STARPTAUTISKAIS FOLKLORAS FESTIVĀLS INTERNATIONAL FOLKLORE FESTIVAL

16. – 21. JŪNIJS LATVIJA

In the calendar of celebrations of Latvia’s centenary, where each of the years of a longer period of celebrations has its own motto, 2018 is recorded as the year of birth. It is also the year of the 30th birthday of the international folklore festival Baltica.

Foto: Oskars Upenieks Exactly 30 years ago, Baltica became the first lark that announced the awakening Latvijas valsts simtgades svinību in Latvia and opened the gates wide for kalendārā, kur katram no plašākā the Baltic independence movement. jubilejas perioda gadiem ir sava devīze, The fire of folklore traditions – the 2018. gads ierakstīts kā Dzimšanas gads. fire protecting our identity that lay Tas ir arī starptautiskā folkloras festivāla smothered under the ashes during „Baltica” 30. dzimšanas dienas gads. the long years of the Soviet rule was Tieši pirms 30 gadiem „Baltica” kļuva rekindled and the Latvian red-white-red par pirmo cīruli, kas Latvijā ieskandināja flag shot out of this fire like a flame. The atmodu un plaši pavēra vārtus Baltijas whole nation rejoiced when it entered valstu neatkarības atgūšanas kustībai. Riga, proudly and stately, during the first Folkloras tradīciju uguns – mūsu Baltica festival, no longer prohibited and identitāti sargājošā spēka uguns, kas an inalienable part of us. ilgus padomju varas gadus bija apslāpēta At their song festivals in that same gulējusi zem pelniem, tika uzpūsta, un summer of 1988, Estonia and Lithuania no šīs uguns kā liesma izšāvās Latvijas also unfurled and reclaimed their flags. sarkanbaltsarkanais karogs – lepni un The Singing Revolution that brought stalti, visai tautai uzgavilējot, tas ienāca freedom and independence to the Baltic Rīgā pirmajā „Baltica” festivālā – vairs had begun. Baltica was its cradle, which neaizliedzams un mums neatņemams. we honour and will never forget. Tajā pašā 1988. gada vasarā savus This year, when we are celebrating the karogus dziedāšanas svētkos atritināja centenary of the Baltic States, the flags un atguva Igaunija un Lietuva. Sākās of the three countries proudly flutter at dziesmotā revolūcija Baltijā, kas atnesa the festival and Jāņi bonfires are burning brīvību un neatkarību. „Baltica” bija tās brightly in all the regions of Latvia. šūpulis, ko neaizmirstam un godinām. Baltica has gathered an unprecedented Šogad, kad svinam Baltijas valstu large number of groups, proving that simtgadi, visi trīs valstu karogi lepni plīvo folklore traditions are not only alive and festivālā un gaiši deg Jāņuguns visos well but also expanding. Latvijas novados. „Baltica” ap to pulcē My greetings to you all – local residents, īpaši lielu skaitu dalībnieku, apliecinot, close neighbours and guests from afar – ka folkloras tradīcijas ir dzīvas un plešas at the summer solstice – Līgo and Jāņi – plašumā. as we celebrate our common festival of Sveicu jūs visus – mājiniekus, tuvos blossoming, light and power! kaimiņus un tālākos viesus – vasaras saulgriežos – Līgo un Jāņos – mūsu Dace Melbārde kopīgajos ziedēšanas, gaismas un spēka Latvijas Republikas kultūras ministre svētkos! Minister of Culture of the Republic of Latvia

- 3 -

Foto: Ilze Strēle

Triju Baltijas valstu kopīgi svinētais The celebration of the Festival BALTICA „Baltica” festivāls šogad, mūsu valstu by the three Baltic countries together is neatkarības deklarācijas simtgadē, iegūst particularly meaningful in this centenary īpašu nozīmi. year of our declarations of indepen- „Balticā” mēs katrs izdziedam un izdejo- dence. During it, we each express our jam savas tautas un zemes dvēseli, bet country’s soul through our songs and visi kopā mēs apliecinām mūsu kopējo dances, but all together we reaffirm our brīvības mīlestību un izvēlēto ceļu tās common love of liberty and our common aizstāvībai. resolve to defend and protect it. Vēlu gadsimtiem ilgu mūžu Igaunijai, Long live Estonia, Latvia and Lithuania Latvijai un Lietuvai! for the next century and beyond!

Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas Valsts prezidente 1999–2007 President of Latvia (1999–2007)

- 5 - LAT ENG ZIEDĒŠANA. BLOSSOMING. JĀŅI. JĀŅI – MIDSUMMER Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica This year, the theme of the International 2018” tēma šoreiz ir ziedēšana – Folklore Festival BALTICA 2018 is augšanas, vitalitātes, jaunības, brīvības, blossoming – a sign of growth, vitality, iespēju un skaistuma zīme, kas sola youth, freedom, possibility and beauty, brieduma iespējamību un augļu (sēklu) which promises maturity and ripening ienākšanos kā turpinājuma, pēctecības of fruits to ensure continuity. There is a nodrošinājumu. Tautā mēdz teikt – tie saying - they are just blossoms, berries jau tikai ziediņi, ogas būs vēlāk. Un šajā will come later. And this saying essentially izteicienā visticamāk netiek runāts par is not about flowers, but about the puķēm, bet gan par norisēm cilvēka processes in human life ... indirectly, dzīvē... caur puķēm. Bet latvieši ne tikai ‘through flowers’. But the Latvians ‘talk reizēm „runā caur puķēm”, viņi sauc through flowers’, they call girls and meitenes un sievas puķu vārdos, ziedus women flower names, grow flowers audzē dārzos, dobēs. Piemēram, kūmās in their gardens. For example, when ejot, iestāda rozi, lai pāde kā roze aug un Godparents went to see the newborn cilvēku pēdējās atdusās vietās arī dēsta baby for the first time, they planted a puķes, jo kā gan kapsētai koši neziedēt, rose, wishing the child to grow well, and ja tā pilna dārgu dvēselīšu. Mežos, pļavās in people’s resting places Latvians also un ceļmalās arī puķes tiek plūktas, tās plant flowers, because the cemetery is tiek dāvinātas, vainagos vītas un tējai a place full of dear souls. Flowers are žāvētas, ar tām pušķo un pušķojas, tās picked in the woods, meadows and lieto kā zāles un, pirtī ejot, sien slotās. roadsides, they are presented, entwined Ar margrietiņām zīlē, ar neaizmirstulēm in headwreaths and dried for tea, used atgādina un ar rozēm rotā kūkas un citas for decorations, used as medicine and dzīvē un sadzīvē nepieciešamas lietas. tied up in bath brooms. Daisies are used Neiespējamā notikšanu saista ar pūces in fortune telling, forget-me-nots – to astes ziedēšanu un par sapelējušu maizi remind of something, roses decorate teic, ka tā „saziedējusi”. Visticamāk, ka cakes and other things that are needed pēc „Baltica 2018” mēs būsim atklājuši in life. An impossible event is associated vēl citas ziedēšanas krāsas, nianses un with the blooming of the tail of an aspektus, kas dos iespēju plaukt un owl, and mould bread is said to have ziedēt tradicionālai kultūrai mūsdienu ‘bloomed’. Most likely, after BALTICA kontekstā. 2018, we will have discovered even more colours, nuances and aspects Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, of blossoming that will enable the zirņi un pupas – un klāt ir Jāņi – lielais traditional culture to bloom and flourish ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu in the present day context. atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Pērn bij’ Jāņi, Everything is in blossom - meadows, šogad Jāņi, citu gadu atkal Jāņi – tikai cornfields, potatoes, peas and beans - katrs no mums, ejot Jāņos atkal un atkal, and Midsummer celebration – Jāņi has mainās pats un ierauga citādus Jāņus, come. It is the great time of blossoming, jo „pērn bij’ meita, šogad sieva, citu because Jānis brings heaps of flowers gadu – māmuliņa”. Tas tā īsuma labad un every year – giving a handful to koncentrēti – aicinājums katram dalīties everybody so that the whole world is ar savu Jāņu pieredzi – šodien, šeit un in blossom. We celebrated Jāņi the tagad un atminēties, ka atkārtojums un previous year, we celebrate Jāņi this year

- 6 - and we will celebrate it next year, too. When we go to Jāņi celebrations again and again, we are gradually changing ourselves and therefore we perceive each Jāņi celebration differently. The previous year it could be an unmarried woman, this year – already a wife and the next year maybe a young mother. So each of us has got different Jāņi experiences to share with others – today, here and now and to remember that repetition and iteration is the basic characteristics of tradition. The key word of the folklore festival BALTICA is tradition, at the same atkārtošana ir tradīcijas pamatpazīme. time not forgetting that while repeating Savukārt, folkloras festivāla „Baltica” itself the tradition diversifies, thus staying atslēgas vārds ir tradīcija, vienlaikus forever new, attractive and flourishing. neaizmirstot, ka atkārtojoties tradīcija This year, the core of the festival is Jāņi variējas, tādējādi paliekot mūžam jauna, traditions – decorating, making wreaths, pievilcīga un ziedoša. singing līgo songs together and singing Šogad festivāla kodols ir Jāņu tradīcijas – about the others, picking Jāņi grasses pušķošana, vainagu pīšana, līgošana and using them as decorations, making un aplīgošana, Jāņuzāļu lasīšana Jāņi bonfires and lighting them, making un kaisīšana, Jāņuguņu darināšana, Jāņi cheese, brewing beer, etc. In each iedegšana, Jāņu siera gatavošana, alus district, parish, village, farmstead, family, darīšana utt. Katrā novadā, pagastā, these traditions have got their own ciemā, sētā, dzimtā šīm tradīcijām ir peculiarities, but the common joy of the savas īpatnības, bet festivāla „Baltica” festival BALTICA that was expressed in kopīgais prieks, kas izdziedāts, izdejots songs and dances or simply perceived in vai vienkārši sajusts kopā ar tā dažādajām its diverse events, both in the local and norisēm gan pašmāju, gan starptautiskā international contexts, is a good basis for kontekstā, ir labs pamats Jāņu tradīciju the continuation of Jāņi traditions today. pilnvērtīgai dzīvei šodienas kontekstā. In Jāņi the sun is atop the Heavenly Jāņos saule ir Debesu kalna virsotnē. hill. The festival brings together people Festivāls pulcē tradicionālās kultūras who are keeping up their traditional kopējus, kas ir izcilības katrs savā culture, who are excellent each in their jomā – dziedātāji, muzikanti, dancotāji, own field – singers, musicians, dancers, ansambļi – katrs savā vietā, vecumā un ensembles. The Festival of 2018 will individualitātē (lokālā tradīcija). Savu Jāņu stand out among the others as the tradīciju pūru Latvijas un viesu folkloras Latvian and guest folklore groups will kopas 2018. gada festivālā īpaši izrādīs, bring their traditions as bunches of pušķojot Māti Latviju ar tradīcijas puķēm flowers for Mother Latvia in its 100th viņas 100. dzimšanas dienā. birthday.

Māra Mellēna Festivāla „Baltica 2018” mākslinieciskā vadītāja Festival BALTICA Artistic director

- 7 - LAT NORISE ENG PROGRAMME SESTDIENA, 16. JŪNIJS – SATURDAY, JUNE 16 – RĪGAS DIENA RĪGA DAY 10.00 – 13.00 10.00 – 13.00 ORIENTĒŠANĀS SACENSĪBAS ORIENTEERING COMPETITIONS „BALTICA” 2018 BALTICA 2018 Starts Doma laukumā Starting from the Dome Square 12.00 – 15.00 12.00 – 15.00 TEICĒJU UN MUZIKANTU CONCERT OF TRADITIONAL KONCERTS SINGERS AND MUSICIANS Pasaules tirdzniecības centra „Rīga” koncertzālē, In the World Trade Centre Rīga concert hall, Elizabetes ielā 2, Rīgā Elizabetes iela 2, Rīga 14.00 – 17.00 14.00 – 17.00 NOVADU SADZIEDĀŠANĀS SINGING GET-TOGETHER Rīgas kanāla malās OF THE LATVIAN REGIONS 17.00 – 18.00 On the sides of the Riga canal FESTIVĀLA GĀJIENS 17.00 – 18.00 Brīvības laukumā FESTIVAL PROCESSION 18.00 – 19.30 18.00 – 19.30 FESTIVĀLA LIELKONCERTS FESTIVAL GRAND CONCERT „ŠURP, JĀŅA BĒRNI!“ In the Freedom Square Brīvības laukumā 20.00 – 02.00 20.00 – 02.00 FESTIVAL CLUB FESTIVĀLA KLUBS In the Riga Centre for Culture and Folk Art The Rīgas Kultūras un tautas centrā „Mazā ģilde”, Small, Guild Hall, Amatu iela 3, Rīga Amatu ielā 3, Rīgā

SVĒTDIENA, 17. JŪNIJS – SUNDAY, JUNE 17 – BALTIJAS DIENA BALTICS DAY 11.00 – 12.00 11.00 – 12.00 Bērnu rīts ROTAĻĀ ROTĀJAM Children’s morning Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Rietumu ‘ROTAĻĀ ROTĀJAM’ estrādē, Brīvdabas ielā 21, Rīgā On Rietumi open-air stage of the Latvian Ethnographic Open-Air Museum, 12.00 – 17.00 Brīvdabas iela 21, Rīga JĀŅI LATVIJAS NOVADOS Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

- 8 - LAT ENG 15.00 – 16.00 12.00 – 17.00 Folkloras uzvedums BRŌLEIŠAM JĀŅI (MIDSUMMER LELA TOLKA CELEBRATION) IN THE REGIONS Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Latgales Of Latvia in the Latvian Ethnographic vecticībnieku sētā Open-Air Museum 17.00 – 18.00 15.00 – 16.00 SADZIEDĀŠANA UN Folklore performance SADANCOŠANA ‘BRŌLEIŠAM LELA TOLKA’ Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja In Latgale Old Believers’ farmyard Rietumu estrādē 17.00 – 18.00 19.00 – 21.00 SING-ALONG AND DANCING Baltijas vakars ZIEDI, ZIEDI, RUDZU On Rietumi open-air stage VĀRPA Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, 19.00 – 21.00 Krišjāņa Barona ielā 1, Rīgā BALTICS EVENING 19.00 – 24.00 In the Latvian Academy of Music, Krišjāņa Barona iela 1, Rīga BALTIJAS DANČU VAKARS Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā 19.00 – 24.00 „Mazā Ģilde, Amatu ielā 3, Rīgā BALTICS DANCE EVENING In the Riga Centre for Culture and Folk art The Small Guild Hall, Amatu iela 3, Rīga

PIRMDIENA, 18. JŪNIJS – MONDAY, JUNE 18 – NOVADU DIENA KOCĒNOS, REGION DAY IN KOCĒNI, DIKĻOS UN LĪGATNĒ DIKĻI AND LĪGATNE 12.00 – 22.00 12.00 – 22.00 PASAULES KOKLĒTĀJU FESTIVAL BALTICA IN LĪGATNE SALIDOJUMS KOCĒNOS UN 12.00 – 22.00 DIKĻOS GATHERING OF ‘KOKLE’ 12.00 – 22.00 PLAYERS FROM ALL THE WORLD Svētki PA-SAULE IELĪGO LĪGATNĒ IN DIKĻI AND KOCĒNI. 18.00 RĪGA 18.00 IN RIGA Izstādes ASTOŅAS BALTAS OPENING OF THE EXHIBITION DIENAS – „BALTICA” LATVIJĀ ‘BALTICA IN LATVIA SINCE 1988’ KOPŠ 1988. GADA atklāšana In Krišjānis Barons Museum, Krišjāņa Barona muzejā, Krišjāņa Barona iela 3-5, Rīga Krišjāņa barona ielā 3-5, Rīgā

- 9 - OTRDIENA, 19. JŪNIJS – TUESDAY, JUNE 19 – NOVADU DIENA REGION DAY IN AIZKRAUKLĒ UN ĀDAŽOS AIZKRAUKLE AND ĀDAŽI 17.00 – 22.00 17.00 – 22.00 MUZIKANTU UN STĀSTNIEKU MUSICIANS AND STORYTELLERS’ SAIETS „ZIEDU RAKSTI” GET-TOGETHER IN AIZKRAUKLE. AIZKRAUKLĒ 17.00 – 22.00 17.00 – 22.00 FIRE DAY IN ĀDAŽI UGUNS UZZIEDĒŠANAS VAKARS 18.00 – 21.00 in Riga ĀDAŽOS GRAND GET-TOGETHER 18.00 – 21.00 Rīgā OF FAMILIES ĢIMEŅU DIŽKONCERTS „DZIMTAS In the Culture palace ‘Ziemeļblāzma’, DZIESMAS” Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga Kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, Ziemeļblāzmas ielā 36, Rīgā

TREŠDIENA, 20. JŪNIJS – WEDNESDAY, JUNE 20 – NOVADU DIENA CĒSĪS REGION DAY IN CĒSIS 18.00 – 24.00 18.00 – 24.00 LIELAIS DANČU SAIETS GREAT DANCING GET-TOGETHER Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, Raunas ielā 12, In the Vidzeme Concert Hall ‘Cēsis’, Cēsīs Raunas iela 12, Cēsis 17.00 – 19.00 RĪGĀ 17.00 – 19.00 in Riga VIESU KOLEKTĪVU KONCERTS CONCERT OF GUEST GROUPS Stacijas laukumā – „Origo Summer stage” In the square opposite the Railway station – on ‘Origo Summer stage’

CETURTDIENA, 21. JŪNIJS – THURSDAY, JUNE 21 – VASARAS SAULGRIEŽI MIDSUMMER CELEBRATION LATVIJAS NOVADOS IN THE REGIONS OF LATVIA 16.00 – 4.30 16.00 – 4.30 VASARAS SAULGRIEŽI DAGDĀ, MIDSUMMER CELEBRATION IN DAUGAVPILĪ, JELGAVĀ, DAGDA, DAUGAVPILS, JELGAVA, JŪRKALNĒ, RĪGĀ, TURAIDĀ, JŪRKALNE, RĪGA, TURAIDA, VIĻAKĀ VIĻAKA

- 10 - NORISE JŪNIJS16. PROGRAMME

LAT ENG SESTDIENA, 16. JŪNIJS – SATURDAY, JUNE 16 – RĪGAS DIENA RIGA DAY 10.00 – 13.00 10.00 – 13.00 ORIENTĒŠANĀS SACENSĪBAS ORIENTEERING „BALTICA” 2018 COMPETITIONS Starts Doma laukumā Start in the Dome Square, Riga Kultūras un tautas mākslas centrs Riga Centre for Culture and Folk „Ritums” Vecrīgā un Centra rajonā Art ‘Ritums’ organizes orienteering organizē orientēšanās sacensības, competitions in the Old Town and the kas veltītas Starptautiskajam folkloras Central district of Riga dedicated to the festivālam „Baltica”. Kontrolpunkti International Folklore Festival BALTICA. būs izvietoti vietās, kas vēsturiski bija The checkpoints will be located on sites nozīmīgas festivālam. that historically have been important for Nokļūstot kontrolpunktā, būs jāizpilda the Festival. uzdevums, ar kuru iepazīstinās kāda no Having found the checkpoint, Rīgas folkloras kopām vai kāds no tautas competitors will have to do a task lietišķās mākslas studijas meistariem. presented by a Riga folk group or a Uzdevumi būs par tēmām, kas saistītas ar master of an Applied arts studio. festivālu „Baltica”, tāpēc ļaus vēl vairāk uzzināt par latviešu tradicionālo kultūru – The tasks will be related to themes svētkiem, šajā gadījumā, Jāņiem, connected with the Festival BALTICA, amatniecību, folkloru u.c. therefore they will provide an opportunity to learn more about the Sacensībās var piedalīties gan individuāli, traditional Latvian culture – festivities, gan grupās. Pieteikties varēs arī in this case the Midsummer, crafts, pasākuma norises dienā. folklore, etc. Everyone – individually Dalībnieki/rīkotāji: Rīgas folkloras kopas: or in groups – can participate in the BANGA, BUDĒĻI, GARATAKA, KOKLE, competitions. It will be possible to apply LAIVA, RĪGAS DANČU KLUBS, SAVIEŠI, also on the day of the event. SKANDINIEKI, VILKAČI, ZVĪGZNA un Participants/organizers: Riga folk KTMC „Ritums” tautas lietišķās mākslas groups. meistari.

- 11 - LAT ENG 12.00 – 15.00 12.00 – 15.00 TEICĒJU UN MUZIKANTU CONCERT OF FOLK SINGERS 16. JŪNIJS16. KONCERTS AND MUSICIANS Pasaules tirdzniecības centra „Rīga” at the Concert Hall of the World koncertzālē, Elizabetes ielā 2, Rīgā Trade Centre ‘Riga’ Koncerta I daļā būs unikāla iespēja satikt The first part of the concert will give un dzirdēt teicējus, tautas dziedātājus un a unique opportunity to meet and hear folk muzikantus. Viņi savas dziedāt vai spēlēt singers and musicians. They have mastered prasmes ir apguvuši tiešā pārmantošanas their singing or playing skills through direct veidā no vecākiem un citām viņu apkaimē inheritance from parents and other bright dzīvojošām spilgtām personībām. personalities living in their area. Teicēji koncertā demonstrēs nelielu daļu At the concert, the folk singers and no sava iemīļotākā repertuāra, par to arī musicians will introduce and show a small pastāstot. Kopā ar teicējiem uzstāsies part of their favorite repertoire. To enrich grupas, kas kuplinās viņu dziedājumus. the programme, together with the folk singers there will perform also some groups. Dalībnieki/ Participants: Ieviņu spēlētājs JURIS GOLVERS (Limbaži) un kapela IEVIŅA; stāstniece AUSMA RUBĻEVSKA (Slate); dziedātāja PAULĪNA VOITINA un TURKI (Turki); dziedātāja VELTA MEĻIKA (Nīca) un tradicionālās dziedāšanas grupa SAUCĒJAS; ermoņiku spēlētājs AIVARS ZEIĻUKS (Salnava) un cītaras spēlētāja AIJA JURĀNE

Koncerta II daļā būs iespēja iepazīt The second part of the concert will give interesantākās saglabātās muzicēšanas us an opportunity to get acquainted with prasmes – dažādu tipu ermoņiku, the most interesting music playing skills cītaru un cimboļu, vijoļu un mandolīnu retained – playing different types of sqeeze- spēli, klausīties stāstījumus par pēdējos box, zither and tsymbaly, violin and mandolin gados paveikto šo tradīciju apzināšanā, and to listen to the narratives about the popularizēšanā un saglabāšanā. work done in the past years in identifying, Koncertā tiksies vecākās paaudzes promoting and preserving these traditions. spēlmaņi – muzikanti vecmeistari un Both musicians of the older generation – old tradīciju mantinieki – jauni un ne tik jauni masters and the heirs of the traditions – muzikanti, kurus aizrāvusi seno tradicionā- young and maybe not so very young musi- lo instrumentu skaņas savdabība un mu- cians carried away by the singularity of the zikālās iespējas. Šis koncerts ļaus izbaudīt sound of the ancient traditional instruments īpašās izjūtas, ko sniedz spēlmaņa dialogs and their musical potential will meet at the ar savu instrumentu un iepazīt unikālu, concert. This concert will allow the listeners reti baudāmu skaņu pasauli. to enjoy the special feelings given by the players’ dialogue with their instrument and to get to know a unique, rarely encountered world of sounds. Dalībnieki/Participants: ILONA UN GATIS DZĒRVES, ALBERTS MEDNIS, JURĢIS UKRINS, PĒTERIS VEREBS; CAURSPĒLĒJAMO CĪTARU SPĒLMAŅU GRUPA, Iecavas TARKŠĶU MANDOLĪNISTI, Ķekavas BRIČKA, Lielvārdes JOSTA, Rīgas GARATAKA, Salacgrīvas CIELAVAS MUZIKANTI, Salnavas SĀBRI un SĀBRĪŠI, SKAŅUMĀJAS MUZIKANTI

Koncerta veidotājas – JANTA MEŽA, SANDRA LIPSKA

- 12 - LAT ENG 14.00 – 17.00 14.00 – 17.00 NOVADU SADZIEDĀŠANĀS SINGING GET-TOGETHER 16. JŪNIJS16. RĪGAS KANĀLA MALĀS OF THE LATVIAN REGIONS Rīgas kanāls aptver Vecrīgu un savieno to ON THE SIDES ar mūsu likteņupi Daugavu. Pa to 20. gad- OF THE RIGA CANAL simta pirmajā pusē rīdzinieki izpušķotās The Riga Canal surrounds the Old Town liellaivās devās līgot uz Bolderāju, and connects it to our river of fate – the Mangaļsalu un citām piepilsētas vietām. Daugava River. In the first half of the 20th Arī festivāla laikā pa kanālu brauks century, the inhabitants of Riga in flower- līgotāju pilni skanīgi plosti, savukārt visi decorated barges went to celebrate seši kanāla tiltiņi izmantojami kā līgotāju midsummer to Bolderāja, Mangaļsala sagaidīšanas vietas, kur notiks aplīgoša- and other suburbs of the city. During the na, sadziedāšanās un sadancošana, ie- festival rafts with singers will go along saistot skatītājus. Rīga ir Latvijas sirds, kur the canal, while all six canal bridges satek ceļi no visiem Latvijas novadiem, can be used as a place for welcoming tāpēc šajā Jāņu ielīgošanas reizē četri participants, singing and dancing, tiltiņi iezīmēs katrs savu novadu: Latgali, involving the onlookers. Riga is the heart Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, kur aicināti of Latvia where roads from all the regions pulcēties novadnieki. of Latvia meet, therefore at this time of celebrating midsummer, four bridges will Noslēgumā visu novadu līgotāji sapul- mark one region each: Latgale, Kurzeme, cēsies pie Latvijas Nacionālās operas, Zemgale, Vidzeme, where the people kur kanāla malā notiks viens no festivāla of the respective region are invited to galvenajiem notikumiem – Lielā novadu gather. sadziedāšanās. Tas būs brīdis, kad saulgriežu vainagā kopā ievīsim dziesmas In the end, the participants of all regions no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, will gather at the Latvian National Opera, Zemgales un Sēlijas. where on the side of the canal one of the main events of the festival – the large Dalībnieki: 230 Latvijas folkloras kopas, Sing-along of all regions will be held. This etnogrāfiskie ansambļi un lauku kapelas, will be the moment when we all together kā arī ārzemju latviešu folkloras kopas. will weave the songs from Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale and Sēlija in Režisores – ZOJA HEIMRĀTE, DINA LIEPA the summer solstice wreath. Participants: 230 Latvian folklore groups, ethnographic ensembles as well as guests – Latvian folk groups from abroad and the guest groups.

- 13 - LAT ENG 17.00 – 18.00 17.00 – 18.00 FESTIVĀLA GĀJIENS FESTIVAL PROCESSION 16. JŪNIJS16. Brīvības laukumā in the Freedom Square Režisors – PĒTERIS JANSONS

18.00 – 19.30 18.00 – 19.30 FESTIVĀLA LIELKONCERTS FESTIVAL GRAND CONCERT „ŠURP, JĀŅA BĒRNI!“ in the Freedom Square Brīvības laukumā All the participants of the Festival Piedalās visi festivāla BALTICA 2018 „Baltica 2018”dalībnieki Koordinatore – GITA LANCERE

20.00 – 02.00 20.00 – 02.00 FESTIVAL CLUB FESTIVĀLA KLUBS in the Riga Centre for Culture and Rīgas Kultūras un tautas mākslas Folk Art ‘The Small Guild’ centrā „Mazā ģilde” Amatu ielā 3, Rīgā Deju meistars/Dance master – VALDIS PUTNIŅŠ Stāstnieku karalis/ King of storytellers – GUNTIS PAKALNS Sadziedāšanās vadītāja/ Leader of sing-along – LIENA TETEROVSKA

- 14 - LAT ENG SVĒTDIENA, 17. JŪNIJS – SUNDAY, JUNE 17 – BALTIJAS DIENA BALTICS DAY 11.00 – 12.00 11.00 – 12.00 BĒRNU RĪTS CHILDREN’S MORNING „ROTAĻĀ ROTĀJAM” ‘ROTAĻĀ ROTĀJAM’ Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas (PLAYING GAMES muzeja Rietumu estrādē TOGETHER) Brīvdabas ielā 21, Rīgā on Rietumi open-air stage of the Rotaļa ir viens no tiem folkloras žanriem, Latvian Ethnographic Open-Air JŪNIJS 17. kas ir ļoti demokrātisks – parasti ir Museum neierobežots dalībnieku skaits un The game is one of the folklore genres rotaļnieki vienlaikus dzied, kustas, that is very democratic – usually the sarunājas, iejūtas kādā lomā un bieži vien number of participants is not limited, and pielāgo rotaļu katrai konkrētai situācijai, they simultaneously sing, move, talk, get liekot lietā savu improvizācijas prasmi. into some role and often adapt the game Rotaļu un deju programma „Rotaļā to each particular situation, applying rotājam” parāda rotaļu ar dziedāšanu their own improvisation skills. The games un latviešu tradicionālo deju iespējas and dance programme ‘Playing games izbaudīt rotaļāšanās prieku, azartu un together’ show the possibilities that the sadarbošanās burvību gan sadzīvē, gan games accompanied with singing and the priekšnesumos. Latvian traditional dances offer to enjoy the delight of happiness while playing games and the charm of co-operation both in everyday life and in performances.

Dalībnieki/Participants: Iecavas TARKŠĶI, Lēdurgas PUTNI, Līvānu CEIRULEITS, Rīgas KOKLE, KRULLA un ZVĪGZNA, Ropažu OGLĪTE un Ventspils ROTAĻNIEKS

Mākslinieciskā vadītāja – MĀRA MELLĒNA

- 15 - LAT 12.00 – 17.00 JĀŅI LATVIJAS NOVADOS Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

LAIKS ZEMGALES SĒTA KURZEMES SĒTA VIDZEMES SĒTA LATGALES CIEMS I LATGALES CIEMS II

12.00-13.00 Vecsaules VECSAULE Saldus MEDAINIS Salacgrīvas CIELAVA Preiļu RŪTOJ Medņevas EGLE Svitenes SVITENE Saldus ZEMTURI Saulkrastu DVĪGA Pelēču PELĒČI Rīgas Bārbeles TĪRUMS Brocēnu VIRZA Vidrižu DELVE Saunas NAKTINEICA KARAGOD un

17. JŪNIJS 17. Lietuviešu kapela JURGINAS Pampāļu PAMPĀĻI Suntažu SAULE Preiļu LEIČI BERENDEJKA Slampes PŪRS Rīgas Viļakas ABRENĪTE IĻJINSKAJA PJATŅICA Viļakas ATZELE

13.00-14.00 Jelgavas DIMZĒNS Kazdangas ZĪLE Jaunlaicenes PUTNIS Turku TURKI KUPRAVAS, Katlakalna RĀMUPE Liepājas VĒLAVA Valkas SUDMALIŅAS Līvānu CEIRULEITS MEDŅEVAS, Ķekavas BRIČKA Liepājas ATŠTAUKAS Siguldas SENLEJA RŪŽUPIS VEIRI ŠĶILBĒNU, Līvbērzes ZEMGAĻI Krotes TRAISTĒNI Lēdurgas PUTNI Vārkavas SUDOBRI BRIEŽUCIEMA etnogrāfiskie Kuldīgas KŪRAVA BOZOVAS etnogrāfiskais ansambļi ansamblis

14.00-15.00 Dignājas DIGNOJĪŠI Alsungas SUITU SIEVAS, Madonas VĒRTUMNIEKI MEŽVIDU folkloras kopa Rekavas DZINTARS Bebrenes RITAM SUITU VĪRI & SUITU DŪDENIEKI Kraukļu KRAUKLĒNIEŠI Mērdzenes MĀRGA Tilžas SAGŠA Jēkabpils RATI GUDENIEKU SUITI Druvienas PĒRLIS Ņukšu RĪKŠOVA Vectilžas SAIME Rubenes KĀRE Jūrkalnes MAĢIE SUITI SĒĻU MUIŽAS Isnaudas ISNAUDA Bērzpils SAIVENIS MUZIKANTI

15.00-16.00 Iecavas LIELIE TARKŠĶI, BĀRTAS, RUCAVAS, Ropažu OGLĪTE Ambeļu SPEIGA Lazdukalna BEŅISLAVA TARKŠĶU MANDOLĪNISTI NĪCAS, Mālpils MĀLIS Dubnas ATZOLA Nautrēnu ROGOVKA Rīgas DANDARI un OTAŅĶU etnogrāfiskie ansambļi Lielvārdes JOSTA Vaboles VABAĻIS Kaunatas RĀZNA BANGA Rīgas KRULLA un Daugavpils novada Ozolmuižas ŪZULEŅI ZVĪGZNA DYRBYNI Rīgas GRODI

16.00-17.00 Rīgas BUDĒĻI, Tārgales KĀNDLA Rīgas LAIKSNE Izvaltas IZVOLTĪŠI Galēnu VYDSMUIŽA VILCENES, Popes PŪNIKA DŪDALNIEKI Andrupenes SOVVAĻNĪKI Dricānu BOLTA VĪŠŅA LAIVA, Ugāles URDAVA (Lielbritānija) Rīgas CEIDARI, Viļānu VIĻONĪŠI LĀNS Ventspils LAIPA SUDRABAVOTS (ASV) ZEIDI un UPE Dekšāres KŪZULS Rīgas SKANDINIEKI

Koordinatore – GITA LANCERE

- 16 - ENG 12.00 – 17.00 12.00 – 17.00 JĀŅI LATVIJAS NOVADOS JĀŅI (MIDSUMMER OR SUMMER SOLSTICE CELEBRATION) Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā IN THE REGIONS OF LATVIA in the Latvian Ethnographic Open-Air Museum

LAIKS ZEMGALES SĒTA KURZEMES SĒTA VIDZEMES SĒTA LATGALES CIEMS I LATGALES CIEMS II

12.00-13.00 Vecsaules VECSAULE Saldus MEDAINIS Salacgrīvas CIELAVA Preiļu RŪTOJ Medņevas EGLE Svitenes SVITENE Saldus ZEMTURI Saulkrastu DVĪGA Pelēču PELĒČI Rīgas Bārbeles TĪRUMS Brocēnu VIRZA Vidrižu DELVE Saunas NAKTINEICA KARAGOD un

Lietuviešu kapela JURGINAS Pampāļu PAMPĀĻI Suntažu SAULE Preiļu LEIČI BERENDEJKA JŪNIJS 17. Slampes PŪRS Rīgas Viļakas ABRENĪTE IĻJINSKAJA PJATŅICA Viļakas ATZELE

13.00-14.00 Jelgavas DIMZĒNS Kazdangas ZĪLE Jaunlaicenes PUTNIS Turku TURKI KUPRAVAS, Katlakalna RĀMUPE Liepājas VĒLAVA Valkas SUDMALIŅAS Līvānu CEIRULEITS MEDŅEVAS, Ķekavas BRIČKA Liepājas ATŠTAUKAS Siguldas SENLEJA RŪŽUPIS VEIRI ŠĶILBĒNU, Līvbērzes ZEMGAĻI Krotes TRAISTĒNI Lēdurgas PUTNI Vārkavas SUDOBRI BRIEŽUCIEMA etnogrāfiskie Kuldīgas KŪRAVA BOZOVAS etnogrāfiskais ansambļi ansamblis

14.00-15.00 Dignājas DIGNOJĪŠI Alsungas SUITU SIEVAS, Madonas VĒRTUMNIEKI MEŽVIDU folkloras kopa Rekavas DZINTARS Bebrenes RITAM SUITU VĪRI & SUITU DŪDENIEKI Kraukļu KRAUKLĒNIEŠI Mērdzenes MĀRGA Tilžas SAGŠA Jēkabpils RATI GUDENIEKU SUITI Druvienas PĒRLIS Ņukšu RĪKŠOVA Vectilžas SAIME Rubenes KĀRE Jūrkalnes MAĢIE SUITI SĒĻU MUIŽAS Isnaudas ISNAUDA Bērzpils SAIVENIS MUZIKANTI

15.00-16.00 Iecavas LIELIE TARKŠĶI, BĀRTAS, RUCAVAS, Ropažu OGLĪTE Ambeļu SPEIGA Lazdukalna BEŅISLAVA TARKŠĶU MANDOLĪNISTI NĪCAS, Mālpils MĀLIS Dubnas ATZOLA Nautrēnu ROGOVKA Rīgas DANDARI un OTAŅĶU etnogrāfiskie ansambļi Lielvārdes JOSTA Vaboles VABAĻIS Kaunatas RĀZNA BANGA Rīgas KRULLA un Daugavpils novada Ozolmuižas ŪZULEŅI ZVĪGZNA DYRBYNI Rīgas GRODI

16.00-17.00 Rīgas BUDĒĻI, Tārgales KĀNDLA Rīgas LAIKSNE Izvaltas IZVOLTĪŠI Galēnu VYDSMUIŽA VILCENES, Popes PŪNIKA DŪDALNIEKI Andrupenes SOVVAĻNĪKI Dricānu BOLTA VĪŠŅA LAIVA, Ugāles URDAVA (Lielbritānija) Rīgas CEIDARI, Viļānu VIĻONĪŠI LĀNS Ventspils LAIPA SUDRABAVOTS (ASV) ZEIDI un UPE Dekšāres KŪZULS Rīgas SKANDINIEKI

Koordinatore – GITA LANCERE

- 17 - LAT ENG 15.00 – 16.00 15.00 – 16.00 FOLKLORAS UZVEDUMS FOLKLORE PERFORMANCE „BRŌLEIŠAM LELA TOLKA” ‘BRŌLEIŠAM LELA TOLKA’ Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas (MY BROTHER ASKS muzeja Latgales vecticībnieku NEIGHBOURS AND FRIENDS sētā FOR HELP AT WORK) Dalībnieki: Rikavas etnogrāfiskais ansamblis RIKAVA in Latgale Old Believers’ farmyard of the Latvian Ethnographic Open-Air Museum 17. JŪNIJS 17.

17.00 – 18.00 17.00 – 18.00 SADZIEDĀŠANA UN SING-ALONG AND DANCING SADANCOŠANA on Rietumi open-air stage of the Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas Latvian Ethnographic Open-Air muzeja Rietumu estrādē Museum Muzicē: KOKLE, VILKI, TEIKAS MUZIKANTI, RĪGAS DANČU KLUBS

19.00 – 21.00 19.00 – 21.00 BALTIJAS VAKARS „ZIEDI, BALTIC EVENING ZIEDI, RUDZU VĀRPA” ‘ZIEDI, ZIEDI, RUDZU VĀRPA’ Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas (BLOSSOM, BLOSSOM, akadēmijā YE RYE-EAR) Krišjāņa Barona ielā 1, Rīgā in the Jāzeps Vītols Latvian No maza idejas graudiņa pirms 30 gadiem Academy of Music dzima festivāla „Baltica” iecere, un tā tika The concept of the festival BALTICA iedzīvināta vēl padomju varas norieta was born 30 years ago from a little grain ietvarā. Nu grauds sakuplojis vārpā, jauni of idea, and it was carried through in graudi vairakkārt iesēti, un nu jau saulē the framework of the final years of the līgo „Baltica” rudzu lauks. Ar domu par Soviet rule. This grain has grown up and brīvību un cilvēka cienīgu dzīvi „Baltica has become an ear, new grains have 88” gājiens izgāja Rīgas ielās ar sarkan- been sown several times, and now the baltsarkanajiem karogiem, rudzu vārpām BALTICA field of rye is swaying in the un rudzupuķēm Jāņuzāļu pušķos. Šodienas sun. With the hope for freedom and life vajadzība katra paša rudzu laukā izmīt full of human dignity, the procession of „ušnas” un „nātras” un kopt draudzības BALTICA 88 goes along the streets of un sadarbības puķi, atrast īsto vietu Riga with the red-white-red flags, rye rudzupuķei, būt cienīgiem rudzu maizes ears and cornflowers in the bouquets of ēdājiem un prast pa dzīvi pārvietoties midsummer celebration. Today’s need tā, kā Laima, Saule un Dievs brien rudzu is to kill stinging weeds in our own rye lauku – netraumējot, bet briedinot.

- 18 - LAT ENG Piedalās viesi no Lietuvas un Igaunijas, fields and to take care of the flower of Latvijas folkloras kopas, kas veido Latvijas friendship and cooperation, to find the līgotņu daudzveidības skanisko ainavu, right place for the cornflower, to be īpaši izceļot rudzu balsus un aplīgošanu worthy of the rye bread we eat and to be kā pamatvērtību daudzināšanu. able to live the life as Laima, the Sun and the God go across the rye field – not hurting, but ripening.

Dalībnieki/Participants: Daugavpils SVĀTRA, Dobeles LEIMAŅI, Kokneses URGAS, Puzes SĪTAVA, Rīgas VILKAČI, ABRA, SAUCĒJAS, GARATAKA, Vārkavas VECVĀRKAVA un HELMĪ STALTE ar ģimeni, SKANDINIEKI

Mākslinieciskā vadītāja – JŪNIJS 17. MĀRA MELLĒNA Viesi: RĒVELE (Igaunija), LÜÜ-TÜRR (Igaunija), PLATELĒ (Lietuva)

19.00 – 24.00 19.00 – 24.00 BALTIJAS DANČU VAKARS BALTICS DANCE EVENING Rīgas Kultūras un tautas mākslas in the Riga Centre for Culture and centrā „Mazā Ģilde Folk Art ‘The Small Guild’

Deju meistars/Dance master: VALDIS PUTNIŅŠ Stāstnieku karalis/ King of storytellers: GUNTIS PAKALNS Sadziedāšanās vadītāja/ Leader of sing-along: LIENA TETEROVSKA

- 19 - LAT ENG PIRMDIENA, 18. JŪNIJS – MONDAY, JUNE 18 – NOVADU DIENA REGION DAY KOCĒNOS, DIKĻOS UN IN KOCĒNI, DIKĻI AND LĪGATNĒ LĪGATNE 12.00 – 22.00 12.00 – 22.00 PASAULES KOKLĒTĀJU GATHERING OF KOKLE SALIDOJUMS PLAYERS FROM ALL THE KOCĒNOS UN DIKĻOS WORLD 12.00 Kokļu meistaru izstāde un IN KOCĒNI AND DIKĻI sarunas Kokmuižas parkā, 12.00 Exhibition of kokle masters Kocēnos and conversations with them Iepazīšanās ar Kocēnu pagastu in Kokmuiža Park, Kocēni. Getting vietējo gidu pavadībā acquainted with Kocēni parish 17.00 „Kokļu saule” Dikļu pils parkā accompanied by the local guides 19.00 Festivāla „Baltica” koncerts 17.00 ‘The Sun of kokles’ in Dikļi Castle Neikena dabas koncertzālē Dikļos Park 21.00 Danči folkloras kopas KOKLE 19.00 Concert of the festival BALTICA 18. JŪNIJS18. vadībā un sadziedāšanās folkloras in the Neikens Nature concert hall, kopas PĒRLIS vadībā Dikļi Mākslinieciskā vadītāja – 21.00 Dancing led by the folklore group LAIMA JANSONE KOKLE and singalong led by the folklore group PĒRLIS Režijas konsultants – UĢIS BRIKMANIS Kokļu saule, vīzija – DACE MATISONE Dalībnieki/Participants: Amatas ORE, Druvienas PĒRLIS, Kokneses URGAS, Lēdurgas PUTNI, Suntažu SAULE, Rīgas KOKLE, LAIVA, SKANDINIEKI un SUDRABAVOTS (ASV)

12.00 – 22.00 12.00 – 22.00 SVĒTKI CELEBRATION „PA-SAULE IELĪGO LĪGATNĒ” ‘PA-SAULE IELĪGO LĪGATNĒ‘ 11.00 – 17.00 (WELCOME THE WORLD Līgatnes novada kultūrvēsturisko tūrisma AND THE SUN IN LĪGATNE) objektu apskate: Vienkoču parks, Amatu 11.00 – 17.00 māja, Līgatnes papīrfabrika, Līgatnes Visiting the cultural and historical sites papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs, of Līgatne county: Vienkoči Park, Crafts pārceltuve, prāmis pār Gauju, padomju House, Paper Mill, historical centre of slepenais bunkurs Līgatne Paper Mill village, a cable ferry 15.00 – 16.00 crossing, a ferry boat across the Gauja, Sadziedāšanās un sarotaļāšanās Līgatnes Soviet secret bunker kalnos un ielejās 15.00 – 16.00 Singing songs and playing games in the hills and valleys of Līgatne

- 20 - LAT ENG 15.00 – 17.30 15.00 – 17.30 Vasaras saulgriežu meistardarbnīcas: Summer solstice workshops: getting to Jāņu zāļu un ziedu iepazīšana, vainagu know Jāņi grasses and flowers, making pīšana, siera siešana, prievīšu aušana, wreaths, cheese binding, band weaving, tāšu pinēju darbnīca u.c. workshop of birch bark plaiters, etc. 18.00 – 21.00 18.00 – 21.00 Koncerts PA-SAULE IELĪGO LĪGATNĒ Concert PA-SAULE IELĪGO LĪGATNĒ Līgatnes estrādē (Welcome the world and the Sun Vasaras saulgriežu norišu izdziedāšana, in Līgatne) in Līgatne open-air stage. godinot Sauli. Singing of the summer solstice songs, honouring the Sun.

Dalībnieki/Participants: Jelgavas DIMZĒNS, Līvānu CEIRULEITS, Otaņķu etno­grā­fis­ kais ansamblis, Rīgas SAUCĒJAS, Siguldas SENLEJA, Viļakas ATZELE, RĒVELE (Igaunija), DŪDALNIEKI (Lielbritānija) un viesu folkloras kopas: BRAIENS UN KLĒRA VOLMERI (ASV), HATOVIČI (Baltkrievija), ZEDASHE (Gruzija), LÜÜ-TÜRR (Igaunija), Kamerūnas Nacionālais mākslas ansamblis (Kamerūna), JANCHI MADANG (Dienvid­ koreja), Sarkano laternu folkloras ansamblis (Ķīna), PLATELĒ (Lietuva), GŁADKA (Polija) Režisore – DAINA KLINTS Koordinatore – SARMĪTE USĀNE 18. JŪNIJS18. RĪGA IN RIGA 18.00 18.00 IZSTĀDES „ASTOŅAS OPENING OF THE EXHIBITION BALTAS DIENAS – ‘ASTOŅAS BALTAS DIENAS – „BALTICA” LATVIJĀ KOPŠ BALTICA LATVIJĀ KOPŠ 1988. GADA” ATKLĀŠANA 1988. GADA’ (EIGHT WHITE Krišjāņa Barona muzejā DAYS – BALTICA IN LATVIA Krišjāņa Barona ielā 3–5, Rīgā SINCE 1988) „Astoņas baltas dienas” – tā dzejniece in Krišjānis Barons Museum in Riga Māra Zālīte nosauca savu pārdomu ‘Eight White Days’ – our poet Māra rakstu, paužot 1988. gada festivāla Zālīte gave this title to her reflection „Baltica” noskaņu. Tā sauc arī izstādi. article expressing the mood of the 1988 Izstādes vēstījuma pamatā ir festivāla festival BALTICA. It is also the name astoņu dienu norises dalībnieku acīm. of the exhibition. The message of this „Baltica’88” bija folkloras kustības exhibition is based on the events of the dalībnieku zvaigžņu stunda. „Baltica” eight days of the festival through the bija Atmodas laika spilgtākais kultūras eyes of its participants. BALTICA ‘88 was notikums, piepildīts ar patriotisma, tautas the ‘time to shine’ for the participants dvēseles un valsts gribas apliecinājumu. of the folklore movement. BALTICA Sarkanbaltsarkanā karoga atdzimšana was the brightest cultural event of the bija viens no leģendām apvītiem nation’s awakening time, filled with the „Baltica” notikumu mirkļiem. affirmation of patriotism, the people’s Izstāde iecerēta kā platforma folkloras soul and the will of the state.

- 21 - LAT ENG festivāla vēstures dokumentēšanai, tā tiks The revival of the red-white-red flag was papildināta visā savā darbības laikā (līdz one of the legendary moments of the 2019. gada oktobrim). BALTICA events. Izstādē izmantoti Rakstniecības un The exhibition is intended as a mūzikas muzeja un vairāku Latvijas platform for documentation of the novadu muzeju krājuma materiāli, history of this folklore festival, which Latvijas Televīzijas un Latvijas Valsts will be supplemented throughout its kinofotofonodokumentu arhīva materiāli, continuance (until October 2019). kā arī relikvijas no privātpersonu The exhibition features materials from kolekcijām. the collections of the Literature and Atklāšanā „Balticas” dziesmas skandēs Music Museum and several Latvian tautas tradīciju kopa BUDĒĻI. county museums, materials from the Latvian Television and the Latvian State Izstādes koncepcijas autors – muzeja speciālists ANDRIS ĒRGLIS. Archive of Audiovisual Documents, as well as relics from private collections. In the opening ceremony, the songs of BALTICA will be performed by the folk traditions group BUDĒĻI. The author of the concept of the exhibition is the museum specialist

18. JŪNIJS18. ANDRIS ĒRGLIS.

- 22 - LAT ENG OTRDIENA, 19. JŪNIJS – TUESDAY, JUNE 19 – NOVADU DIENA REGION DAY IN AIZKRAUKLĒ UN ĀDAŽOS AIZKRAUKLE AND ĀDAŽI 17.00 – 22.00 17.00 – 22.00 MUZIKANTU UN STĀSTNIEKU MUSICIANS’ AND SAIETS „ZIEDU RAKSTI” STORYTELLERS’ GET- Aizkrauklē TOGETHER ‘ZIEDU RAKSTI’ 17.00 Koncerts „Saules kokam ziedi (FLOWER PATTERNS) plauka” Daugavas krastā pie in Aizkraukle Aizkraukles kultūras nama 17.00 Concert ‘Saules kokam ziedi 20.00 Saspēlēšanās un sadancošana līdz plauka’ (Flowers of the Sun-tree) saules rietam, sadziedāšanās un on the bank of the Daugava near uguns ziedu atspulgs Daugavā. Aizkraukle Culture House

20.00 Playing games and dancing until

the sunset, singalong and the

reflection of fire blossoms in the

Daugava River.

Dalībnieki/Participants: Iecavas TARKŠĶI, Jumpravas LIEPU LAIPA, Ķekavas BRIČKA, Lielvārdes JOSTA, Rikavas RIKAVA, Rīgas DANDARI, GARATAKA, SAVIEŠI, Salacgrīvas CIELAVA Siguldas SENLEJA, Talsu TALS TRIMIŠ; muzikanti-stāstnieki: AIVARS KATAJS-PAEGLIS (Skrīveri) un PĒTERIS JUSTS (Dekšāres), Karīna Tšolla (Karin Tscholl, Austrija), Maja Bumberaka (Maja Bumberák, Ungārija), Karla Krausa(Karla Krauß, Vācija) Režisore – ANTA TEIVĀNE Mākslinieciskās koncepcijas autors –

ILMĀRS PUMPURS JŪNIJS19. Koordinatore – SANDRA LIPSKA

- 23 - LAT ENG 17.00 – 22.00 17.00 – 22.00 UGUNS UZZIEDĒŠANAS THE EVENING OF JĀŅI FIRE VAKARS UGUNS ZIEDS (FIRE FLOWER) Ādažos in Ādaži 17.00 – 20.00 17.00 – 20.00 Amatnieku tirdziņš, darbnīcas un Craftsmen’s fair, workshops and master meistarklases Līgo laukumā – siera classes in Līgo Square – cheese-making, siešana, Jāņu zāļu spēka atklāšana, discovering the strength of Jāņi grasses, dziesmu mācīšanās, zīlēšana, uguns lāpu learning of songs, predicting future, gatavošana u.c. making torches, etc. 17.00 – 21.00 17.00 – 21.00 Jāņi stories in songs, games and dances Jāņu stāsti dziesmās, rotaļās un dančos on the stage of Līgo Square. uz Līgo laukuma skatuves. 21.00 Lighting Jāņi fire in Līgo Square 21.00 Jāņuguns iedegšana Līgo laukumā 21.30 Walk to the river Vējupe, singing 21.30 Gājiens uz Vējupi, kopdziesma un a song together and launching ugunsplosta palaišana Vējupē of the fire float in Vējupe

Dalībnieki/Participants: Ādažu ĀBOLS, Cesvaines KRAUKLĒNIEŠI, Dobeles LEIMAŅI, Latgales studentu centra CEIDARI, Rīgas VILKAČI, VILCENES, VILKI, LAIKSNE, TEIKAS MUZIKANTI, Saulkrastu DVĪGA, Slampes PŪRS, RĒVELE (Igaunija), ZEDASHE (Gruzija), Kamerūnas Nacionālais mākslas ansamblis

R e ž i s o r e – INESE KRŪZE Koordinatore – MAIJA DRUNKA 19. JŪNIJS19.

- 24 - RĪGA IN RIGA 18.00 – 21.00 18.00 – 21.00 ĢIMEŅU DIŽKONCERTS GRAND GET-TOGETHER „DZIMTAS DZIESMAS” OF FAMILIES Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” in the Culture palace Ziemeļblāzmas ielā 36, Rīgā ‘Ziemeļblāzma’ Ģimene ir Latvijas pamats. Tik, cik stipras Family is the foundation of our Latvian būs Latvijas ģimenes, tik stipras būs state. The strength of our traditions mūsu tradīcijas un cilvēki mums apkārt. and people around us depend on the Koncerta gaitā iepazīsim ģimenes, kas strength of our families. During the saglabā tradīcijas, kas pārmanto tās concert, we will get to know the families reizēm vairākās paaudzēs, kam latviskā who safeguard our traditions, who inherit dzīvesziņa ir dzīves veids. them and take an effort to preserve them from generation to generation, for whom maintaining the Latvian values and traditions is their way of life.

Dalībnieki/Participants: AĪDAS RANCĀNES un ANDRA KAPUSTA ģimene; STALTU ģimene; KĀRKLU ģimene; VĪTOLU ģimene; TIHOVKSU ģimene un folkloras kopa ILŽA; SOLVEIGAS PĒTERSONES un SANDIJA KŪLAIŅA ģimene un Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis; OTAŅĶU ģimene un Bārtas etnogrāfiskais ansamblis; SLIŠĀNU ģimene un Upītes folkloras kopa; VĪKSNIŅU un RŪTIŅU ģimenes un Amerikas latviešu folkloras kopa SUDRABAVOTS; kā arī folkloras kopas BANGA, BUDĒĻI, KRULLA, SKANDINIEKI, ZVĪGZNA Koncerta idejas autore, rīkotāja – LĪGA MIĶELSONE Režisore – ANNA JANSONE 19. JŪNIJS19.

- 25 - LAT ENG TREŠDIENA, 20. JŪNIJS – WEDNESDAY, JUNE 20 – NOVADU DIENA CĒSĪS REGION DAY IN CESIS 18.00 – 24.00 18.00 – 24.00 LIELAIS DANČU SAIETS GRAND DANCE CLUB Vidzemes koncertzālē „Cēsis” in Vidzeme Concert Hall ‘Cēsis’ Raunas ielā 12, Cēsīs Representatives of dance groups will Deju kopu pārstāvji demonstrēs dažādu demonstrate less known folk dance steps Latvijas novadu mazāk pazīstamus tautas of different regions of Latvia, which the deju soļus, ko auditorija var viegli apgūt audience can easily learn and repeat, un atkārtot, muzicēs dažādu Latvijas folklore groups of Latvian regions will novadu folkloras kopas. accompany them.

Alsungas SUITU DŪDENIEKI, Amatas ORE, Cēsu DZIETI, Dalībnieki/Participants: Daugavpils SVĀTRA, Iecavas LIELIE TARKŠĶI, Jelgavas DIMZĒNS, Līvānu CEIRULEITS,

Rēzeknes VĪTERI, Rīgas DANDARI, KOKLE, RĪGAS DANČU KLUBS, Talsu TALSI, Valkas

SUDMALIŅAS, Viļakas UPĪTE

Idejas autore un režisore – SANDRA BĀRTNIECE Mākslinieciskais vadītājs – VALDIS PUTNIŅŠ

RĪGĀ IN RIGA 17.00 – 19.00 17.00 – 19.00 VIESU GRUPU KONCERTS CONCERT OF GUEST GROUPS Dzelzceļa stacijas laukumā – in the square opposite the Railway „Origo Summer stage” station – on ‘Origo Summer stage’ Dalībnieki/Participants: Hotiņiču kultūras nama folkloras grupa HATOVIČI (Baltkrievija); Korejiešu tradicionālā sitamo instrumentu grupa JANCHI MADANG (Dienvidkoreja); vīru arhaiskās dziedāšanas grupa LÜÜ-TÜRR (Igaunija); Žemaitijas Nacionālā parka folkloras ansamblis PLATELĒ (Lietuva); Sarkano laternu folkloras ansamblis (Ķīna); Kapela GŁADKA (Polija); KARLA KRAUSA (Vācija); MAJA BUMBERAKA (Ungārija)

Koncerta vadītāja – MARIANNA JODE 20. JŪNIJS

- 26 - LAT ENG CETURTDIENA, THURSDAY, 21. JŪNIJS – JUNE 21 – SUMMER VASARAS SAULGRIEŽI SOLSTICE IN THE LATVIJAS NOVADOS REGIONS OF LATVIA 16.00 – 4.30 16.00 – 4.30 VASARAS SAULGRIEŽI SUMMER SOLSTICE DAGDĀ, DAUGAVPILĪ, JELGAVĀ, IN DAGDA, DAUGAVPILS, JŪRKALNĒ, RĪGĀ, TURAIDĀ, JELGAVA, JŪRKALNE, RĪGA, VIĻAKĀ TURAIDA and VIĻAKA Sadziedam un apdziedamies, saspēlējam Let’s sing together and sing about the un saspēlējamies, sadancojam, others, let’s play and dance together, samīļojamies, apmaināmies ar saziņas share emotions, have fun, exchange iespējām un līgojam, aplīgojam, information and celebrate, just celebrate salīgojam, vienkārši svinam. Gada īsāko the shortest night of the year, the shortest nakti, Latvijas simtgades īsāko nakti, night of Latvia’s centenary, the closing festivāla „Baltica 2018” noslēguma nakti. night of the festival BALTICA 2018. Saules pavadīšana un Saules sagaidīšana Seeing off and welcoming the Sun with ar dziesmām, dejām, rotaļām, stāstiem – songs, dances, games, stories – concerts koncerti un sadziedāšanās, radošas and sing-alongs, creative workshops, darbnīcas, iespēja satikt amatniekus, an opportunity to meet craftsmen, uzzināt kādu Jāņu svinēšanas noslēpumu, to learn about some Midsummer izspēlēt Jāņu sajūtas uz tradicionāliem celebration mystery, a chance to mūzikas instrumentiem un sadancot ar express the Midsummer feelings playing tuviem un tāliem kaimiņiem dažādos traditional musical instruments and to ritmos, bet saskanīgi. join in dancing with close and distant neighbours to different rhythms of music, but harmoniously.

VASARAS SAULGRIEŽI SUMMER SOLSTICE

DAGDĀ IN DAGDA Laukumā pie Dagdas domes In the square opposite 18.00 – 19.00 Folkloras uzvedums Dagda City Council „Brōleišam lela tolka” 18.00 – 19.00 Folklore performance ‘Brōleišam lela tolka’ (My brother invites Saulgriežu sētā pilsētas skvērā neighbours to help in work) Saulgriežu virtuve 19.00 – 21.00 Aukstās zupas gatavošana, Summer solstice farmyard in the city siera siešana, zāļu tējas vārīšana, sviesta square. Summer solstice kitchen kulšana 19.00 – 21.00 Preparing of cold soup, cheese making, preparing of herbal teas, making butter 21. JŪNIJS21. - 27 - LAT ENG Saulgriežu darbnīca Summer solstice workshop 19.00 – 21.00 Ziedu vijas vīšana, 19.00 – 21.00 Making of flower garlands pušķošanās and decorations 19.30 – 20.30 Jāņu tradīciju programma 19.30 – 20.30 Programme of Jāņi tradi- bērniem „Mazie līgotāji” tions for children ‘Mazie līgotāji’ (Little Saulgriežu vārti participants of Jāņi celebration) 19.00 – 20.00 Jāņa bērnu sagaidīšana Summer solstice gateway Godināšana 19.00 – 20.00 Welcoming the guests 20.30 Saulgriežu galda klāšana of Jāņi celebration 21.00 Sasveicināšanās ar Saulgriežu sētas Honouring saimnieku un saimnieci 20.30 Laying of the celebration table Saulgriežu rituāls 21.00 Greeting the host and hostess 22.00 Gājiens no Saulgriežu sētas uz of the Summer solstice farmyard Saulgriežu rituāla vietu – Laukumu Summer solstice ritual pie Dagdas novada tautas nama 22.00 Walk from the Summer solstice 22.20 Ugunskura iedegšanas rituāls farmyard to the place of the Summer solstice ritual – square at 22.45 Uguns pūdeles rotāšana ar the Dagda County Folk House līdzatnesto ziedu viju, aizdegšana un pacelšana 22.20 Ritual of lighting the bonfire 23.15 Rotaļas 22.45 Decorating pūdele (bonfire on top of a long pole) with flower 23.45 Ārzemju grupas priekšnesums garlands, its lighting and lifting up 00.00 Nakts vidus rituāls 23.15 Games 00.30 Lielā sadziedāšanās 23.45 Foreign group performance 01.00 Tradicionālie danči 00.00 Midnight ritual 03.00 Saules sagaidīšana pie Saullēkta 00.30 Great sing-along vārtiem 01.00 Traditional dances 03.00 Meeting the Sun at Sunrise gateway

Dalībnieki/Participants: Ambeļu SPEIGA, Aglonas OLŪTEŅŠ, Andrupenes SOVVAĻNĪKI, Atašienes VĪRAKSNE, AULEJAS SIEVAS, Bebrenes RITAM, Dagdas OLŪTEŅI, Daugavpils DZĪSME, Dekšāres KŪZULS, Dricānu BOLTA VĪŠŅA, Dubnas ATZOLA, Ezernieku AKMIŅEICA, Galēnu VYDSMUIŽA, Isnaudas ISNAUDA, Izvaltas MOZĪ LATGALĪŠI un IZVOLTĪŠI, Kalupes KOLUPKAS, Ludzas DZEIPORI, Naujenes RŪŽEŅA, Nirzas RAIPOLE, Nīcgales NEICGAĻĪŠI, Ņukšu RĪKŠOVA, Ogres ARTAVA, Ozolaines ZEIĻA, Preiļu LEIČI, Preiļu RŪTOJ, Rēzeknes RŪTA, Riebiņu JUMALEŅA, Rikavas RIKAVA, Rubenes KĀRE, Sakstagala KOLNASĀTA, Saunas NAKTINEICA, Šķaunes GAIĻUPEITE, Upmalas VECVĀRKAVA, Ūdrīšu RUDZUTAKA, Vaboles VABAĻIS, Varakļānu folkloras kopa, Vārkavas DZEIPURS, Viļānu VIĻŌNĪŠI, PLATELĒ (Lietuva) Režisore – INTA VIĻUMA Māksliniece – SARMĪTE KROMĀNE Koordinatore – INESE PLESŅA 21. JŪNIJS21. - 28 - LAT ENG VASARAS SAULGRIEŽI SUMMER SOLSTICE DAUGAVPILĪ IN DAUGAVPILS

17.00 Koncerts Skulptūrdārzā (Rīgas un 17.00 Concert dedicated to traditional Mihoelsa ielu krustojumā) – veltīts skills in Skulptūrdārzs (Sculpture tradicionālajām prasmēm garden) (at the intersection of Riga and Mihoelsa streets) 19.00 Festivāla „Baltica” lielkoncerts Andreja Pumpura skvērā 19.00 Grand concert of the festival BALTICA in Andrejs Pumpurs 22.30 Saules pavadīšanas rituāls pie Square Daugavas 22.30 Ritual of seeing off the Sun at the

Daugava River

Dalībnieki/Participants: Alūksnes LABĀ OMA, Daugavpils KUPAĻINKA, MRIJA, PAUĻINKA, RASA, SVĀTRA, Glūdas SLAVJANOČKI, Jēkabpils ZAVIRUHA, ZGODA, Olaines IVUŠKI, Rēzeknes ZDRAVINKA, Rīgas BERENDEJKA, IĻJINSKAJA PJATŅICA, KARAGOD, LIVLIST, MORGENROT, Salaspils OTRADA, Vangažu JATRAŅ, Hotiņiču kultūras nama folkloras kopa HATOVIČI (Baltkrievija) Režisore – SANDRA MASKAĻOVA Koordinatore – DIĀNA SOLDĀNE 21. JŪNIJS21. - 29 - LAT ENG VASARAS SAULGRIEŽI SUMMER SOLSTICE JELGAVĀ IN JELGAVA 17.30 – 18.20 Folkloras kopu 17.30 – 18.20 Sing-along of folklore sadziedāšanās gājēju ielā pretī kafejnīcai groups on pedestrian street opposite „Silva”, pie Trīsvienības baznīcas torņa, cafe ‘Silva’, by Jelgava St. Trinity Church Pasta salā pie Tējas namiņa Tower, at the Tea House on the Pasta 20.00 Pils saliņā Island Vainagu un vītnes lielajam 20.00 Pils Island ozolam vīšana, ugunskura vietas Making wreaths and garlands for pušķošana, Jāņa tēva un Jāņa the large oak-tree, decorating the mātes sveikšana. place of the bonfire, greeting of 21.00 Saules pavadīšanas rituāls, Jāņu Jānis father and Jānis mother ugunskura un pūdeles iedegšana, 21.00 Ritual of saying ‘Good-night’ to ugunsplosti Lielupē un Driksā, the Sun, lighting of Jāņi bonfire danči un rotaļas and pūdele (bonfire on top of a long pole), fire floats in the Lielupe and Driksa rivers, dancing and playing games

Dalībnieki/Participants: Auces LĪGOTNE, Bauskas TREJUPE, Ceraukstes LAUKAM PĀRI, Codes DREŅĢERI, Dobeles LEIMAŅI, Iecavas TARKŠĶI, Jaunjelgavas LAUCE, Jelgavas DIMZĒNS, Līvbērzes ZEMGAĻI, Olaines DZEDZIEDA, Pļaviņu ĀRE, Staļģenes LIEPĀRE, Svētes DĀLAVA, Tomes GRAUDI, Valgundes NĀBURDZĪTE, Vecsaules VECSAULE, Kapela GŁADKA (Polija) Scenārija autore – VELTA LEJA Režisore – LOLITA MUIŽNIECE Darba grupas vadītāja – INTA ENGLANDE

9. MAIJS – 22. JŪNIJS MAY 9 – JUNE 22 Jelgavas pilsētas kultūras namā Jelgava city Culture House Tautas lietišķās mākslas studijas Exhibition of the Folk Art Studio „Dardedze” izstāde „TAUTASTĒRPI – ‘Dardedze’ ‘Tautastērpi – tradicionālie TRADICIONĀLIE UN JAUNRADE” un jaunrade’ (Folk costumes – traditional and creative). 21. JŪNIJS21. - 30 - LAT ENG VASARAS SAULGRIEŽI VENTSPILS SUMMER SOLSTICE IN NOVADA JŪRKALNĒ, VENTSPILS MUNICIPALITY – UGUNSPĻAVĀ IN JŪRKALNE Devīto reizi gada garākajā dienā un It will be the ninth time when in the īsākajā naktī Jūrkalnē tiks svinēti košākie longest day and the shortest night of the latviešu gadskārtu svētki – Vasaras year in Jūrkalne there will be celebrated saulgrieži. the brightest Latvian seasonal mythologi- Jūrkalnes Ugunspļavā tiek degta gaiša cal holiday – Summer solstice. Jāņuguns, Ventspils novada ļaudis – suiti, In Ugunspļava of Jūrkalne will be lighted lībieši un ventiņi – aicina no tuvākām Jāņi fire, the people of Ventspils district – un tālākām malām sanākt Jāņa bērnus, the suiti, Livonians and ventiņi, invite lai kopā izdzīvotu un tvertu saulgriežu participants of Jāņi celebration to come burvību caur senlatviešu rituāliem un together from near and far to feel the dziesmām. Dziedāt dziesmas pašā jūras magic of the summer solstice through krastā, redzēt saulīti rotājamies un jūrā the rituals and songs of ancient Latvians, grimstam. to sing songs on the seashore, to watch 16.00 – 19.00 Vasaras saulgiežu the sunset on the sea. meistardarbnīcas: tautastērpi, vainagu 16.00 – 19.00 Workshops of the summer pīšana un rotāšana, rotaļas, kulinārais solstice: folk costumes, making wreaths mantojums and decorations, playing games, culinary 19.15 – 21.15 Priekšā nākšana, heritage dziedāšana, izrādīšanās, ciemakukuļa 19.15 – 21.15 Coming to the front, nešana singing, showing off, bringing presents 21.15 – 21.45 Ugunskura degšana 21.15 – 21.45 Lighting the bonfire 22.00 – 22.30 Saulriets pie jūras 22.00 – 22.30 Sunset at the sea 22.34 Ugunsrata ripināšana 22.34 Rolling the wheel of fire from the no stāvkrasta jūrā steep shore into the sea 23.30 Pūdeles dedzināšana 23.30 Burning of pūdele 24.00 Ugunsdzirnavu griešana (bonfire on top of a long pole) Danči līdz saullēktam, saules sagaidīšana. 24.00 Turning the wings of the mills of fire Dances until sunrise, welcoming the Sun.

Dalībnieki/Participants: Alsungas SUITU SIEVAS, SUITIŅI, SUITU VĪRI, SUITU DŪDENIEKI, Basu BASU SUITI, Brocēnu VIRZA, Druvas ZEMTURI, Jūrkalnes MAĢIE SUITI, Krotes TRAISTĒNI, Kuldīgas KŪRAVA, LAIPASLĪKUMA MUZIKANTI, Liepājas SAKNES, VĒLAVA, Madonas VĒRTUMNIEKI, Pampāļu PAMPĀĻI, Piltenes PILL TĪN, Popes PŪNIKA, Puzes SĪTAVA, Pūres PŪRLĀDE, Remtes VIRŠI, Rucavas PAURUPĪTE, Saldus ZIRŅI, Sarkaņu LIBE, Tārgales KĀNDLA, Ugāles URDAVA, Ventspils LAIPA, VENTIŅ, ZDRAVICA, Rubas RUBA, Saldus MEDAINIS un kapela STROPS, Zantes VĀCELĪTE, ZEDASHE (Gruzija) Darba grupas vadītāja, mākslinieciskā vadītāja – ZANE PAMŠE Režisore – KRISTĪNE SKRULLE 21. JŪNIJS21. - 31 - LAT ENG VASARAS SAULGRIEŽI SUMMER SOLSTICE TURAIDAS CELEBRATION IN MUZEJREZERVĀTĀ TURAIDA MUSEUM RESERVE Turaidas ielā 10, Siguldā 19.00 – 22.00 Jāņabērnu sagaidīšana pie 19.00 – 22.00 Welcoming the guests vārtiem of Summer solstice celebration called – Jāņabērni 19.00 – 21.00 Zāļu vakars – vainagu 19.00 – 21.00 Evening of Jāņi grasses – vīšana, ozola vītnes darināšana, senās making wreaths and a garland of oak zintis, siera siešana, līgošana, lāpu branches, ancient beliefs, cheese gatavošana, rotaļu stunda making, singing of līgo songs, torch 19.30 – 20.00 Sētas aplīgošana making, an hour of games 20.00 Jāņa mātes un Jāņa tēva 19.30 – 20.00 Singing songs about the daudzināšana farmyard 21.00 Gājiens uz Jāņkalnu 20.00 – 20.45 Praising of Jāņatēvs (Jānis 21.10 Saules ugunskura aizdegšanas father) and Jāņamāte (Jānis mother) in rituāls songs 22.15 – 22.45 Zemes mātes ugunskura 21.00 A walk to Jāņkalns aizdegšanas rituāls 21.10 Ritual of lighting the bonfire of the Sun 22.15 Uguns pūdeles aizdegšana Jāņkalnā 22.15 – 22.45 Ritual of lighting the bonfire of Mother Earth 22.30 – 23.15 Jāņu rotaļas 22.15 – 22.30 Lighting of pūdele (bonfire 22.45 – 02.00 Savas Jāņu dziesmas, savi on top of a long pole) on Jāņkalns stāsti pie Zemes mātes ugunskura 22.30 – 23.15 Jāņi games 23.15 – 00.00 Lielā līgošana pie Saules 22.45 – 02.00 Your own Jāņi songs and ugunskura stories by the bonfire of Mother Earth 23.00 – 00.00 Zīlēšana pie ozola Jāņkalnā 23.15 – 00.00 Great sing-along at the 00.00 Pusnakts rituāls, pērno vainagu bonfire of the Sun dedzināšana 23.00 – 00.00 Fortune telling by the oak 00.30 Uguns rata ritināšana in Jāņkalns 01.00 – 03.00 Danči dziesmu dārzā 00.00 Midnight ritual, burning of the previous year wreaths 01.00 Rimtā līgošana kopā ar folkloras kopu PĒRLIS 00.30 Rolling the fire-wheel 02.30 Lēkšana pār lielo ugunskuru 01.00- 03.00 Dances in the Song garden 3.00 Rīta mazgāšanās avotā 01.00 Singing calm līgo songs with the folklore group PĒRLIS 3.30 Rasas vākšana Dainu kalnā 02.30 Jumping over the big bonfire 4.15 – 4.45 Saules sagaidīšana 3.00 Early morning face washing in pie skulptūras a spring „Neguli, saulīte!” 3.30 Gathering dew on Dainu hill 4.15 – 4.45 Welcoming the Sun at the sculpture ‘Don’t sleep, Sun!’ 21. JŪNIJS21. - 32 - LAT ENG Dalībnieki/Participants: Amatas ORE, Barkavas MADAVA, Carnikavas CĒLĀJI, Cesvaines KRAUKLĒNIEŠI, Dikļu ENDZELĪTE, Druvienas PĒRLIS, Jērcēnu MEŽĀBELE, Jumpravas LIEPU LAIPA, Jūrmalas MARE, Kalsnavas VESETNIEKI, Kokneses URGAS, Launkalnes RUDZUPUĶE, Lēdurgas PUTNI, Lielvārdes JOSTA, Lizuma ŪDENSZĀLES, LUBĀNAS folkloras kopa, Mālpils MĀLIS, MURMASTIENES folkloras kopa, OGRES DANČU KLUBS, Ozolmuižas ŪZULEŅI, Rankas RAMKAS RAKSTĪNI, Rencēnu ROTA, RĪGAS DANČU KLUBS, Saulkrastu DVĪGA, Sēļu SĒLENE, SĒĻU MUIŽAS MUZIKANTI, Siguldas SENLEJA, Slampes PŪRS, Staru LĪGO, Suntažu SAULE, Valkas NĀBURGI, SUDMALIŅAS, Vārkavas SUDOBRI, Vidrižu DELVE, Vīpes LĀKAČI, DŪDALNIEKI (Lielbritānija), Sarkano laternu folkloras ansamblis (Ķīna) Zāļu zintis – ZELTĪTE KAVIERE, pirts zintis – KAIJA BRISONE, vainagu pīšana – INDRA ČEKSTERE un MARGITA PORIETE, siera siešana – folkloras kopa ŪZULEŅI, lāpu gatavošana – SIA ROĶI, rokdarbu darbnīca – tautas lietišķā mākslas studija SMILTENE, rituāli – DELVE, PUTNI, SENLEJA, SILAVOTI, uguns rituāli – EDUARDS un AUDARS KLINTI. Projekta vadītāja – ANNA JURKĀNE Režisore – ANDA SKUJA Mākslinieciskā darba grupa – AGNIJA SAPROVSKA, AINA TOBE, RAMANTS JANSONS Asistenti – AIGA AUZIŅA, ANTRA ZŪKERE 21. JŪNIJS21. - 33 - LAT ENG VASARAS SAULGRIEŽI SUMMER SOLSTICE IN VIĻAKAS PILSĒTAS VIĻAKA TOWN STADIUM STADIONĀ 15.00 Creative workshops: making wreaths, Jāņi cheese, everything Garnizona ielā 6, Viļakā about and around the bath 15.00 Radošās darbnīcas: vainagu vīšana, brooms, creating of a flower Jāņu siera gatavošana, viss par carpet. Sports activities un ap pirts slotām, ziedu paklāja 18.00 Welcoming the guests at the veidošana. Sportiskās aktivitātes open-air stage 18.00 Ciemiņu sagaidīšana estrādē 19.00 Closing concert ‘Sanuocīti, Juoņa 19.00 Noslēguma koncerts „Sanuocīti, bārni, nu maliņu maliņuom’ (Come Juoņa bārni, nu maliņu maliņuom” here, guests of Jāņi celebration, Saullēkts kopā ar kapelām un ansambli from near and far) „Kontrasts” Sunrise together with music groups and the ensemble ‘Kontrasts’ Dalībnieki/Participants: BĒRZGALES folkloras kopa, Bērzpils SAIVENIS, Blontu MADARA, BOZOVAS etnogrāfiskais ansamblis, BRIEŽUCIEMA etnogrāfiskais ansamblis, Briežuciema SOLDANĪ, Čornajas AUSMEŅA, ILZESKALNA folkloras kopa, Kaunatas RĀZNA, KUPRAVAS etnogrāfiskais ansamblis, Lazdukalna BEŅISLAVA, MALNAVAS MUZIKANTI, Mākoņkalna MĀKOŅKALNS, MEDŅEVAS etnogrāfiskais ansamblis, Medņevas kapela EGLE, Mežvidu folkloras kopa, Nagļu SKREINE, Pušmucovas OLŪTI, Ratnieku RATEŅŠ, Rekavas REKAVAS DZINTARS, Salacgrīvas CIELAVA, ŠĶILBĒNU etnogrāfiskais ansamblis, Tilžas SAGŠA, UPĪTES etnogrāfiskais ansamblis, Upītes UPĪTE, Vectilžas SAIME, Verēmu VŌRPA, Zvirgzdenes SAIME, Viļakas ATZELE, ABRENĪTE, EGLE, Žīguru MEŽĀBELE, LÜÜ-TÜRR (Igaunija) Darba grupas vadītāja – SANDRA LOČMELE Režisore – INĀRA SOKIRKA 21. JŪNIJS21. - 34 - LAT ENG VASARAS SAULGRIEŽI SUMMER SOLSTICE IN RĪGĀ RIGA 16. 00 – 4.30 16. 00 – 4.30 11. Novembra krastmalā the Embankment of November 11 Latvijas simtgadē Vasaras saulgrieži sakrīt In the centenary of Latvia, the Summer ar festivāla „Baltica 2018” noslēgumu, solstice coincides with the end of the tāpēc īpašais piedāvājums rīdziniekiem festival BALTICA 2018, therefore there un Rīgas viesiem piedzīvot gada is a special offer for Riga residents and īsāko nakti kopā ar folkloras kopām the guests to experience the shortest un etnogrāfiskajiem ansambļiem no night together with folklore groups and visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, ethnographic ensembles from all the kā arī viesiem no Lietuvas, Igaunijas, historical regions of Latvia as well as Gruzijas, Ķīnas un Kamerūnas, nonākot with our guests from Lithuania, Estonia, pie atziņas – Ai, bagāta Jāņa diena. Georgia, China and Cameroon. The Saulgriežu ieskandināšana sāksies celebration of the solstice will begin plkst. 16.00 ar festivāla „Baltica 2018” at 16.00 with the signal of the festival signālu Līgojati, līgojati, kas vienlaikus BALTICA 2018 Līgojati, līgojati, which at ieskandinās arī Jāņu darbnīcu sākumu. the same time will mark the beginning of the Midsummer (Jāņi) workshops. Jāņu darbnīcas ir īpašas sadarbības iespējas kopā ar meistariem un tradīciju Jāņi workshops provide a special zinātājiem iejusties Jāņu sagatavošanas opportunity to get involved in the procesā. Šoreiz kopā ar sava aroda process of preparing for Jāņi in meistariem būs iespēja nopīt katram savu cooperation with crafts masters and local vainagu, izzināt Jāņu zāļu nosaukumus traditions experts. This time, together un to pielietojumu tautas medicīnā kopā with the craftsmen, you will have a ar zāļu sievu Līgu Reiteri. Ieraudzīt, kādas possibility to make your own crown, krāsas iegūstamas ar augu krāsvielām, to find out the names of Jāņi grasses palīdzēs Anete Karlsone. Pēteris Jansons and their use in folk medicine together un Māris Karlsons dalīsies ar zināšanām, kā with the herbal specialist Līga Reitere. sagatavot Jāņugunis. Būs arī saimnieces Anete Karlsone will help you to see no dažādiem Latvijas novadiem, kas what colours can be obtained dying with palīdzēs apgūt siera siešanas prasmes un plant dyes. Pēteris Jansons and Māris dalīsies ar savām Jāņu siera receptēm. Uz Karlsons will share their knowledge on trim skatuvēm būs iespēja dzirdēt Jāņu how to prepare Jāņi lights, but Andris melodijas, sadziedāties un apdziedāties, Roze will show a mechanical drill and its būs spēles un rotaļas. Varēs dzirdēt possibilities in preparing Jāņi buttons of Jāņu stāstus, zīlēt ar tautas dziesmām, happiness. There will also be hostesses sakāmvārdu gudrības salikt stāstos un ar from different regions of Latvia, who will Jāņu zālēm izzināt nākotni. Būs iespēja help you to master the cheese-making visiem kopā iedegt Jāņugunis, pavadīt skills and share their recipes of Jāņi sauli, klausīties grupas „Iļģi” koncertu un cheese. There will be a chance to listen dancot visu cauru nakti, lai būtu modri un to Jāņi melodies, to sing along with the spirgti līdz nākamajiem Jāņiem. Bet tiem, others and to sing about the others, to kam prāts uz dancošanu vairs nenesīsies, play games on three stages. You will būs iespēja līgot, stāstīt un klausīties. Lai hear Jāņi stories, join in fortune telling sagaidītu sauli, visi dosies pāri Daugavai un with folk songs, put together the words raudzīs, kā saulīte rotājas pašā Jāņu rītiņā. of wisdom in narratives and predict the 21. JŪNIJS21. - 35 - LAT ENG future with Jāņi grasses. You will have the opportunity to burn Jāņi lights together, to say ‘Good night’ to the sun, to listen to the concert of the group Iļģi and dance all night long to be alert and vigilant until the next Jāņi. But for those who do not have the will to dance any more, there will be an opportunity to sing, talk and listen. At the dawn, to welcome the sun, everyone will go across the Daugava River and will watch the sun rise in the early Jāņi morning.

LIELĀ SKATUVE BIG STAGE 16.00 VASARAS SAULGRIEŽU 16.00 OPENING OF THE SUMMER IESKANDINĀŠANA SOLSTICE CELEBRATIONS Dalībnieki/ Participants: Rīgas GARATAKA, SAUCĒJAS 16.30 – 22.00 AI, BAGĀTA JĀŅA DIENA 16.30 – 22.00 YOU ARE RICH, JĀŅI DAY Dalībnieki/ Participants: folkloras ansamblis PLATELĒ (Lietuva), BĀRTAS etnogrā­ fis­kais ansamblis, Līvānu CEIRUĻEITS, Rīgas SKANDINIEKI, deju grupa ZEDASHE (Gruzija), Rīgas KOKLE, KRULLA, ZVĪGZNA, Rēzeknes VĪTERI, Ventspils ROTAĻNIEKS, Ropažu OGLĪTE, Lēdurgas PUTNI, grupa LÜÜ-TÜRR (Igaunija); Rīgas BUDĒĻI, OTAŅĶU etnogrāfiskais ansamblis, Sarkano laternu folkloras ansamblis (Ķīna), Rīgas GRODI, Liepājas ATŠTAUKAS, Ciblas ILŽA, Kamerūnas Nacionālais mākslas ansamblis, Rīgas DANDARI, Smārdes MILZKALNIEKI, ārvalstu latviešu folkloras kopas RĒVELE (Igaunija) un SUDRABAVOTS (ASV), Rīgas KOKLE, LAIKSNE

22.00 SAULES PAVADĪŠANA „RITI, 22.00 SAYING ‘GOOD NIGHT’ SAULĪT, RITĒDAMA” TO THE SUN 22.40 POSTFOLKLORAS GRUPAS 22.40 CONCERT OF THE „IĻĢI” KONCERTS POSTFOLKLORE GROUP ‘IĻĢI’ 24.00 – 4.00 SAULGRIEŽU DANČU 24.00 – 4.00 SUMMER SOLSTICE NAKTS DANCE NIGHT Muzicē: SKANDINIEKI, RIKŠI, KOKLE, CEIRUĻEITS, ALAS VECĀS MĒBELES 4.10 GĀJIENS PĀRI DAUGAVAI 4.10 WALK ACROSS THE DAUGAVA 4.35 SAULES SAGAIDĪŠANA RIVER 4.35 WELCOMING THE SUN 21. JŪNIJS21. - 36 - LAT ENG MAZĀ SKATUVE SMALL STAGE 16.30 – 21.40 SIT, JĀNĪTI, VARA 16.30 – 21.40 SIT, JĀNĪTI, VARA BUNGAS BUNGAS (PLAY, JĀNIS, YOUR COPPER 16.30 Kas iemeta zelta laipu? DRUMS) Vada Aija Vitmane 16.30 Kas iemeta zelta laipu? (Who threw the golden footbridge?) Led by Aija Vitmane Dalībnieki/ Participants: Rīgas LAIVA, BALTINAVAS etnogrāfiskais ansamblis, Svitenes SVITENE, Rīgas DANDARI, Katlakalna RĀMUPE, Ķekavas BRIČKA

17.30 Līgojiet, Jāņa bērni. 17.30 Līgojiet, Jāņa bērni. Vada Ruta Stepiņa (Sing your songs, Jāņi children.) Led by Ruta Stepiņa Dalībnieki/ Participants: Vecumnieku TĪRUMS, Turku TURKI, Rīgas AUSTRAS KOKS, LĀNS, Dignājas DIGNŌJĪŠI, Slampes PŪRS, Pelēču PELĒČI, Daugavpils novada DYRBINI, SALNAVAS etnogrāfiskais ansamblis 19.00 Suitu kāzas. Vada Lidija Jansone 19.00 The Suiti wedding. Led by Lidija Jansone Dalībnieki/ Participants: etnogrāfiskais ansamblis GUDENIEKU SUITI 20.00 Sasagrieza Jāņa bērni Jāņa mātes 20.00 Sasagrieza Jāņa bērni Jāņa mātes pagalmā. Vada Ieva Bērziņa pagalmā. (Jāņi guests have come into Jāņi Mother’s yard.) Led by Ieva Bērziņa Dalībnieki/ Participants: Rīgas CEIDARI, SAVIEŠI, VILCENES, TEIKAS MUZIKANTI, Krustpils RATI, Rīgas ZVĪGZNA, KRULLA, Salnavas SĀBRI, TALSU TRIMIŠ, Daugmales DĀRE

16.00 – 21.00 JĀŅU DARBNĪCAS 16.00 – 21.00 JĀŅI WORKSHOPS Jāņuzāles: Uzpin savu vainagu; Visa Jāņi grasses: Make your own wreath; All laba Jāņu zāle; Krāsošana ar augiem; Jāņi grasses are good; Dying with plant Rotaslietas no dabas materiāliem; Vēja dyes; Jewellery from natural materials; ziedu darbnīca; Aušanas darbnīca (auž Workshop of wind blossoms; Weaving ar zālēm). workshop (weaving with grasses). Jāņu stāsti: Jāņa mātes pasaku virtene; Jāņi stories: Fairy tales of Jāņi Mother; Jāņu stāsti sakāmvārdos; Katram Jāņi stories in proverbs and sayings; savu tautasdziesmu (zīlēšana ar dainu Each of us needs our own folk song tekstiem); Raganu stāsti un zīlēšana (pēc (fortune telling with folk songs); Stories pusnakts) of witches and predicting future (after Jāņuguņu darbnīca midnight) Jāņu gardumi: Gudrais deguns; Siera Workshop of Jāņi lights siešana; Pankūku cepšana Jāņi treats: The clever nose; Cheese Jāņu rotaļas un spēles: Spēļu darbnīca making; Baking pancakes Jāņu dziesmas: Dziesmu vainags; Jāņi games: Jāņi buttons of happiness; Sadziedāšanās un apdziedāšanās Workshop of games darbnīca Jāņi songs: Song wreath; Workshop of singing together and singing about the others 21. JŪNIJS21. - 37 - LAT ENG TELTS SKATUVE TENT STAGE SPĒLĒ, MANU SPĒLMANIŅ, SPĒLĒ SPĒLĒ, MANU SPĒLMANIŅ, SPĒLĒ ŠĀDU VAKARIŅ’ ŠĀDU VAKARIŅ’ 16.30 – 20. 30 Folkloras kopu (Play, musician, play this evening) muzicēšana 16.30 – 20. 30 Folklore group performances Dalībnieki/ Participants: Rīgas AUSTRAS KOKS, Pelēču PELĒČI, Lēdurgas PUTNI, Rīgas GRODI, TEIKAS MUZIKANTI, TALSU TRIMIŠ’, Salnavas SĀBRI, Ciblas ILŽA, Rīgas KOKLE, LAIVA, LAIKSNE, Ķekavas BRIČKA 20.30 Sadziedāšanās ar zemgaliešiem 20.30 Sing-along with Zemgalians Dalībnieki/ Participants: Katlakalna RĀMUPE, Bārbeles TĪRUMS, Ķekavas BRIČKA, Svitenes SVITENE 21.00 Sadziedāšanās ar latgaliešiem 21.00 Sing-along with Latgalians Dalībnieki/ Participants: BALTINAVAS etnogrāfiskais ansamblis, Daugavpils novada DYRBINI, SALNAVAS etnogrāfiskais ansamblis, Turku TURKI, Rēzeknes VĪTERI 21.30. Sadziedāšanās ar kurzemniekiem 21.30 Sing-along with the Curonians Dalībnieki/ Participants:, BĀRTAS etnogrāfiskais ansamblis, GUDENIEKU SUITI, Liepājas ATŠTAUKAS, OTAŅĶU etnogrāfiskais ansamblis, Smārdes MILZKALNIEKI, Slampes PŪRS, Ventspils ROTAĻNIEKS 00.00 Sadziedāšanās ar rīdziniekiem 00.00 Sing-along with the people of Riga Dalībnieki/ Participants: Rīgas BUDĒĻI, DANDARI, GARATAKA, GRODI, SAUCĒJAS, SAVIEŠI, VILCENES 00.30 Papardes zieda meklējumi 00.30 Looking for fern flower Dalībnieki/ Participants: Talsu TALSI, TALSU TRIMIŠ’ 01.00 Raganu stāsti 01.00 Stories of witches Dalībnieki/ Participants: Liepājas ATŠTAUKAS, ANNA KĀRKLE 01.30 Apdziedāšanās – Kurzeme, 01.30 Berhyming (singing about one Zemgale another) – Kurzeme, Zemgale 02.00 Apdziedāšanās – Latgale, Rīga 02.00 Berhyming (singing about one 02.30 Jāņu stāsti – LIESMA LAGZDIŅA, another) – Latgale, Riga GUNTIS PAKALNS U.C. 02.30 Midsummer stories – LIESMA 03.00 Sadziedāšanās – visi dalībnieki LAGZDIŅA, GUNTIS PAKALNS and others 03.30 Apdziedāšanās– visi dalībnieki 03.00 Sing-along – all participants 03.30 Berhyming (singing about one another) – all participants Radošā darba grupa: MĀRA MELLĒNA, ILZE APSIŅA, MARIKA PAPĒDE 21. JŪNIJS21. - 38 - DALĪBNIEKI PARTICIPANTS Dalībnieki

Briežuciema jauniešu folkloras kopa LATVIJA SOLDANĪ, vadītāja Anita Pakalnīte Tilžas etnogrāfiskais ansamblis SAGŠA, AUGŠZEME vadītāja Daiga Jēkabsone ILŪKSTES NOVADS Vectilžas folkloras kopa SAIME, Bebrenes folkloras kopa RITAM, vadītāja Solveta Logina vadītāja Rita Kalvāne CIBLAS NOVADS JAUNJELGAVAS NOVADS Blontu folkloras kopa MADARA, Jaunjelgavas folkloras kopa LAUCE, vadītāja Ināra Sprudzāne vadītāja Iveta Ieviņa Ciblas folkloras kopa ILŽA, vadītāja Dace JĒKABPILS UN Tihovska JĒKABPILS NOVADS Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis OLŪTI, vadītāja Ināra Dovgiallo Dignājas folkloras kopa DIGNŌJĪŠI, vadītāja Aīda Bikauniece Zvirgzdenes folkloras kopa SAIME, vadītāja Valentīna Ruciņa Jēkabpils folkloras kopa RATI, vadītāja Aīda Bikauniece DAGDAS NOVADS Rubenes folkloras kopa KĀRE, Andrupenes folkloras kopa SOVVAĻNĪKI, vadītāja Inga Krasevska vadītāja Aija Vaičule Andrupenes pamatskolas folkloras kopa LATGALE SAIVEŅA, vadītāja Aija Vaičule AGLONAS NOVADS Dagdas folkloras kopa OLŪTEŅI, Aglonas folkloras kopa OLŪTEŅŠ, vadītāja Inta Viļuma vadītāja Marta Bicāne Ezernieku folkloras kopa AKMIŅEICA, vadītāja Olga Boboviča BALTINAVAS NOVADS Šķaunes folkloras kopa GAIĻUPEITE, Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Ilona Kozlovska Antoņina Krakope DAUGAVPILS BALVU NOVADS Daugavpils Latviešu kultūras centra Bērzpils folkloras kopa SAIVENIS, folkloras kopa DZĪSME, vadītāja Lūcija Vaivode vadītājs Jānis Trūps Daugavpils Latviešu kultūras centra Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopa SVĀTRA, vadītāja Sarmīte Teivāne vadītāja Maruta Ločmele

- 39 - DAUGAVPILS NOVADS LUDZAS NOVADS Ambeļu folkloras kopa SPEIGA, Ludzas tautas nama folkloras kopa DZEIPORI, vadītāja Ingrīda Skutele vadītāja Karīna Demko-Senkāne Daugavpils novada Kultūras centra Isnaudas tautas nama folkloras kopa ISNAUDA, folkloras kopa DYRBYNI, vadītāja Anna Briška vadītāja Ināra Mikijanska Jakupāne Dubnas folkloras kopa ATZOLA, Nirzas tautas nama etnogrāfiskais ansamblis vadītāja Marija Umbraško RAIPOLE, vadītāja Anita Klovāne Kalupes pagasta folkloras kopa KOLUPKAS, Ņukšu pagasta folkloras kopa RĪKŠOVA, vadītāja Laura Struķe vadītāja Ilona Poikāne Naujenes folkloras kopa RŪŽEŅA, vadītāja Inga Zeile PREIĻU NOVADS Preiļu folkloras kopa LEIČI, Nīcgales folkloras kopa NEICGALĪŠI, vadītājs Romualds Kairāns vadītāja Žaneta Gasjaņeca Preiļu folkloras kopa RŪTOJ, Vaboles etnogrāfiskais ansamblis VABAĻIS, vadītāja Ilze Rožinska vadītāja Iveta Skrinda Preiļu tautas mūzikas kapela PELĒČI, KĀRSAVAS NOVADS vadītājs Romualds Kairāns Bozovas etnogrāfiskais ansamblis, Saunas folkloras kopa NAKTINEICA, vadītāja Agnese Medne vadītāja Anita Fedotova Malnavas kapela MALNAVAS MUZIKANTI, vadītājs Jānis Stafeckis RĒZEKNE Rēzeknes folkloras kopa RŪTA, Mežvidu folkloras kopa, vadītāja Irina Rampāne vadītāja Antoņina Mūrniece Rēzeknes folkloras kopa VĪTERI, Mērdzenes folkloras kopa MĀRGA, vadītāji Sandra Stare, Einārs Lipskis vadītāja Austra Golubova Salnavas etnogrāfiskais ansamblis, RĒZEKNES NOVADS vadītāja Elvīra Bleive Bērzgales folkloras kopa, Salnavas kapela SĀBRI, vadītāja Elvīra Bleive vadītāja Anna Adijāne Dricānu folkloras kopa BOLTA VĪŠŅA, KRĀSLAVAS NOVADS vadītājs Ēriks Čudars Aulejas folkloras kopa AULEJAS SIEVAS, Čornajas folkloras kopa AUSMEŅA, vadītāja Sandra Vaišle vadītāja Santa Viša-Gaisiņa Izvaltas folkloras kopa IZVOLTĪŠI, Ilzeskalna folkloras kopa, vadītājs Ivans Laurs vadītāja Anda Leikuma Kaunatas pagasta folkloras kopa RĀZNA, Izvaltas bērnu folkloras kopa MOZĪ LATGALĪŠI, vadītāja Sandra Viša vadītāja Silvija Stivriņa Makašānu folkloras kopa KŪKLEITE, Ūdrīšu tautas nama folkloras kopa RUDZUTAKA, vadītāja Marija Andina vadītāja Antoņina Tuče Mākoņkalna folkloras kopa MĀKOŅKALNS, LĪVĀNU NOVADS vadītāja Ināra Smirnova Līvānu folkloras kopa CEIRULEITS, Nagļu folkloras kopa SKREINE, vadītāja Anna Kārkle vadītāja Veneranda Rimša Rožupes vīru folkloras kopa RŪŽUPIS VEIRI, Nautrēnu pagasta kultūras nama vadītājs Dainis Paeglis etnogrāfiskais ansamblis ROGOVKA, Turku folkloras kopa TURKI, vadītāja Anna Garanča vadītāja Terēzija Rubene Ozolaines folkloras kopa ZEIĻA, vadītāja Ināra Blinova Ozolmuižas folkloras kopa ŪZUĻEŅI, vadītāja Marija Andina

- 40 - Ratnieku folkloras kopa, Viļakas folkloras kopa ABRENĪTE, vadītāja Laura Sprudzāne vadītāja Marija Voika Rikavas etnogrāfiskais ansamblis RIKAVA, Žīguru folkloras kopa MEŽĀBELE, vadītāja Aija Dundure vadītāja Valentīna Igovena

Sakstagala folkloras kopa KOLNASĀTA, Dalībnieki vadītāja Madara Broliša VIĻĀNU NOVADS Dekšāres vīru kopa KŪZULS, Verēmu tautas nama folkloras kopa VŌRPA, vadītāja Inga Stafecka vadītāja Sarmīte Strupoviča Viļānu folkloras kopa VIĻONĪŠI, RIEBIŅU NOVADS vadītāja Inga Stafecka Riebiņu folkloras kopa JUMALEŅA, vadītājs Oskars Bērziņš KURZEME Galēnu folkloras kopa VYDSMUIŽA, vadītāja Anna Kupre AIZPUTES NOVADS Kazdangas folkloras kopa ZĪLE, RUGĀJU NOVADS vadītāja Ilona Freimane Lazdukalna etnogrāfiskais ansamblis BENISLAVA, vadītāja Regīna Čudarāne ALSUNGAS NOVADS Alsungas bērnu folkloras kopa SUITIŅI, VARAKĻĀNU NOVADS vadītāja Gunta Matēviča Murmastienes folkloras kopa, Alsungas etnogrāfiskais ansamblis vadītāja Teresija Pelša SUITU SIEVAS, Varakļānu folkloras kopa, vadītāja Ilga Leimane vadītāja Agnese Solozemniece Alsungas folkloras kopa SUITU VĪRI, VĀRKAVAS NOVADS vadītāja Ilga Leimane Vārkavas novada folkloras kopa SUDOBRI, SUITU DŪDENIEKI, vadītājs Juris Lipsnis vadītāja Aija Smirnova BROCĒNU NOVADS Vārkavas folkloras kopa DZEIPURS, Brocēnu folkloras kopa VIRZA, vadītājs Andrejs Vingris vadītāja Agrita Pileniece Upmalas folkloras ansamblis VECVĀRKAVA, Remtes folkloras kopa VIRŠI, vadītājs Romualds Kairāns vadītāja Rasma Balode VIĻAKAS NOVADS DUNDAGAS NOVADS Kupravas etnogrāfiskais ansamblis, Kolkas folkloras kopa LAULA, vadītāja Valentīna Romanovska vadītāja Dzintra Tauniņa Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Skaidrīte Šaicāne ENGURES NOVADS Medņevas folkloras kopa EGLE, Smārdes folkloras kopa MILZKALNIEKI, vadītāja Ināra Sokirka vadītāja Anita Apine Medņevas kapela EGLE, vadītāja Inita Raginska GROBIŅAS NOVADS Rekavas folkloras kopa REKAVAS DZINTARS, Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, vadītājs Vilis Cibulis vadītāja Gunta Klievēna Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Irina Husare KANDAVAS NOVADS Upītes etnogrāfiskais ansamblis, Zantes folkloras kopa VĀCELĪTE, vadītāji Līvija Supe, Andris Slišāns vadītāja Taira Grošteine Upītes jauniešu folkloras kopa UPĪTE, KULDĪGAS NOVADS vadītājs Andris Slišāns Basu tradīciju ansamblis BASU SUITI, Viļakas etnogrāfiskais ansamblis ATZELE, vadītāja Dace Nasteviča vadītāja Anna Annuškāne

- 41 - Gudenieku etnogrāfiskais ansamblis Talsu folkloras kopa TALSI, GUDENIEKU SUITI, vadītāja Lidija Jansone vadītāja Lija Dunska Kuldīgas folkloras kopa KŪRAVA, vadītāja Ina Celitāne TUKUMA NOVADS Tukuma folkloras kopa AVOTS, LIEPĀJA vadītājas Anita Stikāne, Sandra Pakalne LAIPASLĪKUMA MUZIKANTI, Pūres folkloras kopa PŪRLĀDE, vadītāja Anete Simanovska vadītāja Anita Apine Liepājas folkloras kopa ATŠTAUKAS, Slampes folkloras kopa PŪRS, vadītāja Ināra Kalnarāja vadītāja Anita Apine Liepājas folkloras kopa SAKNES, vadītāja Rudīte Nikolovska VENTSPILS Ventspils folkloras kopa LAIPA, Liepājas folkloras kopa VĒLAVA, vadītāja Ligita Vaļuka vadītāja Vija Laipniece Ventspils folkloras kopa ROTAĻNIEKS, NĪCAS NOVADS vadītāja Ināra Salava Nīcas etnogrāfiskais ansamblis, Ventspils senioru dziesmu ansamblis VENTIŅ, vadītāja Laine Zeile vadītāja Dina Bāne Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Solveiga Pētersone VENTSPILS NOVADS Jūrkalnes etnogrāfiskais ansamblis MAĢIE SUITI, PRIEKULES NOVADS vadītāja Ilga Leimane Krotes folkloras kopa TRAISTĒNI, Piltenes folkloras draugu kopa PILL TĪN, vadītāja Līga Strēle vadītāja Nelda Matisova Popes folkloras kopa PŪNIKA, RUCAVAS NOVADS vadītāja Ligita Lukševica Rucavas etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Staņislava Skudiķe Puzes folkloras kopa SĪTAVA, vadītāja Lienīte Čače SALDUS NOVADS Tārgales folkloras kopa KĀNDLA, Pampāļu folkloras kopa PAMPĀĻI, vadītāja Ilga Porniece vadītāja Vija Gruze Ugāles folkloras kopa URDAVA, Rubas folkloras kopa RUBA, vadītāja Inta Jonuša vadītāja Arita Grīnberga Saldus folkloras kopa MEDAINIS, vadītāja Sarma Ūpe VIDZEME Saldus kapela STROPS, vadītāja Agrita Pileniece ALŪKSNES NOVADS Saldus pagasta Druvas folkloras kopa ZEMTURI, Jaunlaicenes folkloras kopa PUTNIS, vadītāja Sandra Snipke vadītāja Inga Ārste Saldus pagasta Zirņu folkloras kopa ZIRŅI, Ziemeru folkloras kopa, vadītāja Sarma Ūpe vadītāja Ilze Briediņa SKRUNDAS NOVADS ĀDAŽU NOVADS Raņķu folkloras kopa, Ādažu tradīciju kopa ĀBOLS, vadītāja Zenta Dene vadītāja Inese Krūze Rudbāržu folkloras kopa KAMENĪTE, AMATAS NOVADS vadītāja Zenta Dene Amatas folkloras kopa ORE, vadītāja Inese Roze TALSU NOVADS BURTNIEKU NOVADS Laucienas folkloras kopa TREJTEKA, Matīšu folkloras kopa PŪRS, vadītāja Anita Daukšte vadītājs Mārtiņš Roziņš

- 42 - Rencēnu folkloras kopa ROTA, Lielvārdes folkloras kopa JOSTA, vadītājs Valdis Meijers vadītāja Ilze Vecmane CARNIKAVAS NOVADS LIMBAŽU NOVADS Carnikavas folkloras kopa CĒLĀJI, Vidrižu folkloras kopa DELVE, vadītāja Anita Vestmane vadītāja Aina Tobe Dalībnieki CESVAINES NOVADS LUBĀNAS NOVADS Kraukļu folkloras kopa KRAUKLĒNIEŠI, Lubānas folkloras kopa, vadītāja Līga Grāvere vadītāja Baiba Putniņa Meirānu tradīciju kopa SIETIŅŠ, vadītāja Velga Gavare CĒSU NOVADS Cēsu tautas vērtes kopa DZIETI, MADONAS NOVADS vadītāja Dace Balode Barkavas folkloras kopa MADAVA, vadītāja Teresija Pelša ĒRGĻU NOVADS Ērgļu tautas mūzikas kopa PULGOSNIEŠI, Kalsnavas folkloras kopa VESETNIEKI, vadītāja Vineta Dāve vadītāja Iveta Upeniece Murmastienes folkloras kopa, GULBENES NOVADS vadītāja Teresija Pelša Druvienas folkloras kopa PĒRLIS, Madonas folkloras kopa VĒRTUMNIEKI, vadītāja Dace Vītola vadītāja Ingrīda Grudule Lizuma folkloras kopa ŪDENSZĀLES, Sarkaņu folkloras kopa LIBE, vadītāja Aisma Valtera vadītāja Madara Grudule Rankas folkloras kopa RAMKAS RAKSTĪNI, vadītāja Aelita Medejse MAZSALACAS NOVADS Staru folkloras kopa LĪGO, Sēļu folkloras kopa SĒLENE, vadītāja Iveta Golovača vadītājas Iveta Dukaļska, Inguna Korņējeva Sēļu tautas mūzikas kopa SĒĻU MUIŽAS JŪRMALA MUZIKANTI, vadītāja Iveta Dukaļska Bulduru mākslas nama folkloras kopa MARE, vadītāja Mārīte Ose MĀLPILS NOVADS Mālpils folkloras kopa MĀLIS, KOCĒNU NOVADS vadītāja Edīte Priekule, Andris Kapusts Dikļu folkloras kopa ENDZELĪTE, vadītāja Gunta Zvirbule NAUKŠĒNU NOVADS Ķoņu folkloras kopa DZĪNE, KOKNESES NOVADS vadītāja Aira Burve Kokneses folkloras kopa URGAS, vadītāja Inguna Žogota OGRES NOVADS Ogres danču klubs, vadītājs Ainārs Sviķis KRUSTPILS NOVADS Ogres folkloras kopa ARTAVA, vadītāji Benita Atašienes folkloras kopa VĪRAKSNE, Špakovska, Andris Kapusts vadītāja Anita Gavare Suntažu folkloras kopa SAULE, Vīpes folkloras kopa LĀKAČI, vadītāja Liene Brence vadītāja Aija Smirnova PĻAVIŅU NOVADS KRIMULDAS NOVADS Pļaviņu folkloras kopa ĀRE, Lēdurgas folkloras kopa PUTNI, vadītāja Agita Lindenberga vadītāja Ilze Kļaviņa ROPAŽU NOVADS LIELVĀRDES NOVADS Ropažu folkloras kopa OGLĪTE, Jumpravas folkloras kopa LIEPU LAIPA, vadītāja Ligita Šreibere vadītāja Ruta Stepiņa

- 43 - Iecavas folkloras kopa LIELIE TARKŠĶI, SALACGRĪVAS NOVADS vadītāja Kristīne Karele Salacgrīvas etnisko tradīciju kopa SKALE, vadītāja Arta Zunde TARKŠĶU MANDOLĪNISTI, vadītāja Kristīne Karele Salacgrīvas folkloras kopa CIELAVA, vadītāja Zenta Mennika JELGAVA Jelgavas folkloras kopa DIMZĒNS, SAULKRASTU NOVADS vadītāja Velta Leja Saulkrastu folkloras kopa DVĪGA, vadītāja Antra Deniškāne JELGAVAS NOVADS Līvbērzes folkloras kopa ZEMGAĻI, SIGULDAS NOVADS vadītāja Velta Leja Siguldas folkloras kopa SENLEJA, vadītāja Anda Skuja Staļģenes tautas tradīciju klubs LIEPĀRE, vadītāja Ilze Vēvere SMILTENES NOVADS Svētes folkloras kopa DĀLAVA, Smiltenes mūsdienu folkloras kopa RUDZUPUĶE, vadītāja Anita Jansone vadītāja Līga Krūmiņa-Krīgere Valgundes folkloras kopa NĀBURDZĪTE, STRENČU NOVADS vadītāja Dzintra Ķezbere Jērcēnu folkloras kopa MEŽĀBELE, ĶEGUMA NOVADS vadītājas Arta Šomase, Ulla Grīnberga Tomes folkloras kopa GRAUDI, VALKAS NOVADS vadītāja Dace Priedoliņa Valkas folkloras kopa NĀBURGI, ĶEKAVAS NOVADS vadītāja Mārīte Magone Daugmales folkloras kopa DĀRE, Valkas folkloras deju kopa SUDMALIŅAS, vadītāja Marta Vaivode vadītāja Skaidra Smeltere Folkloras draugu kopa BRIČKA, vadītāja Dzintra Ločmele ZEMGALE Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE, vadītāji Gunta Dombrovska, Andris Kapusts AUCES NOVADS Auces folkloras kopa LĪGOTNE, OLAINES NOVADS vadītājas Ināra Rumba, Vija Kursiete Olaines folkloras kopa DZEDZIEDA, vadītāja Silvija Silāre BAUSKAS NOVADS Bauskas folkloras kopa TREJUPE, RUNDĀLES NOVADS vadītāja Daina Ārmane Svitenes folkloras kopa SVITENE, Ceraukstes folkloras kopa LAUKAM PĀRI, vadītājs Leons Zarāns vadītāja Elīna Kūla-Braže TĒRVETES NOVADS Codes folkloras kopa DREŅĢERI, Tērvetes folkloras kopa CEĻTEKA, vadītāja Ināra Grēniņa vadītāja Anda Ābele Vecsaules folkloras kopa VECSAULE, vadītāja Dace Prūse VECUMNIEKU NOVADS Bārbeles folkloras kopa TĪRUMS, DOBELES NOVADS vadītāja Irita Vimba Dobeles folkloras kopa LEIMAŅI, vadītāja Inese Mičule RĪGA Etno kompānija ZEIDI un deju kopa UPE, IECAVAS NOVADS vadītāji Dace Circene, Didzis Apsītis Iecavas bērnu folkloras kopa MAZIE TARKŠĶI, Ģimeņu studija GARATAKA, vadītāja Kristīne Karele vadītāja Asnate Rancāne

- 44 - Koklētāju kopa AUSTRAS KOKS, folkloras kopa SAVIEŠI, vadītāja Liene Kņaze , vadītāja Laima Jansone folkloras draugu kopa SKANDINIEKI, Latvijas Universitātes folkloras deju kopa vadītāja Julgī Stalte DANDARI, vadītāja Inga Holsta folkloras kopa VILKAČI, vadītājs Edgars Zilberts

Rīgas folkloras kopa ABRA, folkloras kopa ZVĪGZNA, vadītāja Ieva Bērziņa Dalībnieki vadītājs Eduards Klints Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs Rīgas kultūras un atpūtas centra „Imanta” „Mazā ģilde” sievu folkloras kopa VILCENES, folkloras kopa VILKI, vadītājs Edgars Lipors vadītāja Ieva Kalniņa Rīgas Kultūras centra „Iļģuciems” folkloras kopa Rīgas Kultūras vidusskolas folkloras kopa LAIKSNE, vadītāja Baiba Indrēvica KRULLA, vadītāja Ieva Bērziņa Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Rīgas Latgolys studentu centra folkloras kopa „Ritums” CEIDARI, vadītāja Marta Sīle jauniešu folkloras studija BANGA, Rīgas Skolēnu pils folkloras kopa KOKLE, vadītāja Ilga Vālodze Ābele vadītāja Dina Liepa folkloras kopa GRODI, vadītājs Andris Kapusts, Tautas mūzikas grupa TEIKAS MUZIKANTI, folkloras kopa LĀNS, vadītāja Ruta Stepiņa, vadītājas Katrīna Feldmane, Līna Briņģe folkloras kopa LAIVA, vadītāja Anda Ābele, Tradicionālās dziedāšanas kopa SAUCĒJAS, tradicionālo deju grupa RĪGAS DANČU KLUBS, vadītāja Iveta Tāle vadītājs Valdis Putniņš,

Rēzeknes krievu folkloras ansamblis MAZĀKUMTAUTĪBU KOLEKTĪVI ZDRAVINKA, vadītāja Jeļena Burova Alūksnes novada Pededzes pagasta folkloras kopa LABĀ OMA, vadītāja Tamāra Jakobsone Rīgas folkloras kopa IĻJINSKAJA PJATŅICA, vadītājs Sergejs Oļenkins Daugavpils Baltkrievu kultūras centra tautas dziesmu ansamblis KUPAĻINKA, vadītājs Rīgas ģimeņu folkloras kopa BERENDEJKA, Večeslavs Petrovs vadītāja Aleksandra Semjonova Daugavpils Baltkrievu kultūras centra teātra Rīgas lietuviešu kapela JURGINAS, studija PAUĻINKA, vadītāja Inese Kozlovska vadītājs Jurģis Ukrins Daugavpils Lietuviešu kultūras biedrības Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis LĪVLIST, ansamblis RASA, vadītājs Gintars Andrijausks vadītājs Zigurds Ete Daugavpils Ukraiņu centrs MRIJA, Rīgas slāvu autentiskās dziedāšanas ansamblis vadītāja Nadežda Stahovska KARAGOD, vadītāja Olga Bogdanova Jelgavas novada Glūdas pagasta Slāvu folkloras Rīgas Vācu kultūras biedrības vokālais ansamblis kopa SLAVJANOČKI, vadītāja Olga Rožko MORGENROT, vadītājs Anatolijs Livča Jēkabpils Baltkrievu biedrības „Spatkanne” Salaspils novada Krievu dziesmu ansamblis ansamblis ZAVIRUHA, vadītāja Olga Pranoviča OTRADA, vadītāja Tamāra Lozovska Jēkabpils Poļu biedrības „Jatraņ” folkloras kopa Vangažu Ukraiņu biedrība JATRAŅ, ZGODA, vadītāja Iveta Bērziņa vadītāja Irina Dukule Liepājas Ukraiņu kopiena SVITONOK, Ventspils folkloras kopa ZDRAVICA, vadītāja Vina Volovickaja vadītāja Nataļja Cinkmane Olaines Kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis IVUŠKI, vadītāja Olga Zujeviča

- 45 - ĀRVALSTU LATVIEŠU GRUPAS LATVIAN GROUPS FROM ABROAD ASV USA Folkloras ansamblis Folklore ensemble SUDRABAVOTS SUDRABAVOTS The folklore ensemble SUDRABAVOTS has begun Folkloras ansamblis SUDRABAVOTS sācis savu its creative work 17 years ago as a group of friends radošo darbību pirms 17 gadiem kā draugu who liked to play music together. The name of grupa, kam patika kopā muzicēt. Ansambļa no- the ensemble comes from the place where the saukums cēlies no vietas, kur notiek mēģinājumi rehearsals take place and where some of the parti- un kur daži dalībnieki arī dzīvo – Silver Spring, cipants live – Silver Spring, which is a suburban kas ir Vašingtonas priekšpilsēta Merilandes city of Washington in the State of Maryland. pavalstī. Folkloras ansamblis piedalījies Latviešu The folklore ensemble has participated in the Dziesmu svētkos Baltimorā, Hamiltonā un Latvian Song Festivals in Baltimore, Hamilton Indianapolē, folkloras dienās Garezerā, vairākos and Indianapolis, in folklore days in Garezers, amerikāņu festivālos, ka arī festivālā „Baltica” in several American festivals, as well as in the Latvijā 2012. gada vasarā. SUDRABAVOTS festival BALTICA in Latvia in the summer of 2012. vairākkārt piedalījies arī Latvijas Republikas SUDRABAVOTS has also repeatedly participated vēstniecības ASV pasākumos Vašingtonā. in the events organised by the Embassy of Ir izdots kompaktdisks „Dziedātāju māsu devu”, the Republic of Latvia in the United States in un 2018. gadā plānots otrs. Washington. Repertuārā – mazāk pazīstamas latviešu The group has issued a CD ‘Dziedātāju māsu tautasdziesmas, kas iegūtas no dažādiem devu’ and in the year of 2018 another one has avotiem, bet daļa sabalsojumu ir ansambļa paša been planned. radīti. SUDRABAVOTS ar lielu prieku uzstājas gan The repertoire of the group comprises less latviešu, gan amerikāņu sarīkojumos. familiar Latvian folk songs that have been collected from different sources, but some of the arrangements have been created by the musicians of the ensemble themselves. With great joy SUDRABAVOTS performs both in Latvian and American cultural events.

- 46 - Dalībnieki

IGAUNIJA ESTONIA Latviešu Nacionālās kultūras Folklore group RĒVELE biedrības Igaunijā folkloras kopa of the Latvian National Cultural RĒVELE Society in Estonia RĒVELE dibināta 2011. gada sākumā Tallinā, tās RĒVELE was founded in Tallinn at the beginning vadītāja – Laura Šmideberga. of 2011. The manager of the group is Laura Kopā darbojas gan Igaunijā dzīvojošie latvieši un Šmideberga. RĒVELE unites both Latvians living to bērni, gan citu tautu pārstāvji. in Estonia, their children and representatives of Viņu repertuārā ir Latvijas novadu dziesmas, other nationalities. The repertoire of the group kuras, atbilstoši vietējām tradīcijām, palīdz apgūt includes songs of different Latvian regions, pedagoģe Zane Šmite. Igaunijā īpašu interesi un which, according to local traditions, pedagogue popularitāti iemantojusi RĒVELES līvu folkloras Zane Smite helps to acquire. Rēvele Liv folk programma, ar kuru kopa vairākkārt tikusi programme earned a particular interest and aicināta uzstāties arī Latvijā. Katrs RĒVELES popularity in Estonia. The group has repeatedly dalībnieks tiek aicināts meklēt un saklausīt savas been invited to perform it in Latvia as well. saknes, tāpēc kopas repertuārā ir dziesmas Each participant of RĒVELE is urged to look for latviešu, līvu, setu, igauņu, lietuviešu, krievu, their own roots therefore the repertoire of the ukraiņu un citās valodās. Vietējās tradīcijas group comprises songs in Latvian, Liv, Seto, kopai palīdz apgūt pazīstamais Igaunijas Estonian, Lithuanian, Russian, Ukrainian and etnogrāfs Igors Tonurists, kura iztulkotās latviešu other languages. The well-known Estonian tautasdziesmas kopa izpilda arī igauņu valodā. ethnographer Igor Tõnurist helps the group to acquire local traditions. He has translated Latvian folk songs, so the group performs them also in Estonian.

- 47 - LIELBRITĀNIJA GREAT BRITAIN Latviešu folkloras kopa Latvian folk group DŪDALNIEKI DŪDALNIEKI DŪDALNIEKI was founded in the North of England DŪDALNIEKI darbošanos uzsāka 1983. gadā in 1983. It is made up of people of all ages who Ziemeļanglijā. Kopā dzied dažāda vecuma share an interest in Latvian folklore and who dalībnieki, kuriem interesē latviešu tautas mūzika continue to uphold ancient Latvian customs and un rūp latviešu tautas garamantu saglabāšana. rituals. The members and their families come DŪDALNIEKU, viņu vecāku un vecvecāku from various areas of Latvia, so DŪDALNIEKI sing izcelsmes vietas Latvijā ir dažādas, tāpēc tiek and play traditional tunes from all over Latvia. apgūtas dažādu novadu dziesmas, tādējādi ļaujot DŪDALNIEKI have performed in Latvia and the UK pārstāvēt visu Latviju. as well as in other European countries (Finland, DŪDALNIEKI dziedājuši un spēlējuši daudzviet Sweden, Germany and France). In 2014, together Latvijā un Lielbritānijā, kā arī citās Eiropas valstīs with the folk dance group KAMOLIŅŠ from Leeds, (Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Francijā). 2014 gadā for the first time they travelled to Siberia (Russia) kopā ar Līdsas tautas deju kopu KAMOLIŅŠ to sing and play to the Latvian community there. viņi pirmo reizi aizbrauca pie tautiešiem uz In 2017 both groups also visited the Latvian Sibīriju Krievijā. 2017. gadā abas kopas arī community in Brazil. DŪDALNIEKI made their first apciemoja tautiešus Brazīlijā. Festivālā BALTICA trip to the BALTICA festival in 1991. This year DŪDALNIEKI pirmo reizi piedalījās 1991. gadā, un marks their ninth visit in 27 years. All this has šogad būs devītā reize 27 gados, ka DŪDALNIEKI given motivation and mental strength to continue piedalās festivālā. Tas viss ir devis ierosmi un the work. garīgu spēku darbu turpināt. Dūdalnieki have released 5 albums: „Dūdalnieki” DŪDALNIEKIEM iznākuši četri albumi: (1985), CD „Tai kalnāi …” (1999), CD „20” (20 „Dūdalnieki” (1985), CD „Tai kalnāi …”(1999), gadi Dūdalnieki, 2003), CD „Pilnu pūru pielocīju” CD „20” (20 gadi Dūdalnieki, 2003), CD (2008). CD „Svešu zemi staigādams” (2017). „Pilnu pūru pielocīju” (2008), CD „Svešu zemi staigādams” (2017).

- 48 - Dalībnieki

ĀRVALSTU GRUPAS GROUPS FROM ABROAD ASV USA BRAIENS UN KLĒRA VOLMERI BRIAN & CLAIRE VOLLMER Braiens un Klēra Volmeri dzīvo Binghamtonā, Brian & Claire Vollmer live in Binghamton, NY and Ņujorkas štatā un spēlē amerikāņu kantrī mūziku, play American country, bluegrass, old-time, and bluegrass (amerikāņu kantrī mūzikas žanrs), seno original roots music. Full-time musicians who also un mūsdienu tautas mūziku. Mūzika ir abu teach and lead workshops. pamatnodarbošanās. Bez tam viņi māca mūzikas Brian’s mom and dad both played guitar and sang, instrumentu spēli un vada arī meistarklases. and Brian had his first professional jobs starting Braiens muzicēšanu uzsāka jau sešu gadu vecumā at age six, first as a member of the Grammy Merilendas zēnu korī un turpināja Pībodijas award-winning Maryland Boy Choir, then as a institūta (Peabody Institute) kamerkorī. Vecāku member of the famed Peabody Institute’s Chamber vadībā apguvis ģitāras spēli (Braiena māte un tēvs Choir. It was during this time his parents gave him spēlēja ģitāru un dziedāja), pusaudža gados viņš his first guitar lessons. But it was only after he atklāja savu lielo aizrautību – bandžo. discovered the banjo as a teenager, he’d found Braiens, būdams otrās paaudzes latvietis-ameri- his passion. kānis, daudzus gadus pavadījis Apalaču kalnos Brian, a 2nd generation Latvian-American, spent Tenesijas štata austrumu daļā, apgūstot vijoles many years in the Appalachian mountains in spēli pie leģendārā seno laiku vijolnieka Klaida eastern Tennessee learning to play fiddle from Deivenporta un pētot apalaču kultūru. Gadi, kas legendary old-time fiddler, Clyde Davenport, and pavadīti ārpus Vašingtonas, veidoja dziļu izpratni studying Appalachian culture. His years growing par bandžo spēli un bluegrass mūziku. up just outside of Washington, D.C. led to a deep Klēra sākotnēji vairākus gadus veltīja klasiskās understanding of the banjo and bluegrass music. mūzikas apguvei, līdz dzima mīlestība pret But Claire’s love of American folk music developed amerikāņu tautas mūziku. Abi mūziķi satikās after years of classical training. Both musicians Ņujorkā, un no tā laika viņi koncertē kopā. Braiens met in New York and since then they perform spēlē bandžo, vijoli un ģitāru, bet Klēra – vijoli un together, Brian plays banjo, fiddle and guitar, but ģitāru. Abi dzied un veido aranžējumus. Viņu Claire – fiddle and guitar. Both sing and harmonize. amerikāņu mūzikas interpretācija ir pārliecinoša, Their interpretation of American music is compel- viņu priekšnesums – aizraujošs. ling and revealing; their show, charming.

- 49 - BALTKRIEVIJA BELARUS Hotiņiču kultūras nama Folklore-ethnographic group folkloras grupa HATOVIČI HATOVICHI from Hotynichi Rural Grupu HATOVIČI 1976.gadā izveidoja Marija House of Culture Zelviča, kura pēc Mogiļevas Kultūrizglītības dar- The group was founded in 1976 by Maria Zelvich binieku tehnikuma beigšanas tika nosūtīta darbā who, after graduating from the Mogilev Culture uz Hotiņiču kultūras namu. Tur viņa arī pirmo reizi Education Establishment, was assigned the izdzirdēja savdabīgās Hotiņiču novada dziesmas. position of Director of Hotynichi House of Culture. Tika izveidots ansamblis, un jau pirmais tā There she first heard the distinctive Hotynichi local koncerts guva lielus panākumus. 1994.gadā par songs. And already the first concert brought a lot radošo ieguldījumu kultūras attīstībā ansamblis of success. In 1994 for the creative contribution ieguva Baltkrievijas Republikas Amatieru tautas to the development of culture, the ensemble was mākslas kolektīva goda nosaukumu. awarded the title ‘National Amateur Art Group of Šobrīd grupu vada Tatjana Buikeviča. the Republic of Belarus’. Kolektīvs strādā pie vietējo dziesmu, spēļu, Currently, the work is continued by Tatiana tautas mutvārdu daiļrades vākšanas un pie Buikevich. The team is working on classification tradīciju un svinību atjaunošanas. Ar jaunām, and collection of local songs, games, folklore, no ciema ļaudīm pierakstītām dziesmām, on revival of traditions and ceremonies. The new papildinājušies tādi tradicionālie svētki, kā songs that have been recorded from villagers „Koļadi” (Ziemassvētki), „Gukaņje vesni” enrich the rites ‘Kolyady’ (Christmas), ‘Gukanne (Pavasara saukšana), „Kupaļje” (Jāņi), „Krestini” Vesny’ (Calling of Spring), ‘Kupalje’ (Midsummer), (Krustības), „Novoseļje” (Sālsmaize), „Svadjba” ‘Krestiny’ (Christening), ‘Novoselje’(Housewarming), (Kāzas) un citi. ‘Svadjba’ (Wedding) and others. The group’s Kolektīva dalībnieki paši atjauno savus tērpus, repertoire comprises over 60 songs. auž jostas, audumus, izšuj. Savas amata prasmes The group members restore their costumes viņi nodod tālāk jaunajai paaudzei, viesojas sko- themselves, they are engaged in artistic weaving lās un piedalās stundās. Grupai līdzās darbojas of belts, weaving cloth, embroidery. They pass arī bērnu folkloras kolektīvs – „Rodņičok”. these skills on to the younger generation, visit local schools and take part in educational hours. The group also has a children’s folk group – ‘Rodnichok’.

- 50 - Dalībnieki

GRUZIJA GEORGIA Vokālā un deju grupa Vocal and dance group ZEDASHE ZEDASHE Ansamblis ZEDASHE darbojas viduslaiku ZEDASHE Ensemble is a vocal and dance cietokšņa pilsētā Signagi, kas atrodas Kaukāzā, group based in the eastern medieval fortress Gruzijas austrumdaļā. To vada Ketevans city of Sighnaghi, Caucasus, Georgia. Directed Mindorašvili. Ansamblis tika dibināts by Ketevan Mindorashvili, the ensemble was 20. gadsimta 90. gadu vidū, lai atskaņotu īpašos founded in the mid-1990’s to sing polyphonic gruzīnu daudzbalsīgos dziedājumus, kas padomju chants, unique to Georgia, that were largely laikā bija gandrīz zaudēti. Sarežģītās trīsbalsīgās lost during the Communist era. The complex dziesmas datējamas ar laiku pirms Kristus three-part melodies date back to pre-Christian dzimšanas. Daļa to ir dziedātas pareizticīgo times and comprise music sung for the Orthodox liturģiskajos dievkalpojumos. liturgical services. ZEDASHE’s initial inspiration Sākotnēji ZEDASHE iedvesmojās no Kizičjanas is drawn from the songs of Kiziqian region, where reģiona dziesmām (Signagi atrodas šajā reģionā). their hometown Sighnaghi is located. Over the Gadu gaitā ir paplašinājis savu repertuāru, years though they have expanded to also include iekļaujot tajā arī citu Gruzijas reģionu dziesmu un song and dance traditions of various regions in deju tradīcijas, tostarp Račas-Lečhumi, Gurijas, Georgia, including Rach’a-Lechkhumi, Guria, Kartlijas un Abhāzijas. Ansamblis ir saglabājis Kartli, and Abkhazia. They preserve the unique katra reģiona unikālo mūzikas un deju tehniku, musical and dance techniques of each region, kā arī dažādas instrumentālās tradīcijas, spēlējot as well as a variety of instrumental traditions: panduri (Kahetijas lauta), chonguri (Gurijas lauta), panduri (Kakhetian lute), chonguri (Gurian lute), ch’iboni (kazas ādas dūdas), akordeonu, diplipito ch’iboni (goat-skin bagpipes), accordion, diplipito (bungas) un doli (bungas). (drum), and doli (drum). Par ansambļa nosaukuma izcelsmi. Zedašes The group’s name is taken from special bija īpašas māla krūkas, kas tika ieraktas zem earthenware jugs – zedashes – that were buried ģimenes mājām vīna gatavošanai. Zedaše under the family home for the purpose of making traukos gatavotais vīns bija paredzēts senču wine. The wine made in zedashes was especially godināšanai, un katru gadu šo krūku atvēršanai for the veneration of ancestors, and the tapping bija īpaša rituāla nozīme. of the zedashe every year carried great ritual significance.

- 51 - IGAUNIJA ESTONIA Vīru arhaiskās dziedāšanas grupa Archaic men’s singing group LÜÜ-TÜRR LÜÜ-TÜRR LÜÜ-TÜRR ir vīru arhaiskās dziedāšanas grupa, LÜÜ-TÜRR is an archaic men’s singing group kas pirmo reizi sanāca kopā 2012. gadā nelielā which came together in 2012 in Aruküla – a small Ziemeļigaunijas pilsētiņā Arukilā, kas atrodas borough in Harju County. Harju apriņķī. In the autumn of 2011, two men from Aruküla 2011. gada rudenī divi Arukilas iedzīvotāji (grupas (Tiit Saare and Jako Reinaste – also the founders dibinātāji Tīts Sāre un Jako Reinaste) sāka pulcēt of the group) started a weekly singing gathering vīrus iknedēļas kopā dziedāšanai. Sākumā for men. At first only few men joined but the word viņiem pievienojās tikai daži, bet šī ziņa izplatījās, spread and soon there were around ten men un drīz vien reizi nedēļā uz dziedāšanu kopā meeting weekly. pulcējās jau kādi desmit vīri. The group performs Estonian regilaul – traditional Grupa dzied igauņu regilaul – tradicionālās senās ancient Estonian folksongs. The songs are from igauņu tautasdziesmas. Tās ir ne tikai Igaunijas North Estonia, South Estonia and West Estonia, ziemeļu, dienvidu un austrumu novadu dziesmas, but also contemporary folksongs and bawdy bet arī mūsdienu un nerātnās tautasdziesmas no songs from all over Estonia. visas Igaunijas. The name of the group is derived from a bird Grupas nosaukums ir atvasināts no putna called öösorr. LÜÜ-TÜRR is one of several ethnic nosaukuma öösorr, kas burtiskā tulkojumā names of this bird. nozīmē „nakts saule” (latviski – vakarlēpis). www.youtube.com/watch?v=gziSLbAas_w Lüü-Türr ir viens no vairākiem šī putna lokālajiem nosaukumiem.

- 52 - Dalībnieki

KAMERŪNA REPUBLIC OF CAMEROON KAMERŪNAS NACIONĀLAIS ARTISTIC ENSEMBLE OF MĀKSLAS ANSAMBLIS THE REPUBLIC OF CAMEROON Kamerūnas nacionālais mākslas ansamblis ir The National Artistic Ensemble of Cameroon is a prinča Motapona 1970. gadā dibināta deju grupa. ballet company founded by the Motapon prince Tās sastāvā ir vairāk nekā 110 mākslinieku. Šis in 1970. It is composed of more than 110 artists. ansamblis darbojas Fumbanas pilsētā un apmāca The ensemble is based at Foumban city and since jauniešus dejas mākslā, dziedāšanā un sitamo its creation is involved in training young people in instrumentu spēlē. Viņu darbības mērķis ir pie- dance, singing and percussion. Their ambition is šķirt „svaigu elpu” Kamerūnas tradicionālajiem to give ‘a new breath’ to the traditional forms of mākslas veidiem, mūsdienīgā skatījumā atklājot Cameroonian art revealing their historical values to vēsturiskās vērtības. Tā ir viena no pirmajām through a more contemporary view. It is one of the privātajām Kamerūnas deju trupām. first private ballet groups in Cameroon. Lai gan Kamerūnas nacionālo mākslas ansambli Though the National Artistic Ensemble of raksturo atvērtība pret citām kultūrām, ansambļa Cameroon is characterized by their openness darbības mērķis ir sargāt Kamerūnas un vienlai- to other cultures of the world, the ensemble kus arī visa Āfrikas kontinenta kultūras identitāti, is determined to defend the Cameroonian and saglabāt tā kultūras un mākslas mantojumu un African cultural identity, to enhance their cultural veicināt tā popularizēšanu visā pasaulē. and artistic heritage and to promote it all around Kopš pirmā koncertbrauciena 1975. gadā the world. savas darbības gados ansamblis neskaitāmas Since its first national tour in 1975, in the years reizes uzstājies gan savā zemē, gan viesojies of its activities the ensemble has performed both arī Nigērijā (1984), Gabonā (1989), Kotdivuārā in their own country and also in Nigeria (1984), (1995), piedalījies FIFA pasaules kausa izcīņai Gabon (1989), Côte d’Ivoire (1995), was selected veltītajā kultūras programmā Francijā (1998), for the cultural programme of the FIFA World Cup Čadas Republikas Neatkarības dienas svinībās in France (1998), has taken part in the celebrations (2012), starptautiskajā kultūras un mākslas of Republic of Chad’s Independence Day (2012), festivālā Beninā (2015) un 2015. gada decembrī in the International Culture and Art Festival in izcīnījis otro vietu savas valsts konkursā Benin (2015) and in December 2015 it won the „Kamerūna un tās ritmi”. 2nd prize in the national contest ‘Cameroon and its Rhythms’.

- 53 - KOREJA KOREA Korejiešu tradicionālā sitamo Korean traditional percussion instrumentu grupa performance group JANCHI MADANG JANCHI MADANG Grupa JANCHI MADANG, kas pazīstama ar Group JANCHI MADANG was established in 1992 savām instrumentālajām iespējām, radošumu and is a specialized art team known for its great un uzstāšanās prasmi, dibināta 1992. gadā instrumental abilities, creativity and performance Inčhonas pilsētā. Ieguvusi vairākas prestižas skills located in Incheon Metropolitan City. balvas un arī Korejas valdības atzinību. 2000. The group JANCHI MADANG has won many gadā JANCHI MADANG izcīnīja pirmo vietu prestigious awards and repeated recognition of Seulas Bungu festivālā, ieguva Korejas labāko the Korean government in their own country. In inovāciju un tradicionālo zīmolu balvu 2010. 2000 Seoul Drum Festival, JANCHI MADANG won gadā. Tajā pašā gadā Korejas valdība piešķīra the first prize. The group has won Korean best grupai Tautas kolektīva goda nosaukumu. Bez innovation and traditional brands award in 2010, tam JANCHI MADANG tika izvēlēta kā oficiālā and it was designated by the Korean government izpildītāju grupa 2014. gada Āzijas spēlēs. as a Social company in 2010. Moreover, JANCHI Grupa uzstājusies arī daudzās ārvalstīs – MADANG was selected as an official performing Austrālijā, ASV, Dānijā, Francijā, Japānā, Ķīnā, group for the Asian Games of 2014. Taivānā, Singapūrā, Meksikā, Turcijā, Lietuvā It has performed in many foreign countries as un Igaunijā. well – Australia, the USA, Denmark, France, JANCHI MADANG dalībnieki vada Japan, China, Taiwan, Singapore, Mexico, Turkey, Sestdienas kultūras akadēmiju pamatskolas Lithuania and Estonia. skolēniem – „Kum-da-rak”. JANCHI MADANG are managing ‘Saturday Lai saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm culture academy’ of elementary school Korejas tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, students – ‘Kum-da-rak’. grupa veido daudzveidīgas programmas – rado- In order to pass along the play of Korean traditional šas sitamo instrumentu spēles meistarklases un musical instruments, the group presents many izrādes, kurās apvienoti atšķirīgi muzicēšanas programmes such as creative percussion stili. Piedāvā tradicionālo mūzikas instrumentu instrument play, fusion crossover performances, spēles apmācību un pasākumus, kuros skan offering traditional musical instrument classes and Korejas klasiskā mūzika (Gukak) ar dziesmām events of Korean classical music (Gukak) focusing un dejām. on songs, dances, music and plays.

- 54 - Dalībnieki

ĶĪNA CHINA SARKANO LATERNU RED LANTERN FOLK ENSEMBLE FOLKLORAS ANSAMBLIS ‘Red Lantern Folk Ensemble’ (China) represents „Sarkano laternu folkloras ansamblis” no Ķīnas the culture of the Lisu ethnic group. pārstāv lisu kultūru. Lisu etniskā grupa pieder The Lisu is one of the 56 officially recognised vienai no 56 Ķīnas oficiāli atzītajām etniskajām ethnic minorities living in China. They reside minoritātēm, kas apdzīvo Juņnaņas provinci mainly in the Nujiang district of Yunnan Province. Ķīnas Dienvidrietumos un 21.gadsimta sākumā ir At the beginning of the 21st century they have a aptuveni pusmiljonu liela. population of about half a million. Pirms lisu pievēršanas kristietībai viņi bija Before Christianity was introduced to the animisti, ticēja, ka dabā visam ir dvēsele, ka pat Lisu people, they were animists, perceiving nedzīvas lietas spēj just un domāt, un ziedoja all things—animals, plants, rocks, rivers as kalnu gariem. 20. gadsimta sākumā liela daļa lisu animated and alive and offering sacrifices to tika pievērsta kristīgajai ticībai, viņi iemācījās the spirits of the mountains. In the early 20th pielūgt vienu dievu un dziedāt kristiešu korāļus. century, many Lisu people were converted to Lisu ir kalnieši, kas gadsimtiem ilgi dzīvojuši Christianity; they learnt to worship one God and skarbos apstākļos pasakaini skaistā, bieziem to sing church anthems. mežiem klātā kalnu un mežonīgu upju zemē. For many centuries the Lisu people have lived Lisu sievietēm ir raksturīgi koši un krāsaini in harsh nature conditions inhabiting fabulous tautastērpi. mountain areas of dense forests and wild rivers. Mūzika ir lisu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tā Lisu women are notable for their brightly coloured ir ļoti savdabīga un interesanta un tiek izpildīta dress. ģimenes svētkos, festivālos, kāzās un bērēs, Music is a vital element in the lives of the Lisus. dodoties medībās, ganot lopus, sējot, novācot It is very peculiar and interesting, performed in ražu un pat risinot konfliktus. Lisu saka, ka family gatherings, festivals, weddings, funerals, cilvēks nevar dzīvot bez dziesmām, tāpat kā viņš when they go hunting, herding, planting, harves- nevar dzīvot bez sāls. ting, and even in resolving conflicts. According Baiši (tulkojumā – brīvi dziedāt) vai kalnu to the Lisu sayings, one can’t live without songs, dziesmas ir savdabīgs lisu tautas dziedāšanas just like one can’t live without salt. veids. Baiši izpildītāji bieži vien dzied, stāvot Baishi or Mountain Songs is a form of folk viens otram blakus, uzliekot rokas uz kaimiņu singing. Singers of Baishibai often form a line pleciem un ritmiski kustoties. Baiši parasti tiek and dance to the rhythm while putting their arms dziedātas brīvā dabā un improvizētas. Dziesmu on the shoulders of each other. Baishibai often uzsāk viens dziedātājs, un pārējie atbild, dziedot happen out-of-door and are improvised. There divbalsīgi vai trīsbalsīgi un dziedājumā izmantojot is a lead singer and the crowd is split into two īpatnu rīkles vibrāciju. or three parts harmony. Throat vibrato is used frequently and is quite characteristic in Baishibai.

- 55 - LIETUVA LITHUANIA Žemaitijas Nacionālā parka Žemaitija National Park Folklore folkloras ansamblis PLATELĒ Ensemble PLATELĒ Ansamblis dibināts 1994. gadā, vadītājs – Aivars Žemaitija National Park Folklore Ensemble Almins. Šobrīd ansamblī ir 28 dalībnieki, viņu PLATELĒ was founded in 1994. The leader of the vidū arī veselas ģimenes. Ansambļa mūziķi spēlē ensemble is Aivaras Alminas. At present, there tradicionālos mūzikas instrumentus. are 28 people in the ensemble. Some families Folkloras ansamblis izpilda Rietumlietuvas Plateļu take part in this group. The musicians of the folk novada dziesmas un dejas. Pirmā audiokasete group play the traditional instruments. ierakstīta 1998. gadā, bet pirmais CD albums – The folklore ensemble presents the songs and 2010. gadā. dances of Plateliai region (the west of Lithuania). Folkloras ansamblis ir Lietuvas Dziesmu un Deju Lithuanian National Radio and Television svētku dalībnieks, kolektīvs piedalījies arī dažā- recorded some songs of PLATELĒ in 1996. The dos folkloras festivālos un pasākumos Lietuvā, first audiocassette was made in 1998, and the Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Somijā un Polijā. CD album was made in 2010. Katru gadu PLATELĒ rīko tradicionālos gadskārtu The folklore ensemble has taken part in the svētkus, piemēram, atvadas no ziemas – Lithuanian Song and Dance Celebration. Also, Meteņus (februāris, marts) un Jāņus (23.–24. PLATELĒ took part in different folk festivals and jūnijs). Vasarā ansamblis sniedz koncertus un holidays in Lithuania, Latvia, Estonia, Germany, organizē deju pasākumus. Finland and Poland. Ansambļa dalībnieku tautastērpi izgatavoti Every year the folklore ensemble PLATELĒ saskaņā ar reģionam raksturīgo autentisko organises traditional holidays such as St. John‘s tautas tērpu paraugiem. Feast (June 23-24) and Shrovetide (February, March). In summer, concerts and dances are organised. The folk costumes are made according to the authentic samples of this region.

- 56 - Dalībnieki

POLIJA POLAND Kapela GŁADKA Kapela GŁADKA Kapela GŁADKA tika izveidota 2016. gada Kapela GŁADKA was formed in September 2016 septembrī, tās dalībniekiem satiekoties Varšavas as a result of a meeting of its members in the deju namā. musical and dancing environment of the Warsaw Grupas repertuārs tiek veidots kopā ar tās House of Dance. vadītāju, skolotāju, izcilo lauku vijolnieku Stefanu The band draws its repertoire from the excellent, Novačeku no Podležas ciema, kas atrodas netālu rural violinist Stefan Nowaczek from Podłęż near no Macejovices. Grupa spēlē arī tradicionālās Maciejowice, who is its master and teacher. The Povisle Macejovices apvidus poļu deju melodijas band plays also traditional Polish dancing tunes un ir vadījusi daudzus deju pasākumus un from Powiśle Maciejowickie micro-region. It has meistarklases visā Polijā, atdzīvinot poļu been animating many dancings and workshops tradicionālās dejas un mūziku un popularizējot around Poland, reviving Polish traditional dances tās visā valsts teritorijā. and music and spreading them across the whole Mūziķi: Rafał Bieryło, Urszula Smykowska, country. Joanna Rzeźnicka Musicians: Rafał Bieryło, Urszula Smykowska, Joanna Rzeźnicka

- 57 - STĀSTNIEKI STORYTELLERS AUSTRIJA AUSTRIA KARĪNA TŠOLLA KARIN TSCHOLL Karīna Tšolla ir profesionāla stāstniece jau kopš Karin Tscholl has been a professional storyteller 1995. gada, specializējas dažādu pasaules tautu since 1995. She specialized in telling folktales pasaku un nelielu tradicionālu tautas gudrību from all over the world and small traditional stāstīšanā. Daloties savos stāstos, Karīna Tšolla wisdom stories. Karin Tscholl has travelled to ir apceļojusi 13 valstis un publicējusi arī septiņas 13 countries to share her stories and she has also pasaku grāmatas. published seven books with folktales. Viņai raksturīga prasme atrast tādus darbus, Her speciality is finding tales from the oral kuros ir gan pārsteiguma elementi, gan spēcīgi tradition that have a surprising element and strong tēli. Viņa tic vārda spēkam, mīl savus stāstus un to images. She trusts the strength of words, loves īpašo personīgo saikni, ko rod ar savu klausītāju. her stories and a personal connection to her Karīna saka: „Stāstīšana ir dalīšanās, tā ir saziņas listeners. She says: ‘Storytelling is sharing, it is forma. Es mīlu burvības pilno gaisotni, kas rodas a form of communication. I love the magical space starp mani un tiem, kuri klausās. Izmantojot visu between myself and those who listen. Through the klātesošo apvienoto iztēli, rodas kopīgi dzīves, combined imagination of all those present, shared pasaules un pieredzes stāsti. Tas dod man sajūtu, lives, worlds and experiences arise. ka varu dalīties burvības mirklī. Esmu radusi This gives me the feeling of being able to share uzstāties pieaugušo auditorijās, kas protams in a magic spell. I have specialized in ietekmē manu stāstu izvēli.” telling to adult audiences, which of course influences my choice of stories.’

- 58 - Dalībnieki

UNGĀRIJA HUNGARY MAJA BUMBERAKA MAJA BUMBERÁK Maja Bumberaka dzīvo Budapeštā. Viņa uzauga Maja Bumberák is a storyteller based in Budapest. laukos, jau bērnībā stāstīja stāstus, skandēja She was brought up in the country. She has been dzejoļus un dziedāja dziesmas, bet pirms 11 telling stories, poems, and singing songs already gadiem, uzsākot mākslas terapijas studijas, pie- as a child. But her attention turned towards vērsās tradicionālajiem stāstiem un stāstīšanai, traditional stories and storytelling, and their iepazīstot arī to lomu medicīnā un pedagoģijā. therapeutic and pedagogic relevance 11 years 2007. gadā viņa pabeidza Ungārijas Tradicionālā ago, when she studied art therapy. In 2007 she kultūras mantojuma nama organizētos kursus completed the course ‘Traditional Storytelling – „Tradicionālā stāstniecība – Ungārijas tautas Hungarian Folktales’ organised by the Hungarian pasakas”. Tas viņu pamudināja stāstīt stāstus heritage house. This was a trigger for her to start dažādām vecuma grupām, arī pieaugušajiem. live oral storytelling for various age groups, also Lai pierakstītu un apkopotu tautas pasakas, Maja adults. She started doing field work and collecting kādā ciematā Ungārijas ziemeļos 2011. gadā folktales in 2011, in a village in Northern Hungary. uzsāka lauka pētījumu. Jau 2012. gadā par savām In 2012 she received the prize ‘Young Master of stāstniecības aktivitātēm un etnogrāfisko lauka Folk Arts’ for her storytelling activities and her pētījumu viņa saņēma balvu „Jaunais tautas ethnographic field work. mākslas meistars”. Maja has been telling stories at many kinds of Pēdējo septiņu gadu laikā Maja ir uzstājusies venues the last 7 years: schools, kindergartens, dažādās vietās: skolās, bērnudārzos, festivālos, festivals, conferences, cultural centres, hospitals, konferencēs, kultūras centros, slimnīcās, kā arī and also at state homes for children and contem- bērnu namos un pat viesojusies pie ģimenēm mā- porary homes for families, because she thinks jās, jo uzskata, ka stāstniecība ir ļoti nozīmīga arī applied storytelling for disadvantaged groups is nelabvēlīgā situācijā nonākušām ļaužu grupām. also very important. Now, she is more and more Maja aizvien vairāk iesaistās stāstu stāstīšanā un involved in telling and working with personal arī savu personīgo stāstu radīšanā, kā arī māca to stories as well, and teaching oral storytelling to dažādām ļaužu grupām. various groups.

- 59 - VĀCIJA GERMANY KARLA KRAUSA KARLA KRAUSS Stāstniece Karla Krausa dzīvo Markgrēflerlandē, The storyteller Karla Krauß lives in the very kas atrodas Vācijas pašā dienvidaustrumu stūrī. southeast corner of Germany, in Markgräflerland. Viņai tur ir sava neliela viesnīca. Viesiem Karla There she has her own little hotel. She tells stories piedāvā pastaigas pa pilsētu un tās gleznaino and legends of her area, offers walks around apkārtni kopā ar stāstiem, teikām un leģendām. the town and its picturesque surroundings, Viņas repertuārā ir arī mīlas stāsti un pasakas, accompanied by storytelling. Her repertoire kuras viņa dažkārt nevairās mazliet ironiski also contains love stories and fairy tales, which komentēt. Pirms vairākiem gadiem pabeigusi she sometimes dares to comment on a bit kursus Minhenes stāstnieku akadēmijā ironically. Several years ago she finished courses „Goldmund”, ar ko Latvijai ir sadarbība jau vairāk for storytellers in the Storytellers Academy nekā desmit gadus. Karla uzskata, ka „stāsti mūs ’Goldmund’ in Munich, with which the Latvian apbur, aizved citā pasaulē, aicina uz sapņošanu un storytellers have been cooperating for more than pārdomām, un ne tikai pašu stāstnieku.” 10 years. She believes: ’Stories enchant us, take us to another world, invite us to dream and reflect, and not just the storyteller alone.’

- 60 - FESTIVĀLA VADĪBAS GRUPA

SIGNE PUJĀTE Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore GITA LANCERE Festivāla direktore MĀRA MELLĒNA Festivāla mākslinieciskā vadītāja ILZE APSIŅA Rīgas pasākumu producente

FESTIVĀLA DARBA GRUPA

GITA LANCERE Festivāla biroja vadītāja LINDA ERTMANE Sabiedrisko attiecību speciāliste LAURA SLAVIŅA Reklāmas un mārketinga speciāliste KATRĪNA DIMANTA Ārvalstu grupu un gidu koordinatore MĀRA RAĢE Naktsmītņu un ēdināšanas koordinatore AIGA VASIĻEVSKA Transporta koordinatore DITA PFEIFERE Oficiālo pieņemšanu un goda viesu koordinatore ELITA PRIEDĪTE Iespieddarbu koordinatore un redaktore DAIGA LIVČĀNE Brīvprātīgo darba koordinatore MĀRA ZUKURE Festivāla biroja vadītājas asistente MARIKA PAPĒDE Rīgas pasākumu producentes asistente

FESTIVĀLA MĀKSLINIECISKĀ GRUPA

MĀRA MELLĒNA, „Jāņi Latvijas novados” GITA LANCERE Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā EVIJA PUČINSKA Orientēšanās sacensības „Baltica 2018” MĀRA MELLĒNA Baltija vakars Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā JANTA MEŽA, Teicēju un muzikantu koncerts Pasaules SANDRA LIPSKA tirdzniecības centra „Rīga” koncertzālē ZOJA HEIMRĀTE, Novadu sadziedāšanās Rīgas kanāla malās DINA LIEPA PĒTERIS JANSONS Gājiens VALDIS PUTNIŅŠ, Festivāla klubs un Danču vakars RKTMC LIENA TETEROVSKA, „Mazā ģilde” GUNTIS PAKALNS LĪGA MIĶELSONE, Ģimeņu dižkoncerts Kultūras pilī ANNA JANSONE „Ziemeļblāzma” ANDRIS ĒRGLIS Izstāde Krišjāņa Barona muzejā

- 61 - RĪKOTĀJI NOVADOS

LAIMA JANSONE, DACE MATISONE, Novadu diena Kocēnos UĢIS BRIKMANIS, VINETA VINTERE un Dikļos

DAINA KLINTS, SARMĪTE USĀNE Novadu diena Līgatnē

SANDRA LIPSKA, ILMĀRS PUMPURS, Novadu diena Aizkrauklē ANTA TEIVĀNE

INESE KRŪZE, MAIJA DRUNKA Novadu diena Ādažos

LAURA BARINSKA, SANDRA BĀRTNIECE, Lielais danču saiets Cēsīs VALDIS PUTNIŅŠ

INTA VIĻUMA, SARMĪTE KROMĀNE, Vasaras saulgrieži Dagdā INESE PLESŅA

DIĀNA SOLDĀNE, SANDRA MASKAĻOVA Vasaras saulgrieži Daugavpilī

INTA ENGLANDE, VELTA LEJA, LOLITA Vasaras saulgrieži Jelgavā MUIŽNIECE, ILZE BEĶERE

ZANE PAMŠE, KRISTĪNE SKRULLE Vasaras saulgrieži Jūrkalnē

ANNA JURKĀNE, ANDA SKUJA, AGNIJA Vasaras saulgrieži Turaidā SAPROVSKA, AINA TOBE, RAMANTS JANSONS, AIGA AUZIŅA, ANTRA ZŪKERE

SANDRA LOČMELE, INĀRA SOKIRKA Vasaras saulgrieži Viļakā

MĀRA MELLĒNA, ILZE APSIŅA, MARIKA PAPĒDE Vasaras saulgrieži Rīgā

Sastādītāja GITA LANCERE Redaktore ELITA PRIEDĪTE Tulkotāja RITA KURSĪTE Dizains SIA OZOLS IR Iespiests SIA TALSU TIPOGRĀFIJA

ISBN 978-9934-528-27-9

- 62 - - 63 - WWW.FESTIVALBALTICA.COM