuma galvenā arhivāre, Nacionālā disparut, et elle connut rapidement des Keramikas muzeja vadītāja

92 Sevras porcelāna izstāde

ERIC POITEVIN, CHÊNE / ĒRIKS PUATEVINS, OZOLS Radīts Francijā zstāde Radīts Francijā ar apakšnosaukumu 15 mākslas radīšanas Igadi Francijā – mākslas darbi no s l e u s i V s t r A Nacionālā modernās mākslas fonda un Reģionālā modernās mākslas fonda tiek rīkota, lai parādītu Francijas plastiskās mākslas bagātību un daudzveidību pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Te nebūs Arts Visuels atspoguļota kāda noteikta skola vai novirziens, jo izstāde ir veidota ar mērķi būt par atvērtības un radīšanas brīvības atspulgu, kuras gars nepakļaujas nevienai konkrētai ideju sistēmai. Fernāna Brodela DIDIER MENCOBONI, LES CROIX 4 / DIDJĒ MENKOBONI, KRUSTI 4 grāmatas Francijas identitāte – Telpa un Vēsture pirmās nodaļas nosaukums ir Lai Francija kļūst par sinonīmu vārdam a l s k ā m ā l ā u z i V „dažādība”! Kā šī veiksmīgā formulējuma atbalss veidota izstāde Radīts Francijā, kurā Fait en France apskatāmi aptuveni 30 Francijā strādājošu mākslinieku 50 mākslas darbi, piedāvājot ous-titrée « 15 ans de création comme les médiums et les techniques, iespēju vienkopus iepazīties ar visiem artistique en France – œuvres c’est parce qu’elle s’applique à prendre mūsdienu mākslas stiliem un tendencēm. des collections FNAC & FRAC », en compte le fait d’une modernité dont Vizuālā māksla S Izstādē tiek pievērsta uzmanība l’exposition FAIT EN FRANCE vise à faire on ne sait plus si elle est « post », « post- noteikta laika posma raksturam, kurā ir savi valoir la richesse et l’éclectisme de la post » ou simplement « néo ». Peu importe jauninājumi, pavērsieni, izteiksmes līdzekļi scène française dans le domaine des en réalité, ce qui compte est d’acter un tehnika, jo nedrīkst aizmirst, ka viena arts plastiques au cours des quinze l’effervescence d’une création tout à la no modernisma iezīmēm ir tā, ka vairs nav dernières années. Si elle n’est manifeste ni fois repérable et innovante, référentielle iespējams pateikt, vai runa ir par „post” , d’aucune école, ni d’aucune chapelle, c’est et prospective, et qui en appelle autant „post post” vai „neo” modernismu. Īstenībā parce qu’elle se veut le reflet d’un esprit à la peinture qu’au dessin, à la sculpture tas nemaz nav tik svarīgi. Būtiski ir atzīmēt d’ouverture et d’une liberté à la création qu’à l’installation, à la photographie radīšanas satraukumu, kas vienlaikus ir gan que ne gouverne aucune idéologie qu’à la vidéo, à l’objet fabriqué qu’à pamanāms, novatorisks un atsauču pilns, particulière. « Que la France se nomme l’objet récupéré, voire au discret qu’au gan saistīts ar nākotni. Tas attiecas gan uz diversité » titre Fernand Braudel au premier spectaculaire. Enfin le parti pris d’avoir gleznu, gan zīmējumu, gan uz skulptūru un chapitre de son remarquable ouvrage constitué cette exposition en puisant instalāciju, uz fotogrāfiju un video, uz kādu L’identité de la France – Espace et Histoire. dans les collections publiques des fonds izgatavotu vai vēlreiz pārstrādātu lietu, pat Comme en écho à cette précieuse formule, national et régionaux témoigne de la arī uz neuzkrītošo un uzkrītošo. Visbeidzot l’exposition FAIT EN FRANCE rassemble une richesse d’un patrimoine nomade dont izvēle veidot šo izstādi, balstoties uz cinquantaine d’œuvres d’une trentaine la diffusion dépasse les frontières de ses nacionālo un reģionālo fondu kolekcijām, d’artistes travaillant en France offrant à voir lieux de conservation lui permettant liecina par nomadu mantojuma bagātību, un panel de la création contemporaine ainsi toutes sortes d’échanges et de kura izplatīšana ārpus uzglabāšanas vietu toutes tendances et tous styles confondus. confrontations culturels. robežām veicina visa veida kulturālu Si elle se veut attentive aux Philippe Piguet, mijiedarbību un salīdzināšanu. mouvements d’humeur d’une époque qui commissaire de l’exposition Filips Pigē, multiplient les entrées et les pistes tout Izstādes kurators

93 Trajectoire 4, No Ghost Just a Shell

ans le cadre du festival Un Printemps Français et du cycle DTrajectoires , proposé par le Centre d’art contemporain de Lettonie, les artistes français Pierre Huyghe et Philippe Parreno exposent leur projet No Ghost Just a Shell. Également dans le contexte de cette Trajectoire 4, qui se déroule à l’espace Andrejsala, l’artiste hollandais Bik Van der PIERRE HUYGHE / PJĒRS ĪGS Pol présente son projet Nomads & residents. Des jeunes artistes lettons sont invités à travailler avec eux et à créer de nouvelles œuvres.

Le projet No Ghost Just A Shell commence en 1999 avec l’achat par Pierre Huyghe et NO GHOST JUST A SHELL / NEKĀDU SPOKU, TIKAI GLIEMEŽVĀKS ANNLEE / ANLĪ

Philippe Parreno des droits d’un personnage s l e u s i V s t r A féminin de manga bas de gamme (peu de traits distinctifs, pas de biographie pré-écrite), vendu par une agence spécialisée. Le titre fait reférence à un film d’animation,Ghost No Ghost Just a in the Shell (1996), premier spectacle de Arts Visuels « japanimation » à être lancé simultanément au Japon, aux USA et en Grande-Bretagne ; c’est le récit des inquiétudes d’un cyborg Shell projekts ciklā féminin, Motoko Kusanagi, quant à l’existence ou non de son âme. Le jeu sera alors d’insuffler diverses âmes artistiques dans cette coquille vide, qui

Trajektorijas 4 a l s k ā m ā l ā u z i V reçoit néanmoins un nom, Annlee. Huyghe et Parreno lancent le processus avec des films d’animation très sommaires, où le estivāla Francijas pavasaris un vai viņa vispār eksistē un vai viņai ir dvēsele. premier affirme qu’Annlee est un « signe vienlaikus Latvijas Laikmetīgās Projekta mērķis ir šajā tukšajā čaulā, déviant », et le second, qu’elle « appartient Fmākslas centra piedāvātā cikla kurai tomēr tiek dots vārds – Anlī (Annlee) à tous ceux qui peuvent la remplir de „Trajektorijas” ietvaros franču mākslinieki iedzīvināt dažādas mākslinieciskas dvēseles. matériaux imaginaires quelconques ». Une Pjērs Īgs un Filips Pareno piedāvā savu Īgs un Pareno sāka veidot īsas animācijas quinzaine de créateurs le feront, rejouant sur projektu ar nosaukumu No Ghost Just a filmas: pirmajā filmā tika teikts, ka Anlī ir Vizuālā māksla la scène artistique le miracle bien connu des Shell (“Nekādu spoku, tikai gliemežvāks”). „zīme, kas atšķiras no citām”, otrajā – „Anlī études culturelles, selon lequel le produit Cikla „Trajektorijas 4”, kas notiks Andrejsalā, pieder visiem tiem, kas viņu var piepildīt standardisé s’individualise par la réception. ar savu projektu Nomads & residents ar jebkādu iedomātu saturu”. Apmēram La marchandise infographique ouvre la („Klejotāji un pastāvīgie iedzīvotāji”) 15 mākslinieki mēģināja to paveikt un, bouche, devient un être parlant doué de iepazīstinās arī holandietis Biks Van der atkārtojot labi pazīstamo mākslinieciskā langues multiples. Le collectif d’artistes en Pols (Bik Van der Pol). Jaunie latviešu priekšnesuma brīnumu, pierādīja, ka vient à former une sorte de sous-culture mākslinieki ir aicināti sadarboties ar šiem standarta prece kļūst individualizēta brīdī, éphémère. Puis les deux détenteurs des viesmāksliniekiem un radīt jaunus mākslas kad tā tiek pieradināta. Informatīvi grafiskā droits du personnage orchestrent, avec darbus. prece atver muti un apliecina, ka spēj runāt une impressionnante célébration critique, Projekts No Ghost Just A Shell ir sākts neskaitāmās valodās. Mākslinieku kolektīvs le transfert de ces droits à une association 1999. gadā, kad Pjērs Īgs un Filips Pareno tādējādi veidoja gaistošu subkultūru. Vēlāk 1901, dont le but serait de « retirer » (ou, no kādas aģentūras ieguva tiesības abi personāža tiesību īpašnieki ar pompozu comme il est également dit, de « libérer) izmantot lētas japāņu animācijas filmas ceremoniju nodeva šīs tiesības kādai Annlee du domaine de la représentation, sieviešu dzimtes personāžu (bez īpašām „Asociācijai 1901”, kuras mērķis bija „izņemt” en interdisant toute reprise ultérieure du pazīmēm, bez jau iepriekš uzrakstītas (vai, kā to sauca pati asociācija, „atbrīvot”) personnage. biogrāfijas). Projekta nosaukums aizgūts Anlī no reprezentatīvās sfēras, lai šis tēls La somme des interprétations visuelles no 1996. gada animācijas filmas Ghost in vairs netiktu izmantots. existantes est alors réunie dans une the Shell (“Spoks gliemežvākā”). Pirmais Anlī interpretāciju vizuālie varianti ir exposition, cette exposition est vendue en Japānas animāciju cikls tika rādīts apvienoti izstādē, kas tika pārdota kādam tant que telle à un musée hollandais, et le vienlaikus gan Japānā, gan ASV, gan muzejam Holandē. Projekts ir apkopots projet complet est rassemblé sous la forme Lielbritānijā. Runa ir par kiborgu meiteni arī grāmatas formātā, kuras sastādīšanā d’un livre cosigné par Huyghe et Parreno. Motoko Kusanagi un viņas bažām par to, piedalījās arī Īgs un Pareno.

94 Atelier créatif E(š)an(ž)E

’atelier créatif E(š)an(ž)E* aura lieu au plus variés – culturel, social, économique, France seront exposées dans la ville. Ces centre culturel de Karosta, à Liepaja. intellectuel etc. Les artistes ont donc affiches seront un outil d’information et LCe projet est le volet retour d’une l’occasion d’y participer en contemplant constitueront une sorte d’exposition au coopération créative entre les artistes et en contribuant à la création des autres. cœur de la ville. français et lettons, commencée en 2005. Le résultat peut se révéler inattendu pour Le projet s’achèvera par l’édition d’un La première partie du projet s’est déroulée les artistes eux-mêmes, tout comme pour catalogue qui reflétera le travail des artistes en Bretagne, à Rennes et Lorient, dans le les amateurs d’art. En même temps ce et leurs créations suite à la collaboration cadre du festival Etonnante Lettonie. Cinq projet permettra à la ville de s’ouvrir à un en 2005 en France et celle de 2007 en artistes lettons (Eriks Bozis, Aigars Bikse, processus actif et créatif dont le résultat Lettonie. Izolde Cesniece, Kristaps Gulbis, Gints – les travaux produits par les artistes Ce projet est organisé par le Centre Gabrans) et cinq artistes français (Nelly – serviront d’impulsion à la communauté et d’information et de management culturel Massera, Samuel Boche, Boris Jakobek, la vie culturelle de la ville. (MMIC) en collaboration avec le conseil Stephane Tesson, Gilles Lelain) ont résidé Il est également prévu d’organiser deux municipal de Liepaja et les partenaires et travaillé ensemble pendant un mois. débats où les représentants de la culture français Richard Perrussel, Nikolas Fouré et De ces résidences ont émergé des lettonne, les élèves de l’école de Beaux- Carole Lamour, de l’association Petit Ecart. travaux qui ont été exposés dans l’espace Arts de Liepaja, les habitants de Liepaja public de ces mêmes villes et dans des et d’autres seront invités à participer. Commissaire : Inga Bruvere. galeries. Dans le cadre d’Un Printemps Durant le déroulement du projet des Français, les mêmes artistes seront donc affiches publicitaires de 30 m2 chacune Dans le cadre de la convention reçus en 2007, au centre culturel de représentant des œuvres produites en CULTURESFRANCE ⁄ Ville de Rennes.

Karosta, en vue de produire des travaux s l e u s i V s t r A dans le contexte et l’environnement de la *E(š)an(ž)E : le titre de cet événement, le mot français « échange », écrit avec les caractères lettons qui Lettonie. correspondent au son « ch » et « g », symbolise la rencontre entre les deux cultures. La spécificité de l’atelier réside dans le fait que l’artiste échange son environnement habituel de travail

Arts Visuels contre un autre qui lui est inconnu. Les nouvelles conditions l’inspirent et motivent à se plonger dans la recherche de nouvelles idées et de nouvelles formes. Le projet E(š)an(ž)E embrasse la notion de l’environnement dans ses sens les

BORIS JAKOBEK, OHM STUDIO / BORISS JAKOBEKS IZOLDE CESNIECE, ASPASIA. ANNIVERSARY 1905-2005 / a l s k ā m ā l ā u z i V IZOLDE CĒSNIECE Radošā darbnīca „E(š)an(ž)E” ultūras un informācijas centrā darbus Latvijas vides kontekstā. Latvijas kultūras pārstāvji, Liepājas mākslas Vizuālā māksla Karosta notiks „Radošā darbnīca Radošo darbnīcu specifika izpaužas skolas audzēkņi, Liepājas pilsētas iedzīvotāji E(š)an(ž)E”*. Projekts ir turpinājums apstāklī, ka mākslinieks uz laiku nomaina un citi interesenti. Ir plānots projekta laikā K 2 2005. gadā iesāktajai radošai sadarbībai savu ierasto vidi pret citu, nepazīstamu, pilsētvidē izvietot reklāmas vairogus ( 30m starp Francijas un Latvijas māksliniekiem. kas viņus provocē un rosina jaunu ideju katru) ar Francijā radīto darbu attēliem, kas Projekta pirmā daļa notika 2005. gadā un formu meklējumiem. „E(š)an(ž)E” liek kalpos kā informatīvais materiāls un arī kā divās Bretaņas (Francija) pilsētās – Rennā akcentu uz vidi visplašākajā nozīmē – neatkarīgi objekti pilsētvidē, veidojot savā un Lorjānā – kultūras festivāla Pārsteidzošā kultūras, sociālo, ekonomisko, intelektuālo veidā ekspozīciju – izstādi. Latvija programmas ietvaros. Pieci u. c., un māksliniekiem ir iespēja tajās visās Pēc projekta ir paredzēts izdot katalogu, mākslinieki no Latvijas: Ēriks Božis, Aigars darboties, vērojot un daļēji piedaloties kurā tiks atspoguļots mākslinieku darba Bikše, Izolde Cēsniece, Kristaps Gulbis, Gints citam cita radošajā procesā. Rezultāts var process un tā rezultāts 2005. gadā Francijā Gabrāns un pieci mākslinieki no Francijas: būt pārsteidzošs un negaidīts gan pašiem un 2007. gadā Latvijā. Nellija Masera, Semuels Bošs, Boriss māksliniekiem, gan mākslas mīļotājiem. Projektu organizē Mākslas Jakobeks, Stefāns Tesons, Žils Lelēns vienu Vienlaikus tā ir iespēja arī pilsētai menedžmenta un informācijas centrs mēnesi dzīvoja un strādāja kopā. Rezultātā uz laiku kļūt atvērtai aktīvam radošam (MMIC) sadarbībā ar Liepājas kultūras tapušie darbi tika eksponēti abu pilsētu procesam, kura rezultāts – mākslinieku pārvaldi un franču sadarbības partneriem publiskajās telpās un galerijās. radītie darbi, neapšaubāmi dos daudz Rišāru Peruselu, Nikolā Furē un Karolu Projekta veiksmīgs rezultāts ir pozitīvu impulsu tās sabiedrībai un kultūras Lamūru (asociācija Petit Ecart ). radījis interesi turpināt sadarbību un videi. rīkot tā otro daļu Liepājā, Kultūras un Projekta laikā plānots rīkot arī divas Projekta kuratore Inga Brūvere. informācijas centrā Karosta, kad tie paši diskusijas, kurās piedalīties tiks aicināti mākslinieki trīs nedēļas dzīvos un strādās kopā, meklēs jaunas idejas, un radīs *E(š)an(ž)E ir vārdu spēle, kas radusies no angļu vārda "exchange" un franču vārda "echange" (tulkojumā - maiņa, apmaiņa)

95 Rencontres. Visages, tekstīliju izstāde

gadā Rencontres. Visages, “1996.saņēmu uzaicinājumu piedalīties Žana Lirsā exposition de textiles Mākslas muzeja rīkotajā Starptautiskajā minitekstiliju izstādē Anžē, Francijā. Katru trešo gadu muzejs rīko starptautisku 1996, j’ai reçu izstādi konkursu – iesniegtais darbs une invitation du nedrīkst pārsniegt 12x12 cm izmērus. Musée Jean Lurçat « En Togad piedalījos ar darbu “Mīlestības d’Angers pour participer à l’exposition pilna sirds”. Smalks rokas izšuvums uz austa internationale de mini textiles. Elle se lina pamata. Aizrāvos ar šo tehniku. Pēc tient tous les trois ans et les œuvres sont izstādes slēgšanas muzejs iegādājās darbu sélectionnées par un jury. Les œuvres ne savai kolekcijai. Tieši ar šo izstādi Anžē peuvent pas dépasser le format de 12 cm sākās mana aizraušanās ar šo miniatūru

sur 12 cm. s l e u s i V s t r A formātu. Cette année-là, j’ai présenté Cœur plein Katra darba pamats tiek noausts uz d’amour. La broderie est finement réalisée rāmja ar lina diegu, pēc tam tas tiek izšūts à la main à partir d’une base tissée en lin. ar zīda un zelta diegiem, papildināts ar Cette technique m’a passionnée. Après la pērlīšu izšuvumiem. Šīs smalkās miniatūras fin de l’exposition le musée a acquis mon

Arts Visuels tiek liktas uz vecām koka detaļām. œuvre pour sa collection. L’exposition à Gandrīz katrā manā darbā parādās Angers a vraiment marqué le début de ma sievietes figūriņa. Ar šo figūriņu “spēlējos” passion pour ce format miniature. kā ar ornamentu. Tā arī tekstu sāku La base de chaque œuvre est tissée izmantot kā ornamentu, kā zīmes. Radās sur un cadre avec des fils de lin ; ensuite doma pielietot dzeju – tā manos darbos la broderie est faite à partir de fils de soie ienāca franču lirika. et d’or, complétés par des perles. Ces fines Pirmos dzejoļus man piemeklēja un miniatures sont posées sur des pièces de a l s k ā m ā l ā u z i V latviešu valodā atdzejoja tulkotāja Milda bois anciennes. Grīnfelde. Viņas mīlestība, tāpat kā man, Dans presque toutes mes œuvres bija franču kultūra un valoda. Viņai patika apparaissent des silhouettes de femmes. mana ideja. Tika piemeklēti burvīgi citāti Je « joue » avec ces silhouettes comme des no franču dzejas – V. Igo, Š. Bodlērs, P. ornements. De même, j’ai commencé à Eliārs… utiliser les textes comme des ornements, Tā nevilšus sāku aizrauties ar franču comme des signes. J’ai eu l’idée d’écrire Vizuālā māksla liriku. Izšuvu šos tekstus, pārnesu vārsmas des poèmes et la poésie est arrivée dans uz koka pamatiem. mes œuvres. Arī kad bija iespēja apgleznot Milda Grinfelde m’a trouvé les premiers porcelānu MS rīkotajos porcelāna poèmes et les a traduits en letton. Car elle apgleznošanas simpozijos Zvārtavā, es aimait par-dessous tout la langue et la ar koka irbulīti krāsā rakstīju franču mīlas culture françaises. Elle a aimé mon idée. liriku. Un tieši ar šiem tekstiem es tuvāk Après cela elle a trouvé d’autres citations iepazinu Franciju. Sāku apgūt franču charmantes, des poésies de Victor Hugo, valodu – šo brīnišķīgo mūziku. Charles Baudelaire, Paul Eluard… Visus šos gadus turpinu piedalīties Alors j’ai commencé à découvrir la Z. Lirsā muzeja rīkotajās izstādēs. Un poésie française. J’ai brodé ces textes et les visus manus iesniegtos darbus muzejs ai transférés sur des pièces de bois. ir iegādājies savai kolekcijai. Esmu Anžē De même, quand j’ai peint des Toutes ces années, j’ai continué à savām acīm skatījusi fascinējošos Z. Lirsā porcelaines lors des symposiums de participer aux expositions du Musée Jean gobelēnus. décoration de porcelaines à Zvartava, à Lurçat. Je suis allée à Angers et j’ai vu de Tāda ir mana satikšanās ar šo brīnišķīgo l’Union des artistes, j’ai écrit au pinceau mes yeux les fascinants Gobelins de Jean zemi – Franciju, satikšanās ar franču des poèmes d’amour. A travers ces textes, Lurçat. kultūru un cilvēkiem. Pašreiz mana dzīve j’ai appris à découvrir la France. J’ai Voilà ma rencontre avec la France, sa ir cieši saistīta ar Franciju. Dzīvoju un commencé à vouloir maîtriser le français, culture et ses habitants. Maintenant ma vie strādāju gan Rīgā, gan Parīzē.” cette merveilleuse musique. est liée à la France. Je vis et travaille entre Velga Lukaža Riga et Paris. » Velga Lukaza

96 Rencontres. Visages, tekstīliju izstāde s l e u s i V s t r A Exposition

Arts Visuels Guerlain ans le cadre d’Un Printemps Français en Lettonie, Guerlain, Dmaison fondée en 1828, vous invite à découvrir à travers une exposition ses créations anciennes et contemporaines. a l s k ā m ā l ā u z i V «Faites de bons produits, ne cédez jamais sur la qualité. Pour le reste, ayez des idées simples et appliquez-les scrupuleusement». Tel est la devise du fondateur de la maison, Pierre François Pascal Guerlain. De l’Eau de

Vizuālā māksla Cologne Impériale, composée en 1853 pour l’impératrice Eugénie ou Jicky créé en 1889 Izstāde par par Aimé Guerlain, de Shalimar, composé par Jacques Guerlain en 1925, ouvrant la voie des parfums orientaux, à Samsara, pour qui Jean-Paul Guerlain ose un accord Guerlain namu santal-jasmin, et plus récemment Insolence, prés de 750 parfums ont vu le jour! maržu radītāji piecu paaudžu pat Žana Pola Gerlēna drošsirdīgajam Une fièvre créatrice exceptionnelle qui s’est garumā! sandalkoka un jasmīna sajaukumam, kā arī également exprimée dans l’élaboration Smaržas no „labiem materiāliem. nesen radītajam Insolence. de crèmes et la création de produits de S Nekad neizejiet uz kompromisiem, Guerlain savu izcilo radošumu maquillage! C’est en 1870 que Guerlain a izvēloties kvalitāti. Kas attiecas uz pārējo, apliecinājis arī kosmētisko krēmu un inventé le premier rouge à lèvres en bâton vienkāršojiet idejas un īstenojiet tās rūpīgi.” dekoratīvās kosmētikas laboratorijās. solide! Šī ir Guerlain smaržu pasaules dibinātāja 1870. gadā Guerlain radīja pirmo La crème Secret de Bonne Femme, la Pjēra Fransuā Paskāla Gerlēna devīze. vertikālo tūbiņu lūpu krāsu, kādu to poudre C’est Moi, Terracotta ... et plus Guerlain smaržu nams ir radījis apmēram pazīstam šodien. récemment le rouge à lèvres Kisskiss et 750 dažādas smaržas - sākot ar Eau de Kosmētiskais krēms Secret de Bonne la crème Orchidée Impériale perpétuent Cologne Impériale radīšanu imperatorei Femme, pūderis C’est Moi, Terracotta…un cette tradition d’excellence, de luxe et Eiženijai 1853. gadā un Emē Gerlēna vieni no jaunākajiem produktiem d’innovation! Jicky 1889. gadā, no Žaka Gerlēna 1925. - lūpu krāsa Kisskiss un krēms Orchidée Venez découvrir ou redécouvrir ses gadā radītā Shalimar, tā paverot ceļu Impériale - turpina Guerlain nama izcilības, parfums, ses produits de soins et de austrumnieciskām smaržu gammām, līdz ekskluzivitātes un jaunrades tradīciju. maquillage!

97 Au-delà du vêtement, 18 moments de mode en vidéo

dernière décennie n’en finit du défilé à son invitation, tout devient plasticiens, vidéastes ou photographes, le pas de constater l’attrait de objet de réflexion, véhicule de création. couturier entreprend la mise en scène de sa La l’art pour la mode. La présente Rompre avec les usages, ménager collection. L’anonymat du défilé cède le pas exposition se propose d’examiner non le suspense, créer l’inattendu ; en tout, à la mise en situation du vêtement. l’infiltration de la mode dans le champ de l’expérimentation est de mise, concurrence À l’instar des récents développements l’art, mais sa réciproque, via le médium et médiatisation obligent. S’affranchir de la photographie de mode, le vêtement vidéo. À la faveur de l’émergence d’une des codes établis pour en inventer de se fait parfois fragmentaire, sa présence génération familière du médium, la vidéo nouveaux, c’est dans ce contexte que la indicielle. Il devient le matériau à partir se fait, davantage qu’un outil d’information, vidéo fait son entrée. Observatrice lointaine duquel prend corps une autre œuvre, un vecteur d’expression. Loin de se des défilés, dont elle rend compte au qu’elle soit retranscription de l’univers du restreindre à un usage strictement travers de documentaires à l’usage de la créateur ou libre interprétation. Le langage documentaire, le créateur s’empare, presse, elle gagne bientôt le devant de la des images supplée ici à celui de l’aiguille. Il souvent avec la complicité de l’artiste scène. Après avoir bousculé les habitudes n’y a dès lors qu’un pas jusqu’au musée. plasticien, des possibilités offertes par le du défilé, lui avoir fait côtoyer les champs médium, se les approprie pour engager du théâtre et de la performance, les Vidéos réalisées par : Ellen Nolan, sa mode sur d’autres terrains. Flirtant couturiers vont user de la vidéo pour Anke Loh, Martin Margiela, Gilles tantôt avec l’abstraction, tantôt avec la le seconder voire même le remplacer Rosier, Marcus Tomlinson, Jean-François fiction, la vidéo vient mettre en situation – parfois par souci économique –, allant Lepage, Bernhard Willhelm, Stefan

le vêtement, nous en dire un peu plus sur jusqu’à dématérialiser l’événement, lui Nikolaev, Augustin Gimel, Mike Sleeckx, s l e u s i V s t r A l’univers de son créateur et offrir à la mode substituant le moment de la projection Nicolas Trembley, Yann Toma et Martin son supplément d’âme. De la mise en scène vidéo. En collaboration avec des artistes Margiela. Arts Visuels

MIKE SLEECKX, A.F. VANDEVORST/ MAIKS SLEKS, A.F. VANEVORSTS / © AUGUSTIN GIMEL, STÉPHANIE COUDERT, 5 PUISSANCE 5 / OGUSTĒNS GILLES ROSIER, CHAIR AMIE / ŽILS ROZJĒ, MIESA DRAUGS / © GILLES MIKE SLEECKX, 2003. ŽIMELS, STEFĀNIJA KUDĒRA, 5 SPĒKS 5 / © AUGUSTIN GIMEL, 2001. ROSIER, 2002. a l s k ā m ā l ā u z i V Tālāk par apğērbu, 18 modes mirkļi video Vizuālā māksla ēdējās desmitgades laikā aizvien Izbeigt ierasto, ievērpt intrigu, radīt radītājs pats uzņemas savas kolekcijas biežāk redzam, cik lielā mērā negaidīto. Konkurences un plašsaziņas režisora lomu. Modes skates anonīmais Pmode savijas ar mākslu. Izstāde līdzekļu spiediena apstākļos vienīgais raksturs piekāpjas apģērba kā galvenā piedāvā aplūkot nevis modes ielaušanos risinājums ir eksperimentēt. Atbrīvoties modes elementa priekšā. mākslas pasaulē, bet gan to savstarpējo no pieņemtajiem kodiem, lai to vietā Pēdējā laika pārmaiņas, kas mijiedarbību ar video starpniecību. Līdz radītu jaunus – ar šādu lozungu video skārušas modes fotogrāfiju, dažkārt ar jaunas saziņas tehnoloģiju paaudzes piesaka savu uznācienu. Sākotnēji kā attāls padarījušas apģērbu fragmentāru, tā dzimšanu, video vairs nav uzskatāms modes skates vērotājs, kad to izmanto, lai klātbūtni – zīmīgu. Apģērbs kļūst par tikai un vienīgi par informācijas nesēju sagatavotu materiālus preses vajadzībām, tādu materiālu, kas pārvērš ķermeni – video sniedz iespēju izpausties. Modes drīz vien video sāk ieņemt pirmā plāna mākslas darbā – vai tas būtu tiešs modes mākslinieks bieži vien sadarbībā ar lomu. Laužot ierastās tradīcijas, pēc mākslinieka redzējuma atspulgs, vai brīva plastiskās mākslas meistaru neaprobežojas kurām modes skates tika organizētas, interpretācija. Attēlu valoda papildina tikai ar video dokumentālo pielietojumu, nereti atgādinot teātra uzvedumus un adatas valodu. No šī brīža atliek tikai viens tā vietā tiek apzināti visi šī saziņas līdzekļa perfomances, modes mākslinieki, dažkārt solis līdz muzejam. aspekti, kas ļauj modi atklāt no cita skatu arī ekonomisku apsvērumu vadīti, aizvien punkta. Koķetējot gan ar abstrakto, gan biežāk kā palīglīdzekli vai pat kā skates Video autori: Elēna Nolana, Anke Lo, fantastisko, video atklāj apģērbu, ļauj aizstājēju sāk izmantot video, kurš pilnībā Martēns Margiela, Žils Rozjē, Markuss ieskatīties tā radītāja pasaulē un piešķir šo notikumu dematerializē, to aizstājot Tomlinsons, Žans Fransuā Lepāžs, modei dvēseli. Sākot no modes skates ar video projekcijām. Sadarbojoties ar Bernārs Vilhelms, Stefans Nikolajevs, organizēšanas līdz ielūgumam – it viss kļūst plastiskās mākslas meistariem, video Ogustēns Žimels, Maiks Sleks, Nikolā par pārdomu objektu, radīšanas dzinuli. māksliniekiem vai fotogrāfiem, modes Tremblejs, Jans Tomā.

98 Muzeju nakts:

La Nuit des C’est la vie! estivāls Francijas pavasaris ir iedvesmojis Latvijas muzejus Musées : Ftradicionālo Muzeju nakts akciju veidot Francijas noskaņās, atklājot kopīgo Naktī notiks Francijas un Latvijas tautu vēsturē, kultūrā c’est la vie! un ikdienā. starptautiskā muzeju Dzīve ir daudzkrāsaina, pārsteigumiem, es musées lettons, inspirés par le akcija, kas iemantojusi paradoksiem un visdīvainākajām festival Un Printemps français, ont lielu popularitāti visā likumsakarībām pārbagāta, nereti liekot Ldécidé d’organiser la traditionnelle Eiropā, kļūstot par gada vien daudznozīmīgi secināt - C’est la vie! – nuit des musées aux couleurs de la France, Tāda ir dzīve. Šis populārais teiciens (varbūt révélant ainsi les liens communs entre la grandiozāko kultūras vienīgais, ko protam bilst „franču mēlē”) France et la Lettonie en matière d’histoire, notikumu Latvijas paver neierobežotas iespējas asociācijām de culture ou encore de vie quotidienne. muzejos un ļauj muzejiem interpretēt Latvijas un s l e u s i V s t r A La vie est pleine de couleurs, de Francijas saiknes atbilstoši savai surprises, de paradoxes et de coïncidences. misijai, tematikai, tradīcijām un Face à une telle diversité d’événements, il vēlmēm. ne nous reste qu’à nous exclamer : C’est la 19. maija vakarā, kad parasti vie! Cette phrase est probablement la seule muzejos valda miers un klusums, Arts Visuels que nous les Lettons arrivons à dire en atdzīvosies Rīgas ielas un laukumi, français, mais elle permet également aux pilsētu un pagastu muzeji visā musées lettons d’interpréter librement ces Latvijā, aicinot apmeklētājus uz liens qui rapprochent nos deux pays, tout Muzeju nakts pasākumiem. No en les associant aux sujets qui relèvent de plkst. 19.00 līdz 1:00 naktī notiks leur domaine d’activité spécifique. starptautiskā muzeju akcija, kas Tous les soirs après la fermeture iemantojusi lielu popularitāti quotidienne des portes des musées, visā Eiropā, kļūstot par gada a l s k ā m ā l ā u z i V le silence s’empare des couloirs. Or, la grandiozāko un atpazīstamāko soirée du 19 mai sera différente : les rues, kultūras notikumu Latvijas les places et les musées muzejos. s’allumeront partout en Cette manifestation jouit Šogad Francijas Kultūras un Lettonie et inviteront le plus d’une grande audience partout komunikāciju ministrijas koordinētā large public à se plonger en Europe, elle est devenue Eiropas muzeju akcija notiks trešo reizi.

Vizuālā māksla dans cette Nuit des Musées, se Tajā tradicionāli iesaistās dažāda profila un rendant aux manifestations la plus importante activité dažāda apjoma muzeji. Apmeklētājus ar prévues dans les différents culturelle organisée par les īpaši šai naktij sagatavotām programmām musées du pays. L’édition musées de Lettonie. - izstādēm, ekskursijām, koncertiem un internationale de la Nuit des atrakcijām – gaida vēstures, dabas un Musées aura lieu le 19 mai de Il s’agit d’une nuit de célébrations non tehnikas, mākslas un memoriālie muzeji. Tie 19h00 à 1h00. Cette manifestation jouit seulement pour les visiteurs, mais aussi ir svētki gan apmeklētājiem, gan muzeju d’une grande audience partout en Europe, pour les professionnels des musées qui darbiniekiem – radoši izaicinājumi un elle est devenue la plus importante activité auront à relever des défis créatifs et qui līdzdarbošanās azarts Muzeju naktī parasti culturelle organisée par les musées de participeront aux activités. pārņem ikvienu. Lettonie. La Nuit des Musées se caractérise par une Naktī muzejos valda nepiespiesta, Cette année la Nuit des Musées, ambiance détendue et démocratique, où demokrātiska atmosfēra – tajos var sastapt coordonnée en Europe par le Ministère se croisent des personnes de générations dažādu paaudžu un tautību apmeklētājus, français de la Culture, célébrera sa et nationalités variées, des passants attirés nejaušus garāmgājējus, kurus muzejā troisième édition en Lettonie. Cette par le bruit et la musique sortant des ievilinājusi kņada un mūzika, kā arī manifestation rassemble des musées murs des musées ou encore des amateurs lietpratīgus un pieredzējušus kultūras de taille et spécialisations très diverses. expérimentés et des visiteurs habitués du pazinējus un baudītājus. Les musées d’histoire, de la nature, de milieu d’art. En vue de rendre l’évènement la technique et d’art invitent le public accessible à tous, l’entrée dans les musées Gundega Dreiblate à se laisser surprendre par les activités sera gratuite. Muzeju valsts pārvaldes vecākā organisées exclusivement dans le Gundega Dreiblate referente cadre de cet événement : expositions, Chef-rapporteur du Conseil national visites guidées, concerts et attractions. des Musées

99 Photographies, de Jérémie Buchholtz

JÉRÉMIE BUCHHOLTZ, SHOPPING À LA GARE CENTRALE, RIGA JÉRÉMIE BUCHHOLTZ, ZONE INDUSTRIELLE D’ANDREJSALA, RIGA / ŽEREMIJS BUHOLTS, IEPIRKŠANĀS CENTRĀLĀ STACIJĀ / ŽEREMIJS BUHOLTS, ANDREJSALAS INDUSTRIĀLĀ ZONA

hotographe indépendant, originaire nationale française. Il a exposé ses différents pour un aperçu de la mixité de Bordeaux, Jérémie Buchholtz photographies en France, Pologne, Chine culturelle et architecturale d’un pays dont s l e u s i V s t r A Pétudie d’abord l’histoire de l’art, les et Canada. la nouvelle identité varie à chaque coin arts plastiques puis enfin la photographie, La présente exposition est le fruit d’un de rue. avec une maîtrise sur les spécificités de la travail réalisé au cours d’une résidence de Les photographies en noir et blanc photographie argentique. 3 semaines à Riga et dans quelques villes nous révèlent les singularités actuelles

Arts Visuels Ses travaux sont essentiellement des lettonnes, en juillet 2006. de la Lettonie : le retour aux traditions reportages, sur les thèmes des hommes et Les instantanés ont pour sujet la vie locales, une véritable ouverture sur de leur environnement, du patrimoine, de quotidienne à Riga, Jurmala, Liepaja, ou l’Europe, la soif de modernité. La l’architecture et de l’urbanisme. encore Cesis… Nous évoluons du centre- présence russe et slave reste forte, Jérémie Buchholtz a consacré, en ville aux paysages industriels, puis à la comme en témoigne la culture ou outre, quatre ouvrages au patrimoine campagne ; d’une jeunesse « fashion » l’architecture. Les singularités de la gastronomique et ses travaux ont été aux quartiers populaires puis aux fêtes Lettonie révèlent alors sa diversité, sa répertoriés et remarqués dans la presse païennes. Autant de lieux et de sujets richesse, ses beautés cachées. a l s k ā m ā l ā u z i V Expositions de Žoelas Dumonas un Joëlle Dumont et Danielle Burgart Danielas Burgartas izstāde Vizuālā māksla festival Un Printemps Français invite les habitants de LeDaugavpils à admirer les œuvres de Joëlle Dumont et Danielle Burgart, en présence des deux artistes. L’exposition nous montre deux beaux exemples de la création contemporaine en France, deux femmes présentes sur la scène artistique actuelle. Danielle Burgart est peintre et graveur. Après un passage par l’École des Beaux- Arts de Paris et les ateliers de la Ville de Paris, elle expose un peu partout en France

et surtout à Paris. Elle est invitée à exposer DANIELLE BURGART / DANIELA BURGARTA à Londres, New York, en Inde ou en Chine, à l’occasion de foires, biennales et festivals salons et foires. Elle résume sa démarche internationaux. artistique de la façon suivante : « C’est une JOËLLE DUMONT / ŽOELA DUMONA Diplômée de l’École nationale des interrogation sur le sens de notre vie, la estivāls Francijas pavasaris aicina Beaux-Arts de Versailles, Joëlle Dumont manière dont nous utilisons ce crédit de Daugavpils iedzīvotājus novērtēt expose depuis quelques années en France temps entre le ciel et la terre et la manière Žoelas Dumonas un Danielas et à l’étranger, participant aux grandes dont nous laisserons à notre tour des traces F Burgartas darbu izstādi ar abu mākslinieču rencontres des arts plastiques : biennales, éphémères en forme de testament ». piedalīšanos. Izstāde piedāvā apskatīt divu

100 Žeremī Buholta Les reflets, izstāde exposition photographique „Fotogrāfijas”

eremī Buholts – neatkarīgais fotogrāfs no Bordo – studējis Žmākslas vēsturi, vizuālo mākslu un fotogrāfiju, padziļinot zināšanas argentīniešu fotogrāfijas savdabībā. Viņa darbi galvenokārt ir fotoreportāžas par cilvēkiem un apkārtējo vidi, par kultūras mantojumu, arhitektūru un urbānismu. Ž. Buholts veltījis četrus darbus gastronomijas mākslai. Daudzi viņa darbi publicēti Francijas nacionālajā presē. Ž. Buholta fotogrāfijas izstādītas Francijā, Polijā, Ķīnā un Kanādā. s l e u s i V s t r A Latvijas izstāde tapusi kā 2006. gada jūlijā Rīgā un citās Latvijas pilsētās

pavadīto trīs nedēļu darba rezultāts. LIONEL SCOCCIMARO, GLAM OLD LADY, 2005 / LIONELS SKOSIMARO Momentuzņēmumos sastopami sižeti par ikdienas dzīvi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā,

Arts Visuels Cēsīs... Tajos ir gan pilsētas centrs un Fotogrāfiju industriālas ainavas, gan lauki; jauniešu mode, strādnieku kvartāli un, pagānu svētki. Tik daudz dažādu vietu un tēmu, ekspozīcija kas rada neviendabības iespaidu par valsts kultūru un arhitektūru, kuras identitāte mainās vai uz katra ielas stūra. Les Reflets* Melnbaltās fotogrāfijas atklāj Latvijas a l s k ā m ā l ā u z i V laikmetīgās īpatnības – atgriešanos pie tradīcijām, atvērtas durvis uz Eiropu, alkas Jūrmalas pēc modernisma. Visai spēcīgi jūtama arī krieviskās vides, kultūras un arhitektūras klātbūtne. Šīs Latvijas īpatnības atklāj tās pilsētvidē dažādību, bagātību un apslēpto skaistumu. PHILIPPE RAMETTE, LE CONTACT, 2006 / FILIPS RAMETS, KONTAKTS, 2006 Vizuālā māksla l’occasion d’Un Printemps Français šā gada 11. jūnija trois artistes français sont invités – 15. septembrim Jūrmalas Aà présenter leurs œuvres à Nopilsētvidē būs apskatāma franču modernās mākslas pārstāvju darbus. Jurmala : Natacha Lesueur (Nice), Philippe trīs Francijas mākslinieku Lionela Skosimaro Daniela Burgarta ir gleznotāja un Ramette (Paris) et Lionel Scoccimaro (Marseļa), Natašas Lezēras (Nica) un Filipa graviere. Viņa beigusi Parīzes Mākslas (Marseille). L’exposition est constituée Rameta (Parīze) darbu ekspozīcija. To veidos skolu un strādājusi Ville de Paris darbnīcās. de plusieurs photographies en grand vairākas lielizmēra (3x5m) fotogrāfijas, kuru Šobrīd viņa rīko personālizstādes Francijā, format (3x5m) dont le thème principal est tematikas galvenais uzmanības objekts ir galvenokārt Parīzē. Māksliniece tiek l’homme. Chacun des artistes propose cilvēks. Katrs no māksliniekiem piedāvā aicināta izstādīt savus darbus arī mākslas une interprétation spécifique à partir de savdabīgu skatījumu tēmas traktējumā, izstādēs, biennālēs un starptautiskos ce thème commun. Ils utilisent aussi le kam pamatā ir problemātikas konceptuālais festivālos Ņujorkā, Indijā un Ķīnā. thème du jeu et de la plaisanterie, récurrent uzstādījums un mākslinieku personiskā Žoela Dumona beigusi Versaļas dans l’art français. Les œuvres cherchent attieksme. Autoru radītos tēlus vieno Nacionālo Mākslas skolu. Jau vairākus à donner des impulsions positives à la fantāzija un spēles elements, kas darbus gadus viņa izstāda savus darbus gan société, tout en l’interpellant avec des padara vizuāli rotaļīgus un pilsētvides Francijā, gan ārzemēs, piedalās arī images non conventionnelles. kontekstā provokatīvus. plastiskās mākslas biennālēs un izstādēs. Cette exposition est le fruit du Šī ekspozīcija ir partnerattiecību “Tā ir mūsu dzīves jēgas izzināšana, tas, partenariat entre le Centre de Management rezultāts starp Mākslas menedžmenta kā mēs izmantojam sev atvēlēto laiku, de l’art et de l’information (Lettonie) et un informācijas centru (Latvija) un I’ dzīvojot starp zemi un debesīm, un kā mēs l’Association Sextant et Plus (France), en Association Sextant et plus (Francija), atstāsim savas gaistošās pēdas testamenta coopération avec la Mairie de Jurmala. sadarbībā ar Jūrmalas domi. formā,” tā savu daiļradi rezumē pati Comissaires: Inga Brūvere et Veronique Projekta kuratores: Inga Brūvere un māksliniece. Collard Bovy Veronika Kolāra Bovī.

*Les Reflets tulkojumā - atspulgi 101 Lieux légendaires Bretaņas de Bretagne leģendārās vietas ans le cadre d’une riche coopération entre collectivités, la Maison de ateicoties veiksmīgai sadarbībai leģendārākās vietas šajā novadā, lai no Dla Culture de Skrunda reçoit une starp pašvaldībām, Bretaņas jauna atklātu šai vietai raksturīgo spēku. exposition photographique, réalisée par PKultūras aģentūra ir sagatavojusi Žana Ervoša fotogrāfijas to apliecina un l’Agence Culturelle de Bretagne. fotogrāfiju izstādi, kas būs apskatāma pierāda īsti leģendu garā, kas noliedz laika Dans un travail original publié aux Skrundas kultūras namā. plūdumu un apliecina dumpinieciskās éditions Christian Pirot, Jean Balcou par Žans Balkū (teksts) un Žans Ervošs jaunības pastāvīgumu. Abu kopdarbs jau ir le texte et Jean Hervoche par l’image ont (fotogrāfijas), izstaigājot Bretaņu, ir pētījuši ticis publicēts izdevniecībā Christian Pirot. exploré le légendaire breton, à travers Šī izstāde ir daļa no fotogrāfa Žana ses lieux, pour en retrouver la singulière Ervoša nepārtrauktā darba par Bretaņu, un puissance. Les photographies de Jean de photos de lieux légendaires bretons ainsi tajā būs iekļautas aptuveni 20 fotogrāfijas, Hervoche en sont l’illustration et l’épreuve que de nombreux panneaux explicatifs kurās attēlotas reģiona ievērojamākās dans le pur esprit de la légende qui nie le rédigés en français, letton et russe. vietas – ar paskaidrojumiem franču, temps et affirme la permanence de son A la suite de l’exposition une réflexion latviešu un krievu valodās. insurrectionnelle jeunesse. sera menée sur les points communs entre Pēc izstādes tiks rīkota diskusija par Cette exposition s’inscrit dans la la Lettonie et la Bretagne au niveau de kopīgo Latvijas un Bretaņas iztēles pasaulē continuité du travail du photographe sur la l’imaginaire et des éléments du folklore tels un folklorā (pasakās, leģendās un mūzikā). s l e u s i V s t r A Bretagne. Elle se constitue d’une vingtaine que les contes, les légendes et la musique. The Arts Visuels Rokas Hand Melika Ohanjana videoinstalācija no Laikmetīgās Exposition vidéo mākslas muzeja Valdemarnā (Parīze) Avec la participation du Fonds Ar Ildefransas Reģionālā muzeju pievērsās kino - attēlu padarīja kustīgu. Ohanjanu savaldzināja Satjajita Reja

régional d’acquisition pour les iepirkumu fonda līdzdalību a l s k ā m ā l ā u z i V musées – Ile-de-France veidotais kino, un viņš sāka strādāt par eliks Ohanjans (1969) daiļradē montāžas režisoru audiovizuālajā nozarē. Viņš ir studējis Monpeljē un Lionas Mākslas ’œuvre de Melik Ohanian porte paliek uzticīgs savai armēņu skolās. Ohanjana pirmie darbi bija par laiku, la marque d’une loyauté à son izcelsmei. Viņa tēvs savulaik M par cilvēces trauslumu un teritorijas ideju. ascendance arménienne. Son nodarbojās ar fotogrāfiju, Meliks sāka ar L Videoprojekciju veido deviņas dažādas père fait de la photo, lui commence par to, ka izgatavoja pats savus negatīvus, tad video īsfilmas deviņos monitoros, kuri fabriquer ses propres négatifs puis met

Vizuālā māksla novietoti uz zemes. „Rokas” ir kā skulptūra l’image en mouvement. Il est séduit par le telpā, kustīgu attēlu kopums, kuru pavada cinéma d’ailleurs, en particulier celui de īpaša skaņa, kad divas plaukstas sitas viena Satyajit Ray, et travaille comme monteur pret otru. dans l’audiovisuel. Formé aux Ecoles des Meliks Ohanjans Erevānā nolīga deviņus Beaux-arts de Montpellier et de Lyon, ses dažāda vecuma vīriešus, kuri viņam premières œuvres interrogent le temps, la palīdzēja īstenot ieceri. Ik dienu strādnieki fragilité humaine et l’idée de territoire. sanāk tirgus laukumā, lai pārdotu sevi par Composé de neuf images sur neuf Les neuf hommes choisis par l’artiste dažiem dolāriem. Taču roku darbs vairs moniteurs au sol, The Hand est une ont reçu la consigne de ne rien faire nav tik pieprasīts, vīriem nav darba un viņu sculpture dans l’espace, un assemblage pendant une minute, puis de frapper dans rokas tiem šķiet nevajadzīgas. en volume d’images animées. Deux mains leurs mains une seule fois. Sujet et motif de Mākslinieks deviņiem vīriešiem licis frappent l’une contre l’autre à tour de rôle. l’œuvre, ce geste est unique : il symbolise minūti mierīgi sēdēt, neko nedarot un Le son samplé et recomposé accompagne la perte d’activité tout en maintenant tad vienu reizi sasist plaukstas. Šis žests la chorégraphie des mains. une action ponctuelle et asservie par la simbolizē darba trūkumu, saglabājot C’est à Erevan, capitale arménienne, que commande. Le résultat est troublant, vienreizēju rīcību, kas paklausa Melik Ohanian a employé neuf hommes insolite, mélancolique, rythmé comme komandai. Rezultāts ir satraucošs, dīvains, pour la réalisation de cette vidéo. Sur l’accompagnement d’une danse. melanholisks, ritmisks kā dejas pavadījums. la place du marché de plus en plus de Melik Ohanian regarde ce qui l’entoure Meliks Ohanjans bez traģiskuma un journaliers viennent se vendre chaque sans tragique ni apitoiement et crée une nožēlas redz, kas notiek viņam apkārt, un matin pour quelques dollars. Mais l’activité œuvre à échelle humaine, politique et rada cilvēcīgu, politisku un dvēseliski dāsnu manuelle diminue, les hommes sont généreuse : « je regarde le monde qui darbu: “Es veros pasaulē, kas cieš, kas ir désoeuvrés et leurs mains semblent inutiles. souffre, celui qui est humain ». cilvēcīga.” Isabelle Limousin Izabella Limuzēna

102 Les Jardins de BASSIN DE LATONE ET VUE SUR LE GRAND CANAL / SKATS NO LATONAS BASEINA UZ LIELO KANALU Versailles Izstāde

ette exposition est organisée en coopération avec le Centre Cde recherche du musée et du domaine national de Versailles. Elle sera „Versaļas dārzi” s l e u s i V s t r A consacrée au plus bel exemple de jardins baroques de tous les temps, les jardins du zstāde, kas tapusi sadarbībā ar Versaļas mākslinieciski tvertām noskaņām atsedzot château de Versailles conçus par le maître muzeja un nacionālā īpašuma publiskā šī arhitektūras un dārzu mākslas pieminekļa jardinier André Le Nôtre. L’aménagement uzņēmuma Pētniecības centru (Centre raksturu. des jardins, entamé0. en 1662, ont duré I de Recherche de L’établissement public du Izstādi papildinās Versaļas dārzu skati Arts Visuels plusieurs dizaines d’années. Le roi Louis musée et du domaine national de Versailles), 17. gadsimta gravīrās, Andrē Lenorta un XI est à l’origine de la réalisation de ce veltīta visu Eiropas baroka dārzu paraugam Francijas karaļa XIV portreti, kā arī Versaļas monument du paysagisme. Son idée était – Versaļas pils dārziem, ko izveidoja dārzu pētniecības centra sastādīti teksti un de construire une résidence monumentale, mākslas meistars Andrē Lenotrs (André Le Versaļas dārzu attīstības hronoloģija. un symbole du pouvoir monarchique Nôtre). „1662. gadā uzsāktie darbi turpinājās Izstāde „Versaļas dārzi” ir sava veida absolu et cette idée comprenait également vairākus gadu desmitus. Ieceres pamatā atbilde uz izstādi „Versaļas atspulgi tālajā les environs du château. bija Francijas karaļa Luija XI vēlēšanās Latvijā” (Les reflets de Versailles en lointaine

L’exposition présente des photos grand a l s k ā m ā l ā u z i V radīt monumentālu valdnieka rezidenci Lettonie), ko bija sagatavojis Rundāles pils format, réalisées par Jean-Baptiste Leroux. kā absolūtās monarhijas varas simbolu, muzejs, un kas tika atklāta Versaļas mērijā Ces photos reflètent les jardins dans leur arhitektoniskai iecerei tika pakļauta arī daba 2006. gada 26. septembrī. Arī Rundāles pilī diversité, en fonction des saisons, des un plaša apkārtne.” notiek Frančesko Bartolomeo Rastrelli 1736. lumières et des divers angles. Le regard Izstādes pamatu veidos fotogrāfa gadā projektētā „franču dārza” atjaunošana, de l’artiste dévoile le caractère unique de Žana Batista Lerū (Jean-Baptiste Leroux) un šī izstāde ir ne tikai dokumentāls ces monuments de l’art du jardinage et de lielformāta fotogrāfijas, kas rāda materiāls, bet arī iedvesmas avots Latvijas l’architecture. dārzus dažādos gadalaikos, neparastos Vizuālā māksla ievērojamā baroka arhitektūras pieminekļa Des gravures du XVIIème siècle apgaismojumos un rakursos, caur atdzimšanai. représentant les jardins, les portraits d’André Le Nôtre et du roi Louis XIV, les textes rédigés par le Centre de recherche de Versailles et une chronologie de l’évolution des jardins complèteront l’exposition. L’exposition « Jardins de Versailles » est le volet retour de l’exposition « Les reflets de Versailles en lointaine Lettonie » organisée par le musée du château de Rundale et présentée à la Mairie de Versailles le 26 septembre 2006. Actuellement en cours de réaménagement, le jardin à la française du château de Rundale, conçu à l’origine par Francesco Bartolomeo Rastrelli en 1736, trouve dans cette exposition non seulement une précieuse source documentaire, mais aussi une inspiration pour la renaissance de ce beau monument architectural.

JARDINS DE VERSAILLES / VERSAĻAS DĀRZI

103 Echange et Strasbūras Dekoratīvās Ateliers mākslas skolas radošās Ecole Supérieur des Arts Décoratifs de darbnīcas Strasbourg (ESAD) Académie des Beaux-Arts de Riga (LMA) Strasbūras Dekoratīvās mākslas skola interneta tīklā, kurus noteiktā eksperimenta ESP, un Atelier de Recherche et de (ESAD) laikā veiks mākslinieki. Création Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) Strasbūras ESAD un ESP ir daļa no ESP est un atelier de recherche et de interneta mākslas laboratorijas aktivitātēm. création autour de diverses pratiques ESP – Pētniecības un radīšanas Mākslinieciskais, kultūras un ģeogrāfiskais d’art en réseau dont un des objectifs darbnīca konteksts ir būtiskākie katra jaunā projekta est la présentation publique d’un projet ESP ir Pētniecības un radīšanas darbnīca, izstrādes elementi. Šo projektu mērķis nav artistique dans lequel sont associés des kurā tiek strādāts ar dažādiem mākslas pārtapt pabeigtā mākslas darbā, galvenais artistes étudiants, enseignants et/ou izpausmes veidiem interneta tīklā. Viens ir izdzīvotā radīšanas pieredze. intervenants. Le projet se constitue à partir no tā mērķiem ir piedāvāt publikai mākslas des recherches menées par les artistes projektu, kurā līdzdarbotos studenti, ESP-2007 : Karosta <-> Strasbūra <- participants autour de l’idée de dispositif pasniedzēji un/vai citi dalībnieki. Projekts Kinshasa « performatif » en réseau pendant un izriet no pētījumiem par tēmu Perfomance Kopš 2006. gada augusta dažādi ESP- temps d’expérimentation. 2007 Francija/Latvija projekta dalībnieki ir A l’ESAD de Strasbourg, ESP s’inscrit izstrādājuši māksliniecisku un pedagoģisku dans les activités du laboratoire art en projektu. Viena no tā galvenajām idejām s l e u s i V s t r A réseau. Le contexte artistique, culturel et ir savienot trīs šķietami nesavienojamus géographique sont des clefs importantes pasaules ģeogrāfijas punktus – Strasbūra dans l’élaboration de chaque nouveau (Francijā)<->Karosta (Latvijā)<->Kinshasa projet dont l’aboutissement n’est pas (Kongo Demokrātiskajā republikā). nécessairement de travailler dans l’optique Mākslinieki piedāvā apzināt

Arts Visuels d’une forme finie mais de vivre une daudzdimensiju telpu un laiku, lai 2007. expérience. gada maijā festivāla Francijas pavasaris laikā īstenotu kopīgu darbu Karostā Liepājā. ESP-2007 : Karosta <-> Strasbourg <- Kinshasa Ceļojums uz Karostu Depuis août 2006, les différents Notikumi, kas risinājās Kinshasā 2006. participants associés à ESP-2007 gada decembrī, Karostā atbalsojās arī video skaņas pieslēgumos internetā. Karostas

France/Lettonie ont élaboré un projet a l s k ā m ā l ā u z i V artistique et pédagogique dont une des projekts jau 2006./2007. akadēmiskā idées principales est de tenter de relier gada laikā tika iecerēts interneta mākslas trois points improbables de la planète laboratorijā. (Strasbourg-France <-> Karosta-Lettonie Kopš 2006. gada oktobra vidus Chardronnet et d’autres intervenants Pētniecības un radīšanas darbnīca ESP- <- Kinshasa-RDC). extérieurs. Ils se proposent d’explorer un espace- 2007 Francija/Latvija ir aizsākusies ar Un groupe d’étudiants de l’Académie trīs dažādu ESAD studentu līdzdalību un temps multidimensionnel en vue de la des Beaux-Arts de Riga est invité à Vizuālā māksla turpināsies līdz pat 2007. gada pavasarim, réalisation d’un dispositif de collectif en participer activement au projet dès réseau à Karosta (Liepaja) en mai 2007 savu kulmināciju sasniedzot februārī ar aujourd’hui via Internet et/ou à partir du EXYZT, Evena Šardronē un citu dalībnieku dans le cadre d’Un Printemps Français en 19 mai 2007 à Karosta jusqu’à la fin du Lettonie. piedalīšanos. Festival. Grupa LMA studentu aicināti piedalīties Les recherches et les travaux réalisés en projektā vai nu ar interneta starpniecību Voyage à Karosta décembre avec les étudiants de Kinshasa Les interventions qui ont eu lieu à un/vai Karostā no 19. maija līdz pat et les étudiants de Strasbourg seront festivālam noslēgumam. Kinshasa en décembre 2006 sont alors publiés sur le site du laboratoire art en réactivées à Karosta sous forme de traces Pētījumi un darbi, kas radīti kopā ar réseau http://www.esad-stg.net. Ce site Kinshasas studentiem decembrī, tiks ou via des connexions vidéosoniques permet de poster des articles (textes, en temps réel sur internet. En outre, publicēti interneta mākslas laboratorijas sons, images) et de communiquer via un mājas lapā http://www.esad-stg.net. Mājas l’événement de Karosta est imaginé forum de discussion et un chat. D’autres collectivement durant l’année scolaire lapā var ievietot rakstus, skaņas, attēlus, outils télécollaboratifs sont également kā arī sarunāties forumā un tērzētavā. Ir 2006/2007 via le site web du laboratoire art envisagés. Cette collection de matériaux en réseau. paredzēts ieviest arī citus saziņas veidus. sur le web constituera une archive Darbu apkopošana interneta lapā ir veids, Depuis la mi-octobre 2006, l’atelier de collaborative où chacun pourra transposer Recherche et de Création ESP-2007 France/ kā ikviens interesents varētu iedvesmoties et partager ses idées et se « contaminer » à un mācīties, arī uzklausot kritiku. Lettonie a démarré avec une douzaine travers une approche critique et créative. d’étudiants de 3 différentes options de Pasniedzēji: l’ESAD et se poursuit jusqu’au printemps Avec les enseignants : Eléonore Hellio, Eleonora Hēlio, Tomā Likā, Žans 2007 avec un temps fort en février en Thomas Lucas et Jean-Christophe Kristofs Lanketēns. présence du collectif EXYZT, d’Ewen Lanquetin

104 Strasbūras Dekoratīvās Festival mākslas skolas radošās Mākslas + LabiChampi, avec le collectif Exyzt darbnīcas Komunikācijas itué dans un environnement qui marie estivāla Francijas pavasaris zīmē architecture militaire, design urbain Mākslas + Komunikācijas devītās Set nature organique, le bâtiment du Fprogrammas aktivitātes organizē centre d’art Karosta sera le lieu privilégié Rīgas Jauno mediju kultūras centrs RIXC des événements du festival « LabiChampi ». sadarbībā ar kultūras centriem K@2 un L’installation-exposition « Mushroof », co- SERDE. Projekti tiks organizēti no 31. maija produite par les collectifs EXYZT (Paris/France) līdz 10. jūnijam Rīgā, Karostā un Aizputē. et K@2 (Karosta/Lettonie) sera inaugurée le RIXC aicinājis Spectral Investigations premier juin. Collective, ko veido Leonors Bonačīnī un Le programme d’ouverture inclura : Ksavjērs Fūrs (Pētniecības birojs), Jūens « Jumping Mushroom », avec l’exécution Šardronē (Ellipse) un Horia Cosmin Samoila de performances pyrotechniques, visuelles (Ghostlab), šajā laikā organizēt dažādas et sonores, par des artistes d’EXYZT ; la darbnīcas, performances, instalācijas un présentation publique des ateliers organisés konferences par tēmu „Spektra ekoloģija”. par EXYZT, Passerelle V (Ecole d’architecture No 31. maija līdz 10. jūnijam - de Paris la Villette) et Eléonore Hélio (ESAD de Strasbourg). Les DJs et VJs du collectif EXYZT Art + Spectral Investigations Collective animeront la première soirée du festival. instalācija RIXC Media Space, Rīgā, 31. maijā Les jours suivants, des excursions seront s l e u s i V s t r A notiks instalācijas atklāšana un konference Communication organisées autour de l’exposition et des par tēmu „Spektra ekoloģija”. installations, des vêtements aux couleurs de es activités du neuvième programme No 2007. gada 1. līdz 2. jūnijam - l’atelier seront présentés par les artistes et Art + Communication organisé par festivāls Labichampi K@2 kultūras centrā concepteurs du collectif Directeur General le RIXC, Centre pour la culture des Karostā, Liepājā. Festivāla organizēšana L (France), des recettes à base de champignons nouveaux médias de Riga, en collaboration Arts Visuels notiek, franču arhitektu kolektīvam EXYZT seront échangées et des plats dégustés. Le 2 juin avec les centres culturels K@2 et SERDE, sadarbojoties ar K@2 Kultūras centru. une performance visuelle et sonore spéciale sera seront cette année sous le signe d’Un Darbnīcās un mākslinieciskajās izpausmēs présentée au Fontaine Palace de Liepaja. Une Printemps Français. Les événements se tiks apskatīta saikne, kas pastāv starp soirée bal musette marquera la fin du festival. dérouleront du 31 mai au 10 juin 2007 informāciju un komunikāciju tehnoloģijām, à Riga, Karosta et Aizpute. RIXC convie ekonomiku un arhitektūru. le Spectral investigations collective (SIC), No 2007. gada 3. līdz 7. jūnijam - composé de Léonore Bonaccini et Xavier Mythologie Electromagnétique LabiChampi, a l s k ā m ā l ā u z i V Fourt (Bureau d’études), Ewen Chardronnet („Elektromagnētiskā mitoloģija”) darbnīca dzīvās un augošās kultūras (Ellipse) et Horia Cosmin Samoila (Ghostlab), un rezidences Kultūras centrā SERDE à mener sur cette période des ateliers, Aizputē. Spectral Investigations Collective svētki Karostā mettant en place des performances, des kopā ar māksliniekiem, aktīvistiem, installations et des conférences sur le thème sociologiem, filozofiem un zinātniekiem trodoties militārās arhitektonikas, de l’écologie spectrale. pētīs spēcīgo, vēsturisko un gandrīz urbānā dizaina un dzīvās dabas 31 mai au 10 juin 2007 : installation du mitoloģisko saikni, kas vieno Latviju un Akrustpunktā topošā Karostas Mākslas Vizuālā māksla « Spectral Investigations Collective » au elektromagnētiskās zinātnes. centra ēka Liepājas Karostā ir “LabiChampi” RIXC Media Space à Riga. Inauguration de Mākslas + Komunikācijas programmas svētku galvenā norises vieta. 1. jūnijā: l’installation et conférence sur le thème de projekti festivāla Francijas pavasaris ietvaros mākslinieku kolektīva EXYZT no Parīzes un « l’écologie spectrale » le 31 mai. ir apmaiņas projekts - 2005. gada rudenī Kultūras un informācijas centra K@2 no 1 au 2 juin 2007 : Festival Labichampi Francijas asociācija Ellipse bija uzaicinājusi Liepājas Karostas apvienoto mākslinieku au centre culturel K@2 de Karosta- RIXC piedalīties festivālā Pārsteidzošā Latvija grupas veidotās mākslas instalācijas un Liepaja. L’organisation du festival est une Parīzē, Orleānā un Strasbūrā. izstādes “Sēņu jumts” svinīga atklāšana. collaboration entre le collectif d’architectes Atklāšanas programmā: audiovizuāla un français EXYZT et le centre culturel K@2. pirotehniska EXYZT mākslinieku grupas Les ateliers et interventions artistiques performance “Lidojošās sēnes” un EXYZT, du festival aborderont les relations entre Passerelle V (Parīzes La Villette Arhitektūras technologies de l’information et de la skolas) un Eleonoras Helio (Strasbūras communication, économie et architecture. Mākslas skolas) radošo darbnīcu publiskas Les événements du programme Art 3 au 7 juin 2007 : résidences et ateliers prezentācijas. Vakaru noslēgs EXYZT grupas + Communication pour Un Printemps Mythologie électromagnétique au centre Dj un Vj priekšnesums. Français constituent la réciprocité culturel SERDE de Aizpute. Le Spectral 2. un 3. jūnijā: ekskursijas pa izstādi, d’invitation du RIXC par l’association investigations collective explorera avec mākslinieku un franču grafikas dizaineru française Ellipse lors du festival Etonnante des artistes, activistes, sociologues, grupas Directeur General no Parīzes drēbju Lettonie à Paris, Orléans et Strasbourg philosophes, scientifiques, cette relation zīmološanas darbnīca un modes skate, sēņu durant l’automne 2005. forte, historique et quasi-mythologique, audzēšanas apmācības, sēņu recepšu apmaiņa, Dans le cadre de la convention qu’entretient la Lettonie avec les sciences sēņu maltīte un franču tradicionālā ģimeņu CULTURESFRANCE/ DRAC Centre et Région électromagnétiques. balle no 19. gs. 2. jūnijā: īpaša audiovizuāla Centre performance Fontaine Palace klubā Liepājā.

105 Sentetjēna Rīgā – māksla, komunikācija, dizains Saint-Étienne à Riga – Art, Communication, Design

voyage prospectif dans les entetjēnas (Saint-Étienne) mākslas pays Baltes en 2000 fut la skolas un Rīgas sadarbība aizsākās Un 1ère étape de la collaboration S2000. gadā, kad Francijas skolas entre les ecoles des Beaux-Arts de Saint- pārstāvji pirmo reizi Étienne et de Riga. Il fut suivi par un travail Jaunās paaudzes mākslinieki, devās iepazīšanās très approfondi réalisé par une étudiante braucienā uz Latviju. diplômée des Beaux-Arts et d’origine kuri piedalās izstādē, ir diplomēti Latviete Ginta Vilsone,

lettonne : Ginta Vilsone. Elle sut convaincre Sentetjēnas Mākslas skolas kura beigusi Sentetjēnas s l e u s i V s t r A ses compatriotes de participer à la 3ème absolventi. Mākslas akadēmiju, Biennale Internationale du Design à Saint- veikusi nopietnu darbu, Étienne 2004. lai sadarbība realizētos. 2004. gadā viņa La visite en mai 2004 à Saint-Étienne pārliecināja savus tautiešus piedalīties de M.Rolands Lappuke, Ambassadeur de 3. Starptautiskajā Dizaina biennālē Arts Visuels Lettonie en France, désireux de tisser des Sentetjēnā. liens entre Riga et Saint-Étienne, et ses 2004. gadā tikšanās starp Latvijas discussions avec Michel Thiollière, Maire vēstnieku Francijā Rolandu Lappuķi un de Saint-Étienne, furent à l ’origine des Sentetjēnas mēru Mišelu Tioljēru (Michel projets d ’échanges d ’expositions et de Thiollière) deva zaļo gaismu izstāžu un confrontation culturelle. kultūras apmaiņas projektiem. En novembre 2005 l’Académie des Festivāla Pārsteidzošā Latvija laikā

Beaux-Arts de Riga présentait une 2005. gadā Latvijas Mākslas akadēmija a l s k ā m ā l ā u z i V exposition d’art, design et mode à la prezentēja mākslas, dizaina un modes Galerie la Serre des Beaux-Arts de Saint- izstādi Sentetjēnas mākslas galerijā la Serre Étienne dans le cadre du festival Etonnante des Beaux-Arts (Mākslas siltumnīca). Lettonie. 2007. gada aprīlī pienākusi kārta En avril 2007 c’est au tour de Saint- Sentetjēnai izstādīt tās mākslinieku darbus Étienne d’exposer les œuvres de ses Rīgā festivāla Francijas pavasaris ietvaros. créateurs à Riga dans le cadre du Festival Sentetjēnas Mākslas un Dizaina Vizuālā māksla Un Printemps Français. augstskolas izstāde notiks Latvijas Mākslas L’exposition de l’École Supérieure akadēmijas galerijā. Tajā būs aplūkojami d’Art et Design de Saint-Étienne a lieu à mūsdienu franču mākslinieciskie la Galerie de l’Académie des Beaux-Arts izpausmes veidi fotogrāfijās, zīmējumos, de Riga. Elle présente les tendances de la digitālās instalācijās, dizaina projektos – création contemporaine française à travers mēbelēs, priekšmetos, kā arī darbnīcās, kas des photographies, dessins, installations tika rīkotas Sentetjēnas 5. Starptaustiskajai numériques, projets design Dizaina biennālei 2004. gadā. – mobilier, objets – et des ateliers Tous diplômés des Beaux- Jaunās paaudzes mākslinieki, kuri réalisés pour la 5ème Biennale piedalās izstādē, ir diplomēti Sentetjēnas Internationale Design Saint-Étienne Arts de Saint-Étienne, les Mākslas skolas absolventi. 2006. artistes présentés forment la Tous diplômés des Beaux- nouvelle génération de Izstādes kuratori : Jans Fabēzs un Arts de Saint-Étienne, les artistes Žoziana Franka. présentés forment la nouvelle « l’école stéphanoise ». Kordinatori : Žoziana Franka un génération de « l’école stéphanoise Sentetjēnas Mākslas skolas ārējo sakaru » et proposent à travers leur recherche un Commissaires de l’exposition : Yann Fabès nodaļa. parcours au cœur de nos formations. et Josyane Franc Coordination : Josyane Franc, Relations Internationales ESADSE /Cité du Design Avec le soutien de CULTURESFRANCE et de la ville St-Etienne.

106 Lorāna Divāla un Ērika Loteljē izstāde Expositions

de Laurent LAURENT DUVAL / LORĀNS DIVĀLS estivāls Francijas pavasaris ir iespēja Duval et Eric stiprināt saiknes starp Latvijas Fun Francijas pašvaldībām. Tāpēc Jūrmala un Kabūra (kā arī viss Dīves L’Hotellier Estuāra (Estuaire de la Dives) novads) festivāla un pilsētu sadraudzības ietvaros organizē dažādus kultūras pasākumus. Printemps Français est Viens no tiem ir divu Kabūras mākslinieku l’occasion de renforcer les Lorāna Divāla un Ērika Loteljē darbu s l e u s i V s t r A liens entre les communes Un izstāde Jūrmalas muzejā. de France et de Lettonie. Ainsi Jurmala et ERIC L’HOTELLIER / ĒRIKS LOTELJĒ Ēriks Loteljē dzimis 1958. gadā. 17 Cabourg (ainsi que toute la Communauté gadu vecumā iepazinās ar foto mākslu de communes de l’Estuaire de la Dives) un, jaunās aizraušanās vadīts, iestājas foto dans le cadre de leur jumelage, mettent skolā Effet. Studiju laikā, kas ilga divus Arts Visuels sur pied différentes manifestations gadus, viņš mācījās izmantot jauno saziņas culturelles dans le cadre de ce festival. līdzekli, fotografējot galvenokārt parīziešu Parmi ces événements deux artistes ikdienas dzīvi. 1988. gadā, ekonomisku originaires de Cabourg, Laurent Duval et photo artistique en 2001 et en avril 2006 il apsvērumu vadīts, veidoja fotogrāfijas Eric L’Hotellier, présentent leurs œuvres au ouvre sa galerie à Cabourg. prestižiem zīmoliem. 2001. gadā viņš musée de Jurmala. nolēma atgriezties mākslas foto žanrā Né en 1959 à Sainte-Adresse-au-Havre, un 2006. gada aprīlī atvēra savu galeriju

Né en 1958, Eric L’Hotellier découvre Laurent Duval découvre l’aquarelle a l s k ā m ā l ā u z i V Kabūrā. la photo à 17 ans : une vraie révélation en 1985. Au fil de ses recherches il Lorāns Divāls dzimis 1959. gadā qui le pousse à intégrer l’Effet, une école étudie différentes techniques, telles Sentadresā pie Havras (Sainte-Adresse- de photographie. Pendant deux ans il que sanguine, huile pastel. Il finit par se au-Havre). 1985. gadā viņš iepazinās ar apprend à utiliser son nouveau mode consacrer entièrement à l’aquarelle et akvareļa glezniecību un kopš tā laika de communication, en photographiant depuis n’a cessé de croquer les littoraux de nodarbojas ar Francijas un citu valstu notamment la vie quotidienne parisienne. France et d’ailleurs. Après des nombreux piekrastu gleznošanu. Pēc vairākiem En 1988 il réalise des photographies voyages à Cabourg il décide de s’y installer braucieniem uz Kabūru, 2004. gadā Divāls Vizuālā māksla publicitaires pour des marques définitivement à partir de 2004. Il y ouvre nolēma tur apmesties uz dzīvi. Mākslinieks prestigieuses, plutôt pour subvenir à ses son atelier d’artiste pour s’adonner à sa atvēra savu darbnīcu, lai nodarbotos ar besoins. Mais il décide de revenir à la passion et la partager avec les autres. mākslu un dalītos tajā ar citiem. Izstāde „Franču pieskāriens”

tila galerijā Garage būs apskatāma mūsdienu latviešu mākslinieču La Touche française, Sdarbu izstāde, kas iecerēta kā atbildes izstāde ekspozīcijai Bordo centrālās le cadre du festival Etonnante Lettonie, la grāmatnīcas galerijā festivālā Pārsteidzošā exposition galerie Garage se propose de reproduire, à Latvija. Galerija Garage Rīgā piedāvā uzburt Riga, une atmosphère « à la française ». Les īstu franču atmosfēru. Laima Kaugure, artistes Laima Kaugure, Frančeska Kirke, Frančeska Kirke, Ieva Iltnere, Astrīda Riņķe, galerie Garage présente une Ieva Iltnere, Astrīda Riņķe et Barbara Gaile Pēteris Čivlis, Astrīda Čivle un Barbara belle exposition, regroupant s’inspirent de leur expérience personnelle Gaile, iedvesmojoties no pašu personīgām des grands noms de l’art La de Paris et de la France pour réaliser des attiecībām ar Parīzi un Franciju, radījušas contemporain letton. Pour donner suite œuvres originales, évoquant la culture, le brīnišķīgus darbus, parādot franču kultūru, à l’exposition réalisée à Bordeaux, dans patrimoine et l’esprit français. mantojumu un garu.

107 108 K i n o

C i n é m a

109 Rétrospective François Truffaut

ersonnalité incontournable du magazine littéraire, s’éprend d’une hôtesse cinéma français et mondial, François de l’air lors d’un voyage Paris-Lisbonne. PTruffaut marque l’histoire avec son Leur liaison fera basculer sa vie… film Les 400 Coups, qui donne naissance dès Les Deux Anglaises et le Continent : Une 1958 au mouvement cinématographique fois encore le thème du triangle amoureux de la Nouvelle Vague. est évoqué par Truffaut. Cette fois-ci un Souvent influencé par la littérature, jeune français est partagé entre deux Truffaut s’inspire de Balzac, Léautaud femmes anglaises et Henry James. Il adapte deux romans Le Dernier Métro : Pendant l’occupation d’Henri-Pierre Roché, parmi lesquels Jules FRANÇOIS TRUFFAUT / FRANSUĀ TRIFO allemande de la Seconde Guerre mondiale, et Jim, qui deviendra un de ses plus grands un directeur de théâtre juif est obligé de chefs-d’œuvre. En présentant neuf diriger ses acteurs en se cachant dans la Après avoir commencé sa carrière films, cette rétrospective cave. Le film a obtenu dix Césars en 1981. comme assistant de Roberto Rossellini, revient sur les principaux La Femme d’à côté : Bernard et Arlette

François Truffaut fera connaître les acteurs Coudray mènent une vie tranquille jusqu’à a m é n i C qui deviendront les grands noms du thèmes de l’œuvre de l’installation de nouveaux voisins : Philippe cinéma français : Jeanne Moreau, Jean- François Truffaut. et Mathilde Bauchard. Bernard et Mathilde Pierre Léaud. se connaissent ; ils ont vécu une passion C i n é m a En présentant neuf grands films, cette s’installe alors entre les trois amis. tumultueuse sept ans auparavant… rétrospective revient sur les principaux La Peau douce : Un homme marié, thèmes de l’œuvre de François Truffaut. écrivain à succès et directeur d’un

Les aventures d’Antoine Doinel Les 400 coups : Largement inspiré par la jeunesse du réalisateur, le film revient sur l’enfance difficile d’Antoine Doinel (incarné o n i K par Jean-Pierre Léaud), ses relations avec

K i n o ses parents et ses déboires dans un centre pour mineurs délinquants. Baisers volés : Le héros de Truffaut, renvoyé par l’armée, se voit dans l’obligation d’exercer divers petits métiers : veilleur de nuit, dépanneur de téléviseurs, détective privé. Antoine aime la jeune Christine Darbon mais tombe sous les charmes de Madame Tabard. L’œuvre évoque les thèmes de l’instabilité et du provisoire. Domicile conjugal : Antoine Doinel a épousé Christine Darbon. L’ennui s’installe peu à peu au sein du couple malgré la naissance d’un premier enfant. Le spectateur assiste alors aux premières crises, suivies des premiers adultères… L’Amour en fuite : Antoine et Christine sont le premier couple en France à divorcer par consentement mutuel. Malgré une certaine nostalgie de ses débuts avec Christine, Antoine se laisse prendre dans des nouvelles aventures amoureuses.

L’Amour et les femmes Jules et Jim : Jules et Jim sont des amis inséparables, l’un est allemand, l’autre français. Ils rencontrent la jeune Catherine (Jeanne Moreau). Un triangle amoureux

110 Fransuā Trifo filmu retrospekcija

rancijas un pasaules kino neatņemama sastāvdaļa ir Fkinorežisors Fransuā Trifo, kurš piecdesmito gadu nogalē kopā ar saviem draugiem – Žanu Liku Godāru, Klodu Šabrolu, Ēriku Romēru – nodibināja Jaunā viļņa (Nouvelle Vague) kustību – vienu no spilgtākajām un ietekmīgākajām kino vēstures parādībām. Trifo bieži smeļas iedvesmu no literatūras, jo īpaši no Balzaka, Leoto un Henrija Džeimsa darbiem. Viņš ekranizējis divus Anrī Pjēra Rošē darbus, no kuriem viens – „Žils un Džims” – bija par pamatu

vienai no Trifo slavenākajām filmām. a m é n i C Sākotnēji Trifo strādāja kā režisora Roberto Roselīni asistents, vēlāk viņš padarīja par zvaigznēm franču aktierus Žannu Moro, C i n é m a Izabellu Adžāni un Žanu Pjēru Leo. Trifo filmu retrospektīvā tiek piedāvātas 9 ievērojamas šī franču režisora filmas, kuras pārstāv galvenās režisora daiļradē skartās tēmas.

ANTUĀNA DUANELA PIEDZĪVOJUMI „400 sitieni” (Les 400 coups): Režisors o n i K iedvesmojies no savas jaunības dienām.

K i n o Filma stāsta par Antuānu Duanelu (Antoine Doinel) grūtajiem pusaudža gadiem, par viņa attiecībām ar vecākiem, par nepatikšanām nepilngadīgo ieslodzījuma JULES ET JIM / ŽILS UN DŽIMS vietā. Galvenās lomas atveidotājs ir Žans Pjērs Leo (Jean-Pierre Léaud). pirmais pāris Francijā, kas šķiras pēc rakstnieka dzīvi… „Nozagtie skūpsti” (Baisers volés): abpusējas vienošanās. Neskatoties uz „Divas anglietes un kontinents” (Les Trifo filmas varoni izraida no armijas. Viņš nostaļģijas jūtām, kas viņu vēl saista ar deux anglaises et le continent): Trifo kārtējo spiests pelnīt iztiku, darot gadījuma darbus Kristīni, Antuāns nododas jauniem mīlas reizi apspēlē mīlas trijstūra tēmu. Šoreiz – viņš strādā par naktssargu, televizoru piedzīvojumiem. divas anglietes nevar sadalīt kādu franču meistaru un privātdetektīvu. Antuāns mīl puisi. Kristīni Darbonu (Christine Darbon), taču MĪLESTĪBA UN SIEVIETES „Pēdējais metro” (Le dernier métro): viņu apbur Tabāras kundze (Madame „Žils un Džims” (Jules et Jim): Žils un Otrā pasaules karā vācu okupācijas laikā Tabard). Filmā apspēlēta nestabilitātes Džims ir divi nešķirami draugi. Viens ir kāds teātra direktors, pēc tautības ebrejs, tēma. vācietis, otrs – francūzis. Viņi iepazīstas ar ir spiests vadīt savu trupu, slēpjoties „Mājas pavards” (Domicile conjugal): Katrīnu, ko atveido Žanna pagrabā. 1981. gadā filma saņēma desmit Antuāns Duanels precējies Moro (Jeanne Moreau). Starp Cēzara balvas. ar Kristīni Darbonu. Trifo filmu trim draugiem izveidojas „Kaimiņiene” (La femme d’à côté) : Par spīti pirmā bērna retrospekcijā mīlas trijstūris. Bernārs un Arlete Kudrē dzīvo mierīgu piedzimšanai, laulāto tiek piedāvātas „Maigā āda” (La peau dzīvi līdz kaimiņos ievācas jaunie īrnieki – dzīve kļūst aizvien douce): Precējies vīrietis, Filips un Matilde Bušāri. Bernārs un Matilde vienmuļāka. Skatītāju acu 9 ievērojamas šī panākumiem bagāts ir pazīstami – pirms septiņiem gadiem priekšā risinās pirmās šīs franču režisora rakstnieks un kāda literatūras viņus vienoja kaislīgs romāns… ģimenes krīzes un laulības filmas, kuras žurnāla redaktors lidojuma pārkāpšana… pārstāv galvenās laikā no Parīzes uz Lisabonu „Aizslīdošā mīla” iemīlas stjuartē. Viņu (L’amour en fuite): režisora daiļradē attiecības pilnībā maina Antuāns un Kristīne ir skartās tēmas.

111 Rétrospective Michel Ocelot

ichel Ocelot naît sur la Côte Dans le auprès du public et un accueil enthousiaste d’Azur mais passe son enfance cadre de cette de la part des critiques. Men Guinée. Il suit des études rétrospective Un deuxième volet des aventures de à l’École des Beaux-Arts de Rouen, aux Kirikou sort en 2005 : Kirikou et les bêtes Arts Décoratifs puis au California Institute Michel Ocelot sauvages. Réalisé en collaboration avec of Arts. Il touche d’abord au cinéma Bénédicte Galup le film a demandé quatre sera à MICHAEL OCELOT / MIŠELS OSLO d’animation en amateur, en réalisant Riga pour ans de préparation à une équipe franco- pendant ses vacances, avec un groupe vietnamo-lettonne, chargée de réaliser d’amis, différents courts métrages. présenter deux de ses des centaines de milliers de dessins. (Les Il réalise la série Les Aventures de Gédéon chefs-d’œuvre. animateurs du Studio Rija, en Lettonie, ont en 1976, puis son premier court métrage collaboré par la suite à un autre succès de produit professionnellement, Les Trois métrage : Kirikou et la sorcière, une l’animation francophone : Les Triplettes de Inventeurs, en 1979. production franco-belge-luxembourgeoise. Belleville, de Sylvain Chomet, également En 1998 il réalise son premier long- Le film rencontre un succès immédiat présenté lors de cette rétrospective). a m é n i C

C i n é m a Mišels Oselo, retrospekcija

ranču animācijas filmu režisors un mākslinieks Mišels Oselo dzimis F1943. gadā Rivjērā. o n i K Viņš mācījies Ruānas Mākslas skolā,

K i n o lietiškās mākslas skolā Parīzē, vēlāk Kalifornijas Mākslas institūtā. Gandrīz divdesmit gadus Oselo ir veidojis animācijas īsfilmas – sākotnēji tā bija viņa un draugu aizraušanās, vēlāk kļuva par pamatnodarbošanos. Jau pirmā profesionāli veidotā īsfilma “Trīs izgudrotāji” (Les Trois Inventeurs, 1979) – ieguva kritikas atzinību – tika apbalvota ar britu Oskaru - Britu kino un TV akadēmijas (BAFTA) balvu. Par 1982. gadā radīto īsfilmu “Teika par nabaga kuprīti” (La Légende de pauvre bossu) M. Oselo tika piešķirta augstākā Francijas kino balva Cēzars. No 1994. līdz 2000. gadam M. Oselo ievēlēts Starptautiskās Animācijas filmu asociācijas prezidenta amatā. 1994. gadā, četrdesmit piecu gadu vecumā, M. Oselo ķērās pie savas pirmās pilnmentrāžas animācijas filmas “Kirikū un burve” (Kirikou et la sorcière) veidošanas. Par impulsu kalpoja bērnībā Āfrikā pavadītais laiks – no sešu līdz divpadsmit gadu vecumam M.Oselo pavadīja Gvinejā, kur viņa vecāki strādāja par skolotājiem. No šejienes arī atmiņas - afrikāņu tautas pasakas par puisīti Kirikū un viņa piedzīvojumiem. 1998. gadā filma

KIRIKOU ET LA SORCIÈRE / KIRIKŪ UN BURVE

112 AZUR ET ASMAR / AZURS UN ASMARS AZUR ET ASMAR / AZURS UN ASMARS

En 2006 Michel Ocelot dévoile sa et découvrir le secret de sa méchanceté. une fois encore affronter la sorcière Karaba. dernière réalisation : Azur et Asmar, un long- De nombreuses aventures mèneront métrage d’animation totalement réalisé Kirikou jusqu’à la Montagne Interdite... Les Triplettes de Belleville (de Sylvain à partir d’images de synthèse. Le film est Chomet): Madame Souza a eu une idée l’occasion pour l’auteur d’aborder le thème Kirikou et les bêtes sauvages : Le grand- de génie en offrant un vélo à son petit- de la tolérance. Dans le cadre de cette père, trônant dans sa grotte bleue, explique fils. Il alla bien au-delà de ses espérances. rétrospective Michel Ocelot sera à Riga pour : « L’histoire de Kirikou et la sorcière L’entraînement, une alimentation adaptée présenter deux de ses chefs-d’œuvre. était trop courte. On n’a pas eu le temps et le Tour de France n’était pas loin... La de rapporter tout ce que l’enfant avait «mafia française» non plus, qui repérant Kirikou et la sorcière : C’est l’histoire accompli. Et il a vraiment accompli de le futur champion cycliste, l’enlève. d’un petit garçon en Afrique. Il parle déjà belles et bonnes actions, qu’il ne faudrait Madame Souza, accompagnée de trois dans le ventre de sa mère et s’enfante tout pas oublier. Alors, je vous les raconte. » Ce vieilles dames, les Triplettes, devenues ses

seul. Sitôt né il veut délivrer le village de second long métrage présente de nouveau complices, devra braver tous les dangers a m é n i C l’emprise maléfique de la sorcière Karaba le jeune et ingénieux personnage, qui devra dans une course poursuite ébouriffante. C i n é m a

tika pabeigta kā Francijas, Beļģijas un Luksemburgas kopražojuma filma un

ieguva nedalītu publikas mīlestību un o n i K kritiķu atzinību.

K i n o Filmas otrā daļa “Kirikū un zvēri” (Kirikou et les bêtes sauvages ) nāca klajā 2005. gadā un tika izrādīta Starptautiskajā Kannu filmu festivālā. 2006. gada nogalē tika pabeigta trešā M. Oslo pilnmetrāžas filmiņa “Azurs un Asmārs” (Azur iet Asmar). Gan filmas “Kirikū un burve”, gan “Kirikū un zvēri” tapšanā iesaistījušies arī latviešu animācijas filmu veidotāji - studiju “Rija” un “Jet Media” pārstāvji. Animācijas filmu programmas visai ģimenei ietvaros tiks demonstrētas “Kirikū un burve” un “Kirikū un zvēri”. Laikā no 2. – 5. maijam M. Oselo viesosies Rīgā ar vieslekcijām topošajiem un jaunajiem KIRIKOU ET LES BÊTES SAUVAGES / KIRIKŪ UN SAVVAĻAS ZVĒRI animācijas filmu veidotājiem. tiešām daudz labu un skaistu notikumu, “Randiņš Belevillā” (Les Triplettes de “Kirikū un burve” (Kirikou et la sorcière). kurus nevajadzētu aizmirst. Es jums par tiem Belleville). Šis ir stāsts par mazu melnādaino puisīti pastāstīšu,” tā runāja vectēvs, valdīdams Souzas kundzei rodas brīnišķīga ideja Kirikū un viņa piedzīvojumiem, mēģinot savā Zilajā alā. Šī otrā pilnmetrāžas filma – uzdāvināt savam mazdēlam velosipēdu, atbrīvot savu dzimto Āfrikas ciemu no atkal parāda jauno un izveicīgo personāžu, ko viņš tik ļoti vēlējies. Treniņš, piemērota ļaunās burves Karabas varas. kuram vēlreiz jāstājas pretī burvei Karabai. pārtika un – Tour de France vairs nav tālu... Franču mafija, lai radītu nākotnes “Kirikū un savvaļas zvēri” (Kirikou et les Kā trešā animācijas filmu programmā riteņbraukšanas čempionu, viņu nolaupa. bêtes sauvages). ir iekļauta Silvēna Šomē Francijas, Beļģijas, Souzas kundze kopā ar trim dāmām “Stāsts par Kirikū un burvi bija ļoti īss. Kanādas un Lielbritānijas kopražojuma filma gados, les Triplettes, pārvar grūtības Nebija pietiekami daudz laika, lai parādītu “Randiņš Belevillā”, kura tapšanā lielu darbu pārsteigumu pilnajā ceļā, lai atbrīvotu visu, kas ar bērnu atgadījās. Un bija vēl ieguldījusi animācijas filmu studija "Rija". mazdēlu.

113 Franču kino šedevri, retrospektīvu piedāvā Francijas Ārlietu ministrija

Lulū (Loulou) Moriss Pialā 1980. gada filma. Lomās Les Chefs-d’œuvre Izabella Ipēra un Žerārs Depardjē Nellija, jauna un turīga sieviete, pamet savu mīļāko, kurš ir arī viņas šefs, un asāku du Cinéma Français, izjūtu un labākas seksuālās pieredzes meklējumos dodas līdzi bezdarbniekam une rétrospective proposée par le Ministère Français Lulū... des Affaires Etrangères Irma Vepa (Irma Vep) Olivjē d’Asajasa 1996. gada filma. Loulou : un film de Maurice Pialat avec Lomās Megija Čeuna, Natālija Rišāra un Isabelle Huppert et Gérard Depardieu Žans Pjērs Leo (1980). Synopsis : Comment Nelly, jeune Āzijas kinozvaigzne Megija Čeuna femme aisée et mariée à un presque ierodas Parīzē, lai filmētos Irmas Vepas quadragénaire, tombe amoureuse du lomā filmasVampīri rimeikā. Viņai loubard Loulou... jāspēlē leģendārā mēmā kino varone, ko klasiskajā 1915. gadā tapušajā oriģinālā Irma Vep : un film d’Olivier d’Assayas režisora Luī Feijada filmāVampīri ir

avec Maggie Cheung, Nathalie Richard notēlojusi aktrise, vārdā Musidora. Megija a m é n i C et Jean-Pierre Léaud (1996). Synopsis : Čeuna nesaprot ne vārda franciski, Maggie Cheung, grande vedette du cinéma savukārt franču filmēšanas grupai ir asiatique, débarque à Paris pour interpréter problēmas ar angļu valodu. Toties topošās C i n é m a Irma Vep, le personnage qu’avait créé filmas režisors viņu uzskata par vienīgo autrefois Musidora, dans un remake des aktrisi, kura spēj iemiesot Irmu Vepu Vampires de Feuillade. Elle ne parle pas mūsdienās. un mot de français, et chacun autour d’elle est réduit à un anglais approximatif Trakais Pjero (Pierrot le fou) pour se faire comprendre. En particulier, Žana Lika Godāra 1965. gada filma. le réalisateur, qui voit en elle l’unique Lomās Žans Pols Belmondo un Anna possibilité d’une Irma Vep moderne. Karina o n i K Ferdinanda, saukta Trakais Pjero, un

K i n o Pierrot le fou : un film de Jean-Luc viņa draudzenes Mariannas odiseja pa Godard avec Jean-Paul Belmondo et Anna Franciju no Parīzes uz Vidusjūras piekrasti. Karina (1965). Synopsis : L’odyssée à travers la France de Ferdinand dit Pierrot le Fou et de son amie Marianne, poursuivis par des Katrīna Denēva, Izabela Ipēra, Pols Belmondo, gangsters à la mine patibulaire. Žerārs Depardjē un citas franču kino zvaigznes La Répétition : un film de Catherine astoņu izcilu kinofilmu izlasē. Corsini avec Emmanuelle Béart, Pascale Bussières et Jean-Pierre Kalfon (2001). une histoire d’amour absolu entre Alex et retrouve le père d’un enfant qu’elle a eu Synopsis : Deux amies d’enfance d’une Anna, dans un Paris fantomatique... jadis. L’homme, devenu très riche, l’épouse. trentaine d’années, qui rêvaient de devenir Ce premier film de Jacques Demy fut un actrices, se retrouvent après plus de dix ans Diva : un film de Jean-Jacques Beineix succès et son climat poétique reste intact. de séparation. Nathalie est devenue une avec Frédéric Andréi, Roland Bertin, comédienne de théâtre renommée, tandis Richard Bohringer, Gérard Darmon et Belle de jour : un film de Luis Buñuel que Louise travaille comme prothésiste Chantal Deruaz (1981). Synopsis : Un jeune avec Catherine Deneuve et Michel Piccoli dentaire. Leur relation se transforme peu à postier amoureux d’une cantatrice réalise (1967). Synopsis : Epouse d’un jeune peu en un engrenage passionnel. un enregistrement pirate d’un concert médecin interne, Séverine n’a jamais trouvé donné par la diva. Sa passion et un hasard un véritable plaisir auprès de lui. Un des Mauvais sang : un film de Leos Carax malencontreux vont provoquer une chasse amis du ménage, play-boy amateur de avec Michel Piccoli, Juliette Binoche et à l’homme dont il est la proie. call-girls, lui glisse un jour l’adresse d’une Denis Lavant (1986). Synopsis : L’année maison clandestine. Troublée, Séverine ne du passage de la comète de Halley, deux Lola : un film de Jacques Demy avec résiste pas à l’envie de s’y rendre et ne tarde bandes rivales, celle d’une mystérieuse Anouk Aimée, Corinne Marchand et Elina pas à devenir la troisième pensionnaire de veuve noire et celle de Marc, Alex et Labourdette (1961). Synopsis : A Nantes, une Mme Anaïs. Elle y est appelée « Belle de Anna, veulent s’emparer de l’invention danseuse de cabaret courtisée par un ami jour » car ses visites surviennent chaque d’un vaccin capable de vaincre un virus d’enfance qui, lui, est aimé par une autre, après-midi de deux à cinq heures. menaçant. Parallèlement, se développe

114 Mariannu draudīgi vajā gangsteri...

Mēģinājums (La répétition) Katrīnas Korsīni 2001. gada filma. Lekciju cikls par Lomās Emanuela Beāra, Paskāla Bisjēra un Žans Pjērs Kalfons Divas trīsdesmitgadnieces, bērnības draudzenes, kuras sapņojušas kļūt par franču kino aktrisēm, satiekas pēc 10 gadu ilgas šķiršanās. Natālija ir aktrise slavenā teātra rancijas pavasara ietvaros no janvāra trupā, bet Luīze ir zobu protēziste, kura Rīgas Kino muzejs piedāvā lekciju pārdzīvojusi dramatisku attiecību pieredzi Cycle de Fciklu par nozīmīgākajām franču ar kādu sievieti. kinofilmām. Programmā iekļauti desmit izcili darbi Sliktās asinis (Mauvais sang) conférences un pirms katras filmas skatītājiem tiks Leo Karaksa 1986. gada filma. Lomās piedāvāta lekcija par attiecīgo darbu. Deniss Lavāns, Žiljeta Binoša, Mišels Pikolī sur le cinéma Latvijā tiks izrādītas kinolentes „Spēles Parīze, tuva nākotne. Kādas bandas noteikumi” (La Règle du jeu), „Fantomass” pārstāvji Marks un Hanss ir parādā (Fantômas), „Velnenes” (Les Diaboliques) un skarbai amerikānietei, viņiem ir dotas français citas. divas nedēļas, lai samaksātu parādu. Abi Lekcijās būs iespējams atsaukt atmiņā our préparer cette saison française, izstrādā plānu — nozagt jaunu serumu franču režisorus, viņu karjeru un darbus, le Musée du cinéma de Riga no medicīniskās laboratorijas. Darbam tie būs Žans Renuārs (Jean Renoir), Klods propose, depuis le mois de janvier, viņi nolīgst Aleksu, kurš iemīlas Annā P Šabrols (Claude Chabrol), Luiss Fejads (Louis un cycle de conférences sur les grands — jauniņajā Marka mīļākajā. Aleksam ir Feillade), Anrī Žoržs Kluzo (Henry-Georges films du cinéma français. jāizzog serums; Parīzē ierodas viņa agrākā Clouzot) un Moriss Pialā (Maurice Pialat). Le programme est constitué d’une draudzene Lisa. Lai atzīmētu šī lekciju cikla noslēgumu, dizaine d’œuvres, diffusées au public Francijas pavasara ietvaros 19. maijā après chaque conférence. Les plus grands a m é n i C Dīva (Diva) Kino muzejā tiks organizēts pasākums spécialistes du cinéma français en Lettonie Žana Žaka Beneksa 1981. gada filma. Nouvelle Vague. présenteront, entre autres, La Règle Lomās Frederiks Andreī, Rolāns Bertēns, Reloaded.

C i n é m a du jeu, Fantômas, Le Beau Serge ou Rišārs Borinžē, Žerārs Darmons un Šantāla Lektori: Viktors Pasākuma encore Les Diaboliques. Deruā Freibergs, Dita idejas autore Les conférences seront l’occasion Jauns pastnieks iemīlas kādā - Katrīna d’évoquer la carrière et les œuvres Rietuma, Jānis dziedātājā. Kādu dienu viņš uziet pirātisku Neiburga. de réalisateurs français tels que Putniņš, Daira ierakstu ar dīvas koncertu. Viņa kaislība un Jean Renoir, Claude Chabrol, Louis nelaimīga sagadīšanās izraisa vajāšanu, kur Āboliņa, Elīna Feuillade, Henry-Georges Clouzot et vajātais ir pastnieks pats. Maurice Pialat. Reitere un Inga o n i K Pour célébrer la fin de cet Pērkone-Redoviča. Lola (Lola) événement, le Musée du cinéma Conférenciers : Viktors Freibergs, Dita K i n o Žaka Demī 1961. gada filma. Lomās organise, au mois de mai, une soirée sous Anuka Emē, Korina Maršāna, Elīna Rietuma, Jānis Putniņš, Daira Āboliņa, Elīna le signe du festival Un Printemps Français. Laburdeta Reitere et Inga Pērkone-Redoviča Francijas pilsētā Nantē kāda kabarē dejotāja, kuru aplido viņas bērnības draugs, atkal satiek sava bērna tēvu. Viņš — bagāts cilvēks — apprec dejotāju.

Dienas skaistule (Belle de jour) Luisa Bunjuela 1967. gada filma. Lomās Katrīna Devēna, Žans Sorels, Mišels Pikolī Labi situēta ārsta sieva Severīna, garlaicības un seksuālās neapmierinātības mudināta, ļaujas provokācijai. Ziņkārības dzīta, viņa ierodas solīdā bordelī — dzīvoklī, kura saimniece ir Anaisas kundze. Te Severīna atgriežas vēl un vēl, lai piedzīvotu neiepazītas kaislības. Severīnai tiek dots jauns vārds — Dienas skaistule: viņa pieņem apmeklētājus pēcpusdienās no plkst. 14.00 līdz 17.00. Liktenīgu sakritību dēļ Severīnas slēptā dzīve kļūst par cēloni traģisku notikumu virknei viņas pašas ģimenē. Filma 1967. gadā ieguvusi Venēcijas kinofestivāla balvu Zelta lauva.

115 116 Konferences, literatūra un sadarbība

Conférences, littérature et coopération

117 Regards croisés franco-lettons sur l’Europe Les représentations des identités européennes et le défi de l’élargissement

es nouvelles étapes de demandes de reconnaissance qui émanent l’élargisssement et les effets induits de communautés se présentant comme Lont confirmé que les structures des “petites patries”. Nous évoquerons ainsi politiques et institutionnelles de l’Union la confrontation des identités nationales européenne n’étaient pas en mesure de ou européennes avec les revendications répondre seules aux interrogations que particularistes de plus en plus fortes que suscite la perception que les Européens légitiment le droit communautaire et ont de leurs identités dans leurs diversités le droit international. La question du

et leur unité. Qu’est-ce qui fait de nous SIGNATURE DU TRAITÉ DE ROME / ROMAS LĪGUMA PARAKSTĪŠANA multiculturalisme au sein des sociétés des Européens? Quelles sont ces attaches européennes sera également discutée. Le communes qui pourraient médiatiser défi de l’Europe contemporaine pourrait notre relation à un ensemble d’expériences perception que nous pouvons avoir d’un être celui du traitement “juste” de toutes historiques et quotidiennes et ainsi faire socle identitaire commun et les conditions les formes de diversité dans le cadre naître un sentiment d’appartenance et de sa fondation. La troisième partie se d’un processus établissant des référents de solidarité? Comment s’articulent les penchera sur le phénomène migratoire et communs. Bref, dans quelle mesure est-il référents nationaux, régionaux, locaux avec les défis qu’il pose à la citoyenneté. possible d’articuler la valorisation de la La réflexion portera sur la place du

Conférences, littérature et coopérationles discours globalisants et l’émergence pluralité dans la perspective d’une unité de nouveaux particularismes ?. Ces pluralisme dans le contexte spécifique des politique et identitaire à construire ? questionnements ne sont pas propres nouveaux pays issus de l’élargissement. Il aux nouveaux entrants, on peut même s’agira de déterminer les effets persistants Avec le soutien du Fonds d’Alembert, du considérer qu’il s’agit de problèmatiques de la fin du communisme et de savoir si ministère des Affaires étrangères. partagées par les citoyens des 27 États qui cette expérience a laissé son empreinte dans font l’Europe aujourd’hui. Dans ce contexte l’approche politique, sociale et culturelle de , nous avons voulu savoir comment nous la diversité et de l’exercice de la démocratie. Participants: Ilze Brands Kehris appréhendons la pluralité intrinsèque de Deux questions relatives à la diversité (Directrice du Latvian Centre for Human nos sociétés de part et d’autre du continent, interne des États seront soulignées : la Rights), Antonela Capelle-Pogacean de l’Atlantique à la Baltique et comment religion et la langue. Ces thèmes conduisent (Chargée de recherche à la Fondation cette perception de la diversité en vient à à poser le problème de l’équilibre entre nationale des Sciences Politiques – FNSP influencer nos réprésentations individuelles la reconnaissance et la valorisation – et au Centre d’étude des relations et collectives de l’identité européenne. du pluralisme et le renforcement de internationales – CERI ), Alain Dieckhoff Dans cette optique, le dialogue l’intégration. On abordera l’évolution des (Directeur de recherche au CNRS-CERI), intellectuel entre deux pays, la Lettonie et sociétés modernes visant à séparer les Jean-Dominique Giuliani (Président de la France,que propose ce colloque, paraît religions de l’État. La neutralité de l’État est- la Fondation Robert Schuman), Pierre utile dans l’avancement de la construction elle toujours adaptée au cadre des sociétés Levy (Directeur du Centre d’analyse et de de l’Union Européenne. Moment d’écoute plurielles? Qu’entendre par “neutralité”? prévision – CAP), Sergejs Kruks (Chercheur et d’échange sur le siècle écoulé et celui Que retenir du “modèle français” de la à l’Université Stradins de Riga), Thierry qui s’en vient. Moment de débat sur ce laïcité? Que pourrait être la conception de Leterre (Professeur des universités, que signifie, selon chacun, le fait d’être la place des religions dans l’espace public Université de Versailles-St Quentin), Agita Européen. Comment se retrouver face à en Lettonie? En outre, tout État connaît un Misane (Université de Lettonie), Olivier la diversité des nations, langues, cultures, certain degré de diversité linguistique. Dans Mongin (Directeur de la revue Esprit), traditions et religions ? Comment s’identifier ce contexte, il sera intéressant de comparer les diverse conception du plurilinguisme et Nils Muiznieks (Université de Lettonie),

Konferences, literatūra un sadarbībacomme partageant un même destin, une Nadège Ragaru (Chargée de recherche au même vocation, un même projet? leur application ainsi que les réponses qui y CNRS/ISP, chercheur associé au CERI), Juris Un bilan sera dressé à l’aune des attentes sont apportées. Rozenvalds (Université de Lettonie), Alain suscitées entre ”anciens” et ”nouveaux” La place occupée dans l’espace Touraine (Chercheur au Centre d’analyse Européens. Il s’agira de discuter de ce public par les discours nationalistes et d’intervention sociologique – CADIS processus majeur de l’histoire du continent et particularistes au sein de l’Europe – de l’École des hautes études en sciences européen que constituent les derniers sera abordée. Dans la perspective de la sociales – EHESS), Daniel Marc Weinstock élargissements. Dans un second moment, construction d’une identité commune, il (Directeur du Centre de recherche en on s’attellera à deux questions fortement apparaîtra utile de mener une réflexion sur éthique de l’Université de Montréal – imbriquées: les conditions pouvant définir les interactions et conflits entre les différents CREUM) et Catherine de Wenden (Directeur des identités communes et leurs réalités. niveaux d’appartenance nationale. La de recherche au CERI), Xavier Landes Les deux premiers panels porteront sur la Lettonie et la France font l’expérience de tensions internes suscitées par des (Université de Montréal)

118 Viedokļi un krustpunkti: Francijas-Latvijas skatījums uz Eiropu Eiropas identitāšu reprezentācija un n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C izaicinājumi saistībā ar ES paplašināšanos

par Eiropu kā ģeogrāfisku par nacionālo un Eiropas identitāšu veidojumu, par spīti tās konfrontāciju, kā arī par individuālām Ja visai neskaidrajām robežām prasībām pēc atzīšanas, ko paredz kontinenta Dienvidu un Austrumu Eiropas un starptautiskie tiesību akti. daļā, neviens nešaubās, tad jautājums Debatēs tiks aplūkota Eiropas sabiedrību par Eiropas identitāti nebūt nav tik kultūras daudzveidība. Mūsdienu Eiropas viennozīmīgs. Eiropas paplašināšanās izaicinājums ir vienlīdzīga attieksme liek mums vaicāt: kas mūs padara par pret visdaudzveidīgākajām atšķirībām, eiropiešiem? Kādas ir kopīgās saiknes, kas tiks aplūkotas kolokvija laikā. Īsāk kas mūs vieno, neraugoties uz atšķirīgo sakot, cik lielā mērā ir iespējams apvienot vēsturi un ikdienas dzīvi? Kādā veidā mēs daudzveidību vēl topošā politiskā un uztveram Eiropas kontinentu? Intelektuālais identiskā veidojumā? Intelektuālais dialogs starp Latviju dialogs starp Latviju un Konferenci atbalsta Dalambēra fonds un Franciju, kura mērķis ir mēģināt rast (Francijas ārlietu ministrija). atbildes uz šiem jautājumiem, turpina Franciju, turpina Eiropas Eiropas Savienības politisko veidošanu un Savienības politisko ir tās neatņemama sastāvdaļa. Brīdis, kurā

veidošanu un ir tās a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K uzklausām un apmaināmies viedokļiem par aizejošo un pastāvošo gadsimtu. Debates neatņemama sastāvdaļa. par to, ko katras valsts pilsoņiem nozīmē Dalībnieki: Ilze Brands Kehris (Latvijas būt eiropiešiem? Kā rast savu identitāti tai jāizdara, proti, veicināt Eiropas valstu Cilvēktiesību centra direktore), Antonela dažādo tautu, valodu, kultūru, tradīciju un plurālismu vai stiprināt to integrāciju. Kapela-Požasāna (Atbildīgā par Nacionālo reliģiju juceklī? Kā atrast savu identitāti tā, Tiks debatēts arī par moderno sabiedrību politisko zinātņu fondu – FNSP – un it kā mūs vienotu viens liktenis? attīstību, kuru mērķis ir atdalīt reliģiju no par Starptautisko attiecību pētījumu valsts. Vai valsts neitralitāte ir piemērots centru – CERI ), Alēns Dīkhofs (CNRS- Vispirms notiks sarunas par ietvars plurālām sabiedrībām? Ko mēs CERI pētījumu direktors), Žans Dominiks paplašināšanos. Tiks sniegts arī saprotam ar vārdu „neitralitāte”? Ko varam Žiliāni (Robēra Šūmaņa fonda prezidents), apkopojums par to, ko no šīs apvienošanās mācīties no laicīgā „franču modeļa”? Pjērs Levī (Analīžu un Prognožu centra gaidīja un sagaidīja „vecie” un „jaunie” Kāda varētu būt reliģijas vieta Latvijas direktors – CAP), Sergejs Kruks (Rīgas eiropieši. Debašu dalībnieki apmainīsies sabiedrībā? Turklāt katrā valstī ir arī valodu Stradiņa universitātes galvenais pētnieks), viedokļiem, izjūtām, šaubām un cerībām atšķirības. Būtu interesanti aplūkot, kā Tjerī Letērs (Universitāšu pasniedzējs, par šo nozīmīgo Eiropas kontinenta atšķirīgās sabiedrībās tiek uztverta valodu Versaļas Sentkentēnas Universitātes vēstures notikumu. Būs arī sarunas par daudzveidība un kādi ir šā jautājuma pasniedzējs), Agita Misāne (Latvijas diviem cieši saistītiem jautājumiem: risinājumi. universitāte), Olivjē Monžēns (Žurnāla apstākļiem, kas definē kopējo identitāti un Esprit direktors), Nils Muižnieks (Latvijas par šīs identitātes pastāvēšanu. Dialoga gaitā tā dalībnieki spriedīs universitāte), Nadēža Ragarī (Atbildīgā par vietu, kādu Eiropas sabiedrībās par pētījumiem Nacionālajā Pētījumu Debatēs tiks aplūkots arī jaunpienācēju ieņem nacionālisms un partikulārisms. centrā CNRS (ISP), asociētā pētniece CERI), valstu dažādās sejas, kā arī komunisma ēras Kolokvija ietvaros, kura mērķis ir runāt Juris Rozenvalds (Latvijas universitāte), beigu sekas. Debašu dalībnieki centīsies par kopējo identitāti, būtu arī vērtīgi Alēns Turēns (Analīžu un Socioloğisko izzināt, vai šī pieredze ir atstājusi kādu apskatīt mijiedarbību un konfliktus, ko intervenču centra pētnieks – CADIS iespaidu uz politiku, sociālo sfēru, kultūru izraisa piederība dažādām tautībām. – pētnieks Sociālo zinātņu augstskolā un demokrātijas īstenošanu šajās valstīs. Gan Latvija, gan Francija saskaras ar – EHESS), Daniels Marks Veinstoks Īpaši tiks uzsvērti reliģijas un valodas iekšējiem saspīlējumiem, kas izriet no (Monreālas universitātes Ētikas pētījumu jautājumi kā valstu iekšējās daudzveidības mazo sabiedrības kopienu, kas sevi dēvē centra direktors – CRÉUM), kā arī Katrīna aspekti. Abi jautājumi noved pie atziņas, par „mazajām dzimtenēm”, prasības pēc Devendena (CERI pētniecības direktore), ka Eiropa nevar izbēgt no izvēles, kas savas vietas sabiedrībā. Mēs runāsim Ksavjers Lands (Monreālas universitāte)

119 Exposition William Blake et visite d’éditeurs français

Printemps Français propose au public letton Izdevniecības William Un de rencontrer des auteurs et des écrivains français, au cours des

différentes lectures et résidences. Mais Blake & Co izstāde n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C d’autres acteurs du monde littéraire sont également présents dans ce festival, un franču izdevēju vizīte notamment les éditeurs. Une exposition sera consacrée à la rancijas pavasaris latviešu publikai ar izdevniecības publicēto darbu autoriem. maison d’édition William Blake & Co., qui piedāvā iespēju tikties ar franču Izdevniecību William Blake & Co 1976. publiera en français l’étude sur les Dainas Frakstniekiem un citiem literātiem gadā dibināja mākslinieku un rakstnieku écrite par la Présidente de la Lettonie, viņu lasījumos Latvijā. Arī grāmatu izdevēji grupa. Tajā tiek izdoti daiļliteratūras Madame Vaira Vike-Freiberga. Cette piedalīsies šajā festivālā. oriģināldarbi, kā arī raksti un pētījumi exposition, qui a lieu à la Bibliothèque Tiks veltīta īpaša izstāde izdevniecībai par mākslu, grāmatu izdošanā iesaistot nationale de Lettonie, présente des William Blake & Co, kas izdos Latvijas māksliniekus un rakstniekus. documents d’information sur la maison Republikas Valsts prezidentes Vairas Publicēto darbu saraksts ietver tādu d’édition, des livres, des photographies et Vīķes-Freibergas mūsdienu autoru darbus des manuscrits ainsi qu’une partie de la grāmatu – pētījumu William Blake & Co kā Jeitss, Kenets Vaits, correspondance avec des auteurs publiés franču valodā par izdod daiļliteratūras Džons Montegjū, Metjū par la maison. latvju dainām. Izstādi, oriģināldarbus, kā arī Benezē, Brenārs Fokons La maison William Blake & Co. a été kas būs apskatāma rakstus un pētījumus un Pjērs Bergunū, un fondée en 1976 par un groupe composé Latvijas Nacionālajā literārus tekstus ar à la fois d’artistes et d’écrivains. L’éditeur bibliotēkā, veidos par mākslu, grāmatu mākslinieku fotogrāfijām Conférences, littérature et coopérationpublie sous forme d’ouvrages d’art des informatīvas planšetes izdošanā iesaistot un zīmējumiem. Sarakstu textes originaux de poésie et de littérature par izdevniecības māksliniekus un veido arī Denī Roša un ainsi que des écrits sur l’art, en associant darbību, kā arī izdotās Žana Marī Pontāvija peintres et écrivains dans la production de grāmatas, fotogrāfijas, rakstniekus esejas, literatūras un très beaux livres. manuskripti un sarakste mākslas kritikas un Le catalogue comprend ainsi dažādi darbi par mākslu, piemēram, des œuvres poétiques d’auteurs monogrāfijas, izstāžu un muzeju katalogi. se fera en présence de Jean-Paul Michel, contemporains tels que Yeats, Kenneth Izstādes atklāšana tiek gatavota a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K White, John Montague, Mathieu Bénézet, directeur de la maison d’édition. sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Brenard Faucon ou Pierre Bergounioux, Francijas Kultūras centru un Bordo mēriju, et des textes littéraires illustrés de photos D’autres éditeurs seront présents à Riga paredzēta izdevniecības direktora Žana et de dessins d’artistes. Il est également lors de cette saison française : une belle Pola Mišela klātbūtne. composé d’essais, critiques littéraires ou occasion de renforcer les liens littéraires artistiques, signés Denis Roche ou Jean- entre la France et la Lettonie, de permettre Festivāla ietvaros Rīgā viesosies arī Marie Pontavia, et d’ouvrages variés de de nouvelles rencontres, de monter de citi izdevēji: tā ir lieliska iespēja stiprināt beaux-arts comme des monographies nouveaux projets de traduction ou de literārās saites starp Franciju un Latviju, et des catalogues raisonnés sur des publication. organizēt jaunas tikšanās, sākt jaunus expositions ou des musées. Les maisons d’édition Stock, Alvik grāmatu tulkošanas un izdošanas L’inauguration de l’exposition, organisée et Actes Sud participent à certains projektus. Dažos festivāla literārajos avec le concours de la Bibliothèque événements littéraires du festival et pasākumos piedalīsies arī izdevniecības nationale de Lettonie, le Centre culturel rencontrent les principaux acteurs du Stock, Alvik un Actes Sud darbinieki, lai français de Riga et la mairie de Bordeaux, marché letton de l’édition. tiktos ar latviešu izdevējiem un lasītājiem.

Konferences, literatūra un sadarbībaRencontre avec l’écrivain Jean-Paul Kauffmann ’écrivain et essayiste Jean-Paul et grand reporter à L’Evénement du Jeudi. 2001 il publie La Lutte avec L’Ange, puis 31, Kauffmann vient à la rencontre Ecrivain, il a publié L’Arche des Kerguelen allées Damour - Raymond Guérin 1905-1955, Ld’auteurs lettons et de ses lecteurs (1993), La Chambre noire de Longwood en 2004. francophones. (1997) qui a reçu le Prix Fémina Essai, le En 2002, Jean-Paul Kauffmann reçoit Jean-Paul Kauffmann est né en 1944. Il Prix Roger Nimier, le Grand Prix Lire-RTL, le le Prix de littérature Paul Morand de a été journaliste au Matin de Paris dès 1977, Prix Jules Verne et le Prix Joseph Kessel. En l’Académie française.

120 Tikšanās ar rakstnieku Žanu Ešenozu

Rencontre īdzas citām no franču valodas divu gadu vecumā. Vēlāk par saviem tulkojamām grāmatām uz latviešu darbiem saņēmis atzinību un vairākas avec l’écrivain Lvalodu tiks tulkoti arī divi Žana godalgas - 1983. gadā Prix Médicis balvu Ešenoza darbi – Ravel („Ravēls”) un Je m’en par darbu Cherokee („Šerokē”), 1995. gada vais („Es aizeju”). Šo notikumu atzīmējot, Novembra balvu par darbu Les grandes Jean Echenoz rakstnieks ieradīsies Rīgā, lai tiktos ar blondes („Garās blondīnes”) un Gonkūra n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C latviešu literātiem un lasītājiem. balvu 1999. gadā par darbu Je m’en vais armi d’autres livres, deux ouvrages („Es aizeju”). 2001. gadā nāca klajā Ešenoza de l’écrivain français Jean Echenoz Žans Ešenozs ir dzimis 1947. gadā grāmata Jérôme Lindon („Žeroms Lindons”), Pseront traduits en letton : Ravel et Je Oranžā, Francijā. Pabeidzis sociālās un kas ir veltījums viņa aizsaulē aizgājušajam m’en vais. A cette occasion Jean Echenoz se inženierzinātnes studijas viņš nodevās izdevējam. Pēc diviem gadiem grāmatnīcu rend à Riga pour une série de rencontres rakstniecībai. Ešenoza plauktos nonāca Au piano („Pie avec des écrivains contemporains mais rakstnieka aicinājums klavierēm”). Lasītājus joprojām valdzina aussi avec ses lecteurs lettons. izpaudās jau bērnības rakstnieka pasaules redzējums un gados pēc tam, kad ironiskais tonis. Romāns Ravel („Ravēls”), Jean Echenoz est né à Orange en 1947. viņš izlasīja Alfrēda kas izdots 2006. gadā, apliecina viņa Après des études de sociologie et de génie Žarī Ubu Roi („Karalis statusu līdzās citiem dižākajiem franču civil, il tente de se lancer dans l’écriture. Sa Ubu”). Rakstnieks rakstniekiem. vocation d’écrivain lui était apparue dans savu pirmo darbu Le son enfance, après avoir lu Ubu Roi, d’Alfred méridien de Greenwich Ravel („Ravēls”) Jarry. Jean Echenoz publie son premier („Griničas meridiāns”) «Ravēls miesās bija tikpat knaps kā livre à trente deux ans : Le Méridien de publicēja trīsdesmit žokejs, gluži kā Folkners. Viņa mazais Greenwich. Ses romans remportent par la augums bija tik ļoti sīks, ka 1914. gadā, suite de nombreux prix : le Prix Médicis pour vēloties stāties armijas rindās, viņš Conférences, littérature et coopération Cherokee en 1983, le Prix Novembre 1995 centās pārliecināt virsniekus, ka viņa pour Les grandes blondes et le Prix Goncourt, augums ir kā radīts Gaisa spēkiem. Taču en 1999, pour Je m’en vais. En 2001, il publie lidmašīnām tuvumā viņš netika laists. Viņu Jérôme Lindon en hommage à son éditeur vispār atbrīvoja no jebkādiem militāriem disparu et, deux ans plus tard, c’est Au piano pienākumiem. Taču, ņemot vērā, ka Ravēls comme il insistait, on l’affecta sans rire à la qui se retrouve dans les librairies. Son style mierā nelikās, viņam uzlika par pienākumu conduite des poids lourds. C’est ainsi qu’on ironique et sa vision du monde continuent vadīt smagās automašīnas. Bez jokiem.

put voir un jour, descendant les Champs- a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K de passionner ses lecteurs. Ravel, son roman Tādēļ vēl šodien militāro parāžu laikā Elysées, un énorme camion militaire publié en 2006 vient confirmer son statut Elizejas laukos varam redzēt bruņumašīnu, contenant une petite forme en capote de grand écrivain français. pie kuras pārmērīgi lielās stūres bleue trop grande agrippée tant bien que iekrampējies sēž maza auguma vīrelis.” mal à un volant trop gros. » Ravel : « Ravel fut grand comme Žans Ešenozs un jockey, donc comme Faulkner. Son Jean Echenoz corps était si léger qu’en 1914, désireux Je m’en vais („Es aizeju”) Je m’en vais : Ce n’est pas tout de de s’engager, il tenta de persuader les Ar to, ka izšķiramies no sievas, vien quitter sa femme, encore faut-il aller plus autorités militaires qu’un pareil poids nepietiek. Ir jāiet tālāk. Tādēļ Fēliks Ferē loin. Félix Ferrer part donc faire un tour serait justement idéal pour l’aviation. Cette dodas ceļojumā uz Ziemeļpolu, kur jau au pôle Nord où l’attend, depuis un demi- incorporation lui fut refusée, d’ailleurs pusgadsimtu kādā ledājā guļ apslēptas siècle, un trésor enfoui dans la banquise. on l’exempta de toute obligation mais, bagātības.

Konferences, literatūra un sadarbība Tikšanās ar rakstnieku

Grand Prix Lire-RTL, Prix Jules Verne Žanu Polu Kofmani balvu un Prix Joseph Kessel balvu. 2001. gadā publicējis La Lutte avec akstnieks un esejists Žans Pols 1993. gadā Kofmans sarakstījis L’Ange („Cīņa ar enğeli”) un 2004. Kofmans Latvijā ieradīsies, lai L’Arche des Kerguelen gadā – 31, allées Damour – Raymond Rtiktos ar latviešu rakstniekiem un („Kergolena šķirsts”), 1997. Guérin 1905–1955 („Damūra aleja 31 frankofoniskiem lasītājiem. gadā – La Chambre noire – Raimons Gerēns”, 1905–1955). Žans Pols Kofmans dzimis 1944. gadā. de Longwood („Longvudas 2002. gadā apbalvots ar Franču No 1977. gada viņš strādājis par žurnālistu tumšā istaba”), par šo darbu akadēmijas Pola Morāna literatūras laikrakstā Matin de Paris un bijis reportieris saņemot Prix Fémina Essai balvu (Prix de littérature Paul nedēļas laikrakstā L’Evénement du Jeudi. balvu, Prix Roger Nimier balvu, Morand de l’Académie française).

121 Résidence à la Maison des écrivains de Ventspils

rois écrivains au parcours très divers prise de contact avec d’autres écrivains, des mots et Histoire de la chanson française. se retrouvent pendant un mois en lettons et étrangers, également en TLettonie. La Maison des écrivains et résidence. C’est l’occasion pour tous Colette Nys-Mazure est née à Wavre n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C traducteurs de Ventspils, en collaboration d’établir un riche échange, où les idées en Belgique. Longtemps professeur de avec l’Association des lettres européennes, pourront être débattues, les expériences lettres, elle anime des ateliers de lecture, accueille en résidence Colette Nys-Mazure, confrontées, les œuvres de chacun d’écriture, collabore à différentes revues Claude Duneton et Philippe Braz. Les présentées et discutées. et aime faire connaître la littérature de trois auteurs sont accompagnés par Maryla Les trois écrivains vont également à son pays au-delà des frontières. Poète, Laurent, traductrice et présidente de la rencontre du public letton. L’œuvre, nouvelliste, essayiste, elle écrit volontiers l’Association des lettres européennes. présentée par son auteur, devient alors en correspondance avec des peintres et La Maison des écrivains et traducteurs plus vivante, plus accessible, moins des musiciens. Ses textes ont été traduits de Ventspils est un lieu privilégié de abstraite. Les lectures et débats ont lieu à en plusieurs langues. rencontre et d’échange entre écrivains et Ventspils mais aussi à Riga. traducteurs de toute l’Europe. Occupant le Philippe Braz naît en 1959. Après bâtiment de l’ancien hôtel de ville datant Écrivain, philologue, amoureux de la des études d’histoire à Paris XII, et de du XVIIIème siècle, Ventspils Māja est située langue française, chroniqueur au Figaro nombreux voyages aux USA, en Grande en plein centre historique, à côté de la Littéraire, Claude Duneton a également Bretagne, en Allemagne, il commence à toute nouvelle bibliothèque municipale. travaillé avec de nombreux réalisateurs. Il écrire, essentiellement de la poésie. Puis Le lieu, imaginé par l’écrivain Nora Ikstena, a été instituteur, comédien et a enseigné vient l’idée du théâtre dans son acception a été réalisé grâce à une coopération l’anglais pendant vingt ans. Claude de poésie dramatique. Depuis il enchaîne fructueuse entre le ministère de la Culture, Duneton naît en 1935 en Corrèze, dans les pièces théâtrales mais écrit aussi des

Conférences, littérature et coopérationla ville de Ventspils et le Centre national de une famille paysanne très modeste. Il a scénarios et anime des ateliers d’écriture. Il a littérature. écrit ou participé à l’écriture de plus de écrit Kérosène en 1998, Zapping et Le destin Ce mois de résidence permettra une vingt ouvrages parmi lesquels : Au plaisir de Juliette en 2001, Off-shore en 2002.

gadus mācījis angļu valodu. Dzimis 1935. gadā Korēzā (Corrèze) vienkāršā zemnieku a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K ģimenē. Uzrakstījis vai piedalījies vairāk Franču rakstnieki nekā 20 darbu radīšanā, kuru vidū arī darbs „Par vārdu prieku un franču dziesmas vēsturi” (Au plaisir des mots et Histoire de la Ventspilī chanson française). Kolete Nīsa-Mazūra ir dzimusi Vavrā atvijā veselu mēnesi viesosies trīs (Wavre) Beļģijā. Ilgstoši būdama filoloģijas rakstnieki - dažādu ceļu gājēji. pasniedzēja, viņa vada rakstniecības LVentspils Starptautiskā Rakstnieku meistardarbnīcas, lasījumus, sadarbojas un tulkotāju māja sadarbībā ar Eiropas ar dažādiem žurnāliem. Viņai patīk Humanitāro zinātņu asociāciju kā parādīt savas valsts literatūru ārpus tās rezidentus uzņems Koleti Nīsu-Mazūru, robežām. Būdama dzejniece, noveliste un Klodu Dinetonu un Filipu Brazu, kā arī esejiste, viņa labprāt uztur kontaktus ar MAISON DES ÉCRIVAINS ET TRADUCTEURS DE VENTSPILS gleznotājiem un mūziķiem. Koletes Nīsas- Eiropas Humanitāro zinātņu asociācijas / VENTSPILS STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA prezidenti un tulku Merilu Lorānu. Mazūras darbi ir tulkoti vairākās valodās. dalīties bagātīgā pieredzē, pārrunāt idejas, Konferences, literatūra un sadarbība Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja ir vieta, kur satiekas un prezentēt un analizēt darbus. Filips Brazs dzimis 1959. gadā. Pēc dalās pieredzē visas Eiropas rakstnieki Trīs rakstnieki tiksies arī ar latviešu vēstures studijām Parīzē un vairākiem un tulki. Viņi iekārtojušies vecajā 18. publiku. Tādā veidā darbs, ko prezentē tā ceļojumiem uz ASV, Lielbritāniju un Vāciju, gadsimta rātsnamā Ventspils māja, kas autors, kļūst dzīvīgāks, pieejamāks, ne tik viņš sāka rakstīt - galvenokārt dzeju. atrodas vēsturiskajā centrā blakus jaunajai abstrakts. Līdzās Ventspilij darbu lasījumi Filipam Brazam radās ideja par teātri pilsētas bibliotēkai. Noras Ikstenas izvēlētā un diskusijas notiks arī Rīgā. dramatiskās dzejas izpratnē. Viņš iestudēja vieta tika izveidota, pateicoties Kultūras lugas, kā arī rakstīja scenārijus un vadīja ministrijas, Ventspils pilsētas un Latvijas Klods Dinetons ir rakstnieks, filologs, rakstnieku meistardarbnīcas. Filips Brazs Literatūras centra sadarbībai. kurš iemīlējies franču valodā. Viņš ir sarakastījis darbus „Kērozēns” (Kérosène, Mēnesi ilgā uzturēšanās ļaus franču Littéraire Figaro redaktors, kā arī ir strādājis 1998), „Zapings” (Zapping,1998), „Džuljetas rakstniekiem nodibināt sakarus ar latviešu kopā ar daudziem režisoriem. Viņš bijis liktenis” (Le destin de Juliette, 2001), „Ofšors” un ārzemju rakstniekiem. Tā ir iespēja pamatskolas skolotājs, komiķis un 20 (Off-shore, 2002).

122 Le dernier Pēdējais Barts: Barthes : Modernité et modernisms un littérature Conférence d’Eric literatūra n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C Marty Tikšanās ar Ēriku Martī

oland Barthes a été un des chefs olāns Barts bija viens no franču sistēmu (Système de la mode). de file de l’école structuraliste strukturālisma skolas vadītājiem. 70. gadu sākums bija laiks, kad Barts Rfrançaise. De ce fait il marque RGluži tāpat kā Mišels Fuko, Žaks intensīvi publicēja savus darbus, tādējādi l’histoire des sciences humaines au même Lakāns vai Klods Levī-Strauss katrs savā attālinoties no strukturālā formālisma un titre que Michel Foucault, Jacques Lacan jomā, arī Barts ierakstījis savu vārdu izvēloties daudz apzinātāku subjektīvismu. ou Claude Lévi-Strauss, chacun dans son humanitāro zinātņu vēsturē. Šajā periodā publicētie darbi “Zīmju domaine respectif. Dzimis 1914. gadā Šerbūrā, Francijā, impērija” (L’Empire des Signes, 1970), Né à Cherbourg en 1914, le futur topošais rakstnieks un semiologs 1935. S/Z (1970), “Sade, Fourier, Loyola” (1971), écrivain et sémiologue français entame gadā uzsāka klasiskās filoloģijas studijas “Jaunās kritiskās esejas” (Nouveaux essais ses études de lettres classiques en 1935 à Sorbonas universitātē. No 1962. gada critiques, 1972), “Rolāns Barts par Rolānu la Sorbonne. Enseignant à la VIème section Barts strādāja par pasniedzēju Praktiskās Bartu” (Roland Barthes par Roland Barthes, de l’École pratique des hautes études dès zinātnes augstskolas VI nodaļā (VI° section 1975), kā arī “Fragmenti no mīlas runas” 1962, ses premiers séminaires porteront de l’École pratique des hautes études), kur (Fragments d’un discours amoureux, sur le thème de l’« Inventaire des systèmes savos pirmajos semināros runāja par 1977). Šis ir laiks, kad Barta darbi izpelnās de signification contemporains » et “Mūsdienu nozīmju sistēmas analīzi” atzinību – literatūras avangarda žurnāli déboucheront sur ses Eléments de (Inventaire des systèmes de signification Tel Quel (1971) un L‘Arc (1973) viņam velta Conférences, littérature et coopération sémiologie (1965) et le Système de la mode contemporains), vēlāk, 1965. gadā, par speciālizdevumus. No 1977. līdz 1980. (1967). semioloğijas elementiem (Eléments de gadam izglītības un zinātnes skolā Collège Le début des années 1970 est une sémiologie) un 1967. gadā - par modes de France Barts vadīja semioloğijas katedru. période de publication Gan kā semiologs, bet galvenokārt kā intense, qui le voit s’éloigner rakstnieks, Barts savas daiļrades laikā du formalisme structuraliste aplūko visdažādākos jautājumus. et opter pour une subjectivité Festivāla Francijas plus assumée, avec L’Empire Ēriks Martī pavasaris laikā tiks a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K des signes (1970), S/Z (1970), organizēta tikšanās Sade, Fourier, Loyola (1971), ir rakstnieks, ar vienu no Barta Nouveaux essais critiques esejists, mūsdienu darbu lielākajiem (1972), suivis par son Roland franču literatūras speciālistiem Ēriku Barthes par Roland Barthes Martī. Viņš stāstīs (1975) et les Fragments d’un pasniedzējs par autora pēdējiem discours amoureux (1977). Sorbonas darbiem, īpaši C’est également l’époque universitātē. Viņš pievēršoties “Teksta de la reconnaissance : ir izdevis Rolāna priekam” (Le Plaisir Tel Quel (1971) et L’Arc du texte), “Rolāns (1973) lui consacrent des Barta Kopotos Barts par Rolānu numéros spéciaux. Roland rakstus. Bartu”, “Fragmentiem Barthes occupe la chaire no mīlas runas” un de sémiologie du Collège “Gaišajai istabai” (La Chambre claire). de France de 1977 à 1980. Ē. Martī ir rakstnieks, esejists, mūsdienu Sémiologue, mais écrivain franču literatūras pasniedzējs Sorbonas avant tout, il a exploré les plus universitātē, Paris-VII. Viņš izdevis Rolāna Konferences, literatūra un sadarbība divers sujets tout au long de ROLAND BARTHES / ROLĀNS BARTS Barta Kopotos rakstus. Turklāt Ē. Martī son œuvre. publicējis arī darbus “Žans Ženē, post Dans le cadre du festival scriptum”, “Īsa uzturēšanās Jeruzālemē” Un Printemps Français, Eric Marty, grand (Bref séjour à Jérusalem), “Luijs Altusers, spécialiste de l’œuvre de Barthes, donnera subjekts bez prāvas” (Louis Althusser, un une conférence consacrée aux derniers sujet sans procès). contemporaine à l’université Paris VII. Il est écrits de l’auteur,notamment : Le Plaisir du l’éditeur des œuvres complètes de Roland texte, Roland Barthes par Roland Barthes, Barthes. Eric Marty a publié également : Fragments d’un discours amoureux et La Jean Genet, post-scriptum, Bref séjour à Chambre claire. Jérusalem et Louis Althusser, un sujet sans Eric Marty est écrivain, essayiste procès. et professeur de littérature française

123 La Roseraie du Val-de-Marne au château de Rundale n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C

roseraie départementale Conférences, littérature et coopération du Val-de-Marne située à La l’Haÿ-les-roses, à quelques kilomètres de Paris, est la première roseraie occidentale, dessinée en 1899. Souhaitant inciter son mari à sortir profiter du bon air, Madame Gravereaux demande à ce dernier de lui réaliser un jardin. En 1894, Jules

Gravereaux commence donc sa collection, a b ī b r a d a s n a u r ū a t r a ū r t e a t r i e L t i n l u , s e c n e r e f n o K ses hybridations et études de la reine des fleurs. Œuvre de Jules Gravereaux, le jardin est dessiné par Edouard André. C’est un conservatoire vivant de roses anciennes : les roses sauvages, les roses galliques (de l’antiquité au XVIIIème siècle), les roses de rosiers rugueux ou à feuille de pimprenelle, les roses de la Malmaison, celles originaires d’Asie, les roses thé, la collection horticole qui regroupe les roses créées par l’homme au XIXème et au début du XXème siècle, la roseraie « à la française » et enfin, les roses Konferences un Literatūra modernes françaises et étrangères. Aujourd’hui, les gestionnaires de la roseraie du Val-de-Marne s’impliquent dans la grande fête qui clôturera Un Printemps Français, au château de Rundāle. Ils Konferences, literatūra un sadarbībaœuvrent à l’organisation du « baptême » et de la plantation d’un rosier Château de Rundāle, créé spécialement pour l’occasion et obtenu par les établissements André Eve. Deux autres rosiers, Rose à parfum de l’Haÿ et Roseraie de l’Haÿ, seront également offerts pour étoffer la roseraie du château, récemment rénové. Ces présents du Val-de-Marne viendront conforter les relations entre la France et la Les gestionnaires de la roseraie du Val-de-Marne Lettonie qui furent nouées dès le XVIIIème s’impliquent dans la grande fête qui clôturera Un siècle avec les ducs de Courlande. Printemps Français, au château de Rundāle

124 Valdemarnas rozārijs Rundāles pilī n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C

aldemarnas departamenta rožu šķirnes. Īpaša ir rožu kolekcija, rozārijs, kas atrodas Leijlerozā kuru izveidojuši selekcionāri 19. un 20. V(l’Haÿ-les-roses), dažus kilometrus gadsimta sākumā. no Parīzes, ir pirmais Rietumu rozārijs, Šobrīd Valdemarnas rozārija vadība kas izveidots 1899. gadā. Pēc Gravro iesaistās lielajos svētkos, kas noslēgs kundzes lūguma Žils Gravro 1894. gadā festivālu Francijas pavasaris Rundāles izveidoja dārzu, uzsākot dažādu ziedu pilī. Viņi dāvina pilij rozes stādu, kam šķirņu selekciju un pētījumus par rozi, piešķirts Rundāles pils vārds, un, visu ziedu karalieni. Žila Gravro dārzs kas radīta īpaši šim gadījumam. Rozi tika izveidots pēc arhitekta Eduāra Andrē selekcionējis Andrē Īvs. Rundāles pils skicēm. Valdemarnas rozārijs ir dzīva seno rožu kolekcijai tiks dāvināti vēl divi nesen rožu glabātuve, kur apskatāmas nelīdzeno atjaunoti rožu stādi “Leijas parfīma ziedlapiņu šķirnes rozes un brūnvālīšu rozes” (Rose à parfum de l’Haÿ) un Leijas Conférences, littérature et coopération ziedlapiņu rozes, rozes no Malmezonas rozārijs (Roseraie de l’Haÿ). Šo īpašo (Malmaison) reģiona, no Āzijas, tējas rozes Valdemarnas rožu klātbūtne apliecinās mežrozes, gallu rozes, (no vissenākajiem Francijas un Latvijas vēsturiskās laikiem līdz 18. gadsimtam) un visbeidzot saites, kas veidojušās jau 18. gadsimtā – mūsdienu Francijā un citās valstīs radītās Kurzemes hercoga laikā.

Valdemarnas rozārijs dāvina pilij rozes stādu, kam piešķirts Rundāles pils vārds. a b ī b r a d a s n a u r ū a t r a ū r t e a t r i e L t i n l u , s e c n e r e f n o K Konferences un Literatūra Konferences, literatūra un sadarbība

125 Les lins Zilie lini urpinot darbu kultūrvēsturiskā bleus, mantojuma saglabāšanā un Taktualizēšanā un veicinot tradicionālās tautas mākslas jaunrades design n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C procesus Eiropas tautu pieredzes kontekstā, Latvijas Kultūras fonds français et lin sadarbībā ar linu ražotni Le Faredo veido izstādi „Zilie lini”, kura izceļ Latvijas un Francijas radošas sadarbības piemēru: letton Latvijas linu amatniecības tradīcijas papildina Francijas dizaina pieredze. Francijas tekstilmākslinieces Marī-Klodas fin de poursuivre la conservation Ženevjevas-Celms idejas un Latvijas et l’actualisation du patrimoine linu audēju kopīgs darbs rada izcilus un Aculturel letton et de promouvoir le laikmetīgus linu izstrādājumu paraugus, processus créatif de l’art traditionnel dans kas atbilst mūsdienu interjera tendencēm. le contexte de l’expérience européenne, Izstāde „Zilie lini” būs skatāma le Fonds de la culture lettonne en Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. collaboration avec l’usine de fabrication de Tā iecerēta kā Latvijas un Francijas lin « Le Faredo » organisent une exposition tradicionālās mākslas intitulée « Les lins bleus ». Francijas un jaunrades tradīciju L’objectif de l’exposition est de tekstilmākslinieces apliecinājums.

Conférences, littérature et coopérationprésenter un bel exemple de coopération Marī-Klodas Latvijas Kultūras franco-lettonne : le savoir-faire des Ženevjevas-Celms fonds dibināts pirms Français en matière de design contribue divdesmit gadiem – 1987. à la diversification de la production de idejas un Latvijas gadā. Šajā laikā tas uzkrājis l’artisanat du lin traditionnel letton. Les linu audēju kopīgs daudzveidīgu pieredzi idées de la tisseuse designer française darbs rada izcilus kultūras mantojuma Marie-Claude Geneviève-Celms, réalisées aizsardzībā. Latvijas laikmetīgus linu Kultūras fonds īsteno

par les tisseurs lettons, se transforment en a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K produits textiles modernes, correspondant izstrādājumu vairākas programmas, parfaitement aux dernières tendances paraugus tai skaitā Daugavas du design d’intérieur. L’exposition programmu, Novadu présentera des couvertures, des nappes, programmu un Stipendiju programmu. des housses et des serviettes en lin. Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva tiek Cette exposition vise à jeter les bases piešķirta par izcilākajiem gada un mūža d’une nouvelle coopération et d’un nouvel sasniegumiem humanitārajās zinātnēs, échange franco-lettons. mākslā, ekonomikā. Fondé en 1987, le Fonds de la culture lettonne a accumulé une expérience considérable en matière de la sauvegarde du patrimoine culturel. Il travaille, entre autres, sur les programmes suivants: le programme de la rivière de Daugava ; le programme des communautés de communes ; le programme des bourses. Le Prix de Spidola, attribué

Konferences, literatūra un sadarbībaannuellement par le Fonds de la culture lettonne, récompense les meilleures productions en sciences humaines, art et économie.

L’objectif de l’exposition est de présenter un bel exemple de coopération franco-lettonne.

126 Latvijas bibliotēkas Zilie lini Francijas ritmā Les

estivāla Francijas pavasaris laikā rakstniekiem, glezniecībai un mūzikai. n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C bibliothèques Latvijas bibliotēkās godinās Franciju, Gan studenti, gan pasniedzēji, gan lieli, Ftās kultūru un, jo īpaši, franču gan mazi tiks laipni gaidīti bibliotēku lettonnes se rakstniekus. Vairākās Latvijas bibliotēkās tiks organizētajās aktivitātēs. organizēti pasākumi, paredzēti dažādām lasītāju grupām. Bibliotēkas, kurās notiks festivāla mettent à Šie pasākumi būs veltīti franču Francijas pavasaris pasākumi: valodai, dzejai, Rīgā – Bišumuižas l’heure française ievērojamākajiem Šie pasākumi bibliotēka, Grīziņkalna būs veltīti franču bibliotēka, Imantas bibliotēka, l’occasion d’Un Printemps Français, Jaunciema bibliotēka, les bibliothèques de Lettonie valodai, dzejai, Ķengaraga bibliotēka, A rendent hommage à la France, activités seront les ievērojamākajiem Pārdaugavas bibliotēka, à la culture française et surtout à ses suivantes : rakstniekiem, Svešvalodu bibliotēka, écrivains. Plusieurs bibliothèques du A Riga : Bisumuiza, glezniecībai un Torņakalna bibliotēka, pays mettront en place des activités et Grizinkalns, Imanta, bibliotēka “Zemgale”, des manifestations, adressées à tous les Jaunciems, Ķengarags, mūzikai. Ziemeļblāzmas bibliotēka un publics. Pardaugava, bibliotēka “Zvirbulis”. Les principales activités évoqueront bibliothèque filiale des langues étrangères, Liepājā – Centrālā pilsētas bibliotēka,

Conférences, littérature et coopération la poésie, la langue française, les grands Tornakalns, Zemgale, Ziemelblazma et bērnu bibliotēka, “Libris”, Zinātniskā auteurs de la littérature, la peinture « Zvirbulis ». bibliotēka. et la musique. Les étudiants comme A Liepaja : bibliothèque centrale, Citās pilsētās – Daugavpils, Ludzas un les professeurs, les enfants comme les bibliothèque des enfants, « Libris », Rēzeknes centrālās bibliotēkas. adultes, seront tous invités à participer aux bibliothèque scientifique différentes manifestations. Dans les autres villes : les bibliothèques Les bibliothèques proposant des centrales de Daugavpils, Ludza et Rezekne. a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K Publications Franču rakstnieku darbu d’ouvrages tulkojumi latviešu valodā

français traduits Līdz ar izdevniecības William Blake en letton sagatavotā Latvijas prezidentes Vairas LVīķes-Freibergas franču valodā veiktā pētījuma par Latvijas dainām publicēšanu, lors que la maison d’édition latviešu valodā tiks tulkoti arī vairāku franču William Blake publie l’étude sur les rakstnieku literārie darbi. Adainas de Madame la Présidente Izdevniecība Omnia Mea publicēs Pjēra Vaira Vike-Freiberga, plusieurs ouvrages Gripari darbu “Mufetāra ielas ragana un d’écrivains français seront traduits et édités citas Broka ielas pasakas” (La Sorcière de en Lettonie. la rue Mouffetard et autres contes de la rue Konferences, literatūra un sadarbība Ainsi les Editions Omnia Mea Broca), Šarla Perro “Pasakas” (Contes), kā présenteront les traductions de La Sorcière No franču arī rakstnieka – ilustratora Sempē (Sempé) de la rue Mouffetard et autres contes de la darbu “Marselēns Kaijū” (Marcellin Caillou). rue Broca, de Pierre Gripari, les Contes de valodas Izdevniecība Atēna izdos Margaritas Charles Perrault et Marcellin Caillou, de tulkotie Jursenāras darba “Apžēlošana” (Coup de l’écrivain et illustrateur Sempé. darbi Grâce) un Žana Ženē „Kerels no Brestas” La maison d’édition Atena publiera la (Querelle de Brest) tulkojumus latviešu traduction du Coup de grâce, chef d’œuvre grāmatnīcu valodā. de Marguerite Yourcenar, ainsi que Querelle plauktos Visi no franču valodas tulkotie darbi de Brest, de Jean Genet. Le lancement des nonāks grāmatnīcu plauktos nonāks festivāla ouvrages traduits aura lieu au cours d’Un festivāla Francijas pavasaris laikā. Printemps Français. laikā.

127 Les Contes des couleurs, d’Imants Ziedonis n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C Une adaptation de Muriel Louveau et Shyamal Magic Maitra

uite à la lecture des Contes des couleurs de Ziedonis, présentée Sdans le cadre du festival Etonnante Lettonie en 2005, la chanteuse et comédienne Muriel Louveau et le musicien Shyamal Magic Maitra ont imaginé d’adapter Les Contes des couleurs, un classique de la littérature lettonne. Dans un spectacle qui combine textes, environnement sonore et dispositif visuel, on célèbre la dimension contemporaine et Conférences, littérature et coopération universelle de cette œuvre. Dans cette performance les SPECTACLE DE MURIEL LOUVEAU ET SHYAMAL MAGIC MAITRA / MURIELA LUVO UN ŠJAMALS MEDŽIKS MAITRA IZRĀDĒ contes interprétés en français Dans un spectacle qui combine textes, environnement par Muriel Louveau et dans la langue originale par le grand sonore et dispositif visuel, on célèbre la dimension comédien letton Rudolfs contemporaine et universelle de cette œuvre Plepis sont simultanément accompagnés de projections Gong, Brian Eno, Khaled, Hector Zazou, DJ a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K d’images et d’une bande son originale. Rudolfs Plepis est un des acteurs Cam, Smadj, Suns of Arqa ainsi qu’avec les Ainsi les mots dans les deux langues sont contemporains les plus talentueux de plus éminents musiciens de l’Inde. Il est spatialisés et entourent littéralement Lettonie. Il a incarné des dizaines de rôles impliqué dans des projets pédagogiques le public afin de créer un sentiment tout au long de sa carrière, au théâtre pour le jeune public et signe aussi d’immersion. comme au cinéma. Son talent se caractérise plusieurs musiques de films. Il obtient en Ces mots acquièrent une dimension par un jeu vif et humain empreint d’une 2004, l’ARIEL (Mexican Academy Award) architecturale, multidimensionnelle, allant franchise à la fois comique et lyrique. de la meilleure musique de film pour le jusqu’à recréer l’espace acoustique du lieu Né le 17 septembre 1950 à Riga, Rudolfs documentaire Véra. Il est nominé en 2006 et la scène elle-même. Plepis est diplômé du Conservatoire pour The Indian National Jewel Award. national de Lettonie, section théâtre. Muriel Louveau En 2005, il a reçu le prix Lielais Kristaps (le Imants Ziedonis Après des études littéraires, Muriel Grand Kristaps), dans la catégorie « meilleur Ecrivain né en 1933, Imants Ziedonis a Louveau se consacre au chant et à la acteur letton », pour son rôle dans le film fait ses études à l’université de Lettonie et musique, produisant ce qu’elle appelle Baltais zvērs (La bête blanche), de Jānis à l’Institut de littérature mondiale M. Gorki « un style médiéval contemporain ». Ses Vingris. En 2001, il reçoit le prix du « meilleur à Moscou. En 1961, il a édité son premier mélodies, qui s’inspirent des musiques acteur de théâtre » et le prix de la « Spēlmaņu recueil. Plus tard, il est devenu responsable vocales anciennes, sont interprétées dans nakts » (La Nuits des acteurs), pour son de la poésie aux éditions Liesma. Konferences, literatūra un sadarbība une langue imaginaire. Dès 1995, Muriel interprétation de Jānis Poruks dans le En tant que président du Fonds culturel Louveau se produit régulièrement outre- spectacle Sapņu spēles jeb Dvēseles kumēdiņi de Lettonie (1987-1992), il a établi les Atlantique, notamment à l’Irving Plaza de (Les Jeux de rêves ou les jeux comiques de jours de Spīdola, les bourses Spīdola, le New York et au Brooklyn Academy of Music, l’âme), au théâtre de Daugavpils. programme de nettoyage des rives de avec le spectacle The World Mysteries. la Daugava et de la campagne lettonne. Depuis 2002, elle est invitée dans des Shyamal Magic Maitra Ecrivain professionnel depuis 1968, très événements internationaux tels que SKIFF Originaire de Calcutta, Shyamal Maitra, célèbre dans son pays, son écriture aborde à Saint-Pétersbourg ou le festival Etonnante multi-percussionniste et compositeur, s’est différents genres : les récits de voyages, la Lettonie. Parallèlement, elle enregistre intéressé à différents courants musicaux poésie, le théâtre, les contes et les scénarios. quatre disques destinés au jeune public (world, jazz, rock, etc.), sans jamais En 1995 il a été décoré de l’ordre des Trois francophone. Elle travaille actuellement sur renier sa culture d’origine. Globe trotter étoiles et, en 1991, de l’insigne dédié aux des projets multimédias. infatigable, il a enregistré et tourné avec participants aux barricades.

128 Septiņas Imanta Ziedoņa Krāsainās pasakas n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C Murielas Luvo un Šjamala Medžika Maitra adaptācija

ēc tam, kad Imanta Ziedoņa Muriela – pasaules mūziku, džezu, roku “Krāsainās pasakas” izskanēja Luvo veltīja u. c., taču nekad nav atteicies no Pfestivāla Pārsteidzošā Latvija laikā savu enerģiju savām dzimtās kultūras tradīcijām. Francijā, dziedātāja un aktrise Muriela Luvo Nenogurdināmais pasaules un mūziķis Šjamals Maitra izveidoja septiņu mūzikai, apceļotājs ir strādājis kopā ar “Krāsaino pasaku” adaptāciju. Izrādē, kur radot to, ko, daudziem māksliniekiem – Gong, teksts savijas ar skaņām un vizuāliem viņas vārdiem Brian Eno, Khaled, Hector Zazou, attēliem, tiek radīta mūsdienīga un DJ Cam, Smadj, Suns of Arqa, universāla šā literārā darba dimensija. runājot, sauc kā arī ar visatzītākajiem Indijas

Uzveduma laikā, paralēli Murielas Luvo MURIEL LOUVEAU par „mūsdienu māksliniekiem. Viņš piedalās Conférences, littérature et coopération lasītajiem pasaku tulkojumiem franču / MURIELA LUVO viduslaiku stilu” dažādos pedagoģiskos projektos valodā un viena no pazīstamākā latviešu jauniem klausītājiem un raksta aktiera Rūdolfa Plēpja lasījumiem latviski, mūziku filmām. 2004. gadā saņēma tiek rādīti attēli un atskaņota mūzika, kas atveidojums, kas nebeidz pārsteigt ar vitāli ARIEL (Mexican Academy Award) balvu par rakstīta speciāli uzvedumam. Līdz ar to komisku un lirisku atklātību. mūziku dokumentālajai filmaiVéra . 2006. vārdi abās valodās izplatās telpā un vārda Rūdolfs Plēpis dzimis 1950. gada gadā tika nominēts The Indian National tiešā nozīmē apņem klausītāju, radot 17. septembrī Rīgā, beidzis Latvijas Jewel Award. Konservatorijas Teātra fakultāti. saplūšanas efektu. Šiem vārdiem tiek a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K piešķirta arhitektoniska un daudzdimensiju Par darbu režisora Jāņa Vingra filmā Imants Ziedonis (1933) ir viens no nozīme, tie no jauna rada vietas un „Baltais zvērs” 2005. gadā saņēma Lielo spilgtākajiem latviešu rakstniekiem, vairāku skatuves akustisko telpu. Kristapu kā labākais aktieris. Par Jāņa dzejoļu krājumu un prozas darbu autors. Poruka lomu izrādē „Sapņu spēles jeb Septiņdesmitajos gados Latvijas literatūrā Muriela Luvo Dvēseles kumēdiņi” Daugavpils teātrī 2001. pieteicis savdabīgu starpžanru tekstus Beidzot literārās studijas, Muriela gadā saņēma „Spēlmaņu nakts” balvu kā – epifānijas. Rakstnieka radošo darbību Luvo veltīja savu enerģiju dziedāšanai labākais aktieris. raksturo arī pasaku žanra aicinājums, un mūzikai, radot to, ko, viņas vārdiem kuram I.Ziedonis sekojis, radot kolorītus runājot, sauc par “mūsdienu viduslaiku Šjamals Maitra tēlus, kas iedvesmo un aizrauj visa vecuma stilu”. Viņas melodijas, kas tapušas senās Šjamals Maitra dzimis Kalkutā. Viņš lasītājus. I.Ziedoņa darbi tulkoti un izdoti vokālās mūzikas iespaidā, tiek izpildītas ir multiperkusionists un komponists, angļu, vācu, franču, krievu, zviedru, slovāku, iedomātā valodā. Kopš 1995. gada interesējies par dažādiem mūzikas žanriem lietuviešu un citās svešvalodās. Muriela Luvo regulāri uzstājas ASV, īpaši Neklātienē beidzis LVU latviešu valodas Ņujorkā Irving Plaza un Bruklinas Mūzikas un literatūras nodaļu (1959) un Augstākos akadēmijā ar savu izrādi The World literatūras kursus Maskavā (1964). Paralēli Mysteries („Pasaules mistērijas” ). No 2002. radošajam darbam literatūrā, bijis gada viņu regulāri aicina uz starptautiska arī aktīvs kultūras un atmodas laika

Konferences, literatūra un sadarbība mēroga pasākumiem, kuru vidū ir SKIFF Izrādē, kur politiskais darbinieks - dibinājis Sanktpēterburgā, Pārsteidzošā Latvija. teksts savijas Latvijas Kultūras fondu, bijis Latvijas Viņa ierakstījusi četrus diskus, kas adresēti ar skaņām Republikas Augstākās padomes jaunajiem franču klausītājiem. Patlaban un Saeimas deputāts un Latvijas strādā pie multimediju projektiem. un vizuāliem Institūta vadītājs (1998-2000). attēliem, Septiņdesmitajos gados Rūdolfs Plēpis ir viens no tiek radīta apbalvots ar H. K. Andersena talantīgākajiem Latvijas skatuves mūsdienīga un prēmiju par sasniegumiem bērnu māksliniekiem, kurš atveidojis vairākus literatūrā, ieguvis LPSR Tautas desmitus spilgtu raksturlomu teātra universāla šī dzejnieka goda nosaukumu un izrādēs un kino. Viņa talantu raksturo dziļš, IMANTS ZIEDONIS literārā darba 1995.gadā apbalvots ar Triju cilvēcisks un bērna dvēseles caurvīts tēlu dimensija Zvaigžņu ordeni.

129 Žila Verna misija Mission Jules „Astoņās dienās apkārt Latvijai” estivāla Francijas pavasaris laikā Verne : le Tour Francijas Kultūras centra Rīgā Fpasniedzēji dosies uz dažādām de Lettonie en Latvijas reģionu skolām, kurās tiek mācīta n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C franču valoda, lai tur runātu par franču rakstnieka Žila Verna dzīvi un daiļradi. 8 jours Programma „Astoņās dienās apkārt Latvijai” sadarbībā ar Latvijas Zinātnes un l’occasion de la saison culturelle Izglītības ministriju un izglītības iestādēm Un Printemps Français, une équipe notiks laikā no 16. līdz 23. aprīlim. Tās Apédagogique du Centre culturel ietvaros tiks apciemoti visi Latvijas nostūri, français de Riga parcourra la Lettonie à apmeklējot vietas, kurās skolnieki mācās la rencontre des écoles où le français est franču valodu. enseigné, sur le thème de la vie et de Programmas nosaukums ir kā atsauce l’œuvre de Jules Verne. uz Žila Verna grāmatu. Tās mērķis ir Ce Tour de Lettonie en 8 jours, organisé vienlaikus veicināt franču valodas apguvi, du 16 au 23 avril 2007, en partenariat kā arī pateikties visām tām skolām, kas avec le ministère letton de l’Education šo valodu savās mācību programmās jau nationale et des établissements scolaires piedāvā. sélectionnés, sillonnera la carte du pays Nautibus grupas ceļojums pa Latviju būs d’est en ouest et du nord au sud, en iespēja sastapt jaunos franciski runājošos JULES VERNE / ŽILS VERNS passant par de nombreuses localités où audzēkņus, aicinot viņus uz dažādām

Conférences, littérature et coopérationexistent des classes et des programmes de français. aktivitātēm un radošām izpausmēm Ce Tour de Lettonie en 8 jours, en Programmai „Astoņās saistībā ar pazīstamo franču rakstnieku Žilu référence à l’œuvre de Jules Verne, vise dienās apkārt Latvijai” būs Vernu un viņa radīto fantastisko pasauli. à faire à la fois une action de promotion Gan asociācijas, gan bibliotēkas, gan du français et à exprimer concrètement arī izglītojošs raksturs. Tās reālas un virtuālas grāmatnīcas ir aicinātas la reconnaissance due aux écoles qui ietvaros tiks organizētas dalīties ar saviem materiāliem, lai katrā possèdent un programme et des classes de debates un mācību dienas ceļojuma posmā varētu nodrošināt a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K français. prezentācijas un animācijas, ko piedāvās Cette itinérance de l’équipe du dažādās Latvijas mācību gan viesi, gan arī saimnieki. Programmas « Nautibus » sera l’occasion de rencontrer le iestādēs. mērķis ir apmainīties ar informāciju un jeune public francophone des écoles et de pieredzi. susciter des activités, des projections et des Programmai „Astoņās dienās apkārt créations liées à la figure familière de Jules Latvijai” būs arī izglītojošs raksturs. Tās Verne et à ses fantastiques inventions. ietvaros tiks organizētas debates un Les associations, les bibliothèques, les mācību dienas dažādās Latvijas mācību librairies réelles et virtuelles seront invitées iestādēs Francijas pavasara laikā. à joindre leurs ressources aux présentations Kā pateicība tiem skolēniem, kas et aux animations qui seront proposées izvēlējušies apgūt franču valodu, trim par les visiteurs et par leurs hôtes à chaque pedagogu grupas izvēlētiem skolniekiem étape de la tournée. Il s’agira surtout tiks pasniegtas Francijas Ārlietu ministrijas de partager des informations et des programmas Allons en France („Dodamies expériences qui laisseront à tous de beaux uz Franciju”) balvas par iedvesmojošāko souvenirs. motivāciju, kas viņus mudinājusi apgūt šo « Le Tour de Lettonie en 8 jours» valodu.

Konferences, literatūra un sadarbība Le programme sera accompagné d’une ajoutera un volet scolaire aux rencontres, Programmas aktivitātes tiks couverture médiatique qui contribuera débats et journées d’études organisés dans atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos, lai à mettre en valeur et à promouvoir les universités lors du Printemps Français. tādējādi veicinātu franču valodas apguvi l’enseignement du français dans les Il sera une reconnaissance des jeunes latviešu skolās. Darbojoties kopā ar écoles lettonnes. Par un travail avec les élèves qui font le choix d’apprendre pasniedzējiem, visu līmeņu (sākumskola, enseignants (classes primaires, collèges, le français dans les écoles de Lettonie. pamatskola, vidusskola) audzēkņi lasīs, lycées), tout un jeune public sera amené A l’issue de la tournée, un prix de rakstīs, domās par franču valodas nozīmi à lire, à écrire, à réfléchir sur les enjeux, participation au programme du ministère un tās sniegtajiem pārsteigumiem vakar les surprises et toute la valeur de la français des Affaires étrangères « Allons un šodien. en France » sera décerné à trois élèves de francophonie d’hier et d’aujourd’hui. français choisis par l’équipe pédagogique Sīkāka informācija: Informations : sur la base de leur motivation pour le http://missionjulesverne.googlepages.com français dans le cadre de leur école. http://missionjulesverne.googlepages.com

130 Studiju iespējas

Francijā n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C Etudier à l’heure française

Printemps Français propose Cette journée sera accompagnée d’une asākumā “Studiju iespējas Francijā”, à tous les étudiants lettons campagne de sensibilisation aux études en kas sadarbībā ar organizāciju Unde mieux connaître l’offre France, qui enrichira l’information fournie le PEduFrance norisināsies festivāla universitaire en France, reste de l’année par le Francijas pavasaris laikā, Latvijas grâce au salon Etudier Se renseigner service de coopération studenti un pasniedzēji varēs labāk à l’heure française, sur les cursus et et la médiathèque du iepazīties ar Francijas piedāvājumu. Šis organisé en liaison avec formations proposés, Centre culturel français divu dienu pasākums paredzēts divām l’agence EduFrance. Cet les modalités de Riga. mērķauditorijām. évènement comportera Pirmajā dienā tiks organizēta Francijas deux principaux volets, d’inscription et L’Agence augstāko mācību iestāžu pārstāvju tikšanās répartis sur deux journées. d’admission, ainsi Edufrance : EduFrance un domu apmaiņa Latvijas augstskolās. La première journée que les échanges est une structure Vēlmi tikties ar Francijas universitāšu sera consacrée à publique créée un citu augstskolu Starptautisko daļu

Conférences, littérature et coopération une rencontre et à universitaires en 1998 par les vadītājiem izteikuši vairāku Latvijas des échanges entre existants ministères français augstskolu mācībspēki. responsables universitaires de l’Education et Otrā diena būs veltīta Latvijas français et lettons. Plusieurs universités des Affaires étrangères pour promouvoir jauniešiem, kuri vēlas studēt Francijā. lettonnes, intéressées par l’offre l’enseignement supérieur français et Viņi varēs iegūt informāciju par d’enseignement universitaire français, faciliter l’accueil et le séjour des étudiants piedāvātajām izglītības iespējām un participeront à ces contacts, ainsi que internationaux en France. mācību programmām, pieteikšanās un de nombreux responsables des relations EduFrance accompagne les étudiants

uzņemšanas kārtību, kā arī par šobrīd a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K internationales des universités et grandes étrangers tout au long de leurs études pastāvošo studentu apmaiņu starp écoles françaises. en France en les soutenant dans l’analyse dažādām augstskolām. Papildus ikdienā La seconde journée s’adresse aux de leur projet d’études, leur orientation sniegtajai informācijai Francijas Kultūras étudiants lettons intéressés par les et leur inscription dans un établissement centra mediatēkā tiks izvērsta informācijas études en France. Un salon étudiant leur d’enseignement supérieur français. kampaņa, lai ieinteresētu jauniešus par permettra de se renseigner sur les cursus EduFrance est implantée à Paris et studijām Francijā. et formations proposés, les modalités dans une quarantaine de pays sur les 5 d’inscription et d’admission, ainsi que continents. Aģentūru EduFrance 1998. gadā les échanges universitaires existants. nodibināja Francijas Izglītības ministrija un Ārlietu ministrija, Studenti lai popularizētu augstāko izglītību varēs iegūt Francijā un atvieglotu informāciju par ārvalstu studentiem piedāvātajām uzņemšanas un uzturēšanās jautājumu izglītības risināšanu.

Konferences, literatūra un sadarbība iespējām EduFrance palīdz un mācību ārvalstu studentiem izvērtēt viņu ieceres, programmām, izraudzīties augstāko pieteikšanas mācību iestādi Francijā un uzņemšanas un nokārtot visas ar kārtību uzņemšanu saistītās formalitātes. Tās galvenā mītne atrodas Parīzē, bet filiāles – četrdesmit valstīs visos piecos kontinentos.

UNIVERSITÉ SORBONNE / SORBONAS UNIVERSITĀTE

131 Une histoire pour les citoyens d’Europe ? Contribution à la qualité du débat portant sur les Viena vēsture Eiropas implications sociales et politiques de l’enseignement de l’histoire en Lettonie. iedzīvotājiem? Séminaire International

Starptautisks seminārs par vēstures mācīšanas sociālajiem un n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C ans le cadre de ce séminaire politiskajiem aspektiem Latvijā international, organisé par l’ONG Providus, Jean-François abiedriskās politikas centra Kopš 1998. gada Berdā ir Framespa un D Providus organizētā starptautiskā Diasporas laboratoriju biedrs, kopš 2001. Berdah abordera les questions autour de l’enseignement de l’histoire, accompagné Ssemināra ietvaros Žans – Fransuā gada – Žana Monē Eiropas pola direktora de Marie-Christine Skuncke, de l’université Berdā kopā ar Mariju – Kristīni Skunki no vietnieks, vēlāk – direktors, viņš ir arī d’Uppsala (Suède). Upsalas universitātes (Zviedrija) runās pētniecības un izglītības centra Casa de Maître de conférences à l’université par jautājumiem, kas attiecas uz vēstures Velázquez biedrs Madridē. de Toulouse II, Jean-François Berdah est mācīšanu. Berdā galvenokārt nodarbojas ar spécialiste de l’Espagne contemporaine et Tulūzas II universitātes konferenču vadītājs pētījumiem par mūsdienu XX gadsimta de l’histoire des relations internationales Žans Fransuā Berdā ir mūsdienu Spānijas Eiropas vēsturi, jo īpaši Spānijas, Vācijas un durant l’entre-deux-guerres. vēstures un starpkaru perioda starptautisko Lielbritānijas vēsturi, kurām viņš arī veltījis Membre successivement des attiecību speciālists. savus studiju laika darbus. Pēdējos laboratoires Framespa et Diasporas depuis gados Berdā interesi aizvien 1998, directeur-adjoint puis directeur du vairāk piesaista Ziemeļeiropas Pôle européen Jean Monnet depuis 2001, un Centrāleiropas valstu vēsture, il est également membre de la Casa de galvenokārt to diplomātiskās Velázquez à Madrid. attiecības starpkaru periodā: mazo Conférences, littérature et coopération Ses recherches se concentrent valstu līdzdalība Tautu savienībā, valstu divpusējās attiecības. principalement sur l’histoire petites puissances à Žans Fransuā Berdā ir žurnāla contemporaine de l’Europe au XXème siècle, la Société des nations, “Ziemeļu vēstures pārskats” en particulier l’Espagne, l’Allemagne et le action extérieure des JEAN-FRANÇOIS BERDAH / ŽANS – FRANSUĀ BERDĀ publikāciju direktors. Izdevniecībā Royaume-Uni qui ont été au centre de ses petits États dans le cadre Berg viņš ir publicējis pētījumu travaux universitaires. Les centres d’intérêt bilatéral. “Nogalinātā demokrātija”. de Jean-François Berdah s’élargissent Jean-François Berdah est directeur de depuis quelques années à l’Europe publication de la Revue d’histoire Nordique. a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K nordique et à l’Europe centrale notamment Il a notamment publié La démocratie dans le cadre des relations diplomatiques assassinée, aux éditions Berg. durant l’entre-deux-guerres : action des Exposition des fonds de la Bibliothèque académique de Lettonie

Bibliothèque académique Français, l’exposition Les relations éditions de Racine, Molière et Rousseau, de Lettonie (LAB), créée en culturelles et historiques entre la France et avec les illustrations des plus grands La 1524, est la plus ancienne la Lettonie présente au public des objets graveurs français font également partie de institution scientifique de Riga et de tous d’un grand intérêt, parmi les pièces les l’exposition. les pays baltes. Elle dispose dans ses plus prestigieuses de la collection de la Les dictionnaires encyclopédiques

Konferences, literatūra un sadarbībafonds d’environ 3,3 millions de documents bibliothèque. en plusieurs volumes de Louis Moréri et imprimés, rédigés en plus 69 langues. Le La collection d’incunables présente Pierre Bayle introduisent la collection des fonds de manuscrits et livres rares de la six livres, des études théologiques, encyclopédies des Lumières. La grande bibliothèque conserve plus de 32000 livres historiques et scientifiques, de l’éminent encyclopédie française de Diderot, ainsi et environ 18000 manuscrits. encyclopédiste du XIIIème siècle, Vincent de que d’autres ouvrages de philosophes De manière à partager la richesse de ses Beauvais. français, couronnent l’exposition. collections avec le public, la Bibliothèque De sa collection des post-incunables En ce qui concerne les manuscrits, des académique organise régulièrement des la Bibliothèque expose de vraies œuvres ordonnances signées par Napoléon ainsi expositions. Des nombreux projets de d’art parmi ses livres de la Renaissance que l’importante correspondance entre coopération se développent entre cette française, beaucoup d’entre eux ayant été Louis Pasteur et le microbiologiste letton institution et des bibliothèques étrangères. imprimés chez les plus célèbres éditeurs Kristaps Helmanis, pourront être admirées Dans le cadre du Festival Un Printemps du début du XVIème siècle. De précieuses pour la première fois.

132 Konference „Marsels Prusts Marcel Proust un Kabūras pilsēta” et la ville de zmantojot gadījumu, kad Kabūras Patiesi, autors Kabūras pilsētu ir aprakstījis Cabourg, delegācija dosies vizītē uz Jūrmalu, un iemūžinājis ar “Balbekas” vārdu savā doktors Žans Pols Anrijē, Kabūras lieliskajā romānā “Zudušo laiku meklējot”. I n o i t a r é p o o c t e e r u t a r é t t i l , s e c n e r é f n o C mērs un Prusta literārās grupas prezidents, Īsumā tiks pieminēta Prusta bērnība un conférence vadīs konferenci par franču rakstnieka viņa pavadītais laiks Normandijas krastos, dzīvi un literārajiem darbiem. Šīs domu Djepā, Truvillā un Kabūrā. l’occasion de la visite de la apmaiņas galvenā tēma būs Marsela Prusta Šī konference iezīmēs pie Kabūras délégation de Cabourg à Jurmala, le uzturēšanās Kabūrā un Normandijas pusē, Lielās viesnīcas “lomu” Prusta dzīvē un viņa docteur Jean-Paul Henriet, maire A kā arī šo vietu klātbūtne Prusta darbos. darbos (viņš tur atgriezās katru vasaru laika de Cabourg et président du Cercle littéraire posmā no 1907. līdz 1914. gadam). proustien, donnera une conférence sur la Konferences noslēgumā īsumā tiks vie et l’œuvre de l’écrivain français Marcel apskatīti Prusta pēdējie dzīves gadi Proust. La conférence aura pour thème līdz pat viņa nāvei 1922. gadā. majeur les séjours de Proust à Cabourg et sur la côte normande ainsi que la présence 2000 par quelques Kabūras-Balbekas Prusta de ces lieux dans l’œuvre proustienne. En lecteurs passionnés literāro grupu 2000. gada aprīlī effet, l’auteur a dépeint et immortalisé la de l’œuvre de Marcel dibināja aizrautīgākie Marsela Prusta ville de Cabourg sous le nom de « Balbec » Proust et désireux de darbu lasītāji, kuri vēlējās “piedalīties, dans son œuvre immense et magique. MARCEL PROUST / « partager, prolonger MARSELS PRUSTS paildzināt un atjaunot Marsela On évoquera brièvement l’enfance de ou renouveler le plaisir Prusta lasīšanas prieku, to atklājot Proust et ses séjours sur la côte normande, à de la lecture de Marcel savā lokā, intimitātē, laikā, viņu no jauna Dieppe, à Trouville et à Cabourg.

Conférences, littérature et coopération Proust, le découvrir dans son intimité, son atklājot savā Normandijas vidē”. Dažādu Cette conférence souligne avant tout entourage, son époque, le retrouver dans Kabūras-Balbekas Prusta literārās grupas le « rôle » du Grand Hôtel de Cabourg son environnement normand ». Le succès pasākumu veiksmīgā darbība vieno tās dans la vie et l’œuvre de Marcel Proust (il y des diverses manifestations du Cercle dibinātājus: Marsels Prusts joprojām paliek reviendra chaque été de 1907 à 1914). littéraire proustien de Cabourg-Balbec īpašs, universāls, moderns rakstnieks, kurš La conférence abordera enfin, de façon conforte ses fondateurs : Marcel Proust šodien aizrauj daudz vairāk cilvēku, nekā plus succincte, les dernières années de reste un écrivain d’exception, universel, XX gadsimta sākumā, romāna sarežģītās Proust, jusqu’à la date de sa mort en 1922. moderne, qui fascine aujourd’hui publicēšanas laikā. beaucoup plus encore qu’au début du a b ī b r a d a s n u a r ū t a r e t i l , s e c n e r e f n o K Le Cercle littéraire proustien de XXème siècle, lors de l’édition (difficile) de Cabourg-Balbec a été créé en avril ses œuvres. Izstāde no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondiem

gadā izveidotā pirms 1500. gada: sešas grāmatas, Latvijas teoloģiski, vēsturiski un zinātniski 1524. Akadēmiskā pētījumi, kurus sarakstījis ievērojamais bibliotēka ir vissenākā zinātniskā institūcija franču 13. gadsimta enciklopēdists ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā. Vincents de Bovē. Bibliotēkas fondos glabājas apmēram 3,3 Izstādes kolekcijā, kas piedāvā arī pēc Konferences, literatūra un sadarbība miljoni drukātu dokumentu vairāk nekā 69 1500. gada radītus darbus, varēs apskatīt valodās. Fondā atrodas vairāk nekā 32 000 Franču renesanses laikā – 16. gadsimta grāmatu un 18 000 rokrakstu. sākumā – pie slavenākajiem izdevējiem Lai dalītos savu kolekciju bagātībās ar iespiestas grāmatas, kā arī Rasina, Moljēra plašāku publiku, bibliotēka regulāri rīko un Ruso izcilākos literāros darbus ar izstādes, kā arī īsteno vairākus sadarbības slavenāko franču gravieru veidotajām projektus ar ārvalstu bibliotēkām. ilustrācijām. enciklopēdija un citu franču filosofu darbi. Festivāla Francijas pavasaris laikā Izstādē būs apskatāmi vairāki Pirmo reizi plašākai publikai tiks Akadēmiskā bibliotēka piedāvā izstādi sējumi Luisa Morēri un Pjēra Baila piedāvāts aplūkot Napoleona parakstīto “Latvijas–Francijas vēsturiskās un kultūras enciklopēdiskās vārdnīcas, kas pārstāv pavēļu oriģinālus un apjomīgo saraksti, saiknes”, kurā apskatāmi bibliotēkas Apgaismības laikmeta enciklopēdiju kas savulaik notika starp Luiju Pastēru un prestižākie krājumi, kas datējami vēl kolekciju, kā arī Didro Lielā franču latviešu mikrobiologu Kristapu Helmani.

133 134 E k o n o m i k a

Economie

135 Les relations économiques franco-lettonnes coopération économique, Cependant, c’est seulement depuis qui se construit autour. Cela se concrétisera intellectuelle et culturelle quelques années que les exportations par la création d’un centre de recherches Laentre la Lettonie et la France lettonnes vers la France dépassent la barre en magnétohydrodynamique à Salaspils, a un grand potentiel de développement de 100 millions d’euros. Au-delà du bois et qui portera le nom d’Institut Ampère. Le devant elle. Nous pouvons considérer que de ses produits dérivés, des machines et mémorandum d’accord sur ce sujet devrait les précédentes réussites dans les domaines des mécanismes, des produits chimiques être signé dans le cadre du festival. de l’échange de produits, de la création de et des produits textiles, qui dominent Le 22 mars la conférence d’affaires « Les projets d’affaires communs ou de l’attrait des actuellement les échanges, il est possible enjeux d’une coopération franco-lettonne » capitaux sont des germes plutôt modestes, de doubler ce volume et d’élargir le spectre va présenter aux entrepreneurs français qui vont se transformer en quelque chose des marchandises exportées. La société les possibilités d’investissements et de de plus grand, de plus profond et de plus Latvijas Finieris a déjà ouvert un bureau de coopération dans différents domaines constant. Les liens existants continuent de représentation en France. Parmi d’autres de notre économie. A cette occasion, les se perfectionner et, pour cette raison, parmi exportateurs établis, nous pouvons citer français qui travaillent déjà en Lettonie d’autres opportunités de développement, également l’entreprise de traitement du bois partageront leur expérience avec leurs nous devons habilement utiliser les Marko et les fabricants des médicaments compatriotes.

E c o n o m i e occasions de mettre en place Grindex et Olainfarm. La La Lettonie est intéressée par une des rencontres et des contacts De société lettonne de Liepaja, coopération économique directe et étroite d’affaires. nombreuses Lauma, a réussi à pénétrer le avec les régions françaises et nous saluons La France est la cinquième marché français de la lingerie les représentants des entrepreneurs de économie mondiale. Elle actions seront puis à racheter, l’année Bordeaux, Lyon et Rueil-Malmaison (ville possède une industrie donc mises en dernière, le célèbre fabricant jumelée avec Jelgava), ainsi que les puissante, enracinée dans les œuvre pour de dentelle «Desseilles», représentants des entrepreneurs de traditions du savoir et de la localisé à Calais. En revanche, Strasbourg et de Saint-Étienne, qui qualité. Son marché financier, qu’Un Printemps le marché letton, en visiteront la Lettonie pendant Un Printemps très volumineux, est un des Français soit complément des importations Français. En avril, le forum annuel «Baltic moteurs les plus puissants un moment françaises stables et variées IT&T» comptera parmi ses membres les du développement global et (où, contrairement à un entrepreneurs français qui travaillent dans européen. La présence des privilégié dans stéréotype agréable, le rang ce secteur. Il est également prévu que E k o n o m i k a affaires françaises favorisant les relations de leader est occupé par les des représentants des régions françaises et stimulant l’économie de la entre la France produits de construction ainsi que du Ministère français des affaires Lettonie se ressent à travers et la Lettonie. mécanique et non par les étrangères participent à l’exposition « Le l’activité réussie de l’usine produits gastronomiques développement régional en Lettonie » au Lexel de Schneider Electric, ou les parfums), attend aussi mois de mai. localisée à Riga, et des unités de production un plus grand afflux de capitaux français, Au début du mois de juin, des de Butler Capital Partners et d’Axon Câble, à l’instar des investissements de la Société événements consacrés à la coopération localisées à Daugavpils. Elle se fait sentir Générale. bilatérale dans le secteur de l’industrie en outre dans la commande que la société agroalimentaire auront lieu. Une conférence Faurecia, un des grands livreurs de l’industrie L’ÉCONOMIE AU FESTIVAL UN professionnelle relative aux agricultures automobile mondiale, a passé à la société PRINTEMPS FRANÇAIS lettonne et française sera organisée lettonne Dambis et dans la coopération qui pour évoquer les questions des critères s’est instaurée entre la société des produits La réputation de la société de de qualité nationaux et européens, du métallurgiques Kokarde et la société JLK cosmétique «L’Oréal» est favorisée en perfectionnement de la qualité des Télématique, qui fabrique des meubles en Lettonie par le soutien de son programme produits alimentaires et de la protection métal. De même, la plus grande société international de bourses, attribuées de l’origine des produits. Lors de cette d’État, Latvenergo, a conclu un contrat de aux scientifiques lettons. Le partenaire conférence les producteurs alimentaires coopération avec l’opérateur des réseaux privilégié de l’école supérieure d’économie lettons rencontreront une délégation électriques Réseau de Transport d’Electricité internationale et d’administration de d’entrepreneurs du célèbre marché de (RTE), alors que le port libre de Riga coopère business est l’«école de management Rungis, le plus grand marché de grossistes avec le port du Havre dans le domaine du de Normandie». La coopération réussie en Europe. En même temps, dans le centre transport maritime. de nos chercheurs avec leurs collègues de Riga et en collaboration avec la mairie, les Le marché français offre de grandes français est importante également journées de la gastronomie française seront possibilités aux exportations lettonnes pour le développement de la recherche organisées dans les grandes surfaces et les qui ne cessent de croître envers ce pays. scientifique en Lettonie et de l’économie restaurants lettons pour faire connaître l’art

136 Latvijas un Francijas ekonomiskie sakari

atvijas un Francijas ekonomiskajai, arī „Kokarde” uzsācis sadarbību ar metāla Biznesa konference „Tilts Latvijas– intelektuālajai un kultūras sadarbībai mēbeļu ražotāju JLK Telematique. Latvijas Francijas sadarbībai” 22. martā franču Lir grandiozs potenciāls. Līdzšinējos lielākais uzņēmums „Latvenergo” ir noslēdzis uzņēmējus iepazīstinās ar investīciju sasniegumus importā un eksportā, sadarbības līgumu ar elektrotīklu operatoru un sadarbības iespējām dažādās mūsu kopīgu biznesa projektu veidošanā vai Reseau de Transport d’Electricité (RTE), bet ekonomikas nozarēs, viņi dalīsies ar jau gūto kapitāla piesaistē mēs varam atzīt drīzāk Rīgas brīvosta jūras pārvadājumu jomā pieredzi Latvijā. par pieticīgiem, bet cerīgiem aizmetņiem kooperējas ar Havras ostu. Latvija ir ieinteresēta tiešā un ciešā kaut kam vērienīgākam, dziļākam un Ietilpīgais Francijas tirgus piedāvā saimnieciskā sadarbībā ar Francijas paliekošākam. Abpusēji reģioniem, un mēs sveicam izdevīgie sakari turpina Abpusēji izdevīgie sakari turpina uzņēmēju pārstāvniecības pilnveidoties, tāpēc mums, no Bordo, Lionas, no Jelgavas līdzās citām iespējām abu pilnveidoties, tāpēc mums ir jācenšas prasmīgi sadraudzības pilsētas valstu ekonomisko saišu izmantot arī festivāla Francijas pavasaris plašo Ruelmalmezonas, kā arī no attīstīšanai, ir jācenšas darījumu kontaktu programmu. Strasbūras un Sentetjēnas,

prasmīgi izmantot arī kas Francijas pavasara e i m o n o c E festivāla Francijas pavasaris plašo darījumu plašas iespējas eksportam no Latvijas, kas laikā apmeklēs Latviju. Aprīlī gadskārtējā kontaktu programmu. arvien pieaug, tomēr tikai pēdējos pāris Baltic IT&T forumā piedalīsies arī Francijas Francija – piektā lielākā tautsaimniecība gados pārsniedzis 100 miljonu eiro atzīmi. uzņēmēji, kas darbojas šajā nozarē. Tiek pasaulē ar universālu, zinātnē un kvalitātes Šo apjomu varam vismaz dubultot, kā arī arī plānots, ka Francijas reģionu pārstāvji tradīcijās sakņotu ražošanu un ar apjomīgu pievienot jaunu preču sortimentu papildus kopā ar Francijas Ārlietu ministriju maijā kapitāla tirgu – ir viens no spēcīgākajiem patlaban dominējošai koksnei un tās piedalīsies arī izstādē „Reģionālā attīstība Eiropas Savienības un globālās attīstības izstrādājumiem, mašīnām un mehānismiem, Latvijā”. dzinējspēkiem. Latvijas ekonomikai ķīmiskajai produkcijai un tekstilprecēm. Jūnija sākumā notiks pasākumi, kas labvēlīgā un rosinošā franču biznesa „Latvijas finieris” jau atvēris pārstāvniecību veltīti abu valstu sadarbībai agrobiznesā klātbūtne ir jūtama Schneider Electric Rīgas Francijā, veiksmīgi eksportētāji ir arī un pārtikas rūpniecībā. Tiks rīkota Francijas fabrikā Lexel, Butler Capital Partners un Axon’ kokapstrādes uzņēmums „Marko”, zāļu un Latvijas lauksaimniecības profesionāla Câble Daugavpils ražotņu sekmīgā darbībā. ražotāji „Grindex” un „Olainfarm”. Liepājas konference par ES un Nacionālās kvalitātes a k i m o n o k E „Dambis” ir saņēmis pasūtījumu no vadošā „Lauma” ne tikai iekļuvusi Francijas veļas shēmas jautājumiem, par pārtikas kvalitātes pasaules auto industrijas piegādātāja tirgū, bet pērn tā iegādājās slaveno Kalē pilnveidošanu un produktu izcelsmes Faurecia, metālizstrādājumu uzņēmums mežģīņu ražotni Desseilles. Savukārt aizsardzību. Tās laikā Latvijas pārtikas Latvijas tirgus, papildus jau stabilajam un ražotāji tiksies ar uzņēmēju delegāciju daudzveidīgajam franču preču importam no slavenā Ranžis tirgus (Rungis, Eiropā (kurā, pretēji stereotipam, līderpozīcijās ir lielākā pārtikas vairumtirgotava). Šajā laikā mašīnbūves produkcija, nevis gastronomija Rīgas centrā sadarbībā ar domi, tāpat arī vai parfīmi) sagaida arī plašāku franču lielveikalos un restorānos tiks organizētas de la cuisine et les spécialités régionales kapitāla pieplūdumu, tam sekojot Société Francijas gastronomijas dienas, piedāvājot françaises. Générale droši iemītajās pēdās. mūsu sabiedrībai iepazīties ar franču Le programme économique du festival pavārmākslu un reģionu delikatesēm. Un Printemps Français sera couronné par FESTIVĀLA FRANCIJAS PAVASARIS Festivāla Francijas pavasaris ekonomisko la semaine de Lyon, un centre financier et EKONOMIKAS PASĀKUMI programmu vainago Lionas – ietekmīga industriel très influent, au cours de laquelle finanšu un rūpniecības centra – biznesa des rencontres entre entrepreneurs seront Kosmētikas uzņēmuma L’Oréal reputāciju dienas ar vairāku nozaru kontaktbiržām. Šīs organisées. La délégation de cette ville Latvijā palielina arī tā Starptautiskās pilsētas delegācijā piedalīsies arī reģionālā sera également composée de la fédération stipendiju programmas sniegtais atbalsts modes federācija, kas apvieno vairāk nekā régionale de la mode, regroupant plus Latvijas zinātniecēm. Rīgas Starptautiskās 650 uzņēmumus – no apakšuzņēmējiem de 650 entreprises, qui compte lors de ce ekonomikas un biznesa administrācijas līdz dizaineriem. Federācija cer šeit voyage en Lettonie prendre des contacts augstskolas partnere ir école de management nodibināt kontaktus ar potenciāliem avec des sous-traitants, des importateurs et de Normandie. Latvijas zinātnes un tajā apakšuzņēmējiem, importētājiem un des distributeurs potentiels. balstītās ekonomikas attīstībai ir svarīga izplatītājiem. De nombreuses actions seront donc mūsu pētnieku veiksmīgā sadarbība ar Daudz ir padarīts, lai festivāls Francijas mises en œuvre pour qu’Un Printemps Francijas kolēģiem. Par tās uzskatāmu pavasaris izvērstos ne tikai sirsnīgs un Français soit un moment privilégié dans les apliecinājumu kļūs starptautiska krāšņs, bet arī ražīgs, ļaujot abu valstu relations entre la France et la Lettonie, un magnetohidrodinamikas pētījumu centra ekonomiskās sadarbības pumpuram moment de partage et de rencontre qui jeb Ampēra institūta izveide Salaspilī uzplaukt krāšņā ziedā. permettra, à l’avenir, un développement – sadarbības memorands tiks parakstīts significatif de la coopération économique festivāla Francijas pavasaris laikā. entre nos deux pays.

137 E c o n o m i e

MARCHÉ DE RUNGIS / RANŽIS TIRGUS Un Printemps français pour

E k o n o m i k a un nouvel essor des relations économiques franco-lettonnes

Des échanges commerciaux Ce festival constitue trois ans et ont connu une hausse de 46% multipliés par 5 en 10 ans, en forte pour les entreprises l’an passé. augmentation au cours des deux dernières années françaises une Des investissements français en Les relations économiques entre opportunité unique de progression sensible la France et la Lettonie, même si se rendre en Lettonie La présence française en Lettonie est elles connaissent un développement encore en deçà du potentiel correspondant important, avec des échanges et de découvrir une aux deux économies, avec moins de 50 commerciaux multipliés par cinq au cours des économies les plus sociétés ayant investi localement, mais des dix dernières années, peuvent encore dynamiques de l’Union la tendance est là aussi très positive. Les beaucoup progresser. Les pays sont, il est sociétés françaises implantées en Lettonie vrai, assez distants l’un de l’autre, et les européenne. renforcent leur présence, telles Axon câbles entreprises lettonnes ont souvent encore de la France et son 76ème client ; pour la à Daugavpils, Schneider Electric-Lexel, le réflexe géographique de se tourner vers Lettonie, la France est le 14ème client et L’Oréal à Riga ; d’autres y reviennent ou s’y les pays riverains de la Baltique pour y son 12ème fournisseur. Mais la tendance implantent, comme la Société Générale, chercher des partenaires. Ainsi, la Lettonie est très positive puisque les exportations CMA-CGM, … n’est aujourd’hui que le 71ème fournisseur françaises sont en augmentation depuis

138 Francijas pavasaris jaunam Francijas-Latvijas ekonomisko attiecību uzplaukumam

Tirdzniecības apjoms desmit gados Festivāls ir lieliska gada 22. martā. Šajā pasākumā piedalīsies ir palielinājies piecas reizes, jo īpaši iespēja Francijas vairākas augstas amatpersonas un intensīvi tas pieaug pēdējo divu gadu uzņēmējiem apmeklēt uzņēmumu delegācijas; laikā -Francijas uzņēmumu līdzdalība Francijas un Latvijas ekonomiskajām Latviju un iepazīt vienu ekonomikas un tirdzniecības pasākumos attiecībām, neskatoties uz to straujo no Eiropas Savienības Latvijā. Jo īpaši tiks pārstāvētas kosmētikas, attīstību (desmit gados tirdzniecības dinamiskākajām ķermeņa kopšanas, informāciju apjoms starp abām valstīm ir pieaudzis tehnoloģiju, komunikāciju, enerģijas, piecas reizes), ir iespēja progresēt vēl ekonomikām. pārtikas, kā arī citas nozares; vairāk. Tiesa, abas valstis atrodas visai tālu Francijas uzņēmumi vēl vairāk nostiprina -Francijas gastronomijas un pārtikas viena no otras, un Latvijas uzņēmumiem savu vietu vietējā tirgū: Axon kabeļi produktu akcijas viesnīcās, restorānos, piemīt senais ģeogrāfiskas reflekss - savus Daugavpilī, Schneider Electric-Lexel, L’Oréal mazumtirdzniecības tirgotavās un partnerus meklēt galvenokārt Baltijas Rīgā. Citi uzņēmumi atgriežas vai parādās lielveikalos; jūras reģiona valstu vidū. Tādēļ šodien pirmo reizi: Société Générale, CMA-CGM u.c. -oficiālas un tehniskas tikšanās e i m o n o c E Latvija Francijas piegādātājvalstu sarakstā ar mērķi izveidot Francijas-Latvijas ieņem tikai 71. vietu, bet saņēmējvalstu „Francijas pavasaris” - vēl nebijis divpusējo sadarbību, jo īpaši zinātnes, sarakstā - 76. vietu. Francija Latvijas notikums Ziemeļeiropā lauksaimniecības, tūrisma, kā arī citās piegādātājvalstu sarakstā ieņem 14. vietu Festivāla Francijas pavasaris laikā nozarēs; un saņēmējvalstu sarakstā - 12. vietu. Taču tiks organizēti vairāki ekonomikai un -augstu amatpersonu un uzņēmēju tendences ir pozitīvas – jau trīs gadus tirdzniecībai veltīti pasākumi, kas tapuši, delegāciju ierašanās no vairākām Francijas eksports uz Latviju pieaug, bet sadarbojoties Francijas vēstniecības Latvijā lielākajām Francijas pilsētām (Bordo, Liona), pagājušajā gadā tas palielinājās pat par ekonomiskajam departamentam ar Latvijas kā arī konsulāro iestāžu pārstāvju un 46%. investīciju un attīstības aģentūru, Francijas Francijas reģionu pārstāvju vizītes. un Latvijas partneriem, valsts un privātajam Francijas investīciju apjoma sektoram. Braukt uz Latviju Pavasarī

ievērojamais progress Festivāls, kura laikā notiks virkne a k i m o n o k E Francijas uzņēmumu aktivitātes Festivāla laikā no marta līdz jūnijam pasākumu laikā no marta līdz jūnijam Rīgā Latvijā ir zem abu valstu ekonomikas iecerēts organizēt vairākus pasākumus, un citās lielākajās Latvijas pilsētās, ir lieliska Un Printemps français pour potenciāla līmeņa sliekšņa – Latvijā savu kas notiks Rīgā un citās lielākajās iespēja Francijas uzņēmējiem apmeklēt uzņēmējdarbību uzsākuši mazāk kā 50 Latvijas pilsētās. Daži no svarīgākajiem Latviju un iepazīt vienu no Eiropas Francijas uzņēmumi, taču arī šajā jomā pasākumiem: Savienības dinamiskākajām ekonomikām, un nouvel essor des relations vērojama pozitīva attīstība. Latvijā esošie -Ekonomikas konference Rīgā 2007. kā arī Baltijas tirgu kopumā. économiques franco-lettonnes « Un Printemps français en Lettonie le 22 mars 2007. A cette occasion, de touristique,...; 2007 », une manifestation sans nombreuses personnalités et délégations - des délégations de hauts responsables précédent en Europe du Nord d’entreprises sont attendues; et d’entreprises de plusieurs grandes Dans le cadre du festival « Un Printemps - des participations françaises sur villes françaises, notamment les villes français en Lettonie », de nombreux les manifestations économiques et de Bordeaux et Lyon, et d’organismes événements économiques et commerciaux commerciales de Lettonie, notamment consulaires, collectivités et régions seront organisés en 2007, qui résultent dans les secteurs cosmétiques et soins françaises. d’une collaboration entre la Mission du corps, technologies de l’information économique près l’Ambassade de France, et de la communication, énergie, agro- Venir en Lettonie au Printemps l’Agence de développement économique alimentaire, etc. ; Ce festival, qui prévoit une série de la Lettonie et plusieurs partenaires - des manifestations promotionnelles d’événements de mars à juin 2007 à Riga français et lettons, publics et privés... de gastronomie et de produits alimentaires et d’autres grandes villes de ce pays, français dans les hôtels, les restaurants, les constitue pour les entreprises françaises Ce festival prévoit une série magasins de détail et la grande distribution une opportunité unique de se rendre d’événements de mars à juin 2007 à Riga et ; en Lettonie et de découvrir une des d’autres grandes - des rencontres officielles et techniques économies les plus dynamiques de l’Union villes de Lettonie, parmi lesquels on en vue de développer la coopération européenne et en outre, à cette occasion, peut notamment citer bilatérale franco-lettonne, notamment les marchés des pays baltes. - une conférence économique à Riga dans les domaines scientifique, agricole,

139 140 M o d e u n gastronomija

Mode et Gastronomie

141 Débats et Conférences autour de la Mode

aris reste le centre de la mode, aussi Véronique Soboul-Polchi (styliste-modéliste bien en Europe que dans le monde. et directrice d’études de l’Ecole Mod’Art PC’est dans la capitale française que International) et Xavier Chaumette (historien se retrouvent les plus grands noms, les de la mode, professeur à l’Ecole nationale plus grands couturiers. Ces des arts décoratifs et directeur artistes, ces créateurs brillent Mais quels d’études à l’Ecole Mod’Art autant par leur talent que par International) viennent animer leur diversité, leur style, leurs défis attendent au Centre culturel français origines. C’est également la mode, dans de Riga et à l’académie des e i m o n o r t s a G t e e d o M cette diversité qui fait de Paris un contexte Beaux-Arts de Riga, des débats un pôle majeur de la mode et conférences sur l’évolution et le creuset de styles créatifs européen commerciale et industrielle visionnaires. bouillonnant de la mode confrontée à la Mais quels défis attendent de créativité et création. la mode, dans un contexte Ils seront entourés de européen bouillonnant de de nouvelles stylistes et chefs d’entreprises créativité et de nouvelles influences ? parisiens, notamment Isabelle influences ? Quelles sont Puech, créatrice de la marque

Mode et Gastronomie les contradictions entre le marché et le de sacs « Jamin Puech » et Thierry Lepin, processus créatif ? créateur de la marque « 5 étoiles Luxe ». Pour répondre à ces questions,

© MOD‘ART INTERNATIONAL a j i m o n o r t s a g n u e d o M Mode un gastronomija

© MOD‘ART INTERNATIONAL

142 Diskusijas un lekcijas par modi

arīze ir gan Eiropas, gan visas pasaules modes centrs. Tieši PFrancijas galvaspilsētā atrodami visievērojamākie augstās modes mākslinieki. Šie mākslinieki, šie modes radītāji izceļas ar savu talantu, dažādību, stilu un idejām. Tieši daudzveidība padara Parīzi par galveno modes centru un rada

labvēlīgu augsni atšķirīgu fantastisku stilu e i m o n o r t s a G t e e d o M radīšanai. Un kādi izaicinājumi sagaida modi Eiropas kontekstā, kas mutuļo no jaunrades un jaunu ietekmju pārpilnības? Kādas pretrunas pastāv starp modes tirgu un radošo procesu? Lai atbildētu uz šiem jautājumi, Veronika Sobū-Polčī (stiliste un modelētāja un Starptautiskās Modes mākslas skolas

Mode et Gastronomie l’Ecole Mod’Art International studiju direktore) un Ksavjers Šomets (modes vēsturnieks, pasniedzējs Nacionālajā Dekoratīvo mākslu skolā un Starptautiskās modes mākslas skolas l’Ecole Mod’Art International studiju direktors) ieradīsies Francijas Kultūras centrā Rīgā un Latvijas Mākslas akadēmijā, lai vadītu diskusijas a j i m o n o r t s a g n u e d o M un lekcijas par modes komerciālo un industriālo attīstību, pretstatot to modes radīšanas procesam. Viņus pavadīs stilisti un Parīzes © MOD‘ART INTERNATIONAL modes uzņēmumu vadītāji, tai skaitā Izabella Pkuri, "Jamin Puech"somu zīmola Un kādi izaicinājumi sagaida modi māksliniece un Tjerī Lepēns, "5 étoiles Luxe" zīmola radītājs. Eiropas kontekstā, kas mutuļo no jaunrades un jaunu ietekmju pārpilnības? Mode un gastronomija

© MOD‘ART INTERNATIONAL

143 La Gastronomie française

cuisine compte parmi les LYON, CAPITALE DE LA nouvelle génération de éléments du patrimoine GASTRONOMIE FRANÇAISE jeunes chefs rivalisant de La français les plus connus créativité… à travers le monde. Peu de nations Si le monde cherchait le Deux de ces chefs, peuvent se vanter d’un héritage pays du goût, il se tournerait Mathieu Viannay gastronomique aussi important et varié vers la France, et tout (restaurant Mathieu qui, aujourd’hui, dépasse largement ses naturellement viendrait à Viannay) et Joseph Viola frontières. Lyon. D’ailleurs, Lyon vient de (restaurant Daniel et Une saison culturelle française ne peut créer un réseau international Denise) seront présents à donc avoir lieu sans que l’on évoque les des villes gourmandes auquel Riga les 14-15-16 juin afin plaisirs de la table et les grands noms de Riga participe. de mettre à l’honneur la notre culture culinaire. Plusieurs chefs A Lyon vivre est un gastronomie lyonnaise cuisiniers français seront à Riga pour Un art. La réputation de la au restaurant Vincents Printemps français. gastronomie lyonnaise n’est à l’invitation du Chef Le chef bordelais Jean-Marie Amat plus à faire : foisonnement des produits letton Martins Ritins. La résidence des deux sera également à Riga pendant le du terroir (Bresse, Dombes, Beaujolais, chefs lyonnais à Riga est le résultat d’une festival. Il accompagnera la délégation Côtes du Rhône…), célébrité des « mères », fructueuse rencontre entre le chef letton de Bordeaux et exercera dans les cuisines ces chefs au féminin qui ont joué un Martins Rittins et l’association lyonnaise Les de l’hôtel Bergs, grâce à l’invitation de rôle déterminant dans l’édification d’un Toques Blanches. Peteris Ozols et Kaspars Jansons. A noter savoir-faire culinaire rare, vivacité des que l’ouvrage de Jean-Marie Amat et « bouchons », petits restaurants labellisés Ainsi Lyon et Riga trouvent dans Jean-Didier Vincent, L’Art de parler la garants de la pérennité des recettes de le domaine de la gastronomie une bouche pleine, est en cours de traduction famille…, excellence de Bocuse et de première opportunité de développer leur et sortira prochainement en letton. grandes toques étoilées, inventivité d’une coopération. Mode et Gastronomie Franču virtuve rancijas kulinārija ir būtisks šīs valsts kuras spēlējušas lielu lomu retu kulināro kultūras mantojums, to pazīst visā zināšanu izveidošanā, Lionas vīndaru Fpasaulē. Ir maz tautu, kas varētu tik dzīvotprieks, mazie restorāni, kuros tiek ļoti lepoties ar savas virtuves daudzveidību, uzturētas ģimeņu recepšu tradīcijas, kura novērtēta arī ārpus valsts. Francijas Bokīzas (Bocuse) pavāru konkursa izcilā kultūras sezona nevar notikt bez franču kvalitāte un atzītāko pavāru meistarība, galda kultūras un tās slavenākajiem jaunās paaudzes virtuves meistaru radošā pārstāvjiem. Vairāki franču pavāri festivāla pieeja... laikā viesosies Rīgā. Divi no Lionas izcilākajiem pavāriem Festivāla Francijas pavasaris – Matjē Vianē (Mathieu Viannay) no Mode un gastronomija ietvaros Rīgā ieradīsies arī kulinārijas Mathieu Viannay restorāna un Žozefs Violā meistars no Bordo Žans Marī Amats. (Joseph Viola) no Daniel et Denise restorāna Pēc Pētera Ozoliņa un Kaspara Jansona pēc Mārtiņa Ritiņa aicinājuma 14., 15. un uzaicinājuma, Amats ieradīsies kopā ar Daudzi Latvijas 16. jūnijā būs Rīgā, lai restorānā Vincents Bordo delegāciju un gatavos viesnīcas restorāni festivāla godinātu Lionas gastronomijas labākās Bergs virtuvē. Jāpiezīmē, ka Žana Marī Francijas pavasaris tradīcijas. Abu Lionas pavāru vizīte Rīgā Amats un Žana Didjē Vinsenta grāmata laikā sagādās iespēju turpina latviešu pavāra Mārtiņa Rītiņa un “Māksla runāt ar pilnu muti” drīzumā tiks Lionas Balto cepuru asociācijas pārstāvju izdota arī latviešu valodā. nogaršot franču virtuves auglīgo tikšanās reizi. gardumus LIONA – FRANCIJAS Tādējādi Liona un Rīga gastronomijā GASTRONOMIJAS GALVASPILSĒTA radusi pirmo iespēju attīstīt abu pilsētu Dzīvot Lionā ir vesela māksla. Lionas tālāku sadarbību. Ja cilvēki meklētu kādu vietu «ar reputācija gastronomijas jomā ir labi garšu», tad viņi nešauboties dotos uz zināma: daudzie Lionas reģionu - Bresa Francijas pilsētu Lionu (Lyon). Starp citu, (Bresse), Domba (Dombes), Božolē Liona ir nesen izveidojusi starptautisko (Beaujolais), Kot di Rona (Côtes du Rhône) gastronomijas pilsētu tīklu, kurā u.c. - produkti, lioniešu ģimeņu koptās iesaistījusies arī Rīga. kulinārijas tradīcijas, pavāres sievietes,

144 Le vin de Bordeaux Bordo vīna mis à godināšana l’honneur

ville de Bordeaux, un des iens no festivāla Francijas pavasaris principaux partenaires de ce galvenajiem partneriem – Bordo La festival, met à l’honneur un des Vpilsēta, cels godā vienu no plus prestigieux éléments du patrimoine saviem un visas Francijas prestižākajiem gastronomique français et bordelais : le vin. gastronomiskās tradīcijas elementiem « Couleurs Bordeaux – Le monde du – vīnu. vignoble, le vignoble du monde » est une Ceļojošo izstādi “Bordo krāsas exposition itinérante, réalisée par la Mairie – vīnogulāju pasaule, pasaules vīnogulāji” ir e i m o n o r t s a G t e e d o M de Bordeaux. veidojusi Bordo pilsētas dome. A travers l’histoire du vin de Bordeaux de Izstādē stāstīts par Bordo vīna vēsturi, l’Antiquité à nos jours, elle montre comment no senatnes līdz mūsdienām, parādīts, ce vin a su construire une civilisation et kā vīns spējis veidot civilizāciju un kļūt un art de vivre. Le vin est présenté à la fois par daļu no dzīves mākslas. Vīns tiek comme une réalité économique et un atspoguļots vienlaikus kā ekonomikas produit culturel. L’exposition souligne les liens un kultūras produkts. Izstāde akcentē unissant Bordeaux à son terroir et à ses vins. saikni, kas vieno Bordo zemi un vīnus, un Cette exposition est aussi l’occasion tā ir lielisks iemesls viedokļu apmaiņai par d’échanger autour d’un vin universellement vispārzināmu un plaši atzītu vīnu. connu et reconnu. Elle se compose de 25 Izstādē būs apskatāmi informatīvi panneaux illustrant différents thèmes, parmi materiāli par dažādām tēmām, piemēram, lesquels : les appellations du bordelais, la Bordo vīnu nosaukumi, izcilu vīna marku naissance des grands crus, les terroirs et rašanās, zeme un vīnogulāju šķirnes, vīna cépages, l’art de la vinification, l’architecture ražošanas māksla, vīna arhitektūra, vīns un du vin, vins et gastronomie. gastronomija, u. c. a j i m o n o r t s a g n u e d o M

Grand Conseil du Vin de ordo Augstā vīnu padome (Grand Bordeaux est une résurgence Conseil du Vin de Bordeaux) iemieso Le des traditions anciennes. Il Bseno tradīciju atdzimšanu. Padomē rassemble des hommes et des femmes darbojas cilvēki, kuri vēlas veicināt Bordo soucieux de participer au développement vīnu attīstību un vairot to atpazīstamību. du Vin de Bordeaux et à sa reconnaissance. Padomi vada tās prezidents jeb Placé sous la présidence d’un Grand Lielais mestrs, kurš apvieno un pārvalda maître, il réunit et confédère l’ensemble visas 16 Bordo reģiona vīndaru brālības, des Confréries Viticoles du Bordelais au kā arī 69 pārstāvniecības visā pasaulē nombre de 16 ainsi que 69 Commanderies - 5 kontinentos, 17 valstīs. 29 no šīm implantées dans le monde, réparties sur pārstāvniecībām atrodas ASV. Biedru skaits les 5 continents et présentes dans 17 pays, sasniedz apmēram 5000 cilvēkus. dont 29 commanderies aux Etats-Unis Padomes mērķis ir, strādājot ar d’Amérique. cilvēkiem gan nacionālā, gan starptautiskā L’ensemble des membres représente līmenī, vairot Bordo vīnu prestižu. 5 000 personnes environ. Bordo Augstā vīnu padome ir Tous œ uvrent dans le même sens : Par son rayonnement à travers le pagodināta pavadīt Bordo pilsētas promouvoir le prestige du Vin de Bordeaux, monde, le Grand Conseil du Vin de delegāciju tās mēra Alēna Žipē vadībā. en mettant en place des actions basées sur Bordeaux participe au rapprochement Ar savu atpazīstamību visā pasaulē les relations humaines, autant au niveau entre les pays, les peuples et les Bordo Augstā vīnu padome tuvina valstis, national qu’international. civilisations. tautas un civilizācijas. Le grand Conseil du Vin de Bordeaux est Michel-Pierre Massonie Mišels Pjērs Masonī très honoré d’accompagner la délégation Grand Maître Lielais mestrs municipale de Bordeaux présidée par son Président du Bordo Augstās maire, Monsieur le Premier Ministre Alain Juppe. Grand Conseil du Vin de Bordeaux vīnu padomes prezidents

145 Le festival de la e i m o n o r t s a G t e e d o M

Mode et Gastronomie gastronomie Les journées de la gastronomie

es étudiants et les professeurs participeront à cette manifestation en Vincents et président de l’union Slow de l’école parisienne Grégoire proposant des plats français. Pour sa food, en coopération avec l’Association

LFerrandi participeront au Festival part, le Palais des congrès accueillera des agriculteurs biologiques, se a j i m o n o r t s a g n u e d o M de la gastronomie qui se tiendra à Riga l’exposition Couleurs Bordeaux déroule depuis plusieurs années dans de mai à juin. Avec la participation de – Le monde du vignoble, le vignoble du différents endroits de Riga. Il permet l’Association des restaurants lettons, monde, qui présentera les traditions de aux agriculteurs lettons de proposer les étudiants français auront l’occasion fabrication du vin bordelais. leur production, issue de l’agriculture de partager leur expérience et de Parallèlement aux activités des chefs biologique, appelée la production verte. faire preuve de leur compétence dans cuisiniers, le « marché vert » s’installera Les restaurants seront également invités plusieurs restaurants à Riga et à Jurmala. au parc de Kronvalds. Ce marché, à servir des plats à base de produits Les clients des restaurants pourront initialement organisé par Mārtiņš Rītiņš, biologiques lettons. goûter aux plats traditionnels français, directeur et chef cuisinier du restaurant préparés avec des produits français ou

Mode un gastronomija issus de l’agriculture locale. Plus de 10 restaurants participeront au festival et proposeront autant de Plus de 10 spécialités françaises. Chaque plat sera restaurants accompagné d’un vin français et les chefs travailleront en plein air. Durant les participeront au journées de la gastronomie on élira le festival et proposeront meilleur chef cuisinier, le service le plus autant de spécialités original et, bien évidemment, le meilleur plat. Ces plats seront mis aux enchères françaises. au cours d’une vente qui se déroulera sur une scène. Les journées de la gastronomie auront lieu dans le cadre du Festival de la gastronomie et marqueront la clôture de ce festival. Ces journées sont conçues comme une grande aventure culinaire destinée à la population de Riga et à ses visiteurs. Plusieurs restaurants

146 Gastronomijas e i m o n o r t s a G t e e d o M festivāla noslēgums.

Mode et Gastronomie Gastronomijas diena

aijā - jūnijā Rīgā norisināsies Gastronomijas lauksaimnieku asociāciju, notiek jau Francijas gastronomijas diena ir iecerēta vairākus gadus dažādās Rīgas vietās. Mfestivāls, kurā piedalīsies Šis tirgus ir izveidots pēc līdzīgu zaļo a j i m o n o r t s a g n u e d o M Parīzes Grégoire Ferrandi skolas studenti kā grandiozs zemnieku tirgu parauga citur Eiropā, kur un pasniedzēji. Piesaistot Latvijas kulinārijas tie ir ieguvuši lielu popularitāti. Rīgā Zaļā Restorānu asociāciju, franču studentiem piedzīvojums tirgus laikā vietējiem Latvijas zemniekiem būs iespēja dalīties pieredzē un rādīt ir iespēja piedāvāt savu bioloģiskās jeb savu meistarību vairākos Rīgas un rīdziniekiem un zaļās lauksaimniecības produkciju, kā Jūrmalas restorānos. Darbojoties kopā Rīgas viesiem. arī restorāni var piedāvāt no veselīgiem, ar latviešu pavāriem, restorānu viesiem vietējiem produktiem pagatavotu tiks piedāvāti tradicionālie franču pārtiku. ēdieni, kas pagatavoti, gan izmantojot Gastronomijas festivāla laikā, kā arī un piedāvās tikpat daudz dažādu ēdienu. Francijas produktus, gan iesaistot vietējos tā noslēguma dienā Rīgas Kongresu

Mode un gastronomija Pie katra ēdiena tiks piedāvāts arī zemniekus un to audzēto un ražoto namā būs apskatāma izstāde “Colours atbilstošs franču vīns. Pavāri strādās brīvā produkciju. Par Francijas gastronomijas of Bordeaux. The World of Vineyards, dabā un pasākuma laikā tiks noteikts festivālu tiks izdots arī informatīvs Vineyards of the World” (“Bordo krāsas. arī atraktīvākais pavārs, oriģinālākais buklets. Vīna dārzu pasaule, pasaules vīna dārzi”). pasniegšanas veids un, protams, Gastronomijas diena norisināsies Izstāde tapusi, Bordo domes Kultūras arī garšīgākais ēdiens. Uz skatuves Francijas Gastronomijas festivāla ietvaros departamentam sadarbojoties ar Bordo norisināsies pavāru darbu izsole. un veidos tā noslēgumu. Gastronomijas muzejiem. Izstādē būs apskatāmi 25 Paralēli franču pavāru diena ir iecerēta kā grandiozs kulinārijas paneļi, būs pieejams buklets latviešu paraugdemonstrējumiem Kronvalda piedzīvojums rīdziniekiem un Rīgas valodā un multimediju prezentācija. parkā norisināsies Zaļais tirdziņš. Zaļais viesiem. Piedalīsies vairāki restorāni, kas Šajā izstādē vīns tiek parādīts kā būtisks tirdziņš, kura idejas autors un atbalstītājs piedāvās dažādus pēc franču receptēm pilsētas identitātes elements. Ar paneļu ir restorāna “Vincents” direktors un pagatavotus ēdienus. Kronvalda parkā palīdzību tiek atspoguļotas tādas tēmas biedrības “Slow Food” prezidents Mārtiņš pie Kongresu nama franču pavāri kopā kā vīna dārzu vēsture, izcilāko vīna Rītiņš sadarbībā ar Latvijas Bioloģisko ar to vietējo restorānu, kurā viņi tika šķirņu izveidošanās un to klasifikācija, uzņemti, pagatavos kādu tradicionālu vīni kā valst atspoguļojums, vīna māksla, franču ēdienu, kuru piedāvās gan žūrijai, vīna arhitektūra, vīna sabiedrības, gan pasākuma apmeklētājiem. Šajā vīna svinēšana, kā arī vīns un laba Francijas gastronomijas dienā kopā maltīte. Šī izstāde veiksmīgi papildinās sanāks vairāk nekā 10 dažādi restorāni Gastronomijas festivālu.

147 148 Organisation, Par tenaires, Remerciements

O r g a n i z a t o r i , P a r t n e r i , P a t e i c ī b a s

149 Un Printemps français en Lettonie 2007 21 mars – 21 juin 2007 est organisé :

our la France : par le ministère des Affaires étrangères, le ministère de la Culture et de la communication, l’Ambassade Pde France en Lettonie, le Centre culturel français de Riga, les collectivités territoriales et CULTURESFRANCE.

Pour la Lettonie : par le ministère des Affaires Etrangères (Ambassade de Lettonie en France), le ministère de la Culture (LatvijasKoncerti), le ministère de l’Economie (Agence d’investissement et de développement de Lettonie, l’Agence de développement du tourisme) et les collectivités territoriales.

Ministère des Affaires étrangères / Francijas Republikas Ārlietu Ministrija Mme Marie-Christine Saragosse, directrice de la Coopération culturelle et du Français / sadarbības vadītāja kultūras un franču valodas jautājumos M. Laurent Burin-des-Roziers, sous directeur de la Coopération culturelle et artistique / Vietnieks Mme Pascale Just, chargée de mission, bureau de la Politique artistique et des Etablissements culturels / par festivālu atbildīgā Mākslas politikas un kultūras iestāžu biroja pārstāve

Ambassade de France en Lettonie / Francijas vēstniecība Latvijā S.E.M. André-Jean Libourel, Ambassadeur de France / Francijas

Organisation, Partenaires, Remerciements vēstnieks Latvijā M. Luc Lévy, conseiller de coopération et d’action culturelle, directeur du Centre culturel français / padomnieks sadarbības un kultūras jautājumos, Francijas kultūras centra Rīgā vadītājs M. Pierre Barthe, attaché de coopération pour le français, directeur adjoint du CCF / sadarbības atašejs franču valodas jautājumos, Francijas kultūras centra Rīgā vadītāja vietnieks Mme Sandra Urtane, chargée de mission ‘coopération et éducation’ / atbildīgā par sadarbības un izglītības jautājumiem Mme Dita Podskocija, chargée de mission ‘culture et administration’ / atbildīgā par kultūras un administratīviem jautājumiem

M. Daniel Schlosser, commissaire du festival et Conseiller auprès du Directeur/ festivāla programmas koordinators un direktora padomnieks Mlle Marie Chénard, Assistante / Asistente Mlle Florence Lamy-Joly, Assistante / Asistente

Organizatori, Partneri, Pateicības M. Mikaël Mohamed, chargé de mission ‘culture et communication’ / atbildīgais par kultūras un komunikācijas jautājumiem M. Bruno Gomes, chargé de mission / projekta koordinators http://www.ccf.lv

M. Jean-François Dathie, chef de la mission économique / Ekonomikas misijas vadītājs M. Vincent Biret, adjoint au chef de la mission économique / Ekonomikas misijas vadītāja vietnieks

150 Francijas Pavasari Latvijā 2007 2007. gada 21. marts – 21. jūnijs organizē :

o Francijas puses: Ārlietu ministrija, Kultūras un Komunikāciju ministrija, Francijas vēstniecība Latvijā, Francijas kultūras centrs Rīgā, Francijas pašvaldības un CULTURESFRANCE.

N s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O

No Latvijas puses: Ārlietu ministrija (Latvijas vēstniecība Francijā), Kultūras ministrija (Latvijas Koncerti), Ekonomikas ministrija (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra), kā arī Latvijas pašvaldības.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra / Agence d’investissement et de développement de Lettonie Ārlietu ministrija / Ministère des Affaires étrangères Harolds Celms, LIAA pārstāvniecības Francijā vadītājs / directeur au Normunds Popens, Valsts sekretāra vietnieks / secrétaire d’Etat Bureau de représentation en France adjoint Anna Prutāne, LIAA pārstāvniecības Francijā projektu vadītāja / chef de Vita Timermane-Moora, Festivāla koordinatore / commissaire du projet festival Inga Miķelsone, LIAA pārstāvniecības Francijā projektu vadītāja / chef Nellija Reinicāne, Pirmās ES dalībvalstu un vispārējo politiku nodaļas de projet 3.sekretāre / secrétaire du département de politique européenne Ēriks Zīverts, ekonomiskās programmas vadītājs / chargé de mission

Latvijas vēstniecība Francijā / Ambassade de Lettonie en France Rolands Lappuķe, Latvijas vēstnieks Francijā / Ambassadeur de Lettonie Lolita Lenkeviča, Latvijas vēstniecības Francijā 1.sekretāre / première secrétaire Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra / Agence Nationale de Laura Štokmane, Latvijas vēstniecības Francijā 3.sekretāre / développement du tourisme troisième secrétaire Daiga Falkane, Direktora vietniece mārketinga jautājumos / Directrice

Adele Upīte, Latvijas vēstniecības Francijā sekretāre / secrétaire marketing s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O Solveiga Simonova, projektu vadītāja / chef de projet

Kultūras ministrija / Ministère de la Culture Solvita Zvidriņa, Valsts sekretāre / secrétaire d’Etat Janīna Tiškina, Ārvalstu nodaļas vadītāja / directeur du département Rīgas dome / Mairie de Riga des affaires internationales Igors Graurs, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Marina Gehta, Ārvalstu sakaru nodaļas vecākā referente / Chargée vietnieks / directeur adjoint du département de Développement de la de mission ‘relations internationales’ Mairie de Riga Inga Nemše, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mārketinga nodaļas vadītāja / Responsable marketing au département de Développement de la Mairie de Riga Rīgas domes Kultūras departaments Diāna Čivle, direktore / directrice Latvijas Koncerti / Agence des concerts de Lettonie Ilze Ščegoļihina, Rīgas domes Kultūras departamenta starptautisko Guntars Ķirsis, Direktors / Directeur projektu koordinatore / Coordinatrice des projets internationaux Leonarda Ķestere, Festivāla producente –projekta vadītāja / Productrice du festival Ilonda Stepānova, Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore / directrice de la section ‘budget’ du ministère des finances Ina Vārna, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta direktore / directeur du département de développement régional du ministère des affaires municipales Ivita Peipiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece kultūras un Ekonomikas ministrija / Ministère de l’économie izglītības jautājumos / conseiller pour les affaires culturelles de l’union Zaiga Liepiņa, Valsts sekretāra vietniece / secrétaire d’Etat adjoint des municipalités lettonnes Linda Bodniece, Ārējo ekonomisko attiecību nodaļas vecākā Anda Pelēka, Vidzemes/Lejasreinas sadarbības koordinatore / referente / Chargée de mission ‘relations internationales’ Coordinatrice de la coopération entre le Bas-Rhin et la région Vidzeme

151 Organisation, Partenaires, Remerciements Organizatori, Partneri, Pateicības

152 s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O

153 Relier les cultures Savienot pasaules du monde kultūras

ULTURESFRANCE* est l’opérateur délégué des ministères des ULTURESFRANCE* ir Francijas Republikas Ārlietu, kā arī CAffaires étrangères et de la Culture et de la Communication CKultūras un Komunikāciju ministrijas deleģēta institūcija, pour les échanges culturels internationaux. D’autres partenaires, kas atbild par starptautiskiem kultūras apmaiņas projektiem. français comme étrangers, privés comme publics, à l’échelle Culturesfrance ikdienas darbā ir iesaistīti arī partneri gan no des grandes villes, des régions de France ou de l’Europe, sont Francijas, gan no ārvalstīm, no valsts un privātā sektora, kā arī associés quotidiennement à ses actions. Eiropas un Francijas lielo pilsētu un reģionu pārstāvji.

Trois axes majeurs définissent sa politique d’intervention : Culturesfrance darbības politika ir vērsta galvenokārt trīs virzienos : -La présentation de la création française dans la diversité de ses formes et dans les domaines des arts de la scène et du -Daudzveidīga Francijas radošo mākslas izpausmju spectacle, des arts visuels, de l’architecture, du livre et de l’écrit, atspoguļošana tādās nozarēs kā skatuves māksla, vizuālā du patrimoine cinématographique et de l’ingénierie culturelle. māksla, arhitektūra, grāmatas un rakstniecība, kinematogrāfs

Organisation, Partenaires, Remerciements un kultūras inženierija. -L’attention portée aux cultures du monde, à leur accueil en France, à la coopération et au dialogue avec celles-ci. -Pasaules kultūru apzināšana, to izrādīšana Francijā, Dans le contexte d’une mondialisation accrue des échanges, sadarbība un dialoga veidošana. Aizvien globalizētākā Culturesfrance est à la fois soucieuse de son ancrage européen, pasaulē Culturesfrance uzdevums ir apzināt Eiropas kultūru, du développement de la francophonie et de la promotion de la attīstīt frankofoniju un veicināt kultūras daudzveidību diversité culturelle à travers le monde. Par ses actions menées en visā pasaulē. Pateicoties savām aktivitātēm Francijā un France comme hors de ses frontières, par des opérations croisées ārpus tās robežām, pateicoties sadarbībai ar citām valstīm avec des pays dans le cadre de saisons ou années culturelles, par dažādu kultūras sezonu un festivālu ietvaros, pateicoties ses missions de développement sur le continent africain et dans Culturesfrance aktivitātēm Āfrikas kontinentā un jo īpaši l’espace caraïbe plus particulièrement, Culturesfrance s’engage Karību jūras valstīs, šī organizācija īsteno ilgtspējīgas un ainsi à mettre en place des relations durables et équitables entre vienlīdzīgas kultūras apmaiņas tradīcijas visā pasaulē. les cultures du monde. - Savu kompetenču un sadarbības attīstība ar - Le développement de son expertise et de ses actions kultūras tīkliem, ar francūžiem ārvalstīs, ar pašvaldībām, avec le réseau culturel et de coopération français à l’étranger, daudzpusējām Eiropas, frankofonijas un citām organizācijām, tout comme avec les collectivités territoriales, les organismes ar privāto sektoru, ar Francijas un ārvalstu varas iestādēm, ar multilatéraux, européens, francophones ou autres, le secteur māksliniekiem, autoriem, operatoriem un citiem kultūras un privé, les grandes institutions françaises comme étrangères et mākslas sadarbības partneriem. avec tous les créateurs, auteurs, opérateurs et partenaires des échanges culturels et artistiques. Culturesfrance ik gadu sadarbojas ar vairāk nekā 5000 māksliniekiem vairāk nekā 160 pasaules valstīs. Apmēram 20 Ce sont près de 5000 professionnels, auteurs et créateurs miljoni cilvēku ik gadu tiešā vai pastarpinātā veidā piedalās dont les actions sont ainsi accompagnées chaque année dans Culturesfrance atbalstītos pasākumos. Veidojot dialogus un

Organizatori, Partneri, Pateicībasplus de 160 pays. Plus de 20 millions de personnes dans le ideju apmaiņas, Culturesfrance tādējādi veicina pasaules monde participent ou assistent directement tous les ans à kultūru savstarpēju savienošanos. des opérations soutenues par Culturesfrance. Au cœur de ces échanges et de ces dialogues, Culturesfrance œuvre ainsi à relier ''Kultūras festivālu sezonas'' izriet no divpusējām valstu les cultures du monde. apņemšanām un lēmumiem, kas pieņemti visaugstākajā varas līmenī. Vēl nesen tika organizēta Francijas-Ķīnas Les « saisons et festivals culturels » mis en œuvre par kultūras sezona (2004/2005), « Brésil, Brésils » - Brazīlijas gads l’agence résultent d’engagements bilatéraux et de décisions Francijā (2005), festivāls « Pārsteidzošā Latvija » (2005. gada prises au plus haut niveau par les chefs d’Etat. Récemment ont novembris), Francofffonies ! – frankofonijas festivāls Francijā été organisées les Années croisées France-Chine (2004/2005), (2006. gada marts-oktobris), Francijas kultūras sezona Izraēlā « Brésil, Brésils », l’Année du Brésil en France (2005), le Festival (2006. gada maijs–augusts) u.c. No 2006. gada septembra līdz « Etonnante Lettonie » (novembre 2005), Francofffonies !, festival 2007. gada martam tiek organizēta Armēnijas kultūrai veltīti francophone en France (mars - octobre 2006), « Voilà ! une pasākumi « Arménie, mon amie ! » un laikā no 2007. gada saison française en Israël » (mai-août 2006) etc. De septembre janvāra līdz martam–festivāla « Haut les Pays-Bas » ietvaros

154 2006 à juillet 2007, l’Arménie est également mise à l’honneur īpaši tiks izcelta plaukstošā Nīderlandes kultūra. Visbeidzot, s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O à l’occasion d’ « Arménie, mon amie », et de janvier à mars no 2007. gada marta līdz jūnijam ar vairāk nekā 100 2007 « Haut les Pays-Bas » célèbre, à l’occasion des 50 ans de mākslas projektiem sevi pieteiks līdz šim lielākais franču l’Institut Néerlandais à Paris, cette culture toujours florissante. kultūras projekts Baltijas valstīs « Francijas Pavasaris En Lettonie, de mars à juin 2007, avec plus de cent projets Latvijā 2007 ». artistiques, le festival « Un Printemps français en Lettonie 2007 » se place comme l’un des plus grands événements * Culturesfrance ir izveidots 2006. gada pavasarī, culturels français ayant jamais eu lieu dans les pays baltes. apvienojoties Francijas mākslas asociācijai (AFAA) un Francijas ideju veicināšanas asociācijai (ADPF). * Culturesfrance est née au printemps 2006 de la fusion de l’Association française d’action artistique (AFAA) et de l’Association pour la diffusion de la pensée française (ADPF).

Président / Prezidents: Jacques Blot Directeur / Direktors: Olivier Poivre d’Arvor

Secrétaire général / Ģenerālsekretārs: Aldo Herlaut

Département de la Coopération et de l’Ingénierie culturelle / Sadarbības un kultūras inženierijas nodaļa Directeur du département / Nodaļas vadītājs: Gilbert Erouart Chargée de mission ‘Expositions patrimoniales’ / Mantojuma izstāžu projektu eksperte: Marie-Claude Vaysse Chargé de mission ‘Cinéma, audiovisuel’ / Kino un audiovizuālo projektu eksperts: Pierre Triapkine

Département des Arts de la scène / Skatuves mākslas nodaļa Directeur du département / Nodaļas vadītājs: Jean-Marc Granet-Bouffartigue s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O Responsable adjointe / Vietniece: Fanny Aubert-Malaurie Chargés de mission ‘Musiques classiques et contemporaines’ / Klasiskās un laikmetīgās mūzikas projektu eksperti: Jean-Louis Gavatorta et Louis Presset Chargés de mission ‘Musiques actuelles’ / Aktuālās mūzikas projektu eksperti: Gaëlle Massicot et Didier Vuillecot Chargée de mission ‘Danse’ / Deju projektu eksperte: Sabine du Puytison Chargée de mission ‘Théâtre’ / Teātra projektu eksperti : Marie Raymond et Jacques Peigné Chargé de mission ‘Arts du cirque, de la rue et de la marionnette’ / Cirka un ielas uzvedumu projektu eksperts: Stéphane Négrin

Département des Arts visuels et architecture / Vizuālo mākslu, arhitektūras un mantojuma nodaļa Directeur du département / Nodaļas vadītājs: Alain Reinaudo Responsable adjointe du département / Vietniece: Caroline Ferreira Chargée de mission ‘Diffusion de collections publiques’ / Publisko kolekciju eksperte: Corinne Henry Chargée de mission ‘Expositions itinérantes’ / Ceļojošo izstāžu eksperte: Yamina Nedjadi Chargée de mission ’Photographie, nouvelles images’ / Foto projektu eksperte: Sophie Robnard

Département Publication et Ecrit / Publikāciju un Rakstniecības nodaļa Directeur du département / Nodaļas vadītājs: Jean de Collongue Responsable adjoint / Vietnieks: Paul de Sinéty

Département de la Communication / Komunikāciju nodaļa Directrice de la communication / Komunikāciju vadītāja: Agnès Benayer Chargé de mission / Projekta koordinators: Jean-François Rabot Chargé de mission / Projekta koordinators: Louise Fourquet

CULTURESFRANCE 1 bis, avenue de Villars 75007 Paris T. 33 (0)1 53 69 83 00 F. 33 (0)1 53 69 33 00 www.culturesfrance.com

155 ’agence des concerts de Lettonie témoigne de l’engagement oncertaģentūra „Latvijas Koncerti” apliecina valsts vēlmi Lde l’Etat en faveur du développement de la vie artistique en Kveicināt kultūras attīstību Latvijā, atbalstot augstas Lettonie, en promouvant les projets et opérations d’excellence. mākslinieciskās kvalitātes projektus. Aģentūra pārstāv Elle représente également les intérêts des musiciens profesionālo mūziķu intereses gan Latvijā, gan ārpus tās professionnels sur son territoire et à l’étranger. robežām.

L’agence collabore régulièrement avec les collectivités locales „Latvijas Koncerti” regulāri sadarbojas ar Latvijas lettonnes dans l’organisation de festivals de musique et concerts. pašvaldībām, organizējot mūzikas festivālus un koncertus. Chaque année, elle organise environ 400 concerts dans toute Katru gadu aģentūra rīko aptuveni 400 koncertu visā Latvijā. Šie la lettonie. Ces manifestations occupent une place importante pasākumi ir neatņemama Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļa, dans la vie culturelle lettonne. Les plus importantes sont : nozīmīgākie no tiem ir: - Le festival de musique classique - Klasiskās mūzikas festivāls; - Le festival des musiques anciennes - Senās mūzikas festivāls; - Les journées d’automne consacrées à la musique de chambre - Rudens kamermūzikas dienas; - Le festival Saxofonia - Festivāls Saxofonia; - Le festival Restart Bach - Festivāls Restart Bach; - Le festival de musique nouvelle Arena. - Jaunās mūzikas festivāls Arēna. Organisation, Partenaires, Remerciements Bureau letton du festival / Festivāla birojs (Latvija)

Leonarda Ķestere, Festivāla producente –projekta vadītāja / productrice du festival Rasa Spulle, biroja vadītāja / assistante Aija Remerte, Vizuālās mākslas nozares kuratore / chargée de mission ‘Arts visuels’ Sanda Katkeviča, Mūzikas programmas kuratore / chargée de mission ‘Musique’ Gundega Laiviņa, Skatuves mākslas programmas kuratore / chargée de mission ‘Arts de la scène’ Zanda Dūdiņa, Kino programmas kuratore / chargée de mission ‘Cinéma’ Līga Buševica, Literatūras nozares kuratore / chargée de mission ‘Littérature’ Agnese Bloka, mārketinga koordinatore / coordinatrice de marketing

Linda Vītola, komunikāciju vadītāja / responsable de la communication Inga Vasiļjeva, mēdiju eksperte / responsable des relations presse

Guntars Ķirsis, Direktors / Directeur Mārcis Kūlis, producentu daļas vadītājs / directeur du département de production Ints Teterovskis, projektu daļas vadītājs / chef de projet

Organizatori, Partneri, PateicībasKristians Drāke, reklāmas un mārketinga daļas vadītājs / directeur marketing Rinta Bružēvica, sabiedrisko attiecību vadītāja / responsable des relations publiques Orests Silabriedis, galvenais redaktors / rédacteur en chef Aija Zamozdika, juriste - personāla speciāliste / juriste, responsable des ressources humaines Zanda Strumpe, galvenā grāmatvede / chef comptable Līga Ancena, grāmatvede / comptable Jānis Petrovskis, tehnisko projektu vadītājs / directeur des projets techniques Marta Valdmane, sekretāre – lietvede / secrétaire

VSIA Latvijas Koncerti Pils iela 20, Rīga, LV-1050 Tālr:. +371 7205485 Fakss: +371 7205490 E-pasts: [email protected]

156 s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O

réée en 1991, reconnue d’utilité publique, la Fondation obēra Šūmaņa fonds ir izveidots 1991. gadā un atzīts par CRobert Schuman œuvre en faveur de la construction Rvalstiski nozīmīgu organizāciju, kas veicina Eiropas izveidi européenne et produit des études sur l’Union européenne un publicē dažādus pētījumus par Eiropas Savienību un tās et ses politiques. Elle est devenue une référence en matière politikām. Šis fonds Francijā, Eiropā un pasaulē ir kļuvis par d’information européenne en France, en Europe et à l’étranger. nozīmīgu informācijas par Eiropas Savienību ieguves avotu. Principal centre de recherches français sur l’Europe et Fonds ir galvenais Francijas pētniecības centrs, kas ses politiques, la Fondation provoque, enrichit et stimule le nodarbojas ar Eiropas un tās politikas jautājumu analīzi. Fonds débat européen par les nombreux évènements (conférences, veicina, bagātina un stimulē debates par sev interesējošiem séminaires) qu’elle organise partout en Europe et par la qualité jautājumiem, organizējot daudzviet Eiropā neskaitāmus et le nombre de ses publications (Notes mensuelles, livres, actes). pasākumus (konferences, seminārus), kā arī publicējot Son indépendance lui permet de traiter les sujets d’actualité augstvērtīgus pētniecības materiālus (ikmēneša piezīmes, de manière approfondie et objective. Ses études et analyses grāmatas, aktus). Fonda neatkarīgais statuss tam ļauj veikt apportent aux décideurs des arguments et des éléments de padziļinātu un objektīvu aktualitāšu analīzi. Fonda veiktie réflexion appréciés pour leur utilité concrète et leur qualité pētījumi sniedz politiķiem argumentus un pārdomu tēmas, kas scientifique. tiek augsti novērtētas to zinātniskās kvalitātes dēļ. Véritable laboratoire d‘idées, elle met à la disposition Šūmaņa fonds ir īsta ideju laboratorija, kas sniedz pētniekiem des chercheurs et du public une expertise utile à une bonne un sabiedrībai vērtīgas zināšanas par Eiropas Savienības connaissance des questions communautaires. Son site jautājumiem. Fonda interneta vietnē www.robert-schuman. Internet - www.robert-schuman.eu - propose des documents eu elektroniskā veidā ir pieejami unikāli dokumenti, jo īpaši électroniques uniques - notamment une lettre hebdomadaire iknedēļas vēstule, kas tiek nosūtīta vairāk nekā 120 000 tās s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O adressée en cinq langues à plus de 120 000 abonnés, contenant abonentu piecās valodās, kas satura arī policy paper « Jautājumi un policy paper « Question d’Europe » - et un Observatoire des par Eiropu », kā arī informāciju par vēlēšanām Eiropā. élections en Europe. Robēra Šūmaņa Fonda prezidents ir Žans Dominiks Žuljani Elle est présidée par Jean-Dominique Giuliani. (Jean-Dominique Giuliani).

29, boulevard Raspail – 75007 Paris Tél. : +33 (0)1 53 63 83 00 – Fax : +33 (0)1 53 63 83 01 [email protected]

Rond Point Schuman 6 – B.1040 Bruxelles Guntars Ķirsis, Direktors / Directeur Tél. : + 32 (0)2 234 78 26 - Fax : + 32 (0)2 234 77 72 Mārcis Kūlis, producentu daļas vadītājs / directeur du département de production [email protected] Ints Teterovskis, projektu daļas vadītājs / chef de projet Kristians Drāke, reklāmas un mārketinga daļas vadītājs / directeur marketing Rinta Bružēvica, sabiedrisko attiecību vadītāja / responsable des relations publiques Orests Silabriedis, galvenais redaktors / rédacteur en chef Aija Zamozdika, juriste - personāla speciāliste / juriste, responsable des ressources humaines Zanda Strumpe, galvenā grāmatvede / chef comptable Līga Ancena, grāmatvede / comptable Jānis Petrovskis, tehnisko projektu vadītājs / directeur des projets techniques Marta Valdmane, sekretāre – lietvede / secrétaire

157 Organisation, Partenaires, Remerciements Organizatori, Partneri, Pateicības

158

s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O

Apgāds ATĒNA Latvijas Jaunā teātra institūts Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācija Apgāds Omnia Mea Latvijas Kultūras fonds AVE SOL Apgāds ZVAIGZNE ABC Latvijas Literatūras centrs Rīgas Franču licejs Ārzemju mākslas muzejs Latvijas Mākslas akadēmija Rīgas Kinomuzejs Bolderājas Mūzikas un Mākslas skola Latvijas Muzeju asociācija Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs Latvijas Nacionālā bibliotēka Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs Latvijas Nacionālā opera Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls Galerija CENTRS Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Starptautiskais nepieradinātās mūzikas un filmu festivāls Galerija GARĀŽA Latvijas Republikas Izglītības ministrija Festivāls Skaņu Mežs Jauno mediju kultūras centrs RIXC Latvijas Valsts prezidenta kanceleja Starptautiskais mūzikas festivāls RĪGAS RITMI Jaunrīgas attīstības uzņēmums Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija Talsu novada muzejs Jūrmalas pilsētas muzejs Liepājas Simfoniskais orķestris Valsts Akadēmiskais koris Latvija Koncertaģentūra QUEEN OF STAGE Marijas Naumovas bērnu jauniešu studija MARIEN Valsts Kultūrkapitāla fonds Kultūras mezgls DIRTY DEAL CAFE STUDIO Veikalu tīkls RIMI Kultūras un informācijas centrs K@2 Mūzikas aģentūra Hermaņa Brauna fonds Ventspils muzejs Kultūras un mākslas projekts NOASS Nacionālais Kino centrs Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā Laikmetīgās Mākslas centrs Positivus Music Latvijas Akadēmiskā bibliotēka Rīgas Centrālā bibliotēka

159 s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O Organisation, Partenaires, Remerciements s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O Organizatori, Partneri, Pateicības

160 s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O Organisation, Partenaires, Remerciements s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O

Agence EduFrance Aģentūra Magnum Photo Ballet Biarritz Thierry Malandain Centre Chorégraphique National Centre national des arts plastiques Ecole Supérieure d’Art et Design de Saint-Étienne Ecole Supérieure des Arts Décoratifs de Strasbourg Ellipse Exyzt Fonds National d’Art Contemorain Hors Serie La Compagnie Montalvo- Hervieu La Fondation Regards de Provence Organizatori, Partneri, Pateicības La Roseraie du Val-de-Marne Le Cirque désaccordé Le Fresnoy Studio National des Arts Contemporains Le Marché de Rungis MAC/VAL, Museé d’Art Contemporain du Val-de-Marne Manufacture nationale de Sèvres Mod’Art International Mouvement des Entreprises de France MEDEF Musée des Beaux-arts de Bordeaux Musée Sèvres Musiques de Nuit Opera de Lyon Sextant et Plus Sopexa Vivarium Studio William Blake & Co. Edit.

161 Mécénat / Festivāla atbalstītāji s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O Organisation, Partenaires, Remerciements s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O Organizatori, Partneri, Pateicības

162 Mécénat / Festivāla atbalstītāji s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O Organisation, Partenaires, Remerciements s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O

Le groupe Société Générale, acteur financier majeur de la zone Euro, au travers de ses filiales basées en Lettonie : InservissCrédit (spécialisée dans le crédit à la consommation) et ALD Automotive (spécialiste de la location Longue Durée de

Organizatori, Partneri, Pateicības Véhicules en Europe), apporte son soutien au Printemps Français de Riga !

163 Partenaires médias /Informatīvie atbalstītāji s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O Organisation, Partenaires, Remerciements s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O Organizatori, Partneri, Pateicības

164 Partenaires médias / Informatīvie atbalstītāji s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O Organisation, Partenaires, Remerciements s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O

R E V U E D ’ H I S T O I R E N O R D I Q U E  Organizatori, Partneri, Pateicības

165 Remerciements: / Pateicības :

Académie de la culture Delage Laurent Joly Antoine Adam Corinne Delot Sébastien Kalnciema Aina Andueza Geneviève Denavit-Feller Emmanuelle Kalniņa Guna Apsīts Gints Demakova Helēna Kalniņa Ieva s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O Auziņa Renāte Deslandes Bruno Kalve Helēna Avisse Anouck Devautour Patrick Kargins Valērijs Ābele Aldis Desmeure Jean-Louis Kārkla Dace Ābols-Nagobads Aina Donadey Audrey Karstens Lomholts Ādiņa Māra Dreģe Antra Kauffmann Jean-Paul Balode Baiba Dumont Joëlle Kaufmanis Aldis Balode Ieva Dumont Pierre Kaugure Laima Balode Mārīte Duplanoriales Jérôme Kelle Jérôme Baranovs Mārtiņš Duval Patrick Kleinberga Nellija Baranovska Inese Eravert Renée Klišāns Valdis Bastien Pierre Eugène Borissov Kocere Venta Baumane Inta Everte Aivija Konste Andra Beau-Poncie Brigitte Faivre Véronique Korņilova Jeļena Bel Emmanuel Fanfan Nathalie Krasovickis Viktors Belloc Anne-Laure Feldmane Vija Krauklis Vents Armands Benhamou Marie-Andrée Fette-Gazzo Marie-José Kreicberga Zane Berdah Jean-François Fiļs Oļegs Krese Solvita Bernis Ernests Fliks Bertolds Krēsliņa Alīda Bikše Aigars Foucher Michel Krilova Signe

Organisation, Partenaires, RemerciementsBišs Ģirts Fouré Nikolas Krūmiņa Zane Boķis Inesis Gaile Zane Kukaine Katrīna Boret Charles-Marie Gailīte –Holmberga Ilze Kurpniece Baiba Bouali Achraf Gailītis Viestarts Ķere Inga Bourreau Guillaume Gajevska Zanda Ķergalve Zanda Briede Kristīne Gallet Pascal-Emmanuel Ķirse Sandra Briežkalns Māris Galopin Jean-Michel L’équipe des professeurs de français du CCF

Brillet Marie-Laure Garcia Françoise Lāce Māra s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O Brokāne Jeļena Garjāns Jānis Laiviņa Gundega Broks Aivars Gehta Marina Laizāne Selga Brumm Véronique Geile-Sīpolniece Inta Lamaša Anda Bruno Delas Gerharde-Upeniece Ginta Lamberga Dace Brūvere Inga Gilbert Jean-Baptiste Lancmanis Imants Buchholtz Jérémie Giuliani Jean-Dominique Landes Xavier Bula Dace Godefroy Raymond Lapa Inese Buliņa Una Goldšmite Gundega Lappuķe Rolands Bunakoff Nicolas Golubeva Marija Lapsa-Lappuķe Diāna Bunte Jānis Graikste Santa Latry Olivier Butkevičs Jānis Granereau Adeline Laukers Ieva Bužinska Irēna Grange Michel Le Bihan Olivier Café francophone Grasmanis Ojārs Lebard Delphine Cantagrel Gilles Grigorjeva Dace Leimanis Aivars Carry Vincent Grīnberga Gita Leiškalne Katrīna Caterin Claudia Gueslin Julien Lembergs Aivars Organizatori, Partneri, Pateicības Cauka Lolita Guillaume Lemešonoks Dainis Caune Rita Gūtmane Ilze Léonzi Christophe Chabanis Philippe Ģībiete Elīna Lherété Jean-François Chaizy Christelle Haitina Maria Libourel Monique Chardronnet Ewen Hallé Antoinette Liepiņa Inese Chaumette Xavier Hellio Eléonore Limousin Isabelle Club des jeunes francophones Henninger Nicolas Līnis Aivars Collard Bovy Véronique Henriet Jean-Paul Livčāne Daiga Covo Daniel Herbert Samuel Livonska Nata Čivle Diāna Houard Christine Lomholt Karsten Dālderis Ints Jakovļeva Liene Louapre Hélène Dankfelde Gunta Jakubovska Zane Loukia Richard Davidova Inna Jegermanis Gints Louveau Muriel De Gouvion St-Cyr Agnés Joannin Pascale Louveau Muriel

166 Lummaux Michel Rubene Ilona Lūse Agnese Rubene Indra Lūsiņa Ieva Rubene Terēzija Lūsiņa Inese Rubenis Ojārs s t n e m e i c r e m e R , s e r i a n e t r a P , n o i t a s i n a g r O Lycée français Rubinstein Nina Catherine Maby Caroline Rudzīte Agnese Majors Ģirts Sakoviča Inese Malecot Charles-Henri Schwarz Christian Matjušonoka Inese Sefere Riva Mažeiks Jānis Sesks Uldis Ménage Corinne Sniedze Evita Mention Antoine Skane Elga Michel Pierre Skrābane Astra Mielava Iveta Slava Laima Miķelsone Inga Sprūdža Iveta Millersone Guna Starke Tilo Moliera Joëlle Stašāne Laura Mondet Elsa Stendzenieks Ēriks Morovich Barbara Stroda Brigita Mouch’rouf Jason Strode Rita Mouttet Luc Strumpe Zanda Munkevics Raimonds Šēnhofa Inta Naumova Marija Šmiti Rasa un Raitis Organisation, Partenaires, Remerciements Naumovs Aleksejs Šnē Normunds Neau Stéphane Tarran Michel Nemše Inga Tišheizere Edīte Nordik IT Tiškina Janīna Ņikiforovs Sergejs Tursz David Oga Jānis Uburģe Baiba Ošlejs Māris Upeniece Daiga

Ozola-Ozoliņa Ilze Urtāns Arnis s a b ī c i e t a P , i r e n t r a P , i r o t a z i n a g r O Ozoliņa Olga Ušpele Gunta Ozoliņš Aigars Vahšteins Kārlis Ozoliņš Māris Vaivods Aivars Ozols Pēteris Vanaga Urzula Pamart Marie Vanags Mārtiņš Pelēka Anda Veismanis Andris Pētersone Inese Verdonck Marie-Anne Piguet Philippe Vilks Andris Pildegovičs Andrejs Vilsone Dace Podskočija Helēna Viņķelis Pēteris Poļanskis Sergejs Wagner Clara Pudāns Matīss Warnier Isabelle Puig Alberto Zajančkauskas Raitis Puķe Kristaps Zamozdika Aija Puķītis Tālis Zane Bērziņa Quatreville Véronique Zezza Judith Organizatori, Partneri, Pateicības Rasne Rita Ziedonis Imants Raymond W. Stephens Zilgalvis Dzintars Reitere Elīna Zvidriņa Solvita Remerte Aija Žagars Andrejs Rémy Jérôme Resele Dace Rietuma Dita Rītiņš Mārtiņš Roga Indra Romanenko Jekaterina Rone Inese Rozenberga Aiva Rozenberga Ilze Rozentāle Ieva

167 Coordination éditoriale/ Redaktori

Luc Lévy (Liks Levī) Vita Timermane-Moora Mikael Mohamed (Mikaels Moameds) Agnese Bloka Bruno Gomes (Bruno Gomes) Linda Vītola

Correction / Korektori

Marie-Catherine Glaser Liene Jakovļeva Michèle Barthe Ināra Eglīte Guna Kalniņa

Conception graphique / Grafiskais koncepts

Raitis Zajančkauskas, www.labidarbi.lv

168