2019 Perpetuum Mobile 2019

Total Page:16

File Type:pdf, Size:1020Kb

2019 Perpetuum Mobile 2019 perpetuum mobile 2019 perpetuum mobile 2019 Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums lu Akadēmiskais apgāds Perpetuum mobile 2019. Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums. Rīga: lu Akadēmiskais apgāds, 2019. 136 lpp. Apstiprināts publicēšanai ar Latvijas Universitātes Eksakto, dabas un dzīvības zinātņu padomes sēdes lēmumu 2019. gada 24. maijā (protokols Nr. 4). Redkolēģijas vadītājs: Ivars Ījabs Redkolēģija: Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš Redkolēģijas atbildīgā sekretāre: Laila Kundziņa Recenzenti: Ivars Ījabs, Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš, Vitālijs Zelčs, Valdis Segliņš, Andris Jakovičs. Literārais redaktors: Oskars Lapsiņš Pateicība lu fonda stipendiātam Mārim Seņkovam par brīvprātīgo darbu krājuma tapšanas laikā. iSbN: 978–9934–18–441–3 © Latvijas Universitāte, 2019 saturs 6 Jānis Cepurītis Filantropija kā cilvēciskās esības dziļākais apliecinājums 12 Kristaps Lamsters, Māris Krievāns, Jānis Karušs Argentīnas salu (Vilhelma arhipelāgs, Antarktika) ledus kupolu ģeofizikālie pētījumi 22 Sergejs Zadorožnijs Digitālā plānošana kā palīglīdzeklis pret agrīniem mežģījumiem pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas 32 Zbigņevs Marcinkevičs, Andris Grabovskis, Uldis Rubīns, Sigita Kazūne, Karīna Volčeka, Anastasija Caica Sepses diagnostika, izmantojot hiperspektrālo attēlveidi un termogrāfiju 42 Andris Bērziņš Magnētiskā lauka attēlošana magnētisko īpašību pētīšanā 56 Kārlis Pleiko, Līga Saulīte, Vadims Parfejevs, Una Riekstiņa Aptamēru atlase pret gaišo šūnu nieru karcinomu: šūnu SELEX metodes izmantojums 68 Toms Rēķis Statistiskās mehānikas un kvantu ķīmisko aprēķinu pielietojums nesakārtotu cietfāžu raksturošanā 78 Kalvis Salmiņš Laika intervālu mērītāja RTS 2006 modernizācija 84 Didzis Berenis Magnētiskās hidrodinamikas attīstība, rotējošu pastāvīgo magnētu ierosinātas plūsmas industrijā un pētniecībā 96 Aigars Kokins Dabiskie krāsu zemju minerālu pigmenti, okeri un to krāsas 106 Kristīne Rotbaha Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās 118 Roberts Rasums Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai 1919. gada 8.–19. oktobrī: politiskie un militārie aspekti 126 LU fonda mecenātu atbalstītie stipendiāti no 2014./15. līdz 2018./19. akadēmiskajam gadam Filantropija kā cilvēciskās esības dziļākais apliecinājums Jānis Cepurītis, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs, lu fonda 2011./2012., 2012./2013., 2013./2014. un 2014./2015. akadēmiskā gada Žaņa Lapuķa piemiņas stipendiāts JāNiS CepurītiS 7 Laikmetu, kurā dzīvojam, bieži mēdz dēvēt par dinamisku pārmaiņu un neierobežotu iespēju laikmetu vienlaikus. Straujā tehnoloģiju augšupeja, informācijas apjoma pieaugums, ilgas pēc sociālās vienlīdzības un globālo procesu nenoturība. Lai neapjuktu un spētu atbildēt uz maiņpilno proce- su dinamiku, vadītājiem visdažādākajos līmeņos ir jābūt konkurētspējīgi izglītotiem un praktiķiem kompetencēs. Maiņpilnus procesus var vadīt tie, kuri spēj praksē integrēt jaunas un attīstošas kompetences.1 Sabiedrības pārmaiņu pazinēji norāda, ka sociālo pārmaiņu temps ir palielinājies tieši 20. gadsimtā līdz ar industrializācijas tempiem, demogrāfiskajām un cilvē- ka izraisītām vides pārmaiņām, kas gadsimta beigās bija straujākas nekā tā sākumā.2 Tomēr līdzās visiem redzamajiem pārmaiņu procesiem cilvēces vēsture nav iedomājama bez reliģiskajiem priekšstatiem un to ietekmes. Reliģija gluži kā «zelta stīga», kā iekšēja eksistenciāla atsaukšanās, būt un dzīvot vairāk par šodienu un progresa sasniegto. Teoloģijas pro- 1 Fransworth K. A. fesora Gerija Andersona (Gary A. Anderson) vārdiem sakot, tā ir Leadership as Service: cilvēka vēlme zināt un ticēt, ka pasaule ir vieta, kur dalīties ar A New Model for Higher Education in a New Cen- to, kas man ir, nevis pienākuma dēļ, bet gan tāpēc, ka došana ir tury. 2007. Westport: šīs pasaules metafiziskā struktūra.3 Lieli vārdi — došana ir daļa ACe, Praeger Publishers. no šīs pasaules struktūras un vienlaikus daļa no paša cilvēka. 2 Rudel T. K and Hooper Tam ir grūti nepiekrist, jo ikvienas sabiedrības formēšanās un L. Is the Pace of Social Change Accelerating?: patstāvība sākas ar indivīda apziņu par sevi un procesiem, kas Latecomers, Common liek apzināties savu patieso būtību. Tā ir garīga dimensija, kas Languages, and Rapid Historical Declines in Fer- līdzdarbojas ne tikai vēstures, bet arī paša indivīda tapšanā. tility. 2005. International Došanas dziļākā būtība jeb filantropija ir viena no zemapziņas Journal of Comparative Sociology, vol. 46.4, balsīm, kuru sadzirdot un uz to atsaucoties ieguvums ir abpu- p. 275. sējs — gan devējam, gan saņēmējam. 3 Anderson G. A. Chari- Filantropijai kā sociālam un reizē garīgam fenomenam ty. The Place of the Poor ir ļoti sena vēsture. Reliģijas un vēstures profesors Demetrios in the Biblical Tradition. 2013. Yale University Konstantelos (Demetrios J. Constantelos), kurš specializējies Press, vol. 4. Senās Grieķijas kultūrtelpas pētniecībā, norāda, ka filantropi- 4 Constantelos D. J. jas jēdziens cēlies no grieķu valodas philein ton anthropon, kas Origins of Christian Ort- nozīmē mīlestība uz cilvēku; šo vārdu lietojis jau grieķu traģē- hodox Diakonia: Christian Orthodox Philanthropy diju autors Aishils.4 Vēstures pētniecība ļauj secināt, ka Senajā in Church History. 2007. Grieķijā filantropija ir bijusi kultūras fenomens, kas caurstrāvo- Springer-Winter 1, Greek Orthodox Theological ja politisko un pilsonisko sabiedrību.5 Savukārt Platona tekstos Review, vol. 52, pp. 1–4. filantropija tiek raksturota kā norāde mīlēt cilvēku, palīdzot 5 Robbins K. C. Histo- (asistējot) viņa vajadzībās. Uz filantropijas vēstures ass būtu rical Perspective: Tradi- jāpiemin arī Bizantijas imperators Justiniāns (482–565), kura tions of Philanthropy in the West. 2006. In: The laikā filantropijas organizācijas sāka saņemt dāsnas dāvanas un Nonprofit Sector: A Rese- mantojumus, un vienlaikus šīs organizācijas baudīja imperiā- arch Handbook, 2nd ed., ed. Walter W. Powell and lo nodokļu atlaides. Laika gaitā šīs labvēlīgās attieksmes dēļ Richard Steinberg, Yale imperatori iemantoja pat īpašu — filantropa — titulu. Šie fiskā- University Press, vol. 15. lās imunitātes vēsturiskie apstākļi bija tie, kas vēlāk definēja 6 Ibid., p. 23. visas Rietumu pasaules filantropijas ētosu.6 Varbūt tieši tas FilANtropiJA kā CilvēCiSkāS eSības dziļākAiS AplieCiNāJumS 8 palīdzēja, lai filantropijas universālo raksturu kristīgā pasaule transformētu par Rietumu sabiedrības stūrakmeni. Liela daļa no kultūras un izglītības mantojuma nebūtu iedomājama bez filantropijas, bez privātas un ļoti per- sonīgas materiālās iesaistes.7 Tā, lūk, ir cilvēka līdzdaļa pasaules metafizis- kajā struktūrā, kas nepakļaujas progresam vai vērtību mainībai, bet paliek uzticama zemapziņas pārspēkam. Par to viens no redzamākajiem 20. gs. starpreliģiju dialoga praktiķiem, publicists un trapistu mūks Tomass Mēr- tons (Thomas Merton) saka: «Bieži gadās, ka cilvēka patiesā esība ir apbe- dīta zemapziņā un tai netiek dota iespēja izpausties un dzīvot mūsos.»8 Lūk, filantropija visos laikos ir bijusi kā cilvēka zemapziņas klusā balss, kas vēstures mainīgumā cilvēcīgo attiecību vērtību uztur nemainīgu, proti, ar savu devumu piedalīties sabiedrības tapšanas procesos. Tāpēc filantropija ir sastopama dažādu reliģiju, kultūru un politiskajos kontekstos. Gandrīz katrā reliģiskajā sistēmā ir pārstāvēta mācība par ziedoša- nas praksi. Jūdaismā, islāmā un atsevišķās Austrumu reliģijās dalīšanās ar materiāliem labumiem un došana ir stingri reglamentēta. Labdarība (žēl- sirdības dāvanu došana) Tuvajos Austrumos dominē 7 Feingold M. Phi- kā viesmīlība, Senajā Grieķijā, jūdaisma un kristīgās lanthropy, Pomp, and Patronage: Historical pasaules kultūrtelpā kā mīlestība uz savu tuvāko. Lūk, Reflections upon the tik daudzas reliģiskās sistēmas ietver sevī šo univer- Endowment of Cul- ture. 1987. Daedalus, sālo līdzcietības principu — izturēties pret citiem tā, vol. 116(1), p. 155. kā mēs gribētu, lai izturas pret mums. Islāmā kā viena 8 Merton T. No Man Is no ziedošanas formām pastāv zakat, kas ir ziedojums an Island. 2005. Boston: no ikgadējiem ienākumiem un ko musulmaņu zemēs Shambhala, p 39. pārvalda vietējā varas pārvalde. Jūdaismā ziedojuma 9 Gronlund H. and došana ir viens no reliģiskajiem imperatīviem.9 Šādā Pessi A. B. The Influence of Religion on Philan- semītu kultūrvidē ziedošana ir viens no reliģiskās thropy across Nations. prakses bāzes elementiem, lai apliecinātu piederību 2015. In: The Palgrave Handbook of Global Phi- pie noteiktas reliģisko uzskatu sistēmas. Jūdaismā šis lanthropy, P. Wiepking princips ir ļoti uzskatāms.10 Šajā kontekstā to varētu and F. Handy (eds.), New York: Palgrave Macmil- saukt par lietišķo tikumu11, kas Vecajā derībā ir ietērpts lan, pp. 558–561. vārdos «nenocietini savu sirdi, neaizžņaudz plaukstu 10 Robbins K. C., skopulībā» (5. Mozus 15:7)12. op. cit., 14. Arī kristietības paradigmā dominē specifisku 11 Constantelos D. J., vērtību kodols, kas regulē attieksmi pret laicīgo man- op. cit., 4. tu.13 Gan jūdaismā, gan kristietībā dominē labprātīgas 12 Bībele. 2012. došanas (mīlestības dāvanas) principi. Vecās un Jaunās Rīga: Latvijas Bībeles derības teksti runā arī par neieinteresēto filantropiju, biedrība. tādu, kas dod nevis pienākuma dēļ, bet gan mīlestī- 13 Cascione G. L. Phi- bas motīvu vadīta. Visos laikos, izprotot filantropiju, lanthropists in Higher Education: Institutional, reliģiskie motīvi saistās ar paša devēja
Recommended publications
  • Folklór Baltských Zemí Jako Zdroj Pro Studium Předkřesťanských Tradic Starých Baltů
    4 JAK ROzuměT „POHANSKÝM RELIKTům“: FolKLÓR BALTSKÝCH ZEMÍ JAKO ZDROJ PRO STUDIUM PředKřesťANSKÝCH TRADIC STARÝCH BALTů Anglický termín folklore, přeložitelný do češtiny jako „lidová tradice“ či „lidové vě- dění“, začal být evropskými vzdělanci užíván před polovinou 19. století.1 V kon- textu historie moderní vědy se jedná o zásadní epochu, kdy vznikala v sekulární podobě většina současných humanitních oborů, včetně organizovaného studia folklóru. Evropská města prodělávala touto dobou druhou vlnu „industriální revoluce“, spojenou s modernizací, masovými imigracemi venkovské populace a pozvolnou „detradicionalizací“ v širších vrstvách společnosti. Modernizační procesy přitom neovlivňovaly pouze kulturní prostředí měst, ale prosakovaly v různých podobách i na venkov. Důsledkem toho zde začínají mizet dlouhodobě konzervované kulturní elementy, nezřídka poměrně „archaického“ stáří. Zároveň s těmito procesy však již druhá generace romantických intelektuálů mezi Atlan- tikem a Volhou usilovně studuje kulturní dějiny dílčích (obvykle svých vlastních) národů, zpravidla se zvláštním zřetelem k jejich historické genezi a identickým specifikům.2 Tradice udržované venkovskými obyvateli, do 18. století městskou inteligencí spíše ignorované či opovrhované, získávají ještě před rokem 1800 ros- toucí pozornost a následně i roli „stavebního materiálu“ při procesu „budování“ národních identit.3 1 Za původce anglického termínu folklore, který vytlačil starší latinismus popular antiquities, bývá obvykle považován spisovatel a amatérský historik William John Thoms (1803–1885). Významnou inspiraci pro jeho zájem o lidové kultury představovala díla Jacoba Grimma (1785–1863) a Wilhelma Grimma (1786–1859), průkopníků německé (a v podstatě i evropské) folkloristiky. 2 Spojitost nacionalismu a folkloristiky během 18.–20. století analyzuje např. Doorman, Martin, Romantický řád, Praha: Prostor 2008, 203–224. 3 K folkloristice a její genezi viz např.
    [Show full text]
  • 2019 Perpetuum Mobile 2019
    perpetuum mobile 2019 perpetuum mobile 2019 Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums lu Akadēmiskais apgāds saturs Perpetuum mobile 2019. Latvijas Universitātes fonda 6 Jānis Cepurītis Filantropija kā cilvēciskās esības mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums. dziļākais apliecinājums Rīga: lu Akadēmiskais apgāds, 2019. 136 lpp. Apstiprināts publicēšanai ar Latvijas Universitātes 12 Kristaps Lamsters, Māris Krievāns, Jānis Karušs Argentīnas Eksakto, dabas un dzīvības zinātņu padomes sēdes salu (Vilhelma arhipelāgs, Antarktika) ledus kupolu lēmumu 2019. gada 24. maijā (protokols Nr. 4). ģeofizikālie pētījumi 22 Sergejs Zadorožnijs Digitālā plānošana kā palīglīdzeklis pret Redkolēģijas vadītājs: Ivars Ījabs agrīniem mežģījumiem pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas Redkolēģija: Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš 32 Zbigņevs Marcinkevičs, Andris Grabovskis, Uldis Rubīns, Redkolēģijas atbildīgā sekretāre: Laila Kundziņa Sigita Kazūne, Karīna Volčeka, Anastasija Caica Sepses diagnostika, izmantojot hiperspektrālo attēlveidi un termogrāfiju Recenzenti: Ivars Ījabs, Ģirts Barinovs, Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš, Vitālijs Zelčs, Valdis Segliņš, Andris Jakovičs 42 Andris Bērziņš Magnētiskā lauka attēlošana magnētisko īpašību pētīšanā Literārais redaktors: Oskars Lapsiņš 56 Kārlis Pleiko, Līga Saulīte, Vadims Parfejevs, Una Riekstiņa Pateicība lu fonda stipendiātam Mārim Seņkovam par brīvprātīgo darbu krājuma
    [Show full text]
  • Between National and Academic Agendas Ethnic Policies and ‘National Disciplines’ at the University of Latvia, 1919–1940
    BETWEEN NATIONAL AND ACADEMIC AGENDAS Ethnic Policies and ‘National Disciplines’ at the University of Latvia, 1919–1940 PER BOLIN Other titles in the same series Södertörn Studies in History Git Claesson Pipping & Tom Olsson, Dyrkan och spektakel: Selma Lagerlöfs framträdanden i offentligheten i Sverige 1909 och Finland 1912, 2010. Heiko Droste (ed.), Connecting the Baltic Area: The Swedish Postal System in the Seventeenth Century, 2011. Susanna Sjödin Lindenskoug, Manlighetens bortre gräns: tidelagsrättegångar i Livland åren 1685–1709, 2011. Anna Rosengren, Åldrandet och språket: En språkhistorisk analys av hög ålder och åldrande i Sverige cirka 1875–1975, 2011. Steffen Werther, SS-Vision und Grenzland-Realität: Vom Umgang dänischer und „volksdeutscher” Nationalsozialisten in Sønderjylland mit der „großgermanischen“ Ideologie der SS, 2012. Södertörn Academic Studies Leif Dahlberg och Hans Ruin (red.), Fenomenologi, teknik och medialitet, 2012. Samuel Edquist, I Ruriks fotspår: Om forntida svenska österledsfärder i modern historieskrivning, 2012. Jonna Bornemark (ed.), Phenomenology of Eros, 2012. Jonna Bornemark och Hans Ruin (eds), Ambiguity of the Sacred, 2012. Håkan Nilsson (ed.), Placing Art in the Public Realm, 2012. Lars Kleberg and Aleksei Semenenko (eds), Aksenov and the Environs/Aksenov i okrestnosti, 2012. BETWEEN NATIONAL AND ACADEMIC AGENDAS Ethnic Policies and ‘National Disciplines’ at the University of Latvia, 1919–1940 PER BOLIN Södertörns högskola Södertörns högskola SE-141 89 Huddinge www.sh.se/publications Cover Image, taken from Latvijas Universitāte Illūstrācijās, p. 10. Gulbis, Riga, 1929. Cover: Jonathan Robson Layout: Jonathan Robson and Per Lindblom Printed by E-print, Stockholm 2012 Södertörn Studies in History 13 ISSN 1653-2147 Södertörn Academic Studies 51 ISSN 1650-6162 ISBN 978-91-86069-52-0 Contents Foreword ......................................................................................................................................
    [Show full text]
  • Defining Boundaries Between Two Immigrant Waves from Latvia
    Defining Boundaries Between Two Immigrant Waves From Latvia: A Study of Latvian Supplementary Schools in the U.S. A THESIS SUBMITTED TO THE FACULTY OF THE GRADUATE SCHOOL OF THE UNIVERSITY OF MINNESOTA Ilze Garoza IN PARTIAL FULFILLMENT OF THE REQUIREMENTS FOR THE DEGREE OF MASTER OF ARTS Professor Peter Demerath, Adviser Professor Gerald Fry, Co-adviser August, 2011 © Ilze Garoza 2011 Acknowledgements I would like to express my deep gratitude to my adviser Dr. Peter Demerath and co-adviser Dr. Gerald Fry for all the guidance and support they provided me throughout the thesis writing. I also want to extend my special thanks to professor Andris Straumanis, University of Wisconsin – River Falls, who generously shared his expertise, time, and advice in launching my research project, reaching out to the community, as well as his invaluable and critical feedback on my findings about Latvians in the United States. This study would not have come about if not for the extraordinary responsiveness of the Latvian community. There are no words to thank enough the Latvian supplementary school principals who provided me access to their schools; to teachers and parents, as well as the Latvian community leaders, who shared their stories, insights, and experiences. My special thanks goes to the Latvian community in Minnesota, which has been my “home” for the last three years and whose support and financial assistance allowed me to participate in various Latvian events around the United States. This study would not have come about also without the generous support of the Immigration History Research Center (IHRC) staff and directors Dr.
    [Show full text]
  • The Degeneration of Ancient Bird and Snake Goddesses Into Historic Age Witches and Monsters
    The Degeneration of Ancient Bird and Snake Goddesses Miriam Robbins Dexter Special issue 2011 Volume 7 The Monstrous Goddess: The Degeneration of Ancient Bird and Snake Goddesses into Historic Age Witches and Monsters Miriam Robbins Dexter An earlier form of this paper was published as 1) to demonstrate the broad geographic basis of “The Frightful Goddess: Birds, Snakes and this iconography and myth, 2) to determine the Witches,”1 a paper I wrote for a Gedenkschrift meaning of the bird and the snake, and 3) to which I co-edited in memory of Marija demonstrate that these female figures inherited Gimbutas. Several years later, in June of 2005, the mantle of the Neolithic and Bronze Age I gave a lecture on this topic to Ivan Marazov’s European bird and snake goddess. We discuss class at the New Bulgarian University in who this goddess was, what was her importance, Sophia. At Ivan’s request, I updated the paper. and how she can have meaning for us. Further, Now, in 2011, there is a lovely synchrony: I we attempt to establish the existence of and have been asked to produce a paper for a meaning of the unity of the goddess, for she was Festschrift in honor of Ivan’s seventieth a unity as well as a multiplicity. That is, birthday, and, as well, a paper for an issue of although she was multifunctional, yet she was the Institute of Archaeomythology Journal in also an integral whole. In this wholeness, she honor of what would have been Marija manifested life and death, as well as rebirth, and Gimbutas’ ninetieth birthday.
    [Show full text]
  • International Register (Updated March 5, 2021)
    Last updated: March 5, 2021 © Mark L. DeBard, MD, Registrar & International Lilac Society Freek Vrugtman, Registrar Emeritus Assistant Registrars: Claire Fouquet, David Gressley, Tatyana Polyakova International Register and Checklist of Cultivar names in the Genus Syringa L. (Oleaceae) (“Work-in-Progress” Lilac Register) For information on title, copyright, address, table of content, acknowledgements, historical overview, and introduction see Introductory Pages. RELEASE NOTE: This release includes updates to the main Register PDF and Excel files, including a massive revision to the Russian cultivar information as a result of a detailed review by our Assistant Registrar, Tatyana Polyakova. In particular, the Latvian cultivars have been updated and many Kravchenko cultivars from Uzbekistan have been added or revised. Also, multiple cultivars from Kazakhstan as well as those of Makedonskaya and Ihara have been updated or added. In addition, the Registrars have decided to maintain the British English format of cultivar names, based on 40 years of tradition and worldwide usage of the names, while converting the text to American English. This primarily affects abbreviations in the cultivar names, such that in British English, Dr, Mr, Mrs, and Ms are all written without periods after them, but in both British and American English, Mons. and Pres. do have periods. There are actually rules governing this. This release is the basis for the identically dated printed hardcopy release of the Register. It has 3561 entries including 1223 registered lilacs (in bold), 640 more with established but non- registered names, and 669 more with non-established names. There are 1025 entries with synonyms or rejected or unacceptable names.
    [Show full text]
  • Ekonomska Misao I Praksa Časopis Sveučilišta U Dubrovniku
    UDK33 ISSN 1330-1039 E-ISSN 1848-963X EKONOMSKA MISAO I PRAKSA ČASOPIS SVEUČILIŠTA U DUBROVNIKU ECONOMIC THOUGHT AND PRACTICE PERIODICAL OF THE UNIVERSITY OF DUBROVNIK SVEUČILIŠTE U DUBROVNIKU UNIVERSITY OF DUBROVNIK DUBROVNIK DUBROVNIK ______________________________________________________ EKON. MISAO I PRAKSA GOD. XXVI. (2017.) BR. 1. Str. 1. - 426. DUBROVNIK EKON. MISAO PRAKSA DBK. GOD XXVI. (2017) BR. 1. STR. III - VI Kazalo IZVORNI ZNANSTVENI RAD EKONOMSKA MISAO U ANTIČKOJ MEZOPOTAMIJI.............................. 3 Đuro Benić POVEZANOST OČEKIVANE PROIZVODNJE I POKAZATELJA POUZDANJA POTROŠAČA U PRERAĐIVAČKOJ INDUSTRIJI EUROPSKE UNIJE ............................................................................................. 25 Mirjana Čižmešija QUALITY MEASUREMENT IN RESTAURANT INDUSTRY FROM THE MARKETING PERSPECTIVE: A COMPARISON OF GUESTS' AND MANAGERS' QUALITY PERCEPTIONS ........................... 41 Marko Kukanja PRETHODNO PRIOPĆENJE DETERMINANTS OF ABNORMAL AUDIT FEES IN NIGERIAN QUOTED COMPANIES ..................................................................................... 65 O. J. Ilaboya, M. O. Izevbekhai, G. Ohiokha MARKETING OPPORTUNITIES OF RETAIL READY PACKAGING – THE CASE OF CROATIAN FOOD MANUFACTURERS ............................ 85 Jelena Franjković, Martina Ferenčić, Davor Dujak INFLUENCE OF PERCEIVED EXPORT BARRIERS ON THE EXPORT INTENSITY OF THE CROATIAN MANUFACTURERS .......... 107 Marija Martinović, Elena Matana NEZAPOSLENOST MLADIH I USKLAĐENOST OBRAZOVNOG SUSTAVA S POTREBAMA TRŽIŠTA RADA .............................................
    [Show full text]
  • 11Th International Scientific Conference STUDENTS on THEIR WAY to SCIENCE (Undergraduate, Graduate, Post-Graduate Students) Collection of Abstracts April 22, 2016
    11th International Scientific Conference STUDENTS ON THEIR WAY TO SCIENCE (undergraduate, graduate, post-graduate students) Collection of Abstracts April 22, 2016 Jelgava 2016 ISSN 2255-9566 STUDENTS ON THEIR WAY TO SCIENCE (undergraduate, graduate, post-graduate students) Collection of abstracts from the 11th International Scientific Conference. – Jelgava, 2016. – 162 p. CONFERENCE COMMITTEE Chairperson Voldemars Bariss, Associate Professor, Dr.Phil., Latvia University of Agriculture (Latvia) Members Larisa Malinovska, Professor Emeritus, Dr.paed. Daina Grasmane, Associate Professor, Dr.paed., Latvia University of Agriculture (Latvia) Jiri Masek, Ing., Ph.D., Vice-dean for Teaching and Learning, Czech University of Life Sciences in Prague (Czech Republic) Olga Vetrova, Professor, Ph.D., Deputy Dean for Research, Sankt Petersburg Polytechnical University (Russia) Rozalija Radlinskaite, Head of the International Office, Alytaus Kolegija University of Applied Sciences (Lithhuania) Nadezda Stojkovic, Assistant Professor, Dr.paed., University of Niš (Serbia) ZigridaVincela, Assistant Professor, Dr.philol, University of Latvia (Latvia) Arnis Mugurevics, Professor, Dr.med.vet., Latvia University of Agriculture STEERING COMMITTEE Chairperson Inese Ozola, Assistant Professor, Dr.philol., Head of Language Centre Members Aina Dobele, Dr. oec., Professor, Faculty of Economics and Social Development Sandra Gusta, Dr. oec., Associate Professor, Faculty of Environment and Civil Engineering Sciences Laima Liepa, Dr.oec., Associate Professor, Faculty
    [Show full text]
  • Balticlab GOLD BOOK GOLD Balticlab
    Balticlab GOLD BOOK Balticlab Balticlab TABLE OF CONTENTS Foreword 4 Manifesto 6 Estonia 11 Finland 23 Germany 29 Latvia 33 Lithuania 49 Norway 69 Poland 73 Russia 95 Sweden 113 Ukraine 127 Belarus 131 Meet some of our mentors and speakers 138 FOREWORD FUTURE. That is the word to describe the ethos behind Balticlab. From the very beginning, Balticlab to us has meant potential, exploring possibilities and asking “WHAT IF?”. In 2012 we had an idea, an idea of a community bringing together cultural operators, entrepreneurs, artists and tech creatives from across our region. What started as an idea to create space for such a community to meet, soon grew into something larger – an ideation programme focusing on innovation. 4 years later, with 300 alumni, Balticlab has become a network connecting talent from 11 countries, all of whom are drivers in their respective communities and fields. Together they represent what we want to see our region as – creative, innovative, talented and open. This book brings together all these people. IT IS FOR YOU. THERE IS NO ONE PATHWAY TO DO ANYTHING. BALTICLAB IS SIMPLY ONE WAY. It’s not where you come from or even what you do, it’s how you use those experiences to shape something new, reinventing past norms and practices. Balticlab is a space to re-imagine. We all stand changed and as we approach the possibility of our near future – what ever that will mean – we retain our belief in the importance of community. Our community. BALTICLAB BALTICLAB MANIFESTO EESTI ESTLAND VIRO ESTLAND EISTLAND IGAUNIJA ESTIJA ESTLAND ESTONIA ЭСТОНИЯ ESTLAND ЕСТОНІЯ ЭСТОНІЯ ESTONIA ESTONIA 12 ANASTASSIA DRATŠOVA Anastassia is an audience development spe- cialist in the field of culture and a communica- tion specialist in the field of human rights and diversity.
    [Show full text]
  • Opera PRŪSAI
    Klaipėda Music Theatre Giedrius Kuprevičius THE PRUSSIANS An Opera in Two Acts Libretto by G. Kuprevičius based on the tragedy "HERKUS MANTAS," by Juozas Grušas presented by Conductor - STASYS DOMARKAS Director - NERIJUS PETROKAS Set Designer - VIRGINIJA IDZELYTĖ Chorus Director - VLADIMIRAS KONSTANTINOVAS Choreographer - JURIJUS SMORIGINAS CHARACTERS AND CAST: Herkus Mantas, the leader of Notanga- VIRGILIJUS NOREIKA / ALGIRDAS JANUTAS Kristina, Mantas' betrothed- VALERIJA BALSYTĖ, ASTA KRIKŠČIŪNAITĖ Ragūnas, a viting - MINDAUGAS GYLYS, VIAČESLAVAS TARASOVAS Nomeda, Mantas' sister - NIDA GIGALAVIČIŪTĖ, RITA PETRAUSKAITĖ Koltis, a viting - VYTAUTAS GABRĖNAS, KĘSTUTIS NEVULIS Samilis, a viting - MINDAUGAS GYLYS, ŠARŪNAS JUŠKEVIČIUS Eisutis, a young warrior - ROMUALDAS VAZBYS, VYTAUTAS VIRGANAVIČIUS Lauma, a middle-aged woman - VITALIJA KIRSTUKAITĖ, DALIA KUŽMARSKYTĖ Krivis (A Pagan Priest) - VYTAUTAS KLIUKINSKAS, ARTŪRAS KOZLOVSKIS Sachsė, the German commander - ARTŪRAS KOZLOVSKIS, KĘSTUTIS NEVULIS Ditrich, his attendant- DALIA KUŽMARSKYTĖ, SVETLANA LEŽNIOVA Hirchalsas, a knight - STEPONAS GUDMANAS, RAMŪNAS KAUBRYS A Servant - ROMUALDAS BUTKEVIČIUS, STASYS REZGEVIČIUS The Narrator - VITALIJA KIRSTUKAITĖ, VIRGIS PUPŠYS Prussian vitings (noblemen), warriors, Crusaders, monks, pilgrims, courtiers - singers and dancers PLOT The action of the opera takes place during the Great Prussian Uprising (1260-74) Act I From a hill some Prussians watch a battle with the Crusaders and glorify their god Perkūnas. The Prussian leader Herkus Mantas appears, and his people hail him for his victory. Upon catching sight of his sister Nomeda in the crowd, he rejoices over her gentle hands, which have 1 healed many warriors. Lauma appeals to Mantas and demands revenge for her son, whom the enemy blinded. Mantas reveals to the viting Ragūnas a plan for an attack on Karaliaučius: he will announce that he is leaving for Kulm but will actually lead his warriors to Karaliaučius.
    [Show full text]
  • Dieux Slaves Et Baltes
    Michel MATHIEU-COLAS www.mathieu-colas.fr/michel DIEUX SLAVES ET BALTES Les pages qui suivent sont un extrait du Dictionnaire des noms de divinités dont nous poursuivons la réalisation. Rappelons-en l’objectif : appliquer aux religions et aux mythologies des principes lexicographiques aussi rigoureux que possible, avec une prise en compte très large des variantes. Les sources sont constituées pour l’essentiel par des études spécialisées imprimées ou disponibles en ligne. Le Web n’est utilisé qu’après recoupement et vérification des informations. Version intégrale du dictionnaire : http://www.mathieu-colas.fr/michel/Classes/Ndiv.pdf Pour une présentation générale, voir : http://www.mathieu-colas.fr/michel/Classes/Principes_Ndiv.pdf Pour toute question relative au présent document, écrire à [email protected] Michel Mathieu-Colas, Dieux slaves et baltes (www.mathieu-colas.fr/michel/Classes/Dieux_slaves_et_baltes.pdf) NOMS VARIANTES et RENVOIS GENRE DOMAINE SOUS-DOMAINE NATURE ET FONCTIONS aitvaras aitvarai nmp Baltes Lituaniens esprits ou créatures divines, en relation avec l'atmosphère et la nature, porteurs de richesses; parfois considérés plutôt comme des démons Alabatis Alabathis nf Baltes Lituaniens déesse du lin et du filage Ašvieniai nmp Baltes Lituaniens jumeaux divins tirant le chariot du Soleil; [cf. les Ashvin védiques] Audros Audros dievas nm Baltes Lituaniens dieu de la tempête Audros dievaitis Aukšt ėjas nm Baltes Lituaniens appellation du dieu suprême; [de aukštas , "haut") Ausaitis Aušaitis nm Baltes dieu de la santé Aušautas Auseklis →→→ Ausriné nm Baltes Lettons divinité astrale (étoile du matin), dieu de l'aurore; [lituanien Aušrin ė] Ausera Aušra nf Baltes Lituaniens déesse de l'aurore →→→ Ausriné Ausriné Ausrine nf Baltes Lituaniens divinité astrale (étoile du matin), déesse de l'aurore; cf.
    [Show full text]
  • Daugavpils Universitātes 57. Starptautiskās Zinātniskās Konferences Rakstu Krājums. C
    DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 57. STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES PROCEEDINGS OF RAKSTU KRĀJUMS THE 57th INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE OF DAUGAVPILS UNIVERSITY DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTE DAUGAVPILS UNIVERSITY DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTES ZIN ĀTŅU DA ĻA SCIENCE DEPARTMENT OF DAUGAVPILS UNIVERSITY DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTES JAUNO ZIN ĀTNIEKU ASOCI ĀCIJA DAUGAVPILS UNIVERSITY ASSOCIATION OF YOUNG RASEARCHERS DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTES 57. STARPTAUTISKĀS ZIN ĀTNISKĀS KONFERENCES RAKSTU KR ĀJUMS PROCEEDINGS OF THE 57th INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE OF DAUGAVPILS UNIVERSITY C. DA ĻA. HUMANIT ĀRĀS ZIN ĀTNES PART C. HUMANITIES DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTE AKAD ĒMISKAIS APG ĀDS „SAULE” 2015 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 57. STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES PROCEEDINGS OF RAKSTU KRĀJUMS THE 57th INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE OF DAUGAVPILS UNIVERSITY Apstiprin āts Daugavpils Universit ātes Zin ātnes padomes s ēdē 2015. gada 21. decembr ī, protokols Nr. 20. Zu ģicka I. sast. Daugavpils Universit ātes 57. starptautisk ās zin ātnisk ās rakstu kr ājums. C. da ļa “Humanit ārās zin ātnes” = Proceedings of the 57th International Scientific Conference of Daugavpils University. Part C “Humanities”. Daugavpils: Daugavpils Universit āte, 2015. Daugavpils Universit ātes 57. starptautisk ās zin ātnisk ās konferences Programmas komiteja Dr.biol., prof. Arv īds Barševskis (Daugavpils Universit ātes rektors, Programmas komitejas priekšs ēdētājs) Dr.biol., asoc.prof. Inese Kokina (Daugavpils Universit ātes Zin ātņu prorektore, priekšs ēdētāja vietniece) Dr.phys., prof. Edmunds Tamanis (Daugavpils Universit ātes Zinātņu da ļas vad ītājs, koordinators) Dr.biol., prof. Ingr īda Šauliene (Šau ļu Universit āte, Lietuva) Dr.philol., prof. Bro ņus Masku ļū ns (Šau ļu Universit āte, Lietuva) Dr., prof. Enne Koresaare (Tartu Universit āte, Igaunija) Dr.habil.philol., prof. Irina Belobrovceva (Tallinas Universit āte, Igaunija) PhD, prof.
    [Show full text]