perpetuum mobile 2019 perpetuum mobile 2019 Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums lu Akadēmiskais apgāds Perpetuum mobile 2019. Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums. Rīga: lu Akadēmiskais apgāds, 2019. 136 lpp. Apstiprināts publicēšanai ar Latvijas Universitātes Eksakto, dabas un dzīvības zinātņu padomes sēdes lēmumu 2019. gada 24. maijā (protokols Nr. 4). Redkolēģijas vadītājs: Ivars Ījabs Redkolēģija: Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš Redkolēģijas atbildīgā sekretāre: Laila Kundziņa Recenzenti: Ivars Ījabs, Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš, Vitālijs Zelčs, Valdis Segliņš, Andris Jakovičs. Literārais redaktors: Oskars Lapsiņš Pateicība lu fonda stipendiātam Mārim Seņkovam par brīvprātīgo darbu krājuma tapšanas laikā. iSbN: 978–9934–18–441–3 © Latvijas Universitāte, 2019 saturs 6 Jānis Cepurītis Filantropija kā cilvēciskās esības dziļākais apliecinājums 12 Kristaps Lamsters, Māris Krievāns, Jānis Karušs Argentīnas salu (Vilhelma arhipelāgs, Antarktika) ledus kupolu ģeofizikālie pētījumi 22 Sergejs Zadorožnijs Digitālā plānošana kā palīglīdzeklis pret agrīniem mežģījumiem pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas 32 Zbigņevs Marcinkevičs, Andris Grabovskis, Uldis Rubīns, Sigita Kazūne, Karīna Volčeka, Anastasija Caica Sepses diagnostika, izmantojot hiperspektrālo attēlveidi un termogrāfiju 42 Andris Bērziņš Magnētiskā lauka attēlošana magnētisko īpašību pētīšanā 56 Kārlis Pleiko, Līga Saulīte, Vadims Parfejevs, Una Riekstiņa Aptamēru atlase pret gaišo šūnu nieru karcinomu: šūnu SELEX metodes izmantojums 68 Toms Rēķis Statistiskās mehānikas un kvantu ķīmisko aprēķinu pielietojums nesakārtotu cietfāžu raksturošanā 78 Kalvis Salmiņš Laika intervālu mērītāja RTS 2006 modernizācija 84 Didzis Berenis Magnētiskās hidrodinamikas attīstība, rotējošu pastāvīgo magnētu ierosinātas plūsmas industrijā un pētniecībā 96 Aigars Kokins Dabiskie krāsu zemju minerālu pigmenti, okeri un to krāsas 106 Kristīne Rotbaha Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās 118 Roberts Rasums Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai 1919. gada 8.–19. oktobrī: politiskie un militārie aspekti 126 LU fonda mecenātu atbalstītie stipendiāti no 2014./15. līdz 2018./19. akadēmiskajam gadam Filantropija kā cilvēciskās esības dziļākais apliecinājums Jānis Cepurītis, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs, lu fonda 2011./2012., 2012./2013., 2013./2014. un 2014./2015. akadēmiskā gada Žaņa Lapuķa piemiņas stipendiāts JāNiS CepurītiS 7 Laikmetu, kurā dzīvojam, bieži mēdz dēvēt par dinamisku pārmaiņu un neierobežotu iespēju laikmetu vienlaikus. Straujā tehnoloģiju augšupeja, informācijas apjoma pieaugums, ilgas pēc sociālās vienlīdzības un globālo procesu nenoturība. Lai neapjuktu un spētu atbildēt uz maiņpilno proce- su dinamiku, vadītājiem visdažādākajos līmeņos ir jābūt konkurētspējīgi izglītotiem un praktiķiem kompetencēs. Maiņpilnus procesus var vadīt tie, kuri spēj praksē integrēt jaunas un attīstošas kompetences.1 Sabiedrības pārmaiņu pazinēji norāda, ka sociālo pārmaiņu temps ir palielinājies tieši 20. gadsimtā līdz ar industrializācijas tempiem, demogrāfiskajām un cilvē- ka izraisītām vides pārmaiņām, kas gadsimta beigās bija straujākas nekā tā sākumā.2 Tomēr līdzās visiem redzamajiem pārmaiņu procesiem cilvēces vēsture nav iedomājama bez reliģiskajiem priekšstatiem un to ietekmes. Reliģija gluži kā «zelta stīga», kā iekšēja eksistenciāla atsaukšanās, būt un dzīvot vairāk par šodienu un progresa sasniegto. Teoloģijas pro- 1 Fransworth K. A. fesora Gerija Andersona (Gary A. Anderson) vārdiem sakot, tā ir Leadership as Service: cilvēka vēlme zināt un ticēt, ka pasaule ir vieta, kur dalīties ar A New Model for Higher Education in a New Cen- to, kas man ir, nevis pienākuma dēļ, bet gan tāpēc, ka došana ir tury. 2007. Westport: šīs pasaules metafiziskā struktūra.3 Lieli vārdi — došana ir daļa ACe, Praeger Publishers. no šīs pasaules struktūras un vienlaikus daļa no paša cilvēka. 2 Rudel T. K and Hooper Tam ir grūti nepiekrist, jo ikvienas sabiedrības formēšanās un L. Is the Pace of Social Change Accelerating?: patstāvība sākas ar indivīda apziņu par sevi un procesiem, kas Latecomers, Common liek apzināties savu patieso būtību. Tā ir garīga dimensija, kas Languages, and Rapid Historical Declines in Fer- līdzdarbojas ne tikai vēstures, bet arī paša indivīda tapšanā. tility. 2005. International Došanas dziļākā būtība jeb filantropija ir viena no zemapziņas Journal of Comparative Sociology, vol. 46.4, balsīm, kuru sadzirdot un uz to atsaucoties ieguvums ir abpu- p. 275. sējs — gan devējam, gan saņēmējam. 3 Anderson G. A. Chari- Filantropijai kā sociālam un reizē garīgam fenomenam ty. The Place of the Poor ir ļoti sena vēsture. Reliģijas un vēstures profesors Demetrios in the Biblical Tradition. 2013. Yale University Konstantelos (Demetrios J. Constantelos), kurš specializējies Press, vol. 4. Senās Grieķijas kultūrtelpas pētniecībā, norāda, ka filantropi- 4 Constantelos D. J. jas jēdziens cēlies no grieķu valodas philein ton anthropon, kas Origins of Christian Ort- nozīmē mīlestība uz cilvēku; šo vārdu lietojis jau grieķu traģē- hodox Diakonia: Christian Orthodox Philanthropy diju autors Aishils.4 Vēstures pētniecība ļauj secināt, ka Senajā in Church History. 2007. Grieķijā filantropija ir bijusi kultūras fenomens, kas caurstrāvo- Springer-Winter 1, Greek Orthodox Theological ja politisko un pilsonisko sabiedrību.5 Savukārt Platona tekstos Review, vol. 52, pp. 1–4. filantropija tiek raksturota kā norāde mīlēt cilvēku, palīdzot 5 Robbins K. C. Histo- (asistējot) viņa vajadzībās. Uz filantropijas vēstures ass būtu rical Perspective: Tradi- jāpiemin arī Bizantijas imperators Justiniāns (482–565), kura tions of Philanthropy in the West. 2006. In: The laikā filantropijas organizācijas sāka saņemt dāsnas dāvanas un Nonprofit Sector: A Rese- mantojumus, un vienlaikus šīs organizācijas baudīja imperiā- arch Handbook, 2nd ed., ed. Walter W. Powell and lo nodokļu atlaides. Laika gaitā šīs labvēlīgās attieksmes dēļ Richard Steinberg, Yale imperatori iemantoja pat īpašu — filantropa — titulu. Šie fiskā- University Press, vol. 15. lās imunitātes vēsturiskie apstākļi bija tie, kas vēlāk definēja 6 Ibid., p. 23. visas Rietumu pasaules filantropijas ētosu.6 Varbūt tieši tas FilANtropiJA kā CilvēCiSkāS eSības dziļākAiS AplieCiNāJumS 8 palīdzēja, lai filantropijas universālo raksturu kristīgā pasaule transformētu par Rietumu sabiedrības stūrakmeni. Liela daļa no kultūras un izglītības mantojuma nebūtu iedomājama bez filantropijas, bez privātas un ļoti per- sonīgas materiālās iesaistes.7 Tā, lūk, ir cilvēka līdzdaļa pasaules metafizis- kajā struktūrā, kas nepakļaujas progresam vai vērtību mainībai, bet paliek uzticama zemapziņas pārspēkam. Par to viens no redzamākajiem 20. gs. starpreliģiju dialoga praktiķiem, publicists un trapistu mūks Tomass Mēr- tons (Thomas Merton) saka: «Bieži gadās, ka cilvēka patiesā esība ir apbe- dīta zemapziņā un tai netiek dota iespēja izpausties un dzīvot mūsos.»8 Lūk, filantropija visos laikos ir bijusi kā cilvēka zemapziņas klusā balss, kas vēstures mainīgumā cilvēcīgo attiecību vērtību uztur nemainīgu, proti, ar savu devumu piedalīties sabiedrības tapšanas procesos. Tāpēc filantropija ir sastopama dažādu reliģiju, kultūru un politiskajos kontekstos. Gandrīz katrā reliģiskajā sistēmā ir pārstāvēta mācība par ziedoša- nas praksi. Jūdaismā, islāmā un atsevišķās Austrumu reliģijās dalīšanās ar materiāliem labumiem un došana ir stingri reglamentēta. Labdarība (žēl- sirdības dāvanu došana) Tuvajos Austrumos dominē 7 Feingold M. Phi- kā viesmīlība, Senajā Grieķijā, jūdaisma un kristīgās lanthropy, Pomp, and Patronage: Historical pasaules kultūrtelpā kā mīlestība uz savu tuvāko. Lūk, Reflections upon the tik daudzas reliģiskās sistēmas ietver sevī šo univer- Endowment of Cul- ture. 1987. Daedalus, sālo līdzcietības principu — izturēties pret citiem tā, vol. 116(1), p. 155. kā mēs gribētu, lai izturas pret mums. Islāmā kā viena 8 Merton T. No Man Is no ziedošanas formām pastāv zakat, kas ir ziedojums an Island. 2005. Boston: no ikgadējiem ienākumiem un ko musulmaņu zemēs Shambhala, p 39. pārvalda vietējā varas pārvalde. Jūdaismā ziedojuma 9 Gronlund H. and došana ir viens no reliģiskajiem imperatīviem.9 Šādā Pessi A. B. The Influence of Religion on Philan- semītu kultūrvidē ziedošana ir viens no reliģiskās thropy across Nations. prakses bāzes elementiem, lai apliecinātu piederību 2015. In: The Palgrave Handbook of Global Phi- pie noteiktas reliģisko uzskatu sistēmas. Jūdaismā šis lanthropy, P. Wiepking princips ir ļoti uzskatāms.10 Šajā kontekstā to varētu and F. Handy (eds.), New York: Palgrave Macmil- saukt par lietišķo tikumu11, kas Vecajā derībā ir ietērpts lan, pp. 558–561. vārdos «nenocietini savu sirdi, neaizžņaudz plaukstu 10 Robbins K. C., skopulībā» (5. Mozus 15:7)12. op. cit., 14. Arī kristietības paradigmā dominē specifisku 11 Constantelos D. J., vērtību kodols, kas regulē attieksmi pret laicīgo man- op. cit., 4. tu.13 Gan jūdaismā, gan kristietībā dominē labprātīgas 12 Bībele. 2012. došanas (mīlestības dāvanas) principi. Vecās un Jaunās Rīga: Latvijas Bībeles derības teksti runā arī par neieinteresēto filantropiju, biedrība. tādu, kas dod nevis pienākuma dēļ, bet gan mīlestī- 13 Cascione G. L. Phi- bas motīvu vadīta. Visos laikos, izprotot filantropiju, lanthropists in Higher Education: Institutional, reliģiskie motīvi saistās ar paša devēja