Daugavpils Universitātes Dzīvības Zinātņu Un Tehnoloģiju Institūts Biosistemātikas Departaments Maksims Zolovs APKĀRTĒ
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts Biosistemātikas departaments Maksims Zolovs APKĀRTĒJĀS VIDES FAKTORU IETEKME UZ EKTOPARAZĪTU IZPLATĪBU ZIVJU ŽAUNU APARĀTĀ: PREFERENCES, LĪDZĀSPASTĀVĒŠANA UN MIJIEDARBĪBA Promocijas darba KOPSAVILKUMS bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai (zooloģijas apakšnozarē) Daugavpils 2018 1 Promocijas darbs izstrādāts: Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departamentā laika periodā no 2013. līdz 2018. gadam. Promocijas darbu daļēji finansiāli atbalstīja projekts Nr. 2013/0016/1DP/1.1.1.2.0/APIA/VIAA/055. Darba raksturs: promocijas darbs (publikāciju kopa) Bioloģijas nozares zooloģijas apakšnozarē. Promocijas darba zinātniskais vadītājs: Dr. biol. Voldemārs Spuņģis (Latvijas Universitāte, Latvia) Promocijas darba zinātniskais konsultants: PhD, prof. Boris Krasnov (Ben-Gurionas Negevas Universitāte, Izraēla) Recenzenti: Dr. med. vet., asoc. prof. Dace Keidāne (Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Latvija) PhD, assist. prof. Grzegorz Zaleśny (Vroclavas Vides un Dabas zinātņu Universitāte, Polija) Dr. biol., vād. pētnieks Maksims Balalaikins (Daugavpils Universitāte, Latvija) Promocijas padomes priekšsēdētājs: Dr. biol. prof. Arvīds Barševskis Promocijas darba aizstāvēšana notiks: Daugavpils Universitātes bioloģijas nozares promocijas padomes atklātajā sēdē 2018. gada 1. jūnijā, plkst. 12:00, Daugavpils Universitātē (Parādes 1A), 130. auditorijā. Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Daugavpils Universitātes bibliotēkā, Parādes 1, Daugavpilī un http://du.lv/lv/zinatne/promocija/aizstavetie_promocijas_darbi/2018_gads Atsauksmes sūtīt: promocijas padomes sekretārei, Parādes 1, Daugavpils, LV- 5401; mob. +37126002593; e-pasts: [email protected] Padomes sekretāre: Dr. biol. Jana Paidere, Daugavpils Universitātes pētniece ISBN 978-9984-14-845-8 © Maksims Zolovs, 2018 2 SATURS PUBLIKĀCIJU SARAKSTS................................................................... 4 IEVADS..................................................................................................... 5 Pētījuma aktualitāte..................................................................................... 5 Zinātniskā novitāte...................................................................................... 6 Promocijas darba mērķis un uzdevumi...................................................... 6 Pētījumu rezultātu aprobācija.................................................................... 7 MATERIĀLS UN METODES............................................................... 8 Pētījuma priekšizpēte.................................................................................. 8 Zivju izmeklēšana un parazītu ievākšana.................................................. 9 Monogeneju morfometriskie mērījumi...................................................... 10 Ūdens paraugu ievākšana un kvalitātes analīze.......................................... 11 Statistisko testu izmantošana..................................................................... 11 Nišas platuma un pārklāšanās aprēķināšana.............................................. 11 Parazītu lokalizācijas preferences un līdzāspastāvēšanas statistiskā 12 datu apstrāde............................................................................................... Zinātniskā ētika.......................................................................................... 13 REZULTĀTI............................................................................................. 13 Monogeneju cieto daļu morfometriskā analīze.......................................... 13 Trematožu metacerkāriju izplatība plauža (Abramis brama) žaunu aparātā: parazītu preferences, līdzāspastāvēšana un mijiedarbība.............. 14 Ūdens ķīmisko kvalitātes parametru ietekme uz asaru (Perca fluviatilis) ektoparazītu telpisko sadalījumu................................... 17 DISKUSIJA.............................................................................................. 19 SECINĀJUMI.......................................................................................... 23 LITERATŪRAS SARAKSTS................................................................ 48 3 PUBLIKĀCIJU SARAKSTS Promocijas darbs ir balstīts uz publikācijām, kas disertācijas tekstā ir norādītas ar romiešu cipariem. Oriģinālie raksti ir publicēti ar izdevēju atļaujām. Autora pieminēšanas kārtība publikācijā norāda viņa ieguldījumu pētījuma veikšanā. I Zolovs M., Priekule M., Gasperovich O., Kolesnikova J., Osipovs S., Spuņģis V. 2018. The spatial distribution of perch (Perca fluviatilis) ectoparasites and the effect of chemical water quality parameters on the ectoparasites’ spatial niche size. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences (akceptēts publicēšanai 26.01.2018) II Zolovs M., Kanto J., Jakubāne I. 2017. The distribution of digenean metacercariae within bream (Abramis brama) gill apparatus: preferences, co-occurrence and interactions of parasites. Journal of Helminthology: 1 – 11. DOI: 10.1017/S0022149X1700044X III Zolovs M., Deksne G., Daukšte J., Aizups J., Kirjušina M. 2016. Morphometric analysis of the hard parts of Pseudodactylogyrus anguillae and Pseudodactylogyrus bini (Monogenea: Dactylogyridae) on the gill apparatus of the European eels (Anguilla anguilla) from the freshwaters of Latvia. Journal of Parasitology 102: 388 – 394. DOI: 10.1645/15-789 Autora ieguldījums (%) pētījumos: I II III Original idea / Pētījuma ideja 60 80 80 Study design / Pētījuma dizains 90 90 90 Data collection / Datu ievākšana 50 65 65 Data analysis / Datu analīze 90 90 100 Manuscript preparation / Manuskripta 90 90 90 sagatavošana 4 IEVADS Pētījuma aktualitāte Saimnieka un parazītu attiecības, kā arī attiecības starp parazītiem ir daudzu parazitoloģisko pētījumu uzmanības centrā. Pateicoties plašiem pētījumiem šajā jomā, mūsu izpratne par šīm attiecībām ir ievērojami progresējusi. Dažas tēmas ir daudzpusīgi izpētītas, piemēram, parazītu negatīvā ietekme uz saimniekorganismu. Tomēr par vairākām tēmām ir tikai fragmentāri dati vai datu vispār nav. Fenotipiskā plastiskuma teorija apgalvo, ka viens genotips spēj izpausties vairākos fenotipos dažādās vidēs (Fusco & Minelli 2010). Savukārt parazīti apdzīvo uzreiz divas vides. Pirmā vide ir saimniekorganisms, kas nodrošina parazītu ar vietu, kur piestiprināties, baroties un/vai vairoties. Otrā vide ir dzīvotne, kur mīt parazīta saimniekorganisms (Dogel 1962; Kennedy 1975). Vairākos pētījumos ir konstatēta saistība starp ūdens vidi (parazīta otro vidi) un parazīta piestiprināšanas aparāta morfoloģiju. Savukārt, saistība starp parazīta mikrolokalizāciju uz saimnieka (parazīta pirmo vidi) un parazīta piestiprināšanās aparātu nav pētīta. Monogenejus uzskata par piemērotu parazītu grupu, lai pētītu organismu adaptācijas un to morfoloģiskās izmaiņas. Monogenejiem ir tiešs attīstības cikls, un daudzi no tiem ir šauri specializējušies sugas, ģints vai dzimtas līmenī. Īpatņu ievākšana no dažādām zivju sugām ir relatīvi viegla un ātri veicama. Turklāt parazīti lokalizējas specifiskās vietās (mikrodzīvotnēs) viena saimnieka robežās (Bychowsky 1957). Tādēļ monogenejus var uzskatīt par ekoloģiskiem modeļorganismiem vides adaptāciju pētīšanai (Rohde 1991). Saimnieks reti kad ir invadēts tikai ar vienu parazītu sugu. Parasti to izmanto vairākas parazītu sugas, kas veido infrasabiedrību (Holmes & Price 1986). Parazītu mijiedarbība galvenokārt ir pētīta radniecīgām sugām, jo tās izmanto vienādus resursus (El Hafidi et al. 1998; Šimková et al. 2000; Buchmann & Lindenstrøm 2002; Koskivaara et al. 2009). Savukārt, ja neradnieciskās parazītu sugas (pieder pie dažādiem taksoniem) izmanto līdzīgus resursus, viņi arī var mijiedarboties. Tomēr šāda mijiedarbība reti ir pētīta parazītu agregācijas dēļ, kur vairākums saimnieku ir invadēti ar nedaudzām parazītu sugām un tikai daži saimnieki invadēti ar lielām parazītu infrasabiedrībām (Shaw & Dobson 1995). Hatčinsona nišas koncepcija (Hutchinson 1957) apgalvo, ka pastāv daudzdimensiju vide, kur vides apstākļi un resursi nosaka organisma pastāvēšanas prasības (Fusco & Minelli 2010). Parazītu dzīvotne sastāv no vairākiem biotiskiem un abiotiskiem faktoriem. Pie abiotiskiem faktoriem pieder fizikāli-ķīmiskie komponenti (temperatūra, pH, gaismas intensitāte, ūdens sāļums u.c.), savukārt biotiskie faktori biežāk ir saistīti ar parazīta saimnieku (saimnieka vecums, dzimums, garums, imunitāte u.c.) (Dogel 1962; Poulin 2004, 2008; Morand & Krasnov 2010). Pieaugošā interese par parazītu 5 un vides mijiedarbību radīja ideju izmantot parazītus kā rādītājus vides apstākļu maiņai (Šebelova et al. 2002; Sures 2004; Sures et al. 2017). Zinātniskā novitāte Promocijas darba rezultāti parādīja, saistību starp monogeneju piestiprināšanās orgānu cieto daļu garumu un apkārtējās vides stāvokļa izmaiņām, kas ir pierādīts virknē iepriekš veikto pētījumu. Savukārt, saistību starp parazītu piestiprināšanās aparāta izmēru un parazītu sastopamību dažādās žaunu mikrolokalizācijas vietās pieradīt neizdevās. Šī pētījuma rezultāti ar iepriekšējiem atklājumiem liecina par to, ka monogeneju piestiprināšanas aparāta izmēru ietekmē saimnieka izmērs, savukārt saimnieka audi ietekmē monogeneju piestiprināšanas aparāta formu. Parazītu mijiedarbības pētījuma fokusgrupa bija trematožu metacerkāriji, jo viņu mikrolokalizācijas preferences un attiecības ar citiem parazītiem ir maz pētītas. Trematožu dzīves stratēģija būtiski atšķiras no monogeneju, vēžveidīgo un glohīdiju attīstības cikla īpatnībām,