JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS turpmākajiem 12 gadiem galīgā redakcija
I daļa Paskaidrojuma raksts
3. Dzīvojamā vide
Pasūtītājs: Jūrmalas pilsētas dome Izstrādātājs: SIA „grupa93” 2012.gads
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
SATURA RĀDĪTĀJS
Ievads...... 3 3.1. Iedz īvot āji un apdz īvojums ...... 3 3.2. Mājoklis...... 9 3.3. Izgl ītība ...... 14 3.3.1. Pirmsskolas izgl ītības iest ādes...... 14 3.3.2. Visp ārējās izgl ītības iest ādes ...... 17 3.3.3. T ālākizgl ītība un profesion ālā izgl ītība...... 17 3.3.4. Interešu izgl ītība ...... 17 3.4. Vesel ības apr ūpe ...... 18 3.5. Soci ālā pal īdz ība un apr ūpe ...... 21 3.6. Kult ūra ...... 23 3.7. Sports ...... 26 3.8. Sabiedrisk ā k ārt ība un droš ība ...... 28
Kartosh ēmas
3.1. kartosh ēma. Past āvīgo iedz īvot āju skaita sadal ījums pils ētas da ļā s. 9. lpp.
3.2. kartosh ēma. M ājok ļu izvietojums J ūrmalas pils ētā atbilstoši NILM. 12. lpp.
3.3. kartosh ēma. Izgl ītības iest āžu izvietojums J ūrmal ā. 16. lpp.
3.4. kartosh ēma. Soci ālo objektu izvietojums J ūrmal ā. 19. lpp.
2 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Ievads
Jūrmala ir neviendab īga pils ēta, kas sav ā 100 km 2 lielaj ā administrat īvaj ā teritorij ā apvieno daž ādus cilv ēkus un m ājok ļu tipus. Saukties par j ūrmalnieku ir privil ēģ ija, ta ču dz īvojam ās vides kvalit āte ir ļoti atš ķir īga pils ētas da ļā s. Tas atkar īgs ne tikai no m ājok ļu tipa, bet ar ī no daž ādu pakalpojumu un aktivit āšu pieejam ības, apk ārt ējās vides labiek ārtojuma un droš ības pils ētā. Šaj ā noda ļā J ūrmala raksturota, v ēršot uzman ību uz pakalpojumu un pašvald ības organiz ētu norišu nodrošin ājumu pils ētā, kas tieši saist īti ar dz īvojamo funkciju.
3.1. Iedz īvot āji un apdz īvojums
Cilv ēku izv ēle apmesties uz dz īvi J ūrmalas pils ētā ir tieši saist īta ar pils ētas īpašo raksturu un novietojumu, kas savuk ārt ir t ās kvalitat īvas dz īves vides nodrošin ājuma pamats. Jūrmalas iedz īvot āji ir ļoti daž ādi. Priv ātīpašums ne vienm ēr ir priekšnoteikums, lai cilvēki izjustu pieder ību un interesi par notiekošo pils ētā. J ēdziens „j ūrmalnieks” ietver sev ī cilv ēkus ar visdaž ādāko dz īvesveidu un uztur ēšan ās ilgumu J ūrmal ā. Jūrmalnieki ir tie, kuri J ūrmalas pils ētā ir dzimuši un auguši paaudz ēs, kuri tikai p ēdējos gadus desmitos apmetušies uz past āvīgu dz īvi pils ētā, un ir iedz īvot āji, kas Jūrmal ā dz īvo epizodiski - sav ās vai īrētās vasarn īcās, kas gan p ēdējos gados piel āgotas dz īvošanai visos gadalaikos. Par j ūrmalniekiem nosac īti var uzskat īt ar ī pils ētas viesus, kas regul āri atgriežas, lai uztur ētos k ādā no pils ētas sanatorij ām vai viesu izmitin āšanas iest ādēm. Otru lielo atš ķir ību starp pils ētniekiem veido pils ētas izstiept ā strukt ūra un pils ētu da ļu atš ķir ības, kas nosaka to, ka ķemerniekiem, kaugurniekiem un, piemēram, buldurniekiem bieži vien ir gr ūti sevi identific ēt k ā vienas pils ētas iedz īvot ājus, ko ietekm ē daž ādi faktori, tostarp v ēsturisk ā att īst ība 1. Savdab īga m ūsdienu J ūrmalas iez īme ir t ā, ka pils ētas da ļā s ar visliel āko iedz īvot āju skaitu (Kauguri un Sloka), paveras cita – daudzst āvu dz īvojam ā rajona – ainava, nevis t ā koka vasarn īcu un individu ālo savrupm āju veidot ā pils ētvide, kas vairumam asoci ējas ar v ārdu „J ūrmala”. Jūrmalas sabiedr ību veido cilv ēki ar ļoti atš ķir īgiem ien ākumu l īme ņiem un attieksmi pret apk ārt ējo vidi. Mājok ļa veids un novietojums dažk ārt kalpo k ā nor āde uz cilv ēku soci ālo statusu, t āpēc svar īgi, lai iedz īvot āju nosl āņ ošan ās tendences nek ļū tu izteikt ākas. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes kontekst ā tas noz īmē iev ērot principu par vienl īdz īgām iesp ējām - piem ēram, nodrošinot piek ļuvi kvalitat īvām dabas teritorij ām un nenorobežot ām ūdensmal ām daž ādu dz īvojamo teritoriju iedz īvot ājiem, kā ar ī veicinot plaš āku pakalpojumu pieejam ību, nosakot viet ējos centrus. Pēc Centr ālās statistikas p ārvaldes datiem Jūrmalas pils ētas past āvīgo iedz īvot āju skaits 2012. gada s ākum ā bija 56 307, bet 2009. gad ā vid ēji 55 846 iedz īvot āji. J ūrmalas pils ēta ir vien īgā valst ī, kur ā pēdējo gadu laik ā v ērojama neliela, tom ēr pozit īva tendence iedz īvot āju skaita izmai ņā s (skat. 3.1. att ēlu). Pirmie dati par iedz īvot āju skaitu J ūrmal ā ir saglab ājušies no 1795. gada, kad J ūrmalas tagad ējā teritorij ā dz īvoja 2002 iedz īvot āji. 2 Maksim ālais iedz īvot āju skaits J ūrmal ā bija 1989.gad ā, kad tas sasniedza gandr īz 61 000. Kopš 1990.gada iedz īvot āju skaits ir samazin ājies (skat. 3.2. att ēlu). Tas nostabiliz ējies 2003. gad ā, p ēc kura nov ērojama neliela pozit īva tendence. Iedz īvot āju skaita pieauguma iemesls ir galvenok ārt valsts iekš ējā migr ācija un iedz īvot āju dz īvesvietas deklar ēšana J ūrmal ā, jo dabisk ā pieauguma r ādītājs ir negat īvs. Iedz īvot āju dzimuma un vecuma diagramma ir ļoti l īdz īga k ā cit ās Latvijas pils ētās (skat. 3.3. att ēlu). Pieaug p ēcdarbsp ējas vecuma iedz īvot āju skaits, vienlaic īgi diezgan strauji sar ūkot pirmsdarbasp ējas vecuma iedz īvot āju skaitam. Darbsp ējas un īpaši p ēcdarbsp ējas vecuma grup ā sieviešu īpatsvars ir liel āks par v īriešu. Tendence, kad proporcion āli samazin ās pirmsdarbasp ējas vecuma un pieaug p ēcdarbasp ējas vecuma iedz īvot āju skaits (skat īt 3.4. att ēlu), ir v ērojama jau kopš 1990. gada. 3 Lai ar ī demogr āfisk ā slodze uz 1000 iedz īvot ājiem darbsp ējas vecum ā vis ā Latvij ā ir aptuveni vien ādā l īmen ī4, J ūrmalas pils ētā t ā ir visliel ākā Latvij ā – 541 iedz īvot ājs. Sal īdzinoši viszemākā t ā ir Daugavpil ī – 469 iedz īvot āji. Iedz īvot āju nacion ālais sast āvs J ūrmal ā ir l īdz īgs k ā Latvij ā – 50,6% iedz īvot āju ir latvieši, 35.2% krievu taut ības. P ārējo taut ību iedz īvot āji veido 15% no visiem iedz īvot ājiem.
1 Jūrmala. Dabas un kult ūras mantojums, 2004 2 J ūrmalas pils ētas pašvald ības ekonomisk ās un soci ālās att īst ības programma sabiedr ības integr ācijas jaut ājumos, 2003 3 Jūrmalas pils ētas att īst ības pl āns, 1995 4 Pilson ības un migr ācijas p ārvalde, dati uz 01.01.2012 3 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Avots: J ūrmala skait ļos 2010
3.1. att ēls. Iedz īvot āju skaita izmai ņas laika posm ā no 2008. - 2009. gadam Latvijas Liel ākaj ās pils ētās
Avots: J ūrmala skait ļos 2010
3.2. att ēls. Iedz īvot āju skaita izmai ņas laika posm ā no 1990. - 2009. gadam.
4 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Avots: J ūrmala skait ļos 2010
3.3. att ēls. Iedz īvot āju skaita izmai ņas laika posm ā no 1990. - 2009. gadam.
Avots: J ūrmala skait ļos 2010
3.4. att ēls. Iedz īvot āju sadal ījums p ēc darbsp ējas vecuma, 2010. gads
Analiz ējot dabisk ā pieauguma izmai ņas, tendence par āda, ka J ūrmal ā past āvīgo iedz īvot āju skaits b ūtiski nemain īsies. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ ija k ā vienu no m ērķiem uzsver iedz īvot āju skaita pieaugumu, 2030. gad ā sasniedzot 65 000, kas ir optim āls skaits J ūrmalas pils ētas teritorijai, tom ēr tas b ūtu pan ākams veidojot kvalitatīvu dz īves vidi, t ādej ādi piesaistot iedz īvot ājus no cit ām pašvald ībām. 2011. gad ā iedz īvot āju bl īvums J ūrmalas pils ētā ir 563 cilv ēki uz vienu kvadr ātkilometru 5, un tas ir vismaz ākais iedz īvot āju bl īvuma r ādītājs no vis ām republikas noz īmes pils ētām. Tomēr, ja ņem v ērā, ka 33% no J ūrmalas pils ētas aiz ņem Ķemeru nacion ālā parka teritorija, kas praktiski ir neapdz īvota, tad iedz īvot āju bl īvums ir 730 cilv./km 2 (l īdz īgi k ā Ventspil ī). Jūrmalas iedz īvot āju skaitam vienm ēr ir bijis sezon āls raksturs. To nosaka vasarnieku un atp ūtnieku piepl ūdums – vasaras sezon ā pils ēta atdz īvojas, bet ziem ā t ā k ļū st daudz klus āka. Tom ēr,
5 Centr ālās statistikas p ārvaldes dati 5 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem sal īdzinot ar padomju gadiem, vasarnieku un viesu skaits ir iev ērojami sarucis. Padomju gados viesu skaits gada laik ā sasniedza pat 6 miljonus, un atseviš ķā s dien ās pat l īdz 250 000 cilv ēku dien ā. 2008. gad ā J ūrmal ā re ģistr ētaj ās viesn īcās un viesu m ājās tika apkalpoti 130 000 viesu, bet vienas dienas caurlaides izsniegtas 1,5 miljonus reižu. Sal īdzin ājum ā ar liel āko da ļu citu k ūrortpils ētu (pamat ā pie Baltijas j ūras) (skat. 3.2. tabulu), Jūrmal ā ir viens no zem ākajiem iedz īvot āju bl īvuma r ādītājiem. Zemais iedz īvot āju bl īvums un plaš ās dabas teritorijas ir priekšroc ība, kas atš ķir J ūrmalu no cit ām k ūrortpils ētām un pludmal ēm, kas atrodas lielpils ētu piev ārt ē, k ā ar ī ir priekšroc ība sal īdzin ājum ā ar bl īvi apdz īvotaj ām un apmekl ētaj ām Eiropas dienvidos esošaj ām pils ētām, kas var pied āvāt ilg āku atp ūtas sezonu. T āpat ir j āuzsver pils ētas izstiept ā strukt ūra, kas atš ķir ībā no cit ām pils ētām ar l īdzīgu iedz īvot āju skaitu, bet bl īvu un kompaktu apb ūves izvietojumu sniedz iesp ēju praktiski visiem t ās iedz īvot ājiem un viesiem sasniegt pludmali, neveicot lielus att ālumus.
3.2. tabula. Iedz īvot āju bl īvums uz 1km 2 J ūrmalai l īdz īgās k ūrortpils ētās. Pils ēta Plat ība km 2 Iedz īvot āji Bl īvums cilv./km2 Jūrmala 100 56 307 563 Sopota (Polija) 17,3 38 821 2244 Karlshamn (Zviedrija) 13,4 18 768 1401 Pērnava (Igaunija) 32,2 43 488 1351 Gdynia (Polija) 136 251000 1846 Palanga (Lietuva) 79 17 600 223 Druskininki 24 17 000 708 Kures āre 15 15 300 1200 Bādhomburga (V ācija) 51,17 52 000 1016 Gr āla-Mīrica (V ācija) 8,34 4 262 511 Cuxhaven (V ācija) 161 52000 323 Royan (Francija) 19,3 18 100 886 Cape May ( Ņudžersijas 660 102 000 1035 štats, ASV)
Iedz īvot āju bl īvums nav viendab īgs pils ētas da ļā s. Kauguros un Slok ā dz īvo puse no past āvīgajiem iedz īvot ājiem, savuk ārt Bulduri-Dubulti ir da ļa, kur ā ir liel ākā t ūristu koncentr ēšan ās (skat. 3.5. att ēlu). Analiz ējot past āvīgo iedz īvot āju izvietojuma strukt ūru pils ētā un v ērt ējot sabiedrisko pakalpojumu nodrošin ājumu, redzams, ka visbl īvāk apdz īvot ā da ļa J ūrmal ā ir Kauguri (20585) 6 un Sloka (6013). Pieskaitot Kaugurciema (1000) iedz īvot ājus, šeit dz īvo 27589 iedz īvot āji, kas ir vair āk k ā puse no past āvīgajiem J ūrmalas iedz īvot ājiem. Kauguru un Slokas da ļas ir l īdzv ērt īgas atseviš ķai Latvijas m ēroga pils ētai, kas p ēc iedz īvot āju skaita ir l īdz īga Valmierai (27,5 t ūkst.) vai pat liel ākas par Tukumu (20,1 tūkst.), C ēsīm (18,3 t ūkst.), Kuld īgu (13 t ūkst.), Talsiem (11,3 t ūkst.), Siguldu (10 t ūkst.), u.c. Skat īt 3. 1. kartosh ēmu „Past āvīgo iedz īvot āju sadal ījums pils ētas da ļā s”. Pie bl īvāk apdz īvotaj ām da ļā m j āmin ar ī Majori un Bulduri (rajoni, kur iedz īvot āju bl īvums p ārsniedz 1000 cilv./km 2). Iedz īvot āju bl īvuma r ādītājus skat īt 3.1. tabul ā. Liel ākais procentu ālais iedz īvot āju skaita samazin ājums laika period ā no 2004.gada l īdz 2008. gadam ir bijis B āžciem ā – 5 reizes un Bra ņķ ciem ā (par 92%). Bet iedz īvot āju skaita zi ņā - Dubultos, kur iedz īvot āju skaits samazin ājās par 51%. Vid ēji par 10-12% iedz īvot āju skaits ir samazin ājies Ķemeros, Bulduros, Kaugurciem ā, Jaundubultos un Bražciem ā. Priedain ē iedz īvot āju skaita samazin ājums ir 23%. Turpret ī liel ākais iedz īvot āju skaita pieaugums ir Jaun ķemeros un Stirnurag ā - ~65%. T āpat ap 20% iedz īvot āju skaita pieaugums ir sk āris t ādus rajonus k ā K ūdra, Asari, Vaivari, Valteri, Krastciems un Druvciems. P ēc skaita liel ākajos J ūrmalas rajonos iedz īvot āju skaita procentu ālās izmai ņas ir tuvu nullei – Kauguros un Majoros iedz īvot āju skaits ir samazin ājies par 4%, bet Slok ā pieaudzis par 2%. Iedz īvot āju skaita izmai ņas var galvenok ārt skaidrot gan ar dabisko iedz īvot āju pieaugumu, gan ar jauna nekustam ā īpašuma veidošanu un akt īvo b ūvniec ību laik ā no 2004.- 2008. gadam – v ērojams iedz īvot āju skaita pieaugums l īdz šim mazapb ūvētākās J ūrmalas da ļā s ar zem āku zemes v ērt ību.
6 J ūrmalas pils ētas domes dati uz 01.04.2009 6 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.5. att ēls. Iedz īvot āju skaita procentu ālais sadal ījums J ūrmal ā 2009.gad ā. (V ērt ība 0% noz īmē, ka iedz īvot āju skaits rajon ā ir maz āks par 0,5% no kopskaita).
3.1. tabula. Iedz īvot āju bl īvums un skaita izmai ņas pils ētas da ļā s. Deklar ēto Da ļas Bl īvums, Deklar ēto Deklar ēto iedz īv. skaita iedz īvot āju Pils ētas da ļa plat ība, iedz īvot āju uz iedz īvot āju skaits % izmai ņas 2009.g. 2* 2 skaits km 1 km 2004.gads sal īdz. ar 2004.g. 2009.gads Jūrmala kop ā 100 558.7 55 870 55 401 1. Asari 2,1 680.0 1428 1229 14% 2. Bāžciems 3,6 2.5 9 48 -433% 3. Bra ņķ ciems 1,3 9.2 12 23 -92% 4. Bražciems 3,9 45.9 179 196 -9% 5. Bulduri 2,7 1137.0 3070 3448 -12% 6. Bu ļļ uciems 4,6 176.5 812 859 -6% 7. Druvciems 1,5 190.7 286 206 28% 8. Dubulti 3,7 699.5 2588 3906 -51% 9. Dzintari 3,8 539.5 2050 2085 -2% 10. Jaundubulti 1,3 452.3 588 646 -10% 11. Jaun ķemeri 8,3 22.7 188 68 64% 12. Kaugurciems 2,1 476.2 1000 1121 -12% 13. Kauguri 3,4 6054.4 20585 21466 -4% 14. Ķemeri 13,8 142.2 1962 2246 -14% 15. Krastciems 3,6 126.7 456 338 26% 16. Kūdra 8,7 14.1 123 113 8% 17. Lielupe 2,6 624.2 1623 1569 3% 18. Majori 2,5 1565.2 3913 4082 -4% 19. Melluži 4,1 822.4 3372 3100 8% 20. Priedaine 3,8 183.9 699 863 -23% 21. Pumpuri 1,7 307.7 523 533 -2% 22. Sloka 4,8 1252.7 6013 5912 2% 23. Stirnurags 1,5 246.7 370 116 69% 24. Vaivari 3,4 205.0 697 541 22% 25. Valteri 3,1 281.6 873 656 25% * apb ūves teritoriju plat ība (atskaitot plaš ās dabas teritorijas k ā Ķemeru nacion ālais parks).
7 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.1. kartosh ēma. Past āvīgo iedz īvot āju skaita sadal ījums pils ētas da ļā s.
8 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.2. Mājoklis
Jūrmalnieka pamatvajadz ība ir m ājoklis. Plašs, gaišs, silts, ērts, drošs un pieejams m ājoklis. Jūrmala ir vien īgā Latvijas pils ēta, kur ā p ēdējo gadu laik ā ir audzis iedz īvot āju skaits, kas galvenok ārt palielin ājies meh ānisk ās migr ācijas rezult ātā, ko v ēl vair āk var ētu veicin āt laba dz īves vide un pieejams m ājoklis. Liel ākā da ļa J ūrmalas iedz īvot āju dz īvo padomju gados celtajos daudzst āvu daudzdz īvok ļu namos, galvenok ārt Kauguru dz īvojamaj ā mas īvā, kas izveidots pag ājuš ā gadsimta 60.- tajos un 70. tajos gados, kur m ājoklis tika iedal īts ne tikai iebrauc ējiem no Padomju Savien ības, bet ar ī j ūrmalniekiem, kuru mājas Majoros, Dubultos, Bulduros, Dzintaros un citos rajonos tika nojauktas.
3.2. att ēls. J ūrmalas iedz īvot āju m ājok ļu sadal ījums. 7
Kop ējais ekspluat ācij ā nodotais dz īvojamo m āju skaits J ūrmalas pils ētā 2011. gada bija 123 ēkas, kas ir gandr īz par 20% vair āk, k ā 2009.gad ā. Kop ējā ekspluat ācij ā nodot ā, no jauna uzcelt ā dz īvojam ā plat ība J ūrmalas pils ētā 2011. gad ā bija 29 834,2 kvadr ātmetru. Laika posm ā no 2002. - 2008. gadam J ūrmal ā kop ējā dz īvojam ā plat ība ir pieaugusi gandr īz par 9%, strauj ākais k āpums likumsakar īgi bija nov ērojams laika posm ā no 2006. - 2008. gadam (skat. 3.5. att ēlu). Pie ņemot, ka iedz īvot āju skaits J ūrmalas pils ētā strauji nepieaugs, dz īves kvalit ātes paaugstin āšanai b ūtu nepieciešams paplašin āt dz īvojamo fondu, lai uz vienu iedz īvot āju tas sasniegtu vismaz 40m 2, kas attiec īgi noz īmē, ka ir nepieciešams rast optim ālāko risin ājumu dz īvojam ā fonda paplašin āšanai gan esošaj ās apb ūves teritorij ās, gan rodot risin ājumu jaunu teritoriju apg ūšanai. Lai ar ī liel ākā da ļa J ūrmalas iedz īvot āju dz īvo dz īvok ļos, no kop ējā dz īvojamo ēku skaita tikai 23 % ir daudzst āvu daudzdz īvok ļu ēkas (skat. 3.6. att ēlu). M ājok ļu izvietojums J ūrmal ā skat īt 3.2. kartosh ēmā.
7 LR CSP dati 9 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.3. att ēls. Dz īvojamo plat ību pieaugums laika posm ā no 2002.-2008. gadam 8.
10000
8000
6000
4000
2000
0 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
1 dz īvok ļa 2 dz īvok ļu 3 un vair āk dz īvok ļu
3.4. att ēls. Dz īvojamo m āju skaita dinamika J ūrmalas pils ētā9.
8 LR CSP dati 9 LR CSP dati 10 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.2. kartosh ēma. M ājok ļu izvietojums J ūrmalas pils ētā.
11 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Jūrmalas esošo apb ūves tipolo ģiju ir veidojuši daž ādu faktoru kopums - v ēsturisk ā pils ētas izveidošan ās un pils ētb ūvniec ības tendences, valsts varas mai ņas un visbeidzot ar ī nekustam ā īpašuma tirgus. Teritorijas pl ānojuma ietvaros ir veikts piem ērot āko m ājok ļu tipu izvērt ējums J ūrmalas pils ētai - savrupm ājas, mazst āvu apb ūve vai daudzst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūve. Pasaules tendences nor āda, ka iedz īvot āju vajadz ības un v ēlmes ir ļoti daž ādas, un prim āri ir nodrošin āt pieejamu m ājokli. Savuk ārt izpratne par to, kas ir pieejams m ājoklis gan cenas, gan tipa zi ņā ir ļoti individu āla un atkar īga no katra konkr ēta pils ētnieka dz īves apst ākļiem. Tāpēc nav nosak āms viens piem ērot ākais m ājok ļa tips p ēc iedz īvot āju vajadz ībām un pils ētai ir jābūt daž ādiem m ājok ļu pied āvājumiem. Svar īgākais akcents un uzman ība ir piev ēršama apb ūves izvietojumam, jo labas dz īves vidi nodrošina piem ērotu un savstarp ēji nekonflikt ējoši dz īves veidu līdz āspast āvēšana vien ā telp ā. J ūrmal ā ir izteikti homog ēni dz īvojamie rajoni un ir jaukta tipa apb ūves rajoni. Apb ūves veidu sajaukums ne vienm ēr ir labs piem ērs kvalitat īvai dz īves videi, jo savrupm āju iedz īvot āji vairs nevar justies br īvi sav ā pagalm ā, ja blakus ir par ādījusies 3-4 st āvu ēka. Augst ās nekustam ā īpašuma tirgus cenas un att īst ītāju v ēlme nopeln īt rad īja tendenci savrupm āju apb ūves teritorij ās izb ūvēt mazst āvu daudzdz īvok ļu namus, t ādej ādi samazinot zemes kvadr ātmetra pašizmaksu, lai g ūtu liel āku pe ļņ u. Š āda apb ūve rad īja neapmierin ātību da ļā j ūrmalnieku, kas bija pieraduši pie J ūrmalai pieder īgā savrupm āju apb ūves veida, kas joproj ām bija piepras ītākais apb ūves tips, bet pied āvājums tirg ū bija neliels, k ā rezult ātā ar ī d ārgs. Tas noz īmē, ka dz īvojam ās apb ūves teritorijas ir j āveido homog ēnas, nejaucot savrupm āju apb ūvi ar daudzst āvu ēkām. Teritorijas pl ānojuma risin ājumos ir noteikts skaidras un nep ārprotamas at ļaut ās izmantošanas pras ības, t ādej ādi realiz ējot apb ūves tipu nodal ījumu, neveidojot konfliktsitu ācijas. Homog ēnas individu ālo m āju apb ūves teritorijas (Priežu parka apb ūves teritorijas un Savrupm āju apb ūves teritorijas) noteiktas ar m ērķi saglab āt un veidot br īvst āvošu viena l īdz divu st āvu individu ālo māju apb ūvei piem ērotu teritoriju un nodrošin āt savrupm āju rajoniem rakstur īgo dz īves vidi un dz īves telpas kvalit āti - klusumu, privātumu, augstu d ārzu un apst ādījumu īpatsvaru. Bulduri, Majori, Valteri, Krastciems, Druvciems u.c savrupm āju rajoni galvenok ārt veidojušies k ā vasarn īcu rajoni, kas savuk ārt nosaka šo teritoriju īpašo „elpu” un aizsardz ības nepieciešam ību. Līdz šim J ūrmalas pils ētā ir bijusi negat īva pieredze attiec ībā uz mazst āvu ēku apb ūvi, bet tas vair āk ir bijis formas, nevis funkcijas d ēļ . Mazst āvu ēkas ir iesp ējams iek ļaut pils ētas vid ē, t ās var ētu b ūt pat piem ērots apb ūves tips J ūrmalai, bet vair āk uzman ības jāpiev ērš to vizu ālajam veidolam un novietojumam, t ādej ādi apmierinot pied āvājumu ar ī p ēc ekskluz īviem dz īvok ļiem, k ādu šobr īd J ūrmal ā joproj ām nav. Mazst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūves teritorijas ir p ārejas forma starp savrupm āju un daudzst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūves veidu un dz īves vidi. Kopum ā homog ēnas mazst āvu daudzdz īvok ļu apb ūves teritorijas nav rakstur īgākais apb ūves veids J ūrmal ā un esošaj ā pl ānā t ādu ir sal īdzinoši nedaudz, bet ir p ārrun ātas iesp ējas atseviš ķā s pils ētas da ļā s, galvenok ārt jauktas dz īvojam ās apb ūves vai jauktas dar ījumu apb ūves teritorij ās, š ādu apb ūves tipu pielietot, t ādej ādi veidojot pievilc īgu, jauktu pils ētas vidi, bet nodalot to no savrupm āju apb ūves teritorij ām. Jauno projektu izvietojums liel ākoties bija vienm ērīgs vis ā pils ētas garum ā, tom ēr bl īvāks R īgas Jūrmalas da ļā . Vien īgi Ķemeros un pils ētas labaj ā krast ā, ar ī nekustam ā īpašuma tirgus aktivit ātes gados, nebija neviena jauna daudzdz īvok ļu m ājas projekta. J ūrmalas pils ētā jaunu daudzdz īvok ļu ēku būvniec ības projektu nav, bet ies āktos att īst ītāji nesp ēj pabeigt naudas tr ūkuma d ēļ . Nemainoties valsts imigr ācijas politikai, tuv āko 12 gadu laik ā J ūrmalas iedz īvot āju skaits iev ērojami nepalielin āsies, kas nosaka, ka jaunas teritorijas daudzdz īvok ļu namu b ūvniec ībai neb ūs nepieciešamas, kas savuk ārt nosaka, ka nav nepieciešams noteikt plašas, homog ēnas daudzst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūves teritorijas, bet nepieciešams t ās saglab ātas atbilstoši esošajam pl ānojumam – saist ībā ar esošaj ām teritorij ām Kauguros, Bulduros u.c. Jaunus dzīvok ļu pied āvājumu b ūs iesp ējams rad īt jauktaj ās teritorij ās, veidojot pils ētas videi piem ērot āku, daudzfunkcion ālu apb ūvi. Līdz īgi k ā Latvij ā kopum ā, vair āk k ā puse m ājok ļu J ūrmalas pils ētā ir m ājsaimniec ību priv ātīpašum ā (skat. 3.5. att ēlu).
12 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.5. att ēls. Jūrmalas m ājok ļi p ēc īpašuma pieder ības 10 .
Iev ērojama da ļa m ājok ļu ir ar ī pašvald ības p ārzi ņā . 2009. gada s ākum ā pašvald ības dz īvok ļu rind ā re ģistr ētas 584 j ūrmalnieku ģimenes, no t ām 170 ir t ādas, kuras apg ādājamas ar dz īvokli prim āri, piem ēram, b āre ņi. Dz īvok ļu probl ēmas risin āšanai 2005. gada 8. decembr ī J ūrmalas Pils ētas Domes s ēdē ar lēmumu Nr.564 tika apstiprin āta J ūrmalas m ājok ļu att īst ības programma, kas laik ā no 2007. - 2011. gadam paredz par pašvald ības l īdzek ļiem uzb ūvēt 500 jaunus labiek ārtotus un m ūsdienu pras ībām atbilstošus dz īvok ļus ģimen ēm, kur ām vajadz īga pašvald ības pal īdz ība m ājok ļu jaut ājumu risin āšan ā. Mājok ļu programma paredz 25 jaunu 4-12 st āvu ēku b ūvniec ību ar kop ējo dz īvok ļu skaitu 1986 un vid ējo dz īvok ļa plat ību no 55-60m 2. L īdzšin ējā laik ā m ājok ļu programmas realiz ācija nav re āli uzs ākta, ko noteica daž ādi apst ākļi, tostarp finans ējuma tr ūkums. Lai m ājok ļu programmas realiz ācija b ūtu iesp ējama turpm ākajos 12 gados, k ā daudzst āvu apb ūves teritorijas paredz ētas jaunas teritorijas Kauguros. M ājok ļu programm ā min ētās zemes vien ības Skolas iel ā 31A apb ūvei iebilst apk ārt ējo m āju iedz īvot āji, k ā rezult ātā jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā min ētā zemes vien ība noteikta k ā Apst ādījumu un atp ūtas teritorija, bet paplašin āta apb ūves iesp ējas zemes vien ībā Kauguri 3901. Ļoti noz īmīga pils ētas iedz īvot āju dz īves kvalit ātes probl ēma ir sam ērā vecais un energo neefekt īvais dz īvojamais fonds. Šo daudzdz īvok ļu ēku vid ējais standartiz ētais apkures siltumener ģijas pat ēri ņš ir 166 KWh/m 2 gad ā. Eiropas valst īs un Latvij ā realiz ēto daudzdz īvok ļu ēku energoefekt īvu renov ācijas projektu rezult āti r āda, ka, veicot kompleksu siltin āšanu, iesp ējams samazin āt apkures siltumener ģijas pat ēri ņu par 40-60% no s ākotn ējā. Laika period ā no 2008. gada s ākuma l īdz 2010. gada j ūnijam Latvijas Republik ā pie ņemti likumi par valsts, ES Strukt ūrfondu atbalstu daudzdz īvok ļu ēku energoefekt īvas renov ācijas realiz ācijas atbalstam, k ā ar ī veikti daž ādi pas ākumi renov ācijas projektu veicin āšanai, tom ēr š ādu projektu realiz ācija nenotiek pietiekami liel ā daudzum ā. Jāmaina tradicion ālais daudzdz īvok ļu ēku renov ācijas projektu realiz ācijas veids, maksim āli j āatbr īvo dz īvok ļu īpašnieki no profesion āli kvalific ētu darbu veikšanas renov ācijas b ūvniec ības procesa īstenošan ā un renov ācijas finans ējuma piesaist ē. J āizveido pakalpojums – renov ācijas produkts, konkr ētas daudzdz īvok ļu ēkas b ūvniec ības procesa sagatavošanas dokumenti – energoaudita p ārskats, tehnisk ās apsekošanas atzinums, b ūvprojekts, b ūvdarbu t āme, renov ācijas maks ājuma apjoms un grafiks, renov ācijas realiz ācijas l īguma projekts ar defin ētām abu pušu garantij ām saist ību izpildei. 11 J ūrmalas pils ētā nepieciešams īstenot liela m ēroga m ājok ļu renov ācijas un siltumefektivit ātes pas ākumu ieviešanas programmu, īpaši Kauguros.
10 LR CSP dati 11 SIA “Pils ētm āju p ārvaldnieks” 13 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Šaj ā programm ā laik ā no 2008.-2020.gadam b ūtu j āietver visu daudzdz īvok ļu m āju nov ērt ējums un energoaudits; remontu un renov ācijas tehnisko projektu izstr āde; remontu veikšana un energo taup īšanas pas ākumu ieviešana; m āju labiek ārtošana, ier īkojot sp ēļ u un rota ļu laukumus, st ādot kokus un kr ūmus, izveidojot autost āvvietas. Kopum ā J ūrmal ā b ūtu nepieciešams remont ēt un labiek ārtot vismaz 300 daudzdz īvok ļu m ājas. Tam nepieciešami no 90-150 miljoni LVL.
Risin ājumi m ājok ļa jom ā:
• Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos pl ānot ā (at ļaut ā) izmantošana tiek noteikta, skaidri nodalot dz īvojam ās apb ūves tipus homog ēnos apb ūves rajonos. • Tie piem ēroti risin ājumi teritorijas izmantošan ā, kas dotu iesp ēju palielin āt dz īvojam ā fonda plat ību. • Pl ānotaj ā (at ļautaj ā) izmantošan ā tiek noteiktas daž ādas dz īvojam ās apb ūves teritorijas, lai apb ūve veidotos, sam ērojot esošo pils ētas da ļas raksturu ar jaunaj ām iecer ēm. • Lai nodrošin ātu komfortablus sadz īves apst ākļus daudzdz īvok ļu namu iem ītniekiem, tiek noteiktas pras ības daž ādu funkcion ālo (saimniecisko) zonu izk ārtojumam kop īgajos pagalmos. T ās attiecas uz daudzst āvu daudzdz īvok ļu namu teritorij ām un kop īgiem pagalmiem mazst āvu daudzdz īvok ļu ēku un rindu m āju apb ūvē:
Att ālums no daudzdz īvok ļu dz īvojamo namu logiem l īdz attiec īgajai teritorijai nedr īkst b ūt maz āks par: - b ērnu rota ļā m - 12 m; - saimnieciskiem m ērķiem (pakl āju t īrīšanai, atkritumu konteineru novietošanai u.c.) - 20 m. Att ālums no atkritumu konteineru novietnes l īdz laukumiem fizkult ūras nodarb ībām, b ērnu rota ļā m un pieaugušo iedz īvot āju atp ūtai j āpie ņem ne maz āks par 20 m, bet no saimnieciskiem m ērķiem paredz ētās teritorijas l īdz visatt ālākajai ieejai dz īvojam ā ēkā - ne liel āks par 100 m. Pie atkritumu konteineru novietn ēm j āparedz piebrauktuves.
3.3. Izgl ītība
Izgl ītības nodrošin ājums pils ētā ir viena no soci ālās infrastrukt ūras sast āvda ļā m. Izgl ītības iest āžu izvietojums un pieejam ība ir svar īgs dz īvojam ās vides kvalit ātes aspekts. Izgl ītības p ārvaldes funkcijas pilda Jūrmalas pils ētas izgl ītības nodaļa, t ās galvenais uzdevums ir realiz ēt valsts izgl ītības politiku un Jūrmalas izgl ītības politiku J ūrmalas teritorij ā un izstr ādāt priekšlikumus izgl ītības att īst ībai.
3.3.1. PIRMSSKOLAS IZGL ĪTĪBAS IEST ĀDES
Jūrmalas pils ētā ir 10 pašvald ības pirmsskolas izgl ītības iest ādes (PII). Pils ētā darbojas ar ī 2 priv ātās PII. Pēc PMLP datiem J ūrmal ā 2012. gada s ākum ā bija 3330 b ērni pirmsskolas vecum ā. Lai nodrošin ātu vietas PII visiem J ūrmal ā dz īvojošajiem b ērniem, J ūrmal ā nepieciešamas 30 PII, r ēķ inot, ka vien ā PII nem ācās vair āk k ā 120 b ērni, kas ir optim ālais b ērnu skaits vien ā PII. Šobr īd liel ākais pirmsskolu skaits ir Kauguros – 7, bet R īgas J ūrmalas da ļā izkais ītas 5 PII. Piln īgi nepietiekams PII nodrošin ājums ir J ūrmalas vidusda ļā , Pumpuros esoš ā PII piln ībā nesp ēj nodrošin āt visus, kuri v ēlas m ācīties PII. Visliel ākās rindas uz viet ām PII atbilstoši pils ētas apdz īvojuma bl īvumam ir Kauguros, Slok ā un Majoros/Dzintaros. Jaunas PII prim āri nepieciešams b ūvēt Kauguros/Slok ā, Dzintaros un Ķemeros. Lai uzlabotu situ āciju esošaj ās PII, vien īgais ilgtermi ņa risin ājums ir jaunu b ērnud ārzu b ūvniec ība, k ā ar ī pašreiz ējo b ērnud ārzu moderniz ācija un paplašin āšana.
14 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Esošais PII izvietojumu J ūrmalas teritorij ā att ēlots 3.3. kartosh ēmā „Izgl ītības iest āžu izvietojums Jūrmal ā”.
15 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.3. KARTOSH ĒMA. IZGL ĪTĪBAS IEST ĀŽU IZVIETOJUMS J ŪRMAL Ā.
16 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.3.2. VISP ĀRĒJĀS IZGL ĪTĪBAS IEST ĀDES
Jūrmal ā 2012.gada s ākum ā bija 5682 b ērni vecum ā no 7 l īdz 18 gadiem - vecum ā, kas atbilst visp ārējās izgl ītības ieg ūšanas vecumam. Š āds skol ēnu skaits atbilst teritorijas pl ānojum ā pie ņemtajam apr ēķ inam, ka uz 10 iedz īvot ājiem ir j āparedz 1 vieta visp ārējā izgl ītības iest ādē (pamatskol ā). Šobr īd skolu telpu noslogojums ir piln īgs. Daudzu skolu tehniskais st āvoklis ir neapmierinošs. Prim āri rekonstru ējama ir Ķemeru vidusskola, kuras rekonstrukcijai jau ir izstr ādāts pieb ūves projekts. Ies āktas sarunas par Alternat īvās skolas celtniec ību. T āpat renov ācija nepieciešama J ūrmalas pils ētas Kauguru vidusskolai, J ūrmalas pils ētas Mežmalas vidusskolai, J ūrmalas valsts ģimn āzijai, J ūrmalas speci ālajai intern ātpamatskolai, J ūrmalas pils ētas Lielupes vidusskolai. Ar ī Pumpuru vidusskolai j āpabeidz renov ācija, veicot otr ās k ārtas izb ūvi. Tāpat daudz ām skol ām nepieciešami sporta laukumi: tie no jauna j āizveido J ūrmalas pils ētas Lielupes vidusskolai, Pumpuru vsk, Ķemeru vsk., Majoru pamatskolai. Baseini nepieciešami J ūrmalas pils ētas Lielupes vidusskolai, Pumpuru vidusskolai, Slokas pamatskolai 110 . Jūrmal ā ir 3 s ākumskolas, 3 pamatskolas un 9 vidusskolas, 2 priv ātās vidusskolas. 2010./2011. m.g. visp ārizgl ītojošaj ās dienas skol ās J ūrmal ā m ācījās 4714 b ērni.
68% b ērnu m ācības apguva latviešu valod ā, kas ir par 6% maz āk k ā valst ī kopum ā, bet l īdz īgi k ā cit ās Kurzemes un Vidzemes pils ētās. Skol ēnu skaits latviešu valodas pl ūsmas klas ēs ir liel āks k ā visp ārējais latviešu īpatsvars pils ētā (attiec īgi latvieši 50% un 50% p ārējās taut ības).
3.3.3. TĀLĀKIZGL ĪTĪBA UN PROFESION ĀLĀ IZGL ĪTĪBA
Jūrmal ā atrodas 4 profesion ālās izgl ītības skolas un 3 augst ākās izgl ītības m ācību iest ādes (Latvijas Krist īgā Akad ēmija, Soci ālās integr ācijas valsts a ģent ūras koledža un LU P.Stradi ņa medic īnas koledža) 12 . Pieaugušo izgl ītība tiek nodrošin āta 12 daž ādos m ācību centros. Sal īdzinoši mazo augstskolu skaitu pils ētā neapšaub āmi ietekm ē galvaspils ētas tuvums. Atš ķir ībā no cit ām liel ākaj ām Latvijas pils ētām, kur ir izvietotas daudzu Latvijas augstskolu un universit āšu fili āles, Jūrmal ā to nav.
3.3.4. INTEREŠU IZGL ĪTĪBA
Pils ētā atrodas vair ākās interešu izgl ītības iest ādes – b ērnu un jauniešu br īvā laika pavad īšanas centri, m ākslas un m ūzikas skolas, daž ādas sporta skolas. Kopum ā v ērt ējot, iesp ējas pavad īt br īvo laiku ir pietiekamas un pied āvājums ir daudzpus īgs. Interešu un profesion ālās ievirzes izgl ītības iest āžu kult ūrizgl ītības, sporta tehnisk ās jaunrades un vides izgl ītības programm ās past āvīgi darbojas apm ēram 3 300 b ērnu.
Risin ājumi un ieteikumi izgl ītības jom ā:
• Pl ānojot jaunu apb ūvi, J ūrmalas pils ētas b ūvvalde var piepras īt veikt soci ālās infrastrukt ūras apr ēķ inu, lai izv ērt ētu jaunas izgl ītības iest ādes veidošanas nepieciešam ību apb ūves rajon ā. • Viet ās, kur tiek veidotas jaun ās dz īvojam ās apb ūves teritorijas, uz katriem 15 iedz īvot ājiem jānodrošina viena vieta pirmsskolas izgl ītības iest ādē. • Pirmsskolas izgl ītības iest āde ir j ānodrošina bl īvāk apdz īvotajos rajonos. • Būvējot jaunus bl īvi apdz īvotus dz īvojamos rajonus, PII j āparedz dz īvesvietas tuvum ā; mērķlielums - 300m (5min g ājiena att ālum ā ar ātrumu 4km/h) r ādius ā no dz īvesvietas. • Pl ānojot jaunu dz īvojamo rajonu att īst ību, j āņ em v ērā, ka uz katriem 10 iedz īvot ājiem ir jānodrošina vieta vienam b ērnam visp ārējā izgl ītības iest ādē. • Teritorijas pl ānojum ā ir izdal ītas apb ūves teritorijas, kam noteikta sabiedrisk ā funkcija, tai skait ā izgl ītības iest āžu b ūvniec ība. • Pl ānojot jaunu visp ārējo izgl ītības iest āžu izvietojumu, to prim ārais novietojums ir j āskata kontekst ā ar bl īvākas dz īvojam ās apb ūves teritorij ām un j ānodrošina skolas sasniedzam ība 500m
12 LR Izgl ītības un zin ātnes ministrijas Izgl ītības iest āžu re ģistra datu b āze 17 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
rādius ā no dz īvesvietas. T ādej ādi vec āki b ūs ieinteres ēti b ērnus skolot dz īvesvietai, nevis darba vietai (kas nereti atrodas R īgā) tuv ākaj ā skol ā. • Nepieciešams stiprin āt pils ētas visp ārējo izgl ītības iest āžu t īklu, veicinot savstarp ējo sadarb ību un nodrošinot racion ālu resursu izmantošanu, t ādej ādi paaugstinot izgl ītības kvalit āti. • Viens no izgl ītības jomas strat ēģ iskajiem virzieniem ir k ūrorta izgl ītības att īst ības veicin āšana. Att īstoties t ūrismam un kurortolo ģijas pakalpojumu kl āsta daudzveid ībai, b ūtiski pieaugs piepras ījums p ēc augsti kvalific ētiem š īs jomas speci ālistiem. • Pils ētā ir nepieciešams izveidot jaunu augst āko m ācību iest ādi vai k ādas esošas Latvijas augstskolas fili āli ar profesion ālu uz zin āšan ām balst ītu izgl ītības programmu ar orient āciju uz tūrismu, viesm īlību un kurortolo ģiju. • Pl ānot ēkas un zemi jauniešu interešu klubu izveidei katr ā mikrorajon ā, k ā ar ī veidot rota ļu laukumus daudzdz īvok ļu ēku pagalmos.
3.4. Vesel ības apr ūpe 13
Vesel ības apr ūpes pieejam ību J ūrmalas pils ētā nodrošina JPD Labkl ājības p ārvalde, kuras uzdevums ir ar ī j ūrmalnieku vesel īga dz īves veida veicin āšana. Vesel ības apr ūpes joma J ūrmal ā ir labi att īst īta. 2010. gad ā J ūrmal ā str ādāja 165 ārstniec ības personas ar ārsta kvalifik āciju. Kopum ā J ūrmal ā uz vienu iedz īvot āju ir 0,003 ārsti, kas ir tikpat cik Liep ājā, Ventspil ī un Latvij ā kopum ā. Latvijas normat īvie akti nosaka, ka pie viena ģimenes ārsta uzskait ē var b ūt 1800 pacienti. J ūrmal ā atbilstoši iedz īvot āju skaitam 56 307 iedz īvot āji b ūtu j ābūt 31 ģimenes ārstu prakses vietai. Šobrīd pils ētā praktiz ē 25 ārsti, kas noz īmē, ka ārstu prakses ir piln ībā noslogotas. J ūrmal ā re ģistr ētas 7 pediatru prakses vietas. Liel ākās instit ūcijas J ūrmalas pils ētas prim āraj ā vesel ības apr ūpē ir SIA „Dubultu polikl īnika” un pašvald ības PSIA „Kauguru vesel ības apr ūpes centrs”.
Jūrmalas pils ētā 2010.gad ā re ģistr ētas 65 ārstniec ības iest ādes (vesel ības iest āžu izvietojumu skat. 3.4. kartosh ēmā). Liela noz īme ārstu piesaist ē J ūrmalas pils ētas vesel ības apr ūpes sist ēmai ir priv ātajiem uz ņē mumiem, kuros str ādā 40% no visiem J ūrmalas pils ētā praktiz ējošajiem ārstiem.
2007. gada s ākum ā pie ģimenes ārstiem bija re ģistr ēti 51,778 jeb 93% j ūrmalnieku, kas liecina par labas kvalit ātes prim ārās vesel ības apr ūpes pakalpojumiem pils ētā, tom ēr ar ī J ūrmal ā ir nov ērojama visas Latvijas tendence, ka ģimenes ārsti pie ņem l ēmumu izveidot priv ātprakses.
Uz vienu J ūrmalas pils ētas iedz īvot āju 2010. gad ā re ģistr ētas 4,8 ambulator ās apr ūpes pakalpojumu izmantošanas reizes, kas ir maz āk, k ā 2009.gad ā – 5,1 un maz āk, k ā Latvij ā vid ēji – 5,6.
Jūrmalas pils ētas iedz īvot āji 2008. gad ā 268 880 reizes izmantoja ambulator ās apr ūpes pakalpojumus, tas ir par 7% vair āk nek ā 2007. gad ā. Iev ērojams medic īnas pakalpojumu izmantošanas, tostarp hospitaliz āciju skaita pieaugums, vērojams vasaras m ēnešos, kad J ūrmalas pils ētas medic īnas pakalpojumus izmanto arī pils ētas viesi. Tas izskaidro 2007. gada r ādītāju - uz 100 J ūrmalas iedz īvot ājiem tika veiktas 40,6 hospitaliz ācijas, kas ir augst ākais r ādītājs Latvij ā. 2010. gad ā J ūrmal ā vid ēji bija 919 stacion ārās gultas vietas, kas ir par 70 gultas viet ām vair āk k ā gadu iepriekš. Gultas vietu skaits rehabilit ācijas ārstniec ības iest ādēs – 1839.
Medic īnas pakalpojumus sniedz ar ī priv ātas medic īnas un ar medic īnas pakalpojumu sniegšanu saist ītas iest ādes un uz ņē mumi, no t ām 11 zob ārstniec ības prakses un 5 optikas veikali, 3 narkolo ģijas prakses. Darbojas 20 aptiekas.
13 PSIA „Vesel ības un soci ālās apr ūpes centra - Sloka” vid ēja termi ņa darb ības att īst ības strat ēģ ija 2009. – 2014. gadam. Dati par 2008 gadu no Vesel ības Statistikas gadagr āmatas 2008 18 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.4. kartosh ēma. Soci ālo objektu izvietojums J ūrmal ā.
19 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.5. kartosh ēma. J ūrmalas pils ētas domes invest īciju pl āns 2009.-2012. gadam.
20 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
SIA „J ūrmalas slimn īca” ir vien īgā J ūrmalas daudzprofilu slimn īca, kurai ir pieš ķirts lok ālās daudzprofilu slimn īcas statuss un darbojas asto ņas noda ļas. Slimn īcā esoš ā dzemd ību- ginekolo ģijas noda ļa ir viena no lab ākaj ām Latvijā. Stacion ārā ir nodrošin ātas 140 gultas vietas. Noz īmīga vieta vesel ības apr ūpes pakalpojumu pieejam ībā gan pils ētas, gan nacion ālā m ērog ā ir sanatorij ām un rehabilit ācijas iest ādēm- NRC „Vaivari”, KRC „Jaun ķemeri”, sanatorijas „Jantarnij Bereg” un „Belorusija”, LR IeM BO SIA "Dzintari", Neirožu kl īnika, Soci ālās integr ācijas valsts a ģent ūra un KRC „Viktorija 91”. Medic īnas pakalpojumus sniedz ar ī 68 daž ādu profilu iest ādes un uz ņē mumi, no t ām 10 zob ārstniec ības prakses un 3 optikas veikali, 4 narkolo ģijas prakses. Darbojas 19 aptiekas.
Risin ājumi un ieteikumi vesel ības apr ūpes jom ā:
• Pl ānojot jaunu apb ūvi, J ūrmalas pils ētas b ūvvalde var piepras īt veikt soci ālās infrastrukt ūras apr ēķ inu, lai izv ērt ētu jaunas vesel ības apr ūpes iest ādes veidošanas nepieciešam ību apb ūves rajon ā. • Sekund ārās vesel ības apr ūpes nozarei ir j ākļū st par vienu no galvenaj ām J ūrmalas uz ņē mējdarb ības nozar ēm. • Pils ētas att īst ība ir j ābalsta uz vesel ības t ūrisma nozares att īst ību, izmantojot gan plašos k ūrorta resursus, gan m ūsdien īgu un kompleksu medic īnas pakalpojumu pied āvājumu. • Teritorijas pl ānojum ā vesel ības apr ūpes objektu izvietošana ir at ļauta liel ākaj ā da ļā funkcion ālo zonu • Att īst īt apkalpojoš ās sf ēras uz ņē mējdarb ību, kas sekm ē vesel ības, kult ūras un atp ūtas, sporta tūrisma pakalpojumus.
3.5. Soci ālā pal īdz ība un apr ūpe
Jūrmalas pils ētas soci ālās aizsardz ības politiku realiz ē JPD Labkl ājības p ārvalde, kura nodrošina Jūrmalas pils ētas iedz īvot ājiem soci ālo pal īdz ību, sniedz un organiz ē soci ālos pakalpojumus. Soci ālās apr ūpes jomu J ūrmalas pils ētā regul ē pašvald ības saistošie noteikumi „K ārt ība, k ādā ģimene vai atseviš ķi dz īvojoša persona atz īstama par maznodrošin ātu J ūrmalas pils ētā” un saistošie noteikumi „Par J ūrmalas pašvald ības soci ālajiem pabalstiem”. JPD Labkl ājības p ārvalde ik gadu sa ņem un izv ērt ē vair āk nek ā 5000 iesniegumu no iedz īvot ājiem ar l ūgumu p ēc materi ālās pal īdz ības 14 . Soci ālaj ā situ ācij ā J ūrmal ā p ēdējos gados bija v ērojama pozit īva dinamika – samazin ājās tr ūcīgo personu un garant ētā minim ālā ien ākuma pabalsta sa ņē mēju skaits. 2007. gad ā tika uzskait ītas 1143 tr ūcīgas personas, tom ēr 2009. gada ekonomisk ā situ ācija valst ī negat īvi ietekm ēja soci ālo situ āciju ar ī Jūrmalas pils ētā. Jūrmalas pils ētā sniedz daž āda veida soci ālās pal īdz ības un apr ūpes pakalpojumus: • ilgstoša soci ālā apr ūpe un soci ālā rehabilit ācija instit ūcij ā pilngad īgām person ām; • dienas apr ūpes centrs person ām ar gar īgas vesel ības trauc ējumiem; • nakts patversme; • speci ālā transporta pakalpojumi; • dienas apr ūpes centrs b ērniem; • īslaic īga soci ālā apr ūpe un soci ālā rehabilit ācija instit ūcij ā pilngad īgām person ām; • īslaic īga soci ālā apr ūpe un soci ālā rehabilit ācija instit ūcij ā b ērniem; • ilgstoša soci ālā apr ūpe un soci ālā rehabilit ācija instit ūcij ā b ērniem; • jauniešu p ārejas m āja. Soci ālo pakalpojumu pieejam ības nodrošin āšanai ir izveidota pašvald ības a ģent ūra „J ūrmalas soci ālās apr ūpes centrs”, kas nodrošina apr ūpes pakalpojumus m ājās vai soci ālās apr ūpes instit ūcij ā- apr ūpes centr ā. 2011.gad ā J ūrmal ā bija 3 soci ālās m ājas ar 80 dz īvok ļiem un 29 soci ālie dz īvok ļi, kuros izmitin āti 346 cilv ēki. Apr ūpe m ājās 2011.gad ā tika nodrošin āta 117 cilv ēkiem.
14 JPD Labkl ājības p ārvalde 21 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Jūrmalas pils ētā ir v ēl viens pansion āts - SIA „Pansion āts Dzimtene”, bet š īs iest ādes pakalpojumus izmanto R īgas pils ētas pašvald ība. Jūrmalas pils ētas pašvald ības iest āde "Spr īdītis" ir ilgstošas soci ālās apr ūpes un soci ālās rehabilit ācijas iest āde b ērniem b āre ņiem un bez vec āku g ādības palikušajiem b ērniem, k ā ar ī kr īzes situ ācij ā nok ļuvušajiem b ērniem. Iest ādes ietvaros ir izveidota ar ī Jauniešu p ārejas māja un atbalsta centrs b ērniem „Pasp ārne”. Bez vec āku g ādības palikušu b ērnu apr ūpi realiz ē ar ī biedr ība „Saules tilts”- Mušpertu ģimenes b ērnu nams, kuras g ādībā ir 7 b ērni. Liela noz īme soci ālās integr ācijas pilnveidošan ā gan J ūrmalas pils ētā, gan Latvij ā ir Soci ālās integr ācijas valsts a ģent ūrai, kuras galvenais uzdevums ir nodrošin āt cilv ēku ar invalidit āti un personu ar funkcion āliem trauc ējumiem soci ālo integr āciju, k ā ar ī nodrošin āt gan rehabilit āciju, gan izgl ītības iesp ējas. Sadarb ībā ar Soci ālās integr ācijas valsts a ģent ūru Ķemeros 2001. gad ā tika atv ērts un joproj ām savu darb ību turpina Dienas centrs person ām ar gar īga rakstura trauc ējumiem. Dienas centrs pied āvā soci ālās apr ūpes un soci ālās rehabilit ācijas pakalpojumus, soci ālo prasmju att īst īšanu, izgl ītošanu un satur īgu br īvā laika pavad īšanu, k ā ar ī daž ādas nodarb ības – datorprasmju apguvi, fotograf ēšanu, zīmēšanu u.c. Centra klientiem tiek nodrošin ātas soci ālā darbinieka, soci ālā pedagoga un medm āsas konsult ācijas. PSIA „Vesel ības un apr ūpes centrs „Sloka”” ir četri galvenie darb ības virzieni: • stacion ārā vesel ības apr ūpe diennakts un dienas stacion ārs (SVAP); • soci ālās un vesel ības apr ūpes noda ļa (SVAN); • soci ālās apr ūpes noda ļa (SAN); • pansion āta noda ļa (PN). Kopum ā Slokas slimn īca sp ēj vienlaic īgi apr ūpēt 120 klientus, bet stacion ārās vesel ības apr ūpes noda ļā šobr īd sp ēj pied āvāt tikai 20 vietas. PSIA „Vesel ības un apr ūpes centrs „Sloka”” ir izstr ādāta ilgtermi ņa att īst ības strat ēģ ija, kas paredz nostiprin āt vesel ības un apr ūpes centra statusu, pied āvājot daž ādus, tostarp maksas, vesel ības un soci ālos pakalpojumus. Liela noz īme pils ētas soci ālās droš ības nodrošin āšan ā ir sabiedriskaj ām organiz ācij ām, kas iesaist ījuš ās soci ālās pal īdz ības pakalpojumu sniegšan ā- Latvijas neredz īgo biedr ības Jūrmalas teritori ālā organiz ācija, Latvijas Pension āru feder ācijas J ūrmalas noda ļa, Diab ēta biedr ība, Politiski repres ēto biedr ība, V ājdzird īgo un nedzird īgo biedr ība, Daudzb ērnu ģime ņu biedr ība un SO pasaku m āja „Und īne”. Jūrmalas pils ētā ir tr īs soci ālās m ājas un vair āki soci ālie dz īvok ļi daž ādās m ājās. Kop ā soci ālais mājoklis tiek nodrošin āts 435 iedz īvot ājiem. Uz J ūrmalas pašvald ības pal īdz ību dz īvesvietas probl ēmu risin āšan ā šobr īd rind ā gaida 630 jūrmalnieku ģimenes jeb vair āk nek ā 1 000 j ūrmalnieku - bāre ņi un b ērni bez vec āku apgādības, maznodrošin ātas personas, kas atbr īvotas p ēc soda izciešanas, personas ( ģimenes), kuras saska ņā ar tiesas spriedumu tika izliktas no īrētās dz īvojam ās telpas, kā ar ī cilv ēki, kas dz īvo(ja) denacionaliz ētās vai likum īgajiem īpašniekiem atdot ās dz īvojam ās m ājās. Pašvald ības m ājok ļu att īst ības programmas m ērķis ir līdz 2011.gada beig ām nodrošin āt vismaz 500 j ūrmalnieku ģimenes, kur ām ir nepieciešama pal īdz ība mājok ļu jaut ājuma risin āšan ā, tom ēr finans ējuma tr ūkuma d ēļ programmas realiz ācija var ētu tik atlikta. Iedz īvot ājiem, kuriem nav past āvīgas dz īves vietas un ien ākumu, pašvald ība nodrošina 30 vietas nakts patversm ē un „zupas virtuvi” atbilstoši finansi ālaj ām iesp ējām. Perspekt īvā dom ājot par soci ālās apr ūpes pakalpojumu sf ēras paplašin āšanu, pils ētā pl ānots: 1. izveidot dienas centru pension āriem Kauguros; 2. uzcelt jaunu patversmi, atskurbtuves un p ārējas dz īvok ļus Ķemeros; 3. izveidot servisa dz īvok ļus; 4. izveidot apr ūpes centru person ām ar demenci (smadze ņu darb ības trauc ējumi).
Risin ājumi un ieteikumi soci ālās pal īdz ības un apr ūpes jom ā:
• Saglab āt J ūrmalas pils ētvidei rakstur īgo dabas un kult ūrv ēstures raksturu, veidojot univers ālā dizaina un vesel īgas dz īves veida principos balst ītu pils ētas transporta sist ēmu, apb ūvi. • Teritorijas soci ālās apr ūpes pakalpojumu objektu b ūvniec ībai
22 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.6. Kult ūra
Par kult ūras jomu J ūrmal ā ir atbild īgs J ūrmalas Kult ūras centrs, kura m ērķis ir kvalitat īvas kult ūrvides veidošana un uztur ēšana J ūrmal ā, kult ūras v ērt ību rad īšana, izplat īšana vai saglab āšana, k ā ar ī m āksliniecisk ās jaunrades att īst ības veicin āšana un nodrošin āšana. Jūrmalas pils ētas kop ējās kult ūras politikas virziena noteikšanai un kult ūrvides turpm āko att īst ības virzienu noteikšanai ir izstr ādāta J ūrmalas pils ētas kult ūrvides att īst ības strat ēģ ija 2008.-2020. gadam. Kult ūras jomas esoš ās situ ācijas apraksts ir pieejams min ētaj ā strat ēģ ij ā. Šaj ā teritorijas pl ānojuma paskaidrojuma raksta noda ļā ir min ēti galvenie apsv ērumi, kas ietekm ē teritorijas pl ānojuma risin ājumus saist ībā ar kult ūras jomu. Lielais pils ētā notiekošo kult ūras pas ākumu skaits, k ā ar ī to apmekl ētāju daudzums liecina, ka Jūrmala veidojas par Eiropas l īme ņa kult ūras pils ētu. Sekm īgi un plaši paz īstami kult ūras pas ākumi ir viens no svar īgākajiem pils ētas starptautiskas rekl āmas un att īst ības veicin āšanas veidiem. Jūrmal ā kopum ā ir 26 daž ādas iest ādes, kur ās atbilstoši to funkcijai un sezonalit ātei notiek kult ūrizgl ītības un izklaides pas ākumi. Sal īdzinoši lielo kult ūras iest āžu skaitu nosaka gan v ēsturisk ās trad īcijas, gan pils ētas statuss. Kult ūras pas ākumi notiek 21 viet ā – gan atkl ātās, gan iekštelp ās vis ā Jūrmalas pils ētas teritorij ā. 2012.gad ā kult ūras jomai izdal ītais budžets bija 8,7% no kop ējā pils ētas budžeta. Jūrmal ā darbojas 7 pašvald ības kult ūras iest ādes - 3 kult ūras nami, J ūrmalas centr ālā bibliot ēka un t ās 6 rajonu fili āles, J ūrmalas pils ētas muzejs ar 2 fili ālēm, J ūrmalas Te ātris un pašvald ības SIA „Dzintaru koncertz āle”, kas apsaimnieko Dzintaru un Mellužu estr ādes. J ūrmal ā darbojas ar ī 12 kult ūras biedr ības un fondi. Majoru un Kauguru kult ūras nami atrodas bijušo kinote ātru telp ās, kur ās turpina demonstr ēt kinofilmas. Kult ūras iest āžu izvietojums J ūrmalas pils ētā par ādīts 3.4.tabul ā un 3.4. kartosh ēmā.
3.4. tabula. Kult ūras infrastrukt ūras izvietojums pils ētas da ļā s15 . Mikrorajons Pašvald ības kult ūras iest āde Vietu skaits Ķemeri Bibliot ēka - Ķemeru Eva ņģē liski luterisk ā bazn īca 60 Sloka Bibliot ēka - Slokas Eva ņģē liski luterisk ā bazn īcas koncertz āle 700 Kauguri Bibliot ēka - Kauguru kult ūras nams 250 Vaivari - - Asari Bibliot ēka - Melluži Mellužu br īvdabas estr āde 500 Pumpuri - - Jaundubulti Mākslas skola – izgl ītības iest āde - L.B ērzi ņa memori ālais muzejs - Dubulti Centr ālā bibliot ēka - Dubultu Eva ņģē liski luterisk ā bazn īca k ā koncertz āle 600 Pasaku m āja Und īne (SO „Und īne") 80 Jūrmalas pils ētas muzeja fili āle - Aspazijas m āja 50 Majori Majoru kult ūras nams 277 Jūrmalas pils ētas muzejs 1.z āle-150 2.z āle-100 Jūrmalas m ūzikas vidusskola - izgl ītības iest āde - Rai ņa un Aspazijas memori ālā vasarn īca 130 Dzintari SIA „Dzintaru koncertz āle” 2028 SO „Vec ās tehnikas klubs MG" - Tieslietu ministrijas Ieslodz ījuma vietu p ārvaldes m ācību centra Latvijas soda izpildes un ieslodz ījuma vietu - vēstures muzejs
15 Kult ūras iest āžu un vietu, kur ās notiek kult ūras pas ākumi, izvietojums daž ādos J ūrmalas rajonos 2007.gada beig ās (Avots: JPD Kult ūras un sporta noda ļa) 23 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Mikrorajons Pašvald ības kult ūras iest āde Vietu skaits Bulduri Bibliot ēka - Bulduru kult ūras nams 50 Jūrmalas te ātris 100 Bulduru d ārzkop ības vidusskolas izst āžu z āle - Lielupe Jūrmalas br īvdabas muzejs, J ūrmalas pils ētas muzeja 150 fili āle Priedaine - - KOP Ā 5225
Dzintaru koncertz āle ir viens no Latvijas iev ērojam ākajiem vasaras kult ūras centriem un t ās sl ēgt ā zāle ir valsts noz īmes kult ūrv ēsturiskais piemineklis. Koncertz āles repertu ārā ir gan klasisk ās, gan popul ārās m ūzikas koncerti, k ā ar ī festiv āli, humora vakari, konkursi ar Latvij ā un pasaul ē paz īstamu mākslinieku piedalīšanos. P ēdējos gados strauji pieaug priv ātuz ņē mēju aktivit ātes kult ūras un izklaides pas ākumu produc ēšan ā, J ūrmalas pils ētas dome atbalsta b ērnu un jauniešu, k ā ar ī latviešu tradicion ālo pas ākumu un klasisk ās m ūzikas koncertu organiz ēšanu koncertz ālē. 3.8. att ēlā ir par ādīta pas ākumu skaita dinamika pa gadiem kopš 2002.-2009. gadam. Papildus pils ētas galvenajam un viena no Latvij ā noz īmīgākajiem m ūzikas centriem - Dzintaru koncertz ālei - pils ētā atrodas br īvdabas estr āde Mellužu estr āde un vair ākas nesen rekonstru ētas plašas koncertz āles, kas izvietotas bazn īcās (Dubultu Eva ņģē liskaj ā luter āņ u bazn īca Slokas Eva ņģē liskaj ā luter āņ u bazn īca Ķemeru Eva ņģē liskaj ā luter āņ u bazn īca) un J ūrmalas M ūzikas vidusskol ā. Mellužu estr ādi n ākotn ē pl ānots izmantot vair āk nekomerci āliem nol ūkiem, r īkojot atseviš ķus publiskus un br īvi pieejamus pas ākumus. K ā v ēl viens noz īmīgs iemesls š ādam l ēmumam ir blakus esošo māju iedz īvot āju sūdz ības pēc katra pas ākuma par trokš ņu l īme ņa p ārsniegšanu. Būtisk ākā J ūrmalas kult ūras dz īves nepiln ība ir sezonalit āte, ko uzskat āmi par āda apmekl ētāju skaita dinamika gan Dzintaru koncertz ālē16 , gan visp ār Jūrmal ā kopum ā. .
3.6. att ēls. Dzintaru koncertz āles pas ākumu skaita dinamika 2000. - 2009.g. 17
3.5. tabula. Kult ūras pas ākumu apmekl ētāju skaits 2011.gad ā18 . Kult ūras iest āde Pas ākumu skaits Apmekl ētāju skaits gad ā Dzintaru koncertz āle 100 2500 (vid ēji vien ā pas ākum ā) Jūrmalas te ātris 92 10 100 Jūrmalas Kult ūras centrs 24 13 000 Kauguru kult ūras nams 64 33 100 Mākslinieku nams 15 1830 Jūrmalas pils ētas Br īvdabas muzejs 86 8224 Mellužu estr āde 17 - Jūrmalas bibliot ēku apvien ība - 179 951
16 Jūrmalas pils ētas kult ūrvides att īst ības strat ēģ ijas 2008.-2020.gadam 17 Pašvald ības SIA „Dzintaru koncertz āle” dati 18 JPD Kult ūras un sporta noda ļa 24 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Jūrmalas Teātra, kas ir viens no akt īvākajiem Latvijas amatieru te ātriem, sekm īgu att īst ību nākotn ē apdraud nepietiekams te ātra infrastrukt ūras un materiāltehniskais nodrošin ājums, īpaši mēģ in ājuma telpu tr ūkums, kas ne ļauj piesaist īt ar ī papildus skat ītājus. J ūrmalas te ātr ī ir izveidots ar ī Jūrmalas B ērnu te ātris un Le ļļ u te ātra studijas trupa. Noz īmīgu pils ētas kult ūras sast āvda ļu veido muzeji (J ūrmalas pils ētas muzejs, J ūrmalas br īvdabas muzejs, Aspazijas m āja), v ēsturisk ā centra apskates maršruti (pašlaik asto ņi), koncerti, kas tiek rīkoti Dubultu un Slokas Eva ņģē lisk ās luter āņ u bazn īcās, br īvdabas pas ākumi. Tie piesaista maz āku apmekl ētāju skaitu. Šie ir objekti, kas mazina sezonalit ātes nev ēlamos efektus. Š ī kult ūras joma sal īdzinoši nesen s āk att īst īties; nav att īst ītas galeriju, salonu un izst āžu kult ūras. M ākslas un M ūzikas skol ām, k ā ar ī Centr ālajai bibliot ēkai tr ūkst piem ērotu un funkcij ām atbilstošu telpu. Jomas ielas sv ētkus ik gadu apmekl ē ap 40 000 cilv ēku. Apmekl ētāju skaitam ir tendence pieaugt. Gad ā kult ūras pas ākumus J ūrmal ā, tai skait ā Dzintaru koncertz āli apmekl ē ~ 310 000 cilv ēku. Jūrmal ā ir nepietiekamas iesp ējas jauniešu interešu izgl ītībai. N ākotn ē nepieciešams piev ērst uzman ību kult ūras un izklaides iesp ēju nodrošin āšanai jauniešu auditorijai. J ūrmal ā nepieciešams veidot Jauniešu interešu klubu/-us, kur ā ikviens jaunietis p ēc skolas vai darba dienas var ētu lietder īgi pavad īt savu br īvo laiku. Šaj ās telp ās var ētu darboties ar ī pieaugušo izgl ītības centrs, kas pied āvātu papildus apm ācības daž ādās m ūžizgl ītības un interešu izgl ītības jom ās. Pils ētā kult ūras infrastrukt ūra pamat ā kalpo diviem m ērķiem: • 1.grupa Lok āliem pas ākumiem, kas v ērsti uz viet ējo iedz īvot āju br īvā laika pavad īšanu, interešu izgl ītību; • 2.grupa Kult ūras t ūrisma att īst ībai. Pirm ās grupas infrastrukt ūrai j āatrodas tuvu iedz īvot āju dz īves vietai, katra rajona sabiedriskaj ā centr ā. No m ājām l īdz kult ūras iest ādei j ābūt ērtai satiksmei, vislab āk – g ājēju, velosip ēdu infrastrukt ūrai. Pie š īs grupas infrastrukt ūras pieskait āmi kult ūras nami (Bulduros, Majoros, Kauguros), septi ņas bibliot ēkas un br īvdabas kult ūras pas ākumu infrastrukt ūra (laukumi, Jomas iela, pludmale, parki). Trijos kult ūras namos darbojas 45 kolekt īvi, kuros ir ap 1000 dal ībnieku. Otr ās grupas infrastrukt ūra orient ēta uz lielu apmekl ētāju skaitu, īpaši uz pils ētas viesiem. T ā veido noz īmīgu pamatu kult ūras t ūrisma att īst ībai pils ētā. Attiec īgi j ānodrošina person īgā transporta novietošana, autobusu un dzelzce ļa satiksmes sasniedzam ība; publisk ā ārtelpa j āorganiz ē liela cilv ēku skaita kust ībai ierobežot ā laik ā. Pie š īs grupas infrastrukt ūras pieskait āma Dzintaru koncertz āle, pludmale posm ā no Bulduriem l īdz Dubultiem, Jomas iela. Jūrmalas pils ētas domes att īst ības priorit ātes kult ūras jom ā atbilstoši Kult ūrvides att īst ības strat ēģ ijai: • Kult ūrv ēsturisk ā mantojuma saglab āšana un populariz ēšana nacion ālā un starptautisk ā m ērog ā; • Kult ūras iest āžu un objektu infrastrukt ūras att īst ība; • Kvalitat īvu un daudzveid īgu kult ūras norišu organiz ācija; • Kult ūras jomas speci ālistu kapacit ātes att īst ība. Mērķi: • Pils ētas k ā noz īmīga valsts kult ūras centra popularit ātes un atpaz īstam ības pieaugums nacion ālā un starptautisk ā m ērog ā; • Kult ūras pas ākumu skaita pieaugums un vienm ērīgs p ārkl ājums visa gada garum ā; • Muzeju, bibliot ēku, kult ūrv ēsturisko vietu apmekl ētāju skaita pieaugums; • Invest īciju pieauguma dinamika publiskaj ā sektor ā kult ūras nozar ē; • Kult ūras t ūrisma produktu kl āsta pieaugums . Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ iju 2010-2030 priorit ātes „J ūrmalnieks” Pas ākuma kopuma J9 „Akt īvai sabiedriskai dz īvei” ietvaros n ākotn ē pl ānots veikt: • Sabiedrisko ēku rekonstrukciju un b ūvniec ību (muzeji, bibliot ēkas, centri); • Dzintaru koncertz āles sl ēgt ās z āles rekonstrukciju; • Sabiedrisk ā kompleksa Pils iel ā 1 izb ūvi (m ākslas un m ūzikas skola, centr ālās bibliot ēkas ēka); • Kartodroma, skeitborda halles, baseina un BMX trases celtniec ība; • Sporta komplekss Kauguros; • Sporta infrastrukt ūras uzlabošana izgl ītības iest ādēs. Kop ējās invest īcijas kult ūras jom ā laika posm ā l īdz 2020.gadam pl ānotas ap 34 miljoniem latu 19 .
19 Jūrmalas pils ētas kult ūrvides att īst ības strat ēģ ija 2008.-2020.gadam, R īcības programma 25 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Risin ājumi un ieteikumi kult ūras jom ā:
• Teritorijas pl ānojum ā ikdienas kult ūras objekti iek ļauti esošo sabiedrisko centru sast āvā. • Sabiedrisko objektu b ūvniec ība at ļauta atseviš ķā s Jauktas apb ūves teritorij ās atkar ībā no šo teritoriju novietojuma pils ētas da ļā . • Teritorijas pl ānojum ā atseviš ķas Sabiedrisk ās apb ūves teritorijas (SA) noteikta ar m ērķi nodrošin āt sabiedr ībai noz īmīgu pakalpojumu pieejam ību. Sabiedrisk ās apb ūves teritorijas visp ārīgā gad ījum ā noteiktas pašvald ības izgl ītības, kult ūras, vesel ības un cit ām soci ālo pakalpojumu iest ādēm. K ā SA teritorijas ir izdal īti tikai atseviš ķi sabiedriskie objekti un jau rezerv ētās teritorijas J ūrmalas domes paredz ēto jaunu sabiedriskas noz īmes objektu b ūvniec ībai uz pašvald ības zemes. • Īpaši svar īgi nodrošin āt kult ūras pas ākumu plašu pieejam ību jebkur ā J ūrmalas rajon ā. Ņemot vērā lielo iedz īvot āju skaitu Kauguros un Slok ā, šeit nepieciešams b ūvēt daudzfunkcion ālu kult ūras un izklaides centru. Rezerv ēta zeme jauna kult ūras nama un tam nepieciešam ās infrastrukt ūras celtniec ībai jauktas dar ījumu un sabiedrisk ās apb ūves teritorij ās. • Paredz ēta jaunas J ūrmalas Centr ālās bibliot ēkas ēkas celtniec ību vien ā kompleks ā kop ā ar jauno Mūzikas un M ākslas skolu Dubultos, Pils iel ā 1.
3.7. Sports
Jūrmalas pils ētā valsts un pašvald ības kult ūras un sporta politiku, pamatojoties uz atbilstošo likumdošanas b āzi un politikas pl ānošanas ietvaru, īsteno J ūrmalas pils ētas domes Kult ūras un sporta noda ļa. Jūrmalas pils ētai sporta jomas att īst ībai ir izstr ādāta „J ūrmalas pils ētas sporta un akt īvās atp ūtas strat ēģ ija 2008. – 2020.gadam”, kur ā noteiktas priorit ātes, m ērķi un uzdevumi sporta un aktīvās atp ūtas turpm ākās att īst ības virzieniem un sniegts n ākotnes redz ējums, k ā ar ī izstr ādāts r īcības pl āns noteikto att īst ības virzienu sporta jom ā praktiskai īstenošanai dz īvē. Jūrmal ā k ā k ūrortpils ētā katru gadu tiek organiz ēti daudz un daž ādi viet ēja un starptautiska mēroga sporta pas ākumi. 2011.gad ā J ūrmalas pils ētā darbojas 35 sporta organiz ācijas, tai skait ā sporta klubi un sporta skolas. Sporta organiz āciju skaits ir liel āks k ā Liep ājā un Jelgav ā, k ā ar ī pied āvātais sporta veidu kl āsts ir plaš āks. Liel ākā da ļa J ūrmal ā esošo sporta organiz āciju un klubu nodrošina iesp ēju nodarboties ar sportu ne tikai profesion ālā, bet ar ī amatieru l īmen ī. Daž ādās sporta organiz ācij ās darbojas 5382 cilv ēki. Kop ējais sporta objektu skaits pils ētā – 100. Pašvald ības finans ējums sporta pas ākumiem laika posm ā no 2000. gada l īdz 2010. gadam ir pieaudzis apm ēram 100 reizes, sasniedzot 348 295 LVL 2012. gad ā. Jūrmal ā ir sal īdzinoši laba un sak ārtota infrastrukt ūra sportam un akt īvajai atp ūtai. Sporta infrastrukt ūras izvietojumu pa pils ētas da ļā m skat īt 3.6. tabul ā un 3.4. kartosh ēmā. Daž āda veida sporta objekti ir pieejami vis ā J ūrmalas teritorij ā, tom ēr sal īdzinoši maz āk to ir klusajos pils ētas rajonos (Melluži, Asari, Pumpuri), Ķemeros, bet ļoti plašs daž ādu sporta pakalpojumus kl āsts ir Majoros, Bulduros, Lielup ē. Lielup ē pied āvājums galvenok ārt ir saist īts ar Lielupes izmantošanu – jahtklubi, air ēšana u.c. Sporta kompleksam Slok ā ir trib īnes ar 2500 skat ītāju viet ām, vieglatl ētikas skrejce ļi, nepieciešam ās saimniecisk ās telpas. 2005. gad ā J ūrmal ā tika pabeigta v ēl viena liela sporta objekta sporta z āles „Tauren ītis” celtniec ība, Dubultu centr ālaj ā da ļā . 2008. gad ā pie Majoru pamatskolas izb ūvēts Majoru sporta laukums, kur vasar ā iesp ējams nodarboties ar vieglatl ētiku, bet ziem ā izveidota m āksl īgā ledus laukums, ko izmanto masu slidotavai. Pils ētā atrodas 9 ārstniecisk ās vingrošanas z āles, 18 trenažieru z āles, 12 sporta sp ēļ u z āles, 14 peldbaseini, 20 tenisa korti, t.sk. 8 apjumtie. Slok ā tiek att īst īts moderns sporta komplekss, ko laika gait ā (šobr īd l īdz 2012. gadam 20 ) pl ānots pārveidot par Olimpisko centru „Sloka”, uzb ūvējot multifunkcion ālo halli starptautisku sacens ību r īkošanai.
20 Jūrmalas pils ētas sporta un akt īvās atp ūtas att īst ības strat ēģ ija 2008.-2020.gadam, R īcības programma 26 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Līdz ar to liel ākie sporta dz īves pas ākumi J ūrmalas pils ētā, k ā ar ī nacion ālā l īme ņa sporta pas ākumi nākotn ē var ētu tikt organiz ēti Slok ā. Priorit āri noz īmīgākie so ļi J ūrmalas pils ētas sporta infrastrukt ūras uzlabošanai ir 50m gara peldbaseina izb ūve, sporta z āļ u izb ūve pie Lielupes un Ķemeru vidusskol ām (pl ānots izb ūvēt l īdz 2020. gadam).
3.6. tabula. Sporta infrastrukt ūras izvietojums pils ētas da ļā s21 . Mikrorajons Pašvald ības sporta iest āde Ķemeri Ķemeru vidusskola (sporta z āle un atkl ātais sporta laukums) Jaun ķemeri Sanatorija „Dzintarkrasts” (biljarda z āle, tenisa korti, peldbaseins, trenažieru z āle) Kūrorta Rehabilit ācijas centrs „Jaun ķemeri” (biljarda z āle, j āšanas sporta man ēža un laukums, peldbaseins, trenažieru z āle, ārstniecisk ā vingrošana) Sloka Slokas stadions (vieglatl ētikas sektori un futbola laukumi) Slokas skeitparks Slokas pamatskola (sporta z āle) Kauguri Jūrmalas Valsts Ģimn āzija (sporta z āle un atkl ātais sporta laukums) Mežmalas vidusskola (sporta z āle un atkl ātais sporta laukums) Jūrmalas peld ēšanas skola (2 peldbaseini, trenažieru z āle) Kauguru vidusskola (sporta z āle un atklātais sporta laukums) Jūrmalas sporta skola (sporta z āle) SIA „Empire-club” (boulings) Vaivari NRC „Vaivari” (peldbaseins, ĀFK z āles, trenažieru z āle, tenisa korti, biljards) Reitterapijas centrs „Kavalk āde” (j āšanas sporta man ēža un laukums) Asari - Melluži Viesn īca „Daina” (trenažieru z āle, peldbaseins) Pumpuri Pumpuru vidusskola (sporta z āle un atkl ātais sporta laukums) Jaundubulti Jaundubultu vidusskola (sporta z āle un atkl ātais sporta laukums) Soci ālās Integr ācijas Centrs ( ĀFK z āle, trenažieru z āle, baseins) Veco ļaužu pansion āts „Saulstari” (peldbaseins) Dubulti Sporta nams „Tauren ītis” (sporta z āle, trenažieru z āle) Dubultu pludmales sporta centrs Majori Viesn īca „Baltic Beach Hotel”(peldbaseins, trenažieru z āle, biljarda z āle) Viesn īca „J ūrmala SPA”( peldbaseins, trenažieru z āle) Viesn īca „Eiropa”( trenažieru z āle) Viesn īca „Majori” ( trenažieru z āle, tenisa korti) Majoru pamatskola (sporta z āle, sporta halle vieglatl ētikai, slidošanai, hokejam) Murj āņ u Sporta ģimn āzijas fili āle (air ēšanas baseins, trenažieru z āle) Tenisa klubs „J ūra” (tenisa korti) Dzintari Skeitparks un sporta laukumi (Dzintaru mežaparks) Viesn īca „Dzintari” (minigolfs) Kūrortviesn īca „Amber Sea Hotel” un „Pegasa pils (peldbaseins) Bulduri Sanatorija „Belorusija” (peldbaseins, trenažieru z āle, tenisa korti, biljards) Bulduru d ārzkop ības vidusskola (sporta nams, sporta laukums) Sporta klubs „Balans” (trenažieru z āle, aerobikas z āle, boulinga z āle, b ērnu vesel ības un sporta centrs) SIA „Concept” (sl ēgtie tenisa korti, trenažieru z āle) Kūrortviesn īca „Amber SPA Boutique Hotel”, (peldbaseins, tenisa korti, trenažieru zāle, ārstniecisk ā vingrošana) Kūrortviesn īca „Viktorija” (trenažieru z āle) Lielupe Viesn īca „Lielupe” ( peldbaseins, tenisa korti) Lielupes vidusskola (sporta z āle, sporta laukums) Nacion ālais tenisa centrs (sl ēgtie un atkl ātie tenisa korti) Latvijas jahtklubs Latvijas motorjahtu klubs „Vikings” Jahtklubs „Simeks” Sporta centrs „Concept” (tenisa korti, ūdens sl ēpošanas centrs)
21 JPD Kult ūras un sporta noda ļa 27 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Mikrorajons Pašvald ības sporta iest āde Specializ ētā air ēšanas sporta skola (smai ļošanas baseins) Sporta centrs „Fitlains” (trenažieru z āle) Sporta centrs „Sportima” (trenažieru z āle) Sporta nams „Tauren ītis” (trenažieru z āle) Priedaine Priedaines jahtklubs Ūdens sl ēpošanas b āze
Lai ar ī daž ādu sporta klubu un centru pied āvājums ir sal īdzinoši ļoti plašs, tom ēr pils ētā ak ūti tr ūkst t āda sporta un akt īvās atp ūtas invent āra, kas izmantojams bez dal ības k ādā sporta klub ā un finansi āliem izdevumiem, piem ēram, skrejceli ņi un trenažieri parkos, veloceli ņi, skeitparki, sl ēpošanas trases. Sporta aktivit ātēs priorit ātes 22 ir b ērnu un jauniešu sporta nozares att īst ība, t ādā veid ā b ērnus un jauniešus motiv ējot br īvaj ā laik ā iesaist īties sporta nodarb ībās. Vienl īdz noz īmīga ir cilv ēku ar īpaš ām vajadz ībām iesaiste sporta pas ākumos, pilnveidojot un piel āgojot sporta infrastrukt ūru. Katru gadu J ūrmalas pils ētā tiek organiz ēti daudzi viet ēja un starptautiska m ēroga sporta pas ākumi – pludmales futbola un volejbola turn īri, ielu basketbola turn īri, handbola turn īri, pludmales skr ējieni, bur āšanas, air ēšanas, tautas orient ēšan ās, boksa, m ākslas vingrošanas un basketbola sacens ības, pavasara un rudens vieglatl ētikas krosi, velobraucieni, maratoni, turn īrs tenis ā, skol ēnu sporta sv ētki, u.c. Starp noz īmīgākajiem starptautiskajiem pas ākumiem ir minams Eiropas čempion āts ūdens motosport ā S-550 un JT-125 klas ēs, ITF Latvia Futures turn īrs tenis ā, starptautiskas sacens ības bur āšan ā, Baltijas valstu kausa izc īņ as sacens ības air ēšan ā, starptautiskais turn īrs pludmales handbol ā „Nemo” un Starptautiskais m ākslas vingrošanas festiv āls „Maz ā-liel ā gr ācija”. Akt īvi tiek izmantots skeitparks. 2004.gad ā tur tika r īkotas starptautiska m ēroga skeitborda sacens ības „Baltic Sea Cup”. Pas ākumu skaits no 153 pas ākumiem 2000.gad ā ir paaudzis l īdz 495 pas ākumiem 2010.gad ā. Salīdzinot ar 2000.gadu, 2012.gad ā pašvald ības finans ējums sporta nozarei pieaudzis par apm ēram 100%. Sporta pas ākumi k ļū st kvalitat īvāki un plaš āk apmekl ēti. J ūrmal ā sacens ības tiek atbalst ītas jaunos sporta veidos (veikbords, pludmales c īņ a, u.c.). J ūrmalas pils ētas sportisti ar pan ākumiem piedal ās starptautisk ās sacens ībās citviet pasaul ē t ādos sporta veidos k ā bur āšana, ūdens motosports, karat ē, mākslas vingrošana, basketbols, futbols, kartings, j āšanas sports, dambrete, u.c. J ūrmalas pils ētai sporta jom ā ir izveidojusies sadarb ība ar daudz ām sporta feder ācij ām, sabiedriskaj ām sporta organiz ācij ām un pils ētā esošajiem sporta klubiem daž ādos sporta veidos - basketbol ā, futbol ā, volejbol ā, handbol ā, boks ā, peld ēšan ā, air ēšan ā, bur āšan ā, vieglatl ētikas skriešanas discipl īnās, ūdens motosport ā, fr īsbij ā. Jaunu izgl ītības un kult ūras objektu, kuru b ūvniec ība paredz ēta J ūrmalas pils ētas domes invest īciju pl ānā 2009.-2012. gadam, grafisks att ēlojums par ādīts 3.5. kartosh ēmā.
Risin ājumi un ieteikumi sporta jom ā:
• Slokas sporta kompleksa t ālāka att īst ība, veidojot to par Olimpisko centru ar attiec īgu infrastrukt ūru t āda l īme ņa pas ākumu norisei k ā Latvijas olimpi āde u.c. Starptautiska l īme ņa ledus un multifunkcion ālās halles b ūvniec ība (tehniskais projekts izstr ādāts 2007.g.). • Pludmales stadiona iek ārtošana Dubultu pludmal ē un mobilo sporta laukumu att īst ība visas pludmales garum ā. Pludmales sporta centru att īst īšana t ūristu iecien ītaj ās viet ās Dubultos, Majoros, un Bulduros, pied āvājot tajos profesion ālus pludmales futbola un volejbola laukumus. • Ūdens sporta veidu att īst ība uz Lielupes, pl ānot ā speci ālā kan āla izb ūve, k ā ar ī ūdens sporta centra izveide.
3.8. Sabiedrisk ā k ārt ība un droš ība
Sabiedrisko k ārt ību un droš ību J ūrmal ā nodrošina Valsts policija (VP); Valsts ugunsdz ēsības un gl ābšanas dienests (VUGD); Pašvald ības policija (JPP);
22 Jūrmalas pils ētas sporta un akt īvās atp ūtas att īst ības strat ēģ ija 2008.-2020.gadam 28 grupa93
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
Pašvald ības SIA „J ūrmalas ātr ā pal īdz ība”.
Jūrmal ā darbojas Valsts ugunsdz ēsības un gl ābšanas dienesta J ūrmalas fili āle ar tr īs poste ņiem Ķemeros, Slok ā un Bulduros. Br īvpr ātīgi darbojas ar ī pils ētas ugunsdz ēsēju biedr ība. Valsts policijas p ārvalde atrodas Dubultu prospekt ā 17, Kauguros izveidots policijas iecirknis (Kaptei ņa Zolta iel ā 121). Jūrmalas pils ētas Pašvald ības policija tika izveidota 1990. gada 29. mart ā, un t ā bija pirm ā municip ālā policija jaunaj ā Latvijas valst ī. J ūrmalas pašvald ības policij ā 2005. gad ā str ādāja 72 darbinieki, kuri bija izvietoti Priedain ē, Dubultos, Vaivaros, un Kauguros. Pašvald ības SIA „J ūrmalas ātr ā pal īdz ība” sniedz neatliekam ās medic īnisk ās palīdz ības un pirm ās medic īnisk ās pal īdz ības pakalpojumus iedz īvot ājiem, pal īdz ību nelaimes, av ārijas un katastrofu gad ījumos, veic gl ābšanas darbus uz ūde ņiem un zem ūdens, veic to profilaksi, J ūrmalas iedz īvot āju un atp ūtnieku medic īnisko apkalpošanu. Katru gadu J ūrmalas ātr ās pal īdz ības brig ādes vid ēji apkalpo no 12 000 l īdz 13 000 izsaukumu. Gl ābšanas dienests ik gadu pal īdz ību sniedz vair ākiem t ūkstošiem cilv ēkiem pludmal ē Jūrmalas pludmales gl ābšanas dienests ir uz ņemts Starptautiskaj ā dz īvības gl ābšanas asoci ācij ā. 2007. gad ā ar m ērķi apm ācīt jaunus gl ābējus un iedz īvot ājus drošai atp ūtai uz ūdens un t ā tuvum ā INTERREG III A finans ētā projekta „Vienotas gl ābšanas sist ēmas izveide Baltijas j ūras re ģion ā (Pludmales patru ļa)” rezult ātā izveidota Gl ābēju skola. Jaun ā gl ābēju skola atrodas J ūrmal ā, Kauguru gl ābšanas stacij ā. Projekta ietvaros remont ētas telpas, izveidota plaša bibliot ēka, viens no skolas uzdevumiem ir sniegt konsult ācijas valsts, pašvald ību un priv ātajam sektoram jaunu gl ābšanas staciju izveidei un darbinieku apm ācībai Latvij ā. Tiek veidota datu b āze par negad ījumiem uz ūdens. Datu b āzē ir dati par apsarg ājam ām un neapsarg ājam ām peldviet ām, statistiku par nelaimes gad ījumiem, par izgl ābto cilv ēku skaitu. T ādā veid ā tiek noteikti „melnie punkti”, l īdz īgi k ā ce ļu satiksmes droš ībā. L īdz ar to tiek noteiktas potenci āli b īstam ās vietas un model ētas situ ācijas. Skola izveidojusi tr īs apm ācību programmas – „pirm ās pal īdz ības uz ūdens apm ācība skolot ājiem”, „pirm ās pal īdz ības apm ācība gl ābējiem uz ūdens” un „pirm ās pal īdz ības uz ūdens apm ācība atp ūtniekiem”. T ādā veid ā visas tr īs programmas kop ā nodrošina drošu atp ūtu pie ūdens. Nākotn ē nepieciešams ier īkot jaunas publisk ās peldvietas pie R īgas j ūras l īč a; Lielupes; J ūrmalas up ēm un ezeriem; k ā ar ī ieg ādāties droš ības un gl ābšanas dienestiem nepieciešamo apr īkojumu. Jūrmalas att īst ības strat ēģ ija 2009-2021 paredz laik ā l īdz 2015. gadam veikt esošo gl ābšanas staciju remontus un ier īkot jaunas stacijas pie publiskaj ām peldviet ām – R īgas j ūras l īč a; Lielupes; J ūrmalas up ēm un ezeriem, ieguldot 3-5 milj. latu.
29 grupa93