PALI CHANTING BOOK ( TRADITION)

INCLUDING MORNING & EVENING CHANTING, , WEEKLY CHANITING CEREMONIES, REQUESTING, , TAKING PRECEPTS, SELECTED DISCOURES

WAT SAMIKAKO, SAVANNAKHET, LAOS VEN. PHODHINANDA ii

Preface One of the most important activities in Buddhist ceremony is chanting. It serves various purposes. It is a means whereby Buddhists bear in mind the teachings of Lord Buddha. When reciting the Pāli i chanting properly, the result is an effect of concentrating the mind. This manual of Buddhist Pâëi Chants with the English Translations includes all important and frequently recitations chanted by the Buddhists.

This book is prepared for ones who do not possess the knowledge in Pâëi but are interested in chanting and willing to understand the meaning. This book can be very helpful to English speakers because it is offered with English translations as a collection of several classes of Chants including everyday chanting such as: Morning, Evening, Parittas, It further includes the weekly and occasional chanting done with monks and the lay people in ceremonies such as Requesting, Offerings and taking precepts.

Included also is the Procedure of Ordination, the Pañimokkha and other rituals and ceremonies that are intended only for monks. Although, it cannot cover everything an attempt has been made to be complete. If there are any chants that are not in the correct edition, Please contact the Author for additional material to be added later.

iii

Contents

Preface ii

The Alphabet 1

Vowels 1

Pronunciation 1

Salutation to the Triple Gem 3

Homage to the Buddha 3

Threefold Guide 3

Buddhanussati 4

Dhammanussati 4

Sanghanussati 5

Vanthāyai 5

Vanthānoi 5

Homage to the Buddha 6

Jumnum Devata 6

Request for the Three Refuges and the from Bhikku. 6

Ārādhanā 8

The give alms to monks 8

Ratana-Sutta 9 iv

Bāhuṃ thevā 10

Mahāmaṃkaḷa Sutta 11

Rataṇa sutta 11

Dhajagga Paritta 12

Dhasaṃghandparithaṃ 12

Buddha jayamaṅgalagāthā 18

Anumodanāvidhī (Means of Blessing) 20

Cullamaḷgalacakkavāla 20

Short Chanting 21

Taḷkhaṇikapaccavekkhaṇavidhī 23 ເພື່ອຄົ້ນຄວ້າDhātupaṭikūlapaccavekkhaṇavidhī 24 Atītapaccavekkhaṇavidhī 24

Special Chants for Monks 26 (Before Recitingເພື່ອສຶກສາ the Pāṭimokkha) 26 The 10 routine 27

Abhidhamma 27

Dhammasaṅgiṇīmātikā 27

Mahāpaṭṭhānamātikapāṭha 29 Dhammasaṅgiṇī 29 ເພື່ອວິທຍາທານ v

Vibhaṅga 29

Dhātukathā 30

Puggalapaññati 30

Kathāvatthu 30

Yamaka 31

Paṭṭhāna 31

Chant Cāṭummahārājikā 31

Karaṇīyametta Sutta 33

Aṇicā 34

Yaṃkiṇci 34

Iminā punya kammeṇa 34

Buddhist Lent Chanting 35

Khamḷā Sikkhā [Disrobing] 35

Pāramī 36

[The (Ten) Perfections (Of the Buddha)] 36

Pindhu (pancu) chant [Before monks using] 37

Pancudhonthonpākoa (chant olds fabric beforethrow) 37

Chant Bhra Dha Luang 38

Kamvai Bhra Dha Luang 38 vi

Bhabad chant [footmark] 38

Bhrabadbhosan Chant 39

Appendix 46

Pronunciation rules for Pāli & Lao 46

The vowels 47

The consonants 48

1

The Alphabet The alphabet consists of 41 letters, eight vowels and thirty-three consonants1.

Vowels a, ā, i, ī, u, ū, e, o Consonants k, kh, g, gh, ṅ c, ch, j, jh, ñ ṭ, ṭh, ḍ, ḍh, ṇ t, th, d, dh, n p, ph, b, bh, m y, r, l, v, s, h, ḷ, ṃ The vowels a, i, u is short; the rest are long. Although e and o are included in long vowels they are often sounded short before a double consonant, e.g. mettā, seṭṭhī, okkamati, yottaṃ

Pronunciation A is pronounced like a in what or u in hut Ā is pronounced like a in father I is pronounced like i in mint Ī is pronounced like ee in see U is pronounced like u in put

1 Prof. A. P. , Maha Nayaka Thera , The New Pali Course Book I, Seventh Edition第7版, (Singapore Centre, 1998), p.1-2 2

Ū is pronounced like oo in pool E is pronounced like a in cage O is pronounced like o in no K is pronounced like k in kind Kh is pronounced like kh in blackheath G is pronounced like g in game Gh is pronounced like gh in big house Ṅ is pronounced like ng in singer C is pronounced like ch in chance Ch is pronounced like ch h in witch-hazel Jh is pronounced like dge h in sledge-hammer Ñ is pronounced like gn in signore Ṭ is pronounced like t in cat Ṭh is pronounced like th in ant-hill Ḍ is pronounced like d in bad Ḍh is pronounced like dh in red-hot ṇ is pronounced like kn in know T is pronounced like th in thumb Th is pronounced like th in pot-herb D is pronounced like th in then DH is pronounced like dh in adherent Ph is pronounced like ph in uphill Bh is pronounced like bh in abhorrence Y is pronounced like y in yes S is pronounced like s in sight Ṃ is pronounced like ng in sing 3 j, n, p, b, m, r, l, v and h are pronounced just as they are pronounced in English.2

Salutation to the Triple Gem (Ratanattaya Vandana)

 Imina sakārena ṭaṃ buddhaṃ abhibhuchayāmi araham sammā sambuddho bhagavā Buddhaṃ bhagavantaṃ abhivādemi Imina sakārena ṭaṃ dhammaṃ abhibhu jayāmi svākkhāto bhagavatā dhammo dhammaṃ namassami Imina sakārena ṭaṃ saṇgkang abhibhu jayāmi supatipanno bhagavato sāvakasaṇgho Sanghang namami

Homage to the Buddha (Buddhābhivādanā)

Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

Threefold Guide (Tisarana)

Buddhaṃ saraṇang gachami Dhammang saraṇang gachami

2 Prof. A. P. Buddhadatta, Maha Nayaka Thera , The New Pali Course Book I, Seventh Edition第7版, (Singapore Buddhist Meditation Centre, 1998), p.4 4

Saṇghang saraṇang gachami Duṭiyampi buddhaṃ saranaṃ gacchami Duṭiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchami Duṭiyampi saṇghaṃ saraṇaṃ gacchami Ṭaṭiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchami Ṭaṭiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchami Ṭaṭiyampi saṇghaṃ saraṇaṃ gacchami

Buddhanussati (Recollection on the Buddha)  Itipi so bhagava arahang sammasambhudho vijjacarana sampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasarathi sattha devamanussanang buddho bhagavati. 3 (Chant while bowing) Kayena vacaya va cetasa va Buddhe kukammang pakatang maya yang Buddho patigganhatu accayantang Kalantare sangvaritung va buddhe

Dhammanussati

(Recollection on the Dhamma)  Svakkhato bhagavata dhammo sanditthiko akaliko ehipassiko opanayiko paccattang veditabbo vinyuhiti (Chant while bowing) Kayena vacaya va cetasa va Dhamme kukammaṃ pakatang maya yaṃ

3 Sūjaiyamuṃghuṇ and Dhammatalk, Bhudhapatyā. Bh .S ḷ, (Vietiane, 2.1990). p. 2 5

Dhammo patigganhatu accayantang Kalantare sangvaritung va buddhe

Sanghanussati (Recollection on the )  Supatipanno bhagavato savakasangho ujupatipanno bhagavato savakasangho yayapatipanno bhagavato savakasangho samicipatipanno bhagavato savakasangho yadidang Cattari purisayugani attha purisapuggala esa bhagavato savakasangho ahuneyyo pahuneyyo dakkhineyyo anjalikaraniyo anuttarang punyakkhettang lokassati (Chant while bowing)

Kayena vacaya va cetasa va Sanghe kukammaṃ pakatang maya yang Sangho patigganhatu accayantang Kalantare sangvaritung va sanghe

Vanthāyai  Ukāsa vunthāmi phunte cetiyang sumphung sumphantha thane supatithitang sāririkathāthumhāphothing Buddharuphung sakalung sākallung sathā vacasā manasāceva vunthāmete tathākhate tathākate sayane āsane thane kamane cāpi sunphathā.

Vanthānoi  Ukāsa vunthāmi phunte apalāthang gamatha me phunte 6 mayā katang punyam sāminā anumothitumphung sāmina katang punyang saihang thāthumphung sāthu sāthu anumothāmi.

Homage to the Buddha (Buddhābhivādanā)

 Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

Jumnum Devata (For the Gathering of Devas)  Sagge kame ca rupe girisikharatate cantalikkhe vimane dipe ratthe ca game taruvanagahane gehavatthumhi khette bhummacayantudevajalathalavisameyakkhagandhabbanaga titthanta santike yang munivaravacanang sadhavo me sunantu Dhammassavanakalo ayambhadanta Dhammassavanakalo ayambhadanta Dhammassavanakalo ayambhadanta

Request for the Three Refuges and the Five Precepts from Bhikku. (Aradhana Tisarana PancaSila)  Sādhu Ukhāsa ! Mayam (Aham) bhante visuṃ visuṃ lunkaṇathaya ti sara ṇena saha panca sīlāni yācāma (yācāmi) 7

Duṭiyampi mayaṃ bhante visuṃ visuṃ lunkanathaya ti- saraṇena saha panca sīlāni yācāma Ṭatiyampi mayaṃ bhante visuṃ visuṃ lunkaṇathaya ti saraṇena saha panca sīlāni yācāma. If one person chang Mayam into Aham chang into Yajama chang into yajami and the panca to Autha for PancaSila

 Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

Buddhang saranang gachami Dhammang saranang gachami Sanghang saranang gachami Dutiyampi buddhang saranang gacchami Dutiyampi dhammang saranang gacchami Dutiyampi sanghang saranang gacchami Ṭatiyampi buddhang saranang gacchami Ṭatiyampi dhammang saranang gacchami Ṭatiyampi sanghang saranang gacchami

Bhikku: Ṭi-sarana-gamanam nitthitam All: Āma bhante 1. Pānātipātā veramanī sikkhā padam samādiyāmi 2. Adinnādānā veramanī sikkhā padam samādiyāmi 3. Kāmesu micchācārā veramanī sikkhā padam samādiyāmi 4. Musāvādā veramanī sikkhā-padam samādiyāmi 5. Surā meraya majja pamādatthānā veramanī sikkhā padam samādiyāmi

8

Bhikku:

Imāni panca sikkhā-padāni Sīlena sugatim yanti Sīlena bhoga sampadā Sīlena nibbutim yanti Tasmā sīlam visodhaye All: Sadhu bhante (Prostrate 3 times)

Ārādhanā Paritta (Requesting Blessings)

 Sāthu Sāthu Sāthu Vipatti paṭibāhāya subba sampatti siddhiyā subba dukkha vināsāya parittaṃ brūtha maṅgalaṃ Vipatti paṭibāhāya subba sampatti siddhiyā sabba bhaya vināsāya parittaṃ brūtha maṅgalaṃ. ເພື່ອຄົ້ນຄວ້າVipatti paṭibāhāya subba sampatti siddhiyā subba roga vināsāya parittaṃ brūtha maṅgalaṃ

The give alms to monks  Namo ṭassa bhagavatoເພື່ອສຶກສາ arahato sammā sambuddhassa Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

 Sudhiṇaṃ vata me dhānaṃ dhāṇaṃ me palisudhaṃ āsavukkhayavahaṃ nibhāṇasaṃkhātaṃ hotu Duṭiyampi Sudhiṇaṃ vata me thānaṃ dhānaṃ me palisudhaṃ āsavukkhayavahaṃ niphāṇasaṃkhātaເພື່ອວິທຍາທານṃ hotu 9

Ṭaṭiyampi sudhinaṃ vata me dhāṇaṃ dhānaṃ me palisudhaṃ āsavukkhayavahaṃ niphāṇasaṃkhātaṃ hotu anakatekāle…….

Ratana-Sutta  Dhammassa vanṇakāro ayampa dhnntā Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Dhammassa vanṇakāro ayampa dhantā Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Dhammassa vanṇakāro ayampa dhanṭā Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Rājato vā corato vā manussato vā amanussato vā aggito vā udakato vā pisācato vā khāṇ ukato vā kaṇṭakato vā nakkhattato vā janapada-rogato vā asaddhammato vā asandiṭṭhito vā asappurisato vā caṇḍa hatthi assa migagoṇa kukkura ahi- vicchika mani sappa dīpi accha taraccha sukara mahisa yakkha rakkhasādīhi nana bhayato vā nānārogato vā nana upaddavato vā ārakkhaṃ gaṇhantu Paṇidhānato paṭṭhāya tathāgatassa dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramattha pāramiyo pañca mahāpariccāge tisso cariyā pacchima bhave gabbhāvakkantiṃ jātiṃabhinikkhamanaṃ padhānacariyaṃ bodhi pallaṅke māra vijayaṃ sabbaññuta ñāṭapañivedhaṃ nava lokuttara dhamme ti sabbe pi me buddhaguṇe āvajjitvā vesāliya tīsu pākārantaresu tiyāma rattiṃ parittaṃ karonto āyassamā ānanda tthero viya kāruñña cittaṃ upaṭṭhapetvā Koṭi sata sahassesucakkavāḷesu devatā yassāṇam paṭiggaṇhanti yañ ca vesāliyam pure rogāmanussa dubbhikkha sambhūtan ti vidham bhayaṃ khippam antaradhāpesi parittan tam bhaṇāmahe. 10

Bāhuṃ thevā

 Bāhuṃ thevā manusā camanggaḷi ajintayu Ākangkhamānā sothāṇṃ brūhi manggaḷamutamang asevaṇā ca bāḷāṇṃ punthitāṇunca sevaṇā pūja ca pūjaṇiyāṇṃ etammanggaḷamutamang patirūpathesavāso ca pubbe ca katapuyatā auntasammāpanithi ca etammanggaḷamutamang bāthusancunca sipunca vinayo ca susikhito subāsitā ca yā vācā etammanggaḷamutamang mātāpituupun ṭhāṇang pudtadhārunsa sanggaho aṇkuḷā ca kammuntā etammanggaḷamutamang dhāṇunca dhammariyā ca yātakāṇunca sanggaho aṇavunjaṇi kammāṇi etammanggaḷamutamang ārati virati papa mudjapaṇā ca sunyamo ampamādho ca dhammesu etammanggaḷamutamang ghāravo ca ṇivāto ca suntudṭhi ca katunyutā kāḷeṇa dhammudsavaṇang etammanggaḷamutamang khunti ca sovacunsatā samaṇāṇunca dhunsaṇang kāḷeṇa dhammasākudsā etammanggaḷamutamang tapo ca brummacariyam ca ariyasuncāṇa dhudsa ṇang ṇibbhāṇasudsikiriyā ca etammanggaḷamutamang phudṭhudsa lokadhammehi cittang yassa ṇa kampati asokang virajang khemang etammanggaḷamutamang etādhisāṇ kutvāṇa subbhudṭhamaparājitā subbhudṭhasoṭhing ghunsunti tuntesang mangkaḷamutamungti

11

Mahāmaṃkaḷa Sutta  Yāṇidha bhūtāṇi samāgatāṇi vā yāṇiva untaḷikhe subbheva bhūtā sumaṇa bhavuntu athopi sukkudca suountu bhāsitang tasmā hi bhūtā ṇisāmetha subbhe metang karotha mānusiyā pajāya dhivā ca rudto ca haruṇti ye bhaḷing tassmā hi ṇe rukkhatha uppamubtā Yangkinci vitang idhavāhu hurang vā saggesu vā yang rataṇang paṇitang ṇaṇo samang unthi tathāgateṇa idhapi bhuthe rataṇang paṇtang eteṇa sacceṇa suvunthi hotu Yangkinci vitang idhavāhu hurang vā saggesu vā yang rataṇang paṇitang ṇaṇo samang unthi tathāgateṇa idhapi dhame rataṇang paṇtang eteṇa sacceṇa suvunthi hotu Yangkinci vitang idhavāhu hurang vā saggesu vā yang rataṇang paṇitang ṇaṇo samang unthi tathāgateṇa idhapi sangge rataṇang paṇtang eteṇa sacceṇa suvunthi hotu Yāṇidha bhūtāṇi samāgatāṇi bhūmāṇi vā yāṇiva untaḷikhe tathāgathang dhevamaṇusapūjitang bhuthang ṇamassāma suvunthihotu Yāṇidha bhūtāṇi samāgatāṇi bhūmāṇi vā yāṇiva untaḷikhe tathāgathang dhevamaṇusapūjitang dhamang ṇamassāma suvunthihotu Yāṇidha bhūtāṇi samāgatāṇi bhūmāṇi vā yāṇiva untaḷikhe tathāgathang dhevamaṇusapūjitang sangghang ṇamassāma suvunthihotu Rataṇa sutta Appamāṇo Buddho Appamāṇo dhammo Appamāṇo saṅgho Pamāṇa vantāni siriṃ sapāni ahi vicchikā sata padī uṇṇānābhī sarabū mūsikā katā me rakkhā katā me partita Paṭikkamantu 12 bhūtāni. So haṃ namo bhagavato namo sattannaṃ sammā sambuddhānaṃ

Dhajagga Paritta  Iṭi pi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjā caraṇa sampanno sugato lokavidū anuttaro purisa damma sārathi satthā manussānaṃ buddho bhagavā ti. Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī ti. Supaṭipanno bhagavato sāvaka saṇgho uju paṭipanno bhagavato sāvaka saṇgho ñāya pañipanno bhagavato sāvaka saṇgho sāmīci paṭipanno bhagavato sāvaka saṇgho yad idaṃ cattāri purisa yugāni aṭṭha purisa puggalā esa bhagavato sāvaka saṇgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjali karaṇīyo anuttaraṃ puñña kkhettaṃ lokassā ti. Evame sutang saruntāṇang dhammang sanggunca pikkhavo bhayang vā sambhitastang vā lomahangso ṇa hesatiti

Dhasaṃghandparithaṃ

 Sadha sukheṇa runkhuntu bhudhā suntikarātuvaṃ Tehi tavang rukkhito sunto mubto subbhabhayena ca subbharoghavimutto subbhasuntā pavatjito Subbhaveramatikunto ṇibbhuto ca tuvang bhava Sabbītiyo vivajjantu sabba rogo vinassatu 13

Mā te bhavatv antarāyo sukhī dīghāyuko bhava4 Abhivādana sīlissa niccaṃ vu ḍḍhāpacāyino Cattāro dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ.  Yan dunnimittaṃ avamaṅgalañ ca Yo cāmanāpo sakuṇassa saddo Pāpaggaho dussupinaṃakantaṃ Buddhānubhāvena vināsamentu. Yan dunnimittaṃ avamaṅgalañ ca Yo cāmanāpo sakuṇassa saddo Pāpaggaho dussupinaṃakantaṃ Dhammānubhāvena vināsamentu. Yan dunnimittaṃ avamaṅgalañ ca Yo cāmanāpo sakuṇassa saddo Pāpaggaho dussupinaṃakantaṃ Saṅghānubhāvena vināsamentu  Dukkha ppattā ca niddukkhā bhaya ppattā ca nibbhayā soka ppattā ca nissokā hontu sabbe pi pāṇino ettāvatā ca amhehi sambhataṃ puñña sampadaṃ sabbe devānumodantu sabba sampatti siddhiya dānaṃ dadantu saddhāya sīlaṃrakkhantu sabbadā bhāvanābhiratā hontu gacchantu devatā gatā. Sabbe buddhā bala ppattā paccekānañ cayaṃ balaṃ arahantānañ ca tejena rakkhaṃbandhāmi sabbaso.  Jayanto bodhiyā mūle sakyānaṃ nandi va ḍḍhano evaṃ tvam vijayo hohi jayassu jaya maṇgale

4 These stanzas are chanted as part of almost every anumodanā. On special occasions the two lines beginning "Sabbītiyo..." are repeated three times before going on to the lines beginning "Abhivādana-sīlissa 14 aparājita pallaṇke sīse pañhavi pokkhare abhisekesabba buddhānaṃ aggappatto pamodati sunakkhattaṃsumaṇgalaṃ supabhātaṃ suhuññhitaṃ sukhaṇo sumuhutto ca suyiññhaṃ brahmacārisu padakkhiṇaṃ kaya kammaṃ vācākammaṃ padakkhiṇaṃ padakkhiṇaṃ mano kammaṃ paṇidhīte padakkhiṇā padakkhiṇāni katvāna labhant atthe padakkhiṇe  So atthaladdho sukhito viruḷho buddhasāsane5 arogo sukhito hohi sahasabbehi ñātibhi sā atthaladdhā sukhitā viruḷhā buddhasāsane arogā sukhitā hohi sahasabbehi ñātibhi te atthaladdhā sukhitā viruḷhā buddhasāsane arogā sukhitā hotha saha sabbehi ñātibhi Te unthaḷathā sukhitā viruḷahā bhudhasāsaṇe arogā sukhitā hotha saha subbhehi yātibhi Sakkatvā buddha ratanaṃ osathaṃ uttamaṃ varaṃ hitaṃ deva-manussānaṃ buddha tejena sotthinā nassant’upaddavā sabbe dukkhā vūpasamentu te. Sakkatvā dhamma ratanaṃ osathaṃuttamaṃ varaṃ pariḷāhūpasamanaṃ dhamma tejena sotthinā nassantupaddavā sabbe bhayā vūpasamentu te. Sakkatvā saḷgha ratanaṃ osathaṃ uttamaṃ varaṃ āhuneyyaṃ pāhuneyyaṃ saigha tejena sotthin. nassant upaddavā sabbe rogā vūpasamentu te.  N’atthi me saraṇaṃ aññaṃ buddho me saraṇaṃ varaṃ Etena vajjena hotu te jaya maḷgalaṃ N’atthi me saraṇaṃ aññaṃ dhammo me saraṇaṃ varaṃ Etena sacca-vajjena hotu te jaya maḷgalaṃ

5 Chanting book, of Pradhātu Srī Chomtong Voravihāra Pāli Passages with English Translation. (2003), P. 65 15

N’atthi me saraṇaṃ aññaṃ saṅgho me saraṇaṃ varaṃ Etena sacca vajjena hotu te jaya maḷgalaṃ  Te atthaḷatdhā virulahā bhudhasāsaṇe aroghā sukhithāhotha saha subbhehi yātibhi  Sakkatvā buddha ratanaṃ osathaṃ uttamaṃ varaṃ hitaṃdeva manussānaṃ buddha tejena sotthinā nassantupaddavā subbe dukkhā vūpasamentu te sakkatvā dhamma ratanaṃ osathaṃ uttamaṃ varaṃ parilāhūpasamanaṃ dhamma tejena sotthinā nassant’upaddavā sabbe bhayā vūpasamentu te. sakkatvā saṅgha ratanaṃ osathaṃ uttamaṃ varaṃ āhuneyyaṃ pāhuneyyaṃ saṅgha tejena sotthinā nassantupaddavā sabbe rogā vūpasamentu te  Sukhobhudhaānaṃ suksatdhammadhesaṇā sukhā saṅghasa sāmaghi samaghāṇaṃ taposukho dhivā tapati ādhico ratting ābhāti cundhimā satṇatdho khuntiyo tapati jāyi tapati bhrammaṇo atha subbhamahoratting bhudho tapati tejasā hiriotampasampunṇā sukadhammasamāhitā sunto subpurisaḷoke dhevadhammāti vucare samti pankkhā apatta ṇā sunti pādhā avuncaṇā mātā pita ca ṇikkhuntā jātavedha patikama suvunṇabhūming ghuntavāṇa soṇutarā mahidhikā pisāce ṇidhamitavāṇa bhrammajāḷaṃ aheseyu ete subbhe yukkhā paḷāyuntu.  Ākāsatthā ca bhūmatthā dhevāṇāghā mahidhikā pucyaṃ ṇo aṇumodhuntu ciraṃ rukkhuntu sāsa ṇaṃ Ākāsatthā ca bhūmatthā dhevāṇāghā mahidhikā pucyaṃ ṇo aṇumodhuntu ciraṃ rukkhuntu pāṇiṇo ākāsatthā ca bhūmatthā dhevāṇāghā mahidhikā 16 pucyaṃ ṇo aṇumodhuntu ciraṃ rukkhuntu ṇo sadhā Ākāsatthā ca bhūmatthā dhevāṇāghā mahidhikā pucyaṃ ṇo aṇumodhuntu ciraṃ rukkhuntu dheva tā  Namo me bhudhatejassa rataṇattayadhammikā tejapasidhipatevā ṇārāyaparamesavarā sidhibhrummā ca eindhā ca catuḷokābhiḷukkhakā samudhā bhutaghaṅggā ca srumsidhi bhavuntu te jeya jeya dharaṇi dharaṇi udhadhi udhadhi ṇadhi ṇadhi jeya jeya ghukghaṇataḷaṇisaiṇiḷaisaisesumerurā jabhaṇaraji jeya jeya ghambhirasobhi ṇāghedhagi pisācabhu takāḷi jeya jeya dhunṇimitaroghi jeya jeya singghisudhā ghāṇamukhajā jeya jeya ruṇamukhasātrā jeya jeya campādhiṇāghakakurakunthakaṃ jeya jeya gajagaṇaturaṃgamasukarabhujaṃgasiha bhayukgadhipā jeya jeya ruṇamukhayātrā jitaseṇāripū puṇa sudhirati jeya jeya sukhasukhajivi jeya jeya dharaṇitaḷe sadha sujeyā jeya jeya dharaṇisāti sadhā jeya jeya maṃkarāḷayā bhavukge jeya jeya varuṇayukkhe jeya jeya rukhase surabhūjatejā jeya jeya rukkhase surabhujateja jeya jeya bhumedhaghaṇā jeya jeya rājādhirājajayaṃ jeya jeya paṭhavisubbhaṃ jeya jeya arahuntaṃ paccekabhudhasāvaṃ jeya jeya mahesuraṃghaharoharidhadhevā jeya bhrummasurukkho 17 jeya ṇāgho viruhako virupaṃkho ca cundhimā ravi indho veṇateyo ca kuvero varuṇopi ca aki vāyu ca pajuho kumāro dharunthako athārasa mahādhevā sidhitāpasaādhayo isiṇo sāvakā subbhe jeyarāmo bhavuntu te jeya dhammo ca saṃgho ca dhapāro ca jeyako etena jayatejena jayasodhi bhavuntu te eteṇa bhudhatejeya hotu te jayamaṃghaḷaṃ.  Jayopi bhudhasa sirimato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ughoseyuṃ bhodhimun de pamodhitā jayaṃ tahā bhrummaghaṇā mahesiṇo Jayopi bhudhasa sirimato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ughoseyuṃ bhodhimun de pamodhitā jayaṃ tahā indhaghaṇā mahesiṇo Jayopi bhudhasa sirimato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ughoseyuṃ bhodhimun de pamodhitā jayaṃ tahā dhevaghaṇā mahesiṇo Jayopi bhudhasa sirimato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ughoseyuṃ bhodhimun de pamodhitā jayaṃ tahā supunṇāgaṇā mahesiṇo Jayopi bhudhasa sirimato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ughoseyuṃ bhodhimun de pamodhitā jayaṃ tahā ṇāghaghaṇā mahesiṇo Jayopi bhudhasa sirimato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ughoseyuṃ bhodhimun de pamodhitā jayaṃ tahā subghaṇā mahesiṇo  Jayanto bodhiyā mule sakyānaṃ nandi va ḍḍhano evaṃ tvam vijayo hohi jayassu jaya maṇgale aparājita pallaṇke sīse pañhavi pokkhare abhisekesabba buddhānaṃ aggappatto pamodati sunakkhattaṃsumaṇgalaṃ supabhātaṃ suhuññhitaṃ sukhaṇo sumuhutto ca suyiññhaṃ brahmacārisu 18

padakkhiṇaṃ kaya kammaṃ vācākammaṃ padakkhiṇaṃ padakkhiṇaṃ mano kammaṃ paṇidhīte padakkhiṇā padakkhiṇāni katvāna labhant atthe padakkhiṇe  So atthaladdho sukhito viruḷho buddhasāsane arogo sukhito hohi sahasabbehi ñātibhi sā atthaladdhā sukhitā viruḷhā buddhasāsane arogā sukhitā hohi sahasabbehi ñātibhi te atthaladdhā sukhitā viruḷhā buddhasāsane arogā sukhitā hotha saha sabbehi ñātibhi  Suṇuntu bhotoye dhevā ussamiṃ thāṇe idhagatā dhigāyukā sadhā hotu sukhitā hotu subbhadhā rukkhuntu subbhasuntāṇaṃ rukhuntu jiṇasāsaṇaṃ yākāci patthaṇā tesaṃ subbhe pūretu maṇorathā yutakāḷe pavacsuntu vatsaṃ vatsavaḷāhakā roghācupundhavā tes aṃ ṇivāretu ca subbhadha kāyasukh aṃ citasukhaṃ āvahuntu yadhārahaṃ iti ເພື່ອຄົ້ນຄວ້າ Buddha jayamaṅgalagāthā

 Bāhuṃ sahassam abhinimmita sāvudhantṃ grīmekhalaṃ udita ghora sasena māraṃ dānādi dhamma vidhināເພື່ອສຶກສາ jitavā munindo tan tejasā bhavatu te jaya maṅgalāni Mārātirekam abhiyujjhita sabba rattiṃ ghorampan āḷavaka makkham athaddha yakkhaṃ khantī sudanta vidhinā jitavā munindo tan tejasā bhavatu te jaya maṅgalāni. Nāḷāgiriṃ gaja varaṃ atimattabhūtaṃ dāvaggi cakkam asanīva sudāruṇantaṃ ເພື່ອວິທຍາທານ 19

mett’ambuseka vidhinā jitavā munindo tan tejasā bhavatu te jaya maṅgalāni Ukkhitta khaggam atihattha sudāruṇantaṃ dhāvan ti yojana path aḷguli mālavantaṃ iddhībhisaḷkhata mano jitavā munindo tan tejasā bhavatu te jaya maḷgalāni. Katvāna kaṭṭham udaraṃ iva gabbhinīyā ciñcāya duññha vacanaṃ jana kaya majjhe santena soma vidhinā jitavā munindo tan tejasā bhavatu te jaya maḷgalāni Saccaṃ vihāya mati saccaka vāda ketuṃ vādābhiropita manaṃ ati andhabhūtaṃ paññā padīpa jalito jitavā munindo tan tejasā bhavatu te jaya maḷgalāni Nandopananda bhujagaṃ vibudhaṃ mahiddhiṃ Puttena thera bhujagena damāpayanto Iddhūpadesa vidhinā jitavā munindo Tan tejasā bhavatu te jaya maḷgalāni Duggāha diṭṭhi bhujagena sudaṭṭha hatthaṃ brahmaṃ visuddhi jutim iddhi bakābhidhānaṃ Ñāṇāgadena vidhinā jitavā munindo tan tejasā bhavatu te jaya maḷgalāni. Etā pi buddha jaya maḷgala aññha gāthā yo vācano dinadine sarate matandī hitvān’ aneka vividhāni c’ upaddavāni mokkhaṃ sukhaṃ adhigameyya naro sapañño. Mahā kāruṇiko nātho hitāya sabba pāṇinaṃ Pūretvā pāramī sabbā patto sambodhim uttamaṃ Etena sacca-vajjena hotu te jaya maḷgalaṃ

20

Anumodanāvidhī (Means of Blessing)

 Yathā vārivahā pūrā paripūrenti sāgaraṃ Evam eva ito dinnaṃ petānaṃ upakappati Icchitaṃ patthitaṃ tumhaṃ khippam eva samijjhatu Sabbe pūrentu saḷkappā cando paṇṇaraso yathā maṇijotiraso yathā Subbītiyo vivajjantu sabba-rogo vinassatu mā te bhavatv antarāyo sukhī dīghāyuko bhava bhivādana sīlissa niccaṃ vuḍḍhāpacāyino cattāro dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ.

Cullamaḷgalacakkavāla  Subba buddhānubhāvena sabba dhammānubhāvena subbasaḷghānubhāvena buddha ratanaṃ dhamma ratanaṃ saḷgha ratanaṃtiṇṇaṃ ratanānaṃānubhāvena caturāsītisahassa dhamma kkhandhānubhāvena piṭaka tyānubhāvena jina sāvakānubhāvena Sabbe te rogā sabbe te bhayā sabbe te antarāyā sabbe te upaddavā sabbe te dunnimittā sabbe te avamaḷgalā vinassantu āyu vaḍḍhako dhana vaḍḍhako siri vaḍḍhako yasavaḍḍhako bala vaḍḍhako vaṇṇa vaḍḍhako sukha vaḍḍhako hotu sabbadā. Dukkha roga bhayā verā sokā sattu cupaddavā anekā antarāyā pi vinassantu ca tejasā jaya dhanaṃ lābhaṃ sotthi bhāgyaṃ sukhaṃ balaṃ Siri āyu ca vaṇṇo ca bhogaṃ vuḍḍhī ca yasavā sata vassā ca āyū ca jīva siddhī bhavantu te 21

 Bhavatu sabba maḷgalaṃ rakkhantu sabba devatā Subba buddhānubhāvena sudā sotthī bhavantu te. Bhavatu sabba maḷgalaṃ rakkhantu subba devatā subba dhammānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. Bhavatu sabba maḷgalaṃ rakkhantu subba devatā subba saḷghānubhāvena sadā sotthī bhavantu te.

Short Chanting Ratanattayakārapāñha  Iminā sakkārena taṃ buddhaṃ abhipūjāyami Arahaṃ sammā sambuddho bhagavā buddhaṃ bhagavantaṃ abhivādemi kāyena vācāya va cetasā vā buddhe kukammaṃ pakataṃ mayā yaṃ buddho paṭigghaḷhātu accayantaṃ kālantare saṃ varituṃ va buddhe. Iminā sakkārena taṃ dhammaṃ abhipūjayāmi svākkhāto bhagavatā dhammo dhammaṃ namassāmi kāyena vācāya va cetasā vā dhamme kukammaṃ pakataṃ mayā yaṃ dhammo paṭigghaḷhātu accayantaṃ kālantare saṃvarituṃ va dhamme Iminā sakkārena taṃ saḷgham abhipūjayāmi Supaṭipanno bhagavato sāvaka saḷgho saḷghaṃ namāmi kāyena vācāya va cetasā vā saḷghe kukammaṃ pakataṃ mayā yaṃ saḷgho paṭ igghaḷhātu accayantaṃ kālantare saṃvarituṃ va sanghe

 Ukāsa vandhāmi bhante subbhaṃ aparādhaṃ khamadhame bhante mayā kataṃ puṇyaṃ sāmiṇā anumodhitubpuṃ sāmiṇā kataṃ puṇyaṃ maihaṃ dhātumpaṃ sadhu sadhu sadhu aṇumodhāmi Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa 22

Namo ṭassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

 Yo sanṇisiṇo varabhodhimūḷe māraṃ saseṇaṃ mahatiṃ vijayo sambhodhimāghansi aṇantayāṇoḷokutamo taṃ paṇamāmi bhudhaṃ yecabhudhā atitā caye ca bhudhā aṇkatā pancupanṇā ca ye bhudhā ahaṃ vandhāmi subbhadhā Iti pi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjā caraṇa sampanno sugato lokavidū anuttaro purisa damma sārathi satthā deva manussānaṃ buddho bhagavā ti. bhudhaṃ jivitaṃ yāvaṇipbhāṇaṃ saraṇaṃ ghansāmi ṇantime saraṇaṃ unyaṃ bhudhoo me saraṇaṃ varaṃ eteṇa sancavatjeṇa hotu me jayamaṃgaḷaṃ utamaṃgheṇa vandhehaṃ pādhapaṃsuṃ varutamaṃ bhudhe yo khaḷito dhoso bhudho khamatu taṃ mamaṃ (more down )

 Aatthagkiko ariyapadho jaṇāṇaṃ mokhubpavesāya uju ca maggo dhammo ayaṃ santikaro paṇito ṇiyāṇiko taṃ paṇamāmi dhammaṃ ye ca dhamā atitā ca ye ca dhammā aṇākatā pancu panṅā ca ye dhammā ahaṃ vandhāmi subbhadhā svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi tam ahaṃ dhammaṃ abhipūjayāmi tam ahaṃ dhammaṃ sirasā namāmi ṇantime saraṇaṃ unyaṃ dhammo me saraṇaṃ varaṃ eteṇa sancavatjeṇa hotu me jayamaṃgaḷaṃ utamaṃgheṇa vandhehaṃ dhammanca dhuvidhaṃ varaṃ dhammo me yo khaḷito dhoso dhammo khamatu taṃ mamaṃ (more down )

 Saṅgho visudho varadhatkhiṇeyo santidhayo sub bhamaḷanpadhiṇ ghuṇrhi ṇekehi samidhipanto aṇāsavo taṃ paṇamāmiSaṅghaṃ ye ca Saṅghā atitā ca ye ca sSaṅghā 23 aṇāghatā pancupanṇā ca ye Saṅghā ahaṃ vandhāmi subbhadhā supatipanṇo bhagavato sāvakaSaṅgho ujupatipanṇo bhagavato sāvakaSaṅgho ñāya paṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho sāmīci paṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho, yad idaṃ cattāri purisa yugāni aṭṭha purisa puggalā esa bhagavato sāvaka saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjali karaṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa tam ahaṃ saṅghaṃ abhipūjayāmi tam ahaṃ saṅghaṃ sirasā namāmi Saṅghaṃ jivitaṃ yāvaṇipbhāṇaṃ saraṇaṃ ghansāmi ṇantime saraṇaṃ unyaṃ saṅgho me saraṇaṃ varaṃ eteṇa sancavatjeṇa hotu me jayamaṃgaḷaṃ utamaṃgheṇa vandhehaṃ Saṅghan ca dhuvidhutamaṃ Saṅghe yo khaḷito dhoso Saṅgho khamatu taṃ mamaṃ (more down )

Taḷkhaṇikapaccavekkhaṇavidhī  Paṭisaḷkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevāmi yāvad eva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ṇaṃsa makasa vātātapa siriṃsapa samphassānaṃ paṭighātāya yāvad eva hiri kopina paṭicchādan atthaṃ paṭisaḷkhā yoniso piṇḍapātaṃ paṭisevāmi, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvad eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇaḍ ca vedana ṃ paṭihaḷkhāmi, navañ ca vedanaṃ na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā ti Paṭisaṭkhā yoniso senāsanaṃ paṭisevāmi yāvad eva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṃsa makasa vātātapa siriṃsapa samphassānaṃ paṭighātāya yāvad eva utu parissaya vinodanaṃ paṭisallānārām atthaṃ. paṭisaḷkhā yoniso gilāna paccaya bhesajja parikkhāraṃ 24 paṭisevāmi yāvad eva uppannānaṃ veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ paṭighātāyaabyāpajjha paramatāyā ti.

Dhātupaṭikūlapaccavekkhaṇavidhī

 Yathā-paccayaṃ pavattamānaṃ dhātu-mattam evetaṃ yad idaṃ cīvaraṃ tad upabhuñjako ca puggalo dhātumattako nissatto nijjīvo suñño sabbāni pana imāni cīvarāni ajigucchanīyāni imaṃ pūti kāyaṃ patvā ativiya jigucchanīyāni jāyanti Yathā paccayaṃ pavattamānaṃ dhātu mattam ev etaṃ yad idaṃ piṇḍapāto tad upabhuñjako ca puggalo dhātumattako nissatto nijjīvo suñño sabbo pan āyaṃ piṇḍapāto ajigucchanīyo imaṃpūti kāyaṃ patvā ativiya jigucchanīyo jāyat Yathā paccayaṃ pavattamānaṃ dhātu mattam ev etaṃ yad idaṃ senāsanaṃ, tad upabhuñjako ca puggalo dhātumattako nissatto nijjīvo suñño sabbāni pana imāni senāsanāni ajigucchanīyāni imaṃ pūti kāyaṃ patvā ativiya jigucchanīyāni jāyanti Yathā paccayaṃ pavattamānaṃ dhāt mattam evetaṃ yad idaṃ gilāna paccaya bhesajja parikkhāro tad upabhuñjako ca puggalo dhātumattako nissatto nijjīvo suñño sabbo panāyaṃ gilāna paccaya bhesajja parikkhāro ajigucchanīyo imaṃ pūti kāyaṃ patvā ativiya jigucchanīyo jāyati.

Atītapaccavekkhaṇavidhī  Ajja mayā apaccavekkhitvā yaṃ cīvaraṃ paribhuttaṃ taṃ 25 yāvad eva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṃsa makasa vātātapa siriṃsapa samphassānaṃ paṭighātāya yāvad eva hiri kopina paṭicchādan atthaṃ Ajja mayā apaccavekkhitvā yo piṭḍapatto paribhutto, so neva davāya na madāya na maṇṭanāya na vibhūsanāya,yāvad eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāyavihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaḷkhāmi navañ ca vedanaṃnauppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā ti Ajja mayā apaccavekkhitvā yaṃ senāsanaṃ paribhuttaṃ taṃ yāvad eva sītassa paṭighātāya uṭhassa paṭighātāya ḍa ṃ sa makasa vātātapa siriṃ sapa samphassānaṃ paṭighātāya yāvad eva utuparissaya vinodanaṃ paṭisallānārām atthaṃ Ajja mayā apaccavekkhitvā yo gilāna paccaya bhesajjaparikkhāro paribhutto so yāvad eva uppannānaṃ veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ paṭighātāya abyāpajjha paramatāyāti

(The end of chanting)

26

Special Chants for Monks (Before Reciting the Pāṭimokkha) If a junior monk confesses to a senior monk.6 (JUNIOR MONK) Subbha ṭā āpatiyo ārocemi (Tree time) Subbhā garuḷahukā āpanṭiyo āroyemi Ahaṃ bhante sambahulā nānā-vatthukāyo āpanji ṭā ṭumha muḷe paṭidhesemi (SENIOR MONK) Passasi āvuso ṭā āpatiyo (JUNIOR MONK) Ukāsa pansa bhante passāmi. (SENIOR MONK) Āyatiṃ āvuso saṃvareyyāsi (JUNIOR MONK) Sādhu suṭṭhu bhante saṃvarissāmi. Duṭiyampi sadhu sudhu bhanṭe saṃvaḷisāmi Ṭaṭiyampi sadhu sudhu bhanṭe saṃvaḷisāmi Ṇa puṇevaṃ kaḷisāmi Ṇa puṇevaṃ bhāsisāmi Ṇa puṇevaṃ citasāmi If a senior monk confesses to a junior monk (SENIOR MONK) Subbha ṭā āpatiyo ārocemi (Tree time) Ahaṃ āvuso sambahulā nānā-vatthukāyo Āpattiyo āpanno ṭā paṭidesemi (JUNIOR MONK) Ukāsa pasaṭha bhante ṭā āpasṭiyo (SENIOR MONK) Āma āvuso passāmi (JUNIOR MONK) Āyatiṃ bhante saṃvareyyātha (SENIOR MONK) Sādhu suṭṭhu āvuso saṃvarissāmi. Dhuṭiyampi sadhu sudhu āvuso saṃvaḷisāmi Ṭaṭiyampi sadhu sudhu āvuso saṃvaḷisāmi Ṇa puṇevaṃ kaḷisāmi

6 CHANTING BOOK. Of Wat Pradhātu Srī Chomtong Voravihāra Pāli Passages with English Translation. (Thailand). P.88 27

Ṇa puṇevaṃ bhāsisāmi Ṇa puṇevaṃ citasāmi

The 10 Routine 1. uposaṃgakam (chanting pāṭimogk 15 daily) 2. receive food (The monks walk barefoot around the neighbourhood while the local people make by offering them food) 3. The Canting Buddha 4. Classes in Buddhist teaching begin. Some monks may attend school outside the temple. 5. Keep the Saṃgāṭi (yellow robe) 6. Pariwatsakam action ( if some monk get mistake have to meditation for Classes heart and body) 7. Cut hair, beard and nail 8. Study tipitaka and take care the master monk 9. Ābanti action (Special Chants for Monks) 10. Consider factors four, there are civaraṃ (yellow robe), receive food, at living, Medicine.

Abhidhamma Dhammasaṅgiṇīmātikā Kusalā dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammā sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā dukkhāya vedanāya sampayuttā dhammā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā dhammā vipākā dhammā vipākadhammadhammā neva vipāka navipākadhammadhammā upādinnupādāniyā dhammā anupādinnupādāniyā dhammā anupādinnānu pādāniyā dhammā saṃkiliṭṭha saṃkilesikā dhammā asaṃkiliṭṭha saṃkilesikā dhammā asaṃkiliṭṭhāsaṃkilesikā dhammā 28

savitakka savicārā dhammā avitakka vicāramattā dhammā avitakkāvicārā dhammā pīti sahagatā dhammā sukha sahagatā dhammā pekkhā sahagatā dhammā dassanena pahātabbā dhammā bhāvanāya pahātabbā dhammā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā dhammā dassanena pahātabba hetukā dhammā bhāvanāya pahātabba hetukā dhammā neva dassanena na bhāvanāya pahātabba hetukā dhammā ācayagāmino dhammā apacayagāmino dhammā nevācayagāmino nāpacayagāmino dhammā sekkhā dhammā asekkhā dhammā nevasekkhānāsekkhā dhammā parittā dhammā mahaggatā dhammā appamāṇā dhammā parittārammaṇā dhammā mahaggatārammaṇā dhammā appamāṇārammaṇā dhammā hīnā dhammā majjhimā dhammā paṭītā dhammā micchattaniyatā dhammā sammattaniyatā dhammā aniyatā dhammā maggārammaṇā dhammā magga hetukā dhammā maggādhipatino dhammā uppannā dhammā ເພື່ອຄົ້ນຄວ້າanuppannā dhammā uppādino dhammā atītā dhammā anāgatā dhammā paccuppannā dhammā atītārammaṇā dhammā anāgatārammaṇā dhammā paccuppannārammaṇā dhammā ajjhattā dhammā bahiddhā dhammā ajjhatta bahiddhā dhammā ajjhattārammaṇā dhammā bahiddhārammaṇā dhammā ajjhatta bahiddhārammaṇā dhammāເພື່ອສຶກສາ sanidassana sappanigh dhamm anidassana sappanigh dhammā anidassanāppaṭighā dhammā.7

7 Chanting book of Wat Pradhātu Srī Chomtongເພື່ອວິທຍາທານ Voravihāra Pāli Passages with English Translation. (2003), P. 56 29

Mahāpaṭṭhānamātikapāṭha Hetupaccayo ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo anantarapaccayo samanantarapaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo nissayapaccayo upanissayapaccayo purejātapaccayo pacchājātapaccayo āsevanapaccayo kammapaccayo vipākapaccayo āhārapaccayo indriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo vippayuttapaccayo atthipaccayo natthipaccayo vigatapaccayo avigatapaccayo ti

Dhammasaṅgiṇī Kusalā dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammā katame dhammā kusalā Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassa sahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭ habbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha tasmiṃ samaye phasso hoti avikkhepo hoti ye vā pana tasmiṃ samaye aññe pi atthi paṭicca samuppannā arūpino dhammā ime dhammā kusalā.

Vibhaṅga Pañca kkhandhā rūpakkhandho vedanā kkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho tattha katamo rūpakkhandho yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgata- 30 paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā tad ekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā ayaṃ vuccati rūpakkhandho

Dhātukathā Saṅgaho asaṅgaho Saṅgahitena asaṅgahitaṃ asaṅgahitena saṅgahitaṃ saṅgahitena saṅgahitaṃ asaṅgahitena asaṅgahitaṃ sampayogo vippayogo sampayuttena vippayuttaṃ vippayuttena sampayuttaṃ asaṅgahitaṃ.

Puggalapaññati Chapaññattiyo khandhapaññatti āyatanapaññatti dhātu paññatti saccapaññatti indriyapaññatti puggalapaññattīti kittāvatā puggalānaṃ puggalapaññattisamayavimutto asamayavimutto kuppadhammo akuppadhammo parihānadhammo aparihānadhammo cetanābhabbo anurakkhaṇābhabbo puthujjano gotrabhū bhayūparato abhayūparato bhabbāgamano abhabbāgamano niyato aniyato paṭipannako phaleṭhito arahā, arahattāya paṭipanno.

Kathāvatthu Puggalo upalabbhati saccikaṭṭha paramatthenāti āmantā yo saccikaṭṭho paramattho tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭha paramatthenā ti na hevaṃ vattabbe ājānāhi niggahaṃ hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭha paramatthena 31 tena vata re vattabbe yo saccikaṭṭho paramattho tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā ti micchā.

Yamaka Ye keci kusalā dhammā sabbe te kusalamūlā ye vā pana kusalamūlā sabbe te dhammā kusalā ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalamūlena ekamūlā ye vā pana kusalamūlena ekamūlā sabbe te dhammā kusalā

Paṭṭhāna Hetupaccayo ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo anantarapaccayo samanantarapaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo nissayapaccayo upanissayapaccayo purejātapaccayo pacchājātapaccayo āsevanapaccayo kammapaccayo vipākapaccayo āhārapaccayo indriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo vippayuttapaccayo atthipaccayo natthipaccayo vigatapaccayo avigatapaccayo ti

Chant Cāṭummahārājikā Bhrummāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ suṭavā cāṭummahārājikā dhevā sandhamaṇusāvesu cāṭummahārājikāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃsā suṭavā sandhamaṇusāvesu ṭavāṭiṃsāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ suṭavā yāmā dhevā sandhamaṇusāvesu yāmāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ suṭavā ṭusiṭā dhevā sandhamaṇusāvesu ṭusiṭāṇaṃ dhevā sandhaṃ sutavā ṇimāraṭi dhevā sandhamaṇusāvesu ṇimāṇaraṭiṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ suṭavā 32 paraṇimiṭavasavanṭi dhevā sandhamaṇusāvesu. paraṇimiṭavasavatṭiṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ suṭavā Bhummaparisanjā dhevā sandhamaṇusāvesu Bhummaparisanjāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Bhrummaparohiṭā dhevā sandhamaṇusāvesu Bhrummaparohiṭāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ suṭavā Mahābhummā dhevā sandhamaṇusāvesu Mahābhummā ṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Pariṭābhā dhevā sandhamaṇusāvesu Pariṭābhāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Eumpamāṇābhā dhevā sandhamaṇusāvesu Eumpamāṇābhāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Ābhatsarā dhevā sandhamaṇusāvesu Ābhatsarāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Pariṭasubhā dhevā sandhamaṇusāvesu Pariṭasubhāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Euppamāṇasubhā dhevā sandhamaṇusāvesu Euppamāṇasubhāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Subhagimhā dhevā sandhamaṇusāvesu Subhagimhāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Asanyisanṭā dhevā sandhamaṇusāvesu Asanyisanṭāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Vehaṃbhaḷā dhevā sandhamaṇusāvesu Vehaṃbhaḷāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Avihā dhevā sandhamaṇusāvesu Avihāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Aṭampā dhevā sandhamaṇusāvesu Aṭampāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Sudhatsā dhevā sandhamaṇusāvesu Sudhatsāṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā 33

Sudhatsi dhevā sandhamaṇusāvesu Sudhatsiṇaṃ dhevāṇaṃ sandhaṃ sutavā Akaṇithakā dhevā sandhamaṇusāvesu

Karaṇīyametta Sutta Karaṇīya attha kusalena yantaṃ santaṃ padaṃ abhisamecca sakko ujū ca suhujū ca suvaco canassa mudu anatimānī Santussako ca subharo ca appakicco ca sallahuka vutti Santindriyo ca nipako ca appagabbho kulesu ananugiddho Na ca khuddaṃ samācare kiñci yena viññū pare upavadeyyuṃ Sukhino vā khemino hontu sabbe sattā bhavantu sukhitattā Ye keci pāṇa-bhūtatthi tasā vā thāvarā vā anavasesā dīghā vā ye mahantā vā majjhimā rassakā aṇuka thūlā diṭṭhā vā ye ca adiṭṭhā ye ca dūre vasanti avidūre bhūtā vā sambhavesī vā sabbe sattā bhavantu sukhitattā na paro paraṃ nikubbetha nātimaṭṭetha katthaci naṃ kiñci byārosanā paṭīgha saññā nāññam aññassa dukkham iccheyya mātā yathā niyaṃ puttaṃ āyusā eka puttam anurakkhe evam pi sabba bhūtesu mānasam bhāvaye aparimāṇaṃ mettañ ca sabba lokasmiṃ mānasam bhāvaye aparimāṇaṃ uddhaṃ adho ca tiriyañ ca asambādhaṃ averaṃ asapattaṃ tiṭṭhañ caraṃ nisinno vā sayāno vā yāva tassa vigata middho etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya brahmam etaṃ vihāraṃ idham āhu diṭṭhiñ ca anupagamma sīlavā dassanena sampanno kāmesu vineyya gedhaṃ na hi jātu gabbha seyyaṃ puna retī ti. Meṭanca subbharokassamiṃ māṇasambhāvaye a parimāṇaṃ udhaṃ adho ca ṭiriyanca asambhādhaṃ averaṃ asapatṭaṃ ṭithancaraṃ ṇisinṇo vā sayaṇo vā yāvaṭan savigaṭamidho eṭam saṭiṃ adhithaheya bhrummameṭam 34 vihāram idhamāhu dhithica aṇupakamma siḷvā dhansaṇeṇa sampanṇo kāmesu viṇeya gedhaṃ ṇa hijāṭu ghubbhaseyaṃ puṇareṭiṭi.

Aṇicā Aṇicā vaṭa saṃkhārā upadhavayadhammiṇo uppatjjiṭavā ṇirujunṭi ṭesaṃ vupasamo sukho subbhe sanṭā maranṭi mariṃsu ca marisare ṭa thevāhaṃ marisāmi ṇanthi me ethasaṃsayo Acieaṃ vaṭayaṃ kā yo pathaviṃ adhisesaṭi sudho apeṭaviy āṇo ṇiranthaṃva kariṃgaraṃ.

Yaṃkiṇci Yaṃkiṇci kusaḷakammaṃ kaṭubbhaṃ kiriyaṃ mama kāyeṇa vācāmaṇasā ṭidhasesu gaṭaṃ kaṭaṃ ye saṭā sanyiṇo atdhi ye ca sanṭā asanyiṇo kaṭaṃ punyabhaḷaṃ maihaṃ subbhe bhāgi bhavanṭu ṭe ye ṭaṃ ka ṭaṃ suvidhi ṭaṃ dhiṇaṃ punyabhaḷaṃ mama ye ca ṭantha ṇa jāṇanṭi dhevā ghanṭavāṇivehayuṃ subbhe ḷokamhi ye sanṭā jivanṭāhāraheṭukā maṇuyaṃ bhojaṇaṃ subbhe ḷabhanṭu mama ce ṭasā. Iminā punya kammeṇa Imina punya kammeṇa upanjāyā guṇuṭarā ācariyapakārā ca māpiṭā ca yāṭakā piyā mamaṃ suriyocandhimā raja guṇavanṭā ṇarāpi ca bhrummarā ca indhā ca ṭuḷokapāḷā ca dhevaṭā yamomiṭā maṇusā ca matjanṭā verikāpi ca subbhe sanṭā sukhi hoṭu khipaṃ pāpetha vo maṭaṃ imiṇā puyukammeṇa imiṇā udhiseṇa ca khipāhaṃ suḷabhe ceva ṭandhupādhāṇasedhaṇaṃ ye sanṭāṇe hiṇā dhamā yava 35

ṇibhāṇaṭo mamaṃ ṇansanṭu subbhadhāyeva yantha jāṭo bhave bhave ujuciṭaṃ saṭipanyā sanḷekho viriyamhiṇā mārā ḷabhanṭu ṇokāsaṃ kāṭuṇca viriyesu me bhudhādhipavaro ṇātho dhammo ṇātho varuṭamo ṇātho paccekabhudho ca saṃgoṇāthoṭaro mamaṃ ṭesoṭamāṇubhāveṇa mārokāsaṃ ḷabhanṭu mā dhugubpatṭā caṇidhukhā bhayubpatṭā ca ṇipbhayā sokubpatṭā ca ṇisokā hoṭu subbhepi pāmiṇo eṭāvaṭā ca amhehi sambha ṭaṃ punyaṃsampadhaṃ subbhe dhevāṇumodhanṭu

Buddhist Lent Chanting Imatsamiṃ āvāse imaṃ ṭemāsaṃ vatsaṃ upemi (Tree time)

End of Buddhist Lent Chant

Saṃ panṭe pavāremi dhithe vā suṭeṇa vā pavārisaṃkāya vā vahanṭu maṃ āyatsamanṭo aṇukampaṃ upādhāya patsanṭo paṭikarisāmi

Duṭiyampi bhanṭe saṃgaṃ pavāremi……… paṭikarisāmi

Ṭaṭiyampi bhanṭe saṃgaṃ pavāremi………... paṭikarisāmi

Khamḷā Sikkhā [Disrobing] Sikkhaṃ paccakkhāmi ajjatagge gihī ti maṃ saṅgh dhāretu. I give up the training; from today onwards the Saṅgha may hold me to be a layman.

Dutiyam pi: Sikkhaṃ paccakkhāmi ajjatagge gihī ti maṃ saṅgho dhāretu For a second time: I give up the 36 training; from today onwards the Saṅgha may hold me to be a layman.

Tatiyam pi: Sikkhaṃ paccakkhāmi ajjatagge gihī ti maṃ saṅgho dhāretu. For a third time: I give up the training; from today onwards the Saṅgha may hold me to be a layman.

Pāramī [The (Ten) Perfections (Of the Buddha)] Dāna pāramī sampanno dāna upapāramī sampanno dānaparamattha pāramī sampanno mettā maitrī karuṇāmuditā upekkhā pāramī-sampanno iti pi so bhagavā. Sīla pāramī sampanno sīla upapāramī sampanno sīlaparamattha Pāramī sampanno mettā maitrī karuṇāmuditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā. pāramī sampanno nekkhamma upapāramīsampanno nekkhamma paramattha pāramī sampanno mettā maitrī karuṇā muditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā. Paññā pāramī sampanno paññā upapāramī sampanno Paññā paramattha pāramī sampanno mettā maitrī karuṇāmuditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā. Viriya pāramī sampanno viriya upapāramī sampannoviriya paramattha pāramī sampanno mettā maitrī karuṇāmuditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā. Khanti pāramī sampanno khanti upapāramī sampanno khanti paramattha pāramī sampanno mettā maitrī karuõāmuditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā. Sacca pāramī sampanno sacca upapāramī sampanno sacca paramattha pāramī sampanno mettā maitrī karuṇāmuditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā. 37

Adhiññhāna pāramī sampanno adhiññhāna upapāramīsampanno adhiññhāna paramattha pāramī sampanno mettāmaitrī karuṇā muditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā. Mettā pāramī sampanno mettā upapāramī sampanno mettā paramattha pāramī sampanno mettā maitrī karuṇāmuditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā. Upekkhā pāramī sampanno upekkhā upapāramīsampanno upekkhā paramattha pāramī sampanno mettāmaitrī karuṇā muditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā. Dasa pāramī sampanno dasa upapāramī sampanno dasaparamattha pāramī sampanno mettā maitrī karuṇāmuditā upekkhā pāramī sampanno iti pi so bhagavā.

Pindhu (pancu) chant [Before monks using] Pidhu evry thing: imaṃ bhindhukuppaṃ karomi

(Tree time)

Pancudhonthonpākoa (chant olds fabric beforethrow) Saṇghāṭi : Imaṃ saṇghāṭi pancudharāmi Yellow robe : Imaṃ civaraṃ pancudharāmi Cloth : Imaṃ anṭaravāsakaṃ pancudharāmi Pancudhonthonpākoa [Chant olds fabric before use]

Saṇghāṭi : Imaṃ saṇghāṭi adhithāmi Yellow robe : Imaṃ uṭarāsaṇghaṃ adhithāmi 38

Cloth : Imaṃ an ṭaravāsakaṃ adhithāmi Alms bowl : Imaṃ an pataṃ adhithāmi

Chant Bhra Dha Luang Pansāceṭiyaṃ uraṃghaṃ maṇorammaṃ pādhavaraṃ uṇanṭiṃsajiṇaghuhaṃ mahākacsapeṇa thāpiṭaṃ pancahi arahanṭehi ahaṃ vandhāmi sirasā ahampiṭe ca dhuraṭo ahaṃ vandhāmi dhāṭuyo Ahaṃ vandhāmi subbhadhā.

Kamvai Bhra Dha Luang 1. Purimadsamiṃ dhisābhāghe jiṇaguhansa thāpaṇaṃ ḷokacuḷāmaṇiṃ ahaṃ vandhāmi subbhadhā 2. Dhatkhiṇansamiṃ dhisābhāghe jiṇaguhansa thāpaṇaṃ ḷokacuḷāmaṇiṃ ṇāma ahaṃ vandhāmi subbhadhā ເພື່ອຄົ້ນຄວ້າ3. Patsimatsamiṃ dhisābhāghe jiṇaghuhatsa thapaṇaṃ ḷokacuḷāṇiṃ ṇama ahaṃ vanhaṃ vandhāmi subbhadhā 4. Uṭaratsamiṃ dhisābhāghe jiṇaghuhatsa thāpaṇaṃ ḷokacuḷāmaṇiṃ ṇama ahaṃ vandhāmi subbhadhā.8 ເພື່ອສຶກສາ Bhabad chant [footmark] Vandhāmi bhudhaṃ bhagavapāṭiṇaṃ ṭiḷokakeṭuṃ ṭibhavekaṇāhaṃ yo ḷokajedtho sakaḷaṃ kiḷesaṃ seṭavāṇa bhodhesi jaṇaṃ aṇanṭaṃ yaṃ ṇammadhāya ṇadhiyā puḷiṇe ca ṭire

8 Sūjaiyamuṃghuṇ and Dhammatalk. Bhudhapatyāເພື່ອວິທຍາທານ .Bh.S.ḷ. (Vietiane, 2.1990), p.97. 39 yaṃ satcabhandhagirike sumaṇācaḷadge yaṃ tattha yoṇakapure muṇiṇo ca pādhaṃ ṭaṃ pādhaḷanjaṇamahaṃ sirasā ṇamāmi suvanṇamāḷike suvanṇapubbhaṭe sumaṇakū ṭe yoṇakapapure ṇammadhāya ṇadhiyā pancapādhavaraṃ thāṇaṃ ahaṃ vandhāmi dhūraṭo ahaṃ vandhāmi subbhadhaṃ incevamancanṭaṇamansaṇeyaṃ ṇamatsamāṇo raṭaṇanṭayaṃ yaṃ puṇyābhisandhaṃ vipuḷaṃ aḷatthaṃ ṭatsāṇubhāveṇa haṭanṭarāyo āmanṭayāmi vo bhikhave paṭivedhayāmi vo bhikhave khayavayadhammā saṃkhārā uppamādheṇa sampādhethāṭi

Bhrabadbhosan Chant

Puratthimāya dhisāya kubanṇagirisamiṃ pubbhaṭe mahāṇāgeṇa thāpi ṭaṃ ahaṃ vandhāmi subbhadhā sukhahatthiṇāgarājā yāciṭo goṭamaṃ bhudhasethaṃ ekapubbha ṭaṃ suvanṇarājāṭapādhavaraṃ thāpi ṭaṃ ahaṃ vandhāmi sirasā ahaṃ vandhāmi subbhadhā Sādhu Sādhu Sādhu aṇumodhāmi

The Chant of Metta Text

Aham avero homi May I be free from enmity and danger abyapajjho homi May I be free from mental suffering anigha homi 40

May I be free from physical suffering sukhi - attanam pariharami May I take care of myself happily Mama matapitu May my parents acariya ca natimitta ca teacher relatives and friends sabrahma - carino ca fellow Dhamma farers avera hontu be free from enmity and danger abyapajjha hontu be free from mental suffering anigha hontu be free from physical suffering sukhi - attanam pariharantu may they take care of themselves happily Imasmim arame sabbe yogino May all meditators in this compound avera hontu be free from enmity and danger abyapajjha hontu be free from mental suffering anigha hontu be free from physical suffering sukhi - attanam pariharantu May they take care of themselves happily Imasmim arame sabbe May all monks in this compound ca novice monks 41 upasaka - upasikaya ca laymen and laywomen disciples avera hontu be free from enmity and danger abyapajjha hontu be free from mental suffering anigha hontu be free from physical suffering sukhi - attanam pariharantu May they take care of themselves happily Amhakam catupaccaya - dayaka May our donors of the four supports: clothing, food, medicine and lodging avera hontu be free from enmity and danger abyapajjha hontu be free from mental suffering anigha hontu be free from physical suffering sukhi - attanam pariharantu May they take care of themselves happily Amhakam arakkha devata May our guardian devas Ismasmim vihare in this monastery Ismasmim avase in this dwelling Ismasmim arame in this compound arakkha devata May the guardian devas 42 avera hontu be free from enmity and danger abyapajjha hontu be free from mental suffering anigha hontu be free from physical suffering sukhi - attanam pariharantu may they take care of themselves happily Sabbe satta May all beings sabbe pana all breathing things sabbe bhutta all creatures sabbe puggala all individuals (all beings) sabbe attabhava - pariyapanna all personalities (all beings with mind and body) sabbe itthoyo may all females sabbe purisa all males sabbe ariya all noble ones (saints) sabbe anariya all worldlings (those yet to attain sainthood) sabbe deva all devas (deities) sabbe manussa all humans 43 sabbe vinipatika all those in the four woeful planes avera hontu be free from enmity and dangers abyapajjha hontu be free from mental suffering anigha hontu be free from physical suffering sukhi - attanam pariharantu may they take care of themselves happily Dukkha muccantu May all being be free from suffering Yattha-laddha-sampattito mavigacchantu May whatever they have gained not be lost Kammassaka All beings are owners of their own Kamma Purathimaya disaya in the eastern direction pacchimaya disaya in the western direction uttara disaya in the northern direction dakkhinaya disaya in the southern direction purathimaya anudisaya in the southeast direction pacchimaya anudisaya in the northwest direction uttara anudisaya in the northeast direction 44 dakkhinaya anudisaya in the southwest direction hetthimaya disaya in the direction below uparimaya disaya in the direction above Sabbe satta May all beings sabbe pana all breathing things sabbe bhutta all creatures sabbe puggala all individuals (all beings) sabbe attabhava - pariyapanna all personalities (all beings with mind and body) sabbe itthoyo may all females sabbe purisa all males sabbe ariya all noble ones (saints) sabbe anariya (those yet to attain sainthood) sabbe deva all devas (deities) sabbe manussa all humans sabbe vinipatika all those in the 4 woeful planes 45 avera hontu be free from enmity and dangers abyapajjha hontu be free from mental suffering anigha hontu be free from physical suffering sukhi - attanam pariharantu may they take care of themselves happily Dukkha muccantu May all beings be free from suffering Yattha-laddha-sampattito mavigacchantu May whatever they have gained not be lost Kammassaka All beings are owners of their own kamma Uddham yava bhavagga ca As far as the highest plane of existence adho yava aviccito to as far down as the lowest plane samanta cakkavalesu in the entire universe ye satta pathavicara whatever beings that move on earth abyapajjha nivera ca may they are free of mental suffering and enmity nidukkha ca nupaddava and from physical suffering and danger Uddham yava bhavagga ca As far as the highest plane of existence adho yava aviccito to as far down as the lowest plane samanta cakkavalesu 46 in the entire universe ye satta udakecara whatever beings that move on water abyapajjha nivera ca may they are free of mental suffering and enmity nidukkha ca nupaddava and from physical suffering and danger Uddham yava bhavagga ca As far as the highest plane of existence adho yava aviccito to as far down as the lowest plane samanta cakkavalesu in the entire universe ye satta akasecara whatever beings that move in air abyapajjha nivera ca may they are free of mental suffering and enmity nidukkha ca nupaddava and from physical suffering and danger

Appendix

Pronunciation rules for Pāli & Lao Pāli is the original language of the Theravada Buddhist scriptures, the closest we have to the dialect spoken by the Buddha himself. It has no written script of its own, and so every country that has adopted Theravada Buddhism has used its own script to transcribe it. In Lao Pāli has picked up some of the characteristics of the Thai language. 47

As Lao is a tonal language with five different tones, Pāli syllables got built in tones. Furthermore consonant clusters are sometimes difficult to pronounce for Laos.

They tend to insert the vowel ’a’ between consonants, occasionally even in the written Pāli (e.g., davi instead of dvi [=two]). In these cases sometimes the spelling of the CGI or VRI is given, as otherwise the word couldn’t be found in the Pāli dictionary.

The vowels Pāli (& THAI) have two sorts of vowels, short - a, i, u (A, I, U, E, O, Ā, Ō, Ū); and long - ā, ī, ū, e, o (AA, II, UU, EE, OO, Ā Ā, Ō Ō, Ū Ū). Unlike long and shorts vowels in English, the length here refers to the actual amount of time used to pronounce the vowel, and not to its quality. Thus a (A) & ā (AA) are both pronounced like thea in father, simply that the sound ā (AA) is held for approximately twice as long as the sound a (A). The same principle holds for the other vowels. Thus, when chanting Pāli (or Lao), the vowels are approximately pronounced as follows:

A as in sun / father U as in put / glue E as in hen / they O as in hot / go Ā as in Ma'am Ō as in word, girl, fern I as in bill / machine Ū as in ugh! 48

The consonants Consonants are generally pronounced as they are in English, with a few unexpected twists: C as in ancient P unaspirated, as in spot K unaspirated, as in skin Ph as in pie (with the puff off air) Kh as in Korea (with the puff off air) T unaspirated, as in stop Ṃ & Ṅ as ng th as in Thomas (with the puff off air) Ñ as in canon V as w