Pielikums apstiprin āts ar J ūrmalas pils ētas domes 2012.gada 11.oktobra l ēmumu Nr.562 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma apstiprin āšanu un saistošo noteikumu izdošanu” (protokols Nr.17, 54.punkts)

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS

IV daļa Pārskats par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādi

III nodaļa Informēšanas posms par teritorijas plānojuma galīgo redakciju

2012.gads SATURS

1. JŪRMALAS PILS ĒTAS DOMES L ĒMUMS...... 3 2. PUBLIK ĀCIJAS...... 5 2.1. INFORM ĀCIJA VIET ĒJĀ LAIKRAKST Ā ...... 5 2.2. WWW .JURMALA .LV ...... 6 3. INFORM ĒŠANAS PAR J ŪRMALAS PILS ĒTAS TERITORIJAS PL ĀNOJUMA GAL ĪGO REDAKCIJU POSMA P ĀRSKATS ...... 7 4. SABIEDR ĪBAS INFORM ĒŠANAS SAN ĀKSME PAR J ŪRMALAS PILS ĒTAS TERITORIJAS PL ĀNOJUMA TURPM ĀKAJIEM 12 GADIEM GAL ĪGO REDAKCIJU...... 7 4.1. SAN ĀKSMES PROTOKOLS ...... 7 4.2. SAN ĀKSMES DAL ĪBNIEKI ...... 10 5. SABIEDR ĪBAS ATSAUKSMES PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA GAL ĪGO REDAKCIJU, KOMENT ĀRI...... 12 6. INSTIT ŪCIJU UN KAIMI ŅU PAŠVALD ĪBU ATSAUKSMES. KOMENT ĀRI...... 48 6.1. ZIŅOJUMS PAR INSTIT ŪCIJU ATSAUKSM ĒM...... 48 6.2. VIDES P ĀRRAUDZ ĪBAS VALSTS BIROJA L ĒMUMS ...... 66 6.3. VPVB L ĒMUMA KOPIJA ...... 67 7. INSTIT ŪCIJU UN KAIMI ŅU PAŠVALD ĪBU ATSAUKSMES ...... 71 7.1. DABAS AIZSARDZ ĪBAS P ĀRVALDE ...... 71 7.2. LAUKU ATBALSTA DIENESTS ...... 75 7.3. SIA LATTELECOM...... 76 7.4. VAS LATVIJAS DZELZCE ĻŠ ...... 77 7.5. LATVIJAS ĢEOTELPISK ĀS INFORM ĀCIJAS A ĢENT ŪRA ...... 78 7.6. VAS LATVIJAS VALSTS CE ĻI ...... 79 7.7. LATVIJAS VIDES , ĢEOLO ĢIJAS UN METEOROLO ĢIJAS CENTRS ...... 81 7.8. AS LATVIJAS VALSTS MEŽI . NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI ...... 82 7.9. VVD LIELR ĪGAS RE ĢION ĀLĀ VIDES P ĀRVALDE ...... 83 7.10. SATIKSMES MINISTRIJA ...... 85 7.11. VVD JŪRAS UN IEKŠ ĒJO ŪDE ŅU P ĀRVALDE ...... 86 7.12. VALSTS ZEMES DIENESTS ...... 87 7.13. VALSTS MEŽA DIENESTS ...... 88 7.14. VALSTS KULT ŪRAS PIEMINEK ĻU AIZSARDZ ĪBAS INSPEKCIJA ...... 90 7.15. RĪGAS PL ĀNOŠANAS RE ĢIONS ...... 94 7.16. AS LATVIJAS G ĀZE ...... 96 7.17. AS LATVENERGO ...... 98 7.18. LATVIJAS J ŪRAS ADMINISTR ĀCIJA ...... 100 7.19. VESEL ĪBAS INSPEKCIJA ...... 101 7.20. ENGURES NOVADA DOME ...... 102 7.21. RĪGAS DOMES PILS ĒTAS ATT ĪST ĪBAS DEPARTAMENTS ...... 103 7.22. VIDES AIZSARDZ ĪBAS UN RE ĢION ĀLĀS ATT ĪST ĪBAS MINISTRIJAS V ĒSTULE PAR KS „A PVIEN ĪBA SLOCENE ” ...... 104

1. Jūrmalas pils ētas domes l ēmums

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILS ĒTAS DOME LĒMUMS Jūrmal ā 2011.gada 15.decembr ī Nr. 565

protokols Nr. 24, 28. punkts

Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas apstiprin āšanu

Ar J ūrmalas pils ētas domes 2011.gada 11.augusta l ēmumu Nr.361 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem pirm ās redakcijas un vides pārskata pilnveidošanu un gal īgās redakcijas sagatavošanu” tika pie ņemts zin āšanai zi ņojums par v ērā ņemtajiem un noraid ītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem un nolemts sagatavot teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju.

Tā k ā 2011.gada 1.decembr ī sp ēkā st ājās Latvijas Republikas Teritorijas att īst ības pl ānošanas likums, atbilstoši t ā P ārejas noteikumu 8.punktam, viet ējai pašvald ībai jānosaka normat īvie akti, saska ņā ar kuriem tiks pabeigta izstr ādes proces ā esoša pl ānojuma izstr āde. Ņemot v ērā to, ka jauni Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka viet ējā l īme ņa teritorijas att īst ības pl ānošanas dokumentu saturu, izstr ādes un sabiedrisk ās apspriešanas k ārt ību v ēl nav pie ņemti, pl ānojuma izstr āde pabeidzama saska ņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi”, kuri atbilstoši Latvijas Republikas Teritorijas att īst ības pl ānošanas likuma Pārejas noteikumu 11.punktam ir sp ēkā l īdz attiec īgu jaunu Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu sp ēkā st āšan ās dienai, bet ne ilg āk k ā l īdz 2012.gada 31.decembrim.

Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi” 45.punktam ir

3 sagatavota J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem pilnveidot ā redakcija un papildin āts strat ēģ iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Teritorijas attīst ības pl ānošanas likumu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi” 42.1 punktu un 45.punktu, un saska ņā ar 2011.gada 13.decembra apvienot ās komitejas l ēmumu (protokols Nr.1.1-63/02), Jūrmalas pils ētas dome nolemj :

1. Noteikt, ka teritorijas pl ānojuma izstr āde j āpabeidz saska ņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi”.

2. Apstiprin āt J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem pilnveidoto redakciju k ā gal īgo redakciju (saska ņā ar pielikumu) un nos ūtīt to Rīgas pl ānošanas re ģionam atzinuma sniegšanai.

3. Nodrošin āt iedz īvot ājiem un instit ūcij ām, kas sniegušas atzinumus par Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma pirmo redakciju, iesp ēju iepaz īties ar t ā gal īgo redakciju Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi” noteiktaj ā k ārt ībā.

Priekšs ēdētājs G.Truksnis

4

2. Publik ācijas

2.1. Inform ācija viet ējā laikrakst ā

5 2.2. www.jurmala.lv

3. Inform ēšanas par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju posma p ārskats

Pēc J ūrmala pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgās redakcijas apstiprin āšanas iedz īvot ājiem un instit ūcij ām, kas sniegušas atzinumus par teritorijas pl ānojumu, tika nordrošin āta iesp ēja iepaz īties ar t ā gal īgo redakciju un sniegt atsauksmes.

Instit ūcij ām tika elektroniski nos ūtīti pazi ņojumi un teritorijas pl ānojuma gal īgās redakcijas dokument ācija, bet viet ējā laikrakst ā un J ūrmalas pils ētas domes m ājaslap ā internet ā tika ievietota inform ācija par vietu un laiku, kur ā tr īs ned ēļ u laik ā var iepaz īties ar teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju un iesniegt atsauksmes. 2012.gada 12.janv ārī J ūrmalas pils ētas domes telp ās notika sabiedr ības inform ēšanas san āksme par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju. .

Ar J ūrmala pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju var ēja iepaz īties izst āžu viet ās: - Jūrmalas pils ētas dom ē, Jomas iel ā 1/5; - Jūrmalas pils ētas domes Pils ētpl ānošanas noda ļā , Edinburgas prospekt ā 75; - Kauguru kult ūras nam ā, Rai ņa iel ā 110.

4. Sabiedr ības inform ēšanas san āksme par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju

4.1. San āksmes protokols

Sabiedr ības inform ēšanas san āksme par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju 2012.gada 12.janv ārī

PROTOKOLS

Jūrmalas pils ētas dome 2012.gada 12.janv ārī

Piedal ās: 48 cilv ēki, pierakst ījušies san āksmes dal ībnieku parakstu lap ā. Jūrmalas pils ētas domes p ārst āvji: domes priekšs ēdētājs G.Truksnis, domes izpilddirektors V. V ītoli ņš, Būvvaldes vad ītāja V. Zvejniece. SIA „grupa 93”p ārst āvji: N. Balgalis, L. Čače.

San āksmi s āk 17.10

San āksmes ievad ā N.Balgalis pateicas visiem, kas piedal ījušies pl ānojuma izstr ādē un snieguši ierosin ājumus.

San āksmes 1.da ļā N.Balgalis izkl āsta teritorijas pl ānojuma izstr ādes gaitu un gal īgās redakcijas risin ājumus.

Pl ānojuma izstr ādes galvenie posmi:  atk ārtota pirm ā posma sabiedrisk ā apspriešana (2008-2009)  redakcijas izstr āde (2009-2010)  Jūrmalas att īst ības strat ēģ ijas izstr āde (janv āris-decembris 2010)  redakcijas apspriešana (janv āris-marts, 2011)  gal īgās redakcijas izstr āde (apr īlis-decembris, 2011)  inform ēšana par gal īgo redakciju (janv āris, 2012)

Pl ānojuma pamats: - strat ēģ ija – domes ilgtermi ņa politiku - sabiedr ības viedok ļi - instit ūciju un ekspertu atzinumi. Pl ānot āju profesion ālā loma – interešu saska ņošana.

Pl ānojuma galvenais akcents: Jūrmalai tiek noteiktas nacion āla un starptautiska l īme ņa lomas – starptautiskas un nacion ālas noz īmes k ūrorts, valsts noz īmes rekre ācijas un “SPA” medic īnas centrs, daudzprofilu t ūrisma (rekre ācijas t ūrisma, dabas un ekot ūrisma, velot ūrisma, konferen ču tūrisma) mezgla punkts.

Pl ānojum ā respekt ētās v ērt ības:  krasta k āpu zona  vēsturisk ā apb ūve  priežu mežs  Lielupe  cilv ēki  kūrortresursi.

Pl ānošanas process – sabiedr ības iesaiste: Sabiedrisk ās apspriešanas ietvaros notikušas 6 plaši apmekl ētas ofici ālās san āksmes, pl ānojuma materi āli izst ādīti 4 izstādēs un pieejami internet ā. Nos ūtītas informat īvas uzaicin ājuma v ēstules ikvienam zemes īpašniekam (10 500 v ēstu ļu). Notikušas diskusijas un san āksmes ar daž ādām sabiedr ības grup ām.

Jūrmalnieku interesi par pils ētas n ākotni r āda sabiedrisk ās apspriešanas rezult āti – vair āk nek ā 600 iesniegumu. Galvenie iedz īvot āju jaut ājumi:  melior ācijas sist ēmu funkcion ēšana  plaš ās att īst ības teritorijas (k ūrorta, kempinga, ūdensmalas)  D3 teritorijas, k āpu zona, dabas teritorijas  projekta “K āpa” apk ārtnes izmantošana  vai ūdensmalas labiek ārtošanai vajag paredz ēt tik plašas teritorijas ?  augstums - ēkām J ūrmalas pils ētā nevajadz ētu p ārsniegt priežu galus  mekl ēt risin ājumus pakalpojumu objektu izveidei tikai pie izej ām pie j ūras un t ādā veid ā realiz ēt Liel ās (pludmales) promen ādes ideju, k ā t ās ir sasaist ītas sav ā starp ā, mekl ējot lab āko risin ājumu.

Būtisk ās izmai ņas teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā, pamatojoties uz sabiedrisk ās apspriešanas rezult ātiem:  Kūrorta att īst ību un degrad ēto teritoriju sak ārtošanu veicinoši risin ājumi: k ūrorta funkciju koncentr ēšana esošajos un bijušajos objektos; Jauktu k ūrorta teritoriju noteikšana Jauktas dz īvojam ās apb ūves un jauktas dar ījumu apb ūves viet ā; valsts noz īmes strat ēģ iska k ūrorta objekta novietne  Dabas teritoriju kategoriju pārskat īšana: krasta k āpu zon ā no D3 (Apst ādījumu un atp ūtas teritorijas) uz D2 – Dabas teritorijas;  Mazst āvu dz īvojam ās apb ūves radik āla ierobežošana;  Ūdensmalu att īst ības vietu preciz ējumi;  Apb ūves maksim ālā augstuma preciz ējumi pils ētas m ērog ā;  Pludmales labiek ārtojuma risin ājumu preciz ējumi;  Apb ūves parametru un zemes vien ību minim ālo plat ību preciz ējumi vis ā pils ētā, tostarp, Vārnukrog ā.

Rezult ātā, ņemot v ērā pils ētas strat ēģ iju un sabiedr ības viedokli ir izstr ādāta teritorijas pl ānojuma optim āla gal īgā redakcija, ko ar piln īgu p ārliec ību, atbild īgi ir iesp ējams apstiprin āt ar saistošajiem noteikumiem.

8

San āksmes 2.da ļa – jaut ājumi un koment āri.

1. Melior ācija Valteros – sh ēmā nav iez īmētas visas teritorijas, kur nepieciešama melior ācijas sist ēmas rekonstrukcija.

N. Balgalis, G.Truksnis. Jaut ājums risin āms darba k ārt ībā ar Domes inženierdienestiem.

2. Majoru muiža iet boj ā, ir nepieciešams to rekonstru ēt. . G. Truksnis. Pašlaik ir paredz ēts finans ējums muižas projekt ēšanai un rekonstrukcijai (projektēšanai 45 t ūkstoši latu); muiža paredz ēta sabiedrisk ām funkcij ām.

3. Koment ārs (I.Burvis). Pl ānojums var b ūt gan att īst ības, gan stagn ācijas instruments; pamat ā viss atkar īgs no domes finansi ālaj ām iesp ējām un invest īciju piesaistes.

4.S.V īksni ņa. Pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā veiktas b ūtiskas izmai ņas, tai vajadz ēja r īkot atk ārtotu sabiedrisko apspriešanu.

N. Balgalis. Pl ānojums ir tapis četrus gadus piln īgā atkl ātībā un veidojot dialogu ar sabiedr ību un daž ādām interešu grup ām. Gal īgaj ā redakcij ā ir maksim āli ņemts v ērā sabiedr ības viedoklis, sabalans ētas intereses un izstr ādāta redakcija, kuru nešaub īgi var apstiprin āt. Sabiedrisk ās apspriešanas procesi v ēl paildzin ātu pl ānošanas procesu.

5. Priedain ē nav pietiekami nodrošin āta piek ļuve upei; peldvieta.

G. Truksins. J ārēķ in ās ar īpašumu situ āciju. Tik, cik iesp ējams, cik ir domes r īcībsp ēja, piek ļuve ir nodrošin āta. Nelikum īga tauvas joslas aizb ūvēšana vai aizžogošana j ārisina pl ānojuma ieviešanas proces ā, t.i., j ānov ērš p ārk āpumi.

6. Kaugurciema zon ējums – neatš ķiras Talsu šosejas mal ā (JD, un JDz teritorijas).

N. Balgalis, V Zvejniece. Skaidrojums - dar ījumu teritorij ās nav at ļauta dz īvojam ā apb ūve, bet jaukt ās dz īvojam ās apb ūves teritorij ās t ā ir at ļauta.

7. Balt ās k āpas jaut ājums („R īgas meži” un vasarn īcu īpašnieki) – k ā legaliz ēt un sak ārtot šo vietu.

G. Truksnis, V. Zvejniece. Jaut ājums risin āms turpm ākaj ā pl ānošanas posm ā. Teritorijas dabas v ērt ībās ir j āizanaliz ē; lai rad ītu iesp ējas legaliz ēt apb ūvi, ir j āmaina īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas robeža. Zemesgabali savulaik izdal īti bez apb ūves ties ībām – faktiski telšu viet ām.

8. G. Gr ūba – k ā dome pl āno piesaist īt investoru k ūrortam Dubultos; ja nosaka ierobežojumus, tiek p ārk āpts Eiropas Savien ības l īgums.

G. Truksnis. Teritoriju iesp ējams pied āvāt nekustam ā īpašuma izst ādēs, u.tml. Ja tiek noteikts standarts objektam / operatoram, tas nenoz īmē konkurences vai br īvā tirgus ierobežošanu.

9. Kauguru (Slokas) iedz īvot āji D īķ u iel ā iebilst pret pl ānoto domes daudzst āvu namu būvniec ību pie robežas ar savrupm āju apb ūves teritoriju.

G. Truksnis. Nami nepieciešami dz īvok ļu programmas īstenošanai, situ ācija b ūs daudz lab āka un vide sakopt āka nek ā pašlaik.

10. Det ālpl ānojumu risin ājumi, kas neatbilst jaunajam teritorijas pl ānojumam; šo det ālpl ānojumu darb ības laiks.

9 L. Čače. Sp ēkā esošos det ālpl ānojumus iesp ējams īstenot; darb ības laiks nav noteikts. Savuk ārt, ja tiek iecer ētas det ālpl ānojuma izmai ņas, darba uzdevums tiek izstr ādāts saska ņā ar jauno pils ētas teritorijas pl ānojumu.

11. Dzintaru prospekts 3. K āpēc noteikts praktiski k ā nedal āms zemesgabals (5000m2). Kāpēc ir dar ījumu teritorija, ja dab ā tur ir dz īvojam ās m ājas. Kopum ā jaut ājums, k āpēc esoš ās dz īvojam ās apb ūves teritorij ās Jomas ielas un Turaidas ielas front ē ir noteiktas dar ījumu teritorijas.

G. Truksnis, V. Zvejniece, L. Čače. Zemesgabals ir pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritorij ā; taj ā atrodas ēkas, kas ir kult ūras piemineklis; zemes vien ību strukt ūra ir viena no pils ētb ūvniec ības pieminek ļa v ērt ība. Turkl āt, atbilstoši teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem, zemes vien ības dal ījumu iesp ējams pamatot det ālpl ānojum ā.

Jomas ielas apk ārtne tiek pl ānota k ā pils ētas galvenais centrs. Esošo dz īvojamo apb ūvi var uztur ēt un apsaimniekot, bet jauna savrupm āju b ūvniec ība nav paredz ēta.

12. Jaun , īpašums Vecru ļļ i – k āpēc neatbalsta apb ūves iesp ējas esošaj ā m ājviet ā.

G. Truksnis, N.Balgalis, L. Čače. Teritorija ir krasta k āpu aizsargjosl ā un Ķemeru nacion ālaj ā park ā. Dabas aizsardz ības p ārvalde neatbalsta š ādu precedentu vērt īgās dabas teritorij ās.

Dome ir paredz ējusi kompens ācijas zemes Valteros sabiedrisko objektu mai ņai u.tml.; šis gan ir cit āds gad ījums – j ārisina ar sadarb ībā ar valsti.

13. V ānrukrogs – k ā aizsarg āt upes krastus, ko regul āri izposta apmekl ētāji un kas erod ē.

N. Balgalis, G. Truksnis – top Lielupes apsaimniekošanas noteiktumi; ja run ā par teritorijas pl ānojumu – gal īgaj ā redakcij ā vairs netiek pl ānotas gar ās ūdensmalu teritorijas.

14. Īpaš ā rež īma zona iebraukšanai – k āpēc pl ānojum ā taj ā ietverta praktiski visa pils ētas teritorija.

G.Truksnis, V. Zvejniece. Skaidrojums – paliek sp ēkā esoš ā īpaš ā rež īma zona. Pl ānot ā zona ir tikai priekšlikums.

15. Bažciema mazd ārzi ņi – Ķemeru Nacion ālais parka „at ņem’ zemi d ārzi ņiem (mikroliegums); tas skar apm ēram k ādi desmit d ārzi ņus. Teritorij ā j āsak ārto melior ācija.

G. Truksnis. Jaut ājums risin āms kop ā ar Ķemeru Nacion ālo parku. Veicot biotopu izp ēti, var ētu kori ģē t mikrolieguma robežas. Melior ācijas sist ēmu rekonstrukcija notiek un tiks turpin āta.

K. Vilci ņa – /teor ētiski/ iesp ējami kompens ējošie pas ākumi (teritorijas noteikšana citur).

16. Koment ārs par melior ācijas sist ēmu – caurtekas ir slikts risin ājums, aizs ērē. Vajadz ētu pāri g ŗā vjiem izb ūvēt tilti ņus.

Nosl ēgums: N.Balgalis pateicas visiem dal ībniekiem.

San āksmi beidz 19.30

Protokolu sagatavoja: Lolita Čače

4.2. San āksmes dal ībnieki I.Kravinska

10 A. Marenkova L.Cimža Dz. Galinska A. Ābele I.Št āls A. Lielmane J.Zeps J.Vazdi ķis I. Čašins L.Verhozina S. V īksni ņa A.Olte V. Lapsa S.Ozoli ņa S.Popovs J.Kis ļars I.Ra ģe A.Pužulis K.Vilci ņa J. Ņikonovs L.Gorbunova I.Balanda S.Batkovska V.Bizova G. Jakobsons Jānis Pauksts J.Jansons Juris Pauksts R.Garistovs P.Artemjevs S.Pe ņkovs A. Pikelis P.Karjonovs S. Fedotova Z. Gran čā ne G.Ra ģelis I.Rubenis A.Pranc āne A.Pranc āns I.Saifu ļina V.Lifšics R.Kalni ņa E.Vasi ļevskis V. Žiha I.Bravins M.B īvi ņa A.B īvi ņš

11 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

5. Sabiedr ības atsauksmes par teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju, koment āri

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. 16. Lielais prospekts 14 Zemes vien ību plat ība Esam 4 l īdz īpašnieki. Zemes gabala kopplat ība ir 4134m2. Jaunaj ā pašreiz izstr ādes Izv ērt ējot tuv ējā kvart āla zemes vien ību dalījuma stadij ā esošaj ā teritorijas att īst ības pl ānā minim ālā zemes vien ības plat ība ir 1500m2. strukt ūru, secin āts, ka iesp ējams minim ālo Nepieciešams noteikts maz āku minim ālo plat ību. jaunveidojam ās zemes vien ības plat ību Liel ā prospekts front ē noteikt 1200m2. 19. „Jahtu remonta b āze", kad.nr. 13000011001 Zon ējuma mai ņa Pamatojoties uz pieejamo inform āciju J ūrmalas domes m ājaslap ā saist ībā ar J ūrmalas pils ētas Izv ērt ējot V ārnukroga teritorijas izmantošanas strukt ūru teritorijas pl ānojumu turpm ākajiem 12 gadiem, saprotam to, ka š ī pl ānojuma gala versij ā nav un zemesgabala dislok āciju, secin āts, ka at ļaut ā ņemti v ērā komp ānijas SIA „NP Biznesa Parks", k ā īpašnieka teritorijai Vārnukrog ā „Jahtu izmantošana atst ājama atbilstoši teritorijas pl ānojuma remonta b āze" (kad.nr. 1300 001 1001), ieteikumi, kuri ir iesniegti Jūrmalas dom ē 17.02.2011. gal īgās redakcijas risin ājumam, ņemot v ērā dar ījumu sabiedrisk ās apspriešanas ietvaros. teritoriju tr ūkumu šaj ā pils ētas da ļā un zemes vien ības Ieteikumos tika l ūgtas sekojošas lietas: vēsturisko izmantošanu. 1. Teritorijai pieš ķirt „Jaukta dz īvojam ās apb ūves teritorija" (JDz) statusu; 2. Minim ālo zemes gabalu lielumu pie iesp ējam ās atdal īšanas / sadal īšanas noteikt 1200 kvadr ātmetru plat ībā; 3. Būvju augstuma ierobežojumu pl ānā k ā maksim ālo b ūvju augstumu noteikt 15 metru, jeb 3,5 st āvi.

37., 39. „Ba!t ā k āpa 1503”, Zon ējuma mai ņa (01-BK) Atbilstoši šim pl ānojumam, zemes gabala „Ba!t ā k āpa 1503”, turpm āk tekst ā – „Zemes Priekšlikums par lok ālpl ānojuma izstr ādi ir gabals”, teritorijas pl ānot ā (at ļaut ā) izmantošana ir noteikta k ā „Dabas aizsardz ības atbalst āms. Ierosin ām noteikt zemesgabalu „Balt ā teritorija (D1)”. kāpa 1503” k ā vienotu lok ālpl ānojuma teritoriju, bet Zemes gabala īpašnieks SIA „R īgas meži”, nomnieks V ĪB „ V ārnu krogs”, k ā ar ī Zemes jāatz īmē, ka jebk āda teritorijas at ļaut ās gabala faktiskie v ēsturiskie iedz īvot āji vair ākk ārt ir v ērsušies ar iesniegumiem J ūrmalas izmantošanas mai ņa apb ūvētaj ām plat ībām, kas pils ētas dom ē, kuros pamatoja, ka Zemes gabala statuss p ēc b ūtības ir noteikts k ļū daini, atrodas īpaši aizsarg ājamaj ā dabas teritorij ā un/vai pieteikuši Zemes gabala pl ānot ās (at ļaut ās) izmantošanas mai ņu uz „Priežu parka iesp ējama vien īgi, izstr ādājot dabas aizsardz ības apb ūves teritorija (DzP)”. Izp ētot J ūrmalas TP dokument āciju, kas ir pieejama interneta pl ānu un individu ālos izmantošanas un aizsardz ības vietn ēs www.jurmala.lv un www.grupa93.lv , secin ājām, ka atbilstoš ās izmai ņas netika noteikumus. Š āda prašibas ir iek ļaujama teritorijas veiktas. L ūdzu: izmantošanas un apb ūves noteikumos. 1. Atcelt esošo J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo

12 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. redakciju sada ļā s, kuras attiecas uz Zemes abalu, vai 2. Veikt sekojošas darb ības: 2.1.izsludin āt Zemes gabala un blakus esoš ā dabas objekta „Balt ā k āpa” teritorijas lok ālpl ānojumu, 2.2. izveidot lok ālpl ānojuma izstr ādes darba grupu, 2.3.darba grup ā iek ļaut ne tikai J ūrmalas pils ētas domes un l ānojuma izstr ādātāja un, iesp ējams, ar ī itu organiz āciju p ārst āvjus, bet ari p ārst āvjus no Zemes gabala īpašnieka SIA „R īgas meži” (1 ārst āvis) un V ĪB „V ārnukrogs” (2 p ārst āvji) uses. 2.4.paredz ēt, ka gad ījum ā, ja lok ālpl ānojuma darba grupas darba gait ā apstiprin āsies nepiln ības šobr īd esošaj ā vai uz darba grupas sl ēdziena pie ņemšanas bridi sp ēkā esošaj ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma redakcij ā, šis lok ālpl ānojums, atbilstoši Teritorijas att īst ības pl ānošanas likuma 24.2.p. noteikumiem, var k ļū t par pamatojumu J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma mai ņai sada ļā s, kas attiecas uz Zemes gabalu. 38. SIA „R īgas meži”; „Ba!t ā k āpa 1503”, Zon ējuma mai ņa Noteikt zonu „Priežu parks ar apb ūvi”. Jebk āda teritorijas at ļaut ās izmantošanas mai ņa apb ūvētaj ām plat ībām, kas atrodas īpaši aizsarg ājamaj ā dabas teritorij ā iesp ējama vien īgi, izstr ādājot dabas aizsardz ības pl ānu un individu ālos izmantošanas un aizsardz ības noteikumus. Š āda prašibas ir iek ļaujama teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos. Ierosin ām noteikt zemesgabalu „Balt ā k āpa 1503” k ā vienotu lok ālpl ānojuma teritoriju. 41. Zemesgabals Bolder ājas iel ā 1004; Inform ācija par deklar ētājiem iedz īvot ājiem Vārnukrog ā; zemesgabala Bolder ājas iel ā 1004 izmantošana un sak ārtošana Preciz ēt inform āciju par deklar ētajiem iedz īvot ājiem V ārnukrog ā. Pamatojoties uz pieejamo inform āciju tiks preciz ēts Viedoklis, ka jahtu osta var ētu veicin āt teritorijas infrastrukt ūras att īst ību, paskaidrojuma raksts. Attiec ībā uz īpašuma Jaut ājums par to, kad tiks sak ārtota degrad ētā teritorija Bolder ājas iel ā 1004, nojaucot sak ārtošanu, teritorijas izmantošanas un apb ūves žogus, nelikum īgās b ūves. noteikumos ir pras ības īpašumu uztur ēšanai k ārt ībā. Realiz ācija un kontroles nodrošin āšana p ārsniedz teritorijas pl ānojuma izstr ādes kompetences robežas. 46. (kolekt īva v ēstule) Daž ādi jaut ājumi Priedaines iedz īvot āji vair āk k ārt izteikuši savu attieksmi pret notiekošo J ūrmalas piev ārt ē – Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā

13 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Priedain ē. V ēršoties J ūrmalas dom ē, A/S „R īgas meži”, J ūrmalas b ūvvald ē, apliecinot savu redakcij ā ir maksim āli ņemti v ērā sabiedr ības, negat īvo attieksmi, ar parakstiem. Izsakot protestus pret Zieme ļu koridora tuvin āšanas tostarp, Priedaines iedz īvot āju viedok ļi un variantiem Priedaines ciematam, tika sav ākti un nodoti J ūrmalas domei ap četriem simtiem ierosin ājumi, Priedaines iedz īvot āju parakstu. Pret k āpu norakšanu un apb ūvi, pret dabas pamat ņu , zon ējuma mai ņu, transform āciju apb ūvējam ās teritorij ās, pret ostas paplašin ājumu, pret Automa ģistr āles tras ējums tiek noteikts saska ņā ar sabiedrisko pludma ļu likvid āciju. Pret darb ību dabas pamatn ē ar nenov ēršam ām sek ām, tika Rīgas pils ētas Zieme ļu koridora 3., 4.posma ski ču sav ākti un nodoti ap diviem simtiem Priedaines iedz īvot āju parakstu. Iest ājoties par vides un projektu un apstiprin āto trases ģener ālvariantu, kam esoš ās infrastrukt ūras sak ārtošanu. veikts ar ī ietekmes uz vidi nov ērt ējums un t ā Desmitiem hekt āru Bab ītes-Priedaines meža tiek m ērd ēts, izn īkst un sl īkst rekultiv ētās sabiedrisk ā apspriešana. izg āztuves „Priedaine” virc ā, iefiltr ējoties purv ājā ar grunts ūde ņiem pies ārņo apk ārt ējās teritorijas, ietek Lielup ē un Bab ītes ezer ā. Pati Priedaine ir bez ūdensvada un Teritorijas pl ānojuma risin ājumos ir maksim āli kanaliz ācijas . saglabātas dabas teritorijas J ūrmal ā, tostarp, Piesaucot teritori ālo pl ānojumu, Zvejniec ības likumu, Valsts un J ūrmalas att īst ībai v ērstus sabiedrisk ās pludmales, atbilstoši situ ācijai un esoš ā projektus, moderniz āciju, tautas labkl ājību tiek virz īti otrreiz ējai caurskat īšanai nelikum īgi teritorijas pl ānojuma risin ājumiem. celtie un iepriekš noraid ītie b ūvobjekti Lielupes labaj ā krast ā, ar to legaliz ācijas, zon ējuma nomai ņas un privatiz ācijas iesp ējām. K ā ar ī jaunu b ūvobjektu celtniec ību k āpās un piegulošo Vides st āvokli Priedaines izg āztuv ē kontrol ē valsts meža teritoriju transform ēšanu priv ātīpašumos. Tiek mekl ēti jauni lozungi, epiteti, kompetent ās instit ūcijas sl ēgt ās izg āztuves kombin ācijas, sh ēmas, lai dabu piel āgotu likumiem un tikt pie v ēlam ā kumosa. monitoringa proces ā. P ēc atkritumu izg āztuves Paredz ētās jahtu ostas „Priedaine” paplašin āšana l īdz V ārnu krogam ir saist īta ar „Priedaine” sl ēgšanas 2010. gad ā ir realiz ēts t ās smilšaino pludma ļu, niedr āja, z āliena, likvid āciju un krasta beton ēšanu, tauvas joslas rekultiv ācijas projekts un nodots ekspluat ācij ā. izveidei. Dabas pamatnes teritorijas transform āciju par upes tehnikas apsarg ājamu Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.474 st āvvietu, ūdens transportl īdzek ļu remontdarbn īcu, ar smag ās tehnikas manevr ēšanu upes „Atkritumu poligonu ier īkošanas, atkritumu poligonu krast ā, mež ā. Tiek virz īts pl āns ar komerc darb ības iesp ēju, dabas aizsarg ājam ā un izg āztuvju apsaimniekošanas, sl ēgšanas un teritorij ā- „NATURA-2000”, pie Bumburattekas peld ētavas, k ā ar ī tiek pl ānota priv ātm āju rekultiv ācijas noteikumi” nosac ījumiem, rekultiv ējot būvniec ība un piegulošo,plašo meža teritoriju privatiz ācija. izg āztuvi tiek noteikts monitoringa periods 20 gadi. Mūs nep ārliecina š āds Lielupes krasta risin ājums. Š īs upes esam ība Latvijai, J ūrmalai, t ās Izg āztuvi, poligonu vai t ā da ļu uzskata par rekultiv ētu iedz īvot ājiem ir p ārāk liela noz īme, lai risin ātu person īgās ieceres, beton ējot krastus, ce ļot pēc tam, kad p ārvalde ir veikusi p ēdējās p ārbaudes sev midze ņus, apjožot tos ar žogiem, lieguma z īmēm, šlagbaumiem. Aiz katras norakt ās sl ēgtaj ā izg āztuv ē, poligon ā vai t ā da ļā p ēc kāpas, sagand ētās krasta joslas, pies ārņot ās zemes, izn īcin āta meža sl ēpjas konkr ēta rekultiv ācijas un izv ērt ējusi operatora sniegtos „izredz ēta”persona. zi ņojumus, k ā ar ī ir st ājies sp ēkā p ārvaldes l ēmums Pēdējā sabiedrisk ās inform ēšanas san āksme 2012. gada 12. Janv ārī J ūrmalas pils ētas dom ē par izg āztuves, poligona vai t ā da ļas rekultiv āciju. kārt ējo reizi pier āda J ūrmalas domes un teritori ālā pl āna sast ādītāju „Grupas-93” attieksmi pret Priedaines iedz īvot āju nost ādni augst āk min ētajos jaut ājumos un klaju iedz īvot āju Ūdenssaimniec ības konkr ēto projektu termi ņi ir interešu ignor ēšanu. ārpus teritorijas pl ānojuma kompetences. 1) Zieme ļu koridora 3., 4., posma tras ējumu k ā prim āro noteikt: t ā att ālin āšanu no Ūdensvada un kanaliz ācijas izb ūve notiek atbilstoši apdz īvot ām viet ām, sakar ā ar ātrgaitas ce ļa nelabv ēlīgo ietekmi uz apk ārt ējo vidi un cilv ēku, ūdenssaimniec ības projektam, melior ācijas sist ēmas

14 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. kā ar ī k ūrortpils ētas tuv ības esam ību. rekonstrukciju pils ētas dome veic budžeta l īdzek ļu 2) Sak ārtot ap Priedaines izg āztuvi pieguloš ās meža teritorijas ar kadastra numuru ietvaros. III k ārtas realiz ācija pl ānota no 2015.gada. 13000052101, att īrot notekgr āvjus, caurtekas zem ce ļa ar kadastra numuru 13000050019, k ā Detaliz ēta inform ācija par projekta aktivit ātēm ir ar ī caurteku zem veloceli ņa, ar caurpl ūdi zem dzelzce ļa. pieejama SIA „J ūrmalas ūdens” m ājas lap ā 3) lzv ērt ēt Priedaines izg āztuves rekultiv ācijas darbu beigšanas posmu un apk ārt ējā www.jurmalasudens.lv/ . Priedaines teritorij ā meža boj ā ejas t ūlītēju p ēctec ību, desmitiem ha vai t ūkstošiem koku apm ērā. (Ir ūdensvads tiks izb ūvēts projekta 2. un 3.k ārt ā, bet dokument ēti fakti un konkr ētas personas, ar pamatotiem argumentiem par izvair īšanos no centraliz ētās kanaliz ācijas t īkli – 3.k ārt ā. meža boj ā ejas. 4) Veikt grunts ūde ņu monitoringu, kas virz ās Ziemel-rietumu virzien ā uz Priedaines Jahtu ostu nav paredz ēts paplašin āt l īdz ciematu no izg āztuves, kas tika „uzprojekt ēta” bez aizsargekr āna. Vārnukrogam; k ā Jahtu ostas teritorijas ir noteikti 5) Par prim āro izvirz īt kanaliz ācijas un ūdensvada inženiertehnisk ās infrastrukt ūras izb ūvi, atseviš ķi zemesgabali, kuri esošaj ā teritorijas Priedain ē. pl ānojum ā noteikti k ā apb ūvējami; jaun ā teritorijas 6) Pārtraukt pl ānojuma izstr ādi jahtklubu paplašin āšanai , k āpu zonas apb ūvei, ar pl ānojuma nosac ījumi attiec ībā uz š īm zemes izteiktu priv āto interešu lob ēšanu Valsts noz īmes teritorij ās – upju krastos un piegulošos vien ībām piln ībā atbilst to izvietojumam un pils ētas mežos. att īst ības vajadz ībām – centieniem veicin āt Lielupes izmantošanu, att īst īt ūdenssportu un 1. apb ūvēts zemesgabals J ūrmal ā, Upmalas iel ā 3, kadastra Nr.13000050204; ūdenstransportu. Bumburattek ā l īdz ās NATURA- 2. apb ūvēts zemesgabals J ūrmal ā, Upmalas iel ā 5, kadastra Nr.13000050411; 2000 teritorija jahtu osta netiek pl ānota.. 3. apb ūvēts zemesgabals J ūrmal ā, Salaspils iel ā 1, kadastra Nr.13000050210; 4. apb ūvēts zemesgabals J ūrmal ā, Salaspils iel ā la, kadastra Nr.13000050206; Jaunu apb ūves teritoriju īpatsvars Priedain ē, 5. Priedaines atp ūtas b āze„Krišj āņ i” sal īdzin ājum ā ar esošo teritorijas pl ānojumu, ir 7) Neveikt biznesa projekta eksperementus uz Bumburattekas pussalas,kadastra Nr. 1300 samazin āts; t ās pl ānotas viet ās, kur apb ūve 005 2406, sadalot to div ās piln īgi nesader īgās l īdz ās past āvēšanas da ļā s, k ā NATURA-2000, paredz ēta jau esošaj ā pl ānojum ā, k ā ar ī degrad ētās, AR PATST ĀVĪGU PUTNU LIGZDOŠANAS VIETU UN JAHTU OSTAS TERITORIJĀ. AR NEGAT ĪVU faktiski apb ūvētās, viet ās, kur viens no galvenajiem IETEKMI UZ TO. mērķiem ir sak ārtot ar graustiem piel ūžņoto vidi.

1. 1116, kad Nr. 13000031116 Melior ācija Teritorija ir labi melior ēta. L ūdzu par ādīt Melior ācijas un lietus kanaliz ācija sist ēmas pl ānā Ņemts v ērā paskaidrojuma rakst ā papildinot Stirnuraga esošo melior ācijas sist ēmu. Noteikt, ka 2JO apk ārt esoš ā teritorija ir iek ļaujama inform āciju par teritorij ām, kur j ārisina virszemes Melior ācijas un lietu kanaliz ācijas sist ēmas pl ānā k ā t āda, kurai nepieciešams risin ājums ūde ņu novad īšana. virszemes ūde ņu noteces nodrošin āšanai. 20. Vikingu iela 35, kadastra numurs 13000021517 Zon ējuma mai ņa

15 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. 2012.gada 12.janv ārī SIA BLP īpašumi sa ņē ma v ēstuli no J ūrmalas pils ētas domes nr.14- Atk ārtoti izv ērt ējot situ āciju, secin āts, ka, ņemot 1/532, kur J ūrmalas pils ētas dome paskaidro to, ka J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma vērā min ētās zemes vien ība v ēsturisko funkciju un turpm ākiem 12 gadiem gal īgā redakcij ā, kuru J ūrmalas pils ētas dome ir apstiprin ājusi to, ka šaj ā pils ētas da ļā ir mazs t ādu teritoriju 2011.gada 15.decembr ī ar J ūrmalas pils ētas domes l ēmumu Nr.565., SIA BLP īpašumi īpatsvars, kur iesp ējams att īst īt sabiedr ībai piederošam nekustamam īpašumam J ūrmal ā Vikingu iela 35, kadastra numurs 1300 002 1517 nepieciešamos pakalpojumus, teritorijas pl ānojuma ir noteikta Jaukta dar ījumu teritorija. gal īgaj ā redakcij ā min ētās zemes vien ības ir Jaun ā pl ānot ā Jaukta dar ījuma teritorija būtiski atš ķiras no pašlaik sp ēkā esošas noteiktas k ā Jaukta dar ījumu teritorija (tehniska teritorijas pl ānojum ā noteikt ās teritorijas – Jauktas dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ās kļū da tika ieviesusies p ārskat ā, jo gal īgais teritorijas teritorija, kur saska ņā ar pašreiz ējiem apb ūves noteikumiem ir iesp ēja att īst īt gan sabiedriska planojums risin ājums tika noteikts atš ķir īgs no rakstura ēkas un b ūves, gan dz īvojama rakstura ēkas un b ūves. darba grup ā izteikt ā viedok ļa). Iepaz īstoties ar jaun ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākiem 12 gadiem, kas Risin ājums nepasliktina iesp ējas īpašniekam att īst īt tika pie ņemt J ūrmalas pils ētas dom ē 2011.gada 15.decembr ī, SIA BLP īpašumi v ērš uzman ību teritoriju atbilstoši esoš ā teritorijas pl ānojuma uz to, ka ir ieviesusies k ļū da Teritorijas plānojuma at ļaut ā izmantošana grafisk ā da ļā , kurš ir pras ībām, jo uzs ākto detālpl ānojumu izstr ādātājs ir pielikums pie 2011.gada 15.decembra J ūrmalas domes l ēmuma Nr.565, II. Saistoš ā grafisk ā ties īgs beigt saska ņā ar izsniegto darba uzdevumu. da ļa, Teritorijas pl ānot ā at ļaut ā izmantošana, kur J ūrmala, Vikingu iela 35 un Vikingu iela 37 apb ūves gabali ir iez īmēti sarkan ā kr āsā un apz īmējums ir 2JD. Ņemot v ērā ar ī šo papildus augst ākmin ēto inform āciju, SIA BLP īpašumi v ēlas apliecin āt, ka Jūrmalas pils ētas dome ir pareizi ņē musi v ērā SIA BLP īpašumi 2011.gada 16.febru āra vēstul ē min ētos priekšlikumus attiec ībā uz J ūrmal ā Vikingu iela 35 un Vikingu iela 37 apb ūves gabalu izmantošanas m ērķi un noteikusi Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorija (JDz) šiem apb ūves gabaliem. 21. Vikingu iela 35 un Vikingu iela 37 Zon ējuma mai ņa Iepaz īstoties ar jaun ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākiem 12 gadiem Atk ārtoti izv ērt ējot situ āciju, secin āts, ka, ņemot kas tika pie ņemt J ūrmalas pils ētas dom ē 201 l.gada 15.decembr ī, SIA V37 v ērš uzman ību vērā min ētās zemes vien ība v ēsturisko funkciju un uz to, ka ir ieviesusies k ļū da Teritorijas pl ānojuma at ļaut ā izmantošana grafisk ā da ļā kurš ir to, ka šaj ā pils ētas da ļā ir mazs t ādu teritoriju pielikums pie 201 l.gada 15.decembra J ūrmalas domes l ēmuma Nr.565, II. Saistoš ā īpatsvars, kur iesp ējams att īst īt sabiedr ībai grafisk ā da ļa, Teritorijas pl ānot ā at ļaut ā izmantošana kur J ūrmala, Vikingu iela 35 un nepieciešamos pakalpojumus, teritorijas pl ānojuma Vikingu iela 37 apb ūves gabali ir iez īmēti sarkan ā kr āsā un apz īmējums ir 2JD. gal īgaj ā redakcij ā min ētās zemes vien ības ir v noteiktas k ā Jaukta dar ījumu teritorija (tehniska Ņemot v ērā augst ākmin ēto, SIA V37 l ūdz veikt labojumus 201 l.gada 15.decembra kļū da tika ieviesusies p ārskat ā, jo gal īgais teritorijas Jūrmalas domes l ēmuma Nr.565 II. Saistošā grafisk ā da ļa, 1 .teritorijas pl ānot ā at ļaut ā planojums risin ājums tika noteikts atš ķir īgs no izmantošana grafisk ā da ļā iez īmējot J ūrmalas Vikingu ielas 35 un Vikingu ielas 37 darba grup ā izteikt ā viedok ļa). apb ūves gabalus ar JDz (Jaukta dz īvojam ās apb ūves teritorija) Risin ājums nepasliktina iesp ējas īpašniekam att īst īt teritoriju atbilstoši esoš ā teritorijas plānojuma pras ībām, jo uzs ākto det ālpl ānojumu izstr ādātājs ir ties īgs beigt saska ņā ar izsniegto darba uzdevumu.

16 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. 34. Kult ūras nams (Vikingu 37) un estr āde (Vikingu 35) Esmu sa ņē musi atbildi (06. Janv. 2012 Nr. 14 – 1/412) no J ūrmalas pils ētas domes, Pateicamies par ierosin ājumu, tom ēr uzskat ām, ka Pils ētpl ānošanas noda ļas, par maniem priekšlikumiem sakar ā ar tas risin āms turpm ākajā pl ānošanas proces ā. Domei pl ānojumiem J ūrmal ā turpm ākajiem 12 gadiem. Paldies. būs r ūpīgi j āizsver lietder ību atsavin āt min ētos Man jau bija zin āms ka Kult ūras nams (Vikingu 37) un estr āde (Vikingu 35) atrodas juridiskas zemesgabalus, īpaši, ņemot ērā to, ka apk ārtn ē ir personas īpašum ā (4 saimnieki). Pie ņemu ar ī ka vi ņi toreiz • kad no Pašvald ības atpirka plašas dabas teritorijas (Ragak āpa), kur min ētos īpašumus – izteica velmi īstenot apb ūves ties ības. iedz īvot ājiem iesp ējams baud īt br īvdabas atp ūtu. Tikai viss, kas I īdz šim ir noticis, ir tas, ka abas teritorijas jau kops daudziem gadiem ir tikušas Turkl āt, teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā izsludin ātas „internet ā” t ālākp ārdošanai (www.bergerhouse.lv ). Par estr ādes teritoriju atp ūtas teritorijas ir paplašin ātas, atbilstoši (Vikingu 35) vi ņi v ēlās 1750 000 EUR un par Kult ūras nama teritoriju (Vikingu 37) 750 000 iedz īvot āju v ēlm ēm iepl ānojot plaš āku pludmales EUR. Dom āju ka tas ir diezgan daudz. zonu Lielupes krast ā. Kad pag ājušo reizi izteicu domu ka b ūtu v ēlams izlietot šis teritorijas kā t ādu za ļo zonu/koridoru – kas savienotu juras krastu/mežu ar Lielupes krastu – tad biju dom ājusi ka Jūrmalas pils ēta var ētu atpirkt atpaka ļ šis teritorijas un ev. Par to pasu cenu, par kuru t ās kādreiz pārdeva. Šis za ļais koridors b ūtu patīkams ne tikai pašiem jūrmalniekiem (rekre ācijai), bet ari mež ā dz īvojošiem kustonišiem (lai tie var ētu – k ā I īdz šim – pietikt pie upes). Zviedrij ā jau ir t ādi koridori. Piem ēram Stockholm ā ir za ļš koridors, kurs savieno divas liel ākas „parka zonas/apgabalus” (Norra Djurg ārden un Sodra Djurgarden) lai dotu tur dz īvojošiem kuston īšiem iesp ēju pārcelties no viena „parka apgabala” uz otru. Kad Europ ā satiekos ar cilv ēkiem kas ir viesojošies J ūrmal ā, tad visi slav ē: „cik gan J ūrmala za ļa pils ēta”. Dom āju ka vajadz ētu to slavu saglab āt. Un k ā jau esmu apr ādījusi agr āk – no estr ādes robež ām I īdz Lielupes krastam – pirms p ēdējās okup ācijas laikiem – tur jau bija za ļa pļavi ņa par prieku visiem. 23. Tīklu iela 10 Gar āžu kooperat īvs Iebildumi pret Jahtu ostas teritorijas noteikšanu gar āžu kooperat īva viet ā. Automaš īnu gar āžas nav piem ērot ākais izmantošanas veids teritorijai upes krastmal ā. Jāatz īmē, kas t ās paliks esošaj ā viet ā, l īdz tam, kam ēr b ūs rasts optim āls risin ājums iedz īvot āju automaš īnu novietošanai. Jāatz īmē, ka ir beidzies nomas l īguma termi ņš. 43. Tīklu iela 10 Gar āžu kooperat īvs Iebildumi pret Jahtu ostas teritorijas noteikšanu gar āžu kooperat īva viet ā. Automaš īnu gar āžas nav piem ērot ākais izmantošanas veids teritorijai upes krastmal ā. Jāatz īmē, kas t ās paliks esošaj ā viet ā, l īdz tam,

17 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. kam ēr b ūs rasts optim āls risin ājums iedz īvot āju automaš īnu novietošanai. Jāatz īmē, ka ir beidzies nomas l īguma termi ņš. 7. Lāč u iela 20 Zon ējums Atbalsts teritorijas pl ānojuma risin ājumiem Pateicamies par izteikto viedokli, bet risin ājumu nepieciešams main īt atbilstoši Vides p ārraudz ības valsts biroja l ēmumam. Ņemot v ērā šo l ēmumu, teritorijas pl ānojuma risin ājumi tiek kori ģē ti, zon ējums main īts uz dabas teritoriju D2. Citus potenci ālos izmantošanas veidus var izv ērt ēt turpm ākaj ā pl ānošanas proces ā, ja main ās faktisk ā situ ācija vai normat īvo aktu pras ības. 36. 17.1 īnij ā 1 A Zon ējuma mai ņa SIA Alfa Rekre ācija” ir sa ņē musi J ūrmalas pils ētas domes Pils ētpl ānošanas noda ļas Izv ērt ējot zemesgabala plat ību un atrašan ās vietu, 3012.2011.v ēstuli Nr.14-1/3034, kur ā tika nor ādīts, ka m ūsu priekšlikums nav ņemts v ērā, secin āts, ka dabas teritorijas statuss ior saglab ājams un atbilstoši sabiedr ības viedoklim un ierosin ājumiem SIA «Alfa Rekre ācija” piederošajam Teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā risin ājums nekustamajam īpašumam 17.l īnij ā 1 A, J ūrmala, ir noteikta izmantošanas Dabas teritorija noteikts, izv ērt ējot zemesgabala atrašan ās vietu, D2. plat ību un att ālumu no pils ētas centr ālās da ļas. Ja Jāsecina, ka, nosakot nekustamam īpašumam 17.l īnij ā 1 A funkcion ālo zon ējumu Dabas šaj ā pl ānošanas period ā (turpm ākie 12 gadi) tiek teritorija, piln ībā tiek liegtas iesp ējas izmantot mums piederošo nekustamo īpašumu. izvirz īts pamatots, pils ētas strat ēģ ijai atbilstošs Savuk ārt, š ī nav vien īga teritorija, kuru sabiedr ība var izmantot rekre ācijai (tiek dom āta pied āvājums, iesp ējams izstr ādāt lok ālpl ānojumu, nep ārveidota daba, jo nekustam ā īpašuma n ākotnes izmantošanas m ērķis ar ī ir rekre ācija pamatojoties uz konkr ētu att īst ības priekšlikumu un t ūrisms), pie tam, k ā jau tika vair ākk ārt īgi min ēts, apb ūvēta tiks tikai esošo pamatu (b ūvniec ības ieceri). vieta, l īdz ar to, dabas vide netiks b ūtiski ietekm ēta. L īdz ar to, pašvald ība nav v ērt ējusi, vai past āv t āds l īdzeklis, kas m ūsu ties ības uz īpašumu ierobežotu mazāk, nek ā Pl ānojum ā noteiktais funkcion ālais on ējums Dabas teritorija. Ņemot v ērā min ēto argument āciju, l ūdzam J ūrmalas pils ētas pašvald ību p ārskat īt Pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā noteikto nekustam ā īpašuma 17.1 īnij ā 1 A, J ūrmal ā, funkcion ālo zon ējumu Dabas teritorija (D2) un main īt to uz K ūrorta teritorija (3K1). 9. Meža prospekts 105 Zemes vien ību plat ība Main īt minim ālo zemes vien ības plat ību no 2200 m2 uz 1400m2, lai b ūtu iesp ējams Izv ērt ējot tuv ējā kvart āla zemes vien ību dal ījuma īpašumu sadal īt re ālaj ās da ļā s ( īpašuma plat ība 3700 m2). strukt ūru, secin āts, ka iesp ējams minim ālo jaunveidojam ās zemes vien ības plat ību noteikt 1800m2. 49. Br īvības prospekts 20 Zon ējums un apb ūves parametri

18 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Lūdzu jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā turpm ākajiem 12 gadiem man ā īpašum ā esošajam Nav pamata main īt teritorijas pla ņojum agal īgās zemesgabalam J ūrmal ā, Br īvības prospekt ā 20 (kadastra Nr. 1300 008 3729) main īt redakcijas risinājumu, jo zemes vien ība atbilst zonejumu no priežu parka apb ūves teritorijas uz savrupm āju dz īvojamo teritoriju un noteikt kop ējai strukt ūrai un liel ākaj ā Br īvības prospekts maksim ālo apb ūves bl īvumu 20%. frontes da ļā noteikta Priežu parka apb ūves teritorija. 4. Turaidas ielas gals pie Lielupes Varka ļu 1 (13000098610) un Turaidas iela 73d, Appl ūstoš ās teritorijas Dzintaros Turaidas iela 73c, Turaidas iela 73b, Turaidas iela 73a, Turaidas iela 73, 8920, Dzintari 8919, Dzintari 8903 Līdz šim min ētā Lielupes Krasta Teritorija bija Dabas pamatne un tai nav nek āda sapr ātīga Atbilstoši p ētījumam Appl ūduma riska izp ēte un Jūrmalas iedz īvot āju interes ēm atbilstoša motiv ācija main īt t ās at ļauto izmantošanu uz prognoz ēšana J ūrmalas pils ētas teritorij ā pie „Mazst āvu un Jaukta dz īvojam ās apb ūves teritoriju”. Š ī teritorija atrodas Lielupes upes virszemes ūdensobjekta „Lielupe” un rekomend āciju aizsargjosl ā, bijušaj ā upes gultn ē, kas palos un pl ūdos regul āri appl ūst, k ā ar ī nedr īkst izstr āde pl ūdu riska samazin āšanai un teritorijas ne ņemt vērā iesp ējam ās apb ūves ietekmi uz vidi un teritorijas dabas un kult ūrainavas aizsardz ībai, iesniegum ā min ētie zemesgabali mantojumu J ūrmalas t ēlā. atrodas teritorij ā, ko ieteikts norobežot ar Iev ērojot to, ka l īdz šim pras ība nemain īt zon ējumu min ētaj ās teritorij ām nav ņemta v ērā, aizsargdambis, t āpēc to izmantošanas nosac ījumi ir apzinos, ka iesp ējams vien īgā re ālā iesp ēja aptur ēt pretlikum īgās pl ānojuma izmai ņas ir noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma pras ībām. vērsties Satversmes ties ā. T āpēc, l ūdzu, sniegt atbildi, kas ir īpašnieki min ētaj ām Tom ēr, izv ērt ējot potenci ālās iesp ējas izb ūvēt teritorij ām, kas konkr ēti nodrošin ās dambju b ūvi un k āpēc netika ņemtas v ērā J ūrmalas dambjus n ākošaj ā pl ānošanas period ā, un ņemot iedz īvot āju un sabiedrisko organiz āciju pras ības, nemain īt zon ējumu min ētaj ām teritorij ām. vērā Vides p ārraudz ības valsts biroja l ēmumu, teritoriju zon ējums main īts uz dabas teritoriju D2, D3, nosakot taj ās ar ī īpašo att īst ības zonu „ Ūdensmala”. (Ū).

40. DKS „Dzintari” Appl ūstoš ās teritorijas Dzintaros Iebildumi pret palie ņu p ļavu apb ūvi un dambju b ūvniec ību. Saglab āt apst ā’dijumu un Atbilstoši p ētījumam Appl ūduma riska izp ēte un atp ūtas teritorijas. prognoz ēšana J ūrmalas pils ētas teritorij ā pie virszemes ūdensobjekta „Lielupe” un rekomend āciju izstr āde pl ūdu riska samazin āšanai un teritorijas aizsardz ībai, iesniegum ā min ētie zemesgabali atrodas teritorij ā, ko ieteikts norobežot ar aizsargdambis, t āpēc to izmantošanas nosac ījumi ir noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma pras ībām. Tom ēr, izv ērt ējot potenci ālās iesp ējas izb ūvēt dambjus n ākošaj ā pl ānošanas period ā, un ņemot vērā Vides p ārraudz ības valsts biroja l ēmumu, teritoriju zon ējums main īts uz dabas teritoriju D2.

19 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr.

35. Bulduru pr. 45 Zemes vien ību plat ība Jūrmalas pils ētā ir izstr ādāts un pils ētas dom ē apstiprin āts J ūrmalas pils ētas teritorijas Izv ērt ējot tuv ējā kvart āla zemes vien ību dal ījuma pl ānojums un Apb ūves noteikumi 2009.-2021. gadam. Teritorijas pl ānojum ā ir iek ļauts strukt ūru, secin āts, ka iesp ējams minim ālo teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumi, tostarp, zemes vien ību sadal īšanas, jaunveidojam ās zemes vien ības plat ību noteikt apvienošanas un robežu p ārk ārtošanas noteikums. 1500m2. Kā J ūrmalas pils ētas iedz īvot āji, kas ar izpratni un tic ību piedal ījās Nav saprotams J ūrmalas domes princips - at ļaut maksim ālo apb ūves bl īvumu tik lielu, lai var ētu b ūvēt vismaz divas ēkas ( bez pal īgēkām), bet neparedz iesp ēju dal īt. V ēl nesaprotam āks ir fakts, ka ņemot v ērā faktisko situ āciju, kur pašvald ība jau iepriekš devusi at ļauju zemes gabala apb ūvei nepie ļauj t ā sadali. Mutiski izskan ēja atbilde, ka sadal īšana pieminek ļu teritorij ās kait ēs kult ūrv ēsturiskai vide. Nor ādu, ka zemesgabala izm ērs neietilpst v ēsturiskaj ā pl ānojuma strukt ūras satur ā, tādējādi, veicot zemesgabala dal īšanu vai apvienošanu, netiek p ārveidota kult ūrv ēsturisk ā vērt ība- v ēsturisk ā pl ānojuma strukt ūra. Lūdzu ministriju izv ērt ēt J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu un noteikt, iev ērt ējot iedz īvot āju priekšlikumus, labot un pilnveidot sadalu, kur ā noteikta zemesgabalu dal īšana.

25. Dzintaru prospekts 19a Zon ējuma mai ņa Esmu iecer ējusi savu īpašumu J ūrmal ā, Dzintaru prospekt ā 19A, att īst īt k ā Teritorijas 6JD1 ir noteiktas zemes vien ības, kas daudzfunkcion ālu komerci ālu uz ņē mumu, īstenojot kompleksu teritorijas apb ūvi, kas, atrodas Baltijas j ūras un R īgas j ūras l īč a krasta k āpu manupr āt, atbilstu daž ādu interešu grupu un sabiedr ības interes ēm. aizsargjosl ā. To at ļaut ā izmantošana noteikta, Jūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu gal īgā redakcija teritorijai izv ērt ējot zemes vien ību atrašan ās vietu lielumu – tie paredz: ______ir nelieli zemesgabali, noma ļus no pils ētas centr ālās 289. At ļaut ā izmantošana Jaukt ā dar ījumu apb ūves teritorij ā (6JD1): da ļas – Jomas ielas, un tajos nav paredz ēts att īst īt 289.1. kult ūras iest āde; plašizklaides objektus, kas piesaista lielu 289.2. kūrorta objekts; apmekl ētāju skaitu. Izklaides objektu iesp ējams 289.3. sabiedrisk ās ēdin āšanas objekts; veidot k ā k ūrorta objekta sast āvda ļu 289.4. pludmales centrs; 289.5. gl ābšanas dienesti. Ir b ūtiski pasliktin ātas īpašuma izmantošanas iesp ējas, jo pat s ākotn ējā sabiedriskai apspriešanai nodot ā pirm ā redakcija ir izmain īta - sašaurin āta. T ā "Kult ūras un izklaides objekts" nomain īts uz "Kult ūras iest āde", l īdz ar to man z ūd iesp ēja att īst īt teritorij ā izklaides centru vai izklaides kompleksu, bet kl āt n ākušais "Pludmales centrs" jau ietilpst at ļaut ās izmantošanas apakšgrupas "K ūrorta objekts" sast āvā. Bet tieši šeit var ētu b ūt

20 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. vieta, kur ā ir at ļauta un v ēlama ska ļa un akt īva izklaide, ko mekl ē t ūristi, jo vasar ā, iz ņemot kafejn īcas un koncertz āli, nek ā cita nav. Ir funkcijas, kuras nav savietojamas, bet ir t ādas, kas var viena otru papildin āt. Bez tam šo J ūrmalas brendu „Vigvami " zina no padomju laikiem, tas rada nosta ļģ iju, kas nav mazsvar īgi. To vajadz ētu izveidot par vietu, kur atgriezties. Reiz šeit popul āri bija kino "Dzintars" un aiz t ā krogs "Vigvami" ar deju placi, t ā bija viena no visvair āk apmekl ētām teritorij ām pils ētā. (Gribu atz īmēt, ka at ļaut ā izmantošana pat Mazst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūves teritorij ā (6DzM) un Jaukt ā dz īvojam ās apb ūves teritorij ās (6JDz) un (6JDzK) paredz "Pakalpojuma objekta" att īst ību, tostarp kult ūras un izklaides objektu.) Nav saprotams - k āpēc teritorijai Dzintaru prospekt ā 19A tas ir liegts? Teritorijai, kas ir k ā rad īta daudzveid īgai att īst ībai. Lai nodrošin ātu iecer ētā un n ākotn ē paredz ētā daudzfunkcion ālā uz ņē muma darb ību un ar to saist īto apb ūvi: LŪDZU, ņemt v ērā manu argument ēto viedokli, turpin āt darbu pie Teritorijas att īst ības pl āna, pilnveidojot pl ānojuma 1.redakciju. VEIKT LABOJUMU SABIEDRISK Ā APSPRIEŠAN Ā NODOTAJ Ā REDAKCIJ Ā ar ī attiec ībā uz manu zemesgabalu Dzintaru prospekt ā 19A, mainot izmantošanu no Jaukta dar ījumu apb ūves teritorijas 6JD1 uz Jaukta dar ījumu apb ūves teritoriju 6JD2, k ā tas ir izdar īts augst ākmin ētos gad ījumos (Dzintaru prospekts 19, Turaidas iela 2, K āpu iel ā 95), un, nosakot dabas teritorijai Dzintari 1005 , kas ar ī ir starpgabals, Jaukta dar ījumu teritorijas izmantošanu, k ā tas ir labots da ļai dabas teritorijas Asari 0111(9D2). Cerot, ka mani priekšlikumi tiks ņemti v ērā. 48. Dzintaru prospekts 23 Zon ējums un apb ūves parametri Lūdzu izskatīt manu priekšlikumu par apbūves blīvuma noteikšanu - 30% unļauto at stāvu skaitu - 3stāvi, Izv ērt ējot pils ētb ūvniecisko situ āciju, atbalst āma K2 zemesgabalam ū Jrmalā, Dzintaru prospektā 23, un iekļaut to Jūrmalas pilsētas teritorijas ā plnojum ā zonas un iesniegum ā min ētā apb ūves bl īvuma 30% turpm ākajiem 12 gadiem gala redakcijā. noteikšana, savuk ārt, apb ūves augstums Dzintaru prospektā šobrīd notiek intensīva attīst ība, Dzintaru prospektaūras j pusē ir rekonstruētas un saglab ājams 2,5 st āvi. planojas jaunas darījumu iestāžu ēkas, kā ar ī Dzintaru prospekta dienvidu ē pus ir akceptēti jauni mazstāvu daudzdzīvok ļu ēku projekti. Pretī zemesgabalam Dzintaru prospektā 23 tiek ū b vēta 3 stāvu daudzdzīvok ļu ēka Dzintaru prospektā 32. Dzintaru prospektā 34 tiek būvēta viesnīcas ēka-viesu nams, paredzot 3 stāvu apb ūvi. Arī Dzintaru prospektā 26 un 28 tiek āplnotas jaunas mazstāvu daudzdzīvok ļu

21 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. ēkas -3 stāvi ar jumta izbūvi. Zemesgabali Dzintaru prospektā 36, 38 un 40 ir apvienoti, paredzotā vu3 st mazstāvu daudzdzīvok ļu ēku. Nodrošinot zemesgabalaūrmal J ā, Dzintaru prospektā 23 veiksm īgu un ekonomiski pamatotuīst attību, tiks sekm īgi veicināta arī pils ētas ekonomiskā aktivitāte un izaugsme, ī attstot k ūrorta, ū t risma un tirdzniecības pakalpojumus. Veiksmīgas uzņē mējdarb ības priekšnoteikums ir ē pilstvides dzīvīgums un cilv ēku daudzums.Ņ emot vērā Dzintaru prospektam piegulošās teritorijas straujo īattst ību, ūl dzu iekļaut manu attīst ības priekšlikumu, nosakot zemesgabalamējumu zon K2- Jauktā k ūrorta teritorija teritorijas plānojum ā, sekm ējot tūrisma piedāvājuma prioritārās pils ētas da ļas attīst ību. 33. Jūras iela 1, kadastra Nr. 13000091301 Zon ējuma mai ņa Zemesgabal ā Sabiedr ība v ēlas b ūvēt viesn īcu. Sakar ā ar to, ka J ūrmalas pils ētas Maksim ālais apb ūves augstums ir noteikts, izv ērt ējot dome ir apstiprin ājusi J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem teritorijas at ļauto izmantošanu un apbūves strukt ūru gal īgo redakciju un min ētās redakcijas sagatavošan ā m ūsu priekšlikums ir izskat īts, bet apk ārt ējos kvart ālos. Piecu st āvu augsta apb ūve nav ņemts v ērā, L ūdzam, J ūrmalas pils ētas domi, zemesgabalam J ūrmal ā, J ūras iel ā 1, ar pils ētas centr ālaj ā da ļā ir pie ļaujama vien īgi k ūrorta kadastra Nr. 1300 009 1301, main īt zemesgabala izmantošanas veidu no „ Jauktas teritorij ās. Ņemot v ērā kult ūrv ēsturisk ās vides dz īvojam ās apb ūves teritorijas krasta k āpu aizsargjosl ā" (6JDzK) uz „Jaukto raksturu, maksim ālais apb ūves augstums ir noteikts dar ījumu apb ūves teritoriju" (6JD2) izmantošanas veidu un piem ērot jaunus apb ūves 2,5 st āvi, jeb 12 metri. Min ētā zemes vien ība ir noteikumus ar at ļauto b ūves augstumu l īdz 5. st āvu apb ūvei. noteikta k ā Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorija, SIA „J ūras s ēta" att īst ības strat ēģ ij ā ir b ūvēt viesn īcu uz min ētā zemesgabala, kas atbilstu kur iesp ējams b ūvēt ar ī viesn īcu. min ētā nekustam ā īpašuma izmantošanas veidam un koncepcijai, k ā ar ī saskan ētu ar Jūrmalas pils ētas att īst ības priorit ātēm, ieskaitot pilsētas pl ānoto siluetu, kur ā ritmiski mijas liel āka m ēroga objekti ar zem ākas apb ūves kvart āliem, l īdz ar to Sabiedr ībai b ūtu iesp ēja rad īt rentablu k ūrorta uz ņē mumu. 12. Jūras iel ā 3, ar kadastra Nr. 13000091302 Zon ējuma mai ņa Sakar ā ar to, ka J ūrmalas pils ētas dome ir apstiprin ājusi J ūrmalas pils ētas teritorijas Maksim ālais apb ūves augstums ir noteikts, izv ērt ējot pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju un min ētās redakcijas sagatavošan ā teritorijas at ļauto izmantošanu un apb ūves strukt ūru mans priekšlikums ir izskat īts, bet nav ņemts v ērā, L ūdzu, J ūrmalas pils ētas domi, apk ārt ējos kvart ālos. Piecu st āvu augsta apb ūve zemesgabalam J ūrmal ā, J ūras iel ā 3, ar kadastra Nr. 13000091302, main īt zemesgabala pils ētas centr ālaj ā da ļā ir pie ļaujama vien īgi k ūrorta izmantošanas veidu no „Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas krasta k āpu teritorij ās. Ņemot v ērā kult ūrv ēsturisk ās vides aizsargjosl ā" (6JDzK) uz „Jaukto dar ījumu apb ūves teritoriju" (6JD2) izmantošanas raksturu, maksim ālais apb ūves augstums ir noteikts veidu un piem ērot jaunus apb ūves noteikumus ar at ļauto b ūves augstumu l īdz 5. st āvu 2,5 st āvi, jeb 12 metri. Min ētā zemes vien ība ir apb ūvei. noteikta k ā Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorija, Uz min ētā zemesgabala v ēlos b ūvēt viesn īcu, kas atbilstu min ētā nekustam ā kur iesp ējams b ūvēt ar ī viesn īcu. īpašuma izmantošanas veidam un koncepcijai, k ā ar ī, kas saskan ētu ar J ūrmalas pils ētas att īst ības priorit ātēm, ieskaitot pils ētas pl ānoto siluetu, kur ā ritmiski mijas liel āka m ēroga objekti ar zem ākas apb ūves kvart āliem un man k ā īpašniekam b ūtu iesp ēja rad īt rentablu

22 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. kūrorta uz ņē mumu.

3. 1607, kad. Nr. 13000071607 Zon ējuma mai ņa Kategoriski nepiekr ītu manu k ā nekustam ā īpašuma ( ēku/b ūvju īpašuma) īpašnieka, kas Ierosin ājums ņemts v ērā, pamatojoties uz atrodas p ēc adreses Bulduri 1607 un re ģistr ēti zemegr āmat ā jau 2002. gad ā iesniegum ā min ēto att īst ības ieceri un iev ērojot to, ierobežojumam, nosakot šo teritoriju k ā D2 teritoriju, t.i. bez apb ūves ties ībām. Š āds ka teritotrij ā atrodas ekspluat ējams miner ālūdens teritorijas pl ānojums liedz man pilnv ērt īgi lietot man piederošo nekustamo īpašumu un arto urbums. Ņemot v ērā J ūrmalas pils ētas att īst ības rīkoties un g ūt no t ā visus labumus. strat ēģ ij ā noteikto virzienu – aktiviz ēt k ūrorta UZ konkr ētā zemesgabal atrodas ārstniecisk ā miner ālūdens urbums. ... Tas var ētu tikt funkcijas, zemes vien ībā noteikta K ūrorta teritorija izmantots un teritorija labiek ārtota. Iecere – ier īkot atp ūtas – rehabilit ācijas centru.. Ir notikusi K1 ar atbilstošu teritorijas pl ānoto (at ļauto) attiec īga sarakste un sagatavota projekta dokument ācija. izmantošdanu un apb ūves parametriem, kas izv ērt ēti kontekst ā ar apk ārt ējo kvart ālu strukt ūru un pl ānoto Ieteikt ā zon ājuma mai ņa uz k ūrorta teritoriju bija atbilstoš ākā š īs teritorijas izmantošanai un teritorijas izmanbtošanu. Maksim ālais at ļautais īpašuma izmantošanai. Aicinu J ūrmalas pils ētas domi ... main īt zon ējumu teritorijai atbilstoši apb ūves augstums – 3,5 st āvi; maksim ālais apb ūves iesniegumam. bl īvums – 30%; zemesgabals noteikts k ā nedal āms. 8. Slokas ielas apb ūve Daudzst āvu apb ūve Neesmu pret daudzst āvu m ājām visp ār (jau nor ādīju, ka t ās ieder ētos k ā atseviš ķi Pateicamies par viedokli. Teritorijas pl ānojuma mūsdien īgi eleganti akcenti). gal īgaj ā redakcij ā, ņemot v ērā daudzu j ūrmalnieku Manus iebildumus izsauca konkr ētā pl ānot ā Slokas ielas apb ūve: viedokli, praktiski vis ā pils ētā maksim ālais apb ūves 1) izmaksu d ēļ , kas šim projektam b ūtu nepieciešamas (Slokas iel ā starp upi un kapiem augstums viet ās, kur at ļauts b ūvēt daudzst āvu ēkas, taču nav š ādām celtn ēm nepieciešam ās infrastrukt ūras, kuras rad īšan ā b ūtu j āiegulda samazin āts l īdz 5 st āviem, ar m ērķi, lai netiktu milzu l īdzek ļi ietekm ēts pils ētas t ēls un siluets. Turkl āt Teritorijas kādam nol ūkam J ūrmal ā b ūtu vajadz īgs š āds daudzst āvu dz īvojamo m āju rajons? Vai ir izmantošanas un apb ūves noteikumiem ir ietvertas paredz ēts veidot jaunu R īgas gu ļamrajonu? pras ības, kas nodrošina konkr ēto apb ūves uzskatu, ka invest īcij ām ir j ābūt abpus ēji izdev īgām. Ja k ādam investoram kardin āli priekšlikumu vispus īgu izv ērt ēšanu – B ūvvalde var nepieciešamas augstcelt ņu grupas vi ņam vien zin āmiem m ērķiem, kompens ācija par to noteikt, ka iecerei ir veicama vizu ālās ietekmes jānosaka konkr ētu J ūrmalas „lauku rajonu" sakopšan ā l īdz pils ētai cien īgai formai un anal īze; zemes vien ībās, kur pl ānota 4 un vair āk saturam. st āvus augstas ēkas b ūvniec ība (jaunb ūve), ir jāizstr ādā det ālpl ānojums. 24. Slokas iela 51 , kadastra Nr.13000103513, Slokas iela 55B, kadastra Nr. 13000103505 Zon ējuma mai ņa Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu 2009.-2021.gadam gal īgo redakciju, Min ētajos īpašumos teritorijas pl ānojum ā gal īgaj ā zemesgabalam at ļaut ā izmantošana ir noteikta - Jaukta dar ījumu apb ūves teritorija redakcij ā ir kori ģē ta teritorijas pl ānot ā (at ļaut ā) (7JD). Šaj ā teritorij ā iesp ējams att īst īt: pakalpojumu objektu, tehniska rakstura izmantošana, pamatojoties uz sabiedrisk ās pakalpojuma objektu, p ārvaldes objektu, droš ības dienestu, ražošanas uz ņē mumu. apspriešanas laik ā izteiktajiem viedok ļiem, tostarp, Saska ņā ar sp ēka esošo J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu zemesgabaliem Slokas iel ā iebildumiem par Att īst ības teritorij ās noteiktaj ām visai

23 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. 51 un Slokas iel ā55B at ļaut ā izmantošana ir Daudzst āvu dz īvojam ā teritorija (DzD) elast īgaj ām pras ībām. Ņemot v ērā šis pils ētas da ļas Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma Teritorijas izmantošanas un apb ūves dislok āciju un pl ānoto transporta b ūvi - tiltu p āri noteikumiem (apstiprin āti ar J ūrmalas pils ētas domes 2007.12.07. saistošajiem Lielupei, nav v ēlams šaj ā teritorij ā att īst īt dz īvojamo noteikumiem Nr.19) šaj ā zemesgabal ā ir iesp ējams att īst īt: dz īvojam ās m ājas (daudzst āvu, apb ūvi. Jaukt ās dar ījumu apb ūves teritorij ās, turkl āt, mazst āvu, rindu un soci ālās m ājas); sabiedriska rakstura apb ūvi un dar ījuma rakstura ir at ļauts b ūvēt daudzfunkcion ālas ēkas, t.i, t ādas apb ūvi. ēkas, kur ās ir gan dz īvojam ā, gan komerci ālā Nor ādām, ka ieg ādājoties īpašumus m ēs tiesiski pa ļā vāmies uz to, ka š ādā izmantošana funkcija. J āatz īmē, ka īpašnieks ir ties īgs ar ī turpin āt teritorijai tiks saglab āta. Esam uzs ākuši jau konkr ētu darb ību, ir uzs ākta det ālpl ānojuma uzs ākto det ālpl ānojumu. izstr āde (J ūrmalas pils ētas domes 2008.gada l.febru āra l ēmums nr.95), lai teritorija īstenotu daudzst āvu daudzdz īvok ļu apb ūves b ūvniec ību. Tā pat v ēršam uzman ību uz to, ka J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem pirmaj ā redakcij ā (J ūrmalas pils ētas domes 2011. gada 17.febru āra l ēmums Nr. 55) zemesgabalam Slokas iel ā 51 tika noteikta izmantošana Att īst ības teritorija (7A)un zemesgabalam Slokas iel ā 55B -Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas (7JDzl). Att īst ības teritorijas (7A) at ļaut ā izmantošana pie ļā va zemesgabala att īst īt: daudzdz īvok ļu māju; daudzfunkcion ālu ēku; pakalpojuma objektu; ražošanas uzv ēmumu, bet Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas (7JDzl) at ļaut ā izmantošana pie ļā va zemesgabal ā att īst īt daudzdz īvok ļu m āju; daudzfunkcion ālu ēku; pakalpojuma objektu. Š āda at ļaut ā izmantošana ir da ļē ji l īdz īga sp ēkā esošajai teritorijas izmantošanai. T ādēļ m ēs negriežamies ar pretenzij ām J ūrmalas pils ētas dom ē J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem pirm ās redakcijas sabiedrisk ās apspriešanas laik ā. 29. Slokas iela 59a, kadastra nr. 1300 010 3701 Zon ējuma mai ņa

Jaunaj ā variant ā saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam Teritorijas pl ānojuma gal īgās redakcijas risin ājumi ir gal īgo redakciju , zemesgabalam at ļaut ā izmantošana ir noteikta - Jaukta dar ījumu noteikti, ņemot v ērā sabiedriskaj ā apspriešan ā apb ūves teritorija (7JD).Š ādā teritorij ā iesp ējams att īst īt : pakalpojumu objektus, tehniska izteiktos viedok ļu un instit ūciju atzinumus, Apsverot rakstura objektus , p ārvaldes objektus , droš ības dienestu ,ražošanas uz ņē mumu un pl ānoto Jaundubultu tilta b ūvniec ību, secināts, ka tamlīdz īgus objektus. teritorija nav labv ēlīga dz īvojam ās apb ūves att īst ībai, Pēc sp ēkā esoš ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma zemesgabaliem Slokas iel ā , 59 līdz ar to teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā t ā at ļaut ā izmantošana ir Daudzst āvu dz īvojam ā teritorija (DzD) . Saska ņā ar J ūrmalas pamat ā tiek pl ānot ā k ā dar ījumu rajons. J āuzsver, pils ētas teritorijas pl ānojuma Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem ka Dar ījumu teritorij ās 7JD ir noteikts visai plašs (apstiprin āti ar J ūrmalas pils ētas domes 2007.12.07. saistošajiem noteikumiem Nr.19) at ļaut ās izmantošanas veidu spektrs, tostarp, šaj ā zemesgabal ā ir iesp ējams att īst īt dz īvojam ās m ājas / daudzst āvu , mazst āvu , rindu daudzfunkcion ālas ēkas, kur ās var b ūt ar ī dz īvok ļi un soci ālās m ājas): sabiedriska rakstura apb ūvi un dar ījuma rakstura apbūvi. Nor ādām , (dz īvojamai funkcijai atv ēlot – maz āk k ā 50% no ka apsaimniekojot īpašumus m ēs tiesiski pa ļā vāmies uz to , ka š āda izmantošana ēkas kopplat ības). teritorijai tiks saglab āta. Esam uzs ākuši jau konkr ētu darb ību , ir uzs ākta detalpl ānojuma

24 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. izstr āde , lai teritorij ā īstenotu daudzst āvu daudzdz īvok ļu apb ūves b ūvniec ību. Mums ir pamatotas pretenzijas , pirmk ārt, k ā var main īt teritorijas izmantošanu bez zemes īpašnieka piekrišanas un inform ēšanas (no pl ānot ās izmantošanas ir izsl ēgta iesp ēja zemesgabal ā att īst īt daudzdz īvok ļu apb ūvi), otrk ārt, k ā var tik kardin āli atš ķirties teritorijas pl ānojuma izstr ādātā gala redakcija no pl ānojuma 1.redakcijas . lūdzam attiec ībā uz zemesgabalu Slokas iel ā 59a saglab āt teritorijas pl ānoto izmantošanu un teritorijas izmantošanas nosac ījumus , k ādi tie bija noteikti J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021. gadam 1.redakcij ā. 5. Valteru teritorija Ūdenssaimniec ības projekts Iebildumi par to, ka ūdensvada un kanaliz ācijas ier īkošana galvenok ārt paredz ēta tikai 3. Iepriekš sa ņemtie iedz īvot āju iesniegumi attiec ībā uz celtniec ības k ārt ā. Valteru teritorija iek ļauta melior ējam ās plat ībās, nenor ādot nek ādus Valteru ūdensapg ādi, kanaliz āciju un melior ācijas izpildes termi ņus. sist ēmā, ir nodoti atbild īgaj ām pils ētas dome strukt ūrvien ībām turpm ākā darba organiz ēšanai, jo konkr ēto projektu termi ņi ir ārpus teritorijas pl ānojuma kompetences. Ūdensvada un kanaliz ācijas izb ūve notiek atbilstoši ūdenssaimniec ības projektam, melior ācijas sist ēmas rekonstrukciju pils ētas dome veic budžeta l īdzek ļu ietvaros. III k ārtas realiz ācija pl ānota no 2015.gada. Detaliz ēta inform ācija par projekta aktivit ātēm ir pieejama SIA „J ūrmalas ūdens” m ājas lap ā www.jurmalasudens.lv/ . 14. Semafora iela u.c. Melior ācija, īpašumu apsaimniekošana Ierosin ājums groz īt past āvošos noteikumus par neapsaimniekoto teritoriju īpašnieku Inform ācija par probl ēmu ar gr āvi nodota atbild ību par nesakopto zemi, t.sk. aizaudz ētiem gr āvjiem, kuri citu apk ārtnes zemes atbidl īgajiem pašvald ības dienestiem r īcībai. pārv ērš par sl īkš ņā m. Teritorijas izmantošanas un ap ūbives noteikumos ir Vajadz īga domes pal īdz ība aizauguša gr āvja savešanai k ārt ībā starp Semafora ielas ietvertas pras ības gr āvju uztur ēšanai k ārt ībā, bet īpašumiem Nr.5 un Nr.7., kas ne ļauj tec ēt šk ērsgr āvium no Daugavas ielas puses (Nr.9., uzskat ām, ka vajadz īgi īpaši pašvald ības saistošie Nr 13. un Nr.8). starp Šo nesakopto teritoriju īpašnieki rada draudus apk ārt ējiem noteikumi, nosakot ar ī administrat īvo atbild ību. iedz īvot ājiem. 10. Gulbju iela 85 Inženierkomunik āciju izb ūve Grib ētos , lai J ūs preciz ētu 374/1 atbalst īto priekšlikumu : Att īst īt Slokas kapus tikai Jūrkalnes iel ā un Mežmalas iel ā ūdensvadu izb ūvēts pēc ūdensvada un kanaliz ācijas centraliz ēta piesl ēguma izdar īšanas priv ātm āju Ūdenssaimniec ības projekta 1.k ārt ā, E. rajonam, kas robežojas ar šo teritoriju. Veidenbauma iel ā un Gulbju iel ā tas ietverts 2. k ārt ā, Mans jaut ājums ir sekojošs: kad konkr ēti ir pl ānots piesl ēgt š īm dz īvojam ām m ājām bet cit ās apk ārt ējās iel ās – 3.k ārt ā. Projekta I k ārta

25 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. centraliz ēto ūdensvadu un kanaliz āciju. Vai tas var ētu b ūt jau 2012. gad ā ? K ā es tika īstenota laik ā no 2004.gadam l īdz 2009.gadam, las īju viet ējā laikrakst ā, ka Slokas kapi jau tiks nodoti ekspluat ācij ā 2012. gad ā un bet 2009.gad ā ir uzs ākta projekta II k ārtas ieviešana. var ēs s ākt apbed īšanu. III k ārtas realiz ācija pl ānota no 2015.gada. Detaliz ēta inform ācija par projekta aktivit ātēm ir pieejama SIA „J ūrmalas ūdens” m ājas lap ā www.jurmalasudens.lv/ . 13. Rube ņu iela 74, kadastra Nr. 13000174405 Zon ējuma korekcija

Lūdzu atst āt nemain īgu zemesgabala J ūrmal ā , Rube ņu iela 74 (9663 kv.m plat ībā) Ierosin ājums ir atbalst āms. kadastra Nr. 13000174405 zemes izmantošanas veidu „Priežu parka" rajons ar apb ūvi (P) . Sakar ā ar to ka zemes gabals tiks p ārdots un jaunie īpašnieki ir izteikuši v ēlmi patur ēt līdzšin ējo zemes izmantošanas veidu. L ūdzu anul ēt iepriekš manis iesniegtos l ūgumus par zon ējuma mai ņu. 22. Sien āžu iel ā 15, Sien āžu iel ā 17, Sien āžu iel ā 19 Zon ējuma mai ņa S1A „VG Beheer J ūrmala", re ģ.nr.40003825910, atk ārtoti l ūdz J ūrmalas pils ētas teritorijas Ūdensmalu teritoriju plat ības ir iev ērojami pl ānojum ā turpm ākajiem 12 gadiem zemesgabaliem J ūrmal ā, Sien āžu iel ā 15, Sien āžu iel ā samazin ātas vis ā pils ētās, ņemot v ērā sabiedrisk ās 17, Sien āžu iel ā 19 noteikt zon ējumu Ūdensmala (8 Ū2), lai uz ņē mums var ētu izmantot šos apspriešanas laik ā izteiktos viedok ļus un kompetento zemesgabalus ar ekonomisko labumu savai saimnieciskajai darb ībai. Uz ņē mums ap ņemas instit ūciju atzinumus (Dabas aizsardz ības p ārvalde, labiek ārtot teritoriju, veikt zemesgabalu izp ētījumus un dar īt visus nepieciešamus Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde)un teritorijas pas ākumus, lai uzceltu šaj ā zon ējum ā at ļautos objektus un t ādā sakar ā piesaist īt J ūrmalai pl ānojuma Strat ēģ isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma jaunus t ūristus, klientus, kas papildus dos ien ākumus, nodok ļu maks ājumus pils ētai, kas Vides p ārskata secin ājumus. Teritorija ir appl ūstoša pozit īvi ietekm ēs pils ētas att īst ību. un taj ā ir p ļavu biotops, t āpēc pl ānojuma risin ājums netiek main īts. 30. Rītupes iela 23 Zon ējums appl ūstoš ā teritorij ā Pateicamies par iesp ēju atk ārtoti uzrun āt J ūrmalas pils ētas domi par Atbilstoši p ētījumam „ Appl ūduma riska izp ēte un teritorijas, kas skar R ītupes ielas 23 zon ējuma mai ņu prognoz ēšana J ūrmalas pils ētas teritorij ā pie Mūsu priekšlikums bija izkl āst īts 2011.gada 15.novembra iesniegum ā Nr. 1,1 virszemes ūdensobjekta „Lielupe” un rekomend āciju -32/7183 p ēc sabiedrisk ās apspriešanas J ūrmalas pils ētas domes telp ās, kad bija nor ādīts izstr āde pl ūdu riska samazin āšanai un teritorijas jauns priekšlikumu iesniegšanas termi ņš, un šaj ā termi ņā m ēs iek ļā vāmies. M ēs savu aizsardz ībai”, ko veikusi J ūrmalas pils ētas dome, priekšlikumu uzturam, t.i., da ļē ji main īt draudzei piederošo zemi 138948 kv.m plat ībā iesniegum ā min ētie zemesgabali atrodas appl ūstoš ā zon ējumu, teritorij ā, t āpēc to izmantošanas nosac ījumi ir noteikti Jūrmalas pils ētas Zemes komisijas 1999.gada 15.oktobra l ēmuma Nr.1734 atbilstoši Aizsargjoslu likuma pras ībām. Ņemot v ērā 2.punkts nosaka, ka 113524 kv.m atrodas dabas pamatnes teritorij ā, bet 25424 kv.m Vides p ārraudz ības valsts biroja l ēmumu teritorijas savrupm āju dz īvojam ā teritorij ā. Liela da ļa no š īs teritorijas aiz ņem priv ātm āju apb ūve, kad pl ānojuma risin ājumi tiek kori ģē ti, zon ējums main īts pils ētas bijus ī administr ācija pieš ķī ra apb ūves gabalus pils ētas iedz īvot ājiem, bet draudze uz dabas teritoriju D2. Citus potenci ālos

26 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. par to sa ņē ma kompens ācijas sertifik ātus. izmantošanas veidus var izv ērt ēt turpm ākaj ā Aptuvenoi 3000 – 4000 m2 plat ībā atrodas M ācītājmuiža, kur ā dz īvok ļos bez pl ānošanas proces ā, ja main ās faktisk ā situ ācija vai ērt ībām dz īvo j ūrmalas maztur īgie iedz īvot āji un vi ņu pal īgēkas – š ķū nīši. Min ētaj ā Zemes normat īvo aktu pras ības. komisijas l ēmuma pielikum ā „Zemesgabala izvietojums kvart ālā” ir nor ādīts – Apgr ūtin ājums attiecas uz Lielupes aizsargjoslu 70285 kv.m. Ņemot v ērā š īs daž ādās zon ējumu plat ības un to, ka draudzes zeme ir dal īta apb ūvei, l ūdzu J ūrmalas pils ētas domi izskat īt m ūsu priekšlikumu un kaut da ļē ji to apmierin āt. L ūdzu preciz ēt atlikušo plat ību, kas ir draudzes īpašum ā un kas ir apliekama ar nekustam ā īpašuma nodokli. 39. Rube ņu iela 31 Zemes vien ības minim ālā plat ība

Main īt zemes vien ības minim ālo plat ību no 1200 m2 uz 1000m2. Izv ērtējot tuv ējā kvart āla zemes vien ību dal ījuma strukt ūru, secin āts, ka iesp ējams minim ālo jaunveidojam ās zemes vien ības plat ību noteikt 1000m2. 42. Ave ņu iela 7, kad Nr.13000151404 001 Zemes vien ības minim ālā plat ība Samazin āt minim ālo jaunveidojam ās zemes vien ības plat ību (gal īgaj ā redakcij ā – 1800 Izv ērt ējot tuv ējā kvart āla zemes vien ību dal ījuma m2); lai var ētu atdal īt savu īpašumu, b ūtu j āpiep ērk kl āt 815 m2, turkl āt robežas re āli nevar strukt ūru, secin āts, ka Savrupm āju apb ūves izveidot – esoša b ūve. teritorij ās, kas atrodas kvart ālā, iesp ējams minim ālo jaunveidojam ās zemes vien ības plat ību noteikt 1200m2. 2. Asaru prospekts 59, kad. Nr. 13000171808 Zon ējuma mai ņa Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu 2009.-2021.gadam gal īgo redakciju, Jaunaj ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā zemesgabalam at ļaut ā izmantošana ir noteikta - K ūrorta teritorija (9K1) . Šaj ā teritorij ā ietvertais risin ājumus ir optim āls gan no īpašuma iesp ējama att īst īt: k ūrorta objektu, vesel ības apr ūpes objektu, soci ālo pakalpojuma izmantošanas ties ību, gan pils ētas att īst ības objektu. strat ēģ ijas viedok ļa. Par ties ību aizsk ārumu var ētu Saska ņā ar sp ēka esošo J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu zemesgabala Asaru run āt, ja jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā min ētaj ā prospekta 59 at ļauta izmantošana ir Jauktas dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas īpašum ā b ūtu noteikta izmantošana bez apb ūves (J), š āda izmantošana teritorijai ir noteikta jau no 1995.gada 27.j ūlija, kad st ājas sp ēkā ties ībām. Teritorijas pl ānojuma jaunais risin ājums Jūrmalas att īst ības pl āns ( ģener ālpl āns). Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas ļauj pilnv ērt īgi izmantot īpašumu. Attiec ībā uz pl ānojuma Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem šaj ā zemesgabala ir tiesisk ās pa ļā vības principu, j āatz īmē, ka tas noteic iesp ējams att īst īt: dar ījumu iest āžu un komerci āla rakstura ēkas, sabiedrisk ās iest ādes, ar ī to, ka indiv īda reiz ieg ūtās ties ības nevar dz īvojam ās m ājas (savrupm ājas, rindu m ājas un mazst āvu daudzdz īvok ļu m ājas). past āvēt neierobežoti ilgi. Proti, šis princips nedod Vēršam uzman ību uz to, ka neesam griezušies J ūrmalas pils ētas dom ē ar iesniegumu pamatu uzskat īt, ka reiz noteikt ā tiesisk ā situ ācija groz īt teritorijas pl ānoto izmantošanu un izmantošanas veidu, un izmantošanas apb ūves nekad nemain īsies. B ūtiski ir tas, ka tiesisk ās noteikumus. pa ļā vības princips nodrošina indiv īdam tiesisko

27 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Tāpat v ēršam uzman ību uz to, ka Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem aizsardz ību tikai likumdev ēja noteiktaj ā p ārejas 12 gadiem pirmaj ā redakcij ā (J ūrmalas pils ētas domes 2011. gada 17.febru āra period ā. Tiesisk ās pa ļā vības princips negarant ē lēmums Nr. 55) zemesgabalam tika noteikta izmantošana Jaukta dar ījumu apb ūves indiv īdam past āvīgu status quo. Secin āms, ka teritorija (9JD2), kur at ļaut ā izmantošana pie ļā va zemesgabal ā att īst īt: izgl ītības tiesisk ās pa ļā vības princips aizsarg ā personas reiz pakalpojuma objektu, kult ūras objektu, k ūrorta objektu, vesel ības apr ūpes objektu, soci ālo ieg ūtās ties ības, t.i., personas var pa ļauties uz to, ka pakalpojumu objektu, p ārvaldes iest ādi; zin ātnes un p ētniec ības objektu. ties ības, kas ieg ūtas saska ņā ar sp ēkā esošu ties ību Līdz ar to uzskat ām, ka m ēs k ā zemesgabala īpašnieki esam maldin āti par teritorijas pl ānojuma aktu, noteiktaj ā laika period ā tiks saglab ātas un re āli izstr ādi. Jo k ā jau iepriekš tika min ēts, teritorijas pl ānojuma 1.redakcija kardin āli atš ķiras no īstenotas. T ā k ā tiek izstr ādāts piln īgi jauns gal īgās redakcijas. Pl ānojuma 1.redakcijas sabiedrisk ās apspriedes laik ā esam griezušies ar dokuments – teritorijas pl ānojums, ir j ārēķ in ās, ka šis iebildumiem par teritorijas pl ānojuma 1.redakciju, k ā ar ī neesam griezušies pašvald ība ar normat īvais akts var main īt situ āciju. Teritorijas lūgumu main īt teritorijas izmantošanu mums piederošaj ā īpašum ā. pl ānojum ā ir noteiktas ar ī p ārejas normas – Ņemot v ēra iepriekš min ēto, l ūdzam attiec ībā uz zemesgabalu Asaru prospekt ā 59 personas ties ības turpin āt uzs ākto b ūvniec ību vai saglab āt, iek ļaujot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā, mazst āvu det ālpl ānojuma izstr ādi, k ā ar ī turpin āt pirms jaun ā daudzdzīvok ļu apb ūves att īst ības iesp ējas. pl ānojuma sp ēkā st āšanas likum īgu uzs āktu teritorijas izmantošanu.

28. Lielupes iela 18 Satiksmes infrastrukt ūra Ar šo v ēstuli m ēs v ēlreiz v ēlētos izteikt savu p ārsteigumu par J ūrmalas pils ētas domes un Jaundubultu tilta novetnes izp ēte ir uzs ākta jau tās strukt ūrvien ību r īcību, kas neatbilst lab ās p ārvald ības principiem un ir v ērsta iepriekš ējos pl ānošanas periodos un veikta Ass apšaub āmo m ērķu sasniegšanai, nevis J ūrmalas iedz īvot āju lab ā. „Ce ļuprojekts” izstr ādātaj ā darb ā „Jaundubultu tilta Attiec ībā par m ūsu uztur ētiem iebildumiem, tad pazi ņojam, ka visi 2011.gada 16.marta novietnes un satiksmes organiz ēšanas priekšizp ēte”. vēstul ē, kuru parakst īja dz īvojam ās m ājas Lielupes iel ā 18, J ūrmal ā, iedz īvot āju grupa Ir rasts lab ākais risin ājums un jaun ā teritorijas iebildumi no m ūsu puses tiek uztur ēti, t.L. m ēs kategoriski iebilstam pret Jaundubultu tilta pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā trase noteikta minim ālā galveno pievedce ļu izvietošanu pa Lielupes ielu. M ūsu agr ākaj ā anket ā ir izkl āst īti izteikti platum ā. Attiec ībā uz iebildumiem par tilta negat īvo pamatoti š ādiem iebildumiem, t.sk. ka Lielupes ielas p ārv ēršana par vienu no galvenaj ām ietekmi, j āuzsver, ka tilta projektam tiks veikts Jūrmalas ma ģistr ālēm (kas ar ī tiek pan ākts ar divl īme ņa dzelzce ļa š ķē rsojuma) izb ūvi Ietekmes uz vidi nov ērt ējums, tostarp izskat ītas Lielupes iel ā, ir nelietder īga, iev ērojami pasliktina ekolo ģisko situ āciju rajon ā, trauc ē alternat īvas. Nov ērt ējuma neat ņemama sast āvda ļa ir Jaundubultu skolas darb ībai un t ās skol ēnu droš ībai. M ēs uzskatam, ka Jaundubultu tilta ar ī t ā sabiedrisk ā apspriešana. projekta nepieciešam ība nav visp ār pier ādīta ne Pl ānā, ne ar ī citos dokumentos. Tilta izb ūve ir izdev īga tikai tiem, kas tiks iesaist īti t ās izb ūvē. Jebkur ā gad ījum ā ierobežojumi, ar kuriem n āksies saskarties person ām, kuru intereses Jaundubultu tilta un tā pievedce ļu izb ūve negat īvi ietekm ēs, neb ūs sal īdzin āmi ar sabiedr ības labumu sakar ā ar tilta un t ā pievedce ļu izb ūvi. Ņemot v ērā daudzus iedz īvot āju iebildumus pie iepriekš ējās Pl āna redakcijas un to, ka, liekas, neviena persona nav atbalst ījusi Jaundubultu tilta un t ā pievedce ļu izb ūvi, nor āda uz to, ka projekts nav atbalst āms . Vienlaikus, nor ādu, ka, visdr īzāk, iebildumu skaits b ūtu daudz liel āks, ja J ūrmalas

28 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. dome b ūtu pagarin ājusi priekšlikumu iesniegšanas termi ņu un piesaist ījusi liel āku iedz īvot āju uzman ību iesp ējai izteikt viedokli. Nor ādu ar ī, ka gr ūti izteikt viedokli par apst ākļiem, kas nav pat aptuveni zin āmi, t.L, kā nor ādīts Pl āna materi ālos, J ūrmalas pašvald ībai pat pašai nav skaidra redz ējuma par Lielupes ielas perspekt īvām sakar ā ar Jaundubultu tilta izb ūvi (nav zin āms ne satiksmes joslu skaits, ne pie ļaujamais ātrums, ne ar ī ce ļu izvietojums). Šaj ā sakar ā uzskat ām, ka viedok ļa J ūrmalas iedz īvot āju un nekustamo īpašuma īpašnieku viedok ļa uzklaus īšanai pirms Pl āna īstenošanai b ūtu j āvelta papildus laiks, kur ā situ ācija tiktu noskaidrota un sabiedr ības viedoklis tiktu uzklaus īts. Cit ādi, m ēs izsak ām kategorisku iebildumu pret Pl ānu da ļā par Jaundubultu tilta izb ūvi un Lielupes ielas p ārv ēršanu par t ā galveno piebraucamo ce ļu, ier īkojot Lielupes iel ā daudzl īme ņu š ķē rsojumu ar dzelzce ļu un pazi ņojam par nodomu apstr īdēt J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākiem 12 gadiem. 27. Mellužu prospekts 55 (kadastra Nr. 1300 514 1502), Mellužu prospekts 57 (Kadastra Zon ējuma mai ņa Nr. 1300 014 1510), Mellužu prospekts 59 (kadastra Nr. 1300 014 1512), Mellužu prospekts 61 (kadastra Nr. 1300 014 1513), Silu iela 5a, kadastraNr. 13000141519; Mellužu prospekts 63, kadastraNr. 1300 014 1514.

Nepiekr īt pied āvātajam J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumam turpm ākajiem 12 gadiem Pl ānojums risin ājums, nosakot detaliz ētākus attiec ībā uz iepriekš nor ādītaj ām teritorij ām. nosac ījumu at ļautajai teritorijas izmantošanai Šīs atsauksmes sagatavot āji l ūdz saglab āt l īdzšin ējos izmantošanas nosac ījumus attiec ībā (Savrupm āju apb ūves teritorija 9DzS, Jaukta uz šaj ā v ēstul ē nor ādītaj ām teritorij ām. Bez tam, v ēlamies v ērst J ūsu uzman ību, ka m ēs k ā dz īvojam ās apb ūves teritorija 9JDz, Jaukta k ūrorta attiec īgo nekustamo īpašumu īpašnieki nekad neesam l ūguši main īt izmantošanas teritorija 9K2) izstr ādāts optim āli, atbilstoši nosac ījumus mums piederošaj ām teritorij ām, k ā rezult ātā, pl ānot ā pašvald ības r īcība, pils ētb ūvnieciskajai situ ācijai un J ūrmalas att īst ības patva ļī gi mainot teritorijas izmantošanas veidu, b ūtiski ierobežo atsauksmes sagatavot āju strat ēģ ijai. J āatz īmē, ka teritorijai tiek izstr ādāts rīcību ar to īpašum ā esošajiem īpašumiem, sal īdzinot ar sp ēkā esošajiem nosac ījumiem, det ālpl ānojums, ko at ļauts pabeigt, atbilstoši kas attiec īgi ir uzskat āms par tiesisk ās pa ļā vības principa b ūtisku p ārk āpumu. apstiprin ātajam darba uzdevumam.

31. Asaru prospekts 57, kadastra Nr. 13000171809. Zon ējuma mai ņa

Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu 2009.-2021.gadam gal īgo redakciju, Iesnieguma autors iebilst pret teritorijas pl ānojuma zemesgabalam at ļaut ā izmantošana ir noteikta - K ūrorta teritorij ā (9K1 ). Šaj ā teritorij ā gal īgo redakciju, kur ā no at ļauto izmantošanas veidu iesp ējama att īst īt: k ūrorta objektu, vesel ības apr ūpes objektu, soci ālo pakalpojuma objektu. kl āsta ir izsl ēgta mazst āvu daudzdz īvok ļu ēka. Saska ņā ar sp ēka esošo J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu zemesgabala Asaru prospekt ā" 57 at ļaut ā izmantošana ir Jauktas dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas Teritorijas plānojuma 1.redakcij ā mazst āvu

29 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. (J), š āda izmantošana teritorijai ir noteikta jau no 1995.gada 27.j ūlija, kad st ājas sp ēkā daudzdz īvok ļu ēku b ūvniec ība bija noteikta k ā Jūrmalas att īst ības pl āns ( ģener ālpl āns). Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma at ļaut ā izmantošana šaj ā teritorij ā, tom ēr, teritorijas Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem šaj ā zemesgabala ir iesp ējams att īst īt: pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā risin ājums main īts, dar ījumu iest āžu un komerci āla rakstura ēkas, sabiedrisk ās iest ādes, dz īvojam ās m ājas pamatojoties uz sabiedrisk ās apspriešanas laik ā (savrupm ājas, rindu m ājas un mazst āvu daudzdz īvok ļu m ājas). izteiktajiem viedok ļiem, tostarp, iebildumiem pret Tā pat v ēršam uzman ību uz to, ka J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 turpm āku mazst āvu daudzdz īvok ļu ēku apb ūves gadiem pirmaj ā redakcij ā (J ūrmalas pils ētas domes 2011. gada 17.febru āra l ēmums Nr. pie ļaušanu J ūrmalas centr ā. 55) zemesgabalam tika noteikta izmantošana Jaukta dar ījumu apb ūves teritorija (9JD2), kur at ļaut ā izmantošana pie ļā va zemesgabal ā att īst īt: izgl ītības pakalpojuma objektu, Līdz ar to vis ā pils ētā ir ierobežota š ādas J ūrmalas kult ūras objektu, k ūrorta objektu, vesel ības apr ūpes objektu, soci ālo pakalpojumu objektu, vēsturiskajam veidolam nerakstur īgas apb ūves pārvaldes iest ādi; zin ātnes un p ētniec ības objektu. turpm āka att īst ība. Mazst āvu dz īvojam ā apb ūve no Ņemot v ēra iepriekš min ēto, l ūdzam attiec ībā uz zemesgabalu Asaru prospekt ā 57 at ļauto izmantošanas veidu kl āsta izsl ēgta vis ā saglab āt, iek ļaujot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā, mazst āvu Asaru, Mellužu prospekta front ē, tostarp Asaru daudzdz īvok ļu apb ūves att īst ības iesp ējas. prospekt ā 57.

26. Asaru prospekts 53, kadastra Nr.13000171815 Asaru prospekts 59, kadastra Nr. Zon ējuma mai ņa 1300171808 esam pret noteikto teritorijas pl ānoto (at ļauto) izmantošanu mums potenci āli piederošaj ām zemes vien ībām J ūrmal ā, Asaru prospekta 53, kadastra Nr.13000171815 un J ūrmal ā, Iesnieguma autors iebilst pret teritorijas pl ānojuma Asaru prospekta 59, kadastra Nr. 1300171808 (skat īt Pielikum ā pievienotos Izsoles aktus gal īgo redakciju, kur ā no at ļauto izmantošanas veidu par iepriekš min ētajiem īpašumiem). kl āsta ir izsl ēgta mazst āvu daudzdz īvok ļu ēka. Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu 2009.-2021.gadam gal īgo redakciju, zemesgabalam at ļaut ā izmantošana ir noteikta -Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas Teritorijas pl ānojuma 1.redakcij ā mazst āvu (9JDz). Šaj ā teritorij ā iesp ējama att īst īt: savrupm āju, rindu m āju, pakalpojuma objektu. daudzdz īvok ļu ēku b ūvniec ība bija noteikta k ā Saskaņā ar sp ēka esošo J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu zemesgabala Asaru at ļaut ā izmantošana šaj ā teritorij ā, tom ēr, teritorijas prospekta 53 un Asaru prospekta 59 at ļauta izmantošana ir Jauktas dar ījumu, atp ūtas un pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā risin ājums main īts, dz īvojam ās teritorijas (J), š āda izmantošana teritorijai ir noteikta jau no 1995.gada 27.j ūlija, pamatojoties uz sabiedrisk ās apspriešanas laik ā kad st ājas sp ēkā J ūrmalas att īst ības pl āns ( ģener ālpl āns). Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas izteiktajiem viedok ļiem, tostarp, iebildumiem pret teritorijas pl ānojuma Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem šaj ā zemesgabala turpm āku mazst āvu daudzdz īvok ļu ēku apb ūves ir iesp ējams att īst īt: dar ījumu iest āžu un komerci āla rakstura ēkas, sabiedrisk ās iest ādes, pie ļaušanu J ūrmalas centr ā. dz īvojam ās m ājas (savrupm ājas, rindu m ājas un mazst āvu daudzdz īvok ļu m ājas). Pērkot augst āk min ētos īpašumu izsol ē, m ēs r ēķ in ājāmies ar sp ēkā esošo J ūrmalas Līdz ar to gandr īz vis ā pils ētā ir ierobežota š ādas pils ētas teritorijas pl ānojumu. Jūrmalas v ēsturiskajam veidolam nerakstur īgas Ņemot v ēra iepriekš min ēto, l ūdzam attiec ībā uz zemesgabalu Asaru prospekt ā 53 un apb ūves turpm āka att īst ība. Asaru prospekt ā 59 saglab āt teritorijas pl ānoto izmantošanu un teritorijas izmantošanas nosac ījumus, k ādi tie bija noteikti J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-

30 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. 2021.gadam 1.redakcij ā.

17. Kauguru iela 3, kadastra Nr. 1300 017 1304 Zon ējuma mai ņa Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam gal īgo redakciju, Teritorijas pl ānojuma gal īgās redakcijas risin ājums Zemes gabala at ļaut ā izmantošana ir noteikta - K ūrorta teritorija (10K1), kur ā iesp ējamais noteikts, atbilstoši pils ētas att īst ības strat ēģ iskajamm apb ūves bl īvums ir 30% un at ļauto st āvu skaits - 5 st āvi. mēŗ kim – k ūrorta att īsītības veicin āšana. Saska ņā ar sp ēkā esošo J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu Zemes gabala at ļaut ā Jāuzsver ar ī, ka gad ījum ā, kad zemesgabalam ir izmantošana ir jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas R īgas j ūras l īč a krasta k āpu izstr ādāts un sp ēkā esošs det ālpl ānojums, īpašnieks aizsargjosl ā (JK), kur ā iesp ējamais apb ūves bl īvums ir 40%. Saska ņā ar šo sp ēkā esošo ir ties īgs īstenot b ūvniec ības ieceri atbilstoši Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu ir izstr ādāts ar ī Zemes gabala det ālpl ānojums Nr.39 det ālpl ānojumam. "Sabiedriskais centrs Vaivaros", kas apstiprin āts ar J ūrmalas domes 2005.gada 26.janv āra saistošiem noteikumiem Nr.4 un 2005.gada 13.apr īļ a saistošiem noteikumiem Nr.1 (turpm āk tekst ā - Det ālpl ānojums Nr.39). SIA„Ektornet SPV2 Latvia" l ūdz J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam gal īgaj ā redakcij ā veikt labojumus, nosakot, ka attiec ībā uz Zemes gabalu J ūrmal ā, Kauguru iel ā 3, kadastra Nr. 1300 017 1304, tiek saglab āts pašreiz sp ēkā esošaj ā Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā un Det ālpl ānojum ā Nr.39 noteiktais Zemes gabala lietošanas m ērķis - jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas R īgas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā'(JX) vai tam atbilstoša funkcion ālā zona, kur ā at ļautais apb ūves bl īvums ir 40%.

44. Atbalss iela 30, 32 Zon ējums Atst āt nemain īgu zon ējumu Jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas R īgas j ūras l īč a Teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā Atbalss iel ā krasta k āpu aizsargjosl ā (JK) 30 un 32 noteikta Savrupm āju apb ūves teritorija krasta k āpu aizsargjosl ā (DzK) 45. Kooperat īvā sabiedr ība „Apvien ība Slocene” Teritorijas apsaimniekošanas probl ēmas Aicin ājums rast risin ājumu probl ēmai. 2008.g. izveidots mikroliegums 2ha plat ībā. D ārzu Izv ērt ējot situ āciju teritorij ā, j āsecina, ka joslu gar īpašnieki, kuri vairs neapsaimnieko zemi mikrolieguma teritorij ā nav veikuši maks ājumus, ir ce ļu ir iesp ējams ietvert mazd ārzi ņu zon ā, savuk ārt, finansi āli zaud ējumi kooperat īvam. Melior ācijas projekt ā tieši lieguma teritorij ā ir projekt ēti mikrolieguma teritorijas izmantošanas rež īms ir gr āvji, ko nav iesp ējams izveidot. noteikts atbilstoši š īs teritorijas statusam un var main ītes vien īgi, ja main ās t ās statuss vai plat ība (robežas). Iesp ēja izv ērt ēt mikrolieguma teritorijas preciz ēšanas nepieciešam ību min ēta ar ī Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministrijas atbild ē J ūrmalas pils ētas domei. (VARAM 10.10.2011. v ēstule Nr.18-1e/156262 par

31 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. kooperat īvās sabiedr ības „Apvien ība Slocene” iesnieguma izskat īšanu; skat īt p ārskata apakšnoda ļu 6.1.). TIAN iesp ējams iek ļsut papildus nosac ījumus teritorijas izmantošanai, ņemot v ērā iesp ēju p ārskat īt mikrolieguma teritoriju. 32. Engures iela 9b, kadastra Nr. 1300 020 1112 Apb ūves augstums

Saska ņā ar 1995.gada 27.j ūlij ā J ūrmalas pils ētas domes apstiprin āto J ūrmalas Att īst ības Apb ūves maksim ālais at ļautais augstums zemes pl ānu J ūrmal ā, Engures iel ā 9b, kadastra Nr. 1300 020 1112 (turpm āk tekst ā - vien ībā Engures iel ā 9b J ūrmalas pils ētas teritorijas Zemesgabals) at ļaut ā izmantošana bija daudzst āvu apb ūve l īdz 5 st āviem. 2007.gada pl ānojum ā ir noteikts, izv ērt ējot sabiedriskaj ā 12.j ūlij ā tika apstiprin āts jauns J ūrmalas teritorijas plānojums, ar kuru Zemesgabal ā apspriešan ā izteiktos iedz īvot āju viedok ļu un pie ļaujam ās apb ūves st āvu skaits tika palielin āts l īdz 12 st āviem. 2007.gada 11..septembr ī ierosin ājumus. Vairums respondentu neatbalsta Zemesgabalu ieg ādājās SIA „Greenfield Engures". augstb ūvju turpm āku celtniec ību esoš ās apb ūves un Šobr īd J ūrmalas pils ētas pašvald ība izstr ādā jaunu teritorijas pl ānojumu turpm ākajiem 12 savu m ājok ļu tuvum ā. gadiem, ar kuru paredz ēts samazin āts Zemesgabal ā pie ļaujamo apb ūves st āvu Jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā ietvertais risin ājumus ir skaits, nosakot, ka apb ūves augstums Zemesgabal ā nedr īkst p ārsniegt 5 st āvus. optim āls gan no īpašuma izmantošanas ties ību, gan pils ētas att īst ības strat ēģ ijas viedok ļa, k ā ar ī neliedz Pie ņemot l ēmumu par Zemesgabala ieg ādi, SIA „Greenfield Engures" ņē ma v ērā nekustam ā īpašuma īpašniekiem iesp ējas att īst īt 2007.gada 12.j ūlij ā apstiprin āto teritorijas pl ānojumu, un pa ļā vās, ka var ēs veikt savu īpašumu. Zemesgabal ā 12-st āvu daudzdz īvok ļu dz īvojam ās m ājas b ūvniec ību. T ā k ā Teritorijas pl ānojum ā ir noteiktas ar ī p ārejas normas iepriekš ējais Zemesgabala īpašnieks bija uzs ācis det ālpl ānojuma Zemesgabalam – personas ties ības turpin āt uzs ākto b ūvniec ību vai izstr ādi atbilstoši 1995.gada J ūrmalas Att īst ības plānam, tad 2008.gada 8.maij ā, det ālpl ānojuma izstr ādi, k ā ar ī turpin āt pirms jaun ā pamatojoties uz SIA „Greenfield Engures" l ūgumu, J ūrmalas pils ētas dome nol ēma pl ānojuma sp ēkā st āšanas likum īgu uzs āktu veikt groz ījumus apstiprin ātaj ā darba uzdevum ā det ālpl ānojuma Zemesgabalam teritorijas izmantošanu. izstr ādei, paredzot, ka det ālpl ānojums izstr ādājams saska ņā ar J ūrmalas pils ētas domes 2007.gada 12.j ūlij ā apstiprin āto teritorijas pl ānojumu. atk ārtoti l ūdzam Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā turpm ākajiem 12 gadiem saglab āt maksim ālo at ļauto apb ūves st āvu skaitu zemes gabal ā J ūrmal ā, Engures iel ā 9b (kadastra Nr. 1300 020 1112) 12 st āvi . 15. „Vecru ļļ i”, kad. Nr. 13000250113. Servit ūta ce ļš Jūrmalas pils ētas dome aicin ājusi l īdz 2012.gada 23.janv ārim iesniegt atsauksmes Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā k ā satiksmes par Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju saist ībā ar 2011.gada infrastrukt ūras teritorijas ir par ādītas ielas un ce ļi, 15.decembra lēmumu Nr.565 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 kas noteikti k ā visai sabiedr ībai publiski pieejami. gadiem gal īgās redakcijas apstiprin āšanu". Servit ūta ce ļu pieejam ība ir ierobežota, tie nodrošina SIA „ZEME UN S ĒTA", iepaz īstoties ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu īpašniekiem piek ļū šanu konkr ētai zemes vien ībai un

32 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. interneta vietn ē www.jurmala.lv , konstat ēja, ka pl ānojuma saistošaj ā grafiskaj ā da ļā k ļū daini tiek nostiprin āti ar attiec īgu l īgumu. J āatz īmē, ka nav ietverti divi braucamie satiksmes ce ļi, kas savieno SIA „ZEME UN S ĒTA" nekustamo līgums var tikt main īts, savuk ārt, servit ūta ce ļi, kas īpašumu „Vecru ļļ i" ar Kolkas ielu. noteikti teritorijas pl ānojum ā var ētu tikt main īiti Min ētie braucamie ce ļi att ēloti zemes robežu pl ānos un zemesgr āmat ā par tiem vien īgi izstr ādājot teritorijas pl ānojuma groz ījumus izdar īti ieraksti k ā par servit ūta ce ļiem. vai lok ālpl ānojumu. L īdz ar to, J ūrmala pils ētas Uzskatu, ka ar min ēto braucamo satiksmes ce ļu neatt ēlošanu J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma grafiskaj ā da ļā netiek ietverti teritorijas pl ānojum ā var ētu tikt apdraud ētas SIA „ZEME UN S ĒTA" k ā nekustam ā īpašuma serivt ūta ce ļi ne īpašum ā „Vecru ļļ i”, ne ar ī citos īpašnieka intereses - turpm āk netiktu nodrošin ātas zemesgr āmat ā nostiprin ātās ce ļa īpašumos, kur t ādi ir noteikti k ā nekustam ā īpašuma servit ūta ties ības, kā ar ī ties ības, kas saist ītas ar braucamajiem ce ļiem (ce ļu izmantošanu aprobežojumi. piek ļū šanai valsts pašvald ības autoce ļiem). Lūdzu ņemt v ērā šo atsauksmi un veikt nepieciešam ās darb ības SIA „ZEME UN SĒTA" ties ību saist ībā ar braucamajiem ce ļiem aizsardz ībai, k ā ar ī nor ādīt, k ādas darb ības SIA „ZEME UN S ĒTA" b ūtu j āveic savu iepriekš min ēto ties ību un interešu aizsardz ībai.

18. sanatorija „Jantarnij Bereg" Apb ūves augstums Krievijas Feder ācijas prezidenta lietu p ārvaldes uzdevum ā sanatorija „Jantarnij Bereg", Maksim ālais apb ūves augstums ir noteikts, pamatojoties uz Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ iju (2010 -2030) k ā ilgtermi ņa viet ējās respekt ējot J ūrmalas pils ētainavas kop ējās v ērt ības. strat ēģ isk ās pl ānošanas dokumentu un jaun ā pils ētas teritorijas pl ānojuma 1.redakciju, ir Konkr ētam unik ālam arhitektoniskam risin ājumam, izstr ādājusi sanatorijas att īst ības koncepciju un uzs ākusi t ās īstenošanu, izsludinot kas neiek ļaujas visp ārīgās norm ās, betu uzlabo konkursu projekt ēšanas darbu iepirkumam. pils ētb ūvniecisko kompoz īciju un ekonomisko vidi, Viss min ētais piln ā m ērā atbilst J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ iskajiem iesp ējams izstr ādāt lok ālpl ānojumu, ja att īsītbas mērķiem, k ā ar ī pils ētas teritorijas pl ānojuma 1.redakcijas noteikumiem. priekšlikums ir saska ņā ar pils ētas att īst ības Ta ču ar lielu neizpratni n ākas konstat ēt, ka pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā, strat ēģ iju. bez atbilstoša profesion āla pamatojuma ieviestas izmai ņas, kas ir klaj ā pretrun ā ne tikai pie ņemtajam strat ēģ iskajam m ērķim att īst īt J ūrmalu k ā k ūrortpils ētu, bet ar ī ilgtsp ējīgas att īst ības principiem un ar to saist ītiem integr ētiem risin ājumiem. T ā, piem ēram, maksim ālais apb ūves augstums pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā „vienk ārši" tiek pazemin āts uz pusi, nosakot 5 st āvus, kas ir pat zem āks par esoš ās apb ūves st āvu skaitu un nodom ātās ietilp ības sasniegšanai liek nevajadz īgi palielin āt apb ūves laukumu, iev ērojami palielinot izc ērtamo koku skaitu, kuru saglab āšanas nepieciešam ība konkr ētaj ā k āpu vid ē, savuk ārt, ir priorit āri noteikta. J āatz īmē, ka runa šeit nav par augstceltn ēm, kas b ūtu īpaši pamatojamas, bet par racion ālu 10 st āvu apjomu apb ūvi. Šādi un citi nelo ģiski noteikumi neizb ēgami izsauks nepieciešam ību veikt t ūlītējus pl ānojuma groz ījumus l īdzsvarotas att īst ības īstenošanai, velt īgi t ērējot finanšu un laika resursus. Pamatojoties uz augst āk min ēto, sanatorija „Jantarnij Bereg" prasa gal īgaj ā redakcij ā

33 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. atgriezties pie pirm ās redakcijas risin ājumiem, uz kuriem pa ļaujoties tika izstr ādāta sanatorijas att īst ības koncepcija. Pret ējā gad ījum ā l ūdzam sniegt izsv ērtu profesion ālu pamatojumu bez atk ārtotas sabiedrisk ās apspriešanas veiktaj ām izmain ām. 6. Auzu iela 24, 0606 Zemesgabala pievienošana Tā k ā zemesgabals Brankciems 0606 teritorijas pl ānojum ā vairs nav noteikts k ā Dabas Iesniegums pie ņemts inform ācijai un nodots pamatnes teritorija, kas bija atteikuma pamat ā pievienot zemesgabalas da ļu īpašumam pašvald ības strukt ūrvien ībām turpm ākai r īcībai, jo Auzu iel ā 24, l ūdz izskat īt jaut ājumu par iepriekš piepras ītās zemes (iesniegums īpašuma jaut ājumi ir ārpus teritorijas pl ānojuma 2003.gada 28.maij ā) pievienošanu zemei Auzu iela 24. kompetences. 11. Privatiz ācijas a ģent ūra. Vair ākas zemes vien ības Zemes vien ību minim ālā plat ība; krasta k āpu aizsargjosla 1. Nekustamais īpašums Meža prospekt ā 42A, J ūrmal ā, kura sast āvā ietilpst zemes Jaunveidojamas zemes vien ības minim ālā plat ība ir vien ība ar kadastra apz īmējumu 1300 004 5404, 4317 m 2 plat ībā. noteikta, atbilstoši teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā Zemes vien ībai Meža prospekt ā 42A, J ūrmal ā, kadastra apz īmējums 1300 004 5404, redakcij ā noteiktajai teritorijas pl ānotajai (at ļautajai) noteikt minim ālo jaunveidojam ās zemes vien ības plat ību 1500 m 2 (pl ānojuma gal īgaj ā izmantošanai – Mazst āvu daudzdz īvok ļu m āju redakcij ā – 3600 m2). apb ūves teritorija (6DzM) un kvart āla zemes vien ību dal ījuma strukt ūrai. Ja nepieciešams nodal īt meža zemes plat ību vai konkr ētā att īst ības priekšlikum ā tiek ietverts pamatojums minim ālās zemes vien ības plat ības samazin āšanai, risin ājums ir izstr ādājams lok ālpl ānojum ā, jo š ādā gad ījum ā ir j āmaina ar ī pl ānojam ās teritorijas at ļaut ā izmantošana, ietverot meža zemi dabas teritoriju kategorij ā. Privatiz ācijas a ģent ūras probl ēma ir risin āma, grozot meža zemes transform ācijas nosac ījumus.

2.Nekustamais īpašums K āpu iel ā 155/157, J ūrmal ā, kura sast āvā ietilpst zemes vien ība ar Baltijas j ūras un R īgas j ūras l īč a krasta k āpu kadastra apz īmējumu 13000171401, 11 840 m 2 plat ībā. aizsargjosla ir noteikta sp ēkā esošaj ā teritorijas Teritorijas pl ānojuma saistoš ās grafisk ās da ļas 5.punkt ā "Apgr ūtin ājumi" nor ādīts, ka pl ānojum ā, atbilstoši Aizsargjoslu likuma pras ībām, min ētā zemes vien ība atrodas krasta k āpu aizsargjosl ā. nav pamata to main īt. lūdzam zemes vien ību K āpu iel ā 155/157, J ūrmal ā, kadastra apz īmējums 1300 017 1401, izsl ēgt no Baltijas j ūras un R īgas j ūras l īč a piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas.

3.Nekustamais īpašums Vikingu iel ā 3, J ūrmal ā, kura sast āvā ietilpst zemes vien ība ar Jaunveidojamas zemes vien ības minim ālā plat ība ir kadastra apz īmējumu 13000046508, 23 304 m 2 plat ībā. noteikta, atbilstoši teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā Saska ņā ar 2011.gada 15.maija meža inventariz ācijas datiem uz zemes vien ības ir meža redakcij ā noteiktajai teritorijas pl ānotajai (at ļautajai)

34 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. zeme 0.39 ha plat ībā (2 nogabali). izmantošanai – K ūrorta teritorija 3K1. Teritorija Teritorijas pl ānojuma saistoš ās grafisk ās da ļas 2.punkt ā "Jaunveidojamo zemes vien ību vēsturiski ir apb ūvēta k ā vienots komplekss ar minim ālās plat ības" nor ādīts, ka, sadalot min ēto zemes vien ību, minim ālās jaunveidojamo sal īdzinoši mas īvām b ūvēm; nav pamata to zemes vien ību plat ības noteiktas 3000 m 2. L īdz ar to zemes vien ības sadale, atdalot meža fragment ēt dalot maz ās zemes vien ībās. Ja zemi, nav iesp ējama. nepieciešams nodal īt meža zemes plat ību vai 2007.gada 16.apr īlī J ūrmalas pils ētas B ūvvalde sabiedr ības ar ierobežotu atbild ību konkr ētā att īst ības priekšlikum ā tiek ietverts "Lielupes p ērle" izsniegusi Pl ānošanas un arhitekt ūras uzdevumu Nr.14-10/271 „ Ēku Lit.l., pamatojums minim ālās zemes vien ības plat ības 2. un 3. rekonstrukcija par viesn īcas ēku J ūrmal ā, Vikingu iel ā 3" (ar 2010.gada 1.oktobra samazin āšanai, risin ājums ir izstr ādājams groz ījumiem). Saska ņā ar to ēkai ar kadastra apz īmējumu 1300 004 6508 001 paredz ēti 10 lok ālpl ānojum ā, jo š ādā gad ījum ā ir j āmaina ar ī st āvi ar jumta izb ūvi, ēkām ar kadastra apz īmējumu 1300 004 6508 002 un 1300 004 6508 pl ānojam ās teritorijas at ļaut ā izmantošana, ietverot 003 - 6 st āvi ar jumta izb ūvi. Savuk ārt Teritorijas pl ānojuma saistoš ās grafisk ās da ļas meža zemi dabas teritoriju kategorij ā. 4.punkt ā "B ūvju augstuma ierobežojumi" nor ādīts, ka maksim ālais b ūvju augstums uz Privatiz ācijas a ģent ūras probl ēma ir risin āma, grozot zemes vien ības ir noteikts 20 m (5 st āvi). meža zemes transform ācijas nosac ījumus.

Ņemot v ērā min ēto, lai var ētu izpild īt Ministru kabineta 2007.gada 20.j ūnija r īkojum ā Nr.379 "Par valsts īpašuma objekta nodošanu privatiz ācijai (155.saraksts)" noteikto, At ļautais maksim ālais b ūvju augstums teritorijas lūdzam zemes vien ībai Vikingu iel ā 3, J ūrmal ā, kadastra apz īmējums 1300 004 6508, pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā ir samazin āts praktiski noteikt, ka: vis ā pils ētas teritorij ā l īdz pieciem st āviem. Teritorijas 1) minim ālā jaunveidojam ās zemes vien ības plat ība ir 800 m ; izmantošanas un apb ūves noteikumos ir ietvertas ar ī 2) maksim ālais b ūvju augstums ir 37 m (10 st āvi). pārējas normas, nosakot, ka īpašnieks ir ties īgs turpin āt likum īgu uzs ākto b ūvniec ības procesu un det ālpl ānojumu izstr ādi, atbilstoši pašreiz sp ēkā esoš ā teritorijas pl ānojuma pras ībām. Ir paredz ētas ar ī ties ības realiz ēt sp ēkā esoš ās det ālpl ānojumus.

Pašreiz sp ēkā esošaj ā teritorijas pl ānojum ā zemes vien ība ir ietverta Dar ījumu iest āžu apb ūves teritorij ā, kur maksim ālais apb ūves augstums dar ījumu iest ādēm noteikts četri un vair āk st āvi, kas pamatojami izv ērt ējot apb ūves teritorijas viet ējos apst ākļus un blakus esošo apb ūvi izstr ādājot det ālpl ānojumu, bet kopum ā nep ārsniedzot asto ņus st āvus., savuk ārt sabiedrisk ām iest ādēm - četri un vair āk st āvi, kas pamatojami izv ērt ējot apb ūves teritorijas viet ējos apst ākļus un blakus esošo apb ūvi izstr ādājot det ālpl ānojumu, bet kopum ā

35 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. nep ārsniedzot piecus st āvus . 4.Nekustamais īpašums J ūras iel ā 49, J ūrmal ā, kura sast āvā ietilpst zemes vien ība ar Baltijas j ūras un R īgas j ūras l īč a krasta k āpu kadastra apz īmējumu 13000091703, 7291 m 2 plat ībā. aizsargjosla ir noteikta sp ēkā esošaj ā teritorijas Teritorijas pl ānojuma saistoš ās grafisk ās da ļas 5.punkt ā "Apgr ūtin ājumi" nor ādīts, ka pl ānojum ā, atbilstoši Aizsargjoslu likuma pras ībām, min ētā zemes vien ība atrodas krasta k āpu aizsargjosl ā. nav pamata to main īt. Tātad saska ņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta treš ās da ļas 1 .apakšpunktu min ētais Maksim ālais apbūves augstums ir noteikts, izv ērt ējot nekustamais īpašums pašlaik nav privatiz ējams. teritorijas at ļauto izmantošanu un apb ūves strukt ūru 2011.gada 11.novembri J ūrmalas pils ētas domes buvvald ē apstiprin āts ski ču projekts apk ārt ējos kvart ālos. Piecu st āvu augsta apb ūve ir „Viesn īcas ēku Nr.001; 002 rekonstrukcija par atp ūtas namu J ūrmal ā, J ūras iel ā 49". pie ļaujama vien īgi k ūrorta teritorij ās. Min ētā zemes Saska ņā ar to ēkām ar kadastra apz īmējumu 1300 009 1703 001 un 1300 009 1703 002 vien ība ir noteikta k ā Jauktas dz īvojam ās apb ūves paredz ēti 6 un 4 st āvi. Savuk ārt Teritorijas pl ānojuma saistoš ās grafisk ās da ļas 4.punkt ā teritorija, kur, ņemot v ērā kult ūrv ēsturisk ās vides "B ūvju augstuma ierobežojumi" nor ādīts, ka maksim ālais b ūvju augstums uz zemes raksturu, maksim ālais apb ūves augstums ir noteikts vien ības ir noteikts 12 m (2,5 st āvi). 2,5 st āvi, jeb 12 metri. Ņemot v ērā min ēto, lai var ētu izpild īt Ministru kabineta 2006.gada 29.maija r īkojuma Nr.377 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatiz ācijai (74.saraksts)" 1.3.apakšpunkt ā noteikto, l ūdzam: 1) zemes vien ību J ūras iel ā 49, J ūrmal ā, kadastra apz īmējums 1300 009 1703, izsl ēgt no Baltijas j ūras un R īgas j ūras l īč a piekrastes krasta k āpu aizsargjoslas; 2) zemes vien ībai J ūras iel ā 49, J ūrmal ā, kadastra apz īmējums 1300 009 1703, noteikt, ka maksim ālais b ūvju augstums ir 20 m (5 st āvi). 47. Jūrmalas aizsardz ības biedr ība, vair ākas vietas Daž ādi jaut ājumi Bražciems 0701, Bijuš ās atp ūtas b āzes "Priedaine" vasarn īcas, 13000060701 TP Pie ņemts inform ācijai; atbilstoši TIAN, b ūvvalde ir Jaukta K ūrorta teritorija (K2) ties īga piepras īt apb ūves ieceres sast āvā veikt gan 2,5 un 3,5 st āvi, 12 un 15 m. biolo ģisk ās daudzveid ības izp ēti, gan vizu ālās Sākotn ējā redakcij ā bija paredz ēta „Kempinga teritorija” ietekmes anal īzi, lai konkretiz ētu apb ūves Dab ā padomju laik ā izveidots kempinga tipa m āji ņu ciems. Zon ējuma mai ņa neadekv āti izvietojumu, turkl āt j āatz īmē, ka apb ūves teritorija ir lielai teritorijai. J āveic papildu izpēte, konkretiz ējot apb ūves novietojumu. noteikta degrad ētaj ā vid ē un maksim ālais apb ūves bl īvums ir 10%. Bražciems 1304, pie Priedaines p ārbrauktuves 13000061304 , TP Pie ņemts inform ācijai. Jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā Jaukta dar ījumu apb ūves teritorija, ir saglab āts esoš ās teritorijas pl ānojuma risin ājums. 5 st āvi, 20 m Pašvald ības īpašums. Dab ā priežu mežs. Apb ūvei nav pamatojuma. Atjaunot k ā dabas pamatnes teritoriju. Varka ļu kan āls Bražciems 0302, 13000060302 un Bražciems 0209, 13000060209 Pie ņemts inform ācijai. Jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā TP ir saglab āts esoš ās teritorijas pl ānojuma risin ājums.

36 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Jaukta dar ījumu apb ūves teritorija, 5 st āvi, 20 m Autoce ļa rekonstrukcija un satiksmes mezgla izb ūve Dab ā kan āls, kas savieno Bab ītes ezeru un Lielupi. Hidrotehniska b ūve, noz īmīga ezera galvenok ārt saist īta ar att īst ības potenci ālu un ekosist ēmai. Pied āvātie risin ājumi paredz divu divl īme ņu krustojumu izb ūvi, izc ērtot lielu iecer ēm Bab ītes pagast ā. skaitu priežu. Tas neb ūtu pie ļaujams. Iesp ējami nelieli objekti kas neprasa divl īme ņu krustojumu izb ūvi. Pie ļaujam ā apb ūve l īdz 2,5 st āviem un 12 m, saglab ājot aizsargjoslu. Vikingu iela 19, J ūrasl īcis, 13000021721 , TP Pie ņemts inform ācijai. Jaukta K ūrorta teritorija (K2) Zemesgabals atrodas apb ūvētā teritorij ā, uz t ās 3,5 st āvi, 15 m robežas, t ādej ādi nav pamata run āt par meža Pašvald ības īpašums. Dab ā neskarts mežs. J āsaglab ā dabas pamatne, lai tiktu saglab āts mas īvu; at ļaut ā izmantošana atbilst pils ētas Strat ēģ ijas princips nesamazin āt lielos meža mas īvus. Apb ūvei nav pamatojuma. att īst ības strat ēģ ijai; šaj ā pils ētas da ļā tr ūkst gan pakalpojumu , gan nav neviena k ūrorta objekta. Bu ļļ uciems 0102, 13000020102 Pie ņemts inform ācijai. un Atbilstoši TIAN, k ā pareizi atz īmē iesnieguma autori, Bu ļļ uciems 1601, J ūrasl īcis priorit āte ir mola izb ūve; jebk ādas citas b ūves ir 13000021601, TP būvējamas vien īgi saist ībā ar molu. At ļaut ā Pludmales teritorija ar apb ūvi un molu izmantošana – pludmales teritorija ir prim āra un 2,5 st āvi, 12 m past ā l īdz mola izb ūvei, bet da ļā s, ko mols neaiz ņem Iepriekš ējā pl āna redakcij ā „Jaun ā ostmala” - ar ī p ēc t ā izb ūves. Dab ā Lielupes gr īva. Priorit āte šaj ā viet ā ir mola izb ūve, izv ērt ējot alternat īvos risin ājumus. Tikai p ēc izp ētes par mola izb ūves iesp ējām un t ā projekta konkretiz ācijas var tikt izskat īts jaut ājums par apb ūvi. Maldinošs apz īmējums (2D5) at ļaut ās izmantošanas pl ānā. Kalpaka pr. gals pie Lielupes Pie ņemts inform ācijai. Vikingu iela 12, 13000047901 Br īva pieeja upei un peldvieta ir saglab āta. Vikingu iela 14 / 16, 13000030701 , TP Racion ālai zemes izmantošanai da ļa teritorijas ir Apst ādījumi un atp ūtas teritorija (D3) un Jaukta k ūrorta teritorija (K2) noteikta k ā apb ūvējama un paredz ēta objektiem, kas 3,5 st āvi, 15 m ir pils ētas att īst ības priorit āte – k ūrortam (Jaukta Saglab āt br īvu piek ļuvi upei. Nav pie ļaujama apb ūve. Da ļu teritorijas saglab āt k ā kūrorta teritorija ar iesp ēju daž ādot izmantošanu, labiek ārtotu (D3) teritoriju un otru da ļu k ā dabas pamatni (D2). paredzot, ja nepieciešams da ļu dz īvojamai apb ūvei; Jahtu ostas teritorija – Lielupes izmantošanas veicin āšanai). Pie Lielupes tenisa kortiem P.Stradi ņa iela 5, 13000045713 Lielupes tenisa centra att īst ība ir noz īmīga gan P. Stradi ņa iela 3, 13000045712 pils ētas, gan valsts l īmen ī; t ā projekts tiks realiz ēts Mežotnes iela 4, 13000045719 , TP vair ākās k ārt ās, un ņemot v ērā iek ļaujošo ainavu.

37 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Jaukta dar ījumu apb ūves teritorija, Teritorij ā ir atst ātas pietiekošo lielas oblig āti 3,5 st āvi 15 m saglab ājam ās dabas teritoriju buferzonas. Dab ā priežu mežs, v ērt īgs biotops. Saglab āt dabas pamatni gar Stradi ņa ielu. Att īst īt Olimpisko centru esošaj ās robež ās un dienvidos esošaj ā dabas pamatnes teritorij ā, realiz ējot 1. un 2. k ārtu vispirms, ko realiz ē valsts vai pašvald ība, bez ties ībām atsavin āt. Pie Meža prospekta Lielup ē Iebildumi neattiecas uz teritorijas pl ānojumu. Lielupe 5901, 13000045901 , TP Priežu parka apb ūves teritorija, 2,5 st āvi, 12 m Dab ā mežs. Jau iepriekš ējo att īst ības pl āna groz ījumu sabiedriskaj ā apspriešan ā 7000 jūrmalnieku piepras īja saglab āt dabas pamatni. Sabiedrība tika maldin āta par nepieciešam ību b ūvēt v ēstniec ību rajonu. Nepieciešams main īt zon ējumu uz „ Dabas pamatnes teritorija” 3.l īnija 1A, 13000071201, TP Pie ņemts inform ācijai. Nav pamata sašaurin āt Jaukta dar ījumu teritorija teritorijas izmantošanas veidu spektru. N ākotn ē t ā Paredz ēt K ūrorta teritorijas zon ējumu (K1). Jau v ēsturiski šaj ā viet ā bija k ūrorta iest āde – tiek paredz ēta k ā daudzveid īgu pakalpojumu Klimatolo ģiskais k ūrorta paviljons, kas tika rekonstru ēts k ā viesu nams. att īst ības teritorija bez dz īvojam ās funkcijas. Bulduru pr. 3 un 5, pret ī „Belarusijai” Pie ņemts inform ācijai. Nav pamata sašaurin āt 13000071106, 13000071107 , TP teritorijas izmantošanas veidu spektru. Zemes Jaukta k ūrorta teritorija (K2) vien ības ir sal īdzinoši mazas, taj ās ir sarež ģī ti att īst īt Tik noz īmīgā viet ā, blakus sanatorijai „Belarusija” ir j āatt īsta „t īra” k ūrorta funkcija. Main īt vien īgi k ūrorta pakalpojumus. zon ējumu uz K1 (nevis K2) „Dzintaru nier īte”. Dzintari 2805, 13000082805. Nav pamata liegt labiek ārtot teritoriju, bet ņemot v ērā Dzintari 2908, 13000082908, tās kofigur āciju un izvietojumu; var atbalst īt Dzintari 3005, 13000083005, ierosin ājumu noteikt dabas teritoriju D2. Dzintari 3105, 13000083105, Dzintari 3208, 13000083208, Dzintari 3306, 13000083306, Dzintari 3405, 13000083405, TP Apst ādījumi un atp ūtas teritorija (D3), 1 st āvs, 4 m Dab ā mežs, kas j āsaglab ā. Šaj ā viet ā nav nepieciešams parks ar apb ūves iesp ējām, jo net ālu atrodas „Dzintaru mežaparks”. Ir Satversmes tiesas spriedums, kurš jau reiz nepie ļā va apb ūvi. Saglab āt k ā dabas pamatni (D2) Dzintari 2103, 13000082103 TP Pie ņemts inform ācijai. Nav pamata liegt labiek ārtot

38 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Apst ādījumi un atp ūtas teritorija (D3), 1 st āvs, 4 m teritoriju, kas atrodas pils ētas centr ā. Dab ā mežs, kas j āsaglab ā. Nav argument ācija šaj ā viet ā veidot jauno parku ar apb ūves iesp ējām, jo net ālu atrodas „Dzintaru mežaparks”. Saglab āt k ā dabas pamatni (D2) Piest ātnes iela 13, 13000082102, 13000082101 Pie ņemts inform ācijai. Nav pamata sašaurin āt TP Jaukta kūrorta teritorija (K2) teritorijas izmantošanas veidu spektru. Zemes Līdz ās jau atrodas k ūrorta kompleksi (Iekšlietu ministrija, K1), J āatt īsta k ūrorta funkcija. vien ības ir sal īdzinoši mazas, taj ās ir sarež ģī ti att īst īt Pras ība main īt uz K1. Priekšlikums šeit veidot pasaules klases viesn īcu kompleksu, nevis vien īgi k ūrorta pakalpojumus, īpaši nopietnas Ogres un K ļavu ielas gal ā k āpās. konkurences apst ākļos, jo, k ā pareizi nor āda autori, blakus atrodas kūrorta kompleksi (Iekšlietu ministrija, K1). Piebalgas iela 2, 13000082105 Pie ņemts inform ācijai. Pašvald ības zeme ir TP Sabiedrisk ās apb ūves teritorija paredz ēta sabiedrisk ām funkcij ām, bet tas Pašlaik mežs – dabas pamatne. Šaj ā viet ā s ākotn ēji pl ānotais pašvald ības b ērnud ārzs tika nenoz īmē, ka t ā iecer ēta tieši b ērnud ārzam. L īdz ar izveidots Priedain ē un jauna b ūvniec ībai nav nepieciešami at ļautie 5 st āvi. Kori ģē t at ļauto to nav pamata noteikt p ārm ērīgus ierobežojumus augstumu uz 2,5 st āviem un 12 m. Nostiprin āt pl ānā zemesgabala izmantošanu tikai attiec ībā uz apb ūves parametriem. pašvald ības funkciju veikšanai. Dzintaru prospekts 9, 13000081103 Pie ņemts inform ācijai. Neliel ā zemes vien ībā ir Jaukta dar ījumu apb ūves teritorija piem ērot āk noteikt pras ības, ka ļauj daž ādot Viesn īcai „Baltija” blakus esošo br īvo zemes gabalu paredz ēt k ā K ūrorta zonu (K1 uz ņē mējdarb ību, t āpēc t ā ietverta Jauktas dar ījumu apb ūves zon ā. Blakus Dzintaru koncertz ālei Pie ņemts inform ācijai. K ūrorta att īst ība ir pils ētas Smiltenes iela 1, strat ēģ iska priorit āte, risin ājums atbilst Aizsargjoslu 13000091902 likumam. Smiltenes iela 3, 13000081105 Kūrorta teritorija (K1) 5 st āvi, 20 m Saska ņā ar „Aizsargjoslu likumu” krasta k āpu aizsargjosl ā „Mežain ās J ūrmalas k āpas” tiesu prakse š ādas viet ās liedz veikt jebk ādu jaunu apb ūvi. Iebilstam pret jaunu apb ūvi šaj ā viet ā. Jūras iela 60, 13000093401 Pie ņemts inform ācijai. K ūrorta att īst ība ir pils ētas Kūrorta teritorija, Apb ūves augstums 5 st āvi, 20 m strat ēģ iska priorit āte, par 3,5 st āviem augst ākas Nepie ļaut šaj ā viet ā nerakstur īgi augstu apb ūvi! Apk ārtn ē ir tikai esoša mazst āvu apb ūve būves at ļautas pamat ā k ūrorta objektu att īst ībai. To un atrodas tuvu Valsts kult ūras piemineklim Dzintaru koncertz ālei.”Paredz ēt 12 m un 2,5 pamatojumam turkl āt izstr ādājams det ālpl ānojums. st āvus. Jūras iela 51, 13000091806 Pie ņemts inform ācijai. K ūrorta att īst ība ir pils ētas

39 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. un J ūras iela 53, 13000091807 strat ēģ iska priorit āte, par 3,5 st āviem augst ākas TP būves at ļautas pamat ā k ūrorta objektu att īst ībai. To Kūrorta teritorija(K1), pamatojumam turkl āt izstr ādājams det ālpl ānojums. 5 st āvi, 20 m Pie ļaujama apb ūve l īdz 12 m augstumam. Šaj ā viet ā ir bijusi neliela koka apb ūve, l īdz ar to jaun ā apb ūve j āveido no l īdz īga materi āla un l īdz īga p ēc apjoma. Aiz domes (Marienb āde) Pie ņemts inform ācijai. K ūrorta att īst ība ir pils ētas Z.Meierovica pr.43B, 13000101909 strat ēģ iska priorit āte, par 3,5 st āviem augst ākas un Ērg ļu iela 2A, 13000091101 būves at ļautas pamat ā k ūrorta objektu att īst ībai. To TP pamatojumam turkl āt izstr ādājams det ālpl ānojums. Kūrorta teritorija(K1), 5 st āvi, 20 m Pie ļaujama apb ūve l īdz 12 m augstumam, jo š ī ir k āpas virsotne un ļoti redzam ā viet ā. Turaidas ielas gals pie Lielupes Pie ņemts inform ācijai. Ūdensmala īpaš ās zonas Turaidas iela 114, 13000098702 at ļaut ās izmantošanas realiz ējamas vien īgi, Ūdensmala ( Ū) izstr ādājot det ālpl ānojumu. 1-2 st āvi, 4-6 m Dab ā p ļavas. Nepieciešams main īt zon ējumu uz „Dabas pamatnes teritoriju” un saglab āt šo teritoriju. Turaidas ielas gals pie Lielupes Atbilstoši p ētījumam Appl ūduma riska izp ēte un Pliekš āna iela 102, 13000098602 prognoz ēšana J ūrmalas pils ētas teritorij ā pie Dab ā p ļavas. Nepieciešams main īt zon ējumu uz „Dabas pamatnes teritoriju” un saglab āt virszemes ūdensobjekta „Lielupe” un rekomend āciju šo teritoriju nevis b ūvēt dambi. izstr āde pl ūdu riska samazin āšanai un teritorijas aizsardz ībai, iesniegum ā min ētais zemesgabals atrodas teritorij ā, ko ieteikts norobežot ar aizsargdambis, t āpēc to izmantošanas nosac ījumi ir noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma pras ībām. Tom ēr, izv ērt ējot potenci ālās iesp ējas izb ūvēt dambjus n ākošaj ā pl ānošanas period ā, teritoriju zon ējums main īts uz dabas teritoriju D2, nosakot taj ās ar ī īpašo att īst ības zonu „ Ūdensmala”. ( Ū).

Turaidas ielas gals pie Lielupes Atbilstoši p ētījumam Appl ūduma riska izp ēte un Pliekš āna iela 103, 13000098609 prognoz ēšana J ūrmalas pils ētas teritorij ā pie

40 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Daudzst āvu daudzdz īvok ļu apb ūves teritorija, virszemes ūdensobjekta „Lielupe” un rekomend āciju 5 st āvi, 20 m izstr āde pl ūdu riska samazin āšanai un teritorijas Dab ā p ļavas. Nepieciešams main īt zon ējumu uz „Dabas pamatnes teritoriju” un saglab āt aizsardz ībai, iesniegum ā min ētie zemesgabali šo teritoriju nevis b ūvēt dambi. atrodas teritorij ā, ko ieteikts norobežot ar aizsargdambis, t āpēc to izmantošanas nosac ījumi ir noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma pras ībām. Tom ēr, izv ērt ējot potenci ālās iesp ējas izb ūvēt dambjus n ākošaj ā pl ānošanas period ā, teritoriju zon ējums main īts uz dabas teritoriju D2, nosakot tajās ar ī īpašo att īst ības zonu „ Ūdensmala”. ( Ū).

Turaidas ielas gals pie Lielupes Atbilstoši p ētījumam Appl ūduma riska izp ēte un Varka ļu 1, 13000098610 prognoz ēšana J ūrmalas pils ētas teritorij ā pie un virszemes ūdensobjekta „Lielupe” un rekomend āciju Turaidas iela 73D, Turaidas iela 73C, Turaidas iela 73B, Turaidas iela 73A, Turaidas iela izstr āde pl ūdu riska samazin āšanai un teritorijas 73, aizsardz ībai, iesniegum ā min ētie zemesgabali Dzintari 8920, Dzintari 8919, Dzintari 8903 atrodas teritorij ā, ko ieteikts norobežot ar Mazst āvu daudzdz īvok ļu aizsargdambis, t āpēc to izmantošanas nosac ījumi ir (5DzM*) noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma pras ībām. un Jaukta dz īvojam ā ter. 5JDz Tom ēr, izv ērt ējot potenci ālās iesp ējas izb ūvēt 3,5 st āvi, 15 m dambjus n ākošaj ā pl ānošanas period ā, teritoriju Dab ā p ļavas. Nepieciešams main īt zon ējumu uz „Dabas pamatnes teritoriju” un saglab āt zon ējums main īts uz dabas teritoriju D2, nosakot šo teritoriju nevis b ūvēt dambi. Ir j āsagaida jaunais p ētījums par appl ūšanu Lielup ē. taj ās ar ī īpašo att īst ības zonu „ Ūdensmala”. ( Ū).

Dubultu laukums Pie ņemts inform ācijai. Apb ūves pamatojumam Pils iela 1, 13000101601 izstr ādājams det ālpl ānojums, ieverot vizu ālās Sabiedrisko iest āžu ter. 5 st āvi, 20 m ietekmes anal īzi; t ās rezult āti noteikts apjoma Iebildums pret 5 st āvu apb ūvi. Var veidot jaunu vizu ālo dominanti l īdz ās esošajai bazn īcai. optim ālo augstumu. Paredz ēt zem āku apbūvi, l īdz īgi k ā blakus esošajam Tiesu namam – 3 st āvi. 2710, 13000102710 Jaukta k ūrorta teritorija Iepriekš ējā pl āna redakcij ā „Sabiedrisko iest āžu teritorija” Iebilstam pret meža apb ūvi Str ēlnieku prospekta gal ā, pie Pareiztic īgo bazn īcas. J āatt īsta sabiedrisku funkciju vai labiek ārtots parks (D3) Dubulti 0102, K āpas pie Dubultu gl ābšanas stacijas, 13000100102 Pie ņemts inform ācijai. Teritorij ā ir pie ļaujam apb ūve

41 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Kūrorta teritorija (K1), vien īgi v ērien īga, pils ētas vai visas valsts noz īmes 5 st āvi, 20 m kūrorta objekta b ūvniec ībai, piesaistot starptautiski Iepriekš ējā pl āna redakcij ā „K ūrorta att īst ības teritorija” atz ītu operatoru. Dab ā unik āls 100-200 gadu vecu priežu mežs k āpās. Apb ūve nav pie ļaujama. Saglab āt k ā dabas pamatni (D2) Amulas iela 2, 13000111313, Pie ņemts inform ācijai. Privatiz ācijas jaut ājumi bijus ī „Pak āpienu” teritorija neattiecas uz teritorijas pl ānojumu. Jaukta K ūrorta teritorija (K2) 3,5 st āvi Main īt uz Sabiedrisko iest āžu teritoriju, jo Privatiz ācijas l īgums paredz uzb ūvēt soci āla rakstura objektu. Objektu nodeva privatiz ācijai sabiedriskai organiz ācijai „J ūras pak āpieni” ar m ērķi b ērnu –narkom ānu ārst ēšana u.tml. Vaidavas iela 1A, 13000121001, 13000121304, 13000121615, Pie ņemts inform ācijai. Teritorijas pl ānojum ā ir 0102, 13000110102 paredz ēts bijušo b ūvju viet ās attīst īt daudzveid īgāku Jaukta dar ījuma apb ūves teritorija (9JD1) pakalpojumu kl āstu pludmales apmekl ētājiem. Ir nepieciešama pludmales tualešu un dušu ēku koncepcija. Pras ības tualešu un dušu nodrošin ājumam Bijušo tualešu vietas, kuras netiek izmantotas, rekultiv ēt, atjaunojot dabas pamatni. Ja tiek pludmales tuvum ā ir ietvertas TIAN. pie ļauta jaunu WC b ūvniec ība vai esošo atjaunošana, saglab āt esošo (bijušo) apjomu. Str ēlnieku pr. mala -Jaundubulti, Pie ņemts inform ācijai. Nav pamata liegt labiekārtot 13000120109, teritoriju, kas atrodas pils ētas centr ā. Pumpuri 1807, 13000121807, Pumpuri 1908, 13000121908, Pumpuri 2005, 13000122005, Jaundubulti 1611, 13000111611 Jaundubulti 1706 13000111706 Apst ādījumi un atp ūtas teritorija (D3), 1 st āvs, 4 m Nav pamatojuma 3% apb ūvei 4m augstum ā! Saglab āt dabas pamatni (D2). Mellužu prospekts 55, 57, 59 un 61 Pie ņemts inform ācijai. Nav pamata nelielajos 13000141511, 13000141510, 13000141512, 13000141513 zemesgabalos noteikt vienveid īgu izmantošanu; Jaukta k ūrorta teritorija (K2) esošaj ā teritorijas pl ānojum ā – Jaukta dar ījumu, Iepriekš ējā pl āna redakcij ā „Jaukta dz īvojam ās apb ūves teritorija” atp ūtas un dz īvojam ā teritorija. (J). Paredz ēt vis ā bijušās „Dainas” teritorij ā K1, jo v ēsturiski š ī bija sanatorijas teritorija. Asaru prospekts 23/25, Asari, 13000161501 Pie ņemts inform ācijai. Noteikt ā teritorijas at ļaut ā Kūrorta teritorija (9K1), izmantošana atbilst J ūrmalas strat ēģ iskajai priorit ātei 5 st āvi, 20 m – k ūrorta pils ētas att īst ības veicin āšanai.

42 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Pašvald ībai piederošs zemes gabals, kas nodots nom ā. Dab ā mežs. Pie ļaujama zon ējuma mai ņa uz „apst ādījumu un atp ūtas teritoriju” (D3) Kāpu iela 100a Pie ņemts inform ācijai. Teritorij ā ir at ļauta savrupm āju 13000161423 būvniec ība, bet nav pamata noteikt monofunkcion ālu Jaukta dz īvojam ās apb ūves teritorija izmantošanu 2,5 st āvi, 12 m Starp dz īvojam ām m ājām paredz ēt savrupm āju apb ūves teritoriju. Vaivaros pie DUS Pie ņemts inform ācijai. Nav pamata liegt labiek ārtot Kauguri 4301, 13000204301 teritoriju, kas atrodas pie tranz īta ielas. Apst ādījumi un atp ūtas teritorija (D3), 1 st āvs, 4 m Nav pamata šeit veidot parku. Saglab āt dabas pamatni (D2). Rudzu iela 2, 13000130601, 13000130105, 13000130106 Pie ņemts inform ācijai. Teritorija robežojas ar Savrupm āju dz īvojam ā teritorija savrupm āju apb ūvi un atrodas apb ūves teritorijas Sal īdzinot ar sp ēkā esošo pl ānu, ir iev ērojami palielin āta apb ūve uz meža r ēķ ina, kas ir ielas front ē. Nav pamata uzskat īt, ka tiek b ūtiski pretrun ā pils ētas strat ēģ ijai – nesamazin āt lielos meža mas īvus. Saglab āt dabas pamatni samazin ātas meža plat ības, jo ar ī esošaj ā teritorijas (D2). pl ānojum ā zemes vien ībā ir savrupm āju apb ūves teritorija, t ā preciz ēta, atbilstoši kadastram. Lielupes ūdensmala Pie ņemts inform ācijai. Ūdensmalu labiek ārtojumam „Ūdensmala” un infrastrukt ūras izveidošanai nepieciešamas ar ī 1-2 st āvi, 4-6 m nelielas b ūves. Noteiktie apb ūves parametri ir Nav skaidri principi, kur paredz at ļauto izmantošanu „ Ūdensmala”. Paredz ēts p ārāk plaš ās sam ērīgi un atbilst pl ānotajiem teritorijas teritorij ās bez iepriekš ējas izp ētes. izmantošanas m ērķiem. D3 Apst ādījumu un atp ūtas teritorijas Labiek ārtoti parki, skv ēri un k āpas ar apb ūves iesp ējām, 1 st āvs, 4 m, 3% apb ūves bl īvums. Pa visu pils ētu ir paredz ēts nesam ērīgi daudz jaunu parku un skv ēru ar pie ļaujamo Pie ņemts inform ācijai. Nav pamata liegt labiek ārtot maksim ālo apb ūves bl īvumu 3% un 4 m ēku augstumu ar apb ūves laukumu l īdz 25 kv.m. teritorijas īpaši viet ās, kur ir liela antropog ēnā slodze. Pārskat īt vajadz ību p ēc tik liela skaita jaunu parku. Nepie ļaut jaunas apb ūves iesp ējas kāpās, kur ir paredz ētas apst ādījumu un atp ūtas teritorijas. K āpas un citas šobr īd esoš ās dabas pamatnes teritorijas iek ļaut D2 zon ā, kas pie ļautu soli ņu, celi ņu un nelielu kiosku (bez pamatiem) un tualešu izb ūvi. Katr ā konkr ētā gad ījum ā ir nepieciešams pamatojums D3 teritorijai. Ste ķi j ūrā, Pie ņemts inform ācijai. Nav skaidrs inform ācijas 6 gab., ar apb ūvi uz tiem avots, no kura secin āts, ka ste ķus paredz ēts Ste ķus paredz ēt tikai k ā pastaigu laipas j ūrā bez nek ādas apb ūves uz t ām. Nepieciešama apb ūvēt. Š ādas iesp ējas teritorijas pl ānojum ā nav

43 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. papildu izp ēte, k ā š ādi objekti var ietekm ēt krasta k āpu eroziju. noteiktas. J āatz īmē ar ī, ka ste ķi faktiski atrodas ārpus pils ētas administrat īvās teritorijas, t āpēc pl ānojum ā nor ādīts vien īgi to orient ējošs izvietojums. 50. Zatlera reformu partijas J ūrmalas noda ļa Daž ādi jaut ājumi I. Iebildumi par gal īgās redakcijas apstiprin āšanas proced ūru

1. Apstiprin ātā pl āna redakcija satur b ūtiskas izmai ņas sal īdzin ājum ā ar pirmo projektu, kas Gal īgā redakcija ir izstr ādāta ņemot v ērā pirm ās tika plaši publiski apspriests. redakcijas sabiedrisk ās apspriešanas rezult ātus. 2. Jūrmalas pils ētas domes organiz ētā "iepaz īstin āšanas sapulce" ar pl āna gal īgo redakciju Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma sabiedrisk ā bija form āla un taj ā pieaicin ātās amatpersonas nesniedza atbildes uz jaut ājumiem par t ā apspriešana ir plaš ākā un pilnv ērt īgākā m ūsu valst ī vai cita risin ājuma motiv āciju. kopš t ās neatkar ības atjaunošanas. 3. Pl āna gal īgā redakcija satur vair ākus risin ājumus, kas netika publiski apspriesti Risinājumi, kas iek ļauti p ēc sabiedrisk ās (pielikums nr. 1), bet iek ļauti taj ā p ēc apspriešanas pabeigšanas. Sabiedr ībā apspriešanas ir tapuši izv ērt ējot sabiedrisk ās neapspriestu pied āvājumu iek ļaušana pl āna gal īgaj ā redakcij ā ir pretrun ā ar normat īvo apspriešanas rezult ātus un instit ūciju atzinumus, aktu pras ībām. pamatojoties uz tiem. 4. Sabiedi ībai tika liegta iesp ēja iepaz īties ar veikto „sarkano l īniju" korekciju, jo publiski Sarkano l īniju pl āns bija pieejams gan druk ātā, gan pieejamie grafiskie materi āli tika izstr ādāti m ērog ā 1:35 000, kas ne ļauj prec īzi izv ērt ēt, k ā digit ālā veid ā, interesentiem bija iesp ēja v ērsties ar tieši š īs korekcijas skar J ūrmalas pils ētas iedz īvot āju konkr ētos īpašumus. Grafiskie konkr ētiem jaut ājumiem ar ī pie domes speci ālistiem materi āli m ērog ā 1:10 000 vai 1:5000 J ūrmalas pils ētas iedz īvot ājiem nebija publiski un detaliz ēti izp ētīt situ āciju. pieejami, kaut ar ī izmain ītie risin ājumi var ētu b ūtiski skart priv āto īpašumu izmantošanu, jo sarkan ās l īnijas, saska ņā ar Latvijas republikas normat īvajiem aktiem, ir aizsargjoslas.

5. Jūrmalas pils ētas Domes nost āja un r īcība ir pretrun ā ar labas p ārvald ības principiem, kas izpaužas k ā sabiedr ības ignorance, neskatoties uz to, ka Domes tiešais pien ākums ir nodrošin āt attiec īgās administrat īvās teritorijas iedz īvot āju labkl ājību. Pl āns kopum ā nebalst ās ar ī uz ilgtsp ējīgas att īst ības pamatprincipiem, kas ir viena no „Nacion ālā att īst ības pl āna Latvija'2030" priorit ātēm II. Iebildumi par pl āna b ūtību

1. Pl āns ir pretrun ā ar J ūrmalas domes pie ņemto pils ētas strat ēģ iju, kas paredz Teritorijas pl ānojuma 1.redakcij ā k ūrorta politika bija att īst īt J ūrmalu k ā starptautisku k ūrortu, k ā ar ī neatbilst pašu pl āna autoru vērsta gan uz esošo teritoriju revitaliz āciju un nospraustajiem m ērķiem „...sekm ēt pils ētas ekonomisko izaugsmi, uzlabot izaugsmi, gan jaunu iesp ēju rad īšanu; gal īgaj ā iedz īvot āju dz īves kvalit āti un nodrošin āt dabas vides saglab āšanu; saglab āt un redakcij ā, pamatojoties uz apspriešanas rezult ātiem, pilnveidot pils ētas (...) unikalit āti; l īdzsvarot personu, daž ādu interešu grupu tā koncentr ējas uz esošaj ām, tostarp degrad ētaj ām un sabiedr ības intereses teritorijas izmantošan ā". viet ām un nedaudziem, fokus ētiem domes

44 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. Pl āns ir veidots asimetriski, izdab ājot vien to investoru interes ēm, kas v ēlas b ūvēt J ūrmal ā intervences objektiem un teritorij ām. dz īvok ļus, nevis sabiedriskos un k ūrorta objektus. L īdz ar to pils ētā tiek turpin āta l īdz šim piekopt ā prakse, p ārv ēršot J ūrmalu par t ā saucamo ,,gu ļamrajonu" tur īgajiem, p ārsvar ā Teritorija s pl ānojuma kompetences ietvaros tas ir NVS valstu pilso ņiem. Nenotiek ar ī pils ētas ekonomisk ās izaugsmes sekm ēšana, jo: netiek piln ībā v ērsts uz J ūrmalas ekonomisk ās izaugsmes nodrošin āta b āze jaunu darba vietu izveidei; stimul ēšanu darba vietu saglab āšanu un rad īšanu investori tiek piesaist īti rajonos, kur jau ir att īst īta infrastrukt ūra, l īdz ar to netiek stimul ēta (dar ījumu teritorijas, k ūrorta teritorijas, Att īst ības pārējo rajonu att īst ība; teritorijas degrad ētaj ās viet ās, m ājoklis un l īdz ar to - visp ār nav risin āts jaut ājums par pils ētai svar īgu infrastrukt ūras objektu pl ānveida att īst ību iedz īvot āju piesaist īšana, publisk ā telpa, t ās vis ā J ūrmal ā. labiek ārtojuma l īme ņa celšana.).

Tiek turpin āti svar īgi infrastrukt ūras objektu pl ānošanas pas ākumi – Kauguru apvedce ļš, Jaundubultu tilts, u.c.) 2. Tā d ēvēto „Jaukto k ūrorta teritoriju" iek ļaušana pl ānā b ūtībā ir publikas Jauktas izmantošanas teritorijas ir starptautiski atz īta maldin āšana. Saska ņā ar ^Visp ārīgo pras ību jaukt ām k ūrorta teritorij ām" p. pl ānošanas pieeja, kas v ērsta uz ilgtsp ējīgu att īst ību 2.12.5 ir noteikts maksim ālais dz īvojam ās funkcijas (st āvu kopplat ības) un elast īgu ekonomiku. īpatsvars: 45% un minim ālais k ūrorta pakalpojumu funkcijas (st āvu kopplat ības) īpatsvars: - 25%. Ta ču nepast āv meh ānismi, k ā nepie ļaut Nosac ījumi šo teritoriju izmantošanai ir skaidri – situ āciju, kad k ūrortfunkcija objektos laika gait ā izz ūd, aizst ājot to ar kūrorta objektu īpatsvars; b ūvniec ības k ārtas. dz īvok ļiem (vai t ā saucamajiem «apartamentiem", k ā dz īvok ļus d ēvē svešv ārd ā). K ā Idirortfunkcijai atbilstoši pl ānā iez īmēt».-; ar ī priv ātīpašniekiem piederoši objekti, ta ču nepast āv meh ānismi priv ātīpašnieku stimul ēšanai b ūvēt tieši k ūrortobjektus. 3. Ar jauno pl ānu nav p ārtraukta lielo meža mas īvu apb ūve - piem ēram, Rudzu iel ā 2 Pl ānojum ā nav paredz ēta lielo meža mas īvu apb ūve. (), Bražciems 1304, Piebalgas iela 2 Dzintaros, Lielup ē -Vikingu iel ā 19, k ā ar ī Piln ībā izsl ēgt jaunu apb ūves teritoriju pl ānošanu Vikingu iel ā 12 un 14 - š ī vieta ir īpaši b ūtiska, jo ar t ās aizb ūvēšanu tiktu liegta publiska nav nepieciešams un lietder īgi piek ļuve Lielupei. Ir iebildumi pret meža apb ūvi Str ēlnieku prospekta gal ā, pie Pareiztic īgo bazn īcas (Dubulti 2710). 4. Tiek pie ļauta apb ūve Dzintaru p ļavu teritorij ās: Turaidas iela 114, 73D,73C,73B,73A, 73, Lai noskaidrotu optim ālo risin ājumu, ir veikts īpašs Varka ļu iela 1, J.Pliekš āna iela 102 un 103. NAP'2030 ir uzsv ērts, ka ir b ūtiski saglab āt pētījums par appl ūšanas risku un nepieciešamajiem za ļā s zonas, biolo ģisko daudzveid ību -Jūrmal ā t ās ir Lielupes palie ņu p ļavas Dzintaros u.c. pas ākumiem esoš ās apb ūves aizsardz ībai. rajonos, k āpas, mežs. 5. Par nepie ļaujamu uzskat ām Lielupes gr īvas apb ūvi (Bu ļļ uciems 0102 un Mola b ūvniec ība ir b ūtiski nepieciešama, savukārt 1601). Priorit āte šaj ā viet ā ir mola izb ūve, izv ērt ējot alternat īvos risin ājumus. pl ānojum ā attiec ībā uz cita veida b ūvēm noteikts, ka Tikai p ēc izp ētes par mola izb ūves iesp ējām un t ā projekta konkretiz ācijas var tās ir b ūvējamas vien īgi saist ībā ar molu.

45 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. tikt izskat īts jaut ājums par apb ūvi. 6. Nav pie ļaujama apb ūve ar ī Meža prospekta da ļā (Lielupe 5901), meža mas īva apb ūve t ā saucamaj ā „Dzintaru nier ītē" - dabas pamatn ē Dzintari 2805, 2908, 3005, 3105, 3208, 3306, 3405), k ā ar ī meža teritorij ā Dzintari 2103. 7. Pl ānot āju s ākotn ējā ideja par 10 st āvu ēkām, piek āpjoties j ūrmalnieku Apb ūves ieder ību vid ē v ērt ēs gan VKPAI – protestiem, tika nomain īta pret maksim āli pieciem (ar det ālpl ānojumu), tom ēr pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorij ā, gan speci ālisti ar ī pieci st āvi v ēsturiskaj ā centr ā — valsts noz īmes pils ētb ūvniec ības un sabiedr ība – teritorijas pl ānojum ā ir paredz ēti pieminek ļa zon ā - ir nepiem ērots augstums un urbaniz ē vidi. Piecst āvu celtnes, pietiekoši efekt īvi instrumenti lab ākā risin ājuma Jūras iel ā 51/53 vai J ūras iel ā 60 var ētu tikt b ūvētas blakus atjaunot ām izvērt ēšanai un izv ēlei – vizu ālās ietekmes anal īze; vēsturisk ām divst āvu ēkām, kuru īpašnieki noteikti v ērs īsies pret pašvald ību det ālpl ānojums, arhitekt ūras konkurss. par š ādu pils ētvides saglab āšanas nihilismu. Tas pats attiecas uz ēkām k āpās aiz domes (Marienb āde), Piebalgas iel ā 2, Dzintaru prospekt ā 9, Smiltenes iel ā 1 un 3 — k āpās pie Dzintaru koncertz āles, kur saska ņā ar „Aizsargjoslu likumu" krasta k āpu aizsargjosl ā tiesu prakse liedz veikt jebk ādu jaunu apb ūvi. 8. Kaut ar ī visliel āko kritiku izpeln ījušies risin ājumi no gal īgās redakcijas ir iz ņemti (divdesmit st āvu augstas celtnes piekrast ē, 7 km gara promen āde pludmal ē, apb ūvētas ūdensmalas Lielup ē u.c), tom ēr ar ī pl ānā iek ļautie risin ājumi izraisa pamatotas šaubas, k ā ar ī nav visp ār risin āti vair āki jaut ājumi: 9. par pludmales labiek ārtošanu. Pludmalei, īpaši centra posm ā, nepieciešama jauna TP risin ājumos paredz ēti gan objekti pludmales est ētisk ā v īzija, nav skaidrs kur un k ā tiks izvietotas tualetes, ģē rbtuves, pludmales pakalpojumu att īst ībai, gan nosac ījumi tualešu un invent āra glab ātuves un citi pludmales infrastrukt ūras objekti; dušu izvietošanai. 10. inženiertehniskais un est ētiskais pamatojums pl ānā pied āvātajiem „enkurobjektiem" - 6 Nav skaidrs inform ācijas avots, no kura secin āts, ka apb ūvētiem ste ķiem, kas ieb ūvēti j ūrā. K ā liecina pieredze, š ādi objekti veido smilšu ste ķus paredz ēts apb ūvēt. Š ādas iesp ējas teritorijas sanesumus neparedzam ās viet ās, slikti turas pret ī v ētr ām, un galvenais - saboj ā unik ālo pl ānojum ā nav noteiktas. J āatz īmē ar ī, ka ste ķi līč a panor āmu, kas pati par sevi ir liela v ērt ība; faktiski atrodas ārpus pils ētas administrat īvās teritorijas, t āpēc pl ānojum ā nor ādīts vien īgi to orient ējošs izvietojums. Priekšlikumi ir orient ējoši; risin ājumus izstr ādā valsts l īmen ī – j ūras pl ānojum ā. 11. apšaub āms pl āna punkts 116. : Pludmal ē (...) at ļauta ar ī t ādu b ūvju b ūvniec ība, kuru Neattiecas uz teritorijas pl ānošanas jomu; teritorijas pamati izb ūvēti k ā krasta nostiprin ājumi, jo paver iesp ējas ļaunpr ātīgai t ā piem ērošanai. pl ānojum ā ir noteiktas pietiekami viennoz īmīgas pras ības attiec ībā uz b ūvju tipiem un apjomu. 12. 8. Dabas pamatnes teritorijas Dubultu k āpās (K ļavu un Ogres ielu gal ā), kas v ēsturiski Iebildums non āk pretrun ā ar iepriekš min ēto pieder ējušas pašvald ībai, saska ņā ar pl ānu ir rezerv ētas k ādai no pasaules l īme ņa apgalvojumu par k ūrorta funkcijas att īst ības

46 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Iesnie- Priekšlikums Koment āri guma Nr. pieczvaigž ņu viesn īcām. T ā k ā l īdz šim v ēlmi šeit b ūvēties nav izteikuši nedz Hyatt Hotels, stimul ēšanu. Nav iemesla gaid īt investoru interesi, ja nedz Four Seasons vai citas paz īstamas viesn īcu ķē des (nopietns investors), nav nav sagatavots konkr ēts pied āvājums. pamatota iemesla main īt š īs dabas teritorijas zon ējumu. 13. 9. Netika ņemts v ērā b ūtisks ierosin ājums Amulas iel ā 2 (Jaundubultos) main īt Jaukto Iebildums ir ārpus teritorijas pl ānošanas kūrortu teritoriju uz Sabiedrisko iest āžu teritoriju, jo privatiz ācijas l īgums paredz šeit b ūvēt kompetences. Izv ērt ējot k ūrorta pied āvājumu vietas, soci āla rakstura objektu. secin āts, ka teritorijas pl ānojuma gal īgās redakcijas risin ājums ir optim āls variants š ī vietas att īst ības pils ētas interes ēs. 14. Pl āns nesekm ē piedz īvot āju dz īves kvalit ātes uzlabošanu", k ā tas tiek sludin āts. K ā Gar āžu kooperat īva past āvēšana ir tikai viens no piem ēru varam min ēt zemesgabalu Nr.210 (T īklu iel ā 10), kur l īdz šim bija izvietots gar āžu dz īves kvalit ātes aspektiem. Uzskat ām, ka š āda kooperat īvs, tas nom āja zemi no pašvald ības. Ne ņemot v ērā plašus iedz īvot āju iebildumus, izmantošana – sl ēgta teritorijas upes krast ā, pl ānā šim zemesgabalam main īts zon ējums uz jahtu ostu ar 3,5 st āvu apb ūvi, nepied āvājot ūdensmalas publisku izmantošanu nav optim āla. iedz īvot ājiem citu risin ājumu auto novietošanai. Kaut gan tieši š ī rajona iedz īvot āju ērt ībām appl ūstošaj ās teritorij ās savulaik tika izb ūvēts uzb ērums, izveidota visa gar āžu infrastrukt ūra.

47 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

6. Instit ūciju un kaimi ņu pašvald ību atsauksmes. Koment āri

Inform ācija par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju tika nos ūtīta kaimi ņu pašvald ībām un vis ām instit ūcij ām, kas sniedza atzinumus par pilnveidoto teritorijas pl ānojuma .pirmo redakciju. Atsauksmes sniedza:

Nr.p.k. Instit ūcija 1. Dabas aizsardz ības p ārvalde 2. Lauku atbalsta dienesta Lielr īgas re ģion ālā lauksaimniec ības pārvalde 3. Lattelecom, SIA

4. Latvijas dzelzce ļš, VAS 5. Latvijas ģeotelpisk ās inform ācijas a ģent ūra, VA 6. Latvijas valsts ce ļi, VAS

7. Latvijas vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas centrs 8. Latvijas valsts meži, AS. Nekustamie īpašumi 9. VVD Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde 10. Satiksmes ministrija 11. VVD J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde 12. Valsts zemes dienests 13. Valsts meža dienesta R īgas re ģion ālā virsmežniec ība 14. Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija 15. Rīgas pl ānošanas re ģions 16. Latvijas g āze, AS 17. Latvenergo, AS 18. Latvijas j ūras administr ācija 19. Vesel ības inspekcija 20. Engures novada dome 21. Rīgas domes Pils ētas att īst ības departaments Pārskatam pievienota Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministrijas 2011.gada 9.septembra v ēstule Nr. 1.1-19/4366 par kooperat īvo sabiedr ību "Apvien ība Slocene

6.1. Zi ņojums par instit ūciju atsauksm ēm

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi

1. Dabas aizsardz ības p ārvalde

1) Dabas liegum ā „Lielupes gr īvas p ļavas" (turpm āk - DL) Piemi ņas vieta ir nosak āma zemes vien ībā ar kadastra apz īmējumu 13000061302 blakus Lielupes atbilstoši t ās v ēsturiskajai tilta uzb ērumam noteikta piemi ņas vietas teritorija 1D6. Š ī teritorija atrašan ās vietai. Uzskat ām, ka saska ņā ar DL dabas aizsardz ības pl ānu (turpm āk - DAP) noteikta k ā tā neapdraud dabas liegumu īpaši aizsarg ājams biotops „melnalkš ņu dumbr ājs" (saska ņā ar Ministru „Lielupes gr īvas p ļavas”, jo kabineta 05.12.2000. noteikumu Nr.421 "Noteikumi par īpaši piemi ņas vietas labiek ārtojums aizsarg ājamo biotopu veidu sarakstu" pielikuma 1.15.punktu „melnalkš ņu veidojams saska ņā ar staign āji") un saska ņā ar Ministru kabineta 21.02.2006. noteikumu Nr.153 nosac ījumiem, kas attiecas uz "Noteikumi par Latvij ā sastopamo Eiropas Savien ības priorit āro sugu un šīs teritorijas aizsardz ību un biotopu sarakstu" pielikuma 2.16.punktu „melnalkš ņu staign āji (9080*)". apsaimniekošanu. Apsaimniekošanas nosac ījumi šai teritorijai DAP noteikti k ā

„neiejaukšan ās zona". Ņemot v ērā īpaši aizsarg ājam ā biotopa un DL aizsardz ības pras ības, k ā ar ī teritorijas pieejam ību un mitruma rež īmu, TIAN papildin āti nosac ījumi š īs uzskat ām, ka piemi ņas vietas noteikšana šeit nav pie ļaujama. Turkl āt konkr ētās piemi ņas vietas pl ānot ā izmantošana -piemi ņas vieta 1D6 - nebija iek ļauta teritorijas izmantošanai. pl ānojuma 1.redakcij ā un sabiedriskaj ā apspriešan ā. Iesak ām piemi ņas

48 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi vietu p ārcelt uz dzelzce ļa pret ējo pusi zemes vien ības ar kadastra apz īmējumu 13000052402 dienvidu st ūrī, ārpus DL.

2) DL da ļā s, kas atrodas Dzintaru l īkum ā un lejpus Dzintariem uz Lielupes Teritoriju zon ējums main īts uz tilta pusi, pa DL robež ām pl ānotas inženiertehnisk ās b ūves - dambji, kas dabas teritoriju D2. fragment ētu Lielupes palieni un visdr īzāk ietekm ētu mitruma rež īmu un atst ātu rad ītu b ūtisku negat īvu ietekmi uz biolo ģisko daudzveid ību ar ī DL iek ļautaj ās palienes da ļā s. Uzskat ām, ka apb ūves un inženiertehnisko būvju pl ānošana appl ūstošaj ās teritorij ās ir pretrun ā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta pirm ās da ļas 4.punktu, jo palienes teritorij ās nav esoš ās apb ūves, kuru nepieciešams pasarg āt no pl ūdiem (neapb ūvēta teritorija vai ģimenes dārzi ņu teritorija, kur ā saska ņā ar Valsts zemes dienesta kadastra inform āciju nav esošu likum īgu ēku, turkl āt teritorijas pl ānojum ā nav paredz ēts saglab āt esoš ās b ūdi ņas un mazd ārzi ņus, bet veidot šo par citas noz īmes apb ūves teritoriju -mazst āvu daudzdz īvok ļu vai jauktu dz īvojamo apb ūvi). L ūdzam neparedz ēt zemes vien ības ar kadastra apz īmējumiem 1300-008-8907, 8908, 8909, 8913, 8915, 8917, 8918, 8921, 8922, 8902 k ā apb ūves teritoriju 5D2/5JDz*, zemes vienības ar kadastra apz īmējumiem 1300-008-8919, 8920, 8903, 8914, 8912, 8910, 8911, 8905, 8916 k ā apb ūves teritoriju 5D3/5JDz*, zemes vien ības ar kadastra apz īmējumiem 1300-008-8906, 8923, 8924, 8925, 8926 k ā apb ūves teritoriju 5D2/5DzM*, zemes vien ību ar kadastra apz īmējumu 1300-009-8610 k ā apb ūves teritoriju 5D3/5DzM*, bet gan k ā dabas teritorijas D2 vai D3. L ūdzam pl ānot inženiertehnisk ās b ūves esoš ās apb ūves aizsardz ībai pret pl ūdiem nevis gar DL robežu, bet gan pa esoš ās apb ūves un appl ūstošo teritoriju robežu, tikai iz ņē muma un tehniski pamatotos gad ījumos, ja cit ādi nav iesp ējama esoš ās apb ūves aizsardz ība, izvietojot dambjus appl ūstošaj ās teritorij ās.

(3) Dabas parka „Ragak āpa" (turpm āk - DP) teritorij ā paredz ēta tehnisk ās 31. l īnijas turpin ājums l īdz j ūrai apb ūves teritorija - iela 31.l īnijas turpin ājum ā l īdz j ūrai. L ūdzam ņemt v ērā, ir pl ānots g ājēju kust ības ka saska ņā ar DP DAP šeit paredz ēta tikai taka, nevis autoce ļš. organiz ācijai, t ā nav autosatiksmei paredz ēta iela.

Autost āvviet ā pie j ūras, zemes vien ībā ar kadastra apz īmējumu Teritorijas pl ānot ā (at ļaut ā) 13000021202 da ļē ji paredz ēta jauktas dar ījumu apb ūves teritorija 3JD2. izmantošana ir noteikta, Lūdzam ņemt v ērā, ka saska ņā ar 10.08.2004. MK noteikumi Nr.702 atbilstoši esošajai "Dabas parka "Ragak āpa" individu ālie aizsardz ības un izmantošanas izmantošanai. Visas darb ības noteikumi" 5.1.un 5.9.apakšpunktiem DP aizliegta zemes transform ācija un ir veicamas saska ņā ar jaunu ēku un b ūvju b ūvniec ība, k ā ar ī esošo paplašin āšana. saska ņā ar Ministru kabineta 10.08.2004. noteikumiu Nr.702 "Dabas parka "Ragak āpa" individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi" pras ībām.

2. Konstat ējām sekojošas neatbilst ības īpaši aizsarg ājamo biotopu aizsardz ības pras ībām un Aizsargjoslu likumam:

Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu (turpm āk - TIAN) 108.p. Zon ējums main īts uz dabas teikts, ka krasta nostiprin ājumus neizb ūvē „dabisko palie ņu p ļavu biotopu teritoriju D2. teritorij ās", tom ēr pl ānot ās izmantošanas teritorij ās 5D2/5JDz*, 5D2/5DzM*

8D2/8DzS*, kur ās saska ņā ar paskaidrojuma raksta kartosh ēmu „Biolo ģiskai daudzveid ībai noz īmīgas teritorijas un objekti" sastopami Eiropas Savien ībā un Latvij ā aizsarg ājami p ļavu biotopi, paredz ēta krasta nostiprin ājumu b ūve vai ar ī š īs teritorijas pl ānots iek ļaut teritorij ā, kuru iek ļauj krasta nostiprin ājumi, un p ēc tam apb ūvēt. Uzskat ām, ka š āda pl ānot ā izmantošana ir pretrun ā ar Sugu un biotopu likum ā noteiktaj ām īpaši aizsarg ājamo biotopu aizsardz ības pras ībām un neatbilst TIAN

49 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi 108.p. nosac ījumiem.

TIAN 108.p. atbilstoši Aizsargjoslu likumam iesak ām papildin āt, ka krasta TIAN redakcija main īta. nostiprin ājumi veidojami tikai esoš ās apb ūves aizsardz ībai pret pl ūdiem.

Aizsargjoslu likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka appl ūstoš ās teritorijas Zon ējums main īts uz dabas nosak āmas teritorijas pl ānojum ā atbilstoši Ministru kabineta 03.06.2008. teritoriju D2. noteikumiem Nr.406"Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika". T ā k ā appl ūstoš ās teritorijas ir noteiktas teritorijas pl ānojum ā un att ēlotas saistoš ās da ļas kart ē „Apgr ūtin ājumi", uzskat ām, ka nav korekti atsaukties uz p ētījumu, kas main īs appl ūstošo teritoriju robežas un padar īs iesp ējamu apb ūvi pašlaik noteiktaj ās appl ūstošaj ās teritorij ās. Uzskat ām, ka noteikt atš ķir īgas no pašreiz ējām appl ūstoš ās teritorijas iesp ējams tikai, izstr ādājot jaunu teritorijas pl ānojumu vai t ā groz ījumus. T ādā gad ījum ā iesp ējams ar ī noteikt apb ūves iesp ējas teritorij ās, kas netiks uzskat ītas par appl ūstoš ām (ja t ādas tiks konstat ētas). Uzskat ām, ka pašreiz ējā teritorijas pl ānojuma redakcij ā nav iesp ējams noteikt k ā apb ūvējamas appl ūstoš ās teritorijas 5D2/5JDz*, 5D2/5DzM*, 5D3/5DzM*, 5D3/5JDz*, 8D2/8DzS*, 8D3/8DzS* jo tas ir pretrun ā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta pirm ās da ļas 4.punktu.

Lūdzam preciz ēt TIAN nosac ījumus ūdensmalu teritorij ās, kas pl ānotas Aizsargjoslu likum ā netiek appl ūstoš ās teritorij ās, un paredz ēt tikai tos izmantošanas veidus, kas noteikti visi appl ūstošo iek ļauti Aizsargjoslu likuma 37.panta pirm ās da ļas 4.punkta nosac ījumos. teritoriju izmantošanas veidi. Likums nosaka pie ļaujamo apb ūves veidu - īslaic īgas lietošanas b ūves un maz ēkas. Šo b ūvju funkcijas Aizsargjoslu likums nereglament ē.

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ ij ā 2010.-2030.gadam 21.1pp. Teritorijas pl ānojuma pas ākuma K3 aprakst ā par Jaun ķemeriem teikts, ka j āierobežo dz īvojam ās risin ājumi piln ībā atbilst apb ūves att īst ība, kas trauc ē „Klus ā k ūrorta" att īst ībai. Paskaidrojuma Jūrmalas pils ētas att īst ības raksta 12.da ļā „Teritorijas pl ānojuma risin ājumi J ūrmalas pils ētas da ļā s" strat ēģ ijai. Atbilstoši teritorijas 22.1pp. teikts, ka Jaun ķemeri J ūrmalas att īst ības strat ēģ ij ā ir priorit ārā izmantošanas un apb ūves zona k ūrorta att īst ībai un „šaj ā pl ānojum ā ir izstr ādāti teritorijas noteikumiem, Jaukt ās k ūrorta izmantošanas un apb ūves noteikumi, kas nepie ļauj ar k ūrorta darb ību teritorij ās ir oblig āti j ābūt ar nesaist ītu objektu b ūvniec ību." Tom ēr Jaun ķemeros pl ānojuma gal īgaj ā kūrorta funkciju saist ītiem redakcij ā ir paredz ēta pl ānot ā izmantošana K2, kas pie ļauj ne tikai k ūrorta, objektiem, kurus, turkl āt, ir bet ar ī pakalpojumu un dz īvojam ās funkcijas att īst ību. Turkl āt k ūrorta noteikts att īst īt pirmaj ā objektu īpatsvars var b ūt tikai 25%, l īdz ar to dz īvojam ā funkcija var celtniec ības k ārt ā. Min ētais domin ēt p ār k ūrorta funkciju. Tom ēr kr āsojums š īm teritorij ām ir t āds pats 25% īpatsvars ir minim ālais kā Kl k ūrorta teritorij ām, kur ās at ļauta tikai k ūrorta att īst ība. Ja K2 teritoriju oblig ātais; atbilstoši tirgus izveidošana ir v ēlama Ķemeros pašreiz apb ūvētās, bet daudzviet situ ācijai un tendenc ēm, ir neizmantot ās teritorij ās k ā šo teritoriju att īst ību un sak ārtošanu stimul ējošs iesp ējams veidot ar ī piln ībā faktors, tad uzskat ām, ka Jaun ķemeros pašreiz ējo meža teritoriju viet ā kūrorta funkcijai paredz ētus tom ēr att īst āma „t īrā" k ūrorta funkcija. Š ādā gad ījum ā sabiedr ības uz ņē mumus. Minim ālais zaud ējums no meža teritoriju p ārveidošanas k ūrorta teritorij ā b ūtu īpatsvars noteikts, ņemot v ērā sam ērojams ar sabiedr ības ieguvumu no jaunas kūrorta teritorijas pašreiz ējo ekonomikas izveidošanas. Uzskat ām, ka Jaun ķemeros, ja ar ī tiek paredz ētas k ūrorta augšanas tempu un izprotot teritorijas K2, tad taj ās domin ējošajai j ābūt k ūrorta, nevis dz īvojamajai uz ņē mējdarb ības funkcijai. Iesak ām noteikt atš ķir īgas zon ējuma kr āsas Kl un K2 teritorij ām daž ādošanas izš ķirošo noz īmi tāpat, k ā t ās ir noteiktas atš ķir īgas, piem ēram, D2 un D3 teritorij ām.. tās ilgtsp ējas nodrošin āšan ā..

Iesak ām preciz ēt saistoš ās da ļas karti «Melior ācijas un lietus kanaliz ācijas Karte preciz ēta. sist ēma", nor ādot, ka ma ģistr ālais gr āvis Ķemeru ZA da ļā piesl ēdzas Vēršup ītes attekai, nevis beidzas Raganu purv ā (skat. sh ēmu pielikum ā). Ūdens pl ūsma šaj ā gr āvī notiek virzien ā no Ķemeriem. Pašreiz ējā variant ā

50 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi gr āvis s āktu dren ēt Raganu purvu (augstais purvs, no kura ūdens notek) un tikai palielin ātu slodzi uz melior ācijas sist ēmām, kas dren ē Ķemerus.

Iesak ām preciz ēt saistoš ās da ļas karti «Apgr ūtin ājumi": paplašin āt appl ūstoš ās teritorijas Ķemeros V ēršup ītes posm ā starp Appl ūstoš ā teritorija ir noteikta V.Purv īša ielu un Robežu ielu atbilstoši dab ā appl ūstošaj ām teritorij ām atbilstoši metodikai un 2010. un 2011 .gad ā apsekota dab ā 2012.g.

Nor ādīt valsts autoce ļa A -10 R īga-Ventspils aizsargjoslu. Ce ļa sarkan ās l īnijas ir ietvertas kart ē „Sarkano l īniju pl āns”.

Paplašinot īpaš ā rež īma zonu transportl īdzek ļu iebraukšanai (turpm āk - Pl ānot ā īpaš ā rež īma zona ĪRZTI) saistoš ās da ļas kart ē ietvertaj ā variant ā, faktiski noz īmi zaud ē teritorijas pl ānojum ā noteikta Kauguru apvedce ļa izb ūve tranz īta satiksmes nodrošin āšanai uz kā priekšlikums. Ar ī p ēc jaun ā jūrmalciemiem. Uzskat ām, ka Kauguru, Slokas, Krastciema, Valteru un pl ānojuma sp ēkā st āšan ās Druvciema, kur netiek pl ānoti noz īmīgi k ūrorta objekti, iek ļaušana ĪRZTI, īpašais rež īms turpin ās neatbilst TIAN 2.7.1.noda ļā noteiktajiem zonas izveidošanas m ērķiem. darboties esošaj ā zon ā. Iesak ām pirms jaunu saistošo noteikumu pie ņemšanas, kas groz ītu ĪRZTI teritoriju, izv ērt ēt š īs zonas robežu atbilst ību TIAN noteiktajiem m ērķiem. Lai gan P ārskata par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi turpm ākajiem 12 gadiem Il.da ļas 344.Ipp. teikts, ka ĪRZTI robežas preciz ētas, t ās tom ēr ir tieši t ādas pašas k ā 1.redakcij ā.

Ķemeru nacion ālais parks (turpm āk - ĶNP) saska ņā ar Ķemeru nacion ālā Ņemam v ērā ierosin ājumu parka likumu ir Latvijas Republikas Saeimas izveidota īpaši aizsarg ājama pils ētas da ļas „ Ķemeru dabas teritorija, kas atbilstoši likuma „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas nacion ālais parks” teritorij ām" pielikumam iek ļauta Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas skaidrojumam. Nosaukums teritoriju t īkl ā Nat ūra 2000. Joproj ām uzskat ām, ka lietot nosaukumu redi ģē ts, izsakot to „ Ķemeru „Ķemeru nacion ālais parks" k ā J ūrmalas pils ētas da ļas nosaukumu ir nacion ālā parka da ļa”. maldinoši, jo š ādi netiek apz īmēta visa ĶNP teritorija, pat ne visa ĶNP teritorija, kas ietilpst J ūrmalas pils ētā. Iesak ām pils ētas da ļas nosaukumu „Ķemeru nacion ālais parks" paskaidrot sekojoši: „Pils ētas da ļas nosaukums izveidots teritorijas pl ānošanas vajadz ībām un aptver J ūrmalas pils ētas teritorij ā ietilpstošo Ķemeru nacion ālā parka da ļu, iz ņemot Ķemerus, Jaun ķemerus, K ūdru un da ļu Kauguru (Slocenes d ārzi ņu kooperat īvs)".

Pamatojoties uz Ministru kabineta 06.10.2009 noteikumu Nr.l 148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi" 45.punktu, P ārvalde sniedz atsauksmi, ka kopum ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgā redakcija nav pretrun ā ar īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju, k ā ar ī sugu un biotopu aizsardz ības m ērķiem, ja tiek nov ērstas šaj ā atsauksm ē min ētās teritorijas pl ānojuma neatbilst ības dabas un vides aizsardz ību regul ējošajiem normat īvajiem aktiem.

2. Lauku atbalsta dienests. Lielr īgas re ģion ālā lauksaimniec ības p ārvalde

Līdz ar Melior ācijas likuma st āšanos sp ēkā 2010.gada 25.janv ārī P ārvaldei Pie ņemts inform ācijai. Jūrmalas pils ētas teritorij ā vairs nav „publisko interešu, kuras aizst āv attiec īgā instit ūcija" k ā tas noteikts LR Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.l 148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi" (turpm āk - Noteikumi) 15.punk ā. Pārvalde nesniedza nosac ījumus vai atzinumu par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu atbilstoši Noteikumu 15.punktam, un P ārvaldei

51 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi Jūrmalas pils ētā nav publisk ās intereses par kur ām b ūtu j āsniedz atsauksme atbilstoši Noteikumu 45.1. punktam.

3. SIA Lattelecom

Atsaucoties uz J ūsu v ēstuli inform ējam, ka SIA Lattelecom ir Pie ņemts inform ācijai. izskat ījis J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu no elektronisko sakaru t īklu att īst ības viedok ļa un sniedz tam pozit īvu atzinumu. Ja tiek vai tiks pl ānota J ūrmalas pils ētas teritorijas infrastrukt ūras att īst ība, ņemot v ērā elektronisko sakaru pakalpojumu pieejam ību un nepieciešam ību, SIA Lattelecom ir vienm ēr gatavs pied āvāt savu līdzdal ību šo projektu realiz ācijas apspriešan ā un izv ērt ēšan ā. Par pils ētas teritorijas att īst ības pl ānā iek ļauto jauno dz īvojamo m āju un uz ņē mējsabiedr ības objektu celtniec ību l ūdzam J ūs sazin āties ar SIA Lattelecom Līniju risin ājumu att īst ības sektora vad ītāju J āni Zemnieku, tālr. 67055647, e-pasts: [email protected] . Tāpat, k ā vienu no iesp ējamiem risin ājumiem, lai īstenotu infrastrukt ūras att īst ības pas ākumus, iesak ām izv ērt ēt iesp ējas piesaist īt Eiropas Savien ības strukt ūrfondu finans ējumu. Nosakot apgr ūtin ājumus zemes gabaliem un att ēlojot tos zemes robežu pl ānos, l ūdzu, sa ņemt prec īzu inform āciju SIA Lattelecom Rīgā, B āri ņu iel ā 10,

4. VAS „Latvijas dzelzce ļš”

Paskaidrojuma rakst ā punkt ā 11.2.2. „Aizsargjosla gar dzelzce ļu" nav Paskaidrojuma rakst ā noteikts dzelzce ļa ekspluat ācijas aizsargjoslas platums un dzelzce ļa pa formul ējumi redi ģē ti. kuru p ārvad ā naftu, naftas produktus, b īstamas ķī miskas vielas un produkts droš ības aizsargjoslas platums, k ā ar ī nepamatoti aizsargjoslas saist ītas ar dzelzce ļa infrastrukt ūras zemes nodal ījuma joslas robežu.

Saistoš ās da ļas grafiskaj ā da ļā pl ānā „05 Apgr ūtin ājumi" dzelzce ļa Grafisk ā da ļa ir preciz ēta. ekspluat ācijas aizsargjoslas un droš ības aizsargjosla uzr ādīta k ļū daini, t.i. aizsargjoslas j ānosaka sliežu ce ļu katr ā pus ē m ērot no dzelzce ļa mal ējās sliedes.

Ierosin ām saistoš ās da ļas grafik ās da ļas pl ānā „01 Teritorijas at ļaut ā Pie ņemts inform ācijai. pl ānot ā izmantošana" veikt redakcion ālas izmai ņas, uzr ādot ielas sarkan ās līnijas un ielu infrastrukt ūras apz īmējum ā lietot atš ķir īgu kr āsojumu no dzelzce ļa infrastrukt ūras teritorijas izmantošanas. Pamatojoties uz iepriekš min ēto, iebilstam pret J ūrmalas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju.

5. VA Latvijas Ģeotelpisk ās inform ācijas a ģent ūra

Atbildot uz J ūsu 29.l2.20ll . v ēstuli Nr.l4-l/3007 par atzinuma sniegšanu Pie ņemts inform ācijai. Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgai redakcijai inform ējam, ka Latvijas Ģeotelpisk ās inform ācijas a ģent ūra (L ĢIA) atbilstoši savai kompetencei atk ārtoti ir izv ērt ējusi iesniegtos pl ānojuma materi ālus un atbalsta to t ālāko virz ību.

6. VAS „Latvijas Valsts ce ļi” teritorijas pl ānojuma kart ēs „Teritorijas pl ānot ā (at ļaut ā) izmantošana” un Grafisk ā da ļa preciz ēta.

52 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi „Sarkano l īniju pl āns” nav piln ībā rezerv ēta teritorija pl ānotajam divl īme ņa mezgla risin ājumam pie Priedaines (ietilpst Autoce ļa A10 R īga – Ventspils posma Priedaine – Ķemeri rekonstrukcijas ski ču projekt ā). Teritorijas pl ānot āji „P ārskat ā par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojums turpm ākajiem 12 gadiem, II.da ļa, 352.lpp” ir snieguši savu koment āru par atzinuma iev ērt ēšanu – „Nav ņemts v ērā. Izb ūvēt ce ļa ar ī šaj ā risin ājum ā iesp ējams pirms Zieme ļu koridora; sarkan ās l īnijas preciz ēsim turpm ākās projekt ēšanas gait ā, t āpēc pašlaik t ās nenoteiksim.” LVC nav saprotams, k āpēc nav iesp ējams piln ībā iestr ādāt teritorijas pl ānojum ā augst āk min ētā mezgla risin ājumu, v ēl jo vair āk t āpēc, ka pamat ā Autoce ļa A10 R īga – Ventspils posma Priedaine – Ķemeri rekonstrukcijas ski ču projekt ā izstrādātie risin ājumi ir ietverti teritorijas pl ānojuma grafiskaj ā da ļā .

Aicin ām preciz ēt teritorijas pl ānojuma grafiskaj ā da ļā R īgas pils ētas Grafisk ā da ļa preciz ēta. Zieme ļu koridora 3., 4.posma trases ģener ālvarianta risin ājumu un tam nepieciešamo teritoriju, ieskaitot ar ī pl ānotos viet ējos ce ļus. T āpat, atbilstoši patreiz ējai situ ācijai, preciz ēt tekstu paskaidrojuma rakst ā, kad ir izstr ādāts R īgas pils ētas Zieme ļu koridora 3., 4.posma ski ču projekts un apstiprin āts trases ģener ālvariants.

Atk ārtoti aicin ām nepaplašin āt īpaš ā rež īma zonu transportl īdzek ļu Pl ānot ā īpaš ā rež īma zona iebraukšanai pils ētas rietumu robežas virzien ā, kur ā pašlaik pl ānots iek ļaut teritorijas pl ānojum ā noteikta Sloku, Kaugurus, Kaugurciemu un Jaun ķemerus. Š īs zonas paplašin āšana kā priekšlikums. Ar ī p ēc jaun ā ne tikai rad īs apgr ūtin ājumu ce ļu lietot ājiem, kuri l īdz šim caur Kauguriem pl ānojuma sp ēkā st āšan ās apbrauca J ūrmalas pils ētu, bet var izrais īt nepieciešam ību p ārskat īt īpašais rež īms turpin ās pašreiz ējo tranz īta ielu – Talsu šosejas un Kolkas ielu – statusu un ar to darboties esošaj ā zon ā. saist īto ikdienas uztur ēšanas finans ējumu, k ā ar ī p ārskat īt Kauguru apvedce ļa izb ūves nepieciešam ību.

Atk ārtoti aicin ām izv ērt ēt lietder ību pl ānot („Paskaidrojuma raksts. Uzskat ām, ka Lienes, Jomas 7.1.tabula. J ūrmalas ielu klasifik ācija”) Lienes, Jomas (posm ā no Lienes (posm ā no Lienes ielas l īdz ielas l īdz Z.Meierovica prospektam) un Z.Meierovica ielu kategoriju Z.Meierovica prospektam) un pazemin āt no „C” uz „D1”, jo šis maršruts nodrošina visas pils ētas Z.Meierovica ielu kategoriju iedz īvot āju savstarp ējos sakarus un atbilstoši 7.2.kartosh ēmai ir apz īmēts pazemin āšana no „C” uz „D1” par galveno pils ētas ma ģistr āli jeb ielu, kurai noteicoš ā ir savienošanas pēc Jaundubultu tilta izb ūves nevis piek ļū šanas funkcija. būs viens no j ūtam ākajiem pas ākumiem pils ētvides humaniz ācij ā J ūrmalas centr ā.

Paskaidrojuma raksta 7.4.punkt ā „Satiksmes intensit āte un prognozes” Ņemts v ērā; kori ģē ts aicin ām ņemt v ērā un iev ērt ēt faktu, ka kopš 2008.gada satiksmes Paskaidrojuma raksts. intensit āte valsts autoce ļu t īkl ā ir iev ērojami samazin ājusies un liel ākaj ā da ļā valsts autoce ļu joproj ām turpina samazin āties. Zem āk doti VAS „Latvijas Valsts ce ļi” dati par satiksmes intensit āti autoce ļam A10 R īga – Ventspils laika posm ā 2007.-2011.gads. Atbilstoši šiem datiem tikai 2011.gad ā satiksmes intensit āte uz autoce ļa A10 posmam J ūrmalas pils ētas tuvum ā pieaugusi, bet v ēl joproj ām nav sasniegusi 2007.gada līmeni un ir apm ēram 70-85% apm ērā no satiksmes intensit ātes 2007.gad ā.

Paskaidrojuma raksta 7.13.punkt ā „Velotransports” min ēts, ka velojosla ir Teritorijas izmantošanas un noteikta k ā ielu profila nepieciešama sast āvda ļa gan izb ūvējot jaunas ielas, apb ūves noteikumos ir gan veicot to rekonstrukciju. Aicin ām tom ēr ņemt v ērā, ka bieži vien ietvertas tabulas ar ielu profilu „saspiestos” pils ētas apb ūves apst ākļos velojoslu izb ūve uz iel ām nereti var elementiem, rekonstrukcijas

53 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi būt iesp ējama tikai p ārb ūvējot divjoslu (divvirzienu) ielas par vienvirziena apst ākļos, tos komplekt ē, iel ām. atbilstoši iesp ējām. Paskaidrojuma raksts redakcion āli kori ģē ts.

Aicin ām ņemt v ērā, ka „Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos” Labojumi veikti. min ētie standarti LVS 190-2:1999 un LVS 190-3:1999 šobr īd ir zaud ējuši sp ēku un ir aizst āti ar jaun ākām redakcij ām – LVS 190-2:2007 „Ce ļu projekt ēšanas noteikumi. Norm ālprofili” un LVS 190-3 ”Ce ļu projekt ēšanas noteikumi. 3.da ļa. Vienl īme ņa ce ļu mezgli”.

7. Latvijas Vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas centrs.

Pēc J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem Paskaidrojuma raksts kori ģē ts, gal īgās redakcijas dokument ācijas izskat īšanas, Latvijas Vides, atbilstoši sniegtajai ģeolo ģijas un meteorolo ģijas centrs (turpm āk LV ĢMC) sniedz inform āciju inform ācijai. par izmai ņā m LV ĢMC monitoringa nov ērojumu staciju t īkl ā kopš 2009. gada 30. septembra. Šīs izmai ņas attiecin āmas uz J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 1 da ļas 11. noda ļas "Aizsargjoslas" 11.2. pielikuma tabulu "Aizsargjoslas ap monitoringa poste ņiem". Pazemes ūde ņu nov ērojumu stacijas ( P ŪNS) Jaundubulti urbumi Nr. 13, 14, 15 2011. gad ā renov ēti un tos izmanto nov ērojumos k ā darba urbumus. PŪNS Asari projekt ētie urbumi Nr. 416, 417 2011. gad ā ieviesti ekspluat ācij ā, preciz ētas koordin ātas. Nov ērojumu stacija Sloka bijuš ās pap īrfabrikas teritorijā 2011. gad ā sl ēgta pēc vair ākk ārt ējiem vand ālisma aktiem. 2012. gad ā pl ānots staciju ier īkot jaun ā viet ā - 0,5 km augšpus sl ēgt ās, Lielupes kreisaj ā krast ā, pret ī Slokas Vesel ības un soci ālās apr ūpes centram. Dzirnavu iel ā 36/38. Min ētās izmai ņas izdarītas m ūsu tekstam pievienotaj ā tabul ā "LV ĢMC nov ērojumu staciju saraksts J ūrmalas administrat īvaj ā teritorij ā" un izceltas ar melnu kr āsu.

8. AS "Latvijas valsts meži"

Lūdzam preciz ēt un veikt papildin ājumu teritorijas pl ānojuma Paskaidrojuma raksts redi ģē ts. Paskaidrojuma raksta 2.dal ā, Dabas vide, sada ļā 2.3.2. „Meži”, ka da ļu no Ragak āpas, kas ir nekustamais īpašums „Bu ļluciems 1301" atbilstoši Meža likuma 4.pantam, valstij piekr ītoš ās un valsts īpašum ā esoš ās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardz ību veic valsts akciju sabiedr ība „Latvijas valsts meži", kas nodibin āta valsts meža īpašuma p ārvald īšanai un apsaimniekošanai.

9. Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde izv ērt ējot Iesniegum ā un L ēmum ā sniegto inform āciju VVD LRVP nor āda, Nav atbildes p ēc b ūtības. ka L ēmuma pie ņemšan ā izmantoti divu pretrun īgi MK noteikumos Nr. 1148 noteiktie punkti - 42.1.apakšpunkts un 45.punkts, kas saist īts ar 42.2. apakšpunktu. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1148 izstr ādāto viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojuma redakciju izstr ādes vad ītājs iesniedz izskat īšanai viet ējās pašvald ības dom ē. Viet ējās pašvald ības dome pie ņem vienu no l ēmumiem , kas noteikts MK noteikumu Nr. 1148 42. punkt ā. Atbilstoši „Teritorijas att īst ības pl ānošanas likuma" 12 panta 1.punktam

54 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi viet ējās pašvald ības kompetenc ē ir izstr ādāt un apstiprin āt viet ējās pašvald ības att īst ības strat ēģ iju, att īst ības programmu, teritorijas pl ānojumu, lok ālpl ānojumu, det ālpl ānojumus un tematiskos pl ānojumus. VVD LRVP izv ērt ējot augst āk min ēto nor āda, ka J ūrmalas pils ētas domei jānov ērš pretrunas pie ņemtaj ā L ēmum ā.

10. Satiksmes ministrija

Lūdzam teritorijas pl ānojuma Teritorijas pl ānot ās (at ļaut ās) izmantošanas Grafisk ā da ļa preciz ēta. kart ē veikt preciz ējumus un k ā satiksmes infrastrukt ūrai rezerv ēto teritoriju noteikt R īgas Zieme ļu transporta koridora (turpm āk – ZTK) att īst ībai nepieciešamo teritoriju l īdz sarkanaj ām l īnij ām, izmantojot apstiprin āto ZTK 3. un 4. posma ski ču projektu, l īdz īgi, k ā jau ir noteikta ZTK atzara uz Priedaini att īst ībai nepieciešam ā teritorija. Nepieciešams ar ī veikt preciz ējumus atbilstoši autoce ļa A10 R īga - Ventspils posma Priedaine - Ķemeri rekonstrukcijas ski ču projektam.

Lūdzam papildin āt Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumus ar Inform ācija ietverta pras ībām, kas izriet no likuma „Par avi āciju” 41. panta attiec ībā uz gaisa paskaidrojuma rakst ā. ku ģu lidojumiem potenci āli b īstamu objektu b ūvniec ību, ier īkošanu, Teritorijas izmantošanas un izvietošanu un apz īmēšanu. apb ūves noteikumos ir ietvertas pašvald ības noteikt ās pras ības teritorijas izmantošanai.

11. Valsts vides dienesta J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde

Valsts vides dienesta J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde (turpm āk – Pie ņemts inform ācijai. pārvalde) izskat īja J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem dokument ācijas gal īgo redakciju un inform ē, ka p ārvaldei t ās kompetences robež ās nav iebildumu pret pl ānojuma gal īgo redakciju.

12. Valsts zemes dienests

Valsts zemes dienests (turpmāk – Dienests), izskatot 2012.gada 2.janv ārī Pie ņemts inform ācijai. sa ņemto J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju, inform ē, ka izstr ādātais pl ānojums atbilst Dienesta nosac ījumiem.

13. Valsts meža dienesta R īgas re ģion ālā virsmežniec ība

55 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi

Izv ērt ējot pl ānojuma dokumentus, var secin āt, ka veiktas b ūtiskas izmai ņas Pie ņemts inform ācijai. Baltijas j ūras krasta k āpu aizsargjoslas apsaimniekošanas pamatprincipos - Apb ūves teritorijas krasta k āpu uz šo br īdi esoš ās Jauktas atp ūtas un dz īvojam ās teritorij ās pils ētas aizsargjosl ā pamat ā noteiktas att īst ība pl ānota Savrupm āju apb ūvei krasta k āpu aizsargjosl ā (domin ējoš ā atbilstoši esošajai pārsvar ā) ar sal īdzinoši nelielu īpatsvaru Majoros - Jauktas dz īvojam ās izmantošanai un jau apb ūves teritorijas pils ētas krasta k āpu aizsargjosl ā. Šāda situ ācija var apb ūvētaj ās teritorij ās. Nav būtiski ietekm ēt pils ētas teritorijas vienm ērīgu att īst ību k ā k ūrortpils ētai un pamata uzskat īt, ka t ādej ādi piekrastes pieejam ību atp ūtniekiem. Att īstot savrupm āju b ūvniec ību palielin ās apb ūves intensit āte piekrast ē, var veidoties bl īvi apdz īvota piekrastes josla, kur atp ūtas krasta k āpu zon ā. To iesp ējas samazin ās l īdz minimumam (izmantojot tikai pludmali), samazin ās nodrošina ar ī teritorijas krasta k āpu un ve ģet ācijas saglab āšanas iesp ējas; pl ānojum ā ietvertie nosac ījumi attiec ībā uz apb ūves parametriem un minim ālaj ām zemes vien ību plat ībām.

uz šo br īdi „Priežu parka" rajonos ar apb ūvi un „Dabas pamatnes" Nav pamata apgalvot, ka teritorij ās starp Vaivariem, Asariem un Krastciemu, Valteriem turpm ākam teritorij ās starp Vaivariem, laika periodam pils ētas att īst ībai pl ānota Priežu parka apb ūves teritorijas Asariem un Krastciemu, (retin āta apb ūve) un Savrupm āju apb ūves teritorijas, līdz ar to šaj ā pils ētas Valteriem b ūtiski samazin ās teritorijas da ļā paredzama meža zemju plat ību un to v ērt ību b ūtiska meža zemju plat ības, jo samazin āšan ās. apb ūve netiek paredz ēta vienlaidus noz īmīgās mežu teritorij ās. K ā apb ūves teritorijas ir noteikti nelieli , fragment ēti atseviš ķi īpašumi, kas atrodas starp apb ūvētām zemes vien ībām un kam nav noz īmīgas ekolo ģisk ās est ētisk ās, soci ālās un rekreat īvās noz īmes.

Lai nodrošin ātu biolo ģisk ās daudzveid ības v ērt ību apzin āšanu teritorij ās, kur paredz ēta zemes lietošanas veida mai ņa, t.i. meža zem ēs:

Jūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos sada ļā Det ālpl ānojuma izstr āde krasta 7.5. Det ālpl ānojums papildin āt teksta da ļu par teritorij ām, kur ās kāpu aizsargjosl ā ir noteikta izstr ādājams det ālpl ānojums, ar ...ja b ūvniec ība paredz ēta Baltijas j ūras citos normat īvajos aktos. krasta k āpu aizsargjosl ā neatkar īgi no zemes vien ības lieluma un apb ūves mērķa; sada ļā Biolo ģisk ā izp ēte iek ļaut papildin ājumu ...veikt biolo ģisk ās Det ālpl ānojuma izstr āde ir daudzveid ības izp ēti pirms det ālpl ānojuma izstr ādes detaliz ējam ā teritorij ā un saist īta ar izdevumiem. neapb ūvētās zemes vien ībās, kuras tieši piegu ļ šim zemes gabalam. Papildus teritoriju iek ļaušanai visos gad ījumos nav pietiekama pamatojuma.

Lai nodrošin ātu Meža valsts re ģistra datu aktualiz ēšanu, saska ņā ar MK Pie ņemts inform ācijai. noteikumiem „Aizsargjoslu ap pils ētām noteikšanas metodika" pras ībām, aicin ām p ēc „J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākiem 12 gadiem" st āšan ās sp ēkā virsmežniec ībā iesniegt sarakstu ar zemes vien ībau kadastru numuriem par teritorij ām, kur ās saska ņā ar pašvald ības saistošiem noteikumiem noteikta aizsargjosla ap pils ētu.

14. Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija

56 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi

Lūdzam vis ā teritorijas pl ānojuma tekst ā un s ējumos lietot aktu ālo Ministru Ņemts v ērā. Tekstos kabineta 26.08.2003. noteikumu nr. 474 nosaukumu „Noteikumi par kult ūras pārbaud īts Ministru kabineta pieminek ļu uzskaiti, aizsardz ību, izmantošanu, restaur āciju un vidi 26.08.2003. noteikumu nr. 474 degrad ējoša objekta statusa pieš ķiršanu". lietotais nosaukums.

Inspekcija Kult ūras pieminek ļu uzskaites komisijas 2012.gada 27.janv āra sēdē izskat īja Pl ānojuma priekšlikumus valsts aizsarg ājamo pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritoriju izmai ņā m un pie ņē ma sekojošu lēmumu:

2.1. nepiekrist sekojošiem izmai ņu priekšlikumiem: Ņemts v ērā. Grafisk ā da ļa un teksti kori ģē ti.

"Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarn īcu rajoni" (aizsardz ības Nr. 6083) - papildus teritorijas iek ļaušanai starp Edinburgas prospektu un R īgas ielu aiz Dik ļu ielas un zemes gabals starp Rembates ielu, Dzintaru meža parku un Meža prospektu. Priekšlikums netiek atbalst īts, jo teritorij ā nav saglab ājusies kult ūrv ēsturiski v ērt īga apb ūve;

"Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarn īcu rajoni" (aizsardz ības Nr. 6083) - samazin āt pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritoriju pludmal ē un to iek ļaut pils ētb ūvniec ības pieminek ļa aizsardz ības zon ā. Priekšlikums netiek atbalst īts jo, 1995.gad ā teritoriju iek ļaujot valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu sarakst ā, pieminek ļa robeža tika noteikta l īdz j ūras krastam, un nav zaud ējusi savu kult ūrv ēsturisko vērt ību;

"Majoru Dzintaru vasarn īcu kvart āli" (aizsardz ības Nr. 6087) - papildus teritorijas iek ļaušanai starp Straumes ielu, Jauno ielu, Orma ņu ielu un Lielupes krasta ūdensl īniju. Priekšlikums netiek atbalst īts, jo min ētaj ā kvart ālā ir ļoti mazs v ēsturiski noz īmīgu ēku īpatsvars, teritorij ā domin ē jaunb ūves un padomju laika ēkas. Kvart āla kult ūrv ēsturisk ā vide kopum ā ir ar nelielu vērt ību;

"Vaivaru - Asaru - Mellužu - Pumpuru - Jaundubultu vasarn īcu rajoni" (aizsardz ības Nr. 6092) - samazin āt pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritoriju pludmal ē un to iek ļaut pils ētb ūvniec ības pieminek ļa aizsardz ības zon ā. Priekšlikums netiek atbalst īts jo, 1995.gad ā teritoriju iek ļaujot valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu sarakst ā, pieminek ļa robeža tika noteikta l īdz j ūras krastam, un nav zaud ējusi savu kult ūrv ēsturisko v ērt ību;

„Kauguru zvejniekciems" (aizsardz ības Nr.6086) - samazin āt pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritoriju pludmal ē un to iek ļaut pils ētb ūvniec ības pieminek ļa aizsardz ības zon ā. Priekšlikums netiek atbalst īts, jo 1995.gad ā, apstiprinot pils ētb ūvniec ības pieminek ļu sarakstu Jūrmalas pils ētai, pieminek ļa robeža tika noteikta J ūras krast ā t ā vēsturiskaj ās robež ās" par pieminek ļa raksturojumu defin ējot „br īva pl ānojuma bijušais zvejniekciems ar tautas celtniec ībai rakstur īgu apb ūvi k āpās".

2.2. piekrist sekojošiem pils ētb ūvniec ības pieminek ļa robežu preciz ējumu Ņemts v ērā. Grafisk ā da ļa un priekšlikumiem, ar nosac ījumu, ja pied āvājum ā min ētā v ēsturisk ā zemes teksti kori ģē ti. gabala robežas ir main ītas:

57 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi

"Vaivaru - Asaru - Mellužu - Pumpuru - Jaundubultu vasarn īcu rajoni" (aizsardz ības Nr. 6092) - preciz ēt pils ētb ūvniec ības pieminek ļa robežu pa gruntsgabalu, kas piek ļaujas K āpu ielai, aizmugur ējo robežu;

„Slokas v ēsturiskais centrs" (aizsardz ības Nr. 6089) - preciz ēt pils ētb ūvniec ības pieminek ļa robežu pie Leona Paegles ielas.

3. Paskaidrojuma raksts :

8.apakšnoda ļā "Kult ūras mantojums", iztirz ājot kult ūras pieminek ļu sarakstu Ņemts v ērā. Redi ģē ts navmin ēta nekustamo "m ākslas pieminek ļu" tipolo ģisk ā grupa. T ā netiek Paskaidrojuma raksts. piemin ēta l īdz ās cit ām pieminek ļu grup ām un ar ī netiek koment ēta attiec ībā uz rakstur īgākajiem objektiem;

8.3. apakšnoda ļā „V ēsturisk ā apb ūve" uzskait īts neobjekt īvs un faktolo ģiski Ņemts v ērā. Redi ģē ts nepamatots v ēsturisko apb ūvi apdraudošs faktors: neefekt īva kult ūras Paskaidrojuma raksts. pieminek ļu valsts aizsardz ības politika - centraliz ēta pieminek ļu aizsardz ības strukt ūra, bez aizsardz ības ekonomisk ā pamata -pieminek ļu īpašnieku finansi āla atbalsta. Inspekcija nor āda, ka maz ā valst ī centraliz ēta pieminek ļu aizsardz ības sist ēma no administrat īvo izdevumu viedok ļa un vienotas p ārvald ības ir efekt īvāka. Latvij ā ir izveidota kult ūras mantojuma aizsardz ības sist ēma, kura darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu "Par kult ūras pieminek ļu aizsardz ību" un 2004. gada 9. novembr ī Latvijas Republikas Ministru kabinet ā apstiprin āto Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcijas Nolikumu (MK 2004.11.09. noteikumi Nr. 916), k ā ar ī uz septi ņā m starptautisk ām konvencij ām, kur ām Latvija ir pievienojusies, 25 likumiem, 24 Ministru kabineta noteikumiem, tr īs Augst ākās Padomes l ēmumiem un tr īs Ministru Kabineta r īkojumiem, kas tieši skar kult ūras mantojuma saglab āšanas darbu, k ā ar ī citiem visp ārīgiem normat īviem aktiem – vair āk nek ā 70 starptautisk ām hart ām, deklar ācij ām, rezol ūcij ām, rekomend ācij ām un citiem starptautiskiem dokumentiem. Protams, Latvijas valst ī budžeta finans ējuma iesp ējas ir nepietiekošas. Jaut ājum ā par ekonomisko pamatu Inspekcija nor āda uz pan ākto sapratni ar R īgas Domi par nekustam ā īpašuma nodok ļu atvieglojumiem R īgas v ēsturiskaj ā centr ā, un v ērš uzman ību, ka J ūrmalai nav efekt īva pašvald ības finansi ālā atbalsta sist ēma kult ūras pieminek ļu īpašniekiem, īpaši ņemot v ērā to, ka J ūrmalai, sal īdzinoši ar cit ām pašvald ībām, budžets uz 1 iedz īvot āju ir iev ērojami liel āks;

8.1. tabula. B ūvju kult ūrv ēsturisk ās v ērt ības l īme ņi:

Tabulas 5.punkt ā - Attiec ībā uz ēkām bez kult ūrv ēsturiskas v ērt ības, pirms Ņemts v ērā. Redi ģē ts par 50 gadiem vec āku ēku nojaukšanas pl ānojum ā nor ādīts, ka veicama to Paskaidrojuma raksts. arhitektoniski m āksliniecisk ā inventariz ācija. Atbilstoši normat īviem š ādos gad ījumos nepieciešams ar ī Valsts kultūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcijas atzinums;

8.4.apakšnoda ļa „Valsts aizsarg ājamie kult ūras pieminek ļi":

Dots neaktu āls kult ūras pieminek ļu uzskait ījums. Šobr īd J ūrmalas pils ētas Ņemts v ērā. Redi ģē ts teritorij ā atrodas 397 arhitekt ūras pieminek ļi, pieci v ēstures pieminek ļi, Paskaidrojuma raksts. viena v ēsturiska notikuma vieta (Dzejnieku Rai ņa un Aspazijas dz īvesvieta Jūrmala, Poruka prospekts 61), divi arheolo ģijas pieminek ļi (Bab ītes pilskalns (Po ļu kalns) un Priedaines apmetne) un vienpadsmit pils ētb ūvniec ības pieminek ļi;

58 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi

8.5. apakšnoda ļa „Kult ūras pieminek ļi - kompleksi (pils ētb ūvniec ības pieminek ļi)":

8.1. kartogr āfiskaj ā sh ēmā uzr ādītie pl ānojuma priekšlikumi izmai ņā m Ņemts v ērā. Redi ģē ta sh ēma. pils ētb ūvniec ības pieminek ļu teritorij ās, ņemot v ērā 1.punkt ā min ēto Inspekcijas l ēmumu nav aktu āli;

8.6.apakšnoda ļa „Turpm ākās ieceres kult ūras mantojuma saglab āšan ā - Ņemts v ērā. Redi ģē ts atbilst ība UNESCO krit ērijiem":2011.gad ā UNESCO Latvijas Nacion ālais Paskaidrojuma raksts. saraksts jeb Pagaidu saraksts tika p ārskat īts, J ūrmala nebija iesniegusi savu nomin āciju, t ādēļ šobr īd vairs neatrodas Pagaidu sarakst ā. Ieteicams rakst īt n ākotnes izteiksm ē, ka iesp ējams gatavosies pretend ēt uz iek ļaušanu UNESCO Nacion ālaj ā mantojuma vietu sarakst ā;

9.da ļa J ūrmalas pils ētainava:

Pl ānojum ā ir iev ērt ēti VKPAI 17.03.2011 atzinuma Nr. 06/567 ieteikumi, Pie ņemts inform ācijai iz ņemot, atsauci uz Eiropas Ainavu konvenciju kult ūrv ēsturiski v ērt īgu ainavu izv ērt ēšan ā, kā ar ī materi āls nav papildin āts ar Ķemeru k ūrorta un bijuš ās pils ētas ainavas anal īzi;

Nav ņemts v ērā VKPAI 17.03.2011 atzinum ā Nr.06/567 paustais l ūgums Pie ņemts inform ācijai rūpīgāk un pamatot āk atlas īt objektus t ēmām „Neparast ās skatu perspekt īvas",„arhitekt ūras objekti" un „nakts panor āmas";

12. da ļa. Teritorijas pl ānojuma risin ājumi J ūrmalas pils ētas da ļā s:

12.1.apakšnoda ļā nav min ēts arheolo ģijas piemineklis «Priedaines Ņemts v ērā. Redi ģē ts apmetne" k ā noz īmīgs objekts; Paskaidrojuma raksts.

12.2.apakšnoda ļā tekst ā saglab ājies priekšlikums izsl ēgt no valsts Ņemts v ērā. Redi ģē ts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu saraksta viet ējās noz īmes Paskaidrojuma raksts. pils ētb ūvniec ības pieminekli „Stirnu rags" (aizsardz ības Nr. 6090). 8.1. kartosh ēmā pieminek ļa teritorija nemain ās, l īdz ar to konstat ējama nesakrit ība tekst ā un kartogr āfiskaj ā materi ālā;

12.8.apkašnoda ļā „-Asari-Melluži" ir saglab ājies ierosin ājums izsl ēgt Ņemts v ērā. Redi ģē ts no viet ējās noz īmes pils ētb ūvniec ības pieminek ļa „Vaivaru-Asaru-Mellužu Paskaidrojuma raksts. vasarn īcu kvart āli"(aizsardz ības Nr.6091) teritorijas da ļu no Valtera prospekta l īdz D ārzu ielai, jo taj ā atrodas maz v ērt īgu ēku un teritorijas k ā vienota veseluma pils ētb ūvniecisk ās v ērt ība ir zudusi, kas nav aktu āls.

4. Saistoš ā da ļa: kart ē "b ūvju augstumu ierobežojumi" valsts noz īmes pils ētb ūvniec ības Pie ņemts inform ācijai. Par 3,5 pieminek ļa "Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarn īcu st āviem augst ākas ēkas rajoni" (aizsardz ības Nr. 6083) teritorij ā zemesgabalos J ūras iel ā 51, 53, pie ļaujamas vien īgi k ūrorta 60, Smiltenes iel ā 1 un 3 ir paredz ētas piecst āvu ēkas mazst āvu apb ūves objektu b ūvniec ībai, kas ir viet ā. N ākotn ē š āds risin ājums var izmain īt kult ūrvidi un pazemin āt pils ētas strat ēģ iska att īst ības pils ētb ūvniec ības pieminek ļa, k ā ar ī kaimi ņos esošo zemesgabalu v ērt ību. priorit āte. Līdz šim daudzst āvu m ūra ēkas piekrast ē un k āpās tika pie ļautas tikai tajos zemesgabalos, kas kopš padomju laikiem ir tikuši apb ūvēti ar augstceltn ēm. Inspekcija aicina saglab āt l īdzšin ējo pie ļaujamo apb ūves augstumu 12 m. iepriekšmin ētais nosac ījums attiecas ar ī uz valsts noz īmes Pie ņemts inform ācijai. Par 3,5

59 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi pils ētb ūvniec ības pieminek ļa "Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - st āviem augst ākas ēkas Lielupes vasarn īcu rajoni" (aizsardz ības Nr. 6083) aizsardz ības zonu - pie ļaujamas vien īgi k ūrorta neapb ūvētā zemesgabala k āpās (Dubulti 0102) Kļavu iel ā, aiz Dubultu objektu b ūvniec ībai, kas ir gl ābšanas stacijas. Inspekcija aicina zemesgabal ā saglab āt mazst āvu pils ētas strat ēģ iska att īst ības apb ūvi vai saglab āt šo teritoriju neapb ūvētu. priorit āte.

Inspekcija iesaka neparedz ēt apb ūvei zemes gabalu starp Jaundubultiem Pie ņemts inform ācijai. un Dubultiem (priežu sila teritorija Nr. 6 indekss 6K1), jo tas atrodas k āpu Teritorij ā ir pie ļaujam apb ūve joslas teritorij ā, ar vecu priežu audzi un kalpo k ā p ārejas teritorija no vien īgi v ērien īga, pils ētas vai apb ūves uz pludmali. Š āda josla v ēsturiski tika paredz ēta un t ā ir visas valsts noz īmes k ūrorta saglab ājama neapb ūvētā veid ā. objekta b ūvniec ībai, piesaistot starptautiski atz ītu operatoru.

5. Priekšlikumi kult ūras pieminek ļu individu ālaj ām aizsardz ības zon ām: samazin āt aizsardz ības zonu viet ējās noz īmes arhitekt ūras piemineklim Redi ģē ti aizsargjoslu projekti "dz īvojam ā ēka" (aizsardz ības Nr. 5377) Bazn īcas iel ā 28, saglab ājot iez īmēto teritoriju abpus dzelzce ļam un l īdz daudzst āvu daudzdz īvok ļu mājas teritorijai (pl ānojuma priekšlikums ir aizsardz ības zon ā iek ļaut visu daudzst āvu daudzdz īvok ļu ēku, ieskaitot tai pet ējā pus ē piegu ļošo teritoriju); viet ējas noz īmes kult ūras pieminek ļa „Dz īvojam ā ēka" Daugavpils iel ā 4, Redi ģē ti aizsargjoslu projekti Jūrmal ā (aizsardz ības Nr. 5430) individu ālai aizsardz ības zonai kartogr āfiski pievienota Durbes iela 13; viet ējas noz īmes kult ūras pieminek ļa „Vaivaru dzelzce ļa stacija ar stacijas Redi ģē ti aizsargjoslu projekti tualeti" Vaivaros, J ūrmal ā (aizsardz ības Nr. 5348) individu ālā aizsardz ības zona var ētu tikt vilkta pa zemes gabala kadastru, neietverot aiz stacijas ēkas esošos 4 zemes gabalus; pārskat īt nepamatoti palielin ātas individu ālās aizsardz ības zonas Redi ģē ti aizsargjoslu projekti sekojošiem arhitekt ūras pieminek ļiem: valsts noz īmes arhitekt ūras piemineklim Bab ītes iel ā 1, (aizsardz ības Nr. 5369), viet ējas noz īmes arhitekt ūras piemineklim Bazn īcas iel ā 28, (aizsardz ības Nr. 5377), viet ējas noz īmes arhitekt ūras piemineklim Dubultu prospekt ā 37 (aizsardz ības Nr. 4322), viet ējas noz īmes arhitekt ūras piemineklim „Lapene" Piest ātnes iel ā 4/6 (aizsardz ības Nr. 5633).

ņemot v ērā, ka, veicot pils ētb ūvniec ības pieminek ļa "Vaivaru - Asaru – Redi ģē ti aizsargjoslu projekti Mellužu Pumpuru - Jaundubultu vasarn īcu rajoni" (aizsardz ības Nr. 6092) robežas preciz ēšanu, viet ējas noz īmes arhitekt ūras piemineklis Selgas iel ā 5 (aizsardz ības Nr.5671) turpm āk trad īsies ārpus pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritorijas, izstr ādāt min ētajam arhitekt ūras iemineklim individu ālās aizsardz ības zonas priekšlikumu;

ņemot v ērā iepriekšmin ēto l ēmumu par pils ētb ūvniec ības pieminek ļu Redi ģē ti aizsargjoslu projekti teritoriju zmai ņu priekšlikumiem, Inspekcija l ūdz p ārskat īt pils ētb ūvniec ības pieminek ļu ndividu ālo aizsardz ības zonu priekšlikumus, ņemot v ērā situ ācijas anal īzi dab ā.

Inspekcija l ūdz inform ēt par veiktaj ām izmai ņā m atbilstoši Inspekcijas Pie ņemts inform ācijai. atzinumam pirms pl ānojuma st āšan ās sp ēkā.

15. R īgas pl ānošanas re ģions

Lai RPR sniegtu atzinumu par teritorijas pl ānojuma izstr ādes proced ūras

60 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi iev ērošanu atbilstoši MK noteiktumu Nr.1148 44.punktam, pl ānošanas re ģion ā jāiesniedz pilna J ūrmalas teritorijas pl ānojuma gal īgās redakcijas dokument ācija, ieskaitot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem Vides p ārskatu, kam sa ņemts atzinums no Vides pārraudz ības valsts biroja.

Izv ērt ējot „Par J ūrmalas teritorijas pl ānojuma turpmākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas" (turpm āk -Jūrmalas TP) materi ālus RPR TP un RPR sniegt ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma pirm ās redakcijas projekta atzinuma (14.02.2011. Nr.2/10) kontekst ā, RPR secina, ka:

RPR 14.02.2011. atzinum ā par J ūrmalas teritorijas pl ānojuma pirm ās Pie ņemts inform ācijai. redakcijas projektu Nr. SA-2/10, nor ādīja, ka „tr ūkst pamatota iepriekš ējo Nosac ījums atbilst tiesisk ās TP ietvaros izstr ādāto det ālpl ānojumu izv ērt ējuma no telpisk ā un ainavisk ā pa ļā vības principam; tas viedok ļa, īpaši izv ērt ējot apb ūves pl ānoto augstumu." Šobr īd Jūrmalas ietverts k ā p ārejas norma. pilsētā ir 273 sp ēkā esoši det ālpl ānojumi, kuru lokaliz ācija pils ētas Pievienots p ārskats par sp ēkā teritorij ā uzr ādīta Grafisk ās da ļas materi ālā „Sp ēkā esošie det ālpl ānojumi". esošajiem det ālpl ānojumiem. Saska ņā ar Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu (turpm āk - TIAN) 2.3.noda ļas 10.punktu „pirms šo noteikumu sp ēkā st āšan ās apstiprin āta un sp ēkā esoša det ālpl ānojuma realiz ācija nav uzskat āma par neatbilstošu izmantošanu", kas pie ļauj iesp ēju, ka izstr ādātā det ālpl ānojuma at ļaut ā izmantošana un apb ūves rādītāji non āk pretrun ā Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā turpm ākajiem 12 gadiem noteiktajai, kā ar ī RPR TP Vadl īnij ām (piem. 1.4.4.3.noda ļas 7., 8.p);

RPR 14.02.2011. atzinum ā par J ūrmalas teritorijas pl ānojuma pirm ās Pils ētas att īst ības strat ēģ ijas redakcijas projektu Nr. SA-2/10 nor āda, ka „pils ēta ir vair āk orient ēta uz priorit āte pamat ā ir priv ātā transporta izmantošanu, k ā rezult ātā taj ā ir v āji att īst īts sabiedrisk ā realiz ējama, īstenojot pils ētas transporta pied āvājums." Jūrmalas TP, nosakot pils ētā īpašo transporta att īst ības programmu, t.i., zonu, paredz intens īvāku priv ātā transporta kust ību un t ās ierobežošanas invest īciju pl ānos un projektos, pas ākumus pils ētas centr ā, nesniedzot risin ājumus, kas veicin ātu kas ar teritorijas pl ānojumu ir sabiedrisk ā transporta pieejam ību, sasaisti ar blakus esošaj ām teritorij ām saist īti liel ākoties netieši. Īpaš ā - īpaši R īgas pils ētu, lidostu „R īga", R īgas pasažieru ostu, Jelgavu - un rež īma zona uzskat āma par „populariz ētu vesel īgus, videi draudz īgus p ārvietošan ās veidus" faktoru, kas veicina sabiedrisk ā (Paskaidrojuma raksts, 1.2.1.nod., 14.1pp.; ari sk.: „J ūrmalas pils ētas transporta izmantošanu; att īst ības strat ēģ ij ā 2010-2030" priorit ātes J ūrmalnieks" pas ākumu Jl: pl ānojot ilgtermi ņā , ir ieceres, Integr ētas pils ētas transporta sist ēmas izveide); Priedain ē pie dzelzce ļa stacijas veidot ar ī st āvparku.

RPR TP Perspekt īvā (II da ļa) un Vadl īnij ās (III da ļa) iek ļautaj ā re ģiona Pie ņemts inform ācijai apdz īvojuma perspekt īvaj ā telpiskaj ā strukt ūrā J ūrmalas pils ēta noteikta k ā turpm ākaj ā pl ānošanas valsts noz īmes rekre ācijas un „spa" medic īnas centrs (RPR TP Vadl īnijas proces ā ir iesp ējams apsv ērt 1.2.2.noda ļa 5., 6., 7.p). „J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ ij ā 2010-2030" nepieciešam ību izstr ādāt kā strat ēģ iskais m ērķis izvirz īts J ūrmalas k ūrortpils ētas statusa ieg ūšana kūrorta att īst ības tematisko un tā populariz ēšana Baltijas j ūras re ģion ā. K ūrortpils ētas raksturu veido pl ānojumu. dabas resursi un k ūrorta pakalpojumu sniedz ēju puduri („J ūrmalas pils ētas Paskaidrojuma rakst ā ir att īst ības strat ēģ ijas 2010-2030", 17.1pp.), tom ēr Jūrmalas TP nesniedz ietverta inform ācija par skaidru priekšstatu par k ūrorta objektu telpisk ās organiz ācijas, k ūrorta Jūrmalas pils ētas telpisk ās teritoriju un to atbalsta teritoriju savstarp ējo saik ņu un pieejam ības att īst ību att īst ības perspekt īvas turpm ākajos 12 gados. Jūrmalas TP ietvaros veikts k ūrorta resursu ieviešanas posmiem. izv ērt ējums - gan dabas apst ākļu, gan infrastrukt ūras aspekt ā, iedalot Jūrmalu div ās liel ās zon ās - t ūrisma (ar centru Majoros un Dzintaros) un kūrorts (ar centru Ķemeros un Jaun ķemeros) (l.s ēj., 9.1pp), uz k ā pamata RPR rekomend ē izstr ādāt Jūrmalas k ūrortpils ētas att īst ības tematisko pl ānu, uzr ādot pils ētas policentrisko strukt ūru, esošo resursu un jaunu kūrorta teritoriju un objektu funkcion ālās, atbalsta saiknes un J ūrmalas

61 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi kūrortpils ētas vietu R īgas metropoles are ālā un R īgas pl ānošanas re ģion ā.

Jūrmalas TP tr ūkst sasaistes ar J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ isko vīziju, kas paredz veidot Eiropas l īme ņa konkur ētsp ējīgu teritoriju - starp Jūrmalas, R īgas un Jelgavas pils ētām - ar lielu ekonomisk ās att īst ības potenci ālu, kop ēju ūdens infrastrukt ūras telpu. RPR iesaka J ūrmalas TP Paskaidrojuma rakst ā ietvert inform āciju par J ūrmalas pils ētas telpisk ās att īst ības perspekt īvas ieviešanas posmiem, defin ējot tos att īst ības elementus (teritorijas), kuru realiz ācija paredz ēta turpm ākajos 12 gados un kuru īstenošana atlikta uz n ākamo pl ānošanas periodu.

RPR aicina J ūrmalas TP veikt š ādas redakcion ālas korekcijas un papildin ājumus:

Paskaidrojuma raksta 10.2.noda ļas tabul ā „Funkcion ālo zonu sal īdzin ājums. Ņemts v ērā. Redi ģē ts Jūrmalas teritorijas pl ānojums 1995-2007 (2009) un J ūrmalas teritorijas Paskaidrojuma raksts pl ānojums 2011-2023" iek ļaut ā inform ācija nesakr īt ar J ūrmalas TP gal īgās redakcijas Grafisk ās da ļas kartes „Teritorijas pl ānot ā (at ļaut ā) izmantošana" un TIAN 5.noda ļu: nav nor ādītas Jauktas k ūrorta objektu teritorijas; kā Dabas teritoriju apakšzon ējums nav nor ādīts Lauksaimniec ības teritorijas (D7) un Mazd ārzi ņu teritorijas (Md);

TIAN 6.noda ļā „Pras ības teritoriju izmantošanai pils ētas da ļā s" noteiktas Pie ņemts inform ācijai. Ūde ņu funkcion ālās zonas un to at ļaut ā izmantošana katr ā pils ētas da ļā , iz ņemot izmantošan ā teritorijas da ļā s dabas teritoriju funkcion ālo zonejumu „ Ūde ņi" (D4), kas iek ļauta atseviš ķā nav atš ķir ību. TIAN noda ļā 2.12.3. „Pras ības ūde ņu teritoriju izmantošanai", nenodrošinot skaidru un ērtu dokumenta lietošanu;

2) Grafisk ās da ļas kart ē „Teritorijas pl ānot ā (at ļaut ā) izmantošana".

uzr ādīts zon ējums Dziedniecisko d ūņ u re ģener ācijas teritorijas (TD), kas Ņemts v ērā. Papildin āts nav atrun āta Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu 5.1.noda ļā; teritoriju uzskait ījumsTIAN.

teritorijas zon ējums 11D3 (da ļa gar Lielupes krastu) nav iekr āsots le ģendai Pl ānojums tehniski preciz ēts. atbilstošaj ā kr āsā;

Pārskata 1.da ļas s ējum ā pievienot J ūrmalas pils ētas domes s ēdes Lēmums pievienots p ārskata 15.12.2011. l ēmumu Nr.565 „Par Jūrmalas teritorijas pl ānojuma III da ļā . turpm ākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas apstiprin āšanu";

Pārskata 2.da ļas 1.pielikuma 5.1pp. aizst āt ar korekti noform ētu Pie ņemts inform ācijai dokumentu;

Pārskata 2.da ļas 1.pielikum ā pievienot AS „Latvijas Valsts meži" atzinuma Tr ūkstoš ā kopija pievienota par J ūrmalas TP 1.redakcijas kopiju;

Pārskata 2.da ļas 1.pielikum ā 36. - 42.1pp. - Dabas aizsardz ības p ārvaldes Pārskats tehniski preciz ēts atzinumu elektroniski sējum ā noform ēt atbilstoši lappušu numer ācijai;

Pārskat ā iek ļaut inform āciju par iedz īvot āju un instit ūciju iesp ēju iepaz īties ar Pārskats papildin āts p ēc

62 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi Jūrmalas TP gal īgo redakciju un iesniegt atsauksmes. atsauksmju sa ņemšanas

RPR kopum ā atbalsta „Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem Pie ņemts inform ācijai. 12 gadiem" iek ļautos teritorijas att īst ības risin ājumus, ta ču nepieciešami labojumi un papildin ājumi J ūrmalas teritorijas pl ānojuma gal īgās redakcijas materi ālos.

16. AS „Latvijas G āze”

Grafiskaj ā kart ē 05 „Apgr ūtin ājumi" uzr ādīt esošo p ārvades g āzesvada Grafisk ā da ļa preciz ēta. atzaru (ar spiedienu virs 1.6 MPa (16 bar)) DN 300 mm uz GRS „Sloka" un GRS „SIoka" novietni. Uzr ādīt ar ī g āzesvada un GRS ekspluat ācijas un droš ības aizsargjoslas.

Grafisk ās da ļas 1.5. kartosh ēmā „J ūrmalas pils ētas att īst ības perspekt īvas" Pie ņemts inform ācijai. Telpisk ā zemesgabaliem, ko apgr ūtina esošais p ārvades g āzesvada atzars DN 300 perspekt īva ir principi āla mm uz GRS „Sloka", main īt «Daudzveid īgas biznesa teritorijas" zon ējumu. sh ēma bez m ēroga noteikt ības un par āda konceptu ālos telpisk ās att īst ības virzienus. Tā ietilpst J ūrmala spils ētas attši ītbas strat ēģ ijas sast āvā..

Grafisk ā da ļā 6.6. kartosh ēmu papildin āt ar sekojošiem apz īmējumiem: Grafisk ā da ļa preciz ēta. augstā spiediena (P>16 bar) p ārvades g āzesvads (melna nep ārtraukta līnija), gāzes regul ēšanas stacija (GRS) „Sloka" (apz īmējums: •).

Paskaidrojuma raksta 11.2.11. punktu par ekspluat ācijas aizsargjosl ām Paskaidrojuma raksts lūdzam papildin āt ar inform āciju par J ūrmalas pils ētas teritorij ā esošo papildin āts. augst ā spiediena (P < 1.6 MPa) g āzesvadu un to iek ārtu ekspluat ācijas aizsargjosl ām saska ņā ar Aizsargjoslu likuma 22.panta (2) da ļu.

Paskaidrojuma raksta 11.4.2.punkta par droš ības aizsargjosl ām Paskaidrojuma raksts gāzesvadiem ar spiedienu virs 1.6 MPa pirmo apakšpunkt ā skaitli ,,100" papildin āts. aizst āt ar skaitli „75", saska ņā ar Aizsargjoslu likuma 32.2 panta (2) da ļas 1) punkta a) apakšpunkta pras ībām (ar 14.05.2009. groz ījumiem). Attiec īgus droš ības aizsargjoslas labojumus veikt grafiskaj ās da ļā s p ārvades gāzesvada atzaram DN 300 mm uz GRS „Sloka".

17. „Latvenergo” AS

AS "Latvenergo" Iebildumu pret J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju nav.

AS "Sadales t īkls"

Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma pielikum ā esoš ā „Elektroapg ādes Elektroapg ādes sh ēma sh ēma" neatbilst esošai situ ācijai. Aktu ālo inform āciju, par AS „Sadales aktualiz ēta. tīkls" Centr ālajam re ģionam piederoš ām vidsprieguma l īnij ām nos ūtām Jums elektroniskaj ā datu nes ējā (CD).

63 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi

Lūdzam iek ļaut teritorijas pl ānojum ā š ādu nosac ījumu: noteikt ma ģistr ālās Pie ņemts inform ācijai. 0,4kV-20kV elektrop ārvades l īnijas un sadales apakšstacijas par sabiedr ībai svar īgiem objektiem, kas ļautu piem ērot Ener ģē tikas likuma 19.pantā noteikt ās ties ības saska ņošanas proced ūru aizst āt ar zemes īpašnieka inform ēšanu gad ījumos, kad viet ēja pašvald ība atzinusi, ka sabiedr ības interes ēs jauna energoapg ādes objekta ier īkošana vai esoš ā objekta vai t ā da ļas izmantošana nav iesp ējama bez š īs zemes izmantošanas.

AS "Latvijas elektriskie t īkli"

Inform ējam J ūs, ka pl ānojuma projekts no elektroener ģijas p ārvades t īkla viedok ļa kopum ā ir atz īstams par pie ņemamu.

AS "Latvijas elektriskie t īkli" ierosina Teritorijas pl ānojuma projekt ā veikt šādus labojumus:

Grafiskaj ā da ļā "01_Teritorijas_planota_atlauta_izmantosana.pdf Grafisk ā da ļa preciz ēta. elektroener ģijas p ārvades t īkla apakšstaciju " Ķemeri" D ūņ u ce ļā 2A, kadastra apz īmējums 1300 026 6109, un "Dzintari" Em īlijas iel ā 14A, kadastra apz.1300 008 6419, teritorijas izmantošanas veidu noteikt un iekr āsot k ā tehnisk ās apb ūves teritoriju, l īdz īgi k ā apakšstaciju teritorijas "Priedaine" Bražciem ā, "Bražciems 1609", kadastra apz. 1300 006 1609; "Sloka", Slok ā, Dzirnavu iel ā 2, kadastra apz. 13000217101,

2. Paskaidrojuma raksta noda ļa 6.5. "Elektroapg āde" tabulu 6.3. izteikt š ādi: Paskaidrojuma raksts papildin āts. Apakšstacijas Transformator Pl ānota jauda pec u esoš ā jauda, nosaukums un palielin āšanas, (MVA) adrese (MVA) "Priedaine", Bražciems 1609 10 25 (2014.gads)

"Dzintari", Em īlijas iela 14A 16 25 (2012.gads)

"Sloka", Dzirnavu iela 2 31,5 nav pl ānota 2 "Ķemeri", D ūņ u ce ļš 2a 6,3 nav pl ānota 2A 18. Latvijas j ūras administr ācija

Iebildumu nav Pie ņemts inform ācijai

19. Vesel ības inspekcija

Iebildumu nav Pie ņemts inform ācijai

20. Engures novada dome

Iepaz īstoties ar elektronisk ā form ā (CD) iesniegto J ūrmalas pils ētas Pie ņemts inform ācijai. teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem apstiprin āto gal īgo redakciju, Engures novada Domei nav iebildumu vai ierosin ājumu par izstr ādāto un apstiprin āto teritorijas pl ānojuma gala redakciju.

21. R īgas domes Pils ētas att īst ības departaments

64 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

Instit ūcija, atsauksme Koment ārs par atsauksmi

Rīgas domes Pils ētas att īst ības departaments (turpm āk tekst ā - Preciz ēta grafisk ā da ļa. Departaments) ir sa ņē mis j ūsu 29.12.2011. v ēstuli Nr. 14-1/2990 ar l ūgumu sniegt atzinumu par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju. Departaments neiebilst pret izstr ādāto J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju un l ūdz ņemt v ērā jūsu pašvald ības teritorij ā esoš ās R īgas Zieme ļu transporta koridora sarkan ās l īnijas, saska ņā ar apstiprin āto R īgas Zieme ļu transporta koridora 3. un 4. posma ski ču projektu

22. Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministrija par KS „Apvien ība Slocene”

Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministrija 2011.gada Pamatojoties uz Vides 9.septembr ī ir sa ņē musi J ūrmalas pils ētas domes v ēstuli Nr. 1.1-19/4366 aizsardz ības un re ģion ālās ar l ūgumu izskat īt kooperat īvās sabiedr ības "Apvien ība Slocene" (turpm āk att īst ības ministrijas pausto - Apvien ība Slocene) iesniegumu par Vides ministrijas 2008.gada 24.j ūlija viedokli, iesp ējams preciz ēt lēmuma Nr.50 „Par mikrolieguma izveidošanu J ūrmalas pils ētas teritorij ā" TIAN nosac ījumus mazd ārzi ņu pārskat īšanu, ņemot v ērā, ka Apvien ība Slocene k ā teritorijas tieš ā un mikrolieguma teritorij ā. izmantot āja netika inform ēta par mikrolieguma veidošanu. Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministrija izprot radušos situ āciju un nodrošin ās mikrolieguma īpaši aizsarg ājamo sugu un biotopu aizsardz ības iesp ēju papildu izskat īšanu, ņemot v ērā 2011.gada 30.j ūnija mikrolieguma apsekošanas sugu un biotopu ekspertu atzinumu, k ā ari Apvien ības Slocene iesniegum ā min ēto viedokli, attiec īgi izv ērt ējot nepieciešam ību mikrolieguma plat ības preciz ēšanai un inform ējot visas iesaist ītas puses.

65 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

6.2. Vides p ārraudz ības valsts biroja l ēmums

Pēc J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas apstiprin āšanas Vides p ārraudz ības valsts biroj ā (VPVB) tika iesniegts izv ērt ēšanai teritorijas pl ānojuma strat ēģ isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma Vides p ārskats. VPVB 2012.g. 13. febru āra v ēstul ē Nr.7-01263 J ūrmalas pils ētas domei pausts viedoklis, ka teritorijas pl ānojuma risin ājumi attiec ībā uz nosac ījumiem vair āku appl ūstošo teritoriju izmantošanai un turpm ākajai pl ānošanai ir pretrun ā Aizsargjoslu likuma pras ībām un, ņemot v ērā to, ka pašreiz ējie risin ājumi apb ūves pl ānošanai paredz ēti tikai pēc aizsargdambju izb ūves, un, saska ņā ar Vides p ārskat ā nor ādīto, esoš ās apb ūves pretpl ūdu aizsardz ības pas ākumu nepieciešam ību un iesp ējas izv ērt ē īpaš ā p ētījum ā, ko veic J ūrmalas pils ētas dome un kas v ēl nav iev ērt ēts Teritorijas pl ānojuma gala redakcij ā, pašreiz ējie Teritorijas pl ānojum ā ietvertie risin ājumi uzskat āmi par nepietiekami pamatotiem, ir pretrun ā hierarhiski augst ākam normat īvam aktam, k ā ar ī potenci āli saist āmi ar b ūtisku ietekmi uz cilv ēku vesel ību un vidi. Ņemot v ērā iepriekš min ēto un atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu" 23.5 panta 7.da ļā noteiktajam, Birojs atgriež Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākiem 12 gadiem gala redakcijas Vides p ārskatu izstr ādātājam p ārstr ādāšanai, nor ādot nov ēršam ās nepiln ības, un uzdod izpild ītājam nodrošin āt sabiedr ības inform ēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

Atbilstoši VPVB l ēmumam, p ēc Vides p ārskata papildin āšanas, tostarp, ietverot rekomend ācijas Teritorijas pl ānojum ā iestr ādājam ām izmai ņā m vai attiec īgu korekciju veikšanas paš ā Teritorijas pl ānojum ā, Birojs nosaka nodot Teritorijas pl ānojumu un Vides p ārskatu atk ārtotai sabiedriskai apspriešanai un atzinuma sniegšanai Valsts vides dienesta Lielr īgas re ģion ālajai vides p ārvaldei, Dabas aizsardz ības p ārvaldei, R īgas pl ānošanas re ģiona administr ācijai, J ūrmalas aizsardz ības biedr ībai, k ā ar ī Vides konsultat īvajai padomei.

2012.gad ā l īdztekus teritorijas pl ānojuma izstr ādei J ūrmalas pils ētas dome ir veikusi p ētījumu „Appl ūduma riska izp ēte un prognoz ēšana J ūrmalas pils ētas teritorij ā pie virszemes ūdensobjekta „Lielupe”” (SIA „Procesu izp ētes un anal īzes centrs”), tostarp, preciz ējot pl ūdu riska teritorijas J ūrmalas pils ētā un pl ūdu apdraud ēto apb ūvi. Tas ļauj atk ārtoti izv ērt ēt pl ānojuma risin ājumus un preciz ēt teritorijas izmantošanu pl ūdu riska zon ās. .

66 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

6.3. VPVB l ēmuma kopija

67 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

68 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

69 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

70 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7. Instit ūciju un kaimi ņu pašvald ību atsauksmes

7.1. Dabas aizsardz ības p ārvalde

71 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

72 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

73 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

74 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.2. Lauku atbalsta dienests

75 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.3. SIA Lattelecom

76 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.4. VAS Latvijas dzelzce ļš

77 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.5. Latvijas ģeotelpisk ās inform ācijas a ģent ūra

78 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.6. VAS Latvijas valsts ce ļi

79 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

80 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.7. Latvijas Vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas centrs

81 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.8. AS Latvijas valsts meži. Nekustamie īpašumi

82 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.9. VVD Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde

83 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

84 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.10. Satiksmes ministrija

17.01.2012. 15-01/298 29.12.2011. 14-1/2994

Jūrmalas pils ētas domei

Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas apstiprin āšanu

Satiksmes ministrija ir izskat ījusi iesniegto J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju (turpm āk – teritorijas pl ānojums). Lūdzam teritorijas pl ānojuma Teritorijas pl ānot ās (at ļaut ās) izmantošanas kart ē veikt preciz ējumus un k ā satiksmes infrastrukt ūrai rezerv ēto teritoriju noteikt R īgas Zieme ļu transporta koridora (turpm āk – ZTK) att īst ībai nepieciešamo teritoriju l īdz sarkanaj ām līnij ām, izmantojot apstiprin āto ZTK 3. un 4. posma ski ču projektu, l īdz īgi, k ā jau ir noteikta ZTK atzara uz Priedaini att īst ībai nepieciešam ā teritorija. Nepieciešams ar ī veikt preciz ējumus atbilstoši autoce ļa A10 R īga - Ventspils posma Priedaine - Ķemeri rekonstrukcijas ski ču projektam. Uz J ūsu e-pastu [email protected] tiks nos ūtīti ministrijas sagatavotie grafiskie dati par nacion ālas noz īmes transporta infrastruktūras att īst ībai nepieciešamaj ām (kas iek ļauj abus iepriekš nor ādītos projektus) teritorij ām J ūrmalas pils ētā. Ar jaut ājumiem par att īst ības pl ānošanu l ūdzam sazin āties ar Satiksmes ministrijas Finanšu un att īst ības pl ānošanas departamenta vec āko referentu Edvartu Kraktu ([email protected] , t ālr. 67028021) vai Daigu Dol ģi ( [email protected] , t ālr. 67028030). Vienlaikus l ūdzam papildin āt Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumus ar pras ībām, kas izriet no likuma „Par avi āciju” 41. panta attiec ībā uz gaisa ku ģu lidojumiem potenci āli b īstamu objektu b ūvniec ību, ier īkošanu, izvietošanu un apz īmēšanu.

Ministrija nov ērt ē pašvald ības ieguld īto darbu teritorijas pl ānojuma izstr ādē un aicina uz turpm āku savstarp ēju sadarb ību, k ā ar ī l ūdzam p ēc pl ānojuma apstiprin āšanas t ā grafisko da ļu iesniegt ministrij ā elektronisk ā form ā (*.pdf un ar ī vektordatos *.dgn, *.dxf vai *.dwg form ātos).

Valsts sekret ārs A. Mat īss

85 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.11. VVD J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde

Latvijas Republikas Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministrija VALSTS VIDES DIENESTA

JŪRAS UN IEKŠ ĒJO ŪDE ŅU P ĀRVALDE Re ģistr ācijas Nr. 90000017078, Voleru iela 2, R īga, LV-1007 tālrunis 67469664, fakss 67465888, e-pasts [email protected]

Rīgā

13.01.2012. Nr. 1-40/41 Uz 29.12.2011. Nr. 14-1/3015 Jūrmalas pils ētas domes Pils ētpl ānošanas noda ļai Edinburgas prospekt ā 75 Jūrmal ā

Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas apstiprin āšanu

Valsts vides dienesta J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde (turpm āk – p ārvalde) izskat īja J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem dokument ācijas gal īgo redakciju un informē, ka p ārvaldei t ās kompetences robež ās nav iebildumu pret pl ānojuma gal īgo redakciju.

Ar cie ņu,

Direktore E.Šmite

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKST ĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA Z ĪMOGU

86 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.12. Valsts zemes dienests

Rīgā 13.01.2012. Nr.10-07/100366 Uz 29.12.2011. Nr. 14-1/2988

Jūrmalas pils ētas domei [email protected]

ATZINUMS (re ģ. Nr.T_8481) J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgai redakcijai

Valsts zemes dienests (turpm āk – Dienests), izskatot 2012.gada 2.janv ārī sa ņemto Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgo redakciju, inform ē, ka izstr ādātais pl ānojums atbilst Dienesta nosac ījumiem. Nor ādām, ka Dienesta uzdevumos neietilpst noteikto aizsargjoslu lielumu (plat ības) un aizsargjoslu (nekustam ā īpašuma objektu apgr ūtin ājuma) kodu atbilst ības p ārbaude. Vienlaikus v ēršam uzman ību: grafisk ās da ļas kart ē „APGR ŪTIN ĀJUMI” dabas lieguma „Lielupes gr īvas p ļavas” teritorijas nav iesv ītrotas k ā dabas lieguma zona.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumiem Nr.1148 “Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi”, apstiprin ātu viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojuma eksempl āru k ā iesietu dokumentu, pievienojot pašvald ības l ēmuma par teritorijas pl ānojuma apstiprin āšanu kopiju, inform āciju par pašvald ības l ēmuma public ēšanu laikrakst ā “Latvijas V ēstnesis”, k ā ar ī teritorijas pl ānojuma grafiskos materi ālus, kuros att ēlota teritorijas pl ānot ā (at ļaut ā) izmantošana un aizsargjoslas (vektordatu form ā LKS-92 koordin ātu sist ēmā) uz elektronisk ā datu nes ēja, pašvald ība iesniedz atbilstošaj ā dienesta teritori ālaj ā strukt ūrvien ībā divu ned ēļ u laik ā p ēc viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojuma sp ēkā st āšan ās.

Kadastra un re ģistru departamenta Apgr ūtin āto teritoriju un topogr āfisk ās uzm ērīšanas datu da ļas vad ītāja Sandra P ūce

Siskova 67038476

87 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.13. Valsts meža dienests

88 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

89 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.14. Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija

90 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

91 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

92 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

93 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.15. Rīgas pl ānošanas re ģions

94 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

95 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.16. AS Latvijas g āze

96 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

97 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.17. AS Latvenergo

98 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

99 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.18. Latvijas j ūras administr ācija

100 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.19. Vesel ības inspekcija

101 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.20. Engures novada dome

102 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.21. Rīgas domes Pils ētas att īst ības departaments

103 Pārskats par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr ādi

7.22. Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministrijas v ēstule par KS „Apvien ība Slocene”

104