a

VII 10.00–15.00 VII

www.visitjurmala.lv 27. Raiņa un Aspazijas vasarnīca. Jūrmala ir diženā-

VI 10.00–17.00 VI

[email protected] RĪGAS JŪRAS LĪCIS ko latviešu dzejnieku Raiņa un Aspazijas iedvesmas pilsēta.

II – V 9.00–17.00 V – II Vasarnīcu Majoros Rainis un Aspazija iegādājās 1926. gadā

I 9.00–18.00 I visitjurmala 01.10. – 30.04. – 01.10. Lielupe un pavadīja tur vasaras no 1927. līdz 1929. gadam. Muzeju

Ķemeri veido ēku komplekss, kas ir tipisks Jūrmalas koka arhitektū- F. +371 67147901 +371 F.

VII 10.00–15.00 VII ras paraugs un valsts nozīmes vēstures piemineklis. Muzejā T. +371 67147900, 67147900, +371 T. VI 10.00–17.00 VI

I–V 9.00–19.00 I–V apskatāmas dzejnieku memoriālās istabas ar oriģinālu inter- LV-2015

01.05. – 30.09. – 01.05. 16. jeru un piemiņas lietām, personīgā bibliotēka, izstādes. Mu-

Majori, Jūrmala Jūrmala , 9. 14 . 15.

Darba laiks: Darba zeja ekspozīcija “Es un Tu” veltīta Raiņa un Aspazijas dzīvei Lienes iela 5, 5, iela Lienes “Baltic Beach Hotel” “Light House Jurmala” Pilsoņu

Tirgoņu “Shell un daiļradei. Ekspozīcija aizsākas ar dzejnieku iepazīšanos,

Kaiju iela Kaiju

Gulbenes

13. Apartment” 30. Drustu

Gončarova informācijas centrs informācijas Dzintaru noslēdzas – ar Raiņa nāvi. Pēc vērienīgās muzeja rekonstruk-

koncertzāle

Baznīcas Baznīcas “Zvaigzne” “Wooden Villa” cijas 2015. gadā, tas atmirdz jaunā un neredzētā spožumā, Jūrmalas tūrisma tūrisma Jūrmalas 12. 28. Parka iela “Parus” Jūras iela 29. priecējot kūrortpilsētas iedzīvotājus un viesus. Liedaga 10. 11 . Jūras iela 36. iela prospekts Zigfrīda Meierovica Dzintaru prospekts Pliekšāna iela 5/7. T. +371 67764295. 34. “Tenisa Mālpils Lazdonas

Ļaudonas Kļavu iela Kļavu “TB Palace” klubs Jūra” “Eiropa” “Pegasa Pils” Atvērts: Otrd.–Svētd. 10.00–17.00. Ieeja pieaugušiem 2

Turaidas Juglas iela Juglas

Ceriņu iela Ceriņu Omnibusa Piebalgas iela 5. “Majori” “Baltā pūce” EUR, skolēniem un studentiem 1 EUR, daudzbērnu ģimenēm iela Pils iela Ērgļu iela Teātra iela Jaunā iela 27. “Villa Piestātnes iela Rūdolfa Pilsoņu iela “Villa Alvīne” Madonas iela Ātrā iela “Sunset

Florio” Raunas “ 3 EUR. Gida pakalpojumi ekskursiju grupām 5 EUR. www.jurmalasslimnica.lv 6. 17. Hotel”

“Ayurveda Ikšķiles 35. Park apartment” Undīnes iela Jomas iela Palace Jūrmala” Kaudzīšu iela T. +371 67754076 +371 T. “Villa Blaumaņa Vanagu iela 20. St. Viktorijas iela St.Maria”

23. 18.,19. “Hotel “Aparte Lux” 34. 28. Viesnīca “Eiropa”. Centrālā viesnīcas ēka celta 20.

Vienības prospekts 19/21, 19/21,Bulduri prospekts Vienības Dubultu iela Jūrmala SPA” iela Pliekšāna Jāņa 32. Aizkraukles

prospekts 23. 21. 31. gadsimta sākumā kā pansiju tipa ēka. Ēku raksturo bagātīgs Jūrmalas slimnīca Jūrmalas 12. Jomas iela Jomas iela Strēlnieku

7. “Kurshi Hotel & SPA” “Alto” Dzintaru Mežaparks kokgriezuma dekors – logu apdarēs, dēļu galos, dzegās,

prospekts “Majoru “Alve” “Villa 112 , 113 , 112 Neatliekamās palīdzības tālrunis palīdzības Neatliekamās promenāde” “Eiropa siluetgriezuma dēlīši verandu paneļos. Zemesgabalā atrodas

Deluxe” Joma” iela Turaidas 8. 1. “Airava” 22. Indras iela St. Majori vēl viena vēsturiska ēka, kurā Latvijas brīvvalsts laikā atradās

Ceriņu iela Ceriņu “Excelsior” Ātrā medicīniskā palīdzība medicīniskā Ātrā iela Slokas L ie lu p e “Jūrmala pansija “Imperial”, bet pēc Otrā pasaules kara ēkas izmanto-

Teātra iela Holidays””

Viļuma iela Viļuma 33. Meža prospekts Jaunā iela Jaunā

Smilšu iela Smilšu ja Vissavienības Kūrortu padome. Tirgoņu iela Tirgoņu

24. “Elīna” iela Viktorijas pilsētā ir bez maksas. maksas. bez ir pilsētā Ievu iela iela Konkordijas Jūras iela 56. T. +371 67762211, www.hoteleiropa.lv

“MaMa”

rēšanās laika ierobežojuma. Pašvaldības autostāvvietas autostāvvietas Pašvaldības ierobežojuma. laika rēšanās 26.

Lienes iela Edinburgas prospekts - laikā. Tā ir derīga vienai iebraukšanas reizei bez uztu bez reizei iebraukšanas vienai derīga ir Tā laikā. “Liena Cottages” “Dzintars” 29. Viesnīca “Pegasa Pils”. Ēka būvēta 20. gadsimta

Baznīcas iela

šanas biļete derīga iebraukšanai pilsētā vienas stundas stundas vienas pilsētā iebraukšanai derīga biļete šanas “HASC” “Valensija” sākumā, arhitekts nezināms. Padomju laikos šeit bija Jāņa

Edinburgas prospekts

2 EUR. 2 - Iebrauk 1. aprīļa līdz 30. septembrim jāmaksā septembrim 30. līdz aprīļa 1. Drosmes iela Rīga Fabriciusa kardioloģijas sanatorija, vēlāk sanatorija “Edin-

25. St. Dzintari

Privātajam autotransportam par iebraukšanu Jūrmalā no no Jūrmalā iebraukšanu par autotransportam Privātajam burga”. Ēka rekonstruēta un paplašināta 2003. gadā, šobrīd Iebraukšanas maksa Jūrmalā maksa Iebraukšanas Rīgas iela tur darbojas viesnīca, kafejnīca un restorāns.

Jūras iela 60. T. +371 29298305,

www.hotelpegasapils.com Informācija

30. Dzintaru koncertzāle. Viens no pilsētas nozīmīgāka- Centrs 6. Mākslas stacija “Dubulti”. Laikmetīgās mākslas iz- 14. Skulptūra “Bruņurupucis”. Skulptūra “Bruņurupu- 21. Jomas iela. Jomas ielas nosaukums ir apliecinājums jiem kultūras pieminekļiem, kas piedāvā plašu kultūras prog- stāžu zāle, unikāla un ikvienam pieejama mākslas platforma. cis” šajā vietā tika novietota 1995. gadā, tā simbolizē mūža tam, ka vēl 19. gadsimta vidū visa Jūrmalas teritorija bija rammu vietējo un viesmākslinieku izpildījumā. 1936. gadā Izstāžu zāle ir veiksmīgi integrēta joprojām funkcionējošā sta- ilgumu. Tās autors ir tēlnieks Jānis Bārda. Fotogrāfija pie bru- paralēli jūrai ejošu jomu (vēja ietekmē radītu ieplaku) virkne. vēsturiskajā Dzintaru (Edinburgas) koncertdārzā tika atklāta cijā, kuras telpas izstāžu apmeklētājiem rada plašuma sajūtu, ņurupuča ir tradicionālais suvenīrs no Jūrmalas. Te, Majoru 1899. gadā Jomas ielu vēlējās pārdēvēt par Puškina ielu, to- pēc arhitektu Aleksandra Birzenieka un Viktora Mellenber- ga projekta veidotā slēgtā koncertzāle ar 690 sēdvietām, 1. Dzīvojamā ēka – pasts. Vietējas nozīmes arhitektūras turklāt tiem, kas uzkavējas stacijā, gaidot vilcienu, tiek pie- pludmalē, 1985. gadā tika uzņemta režisora Aloiza Brenča mēr Barons Firkss par to iesniedza sūdzību Krievijas senātā, kuras interjerā saglabājušies jūrmalnieka lietišķi dekoratīvās piemineklis. Ēka celta 1897. gadā pēc arhitekta Viktora Eplē dāvāts lielisks laika pavadīšanas veids. Dubultu stacijas ēka detektīvfilma “Dubultslazds”. kas arī atstāja veco nosaukumu. Vēsturiski gar ielu izvietojās mākslas meistara Anša Cīruļa trīs gleznojumi – “Lielupe”, projekta. Tā ir viena no retajām vēsturiskajām mūra ēkām Jūr- uzbūvēta 1977. gadā, arhitekts Igors Javeins. Tirgoņu iela 1. veikali, restorāni un kafejnīcas, lielākā daļā no tiem tagad “Jūra” un “Latvija”. 1960. gadā tai piebūvēta vaļējā vasaras malā, ko raksturo asimetrisks apjoms ar torņa izbūvi. Latvijas Dubultu dzelzceļa stacija. www.fb.com/artstationdubulti ir arhitektūras pieminekļi. Kopš 1987. gada tā ir gājēju iela, koncertzāle 2000 skatītājiem. Arhitekti Modris Ģelzis, Alberts brīvvalsts laikā ēkā tika iekārtots pasta un telegrāfa kantoris, Atvērts: Pirmd.–Svētd. plkst. 08.00–18.30. 15. Jūras paviljons. Celts 1909. gadā historisma stilā savukārt savu tagadējo izskatu Jomas iela ieguva pēc rekons- Vecsīlis, konstruktors Andris Bite. Koncertzāles metāla kons- bet vēlāk arī telefona centrāle, kas te atradās līdz 1991. ga- Ieeja bez maksas. peldviesu atpūtai un izklaidei, arhitekts Arturs Mēdlingers. trukcijas 2003. gadā. trukciju apdare ar koka apšuvumu nodrošina teicamu akusti- dam. Pēc restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veikšanas Viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta sākuma sabiedris- ku. 2015. gadā pēc pilnas rekonstrukcijas tika atvērta slēgtās 2004. gadā, ēkā atrodas dzīvokļi un biroji. 7. Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baz- kajiem centriem jūras kāpās vakara stundu un brīvā laika pa- 22. Vakera nams. No 1870. gada te atradās maiznieka koncertzāles vēsturiskā mazā zāle. Lienes iela 7. nīca. Celta 1896. gadā. Tā ir krusta kupola būve ar zvanu vadīšanai. Paviljonā atradās restorāns un izslavēta deju zāle Štegera sēta, kuru laucinieki izmantoja par tirgus vietu. Te torni, koka un mūra ēku apvienojums. Sānu piebūvēs veidotas ar virpuļgrīdu. 1929. gada vasarā uz paviljona terases ir pa- atradās Korovina veikals, kurš pirmais ieguva Majoros tirgo- Turaidas iela 1. T. + 371 67762092, www.dzk.lv 2. Skvērs ar strūklaku pretī Majoru stacijai. Vanagu dzīvojamās telpas, bet interjerā saglabāti mākslas pieminekļi. bijis Zviedrijas karalis Gustavs V. Ēka ir raksturīgs jūgendstila šanās atļauju, tāpēc arī iela ieguva Tirgoņu ielas nosaukumu. 31. Viesnīca “Villa Joma”. Viesnīcas ēkas pirmā daļa iela, kas atrodas pavisam netālu no šī skvēra, vēl 20. gadsim- Strēlnieku prospekts 26. T. +371 67769667. piemērs ar bagātīgām kokgriezumu detaļām fasādēs un stūra 1914. gadā tika uzcelts trīsstāvīgs mūra nams ar veikalu, vies- uzcelta 1896. gadā kā privāta pansija. Padomju laikā tā ie- tā bija senais Jomas ielas sākums. 1877. gadā pretī skvēram torni kā vertikālu akcentu pludmalē. nīcu, restorānu un pilsētas banku. 1930. gadā te atradusies kļāvās atpūtas nama “Majori” sastāvā. 2001. gadā pēc ar- atradās pirmā aptieka, ko atvēra Dubultu aptiekārs Kilpe, un Tirgoņu iela 1. O. Gebauera “Majoru viesnīca”, restorāns un Rīgas Jūrmalas hitekta U. Šēnberga projekta tika veikta ēkas rekonstrukcija. citas ēkas. 1953. gadā skvērā tika novietota tēlnieku Leonīda 8. Jūrmalas Mākslas skolas izstāžu zāle. Izstāžu zāle pilsētas banka. 1952. gadā pirmajā stāvā iekārtotas zivju Kristovska un Voldemāra Rapiķa veidotā skulptūra “Lāčplēsis” atrodas Jūrmalas mākslas skolas telpās un piedāvā apskatīt 16. Bijusī Emīlijas Rācenes peldu iestāde. Ēka būvēta veikala telpas ar mākslinieka Aleksandra Stankeviča glezno- Jomas iela 90. T. + 371 67771999, www.villajoma.lv jeb “Lāčauša cīņa ar pūķi”. Tā veidota no akmens un betona gan mākslas skolas audzēkņu radošo darbu izstādes, gan 20. gadsimta sākumā, paplašināta 1914. gadā, kad pirmo jumiem un interjera dekoratīvo apdari, kas vēlāk papildināta 32. Jūrmalas globuss. Jau pagājušā gadsimta 70. gadu masas ar metāla zobenu un vairogu. Sākotnēji skulptūra at- Latvijas mākslinieku darbus, izpildītus dažādās tehnikās. reizi šajā Jūrmalas daļā peldu iestāde piedāvāja dažādas ar zivju baseinu. 1999. gadā interjers aizsegts, ierīkojot spēļu sākumā netālu no Dzintaru koncertzāles tika uzstādīts varā radās baseina malā un no pūķa pavērtās mutes plūda ūdens Strēlnieku prospekts 30. - silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta - zāli. Ēka ir arhitektūras piemineklis. kalts rotējošais globuss, kas daudzu pilsētas viesu uztverē ir šī strūkla. Skulptūrai vairākkārt atjaunots zobens, bet pilnībā T. +371 67767529, www.jurmala.makslasskola.lv vannas katru dienu gan ziemā, gan vasarā. Divstāvu koka Jomas iela 46. laika simbols, ko apliecina arī globusa kartē iezīmētās valstu tā restaurēta 2003. gada vasarā, kad veikta arī skvēra re- Atvērts: Pirmd.–Piektd. plkst. 13.00–20.00, celtni raksturo augsts cokols pludmales pusē un kokgriezuma teritorijas un Jūrmalas sadraudzības pilsētas kopš 20. gad- konstrukcija. 2006. gadā skvērā atklāta Intas Bergas veidota Sestd. plkst. 10.00–20.00. Ieeja bez maksas. detaļas, tā veido pilsētbūvniecisku akcentu pludmales apbū- 23. Izklaides un izglītības centrs “Zili brīnumi”. Vie- simta 70. gadiem. Viena no versijām ir, ka globusa autors ir strūklaka “Apvārsnis”. vē. Padomju laikos ēkā darbojās kūrortpoliklīnika, viena no ta, kurā apskatīt neparastus un interaktīvus eksponātus, vērot tēlnieks Voldemārs Rapiķis, bet kalšanas darbus veicis leģen- Jomas iela 32. 9. Bijusī sanatorija “Marienbāde”. Pirmā sanatorija labāk iekārtotajām ārstniecības iestādēm Jūrmalā. priekšnesumus ar fizikas un ķīmijas elementiem, piedalīties Jūrmalā, celta 1870. gadā. Otrā pasaules kara laikā nopos- Pilsoņu iela 1. nodarbībās bērnu grupām, kā arī nosvinēt savu dzimšanas dārais basketbolists Jānis Krūmiņš. Latvijas lielākais globuss izgatavots no cinkota tērauda plāksnēm, 2016. gadā veikta 3. Bijusī viesnīca “Majori”. Celta 1925. gadā tradi- tīja gandrīz visu sanatorijas ēku kompleksu, kas aizņēma vai- dienu. rekonstrukcija. cionālā historisma stilā, kurā jūtami gan neoklasicisma, gan rākus kāpu zemesgabalus uz Dubultu un Majoru robežas. Arī 17. Gleznu teātris “Inner Light”. Mākslas galerijā skatā- Jomas iela 37. T. +371 67871937, www.zilibrinumi.lv neobaroka motīvi. Arhitekts Artūrs Mēdlingers. Sākotnēji ēkā sanatorijas galvenā ēka bija stipri cietusi un 1940. gados tās ma interesanta, savdabīga gleznu izstāde, kas veidota unikā- Atvērts: katru dienu plkst. 12.00–18.00. Ieeja 7–25 EUR, Turaidas un Jomas ielas krustojums. bija 100 istabu, četras zāles, terases un ap ēku labiekārtots vietā uzcēla trīsstāvu mūra ēku ar klasicisma elementiem. No lā tehnikā (fluorescentās glezniecības efekts) – gleznas īpašā bērniem līdz 4 gadu vecumam bez maksas. 33. Skulptūra “Turaidas Roze”. Tēlnieks Valtis Barkāns. parks ar strūklakām. 20. gs. 30. gados te tika rīkoti tradicio- pirmskara sanatorijas saglabājusies tikai 1926. gadā uzceltā apgaismojumā sāk mirdzēt, un skatītājam redzamās gleznas Skulptūra ir mūsdienīgs Turaidas Rozes stāsts. “Viņa, zvanot nāli džeza grupas koncerti “Five o’clock tee dancing”. Vies- ēkas piebūve, galerija ar stūra torni un 20. gadsimta sākuma vietā parādās cits, it kā paslēptais tās variants. Gleznu efekts 24. Jūrmalas pilsētas muzejs. Jūrmalas pilsētas muzejs pa mobilo telefonu, gaida savu līgavaini, taču nesagaida un nīca šobrīd slēgta. Tās ēka ar stūra paviljonu ir arhitektūras ieejas vārti. Šobrīd no pludmales puses redzama saglabātā slēpjas krāsu un satura izmaiņās, atkarībā no apgaismojuma. apmeklētājiem pastāstīs par Jūrmalas kūrorta pirmsākumiem jūtas pievilta” - stāsta tēlnieks Valtis Barkāns, kurš sievietes tēlu piemineklis. galerija ar tornīti un pēc Otrā pasaules kara pārbūvētā ēka. Omnibusa iela 19. un attīstību no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām. Mu- centies veidot vieglu un gaisīgu. Jomas iela 29. Z. Meierovica prospekts 41/43. T. +371 67871937, +371 29628517, www.jermolajev.lv zejā skatāma arī pastāvīgā ekspozīcija “Bērns kūrortā”, kas Atvērts: plkst. 11.00–17.00 vai pēc iepriekšēja pieraksta. fotogrāfijās, spēlēs, rotaļlietās un grāmatās rosinās atmiņas Turaidas iela 17. 4. Aspazijas māja. Dzejnieces Aspazijas māja atrodas 10. Dzīvojamā māja. Celta ap 1909. gadu un ir detaļās Ieejas maksa 1–3 EUR. par bērnību, piedāvājot ģimenēm dažādas interaktīvas no- 34. Dzintaru Mežaparks un skatu tornis. Parks pare- šaurākajā Jūrmalas vietā – Dubultos. Te viņa pavadīja sava bagātākā un konstrukcijās monumentālākā neoklasicisma darbības. Jūrmalas pilsētas muzeja izstāžu zālēs gadā notiek dzēts gan aktīvās, gan mierīgās atpūtas cienītājiem. Te var pa- mūža pēdējos 10 gadus no 1933. līdz 1943. gadam. Ēka cel- koka būve Jūrmalā. Galvenajā fasādē redzams medaljons ar 18. Horna dārzs. Pirmais apbūvētais zemesgabals Jomas vidēji 20 dažādas mākslas un kultūrvēstures izstādes, tāpat vadīt laiku kopā ar bērniem, ģimeni un draugiem, sportot un ta 1903. gadā, un ir izcils koka arhitektūras paraugs. Aspa- sievietes portreta bareljefu. Ēkas glezniecisko siluetu papildi- ielā. 1870. gadā šī zemesgabala pirmais nomnieks Alberts šeit notiek radoši pasākumi un darbnīcas bērniem. izbaudīt priežu gaisu. Parkā atrodas rotaļu laukumi dažāda ve- zijas māja Dubultos ir neparastākais un skaistākais Jūrmalas na terases un kolonnu pergolas. Horns uzcēla viesnīcu un ierīkoja dārzu. Līdz 19. gadsimta Tirgoņu iela 29. cuma bērniem, celiņi skrituļslidotājiem un gājējiem, skeitparks, muzejs, kas pēc dzejnieces vēlējuma kļuvusi par rakstnieku, Jūras iela 2. beigām te bija uzbūvēts restorāns, kinematogrāfs, koncert- T. +371 67761915. strītbola laukumi, kafejnīcas, autostāvvietas, 33.5 m augsts ska- mākslinieku, fotogrāfu, Rīgas, Jūrmalas, Latvijas inteliģences zāle un brīvdabas koncertdārzs, kas varēja uzņemt vairāk Atvērts: Trešd.–Svētd. plkst. 10.00–17.00 11. Dzīvojamā māja. Celta 1913. gadā, tipiska jūgendstila tu tornis, tualetes. tikšanās mājvietu. Šeit notiek radošie vakari, lekcijas, dzejas kā 2000 klausītāju, un kurā koncertēja slaveni simfoniskie or- (15.05. – 15.09. līdz plkst. 18.00). celtne ar ļoti izteiksmīgu, 20. gs. sākumam raksturīgu asimet- lasījumi. Mūzika, māksla un vēsture rada Aspazijas mājas ķestri. 1896. gadā šeit notika pirmais kinoseanss Jūrmalā, bet Ieeja bez maksas. Lazdonas iela. risku kompozīciju un graciozu tornīti, kas līdzsvaro ēkas apjo- īpašo auru, savukārt sajust aizgājušā laikmeta garu palīdz 1905. gadā – pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts, Atvērts: Pirmd.–Svētd. plkst. 9.00–22.00 mu. Bagātīgs kokgriezuma dekoru klāsts. Ēka ir arhitektūras atjaunotā ekspozīcija, kas ietver ne tikai autentiskas pagāju- kurā tika atskaņota vēlākā Latvijas himna “Dievs, svētī Latvi- 25. Majoru sporta halle. Majoru sporta halle rudens, (15.05.–15.09 plkst, 9.00–23.00). Ieeja bez maksas. piemineklis. šā gadsimta pirmās puses interjera un sadzīves priekšmetus, ju”. 1913. gadā Horna dārzs ar visām ēkām nodega lielajā ziemas un pavasara mēnešos aicina izbaudīt īstenus ziemas Jūras iela 6. 35. Jūrmalas piedzīvojumu parks “Tarzāns”. Aiz- bet arī projekcijas tehnikā radītas hologrammas un izzinošas ugunsgrēkā. 1970. gadā tika uzcelts kinoteātris “Jūrmala”, priekus visai ģimenei – slidošanu. Slidas iespējams īrēt halles tagadējais Jūrmalas kultūras centrs. 1991. gadā Jomas ielas inventāra nomā. Slidošanas sezona ir no 1. novembra līdz raujošs piedzīvojums 5 trasēs, izveidotās kokos, kas ieprieci- interaktīvas spēles. 12. Jūras iela. Jūras iela ir kāpām tuvākā iela Majoros. Vēl malā atklāts piemineklis “Krauklītis”, kas veltīts dzejniekiem 30. aprīlim (datums var tikt mainīts atkarībā no laika apstāk- nās gan pieaugušos, gan arī bērnus. Piedzīvojumus nodrošina Z. Meierovica prospekts 18/20. 19. gadsimta vidū Jūras un Jomas ielas apvidū bija jomains, Rainim un Aspazijai, lai godinātu viņu uzstāšanos sarīkojumā ļiem). Vasaras sezonā te darbojas skrituļslidošanas laukums, 74 šķēršļi, no kuriem augstākie ir 12 metru augstumā. Par dro- T. +371 67769445, www.fb.com/aspazija.ir.majas slapjā laikā grūti izbrienams mežs, bet 19. gadsimta beigās Horna dārzā 1905. gadā (autori Zigrīda Fernava – Rapa un kurā skrituļot ir iespējams ar savām slidām, kā arī uz vietas šību gādā jaunākā Šveices firmas “Kanopeo” drošības sistē- Atvērts: Otrd.–Sestd. 10.00–17.00 (vasaras sezonā līdz un 20. gadsimta sākumā tā izveidojās par bagātu ļaužu va- Juris Tiščenko – Rapa). pieejama skrituļslidu noma. Maksa par stundu pieaugušiem ma, kas nodrošina apmeklētājus visas trases garumā. Mazā- plkst. 18.00). Ieeja bez maksas. sarnīcu rajonu ar skaistiem dārziem. Vēsturiski Jūras ielā at- 3 EUR, skolēniem 1,50 EUR, bērniem līdz 7 gadu vecumam kajiem apmeklētājiem izveidota īpaša bērnu trase. radās tikai vasarnīcas un pansiju ēkas. Šodien šeit vērojami Jomas iela 35. bez maksas. Dzintaru Mežaparks. T. +371 27088061, www.tarzans.lv 5. Dubultu luterāņu baznīca. Celta 1907.–1909. gadā. gandrīz visi Jūrmalai raksturīgie arhitektūras stili, kurus pārstāv 19. Jūrmalas kultūras centrs. Jūrmalas kultūras centra Atvērts: katru dienu no 01.05 līdz 31.10, Dubultu baznīcu ar 750 sēdvietām, kādu mēs to redzam šo- 23 valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Rīgas iela 1. dien, būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata telpās ir iespēja apmeklēt daudzveidīgus pasākumus – kon- T. +371 26007271, www.jssc.jurmala.lv darba laiks 10.00–20.00. meistars Krišjānis Ķergalvis pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa un 13. Benjamiņu māja. Ēka bijusi Latvijas pirmās republikas certus, deju uzvedumus, mākslas izstādes, šeit atrodas arī 36. Kristapa Morberga vasarnīcas un botāniskā Edgara Frīzendorfa projekta. Tas ir apkārtnes izteiksmīgākais laikā pazīstamās sabiedriskās darbinieces un preses izdevē- Jūrmalas kinoteātris. 26. Majoru Dievmātes Bezvainīgās Sirds Romas dārza ansamblis. Vasarnīcas ēka ir valsts nozīmes koka objekts un vizuālā dominante, monumentālākā un krāšņākā jas Emīlijas Benjamiņas privātīpašums. Celta 1939. gadā, ar- Jomas iela 35. T. +371 67764446. katoļu baznīca. Neoklasicisma stilā celta koka baznīca arhitektūras piemineklis, izcils neogotikas objekts, celts ap jūgendstila celtne Jūrmalā vēsturiskās un sakrālās arhitektūras hitekts Ļevs Vitlins. Ēkas eleganci pastiprina dabiskais akmens Atvērts: Pirmd.–Piektd. plkst. 13.00–18.00, Sestd.–Svētd. ar kolonnu portiku, zvanu torni un kokgriezuma detaļām fa- 1883. gadu. To savai ģimenei cēlis latviešu būvuzņēmējs, skatījumā. Dubultu baznīca ir viena no izcilākajām 20. gad- plātņu apšuvums, kurā savu liecību ir atstājis Otrais pasaules plkst. 13.00–17.00. sādēs. 1889. gadā priesteris Jānis Jacevičs un Dr. Med. M. mecenāts Kristaps Morbergs. Ēkas interjerā saglabājušies simta sākuma kulta celtnēm Latvijā un viens no nozīmīgāka- karš – tumšākas krāsas neizdzēšami laukumi kā pretgaisa Pekarskis par savāktiem līdzekļiem uzcēla dievnamu Majoros. gleznoti griestu plafoni, vitrāžas, apaļas glazētu podiņu po- jiem arhitekta Vilhelma Bokslafa projektiem. 1962. gadā baz- aizsardzības noteikumu prasība. Pēc kara gandrīz 50 gadus 20. Bijušais restorāns “Orients – Sultāns”. Te atra- Tolaik katoļu baznīcu drīkstēja atvērt tikai ar speciālu ķeizara lihromas krāsnis un kamīns. Palīgceltnes uzbūvētas 19.-20. nīcu draudzei atsavināja un tajā atradās Jūrmalas vēstures un Benjamiņu rezidence kalpoja par Padomju Savienības varas- dās 20. gadsimta sākumā celta Annai Strazdiņai piederoša atļauju, kas bija grūti iegūstama, līdz ar to ēka tika būvēta kā gadsimtu mijā. Ar testamentu ēku komplekss 1928. gadā no- mākslas muzejs līdz pat 1990. gadam, kad draudze atguva vīru vasaras viesu māju, bet 1995. gadā ēka atdota īpašnie- vasarnīca, kurā bija ierīkots veikals. 1914. gada ziemā tā no- vingrošanas zāle. 1905. gadā baznīcu svinīgi iesvētīja Mo- vēlēts Latvijas Valsts Universitātei. 2007. - 2008.gadā veikta savu īpašumu. Baznīcā regulāri notiek koncerti, tajā uzstādītas ces mantiniekiem. Ēkā atrodas mākslas vērtības, kuru lielākā dega. Nodegušās vasarnīcas vietā uzcēla vienstāvu tirgotavu. giļevas arhibīskaps – metropolīts Juris Jāzeps Elijas Šembeks. ansambļa ēku un interjeru restaurācija, atjaunots 19. gadsim- firmas “Driver&Co” ērģeles, kas uzbūvētas 1925. gadā Bur- daļa darinātas 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. 1930. gados te atradās alus fabrikas “Iļģuciems” galvenās Tornis tika piebūvēts tikai 1911. gadā. ta plānojums un stādījumi. nlejā (Lielbritānija). Sēta gar Jūras ielu ir greznākais Jūrmalas metāla žogs, kas noliktavas, pēc tam alus bārs “Sencis”. 1996. gadā ēka re- Pilsoņu iela 32. Dzintaru prospekts 52/54. T. +371 67227175, Baznīcas iela 13. T. +371 67755806, darināts pēc arhitekta Sergeja Antonova metiem un ir iekļauts konstruēta, iekārtojot restorānu; uz fasādes atklāts senais no- T./F. +371 67762051. www.morbergavasarnica.lv www.dubultudraudze.lv. Dievkalpojumi notiek ceturtdienās Jūrmalas mākslas pieminekļu sarakstā. saukums “Sultāns” – krievu valodā, bet tas aizkrāsots. Atvērts: pēc pieprasījuma. plkst. 19.00 un svētdienās plkst. 10.00. Jūras iela 13. Jomas iela 33. Kaņieris Apzīmējumi Apbūve Estrāde Duša R a g a k ā p a s Mežs, parks Baznīca Pēdu skalojamās dušas dabas parks 57. 56. Galvenās ielas Slimnīca, poliklīnika Tualete 36. līnija Lapmežciems Jūrmalas brīvdabas muzejs Galvenā gājēju iela Muzejs Informācijas centrs Jūrnieku Lielupe Dzelzceļš, stacija Lielveikals Pludmale invalīdiem St. Majori Buļļuciems “Amber Spa Boutique“SemarahHotel Hotel” Lielupe” Bulduru propekts Siliņupe Autobusu stāvvieta Zilā karoga pludmale Pludmale vājredzīgajiem

O.Kalpaka pr. Pasts Bērnu laukums Skatu tornis “Amber Sea Hotel & Spa” “Rockin’Papas” Duņieris Vikingu iela Apartments”“Sonia Meža propekts Pašvaldība Velosipēdu noma 55. 58. Bigauņciems Vienības prospekts “Amber Coast & Sea” 51. “Belorusija” Citi interesanti objekti Tirgus Piestātne, jahtklubs St. Lielupe St. Bulduri L i e l u p e Meža prospekts Bulduri P128 52. Turaidas iela Dzintaru prospektsDzintari Edinburgas prosp. 58. Baltā kāpa. Lielupes labajā krastā, netālu no Buļļu- Vecslocene Jūras iela a 54. pes 18. gadsimta vidū izveidojās 15 – 17 m augsts kāpas “Melnais 53. stārķis” Jomas iela atsegums. Baltā Kāpa ir viens no skaistākajiem aizsargāja- Jaunķemeri RĪGAS JŪRAS LĪCIS St. Dzintari Rīgas iela Babītes iela Lielais prospekts Rīga Kolkas iela Majori Miera iela St. Priedaine Lienes iela miem dabas objektiem Jūrmalā. “Jantarnij bereg” St. Majori Melnezers Dubulti Z.Meierovica prosp. A 10 Putnezers “Camping Turaidas iela Jūrmala” St. Dubulti 59. Mellužu estrāde. Estrāde celta 1930. gadā vēstu- 60. J.Pliekšāna iela “Jaunķemeri” Talsu šoseja “SIVA” “Naiza” riskajā Mellužu parkā, kur jau 19. gadsimtā notika koncerti. “Concordia” 46. 49. Mellužu estrāde ir viena no pēdējām divām akustiskajām “Dubultu 54” “Daina Jūrmala 59. Dubultu prospekts koka gliemežnīcām visā Baltijas reģionā, kas saglabājusies. Beach Hotel & SPA” Kāpu iela Strēlnieku prospekts“Durbe Holiday” Slokas iela A 5 “Durbe Jūrmala” Vasarā katru svētdienu no plkst. 11.00 notiek bezmaksas “Alba” L i e l u p e Jaunķemeru ceļš Kāpu iela pasākumi bērniem. Mellužu prospekts 6. Melluži St. Jaundubulti Palangas iela R a g a n u Talsu šoseja “Nemo” Asari Mellužu prospekts Pulkveža Brieža iela 44. Tūristu iela Mazā nometņu St. Pumpuri Gleznotāja Miervalža Ķemera gatve Nometņu iela Karogu iela A 10 “” St. Melluži 41. E 45.22 p u r v s Skolas iela iela 36. 40. 60. Raiņa priedes. Dzejnieka Raiņa iecienītā atpūtas un Vēršupīte Zemeņu iela A 10 Asaru prospekts Valtera prospekts 43. St. Asari Slokas Tallinas iela 42. Rūpniecības Vaivari “Melluži E 22 Durbes darba vieta, kurai viņš veltījis dzejoli “Lauztās priedes”. Lai- Vasaras iela Robežu iela Apartment House” Tērbatas iela ezers Kauguri St. Vaivari Tirgus iela kā no 1903.–1905. gadam dzīvodams Poruka prospektā

Dārzu iela 38. Dūņu ceļš “Beltes” Dāvja iela Skolas iela Katedrāles iela 61, dzejnieks Rainis bieži apmeklējis kāpu, sēdējis priežu Partizānu iela “Meža māja” S l o k a s Liepājas iela Vecslocene Brocēnu iela Bišuiela paēnā un dzejojis. Kopš dzejnieka simtgades 1965. gadā, Ventspils šos. Slokas iela Robežu iela p u r v s Priežciems te ik rudeni notiek dzejas dienu sarīkojumi. 2014. gadā šajā Dundagas iela Liesmas iela Piņķi Tūristu iela St. Sloka L i e l u p e Jūrkalnes iela Vilhelma Purvīša iela vietā atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja vides objekts “Raiņa Tukuma iela priedes”, kas veidots no nerūsējošā tērauda loksnēm, kurās A.Upīša iela Emīla Dārziņa iela

61. iela Mežmalas Sloka J.Rozentāla iela Senatnes 47. iegravēti Raiņa dienasgrāmatu fragmenti. Piekrastes iela Ķemeri Satiksmes iela Alejas iela Emīla Dārziņa iela Slokas iela Amatas ielas galā. Akacis L i e l u p e Sīpolciems Sēravotu iela L i e l u p e Tukuma iela Tukuma iela V e c a i s Aklais 37. 61. Slokas luterāņu baznīca. Jūrmalas pilsētas vecā- St. Ķemeri p u r v s ezers Bažciems kais dievnams tika celts no 1851. līdz 1854. gadam. Paš- St. Ķemeri Mežmalas iela reizējā veidolā ēka ir no 1903. gada, arhitekts Vilhelms Vecais ceļš Ventspils šoseja Bokslafs. Baznīcā ir šādi kultūrvēstures pieminekļi: Valkera Silmalas E 22 firmas ērģeles ar tālskaņas ierīci, 18. gadsimta gleznojumi A 10 iela Babītes ezers uz ērģeļu luktām, vitrāžas, altārglezna “Golgāta”, piemiņas Ventspils šoseja Brankciema Kūdra iela Tukuma plāksne Pirmajā pasaules karā kritušajiem sloceniekiem. Tā E 22 A 10 St. Kūdra Spuņciems kā pirmā luterāņu baznīca Slokā uzcelta jau 1567. gadā,

Vēršupīte Ventspils šoseja Brankciems Slokas baznīca aptuveni 322 gadus apkalpoja luterāņus Ventspils šoseja visā Jūrmalas teritorijā, sākot ar Buļļiem un beidzot ar Kaln- E 22 A 10 48. A 10 ciemu un zvejnieku ciemiem. Tikai 19. gadsimta beigās un Tīreļa taka E 22 20. gadsimta sākumā iedzīvotāju ērtības labad tika uzceltas Bulduru (1889.), Ķemeru (1897.) un Dubultu (1909.) baznī- cas. Raiņa iela 4. 42. Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un di- 47. Ķemeru Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznī- 55. Lielupes dzelzceļa stacija. 1913. gadā uzcēla Lie- Ķemeri rektoriem. 1861. gadā atklātais piemineklis veltīts Ķemeru ca. Historisma stila celtne uzcelta 1899. gadā un ir jaunākā no Bulduri un Lielupe lupes dzelzceļa stacijas ēku Buļļu muižas sīksaimnieku, zvej- kūrorta dibinātājiem un direktoriem (galvenajiem ārstiem). At- Ķemeru baznīcām. Tā būvēta tradicionālajās Jūrmalas koka ar- nieku un atpūtnieku apkalpošanai, kā arī jauno vasarnīcu rodas netālu no Mīlestības saliņas un ir veidots kā koka stum- hitektūras formās – koka vienjoma celtne ar torni un historisma attīstībai. Līdz 1932. gadam to sauca par “Buļļiem”, tāpat ­ 37. Ķemeru dzelzceļa stacija. Pirmā stacijas ēka celta brs, ko apvij čūska. Uz pieminekļa izvietoti kūrorta vadītāju arhitektūrai raksturīgām detaļām. Materiālus un līdzekļus baznī- 51. Bulduru luterāņu baznīca. Celta 1889. gadā kā kā apkārtējo rajonu. Tā ir viena no vecākajām Jūrmalas koka 1877. gadā līdz ar dzelzceļa līnijas “Rīga – Tukums” atklāšanu. vārdi, kas iegravēti baltās plāksnītēs. Ilgajā pastāvēšanas laikā cas celšanai sagādājis kņazs Bogdans Oginskis. Otrajā pasau- Dubultu luterāņu baznīcas filiāle kūrviesu apkalpošanai, ar- dzelzceļa staciju ēkām, kas saglabājusies un joprojām funk- Jūrmalas Ķemeru kūrorta 1911. gadā ieviesa tiešo vilcienu satiksmi “Maskava – Ķemeri”, kaļķakmens piemineklis vairākkārt pārveidots. les karā laikā dievnams tika pārvērsts par lazareti un zirgu stalli. hitekts Hermanis Hilbigs. Ķieģeļu mūra neapmesta celtne ar cionē. 1970. gadā te tika uzņemta Latvijas PSR televīzijas uzplaukums 18. gadsimta beigās mediķu ievērību bet 1912. gada vasarā no dzelzceļa stacijas līdz Jaunķemeru Sēravotu ielа 10. centrālo torni. Agrāk pazīstama kā “Waldkapelle” (Meža spēlfilma “Šūpoles”, režisors Rostislavs Gorjajevs, bet Lielupes vēstures guva Ķemeru sērūdens avoti, ko ap- pludmalei atklāja elektrisko tramvaja līniju, kas darbojās līdz 43. Ūdenstornis. 42 metrus augstā būve (augstākā Ķeme- kapela). Pēc Otrā pasaules kara, no 1953. līdz 1992. gadam pludmalē 1939. gadā filmēti kadri Latvijas pilnmetrāžas filmai kārtnes iedzīvotāji izsenis bija izmanto- 1915. gadam. Pēc kara, 30. gadu sākumā Ķemeros neilgu lai- ros) ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa, valsts nozī- 48. Ķemeru tīreļa laipa. Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no lie- baznīcas ēkā atradās Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu “Zvejnieka dēls”, režisors Vilis Jānis Lapenieks. fakti juši ārstniecībai. 1818. gadā tika veikta ku kursēja dīzeļtramvajs. Attēlā redzamā dzelzceļa stacija, kas mes piemineklis, uzcelts 1929. gadā, arhitekts Fridrihs Skujiņš. lākajiem sūnu purviem Latvijas piekrastē. Tā platība ir 5000 ha arhīvs, radikāli izmainot baznīcas interjeru. Pēc ēkas nodo- ​ pirmā Ķemeru sēravotu ķīmiskā analīze. celta 1922. gadā pēc arhitekta Artūra Mēdlingera projekta, ar Ūdenstornis, kas pēc izskata atgādina bāku atrodas blakus sa- un vecums ap 8000 gadu. Tam ir raksturīgs iegarenu ezeriņu jeb šanas Bulduru draudzei 20. gadsimta 90. gadu beigās, tika 56. Jūrmalas brīvdabas muzejs. Muzejs dibināts 1970. Sākotnēji pacientus Ķemeros uzņēma nelielām izmaiņām saglabājusies līdz mūsdienām. vulaik populārajai Ķemeru viesnīcai, ko dēvēja arī par “balto akaču labirints, kas tam piešķir īpašu ainaviskumu. Tīreļa laipa uzsākti remontdarbi un daļēji atjaunots baznīcas interjers. gadā kā zvejnieku kolhoza “Uzvara” brīvdabas tautas mu- kuģi”. Tornī atradās sērūdens rezervuārs un dzeramā ūdens re- ir būvēta no koka dēļiem, tās kopējais garums ir 3,4 km. Taku Kr. Barona iela 6. T. +371 67755801. zejs. Tajā izvietota 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma Kūrortpilsētas vietējā mežziņa mājās, kur sērūdeni no aizsākumi avotiem veda spaiņos un mucās, tad 38. Ķemeru luterāņu baznīca. Ķemeru Evaņģēliski luteris- zervuārs 100 m3 tilpumā. Līdz Otrajam pasaules karam torņa veido divi apļi, kas izvietoti līdzīgi kā astotniekā. Līdz ar to ir ie- piekrastes zvejnieku sēta ar tai raksturīgām ēkām - dzīvojamo 18. gadsimta 30. gados Kaugurciemā sildīja un piedāvāja peldes ozolkoka kā baznīca 1897. gadā bija pirmā mūra ēka Ķemeru kūrortā. augšējā platformā bija ierīkots skatu laukums. Kūrorta viesi šeit spēja izvēlēties tuvāko, “mazo” apli 1,4 km, vai iet visu maršrutu 52. Jūrmalas mākslinieku nams. Šī ir telpa, kas pilnībā māju, klēti, tīklu šķūni, zivju kūpinātavu, pirti un citām būvēm, ieradās pirmie peldviesi. Tas bija laiks, baļļās. Baznīca celta historisma arhitektūras tradīcijās pēc inženiera no 42 metru augstuma aplūkoja Ķemeru apkārtni. pilnībā. Lielākajā aplī ir izbūvēts skatu tornis. Augstajā purvā var atvēlēta mākslai un radošajiem procesiem. Bez divām izstāžu kas atvestas no dažādiem jūrmalas zvejnieku ciemiem. Šis ir kad veidojās pirmie piejūras kūrorti 1838. gadā ar Baltijas ģenerālguber­ Heinriha Šēla projekta. Ar Ķemeru kūrorta ārsta F. Berga un R. redzēt tādus augus, kādi neaug nekur citur, piemēram, kukai- zālēm te darbojas folkloras kopa, bērnu zīmēšanas studija un pats lielākais un atraktīvākais Jūrmalas muzejs, kas saistoši Anglijā un Francijā. 1812. gada Krievi- natora­­ fon der Pālena gādību tika pa­ Polmaņa gādību tās būve pabeigta 1898. gadā. Baznīcas celt- 44. Ķemeru viesnīca. Uzcelta 1936. gadā, arhitekts Eižens ņēdāju augu - raseni. Mēģinot to ieraudzīt laipas malā, ņemiet aušanas studija, kuras dalībnieki interesentiem labprāt parā- atklāj kādreizējo Jūrmalas zvejnieku ikdienu. Te varēsiet uz- jas–Francijas kara darbība pārtrauca nākts finansiāls atbalsts no valsts un niecība izmaksājusi 17 000 rubļu. Baznīcā apskatāma latviešu Laube. “Baltais kuģis” vai “baltā pils”, kā dēvēja šo viesnīcu, vērā, ka augs ir neliels - 3-5 cm augsts. Ejot pa laipu parasti iz- dīs un atklās savus amata noslēpumus. Jūrmalas mākslinieku kāpt uz divu vēsturisku zvejas kuģu klāja, iepriekš piesakoties, Kaugurciema peldvietas attīstību, un iedalīta zemes platība kūrorta attīstībai, mākslinieka Indriķa Zeberiņa altārglezna “Kristus izdziedina bija viena no grandiozākajām un modernākajām viesnīcām dodas ieraudzīt arī dažādus putnus - mazi pelēki putniņi, kas či- nama ēka celta 1920. gadā un kā arhitektūras piemineklis iemēģināt prasmes virvju vīšanas un tīklu aušanas darbnīcā, vēlāk kūrorts turpināja veidoties tuvāk tādēļ šo gadu uzskata par Ķemeru kū- slimos” un piemiņas plāksne Latvijas brīvības cīņās kritušajiem Baltijas valstīs, izcila Latvijas brīvvalsts laika būve. Tā bija celta vina priedīšu galotnēs, visticamāk ir koku čipstes. Laipas tuvumā sevī iemieso Jūrmalas koka būvniecības labāko tradīciju esen- kā arī paviesoties autentiskās zvejnieku mājās. Vasaras ceturt- ci. Savukārt, nama izstāžu zālēs mājvietu rod mākslas izstā- Rīgai – Dubultos. Sākotnēji peldviesi rorta oficiālo dibināšanas laiku. Ķemeru iedzīvotājiem. A. Upīša iela 18. par valsts līdzekļiem un izmaksāja 2,5 miljonus latu. Pirmajā mīt baltās cielavas. Rudeņos tālumā bieži var dzirdēt dzērves. dienās ap pusdienlaiku muzejs sagādā patīkamu pārsteigumu stāvā iekārtotie ūdensdziedniecības kabineti nodrošināja ārst- des un skatītājus iesaistošas mākslas akcijas, padarot Māks- gardēžiem, jo šeit notiek zivju kūpināšanas pasākumi, kuros apmetās zvejnieku mājās, bet, attīsto­ Laikposmā no 19. gadsimta beigām līdz ties transporta satiksmei un – kopš Pirmā pasaules kara sākumam Ķemeri 39. Sv. Pētera – Pāvila pareizticīgo baznīca. Baznīca nieciskos pakalpojumus Ķemeros visa gada garumā. Stilistiski 49. Melnalkšņu dumbrāja laipa. Melnalkšņu dumbrāja linieku namu par svarīgu pieturas punktu ikvienam radošuma vietējie zvejnieki stāsta un rāda, kā pēc tradicionālajām meto- 1877. gada – jo īpaši dzelzceļam, Jūr- piedzīvoja strauju uzplaukumu – tika iz- celta 1893. gadā. Tā ir centriska krusta kupola koka baznīca Ķemeru viesnīca ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma parau- laipa atrodas Ķemeros, aiz nacionālā parka administrācijas un meklētājam. dēm tiek kūpinātas zivis un aicina tās arī nobaudīt. malā vērsās plašumā vasarnicu būvnie- veidotas sērūdens un dūņu vannu iestā- ar zvanu torni, veidota historisma stilistikā, Ziemeļkrievijas koka giem Latvijas būvmākslā. Lai piesaistītu ārvalstu tūristus, 1937. informācijas centra “Meža māja” ēkas. Staigājot pa koka lai- Muižas iela 6. T. +371 67752472. Tīklu iela 1a. T. +371 67754909. cība, izveidojās pirmās sanatorijas un des, ierīkots kūrparks un tramvaja līnija, baznīcu arhitektūras formās. Tā laika pazīstamais arhitekts Vla- gadā un 1939. gadā Ķemeros sarīkoja starptautiskus šaha pām var iepazīt ļoti mitru, dabisku lapu koku mežu – melnalkšņu Atvērts: Otrd.–Piektd. 12.00–19.00, Sestd. 12.00–16.00. Atvērts: Otrd.–Svētd. plkst. 10.00–17.00 (vasaras sezonā silta jūras ūdens vannu iestādes. 1834. kas Ķemerus savienoja ar Jaunķemeru dimirs Lunskis bez maksas veica arhitektūras projekta izstrādi, turnīrus, kas bija lielākais notikums Jūrmalas sporta dzīvē starp- dumbrāju. Takas garums ir 0,6 km. Labākais laiks takas apmek- Ieeja bez maksas. līdz plkst. 18.00). Ieeja bez maksas. gadā Dubultos uzcēla tā dēvēto Dīveļa pludmali. tāmes aprēķināšanu un būvniecības dokumentācijas sagatavo- karu periodā. Padomju laikā ēkā ierīkoja sanatoriju “Ķemeri”, lēšanai ir pavasaris, kad apkārtējo mežu applūdina Vēršupītes viesnīcu, kas kļuva par apkaimes savie- Pirmā pasaules kara laikā Ķemeri četrus šanu. Viņa vadībā celtniecības darbi tika veikti ātri un kvalitatīvi kurā izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ūdeņi un zied purenes. Laipa ir piemērota putnu, īpaši dzeņu, 53. Bulduru dendroloģiskais parks. 1910. gadā par 57. Ragakāpas dabas parks. Parkā ir ierīkotas divas da- sīgās dzīves centru, 1847. gadā – pir- gadus atradās frontes joslā un kūrorts un dievnams tiek uzskatīts par labāko arhitekta būvdarbu. Baz- ārstniecības metodes. 1992. gadā te tika filmēta režisores vērošanai. Dumbrāja laipa ir savienota ar Meža taku, kas ved dārzkopju saziedotajiem līdzekļiem Bulduros nodibināja pir- bas takas. Viena no takām, kas ir aptuveni 2 km gara, ved mo kūrmāju. Jūrmalā tolaik nebija savas tika pilnībā nopostīts. Jaunu uzplauku- nīcas interjerā saglabāti mākslas pieminekļi. Šī ir vecākā Ķeme- Adas Neretnieces filma “De Granšānu ģimenes noslēpumi” pa Ķemeru vēsturiskā kūrorta parka celiņiem un iepazīstina ar mo dārzkopības skolu Latvijā. Tā izvietota Bulduru muižas cauri priežu mežam un pārsvarā to veido koka laipas. Tajā pašvaldības, tāpēc vasarnieki veidoja mu Ķemeri piedzīvoja Latvijas brīvvalsts ru baznīca, kas pēc nostāstiem ir celta no koka bez nevienas pēc Onorē de Balzaka romāna “Pamāte” motīviem, bet 2000. reti sastopamu, krāšņu un bagātīgu lapu koku mežu – ozolu vēsturiskā centra teritorijā. Skolas vajadzībām 1911. gadā tika ir izvietoti arī informācijas stendi un soliņi, bet stāvākajās vie- uzcelta pirmā skolas ēka, arhitekts Aleksandrs Vanags. Līdz peldbiedrības (Badegesselschaft), kas laikā, īpašu popularitāti iemantojot dzelzs naglas. Katedrāles iela 1. gadā - režisora Aigara Graubes filma “Baiga vasara”. gāršu. Takā ir izvietoti stendi ar informāciju par dažādām koku tās - kāpnes. Dabas taka sniedz informāciju par parka dabas sugām. Taka ir piemērota bērnu ratiņiem un apmeklētājiem ra- Pirmajam pasaules karam skolā bija izveidota paraugsaim- daudzveidību, Ragakāpas ainavu neparasto vēsturi, sastopa- rūpējās par peldvietu labiekārtošanu, 1936. gadā uzceltajai Ķemeru kūrorta algoja orķestri ballēm un koncertiem, viesnīcai. 40. Mīlestības saliņa. Viens no Ķemeru parka izteiksmīgā- 45. Sēravota paviljons un sēravots “Ķirzaciņa”. tiņkrēslos. niecība, kur augļu dārzos bija iekoptas vairāk nekā 200 da- majiem augiem, dabiska veca priežu meža attīstību un kukaiņu kā arī ārstu peldsezonai. Pēc Otrā pasaules kara, padomju oku- kajiem objektiem meklējams uz Vēršupītes kanāla noslēgumā Šis ir viens no pazīstamākajiem Ķemeru kūrorta objektiem jau žādas augļu koku šķirnes, šeit audzēja arī burkānus, tomātus atstātajām pēdām mežā. Dabas parka nemitīgi mainīgā eko- pācijas periodā, Ķemeros uzcēla virkni izveidotās mākslīgās saliņas. Jau kopš 19. gadsimta beigām te kopš 20. gadsimta sākuma. Lapene uzcelta pie avota, kurš pēc 50. Slokas ezera dabas taka un skatu tornis. Taka gar un kukurūzu. Attēlā redzamā ēka ir 1989. gadā celtais jau- sistēma ir daudzu retu sugu vienīgais patvērums. Tajā konstatē- Dzelzceļa sanatoriju, kas uzņēma pacientus cau- atradās kokgriezumiem bagātīgi rotāts paviljons, kas nopos- skaita bija jau sestais 19. gadsimta beigās atklātais sēravots ūdensputniem bagāta ezera krastiem vijas caur dažādiem me- nais mācību korpuss. Skolas teritorijā atrodas dendroloģiskais ti septiņi Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, to skaitā em- izveide ru gadu. Šeit ārstēja kaulu un locītavu, tīts pirmā pasaules kara laikā. Tagadējā klasicisma tradīcijās Ķemeros. Pašlaik to ir vairāk kā divdesmit. Paviljons savu izskatu žiem - tā sākas un beidzas pie Slokas ezera, kur atbraucējus parks, kurā var apskatīt dažādas koku un ziedu šķirnes, kā arī brionālās kāpas, baltās kāpas, mežainās jūrmalas kāpas un Liela nozīme kūrorta attīstībā bija 1877. ādas, ginekoloģiskās un nervu sistēmas veidotā mūra rotonda uzcelta 1928. gadā pēc arhitekta Frid- nav būtiski mainījis, bet ķirzakas skulptūra izveidota tikai 1949. sagaida automašīnu stāvlaukums, piknika vieta un 7 m augsts iepazīties ar daudzām ziedu un koku sugu kolekcijām. dabiski attīstījušies veci skujkoku meži. Parkā sastopama div- gadā atklātajai dzelzceļa līnijai Rīga– slimības. riha Skujiņa projekta. Te atradās kafijas paviljons, kur kūrorta gadā (tēlnieks Juris Bajārs). 20. gadsimta sākumā avotu rotāja peldošs skatu tornis. Pastaigājoties pa taku, iespējams redzēt Bulduru Dārzkopības vidusskola, Viestura iela 6. desmit viena Latvijā īpaši aizsargājama suga: astoņas augu, Tukums, kas ir viena no senākajām viesiem piedāvāja bezalkoholiskos dzērienus, tēju un kafiju ar skulpturāla grupa - zēns uz delfīna, kuru nopostīja Pirmā pa- vairākus interesantus objektus – mitros mežus pie Vēršupītes, T. +371 67753135, www.bulduri.lv viena sēņu, astoņas kukaiņu un četras putnu sugas. Parkā aug dzelzceļa līnijām Latvijā. Turpmāk Jūr- uzkodām un izklaidei bija uzstādīts radio. Padomju laikā pie saules kara laikā. Starpkaru periodā avots tecēja no delfīna sēravotu pie Slokas ezera, lielo akmeni, kā arī vairākus purva Eiropas Savienībā aizsargājamā smiltāja neļķe, ligzdo meža Kultūras fons malā ar vilcienu regulāri ieradās liels Augot kūrorta popularitātei un palie- “Mīlestības saliņas” notika Bērnības svētki. atvērtās mutes, kas bija vienīgā saglabājusies skulptūras daļa. ezerus. Ceļā pa taku var pārbaudīt savu fizisko formu, izmēģinot 54. Līvu Akvaparks. Ziemeļeiropas lielākā slēgtā tipa ak- balodis, melnā dzilna, sila cīrulis un stepes čipste. Ņemot vērā dažādus sporta elementus: šūpoles, staigāšanu pa šauru koku, vaparka trīs stāvos ir izvietotas vairāk kā 20 dažādas slīdnes, šīs Ragakāpas dabas parka vērtības, tas iekļauts Eiropas Sa- skaits cilvēku un tā kļuva sasniedzama linoties vasarnieku skaitam, uzplauka arī ceļotājiem no attāliem Krievijas im- arī kultūras dzīve. Vasaras koncerti 41. Ķemeru kūrorta parks. Ķemeru ainavisko parku ar 46. “Meža māja”. Ēka uzcelta 1933. gadā un agrāk bija kāpelēšanu un citus. Uzkāpjot skatu tornī, var nodoties putnu vairāk kā 10 dažādu dziļumu un lielumu baseini, atrakcijas vienības aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000. pērijas apgabaliem. Dzelzceļa pieturas Dubultos notika jau kopš 19. gadsimta līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā pazīstama kā restorāns “Jautrais Ods”, kas saviem viesiem vērošanai Slokas ezerā. Taku ieteicams apmeklēt vēlā pavasa- bērniem, SPA komplekss ar pirtīm, auksto baseinu, sāls istabu, Transports: 11. mikroautobuss. 36. līnija Bulduros un pie Jūr- Jūrmalā veidojušās atbilstoši peldvie- 40. gadiem. 1870. gadā mūzika sāka sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka piedāvāja izsmalcinātas maltītes un dažādas izklaides - dejas rī, vasarā un rudenī (agrā pavasarī un vēlā rudenī taka var būt burbuļvannām, gaisa un zemūdens masāžas iekārtam, kā arī malas Brīvdabas muzeja. tām, kas attīstījās seno zvejnieku ciemu skanēt arī Majoros – Horna viesnīcas veidošanās un attīstība turpinājās nākamos simts gados. Pēc un kabarē programmas. Arhitekta Fridriha Skujiņa projektētā applūdusi). ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām un bāru ūdenī. vietā (mūsdienās to ir 14 – no Priedai- dārzā, 1879. gadā šeit notika pirmais Ķemeru viesnīcas uzcelšanas 1936. gadā, tās rietumu pusē būve ar niedru jumta segumu ir viena no spilgtākajām nacio- Slokas ezerā ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas un tā Atrakciju starta tornis sasniedz 7 stāvu ēkas augstumu. Parka 2 nes līdz Ķemeriem). Dzelzceļa pieturu simfoniskais koncerts Jūrmalā (atska- izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un nālā romantisma celtnēm Latvijā. 1951. gadā šajā ēkā ierīkoja ir nozīmīga migrējošo putnu atpūtas vieta. Tāpēc Slokas ezers platība ir 11 000m , vasarā atvērta papildus vasaras zona 2 virtene Jūrmalas teritorijā kopumā veido ņoja Bēthovena Piekto simfoniju). 1897. celiņiem. Pastaigas parkā tika uzskatītas par vienu no slimnie- bērnu sanatoriju “Meža māja”, kas darbojās vēl 20. gadsimta ir laba putnu vērošanas vieta, īpaši pavasara un rudens putnu 7 000m . 14 arhitektonisku veidolu eklektiku – no gadā aizsākās koncertdarbība Edin- ku atveseļošanās priekšnoteikumiem. Pāri Vēršupītei izveidoti 90. gadu sākumā. 1997. gadā pēc Ķemeru Nacionālā parka migrācijas laikā. Ezera krastā ir novietots peldošs 7m augsts Viestura iela 24. T. +371 67755636, www.akvaparks.lv 19. gadsimta beigās celtās Pumpuru burgas kūrmājā (mūsdienās Dzintaru vairāki tiltiņi, kuriem doti nosaukumi: “Nopūtu”, “Kaprīžu”, nodibināšanas “Meža māja” kļuva par parka administrācijas skatu tornis, no kura pārskatāms viss ezers. Pie skatu torņa at- stacijas koka ēkas līdz 20. gadsimta koncertzāle). “Muzikālais” u. c. Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais centrālo ēku. 1979. gadā šeit tika filmēti kadri režisora Igora rodas sēravots, kas izplūst ezera krastā. Slokas ezerā ir atļauta 70. gadu betonā sastingušā jūras viļņa publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. 20. gadsimta 30. gados Masļeņikova filmai “Šerloka Holmsa un doktora Vatsona pie- makšķerēšana. būvformai Dubultos. parka celiņu kopgarums sasniedza 15 km, bet pa Vēršupīti un dzīvojumi”. kanāliem bija iespējams braukāt ar nelielām laiviņām. Piekļūšana no Tūristu ielas. T. +371 67730078.