PAS ŪTĪJUMS: Līgums Nr. 2010-G/312-03

PAS ŪTĪTĀJS: SIA „Grupa 93” Kr.Barona iela 3-4, R īga, LV–1050

IZPILD ĪTĀJS: SIA „Firma L4” Jelgavas iela 90, R īga, LV–1004

OBJEKTS: Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010.-2030. gadam

JŪRMALAS PILS ĒTAS ATT ĪST ĪBAS STRAT ĒĂ IJAS (2010 – 2030) STRAT ĒĂ ISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOV ĒRT ĒJUMS

Vides p ārskats

Rīga, 2010

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN APZĪMĒJUMI

ANO – Apvienoto N āciju Organiz ācija ES – Eiropas Savien ība ĪADT – īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas LR – Latvijas Republika LV ĂMC – Latvijas Vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas centrs NAP – Nacion ālais att īst ības pl āns PSRS – Padomju Soci ālistisko Republiku Savien ība SIVN – strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums SVID – stipr ās puses, v ājās puses, iesp ējas un draudi TIAN – Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumi UNESCO – United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization VKPAI – Valsts kult ūras pieminek Ĝu aizsardz ības inspekcija

Lapa 2 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

SATURS

IEVADS ...... 5 1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA MĒRĖI UN KOPSAVILKUMS, SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM ...... 6 1.1. Jūrmalas pilsētas attīstības stratēăijas mērėi un kopsavilkums...... 6 1.2. Jūrmalas telpiskās attīstības perspektīva...... 7 1.3. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem ...... 8 2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA ...... 12 2.1. SIVN process un metodoloăija ...... 12 2.2. Vides pārskata sagatavošanas pamatprincipi ...... 15 2.3. Sabiedrības līdzdalība...... 16 3. SITUĀCIJAS ANALĪZE ...... 19 3.1. Teritorijas apraksts ...... 19 3.1.1. Teritorijas atrašanās vieta, platība, dabas apstākĜi ...... 19 3.1.2. Zemes dzīĜu resursi...... 20 3.1.3. Infrastruktūra...... 21 3.1.4. Dabas vērtības, aizsargājamās teritorijas ...... 22 3.1.5. Kultūrvēsturiskais mantojums un ainavas...... 28 3.1.6. Applūstošās teritorijas...... 30 3.2. Vides stāvokĜa apraksts...... 31 3.2.1. Klimats ...... 31 3.2.2. Gaisa kvalitāte...... 32 3.2.3. Ūdens kvalitāte...... 33 3.2.4. Atkritumu apsaimniekošana...... 39 3.2.5. Troksnis...... 40 3.2.6. Augsnes un grunts piesārĦojums; degradētās, piesārĦotās un potenciāli piesārĦotās vietas...... 41 3.2.7. Riska teritorijas...... 44 3.3. Iespējamās izmaiĦas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots ...... 48 4. AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTIE VIDES ASPEKTI ...... 51 4.1. Vides kvalitātes saglabāšana un paaugstināšana ...... 51 4.2. Dabas resursu aizsardzība, dabas teritoriju saglabāšana un pieejamība...... 54 4.3. Bioloăiskās daudzveidības saglabāšana ...... 55 5. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĖI ...... 57 5.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērėi...... 57 5.1.1. ANO Konvencijas vides aizsardzības jomā...... 57 5.1.2. Eiropas Kopienas Direktīvas, Konvencijas un Stratēăijas...... 59 5.2. Nacionālie vides aizsardzības mērėi un to integrēšana plānošanas dokumentos...... 61 5.3. Lielāko īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsargāšanu un izmantošanu reglamentējošie dokumenti ... 63 6. PLĀNOŠANAS DOKUMENTS UN TĀ IESPĒJAMO ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKĀS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS ...... 64

Lapa 3 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

6.1. Plānošanas dokumenta ietekme uz teritorijas attīstību un vidi kopumā ...... 64 6.2. Pozitīvās un negatīvās; tiešās un netiešās; īslaicīgās, pagaidu, ilgtermiĦa un kumulatīvās ietekmes...... 67 7. IESPĒJAMĀS IETEKMES UZ VIDI SAMAZINĀŠANA ...... 71 7.1. Izvērtēšana un plānošana...... 71 7.2. Ietekmes uz vidi samazināšana ieviešanas procesā ...... 72 8. IESPĒJAMIE KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI ...... 73 9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽAS IETEKMES IZVĒRTĒJUMS ...... 74 10. GALVENIE PAMATPRINCIPI UN METODES NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANĀ .. 75 11. VIDES MONITORINGS UN PAREDZĒTIE PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI ...... 76 12. VIDES PĀRRAUDZĪBAS VALSTS BIROJA ATZINUMS PAR VIDES PĀRSKATU ...... 78 13. KOPSAVILKUMS ...... 79 IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI ...... 82 PIELIKUMI ...... 85 1. pielikums. Publikācijas...... 86 2. pielikums. Institūciju informēšana ...... 90 3. pielikums. Institūciju priekšlikumi un komentāri par to iekĜaušanu plānošanas dokumentā vai vides pārskatā.... 91 4. pielikums. Citi priekšlikumi un komentāri par to iekĜaušanu plānošanas dokumentā vai vides pārskatā ...... 106 5. pielikums. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokols ...... 112 6. pielikums. Vides pārraudzības valsts biroja lēmums...... 133 7. pielikums. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par vides pārskatu...... 138

Lapa 4 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

IEVADS Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010. – 2030. gadam ir pašvald ības ilgtermi Ħa politikas pl ānošanas dokuments, kas iez īmē pašreiz ējo situ āciju, sniedz ieskatu stipro, v ājo pušu, iesp ēju un draudu anal īzē, formul ē Jūrmalas pils ētas att īst ības vīziju, izvirza strat ēă iskos mērėus, nosaka priorit ātes un apraksta pl ānotos pas ākumus priorit āšu ietvaros. Š ī strat ēă ija un t ās sast āvā ietilpstoš ā Telpisk ās att īst ības perspekt īva ir pamats J ūrmalas teritorijas pl ānojuma 2010.-2022. gadam izstr ādei un taj ā iek Ĝautajiem risin ājumiem. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijai 2010.-2030. gadam strat ēă isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proced ūra tiek veikta pamatojoties uz Vides p ārraudzības valsts biroja 2010. gada 07. j ūlija l ēmumu Nr. 20 „Par strat ēă isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proced ūras piem ērošanu” ( 6. pielikums ), kurš pie Ħemts balstoties uz LR likuma „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu” 22. 3 pantu „L ēmums par strat ēă isk ā nov ērt ējuma nepieciešam ību” un dokumenta atbilst ību likuma 22. 2 pant ā ietvertajiem krit ērijiem. Nov ērt ējuma ietvaros ir sagatavots Vides p ārskats, kur ā iek Ĝauta inform ācija un pieejamo datu anal īze atbilstoši pras ībām un detaliz ācijas l īmenim, ko nosaka min ētie normat īvie akti un Vides p ārraudz ības valsts biroja l ēmum ā iek Ĝautie nosac ījumi, k ā ar ī p ārskata sabiedrisk ās apspriešanas proces ā sa Ħemtie priekšlikumi. 2010.gada 25.novembr ī Vides p ārraudz ības valsts birojs par Vides pārskatu sniedza atzinumu Nr. 11 „Par J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas 2010.- 2030.gadam Vides p ārskatu”. Strat ēă ijai nov ērt ējums tika piem ērots, lai izv ērt ētu pl ānoto darb ību iesp ējamo būtisko ietekmi un vidi n ākotn ē. Šis Vides p ārskats ir dokuments, kur ā ir atspogu Ĝota inform ācija, kas ieg ūta strat ēă isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proces ā.

Lapa 5 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA MĒRĖI UN KOPSAVILKUMS, SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

1.1. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas m ērėi un kopsavilkums

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010-2030 iez īmē pašreiz ējo situ āciju, SVID, k ā ar ī formul ē v īziju, izvirza strat ēă iskos m ērėus un nosaka priorit ātes un īstenojamos pas ākumus. Strat ēă iskais dokuments virza J ūrmalas att īst ību noteikt ā virzien ā – dodot nep ārprotamu uzst ādījumu par J ūrmalu k ā k ūrortpils ētu, ta ču vienlaikus uzsver nepieciešam ību nodrošin āt kvalitat īvu dz īves telpu un pakalpojumu pieejam ību pils ētas iedz īvot ājiem. Strat ēă ija skaidri nor āda uz politisku izv ēli – m ērėiem un priorit ātēm, kur ām pašvald ība str ādās, nov ērt ēs paveikto, rea ăē s uz main īgaj ām att īst ības tendenc ēm pasaul ē un valst ī. Kopum ā strat ēă ija atbalsta J ūrmalas v ēsturisko virz ību, pieš ėirot nianses un pied āvājot elast īgu ieviešanas meh ānismu.

Šī strat ēă ija un t ās sast āvā ietilpstoš ā Telpisk ās att īst ības perspekt īva ir pamats J ūrmalas teritorijas pl ānojum ā 2010-2022 iek Ĝautajiem risin ājumiem.

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010 – 2030 par āda J ūrmalas att īst ības v īziju – v ēlamo situ āciju, kas j āsasniedz 2030. gad ā. Vīzija paredz, ka 2030. gad ā J ūrmala ir starptautiski paz īstams moderns k ūrorts un popul ārākā k ūrortpils ēta Baltijas j ūras re ăion ā. Pils ētā veiksm īgi apvienota viet ējo dabas resursu, trad īciju un v ēsturisk ā mantojuma izmantošana. Unik ālais resursu kopums – piej ūras klimats ar īpašo mikroklimatu, mežiem, plašo pludmali, miner ālūdens un dziedniecisko d ūĦ u resursiem tiek izmantots daudzo k ūrorta sanatoriju un SPA centru darb ībā visu gadu. Pl ānošanas dokuments izvirza vair ākus strat ēă iskos m ērėus – tie ir balst īti v īzij ā un veicina vīzijas sasniegšanu. Tie ir noteikti skaidri un izm ērāmi, t ā, lai ir iesp ējams v ērt ēt virz ību uz tiem konkr ētā laika period ā: 1) Starptautiski paz īstams moderns piekrastes k ūrorts un popul ārākā k ūrortpils ēta Baltijas jūras re ăion ā Šis m ērėis iez īmē virz ību uz p ētniec ības att īst ību, tai skait ā veidojot jaunus k ūrorta produktus. 2) Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšan ās vieta Baltijas re ăion ā Šī m ērėa sasniegšanai galvenais priekšnoteikums ir atbilstošas infrastrukt ūras un piem ērotu objektu celtniec ība, viesm īlība un pakalpojumu kvalit āte, lai šeit var ētu notikt starptautiska līme Ħa un liela m ēroga pas ākumi. 3) Kvalitat īva dz īves un br īvdienu vieta Šis m ērėis iez īmē virz ību uz drošu un za Ĝu pils ētas publisko telpu, labu m ājokli, t īru vidi, kvalitat īvus komun ālos pakalpojumus, interesantu sabiedrisko dz īvi, atbalstu izgl ītības un vesel ības apr ūpes pakalpojumu pieejam ībai.

Lapa 6 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Strat ēă ijas ietvaros ir noteiktas vair ākas priorit ātes: 1) Kūrortpils ēta – izsaka to, ka ar k ūrortu saist ītie pakalpojumi tiek uzskat īti par J ūrmalas konkur ētsp ējas noz īmīgu da Ĝu; 2) Jūrmalnieks – v ērsta uz J ūrmalas iedz īvot āju dz īves kvalit ātes paaugstin āšanos; 3) Daudzveid īga uz Ħē mējdarb ība – t āda veida uz Ħē mējdarb ības att īst ība, kas neatst āj negatīvu ietekmi uz k ūrortpils ētas att īst ībai nepieciešamajiem resursiem – liel ākoties uz zin āšan ām balst īta uz Ħē mējdarb ība jeb solis t ālāk aiz ierast ā „ saule, j ūra un smiltis ” pied āvājuma .

Savuk ārt katra priorit āte ietver pas ākumu kopumu – kompleksus daž ādas detaliz ācijas pas ākumus, apvienotus m ērėa sasniegšanai, kas izteikti uzdevumu, domes ikdienas r īcību, projektu, att īst ības programmu, invest īciju projektu, u.c. veid ā. Pas ākumus p ārskata katru gadu. Tas dod iesp ēju izsv ērt, vai turpin āt, vai izv ēlēties citu pa Ħē mienu, vai visp ār p ārskat īt konkr ētā pas ākuma lietder ību un to main īt, nezaud ējot strat ēă isko virz ību un priorit ātes. Pas ākumu kopums ir pamats invest īciju pl āna izveidei.

1.2. Jūrmalas telpisk ās att īst ības perspekt īva

Balstoties uz J ūrmalas pils ētas strat ēă iju 2010-2030, tika sagatavota J ūrmalas telpisk ās att īst ības perspekt īva, kas nosaka pils ētas att īst ības strat ēă ijai atbilstošu pils ētas telpisko strukt ūru un pas ākumu kopumu teritori ālo piesaisti. Telpisk ā perspekt īva ir J ūrmalas att īst ības vīzijas un att īst ības strat ēă ij ā iek Ĝauto m ērėu un priorit āšu visp ārīga vizualiz ācija.

Telpisko perspekt īvu jeb vīziju veido vair āki elementi: 1) Ūdensmalas: uzsvars tiek likts uz ūdensmalu pieejam ību – izveidojot nepieciešamo infrastrukt ūru un nodrošinot to iek Ĝaušanu pils ētā. Tiek plānots att īst īt Lielupes ostu k ā akt īvu publisko telpu, kur ā notiek daž ādi pas ākumi un ūdens izmantošanas aktivit ātes. Apb ūve tiek pak ārtota ūdens izmantošanas vajadz ībām. 2) Lielupes labais krasts – pl ānots to padar īt pieejamu att īstot ar ūdens izmantošanu saist ītu infrastrukt ūru, tai skait ā att īstot Lielupes ostu. Tiks saglab ātas R īgas pils ētai piederoš ās mežu teritorijas. 3) Pils ētas administrat īvais centrs – centra teritoriju veidojot publiski pieejamu un kust ību pak ārtojot g ājējiem. 4) Pakalpojumu centri – papildus lielcentram tiek defin ēti viet ējie pakalpojumu centri vair ākās J ūrmalas viet ās koncentr ējot iedz īvot ājiem nepieciešamos pakalpojumus. 5) Kūrorta teritorijas – ar ārstniecisko k ūrortu saist īto pakalpojumu koncentr ēšana Jaun ėemeros (klusais k ūrorts) un k ūrorta zonas izveidošana Ėemeros saistot to ar Ėemeru sanatoriju un dz īvojamo apb ūvi ( Ėemeru k ūrorts). 6) Pils ētas v ārti – tiek defin ēti punkti, kuros notiek p āreja un kas saj ūtu l īmen ī iez īmē Jūrmalas pils ētas robežu. Katrai no pils ētas v ārtu zon ām ir sava funkcion ālā zona. 7) Pils ētas ma ăistr āles un g ājēju kust ības virzieni – jaunu ma ăistr āĜ u veidošana (jauns tilts p ār Lielupi un Kauguru apeja), k ā ar ī noz īmīgāko g ājēju kust ības virzienu defin ēšana.

Lapa 7 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

8) Daudzveid īga biznesa teritorija – degrad ēto teritoriju izmantošana paredzot atvieglotus apb ūves noteikumus atseviš ėā s teritorij ās, ta ču nepie Ĝaujot saimniecisko darb ību, kas rada pies ārĦojumu. 9) Teritorijas dz īvošanai – savrupm āju apb ūves teritoriju ar t ām rakstur īgo dz īves stilu saglab āšana. 10) Pils ētas dabas teritorijas – meži, parki, palie Ħu p Ĝavas, k āpas – tiks saglab āti lielie mežu mas īvi (viengabalainas mežu plat ības, it īpaši tie, kuros atrodas aizsarg ājamie mežu biotopi. 11) Noz īmīgākie pils ētb ūvnieciskie objekti – tiek aprakst īti J ūrmalas pils ētai noz īmīgākie objekti un uzsv ērts, ka tie tiks saglab āti.

Telpisk ās att īst ības perspekt īva vizualiz ē un pils ētas kart ē iez īmē visas augst āk min ētās zonas.

1.3. Saist ība ar citiem pl ānošanas dokumentiem

Iev ērojamu da Ĝu strat ēă ij ā un teritorijas pl ānojum ā apskat īto aspektu nosaka augst āka l īme Ħa pl ānošanas dokumenti – nacion ālie un re ăiona pl ānošanas dokumenti. Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības politikas īstenošanas pamat ā ir Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēă ija (LIAS), kas izstr ādāta laika periodam l īdz 2030. gadam. LIAS tika apstiprin āta Saeim ā 2010. gada 10. j ūnij ā, un LIAS k Ĝū s par valsts galvenais pl ānošanas instrumentu ar likuma sp ēku. Visi turpm āk izstr ādājamie strat ēă isk ās un att īst ības pl ānošanas dokumenti tiks veidoti saska Ħā ar š īs strat ēă ijas noteiktajiem virzieniem un priorit ātēm. LIAS izstr ādē tikusi izmantota kapit ālu pieeja ilgtsp ējībai. Strat ēă ijas uzdevums ir atrast veidu, kā mums p ārdom āti lietot savu kapit ālu jeb nacion ālo bag ātību, lai n ākamaj ām paaudz ēm to nodotu nenoplicinātu un pavairotu. Dabas resursi, vieta, cilv ēki un zin āšanas tiek uzsv ērti k ā noz īmīgs kapit āls att īst ībai. Latvijas ilgtsp ējīgas strat ēă ijas kodols ir cilv ēka, ekonomisk ā, soci ālā un dabas kapit ālu, tostarp vietas un telpas, produktivit ātes k āpin āšana, lai atbild ētu uz glob ālo tenden ču izaicin ājumiem.

Re ăion ālās politikas pamatnost ādnes nosaka valsts re ăion ālo politiku turpm ākajiem 10 gadiem defin ējot valsts re ăion ālās politikas galvenos principus, m ērėus, priorit ātes un r īcības virzienus. Izvirz īti š ādi m ērėi: 1) Latvijas un t ās re ăionu att īst ības l īme Ħa tuvin āšana Eiropas valstu l īmenim. Latvijas un tās re ăionu konkur ētsp ējas pieaugums p ārējo Eiropas Savien ības re ăionu vid ū; 2) līdzv ērt īgu dz īves, darba un vides apst ākĜu nodrošin āšana valsts iedz īvot ājiem visā Latvij ā, lai sekm ētu l īdzsvarotu valsts teritorijas, re ăionu un to da Ĝu att īst ību; 3) līdzv ērt īgu uz Ħē mējdarb ības priekšnoteikumu rad īšana vis ā Latvij ā, lai sekm ētu līdzsvarotu valsts teritorijas, re ăionu un to da Ĝu att īst ību.

Lapa 8 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Nacion ālais att īst ības pl āns (NAP) ir Latvijas soci ālekonomisk ās att īst ības strat ēă isk ās pl ānošanas dokuments laika posmam no 2007. – 2013. gadam. Tas nosaka Latvijas galvenos att īst ības virzienus un par āda valsts un sabiedr ības svar īgākos uzdevumus ce Ĝā uz t ālāku mērėi politi ėiem, ier ēdĦiem un ikvienam Latvijas iedz īvot ājam. NAP izvirza Latvijas izaugsmes modeli „Cilv ēks pirmaj ā viet ā” un m ērėi dz īves kvalit ātes uzlabošanai. NAP m ērėis ir sekm ēt līdzsvarotu un ilgtsp ējīgu valsts att īst ību un nodrošin āt Latvijas konkur ētsp ējas palielināšanos Eiropas Savien ībā. NAP izvirza Latvijas att īst ības strat ēă isko m ērėi un nosaka galvenos rīcības virzienus, kas sp ēs nodrošin āt stabilu valsts un sabiedr ības izaugsmi. NAP uzdevums ir:

koncentr ēt sabiedr ības uzman ību uz vienotu m ērėi;

nodrošin āt darb ību koordin āciju un sabalans ētību;

finanšu l īdzek Ĝu m ērėtiec īgu novirz īšanu valsts att īst ības m ērėu sasniegšanai un tam nepieciešamo priekšnosac ījumu rad īšanai. Nacion ālaj ā strat ēă iskaj ā ietvardokument ā 2007. – 2013.gadam ir noteiktas 3 tematisk ās asis:

cilv ēku resursu att īst ība un efekt īva izmantošana;

konkur ētsp ējas palielin āšana un virz ība uz zin āšanu ietilp īgu ekonomiku;

publisko pakalpojumu un infrastrukt ūras uzlabojumi k ā priekšnoteikums valsts un t ās teritorijas l īdzsvarotai att īst ībai. Katrai no t ām ir pak ārtota operacion ālā programma, kas pieska Ħota atbilstošajiem ES fondiem:

Cilv ēku resursi un nodarbin ātība (Eiropas Soci ālā fonda operacion ālā programma), kas ietver nodarbin ātības veicin āšanu, izgl ītības att īst ību, soci ālo iek Ĝaušanu, administrat īvās kapacit ātes stiprin āšanu un lab āka regul ējuma principu ieviešanu valsts p ārvald ē;

Uz Ħē mējdarb ība un inov ācijas (Eiropas Re ăion ālās att īst ības fonda operacion ālā programma), kas ietver inov āciju un zin ātnes potenci āla att īst ību un uz Ħē mējdarb ības veicin āšanu;

Infrastrukt ūra un pakalpojumi (Eiropas Re ăion ālās att īst ības fonda un Koh ēzijas fonda operacion ālā programma), kas ietvers transporta, vides, inform ācijas un komunik āciju tehnolo ăiju, soci ālās infrastrukt ūras, kult ūras un t ūrisma, policentriskai att īst ībai svar īgāko infrastrukt ūras elementu att īst ību. 1999.gad ā Vides aizsardz ības un re ăion ālās att īst ības ministrija ir izstr ādājusi Biolo ăisk ās daudzveid ības nacion ālo programmu , kuras m ērėis ir saglab āt un atjaunot ekosist ēmu un to dabisk ās strukt ūras daudzveid ību. T ā paredz daž ādus pas ākumus biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšanai un l īdz ar to ar ī vides kvalit ātes nodrošin āšanai, tai skait ā:

saglab āt un atjaunot ekosist ēmu un to dabisk ās strukt ūras daudzveid ību;

saglab āt un veicin āt viet ējo savva Ĝas sugu daudzveid ību;

saglab āt savva Ĝas sugu, k ā ar ī kult ūraugu un m ājdz īvnieku š ėir Ħu ăen ētisko daudzveid ību;

Lapa 9 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

veicin āt tradicion ālās ainavas strukt ūras saglab āšanos;

nodrošin āt dz īvās dabas resursu l īdzsvarotu un ilgtsp ējīgu izmantošanu. Jūrmalas pils ētai ir saistoša Rīgas pl ānošanas re ăiona att īst ības strat ēă ija , kas tika izstr ādāta 2000.gad ā. Mainoties situ ācijai re ăion ā rad ās nepieciešam ība p ēc att īst ības strat ēă ijas satura un ilgtermi Ħa priorit āšu izv ērt ēšanas un aktualiz ācijas. Aktualiz ētā strat ēă ija apstiprin āta R īgas pl ānošanas re ăiona att īst ības padomes s ēdē 2008.gada 22.decembr ī. R īgas pl ānošanas re ăiona att īst ības strat ēă ija ir ilgtermi Ħa re ăion ālās politikas pl ānošanas dokuments. Strat ēă ijas izstr ādes m ērėis ir noteikt re ăiona ilgtsp ējīgas un l īdzsvarotas att īst ības pamatnost ādnes, orientierus, m ērėus un uzdevumus, lai uz viet ējās, re ăion ālās un starptautisk ās sadarb ības pamata str ādātu kop ējai re ăiona izaugsmei. Aktualiz ētā R īgas re ăiona att īst ības strat ēă ija 2000.-2020.gadam ir pamatdokuments re ăion ā apvienojušos pašvald ību uz partnerattiec ībām balst ītai saska Ħotu l ēmumu pie Ħemšanai un rīcībai. Strat ēă ija iez īmē re ăiona att īst ības m ērėus un uzdevumus, ko nevar veikt viena atseviš ėa pašvald ība, bet kam nepieciešama savstarp ēja vienošan ās un kop ējas r īcības. Strat ēă ijas īstenošana paredzami rad īs priekšnoteikumus re ăiona un visu taj ā ietilpstošo pašvald ību ilgtsp ējīgai att īst ībai. Saska Ħā ar R īgas re ăiona att īst ības strat ēă ij ā noteikto re ăiona att īst ības v īziju un izvirz ītaj ām ilgtermi Ħa priorit ātēm ir izstr ādāta R īgas re ăiona att īst ības programma 2005. – 2011. gadam , kuras visp ārīgais m ērėis ir veicin āt re ăiona stabilu, sabalans ētu un ilgtsp ējīgu att īst ību, paaugstinot katra iedz īvot āja dz īves kvalit āti un nodrošinot re ăiona konkur ētsp ēju starptautisk ā m ērog ā. Savuk ārt, programmas tiešais m ērėis ir re ăiona kop īgo att īst ības interešu integr ēšana nacion ālas un starptautiskas noz īmes att īst ības dokumentos un iev ērošana viet ēja l īme Ħa att īst ības dokumentos. Rīgas re ăiona ietvaros ir izstr ādāts Rīgas pl ānošanas re ăiona telpiskais (teritorijas) pl ānojums 2005. – 2025. gadam . Pl ānošanas dokumentu izstr ādājusi R īgas re ăiona att īst ības a ăent ūra sadarb ībā ar koordin ācijas un darba grup ām, iek Ĝaujot taj ās daž ādu nozaru speci ālistus. Re ăiona teritorijas pl ānojums ir ilgtermi Ħa pl ānošanas dokuments, kas nacion ālā l īmen ī ir ar ī re ăion ālās politikas dokuments. Telpisk ā pl ānojuma izstr ādes visp ārējais m ērėis ir veicin āt re ăiona stabilu, sabalans ētu un ilgtsp ējīgu att īst ību, paaugstinot katra iedz īvot āja dz īves kvalit āti un nodrošinot re ăiona konkur ētsp ēju starptautisk ā m ērog ā. Telpisk ā pl ānojuma izstr ādes tiešais m ērėis ir:
ieg ūt p ārsektori ālu ilgtermi Ħa R īgas pl ānošanas re ăiona telpas (teritorijas) izmantošanas redz ējumu 20 gadu periodam, paredzot re ăionam ilgtsp ējīgu att īst ību un ciešas funkcion ālas saiknes ar kaimi Ħu re ăioniem, k ā ar ī īpašu lomu Latvij ā un Baltijas j ūras re ăion ā;
veidot telpisku karkasu, lai, atbilstoši R īgas pl ānošanas re ăiona att īst ības strat ēă ij ā noteiktaj ām priorit ātēm un m ērėiem, re ăiona att īst ības programm ā noteiktie pas ākumi un projekti tiktu harmoniski – saska Ħā ar ilgtsp ējīgas att īst ības pras ībām - saist īti ar esošo un perspekt īvo apdz īvojuma un saimniecisko strukt ūru, iedz īvot āju kust ību un nodarbin ātību, transporta un satiksmes infrastrukt ūru, vides v ērt ību strukt ūru u.c.

Lapa 10 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lai aizsarg ātu un pareizi apsaimniekotu valsts noz īmes īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas un NATURA 2000 teritorijas, tiek izstr ādāti dabas aizsardz ības pl āni . Dabas aizsardz ības pl ānos ietvertie ierobežojumi un ieteikumi j āĦ em v ērā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā, nosakot nepieciešamos teritorijas aizsardz ības pamatprincipus. Dabas aizsardz ības pl āna uzdevums ir saska Ħot dabas aizsardz ības, dabas resursu izmantošanas, re ăiona att īst ības un citas saist ītās r īcības, nodrošinot teritorijas v ērt ību saglab āšanu. Tas defin ē teritorijas apsaimniekošanas un citus nepieciešamos pas ākumus, k ā ar ī teritorijas iedal ījumu zon ās atbilstoši veicamajiem aizsardz ības un izmantošanas pas ākumiem. Pašlaik dabas aizsardz ības pl āni ir izstr ādāti un apstiprin āti 4 J ūrmalas pils ētas aizsarg ājam ām teritorij ām:

Ėemeru nacion ālajam parkam, kas izstr ādāts 2002.gad ā;

dabas parkam „Ragak āpa”, kas izstr ādāts 2004.gad ā;

dabas liegumam „Lielupes gr īvas p Ĝavas”, kas izstr ādāts 2004.gad ā;

dabas liegumam „Darmštates priežu audze”, kas izstrādāts 2006.gad ā. Piej ūras re ăion ālā atkritumu apsaimniekošanas pl āna 2007.–2013.gadam m ērėi ir š ādi: 1) samazin āt atkritumu rašanos un nodrošin āt iev ērojamu kop ējā rad īto atkritumu daudzuma samazin āšanu, izmantojot lab ākus veidus, k ā nov ērst atkritumu rašanos, un lab ākos pieejamos tehniskos pa Ħē mienus, k ā ar ī palielinot resursu izmantošanas efektivit āti un veicinot pat ērētāju apzin īgu r īcību; 2) nodrošin āt, lai jau rad ītie atkritumi:
neb ūtu b īstami vai rad ītu tikai nelielu risku videi un cilv ēku vesel ībai;
atgrieztos atpaka Ĝ ekonomiskaj ā aprit ē p ēc p ārstr ādes vai noder īgā veid ā (piem ēram, komposts), vai nekait īgā veid ā;
tiktu apglab āti p ēc iesp ējas maz ākā daudzum ā, k ā ar ī izn īcin āti vai apglab āti cilv ēku vesel ībai un videi droš ā veid ā;
tiktu apstr ādāti p ēc iesp ējas tuv āk to rašan ās vietai. Pl āns veicina š ādu Atkritumu apsaimniekošanas valsts pl ānā 2006.–2012.gadam noteikto priorit āšu ieviešanu: 1) visu darbojošos sadz īves atkritumu izg āztuvju sl ēgšana l īdz 2009.gadam un rekultiv ēšana l īdz 2012.gadam saska Ħā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts pl ānu 2006.–2012.gadam, k ā ar ī m ūsdienu pras ībām atbilstoša sadz īves atkritumu poligona izb ūve (Talsu rajona Laidzes pagasta "Janv āri"); 2) poligon ā apglab ājamo biolo ăiski no ārd āmo atkritumu apjoma samazin āšana – pl ānā paredz ēts uzs ākt biolo ăiski no ārd āmo atkritumu kompost ēšanu, izveidojot Piej ūras re ăiona pils ētās piecus kompost ēšanas laukumus; 3) izlietot ā iepakojuma re ăener ācijas m ērėu sasniegšana. Pl ānā paredz ēts vis ā re ăion ā uzlabot dal ītās atkritumu v ākšanas iesp ējas, izveidojot 157 sadz īves atkritumu dal ītās vākšanas punktus un devi Ħus š ėiroto atkritumu sav ākšanas laukumus, k ā ar ī vienu atkritumu p ārkraušanas staciju.

Lapa 11 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA

Strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums (SIVN) ir process, kura m ērėis ir uzlabot nozares politikas, politikas pl āna, r īcības programmas, k ā ar ī citu nacion ālo, re ăion ālo un viet ējo strat ēă isko pl ānošanas dokumentu un normat īvo aktu kvalit āti, v ērt ējot šo dokumentu iesp ējamo ietekmi uz vidi un laic īgi nov ēršot vai mazinot to īstenošanas negat īvās ietekmes. Šis process ir v ērsts uz to, lai izv ērt ētu, k ādas b ūtiskas tiešas vai netiešas p ārmai Ħas vid ē var rasties politikas pl ānošanas dokumentu īstenošanas rezult ātā, un k ā t ās ietekm ēs dabas kapit ālu – resursus un pakalpojumus. SIVN ir veicams pl ānu un programmu sagatavošan ās posm ā, un t ā nepieciešam ību un procesu nosaka starptautisk ā un nacion ālā likumdošana. Vides p ārskats ir sagatavots atbilstoši Ministru Kabineta 23.03.2004. noteikumiem Nr.157 „K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēă iskais nov ērt ējums” un likumam „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu” (30.05.2001., ar groz ījumiem kas izsludin āti l īdz 15.09.2005.). Saska Ħā ar likumu „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu”, strat ēă isko nov ērt ējumu veic pl ānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var b ūtiski ietekm ēt cilv ēku vesel ību un vidi, tai skait ā teritorijas pl ānojumiem, ar ī tiem, kuri saist īti ar Eiropas Savien ības l īdzfinans ējuma izmantošanu, ja attiec īgos pl ānošanas dokumentus saska Ħā ar normat īvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstr ādā vai pie Ħem Saeima, Ministru kabinets, pašvald ība, valsts vai pašvald ības instit ūcija. Likumdošanas pras ības paredz SIVN (turpm āk tekst ā SIVN) procesa ietvaros sagatavot Vides p ārskatu, kur ā raksturotas pl ānošanas dokumenta b ūtisk ās ietekmes uz vidi. Tas ir īpaši nepieciešams pl ānošanas dokumentiem, kuru īstenošanas rezult ātā var būtiski tikt ietekm ēti Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas teritoriju ( NATURA 2000 ), un tas liel ā m ērā attiecas ar ī uz Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă iju. SIVN proces ā ir svar īgi identific ēt sagaid āmo ietekmi uz vidi un dabas resursiem, kas saist īti ar pl ānošanas dokumenta īstenošanu. Strat ēă isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma (SIVN) procesa m ērėis ir pan ākt vides aspektu integr ēšanu pl ānošanas proces ā, nodrošinot, ka vides v ērt ības tiek atbilstoši iestr ādātas Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā. Ja šos aspektus nav iesp ējams iestr ādāt paš ā pl ānošanas dokument ā, tad ir j āpan āk, lai šie aspekti tiktu iev ēroti, izstr ādājot katru konkr ēto ieviešanas pas ākumu. SIVN visp ārīgie uzdevumi ir nov ērt ēt vides apst ākĜus un sniegt inform āciju l ēmumu pie Ħē mējiem, k ā ar ī inform ēt plaš āku sabiedr ību par sagaid āmo b ūtisko ietekmi uz vidi dokumenta ieviešanas gad ījum ā.

2.1. SIVN process un metodolo ăija

Past āv b ūtiskas atš ėir ības starp ietekmes uz vidi nov ērt ējumu, kas j āveic projektiem (piem ēram, infrastrukt ūras objektiem, ražošanas objektiem), un SIVN, kas tiek veikts politikas pl ānošanas dokumentiem. Ietekmes uz vidi nov ērt ējums projektiem saist ās ar v ērt ējumu un secin ājumiem par kvantitat īvi un kvalitat īvi izm ērāmām ietekm ēm uz vidi, uz k ā pamata tiek pie Ħemts l ēmums par darb ības at Ĝaušanu un izvirz ītajiem nosac ījumiem vai ierosin ātās

Lapa 12 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats darb ības aizliegšanu. Savuk ārt politikas plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi izv ērt ējums ir vērsts uz pl ānošanas dokumentu satura optimiz ēšanu un vides aspektu integr āciju tajos. Līdz ar to SIVN proces ā un Vides p ārskata veidošan ā ir izmantota metodika, kas balst īta uz atbilst ības izv ērt ējumu vides aizsardz ības un ilgtsp ējīgas att īst ības principiem, m ērėu un uzdevumu un kvalitat īvu ietekmju v ērt ējumu. Teritorijas pl ānojuma v ērt ēšan ā tika izmantoti vides aizsardz ības principi un ilgtsp ējīgas att īst ības, k ā ar ī koncepcija par dabas kapit ālu k ā vienu no sabiedr ības v ērt ībām. SIVN balst ās uz š ādiem principiem: Integr ācija – vides aspekti piln ībā ir j āintegr ē politikas pl ānošanas dokument ā, t ādēĜ vides aspekti ir j āĦ em v ērā pl ānošanas agr ā stadij ā, lai izvair ītos no konceptu ālām k Ĝū dām. Š ādā gad ījum ā SIVN pal īdz veikt pied āvāto r īcības virzienu anal īzi un identific ēt t ās r īcības, kam no vides viedok Ĝa nepieciešama papildus izp ēte par to ietekmi. Piesardz ības princips – pie Ħemot l ēmumus, nepieciešams izmantot piesardz ības principu, pat, ja pl ānot ās darb ības tieša negat īva ietekme nav pier ādīta, jo ekosist ēmu nestsp ēju jeb ietilp ību un sakar ība starp slodz ēm un dabas kapit ālu nav iesp ējams prec īzi noteikt. Starppaaudžu taisn īgums – pašreiz ējai paaudzei ir j āsaglab ā vai j āvairo soci ālais, dabas un cilv ēku rad ītais kapit āls un j ādod n ākamaj ām paaudz ēm iesp ējas att īst īties. Alternat īvu izv ērt ēšana – nepieciešams izv ērt ēt k ā politikas pl ānošanas dokument ā paredz ētās r īcības un to iesp ējam ās alternat īvas ietekm ēs vides resursus un to kvalit āti. Pārskat āmība – SIVN ir atv ērts un p ārskat āms l ēmumu pie Ħemšanas process, kas paredz interešu grupu un nevalstisko organiz āciju iesaisti, k ā ar ī aprakstot SIVN metodolo ăiju, lēmumu pie Ħemšanas meh ānismus un sniedzot pamatojumu nov ērt ējum ā iek Ĝautajiem apgalvojumiem. SIVN p ārskat āmību nodrošina ar ī Vides p ārskata sabiedrisk ā apspriešana un tās rezult ātu publiskošana. SIVN procesa gaita un metodolo ăijas pielietošana att ēlota bloksh ēmā (skat. 1.att.).

Lapa 13 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Sākotn ējais nov ērt ējums att īst ības strat ēă ijas b ūtības anal īze, b ūtisko vides aspektu identific ēšana un nov ērt ējuma metodolo ăijas izstr āde

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas Ar att īst ības strat ēă ijas īstenošanu būtības īsa anal īze un raksturojums saist ītie b ūtiskie vides aspekti

Inform ācija Nulles scen ārija izstr āde par vides st āvokli - vides resursu Priekšlikumi un kvalit ātes att īst ības nov ērt ējums strat ēă ijas papildin āšanai ar vides aspektiem

Nov ērt ējuma veikšana ar strat ēă ijas īstenošanu saist īto ietekmju uz vidi nov ērt ējums

Darb ības virzienu un priorit āšu nov ērt ējums

Atbilst ības nov ērt ējums Detaliz ēts priorit āšu nacion āliem un īstenošanas ietekmes starptautiskiem vides uz vidi v ērt ējums politikas m ērėiem

Priekšlikumi negat īvās ietekmes nov ēršanai un mazin āšanai

Sabiedrisk ā apspriešana instit ūcijas un organiz ācijas sniedz koment ārus par izstr ādāto Vides p ārskata projektu

Vides p ārskata sabiedrisk ā apspriešana Sa Ħemto priekšlikumu un koment āru iestr ādāšana Vides p ārskat ā

Vides p ārskata gala redakcijas sagatavošana un apstiprin āšana

Vadl īnijas un priekšlikumi vides indikatoriem att īst ības strat ēă ijas Vides p ārskata gala redakcijas ieviešanas monitoringam sagatavošana

1.att. Nov ērt ējuma procesa un metodolo ăijas bloksh ēma

Lapa 14 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

2.2. Vides p ārskata sagatavošanas pamatprincipi

Vides p ārskats balst ās uz J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā 2010-2030 iek Ĝauto m ērėu, priorit āšu, k ā ar ī pl ānoto pas ākumu īstenošanas ietekmes uz vidi izv ērt ējumu, k ā ar v ērt ējuma par pl ānošanas dokumenta atbilst ību starptautiskajai un nacion ālajai vides politikai. Vides pārskata izstr ādes proces ā tika izmantotas daž ādas metodes datu ieg ūšanai un anal īzei. Kopum ā vides p ārskata sagatavošan ā var izdal īt š ādus b ūtisk ākos etapus: 1. Dokumentu atbilst ība un sasaiste ar citiem likumdošanas dokumentiem Izstr ādājot un ieviešot strat ēă iju ir būtiski, lai iesp ēju robež ās tiktu iev ērotas ar ī citos nacion ālos, re ăion ālos un sektoru pl ānošanas dokumentos izvirz ītās pras ības un paredz ētie pas ākumi. 2. Pašreiz ējās situ ācijas un nulles scen ārija nov ērt ējums Vide sev ī ietver Ĝoti plašu jaut ājumu loku, t ādēĜ nepieciešams defin ēt galven ās jomas, kuras Strat ēă ijas kontekst ā ir b ūtisk ākās un kur ām potenci āli ir b ūtisk ākā ietekme uz vidi. Lai to izdar ītu, tiek izveidots t.s. nulles scen ārijs. Tas apraksta virzošos sp ēkus, tendences J ūrmalas pils ētas att īst ībā un ietekm ē uz vidi, k ā ar ī vides kvalit āti, galven ās slodzes un r īcības negat īvās ietekmes mazin āšanai. Šaj ā etap ā tiek apkopota pieejam ā pamatinform ācija par vides st āvokli J ūrmalas pils ētā, t ādējādi veicot s ākotn ējo nov ērt ējumu un identific ējot b ūtiskos vides aspektus, kas saist īti ar pl ānošanas dokumentu. SIVN veikšanai izmantota publiski pieejama inform ācija – publiski gada p ārskati, indikatori, daž ādu politikas pl ānošanas dokumentu anal ītisk ā da Ĝa, k ā ar ī Strat ēă ijas izstr ādes proces ā sagatavot ā inform ācija par esoš ā st āvok Ĝa nov ērt ējumu. Inform ācija par vides resursiem un vides kvalit ātes nov ērt ējumu un tendences tiek izmantotas b āzes scen ārija veidošan ā. Vides pārskata ierobežot ā apjoma d ēĜ p ārskat ā ir iek Ĝauts kopsavilkums par vides st āvok Ĝa raksturojumu un b ūtisk ākajiem rādītājiem, kas raksturo vides kvalit āti, tendences un slodzes uz vides kvalit āti un dabas resursiem. Liel ākās gr ūtības rad īja atš ėir īgo j ēdzienu interpret ācijas datu savstarp ējā sal īdzin āšan ā. Balstoties uz šaj ā etap ā ieg ūto inform āciju, tiek sagatavota vides p ārskata sada Ĝa par sagaid āmaj ām izmai Ħā m un b ūtisk ākajiem vides aspektiem situ ācij ā, ja pl ānošanas dokuments netiek īstenots jeb t.s. nulles scen ārijs. 3. Att īst ības strat ēă ijas īstenošanas b ūtisko ietekmju uz vidi v ērt ējums Att īst ības strat ēă ijas īstenošanas potenci ālās ietekmes uz vidi izv ērt ējumu veido vair āki elementi:
Esoš ās situ ācijas anal īzes un SVID izv ērt ējums;
Izvirz īto strat ēă isko m ērėu un priorit āšu izv ērt ējums;
Priorit āšu ietvaros iek Ĝauto aktivit āšu iesp ējam ās ietekmes uz vidi izv ērt ējuma (tiek veikts atbilstoši aktivit āšu apraksta detaliz ācijas pak āpei, k ā ar ī Ħemot v ērā, ka strat ēă ij ā iek Ĝautajiem pas ākumiem ir indikat īvs raksturs);
Vērt ējums par telpisk ās att īst ības perspekt īvu;

Lapa 15 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

SIVN process tiek organiz ēts t ā, lai identific ētu gan pozit īvās, gan negat īvās ietekmes uz vidi, kā ar ī kumulat īvās ietekmes. Tiek izmantota inform ācija, ko sniedz nulles scen ārijs, k ā ar ī balstoties uz strat ēă ij ā iek Ĝauto inform āciju un esoš ās situ ācijas anal īzi, tiek prognoz ētas sagaid āmās ietekmes. SIVN iesp ēju robež ās tiek ar ī sniegti priekšlikumi, k ādu pas ākumu iek Ĝaušana no vides viedok Ĝa b ūtu noz īmīga. Attiec ībā uz negat īvo ietekmju uz vidi nov ēršanu vai mazin āšanu un pozit īvo ietekmju pastiprin āšanu, nepieciešams Ħemt v ērā pl ānošanas dokumenta ieviešanas sist ēmu. Sniedzot priekšlikumus indikatoriem un politikas pl ānošanas ieviešanas monitoringam, izv ēlēti t ādi indikatori, kuri jau tiek apr ēė in āti vai kuru apr ēė in āšanai tiek sistem ātiski apkopota b āzes inform ācija. Sagatavojot priekšlikumus pl ānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa pas ākumiem un monitoringa p ārskatam, tiek Ħemts v ērā esoš ā valsts vides monitoringa t īkla, veikto nov ērojumu un inform ācijas pieejam ības raksturojums.

4. Secin ājumi un atbildes uz b ūtisk ākajiem jaut ājumiem Veicot SIVN, pl ānošanas dokuments tiek analiz ēts un v ērt ēts, lai noteiktu pl ānošanas dokumenta īstenošanas iesp ējam ās ietekmes uz vidi un sniedzot atbildes uz šādiem jaut ājumiem:

Kādi b ūs pl ānošanas dokumentu īstenošanas tiešie un netiešie rezult āti?

Kādā veid ā rezult āti skars apk ārt ējo vidi?

Kāds b ūs jebkuras potenci ālās ietekmes uz vidi m ērogs un b ūtība, pozit īvās un negat īvās ietekmes, pagaidu un notur īgās ietekmes un to rad ītās tieš ās sekas?

Kādas visticam āk b ūs sabiedr ības un ieinteres ēto pušu liel ākās bažas attiec ībā uz iesp ējamo ietekmi uz vidi?

Kas b ūs j ādara ietekmju mazin āšanai, vai visp ār kaut kas b ūs j ādara, lai mazin ātu vai nov ērstu negat īvo ietekmi uz vidi?

Kādas b ūs atlikuš ās ietekmes, vai visp ār t ādas b ūs p ēc mazinošo pas ākumu realiz ēšanas?

Kāda b ūs nepieciešam ība kompens ēt zaud ējumus dabai, skartajiem indiv īdiem, uz Ħē mumiem?

Kāds vides monitorings raksturotu iesp ējam ās ietekmes, k ādu vides st āvok Ĝa r ādītāju izmai Ħu tendenc ēm b ūtu piev ēršama īpaša uzman ība?

2.3. Sabiedr ības l īdzdal ība Sabiedr ības, organiz āciju un instit ūciju viedoklis tiek Ħemts v ērā vair ākos SIVN etapos:

Veicot s ākotn ējo nov ērt ējumu par J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas b ūtiskajiem vides aspektiem;

Noskaidrojot sabiedr ības viedokli, t ādej ādi Ħemot to v ērā veicot nov ērt ējumu;

Lapa 16 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Organiz ējot vides p ārskata projekta sabiedrisk ās apspriešanas procesu, tai skait ā sabiedrisk ās apspriešanas san āksmi;

Iestr ādājot sabiedr ības p ārst āvju koment ārus vides p ārskata gala redakcij ā – Ħemot vērā gan sa Ħemtos koment ārus par vides p ārskata projektu, gan ar ī par att īst ības strat ēă iju. Strat ēă ijas 1.redakcijas sabiedrisk ā apspriešana norisin ājās laika posm ā no 2010. gada 14.apr īĜ a l īdz 14.maijam. Sabiedrisk ās apspriešanas san āksme notika 2010. gada 26.apr īlī. Strat ēă ijas 1.redakcija tika public ēta J ūrmalas pils ētas m ājas lap ā, k ā ar ī viet ējā laikrakst ā. Par strat ēă iju tika sa Ħemti 28 iedz īvot āju priekšlikumi, kas tika apspriesti Strat ēă ijas izstr ādes darba grup ā. Pamatojoties uz 1.redakcijas sabiedrisk ās apspriešanas rezult ātiem un sa Ħemtajiem priekšlikumiem, tika sagatavota strat ēă ijas 2.redakcija, kurai tika sagatavots vides p ārskata projekts. Pazi Ħojumi par Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas vides p ārskata sabiedrisk ās apspriešanas uzs ākšanu un sabiedrisk ās apspriešanas san āksmi tika ievietots viet ējā laikrakst ā „J ūrmalas Ned ēĜ as Zi Ħas”, Vides p ārraudz ības valsts biroja (http://www.vpvb.gov.lv ), Jūrmalas pils ētas http://www.jurmala.lv ( 1. pielikums ) un SIA „Grupa93” mājas lap ā ( http://www.grupa93.lv/jurmala ), k ā Vides valsts dienesta Lielr īgas re ăion ālaj ā vides p ārvald ē (R ūpniec ības iel ā 23, R īgā) uz informat īvā stenda. Sabiedrisk ās apspriešanas laik ā tika organiz ēta viena san āksme, kas notika 2010. gada 26. august ā Jūrmalas pils ētas domes san āksmju z ālē (protokols pievienots 5. pielikum ā). Ar pl ānošanas dokumentu un tās vides p ārskata projektu var ēja iepaz īties Jūrmalas pils ētas dom ē, Jūrmalas pils ētas m ājas lap ā http://www.jurmala.lv , k ā ar ī SIA „Grupa93” m ājas lap ā (http://www.grupa93.lv/jurmala ). Visi interesenti priekšlikumus un koment ārus rakstveid ā var ēja iesniegt Jūrmalas pils ētas dom ē, k ā ar ī SIA „Grupa93”. Atbilstoši Vides p ārraudz ības valsts biroja pras ībām, vides p ārskata projekts koment āru un priekšlikumu sa Ħemšanai tika nos ūtīts š ādām instit ūcij ām (skat. 2. pielikumu): 1. Valsts vides dienesta Lielr īgas re ăion ālajai vides p ārvaldei; 2. Vesel ības inspekcijas atbilstošai strukt ūrvien ībai; 3. Dabas aizsardz ības p ārvaldes Ėemeru nacion ālā parka administr ācijai; 4. Rīgas pl ānošanas re ăiona administr ācijai. Atzinumi par vides p ārskata projektu tika sa Ħemti no Dabas aizsardz ības p ārvaldes Ėemeru nacion ālā parka administr ācijas (06.09.2010., Nr. K-2-04/200), Vesel ības inspekcijas Vides vesel ības noda Ĝas (23.08.2010, Nr. 4.10-27/11244/6871) un Vides valsts dienesta Lielr īgas re ăion ālās vides p ārvaldes (03.09.2010. Nr.5-4/2866) (skat. 3. pielikumu ). Tāpat tika sa Ħemti priekšlikumi no Vides aizsardz ības kluba (24.09.2010., Nr. 2.5-45), daž ādus koment ārus un priekšlikumus attiec ībā uz vides p ārskatu san āksmes dal ībnieki izteica sabiedrisk ās apspriešanas san āksmes laik ā, k ā ar ī iedz īvot āji iesniedza vair ākus iesniegumus J ūrmalas pils ētas dom ē ( 4. pielikums ). Visi sabiedrisk ās apspriešanas laik ā saĦemtie koment āri, kā ar ī atbildes uz iebildumiem un atsauksm ēm par Vides p ārskata projektu tika Ħemti v ērā sagatavojot Vides p ārskata gala redakciju.

Lapa 17 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Būtisk ākie koment āri bija saist īti iesp ējam ām negat īvām ietekm ēm uz biolo ăisko daudzveid ību un īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām īstenojot daž ādus infrastrukt ūras att īst ības projektus Lielupes aizsargjosl ā un R īgas l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā, k ā ar ī k ūrorta puduru att īst ība Jaun ėemeros, kas atrodas Ėemeru nacion ālā parka neitr ālaj ā un ainavu aizsardz ības zon ā. Vides p ārskat ā ir iek Ĝautas š īs iesp ējam ās negat īvās ietekmes un nor ādīts, ka izstr ādājot teritorijas pl ānojumu un konkr ētu projektu pl ānošanas stadij ā ir j āpl āno pas ākumi negat īvo, it īpaši neatgriezenisko ietekmju nov ēršanai vai mazin āšanai. Tika sa Ħemti ar ī koment āri par enkurobjektu īstenošanu un to iesp ējamo negat īvo ietekmi uz vidi. Šie koment āri tika Ħemti vērā preciz ējot noda Ĝu par iesp ējamo b ūtisko ietekmi uz vidi. T āpat no organiz ācij ām un iedz īvot ājiem tik sa Ħemti daž ādi redakcion āla rakstura koment āri, gan priekšlikumi p ēc būtības – visi sa Ħemtie koment āri tika izv ērt ēti un iesp ēju robež ās Ħemti v ērā. Da Ĝa no koment āriem bija saist īti ar v ēlmi p ēc detaliz ēta ietekmes uz vidi nov ērt ējuma konkr ētās Jūrmalas pils ētas teritorijas da Ĝā s vai uz Ħē mumu saimniecisk ās darb ības veikšanas teritorij ās, ta ču gatavojot vides p ārskatu t ā detaliz ācijas pak āpe tika sam ērota ar J ūrmalas pils ētas strat ēă ijas detaliz ācijas pak āpi, t ādej ādi ietekmes uz vidi v ērt ējums b ūs j āveic turpm ākā pl ānošanas stadij ā. Savuk ārt da Ĝa no sa Ħemtajiem koment āriem ir v ērt ējami k ā pozit īvi vai neitr āli. Sa Ħemtie atzinumi no instit ūcij ām un organiz ācij ām ir iek Ĝauti Vides p ārskata pielikum ā. Detaliz ēts p ārskats par to, k ā sa Ħemtie koment āri un viedok Ĝi ir tikuši Ħemti v ērā sagatavojot vides p ārskata gala redakciju tabulas veid ā ir pievienots vides p ārskatam(skat. 3. pielikumu un 4. pielikumu ). Vides p ārskata projekts 2010.gada 28.oktobr ī tika iesniegts Vides p ārraudz ības valsts birojam (VPVB). Birojs 2010.gada 25.novembr ī sniedza atzinumu Nr. 11 „Par J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas 2010.-2030.gadam Vides p ārskatu” (skat. 7. pielikumu un 12.noda Ĝu).

Lapa 18 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

3. SITUĀCIJAS ANALĪZE

3.1. Teritorijas apraksts

3.1.1. Teritorijas atrašan ās vieta, plat ība, dabas apst ākĜi

Jūrmalas pils ēta atrodas Latvijas centr ālaj ā da Ĝā R īgas l īč a dienvidu piekrast ē uz šauras zemes str ēles starp Lielupi un R īgas l īci, Lielupes labaj ā krast ā ietverot teritorijas sauszemes joslu pret ī Majoriem, Bražciemu, Priedaini un V ārnukrogu. Pils ēta atrodas Piej ūras zemienes Rīgavas l īdzenum ā, kur ā no austrumu puses iestiepjas Priedaines-Bolder ājas k āpu gr ēda. Paral ēli pils ētas dienvidu robežai Lielupes labaj ā krast ā stiepjas Bab ītes novads, austrumos atrodas R īgas pils ētas administrat īvā teritorija, rietumos – Engures novads, dienvidrietumos – Tukuma novads un zieme Ĝu mala piek Ĝaujas Baltijas j ūras R īgas l īč a akvatorijai (garums 32 km). Virszemes sald ūdens ūde Ħu t īklu veido Lielupe, Vecslocene, V ēršup īte, Slokas ezers, Aklais ezers, Akacis, Melnezers, Varka Ĝu kan āls un J āĦ up īte. Pils ētas reljefs ir l ēzens, liel ākoties zems, maksim ālā atz īme – no 1-10 metriem. Pils ētā ir plašas dabas teritorijas – 64,7 km 2 (64 % no pils ētas kop ējās plat ības): meži (48%), iekšzemes ūde Ħi (10%), palie Ħu p Ĝavas (5,6%) un apst ādījumi - parki, skv ēri, kaps ētas (0,4%). Rakstur īgi vienlaidu mežu mas īvi (Krastciema, Bolder ājas k āpu, Sl ēpera purva, S ēĦ u kalna, Druvciema un Krastciema meži). Rakstur īgs piej ūras klimats ar maig ākām temperat ūras sv ārst ībām. K ūrorta objektu past āvēšanai b ūtiskas Piej ūras teritorij ās k āpas kop ā ar pludmali un j ūru rada īpašas mikroklimatisk ās zonas, kuras iev ērojot veic k ūrorta objektu un terapijas pas ākumu pl ānošanu. Noz īmīgākā saist ība J ūrmalai ir ar R īgu, kur atrodas starptautiskie satiksmes mezgli – pasažieru osta, dzelzce Ĝa stacija, autoosta: Att ālums l īdz R īgai no Dubultiem 23 km, no Ėemeriem – 44 km; att ālums l īdz lidostai no Dubultiem – 16 km. J ūrmalu un R īgu savieno R īgas-Tukuma II elektrisk ā dzelzce Ĝa l īnija un Rīgas-Ventspils automa ăistr āle E22/A10. Jūrmal ā kop ā ir 11 peldvietas R īgas l īč a piekrast ē – Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri un Jaun ėemeri. J ūrmalas pils ēta ir iesaist ījusies Glob ālā Vides izgl ītības fonda programm ā „Zil ā karoga kust ība peldviet ām” k ā rezult ātā Majoru, Bulduru un Jaun ėemeru peldvietas ir ieguvušas starptautisko Zil ā karoga godalgu. Jūrmalai rakstur īga liela dabas daudzveid ība. Izveidotas sešas īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas, to kop ējā plat ība 37,5 km 2: Eiropas noz īmes aizsarg ājam ās dabas teritorijas (Natura 2000) Ėemeru nacion ālais parks, dabas liegums „Lielupes gr īvas p Ĝavas”, dabas parks „Ragak āpa”, dabas liegums „Darmštates priežu audze”. Izveidota ar ī aizsarg ājam ā j ūras teritorija „R īgas j ūras l īč a rietumu piekraste”. T āpat J ūrmal ā atrodas viens mikroliegums un 52 dabas pieminek Ĝi – aizsarg ājami koki.

Lapa 19 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Pils ētā ir 11 Latvijas un 14 Eiropas Savien ības aizsarg ājamie biotopi (kop ā aptuveni 16 km 2 plat ībā). Izplat ītākais - mežainas j ūrmalas k āpas, kas aiz Ħem gandr īz 9 km 2 (aizsarg ājamo biotopu saraksts iek Ĝauts vides p ārskata 3.1.4.. noda Ĝā ). Lielupes osta 2004.gad ā tika sl ēgta. Ostas darb ību apgr ūtin āja Lielupes ietekas aizs ērēšana un apjom īgie l īdzek Ĝi, kas tika t ērēti aizs ērējoš ās Lielupes gultnes t īrīšanai Jūrmalas pils ētas teritorijas reljefa att īst ībā noz īmīgākā loma ir bijusi Litor īnas j ūras stadijai Baltijas j ūras att īst ībā, Lielupes pl ūdumam un m ūsdienu eolajiem procesiem. Pils ētas rakstur īga iez īme ir sal īdzinoši plaša pludmale, kuras platums zieme Ĝrietumu virzien ā samazin ās no 25-50m l īdz 2-3m. Pludmales augš ējā da Ĝā atrodas priekšk āpa ar relat īvo augstumu 1-3 m, t ās nog āžu sl īpumi abos virzienos ir aptuveni vien ādi (12-18°). Aiz priekšk āpas seko plaša k āpu veidojumu zona – t ā ir piekrastes k āpu un k āpu mas īvu mija. Piekrastes k āpu un k āpu mas īvu joslai ir gr ēdu raksturs, to absol ūto augstumu izmai Ħas visbiež āk ir robež ās 5-8m, v ējam pak Ĝaut ās nog āzes sl īpums ir 30-40°, bet pret ējā pus ē 10- 20°. Aiz k āpām izvietojas v ēja p ārp ūsta un p ārveidota smilšaina l ēzeni vi ĜĦ ota, s īkpauguraina reljefa zona. Šeit esošo pozit īvo formu relat īvais augstums ir no 2 līdz 5 m. Litor īnas j ūras abr āzijas un akumul ācijas l īdzenumam ir l ēzeni vi ĜĦ ota virsma, domin ē plakanas virsmas un atseviš ėo k āpu formu virknes, kuras š ėir p ārpurvotu pazemin ājumu ieplakas. L īdzenuma rietumu daĜā ir konstat ēti atseviš ėi iecirk Ħi ar tiem rakstur īgu krasta abr āziju, kas atsedz led āja veidotos un pirmskvart āra nogulumus. Lielupes paliene stiepjas vis ā J ūrmalas pils ētas teritorij ā, t ā ir gandr īz piln īgi l īdzena, viet ām pārpurvota. Palienes viet ām ir ietekm ējusi cilv ēku saimniecisk ā darb ība un t ās rezult ātā šaj ās viet ās ir sastopami tehnog ēnie nogulumi. Pils ētas teritorijai ir rakstur īgi augsti grunts ūde Ħu l īme Ħi, kas veicina p ārpurvošanos reljefa pazemin ājumos. Visvair āk š ādas teritorijas ir izplat ītas pils ētas rietumu da Ĝā un Priedaines apk ārtn ē.

3.1.2. Zemes dz īĜ u resursi

Ăeolo ăisk ā uzb ūve un zemes dz īĜ u resursi ir b ūtisks teritorijas att īst ības priekšnosac ījums. Zemes dz īĜ u resursus veido tagad vai n ākotn ē izmantojamie nogulumi, ieži un miner āli, iežos sastopamie š ėidrie der īgie izrakte Ħi, zemes dz īĜ u siltums un saimnieciskai izmantošanai der īgas ăeolo ăisk ās strukt ūras. Pils ētas teritorijas atrad Ħu izmantošanas kontrole ir Lielr īgas re ăion ālās vides p ārvaldes p ārzi Ħā . No J ūrmal ā pieejamiem dabas resursiem š ā teritorijas pl ānojuma izstr ādes laik ā tiek ieg ūti galvenok ārt pazemes ūde Ħi un ārstniec ības d ūĦ as. Latvijas Vides ăeolo ăijas un meteorolo ăijas centra izveidotaj ā Valsts der īgo izrakte Ħu kadastr ā ir iek Ĝautas 4 der īgo izrakte Ħu atradnes: tr īs Slok ā dolom īta ieguvei, viena smilts ieguvei Lielupes gultn ē, ta ču t ās netiek izmantotas.

Lapa 20 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Atbilstoši Latvijas Vides ăeolo ăijas meteorolo ăijas centra datu b āzes „Urbumi” inform ācijai Jūrmal ā pazemes ūde Ħu ieguvei ir ier īkoti 33 miner ālūde Ħu (ies āĜū dens, ies āĜū dens un sāls ūdens) urbumi. No miner ālūde Ħu urbumiem pašlaik darbojas 9, p ārējie netiek izmantoti vai to statuss nav zin āms. Ārvalstu uz Ħē muma „Jantarnij Bereg” izmantot ās sulf ātu ies āĜū dens atradnes Ėemeri (Jaun ėemeri) atradnes apstiprin ātie A kategorijas kr ājumi ir 744 m3/diennakt ī, N kategorijas – 256 m 3/diennakt ī. S āĜū dens atradnes pils ētā ir tr īs un to kr ājumi 2009. gada 1.janv ārī atbilstoši šādi: „Jaun ėemeri, Dzintarkrasts”, - apstiprin ātie N kategorija – 1 555 m 3/diennakt ī (lietot ājs ārvalstu uz Ħē mums „Jantarnij Bereg”), „Vaivari 1” - akcept ētie A kategorijas kr ājumi – 576 m3/diennakt ī (lietot ājs - VSIA „Nacion ālais rehabilit ācijas centrs”) un „Dzintari sanatorija” – apstiprin ātie A kategorijas kr ājumi 2160 m 3/diennakt ī (lietot ājs – VSIA „Iekšlietu ministrijas polikl īnika”). S āls ūdens atradnes „Jaun ėemeri 1” apstiprin ātie A kategorijas kr ājumi – 70 m3/diennakt ī, N kategorijas – 130 m 3/diennakt ī (lietot ājs SIA „SANARE-KRC Jaun ėemeri”). Dziedniec ības d ūĦ u kr ājumi atrodas Slokas purv ā. Atradnes „Sloka” (atrodas 16. meža kvart āla Ėemeru Nacion ālais parka teritorij ā) kr ājumu izp ēte ir veikta 1981. gad ā. T ās ăeolo ăiskie dziedniec ības d ūĦ u kr ājumi - 842 000 m 3, apr ēė in ātie kop ējie ekspluat ācijas kr ājumi – 584 000 m 3, Ħemot v ērā d ūĦ u izmantošanas koeficientu 0,62 (k ā dziedniec ības resursi tiek izmantoti 62 % no d ūĦ u kop ējā apjoma), apr ēė in āti ārstniecisko d ūĦ u ekspluat ācijas kr ājumi – 362 080 m 3 (mitrums 90 %) jeb 325 872 tonnas. Uz 2009. gada 1. janv āri p ēc Latvijas Vides Ăeolo ăijas un meteorolo ăijas centra derīgo izrakte Ħu bilances par 2008. gadu dziedniec ības d ūĦ u A kategorijas kr ājumi ir 683,36 t ūkstoši m3 ar mitrumu 90%, N kategorijas kr ājumi – 129,545 ar mitrumu 90 % t ūkstoši m 3 ar mitrumu 90%.

3.1.3. Infrastrukt ūra

Jūrmalas īpatn ība ir t ās izol ētība un line ārais raksturs. Pils ētu nodala Lielupe; pils ētai ir tr īs piesl ēgumi valsts autoce Ĝu t īklam.

2.att. Piesl ēgumi valsts autoce Ĝu t īklam

Lapa 21 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Re ăiona kontekst ā J ūrmala ir izteikts braucienu galam ērėis. Tranz īta satiksmes dal ībnieki dod priekšroku apbraukt pils ētu pa autoce Ĝu A10/E-22 R īga - Ventspils. Š ī tendence pieaugs, īstenojot autoce Ĝa R īgas - Ventspils rekonstrukciju un t ālākā perspekt īvā izb ūvējot R īgas Zieme Ĝu koridora 3. un 4. posmu. Jūrmalas saikni ar R īgu nodrošina četru joslu autoce Ĝš un dzelzce Ĝš ar sam ērā intens īvu pasažieru vilcienu kust ību. No R īgas uz J ūrmalu ved iecien īts veloce Ĝš. Tom ēr vasar ā, ar ī popul āru pas ākumu reiz ēs, autosatiksmes intensit āte un pasažieru daudzums sabiedriskaj ā transport ā p ārsniedz t ā kapacit āti. Veidojas sastr ēgumi pie Priedaines caurlaižu punkta un ielu krustojumos, tr ūkst autost āvvietu, bet vilcieni ir p ārpild īti. Atbilstoši statistikai, ar ī liel ākā da Ĝa ce Ĝu satiksmes negad ījumu notiek vasar ā. Sabiedrisk ā transporta funkcijas J ūrmal ā liel ā m ērā ir p ārĦē mis dzelzce Ĝš. Aptuveni 45% Jūrmalas apb ūvēto teritoriju atrodas 10 min ūšu g ājiena att ālum ā no dzelzce Ĝa stacij ām. Jūrmalas pils ētas teritoriju š ėē rso dzelzce Ĝa l īnija R īga – Tukums, kas ir da Ĝa no R īgas piepils ētas elektrific ētā dzelzce Ĝa t īkla. Pils ētai augot, apb ūves tuvin ājusies dzelzce Ĝam un pašlaik dzelzce Ĝā l īnija faktiski iez īmē pils ētas apb ūves centr ālo asi. Dzelzce Ĝš savieno gandr īz visas J ūrmalas pils ētas da Ĝas, un ir b ūtiska pils ētas sabiedrisk ā transporta sast āvda Ĝa. Elektrovilcienu maršrutu galapunkti - Dubulti, Sloka, Ėemeri un Tukums. Pašlaik katr ā virzien ā kurs ē 38 vilcieni dien ā (viens no tiem - uz Ventspili). Intens īvākā kust ība - l īdz Dubultu stacijai. Pārējā teritorij ā pasažieru p ārvad ājumus veic starppils ētu maršrutu autobusi, pils ētas maršrutu autobusi, mikroautobusi, taksometri. Sabiedrisk ā transporta pakalpojumu sa Ħemšana ir apgr ūtin āta teritorij ās, kur kurs ē tikai pils ētas maršrutu autobusi, kas kurs ē reti un nedubl ējas ar starppils ētu maršrutu autobusiem vai dzelzce Ĝu, īpaši Bu ĜĜ uciem ā, k ā ar ī dzīvojamos rajonos pie Lielupes. Jūrmalas ielu kopgarums 2006.gad ā bija 381 km. Lielupes un R īgas l īč a tiešais tuvums ir potenci āls ūdenstransporta att īst ībai J ūrmal ā, bet pagaid ām tam ir niec īga noz īme. Lielupes gr īva ir aizs ērējusi, Lielupes osta nedarbojas. Tr ūkst piest ātĦu upes krastos, piek Ĝū šana krastiem ir slikta. Vasar ā no R īgas l īdz Majoriem kurs ē upju ku ăī ši. Jahtas Lielup ē no R īgas var ien ākt pa Bu ĜĜ upi l īdz dzelzce Ĝa tiltam, kur to kust ību ierobežo dzelzce Ĝa tilts (4,7 m), t ālāk ar ī autotilts (5,2 m). Upi izmanto motorlaivas, airu laivas, kuteri. Lielupes krastmala, lai ar ī atrodas pils ētas teritorij ā, ir gr ūti izmantojama. Liel ā da Ĝā krastmalas teritoriju ir sp ēkā aizsarg ājamas dabas teritorijas rež īms, liela da Ĝa ir appl ūstoša, k ā ar ī da Ĝē ji tās pieejam ību ierobežo priv ātie zemes īpašumi. Gar Lielupes krastu J ūrmalas pils ētas teritorij ā izvietojas ap 20 laivu piest ātĦu.

3.1.4. Dabas v ērt ības, aizsarg ājam ās teritorijas

Jūrmalas pils ēta ir viena no dabas apst ākĜu zi Ħā interesant ākaj ām pils ētām Latvij ā, ko nosaka liel ā dabas apst ākĜu daž ādība un izteikt ās reljefa formas – j ūras piekraste, upju ielejas un purv āji. Īpaša loma ir R īgas l īč a piekrastei, kas ir unik āls dabas rajons Latvij ā, ar īpatn ējiem, tikai j ūras piekrast ēm rakstur īgiem veidojumiem. Dabas apst ākĜu rad īto daž ādību pastiprina

Lapa 22 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats ilgstoš ās cilv ēka saimniecisk ās darb ības norises, kuru ietekm ē veidojuš ās biolo ăiski un vizu āli daudzveid īgas kult ūrainavas. Jūrmal ā daudzi no biotopiem (16 % no kop ējās teritorijas jeb aptuveni 16 km 2) ir reti un apdraud ēti, t ādēĜ tiem Latvij ā un ar ī vis ā Eiropas Savien ībā ir noteikts aizsardz ības statuss. Pils ētā konstat ēto aizsarg ājamo biotopu saraksts sniegts 1.tabul ā.

Tabula Nr.1. Latvij ā un Eiropas Savien ībā aizsarg ājamo biotopu saraksts

Eiropas Savien ības noz īmes Latvij ā īpaši aizsarg ājam ā biotopa Atrašan ās aizsarg ājam ā biotopa veida Jūrmal ā Klasifika- ārpus 1 2 3 3 ĪADT Nosaukums tora kods Nosaukums Numurs ĪADT Viengad īgu augu Viengad īgu augu sabiedr ības d ūĦ ain ās sabiedr ības d ūĦ ain ās 6.12 + un zem ās smilšain ās 1310 un zem ās smilšain ās pludmal ēs pludmal ēs Priekšk āpas 2120 + + Ar lakstaugiem kl ātas 2130* Ar lakstaugiem kl ātas 6.6. pel ēkās k āpas pel ēkās k āpas + + Piej ūras p Ĝavas 1630* Jūrmalas p Ĝavas 3.16. + Smilt āju z ālāji 6120* Ka Ĝė ainas smilt āju 3.17.

pĜavas + Eitrofas augsto 6430 + + lakstaugu audzes Mitri z ālāji periodiski 6410 Zilgan ās mol īnijas izž ūstoš ās augsn ēs Molinia caerulea 3.23. pĜavas ka Ĝė ain ās, + + kūdrain ās vai mālain ās augsn ēs Mēreni mitras p Ĝavas 6510 + + Sausi z ālāji ka Ĝė ain ās 6210* Sausas p Ĝavas 3.21. + augsn ēs ka Ĝė ain ās augsn ēs Sug ām bag ātas 6270* + + gan ības un gan ību pĜavas Parast ās purvmirtes 1.3. + Myrica gale audzes Mežainas piej ūras 2180 Mežainas j ūrmalas 1.8. + kāpas kāpas + Veci vai dabiski bore āli 9010* Mežainas j ūrmalas 1.8. + + meži kāpas Staign āju meži 9080* Melnalkš Ħu staign āji 1.15. + + Aluvi āli krastmalu un 91E0* Pārmitri platlapju 1.11. + + palie Ħu meži meži 1– Biotopu nosaukumi atbilstoši Eiropas Padomes 92/43/EEK (1992.gada 21. maijs) direkt īvas “Par dabisko dz īvot Ħu, savva Ĝas faunas un floras aizsardz ību” I pielikuma interpret ācijai „Eiropas Savien ības noz īmes īpaši aizsarg ājamie biotopi Latvij ā” (Noteikšanas metodika. Izstr ādātājs: Latvijas Dabas fonds, R īga, 2010.), kas apstiprin āta ar Vides ministra 2010. gada 15. marta r īkojumu Nr.93. 2– Natura 2000 kods atbilstoši Eiropas Padomes 92/43/EEK (1992.gada 21. maijs) direkt īvas “Par dabisko dz īvot Ħu, savva Ĝas faunas un floras aizsardz ību” I pielikumam 3– atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsarg ājamo biotopu veidu sarakstu” (05.12.2000.) ar groz ījumiem LR MK 25.01.2005. noteikumos Nr. 61 un LR MK 27.01.2009. noteikumos Nr.74 *- Eiropas noz īmes priorit āri biotopi saska Ħā ar Eiropas Padomes 92/43/EEK (1992.gada 21. maijs) direkt īvas “Par dabisko dz īvot Ħu, savva Ĝas faunas un floras aizsardz ību” I pielikumu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 153 „Noteikumi par Latvij ā sastopamo priorit āro sugu un biotopu sarakstu” pielikumam (21.02.2006.).

Lapa 23 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Īpaša pils ētas dabas bag ātība ir kāpu meži, slapjie meži un palie Ħu p Ĝavas. Noz īmīgākie aizsarg ājamie biotopi J ūrmal ā ir mežainas j ūrmalas k āpas, melnalkš Ħu staign āji, parast ās purvmirtes audzes un aizsarg ājamie p Ĝavu biotopi. Biolo ăiskai daudzveid ībai noz īmīgas vecas mežaudzes veido 16 % mežaudžu no kop ējās meža pl ātības pils ētā un ir vec ākas par 150 gadiem, bet gandr īz 5% mežaudžu ir vec ākas par 200 gadiem. K ā atseviš ėa un J ūrmalas pils ētai noz īmīga v ērt ība j āizdala biolo ăiski vecie koki. Jūrmal ā īpaši izplat ītas ir vec ās priedes. Šie koki ir gan ainaviski Ĝoti v ērt īgi, gan noz īmīga dz īvesvieta specifisk ām bezmugurkaulinieku sug ām, kuru eksistence atkar īga tieši no š ādiem kokiem. Vair ākās viet ās uz vecaj ām pried ēm J ūrmal ā konstat ētas aizsarg ājam ās vaboles skujkoku sve ėot ājkoksngrauža Notorina punctata darb ības p ēdas. Biolo ăiski vec ās priedes sastopamas gan k ā atseviš ėi koki jaun ākā mežaudz ē, gan veido kompaktas teritorijas (mežu nogabalus). Nereti t ās aug apb ūvētās teritorij ās, za Ĝaj ā zon ā pie mājām, pagalmos, parkveida teritorij ās. Druvciem ā aug biolo ăiski vecu ozolu audze, kas ir ar ī viet ējas noz īmes īpaši aizsarg ājamie koki. Dabisko meža biotopu inventariz ācija iepriekš ējā laika period ā nav veikta visos mežos, uz kart ēm tie identific ējami viet ās, kur liel ākā bl īvum ā atz īmētas biolo ăiski vecas priedes (ar ī ozoli). T ās sastopamas Ėemeru nacion ālā parka mežos, R īgas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā, ozoliem Druvciem ā (Slokas iel ā 92) noteikts aizsarg ājamo koku statuss, ta ču biolo ăiski vecu koku grupas Jaun ėemeros uz austrumiem no Ėemeru nacion ālā parka teritorijas, mež ā starp Kaugurciemu un Vaivariem, pie Krastciema, starp Valteriem un Mellužiem, starp Mellužiem, Druvciemu un Jaundubultiem, starp Majoriem, Dzintariem un Bulduriem, starp Lielupi, Stirnuragu un Bu ĜĜ uciemu un ar ī V ārnukroga apk ārtn ē atrodas ārpus teritorij ām ar noteiktu aizsardz ības statusu. T ādēĜ vien īgais to saglab āšanas veids ir noteikt ierobežojumus to izciršanai teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos. Pils ētas teritorij ā izdal ās vair āki nelieli mežaudžu mas īvi, kurus veido aizsarg ājamo biotopu kompleksi un teritorijai tipiskas mežaudzes. Š īs teritorijas ir nepieciešams saglab āt nefragment ētas, nesamazinot to plat ības, lai nepazaud ētu J ūrmalai pašreiz v ēl rakstur īgās mežu biotopu v ērt ības. Nav pie Ĝaujama ar ī jauna mežu mas īvu malu apb ūve, robežjoslas mežaudžu p ārveidošana un transform ācija. Lai gan bieži mas īvu mal ās v ērojama liel āka eitrofik ācijas ietekme, bieza pameža veidošan ās, š īs robežteritorijas ir Ĝoti svar īgas, jo kalpo kā buferzona aizsarg ājamajiem biotopiem, kas atrodas dzi Ĝā k mas īvā. Biolo ăiski v ērt īgās mežu teritorijas ir š ādas:
starp Jaun ėemeriem un Kaugurciemu no šosejas uz j ūras pusi, ietverot ar ī sanatorijas „Dzintarkrasts” teritoriju;
meži pie Slokas;
Krauk Ĝu kalni un visi meža mas īvi pie Krastciema;
meža mas īvs starp Valteriem un Mellužiem (iz Ħemot t ā dienvidaustrumu malu);
da Ĝa no meža mas īva starp Druvciemu un Jaundubultiem (rietumu puse);
meži abpus Dzintaru viaduktam (zieme Ĝu da Ĝā ainaviska v ērt ība, dienvidu da Ĝā biotopu v ērt ība);

Lapa 24 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

SēĦ u kalns starp Stirnu ragu un Lielupi;
Ragak āpas aizsarg ājam ā teritorija (izcilas mežain ās j ūrmalas k āpas). Lai aizsarg ātu un saglab ātu dabas daudzveid ību – biotopus, retas un tipiskas dabas ekosist ēmas, savdab īgas un tikai Latvijai rakstur īgas ainavas, ăeolo ăiskos un ăeomorfolo ăiskos veidojumus, tiek veidotas īpaši aizsarg ājam ās teritorijas ( ĪADT). Īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju aizsardz ības pamatprincipus nosaka likums „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām”. Jūrmalas pils ētā īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas aiz Ħem 37 % jeb 37,5 km 2 no J ūrmalas kop ējās plat ības. Pils ētas rietumu da Ĝu no Slokas un Kauguriem l īdz pils ētas rietumu robežai aiz Ħem Ėemeru nacion ālais parks, zieme Ĝu da Ĝā atrodas dabas parks „Ragak āpa”, biolo ăiski v ērt īgākaj ās Lielupes palie Ħu p Ĝav ās izveidots dabas liegums „Lielupes gr īvas p Ĝavas”, unik ālā priežu audz ē Lielupes labaj ā krast ā – dabas liegums „Darmštates priežu audze”, Bolder ājas – Priedaines k āpu gr ēdā - viet ējas noz īmes īpaši aizsarg ājams ăeolo ăiski-morfolo ăiskais objekts „Baltā k āpa” un mikroliegums Bažciem ā pie dzelzce Ĝa l īnijas R īga –Tukums - Ventspils. Bez tam pils ētā ir apzin āti 52 īpaši aizsarg ājamie koki, to skait ā 8 viet ējo sugu un 3 svešzemju sugu koki ir valsts noz īmes, 3 koki – kult ūrv ēsturiskie, 31 viet ējo sugu koks, 2 – svešzemju sugu un 5 īpatn ējie koki ir viet ējas noz īmes aizsarg ājamie koki. NATURA 2000 t īkl ā ir iek Ĝauts Ėemeru nacion ālais parks, dabas liegums „Lielupes gr īvas pĜavas” un dabas parks „Ragak āpa”. Pašlaik tikai da Ĝai no esošaj ām īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām ir apstiprin āti individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi un/vai izstr ādāti dabas aizsardz ības pl āni, kas nepieciešami pareizai aizsarg ājamo teritoriju apsaimniekošanai; to uzdevums – saska Ħot dabas aizsardz ības, dabas resursu izmantošanas, re ăiona att īst ības un citas intereses, nodrošinot teritorijas v ērt ību saglab āšanu. Dabas aizsardz ības pl āni nosaka ar ī nepieciešamos vai pie Ĝaujamos teritorijas apsaimniekošanas un citus nepieciešamos pas ākumus, k ā ar ī teritorijas iedal ījumu zonās, atbilstoši veicamajiem dabas aizsardz ības un izmantošanas pas ākumiem. Saska Ħā ar likumu „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām” īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju dabas aizsardz ības pl āni j āĦ em v ērā visu l īme Ħu teritorijas pl ānojumos. T ā k ā un iev ērojama da Ĝa pils ētas teritorijas plat ības atrodas īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju status ā, tad Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010.-2030. gadam liel ā m ērā var ietekm ēt ar ī īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju st āvokli n ākotn ē. Daž ādus saimniecisk ās darb ības ierobežojumus ĪADT nosaka visp ārējie dabas aizsardz ības noteikumi, dabas aizsardz ības pl āni (t ām teritorij ām, kur ām tie ir izstr ādāti) un individu ālie dabas aizsardz ības noteikumi. Atš ėir ībā no dabas rezerv ātiem un dabas liegumiem, kur vadoš ā funkcija ir biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšana, nacion ālajos un dabas parkos ir pie Ĝaujama saimniecisk ā darb ība. Turpm āk īsum ā raksturotas īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas. 2.tabul ā raksturotas īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas, nor ādot to atrašan ās vietu un tipu, pieder ību potenci ālajam NATURA 2000 t īklam, dabas aizsardz ības pl ānu un individu ālo aizsardz ības un izmantošanas noteikumu esam ību.

Lapa 25 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Ėemeru nacion ālais parks (plat ība J ūrmal ā ir 32,6 km 2) ir izveidots, lai saglab ātu š īs teritorijas dabas, kult ūrv ēsturisk ās un kurortolo ăisk ās v ērt ības, lai aizsarg ātu miner ālūde Ħu un ārstniecisko d ūĦ u veidošan ās procesus, k ā ar ī lai veicin ātu nenoplicinošu saimniecisko darb ību, dabas t ūrismu un ekolo ăisko izgl ītību. J ūrmal ā nacion ālais parks aiz Ħem trešo da Ĝu no kop ējās pils ētas teritorijas. Parks aptver Ėemerus, Jaun ėemerus, mežus, kam rakstur īgas vecu biolo ăiski v ērt īgu koku audzes, Slokas purvu ar ārstniecisko d ūĦ u kr ājumiem un sērūde Ħraža veidošan ās rajonu, Slokas un citiem ezeriem, V ēršup īti un Vecsloceni, purvmirtes audzes Slokas ezera un Vecslocenes krastos, piekrastes k āpu mežiem un pludmali Jaun ėemeros. Nacion ālaj ā park ā ir sp ēkā īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju visp ārīgie aizsardz ības noteikumi, ja individu ālajos aizsardz ības un izmantošanas noteikumos nav noteikts cit ādi. Taj ā J ūrmalas teritorij ā ir izdal ītas tr īs funkcion ālās zonas: dabas lieguma, ainavu aizsardz ības un neitr ālā. Katr ā no t ām izmantošanas nosac ījumi atš ėiras. Dabas aizsardz ības, t ūrisma infrastrukt ūras izveides, sabiedr ības inform ēšanas un citi nacion ālaj ā park ā īstenojamie pas ākumi ir ietverti dabas aizsardz ības pl ānā. T ā darb ība beidzas 2010.gad ā. Teritorijas pl ānojuma darb ības laik ā n ākamajam apsaimniekošanas periodam ir jāizstr ādā jauns dabas aizsardz ības pl āns un j āpilnveido individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi. J ūrmal ā parka teritorij ā pašlaik darbojas Ėemeru nacion ālā parka inform ācijas centrs „Meža m āja”, ier īkota Slokas ezera dabas taka, Dumbr āju taka. Parka dabas resursi dod iesp ējas turpm āk att īst īt infrastrukt ūru rehabilit ācijai un rekre ācijai (takas, atp ūtas vietas, veloceli Ħus, apskates objekti) gan saist ībā ar k ūrortu att īst ību, gan iedz īvot āju un apmekl ētāju atp ūtu.

Tabula Nr.2. Īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas J ūrmalas pils ētā, dabas aizsardz ības pl ānu esam ība, inform ācija par individu ālajiem aizsardz ības un izmantošanas noteikumiem Nr. p. k. Nosaukums, kategorija NATURA Dabas aizsardz ības pl āns/ 2000 , inform ācija par individu ālajiem tips* aizsardz ības un izmantošanas noteikumiem ir/ir 1. Ėemeru nacion ālais parks C

Ragak āpa, 2. B ir/ ir Dabas parks Lielupes gr īvas p Ĝavas, 3. B ir/nav Dabas liegums Darmštates priežu audze, 4. - ir/nav Dabas liegums Rīgas l īč a rietumu 5. piekraste, - tiek izstr ādāts/ nav Aizsarg ājam ā j ūras teritorija *Tips: B – teritorijas, kas noteiktas atbilstoši ES direkt īvai „ “Par dabisko dz īvot Ħu, savva Ĝas faunas un floras aizsardz ību” ”, 92/43 EEK; C – teritorijas, kas noteiktas atbilstoši ES direkt īvai „Par savva Ĝas putnu aizsardz ību” (79/409 EEK) un direkt īvai „ “Par dabisko dz īvot Ħu, savva Ĝas faunas un floras aizsardz ību” ” (92/43 EEK). Dabas parkam „Ragak āpa” (plat ība – 150 ha) ir noteikts aizsardz ības statuss, lai saglab ātu noz īmīgas mežaino j ūrmalas k āpu, vec ās priežu audzes un citu k āpu biotopu atrašan ās vietas. Dabas parks ir iedal īts div ās funkcion ālaj ās zon ās: dabas lieguma un dabas parka. At Ĝaut ās un aizliegt ās darb ības taj ās nosaka visp ārējie, k ā ar ī individu ālie aizsardz ības un

Lapa 26 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats izmantošanas noteikumi. Parkam ir izstr ādāts un apstiprin āts dabas aizsardzības pl āns 2004. – 2010.gadam. T āpat k ā Ėemeru nacion ālajam parkam, ar ī dabas parkam „Ragak āpa”, š ī teritorijas pl ānojuma darb ības laik ā ir j āizstr ādā jauns dabas aizsardz ības pl āns. Dabas parka teritorija izmantota galvenok ārt t ūrismam un atp ūtai. Taj ā ir uzs ākta t ūrisma infrastrukt ūras izveide (izb ūvēta dabas taka, uzst ādīti inform ācijas stendi), kas turpm āk ir pilnveidojama. Dabas liegums „Lielupes gr īvas p Ĝavas” (plat ība - 277 ha) ir izveidots, lai saglab ātu Lielupes gr īvas palienes ekosist ēmu biolo ăisk ās v ērt ības, nodrošinot labv ēlīgus apst ākĜus tipiskaj ām, retaj ām un aizsarg ājam ām augu sug ām un dz īvnieku sug ām, vienlaikus nodrošinot lieguma teritoriju atp ūtai un izgl ītošanai. Dabas liegumam nav izdal ītas funkcion ālās zonas, t ā teritorijas izmantošanu nosaka visp ārējie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi. Dabas liegumam ir izstr ādāts dabas aizsardz ības pl āns 2005. – 2009.g., kura darb ības termi Ħš ir pagarin āts l īdz 2013.gada 31.decembrim.Dabas liegumu veido sešas atseviš ėas teritorijas Lielupes palien ē Dubultos (2 da Ĝas), Dzintaros, Bu ĜĜ uciema, Priedaines, un Bražciema, kam min ējā pl ānā ir izstr ādāta ar ī t ūrisma infrastrukt ūras, tostarp, dabas izzi Ħas un pastaigu taku izveide, inform ācijas z īmju un stendu izvietošana. Pl ānotais taku t īkls, att īstot g ājēju takas gar upi un pieejas upei, ir integr ējams kop ējā g ājēju taku un ce Ĝu pl ānojum ā. Turpm āk teritorijas pl āna darb ības laik ā ir izstr ādājams jauns dabas aizsardz ības pl āns. Aizsarg ājam ā j ūras teritorija „R īgas l īč a rietumu piekraste ”. Lai aizsarg ātu migr ējošiem putniem noz īmīgas atp ūtas vai ziemošanas vietas, k ā ar ī piekrastes akme Ħainos s ēkĜus jeb rifus, kas ir gan noz īmīgi īpaši aizsarg ājami biotopi, gan ar ī zivju n ārsta un putnu koncentr ēšanas vietas, ES LIFE-Nature programmas projekta „Jūras aizsarg ājam ās teritorijas Baltijas j ūras austrumu da Ĝā ” ietvaros ir izstr ādāts priekšlikums īpaši aizsarg ājamo j ūras teritoriju izveidei. Teritorijai aizsarg ājam ās j ūras teritorijas statuss noteikts 2010. gada 5. janv ārī, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus Nr.17. „Noteikumi par j ūras aizsarg ājam ām teritorij ām”. Aizsarg ājam ās teritorijas „R īgas l īč a rietumu piekraste” austrumu da Ĝa piek Ĝaujas J ūrmalas pils ētas administrat īvajai teritorijai Jaun ėemeros, ietverot Ėemeru nacion ālā parka j ūras akvatorijas da Ĝu. Teritorijas dabas aizsardz ības pl āna projekt ā ir izstr ādāts funkcion ālā zon ējuma projekts, kur ā gar piekrasti ierosin āts noteikt neitr ālo joslu, tad dabas lieguma zonu un teritorijas zieme Ĝu mal ā – dabas parka zonu. Š īs j ūras aizsarg ājam ās teritorijas dabas v ērt ību saglab āšanai un peld ūde Ħu kvalit ātei b ūtiski ir samazin āt biog ēno vielu sl āpek Ĝa un fosfora nopl ūdi no sauszemes teritorij ām. Dabas lieguma „Darmštates priežu audze” (plat ība – 4,9 ha) izveidošanas m ērėis ir saglab āt īpatn ējo, dendrolo ăiski v ērtīgo priežu audzi un teritorijas ainavisko pievilc ību. Priežu audze ir izveidojusies no Darmštates s ēklu firm ā ieg ūtām s ēkl ām augot J ūrmalas augsnes un klimata apst ākĜos. Taj ā darbojas visp ārējie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi. Š ī ir vien īgā no Jūrmalas ĪADT, kurai izstr ādātais un apstiprin ātais dabas aizsardz ības pl āns b ūs sp ēkā lielu da Ĝu no jaun ā teritorijas pl ānošanas perioda – l īdz 2016. gadam. Taj ā realiz ējami pl ānā ietvertie apsaimniekošanas pas ākumi: priežu audzes saglab āšana, svešo sugu ierobežošana, populariz ēšana un labiek ārtošana (autost āvvietas izveide – pie teritorijas, t ūrisma takas, atp ūtas vietu izveide). Viet ējas noz īmes īpaši aizsarg ājamam ăeolo ăiski-morfolo ăiskajam objektam „Balt ā k āpa” (plat ība – 60 ha) ir noteikts aizsardz ības statuss, lai saglab ātu Bolder ājas – Priedaines k āpu gr ēdas rietumu galu, kas atrodas J ūrmalas teritorij ā. Pašvald ības l ēmum ā par aizsardz ības statusa izveidi ietverti ar ī galvenie apsaimniekošanas pas ākumi: skatu laukuma un k āpĦu

Lapa 27 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats izveide, barjeru izb ūve, k ā ar ī aizliegumi boj āt dabas objektu p ārvietojot grunti, boj ājot augu seku un citi. Objektam nav izstr ādāta un apstiprin āta dabas aizsardz ības pl āna, t ā labiek ārtojums nav veikts. Mikroliegums (plat ība – 3 ha) pie Bažciema ir izveidots īpaši aizsarg ājami augu sugai. Taj ā noteikti saimniecisk ās darb ības ierobežojumi, kas nodrošina esošo ve ăet ācijas augšanas apst ākĜu saglab āšanu.

3.1.5. Kult ūrv ēsturiskais mantojums un ainavas

UNESCO Visp ārējā deklar ācij ā uzsv ērts, ka kult ūras daudzveid ība l īdz ās biolo ăiskajai daudzveid ībai ir cilv ēces kop ējais mantojums. Savuk ārt UNESCO konvencij ā par pasaules kult ūras un dabas mantojuma aizsardz ību nosauktas galven ās kult ūras mantojuma sast āvda Ĝas:

pieminek Ĝi – arhitekt ūras darbi, monument āli gleznojumi un skulpt ūras, arheolo ăiskie elementi vai strukt ūras, uzraksti, alu m ājok Ĝi un paz īmju kombin ācijas, kur ām ir izcila vēstures, m ākslas vai zin ātnes v ērt ība;

ansamb Ĝi/celt Ħu grupas, kam arhitekt ūras, vienot ības vai atrašan ās vietas d ēĜ ir izcila vērt ība no zin ātnes, v ēstures vai m ākslas viedok Ĝa;

iev ērojamas vietas – cilv ēku veidotas vai cilv ēka un dabas mijiedarb ībā veidojuš ās teritorijas, t.sk. arheolo ăiskas noz īmes vietas, kur ām piem īt izcila v ēsturisk ā, est ētisk ā, etnogr āfisk ā vai antropolo ăisk ā v ērt ība. Valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek Ĝu skaita zi Ħā J ūrmala ir viena no bag ātākaj ām pils ētām Latvij ā. Saska Ħā ar Valsts kult ūras pieminek Ĝu aizsardz ības inspekcijas (VKPAI) datiem Jūrmal ā ir 558 arhitekt ūras pieminek Ĝi, 11 pils ētb ūvniec ības pieminek Ĝu teritorijas, 133 m ākslas pieminek Ĝi, 5 v ēstures pieminek Ĝi un 1 arheolo ăijas piemineklis. Domin ējošais vair ākums J ūrmalas aizsarg ājam ās v ēsturisk ās apb ūves ir koka dz īvojam ās ēkas. Apstiprinot arhitekt ūras pieminek Ĝu sarakstu tika secin āts, ka aizsardz ība b ūtu nepieciešama vēl ap 400 ēkām bez kur ām neb ūs iesp ējams nodrošin āt pils ētas savdab ību. Š ī atzi Ħa tika aktualiz ēta 90.gadu s ākum ā, izstr ādājot J ūrmalas pils ētas att īst ības pl ānu 1995.– 2007.gadam. Veikts visas pils ētas apb ūves (ap 12 000 celt Ħu) apsekojums un nov ērt ējums, sagrup ējot ēkas, atbilstoši v ērt ībai, piec ās kategorij ās. Objektu aizsargjoslas noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma form ālaj ām pras ībām. Aizsargjoslu minim ālais platums pils ētās ir noteikts 100 m. To uzdevums ir nodrošin āt kult ūras pieminek Ĝu aizsardz ību un saglab āšanu, k ā ar ī samazin āt daž āda veida negat īvu ietekmi uz tiem. Jebkuras aizsargjoslas var tikt main ītas tikai p ēc det ālpl ānojuma vai izp ētes projekta izstr ādāšanas saska Ħā ar sp ēkā esošajiem normat īvajiem aktiem, saska Ħojot ar VKPAI un Būvvaldi. Jebk āda saimniecisk ā darb ība kult ūras pieminek Ĝa aizsargjosl ā var tikt veikta p ēc saska Ħošanas ar VKPAI un kult ūras pieminek Ĝa īpašnieka rakstveida saska Ħojumu. Jūrmalas pils ētā, t āpat k ā vis ā Latvij ā, ir v ērojamas ar ī ainaviski noz īmīgas vietas un are āli, kas pārst āv Latvijas apst ākĜiem rakstur īgās kult ūrainavas un atbilst vienot ā dabas un kult ūras

Lapa 28 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats mantojuma kategorijai. Uzman ību saista ar ī vair āki dabas veidojumi, kam ir izcila kult ūrv ēsturiska un vizu āli est ētiska noz īme. Pils ētai izteikti unik āla un t ās izstiepto raksturu pasv ītrojoša ir Rīgas l īč a krasta ainava. T ā uztverama no daž ādām l īč a piekrastes viet ām un ir katrreiz main īga, no katras vietas cit āda. Vis ā l īč a garum ā uztverams liedags ar priežu meža l īniju fon ā, ko viet ām, pace Ĝoties virs koku galotn ēm vai „izn ākot” pludmal ē, p ārtrauc liela mēroga (galvenok ārt viesn īcu) b ūves. Otru noz īmīgāko pils ētas panor āmu iez īmē Lielupes l īkums starp Dubultiem un Majoriem. Izteiksm īgā lokveida panor āma uztverama no daž ādām Lielupes krastmalas viet ām. Š ī pils ētas da Ĝa vienlaikus ir gan J ūrmalas centrs, gan ar ī viduklis - šaur ākā vieta starp upi un jūru. Ar ī šai panor āmai rakstur īga mežu l īnija, virs kuras izklaidus pace Ĝas liela mēroga b ūves, ar priekšpl ānā pam īšus izvietot ām daž ām v ēsturiskaj ām b ūvēm, piem ēram, Dubultu luter āĦ u bazn īcu vai viesn īcu „Majori” un izteiksm īgām jaunb ūvēm, piem ēram, Majoru pamatskolas sporta z āli. Ainavas dinamiskais elements šaj ā panor āmā ir vilcieni, kas kurs ē pa dzelzce Ĝu gar Lielupes krastu. B ūtiski, ka J ūrmalas panor āma pat 270 o plaš ā le Ħėī lieliski uztverama no pret ējā krasta, kas atrodas Salas pagasta teritorij ā. Kā pag ājuš ās god ības un uzplaukuma atbl āzma un daudziem atpaz īstams vaibsts J ūrmalas vaig ā ir Lielupes panor āma ar Slokas pap īrfabrikas korpusiem un skurste Ħiem . Š ī panor āma vienl īdz labi uztverama gan no T ītara dambja un bijuš ās p ārceltuves vietas Salas pagasta pus ē, gan no Ventspils šosejas, braucot p āri Lielupes tiltam, gan no daž ādām viet ām Lielupes kreisaj ā krast ā – piem ēram, no dambja pie Vecslocenes up ītes ietekas vai no krastmalas pie Tirgus laukuma paš ā Slokas centr ā. Citi uztveres punkti Lielupes labaj ā krast ā – panor āmas skati uz J ūrmalu paveras no vair ākām viet ām, kur J ūrmalas apvedce Ĝš (A10) pietuvojas Lielupei. T āda vieta ir gan pie Varka Ĝu kan āla, kas ir J ūrmalas teritorij ā, gan pie Spu ĦĦ upes, kas jau atrodas Salas pagasta teritorij ā. Ielu perspekt īvas – t ā k ā J ūrmala faktiski ir pils ēta mež ā, tad ar ī taisnajos ielu posmos p āri koku lapotn ēm, bet visbiež āk - m ūžza Ĝaj ām priežu galotn ēm nek ādas augstcelt Ħu aprises neizce Ĝas, jo t ās p ārsvar ā nav izvietotas tieši pie ielu sarkanaj ām l īnij ām. T ā veidojas atpaz īstam ā, nereti mazpils ētu atg ādinoš ā J ūrmalas ainava ar k ūrorta pils ētas un vasaras apb ūves raksturu, papildin ātu ar lieliem mežu mas īviem, šaur ām neasfalt ētām ieli Ħā m un maz ām bod ītēm. Perimetr ālās apb ūves fragmenti atrodami vien Slokas vecpils ētā un Dzintaros Jomas iel ā. Br īvi st āvošas ēkas rakstur īgas ne tikai savrupm āju un vasarn īcu rajonos, bet ar ī Kauguros, kur piecu un devi Ħu st āvu daudzdz īvok Ĝu m ājas ielu perspekt īvās ekspon ējas perpendikul āri ielai. Dzelzce Ĝš ir J ūrmalai noz īmīgs transporta veids, t ādēĜ ar ī paši sliežu ce Ĝi veido pils ētai rakstur īgu panor āmu, kas uztverama gan no dzelzce Ĝa stacij ām, gan sliežu š ėē rsojumiem (p ārvadiem, p ārej ām, p ārbrauktuv ēm), gan ar ī no dzelzce Ĝam paral ēli izvietotaj ām iel ām. Ar ī šaj ās panor āmās domin ē koku „za Ĝā siena” ar atseviš ėu ēku apris ēm virs un starp to. Pierasta ainava ir pa vilciena logu redzamie nereti nekoptie savrupm āju aizmugures pagalmi. Dabas panor āma – t ā k ā J ūrmala ir Ĝoti za Ĝa pils ēta ar plaš ām dabas teritorij ām, taj ā skait ā daudz ām īpaši aizsarg ājam ām, par pils ētas identit ātes z īmi uzskat āma gan j ūra, pludmale un kāpas, gan Lielupes krasts ar ūdens ainavu un palienu p Ĝav ām, gan pils ētas meži un parki. Dabas elementi dažk ārt sp ēcīgāk k ā apb ūve nosaka pils ētas ainavas raksturu, īpaši mazaj ās ainavu telp ās un tuvajos skatos. K ā visu pils ētas ainavu pamats un vienlaikus – fons v ērt ējami

Lapa 29 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats meži k ā ēnains patv ērums svelmain ā saul ē, k ā ar ī j ūras un Lielupes krasta plaš ās panor āmas ar efekt īgo, m ūžam main īgo ūdens spoguli. Neparast ās skatu perspekt īvas – staig ājot vai braucot reiz ēm paman āmas k ādas īpašas, no apb ūves vai st ādījumiem br īvas zonas, kas atkl āj skatus uz noz īmīgiem vai izteiksm īgiem objektiem, piem ēram, Dubultu luter āĦ u bazn īcu, Ėemeru viesn īcu un Dzintaru koncertz āli.

3.1.6. Appl ūstoš ās teritorijas

Appl ūstoš ās teritorijas J ūrmalas pils ētā noteiktas atbilstoši LR MK noteikumu Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” (03.06.2008.) 9.punkta nosac ījumiem, teritorijas pl ānojuma sagatavošanas ietvaros - 2009. gada apr īlī, apsekojot upju un ezeru palienes dab ā. Appl ūstoš ās teritorijas noteikšanai dab ā konstat ētas š ādas MK noteikumos Nr.406 nor ādītās appl ūstošas teritorijas paz īmes:
attekas un vecupes;
atlikuši appl ūduma fragmenti, l āmas un pe Ĝė es, augsnes p ārmitrums;
mitrumu m īloši augi un palien ēm tipiskas augu sabiedr ības. Visrakstur īgākās augu sugas ir parast ā niedre un melnalksnis, k ā ar ī gr īšĜu sugas, parast ā v īgrieze, dižzirdzene, balderiāns, zeltain ā gundega, lož Ħu gundega, smarž īgā m ārsmilga u.c., kas veido palien ēm rakstur īgās slapjo un mitro p Ĝavu augu sabiedr ības. Palie Ħu mikroreljef ā konstat ējamas main īga mitruma apst ākĜiem piel āgojuš ās augu sabiedr ības, ko veido zilgan ā mol īnija, zilgan ā sesl ērija, parast ā čū skm ēlīte u.c. un ir sastopamas ar ī sauso p Ĝavu augu sabiedr ības, ko veido šaurlapu skarene, lielziedu vīgrieze, sarkan ā auzene u.c. augu sugas;
aluvi ālas augsnes, veicot vizu ālu teritorijas apsekošanu;
sanesu materi āls: smiltis, d ūĦ as, ūdensaugu atliekas. Š ī paz īme iez īmē ar ī ekstrem ālu pl ūdu robežas. Veicot teritorijas apsekojumu 2009.g. vēl joproj ām daudzviet dab ā bija konstat ējamas ar ī 2005. un 2007. gada v ētras rad īto v ējuzpl ūdu atst ātās sanesas;
izteikta robeža reljef ā, dambis, valnis, uzb ērums. Apsekojuma gait ā, lai preciz ētu appl ūstošas teritorijas mazd ārzi Ħos, apb ūvētās vai da Ĝē ji pārveidot ās viet ās palien ē, veikta ar ī viet ējo iedz īvot āju aptauja. Appl ūstoš ās teritorijas aiz Ħem Lielupes palieni pie Slokas, palie Ħu p Ĝavas pie Krastciema, starp Valteriem un Druvciemu, pie Jaundubultiem, no Majoriem l īdz Bulduriem, pie Priedaines un pirms Lielupes ietekas j ūrā pie Bu ĜĜ uciema, nelielas joslas (dažu metru platum ā) Lielupes krasta nog āzēs. Viet ās, kur Lielupes krast ā ir izveidoti stiprin ājumi erozijas nov ēršanai (piem ēram, Dubultos – Majoros, Druvciem ā) vai piest ātĦu krasta nostiprin ājumi (piem ēram, Slok ā, Lielupes ost ā, Lielup ē – Stirnurag ā), kas robežojas ar Lielupes ūdens l īmeni, appl ūstošas teritorijas robeža ir l īnija, kas iet pa vertik ālā nostiprin ājuma iekš ējo malu (Lielupes pus ē), bet viet ās, kur upes ūdens parastos apst ākĜos nesasniedz nostiprin ājumu, appl ūstoša teritorija ir josla starp ūdens l īniju un nostiprin ājuma iekš ējo malu. Appl ūstoš ās teritorijas ir ar ī Slokas ezera, Vecslocenes un V ēršup ītes palienes, kas, iz Ħemot Veslocenes lejteci, atrodas Ėemeru nacion ālā parka teritorij ā.

Lapa 30 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

3.2. Vides st āvok Ĝa apraksts

3.2.1. Klimats

Jūrmalas atrašan ās Piej ūras zemien ē nosaka to, ka pils ētas klimats ir maigs, m ēreni silts un mitrs. To ietekm ē Atlantijas oke āna m ēreno platumu gaisa masas (cikloni) un j ūras tuvums. Jūras gaisa masas ir domin ējoš ās 220-230 dienas gad ā, t āpēc vasaras, sal īdzinot ar Latvijas iekšzemes teritorij ām, ir relat īvi v ēsas un m āko Ħainas, bet ziemas - sam ērā siltas ar biežiem atkuš Ħiem. Ziem ā valdošie ir dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu v ēji. Vasar ā galvenok ārt - dienvidrietumu un rietumu v ēji. Vid ējais v ēja ātrums ir 2 – 5 m/s. Valdošo v ēju virziena mai Ħu no ziemas uz vasaras rež īmu nov ēro apr īlī, bet no vasaras uz ziemas rež īmu – parasti septembr ī. Sp ēcīgas v ēja pl ūsmas nov ērojamas ruden ī un ziem ā galvenok ārt no dienvidiem un dienvidrietumiem. K āpu un piekrastes mežu joslas gar R īgas l īci ir galvenais pils ētas aizsegs pret sp ēcīgu v ēja br āzmu tiešas ietekmes. Jūrmalas klimatam ir rakstur īga silta vasara un m ēreni maiga ziema. Gada aukst ākā m ēneša (janv āris) vid ējā temperat ūra ir no -4,3° l īdz -4,8°C, dien ā no -2° l īdz -4° C, bet nakt īs no -5° līdz -8°C. Negat īvās gaisa temperat ūras J ūrmal ā nov ērotas no novembra beig ām l īdz marta beig ām. Pirmais sniegs, parasti, kr īt novembra vid ū. Ziema ir nepast āvīga, aptuveni pus ē no katra m ēneša dien ām ir nov ērojami atkuš Ħi. No j ūnija vidus l īdz augusta vidum (aptuveni 60 dienas) gaisa temperat ūra J ūrmal ā p ārsniedz +15°C. Vissilt ākā ir j ūnija treš ā dek āde un j ūlija pirm ā dek āde. J ūlija vid ējā gaisa temperat ūra ir no +17,0° l īdz +17,8°C. Dienas vid ū gaiss, vid ēji, sasilst l īdz +20°...+22°C, bet nakt īs temperat ūra nosl īd l īdz +11° - +12°C. Diennakts vid ējā temperat ūra vasaras sezon ā sv ārst ās no +15° l īdz +20°C. Sal īdzinot ar ziemu, vasaras temperat ūras rež īms ir diezgan patst āvīgs. Pārejas periodi J ūrmal ā ir diezgan gari. Pavasaris parasti ir v ēss, bet rudens ir silts. P ēc ikgad ējiem nov ērojumiem periods, kad diennakts vidējā temperat ūra nep ārsniedz 8° s ākas oktobra pirmaj ā dek ādē. Rudens salnas J ūrmal ā nov ērojamas oktobra s ākum ā. Pavasar ī temperat ūras no negat īvām uz pozit īvām main ās aptuveni ap 22. martu. Past āvīgā sniega sega nok ūst marta beig ās - apr īĜ a s ākum ā. Pavasar ī p ēdējās salnas J ūrmal ā nov ēro maija sākum ā. Bezsala periods augsnes virsk ārt ā J ūrmal ā ir 126 dienas. Jūrmalas gaisa vid ējā temperat ūra ir +5,7 gr ādi p ēc Celsija. M ēneša vid ējai gaisa temperat ūrai visos gada 12 m ēnešos ir tendence pieaugt. Rakstur īgi, ka pieaug minim ālās temperat ūras, maksim ālām temperat ūrām š ī tendence nav izteikta Saules sp īdēšanas ilgums pils ētā vid ēji ir 1800 – 1900 stundas gad ā. Tas ir aptuveni divas reizes maz āk, nek ā dienvidu k ūrortos, ta ču dienas gaiš ā laika ilgums m ūsu platuma gr ādos kompens ē kop ējo saules radi ācijas daudzumu un samazina šo starp ību starp dienvidu un Baltijas, tostarp, J ūrmalas k ūrortiem. J ūrmalas pils ētā summ ārais saules radi ācijas daudzums gad ā ir 3500 MJ/m². Visgar ākais saules sp īdēšanas ilgums ir j ūnij ā – aptuveni 280 stundas, bet vis īsākais - decembr ī – 25 stundas.

Lapa 31 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Nokritušo nokriš Ħu daudzums, t āpat k ā vis ā Latvijas teritorij ā, J ūrmal ā p ārsniedz to iztvaikošanu. Gada vid ējais nokriš Ħu daudzums sv ārst ās no 550 l īdz 600 mm. Past āvīga j ūras gaisa masu p ārvietošanās virs J ūrmalas un R īgas l īč a tuvums veicina paaugstin ātu m āko Ħain ību un gaisa mitrumu visu gadu. Visvair āk apm ākušos dienu J ūrmal ā ir no novembra l īdz febru ārim, kas sakr īt ar visintens īvāko ciklonu darb ību. Vid ēji gad ā ir 178 apm ākuš ās dienas, 21 skaidra diena un 166 – da Ĝē ji apm ākuš ās dienas. Gaisa mitrums 86 – 87% parasti ir v ēlā ruden ī un visus ziemas m ēnešus. Jūrmalai ir rakstur īgas biežas miglas. Vid ējais miglaino dienu skaits gad ā ir 40. Aukstaj ā period ā miglas parasti ir notur īgākas, biez ākas un ilgstoš ākas. Jūrmalai rakstur īgais maigais klimats un daudzveid īgais reljefs ir noz īmīgs rekre ācijas un kūrorta resurss. Piej ūras teritorij ās k āpas kop ā ar pludmali un j ūru rada īpašas mikroklimatisk ās zonas. Veicot mikroklimata (temperat ūras, mitruma un v ēja ātruma m ērījumi 0,5 m un 1,5 m augstum ā no zemes virsmas) p ētījumus tiek noteikta ekvivalent ā efekt īvā temperat ūru (EET), kura atbilst v ēlamajai cilv ēka gaisa temperat ūras izj ūtai, kas ir ekvivalenta temperat ūras izj ūtai ar tvaikiem pies ātin ātā gais ā bezv ēja apst ākĜos. J ūrmal ā, izv ērt ējot veiktos mikroklimata p ētījumus un apst ākĜus atseviš ėā s J ūrmalas da Ĝā s, ir izveidota mikroklimatisko zonu sh ēma, kas att ēlo k ūrorta att īst ībai Ĝoti labv ēlīgas, labv ēlīgas zonas, k ā ar ī zonas, kur ās ir ierobežotas iespējas sasniegt EET. Šis zon ējums ir pamats k ūrorta objektu pl ānošanai un att īst ībai pils ētā. Detaliz ēts min ēto zonu apraksts sniegts L.Fr īdenbergas 2009.g. sagatavotaj ā zi Ħojum ā „K ūrorta att īst ībai nepieciešamo J ūrmalas pils ētas dabas resursu v ērt ējums.

3.2.2. Gaisa kvalit āte

Noz īmīgākais atmosf ēras gaisa pies ārĦojuma avots J ūrmal ā ir autotransports, kura emisij ās pies ārĦojošas vielas ir sl āpek Ĝa oks īdi, putek Ĝi un oglek Ĝa monoks īds. J ūrmalas teritorijas pl ānojuma izstr ādei 2009. – 2021.g., Ħemot v ērā transporta intensit ātes autoce Ĝa A10 R īga- Ventspils (2008. gada vid ējā intensit āte – 29 100 transporta l īdzek Ĝi) un autoce Ĝa P128 Sloka - Talsi ievad ā J ūrmal ā, ma ăistr ālā ielu t īkla izvietojumu un transporta l īdzek Ĝu vecuma sast āvu, kā ar ī stacion āro avotu izmešus, ir veikta gaisa pies ārĦot ājvielu izkliežu model ēšana. Model ēšana veikta ar programmu EnviMan (versija Beta 3.0D), izmantojot Gausa matem ātisko modeli. MK noteikumos Nr.588 „Par gaisa kvalit āti” (21.03.2003.) ir noteikts, ka robežlielumi cilvēka vesel ības aizsardz ībai ir š ādi:

3
sl āpek Ĝa dioks īda (NO 2) gada vid ējai koncentr ācijai - 40 µ/m
oglek Ĝa oks īda (CO) maksim ālai diennakts asto Ħu stundu koncentr ācijai – 10 mg/m 3

3
cieto da ĜiĦu (PM 10 ) diennakts koncentr ācijai no 2010.g. 1.janv āra – 50 mg/m ,

3
cieto da ĜiĦu (PM 10 ) gada vid ējai koncentr ācijai no 2010.g. 1.janv āra – 20 mg/m , un ekosist ēmu aizsardz ībai:

3
sēra dioks īda (SO 2) gada vid ējai koncentr ācijai - 20 µ/m

Lapa 32 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Pēc ieg ūtajiem apr ēė inu rezult ātiem var secin āt, ka J ūrmal ā gaisa pies ārĦojuma p ārsniegumu pašlaik nav. Stacion āro gaisa pies ārĦot āju skaits J ūrmal ā p ēdējos gados (2006. – 2008.) ir main īgs – sasniedz 130 objektus 2007. gad ā. No tiem liel ākā da Ĝa ir katlu m ājas, p ārējās – daž ādas ražotnes, autoremonta darbn īcas, degvielas un g āzes uzpildes stacijas. No 2006. l īdz 2008. gadam J ūrmal ā darboj ās 118 daž ādas katlu m ājas, no t ām 88 k ā kurin āmo izmanto dabas gāzi. P ārsvar ā t ās ir maz ās katlu m ājas, jaud īgākās katlu m ājas apsaimnieko pils ētas siltumapg ādes uz Ħē mums SIA „J ūrmalas siltums”. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes laik ā Jūrmal ā ir 7 katlu m ājas, kur ās lieto s ēru saturošo kurin āmo – d īze Ĝdegvielu (NRC „Vaivari”, SIA „Liktenis”, SIA „Degvielas apg āds”, AS „Tehninform”, SIA „Sanare-KRC Jaun ėemeri”, SIA „Autotransporta firma SV”, J ūrmalas pils ētas pašvald ības iest āde „Spr īdītis”) un divas – ogles (AS „Saiva Textile” un J ūrmalas pils ētas policijas p ārvalde Kaptei Ħa Zolta iel ā). Desmit katlu mājās k ā kurin āmais tiek lietota malka vai koksnes š ėelda.

Tabula Nr.3. Pies ārĦojošo vielu daudzumi stacion āro avotu izmešos 2006. – 2009.g. Pies ārĦojošo vielu daudzumi, t/gad ā Gads oglek Ĝa sl āpek Ĝa oglek Ĝa ciet ās izklied ētās sēra dioks īds oks īds (CO) oks īdi (NOx) dioks īds (CO 2) da ĜiĦas (PM 10 ) (SO 2) 2009. 64,176 92,230 50957,627 11,305 0,216 2008. 76,259 94,579 49529,707 10,628 2,985 2007. 89,810 110,165 59530,442 22,716 4,466 2006. 115,882 106,746 65743,374 19,698 3,016 (Avots: VSIA Latvijas Vides ăeolo ăijas meteorolo ăijas centra datu b āze „Valsts statistiskais p ārskats Nr.2 Gaiss”)

Katlu m āju izmešos J ūrmal ā galven ās pies ārĦojoš ās vielas ir oglek Ĝa oks īds, sl āpek Ĝa oks īdi un oglek Ĝa dioks īds. Daudz ās katlu m ājās p ēdējos gados s ēru saturošais kurin āmais ir aizst āts ar dabas g āzi. T ādēĜ stacion āro avotu izmešos s ēra dioks īda ir niec īgs. Degvielas uzpildes staciju izmešos ir petrolejas un benz īna, g āzes uzpildes staciju – prop āna un but āna g āzes tvaiki. Autoservisos un ražot Ħu izmešu sast āvā ir kr āsu un daž ādu šėī din ātāju tvaiki, citi gaistošie savienojumi un putek Ĝi. ĥemot v ērā iepriekš min ēto, var secin āt, ka stacion ārajiem avotiem ir nenoz īmīga ietekme uz gaisa kvalit āti J ūrmal ā. Lai nodrošin ātu kvalitat īvu vidi k ūrortu att īst ībai pils ētā n ākotn ē katlu mājās v ēlams piln ībā nomain īt s ēru saturošo kurin āmo pret videi draudz īgāku (dabas g āzi vai biomasu).

3.2.3. Ūdens kvalit āte

Latvijai un l īdz ar to ar ī J ūrmalas pils ētai saistošas ir Eiropas kopienas Ūdens strukt ūrdirekt īvas (2000/60/EC) pras ības, kas nosaka, ka l īdz 2015.gada beig ām vis ā Eirop ā jānodrošina laba virszemes un pazemes ūdens kvalit āte un l īdz 2009.gada beig ām katrai ūdens sateces baseina teritorijai j āizstr ādā vienots apsaimniekošanas pl āns un pas ākumu programma v ēlam ās ūdens kvalit ātes sasniegšanai. Visp ārīgi ūde Ħu kvalit ātes m ērėi ir noteikti

Lapa 33 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Ūdens apsaimniekošanas likum ā. Šo m ērėu sasniegšanai j āveic pas ākumi, lai vienlaic īgi izpild ītu MK 27.05.2003. noteikumus Nr.31. „Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas pl āniem un pas ākumu programm ām”. Lai sasniegtu labu ūde Ħu st āvokli, nepieciešama ūdens resursu pl ānošanas jaut ājumu integr ēšana att īst ības pl ānošan ā. J āveido cieša praktiska sadarb ība un inform ācijas apmai Ħa sadarb ība starp Upju baseinu p ārvald ēm, pl ānošanas re ăioniem, pašvald ībām un cit ām ieinteres ētaj ām pus ēm.

3.2.3.1. Virszemes ūde Ħi

Jūrmalas virszemes ūdensobjektu ekolo ăisk ā kvalit ātes aktu ālākais v ērt ējums ir veikts Lielupes upes baseina apgabala apsaimniekošanas pl āna izstr ādes ietvaros. Taj ā Lielupes provizoriskais ekolo ăiskais potenci āls nov ērt ēts k ā Ĝoti slikts, jo ūden ī ir paaugstin āts kop ējās sl āpek Ĝa saturs, kas atbilstoši šobr īd lietotajai ekolo ăiskajai klasifik ācijai atbilst Ĝoti sliktam ekolo ăiskajam potenci ālam. Objekta ėī misk ā kvalit āte ir laba. Valst ī ūdensobjektu ekolo ăisk ās kvalit ātes v ērt ēšanas sist ēma ir izstr ādes stadij ā, t ādēĜ veiktais v ērt ējums ir provizorisks un var main īties pilnveidojot ūde Ħu ekolo ăisko klasifik āciju. Ta ču ar ī citos avotos (Lielupes ekspluat ācijas noteikumu projekts, 2008. g., Latvijas Vides ăeolo ăijas un meteorolo ăijas aăentūras 2005. – 2008.g. virszemes ūde Ħu kvalit ātes p ārskati) pieejamie izv ērt ējumi liecina par biog ēno vielu – sl āpek Ĝa un fosfora - paaugstin ātām koncentr ācij ām un upes ekolo ăiskais potenci āls ir v ērt ēts k ā vid ējs, slikts vai Ĝoti slikts. Lielupes UBAP nov ērt ēts, ka Lielupes ūdensobjektam J ūrmalas pils ētas teritorij ā ir b ūtiska izklied ētā un punktveida pies ārĦojuma, k ā ar ī morfolo ăisk ā slodze. Ūdens kvalit āti galvenok ārt ietekm ē pies ārĦojums baseina augštec ē Latvij ā un p ārrobežu pies ārĦojums no Lietuvas, ko rada lauksaimniecisk ā darb ība un punktveida avotu izpl ūdes pils ētās, t.sk. J ūrmal ā. Atbilstoši LR Ūdens apsaimniekošanas nosac ījumiem stipri p ārveidotajiem ūdensobjektiem, noteikts m ērėis „aizsarg āt un uzlabot ūdens kvalit āti visos stipri p ārveidotajos ūdensobjektos, lai sasniegtu labu virszemes ūde Ħu ekolo ăisko potenci ālu un ėī misko kvalit āti”. Tas noz īmē, ka l īdz 2015.g. Lielup ē b ūtu j āsasniedz labs ekolo ăiskais potenci āls, nodrošinot visu kvalit ātes rādītāju atbilst ību laba ekolo ăisk ā potenci āla l īmenim, un b ūtiski j āmazina sl āpek Ĝa pies ārĦojuma l īmenis par trim ekolo ăisk ās kvalit ātes klas ēm (no Ĝoti sliktas l īdz labai). T ā k ā ūdensobjekta ekolo ăisk ā potenci āla uzlabojumi liel ā m ērā ir atkar īgi no īstenoto pas ākumu efektivit ātes baseina augštec ē, ar kuru pal īdz ību v ēlamo uzlabojumu nevar ēs pan ākt l īdz 2015.g., t āpat ar ī ir nepieciešams papildus p ētījums par melior ācijas sist ēmu ietekmi un ūdens kvalit āti, objektam tiek noteikts iz Ħē mums, pagarinot m ērėa sasniegšanas termi Ħu l īdz 2027.gadam. Neskatoties uz to, J ūrmalas pils ētā, izv ērt ējot upes ūde Ħu un t ās piekrastes izmantošanu, ir j āī steno pas ākumi, kas ietver sl āpek Ĝa noteces un citu iepriekšmin ēto ietekmju mazin āšanu. Lielupe bez tam ir noteikta par priorit ārajiem karpveid īgajiem zivju ūde Ħiem, kuros ir jānodrošina tiem noteikto kvalit ātes r ādītāju robežlielumi. Atbilstoši valst ī veiktajiem priorit āro zivju ūde Ħu kvalit ātes v ērt ējumiem Lielupes kvalit ātes r ādītāji J ūrmal ā atbilst priorit āro karpveid īgo zivju ūde Ħu robežlielumiem.

Lapa 34 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Vecslocenes ekolo ăisk ā un ėī misk ā kvalit āte ir laba, Lielupes UBAP tai noteikts s ākotn ējais mērėis - esoš ās kvalit ātes nepasliktin āšan ās. Ūdensobjekta „Slokas ezers” ekolo ăisk ā un ėī misk ā kvalit āte ir laba, Lielupes UBAP tam noteikts s ākotn ējais m ērėis - esoš ās kvalit ātes nepasliktin āšan ās.

3.2.3.2. Dzeramie un pazemes ūde Ħi

Pazemes ūdensobjektu kvantitat īvā st āvok Ĝa un ėī misk ās kvalit ātes v ērt ējums ir veikts Lielupes upes baseina apgabala apsaimniekošanas pl āna sagatavošanas proces ā, izmantojot ilggad īgos datus par pazemes ūde Ħu l īme Ħiem un kvalit ātes datus atbilstoši dzeram ā ūdens nekait īguma pras ībām pazemes ūde Ħu atradn ēs Lielupes baseina apgabal ā, tostarp, J ūrmal ā. Pazemes ūde Ħu galven ās kvantitat īvās izmai Ħas J ūrmal ā ir notikušas kopš pag ājuša gadsimta 70-tajiem gadiem, kad Lielr īgas re ăion ā R īgas, J ūrmalas, Jelgavas, Ogres un citu ūdensg ūtĦu mijiedarb ības rezult ātā Arukilas-Amatas kompleksos izveidoj ās depresijas piltuve, ko noteica p ārm ērīga ūdens ieguve re ăion ā. Kopš 1991. gada, samazinoties ūdens pat ēri Ħam un ieguves apjomiem, notiek art ēzisko ūde Ħu l īme Ħu atjaunošan ās. Pašlaik (2009.g.) J ūrmal ā Dzintaros, Kauguros, Jaundubultos, Ėemeros un Vaivaros ir nov ērotas lok ālas depresijas piltuves ūdensg ūtĦu aptveres zon ās, ta ču to laukumi un ūdens l īme Ħu pazemin ājumi ir nelieli. Dzeram ā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūde Ħu atbilst ība dzeram ā ūdens oblig ātaj ām nekait īguma pras ībām ir atbilstoša, iz Ħemot paaugstin ātu dzelzs un sulf ātu saturam, ko nosaka pazemes ūde Ħu dabiskais sast āvs. J ūrmalas ūdensg ūtn ēs izmantojam ā pazemes ūdens dzelzs saturs ir 0,25 – 2,4 mg/l, sulf ātu saturs – 472 mg/l. J ūrmalas ūdenssaimniec ības att īst ības projekt ā tiek ieviesti pas ākumi pat ērētājiem pieg ādātā dzeram ā ūdens kvalit ātes uzlabošanai. Atbilstoši Lielupes upes baseina apgabala apsaimniekošanas pl ānā ietvertajam nov ērt ējumam pazemes ūdensobjekta D4 kvantitat īvais st āvoklis un ėī misk ā kvalit āte ir laba. Inform ācija par grunts ūde Ħu st āvokli pils ētā nav pieejama. Ta ču, iev ērojot kvart āra ūdens horizonta neaizsarg ātību pret virszemes pies ārĦojumu, pies ārĦojuma nopl ūdes gad ījum ā ir iesp ējama neapmierinoša individu ālaj ā ūdensapg ādē izmantot ā ūdens kvalit āte.

3.2.3.3. Notek ūde Ħi

Notek ūde Ħu st āvoklis ir atkar īgs no att īrīšanas iek ārtu esam ības, komun ālo notek ūde Ħu att īrīšanas kvalit ātes, r ūpniecisko notek ūde Ħu sast āvā esošaj ām b īstamaj ām viel ām, k ā ar ī no robežš ėē rsojoš ā un v ēsturisk ā pies ārĦojuma, lietus ūdens noteces un melior ācijas sist ēmu ekspluat ācijas. Centraliz ētā notek ūde Ħu sav ākšanas sist ēma J ūrmalas pils ētā apkalpo aptuveni 41 t ūkstoti jeb 74% J ūrmalas iedz īvot āju. P ārējie pils ētas iedz īvot āji un uz Ħē mumi izmanto individu ālos kanaliz ācijas risin ājumus. Pils ētas notek ūde Ħu sav ākšanas sist ēmu apsaimnieko pašvald ības SIA „J ūrmalas ūdens”.

Lapa 35 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

No Lielupes-Majoru sist ēmas sav āktie notek ūde Ħi (30% no kop ējā pils ētas notek ūde Ħu daudzuma) tiek p ārs ūkn ēti att īrīšanai uz R īgas notek ūde Ħu att īrīšanas ier īcēm „Daugavgr īva”. Dubultu-Ėemeru sist ēmā sav āktos (70% no kop ējā daudzuma) uz Ħē mums att īra 2009. gad ā ekspluat ācij ā nodotaj ās Slokas notek ūde Ħu att īrīšanas iek ārt ās. To b ūvniec ība ir veikta Jūrmalas ūdenssaimniec ības projekta I k ārtas ietvaros. Att īrīšanas iek ārtu jauda 9 050 m3/diennakt ī. Notek ūde Ħi Slokas NAI tiek att īrīti biolo ăiski nep ārtraukt ā akt īvo d ūĦ u proces ā ar biolo ăisku fosfora un sl āpek Ĝa atdal īšanu, izmantojot divpak āpju att īrīšanas tehnolo ăiju bez ėī misk ās nogulsn ēšan ās (otr ējā att īrīšana). Līdz ar Slokas NAI att īrīšanas iek ārtu darb ības uzs ākšanu J ūrmal ā ir uzlabota notek ūde Ħu att īrīšanas efektivit āte, no t ām Lielup ē tiek novad īti notek ūdeĦi, kuru kvalit āte atbilst normat īvo aktu pras ībām. Ėemeru notek ūde Ħu sist ēma 2007. gad ā ir piesl ēgta Slokas jaunaj ām NAI, Ėemeru NAI darb ība un nepietiekami att īrīto notek ūde Ħu izpl ūde V ēršup ītē ir sl ēgta. Ap ăē rbu ražošanas uz Ħē mumam akciju sabiedr ība "Saiva Textile" darbojas savas industri ālās att īrīšanas iek ārtas, kur ās tiek att īrīti sadz īves notek ūde Ħi (pirm ējā att īrīšana). Kop ējam apk ārt ējā vid ē novad ītajam notek ūde Ħu daudzumam J ūrmal ā ir tendence samazin āties (4. tabula). 2009. gad ā novad īto notek ūde Ħu daudzums, sal īdzinot ar 2001. gadu, bija par 27 % maz āks. Pavisam J ūrmalas pils ētas teritorijas virszemes ūde Ħos notek ūde Ħi tiek izvad īti 7 viet ās: normat īvi t īri komun ālie notek ūde Ħi Lielup ē no Slokas NAI (Nr. N100567, ar att īrīšanu), Vecslocen ē no SIA „Saiva Textile” att īrīšanas iek ārt ām (Nr. N100084, ar att īrīšanu) un melior ācijas gr āvī Vaivaros no nacion ālā rehabilit ācijas centra „Vaivari” att īrīšanas iek ārt ām (Nr. N100073, ar att īrīšanu), normat īvi t īri ražošanas ūde Ħi R īgas l īcī no sanatorijas „Belorusija” (Nr. N100343, bez att īrīšanas) un melior ācijas gr āvī Jaun ėemeros no sanatorijas „Jaun ėemeri” (Nr. N100080, bez att īrīšanas), normat īvi net īri komun ālie notek ūde Ħi Lielup ē no SIA „Sabiedr ība SVA” att īrīšanas iek ārt ām (Nr. N100085, ar att īrīšanu, bijušo Slokas pap īrfabrikas NAI, kur ās l īdz jauno Slokas NAI nodošanai ekspluat ācij ā veica ar ī pils ētā sav ākto notek ūde Ħu att īrīšanu, izpl ūde).

Lapa 36 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Tabula Nr.4. Apk ārt ējā vid ē novad īto notek ūde Ħu daudzumi un to atbilst ība normat īvo aktu pras ībām 2001. – 2009.g.

Novad ītie notek ūde Ħi, t ūkst.m 3/gad ā Novad īšanas tai skait ā Gads vietu skaits ar att īrīšanu (izpl ūdes) Kop ā, ar att īrīšanu bez att īrīšanas normat īvi normat īvi t īri normat īvi t īri net īri 2009. 7 2188,694 1431,820 654,250 102,624 2008. 6 2380,379 915,935 1353,779 110,665 2007. 6 2254,21 176,845 2013,899 63,466 2006. 6 2571,699 192,051 2307,489 72,159 2005. 6 2610,468 182,763 2372,184 55,521 2004. 7 2761,436 192,676 2517,899 50,861 2003. 7 2696,36 195,641 2476,064 24,655 2002. 8 2531,951 164,934 2339,071 27,946 2001. 12 3006,307 154,013 2540,403 311,891 Avots: VSIA Latvijas Vides ăeolo ăijas meteorolo ăijas centra datu b āze „Valsts statistiskais p ārskats Nr.2 Ūdens”

Att īrītajos notek ūde Ħos paliekošo pies ārĦojošo vielu daudzumi apkopoti 5. tabul ā. Iev ērojot to, ka anal īžu un uzskaites metožu precizit āte min ētaj ā laika period ā ir bijusi atš ėir īga, apkopotie dati nav tieši sal īdzin āmi. Att īrītajos sadz īves notek ūde Ħos paliekošais pies ārĦojums ir suspend ētās vielas, naftas produkti, sint ētisk ās virsmas akt īvās vielas (SVAV), fosfora un sl āpek Ĝa savienojumi.

Tabula Nr. 5. Notek ūde Ħos paliekošais pies ārĦojums 2001. – 2009.g. Notek ūd Paliekošais pies ārĦojums, vielu daudzumi, t/gad ā eĦu kop ējais Nafta Suspen- Gads daudzu s SVA dētās BSP-5 ĖSP P P-PO N N-NH N-NO pro- V kop 4 kop 4 3 ms vielas (t.m 3/ga dukti dā) 2009. 2188,694 10,144 6,041 127,074 0,003 0,000 1,746 1,067 12,703 1,408 9,457 2008. 2380,379 18,738 12,089 104,243 0,000 0,000 2,021 1,340 58,514 41,580 10,820 2007. 2254,210 20,317 20,263 132,273 0,014 6,190 12,103 99,071 2,060 0,140 2006. 2571,699 39,276 19,551 132,426 0,000 0,220 3,548 11,070 28,236 15,420 67,488 2005. 2610,468 26,682 18,158 158,727 0,052 0,220 15,883 13,910 98,930 10,402 53,467 2004. 2761,436 31,428 14,808 153,046 0,002 0,230 18,049 16,487 111,370 8,937 0,220 2003. 2696,360 14,397 14,750 106,396 0,030 0,216 16,147 15,175 88,412 2,493 60,501 2002. 2531,951 6,868 11,625 96,848 0,061 0,370 12,575 12,544 68,924 2,851 46,732 2001. 3006,307 12,132 17,083 112,747 0,128 0,189 18,314 13,377 72,402 8,015 40,902

Avots: VSIA Latvijas Vides ăeolo ăijas meteorolo ăijas centra datu b āze „Valsts statistiskais p ārskats Nr.2 Ūdens”

Paliekošaj ā pies ārĦojum ā nelielos daudzumos konstat ētas tr īs ūdens videi b īstam ās vielas: cinks (0,104 t/gad ā 2008.g., 0,297 t/gad ā 2007. gad ā), varš (0,008 t/gad ā 2008.g., 0,01 t/gad ā 2007.g.) un hroms (0,068 t/gad ā 2008.g.). 2007. gad ā noteikts, ka notek ūde Ħos ir 9 g/gad ā dz īvsudraba, kas ir priorit āra un ūdens videi īpaši b īstama viela. T ā k ā dati par dz īvsudraba kl ātb ūtni paliekošaj ā pies ārĦojum ā ir tikai par vienu gadu period ā no 2001. l īdz 2008.g. un

Lapa 37 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats detaliz ēta inform ācija par dz īvsudraba koncentr āciju ūden ī nav pieejama, nav pamata šobr īd uzskat īt, ka dz īvsudraba koncentr ācijas p ārsniedz robežlielumus. Iesp ējams, ka dz īvsudraba nok Ĝū šanai notek ūde Ħos ir gad ījuma raksturs. Iev ērojot to, ka pils ētas uz Ħē mumi ar 2010. gadu pl āno iek Ĝauties valsts b īstamo atkritumu apsaimniekošanas sist ēmā un uzs ākt sadz īves bīstamo atkritumu sav ākšanas punktu organiz ēšanu, š īs vielas nok Ĝū šana apk ārt ējā vid ē nākotn ē tiks nov ērsta. Jūrmalas ūdenssaimniec ības projekta ieviešana, kuras ietvaros ir paplašin āts notek ūde Ħu sav ākšanas t īkls, k ā ar ī uzs ākta jauno Slokas NAI ekspluat ācija, ir uzlabojusi notek ūde Ħu sav ākšanu un samazin ājusi normat īvi neatt īrītu notek ūde Ħu izvad īšanu apk ārt ējā vid ē. Notek ūde Ħu att īrīšanas stacijas darb ības rezult āti saist ībā ar pies ārĦojuma samazin āšanu piln ībā b ūs analiz ējami no 2009. gada, kad NAI darbosies pilnu gadu past āvīgā rež īmā.

3.2.3.4. Peld ūde Ħi

Jūrmalas pils ētā R īgas l īč a piekrast ē ir iek ārtotas vienpadsmit peldvietas: Asari, Bulduri, Dubulti, Dzintari, Jaun ėemeri, Kauguri, Lielupe, Majori, Melluži, Pumpuri un Vaivari. Š īs peldvietas labiek ārto un apsaimnieko J ūrmalas pils ētas dome. Kopš 1998. gada Jūrmalas pils ētas dome ir iesaist ījusies Vides Izgl ītības Fonda (FEE) organiz ētaj ā Zil ā Karoga programm ā peld ūde Ħiem. Zil ā karoga ieviešanai pašvald ība īsteno rīcības programmu 2004. – 2010.g. Starptautiski atz īto ekosertifik ātu Zilais karogs 2010. gad ā ir ieguvušas 2 peldvietas - Majori un Jaun ėemeri. Majoru peldvietai tas pieš ėirts kopš 1998. gada, Jaun ėemeru - kopš 2007.g. Zilo karogu no 2002. l īdz 2007. gadam sa Ħē ma ar ī Bulduru peldvieta, ta ču pašlaik taj ā ir nepieciešami infrastrukt ūras uzlabojumi, jo peldvietas gl ābšanas stacija nebilst Zil ā karoga peldvietai izvirz ītajiem krit ērijiem. Peld ēšanai tiek izmantoti ar ī iekšzemes ūde Ħi – Lielupe, Slokas karjers, Slokas ezers, ta ču tajos nav ier īkotas peldvietas. Ėemeru nacion ālā parka dabas aizsardz ības pl ānā min ēts, ka Slokas ezers nav izmantojams k ā peldvieta ezera morfolo ăisko īpatn ību d ēĜ , jo tas ir sekls un dibenu kl āj biezs d ūĦ u sl ānis. Jūrmalas pils ētas dome 2010. gada 25. febru ārī ir pie Ħē musi saistošos noteikumus Nr.13 „J ūrmalas pils ētas pludmales apsaimniekošanas, higi ēnas un peldvietu ier īkošanas noteikumi”, kas ir j āiev ēro R īgas l īč a peldviet ās un cit ās peld ēšanai izmantojam ās ūdenstilp ēs. Rīgas l īč a peldviet ām ir izstr ādāts un dom ē apstiprin āts peldvietu zon ējuma projekts (07.08.2008. l ēmums Nr.686), kas nosaka peldvietu zon ējumu un katr ā peldviet ā izdala 3 zonas: mier īgās atp ūtas zona, akt īvās atp ūtas zona un g ājēju koridors. Ūdens kvalit āti J ūrmalas peldviet ās kontrol ē Vesel ības ministrijas pak Ĝaut ībā esoš ā Vesel ības inspekcija. Atbilstoši t ās sniegtajai inform ācijai (l īdz 2008.gadam kontroli veica VA „Sabiedr ības vesel ības a ăent ūra) no 2005. l īdz 2009. gada R īgas l īč a un Slokas karjera peldvietu mikrobiolo ăiskie un fizik āli-ėī miskie r ādītāji ir atbilduši oblig ātaj ām pras ībām. Peldviet ās Lielup ē, Slokas ezer ā un citur ūdens kvalit ātes kontrole netiek veikta.

Lapa 38 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

3.2.4. Atkritumu apsaimniekošana

Jūrmalas pils ētā darbojas centraliz ētā atkritumu apsaimniekošanas sist ēma. Pils ēta iek Ĝaujas Piej ūras re ăiona atkritumu apsaimniekošanas sist ēmā, kur ā kop ā ar J ūrmalas pils ētu ir apvienots bijuš ā Tukuma un Talsu rajona pašvald ības. Atkritumu apsaimniekošana J ūrmal ā notiek saska Ħā ar „Piej ūras atkritumu apsaimniekošanas pl ānu 2007. – 2013.gadam”. Jūrmalas pašvald ībā par atkritumu saimniec ības jaut ājumiem atbild J ūrmalas pils ētas domes Pils ētsaimniec ības un b ūvniec ības p ārvalde. Jūrmalas pils ētā rad ītais kop ējais atkritumu daudzums ir sv ārst īgs: 8106,58 t - 2008.g., 4254,37 t - 2007.g., 3450,34 t - 2006.g., 7297,29 t - 2005.g. Kop ējā rad īto atkritumu daudzuma sv ārst ības rada sadz īves atkritumu sada Ĝa, kas izskaidrojams ar izmai Ħā m atseviš ėu uz Ħē mumu darb ībā un to uzskaites sist ēmā, kas k ā nor ādīts Piej ūras re ăiona atkritumu apsaimniekošanas pl ānā attiec ībā uz sadz īves atkritumu pl ūsm ām un klasifik āciju nav piln īga. Nov ērt ēts, ka Piej ūras re ăiona liel ākaj ās pils ētās viena iedz īvot āja gada laik ā saražotais atkritumu apjoms ir 1,36 m 3/gad ā (vai 272 kg/gad ā), pils ētās atkritumu sav ākšanas sist ēmā ir iesaist īti 62 – 74 % iedz īvot āju. Š ī inform ācija ir attiecin āma ar ī uz J ūrmalas pils ētu. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas izstr ādes laik ā (2009.gad ā) tika veikta izmai Ħas līdzšin ējā atkritumu apsaimniekošanas sist ēmā atbilstoši Piej ūras atkritumu apsaimniekošanas pl ānam 2007. – 2013.g.: sl ēgta sadz īves atkritumu izg āztuve „Priedaine”, uzs ākti darbi t ās rekultiv ācijai, izb ūvēta atkritumu š ėirošanas un p ārkraušanas stacija un kompost ēšanas laukums Bažciem ā (š ėirošanas stacijas jauda 10 t ūkstoši tonnu gad ā, plat ība – 5060 m 2, kompost ēšanas laukuma plat ība – 5000 m 2) un pl ānots ier īkot jaunus atkritumu dal ītās v ākšanas laukumus (144 laukumi, 2-3 konteineri atkritumu dal ītai v ākšanai, p ēc vajadz ības – 1 vai 2 konteineri neš ėirotu sadz īves atkritumu v ākšanai katr ā laukum ā, viena laukuma plat ība l īdz 20 m 2). Piej ūras atkritumu apsaimniekošanas pl ānā 2007. – 2013.gadam ietverta divu atkritumu š ėirošanas un p ārkraušanas laukumu b ūvniec ība J ūrmal ā, ta ču jaut ājums par otra š ėirošanas un p ārkraušanas laukuma b ūvniec ību un teritorijas rezerv ēšanu ir risin āms Teritorijas pl ānojuma izstr ādes ietvaros. Pēc atkritumu izg āztuves „Priedaine” sl ēgšanas tika uzs ākta t ās rekultiv ācija. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.474 „Atkritumu poligonu ier īkošanas, atkritumu poligonu un izg āztuvju apsaimniekošanas, sl ēgšanas un rekultiv ācijas noteikumi” nosac ījumiem, rekultiv ējot izg āztuvi tiek noteikts monitoringa periods 20 gadi. Izg āztuvi, poligonu vai t ā da Ĝu uzskata par rekultiv ētu p ēc tam, kad p ārvalde ir veikusi p ēdējās p ārbaudes sl ēgtaj ā izg āztuv ē, poligon ā vai t ā da Ĝā p ēc rekultiv ācijas un izv ērt ējusi operatora sniegtos zi Ħojumus, k ā arī ir st ājies sp ēkā p ārvaldes l ēmums par izg āztuves, poligona vai t ā da Ĝas rekultiv āciju. Sadarb ībā ar valsts vides instit ūcij ām, stabiliz ējoties atkritumu sadal īšan ās procesiem, izv ērt ējot monitoringa rezult ātus un teritorijas droš ības aspektus, rekultiv ācijas period ā var izskat īt situ ācijai teritorij ā atbilstošu pagaidu izmantošanu. Atkritumu izg āztuvei „Priedaine” līdz t ās rekultiv ācijas pabeigšanai atbilstoši LR „Aizsargjoslu likuma” 28. panta 2 da Ĝas regul ējumam ir noteikta sanit ārā aizsargjosla 100 metri. Jauno atkritumu š ėirošanas un p ārkraušanas staciju un kompost ēšanas laukumu apsaimnieko SIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedr ība „Piej ūra””. Atkritumu sav ākšanu un izvešanu p ēc

Lapa 39 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats nosl ēgtiem l īgumiem ar J ūrmalas pašvald ību veic autotransporta uz Ħē mumi – pašlaik „SIA „J ūrmalas ATU” un SIA „Nelsens”. Bīstamo atkritumu daudzumam ir tendence palielin āties: 19,07 t - 2005.g., 37,55 t – 2008.g. Pēdējos 5 gados uz Ħē mumu skaits, kuros rodas b īstamie atkritumi, J ūrmal ā ir main īgs: 8 uz Ħē mumi - 2008. g., 25 – 2007.g., 13 – 2005.g. B īstamo atkritumu kop ējā sast āvā liel ākais īpatsvars (vair āk no 60 l īdz 70 %) ir e ĜĜ ains ūdens no e ĜĜ as un ūdens atdal īšanas iek ārt ām, kas galvenok ārt rodas degvielas uzpildes stacij ās (SIA „Latvija Statoil”, „Neste Latvija” un cit ās). Pārējie J ūrmal ā rad ītie vair āk izplat ītie b īstamo atkritumu veidi ir daž ādas e ĜĜ as (veidojas remontdarbn īcās) un atkritumi, kuru sav ākšanai un uzglab āšanai ir noteiktas speci ālas pras ības, lai nov ērstu vai aizkav ētu infekciju izplat īšanos (rodas slimn īcās, sanatorij ās un cit ās medic īnas iest ādēs). Par b īstamo atkritumu sav ākšanu atbild uz Ħē mumi, kuru saimnieciskaj ā darb ībā tie rodas. B īstamos atkritumus atkar ībā p ēc to veida uz Ħē mumi uzkr āj atseviš ėi, nodod depon ēšanai vai p ārstr ādei uz Ħē mumiem, kuri sa Ħē muši at Ĝauju darb ībām ar bīstamajiem atkritumiem (A/S BAO, SIA „Lampu demerkuriz ācijas centrs”, „SIA “Lautus” un citi). Turpm āk pl ānots, ka J ūrmala un taj ā esošie uz Ħē mumi iek Ĝausies valsts b īstamo atkritumu apsaimniekošanas sist ēmā (paredz ēts izveidot 2010.g.), kas ietvers b īstamo atkritumu sav ākšanas punktus un stacijas, atkritumu apglab āšanas poligonu Dobeles rajona Zebrenes pagast ā, k ā ar ī citu b īstamo atkritumu veidu apglab āšanas un utiliz ācijas vietas un iek ārtas. Sadz īves b īstamie atkritumi pašlaik p ārsvar ā tiek sav ākti kop ā ar sadz īves atkritumiem. Ir uzs ākta atseviš ėu atkritumu veidu v ākšana veikalos un iest ādēs. Sadz īves b īstamo atkritumu pie Ħemšanu veiks ar ī jaunaj ā atkritumu š ėirošanas un p ārkraušanas stacij ā Bažciem ā. Jūrmalas pils ētā lielgabar īta atkritumus no iedz īvot ājiem sav āc autotransporta uz Ħē mumi atbilstoši ar pašvald ību nosl ēgtiem l īgumiem atseviš ėu akciju veid ā, par t ām zi Ħojot iedz īvot ājiem. Turpm āk pl ānots, ka lielgabar īta atkritumu pie Ħems atkritumu š ėirošanas un pārkraušanas stacij ā Bažciem ā, lielgabar īta atkritumu sav ākšanai nav nepieciešams rezerv ēt un ier īkot jaunas teritorijas vai uzst ādīt konteinerus. Ziem ā no iel ām p ēc nosl ēgta l īguma ar pašvald ību autotransporta uz Ħē mums „J ūrmalas ATU” sav āc sniegu, kas satur ar ī ielu kais īšanai izmantoto s āli. To b ūs iesp ējams nodot jaunaj ā atkritumu š ėirošanas un p ārkraušanas stacij ā, kas ir apr īkota ar notek ūde Ħu att īrīšanas iek ārt ām pies ārĦojuma att īrīšanai. Autotransporta uz Ħē mums no iel ām sav ākt ā sniega novietošanai var izv ēlēties un ier īkot citur laukumu, nodrošinot vides aizsardz ības pras ību iev ērošanu attiec ībā uz pies ārĦotu notek ūde Ħu novad īšanu apk ārt ējā vid ē un šo darb ību saska Ħojot ar pašvald ību un re ăion ālo vides p ārvaldi.

3.2.5. Troksnis

Galvenie akustisk ā trokš Ħa avoti J ūrmal ā ir autotransports un dzelzce Ĝš. Ražošana J ūrmal ā nav att īst īta, t ās ietekme uz trokš Ħa l īmeni ir nenoz īmīga. Lidostas „R īga” lidmaš īnu trokš Ħa rad ītā ietekmes zona ir orient ēta M ārupes pagasta un Bu ĜĜ u salas (R īgā) virzien ā. Lidmaš īnu rad ītā trokš Ħa p ārsniegumu zona l īdz 5 dB J ūrmal ā nedaudz skar V ārnukrogu. Ta ču t ā k ā apr ēė in ātie p ārsniegumi nav lieli un tie p ārsniedz tikai naktij noteiktos trokš Ħa robežlielumus, tad lidostas „R īga” rad ītā trokš Ħa ietekme uz pils ētu ir v ērt ējama k ā neb ūtiska.

Lapa 40 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Inform āciju par trokš Ħa l īme Ħiem pils ētā galvenok ārt sniedz R īgas aglomer ācijas strat ēă isk ās trokš Ħu kartes, kur ās ietverta ar ī J ūrmalas pils ētas teritorija no t ās austrumu malas l īdz Majoriem (ieskaitot), un neliel ā pils ētas da Ĝā Bražciem ā – AS „Latvijas Valsts autoce Ĝi” trokš Ħu strat ēă isk ās kartes valsts autoce Ĝam A10. Tās atspogu Ĝo situ āciju 2006. gad ā. Kart ētaj ā J ūrmalas da Ĝā ma ăistr ālo ielu un dzelzce Ĝa l īnijas R īga-Tukums-Ventspils apk ārtn ē pārsvar ā ir konstat ēti trokš Ħu robežlielumu p ārsniegumi no 5 l īdz 10 dB. Liel āki trokš Ħa robežlielumu p ārsniegumi ir vakaros - l īdz pat 20 dB vakaros un nakt īs - 25 dB nakt īs. Dien ā ma ăistr ālo ielu krustojumu apk ārtn ē trokš Ħa robežlielumi tiek p ārsniegti par 15 dB. Plaš āku teritoriju trokš Ħa robežlielumu p ārsniegumi skar Majoros Lienes ielas, Jomas, ielas un Z.Meierovica prospekta apk ārtn ē. Izv ērt ējot ieg ūtos trokš Ħa kart ēšanas rezult ātus, š ī teritorija ir iedal īta III priorit ātes aglomer ācijas noz īmes akustisk ā diskomforta zon ā. J ūrmal ā ir ar ī klusie rajoni: R īgas l īč a piekrastes joslā Majoros, Dzintaros, Bulduros, Lielupes austrumu daĜā , Stirnurag ā, Bu ĜĜ uciem ā, dabas park ā „Ragak āpa”, no Priedaines austrumu da Ĝas l īdz Vārnukrogam (kop ā 1587 ha), kur katram trokš Ħa avotam trokš Ħa r ādītāju v ērt ība ir maz āka par robežlielumu. Autoce Ĝa A10 ievada apk ārtn ē Bražciem ā apm ēram 350 m plat ā josl ā no autoce Ĝa trokš Ħa līmenis p ārsniedz 55 dB, apm ēram 100 m att ālum ā – 65 dB, sasniedz 75 dB – autoce Ĝa nodal ījum ā. Izv ērt ējot autoce Ĝa A10 rad īto troksni, Bražciema teritorij ā uz austrumiem no autoce Ĝa A10 ir izdal īta akustisk ā trokš Ħa diskomforta zona. Strat ēă ijas izstr ādes laik ā R īgas aglomer ācijai un valsts autoce Ĝam A10 ir sagatavoti r īcības pl āni vides trokš Ħa samazin āšanai. J ūrmal ā akustisk ā diskomforta zon ā Dzintaros un Dubultos ir pl ānota trokš Ħa l īme Ħa samazin āšana no dzelzce Ĝa, rekomend ēta kust ības ātruma preciz ēšana un samazin āšana, citi pas ākumi (prettrokš Ħa ekr ānu izb ūve, st ādījumu joslu izveide, prettrokš Ħa risin ājumi ēku fas ādēm) nav pl ānoti. Akustisk ā trokš Ħa diskomforta zon ā Bražciem ā r īcības pl ānā ietverta prettrokš Ħa ekr ānu (augstums 4 m, kop ējais garums – 232 m) izvietošana dz īvojamo ēku tuvum ā autoce Ĝa A10 labaj ā pus ē. Šos pas ākumus iesp ējams realiz ēt autoce Ĝa A10 R īgas – Ventspils posma Priedaine-Sloka-Ėemeri paplašin āšanas ietvaros. Pašlaik min ētajai autoce Ĝa paplašin āšanai notiek ski ču projekta izstr āde un ietekmes uz vidi nov ērt ējuma nosl ēguma zi Ħojuma izstr āde, kuru ietvaros ar ī tiek veikta trokš Ħu izp ēte un prettrokš Ħa pas ākumu pl ānošana un projekt ēšana. Trokš Ħa kart ēšana J ūrmal ā nav veikta no Dubultiem l īdz pils ētas rietumu robežai, ta ču, iev ērojot ma ăistr ālo ielu un dzelzce Ĝa izvietojumu, var secin āt, ka to apk ārtne ar ī iesp ējami trokš Ħa l īme Ħu p ārsniegumi un ka Dubultos, l īdz īgi k ā Majoros, ir iesp ējama trokš Ħa diskomforta zona.

3.2.6. Augsnes un grunts pies ārĦojums; degrad ētās, pies ārĦot ās un potenci āli pies ārĦot ās vietas

Augsnes un grunts pies ārĦojumu J ūrmalas pils ētā galvenok ārt veido bijuš ās r ūpn īcas, katlu mājas, meh ānisk ās darbn īcas, degvielas uzpildes stacijas, naftas b āzes un ėimik āliju noliktavas.

Lapa 41 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Liel ākā da Ĝa re ăiona augsnes un grunts bijušo un esošo pies ārĦot āju min ēti Latvijas Vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas centra uztur ētaj ā pies ārĦoto un potenci āli pies ārĦoto vietu re ăistr ā. Jūrmalas pils ētā atbilstoši Latvijas vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas a ăent ūras datu b āzes „Pies ārĦoto un potenci āli pies ārĦoto vietu re ăistrs” inform ācijai atrodas 7 pies ārĦotas vietas (skat īt 6. tabulu) un 24 potenci āli pies ārĦotas vietas (skat īt 7. tabulu).

Tabula Nr. 6. Pies ārĦot ās vietas J ūrmalas pils ētas teritorij ā

Nosaukums Adrese J ūrmal ā Pies ārĦojuma veids

Katlu m ājas mazuta Tūristu iela 18, Katlu m ājas mazuta glab ātavas av ārijas vieta. glab ātuve Ėemeros 18a Naftas produktu nopl ūde grunt ī. Ventspils šoseja Bijus ī naftas produktu glab ātuve. Naftas produkti IU "Zanda" 64 grunt ī. Autobusu parka degvielas uzpildes stacija. SIA "ATF J ūrmala SV" Ėemeru iela 26 Grunts ūdens pies ārĦojums ar naftas produktiem. SIA "Met āla konstrukcijas", Demont ējama DUS. Naftas produkti grunt ī un SIA "Privats" Lielupes iela 28 grunts ūden ī. Sadz īves atkritumu poligons, 10 ha, pies ārĦojošas Sadz īves atkritumu poligons vielas: kop ējais sl āpeklis, amonjaks, naftas "Priedaine" Priedaine 2501 produkti, cinks un svins, k ā ar ī to savienojumi Degvielas uzpildes stacija. Naftas produkti SIA "Latimpeks auto" DUS Staiceles iela 3 grunts ūden ī. PVAS "Latvijas nafta", Degvielas uzpildes stacija. Naftas produktu Jūrmal ā Talsu šoseja 1 pies ārĦojums grunts ūden ī. Avots: VSIA „Latvijas vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas centrs” datu b āze „Pies ārĦoto un potenci āli pies ārĦoto vietu re ăistrs”

Tabula Nr.7. Potenci āli pies ārĦot ās vietas J ūrmalas pils ētas teritorij ā

Vietas nosaukums Adrese Pies ārĦojuma veids Jūrmala (K ūdra) Melnezera 10 Melnezera iela 10 Naftas produkti SIA "Neste Latvija" DUS Viestura iela 21 Naftas produkti SIA "Latvija Statoil" DUS Dubultu prospekts 42 Naftas produkti SIA OptiLat Meistaru iela 1 iek ārtas kr āsu, laku vai l īmes ražošanai SIA “Degvielas apg āds” Jūrkalnes iela 10 Naftas b āzes un termin āli Aldera b ūvlaukums. Ar naftas produktiem pies ārĦota grunts atvesta no katlu m ājas Alderis, Lielupes krasts Lāč u iela 16 teritorijas, un izb ērta Lielupes krast ā Bijus ī cementa r ūpn īca Dzirnavu iela 100 Ilgstoši r ūpnieciski noslogota teritorija Neleg āla izg āztuve Zvejas iel ā Zvejas ielas gal ā Būvgruži, naftas produkti bij. "'Marienb ādes" katlu m ājas teritorija Bulduru prosp. 146 Nojaukta , b ūvbedr ē konstat ēti naftas produkti Iesp ējams pies ārĦojums ar naftas produktiem un SIA "Br īze" bijus ī ve Ĝas ėī misk ām viel ām, š ėidrais kurin āmais, degvielas mazg ātuve un katlu m āja Slokas iela 64 glab ātuve Slokas komun ālās da Ĝas bijuš ās notek ūde Ħu att īrīšanas iek ārtas Mežmalas iela 35 Grunts pies ārĦojums ar notek ūde Ħiem

Lapa 42 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Vietas nosaukums Adrese Pies ārĦojuma veids

Bijušais "Marienb ādes" Lielupes iela, gar āžas Stirnurags Grunts pies ārĦota ar naftas produktiem Iesp ējams pies ārĦojums ar naftas produktiem un SIA “Slokas pap īru apstr ādes cit ām ėī misk ām viel ām, demont ēta mazuta uz Ħē mums” Fabrikas iela 2 saimniec ība Slokas att īrīšanas iek ārtas ar dūĦ u laukiem Mežmalas iela 41 Iesp ējams pies ārĦojums ar ėī misk ām viel ām Jahtklubs "Vikings" Vikingu iela 10 Iesp ējams naftas produktu pies ārĦojums Katlu m āja ar mazutu, ku ău degvielas glab āšana Bijus ī A/S J ūrasl īcis Lašu iela 10 un uzpilde Druvciema vec ās biolo ăisk ās Ražas un Slokas ielas att īrīšanas iek ārtas st ūris Iesp ējams pies ārĦojums ar ėī misk ām viel ām Vec ās notek ūde Ħu att īrīšanas Grunts un grunts ūdens pies ārĦojums ar naftas iek ārtas "Lielupe" Vikingu iela 40a produktiem, nos ēdd īė i, emšeri SIA J ūrmalas ATU Slokas iela 69b Iesp ējams naftas produktu pies ārĦojums Iesp ējams naftas produktu pies ārĦojums, asfalta Asfaltbetona r ūpn īca, betona r ūpn īcas kurin āmā tvertnes, bituma I.U."Liktenis" Dzirnavu iela 1 bedres Iesp ējams naftas produktu pies ārĦojums, ir bijusi Valsts ugunsdz ēsības un ar ī liela putu nopl ūde grunt ī, degvielas gl ābšanas dienests Rīgas iela glab ātuve, ugunsdz ēsības putu glab ātuve Iesp ējams pies ārĦojums ar ėī misk ām viel ām. Bijus ī SES noliktava daž ādām ind ēm, Miera ielas noliktavas Miera iela 10 meh ānisk ās darbn īcas Slokas CPF att īrīšanas iek ārtu vecie d ūĦ u lauki Mežmalas iela 35 iesp ējams pies ārĦojums ar ėī misk ām viel ām Bijuš ās Marienb ādes saimniec ības bloks Ērg Ĝu iela 2a Grunts pies ārĦota ar naftas produktiem Avots: VSIA „Latvijas vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas centrs” datu b āze „Pies ārĦoto un potenci āli pies ārĦoto vietu re ăistrs” Galven ās pies ārĦojoš ās vielas J ūrmalas pies ārĦotaj ās viet ās ir naftas produkti, sadz īves atkritumu poligon ā ”Priedaine” ar ī citas: kop ējais sl āpeklis, amonjaks, k ā ar ī cinks un svins un to savienojumi, potenci āli pies ārĦotaj ās viet ās liel ākaj ā da Ĝā objektu - naftas produkti, atkar ībā no saimniecisk ā darb ības veida atseviš ėā s viet ās - pies ārĦojums ar daž ādām ėī misk ām viel ām, b ūvgruži, citi ražošanas procesu atkritumi. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes laik ā katlu m ājas darb ība Ėemeros ir p ārtraukta, sadz īves atkritumu izg āztuve „Priedaine” darb ība tiek sl ēgta ar 2009.gada 1.augustu, SIA “Slokas pap īru apstr ādes uz Ħē muma” teritorij ā darbojas vair āki nelieli uz Ħē mumi, vair āki uz Ħē mumi (SIA „OptiLAT”, SIA „J ūrmalas ATU”, Asfaltbetona r ūpn īca, "Liktenis”, SIA „Statoil” DUS, SIA „Neste Latvija” DUS) turpina darb ību, atbilstoši tiem izsniegtaj ām at Ĝauj ām ieviešot vides aizsardz ības pas ākumus pies ārĦojuma mazin āšan ā. 2010.gad ā ir uzs ākta sadz īves atkritumu poligona „Priedaine” rekultiv ācija. Citu pies ārĦoto un potenci āli pies ārĦot ās vietu detaliz ēta izp ēte nav veikta, nav pie Ħemti l ēmumi par san ācijas vai citu teritorijas rekultiv ācijas pas ākumu nepieciešamību.

Lapa 43 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

3.2.7. Riska teritorijas

Viens no pašvald ības uzdevumiem ir pasarg āt iedz īvot ājus, tautsaimniec ību un vidi no iesp ējamo ārk ārt ējo situ āciju potenci ālaj ām briesm ām, ko var izrais īt dabas un tehnog ēnās katastrofas un av ārijas. Ārk ārtas situ ācij ās J ūrmalas pils ētā veicamie civil ās aizsardz ības pas ākumi ir ietverti J ūrmalas pils ētas civil ās aizsardz ības pl ānā.

Dabas riski Dabas apst ākĜu rad ītie riski ietver:
Rīgas l īč a pamatkrasta erozijas teritorijas
Lielupes krasta erozijas teritorijas
Appl ūstošas teritorijas
Smilšu sanesumi Lielupes gr īvā Rīgas l īč a pamatkrasta erozijas teritorijas Jūrmalas pils ētas teritorij ā sp ēcīgu v ētru laik ā notiek R īgas l īč a pamatkrasta izskalošana gandr īz vis ā piekrast ē (iz Ħemot posmu no Lielupei rajona l īdz Lielupes ietekai j ūrā), veidojas erozijas kraujas. T ādēĜ gandr īz visa pamatkrasta josla, iz Ħemot nelielu posmu pirms Lielupes ietekas R īgas l īcī, teritorijas pl ānojum ā ir atz īmēta k ā dabas riska teritorija (11.pielikums). Izskaloto krasta joslu platums ir atš ėir īgs daž ādās viet ās J ūrmal ā. Bulduru - Dubultu posm ā ir izveidojusies paaugstin āta erozijas riska vieta, jo krasta l īnija no Pumpuriem l īdz Bulduriem ir orient ēta rietumu-austrumu virzien ā un pret to zieme Ĝrietumu v ētru laik ā ir v ērsta sp ēcīga vi ĜĦ u iedarb ība. Pastiprin āta pamatkrasta erozija notiek ar ī Kaugurciem ā, īpaši iepretim Kaptei Ħa Zolta ielai. Pamatkrasta erozija rada riskus dabas resursiem, īpašumiem piekrast ē un viet ējiem iedz īvot ājiem. Periodos bez v ētr ām p ārsvar ā rakstur īgi ilglaic īgi dinamisk ā l īdzsvara apst ākĜi ar erod ētas priekšk āpas atjaunošanos, ta ču p ēdējā desmitgad ē ir biež āka sp ēcīgu v ētru atk ārtošan ās, krastu atjaunošan ās piln ībā nenotiek. Laik ā no 1992. l īdz 2007. gadam R īgas l īč a krastam J ūrmal ā kopum ā rakstur īgs krasta erozijas procesa p ārsvars p ār akumul ācijas procesu: krasta posmos no Jaun ėemeriem l īdz Kaugurciemam un no Mellužiem l īdz Bulduriem krasts ir atk āpies par 5 l īdz 15 metriem, bet Dubultos un Kauguru rag ā pat par 20 metriem. Smilšu akumul ācija domin ē atseviš ėos posmos Lielup ē un Raga k āpā, sanešu bilance ir tuvu neitr ālai posm ā no Kaugurciema l īdz Vaivariem, Lielup ē un Raga k āpā. Lielupes krasta erozijas teritorijas Lielupe pl ūstot pils ētā, veido meandrus, kuros ūdens pl ūsmas rezult ātā, it īpaši palu un intens īvu nokriš Ħu laik ā, k ā ar ī v ējuzpl ūdu un v ējatpl ūdu ietekm ē, kad upe iepl ūst lielas ūdens masas no j ūras, tiek izskaloti krasti. Lielupes krasta erozijas teritorijas upes kreisaj ā krast ā ir pie Krastciema, no Valteriem l īdz Majoriem, īpaši stipra erozija v ērojams pie Dubultiem un Majoriem, k ā pie Druvciema un ar ī zem dzelzce Ĝa tilta, labaj ā krast ā – no Bražciema l īdz Vārnukrogam. Lai aizsarg ātu krastu un taj ā esoš ās b ūves no erozijas, Lielupes krastos ir

Lapa 44 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats izb ūvēti krasta stiprin ājumi pie Slokas, Krastciema, Druvciema, Dubultiem un Majoriem kop ā aptuveni 5 km garum ā. Appl ūstošas teritorijas Pils ētas teritorijas appl ūšanu p ārsvar ā rada straujš ūdens piepl ūdums pavasara palu vai intens īvu lietus g āžu laik ā, v ējuzpl ūdos un atpl ūdos, kad valdošo zieme Ĝrietumu v ēju ietekm ē Lielup ē iepl ūst j ūras ūde Ħi, atseviš ėos gad ījumos ledus sabl īvēšan ās Lielupes seklaj ā gr īvā, kas trauc ē ūdens pl ūsmu. Ūdens l īme Ħa celšan ās Lielup ē l īdz 2 metriem rada appl ūšanas draudu iesp ēju l īdz 12 km² pils ētas plat ības. Lietus un nokriš Ħu daudzums 50 mm vai ilg āk par 12 stund ām var izsaukt strauju ūdens l īme Ħa celšanos up ēs, appludinot zem ākās vietas, m āju pagrabus u.c., t ā radot apdraud ējumu iedz īvot ājiem, ēkām un īpašumiem. Civil ās aizsardz ības aspekt ā kritiskais ūdens l īmenis Lielup ē ir 1,75 m virs j ūras l īme Ħa. Smilšu sanesumi Lielupes gr īvā Lielupes gr īvā esošaj ā ku ău ce Ĝā (garums 400 m) no j ūras regul āri tiek ieskalotas smiltis, sekl ākaj ās viet ās dzi Ĝums ir 2,5 m vai pat maz āk, upes platums – 20 metri. Smilšu sanesumi ku ău ce Ĝā rada ku ăošanai nedrošus apst ākĜus, Lielupes osta savu darb ību ir sl ēgusi kopš 2004.gada, jahtas š ėē rsojot Lielupes gr īvu bieži cieš av ārijas p ārāk maz ās iegrimes d ēĜ .

Rūpniecisk ās un citas saimniecisk ās darb ības riski Daudzi riski ir saist īti ar saimniecisko darb ību – r ūpnieciskie riski, b īstamo kravu p ārvad ājumu rad ītie riski, polderu teritorijas. Paaugstin āta b īstam ības objekti Uz Ħē mumu saimniecisk ā darb ība bieži vien ir saist īta ar daž ādu b īstamu ėī misko vielu uzglab āšanu un to pielietošanu. Saska Ħā ar Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra noteikumu Nr.626 „Noteikumi par paaugstin ātas b īstam ības objektu noteikšanas krit ērijiem un šo objektu īpašnieku (vald ītāju, apsaimniekot āju) pien ākumiem riska samazin āšanas pas ākumu nodrošin āšanai” nosac ījumiem atbilstoši iesp ējamam rad ītajam kait ējumam paaugstin ātas b īstam ības objektus p ēc to b īstam ības iedala grup ās: valsts, re ăion āls un viet ējas noz īmes objekti. Jūrmalas pils ētā teritorijas pl ānojuma izstr ādes laik ā darboj ās viens re ăion ālas noz īmes un 11 viet ējas noz īmes paaugstin ātas b īstam ības objekti. Re ăion āls noz īmes paaugstin ātas b īstam ības objekts J ūrmal ā ir SIA „Degvielas apg āds” (J ūrkalnes iela 10), kuram saska Ħā ar Ministru kabineta 2005. gada 19. j ūlija noteikumu Nr. 532 "Noteikumi par r ūpniecisko av āriju riska nov ēršanas k ārt ību un riska samazin āšanas pas ākumiem" ir j āizstr ādā r ūpniecisko av āriju nov ēršanas programma. Objekt ā darbojas naftas b āze, kuras nev ēlam ā iedarb ība iesp ējama sabr ūkot 10000 m3 d īze Ĝdegvielas rezervu āram. Vides p ārraudz ība valsts birojs ir noteicis SIA „Degvielas apg āds” cilv ēka dz īvībai b īstam ās iedarb ības riska zonas platumu 100 metrus, ierosin ājis teritorijas pl ānojum ā noteikt apb ūves ierobežojumus dz īvojamai apb ūvei, izgl ītības, vesel ības aizsardz ības, b ērnu un soci ālās apr ūpes, sporta, t ūrisma, rekre ācijas, atp ūtas, kult ūras un citu sabiedrisko un citi

Lapa 45 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats objektu pl ānošanai šaj ā zon ā, k ā ar ī teritorijas pl ānojum ā noteikt un nor ādīt droš ības aizsargjoslu. Viet ējas noz īmes paaugstin ātas b īstam ības objekti ir sešas degvielas uzpildes stacijas un viena ražotne, kur uzglab ājam ās degvielas apjoms sasniedz 25 tonnas, divas automobi Ĝu gāzes uzpildes stacijas, viena g āzes pildne un viena ražotne, kur ā tiek uzglab āts kr āsas un lakas. Bez tam pils ētā ir tr īs uz Ħē mumi, kuri p ēc krit ērijiem neatbilst valsts, re ăion ālas vai vietējas noz īmes paaugstin āts b īstam ības riska objektiem, ta ču to darb ība ir saist īta ar ėī miskaj ām viel ām, kuras av ārijas gad ījum ā var rad īt ėī misk ā pies ārĦojuma, uguns vai spr ādzienb īstam ību to tuv ākā apk ārtn ē. Šie uz Ħē mumi teritorijas pl ānojum ā izdal īti atseviš ėā grup ā: b īstams objekts ar lok ālu ietekmi.

Bīstamo kravu p ārvad ājumi Bīstamo kravu p ārvad ājumi J ūrmal ā tiek veikti pa valsts autoce Ĝu A10 R īga –Ventspils, kas izvietojas pils ētā 28 km garum ā: Lielupes kreisaj ā krast ā meža teritorij ās, š ėē rso Varka Ĝu kan ālu un posm ā no Slokas l īdz Ėemeriem. Pa autoce Ĝu p ārvad ātie kravu apjomi netiek uzskait īti. Pa dzelzce Ĝu pils ētā tiek veikti pasažieru p ārvad ājumi. P ēc VAS „Latvijas dzelzce Ĝš” sniegt ās inform ācijas kravu p ārvad ājumi cauri J ūrmalas pils ētai notiek reti īpašos gad ījumos, kad dzelzce Ĝa l īnija Jelgava Ventspils ir p ārslogota, ta ču b īstam ās kravas nekad netiek transport ētas cauri pils ētai. Uz Ħē mumiem, kuri darbojas Slok ā, kravu nos ūtīšana notiek caur Slokas staciju no p ārejas punkta Ėemeri-Tukums. Laik ā no 2005. l īdz 2008. gadam p ārkrauto kravu apjomam Slokas stacij ā ir tendence samazin āties: 2005.g. p ārkrautas 101,3 t ūkstoši tonnas, 2008. g. – 45,5 t ūkstoši tonnas kravu. Galvenie kravu veidi ir pap īrs un kokvilna. No bīstamo kravu veidiem d īze Ĝdegviela veido nenoz īmīgu da Ĝu – l īdz 5 % no kop ēja kravu apjoma, t ādēĜ ar ī risks, ko rada b īstamo kravu p ārvad ājumi ir niec īgs. Šis risks J ūrmal ā ir attiecin āms uz dzelzce Ĝa posmu Ėemeri – Sloka.

Polderu teritorijas Jūrmalas pils ētas teritorij ā atrodas da Ĝa J āĦ up ītes poldera (plat ība 100,6 ha J ūrmal ā) un neliela Spilves poldera teritorija. Polderi ir b ūvēti ar 100 % droš ību, to av ārijas risks ir niec īgs. JāĦ up ītes poldera teritorija atbilstoši Bab ītes novada Salas pagasta teritorijas pl ānojumam 2005. – 2017.g. ir nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības teritorija, transform ācija apb ūvei nav pl ānota. Ūdens rež īmu polder ī regul ē s ūkĦu stacija, kura ir VSIA “Zemkop ības ministrijas nekustamie īpašumi” bilanc ē. Uz Ħē mums nodrošina s ūkĦu stacijas darb ību un ūdens l īme Ħa regul ēšanu polder ī, kas, kam ēr polderis ir lauksaimniec ības zeme, ir valsts funkcija. Jauktas dar ījumu teritorijas att īst ība ir saist īta ar poldera lauksaimniec ības zemju transform āciju apb ūvei, infrastrukt ūras apsaimniekot āja mai Ħu, vienošanos par t ās apsaimniekošanu ar Bab ītes novada domi un apsaimniekošanu turpm āk saska Ħā ar pašvald ības saistošajiem noteikumiem. T ādēĜ , īpaši apsaimniekošanas sist ēmas mai Ħas laik ā, past āv zin āms teritorijas appl ūšanas risks gad ījum ā, ja netiek nodrošin āts noteiktais ekspluat ācijas rež īms.

Lapa 46 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Spilves poldera teritorija ir pl ānota k ā neskartas dabas teritorija (D1) un vienlaikus rezerv ēta kā viena no iesp ējam ām teritorij ām transporta infrastrukt ūras (R īgas zieme Ĝu transporta koridora 4.posma) att īst ībai. R īgas teritorijas pl ānojum ā 2006. – 2018.g. t ā ir pl ānota k ā apst ādījumu un dabas teritorija. Spilves polderi sav ā administrat īvaj ā teritorij ā apsaimniekošan ā ir p ārĦē musi R īgas dome. Iev ērojot teritorijas pl ānojum ā ietvert ās pl ānot ās (at Ĝaut ās) izmantošanas izmai Ħas att īstot JāĦ up ītes polder ī jauktu dar ījumu teritoriju un Spilves polder ī, izskatot transporta infrastrukt ūras att īst ības iesp ējas, gad ījumos, ja netiek piln ībā iev ērots polderu ekspluat ācijai noteiktais hidrolo ăiskais rež īms, polderu teritorijas ir riska teritorijas.

Lapa 47 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

3.3. Iesp ējam ās izmai Ħas, ja pl ānošanas dokuments netiktu īstenots

Jūrmalas att īst ības strat ēă ija 2010-2030 ir viet ējā l īme Ħa strat ēă isk ās pl ānošanas dokuments, kas formul ē J ūrmalas att īst ības ilgtermi Ħa vīziju, izvirza strat ēă iskos mērėus un formul ē priorit ātes. Jūrmalas att īst ības strat ēă ija kop ā ar taj ā iek Ĝauto Telpisk ās att īst ības perspekt īvu veido pamatu J ūrmalas pils ētas Teritorijas pl ānojuma 2010-2022 izstr ādei. Strat ēă ija iez īmē Jūrmalas att īst ības visp ārīgās priorit ātes un virzienus, savuk ārt teritorijas pl ānojums strat ēă ijai pieš ėir telpisku dimensiju. Iztr ūkstot strat ēă iskam redz ējumam par J ūrmalas pils ētas soci ālekonomisko att īst ību ilgtermi Ħā nav iesp ējams iestr ādāt identific ētās strat ēă isk ās priorit ātes teritorijas pl ānojum ā. Savuk ārt teritorijas plānojuma neesam ība pils ētā, iesp ējams, novestu pie vides st āvok Ĝa pasliktin āšan ās, probl ēmām attiec ībā uz dabas resursu un biolo ăisk ās daudzveid ības aizsardz ību, dabas resursu ieguvi, kā ar ī rad ītu probl ēmas aizsargjoslu un servit ūta izmantošan ā un cit ās valsts un pašvald ības p ārraudz ībā esoš ās jom ās. Tāpat j ānor āda, ka šādā situ ācij ā likumdošanas pras ību iev ērošana pras ītu vair āk p ūĜ u un resursu no iedz īvot āju un uz Ħē mēju puses, it īpaši uzs ākot jaunu, vai paplašinot esošo saimniecisko darb ību. Vērt ējot sagaid āmo ietekmi uz vidi t.s. nulles scen ārija gad ījum ā, proti situ ācij ā, kad J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija netiek pie Ħemta un īstenota, var izdal īt š ādus galvenos aspektus: ierobežotas iesp ējas ekonomiskajai att īst ībai; riski dabas resursu saglabāšanai un aizsardz ībai; pils ētas da Ĝu un teritoriju pieejam ība; vides kvalit ātes saglab āšana un uzlabošana.

Ierobežotas iesp ējas ekonomiskai att īst ībai

Iztr ūkstot strat ēă iskam redz ējumam par J ūrmalas pils ētas lomu Latvijas un starptautiskaj ā mērog ā, att īst ības virzieniem un priorit āri īstenojamiem pas ākumiem, past āv risks J ūrmalas ekonomisk ās att īst ības ilgtsp ējai – t ā viet ā var notikt stagn ācija, pils ētas pievilc ības, unikalit ātes un starptautisk ās konkur ētsp ējas zaud ēšana. Min ētie riski ir identific ēti ar ī SVID anal īzē. Šāds scen ārijs rad ītu netiešu negat īvu ietekmi ar ī uz dabas resursu aizsardz ību un sapr ātīgu izmantošanu – sar ūkot ar sezon ālo t ūrismu saist ītaj ām ekonomiskaj ām aktivit ātēm, iesp ējams, var mazin āties v ēlme saglab āt stingru aizsardz ības rež īmu biolo ăiski v ērt īgām dabas teritorij ām pils ētā, piem ēram, paredzot apb ūvi uz aizsarg ājamo biotopu izn īcin āšanu. TādēĜ ekonomisk ā stagn ācija ir uzskat āma par netiešu draudu J ūrmal ā atrodamajiem dabas resursiem un J ūrmalas vides kvalit ātei kopum ā. Strat ēă ijas neesam ība var liegt iesp ējas īstenot daž ādas ieceres videi draudz īgas uz Ħē mējdarb ības att īst ībai pils ētā – gan sakopjot un ekonomiskaj ā aprit ē iesaistot pamest ās un degrad ētās teritorijas, k ā ar ī uzlabojot atseviš ėu pils ētas da Ĝu un Lielupes krastu pieejam ību, t ādej ādi paplašinot iesp ējas un daudzveidojot pied āvājamo pakalpojumu kl āstu pils ētas viesiem.

Riski dabas resursu saglab āšanai un aizsardz ībai

Lapa 48 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Jūrmal ā daudzi no biotopiem (16 % no kop ējās teritorijas jeb aptuveni 16 km 2) ir reti un apdraud ēti, t ādēĜ tiem Latvij ā un ar ī vis ā Eiropas Savien ībā ir noteikts aizsardz ības statuss. Īpaša pils ētas dabas bag ātība ir k āpu meži, slapjie meži un palie Ħu p Ĝavas. Noz īmīgākie aizsarg ājamie biotopi J ūrmal ā ir mežain ās j ūrmalas k āpas, melnalkš Ħu staign āji, parast ās purvmirtes audzes un aizsarg ājamie p Ĝavu biotopi. Neieviešot J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă iju un ar to saist īto Telpisk ās att īst ības perspekt īvu, ir saskat āmi riski biolo ăiskajai daudzveid ībai, it īpaši riski mežu mas īvu viengabalain ības saglab āšanai. T āpat nepietiekama esošo biotopu inventariz ācija un nepietiekama izv ērt ēšana pirms apb ūves var izrais īt situ āciju, kad da Ĝa no biotopiem, it īpaši tie, kas atrodas ārpus ĪADT, var tikt b ūtiski un neatgriezeniski boj āti. Attiec ībā uz īpaši aizsarg ājamiem dabas teritorij ām ( ĪADT) b ūtiskas izmai Ħas netiek paredz ētas, jo saska Ħā ar likumu „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām” īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju dabas aizsardz ības pl āni ir j āievieš un j āĦ em v ērā visu l īme Ħu teritorijas pl ānojumos. No J ūrmal ā pieejamiem dabas resursiem šī pl ānošanas dokumenta izstr ādes laik ā tiek ieg ūti galvenok ārt pazemes ūde Ħi un ārstniec ības d ūĦ as. Pašreiz ējā izmantošanas intensit ātes nerada draudus šiem resursiem, jo šo resursu izmantošanas potenci āls, Ħemot v ērā kr ājumus, ir liel āks nek ā pašreiz ieg ūtais. Tom ēr riskus var rad īt urbumu neatbilstoša apsaimniekošana. Sagaid āms, ka pieaugot ar k ūrortu saist ītajai aktivit ātei palielin āsies der īgo izrakte Ħu – dziedniec ības d ūĦ u un miner ālūde Ħu (ies āĜū dens, iesāĜū dens un s āls ūdens) ieguve un ekspluat ācija.

Pils ētas da Ĝu un dabas teritoriju pieejam ība

Dabas resursu un pils ētas da Ĝu pieejam ība ir v ēl viens aspekts, kas jāuzsver saist ībā ar t.s. nulles scen āriju. SVID anal īzē tiek nor ādīts, ka Lielupes un R īgas l īč a tiešais tuvums rada potenci ālu ūdenstransporta att īst ībai J ūrmal ā, ta ču pagaid ām tam ir niec īga noz īme. Lielupes gr īva ir aizs ērējusi, bet Lielupes osta nedarbojas. Upes krastos trūkst piest ātĦu, piek Ĝū šana krastiem ir slikta. Tādej ādi Lielupes krastmala, lai ar ī tā atrodas pils ētas teritorij ā, ir gr ūti izmantojama. Liel ā da Ĝā krastmalas teritoriju ir sp ēkā aizsarg ājamas dabas teritorijas rež īms, liela da Ĝa ir appl ūstoša, k ā ar ī da Ĝē ji t ās pieejam ību ierobežo priv ātie zemes īpašumi. Strat ēă ija paredz uzlabot šo teritoriju pieejam ību iedz īvot ājiem un pils ētas viesiem, savuk ārt strat ēă iju ne īstenojot š īs iesp ējas netiktu izmantotas.

Strat ēă ija paredz defin ēt un veidot viet ējos centrus pils ētas teritorij ā, kuros iedz īvot ājiem b ūtu pieejami pamata pakalpojumi, t ādej ādi samazinot nepieciešam ību p ēc p ārvietošan ās.

Vides kvalit ātes saglab āšana un uzlabošana

Ne īstenojot strat ēă ij ā iek Ĝautos risin ājumus, netiktu izmantota iesp ēja mazin āt autotransporta pl ūsmu atseviš ėā s pils ētas da Ĝā s. Tieši autotransports J ūrmal ā ir noz īmīgākais atmosf ēras gaisa pies ārĦojuma avots, t ādēĜ b ūtu atbalst āmi risin ājumi, kas v ērsti uz t ā ietekmes uz vides kvalit āti samazin āšanu. Autotransports ir ar ī viens no galvenajiem akustisk ā trokš Ħa avotiem

Lapa 49 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats pils ētā, t ādēĜ autotransporta plūsmu ierobežošana un novirz īšana kopum ā būtu atbalst āma. Būtiskas izmai Ħas stacion āro gaisa pies ārĦot āju skait ā un to ietekm ē uz vides kvalit āti saist ībā ar strat ēă ijas ieviešanu nav gaid āmas. Attiec ībā uz ūdens resursu kvalit āti j ānor āda, ka ūdens resursu pl ānošanas jaut ājumi ir jāintegr ē pils ētas att īst ības pl ānošan ā. Iesp ējamu apdraud ējumu virszemes un pazemes ūdens kvalit ātei var rad īt, piem ēram, jauna apb ūve teritorij ās, kur netiek nodrošin āta piesl ēgšana centraliz ētajai notek ūde Ħu sav ākšanas sist ēmai. Attiec ībā uz peld ūde Ħiem nav sagaid āmas būtiskas izmai Ħas. Ainavas – neieviešot Strat ēăiju netiks izmantotas iesp ējas pils ētainavas m ērėtiec īgai veidošanai un uzlabošanai. Veicot ainavisko v ērt ējumu ir tikušas izdal ītas vair ākas J ūrmalas pils ētai rakstur īgas ainavas (panor āmas), kas iez īmē pils ētas vaibstus. Strat ēă ija paredz atbalst īt un rad īt priekšnoteikumus t ādu pas ākumu īstenošanai, kas veicin ātu degrad ēto teritoriju izmantošanu un att īst ību, nosakot, ka pirms teritoriju ekonomisk ās izmantošanas uzs ākšanas, nepieciešams veikt teritorijas sakopšanu, san āciju un att īrīšanu. L īdz ar to jebk ādas ekonomisk ās aktivit ātes šaj ās teritorij ās faktiski veicin ātu vides kvalit ātes, tai skait ā ainavas, uzlabošanu. Neieviešot Strat ēă iju un neparedzot atvieglotus apb ūves noteikumus pašlaik degrad ētājās teritorij ās, š ī iesp ēja uzlabot vides kvalit āti netiktu izmantota.

Lapa 50 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

4. AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTIE VIDES ASPEKTI

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija ir izstr ādāta izv ērt ējot pašreiz ējo vides st āvokli, k ā ar ī Ħemot v ērā iesp ējamos riskus vides kvalit ātei. Strat ēă ijas izstr ādes proces ā tika sagatavota SVID anal īze, kur par ādās daž ādi ar vidi saist īti aspekti. Pie J ūrmalas stipraj ām pus ēm min ēti š ādi ar vidi saist īti aspekti: Lielupe k ā noz īmīgs resurss; pludmale ar dabisko promen ādi; dabas ainava Rīgas j ūras l īč a piekrast ē; esoš ā t ūrisma un atp ūtas infrastrukt ūra; dzelzce Ĝa loma sabiedrisk ā transporta funkciju veikšan ā un laba sasniedzam ība liel ākaj ā da Ĝā pils ētas teritorijas. K ā vājās puses min ēta apb ūves teritorijas ar nepietiekamu (vai neesošu) inženierinfrastrukt ūras nodrošin ājumu; pamest ās, neizmantot ās ēkas – „grausti” un teritorijas (padomju laika sanatorijas, Slokas un K ūdras degrad ētās teritorijas, atseviš ėi jaunie projekti), kas negat īvi ietekm ē k ūrortpils ētas vizu ālo t ēlu un invest īciju vidi. Savuk ārt k ā iesp ējas SVID anal īzē tiek min ētas iesp ējas att īst īt Lielupes ostu un ūdenssporta veidus; vispus īgi, radoši un dabai draudz īgā veid ā izmantot plaši pieejamos ūde Ħu resursus (īpaši l īdz šim maz izmantoto Lielupi un t ās ūdensmalas), izb ūvēt publisko infrastrukt ūru ūde Ħu, u.c. dabas resursu pilnv ērt īgai un saudz īgai izmantošanai; saglab āt Jūrmalas pils ētvidei rakstur īgo dabas un kult ūrv ēstures raksturu (veidojot univers āla dizaina un vesel īga dz īves veida principos balst ītu pils ētas transporta sist ēmu, apb ūvi); . Kā draudi min ēti vides un dabas resursu noplicin āšana; krastu erozijas procesu turpin āšan ās, un pils ētas inženierinfrastrukt ūras fizisk ā nolietošan ās, sabrukšana. Izv ērt ējot SVID var secin āt, ka jau pl ānošanas dokumenta izstr ādes proces ā ir Ħemti v ērā daž ādi ar vidi saist īti aspekti, un vides kvalit āte un dabas resursu saudz īga izmantošana tiek uzsv ērta k ā priorit āte un noz īmīgs Jūrmalas att īst ības resurss. Ar Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēăiju 2010 – 2030 ir saist īti daž ādi vides aspekti:

4.1. Vides kvalit ātes saglab āšana un paaugstin āšana

Virszemes ūdens kvalit āte Jūrmalas pils ēta izvietojas uz zemes str ēles starp Lielupi un Baltijas j ūras R īgas l īci, t ādēĜ pils ētas att īst ība var rad īt b ūtisku slodzi gan up ēm, kas to š ėē rso, gan ar ī uz R īgas l īč a piekrasti un citiem ūdensobjektiem. Pils ētas hidrogr āfisko t īklu veido Lielupe, t ās kreis ā krasta pieteka Vecslocene, V ēršup īte, Slokas ezers, Aklais ezers, Akacis, Melnezers, Varka Ĝu kan āls, JāĦ up ītes polderu sist ēma un melior ācijas gr āvju t īkls. Melior ācijas gr āvju t īkls kop ā ar lietus ūde Ħu kanaliz ācijas sist ēmu nodrošina virszemes ūde Ħu noteci no pils ētas teritorijas. Galven ā sald ūdens art ērija J ūrmalas pils ētā, š ėē rsojot pils ētu 30 km garum ā, Lielupe robežojas ar Brankciemu, no pils ētas dienvidu malas Slok ā pl ūst paral ēli R īgas l īcim l īdz Bu ĜĜ uciemam, kur pie Bu ĜĜ u salas R īgā, ietek l īcī. Ūdensl īmeni Lielup ē ietekm ē gan pali, gan ar ī v ējuzpl ūdi un v ējatpl ūdi. Iepl ūstot ūdens mas ām no j ūras un upes gr īvas zieme Ĝrietumu un zieme Ĝu v ēja ietekm ē, ūdens l īmenis var paaugstin āties par 1,5 - 2,0 m un appl ūst Lielupes palienes l īdz pat 2,5 m virs j ūras l īme Ħa. T ā k ā upei ir mazs kritums, v ējuzpl ūdu ietekme

Lapa 51 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lielup ē ir v ērojama pat l īdz 90 km att ālum ā no gr īvas un appl ūšanai ir pak Ĝauta visa Lielupes paliene J ūrmalas pils ētas teritorij ā. Lielupe J ūrmalas pils ētas teritorij ā ir iedal īta stipri p ārveidoto ūde Ħu kategorij ā, jo upes krastu dabisk ā strukt ūra ir p ārveidota un š ī ūdensobjekta provizoriskais ekolo ăiskais potenci āls nov ērt ēts k ā slikts, jo ūden ī ir paaugstin āts kop ējās sl āpek Ĝa saturs, bet ūdens ėī misk ā kvalit āte ir laba. Atbilstoši LR Ūdens apsaimniekošanas nosac ījumiem stipri p ārveidotajiem ūdensobjektiem, noteikts m ērėis „aizsarg āt un uzlabot ūdens kvalit āti visos stipri p ārveidotajos ūdensobjektos, lai sasniegtu labu virszemes ūde Ħu ekolo ăisko potenci ālu un ėī misko kvalit āti”. Pl ānots l īdz 2027. gadam sasniegt labu ekolo ăisko potenci ālu un samazin āt sl āpek Ĝa pies ārĦojuma l īmeni par trim ekolo ăisk ās kvalit ātes klas ēm (no Ĝoti sliktas l īdz labai), veikt pētījumus par melior ācijas sist ēmu ietekmi un ūdens kvalit āti un, izv ērt ējot upes ūde Ħu un t ās piekrastes izmantošanu, ir pl ānots īstenot pas ākumus, kas ietver sl āpek Ĝa noteces un citu iepriekšmin ēto ietekmju mazin āšanu. Lielupe un t ās piekraste tiek izmantota rekre ācijai, makš ėer ēšanai, neorganiz ētai peld ēšanai, atseviš ėu reisu ku ăī šu satiksmei, jahtu piest ātn ēm. Att īstoties jahtu t ūrismam n ākotn ē var tikt apdraud ēta Lielupes ūdens kvalit āte. Līdz ar to J ūrmalas pils ētas pl ānošanas dokumenti paredz noteikt ierobežojumus apb ūvējamo teritoriju plat ības palielin āšanai ūdensobjektu tuvum ā, paredzot saglab āt dabas pamatnes teritorijas, tai skait ā iev ērojot ar ī jau esošos ierobežojumus, piem ēram, MK noteikumi Nr.193 „Noteikumi par Lielupes ostas robežu” J ūrmalas transporta att īst ības koncepcij ā. Svar īgs instruments virszemes ūde Ħu kvalit ātes saglab āšanai ir ar ī Aizsargjoslu likums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas J ūrmal ā ir noteiktas teritorijas pl ānojum ā. Atbilstoši LR „Aizsargjoslu likuma” 7. panta 2. da Ĝas 2., 3. un 4. punkta, 3. un 4. da Ĝas, k ā ar ī LR MK noteikumu Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” (03.06.2008.) nosac ījumiem jaunaj ā pils ētas teritorijas pl ānojumā 2010. – 2022.g. virszemes ūde Ħu aizsardz ības nodrošin āšanai tiks noteiktas aizsargjoslas. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma (05.02.1997., ar groz ījumiem l īdz 14.05.2009.) 6. panta 2.da Ĝas 2.punkta nosac ījumiem Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā 2009. – 2021.g. nosak āma jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zem ūdens šelfa da Ĝu no vienlaidu dabisk ās sauszemes ve ăet ācijas sākuma l īdz 10 metru izobatai. Jūrmalas pils ētas teritorij ā iev ērojama noz īme ir ar ī melior ācijai, kuras sist ēmas st āvokli Jūrmal ā kopum ā ir pl ānots uzlabot. Daudz ās pils ētas da Ĝā s teritorijas intens īvu lietus g āžu laik ā, pavasar ī sniega kušanas laik ā appl ūst, īpaši tas rakstur īgi Ėemeriem, kur melior ācijas gr āvji ir nekvalitat īvi, kas ir viens no teritorijas appl ūšanas iemesliem. Melior ācijas sist ēmas un virszemes ūde Ħu noteces sak ārtošana ir viens no priekšnoteikumiem kvalitat īvas dz īves vides veidošanai pils ētā.

Gaisa kvalit āte Noz īmīgākais atmosf ēras gaisa pies ārĦojuma avots J ūrmal ā ir autotransports, kura emisij ās pies ārĦojošas vielas ir sl āpek Ĝa oks īdi, putek Ĝi un oglek Ĝa monoks īds. Tom ēr p ēc ieg ūtajiem apr ēė inu rezult ātiem secin āts, ka J ūrmal ā gaisa pies ārĦojuma p ārsniegumu pašlaik nav.

Lapa 52 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Stacion āro gaisa pies ārĦot āji ir uz Ħē mumu un ražot Ħu katlu m ājas, kuras k ā galveno kurin āmo izmanto dabas g āzi. Aizst ājot s ēru saturošo kurin āmo ar dabas g āzi, iev ērojami ir samazin ājušies s ēra dioks īda izmeši gais ā. Katlu m āju izmešos galven ās pies ārĦojošas vielas ir oglek Ĝa monoks īds, sl āpek Ĝa oks īdi un oglek Ĝa dioks īds. Laba gaisa kvalit āte ir viens no galvenajiem k ūrorta att īst ības priekšnoteikumiem J ūrmal ā, tādēĜ iev ērojami pieaugot transporta l īdzek Ĝu intensit ātei, vai att īstoties lieliem b ūvniec ības projektiem ar iev ērojamu transporta l īdzek Ĝu apjomu, ir pl ānots sekot l īdzi gaisa kvalit ātei ma ăistr ālo ielu un pl ānot ās b ūvniec ības teritoriju apk ārtn ē. Strat ēă ij ā paredz ēto viet ējo centru veidošana mazina nepieciešam ību p ēc p ārvietošan ās; pl ānots uzlabot sabiedrisko transportu un vietu sasniedzam ību; tiek paredz ēta iesp ēja izveidot daž ādas soci ālo pakalpojumu sniedzošas iest ādes viet ējos centros. Pas ākumi min ētajos virzienos potenci āli atst ās pozit īvu ietekmi uz vides kvalit āti.

Trokš Ħu l īmenis un vibr ācijas Galvenie akustisk ā trokš Ħa avoti J ūrmal ā ir autotransports un dzelzce Ĝš, tai skait ā ma ăistr ālās ielas un dzelzce Ĝa l īnijas R īga-Tukums-Ventspils apk ārtn ē, kur p ārsvar ā ir konstat ēti trokš Ħu robežlielumu p ārsniegumi no 5 l īdz 25 dB 1. Plaš āku teritoriju trokš Ħa robežlielumu pārsniegumi skar Majoros Lienes ielas, Jomas, ielas un Z.Meierovica prospekta apk ārtn ē. Jūrmal ā ir ar ī klusie rajoni: R īgas l īč a piekrastes josl ā Majoros, Dzintaros, Bulduros, Lielupes austrumu da Ĝā , Stirnurag ā, Bu ĜĜ uciem ā, dabas park ā „Ragak āpa”, no Priedaines austrumu da Ĝas l īdz V ārnukrogam (kop ā 1587 ha), kur katram trokš Ħa avotam trokš Ħa r ādītāju v ērt ība ir maz āka par robežlielumu. Lidostas „R īga” lidmaš īnu trokš Ħa rad ītā ietekmes zona ir orient ēta M ārupes pagasta un Bu ĜĜ u salas (R īgā) virzien ā, ta ču kopum ā tie p ārsniedz tikai naktij noteiktos trokš Ħa robežlielumus. Pašlaik zin āmaj ā J ūrmal ā akustisk ā diskomforta zon ā Dzintaros un Dubultos ir rīcības pl ānos trokš Ħa samazin āšanai ir pl ānota trokš Ħa l īme Ħa samazin āšana no dzelzce Ĝa, rekomend ēta kust ības ātruma preciz ēšana un samazin āšana, bet Bražciem ā r īcības pl ānā ietverta prettrokš Ħa ekr ānu izvietošana. Trokš Ħu samazin āšanas pas ākumi tiek pl ānoti atbilstoši 2002. gada 29. apr īĜ a Ministru kabineta noteikumu Nr.468 „Noteikumi par Latvijas b ūvnormat īvu LBN 016-03 "B ūvakustika"” pras ībām. Lapmežciema virziens ir svar īgs no tranz īta kust ības viedok Ĝa – Kauguru apvedce Ĝa izb ūve novirz īs da Ĝu satiksmes, kas dodas uz R īgas l īč a Kurzemes piekrastes ciemiem, no Ėemeriem un vienlaikus netrauc ēs Kauguriem.

Ainavas

Strat ēă ijas izstr ādes un ieviešanas, k ā ar ī attiec īgi teritorijas pl ānošanas proces ā tika veikts Jūrmalas pils ētas ainaviskais nov ērt ējums identific ējot rakstur īgākās ainavas un sniedzot rekomend ācijas to pilnveidošanai. B ūtiski ir saglab āt gan piekrastes ainavu, gan pils ētb ūvniec ības ainavu. Plānojot jaunu att īst ību pludmales tuvum ā, pils ētas v ārtos, upju krastos j āparedz t ādas apb ūves veidošana, kas nedegrad ētu ainavu ne fiziski, ne vizu āli (neboj ātu skatus, neveidotu vizu ālas barjeras).

1 Trokš Ħu robežlielumi noteikti 2004. gada 13. j ūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 9 „Vides trokšĦa nov ērt ēšanas k ārt ība” 2.pielikum ā

Lapa 53 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

4.2. Dabas resursu aizsardz ība, dabas teritoriju saglab āšana un pieejam ība

Dabas resursu aizsardz ība Jūrmalas pl āno att īst īties k ā k ūrortpils ēta un tam nepieciešams nodrošin āt dabas resursu aizsardz ību. Par noz īmīgākiem k ūrorta pamatresursiem tiek uzskat īti – svaigs gaiss, pludmale, k āpu josla, meži – un to ilgtsp ējīgas past āvēšanas un publiskas piek Ĝuves nodrošin āšana. Šie resursi uzskat āmi par nacion ālu v ērt ību, kuru att īst īšan ā/saglab āšan ā nākošaj ām paaudz ēm ieinteres ēta visa sabiedr ība. Saglab āt upju ainavu ekolo ăisko funkciju un paredz ēt upju ieleju priorit āru izmantošanu rekreācijai un ilgtsp ējīga t ūrisma att īst ībai. Saist ībā ar pl āniem paplašin āt k ūrortu att īst ību J ūrmal ā, j āvērt ē ietekme uz t ādu dabas resursu k ā miner ālūdens un ārstniecisko d ūĦ u ieguve. Raganu un Slokas purvi ir unik āla sērūde Ħraža veidošan ās vieta, bet Slokas purv ā atrodas ārstniecisko d ūĦ u ieguves atradne. Šie purvi atrodas Ėemeru nacion ālā parka teritorij ā dabas lieguma zon ā, un ir biolo ăiskai daudzveid ībai noz īmīgas teritorijas. Min ēto teritoriju aizsardz ību un izmantošanas iesp ējas nosaka Ėemeru nacion ālā parka dabas aizsardz ības pl āns.

Dabas teritoriju aizsardz ība un saglab āšana Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010.-2030. gadam iek Ĝauj pas ākumus, kuru īstenošanai nepieciešams veidot jaunas apb ūves teritorijas un attiec īgi samazinot dabas teritorijas pils ētā, tādēĜ dabas teritoriju saglab āšanai ir j ābūt vienai no priorit ātēm. Za Ĝo teritoriju saglab āšana – pils ētas parki, apst ādījumi, saglab ājot ikdienas rekre ācijas vajadz ībām publisko telpu (kvalitat īvu publisko telpu). Apst ādījumi J ūrmal ā aizĦem Ĝoti nelielu plat ību – aptuveni 91 ha jeb tikai 0,9 % no kop ējo dabas teritoriju plat ības pils ētā. Apst ādījumus veido skv ēri, parki (Jaundubultu, Mellužu, Asaru un mežaparks starp Aizputes ielu, R ēzeknes pulka ielu, dzelzce Ĝu un Viesturu ielu, Dzintaru parks), piemi Ħas vietu, Br āĜ u kapu, ielu un kaps ētu apst ādījumi. Turkl āt j āĦ em v ērā, ka kaps ētas aiz Ħem aptuveni 24 ha, tādēĜ b ūtiska ir p ārējo apst ādījumu saglab āšana pils ētā. Zemes resursu izmantošanas efektivit āte – prim ārais ir efekt īvi izmantot jau esoš ās apb ūves teritorijas nosakot atbilstošu apb ūves bl īvumu un intensit āti, tādej ādi pēc iesp ējas radot maz āku slodzi uz dabas pamatnes teritorij ām.

Dabas teritoriju pieejam ība Nav pie Ĝaujama publisk ās teritorijas – pludmales joslas – publiskas izmantošanas ierobežošana, k āpu joslas apb ūve, mežu izn īcin āšana un publiski pieejamu meža plat ību pārv ēršana priv ātās.

Jūrmalas pils ētā ir j āparedz ūdensmalu izmantošana publisk ām vajadz ībām atv ēlot tam pietiekamu platumu. Paredz ēt p ārvietošan ās iesp ējas gar ūdens mal ām (pastaigu takas, celi Ħi skriešanai, skritu Ĝošanai, velo celi Ħi u.c. ), k ā ar ī pieeju t ām.

Lapa 54 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Rīgas j ūras l īč a piekraste tiek uzsv ērta k ā noz īmīgs pils ētas resurss, t ādēĜ apdz īvot ās viet ās jānodrošina iesp ēja piek Ĝū t pie j ūras ik p ēc 200-300m.

4.3. Biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšana Iev ērojot pils ētas savdab īgo un daudzveid īgo reljefu, novietojumu pie R īgas l īč a Baltijas j ūrā, Lielupes palien ē un klimata apst ākĜus, taj ā ir izveidojuš ās Eirop ā un vis ā pasaul ē unik ālas dabas strukt ūras, m īt apdraud ētas augu un dz īvnieku sugas. J ūrmal ā daudzi no biotopiem (16 % no kop ējās teritorijas jeb aptuveni 16 km 2) ir reti un apdraud ēti, t ādēĜ tiem Latvij ā2 un ar ī vis ā Eiropas Savien ībā3 ir noteikts aizsardz ības statuss. Aizsarg ājamie biotopi J ūrmal ā sastopami gan īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorij ās, kur biotopu aizsardz ības pamatu nosaka šo teritoriju aizsardz ības un izmantošanas noteikumi (visp ārējie, individu ālie – skat. 3.1.4. noda Ĝu), gan ar ī ārpus teritorij ām, kam ir noteikts aizsardz ības statuss. Da Ĝai aizsarg ājamo biotopu teritoriju aizsardz ību nodrošina R īgas j ūras līč a krasta k āpu aizsargjosla (mežain ām j ūrmalas k āpām piekrast ē), kas jau sp ēkā esošaj ā pl ānojum ā ir noteikta ietverot īpaši aizsarg ājamos biotopus. Teritorijas pl ānošanas proces ā b ūtiski ir Ħemt v ērā un nodrošin āt to biotopu aizsardz ību, kas atrodas ārpus ĪADT, un tāda ir liel ākā da Ĝa no J ūrmal ā sastopamiem aizsarg ājamiem biotopiem. 2009. gad ā tika veikta biolo ăisk ās daudzveid ības v ērt ību apsekošana, kas tiks izmantota jaun ā teritorijas pl ānojuma izstr ādē.

Īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas

Jūrmala lepojas ar lielu dabas daudzveid ību. Izveidotas sešas īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas kop ā plat ībā 37,5 km 2: Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas teritorija (Natura 2000) Ėemeru nacion ālais parks un dabas liegums „Lielupes gr īvas p Ĝavas”, īpaši aizsarg ājam ā dabas teritorija dabas parks „Ragak āpa” (pl ānots iek Ĝaut aizsarg ājamo j ūras teritoriju „R īgas jūras l īč a rietumu piekraste”), dabas liegums „Darmštates priežu audze”, viens mikroliegums un 52 dabas pieminek Ĝi – aizsarg ājami koki. Pils ētā ir 11 Latvijas un 14 Eiropas Savien ības aizsarg ājamie biotopi (kop ā 16 km 2 plat ībā). Izplat ītākais - mežainas j ūrmalas k āpas, kas aiz Ħem gandr īz 9 km 2. Pozit īvi, ka tiek atz īts, ka Īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas, tostarp Natura 2000 teritorijas un objekti J ūrmal ā ir noz īmīgs t ūrisma infrastrukt ūras un k ūrortolo ăijas k ā nozares att īst ības resurss.

Mežain ās j ūrmalas k āpas Mežaino j ūrmalas k āpu saglab āšanai ir priorit āra noz īme J ūrmalas pils ētas meža aizsardz ībā. Taj ās nav pie Ĝaujama reljefa p ārveidošana, apb ūve, ieteicama labiek ārtošana t ūrisma infrastrukt ūras veidošanai, v ēlams t ūrisma vajadz ībām atseviš ėus mas īvus saglab āt bez

2 Aizsardz ības statusu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsarg ājamo biotopu veidu sarakstu” (05.12.2000.) ar groz ījumiem LR MK 25.01.2005. noteikumos Nr. 61 un LR MK 27.01.2009. noteikumos Nr.74 3 Aizsardz ības statusu nosaka Eiropas Padomes 1992.gada 21. maija direkt īvas “Par dab īgo biotopu, savva Ĝas augu un dz īvnieku aizsardz ību” I pielikums

Lapa 55 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats speci ālas infrastrukt ūras (labiek ārtoti celi Ħi, soli Ħi), t ādej ādi daž ādojot apmekl ētāju priekšstatu par mežainajam j ūrmalas k āpām un pied āvājot dabiska biotopa fragmentus, j āturpina pameža izciršana viet ās, kur notiek mežaino j ūrmalas k āpu aizaugšana. Visvair āk ietekm ēta (ve ăet ācijas izmai Ħas, aizaugšana) ir mežaino j ūrmalas k āpu josla R īgas līč a piekrast ē Bulduros un Dzintaros.

Palie Ħu p Ĝavas Palie Ħu p Ĝavas J ūrmal ā aiz Ħem aptuveni 6,3 km 2 (5,6 % no kop ējās dabas teritoriju plat ības). Tās galvenok ārt atrodas Lielupes palien ē, kuras veidošanos nosaka t ās specifiskais hidrolo ăiskais rež īms, p Ĝav ām appl ūstot pavasara palos, v ējuzpl ūdu laik ā, k ā ar ī atseviš ėos gad ījumos ilgstošu lietus g āžu laik ā. Regul āras appl ūšanas rezult ātā palien ē ir labv ēlīgi augšanas apst ākĜi daudz ām augu un dz īvnieku sug ām, ir izveidojies unikāls p Ĝavu biotopu komplekss. Palie Ħu p Ĝavas sastopamas ar ī Vecslocenes lejtec ē pie Slokas un Kauguriem. Daudzi no p Ĝavu biotopiem ir reti un aizsarg ājami

Lapa 56 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

5. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĖI

5.1. Starptautiskie vides aizsardz ības m ērėi

Šaj ā noda Ĝā tiek apskat īti starptautiskie m ērėi vides aizsardz ības jom ā ietverti nosl ēgtaj ās starpvalstu Konvencij ās un Eiropas Savien ības direkt īvās. Izstr ādājot J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă iju, šie m ērėi ir j āĦ em v ērā. J ūrmal ā īpaši b ūtiski ir Ħemt vērā tos starptautiskos vides aizsardz ības m ērėus, ka pie Ħemti saist ībā biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšanu, Baltijas j ūras vides aizsardz ību un ūdens resursu apsaimniekošanas m ērėus, ainavu aizsardz ību, k ā ar ī kult ūrv ēsturisk ā mantojuma saglab āšanu.

5.1.1. ANO Konvencijas vides aizsardz ības jom ā

Konvencija par Eiropas dz īvās dabas un dabisko dz īvot Ħu aizsardz ību – Bernes konvencija (1979.). Š īs Konvencijas m ērėis ir aizsarg āt savva Ĝas floru un faunu un to dabisk ās dz īvotnes, īpaši t ās sugas un dz īvotnes, kuru aizsardz ībai nepieciešama vair āku valstu sadarb ība, un ar ī veicin āt š ādu sadarb ību. Īpaši uzsv ērta apdraud ēto un izz ūdošo sugu, t.sk. apdraud ēto un izz ūdošo migr ējošo sugu aizsardz ība. Konvencija par starptautiskas noz īmes mitr ājiem, īpaši k ā ūdensputnu dz īves vidi – Rams āres konvencija (1971.). Š ī Konvencija nosaka, ka mitr āji ir plat ības ar purviem, dumbr ājiem vai ūde Ħiem, kuri var b ūt veidojušies dabiski vai m āksl īgi, k ā ar ī var b ūt nemain īgi (past āvīgi) vai īslaic īgi. Konvencijas izpratn ē ūdensputni ir putni, kuri ekolo ăiski ir atkar īgi no mitr ājiem, t ādēĜ nepieciešama to aizsardz ība. Saska Ħā ar Rams āres Konvencijas mitr āju defin īciju, esošajiem objektiem b ūtu j āpieskaita ar ī Baltijas j ūras un R īgas l īč a akvatorija l īdz 6 m dzi Ĝumam. Konvencija par biolo ăisko daudzveid ību – Riodežaneiro konvencija (1992.). Š īs Konvencijas uzdevums ir biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšana, dz īvās dabas ilgtsp ējīga izmantošana un god īga l īdzties īga ăen ētisko resursu pat ērēšan ā ieg ūto labumu sadale, ietverot gan pien ācīgu pieeju ăen ētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnolo ăiju nodošanu, Ħemot v ērā visas ties ības uz šiem resursiem un tehnolo ăij ām. Galvenais uzdevums dal ībvalst īm – biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšanas un t ās ilgtsp ējīgas izmantošanas jaut ājumu integr ēšana jau esošaj ās valsts strat ēă ij ās, pl ānos un programm ās un nepieciešamo strat ēă iju un citu dokumentu izstr ādāšana. Konvencija par migr ējošo savva Ĝas dz īvnieku sugu aizsardz ību – Bonnas konvencija (1979.). Konvencija nodefin ē terminu „migr ējoša suga”, un rūpējoties par t ām savva Ĝas dz īvnieku sug ām, kas migr ē p āri nacion ālās jurisdikcijas robež ām, pasludina, ka migr ējošo savva Ĝas dz īvnieku sugu saglab āšana un efekt īva apsaimniekošana prasa kop īgu r īcību no vis ām valst īm. K ā piem ēru var min ēt Baltijas j ūrā dzīvojošo parasto c ūkdelf īnu, kuru apdraud gan jūras pies ārĦojums ar neatt īrītiem notek ūde Ħiem, ind īgām un ėī misk ām viel ām, gan iek Ĝū šana zivju t īklos. Vienošan ās par mazo va Ĝu aizsardz ību Baltijas j ūrā un Zieme Ĝjūrā paredz samazin āt dreif ējošo t īklu garumu Baltijas j ūrā un no 2007.gada p ārtraukt to lietošanu; pārtraukt citu zvejas r īku lietošanu, ja tie nav apr īkoti ar c ūkdelf īnu aizbaid īšanas ier īcēm.

Lapa 57 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Konvencija par Baltijas j ūras re ăiona j ūras vides aizsardz ību – Helsinku konvencija (1974., 1992.). Helsinku konvencija apvieno visas valstis, kuras apdz īvo Baltijas j ūras krastu, kop īgai cīĦ ai pret j ūras pies ārĦojumu. Konvencijas m ērėis ir dabas un biolo ăisk ās daudzveid ības aizsardz ība Baltijas j ūrā. Konvencija par pasaules kult ūras un dabas mantojuma aizsardz ību – UNESCO konvencija (1972.). Šaj ā Konvencij ā ar j ēdzienu „dabas mantojums” tiek saprasti:

dabas pieminek Ĝi, kas radušies no fizik āliem vai biolo ăiskiem veidojumiem vai š ādu veidojumu grup ām, kam ir īpašas noz īmes univers āla v ērt ība no est ētikas vai zin ātnes viedok Ĝa;

ăeolo ăiski vai fizio ăeogr āfiski veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas ir k ādas apdraud ētas dz īvnieku vai augu sugas dz īves vieta, kam ir īpašas noz īmes univers āla vērt ība no zin ātnes vai saglab āšanas viedok Ĝa;

iev ērojamas dabas vietas vai ierobežotas dabas teritorijas, kur ām ir īpašas noz īmes univers āla v ērt ība no zin ātnes, saglab āšanas vai dabas skaistuma viedok Ĝa. Valsts pien ākums ir nodrošin āt t ās teritorij ā kult ūras un dabas mantojuma identifik āciju, aizsardz ību, konserv āciju, populariz āciju un saglab āšanu n ākamaj ām paaudz ēm. T ādēĜ valstij maksim āli j āizmanto esošie resursi un nepieciešam ības gad ījum ā – ar ī starptautisk ā pal īdz ība, t.sk. jebkura tai pieejam ā finansi ālā, m āksliniecisk ā, zin ātnisk ā un tehnisk ā pal īdz ība un sadarb ība. Konvencijas kult ūras mantojuma pieminek Ĝu sarakst ā pagaid ām nav izv ērt ēts, noteikts un iek Ĝauts neviens Latvij ā esošs pasaules dabas mantojuma objekts. ANO konvencija „Par nemateri ālā kult ūras mantojuma saglab āšanu” (2003.) iev ēro nemateri ālo kult ūras mantojumu k ā kult ūras daudzveid ības galveno avotu un ilgtsp ējīgas att īst ības garantu, atz īst mijiedarb ību starp nemateri ālo kult ūras mantojumu un materi ālo kult ūras un dabas mantojumu, un apzina globaliz ācijas un soci ālo p ārmai Ħu procesu rad ītos draudus nemateri ālajam kult ūras mantojumam, veicinot t ā degrad āciju, izzušanu vai pat izn īcin āšanu. Ar nemateri ālo kult ūras mantojumu Konvencija saprot:

mutv ārdu trad īcijas un izpausmes, ieskaitot valodu k ā nemateri ālā kult ūras mantojuma nes ēju;

sp ēles m ākslas;

paražas, ritu ālus un sv ētkus;

zin āšanas un paražas, kas saist ītas ar dabu un Visumu;

tradicion ālās amatniec ības prasmes;

kā ar ī ar tiem saist ītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kult ūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gad ījumos – atseviš ėi indiv īdi atzīst par sava kult ūras mantojuma da Ĝu. Katrai Konvencijas dal ībvalstij j āizveido Cilv ēces nemateri ālā kult ūras mantojuma reprezentat īvais saraksts. Latvijai t āds v ēl nav izveidots, jo jauna ir Konvencija, un Latvija tai pievienojusies 2004. gada 15. decembr ī, bet tuv ākaj ā laik ā paredz ēts izstr ādāt tautas nemateri ālo kult ūras v ērt ību re ăistru, apzinot tradicion ālās kult ūras telpas (piem., j ūrmalas

Lapa 58 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats vecie zvejniekciemi ar tradicion ālo un kult ūrv ēsturisko vidi), vietas, kas pasv ītro savdab ību, sekm ē lietiš ėo m ākslu prasmes saglab āšanos, tautas m ākslas izpausmes u.tml. ANO konvencija “Par c īĦ u pret p ārtuksnešošanos/ zemes degrad āciju valst īs, kur ās nov ērojami iev ērojami sausuma periodi un/vai p ārtuksnešošan ās, jo īpaši Āfrik ā”. Konvencija attiec ībā uz Eiropas valst īm, t.sk. Latviju atsedz š ī re ăiona probl ēmas – iev ērojama lauksaimniecisk ās ražošanas samazin āšanos, zemes augl ības pazemin āšanos, v ēja un ūdens erozijas pastiprin āšanos, k ā ar ī daž āda veida augsnes degrad āciju. Konvencijas ieviešana nodrošin ās augsnes aizsardz ības pas ākumu īstenošanu, veicinot augš Ħu produktivit ātes pieaugumu, ieviešot ilgtsp ējīgu zemes un ūdens resursu apsaimniekošanu. Latvij ā š ī Konvencija parasti tiek attiecin āta ne vien uz v ēja un ūdens erod ētaj ām augsn ēm (v ēja erozija piekrast ē, jūras krasta erozija, lielo upju palie Ħu krastu erozija), un punktveida aun dif ūzo pies ārĦojumu, ko izsauc augš Ħu apb ūvēšana un ainavas pies ārĦošana ar pamest ām b ūvēm, bet ar ī uz degrad ētaj ām teritorij ām (bijuš ās milit ārās b āzes, karjeri) kas, kaut ar ī nav j ārekultiv ē saska Ħā ar pras ībām par pies ārĦotaj ām viet ām, b ūtu renaturaliz ējamas, pamatojoties uz šo Konvenciju.

5.1.2. Eiropas Kopienas Direkt īvas, Konvencijas un Strat ēă ijas

Eiropas Kopienas Direkt īvas tieši attiecas uz Latviju k ā ES dal ībvalsti, tiek iestr ādātas valsts likumdošan ā un ir saistošas visu l īme Ħu pl ānošanas dokumentiem. Eiropas Padomes Direkt īva 92/43 EEK (1992.) par dabisko biotopu, savva Ĝas floras un faunas aizsardz ību (Biotopu direkt īva). Š īs Direkt īvas m ērėis ir sekm ēt biolo ăisko daudzveid ību, aizsarg ājot dabisk ās dz īvotnes un savva Ĝas floru un faunu dal ībvalstu teritorij ā. Pas ākumus, ko veic saska Ħā ar šo Direkt īvu, izstr ādā t ā, lai saglab ātu un atjaunotu to dabisko dz īvot Ħu un savva Ĝas floras un faunas sugu labv ēlīgu aizsardz ības statusu, kas ir noz īmīgas Eiropas Savien ībā. No 198 biotopiem, kuri atz īti par apdraud ētiem Eirop ā, 58 ir sastopami ar ī Latvij ā. Š ī m ērėa realiz ēšanai tiek izveidots vienots Eiropas ekolo ăiskais t īkls NATURA 2000 , kas nodrošina Eiropai noz īmīgu dabisko dz īvot Ħu veidu saglab āšanu un atjaunošanu t ās dabisk ās izplat ības are ālā. NATURA 2000 t īkls ietver īpaši aizsarg ājam ās teritorijas, ko dal ībvalstis klasific ējušas, iev ērojot Eiropas Padomes Direkt īvu 79/409 (1979.) par savva Ĝas putnu aizsardz ību. T ā k ā vair ākām Eirop ā apdraud ētām putnu sug ām Latvijas popul ācijas veido iev ērojumu da Ĝu no kop ējā indiv īdu skaita, Latvijai ir liela atbild ība par šo sugu aizsardz ību. Ab ās Direkt īvās noteikto pras ību ieviešanas ietekme ir analoga Latvij ā jau past āvošajai īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju sist ēmas likumdošanai un ar to saist ītajiem ierobežojumiem un aprobežojumiem, k ā ar ī izrietošaj ām saist ībām gan attiec ībā uz priv ātiem zemes īpašniekiem, gan pašvald ībām k ā zemes īpašniekiem. Eiropas Kopienas Direkt īva 2000/60/EC (2000.) nosaka Kopienas pas ākumu ietvaru ūdens politikas jom ā ( Ūdens strukt ūrdirekt īva). T ās m ērėis ir izveidot Kopienas pas ākumu ietvaru iekšzemes virszemes ūde Ħu, p ārejas ūde Ħu, piekrastes ūde Ħu un pazemes ūde Ħu aizsardz ībai, lai nov ērstu un mazin ātu pies ārĦojumu, veicin ātu ilgtsp ējīgu ūdens izmantošanu, aizsarg ātu ūdens vidi, uzlabotu ūdens ekosist ēmu st āvokli un mazin ātu pl ūdu un sausumu

Lapa 59 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats ietekmi. Latvij ā normat īvais akts, kas p ārĦem Ūdens strukt ūrdirekt īvu, ir Ūdens apsaimniekošanas likums, saska Ħā ar kuru ir veikta integr ētu upju baseinu apgabalu (J ūrmalas pils ētai aktu āli – Lielupes apgabals) apsaimniekošanas pl ānu izstr āde, kas ir jāĦ em v ērā teritorijas pl ānojumos. Eiropas Padomes Direkt īva 1975/442/EEK (1975.) par atkritumiem un Eiropas Padomes Direkt īva 1991/689/EEC par b īstamajiem atkritumiem. Latvij ā š īs Direkt īvas p ārĦem Atkritumu apsaimniekošanas valsts pl āns 2003. – 2012.gadam, kas paredz valst ī veidot re ăion ālus sadz īves atkritumu poligonus un uzst ādīt atbilstošas atkritumu apstr ādes iek ārtas, bet esošo, normat īviem neatbilstošo izg āztuvju sl ēgšanu un rekultiv ēšanu. Eiropas Padomes Direkt īva 2001/42/EK (2001.) „par noteiktu pl ānu un programmu ietekmes uz vidi nov ērt ējumu”. Šīs direkt īvas m ērėis ir nodrošin āt augstu vides aizsardz ības l īmeni un veicināt notur īgu att īst ību, sekm ējot ekolo ăisko apsv ērumu integr ēšanu pl ānu un programmu sagatavošanas un pie Ħemšanas proces ā, nodrošinot, lai saska Ħā ar šo direkt īvu veiktu vides nov ērt ējumu t ādiem pl āniem un programm ām, kam var b ūt b ūtiska ietekme uz vidi Eiropas Ainavu konvencija (2000.). Konvencijas m ērėis ir veicin āt ainavu aizsardz ību, apsaimniekošanu un pl ānošanu, k ā ar ī organiz ēt sadarb ību par ainavu jaut ājumiem Eirop ā. Konvencija atz īst ainavas k ā svar īgu cilv ēku dz īves kvalit ātes da Ĝu jebkur ā viet ā – pils ētās un laukos. ĥemot v ērā p ārmai Ħas lauksaimniec ībā, mežsaimniec ībā, r ūpniecisk ās ražošanas un miner ālu ieguves pa Ħē mienos, k ā ar ī re ăion ālaj ā un pils ētu pl ānošan ā, transport ā, infrastrukt ūrā, t ūrism ā un atp ūtā, notiek ainavu p ārveidošan ās. Lai saglabātu ainavu noz īmīgo loma kult ūras, ekolo ăijas, vides un soci ālaj ā jom ā, k ā ar ī ainavas k ā saimnieciskajai darb ībai labv ēlīgu resursu, konvencija uzsver ainavu aizsardz ības, apsaimniekošanas un pl ānošanas nepieciešam ību. Lisabonas strat ēă ija , ko Eiropas Savien ības Padome pie Ħē ma 2000.gada 23. – 24.mart ā, noteica „jaunu strat ēă isko m ērėi ES, lai stiprin ātu nodarbin ātību, ekonomisk ās reformas un soci ālo salied ētību k ā uz zin āšan ām balst īta ekonomikas da Ĝu”. Gadu v ēlāk – 2001.gad ā strat ēă ija tika papildin āta G ēteborgas Eiropas Savien ības Padomes san āksm ē par ilgtsp ējīgo att īst ību, pievienojot ekolo ăisko aspektu Lisabonas procesam. L īdz ar to strat ēă ija balst ās uz 3 p īlāriem – ekonomisk ā atjaunotne, soci ālā atjaunotne un ekolo ăisk ā atjaunotne. G ēteborg ā Eiropas Savien ības Padome noteica galvenos ekolo ăiskos m ērėus un termi Ħus, k ā ar ī 4 priorit ātes:

klimata mai Ħa: siltumn īcas efekta samazin āšana, palielinot elektr ības ražošanu no atjaunojamiem avotiem;

pāreja no „ce Ĝu transporta” uz citiem- videi draudz īgākiem transporta veidiem;

sabiedr ības uzved ība: rea ăē t uz iedz īvot āju baž ām par p ārtikas droš ību un kvalit āti, ėī misko vielu lietošanu, infekcijas slim ībām;

resursu racion āla p ārvald ība.

Lapa 60 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

5.2. Nacion ālie vides aizsardz ības m ērėi un to integr ēšana pl ānošanas dokumentos

Latvijas vides politikas dokumenti ir cieši saist īti ar starptautiskaj ām konvencij ām, kam Latvija pievienojusies, k ā ar ī ES direkt īvās noteiktaj ām pras ībām vides un dabas aizsardz ībā. Daudzi normat īvie akti ir st ājušies sp ēkā, ta ču to praktiska ieviešana nenotiek vai kav ējas gan finanšu, gan administrat īvās kapacit ātes tr ūkuma d ēĜ . Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma m ērėi un paredz ētās r īcības atbilst Vides politikas pamatnost ādn ēm 2009. – 2015.gadam, Biolo ăisk ās daudzveid ības nacion ālajai programmai, Atkritumu apsaimniekošanas valsts pl ānam 2006. – 2012.gadam. Vides politikas pamatnost ādnes (apstiprin ātas MK 2009.gad ā) ir vid ēja termi Ħa politikas pl ānošanas dokuments, kur ā atspogu Ĝota esoš ā situ ācija, formul ēti vides politikas m ērėi, risin āmās probl ēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezult āti, k ā ar ī r īcības virzieni politikas m ērėu sasniegšanai. Vides politikas virsm ērėis ir nodrošin āt iedz īvot ājiem iesp ēju dz īvot t īrā un sak ārtot ā vid ē, īstenojot ilgtsp ējīgu att īst ību, saglab ājot vides kvalit āti un biolo ăisko daudzveid ību, nodrošinot dabas resursu ilgtsp ējīgu izmantošanu, k ā ar ī sabiedr ības l īdzdal ību l ēmumu pie Ħemšan ā un inform ētību par vides st āvokli. Būtisk ākās identific ētās un risin āmās probl ēmas pamatnost ādn ēs ietverto jaut ājumu blokos ir šādas: 1) tiek p ārsniegti gaisa kvalit ātes normat īvi Latvijas liel ākaj ās pils ētās, un liel ākais gaisa pies ārĦojuma īpatsvars n āk no transporta emisij ām; 2) palielin ās iekš ējo ūde Ħu eitrofik ācija, īpaši R īgas l īč a dienvidu da Ĝā , nov ērojama ar ī lauksaimniec ības ietekme uz ūdens kvalit āti; 3) ekonomisk ās kr īzes apst ākĜos probl ēmu rada otrreiz ējo izejvielu izmantošana, Ħemot v ērā būtisko cenu un piepras ījuma kritumu, problem ātiska ir atkritumu p ārstr ādes m ērėu sasniegšana; 4) citu nozaru pl ānošanas dokumentos nepietiekami atspogu Ĝoti daž ādi vides faktori - gaisa kvalit āte un troksnis, pl ānojot transporta pl ūsmas, ăeolo ăiskie riski, pl ūdu riski, r ūpniecisko av āriju risku nov ēršanas pas ākumi; 5) sabiedr ības izpratnes tr ūkums par saimniecisk ās darb ības veida un pa Ħē mienu saist ību ar dabas v ērt ību ilglaic īgu past āvēšanu; 6) tr ūkst ilgtermi Ħa sistem ātisku zin ātnisko p ētījumu par iesp ējamo klimata p ārmai Ħu ietekmi uz Latvijas vidi, klimata p ārmai Ħu rad ītiem riskiem, klimata ietekmes samazin āšanas pas ākumu ietekmi uz tautsaimniec ību, k ā ar ī nav izstr ādāti ekonomiskie un soci ālie piem ērošan ās pas ākumi un programma to īstenošanai; 7) daž ādu datub āzu savietojam ības problēmas un nepiln ības esošajos re ăistros; 8) finans ējuma tr ūkums normat īvajos aktos noteikto pras ību izpildes kontrolei. Starp pamatnost ādn ēs defin ētajiem probl ēmjaut ājumiem ietilpst ar ī no Eiropas Savien ības ties ību aktiem izrietoš ās pras ības, kuru ieviešanai pieš ėirtais finans ējums ir nepietiekams. Pied āvātie risin ājumi:

Lapa 61 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

1) veikt pl ānveida sabiedr ības izgl ītošanu, inform ēšanu un veicin āt sabiedr ības l īdzdal ību vides aizsardz ības pas ākumu pl ānošan ā un ieviešan ā; 2) veicin āt valsts instit ūciju un priv āto uz Ħē mēju sadarb ību; 3) vides aizsardz ības instit ūciju r īcībsp ējas paaugstin āšana; 4) veicin āt vides jaut ājumu integr ēšanu un aktualiz ēšanu citu nozaru politik ās; 5) samazin āt visu tautsaimniec ības sektoru energointensit āti, izstr ādājot un ieviešot t ādus ekonomiskos politikas instrumentus, kas veicin ātu produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto v ērt ību ražošanu, tai skait ā p ārstruktur ējot kop ējo nodok Ĝu slogu, t.i., realiz ējot za Ĝo nodok Ĝu reformu. Re ăions bag āts ūde Ħiem, t ādēĜ ūdens kvalit ātes jaut ājumam j āpiev ērš pastiprin āta uzman ība pl ānošanas dokument ā. Virs ūde Ħu pies ārĦojumu galvenok ārt izraisa notek ūde Ħu novad īšana. To st āvoklis ir atkar īgs no att īrīšanas iek ārtu esam ības, komun ālo notek ūde Ħu att īrīšanas kvalit ātes, r ūpniecisko notek ūde Ħu sast āvā esošaj ām b īstamaj ām viel ām, dif ūzā pies ārĦojuma no lauksaimniecisk ās ražošanas, k ā ar ī no robežš ėē rsojoš ā un v ēsturisk ā pies ārĦojuma, lietus ūdens noteces un melior ācijas sist ēmu ekspluat ācijas . Viens no vides politikas m ērėiem ir gaisa aizsardz ība, t.i. normat īviem un ilgtermi Ħa m ērėiem atbilstošas gaisa kvalit ātes nodrošin āšana un uzlabošana viet ās, kur t ā nav apmierinoša. Latvijai rakstur īga liela sugu un dabisko biotopu daudzveid ība, ko b ūtiski saglab āt ar ī pils ētās, tāpēc j āĦ em v ērā ar ī valsts noteiktie Biolo ăisk ās daudzveid ības nacion ālaj ā programm ā noteiktie biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšanas un veicin āšanas politikas m ērėi:

saglab āt un atjaunot ekosist ēmu un to dabisko strukt ūru daudzveid ību;

saglab āt un veicin āt viet ējo savva Ĝas sugu daudzveid ību;

saglab āt lauksaimniec ības augu un dz īvnieku š ėir Ħu daudzveid ību, veicin āt to izmantošanu;

pilnveidot dabas aizsardz ības sist ēmu;

veicin āt tradicion ālās ainavas strukt ūras saglab āšanos;

nodrošin āt dz īvās dabas resursu l īdzsvarotu un ilgtsp ējīgu att īst ību. Šaj ā programm ā apskat ītas biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšanas probl ēmas Latvij ā sastopamaj ās ekosist ēmās un ar sugu aizsardz ību saist ītās probl ēmas, k ā ar ī probl ēmas, kuras biolo ăiskajai daudzveid ībai rada tautsaimniec ības nozares, kas tieši izmanto dz īvās dabas resursus (piem ēram, mežsaimniec ība, zivsaimniec ība), k ā ar ī nozares, kuru darb ība ietekm ē vai potenci āli var ietekm ēt atseviš ėas ekosist ēmas vai sugas (piem ēram, transports un ener ăē tika). Probl ēmas apskatu ievada īss raksturojums, kuram seko katras probl ēmas risin āšanai izvirz īts m ērėis. T ālāk seko katra konkr ētā m ērėa sasniegšanai pied āvātie risin ājumi. Biolo ăisk ās daudzveid ības nacion ālā programma veicina dabas resursu ilgtsp ējīgu izmantošanu, vienlaikus aizsarg ājot dabu, saglab ājot un atjaunojot ekosist ēmu un to dabisk ās strukt ūras daudzveid ību. Atkritumu apsaimniekošanas valsts pl āns 2006. – 2012.gadam nosaka m ērėus:

nov ērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošin āt iev ērojamu kop ējo rad īto atkritumu daudzuma samazin āšanu, izmantojot lab ākas

Lapa 62 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

atkritumu rašan ās nov ēršanas iesp ējas, lab ākos pieejamos tehniskos pa Ħē mienus resursu izmantošanas efektivit ātes palielin āšanu un ilgtsp ējīgākas pat ērētāju uzved ības veicin āšanu. Attiec ībā uz jau rad ītajiem atkritumiem nodrošin āt, ka:

atkritumi nav b īstami vai ar ī tie nerada risku videi un vesel ībai;

liel ākā da Ĝa atkritumu tiek atgriezti atpaka Ĝ ekonomiskaj ā aprit ē, it īpaši izmantojot pārstr ādi, vai ar ī tiek atgriezti vid ē noder īgā ( pie., komposts) vai nekait īgā form ā;

apglab ājamo atkritumu daudzums tiek samazin āts l īdz minimumam un atkritumi tiek izn īcin āti vai apglab āti cilv ēka vesel ībai un videi droš ā veid ā;

atkritumi tiek apstr ādāti p ēc iesp ējas tuv āk to rašan ās viet ām.

5.3. Liel āko īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju aizsarg āšanu un izmantošanu reglament ējošie dokumenti

Dokumenti, kas reglament ē dabas v ērt ību aizsarg āšanu un izmantošanu īpaši aizsarg ājam ās teritorij ās, ir dabas aizsardz ības pl āni un individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi, kā ar ī ar īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju izveidi, aizsardz ību un izmantošanu saist ītie likumi un MK izdotie ties ību akti. Vis ām J ūrmalas pils ētā esošaj ām aizsarg ājam ām teritorij ām pašlaik ir izstr ādāti dabas aizsardz ības pl āni, kas nepieciešami pareizai aizsarg ājamo teritoriju apsaimniekošanai. To uzdevums – saska Ħot dabas aizsardz ības, dabas resursu izmantošanas, re ăiona att īst ības un citas intereses, nodrošinot teritorijas v ērt ību saglab āšanu. Dabas aizsardz ības pl āni nosaka nepieciešamos vai pie Ĝaujamos teritorijas apsaimniekošanas un citus nepieciešamos pas ākumus, k ā ar ī teritorijas iedal ījumu zon ās, atbilstoši veicamajiem dabas aizsardz ības un izmantošanas pas ākumiem. Saska Ħā ar likumu „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām”, īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju dabas aizsardz ības pl āni j āĦ em v ērā visu l īme Ħu teritorijas pl ānojumos. ĥemot v ērā to, ka liel ākā da Ĝa dabas aizsardz ības pl ānu ir sp ēkā v ēl tikai 2010.gad ā, ir j ānodrošina savlaic īga jaunu pl ānu izstr āde, aktualiz ējot esoš ās situ ācijas raksturojumu, k ā ar ī paredzot jaunus aizsarg ājamo teritoriju apsaimniekošanas pas ākumus.

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas 2010 – 2030 m ērėi un to sasniegšanai nepieciešam ās rīcības kopum ā atbilst m ūsu valstij saistošaj ām konvencij ām, starptautiskajiem un Latvijas normat īvajiem aktiem vides aizsardz ības jom ā. Tom ēr Ħemot v ērā, ka liel ākā da Ĝa aktivit āšu nav detaliz ēti aprakst ītas tad nepieciešams uzraudz īt pl ānošanas dokumenta ieviešanu paredzot pas ākumus negat īvo ietekmju uz vidi identific ēšanai un nov ēršanai.

Lapa 63 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

6. PLĀNOŠANAS DOKUMENTS UN TĀ IESPĒJAMO ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKĀS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

6.1. Pl ānošanas dokumenta ietekme uz teritorijas att īst ību un vidi kopum ā

Strat ēă ijas dokuments iez īmē pašreiz ējo situ āciju, SVID, k ā ar ī formul ē v īziju, izvirza strat ēă iskos mērėus un noteiktas priorit ātes. Strat ēă iskais dokuments virza J ūrmalas att īst ību noteikt ā virzien ā – dodot nep ārprotamu uzst ādījumu par J ūrmalu k ā k ūrortpils ētu, ta ču vienlaikus uzsver nepieciešam ību nodrošin āt kvalitat īvu dz īves telpu un pakalpojumu pieejam ību pils ētas iedz īvot ājiem. Š ī strat ēă ija un t ās sast āvā ietilpstoš ā Telpisk ās att īst ības perspekt īva ir pamats J ūrmalas teritorijas pl ānojuma 2010-2022 risin ājumiem.

Vīzija paredz, ka 2030. gad ā J ūrmala ir starptautiski paz īstams moderns k ūrorts un popul ārākā k ūrortpils ēta Baltijas j ūras re ăion ā. Pils ētā veiksm īgi apvienota viet ējo dabas resursu, trad īciju un v ēsturisk ā mantojuma izmantošana. Unik ālais resursu kopums – piej ūras klimats ar īpašo mikroklimatu, mežiem, plašo pludmali, miner ālūdens un dziedniecisko d ūĦ u resursiem tiek izmantots daudzo k ūrorta sanatoriju un SPA centru darb ībā visu gadu.

Telpisk ās att īst ības strukt ūru nosaka teritorijas dabiskie apst ākĜi, infrastrukt ūra un izvirz ītie pils ētas ilgtermi Ħa att īst ības m ērėi – nostiprin āt J ūrmalas k ā t ūrisma un k ūrorta pils ētas lomu un rad īt kvalitat īvus dz īves un darba apst ākĜus viet ējiem iedz īvot ājiem.

Vērt ējot sagaid āmo ietekmi uz vidi strat ēă ijas mērėu un priorit āšu l īmen ī, kop ējā ietekme vērt ējama k ā pozit īva vai neitr āla, ta ču atseviš ėu priorit āšu ietvaros iek Ĝauto aktivit āšu realiz ācija var ar ī rad īt nev ēlamu ietekmi uz vidi. Kopumā dabas vides resursu un to kvalit ātes saglab āšana un aizsardz ība tiek uzskat īta par vienu no priekšnoteikumiem J ūrmalas att īst ībai ilgtermi Ħā – gan kontekst ā ar dz īves kvalit ātes nodrošin āšanu j ūrmalniekiem, gan saist ībā ar Jūrmalas k ā k ūrortpils ētas att īst ību. T āpat tiek likts uzsvars uz kvalitat īvas publisk ās telpas att īst ību (publisk ās telpas izcil ība), integr ētas transporta sist ēmas veidošanu, pils ētvides uzlabošanu, inženiertehnisk ās apg ādes un infrastrukt ūras uzlabošana, tranz īta samazin āšanu caur pils ētu.

No vides aizsardz ības viedok Ĝa uzman ība b ūtu papildus j āvērt ē pas ākumi Lielupes ostas att īst ībai, jauna tilta b ūvēšanai p ār Lielupi, pakalpojumu kl āsta paplašin āšanai Baltijas jūras piekrast ē un pludmales promen ādes izveide, jo š īs aktivit ātes var uzlabot vides kvalit āti un vides pieejam ību iedz īvot ājiem un viesiem, ta ču vienlaikus var rad īt negat īvu ietekmi uz dabas resursiem un biolo ăisko daudzveid ību.

Strat ēă ijas detaliz ācijas l īmenis ne Ĝauj veikt detaliz ētu izv ērt ējumu par Strat ēă ij ā paredz ēto enkurobjektu ietekmi uz vidi. Enkurobjektu aptuvenais izvietojums ir nor ādīts Telpisk ās att īst ības perspekt īvā. Strat ēă ij ā attiec ībā uz enkurobjektiem ir min ēts tik vien k ā tas, ka tie ir objekti, kas „ piesaista noz īmīgu skaitu apmekl ētājus, izl īdzina sezonalit ātes probl ēmas un veicina viet ējo nodarbin ātību ”. Izv ērt ējot šo enkurobjektu izvietojumu balstoties uz Telpisk ās att īst ības perspekt īvu, var noprast, ka k ā enkurobjekti, iesp ējams, tiks veidoti atp ūtas kompleksi, viesn īcas, konferen ču centrus – veicinot apmekl ētāju piesaisti J ūrmalai visa gada

Lapa 64 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats garum ā, sekm ējot pieredzes apmai Ħu kurortolo ăij ā u.tml. Attiec ībā uz sagaid āmo enkurobjektu ietekmi uz vidi j āvērt ē gan ietekmes b ūvniec ības laik ā, gan šo objektu ekspluat ācijas laik ā (ilglaic īga ietekme), jo sagaid āms, ka šo objektu darb ība piesaist īs regul āras un/vai lielas apmekl ētāju pl ūsmas. Tom ēr Strat ēă ija nesniedz detaliz ētu aprakstu par šo objektu darb ību, t ādēĜ nav iesp ējams veikt detaliz ētu v ērt ējumu par ietekmi uz vidi. Jūrmalas att īst ības strat ēă ija 2010.-2030. gadam ir ilgtermi Ħa pl ānošanas dokuments, t ādēĜ par sagaid āmo ietekmi uz vidi var sniegt tikai visp ārīgu v ērt ējumu, balstoties uz pl ānošanas dokument ā iek Ĝauto pas ākumu kopumu. J ānor āda, ka vides un dabas resursi SVID anal īzē tiek apzin āti, kā noz īmīgs resurss, uz ko balst īt J ūrmalas pils ētas ekonomisko att īst ību. Jūrmalas pils ētas v īzija 2030. gadam paredz, ka J ūrmala ir starptautiski paz īstams moderns piekrastes k ūrorts un popul ārākā k ūrortpils ēta Baltijas j ūras re ăion ā, apvienojot viet ējo bag āto dabas resursu (mežu, plaš ās pludmales, miner ālūdens un dziedniecisko d ūĦ u, piej ūras klimata) saudz īgu izmantošanu, kult ūrv ēsturisk ā mantojuma saglab āšanu un ekonomisko labumu g ūšana no k ūrorta, vesel ības, kult ūras un konferen ču t ūrisma pakalpojumiem.

Vīzija paredz dabas resursu saudz īgu izmantošanu – nodrošinot ekonomisko izaugsmi vienlaikus neradot nev ēlamu slodzi uz dabas resursiem. Lai gan dažas no aktivit ātēm potenci āli var rad īt negat īvu ietekmi uz dabas vidi, tom ēr ietekme uz vidi ir izv ērt ējama turpm ākaj ā pl ānošanas proces ā, un, iesp ējams, ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proces ā.

1) Priorit āte „K ūrortpils ēta”

Saist ībā ar J ūrmalas k ā k ūrortpils ētas att īst ību īpaši tiek izcelta Ėemeru un Jaun ėemeru noz īme un potenci āls. T āpat tiek nor ādīts, ka 25 km gar ā un plat ā pludmale ar tai piegulošiem kāpu mežiem ir galven ā k ūrortpils ētas v ērt ība gan pils ētas viesiem, gan iedz īvot ājiem, galven ā pastaigu promen āde, satikšan ās un aktivit āšu vieta – nor ādot uz t ās labiek ārtošanas nepieciešam ību diferenc ējot akt īvās atp ūtas zonas un mier īgās zonas. Tiek pl ānots izmantot ar ī Ėemeru nacion ālo parku īpašu k ūrorta produktu rad īšan ā, k ā ar ī pl ānots ierobežot dz īvojamo apb ūvi un pakalpojumu veidus, kas trauc ē „Klus ā k ūrorta” teritorijas att īst ībai. Savuk ārt viens no šaj ā priorit ātē iek Ĝautajiem pas ākumu kopumiem ir tieši v ērsts uz dabas vērt ību aizsardz ību – saglab ājot nesadrumstalotu mežu mas īvus, saglab ātu k āpu reljefu; ilgtsp ējīgi ieg ūt ārstniecisk ās d ūĦ as un nodrošin āt miner ālūdens kvalit ātes aizsardz ību, k ā ar ī nodrošin āt vides kvalit āti (virszemes un pazemes ūde Ħi, gaiss, augsne, trokš Ħa l īmenis). Potenci āli negat īvu ietekmi uz vidi var rad īt k āpu promen ādes izveide, ta ču pl ānot ās promen ādes ietekme ir liel ā m ērā atkar īga no konkr ētajiem risin ājumiem, kuri promen ādes izveidei tiks izv ēlēti turpm ākaj ā pl ānošanas un projekt ēšanas proces ā.

2) Priorit āte „J ūrmalnieks”

Šīs priorit ātes ietvaros iek Ĝaut ās aktivit ātes kopum ā ir v ērstas uz vides kvalit ātes uzlabošanu un vides pieejam ības veicin āšanu. Ar īstenojamiem pas ākumiem tiek pl ānots likt uzsvaru uz integr ētu transporta risin ājumu īstenošanu, tai skait ā priorit āti dodot g ājējiem un velosip ēdistiem, uzlabojot teritoriju sasniedzam ību ar sabiedrisko transportu un mazinot tranz īta kust ību caur pils ētu. Nepieciešam ība samazin āt tranz īta satiksmi tiek saist īta ar Jūrmalas k ā k ūrortpils ētas att īst ību. Vienlaikus tiek pl ānoti daž ādi transporta risin ājumi – jauna

Lapa 65 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats tilta, Slokas savienojuma un Kauguru apejas (apvedce Ĝa) izb ūve – lai uzlabotu gan vides kvalit āti pils ētā, gan atseviš ėu apdz īvoto vietu sasniedzam ību.

Pl ānots labiek ārtot pils ētas parkus ar jauniem un uzlabotiem g ājēju celi Ħiem uzlabojot to pieejam ību. T āpat nor ādīts, ka tiktu izb ūvēti ūdensvadi un kanaliz ācijas t īkli teritorij ās, kuras neaptver ūdenssaimniec ības projekts, k ā ar ī pl ānoti pas ākumi energoefektivit ātes atbalstam un resursu efektivit ātes palielin āšanai (siltumražot āju energoefektivit ātes paaugstin āšana, ko ăener ācijas stacijas izb ūve). Pl ānoti pas ākumi viet ējo centru att īst ībai, it īpaši Kauguros un Ėemeros – veidojot sporta b ūves un b ūvējot pirmsskolas izgl ītības iest ādes. Uzlabojot e- pārvaldi, tiktu samazin āta nepieciešam ība p ēc transporta izmantošanas. Š īs priorit ātes ietvaros pl ānoto pas ākumu ietekme uz vidi strat ēă ijas detaliz ācijas l īmen ī ir vērt ējama k ā pozit īva.

3) Priorit āte „Daudzveid īga uz Ħē mējdarb ība”

Šī priorit āte liek uzsvaru uz sadarb ību jaunu t ūrisma produktu veidošan ā starp J ūrmalu un tuvum ā esošaj ām pašvald ībām, it īpaši R īgu, k ā ar ī ar nacion ālo aviosabiedr ību. T āpat t ā paredz nepieciešam ību daž ādot izklaides vietas un iesp ējas, k ā ar ī tiek uzsv ērta sabiedrisk ā centra loma veidojot ne tikai vizu āli kvalitat īvu, bet ar ī piepild ītu ar daudzveid īgām, bet pārdom ātām aktivit ātēm. Priorit āte nor āda uz nepieciešam ību att īst īt jaunus k ūrortpils ētai atbilstošus pakalpojumu objektus, izmantojot ūdensmalu dot ās iesp ējas, veidojot daudzveid īgai uz Ħē mējdarb ībai piem ērotas teritorijas – k ā potenci āla teritorija š ādām aktivit ātēm tiek nor ādīta Jaundubulti. Tiek paredz ēts intens īvāk izmantot Lielupes ūdensmalu radot atbilstošu apst ākĜus socializ ācijai (pastaigu vietas, atp ūtas vietas, kafejn īcas, piest ātnes u.tml.). Pludmales ir viens no galvenajiem J ūrmalas “produktiem”, un priorit āte nor āda uz nepieciešam ību intensific ēt pakalpojumu pied āvājumu pludmal ē vai tieš ā t ās tuvum ā, pašvald ībai turpinot darb ību pie sabiedrisk ās infrastrukt ūras uzlabošanas.

Vērt ējot š īs priorit ātes ietvaros paredz ēto aktivit āšu ietekmi uz vidi, var izdal īt gan pozit īvas, gan potenci āli negat īvas ietekmes. J āuzsver gan, ka aktivit āšu apraksts nav pietiekami detaliz ēts, lai prec īzi nov ērt ētu sagaid āmo ietekmi uz vidi. Priorit āte kopum ā ir v ērsta uz uz Ħē mējdarb ības att īst ību liel ākoties uzsverot daž ādas ar t ūrismu, atp ūtu un k ūrortu att īst ību saist ītas uz Ħē mējdarb ības formas. Pl ānots veicin āt ekonomisko att īst ību taj ās J ūrmalas teritorij ās, kur ās uzskat āmas par pamest ām (ar ī t.s. „graustu” teritorijas). Pozit īva ietekme saist āma attiec ībā uz pils ētas vizu ālā t ēla att īst ību. Iecer ēts sadarboties ar Ėemeru nacion ālo parku un veidot jaunus t ūrisma objektus, kam ir izgl ītojoša ietekme. Pozit īvi v ērt ējamas ieceres att īst īt uz Ħē mējdarb ību, kas saist īta atp ūtu uz ūdens un pie ūdens, piem ēram, Lielup ē un upes krastos, k ā ar ī Baltijas j ūras piekrast ē. Lielupes ūdensmalas akt īva izmantošana un Lielupes ostas darb ības atjaunošana, iesp ējams, var palielin āt slodzi uz dabas resursiem, ta ču vienlaikus var tikt uzlabota pieejam ība videi izveidojot laipas, takas, celi Ħus, soli Ħus u.tml. labiek ārtojumu.. No vides viedok Ĝa, izstr ādājot tehniskos risin ājumus turpm ākaj ā pl ānošanas un projekt ēšanas proces ā, rūpīgi b ūtu j āvērt ē pastaigu mola izveide pludmal ē un j ūrā, tai skait ā izv ērt ējot iesp ēju, ka cit ās pludmales viet ās var palielin āties krasta erozijas risks.

Lapa 66 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

6.2. Pozit īvās un negat īvās; tieš ās un netieš ās; īslaic īgās, pagaidu, ilgtermi Ħa un kumulat īvās ietekmes

Pozit īvās ietekmes: Ar pozit īvām ietekm ēm saprot t ādus pas ākumus, kas tieši vai netieši v ērsti uz dabas resursu saglab āšanu un pavairošanu, vides kvalit ātes uzlabošanu, slodzes uz vidi samazin āšanu vai ierobežošanu u.tml. - Dabas teritoriju un resursu pieejam ības uzlabošana – uzlabojot pieejam ību k āpu joslai, pludmalei, dabas teritorij ām, ūdens mal ām un ūdens resursiem; - Pils ētb ūvniecisk ās ainavas saglab āšana – tiek paredz ēts pils ētb ūvniec ības pieminek Ĝu teritorij ās iek Ĝaut īpaši plašas priv ātm āju un vasarn īcu apb ūves teritorijas - Vienlaidu meža mas īvu saglab āšana – strat ēă ija k ūrortu att īst ības kontekst ā uzsver nepieciešam ību nesadrumstalot lielos mežu mas īvus; - Sabiedrisk ā transporta integr ēta att īst ība; g ājēju un velo celi Ħu att īst ība; „satiksmes nomierin āšanas” pas ākumi Dubultu – Majoru posm ā, lai uzlabotu g ājēju un velobrauc ēju droš ību – šie pas ākumi veicin ās dz īves vides kvalit ātes uzlabošanos; - Viet ējo centru izveidošana pils ētas teritorij ā radot iesp ēju iedz īvot ājiem sa Ħemt noteiktus pakalpojumus – tas mazin ās nepieciešam ību p ēc p ārvietošan ās, t ādej ādi netieši sniedzot ieguld ījumu gaisa kvalit ātes uzlabošan ā, k ā ar ī viet ējo centru att īst ībā; - Ėemeru k ūrorta parku un citu publisko teritoriju uzlabošana un šo teritoriju izmantošanas palielin āšana dabas t ūrisma att īst ībā; - Kāpu reljefa saglab āšana; - Dabas resursu ( ārstniecisko d ūĦ u, miner ālūdens resursu) un to urbumu apsaimniekošana; - Vides kvalit ātes saglab āšanas veicin āšana – virszemes un pazemes ūdens kvalit āte; gaisa kvalit āte; trokš Ħa l īmenis un citi vides kvalit ātes aspekti ir Ħemti v ērā strat ēă ijas izstr ādes proces ā; - Tranz īta autotransporta pl ūsmu samazin āšana cauri pils ētai šīs pl ūsmas novirzot ārpus pl ūsmas, t ādej ādi sniedzot pozit īvu ieguld ījumu atmosf ēras gaisa kvalit ātes uzlabošan ā; - Videi draudz īgas un uz vesel ības nostiprin āšanu v ērstas uz Ħē mējdarb ības att īst ība – iesp ēju izmantošana saist ībā ūdensmalu pieejam ības uzlabošanu un akt īvās atp ūtas iesp ēju paplašin āšanu, k ūrortu att īst ību, degrad ēto pils ētas teritoriju sakopšanu un iesaist īšanu ekonomiskaj ā aprit ē.

Negat īvās ietekmes: Ar negat īvām ietekm ēm saprot t ādus pas ākumus, kas tieši vai netieši v ērsti vai var izrais īt dabas resursu noplicin āšanu, dabas kapit āla samazin āšanu, vides kvalit ātes pasliktin āšanu, slodzes uz vidi palielin āšanu u.tml.

Lapa 67 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

- Transporta pl ūsmu palielin āšan ās saist ībā ar t ūrismu pl ūsmu pieaugumu (gan past āvīgi, gan saist ībā ar atseviš ėiem pas ākumiem) – ietekme uz gaisa kvalit āti un akustisk ā trokš Ħa l īmeni saist ība ar autotransporta pl ūsmu palielin āšanos, tai skait ā autotransporta pl ūsmas izmai Ħas un negat īva ietekme uz dz īves kvalit āti atseviš ėu Jūrmalas pils ētas da Ĝu iedz īvot ājiem (piem ēram, Slokas iedz īvot āji Zivju iel ā vai cit ās viet ās atkar ībā no izv ēlētiem inženiertehniskiem risin ājumiem) saist ībā ar Kauguru apejas (apvedce Ĝa) b ūvniec ību un t ā ekspluat āciju; - Tādu teritoriju apb ūve, kas pašlaik ir uzskat āmas par dabas teritorij ām, t ādej ādi samazinot za Ĝo teritoriju īpatsvaru pils ētas teritorijā, potenci āli pasliktinot dz īves kvalit āti tuvum ā dz īvojošiem iedz īvot ājiem; - Jaunas infrastrukt ūras izveide un saimniecisk ās darb ības att īst īšana ĪADT teritorij ās vai ĪADT piegu Ĝošaj ās teritorij ās, Lielupes aizsargjosl ā un Baltijas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā, kas potenci āli var rad īt negat īvu ietekmi uz vides kvalit āti un dabas resursu daudzveid ību, piem ēram, „klus ā kūrorta” un k ūrorta puduru izveide Jaun ėemeros, kas atrodas Ėemeru nacion āla parka neitr ālaj ā un ainavu aizsardz ības zon ā, Lielupes jahtu ostas att īst ība, kas atrodas dabas parka „Ragak āpa” piegu Ĝošaj ā teritorij ā; Lielupes krastu labiek ārtošana u.tml.; - Augstcelt Ħu b ūve – strat ēă ija nor āda uz vajadz ību uzlabot ainaviskos akcentus, tai skait ā piekrastes k āpu joslas tuvum ā izb ūvējot augstceltnes. Tas var potenci āli rad īt negat īvu ietekmi uz dabas teritorij ām, tai skait ā uz aizsarg ājamiem biotopiem saist ībā ar apb ūvi, gan ar apmekl ētāju pl ūsmas palielin āšanos; - Ūdensmalu izb ūve saist ībā ar pl ānot ām rekre ācijas aktivit ātēm – iesp ējama tieša negat īva ietekme saist ībā ar Lielupes krastu nostiprin āšanu un atp ūtas objektu veidošanu upes krastos, tai skait ā ĪADT piegu Ĝošaj ās teritorij ās; - Virszemes ūdens resursu izmantošanas intensit ātes palielin āšan ās, kas palielina risku pies ārĦojošo vielu nok Ĝūšanai virszemes ūde Ħos (Lielup ē); - Pludmales un kāpu promen ādes izveide - šie pas ākumi ir ar potenci āli negat īvu ietekmi un dabas resursiem, tai skait ā īpaši aizsarg ājamiem biotopiem, kas atrodas ārpus ĪADT. Tom ēr ietekmes detaliz ētai nov ērt ēšanai nepieciešama papildus inform ācija par promen ādes izveides iecer ēm;

Tieš ās ietekmes: Ar tiešu ietekmi saprotami pas ākumi, kas tieši vērsti uz vides un dabas resursu aizsardz ību, izmantošanu vai ar ī t ādas iecer ētās saimniecisk ās darb ības, kas izraisa tiešu ietekmi uz vidi (ietekme var b ūt pozit īva, negat īva vai neitr āla). - Dabas resursu izmantošanas palielin āšan ās – att īstot J ūrmalu k ā k ūrortpils ētu sagaid āms, ka palielin āsies ārstniecisko d ūĦ u ieguve, miner ālūdens ieguve un citu dabas resursu izmantošanas intensit āte; - Arhitektonisko akcentu main īšana paredzot iesp ēju izb ūvēt augstceltnes (Jaundubultos, Priedain ē un Lielupes gr īvā) – sagaid āma ietekme uz J ūrmalas ainavu, gan tieša ietekme b ūvniec ības proces ā;

Lapa 68 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

- Tūrisma att īst ība – sagaid āms, ka jaunu t ūrisma objektu un nepieciešam ās infrastrukt ūras veidošana rad īs tiešu ietekmi uz apb ūvējam ām teritorij ām, tai skait ā palielinot antropog ēno slodzi uz dabas teritorij ām; - Apb ūvei vai citai lietošanai paredz ētu teritoriju izmantošana – t ās teritorijas, kas l īdz šim bijušas neapb ūvētas nepietiekama inženierinfrastrukt ūras nodrošin ājuma d ēĜ ; - Pamesto, degrad ēto teritoriju izmantošana sniedzot ieguld ījumu vides kvalit ātes uzlabošan ā (ainavisks uzlabojums, vides san ācija, teritoriju sakopšana); - Jauna tilta p ār Lielupi b ūvniec ība rad īs tiešu ietekmi uz b ūvniec ībai paredz ētaj ām teritorij ām, tai skait ā, iesp ējams, apb ūvējot pašreiz ējās mežu teritorijas (tilta būvniec ība, pievadce Ĝu b ūvniec ība); - Lielupes ostas kan āla padzi Ĝin āšana (ar ostas att īst ību saist īta aktivit āte); - Lielupes ostas att īst ība un Lielupes malas akt īvāka izmantošana – paredz jaunas infrastrukt ūras izveidi un ostas darb ības atjaunošanu, kas rad īs ietekmi uz vidi (upes krastu nostiprin āšana, infrastrukt ūras objektu izveide upes krastos); - Pastaigu mola (uz p āĜ iem) b ūvniec ība R īgas j ūras l īcī rad ītu tiešu ietekmi saist ībā ar pāĜ u dz īšanu, mola izveidi, it īpaši mola izveides (b ūvniec ības) laik ā;

Netieš ās ietekmes: Ar netiešu ietekmi saprotami pas ākumi, kas netieši vai pastarpin āti rada ietekmi uz dabas resursu aizsardz ību un izmantošanu vai vides kvalit āti (ietekme var b ūt pozit īva, negat īva vai neitr āla). - Ar ūdens izmantošanu saist ītas infrastrukt ūras izveidošana ūdens mal ās k ā rezult ātā tiks main īta gan ainava, gan palielin āsies ūdens izmantošana rekre ācijai; - Transporta pl ūsmu novirz īšana izrais īs slodzes uz vidi palielin āšanos atseviš ėā s pils ētas da Ĝā s; - Tūristu skaita palielin āšan ās un attiec īgi slodzes uz vidi palielin āšan ās saist ībā ar tūrisma un atp ūtas infrastrukt ūras izveidi, it īpaši att īstot jaunus un paplašinot esošos kūrortus un att īstot jaunus t ūrisma produktus, k ā ar ī veidojot jaunus „enkurobjektus”, kas piesaist īs lielu skaitu apmekl ētāju; - Tiek paredz ēts, ka iedz īvot āju skaits J ūrmal ā palielin āsies, l īdz ar to netieši pieaugs ar ī slodze uz dabas vidi; - Dabas teritoriju akt īvāka izmantošana – uzlabojot pieejam ību un piesaistot t ūristus, uzlabojot dabas infrastrukt ūru – sagaid āms, ka palielin āsies apmekl ētāju skaits un netieši ar ī ietekme uz vidi (tai skait ā caur vides izgl ītības aktivit ātēm); - Vesel īga dz īvesveida populariz ēšana – strat ēă ija paredz šo k ā vienu no īstenojamiem pas ākumiem; - Tāda t ūrisma pied āvājuma veidošana, lai maksim āli izmantotu esošos resursus (dabas teritorijas, ārstniecisk ās d ūĦ as), k ā ar ī t ūrisma pied āvājuma realiz ēšan ā sadarboties ar cit ām pašvald ībām.

Lapa 69 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

- e-pārvaldes ieviešana – samazinot nepieciešam ību p ēc iedz īvot āju p ārvietošan ās un vair āk izmantojot att ālin ātos pakalpojumus, netieši tiek mazin āta slodze uz vidi. Fakts, ka pils ētas teritorija ir izstiepta un iedz īvot āju blīvums ir nevienm ērīgs, ir min ēts k ā v ājā puse SVID anal īzē, un e-pārvaldes ieviešana šo probl ēmu da Ĝē ji risina; - Viet ējo centru izveide J ūrmal ā – netieši samazinot nepieciešam ību p ēc transportl īdzek Ĝu izmantošanas J ūrmalas pils ētā; - Regul āra un uzlabota sabiedrisk ā transporta att īst ība J ūrmal ā, t ādej ādi sniedzot netiešu pozit īvu ieguld ījumu gaisa kvalit ātes uzlabošan ā; - Energoefektivit ātes paaugstin āšanas pas ākumi siltumapg ādes sist ēmā un ko ăener ācijas stacijas izb ūve veicin ās energoresursu efekt īvāku izmantošanu; - Sadarb ība ar v ēlētaj ām iedz īvot āju padom ēm ar J ūrmalas att īst ību saist ītu jaut ājumu risin āšan ā; iesaistot daž ādas interešu grupas l ēmumu pie Ħemšanas agr ā stadij ā ir iesp ējams izsv ērt ierosin āto jaut ājumu daž ādus aspektus un pie Ħemt p ārdom ātus lēmumus, tai skait ā l ēmumus, kas saist īti ar vides kvalit āti, dabas resursu izmantošanu un apsaimniekošanu.

Īstermi Ħa ietekmes uz vidi strat ēă ijas ieviešanas kontekst ā liel ākoties ir saist āmas ar būvniec ības darbiem jaunu infrastrukt ūras objektu izveides proces ā, k ā ar ī saist ībā ar daž ādu masveida pas ākumu organiz ēšanu. Ilgtermi Ħa ietekmes – saist ītas gan ar jaunu infrastrukt ūras objektu izveidi (it īpaši t ādu, kas piesaist īs lielu apmekl ētāju skaitu), gan esošo inženierinfrastrukt ūras objektu atjaunošanu un uztur ēšanu, k ā ar ī ar J ūrmalas strat ēă isko izv ēli paplašin āt t ūrisma pakalpojumu pied āvājuma kl āstu. Ilgtermi Ħa ietekmes rad īs jaunu inženiertehnisko projektu realiz ēšana, piem ēram, jauna tilta p ār Lielupi b ūvniec ība un Kauguru apejas (apvedce Ĝa) izb ūve. T āpat j āuzsver, ka ilgtermi Ħa ietekm ēm uz vidi un dabas resursiem ir sagaid āma saist ībā ar enkurobjektu izveidi Jūrmal ā, jo pl ānots, ka šie objekti ir v ērt ējami k ā liela m ēroga infrastrukt ūras objekti, kuru darb ība balst īsies uz liela skaita apmekl ētāju piesaisti. Kumulat īvās ietekmes ir liel ākoties v ērt ējamas ilgtermi Ħā , kad nov ērojama daž ādu soci ālekonomisko aktivit āšu mijiedarb ība. Lai gan skaidri ir nor ādīts, ka pils ētā netiks pie Ĝauta pies ārĦojošas ekonomisk ās darb ības att īst ība, tom ēr paplašinot t ūrisma pied āvājumu pils ētā un att īstot jaunus pakalpojumus, palielinoties pils ētas iedz īvot āju skaitam, sagaid āms, ka dabas resursu izmantošana un kop ējā slodze uz vidi palielin āsies, ja tiks īstenoti visi strat ēă ij ā min ētie pas ākumi. Vienlaikus j āuzsver, ka iesp ējam ās negat īvās ietekmes uz vidi var samazin āt vai nov ērst pas ākumu pl ānošanas un ieviešanas proces ā.

Lapa 70 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

7. IESPĒJAMĀS IETEKMES UZ VIDI SAMAZINĀŠANA

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010 – 2030 ir viet ējā l īme Ħa ilgtermi Ħa pl ānošanas dokuments, kas identific ē strat ēă iskos m ērėus un priorit ātes. Lai gan strat ēăij ā ir uzskait īti daž ādi īstenojamie pas ākumi, tom ēr tie ir j āvērt ē strat ēă isko priorit āšu un pas ākumu kopuma kontekst ā. Pas ākumi pašlaik ir uzskat āmi par priekšlikumiem un idej ām, un mainoties ārējiem nosac ījumiem un politiskaj ām priorit ātēm, da Ĝa no tiem, iesp ējams, var netikt realiz ēta. T ādēĜ vērt ējot iesp ējam ās b ūtisk ās ietekmes uz vidi, ir b ūtiski v ērt ēt strat ēă ijas telpisko perspekt īvu un uz t ās balst īto Teritorijas pl ānojumu, kas prec īzi defin ēs at Ĝaut ās un aizliegt ās darb ības noteikt ās teritorij ās. Vērt ējot iesp ējam ās b ūtisk ās ietekmes uz vidi un iesp ējas t ās samazin āt, tiek pie Ħemts, ka īstenojot strat ēă ij ā iek Ĝautos pas ākumus tiks iev ēroti vides aizsardz ības normat īvajos aktos iekĜaut ās pras ības.

7.1. Izv ērt ēšana un pl ānošana Liel ākās iesp ējas nov ērst strat ēă ij ā iek Ĝauto pas ākumu negat īvo ietekmi uz vidi, ir pl ānošanas stadij ā, proti, veicinot izv ērt ējumu par pl ānoto pas ākumu iesp ējamo ietekmi uz vidi, izv ērt ējot sagaid āmo ietekmi uz vides kvalit āti un dabas resursiem, biolo ăiski v ērt īgām teritorij ām, k ā ar ī Ħemot v ērā esošos riskus un priorit ātes vides aizsardz ības jom ā. Ar ī strat ēă isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma process ir v ērsts uz to, lai identific ētu iesp ējam ās negat īvās ietekmes uz vidi un riskus un sniegtu rekomend ācijas to nov ēršanai vai samazin āšanai. Svar īgi, lai š ādā izv ērt ēšanas un pl ānošanas proces ā tiktu iesaist ītas daž ādas interešu grupas, konsultat īvās padomes un plaš āka sabiedr ība – veidojot atkl ātu diskusiju par pied āvāto pas ākumu pozit īvajiem un negat īvajiem aspektiem, k ā ar ī ietekmi uz vidi un dz īves kvalit āti. Būtu nepieciešams organiz ēt publiskas diskusijas un sabiedrisko apspriešanu ar ī par katru no Strat ēă ij ā min ētiem „enkurobjektiem”. Pašreiz ējā Strat ēăijas detaliz ācijas pak āpe ne Ĝauj nov ērt ēt šo objektu ietekmi uz vidi, tai skait ā uz ainavu, dabas resursiem, sagaid āmās slodzes u.tml., t ādēĜ pirms l ēmumu pie Ħemšanas par š ādu objektu izveidi, ir ieteicams š īs ieceres publiski apspriest. Vair āki no Strat ēă ij ā iek Ĝautajiem pas ākumiem potenci āli var rad īt negat īvu ietekmi uz vides kvalit āti, dabas resursiem un biolo ăisko daudzveid ību – it īpaši t ādi objekti un pas ākumi, kurus pl ānots veidot ĪADT un piegu Ĝošaj ās teritorij ās vai teritorij ās, kas atz ītas par biolo ăiski vērt īgām, piem ēram, Jaun ėemeru piekraste, Lielupes gr īva un Lielupes appl ūstoš ā paliene, dabas parkam „Ragak āpa” piegu Ĝoš ās teritorijas, R īgas j ūras piekrastes krasta k āpu aizsargjosla u.c. TādēĜ izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu 2010-2022, j āveic biolo ăisk ās daudzveid ības nov ērt ējums un rezult āti j āiestr ādā teritorijas pl ānojum ā, lai nov ērstu biolo ăiski v ērt īgu teritoriju izn īcin āšanu t ās apb ūvējot vai nov ēršot nev ēlamas ietekmes. Būtiski, lai iesp ējamie riski tiktu izv ērt ēti un Ħemti v ērā izstr ādājot teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumus (TIAN), piem ēram, at Ĝaujot vai aizliedzot noteikta veida apb ūvi, nosakot maksim ālo apb ūves intensit āti, minim ālo zemes gabalu lielumu, izvirzot pras ības

Lapa 71 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats attiec ībā uz piesl ēgumiem centraliz ētai notek ūde Ħu sav ākšanas sist ēmai u.tml. Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumam 2010-2022, tai skait ā TIAN tiks veikts atseviš ės strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums izv ērt ējot ietekmi uz vidi. Tāpat j āapzin ās, ka strat ēă ij ā pl ānotie pas ākumi un attiec īgi TIAN rada iesp ējas noteiktu aktivit āšu īstenošanai vai saimniecisk ās darb ības veikšanai, ta ču tas nenoz īmē, ka visas š īs ieceres tiks realiz ētas praks ē.

7.2. Ietekmes uz vidi samazin āšana ieviešanas proces ā Liela noz īme nov ēršot un samazinot iesp ējamo nev ēlamo ietekmi uz vidi ir nodrošin āt, lai pl ānošanas proces ā identific ētie riski un rekomend ācijas un nosac ījumi tiktu iev ēroti pas ākumu ieviešanas proces ā. Attiec ībā uz ietekmi uz vidi realiz ējamos pas ākumus var iedal īt tr īs kategorij ās: 1) Pas ākumi (aktivit ātes), kam saska Ħā ar normat īvo aktu pras ībām ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi nov ērt ējumu. P ēc š ī Vides p ārskata sagatavošanas laik ā pieejam ās inform ācijas un t ās detaliz ācijas pak āpes, nevar identific ēt strat ēă ijas ieviešan ā pl ānot ās darb ības, kuras ir iek Ĝautas LR likuma „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu” 1.pielikuma „Objekti, kuru ietekmes nov ērt ējums ir nepieciešams” sarakst ā. Pas ākumu kopumu priorit ātes „k ūrorts” ieviešana ir saist īta ar iesp ējam ām darb ībām NATURA 2000 teritorij ās. Gad ījumos, ja konkr ētais risin ājums var b ūtiski ietekm ēt NATURA 2000 teritoriju, saska Ħā ar „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu” 4. 1 panta nosac ījumiem nov ērt ē t ās ietekmi uz NATURA 2000 teritoriju. Š ādā gad ījum ā ietekmes uz vidi izv ērt ēšana tiks veikta ekspertiem r ūpīgi izv ērt ējot ar pas ākuma īstenošanu saist īto ietekmi uz NATURA 2000 teritoriju, izv ērt ējot daž ādas alternat īvas un iesp ējas negat īvo ietekmju samazin āšanai, k ā ar ī dodot iesp ēju plaš ākai sabiedr ībai iesaist īties šaj ā proces ā. 2) Pas ākumi, kam saska Ħā ar sp ēkā esošo likumdošanu ir nepieciešams veikt sākotn ējo ietekmes uz vides novērt ējumu vai sa Ħemt atzinumu un nosac ījumus no vides un dabas aizsardz ības instit ūcij ām (no Valsts vides dienesta un Dabas aizsardz ības p ārvaldes). Atbilstoši likum ā „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu” noteiktajam, sākotn ējais ietekmes uz vidi nov ērt ējums tiek piem ērots infrastrukt ūras objektu att īst ības gad ījum ā (inženiertehnisk ā apg āde un infrastrukt ūras uzlabošana u.c.), ce Ĝu b ūvniec ībai (Kauguru apvedce Ĝš), ostu un jahtu ostu b ūvniec ībai (Lielupes osta, jahtu ostas), ēku un b ūvju b ūvniec ībai, rekonstrukcijai, renov ācijai un restaur ācijai R īgas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā. Šaj ā gad ījum ā ir b ūtiski, lai ar ī sabiedr ībai b ūtu pieejama inform ācija par pl ānotajiem pas ākumiem un b ūvniec ības iecer ēm, un b ūtu iesp ēja iepaz īties ar vides ekspertu sniegtajiem atzinumiem. 3) Pas ākumi, kuru īstenošanai nav nepieciešams īpašs atzinums vai v ērt ējums no dabas un vides aizsardz ības instit ūcij ām. Šajos gad ījumos liel ākoties sagaid āma ietekme uz vidi nav b ūtiska, ta ču ar ī ieteicams atbalst īt daž ādu interešu grupu un sabiedr ības l īdzdal ību l ēmumu pie Ħemšanas proces ā.

Lapa 72 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

8. IESPĒJAMIE KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI

Saska Ħā ar likuma „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām” 43. pantu „paredz ēto darb ību at Ĝauj veikt vai pl ānošanas dokumentu īstenot, ja tas negat īvi neietekm ē Eiropas noz īmes aizsarg ājam ās dabas teritorijas (NATURA 2000 ) ekolo ăisk ās funkcijas, integrit āti un nav pretrun ā ar t ās izveidošanas un aizsardz ības m ērėiem. Ja paredz ētā darb ība vai pl ānošanas dokumenta īstenošana negat īvi ietekm ē Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas teritoriju (NATURA 2000 ), darb ību at Ĝauj veikt vai dokumentu īstenot tikai t ādos gad ījumos, kad tas ir vien īgais risin ājums noz īmīgu sabiedr ības soci ālo vai ekonomisko interešu apmierin āšanai un taj ā ir ietverti kompens ējoši pas ākumi Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas teritoriju (NATURA 2000 ) tīklam”. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010.-2030. gadam nav ar t ādu detaliz ācijas pak āpi, lai noteiktu vai īstenojam ās aktivit ātes un pas ākumi paredz r īcības, kuru rezult ātā tiktu tieš ā veid ā negat īvi ietekm ētas īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas. Iesp ējamu negat īvu ietekmi uz īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām var rad īt kūrorta objektu un daž ādu t ūrisma objektu att īst ība J ūrmal ā. Vienlaikus j ānor āda, ka strat ēă ija ir izstr ādāta, Ħemot v ērā starptautiskos un nacion ālos vides m ērėus, vides aizsardz ības normat īvos aktus. L īdz ar to specifiski dabai nodar īto kait ējumu kompens ēšanas pas ākumi netiek paredz ēti. Ja, īstenojot pils ētas att īst ības strat ēă iju, tiek apdraud ēta NATURA 2000 teritorija, pl ānošanas dokumenta izstr ādātajam kompens ējošie pas ākumi j ānosaka saska Ħā ar normat īvajiem aktiem un konsult ējoties ar attiec īgaj ām vides un dabas aizsardz ības instit ūcij ām. Ja k āda no att īst ības strat ēă ij ā paredz ētaj ām darb ībām negat īvi ietekm ēs k ādu Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas teritoriju NATURA 2000 , tad k ā kompens ējoši pas ākumi var ētu tikt noteikti:

biotopa izveidošana no jauna k ādā jaun ā viet ā vai paplašin ātā teritorij ā, ko paredz ēts iek Ĝaut NATURA 2000 tīkl ā;

biotopa uzlabošana attiec īgās teritorijas da Ĝā vai cit ā NATURA 2000 teritorij ā, proporcion āli projekta rad ītajiem zaud ējumiem;

iz Ħē muma gad ījumos – jaunas teritorijas ierosin āšana saska Ħā ar Biotopu direkt īvu. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā 2010.-2030. gadam paredz ēta k ūrorta teritoriju att īst īšana Ėemeru nacion ālā parka teritorijas ietvaros. Ir j āparedz projektu priekšizp ēte un jāizv ērt ē to iesp ējam ās ietekmes uz vidi. Ja paredz ētā darb ība vai pl ānošanas dokumenta īstenošana negat īvi ietekm ēs NATURA 2000 teritoriju, darb ību at Ĝauj veikt vai pl ānošanas dokumentu īstenot tikai t ādos gad ījumos, kad tas ir vien īgais risin ājums noz īmīgu sabiedr ības soci ālo vai ekonomisko interešu apmierin āšanai un taj ā ir ietverti kompens ējoši pas ākumi NATURA 2000 teritorijai. Šie kompens ējošie pas ākumi ir j āparedz jau jauno infrastrukt ūras objektu pl ānošanas stadij ā.

Lapa 73 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽAS IETEKMES IZVĒRTĒJUMS

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā paredz ētaj ām r īcībām kopum ā nav prognoz ējama būtiska p ārrobežu ietekme. Netieša p ārrobežu ietekme, ko var rad īt J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā iek Ĝauto pas ākumu īstenošana liel ākoties saist āma ar ietekmi uz ūdens kvalit āti Rīgas j ūras l īcī. Ja strat ēă ijas ieviešanas proces ā un ar to saist ītaj ā teritorijas pl ānojuma darb ības laik ā tiks pl ānota darb ība, kas min ēta likuma „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu” 1.pielikum ā un kam jāveic ietekmes uz vidi izv ērt ējums, vai darb ība, kam saska Ħa ar šī likuma 2. pielikumu j āveic sākotn ējais izv ērt ējums, tad saska Ħā ar šo likumu tiks izv ērt ētas paredz ētās darb ības ietekmes uz vidi (paredz ētās darb ības izrais ītas tiešas vai netiešas p ārmai Ħas vid ē, kuras ietekm ē vai var ietekm ēt cilv ēku, vi Ħa vesel ību un droš ību, k ā ar ī floru, faunu, biolo ăisko daudzveid ību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materi ālās v ērt ības, kult ūras un dabas mantojumu un visu min ēto jomu mijiedarb ību), k ā ar ī uz blakus teritorij ām. Darb ībām, kur ām Ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proced ūra konstat ēs, ka to darb ība var rad īt b ūtiskas p ārrobežu ietekmes, visticam āk netiks realiz ētas.

Lapa 74 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

10. GALVENIE PAMATPRINCIPI UN METODES NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANĀ

Strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums veikts saska Ħā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.157. „K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēă iskais nov ērt ējums” un likumu „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu”. Pēc nov ērt ējuma sagatavošanas Vides p ārskata projekts tika nodots sabiedriskajai apspriešanai un atbilstoši VPVB 2010. gada 7. j ūlij ā v ēstul ē Nr. 7-02/757 noteiktajam izs ūtīts šādām instit ūcij ām:
Valsts vides dienesta Lielr īgas re ăion ālajai vides p ārvaldei;
Vesel ības inspekcijas atbilstošai strukt ūrvien ībai;
Dabas aizsardz ības p ārvaldes Ėemeru nacion ālā parka administr ācijai;
Rīgas pl ānošanas re ăiona administr ācijai. Strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums tika veikts, Ħemot v ērā pl ānošanas dokument ā iek Ĝauto inform āciju – m ērėus, uzdevumus, pas ākumus, izstr ādes pamatprincipus, starptautiskos un nacion ālos vides aizsardz ības m ērėus un normat īvo aktu pras ības. Veicot J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas 2010. -2030. gadam strat ēă isko ietekmes uz vidi nov ērt ējumu, tika lietoti sekojoši pamatprincipi:

strat ēă isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proced ūra, t.i., Vides p ārskata gatavošana tika uzs ākta agr ā pl ānošanas dokumenta izstr ādes stadij ā, iev ērojot principu, ka ietekmes uz vidi nov ērt ējums ir izdar āms p ēc iesp ējas agr ākā pl ānošanas sagatavošanas br īdī;

strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums tika gatavots paral ēli pils ētas att īst ības strat ēă ijas izstr ādei, lai nov ērt ētu šajos dokumentos paredzamo pas ākumu un aktivit āšu ieviešanas seku ietekmi uz vidi un nodrošin ātu nov ērt ējuma rezult ātu p ēc iesp ējas agr āku pielietošanu teritorijas pl ānojuma izstr ādē. SIVN izstr ādē tika izmantotas š ādas metodes: 1. inform ācijas anal īze – analiz ēti J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas 2010.-2030. gadam materi āli, k ā ar ī augst āka l īme Ħa teritorijas pl ānošanas dokumenti un datu b āzes; 2. sal īdzinoš ā anal īze – izmantota iepriekš ējā pieredze, kas ieg ūta citos ietekmes uz vidi izv ērt ējuma procesos; 3. kartogr āfisko materi ālu anal īze; 4. lauka p ētījumi – atseviš ėu probl ēmteritoriju apsekošana dab ā; 5. grupu diskusijas – tikšan ās ar teritorijas pl ānojuma izstr ādes ekspertiem un pašvald ības pārst āvjiem, lai izvērt ētu dokumentu un izstr ādātu ieteikumus t ā uzlabošanai.

Lapa 75 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

11. VIDES MONITORINGS UN PAREDZĒTIE PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI

Lai nodrošin ātu teritorijas turpm āku att īst ību saska Ħā ar J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēăiju 2010.-2030. gadam, j āveic regul āri monitoringa pas ākumi, lai ieg ūtu inform āciju par vides st āvokli un tendenc ēm. Dokumenta īstenošanas monitoringa nepieciešam ību nosaka MK noteikumi Nr.157. „K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēă iskais nov ērt ējums”. Monitorings var b ūt labs instruments, lai konstat ētu att īst ības strat ēă ijas īstenošanas tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, lai operat īvi rea ăē tu un nov ērstu k ādu pas ākumu ieviešanas negat īvas sekas, un, ja nepieciešams, veiktu groz ījumus re ăiona pl ānojum ā. Atbild īgaj ām instit ūcij ām jāseko, vai tiek veikti visi pl ānošanas dokumentos paredz ētie pas ākumi un vai nepasliktin ās vides un dabas st āvoklis J ūrmalas pils ētā. Monitoringa zi Ħojums j āsast āda un atzinum ā par vides p ārskatu noteiktaj ā termi Ħā j āiesniedz Vides p ārraudz ības valsts biroj ā. Monitoringa zi Ħojum ā apkopo pieejamo inform āciju un ietver vismaz ar pl ānošanas dokumenta īstenošanu saist īto vides st āvok Ĝa izmai Ħu un to tenden ču raksturojumu. Pl ānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam izmanto valsts statistikas datus, inform āciju, kas ieg ūta veicot vides monitoringu, k ā ar ī citu pieejamo inform āciju. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija paredz sist ēmu, k ādā veicama pl ānošanas dokumenta ieviešanas uzraudz ība. Uzraudz ība sist ēma sast āv no: 1) strat ēă isko m ērėu sasniegšanas progresa nov ērt ējuma, 2) pas ākumu ieviešanas kontroles (atz īme par pas ākuma izpildi), 3) jaunu pas ākumu pamatojuma izv ērt ējuma. Lai nov ērt ētu pils ētas att īst ības virz ību uz strat ēă isko m ērėu sasniegšanu, ir noteikti galvenie indikatori un to v ēlamie r ādītāji 2030.gad ā. Š ādi indikatori ir noteikti katram no strat ēă ij ā iek Ĝautajam m ērėiem. Starp tiem k ā viens no indikatoriem ir min ēts „iedz īvot āju viedoklis par dz īves vides kvalit āti”. Viedokli pl ānots noteikt ar J ūrmalas iedz īvot āju reprezentat īvās izlases pētījuma pal īdz ību (aptauj ājot vismaz 500 iedz īvot āju), kas veicams reizi divos gados. Tāpat strat ēă ija paredz reizi gad ā veikt t.s. ekspres-nov ērt ējumus izv ērt ējot daž ādu r ādītājus. K ā vērt ējamie vides indikatori min ēti, piem ēram, tīrs dzeramais ūdens, dabas teritoriju plat ība (uz 1 iedz.), apsaimniekoto dabas teritoriju kvalit āte u.tml. Inform ācija par šiem pas ākumiem iek Ĝauta Strat ēă ijas sada Ĝā „Ieviešanas uzraudz ība”. Likums „Par vides aizsardz ību” defin ē, ka vides monitorings ir sistem ātiski vides st āvok Ĝa un pies ārĦojuma emisiju vai popul āciju un sugu nov ērojumi, m ērījumi un apr ēė ini, kas nepieciešami vides st āvok Ĝa v ērt ējumam, vides politikas izstr ādāšanai un vides un dabas aizsardz ības pas ākumu pl ānošanai, k ā ar ī to efektivit ātes kontrolei. Vides nacion ālā monitoringa kontrole paredz nov ērojumus, lai konstat ētu gaisa un ūdens kvalit ātes izmai Ħas, dabas resursu izmai Ħu tendences, k ā ar ī saglab ātu m ūsu teritorijai rakstur īgās ainavas, augu un dz īvnieku sugas, un to veido 5 da Ĝas: gaisa un klimata p ārmai Ħu monitoringa da Ĝa, ūde Ħu monitoringa da Ĝa, biolo ăisk ās daudzveid ības monitoringa da Ĝa, sauszemes vides un t ās komponentu monitoringa da Ĝa un ăeolo ăisko procesu monitoringa da Ĝa. Monitoringa pas ākumi vides kvalit ātei veicami saska Ħā ar valsts monitoringa pas ākumiem. Monitoringu veic,

Lapa 76 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats izmantojot valsts statistikas datu b āzes, sal īdzinot v ēsturiskos un aktu ālos datus par teritoriju, kā ar ī analiz ējot aizsarg ājamo teritoriju monitoringa datus. Vides monitoringa programma 2009.-2012.gadam izstr ādāta pamatojoties uz Vides monitoringa pamatnost ādn ēm 2009.-2012.gadam, kuras apstiprin ātas ar Ministru kabineta 2009.gada 11.marta r īkojumu Nr.187 „Par Vides monitoringa programmas pamatnost ādn ēm 2009.-2012. gadam. Vides monitoringa programma iedal īta četr ās programm ās:

Gaisa monitoringa programma , kas ietver atmosf ēras gaisa kvalit ātes monitoringu, nokriš Ħu kvalit ātes monitoringu, gaisa pies ārĦojuma p ārneses lielos att ālumos nov ērt ējumu un glob ālā atmosf ēras nov ērojumu re ăion ālā l īme Ħa monitoringu, integr ālo monitoringu, gaisa pies ārĦojuma ietekmes uz dabisko ve ăet āciju un graudaugiem monitoringu un putekš Ħu monitoringu;

Ūde Ħu monitoringa programmu , kas sast āv no 3 da Ĝā m: 1) Virszemes ūde Ħu monitoringa programmas, kuras m ērėis ir ieg ūt inform āciju par virszemes ūde Ħu kvalit āti un hidrolo ăisko rež īmu katr ā upju baseinu apgabal ā, pārejas, piekrastes un teritori ālajos ūde Ħos, nov ērt ēt daž ādu pies ārĦojuma avotu, ieskaitot pies ārĦojuma p ārneses slodzi un ietekmi; 2) Pazemes ūde Ħu monitoringa programmas, kas ietver ėī misk ās kvalit ātes un kvantitat īvā st āvok Ĝa monitoringu; 3) Aizsarg ājamo teritoriju monitoringa programmas, kas ietver monitoringa programmu dzeram ā ūdens ieguvei izmantojamos ūdensobjektos, īpaši aizsarg ājamas dabas teritorijas virszemes ūdensobjektos, īpaši j ūtīgo teritoriju monitoringa programmu, peldvietu monitoringa programmu, priorit āro zivju ūde Ħu monitoringa programmu.

Zemes monitoringa programma . Vides monitoringu pl ānots veikt sekojošo programmu ietvaros: zemes virsmas apauguma monitorings un augsnes kvalit ātes monitorings. Augsnes kvalit ātes monitoringa m ērėis ir sekot Latvijas augsnes st āvok Ĝa izmai Ħā m, lai nov ērt ētu pies ārĦojuma izmai Ħu tendences augsn ē un ieg ūtu p ārskatu par augš Ħu st āvokli valst ī. Zemes virsmas apauguma monitoringa m ērėis ir nodrošin āt valsts un starptautisk ās vides p ārvaldes instit ūcijas ar inform āciju par zemes apauguma, taj ā skait ā zemes izmantošanas izmai Ħā m.

Biolo ăisk ās daudzveid ības monitoringa programma . Š īs programmas ietvaros tiek veikts biolo ăisk ās daudzveid ības monitorings Latvij ā. Biolo ăisk ā daudzveid ība š īs programmas izpratn ē ir dz īvo organismu, sugu un biotopu daudzveid ība visos Latvij ā sastopamos un Latvijai rakstur īgajos ekolo ăiskajos kompleksos. .

Lapa 77 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

12. VIDES PĀRRAUDZĪBAS VALSTS BIROJA ATZINUMS PAR VIDES PĀRSKATU Vides p ārskata projekts 2010.gada 28.oktobr ī tika iesniegts Vides p ārraudz ības valsts birojam (VPVB). Birojs 2010.gada 25.novembr ī sniedza atzinumu Nr. 11 „Par J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas 2010.-2030.gadam Vides p ārskatu” ( skat. 7. pielikumu). VPVB atzinum ā nor āda, ka Vides p ārskats ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.157 „K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēă iskais nov ērt ējums” pras ībām. VPVB rekomend ē J ūrmalas pils ētas domei izv ērt ēt nepieciešam ību pilnveidot J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă iju 2010.-2030.gadam, Ħemot v ērā Vides p ārskat ā, VPVB sniegtaj ā atzinum ā un sabiedrisk ās apspriešanas laik ā izteiktos priekšlikumus. Birojs rekomend ē Att īst ības strat ēă ij ā iestr ādāt vadl īnijas turpm āko pl ānošanas dokumentu izstr ādei, Ħemot vērā sabiedriskaj ā apspriešan ā izteiktos priekšlikumus, īpašu uzman ību piev ēršot „klus ā k ūrorta” objektu pudura izveidei Jaun ėemeros, enkurobjektiem, k āpu promen ādei, Lielupes ostas att īst ībai, darb ībām īpaši aizsarg ājam ās teritorij ās un t ām piegu Ĝošaj ās teritorij ās. Tā k ā Att īst ības strat ēă ija ir politisks dokuments, bet vadl īnijas turpm āko pl ānošanas dokumentu izstr ādei - metodisks materi āls, tiek uzskat īts, ka vadl īniju iek Ĝaušana strat ēă ij ā nav lietder īga. Turkl āt teritorijas pl ānojuma izstr ādi regul ē Ministru kabineta 2009. gada 06. oktobra noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi” nosac ījumi, t ā izstr ādei valsts instit ūcijas ir izsniegušas noteikumus un teritorijas pl ānojumam tiks veikta atseviš ėa strat ēă isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma proced ūra, kuras ietvaros detaliz ēti var ēs izv ērt ēt teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos ietvert ās pras ības VPVB nor ādītajos objektos un izteikt priekšlikumus teritorijas pl ānojuma pilnveidošanai. VPVB atzinum ā nor āda, ka J ūrmalas pils ētas domei ir j āinform ē sabiedr ība par strat ēă ijas pie Ħemšanu un j āsagatavo informat īvs zi Ħojums par to, k ā pl ānošanas dokument ā integr ēti vides apsv ērumi, k ā Ħemts v ērā vides p ārskats, izteiktie atzinumi, sabiedrisk ās apspriešanas rezult āti, pamatojums, k āpēc no visiem iesp ējamiem risin ājuma variantiem izraudz īts pie Ħemtais variants, k ā ar ī zi Ħas par pas ākumiem pl ānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa veikšanai, nor ādot monitoringa zi Ħojuma iesniegšanas termi Ħus. Pēc strat ēă ijas pie Ħemšanas atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumu Nr. 157 „K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēă iskais nov ērt ējums” VII noda Ĝā noteiktajam J ūrmalas pašvald ība inform ēs sabiedr ību par pl ānošanas dokumenta pie Ħemšanu iepriekšmin ēto noteikumu 27. punkta noteiktaj ā k ārt ībā un sagatavos informat īvo zi Ħojumu, ietverot taj ā VPVB nor ādīto inform āciju.

Birojs atzinum ā nosaka ar ī to, ka strat ēă ijas rad īto tiešo vai netiešo ietekmju uz vidi konstat ēšanai, pašvald ībai jāveic pl ānošanas dokumenta realiz ācijas nov ērt ējums un vismaz tr īs reizes pl ānošanas period ā - 2016.g., 2023.g. un 2030.g. – j āizstr ādā monitoringa zi Ħojums un j āiesniedz VPVB. elektronisk ā veid ā Pašvald ība, pamatojoties uz valsts vides monitoringa un citiem pieejamiem datiem, sagatavos monitoringa zi Ħojumus un iesniegs tos birojam 2016.g., 2023.g. un 2030.gad ā.

Lapa 78 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

13. KOPSAVILKUMS

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) dokumenta strat ēă isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma (turpm āk tekst ā SIVN) m ērėis ir izv ērt ēt ar strat ēă ijas īstenošanu saist īto ietekmi uz vidi. Vides p ārskat ā tiek analiz ēts vides st āvoklis un probl ēmas J ūrmalas pils ētā, k ā ar ī att īst ības strat ēă ijas m ērėi, uzdevumi un pl ānoto pas ākumu sagaid āmā ietekme uz vides kvalit āti un dabas resursiem. Strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) projektam izstr ādāts saska Ħā ar likumu “Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu” un Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumiem Nr. 157 “K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēă iskais nov ērt ējums”, k ā ar ī Ħemot v ērā Vides p ārraudz ības valsts biroja ieteikumus. SIVN procesa m ērėis ir pan ākt vides aspektu integr ēšanu pl ānošanas proces ā, nodrošinot, ka vides v ērt ības tiek atbilstoši iestr ādātas J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā. Ja šos aspektus nav iesp ējams iestr ādāt paš ā pl ānošanas dokument ā, tad ir j āpan āk, lai šie aspekti tiktu iev ēroti, izstr ādājot katru konkr ēto ieviešanas pas ākumu. Vides p ārskata projekta sabiedrisk ās apspriešana norisin ājās no 2010. gada 12. augusta l īdz 24. septembrim. T ās ietvaros tiks organiz ēta sabiedrisk ās apspriešanas san āksme, kas notika 2010. gada 26. august ā J ūrmalas pils ētas domes ēkas Lielaj ā z ālē (protokols pievienots 5. pielikum ā). Sabiedrisk ās apspriešanas laik ā no iedz īvot ājiem un instit ūcij ām sa Ħemtie koment āri un viedok Ĝi ir Ħemti v ērā sagatavojot Vides p ārskata gala versiju ( 3. pielikums un 4. pielikums ). Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā (2010-2030) ir izvirz īti 3 strat ēă iskie m ērėi: 1. Starptautiski paz īstams moderns piekrastes kūrorts un popul ārākā k ūrortpils ēta Baltijas jūras re ăion ā, 2. Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšan ās vieta Baltijas re ăion ā, 3. Kvalitat īva dz īves un br īvdienu vieta. Kā priorit ātes J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā ir izvirz ītas: 1. kūrorts – kura ietvaros paredz ēts 8 pas ākumu komplekss, kas nodrošin ās k ūrortpils ētas statusa ieg ūšanu un nostiprin āšanu, m ārketinga att īst ību un kūrortvides izveidošanu, Ħemot vērā dabas v ērt ību aizsardz ību, kas nodrošina k ūrortvides saglab āšanu; 2. J ūrmalnieks – kas paredz 14 pas ākumu kompleksu, lai nodrošin ātu jūrmalniekiem, pieder ību pils ētai, kur ā ir kvalitat īva un droša dz īves vide - vizu āli pievilc īga pils ētas publisk ā telpa, dabas teritorijas, nodrošin āta izgl ītības un vesel ības pakalpojumu pieejam ība, daudzveid īgs pils ētas sniegto iesp ēju kl āsts, kop ēja un individu āla daž ādu sabiedr ības grupu un kopienu sabiedrisk ā dz īve un pašizpausmes iesp ējas. 3. Daudzveid īga uz Ħē mējdarb ība – kuras 8 pas ākumu kompleksi nodrošin ās daudzveid īgas uz Ħē mējdarb ības att īst ību, kur daudzveid īga biznesa att īst ības pamat ā ir piem ērotas teritorijas un darb ības sf ēras, kas neatst āj negat īvu ietekmi uz k ūrortpils ētas att īst ībai nepieciešamajiem priekšnoteikumiem (vides kvalit āte, prestižs, droš ība), bet sniedz papildus pozit īvus aspektus pils ētas pied āvājumam un t ēlam.

Lapa 79 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Attiec ībā uz strat ēă ijas īstenošanas ietekmi uz vidi strat ēă ij ā uzsv ērts, ka J ūrmal ā priorit āte ir uz pakalpojumu sniegšanu v ērstai daudzveid īga uz Ħē mējdarb ība, netiek pl ānota pies ārĦojoš ās r ūpniecisk ās darb ības att īst ība. Saist ībā ar strat ēă ijas īstenošanu sagaid āma pozit īva ietekme uz vidi saist ībā ar dabas resursu aizsardz ības un apsaimniekošanas uzlabošanu, degrad ēto teritoriju sakopšanu un izmantošanu, viet ējo centru att īst ību. Vienlaikus sagaid āms, ka kop ējā slodze uz vidi palielin āsies saist ībā ar pl ānoto t ūrisma pakalpojumu un pied āvājuma paplašin āšanu, dabas teritoriju izmantošanu, jaunu t ūrisma objektu veidošanu, kas palielin ās kop ējo apmekl ētāju pl ūsmu. Strat ēă ija veido pamatu Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2010.-2022. gadam iek Ĝautajiem risin ājumiem, kuru sagatavošana ar ī notiek pašlaik. Izstr ādājot Strat ēă iju netiek pied āvāti daž ādi alternat īvie risin ājumi, t ādēĜ sagaid āmā ietekme uz vidi Vides p ārskat ā tiek aprakst īta sal īdzinot sagaid āmo ietekmi uz vidi t.s. nulles scen ārija gad ījum ā, proti, situ ācij ā, kad J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija netiek pie Ħemta un īstenota. Biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšana ir viens no b ūtiskiem vides aspektiem, kas Strat ēă ijas ieviešanas kontekst ā j āizv ērt ē. Jūrmal ā daudzi no biotopiem (16 % no kop ējās teritorijas jeb aptuveni 16 km 2) ir reti un apdraud ēti, t ādēĜ tiem Latvij ā un ar ī vis ā Eiropas Savien ībā ir noteikts aizsardz ības statuss. Attiec ībā uz īpaši aizsarg ājamiem dabas teritorij ām ( ĪADT) Strat ēă ija neparedz b ūtiskas izmai Ħas, jo saska Ħā ar likumu „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām” īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju dabas aizsardz ības pl āni ir j āievieš un j āĦ em vērā visu l īme Ħu teritorijas pl ānojumos. Noz īmīgākie aizsarg ājamie biotopi Jūrmal ā ir mežain ās j ūrmalas k āpas, melnalkš Ħu staign āji, parast ās purvmirtes audzes un aizsarg ājamie pĜavu biotopi. Neieviešot J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă iju un ar to saist īto Telpisk ās att īst ības perspekt īvu, ir saskat āmi riski biolo ăiskajai daudzveid ībai, it īpaši riski mežu mas īvu viengabalain ības saglab āšanai. Nepietiekama esošo biotopu inventariz ācija un nepietiekama izv ērt ēšana pirms apb ūves var izrais īt situ āciju, kad da Ĝa no biotopiem, it īpaši tie, kas atrodas ārpus ĪADT, var tikt b ūtiski un neatgriezeniski boj āti. Starp citiem noz īmīgākie ar Strat ēă ijas īstenošanu saist ītiem vides aspektiem j āmin virszemes ūdens kvalit āte, atmosf ēras gaisa kvalit āte, aizsardz ība pret troksni, ainavas veidošana un aizsardz ība. T āpat Vides p ārskat ā tiek apskat īti ar dabas resursu aizsardz ību saist ītie aspekti, dabas teritoriju saglab āšana un pieejam ība. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010–2030) m ērėi un to sasniegšanai nepieciešam ās rīcības kopum ā atbilst Latvijai saistošaj ām starptautiskaj ām konvencij ām, starptautiskajiem un Latvijas normat īvajiem aktiem vides aizsardz ības jom ā. Tom ēr Ħemot v ērā, ka liel ākā da Ĝa aktivit āšu nav detaliz ēti aprakst ītas, nepieciešams uzraudz īt pl ānošanas dokumenta ieviešanu paredzot pas ākumus negat īvo ietekmju uz vidi identific ēšanai un nov ēršanai. Vides p ārskat ā ir iek Ĝauts apraksts par pozit īvām un negat īvām, tieš ām un netieš ām, īstermi Ħa, ilgtermi Ħa un kumulat īvām ietekm ēm. Sagaid āmā kop ējā ietekme uz vidi Strat ēă ijas mērėu un priorit āšu īstenošanas l īmen ī vērt ējama k ā pozit īva vai neitr āla, ta ču atseviš ėu priorit āšu ietvaros iek Ĝauto aktivit āšu realiz ācija var rad īt negat īvu ietekmi. Kopum ā dabas vides resursu un to kvalit ātes saglab āšana un aizsardz ība tiek uzskat īta par vienu no priekšnoteikumiem J ūrmalas att īstībai ilgtermi Ħā – gan kontekst ā ar dz īves kvalit ātes nodrošin āšanu j ūrmalniekiem, gan saist ībā ar J ūrmalas k ā k ūrortpils ētas att īst ību. T āpat tiek likts uzsvars uz kvalitat īvas publisk ās telpas att īst ību (publisk ās telpas izcil ība), integr ētas

Lapa 80 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats transporta sist ēmas veidošanu, pils ētvides uzlabošanu, inženiertehnisk ās apg ādes un infrastrukt ūras uzlabošana, tranz īta samazin āšanu caur pils ētu. No vides aizsardz ības viedok Ĝa uzman ība b ūtu j āpiev ērš pas ākumiem Lielupes ostas att īst ībai, jauna tilta b ūvēšanai p ār Lielupi, pakalpojumu kl āsta paplašin āšanai j ūras piekrast ē un pludmales promen ādes izveidei, jo š īs aktivit ātes var uzlabot vides kvalit āti un pieejam ību pils ētas iedz īvot ājiem un viesiem, ta ču vienlaikus var rad īt nev ēlamu ietekmi uz dabas resursiem. Iesp ējamo negat īvo ietekmi uz vidi saist ībā ar Strat ēă ijas īstenošanu var samazin āt pl ānošanas proces ā, un nov ērst veicot izv ērt ējumu par sagaid āmo ietekmi uz vidi un dabas resursiem, kad pl ānotie pas ākumi ir konkretiz ēti. Būtiski, lai iesp ējamie riski tiktu Ħemti v ērā izstr ādājot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu (2010-2022) un atspogu Ĝoti teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos, piem ēram, at Ĝaujot vai aizliedzot noteikta veida apb ūvi, nosakot maksim ālo apb ūves intensit āti, minim ālo zemes gabalu lielumu, izvirzot pras ības attiec ībā uz piesl ēgumiem centraliz ētai notek ūde Ħu sav ākšanas sist ēmai u.tml. Strat ēă ijas ieviešanas proces ā iesp ējamo pas ākumu īstenošanas negat īvo ietekmi uz vidi var samazin āt veicot ietekmes uz vidi nov ērt ējumu vai s ākotn ējo ietekmes uz vidi nov ērt ējumu tādām ekonomisk ām aktivit ātēm, pirms kuru īstenošanas š ādu nov ērt ējumu veikšanu paredz nacion ālā likumdošana. T āpat b ūtiski, lai J ūrmalas pils ētas dome rad ītu iesp ējas daž ādu interešu grupu un sabiedr ības l īdzdal ībai l ēmumu pieĦemšanas proces ā. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija (2010-2030) gadam nav ar t ādu detaliz ācijas pak āpi, lai noteiktu vai īstenojam ās aktivit ātes un pas ākumi paredz r īcības, kuru rezult ātā tiktu tieš ā veid ā negat īvi ietekm ētas īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas, t ādēĜ nav noteikti iesp ējamie kompens ēšanas pas ākumi. Tom ēr, ja īstenojot pilsētas att īst ības strat ēă iju, tiks apdraud ēta NATURA 2000 teritorija, pl ānošanas dokumenta izstr ādātajam kompens ējošie pas ākumi jānosaka saska Ħā ar normat īvajiem aktiem un konsult ējoties ar attiec īgaj ām vides un dabas aizsardz ības instit ūcij ām. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā paredz ētaj ām r īcībām kopum ā nav prognoz ējama būtiska p ārrobežu ietekme. Netieša p ārrobežu ietekme, ko var rad īt J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā iek Ĝauto pas ākumu īstenošana liel ākoties saist āma ar ietekmi uz ūdens kvalit āti R īgas j ūras l īcī. Lai nodrošin ātu teritorijas turpm āku att īst ību saska Ħā ar J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă iju (2010-2030), j āveic regul āri monitoringa pas ākumi, lai ieg ūtu inform āciju par vides st āvokli un tendenc ēm. Vides monitorings Latvij ā un tai skait ā J ūrmal ā tiek veikts pamatojoties uz Vides monitoringa programmu, kas paredz veikt m ērījumus par gaisa, ūdens un zemes kvalit āti, k ā ar ī biolo ăisko daudzveid ību. Ar ī Strat ēă ija paredz sist ēmu, k ādā veicama pl ānošanas dokumenta ieviešanas uzraudz ība. Uzraudz ība sist ēma sast āv no: 4) strat ēă isko m ērėu sasniegšanas progresa nov ērt ējuma, 5) pas ākumu ieviešanas kontroles (atz īme par pas ākuma izpildi), 6) jaunu pas ākumu pamatojuma izv ērt ējuma. Kā v ērt ējamie vides indikatori min ēti, piem ēram, t īrs dzeramais ūdens, dabas teritoriju plat ība (uz 1 iedz.), apsaimniekoto dabas teritoriju kvalitāte u.tml. Detaliz ēta inform ācija par šiem pas ākumiem iek Ĝauta Strat ēă ijas sada Ĝā „Ieviešanas uzraudz ība”.

Lapa 81 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI Literat ūras avoti, atskaites, p ārskati un interneta resursi 1. Appl ūstošo teritoriju noteikšana dab ā un izv ērt ējums J ūrmalas pils ētas teritorij ā; izpild ītājs L.E Ħgele, 2009.gada apr īlis – maijs. 2. Atskaite par J ūrmalas pils ētas mežu biolo ăisk ās daudzveid ības nov ērt ējumu. Sagatavota Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009. – 2021.g. izstr ādes ietvaros. Izpild ītājs: Sandra Ikauniece, R īga, 2009.g. maijs 3. Bl ūms P., P ētersone A., P ētersons R., Naudiša A., Laivi Ħa S., Timpars T. J ūrmala. Dabas un kult ūras mantojums. R īga: Neputns, 2004 4. Eberhards G. Lapinskis J. Baltijas j ūras Latvijas krasta procesi. Atlants. Processes on the Latvian Coast of the Baltic Sea. Atlas. R īga: LU Akad ēmiskais apg āds, 2008., 64 lpp. 5. Eberhards G. Latvijas j ūras krasti. R īga: Latvijas Universit āte, 2003., 296 lpp. 6. Kūrorta att īst ībai nepieciešamo J ūrmalas pils ētas dabas resursu v ērt ējums: J ūrmalas klimats un mikroklimatisk ās zonas. Ārstniecisko d ūĦ u resursi un to re ăener ācijas iesp ējas. Atskaite. Sagatavota J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009. – 2021.g. izstr ādes ietvaros. Izpild ītājs: Lilija Fr īdenberga, R īga, 2009. j ūlijs 7. Rīgas aglomer ācijas trokš Ħa strat ēă isk ās kart ēšanas rezult ātu kopsavilkums. Trokš Ħu kartes. Projekts. SIA „Estonian, Latvian and Lithuanian Environment”, 2008. 8. Rīcības pl āns vides trokš Ħa samazin āšanai R īgas aglomer ācij ā. Projekts. SIA „Estonian, Latvian and Lithuanian Environment”, 2009. 9. Rīcības pl ānu izstr āde trokš Ħa samazin āšanai uz valsts autoce Ĝiem. SIA „Estonian, Latvian and Lithuanian Environment”, SIA „BRD projekts”, 2009. 10. Rīcības pl ānu izstr āde trokš Ħa samazin āšanai uz valsts autoce Ĝiem. Autoce Ĝš A10. Kopsavilkums. SIA „Estonian, Latvian and Lithuanian Environment”, SIA „BRD projekts”, 2009. 11. Terentjeva L., Fr īdenberga L. Latvijas k ūrortu dabiskie dziedniec ības l īdzek Ĝi. R īga: Multicentrs, 2008., 256 lpp. 12. Latvijas Vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas centrs www.meteo.lv (datu b āzes, tematiskie pārskati). 13. Dabas aizsardzības p ārvalde www.dap.gov.lv 14. Valsts meža dienests www.vmd.gov.lv 15. Valsts zemes dienests www.vzd.gov.lv 16. Centr ālās statistikas p ārvaldes datu b āzes http://data.csb.lv

Normat īvie akti un pl ānošanas dokumenti 17. ANO konvencija „Par c īĦ u pret p ārtuksnešošanos/ zemes degrad āciju valst īs, kur ās nov ērojami iev ērojami sausuma periodi un/vai p ārtuksnešošan ās, jo īpaši Āfrik ā”; 1994. 18. ANO konvencija „Par nemateri ālā kult ūras mantojuma saglab āšanu”; 2003.

Lapa 82 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

19. Bernes konvencija „Par Eiropas dz īvās dabas un dabisko dz īvot Ħu aizsardz ību”; 1979. 20. Biolo ăisk ās daudzveid ības nacion ālā programma; Vides aizsardz ības un re ăion ālās att īst ības ministrija, R īga, 1999. 21. Bonnas konvencija „Par migr ējošo savva Ĝas dz īvnieku sugu aizsardz ību”; 1979. 22. Dabas lieguma „Darmštates priežu audze” dabas aizsardz ības pl āns 2006. – 2016.; Jūrmala, 2006. 23. Dabas lieguma „Lielupes gr īvas p Ĝavas” dabas aizsardz ības pl āns; R īga, 2004. 24. Dabas parka „Ragak āpa” dabas aizsardz ības pl āns 2004.-2010.gadam; J ūrmala, 2004. 25. Eiropas ainavu konvencija; 2000. 26. Eiropas Kopienas Direkt īva 2000/60/EC; 2000. 27. Eiropas Padomes Direkt īva 92/43 EEK „Par dabisko biotopi, savva Ĝas floras un faunas aizsardz ību”; 1992. 28. Eiropas Padomes Direkt īva 79/409 „Par savva Ĝas putnu aizsardz ību”; 1979. 29. Eiropas Padomes Direkt īva 1975/442/EEK „Par atkritumiem”; 1975. 30. Eiropas Padomes Direkt īva 1991/689/EEC „Par b īstamajiem atkritumiem”; 1991. 31. Eiropas Padomes Direkt īva 2001/42/EK „Par noteiktu pl ānu un programmu ietekmes uz vidi nov ērt ējumu”; 2001. 32. Helsinku konvencija „Par Baltijas j ūras re ăiona j ūras vides aizsardz ību”; 1974., 1992. 33. Ėemeru nacion ālā parka dabas aizsardz ības pl āns 2002.-2010.gadam; R īga, 2002. 34. Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēă ija; LR Re ăion ālās att īst ības un pašvald ību lietu ministrija. 35. Likums „Aizsargjoslu likums” (05.02.1997.); 36. Likums „ Ėemeru nacion ālā parka likums” (30.05.2001.). 37. Likums „Par ietekmes uz vidi nov ērt ējumu” (14.10.1998.); 38. Likums „Par vides aizsardz ību” (06.08.1991.); 39. Likums „Teritorijas pl ānošanas likums” (22.05.2002.); 40. Lisabonas strat ēă ija; 2000. 41. Ministru kabineta 1999.gada 3.septembra noteikumi Nr.83 „Noteikumi par dabas parkiem”; 42. Ministru kabineta 2006.gada 14.febru āra noteikumi Nr.142 „Noteikumi par nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības teritorij ām”. 43. Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumi Nr.157 „K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēă iskais nov ērt ējums”; 44. Ministru kabineta 1999.gada 15.j ūnija noteikumi Nr.212 „Noteikumi par dabas liegumiem”; 45. Ministru kabineta 2003.gada 22.j ūlija noteikumi Nr.415 „ Īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju visp ārējie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi”;

Lapa 83 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

46. Rams āres konvencija „Par starptautiskas noz īmes mitr ājiem, īpaši k ā ūdensputnu dz īves vidi”; 1971. 47. Riodeženeiro konvencija „Par biolo ăisko daudzveid ību”; 1992. 48. Rīgas pl ānošanas re ăiona att īst ības strat ēă ija 2000.-2020.gadam (aktualiz ēta 2008.gad ā); Rīga, 2008. 49. Rīgas pl ānošanas re ăiona telpiskais (teritorijas) pl ānojums 2005.-2025.gadam; R īga, 2007. 50. Rīgas re ăiona att īst ības programma 2005.-2011.gadam; R īga, 2004. 51. UNESCO konvencija „Par pasaules kult ūras un dabas mantojuma aizsardz ību”; 1972.

Lapa 84 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

PIELIKUMI

Lapa 85 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

1. pielikums. Publik ācijas Jūrmalas ned ēĜ as zi Ħas

Lapa 86 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats www.vpvb.gov.lv

Lapa 87 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats www.jurmala.lv

Lapa 88 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats www.grupa93.lv/jurmala

Lapa 89 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

2. pielikums. Instit ūciju inform ēšana

Lapa 90 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

3. pielikums. Instit ūciju priekšlikumi un koment āri par to iek Ĝaušanu pl ānošanas dokument ā vai vides p ārskat ā

Koment ārs par instit ūciju atzinuma iev ērt ēšanu Atzinums Koment ārs DAP Ėemeru nacion ālā parka administr ācija Lai mazin ātu iesp ējam ās negat īvās ietekmes, izsak ām priekšlikumus Strat ēă ij ā ir defin ēti divi noz īmīgi un atš ėir īgi termini- k ūrortpils ēta un k ūrorts. Strat ēă ijas labošanai, papildin āšanai, preciz ēšanai, k ā ar ī atseviš ėu Kūrorts – ārstnieciski vai profilaktiskos nol ūkos apg ūta un teritorija, kur ā tiek izmantoti nost ādĦu mai Ħai: un aizsarg āti taj ā esošie dabas ārstnieciskie resursi un kura ir nodrošin āta ar (1) Strat ēă ij ā paredz ēts, ka J ūrmala pl āno ieg ūt k ūrortpils ētas statusu, kūrortiest ādēm un t ūrisma infrastrukt ūru. att īstot k ūrortu tikai Ėemeru nacion ālā parka teritorij ā, visu p ārējo teritoriju pārsvar ā atst ājot dz īvošanai. J ūrmalas centr ā ir sp ēcīgas un senas k ūrorta Kūrortpils ētas defin īcija – pils ēta, kur ā ir viena vai vair ākas k ūrorta teritorijas un kuras trad īcijas. Uzskat ām, ka tieši J ūrmalas centrs ir vispiem ērot ākā vieta urb āna ekonomikas un kult ūras pamat ā ir t ūrisma un viesm īlības nozares, kas ietekm ē kūrorta att īst ībai, biolo ăiski v ērt īgo j ūras piekrasti Ėemeru nacion ālaj ā park ā pils ētvidi, infrastrukt ūru, pakalpojumu pied āvājumu un pils ētas sabiedrisko dz īvi. pied āvājot k ā ekskluz īvas atp ūtas iesp ēju neapb ūvētā j ūras krast ā. Attiec īgi, strat ēă ija uzsver k ūrortobjektu izveidi vis ā pils ētā, veidojot k ūrortpils ētu, bet k ā kūrortu, atbilstoši defin ētajam, iesp ējams att īst īt tikai Jaun ėemerus un Ėemerus, ko nosaka l īdzšin ējā pils ētas da Ĝu att īstība. (2) Jaunu k ūrorta objektu b ūvniec ība Jaun ėemeros non āk pretrun ā ar Telpisk ā att īst ības perspekt īva uzsver politisko virzienu pils ētas da Ĝas att īst ībai, t.i., jau paš ā strat ēă ij ā uzst ādīto m ērėi „nesadrumstalot lielos mežu mas īvus" nepie Ĝaujot, piem ēram, dz īvojam ās apb ūves att īst ību šaj ā pils ētas da Ĝā , bet gan tikai un (Strat ēă ijas 19.1pp., K3, K6). Uzskat ām, ka nav pie Ĝaujama jaunu lielu vien īgi k ūrortobjektu att īst ību. kūrorta objektu b ūvniec ība Jaun ėemeros ārpus pašreiz ējām apb ūves Vienlaikus j āuzsver, ka strat ēă ij ā noteiktie punkti nek ādā veid ā nav pretrun ā, jo m ērėis- teritorij ām, jo k ādreiz apb ūvēto, tagad neizmantoto teritoriju īpatsvars „lielo mežu mas īvu nesadrumstalošana” ir pamats nosakot teritorijas pl ānojuma Jaun ėemeros ir pietiekami liels. Savuk ārt dabas teritorij ās ir ārk ārt īgi liels risin ājumus. īpaši aizsarg ājamo biotopu īpatsvars, gandr īz visu piekrasti aiz Ħem īpaši Šin ī gad ījum ā, t ā ir tikai un vien īgi politiska izš ėiršan ās par to, vai J ūrmalas pils ētā ir aizsarg ājams biotops „mežainas j ūrmalas k āpas". Izsak ām priekšlikumu nepieciešams rad īt iesp ēju jaunu lielu k ūrorta objektu izveidei. preciz ēt Jaun ėemeru k ūrorta objektu pudura izveides nosac ījumus, paredzot Savuk ārt politikas realiz ācija, saglab ājot un aizsarg ājot gan dabas, gan att īst īt lielos k ūrorta objektus tikai pašreiz apb ūvētajos zemesgabalos (Raga kult ūrv ēsturisk ās v ērt ības, ir t ālākas pl ānošanas jaut ājums, t.i., teritorijas pl ānojums, iela 1, „Dzintarkrasts", KRC „Jaun ėemeri", „Nept ūns", Jaun ėemeru ce Ĝš 1, det ālpl ānojums, konkr ētais tehniskais projekts. kādreiz ējā Jaun ėemeru kempinga teritorija), saglab ājot mežaino j ūrmalas Pie tam, telpisk ās att īst ības perspekt īvā noteikt ā Klus ā k ūrorta teritorija nenosaka kāpu biotopus, ar labiek ārtojumu pasarg ājot tos no pieaugoš ās apb ūvējamo teritoriju, bet gan min ētās teritorijas kop ējo att īst ību, t.i., k ā k ūrortam, kas antropog ēnās ietekmes, k ā ar ī att īstot inovat īvus vesel ības uzlabošanas sev ī ietver gan esošos objektus, gan mežus, gan, iesp ējams, jaunus k ūrorta objektus. pied āvājumus pludmal ē un mežos, ko neaiz Ħem īpaši aizsarg ājami biotopi. Vienlaikus j āuzsver, ka neviens normat īvais akts nenosaka absol ūtu ainavu (3) Ėemeru nacion ālā parka likums m ērėi „k ūrortu saimniec ības aizsardz ības zonas att īst ības, to starp, b ūvniec ības aizliegumu, bet gan nor āda uz att īst ība" paredz tikai neitr ālaj ā zon ā, turkl āt jebkurai att īst ībai nacion ālā nepieciešam ību to veikt sapr ātīgi, lai aizsarg ātu t ūrisma, atp ūtas un izgl ītības resursus, parka teritorij ā j ābūt ilgtsp ējīgai un nenoplicinošai ( Ėemeru nacion ālā parka miner ālūde Ħu veidošan ās procesus, saglab ātu dabas ainavu un kult ūrainavu un likuma 1. un 10. pants). L īdz ar to k ūrorta objektu b ūvniec ība iesp ējama samazin ātu antropog ēno ietekmi uz dabas rezerv āta un dabas lieguma zon ām. Ėemeru un Jaun ėemeru neitr ālās zonas teritorij ā, ainavu aizsardz ības zon ā Tāpēc v ēlreiz uzsv ēršu pils ētas turpm ākās pl ānošanas un ieviešanas procesa

Lapa 91 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats paredzot dabas teritoriju, ko neaiz Ħem īpaši aizsarg ājami biotopi, noz īmību, par pamatu Ħemot noteikto politisko pils ētas att īst ības virzienu, t.i., labiek ārtošanu k ūrorta viesu pastaig ām un cit ām aktivit ātēm br īvā dab ā. pievienot ās v ērt ības rad īšanu. Lūdzam Strat ēă ij ā likt uzsvaru uz ilgtsp ējīgu k ūrorta att īst ību, kas paredz saglab āt dabas v ērt ības un k ūrorta past āvēšanai nepieciešamos dabas resursus ar ī n ākamaj ām paaudz ēm. (4) Uzskat ām par ilgtsp ējības principiem un Aizsargjoslu likum ā Telpisk ās att īst ības perspekt īvas m ērogs un detaliz ācija nepreciz ē konkr ētas vietas, bet noteiktajiem m ērėiem neatbilstošu k ūrorta objektu izvietošanu tieš ā gan nor āda teritorijas att īst ības politisko virz ību, bet šis priekšlikums ir absol ūti pareizs pludmales tuvum ā (Strat ēă ijas 30.1pp., U2), jo seviš ėi ja tas paredz ēts un v ērā Ħemams, izstrādājot konkr ētās pils ētas da Ĝas teritorijas pl ānojuma risin ājumus. vienlaikus ar pašas pludmales labiek ārtošanu un pied āvājuma paplašin āšanu. Izsak ām priekšlikumu Strat ēă ij ā paredz ēt saglab āt dabas teritorijas starp k ūrorta objektiem un pludmali, kas pied āvā ar ī plašas iesp ējas att īst īt ar kust ībām saist ītas aktivit ātes, piem ēram, pastaigas, nūjošanu, velobraukšanu u.c. (5) Strat ēă ij ā savienojums starp ab ām k ūrorta teritorij ām – Ėemeriem Piekr ītam, ka ce Ĝa posms Ėemeri- Jaun ėemeri, b ūtu nosak āms k ā īpaši, jo tas veido un Jaun ėemeriem –att ēlots k ā parasta iela. Pašlaik k ā transporta sasaisti starp k ūrortiem, kas ar ī tiek uzsv ērts Telpisk ās att īst ības perspekt īvā. infrastrukt ūras v ājo punktu nepieciešams atz īmēt Ėemeru galven ās ielas Strat ēă ij ā ir uzsv ērta J ūrmalas pils ētas politika attiec ībā uz transporta att īst ību, to starp, (Tukuma. E.D ārzi Ħa, T ūristu ielu posmi), pa kuru jo seviš ėi vasaras sezon ā nosakot k ā vienu no pas ākumiem „videi draudz īgas transporta sist ēmas ieviešana”, bet notiek Ĝoti intens īva autotransporta tranz īta kust ība no Zemgales un Lietuvas konkr ēta transporta l īdzek Ĝa izv ēlē ir t ālākas izp ētes jaut ājums. uz j ūras piekrasti, slikto tehnisko st āvokli un nepietiekamo caurlaid ību. L īdz ar to Strat ēă ij ā iek Ĝaujami ar ī pas ākumi vai nu Ėemeru – Jaun ėemeru savienojuma p ārveidei par ma ăistr āli ar atbilstošu infrastrukt ūru, vai ar ī tranz īta autotransporta kust ības novirz īšanai uz citiem ce Ĝiem. Izsak ām priekšlikumu Strat ēă ij ā paredz ēt k ādu inovat īvu un ekolo ăisku sabiedrisk ā transporta l īdzekli abu k ūrorta teritoriju Ėemeros un Jaun ėemeros savienošanai. (6) Ėemeros paredz ēts izvietot 3 daž ādas iest ādes soci āli Absol ūti var ētu piekrists š ādam priekšlikumam, bet j āatz īst, ka pils ētas politisko izv ēli neaizsarg ātām person ām (Strat ēă ijas 27.1pp., J13), kas diez vai sp ēs ietekm ē ne tikai lab ās prakses piem ēri, bet ar ī t ās re ālās iesp ējas, piem ēram, īpašumu uzlabot Ėemeru dz īves vidi un uz Ħē mējdarb ības vidi, k ā ar ī rad īt pievilc īgu pieder ība. teritoriju t ūristiem un atp ūtniekiem un sekm ēt k ūrorta att īst ību. Jau Pie tam, min ētās soci ālās iest ādes nav vien īgās J ūrmalas pils ētā un teikt, ka strat ēă ija past āvoš ā prakse un Strat ēă ij ā pl ānot ā visai J ūrmalas pils ētai nepieciešamo nosaka š āda veida iest āžu koncentr ēšanu vien ā no pils ētas da Ĝā m, ir nekorekti. soci ālo iest āžu koncentr ēšana Ėemeros nav atbilstoša ar ī no pils ētas Bet Ħemot v ērā jaun ās nost ādnes un iedz īvot āju iebildumus, J ūrmalas pils ētas att īst ības vienm ērīgas att īst ības viedok Ĝa, k ā ar ī apgr ūtina soci āli atstumto personu strat ēă ij ā 2010.-2030. preciz ēts pas ākumu kopums J12, neparedzot jaunas nakts integr ācijas iesp ējas sabiedr ībā. Turkl āt pašreiz ējā g ājējiem paredz ētā patversmes celtniec ību šaj ā pils ētas da Ĝā . infrastrukt ūra Ėemeros absol ūti nav piem ērota cilv ēkiem ar kust ību Strat ēă ij ā īpaši uzsv ērta Univers ālā dizaina principu iev ērošana pils ētas att īst ībā, to trauc ējumiem. Izsak ām priekšlikumu iest ādes soci āli neaizsarg ātām starp Ėemeros. (J4). person ām paredz ēt izvietot vienm ērīgi vis ā pils ētas teritorij ā. (7) Izsak ām priekšlikumu iek Ĝaut Strat ēă ij ā virz ību uz kadastr ālo v ērt ību Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010.-2030. gadam nosaka, ka viens no un nekustam ā īpašuma nodok Ĝa noteikšanu J ūrmal ā k ūrortpils ētas att īst ības pas ākumiem pils ētas att īst ības veicin āšan ā ir stabila un efekt īva pašvald ības interes ēs - paredz ēt samazin āt nekustam ā īpašuma nodokli par k ūrorta nekustam ā īpašuma nodok Ĝa politika , nepie Ĝaujot krasu nekustam ā īpašuma nodok Ĝa Lapa 92 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats funkcij ām izmantotaj ām b ūvēm, k ā ari par k ūrorta vajadz ībām saglab ātaj ām pieaugumu. Seviš ėi noz īmīgos gad ījumos, kad pied āvātās uz Ħē mējdarb ības m ērėi un labiek ārtotaj ām dabas teritorij ām. Pašlaik noteiktais nekustam ā īpašuma saskan ar pils ētas att īst ības vajadz ībām un ir b ūtisks priekšnosac ījums tai, j āizskata nodoklis dabas pamatnes teritorij ām un mežiem nav sam ērīgs ar blakus iesp ēja pied āvāt nekustam ā īpašuma nodok Ĝa atlaides. pašvald ībās noteikto un ar J ūrmal ā apb ūves teritorij ām noteikto - tas nestimul ē īpašniekus saglab āt dabas teritorijas, kas ir vit āli svar īgi kūrortpils ētas past āvēšanai. (8) Izsak ām priekšlikumu iek Ĝaut Strat ēă ij ā kvalit ātes standartu un Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010.-2030. uzsver sniegto pakalpojumu sertifik ācijas sist ēmas ieviešanu t ūrisma pakalpojumiem, jo seviš ėi kvalit ātes nepieciešam ību, piem ēram, veicin āt k ūrorta pakalpojumu sniedz ēju starptautisku konferen ču r īkošanai. Pašreiz ējā pieredze r āda, ka pieejam ā profesion ālo izaugsmi , izveidojot Latvijas k ūrortu profesion ālo organiz āciju, kvalit āte apgr ūtina semin āru r īkošanu J ūrmal ā. sadarb ības veicin āšanai atbalstot kop īgu projektu īstenošanu ar citiem Latvijas potenci ālajiem k ūrortiem un k ūrorta pakalpojumu sniedz ējiem. (9) Izsak ām priekšlikumu Strat ēă ij ā iek Ĝaut pas ākumus sadarb ības Min ētais priekšlikums ir iev ērt ēts pas ākumu kopum ā kūrorta kompetences un veicin āšanai starp t ūrisma uz Ħē mējiem, J ūrmalas pils ētas domi un Dabas inov āciju centra izveidei (K5). aizsardz ības p ārvaldes Ėemeru nacion ālā parka administr āciju ilgtsp ējīga Konkr ētas instit ūcijas netiek min ētas, jo to strukt ūra ir Ĝoti main īga. tūrisma att īst ības un koordin ēšanas jom ā Ėemeru nacion ālā parka teritorij ā un cit ās īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorij ās. Lūdzam preciz ēt sekojošus terminus, defin īcijas u.tml. Strat ēă ijas tekst ā: Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija 2010.-2030. defin ē politiskos virzienus pils ētas (1) Nav saprotams, kas dom āts ar „ Ėemeru nacion ālā parka pied āvājuma veidošan ā, kas nosaka Ėemeru nacion ālā parka teritorijas potenci ālu pied āvājums ar ūdeni, k ūrortu, peld ēm" (Strat ēă ijas 9.1pp.) - tas ir parka pied āvājuma rad īšan ā. Protams, teritorijas pied āvājuma rad īšana iesp ējama vien īgi administr ācijas vai parka teritorijas pied āvājums? Ėemeru nacion ālā parka kop īgi sadarbojoties uz Ħē mējiem, pašvald ībai un aizsarg ājam ās teritorijas administr ācija r ūpējas par dabas t ūrisma un dabai draudz īga un ilgtsp ējīga pārvald ītājam, ko savuk ārt nodrošin ās izveidojamais k ūrorta kompetences centrs. tūrisma pied āvājuma veicin āšanu, k ā ar ī par k ūrorta vajadz ībām Lai š ī doma b ūtu nep ārprotami saprotam, preciz ēts formul ējums š ādā redakcij ā. nepieciešamo resursu saglab āšanu. Jaunu t ūrisma produktu izveide ir Rad īt jaunus, unik ālus un daudzveid īgus t ūrisma produktus (t.sk. Ėemeru uz Ħē mēju iniciat īva, kur administr ācija var piedal īties produkta ilgtsp ējības nacion ālā parka teritorijas v ērt ības un iesp ējas pied āvājuma daž ādošan ā). uzlabošan ā. Savuk ārt „ ūdens, k ūrorts un peldes" ir sastopams vis ā J ūrmalas teritorij ā, ne tikai Ėemeru nacion ālaj ā park ā. Specifiskais pied āvājums Ėemeros ir daž ādi miner ālūde Ħi, k ā ar ī iesp ēja nacion ālaj ā park ā baud īt cilv ēka maz ietekm ētu dabu, piedz īvot „savva Ĝu", v ērot dz īvniekus, augus. 2) Neveiksm īgs formul ējums „dabas ainava pret j ūru un k āpu pried ēm" Formul ējums preciz ēts- „dabas ainava ar j ūru un k āpu pried ēm” (Strat ēă ijas 7.1pp.), jo j ūra un k āpu priedes pieder pie dabas ainavas un ir tās sast āvda Ĝa. (3) Pie draudiem min ēta soci ālo probl ēmu palielin āšan ās Kauguros, Šin ī gad ījum ā t ās v ēl nav k Ĝuvušas par noz īmīgu pils ētas att īst ības kav ējumu, bet t ādas Slok ā un Ėemeros (Strat ēă ijas 10.lpp.). K ā noprotams, soci ālās probl ēmas var ētu b ūt, ja netiks laikus nov ērstas. jau past āv, un ir atainojamas pie v ājaj ām pus ēm. (4) Nav saprotama termina „k ūrorts” defin īcija (Strat ēă ijas 16.1pp.) – vai Defin ējums preciz ēts š ādā redakcij ā tikai aizsarg ājamu teritoriju var apg ūt un izmantot ārstnieciskos un profilaktiskos nol ūkos, k āda veida aizsarg ājama teritorija (dabas vai valsts Kūrorts – ārstnieciski vai profilaktiskos nol ūkos apg ūta un teritorija, kur ā tiek izmantoti aizsardz ības) ar to dom āta (teritorijas aizsardz ība un apg ūšana ir pretrun īgi un aizsarg āti taj ā esošie dabas ārstnieciskie resursi un kura ir nodrošin āta ar procesi)? kūrortiest ādēm un t ūrisma infrastrukt ūru.

Lapa 93 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

(5) Dabas v ērt ību aizsardz ībā, kas nepieciešama k ūrortvides Formul ējums preciz ēts š ādā redakcij ā saglab āšanai, (Strat ēă ijas 19.1pp., K6) nepietiek tikai ar k āpu reljefa Kāpu ekosist ēmas saglab āšana. saglab āšanu. Nepieciešams saglab āt ar ī uz k āpām augošo mežu vai citus dabiskus biotopus k ā vienotu ekosist ēmu, neaprobežojoties tikai ar reljefa vai ar ī ar priežu saglab āšanu. (6) Strat ēă ijas 38.lpp. paustais, ka J ūrmalas pils ētas dome sadarbosies Piekr ītam, nepieciešams preciz ēt kop ējo interešu jomas, jo rež īma uztur ēšana, ar Bab ītes un Engures pašvald ībām Ėemeru nacion ālā parka rež īma neapšaub āmi, nevar b ūt pašm ērėis. uztur ēšan ā, neatbilst sp ēkā esošajiem normat īvajiem aktiem. Saeimas un Ministru kabineta izveidoto īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju p ārvald īšana ir Sada Ĝa preciz ējama un papildin āma, uzsverot kop ēja pied āvājuma veidošanu, taj ā Dabas aizsardz ības p ārvaldes funkcija saska Ħā ar Ministru kabineta iek Ĝaujot Ėemeru nacion āla parka potenci ālu. 02.06.2009. noteikumu Nr.507 "Dabas aizsardz ības p ārvaldes nolikums" 2.1 .apakšpunktu. Sadarb ība var ētu izpausties kop īgu dabas t ūrisma produktu Formul ējums preciz ēts š ādā redakcij ā: izstr ādē un populariz ēšan ā Ėemeru nacionālā parka teritorij ā vai ar ī cit ās Ėemeru nacionālā parka teritorijas iesp ēju izmantošana pied āvājuma veidošan ā, jom ās. V ēlams Strat ēă ij ā skat īties uz Ėemeriem nevis k ā uz gal ējo J ūrmalas saglab ājot dabas v ērt ības. punktu, bet gan, pl ānojot infrastrukt ūru, uzsv ērt saist ību ar t ālāko piekrasti - jūrmalciemiem Engures novad ā. Lūdzam preciz ēt un papildin āt Strat ēă ijas Vides p ārskata tekst ā, k ā ar ī Vides p ārskats ir attiec īgi preciz ēts nor ādot, ka attiec īgais dabas aizsardz ības pl āns ir papildus izv ērt ēt atseviš ėu paredz ēto aktivit āšu ilgtsp ējību: ticis pagarin āts l īdz 2013.gada 13.decembrim. 1) 26.1pp. - dabas lieguma „Lielupes gr īvas p Ĝavas" dabas aizsardz ības pl āns ir pagarin āts l īdz 2013.gada 31.decembrim saska Ħā ar vides ministra 2010.gada 6.janv āra r īkojumu Nr.2 „Par dabas aizsardz ības pl āna darb ības termi Ħa pagarin āšanu"; 2) 45.lpp. - min ēts J ūrmalas teritorijas pl ānojums 2009.-2012.gadam, Atsauce uz J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu 2009.-2021.gadam ir iz Ħemta. kas v ēl nav nodots sabiedriskajai apspriešanai; 3) 66.1pp. - aktivit ātes pl ānotas ar ī ĪADT, ne tikai t ām piegu Ĝošaj ās Vides p ārskata teksts ir attiec īgi preciz ēts, nor ādot: teritorij ās, j āpapildina, ka darb ības pl ānotas ar ī dabas lieguma „Lielupes „Jaunas infrastrukt ūras izveide un saimniecisk ās darb ības att īst īšana ĪADT piegu Ĝošaj ās gr īvas p Ĝavas" teritorij ā un piegu Ĝošaj ās palie Ħu p Ĝav ās, k ā ar ī Lielupes teritorij ās, Lielupes aizsargjosl ā un Baltijas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā, kas aizsargjosl ā, appl ūstošaj ās palien ēs un Baltijas j ūras R īgas l īč a krasta k āpu potenci āli var rad īt negat īvu ietekmi uz vides kvalit āti un dabas resursu daudzveid ību, aizsargjosl ā, kas var b ūt pretrun ā ar ĪADT un aizsargjoslu izveidošanas piem ēram, k ūrorta puduru izveide Jaun ėemeros, kas atrodas Ėemeru nacion āla parka mērėiem; neitr ālaj ā un ainavu aizsardz ības zon ā; Lielupes jahtu ostas att īst ība, kas atrodas dabas parka „Ragak āpa” piegu Ĝošaj ā teritorij ā; Lielupes krastu labiek ārtošana u.tml.”

Strat ēă ijas tekst ā netiek preciz ētas teritorijas, kur ās š īs aktivit ātes tiek pl ānotas, un Telpisk ās att īst ības perspekt īva nav izstr ādāta t ādā m ērog ā, lai noteiktu, kur ās teritorij ās tieši iesp ējama jaunu infrastrukt ūras objektu izveide. T ādēĜ b ūtiski š īs potenci āli negat īvās ietekmes apzināt un nov ērst izstr ādājot J ūrmalas teritorijas pl ānojumu 2010.-2022.gadiem, un prec īzi iez īmēt teritorijas, kur apb ūve nav pie Ĝaujama. Vienlaikus j āĦ em v ērā ĪADT individu ālajos aizsardz ības un izmantošanas noteikumos noteikt ās pras ības, k ā ar ī ĪADT dabas aizsardz ības pl ānos noteiktais.

Lapa 94 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

4) lūdzam izv ērt ēt, vai Strat ēă ij ā pl ānot ā k ūrorta objektu pudura izveide Telpisk ā att īst ības perspekt īva uzsver politisko virzienu pils ētas da Ĝas att īst ībai, t.i., Jaun ėemeros un k ūrorta paplašin āšana Ėemeros nenon āk pretrun ā ar pausto nepie Ĝaujot, piem ēram, dz īvojam ās apb ūves att īst ību šaj ā pils ētas da Ĝā , bet gan tikai un mērėi „nesadrumstalot lielos mežu mas īvus", k ā ar ī ir atbilstoša Ėemeru vien īgi k ūrortobjektu att īst ību. nacion ālā parka likum ā un Aizsargjoslu likum ā noteiktajiem m ērėiem; Vienlaikus j āuzsver, ka strat ēă ij ā noteiktie punkti nek ādā veid ā nav pretrun ā, jo m ērėis- „lielo mežu mas īvu nesadrumstalošana” ir pamats nosakot teritorijas pl ānojuma risin ājumus. Šin ī gad ījum ā, t ā ir tikai un vien īgi politiska izš ėiršan ās par to, vai J ūrmalas pils ētā ir nepieciešams rad īt iesp ēju jaunu lielu k ūrorta objektu izveidei. Savuk ārt politikas realiz ācija, saglab ājot un aizsarg ājot gan dabas, gan kult ūrv ēsturisk ās v ērt ības, ir t ālākas pl ānošanas jaut ājums, t.i., teritorijas pl ānojums, det ālpl ānojums, konkr ētais tehniskais projekts. Pie tam, telpisk ās att īst ības perspekt īvā noteikt ā Klus ā k ūrorta teritorija nenosaka apb ūvējamo teritoriju, bet gan min ētās teritorijas kop ējo att īst ību, t.i., k ā k ūrortam, kas sev ī ietver gan esošos objektus, gan mežus, gan, iesp ējams, jaunus k ūrorta objektus. Vienlaikus j āuzsver, ka neviens normat īvais akts nenosaka absol ūtu ainavu aizsardz ības zonas att īst ības, to starp, b ūvniec ības aizliegumu, bet gan nor āda uz nepieciešam ību to veikt sapr ātīgi, lai aizsarg ātu t ūrisma, atp ūtas un izgl ītības resursus, miner ālūde Ħu veidošan ās procesus, saglab ātu dabas ainavu un kult ūrainavu un samazin ātu antropog ēno ietekmi uz dabas rezerv āta un dabas lieguma zon ām. Tāpēc v ēlreiz uzsv ēršu pils ētas turpm ākās pl ānošanas un ieviešanas procesa noz īmību, par pamatu Ħemot noteikto politisko pils ētas att īst ības virzienu, t.i., pievienot ās v ērt ības rad īšanu. 5) lūdzam izv ērt ēt, vai k āpu promen ādes izveide un k ūrorta objektu Telpisk ās att īst ības perspekt īvas m ērogs un detaliz ācija nepreciz ē konkr ētas vietas, bet izvietošana tieš ā pludmales tuvum ā ir atbilstoša Aizsargjoslu likuma 6.pant ā gan nor āda teritorijas att īst ības politisko virz ību, bet šis priekšlikums ir absol ūti pareizs noteiktajiem Baltijas j ūras R īgas l īč a krasta k āpu aizsargjoslas izveidošanas un v ērā Ħemams, izstr ādājot konkr ētās pils ētas da Ĝas teritorijas pl ānojuma risin ājumus. mērėiem. Vesel ības inspekcija Vides vesel ības noda Ĝa Vesel ības inspekcijas R īgas re ăiona higi ēnas nov ērt ēšanas un monitoringa Atzinums pozit īvs nodaĜa izskatot J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas 2010-2030.gadam un Vides p ārskata projektu, uzskata, ka iesniegtie dokumenti izstr ādāti atbilstoši higi ēnas nosac ījumiem un pl ānotie pas ākumi nerada risku pils ētas iedz īvot āju vesel ībai. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ija ietver pašreiz ējās situ ācijas raksturojumu un anal īzi, viet ējās att īst ības priorit ātes, strat ēă iskos m ērėus un r īcības pl ānus 20 gadu periodam...... Balstoties uz iepriekš min ēto neiebilstam Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas 2010-2030.gadam un Vides p ārskata projekta risin ājumam. Vides valsts dienests Lielr īgas re ăion ālā vides p ārvalde VVD Lielr īgas re ăion ālā vides p ārvalde (turpm āk – LRVP) v ērš uzman ību uz Lielupes ostas un Jaun ās ostmalas att ēlojums Telpisk ās att īst ības perspekt īvā ir

Lapa 95 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats to, ka J ūrmalas pils ētas att īst ības stratēă ijas Telpisk ās att īst ības perspekt īvā shematisks, pras ības teritorijas izmantošanai tiks defin ētas teritorijas pl ānojum ā. kā Lielupes ostas un Jaun ā ostmala ir iek Ĝautas J ūrmalas pils ētas da Ĝas pie Jāuzsver, ka vis ā strat ēă ijas ieviešan ā, tostarp attiec ībā uz Lielupes ostas att īst ību tiks Bu ĜĜ uciema un Priedaines, kuras atrodas dabas liegum ā „Lielupes gr īvas nodrošin āta vides un dabas aizsardz ības pras ību iev ērošana. Tādej ādi tiks nodrošin āts pĜavas”. Dabas liegums „Lielupes gr īvas p Ĝavas” iek Ĝauts Eiropas noz īmes ar ī dabas lieguma „Lielupes gr īvas p Ĝavas” aizsardz ības rež īms un dabas liegums, īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju t īkl ā NATURA 2000. Lai nov ērstu mald īgu nosakot strat ēă ij ā Lielupes ostas att īst ību k ā vienu no pils ētas att īst ības stūrakme Ħiem, priekšstatu par Lielupes ostas att īst ības iesp ējām Telpisk ās att īst ības veidos atš ėir īgu ostas pied āvājumu, respekt ējot un uzsverot Lielupes gr īvas p Ĝav ās perspekt īvā Lielupes osta un Jaun ā ostmala ir j āuzr āda ārpus dabas lieguma esoš ās v ērt ības. ĥemot v ērā šo pieeju un Lielupes gr īvas p Ĝavu novietojumu, t ās „Lielupes gr īvas p Ĝavas” teritorij ām. iepriekšmin ētaj ā shematiskaj ā att ēlojum ā tiek saglab ātas, uzsverot šo teritoriju noz īmību pils ētas unik ālā pied āvājuma veidošan ā.

VVD LRVP v ērš uzman ību uz to, ka Lielupes ostas ekspluat ācija ir Vides p ārskata projekt ā jau ir sniegta inform ācija par smilšu sanesumiem Lielupes gr īvā problem ātiska liel ā sanešu daudzuma d ēĜ , kas katru gadu tiek pienests no esošaj ā ku ău ce Ĝā un paskaidrots, ka tie rada ku ăošanai nedrošus apst ākĜus. Smilšu Lielupes augšteces. Š ī inform ācija ir j ādara pieejama, lai potenciālie investori sanesumi upes gr īvā ir apskat īti k ā viens no dabas riskiem. Vides p ārskata projekt ā zin ātu, ka drošai ku ău ce Ĝa ekspluat ācijai iesp ējams katru gadu b ūtu ietverts 3.2.7. noda Ĝā Riski (45. lpp.). Šis risks ir nov ēršams ne tikai ar Lielupes tīrīšanu nepieciešams veikt Lielupes t īrīšanu un padzi Ĝin āšanu. un padzi Ĝin āšanu, bet arī ar citiem hidrotehniskiem pas ākumiem, to starp, piem ēram, mola izb ūvi. VVD LRVP rosina sniegt vair āk inform ācijas par Lielo promen ādi gar R īgas Telpisk ās att īst ības perspekt īvā un strat ēă ijā ir uzsv ērta ideja un n ākotnes vajadz ība, līci. VVD LRVP neatbalsta promen ādes izb ūvi ar stacion ārām b ūvēm gar t.i., pludmales pievienot ās v ērt ības rad īšana, savuk ārt teritorijas pl ānojuma risin ājumos, Rīgas l īci, iz Ħē mums var ētu b ūt mobilo un īslaic īgo pludmales apkalpojošo kas tiks balst īti uz telpisk ās att īst ības perspekt īvu, tiks preciz ēts veids, k ā šo pievienoto objektu izb ūve. B ūvniec ību krasta k āpu zon ā un pludmal ē ierobežo vērt ību ir iesp ējams veidot, to starp nosakot at Ĝaut ās izmantošanas pludmal ē, Aizsargjoslu likum ā noteiktie apgr ūtin ājumi. K ā viens no apgr ūtin ājumiem un respekt ējot augst ākst āvošo normat īvos aktus, to starp ar ī vides aizsardz ībā. ŠĪ doma ir saimniecisk ās darb ības ierobežojumiem ir aizliegums p ārveidot k āpu reljefu, uzsv ērta ar ī vides p ārskata projekt ā, nor ādot, ka potenci āli negat īvu ietekmi uz vidi var boj āt un izn īcin āt dabisko zemsedzi. T āpat ir j ārēė in ās ar aprobežojumiem, rad īt k āpu promen ādes izveide, ta ču pl ānot ās promen ādes ietekme ir liel ā m ērā ko nosaka dabas parka „Ragak āpa” un Ėemeru nacion ālā parka dabas atkar īga no konkr ētajiem risin ājumiem, kuri promen ādes izveidei tiks izv ēlēti turpm ākaj ā aizsardz ības pl āns un individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi. pl ānošanas un projekt ēšanas proces ā. VVD LRVP priekšlikums ir, pilnveidojot J ūrmalas pils ētas att īst ības Strat ēă ij ā ir uzsv ērta nepieciešam ība risin āt jaut ājumu par neizmantotajiem un pils ētas strat ēă iju, vair āk uzman ības piev ērst degrad ēto un pamesto teritoriju vidi degrad ējošajiem objektiem gan pas ākumu kopum ā K4 „ Ėemeru k ūrortvides att īst ībai un sakopšanai, taj ās paredzot izvietot jauno komerc un ražošanas veidošana”, gan K3 „K ūrorta objektu pudura izveide Jaun ėemeros”, nosakot, ka priorit āri apb ūvi. T ādej ādi samazin ātos J ūrmalas pils ētas dabas teritoriju plat ība, kas nepieciešams sekm ēt neizmantoto objektu un teritoriju sak ārtošanu, bet Ħemot v ērā, ka tiktu zaud ēta att īstot jaunos b ūvniec ības projektus, k ā ar ī tiktu sak ārtota vide strat ēă ija ir ilgtermi Ħa pl ānošanas dokuments un pašvald ībai ir j āskat ās ar ī t ālākā (veikti san ācijas pas ākumi un likvid ētas pies ārĦot ās un potenci āli nākotn ē, respekt ējot pils ētā esoš ās dabas v ērt ības, jo t ās ir k ūrortpils ētas att īst ības pies ārĦot ās vietas). pamats. VVD LRVP uzskata, ka J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas 2010. – 2030. gadam strat ēă isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma Vides p ārskata projekts p ēc augst āk min ēto priekšlikumu iek Ĝaušanas projekt ā var ētu tikt iesniegts Vides p ārraudz ības valsts biroj ā izv ērt ēšanai.

Lapa 96 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

DAP Ėemeru nacion ālā parka p ārvalde

Lapa 97 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 98 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 99 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 100 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 101 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Vesel ības inspekcijas Vides vesel ības noda Ĝa

Lapa 102 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 103 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

VVD Lielrīgas re ăion ālā vides p ārvalde

Lapa 104 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 105 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

4. pielikums. Citi priekšlikumi un koment āri par to iek Ĝaušanu pl ānošanas dokument ā vai vides p ārskat ā

Priekšlikums Koment ārs Vides aizsardz ības klubs 1) Telpisk ās att īst ības perspekt īvas projekt ā nor ādītaj ās „za Ĝaj ās Jāuzsver, ka telpiskaj ā perspekt īvā nor ādītās teritorijas ir shematiski att ēlotas, un teritorij ās” nav iek Ĝauta Natura 2000 teritorija „Lielupes gr īvas p Ĝavas”, da Ĝa šin ī m ērog ā, tom ēr, nav iesp ējams att ēlot visas min ētās teritorijas. Natura 2000 teritorijas „Ragak āpa”, k ā ar ī vienlaidu meža teritorijas krasta Nākam ā detaliz ācijas pak āpe, kas ir J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojums, kāpu aizsargjosl ā un Lielupes appl ūstošaj ā palien ē, kuras teritorijas skaidri nor ādīs vietas, tostarp, šauro k āpu mežu str ēli un „Lielupes gr īvas p Ĝavas”, pl ānojuma 2010.-2022. gadam izstr ādes laik ā veikt ās izp ētes materi ālos kuras saglab ājamas, pamatojoties uz strat ēă ij ā noteikto. tiek nor ādītas k ā biolo ăiski v ērt īgas; pie tam izmantotais kartes m ērogs Vienlaikus, telpisk ā att īst ības perspekt īva uzsver šo teritorija iesaist īšanas pie Ĝauj šo teritoriju att ēlošanu, jo l īdz īga izm ēra „daudzveid īgas biznesa nepieciešam ību pils ētas dz īvē un pied āvājuma veidošan ā, telpisk ās att īst ības teritorijas” plat ības telpisk ās att īst ības perspekt īvas projekt ā tiek att ēlotas; perspekt īvu papildinot, nor ādot „V ērt īgās dabas teritorijas”. 2) Telpisk ās att īst ības perspekt īvas projekt ā nor ādītā „daudzveid īga Vēlreiz j āuzsver, ka telpiskaj ā perspekt īvā nor ādītās teritorijas ir shematiski biznesa teritorija” Lielupes gr īvā uz salas iecer ēta pret ēji sp ēkā esošaj ām att ēlotas, un tiks preciz ētas teritorijas pl ānojum ā, nosakot pras ības zemes vien ību Aizsargjoslu likuma pras ībām, kas b ūtiski ierobežo b ūvniec ību izmantošanai, tostarp, nosakot appl ūstošo teritoriju. appl ūstošaj ās teritorij ās; 3) Telpisk ās att īst ības perspekt īvas projekt ā „klusais k ūrorts” Jaun ėemeru Strat ēă ij ā ir uzsv ērts un defin ēts k ūrorta j ēdziens, to starp, „Klus ā k ūrorta” piekrast ē iecer ēts teritorij ā, ko aiz Ħem izcils īpaši aizsarg ājamais biotops – Jaun ėemeros, t.i. kūrorts – ārstnieciski vai profilaktiskos nol ūkos apg ūta un Mežainas j ūrmalas k āpas, kas atbilst dabiska meža biotopa statusam; izmantojama aizsarg ājama teritorija, kur ā tiek izmantoti taj ā esošie dabas ārstnieciskie resursi un kura ir nodrošin āta ar k ūrortiest ādēm un t ūrisma infrastrukt ūru. Attiec īgi, strat ēă ija nevien ā br īdī nenor āda uz nepieciešam ību izn īcin āt min ētos biotopus, bet gan to izmantot pievienot ās v ērt ības rad īšanai. Telpiskaj ā perspekt īvā nor ādītā „Klusā k ūrorta” teritorija, nor āda vietu, kur ā nav pie Ĝaujama cita veida uz Ħē mējdarb ības att īst ība, k ā tikai vesel ības t ūrisms, savuk ārt izmantošanas nosac ījumu defin ēs teritorijas pl ānojums, bet ir j āsaprot, ka šeit iet runa tikai par 1 vai diviem jauniem objektiem. 4) Telpisk ās att īst ības perspekt īvas projekt ā Lielupes ostas teritorija ĥemot v ērā Lielupes gr īvas p Ĝavu novietojumu, to iek Ĝaušan ās Lielupes ost ā ir nor ādīta nesam ērīgi liela, kas iek Ĝauj ar ī Natura 2000 teritorijas „Lielupes neizb ēgama, bet tas neb ūt nenoz īmē šo dabas teritoriju v ērt ību apdraudz ējumu, gr īvas p Ĝavas” divas da Ĝas; bet gan uzsver šo teritoriju noz īmību pils ētas unik ālā pied āvājuma veidošan ā. Un atkal jau j āuzsver, ka att ēlojums ir shematisks, un pras ības teritorijas izmantošanai tiks defin ētas teritorijas pl ānojum ā, tostarp, Ħemot v ērā teritorijas aizsardz ības pak āpi. Ierosin ām: Vides p ārskata teksts ir papildin āts konkretiz ējot sagaid āmās ietekmes uz 1) papildin āt Vides p ārskata projektu ar iepriekšmin ēto att īst ības ieceru biolo ăisko daudzveid ību saist ībā ar augst āk min ētaj ām iecer ēm. Papildus tam ir ietekmes uz biolo ăisko daudzveid ību J ūrmalas pils ētā izv ērt ējumu, tikusi papildin āta Vides p ārskata 7.noda Ĝa sniedzot ieteikumus negat īvās ietekmes analiz ējot iesp ējamos riskus, k ā ar ī dot konkr ētus nosac ījumus , kas nov ēršanai vai samazin āšanai. jāiev ēro, lai mazin ātu riskus un negat īvo ietekmi; Tom ēr attiec ībā uz konkr ētiem nosac ījumiem nor ādām, ka, Telpisk ās att īst ības

Lapa 106 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

perspekt īva nav izstr ādāta t ādā m ērog ā, lai noteiktu, kur ās teritorij ās tieši iesp ējama jaunu infrastrukt ūras objektu izveide. T ādēĜ b ūtiski š īs potenci āli negat īvās ietekmes apzin āt un nov ērst izstr ādājot J ūrmalas teritorijas pl ānojumu 2010.-2022.gadam, un prec īzi iez īmēt teritorijas, kur apb ūve nav pie Ĝaujama, k ā ar ī izvirz īt konkr ētus nosac ījumus teritoriju att īst ībai. Šie nosac ījumi tiks preciz ēti teritorijas At Ĝaut ās izmantošanas un apb ūves noteikumos. Teritorijas pl ānojuma izstr ādē tiks Ħemtas v ērā ar ī ĪADT individu ālajos aizsardz ības un izmantošanas noteikumos noteikt ās pras ības, k ā ar ī ĪADT dabas aizsardz ības pl ānos noteiktais.

2) preciz ēt J ūrmalas pils ētas Telpisk ās att īst ības perspekt īvas projektu, Jāuzsver, ka telpiskaj ā perspekt īvā nor ādītās teritorijas ir shematiski att ēlotas, un „za Ĝaj ās teritorij ās” ietverot esoš ās Natura 2000 teritorijas, k ā ar ī pašlaik šin ī m ērog ā, tom ēr, nav iesp ējams att ēlot visas min ētās teritorijas. neapb ūvētās teritorijas krasta k āpu aizsargjosl ā un Lielupes apl ūstošaj ās Nākam ā detaliz ācijas pak āpe, kas ir J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojums, teritorij ās; skaidri nor ādīs vietas, tostarp, šauro k āpu mežu str ēli un „Lielupes gr īvas p Ĝavas”, kuras saglab ājamas, pamatojoties uz strat ēă ij ā noteikto. Vienlaikus, telpisk ā att īst ības perspekt īva uzsver šo teritorija iesaist īšanas nepieciešam ību pils ētas dz īvē un pied āvājuma veidošan ā, telpisk ās att īst ības perspekt īvu papildinot, nor ādot „V ērt īgās dabas teritorijas”. 3) papildin āt J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas sada Ĝu „V īzija – Jūrmalas pils ētas att īst ība strat ēă ija uzsver dabas kapit āla noz īmību pils ētas Jūrmala 2030” ar rindkopu „Vide”, nor ādot, ka tiks saglab ātas biolo ăisk ās att īst ībā, uzsverot unik ālās J ūrmalas dabas v ērt ības gan pied āvājuma veidošan ā, vērt ības esošaj ās Natura 2000 teritorij ās, k ā ar ī biolo ăiski v ērt īgās gan kvalitat īvas dz īves vides nodrošin āšan ā. teritorijas j ūras piekrast ē un Lielupes palien ē ārpus Natura 2000 teritorij ām; Vīzija papildin āta š ādā redakcij ā: Jūrmalas pied āvājums ir daudzveid īgs – no k ūrorta sanatorij ām, SPA centriem, tūristu m ītn ēm, starptautiskiem kult ūras, sporta un izklaides pas ākumiem l īdz dabas un akt īvajam t ūrismam, ko nodrošina dabas kapit āla saudz īga izmantošana un pareiza apsaimniekošana 4) papildin āt J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā min ēto K6 Pas ākumu Min ētais priekšlikums iek Ĝauts š ādā redakcij ā: kopums dabas v ērt ību aizsardz ībai, kas nodrošina k ūrortvides Kāpu ekosist ēmas saglab āšanai . saglab āšanu , nor ādot nepieciešam ību saglab āt ne tikai k āpu reljefu, bet ar ī īpaši aizsarg ājamo biotopu Mežain ās j ūrmalas k āpas ;

5) papildin āt J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā min ēto J4 Pas ākumu Šāda veida dokuments jau šobr īd J ūrmalas pils ētā ir izstr ādāts, un šobr īd b ūtu kopums publisk ās vides izcil ībai ar pas ākumiem, kas paredz izstr ādāt nepieciešama š ī dokumenta aktualiz ācija. vienotu aizsardz ības un apsaimniekošanas pl ānu J ūrmalas pils ētā Vienlaikus j āuzsver, ka strat ēă ij ā tiek run āts par konkr ētiem, rezultat īviem esošajiem mežiem un mežainaj ām j ūrmalas k āpām, un vienotu pas ākumiem un k āda dokumenta izstr āde var b ūt tikai l īdzeklis rezult āta aizsardz ības un apsaimniekošanas pl ānu J ūrmalas pils ētas teritorij ā sasniegšanai, bet veidi un l īdzek Ĝi k ā sasniegt rezult ātu var b ūt Ĝoti daž ādi, ne tikai esošaj ām palien ēm. Š ādu pl ānu izstr āde atvieglotu turpm āko teritorijas dokumenta izstr āde, t āpēc netiek saskat īta š āda dokumenta uzsv ēršanas pl ānošanas procesu, k ā ar ī pal īdz ētu īstenot ieceres par k ūrortu att īst ību nepieciešam ība strat ēă ij ā. un promen āžu izveidošanu gar j ūras un Lielupes krastu;

Lapa 107 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

6) konkretiz ēt Vides p ārskata tekstu un nov ērst pretrunas taj ā, piem ēram, Vides p ārskata teksts attiec īgaj ās noda Ĝā s ir papildin āts un preciz ēts. palie Ħu un p ārveidoto krastu aprakst ā, t āpat ar ī nav skaidrs k āpēc Attiec ībā uz ietekm ēm, kas min ētas saist ībā ar teritorijas pl ānojuma neesam ību „teritorijas pl ānojuma neesam ība pils ētā novestu pie likumdošanas (3.3.noda Ĝa), nor ādām, ka teksts šaj ā noda Ĝā ir preciz ēts, uzsverot to, ka teritorijas pārk āpumiem vides aizsardz ībā, aizsargjoslu un servit ūta izmantošan ā, pl ānojuma neesam ība potenci āli rad ītu negat īvu ietekmi uz vidi un dabas dabas resursu ieguv ē un cit ās valsts un pašvald ības p ārraudz ībā esoš ās resursiem saist ībā ar aizsargjoslu izmantošanu, dabas resursu un biolo ăisk ās jom ās”, ja normat īvie akti ir j āiev ēro visiem, u.c. daudzveid ības aizsardz ību u.tml. Iveta Kravinska, dz īv. Putu 1, Kauguri, J ūrmala 20 lpp. Dolom īta kr ājumi Slok ā, to iesp ējam ā ieguve, t ādējādi att īstot Min ētā teritorija ir noteikta k ā Daudzveid īga biznesa teritorija, tom ēr der īgo priorit āti „Daudzveid īga uz Ħē mējdarb ība”. Kooperat īva „Slocene” ietekme izrakte Ħu ieguve pils ētas teritorij ā ir teritorijas pl ānojuma detaliz ācijas jaut ājums, uz vidi un biolo ăisko daudzveid ību. kas gan, visticam āk , neb ūtu pie Ĝaujams. Strat ēă ija neparedz atseviš ėus pas ākumus attiec ībā uz kooperat īvu „Slocene”. 31 lpp. Nav par ādīts pie nokriš Ħu daudzuma iztvaikojam ība, kas b ūtiski Vides p ārskat ā (31.lpp.) ir nor ādīts, ka nokritušo nokriš Ħu daudzums, J ūrmal ā saist ās ar grunts ūdens l īme Ħa paaugstin āšanos. pārsniedz to iztvaikošanu. Pl ānošanas dokumenta detaliz ācijas pak āpe neprasa sniegt detaliz ētu aprakstu. Ar ī Vides p ārraudz ības valsts birojs sav ā v ēstul ē par strat ēă isko ietekmes uz vidi nov ērt ējumu (v ēstule Nr.7-02/757) ir nor ādījis, ka vides p ārskata detaliz ācijas pak āpei ir jāatbilst plānošanas dokumenta detaliz ācijas pak āpei. 34 lpp. Slokas karjera k ā peldvietas vides kvalit āte. Vides p ārskata 37.lpp. noda Ĝā 3.2.3.4. Peld ūde Ħi ir nor ādīts, ka Slokas karjera peldvietas mikrobiolo ăiskie un fizik āli-ėī miskie r ādītāji laika posm ā no 2005.gada līdz 2009.gada ir atbilduši oblig ātaj ām pras ībām. Peldvietas kvalit ātes kontroli nodrošina Vesel ības inspekcija. 43 lpp. Kaugurciem ā pamatkrasta erozija no Kaptei Ħa Zolta ielas l īdz Vides p ārskata projekt ā bija nor ādīts, ka R īgas l īč a pamatkrasta izskalošana Kauguru ragam, apdraud viet ējos iedz īvot ājus. notiek gandr īz vis ā piekrast ē, un nor ādīts, ka pastiprin āta pamatkrasta erozija notiek ar ī Kaugurciem ā, īpaši iepretim Kaptei Ħa Zolta ielai. Vides p ārskats ir preciz ēts nor ādot, ka pamatkrasta erozija rada riskus viet ējiem iedz īvot ājiem. 50 lpp. Melior ācijas gr āvji nenodrošina lietus (nokriš Ħu) un grunts ūdens Min ēto situ āciju nepieciešams risin āt t ālākā detaliz ācij ā, nodrošinot strat ēă ij ā noteci, jo ir aizb ērti , t ādējādi apdraudot un pazeminot vides kvalit āti visiem noteikto m ērėi „Kult ūras un sporta centrs, kvalitat īva dz īves un br īvdienu vieta” Ėemeru, Mellužu, Asaru, Slokas iedz īvot ājiem. 52 lpp. Ainavas. Pl ānot b ūves, kas nav augst ākas par priežu mežiem. Jau šobr īd J ūrmalas pils ētā ir b ūves, kas ir augst ākas k ā 25 m. J ūrmalas pils ēta ir Ĝoti daž āda, kas savuk ārt pie Ĝauj veidot daž ādu pils ētb ūvniecisko strukt ūru, atš ėir īgu Kauguros vai Priedain ē. Pils ētas att īst ības strat ēă ijas Vide p ārskata ietvaros nav pamatojama noteikt apb ūves augstumu, bet tiek uzsv ērta izv ērt ējuma nepieciešam ība strat ēă ijas ieviešanas proces ā, to starp teritorijas pl ānojum ā. 55 lpp. Mežainas j ūrmalas k āpas. K āpu un pludmales saskares josl ā nav Vides p ārskat ā tieši tas ar ī ir uzsv ērts, savuk ārt teritorijas pl ānojuma risin ājumos ir pie Ĝaujama nek āda b ūvniec ība, jo t ā ir j ūtīga zona. To var ētu dar īt noteikt ā jānosaka detaliz ētas šo teritoriju izmantošanas pras ības. att ālum ā no šis joslas. 58 lpp. Saglab āt Kaugurciema vidi no Talsu šosejas l īdz pludmalei k ā Telpisk ās att īst ības perspekt īva nor āda, ka Kaugurciems ir „teritorija dz īvošanai.” individu ālas mazst āvu apb ūves rajonu, atbalstot individu ālus projektus, Konkr ēti att īst ības risin ājumi un teritorijas at Ĝaut ā izmantošana ir teritorijas atseviš ėi izv ērt ējot katra ietekmi uz vidi – dabas un soci ālo. (Tas attiecas pl ānojuma jaut ājums. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes proces ā b ūs jāizv ērt ē

Lapa 108 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats ar ī uz Eiropas Ainavu konvenciju). pl ānojuma atbilst ība nacion āliem un starptautiskiem vides aizsardz ības m ērėiem, tai skait ā Eiropas Ainavu konvencijas pras ībām. 64 lpp. ... 33km gar ā pludmale ar tai piegulošiem k āpu mežiem ir Pludmalei piegu Ĝošo mežu noz īmīgums ir uzsv ērts ar ī J ūrmalas pils ētas att īst ības kūrortpils ētas v ērt ība. strat ēă ij ā, un ir v ēlreiz uzsv ērts ar ī Vides p ārskat ā to attiec īgi preciz ējot. 65 lpp. Nepar ādās daudzveid īga uz Ħē mējdarb ībā nesezonas Jūrmalas pils ētas att īst ība strat ēă ij ā 2010.-2030. ir izdal īta priorit āte Daudzveid īga uz Ħē mējdarb ības vai citas vides veicin āšana. uz Ħē mējdarb ība, t ādej ādi uzsverot pils ētas ekonomisk ās att īst ības daž ādošanas nepieciešam ību, lai mazin ātu J ūrmalas pils ētas sezonalit āti. Nav nekas min ēts par Slokas-Kauguru apvedce Ĝa izb ūves ietekmi uz Kauguru apejas (apvedce Ĝa) izb ūves blakus esošo Slokas iedz īvot āju (Zivju iela u.c.) dz īves vides kvalit āti. Vides p ārskats ir papildin āts nor ādot to, ka Kauguru apejas (apvedce Ĝa) izb ūve un tā ekspluat ācija ietekm ēs Slokas iedz īvot āju dz īves vides kvalit āti (67.lpp.), k ā ar ī nor ādot, ka š īs ietekmes b ūs ilgtermi Ħa (69.lpp.). Papildus tam j ānor āda, ka visticam āk pirms š ī projekta īstenošanas tiks veikts ietekmes uz vidi nov ērt ējums, kad tiks v ērt ēta gan ietekme uz vides kvalit āti, tai skait ā iedz īvot āju dz īves kvalit āti. Projekta pl ānošanas stadij ā iesp ējams paredz ēt daž ādus risin ājumus, lai mazin ātu troksni u.tml. Vienoties par pludmales garumu 32 vai 33 km. Vides p ārskats ir preciz ēts, jo faktiski pludmales garums J ūrmalas pils ētā ir 25 km. Nav nek ā par K ūdru, t ās iedz īvot ājiem, vides kvalit āti Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā ir uzsv ērta K ūdras teritorija k ā vieta daudzveid īgas uz Ħē mējdarb ības att īst ībai, saprotot š īs teritorijas probl ēmas un att īst ības iesp ējas. Vides p ārskata detaliz ācijas pak āpe ir atbilstoša Strat ēă ijas detaliz ācijas pak āpei. Viet ējo referendumu r īkošana par noz īmīgiem jaut ājumiem Strat ēă ijas ieviešan ā ir uzsv ērta pils ētas iedz īvot āju viedok Ĝa noz īmība strat ēă ijas realiz ācijas virz ības nov ērt ēšanai, organiz ējot iedz īvot āju aptaujas par noz īmīgiem jaut ājumiem un pils ētas dz īvi kopum ā. Nov ērt ējums var ēja b ūt J ūrmalai person īgāks, bez fr āžain ības Vides p ārskat ā iek Ĝaujamo saturu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 157 „K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēă iskais nov ērt ējums”, kur ā nor ādīts, kam ir j āietilpst nov ērt ējum ā un k ādi jaut ājumi j āapskata, un tas ietekm ē vides pārskata saturu. Ėemeru iedz īvot āju biedr ība, Ieva Lazda.

Lapa 109 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Mums š ėiet pie Ħemama ideja par Ėemeru „mazpils ētas" k ūrortvides gaisotni un k ūrorta trad īciju turpin āšanu, jo t ā ir v ēsturiski pamatota un videi atbilstoša. T āpat ideja par t ūrisma produktu izveidi un d ūĦ u resursu apsaimniekošanu sadarb ībā ar Ėemeru nacion ālo parku ir tikai atbalst āma, jo Ĝautu pilnv ērt īgāk izmantot tos dabas resursus, kas ir Ėemeru apk ārtn ē. Ėemeru parka uztur ēšana un rekonstrukcija ir projekts, ko jau sen gaida visi Ėemeru iedz īvot āji un kas var ētu padar īt Ėemerus par popul āru laika pavad īšanas vietu cilv ēkiem, kas grib baud īt mier īgu, vesel īgu un akt īvu atp ūtu dabas tuvum ā. Sada Ĝā "Pas ākumi priorit ātes „J ŪRMALNIEKS" ieviešanai" apakšnoda Ĝā „Pas ākumu kopums dz īves vides un uz Ħē mējdarb ības vides uzlabošanai Ėemeros" par ādās t ādi sen gaid īti un Ĝoti nepieciešami projekti, k ā pirmsskolas izgl ītības iest ādes celtniec ība, Ėemeru vidusskolas rekonstrukcija un sporta z āles celtniec ība, Ėemeru melior ācijas sist ēmas atjaunošana, k ūrorta infrastrukt ūras un k ūrorta pakalpojumu objektu atjaunošana un past āvīgi darbojušos kult ūras un izgl ītības centru att īst īšana, kas padar ītu Ėemerus par pievilc īgu t ūrisma objektu viesiem un par pat īkam āku vietu dz īvošanai pašiem ėemerniekiem. Tom ēr ir ar ī t ādi projekti, kuru nepieciešam ība ir apšaub āma un kuru neapdom īga realiz ācija var ētu trauc ēt v īzijas par „mazpils ētas" kūrortvides Ėemeros veidošanu. Nakts patversmes celtniec ībai Ėemeros nav redzama pamatojuma - Absol ūti piekr ītam š ādam priekšlikumam un, Ħemot v ērā jaun ās nost ādnes un Ėemeros dz īvo sal īdzinoši neliela J ūrmalas iedz īvot āju da Ĝa un ar Ėemeru iedz īvot āju iebildumus, J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā 2010.-2030. bezpajumtniekiem vien patversmes darb ību nodrošin āt nevar ētu. Ėemeri preciz ēts pas ākumu kopums J12, neparedzot jaunas nakts patversmes atrodas noš ėirti no p ārējās J ūrmalas, t ādēĜ bezpajumtnieku nok Ĝū šana celtniec ību šaj ā pils ētas da Ĝā . Ėemeros uz nakts patversmi no cit ām J ūrmalas da Ĝā m būtu apgr ūtin āta. Tom ēr visvair āk satrauc tas, ka tie bezpajumtnieki, kas non āktu Ėemeros no p ārējās J ūrmalas, pa dienu tiktu izraid īti no patversmes un, t ā k ā nok Ĝū šana uz cit ām J ūrmalas da Ĝā m ir apgr ūtin āta, pavad ītu dienu Ėemeros. ĥemot vērā nelielo iedz īvot āju skaitu, J ūrmalas bezpajumtnieku koncentr ēšan ās Ėemeros Ĝoti negat īvi ietekm ētu gan vietas soci ālo vidi, gan vizu ālo t ēlu. Pie tam - J ūrmal ā jau ir viena nakts patversme Slok ā, kur tā ir gan lab āk pieejama, gan atrodas taj ā J ūrmalas da Ĝā , kur ā koncentr ēta liel ākā iedz īvot āju da Ĝa. Neizprotama ir ar ī soci ālās rehabilit ācijas apr ūpes centra izveidošana. Kūrorts nav tikai izklaides vieta t ūristiem, bet prim āri t ā ir vesel ības atjaunošanas Jūrmal ā jau ir pašvald ības a ăent ūra "J ūrmalas soci ālās apr ūpes centrs" vieta. L īdz šim Latvij ā ir bijusi negat īva pieredze par daž ādu soci ālo objektu rad īto Jaundubultos un pašvald ības SIA "Vesel ības un soci ālās apr ūpes centrs - vidi ap sevi, bet j āuzsver, ka k ā t ās ir tikai postpadomju valst īs, kur cilv ēki ar Sloka" Slok ā. V ēl vair āk - Ėemeros jau ir līdz īgas funkcijas veicoša iest āde tr ūkumiem nebija cilv ēki. Gluži pret ēja ir situ ācija Rietumeiropas valst īs, kur SIA „Pansion āts Dzimtene", kuras klientu integr āciju sabiedr ībā, noz īmīgs ien ākumu avots k ūrortos ir cilv ēku apr ūpe, kuriem tas visvair āk ir rehabilit āciju un apr ūpi nevar nosaukt par veiksm īgu, jo vi Ħi visai bieži ir vajadz īgs. Protams, š āda mode Ĝa att īst ībai Latvij ā ir nepieciešams laiks, tom ēr,

Lapa 110 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats redzami stipr ā alkohola reibum ā, p ārvietojas pa ielas braucamo da Ĝu, tas ir tas, ko J ūrmala var ētu pied āvāt, pie tam pozicion ējoties nevis tikai Latvijas ubago, t ā apdraudot satiksmi, padarot Ėemerus t ūristiem nepievilc īgus un tirg ū, bet galvenok ārt veidojot pied āvājumu ārvalstniekiem, kam Ėemeru esot viet ējiem iedz īvot ājiem par apgr ūtin ājumu. T ādēĜ , lai situ āciju Ėemeros kūrortvide var ētu b ūt pievilc īga vesel ības atjaunošanai, vecumdienu pavad īšanai, vēl vair āk nepasliktin ātu, ja š āda iest āde tom ēr tiktu izveidota, t ās izveide vēl jo vair āk Ħemot v ērā att īst īto valstu iedz īvot āju novecošanos. un vad īšana b ūtu j āveic, paturot prātā galveno m ērėi - Ėemeriem ir atkal jākĜū st par k ūrortu un t ūristiem pievilc īgu t ūrisma m ērėi. Šin ī gad ījum ā t ā ir izš ėiršan ās par Ėemeru k ā vienu no t ūristu apskates objektiem Tāpat bažas rada apr ūpes centra person ām ar demenci izveidošana. Ir vai k ā K ūrortu, kas sniedz ien ākumus neatkar īgi no sezonas. saprotams, ka vecajiem cilv ēkiem Ėemeri ir visai piem ērota dz īves vieta - klusums, sal īdzinoši neliela transporta pl ūsma (droš ība p ārvietojoties), iesp ējamas pastaigas park ā. Ėemerniekiem t ās b ūtu jaunas darba vietas. Tom ēr ir bažas, vai patiesi notiks šo cilv ēku integr ācija viet ējā sabiedr ībā, vai ar ī šie cilv ēki k Ĝū s par v ēl vienu faktoru, kas padara Ėemerus par tūristiem nepievilc īgu apmekl ējumu vietu.

Anna Klu čniece, J ānis Klu čnieks Viena no priorit ātēm J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ij ā ir k ūrorts, un ir Vides p ārskat ā iesp ējams ietvert tikai strat ēă ijas projekta saturam un detaliz ācijas paredz ēti vair āki projekti, kas nodrošin ātu J ūrmalai k ūrortpils ētas statusa līmenim atbilstošu v ērt ējumu, p ārējā ietekme ir v ērt ējama projekta risin ājumu ieg ūšanu un nostiprin āšanu. Viens no tiem ir projekts „K āpa", kuram ir stadij ā, jo Strat ēăij ā nav detaliz ēti aprakst īti enkurobjektu parametri un izstr ādāts „Det ālpl ānojums zemesgabaliem J ūrmal ā, Alkš Ħu iel ā 30, izvietošanas vieta. T āpat j ānor āda, ka b ūvniec ības pieteikuma stadij ā var tikt Alkš Ħu iel ā 29 un Atbalss iel ā 1", turpm āk tekst ā - „K āpas det ālpl ānojums". piem ērots ietekmes uz vidi v ērt ējums (s ākotn ējais, ja nepieciešams pilnais IVN), Vēršam J ūsu uzman ību, ka, izstr ādājot K āpas det ālpl ānojumu un ja sagaid āmā ietekme uz vidi ir b ūtiska. apstiprinot to, netika veikts strat ēă isk ās ietekmes uz vidi nov ērt ējums un Saist ībā ar ieteikumu papildin āt Vides p ārskatu un izv ērt ēt enkurobjektu ietekmi tātad netika iev ērotas normat īvajos aktos noteikt ās pras ības. uz vidi, ir veikti š ādi papildin ājumi Vides p ārskata” - Papildin āta 6.1. noda Ĝa iek Ĝaujot aprakstu par enkurobjektu izveidi, to iesp ējamo ietekmi, k ā ar ī minot gr ūtības veikt detaliz ētu vērt ējumu par ietekmi uz vidi. - Papildin āta 6.2. noda Ĝa nor ādot, ka enkurobjektu izveide rad īs ilgtermi Ħa ietekmi uz vidi. Papildin āta 7.1. noda Ĝa nor ādot, ka par katru no enkurobjektiem nepieciešams veidot publisku diskusiju un r īkot sabiedrisko apspriešanu.

Lapa 111 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

5. pielikums. Sabiedrisk ās apspriešanas san āksmes protokols

Lapa 112 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 113 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 114 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 115 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 116 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 117 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 118 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 119 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 120 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 121 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 122 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 123 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 124 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 125 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 126 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 127 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 128 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 129 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 130 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 131 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 132 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

6. pielikums. Vides p ārraudz ības valsts biroja l ēmums

Lapa 133 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 134 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 135 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 136 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 137 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

7. pielikums. Vides p ārraudz ības valsts biroja atzinums par vides p ārskatu

Lapa 138 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 139 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 140 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 141 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 142 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 143 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 144 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 145 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 146 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 147 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 148 no 149

Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēă ijas (2010-2030) strat ēă iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums Vides p ārskats

Lapa 149 no 149