DOCSLIB.ORG

Neofitu Izplatiba Latvijaa

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Neofitu Izplatiba Latvijaa LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIOLOĢIJAS INSTITŪTS INVAZĪVO SVEŠZEMJU AUGU SUGU IZPLATĪBA LATVIJĀ Agnese Priede LATVIJAS VEĢETĀCIJA ● 17 RĪGA 2008 Latvijas veģetācija, 17, 2008 Iespiests tipogrāfijā P&Ko Galvenais redaktors M.Laiviľš Latvijas Universitāte, Bioloģijas institūts, Latvija Redkolēģija B.Bambe, Latvijas Meţzinātnes institūts Silava, Latvija V.Melecis, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātľu fakultāte, Latvija J.Paal, Tartu Universitāte, Botānikas un Ekoloģijas institūts, Igaunija L.Salmiľa, Latvijas Universitāte, Bioloģijas institūts, Latvija V.Rašomavičius, Lietuvas Botānikas institūts, Lietuva S.Rūsiľa, Latvijas Universitātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātľu fakultāte, Latvija V.Šulcs, Latvijas Universitātes, Bioloģijas institūts, Latvija ISSN 1407 – 3641 © Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts ANOTĀCIJA Priede A. 2008. Invazīvo svešzemju augu sugu izplatība Latvijā. Latvijas Veģetācija, 17, 148 lpp. Atslēgvārdi: invazīvās sugas, neofīti, izplatība, Latvija. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot vairāku invazīvo svešzemju augu sugu izplatību un to invazivitātes statusu Latvijā. Pašlaik apmēram trešdaļu Latvijas floras sastāda savvaļā sastopamas svešzemju sugas. Lielākā daļa no tām nav uzskatāmas par invazīvām un sastopamas reti, turpretī atsevišķas sugas daţu gadu desmitu gadu laikā kļuvušas par bieţi sastopamām un strauji izplatītām. Pētītas 14 dārzbēgļu un adventīvās neofītu sugas (sugas, kas Latvijas teritorijā nonākušas pēc 17. gs.), kas ľemot vērā to pašreizējo apzināto izplatību, izplatīšanās ātrumu un bioekoloģiskās īpatnības, uzskatāmas par invazīvām vai potenciāli invazīvām. Tika pētīta sekojošu lakstaugu sugu izplatība un invazivitāte: vītollapu miķelīte Aster × salignus, Kanādas zelgalvīte Solidago canadensis, milzu zeltgalvīte Solidago gigantea, bastarda tūsklape Petasites hybridus, topinambūrs Helianthus tuberosus, dzeloľainais gurķis Echinocystis lobata, Japānas diţsūrene Reynoutria japonica, Sahalīnas diţsūrene Reynoutria sachalinensis, blīvā skābene Rumex confertus, daudzlapu lupīna Lupinus polyphyllus, puķu sprigane Impatiens glandulifera, sīkziedu sprigane Impatiens parviflora, austrumu diţpērkone Bunias orientalis un Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi. Līdz šim Latvijā veikts maz petījumu par invazīvo sugu izplatību. Invazīvo sugu izplatības apzināšana ir priekšnosacījums šo sugu invazitātes statusa un izplatības tendenču, kā arī potenciālā apdraudējuma vietējām augu sabiedrībām un sugām novērtēšanai. Pētījuma rezultātā apkopoti dati par līdz šim konstatētajām sugu atradnēm. Kā datu avoti izmantoti herbāriji, atradľu kartotēkas, ekspertu mutiski ziľojumi, literatūras avoti, kas sniedz informāciju par svešzemju floras izplatību apmēram pēdējo divsimt gadu laikā, tādējādi dodot iespēju analizēt sugu izplatības dinamiku. Lielāko daļu materiāla sastāda floras inventarizācijas dati, tai skaitā kopš 20. gs. 70. gadiem reģistrētie dati un invazīvo sugu atradľu kartēšanas rezultāti (2005 – 2008). Darbs ietver apskatu par svešzemju sugu naturalizācijas un izplatības izpētes vēsturi Latvijā, kā arī īsu pārskatu par katru no pētītajām sugām, to bioloģiju, ekoloģiju un izplatību pasaulē. Darba rezultātā sastādītas sugu izplatības kartes 5 5 km kvadrātu tīklā. Publikācija ietver arī pilnu zināmo sugu atradľu sarakstu katrai no pētītajām sugām. Kartēšanas rezultāti liecina, ka visu pētīto sugu izplatība Latvijā cieši saistīta ar apdzīvojuma struktūru, ceļu, dzelzceļu un upju tīklu, kas ir to galvenie migrācijas ceļi un vienlaikus piemēroti biotopi to augšanai un izplatībai. Atradľu sarakstu analīze liecina, ka sākotnēji invazīvās sugas sastopamas galvenokārt apdzīvotās vietās un to tuvumā antropogēni ietekmētos biotopos, taču jau neilgā laika posmā pēc pāriešanas savvaļā nereti šīs sugas sastopamas arī maz pārveidotos un dabiskos biotopos, galvenokārt upju ielejās, zālājos, meţos un krūmājos. Balstoties uz pieejamo informāciju, analizētas sugu izplatības izmaiľas kopš to naturalizācijas Latvijā. Invadēto biotopu struktūra liecina, ka, lai arī katra no pētītajām sugām ir vairāk vai mazāk specifiska augšanas apstākļu izvēlē, tomēr vispārinot invazīvās sugas galvenokārt sastopamas ruderālos biotopos, taču lielu īpatsvaru sastāda arī zālāji un atmatas, īpaši transporta maģistrāļu un apdzīvotu vietu tuvumā. Pēdējo gadu kartēšanas rezultāti liecina, ka salīdzinoši daudz sugu atradľu, īpaši pēdējos gados, konstatētas upju krastos, kas būtiski veicina sugu tālāku izplatību. Balstoties uz sugu izplatības kartēšanas rezultātiem, izplatīšanās tempu un sugu ekoloģiju, sagatavots pētīto sugu invazivitātes (agresivitātes) vērtējums, kas balstīts uz citviet pasaulē izmantotā t.s. „melnā un pelēkā saraksta” pieeju, ľemot vērā pašreizējo sugu izplatību, tendences un izplatīšanās ātrumu kopš sugu naturalizācijas. ANNOTATION Priede A. 2008. Distribution of invasive non-native plant species in Latvia. Latvijas Veģetācija, 17, 148 pp. Key words: invasive species, neophytes, distribution, Latvia. The aim of this research was to study the current distribution and to identify the invasivity status of several invasive non-native plant species in Latvia. Approximately one third of the plant species found in Latvia are non-native, however, most of them occur rarely, do not spread and do not invade large areas, and thus they are not considered as aggressive invaders. Although a rather small proportion of the total number of the non-native plant species, some of them are found frequently throughout the country and are fast spreading more and more in semi-natural and natural habitats such as riparian habitats, grasslands and fallows, forests, shrubs and dunes. Up to now there had been few attempts to study the current distribution of invasive species in Latvia; all of them are based on the analysis of herbaria records and localities recorded during the previous decades. The floristic mapping over the last 30 – 40 years was concentrated on native species, less attention was paid to non-natives and their distribution, thus the results based only on herbaria records often do not show the real distributions. Some botanically more interesting areas had been regularly visited by botanists, while some others remained unsurveyed or the notes on the distribution of non-native species were often not included in flora lists. This study provides the first comprehensive summary of data available on the distribution, distribution dynamics and invasivity status of non-native invasive plant species in Latvia, including the latest mapping results. Distribution and distribution dynamics of 14 selected invasive and potentially invasive neophyte species (non-native species which arrived after the 17th century) in Latvia were studied. The criteria for choosing the certain species were subjectively determined by the current distribution, spreading rate and bioecological traits of the species. All selected species are annual or perennial tall herbs, frequently found in Latvia. The distribution and invasivity of the following species were studied: Aster × salignus, Solidago canadensis, S. gigantea, Petasites hybridus, Helianthus tuberosus, Echinocystis lobata, Reynoutria japonica, R. sachalinensis, Rumex confertus, Lupinus polyphyllus, Impatiens glandulifera, I. parviflora, Bunias orientalis and Heracleum sosnowskyi. The paper includes a review on the history of the investigations and research on non-native invasive plant species in Latvia over the last two hundred years. A brief introduction of the native range, global distribution and spreading history in Europe for each studied species is given. The results of the study are presented in maps of regular 5 5 km grid covering all territory of Latvia. Additionally, lists of the localities of the studied species are published in the appendix of this paper. The data sources include herbarium and floristic mapping records from the previous decades, literature sources and the latest results of invasive species mapping (2005 - 2008). Mapping results reveal the significance of road and railway networks and streams as the major distribution vectors. Human settlements and disturbed sites are important habitats in the initial phase of invasion, while currently the invasive species seem to be well adapted in the local environment and tend to expand into more natural habitats. Additionally, the results were used to build up a new invasivity assessment for each studied species in Latvia based on the black list approach taking into account the current distribution, spreading rate and tendencies. SATURS IEVADS ....................................................................................................................... 7 1. SVEŠZEMJU AUGU SUGU IZPĒTE LATVIJĀ ................................................... 8 2. MATERIĀLI UN METODES................................................................................ 12 2.1. Datu avoti ............................................................................................................ 12 2.2. Izplatības kartēšana ............................................................................................. 13 3. PĒTĪTO SUGU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS ................................................ 13 3.1. Vītollapu miķelīte Aster salignus ..................................................................... 14 3.2. Kanādas zeltslotiľa Solidago canadensis un milzu zeltslotiľa S. gigantea ......... 14 3.3. Bastarda tūsklape Petasites hybridus................................................................... 16 3.4. Topinambūrs Helianthus tuberosus
Load more

Recommended publications
  • Attieksme Pret Jūrmalas Domes Darbu
    Attieksme pret Jūrmalas domes darbu Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju aptauja 2018.gada novembris - decembris Saturs Aptaujas tehniskā informācija ................................................................................................ 5 Terminu skaidrojums .............................................................................................................. 6 Respondentu sociāldemogrāfiskais raksturojums................................................................... 7 Statistiskās kļūdas novērtēšanas tabula ................................................................................. 8 Kopsavilkums ......................................................................................................................... 9 1. Interese un informētība par Jūrmalas pašvaldības darbu ................................................. 13 1.1. Interese par Jūrmalas pašvaldības darbību ......................................................... 18 1.2. Informētība par Jūrmalas pašvaldības darbu ....................................................... 20 1.3. Informācijas pieejamības vērtējums ...................................................................... 22 1.4. Uzskati par nepieciešamību nodrošināt informāciju svešvalodās ......................... 23 1.5. Informācijas saņemšanas veidi ............................................................................ 24 1.5.1. Parasti izmantotie informācijas saņemšanas avoti ....................................... 24 1.5.2. Vēlamie informācijas saņemšanas avoti .....................................................
    [Show full text]
  • Attieksme Pret Uzņēmējdarbības Veikšanu Jūrmalā
    Attieksme pret uzņēmējdarbības veikšanu Jūrmalā Jūrmalas pilsētā strādājošu uzņēmēju aptauja 2014.gada decembris ATSKAITE Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs marketing and public opinion research centre Saturs Aptaujas tehniskā informācija...................................................................................................... 3 Respondentu sociāli demogrāfiskais raksturojums ...................................................................... 4 Statistiskās kļūdas aprēķināšanas tabula .................................................................................... 5 1. Uzņēmuma izveidošana un attīstība ....................................................................................... 6 1.1. Uzņēmējdarbības uzsākšanas iemesli ...................................................................... 7 1.2. Vērtējums uzņēmuma attīstības iespējām Jūrmalā .................................................. 7 1.3. Tuvāko trīs gadu plāni............................................................................................... 8 1.4. Eiropas Savienības finansējuma piesaiste ................................................................ 9 1.5. Attieksme pret atbalsta programmu uzņēmējdarbības sākšanai............................... 10 2. Vērtējums uzņēmējdarbības videi Jūrmalā ............................................................................. 11 2.1. Vērtējums uzņēmējdarbības vides izmaiņām ........................................................... 13
    [Show full text]
  • Jūrmalas Pilsētas Domes Tūrismu Veicinoši Pasākumi Tūrisma Statistika Sadalījums Pa Valstīm Baltijas Valstu Tūristu Skaita Salīdzinājums 2012.–2015
    Jūrmalas pilsētas domes tūrismu veicinoši pasākumi Tūrisma statistika Sadalījums pa valstīm Baltijas valstu tūristu skaita salīdzinājums 2012.–2015. gads NVS valstu tūristu skaita salīdzinājums 2012.–2015. gads Skandināvijas valstu un Vācijas tūristu skaita salīdzinājums 2012.–2015. gads Igaunija •Izstāde Tourest TAVA stendā/ 13.-15. februāris •Brošūra «Jūrmala 2015» igauņu valodā •Reklāmas lapa A4 Postimees laikrakstā/ 14. marts •Reklāmraksts Postimees pielikumā «Aktīvā atpūta Latvijā»/ maijs •Igaunijas glancēto sieviešu un vīriešu žurnālu pārstāvju uzņemšana/ maijs •Igaunijas TV uzņemšana Jūrmalā/ 12.-16. jūnijs •Reklāmas lapa A4 Postimees laikrakstā/ rudens •Newspaper Postimees (Igaunijā) •Žurnāls HELLO (Igaunijā) •Žurnāls ARTER (Igaunijā) •Supplement Puhkus Latis (Igaunijā) Newspaper Postimees Külastage meid Tallinn Tartu Pärnu Riga Vilnius Meil on hea meel tervitada iga külalist ja me kutsume kõiki avastama Jūrmalat kogu selle mitmekesisuses: tutvuma ajaloo, rikka kultuurielu ja eri puhkevõimalustega; nautima merd, tuult, Tere tulemast päikest ja loodust. Jūrmala on kohtumispaik, koht, kust leida inspiratsiooni ja kuhu on ikka ja jälle hea tagasi tulla. Tere tulemast meie Jūrmalasse! külalislahkesse linna! Vaatetorn ja pere kurada, Putukarada, Männirada ja Taime- Rand rabarada. Pärast suuri rekonstrueerimis- rada. Radade juurde on rajatud avarad töid avati taas Kemeri raba laudtee, millel puhkepark Dzintari’s www.tourism.jurmala.lv vaateplatvormid, turvalised ja mugavad saab nüüd teha imelise jalutuskäigu puu- Rand on varustatud riietuskabiinide
    [Show full text]
  • Ragaciems – Dubulti the Historic Resort of Jūrmala
    DAY 21 COASTALHIKING.EU Ragaciems – Dubulti The Historic Resort of Jūrmala In Ragaciems village, you can clearly see the whole length of the Jūrmala coast. The first third of this day’s itinerary is part of the Ķemeri National Park where you can get to know historic fishing villages, the Ragaciems village fishing area with net huts and a fish market, dune habitats, as well as watch birds in the estuary of the Starpiņupe River. Starting from Jaunķemeri to Dubulti, the walk takes you across the widest sandy beach of the Gulf of Riga through the historic resort in Jūrmala and the longest city in Latvia. Keep in mind that on warm and sunny summer days there will be a lot of beachgoers. Foto: Jānis Salins Foto: Artis Veigurs USEFUL INFORMATION 22 km In the surroundings of strong winds, you have to go Ragaciems village: small through Lapmežciems vil- pieces of dolomite, some lage. You can wade across the 7–9 h boulders, gravel. Next to the small Siliņupe River during low water. Starpiņupīte River, there is seaweed The beach next to the washed ashore. Sidewalks with asphalt Be careful when crossing Ragaciems Lighthouse surfaces in Lapmežciems. Wide sandy Jaunā iela (P128) in beaches from Kauguri to Dubulti. Ragaciems and Lapmežciems. Dubulti beach, opposite In the estuary of the Easy Starpiņupe River, you should Ragaciems – Lapmežciems – The small Starpiņupīte River: avail yourself of binoculars for Bigauņciems – Jaunķemeri – there is a sluice that is around bird watching. Kaugurciems – Vaivari – 150 m from the sea and that can be used to cross the river (you can wade across it You can cover the distance Pumpuri – Jaundubulti – between Kaugurciems and Dubulti during low water).
    [Show full text]
  • Praktiskais Ceļvedis Pa Jūrmalu4.24 MB
    LIENES IE OMNIBUSA IELA JORI VANAGU . MA ST IELA JOMAS IELA KAIJU VILCIENS UPES KUĢIS Jūrmalas teritoriju visā tās garumā šķērso No 1. maija līdz 30. septembrim katru dienu Kā nokļūt Jūrmalā dzelzceļa līnija ar 14 pieturvietām – no Jūrmalu iespējams sasniegt ar kuģīti New Priedaines līdz Ķemeriem ar centru Majoros, Way, kas no piestātnes Rīgā, Daugavas krast­ AUTO TAKSOMETRS kur atrodas Jūrmalas Tūrisma informācijas malā – pie Lielā Kristapa skulptūras – atiet Jūrmala no Rīgas pilsētas centra atrodas 20 Jūrmalas centrs – Majori – atrodas 18 km centrs. Pasažieru vilcieni no Rīgas Centrā­ plkst. 11.00. Uz Rīgu kuģītis atiet no Jūrmalas km attālumā un sasniedzama pa autoceļiem attālumā no starptautiskās lidostas “Rīga”. lās dzelzceļa stacijas (Stacijas laukums 1) piestātnes Majoros plkst. 16.00. A10/E22. No 1. aprīļa līdz 30. septembrim, Brauciens no lidostas līdz Jūrmalai (Majoriem) uz Jūrmalu atiet no 4. perona 3. un 4. ceļa Biļetes cena pieaugušajiem – 20 EUR (turp un iebraucot Jūrmalas pilsētas administratīvajā izmaksā līdz 17 EUR. Pie lidostas atradīsiet Tukuma, Ķemeru un Slokas virzienā. Jūrmala atpakaļ – 30 EUR), bērniem – 10 EUR (turp teritorijā, jāiegādājas vienreizējās iebrauk­ Baltic Taxi (T. +371 20008500, +371 8500; no Centrālās stacijas atkarībā no izraudzītās un atpakaļ – 15 EUR), bērniem līdz 6 g. v. – šanas atļauja (2 EUR). Caurlaidi, braucot www.baltictaxi.lv) un Red Cab pieturvietas sasniedzama 20–60 minūšu bez maksas. Brauciena ilgums: 2,5 h. virzienā no Rīgas, iespējams iegādāties (T. +371 8383; redcab.lv) taksometrus, laikā. Braukšanas biļetes iegādājamas biļešu T. +371 29237123, www.pie-kapteina.lv caurlaižu iegādes punktā Priedainē, bet, savukārt uz lidostu var doties arī ar citu kasēs, mobilajā aplikācijā, kā arī pie vilciena iebraucot Jūrmalā no Tukuma puses, – caur­ kompāniju taksometriem.
    [Show full text]
  • Informācija Information Информация
    www.visitjurmala.lv VII 10.00 – 15.00 – 10.00 VII VI 10.00 – 17.00 – 10.00 VI [email protected] II – V 9.00 – 17.00 – 9.00 V – II visitjurmala I 9.00 – 18.00 – 9.00 I 01.10. – 30.04. – 01.10. visitjurmala VII 10.00 – 15.00 – 10.00 VII VI 10.00 – 17.00 – 10.00 VI I – V 9.00 – 19.00 – 9.00 V – I 01.05. – 30.09. – 01.05. Рабочее время Рабочее Open Darba laiks Darba Lienes iela 5, Majori, Jūrmala LV-2015. T. +371 67147900, F. +371 67147901 +371 F. 67147900, +371 T. LV-2015. Jūrmala Majori, 5, iela Lienes Юрмальский туристический информационный центр информационный туристический Юрмальский Jūrmala Tourism information centre information Tourism Jūrmala Jūrmalas tūrisma informācijas centrs informācijas tūrisma Jūrmalas Скорая помощь 112 помощь Скорая Jūrmala city stadium “Sloka” has sectors for all track and field disciplines, 6-line 400 m running track, 50. Jūrmalas kempings Vienības prospekts 19/21,Bulduri. T .+371 67754076, 67754076, .+371 T 19/21,Bulduri. prospekts Vienības Vietas aktīvai atpūtai beaches of Dubulti and Kauguri. Beach volleyball takes place on beaches of Bulduri, Melluži, Assari Slidošana un hokejs Юрмальская больница больница Юрмальская www.jurmalasslimnica.lv www.jurmalasslimnica.lv 2 football fields (with natural and artificial ground). The tribunes can place 2 500 spectators. Now and Kauguri (just take a net and a ball with you!). Ice-hockey & skating Ūdru iela 5, Lielupe, T. +371 29266548, www.viesunamsjurmala.lv Круглосуточная медицинская помощь медицинская Круглосуточная the stadium “Sloka” is a place for football matches of Latvian Premium football League, as well in- 51.
    [Show full text]
  • Coleoptera: Chrysomelidae) of the Fauna of Latvia
    Latvijas Entomologs 2009, 47: 27-57. 27 Review of Cassidinae (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Fauna of Latvia 1 2 3 ANDRIS BUKEJS , DMITRY TELNOV , ARVDS BARŠEVSKIS 1 – Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, Vienbas iela 13, LV-5401, Daugavpils, Latvia; e-mail: [email protected] 2 – Stopiu novads, Drza iela 10, LV-2130, Dzidrias, Latvia; e-mail: [email protected] 3 – Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, Vienbas iela 13, LV-5401, Daugavpils, Latvia; e-mail: [email protected] BUKEJS A., TELNOV D., BARŠEVSKIS A., 2009. REVIEW OF CASSIDINAE (COLEOPTERA: CHRYSOMELIDAE) OF THE FAUNA OF LATVIA. – Latvijas Entomologs, 47: 27-57. Abstract. New faunal and ecological information on the leaf-beetle subfamily Cassidinae of the Latvian fauna are presented. Bibliographical information on this group is summarized for the first time. All hitherto known faunal data are given for 20 species. In total, 2111 specimens were studied. Two species, Cassida atrata FABRICIUS, 1787 and C. subreticulata SUFFRIAN, 1844, are excluded from the list of Latvian Coleoptera. An annotated list of Latvian Cassidinae is given, including 3 genera and 21 species. Key words: Coleoptera, Chrysomelidae, Cassidinae, Latvia, fauna, distribution, ecology, bibliography. Introduction Latvian tortoise beetles have been irregularly and inadequately investigated until There are 2760 species of the subfamily now. For example, in M. Stiprais (1977) Cassidinae STEPHENS, 1831 or tortoise beetles publication, faunal data on 9 species of Cassida so far known in the world fauna (Borowiec and Hypocassida can be found. In 1993, A. 1999). Of these, four genera and 38 species are Barševskis published his monograph “The reported for Eastern Europe (Biekowski 2004).
    [Show full text]
  • 4. Daļa 6.Daļa 3. Daļa 5. Daļa 2. Daļa 1. Daļa !
    Teātra iela Pilsoņu Smilšu iela iela iela Projektējamo sadzīves kanalizācijas tīklu un ūdensapgādes tīklu shēma, IV kārta Jomas iela MajoriPilsoņu APZĪMĒJUMI Smilšu Lienes iela Ø100 Ø200 "Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve Jūrmalā, Majori-Vaivari" Lienes iela Konkordijas 1.daļa - "Melluži" J.Pliekšāna "Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve Jūrmalā, Majori-Vaivari" teātra Jaunā 2.daļa - "Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri" Ū1 PROJEKTĒJAMĀ ŪDENSAPGĀDE Rīgas "Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve Jūrmalā, Majori-Vaivari" Ø100 PROJEKTĒJAMĀS ŪDENSAPGĀDES CAURUĻVADA DIAMETRS 3.daļa - "Druvciems" Dubulti K1 PROJEKTĒJAMĀ PAŠTECES KANALIZĀCIJA "Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve Jūrmalā, Majori-Vaivari" PROJEKTĒJAMAIS KANALIZĀCIJAS SPIEDVADS Baznīcas Slokas Parka 4.daļa - "Valteri, Krastciems" KSS PROJEKTĒJAMĀ KANALIZĀCIJAS SŪKŅU STACIJA Bangu "Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve Jūrmalā, Majori-Vaivari" SADZĪVES KANALIZĀCIJAS PLŪSMAS VIRZIENS 5.daļa - "Asari" Ø100 z.3.78 ZEMES VIRSMAS ATZĪME Liedaga Pils "Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve Jūrmalā, Majori-Vaivari" t.1.35 SADZĪVES KANALIZĀCIJAS CAURUĻVADA TEKNES ATZĪME 2. daļa R.Blaumaņa 6.daļa - "Eiženijas, Artūra, Ernesta iela" Ø200 PROJEKTĒJAMĀ CAURUĻVADA DIAMETRS Ø200 Kļavu iela Amulas Ū1 Ceriņu iela K1 Z.Meirovica Juglas Ogres Lielupes Ventas iela Rīgas jūras līcis iela prospekts Gaujas Bezdelīgu Aiviekstes Līgatnes z.3.65 Dubultu Maltas t.1.13 Ceriņu Amatas Vijas prospekts Pīlādžu Braslas iela Lorupes Salacas Strēlnieku Lielupes z.3.85 Ievu Svētes Magoņu Usmas Upes Baznīcas Dārzu Iecavas F.Brīvzemnieka Abavas t.1.97 Sporta Kļavu Vaidavas Puķu Krūu Bārtas Jēkaba Alauksta iela z.3.45 Ø100 Gundegas Rāznas iela t.0.69 Baltezera Sedas z.3.40 Sarmas Piejūras Ø100 Sesavas Ø200 z.3.78 Ø200 Ū1 Celmu t.2.50 Ø200 iela Rasas Svitenes Ø63 t.1.54 Klints 1.
    [Show full text]
  • Pārskats Par Jūrmalas Pilsētas Teritorijas Plānojuma Izstrādi I Nodaļa Teritorijas Plānojuma 1.Redakcijas Izstrāde
    Pielikums apstiprin āts ar J ūrmalas pils ētas domes 2012.gada 11.oktobra l ēmumu Nr.562 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma apstiprin āšanu un saistošo noteikumu izdošanu” (protokols Nr.17, 54.punkts) JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS IV daļa Pārskats par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādi I nodaļa Teritorijas plānojuma 1.redakcijas izstrāde 2012.gads Saturs 1. 1. PAR TERITORIJAS PL ĀNOJUMA IZSTR ĀDES UZS ĀKŠANU UN PIRM Ā POSMA SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS ORGANIZ ĒŠANU ..................................................................................................................................................... 3 Darba uzdevums J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādei ................................................................ 5 1. 2. PAR SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS PIRM Ā POSMA ATK ĀRTOTU ORGANIZ ĒŠANU ....................................10 1. PUBLIK ĀCIJAS ............................................................................................................. 11 2.1. PIRMAIS POSMS ..............................................................................................................................................11 2.2. ATK ĀRTOTS 1. POSMS ....................................................................................................................................13 2. SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS NORISES RAKSTUROJUMS ......................... 16 3.1. PĀRSKATS PAR SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS PIRM Ā POSMA NORISI (28.12.2007. – 25.01.2008.).................16 3.2. PĀRSKATS
    [Show full text]
  • JŪRMALA Your MICE Destination 10 REASONS to CHOOSE JŪRMALA AS YOUR MICE DESTINATION
    JŪRMALA your MICE destination 10 REASONS TO CHOOSE JŪRMALA AS YOUR MICE DESTINATION UNDISCOVERED 1. GEM According to the MICE global trends, the corporate clients are looking for the uncommon, distinguished destinations and experience to make the delegates feel the exclusiveness of the event. Jūrmala is a European resort “off the beaten track” with a great MICE destination potential – safe, green, sustainable, conveniently accessible, affordable, with well- designed infrastructure. Still undiscovered enough, still special, still unique. INTERNATIONAL 2. ACCESSIBILITY Jūrmala is located just 25 km away from the Latvian capital of Riga and only in 15-minute drive from Riga International Airport that offers more than 60 direct flights. In low season, the traffic to/from Jūrmala is always light and predictable that helps to manage the time efficiently and avoid wasting precious minutes in traffic. SIZE 3. MATTERS Although Jūrmala population is just a bit more than 55 000, it is the second largest city in Latvia after Riga. Thus, population density figures are very inviting for the visitors who are looking for the privacy and their own special snug place on the beach after the day’s hard work. When it comes to event planning, the advantage of the small well-planned city infrastructure is obvious. As the main hotels, restaurants and special venues are concentrated in the city center within walking distance, there is no need to worry about the transfers. Another advantage for the organizers, as A penny saved is a penny gained. SOCIAL PROGRAM 4. AND TEAM-BUILDING ACTIVITIES Be it a workshop for the narrow-field professionals or international conference, the delegates are always looking forward to the unofficial networking opportunities and exciting team building activities to get more personal with their colleagues.
    [Show full text]
  • RANNIKKOVAELLUSREITTI LATVIA / VIRO 1200 Km 8
    RANNIKKOVAELLUSREITTI LATVIA / VIRO 1200 km WWW.COASTALHIKING.EU 8 7 Estonia 6 5 2 4 Latvia 1 3 RETKI ITÄMEREN RANNALLA RANNIKKOVAELLUSREITTIÄ PITKIN Pituus noin 1200 km, Euroopan kaukovaellusreitin E9:n osa 8 etappia, voi valita minkä hyvänsä reitin etapin Kesto 60 päivää, keskimäärin 20 km vuorokaudessa REITTI LATVIASSA: Nida – Liepāja – Ventspils – Cape Kolka – Jūrmala – Rīga – Saulkrasti – Ainaži 1 DIŽJŪRA (ALKUMERI) 270 km päivät 1-15 2 MAZJŪRA (PIKKU MERI) 115 km päivät 16-20 3 JŪRMALA JA RIIKA 84 km päivät 21-24 4 VIDZEMEN RANNIKKO 112 km päivät 25-30 REITTI VIROSSA: Ikla – Pärnu – Virtsu – Lihula – Haapsalu – Paldiski – Tallinna 5 PÄRNU JA KALASTAJAKYLÄT 228 km päivät 31-41 6 MATSALUN KANSALLISPUISTO JA LÄNSI-VIRON SAARET 100 km päivät 42-46 7 HAAPSALU JA RANNAROOTSIN KYLÄT 136 km päivät 47-52 8 LOUNAIS-VIRON JYRKÄNNERANNIKKO JA PUTOUKSET 158 km päivät 53-60 Tietoa, retkiopas, kartat: WWW.COASTALHIKING.EU LATVIA DIŽJŪRA (ALKUMERI) ITÄMEREN KUURINMAAN RANNIKKO Nida – Kolka: 270 km, Päivä 1 – Päivä 15 Latvian Kuurinmaan Itämeren länsirannikkoa kutsutaan Dižjūraksi eli alkumereksi. Rannikon vaellusreitin alussa, Latvian ja Liettuan rajalta aina Kolkan niemelle, ranta on enimmäkseen hiekkainen. Alkumeren etappi on Latvian rannikon asumattomin osa. Kuitenkin siellä on Latvian kolmanneksi suurin kaupunki. Pāvilostan ja Sārnaten välissä on törmärannikkoa. Kylät ovat harvaanasuttuja, valtaosa asukkaista viettää siellä vain kesää. Slīteren kansallispuistossa reitti kulkee pitkin pelto- ja metsäteitä liiviläiskalastajakylien läpi. Mazirbessa ja Kolkassa paikalliset kalastajat käyvät edelleen merellä ja myyvät itsesavustettua kalaa. Alkumeren etappi päättyy Kolkan niemelle, joka erottaa Itämeren Riianlahdesta. ALKUMERESTÄ – „VIHREÄ SÄDE“ Silloin tällöin kesällä voi meren rannalla seurata auringonlaskun aikaan luonnonilmiötä, jota kutsutaan vihreäksi säteeksi.
    [Show full text]
  • Vidēja Termiņa Darbības Stratēģija 2016-2018
    SIA „Jūrmalas ūdens” vidēja termiņa darbības stratēģija 2016-2018 SIA „Jūrmalas ūdens” Vidēja termiņa darbības stratēģija 2016. – 2018. gads Izstrādāta 2015. gada decembrī 1 SIA „Jūrmalas ūdens” vidēja termiņa darbības stratēģija 2016-2018 Satura rādītājs Satura rādītājs.......................................................................................................................................................... 2 JŪ mērķi un politika................................................................................................................................................ 3 Stratēģiskie mērķi ............................................................................................................................................... 3 Politika ................................................................................................................................................................ 4 Esošās situācijas analīze ......................................................................................................................................... 5 Apkalpes teritorija un patērētāji .......................................................................................................................... 5 Ūdens ieguve un sagatavošana............................................................................................................................ 6 Ūdensapgāde ......................................................................................................................................................
    [Show full text]