3. Dzīvojamā Vide

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS turpmākajiem 12 gadiem galīgā redakcija I daļa Paskaidrojuma raksts 3. Dzīvojamā vide Pasūtītājs: Jūrmalas pilsētas dome Izstrādātājs: SIA „grupa93” 2012.gads Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem SATURA RĀDĪTĀJS Ievads...................................................................................................................................... 3 3.1. Iedz īvot āji un apdz īvojums ................................................................................................ 3 3.2. Mājoklis............................................................................................................................. 9 3.3. Izgl ītība ........................................................................................................................... 14 3.3.1. Pirmsskolas izgl ītības iest ādes.................................................................................. 14 3.3.2. Visp ārējās izgl ītības iest ādes .................................................................................... 17 3.3.3. T ālākizgl ītība un profesion ālā izgl ītība....................................................................... 17 3.3.4. Interešu izgl ītība ....................................................................................................... 17 3.4. Vesel ības apr ūpe ............................................................................................................ 18 3.5. Soci ālā pal īdz ība un apr ūpe ............................................................................................ 21 3.6. Kult ūra ............................................................................................................................ 23 3.7. Sports ............................................................................................................................. 26 3.8. Sabiedrisk ā k ārt ība un droš ība ........................................................................................ 28 Kartosh ēmas 3.1. kartosh ēma. Past āvīgo iedz īvot āju skaita sadal ījums pils ētas da ļā s. 9. lpp. 3.2. kartosh ēma. M ājok ļu izvietojums J ūrmalas pils ētā atbilstoši NILM. 12. lpp. 3.3. kartosh ēma. Izgl ītības iest āžu izvietojums J ūrmal ā. 16. lpp. 3.4. kartosh ēma. Soci ālo objektu izvietojums J ūrmal ā. 19. lpp. 2 grupa93 Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem Ievads Jūrmala ir neviendab īga pils ēta, kas sav ā 100 km 2 lielaj ā administrat īvaj ā teritorij ā apvieno daž ādus cilv ēkus un m ājok ļu tipus. Saukties par j ūrmalnieku ir privil ēģ ija, ta ču dz īvojam ās vides kvalit āte ir ļoti atš ķir īga pils ētas da ļā s. Tas atkar īgs ne tikai no m ājok ļu tipa, bet ar ī no daž ādu pakalpojumu un aktivit āšu pieejam ības, apk ārt ējās vides labiek ārtojuma un droš ības pils ētā. Šaj ā noda ļā J ūrmala raksturota, v ēršot uzman ību uz pakalpojumu un pašvald ības organiz ētu norišu nodrošin ājumu pils ētā, kas tieši saist īti ar dz īvojamo funkciju. 3.1. Iedz īvot āji un apdz īvojums Cilv ēku izv ēle apmesties uz dz īvi J ūrmalas pils ētā ir tieši saist īta ar pils ētas īpašo raksturu un novietojumu, kas savuk ārt ir t ās kvalitat īvas dz īves vides nodrošin ājuma pamats. Jūrmalas iedz īvot āji ir ļoti daž ādi. Priv ātīpašums ne vienm ēr ir priekšnoteikums, lai cilvēki izjustu pieder ību un interesi par notiekošo pils ētā. J ēdziens „j ūrmalnieks” ietver sev ī cilv ēkus ar visdaž ādāko dz īvesveidu un uztur ēšan ās ilgumu J ūrmal ā. Jūrmalnieki ir tie, kuri J ūrmalas pils ētā ir dzimuši un auguši paaudz ēs, kuri tikai p ēdējos gadus desmitos apmetušies uz past āvīgu dz īvi pils ētā, un ir iedz īvot āji, kas Jūrmal ā dz īvo epizodiski - sav ās vai īrētās vasarn īcās, kas gan p ēdējos gados piel āgotas dz īvošanai visos gadalaikos. Par j ūrmalniekiem nosac īti var uzskat īt ar ī pils ētas viesus, kas regul āri atgriežas, lai uztur ētos k ādā no pils ētas sanatorij ām vai viesu izmitin āšanas iest ādēm. Otru lielo atš ķir ību starp pils ētniekiem veido pils ētas izstiept ā strukt ūra un pils ētu da ļu atš ķir ības, kas nosaka to, ka ķemerniekiem, kaugurniekiem un, piemēram, buldurniekiem bieži vien ir gr ūti sevi identific ēt k ā vienas pils ētas iedz īvot ājus, ko ietekm ē daž ādi faktori, tostarp v ēsturisk ā att īst ība 1. Savdab īga m ūsdienu J ūrmalas iez īme ir t ā, ka pils ētas da ļā s ar visliel āko iedz īvot āju skaitu (Kauguri un Sloka), paveras cita – daudzst āvu dz īvojam ā rajona – ainava, nevis t ā koka vasarn īcu un individu ālo savrupm āju veidot ā pils ētvide, kas vairumam asoci ējas ar v ārdu „J ūrmala”. Jūrmalas sabiedr ību veido cilv ēki ar ļoti atš ķir īgiem ien ākumu l īme ņiem un attieksmi pret apk ārt ējo vidi. Mājok ļa veids un novietojums dažk ārt kalpo k ā nor āde uz cilv ēku soci ālo statusu, t āpēc svar īgi, lai iedz īvot āju nosl āņ ošan ās tendences nek ļū tu izteikt ākas. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes kontekst ā tas noz īmē iev ērot principu par vienl īdz īgām iesp ējām - piem ēram, nodrošinot piek ļuvi kvalitat īvām dabas teritorij ām un nenorobežot ām ūdensmal ām daž ādu dz īvojamo teritoriju iedz īvot ājiem, kā ar ī veicinot plaš āku pakalpojumu pieejam ību, nosakot viet ējos centrus. Pēc Centr ālās statistikas p ārvaldes datiem Jūrmalas pils ētas past āvīgo iedz īvot āju skaits 2012. gada s ākum ā bija 56 307, bet 2009. gad ā vid ēji 55 846 iedz īvot āji. J ūrmalas pils ēta ir vien īgā valst ī, kur ā pēdējo gadu laik ā v ērojama neliela, tom ēr pozit īva tendence iedz īvot āju skaita izmai ņā s (skat. 3.1. att ēlu). Pirmie dati par iedz īvot āju skaitu J ūrmal ā ir saglab ājušies no 1795. gada, kad J ūrmalas tagad ējā teritorij ā dz īvoja 2002 iedz īvot āji. 2 Maksim ālais iedz īvot āju skaits J ūrmal ā bija 1989.gad ā, kad tas sasniedza gandr īz 61 000. Kopš 1990.gada iedz īvot āju skaits ir samazin ājies (skat. 3.2. att ēlu). Tas nostabiliz ējies 2003. gad ā, p ēc kura nov ērojama neliela pozit īva tendence. Iedz īvot āju skaita pieauguma iemesls ir galvenok ārt valsts iekš ējā migr ācija un iedz īvot āju dz īvesvietas deklar ēšana J ūrmal ā, jo dabisk ā pieauguma r ādītājs ir negat īvs. Iedz īvot āju dzimuma un vecuma diagramma ir ļoti l īdz īga k ā cit ās Latvijas pils ētās (skat. 3.3. att ēlu). Pieaug p ēcdarbsp ējas vecuma iedz īvot āju skaits, vienlaic īgi diezgan strauji sar ūkot pirmsdarbasp ējas vecuma iedz īvot āju skaitam. Darbsp ējas un īpaši p ēcdarbsp ējas vecuma grup ā sieviešu īpatsvars ir liel āks par v īriešu. Tendence, kad proporcion āli samazin ās pirmsdarbasp ējas vecuma un pieaug p ēcdarbasp ējas vecuma iedz īvot āju skaits (skat īt 3.4. att ēlu), ir v ērojama jau kopš 1990. gada. 3 Lai ar ī demogr āfisk ā slodze uz 1000 iedz īvot ājiem darbsp ējas vecum ā vis ā Latvij ā ir aptuveni vien ādā l īmen ī4, J ūrmalas pils ētā t ā ir visliel ākā Latvij ā – 541 iedz īvot ājs. Sal īdzinoši viszemākā t ā ir Daugavpil ī – 469 iedz īvot āji. Iedz īvot āju nacion ālais sast āvs J ūrmal ā ir l īdz īgs k ā Latvij ā – 50,6% iedz īvot āju ir latvieši, 35.2% krievu taut ības. P ārējo taut ību iedz īvot āji veido 15% no visiem iedz īvot ājiem. 1 Jūrmala. Dabas un kult ūras mantojums, 2004 2 J ūrmalas pils ētas pašvald ības ekonomisk ās un soci ālās att īst ības programma sabiedr ības integr ācijas jaut ājumos, 2003 3 Jūrmalas pils ētas att īst ības pl āns, 1995 4 Pilson ības un migr ācijas p ārvalde, dati uz 01.01.2012 3 grupa93 Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem Avots: J ūrmala skait ļos 2010 3.1. att ēls. Iedz īvot āju skaita izmai ņas laika posm ā no 2008. - 2009. gadam Latvijas Liel ākaj ās pils ētās Avots: J ūrmala skait ļos 2010 3.2. att ēls. Iedz īvot āju skaita izmai ņas laika posm ā no 1990. - 2009. gadam. 4 grupa93 Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem Avots: J ūrmala skait ļos 2010 3.3. att ēls. Iedz īvot āju skaita izmai ņas laika posm ā no 1990. - 2009. gadam. Avots: J ūrmala skait ļos 2010 3.4. att ēls. Iedz īvot āju sadal ījums p ēc darbsp ējas vecuma, 2010. gads Analiz ējot dabisk ā pieauguma izmai ņas, tendence par āda, ka J ūrmal ā past āvīgo iedz īvot āju skaits b ūtiski nemain īsies. Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ ija k ā vienu no m ērķiem uzsver iedz īvot āju skaita pieaugumu, 2030. gad ā sasniedzot 65 000, kas ir optim āls skaits J ūrmalas pils ētas teritorijai, tom ēr tas b ūtu pan ākams veidojot kvalitatīvu dz īves vidi, t ādej ādi piesaistot iedz īvot ājus no cit ām pašvald ībām. 2011. gad ā iedz īvot āju bl īvums J ūrmalas pils ētā ir 563 cilv ēki uz vienu kvadr ātkilometru 5, un tas ir vismaz ākais iedz īvot āju bl īvuma r ādītājs no vis ām republikas noz īmes pils ētām. Tomēr, ja ņem v ērā, ka 33% no J ūrmalas pils ētas aiz ņem Ķemeru nacion ālā parka teritorija, kas praktiski ir neapdz īvota, tad iedz īvot āju bl īvums ir 730 cilv./km 2 (l īdz īgi k ā Ventspil ī). Jūrmalas iedz īvot āju skaitam vienm ēr ir bijis sezon āls raksturs. To nosaka vasarnieku un atp ūtnieku piepl ūdums – vasaras sezon ā pils ēta atdz īvojas, bet ziem ā t ā k ļū st daudz klus āka. Tom ēr, 5 Centr ālās statistikas p ārvaldes dati 5 grupa93 Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem sal īdzinot ar padomju gadiem, vasarnieku un viesu skaits ir iev ērojami sarucis. Padomju gados viesu skaits gada laik ā sasniedza pat 6 miljonus, un atseviš ķā s dien ās pat l īdz 250 000 cilv ēku dien ā. 2008. gad ā J ūrmal ā re ģistr ētaj ās viesn īcās un viesu m ājās tika apkalpoti 130 000 viesu, bet vienas dienas caurlaides izsniegtas 1,5 miljonus reižu. Sal īdzin ājum ā ar liel āko da ļu citu k ūrortpils ētu (pamat ā pie Baltijas j ūras) (skat.

Load more