Pārskats Par Jūrmalas Pilsētas Teritorijas Plānojuma Izstrādi I Nodaļa Teritorijas Plānojuma 1.Redakcijas Izstrāde

Pielikums apstiprin āts ar J ūrmalas pils ētas domes 2012.gada 11.oktobra l ēmumu Nr.562 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma apstiprin āšanu un saistošo noteikumu izdošanu” (protokols Nr.17, 54.punkts)

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS

IV daļa Pārskats par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādi

I nodaļa Teritorijas plānojuma 1.redakcijas izstrāde

2012.gads

Saturs

1. 1. PAR TERITORIJAS PL ĀNOJUMA IZSTR ĀDES UZS ĀKŠANU UN PIRM Ā POSMA SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS ORGANIZ ĒŠANU ...... 3 Darba uzdevums J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādei ...... 5 1. 2. PAR SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS PIRM Ā POSMA ATK ĀRTOTU ORGANIZ ĒŠANU ...... 10 1. PUBLIK ĀCIJAS ...... 11 2.1. PIRMAIS POSMS ...... 11 2.2. ATK ĀRTOTS 1. POSMS ...... 13 2. SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS NORISES RAKSTUROJUMS ...... 16 3.1. PĀRSKATS PAR SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS PIRM Ā POSMA NORISI (28.12.2007. – 25.01.2008.)...... 16 3.2. PĀRSKATS PAR SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS ATKĀRTOTU PIRM Ā POSMA NORISI (03.12.2008. – 14.01.2009.) ...... 17 3.2.1. Sabiedrisk ās apspriešanas san āksmju laik ā izteiktie priekšlikumi...... 19 3.2.2. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes darba grupu san āksmes...... 23 3. ZI ŅOJUMS PAR V ĒRĀ ŅEMTAJIEM UN NORAID ĪTAJIEM FIZISKO UN JURIDISKO PERSONU PRIEKŠLIKUMIEM UN IEBILDUMIEM ...... 40 4.1. ZIŅOJUMS PAR PRIEKŠLIKUMIEM , KAS SA ŅEMTI ĀRPUS SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS LAIKA ...... 40 4.2. ZIŅOJUMS PAR PIRM Ā POSMA LAIK Ā SA ŅEMTAJIEM PRIEKŠLIKUMIEM ...... 48 4.3. ZIŅOJUMS PAR ATK ĀRTOTA PIRM Ā POSMA LAIK Ā SA ŅEMTAJIEM PRIEKŠLIKUMIEM ...... 48 4. ZI ŅOJUMS PAR SADARB ĪBU AR VALSTS INSTIT ŪCIJ ĀM ...... 67 5.1. PĀRSKATS PAR SARAKSTI AR NOSAC ĪJUMUS SNIEGUŠAJĀM INSTIT ŪCIJ ĀM...... 67 5.2. PĀRSKATS PAR SARAKSTI AR NOSAC ĪJUMUS UN PRIEKŠLIKUMUS SNIEGUŠAJ ĀM JŪRMALAS PILS ĒTAS STRUKTŪRVIEN ĪBĀM, KAPIT ĀLSABIEDR ĪBĀM UN SABIEDRISKAJ ĀM ORGANIZ ĀCIJ ĀM ...... 69 5.3. ZIŅOJUMS PAR KAIMI ŅU PAŠVALD ĪBU INFORM ĒŠANU ...... 69 5.4. ZIŅOJUMS PAR INSTIT ŪCIJU NOSAC ĪJUMU IEV ĒROŠANU ...... 70 5.5. ZIŅOJUMS PAR JŪRMALAS PILS ĒTAS STRUKT ŪRVIEN ĪBU , KAPIT ĀLSABIEDR ĪBU UN SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU SNIEGTAJIEM PRIEKŠLIKUMIEM UN NOSAC ĪJUMIEM ...... 93 5.6. ZIŅOJUMS PAR KAIMI ŅU PAŠVALD ĪBU SNIEGTAJIEM NOSAC ĪJUMIEM ...... 112 6. P ĀRSKATA ZI ŅOJUMS PAR TERITORIJAS PL ĀNOJUMA ATBILST ĪBU AUGST ĀKĀ PL ĀNOŠANAS LĪME ŅA TERITORIJAS PLĀNOJUMA PRAS ĪBĀM ... 116

Pielikumi (pievienoti atseviš ķos s ējumos): 1. pielikums. Instit ūciju nosac ījumi (kopijas) 2 .pielikums. Sabiedrisk ās apspriešanas atk ārtot ā pirm ā posma (priekšlikumu iesniegšanas posma) san āksmju protokoli 3. pielikums. Darba grupu protokoli

2 1. Jūrmalas pils ētas domes l ēmumi 1. 1. Par teritorijas pl ānojuma izstr ādes uzs ākšanu un pirm ā posma sabiedrisk ās apspriešanas organiz ēšanu

4 Darba uzdevums Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādei

8 9

1. 2. Par sabiedrisk ās apspriešanas pirm ā posma atk ārtotu organiz ēšanu

1. Publik ācijas 2.1. Pirmais posms Latvijas V ēstnesis

11 Jūrmalas zi ņas

2.2. Atk ārtots 1. posms Latvijas V ēstnesis

14 Jūrmalas zi ņas, 03.12.2008.

2. Sabiedrisk ās apspriešanas norises raksturojums 3.1. Pārskats par sabiedrisk ās apspriešanas pirm ā posma norisi (28.12.2007. – 25.01.2008.)

Ar J ūrmalas pils ētas domes 2007.gada 9.augusta l ēmumu Nr.683 tika uzs ākta J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma laika periodam no 2009.gada l īdz 2021.gadam izstr āde.

Jūrmalas pils ētas dome 2007.gada 22.novembr ī pie ņē ma l ēmumu Nr.1040 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009. – 2021.gadam darba uzdevuma apstiprin āšanu, l īguma sl ēgšanu un sabiedrisk ās apspriešanas procesa organiz ēšanu”.

Saska ņā ar šo l ēmumu tika organiz ēts sabiedrisk ās apspriešanas pirmais posms, kas norisin ājās laika period ā no 2007.gada 19.decembra l īdz 2008.gada 25.janv ārim. Sabiedrisk ās apspriešanas pirmaj ā posm ā tika nodots izv ērt ēšanai sp ēkā esošais J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojums un citi materi āli, k ā noteikts Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 34.punkt ā, l īdz ar to izpildot normat īvajos aktos noteikt ās oblig ātās pras ības.

3.2. Pārskats par sabiedrisk ās apspriešanas atk ārtotu pirm ā posma norisi (03.12.2008. – 14.01.2009.) Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gadam atk ārtots sabiedrisk ās apspriešanas 1. posms tika rīkots pamatojoties uz J ūrmalas pils ētas domes 2008. gada 13. novembra s ēdē pie ņemto l ēmumu Nr.964 „Par Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gadam atk ārtotu sabiedrisk ās apspriešanas 1. posma organiz ēšanu”.

Sabiedrisk ās apspriešanas termi ņš tika noteikts, 6 ned ēļ as no publik ācijas laikrakst ā Latvijas V ēstnesis un Jūrmalas Zi ņas, t.i., no 2008. gada 3. decembra l īdz 2009. gada 14. janv ārim, kuras laik ā var ēja iesniegt priekšlikumus uz ierosin ājumus, tos nos ūtot pa pastu vai nog ādājot person īgi: ■ J ūrmalas pils ētas domei (Jomas iela 1/5, J ūrmala, LV-2015), ■ J ūrmalas pils ētas b ūvvaldei (Edinburgas prosp. 75, J ūrmala, LV-2015).

Pl ānojuma izstr ādes procesa maksim ālai atkl ātības un sabiedr ības iesaistes nodrošin āšanai, tika izveidota interneta vietnewww.grupa93.lv/jurmala , kur ā apspriešanas atk ārtota 1. posma lak ā bija izvietoti pl āni un programmas, aktu ālākā pl ānošanas procesa inform ācija, daž ādu mediju raksti un iesp ēja komunic ēties ar pl ānojuma izstr ādātājiem.

att ēls Interneta vietne www.grupa93.lv/jurmala

Sabiedrisk ās apspriešanas laik ā tika organiz ētas izst ādes 6 J ūrmalas pils ētas da ļā s: ■ J ūrmalas pils ētas muzej ā (Tirgo ņu iel ā 29, Majoros), ■ Kauguru kult ūras nam ā (Rai ņa iel ā 110), ■ Majoru kult ūras nam ā (Jomas iel ā 35), ■ J ūrmalas pils ētas dom ē (Jomas iel ā 1/5, Majoros), ■ Ķemeru bibliot ēkā (Tukuma iel ā 20), ■ J ūrmalas pils ētas b ūvvald ē (Edinburgas prosp. 75, Bulduros). Izst ādes vajadz ībām tika sagatavota planšete, k ā ar ī tika izst ādīts J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.- 2021. gads IV da ļa „P ārskats par sabiedrisk ās apspriešanas 1. posmu”, kas ietv ēra J ūrmalas domes l ēmumus, darba uzdevumu, teritorijas pl ānojuma publik ācijas, l īdz apspriešanai sa ņemtos instit ūciju nosac ījumus un iedz īvot āju iesniegumus. Tika izst ādīti ar ī J ūrmalas pils ētas pl ānošanas dokumenti: J ūrmalas pils ētas att īst ības pl āns (apstiprin āts 27.07.1995), J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojums 1995.-2007. gadam ar groz ījumiem un papildin ājumiem l īdz 2009. gadam (12.07.2007 un 04.10.2007), J ūrmalas pils ētas t ūrisma att īst ības strat ēģ ija 2007.-2018. gadam (14.02.2008) un J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ ijas 1. redakcija (03.11.2004), R īgas pl ānošanas re ģiona telpiskais (teritorijas) pl ānojums 2005.-2025. gadam, Teritorijas pl ānošanas likums un Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumi Nr.883 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi”.

att ēls. Izst ādes materi āls J ūrmalas pils ētas domes att ēls. Izst ādes materi āls Ķemeru bibliot ēkā foaj ē

3.2.1. Sabiedrisk ās apspriešanas san āksmju laik ā izteiktie priekšlikumi Sabiedrisk ās apspriešanas atk ārtota 1. posma laik ā tika organiz ētas 7 san āksmes daž ādās pils ētas da ļā s, kur ās iedz īvot āji bija aicin āti izteikt savu viedokli par pils ētas turpm āko att īst ību vai l īdzšin ējā laik ā saprast ām probl ēmām.

1. Vaivari, Asari, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti 2008.gada 11.decembris, plkst.18.00 Sporta nams „Tauren ītis”, J ūrmala, K ļavu iela 29/31

1. Nepieciešama zon ējuma savietošana ar lietošanas m ērķiem 2. Pl ānojuma procesa gait ā nepieciešami krit ēriji priekšlikumu izsv ēršanai. 3. Pl ānojuma veidošana atbilstoši pils ētas strat ēģ ijai 4. Inženierapg āde t īklu pl ānošana atbilstoši pils ētas īpatn ībai, t.i., linearit ātei un ņemot v ērā šobr īd esoš ās un tr ūkstoš ās jaudas, galvenok ārt elektroapg ādes jom ā. 5. TIAN j āiek ļauj pras ība par inženiert īklu izb ūvi pirms vai vienlaic īgi ar objekta b ūvniec ību. 6. Ir viedoklis, ka šobr īd noteikt ās dabas pamatnes teritorijas nedr īkst noteikt k ā apb ūves zemes, bet saglab ājamas esošaj ā apjom ā. 7. Vaivaru, Asaru un Mellužu teritorij ā viena no liel ākaj ām probl ēmām ir grunts ūde ņu l īmenis un aizaugušie melior ācijas gr āvji. 8. Iedz īvot āji Vaivaru, Mellužu un Asaru teritorij ā kategoriski iebilst pret mazst āvu daudzdz īvok ļu apb ūvi. 9. Latvijas vides ģeolo ģijas un meteorolo ģijas a ģent ūrā nepieciešams noskaidrot re ālo iesp ējamo augst āko ūdensl īmeni. 10. Nepieciešams p ārskat īt pievadce ļu variantus pl ānotajam Dubultu tiltam. 11. JAB veikts p ētījums esot liecin ājis, ka iedz īvot āji iebilst 20 st āvu apb ūvei J ūrmalas pils ētā. 12. Iedz īvot āji v ēlās saglab āt J ūrmalu v ēsturisku, tādu, k āda t ā ir, tom ēr tas bieži vien ir atkar īgs no konkr ēta projekta pasniegšanas un pl ānot ās funkcijas. 13. Nepieciešams saprast J ūrmalas vizu ālo t ēlu. 14. Ir viedoklis, ka Kauguri nav J ūrmala vai ar ī piln īgi cita J ūrmala. J ūrmala sast āv no vair ākām atseviš ķā m, piln īgi atš ķir īgām pils ētas da ļā m. 15. Noteikti ir nepieciešams paredz ēt teritorijas r ūpnieciskas ražošanas att īst īšanai. 16. Nav apzin āta probl ēma ar autost āvviet ām. Ir nepieciešams izv ērt ēt dzelzce ļa malas š ādas funkcijas nodrošin ājumam. 17. Pils ētai ir j āattaisno t ūrisma pils ētas statuss. Ir j āatrod kopsauc ējs, k ā saglab āt esoš ās b ūtisk ās v ērt ības un tan ī paš ā laik ā ar ī peln īt. 18. Pils ētai ir j ābūt atv ērtai un piem ērotai za ļajam t ūrismam, ekot ūrismam un velo t ūrismam. 19. Ir j āmekl ē vieta t ūristiem, kuri mekl ē izklaidi. Nepieciešams atrast kaut vai vienu vietu Majoru centr ā, kur realiz ēt arhitektoniski interesantu b ūvi, kur izvietot diskot ēkas un kazino. 20. Att īst ības pl āna uzdevums ir nor ādīt investoriem vietas, kur vi ņi var ētu ieguld īt savus l īdzek ļus, t ādej ādi izvairoties no izmētajiem objektiem, kas nek ādā m ērā neveicina vienotu att īst ību. 21. Att īst ības pl āna ietvaros ir nepieciešams saprast piem ērot āko teritoriju treileru zonai, piem ēram, Jaun ķemeros pie Kolkas ielas. 22. DUS p ārkl ājums šobr īd ir piln īgi pietiekams 23. Vaivaru, Asaru un Mellužu rajoni ar ī turpm āk saglab ājami k ā savrupm āju apb ūves teritorijas. 24. Ezeru ielas gal ā būtu pie ļaujams izveidot golfa laukumu. 25. Pirms jaunu objektu apstiprin āšanas ir nepieciešama šo objektu vizualiz ācija. 26. Ķemeru, Jaun ķemeru un K ūdras zona ir ļoti perspekt īva uz ņē mējdarb ībai t ūrisma un ārstniecisk ā t ūrisma nozar ē. 27. Nepieciešama vieta sporta b ūvēm. Ļoti daudz cilv ēku ir neapmierin āti, ka tiek likvid ēti gan sl ēgtie, gan va ļē jie tenisa korti. 28. Lielupes gr īvas att īst ība, mola izb ūve un apb ūve. Noteikt blīvumu, augstumu un arhitekt ūras veidu, lai tas iek ļautos kop ējā pils ētas t ēlā. 29. Ēkas ir j āizv ērt ē individu āli, tās novietojumu. Nepieciešams apzin āt vietas pils ētā, kur var ētu att īst īt interesantus un netradicion ālus b ūvapjomus, kas netrauc ētu, bet papildin ātu pils ētas kop ējo t ēlu.

2. Krastciema, Valteru, Druvciema un Dubultu iedz īvot ājiem 2008.gada 12.decembris, plkst.18.00 Sporta nams „Tauren ītis”, J ūrmala, K ļavu iela 29/31

1. Jauno tiltu paredz ēt palie ņu teritorij ā. 2. Dzintaros j āmaina apb ūves bl īvumi. 3. Kāpas liegums j ānosaka par dabas parku, lai nenotiktu apb ūve. 4. Jāveic meža zemes gabalu inventariz ācija, lai noskaidrotu, vai tiem var atjaunot dabas pamatnes zon ējumu.

5. Ezeru iel ā, kur pie Lielupes ir p ļava un peldvieta, j ādom ā par to lai netiktu noskalota zeme. Ir ierosin ājums veidot golfa laukumu, t ādā veid ā teritoriju saglab ājot neapb ūvētu. Tiktu izb ūvēts ce ļš, st āvvieta, peldvieta. 6. Zemes gabalam, kas ir Slokas eva ņģē liski Luterisk ās draudzes īpašum ā j āatst āj dabas pamatne un jānosaka aizsargjosla, lai nenotiktu apb ūve. 7. Dabas pamatnes sali ņas, kuras ir pa vidu apb ūves zem ēm, j āparedz apb ūvei. 8. Ugunsdz ēsēju depo, Valteru prospekta gal ā, ir b īstam ā st āvokl ī. Ieteikums p ārveidot to par sabiedrisku objektu – klubu, pas ākumu organiz ēšanas vietu. 9. Ieteikums atjaunot ku ģī šu piest ātni Valteros, apvienojot to ar ūdens ņemšanas vietu. 10. Jāsaglab ā peld ētava Vasarn īcas ielas gal ā. 11. Priekšlikums, za ļaj ās zon ās izveidot b ērnu atrakciju laukumus.

3. Dubultu, Majoru un Dzintaru iedz īvot ājiem 2008.gada 15.decembris, plkst.18.00 Jūrmalas pils ētas muzejs, Tirgo ņu iela 29.

1. J.Pliekš āna iela 96 un 98 regul āri p ārpl ūst. Šaj ā teritorij ā nedr īkst pie ļaut t ālāku apb ūvi. Apgr ūtin āta piek ļuve upei, nav publisko peldvietu. 2. Dzintaru p ļav ās j āliedz apb ūve. 3. Jāpiev ērš uzman ība Dubultu melior ācijai. 4. Neapmierin ātība ar autoservisu, kas atrodas starp priv ātm ājām Pliekš ānu un Turaidas ielu gal ā. Tas samazina nekustam ā īpašuma v ērt ību. 5. Jādom ā, ko dar īt ar veco tiesas namu, jo tas ir ļoti slikt ā st āvokl ī. 6. Ēka ar torn īšiem, R īgas iel ā 2a, bojā vizu ālo t ēlu. 7. Izskat īt meža apb ūvi Dzintaru mež ā starp Dzintariem un Majoriem. Aizdomas par nelikumīgu apb ūvi. 8. Ieteikums Majoru muiž ā izveidot kult ūras namu. 9. Tirgu Majoros p ārveidot par slidotavu. 10. Uzskats, ka Dzintaru koncertz āle b ūtu j āatst āj sav ā v ēsturiskaj ā veidol ā. 11. Palie ņu p ļavu appl ūstošaj ās teritorij ās izb ūvētās ēkas, b ūtu j ānojauc. 12. Bulduros Dubultos vajadz īgs tirgus. 13. Lielupes, s ākot no Dubultiem uz augšu – vajadz īga k āda atp ūtas vieta. 14. Majoru muižai teritorijas pl ānojum ā b ūtu j ānosaka sabiedriska, nevis dz īvojam ā funkcija. 15. Jūrmalai nav vizu ālā t ēla koncepcijas. 16. Nepaaugstin āt un t ālāk nepalielin āt b ūvju apjomus padomju laika sanatorij ām - pie Baltic Beach Hotel un bijuš ās Marienb ādes sanatorijas starp Dubultiem un Majoriem, ar ī cit ās l īdz īgās teritorij ās. 17. Jāveic vizu ālās kvalit ātes anal īze no pludmales. 18. Dubultu, Bulduru kapiem nepieciešams norm āls piebraucamais ce ļš. 19. Intens īvāk j āizmanto Lielupes krasts, piem ēram, izveidot promen ādi. 20. Jāpiestr ādā pie veloceli ņu programmas. 21. Apb ūve nedr īkst b ūt augst āka par pried ēm. 22. Jāizv ērt ē transporta novietošanas iesp ējas, j āizskata transporta sh ēma. 23. Meži j ānosaka k ā dabas parki. 24. Vajadz īgas vair āk peldvietas Lielup ē. 25. Vajadz īgas vietas fiziskaj ām aktivit ātēm. 26. Dubultos, laukums pie stacijas, j āatst āj Und īnei. 27. Teritorijas pl ānā j āizveido atseviš ķa noda ļa par ģeolo ģiju – grunts ūde ņu pl ūsm ām. 28. Jomas iel ā j āatjauno velosip ēdu kust ība, j āpalielina publisko tualešu skaits. 29. Pie dzelzce ļa nav apgaismotu p āreju. 30. Vajadz īgi jauni vagoni ar zemaj ām gr īdām. Pagaid ām tas ir ļoti nepiem ērots inval īdiem. 31. Jāpalielina vilciena kust ības intensit āte. 32. Stacijas vair āk j āizmanto k ā dar ījumu iest ādes, tirdzniec ības vietas.

4. Slokas, Kauguru un Kaugurciema iedz īvot ājiem 2008.gada 16.decembris, plkst.19.00 Kauguru kult ūras nams, Rai ņa iel ā 110, J ūrmala

1. Jāpiev ērš uzman ība K ūdrai – piem ērota vieta azartsp ēlēm. Ar ī Kemeri un Jaun ķemeri. 2. Kauguros nedr īkst pie ļaut t ālāku azartsp ēļ u att īst ību. 3. Bulduros, Majoros un Kauguros nepieciešams tirgus. 4. Slokas pap īrfabrikas teritorija – piem ērota vieta azartsp ēlēm. 5. Pie j ūras j āparedz teritorijas dar ījumu apb ūvei, nevis dz īvojamajai apb ūvei. 6. Nepieciešama pils ētas v īzija. 7. Pl ānojum ā paredz ēt trolejbusa l īnijas izb ūvi posm ā Kauguri – Lielupe, pa Meža prospektu. 8. Kauguri netiek pietiekami ņemti v ērā k ā J ūrmalas pils ētas da ļa. 20

9. Jāizv ērt ē „stikla b ūru” tipa projektu nepieciešam ība J ūrmal ā. 10. Jāpagarina dzelzce ļa l īnijas atzars l īdz Nomet ņu ielai. 11. Kauguros j āsaglab ā daba. 12. Posm ā Jaun ķemeri – Dubulti vajadz īga v ēl k āda kafejn īca. 13. Jāizveido beznodok ļu zona uz ņē mējiem. 14. Jāatbalsta degrad ēto teritoriju atgriešana ekonomiskaj ā aprit ē – Slokas pap īrfabrikas teritorija, K ūdra u.c. 15. Tallinas, Skolas un Rai ņa iel ām nevar piek ļū t ar sabiedrisko transportu. 16. Jāpieš ķir vieta maksas autost āvviet ām. 17. Kaugurciem ā j āsaglab ā v ēsturisk ā apb ūve. Maksim ālais apb ūves augstums 3 st āvi. 18. Slok ā un Kauguros b ūtu j āparedz dar ījumu apb ūves zonas, izsl ēdzot azartsp ēļ u izvietošanu. 19. Kauguros j āparedz vietas sportam. 20. Penatgons, Slokas pap īrfabrikas teritorija – piem ērotas vietas daudzst āvu m āju apb ūvei. 21. Augstcelt ņu izb ūvei pl ānojum ā noteikt atbilstoši lielu zemes vien ību nepieciešam ību. 22. Nepie ļaut liela apjoma apb ūves veidošanos uz maz ām zemes vien ībām. 23. Kauguros j ālabiek ārto pludmales. 24. Nepieciešams ainavas nov ērt ējums. J āpiesaista ainavu arhitekti. 25. pl ānā j āparedz vair āku maz āku sporta objektu b ūvniec ības iesp ējas. 26. Nepieciešamas interešu izgl ītības iesp ējas. 27. Jāpiev ērš uzman ība Slokas un Kauguru kanaliz ācijai.

5. Slokas, Kauguru un Kaugurciema iedz īvot ājiem 2008.gada 17.decembris, plkst.18.00 Ķemeru vidusskola, J ūrmala, Ķemeri, Tukuma iela 1

1. Lapmežciem ā, Sm ārd ē, V ēršup ītē, Slocen ē, Mellužos, Asaros, Pumpuros paaugstin āts ūdens l īmenis d ēļ net īrītajiem gr āvjiem. 2. Projektu, ko SIA „Meliorprojekts” pašlaik izstr ādā Ķemeriem j āievieto kart ē. 3. Ķemeros nedr īkst pl ānot dz īvojamo apb ūvi – j āpl āno sanatorijas. 4. Bražciemam nav att īst ība scen ārija. 5. Nepieciešama ēdn īca, aptieka un kult ūras nams. 6. Jāatjauno d ūņ u vannas un s ēravoti. 7. „Jaun ķemeru” sanatorijai nepieciešama rekonstrukcija. 8. Ierosin ājums izveidot Kurortolo ģijas p ārvaldi, kas r ūpētos par nacion ālas noz īmes resursiem. 9. J āuzst āda luksofors p ārejai uz K ūdru. Nepieciešama autobusu piest ātne. 10. Ce ļš uz Ķemeru vecajiem kapiem ir ļoti slikt ā kvalit āte. 11. Jāpaplašina k ūrorta zona. 12. Ciema teritorija j āiz ņem no ĶNP robež ām. 13. Ķemeru teritoriju, kur ir apb ūve, j āiz ņem no NP. 14. Pl ānā j āievieš atseviš ķa noda ļa, kur uzskaita ĶNP priekšroc ības. 15. Ierosin ājums nacionaliz ēt urbumus.

6. Bu ļļ uciema, Stirnuraga, Lielupes, Vecbulduru un Bulduru iedz īvot ājiem 2008.gada 18.decembris, plkst.18.00 Lielupes vidusskola (z āle), Aizputes iela 1a, J ūrmala

1. Iebilst pret k āpu zonas apb ūvēšanu. 2. Tilta tuvum ā vasar ā ir transporta probl ēmas – lieli sastr ēgumi Vien ības prospekt ā un Viestura iel ā. Ne ērta transporta sh ēma - no tilta vienvirziena kust ība (j ābrauc 2 km atpaka ļ. 3. Priekšlikums no Stirnuraga p āri Lielupei ier īkot pr āmis, lai risin ātu satiksmes sastr ēgumu probl ēmas. 4. Jārod risin ājums nok ļū šanai l īdz galvenajai ielai vai ar ī j āierobežo apb ūve. 5. San āksmes dal ībnieki uzskata, ka J ūrmal ā augstb ūves ir neieder īgas. 6. Dēļ Akvaparka celtniec ības, p ārpurvojas teritorija. 7. Jaunai b ūvniec ībai j ānosaka pras ība projekta sast āvā iek ļaut melior ācijas/ ūdens rež īma regul ēšanas/ lietus ūdens novad īšanas risin ājumus. 8. Lielupe un t ās krasti tiek nepiln īgi izmantoti. 9. Aizaug neizmantot ās teritorijas, palienes p ļavas. 10. Vajadz īgas laivu piest ātnes, ste ķi, peldvietas. 11. Jātīra upes gultne, j ānodrošina pieeja pie upes, j āizveido veloceli ņi. 12. Upes krast ā L āč u ielas gal ā pie Lielupes nelikum īgi tiek b ērti b ūvgruži. 13. Iebilst pret praksi, ka bijušo īpašnieku zemi, kas bijusi bez apb ūves ties ībām, kompens ē iedalot zemesgabalus, kurus dr īkst apb ūvēt. 14. Vajadz īgas soci ālās m ājas. 21

15. Teritorijas pl ānojum ā identific ējamas pils ētas noz īmīgākās teritorijas un objekti, nosak āmas īpašas pras ības to att īst ībai. 16. Jāizv ērt ē efekt īvākie instrumenti, kas garant ē pils ētas v ērt ību saglab āšanu un att īst ību (ne tikai pats teritorijas pl ānojums, bet t ā ieviešanas meh ānisms, saist ība ar pašvald ības budžetu, priv ātā un publisk ā partner ība, u.c.). 17. Jāsabalans ē att īst ības vajadz ības un ierobežojumi.

7. Priedaines, Bražciema un V ārnukroga iedz īvot ājiem 2008.gada 19.decembris, plkst.18.00 Jūrmalas pils ētas dome (Liel ā z āle), Jomas iela 1/5, J ūrmala

1. Nepieciešama ēku legaliz ācija V ārnukrog ā. 2. Jāsamazina zemesgabalu lielums un j āpalielina at ļautais apb ūves bl īvums. 3. Jāsak ārto Balt ā k āpa un j āmaina zon ējums uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 4. Nepieciešami arhitekt ūras un ainavas veidošanas noteikumi attiec ībā uz ēku konstrukcij ām, apdari un kr āsojumu. 5. Vārnukrog ā j āvienojas par īpaš ām vides pras ībām un jaunu zon ējumu. 6. Jānosaka maksim ālais apb ūves augstums 1.5 st āvi. 7. Jāpiev ērš uzman ība Priedainei – nav iesp ējams tikt pie upes un j ūras. 8. 2.kategorijas ce ļš uz Priedaini no V ārnukroga ir nelietojams. 9. Vārnukrog ā nav sabiedrisk ā transporta. 10. Priedainei j āsaglab ājas bez lieliem apjomiem, bez daudzdz īvok ļu m ājām, nelielas savrupm āju apb ūves, iev ērojot v ēsturisk ās apb ūves trad īcijas, k ā analogs R īgas Mežaparkam. 11. Priedain ē vajadz īgs interneta un mobilo sakaru p ārkl ājums. 12. Slodze uz V ārnukroga ce ļu ir palielin ājusies, un iedz īvot āji nav sp ējīgi to vairs uztur ēt. 13. Pie Bražciema j āatst āj zon ējums „Dabas pamatne”. 14. Bulduros j āparedz tirgus. 15. Jāizb ūvē mols pie Lielupes ietekas, lai gr īva b ūtu ku ģojama. 16. Vārnukrogam j āpalielina elektroapg ādes jaudas.

3.2.2. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes darba grupu san āksmes

1. 2009. gada 8. janv āris, Slokas pap īrfabrikas īpašnieku tikšan ās

Bijuš ās Slokas pap īrfabrikas teritorija šodien zin āma k ā degrad ēta, pies ārņota ražošanas teritorija. T ā aiz ņem vair āk k ā 40 ha. Te str ādā ar ī vair āki J ūrmalas uz ņē mēji, kas dod b ūtisku ieguld ījumu pils ētas att īst ībā, nodrošinot darba vietas, ražojot ar ī eksportam. Bet vair āk k ā puse teritorijas st āv neizmantota. Ir skaidrs, ka bijuš ās pap īrfabrikas teritorijas att īst ība j āskata vienkopus, tom ēr to sarež ģī lielais īpašnieku skaits – vair āk k ā 40. T ādēļ apst ājās ar ī sav ā laik ā uzs āktais det ālpl ānojums.

Teritorijas pl ānojuma ietvaros ir iesp ēja noteikt š īs teritorijas turpm ākās att īst ības virzienus, tuvin āt domes redz ējumu, īpašnieku redz ējumu, iesp ējamo att īst ītāju idejas un iedz īvot āju redz ējumu par šo vietu. Uz tikšanos 2009.gada 8.janv ārī plkst.18.00 J ūrmalas domes mazaj ā z ālē bija pulc ējušies domes, b ūvvaldes, teritorijas pl ānojuma izstr ādātāju „Grupa 93” un Slokas pap īrfabrik ā str ādājošo uz ņē mumu un īpašnieku p ārst āvji. Diemž ēl šoreiz pagaid ām bija ieradušies tikai četri īpašnieki. Tom ēr š ī ir pirm ā tikšan ās, un jaut ājuma mērķtiec īga virz īšana var ētu rosin āt ar ī īpašnieku interesi turpm ākaj ās reiz ēs.

Domes izpilddirektors Gatis Truksnis iepaz īstin āja ar pašreiz ējo pašvald ības n ākotnes v īziju sak ārtot bijušo pap īrfabrikas teritoriju, att īstot pakalpojumiem un dz īvošanai piem ērotu teritoriju Lielupes krast ā, vienlaikus saglab ājot esošo uz ņē mumu ražotnes vai, atkar ībā no to pies ārņojoš ās darb ības, izv ērt ēt risin ājumus zemju apmai ņai, kompens ēšanai, p ārvietošanai vai citus risin ājumus (pies ārņojuma mazin āšanai, u.c.). B ūvvalde uzskata, ka, dar ījumu un dz īvošanas funkcija j āsaglab ā upei tuv ākaj ās teritorij ās, bet ražošanas funkcija jau tagad lo ģiski izvietojusies t ālāk – pie dzelzce ļa atzara, kur ar to var r ēķ in āties ar ī t ālāk. Tas gan ar ī nav viennoz īmīgi, jo upes krast ā turpin ās darboties ku ģu b ūves darbn īca, kurai nepieciešams ūdens tuvums.

San āksmes dal ībnieki pievienoj ās b ūvvaldes ierosin ājumam, ka ar teritorijas pl ānojuma pal īdz ību ir j ādod le ģit īms pamats š īs teritorijas att īst īšanas uzs ākšanai un j ānosaka pamata strukt ūra – ielu t īkls, zonas galveno funkciju izvietošanai. J ūrmalas aizsardz ības biedr ība ieteica piev ērst uzman ību katra īpašnieka v ēlm ēm, k ā ar ī pirms b ūtisku nosac ījumu mai ņas veikt padzi ļin ātu anal īzi. „Grupa 93” direktors Neils Balgalis nor ādīja uz to, cik būtiski, ka teritorij ā visp ār ir īpašnieki, kas darbojas, kuriem ir n ākotnes ieceres, un ka t ālākie risin ājumi var b ūt visu interešu saska ņošana, vienošan ās. Ir svar īgi saprast, kas ir īpašnieki, ko vi ņi pl āno attiec ībā uz savu biznesu. P ēc pirm ā dal ījuma tie ir (1) akt īvie, str ādājošie uz ņē mumi, (2) maz āk veiksm īgie uz ņē mumi, kas past āv, bet var pie ņemt, ka nav gatavi akt īvi iesaist īties teritorijas sak ārtošan ā un (3) īpašnieki, kuriem šeit ir ēkas vai zeme, bet kuriem nav uz ņē mējdarb ības ieceru, kas nogaida.

San āksmes dal ībnieki vienoj ās, ka n ākamreiz tiekas 17.febru ārī, plkst. 10.00, kad teritorijas pl ānojuma izstr ādes darba grupa skat īs teritorijas pl ānojum ā iek ļaujamos uz ņē mējdarb ības jaut ājumus. Uz šo tikšanos b ūs sagatavota detaliz ētāka inform ācija par īpašumiem un to att īst īšanas iecer ēm un v ēlm ēm. J āpan āk lab āka īpašnieku inform ēšana, iesaist īšan ās. B ūvvalde un „Grupa 93” b ūs izstr ādājusi priekšlikumu teritorijas zon ējumam, pl ānošanas risin ājumu priekšlikumu.

2. 2009. gada 13. janv āris, Inženierkomunik ācijas (1)- ūdensapg āde, kanaliz ācija, lietus ūdens un melior ācijas sist ēmas Ir veikti vair āki p ētījumi, kas nodrošina pietiekamu inform āciju esoš ās situ ācijas raksturošanai. Tagad nepieciešams pl ānot turpm ākos darbus. Tr ūkst inform ācijas par atseviš ķā m priv ātā īpašum ā esoš ām teritorij ām, piem ēram, Slokas bijus ī pap īrfabrikas teritorija, u.c.. Probl ēmas rodas, kad komunik āciju un gr āvju izb ūve un apsaimniekošana notiek priv ātaj ās zem ēs. Pašvald ībai rezerv ēt zemes pl ānotaj ām ma ģistr ālaj ām tras ēm, s ūkņu stacij ām, u.c. izb ūvei. Zemju rezerv ācijai par pamatu izmantot jau izstr ādātās t īklu att īst ības sh ēmas, k ā ar ī turpin āt darbu teritorijas pl ānojuma ietvaros. Zemes komisija var ētu apkopot neprivatiz ētās zemes (ar ī bez noteikta zon ējuma) un nos ūtīt J Ū, ar ī citiem komunik āciju tur ētājiem– varb ūt k āds zemesgabals ir piem ērots komunik āciju izb ūvei (Latvenergo politika - neieg ādāties zemi, bet nodrošin āt energoapg ādi caur apgr ūtin ājumiem) Paredz ēt inženierkomunik āciju un gr āvju izb ūvi k ā at ļauto izmantošanu vis ās teritorijas pl ānojuma zon ās Pie ņemot ēku (b ūvi) ekspluat ācij ā, v ērst uzman ību izb ūvētajiem koplietošanas gr āvjiem, to piesl ēgumiem pie galvenaj ām notek ām (pašlaik nereti apmierin ās ar gr āvi apk ārt zemesgabalam, bet ir slikti saist īts ar kop ēju lietus notek ūde ņu sist ēmu). Kopš 2008.gada vidus vairs netiek pie ļauta prakse, ka vien ā iel ā tiek izb ūvēti vair āku neatkar īgu (priv āto) ūdensapg ādes sist ēmu ūdensvadi. Izstr ādāts tr īspus ēja l īguma projekts (dome-„J ūrmalas ūdens” -īpašnieks). Izb ūvējot ūdensvadu iel ā, j āizb ūvē atzari uz zemesgabaliem. Nav viennoz īmīgi, vai pras īt piesl ēgties pie pils ētas ūdensvada priv āto m āju īpašniekus, jo ar ī piesl ēgšan ās pie iel ā izb ūvēta vada ir d ārga. Pašlaik neizpild ām dzeram ā ūdens oblig ātās nekait īguma pras ības. T ās var ēs izpild īt, kad b ūs pabeigta ūdenssaimniec ības att īst ības projekta 2.k ārta (un izb ūvētas ūdens att īrīšanas iek ārtas).

Par priv āto aku un lok ālo ūdensapg ādes sist ēmu dzeram ā ūdens kvalit āti datu nav. J ūrmal ā ir augsti grunts ūde ņi, l īdz ar to augsta to pies ārņošanas iesp ējam ība, jo visi notek ūde ņi netiek uzskait īti, pienācīgi att īrīti. Ar ī šo iemeslu d ēļ var ētu apb ūves noteikumos izvirz īt pras ības jaunas b ūvniec ības gad ījum ā piesl ēgties pie pils ētas ūdens sist ēmas. Visa centr ā cilv ēks un vi ņa vesel ība. Pras ību piesl ēgties pie pils ētas ūdensvada pašvald ība var pamatot apdz īvoto vietu pl ānošanas principos – kompakta, ar atbild ību pl ānota apb ūve un t īkli. R īga š ādas pras ības izvirza, ja b ūvē pils ētas ūdensvada tuvum ā. Oblig āta pras ība piesl ēgties pils ētas t īkliem izvirz āma vismaz lielajiem det ālpl ānojumiem/att īst ības teritorij ām. Pašvald ības kompetence o Ide ālā situ ācij ā - izb ūvēt t īklus: o Izdod tehniskos noteikumus jauniem piesl ēgumiem; o Pied āvāt sadarb ību priv ātajam, izb ūvējot t īklus Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā konkr ēti iez īmēt, kur ās teritorij ās ir centraliz ētas sist ēmas, kuras ir pils ētas sist ēmas.. Noteikt Infrastrukt ūras maks ājumu pašvald ības budžet ā.

Melior ācija Jūrmalas pils ētā esošie Bab ītes un J āņ up ītes polderi b ūtu pils ētas teritorij ā j ālikvid ē. Izv ērt ēt izstr ādātās lietus ūdens sist ēmu att īst ības sh ēmas – b ūvēt t ās tikai tur, kur tas ir lietder īgi un lo ģiski. Teritorijas pl ānojum ā o att ēlot valsts noz īmes ūdensnotekas o pašvald ības gr āvjus klasific ēt Ma ģistr ālie gr āvji - atseviš ķa sh ēma; Maz ākas pak āpes melior ācijas gr āvji - atseviš ķa sh ēma ( o Apb ūves noteikumos noteikt īpašnieku atbild ību pie b ūvniec ības un pras ības apsaimniekošanai o Apb ūves noteikumos var iek ļaut pras ību melior ācijas sist ēmu izv ērt ējumam, ar ī kontekst ā ar apk ārt ējo gr āvju sist ēmu. o Izdal īt atseviš ķas teritorijas, kur ās ir īpašas melior ācijas pras ības, piem ēram, Ķemeru nacion ālaj ā park ā – saska ņā ar dabas aizsardz ības pras ībām, Ķemeru ciem ā - visp ārīgās pras ības un uz robežas starp š īm teritorij ām - īpaši noteikumi, lai rež īms Ķemeru park ā neietekm ētu apdz īvot ās vietas appl ūšanu. Dr īzāk atteikties no idejas melior ācijas sist ēmas „pagriezt” no j ūras uz Lielupi. J ācīnās pret neleg ālajiem neatt īrīto notek ūde ņu ievad īšanu gr āvjos, kuru ietece ir j ūras l īcī. Pras ība “sertific ētu” att īrīšanas sist ēmas uzst ādīšanai (atseviš ķi J ūrmalas SN) Apgr ūtin ājumu pl ānošana “pa gabali ņiem” (zemes ier īcības projektos, det ālpl ānojumos, tehniskajos projektos)

Sloka Īpašniekiem veikt komunik āciju inventariz āciju, topogr āfiskos uzm ērījumus, sak ārtot dokument āciju vis ām teritorijas iel ām (iel ām īpašnieks ir SIA „Sabiedr ība SVA”). Tad t ālāk skat īties, k ādas komunik ācijas ir, kam nodot. Biznesa un izklaides parks, daž ādu aktivit āšu kokteilis - parks, industri ālais mantojums, amatniec ības, izklaides pas ākumi jauniešiem, attiec īgo dienestu uzman ība. Rad īt atrakt īvu vidi. Att īst ības gaitu virz īt l īdz īgi k ā Andrejsal ā, sp īķ eros. Saglab āt esošos ražošanas uz ņē mumus. Ar teritorijas pl ānojumu noteikt ielu strukt ūru, izmantošanu. Atš ķir ībā no iepriekš uzs ākt ā det ālpl ānojuma, nav nepieciešama visu īpašnieku piekrišana. Run āt ar īpašniekiem, īpaši ar ražojošo uz ņē mumu p ārst āvjiem par lab āko teritorijas sak ārtošanas veidu un turpm āko izmantošanu.

3. 2009. gada 20. janv āris, Inženierkomunik ācijas (2)- gāzes apg āde, siltumapg āde, elektroapg āde, sakaru t īkli

Gāze un siltums 1. G āzes apgādes t īklu att īst ība. Gāzes pieg ādes apjomi ir J ūrmalai pietiekami gan tagad, gan n ākotn ē, jo ir izb ūvēti liela diametra g āzes vadi. Gāzes apg ādes t īklu att īst ība galvenok ārt saist āma ar ekonomisko izdev īgumu, attiec īgi, ja ir pat ērētājs. Sloka, Meistaru iela, CBK teritorija - ražošanas teritorija, LG p ārņē musi g āzes vadus. L īdz r ūpn īcai ir g āzes vads ar DNN 400. Priedaine- rajons, kur šobr īd nav g āzes apg āde, jo nav maks ātsp ējas. Šis b ūtu gad ījums, kad vajadz ētu iesaist īties pašvald ības finans ējuma. Šobr īd J ūrmalai ir aktualiz ēta perspekt īvās g āzes apg ādes sh ēma, kuru j āiestr ādā TP.

2. Siltumapg āde Centraliz ēta siltumapg āde nodrošin āta bl īvas daudzst āvu apb ūves teritorij ās, rajonos, kur tas ir ekonomiski izdev īgi. Netiek pl ānots piesl ēgt centraliz ētajiem t īkliem savrupm āju rajonus. 24

J. Pliekš ānu ielas katlum ājā bija paredz ēts dubultot jaudu, bet ņemot v ērā pašreiz ējo situ āciju, kad pl ānot ā daudzst āvu apb ūve Varka ļu iel ā netiek realiz ēta, pl ānot ā rekonstrukcija nenotiks. Šobr īd galvenais J ūrmalas siltuma uzdevums ir saglab āt esošos pat ērētājus, k ā ar ī atgriezt bijušos. P ēdējo divu gadu laik ā ir v ērojama tendence, ka centraliz ētās siltumapg ādes pat ērētāji atgriežas(Baltic Beach Hotel, Hotel Jurmala SPA, Kauguru daudzst āvu ēkas). Jauni klienti pie esošajiem t īkliem tiek piesl ēgti, ja tas neprasa lielus kapit ālieguld ījumus.

Jūrmalas siltums ir izstr ādājis siltumt īklu att īst ības koncepcija, kas bija balst īta uz pl ānotajiem b ūvniec ības apjomiem. Koncepciju nepieciešams izv ērt ēt TP ietvaros. Slokas ielas rajona iesp ējam ā att īst ība. Ar ī turpm āk siltuma ražošanai tiks izmantota g āze, k ā past āvīgs un drošs resurss (Latvijai In čukalna pazemes g āzes kr ātuv ē ir gada rezerve.)

Dom ājot par efekt īvāku resursu izmantošanu netiek aizmirsts par Kauguru ko ģener ācijas staciju, tom ēr šobr īd šis projekts apst ājies galvenok ārt finansu d ēļ , jo jau šobr īd J ūrmalas siltums ir pa ņē mis kred ītu 1 miljona eiro apjom ā. Jaun ā TP izstr ādes ietvaros ir j āskata iesp ējas izmantot un izvietot alternat īvus siltuma/ener ģijas ieguves avotus- vēja ģeneratori, saules baterijas, siltuma s ūkņi. Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu pras ības to izvietošanai (gan teritorij ā, gan vizu āli). TP ietvaros ir nepieciešams veikt ener ģē tisko resursu izmantošanas anal īzi, vair āk no vides viedok ļa. M āju siltin āšanas pras ības TIAN.

Elektroapg āde 3. Elektroapg āde Pien ākoš ās jaudas J ūrmalas pils ētai ir pietiekamas, bet probl ēmas ir ar sadales kabe ļiem un l īnij ām, to caurlaides sp ējai. Šos jaut ājumus m ēģ ina risin āt DP ietvaros, tom ēr bez Latvenergo akt īvas l īdzdal ība situ ācija nemain īsies. Ir vietas, kur elektroapg ādes l īnijas nav izb ūvētas, jo nav ielas.

4. J ūrmalas gaismas funkciju nodrošin āšanai elektroapg ādes jaudas ir pietiekamas. Apgaismotas ir liel ākā da ļa bl īvi apb ūvētās ielas, viet ās kur ir reta apb ūve, apgaismojums netiek nodrošin āts. Apgaismojums netiek nodrošin āts jaunaj ās apb ūves teritorij ās, ja att īst ītājs to nav nodrošin ājis. Ir nepieciešams rast risin ājumu Kauguru, Jaun ķemeru un Ķemeru ce ļu apgaismošanai, kas iet caur nepab ūvētām mežu teritorij ām un šobr īd ir neapgaismotas. Ir viedoklis, ka tiks apgaismotas t ās teritorijas, kur pie ļaujama augst āka apb ūves intensit āte, attiec īgi liel āks lietder īgums. Pras ības TIAN par inženierkomunik āciju nodrošin ājumu jaunaj ās apb ūves teritorij ās, k ā arī teritorij ās, kur šobr īd nav komunik ācijas, t ālāka att īst ība nav pie ļaujama, kam ēr nav nodrošin ātas pamata komunik ācijas esošaj ā apb ūvē.

TP ietvaros nepieciešams noteikt jauno centru (enkurobjektu) teritorijas, kuras var ētu att īst īties un uz kur ām būtu lietder īgi vilkt visa veida komunik ācijas, un iesp ējams t ādā veid ā atmaks ātos piesl ēgt ar ī maz āk efekt īvas teritorijas.

Sakari 5. Sakaru operatoriem b ūtu iesp ējams nodrošin āt kvalitat īvus sakarus, pils ētas teritorij ā izvietojot 6 tor ņus 40 m augstum ā. Šobr īd tas nav iesp ējams TIAN pras ību d ēļ . Pl āna ietvaros j ānosaka vietas (Bite, SIA sniegs priekšlikumus par konkr ētām teritorij ām), kuras b ūtu piem ērotas š ādām funkcij ām, iesp ējams š ādas teritorijas var atrast šobr īd esoš ā dabas pamatnes zon ējum ā (cik š āda tor ņa izvietošanai ir nepieciešama teritorija?). Tor ņus izmantotu visi mobilo sakaru operatori, kam rastos š āda nepieciešam ība, lai izvair ītos no gad ījumiem, kad vien ā viet ā vai net āli ir 3 vai vair āk tor ņi.

Bezvadu sakaru iesp ējas s āk sevi izsmelt, jo jau šobr īd interneta ātrums ir maksim ālais, ko bezvada sakari sp ēj sniegt. J ūrmalas pils ētā pilot teritorija bezvada pakalpojumu ieviešanai. Varb ūt varam visai pils ētas teritorijai. Bezvadu sakari ir perspekt īvi ar ī t īri praktiski, jo kabe ļi bieži vien tiek p ārrakti un boj āti, bet šis jau ir TIAN jaut ājums, teritorijas pl ānošana. K ādas ir iesp ējas izmantot Latvijas Dzelzce ļa infrastrukt ūru, sakaru l īnijas?

Pl āna risin ājumus ieviest ilgstsp ējības virzien ā stimul ējošas pras ības, varb ūt drastiskas un radik ālas. Pras ības, kas pal īdz ētu dom āt radik ālā un nepierast ā virzien ā. Pl āna pras ības, kas stimul ētu att īst ītāju izv ēlēties atjaunojamus resursus vai efekt īvus, ilgtsp ējīgus risin ājums (NI atlaides, vai citi stimul ējoši pas ākumi)

4. 2009. gada 3. febru āris , Virszemes ūde ņi

1. Lielupes izmantošana peldoš ām b ūvēm 25

Šobr īd nav nek āda veida regul ējums š ādas apb ūves izveidei, un b ūvvaldei nav pamata izdot projekt ēšanas un arhitekt ūras uzdevumu (PAU).

Re ģion ālā vides p ārvalde ir izdevusi Tehniskos noteikumus peldošas DUS izveidei Priedain ē. Ir atseviš ķas šādas peldošas b ūves priv ātos īpašumos, bez noteikumu iev ērošanas. Šādas ēkas atkar ībā no izm ēriem b ūtu re ģistr ējamas CSDD vai Latvijas J ūras administr ācij ā (LJA). 2007.gad ā tika apstiprin āts darba uzdevums Lielupes ekspluat ācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstr ādāšanai, šobr īd šie noteikumi ir izstr ādes stadij ā. Dom ājot par peldošiem dz īvojamiem vai dar ījuma objektiem, ir j ādom ā ar ī par to apkalpojošo infrastrukt ūru - laip ām, krastu stiprin ājumiem. Vai Lielupes aizsargjoslas pras ības neliegs š āda veida att īst ību? Vai š ādu būvniec ību var ētu veikt Lielup ē? Lielupe – publiskie ūde ņi, valstij piekr ītošs zemes īpašums. Skaidrs, ka nevajag š āda tipa objektus (baržas un peldoši objekti) izvietot viscaur line āri gar Lielupes krastu, jo tie var boj āt ainava un dabu - J ūrmalas v ērt ības. Atseviš ķā s viet ās noteikti tas ir pie ļaujams un veicin āms.

Lielupes un t ās krastu izmantošanas pl ānošan ā ir j āņ em v ērā appl ūstoš ās teritorijas . Ir bažas par to, kas notiks t ādos gad ījumos, kur sp ēkā esošais pl āns paredz apb ūves iesp ējas, bet p ēc jaun ās apr ēķ inu metodikas (MK 302, no 03.06.2008) š īs teritorijas b ūs appl ūstošas? Kas un k ādā veid ā var risin āt šādus konfliktus? Jau šobr īd zon ā „appl ūstošaj ā teritorij ā” ir esošas apb ūves teritorijas, un ir nepieciešama šo teritoriju uzb ēršana un krastu stiprin āšana, lai aizsarg ātu esošo apb ūvi. Nav pareizi, ka pils ēta nevar izb ūvēt komunik ācijas un ielas līdz apb ūvei un ka š ī apb ūve nevar paplašin āties, saska ņā ar tagad ējā pl āna nosac ījumiem. Tom ēr likums ir sp ēcīgāks par TP. Ir j āsaprot, ka esoša apb ūve var palikt appl ūstoš ās teritorij ās, bet jauna gan nav iesp ējama, neatkar īgi no t ā, ka esošais TP to paredz. Teritorijas pl ānojums nedr īkst paredz ēt apb ūvi appl ūstoš ās teritorij ās. Vienlaikus j āatceras, ka upei ir j āat ļauj izpl ūst tur, kur tas notiek dabiski, jo tas mazin ās pl ūdu iesp ējam ību citur, kur tas l īdz šim nav bijis.

Teritorijas pl ānojums ir instruments, k ā sak ārtot no augst ākst āvošiem normat īviem aktiem „aizmirsto” jomu, apb ūves veidu. L īdz šim Lielupes krasti ir maz izmantoti, un ir apgrūtin āta piek ļuve tiem. Viens risin ājums ir laipu izb ūve gar upes krastu k ājāmg ājējiem un velosip ēdistiem promen ādes veid ā.

2. Lielupes osta Attiec ībā uz Lielupes ostu, šobr īd ir 4 piest ātnes, kur var iebraukt ku ģi ar iegrimi 4-4,8 metri, un peldošais doks. Ostas att īst ības galvenais tr ūkums ir t ālbrauc ēju ku ģu ar lielu iegrimi infrastrukt ūra. Ostas akvatorijas padzi ļin āšanai nepieciešami iev ērojami ieguld ījumi. Lielupes osta nav piem ērota, lai att īst ītu iev ērojamu kravu pārvad ājumu termin ālus. T ās n ākotne ir saist āma ar jahtu t ūrismu, k ā ar ī ūdenssporta centru un citu izklaides un t ūrisma pakalpojumu centru att īst ību.

Dzi ļuma probl ēmu var ētu risin āt mola celtniec ība. Lai nodrošin ātu jahtu iebraukšanu ost ā, nepieciešama gultnes padzi ļin āšana l īdz 3-5 metriem. Nepieciešama ar ī jahtu ostu rekonstrukcija.

Kopš 2004.gada Lielupes osta ir sl ēgta. Ar MK 2005. gada noteikumiem Nr. 193 „Noteikumi par Lielupes ostas robežu”, ostas sauszemes robeža tika iev ērojami samazin āta sauszemes da ļā , iev ērojot priv ātas intereses. Šobr īd ostas teritorijas kopplat ība ir 422 ha. 2005.gad ā tika izstr ādāts Lielupes ostas att īst ības koncepcijas projekts, kur ā tika konstat ēts, ka Lielupes osta ir zaud ējusi savu specializ āciju k ā zvejas osta, jaunas invest īcijas ost ā nav bijušas un t ā nav k ļuvusi par komercostu.

Lielupes ostas att īst ība v ēl joproj ām nav skaidri noteikta (nav izstr ādāta ostas teritorijas att īst ības strat ēģ ija), tom ēr osta ir viena no perspekt īvākaj ām pils ētas att īst ības jom ām, kas paredz priv āto investoru piesaisti. Nepieciešams izstr ādāt ostas teritorijas apsaimniekošanas un att īst ības strat ēģ iju, k ā ar ī veicin āt jahtu ostu un laivu piest ātņu att īst ību ostas teritorij ā.

3. Mols Mola b ūvniec ība kav ētu sanesu veidošanos Lielupes gr īvā, kas pašlaik ir tikai 1,5 m dzi ļa. Mols ir priekšnosac ījums ūdens transporta satiksmes atjaunošanai no Lielupes uz j ūru. Šobr īd nav politiska l ēmuma par mola nepieciešam ību. Tikai zin ātnieki p ēta, k ādam molam b ūt. Šobr īd ir sa ņemts priekšlikums no juridisk ām person ām par mola izb ūvi, invest ējot priv ātus l īdzek ļus, kas v ēlas uzb ūvēt molu un augstceltnes. Pras ības mola izb ūvei ir j āparedz TP.

4. J ūras „apb ūve” Mols nav vien īgā b ūve, kuru ir nepieciešams b ūvēt j ūrā. Iesp ējams ir j ādom ā ar ī par pras ībām piest ātņu izveidošanai j ūrā, kuras b ūtu nepieciešams izb ūvēt vair āk k ā 300 m att ālum ā no krasta j ūrā, lai sasniegtu

26 dzi ļumu kas b ūtu piem ērots jaht ām ar 3 m iegrimi. Š ādu b ūvju nepieciešam ība ir ar ī nedaudzajiem J ūrmalas zvejniekiem (64 iz ņē muši at ļaujas). Iesp ējams, ka š āda apb ūve pl ānā paredzama ne k ā zon ējums, bet k ā atseviš ķi objekti, iz ņē mumi.

5. Peldvietas Šobr īd J ūrmal ā vis ām Peldvietu higi ēnas un iek ārtošanas noteikumu (MKN 300) pras ībām atbilst 11 j ūras peldvietas. Bez tam ir iekšzemes peldvietas, kuru kvalit āti kontrol ē VA „Sabiedr ības vesel ības a ģent ūra”. Kauguru mas īva iedz īvot āji ir iecien ījuši Slokas karjera ūde ņus, jo j ūrā ūdens bieži vien ir auksts, t āpēc ar ī šos ūde ņus kontrol ē SVA, tom ēr š ī peldvieta neatbilsts MK pras ībām un nav ofici āla, t āpat k ā visas Lielupes peldvietas. Peldvietu un atp ūtas vietu pie ūdens atz īmēšana teritorijas pl ānojum ā ir nepieciešama, jo tas var ētu rosin āt priv ātu investoru vēlmi š īs vietas att īst īt, un pašvald ības pien ākums ir norādīt š īs vietas.

Tā k ā Slokas karjera peldvieta nav ofici āla, tad RVP nebija nek āda pamata nepie ļaut lietus ūde ņu novad īšanu pa melior ācijas gr āvjiem no atkritumu š ķirošanas poligona, kas var ētu j ūtami ietekm ēt peld ūdens kvalit āti. Ūdens šobr īd ir t īrs. Blakus Slokas karjeram ir paredz ēta jaun ās slimn īcas b ūvniec ība un daž ādas dar ījumu funkcijas, kas iesp ējams nav savietojamas ar rekre āciju, bet vienlaikus nedr īkst aizmirst, ka teritorija pie Slokas karjera peldvietas ir iznom āta tieši š ādai funkcijai.

Vienlaikus tom ēr b ūtu labi, ja pašvald ība savos īpašumos izveidotu MKN atbilstošas peldvietas. Labiek ārtojams ir viens no svar īgiem jaut ājumiem pludma ļu un peldvietu izmantošan ā.

LV ĢMA šobr īd izstr ādā Lielupes baseina apsaimniekošanas pl ānu. Lielupes ūdeņus galvenok ārt ietekm ē augštec ē esoš ā saimniecisk ā darb ība, un, izskatot jaut ājumu par peldvietu pl ānošanu, ir j āņ em v ērā Lielupes ūde ņu kvalit āte. Lielupes apsaimniekošanas un izmantošanas jaut ājumi ir j āskata kop ā ar kaimi ņu pašvald ībām un augštec ē esošaj ām pašvald ībām - Jelgavu, Salas pagastu, Bab ītes pagastu.

6. Citi jaut ājumi/secin ājumi 1. Robežas ūden ī preciz ēšana ar R īgas pils ētu 2. J ūrmalniekiem ir j āiem ācās sadz īvot ar dabas vidi, to neboj ājot, bet l īdzsvarojot daž ādās pras ības. 3. Krasta stiprin ājumu nepieciešam ības noteikšana teritorijas pl ānojuma ietvaros

5. 2009. gada 10. febru āris. K ūrortolo ģija

1. Kas ir k ūrorts? Līdz šim vienotas defin īcijas nav, J ūrmalas dome pie ņem T ūrisma likum ā noteikto, bet ir skaidrs, ka t ā nav piln īga. Tom ēr pilnīgas defin īcija esam ība ir apšaub āma. Pamat doma k ūrorta defin ēšanai ir- vieta ar īpašiem dabas faktoriem, viet ējiem dabiskiem dziedniec ības l īdzek ļiem zem ē, j ūrā vai klimat ā. J ūrmal ā ir visi tr īs pamatresursi k ūrortu att īst ībai- balneolo ģiskais, d ūņ u un klimatiskais. Jūrmala k ā k ūrorts veidojies v ēsturiski, jo šeit ir viet ējie dziednieciskie faktori, kas ir k ā priekšnoteikumi k ūrortu att īst ībai- gaiss, klimats, j ūra, meži, d ūņ as, ūde ņi, kas viss kop ā veido unik ālu J ūrmalas k ūrorta priekšroc ību- mikroklimatu, kas ir gan ārst ējošs, gan tren ējošs un ļoti piem ērots Thalaso terapija, kurai vajadz ētu izveidot īpašu centru. Lai mikroklimatu nov ērotu ir pl ānots uzst ādīt bioklimatisk ās stacijas, kuras ir nepieciešamas vair ākas. Mikroklimats ir tas, kas īpaši tiek ietekm ēts, veidojot jaunas apb ūves. Izmantojot resursus, nedr īkst aizmirts par to atjaunošanu.

2. Esoš ā situ ācija- resursi, infrastrukt ūra, teritorijas. Jūrmala ir unik āla vieta, bet sav ādāka k ā pirms 20 vai 80 gadiem, kad k ūrorta att īst ība bija paš ā plaukum ā. Padomju laikos J ūrmala bija viena no div ām l īdz tr īs š āda veida izej ām pie j ūras vis ā Padomju Savien ībā, šobr īd situ ācija ir krasi main ījusies. Viens no att īst ības virzieniem, kas ir pier ādījies praks ē, ir puduru jeb kl āsteru veidošana. Šobr īd k ūrortam nepieciešam ā infrastrukt ūra ir izkais īta viscaur pils ētai, ko liel ā m ērā nosaka t ās fiziskais novietojums.

Lai veiksm īgi organiz ētu k ūrortiest ādes att īst ību, tai tom ēr ir j āatrodas resursu tuvum ā. Šobr īd tas liel ākaj ā da ļā gad ījumu t ā nav. Ar savu urbumu str ādā sanatorija „Jaun ķemeri”, divi urbumi ir pie sanatorijas „Jantarnij Bereg” . J ūrmalas pieejamo resursu iesp ējas un apjomi ir daudz liel āki k ā tie tiek izmantoti. Liela da ļa urbumu netiek izmantoti vai nedarbojas. S ērūdens horizonts ir tikai Ķemeru da ļā , savuk ārt n ātrija hlor īda ūde ņi ir pieejami vis ā jūrmalas teritorij ā. Bromu saturošie ūde ņi ir 1 km dzi ļum ā.

Liel ākais resursu tur ētājs un vienlaic īgi ar ī aizsarg ātājs J ūrmalas pils ētā ir Ķemeru nacion ālais parks. Parkam ir izdal ītas tr īs zonas- neitr ālā, kas ietver Ķemerus un sanatoriju Jaun ķemeri; ainavu aizsardz ības, kas ir k ā buferjosla, un tan ī ir ietverta ar ī sanatorija „Jantarnij Bereg”; dabas lieguma zona, kas galvenok ārt ir koncentr ēta 27 parka centr ālaj ā da ļā . Ņemot v ērā, ka Ķemeru „pilsēta” ir neitr ālaj ā zon ā, nek ādā veid ā nevar apgalvot, ka šis pils ētas da ļas att īst ības regresij ā b ūtu vainojams tieši parks. Dr īzāk tas ir „viena” investora faktors, kura p ārzi ņa ir galvenie Ķemeru k ūrorta infrastrukt ūras objekti. L īdz šim br īdim ĶNP nevar atcer ēties k ādu gad ījumu, kad neb ūtu saska ņots k āds projekts Ķemeru „pils ētā” tikai t āpēc, ka tas atrodas ĶNP.

Kūrortpils ētas pamatam ir j ābūt sanatorij ām. Kas interesanti- šobr īd J ūrmal ā ir tr īs tradicion ālas sanatorijas, no kur ām viena pieder Krievijas Feder ācijai, otra- Baltkrievijas vald ībai un KRC „Jaun ķemeri”, kas ir Latvijas īpašnieku p ārzi ņa. Sanatorijas „Jantarnij Bereg” att īst ību šobr īd kav ē l īdzšin ējā pl ānojuma zon ējums „dabas pamatne” teritorij ās, kuras re āli ir apb ūvētas ar sanatorijas infrastrukt ūru.

3. J ūrmalas k ūrorta att īst ības iesp ējas Līdz šim J ūrmalas pils ēta akt īvi ir iest ājusies par k ūrortpils ētas statusu. Tom ēr tam tr ūkst vienotu atbalsta politiskas instrumentu gan pils ētas, gan valstisk ā l īmen ī. Tr ūkst lobiju sist ēmas. Farm ācijas un rehabilit ācijas nozares ar katru gadu k ļū s arvien piepras ītākas. J ūrmalai k ā vienotam k ūrorta ir jāveido vienots pied āvājums, kas sev ī iek ļautu daž ādas iesp ējas, kuras nodrošin ātu atš ķir īgi uz ņē mumi, t.i., p ēc atp ūtas sanatorij ā izklaide deju z ālē, vai gluži otr ādi, p ēc uzdz īves b ārā, atjaunošan ās sanatorij ā.

Ir izskan ējis viedoklis, ka J ūrmala nevar veidoties par k ūrortpils ētu, ja taj ā tiek r īkots tik ska ļš pas ākums k ā Jaunais vilnis, tom ēr ir pamats uzskat īt, ka tieši J ūrmal ā var, jo J ūrmalas „izstiept ība” 30 km garum ā šin ī gad ījum ā ir priekšroc ība. J ūrmalas ģeogr āfiskais novietojums ir lieliska priekšroc ība pakalpojuma un pied āvājuma daž ādībai, bet vienot ā sist ēmā. Lai tas b ūtu iesp ējams, k ūrorts ir stingri j āzon ē- klus ā k ūrorta un sanatoriju zona ( Ķemeri, Jaun ķemeri), Jomas iela un apk ārtne, kur ā ir at ļauta un v ēlama ska ļa un akt īva izklaide un teritorija, kur ā š īs lietas var ētu miks ēt, k ā tas šobr īd ir izdevies Baltic Beach hotel (viesn īca svien īgā v ēlme- paaugstin āt st āvu skaitu). Jaut ājums palika neatbild ēts, kas ir t ās lietas, kas piederas k ūrorta zonai, k āda veida apb ūve vai objekti? Skaidrs, ka tie ir objekti, kas nav „ska ļi” un „smagi”.

Līdz šim J ūrmala vair āk orient ējusies pils ētas t ēlu un pakalpojumus veidojot k ā eksporta preci, tom ēr ir nenoliedzas fakts, ka liel ākais apmekl ētāju un pakalpojumu izmantot āju skaits ir tieši viet ējo, t.i., Latvijas iedz īvot āju vid ū. Tom ēr eksporta produkts un viet ējais tirgus viens otru neizsl ēdz.

Kā labs piem ērs J ūrmalai tiek min ēts Lietuvas k ūrorts Druskinienki, kur nav izj ūtama sezonalit āte, kas ir izteikta Jūrmalas pils ētā. K ā viens no faktoriem tiek min ētas t ādas iest ādes k ā k ūrorta polikl īnikas, kas šobr īd J ūrmal ā nav. Sanatorijai „Jaun ķemeri” ir pl ānos n ākam ā gada laik ā izveidot š āda veida polikl īniku pie sanatorijas, kur rehabilit ācijas pakalpojumus b ūs iesp ējams sa ņemt ar ī negu ļot sanatorij ā. Šobr īd J ūrmalas sanatorijas ir it k ā apst ājuš ās laik ā, kas ir k ā priekšroc ība piesaistot nosta ļģ ijas p ārņemtos apmekl ētājus, tom ēr tas nek ādā veid ā neveicina att īst ību moderna un apmekl ēta k ūrorta virzien ā, jo liel ākā da ļa rietumu un nu jau ar ī austrumu un ar ī viet ējie klienti tom ēr grib sa ņemt atbilstošu komforta vidi un nepietiek tikai ar kvalitat īvu ārst ēšanu vai apkalpošanu, kas ar ī reiz ēm nav „l īmen ī”.

Ir viedoklis, ka projekts „K āpa”, kas no vienas puses ir k ā k ūrorta infrastrukt ūra, ir nepiem ērots šai konkr ētajai vietai gan p ēc m ēroga, gan funkcijas. Ir viedoklis, ka J ūrmal ā ir vasara j āpagarina, nevis j āveido milz īgi ķī miski „ziemas” objekti.

Piejūras zon ā ir nepieciešams noteikt apb ūves iesp ējas tikai k ūrortobjektiem, dz īvojamo funkciju atvirzot uz Lielupes pusi.

Ķemeru apb ūve ir viens komplekss un t ālākās att īst ības re ālās iesp ējas ir neskaidras neveiksm īgās privatiz ācijas d ēļ . Dome ir pl ānojusi veikt k ūrparka atjaunošanu. Nav atbildes uz jaut ājumu, kāpēc l īdz šim nav att īst ījusies uz ņē mējdarb ība Ķemeros? Iesp ējams, ka pirmais solis ir j āsper tieši pašvald ībai, tom ēr ir j āatceras, ka pašvald ība l īdzšin ējā laik ā savu iesp ēju robež ās ir piev ērsusi savu uzman ību teritorijai, ir izstr ādāts gan bērnud ārza, gan skolas projekts. Iesp ējams tas ir ekonomisko p ētījumu noteiktais negat īvais rezult āts, kas ne vienm ēr piepild ās dz īvē. Ar ī L īvu akvaparkam tika paredz ēti tikai zaud ējumi, bet situ ācija izv ērs ās piln īgi cit ādāk.

Tūrisma strat ēģ ija nosaka, ka viena k ūrorta att īst ības zon ām ir K ūdra, tom ēr re ālā situ ācija pasaka priekš ā, ka šin ī teritorij ā ir j āstimul ē jebk āda veida darb ība, nenosakot viena veida att īst ību, jo tas šobr īd nav pamatojami.

Jūrmalas pils ētas teritorij ā ir j āveicina nep ārtraukta k ājāmg ājēju un velobrauc ēju kust ība, savienojot pils ētas da ļas, veidojot za ļos koridorus. Gar Lielupi, gar ūdens kr ātuv ēm, gar j ūru, bet veidot ikdien ā pils ētas iedz īvot ājiem lietojamus, jo tikai tad tie iedz īvosies un b ūs interesanti ar ī iebrauc ējiem, kas v ēlas redz ēt citas „zemes” ikdienas rit ējumu.

Kūrorta att īst ības vien no aspektiem ir treileru t ūristi, kuriem ir nepieciešama vieta, kur savus treilerus novietot, kas šobr īd notiek autost āvviet ās, pie veikliem u.c. tam nepiem ērot ās viet ās.

Jūrmalas pils ētas strukt ūra ir piem ērota l īnijveida transporta l īdzek ļu att īst īšanai.

6. 2009. gada 17. febru āris. Slokas pap īrfabrikas īpašnieku tikšan ās Vēsturisk ā Slokas pils ēta ir J ūrmalas sen ākā pils ētas da ļa, kas ir bijusi slavena k ā r ūpniec ības pils ēta. Īpaši strauji t ā att īst ījās p ēc I pasaules kara, kad darbu uzs āka Baltijas Celulozes fabrika. V ēlāk fabrika savu darb ību paplašin āja un k ļuva par Slokas celulozes un pap īra fabriku, kas savu darb ību p ārtrauca 1994.gad ā, kad ekolo ģisku un ekonomisku apsv ērumu d ēļ fabrika tika sl ēgta. Liel ākā da ļa teritorijas saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu atrodas “R ūpniec ības teritorij ā” un neliela da ļa “Jauktas ražošanas teritorij ā” un ”Jauktas dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ās teritorij ās”. Teritorij ā atrodas Slokas celulozes un pap īra fabrikas ēkas un b ūves, kas ir ļoti slikt ā st āvokl ī un ir b īstamas. Starp t ām ir ar ī 19.gs.beig ās b ūvētās ražošanas ēkas, kur ām ir arhitektoniska un kult ūrv ēsturiska v ērt ība (pašlaik bez aizsardz ības statusa).

Slokas teritorijas īpaš ās iez īmes/probl ēmas/ iesp ējas 1. Kādreiz uz ņē mēji paši organiz ēja apsardzi, un teritorija bija sl ēgta. Apsardzei naudu vairs nesav ācot, teritorija jau vair ākus gadus nav sl ēgta. Tom ēr t ā rada „sl ēgtas” teritorijas iespaidu. Ir viedoklis, ka jāveicina teritorijas atv ērt ību, tom ēr nedr īkst aizmirst par teritorijas draudiem, t.i., kanaliz ācijas ak ām bez v ākiem, sabrukuš ām konstrukcij ām u.tml. Teritorijas atv ēršana var notikt tikai tad, ja t ā tiek padar īta droša, kas šobr īd nav iesp ējams finanšu tr ūkuma d ēļ .

2. Slokas PC fabrikas teritorija ir piln īgi priv ātīpašnieku rok ās, k ā rezult ātā pašvald ībai nav juridiska pamatojuma ieguld īt pašvald ības l īdzek ļus priv ātīpašumu sak ārtošan ā. Sav ā laik ā uz ņē mēji un pašvald ība nevar ēja vienoties par zemes atpirkšanu. Viens veids ir noteikt sarkan ās l īnijas un zemi starp sarkanaj ām l īnij ām atpirkt, lai „iesaist ītos” teritorijas sakopšanas kompleks ā. Tad j āmekl ē iesp ējas izmantot ar ī ES fondu l īdzek ļus. Tad daudz re ālākas ir iesp ējas ieinteres ēt k ādu „nopietnu” investoru.

3. Teritorijas pl ānojuma ietvaros pašvald ības ir noteikusi sarkan ās l īnijas, kuras m ēroga d ēļ ir neprec īzas, reiz ēm š ķē rsojot ēkas. Jaunaj ā pl ānā t ās j ākori ģē atbilstoši esošo īpašumu strukt ūrai.

4. Iesp ējams, ka pašvald ībai vajadz ētu ieg ūt sav ā īpašum ā ar ī k ādu zemesgabalu teritorijas vid ū, kas būtu k ā „enkurobjekts” p ārējās teritorijas att īst ībai. Svar īgi, k ā vienoties par savstarp ēji izdev īgiem noteikumiem.

5. Pašvald ība ir ”pievilkusi” visas ma ģistr ālās komunik ācijas l īdz Slokas PF teritorijai, un viet ās, kur tas v ēl nav, tas tiek pl ānots tuv ākaj ā laik ā. 6. Iepriekš ir izskan ējis viedoklis, ka nepieciešams apzin āt teritorij ā esoš ās inženierkomunik ācijas, veicot topogr āfisko uzm ērīšanu. Esošo komunik āciju t īklu st āvoklis ir nepamierinošs, viet ām to vairs nav nemaz. Inženierkomunik ācijas j āveido piln īgi no jauna, sarkano l īniju un inženierkomunik āciju koridoros.

7. Teritorij ā b ūtu j āapzina, vai neb ūtu nepieciešams noteikt īpaš ākas aizsardz ības pras ības, piem ēram, industri ālā mantojuma saglab āšanai. Tom ēr pras ības j ānosaka ļoti uzman īgi, netrauc ējot apk ārt ējo teritoriju vai pašu ēku att īst ībai.

8. Teritorij ā var ētu izveidot tehnolo ģisko parku. Iesp ējams teritorij ā var att īst īt ar ī pagaidu izmantošanu, piem ēram, br īvdabas kino, tom ēr tas iesp ējams vien īgi tad, kad teritorija ir droša. Var ētu s ākt ar sav ā laik ā iecien īto kult ūras namu. Veidot pieeju gar upi no Slokas centra l īdz kult ūras namam.

9. Ir funkcijas, kuras nav savietojamas, bet ir t ādas, kas var viena otru var papildin āt. Ir piln īgi skaidrs, ka neb ūtu pie ļaujamas ražotnes, kas str ādā ar ķī misk ām viel ām un rada kait īgu ietekmi uz vidi. J āveicina mazo uz ņē mumu att īst ība, kuriem l īdz ās var ētu past āvēt ar ī izklaides un akt īvās atp ūtas pied āvājums, bet diez vai šaj ā teritorij ā var ētu b ūt izteikta dz īvojam ā funkcija.

10. Slokas PC fabrikas teritorijas att īst ība ir galvenais priekšnoteikums visas Slokas att īst ībai, kas b ūdama ar vissen āko v ēsturi, k ā pirm ā apdz īvot ā vieta J ūrmal ā, šobr īd ir viena no visnabadz īgākaj ām un nesak ārtotaj ām J ūrmalas pils ētas da ļā m. Situ āciju var ētu s ākt uzlabot ar maziem projektiem, piem ēram, publisk ās ārtelpas labiek ārtojumiem, piem ēram, promen ādes izveidošanu no Slokas centra līdz pap īrfabrikai.

11. Slokas PC fabrikas teritorijas problem ātika un potenci āls ir tik noz īmīgs, ka tai vajadz ētu piev ērst īpašu un regul āru uzman ību. J ābūt konkr ētiem cilv ēkiem, kas par to dom ā, kuriem r ūp, att īsta idejas. Iesp ējams tie var ētu b ūt ar ī teritorijas īpašnieki, sadarb ībā ar J ūrmalas uz ņē mēju biedr ību, domi, u.c. Varb ūt piln īgi neitr āli, uz ņē mīgi cilv ēki. Noteikti nedr īkst maldin āt investorus – teritorijas pl ānojum ā šo teritoriju nedr īkst nor ādīt tikai k ā ražošanas (t ā ir tagad), da ļā teritorijas j āparedz dar ījumu funkcija.

12. Vispirms ir j āveic teritorijas att īrīšana no v ēsturisk ā ķī misk ā pies ārņojuma (šeit re ģistr ētas 2 vietas potenci āli pies ārņoto vietu sarakst ā) un sak ārtošana. P ētījumi l īdz šim nav veikti. Īpašnieki dom ā, ka pētījumi var ētu b ūt domes iniciat īva (tas gan ir pretrun ā ar likumu „par pies ārņojumu”, kas to prasa no īpašnieka). Slokas pap īrfabrikas gad ījum ā b ūtu svar īgi ne tikai pies ārņot ās vietas att īrīšana, bet apzin āt grunts sast āva kvalit āti. Iesp ējams, ka gadiem ilgi teritorija b ūdama pamesta nov ārt ā, daž ādas vielas ir novad ītas pa tiešo augsn ē. T ā k ā blakus ir Lielupes, iesp ējams, ka tas var vai jau nok ļū st ūden ī.

7. 2009. gada 24. febru āris. Kult ūrv ēsturiskais mantojums

Jūrmalas apb ūves noteikumi nosaka pras ības kult ūrv ēsturisko ēku aizsardz ībai saska ņā ar pl ānojuma grafiskaj ā da ļā pievienotaj ām kart ēm ( karšu nosaukumus ). Grupa 93 iesaka apvienot J ūrmalas kult ūrv ēsturisk ās ēkas teritorij ās, uz kur ām turpm āk attiecin āt J ūrmalas apb ūves noteikumu pras ības. T ādējādi tiktu nodrošin āta iesp ēja ne tikai aizsarg āt kult ūrv ēsturiski noz īmīgu ēku, bet ar ī nodrošin āt teritoriju kopum ā, piem., lai kaimi ņu zemesgabalos veidojas ar kult ūrv ēsturisko aizsarg ājamo ēku sader īga vide, apb ūves un arhitektoniski risin ājumi. Ar ī no normat īvo aktu veidošanas viedok ļa vienk ārš āk ir sast ādīt un uztur ēt aizsarg ājamas teritorijas robežas aprakstu (vai koordin ātu punktu sarakstu), k ā uztur ēt vair āku t ūkstošu ēku datu b āzi. Grupa93 ieteikums netiek atbalst īts, l īdz ar to Grupa93 izstr ādātais aizsargzonu priekšlikums netiek skat īts, bet tiek izskat īts, k ā pamatot / argument ēt B ūvvaldes priekšlikumu par aizsardz ības zonas kori ģē šanu.

Probl ēmas l īdz šim ir rad ījis un ar ī turpm āk var ētu rad īt fakts, ka grafiski ar ēku kadastru ikdien ā b ūvvald ē nestr ādā. T ā ar ī ir veidojusies situ ācija šodien, ka kopš 1997.gada, kad veikts kult ūrv ēsturisko ēku izv ērt ējums, izmai ņas grafiskaj ā materi ālā nav veiktas (un vai juridiski ar ī nevar ētu tikt veiktas, ja šis ir att īst ības pl āna pielikums?).

Nav atbalst āms ar ī Grupa93 ieteikums, ka kult ūrv ēsturisk ās aizsardz ības ēkas b ūtu apstiprin āmas atsevišķos Jūrmalas saistošajos noteikumos, lai pie katr ām izmai ņā m neb ūtu j āgroza teritorijas pl ānojums, jo š āda nodal īšana netiktu politiski saprasta.

Līdz ar to darba grupa v ēlreiz vienojas par esošo situ āciju: Ir j āaktualiz ē kult ūrv ēsturiskais ēku izv ērt ējums. Teritorijas pl ānojuma ietvaros Grupa93 pašlaik ir paveikusi liel āko da ļu ēku kadastra inventariz ācijas (j āatz īmē, ka š āda grafisko datu atjaunošana noz īmē situ ācijas model ēšanu uz 2007.gada s ākumu, kad ir veikta pils ētas aerofotogr āfēšana, uz kuras izstr ādāta topogr āfisk ā karte, ar kuras tiek atliktas 1997.gad ā izv ērt ētās kult ūrv ēsturiski aizsarg ājam ās u.c. fona apb ūves ēkas). Ir nepieciešams p ārskat īt ar ī valsts pils ētb ūvniec ības pieminek ļu un to aizsargjoslu robežas, jo p ēdējo desmit gadu laik ā notikuš ās b ūvniec ības rezult ātā b ūtiski main ījusies situ ācija – nojauktas, uzb ūvētas, rekonstru ētas ēkas, un ir konstat ējama neatbilst ība ar pils ētb ūvnieciskaj ām v ērt ībām, savuk ārt ārpus pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorij ām dažviet palikusi apb ūve, kas harmoniski papildin ātu pils ētb ūvniec ības v ērt ības, pils ētas raksturu. B ūtu j ārosina iz ņemt no pils ētb ūvniec ības pieminek ļu saraksta „Stirnu rags” un „Kauguru zvejniekciems” un kori ģē t „Vaivaru - Asaru - Mellužu vasarn īcu kvart āli” teritoriju, t ā k ā liel āka da ļa taj ā esoš ās apb ūves neatbilst kult ūrv ēsturiski v ērt īgām ēkām, ielu strukt ūru aizsarg ā sarkano l īniju pl āns (apstiprin āts 2001.gad ā).

Jau iepriekš ējā teritorijas pl ānojuma laik ā tika sagatavots priekšlikums kori ģē t pils ētb ūvniec ības pieminek ļa 100 m matemātiski att ēloto aizsargjoslu. Priekšlikums tika atlikts grafiski, bet pamatojuma (teksta) da ļa nav izstr ādāta.

Jāatceras, ja valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu aizsargjoslu groza, tai izstr ādā individu ālo aizsardz ības zonu Ministru kabineta 2003.gada 15.j ūlija noteikumu Nr.392 „Kult ūras pieminek ļu aizsargjoslas (aizsardz ības zonas) noteikšanas metodika” k ārt ībā. Tom ēr ņemot v ērā, ka J ūrmalas pils ētas gad ījums ir unik āls ar to, ka valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu teritorijas un to aizsargjoslas aiz ņem ļoti lielas plat ības un individu ālās aizsardz ības zonas izstr āde var ētu b ūt ļoti darbietilp īga 1, ir vienošan ās tikties ar Valsts kult ūras pieminek ļu

1 2. Kult ūras pieminek ļu aizsardz ības zonu nosaka atbilstoši Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcijas (turpm āk - inspekcija) apstiprin ātam aizsardz ības zonas projektam. Aizsardz ības zonas projekt ā ietver: 2.1. zonas grafisko att ēlu topogr āfiskaj ā kart ē (m ērog ā 1:10000) vai topogr āfiskaj ā pl ānā (m ērog ā 1:5000); 2.2. zonas robežu aprakstu, izmantojot ģeogr āfisk ās koordin ātas (LKS-92 koordin ātu sist ēmā); 2.3. uztur ēšanas rež īma noteikumus (izsniedz inspekcija); 2.4. v ēsturisko izzi ņu par objektu (izsniedz inspekcija); 30 inspekciju un kop ā ar inspekcijas ekspertiem izbraukt pa J ūrmalu, lai p ārrun ātu, vai izmai ņas pils ētb ūvniec ības pieminek ļu aizsargjosl ās b ūtu iesp ējams veikt teritorijas pl ānojuma ietvaros.

Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos b ūtu j āpārskata terminolo ģijas lietošanas gad ījumi – „pils ētb ūvniec ības pieminek ļi” tikai attiec ībā uz valsts aizsargājamo kult ūras pieminek ļu teritorij ām un kult ūrv ēsturiski v ērt īgās ēkas – attiec ībā uz J ūrmalas pils ētas pras ībām par ēku aizsardz ību.

II da ļa. J ūrmalas pils ētas izstr ādātā aizsardz ības zonas priekšlikuma p ārskat īšana San āksmes otraj ā da ļā J ūrmalas domes b ūvvaldes speci ālisti pamato priekšlikumu pils ētb ūvniecisko pieminek ļu un to aizsargzonas izmai ņā m, vienlaikus t ās izmai ņas, kas atš ķiras no iepriekš izstr ādātā priekšlikuma, fiks ējot uz kartogr āfisk ā materi āla.

„Ķemeru k ūrorts ” (valsts aizsardz.Nr.6085), J ūrmalas pieš ķirtais k ārtas numurs - A1. Aizsargjosla posm ā (skat. punktus) 1-2-3 b ūtu nosak āma pa Miervalža Ķemera ielu un ...ielu, t ā k ā pieminek ļa teritorija piek ļaujas mežam. Mežs savuk ārt iek ļaujas Ķemeru nacion ālaj ā park ā, kur jauna apb ūve ir aizliegta. Tālāk pa T ūristu ielu l īdz autodarbn īcai (4), no kuras, iek ļaujot darbn īcu, taisn ā l īnij ā 100 m att ālum ā (peldiest āde) paral ēli E.D ārzi ņa ielai. T ālāk – aizsargjosl ā iek ļaujot vienu zemes vien ību no pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritorijas.

„ Kauguru zvejniekciems ” (valsts aizsardz.Nr.6086) B1 Kauguru zvejniekciems b ūtu j āiz ņem no valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu saraksta. Apb ūve liel ākoties ir att īst īta, saglab ājot b ūvapjomus un ielu strukt ūru. Ielu strukt ūra paliks nemain īga (aizsarg ā ar ī sarkano l īniju pl āns), toties apb ūvei pras ības nosaka J ūrmalas teritorijas pl ānojums. L īdz ar to nav priekšlikuma aizsargjoslas pārskat īšanai.

„Slokas v ēsturiskais centrs ” (valsts aizsardz.Nr.6083) A2 No aizsargjoslas 100 m b ūtu izsl ēdzamas dzelzce ļa infrastrukt ūras zemes, un aizsargjosla nosak āma gar Ventspils šoseju. T ālāk pa iel ām, ietverot vienu zemes vien ību pie ielas. Gar Lielupi – l īdz krasta ūdensl īmenim.

„Vaivaru - Asaru - Mellužu - Pumpuru - Jaundubultu vasarn īcu rajons ” (valsts aizsardz.Nr.6092) A3 Priekšlikums ir izmain īt pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritorijas robežu (1-2), nosakot to l īdz pludmalei (t.i. l īdz nekustamo īpašumu robežai pret j ūru), un aizsargjosl ā ietvert pludmali jeb teritoriju l īdz ūdens l īmenim.

„Vaivaru - Asaru - Mellužu vasarn īcu kvart āli ” (valsts aizsardz.Nr.6091), B2 Aizsargjoslu noteikt l īdz dzelzce ļam, t ā k ā dzelzce ļa paaugstin ājums atdala to no otrpus esoš ās apb ūves un neveido vienu arhitektonisk ās vides telpu. Ierosin āt izsl ēgt no valsts kult ūras pieminek ļiem da ļu pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritorijas no .... l īdz D ārza ielai.

„Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarn īcu rajoni ” (valsts aizsardz.Nr.6083), A4 Priekšlikums ir izmain īt pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritorijas robežu (1-2), nosakot to l īdz pludmalei (t.i. l īdz nekustamo īpašumu robežai pret j ūru), un aizsargjosl ā ietvert pludmali jeb teritoriju l īdz ūdens l īmenim.

„Majoru - Dzintaru vasarn īcu kvart āli ” (valsts aizsardz ības Nr. 6087) B3 Paplašin āt pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritoriju iek ļaujot teritoriju l īdz P ētera ielai.

„Vecbulduru zvejniekciems un vasarn īcu rajons ” (valsts aizsardz.Nr.6093), A5

„Dzintaru - Bulduru vasarn īcas kvart āli ” (valsts aizsardz ības Nr. 6084), B4 Izsl ēgt meža puduri no pils ētb ūvniec ības pieminek ļa

„Stirnu rags ” (valsts aizsardz ības Nr. 6090) B5 Izsl ēgt

„Priedaines vasarn īcu rajons ” (valsts aizsardz.Nr.6088) A6 Noteikt aizsargjoslu, iek ļaujot piegulošo zemes vien ību.

2.5. kult ūras pieminek ļa apk ārtnes fotofiks āciju, kompleksu un integr ētu ainavu anal īzi no skatu punktiem, priekšlikumus par vidi degradējošiem objektiem, esoš ās apb ūves v ērt ējumu; 2.6. zemes īpašumu robežas; 2.7. aizsardz ības zonas projekta izstr ādes gait ā sa ņemtos priekšlikumus, iebildumus un motiv ētās atbildes uz tiem.

Kopsavilkums : 1. Divi pils ētb ūvniec ības pieminek ļi – „Stirnu rags” (Nr.6090) un „Kauguru zvejniekciems” (Nr. 6086) izsl ēdzami no valsts aizsarg ājamo pieminek ļu saraksta un samazin āma „Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarn īcu kvart āli” (valsts aizsardz.Nr.6091) teritorija, no ... l īdz D ārza ielai. 2. Valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu aizsargjoslas, kas atbilstoši Aizsargjoslu likumam, noteiktas 100 m platum ā, p ārskat āmas viet ās, kur to atrašan ās nav lietder īga, neatbilst situ ācijai dab ā, zemju īpašumu strukt ūrai, vai ir noteiktas ūden ī, aiz dzelzce ļa paaugstin ājuma, mež ā. 3. Tādējādi tiktu atvieglota saska ņošanas proced ūra ar Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekciju, jo tai ir j āizskata un j āsaska ņo visi saimniecisk ās darb ības veidi, b ūvniec ība aizsargjoslas teritorij ā. 4. Vienlaikus piegulošo teritoriju aizsardz ību regul ē J ūrmalas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumi, un J ūrmalas pašvald ības pras ības kult ūrv ēsturisko ēku aizsardz ībai tiks noteiktas ar ī turpm āk – J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā 2009-2021. 5. Valsts aizsarg ājamo KP un to aizsargzonu robežas izbrauks un apskat īs dab ā darba grupa, kur ā piedal īsies pārst āvji no VKPAI, J ūrmalas b ūvvaldes, Grupa93 (brauciens aptuveni p ēc div ām ned ēļā m). 6. Pl āna izstr ādātāji Grupa93 atliks uz M 1: 10 000 topogr āfisk ās kartes: a. Kult ūrv ēsturisk ās ēkas (1997.g.izv ērt ējums); b. Nojaukt ās kult ūrv ēsturisk ās ēkas (laika posms no 1997.-2007.g., teritorijas pl ānojuma izstr ādes laik ā iesp ēju robež ās ar ī par ēkām, kas nojauktas 2007., 2008. un 2009.gad ā, p ēc b ūvvaldes inform ācijas par nojauktaj ām ēkām); c. Valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu aizsargjoslu izmai ņu priekšlikumu. 7. Pēc konsult ācij ām ar VKPAI un brauciena, ja ir pan ākta vienošan ās, ka aizsargjoslu korekcijas var tikt veiktas teritorijas pl ānojuma ietvaros, ar VKPAI j āpārrun ā, ko ir nepieciešams iek ļaut korekciju sast āvā - aizsargzonu robežu apraksti, vai koordin ātu punktu saraksts, vai tikai grafiskais pielikums un punkts apb ūves noteikumos to ņemt v ērā. 8. Kopum ā J ūrmalas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos noteikt ās pras ības kult ūrv ēsturisko ēku aizsardz ībai ir saglab ājamas. Ir j āveic sak ārtošana no normat īvo aktu izstr ādes juridisko pras ību viedok ļa, piem ēram: a. jāpārskata terminu lietošana, lai skaidr āk nodal ītu pras ības J ūrmalas noteiktaj ām kult ūrv ēsturiskaj ām ēkām un valsts aizsarg ājamajos kult ūras (pils ētb ūvniec ības) pieminek ļos nejauktu ar VKPAI kompetenci; b. valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu (pils ētb ūvniec ības pieminek ļu) robežu apraksts, atbilstoši MKN 883, b ūtu p ārliekams uz Paskaidrojuma rakstu. Apb ūves noteikumos b ūtu j āiek ļauj tikai t ādu teritoriju robežu apraksti, kurus izveido J ūrmalas pils ētas pašvald ība.

San āksmes dal ībnieki vienojas, ka n ākam ās ned ēļ as laik ā priekšlikumi tiek sak ārtoti uz kartogr āfisk ā materi āla un tiek organiz ēts brauciens ar VKPAI.

8. 2009. gada 3. marts. Vide. Publisk ā ārtelpa

Meži, parki, skv ēri, apst ādījumi. Esoš ā izmantošana, esošo apb ūves noteikumu pras ības, apb ūves ieceres, aizsardz ības statuss.

Kā viens no aktu ālākajiem jaut ājumiem J ūrmalai k ā k ūrortpils ētai ir pils ētas meži - k ūrorta att īst ības resurss, pils ētas ainavu un za ļo strukt ūru veidojošs elements. Meži aiz ņem noz īmīgu J ūrmalas pils ētas teritorijas da ļu, bet tie nek ādā gad ījum ā nav uztverami k ā saimnieciskie meži, bet vair āk k ā da ļa no pils ētas za ļaj ām, gaisu veidojošaj ām teritorij ām.

Lai pils ētas mežu teritorijas saglab ātu k ā vienojošu pils ētvides pamatu, tiem j ābūt ne tikai ar aizsardz ības statusu, bet j ābūt publiski pieejamiem. Citiem v ārdiem sakot – tiem j ābūt ne tikai redzamiem pa priv ātm ājas logu, bet ar ī iek ļautiem publisk ās ārtelpas risin ājumos – g ājēju, velosip ēdistu maršrutos.

Priv āto mežu īpašumi ir neliel ā skait ā. Liel āko da ļu aiz ņem pašvald ībai un valstij piekr ītoš ās meža zemes. Dom ājot par pašvald ības mežu izmantošanu, ļoti svar īgi ir sak ārtot īpašumu ties ības, kas šobr īd J ūrmal ā ir aktu āls un risin āms jaut ājums.

II Teritorijas pl ānojuma loma. Priekšlikumi publisk ās ārtelpas risin ājumiem (tostarp g ājēju, velosip ēdistu kust ības organiz ēšanai) dabas teritoriju saglab āšanai, apb ūves att īst ībai Esošais teritorijas pl ānojums ir att īst ījis izsv ērtu attieksmi pret meža zem ēm, veidojot plašu grad āciju no stingras aizsardz ības mežiem l īdz mežiem, kur ās paredzama apb ūve, saglab āt meža zemi. Lai gan meža zem ēs, kur ās at ļauta apb ūve, tiek veidoti lieli, pat l īdz gandr īz pushekt āram lieli zemes gabali, pieredze liecina, ka apb ūve un mežs t ā īstaj ā v ārd ā ir gr ūti savienojami. Ja mež ā uzb ūvē savrupm āju, īpašnieki

32 bieži vien nav gatavi vai neprot sadz īvot ar meža ekosist ēmu – vi ņi, v ēloties sak ārtot vidi ap sevi, ielabo augsni, priedes s āk kalst, veidojas b īstami koki, kuri j āzāģē , mežā rakstur īgā zemsedze vairs nepast āv. Jāņ em ar ī v ērā, ka reta apb ūve sad ārdzina publisk ās infrastrukt ūras (ielu, komunik āciju) izb ūves izmaksas. Valsts mežu dienesta p ārst āvji nor ādīja uz v ēl k ādu niansi – bieži, transform ējot da ļu no zemesgabala, p āri paliek par 0,1 ha maz āka plat ība, un esošo normat īvo aktu izpratn ē tas vairs nav uzskat āms par mežu. Citas pašvald ības Latvij ā šo ir risin ājušas, transform ējot meža zemi vis ā īpašum ā, tom ēr J ūrmalas gad ījum ā, šāds risin ājums nav pie ņemams saist ībā ar augsto nekustam ā īpašuma nodok ļa apm ēru.

Izv ērt ējot l īdzšin ējo att īst ības pl ānu, tika secin āts, ka zon ējums „Priežu parks ar apb ūvi” ir zin āms kompromiss starp zemes īpašniekiem, kas v ēlas savu īpašumu apb ūvēt, un pašvald ību, kas v ēlas saglab āt J ūrmalas pils ētai rakstur īgo za ļo strukt ūru. Ja ar ī turpm āk š āds apb ūves veids tiek saglab āts, daudz prec īzāk b ūtu j ānosaka pras ības īpašumu izmantošanai – pras ības saglab āt priedei rakstur īgo zemsedzi un augšanas apst ākļus. Jādom ā ar ī par kontroles meh ānismu, lai apb ūves noteikumos noteiktais tiktu iev ērots. Jaunaj ā pl ānojum ā j āizv ērt ē daž ādie pils ētas mežu izmantošanas statusi, saglab ājama un iesp ējams, izstr ādājama v ēl nians ētāka grad ācija atbilstoši mežu biotopa v ērt ībai.

Ierosin āts izv ērt ēt un noteikt tos skv ērus, apst ādījumus, ielas, mežu malas un citas pils ētas ainavai noz īmīgas vietas publiskaj ā ārtelp ā, kuras aizsarg ājamas no vides rekl āmām, rezerv ējamas k ā apzin āti veidojamas (dizain ējamas) pils ētvides vietas – varb ūt ar laiku labiek ārtojamas vai izv ēlētas m āksliniecisku objektu (skulpt ūru, u.c.) novietošanai.

Gan meži un parki, gan piekraste un ūdensmalas ir pils ētas dabas resursi, kuru publisko pieejam ību un saglab āšanu veiksm īgāk var nodrošin āt, ja tie ir sasaist īti kop ējā strukt ūrā. Tas pal īdz saprast pilsētai noz īmīgākos vienlaidu mežu mas īvus un vietas, kuras iesaist ītas g ājēju kust ībā, atp ūtas un k ūrorta pakalpojumu kl āst ā. Ir nepieciešams att īst īt „za ļos” koridorus uz j ūru, gar Lielupi, starp mežiem, p ārvar ēt t ādus „š ķē rš ļus” k ā dzelzce ļu, kas š ķē rso pils ētu vis ā garum ā.

Aktu āla probl ēma, kas ilgus gadus ir uzman ības lok ā gan J ūrmalas domei, gan VMD, gan SIA „R īgas meži”, ir neleg ālā „telšu pils ēti ņu” apb ūve (Bražciem ā, Balt ās k āpas apk ārtn ē), kas viet ām k ļuvusi par savrupm āju apb ūvi (V ārnukrog ā). Izv ērt ās diskusija par risin ājumiem, kas b ūtu piem ērot āki - šo teritoriju legaliz ācija, likvid ācija. Šaj ā jaut ājum ā nav viennoz īmīgu atbilžu; ir j āņ em v ērā vair āki krit ēriji – iesp ēja atjaunot mežu, vai t ā ir fundament āla vai sezon āla apb ūve; vai iepriekš ir veiktas likum īgas darb ības vai t ā izveidota neleg āli, vai to b ūs iesp ējams apsaimniekot turpm āk (ce ļu izb ūve, atkritumu apsaimniekošana, u.c.). Š īs teritorijas ir j āapseko dab ā, lai var ētu rast probl ēmas pareiz āko atrisin ājumu, kas neb ūt neb ūs vienk ārši

III Kaps ētas, gaisa kvalit āte, troksnis, atkritumu apsaimniekošana Izstr ādājot jauno teritorijas pl ānojumu tiek ņemtas v ērā gan R īgas aglomer ācijas strat ēģ isk ā trokš ņu karte, gan riska teritorijas un objekti un pies ārņot ās vietas.

San āksmes laik ā tika aprun ātas ar ī iesp ējam ās dabas risku teritorijas, tostarp, Lielupes krastu izskalošan ās. Lai piln īgāk saprastu esošo situ āciju, pl āna izstr ādātāji att ēlos uz grafisk ā materi āla esošos un nepieciešamos krasta stiprin ājumus, kas veiksm īgāk ļautu piesaist īt finans ējumu un pamatotu invest īciju pl ānā rezerv ējamos līdzek ļus, ar ī Lielupes gr īvas att īrīšanai.

Kā viens no noz īmīgākajiem gaisa pies ārņot ājiem, ņemto v ērā, ka pils ētā nav ražot ņu, ir tranz īta autotransports, kuru nepatur ar ī maksas iebraukšana, bet tas katr ā zi ņā iev ērojami samazina caurbrauc ēju skaitu.

Jūrmalas pils ētas domei tuv ākaj ā laik ā ir j āpie ņem saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu pils ētā, lai sak ārtotu atkritumu sav ākšana sist ēmu, kas īpaši svar īgi laik ā, kad tiek pl ānota atkritumu saimniec ības pārk ārtošana, š ī gada august ā sl ēdzot „Priedaines” atkritumu izg āztuvi.

9. 2009. gada 10. marts. Dz īvojam ā apb ūve

I Vai past āvīgo iedz īvot āju skaitu vajadz ētu palielin āt strat ēģ ijas projekta realiz ēšanai?

Iedz īvot āju skaita palielin āšana J ūrmalas pils ētai nevar b ūt pašm ērķis, bet gan ā k ā pašsaprotams rezult āts labai dz īves videi. Prim āri ir pievilc īgas dz īves vides veidošana. L īdz šim celt ās ēkas ir b ūvētas nevis dz īvošanai, bet p ārdošanai, nedom ājot ne par pašiem m ājok ļiem, ne par apk ārt ējo infrastrukt ūru, kas ir galvenais priekšnoteikums labai dz īves videi. Liel ākā da ļa iedz īvot āju, kas dz īvo J ūrmal ā, str ādā R īgā un ar ī pakalpojumu sa ņem R īgā. Reiz ēm tas ir t āpēc, ka t ā vienk ārši ir ērt āk, bet liel ākaj ā da ļā gad ījumu tas ir uz vietas tr ūkstošo pakalpojumu vai to kvalit ātes d ēļ . 33

Piem ēram, izgl ītības l īmenis, ko sniedz J ūrmalas pils ētas izgl ītības iest ādes, bieži vien neatbilsts j ūrmalnieku pras ībām. Pakalpojumi ir slikti, jo tie ir d ārgi, bet tom ēr esošajiem J ūrmalas pils ētas iedz īvot ājiem ir j ārēķ in ās, ka vi ņi dz īvo „d ārg ā pils ētā”. T ā ir J ūrmalas pils ētas poz īcija, atš ķir ībā no R īgas vai cit ām lielaj ām pils ētām.

Protams, ide āla situ ācija ir tad, ja dz īves vietas tuvum ā ir gan darbs, gan prim ārie pakalpojumi, tom ēr J ūrmalas vēsturiski veidojusies situ ācija ir piln īgi sav ādāka. J ūrmalas pils ētā nekad neb ūs pietiekami daudz darba vietu visiem iedz īvot ājiem, jo j āatz īst, ka liel ākais darba dev ējs n ākotn ē b ūs apkalpojoš ā sf ēra, ja pils ēta nemain īs savu strat ēģ isko virzienu.

Kopum ā darba grupa vienojas, ka J ūrmalas pils ētas iedz īvot āju skaits kopum ā ir nostabiliz ējies un iev ērojami nemain īsies, kas noz īmē, ka ir j āuzlabo esošo apb ūves teritoriju kvalit āte, j āpaaugstina esošo iedz īvot āju dz īves l īmenis.

II Jaunas dz īvojam ās apb ūves teritorijas Iesp ējams, ka šobr īd pl ānā noteikt ās apb ūves teritorijas ir piln ībā pietiekamas, lai nodrošin ātu m ājok ļu paplašin āšanas iesp ējas esošajiem j ūrmalniekiem, iesp ējams, ka da ļā teritoriju ir j āpārskata apb ūves intensific ēšanas iesp ējas, nenodarot kait ējumu esošajai apb ūvei. Ir vietas, kur intensific ēšana nav iesp ējama, piem ēram, Majori, Dzintari, Bulduru prospekts, Vasaras un D ārza ielas.

Iesp ējams, ka jaunas apb ūves teritorijas nav nepieciešamas un ir izv ērt ējamas esošaj ā pl ānā noteikt ās. Iesp ējams ir j āveic funkciju p ārskat īšanu, nodrošinot teritorijas vieglajai ražošanai, dar ījumiem, pakalpojumiem.

III M ājok ļu tips Jūrmalas esošo apb ūves tipolo ģiju ir veidojuši daž ādie laiki- v ēsturisk ās nodarbošan ās, varas mai ņas un visbeidzot nekustam ā īpašuma tirgus vilnis, kas visi sp ēcīgi ir ietekm ējuši J ūrmalas „fas ādi”, par kuru nevar viennoz īmīgi teikt, ka t ā ir laba vai slikta, tas ir gaumes jaut ājums, bet uzlabojama t ā viennoz īmīgi ir. Šis laiks ir īpaši piem ērots, lai izsv ērtu, kas ir piem ērot ākie m ājok ļu tipi J ūrmalas pils ētai, kas ir tik daž āda- savrupm ājas, mazst āvu apb ūve, daudzst āvu daudzdz īvok ļu apb ūve. Kur?

Jūrmal ā ir izteikti homog ēni dz īvojamie rajoni un ir rajoni, kas ir sajaukti, kas ne vienm ēr ir labs piem ērs dz īves videi, jo savrupm āju iedz īvotāji vairs nevar justies br īvi sav ā pagalm ā, ja blakus ir par ādījusies 3-4 st āvu ēka. Tas noz īmē, ka dz īvojam ās apb ūves teritorijas ir j āveido homog ēnas- savrupm āju teritorijas un daudzst āvu ēkas, t ās nejaucot, k ā tas, piem ēram, ir noticis adres ē Kan āla 9, kad mazst āvu apb ūve savrupm āju vid ē, negat īvi ietekm ē apk ārt ējo īpašumu pievilc ību.

Kāpēc tik akt īvi J ūrmal ā ir par ādījies mazst āvu apb ūves tips? Vai tas ir bijis NI tirgus dikt ēts spiediens mijiedarb ībā ar J ūrmalas st āvus ierobežojošie TIAN? Līdz šim Jūrmalas pils ētā ir bijusi negat īva pieredze attiec ībā uz mazst āvu ēku apb ūvi, bet tas vair āk ir biji formas, nevis funkcijas d ēļ . Mazst āvu ēkas ir iesp ējams iek ļaut pils ētas vid ē, t ās var ētu pa b ūt piem ērotas Jūrmalai, bet neveidojot t ās k ā „kolhoza” tipa apb ūvi, bet vair āk k ā savrupm ājas- 2 st āvi, 2 korpusi, 4 ģimenes, kas vienlaikus var ētu apmierin āt piepras ījumu p ēc ekskluz īviem dz īvok ļiem, k ādu šobr īd J ūrmal ā īsti nav.

IV Dz īvojam ās apb ūves teritorijas, ieder īgas/neieder īgas funkcijas, centri Viena no neiztr ūkstoš ām apb ūves teritoriju pal īgfunkcij ām ir inženierkomunik ācijas. J ūrmalas pils ētā ir lielas probl ēmas ar komunik āciju nodrošin ājumu. J ūrmalas pils ētas infrastrukt ūras izveides d ārdz ību zin āmā m ērā veido t ās apb ūve, t.i., savrupm ājas lielajos gruntsgabalos. Esošie infrastrukt ūras pakalpojumi J ūrmalas pils ētas daudzst āvu mas īvos ir d ārgi, jo padomju laika ēkas ir katastrof ālā st āvokl ī ir nepieciešama nekav ējoša r īcība to renov ācijai. Pirms k āda laika bija izstr ādāts programmas projekts Kauguru dz īvojamo mas īvu un citu l īdz īgu teritoriju re ģener ācijai, tom ēr t ā netika īstenota, jo ēkas jau vairs nebija pašvald ības p ārzi ņa un r ūpes tika atdotas iedz īvot ājiem, kuriem tas bieži vien nav pa sp ēkam Latvijas normat īvo aktu noteikto pras ību d ēļ .

J ūrmala ir vasaras kult ūras galvaspils ēta, kas ir jauki, tom ēr ir j āmekl ē risin ājumi, lai mazin ātu J ūrmalas probl ēmu- sezonalit āti. Iesp ējams augstskolu piesaiste un iesaiste pils ētas ritm ā var ētu šo probl ēmu nedaudz atvieglot, jo ziem ā studenti atdz īvin ātu no t ūristiem tukšo pils ētas dz īvi, savuk ārt m ācību br īvdienas sakr īt ar akt īvo t ūrisma sezonu pils ētā. Iesp ējams ir v ēl citi varianti, kas var ētu šo probl ēmu atrisin āt, t ādej ādi atrisinot ar ī pakalpojumu pieejam ības sezonalit āti. Dom ājot par pakalpojumiem, kas ir priekšnoteikums labas dz īves vides att īst ībai, nedr īkst aizmirst par J ūrmalas pozicion ēšanos k ā starptautiski atpaz īstams k ūrorts.

Ieder īgas vai neder īgas funkcijas nosaka centra kategorija, jo stipri atš ķiras vienlaidus savrupm āju rajoni, kuriem ar ī, protams, ir prim āro pakalpojumu vajadz ība, no daudzst āvu apb ūves centros pieejamo pakalpojumu kl āsta. L īdz šim pl ānojums ir m ēģ in ājis centru teritorijas noteikt ar zon ējumu Jaukta dar ījumu atp ūtas un dz īvojam ās, tom ēr p ēdējo divu gadu nekustam ā īpašuma tirgus situ ācija noteica to, ka tika akt īvi izmantota iesp ēja b ūvēt un p ārdot tikai dz īvojam ās („p ārdodam ās”) ēkas. 34

Jūrmal ā ir multicentriska pils ēta, ta ču centri ir ļoti daž ādi- viet ējo iedz īvot āju apkalpes „lielie” un „mazie” centri, tūristu centri, ka pie ļautu ska ļā ku „dz īvi” ne tikai l īdz plkst. 11, jo Jomas iela un n ākotn ē ar ī J ūras iela nav pl ānojamas dz īvojamai funkcijai, jo ir ļoti piem ērotas akt īva t ūristu centra veidošanai, t.sk., ar ska ļā m izklaides iesp ējām 24/7. J ūrmalai ir j āmekl ē veids un meh ānisms, kas mudin ātu pils ētā atst āt naudu, ar ī ne sezonas laik ā.

Darba grupas laik ā izskan ēja doma, ka varb ūt j āveido jauni centri- ostas iesp ējamais mols, Dubulti/Majori, Pentagons, Jaun ķemeri k ā k ūrorta centrs un Bažciems. Cits viedoklis ir, ka centrus nevajag veidot no jauna, jo tie jau ir, tos vajag tikai uzlabot: pie iebraukšanas Priedain ē- dar ījumu centrs vēsturiskais centrs- Bulduru tirgus Jomas un Turaidas iela k ā t ūristu centrs Slokas ielas mala Kā viena no centra iez īmēm noteikti ir tirgošan ās un tirgus. Tirgus ir j ūrmalnieku aktu ālākā v ēlme. K ā viena no ļoti re ālām iesp ējām ir tirgus izveide pašvald ības īpašum ā Dzintaros. Ar ī Mellužu estr āde b ūtu piem ērota, veidojot gan gadatirgus, gan regul āru tirdzniec ību, izveidojot to par est ētiski baud āmu vietu.

San āksmes galvenie secin ājumi Savrupm ājas, v ēsturiski vasarn īcas, ar ī turpm āk paliek k ā galvenais apb ūves tips J ūrmal ā Mazst āvu apb ūve ir iesp ējama, nor ādot konkr ētas vietas, kur tas ir iesp ējams, nejaucot ar savrupm āju apb ūvi, vienlaikus nosakot TIAN pras ības, kas mazst āvu apb ūves veidu padar ītu dz īvojam āku, radot tās k ā ekskluz īvu dz īvok ļu pied āvājumu. K ā viena no piem ērot ām teritorij ā mazst āvu apb ūvei ir t ā saucamais Pentagons, k ā ar ī K ūdra un Sloka. Daudzst āvu apb ūve J ūrmal ā v ēsturiski ir izveidojusies Kauguros, kur t ā droši vien paliks un ir iesp ēja uzcelta ar ī jaunas ēkas, bet uzsvaru liekot uz esošo ēku rekonstrukciju. Daudzst āvu apb ūve b ūtu iesp ējama un pat v ēlama ar ī Dubultu v ēder ā, iesp ējams pie ļaujama ar ī pie iebrauktuves J ūrmal ā, bet vair āk v ērsta uz dar ījumu funkciju, nek ā uz dz īvojamo. Nav nepieciešams pl ānot jaunu dz īvojam ās apb ūves teritorijas, p ārskat āmas esoš ās, atseviš ķā s viet ās tās intensific ējot un uzlabojot. Pl ānojumam j ādod skaidri sign āli par apb ūves iesp ējām un pils ētas v ēlm ēm- centru, dar ījumu objektu, savrupm āju, daudzst āvu, mazst āvu un cit ām apb ūves teritorij ām. Publisk ās ārtelpas sak ārtošana- galvenok ārt finans ējuma, ne pl āna jaut ājums.

10. 2009. gada 17. marts. Transports

Līdzšin ējie pl ānošanas dokumenti ir veidojuši Jūrmalas transporta sasaisti ar R īgas pils ētu – visnoz īmīgāko centru J ūrmalai darba, pakalpojumu un t ūristu zi ņā , ar ī sasaisti ar lidostu, dzelzce ļu, pr āmju un autobusu starptautiskajiem maršrutiem. Maz att īst īts Lietuvas-Zemgales-Jelgavas virziens, tostarp šeit nekurs ē ar ī starppils ētu autobusi. R īgas rajona teritorijas pl ānojum ā 2008-2020 iek ļautais ce ļš, kas savieno A10 ar A9 R īga- Liep āja, p ārņemts no vecajiem pl āniem, tom ēr šobr īd t ā att īst īšanu instit ūcijas nav saska ņojušas.

Liel ākie pl ānotie transporta projekti, kas ietekm ēs J ūrmalas att īst ību, ir A10 R īga-Ventspils autoce ļa rekonstrukcija posm ā „Priedaine – Ķemeri”, iek ļaušan ās nacion ālo velomaršrutu t īkl ā sasaistot ar R īgu, un Zieme ļu koridora 4.posmu b ūvniec ība.

Šobr īd J ūrmalas pils ētas invest īciju pl ānā ir iepl ānoti daž ādi J ūrmalas pils ētas satiksmi uzlabojoši pas ākumi, liel ākie - Kauguru apeja, Jaundubultu tilts un t ā pievadce ļi, Lielupes ostas mols, Lielupes gr īvas padzi ļin āšana un J ūrmalas galven ās četrjoslu ma ģistr āles rekonstrukcija. Liel ākā da ļa projektu b ūtu iesp ējami piesaistot priv ātus vai ES l īdzek ļus.

Esoš ā satiksmes intensit āte ar 41,6 t ūkst. a/d uz Priedaines tilta, 12 t ūkst pie Ķemeriem uz A10 un 4,5 t ūkst. Jaun ķemeros Talsu virzien ā (k ā ar ī J ūrmal ā re ģistr ētais 25 t ūkst. vieglo automaš īnu skaits) liecina, ka J ūrmala no satiksmes viedok ļa ir galam ērķis, un tranz ītam ir sal īdzinoši maza loma. Tom ēr strat ēģ iskie principi un pl ānotie projekti var ētu veicin āt tranz īta kust ību cauri pils ētai uz R īgas l īč a piekrasti. Pils ētā satiksmes intensit ātes p ētījumi pieejami par 1999.-2000.gadu pie Priedaines caurlaides punkta un P ērkonu un Viesturu ielu krustojum ā, un 2004.gad ā apr ēķ ini veikti ar ī Kauguru apejas izp ētē.

Jūrmalas galven ās ma ģistr āles (P ērkona iela - R īgas iela - Lienes iela - Z. Meierovica prospekts - Dubultu/Str ēlnieku prospekts - Asaru prospekts) rekonstrukcija uzs ākta 2000.gadā ar Priedaines tilta rekonstrukciju un tupinot rekonstrukciju pa posmiem Kauguru virzien ā, saglab ājot koncepciju - četru joslu ma ģistr āle. L īdz šim rekonstrukcija veikta l īdz J ūrmalas domes ēkai, tiek pl ānota Z. Meierovica prospekta rekonstrukcija divos posmos, ietverot Dubultu prospekta un Slokas ielas krustojumu. T ās pamatfunkcija ir

35 nodrošin āt ērtu nok ļū šanu cauri pils ētai, ņemot v ērā pils ētas izstiepto formu, sabiedrisk ā transporta pakalpojumu nodrošin ājumu.

Ir apstiprin āts jauns dokuments par sabiedrisk ā transporta att īst ību J ūrmalas pils ētā 2008.-2015. gada periodam, kas paredz piln ībā p ārk ārtot sabiedrisk ā transporta sist ēmu J ūrmal ā, t.i., att īstot vienu galveno maršrutu cauri visai pils ētai pa galveno t ās ielu un pievadmaršrutus no att ālākām J ūrmalas pils ētas da ļā m.

Nav šaubu, ka ma ģistr āles rekonstrukcija j āpabeidz, k ā iepl ānots, l īdz Kauguriem. B ūtiski ir uzb ūvēt Jaundubultu tiltu; iesp ējams, ka t ālāko ma ģistr āles posmu rekonstrukciju nepieciešam ību var p ārskat īt p ēc tilta izb ūves.

Vai nevar ētu t ā b ūt, ka četru joslu iela cauri pils ētai piesaista un veicina tranz ītu? Vai ma ģistr ālā iela b ūs pietiekami noslogota, ja notiks ar ī valsts autoce ļa A10 rekonstrukcija par četru joslu autoce ļu, p ēc b ūtības tas paral ēli dubl ē J ūrmalas pils ētas galveno ielu? Piesl ēgumi, Spu ņģ ciems padara l ēnu kust ību pa A10, bet 70 km/h un 4 joslas – ērtu kust ību pa J ūrmalu.

Vieglo transportu neb ūtu pareizi uzskat īt par tranz ītu. Galvenais, lai J ūrmalai k ā k ūrorta pils ētai nav kravas tranz īta. J ūrmalai b ūtu pat j ābūt ieinteres ētai, lai to vair āk apmekl ē. Caurbrauc ēju skaitu regul ē iebraukšanas maksa (Ls 1 diennakt ī, kas šodien nav ar ī uz ņē mējdarb ību kav ējošs apst āklis, jo lats vairs nenoz īmē to latu, ko 2000.gad ā). Iebraukšanas maksas sast āda iev ērojamu da ļu J ūrmalas pils ētas budžet ā. Iebraukšanas maksas un īpašo zonu teritorijas, iesp ējams, ir j āpārskata, diferenc ējot atbilstoši vasaras sezonai, ne-sezonas laikam, ziem ā varb ūt tce ļot visp ār. 2004.gad ā v ērt ēja, vai iebraukšanas maksa nav aizst ājama ar maksas st āvviet ām, diferenc ējot maksu pa st āvvietu zon ām, un atzina, ka š āda sist ēmas izmai ņa atst ātu negat īvu ietekmi uz budžetu. Iebraukšanas maksas ļauj uztur ēt J ūrmalas pils ētas ielu t īklu, ap 40% ielu ir bez asfalta seguma un slikt ā st āvokl ī.

Pl āna izstr ādes laik ā tom ēr ir nepieciešams apl ēst, k ādu apjomu šobr īd sast āda caurbraucošais transports, jo nok ļū šana no R īgas l īč a piekrastes ciemiem t īri ģeogr āfiski un psiholo ģiski „aicina” braukt caur pils ētu. T āpat būtu j āpārbauda, vai 2000.gad ā izdar ītās satiksmes intensit ātes prognozes piepild ījuš ās, vai trešais tilts b ūs pietiekami noslogots. ekonomiski pamatots. J āatceras, ka šodienas ekonomisk ā situ ācija pastarpin āti ietekmēs būvniec ības un uz ņē mējdarb ības aktivit āti ar ī J ūrmal ā.

Jūrmalas pils ēta ir k ā pussala, kur ā šobr īd var nok ļū t pa tr īs ce ļiem un dzelzce ļu. Liel āko da ļu J ūrmalas pils ētas apkalpo viens auto tilts, t.i., Priedaines tilts, uz kura veicot izp ēti 2000.gad ā un prognoz ējot satiksmes intensit ātes piegumu, tika secin āts, ka 2013.gad ā Priedaines tilts var ētu sasniegt maksim ālo caurlaides kapacit āti. Treš ā tilta ideja ir sena, jau ir veikta variantu izv ērt ēšana, esošaj ā pl ānā tilta b ūvniec ībai rezerv ētas teritorijas, kur ās ir saimniecisk ās darb ības un apb ūves liegums. Ir iedz īvot āji un uz ņē mēji, kas sabiedrisk ās apspriešanas laik ā ir nor ādījuši, ka tilts „ieved pl ūsmu pils ētas savrupm āju rajonos”. To izmantos J ūrmalas pils ētas centr ālās da ļas iedz īvot āji. Vai ar ī Kauguru iedz īvot āji?

Tas viss liecina, ka pamatojumam j ābūt izv ērstam ar ī jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā. Tilts, pirm ām k ārt ām, iecer ēts k ā pašvald ības ieguld ījums pils ētas publiskaj ā infrastrukt ūrā jauna pils ētas rajonu un tam piegulošo teritoriju att īst īšanai. Ja J ūrmala att īst ības strat ēģ ij ā skaidri nedefin ē, vai m ērķis ir iedz īvot āju skaita pieaugums, tad t ādu pas ākumu k ā tilta un piesl ēdzošo ielu izb ūve var ētu veicin āt aktivit āti Jaundubultos Lielupes krast ā, tūristu piepl ūdumu, ar laiku – ar ī pils ētas iedz īvot āju skaita pieaugumu pils ētā. Pl ānotos dz īvojamo plat ību apm ērus, iedz īvot āju skaita apr ēķ inus var redz ēt p ēc jau apstiprin āto det ālpl ānojumu apb ūves intensit ātēm. Tilts b ūs ieguvums ar ī kaimi ņu (Salas, u.c. pagastu) pašvald ību iedz īvot ājiem, t ādējādi atvieglojot to nok ļū šanu Jūrmalas pludmal ē. Tilts nepieciešams ar ī no droš ības viedok ļa, jo nav pie ņemami, ka pils ētā ar past āvīgo iedz īvot āju skaitu 55 tūkst., atp ūtnieku piepl ūdumu vasar ā 30 km att ālum ā ir tikai divas ieejas/izejas pils ētā. Ja ar ī tiltu neizb ūvēs l īdz 2013.gadam, k ā tas ierakst īts J ūrmalas invest īciju pl ānā, tad var pl ānot, ka to izdara l īdz 2015.gadam.

Kad tiltu uzb ūvēs, b ūtiski main īsies situ ācija apk ārt ējos dz īvojamos rajonos no klusiem dz īvojamiem rajoniem uz dar ījumu funkcij ām, intens īvāku transporta un cilv ēku kust ību. L īdz ar to pl ānojuma izstr ādes laik ā var ētu veikt prognoz ēšanu un attiec īgi savietot apk ārt ējo teritoriju funkcion ālo zon ējumu un izmantošanu.

Pie jaun ā tilta j ārisina iebraukšanas caurlaides punkts, tas noteikti neb ūs tik vienk ārši risin āms k ā Priedain ē.

Zieme ļu koridors Šī noz īmīgā R īgas pils ētas transporta infrastrukt ūras projekta īstenošanas rezult ātā tiks uzb ūvēts ātrsatiksmes autoce ļš, kas š ķē rsos R īgu rietumu–austrumu virzien ā, neskarot pils ētas v ēsturisko centru. Pl ānotais ce ļa garums - ap 27-30 km. Pirmaj ā variant ā Zieme ļu koridors piesl ēgsies R īgas - Ventspils autoce ļam pie Priedaines Rietumos, otraj ā variant ā – pie R īgas apvedce ļa (A5).

Šobr īd projekts ir nedaudz iekav ējies (nosl ēdzas konkurss par ski ču projekta izstr ādi). Trase ir iek ļaujama Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā. Diemž ēl šobr īd nav iesp ējams pateikt, cik platas teritorijas trasei jārezerv ē. J āatt ēlo abi trašu iesp ējamie novietojuma varianti. Ski ču projekts b ūs gatavs 2011.g., kad ar ī var ēs izš ķirties par vienu no tras ēm. AS „Ce ļuprojekts”, izstr ādājot A10 rekonstrukcijas projektu, ir j āiev ērt ē Zieme ļu koridora iesp ējam ā piesl ēgšan ās Priedaines satiksmes mezglam. Piesl ēgums neapšaub āmi ir sarež ģī ts. Citi piesl ēgumi nav pl ānoti, n ākamais – Bab ītes pagast ā.

Nav pamatotas iedz īvot āju bažas, ka Zieme ļu koridora izb ūve iev ērojami palielin ās satiksmes intensit āti uz autoce ļa „R īga-Ventspils” (A10), jo Zieme ļu koridoru izmantos t ās pašas automaš īnas, kas šobr īd brauc šaj ā (Ventspils, Talsu, Kuld īgas) virzien ā, tikai b ūs atvieglota nok ļū šana uz autoce ļu un neb ūs j āšķē rso R īgas centrs.

Dzelzce ļa loma un izmantošanas iesp ējas J ūrmalas pils ētas transporta strukt ūrā Dzelzce ļš J ūrmalas pils ētā ir galven ā pasažieru p ārvad ājumu art ērija . Dzelzce ļa att īst ība pasažieru pārvad ājumos ir nosak āma k ā priorit āte, veicinot iedz īvot āju v ēlmi izmantot šo transporta veidu p ēc iesp ējas vair āk. Dzelzce ļa stacijas b ūtu piem ērotas mazo pakalpojumu centru un nelielu „ride”&rail” sist ēmu izveidei - autost āvvieta-dzelzce ļš” - autost āvvietu izveide, lai t ālāk uz R īgu dotos ar vilcienu. Š āds princips k ļū st aktu āls jūrmalniekiem, kas nedz īvo tieš ā dzelzce ļa tuvum ā, bet autobusi turp nebrauc (skat. ar ī jauno sabiedrisk ā transporta koncepciju). T ādas stacijas b ūtu Lielupe, kur jau šobr īd š āda situ ācija s āk veidoties, jo ir likvid ēts sabiedriskais transports, Sloka un Dubulti, kur varētu izveidot ar ī daudzst āvu autost āvvietu. Otrs virziens – rail&byke, kur no R īgas atbraucot, var pa ņemt velosip ēdu. Jau pašlaik Ķemeros ir velonoma, turpm āk b ūtu ieteicams ar ī Priedain ē, Lielup ē, Dubultos, Slok ā. Dzelzce ļa stacijas ir piem ērotas nelielu apkalpes punktu izveidei gan t ūristiem, gan viet ējiem, kas sev ī ietvertu prim ārās nepieciešam ības pakalpojumus- velonoma, tualetes, nelieli veikali ņi, inform ācijas centru/stendu, bankom āti, u.c. Sarunas liel ā m ērā starp J ūrmalu un „Latvijas dzelzce ļu” l īdz šim ir bijušas ap un par to, lai J ūrmalai k ā k ūrortpils ētai netiktu virz ītas cauri kravas. Līdz ar to, saska ņā ar Aizsargjoslu likumu, dzelzce ļiem, pa kuriem p ārvad ā kravas, ir sp ēkā droš ības aizsargjosla un t ās ierobežojumi. J āizskata iesp ējas dzelzce ļa staciju un to apk ārtnes š ādai izmantošanai. Stacijas var ētu k ļū t par enkurobjektiem pakalpojumu att īst ībai, k ā starpposms uz j ūru, uz darbu. Latvijas dzelzce ļš veic (ir veicis) p ētījumu par stacij ām (uzzin āt).

Dzelzce ļa nodal ījumu joslu var ētu izmantot ar ī veloceli ņa att īst ībai, atrisinot īpašumties ību un apsaimniekošanas jaut ājums. Šobr īd veloceli ņš, kas ved no R īgas uz J ūrmalu, Bab ītes pagast ā netiek apsaimniekots tieši š ī iemesla d ēļ . Saska ņota ir veloce ļa izb ūve gar dzelzce ļa tiltu.

Ūdens ce ļu att īst ība Lielupes izmantošana ku ģošanai šobr īd nenotiek, tam ir vair āki iemesli, no kuriem galvenais ir Lielupes gr īvas aizs ērēšan ās. Probl ēmas efektīgākais risin ājums ir mola b ūvniec ība. Mola b ūvniec ība un tilts ir divi galvenie pils ētas infrastrukt ūras att īst ības uzdevumi. Lielupes ku ģošanu ar mastu jaht ām ierobežo tiltu augstums. Zem ākais no tiem - dzelzce ļa tilts, p ēc savas konstrukcijas ir pace ļams, kas varb ūt t ālā n ākotn ē ir ar ī š ādā veid ā ekspluat ējams. Noz īmīgu lomu var ētu ie ņemt ar ī ku ģošanas ce ļa apzin āšana un labiek ārtošana Jelgavas virzien ā.

Autoce ļa A 10 (E22) R īga-Ventspils rekonstrukcija Pašlaik notiek posma „Priedaine-Ķemeri” tehnik ā projekta izstr āde. Apzinot, ka autoce ļu izmanto daudzi no apk ārt ējiem pagastiem, no Tukuma, no R īgas l īč a Zieme ļkurzemes piekrastes, no Slokas, lai nok ļū tu uz R īgu uz darbu, p ēc pakalpojumiem, bija j āatrisina, k ā autoce ļam kalpot par ma ģistr āli (4 joslas) un k ā apkalpot jaun ās apb ūves teritorijas. L īdz ar to autoce ļam tika piem ērota B1 kategorija, kas pie ļauj vair āk piesl ēgumu. Lielie piesl ēgumi netiks izb ūvēti 1. k ārt ā, tai skait ā ar ī Jaundubulta tilta piesl ēgums, bet vajadz ības gad ījum ā tos būs iesp ējas izb ūvēt un piesl ēgt. Pašlaik uz Jaundubultu tiltu projekt ēta 1 kust ības josla vien ā virzien ā. Ja ir nepieciešams, to var ēs p ārskat īt v ēlāk un main īt uz 2 joslu platumu. Ņemot v ērā autoce ļa A10 valstisko un ar ī Eiropas noz īmi, ir j āaktualiz ē jaut ājums par A10 nodošanu VAS „Latvijas valsts ce ļi” bilanc ē ar ī J ūrmalas pils ētas teritorij ā. Šobr īd ir situ ācija, kas apgr ūtina ce ļa apsaimniekošanu, - no Priedaines l īdz J ūrmalas robežai A10 ir pils ētas iela, tad valsts ce ļš, tad atkal iela. Jaunu savienojumu iesp ējam ība starp autoce ļiem A10 un A9 ir maz iesp ējama, katr ā zi ņā t ā nav iesp ējama viet ā, kur tas ir iez īmēts R īgas rajona teritorijas pl ānojum ā, jo Natura 2000 teritorijas iesp ējams š ķē rsot tikai gad ījumos, kad nav citu alternat īvu, bet šis nav tas gad ījums.

Autost āvvietas Vasaras laik ā pils ētā tr ūkst autost āvvietas. St āvvietu skaita palielin āšanai ir tr ūkums – ziem ā t ās var ētu st āvēt tukšas un neizdai ļos pils ētu.

2004.gad ā J ūrmal ā tika apstiprin āta autost āvvietu att īst ības koncepcija. Lai palielin ātu autost āvvietu skaitu, koncepcija paredz rekonstru ēt ce ļus, iek ārtojot «sarkan ās l īnijas», kur vien tas ir iesp ējams. Autost āvvietai pl ānots izmantot teritoriju gar dzelzce ļu Edinburgas prospekt ā un Meierovica prospekt ā pie Dubultu stacijas, 37 savuk ārt Bu ļļ uciem ā – sarkano l īniju Lašu iel ā, zemes gabalus Aizputes iel ā 1b, Dubultu prospekt ā 23 (kop ā ar skv ēru), k ā ar ī da ļu no Dubultiem 0102. Koncepcij ā nav skat īts jaut ājums par daudzst āvu autost āvvietu izvietošanu.

Pl āna uzdevums ir rast teritori ālu risin ājumu st āvvietu izvietošanai. Ir svar īgi, ka pils ētā iesp ējams ērti piebraukt ar maš īnu tuvu pludmalei. Š ādi funkcion ē ar ī J ūras iela – k ā pirm ā iela pie pludmales, iela ar vien ādu priorit āti velosip ēdiem, g ājējiem, vieglajam transportam un auto st āvēšanai. Paplašinot labiek ārtojuma infrastrukt ūru piekrast ē, j āizskata draudz īgi st āvvietu infrastrukt ūras risin ājumi, tostarp ar ī dabas pamatn ē.

St āvvietu koncepcija var ētu pras īt v ēl turpm āk vair āku principu izskat īšanu. Ir zin āmi negat īvi piem ēri, kad st āvvietu veidošana pils ētas centr ā papildus piesaista transportu, kuru izmanto R īgā str ādājošie. J ādefin ē ielu kategorijas, ielas, kur ās paredz apst āšanos, st āvēšanu, sabiedrisko transportu. Nav pie ļaujama, ka st āvvietas tiek izmantotas reti. Pie ļaujamie att ālumi ir subjekt īvi maz āki sal īdzin ājum ā ar cit ām pils ētām - J ūrmalas teritorijas mazais m ērogs un 100 metru att ālums jau ir iev ērojams att ālums (visa pils ēta platum ā starp pludmali un dzelzce ļu ir josla no 300-800 m).

11. 2009. gada 31. marts. Uz ņē mējdarb ība

Esoš ās un v ēlam ās situ ācijas redz ējums Uz ņē mējdarb ība ir akt īvākā un dinamisk ākā t ēma, un to visliel ākā m ērā skar daž ādi interešu konflikti.

San āksmes laik ā tika rastas atbildes uz ikvienam uz ņē mējam svar īgiem jaut ājumiem- kam?; kas?; ko?; kur?; kad?. Jūrmalas iedz īvot āju un apmekl ētāju skaits kopum ā ir pietiekams, tom ēr veiksm īgu biznesa modeli kav ē daž ādi citi apst ākļi- R īgas tuvums, klientu nevienm ērīgais izvietojums laik ā un telp ā, d ārdz ība, kas reiz ēm ir nepamatota. Ar ī darba darbasp ēks un t ā kvalit āte ir ļoti laba un b ūtu iesp ējams att īst īt daž āda veida biznesa idejas, izmantojot viet ējo darbasp ēku.

Jūrmalas pils ētas esošais biznesa modelis ir 3 m ēnešus str ādājam/p ārp ūlamies un 9- atp ūšamies. J ūrmalai ir jābūt gumijas pils ētai, lai var ētu veiksm īgi att īst īties šo daž ādo sezonu ietekm ē. NI augst ās tirgus cenas un tostarp ar ī nodok ļi iev ērojami trauc ē att īst īties citiem biznesa veidiem, ne tikai NI tirgum, kas sast āda vair āk k ā 40 % no kop ējo uz ņē mu skaita. Vienlaikus pils ēta nekautr ējas par to, ka esam dārga pils ēta, tom ēr ne vienm ēr d ārdz ība ir cen ās, jo br īdī, kad t ās nav adekv ātas, pils ēta k ļū st l ēta. Izskan ēja viedoklis, ka ideolo ģiski pils ēta ir viendien īte, bez perspekt īvas.

Kā viens no risin ājumiem ir pils ētas uz ņē mējdarb ības daž ādošana. Iesp ējams ir j āiet ar ideju „str ādājam atp ūšoties”, kas noz īmē daž ādu dar ījumu sl ēgšanu un veikšanu br īvā, nepiespiest ā, radoš ā gaisotn ē. J ūrmalas pils ētai tr ūkts aktivit ātes, akt īvās atp ūtas pied āvājumu.

Kādu gribam redz ēt pils ētu? Interesanta, tikšan ās, sadarb ība, rietumi/austrumi, atv ērt ība un iesaist īšan ās, tolerance. Šobr īd J ūrmala nav atš ķir īga no cit ām Eiropas, pasaules pils ētām. T ā nav unik āla.

Kā veidot atš ķir ību? Tas ir galvenais jaut ājumus uz kuru ir nepieciešams rast patieš ām kreat īvu atbildi.

San āksmes dal ībnieku viedoklis par J ūrmalas uz ņē mējdarb ības vidi Jūrmala ir sav ādāka, ar ī negat īvā iez īme- liela nauda tiek pras īta par dieva doto. J ūrmal ā uz ņē mējdarb ība dz īvo ar to, kas ir rad īts padomju laikos un ir dabas dots. Pievienot ās v ērt ības rad īšan ā netiek dar īts gandr īz nekas. Kā pozit īvi piem ēri tiek min ēti Nemo, L īvu akvaparks un nerealiz ētais K āpas projekts, kas ir veids, k ā piev ērst uzman ību, radot ar ī jaunus z īmolus. J ūrmala ir z īmols, tom ēr tas netiek izmantots. J ūrmalas „brendu” zina, bet nezin, kas īsti ir tas z īmols. T ūrisms ir plašs, t ūrisms veicina papildus sf ēras, tirdzniec ību, apkalpojošo. Vienlaikus ir j ānodala daž ādie t ūrisma veidi, pakalpojumu un dar ījumu veidi. Vai tieš ām Jomas iela ir j āizmanto gul ēšanai? J ūrmala ir j āizmanto atbilstoši t ās brendam, nevis ķie ģeļu ražošanai. Jomas ielai j ābūt ielai, kur pieejami visa veida pakalpojumi ne tikai vasar ā.

Uz ņē mēji ir iev ērojami J ūrmalas pils ētas pašvald ības budžeta papildin ātāji gan no NI, gan IIN, tom ēr īsti nesaredz šis naudas ieguld ījumu rezult ātus. Uz ņē mējus ļoti uztrauc Jaundubultu tilta projekts, ne tik daudz k ā ideja un vajadz ība vai nevajadz īga, bet vair āk nenoteikt ība un nezi ņa par iesp ējām att īst īt savus uz ņē mumus vai biznesa intereses. Vienlaikus nav p ārliec ība, ka tieš ām tilta vieta ir noteikta pareizi, k ā ar ī tilta nepieciešam ības pamatojums. Varb ūt 2015. varb ūt 2020. gad ā tas tiks realiz ēts, tom ēr skaidr ību vajag šodien. Galven ā probl ēma ir nezi ņa, nekonkr ētība, j ābūt striktam redz ējumam, k ā pils ēta tiek dal īta, att īst īta. Ir j ārod kompens ācijas meh āniski, j āpie ņem nepopul āri l ēmumi, bet par tiem cilv ēki ir j āinform ē. J ānosaka konkr ēts vietas statuss.

Šobr īd ir īstais br īdis, lai diskut ētu par šiem jaut ājumiem, rodot risin ājumus TP ietvaros, piem ēram, pagaidu izmantošanas noteiktam laika periodam, TP ieviešana pa k ārt ām, konkr ēta laika defin ēšana NI aprobežojumam.

Otrs svar īgākais jaut ājums ir Jomas ielas izmantošana. Šobr īd sezonas laik ā ir konflikts starp iedz īvot ājiem un uz ņē mējiem un uz ņē mējiem sav ā starp ā, jo nav skaidri nodefin ētas Jomas ielas izmantošanas priorit ātes. Izskan viedoklis, ka ir nepieciešams Jomas ielas masterpl āns, lai saprastu, kas b ūs efekt īvāk- ska ļa un akt īva izklaide vai klusas un mier īgas aktivit ātes, jo vien ā iel ā t ām sadz īvot ir ļoti gr ūti. Jomas iela un koncertz āles rajons ir k ā izklaides un dar ījumu zona, veicinot izgl ītojošo t ūrismu, konferen ču t ūrismu. TP var noteikt at ļaut ās darb ības, tom ēr ir nepieciešami atseviš ķi saistošie noteikumi par specifisk ām izmantošan ām konkr ētā iel ā. Ir piln īgi skaidrs, ka ar ī turpm āk Jomas iela paliks k ā akt īvākā pils ētas t ūristu da ļa, tom ēr dz īvojam ā funkcija ir iev ērojami sajaukusies ar dar ījumu funkciju un to īsā laik ā atrisin āt ir sarež ģī ti, bet ir jāpie ņem konkr ēti un nep ārprotami l ēmumi no pašvald ības puses.

Līdz šim J ūrmala ir att īst ījusies k ā gu ļam rajons. Ražošanas sf ēras nav att īst ītas, k ūrorta sf ēra nepiln īga. Kūrortam ir j ābūt vietai, kur atp ūsties, visdaž ādākajos veidos, šobr īd iesp ējams tikai izgul ēties, bet nek ā cita nav un tas ir kaut kur tas j āatt īsta, un ja tiek pateikts, ka t ā ir Sloka, es ar to r ēķ inos un p ārk ārtoju savas ražotnes, bet tas ir stingri un saprotami j āpasaka. Ir j āparedz teritorijas, kur plesties, j āveido objekti, kas dos iesp ēju daž ādībai. Šobr īd nav J ūrmalai nek ā tik unik āla un īpaša, lai k ādam b ūtu v ēlme tiešai uz šejieni atbraukt. Sākot no Vaivariem uz Kauguru pusi, nav nek ā, kas liecin ātu, ka esam k ūrortpils ētā. Pašvald ībai ir jāveido īpašas teritorijas šaj ā pils ētas da ļā , lai veicin ātu invest īcijas- nodok ļu atvieglojumi, īpaši noteikumi, birokr ātijas samazin ājums, lai b ūtu interese invest ēt.

Jūrmalas galven ā iela b ūtu piem ērojama jaukt ās dar ījumu zonas att īst ībai, tuv āk j ūrai nosakot k ūrorta vidi, kam savuk ārt iev ērojami var ētu trauc ēt jaun ā tilta izb ūve, kas veicin ātu satiksmi pa galveno ielu, kas neb ūt nav pozit īvs faktors k ūrorta vides att īst ībai. Piem ērot āks risin ājums nepašaub āmi ir Kauguru apejas izb ūves veicin āšana, kas iev ērojami samazin ās satiksmes pl ūsmu pils ētā.

Pludmales zon ējums tikai da ļē ji atbilst v ēlamajai situ ācijai. K ā viens no sliktajiem piem ēriem ir sporta zonas noteikšana s ākot no Dubultiem, jo š ī ir pirm ā vieta, kur ir iesp ējams piek ļū t j ūrai. Sporta zonas ir j āizvieto p ēc iesp ējas t ālāk no bl īvāk apmekl ētaj ām pludmales da ļā m. Viens no jau šobr īd zin āmajiem jaun ā pl ānojuma konceptiem ir staciju izmantošana k ā mezglu punktus, ap kuriem att īst ītu visus prim āros pakalpojumus gan tūristiem, gan pils ētas iedz īvot ājiem. Š īs b ūt vietas, kur b ūtu iesp ējams savietot viet ējo un pils ētas viesu vajadz ības, k ā savdabīga satikšan ās un apmai ņas vieta. Stacijas b ūtu piem ērojams ar ī autost āvvietu izvietošanai, lai t ālāk dotos ar vilcienu vai velo transportu. K ā otrs noz īmīgākais pils ētas strukt ūru veidojošs elements b ūtu tirgus vietas, kuru veiksm īgākās atrašan ās vietas noteikšana ir TP uzdevums un tas nav form āls mekl ējums, t āpēc jo īpaši svar īgi ir to pareizi nov ērt ēt. Tirgus ir svar īga vieta pils ētas iedz īvot ājiem un t ās apmekl ētājiem un tie ir j āsaista ar esošaj ām apmekl ētaj ām viet ām.

San āksmes dal ībnieki vienoj ās par galvenajiem jaut ājumiem, kas atrisin āmi jaun ā pl ānojuma izstr ādē: Jomas ielas statusa noteikšana un nostiprin āšana Uzman ības piev ēršana pludmales zon ējumam Jauna š ķē rsojuma nepieciešam ības izv ērt ēšana un pamatotu aprobežojumu noteikšana Slokas pap īrfabrikas teritorijas izsv ērta un pamatota att īst īšana, nece ļot „gaisa pilis”, bet dom ājot re āli, visticam āk k ā jauktas ražošanas dar ījumu teritorijas att īst ībai.

3. Zi ņojums par v ērā ņemtajiem un noraid ītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem 4.1. Zi ņojums par priekšlikumiem, kas sa ņemti ārpus sabiedrisk ās apspriešanas laika

Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes 1. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs, Lūdz main īt minim ālo jaunizveidojamo zemes gabalu plat ību V ārnukroga teritorij ā no 3600 m 2 uz 2000 m 2. kad.Nr.1300 001 1407 2. Kad. Nr. 1300 001 1304 Apliecina savu piekrišanu tam, ka jaunaj ā J ūrmalas pils ētas att īst ības pl ānā 2009.-2019.gadam tiks ierosin āta un 1300 001 1201 apb ūves bl īvuma palielin āšana V ārnukroga teritorijai, un atbalsta zemes gabalu vid ējās minim ālās plat ības noteikšanu V ārnukrog ā no 1200m 2 l īdz 1800m 2. 3. Vārnukrogs Lūdz at ļaut katram b ūves īpašniekam par saviem l īdzek ļiem atdal īt savu zemes gabalu, par kuru ir nosl ēgts nomas l īgums un ir nostiprin āts zem konkr ētas b ūves. 4. Vārnukrogs, Lūdz izskat īt iesp ēju jaunaj ā att īst ības pl ānā V ārnukroga teritorij ā minim ālo jaunveidojamo zemesgabalu Balt ās k āpas iela 13, plat ību noteikt 2000 m 2 plat ībā. kad. Nr. 1300 001 1407

5. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs, Lūdz izskat īt iesp ēju jaunaj ā J ūrmalas att īst ības pl ānā V ārnukroga teritorij ā minim ālo jaunveidojamo kad.Nr.1300 001 1407, zemesgabalu plat ību noteikt 1800 m 2 zemes gabalu Balt ās k āpas iel ā 13 (kad.Nr.1300 001 1407) sadal īt 3 ar ī Balt ās k āpas iela 9 un 11, Kleistes 5, kad. da ļā s p ēc pievienot ā pl āna. Nr. 1300 001 1402, 1300 001 1404, 1300 001 Lūdz p ārveidot par past āvīgo servit ūtu piebraucamo ce ļu iedz īvot ājiem Balt ās k āpas iel ā 9, 11, 13 un Kleistes 1403 iel ā 5, ņemot v ērā, ka tas ir atz īts par servit ūtu uz laiku l īdz Balt ās k āpas ielas izb ūvei (J ūrmalas pils. Domes lēmumi Nr.427, Nr.665), bet Balt ās k āpas ielas pašreiz ējais st āvoklis ne ļaus re āli nodrošin āt piebraukšanu tuv ākajos gados bez krietniem ieguld ījumiem upes krasta nostiprin āšan ā. 6. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs, Lūdz izskat īt iesp ēju jaunaj ā att īst ības pl ānā V ārnukroga teritorij ā minim ālo jaunveidojamo zemesgabalu kad.Nr.1300 001 1407 plat ību noteikt 1200 m 2 plat ībā un zemes gabalu Balt ās k āpas iel ā 13 (kad.Nr.1300 001 1407) sadal īt 3-4 da ļā s. Lūdz p ārveidot par past āvīgo servit ūtu piebraucamo ce ļu iedz īvot ājiem Balt ās k āpas iel ā 9, 11, 13 un Kleistes iel ā 5, ņemot v ērā, ka tas ir atz īts par servit ūtu uz laiku l īdz Balt ās k āpas ielas izb ūvei (J ūrmalas pils. Domes lēmumi Nr.427, Nr.665), bet Balt ās k āpas ielas pašreiz ējais st āvoklis ne ļaus re āli nodrošin āt piebraukšanu tuv ākajos gados bez krietniem ieguld ījumiem upes krasta nostiprin āšan ā 7. Bab ītes iela 17, Pretenzija pret det ālpl ānojuma projekta izstr ādes s ākšana zemes gabalam J ūrmal ā, Bab ītes iel ā 17. kad. Nr. 1300 006 1101; Bab ītes iel ā 5a, Pras ības: kad. Nr. 1300 006 1205; Bab ītes iel ā 15, 1. Zemesgabaliem Bab ītes iel ā 15, 17, 19 izmain īt zon ējumu uz mazst āvu dz īvojamo teritoriju (DzM) vai kad. Nr. 1300 006 1102; dabas pamatnes teritoriju (DP) skv ēra ier īkošanai. Bab ītes iel ā 19, 2. Izmain īt zon ējumu uz mazst āvu dz īvojamo teritoriju (DzM) zemesgabaliem Bab ītes iel ā 5a. 40

Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes kad. Nr. 1300 006 1103; 3. Bab ītes iel ā 5a, 15, 17, 19 paredz ēt veikt ne vair āk k ā 2 st āvu ēku celtniec ību. 4. Atjaunot zon ējumu „Dabas pamatnes teritorija (DP)” priežu mežam Priedaines teritorij ā starp Bab ītes ielu, Lielupi, auto tiltu un dzelzce ļa tiltu. 8. Vārnukroga ce ļš 9, Lūdz izskat īt iesp ēju noteikt zemes gabalu plat ību V ārnukrog ā no 1200 m 2 l īdz 1800 m 2 (t ādej ādi samazinot kad. Nr. 1300 001 1122 zemes gabalu dom ājamo da ļu nomnieku skaitu) un noteikt V ārnukroga det ālpl ānojum ā t ādu apb ūves bl īvumu, k āds paredz ēts „priežu parka ar apb ūvi” teritorij ām J ūrmalas pils ētā saska ņā ar pašlaik sp ēkā esošajiem J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem.

9. Vārnukrogs Lūdz izskat īt iesp ēju atbalst īt V ārnukroga vasarn īcu īpašnieku ierosin ājumu palielin āt apb ūves bl īvumu un noteikt zems gabalu vid ējo plat ību no 1200 m 2 l īdz 1800 m 2 (t ādej ādi samazinot zemes gabalu dom ājamo da ļu nomnieku skaitu). 10. Balt ās k āpas iela 17, V ārnukrogs, Lūdz izskat īt iesp ēju noteikt zemes gabalu plat ību V ārnukrog ā no 1200 m 2 l īdz 1800 m 2 (t ādej ādi samazinot kad. Nr. 1300 001 1409 zemes gabalu dom ājamo da ļu nomnieku skaitu) un noteikt V ārnukroga det ālpl ānojum ā t ādu apb ūves bl īvumu, k āds paredz ēts „priežu parka ar apb ūvi” teritorij ām J ūrmalas pils ētā saska ņā ar pašlaik sp ēkā esošajiem J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem.

11. Kantora iela 2, V ārnukrogs, Lūdz izskat īt iesp ēju noteikt zemes gabalu plat ību V ārnukrog ā no 1200 m 2 l īdz 1800 m 2 (t ādej ādi samazinot kad. Nr. 1300 001 1119 zemes gabalu dom ājamo da ļu nomnieku skaitu) un noteikt V ārnukroga det ālpl ānojum ā t ādu apb ūves bl īvumu, k āds paredz ēts „priežu parka ar apb ūvi” teritorij ām J ūrmalas pils ētā saska ņā ar pašlaik sp ēkā esošajiem J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem.

12. Vārnukroga ce ļš 8, V ārnukrogs, Lūdz izskat īt iesp ēju noteikt zemes gabalu plat ību V ārnukrog ā no 1200 m 2 l īdz 1800 m 2 (t ādej ādi samazinot kad. Nr. 1300 001 1312 zemes gabalu dom ājamo da ļu nomnieku skaitu) un noteikt V ārnukroga det ālpl ānojum ā t ādu apb ūves bl īvumu, k āds paredz ēts „priežu parka ar apb ūvi” teritorij ām J ūrmalas pils ētā saska ņā ar pašlaik sp ēkā esošajiem J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem.

13. Vārnukroga ce ļš 14, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1316 pl ānā. 14. Kleistes iela 18, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1322 pl ānā. 15. Vārnukroga ce ļš 5, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 13000011118 pl ānā. 16. Balt ās k āpas iela 15, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1408 pl ānā. 17. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1407 pl ānā. 18. Balt ās k āpas iela 13, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības Vārnukrogs pl ānā. kad Nr. 1300 001 1407 41

Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes 19. Kad. Nr. 1300 001 1304; Atbalsta apb ūves bl īvuma palielin āšanu un zemes gabalu V ārnukrog ā vid ējās minim ālās plat ības noteikšanu 1300 001 1201 no 1200 m 2 l īdz 1800 m 2 20. Balt ās k āpas iela 5, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1332 pl ānā. 21. Vārnukroga ce ļš 8, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1312 pl ānā. 22. Balt ās k āpas iela 3, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1321, pl ānā. 23. Kleistes 14, Lūdz izskat īt iesp ēju noteikt zemes gabalu plat ību V ārnukrog ā no 1200 m 2 l īdz 1800 m 2 (t ādej ādi samazinot kad. Nr. 1300 001 1324, zemes gabalu dom ājamo da ļu nomnieku skaitu) un noteikt V ārnukroga det ālpl ānojum ā t ādu apbūves bl īvumu, k āds paredz ēts „priežu parka ar apb ūvi” teritorij ām J ūrmalas pils ētā saska ņā ar pašlaik sp ēkā esošajiem J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem.

24. Balt ās k āpas iela 27, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1209 pl ānā. 25. Kleistes 14, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas attīst ības kad. Nr. 1300 001 1324 pl ānā. 26. Vārnukroga ce ļš 10, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1313 pl ānā. 27. Vārnukroga ce ļš 18, V ārnukrogs Lūdz izmainīt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1318 pl ānā. 28. Kleistes iela 12 - 138, V ārnukrogs Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1330 pl ānā. 29. Kleistes iela 2, V ārnukrogs, kad. Nr. 1300 001 Lūdz izskat īt iesp ēju noteikt zemes gabalu plat ību V ārnukrog ā no 1200 m 2 l īdz 1800 m 2 (t ādej ādi samazinot 1325 zemes gabalu dom ājamo da ļu nomnieku skaitu) un noteikt V ārnukroga det ālpl ānojum ā t ādu apb ūves bl īvumu, k āds paredz ēts „priežu parka ar apb ūvi” teritorij ām J ūrmalas pils ētā saska ņā ar pašlaik sp ēkā esošajiem J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem.

30. Balt ās k āpas iela 15, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 un apb ūves bl īvumu kad. Nr. 1300 001 1408 jaunaj ā pils ētas att īst ības pl ānā. 31. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 un apb ūves bl īvumu kad. Nr.1300 001 1407 jaunaj ā pils ētas att īst ības pl ānā. 32. Balt ās k āpas iela 15, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 un apb ūves bl īvumu kad. Nr.1300 001 1408 jaunaj ā pils ētas att īst ības pl ānā. 33. Vārnukroga ce ļš 21, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 un apb ūves bl īvumu kad. Nr.1300 001 1203 jaunaj ā pils ētas att īst ības pl ānā. 34. Balt ās k āpas iela 13/168, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr.1300 001 1407 pl ānā. 35. Balt ās k āpas iela 23, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības 42

Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes kad. Nr.1300 001 1418 pl ānā. 36. Vārnukroga ce ļš 21, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr.1300 001 1203 pl ānā. 37. Vārnukroga ce ļš 14, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1316 pl ānā. 38. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr.1300 001 1407 pl ānā. 39. Balt ās k āpas iela 19/2, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr.1300 001 1132 pl ānā. 40. Balt ās k āpas iela 11, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr.1300 001 1404 pl ānā. 41. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr.1300 001 1407 pl ānā. 42. Balt ās k āpas iela 19/1, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr.1300 001 1410 pl ānā. 43. Kantora iela 5, V ārnukrogs, kad. Nr.1300 001 Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības 1009 pl ānā. 44. Balt ās k āpas iela 17, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr.1300 001 1409 pl ānā. 45. Vārnukroga ce ļš 21, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr.1300 001 1203 pl ānā. 46. Balt ās kāpas iela 13, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1407 pl ānā. 47. Balt ās k āpas iela 17/151, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1409 pl ānā. 48. Balt ās k āpas iela 17, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1409 pl ānā. 49. Balt ās k āpas iela 17, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1409 pl ānā. 50. Vārnukroga ce ļš 20, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1414 pl ānā. 51. Kantora iela 5, V ārnukrogs, kad. Nr. 1300 001 Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības 1009 pl ānā. 52. Kantora iela 5, V ārnukrogs, kad. Nr. 1300 001 Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības 1009 pl ānā. 53. Vārnukroga ce ļš 15, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minimālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības kad. Nr. 1300 001 1125 pl ānā. 54. Vārnukroga ce ļš 5, V ārnukrogs, Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības

Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes kad. Nr. 1300 001 1118 pl ānā. 55. Kleistes iela 7, V ārnukrogs, kad. Nr. 1300 001 Lūdz izmain īt minim ālo zemes gabala plat ību no esoš ā 3600 m 2 uz 1200-1800 m 2 jaunaj ā pils ētas att īst ības 1420 pl ānā. 56. Ikš ķiles iela 1, Priekšlikums main īt teritorijas at ļauto izmantošanu (zon ējumu) zemes gabaliem Ikš ķiles iel ā 1 un Dzintaru kad. Nr.1300 009 3607; prospekt ā 4 no „Dar ījumu iest āžu teritorijas” (D) uz „Jaukta dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas” (J) Dzintaru prospekts 4, at ļauto izmantošanu (zon ējumu). kad. Nr. 1300 009 3602 57. Kvart āls, ko norobežo S ēļ u iela, Burtnieku Lūdz groz īt ar J ūrmalas pils ētas domes 2007. gada 12. j ūnija saistošajiem noteikumiem Nr.19 apstiprin āto iela, L īvu iela un O.Kalpaka prospekts „J ūrmalas pils ētas zemesgabalu veidošanas noteikumu” pl ānu, grozot kvart āla, kas norobežots ar S ēļ u ielu, Kad. Nr: Burtnieku ielu, L īvu ielu un O.Kalpaka prospektu, at ļauto izmantošanu uz at ļauto izmantošanu, kas atbilst 13000046101; 13000046102; 13000046103; „priežu parka” rajon ā ar apb ūvi esošajiem kvart āliem ar vid ējo zemesgabalu plat ību no 2201-3000 13000046104; 13000046105; 13000046106 kvadr ātmetriem. 58. Jūras iela 53, Lūdz izskat īt iesp ēju palielin āt zemesgabalam J ūrmal ā, J ūras iel ā 53, kurš atrodas maksim āli iesp ējamo kad. Nr. 1300 009 1807 dz īvojam ās ēkas augstumu un st āvu skaitu, veicot nepieciešam ās izmai ņas det ālpl ānojum ā, lai tur var ētu izveidot sabiedriska rakstura b ūvi. 59. Slokas iela 95/97, Lūdz kori ģē t Lielupes aizsargjoslu rajon ā starp Ezeru ielu un Ganu ielu, un main īt esošo zon ējumu uz (Slokas 95 – kad. Nr. 13000131102; Slokas savrupm āju apb ūvi. 97 – 13000131138) 60. Ganu iela 3, Lūdz kori ģē t Lielupes aizsargjoslu rajon ā starp Ezeru ielu un Ganu ielu un main īt esošo zon ējumu uz kad. Nr. 1300 015 3311 savrupm āju apb ūvi. 61. Dubultu prospekts 23, Lūdz izveidot zemesgabala da ļu 1624 m2 plat ībā k ā atseviš ķu zemesgabalu; veikt v ēsturisk ā, atjaunojam ā kad. Nr. 1300 010 1408 zemesgabala p ārvietošanu (transform ēšanu, jo atrodas skv ēra vidusda ļā ) neizveidot ā Dubultu prospekta 23 robež ās, kurš ir piegu ļošs īpašumam J ūrmal ā, Slokas iel ā 18/20. L ūdz main īt jaunizveidot ā zemesgabala zon ējumu no Dabas pamatnes uz t ādu, kur ā b ūtu iesp ējama b ūvniec ība. 62. „J āņ up ītes-1”, Man īt zemes gabalu ar kadastra Nr. 1300 024 1614 un 1300 024 1607 kad. Nr. 1300 024 1614; Ventspils šoseja 104, Zon ējumu uz jauktas dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas zonu. kad.Nr.1300 024 1607 63. Zv īņ u iela 2, kad. Nr. 1300 025 0401; Lūdz nomain īt sanatorijas „Jantarinij Bereg zemes gabalu ar kadastra numuriem 1300 025 2105, 1300 025 Jaun ķemeru ce ļš 22, kad. Nr. 1300 025 2105; 0302, 1300 025 0618, 1300 025 2118 zon ējumu uz vienotu, analo ģisku galven ā zemes gabala Zv īņ u iel ā 2 Zv īņ u iela 1, kad. Nr. 1300 025 0302; (1300 025 0401) zon ējumu –„K ūrorta teritorija(K)”. Kolkas iela 21, kad. Nr. 1300 025 0618; Jaun ķemeru 2118, kad. Nr. 1300 025 2118

64. Jaun ķemeri 0206, Ierosina main īt zemesgabala Jaun ķemeri 0206 (kad. Nr. 1300 025 0206) zon ējumu no dabas pamatnes uz kad. Nr. 1300 025 0206 dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo zonu. L ūdz izskat īt jaut ājumu par zon ējuma mai ņu ne tikai zemesgabalam Jaun ķemeri 0206, bet visai joslai divu k ādreiz ējo apb ūves gabalu platum ā gar Kolkas ielu, lai šeit sav ērtu att īst īt atp ūtai un k ūrortam nepieciešamu infrastrukt ūru. 65. Bulduri 1607, Lūdz main īt da ļas zemesgabala „Bulduri 1607” 2601 m 2 plat ībā zon ējumu uz „Jauktas dar ījumu, atp ūtas un kad. Nr. 1300 007 1607 dz īvojam ās teritorijas”. 44

Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes 66. Lāč u iela 20, Lūdz veikt lietošanas m ērķa klases mai ņu zemes gabalam L āč u iel ā 20, J ūrmal ā, no lietošanas m ērķa klases, kad. Nr. 1300 003 0925 kur ā ietilpst „Dabas pamatnes un rekre ācijas noz īmes zeme”, uz lietošanas m ērķu klasi „Apb ūves zeme” 67. Balt ā k āpa 1503, Lūdz main īt zemes gabala „Balt ā k āpa 1503” zon ējumu uz „Priežu parka rajons ar apb ūvi” kad. Nr. 1300 001 1503 68. Jūras iela 21, Lūdz veikt zon ējuma mai ņu zemes gabaliem J ūras iel ā 21 un J ūras iel ā 23/25 uz Sabiedrisko iest āžu teritoriju Jūras iela 23/25, (S) un att īst ības pl āna izstr ādes ietvaros noteikt, ka šajos zemes gabalos ir pieļaujama 17 un vair āk st āvu kad. Nr. 1300 009 1405 apb ūve. 69. Tūristu iela 18, Lūdz saska ņot zemes zon ējuma mai ņu no tehnisk ās apb ūves teritorijas uz atp ūtas teritoriju zemes gabalam kad. Nr. 1300 026 6102 Tūristu iel ā 18. 70. Bab ītes iela 5a, Pretenzijas pret SIA „Opes fondi” det ālpl ānojuma izstr ādi zemes gabalam J ūramal ā, Bab ītes iel ā 5a. kad. Nr. 1300 006 1205; Bab ītes iela 15, Pras ības: kad. Nr. 1300 006 1102; 1.Izmain īt zon ējumu uz mazst āvu dz īvojamo teritoriju (DzM) zemesgabaliem Bab ītes iel ā 5a, 15, 17, 19. Bab ītes iela 19, 2. Bab ītes iel ā 5a paredz ēt veikt ne vair āk k ā 2 st āvu ēku celtniec ību. kad. Nr. 1300 006 1103; 3.Atjaunot zon ējumu „dabas pamatnes teritorija (DP)” priežu mežam Priedaines teritorijā starp Bab ītes ielu, Bab ītes iela 17, Lielupi, auto tiltu un dzelzce ļa tiltu. kad. Nr. 1300 006 1101; J ūrmala 71. Cīru ļu iela 30, Lūdz main īt zemes gabala C īru ļu iel ā 30 statusu no „dabas pamatnes teritorijas” – mežs bez apb ūves kad. Nr. 1300 017 4114 ties ībām uz teritoriju ar apb ūves ties ībām – „Savrupm āju dz īvojam ā teritorija (Dz)”. 72. Slokas iela 41, Lūdz main īt robežu starp „Dar ījumu iest āžu teritoriju” un „Turpm ākās izp ētes teritoriju” zemes gabal ā J ūrmal ā, kad. Nr. 1300 010 3514 Slokas iel ā 41. 73. Kūdra 15032, Lūdz da ļē ju zon ējuma mai ņu zemes gabalam K ūdra 1503 uz Dar ījumu iest āžu teritoriju. kad. Nr. 1300 024 1503 74. Sien āžu iela 16, Lūdz main īt zon ējumu zemes gabalam Sien āžu iel ā 16 no dabas pamatnes uz savrupm āju dz īvojamo kad. Nr. 1300 018 2008 teritoriju. 75. Mežmalas iela 5a, Lūdz main īt zon ējumu zemes gabalam Mežmalas iel ā 5a no dabas pamatnes uz savrupm āju dz īvojamo kad. Nr. 1300 018 1506 teritoriju vai priežu parku ar apb ūvi. 76. Sien āžu iel ā 18, Lūdz main īt zon ējumu zemes gabalam Sien āžu iel ā 18 no dabas pamatnes uz savrupm āju dz īvojamo kad. Nr. 1300 018 2007 teritoriju. 77. Slokas iela 69A, Lūdz main īt zemes gabalu Slokas iel ā 69A A1 un B da ļas un Slokas iel ā 69B A2 un C da ļas zon ējumu no kad. Nr. 1300 010 3901; „Jauktas ražošanas teritorijas” uz „Jauktas dar ījumu un dz īvojam ās teritorijas” Slokas iela 69B, kad. Nr. 1300 010 3903 77a. Slokas iela 69B, Lūdz main īt zemes gabala Slokas iel ā 69B E da ļas zon ējumu no „Turpm ākās izp ētes un pl ānošanas teritorija” kad. Nr. 1300 010 3903 uz „Jauktas dar ījumu un dz īvojam ās teritorijas” 78. Skolas 29A, Lūdz izskat īt iesp ēju zon ējuma mai ņai zemes gabalam J ūrmal ā, Skolas iel ā 29A no „Dabas pamatnes” kad. Nr. 1300 020 2503 teritorijas (DP) uz „Jauktu dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo teritoriju”(J) vai „Dar ījumu iest āžu teritoriju”(D) visam zemes gabalam vai t ā da ļai. 79. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 45

Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes 80. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 81. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 82. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 83. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 84. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 85. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 86. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 87. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 88. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 89. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 90. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 91. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 92. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 93. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 94. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 95. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 96. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 97. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 98. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi.

Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes 99. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 100. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 101. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 102. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 103. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 104. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 105. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 106. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 107. Vārnukroga ce ļš 18, V ārnukrogs, J ūrmala, Lūdzu izskat īt iesp ēju noteikt zemes gabalu plat ību V ārnukrog ā no 1100 m 2 līdz 1800 m 2 (t ādējādi samazinot Kad.Nr. 1300 001 1318 zemes gabalu dom ājamo da ļu nomnieku skaitu) un noteikt V ārnukroga det ālpl ānojum ā t ādu apb ūves bl īvumu, k āds paredz ēts „priežu parka ar apb ūvi” teritorij ām J ūrmalas pils ētā saska ņā ar pašlaik sp ēkā esošajiem J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem. 108. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 109. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 110. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 111. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 112. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 113. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 114. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi. 115. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apbūvi. 116. Balt ā k āpa 1503, V ārnukrogs, J ūrmala, Atbalstu un l ūdzu atk ārtoti izskat īt R īgas meža a ģent ūras priekšlikumu groz īt zon ējumu zemes gabalam Balt ā Kad.Nr. 1300 001 1503 kāpa 1503 no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apb ūvi.

4.2. Zi ņojums par pirm ā posma laik ā sa ņemtajiem priekšlikumiem Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes 1. Valteri 3314, kad. Nr. 1300 015 3314; Valteri Ir priekšlikums šaj ā piekrastes teritorij ā att īst īt golfa sportu. L ūgums izskat īt att īstības iesp ējas un priekšlikumus. 3313, kad. Nr. 1300 015 3313; Druvciems 1120, kad. Nr. 1300 013 1120 2. Rītupes iela 23, kad. Nr. 1300 018 1801 Lūdz izskat īt iesp ēju jaun ā att īst ības pl āna ietvaros zemes gabalu J ūrmal ā, R ītupes iel ā 23 zon ējuma mai ņai no dabas pamatnes uz savrupm āju dz īvojamo teritoriju. 3. J. Alun āna iela 2, kad. Nr. 1300 014 3834 Lūdz izskat īt jaut ājumu par zon ējuma mai ņu zemes gabalam J. Alun āna iel ā 2 uz no „tehnisk ās apb ūves” uz „savrupm āju” teritoriju. 4. Pūces iela 9, kad. Nr. 1300 017 3537 Lūdz main īt zemes gabala P ūces iel ā 9 zon ējumu no Priežu parka uz Savrupm āju dz īvojamo teritoriju. 5. Jaun ķemeru ce ļš 22, kad. Nr. 1300 025 Lūdz main īt zon ējumu zemes gabaliem ar kad. Nr. 1300 025 2105, 1300 025 0302, 1300 025 0618, 1300 025 2105; 2118 un noteikt visiem sanatorijas „Jantarnij bereg” aiz ņemtajiem zemes gabaliem vietotu zon ējumu – K ūrortu Zv īņ u iela 1, kad. Nr. 1300 025 0302; teritorija. Kolkas iela 21, kad. Nr. 1300 025 0618; Jaun ķemeru 2118, kad. Nr. 1300 025 2118

6. Jaun ķemeri 432F, kad. Nr. 1300 025 0217 Iesniegums par da ļē ju zon ējuma mai ņu zemes gabalam Jaun ķemeri 432F no „dabas pamatnes” uz „priežu parku”. 7. Bulduri 1607, kad. Nr. 1300 007 1607 Ierosina paredz ēt 2601 m2 da ļai zemes gabalam „Bulduri 1607” main īt uz apb ūves teritoriju „J”. 8. Cīru ļu iela 31, kad. Nr. 1300 016 4732 Lūdz izskat īt iesp ēju veikt zemes gabala C īru ļu iel ā 31 zon ējuma mai ņu no Dabas pamatnes teritorijas uz Priežu parka rajonu ar apb ūvi. 9. Skolas iela 31A, kad. Nr. 1300 020 2504 Lūdz pievienot 01.24.2008. iesniegumam Nr. 1.1-39/365-J par zon ējuma mai ņu papildus pielikumus. 10. Dubulti 3725, kad. Nr. 13000103725 Lūdz paredz ēt pil ēta att īst ības pl ānā teritoriju jauna stadiona celtniec ībai, rezerv ējot šim m ērķim zemes gabalu, ne maz āku k ā 5 ha. Iesp ējam ā stadiona atrašan ās vieta ir Dubultos, zemes gabal ā „Dubulti 3725”.

4.3. Zi ņojums par atk ārtota pirm ā posma laik ā sa ņemtajiem priekšlikumiem Nr. uz Adrese, kadastra numurs Priekšlikums kartes 1.(22.) Vikingu iela 12,J ūrmala, kad.Nr.1300 Ierosin ām zemes gabaliem Vikingu iel ā 12 un Vikingu iel ā 14/16 atk ārtoti apstiprin āt jauktas dar ījumu, atp ūtas un 004 7901 dz īvojam ās teritorijas zon ējumu. Vikingu iela 14/16, J ūrmala, kad.Nr. 1300 003 0701 2. Mago ņu 2, Melluži, kad.Nr.1300 014 Kategoriski noraidu zonējuma mai ņu Mago ņu iel ā 2 no dabas pamatnes uz komerci ālo apb ūvi 0606

3.(23.) Dzintari 8920, J ūrmala, kad.Nr. 1300 Lūdzam main īt „Dzintari 8920” no da ļē ji jaukta dar ījuma atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas uz d ārzkop ības 008 8920 sabiedr ības teritoriju, jo tas atbilst faktiskajam zemes lietošanas m ērķim.

4. Att īst īt Bra ņciema teritoriju starp Bra ņciema ielu, Auzu un Kviešu ielu. Main īt zemes lietošanas m ērķi no lauksaimniec ības uz apb ūves teritoriju, kas ļautu šim apgabalam att īst īties. 5. 1.Nepieciešams aizliegt tagad ējā Akvaparka teritorij ā b ūvēt daudzst āvu ēkas, ierobežojot st āvu daudzumu l īdz 5 un apb ūves bl īvumu atbilstošu mazst āvu apb ūvei. 2.Aizliegt att īst īt apb ūvi meža teritorij ās. 3.Atjaunot sabiedrisk ās peld ētavas Lielupes krast ā, piem ēram, Tvaiko ņu iel ā, aiz Jahtkluba Vikingu iel ā u.c. 4. Pan ākt „Kargina parka” žoga nojaukšanu un aizliegt turpm āk š ādu žogu celšanu k āpu teritorij ā. 5. Att īst īt un labiek ārtot veloceli ņu k āpu zon ā. 6. Balt ā k āpa, V ārnukrogs, kad.Nr. 1503 Lūdzam iek ļaut zemes gabalu ar kadastra teritorijas Nr.1503 priežu park ā ar apb ūves iesp ēju, lai m ēs var ētu legaliz ēt savu m āju kooperat īvā „V ārnukrogs”.

7. Balt ā k āpa, V ārnukrogs, kad.Nr. 1503 Gribam, lai Balt ās k āpas zemes gabals ar kadastra Nr.1503, b ūtu pie ņemts k ā priežu parks ar apb ūves iesp ēju un to var ētu legaliz ēt un privatiz ēt. 8. Vārnukroga ce ļš 8, m āja 78, Ierosin āt apb ūves bl īvuma palielin āšanu V ārnukroga ce ļš 8, m āja 78, dom ājamai da ļai, k āds paredz ēts „Priežu kad.Nr.1300 001 1121 parks ar apb ūvi” teritorij ām J ūrmalas pils ētā, saska ņā ar pašlaik sp ēkā esošajiem J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem 9. Bolder ājas iela 18k.-3, V ārnukrogs, Samazin āt gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 m 2 līdz 1800 m 2 un palielin āt esošo apb ūves bl īvumu kad.Nr. 1300 0011 007 zemes gabalam Bolder ājas iel ā 18k.-3. 10. Bolder ājas iela 18-K2, V ārnukrogs, Samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 m 2 līdz 1800 m 2 un palielin āt esošo apb ūves Jūrmala, kad. Nr. 1300 0011 007 bl īvumu zemes gabalam Bolder ājas iel ā 18-K2 11. Balt ās k āpas iela 11, V ārnukrogs Apstiprin āt piebraucamo ce ļu V ārnukrog ā l īdz Balt ās k āpas ielas nr,11,13 un Kleistes ielas nr.5 apstiprināšanu k ā kad.Nr. past āvīgu servit ūtu. L ūdzam ar ī apstiprin āt zemes gabala V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1407 sadal īšanas 1300 001 1404 normat īvu 1200-1800 m 2. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1407 Kleistes iela 5, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1403 12. Balt ās k āpas iel ā 15, J ūrmala, kad. Nr. Lūdzu izskat īt iesp ēju palielin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 m 2 līdz 1800 m 2 un palielin āt 1300 001 1408 esošo apb ūves bl īvumu zemes gabalam ar kad. Nr. 1300 001 1408, J ūrmal ā, Balt ās k āpas iel ā 15 13. Balt ās k āpas iel ā 13, V ārnukrogs, kad. Lūdzu izskat īt iesp ēju palielin āt zemesgabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 m 2 līdz 1800 m 2 un palielin āt Nr.1300 001 1407 esošo apb ūves bl īvumu zemes gabalam ar kad. Nr.1300 001 1407, V ārnukrog ā, Balt ās k āpas iel ā 13. L ūdzam Balt ās k āpas iela 9,kad.Nr. pārveidot par past āvīgo servit ūtu piebraucamo ce ļu iedz īvot ājiem Balt ās k āpas iel ā 9,11,13 un Kleistes iel ā 5. 1300 001 1402 Balt ās k āpas iela 11, kad.nr. 1300 001 1404 49

Kleistes iela 5,kad.Nr. 1300 001 1403 14. Bab ītes iela 17, J ūrmala, kad.Nr. Lūdzu main īt zon ējumu J ūrmal ā, Bab ītes iel ā 17 uz mazst āvu dz īvojamo teritoriju. 1300 006 1101

15. Mežmalas iel ā 5a, J ūrmala, kad.Nr. Lūdzam izskat īt iesp ēju main īt zon ējumu zemesgabalam J ūrmal ā, Mežmalas iel ā 5a no dabas pamatnes uz 1300 0181 506 savrupm āju dz īvojamo teritoriju. 16. Mago ņu iela 2, J ūrmala Nr.1300 014 Kategoriski noraidu zon ējuma mai ņu Mago ņu iel ā 2 no dabas pamatnes uz komerci ālo apb ūvi. 0606

17. Bulduru prosp.14, kad. Nr.1300 007 Ierosinu zemes gabalam Bulduri 2110 no ņemt ielas zon ējuma statusu un likvid ēt sarkan ās l īnijas posm ā starp Vidus 2001 prospektu un Bulduru prospektu, vienlaic īgi nosakot vienotu lietošanu visiem zemesgabaliem, ko aiz ņem Villa Bulduru prosp.16, kad. Nr.1300 007 Marta. 2002 Bulduru prosp.18, kad. Nr.1300 007 2101 Vidus prosp. 17, kad.Nr. 1300 007 2108 3. l īnija 2110, kad.Nr. 1300 007 2110 18. Sien āžu 16, J ūrmala, kad.Nr. 1300 018 Lūdzam izskat īt iesp ēju main īt zon ējumu zemesgabalam J ūrmal ā, Sien āžu 16, no dabas pamatnes uz savrupm āju 2008 dz īvojamo teritoriju. 19. Mago ņu iela 2, J ūrmala Nr.1300 014 Kategoriski noraidu zon ējuma mai ņu Mago ņu iel ā 2 no dabas pamatnes uz komerci ālo apb ūvi. 0606

20. Sien āžu 18, J ūrmala, kad.Nr. 1300 018 Lūdzam izskat īt iesp ēju main īt zon ējumu zemesgabalam J ūrmal ā, Sien āžu 18, no dabas pamatnes uz savrupm āju 2007 dz īvojamo teritoriju. 21. Dzintari 8918, kad.Nr. 1300 008 8918 Lūdzam izskat īt iesp ēju main īt zon ējumu zemesgabalam Dzintari 8918 no da ļē ji Dabas pamatnes teritorij ā esoša uz piln ībā Jaukt ā dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo teritoriju. 24. Att īst īt K ūdru, novirzot azartsp ēles un to, kas saist ās ar nelabv ēlīgu pakalpojumu sniegšanu sabiedr ībai. 25. Pārskat īt r ūpniecisk ās teritorijas Slok ā, noteikt ar saistošajiem noteikumiem vai teritoriju zon ējumu, š īs teritorijas, kur netiek at ļauta darbība ar videi un cilv ēkiem kait īgu uz ņē mējdarb ību. 26. Balt ā k āpas iela 15, kad.Nr. 1300 0011 Lūdzu izskat īt iesp ēju palielin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 m 2 līdz 1800 m 2 un palielin āt 408 esošo apb ūves bl īvumu zemes gabalam Balt ās k āpas iel ā 15. 27. Balt ā k āpas iela 15, kad.Nr. 1300 0011 Lūdzu izskat īt iesp ēju palielin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 m 2 līdz 1800 m 2 un palielin āt 408 esošo apb ūves bl īvumu zemes gabalam Balt ās k āpas iel ā 15. 28. Vārnukroga ce ļš 5 k.3., V ārnukroga c., Lūdzu izskat īt iesp ēju palielin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 m 2 līdz 1800 m 2 un palielin āt Jūrmala, kad.Nr. 1300 001 1118 esošo apb ūves bl īvumu zemes gabalam V ārnukroga ce ļš 5 k.3. 29. Vārnukroga ce ļš 5 k.2., V ārnukroga c., Lūdzu izskat īt iesp ēju palielin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 m 2 līdz 1800 m 2 un palielin āt Jūrmala, kad.Nr. 1300 001 1118 esošo apb ūves bl īvumu zemes gabalam V ārnukroga ce ļš 5 k.2. 30. Vārnukroga ce ļš 5 k.1., V ārnukroga c., Lūdzu izskat īt iesp ēju palielin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 m 2 līdz 1800 m 2 un palielin āt Jūrmala, kad.Nr. 1300 001 1118 esošo apb ūves bl īvumu zemes gabalam V ārnukroga ce ļš 5 k.1. 31. Balt ās k āpas iela 11, V ārnukrogs Lūdzam past āvīga servit ūta apstiprin āšanu J ūrmalas pl ānojum ā V ārnukrog ā piebraucamam ce ļam l īdz adres ēm kad.Nr. Balt ās k āpas iela 11,13 un Kleistes iela 5. 50

1300 001 1404 Lūdzam apstiprin āt zemes gabalam kad.Nr. 13000011407 sadal īšanas normat īvu 1200-1800 m 2 . Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1407 Kleistes iela 5, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1403 32. Balt ās k āpas iela 11, V ārnukrogs Lūdzam past āvīga servit ūta apstiprin āšanu J ūrmalas pl ānojum ā V ārnukrog ā piebraucamam ce ļam l īdz adres ēm kad.Nr. Balt ās k āpas iela 11,13 un Kleistes iela 5. 1300 001 1404 Lūdzam apstiprin āt zemes gabalam kad.Nr. 13000011407 sadal īšanas normat īvu 1200-1800 m 2 . Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1407 Kleistes iela 5, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1403 33. Balt ās k āpas iela 11, V ārnukrogs Lūdzam past āvīga servit ūta apstiprin āšanu J ūrmalas pl ānojum ā V ārnukrog ā piebraucamam ce ļam l īdz adres ēm kad.Nr. Balt ās k āpas iela 11,13 un Kleistes iela 5. 1300 001 1404 Lūdzam apstiprin āt zemes gabalam kad.Nr. 13000011407 sadal īšanas normat īvu 1200-1800 m 2 . Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1407 Kleistes iela 5, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1403

34. Balt ās k āpas iela 11, V ārnukrogs Lūdzam past āvīga servit ūta apstiprin āšanu J ūrmalas pl ānojum ā V ārnukrog ā piebraucamam ce ļam l īdz adres ēm kad.Nr. Balt ās k āpas iela 11,13 un Kleistes iela 5. 1300 001 1404 Lūdzam apstiprin āt zemes gabalam kad.Nr. 13000011407 sadal īšanas normat īvu 1200-1800 m 2 . Balt ās k āpas iela 13, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1407 Kleistes iela 5, V ārnukrogs kad.Nr. 1300 001 1403 35. Kleistes iela 7, V ārnukrogs,kad, Nr. Lūdzu izskat īt iesp ēju samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1000 m 2 līdz 1500 m 2 un palielin āt 1300 0011 420 esošo apb ūves bl īvumu zemes gabalam Kleistes iel ā 7 36. 1. Neizpratni rada pati Pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gadam izstr ādāšanas metode, t.i. konkursa kārt ībā ir nosl ēgts l īgums ar SIA „Grupa 93” par jauna J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi ar noteiktu darba nobeiguma termi ņu, taj ā pat laik ā nav apstiprin āta pils ētas att īst ības v īzija (att īst ības programma), bet tas noz īmē, ka nav konkr ētas un dokument āli fiks ētas programmas, uz ko ir j āvirza pils ētas att īst ība. Te j āpiez īmē, ka par nopietnu nav uzskat āma 2006. gad ā izstr ādātā „J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ iju 2005. – 2018. gadam (darba versija)”, kur ā k ā v ēlamais min ēts, ka J ūrmala – k ūrorta pils ēta ar labv ēlīgu vidi uz ņē mējdarb ībai, bet š ādam atkl ājumam nav nepieciešams 76 lpp. s ējums, jo netiek nor ādīts, kas veicams lai to pan āktu. Nep ārliecina J ūrmalas vad ības un SIA „Grupa 93” p ārst āvju apgalvojums, ka 51

vīzija tiekot izstr ādāta reiz ē ar „jauno” teritorijas pl ānojumu, īpaši ja vien ā no san āksm ēm SIA Grupa 93”p ārst āvis pazi ņoja, ka v īzija varot b ūt gatava arī p ēc vair ākiem gadiem. Situ ācija b ūtu pie ņemama, ja līgums paredz ētu darba nobeigumu pus gadu p ēc v īzijas (att īst ības strat ēģ ijas) sabiedrisk ās apspriešanas un apstiprin āšanas. Rodas iespaids, ka ne domniekiem, ne projekta izstr ādātājiem īsti nav skaidrs ko tas noz īmē –att īst ības strat ēģ ija (att īst ības v īzija). Šaj ā sakar ā, pamatojoties uz ilggad īgo pieredzi š ādu jaut ājumu risin āšan ā, at ļaušos izteikt savus apsv ērumus, ko es uzskat ītu par att īst ības v īziju. Pamatojoties uz pils ētb ūvniec ības v ēsturisko pieredzi par att īst ības v īzij ām var ētu uzskat īt: • 19. gs. beigu v īzija – R īgas j ūras l īč a vidusda ļas piekraste – k ūrorts, ar zvejniekciemu apvienošanu izmantošanai vasarnieku atp ūtai, šim nol ūkam sadalot muižu zemes apb ūves gabalos, tos apb ūvējot pēc vienotas arhitektoniskas ieceres ar 1-2 st āvu koka vasarn īcām un vannu m ājām, iepl ānotu jaunu dzelzce ļa l īniju, regul āru ku ģu un diližansu satiksmi; • 20. gs. s ākuma v īzija - Ķemeri – dziedniec ības centrs ar d ūņ u un miner ālūde ņu izmantošanu, paredzot vietas uzb ūvētu lielo viesn īcu, pastu, k ūrz āli, vannu m āju, d ūņ u atjaunošanas laukus, d ūņ u transporta sist ēmu, tramvaju l īdz j ūrai, Jautro odu, iepl ānojot un iek ārtojot parkus, u.c.; Sloka rūpniec ības zona ar iepl ānotu vietu pap īrfabrikai, jauniem namiem fabrikas un infrastrukt ūras apkalpojošam person ālam; R īgas J ūrmala iepl ānotas vietas peldu u.c. vesel ības stiprin āšanas iest āžu b ūvniec ībai u.tt. • 20. gs. vidusda ļas l īdz 80. gadiem v īzija – J ūrmala – k ūrorta pils ēta ar plaši att īst ītu dziedn īcu t īklu, tiek ieplānotas vietas un uzb ūvēti pansion āts Lielupe, Akad ēmijas a/n Lielup ē, Rakstnieku jaunrades nams Dzintaros, rinda vad ības sanatoriju Majoros, Dubultos, Jaundubultos, Komponistu nams Mellužos u.c., bet dziedn īcu apkalpojošam person ālam tiek pl ānota apjom īga dz īvok ļu celtniec ība Kauguri III un Kauguri IV, daudzas 9 st āvu ēkas un maz ģime ņu kopm ītnes starp Sloku un Kauguriem, Dubultos pl āno dz īvojamo mas īvu vald ības sanatoriju apkalpojošam person ālam, pl āno Lielupes att īrīšanas ietaises, kanaliz ācijas spiedvadus un ūdensvadus ar ūdens ie ņemšanas viet ām vis ā pils ētā; pl ānos tiek paredz ēta dzelzce ļa elektrifik ācija, divsliežu ce ļa ier īkošana vis ā garum ā Rīga – Tukums, dzelzce ļa tiltu pl āno ar diviem sliežu celiem, p ārejai uz augstajiem peroniem tiek ar šādu v īziju uzceltas stacijas Dzintaros, Dubultos, Jaundubultos, pl āno jaunu dzelzsbetona tiltu p ār Lielupi Bulduros; pie Lielupes ietekas j ūrā upes krasta smilšainajos laukumos tiek iepl ānota vieta rūpniec ības zonai – veidojas viens no liel ākajiem J ūrmalas un pasaules zivju apstr ādes uz ņē mumiem (100 milj. nosac īto konservu bundžu / gad ā) utt.; • 20. gs. beigu v īzija – J ūrmala – k ūrorts no Lielupes l īdz Engurei; pl ānots no vec ās J ūrmalas uz Ķesterciemu iznest visas pionieru nometnes (5000 pionieriem), bet Engur ē b ūvēt lielu dz īvojamo mas īvu pionieru nomet ņu apkalpojošam person ālam. Lai gan projekt ā bija ielikti jau daudzi miljoni latu (izb ūvēta 2 km kanaliz ācijas izlaide j ūrā, ēkas att īrīšanas ietais ēm, ūdensvads un kanaliz ācijas spiedvads Ķesterciems-Engure un daudz kas cits) v īzija, skar ā ar mums zin āmiem notikumiem nerealiz ējās. Grib ētos uzskat īt, ka min ētais ir pietiekoši p ārliecinošs, ka att īst ības v īzija (strat ēģ ija) nav visp ārējas fr āzes, ka kam neb ūt j ābūt lab ākam vai vair āk, bet v īzijai ir j ānor āda konkr ēta att īst ība – kas, kur, kad un cik! Min ētā sakar ā grib ētos cer ēt, ka pašreiz ējā att īst ības pl āna darb ība tiks pagarin āta v ēl uz gadu (tie mežu eventu ālie izcirt ēji var mazliet pagaid īt), tiks izstr ādāta p ārdom āta att īst ības strat ēģ ija, t ā nopietni tiks izdiskut ēta ar iedz īvot ājiem un noteikt ā k ārt ībā apstiprin āta un tikai tad, iev ērojot nolemto kur, k ā un cik pils ētai j āatt īst ās, var ēs pabeigt ies ākto 52

darbu. 2. Nav īsti izprotams, ko noz īmē nost ādne „jauna J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr āde”. Manupr āt, ir iesp ējama tikai sp ēkā esoš ā pl āna k ārt ējā, varb ūt nedaudz plaš āka, korekcija, jo cik man zin āms, pils ētā praktiski br īvu, t. sk. pils ētai piederošu teritoriju, nav, ja nu vien īgi v ēl nesadal ītās dabas pamatnes, kuru ar ī vairs nav daudz, un man š ķiet, ka š ādi formul ējot darba uzdevumu, tiek maldin āti gan J ūrmalas apst ākļus nepieredz ējušie pl āna izstr ādātāji, gan j ūrmalnieki. 3. Attiec ībā uz priekšlikumiem, ko vajadz ētu iestr ādāt gan att īst ības v īzij ā, gan att īst ības pl ānā: noteikt, ka, k ā tas ir min ēts iepriekš ējo groz ījumu vides nov ērt ējum ā, lai saglab ātu J ūrmalu k ā apmekl ētājiem interesantu, nedr īkst palielin āt pils ētas iedz īvot āju skaitu, Lielupes-Dubultu zon ā vis ā pils ētas platum ā, Jaundubultu- Vaivaru zon ā no dzelzce ļa l īdz j ūrai neparedz ēt vair ākst āvu dz īvojamo namu celtniec ību; posm ā Lielupe-Vaivari, lai saglab ātu v ēl esošos k āpu mežus, k ā ar ī mežu iecirk ņus robež ās: Meža prospekts- Burtnieku iela–Vikingu iela- J ūrnieku iela, Meža prospekts-P.Stradi ņa iela-Viestura iela-Rēzeknes pulka iela- Aizputes iela, R īgas iela-Kr.Barona iela-Dārzkop ības iela, Dzelzce ļš-Indr ānu iela-Ķemeru iela-Miera iela, R īgas iela-Miera iela-Admir āļ u iela-Lapu iela-Avotu iela-Jaunedinburgas iela-Promen ādes iela- Zvaigž ņu iela, atlikušo mežu gar Meža prospektu starp Kr.Barona un Piest ātnes iel ām, Lielupes gr īvas p ļavas Dzintaros, Jaundubultu meža mas īvu, Asaru meža mas īvu, Vaivaru-Kaugurciema meža mas īvu noteikt par dabas parkiem; Ķemeros – paredz ēt vietu lai atjaunotu tramvaju l īdz Jaun ķemeriem, paredz ēt atjaunot k ūrm āju, vannu m āju, sanatoriju korpusus, t.i. eventu ālaj ās dziedn īcu viet ā neparedz ēt iesp ēju b ūvēt dz īvojam ās m ājas; Kūdru – att īst īt k ā viesn īcu, izklaides un iesp ējamo augstcelt ņu teritoriju Slok ā – preciz ēt CPK pie ļaujamo izmantošanu, k ā eventu ālās darbavietas sloceniekiem; Vaivari – Lielupe – paredz ēt iesp ēju atjaunot dz īvok ļos p ārtais ītās sabiedrisk ās b ūves, k ūrorta zon ējumu nosakot šo ēku atrašan ās viet ās, kas neliegs ēkas izmantot k ā p ārb ūvētas par dz īvok ļiem, k ā ar ī perspekt īvā stimul ēs to atgriešanos sabiedriskajai izmantošanai viesnīcām un sanatorij ām; Izskat īt iesp ēju vismaz da ļai „J ūrasl īč a” teritorijas atgriezt r ūpniecisko statusu, jo dz īvok ļu „att īst ītāju” apet īte, paldies dievam, ir atsl ābusi; Bražciemam p ārup ē atjaunot dabas pamatnes statusu un nepie ļaut v ēl viena upmalas br īvas pieejas meža (J ūrmalas br īvi pieejamie meži ir starptautiska v ērt ība) non ākšanu priv ātas apb ūves status ā; Nopietni p ārdom āt un dot priekšlikumus ko v ēl un k ā dr īkst ētu b ūvēt Bulduros, Majoros, Dubultos, kur t ā jau ir augsts apb ūves bl īvums; Priedaine – neparedz ēt augstceltnes, nepalielin āt apb ūves intensit āti, maksim āli ierobežot Balt ās k āpas apb ūvi. Balto k āpu noteikt k ā dabas parku. Neparedz ēt meža apb ūvi pie Varka ļu kan āla un Lielupes labo krastu šaj ā zon ā.

Netic ību J ūrmalas vad ības centieniem aizsarg āt j ūrmalnieku dz īves apst ākļus (saglab ājot jau t ā paplucin āto vidi) rada fakts, ka neskatoties uz LR Re ģion ālās att īst ības un pašvald ību lietu ministrijas v ēstuli Nr. 1-14/K-343/3105 no 17.04.2008 „Par deta ļpl ānojumu kvart ālam J ūrmal ā starp P ērkona ielu, Viestura ielu, Vien ības prospektu un Lielupi” kur ā min ēts, ka p ēc J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma groz ījumu apstiprin āšanas J ūrmalas domei bija j āpreciz ē 2006. gada 18. maij ā pie ņemtais darba uzdevums, tas netika izdar īts un kvart āla det ālpl ānojums dom ē tika apstiprin āts neatbilstošs past āvošajiem noteikumiem. 53

37. Jūras iela 21, J ūrmala Lūdzam veikt zon ējuma mai ņu J ūras iel ā 21 un J ūras iel ā 23/25 no Jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas R īgas Jūras iela 23/25, J ūrmala, kad.Nr. līč a krasta k āpu aizsargjosl ā uz Sabiedrisko iest āžu teritoriju. 1300 009 1405; Lūgums noteikt, ka teritorij ā J ūrmal ā, J ūras iel ā 21; J ūras iel ā 23/25, ir pie ļaujama 17 un vair āk st āvu apb ūve. 1300 509 1401

38. Lūdzu main īt zon ējumu visam zemes gabalam no „Priežu parks” uz „Savrupm āju dz īvojamo teritoriju”. 39. Vārnukroga ce ļš 21k-1, V ārnukrogs, Lūdzu sabiedr ības apspriešanu par apb ūves bl īvuma palielin āšanu no 10% uz 15%. Jūrmala Kad.nr. 1300 001 1203 40. Balt ās k āpas 17, V ārnukrogs, J ūrmala Lūdzu sabiedr ības apspriešanu par apb ūves bl īvuma palielin āšanu no 10% uz 20%. Kad.nr. 1300 001 1409 41. Balt ās k āpas 7, V ārnukrogs, J ūrmala Lūdzu sabiedr ības apspriešanu par apb ūves bl īvuma palielin āšanu no 10% uz 20%. Kad.nr. 1300 001 1121 42. Bu ļlupes 2, V ārnukrogs, J ūrmala Lūdzu sabiedr ības apspriešanu par apb ūves bl īvuma palielin āšanu no 10% uz 20%. Kad.nr. 1300 001 1204 43. Vārnukroga ce ļš 14, V ārnukrogs, Lūdzu sabiedr ības apspriešanu par apb ūves bl īvuma palielin āšanu no 10% uz 20%. Jūrmala Kad.nr. 1300 001 1316 44. Vārnukroga ce ļš 21-2, V ārnukrogs, Lūdzu sabiedr ības apspriešanu par apb ūves bl īvuma palielin āšanu no 10% uz 15%. Jūrmala Kad.nr. 1300 001 1203 45. Kad.nr. 1300 001 1201 Lūdzu sabiedr ības apspriešanu par apb ūves bl īvuma palielin āšanu no 10% uz 20%. Kad.nr. 1300 001 1304 46. Balt ā k āpa, V ārnukrogs, J ūrmala Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Kad.nr. 1300 001 1503 47. Balt ā k āpa, V ārnukrogs, J ūrmala Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Kad.nr. 1300 001 1503 48. Balt ā k āpa, V ārnukrogs, J ūrmala Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Kad.nr. 1300 001 1503 49. Kleistes iela 12 korp.1, V ārnukroga Lūdzu sabiedrisk ās apspriešanas 1.posma gait ā izskat īt iesp ēju samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības ciemats, J ūrmala noteikšanas l īdz 1200-1600 m 2. Kad.nr. 1300 001 1330 Palielin āt apb ūves bl īvumu zemes gabalam ar kad.nr. 1330 50. Balt ā k āpa, V ārnukrogs, J ūrmala Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Kad.nr. 1300 001 1503 51. Lūdzu sabiedrisk ās apspriešanas 1.posma gait ā izskat īt iesp ēju samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas l īdz 1200-1800 m 2. Palielin āt esošo apb ūves bl īvumu zemes gabaliem, kuriem ir iesniegts iesniegums no V ĪB „V ārnukrogs” biedru puses. 52. Kleistes 14, J ūrmala Lūdzu noteikt zemes gabalu vid ējo plat ību l īdz 1100 m 2. 54

Kad.nr. 1300 001 1324 Palielin āt esošo apb ūves bl īvumu . 53. Priedaine, J ūrmala Saglab āt esošo apb ūves bl īvumu Priedain ē. Nepie ļaut daudzst āvu apb ūvi ( l īdz 2 st āviem). Nodrošin āt Priedaines iedz. ar norm āliem mob.tel. sakariem. Nodrošin āt pietiekamu elektroener ģijas jaudu. 54. 18.l īnija 3/3a, J ūrmala Palielin āt apb ūves bl īvumu. Kad.nr. 1300 004 2003

55. Lašu iela 11 Izskat īt jaut ājumu par evaku ācijas vajadz ībām nepieciešama ce ļa izb ūvi no J ūrnieku ielas l īdz Lašu ielai 11, Kad.nr. 1300 002 2101 apbraucot Vikingu ielas appl ūstošo posmu pie krustojuma ar Enkuru ielu. Kad.nr. 1300 502 2101 56. Lašu iela 11 Izskat īt jaut ājumu par zemes izmantošanas veida da ļē ju mai ņu no „Daudzst āvu dz īvojam ās teritorijas” uz „Jauktu Kad.nr. 1300 002 2101 dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo teritoriju”, k ā ar ī „K ūrorta teritorijas” Kad.nr. 1300 502 2101 57. Lāč u iela 20, Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatnes un rekre ācijas noz īmes zemes” uz „Apb ūves zemi”. kad.nr. 1300 003 0925 58. Balt ā k āpa Nr.67, V ārnukrogs, J ūrmala Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Kad.nr. 1300 001 1503 59. Balt ā k āpa Nr. 30, V ārnukrogs, J ūrmala Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Kad.nr. 1300 001 1503 60. Piekrastes 44 D, J ūrmala Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatnes” uz „Dz īvojamo teritoriju”. Kad.nr.1300 015 3007 61. Kantora 2, V ārnukroga ciemats Lūdzu sabiedrisk ās apspriešanas 1.posma gait ā izskat īt iesp ēju samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības kad.nr. 1300 001 1119 noteikšanas l īdz 1200-1800 m 2. Palielin āt apb ūves bl īvumu zemes gabalam ar kad.nr. 1300 001 1119 62. 4.l īnija 1a, J ūrmala Apstiprin āt „Jauktas, dar ījumu, atputas dz īvojam ās teritorijas” zon ējumu. Kad.nr. 1300 007 1303 63. Jūras iela 51, J ūrmala Lūdzam izskat īt iesp ēju palielin āt zemes gabalam J ūras iel ā 51 maksim āli iesp ējamo dz īvojam ās ēkas augstumu un Kad.nr. st āvu skaitu. 1300 009 1806 64. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 65. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 66. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 67. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 68. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 69. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 70. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 71. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 72. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”.

73. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 74. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 75. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 76. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukroga Noteikt V ārnukroga teritorij ā minim ālo jaunveidojamo zemesgabalu plat ību no 1000 l īdz 1200 m 2. ciemats Zemesgabalu ar kad.nr. 1300 001 1407 sadal īt 3-4 da ļā s. Kad.nr. 1300 001 1407 Samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas l īdz 1000-1200 m 2. Palilin āt esošo apb ūves bl īvumu zemes gabalam ar kad.nr. 1300 001 1407

77. Balt ās k āpas iela 13, V ārnukroga Noteikt V ārnukroga teritorij ā minim ālo jaunveidojamo zemesgabalu plat ību no 1000 l īdz 1200 m 2. ciemats Vai tikai zemesgabalam ar kad.nr 1300 001 1407 Kad.nr. 1300 001 1407 78. Vārnukroga ce ļš 9, J ūrmala Apb ūves bl īvumu pras ības attiecin āt nevis uz „dom ājamo” zemes plat ību, bet uz visu zemes gabala laukumu. Kad.nr. Samazin āt zemes gabala laukumu l īdz 1800 m 2. 1300 001 1122 Apb ūves bl īvumu noteikt 25%

79. Dzimtenes 13, J ūrmala At ļauto izmantošanu (J) papildin āt ar daudzst āvu dz īvojam ās m ājas l īdz 5 st āviem. Kad.nr. Preciz ēt att īst ības pl āna 2.6.sada ļu un paredz ēt apakšpunktu, paredzot to k ā iz ņē mumu sekojoš ā redakcij ā – esošo 1300 016 3102 vai b ūvniec ības proces ā esošo b ūvju īpašniekiem at ļaut rekonstru ēt esoš ās vai b ūvniec ības proces ā esoš ās b ūves atbilstoši konkr ētaj ā teritorij ā at ļautajam st āvu skaitam. 80. Jūras iela 3 Main īt zemes izmantošanas veidu no „Jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas R īgas j ūras l īč a krasta k āpu Kad.nr. 1300 009 1302 aizsargjosl ā” uz „Dar ījumu iest āžu teritoriju” un piem ērot jaunus apb ūves noteikumus. 81. Balt ā k āpa, V ārnukrogs Gribam, lai b ūtu ties ības uz celtniec ību, k ā ar ī nomas laiku 12 gadus uz turpm āku m āju legaliz ācijas ties ībām. Kad.nr. 1300 001 1503 82. Balt ā k āpa,V ārnukrogs Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Kad.nr. 1300 001 1503 83. Bu ļļ upes 4, V ārnukrogs Lūdzu apb ūves bl īvuma palielin āšanu no 11% uz 15%. Vasarn īcas nr. 10 Kad.nr. 1300 001 1206 84. Kad.nr. 1300 001 1414 Lūdzu sabiedrisk ās apspriešanas 1.posma gait ā izskat īt iesp ēju samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas l īdz 1200-2000 m 2.

85. Balt ā k āpa, V ārnukrogs Gribam, lai b ūtu ties ības uz celtniec ību, k ā ar ī nomas laiku 12 gadus uz turpm āku m āju legaliz ācijas ties ībām. Kad.nr. 1300 001 1503 86. Vārnukrogs Lūdzu izskat īt jaut ājumu par sabiedrisk ā transporta pl ūsmu V ārnukroga teritorij ā vismaz uz pavasara-vasaras sezonu. 87. Vārnukroga ce ļš 8 Palielin āt maksim ālo apb ūves bl īvumu k āds paredz ēts uz „Priežu parks ar apb ūvi” teritorij ām. Kad.nr. 1300 001 1312

88. Balt ā k āpa, V ārnukrogs Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Vasarn īcas nr. 273 56

Kad.nr. 1300 001 1503 89. Vārnukroga ce ļš 8kad.nr. Palielin āt minim ālo ap ūves bl īvumu un izdar īt izmai ņas l īdz 1200 m 2 minim ālo plat ību. 1300 001 1312

90. Balt ā k āpa, V ārnukrogs Palielin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas l īdz 1200-1800 m 2. Kad.nr. 1300 001 1503 91. Tērbatas iela Veikt asfalta liešanu uz T ērbatas ielas posm ā no koperat īv ielas l īdz Slokas stacijai (1 km). Pārskat īt transporta kust ību pa Tallinas ielu, jo pagaid ām tur nekurs ē neviens sabiedriskais transports. 92. Izveidot tuneli zem dzelzce ļa transportam un g ājējiem pa Rai ņa ielu, kas savieno Sloku-Kaugurus. Ventspils šosejas un Rai ņa iel ā aiz tune ļa,izveidot ri ņķ veida apli. 93. Salnas iela 3, Sloka Izsaku protestu par man piederoš ās m ājas p ārb ūves un zemes da ļas p ārdal ījuma aizliegumu. Kad.nr. 1300 021 6611 94. Piekrastes iela 10/12, J ūrmala Lūdzam noteikt apb ūves bl īvumu 20%, k ā tas ir „Savrupm āju dz īvojam ās” teritorijas zemes gabalos. Kad.nr. 1300 015 3209

95. Jūras iela 1 Main īt zemes izmantošanas veidu no „Jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas R īgas j ūras l īč a krasta k āpu Kad nr. 1300 009 1301 aizsargjosl ā” uz „Dar ījumu iest āžu teritoriju” un piem ērot jaunus apb ūves noteikumus. 96. Skolas iela 69c Main īt zon ējumu no dar ījumu iest āžu apb ūves uz „Jauktas, dar ījumu, atp ūtas dz īvojam ās teritorijas”. Kad.nr. 1300 020 1216 97. Skolas iela 69c Main īt zon ējumu no dar ījumu iest āžu apb ūves uz „Jauktas, dar ījumu, atp ūtas dz īvojam ās teritorijas”. Kad.nr. 1300 020 1216 98. Balt ā k āpa, V ārnukrogs Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Kad.nr. 1300 001 1503 99. Balt ā k āpa, V ārnukrogs Lūdzam main īt zon ējumu uz „Priežu parks ar apb ūvi”. Kad.nr. 1300 001 1503 100. Bažciems Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz Kad.nr. 1300 022 0135 „Dar ījumu iest āžu teritoriju”

101. Bolder ājas iela 18 k-1 Lūdzu sabiedrisk ās apspriešanas 1.posma gait ā izskat īt iesp ēju samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības Kad.nr. 1300 001 1007 noteikšanas no esoš ās 3600 uz 1100 m 2. Palielin āt maksim ālo apb ūves bl īvumu. 102. Pulkveža Brieža 26 Uzskatu, ka zemes īpašuma lietošanas m ērķa mai ņa no „Priežu parks ar apb ūvi” uz „Dabas pamatni” ir pretrun ā ar Kad.nr. 1300 012 3221 pieš ķirtaj ām zemes lietošanas ties ībām. L ūdz dot rakstisku skaidrojumu un likum īgu pamatojumu šaj ā jaut ājum ā. 103. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 104. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 105. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 106. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 107. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 108. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 57

109. Priedaine Nepie ļaut zon ējuma mai ņu teritorij ām Priedaine 0215 un 0216 – saglab āt „Dabas pamatni”. Kad.nr. 0215 Noteikt aizsargjoslu kaps ētai, kas atrodas Priedain ē Kad.nr. 0216 110. Bražciems Main īt zemesgabala statusu no „Dabas pamatne” uz „D ārzkop ības sabiedr ību teritoriju”. Kad.nr. 1300 022 0129 111. Jūras iela 53 Palielin āt maksim āli iesp ējamo dz īvojam ās ēkas augstumu un st āvu skaitu apb ūves gabalam, kurš atrodas jaukt ā Kad.nr. atp ūtas un dz īvojam ā teritorij ā. 1300 009 1807

112.(113.) Salnas iela 3 kad.nr. 1300 021 6611 Lūdzam pieš ķirt iepriekš ējo zemes statusu, k āds bija l īdz 2007. gada j ūlijam. Salnas iela 5 kad.nr. 1300 021 6610 114. Sloka-Kauguri-Kaugurciems Saglab āt tirgu un pašvald ības policiju Transporta probl ēmas gan J ūrmal ā, gan uz R īgu Sak ārtojot iekšpagalmus, paredz ēt st āvvietas automaš īnām Uzcelt nelielus sporta kompleksus Gājēju un veloceli ņu izb ūve Soli ņus un atkritumu urnas j ūras krast ā ar ī ziemas-rudens period ā Mākslas un m ūzikas skolas fili āli 115. Dzintari Dzintaros, l īdz ās izveidotajam parkam pie dzelzce ļa p ārvada, b ūtu atbalst āma dz īvojamo ēku celtniec ība. 116. Rembates iela 4 Balt ā augstceltne pie parka Rembates iel ā 4, b ūtu dz īvojam ā m āja. Kad.nr. 1300 009 5110

117. Rembates iela 4 Balt ā augstceltne pie parka Rembates iel ā 4, b ūtu dz īvojam ā m āja. Kad.nr. 1300 009 5110

118. Remb Rembates iela 4 Balt ā augstceltne pie parka Rembates iel ā 4, b ūtu dz īvojam ā m āja. Kad.nr. 1300 009 5110

119. Rīgas iela 49, Dzintari Samazin āt aizsargjoslas lielumu ap valsts noz īmes pieminek ļiem ( R īgas iela 49) no 100 l īdz 50 m Kad.nr. 1300 008 3702

120. Palielin āt zemes gabalu apb ūves bl īvumu un intensit āti visiem zemes gabaliem, kas atrodas „Jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas R īgas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā” uz 5 % 121. Lielupe 1005 Main īt zon ējumu uz „Jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas R īgas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā” 122. Viestura 8 Main īt zon ējumu no „Dar ījumu iest āžu” uz „Jauktas dar ījumu un atp ūtas dz īvojam ās teritorijas”. Kad.nr. 1300 007 7803 123. Jomas iela 1300 009 4010 Main īt zon ējumu uz individu ālo dz īvojamo m āju apb ūvi vai „Jauktas dar ījumu un atp ūtas dz īvojam ās teritorijas”. 58

Lit.003 Lit.004 Lit.005 124. Bražciems 0702 Main īt zon ējumu no „Dar ījumu iest āžu” uz „Jauktas dar ījumu un atp ūtas dz īvojam ās teritorijas”. Kad.nr. 1300 006 0702 125. Bulduru prosp.146 Noteikt 20 m aizsargjoslu, l īdzšin ējo 100 m viet ā. Kad.nr. 1300 0045 5109 126. Slokas iela 51 kad.nr. Palielin āt st āvu skaitu l īdz 24. 1300 010 3513

Slokas iela 55B kad.nr. 1300 010 3505

127. Br āļ u kapi Br āļ u kapiem, Priedain ē, Salaspils un Upmalas ielas st ūrī, noteikt aizsardz ības statusu. Priedain ē, Salaspils un Upmalas ielas st ūrī 128. Kad.nr. 1300 005 0212 Atgriezt savrupm āju dz īvojamo teritoriju zon ējumu. 129. Priedaine 0215 Saglab āt dabas pamatnes zon ējumu Priedaine 0216 130. Noteikt valsts un viet ējās noz īmes pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorij ām aizsargjoslu 25 m. 131. Pa visu J ūrmalu neaizsl ēdzamas bezmaksas tualetes Apz āģē t kokiem zarus gar ce ļa mal ām virs gaisa kabe ļiem Ierakt elektriskos un citus kabe ļus zem ē Šķē rsielu sakopšana, izz āģē t kokus, kas aug uz iel ām Sak ārtot BUB depo veco ēku Valteru prosp. gal ā Izveidot sporta atp ūtas teritoriju aiz depo Atjaunot ste ķus un ku ģī ša satiksmi un pr āmi uz Salas pag. Daudz skv ēri ņu pa J ūrmalu „Za ļos” tirdzi ņus Peldvietu Valteros – pret ī Vasarn īcu ielai Ofici āli at ļaut sav ā īpašum ā novietot atp ūtnieku – savu pieder īgo vagonnami ņu Savienot Lielupes teci pa taisno Dubultu-Majoru rajon ā Ūdensvadu, kanaliz āciju

132. Jāatrod risin ājums Ķemeru atdal īšanai no Ķemeru Nacion ālā parka teritorijas. Veikt det ālpl ānojumu ar da ļē ju priežu parka apb ūvi Mežciema ielas otr ā pus ē.

133. Grib ētu, lai J ūrmala ir dz īvojamo m āju rajons. 134. Grib ētu, lai rajons pie Dzintaru koncertz āles b ūtu dz īvojamais rajons. 59

135. Lielupes 28 Palielin āt st āvu skaitu l īdz 5 Kad.nr.1300 101 3609 136. Pie Ezeru ielas (kur t ā atduras Lielup ē) izveidot st āvvietu, laivu piest ātni un peldvietu. Šai palienes p ļavai pieš ķirt t ādu lietošanas m ērķi, lai var ētu izveidot golfa laukumu, no Ezeru l īdz D ārza ielai. 137. Slokas 95a, kad.nr. Noteikt lietošanas m ērķi vienst āvu, divst āvu dz īvojamo m āju apb ūvi (0701) pašreiz ējās individu ālo m āju apb ūves 1300 013 0003 (0601) viet ā.

138. Slokas 97b, kad.nr. Kori ģē t Lielupes aizsargjoslu, izveidojot to par palienes p ļavu, piel īdzinot tauvas joslai gar Lielupi posm ā no Ezeru 1300 013 0007 ielas l īdz L ūšu ielai. Izskat īt iesp ēju main īt lietošanas m ērķi uz savrupm āju apb ūvi. 139. Skolas 31a, kad.nr. Neb ūvēt blakus šim namam daudzst āvu m ājas, lai netiktu boj āts m ūsu nams. 1300 020 2504

140. Rembates 4,kad.nr. Main īt izmantošanas veidu no „Dar ījumu iest āžu teritorijas” uz „Daudzst āvu dz īvojamo teritoriju”. 13 000 095 110

141. Ķemeros un Jaun ķemeros att īst īt ārstniecisko k ūrortu, balstoties uz dabas resursiem, att īst īt priv ātās pansijas un ārstniec ības iest ādes. Kūdr ā sak ārtot J ūrmalas pils ētas robežu ar R īgas rajonu l īdz Ventspils šosejai un att īstot teritoriju iev ērt ēt apgr ūtin ājumus – g āzesvadu un augstsprieguma l īniju. Slokas-Kauguru rajon ā transporta piesl ēgumu no apvedce ļa veidot pa Nomet ņu ielu caur gar āžām. Slok ā savrupm āju rajonos un d ārzkop ības teritorij ās, kuras var att īst īties par savrupm āju rajoniem, veidot mūsdien ām atbilstošus inženiertehniskos t īklus. 142. Piev ērst uzman ību transporta sh ēmai rajon ā Dubulti-Jaundubulti ar domu par jaun ā paredz ētā tilta piesl ēgumu abos virzienos Ventspils – Sloka – R īga caur Pentagonu un R īga – Talsi caur Kauguriem. Risin ājumus bez p ārvada p ār dzelzce ļu neko neatvieglo. Jāapl ūko ma ģistr ālo inženiert īklu un transporta sh ēmas kooper ācija jaunatt īst āmajos rajonos. Iesaku robežu mai ņu ar R īgas rajonu K ūdr ā iepretim veikalam. 143.(144.) Asaru prosp. 35a, kad.nr. Lūdzu apsv ērt iesp ēju main īt zon ējumu uz dabas pamatni 1300 016 1422

145. Jau vair ākus gadus nevaru g ūt inform āciju, kur tiks pl ānota nobrauktuve no Lielupes tilta uz Str ēlnieku prospektu. Dz īvoju kvart ālā, kur š ī nobrauktuve skars ar ī mani, k ā ar ī jaunuzcelto un v ēl ce ļamo m āju Dubultu prosp.48 – lit.2. Dom āju, ka netiek iev ēroti ar ī k āpu aizsargjoslas princips Bulduru k āpās starp 1. un 2. l īniju. 146. Samazin āt aizsardz ības zonu ap kult ūras pieminek ļiem no min 100m uz min.25 147. 17.l īnija 1a, kad.nr. Main īt īpašuma zon ējumu no Dabas pamatnes uz „Jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas R īgas j ūras l īč a krasta 1300 004 1004 kāpu aizsargjosl ā”

148. Str ēlnieku prosp.32 Lūdzam ņemt v ērā m ūsu priekšlikumus par ēkas rekonstrukciju un jaunas ēkas izb ūvi. Kad.nr. 1300 0102 701 149. Katr ā mikrorajon ā veidot noteiktu ēku augstumu, paredz ēt to zon ējum ā katram mikrorajonam atseviš ķi. Ēku 60

augstumu J ūrmal ā ne augst āk par pried ēm. Izdal īt pl ānojum ā valsts un pašvald ību teritorijas, par kur ām cilv ēki var ētu spriest par n ākotnes att īst ību vis ā pils ētā kopum ā. 150. Kaugurciema teritorij ā saglab āt esošo m āju augstumu. Slokas pap īrfabrikas teritorij ā main īt zon ējumu no r ūpniecisk ā uz dar ījumu. Saglab āt priežu mežus un k āpas – nepie ļaut priv ātm āju apb ūvi. 151. Kaptei ņa Zolta 120, kad.nr. Main īt zon ējumu no dar ījuma uz savrupm āju. 1300 019 4502

Kaptei ņa Zolta 120a, kad.nr. 1300 019 4501

Talsu šoseja 40, kad.nr. 1300 019 4505

152. Pārcelt apvedce ļa da ļu Sloka-Kauguri, kurš projekt ēts pa Zivju ielu, uz Slocenes otru – labo krastu. 153. Lielupes palienei Druvciema-Valteru posm ā(Ezeru ielas gal ā) , j āsaglab ā dabas pamatnes statuss. 154. Meža prosp.38 kad.nr. 1300 007 4505 Izsl ēgt š īs teritorijas no pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorijas aizsardz ības zonas. Meža prosp. 38b, kad.nr. 1300 007 4509 155. At ļaut kop īpašum ā esošu zemesgabalu funkcion ālu sadal ījumu ar zemes dekorat īviem nožogojumiem, bez to iedzi ļin āšanas grunt ī. 156. Ventspils šoseja 159 Pie ļaut projekt ēt un b ūvēt b ērnud ārzu vai veikalu Ventspils šos.159 kad.nr. 1300 0213 615 Main īt zon ējumu zemes gab ālā Dzintari 51F Jaun ķemeros. Dzintari 51F, kad.nr. 1300 019 1113

157. Dubultu 51 Main īt zon ējumu uz „K ūrorta” ar maksim ālu intensit āti, st āvu augstumu Dubultu 51. Šaj ā apjom ā paredz ēt Kad.nr. 1300 0111 401 atseviš ķus tor ņa tipa b ūvapjomus. At ļaut projekt ēt koncertz āli atseviš ķi st āvošu gar Amulas ielu. Ar ī citiem kvart āliem no Dubultu prosp. uz j ūras pusi main īt zon ējumu uz „K ūrorta”. 158. J.Pliekš āna102,kad.1300 009 8602 Nepie ļaut nek ādu b ūvniec ību Lielupes gr īvas p ļav ās Majoros. J.Pliekš āna 103, kad.nr. 1300 009 8609 Varka ļu 1, kad.nr. 1300 021 9610 Turaidas 114,kad.nr.1300 009 8702

Turaidas 73, kad.nr. 1300 008 8906

159. 19.l īnija 2010 Main īt zon ējumu, lai var ētu izstr ādāt žoga projektu iznom ātās teritorijas nožogošanai. Kad.nr. 1300 0042 010 160. Upmalas 5 Main īt zon ējumu uz Jauktas iest āžu teritoriju. Kad.nr. 1300 005 0411 61

161. Priedaine 2406 Main īt zon ējumu no dabas pamatnes uz zon ējumu, kas ļauj realiz ēt t ā izveidošan ā noteikto funkciju – izmantošanu Kad.nr. 1300 005 2406 Bur āšanas skolas un jahtkluba vajadz ībām.

162. Priedaine 2406 Nodrošin āt piek ļuvi zemes gabalam Priedaine 2406 tieši no Upmalas ielas, paplašinot „Sarkano L īniju” zonu Kad.nr. 1300 005 2406 iebraucamajam ce ļam Upmalas ielai 5 ( tilta virzien ā) un paredz ēt tilta izb ūvi p ār atteku zemes gabala robež ās ( patst āvīgu vai pagaidu uz pontoniem) 163. Priedaines izg āztuves viet ā ier īkot trasi moto vai BMX sportam.Teritoriju paredz ēt komerci ālai darb ībai.

164. „Zieme ļu koridora” trases novietojums – paredz ēt š ā autoce ļa novietojumu, kas pietiekoš ā att ālum ā apietu Priedaines mikrorajonu ,pirms tam š ķē rsojot dzelzce ļa l īniju un t ālāk uz Ventspils-Jūrmalas šosejas, virzoties pa „burk ānu laukiem”. 165. Dzintari 2805 kad.nr. 1300 008 2805 Main īt zon ējumu, kur ā tiktu apvienota iesp ēja šo teritoriju att īst īt k ā daudzfunkcion ālu teritoriju, vienlaic īgi ari Dzintari 2908 kad.nr. 1300 008 2908 saglab ājot ainaviski v ērt īgo un priežu parkam rakstur īgo za ļo teritoriju. Dzintari 3005 kad.nr. 1300 008 3005 Noteikt maksim ālo apb ūves bl īvumu l īdz 20%, saglab ājot minim ālo br īvo za ļo teritoriju vismaz 60% apm ērā, bet Dzintari 3105 kad.nr. 1300 008 3105 apb ūves intensit ātes r ādītājus noteikt l īdz 100%(vai l īdz 5 st āviem) Dzintari 3208 kad.nr. 1300 008 3208 Dzintari 3306 kad.nr. 1300 008 3306 Dzintari 3405 kad.nr. 1300 008 3405 166. Zemesgabalus veidot ne maz ākus par 1800kvm un apb ūves bl īvumu palielin āt l īdz 20%. Kalpaka prosp. piegu ļošajiem īpašumiem noteikt vienotu apbūves bl īvumu. 167. Skuju 1, Kad.nr.1300 010 3410 Skuju 1,Slokas 64,Slokas 60/62 paredz ēt dar ījumu iest āžu teritorijas at ļauto izmantošanu. Paredzot apb ūves Slokas 64, kad.nr. 1300 010 3409 intensit āti 300%, caurm ēra vid ējo st āvu skaitu 6. Slokas 60/62 kad.nr. 1300 010 3406 Zemes gabalam Slokas 64 pils ētb ūvniecisko akcentu 12 st āvi. Kaps ētas 1 kad.nr. 1300 010 3408 Kaps ētas 1,Slokas 58,Slokas 58a paredz ēt daudzst āvu dz īvojam ās teritorijas at ļauto izmantošanu, ar at ļauto st āvu Slokas 58 ka.nr. 1300 010 3407 skaitu 9. Slokas 58a kad.nr. 1300 010 3405

168. Vaivari 1310 Main īt zon ējumu no dabas pamatnes uz k ūrorta teritoriju Kad.nr. 1300 017 1310 169. Kad.nr. 1300 017 1310 Veikt da ļē ju zon ējuma mai ņu no dabas pamatnes uz k ūrorta. 170. Dzirnavu 100 Noteikt jauktu dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo teritorijas zon ējumu. Kad.nr. 1300 022 0702 171. Noteikt maksim ālo st āvu skaitu vis ā J ūrmal ā. Noteikt individu ālus zemes gabalus, kur b ūtu iesp ējams noteikt maz āku bl īvumu, bet liel āku intensit āti. Kūrorta teritorij ām atst āt esošos 12 st āvus. Noteikt iz ņē mumus pieminek ļu aizsardz ības noteikumos, neierobežojot k ūrorta teritorij ās pl ānot ās apb ūves iesp ējas. Izv ērt ēt pieminek ļu aizsardz ības zonas un samazin āt t ās, nosakot šo aizsardz ības zonu par zemesgabalu roežu. Ierosinu izstr ādāt pieminek ļu individu ālo aizsardz ības zonu projektu.

172. Bab ītes iela 17 Bab ītes iela 17, Bab ītes iela 5a, Bražciems, Viestura ielas st ūri abpus tiltam, Akvaparka un Rimi teritorija – j āveido Bab ītes iela 5a vienota kop ēja ansamb ļa ēkas.

173. Jāievieš jauni zon ējumi un apb ūves noteikumi. Ierobežot tirdzniec ības centru, automazg ātavu, benz īntanku, mazst āvu daudzdz īvok ļu apb ūvi. Rajon ā starp D ārza ielu un O ļģ erta ielu un posm ā starp K āpu ielu un Mellužu/Asaru prosp. atst āt tikai savrupm āju apb ūvi (iz ņemot esošos un uzs āktos projektus). Kvart āls starp V ēju ielu un O ļģ erta ielu var ētu b ūt k ā sabiedriskas apb ūves, savrupm āju un mazst āvu daudzdz īvok ļu rajons. Daudzst āvu daudzdz īvok ļu apb ūve var ētu palikt tikai Kauguros, Dzintaros, Pliekšānu ielas gal ā, Bulduros, Lašu iel ā. Pledviet ās un ūdens atp ūtas viet ās paredz ēt atseviš ķu zon ējumu. Piem ēram, Priedain ē, Niedras ielas gal ā un piegu ļošaj ā teritorij ā paredz ēt kempingu, Turaidas ielas gal ā, R īgas iela 6a, Slokas iela 63 pie upes, Ezeru ielas gal ā, Mellužos un Slok ā pie upes Fabrikas iel ā pie bijuš ā Slokas kult ūras nama. 174. Vārnukroga un Bražciema teritorij ām noteikt speci ālu zon ējumu un l īdz ar to apb ūves noteikumus un sadales iesp ējas. Vārnukrogam noteikt zon ējumu, kas paredz vien ģimeņu vai div ģime ņu dz īvojamo ēku b ūvniec ību, vai vasarn īcu būvniec ību. Minim ālo zemes gabalu plat ību nosakot 1200-1800 kvm. St āvu skaitu nep ārsniegt 1.5, apb ūves rādītājos noteikt jumtu sl īpumu, ierobežotu bl īvumu un ārējās apdares materi ālus un vienotus kr āsu to ņus un žogus. Nepie ļaut apb ūvi Baltaj ā k āpā. Vārnukroga teritorij ā nevajadz ētu noteikt priežu parku apb ūvi. 175. Lielupes gr īvas padzi ļin āšana un mola izb ūve paredzot piegu ļošo krastu ierobežotas apb ūves iesp ējas pils ētas att īst ības veicin āšana. Ūdensporta b āžu saglab āšana un atjaunošana – Jaun ā iela, Vikingu iela, Slokas iela. Laivu nomas punkta atjaunošana - R īgas iela 6a. Peldvietu saglab āšana – Ezeru iela, Turaidas iela. Pasažieru ku ģu satiksmes atjaunošana, sauszemes transporta pl ūsmas samazin āšana. Paredz ēt pr āmja satiksmi Valteros un V ārnukrog ā. Jahtklubu izveidošana vai atjaunošana – Slokas iela, Fabrikas iela, Tilta iela, bijuš ā kolhoza Uzvara teritorij ā.

176. Jūras iela 51, kad.nr.1300 009 1806 Main īt zon ējumu izklaides centra realiz ēšanai ar st āvu skaitu l īdz 18.

Jūras iela 53, kad.nr.1300 009 1807

177. Ķemeri, Jaun ķemeri, k ā ārstniecisk ā k ūrorta da ļa. Eko t ūrisms – dabas takas, kempingi, treileru vietas – Ķemeri, Priedaine, Jaun ķemeri. Vietas izj ādēm, n ūjošanai. SPA centri pa visu pils ētu. Sporta centri – sporta z āles un klubi, sporta b āzes, golfs, tenisa centri, stadioni. Izglaides centri Kauguros un Majoros. Vien ā ēkā sp ēļ u z āles, kazino, diskot ēkas, deju z āles, kinote ātri, likvid ējot maz ās sp ēļ u z āles. Atrakcijas – ūdensatrakcijas, lunaparks, panor āmas rats.

178. Paredz ēt golfa laukuma izveidi. Izv ērt ēt zemes gabalu sadales iesp ējas rajon ā starp Upes un Kal ēju ielu, kas iziet un robežojas gan ar Vasaras ielu, gan ar Eg ļu ielu, un noteikt minim ālo apb ūves teritoriju 800-900kvm. Neparedz ēt daudzdz īvok ļu apb ūvi D ārza ielas vis ā garum ā ab ās mal ās. Noteikt maksim ālo st āvu skaitu pils ētā ne vair āk par 18.

179. Turaidas iela 13/15 Turaidas iel ā 13/15 saglab āt esošo dar ījumu teritoriju, vai main īt uz jaunu zon ējumu, kas paredz jaukta tipa apb ūvi. Noteikt intensit āti un apb ūves bl īvumu, k āds paredz ēts dar ījumu iest āžu teritoriju zon ējumam, kas ir ne maz āk k ā 8 st āvi. Šāda apb ūve b ūtu piem ērota visam kvart ālam starp Lienes ielu un Dzintaru prospektu, Turaidas ielas garum ā pa ielas labo pusi. Samazin āt pieminek ļu aizsardz ības zonas vis ā pils ētā 180. Lielupe 1003 Main īt zon ējumu zemes gabalam Lielupe 1003 uz k ūrorta teritoriju vai izveidot atseviš ķu zemes gabalu Rotas iela11. Zemesgabala Lielupe 1003 da ļa, kas atrodas starp Rotas ielas 9 un 13 numuriem ir piem ērota ekolo ģiska viesu nama b ūvniec ībai. 181. Rube ņu 31, kad.nr.1300 015 0514 Samazin āt jaunveidojamo zemes gabalu plat ību no 1200 kvm uz 1000 kvm. Izskat īt iesp ēju zemes gabalu Rube ņu iel ā 31, sadal īt div ās da ļā s ar plat ībām 1022 kvm un 2120 kvm. 182. Bab ītes 5a, kad.nr. 1300 006 1205 Bab ītes 5a main īt apb ūves noteikumus un samazin āt apb ūves bl īvuma r ādītājus no D zon ējuma uz DzM. Bab ītes 15, kad.nr. 1300 006 1102 Main īt zon ējumu uz mazst āvu dz īvojamo teritoriju zemesgabaliem Bab ītes 15, 17, 19, 5a. Bab ītes 17,kad.nr.1300 006 1101 Atjaunot zon ējumu „dabas pamatnes teritorija” priežu mežam Priedaines teritorij ā starp Bab ītes ielu, Lielupi, auto Bab ītes 19,kad.nr.1300 006 1103 tiltu un dzelzce ļa tiltu.

183. Bab ītes 5a, kad.nr. 1300 006 1205 Bab ītes 5a main īt apb ūves noteikumus un samazin āt apb ūves bl īvuma r ādītājus no D zon ējuma uz DzM. Bab ītes 15, kad.nr. 1300 006 1102 Main īt zon ējumu uz mazst āvu dz īvojamo teritoriju zemesgabaliem Bab ītes 15, 17, 19, 5a. Bab ītes 17,kad.nr.1300 006 1101 Atjaunot zon ējumu „dabas pamatnes teritorija” priežu mežam Priedaines teritorij ā starp Bab ītes ielu, Lielupi, auto Bab ītes 19,kad.nr.1300 006 1103 tiltu un dzelzce ļa tiltu.

184. Slokas 41, kad.nr. 1300 010 3514 Anul ēt apgr ūtin ājumu Slokas 41. Main īt zon ējumu uz jaukta tipa apb ūves teritoriju. 185. Ķemeru apdz īvoto vietu izsl ēgt no Ķemeru Nacion ālā parka. 186. Skolas 29A, kad.nr. 1300 020 2503 Main īt zon ējumu no „dabas pamatnes” uz „Jauktas dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo teritoriju” vai „dar ījumu iest āžu Kauguri 2502 kad.nr. 1300 020 2502 teritoriju”. 187. Mežam no Slokas stadiona gar dz īvojam ām mājām Skolas iel ā l īdz j ūrai noteikt īpašu parka statusu atp ūtai un vesel ībai, veloceli ņiem, zirgu izj ādēm un iesp ēju izb ūvēt zirgu tur ēšanas b āzi – ang ārus. 188. Sabiedrisk ā autobusa Nr.4 gala pieturu Kauguros p ārnest no Nomet ņu un Skolas ielas krustojuma uz Slokas staciju. 189. Būvprojekta sast āvā ir j ābūt vertik ālā pl ānojuma z īmējumam, ja esošais reljefs tiek main īts vair āk k ā par 30 cm un/vai ja teritorijai nepieciešama lietus notek ūde ņu sav ākšanas sist ēma vai cits inženierapr īkojums. Iz ņemt no J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma ska ņošanas k ārt ību. Nov ērst pretrunu starp punktiem 5.24.6 3. tabulu, kur noteikts att ālums l īdz kokiem 3 m un 5.24. 7. 3.apakšpunktu, 64

kur runa ir par 2 m. Samazin āt aizsargjoslas ap viet ējās noz īmes pils ētb ūvniec ības pieminek ļiem l īdz 25 m Nov ērst pretrunu starp punktu 1.26. un 5.10 3. z īmējumu. 190. Mellužu prosp.19, kad.nr. 1300 014 Kvart āla teritoriju, ko ierobežo Mellužu prosp., Maz ā K āpu iela, D ārzu iela, Skolot āju iela, Peldu iela. Izsl ēgt no 2235 Rīgas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjoslas teritorijas. Noteikt jauktas apb ūves teritorijas statusu ar daudzveid īgas apb ūves iesp ējām. Noteikt lielo nekustamo īpašumu re ālās sadales iesp ēju, un atdal ītajiem zemes īpašumiem noteikt iepriekš min ētā zon ējuma apb ūves iesp ējas. 191. Avoti 52F, kad.nr.1300 019 1114 Main īt zon ējumu uz „K ūrorta teritorija”. 192. Pūpolu 1, kad.nr. 1300 010 1902 Main īt zon ējumu no „Dabas pamatnes” uz „Apb ūves teritoriju” – jauktu atp ūtas un dz īvojamo teritoriju krasta k āpu Pūpolu 1A, kad.nr. 1300 010 1901 aizsargjosl ā. 193. Dubultu prosp.51, kad.nr.1300 011 1401 Dubultu prosp.51 ( nekustamajam īp. ar kad.nr. 1300 511 1401, kas saist īts ar zemes gabalu ar kad.nr. 1300 011 1402 un zemes gabalu ar kad.nr. 1300 511 14010) paredz ēt iesp ēju daudzfunkcion ālai (dz īvojamais, dar ījumu, pakalpojumu) izmantošanai, teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos paaugstinot maksim ālo apb ūves intensit āti l īdz 300%, nosakot iesp ēju paaugstin ātam st āvu skaitam un apb ūvēs augstumam, k ā ar ī piem ērot citus apbūves r ādītājus, atbilstoši dar ījumu objektu teritorijas apb ūves r ādītājiem. 194. Skolas 31A, kad.nr. 1300 020 2504 Skolas 31A izsl ēgt no m ājok ļu programmas rezerv ētaj ām adres ēm un k ā vien īgo iesp ēju šaj ā adres ē, izveidot nelielu parku – atp ūtas teritoriju. Sabalans ēt ražošanas ( Sloka, K ūdra), dz īvojam ās, sporta, atp ūtas, medic īnisko pakalpojumu zonu izvietojumu. Att īst īt ekolo ģisku un ekonomisku ātrgaitas transportu gan J ūrmalas pils ētā, gan ar R īgu, Tukumu u.c. Kauguros vajag kult ūras namu. 195. Skolas 31A, kad.nr. 1300 020 2504 Pārtraukt jebk ādus b ūvniec ības projekt ēšanas darbus Skolas 31A un atcelt k ā rezerv ējamo zemesgabalu m ājok ļu programmas izpildei. 196. Skolas 31A, kad.nr. 1300 020 2504 Protest ēju pret celtniec ību Skolas 31A un meža izciršanu šaj ā teritorij ā. 197. Skolas 31A, kad.nr. 1300 020 2504 Protest ēju pret celtniec ību Skolas 31A un meža izciršanu šaj ā teritorij ā. 198. Kāpu 58a,kad.nr. Paredz ēt K āpu 58a, veidot zemes gabalus ar minim ālo plat ību 1200 kvm. 1300 014 1206

199. Poruka pr.5, kad.nr. 1300 010 2718 Paredz ēt daudzst āvu dz īvojamo apb ūvi ar iesp ējamo apb ūves st āvu skaitu l īdz 4-6 st āviem. 200. Izveidot Slokas un Kauguru mikrorajon ā drošu veloceli ņu. 201. Ērg ļu 2, kad.nr. 1300 009 1202 At ļaut k ūrortviesn īcas celtniec ību augst āk par 8 st āviem. 202. Bu ļluciems 0102, kad.nr. 1300 002 0102 Lielupes upes gr īvas mola ar da ļē jām sabiedrisk ām celtn ēm izb ūve. 204. Krauk ļukalna 3,kad.nr.1300 021 5703 At ļaut projekt ēt un b ūvēt vien ģime ņu m ājas ar pal īgceltn ēm ( vai dv īņ u m ājas). Krauk ļukalna 5,kad.nr. 1300 021 5727 Krauk ļukalna 7,kad.nr.1300 021 5728 Dāliju iela 6,kad.nr. 1300 021 5730

205. Lielupes labais krasts Lūdzu main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Priežu parks ar apb ūvi”. 206. Mellužu prosp.57,kad.nr.1300 014 1510 Izsl ēgt no kult ūras pieminek ļa aizsardz ības zonas. Mellužu prosp.59,kad.nr.1300 014 1512 Mellužu prosp.61,Ikad.nr.1300 014 1513 Silu iela 5a,kad.nr. 1300 014 1519 65

207. Ganu iela 3, kad.nr. 1300 015 3311 Kori ģē t Lielupes aizsargjoslu rajon ā starp Ezeru un Lūšu ielu, piel īdzinot to tavas joslai gar ūdeni. Main īt zon ējumu no „Priežu parks ar apb ūvi” uz savrupm āju apb ūvi. 208. Kantora 3/54, kad.nr. 1300 001 1006 Samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 kvm l īdz 1800 kvm un palielin āt apb ūves bl īvumu. 003 209. Vārnukroga ce ļš 10/1, kad.nr. 1300 501 Samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 kvm l īdz 1800 kvm un palielin āt apb ūves bl īvumu 0016 210. Kleistes 4, korp.1, kad.nr. 1300 001 Samazin āt zemes gabalu vid ējās plat ības noteikšanas no 1200 kvm l īdz 1800 kvm un palielin āt apb ūves bl īvumu 1326 211. Pauž atbalstu S.Dzenei par uz ņē muma veidošanu. 212. Tallinas iela 36,kad.nr.1300 020 3801 Main īt zon ējumu no „Dabas pamatne” uz „Daudzst āvu dz īvojamo teritoriju”.

213. Rube ņu iela 74,kad.nr. Noteikt divus lietošanas m ērķus – individu ālā apb ūve + ce ļš komunik āciju novad īšanai un Dabas pamatne + 1300 017 4405 sarkan ā l īnija.

214. Kaugurciema 60,kad.nr. 1300 019 1508 Atbalst īt zemes vien ību robežu mai ņu, ja t ā uzlabo pils ētas iedz īvot āju sadz īvi. Jārisina transporta ( iesp ējam ā elektrovilciena pagarin āšanu l īdz Nomet ņu ielai) jaut ājumi Kauguru iedz īvot ājiem. At ļaut atbr īvoties no kop īpašuma Kaugurciema 60, no kura 168 kvm pievienoti piegu ļošam īpašumam Mencu 3. 215. Sak ārtot un atjaunot Ķemeru ārstniec ības k ūrortu, Jaun ķemeru sanatorijas. Jūrmalas pils ētas Domei p ārņemt sav ā pārzi ņā sanatoriju ” Ķemeri”.Nacionaliz ēt 19 s ēravotus. Sak ārtot, izt īrīt V ēršup ītes ūdens aizvad īšanas kapacit āti, Vecslocenes izteku, t ās upes gultni t ālākā ce ļā l īdz ietekai Lielup ē. Atjaunot veco parku.Sak ārtot Ķemeru pils ētas melior ācijas sist ēmu.Apdz īvoto vietu Ķemeri iz ņemt no ĶNP teritorijas.Jauno parku, kas pieder ĶNP, p ārņemt Jūrmalas pils ētas īpašum ā.J āizremont ē Ķemeru vidusskola.J āuzce ļ jauns b ērnud ārzs. J āuzce ļ aptieka. Jāatremont ē, j āsak ārto ce ļš uz Ķemeru kapiem.J āuzliek jauns asfalta segums ce ļa posm ā Jaun ķemeri - Ķemeri. Jālikvid ē Ķemeru „grausti”. 216. Mellužu prosp.19, kad.nr. 1300 014 Kvart āla teritoriju, ko ierobežo Mellužu prosp., Maz ā K āpu iela, D ārzu iela, Skolot āju iela, Peldu iela. Izsl ēgt no 2235 Rīgas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjoslas teritorijas. Noteikt jauktas apb ūves teritorijas statusu ar daudzveid īgas apb ūves iesp ējām. Noteikt lielo nekustamo īpašumu re ālās sadales iesp ēju, un atdal ītajiem zemes īpašumiem noteikt iepriekš min ētā zon ējuma apb ūves iesp ējas. 217. Skolas iela 69C, kad.nr.1300 020 1216 Neiebilst, ka tiek main īta at ļaut ā izmantošana no daudzst āvu dz īvojam ās teritorijas uz jauktas, dar ījumu, atp ūtas un dzīvojamo teritoriju. 218. Viestura 15A, kad.nr. 1300 007 7510 Main īt zon ējumu no „Dar ījumu iest āžu teritorija’’ uz „Daudzst āvu dz īvojam ā teritorija”. 219. Skolas 31A, kad.nr. 1300 020 2504 Protest ēju pret celtniec ību Skolas 31A . 220. Skolas 31A, kad.nr. 1300 020 2504 Protest ēju pret celtniec ību Skolas 31A . 221. Dzintaru prosp.1,kad.nr.1300 009 3501 Veikt zon ējuma mai ņu no „dabas pamatne” uz „sabiedrisk ā un dar ījumu iest āžu teritorija”. Majori 1905,kad.nr.1300 009 1905 222. Bražciems 0701 Main īt zon ējumu, atbilstoši izstr ādātajam det ālpl ānojumam, no dabas pamatnes teritorijas uz jauktu dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo teritoriju (J). 223. Melluži 0153 Main īt zon ējumu no dabas pamatnes teritorijas uz jauktu dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo teritoriju (J).

4. Zi ņojums par sadarb ību ar valsts instit ūcij ām 5.1. P ārskats par saraksti ar nosac ījumus sniegušaj ām instit ūcij ām

Nosac ījumu Nosac ījumu (inform ācijas) Nr.p.k. Instit ūcija Adrese piepras īšanas sa ņemšanas datums datums 1. Bite, SIA Duntes iela 17 a, R īga, 01.12. 2008. 23.01.2009. LV- 1005 LV4010-6 2. Jūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde, VVD Voleru iela 2, R īga, 01.12. 2008. 10.12.2008. LV-1007 1-40/1098 3. Ķemeru nacion ālā parka administr ācija Meža m āja, Ķemeri, J ūrmala, LV-2012 17.12.2008 23.01.2008. 14-12/6269 8-02/28 4. Lattelecom, SIA Pērses iela 8, R īga, 01.12. 2008. 22.12.2008 LV-1011 1-2- 5 /4830 24884 5. Latvenergo, A/S Sadales t īkls Centr ālais re ģions, Līč i, Stopi ņu novads, R īgas rajons, LV- 2130 17.12.2008 11.01.2008. 14-12/6261 30R2A0- 07.02/74 6. Latvijas dzelzce ļš, VAS Gogo ļa iela 3, R īga, LV - 1547 07.12.2007. 09.01.2008. 14-12/6265 DTA-1/6 7. Latvijas g āze, Strat ēģ ijas un att īst ības da ļa, AS Vagonu iela 20, R īga, LV- 1009 07.12.2007. 16.01.2008. 14-12/6262 14-1/164 8. Latvijas ģeotelpisk ās inform ācijas a ģent ūra Oj āra V ācieša iela 43, R īga, LV- 1004 27.01.2009 06.02.2009. 1.1.-28/563 87/1-14.4/103 9. Latvijas j ūras administr ācija Trij ādības 5, R īga, LV 1048 01.12. 2008. 09.01.2009. 1-14/11 10. Latvijas valsts ce ļi, Centra re ģiona R īgas noda ļa Krustpils iela 4, R īga, LV 1073 17.12.2008 27.05.2008. VAS 14-12/6268 4.3.1-562/268

11. Latvijas valsts ce ļi, VAS Gogo ļa iela 3, R īga, LV - 1547 05.12.2008. 07.01.2009. 1.2-5/5066 2.2/16 12. Latvijas valsts meži, VAS AS "Latvijas valsts meži" 17.12.2007. 19.11.2008 Kristapa iela 30, R īga, LV-1046 14-12/6272 4.1.-1.1/ 03gy/ 10.05.2008. 150/ 08/478 1.2-5/2297 13. Latvijas vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas Maskavas iel ā 165, R īgā, LV-1019 07.12.2007. 02.01.2008.

Nosac ījumu Nosac ījumu (inform ācijas) Nr.p.k. Instit ūcija Adrese piepras īšanas sa ņemšanas datums datums aģent ūra 14-12/6271 4-3/4 14. Lauku atbalsta dienesta Lielr īgas re ģion ālā Br īvības iela 40, Ogre, 17.12.2008 05.02.2008. lauksaimniec ības p ārvalde LV-5001 14-12/6267 3/2-2-7/197 15. Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde Rūpniec ības iela 23, R īga, LV- 1045 07.12.2007. 16.01.2008. 14-12/6260 5-9/207 16. LMT, SIA Ropažu iela 6, R īga, 01.12. 2008. 25.03.2009. LV- 1039 Z/1224 17. Rīgas pl ānošanas re ģiona att īst ības padome Zigfr īda Annas Meierovica bulv āris18, R īga, LV- 07.12.2007. 11.01.2008. 1050 14-12/6266 02-08/1 18. Sabiedr ības vesel ības a ģent ūra, v/a, Tukuma Talsu iela 20, Tukums , 07.12.2007. 06.02.2008. fili āle LV-3100 14-12/6263 27-1-13/156 19. Satiksmes ministrija 01.12.2008. 06.01.2009. 1.2-5/4846 15.03-14/02 20. Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija Maz ā Pils iela 19 07.12.2007. 18.01.2008. Rīga, LV-1050 14-12/6270 13/178 21. Valsts meža dienesta R īgas-Ogres mežniec ība Br īvības iela 129, Ogre, LV-5001 17.12.2007 15.01.2008. 14-12/6268 1-10/21 22. Valsts ugunsdz ēsības un gl ābšanas dienests Slokas iel ā 44, J ūrmala 17.12.2007 16.01.2008. Jūrmalas brig āde LV- 2015 14-12/6258 22/11-12 23. Valsts zemes dienesta Lielr īgas re ģion ālā noda ļa Puškina iela 14, R īga, 17.12.2007 24.01.2008. LV- 1050 14-12/6258 15-05LR/85

5.2. Pārskats par saraksti ar nosac ījumus un priekšlikumus sniegušaj ām J ūrmalas pils ētas strukt ūrvien ībām, kapit ālsabiedr ībām un sabiedriskaj ām organiz ācij ām

Nosac ījumu Nosac ījumu (inform ācijas) Nr.p.k. Instit ūcija Adrese piepras īšanas sa ņemšanas datums datums JD B ūvniec ības un Jomas iela 1/5, J ūrmala, 29.12.2008. 1. 11.02.2009. labiek ārtošanas noda ļa LV-2015 P.Stradi ņa iela 6, J ūrmala, 29.12.2008. 12.01.2009. 2. JD Dzimtsarakstu noda ļa LV-2010 1.2-5/5414 1.2/4 Dubultu pr.1/1, J ūrmala, 29.12.2008. 08.01.2009. 3. JD Dz īvok ļu noda ļa LV-2015 1.2-5/5419 8/01 Jomas iela 1/5, J ūrmala, 29.12.2008. 10.01.2009. 4. JD Inform ātikas p ārvalde LV-2015 1.2-5/5400 1.1-33/140 Muižas iela 7, J ūrmala, LV- 29.12.2008. 14.01.2009. 5. JD Izgl ītības p ārvalde 2010 1.2-5/ 1-09/6 Mellužu pr. 83, J ūrmala, 29.12.2008. 10.01.2009. 6. JD Labkl ājības p ārvalde LV- 2008 1.2-5/5402 1.1-9/46 Jomas iela 1/5, J ūrmala, 29.12.2008. 14.01.2009. 7. JD Transporta noda ļa LV-2015 1.2-5/5406 1.1-33/258 JD T ūrisma un ārējo sakaru Lienes iela 5, J ūrmala, LV- 29.12.2008. 14.01.2009. 8. noda ļa 2015 1.2-5/5400 16-5 Jūrmalas aizsardz ības Lāč pl ēša iela 20, R īga, LV- 12.01.2009. 9. - biedr ība 2011 3/09 Jūrmalas dome, Jomas iela 1/5, J ūrmala, 13.01.2009. 10. Izpilddirektors LV-2015 1.1-33/208 11. Jūrmalas gaisma, SIA Jomas iela 28, Jūrmala, 01.12.2008. 08.01.2009. LV-2015 1.2-5/4835 5/4-34 Dubultu pr. 16, J ūrmala, 29.12.2008. 13.01.2009. 12. Jūrmalas kapi, SIA LV-2015 1.2-5/5416 1/7-01 13. Jūrmalas siltums, SIA Slokas iela 55a lit.2, 01.12.2008. 15.01.2009. Jūrmala, 01-3.1./2 LV 2015 14. Jūrmalas ūdens, SIA Promen ādes iel ā 1a, 01.12.2008. 12.12.2008. Jūrmala, LV 2015 1.2-5/4834 1-3/71 Jūrmalas uz ņē mēju Jomas iela 66, lit.1, 20.01.2009. 15. - biedrība Jūrmala, LV-2050 1-20/01 17.12.2007. Lašu iela 11, Jūrmala , 16. Lielupes ostas p ārvalde 14-12/6273 LV-2010 01.12.2008. 5.3. Zi ņojums par kaimi ņu pašvald ību inform ēšanu

Nr.p.k. Kaimi ņu pašvald ība Nos ūtīta inform ācija Nosac ījumu sa ņemšanas datums 1. Bab ītes pagasta padome 01.12. 2008. 03.03.2009. 1-7/225 2. Lapmežciema novada dome 01.12. 2008. 11.05.2009. 3-12.5/575 3. Rīgas pils ēta 01.12. 2008. 10.12.2008. 1-DA-08-9306-nd 4. Salas pagasta padome 01.12. 2008. 30.12.2008. 01-4/299 5. Sm ārdes pagasta padome 01.12. 2008. 16.03.2009. 3-12/140 6. Slampes pagasta padome 03.20.2009. 06.05.2009. 3-17/313

5.4. Zi ņojums par instit ūciju nosac ījumu iev ērošanu

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu SIA „BITE Latvija" kvalitat īva mobilo sakaru t īkla p ārkl ājuma nodrošin āšanai J ūrmalas pils ētas teritorij ā, papildus Ņemts v ērā esošaj ām, b ūtu nepieciešamas v ēl sešas vietas infrastrukt ūras izvietošanai. Šaj ās viet ās SIA "BITE Latvija" b ūtu nepieciešams izvietot savu bāzes staciju antenas 36-40m augstum ā, k ā ar ī plat ība aparat ūras konteinera izvietošanai 1. Bite, SIA (~15m 2). Tā k ā esošo konstrukciju šaj ās viet ās nav, iesp ējamais risin ājums var ētu b ūt tor ņu vai stabu izvietošana. Šis konstrukcijas var ētu b ūt noder īgas ar ī citu uz ņē mumu darb ības nodrošin āšanai (apgaismošana, videonov ērošana, bezvadu sign ālu apraide, utml.). Atbilstoši J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvaldes funkcij ām un kompetencei l ūdzu izstr ādājot J ūrmalas teritorijas Ņemts v ērā pl ānojumu ņemt v ērā Zvejniec ības likuma 9. panta nosac ījumus tauvas joslas netrauc ētai izmantošanai gan publiskajos, gan priv ātajos ūde ņos.

Izstr ādājot pras ības jaunai j ūras un upju ūdens satiksmes infrastrukt ūrai un esoš ās infrastrukt ūras rekonstrukcijai l ūdzu iev ērot: VVD J ūras un Jūrlietu p ārvaldes un j ūras droš ības likuma 51. panta nosac ījumus: 2. iekš ējo ūde ņu MK noteikumu Nr. 455 " Ku ģu rad īto atkritumu un pies ārņoto ūde ņu pie ņemšanas k ārt ība un ku ģu rad īto pārvalde atkritumu apsaimniekošanas pl ānu izstr ādes k ārt ība", MK noteikumu Nr. 475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju t īrīšanas un padzi ļin āšanas k ārt ība", MK noteikumu Nr. 82 "Tipveida pras ības, sagatavojot darb ības pl ānu neparedz ētiem pies ārņojuma gad ījumiem ost ās, piest ātn ēs, piest ātņu grup ās un naftas vai ķī misko vielu termin āļ os", MK noteikumu Nr. 294 "K ārt ība, k ādā piesak āmas A, B un C kategorijas pies ārņojošas darb ības un izsniedzamas at ļaujas A un B kategorijas pies ārņojošo darb ību veikšanai" 2. punktu Jūras kodeksa pras ības. Jūrmalas pils ētas teritorij ā ietilpst da ļa no Ķemeru nacion ālā parka ( ĶNP) teritorijas, kas atbilstoši ĶNP likumam Ņemts v ērā iedal īta sekojoš ās funkcion ālaj ās zon ās: dabas lieguma, ainavu aizsardz ības un neitr ālaj ā zon ā. Saska ņā ar Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi" 13.14.punktu un Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu Nr.1048 „ ĶNP Ķemeru administr ācijas nolikums" 3.10.punktu, J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma da ļā , kas ietekm ē ĶNP teritoriju, nacion ālā 3. lūdzam iev ērot sekojošus nosac ījumus: parka 1) Iev ērot ĶNP likuma un Ministru kabineta 2002.gada 18.j ūlija noteikumu Nr.236 „ ĶNP administr ācija individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi", k ā ar ī citu vides aizsardz ību regul ējošo normat īvo aktu pras ības. ĶNP un parka funkcion ālo zonu robežas att ēlot saska ņā ar likuma „Groz ījumi ĶNP likum ā" (pie ņemts 13.12.2007., public ēts "Latvijas V ēstnes ī" Nr.208, 29.12.2007.) 8.punktu, kur ā ĶNP likuma 1. un 2.pielikums izteikts jaun ā redakcij ā.

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu

2) Saska ņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta otr ās da ļas 1.punkta „a" apakšpunktu, nosakot R īgas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjoslu, iek ļaut taj ā īpaši aizsarg ājamo biotopu teritorijas atbilstoši LIFE projekta "Piekrastes biotopu aizsardz ība un apsaimniekošana Latvij ā" datiem (elektroniski http://piekraste.daba.lv ) un ĶNP dabas aizsardz ības pl ānā iek ļautajai inform ācijai.

3) Nepl ānot jaunas apb ūves teritorijas ĶNP ainavu aizsardz ības un dabas lieguma zon ās.

4) Saglab āt īpaši aizsarg ājamo biotopu un īpaši aizsarg ājamo sugu dz īvot ņu teritorijas atbilstoši Sugu un biotopu aizsardz ības likumam, neparedzot att īst ību, kas var nelabv ēlīgi ietekm ēt to aizsardz ību (skat. īpaši aizsarg ājamo biotopu sh ēmu pielikum ā). Inform ējam, ka pl ānojam ierosin āt mikrolieguma izveidi īpaši aizsarg ājamu augu sugu atradnei un īpaši aizsarg ājamam biotopam Bažciem ā pie R īgas-Tukuma dzelzce ļa.

5) Saska ņā ar Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu Nr.1048 „ ĶNP administr ācijas nolikums" 4.7.punktu apb ūves noteikumos paredz ēt iesp ēju ekot ūrisma (dabas t ūrisma) un vides izgl ītības infrastrukt ūras (taku, laipu, vieglas konstrukcijas tilti ņu, skatu platformu, dz īvnieku v ērošanas torn īšu) izveidošanai dabas pamatnes teritorij ās viet ās, kur tas iesp ējams no biolo ģisk ās daudzveid ības aizsardz ības viedok ļa. 6) Izv ērt ēt to šobr īd v ēl dabas teritoriju (rekre ācijas resursa) apb ūvēšanas pamatojumu, kur ās dz īvojam ā apb ūve nav uzs ākta, bet ir pl ānota saska ņā ar sp ēkā esošo teritorijas pl ānojumu, kontekst ā ar pl ānoto J ūrmalas mērķi - Valsts noz īmes rekre ācijas un SPA medic īnas att īst ības centru, k ā ar ī ar dabas aizsardz ības m ērķi (m ērķi formul ēti Darba uzdevuma 2.2.apakšpunkt ā).

Ja J ūrmalai k ā Valsts noz īmes rekre ācijas un SPA medic īnas att īst ības centram nepieciešama teritorija rekre ācijas un k ūrorta att īst ībai, izvirz ām priekšlikumu main īt teritorijas pl ānoto izmantošanu blakus Ķemeru sanatorijai, k ādreiz ējai k ūrorta polikl īnikai un s ēravotiem esošajam „Jaunajam parkam" Ķemeros (uz valsts vārda Vides ministrijas person ā Zemesgr āmat ā ierakst īts zemesgabals E.D ārzi ņa iel ā 28, kadastra Nr. 13000266011, „Jaunais parks" izvietots zemesgabala da ļā , kur k ādreiz jau atradusies apb ūve aptuveni 3,7 ha plat ībā). Saska ņā ar Administrat īvā procesa likuma 77. un 79.pantu un 101.panta ceturto da ļu, k ā ar ī atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu Nr.1048 „ Ķemeru nacion ālā parka administr ācijas nolikums" 12.punktam šos nosac ījumus var apstr īdēt Vides p ārraudz ības valsts biroj ā, iesniegumu par apstr īdēšanu iesniedzot Ķemeru nacion ālā parka administr ācij ā viena m ēneša laik ā no v ēstules sa ņemšanas br īža. Atsaucoties uz J ūsu 01.12.2008. v ēstuli Nr. 1-2-5/4830, sniedzu Jums š ādu inform āciju par J ūrmalas pils ētas Ņemts v ērā teritorij ā esošaj ām elektronisko sakaru komunik ācij ām: • kop ējais ciparu l īniju skaits -16869; 4. Lattelecom • ISDN l īniju skaits - 604; • ciparu nom ātās l īniju skaits - 75; • ATC (iznesumi, konteineri, DCS) skaits -12; 71

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu • mont ētais tilpums - 21560, aiz ņemtais tilpums - 18185; • jauno pieteikumu skaits 2007.-2008.gad ā ~ 1800; • taksofonu skaits -108; • analogo l īniju nav.

Pl ānot ās aktivit ātes sakaru att īst ības jom ā: • Priedaines ATC moderniz ācija ar platjoslas pakalpojumu spektra paplašin āšanu; • sadales t īkla paplašin āšana jauno piesl ēgumu nodrošin āšanai.

Izstr ādājot pils ētas teritorijas pl ānojumu un veicot b ūvniec ības darbus, j āiev ēro š ādi visp ārēji nosac ījumi: - visi b ūvniec ības darbi j āveic atbilstoši sp ēkā esošajiem b ūvnormat īviem, iev ērojot ar ī Aizsargjoslu likum ā un Ekspluat ācijas aizsargjoslu gar elektronisko sakaru l īnij ām noteikšanas metodik ā (MK noteikumi Nr. 465) ietvert ās normas; - pils ētas att īst ības pl āna inženierkomunik āciju kartogr āfiskaj ā da ļā ir j ābūt uzr ādītam esošajam elektronisko sakaru t īklam; - teritorijas aizsargjoslu pl ānā j ābūt atz īmētām ar ī elektronisko sakaru l īniju un objektu aizsargjosl ām; - priv ātiem elektronisko sakaru t īkliem, kurus paredz ēts piesl ēgt SIA Lattelecom publiskajam elektronisko sakaru t īklam, j āatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regul ēšanas komisijas apstiprin ātajiem tehniskajiem noteikumiem (SPRK 2002.11.12 s ēdes protokols Nr. 64 (94) 10.p.), kuros nor ādīti t īklu savienošanas nosac ījumi; - ja ar priv ātā t īkla īpašnieku nosl ēgts l īgums „Par elektronisko sakaru t īkla robežu", tad iekš ējie telpu un teritoriju telefoniz ācijas darbi j āveic ēkas vai teritorijas saimniekam saska ņā ar šo nosl ēgto robežl īgumu; - lielos uz ņē mumos b ūtu j ānodrošina atsevišķa telpa telekomunik āciju iek ārt ām, atseviš ķā gad ījum ā ar ī l īniju ievadiem; - priv ātie un publiskie elektronisko sakaru t īkli j āier īko un j āizb ūvē atbilstoši Ministru Kabineta apstiprin ātajiem Telekomunik āciju t īklu ier īkošanas un b ūvniec ības noteikumiem (MK noteikumi Nr. 496); - lai veiktu elektronisko sakaru t īkla infrastrukt ūras att īst ības pl ānošanu un pakalpojumu savlaic īgu nodrošin āšanu, v ēlams savlaic īgi inform ēt SIA Lattelecom par pils ētas att īst ības pl ānā iek ļauto jauno dz īvojamo māju un uz ņē mējdarb ības objektu celtniec ību; - katra kalend ārā gada beig ās v ēlams inform ēt SIA Lattelecom par n ākamaj ā gad ā pl ānoto ielu un teritoriju rekonstrukciju.

Pils ētas teritoriju un det ālpl ānojuma izstr ādes jaut ājumos, k ā ar ī par elektronisko sakaru l īniju aizsargjoslu un telekomunik āciju infrastrukt ūras objektu informat īvajiem materi āliem l ūdzu kontakt ēties ar SIA Citrus Solutions Rietumlatvijas re ģiona 1. T īklu uztur ēšanas noda ļas Rietumu t īklu uztur ēšanas grupas t īkla dokument ācijas speci ālistu Uldi Jakobsonu, t ālr. 67412529, mob. 26593854. Min ētajai kontaktperson ām nepieciešams iesniegt teritoriju pl ānus m ērog ā 1:10000, (ciemati 1:2000, vai liel ākā m ērog ā) ciparu form ātā vai kr āsainas izdrukas veid ā. 72

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu Lai saska ņā ar Ministru Kabineta apstiprin āto noteikumu Nr. 883 (Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojuma noteikumi) p.37.2. J ūs sa ņemtu atzinumu no SIA Lattelecom par izstr ādāto teritori ālo pl ānojumu, materi ālus lūdzu iesniegt SIA Lattelecom T īkla dienesta T īkla att īst ības da ļas direktoram M ārim Petrovskim (Dzirnavu iel ā 105, R īgā, LV-1011). Atbildot uz J ūsu 2009.g. 13.febru āra v ēstuli Nr. 1.2-5/454, sniedzam koncerna nosac ījumus J ūrmalas pils ētas Ņemts v ērā teritorijas pl ānojuma izstr ādei

AS "Latvenergo" Uz šo br īdi J ūrmalas pils ētā atrodas AS "Latvenergo" radiotornis Em īlijas iel ā 4, Dzintaros (augstums - 48 m) ar attiec īgām aizsargjosl ām - zemes gabalu un gaisa telpu tor ņa augstum ā, ko norobežo nosac īta vertik ālā virsma 1 metra att ālum ā ārpus ē no to nožogojuma vai 5 metru att ālum ā no to vist ālāk izvirz īto da ļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots. Veicot det ālpl ānojumu J ūrmalas pils ētas teritorij ā inženierkomunik āciju izvietojumu teritorija pl ānot t ādu, lai tas atbilstu LR Ministru kabineta 2004. gada 28. decembra noteikumiem Nr.1069 "Noteikumi par ārējo inženierkomunik āciju izvietojumu pils ētās, ciemos un lauku teritorij ās". Pl ānojot jaunu objektu b ūvniec ību, paredz ēt vietu inženierkomunik āciju koridoriem ar piesl ēgšanu pie esošajiem vai jaunizveidojamajiem inženiert īkliem.

AS "Sadales t īkls" Izvirz ām sekojošus nosac ījumus J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādei: AS • Esošie elektrot īkli (esoš ās 330/110/6-20 kV apakšstacijas, 20, 10, 6, 0,4 kV (gaisvadu un kabe ļu) EPL, 5. “Latvenergo” 20/0,4 kV vai 10/0,4 kV transformatora punkti, sadales punkti) un citi energoapg ādes objekti prec īzi j āatspogu ļo teritorijas pl ānojum ā. Teritorijas pl ānojum ā j āatt ēlo esošo un pl ānoto elektroapg ādes objektu aizsardz ībai un ekspluat ācijai paredz ētās un noteikt ās aizsargjoslas. Min ēto aizsargjoslu att ēlošanai izmantot attiec īgo kartes mērogu. • Veicot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi iev ērot īpašuma lietošanas ties ību ierobežojumus elektrop ārvades l īniju (EPL) aizsargjosl ās, kas noteikti ar Aizsargjoslu likuma (pie ņemts 1997. gada 5. febru āri) 35. un 45. pantu, nodrošinot iesp ēju br īvai piek ļuvei esošo inženierkomunik āciju apkalpei un rekonstrukcijai. Izstr ādājot det ālpl ānojumu, nepieciešams par ādīt esošo 330/110/6-20 kV apakšstaciju, 20, 10, 6 kV un 0,4 kV EPL (gaisvadu un kabe ļlīniju) un 20/0,4 kV vai 10/0,4 kV transformatora punktu, sadales punktu, sadal ņu, esošo un projekt ējamo ēku pievadu atrašan ās vietas, inženierkomunik āciju koridorus ar ēkas funkcion ēšanai nepieciešamaj ām inženierkomunik ācij ām. • Inženierkomunik āciju izvietojumu teritorij ā pl ānot t ādu, lai tas atbilstu Ministru kabineta 2004. gada 28. decembra noteikumiem Nr. 1069 "Noteikumi par ārējo inženierkomunik āciju izvietojumu pils ētās, ciemos un lauku teritorij ās". Pl ānojot jaunu objektu b ūvniec ību, paredz ēt vietu inženierkomunik āciju koridoriem to piesl ēgšanai pie esošajiem vai jaunizveidojamiem inženiert īkliem. Pl ānojot elektroapg ādes objektu un elektroietaišu izvietojumu j āparedz to netrauc ēta 73

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu apkalpošana ( ārpus iežogot ām teritorij ām) un transporta piek ļū šanas iesp ējas. Nav pie ļaujama apb ūve energoapg ādes objektu aizsargjosl ās. Elektroietaišu projekt ēšana un b ūvniec ība j āveic atbilstoši 08.11.2005. MK noteikumiem Nr. 841 "Elektroapg ādes b ūvju b ūvniec ības k ārt ība". Teritorijas pl ānojuma paskaidrojoš ā da ļā ierosin ām ietvert inform āciju par aprobežojumiem, kas noteikti saska ņā ar past āvošo likumdošanu un cilv ēku droš ību darbojoties elektroapg ādes objektu tuvum ā. Par visp ārīgajiem aprobežojumiem, kas noteikti Aizsargjoslu likuma (pie ņemts 1997. gada 5. febru ārī) 35. pant ā un aprobežojumiem aizsargjosl ās gar elektriskajiem t īkliem, kas noteikti 45. pant ā. Lūdzam ietvert sekojošu inform āciju par aprobežojumiem sadales t īkla objektos: • 20kV elektrol īnijas trase mežu zem ēs ir noteikta 13 metru plat ā josl ā, kas ir vien āda ar aizsargjoslas platumu ārpus pils ētām, ciemiem, k ā ar ī pils ētu lauku teritorij ās. 20kV elektrol īnijas aizsargjosla pils ētās un ciemos ir 2,5 metru att ālum ā no l īnijas ass. • 0,4kV elektrol īnijas trase mežu zem ēs ir noteikta 5 metru plat ā josl ā, bet 0,4kV elektrol īnijas aizsargjosla ārpus pils ētām, ciemiem, k ā ar ī pils ētu lauku teritorij ās 6,5 metru att ālum ā no l īnijas ass. 0,4kV elektrol īnijas aizsargjosla pils ētās un ciemos ir 2,5 metru att ālum ā no l īnijas ass. • Aizsargjosla gar elektrisko t īklu kabe ļu l īnij ām noteikta 1 metra att ālum ā no kabe ļu līnijas ass. Aizsargjosla gar elektrisko t īklu sadales iek ārt ām, f īderu punktiem, transformatoru apakšstacij ām ir noteikta 1 metra att ālum ā ārpus šo iek ārtu nožogojuma vai to vist ālāk ārpus ē izvirz īto da ļu projekcijas uz zemes vai gr īdas virsmas. • Jaunu elektroietaišu piesl ēgšana un at ļaut ās slodzes palielin āšana AS "Sadales t īkls" t īklam notiek saska ņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regul ēšanas komisijas padomes 2008.gada 20.augusta l ēmum ā Nr. 264 apstiprin ātiem "Sist ēmas piesl ēguma noteikumiem elektroener ģijas sist ēmas dal ībniekiem", kas st ājās sp ēkā no 2008.gada 1.septembra. • Inform āciju, ka, saska ņā ar Ener ģē tikas likuma 19.panta (1) Jaunu energoapg ādes komersanta objektu ier īkošanai energoapg ādes komersantam ir ties ības izmantot jebkuru zemi par vienreiz ēju samaksu t ās īpašniekam saska ņā ar š ā likuma 24.pantu. 1) (11) Energoapg ādes komersantam ir pien ākums saska ņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapg ādes objektu ier īkošanas nosac ījumus, k ā ar ī ties ības saska ņošanas proced ūru aizst āt ar zemes īpašnieka inform ēšanu gad ījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapg ādes komersantu objektu - iek ārtu, ier īč u, ietaišu, t īklu, l īniju un to piederumu ier īkošanai, ja ir iest ājies vismaz viens no š ādiem nosac ījumiem energoapg ādes komersanta objekta ier īkošana paredz ēta viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojum ā vai det ālpl ānojum ā; 2) energoapg ādes komersanta objekts tiek ier īkots sarkan ās l īnijas robež ās; 3) viet ējā pašvald ība ir atzinusi, ka sabiedr ības interes ēs jauna energoapg ādes komersanta objekta ier īkošana vai esoš ā objekta vai t ā da ļas izmantošana nav iesp ējama bez š īs zemes izmantošanas; 4) citos likumos noteiktajos gad ījumos.

• Saska ņā ar (12) p. "Energoapg ādes komersantam ir ties ības veikt jebkura sava objekta rekonstrukciju vai moderniz āciju, savlaic īgi par to inform ējot zemes īpašnieku. Zemes īpašniekam pien ākas vienreiz ēja samaksa saska ņā ar š ā likuma 24. pantu, ja rekonstrukcijas rezult ātā palielin ās energoapg ādes komersanta objekta vai 74

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aiz ņemt ā zemes plat ība." • Saska ņā ar (3) p. "Energoapg ādes komersants par jauna objekta ier īkošanu vai esoš ā objekta paplašin āšanu br īdina nekustam ā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzs ākšanas." • Saska ņā ar 19. pantu (1) p. "Energoapg ādes komersantam ir nekustam ā īpašuma servit ūta ties ības ier īkot, att īst īt un ekspluat ēt energoapg ādes uz ņē muma objektus. • (2) p. Servit ūta ties ības realiz ē, savstarp ēji vienojoties ar nekustam ā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servit ūtu nodibina ar tiesas spriedumu normat īvajos aktos noteiktaj ā k ārt ībā." • Inform āciju par nekustam ā īpašuma īpašnieka ties ībām l ūgt p ārvietot esošo energoapg ādes uz ņē mumu objektu, kura p ārvietošanas izmaksas atbilstoši Ener ģē tikas likuma 23. panta 2. da ļai, "Esošo energoapg ādes uz ņē mumu objektu pārvietošanu p ēc pamatotas nekustam ā īpašnieka pras ības veic par vi ņa l īdzek ļiem", jāsedz pārvietošanas ierosin ātājam. Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā ir nepieciešams iek ļaut un ņemt v ērā š ādas piez īmes: • Vis ā J ūrmalas teritorijas pl ānojum ā jālieto pareizi termini, j āraksta AS "Sadales t īkls" Centr ālais re ģions (CR) . Sakar ā ar struktur ālām p ārmai ņā m AS "Latvenergo" no 2007. gada 1. j ūlija zemsprieguma 0.4 kV un vid ējā sprieguma 6-20 kV elektrol īnijas apkalpo AS "Sadales t īkls" Centr ālais re ģions (CR) , ( www.latvenergo.lv). • Nepieciešams iek ļaut inform āciju par perspekt īvajiem elektrisko slodžu centriem J ūrmalas pils ētas teritorij ā. Pl ānojuma izstr ādes gait ā tos nepieciešams preciz ēt, un tajos (slodžu centros) rezerv ēt zemi elektroapg ādes inženierb ūvju un inženierkomunik āciju koridorus izb ūvei, k ā ar ī j āparedz zemes gabali perspekt īvaj ām transformatoru apakšstacij ām. Uz energoapg ādes objektu apb ūvi neattiecin āt konkr ētā zon ējuma minim ālās zemes vien ības plat ības ierobežojumus. Energoapg ādes objektu esošai un pl ānotai apb ūvei paredz ētās zemes plat ības un novietojumu saska ņot ar AS "Latvenergo". • Ja J ūrmalas pils ētas teritorij ā tiek pl ānoti elektroener ģijas pat ērētāji, kuru jauda sasniedz 5-15 MVA, ir nepieciešams rezerv ēt zemi 0.2 - 0.3 ha plat ībā, jaunas 110/20 kV apakšstacijas vai sadales punktu būvniec ībai. J ārezerv ē augstsprieguma elektrop ārvades l īniju koridori l īdz jaunajai projekt ējamai 110/20 kV transformatoru apakšstacijai. • Teritorijas pl ānojuma paskaidrojošaj ā da ļā papildus j ānor āda, ka neatkar īgi no noteikt ā aizsargjoslu platuma darbs ar celšanas meh ānismiem 30 m josl ā no gaisvadu elektrol īnijas mal ējā vada pirms darba s ākšanas ir jāsaska ņo ar attiec īgo elektrisko t īklu vald ītāju (MK 08.12.2005. noteikumi Nr. 982 "Ener ģē tikas infrastrukt ūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika", 11.p.). • Veicot darbus aizsargjosl ās, kuru d ēļ ir nepieciešams objektus p ārb ūvēt, tos dr īkst veikt p ēc saska ņošanas ar attiec īgā objekta īpašnieku. Veicot darbus, vidsprieguma (20, 10, 6 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) elektrop ārvades l īniju aizsargjosl ās, tie ir j āsaska ņo ar AS "Sadales t īkls" Centr ālā re ģiona tehnisko vad ītāju, t ālrunis 7727351.

AS "Augstsprieguma t īkls" Sakar ā ar to, ka J ūrmalas pils ētas teritoriju š ķē rso 110 kV p ārvades t īkla gaisvadu elektrol īnijas un taj ā atrodas četras p ārvades t īkla transformatoru apakšstacijas (" Ķemeri" - D ūņ u ce ļā 2A, "Sloka" - Dzirnavu iel ā 2, "Dzintari" 75

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu - Em īlijas iel ā 14A, "Priedaine" - Bražuciem ā 1609) inform ējam Jūs par nepieciešam ību teritorijas pl ānojum ā ietvert inform āciju cilv ēku droš ībai un elektrol īniju aizsardz ībai: 1. Būvdarbiem, kuros paredz ēts izmantot celšanas meh ānismus, ja tie notiks tuv āk par 30 metriem no elektrol īnijas mal ējiem vadiem, j āparedz darbu veikšanas projekta izstr ādāšana. (MK 2006.g. noteikumi Nr.982, 11.punkts). Apb ūves, autoce ļu, b ūvdarbu veikšanas un mežizstr ādes projekti elektrol īniju tuvum ā j āsaska ņo ar AS "Augstsprieguma t īkls" R īgā, D ārzciema iel ā 86. Apb ūves projekt ēšanai elektrol īniju tuvum ā nepieciešami tehniskie noteikumi. 2. Zemes īpašumu lietošanas ties ību ierobežojumi elektrol īniju ekspluat ācijas aizsargjosl ā un t ās platums noteikts Aizsargjoslu likuma (1997.g.) 16.,35. un 45.pant ā. 3. Pl ānojot att ālumus no ēkām un b ūvēm l īdz elektrol īnij ām k ā ari att ālumus starp elektrol īnij ām iev ērot 2004.gada MK noteikumu Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunik āciju izvietojumu pils ētās, ciemos un lauku teritorij ās", 2006.gada MK noteikumu Nr.982 "Ener ģē tikas infrastrukt ūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika", 1997.gada Aizsargjoslu likuma un elektroiek ārtu b ūvniec ības noteikumu pras ības. Pazi ņojam, ka ir paredz ēta esoš ās 110 kV elektrol īnijas apr īkošana ar 330 kV l īniju posm ā gar autoce ļu A10 (J ūrmalas apvadce ļš) no robežas ar Slampes pagastu l īdz apakšstacijai "Priedaine" un t ālāk l īdz R īgas pils ētas robežai. Izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu, j āņ em v ērā š ādi nosac ījumi: Ņemts v ērā 1. Sadarb ībā ar valsts a/s "Latvijas dzelzce ļš" R īgas ce ļu distanci j āpreciz ē dzelzce ļa zemes nodal ījuma joslas robežas, r ēķ inoties ar zemes reformas un privatiz ācijas proces ā izdar ītaj ām zemes plat ību lietošanas un īpašuma ties ību izmai ņā m.

2. Dzelzce ļa nodal ījuma josl ā, k ā ar ī ārpus t ās, ir izvietotas elektroapg ādes un sakaru kabe ļu l īnijas, k ā ar ī gaisa vadu l īnijas, kura atrašan ās vieta ir noskaidrojama R īgas signaliz ācijas un sakara distanc ē (tel. ). Ja tiek pl ānots veikt apb ūvi dzelzce ļa ekspluat ācijas aizsargjosl ā, par pas ūtītāja l īdzek ļiem j āparedz dzelzce ļa sakaru un elektroapg ādes l īnijas p ārcelšana no apb ūvējam ās zonas, lai nodrošin ātu to aizsargzonu.

A/S “Latvijas 3.J āparedz pas ākumi, lai dzelzce ļa nodal ījuma joslai piegu ļoš ā meža īpašnieki savlaic īgi izcirstu kokus, kas 6. Dzelzce ļš” kr ītot var saboj āt sliežu ce ļus, gaisa energoapg ādes un sakara l īnijas.

4. Lai samazin ātu dzelzce ļa p ārbrauktuvju skaitu, perspekt īvā j āparedz ce ļa p ārvadu celtniec ība p āri sliežu ce ļiem esošo p ārbrauktuvju viet ā.

5. J āiev ēro normat īvo dokumentu pras ības, kas nosaka dzelzce ļa aizsargjoslas ekspluat ācijas īpatn ības, t.sk. "Aizsargjoslu likuma" 35. un 42. pantu, 22.06.2005. "Groz ījumu Aizsargjoslu likuma" 4.13., 32.3., 58.3. pantu, k ā ar ī Latvijas b ūvnormat īva LBN 100 teritori ālpl ānošanas pras ības.

6. Atbilstoši 1997. gada "Aizsargjoslu likuma", 13., 33 pantiem, 22.05.2002. "Teritorijas pl ānošanas likumam" un 19.10.2004. LR MK "Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumiem" nr.883 pašvald ībām j ānosaka 76

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu aizsargjosla gar dzelzce ļu.

7. Ja rodas nepieciešam ība š ķē rsot dzelzce ļu ar inženierkomunik ācij ām, j āsa ņem tehniskie noteikumi. Atbilstošie projekti j āsaska ņo ar R īgas ce ļu distanci (tel. ), R īgas signaliz ācijas un sakaru distanci (tel. ) un valsts a/s "Latvijas dzelzce ļš" projektu saska ņošanas komisiju (tel.67234732).

8. Ja teritorijas att īst ība skar dzelzce ļa zemes nodal ījuma joslu, vienlaikus ar tehnisk ā projekta saska ņošanu jāatrisina zemes lietošanas jaut ājums.

9. Dzelzce ļa iecirkn ī Tor ņakalns - Tukums paredz ēts: 9.1. Perspekt īvā moderniz ēt elektrific ēto dzelzce ļa iek ārtas uz mai ņstr āvas 25 kV; 9.2. Iev ēst vienoto dzelzce ļa mobilo komunik ācijas GSM - Rail sist ēmu (2012.g. - 2015.g.) 10. Publisk ās dzelzce ļa infrastrukt ūras att īst ību pl ānots veikt esoš ās dzelzce ļa zemes nodal ījuma joslas robež ās. Atbildot uz J ūsu 17.12.2007. v ēstuli Nr. 14-12/6262 par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādes Ņemts v ērā nosac ījumiem, akciju sabiedr ības "Latvijas G āze" Strat ēģ ijas un att īst ības da ļa inform ē, ka: Jūrmalas pils ētas teritorijas g āzes apg ādi nodrošina GRS "Sloka" un gāzes regul ēšanas punkts (GRP) — 15. Jūrmalas pils ētas teritorij ā atrodas esošie vid ējā spiediena (P<0.4MPa), vid ējā spiediena (P<0.01MPa) un zem ā spiediena (P<0.005MPa) sadales g āzesvadi. J ūrmalas pils ētas teritorij ā atrodas g āzesvads ar spiedienu (P>1.6MPa) (ma ģistr ālā g āzesvada atzars) uz g āzes regul ēšanas staciju (GRS) "Sloka" DN 300mm, GRS "Sloka", un 8m att ālum ā no ma ģistr ālā g āzesvada ass atrodas sakaru kabe ļi. Ekspluat āciju nodrošina akciju sabiedr ības "Latvijas G āze" Ekspluat ācijas iecirknis "G āzes transports", (skat īt pielikumu Nr 1.)

Saska ņā ar 2005.gada 12. j ūlija groz ījumiem Aizsargjoslu likum ā p.22.(2).l).c) ma ģistr ālo g āzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapask āliem ekspluat ācijas aizsargjosla ir 15 m uz katru pusi no g āzesvada ass un sakaru AS “Latvijas kabeļu l īnij ām - 2,5m. 7. gāze” Veicot ēku un inženierkomunik āciju projekt ēšanu un celtniec ību nepieciešams iev ērot Aizsargjoslu likuma punktu 32.(2). 1), kur noteikts, ka droš ības aizsargjoslas ap g āzes regul ēšanas stacij ām, ap g āzesvadiem ar diametru l īdz 300mm - 100 metri; Izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma inženierkomunik āciju sada ļu - tai skait ā g āzes apg āde, lūdzam: 1. atspogu ļot esoš ā ma ģistr ālā g āzesvada atzara uz GRS "Sloka" DN 300mm, GRS "Sloka" un sakaru kabe ļu novietnes, un uzr ādīt ekspluat ācijas un droš ības aizsargjoslas. Inform āciju par esošo ma ģistr ālo g āzesvadu novietni var sa ņemt akciju sabiedr ības "Latvijas G āze" Ekspluat ācijas iecirkn ī "G āzes transports" R īgā, Bi ķernieku iel ā 111 (t ālrunis 7819033); 2. atspogu ļot esošos vid ējā spiediena (P<0.4MPa), vid ējā spiediena (P<0,01MPa) un zem ā spiediena (P<0.005MPa) un iesp ējamos perspekt īvos sadales g āzesvadus. Inform āciju par esošo sadales 77

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu gāzesvadu novietn ēm J ūrmalas pils ētas teritorij ā var sa ņemt akciju sabiedr ības J ūrmalas iecirkn ī, Klints iela 1, J ūrmal ā, - (t ālrunis 67147801); 3. Teritorijas pl ānojuma Apb ūves saistošajos noteikumos noteikt esošo ma ģistr ālo g āzesvadu ekspluat ācijas un droš ības aizsargjoslas, k ā ar ī esošo un pl ānojamo sadales g āzesvadu ekspluat ācijas aizsargjoslas.

Dar ām zin āmu, ka akciju sabiedr ības "Latvijas G āzes" Strat ēģ ijas un att īst ības da ļa izstr ādā J ūrmalas pils ētas perspekt īvās g āzes apg ādes pl ānojumu, kuru izs ūtīsim atseviš ķi.

Lai nodrošin ātu g āzes apg ādi perspekt īvajiem r ūpnieciskajiem, komun ālajiem un individu ālajiem pat ērētājiem Jūrmalas pils ētā, veicot autoce ļu un ielu rekonstrukciju, projekt ējot jaunus autoce ļus un ielas, k ā ar ī esošo valsts autoce ļu un pašvald ību autoce ļu nodal ījumu josl ās un esošo ielu sarkanaj ās l īnij ās, paredz ēt iesp ējam ā vid ējā vai zem ā spiediena sadales g āzesvadu novietni, atbilstoši MK noteikumiem Nr.1069 un sp ēkā esošajam "Aizsargjoslu likumam".

Detaliz ētu inform āciju un preciz ētas esošo ma ģistr ālo g āzesvadu, to sakaru kabe ļu, GRS, vid ējā spiediena un zem ā spiediena sadales g āzesvadu novietnes, k ā ar ī to ekspluat ācijas un droš ības aizsargjoslas uzr ādīt un preciz ēt det ālajos pl ānojumos. Vienlaic īgi l ūdzam sniegt Jums zin āmo inform āciju par iesp ējamiem perspekt īvajiem pat ērētājiem J ūrmalas pils ētas teritorij ā. Izstr ādāto J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu saska ņot ar Ekspluat ācijas iecirkni "G āzes transports", Jūrmalas iecirkni un iesniegt Strat ēģ ijas un att īst ības da ļā atzinuma sa ņemšanai.

1. Saska ņā ar MK 19.10.2004. noteikumu Nr.883 "Viet ējas pašvald ības teritorijas pl ānojuma noteikumi" Ņemts v ērā 28.punktu pašvald ības teritorijas pl ānojuma izstr ādei izmantot Latvijas ģeod ēziskaj ā koordin ātu sist ēmā LKS 92 TM izstr ādātu topogr āfisko karti (ne vec āku par pieciem gadiem) ar m ēroga noteikt ību 1:10000, bet atseviš ķā m pašvald ības teritorijas da ļā m, ja nepieciešams, — topogr āfisko pl ānu ar m ēroga noteikt ību 1:5000 vai 1:2000, ja Latvijas ir pieejama atbilstoša m ēroga kartogr āfisk ā pamatne. ģeotelpisk ās 2. Teritorijas pl ānojuma grafisko da ļu izstr ādāt digit ālā veid ā vektordatu form ātā 1992. gada Latvijas koordin ātu 8. inform ācijas sist ēmā (LKS-92). aģent ūra 3. Teritorijas pl ānojuma kart ēs (pl ānos) par ādīt nosaukumu, m ērogu, lietotos apz īmējumus, koordin ātu t īklu un izmantoto koordin ātu sist ēmu, nor ādes par kartogr āfisk ās pamatnes izcelsmi (autoru) un izgatavošanas laiku, tematisko karšu izstr ādātāju. 4. Ja kartes (pl āna) izdruka ir veikta cit ā m ērog ā nek ā kartogr āfisk ā pamatne, papildus m ērogam nor ādīt ar ī pamatnes noteikt ību.

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu 5. Teritorijas pl ānojum ā par ādīt visus pašvald ības teritorij ā esošos ģeod ēziskos punktus un, atbilstoši Aizsargjoslu likuma 20.pantam, noteikt aizsargjoslas ap tiem(saraksts pielikum ā). 6. Saska ņā ar MK 19.10.2004. noteikumu Nr.883 13. punktu iesniegt L ĢIA teritorijas pl ānojumu atzinuma sniegšanai. Pl ānojums j āiesniedz vektordatu form ā, lai b ūtu iesp ējams izv ērt ēt darba atbilst ību nosac ījumiem. Inform ējam, ka L ĢIA r īcībā par J ūsu pašvald ības teritoriju ir 2007. gad ā sagatavot ās piln ās un vienk āršot ās topogr āfisk ās kartes M 1:10 000, bet atseviš ķas karšu lapas sagatavotas 2003. un 2005. gad ā. Pils ētas teritorijai 2007. gad ā veikta aerofotografešana un sagatavotas ortofotokartes M 1:10 000.

Atbildot uz J ūsu 01.12.2008.g. v ēstuli Nr. 1.2-5/4837, l ūdzam, izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu Ņemts v ērā Latvijas j ūras 2009.-2021. gadam, ņemt v ērā LR Ministru kabineta Noteikumu nr. 412 "Noteikumi par navig ācijas tehnisko 9. administr ācija līdzek ļu ekspluat ācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku" pras ības attiec ībā uz J ūrmalas pils ētas teritorij ā atrodošos Bu ļļ uciema b āku. VAS "Latvijas Valsts ce ļi" CR R īgas noda ļai nav iebildumu J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādei Ņemts v ērā 2009. - 2021.gadam, iev ērojot sekojošus noteikumus: 1. Izstr ādājot teritorijas pl ānojumu iev ērt ēt sp ēkā esošo b ūvniec ības normu un noteikumu LBN-100 (Teritori ālpl ānošana, Pils ētu un pagastu izb ūve), LVS-190-1:2000 (Ce ļa trase), LVS190-2:1999 (Ce ļu tehnisk ā klasifik ācija, parametri, norm ālprofili), LVS 190-3:1999(Ce ļu vienl īme ņa mezgli) pras ības.

2. Izstr ādājot teritorijas pl ānojumu iev ērt ēt J ūrmalas pils ētas kult ūrv ēsturiskos un dabas pamatnes liegumus.

3. Teritorijas apb ūves pl ānā iev ērt ēt satiksmes intensit ātes un autotransporta skaita pieaugumu, paredzot VAS Latvijas 10. autost āvvietu pl ānošanu un to izb ūvi atbilstoši valsts standarta LVS 190-7:2002 (Vienl īme ņa autost āvvietu valsts ce ļi” projekt ēšanas noteikumi) pras ībām.

4. Izstr ādājot pils ētas teritorijas pl ānu, izv ērt ēt esošo ielu t īkla tehnisko st āvokli un paredz ēt ielu un g ājēju ce ļiņu rekonstrukcijas kompleks ā ar teritoriju labiek ārtošanu, k ā ar ī veloceli ņu izb ūvi, iev ērojot LR Satiksmes Ministrijas "Rekomend ācijas veloceli ņu projekt ēšanai" Nr.01 - 21/1 no 15.05.2002.

5. Satiksmes organiz ēšanai pielietot ce ļa z īmes atbilstoši valsts standarta LVS 77 - 1,2,3:2002 (Ce ļa z īmes) pras ībām un horizont ālo mar ķē jumu atbilstoši valsts standartam LVS 85:1997 (Ce ļa apz īmējumi), k ā ar ī paredz ēt ātrumva ļņ u izb ūvi atbilstoši valsts standartam LVS 99:1998 (Ce ļa ātrumva ļņ i). Atbildot uz J ūrmalas pils ētas domes b ūvvaldes v ēstul ē (Nr. 1.2-5/5066, 2008.gada 15.decembris) pras īto, Ņemts v ērā inform ējam par sekojošo: 1) gada vid ējā diennakts satiksmes intensit āte valsts autoce ļos ir š āda: AS „Latvijas 11. • A10 R īga - Ventspils km 15.36 - 20.00 (posm ā A5 - Priedaine) - 41600 automaš īnas (kravas transportl īdzek ļi - valsts ce ļi” 9%), • A10 R īga - Ventspils km 20.00 - 41.25 (posm ā Priedaine - Ķemeri) - 12500 automaš īnas (kravas transportl īdzek ļi -12%), 79

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu • P128 Sloka - Talsi km 6.15 - 13.22 (posm ā Ķemeri - V1472) - 4500 automaš īnas (kravas transportl īdzek ļi - 8%), • P101 Kalnciems - K ūdra km 0.00 - 11.58 (posm ā A9 - A10) - 1200 automaš īnas (kravas transportl īdzek ļi - 9%), • V37 Sloka - Pavasari km 0.70 - 4.40 - 200 automašīnas (kravas transports - 9%).

2) Autoce ļa A10 R īga - Ventspils posma Priedaine - Ķemeri rekonstrukcija ir paredz ēta VPP programm ā, ar pl ānoto invest īciju periodu orient ējoši 2014. - 2017.gados. Citu valsts autoce ļu rekonstrukcija (kas saist īta ar būtisk ām trases novietnes, braukšanas joslu skaita un ce ļu mezglu pl ānojuma izmai ņā m) tuv ākajos gados netiek pl ānota.

3) Pašlaik ir uzs ākta "Autoce ļa A10 R īga - Ventspils posma Priedaine - Ķemeri rekonstrukcijas ski ču projekta" Ietekmes uz vidi nov ērt ējuma s ākotn ējā sabiedrisk ā apspriešana. Autoce ļa A10 rekonstrukcija paredz t ā paplašin āšanu no 2 uz 4 josl ām, vair āku l īme ņu mezglu un lok ālo ce ļu t īkla izb ūvi. Projekt ēšanas darbus veic a/s "Ce ļuprojekts" (projekta vad ītājs V.Rautmanis, t ālr.67840571, e-pasts: [email protected]). t ā izpildes termi ņš - 2010.gada pirm ā puse. Sakar ā ar J ūsu v ēstul ē izteikto l ūgumu sniegt nosac ījumus J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.- Ņemts v ērā 2021.gadam izstr ādei, inform ējam, ka AS „Latvijas valsts meži" (turpm āk tekst ā - LVM) ir sagatavojusi un l ūdz iestr ādāt J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma Tehniskajos noteikumos min ētos nosac ījumus (sk. pielikums Nr.l "Tehniskie noteikumi"). Papildus l ūdzam teritorijas pl ānojuma grafiskaj ā da ļā iestr ādāt un ņemt v ērā LVM kartogr āfiskaj ā materi ālā (sk. pielikums Nr.2) atz īmētās, LVM vald ījum ā esoš ās mežsaimniec ībā izmantojam ās teritorijas. Vienlaic īgi l ūdzam, izstr ādājot teritorijas pl ānojumu, regul āri inform ēt LVM atbild īgo p ārst āvi par teritorijas pl ānojuma izstr ādes gaitu un t ā sabiedrisk ās apspriešanas norises vietu un laiku (Sanitu Ozoliņu, e-pasta adrese: [email protected] ). .Objekta apraksts 1.1. Teritorijas pl ānojuma objekts ir J ūrmalas pils ēta Latvijas valsts 12. Teritorijas pl ānojuma objekts ietver AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekošan ā esoš ās zemes 466100 meži kvadr ātmetru plat ībā. 1.2. Mežsaimniec ībā izmantojamo teritoriju apsaimnieko LVM Mežs Zemgales mežsaimniec ība, kas ietver Kl īves meža iecirk ņa 302.kvart ālu. 2. Izmantošanas m ērķi 2.1. L ūdzam ietvert teritorijas pl ānojum ā at ļauju izmantot teritoriju atbilstoši zemes izmantošanas m ērķim: Kadastra vien ības Nr. 1300 002 1301 Plat ība, kvadr ātmetri - 466100 zemes izmantošanas m ērķis- 0201 fizisko un juridisko personu īpašuma vai lietošana esošie meži un p ārējā mežsaimniec ībā izmantojam ā zeme 3. Vides aizsardz ības pras ības 80

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu 3.1. Izstr ādājot teritorijas pl ānojumu l ūdzam iev ērot LR 05.02.1997 likum ā "Aizsargjoslu likums", LR likum ā "Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām", LR 16.03.2000 likum ā "Sugu un biotopu aizsardz ības likums", kā ar ī LR Ministru kabineta noteikumos Nr. 45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardz ības un apsaimniekošanas noteikumi" noteikt ās vides aizsardz ības pras ības. 3.2. Lūdzam visus teritorij ā esošos dabas aizsardz ības objektus un to robežas preciz ēt Valsts meža dienesta Rīgas-Ogres virsmežniec ībā, kura uztur un k ārto Meža valsts re ģistru. 3.3. Lūdzam iestr ādāt teritorij ā esošo īpaši aizsarg ājamo kult ūrv ēsturisko teritoriju un kult ūras pieminek ļu robežas un aizliegt ās darb ības tajos saska ņā ar Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcijas datiem un nor ādījumiem. 4. Visp ārējās pras ības 4.1. Jebk ādas darb ības pl ānojuma teritorij ā, kas ietekm ē LVM apsaimniekojamo teritoriju, mežaudzes vai ainas st āvokli taj ā, saska ņojamas ar AS „Latvijas valsts meži" 5. Citas pras ības 5.1. L ūdzam p ēc teritorijas pl ānojuma izstr ādes un gal īgās apstiprin āšanas iesniegt LVM atbild īgajam p ārst āvim (Sanitai Ozoli ņai, e-pasts: [email protected] ) teritorijas pl ānojuma dokument āciju, kas sagatavota .pdf faila form ātā.

Pamatojoties uz J ūsu 17.12.2007. v ēstuli Nr.14-12/6271 un saska ņā ar Ministru Kabineta 19.10.2004. Ņemts v ērā noteikumu Nr.883 "Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi" 13.punktu, Latvijas Vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas a ģent ūra sniedz nosac ījumus J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādei. Teritorijas pl ānojuma groz ījumos l ūdzam ietvert š ādu inform āciju: 1. Dabas resursi: 1.1. virszemes ūdensobjekti t. sk. m āksl īgi veidoti, to kvalit ātes raksturojums (pieejam ās inform ācijas ietvaros), izmantošanas nosac ījumi; 1.2. pazemes ūdens resursu kr ājumi, to kvalit āte (pieejam ās inform ācijas ietvaros) un aizsarg ātības raksturojums; Latvijas vides, 1.3. apst ādījumi un dabas teritorijas, to plat ības un att īst ības prognozes. ģeolo ģijas un 13. 2. Ekonomisk ās aktivit ātes: meteorolo ģijas 2.1. melior ācijas sist ēmas raksturojums (tehniskais st āvoklis, atbild īgais par apsaimniekošanu, uztur ēšanai aģent ūra nepieciešamie pas ākumi); 2.2. rūpniecisk ās un lauksaimniecisk ās ražošanas uz ņē mumu raksturojums (darb ības veids p ēc NACE koda, ūdens resursu pat ēri ņa raksturojums, notek ūde ņu novad īšana, att īst ības prognozes), izdalot r ūpniec ības uz ņē mumus, kuru novad ītie notek ūde ņi satur Ministru Kabineta 22.01.2002. noteikumos Nr.34 „Noteikumi par pies ārņojošo vielu emisiju ūden ī" noteikt ās b īstam ās un īpaši b īstam ās vielas. 3. Antropog ēnā slodze: 3.1. dz īvojam ās apb ūves teritoriju (daudzdz īvok ļu m ājas, savrupm ājas) att īst ības prognozes; 3.2. ūdens pat ēri ņa raksturojums: esoš ā un pl ānot ā centraliz ētā ūdensapg ādes sist ēma (piesl ēgumu skaits, pat ēri ņa apjomi, tehniskais st āvoklis); decentraliz ētā ūdensapg āde (art ēziskie urbumi t.sk. neizmantojamie 81

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu urbumi, debits, dzi ļums, ier īkošanas gads, apsaimniekot ājs, tehniskais st āvoklis); grafiskaj ā da ļā par ādīt centraliz ētajai ūdensapg ādei piesl ēgt ās teritorijas un pl ānot ās piesl ēguma teritorijas; 3.3. esoš ās un pl ānot ās notek ūde ņu sav ākšanas sist ēmas raksturojums (notek ūde ņu att īrīšanas iek ārtas, jauda, noslodze, notek ūde ņu att īrīšanas kvalit āte, iek ārtu tehniskais st āvoklis), decentraliz ētās izpl ūdes vietas; izmantošanas nosac ījumi teritorij ām, kuras nav piesl ēgtas un netiek pl ānotas piesl ēgt centraliz ētajai notek ūde ņu sav ākšanas sist ēmai; grafiskaj ā da ļā par ādīt centraliz ētajai notek ūde ņu sav ākšanas sist ēmai piesl ēgt ās teritorijas un pl ānot ās piesl ēguma teritorijas; 3.4. lietus ūdens sav ākšanas sist ēma, izpl ūdes vietas; grafiskaj ā da ļā par ādīt centraliz ētajai lietus ūdens sav ākšanas sist ēmai piesl ēgt ās teritorijas un pl ānot ās piesl ēguma teritorijas; 3.5. sniega sav ākšana, esošie un pl ānotie uzglab āšanas laukumi, citi tehnolo ģiskie risin ājumi; 3.6. notek ūde ņu att īrīšanas iek ārtu d ūņ u uzglab āšanas vietas un izmantošanas nosac ījumi; 3.7. esoš ās un pl ānot ās atkritumu apsaimniekošanas sist ēmas raksturojums (atkritumu apjoms, sav ākšana un noglab āšanas vietas); 3.8. pies ārņot ās un potenci āli piesārņot ās vietas: pies ārņojuma veids, objekta izveidošanas gads. 3.9. dz īvnieku apglab āšanas risin ājums. 4. Riska teritorijas: 4.1. īslaic īgās un past āvīgās appl ūšanas riska teritorijas; 4.2. augš ņu un dabisko krastu erozijas apdraud ētās teritorijas. 5.Rekre ācija un t ūrisms: 5.1. rekreat īvā potenci āla raksturojums, izdalot t ūrisma aktivit ātēm piem ērotas teritorijas; 5.2. peld ūde ņu raksturojums, labiek ārtotu peldvietu izvietojums; 5.3. ūdensobjekti, kuros pl ānota motoriz ēto u.c. ūdens braucamr īku izmantošana, izmantošanas nosac ījumi. 6. Izstr ādājot teritorijas pl ānojumu ņemt v ērā Ūdens apsaimniekošanas likum ā, Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumos Nr.858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifik āciju, kvalit ātes krit ērijiem un antropog ēno slodžu noteikšanas k ārt ību" un Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumos Nr.857 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzin āšanas k ārt ību un kvalit ātes krit ērijiem" noteikt ās pras ības. 1. Izstr ādājot teritorijas pl ānojumu 2009.-2021. gadam, iev ērot p ārvaldes agr āk izsniegtos nosac ījumus, kuri Ņemts v ērā iek ļauti 1995.-2007. g. Teritorijas pl ānojum ā ar groz ījumiem un papildin ājumiem l īdz 2009. gadam. 2. P ārvaldes p ārraudz ībā ( iz ņemot Bab ītes un J āņ up ītes polderu teritorijas da ļas) pils ētas administrat īvaj ā teritorij ā nav esošu objektu un nav paredz ēta jaunu objektu izveidošana vai b ūvniec ība. LAD Lielr īgas 3. P ārvaldei nav zi ņu par pils ētas teritorij ā agr āk izb ūvētām melior ācijas b ūvēm (novadgr āvji, susin ātājgr āvji un re ģion ālā 14. citas b ūves), ja t ādas past āv, apb ūves noteikumos paredz ēt gar t ām ekspluat ācijas aizsargjoslas to uztur ēšanai lauksaimniec īb un renov ācijai. as p ārvalde 4. Teritorijas pl ānojum ā grafiskos materi ālos iez īmēt Lielupes pl ūdu ūdens l īmeni ar 1% p ārsniegšanas varb ūtību. Pēc valsts SIA "Meliorprojekts" matem ātisk ās model ēšanas rezult ātiem tas noteikts: Lielupes ietek ā 2.20 m. BS. Varka ļu kan āla ietekas viet ā Lielup ē 2,30 m BS; Slok ā, autoce ļu tilts p ār Lielupi 2.40 m BS. 82

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu Valsts vides dienesta Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde (turpm āk tekst ā VVD LRVP) izskat īja J ūsu iesniegtos Ņemts v ērā materi ālus J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021 gadam izstr ādāšanai Teritorijas pl ānojums tiks izstr ādāts, pamatojoties uz J ūrmalas pils ētas domes 2007.gada 22 novembra l ēmumu Nr. 1040 un apstiprin ātu darba uzdevumu. Izpildot projekt ēšanas darbus, iev ērot sekojošus noteikumus: 1. Projekt ēšanas darbus veikt atbilstoši 2004.gada 19.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.883 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi" pras ībām. 2.Veikt meža zemes transform āciju Lielupes 10m aizsargjosl ā aizliegts, atbilstoši „Aizsargjoslu likuma" 37. panta 5. punkta h. apakšpunktam. Veikt kailcirti 50m aizsargjosl ā, atbilstoši augst āk min ētā likuma 37. panta 3. punktam aizliegts. 3. Izstr ādājot teritorijas pl ānojumu iev ērot 2003.gada 22. j ūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 415 „ Īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju visp ārīgie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi" pras ības. 4.Izstr ādājot teritorijas pl ānojumu iev ērot 2002.gada 18.j ūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 236 „ Ķemeru nacion ālā parka individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi" pras ības. Lielr īgas 5.Veikt sugu un biotopu izp ēti un iez īmēt īpaši aizsarg ājamo sugu un biotopu atradnes , ja t ādas teritorij ā 15. re ģion ālā vides atrodas, nepieciešam ības gad ījum ā ierosin āt mikroliegumu izveidošanu. pārvalde 6. Uzr ādīt vid ējo Lielupes vid ējo ūdens l īme ņus. 7.Noteikt teritorijas ar appludin ājuma varb ūtību vismaz reizi simts gados. Atbilstoši „Aizsargjoslu likuma" 37. panta 1. punkta 4. apakšpunktam un Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2007.gada 8.febru āra spriedumam liet ā Nr. 2006-09-03, aizliegts celt ēkas un b ūves teritorij ās ar appludin ājuma varb ūtību vismaz reizi simt gados, iz ņemot īslaic īgas lietošanas b ūves, maz ēkas lauku apvidos un šim nol ūkam īpaši paredz ētas aizsargb ūves vai teritorijas uzb ēršanu. 8.Lielupes 10m aizsargjoslai j ābūt bez žoga un b ūvēm, br īvi pieejamai, atbilstoši „Aizsargjoslu likuma" 37. panta 5. apakšpunkta pras ībām. J ūrmalas pils ētas dome 9.Projekt ā uzr ādīt vides un dabas resursu aizsargjoslas, atbilstoši „Aizsargjoslu likuma" pras ībām. 10.Izstr ādāt inženierkomunik ācijas sh ēmu, nor ādot ma ģistr ālo inženierkomunik āciju b ūvniec ības k ārtas. 11. Izstr ādāt transporta kust ības sh ēmu, piebraucamos ce ļus apb ūves gabaliem. 12. Det ālpl ānojuma 1. redakciju saska ņot ar VVD LRVP. Šos nosac ījumus m ēneša laik ā, no sa ņemšanas br īža, var apstr īdēt Vides p ārraudz ības valsts biroj ā, Rūpniec ības iel ā 23, R īgā. Sakar ā ar J ūsu 01.12.2008. v ēstul ē Nr.1.2-5/4842 sniegto inform āciju par J ūrmalas pils ētas teritorijas Ņemts v ērā pl ānojuma 2009.-2021.gada sabiedrisk ās apspriešanas atk ārtotu 1.posma organiz ēšanu, inform ējam, ka "Latvijas Mobilais Telefons" SIA 2006.gada 16.marta v ēstul ē Nr.Z/1118 sniedza nosac ījumus un priekšlikumus Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādei. 16. LMT, SIA Inform ējam, ka "Latvijas Mobilais Telefons" SIA J ūrmalas pils ētas teritorij ā pl āno izvietot "Latvijas Mobilais Telefons" SIA jaunu b āzes staciju un "Latvijas Mobilais Telefons" SIA pl āno ieg ādāties īpašum ā nekustamo īpašumu- zemes gabalu aptuveni 0,06 ha plat ībā, kas atdal āms no nekustam ā īpašuma ar kadastra Nr. 1300- 006-1405, kas atrodas Bab ītes iel ā 1C, J ūrmal ā, sast āvā esoš ā zemes gabala ar kadastra Nr. 1300-006-1405, un 83

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu pēc pirkuma l īguma nosl ēgšanas, LR sp ēkā esošajos normat īvajos aktos noteiktaj ā k ārt ībā, projekt ēt, izb ūvēt, nodot ekspluat ācij ā un ekspluat ēt jaunu b āzes staciju Bab ītes iel ā 1C, J ūrmal ā, sast āvošu no tor ņa un aparat ūras konteinera. Izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu, l ūdzam paredz ēt iesp ēju J ūrmalas pils ētas teritorij ā uzst ādīt un ekspluat ēt publisk ā mobilo elektronisko sakaru t īkla iek ārtas un ar to saist ītās inženierkomunik ācijas, publisk ā mobilo elektronisko sakaru t īkla iek ārtas un ar to saist ītās inženierkomunik ācijas iesp ēju robež ās paredzot esošu komunik āciju- elektroapg ādes t īklu, un piebraucamo autoce ļu tuvum ā. Ņemot v ērā inženiertehnisko apg ādes t īklu un to objektu, t.sk. telekomunik āciju l īniju, tor ņu un antenu mastu, tehniskos r ādītājus, ierosin ām J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā noteikt, ka apb ūves teritorij ās, kur at ļaut ā izmantošana ir inženiertehnisk ās apg ādes t īkli un to objekti, kuros ietilpst ar ī telekomunik āciju l īnijas, tor ņi un antenu masti, zemesgabala minim ālā plat ība ir 400 m 3 l īdz 600 m2 vai, ka ierobežojumi- jaunveidojam ā zemesgabala minim ālā plat ība un apb ūves rakstur īgais r ādītājs (maksim ālais apb ūves augstums m), nav attiecin āmi uz inženiertehnisk ās apg ādes t īkliem un to objektiem. Rīgas pl ānošanas re ģions (turpm āk tekst ā - RPR) inform ē, ka ir sa ņē mis J ūrmalas pils ētas b ūvvaldes 2007. Ņemts v ērā gada 17. decembra v ēstuli Nr. 14-12/6266 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gada darba uzdevuma apstiprin āšanu, l īguma sl ēgšanu un sabiedrisk ās apspriešanas procesa organiz ēšanu".

Izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu 2009.-2021.gadam j āņ em v ērā 2007. gada 2. febru ārī apstiprin āto R īgas pl ānošanas re ģiona teritorijas pl ānojumu (turpm āk - RPR TP), īpaši — perspekt īvā un teritorijas plānojuma vadl īnij ās paust ās nost ādnes.

Pēc sabiedrisk ās apspriešanas pirm ā posma preciz ējot darba uzdevumu iesak ām iek ļaut darba uzdevum ā punktu par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma projekta izv ērt ējumu t ā atbilst ībai R īgas pl ānošanas re ģiona Rīgas teritorijas pl ānojumam. Atbilstošo sada ļu iek ļaut Teritorijas pl ānojuma paskaidrojuma rakst ā un atbilstoši - pl ānošanas Pārskat ā par teritorijas pl ānojuma izstr ādi sada ļā „Zi ņojums par teritorijas pl ānojuma atbilst ību augst āka 17. re ģiona pl ānošanas l īme ņa teritorijas pl ānojuma pras ībām". att īst ības padome Saska ņā ar R īgas pl ānošanas re ģiona teritorijas pl ānojumu J ūrmalas pils ēta RPR pozicion ējas k ā starptautiskas un nacion ālas noz īmes rekre ācijas, t ūrisma un SPA medic īnas centrs.

Jūrmalas pl ānojum ā ieteicams izskat īt Eiropas un pasaules k ūrortu att īst ības tendences un, izv ērt ējot J ūrmalas kūrorta iesp ējas, atrast t ās īpašo "nišu" citu Eiropas zieme ļu da ļas k ūrortu vid ū, izstr ādāt atbilstošu pils ētas t ēla vīziju un noteikt pils ētas priorit ātes.

Jūrmalas pl ānojum ā īpaši j āizv ērt ē k ūrorta pamatresursi - svaigs gaiss, pludmale, k āpu josla, meži - un to ilgtsp ējīgas past āvēšanas un publiskas piek ļuves nodrošin āšana. Šie resursi uzskat āmi par nacion ālu v ērt ību, kuru att īst īšan ā/saglab āšan ā n ākošaj ām paaudz ēm ieinteres ēta visa sabiedr ība. Nav pie ļaujama publisk ās teritorijas - pludmales joslas - publiskas izmantošanas ierobežošana, k āpu joslas apb ūve, mežu izn īcin āšana un 84

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu publiski pieejamu meža plat ību p ārv ēršana priv ātās.

Tai pat laik ā izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu j āiev ērt ē pras ības Pier īgas are ālam, Piej ūras urb ānās, rekre ācijas un vides aizsardz ības joslas, R īgas/Pier īgas vienot ās ūdens sist ēmas, t ūrisma un dabas aizsardz ības teritorijas, R īgas za ļā loka vides aizsardz ības un rekre ācijas telpas pras ības, par cik t ās skar Jūrmalas pils ētu. Pl ānojum ā sniegt izv ērt ējumu un pamatojumu zemes izmantošanai balstoties uz RPR TP pras ībām.

Izv ērt ēt un par ādīt J ūrmalas funkcion ālās saites ar R īgu, cit ām re ģiona pils ētām un apk ārt ējām lauku teritorij ām, pils ētas transport ģeogr āfisko situ āciju reģion ā un par ādīt perspekt īvo risin ājumu J ūrmalas re ģion ālās un starptautisk ās sasniedzam ības uzlabošanai.

Nosac ījumi var tikt preciz ēti p ēc darba uzdevuma papildin ājumu sa ņemšanas. UZDEVUMS. Izstrādājot det ālā pl ānojuma projekta dokument āciju, iev ērot higi ēnas pras ības un LR sp ēkā Ņemts v ērā esošos normat īvos dokumentus. Projekt ēšanas gait ā rekomend ējam paredz ēt: 1. Satversmes tiesas lietas Nr.2006-09-03 sprieduma "par Aizsargjoslu likuma 37 panta pirm ās da ļas 4.punkta groz ījumiem" pras ību iev ērošanu. 2. 19.10.2004. MK noteikumu Nr.883 "Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi" pras ību iev ērošanu. 3. Esošo zemes gabalu detaliz ētu izmantošanu un nekustamo īpašumu lietošanas mērķus, iev ērojot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu. 12.07.2007. Saistošo noteikumu Nr.19 un 04.10.2007. Saistošo noteikumu Nr.46 pras ības. 4. Ēku iesp ējamo izvietojumu, to pie ļaujamo st āvu skaitu. Sabiedr ības 5.Inženierkomunik āciju izvietojumu un to ekspluat ācijas aizsargjoslas iev ērojot vesel ības 18. 28.12.2004. MK noteikumu Nr.1069 "Noteikumi par ārējo inženierkomunik āciju aģent ūra izvietojumu pils ētās, ciemos un lauku teritorij ās" pras ības. Tukuma fili āle 6. Notek ūde ņu novad īšanas, sav ākšanas un to apstr ādes noteikumu iev ērošanu. 7. Iesp ējamos siltumapg ādes risin ājumus. 8. Teritorijas labiek ārtošanu, sadz īves atkritumu sav ākšanu, lietus ūde ņu, sniega kušanas ūde ņu novad īšanu. 9. Autotransporta un g ājēju piek ļuves ce ļu izvietojumu un autotransporta, novietošanas iesp ējas. 10. Inženierkomunik āciju apg ādes koridoru izvietojumu, ņemot v ērā to ekspluat ācijas aizsargjoslas._ 11.Att īst īt rekre ācijas zonas, veidojot peldvietas, veloceli ņus, b ērnu rota ļlaukumus u.t.t. saska ņā ar sp ēkā esošajiem normat īviem. 12. Teritorijas pl ānojuma izstr ādi veikt pamatojoties uz J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ iju 2005.-2018 gadam 1. redakciju, Nacion ālās att īst ības pl ānu 2007.-2013 gadam, J ūrmalas pils ētas t ūrisma att īst ības strat ēģ iju 2007.-2018.gadam, R īgas 85

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu re ģiona att īst ības programmu 2005.-2011 gadam, J ūrmalas pašvald ības m ājok ļu att īst ības programmu 2006.-2011. gadam, Lielupes ostas attīst ības koncepcijas projektu 2005. gadam, 2003.gada SIA "Vides konsult āciju birojs" Dr. Ģeogr. G. Eberharda "Lielupes krastu bīstamo un riska zonu noteikšana J ūrmalas pils ētā", 1993.LVU Ģeogr āfijas fakult ātes Dr. Ģeogr.G. Eberharda "J ūrmalas pils ētas krasta joslas izmai ņas un praktiskas rekomend ācijas priekšk āpas un k āpu joslas aizsardz ība", J ūrmalas pils ētas domes 2006.gada 21.decembra l ēmumu Nr.1291 "Par kaps ētu izveidošanas un uztur ēšanas J ūrmal ā ilgtermi ņa att īst ības programmas apstiprin āšanu". Pirms J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma laika posmam no 2009.- l īdz 2021. gadam, projekta akcept ēšanas J ūrmalas pils ētas dom ē rekomend ējam projektu iesniegt v/a "SVA" Tukuma fili ālē higi ēniskai nov ērt ēšanai. Satiksmes ministrija (turpm āk - ministrija) ir sa ņē musi J ūrmalas pils ētas domes 2008.gada 1.decembra v ēstuli Ņemts v ērā Nr. 1.2-5/4846 "Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gada sabiedrisk ās apspriešanas atk ārtota 1.posma organiz ēšanu", kur ā l ūgts sniegt nosac ījumus J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.- 2021.gadam (turpm āk — teritorijas pl ānojums) izstr ādei.

Atbilstoši Teritorijas pl ānošanas likum ā noteiktajam, ka, izstr ādājot zem āka l īme ņa teritorijas pl ānojumu, jāiev ēro augst āka l īme ņa teritorijas pl ānojum ā noteiktais, J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādē l ūdzam iev ērot R īgas pl ānošanas re ģiona un R īgas rajona teritorijas pl ānojumos noteikto.

Nor ādām, ka teritorijas pl ānojuma darba uzdevuma 4.1. punktu nepieciešams papildin āt ar jaunu apakšpunktu - Latvijas ostu att īst ības programma 2008.-2013.gadam (virs punkta - Lielupes ostas att īst ības koncepcijas projekts, 2005.gads). Latvijas ostu att īst ības programm ā, kura tika apstiprin āta 2008.gada 17.decembra Latvijas Ostu padomes s ēdē, Lielupes ost ā tiek pl ānota jahtu ostas izveide, ku ģu ce ļa izt īrīšana un uztur ēšana, Satiksmes 19. navig ācijas z īmju uzst ādīšana un hidrogr āfisko konstrukciju izb ūve, lai samazin ātu ku ģu ce ļa aizs ērēšanu. ministrija

Attiec ībā uz dzelzce ļa infrastrukt ūru, izstr ādājot teritorijas pl ānojumu, iev ērot normat īvo aktu, kas nosaka dzelzce ļa nodal ījuma joslas, k ā ar ī dzelzce ļa ekspluat ācijas aizsargjoslas un droš ības aizsargjoslas (aizsargjoslas gar dzelzce ļiem, pa kuriem p ārvad ā naftu, naftas produktus, b īstamas ķī miskas vielas un produktus), pras ības: 1. Dzelzce ļa likuma 15.-22.pantu; 2. Aizsargjoslu likuma 13., 32.3, 35., 42. un 58.3 pantu nosac ījumus; 3. Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumus Nr.457 "Dzelzce ļa aizsargjoslas noteikšanas metodika"; 4. Ministru kabineta 2006.gada 18.j ūlija noteikumus Nr.599 "Metodika droš ības aizsargjoslu noteikšanai gar dzelzce ļiem, pa kuriem p ārvad ā naftu, naftas produktus, b īstamas ķī misk ās vielas un produktus"; 5. Ministru kabineta 2005.gada 1.febru āra noteikumus Nr.79 „Dzelzce ļa zemes nodal ījuma joslas ekspluat ācijas noteikumi"; 86

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu 6. 1997.gada 2.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.394 „Dzelzce ļa b ūvnoteikumi" pras ības.

Lūdzam iev ērot VAS „Latvijas Dzelzce ļš" rekomend ācijas, nosakot droš ības aizsargjoslu gar dzelzce ļiem, pa kuriem p ārvad ā naftu, naftas produktus, b īstamas ķī misk ās vielas un produktus, likumdošan ā paredz ētaj ā minim ālaj ā att ālum ā, tas ir 25m no sliežu ce ļa mal ējās sliedes, bet ne maz āk k ā nodal ījuma joslas platums attiec īgaj ā pus ē. Ieteicamais ekspluat ācijas aizsargjoslas platums vien āds ar droš ības aizsargjoslu. Vienlaikus inform ējam, ka VAS "Latvijas Dzelzce ļš" Tehnisk ās vad ības direkcijas Nekustam ā īpašuma re ģistr ācijas da ļā ir sagatavots droš ības aizsargjoslas gar dzelzce ļiem priekšlikums J ūrmalas pils ētai digit ālā (vektordatu) form ātā.

Turpm ākā pl ānošanas proces ā, l ūdzam ņemt v ērā, ka, veicot det ālpl ānojumu izstr ādi teritorij ām, kas skar dzelzce ļa ekspluat ācijas vai droš ības aizsargjoslas, jeb robežojas ar dzelzce ļa nodal ījuma joslu, det ālpl ānojums jāsaska ņo ar VAS „Latvijas Dzelzce ļš" Tehnisk ās vad ības direkcijas Nekustam ā īpašuma re ģistr ācijas da ļu.

Izstr ādājot teritorijas pl ānojumu, nepieciešams ņemt v ērā valsts intereses autoce ļu pl ānošan ā. J ūrmalas pils ētas teritoriju š ķē rso pl ānotais Zieme ļu transporta koridors, l īdz ar to nepieciešams ņemt v ērā ministrijas un R īgas pils ētas domes kop īgi veicamo izp ēti „Ski ču projekta un ietekmes uz vidi nov ērt ējuma izstr āde R īgas Zieme ļu transporta koridora 3. un 4.posmam no Daugavgr īvas ielas l īdz autoce ļa A10 satiksmes mezglam pie Priedaines". Par min ēto projektu, l ūdzam inform āciju sa ņemt no R īgas Zieme ļu koridora att īst ības biroja. T āpat nepieciešams ņemt v ērā izstr ādes proces ā esošo izp ētes projektu „Autoce ļa A10 R īga -Ventspils posma Priedaine - Ķemeri rekonstrukcijas ski ču projekts". Projekta ietvaros paredz ēta autoce ļa A10 rekonstrukcija no div ām uz četr ām josl ām un lok ālo ce ļu t īkla izveidošana. Vienlaikus atz īmējam, ka izstr ādājot teritorijas pl ānojumu j āņ em v ērā ar ī likuma „Par avi āciju" 41.pant ā noteikt ās pras ības attiec ībā uz gaisa ku ģu lidojumiem potenci āli b īstamu objektu b ūvniec ību, ier īkošanu, izvietošanu un apz īmēšanu. Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcij ā (turpm āk tekst ā - Inspekcij ā) ir izskat īts iesniegtais Ņemts v ērā dokuments - J ūrmalas pils ētas domes 2007.gada 22. novembra l ēmums Nr. 1040 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009. - 2021. gada darba uzdevuma apstiprin āšanu, l īguma sl ēgšanu un sabiedrisk ās apspriešanas procesa organiz ēšanu" un tam pievienotais darba uzdevums, kopskait ā 7 lapas. Saska ņā ar MK 11.01.2005. noteikumu Nr. 883 Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi 12. pantu Valsts kult ūras Inspekcija sniedz inform āciju, nosac ījumus un ieteikumus, kas ietverami teritorijas pl ānojum ā. pieminek ļu 1. INFORM ĀCIJA 20. aizsardz ības 1.1. J ūrmalas pils ētas teritorij ā atrodas kult ūras pieminek ļi - objekti, kas iek ļauti 1998.gada 29. oktobr ī ar LR inspekcija Kult ūras ministrijas r īkojumu Nr. 128 apstiprin ātaj ā kult ūras pieminek ļu sarakst ā un tam sekojoš ās saraksta izmai ņā s (izraksts pielikum ā). 1.2. Saska ņā ar likuma Par kult ūras pieminek ļu aizsardz ību 23. pantu un Aizsargjoslu likuma 8. pantu aizsardz ības zona ap valsts aizsarg ājamiem kult ūras pieminek ļiem pils ētās noteikta ne maz āka k ā 100 m, ja t ā nav noteikta īpaši. Jebkuru saimniecisko darb ību pieminek ļu aizsardz ības zon ā dr īkst veikt tikai ar Inspekcijas at ļauju. 87

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu 1.3. Svar īgākie pils ētb ūvniecisk ās strukt ūras elementi J ūrmalas pils ētā ir sekojoši; 1.3.1. v ēsturisk ās apb ūves objekti un pl ānojuma strukt ūra, 1.3.2. kvart ālu telpisk ā organiz ācija, 1.3.3. rakstur īgā dabas un kult ūrainava, t ās m ērogs, 1.3.4. pludmales ainava ar pried ēm apaugušaj ām k āpām dienvidu pus ē un R īgas j ūras l īč a panor āmu pret ējā pus ē, 1.3.5. pils ētas panor āma no rakstur īgākajiem skatupunktiem, 1.3.6. laukumi un skv ēri, to apb ūve, labiek ārtojums un telpiskais izveidojums, 1.3.7. apst ādījumu sist ēma, 1.3.8. dabiskais reljefs, zemsedze un skujkoki.

2. NOSAC ĪJUMI 2.1 Pl ānojot teritorijas izmantošanu vai paredzot jebk āda veida saimniecisko darb ību kult ūras pieminek ļos vai to aizsardz ības zon ās, saistoši ir sekojošie normat īvie akti: 2.1.1. likums Par kult ūras pieminek ļu aizsardz ību (1992.g.) ar t ā groz ījumiem, 2.1.2. MK 26.08.2003. noteikumi Nr. 474 Noteikumi par kult ūras pieminek ļu uzskaiti, aizsardz ību, izmantošanu, restaur āciju, valsts pirmpirkuma ties ībām un vidi degrad ējoša objekta statusa pieš ķiršanu, 2.1.3. Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcijas ar 1999.gada 2. decembra r īkojumu Nr. 39 izdotie Nor ādījumi par J ūrmalas pils ētas valsts un viet ējas noz īmes kult ūras pieminek ļu un pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorij ās esoš ās apb ūves izmantošanu, remontu, konserv āciju un restaur āciju, 2.1.4. citi normat īvie akti, kuros ir ietverti kult ūras pieminek ļu aizsardz ības jaut ājumi. 2.2. Teritorijas pl ānojuma teksta da ļā ir ietverama inform ācija par kult ūras mantojumu J ūrmalas pils ētā kopum ā un par valsts aizsarg ājamiem nekust āmajiem kult ūras pieminek ļiem šaj ā teritorij ā: to raksturojums, inform ācija par pieminek ļu tehnisko st āvokli to vizu ālās apskates br īdī, izp ētes pak āpi un nepieciešamajiem saglab āšanas pas ākumiem. Aprakstu v ēlams papildin āt ar foto att ēliem. 2.3. Grafiskaj ā da ļā ar apz īmējumu uzr ādāmi nekustamie kult ūras pieminek ļi un aizsardz ības zonas ap tiem. Grafiskajiem materi āliem pievienojams skaidrojums (eksplik ācija) ar pieminek ļu nosaukumiem un valsts aizsardz ības numuriem. 2.4. Kult ūrv ēsturiski noz īmīgus objektus, kas nav iek ļauti valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu sarakst ā, uzr ādīt atseviš ķi. To aizsardz ības zonas nav j āuzr āda.

3. IETEIKUMI 3.1. Teritorijas pl ānojum ā aizsardz ības zonu izstr ādes gait ā, sadarbojoties ar Inspekcijas Kult ūrvides da ļas speci ālistiem, preciz ēt pils ētb ūvniec ības pieminek ļu un arhitekt ūras pieminek ļu, kas ir ārpus pils ētb ūvniec ības pieminek ļiem, aizsardz ības zonu robežas. T ās, p ēc saska ņošanas ar Inspekciju, ir iestr ādājamas teritorijas pl ānojuma grafiskaj ā materi ālā. 3.2. Teritorijas pl ānojum ā ap kult ūras pieminek ļiem var izstr ādāt individu ālās aizsardz ības zonas, vadoties no konkr ētas pieminek ļa atrašan ās vietas un iesp ējam ās ārējās vizu ālās ietekmes un pieminek ļa ainavisk ās 88

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu uztveres, atbilstoši MK 19.07.2003 noteikumiem Nr. 392 Kult ūras pieminek ļu aizsargjoslu (aizsardz ības zonu) noteikšanas metodika, Kult ūras piemineklim individu āli noteikta aizsardz ības zona - paplašin āta vai samazin āta, atbilstoši konkr ētai situ ācijai dab ā, ļautu racion ālāk pl ānot teritorijas izmantošanu un preciz ēt ar kult ūras pieminek ļa aizsardz ību saist ītos apgr ūtin ājumus. 3.3. Ieteicams apzin āt un teritorijas pl ānojum ā uzr ādīt pils ētai noz īmīgus objektus un teritorijas, kam piem īt kult ūrv ēsturiska v ērt ība - ēkas, kult ūrv ēsturisko norišu vietas, ainaviski v ērt īgas, kult ūrv ēsturisk ās vides un dabas teritorijas, kas nav iek ļautas sp ēkā esošaj ā valsts aizsargājamo kult ūras pieminek ļu sarakst ā. Pl ānojot objektiem piem ērotu izmantošanu, paredz ēt tos iesaist īt teritorijas kult ūras potenci āla papildin āšan ā un pilnveidošan ā. Š ādu objektu saglab āšana, aizsardz ība un izmantošana regul ējama pašvald ības l īmēnī. 3.4. Pils ētbūvniec ības pieminek ļu teritorij ās skaidri defin ēt teritorijas funkcion ālās izmantošanas iesp ējas, kas izsl ēgtu t ās interpret ācijas daudznoz īmības iesp ējas. 3.5. Det ālpl ānošanai nepieciešam ās teritorijas noteikt Teritorijas pl ānojum ā pietiekami plaš ās zon ās, ieteicams viena vai vair āku kvart ālu robež ās, ņemot v ērā to, ka viena zemesgabala pl ānojuma izmai ņas nevar tikt uzskat ītas par det ālo pl ānojumu. 3.6. Jaut ājumos par kult ūrv ēsturisko mantojumu pl ānojam ā teritorij ā konsult ēties ar J ūrmalas pils ētas valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspektori Ausmu P ētersoni -9212210. Pielikum ā: Kult ūras pieminek ļi J ūrmalas pils ētā, izraksts no Valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu saraksta - 51 lapa. Mežniec ības amatpersonas iepazin ās ar darba uzdevumu J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādei laika Ņemts v ērā posmam no 2009. l īdz 2021. gadam, kurš apstiprin āts 2007.gada 22.novembr ī ar J ūrmalas pils ētas domes lēmumu Nr.1040.

Lai nodrošin ātu darba uzdevum ā paredz ētos teritorijas pl ānojuma izstr ādes principus, teritorijas pl ānojuma izstr ādes nosac ījumos j āiek ļauj vair āki likumdošanas normat īvie akti, bez kuru iev ērošanas nav iesp ējama Jūrmalas pils ētas ilgtsp ējīgas att īst ības un biolo ģisk ās daudzveid ības saglab āšanas pl ānošana.

Valsts meža Iev ērojot J ūrmalas pils ētas robež ās augošo mežu unik ālo strukt ūru, nepieciešama nozares ekspertu padzi ļin āta dienesta 21. izp ēte, nosakot atrašan ās vietas Eiropas Savien ībā un Latvij ā īpaši aizsarg ājamiem biotopiem - mežainaj ām Rīgas- Ogres jūrmalas k āpām. virsmežniec ība

Par nepieciešam ību veikt biolo ģisk ās daudzveid ības inventariz āciju R īgas j ūras l īč a piekrastes aizsargjosl ā ir nor ādīts vair ākos normat īvajos aktos un ar ī J ūrmalas Vides aizsardz ības politikas pl ānā uzsv ērta š ī nepieciešam ība, īpaši saist ībā ar mežu un mežaparku samazin āšan ās tendenc ēm zemes lietošanas veidu izmai ņu rezult ātā.

Tāpat ir nor ādīta nepieciešam ība pils ētas interes ēs saglab āt esošo mežu un mežaparku plat ības.

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu LR Vides ministrijas Vides p ārraudz ības valsts birojs sav ā p ētījum ā J ūrmalai k ā vienu no galvenaj ām v ērt ībām nor ādījis unik ālo pils ētas mežu un meža parku rekre ācijas resursu, k ādu nav cit ām Latvijas un Baltijas j ūras piekrastes pils ētām. Meža likums (Saeim ā pie ņemts 2000.gada 24.febru ārī ar groz ījumiem 2003.; 2005.; 2006.gad ā) un uz t ā pamata izdotie LR Ministru kabineta noteikumi regulē visu Latvijas mežu ilgsp ējīgu apsaimniekošanu.

Izejot no iepriekšteikt ā un saska ņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta 1. un 2.da ļu, Meža likuma 35.panta l.un 2.da ļu, Sugu un biotopu aizsardz ības likuma 6.panta 2.punktu un Teritorijas pl ānošanas likuma 7.panta 1.dal ās 3.punktu, izstr ādājot teritorijas pl ānojumu, mežniec ība attiec ībā uz J ūrmalas pils ētas robež ās augošajiem mežiem l ūdz iev ērot sekojošo: 1. Nav pie ļaujama apb ūves teritoriju īpatsvara palielin āšanas pl ānošana uz meža teritoriju r ēķ ina. Lai to nepie ļautu, nepieciešams: 1) izstr ādāt meža zem ēm p ētījumu, kura rezult ātā b ūtu nor ādītas īpaši aizsarg ājam ā biotopa - mežaino jūrmalas k āpu atrašan ās vietas un plat ības; 2) veikt mežaudžu ekolo ģisko ekspertīzi, nol ūkā noteikt biokoku atrašan ās vietas un reto, k ā ar ī aizsarg ājamo putnu un bezmugurkaulnieku sugu dz īvotnes, pievienojot kartogr āfisko materi ālu. 2. Lai nodrošin ātos pret k āpu zon ā augošo mežu samazin āšanos v ētru rezult ātā, j āparedz jaunu aizsargst ādījumu ier īkošana, izmantojot Salaspils bot āniskaj ā d ārz ā šiem m ērķiem izaudz ētos st ādus. 3. Nav pie ļaujama jaunas apb ūves pl ānošana krasta k āpu aizsargjosl ā augošajos mežos. 4. Pl ānojot "Dabas pamatnes" teritoriju zon ējuma mai ņu un izmantošanu citiem m ērķiem: 1) tiks izjaukts dabas vides l īdzsvars un degrad ētas ekosist ēmas; 2) samazin āsies gaisa vides pašatt īrīšan ās sp ēja, l īdz ar to gaisa kvalit āte pils ētā; 3) pils ētai rakstur īgā ainava zaud ēs savu est ētisko un vizu ālo v ērt ību; 4) visbeidzot veidosies konsfliktsitu ācija starp to iedz īvot āju da ļu, kuri pieraduši pils ētā augošos mežus izmanot atp ūtai un vesel ības uzlabošanai, un atseviš ķiem pilso ņiem, kuri p ēc īpašumties ību ieg ūšanas šo iesp ēju aizliegs.

Likum ā "Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu" uzsv ērti vair āki vides kvalit āti un t ās saglab āšanas nodrošin āšanu nepieciešamie faktori, un 2004. gada 23 .mart ā izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 "K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēģ iskais nov ērt ējums" noteikts, ka šis nov ērt ējums j āveic pl āniem, kuros paredz ēta daž ādu nozaru att īst ība. Rīgas-Ogres virsmežniec ības Bab ītes mežniec ība pl ānojuma izstr ādes gaitai sekos un cer, ka t ās nosac ījumi tiks iestr ādāti teritorijas pl ānojum ā. Valsts ugunsdz ēsības un gl ābšanas dienesta J ūrmalas brig āde izskat īja l ēmumu Nr.1040 " Par J ūrmalas Ņemts v ērā VUGD pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gada darba uzdevuma apstiprin āšanu, l īguma sl ēgšanu un 22. Jūrmalas sabiedrisk ās apspriešanas procesa organiz ēšanu" un pied āvā sekojošos pas ākumus civil ās aizsardz ības un brig āde ugunsdroš ības jom ā J ūrmalas teritorijas pl ānojuma izstr ādei: 1. Paredz ēt ārējo ugunsdz ēsības ūdensvadu J ūrmalas pils ētas rajonos, kuri nav apr īkoti ar ārējo ugunsdz ēsības 90

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu ūdensvadu atbilstoši LBN 222-99 " Ūdensapg āde ārējie t īkli un b ūves" pras ībām. 2. Ūdens pl ūdu apdraud ētājās zon ās paredz ēt pas ākumus, kuri izsl ēgtu teritorijas apl ūšanu. 3. Pirms sabiedriski noz īmīgu b ūvju projekt ēšanas atseviš ķi j āsa ņem Valsts ugunsdz ēsības un gl ābšanas dienesta iest ādes tehniskie noteikumi. 4. J ūrmalas pils ētas teritorij ā apzin āt un izv ērt ēt iesp ējamos apdraud ējumus un riskus. Pamatojoties no iesp ējamiem apdraud ējumiem, izstr ādāt iedz īvot āju evaku ācijas pl ānu, lai turpm ākaj ā pils ētas att īst ības koncepcij ā iepl ānotu b ūvniec ību un infrastrukt ūru, kura neb ūtu š ķē rslis š ī pl āna realiz ācij ā ārk ārt ējas situ ācijas gad ījum ā. Pl ānojot augstcelt ņu b ūvēšanu J ūrmalas pils ētā, l ūdzam ņemt v ērā, ka Valsts ugunsdz ēsības un gl ābšanas dienesta J ūrmalas brig ādes r īcībā ir autok āpnes, kuru garums ir 32 metri, l īdz ar to ir ierobežotas iesp ējas veikt dz ēšanas un gl ābšanas darbus liel ākos augstumos. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 883 "Viet ējās pašvald ības teritorijas Ņemts v ērā pl ānošanas noteikumi", Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 1002 "Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uztur ēšanas un inform ācijas aprites k ārt ība" 6., 7. punktiem un Ministru kabineta 2006. gada 28. marta noteikumiem Nr. 241 „Noteikumi par nekustam ā Īpašuma objekta apgr ūtin ājumu klasifik āciju" Valsts zemes dienesta (turpm āk - VZD) Lielr īgas re ģion ālā noda ļa izsniedz nosac ījumus viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojuma vai to groz ījumu (turpm āk - teritorijas pl ānojums) izstr ādei. 1. Teritorijas pl ānojuma grafisko da ļu izstr ādā digit ālā veid ā vektordatu form ā Latvijas ģeod ēzisko koordin ātu sist ēmā LKS-92 ar m ēroga noteikt ību no M 1:10000. Apdz īvotas vietas teritorijas pl ānojuma grafisko da ļu izstr ādā ar m ēroga M 1:2000 vai M 1:5000 noteikt ību, ja ir pieejama atbilstoša m ēroga kartogr āfisk ā pamatne. 2. Teritorijas pl ānojuma izstr ādāšan ā izmanto aktu ālu Nekustam ā īpašuma valsts kadastra inform ācijas sist ēmas grafisko un teksta inform āciju, ko izsniedz VZD re ģion ālā noda ļa. 3. Teritorijas pl ānojum ā nosaka un grafiskaj ā materi ālā att ēlo visas esoš ās aizsargjoslas atbilstoši VZD Lielr īgas normat īvajos aktos noteiktajam, t.sk. nosaka to objektu aizsargjoslas, kuri izvietoti ārpus pl ānojuma teritorijas, 23. re ģion ālā bet aizsargjoslas zona atrodas pl ānojuma teritorij ā. noda ļa 4. Aizsargjoslu robežas grafiski att ēlo k ā daudzst ūrus, kuri saist īti ar aizsargjoslas kodu, kas ir atbilstošs Nekustam ā īpašuma objekta apgr ūtin ājumu klasifik ācijas apakšgrupai, ja t ādas nav - grupai, un aizsargjoslu robežas daudzst ūri sasaist īt ar objekta, kuram noteikta aizsargjosla, pilnu nosaukumu un adresi, ja t āda ir . Teritorijas pl ānojuma grafisk ā materi āla aizsargjoslu sada ļas izstr ādē j āiev ēro: 4.1 Ja pl ānojuma grafisk ā da ļa tiek gatavota MicroStation vid ē vai AutoCad vid ē, tad pl ānojuma aizsargjoslas nepieciešams att ēlot t ā, lai katrs pl ānojum ā att ēlotais aizsargjoslu veids b ūtu izvietots unik ālaj ā l īmen ī. 4.2 Ja pl ānojuma grafisk ā da ļa tiek gatavota ArcView vid ē, tad pl ānojuma aizsargjoslas nepieciešams att ēlot, lai katram pl ānojum ā att ēlotajam aizsargjoslu veidam b ūtu pieš ķirts unik āls kods. Aizsargjoslu kods ir atbilstošs nekustam ā īpašuma objekta apgr ūtin ājuma kodam. 5. Teritorijas pl ānojuma grafiskaj ā materi ālā att ēlo ciemu robežas. 6. Izstr ādāto teritorijas pl ānojumu iesniedz VZD re ģion ālaj ā noda ļā atzinuma sniegšanai, manu ālā veid ā iesietu dokumentu vai uz elektronisko datu nes ēja (CD). Grafiskos materi ālus iesniedz digit āli vektordatu (v ēlams *.dgn (MicroStation)) form ā Latvijas ģeod ēzisko koordin ātu sist ēmā LKS-92. Teritorijas pl ānojuma grafiskai daļai 91

Koment āri Nr. Instit ūcija Nosac ījumi par p.k. iev ērt ēšanu elektroniskaj ā datu nes ējā pievieno aizsargjoslu sada ļā izmantotos apz īmējumus ar paskaidrojumiem. 7. Apstiprin āto teritorijas pl ānojuma eksempl āru, kur ā ietverti grafiskie materi āli, pašvald ība VZD re ģion ālaj ā noda ļā iesniedz divu ned ēļ u laik ā p ēc teritorijas pl ānojuma sp ēkā st āšan ās uz elektronisk ā datu nes ēja un manu ālā veid ā iesietu dokumentu, pievienojot: pašvald ības l ēmuma par teritorijas pl ānojuma apstiprin āšanu kopiju, inform āciju par pašvald ības l ēmuma public ēšanu laikrakst ā "Latvijas V ēstnesis", inform āciju par teritorijas pl ānojuma grafisk ās da ļas izstr ādātāju un aizsargjoslu grafisko datu sagatavošanas m ēroga noteikt ību. Dokumentu izrakstus un norakstus (kopijas) noform ē atbilstoši Ministru kabineta 1996. gada 23. apr īļ a noteikumiem Nr. 154 "Dokumentu izstr ādāšanas un noform ēšanas noteikumi". 8. Apstiprin ātā teritorijas pl ānojuma grafiskos materi ālus (datus) iesniedz Latvijas ģeod ēzisko koordin ātu sist ēmā LKS-92 digit āli vektordatu form ā (v ēlams *.dgn (MicroStation)). Iek ļaušanai aizsargjoslu datu b āzē iesniedz aizsargjoslu robežas grafiski att ēlotas k ā daudzst ūrus, kuri saist īti ar aizsargjoslas kodu atbilstoši Nekustam ā īpašuma objekta apgr ūtin ājumu klasifik ācijas apakšgrupai, ja t ādas nav - grupai, un aizsargjoslu robežas daudzst ūri sasaist ītu ar objekta, kuram noteikta aizsargjosla, pilnu nosaukumu un adresi, ja t āda ir. Apstiprin ātā teritorijas pl ānojuma grafiskai da ļai elektroniskaj ā datu nes ējā pievieno aizsargjoslu sada ļā izmantotos apz īmējumus ar paskaidrojumiem.

5.5. Zi ņojums par Jūrmalas pils ētas strukt ūrvien ību, kapit ālsabiedr ību un sabiedrisko organiz āciju sniegtajiem priekšlikumiem un nosac ījumiem

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

1. JD B ūvniec ības un labiek ārtošanas 1. Varb ūt vajadz ētu main īt dokumenta strukt ūru. Atseviš ķo noda ļu strukt ūras maketi b ūtu j āveido piln īgi visi vien ādi noda ļa (esoš ā situ ācija, perspekt īvā att īst ība, probl ēmas utt.)

2. Izstr ādājot jauno teritorijas pl ānojumu, vajadz ētu ņemt v ērā „Pludmales labiek ārtojuma un krasta nostiprin ājuma det ālpl ānu”, Lielupes krasta erozijas izp ētes dokumentus, J ūrmalas kapu att īst ības koncepcija, M ājok ļu att īst ības koncepcija, Lietus ūdens novad īšanas sist ēmas att īst ības izp ētes dokumenti u.c.

Dokumenta Punkta un lpp. Esoš ā redakcija Priekšlikumi izmai ņā m nosaukums. numurs AP (1996.) Terminu „Pludmale - ....vieta, kur s ākas Paskaidrot, kas ir š ī sauszemes skaidrojums, 7.lpp dabisk ā sauszemes ve ģet ācija – k ārklu st ādījumi, graudz āles ve ģet ācija”. sausaj ās smilt īs vai kaut kas cits. p. 3.10., 13.lpp. Jāizstr ādā melior ācijas pl āni Jārealiz ē pils ētas nosusin āšanas novadoš ā t īkla atjaunošana saska ņā ar SIA „Meliorprojekts” 1999.gad ā izstr ādāto projektu p.3.12., 14. lpp. Atkritumu depon ēšana... Realiz ēta atkritumu dal ītā sav ākšana... p.7.2.2., 22.lpp. Zvejniec ība un zivju apstr āde Izsl ēgt p.7.4., 22.lpp. „... izmantojot ātrgaitas Preciz ēt autoce ļu no starptautisk ās lidostas, j ūras pasažieru ostas un automa ģistr āles VIA BALTICA” p.7.5., 23.lpp. Nosaukums „ Īslaic īgā Kāpēc tikai r īdzinieku? rīdzinieku atp ūta” p.7.12.6., 25.lpp. Papildin āt – „sabalans ēt ĶNP un Ķemeru iedz īvot āju intereses p.7.12.15., 25.lpp. Izsl ēgt 93

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

p.8.4., 27.lpp. Pēdējo rindkopu vajadz ētu īpaš ā noda ļā . p.8.4., 27.lpp. ... speci ālas autost āvvietas Iek ļaut noda ļā par autost āvviet ām tūristu autobusiem p.8.6.1., 8.6.2., Jāpreciz ē pras ības un normat īvi par p.8.6.3., 28.lpp. autost āvvietu skaitu, parametriem, koku izciršanu, maksu u.c. 29.lpp. Priekšlikums par st āvvietu izveidi pie caurlaižu poste ņa. J āizv ērt ē pras ība par st āvviet ām pie dzelzce ļa stacij ām – cik lielas un k āda m ērķauditorija. Izv ērt ēt priekšlikumu par st āvvietu izmantošanu ziem ā - piem ēram produkcijas noliktav ām, ražotn ēm u.c. p.8.6.4., 29.lpp. Preciz ēt normat īvus un terminus piem ēram „past āvīgas glab āšanas maksas autost āvvietas”. p.9., 30.lpp. Noda ļa „Pils ētas inženiert īkli” Varb ūt noda ļas nosaukums var ētu b ūt „Pils ētas inženierb ūves”. Var ētu papildin āt ar sada ļu „videonov ērošana”. 31.lpp. „Pils ētas īpašum ā un Vajadz ētu izv ērt ēt š ādu apgalvojumu pārraudz ībā b ūs:” TP groz ījumi p.3.8, 8.lpp. Pašvald ības p ārzi ņā šobr īd Ar ī Slokas kaps ēta. J āņ em v ērā (2007.) atrodas Jaundubultu un Jūrmalas kapu att īst ības koncepcija. Ķemeru kaps ētas. p.3.12., 9.lpp. Ņemt v ērā AAS „Piej ūra” projektu p.3.13.2., 10.lpp. Pārskat īt pies ārņot ās un potenci āli pies ārņot ās vietas un objektu p.3.13.4., 10.lpp. Preciz ēt ar M.Birku Civil ās aizsardz ības objektus p.3.13.’’, 11.lpp. Nosaukums „Peldvietas Varb ūt vajag papildin āt „Pludmales un Jūrmal ā” peldvietas J ūrmal ā” - ” - - ” - Nevajadz ētu konkr ēti min ēt Zilo Karogu peldvietas, jo t ās var katru gadu main īties. 94

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

- ” - Perspekt īvā nepieciešams Vajadz ētu preciz ēt izveidot un labiek ārtot ar ī 1.Pludmales vai Peldvietas; pludmales...... 2.iesp ējam ās vietas pie Slokas ezera; 3.perspekt īvās peldvietas (pludmales) pie Lielupes, piem ēram, Tiltu iela, Turaidas ielas gals, Ezeru iela, Druvciems, Sloka u.c. p.7.2, 15.lpp. Pārskat īt un preciz ēt uz ņē mēju aktivit ātes p.7.4., 17.lpp. Izsl ēgt 1.rindkopas p ēdējo teikumu p.7.5., 18.lpp. Nosaukums „ Īslaic īgā Kāpēc tikai r īdzinieku? Vien ādus rīdzinieku atp ūta” terminus – citur nosaukums „vienas dienas viesi”. Min ēt Dzintaru parku, k ā tūrisma piesaistes objektu p.7.8., 19.lpp. Tekst ā par tirgiem...un Preciz ēt inform āciju. Varb ūt vajadz ētu tirdzniec ības pakalpojumiem.... rezerv ēt teritorijas iesp ējam ām tirgus izveides viet ām. p.7.10., 20.lpp. Izls ēgt š ādu noda ļu. Kaut kur var ētu b ūt piemin ēta individu ālā zvejniec ība un licen ču izsniegšana p.8.3., 21.lpp. Nevajadz ētu min ēt konkr ētus maršrutus. Varb ūt vajadz ētu min ēt par projekta pieteikumu ES finans ējumam velomaršruta Dubulti – Vaivari izveidei. p.8.4., 21.lpp. „Pieaug ar ī priv āto Kāpēc š āds teikums noda ļā par ūdenstransporta l īdzek ļu sabiedrisko transportu? Preciz ēt SM un skaits” pašvald ības pl ānus attiec ībā uz pasažieru p ārvad ājumiem pils ētā Vajadz ētu atseviš ķu noda ļu par ūdenstransportu – ku ģī šu satiksme ar Rīgu, jaunu piest ātņu izveide (Lielup ē, Valteros, Slok ā), priv ātais ūdens transports, navig ācijas z īmes u.c. p.8.6., 21.lpp. 2.rindkopa Preciz ēt inform āciju par st āvvietu izvietojumu. 95

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

p.9, 21.lpp. Noda ļa „Pils ētas inženiert īkli” Varb ūt noda ļas nosaukums var ētu b ūt „Pils ētas inženierb ūves” p.9.1., 21.lpp Papildin āt - max samazin āt viet ējo urbumu skaitu, prasot piesl ēgt ēkas un būves pils ētas ūdensvadam p.9.2., 22.lpp. Papildin āt – max paredz ēt ēku un b ūvju piesl ēgumu pils ētas kanaliz ācijai. AP jāizstr ādā šo t īklu att īst ības sh ēma p.9.3., 22.lpp. Jauna noda ļa par lietus ūdens novadsist ēmu ar kart ēm (melior ācijas gr āvji un kolektori) p.9.5., 22.lpp. Vai š ī noda ļa ir pareiz ā viet ā, varb ūt vajag atseviš ķu noda ļu.par atkritumu apsaimniekošanu? Preciz ēt jaut ājumus, kas saist īti ar ASS „Piej ūra” projektu p.9.6., 23.lpp. Varb ūt vajag pils ētas apgaismojuma perspekt īvās izb ūves karti vai sh ēmu. 23.lpp. Papildin āt ar videonov ērošanas sh ēmu, ņemot v ērā izstr ādāto ski ču projektu p.10.1., 24-25.lpp. Preciz ēt projekt ējamos un b ūvējamos vai rekonstru ējamos objektus. Zemes gabali pie Jaundubultu un Lielupes skol ām sporta laukumu izveidei. Izv ērt ēt vai nepieciešama atseviš ķa sada ļa par PII . p.10.1., 26.lpp Citas m ācību iest ādes Vai nevajag min ēt priv ātās PII u.c. p.10.3., 28.lpp. Paredz ēt vietu Kauguru kult ūras nama projekt ēšanai un b ūvniec ībai, bibliot ēkai Asaros Būvnoteikumi p.5.12.1,.14.lpp Iesp ējams, ka vajadz ētu papildin āt ar pras ībām par sniega barjeru uz jumtiem (pie kaut k āda ēkas augstuma) un zibensaizsardz ību p.5.13.3., 14.lpp. Var ētu paredz ēt cit ādas caurredzam ības un augstuma žogu īpašumiem pie 96

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

sabiedrisk ā transporta pietur ām p.5.14.3., 15.lpp. Papildin āt ar : bērnu rota ļu laukumi, ve ļas ž āvēšanas laukumi, sporta laukumi, celi ņi, atkritumu konteineru novietošanas laukumi p.5.18.3., 17.lpp Aizsargjoslas ap kaps ētām: Papildin āt ar Lielupes kapiem, k ā esošiem Jaundubultu kaps ētas projekt ējam ā da ļa p.5.21.2., 18.lpp. Papildin āt : (3) ce ļš uz „Pavasariem” p.5.21. Vajadz ētu preciz ēt visus parametrus p.5.21.8.(1)., lpp.19. Jāpreciz ē, kas ir ciets segums, un vai š ī pras ība par cietu segumu ir izpild āma p.5.22.(2), 19.lpp. Vai inženierkomunik ācijas var izvietot ārpus sarkan ām l īnij ām? p.5.24.1. (1), lpp.20 Visi apst ādījumi.... uz valsts, Terminu skaidrojum ā vajadz ētu pašvald ību un priv ātīpašum ā formul ēt, kas ir apst ādījumi. Vai šie esošas zemes ir aizsarg ājami noteikumi attiecas uz priv ātiem pils ētas apst ādījumi apst ādījumiem? p.5.26. (2), lpp.21 Nedr īkst gr āvjus .... aizvietot ar Varb ūt vajag at ļaut b ūvēt sl ēgtos gr āvjus caurul ēm ..... ar kaut k ādiem noteikumiem? p.7.15.4. (1), lpp.39 Vajadzētu citu redakciju p.7.16.3.(5), lpp.39 Izb ūvējot jaunas ielas vai Nevis j āparedz, bet projekt ā j āizv ērt ē, rekonstru ējot esoš ās, jāparedz ņemot v ērā izsniegto TN pras ības apst ādījumu joslu izveide... AN pielikums Izstr ādājot tehniskos projektus ēku Nr.2 un b ūvju b ūvniec ībai, rekonstrukcijai, renov ācijai, projekta sast āvā iek ļaujams ar ī visu inženiert īklu izb ūves vai rekonstrukcijas projektu sējumi. p.1.2.1. (1), lpp.1 Att īst ības priekšlikuma Papildin āt: „Topogr āfija” ierosin ātājam j āiesniedz: p.1.4.,lpp.2 Publisk ās/ sabiedrisk ās Terminu skaidrojum ā ir skaidrojums apspriešanas ..... „publisk ā apspriešana” un nav skaidrojuma terminam „sabiedrisk ā 97

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

apspriešana” p.1.4.4.(2), lpp.3 Sabiedrisk ās apspriešanas ???? ilgums: p.1.5., lpp.3 Projekt ēšanas noteikumu un Vajadz ētu nodal īt – det ālpl āniem un projekt ēšanas at ļaujas tehnisko projektu izstr ādei. Defin ēt, kad sa ņemšana tiek sa ņemts Pl ānošanas arhitekt ūras atzinums p.1.5. Būvvalde PAA vai PAU nosaka, kad nepieciešama att īst ības priekšlikuma sabiedrisk ā, objekta maket ēšana, fotomateri āli, atseviš ķu deta ļu ras ējumi u.tml. p.2.2.1., lpp.5 Papildin āt p ēdējo rindkopu: „.....B ūvvaldes un dienestu, kas izsnieguši tehniskos noteikumus, pras ības p.2.2.2., lpp.5 Nepiekrist p ēdējam teikumam – inženiert īklu projekti j āizstr ādā vienlaic īgi ēkas b ūvprojektu p.2.2.7., lpp.5 ... zemesgabalam, kur ā ir meža Kāpēc tikai šiem zemes gabaliem? K ā ir, zeme, ..... piem ēram, ar ielu rekonstrukciju projektiem p.3.1.2., lpp.5 Būvprojektus izskata un Vai nav pretruna? Punkts 2.2.1 nosaka, saska ņo ski ču un tehnisk ā ka b ūvprojekt ēšanu var veikt vien ā – projekta stadij ā. tehnisk ā projekta, vai div ās – ski ču un tehnisk ā projekta stadij ās ..... p.3.1.3., lpp.6 Projektu re ģistr ācijai Papildin āt: Projektu re ģistr ācijai un iesniedz.... saska ņošanai iesniedz ...... p.3.1.7.(4), lpp.6 Saska ņo ar ..... Papildin āt: ar galv. arhitektu un galv. mākslinieku p.4.1.4., lpp.7 Šim punktam nav nek āda sakara ar noda ļas nosaukumu „B ūvat ļaujas izsniegšana”. p.4.2.2., lp..8 Būvlaukums j āiežogo ar Vajadz ētu atrun āt kad un k ā tas notiek. būvžogu, kura izvietojums un Kas kontrol ē b ūvžoga atbilst ību 98

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

izskats j āsaska ņo B ūvvald ē. saska ņotajam projektam vis ā būvniec ības gait ā. p.4.2.3., lpp.8 Būvniec ības laik ā objekt ā Vajadz ētu preciz ēt – uzskait īto jāatrodas : dokumentu ori ģin āliem vai kopij ām. p.4.2.3.(9), lpp.8 Būvdarbu veikšanas projektam Vajadz ētu preciz ēt – kas un kad nosaka (ja t āds nepieciešams) vai nepieciešams š āds projekts p.6, lpp.9 Būvju pie ņemšana Kas izveido komisiju un kas no domes ekspluat ācij ā ietilpst šaj ā komisij ā? Kas un kad kontrol ē atlikto darbu izpildi un kas notiek, ja tie netiek izpild īti? p.7., lpp.9 Ēku un b ūvju nojaukšana vai Vajadz ētu konkretiz ēt darb ības: sak ārtošana nojaukšanas projekta izstr āde – būvatļauja – akts par objekta neesam ību dab ā 2. JD Dzimtsarakstu noda ļa Paskaidroju, ka J ūrmalas pils ētas domes Dzimtsarakstu noda ļa ( P.Stradi ņa iel ā 6, kadastra Nr. 13000044405) atrodas uz iznom ātāja zemes 744 m 2 p lat ībā, ko nom ā J ūrmalas pils ētas dome, dzimtsarakstu noda ļas darba nodrošin āšanai (zemes nomas l īgums Nr.l.1.-16.3.1/479, 18.04.2008.) Ņemot v ērā iepriekš min ēto, l īdz 2021.gadam nav paredz ētas izmai ņas noda ļas teritorijas pl ānojum ā. 3. JD Dz īvok ļu noda ļa Atbildot uz J ūsu 2008.gada 29.decembra v ēstuli Nr.1.2-5/5419 paskaidroju, ka J ūrmalas pils ētas dome ar 2005.gada 08.decembra l ēmumu Nr.564 apstiprin āja J ūrmalas pašvald ības m ājok ļu att īst ības programmu 2006.-2011.gadam, kas paredz nodrošin āt vismaz 500 ģimenes, kuras re ģistr ētas m ājok ļu jaut ājumu risin āšan ā, ar labiek ārtotiem mūsdienu pras ībām atbilstošiem dz īvok ļiem. Uz 2009.gada 01.janv āri pašvald ības uzskait ē re ģistr ētas 567 personas ( ģimenes). Ar ī turpm ākajos gados prognoz ējama personu ( ģime ņu) skaita pieaugums l īdz 1000 person ām ( ģimen ēm), kur ām saska ņā ar likumu „Par pal īdz ību dz īvok ļa jaut ājumu risin āšan ā" sniedzama pal īdz ība pieš ķirot labiek ārtotus dz īvok ļus. Ņemot v ērā augst āk min ēto pils ētas teritorijas pl ānojum ā 2009.-2021.gadam j āparedz vietas ar att īst ītu inženierinfrastrukt ūru jaunu pašvald ības īres dz īvojamo m āju b ūvniec ībai. 4. JD Inform ātikas p ārvalde Jūrmalas pils ētas domes Inform ātikas p ārvalde l ūdz iek ļaut pl ānojum ā ar J ūrmalas pils ētas domes 2006.gada 16.novembra l ēmumu Nr. l101 apstiprin ātās „J ūrmalas pils ētas video nov ērošanas un datu p ārraides sist ēmas att īst ības koncepcija" nost ādnes, kuras izstr ādātas pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par pašvald ībām" 15.panta 12.punktu, lai pl ānotu un organiz ētu to pas ākumu kompleksu, kuru m ērķis ir nodrošin āt sabiedrisko k ārt ību, kā ar ī tuvin ātu pašvald ības sniegto pakalpojumu pieejam ību iedz īvot ājiem. Atbilstoši šim dokumentam J ūrmalas pils ētas domes B ūvvald ē 2008.gada 3.novembr ī ir apstiprin āts ski ču projekts Nr.515B, kurš izstr ādāts saska ņā ar 2008.gada 19.augusta Inženierb ūvju pl ānošanas uzdevumu Nr. l4-7/486. Lūdzu iek ļaut J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam atbilstošaj ās sada ļā s augst ākmin ētaj ā ski ču 99

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

projekt ā saska ņotos objektus un zemesgabalu da ļas k ā nepieciešamus pils ētas sabiedrisk ās k ārt ības nodrošin āšanai, kā ar ī pašvald ības sniegto pakalpojumu pieejam ības iedz īvot ājiem nodrošin āšanai. 5. JD Izgl ītības p ārvalde Lūdzu noteikt pareizo zon ējumu nekustamajiem īpašumiem, lai tas atbilstu faktiskajam m ērķim - izgl ītības iest āžu darb ības nodrošin āšana nor ādītaj ās adres ēs..

N. Iest ādes nosaukums Adrese Pašreis Zemes lietoš. p.k. noteikats. mērķis zon ējums 1. Ķemeru vidusskola Alejas iela 3, Ķemeri, LV 2012 Cits 2. Sākumskola „ Ābel īte” Pl ūdu iel ā 2, Dzintari, LV 2015 DzD Izgl ītības iest āžu apb ūve 3. Pirmsskolas izgl ītības iest āde Poruka pr. 14, Pumpuri, LV 2015 DP Cits "Nami ņš" 4. Alternat īvā skoia, pirmsskola Dzintaru pr. 27, Dzintari, LV 2015 JK ?

Apz īmējumu skaidrojums: S - Sabiedrisko iest āžu teritorija; J-Jauktas dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ā teritorija; DzD - Daudzst āvu dz īvojam ā teritorija; JK -Jauktas atp ūtas un dz īvojam ā teritorija R īgas J ūras l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā; DP - „Dabas pamatnes" teritorija.

6. JD Labkl ājības p ārvalde Jūrmalas pils ētas domes Labkl ājības p ārvalde iepaz īstoties ar esošo J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu, ierosina no jauna izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā 2009. -2021.gadam, ņemt v ērā: - turpinot att īstot J ūrmalu k ā „vesel īgu" pils ētu, atst āt jaunaj ā pl ānā pl ānotos, bet nerealiz ētos veloce ļiņus, velomaršrutus gar pludmali, t ūrisma velomaršrutus; - pl ānojot jaunu ielu izb ūvi, projekt ējot ielu kapit ālo remontu, oblig āti paredz ēt veloceli ņu izb ūvi; - paredz ēt k āpu aizsargjoslu esošaj ā platum ā un robež ās; - pl ānojot jaunu objektu, ielu izb ūvi vai kapit ālo remontu, oblig āti paredz ēt iesp ēju, lai tie b ūtu pieejami cilv ēkiem ar īpaš ām vajadz ībām; - lai att īst ības pl ānā jau esošo soci ālos pakalpojumus sniedzošo iest āžu J ūrmalas soci ālās apr ūpes centra (Jaundubultos, Str ēlnieku pr.38), pašvald ības iest ādes " Spr īdītis" ( Ķemeros, S ēravotu 9) , PSIA „Slokas slimn īca" (Sloka, Dzirnavu 36/38), SIA "J ūrmalas slimn īca" (Bulduros, Vien ības pr. 19/21) atrašan ās viet ās zon ējums un pl ānojums ( apb ūves bl īvums, iesp ēja palielin āt st āvu skaitu, u.t..t.) neb ūtu pretrunā ar šo iest āžu att īst ības pl āniem. 7. JD Transporta noda ļa Uzskatu, ka ar J ūrmalas pils ētas domes 2000.gada 2.novembra L ēmumu Nr.997 apstiprin ātā "J ŪRMALAS 100

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

TRANSPORTA ATT ĪST ĪBAS KONCEPCIJA", protams, ir j āņ em par pamatu „J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009. - 2021. gadam" izstr ādē. Tom ēr iesak ām izmantot SIA "Transporta un vad ības konsult ācijas" 2007.gad ā izstr ādāto "Konkursa priekšmeta izstr ādāšana pasažieru p ārvad ājumu nodrošin āšanai ar autobusiem J ūrmalas pils ētā 2008. - 2015.gadam", kur ā ir aktualiz ēta faktisk ā inform ācija un ietverti jauni atzinumi sabiedrisk ā transporta organiz ēšanas jom ā, atbilstoši pašreiz ējām LR normat īvo aktu pras ībām. Iepaz īties ar min ēto darbu iesp ējams Transporta noda ļā (Jomas iel ā 1/5, kab. 230A, tel. 67093976). 8. JD Tūrisma un ārējo sakaru noda ļa Atsaucoties uz 2008.gada 29.decembra v ēstuli Nr. 1.2-5/5400 esam sagatavojuši T ūrisma un ārējo sakaru noda ļas priekšlikumus iek ļaušanai jaunaj ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā 2009.-2021.gadam: 1. Visas pils ētas garum ā pie pludmales ier īkot tualetes un dušas, l īdz ar to paredz ēt ūdens un kanaliz ācijas komunik ācijas aiz k āpām. Tualešu un dušu ier īkošana b ūtu nepieciešama ar interv ālu 500 m. 2. Paredz ēt defin īciju mai ņu, lai b ūvējamo objektu noz īme netiek krop ļoti izmantota, piem ēram, „viesu m āja" ir t ūristu mītne, kur ā p ēc Latvijas valsts standartiem ir noteikts kam taj ās ir j ābūt, piem ēram, Dzintaros uzb ūvētās „viesu m ājas" ir b ūvētas k ā priv ātm ājas nevis k ā t ūristu m ītnes, kuras tagad atrodas p ārdošan ā. Defin īciju formul ējumiem j ābūt skaidriem, lai pils ētas nep ārv ēršas par gu ļam rajonu. T āda defin īciju mai ņa ir, piem ēram, nepieciešama sabiedriskaj ām ēkām un zon ām, kuras ir publiski pieejamas, lai pils ēta att īst ītos ilgtsp ējīgi k ā k ūrortpils ēta. 3. Turpm ākaj ā teritorijas pl ānojum ā j āietver nosac ījums, ka aiz pirm ās k āpas turpm āk var celt tikai t ūristu m ītnes un sabiedrisk ās ēkas ar noteiktu pielietojumu - restor āns, baseins, atrakciju parks utt. Pamatojums tam ir, ka ikvienam investoram, kurš izskata objekta b ūvniec ību k ā, piem ēram, viesn īcas, ir b ūtiska t ā atrašan ās vieta. Ikvien ā kūrortpils ētā, kas atrodas pie j ūras viesn īcas atrodas net ālu no pludmales, l īdz šim ir bijusi negat īvā prakse, ka net ālu no pludmales tiek b ūvētas daudzdz īvok ļu ēkas, un J ūrmal ā bijušie investori nepiekr īt fran čī žu viesn īcu b ūvēšanai vair ākus km no pludmales. 4. Ņemot v ērā J ūrmalas pils ētas specifiku, vides aizsardz ību, vesel īgās pils ētas statusu, k ūrortpils ētas turpm āko att īst ību, p ēc iesp ējas vair āk ir j āatt īsta pils ētā velo transports. L īdz ar to, pl ānojot pils ētas ce ļu rekonstrukcijas darbu maksim āli tie j āveic tajos ietverot veloceli ņus, k ā ar ī velo novietnes. 5. Vaivari, Asari, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti. Teritorija, kur ā b ūtu j āiepl āno akt īvās atp ūtas zonas, ar n ūjošanas tak ām, ar pils ētas noz īmes velo celi ņiem. 6. Krastaciems, Valteri, Druvciems, Dubulti. Teritorij ā pie Lielupes b ūtu j āiepl āno piest ātņu ier īkošana ūdens transportam, laivu nom ām, ūdens velosip ēdiem. T āpat b ūtu j āier īko vair āk pils ētas noz īmes veloceli ņi. Dubultos pie pludmales b ūt j āier īko akt īvās atp ūtas sporta centrs. 7. Dubulti, Majori, Dzintari. T ā ir izklaides zona, kur ā b ūtu j āat ļauj pas ākumu r īkošana pludmal ē. Dzintari - Majori, kur koncentr ējas kult ūras t ūrisms, ieskaitot izklaidi, ēdin āšanu un iepirkšanos, ar ī vesel ības t ūrismu SPA un skaistumkopšanas jom ā. T āpat Lielupes pus ē b ūt j āveido vair āk ūdens transporta un ūdens sporta invent āra piest ātnes un labiek ārtotas pieejas pie upes. 8. Sloka, Kauguri, Kaugurciems. Uz ņē mējdarb ības zona, kur ā b ūtu j āparedz biznesa inkubatoru izveide. 9. Ķemeri, Jaun ķemeri, K ūdra, Bažciems, Bra ņciems. No ilgtsp ējīgas k ūrortpils ētas att īst ības viedok ļa Jaun ķemeri - 101

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

Ķemeru teritorij ā b ūtiski ir att īst īt dabas un vesel ības t ūrismu. Ķemeru un Jaun ķemeru teritorij ās nedr īkst pie ļaut daudzdzīvok ļu ēku b ūvniec ību, bet j āatt īsta k ūrortiest āžu b ūvniec ība. Ņemot v ērā to, ka teritorij ā ir Ķemeru nacion ālais parks, b ūtu j āparedz akt īvās atp ūtas zonas ar dabas tak ām, skatu tor ņiem, veloceli ņiem un n ūjošanas tak ām. 10. Bu ļluciems, Stirnurags, Lielupe, Vecbulduri, Bulduri. Lielup ē, Vecbulduros un Bulduros vair āk j āatt īsta akt īvās zonas. Teritorij ā atrodas Ragak āpas dabas parks, j āveido jaunas dabas takas un j āier īko skatu tor ņi, j āatt īsta ūdens transports, publiskas jahtu ostas, Lielupes mols. 11. Priedaine, Bražciems, V ārnukrogs. Att īst īt teritoriju, ļaujot ier īkot kempingus, ar videi draudz īgām ēkām, neier īkojot pamatus un neboj ājot dabas pamatni. Un ier īkojot ūdens transporta piest ātnes. 12. Zonu iekšien ē paredz ēt mikrozonas, nelielus kl āsterus, kuri veidojas pa t ūrisma objektiem - Jomas iela, Dzinatru koncertz āle, L īvu akvaparks, Bulduru d ārzkop ības vidusskola utt. 13. Sabalans ēt uz ņē mēju, t ūrisma objektu vai resursu īpašnieku (p ārvald ītāju) un nozares intereses - izdot normat īvos aktus vai pašvald ību saistošos noteikumus, kas nodrošin ātu pieeju t ūrisma objektiem un at ļautu noteiktas konkr ētas uz ņē mējdarb ības aktivit ātes šaj ās teritorij ās un objektos. Nepie ļaujot p ēc to b ūvniec ības m ērķa mai ņu. 14. Izstr ādājot jauno teritorijas pl ānojumu pielietot stingru zon ējuma un zemes izmantošanas pl ānu, nosakot vietas, kuras paredz ētas dz īvošanai, t ūrismam un k ūrorta teritorijai. 15. Laivu nomas staciju (piem. uz pontona un iesp ējams kop ā ar Zem ūdens arheolo ģijas centru, kafejn īcu, utml.) izveide uz Lielupes. 16. Apgaismotu pastaigu ce ļu ier īkošana un atjaunošana aiz pirm ās k āpas pils ētas teritorij ā, kur v ēsturiski t ās ir bijušas. 17. Pils ētā j āier īko jaunas bezmaksas autost āvvietas autobusiem. 9. Jūrmalas aizsardz ības biedr ība Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gadam atk ārtotas sabiedrisk ās apspriešanas ietvaros J ūrmalas aizsardz ības biedr ība (JAB) attiec ībā uz pils ētas n ākotni ir apkopojusi savus priekšlikumus:

1. J ūrmalas pamatv ērt ību (daba, t.i. zil ā un za ļā J ūrmala, k ūrorta un rekre ācijas resursi, kult ūras mantojums) saglab āšanu defin ēt k ā jaun ā Att īst ības pl āna priorit āti, kurai b ūtu pak ārtojami visi citi saimniecisk ās darb ības priekšlikumi. 2. Kūrorta att īst ības nol ūkā veikt divu k ūrorta att īst ības nodrošin āšanai velt ītu J ūrmalas konferen ču (2004. un 2008. gados) materi āla anal īzi, piesaist īt darbojušos k ūrorta speci ālistus, izmantot vi ņu pieredzi (Dr. M.Malkiels u.c.) un iestr ādāt Att īst ības pl ānā k ūrorta koncepcijai maksim āli labv ēlīgas iesp ējas. 3. Paredz ēt izstr ādāt bijuš ās Ķemeru pils ētas un Ķemeru k ūrorta gl ābšanas un att īst ības koncepciju. 4. Paredz ēt izstr ādāt bijuš ās Slokas pils ētas v ēsturisk ā centra saglab āšanas un att īst ības koncepciju. 5. Noteikt, ka t ādi pils ētas infrastrukt ūras objekti k ā ūdensvads un kanaliz ācija l īdz 2021.gadam ir ier īkojami visos pils ētas rajonos. 6. Dabas pamatnes (za ļā s teritorijas) aizliegt sadal īt zemesgabalos, apb ūvēt un B ūvnoteikumos paredz ēt, ka šo 102

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

teritoriju apsaimniekošanai dr īkst celt tikai nelielas sabiedriskas koka ēkas (lapenes, kioski, paviljoni un tml.) bez pazemes un otr ā st āva l īme ņiem. 7. Nepie ļaut appl ūstošo teritoriju apb ūvi Lielupes palien ā. Izstr ādāt priekšlikumus šo teritoriju aizsardz ības nodrošin āšanai. Izv ērt ēt tos projektus, piem. Pliekš āna ielas gal ā, kuri jau šobr īd ir funkcion āli neveiksm īgi un ir saist īti ar iedz īvot āju protestiem. 8. Kritiski izv ērt ēt jaun ā tilta p āri Lielupei pie Dubultiem, b ūvniec ības ieceri. Ir nep ārdom āta un m ūsupr āt k ļū daina š ī tilta novirz īšana ar dzelzce ļa viaduktu l īdz Str ēlnieku prospektam. Projekts nav p ārdom āts no transporta kust ības viedok ļa, ir kult ūrvidei ļoti b īstams, jo nav risin āts tilta piesl ēgums pils ētas iel ām. 9. Vārnukroga apkaim ē un abpus Lielupei ir veicami rekultiv ācijas pas ākumi, lai saglab ātu dabas vidi. Ir j āparedz likvid ēt bijušo telšu pils ēti ņu k ā neleg ālu vasarn īcu rajonu Balt ās k āpas rajon ā. 10. Paredz ēt veikt J ūrmalas pazemes ( ģeolo ģisko) izp ēti ar rekomend ācij ām ēku pamatu pie ļaujamai iegremd ēšanai. Jo īpaši teritorij ās Ķemeros, Jaun ķemeros, Dubultos u.c. 11. Veikt Lielupes krasta st āvok ļa izp ēti posm ā no Slokas l īdz Dubultiem. Izteikt prognozes š ī krasta tehnisk ā st āvok ļa kvalit ātei un apsv ērt krasta nobrukuma draudus, jo īpaši Dubultu – Majoru l īkum ā. 12. Paredz ēt daudz efekt īvāku dzelzce ļa izmantošanu k ūrortpils ētas vajadz ībām, īpaši sezonas laik ā. Dzelzce ļa stacij ās atteikties no sp ēļ u z ālēm (Bulduros) vai lietoto ap ģē rbu tirdzniec ības (Majoros). Rekonstru ēt v ēsturisko Majoru dzelzce ļa staciju, ier īkot stacij ās t ūrisma inform ācijas centrus, labiek ārtotas tualetes, kafejn īcas un preses kioskus, inform ācijas stendus par apk ārtnes dabas un kult ūras objektiem, viesn īcām un viesu m ājām. Vilcienu kust ību un dzelzce ļa apr īkojumu (zem ās gr īdas peroni), īpaši vasaras sezon ā, pak ārtot k ūrorta viesu interes ēm. Atjaunot ielu dzelzce ļa (tramvaja) maršrutu posm ā „ Ķemeri – Jaun ķemeri” ar turpin ājumu l īdz Kauguriem t ūristu un viet ējo iedz īvot āju vajadz ībām. 13. Izstr ādājami priekšlikumi j ūras un upju transportam, t ā izmantošanai pasažieriem un t ūrismam. Lielupes ostas att īst ībai j ābalst ās t ūrisma un rekre ācijas potenci āla nodrošin āšan ā. Lielupes lejtece, ieskaitot bij. zvejnieku kolhoza teritoriju, nav izmantojama dz īvok ļu celtniec ībai. 14. Izstr ādāt konceptu ālus priekšlikumus pludmales zonas apkalpes objektu, galvenok ārt tualešu, izvietojumam. Paradoks ālā veid ā šobr īd izstr ādes stadijā esošais J ūrmalas pils ētas pludmales labiek ārtošanas un k āpu zonas nostiprin āšanas det ālpl ānojuma projekts šo probl ēmu nerisina. 15. Izstr ādāt priekšlikumus degrad ējošo b ūvju sarakstam, kas b ūtu nojaucamas, ja netiek izmantotas ( ēkas Ķemeros, piem ēram, sanatorijas „L īva” divi 10 st āvu korpusi, bij. pludmales paviljoni, bij. Marienb ādes korpusa pamati un tml.) vai ar ī funkcion āli objekti, kuru izmantošanai nav pie ļaujama att īst ības perspekt īva (t.s. padomju laika „zobi” gar pludmali vai J ūrmalas kult ūrvidei tik nepie ņemami objekti k ā v ēl ekspluat ācij ā nenodotais apartamentu nams „Edem” Rembates iel ā 4, s ēta k āpās ap Kargina īpašumu u.c.). 16. Augstb ūvju celtniec ība l īdz 10 st āviem b ūtu pie ļaujama tikai Kauguru dz īvojam ā mas īvā. 17. Izmain īt b ūvnoteikumos esošo normat īvo aktu, kas pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorij ās ļauj celt koka divst āvu ēkas l īdz 10 m, bet m ūra divst āvu ēkas l īdz 12 m. Priekšlikums ir at ļaut celt koka ēkas l īdz 8 m, bet m ūra divst āvu

103

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

ēkas l īdz 10 m, ieskaitot jumta izb ūves. Min ētie ierobežojumi attiektos gan uz individu ālo, gan ar ī uz sabiedrisko apb ūvi. Piem ēram, nepie ļaujami liels, it k ā k ūrorta viesu apkalpošanai dom āts apjoms ir uzb ūvēts Bulduros, k āpās, 1. l īnijas s ākum ā. 18. Veikt pils ētas kult ūrainavas un vizu ālā t ēla v ērt ējumu ar skatu punktiem no j ūras un Lielupes. Noteikt š īs ainavas vērt ības pamatr ādītājus un priekšlikumus šo v ērt ību aizsardz ībai. Izv ērt ēt šaj ā aspekt ā t.s. „Šmidres tor ņu” 23 st āvu augstum ā b ūvniec ības ieceri pie Akvaparka, 10 st āvu kompleksa b ūvniec ības ieceri „J ūras p ērles” viet ā, 93 m augst ā objekta „K āpa” b ūvniec ības ieceri Vaivaros un tml. 19. Saglab āt esoš ā Att īst ības pl āna sada ļu ar apb ūves v ērt ējuma skalu, aicin āt papildin āt kult ūras pieminek ļu saraksta projektu. 20. Atjaunot 3. l īniju k ā pils ētā funkcion ējošu ielu vis ā t ās garum ā. 21. Noteikt, ka jebk ādu s ētu b ūvniec ība, iz ņemot zin ātniski pamatotus un saska ņotus dabas aizsardz ības projektus, pludmal ē un k āpās ir aizliegta. 22. Iek ļaut pras ību par to, ka, nojaucot v ēsturiskas koka ēkas (p ēc at ļaujas sa ņemšanas), kas b ūvētas l īdz 1940. gadam, to viet ā ir b ūvējama m ūsdien īga arhitekt ūra koka konstrukcij ās un apdar ē. Š ādu noteikumu paredz Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcijas 1999.g. izdotie nor ādījumi pils ētb ūvniec ības pieminek ļiem, ta ču tas netiek iev ērots. 23. Oblig āti saglab āt esoš ās pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorijas, bet izstr ādāt šiem 11 pils ētb ūvniec ības pieminek ļiem individu ālus izmantošanas noteikumus, kas pie ļautu br īvākus att īst ības nosac ījumus iev ērojami pārveidotaj ās, pat degrad ētaj ās teritorij ās, bet saglab ātu stingr ākas pras ības saglab ātaj ā kult ūrvid ē. Pirms tam veikt situ ācijas anal īzi, lai izprastu p ēdējos 15 gados radušos p ārveidojumu c ēlo ņus un nepie ļautu šo p ārveidojumu att īst ību jaun ās viet ās. 24. Paredz ēt b ūvnoteikumos pras ību sak ārtot nam īpašumus un rast meh ānismu tam, lai tiktu savlaic īgi nodrošin āta ēku uztur ēšana lab ā tehnisk ā st āvokl ī, zemesgabali b ūtu norobežoti ar s ētām un tml. Šobr īd pat valsts aizsardz ībā esoši kult ūras pieminek ļi atrodas da ļē jā graustu st āvokl ī, piem ēram: Jomas iel ā 43, Z. Meierovica prospekt ā 36 un 34, Str ēlnieku prospekt ā 32, R ēzeknes pulka iel ā 9, Konkordijas iel ā 5, Meža prospekt ā 14 un 18, Turaidas iel ā 8, Kāpu iel ā 71 u.c., neskaitot apb ūvi, kas nav kult ūras pieminek ļi, bet kas atrodas pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorij ās. 25. Att īst ības pl āna konstat ējoš ā da ļā iek ļaut J ūrmalas aizsardz ības biedr ības sagatavoto un Saeimas izgl ītības, zin ātnes un kult ūras komisijai 2008.g. 27. febru ārī iesniegto „12 probl ēmu uzskait ījumu” (skat. pielikum ā), kas past āv saist ībā ar v ēsturisk ā kult ūras mantojuma (koka arhitekt ūras) aizsardz ību. 27. febru āra Saeimas komisijas s ēdē piedal ījās J ūrmalas domes pr-js R.Munkevics, B ūvvaldes vad ītāja V.Zvejniece, Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcijas vad ītājs J.Dambis u.c. Tika nolemts veikt papildus pas ākumus š ī mantojuma aizsardz ībai, izstr ādāt īpašu programmu utt. Jaun ā Att īst ības pl āna iesp ēju robež ās poz īcij ās, kas atbilst teritori ālpl ānošanas specifikai, pan ākt kult ūrvides p ārmai ņu negat īvo procesu aptur ēšanu. 26. Izveidot kult ūrvides centru atbilstoši J ūrmalas domes 2002.g. nerealiz ētajam l ēmumam. Kult ūrvides centra

104

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

funkcijas: pils ētas Att īst ības pl āna un visu det ālpl ānojumu dokument ācijas publiska pieejam ība; speci ālistu bezmaksas konsult ācijas; arhitekt ūras v ēstures un b ūvdeta ļu ekspoz īcija; materi āli par koka arhitekt ūras atjaunošanas metodiku un inform ācija par b ūvfirm ām un meistariem; ekspoz īcija par J ūrmalas sadraudz ības pils ētu (Pietars āri, Kab ūra, Kaza ņa, Tera čī na un P ērnava) kult ūras mantojumu; lekciju un san āksmju z āle. 27. Ierosin āt J ūrmalas domei izstr ādāt v ēsturisk ās apb ūves īpašnieku mor ālā un finansi ālā atbalsta programmu. 28. Bijušo „Majoru muižu”, no 1924. l īdz 2005. g. b ērnu nams „Majori”, saglab āt k ā sabiedriski izmantojamu un pieejamu valsts vai pašvald ības objektu. Nepie ļaut zemesgabala sadal īšanu un apb ūvi. 29. Nor ādīt uz t ām teritorij ām un objektiem, kas ir v ēsturiski pies ātin āti un kuru īpašnieki var ētu tikt mudin āti ier īkot publiskas intereses objektus t ūristu un viet ējo iedz īvot āju vajadz ībām – Bulduru d ārzkop ības tehnikums ar st ādu audz ētavu un skolas pirmo ēku (1910, arhit. A.Vanags); bij. Dubultu ģimn āzijas pirm ā ēka (1909, arhit. E.Laube) Str ēlnieku prospekt ā; Ķemeru parks un peldu iest āde (19.gs., 1924, arhit. E.Št ālbergs); Slokas pap īrfabrikas administr ācijas ēka (19.gs.b.); Dr. Maksimovi ča peldu iest āde k āpās Smiltenes iel ā 3 (19.gs.b.); Majoru muiža (19.gs., 1910, arhit. V.Bokslafs) un daudzas citas. 30. Neuzskat īt apartamentu ēkas k ā sabiedriskas celtnes, kas ir izmantojamas k ūrorta att īst ībai. Apartamentu ēku celtniec ība ir sl ēpta dz īvok ļu ēku celtniec ība teritorij ās, kur tas nav at ļauts. Saglab āt aizliegumu pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorij ās un to aizsardz ības zon ās celt daudzdz īvok ļu dz īvojam ās ēkas un apartamentu ēkas. Sabiedrisku objektu b ūvniec ību ierobežot l īdz diviem st āviem, ieskaitot jumta izb ūves. Iesp ēju robež ās aptur ēt tos det ālpl ānojumus, kuros paredz ēta daudzdz īvok ļu dz īvojamo ēku un apartamentu ēku b ūvniec ība (Vaivaros, Asaros, Bulduros u.c.). 31. Aptur ēt 15 dz īvojamo ēku (savrupnamu) kompleksa b ūvniec ības projektu pils ētas īpašum ā Dzintaru mež ā, Meža prospekt ā starp Kr. Barona ielu un Indras ielu. 32. Atjaunot vasaras koncertd ārzu darbošan ās trad īcijas. Saglab āt un restaur ēt Mellužu estr ādi, atjaunot Asaru un Ķemeru koncertd ārzus. R īkot br īvdabas bezmaksas koncertus viet ās, kur pulc ējas publika un tam ir atbilstošs labiek ārtojums (pie „Bru ņurupu ča” skulpt ūras, Pilso ņu ielas gal ā, Turaidas ielas gal ā, Vien ības prospekta gal ā u.c.). Paredz ēt teritorijas un b ūves sabiedrisku centru (nelielas kult ūras iest ādes jaunatnes un pieaugušo br īvā laika aktivit ātēm) ier īkošanai un att īst ībai. 33. Izstr ādāt pils ētas vizu ālā noform ējuma koncepciju, ieskaitot esošo dekorat īvās un memori ālās t ēlniec ības objektu sak ārtošanu un jaunu objektu nepieciešam ības izv ērt ējumu. Nepie ļaut situ ācijas, kad pils ēta pieš ķir l īdzek ļus vēsturiski „izdom ātam” holokausta piemineklim Bulduros, bet neatkl āj pieminekli Aspazijai Dubultos, nenov ērš 2. pasaules kara pieminek ļa, kas veidots no Allažu š ūnakmens, kr āsošanu ar fas āžu kr āsu Bulduros, nerestaur ē pieminekli – str ūklaku iepretim Bulduru stacijai vai Ķemeros pie Peldu iest ādes. 10. Jūrmalas dome, Izpilddirektors Lūdzu noteikt zon ējumu saska ņā ar J ūrmalas pils ētas att īst ības pl ānu sekojošiem pašvald ībai piederošiem un piekr ītošiem zemesgabaliem: Adrese Kadastra apz īmējums Andreja Up īša iela 16 A 1300 026 3414 105

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

Broc ēnu iela 1321 1300 026 1321 Dubulti 1111 1300 010 3521 Durbes iela 2A 1300 026 2501 Dzintari 2407 1300 008 2407 Lielupe 7206 1300 004 7206 Majori 3916 1300 009 3916 Majori 6001 1300 009 6001 Slokas iela 67 1300 010 3902 Turaidas iela 17A 1300 009 5106 11. Jūrmalas gaisma, SIA Neapgaismotaj ās pils ētas iel ās vai ielu da ļā s izb ūvēt ielu apgaismojumu l īnijas. Kop ā 40,6km garum ā. Rekonstru ēt ielu apgaismojuma l īnijas ar lielu nolietojumu, un l īnijas neatbilstošas ekspluat ācijas pras ībām. Kop ā 37,2 km garum ā. Līniju b ūvniec ību un rekonstrukciju veikt atbilstoši Latvijas Standartu un citu b ūvnormat īvu pras ībām. 12. Jūrmalas kapi, SIA Atsaucoties uz J ūsu 2008. gada 28. decembra piepras ījumu Nr. 1.2-5/5416, iesniedzam sekojošus priekšlikumus jaun ā pl ānojuma izstr ādei: - 2006. gada 21. decembr ī J ūrmalas pils ētas domes apstiprin ātaj ā "Kaps ētu izveidošanas un uztur ēšanas J ūrmal ā ilgtermi ņa att īst ības programm ā" paredz ēta jaunas kaps ētas izveide Slok ā ( Nr. 7153, 7108, 7119, 7137) un ir jau uzs ākts projekts jaunas kaps ētas izveidei. Ņemot v ērā to, ka jaun ās kaps ētas plat ība ilgam laika posmam jauniem apbed ījumiem ir nepietiekama, nepieciešams paredz ēt teritoriju kaps ētas paplašin āšanai, kas atrodas E. Veidenbauma iela otr ā pus ē (pret ī jaunai kaps ētai). Ja tas nav iesp ējams, tad j āparedz teritorija Jaundubultu kaps ētas paplašin āšanai. 13. Jūrmalas siltums, SIA Sniedzam Jums sekojošu inform āciju par centraliz ēto siltumapg ādi J ūrmalas pilsētā: J ūrmal ā ir 13 darbojoš ās SIA "J ūrmalas siltums" katlu m ājas ar kop ējo uzst ādīto katlu jaudu 155,95 MW. Visu objektu faktisk ā piesl ēgt ā siltuma jauda uz 2009.gada.01.janv āri ir 54.43 MW. 2008.gad ā tika izstr ādāta J ūrmalas siltumapg ādes sist ēmas att īst ības koncepcija (2008- 2015. gadam). J ūrmalas siltumapg ādes sist ēmas att īst ības koncepcijas m ērķis ir veikt Jūrmalas esoš ās centraliz ētās siltumapg ādes sist ēmas nov ērt ējumu un izvirz īt priekšlikumus tās t ālākai att īst ībai, paredzot sekojošu m ērķu sasniegšanu: 1. Centraliz ētās siltumapg ādes sist ēmas droš ības un efektivit ātes paaugstin āšana; 2. Modernu automatiz ētu siltuma mezglu uzst ādīšana siltumener ģijas pat ērētājiem; 3. Siltuma t īklu tehnisk ā st āvok ļa uzlabošana, samazinot siltuma un siltuma nes ēja zudumus; 4. Ieviešot jaunus siltumizol ējošos materi ālus, r ūpnieciski izol ētus cauru ļvadus bezkan āla tehnolo ģij ā; 5. Sekm ējot ener ģiju taupošu ēku projektu izstr ādāšanu un realiz ēšanu. 14. Jūrmalas ūdens, SIA Pl ānojot J ūrmalas pils ētas teritoriju laika periodam no 2009. gada l īdz 2021. gadam ūdensvada, kanaliz ācijas un 106

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

lietus kanaliz ācijas komunik āciju un ietaišu pl ānošan ā j āvad ās saska ņā ar izstr ādāto J ūrmalas ūdenssaimniec ības att īst ības invest īciju projekta pamatojošo dokument āciju un tehniski ekonomisk ā pamatojuma izstr ādi ilgtsp ējīgās lietus ūdens kanaliz ācijas un att īrīšanas iek ārtu sist ēmas izveidei Lielupes baseina pils ētās - J ūrmal ā. 15. Jūrmalas uz ņē mēju biedr ība Jūrmalas Uz ņē mēju biedr ība (JUB) pateicas SIA „Grupa93” par dal ību apvienot ā JUB un J ūrmalas aizsardz ības biedr ības (JAB) pils ētas teritorijas pl ānojuma apspried ē š.g. 7.janv ārī, un ir apkopojusi sapulc ē izteiktos un citus JUB biedru ierosin ājumus.

Iev ērt ējot glob ālo finanšu un Latvijas ekonomisko kr īzi, J ūrmalai tās j āizmanto k ā izaicin ājums jaun ām iesp ējām. Pēdējos 18 gadus pils ētas att īst ībā domin ēja dz īvojamais sektors, atst ājot nov ārt ā, pat aizvietojot citu, ražošanas un pakalpojumu uz ņē mējdarb ību. Rezult ātā J ūrmala ir vien īgā pils ēta Latvij ā, kur iedz īvot āju skaits nesamazin ās, bet palielin ās, savuk ārt vair āk k ā puse darbasp ējīgo str ādā ārpus pils ētas. Vienpus ējās att īst ības rezult āti gaid āmi jau tuv ākaj ā laik ā, spekulat īvi p ārkars ētā nekustam ā īpašuma ietekm ē ir cēluš ās kadastr ālās v ērt ības, kas savuk ārt ir par pamatu nesam ērīgi augstajam Nekustam ā īpašuma nodoklim. Kr īzes dēļ daudzi j ūrmalnieki ir zaud ējuši darbu, l īdz ar ko ar ī maks ātsp ēju. Prognoz ējama Iedz īvot āju ien ākuma nodok ļa un Nekustam ā īpašuma nodok ļa maks ājumu samazin āšan ās, kas ir galvenie pašvald ības budžeta ie ņē mumi, k ā ar ī bezdarba d ēļ pasliktin āsies kriminog ēnā situ ācija un palielin āsies soci ālais slogs.

Pēc m ūsu dom ām, lai pils ēta k ļū tu pašpietiekama, tiktu daž ādoti ie ņē mumi, cilv ēki tiktu nodarbin āti tuvu sav ām mājām, uzlabotos infrastrukt ūra, n ākotn ē uzsvars ir j āliek uz uz ņē mējdarb ības vides att īst ību. Tas noz īmē, ka bez nodok ļu un citu reglament ējošo aktu izmai ņā m likumdošan ā, uz ņē mējiem un potenci ālajiem investoriem ir j ābūt skaidr ībai ar ī par teritorij ām, kur att īst īt biznesu.

JUB priekšlikumi: 1. Apvienot zon ējuma karti ar at ļaut ās izmantošanas karti. Lai zon ējumu aprakstošaj ā da ļā (saistošajos noteikumos) saskan ētu ar VZD klasifik āciju.

2. Teritorijas pl ānojum ā noteikt at ļauto izmantošanu piegu ļoš ām teritorij ām, t.sk. ūdens un gaisa (ja nepieciešams saska ņojot ar kaimi ņiem). Jūra – paredz ēt, kur iesp ējami moli vai laipas: *Paredz ēt mola izb ūvi pie Lielupes ietekas j ūrā, tas aizsarg ātu Lielupes gr īvu no smilšu sanesumiem un b ūtu labs tūristu piesaistes objekts. Lai tas b ūtu ekonomiski izpild āms, at ļaut uz mola k ūrorta att īst ību veicinošas b ūves. *Paredz ēt laipu izb ūvi Turaidas ielas gal ā (Dzintaros), Bazn īcas ielas gal ā (Dubultos), Atbalss ielas gal ā (Vaivaros pie Nemo), Jaun ķemeru ce ļa gal ā (Jaun ķemeros). Pludmale – kori ģē t dom ē apstiprin āto pludmales izmantošanas zon ējumu: *N ūdistu zonu p ārcelt no Lielupes uz Jaun ķemeru pludmali pie pils ētas robežas, 107

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

jo patreiz apstiprin ātā atrodas pret ī dz īvojamam rajonam. *Akt īvās atp ūtas (sporta) zonu koncentr ēt Vaivaros pie Nemo, patreiz esoš ā, Dubultos K ļavu ielas gal ā un paredz ētā Majoros rada ne ērt ības pludmales apmekl ētjiem, jo v ārti un sp ēļ u laukumi aiz ņem p ārāk lielas teritorijas tieši pludmales visapmekl ētākaj ās viet ās. Pludmales volejbols, futbols, handbols u.c. parasti ir organiz ēti turn īri, kur j ānodrošina ērta piek ļuve ar auto, un sabiedrisko transportu, k ā ar ī j ānodrošina ar komunik ācij ām. Izraudz ītās vietas tam neatbilst, vai atbilst da ļē ji. *Pie transporta sh ēmas – veloceli ņu att īst ības, izv ērt ēt velo kust ību gar j ūru. *Ielu galos, kas sākas no pludmales, it seviš ķi asfalt ētās, paredz ēt sanit āro mezglu uzst ādīšanu. Lielupe – paredz ēt peldvietas un laivu piest ātnes *paredz ēt peldvietas Turaidas un Ezera, Niedru ielu galos.. *laivu piest ātnes apstiprin āt šobr īd faktiski esoš ās un papildin āt ar R īgas un Klints ielu galos. *paredz ēt vietas, kur var izvietot peldoš ās m ājas, pirtis u.c. b ūves, to parametrus aprakstot saistošajos noteikumos. *noteikt ostas teritoriju pa visu Slokas pap īrfabrikas piekrasti. Slokas ezers – laipas, laivu piest ātnes no Jaun ķemeru sanatorijas un Ķemeru puses Gaisa telpa – nepie ļaut gad ījumus, kad dz īvojam ām m ājām Valteros pret ī Salas pagastam bez saska ņošanas tiktu izveidots helikopteru nos ēšan ās laukums.

3. Izveidot ainavu karti, kur ā noteikt neatkar īgi no zon ējuma maksim ālo augstumu vis ām teritorij ām un citas pras ības arhitektiem – stils, materi āli, kr āsa u.t.t. *pie autotilta ab ās pus ēs Bulduros un Priedain ē (Bražuciem ā) aicin āt apk ārt ējo ZG īpašniekus un att īst ītājus vienoties par kop ēju stilu un augstumu att īst āmajiem objektiem. *ņemot v ērā, ka „K āpas” projekta det ālpl ānojums ir st ājies sp ēkā, piekrast ē, lai „l īdzsvarotu” 80m augstu b ūvi paredz ēt ar ī pret ējā J ūrmalas gal ā – Lielup ē augstceltni, piem ēram, uz izb ūvējam ā mola. *izveidot pils ētas maketu un izst ādīt to domes vestibil ā, lai, pirms l ēmumu pie ņemšans par jaunu b ūvniec ību, deput āti var ētu uzskat āmi nov ērt ēt situ āciju.

4. Izdal īt pils ētā teritorijas (rajonus) ar domin ējoš ām uz ņē mējdarb ības form ām (izmantošanas m ērķiem).

4.1. Kūrorta att īst ības rajons ĶEMERI *Nomain īt zon ējumu d ūņ u ieguves viet ā no DP uz citu, kas ļautu likum īgi izmantot vienu no svar īgākajiem k ūrorta dabas resursiem; *Nomain īt zon ējumu katlum ājas teritorij ā no T uz K , pamatojums – katlum āja un att īrīšanas iek ārtas ir p ārtraukušas darb ību un demont ētas;

108

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

*Nomain īt zon ējumu parkam starp viesn īcu L īva un k ūrortpolikl īniku (vannu noda ļa) uz apb ūves teritoriju K. Tā var ētu b ūt viena no nedaudzaj ām pašvald ības teritorij ām, ar ko var ētu piesast īt investorus. KŪDRA *Atgriezt 1995.g. Pils ētas Att īst ības pl ānā paredz ēto K. Pašlaik viens no pils ētas vispamest ākajiem rajoniem var ētu k ļū t par t ūrisma centru, kur, piem ēram, sakoncentr ēt sp ēļ u biznesu (Las vegas), iev ērojot, ka Krievij ā ar š.g. j ūliju azartsp ēles var ēs izvietot tikai 4 speci ālās zon ās un katra no t ām ir t ālāk par 1500km no Maskavas un v ēl t ālāk no P ēterburgas. Var ētu no 2 liel ākaj ām Krievijas pils ētām palaist specializ ētu sp ēļ u vagonu l īdz K ūdrai ( Ķemeriem). (+) laba satiksme, gan dzelzce ļa, gan auto, g āze, elektr ība, tuvu Kauguri un Sloka – darbasp ēks. (-) purvaina grunts. JAUN ĶEMERI *Nomain īt zon ējumu teritorij ā uz Jaun ķemeru ce ļa no T uz K sanatorijas Jantarnij bereg (Dzintarkrasts) saimniec ības bloks. *Izveidot ZG pie Slokas ezera teritorijas zem pamesto b ūvju drup ām. *Kompens ētajiem apb ūves gabaliem starp Jaun ķemeru sanatoriju, Kolkas ielu un Jaun ķemeru ce ļu nomain īt no P uz K. Denacionaliz ējot un sa ņemot k ā kompens āciju, vairums īpašnieku šo zemi v ēlas p ārdot nevis izmantot savam mājoklim. Nomainot zon ējumu uz k ūrorta, tiks mazin āta iesp ēja, ka uz ņē mējdarb ība trauc ēs iedz īvot ājiem un otr ādi. *Teritoriju no Kolkas ielas pa Raga ielu l īdz j ūrai iek ļaut Turpm ākās izp ētes un pl ānošanas teritorij ā. 4.2. Dar ījumu rajons Rajonos ap esošajiem un pl ānoto tiltu p āri Lielupei paredz ēt dar ījumu apb ūvi – bankas, biroji, pašvald ības iest ādes, tirdzniec ības vietas. Tur var ētu b ūt pie ļaujama ar ī daudzst āvu apb ūve. (+) tuvu izbraukšanai no pils ētas, augstas klases biroji ar skatu uz ūdeni, prom no t ūristu iecien ītās pludmales (ja pašlaik visa akt īvā dz īve pils ētā sakoncentr ēta j ūras pus ē no dzelzce ļa, tad, novietojot dar ījumu centrus otrpus dzelzce ļa, slodze izl īdzin ātos). (-) Var ētu b ūt gaid āms liels sabiedr ības pretspiediens, jo seviš ķi par augstumiem. BULDURI *„Akvaparka un Rimi tor ņi”, SPA viesn īca un apb ūve Bražuciem ā tilta ab ās pus ēs ir pie ļaujama, tikai visiem att īst ītājiem kop īgi vienojoties un saska ņojot kop ēju veidolu. DUBULTI * gar Salas ielu un Slokas ielu saglab āt D zon ējumu ar iesp ēju uz daudzst āvu apb ūvi (protams, p ēc r ūpīgas izv ērt ēšanas un ainavas anal īzes). * Dubultu v ēder ā K teritorijai blakus piegu ļošaj ā DP pie ļaut golfa kluba un kempinga att īst ību. BRANKCIEMS / BRAŽCIEMS

109

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

* Lauksaimniec ības teritorijas gar apvedce ļu l īdz Ventspils šosejai, p ārveidot par D. Ņemot v ērā strat ēģ isko vietu un n ākotnes atzaru no tilta uz Kauguru apvedce ļu, t ā ir ide āla vieta tirdzniec ības parku att īst ībai.

4.3. Ražošanas rajons SLOKA * Pap īrfabrikas l īdz J ūrkalnes ielai un att īrīšanas iek ārtu teritorija. Da ļē ji Lielupes piekrastes joslu atv ēlot D un O (ostas teritorijai). Saistošajos noteikumos j ānosaka p ēc NAIS klasifikatora, k āda veida ražošana ir at ļaujama, k āda n ē. * Rosin āt pašvald ībai uz ņemties iniciat īvu un apmaks āt Det ālpl ānojuma izstr ādi Slokas pap īrfabrikas un att īrīšanas iek ārtu teritorijai , kas ir vien īgā izeja no raduš ās „strupce ļa”, kad teritorijas pl ānojums j āveic 52 īpašniekiem. BRAŽCIEMS * Teritorija starp dzelzce ļu, Ventspils šoseju, no Slokas skeitparka l īdz apvedce ļa krustojumam ar Ventspils šoseju saglab ājams JR.

4.4. Izklaides / akt īvās atp ūtas rajons DZINTARI / MAJORI * Jomas iela vis ā garum ā, Turaidas iela no dzelzce ļa l īdz j ūrai, ieskaitot koncertz āli. Vēsturiski izveidojies rajons ar g ājēju ielu, kafejn īcām, restor āniem, koncertz āli. J āatt īsta tai paš ā virzien ā ar ī ar īpašiem noteikumiem uz ska ļumu un nakts dz īvi. DRUVCIEMS *Ezera ielas gal ā, pie upes palie ņu p ļav ās paredz ēt teritorijas golfa laukumiem, ar golfa kluba ēkām, autost āvvietu un peldvietu izveidi. 4.5.Kempingi, t ūrisma infrastrukt ūra DP *Paredz ēt saistošajos noteikumos izvietot kempingus ar ī dabas pamatnes teritorij ās. Tas pamatojams ar to, ka kempingi vis ā pasaul ē (jo seviš ķi Skandin āvij ā) tiek izvietoti ainaviski skaist ās viet ās, bet J ūrmalas gad ījum ā t ās ir dabas pamatnes vai ZG ar nesam ērīgi augstu kadastr ālo v ērt ību, attiec īgi ar ī Nekustam ā īpašuma nodokli, kas padara neiesp ējamu kempingu (p ēc defin īcijas l ēto naktsm ītņu) biznesu. *Izveidot Kempingu teritorijas 1) „Dubultu v ēder ā”; 2) meža nogabalos Vaivaros pie Nemo; 3) V ārnukrog ā, pie upes ( ņemot v ērā pl ānojamo ce ļu no Daugavas Zieme ļu š ķē rsojuma), iesp ējams aizvietojot vasarn īcu kooperat īvus, 4) Palie ņu p ļav ās Lielup ē, ostas teritorij ā.

4.6.Izgl ītības, t.sk. kl āsteri un biznesa inkubatori

110

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

BULDURU D ĀRZKOP ĪBAS TEHNIKUMS * Uz t ā b āzes j āatt īsta t ūrisma viesm īlības skola un izgl ītība saist īta ar kurortolo ģiju. PRIEDAINE / V ĀRNUKROGS * Gan izg āztuves teritorija T un JR, gan vecie k ūdras karjeri S ir piem ēroti Biznesa inkubatoriem un Kl āsteriem. Grunti var uzlabot ar smilt īm, t īrot Lielupes gr īvu. (+) tuvu lidosta, R īga, J ūrmalas centrs, laba satiksme, ņemot v ērā pl ānoto jauno ce ļu no Daugavas Zieme ļšķē rsojuma. Šo teritoriju cit ādākas att īst ības apgr ūtin ājumi ir a) tuvu notek ūde ņu p ārs ūkn ēšanas stacija, b) izg āztuve, c) atrodas lidostas aizsardz ības zon ā, d) att īst īt citu dar ījuma vai tirdzniec ības teritoriju nav lietder īgi, jo Salien ā taps milzu kompleks.

4.5. Vietas ar īpašiem (individu āliem) apb ūves noteikumiem VAIVARI (NEMO) Apstiprin āts det ālpl ānojums projektam „K ĀPA”. Sabiedriski plaši izdiskut ēts, ar izcilu arhitekt ūru. Ja ekonomisk ā kr īze nemain īs att īst ītāju pl ānus, tad tas var ētu kļū t par pils ētas z īmolu un vienu no galvenajiem t ūristu piesaistes magn ētiem. LIELUPES GR ĪVA Apb ūve uz mola skat īt 2.p. 5.Ce ļi un dzelzce ļš 5.1.Dzelzce ļš uz Kauguriem *Paral ēli iepl ānotajam Kauguru apvedce ļam paredz ēt izveidot dzelzce ļa atzaru no Slokas, caur Kauguriem (Nomet ņu ielas gals) uz Jaun ķemeriem (Raga iela). Tas var ētu veicin āt 1) kaugurniekiem tuv āku dzelzce ļa satiksmi (šobr īd tiek izmantots autobuss lai tiktu l īdz dzelzce ļam), 2) dzelzce ļa esam ība, veicin ās K ūrorta rajona Jaun ķemeri att īst ību.

5.2. Dubultu tilta pievadce ļu piesl ēgums Dubultu prospektam *Pl ānotajam Dubultu tiltam p ār Lielupi pievadce ļus paredz ēt nevis pa Lielupes ielu, bet pa Slokas ielu, jo izveidojoties ma ģistr ālai ielai t ās apk ārtn ē att īst ās komerc objekti, kas Slokas iel ā p ēc zon ējumiem ir jau paredz ēti, bet pa Lielupes ielu p ārsvar ā ir mežs. Slokas ielas dzelzce ļa p ārbrauktuvi b ūtu nepieciešams aizvietot ar Gaisa p ārvadu, transporta pl ūsmu novirzot paral ēli dzelzce ļam un piesl ēgumu Dubultu prospektam paredz ēt rajon ā starp Bazn īcas ielu un Dubultu staciju.

Alkš ņu iel ā 31,kad.nr. 1300 017 1107 main īt zon ējumu no J uz K. 16. Lielupes ostas p ārvalde

111

5.6. Zi ņojums par kaimi ņu pašvald ību sniegtajiem nosac ījumiem

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

1. Bab ītes pagasta padome Sa ņemts un izv ērt ēts J ūrmalas pils ētas Domes B ūvvaldes iesniegums „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gadam sabiedrisk ās apspriešanas 1. posma organiz ēšanu" ar l ūgumu izteikt viedokli par Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gadam izstr ādi. Ir sp ēkā Bab ītes pagasta Teritorijas pl ānojums 2008.-2020. gadam. J ūrmalas pils ētas Dome ir sniegusi nosac ījumus un pozit īvu atzinumu šim pl ānojumam. Sniedzam rekomend ācijas J ūrmalas pilsētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gadam izstr ādei: 1. Lūdzam ņemt v ērā, ka Bab ītes pagasta padome ar 08.08.2007. l ēmumu ir atbalst ījusi R īgas zieme ļu transporta koridora 3. un 4. posma - autoce ļa no R īgas apvedce ļa A5 l īdz Daugavgr īvas ielai R īgā b ūvniec ības ieceres 2. variantu. Bab ītes pagasta Teritorijas pl ānojum ā trases att īst ībai rezerv ēta teritorija pl ānojum ā noteikta k ā „Turpm ākās izp ētes un pl ānošanas teritorija". 2. Ar Bab ītes pagastu, Salas pagastu, Zemkop ības un Satiksmes ministrij ām j āatrisina Varka ļu kan āla sl ūžu darb ība un ekspluat ācija, lai nodrošin ātu Bab ītes ezera hidrotehnisko rež īmu; 3. Iev ērt ēt pl ānojum ā, ka Bab ītes pagasta Teritorijas pl ānojums n ākotn ē paredz jauna kanaliz ācijas spiedvada izb ūvi no esošaj ām Pi ņķ u NAI l īdz R īgas - J ūrmalas spiedvadam. 2. Lapmežciema novada dome Lapmežciema novada domes b ūvvaldei nav īpašu nosac ījumu J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gads izstr ādei 3. Rīgas pils ēta Inform ējam, ka R īgas domes Pils ētas att īst ības departaments pamatojoties uz vides • p ārraudz ības valsts biroja 04.07.2007. l ēmumu Nr. 319. gatavojas uzs ākt R īgas Zieme ļu transporta koridora 3. un 4. posma ietekmes uz vidi nov ērt ējumu un ski ču projektu. Š ī procesa ietvaros laika posm ā no 2007.gada 16.j ūlija l īdz 20.augustam notika min ētās b ūvniec ības ieceres publisk ā apspriešana. T ā k ā R īgas Zieme ļu transporta koridora 4.posms atrodas ar ī Jūrmalas pils ētas teritorij ā, b ūvniec ības ieceres publisk ās apspriešanas materi āli apspriešanas laik ā bija izvietoti Jūrmalas pils ētas dom ē. 2007.gada 24.j ūlij ā J ūrmalas pils ētas dom ē notika apspriešanas san āksme, p ēc kuras 2007.gada 20.decembr ī J ūrmalas dome pie ņē ma l ēmumu Nr. 1121 „Par R īgas Zieme ļu transporta koridora būvniec ības ieceres akcept ēšanu". Rīgas Zieme ļu transporta koridora projekta ietvaros trases variantu t ālākā izp ēte, ietekmes uz vidi nov ērt ējuma izstr āde un ski ču projekta izstr āde notiks 2009 - 2010.gados. Sakar ā ar to, ka pašlaik norisin ās J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009. -2021.gadam sabiedrisk ās apspriešanas pirmais posms un sakar ā ar to, ka J ūrmalas dome ir pie ņē musi l ēmumu „Par R īgas Zieme ļu transporta koridora b ūvniec ības ieceres akcept ēšanu", l ūdzam iek ļaut R īgas Zieme ļu transporta koridora 4. posma abas alternat īvās trases pils ētas pl ānojuma dokumentos k ā turpm ākās izp ētes teritorijas. Pielikum ā: 1. R īgas Zieme ļu transporta koridora 3. un 4. posma trases novietojuma priekšizp ēte, trases I un II variants uz 2 lp.; 112

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

2. Latvijas Republikas Vides ministrijas Vides p ārraudz ības valsts biroja 2007.gada 4.j ūlija l ēmums Nr. 319 par ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proced ūras piem ērošanu uz 2 lp. Lēmums Nr. 319 par ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proced ūras piem ērošanu Adres āti: Rīgas domes Pils ētas att īst ības departaments, re ģ. Nr.90000056484, adrese: Amatu ielā 4, R īgā, LV 1050, tālr. 67105800; Valsts vides dienesta Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde, adrese: R ūpniec ības iel ā 23, R īgā, LV - 1045; R īgas rajona Padome, adrese: L āč pl ēša iel ā 24, R īgā, LV - 1011; J ūrmalas pils ētas Dome, adrese: Jomas iel ā 1/5, J ūrmal ā, LV - 2015; Bab ītes pagasta Padome, adrese: Centra iel ā 4 , p/n Pi ņķ i, LV-2107. Paredz ētās darb ības nosaukums: automa ģistr āles b ūvniec ība posm ā no autoce ļa A5 Rīgas apvedce ļš (Salaspils - Bab īte) l īdz Daugavgr īvas ielai (R īgas Zieme ļu transporta koridora 3. un 4.posms). Paredz ētās darb ības iesp ējam ā norises vieta: Rīgas un J ūrmalas pils ētas, R īgas rajona Bab ītes pagasts; R īgas Zieme ļu transporta koridora 3.posms - R īgas pils ētas rietumu robeža - Daugavgr īvas iela; 4.posms - autoce ļš A5 Rīgas apvedce ļš - R īgas pils ētas rietumu robeža. īss paredz ētās darb ības raksturojums: atbilstoši R īgas domes Pils ētas att īst ības departamenta iesniegum ā nor ādītajam, jaunajam automa ģistr āles posmam paredz ētas tr īs braukšanas joslas katr ā virzien ā ar norm ālprofilu NP 35,5 un at ļautais braukšanas ātrums l īdz 120 km stund ā. Kop ējais jaunb ūvējamais autoce ļa posma garums ir aptuveni no 13 l īdz 15 km atkar ībā no izv ēlētās alternat īvas. Visiem pied āvātajiem alternat īvajiem variantiem paredzamais s ākumpunkts atrodas autoce ļu A5 R īgas apvedce ļš un A10 R īga - Ventspils krustojum ā, bet nobeiguma punkts pie Daugavgr īvas ielas, kur pl ānotais ce ļa maršruts savienojas ar Zieme ļu transporta koridora 2.posmu (zieme ļu š ķē rsojumu p ār Daugavu). Tiek pied āvāti tr īs automa ģistr āles trases varianti: 1. trases variants - pl ānots, ka automa ģistr āle s ākas A5 un A10 krustojum ā. No A5 un A10 ce ļu mezgla trase virz īsies pa esošo A5 ce ļa posmu l īdz pagriezienam uz Bab īti, t ālāk trase pagriežas uz zieme ļiem un virz ās gar Saul īšciemu paral ēli Hapaka gr āvim, š ķē rso autoce ļu uz V ārnukrogu un l īdz R īgas pils ētas rietumu robežai virz ās paral ēli esošajam viet ējās noz īmes ce ļam gar Jūrmalas pils ētas un Bab ītes pagasta robežu. T ālāk trase virz ās starp Bolder ājas k āpas mežu mas īvu un Spilves p ļav ām gar Bab ītes pagasta Liepezera ciemu un R īgas pils ētas Kleistu Kronma ņiem. P ēc tam ce ļa trase pa R ātsup ītes ielu š ķē rso Kleistu ielu un t ālāk virz ās caur Spilves p ļavu mas īva dienvidu da ļu, š ķē rso Bolder ājas dzelzce ļa l īniju, R ātsupes mazd ārzi ņu teritoriju, Spilves gr āvi, Spilves lidlauka dienvidu da ļu un beigu posm ā pievienojas Daugavgr īvas ielai. Tiek pl ānoti piesl ēgumi J ūrmalas apvedce ļam, Bab ītei, perspekt īvā - Piej ūras ma ģistr ālei, Kleistu ielai un Daugavgr īvas ielai. Līdz krustojumam ar J ūrmalas apvedce ļu trase virz ās pa esošo A 10 autoce ļu. 2. trases variants - pl ānots, ka automa ģistr āle s ākas A5 un A10 krustojum ā un sākumposm ā sakr īt ar 1. trases variantu. Jaun ā transporta koridora piesl ēgums autoce ļam A10 pie t ā ievada J ūrmal ā tiek nodrošin āts, izb ūvējot jaunu ce ļa posmu. Šis posms s ākas A10 krustpunkt ā ar J ūrmalas apvedce ļu un virz ās pa Jūrmalas pils ētas teritoriju zieme ļaustrumu virzien ā, š ķē rsojot dzelzce ļu. Aiz dzelzce ļa trase pagriežas uz austrumiem, virz ās caur meža mas īvu, caur sl ēgto atkritumu izg āztuvi un k ūdras ieguves laukiem. T ālāk t ā š ķē rso meža un lauksaimniec ības zemes un savienojas ar galveno trasi. Galven ā trase zieme ļaustrumu virzien ā iet pa meža mas īva malu, viet ām pa meža mas īva

113

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

un lauksaimniec ības zemju robežu, š ķē rso autoce ļu uz V ārnukrogu, l īdz R īgas pils ētas robežai. R īgas pils ētas teritorij ā trase izvietota starp Bolder ājas k āpas meža mas īvu un Spilves p ļav ām. T ālāk t ā virz ās caur Spilves p ļavu mas īvu, kur šķē rso Hapaka gr āvi, Kleistu ielu, Bolder ājas dzelzce ļa l īniju, R ātsupes mazd ārzi ņu teritoriju, Spilves gr āvi, Spilves lidlauka dienvidu da ļu un savienojas ar Daugavgr īvas ielu. Tiek pl ānoti piesl ēgumi autoce ļam A10 un Jūrmalas apvedce ļam, Bab ītei, perspekt īvā - Piej ūras ma ģistr ālei, Kleistu ielai un Daugavgr īvas ielai. 3. trases variants - pl ānots, ka automa ģistr āle s ākas A5 un A10 krustojum ā un sākumposm ā sakr īt ar 1. un 2.trases variantu, bet p ēc pagrieziena uz Bab īti, tas ātr āk pagriežas zieme ļrietumu virzien ā un t ālāk virz ās uz Lielupes pusi, kur savienojas ar piesl ēgumu autoce ļam A10. Šis piesl ēgums s ākumposm ā sakr īt ar 2.trases variantu, bet p ēc Salaspils ielas š ķē rsošanas turpin ās zieme ļaustrumu virzien ā l īdz piesl ēdzas galvenajai trasei un turpin ās caur meža mas īvu starp Lielupi un Sl ēperu purvu, š ķē rso autoce ļu uz V ārnukrogu, l īdz Rīgas pils ētas robežai un p ēc tam sakr īt ar 2.trases variantu. Izv ērt ētā dokument ācija: Rīgas domes Pils ētas att īst ības departamenta 2007.gada 25.j ūnija iesniegums par R īgas Zieme ļu transporta koridora 3. un 4. posma b ūvniec ību - automa ģistr āle no autoce ļa A5 R īgas apvedce ļš (Salaspils - Bab īte) l īdz Daugavgr īvas ielai. Lēmums: piem ērot šai paredz ētajai darb ībai ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proced ūru. Lēmuma pie ņemšanas pamatojums: likuma "Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu" 4.pants un š ā likuma 1.pielikuma "Objekti, kuru ietekmes nov ērt ējums ir nepieciešams" 11. punkts. Lēmuma apstr īdēšana: šo Vides p ārraudz ības valsts biroja l ēmumu var p ārs ūdz ēt ties ā Administrat īvā procesa likum ā noteiktaj ā k ārt ībā. 4. Salas pagasta padome Attiec ībā par kop īgo interešu teritorij ām, Salas pagasta padome uzskata, ka ab ām pašvald ībām ir ļoti noz īmīgas šādas teritorijas un objekti: • Lielupe ar tai piegu ļošaj ām teritorij ām; • Autoce ļš A10; • Perspekt īvais tilts p ār Lielupi pretim Dubultiem; • Varka ļu kan āls ar sl ūžām; • Brankciema un Pavasaru ciema transporta sasaite ar autoce ļu A10; • Kūdras ciema att īst ība; • Jūrmalas pils ētas bijuš ās atkritumu izg āztuves Kaš ķu purvs rekultiv ācija; • Jāņ up ītes poldera apsaimniekošana un melior ācijas sist ēmas uztur ēšana. 5. Sm ārdes pagasta padome Inform ējam, ka Smārdes pagasta Teritorijas pl ānojums 2006 - 2018. gadam apstiprin āts 2007. gada 22. mart ā un Apb ūves noteikumi (saistošie noteikumi Nr.3.) sp ēkā st ājās 2007. gada 19. apr īlī. Sm ārdes pagasts robežojas ar J ūrmalas pils ētu pie Ķemeriem un uz Sm ārdes pagasta zemes Ķemeru nacion ālā parka teritorij ā (Natura 2000) atrodas daži J ūrmalas pils ētas ūdensapg ādes urbumi. Sm ārdes pagasta teritorijas pl ānojum ā J ūrmalas pils ētas pierobež ā nav paredz ēta cita teritorijas izmantošana, k ā šobr īd jau esoš ā: mežs un purvs, jo izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu apb ūves noteikumos iek ļaut nosac ījumu, ka objektiem, 114

Nr. Instit ūcija Nosac ījumi

kam nepieciešams noteikt jaunas aizsargjoslas, j āparedz tik liela teritorija, lai aizsargjoslas neatrastos Sm ārdes pagasta teritorij ā, bet ja tas nav iesp ējams, tad ar katru zemes īpašnieku j āsl ēdz notari āli apstiprin āta vienošan ās par jaunu apgr ūtin ājumu izveidošanu. Aizsargjoslas Sm ārdes pagasta teritorij ā objektiem, kas turpin ās J ūrmalas pils ētā: 1) Vēršup ītes aizsargjosla ir 50 m katr ā krast ā; 2) Dzelzce ļa Rīga - Tukums - Ventspils aizsargjosla ir 100 m no mal ējās sliedes; 3) Valsts autoce ļa A -10 R īga - Ventspils aizsargjosla 100 m no ce ļa ass; Inform ācija par aizsargjosl ām objektiem, kas atrodas Ķemeru nacion ālā parka teritorij ā, un citiem nosac ījumiem, kas jāiev ēro Natura 2000 teritorij ās sa ņemama Ķemeru nacion ālā parka administr ācij ā. Apb ūves noteikumi pieejami Sm ārdes pagasta m ājas lap ā - www.smarde.lv . Sm ārdes pagasta teritorijas pl ānojums tehnisku iemeslu d ēļ nav pieejams m ājas lap ā. bet sa ņemams digit ālā veid ā pie pagasta arhitektes (CD form ātā vai ierakst āms cit ā datu nes ējā) p ēc speci āla piepras ījuma. Saska ņā ar Administrat īvo teritoriju un apdz īvoto vietu likumu (18.12.2008.) Sm ārdes pagasts iek ļaujas Engures novad ā kop ā ar Engures un Lapmežciema pagastiem. 6. Slapmes pagasta padome Slampes pagasta padomei nav nosac ījumu J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gads izstr ādei.

115 Pārskats Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gads izstr āde

6. P ārskata zi ņojums par teritorijas pl ānojuma atbilst ību augst ākā pl ānošanas līme ņa teritorijas pl ānojuma pras ībām

Jūrmalas teritorijas pl ānojuma izstr āde norit ēja laik ā, kad l īdztekus valsts l īmen ī tika izstr ādāti pils ētai noz īmīgi politikas pl ānošanas dokumenti un normat īvo aktu projekti. Teritorijas pl ānojuma risin ājumi veidoti, balstoties uz citos pl ānošanas dokumentos paustaj ām nost ādn ēm un pras ībām. Dom ājot par J ūrmalas k ā nacion ālas noz īmes att īst ības centru R īgas re ģion ā, ņemtas v ērā ar ī plaš āka m ēroga intereses attiec ībā uz apdz īvojuma un transporta t īkla att īst ību, rekre āciju un dabas aizsardz ību. Īpaši sekots, lai nosakot konkr ētus zemes izmantošanas veidus, teritorijas pl ānojums taptu saska ņā ar R īgas re ģiona teritorijas pl ānojuma vadl īnij ām.

Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 2030. Telpisk ās att īst ības perspekt īva

Latvijas telpisk ās att īst ības perspekt īvas uzdevums ir noteikt politikas virzienus ilgtsp ējīgai un l īdzsvarotai valsts telpiskajai att īst ībai, pan ākot re ģionu ekonomisk ā potenci āla pilnv ērt īgu izmantošanu, iedz īvot āju dz īves kvalit ātes paaugstin āšanu, dabas un kult ūrv ēsturisko v ērt ību saglab āšanu un prasm īgu izmantošanu. Vadoties pēc š īs nost ādnes, Telpisk ās att īst ības perspekt īva akcent ē tr īs galvenos aspektus: • sasniedzam ību un mobilit ātes iesp ējas; • apdz īvojumu k ā ekonomisk ās att īst ības, cilv ēku dz īves un darba vidi; • nacion ālo interešu telpas – unik ālas specifiskas teritorijas, kas noz īmīgas visas valsts att īst ībai. Telpisk ās att īst ības perspekt īva iez īmē integr ētu skat ījumu valsts att īst ībai, lai Latvijas galven ās v ērt ības, resursi un priekšroc ības tiktu izmantotas visefekt īvākaj ā veid ā, radot liel āku v ērt ību ar p ēc iesp ējas maz ākiem ieguld ījumiem un nodrošinot resursu ilgtsp ējīgu izmantošanu. T ās ir vadl īnijas invest īciju pl ānošanai nacion ālā, re ģion ālā un viet ējā p ārvaldes l īmen ī atbilstoši teritorijas izaugsmes potenci ālam un vajadz ībām. Telpisk ās att īst ības perspekt īvas m ērķi: • Nodrošin āt l īdzv ērt īgus dz īves un darba apst ākļus iedz īvot ājiem neatkar īgi no to dz īves vietas, radot priekšnosac ījumus uz ņē mējdarb ības att īst ībai re ģionos, att īstot kvalitat īvu transporta un komunik āciju infrastrukt ūru un publiskos pakalpojumus. • Stiprin āt Latvijas un t ās re ģionu starptautisko konkur ētsp ēju, palielinot R īgas k ā Eiropas metropoles un citu valsts liel āko pils ētu starptautisko lomu. • Saglab āt Latvijas savdab ību - daudzveid īgo dabas un kult ūras mantojumu; tipisk ās un unik ālās ainavas. Jūrmala perspekt īvas projekt ā noteikta kā nacion ālas noz īmes att īst ības centrs , kas ietilpst liel āko pils ētu grup ā ar „att īst ītu r ūpniec ību, transportu, sabiedriskajiem pakalpojumiem un soci ālo infrastrukt ūru. Nacion ālas noz īmes att īst ības centru statuss ir Daugavpilij, Jelgavai, J ēkabpilij, Liep ājai, R ēzeknei, Valmierai, Ventspilij, un Jūrmalai. Š īm pils ētām ir j āprofil ējas par ekonomisk ās izaugsmes un zin āšanu rad īšanas centriem, ekonomisk ās att īst ības dzin ējsp ēkiem. T ām kop ā ar tuv ākaj ām pils ētām un lauku teritorij ām veidojot pils ētre ģionus, tiks mazin āts atseviš ķu teritoriju nomales efekts”. „Jūrmalas izaugsme un ekonomisk ā aktivit āte ir cieši saist īta ar R īgas pils ētas att īst ību. Specializ ējoties k ā vienam no vadošajiem Baltijas j ūras re ģiona k ūrorta, dar ījumu t ūrisma, akt īvās atp ūtas un kult ūras centriem un piesaistot t ūristu pl ūsmas no Lietuvas un Igaunijas, NVS, k ā ar ī no Rietumeiropas un Skandin āvijas valst īm, Jūrmala sekm ēs R īgas un l īdz ar to ar ī visas Latvijas starptautisk ā potenci āla un konkur ētsp ējas nostiprin āšanos.” Jūrmalas pils ētas intereses ir nostiprin āt Telpisk ās att īst ības perspekt īvā savu Baltijas j ūras re ģiona noz īmes att īst ības centra (k ūrorta) lomu, kas šaj ā dokument ā nav pietiekami uzsv ērta. Strat ēģ ij ā nepieciešams ar ī akcent ēt k ūrortu k ā nacion ālo interešu telpu (skat īt 1.5.att ēlu). Savuk ārt R īgas re ģiona pl ānojum ā J ūrmalas noz īme uzsv ērta k ā nacion ālas noz īmes k ūrorts. Vienlaic īgi Jūrmala ietilpst ar ī Pier īgas att īst ības centru funkcion ālaj ā t īkl ā un R īgas metropoles are ālā. Pier īgas att īst ība dos R īgai „liel ākas iesp ējas veidoties par glob āli orient ētu Zieme ļeiropas biznesa, zin ātnes un finanšu centru. J ūrmala, Tukums, Ogre, Sigulda papildin ās R īgas funkcijas, izvietojot ražošanu, daudzveid īgus pakalpojumus, m ājok ļus un nodrošinot rekre ācijas iesp ējas. Pier īgas att īst ības centru stiprin āšana vienlaikus ierobežos nekontrol ētas suburbaniz ācijas procesus R īgas aglomer ācij ā”.

116 Pārskats Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gads izstr āde Jūrmalas pils ēta (l īdz ar Jelgavu) LIAS 2030 strat ēģ ij ā iez īmēta k ā viena no R īgas metropoli veidojoš ām pils ētām, starp kur ām ir j āveido ciešas funkcion ālās saites: „R īgas metropoles are ālu veido R īgas pils ēta kopa ar tuv ējām daž āda lieluma pils ētām – J ūrmalu, Olaini, Jelgavu, Baldoni, Salaspili, Ogri un Siguldu. Ņemot v ērā to lokveida izvietojumu un relat īvi ērto R īgas sasniedzam ību, ir izveidojuš ās sp ēcīgas funkcion ālas saites, ko nosaka R īgas k ā ekonomiska, finanšu un kult ūras centra pievilc ība un ko veicina iedz īvot āju ikdienas sv ārstmigrācija virzien ā darbs-mājas”.

Jūrmalas teritorijas pl ānojums veidots pils ētai, kura ir nacion ālas noz īmes att īst ības centrs un citu pils ētu starp ā aiz ņem īpašo k ūrortpils ētas nišu. Izv ērt ēta J ūrmalas starptautisk ā loma - daudziem pils ētā notiekošu procesu cēlo ņi ir ekonomiskas un politiskas attiec ības, kuru m ērogs krietni p ārsniedz viet ējo l īmeni. Apzin ātas kop īgo interešu teritorijas un jaut ājumi ar apk ārt ējām pašvald ībām. P ētītas R īgas un J ūrmalas saiknes – gan transporta savienojumu, gan ikdienas sv ārstmigr ācijas, atp ūtas t ūrisma un pakalpojumu zi ņā . Gan J ūrmalas att īst ības 117 Pārskats Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gads izstr āde strat ēģ ij ā, gan teritorija pl ānojum ā paustais skat ījums uz pils ētu att īst ības iesp ējas saskata jaunu sadarb ības formu veidošan ā starp iedz īvot ājiem, uz ņē mumiem un pašvald ību, starp J ūrmalu un citiem apdz īvojuma centriem Latvij ā un ārvalst īs. Izstr ādājot teritorijas pl ānojumu, ilgtsp ējīgas att īst ības j ēdziens ir bijis viens no svar īgākajiem principiem, izv ērt ējot daž ādas att īst ības alternat īvas un konkr ētas izv ēles attiec ībā uz teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu piem ērošanu daž ādās pils ētas da ļā s. Dabas aizsardz ības un apb ūves att īst ības interešu sam ērošana bijis viens no liel ākajiem izaicin ājumiem pl āna tapšanas gait ā. Iesp ēju robež ās ar teritorijas pl ānošanas l īdzek ļiem rad īti priekšnoteikumi degrad ēto teritoriju, k ā Slokas pap īrfabrika, revitaliz ācijai. Pl ānojums veidots saska ņā ar telpisk ās att īst ības perspekt īvas m ērķiem. Pakalpojumu pieejam ība, nodrošin ājums ar infrastrukt ūru un sasniedzam ība pie ņemti par galvenajiem teritoriju v ērt ēšanas krit ērijiem. Kūrorta att īst ībai nepieciešamo teritoriju apzin āšana un noteikšana veicin ās J ūrmalas k ā starptautiska m ēroga kūrortpils ētas att īst ību un atvieglos l ēmumu pie ņemšanu. J ūrmalai tipisk ās apb ūves un dabas ainavu aizsardz ība un pl ānota att īst ība ļaus saglab āt t ās unik ālās v ērt ības.

Piekrastes telpisk ās att īst ības pamatnost ādnes 2011. - 2017. gadam. Darba redakcija

Piekrastes telpisk ās att īst ības pamatnost ādnes 2011.-2017. (turpm āk – PTAP) tiek izstr ādātas k ā vid ēja termi ņa att īst ības pl ānošanas dokuments, iev ērojot 2009. gada 13. oktobr ī apstiprin āto Ministru Kabineta noteikumu Nr. 1178 „Att īst ības pl ānošanas un ietekmes izv ērt ēšanas noteikumi” pras ības. PTAP izstr āde izriet no nepieciešam ības risin āt probl ēmas, kas ierobežo piekrastes k ā unik āla Latvijas resursa ilgtsp ējīgu izmantošanu valsts att īst ībai un kas ir identific ētas „Zemes politikas pamatnost ādn ēs 2008.- 2014.gadam”, vair ākos ministriju informat īvajos zi ņojumos un R īgas un Kurzemes pl ānošanas re ģionu pārskatos par konfliktsitu ācij ām piekrast ē. Zi ņojumi un diskusijas r āda, ka izpratne par piekrastes noz īmi, vērt ībām un izmantošanu Latvijas sabiedr ībā ir atš ķir īga, ar ī nozaru politiku dokumentos skat ījums uz piekrasti nav vienots. PTAP sniedz p ārskatu par esošo situ āciju un probl ēmām piekrast ē, defin ē piekrastes v ērt ības, izvirza vienotu piekrastes aizsardz ības un att īst ības m ērķi, nosaka politikas principus, r īcību virzienus un r īcības, kas veicamas 2011.- 2017. gad ā. PTAP ietvaros tiek izstr ādāti tr īs r īcības pl āni: • Pirmais r īcības pl āns, kas paredz darb ības no 2011.-2013. gadam, tiek gatavots vienlaikus ar PTAP projektu. Taj ā tiek ietvertas šobr īd visnepieciešam ākās r īcības un pas ākumi, kas nodrošina priekšnosac ījumus ES finansi ālā atbalsta sa ņemšanai n ākošaj ā programm ēšanas period ā no 2014.- 2020. gadam (pl āns tiks sast ādīts p ēc r īcību virzienu un konkr ētu r īcību apspriešanas darba grup ā un pašvald ībās); • Otrais r īcības pl āns noteiks r īcības 2014.- 2015.gadam. Tas tiks izstr ādāts 2013. gad ā, ņemot v ērā situ āciju valsts budžet ā, Nacion ālā att īst ības pl āna 2014.-2020. gadam (turpm āk – NAP) projektu, k ā ar ī p ārskatu par pirm ā r īcības pl āna izpildi; • Trešais r īcības pl āns noteiks 2016.- 2017.gad ā veicam ās r īcības. Tas tiks izstr ādāts 2015. gad ā, balstoties uz NAP 2014.-2020.gadam, ņemot v ērā zi ņojumu par pirm ā un otr ā r īcības pl āna izpildi.

PTAP ir uzsv ērts, ka ir j āveicina k ūrortu att īst ība , tai skait ā vesel ības t ūrisms: „V ēsturiski un iepriekš veiksm īgi att īst ītā k ūrortsaimniec ība, piem ēram, J ūrmal ā, ir pan īkusi. Esoš ā k ūrortu infrastrukt ūra viet ām neatbilst m ūsdienu pras ībām. Netiek pilnv ērt īgi izmantoti bag ātīgie dziednieciskie (ārstniecisk ās d ūņ as, miner ālūde ņu avoti) un dabas (j ūra, klimats) resursi. Šobr īd b ūtisk ākais inform ācijas avots par tiem ir pirmspadomju un padomju laik ā veiktie p ētījumi, kas nav aktualiz ēti. Lai sekm ētu piekrastes pievienot ās v ērt ības pieaugumu, nepieciešams daž ādot piekrastes t ūrisma produktus un pakalpojumus, nodrošin āt to atpaz īstam ību, k ā ar ī veicin āt sadarb ību starp t ūrisma pakalpojumu sniedz ējiem kop īgu t ūrisma produktu veidošan ā un m ārketing ā. Nepieciešams izveidot t ūrisma produktu visai piekrastei ar vienotu z īmolu, integr ējot taj ā jau esošos t ūrisma produktus un sagatavot un īstenot efekt īvu m ārketinga pas ākumu kopumu piekrastes k ā t ūrisma galam ērķa populariz ēšanai. J āatbalsta vesel ības t ūrisms, t.sk. rehabilit ācija, j āaktualiz ē pētījumi par nepieciešamajiem resursiem ( ārstnieciskaj ām d ūņā m, miner ālūdens avotiem u.c.) un j ānosaka principi šo resursu ilgtsp ējīgai izmantošanai. Īpaši j āveicina k ūrortu att īst ība to v ēsturiskaj ās viet ās ārstniecisko dūņ u un miner ālūdens avotu tuvum ā.”. Jūrmalas teritorijas pl ānojuma risin ājumi saskan ar Piekrastes telpisk ās att īst ības pamatnost ādn ēs un citos pl ānošanas dokumentos pausto priorit āro att īst ības virzienu - J ūrmalai ir j āatt īst ās k ā k ūrortpils ētai un j āveicina vesel ības t ūrisma att īst ība. Pielietojot vietu pl ānošanas metodes, ir izv ērt ētas un k ūrorta att īst ībai paredz ētas konkr ētas pils ētas da ļas. K ūrortpils ētas pied āvājuma paplašin āšan ā īpaši noz īmīgi ir turpm ākie att īst ības procesi Ķemeros un Jaun ķemeros – teritorij ās, kas īpaši piem ērotas k ūrorta objektu izvietošanai - , t āpēc tur noteiktas k ūrorta att īst ības teritorijas, lai šaj ās pils ētas da ļā s veicin ātu k ūrorta pakalpojumu un ar to saist īto nozaru uz ņē mumu att īst ību un kompleksu k ūrorta pied āvājumu. Jaun ķemeros k ūrorta zona noteikta vis ā pils ētas da ļas teritorij ā, lai sekm ētu jaunu, lielu un ekonomiski pamatotu un p ārdom ātu k ūrorta objektu izveidi, nepie ļaujot citu funkciju att īst ību. Ķemeros, ņemot v ērā t ās noma ļo novietojumu, k ūrorta zon ā ir noteikta 118 Pārskats Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gads izstr āde plaš āka at ļaut ā izmantošana, lai veicin ātu Ķemeru att īst ību, neizmantoto teritoriju un b ūvju sak ārtošanu. Kūrorta att īst ībai izv ēlētās teritorijas tikai atz ītas k ā īpaši labv ēlīgas ar ī teritorijas pl ānojuma izstr ādes ietvaros veiktaj ā p ētījum ā „K ūrorta att īst ībai nepieciešamo dabas resursu izv ērt ējums”. Īpaša uzman ība v ērsta uz J ūrmalas k ā piekrastes teritorijas dabas un kult ūras v ērt ību apzin āšanu un nenoplicin āšanu. Veikta teritorijas apsekošana, lai noteiktu un klasific ētu meža biotopus p ēc to ekolo ģisk ās vērt ības un aizsardz ības rež īma. Teritorijas pl ānojum ā izdal ītas vair ākas funkcion ālās zonas, kas dabas teritorij ām paredz daž ādus apsaimniekošanas rež īmus, kuri ir saudz īgi pret ekosist ēmām, bet vienlaikus mudina mežu un citu dabas telpu izmantošanu, lai tie iek ļautos J ūrmalai rakstur īgaj ā pils ētas publisko telpu strukt ūrā, kas iedz īvot āju vid ū veicina vesel īgu dz īvesveidu un pieder ības saj ūtas rašanos. Daudz p ūļ u velt īts ar ī inform ācijas atjaunošanai par kult ūras mantojumu pils ētā.

Latvijas T ūrisma att īst ības pamatnost ādnes 2009.- 2015. gadam

Latvijas T ūrisma att īst ības pamatnost ādnes 2009.- 2015. gadam ir vid ēja termi ņa politikas pl ānošanas dokuments, kas nosaka nozares att īst ības politikas pamatprincipus, m ērķus un r īcības virzienus turpm ākajiem 7 gadiem. Pamatnost ādņu galvenais m ērķis ir noteikt strat ēģ iskos virzienus t ūrisma nozares ilgtsp ējīgai un konkur ētsp ējīgai att īst ībai, veicinot valsts eksportsp ējas palielin āšanos un Latvijas k ā viena no vadošajiem tūrisma galam ērķiem poz īcijas nostiprin āšanu Baltijas j ūras re ģion ā, k ā ar ī viet ējā t ūrisma att īst ību. Lai īstenotu Pamatnost ādn ēs noteikto m ērķi, ir noteikti š ādi apakšm ērķi: • Nodrošinot lab āku nozares tiesisko regul ējumu un atbalstu gan t ūrisma komersantiem, gan produktu pat ērētājiem; • Veicin āt konkur ētsp ējīgu t ūrisma produktu att īst ību, atbalstot jaunu un inovat īvu produktu izstr ādi, att īstot kvalitat īvu un visiem pieejamu infrastrukt ūru; • Atbalst īt viet ējo t ūrismu, veicinot pat ērētāju v ēlm ēm un interes ēm atbilstošu produktu att īst ību un inform ācijas pieejam ību; • Nostiprin āt Latvijas k ā atpaz īstama un pievilc īga ce ļojuma galam ērķa poz īcijas Baltijas j ūras re ģion ā; • Pilnveidot un izmantot visu l īme ņu sadarb ības meh ānismus Latvijas t ūrisma nozares att īst ībai.

Jūrmalas telpisk ās att īst ības v īzijas kontekst ā svar īgākie r īcības virzieni saist ās ar Latvijas t ūrisma produktu att īst ību: • priorit āro t ūrisma veidu att īst īšana; • tūrisma produktu kvalit ātes uzlabošana; • atbilstošas, kvalitat īvas un visiem pieejamas t ūrisma infrastrukt ūras izveides veicin āšana.

Tūrismam ir īpaša loma J ūrmalas pils ētvides att īst ībā, turkl āt t ā ir viena no noz īmīgākaj ām uz ņē mējdarb ības jom ām. Izstr ādājot J ūrmalas teritorijas pl ānojumu, dom āts par daž āda veida t ūrisma (atp ūtas, ārstniec ības, dar ījumu) veicin āšanu pils ētā. Pie ņemti virkne l ēmumu, lai veicin ātu t ūrisma nozares izaugsmi J ūrmal ā. Pl ānojum ā ieviesti vair āki īpašo att īst ības teritoriju veidi – Lielupes ūdensmala, Liel ā pludmales promen āde, Kempingu teritorijas, K ūrortu att īst ības teritorijas - , taj ās veidoti t ādi nosac ījumi, lai veidotu jaunas gan iedz īvot ājiem, gan viesiem pievilc īgas un pieejamas pils ēttelpas. Izv ēloties at ļaut ās izmantošanas veidus Jūrmalas att īst ības strat ēģ ij ā noteiktaj ās daudzveid īgā biznesa teritorij ās, rad īti priekšnoteikumi invest īciju piesaistei, lai sekm ētu jaunu t ūrisma produktu rašanos. M ēģ in āts nov ērst konfliktsitu ācijas, kur dz īvojam ās vides priorit ātes saduras ar uz ņē mējdarb ības interes ēm. Īpaša uzman ība velt īta J ūrmalas vizu ālās ainavas noz īmei pils ētas t ēla veidošan ā – veikta pils ētas panor āmas un galveno skatupunktu anal īze, k ā papildus nosac ījums apb ūves priekšlikumu izstr ādei vair ākās viet ās iek ļauta vizu ālās ietekmes anal īze.

Rīgas re ģiona l īmenis

Rīgas pl ānošanas re ģionam ir izstr ādāta Re ģiona att īst ības programma 2005. - 2011. gadam un R īgas pl ānošanas re ģiona telpiskais (teritorijas) pl ānojums. Rīgas pl ānošanas re ģiona telpiskaj ā pl ānojum ā J ūrmala noteikta k ā nacion āla l īme ņa apdz īvojuma centrs - valsts noz īmes rekre ācijas un SPA centrs un t ā pamatfunkcijas - pakalpojumi un rekre ācija, k ā ar ī speci ālā loma - starptautiskas un nacion ālas noz īmes k ūrorts, EKO t ūrisms, konferen ču, semin āru u.tml. norises vieta, kā ar ī nacion ālas noz īmes atp ūtas vieta (skat īt 1.6. att ēlu). R īgas pl ānošanas re ģiona telpisk ā pl ānojuma skat ījums uz J ūrmalu sakr īt ar J ūrmalas att īst ības strat ēģ ij ā 2010.-2030. gadam izvirz ītajiem m ērķiem un priorit ātēm, uz kuru balst īts J ūrmalas teritorijas pl ānojums. Ar ī R īgas re ģiona teritorijas pl ānojum ā J ūrmala ir noteikta k ā nacion ālas noz īmes k ūrorts. Re ģiona kontekst ā Jūrmalas galven ās iez īmes ir: • Kūrorta resursi; • Tūrisma un atp ūtas pied āvājums;

119 Pārskats Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gads izstr āde • Rīgā str ādājošo dz īves vieta; • Viena no liel ākaj ām pils ētām Pier īgā.

Pl ānojums paredz dzelzce ļa l īniju R īga - Tukums izmantot tikai pasažieru p ārvad ājumiem, jo t ā š ķē rso valsts noz īmes rekre ācijas un SPA medic īnas att īst ības centru k ūrortpils ētu J ūrmalu un Ķemeru nacion ālo parku, k ā ar ī citas ekolo ģiski j ūtīgas teritorijas. Pl ānojums paredz, ka re ģion ā tiek izveidots ar Eiropas Savien ības EiroVelo EV10 un EV11 velomaršrutiem un ar R īgas un J ūrmalas velotras ēm savstarp ēji saist īts nacion āla un re ģion āla l īme ņa velomaršrutu t īkls ar atbalsta infrastrukt ūru. J ūrmalas teritorijas pl ānojum ā turpm ākajiem 12 gadiem ietverti nosac ījumi, lai veicin ātu pārvietošanos ar velosip ēdiem – pausti ieteikumi jaunu veloceli ņu ier īkošanai un brauktuvju piel āgošanai velotransportam. Pl ānojum ā ietvert ās visp ārējās pras ības ir pl ānot ģimenei draudz īgu vidi, paredzot za ļo teritoriju saglab āšanu un ikdienas rekre ācijas vajadz ībām nepieciešam ās publisk ās ārtelpas saglab āšanu. Dz īvojam ās vides kvalit ātes nepasliktin āšana ir viens no J ūrmalas teritorijas pl ānojuma pamatprincipiem, kur ā dabas teritoriju īpatsvaram un pieejam ībai ir izš ķir īga noz īme. Teritorijas pl ānojum ā meži un citas dabas teritorijas ir sagl ābti k ā pils ētas strukt ūras pamatelementi. Dabas teritoriju daž ādo aizsardz ības un apsaimniekošanas pras ību d ēļ ir izdal ītas vair ākas funkcion ālās zonas, kas paredz saudz īgu un atš ķir īgu dabas resursu izmantošanu pils ētā. Teritorijas pl ānojum ā ir j āiev ērt ē un j ānov ērš iesp ējamie riski, kas var rasties, apb ūvējot appl ūstoš ās teritorijas. Jūrmalas teritorijas pl ānojum ā noteiktas appl ūstoš ās teritorijas, kur ās apb ūve ir aizliegta. Pie nepieciešam ības jāparedz drošu inženiertehnisko aizsargb ūvju izveide. Pl ānojot jaun ās apb ūves teritorijas, k ā ar ī paredzot taj ās daž ādas funkcijas, nepieciešams izv ērt ēt trokš ņa pies ārņojumu un veikt aizsardz ības pas ākumus. Izv ērt ējot esošo situ āciju J ūrmal ā, sniegts pārskats par trokš ņa pies ārņojumu pils ētā. Lai ieg ūtu inform āciju par pl ānoto teritorijas att īst ību un t ās ietekmi uz pils ētvidi, teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos noteikts, ka det ālpl ānojumu vai pils ētas m ēroga att īst ības projektu ietvaros var piem ērot pras ību veikt esošo un prognoz ēto trokš ņu l īme ņu model ēšanu, iek ļaujot trokš ņu m ērījumus, un nosaka esoš ās un prognoz ētās trokš ņa l īme ņu pārsniegumu vietas, teritorijas, ēkas, ietekm ēto cilv ēku skaitu. Teritorijas pl ānojumos j āintegr ē ar ī nodarbin ātības un iedz īvot āju vesel īga dz īves veida nodrošin āšanas jaut ājumu risin ājumus. Nodarbin ātības jaut ājumi J ūrmalas teritorijas pl ānojum ā skat īti kontekst ā ar uz ņē mējdarb ības vides p ārmai ņā m. Jaunu darbavietu rašan ās galvenok ārt gaid āma l īdz ar k ūrorta un t ūrisma pakalpojumu nozares att īst ību. Uzsv ērta ar ī publisk ās ārtelpas, īpaši mežu un ūdensmalu, loma vesel īgas pils ētvides veidošan ā. Tiek sniegtas ar ī vadl īnijas pils ētu att īst ībai . Pils ētas att īst ības pl ānošan ā j āņ em v ērā gan esoš ā tehnisk ās infrastrukt ūras kapacit āte, gan pl ānojam ās b ūvniec ības apjomi, lai veicin ātu ilgtsp ējīgu pils ētas att īst ību. T āpat pl ānojuma izstr ādes laik ā ir j āņ em v ērā visas pils ētas v ērt ības, tai skait ā gan dabas, gan kult ūras objekti ir jāvērt ē k ā apdz īvot ās vietas att īst ības resursi, kuru sakopšan ā ieguld ītie l īdzek ļi dod ne tikai tiešu, bet ar ī netiešu atdevi. Pils ētās j āparedz visefekt īvāko zemes izmantošanu, nosakot atbilstošu apb ūves bl īvumu, intensit āti un daudzveid īgas izmantošanas iesp ējas, lai mazin ātu p ārvietošan ās ar transportu nepieciešam ību. J āpl āno lab āku pils ētas teritoriju sasniedzam ību, uzlabojot ietvju kvalit āti un veidojot veloceli ņu t īklu.

120 Pārskats Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gads izstr āde

Jūrmala -

1.5. att ēls. R īgas re ģiona telpiskais pl ānojums (apdz īvojuma strukt ūra)

Tāpat pl ānojum ā ir j āizv ērt ē esošo izgl ītības iest āžu, vesel ības apr ūpes, soci ālās apr ūpes, kult ūras iest āžu un tirdzniec ības centru kapacit āte un izvietojums, un nepieciešam ības gad ījum ā j āparedz iesp ējas n ākotn ē soci ālās infrastrukt ūras iest ādes izvietot ar ī cit ās nepieciešamaj ās viet ās. J ūrmalas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem funkcion ālais zon ējums veidots, balstoties uz pakalpojumu pieejam ības izv ērt ējumu. Kā ļoti noz īmīgs pl ānošanas punkts ir izv ērt ējams past āvošais un potenci ālais piepras ījums p ēc jauniem mājok ļiem un atbilstoši rezerv ējamas teritorijas m ājok ļu att īst īšanai. Vadoties p ēc esoš ās situ ācijas iedz īvot āju skaita pieauguma un m ājok ļu tirgus zi ņā , J ūrmalas teritorijas pl ānojum ā ir noteiktas jaunas dz īvojam ās apb ūves teritorijas, kas nav pretstat ā ar dabas aizsardz ības interes ēm. Republikas pils ētas J ūrmalas pl ānojum ā ieteicams izv ērt ēt iesp ēju k ā priorit āras att īst īt R īgas re ģiona pl ānojum ā paredz ētās funkcijas – starptautiskas un nacion ālas noz īmes SPA k ūrorts, EKO t ūrisms, konferen ču, semin āru u.tml. organiz ēšana valst ī un re ģion ā izvietot ām un starptautisk ām instit ūcij ām, organiz ācij ām, uz ņē mumiem. J ūrmalas pl ānojum ā ieteicams izskat īt Eiropas un pasaules k ūrortu att īst ības tendences un, izv ērt ējot J ūrmalas k ūrorta iesp ējas, atrast t ās īpašo “nišu” citu Eiropas zieme ļu da ļas k ūrortu vid ū, izstr ādāt atbilstošu pils ētas t ēla v īziju un noteikt pils ētas priorit ātes. J ūrmalas pl ānojum ā īpaši j āizv ērt ē k ūrorta pamatresursi – svaigs gaiss, pludmale, k āpu josla, meži – un to ilgtsp ējīgas past āvēšanas un publiskas piek ļuves nodrošin āšana. Šie resursi uzskat āmi par nacion ālu v ērt ību, kuru att īst īšan ā/saglab āšan ā n ākošaj ām paaudz ēm ieinteres ēta visa sabiedr ība. Nav pie ļaujama publisk ās teritorijas – pludmales joslas – publiskas izmantošanas ierobežošana, k āpu joslas apb ūve, mežu izn īcin āšana un publiski pieejamu meža plat ību p ārv ēršana priv ātās. J ūrmalas teritorijas pl ānojuma izstr ādes ietvaros veikts p ētījums, lai noteiktu vispiem ērot ākās teritorijas k ūrorta att īst ībai, ņemot vērā gan dabas, gan cilv ēka veidotos apst ākļus. Izdal ītas k ūrorta teritorijas un īpaš ās k ūrorta att īst ības izp ētes teritoriju funkcion ālās zonas, kuru izmantošana ir tieši pak ārtota k ūrorta nozares att īst ībai.

121 Pārskats Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gads izstr āde Vadl īnijas R īgas j ūras l īč a piekrastei paredz, ka, veicot teritorijas pl ānojuma izstr ādi, ir jānor āda potenci ālās jūras krasta erozijas, appl ūšanas un iesp ējam ās v ēja erozijas riska joslas un, balstoties uz šo inform āciju, ir jāveic turpm āko 50 gadu paaugstin ātā pamatkrasta erozijas riska robežas noteikšana.. J āparedz saglab āt un att īst īt za ļā s joslas un za ļos koridorus, nodrošinot, ka jaun ā apb ūve nep ārtrauc vienlaidus za ļā s panor āmas skatu no j ūras puses un ēku augstums nep ārsniedz priežu galotnes. Pl ānojum ā j āparedz, ka jebkuram liel āka mēroga att īst ības projektam vai cit ām izmai ņā m piekrastes dab ā un ainav ā ir j āizstr ādā ainavu pl ānojumu un taj ā k ā oblig ātu ietverot vizu ālās ietekmes anal īzi. J ūrmalas teritorijas pl ānojum ā sniegts p ārskats par dabas riskiem un apdraud ētaj ām teritorij ām, k ā ar ī noteiktas pras ības teritoriju inženiertehniskajai sagatavošanai viet ās, kur pl ānota apb ūve. Pl ānojum ā noteiktas īpaši v ērt īgās skatu perspekt īvas, tostarp skats no pludmales uz piekrastes k āpām. Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumi veidoti t ā, lai nov ērstu negat īvu ietekmi un Jūrmalas vizu ālo ainavu, k ā papildus nosac ījums projektu īstenošanai vair ākās viet ās paredzot izstr ādāt vizu ālās ietekmes anal īzi.

Pier īgas are ālā, kur ā ietilpst ar ī J ūrmala, par priorit āti uzskat āma teritoriju rezerv ēšana valsts, re ģiona un Rīgas att īst ībai/nepieciešamo norišu veikšanai un za ļo teritoriju saglab āšanai, iek ļaujot transporta, inženierkomunik āciju un vides infrastrukt ūru, k ā ar ī rekre ācijas, k ūrortsaimniec ībai un vides kvalit āti R īgā un Pier īgā nodrošinošas dabas teritorijas (no R īgas izejošiem radi āliem za ļajiem, atkl ātas neapb ūvētas telpas stariem, kas veido ekolo ģisko karkasu, saistot R īgu ar Pier īgas meža joslu). J ūrmalas teritorijas pl ānojum ā rezerv ētas teritorijas R īgai noz īmīgas satiksmes infrastrukt ūras (Zieme ļu koridora) att īst ībai. Lielupes labaj ā krast ā saglab āta Pier īgas mežu josla.

Īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas ( Ķemeru nacion ālais parks) j āietver izmantošanai ilgtsp ējīgai t ūrisma att īst ībai atbilstoši izv ēlētajam t ūrisma profilam un šo teritoriju dabas aizsardz ības noteikumiem un dabas aizsardz ības pl āniem.

Vadl īnijas Piej ūras urb ānajai, rekre ācijas un vides aizsardz ības joslas telpai iesaka saglab āt Piej ūrā pils ētu, ciemu un dabas teritoriju miju un ainavu. Šaj ā josl ā ietilpstošo pils ētu da ļā s un ciemos saglab āt un att īst īt „d ārzu (mežu) pils ētu” raksturu. J ūrmalas pils ētas pamatstrukt ūru veido ne tikai apb ūve, bet ar ī mežu mas īvi – teritorijas pl ānojum ā lielie meža nogabali saglab āti nedal āmi, lai nodrošin ātu optim ālu mežu ekolo ģisko st āvokli.

Speci ālās vadl īnijas ūde ņu un pie ūde ņu are āliem nosaka, ka Jūrmalas pils ētā ir j āparedz ne maz āk k ā 20 m platu ūdensmalu izmantošanai publisk ām vajadz ībām. J ānodrošina p ārvietošan ās iesp ējas gar ūdensmal ām (pastaigu takas, celi ņi skriešanai, skritu ļošanai, velo celi ņi u.c.), k ā ar ī pieeja t ām. Nepieciešam ības gad ījum ā jārisina jaut ājumi par zemes īpašumu atsavin āšanu vai atpirkšanu sabiedr ības vajadz ībām. Jāsaglab ā upju ainavu ekolo ģisk ā funkcija un j āparedz upju ieleju priorit āru izmantošanu rekre ācijai un ilgtsp ējīga t ūrisma att īst ībai, nodrošinot upju krastu pieejam ību un p ārvietošan ās iesp ējas gar tiem. Vienlaic īgi pl ānojot jaunu att īst ību upju krastos, j āparedz t ādas apb ūves veidošana, kas nedegrad ētu ainavu ne fiziski, ne vizu āli (neboj ātu skatus, neveidotu vizu ālas barjeras). J ūrmalas teritorijas pl ānojuma izstr ādes laik ā aktualiz ēts jaut ājums par ūdensmalu att īst ību – to lomas palielin āšanu pils ētas t ēla veidošan ā, lai t ās k ļū tu par pieejamu aktivit āšu telpu pils ētnieku ikdienas dz īvē.

Rīgas re ģiona att īst ības programma 2005. - 2011. gadam ir apstiprin āta R īgas pl ānošanas re ģiona att īst ības padom ē 2005. gada 7. janv ārī. Lai sasniegtu R īgas pl ānošanas re ģiona att īst ības v īzij ā izvirz īto m ērķi par vis ā teritorij ā l īdzv ērt īgi augstu dz īves kvalit āti ar pievilc īgu vidi uz ņē mējdarb ībai un invest īcij ām ar l īdzsvarotu un policentrisku telpisko strukt ūru, nepieciešams veikt pas ākumus demogr āfisk ās situ ācijas uzlabošanai, motiv ējot iedz īvot āju dabisk ā pieauguma palielin āšanos. To sekm ēs iedz īvot āju p ārliec ība par iesp ējām sa ņemt vesel ības, soci ālās, izgl ītības un kult ūras infrastrukt ūras pakalpojumus, p ārliec ība par m ājok ļu politikas „str ādāšanu” iedz īvot āju lab ā. Att īst ības programm ā nor ādīts, ka j āveicina transporta infrastrukt ūras att īst ība, veicinot videi draudz īgas re ģiona transporta sist ēmas izveidi. Veidojot J ūrmalas transporta sh ēmu, dom āts par videi draudz īgāku transporta l īdzek ļu populariz ēšanu un infrastrukt ūras ier īkošanu. Konkur ētsp ējīga tautsaimniec ības izveidei nepieciešams vecin āt produktivit ātes paaugstin āšanu teritoriju tradicion ālās nozarēs (J ūrmal ā k ūrortu un vesel ības t ūrisma nozare) un perspekt īvās nozar ēs, sekm ējot t ūrisma infrastrukt ūras uzlabošanu. Paredzams, ka pas ākumu īstenošana pl ānojum ā noteikto īpašo att īst ības zonu teritorij ās veicin ās J ūrmalas pils ētvides pievilc ību un piem ērot ību t ūrisma jomas att īst ībai. Augstas kvalit ātes dz īves vide ietver centraliz ētu g āzes apg ādi visos re ģiona noz īmes centros, k ā ar ī modernas atkritumu saimniec ības izveidošanu, īstenojot re ģiona atkritumu apsaimniekošanas pl ānu. Pils ētvides kvalit ātes uzlabošana sasniedzama, atbalstot m ūsdien īgu publisk ās telpas veidošanu, (pils ētā ir vieta publiskiem pas ākumiem, daudzveid īgas, soci āli pievilc īgas tikšan ās vietas). J ūrmalas teritorijas pl ānojum ā ir noteiktas sabiedrisk ās apb ūves teritorijas un īpaš ās att īst ības zonas, kas veicin ās jaunu publisku telpu veidošanu un esošo uzlabošanu.

122 Pārskats Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gads izstr āde Pils ētu funkcion ālā zon ēšana, publisko telpu dizaina pilotprojekti un det ālpl ānojumi, atbalsts v ērt īgo un funkcion āli pievilc īgu ainavu veidošanai. J ūrmalas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos iestr ādātas pras ības veikt vizu ālās ietekmes anal īzi, lai jaunie att īst ības projekti nerad ītu nelabv ēlīgu ietekmi uz pils ētvides est ētisko kvalit āti un dotu skaidru priekšstatu par projekta iek ļaušanos apkaim ē. Jāsniedz atbalsts drošu un efekt īvu ielu infrastrukt ūras veidošanas projektiem (funkcion āli diferenc ētu ielu t īklu att īst ība pils ētās, atbilstoši daž ādiem satiksmes dal ībniekiem). Piekrastes integr ēta att īst ība iek ļauj piekrastes v ērt ību saglab āšanu un att īst ību, saglab ājot smilšaino pludma ļu plat ību un kvalit āti, saglab ājot biolo ģiski daudzveid īgo k āpu strukt ūru. J ānodrošina iesp ēja piek ļū t pie j ūras ik pēc 200 - 300 m apdz īvot ās viet ās. Izstr ādājot teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumus J ūrmalas k āpu zon ām, īpaša uzman ība v ērsta uz biolo ģisk ās vides saglab āšanu, nepie ļaujot apb ūves veidošanu biolo ģiski vērt īgās vai dabas risku apdraud ētās teritorij ās.

Piej ūras re ģion ālais atkritumu apsaimniekošanas pl ānā 2007. - 2013. gadam tiek paredz ēta vienas atkritumu p ārkraušanas stacijas izb ūve J ūrmalas pils ētas austrumu da ļā , kuru pl ānots izveidot laika posm ā no 2008. gada l īdz 2009.gadam. Pl āns paredz atkritumu izg āztuves „Priedaine” rekultiv āciju un divu jaunu š ķiroto atkritumu laukumu izveidi Jūrmalas pils ētā, laika posm ā no 2008.-2013. gadam. P ēc atkrituma izg āztuves „Priedaine” sl ēgšanas un rekultiv ācijas, nepieciešams veikt monitoringa pas ākumus. (JD 19.04.2007. l ēmums par „Piej ūras re ģiona sadz īves atkritumu apsaimniekošanas” projekta „Atkritumu izg āztuves „Priedaine” rekultiv ācija” (adrese Jūrmal ā, Priedaine 2501) un „Š ķirošanas-pārkraušanas stacijas ar kompost ēšanas laukumu izb ūve” (adrese Jūrmal ā, Bažciems 0405)” b ūvniec ības ieceri).

123