LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIOLOĢIJAS INSTITŪTS INVAZĪVO SVEŠZEMJU AUGU SUGU IZPLATĪBA LATVIJĀ Agnese Priede LATVIJAS VEĢETĀCIJA ● 17 RĪGA 2008 Latvijas veģetācija, 17, 2008 Iespiests tipogrāfijā P&Ko Galvenais redaktors M.Laiviľš Latvijas Universitāte, Bioloģijas institūts, Latvija Redkolēģija B.Bambe, Latvijas Meţzinātnes institūts Silava, Latvija V.Melecis, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātľu fakultāte, Latvija J.Paal, Tartu Universitāte, Botānikas un Ekoloģijas institūts, Igaunija L.Salmiľa, Latvijas Universitāte, Bioloģijas institūts, Latvija V.Rašomavičius, Lietuvas Botānikas institūts, Lietuva S.Rūsiľa, Latvijas Universitātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātľu fakultāte, Latvija V.Šulcs, Latvijas Universitātes, Bioloģijas institūts, Latvija ISSN 1407 – 3641 © Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts ANOTĀCIJA Priede A. 2008. Invazīvo svešzemju augu sugu izplatība Latvijā. Latvijas Veģetācija, 17, 148 lpp. Atslēgvārdi: invazīvās sugas, neofīti, izplatība, Latvija. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot vairāku invazīvo svešzemju augu sugu izplatību un to invazivitātes statusu Latvijā. Pašlaik apmēram trešdaļu Latvijas floras sastāda savvaļā sastopamas svešzemju sugas. Lielākā daļa no tām nav uzskatāmas par invazīvām un sastopamas reti, turpretī atsevišķas sugas daţu gadu desmitu gadu laikā kļuvušas par bieţi sastopamām un strauji izplatītām. Pētītas 14 dārzbēgļu un adventīvās neofītu sugas (sugas, kas Latvijas teritorijā nonākušas pēc 17. gs.), kas ľemot vērā to pašreizējo apzināto izplatību, izplatīšanās ātrumu un bioekoloģiskās īpatnības, uzskatāmas par invazīvām vai potenciāli invazīvām. Tika pētīta sekojošu lakstaugu sugu izplatība un invazivitāte: vītollapu miķelīte Aster × salignus, Kanādas zelgalvīte Solidago canadensis, milzu zeltgalvīte Solidago gigantea, bastarda tūsklape Petasites hybridus, topinambūrs Helianthus tuberosus, dzeloľainais gurķis Echinocystis lobata, Japānas diţsūrene Reynoutria japonica, Sahalīnas diţsūrene Reynoutria sachalinensis, blīvā skābene Rumex confertus, daudzlapu lupīna Lupinus polyphyllus, puķu sprigane Impatiens glandulifera, sīkziedu sprigane Impatiens parviflora, austrumu diţpērkone Bunias orientalis un Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi. Līdz šim Latvijā veikts maz petījumu par invazīvo sugu izplatību. Invazīvo sugu izplatības apzināšana ir priekšnosacījums šo sugu invazitātes statusa un izplatības tendenču, kā arī potenciālā apdraudējuma vietējām augu sabiedrībām un sugām novērtēšanai. Pētījuma rezultātā apkopoti dati par līdz šim konstatētajām sugu atradnēm. Kā datu avoti izmantoti herbāriji, atradľu kartotēkas, ekspertu mutiski ziľojumi, literatūras avoti, kas sniedz informāciju par svešzemju floras izplatību apmēram pēdējo divsimt gadu laikā, tādējādi dodot iespēju analizēt sugu izplatības dinamiku. Lielāko daļu materiāla sastāda floras inventarizācijas dati, tai skaitā kopš 20. gs. 70. gadiem reģistrētie dati un invazīvo sugu atradľu kartēšanas rezultāti (2005 – 2008). Darbs ietver apskatu par svešzemju sugu naturalizācijas un izplatības izpētes vēsturi Latvijā, kā arī īsu pārskatu par katru no pētītajām sugām, to bioloģiju, ekoloģiju un izplatību pasaulē. Darba rezultātā sastādītas sugu izplatības kartes 5 5 km kvadrātu tīklā. Publikācija ietver arī pilnu zināmo sugu atradľu sarakstu katrai no pētītajām sugām. Kartēšanas rezultāti liecina, ka visu pētīto sugu izplatība Latvijā cieši saistīta ar apdzīvojuma struktūru, ceļu, dzelzceļu un upju tīklu, kas ir to galvenie migrācijas ceļi un vienlaikus piemēroti biotopi to augšanai un izplatībai. Atradľu sarakstu analīze liecina, ka sākotnēji invazīvās sugas sastopamas galvenokārt apdzīvotās vietās un to tuvumā antropogēni ietekmētos biotopos, taču jau neilgā laika posmā pēc pāriešanas savvaļā nereti šīs sugas sastopamas arī maz pārveidotos un dabiskos biotopos, galvenokārt upju ielejās, zālājos, meţos un krūmājos. Balstoties uz pieejamo informāciju, analizētas sugu izplatības izmaiľas kopš to naturalizācijas Latvijā. Invadēto biotopu struktūra liecina, ka, lai arī katra no pētītajām sugām ir vairāk vai mazāk specifiska augšanas apstākļu izvēlē, tomēr vispārinot invazīvās sugas galvenokārt sastopamas ruderālos biotopos, taču lielu īpatsvaru sastāda arī zālāji un atmatas, īpaši transporta maģistrāļu un apdzīvotu vietu tuvumā. Pēdējo gadu kartēšanas rezultāti liecina, ka salīdzinoši daudz sugu atradľu, īpaši pēdējos gados, konstatētas upju krastos, kas būtiski veicina sugu tālāku izplatību. Balstoties uz sugu izplatības kartēšanas rezultātiem, izplatīšanās tempu un sugu ekoloģiju, sagatavots pētīto sugu invazivitātes (agresivitātes) vērtējums, kas balstīts uz citviet pasaulē izmantotā t.s. „melnā un pelēkā saraksta” pieeju, ľemot vērā pašreizējo sugu izplatību, tendences un izplatīšanās ātrumu kopš sugu naturalizācijas. ANNOTATION Priede A. 2008. Distribution of invasive non-native plant species in Latvia. Latvijas Veģetācija, 17, 148 pp. Key words: invasive species, neophytes, distribution, Latvia. The aim of this research was to study the current distribution and to identify the invasivity status of several invasive non-native plant species in Latvia. Approximately one third of the plant species found in Latvia are non-native, however, most of them occur rarely, do not spread and do not invade large areas, and thus they are not considered as aggressive invaders. Although a rather small proportion of the total number of the non-native plant species, some of them are found frequently throughout the country and are fast spreading more and more in semi-natural and natural habitats such as riparian habitats, grasslands and fallows, forests, shrubs and dunes. Up to now there had been few attempts to study the current distribution of invasive species in Latvia; all of them are based on the analysis of herbaria records and localities recorded during the previous decades. The floristic mapping over the last 30 – 40 years was concentrated on native species, less attention was paid to non-natives and their distribution, thus the results based only on herbaria records often do not show the real distributions. Some botanically more interesting areas had been regularly visited by botanists, while some others remained unsurveyed or the notes on the distribution of non-native species were often not included in flora lists. This study provides the first comprehensive summary of data available on the distribution, distribution dynamics and invasivity status of non-native invasive plant species in Latvia, including the latest mapping results. Distribution and distribution dynamics of 14 selected invasive and potentially invasive neophyte species (non-native species which arrived after the 17th century) in Latvia were studied. The criteria for choosing the certain species were subjectively determined by the current distribution, spreading rate and bioecological traits of the species. All selected species are annual or perennial tall herbs, frequently found in Latvia. The distribution and invasivity of the following species were studied: Aster × salignus, Solidago canadensis, S. gigantea, Petasites hybridus, Helianthus tuberosus, Echinocystis lobata, Reynoutria japonica, R. sachalinensis, Rumex confertus, Lupinus polyphyllus, Impatiens glandulifera, I. parviflora, Bunias orientalis and Heracleum sosnowskyi. The paper includes a review on the history of the investigations and research on non-native invasive plant species in Latvia over the last two hundred years. A brief introduction of the native range, global distribution and spreading history in Europe for each studied species is given. The results of the study are presented in maps of regular 5 5 km grid covering all territory of Latvia. Additionally, lists of the localities of the studied species are published in the appendix of this paper. The data sources include herbarium and floristic mapping records from the previous decades, literature sources and the latest results of invasive species mapping (2005 - 2008). Mapping results reveal the significance of road and railway networks and streams as the major distribution vectors. Human settlements and disturbed sites are important habitats in the initial phase of invasion, while currently the invasive species seem to be well adapted in the local environment and tend to expand into more natural habitats. Additionally, the results were used to build up a new invasivity assessment for each studied species in Latvia based on the black list approach taking into account the current distribution, spreading rate and tendencies. SATURS IEVADS ....................................................................................................................... 7 1. SVEŠZEMJU AUGU SUGU IZPĒTE LATVIJĀ ................................................... 8 2. MATERIĀLI UN METODES................................................................................ 12 2.1. Datu avoti ............................................................................................................ 12 2.2. Izplatības kartēšana ............................................................................................. 13 3. PĒTĪTO SUGU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS ................................................ 13 3.1. Vītollapu miķelīte Aster salignus ..................................................................... 14 3.2. Kanādas zeltslotiľa Solidago canadensis un milzu zeltslotiľa S. gigantea ......... 14 3.3. Bastarda tūsklape Petasites hybridus................................................................... 16 3.4. Topinambūrs Helianthus tuberosus