JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS turpmākajiem 12 gadiem Galīgā redakcija

I daļa Paskaidrojuma raksts

12. Teritorijas plānojuma risinājumi Jūrmalas pilsētas daļās

Pasūtītājs: Jūrmalas pilsētas dome Izstrādātājs: SIA „grupa93”

2012.gads

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

SATURA RĀDĪTĀJS

12. TERITORIJAS PL ĀNOJUMA RISIN ĀJUMI J ŪRMALAS PILS ĒTAS DA ĻĀ SError! Bookmark not defined. SATURA R ĀDĪTĀJS...... 2 Kartosh ēmas...... 2 Ievads. Telpisk ā pl ānošanas pieeja...... 3 12.1. Lielupes labais krasts (1)...... 5 12.2. Bu ļļ uciems- Stirnurags (2) ...... 9 12.3. Lielupe (3)...... 10 12.4. Lielupe- Bulduri- Dzintari zem dzelzce ļa (4) ...... 11 12.5. Dzintari - Majori zem dzelzce ļa (5)...... 12 12.6. Lielupe - Jaundubulti virs dzelzce ļa (6) ...... 13 12.7. Dubulti zem dzelzce ļa (7) ...... 15 12.8. Jaundubulti - Vaivari zem dzelzce ļa, Druvciems – Valteri – Krastciems (8)...... 16 12.9. Jaundubulti - Vaivari virs dzelzce ļa (9)...... 17 12.10. Vaivari (10)...... 18 12.11. Sloka (11)...... 18 12.12. Kauguri – Sloka – Bažciems (12)...... 19 12.13. Kaugurciems (13)...... 21 12.14. Jaun ķemeri – klusais k ūrorts (14) ...... 21 12.15. Ķemeru nacion ālā parka da ļa (15) ...... 22 12.16. Ķemeri (16) ...... 22 12.17. K ūdra (17)...... 24 12.18. Bra ņķ ciems, Bažciems (18) ...... 25

Kartosh ēmas

12.1. kartosh ēma. Apb ūves noteikumu pils ētas da ļas. 4. lpp.

2 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Ievads. Telpisk ā pl ānošanas pieeja

Jūrmalas jaun ā teritorijas pl ānojuma būtiska iez īme ir vietu pl ānošanas metodes izmantošana pl ānojuma risin ājumos. Š ādai pieejai ir objekt īvs pamats un nepieciešam ība. Jūrmalas pils ēta ir neviendab īga, veidojusies no trim iepriekš patst āvīgām pils ētām un vair ākiem ciemiem. Bag ātā v ēsture nosaka pils ētas daudzveid īgo raksturu un kras ās atš ķir ības gan apb ūves rakstur ā, gan cilv ēku dz īvesveid ā. Lai var ētu p ēc iesp ējas prec īzāk un paties āk izprast pils ētas strukt ūru un iesp ējam ās kopienas intereses, pl ānošanas m ērķiem J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā ir izdal ītas 18 pils ētas da ļas, ņemot vērā: • pils ētas da ļai rakstur īgo apb ūves veidu un pl ānojuma strukt ūru (telpisko organiz āciju); • pils ētas da ļu ģeogr āfisko integrit āti; • ikdienas funkcion ālās saites un skaidras funkcion ālās robežas; • pils ētas v ēsturisko dal ījumu.

Risin ājumu pamat ā ir š ādi pl ānošanas principi: • strat ēģ iska pieeja; • telpisk ās strukt ūras pamatelementu akcent ēšana; • vērt ību respekt ēšana; • pēctec ība - saglabājot b ūtību, tiesisk ā pa ļā vība; • nep ārtraukt ība - turpm ākās pl ānošanas iesp ējas; • indiv īdu un sabiedr ības vajadz ību l īdzsvarošana.

Ņemot v ērā normat īvo aktu pras ības un jaun ās iestr ādnes, k ā ar ī balstoties uz lab ākās pl ānošanas prakses anal īzi, J ūrmalas teritorijas pl ānojums ir izstr ādāts t ā, lai pild ītu noz īmīgākos pl ānošanas uzdevumus: - teritorijas zon ējums tieši atspogu ļo pils ētas att īst ības strat ēģ iju un skaidri ilustr ē pils ētas pl ānoto kop ējo strukt ūru; - teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumi pietiekami detaliz ēti un viennoz īmīgi apraksta att īst ības nosac ījumus, kas piem ērojami tuvin ājum ā l īdz pat atseviš ķai zemes vien ībai un konkr ētam b ūvprojektam.

Pils ētas da ļu robežas att ēlotas 12.1. kartosh ēmā „Apb ūves noteikumu pils ētas da ļas”. Katrai pils ētas da ļai velt īta apakšnoda ļa, kur ā sniegts t ās raksturojums, ieskic ētas att īst ības perspekt īvas un iek ļauts visp ārīgs skaidrojums par izv ēlētajiem risin ājumiem.

3 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

12.1. kartosh ēma. Apb ūves noteikumu pils ētas da ļas.

4 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

12.1. Lielupes labais krasts (1)

• Plat ība - 12,6 km 2

Jūrmalas pils ētas da ļa Lielupes labaj ā krast ā ir perif ērija, kas svešiniekam maz asoci ējas ar Jūrmalas pils ētu. Taj ā ietilpst V ārnukrogs, Priedaine, Bražciems un Varka ļu kan āls. Noz īmīgu lab ā krasta da ļu aiz ņem Rīgas pils ētai piederoš ās mežu teritorijas, kas pilda R īgas za ļā loka vides aizsardz ības un rekre ācijas telpas funkcijas. Teritorijas pl ānojum ā paredz ēts veidot katru no da ļā m k ā pašpietiekamu un organiz ētu teritoriju ar noteiktu att īst ības m ērķi, integr ējot pils ētas kop ējā telpiskaj ā strukt ūrā k ā kvalitat īvu un pilnties īgu elementu.

Nopietna š īs pils ētas da ļas probl ēma ir sal īdzinoši slikt ā piek ļū šana upei. Lielupes labais krasts, jāpadara pieejam āks sabiedr ībai, atseviš ķā s viet ās att īstot ar ūdens izmantošanu saist ītu infrastrukt ūru, kas ir noz īmīgs vienojošs faktors lab ā krasta teritorijai ar p ārējo J ūrmalu.

Vārnukrogs

• Plat ība - 2,3 km 2 • Pie ņemot, ka vien ā m ājsaimniec ībā ir vid ēji 2,3 cilv ēku un V ārnukrog ā ir vismaz 300 vasarn īcas, iedz īvot āju skaits p ārsniedz 600 cilv ēku. • Rīgas iedz īvot āju vasarn īcu ciemats, tiek izmantots ar ī k ā past āvīga dz īves vieta • Rīgas pils ētas pašvald ībai piederoši meži • Robežojas ar Lielupi un Bu ļļ upi • Viet ējās noz īmes īpaši aizsarg ājams ģeolo ģiski-ģeomorfolo ģisks dabas objekts “Balt ā k āpa” • Nav centraliz ētu inženierkomunik āciju un piesl ēguma iesp ējas pie pils ētas centraliz ētajiem t īkliem • Nav soci ālās infrastrukt ūras • Slikta transporta sasaite ar J ūrmalas pils ētu • Tieša saikne ar R īgu • Patva ļī gi veikta b ūvniec ība

Telpisk ā v īzija Sak ārtota priežu parka un vasarn īcu apb ūves teritorija.

Teritorijas pl ānojum ā š ī pils ētas da ļa ir noteikta k ā teritorija, kas p ārveidojama par kvalitat īvu dzīvesvietu. Lai teritoriju var ētu att īst īt k ā labu dz īves vidi, prim āri ir sak ārtojamas īpašuma ties ības iedibin ātajai apb ūvei. Ņemot v ērā V ārnukroga teritorijas strat ēģ isko novietojumu n ākotn ē noz īmīgu ūdens ce ļu krustojuma viet ā, teritorijas da ļā s, kas robežojas ar ūdens l īniju, at ļauts att īst īt pakalpojumus - ēdin āšanas uz ņē mumus, piest ātnes, tirdzniec ību, atp ūtas pied āvājumus, sportu.

Vārnukroga apb ūves teritorijas robežojas ar viet ējās noz īmes īpaši aizsarg ājamu ģeolo ģiski- ģeomorfolo ģisku dabas objektu “Balt ā k āpa”, k ā ar ī biolo ģiski v ērt īgiem priežu mežiem, kuros rakstur īgs mežaino j ūrmalas k āpu biotops. Teritorijas pl ānojum ā ir noteiktas pras ības sak ārtot un labiek ārtot vidi, lai aizsarg ātu ne tikai „Balto k āpu”, bet ar ī saglab ātu vienlaidus mežu mas īvu - R īgas za ļo loku.

Vārnukroga teritorijas un apk ārt ējo mežu apsaimniekošana viennoz īmīgi ir J ūrmalas un R īgas pils ētas kopējo interešu joma, jo te p ārsvar ā apmetušies r īdzinieki un galven ā kust ība no V ārnukroga ir virzien ā uz R īgu - iedz īvot āju darba, k ā ar ī past āvīgo dz īves vietu.

Priedaine

• Plat ība- 6,4 km 2 • 700 deklar ētie iedz īvot āji • Dzelzce ļa stacija „Priedaine” • Savrupm āju apb ūve 5 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

• Pils ētb ūvniec ības piemineklis „Priedaines vasarn īcu rajons” • Soci ālā infrastrukt ūra- PII „Katr īna”, jahtklubs „Priedaine”, p ārtikas veikals • Rekultiv ējam ā atkritumu izg āztuve „Priedaine” • Bolder ājas notek ūde ņu att īrīšanas iek ārtu d ūņ u lauki • Sl ēperes purvs un bijuš ās k ūdras ieguves vietas • IADT Natura2000 dabas liegums „Lielupes gr īvas p ļavas” • Jūrmalas ūdenssaimniec ības att īst ības projekta II k ārtas ietvaros pl ānots izb ūvēt galvenos, bet III kārt ā - ar ī savienojošos centraliz ētas ūdensapg ādes un kanaliz ācijas t īklus. • Nav g āzes apg ādes t īklu

Telpisk ā v īzija Savrupm āju un vasarn īcu apb ūves teritorija, ar prim ārajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami gan past āvīgajiem iedz īvot ājiem, gan vasarn īcu īpašniekiem sezonas laik ā.

Priedaine veidojusies k ā R īgai tuv ākais tur īgo ļaužu vasarn īcu rajons ar mežaparka rakstura apb ūvi lielos gruntsgabalos. T ā ir teritorija dz īvošanai un š ādu raksturu saglab ās ar ī turpm āk. Teritorijai ir jāatt īst ās k ā prestižai dz īves vietai, t ādai, k āda t ā bija, pirms tika izveidota Priedaines atkritumu izg āztuve un ražošanas uz ņē mums „K ūdra”. Ņemot v ērā Priedaines savrupo novietojumu, labas dz īves kvalit ātei ir nepieciešams nodrošin āt prim āro pakalpojumu sa ņemšanas iesp ējas. Teritorijas pl ānojum ā pied āvāts ap Priedaines centr ālo ielu – Lielo prospektu - att īst īt viet ējo centru, kas dod iesp ēju tuvu dz īvesvietai sa ņemt ikdien ā nepieciešamos pakalpojumus, t ādēļ tur tiek piem ērots Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas funkcion ālais zon ējums.

Priedaines v ēsturiskais vasarn īcu rajons ir iek ļauts valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu sarakst ā k ā viet ējas noz īmes pils ētb ūvniec ības piemineklis „Priedaines vasarn īcu rajons” (valsts aizsardz ības Nr.6088). Pl ānojuma ietvaros ir izstr ādāts priekšlikums š ī pieminek ļa individu ālajai aizsargjoslai. Priedain ē atrodas ar ī arheolo ģijas piemineklis „Priedaines apmetne” (valsts aizsardz ības Nr.8276). Papildus Aizsargjoslu likuma un likuma „Par kult ūras pieminek ļu aizsardz ību” pras ībām, ar ī teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos ir noteiktas pras ības kult ūras mantojuma aizsardz ībai.

Priedaines teritorijas novietojums Lielupes tieš ā tuvum ā, esoš ā piest ātnes infrastrukt ūra, Eiro 10 veloceli ņa un dzelzce ļa stacijas tuvums ir labi priekšnoteikumi, lai att īstu Lielupes krastu k ā noz īmīgu Jūrmalas ostas da ļu. Teritorija ir piem ērota dar ījumu, pakalpojumu un jahtu ostas infrastrukt ūras objektu att īst ībai.

Priedain ē atrodas da ļa no dabas lieguma „Lielupes gr īvas p ļavas”, kas ir Natura 2000 teritorija. Tās apsaimniekošanu nosaka 2004. gad ā apstiprin ātais dabas aizsardz ības pl āns. Priedaines teritorij ā ir meži, kas ir saglab ājami, pie ļaujot daž āda l īme ņa labiek ārtojumu. Dabas aizsardz ības teritorija (D1) noteikta, pamatojoties uz teritorijas pl ānojuma izstr ādes ietvaros veikto mežu teritoriju v ērt ējumu. Taj ās sastopams īpaši aizsarg ājams biotops - mežain ās j ūrmalas k āpas, kas atrodams ar ī patva ļī gi apb ūvētaj ā zemes vien ībā Balt ā k āpa 1503. Lai saglab ātu šo dabas teritoriju un nepie ļautu t ās tālāku degrad āciju, pl ānojum ā ietvertas pras ības turpm ākajai plānošanai un r īcībām.

Līdz šim Priedaines mier īgo dz īves ritmu trauc ēja tuvum ā esoš ā atkritumu izg āztuve un autotransporta kust ība uz to. 2010. gad ā ir veikti atkritumu izg āztuves rekultiv ācijas tehniskie darbi atbilstoši apstiprin ātajam rekultiv ācijas projektam. Turpm āk tiks veikti monitoringa pas ākumi, lai g ūtu zi ņas par rekultiv ācijas procesa norisi. Pēc monitoringa datiem izv ērt ējamas iesp ējas att īst īt teritoriju atbilstoši teritorijas pl ānojum ā noteiktajai at ļautajai izmantošanai. . Izv ērt ējot atkritumu izg āztuves un bijušo k ūdras izstr ādes vietu iesp ējamo turpm āko izmantošanu, kā piem ērot ākā zona šo teritoriju att īst ībai ir pied āvāta Att īst ības teritorija, kas var ētu veicin āt degrad ēto vietu daudzveid īgu izmantošanu, respekt ējot Priedaines dz īvojam ās apb ūves tuvumu. Teritoriju iekš ējais funkcion ālais zon ējums un telpisk ā strukt ūra nosak āma, izstr ādājot det ālpl ānojumus.

Teritorijas da ļā atrodas ar ī R īgas pils ētas Bolder ājas notek ūde ņu att īrīšanas iek ārtu d ūņ u lauki, kuru izmantošana pagaid ām netiek main īta. D ūņ u laukiem noteikta 200 m sanit ārā aizsargjosla.

6 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Bražciems

• Plat ība- 2,9 km 2 • 200 iedz īvot āji • Savrupm āju apb ūve, mazst āvu apb ūve pie dzelzce ļa, patva ļī ga apb ūve mež ā • Nav soci ālās infrastrukt ūras objektu • IADT Natura2000 dabas liegums „Lielupes grīvas p ļavas” • Pl ānot ā Priedaines kaps ētas teritorija • Autoce ļš A10, Priedaines tilts un caurlaižu punkts • Jūrmalas ūdenssaimniec ības att īst ības projekta II k ārtas ietvaros pl ānots izb ūvēt galvenos centraliz ētas ūdensapg ādes un kanaliz ācijas t īklus • Nav g āzes apg ādes t īklu • Valsts aizsarg ājamais kult ūras piemineklis Bab ītes pilskalns un Bab ītes muiža.

Telpisk ā v īzija Vizu āli kvalitat īva pils ētas telpa ar piem ērot ām funkcij ām, kas attaisno teritorijas k ā J ūrmalas v ārtu lomu.

Bražciems ir J ūrmalas v ārti – vieta, kas sniedz pirmo priekšstatu par pils ētu. Teritorijas pl ānojum ā ir uzsv ērts t ās uzdevums - prestiža, viesus uzrun ājoša, augstas kvalit ātes telpa ar attiec īga l īme ņa pakalpojumiem, veikaliem, labiek ārtotu ūdensmalu. T ā ieved un aicina t ālāk pils ētā, lai baud ītu kult ūru, izklaidi, vesel ības un akt īvo atp ūtu.

Pašlaik t ās veidols nav pievilc īgs, to boj ā neleg āli apb ūvētā un nepievilc īgā Bražciema meža teritorija, nepabeigt ā viesn īcas b ūve un bijušais atrakciju parks. Ar m ērķi celt vietas kvalit āti ir izstr ādāti īpaši noteikumi Priedaines tilta mezgla telpisk ās kompoz īcijas veidošanai. Teritorijai j ārada interese par Jūrmalu k ā akt īvu, sakoptu un viesm īlīgu pils ētu. Ar š ādu m ērķi pl ānojum ā ir noteiktas pras ības att īst ības priekšlikumus pamatot det ālpl ānojum ā un rast b ūvniec ības ieceres lab āko risin ājumu, veicot pl ānot ās apb ūves vizu ālās ietekmes anal īzi. Bražciema v ēsturiski veidojuš ās savrupm āju dz īvojam ās apb ūves teritorijas nosaka š īs teritorijas da ļas apb ūves m ērogu un raksturu, t āpēc teritorijas pl ānojum ā tiek ierobežots apb ūves augstums un noteikti sam ērīgi apb ūves r ādītāji.

Bražciema mazst āvu apb ūves teritorija Bab ītes muižas apk ārtn ē ir nosl ēgta un savrupa vieta, kuru var ētu atdz īvin āt dar ījuma funkcija. Teritorijas att īst ība b ūtu ieguvums ar ī Eiro10 veloceli ņa izmantot ājiem.

Noz īmīgu teritorijas da ļu aiz ņems pl ānotie Priedaines kapi, kuriem noteikta 300 m aizsargjosla. Kaps ētā paredz ēts izveidot teritorijas apbed ījumiem (l īdz ~10 ha plat ībā) un s ēru birzi (l īdz ~4 ha plat ībā). Teritorij ā vēlams izstr ādāt priekšlikumus kapu kop ējai kompoz īcijai, vizu ālā t ēla veidošanai, mazo arhitekt ūras formu dizaina risin ājumiem, apgaismojumam u.c.

Bražciema rietumu da ļā bijuš ās atp ūtas b āzes „Priedaine” degrad ētaj ā mež ā izdal ītas Jaukta kūrorta teritorijas, kuru m ērķis ir sniegt iesp ēju att īst īt k ūrorta pakalpojumus un ūdensmalas izmantošanu. Jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā Lielupes lab ā krasta da ļā rasts risin ājums ilgus gadus aktu ālajam jaut ājumam par neleg ālo apb ūvi dabas teritorij ās. Kopum ā, sal īdzinot ar sp ēkā esošo pl ānojumu, nav veiktas radik ālas izmai ņas funkcion ālaj ā zon ējum ā, ta ču atš ķir ības mekl ējamas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos un to detaliz ācijas pak āpē.

Varka ļu kan āls

• Plat ība - 1 km 2 • Nav apb ūvēta • Ūdenstilpe Varka ļu kan āls, kas atrodas ar ī Bab ītes novada teritorij ā. Tas savieno Bab ītes ezeru ar Lielupi. • IADT dabas liegums „Darmštates priežu audze” 7 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

• Māksl īgi veidota ūdenstilpne ar sl ūžām. Sl ūžas netiek darbin ātas. • Augsta spiediena sadales g āzes vads, SGRS, vid ēja spiediena g āzes vads. • Autoce ļš A10

Telpisk ā v īzija Akt īva rekre ācijas un dar ījumu teritorija pils ētas iedz īvot ājiem un viesiem, makš ķerniekiem un tirgot ājiem.

Teritorijas novietojums autoce ļa A 10 tieš ā tuvum ā un l īdzšin ējā izmantošana, t.i., tirgošan ās, makš ķer ēšana, peldēšan ās, nosaka ar ī š īs teritorijas turpm āko att īst ību k ā akt īvu, dar ījumu funkcijas ūdensmalas teritoriju. Ir nepieciešams rad īt š īs teritorijas īpaš ās v ērt ības un iez īmes, veidojot piest ātnes gan pie ūdens, gan autoce ļiem.

Varka ļu kan āla īpašo v ērt ību veidotu sasaiste ar dabas liegumu „Darmštates priedes”, kur ieder ētos atp ūtniekiem paredz ēts labiek ārtojums - soli ņi Lielupes krast ā, koka laipas, taci ņas un inform ācijas stendi, piknika un atp ūtas vietas.

Autoce ļa A 10 rekonstrukcijas projekt ā paredz ēts ne tikai noz īmīgu autoce ļa paplašin āšanu, galvenok ārt esoš ās ce ļa nodal ījuma joslas platum ā, bet ar ī transporta infrastrukt ūras objektu izb ūvi mežu teritorij ās blakus Varka ļu kan ālam, kas iev ērojami main ītu vides raksturu. Gan Varka ļu kan āla, gan Lielupes krastos ap t ā ieteku up ē noteiktas Ūdensmalas īpaš ās att īst ības zonas, kas kop ā ar neliel ām Jaukt ām dar ījumu apb ūves teritorij ām veido teritorijas turpm ākās att īst ības nosac ījumus, kas pie ļauj pakalpojumu, dar ījumu un tirdzniec ības objektu izb ūvi un veicinās topoš ā satiksmes mezgla daudzveid īgāku izmantošanu.

8 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

12.2. Bu ļļ uciems- Stirnurags (2)

• Plat ība- 3.9 km 2 • 935 iedz īvot āji • Daudzst āvu daudzdz īvok ļu un savrupm āju dz īvojam ā apb ūve. Izteikti nodal ītas viena no otras • Soci ālā infrastrukt ūra un pakalpojumi - Buļļ uciema estr āde un bijušais tautas nams, p ārtikas veikals, kafejn īca • Jūrmalas Br īvdabas muzejs. • IADT Natura 2000 dabas parks „Raga k āpa” • IADT Natura 2000 dabas liegums „Lielupes gr īvas p ļavas” • Bijuš ā uz ņē muma „J ūras l īcis” degrad ētā un neizmantot ā ražošanas teritorija • Lielupes osta un atseviš ķas piest ātnes • Nodrošin āta g āzes apg āde • Nav centraliz ētas ūdensapg ādes un kanaliz ācijas t īklu, da ļai teritorijas pl ānota to projekt ēšana un izb ūve J ūrmalas ūdenssaimniec ības att īst ības projekta II un III k ārtas ietvaros

Telpisk ā v īzija Pirm ā vieta, kura aicina iebraukt J ūrmal ā no j ūras puses, sagaidot ar gaismu un skaidriem sign āliem par to, ka esi iebraucis k ūrortpils ētā, kur ā akt īva ros ība mijas ar mier īgu atp ūtu, kur ā ir gaid īts ikviens, kas par savu ir izv ēlējies ūdens ce ļu.

Bu ļļ uciems v ēsturiski ir bijis savienojuma mezgls starp sauszemes un ūdens ce ļiem. Gar j ūras malu g āja ce ļš no R īgas uz Kurzemi un Pr ūsiju. Šobr īd t ā ir noma ļa teritorija, zin āmā m ērā atrauta no pārējās J ūrmalas. Bu ļļ uciema rajona att īst ība ir tieši saist īta ar risin ājumu š īs teritorijas savienošan ā ar pils ētu gan no j ūras pa ūdensce ļiem, gan veidojot jaunu sauszemes savienojumu. Bu ļļ uciema rajona īpaš ā noz īme pils ētas att īst ībā b ūs J ūrmalas ostas atpaz īstam ība, kuru rada efekt īvā un vizu āli pievilc īgā ūdensmalu un ūdens izmantošana.

Lielu da ļu Bu ļļ uciema aiz ņem Natura 2000 īpaši aizsarg ājam ā dabas teritorija dabas liegums „Lielupes gr īvas p ļavas”. Teritorijas apsaimniekošana veicama saska ņā ar dabas aizsardz ības pl ānu un individu ālajiem aizsardz ības un izmantošanas noteikumiem. Izstr ādājot jauno dabas aizsardz ības pl ānu, liel āka uzman ība j āpiev ērš p ļavu izmantošanai rekre ācijai, piem ēram, veidojot piest ātnes un atp ūtas vietas.

Bu ļļ uciems ir viena no pils ētas da ļā m, kur ā skaidri nodal āmas teritorijas ar rakstur īgu apb ūves tipu. Vasarn īcu apb ūve teritorij ā starp Lo ču, Vikingu un T īklu iel ām izveidojusies jau 20. gs. s ākum ā, savuk ārt kompakt ā daudzst āvu namu apb ūve austrumos no savrupm āju apb ūves rajoniem veidojusies līdz ar zvejnieku kolhoza „Uzvara” att īst ību 20. gs. 60. gados.

Savrupm āju apb ūve ir noteikta esošaj ās savrupm āju apb ūves teritorij ās, t ās paplašinot teritorij ā gar Lielupi. Akcent ējot šis pils ētas da ļas centru, daudzst āvu namu apb ūve l īdz 5 st āviem noteikta esošaj ās daudzst āvu apb ūves teritorij ās.

Bijuš ā uz ņē mums „J ūras L īcis” teritorij ā pl ānojuma izstr ādes laik ā apstiprin āts det ālpl ānojums, kur ā pl ānota savrupm āju apb ūve. Lai uzsv ērtu, ka Bu ļļ uciema bijušo ražot ņu teritorijas, pateicoties tuvajai pludmalei, ostai, dabas teritorij ām var ētu b ūt piem ērota vieta t ūrisma un k ūrorta pakalpojumu att īst ībai – viesn īcām, viesu m ājām, restor āniem un atp ūtas kompleksiem - , teritorij ā noteiktas ne tikai Jauktas dz īvojam ās apb ūves, bet ar ī Jauktas dar ījumu un K ūrorta teritorijas. Bu ļļ uciema t ālākās da ļas att īst ību ierobežojošs faktors ir transporta risin ājumi. Lai var ētu uz ņemt pieaugošu transporta slodzi, netrauc ēt iedz īvot ājus un atrisin āt piek ļū šanu vis ā teritorij ā l īdz Lielupes gr īvai, ir j āveic ielu t īkla rekonstrukcija un jābūvē jaunas ielas. Att īstoties ūdenstransportam, Bu ļļ uciems k ļū tu ērti sasniedzams no j ūras un upes.

Plašaj ās Jaun ās ostmalas teritorij ās ir plašs at ļauto izmantošanu kl āsts, lai veicin ātu ūdensmalu att īst ību un uzsv ērtu Lielupes ietekas j ūrā praktisko un simbolisko noz īmi pils ētā. Krastmal ā tiks veikta

9 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem mola izb ūve – hidrotehnisk ā b ūve uzlabos Lielupes ku ģojam ību, k ā ar ī kalpos kā apmekl ētāju piesaistes objekts.

Teritorij ā atrodas viet ējās noz īmes pils ētb ūvniec ības piemineklis „Stirnu rags”. Tā ir savrupa teritorija starp Vikingu ielu un Lielupi, kas veidojusies sen ā zvejniekciema viet ā agr ākaj ās Bu ļļ u muižas zem ēs. Teritorijai rakstur īgs neregul ārs pl ānojums, interesanta apb ūves ainava un skaistas skatu perspekt īvas uz upes krastu. 1993.gada teritorijas v ēsturiskaj ā izp ētē (arh. I.Dimbira) atz īts, ka teritorij ā ir maz arhitektoniski v ērt īgu ēku, bet fona apb ūve iev ērojami p ārb ūvēta, vai atrodas slikt ā tehnisk ā st āvokl ī. Svar īgākie elementi, kas veido pils ētb ūvniec ības pieminek ļa arhitektonisko un ainavisko v ērt ību, ir pl ānojuma sist ēma - v ēsturiski veidojies ainaviskais ielu t īkls, zemes vien ību neregul ārais raksturs, k ā ar ī br īvais apb ūves izvietojums. Š īs v ērt ības tiek aizsarg ātas, nosakot atbilstošas pras ības teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos.

Jaunaj ā pl ānojum ā liel ākoties ir saglab āti esoš ā pl ānojuma principi, ir preciz ētas pras ības vair āku teritoriju izmantošanai, piem ēram, Lašu iel ā ielu sarkan ās l īnijas noteiktas atbilstoši apstiprin ātajam det ālpl ānojumam. Atš ķir īgs ir bijušo ūdens att īrīšanas iek ārtu teritorijai piem ērotais zon ējums – t ā noteikta kā Jahtu ostas, nevis sabiedrisk ās apb ūves teritorija, lai veicin ātu jahtu piest ātņu att īst ību Lielupes krastos. 12.3. Lielupe (3)

• Plat ība- 4 km 2 • 885 iedz īvot āji • Daudzst āvu un mazst āvu daudzdz īvok ļu un savrupm āju dz īvojam ā apb ūve, kuras p ēdējo gadu apb ūves rezult ātā ir nedaudz sajaukuš ās • Pils ētb ūvniec ības piemineklis „ Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarn īcu rajons (Nr.6083) • Dabas teritorijas, mežu mas īvi, mežain ās J ūrmalas k āpas, atseviš ķas biolo ģiski vecas priežu audzes. • Noz īmīgi objekti- SIA „Tenisa centrs „Lielupe””, viesn īca „Lielupe” • Rezerves notek ūde ņu att īrīšanas iek ārtas • Lielupes kaps ēta

Telpisk ā v īzija Kvalitat īva dz īves, dar ījumu un atp ūtas vide. Viens no j ūrmalas atpaz īstam ības z īmoliem.

Pils ētas da ļa, kas v ēsturiski ir veidojusies k ā tur īgu ļaužu dz īves vieta. L īdz nekustam ā īpašuma tirgus „buma” gadiem, t ā galvenok ārt bija savrupm āju apb ūve. Šobr īd starp savrupm ājām pace ļas mazst āvu daudzdz īvok ļu nami. Ar ī šie m ājok ļi nav l ēti. Teritorij ās ap Meža un Bulduru prospektiem ir noteiktas Priežu parka apb ūves teritorijas, kur ās ar ī turpm āk pl ānots b ūvēt tikai sal īdzinoši lielas savrupm ājas liel ās zemes vien ībās.

Lielupes rezerves notek ūde ņu att īrīšanas iek ārtu teritorij ā noteiktas savrupm āju apb ūves teritorijas. P ēc rezerves kanaliz ācijas vada izb ūves l īdz Bolder ājas notek ūde ņu att īrīšanas iek ārt ām un teritorijas rekultiv ācijas tur var ētu veidoties savdab īgs dz īvojamais kvart āls, kur pie savrupm ājām b ūtu iesp ējams piebraukt ar ūdens transporta l īdzek ļiem. Lielupes tenisa centrs, viesn īca „Lielupe” un Lielupes ūdensmalas veidos akt īvas dar ījumu, atp ūtas un dz īves vides z īmolu, k ūrorta aktivit āšu mezglu. Pludmales da ļa paredz ēta klus ākai, mier īgākai atp ūtai.

Lielupes da ļā ir liels dabas teritoriju īpatsvars: Natura 2000 īpaši aizsarg ājam ā dabas teritorija - dabas parks „Raga k āpa”, pils ētas meži, ar ī krasta k āpu aizsargjosl ā un Lielupes krastmalas josla. Teritorijas pl ānojum ā dabas teritoriju izmantošana noteikta, atbilstoši to aizsardz ības rež īmam un rekreat īvajam potenci ālam.

10 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

12.4. Lielupe- Bulduri- Dzintari uz dienvidiem no dzelzce ļa (4)

• Plat ība- 3 km 2 • 2934 iedz īvot āji • Izteikti jaukts dz īvojam ās apb ūves raksturs - jaunas un v ēsturiskas savrupm ājas, mazst āvu ēkas, jauni un padomju laika daudzst āvu nami. • Dzelzce ļa stacijas „Lielupe” un „Bulduri” • Pils ētb ūvniec ības pieminek ļi - Dzintaru - Bulduru vasarn īcu kvart āli ( Nr.6084 ); Vecbulduru zvejniekciems un vasarn īcu rajons ( Nr.6093 ) Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarn īcu rajons ( Nr.6083 ) • IADT dabas liegums „Lielupes gr īvas p ļavas” • Dabas teritorijas- mežu mas īvi, kuros sastopamas mežain ās J ūrmalas k āpas, biolo ģiski vecas priežu audzes, melnalkš ņu staign āji • Noz īmīgi objekti - L īvu akvaparks, J ūrmalas te ātris, Bulduru kult ūras nams, t/c Rimi, Bulduru slimn īca, Valsts Bulduru d ārzkop ības vidusskola, Lielupes vidusskola

Telpisk ā v īzija Noz īmīgs pils ētas telpisk ās kompoz īcijas mezglu punkts; p ārdom āti, kvalitat īvi arhitekt ūras risin ājumi un funkciju izk ārtojums.

Pils ētas da ļa, kurai ir liela noz īme pils ētas pirm ā iespaida rad īšan ā. Pils ētas da ļa, kurai cauri izbrauc visi J ūrmalas viesi, kas ierodas virzien ā no R īgas.

Gandr īz pusi teritorijas aiz ņem pils ētas meži un Lielupes krastmalas josla, bet apb ūves teritorijas var sagrup ēt četr ās rakstur īgās da ļā s. T ās ir: • akt īvā dar ījumu zona tieš ā Lielupes tilta apk ārtn ē; • savrupm āju kvart āli, tostarp v ēsturisk ās apb ūves piem ēri; • jaukta dz īvojam ās, kuru veido savrupm āju un daudzdz īvok ļu ēku moza īka; • vienotais Valsts Bulduru d ārzkop ības vidusskolas komplekss.

Teritorijas pl ānojuma risin ājumi izstr ādāti, respekt ējot situ āciju un šo teritoriju att īst ības iesp ējas pils ētas kop ējā telpiskaj ā strukt ūrā.

Šobr īd spilgt ākais akcents teritorij ā ir Līvu akvaparka b ūve pie Priedaines tilta, par kuras izskatu un novietojumu ir daž ādi viedok ļi, ar ī krasi negat īvi v ērt ējumi. Ņemot v ērā šo pieredzi, teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos ir ietvertas pras ības turpm āk apb ūves iecer ēm tilta apk ārtn ē veikt vizu ālas ietekmes anal īzi, nov ērt ējot to iek ļaušanos pils ētb ūvnieciskaj ā kompoz īcij ā.

Ņemot v ērā R īgas ielas satiksmes intensit āti un t ās rad īto troksni, k ā ar ī iesp ējamo pievienoto vērt ību dar ījumu objektiem, teritorijas ap R īgas ielu noteiktas dar ījumu funkcijai. Dz īvojam ās apb ūves teritorijas noteiktas esošaj ās apb ūves teritorij ās, to tipu un apb ūves parametrus sam ērojot ar esošo apb ūvi.

Vien ības prospekts ir vien īgā iela, kurai ir dzelzce ļa p ārbrauktuve. L īdz ar to Vien ības prospekts kļuvis par rajona galveno ielu. Uzsverot šo raksturu, teritorijas pl ānojum ā ap prospektu noteiktas Jauktas dar ījumu teritorijas. To m ērķis ir veicin āt šaj ā teritorij ā viet ējo, ikdienas pakalpojumu att īst ību.

Liel ās, nesadrumstalot ās mežu plat ības ir noteiktas k ā Dabas teritorijas un Apst ādījumu un atp ūtas teritorijas. IADT „Lielupes gr īvas p ļavas” apsaimniekošanas pras ības nosaka dabas aizsardz ības pl āns un vides aizsardz ības normat īvie akti.

Īpaš ā zona „Lielupes ūdensmala” noteikta upes krastmal ā Priedaines tilta apk ārtn ē ar m ērķi aktiviz ēt krastmalas un upes izmantošanu atp ūtai un pakalpojumiem.

Valsts Bulduru d ārzkop ības vidusskolas un t ās apk ārt ējās labiek ārtot ās teritorijas ir iek ļautas Sabiedrisk ās apb ūves zon ā. Paplašin ātas ir Jauktas dar ījumu teritorijas ap Lielupes tilta mezglu, jaunas 11 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem dz īvojam ās apb ūves veidošana šaj ā viet ā ir ierobežota (iz ņē mums ir daudzfunkcion ālas ēkas), lai veicin ātu dar ījumu un pakalpojumu objektu izb ūvi un veidotu ros īgu un daudzveid īgu pils ētvidi.

12.5. Dzintari - Majori uz dienvidiem no dzelzce ļa (5)

• Platība- 3,1 km 2 • Iedz īvot āji- 3865 • Izteikti bl īvs savrupm āju apb ūves rajons • Jaunu un padomju laika daudzst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūve Lielupes krast ā, Pliekš āna, Turaidas un Nomales ielas galos. • Pils ētb ūvniec ības piemineklis- „Majoru - Dzintaru vasarn īcu kvart āls”( Nr.6087 ) • IADT dabas liegums „Lielupes gr īvas p ļavas” • Mežu mas īvs, kur ā sastopamas biolo ģiski vecas priežu audzes un melnalkš ņu staign āji • Noz īmīgi objekti- Majoru muiža, Majoru pamatskola un sporta halle, piest ātne „Majori”, s ākumskola „Ābel īte” • Tehniskie objekti – J ūrmalas autobusu parks, CET J ūrmalas t īklu rajons, J ūrmalas gaisma, LV ĢMA centra laboratorijas departaments

Telpisk ā v īzija Labas kvalit ātes dz īves vieta ar att īst ītu ūdensmalas teritoriju, kur ā pieejami gan ēdin āšanas un akt īvas atp ūtas pakalpojumi, gan dabas t ūrisma un atp ūtas infrastrukt ūra.

Teritorija ir izteikti savrupa, nodal īta no p ārējās J ūrmalas pils ētas ar dzelzce ļa l īniju. Tr ūkst pārbrauktuvju un nok ļū t otrpus dzelzce ļam ar automaš īnu ir iesp ējams vien īgi p āri Dzintaru gaisa pārvadam vai m ērojot ce ļu pa nelielaj ām ieli ņā m gar Lielupi. Pils ētas da ļa ir krasi atš ķir īga un noš ķirta no akt īvās un t ūristu apmekl ētās Majoru da ļas starp dzelzce ļu un j ūru.

Jau 19. gs. beig ās un 20. gs. s ākum ā veidojušies izteikti mazi zemes gabali Majoros starp Lielupi un dzelzce ļu, jo l īdz pat 1920. gadam bija aizliegts dal īt lielos Majoru muižas īpašumus, kas veicin āja zemnieku un zvejnieku zemes sadal īšanu zemes gabalos l īdz 800 m 2, lai apmierin ātu vasarnieku augošo piepras ījumu p ēc apb ūves gabaliem. L īdz ar to Majori att īst ījās k ā bl īvas apb ūves teritorijas.

Laika gait ā vasarn īcu apb ūves teritorijas k ļuva par bl īvu savrupm āju apb ūves rajonu. Š āda galven ā izmantošana tika noteikta ar ī J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā 1995-2007 (2009) un tiek saglab āta ar ī jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā. Liel āko īpatsvaru šaj ā pils ētas da ļā veido savrupm āju apb ūves teritorijas (5DzS) ar 30% maksim ālo apb ūves bl īvumu. Savrupm āju apb ūves teritorij ās, atš ķir ībā no sp ēkā esoš ā pl ānojuma, at ļaut ā izmantošana ir tikai savrupm āju b ūvniec ība, pakalpojumu objektu izveidi pie ļaujot viet ēja centra teritorij ās, t ādej ādi saglab ājot savrupm āju rajoniem rakstur īgo dz īves vidi. Priežu parka apb ūves teritorij ās (5DzP) gar dzelzce ļu ir noteikts divreiz maz āks apb ūves bl īvums (12%), saglab ājot šo rajonu mežaparka apb ūves raksturu. Daudzst āvu daudzdz īvok ļu m āju (5DzD) apb ūves teritorijas noteiktas atbilstoši situ ācijai – ar daudzdz īvok ļu m ājām apb ūvētaj ās zemes vien ībās. Saglab āts ēku augstums - 5 st āvi daudzst āvu ēkām. Majoru vidusskola, Majoru sporta halle un s ākumskola „ Ābel īte”, t āpat k ā sp ēkā esošaj ā pl ānojum ā, noteiktas k ā sabiedrisk ās apb ūves teritorijas (5SA1). Taj ā ir ierobežota at ļaut ā izmantošana - izgl ītības pakalpojumu objekts un sporta objekts, t ādej ādi garant ējot šo funkciju saglab āšanu. Kā atš ķir īga Sabiedrisk ās apb ūves teritorija (5SA2) noteikta Majoru muiža. Ņemot v ērā š ī objekta pašreiz ējo st āvokli, sniegtas plaš ākas iesp ējas att īst īt sabiedr ībai noz īmīgus pakalpojumus - kult ūras, izgl ītības, soci ālās un veselības apr ūpes pakalpojumus, k ūrorta un sabiedrisk ās ēdin āšanas.

Jauktas dar ījumu (5JD) un Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas (5JDz1) noteiktas gar Lielupi un esošaj ās dar ījumu un tehniska rakstura pakalpojumu objektu teritorij ās, lai veicin ātu šo teritoriju sak ārtošanu un iek ļaušanos pils ētvid ē, pie ļaujot plaš ākās izmantošanas iesp ējas. T ā k ā teritorijas robežojas ar savrupm āju apb ūvi, maksim ālais at ļautais ēku augstums ir noteikts 15m.

12 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Pils ētas da ļā noteiktas tr īs veidu dabas teritorijas. Dabas aizsardz ības teritorijas (D1) noteiktas Natura 2000 IADT „Lielupes gr īvas p ļavas”, k ā at ļauto izmantošanu paredzot dabas aizsardz ības infrastrukt ūru, kura izvietojama un saska ņojama atbilstoši 16.03.2010. MK noteikumiem Nr.264 " Īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju visp ārējie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi" pras ībām. Dabas teritorijas (D2) noteiktas, lai veicin ātu dabas teritoriju iek ļaušanu pils ētas da ļas ikdienas dz īvē - sp ēles, pastaigas, pikniki, utml. Taj ās at ļauts ier īkot uz izb ūvēt celi ņus, takas, vieglas konstrukcijas br īvdabas sporta sp ēlēm un citu labiek ārtojumu. K ā Apst ādījumu un atp ūtas teritorijas (D3) noteiktas cilv ēku pārveidotas un izveidotas dabas teritorijas - skv ērs, mazd ārzi ņi un dabas teritorijas gar dzelzce ļu.

12.6. Lielupe - Jaundubulti uz zieme ļiem no dzelzce ļa (6)

• Plat ība- 4,8 km 2 • 4515 iedz īvot āji, viens no apdz īvot ākajiem rajoniem • Jūrmalas „sirds” • Jūrmalas šaur ākā vieta starp Lielupi un j ūru - 300 m • Akt īvākā un apmekl ētākā pludmale • Dzelzce ļa stacijas „ Dubulti” un „Majori” • Pils ētb ūvniec ības pieminek ļi- Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarn īcu rajons (Nr.6083 ) • Noz īmīgi objekti - Jomas iela, Dzintaru koncertz āle, viesn īcas Baltic beach hotel un Hotel Jurmala SPA, sanatorija „Belorusija”, Dzintaru mežaparks, Jūrmalas pils ētas domes ēka, Valsts prezidenta rezidence, Rakstnieku nams, Dubultu luter āņ u bazn īca, Bulduru luter āņ u bazn īca, sporta nams „Tauren ītis”, J ūrmalas pils ētas muzejs, Marienb āde, Dzintaru p ārvads

Telpisk ā v īzija Latvijas galven ā g ājēju iela. Sabiedrisk ās dz īves centrs. Tikšan ās vieta.

Pils ētas centr ālā da ļa starp dzelzce ļa l īniju, R īgas j ūras l īč a pludmali, 13. l īniju Lielup ē, Amulas ielu un F.Br īvzemnieka ielu Jaundubultos.

Rīgas J ūrmala - sen ākā peldvieta J ūrmalas pils ētā, pirm ā atp ūtnieku apmešan ās vieta, pirmais Jūrmalas ekskluz īvo vasarn īcu apb ūves rajons, pirm ās viesn īcas, sanatorijas un peldiest ādes. Rīgas J ūrmala ir pirms ākums J ūrmalai k ā ekskluz īvai k ūrortpils ētai.

Gandr īz visa teritorijas ietilpst pils ētb ūvniec ības pieminekl ī „Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarn īcu rajons”. Š īs J ūrmalas da ļas pils ētb ūvniecisk ās strukt ūras veidošan ās aizs ākās 19.gadsimta s ākum ā. To veido rajoni, kuri s ākotn ēji att īst ījušies neviendab īgi un savrupi, bet v ēlāk sapl ūduši, t āpēc to pl ānojumam un raksturam ir gan kop īgas, gan atš ķir īgas iez īmes. Rakstur īgākā strukt ūra ir ortogon āls kvart ālu un zemes vien ību pl ānojums ar galvenaj ām iel ām paral ēli j ūrai. Atš ķir īga Dubultu da ļa, kur redzamas ar ī neregul āra pl ānojuma iez īmes, jo, pl ānojot vasarn īcu koloniju, izmantoti esošie ce ļi.

Vēsturiskaj ā apb ūvē sastopama liela arhitekt ūras stilu daž ādība – historisms (ar neoklasicisma, eklektisma u.c. ietekmi), t.s. sen ākais J ūrmalas stils un v ēlākais – ekspres īvais un kompaktais J ūrmalas stils, 20.gs. 20-to gadu izkopti lakoniskais konstrukt īvisms un 30-to gadu racion ālais funkcion ālisms, k ā ar ī virkne ēku, kas veidotas p ēc pašu īpašnieku gaumes un p ārst āv t ā d ēvēto subjekt īvo arhitekt ūru. Padomju laik ā v ēsturisk ā pils ētb ūvniecisk ā strukt ūra – gan pl ānojuma sist ēma, gan apb ūves m ērogs - daudzviet ir sagrauta. Jaunb ūvēm atv ēlētās zemes plat ības un b ūvju m ērogi maina tradicion ālo J ūrmalas apb ūves raksturu, veido visai agres īvus akcentus pils ētainav ā.

Teritorij ā ir tr īs funkcion āli atš ķir īgas da ļas. Austrumu pus ē aptuveni l īdz Dzintaru mežaparkam (Piest ātnes ielai) domin ē m ājok ļa funkcija - savrupm āju apb ūve. Šaj ā da ļā ir tikai atseviš ķi liel āki

13 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem sabiedriski un dar ījumu objekti, piem ēram, viesn īca „Lielupe”. No piest ātnes ielas l īdz teritorijas robežai Amulas iel ā, uz j ūras pusi no galven ās ma ģistr ālās ielas (Edinburgas prospekts - Lienes iela – Jomas iela – Z. Meierovica prospekts – Dubultu prospekts) iez īmējas pils ētas centrs – jauktas apb ūves teritorijas ielu front ē ar lielu komercapb ūves – viesn īcu, izklaides, tirdzniec ības un ēdin āšanas uz ņē mumu īpatsvaru. Kvart ālu dzi ļum ā savuk ārt ir viengabalain āka dz īvojam ā savrupm āju apb ūve. Kopum ā t ā ir akt īvākā un atpaz īstam ākā pils ētas da ļa, kuru liel ā m ērā identific ē ar Jomas ielu. Dubultos, uz upes pusi no Dubultu prospekta, atrodas savrups daudzdz īvok ļu ēku mikrorajons - pils ētb ūvniec ības paraugs ar tipisku daudzdz īvok ļu ēku grup ējumu br īvā pl ānojum ā ap kop ējiem pagalmiem.

Rīgas J ūrmala ir J ūrmalas centrs, kas nosaka nepieciešam ību t ās teritorij ā saska ņot visplaš āko interešu spektru- dar ījumu un dz īvojam ā vide, viesn īcas un naktsklubi, pils ētas viesi un viet ējie iedz īvot āji. Liel ākā aktivit āšu radoš ā objektu koncentr ācija ir Dubultos, ap Jomas ielu, šaur ākaj ā J ūrmalas pils ētas da ļā . Da ļā , kur ā atrodas galvenie objekti, kas visai Latvijai un arī da ļai Eiropas ir zin āmi, t.i., Jomas iela un Dzintaru koncertz āle. T ā ir teritorija, kuras att īst ībai ir noteicoša loma, lai var ētu sasniegt J ūrmalas strat ēģ isko m ērķi – izveidot modernu k ūrortpils ētu.

Teritorijas pl ānojuma risin ājumi R īgas j ūrmalai izstr ādāti, balstoties uz situ āciju un ņemot v ērā pils ētas strat ēģ ijas m ērķus. Austrumu da ļā noteiktas liel ākoties savrupm āju apb ūves teritorijas, iz ņemot atseviš ķus esošos dar ījumu un pakalpojumu objektus, kas ietverti jauktas apb ūves zon ās. Lai aktiviz ētu viet ēja rakstura ikdienas pakalpojumu att īst ību, abpus Vien ības prospektam noteikta Jaukta dar ījumu teritorija. Daudzst āvu daudzdz īvok ļu apb ūves teritorijas noteiktas atbilstoši situ ācijai, jauni daudzdz īvok ļu apb ūves kvart āli netiek pl ānoti. Pašvald ības funkciju īstenošanai nepieciešamie objekti noteikti k ā sabiedrisk ās apb ūves teritorijas.

Liel āko teritorijas da ļu veido daž āda rakstura jauktas apb ūves zonas, kas kopum ā nosaka pils ētas dar ījumu, iepirkšan ās, k ūrorta, atp ūtas un pakalpojumu centra raksturu.

Pārējā teritorij ā ir noteikta izteikti daudzfunkcion ālas apb ūves zona, kur l īdztekus dar ījumu, atp ūtas un pakalpojumu objektiem, at ļauts b ūvēt ar ī savrupm ājas. Apb ūves noteikumi izstr ādāti, apzinoties š īs teritorijas kult ūrv ēsturisko v ērt ību un respekt ējot t ās pils ētb ūvniec ības pieminek ļa statusu. Vēsturisk ā pils ētb ūvniecisk ā strukt ūra, apb ūves m ērogs un raksturs ir t ā m ēraukla, p ēc kuras vadoties ir noteikta gan zemes vien ību veidošanas pras ības, gan sam ērīgi apb ūves parametri (maksim ālais b ūvju augstums – 12m, divi st āvi un jumta izb ūve; maksim ālais apb ūves bl īvums – 25%). Š ādas pras ības attiecas uz visu veidu apb ūvi, ar ī dar ījumu un pakalpojumu objektiem.

Atseviš ķos kvart ālos Jomas ielas un Turaidas ielas front ē noteiktas jauktas apb ūves zonas, kur ās netiek paredz ēts veidot jaunas dz īvojam ās ēkās. Dz īvoklis k ā izmantošana at ļauts daudzfunkcion ālās ēkās, ja tas atrodas augš ējos st āvos un t ā plat ība neaiz ņem vair āk k ā 50% no ēkas kopplat ības. Daudzfunkcion ālu ēku apakš ējos st āvos ier īkojami tirdzniec ības, pakalpojumu un dar ījumu objekti, kas atbilst Jomas ielas īpašajai lomai pils ētā un publiskajam raksturam.

Liel ākās Dabas teritoriju joslas stiepjas gar pludmali, krasta k āpu aizsargjosl ā. Šaj ā kategorij ā, tāpat k ā esošaj ā pl ānojum ā, paliek ar ī liel ākie meža nogabali Jaundubultos un abpus Meža prospektam. Noz īmīgākā apst ādījumu teritorija šaj ā pils ētas da ļā ir Dzintaru Mežaparks.

Teritorij ā ar kadastra numuru 13000100102 (Dubulti 0102), pašvald ībai v ēsturiski piederošaj ā zemes gabal ā (sp ēkā esošaj ā pl ānojum ā dabas pamatnes zon ējums) ir iez īmēta Kūrorta teritorija. Š ī vieta ir paredz ēta, lai J ūrmalas pils ētai piesaist ītu k ādu no slaven ākajiem pasaules k ūrortviesn īcu z īmoliem - glob ālajiem tirgus l īderiem (Marriott International, Hyatt Hotels & Resorts, Four Seasons Hotels, Hilton, Intercontinental Hotels and Resorts, Crowne Plaza Hotels and Resorts, u.c.). Teritorijai noteikti papildus nosac ījumi (risin ājumu izv ēlas atkl ātā arhitekt ūras un pils ētb ūvniec ības konkurs ā, biolo ģisk ās daudzveid ības izp ēte, teritorij ā j ānodrošina br īva pieeja sabiedr ībai, to aizliegts nožogot). Sal īdzinot ar iepriekš ējo pl ānojumu, abpus Vien ības prospektam noteiktas Jauktas dar ījumu teritorijas, lai veidotu viet ējo centru ar plaš āku pakalpojumu kl āstu. Papildus noteiktas jaunas K ūrorta teritorijas pludmales tuvum ā.

14 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

12.7. Dubulti uz dienvidiem no dzelzce ļa (7)

• Plat ība- 2,5 km 2 • Padomju laika daudzst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūve • Esošas un bijušas ražošanas teritorijas starp Slokas ielu un Lielupi, no kur ām da ļa ir degrad ētas • Jaundubultu un Dubultu kaps ēta • IADT dabas liegums „Lielupes gr īvas p ļavas” • Mežu mas īvs, kur ā sastopami aizsarg ājami biotopi- biolo ģiski vecas priežu audzes, melnalkš ņu staign āji, mežain ās J ūrmalas k āpas, dabisko mežu biotops, biolo ģiski veci ozoli • Noz īmīgi objekti- soci ālās integr ācijas centrs, „Koledža RRC” , J ūrmalas siltums, J ūrmalas ATU, a/s Latvijas G āze J ūrmalas iecirknis

Telpisk ā v īzija Teritorija ar augstu pievienoto v ērt ību gan biznesa, gan atp ūtas, gan vides jom ā.

Pils ētas da ļas robežas iez īmē dzelzce ļa l īnija zieme ļos, Lielupe dienvidos un austrumos, bet rietumos – Lielupes iela, Skuju iela un Lielupes ielai tuv ējais meža kvart āls. Lai uzlabotu Jaundubultu pils ētvides kvalit āti un att īst ības potenci ālu, teritoriju nepieciešams radik āli rekonstru ēt, jo liela t ās da ļa v ērt ējama k ā degrad ētas vietas ar zemas b ūvniec ības kvalit ātes utilit ārām b ūvēm. Pašlaik lielāko da ļu apb ūves veido ekstens īvi izmantotas ražošanas un tehnisk ās apb ūves teritorijas, starp t ām ir atseviš ķas savrupm āju grupas. Liel ākais sabiedriskas noz īmes objekts ir SIVA „Koledža RRC”. Teritorijas dienvidu da ļā atrodas viens no mas īvākajiem daudzdz īvok ļu apb ūves kvart āliem, kas ekspon ējas J ūrmalas siluet ā no liela att āluma – p āri Lielupes l īcim no Majoriem. Neveiksm īgs apb ūves izk ārtojums daudzviet norobežo pieeju Lielupei. Kop ējā apb ūves strukt ūra ir sam ērā haotiska. Galven ā transporta ass ir Slokas iela, neregul ārais ielu t īkls ap to nav att īst īts. Šaj ā teritorij ā pl ānota J ūrmalas v ērien īgākā transporta b ūve – jauns Lielupes tilts ar piesl ēgumu mezgliem. Lielu teritorijas da ļu aiz ņem neapb ūvētas dabas teritorijas – Lielupes p ļavas un mežs. Te atrodas ar ī Dubultu un Jaundubultu kapi.

Pašlaik att ālo un nepiln īgi izmantoto teritoriju b ūtiski ietekm ēs jaun ā tilta b ūvniec ība, radot jaunu ērtu savienojumu ar J ūrmalas apvedce ļu un uzlabojot saikni ar R īgu. Š īs b ūves var dot jaunu impulsu teritorijas attīst ībai, t āpēc jaunaj ā teritorijas pl ānojum ā pils ētas da ļa tiek pozicion ēta k ā akt īva dar ījumu teritorija, kur ā nodrošin āta ar ī laba pils ētvides, tostarp dz īves vides, kvalit āte.

Teritorijas zieme ļu da ļā pl ānots izvietot pils ētas noz īmes enkurobjektu – sporta kompleksu ar stadionu un ar to saist ītaj ām b ūvēm, sporta kompleksa izb ūvei at ļauts palielin āt maksim ālo apb ūves bl īvumu l īdz 80% un noteikti īpaši nosac ījumi teritorijas izmantošanai.

Gandr īz visas apb ūves teritorijas šaj ā pils ētas da ļā ietvertas Jauktas dar ījumu un Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritoriju grup ā. Iz ņē mumi ir atseviš ķā s zemes vien ības, kas nepieciešamas sabiedr ībai noz īmīgu funkciju veikšanai un noteiktas k ā Sabiedrisk ās apb ūves teritorijas. Jauktas apb ūves teritorijas dal ītas, atbilstoši taj ās at ļautajai izmantošanai.

Aptuveni puse š īs pils ētas da ļas nav apb ūvēta un ir noteikta k ā daž āda veida dabas teritorijas. IADT dabas liegums „Lielupes gr īvas p ļavas” noteiktas k ā Dabas aizsardz ības teritorija, Liel āko īpatsvaru (mežu plat ības, Lielupes krasti) pl ānoti k ā pils ētnieku atp ūtas vietas un ietverti Dabas teritoriju kategorij ā, bet pie kaps ētas un daudzdz īvok ļu dz īvojam ās apb ūves grupas, ar ī Lielupes krast ā pie Rami ņu attekas atz īmētas ar ī Apst ādījumu teritorijas. Lai aktiviz ētu Lielupes ūdensmalas izmantošanu, gar krastu, viet ās, kur tas pie ļaujams, raugoties no dabas aizsardz ības viedok ļa, ir noteiktas ar ī īpaš ās att īst ības zonas – Lielupes ūdensmalas teritorijas. Te iesp ējams att īst īt daudzveid īgu, ar sportu, ūdenstransportu un atp ūtu uz ūde ņiem saist ītu infrastrukt ūru un pakalpojumus.

Sam ērā lielu teritorijas da ļu aiz ņem pl ānot ās satiksmes infrastrukt ūras teritorijas, kas noteiktas atbilstoši Jaundubultu tilta b ūvju orient ējošam izvietojumam. Taj ās ir noteikti izmantošanas aprobežojumi, kas attiecas uz īpašo Satiksmes infrastrukt ūrai rezerv ēto teritoriju.

15 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Šaj ā pils ētas da ļā funkcion ālās zonas veido viengabalain āku strukt ūru nek ā sp ēkā esošaj ā pl ānojum ā, ta ču ir piem ērots plaš āks at ļauto izmantošanu spektrs. Sniegta iesp ēja att īstīt dabas teritorijas, lai t ās b ūtu piem ērot ākas iedz īvot āju akt īvās atp ūtas vajadz ībām, vienlaikus nenoplicinot dabas v ērt ības.

12.8. Jaundubulti - Vaivari uz dienvidiem no dzelzce ļa, Druvciems – Valteri – Krastciems (8)

• Plat ība- 14,2 km 2 • 5349 iedz īvot āji • Savrupm āju apb ūves teritorijas, starp pried ēm, ar atseviš ķiem viet ēja rakstura pakalpojumu objektiem starp dz īvojam ām m ājām • Lielupes palienu p ļavas ar aizsarg ājamu p ļavu biotopu • Mežu mas īvi ar aizsarg ājamiem biotopiem- biolo ģiski vecas priežu audzes, melnalkš ņu staign āji, mežain ās J ūrmalas k āpas un dabisko mežu biotops. • Noz īmīgi objekti- Valteru bijušais ugunsdz ēsēju depo, CSDD J ūrmalas noda ļa.

Telpisk ā v īzija Laba dz īves vide, kas sev ī ietver mieru, sak ārtotu dabas vidi, pieejamu satiksmes infrastrukt ūru, prim āros pakalpojumus, kas nepieciešami sadz īves nodrošin āšanai savrupm āju iedz īvot ājiem.

Pils ētas da ļa, kur ā ietveri Jaundubulti, Vaivari zem dzelzce ļa, Druvciems, Valteri un Krastciems noteikta uz dienvidiem no dzelzce ļa l īnijas l īdz Lielupei, starp Slokas bijušo pap īrfabriku rietumos, Lielupes ielu, Skuju ielu un Ražas ielu austrumos. Tas ir pils ētas liel ākais savrupm āju dz īvojamais rajons. Starp savrupm ājām ir vien daži komerci āli objekti, kas atrodas izklaidus, neveidojot liel ākas dar ījumu apb ūves grupas. Ir ar ī atseviš ķas daudzdz īvok ļu ēkas. Dzelzce ļam tuv ākie kvart āli ir bl īvi apb ūvēti, bet rajonam uz dienvidiem no D āvja ielas ir rakstur īga moza īkveida strukt ūra, kur m āju grupas mijas ar v ēl neapb ūvētiem zemesgabaliem.

Kopum ā šaj ā teritorij ā ir tipiska savrupm āju kvart ālu dz īves vide - klusa, priv āta, za ļa, ar d ārziem un pried ēm, nosl ēgta telpa, ar l ēnu dz īves ritmu, zemu automaš īnu kust ības intensit āti viet ējās iel ās. K ā tr ūkumu var ētu min ēt skopo ikdienas pakalpojumu kl āstu. Pašu j ūrmalnieku uztver ē š ī da ļa ir J ūrmalas lauki.

Dzelzce ļam tuv ējā pils ētas da ļā ir divi pils ētb ūvniec ības pieminek ļi: kvart āli starp Kal ēju ielu un Ezera ielu l īdz Ģertr ūdes prospektam ietilpst valsts noz īmes pils ētb ūvniec ības pieminek ļa „Vaivaru - Asaru - Mellužu - Pumpuru - Jaundubultu vasarn īcu rajons” teritorij ā, bet kvart āli starp Skautu ielu, D āvja ielu, Valtera Prospektu un Zemgales prospektu veido viet ējās noz īmes pils ētb ūvniec ības pieminekli „Vaivaru - Asaru - Mellužu vasarn īcu kvart āli”. Abos pieminekļos par galvenaj ām v ērt ībām uzskat āma v ēsturisk ā pl ānojuma sist ēma - ielu t īkls, zemes vien ību dal ījums, proporcijas un strukt ūra, k ā ar ī apb ūves apjomu mērogs, ēku izvietojuma ritms iel ā, pielietotie celtniec ības materi āli, ēku dekori un citi elementi.

Teritorijas visai viendab īgais raksturs ir noteicis pl ānojuma risin ājumus – taj ā domin ē Savrupm āju apb ūves un Priežu parka apb ūves teritorijas. Ņemot v ērā īpašumu pieder ību un neapb ūvēto teritoriju fragment ēto strukt ūru, pl ānojum ā k ā apb ūves teritorijas ir noteiktas ar ī vair ākas iepriekš dabas pamatnes teritoriju kategorij ā ietvertas zemes vien ības. Iedz īvot āju atp ūtai atv ēlētas Apst ādījumu un atp ūtas teritorijas un lielie mežu nogabali, kas noteikti kā Dabas teritorijas. Dabas teritoriju kategorij ā ietilpst ar ī Lielupes piekrastes p ļavas kur vair ākās viet ās atz īmētas īpaš ās att īst ības zonas – Lielupes ūdensmalas teritorijas, kur iesp ējams att īst īt ūdenssporta un atp ūtas infrastrukt ūru un pakalpojumus, ja priekšlikums ir pamatots un tam ir izstr ādāts det ālpl ānojums. Ar ī p ārējā teritorij ā pakalpojumu objektu risin ājumi ir skat āmi individu āli – izstr ādājot det ālpl ānojumu. Iz ņē mumi ir teritorijas Piekrastes ielas un Valtera prospekta krustojum ā, D ārzu iel ā kvart ālā starp Vasaras ielu un Ģertr ūdes prospektu un Ķī šu ielas apk ārtn ē. Šaj ās zon ās pakalpojumu un tirdzniec ības objektu veidošanai nav ierobežojumu. Ap bijušo 16 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Valteru ugunsdz ēsēju depo jau šobr īd ir viet ējie pakalpojumu objekti, turkl āt depo ir noz īmīgs objekts viet ējiem iedz īvot ājiem, jo saist ās ar atmi ņā m par sabiedrisko dz īvi, kuru ir v ēlme atjaunot.

Sabiedrisk ās apb ūves teritorijas ir noteiktas pašvald ības funkciju nodrošin āšanai; pl ānota ar ī Slokas kaps ētas paplašin āšana otrpus Mežmalas ielai.

Balstoties uz zemes vien ību strukt ūras esoš ās apb ūves izv ērt ējumu, ir noteiktas jaunas teritorijas savrupm āju att īst ībai, tostarp ar ī zemes vien ībās, kas ir pašvald ības īpašum ā.

12.9. Jaundubulti - Vaivari uz zieme ļiem no dzelzce ļa (9) • Plat ība- 4,6 km 2 • 2926 iedz īvot āji • Bl īva savrupm āju apb ūves teritorija tuvu pie j ūras, ar atseviš ķiem liela apb ūves apjoma objektiem, kas galvenok ārt ir dar ījumu vai sabiedriska rakstura b ūves • Dzelzce ļa stacijas- Asari, Vaivari, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti • Mežu mas īvi ar aizsarg ājamiem biotopiem- biolo ģiski vecas priežu audzes, melnalkš ņu staign āji, mežain ās J ūrmalas k āpas un dabisko mežu biotops. • Asaru kaps ēta • Noz īmīgi objekti- Mellužu estr āde, Pumpuru vidusskola, Jaundubultu vidusskola, viesn īca „Daina”, Soci ālās integr ācijas centrs,

Telpisk ā v īzija Jauns vasarn īcu rajona att īst ības posms – daudzveid īgs atp ūtas pakalpojumu pied āvājums, mājīga vide, neliela m ēroga apb ūve.

Pils ētas da ļa, kas stiepjas no Jaundubultiem l īdz Vaivariem, robežojas ar R īgas J ūras l īci zieme ļos, dzelzce ļu dienvidos, Amulas ielu un F. Br īvzemnieka ielu austrumos un V ēju ielu, jeb Vaivaru rehabilit ācijas centru rietumos. Teritorijas att īst ības v ēsture ir l īdz īga daudz ām cit ām J ūrmalas da ļā m. Sākotn ējo apb ūvi veidojušas zvejnieku m ājas, bet 19.gs. otraj ā pus ē k āpu ieplak ās s ākusies akt īva vasarn īcu celtniec ība. T ā īpaši aktiviz ējās l īdz ar dzelzce ļa izb ūvi. Joproj ām daudzviet saglab ājuš ās vēsturisk ās ēkas, vasarn īcu rajonu regul ārais, j ūrai paral ēlais galveno ielu un perpendikul āro š ķē rsielu tīkls, zemes vien ību v ēsturisk ās robežas un proporcijas, kas nosaka šo teritoriju galveno arhitektonisko un ainavisko v ērt ību. Padomju laik ā daudzviet vasarn īcu viet ā ir bijušas pionieru nometnes un citi k ūrorta objekti, bet vasarn īcu rajonam nerakstur īgu, padomju laik ā b ūvētu liela m ēroga objektu ir maz (viens no tiem - viesn īca „Daina”). Atseviš ķos zemesgabalos ir daudzdz īvok ļu ēkas, kuru ietekme uz rajona kop ējo raksturu ir maza. Lai saglab ātu savdab īgo kult ūras mantojumu, lielai teritorijas da ļa ietverta valsts noz īmes pils ētb ūvniec ības pieminekl ī „Vaivaru - Asaru - Mellužu - Pumpuru - Jaundubultu vasarn īcu rajons”. Pils ētas da ļas zon ējumam ir J ūrmalas daudzviet rakstur īgā line ārā strukt ūra. T ās galvenie elementi:

Pludmales teritorija no ūdens l īdz vietai, kur s ākas ve ģet ācija – pils ētnieku un viesu atp ūtas zona;

Neapb ūvējams k āpu mežs – Dabas teritorija, kur at ļauts veidot g ājēju takas un citu labiek ārtojumu, lai organiz ētu atp ūtnieku kust ību un saudz ētu dabu;

Savrupm āju apb ūves teritorija krasta k āpu aizsargjosl ā pludmalei tuv ējā da ļā l īdz pirmajai ielai garenvirzien ā gar l īci. T ās noteiktas pašreiz jau apb ūvētājā krasta k āpas da ļā . Nosakot pras ības šo teritoriju izmantošanai, īpaša uzman ība v ērsta uz saudz īgu attieksmi pret pils ētas saglab ātaj ām dabas vērt ībām un kult ūras mantojumu: reljefu, zemsedzi, k āpu pried ēm, tradicion ālo apb ūvi un v ēsturisko pl ānojuma strukt ūru.

Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas abpus Mellužu un Asaru prospektam, kur papildus dz īvojamai apb ūvei at ļauta ar ī tirdzniec ības un pakalpojumu objektu izvietošana ielas frontes tuvum ā.

Savrupm āju kvart āli, kas stiepjas vis ā teritorijas garum ā abpus Str ēlnieku - Mellužu – Asaru 17 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

prospektam. Starp savrupm āju kvart āliem ir daži Jauktas izmantošanas zemesgabali, kas, atbilstoši situ ācijai noteikti pakalpojumu objektu att īst ībai. Papildus galvenajai strukt ūrai teritorij ā ir noteiktas atseviš ķas pašvald ībai un pils ētniekiem svar īgas Sabiedrisk ās apb ūves teritorijas: Jaundubultu vidusskola un Pumpuru vidusskola.

12.10. Vaivari (10) • Plat ība- 2,6 km 2 • Iedz īvot āji - 50 • Plašas mežu teritorijas • Nacion ālais rehabilit ācijas centrs „Vaivari” • Ūdensatrakciju parks nemo

Telpisk ā v īzija Vaivari k ā vietv ārds Latvij ā asoci ējas ar vietu gar īgās un fizisk ās vesel ības atjaunošanai. Vieta, kur atjaunošan ās notiek za ļā , dinamisk ā un atrakt īvā vid ē. Visiem saprotam ā, uztveram ā un pieejam ā vid ē.

Jūrmalas da ļa, kas plešas no V ēju ielas l īdz Kaugurciema apb ūvei un no l īč a krasta l īdz Talsu šosejai, P ētera Beltes ielai un dzelzce ļa l īnijai rakstur īga ar plaš ām neapb ūvētām mežu plat ībām. Taj ā atrodas tikai daži, toties visai iev ērojami kompleksi: Vaivaru rehabilit ācijas centrs un atrakciju parks „Nemo”. Vair ākas vietas v ērt ējamas k ā degrad ētas teritorijas – t ās netiek izmantotas, b ūves pamestas un da ļē ji sagruvušas. Zemes vien ības ir lielas, ielu t īkls – robusts. Iz ņē mums ir neliela savrupa m āju grupa teritorijas dzi ļum ā, pie Alkš ņu ielas, kur pa viet ējo ieli ņu izk ārtoti nelieli savrupm āju zemesgabali.

Teritorijas pl ānojum ā uzsvars likts uz esošo objektu att īst ību, to racion ālu un pietiekami intens īvu izmantošanu. Vaivaru rehabilit ācijas centrs ir viens no slaven ākajiem un sabiedr ībai svar īgākajiem Jūrmalas objektiem. Ir b ūtiski saglab āt t ā darb ībai nepieciešamo vidi un infrastrukt ūru. Ar š ādu m ērķi izstr ādātas teritorijas izmantošanas un apb ūves pras ības pils ētas Vaivaru daļai. Vaivaru rehabilit ācijas centra teritorija un tai tuv ējie degrad ētie zemesgabali, t āpat k ā komplekss „Nemo” ietverti K ūrorta teritoriju kategorij ā, kur ās at ļauts att īst īt izgl ītības, kult ūras, k ūrorta, vesel ības apr ūpes un soci ālos pakalpojumus. „K āpas” projekta realiz ācijai saglab āti specifiskie nosac ījumi, p ārmantojot tos no pašreiz ējā teritorijas pl ānojuma. Vaivaru pamatskolas teritorija, ņemot v ērā t ās k ā visp ārējās izgl ītības iest ādes lomu, noteikta par Sabiedrisk ās apb ūves teritoriju.

Teritorijas turpm ākaj ā pl ānošan ā un projekt ēšan ā b ūtu v ēlams piev ērst īpašu uzman ību univers ālā dizaina principiem. Vaivari var ētu k ļū t par J ūrmalas univers ālā dizaina Teritorijas pilotteritoriju. Lai saglab ātu k ūrortam piem ērotu, labv ēlīgu vidi un mikroklimatu, lielie mežu nogabali teritorijas pl ānojum ā ir ietverti Dabas teritoriju zon ā. To galven ā noz īme ir ekolo ģisko un rekre ācijas funkciju nodrošin āšana.

12.11. Sloka (11)

• Plat ība- 2,8 km 2 • 2615 iedz īvot āji • Sen ākā J ūrmalas pils ētas da ļa • Bl īva dz īvojam ās apb ūves, galvenok ārt savrupm āju apb ūves teritorija, past āv l īdz ās plaš ām ražošanas teritorij ām. • Liel āko pils ētas ražošanas objektu atrašan ās vieta • Noz īmīgi objekti- Slokas bijus ī pap īrfabrikas teritorija, Slokas ev.lut. bazn īca, Valsts noz īmes

18 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

pils ētb ūvniec ības piemineklis „Slokas v ēsturiskais centrs” (valsts aizsardz ības Nr.6089), Slokas pareiztic īgo un luter āņ u kaps ētas, sala Lielup ē, v ēsturiskais tirgus laukums, Hercoga J ēkaba kan āls.

Telpisk ā v īzija Pils ētas da ļa ar atš ķir īgu, mazpils ētai rakstur īgu dz īves stilu, kuru nosaka gan apb ūves stils, gan apdz īvojums. Bijus ī Slokas pap īrfabrikas teritorija veidojas k ā unik āla urbaniz ēta vieta, kur ā savstarp ēju siner ģiju rada daž ādas aktivit ātes, uz ņē mējdarb ības veidi un lielumi. Īpašu pievienoto v ērt ību veido ūdensmala un piest ātne, kuru akt īvi izmanto uz ņē mēji ar ī kravu p ārvad āšanai .

Pils ētas da ļa, kas novietojusies aptuveni 2km att ālum ā no R īgas J ūras l īč a viet ā, kur Lielupe strauji pagriežas uz austrumiem. Slokas sen ā v ēsture atspogu ļojas t ās daž ādaj ā apb ūvē, veidojot kolor ītu pils ētvidi, kas iev ērojami kontrast ē ar blakus esošaj ām plašaj ām bijuš ās Slokas pap īrfabrikas teritorij ām.

Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 1995.-2007. gadam ar groz ījumiem un papildin ājumiem līdz 2009. gadam risin ājumi noteica gan bl īvas savrupm āju apb ūves teritorijas, gan plašas r ūpniecisk ās teritorijas. Ņemot v ērā daž ādo teritorijas izmantošanu, k ā ar ī izv ērt ējot pl ānojuma ieviešanu, jaun ā teritorijas pl ānojuma risin ājumi konceptu āli ir saglab āti k ā l īdz šim, detaliz ējot pras ības.

Lai veicin ātu bijuš ās Slokas pap īrfabrikas teritorijas att īst ību, t ā ir noteikta k ā Att īst ības teritorija ar visplaš ākaj ām izmantošan ām, minimiz ējot ierobežojumu teritorijas att īst ības uzs ākšanai. Ņemot v ērā vēsturisko att īst ību, dz īvojam ās funkcijas att īst ība daudzfunkcion ālā objekt ā pie ļauta tikai teritorijas da ļā , kas jau šobr īd robežojas ar dz īvojam ās apb ūves teritorij ām. Lai saglab ātu v ēsturisk ās industri ālās b ūves, kas pieš ķirt teritorijai īpašu identit āti, pl ānojuma ietvaros atseviš ķā m ēkā noteikts īpašs statuss to turpm ākaj ā izmantošan ā, t ādej ādi nodrošinot šo ēku saglab āšanu, bet vienlaikus veicinot to izmantošanu, tostarp funkcijas mai ņu.

Plašas pils ētas da ļas teritorijas atv ēlētas dz īvojamai funkcijai, galvenok ārt savrupm āju apb ūves att īst ībai. Da ļā teritorijas ir Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas (11JDz), t ādej ādi veicinot viet ējo pakalpojumu centru att īst ību, kas nodrošin ātu apk ārtnes iedz īvot ājus ar ikdien ā nepieciešamajiem pakalpojumiem, k ā ar ī stimul ētu pils ētas iedz īvot ājus att īst īt mazo uz ņē mējdarb ību pils ētas kop ējās ekonomikas izaugsmei.

Lai veicin ātu darba vietu izveidi, ir saglab ātas Jauktas ražošanas un dar ījumu teritorijas, kur ās iesp ējams att īst īt gan ražojošus uz ņē mumus, gan pakalpojumu objektus.

Kopum ā pils ētas da ļā noteikti minim āli ierobežojumi īpašumu izmantošanai, t ādej ādi veicinot pils ētas da ļas strauj āku att īst ību.

12.12. Kauguri – Sloka – Bažciems (12)

• Plat ība- 5,6km 2 • Iedz īvot āji- 22893 • Daudzst āvu dz īvojam ās apb ūves mas īvs (20.gs. 60.- tajos un 70. tajos gados) un homog ēna savrupm āju apb ūves teritorija. • Mājvieta gandr īz 40% j ūrmalnieku • Jūrmalas soci ālās infrastrukt ūras objektu koncentr ācija - Slokas pamatskola, Mežmalas vidusskola, Kauguru vidusskola, J ūrmalas ģimn āzija, 7 s ākumskolas un b ērnud ārzi, vair āki tirdzniec ības centri, Kauguru tirgus, vair āki vesel ības apr ūpes objekti. • Noz īmīgi objekti- Slokas stadions, Slokas dzelzce ļa stacija, DKS “D ārzi ņu apvien ība Slocene” mazd ārzi ņu teritorija.

Telpisk ā v īzija

19 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Izteikti urb āna teritorija, ar daudzst āvu namu apbūvi, kvalitat īviem m ājok ļiem un visa veida pakalpojumiem. Teritorija, kas ir lielu sporta un kult ūras pas ākumu norises vieta. Kauguri ir J ūrmalas soci ālās vides un pils ētnieku sabiedrisk ās dz īves pamats.

Ņemot v ērā lielo iedz īvot āju bl īvumu, pils ētas da ļā noteiktie risin ājumi ir balst īti uz kvalitat īvas urb ānas dz īves vides veidošanu. Noz īmīga daudzst āvu apb ūves teritorijas probl ēma ir nepievilc īgā publisk ā ārtelpa, t āpēc teritorijas pl ānojuma risin ājumi paredz p ēc iesp ējas saglab āt neliel ās za ļā s teritorijas starp esošaj ām ēkā neapb ūvētas, nosakot t ās k ā Apst ādījumu un atp ūtas teritorijas (12D3), kas paredz iesp ēju t ās labiek ārtot, izveidojot gan sp ēļ u laukumus b ērniem, gan nelielus skv ēri ņus atp ūtai.

Līdz īgi k ā l īdz šim jauna dz īvojam ā fonda att īst ībai tiek paredz ētas teritorijas gar Slokas ielai paral ēli pl ānoto jauno ielu, k ā ar ī teritorijas pie Ventspils šosejas š ķē rsojuma ar dzelzce ļa l īniju, kas noteiktas k ā Mazst āvu apb ūves teritorijas (12DzM). Netiek paredz ēts veidot jaunu savrupm āju apb ūvi starp daudzst āvu daudzdz īvok ļu m ājām, to paredz ēts att īst īt esošo savrupm āju apb ūves teritoriju ietvaros.

Iepretim Slokas stadionam ir paredz ētas jaunas jauktas apb ūves teritorijas, kur ās b ūtu iesp ējama gan jauna dz īvojam ā fonda att īst ība, gan pakalpojumu objektu nodrošin ājums Slokas stadiona vajadz ībām.

Ņemot v ērā nepietiekamo soci ālo infrastrukt ūras objektu nodrošin ājumu, galvenok ārt b ērnud ārzu tr ūkumu, ir paredz ētas jaunas plašas Sabiedrisk ās apb ūves teritorijas (12SA). Soci ālās infrastrukt ūras objektu att īst ībai ir paredz ētas ar ī Jauktas dar ījumu apb ūves teritorijas (12JD), kur ās netiek at ļauts veidot vienlaidus dz īvojamo apb ūvi, bet tiek paredz ēta iesp ēja b ūvēt daudzfunkcion ālus objektus, kuros dz īvojamo funkciju iesp ējams izvietot ēku augš ējos st āvos, t ādej ādi veidojot izteikti urbaniz ētu pils ētvidi.

Lai uzlabotu pils ētas da ļas ilgtsp ējību un veicin ātu iedz īvot āju vesel īgu dz īves veidu, ir pl ānots Rai ņa ielu izveidot k ā analogu Jomas ielai, ar pazemes g ājēju tuneli zem dzelzce ļa pie stacijas „Sloka”, tādej ādi izveidojot vienotu promen ādi no Lielupes l īdz pat R īgas J ūras l īč a krastam. Lai veicin ātu promen ādes izveidošanos, Kauguros gar Rai ņa ielu noteikta zem āka apb ūve un jaukta izmantošana, tādej ādi veidojot cilv ēka m ērogam atbilstošu un pat īkamu pils ētas vidi.

Kā Tehnisk ās apb ūves teritorijas (12T) noteiktas esošo gar āžu teritorijas, paredzot to att īst ību ar ī kā daudzst āvu (3 st āvu) gar āžām. Komun ālās saimniec ības att īst ības vajadz ībām noteikta īpaš ā (att īst ības) zona Tehnisk ās apb ūves att īst ības teritorija (12TA).

20 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

12.13. Kaugurciems (13) • Plat ība - 1,2 km 2 • 1000 iedz īvot āji • Zvejniekciemam rakstur īga apb ūve, kas mijas ar tipisku savrupm āju apb ūves teritoriju pie j ūras. • Noz īmīgi objekti- gl ābšana stacija “Kauguri” Kaptei ņa Zolta iela gal ā, krodzi ņš “K ūri ņš”, viet ējas noz īmes pils ētb ūvniec ības piemineklis “Kauguru zvejniekciems” (valsts aizsardz ības numurs Nr. 6086)

Telpisk ā v īzija Piekrastes telpa ar zvejniekciemam rakstur īgo piekrastes apb ūvi, cilv ēku pl ūsmu uz j ūru,peldvietu, laivu ste ķiem.

Ņemot v ērā pils ētas telpiskaj ā att īst ības perspekt īvā noteikto un respekt ējot faktisko situ āciju, Kaugurciem ā galvenok ārt noteiktas homog ēnas Savrupm āju apb ūves teritorijas (13DzS), neparedzot taj ās att īst īt cita veida izmantošanu. Pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritorij ā, respekt ējot v ēsturisko apb ūvi, noteikts atš ķir īgs ēku maksim ālais augstums, t.i., 10 metri.

Tieš ā pludmales tuvum ā noteiktas ar ī teritorijas, kur ās pie ļaujams att īst īt pakalpojumu objektus, tādej ādi veicinot pils ētas pied āvājuma pievienot ās vērt ības rad īšanu. Pakalpojumu objektu att īst ībai noteiktas ar ī teritorijas gar Talsu šoseju. Kopum ā teritorijas pl ānojuma risin ājumi atbilst l īdz šim noteiktajai pils ētas da ļas att īst ībai.

12.14. Jaun ķemeri – klusais k ūrorts (14) • Plat ība- 3,4 km 2 • Iedz īvot āji – 65 • KRC „Jaun ķemeri” – pils ētas da ļas iev ērojam ākais z īmols • Sanatorija „Jantarinij Bereg” – vesel ības t ūrisma trad īciju trupin ātājs atjaunotaj ā Latvij ā • Plašas mežu teritorijas, Ķemeru nacion ālais parks • Īpaši piem ērots mikroklimats k ūrorta att īst ībai

Telpisk ā v īzija Jaun ķemeru īpaš ā loma J ūrmalas pils ētas starptautisk ās konkur ētsp ējas nodrošin āšan ā ir k ūrorta ekskluz īvais pied āvājums, ko nodrošina unik ālais dabas resursu kopums (piej ūras klimats ar īpašo mikroklimatu, mežiem, plašo pludmali, miner ālūdens un dziedniecisko d ūņ u resursiem) un k ūrortobjektu puduris.

Jaun ķemeru ce ļa un Talsu šosejas apk ārtne v ēsturiski ir izveidojusies k ā kompakta savrupm āju apb ūves teritorija un š āda veida izmantošana ir pie ļaujama ar ī turpm āk.

Zemes vien ības ar esošu savrupm āju apb ūvi, kas izvietojuš ās noma ļus no krustojuma apk ārtn ē esoš ās apb ūves, noteiktas k ā neskartas dabas teritorijas (D1), bet šo teritoriju izmantošana at ļauta atbilstoši funkcion ālās zonas „Savrupm āju apb ūves teritorijas” noteiktaj ām pras ībām.

Visa Jaun ķemeru teritorija l īdz pludmales joslai noteikta k ā īpaš ā zona „k ūrorta teritorija”, kuras at ļaut ās izmantošanas ir pamats, lai veicin ātu š īs pils ētas da ļas att īst ību k ā k ūrorta teritoriju.

Ņemot v ērā faktu, ka liel ākā da ļa teritorijas atrodas Ķemeru nacion ālā parka ainavu aizsardz ības un neitr ālaj ā zon ā, ir noteikti vair āki so ļi turpm ākajai pl ānošanai, lai nov ērt ētu att īst ības ietekmi uz apk ārt ējo vidi, k ā ar ī t ās noz īmību kop ējā J ūrmalas pils ētas kontekst ā.

21 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Sal īdzinot ar iepriekš ējo pl ānojumu, šo pils ētas da ļu ir sk ārušas izmai ņas. T ā k ā J ūrmalas att īst ības strat ēģ ij ā š ī ir priorit ārā zona k ūrorta att īst ībai, šaj ā pl ānojum ā ir izstr ādāti teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumi, kas nepie ļauj ar k ūrorta darb ību nesaist ītu objektu b ūvniec ību. Teritorijas, uz kur ām l īdz šim attiec ās „priežu parka” rajona ar apb ūvi un Jauktu atp ūtas un dz īvojamo teritoriju noteikumi, jaunaj ā pl ānojum ā ir iek ļautas K ūrorta teritoriju kategorij ā – ar m ērķi t ās paredz ēt kūrorta att īst ībai.

Jūras piekrast ē paredz ēta ste ķu izveide, savuk ārt n ākotn ē savdab īgs apmekl ējumu objekts var ētu būt zem ūdens parku j ūras piekrast ē pie Jaun ķemeriem - iesp ējas nirt uz j ūrā nogremd ētiem objektiem un skat īt Kaugurraga dolom īta sl āņ a, kas iestiepjas j ūrā, zem ūdens da ļu. Šis projekts realiz ējams saska ņā ar Baltijas j ūras telpisko pl ānojumu. 12.15. Ķemeru nacion ālā parka da ļa (15) • Plat ība - 26 km 2 • Nav apb ūves teritoriju • Ķemeru nacion ālā parka teritorija, galvenok ārt Dabas lieguma zona. • Dziedniec ības d ūņ u kr ājumi un ieguves vieta Slokas purv ā. • Jūrmalas ezeru zeme- Slokas ezers, Velnezers, Aklais ezers, Akacis

Telpisk ā v īzija Cilv ēku apmekl ēta teritorija, gan ejot kājām, gan braucot ar velosip ēdiem pa ier īkotaj ām izzi ņas tak ām, v ērojot putnus, sekojot zv ēru p ēdām. Parka viesi izmanto iesp ēju uzlabot vesel ību, kvalitat īvi atp ūšoties, tostarp braucot ar laiv ām pa lag ūnu ezeriem vai izmantojot citas pied āvātās aktivit ātes. Pils ētas da ļas nosaukums izveidots teritorijas pl ānošanas vajadz ībām un aptver J ūrmalas pils ētas teritorijā ietilpstošo Ķemeru nacion ālā parka da ļu, iz ņemot Ķemerus, Jaun ķemerus, K ūdru un da ļu Kauguru (Slocenes d ārzi ņu kooperat īvs).

Ņemot v ērā teritorijas īpašo statusu, t ā noteikta k ā Dabas aizsardz ības teritorija (15D1), kur ā at ļaut ās izmantošana veicama saska ņā ar dabas aizsardz ības pl ānu un individu ālajiem izmantošanas noteikumiem, kas 2009. gada redakcija nosaka pas ākumus gan t ūrisma infrastrukt ūras izveidei, gan uzsverot t ūrisma aktivit āšu zonas.

Teritorijas pl ānojum ā ir noteikts, ka vis ā Dabas aizsardzības teritorij ā (15D1) at ļautas b ūves un izmantošana, kas nodrošina balneolo ģisko resursu ieguvi un atjaunošanu, saska ņojot to ar īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas administr āciju. Ķemeru nacion ālā parka Dabas aizsardz ības pl ānā uzsv ērts, ka netiek pl ānoti jelk ādi ierobežojumi ārstniecisko d ūņ u ieguvei, kas noz īmē, ka tiek veicin āta gan dziedniecisko d ūņ u atrad ņu izp ēte, gan to ieguve. Attiec īgi, ar ī teritorijas pl ānojuma risin ājumi nenosaka jelk ādus ierobežojumus š ī unik ālā resursa apguvei.

12.16. Ķemeri (16) • Plat ība- 2,7 km 2 • Iedz īvot āji – 1962 • Vieta ar sen ām kurortolo ģijas trad īcij ām un dz īvām asoci ācij ām • Ķemeru k ūrortviesn īcas un parka teritorija • „Meža m āja” – Ķemeru nacion ālā parka administr ācija • Valsts soci ālais integr ācijas centrs • Ķemeru stacijas ēka • Dūņ u atjaunošanas lauki • Padomju laik ā celto k ūrorta objektu grausti veido degrad ētu vidi • Noma ļa teritorija, atstatus no p ārējām J ūrmalas da ļā m • Aps īkstot k ūrorta darb ībai, tr ūkst jauna att īst ības virz ītājjsp ēka •

22 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Telpisk ā v īzija Ķemeri ir k ūrorts, kas sev ī ietver v ēsturisko atbild ību, šodienas pras ības un n ākotnes iesp ējas. Kūrorts, kur l īdz ās past āv kvalitat īva dz īves vide, liel ās sanatorijas klientu v ēlmes un uz ņē mēju sp ēja t ās apmierin āt.

Ķemeru att īst ības cikli vienm ēr ir bijuši saist īti ar „vesel ības avoti ņu”- iz ārst ēts j ūrnieks, peldiest āde, sanatorija. Ķemerus ir rad ījis „vesel ības avoti ņš”.

Ķemeri ir izveidojušies k ā savrupa un autonoma vide. V ēsturiski Ķemeru teritorija ilgstoši ir bijusi saist īta ar Kurzemi (Kurzemes hercogistes sast āvda ļa), kam ēr p ārējā J ūrmala atrad ās Vidzemes guber ņas sast āvā. T ā atrodas 44 km att ālum ā no R īgas, un tom ēr t ā kopš 1959. gada ir J ūrmalas pils ētas da ļa, kurai bija liela noz īme J ūrmalas atpaz īstam ības rad īšanai gan cariskaj ā Krievij ā, gan br īvaj ā Latvij ā, gan pēckara gados vis ā Padomju Savien ībā, kad sanatorija „ Ķemeri” bija ļoti popul ārs galam ērķis un kļuva par piem ēru un s ākumu daudzaj ām sanatorij ām J ūrmalas pils ētā.

Galvenais pils ētas da ļas att īst ību noteicošais apst āklis ir Ķemeru sanatorijas atdzimšana vai pārtapšana, tom ēr tas nav vien īgais faktors. Teritorijas pl ānojums paredz, kas iesp ējama ar ī citu pakalpojumu att īst ība, to starp k ūrortpolikl īnikas izveide, kuru var ētu veicin āt kl āstera izveidošan ās Jaun ķemeros un otr ādi. Jaun ķemeri un Ķemeri nav k ā konkur ējošas pils ētas da ļas, bet gan viena otru papildinošas, saist ītas un individu ālas sav ā unik ālaj ā pied āvājum ā Eiropas un pat pasaules m ērog ā.

Pils ētas da ļas „ Ķemeri” galvenie uzdevumi: 1) veicin āt bijušo k ūrorta objektu sak ārtošanu un atgriešanu ekonomiskaj ā aprit ē, 2) saiknes ar j ūru (pludmali) uzlabošana, kur, saska ņā ar m ūsdienu atp ūtas industrijas principiem, ir liel ākas izredzes t āda t ūrisma pied āvājuma att īst īšanai, kas piesaista liel āku apmekl ētāju skaitu 3) viet ējo iedz īvot āju nodarbin ātības paaugstin āšana 4) viet ējo pakalpojumu att īst ība (vai pakalpojumu nodrošin ājuma uzlabošana Ķemeros) 5) Ķemeru t ūrisma pied āvājuma – k ūrorts, dabas t ūrisms iek ļaušana J ūrmalas pied āvājum ā, t ādējādi ar ī nodrošinot J ūrmalas pied āvājuma daudzveid ību.

Ķemeru dz īvojam ā apb ūve v ēsturiski veidojusies pak ārtoti pakalpojumu un vesel ības iest āžu att īst ībai. Liel ākaj ā da ļā Ķemeru noteiktas Savrupm āju apb ūves teritorijas. Taj ās at ļauta plaša izmantošana bez īpašiem saimniecisk ās darb ības ierobežojumiem un ierobežojoš ām apb ūves pras ībām. Blakus esoš ā sadz īve Ķemeru k ūrort ā rad īs īpašu pievilc ību un individualit āti, kas veido īpatn ēju atp ūtas un atvese ļošan ās vides auru. Viet ējo iedz īvot āju pašu izaudz ētā produkcijas izmantošana var pieš ķirt papildus v ērt ība Ķemeriem k ā k ūrortam.

Taj ā skait ā at ļauta ar ī nelielu ražot ņu izveide, ja to darb ība netrauc ē apk ārt ējo m āju iedz īvot ājiem. Nav pamata v ērien īgu ražot ņu izveidei Ķemeros, tom ēr ja rodas b ūvniec ības ieceres par jaunu ražot ņu izvietošanu, j āizv ērt ē konkr ētais gad ījums. Liel āki ražošanas objekti izvietojami Dar ījumu teritorij ās.

Jau pašlaik Ķemeros izvietotas vair ākas valsts un pašvald ības iest ādes, kas sniedz soci ālās apr ūpes pakalpojumus. Soci āla rakstura pakalpojumi ir viens no Ķemeru iez īmēm, s ākot ar soci ālo integr āciju, rehabilit āciju l īdz pat vesel ības apr ūpes pakalpojumiem, kas att īst āmi n ākotn ē saist ībā ar apk ārtn ē esošajiem ārstnieciskajiem dabas resursiem un k ūrorta infrastrukt ūru.

Ķemeri iek ļaujas Ķemeru nacion ālā parka ainavu aizsardz ības un neitr ālaj ā zon ā, un vis ā pils ētas da ļā „ Ķemeri” ir sp ēkā MK 2003. gada 22. j ūlija noteikumi Nr. 415 „ Īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju visp ārējie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi” un MK 2002. gada 18. j ūnija noteikumi Nr. 236 „Ķemeru nacion ālā parka individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi”, kas nosaka, ka aizsarg ājam ās ainavas zon ā būvprojektu un b ūvniec ības vietas izv ēli nepieciešams saska ņot ar parka administr āciju.

Aizsarg ājam ā ainavu zona un potenci ālā mikrolieguma teritorijas ietvertas Dabas aizsardz ības teritoriju D1 zon ā, dabisko biotopu teritorijas – V ēršup ītes za ļais koridors, pils ētas liel ākie mežu mas īvi iek ļauti, k ā ar ī Ķemeru parks, skv ēri ap staciju un citas apst ādījumu teritorijas noteiktas k ā Atp ūtas un apst ādījumu teritorijas – D3 zona.

23 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Centra teritorija veidojas kūrorta (K) un Jauktas dz īvojam ās apb ūves (JDz) zon ās, kas īpaši uzsver Ķemeru k ā k ūrortpils ētas t ēlu un ar k ūrorta saimniec ību saist īto darb ību lomu Ķemeru v ēsturiskaj ā un ar ī turpm ākaj ā att īst ībā, nodrošin ātu jauktas izmantošanas iesp ējas un veicinot viet ējo pakalpojumu att īst ību Ķemeros.

Valsts aizsarg ājam ā kult ūras pieminek ļa pils ētb ūvniec ības pieminek ļa „ Ķemeru k ūrorts” teritorij ā un t ā aizsargjosl ā ir sp ēkā LR un J ūrmalas domes pras ības kult ūrv ēsturisko ēku aizsardz ībai, lai saglab ātu Ķemeriem rakstur īgos apb ūves apjomus un pils ētb ūvnieciskos risin ājumus. J āatjauno un j ārada Ķemeru pils ētvides objekti – str ūklakas, parka labiek ārtojums.

Kūrorta teritorija noteikta, lai atjaunotu k ūrortsanatoriju darb ību, k ā ar ī veidotu jaunus objektus, atjaunotu d ūņ u apstr ādi un izmantošanu vesel ības un rehabilit ācijas pakalpojumos, veicin ātu zin ātnisko izp ēti un apm ācību.

Viet ējas noz īmes kult ūrv ēsturiska v ērt ība pieš ķirama Robežu ielai, kas ir nosac īta Latvijas novadu Kurzemes un Vidzemes robeža, neizvirzot īpašas pras ības apb ūvei, bet izv ērt ējot iesp ējas uzst ādīt tematisku vides objektu uzst ādīšanu un t ūrisma pakalpojumu infrastrukt ūru.

12.17. Kūdra (17) • Plat ība- 0,42 km 2 • Iedz īvot āju skaits- 123 • Mazst āvu un savrupm āju apb ūve • Nepievilc īga dz īves vide • Mazd ārzi ņu teritorija • Bijus ī ražošanas teritorija

Telpisk ā v īzija Teritorija, kur ā akt īvi noris uz ņē mējdarb ība. Ide āli sasniedzama teritorija tur esošo uz ņē mumu darbiniekiem

Ņemot v ērā l īdz šim negat īvo teritorijas att īst ību, teritorijas pl ānojuma risin ājumi bijušaj ās ražošanas teritorij ās nosaka minim ālas pras ības t ās turpm ākajai izmantošanai, t ādej ādi veicinot potenci ālo att īst ītāju ieinteres ētību teritorijas apg ūšan ā, attiec īgi, teritorij ā netiek ierobežotas ne at ļaut ās izmantošanas, ne apb ūves parametri, nosakot vien to, ka pirms teritorijas att īst īšanas ir j āizstr ādā det ālpl ānojums, k ā ietvaros tiktu detaliz ētas gan teritorijas izmantošanas pras ības, gan saprasti pas ākumi teritorijas att īrīšanai no iesp ējam ā pies ārņojuma.

Neliel ās dz īvojam ās apb ūves teritorijas tiek saglab ātas, nosakot t ās k ā Mazst āvu daudzdz īvok ļu māju apb ūves teritorij ā (17DzM), kur ās at ļauts izb ūvēt gan daž āda tipa dz īvojam ās ēkas, gan pakalpojumu objektus.

Atbilstoši sp ēkā esošajam pl ānojumam, ar ī turpm ākaj ā pl ānošanas period ā tiek saglab ātas Mazd ārzi ņu teritorijas (17Md).

Teritorijas starp dzelzce ļa l īniju Tor ņakalns–Tukums II un autoce ļu A10 R īga - Ventspils, noteikta Jauktas dar ījumu teritorijas, nepie ļaujot dz īvojam ās apb ūves att īst ību, jo teritorijas novietojums nav piem ērots labas dz īves vides veidošanai, bet ir ide āli atbilstošs pakalpojumu sf ēras att īst ībai.

24 grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

12.18. Bra ņķ ciems, Bažciems (18)

• Plat ība- 3.3 km 2 • 16 iedz īvot āji • Da ļa Ķemeru nacion ālā parka teritorijas • Jāņ up ītes poldera teritorija • Noz īmīgi objekti- Slokas dzirnavas, Slokas karjera ūdenskr ātuve, Lielupes tilts, GRS "Sloka", ma ģistr ālā g āzesvada atzars uz GRS "Sloka", atkritumu p ārkraušanas un š ķirošanas stacija.

Telpisk ā v īzija Jaun ā J ūrmala. Vieta, no kuras s āk iepaz īt J ūrmalu no upes puses. Vieta, kas ir pieturas punkts Jūrmal ā, braucot pa autoce ļu R īga - Ventspils.

Noz īmīga loma gan šodien, gan n ākotn ē pils ētas da ļas att īst ībai var ētu b ūt Slokas karjera ūdenskr ātuvei, kuru jau šobr īd akt īvi izmanto gan atp ūtnieki, gan ūdensl īdēji, t āpēc gar t ā krastiem ir noteiktas jauktas dar ījumu teritorijas, lai veicin ātu pakalpojumu objektu att īst ību. Slokas v ējdzirnavas noteiktas k ā vēsturiska industri āla b ūve, nosakot, ka pirms l ēmuma pie ņemšanas par šo b ūvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, veic to arhitektoniski m āksliniecisko inventariz āciju, t ādej ādi veicinot š īs būves saglab āšana, vienlaikus izmantojot t ās pievienoto v ērt ību pils ētas da ļas identit ātei.

Jau vair āk k ā 10 gadus š ī J ūrmal ā ir vispopul ārākā vieta starp Latvijas nir ējiem (p ēc provizoriskiem datiem Latvij ā nir ēju - daiveru skaits sast āda ap 50000, bet parasti akt īvu dz īves veidu piekopj ar ī akvalangistu nenirstošie ģime ņu locek ļi un draugi, kuri v ēro krast ā niršanas apm ācības procesu). Vieta piem ērota (piebraucamie ce ļi, pašvald ībai piederoš ā piekrastes da ļa, ērta apsaimniekošana uz blakus esoš ās b āzes - celtnes, komunik ācijas u.c.) zem ūdens parka izveidei (nir ējiem karjer ā jau nogremd ēta platforma un p ārsteiguma atrib ūti «Lohnese", „haizivs", var nogremd ēt ar ī koka burinieka da ļu vai j ūras jahtu, veidot zem ūdens valst ībā no videi nekait īgiem materi āliem skulpt ūru parku u.c.) un atp ūtas zonai ar tai atbilstošo infrastrukt ūru. Projekti realiz ējami pašvald ībai sadarb ībā ar soci ālajiem partneriem.

Teritorijas gar dzelzce ļa l īniju Tor ņkalns – Tukums II, noteiktas k ā Jauktas ražošanas un dar ījumu apb ūves teritorijas (JRD), pie ļaujot gan ražošanas objektu, gan noliktavu att īst ību.

Lai veidotu jaunu pakalpojumu pieejam ību ne tikai pils ētniekiem, bet ar ī viesiem un gar āmbrauc ējiem, noteikta Ūdensmalu teritorija, lai att īst ītu pils ētas dz īvi uz un pie ūdens. Lielupes tilts būtu lielisks s ākuma punkts J ūrmalas iepaz īšanai no ūdens, att īstot ūdens maršrutu l īdz pat R īgas J ūras līcim.

Atbilstoši J ūrmalas pils ētas telpisk ās att īst ības perspekt īvā noteiktajam, pils ētas da ļa ir J ūrmalas vārti, kas teritorijas pl ānojuma risin ājumos nosaka papildus pras ību izstr ādāt vizu ālās ietekmes anal īzi objektiem, kas ir vismaz 4 st āvus augsti.

25 grupa93