LATVIJAS KONCERTI 2014 18. oktobrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19.00

Eiropas vadošo koru nedēļa Latvijā

The Week of European Leading Choirs in Latvia

EIROPAS KAMERKORU LIELKONCERTS “SIMFONIJAS UN PASAKAS’’

GRAND CONCERT OF EUROPEAN CHAMBER CHOIRS “SYMPHONIES AND FAIRY TALES’’

Latvijas Radio koris / Latvian Radio Choir RIAS kamerkoris / RIAS Chamber Choir Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis / The Danish National Vocal Ensemble Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris / The Latvian National Symphony Orchestra Diriģenti Sigvards Kļava, Hanss Kristofs Rādemanis un Markuss Krīds / Conductors Sigvards Kļava, Hans-Christoph Rademann and Marcus Creed Režisors un videoprojekcijas – Roberts Rubīns (Direction and video)

www.latvijaskoncerti.lv Olivjē MESIĀNS (Olivier Messiaen, 1908–1992) Cinq rechants (“Pieci dziedājumi’’, 1948)

Luidži NONO (Luigi Nono, 1924–1990) Sará dolce tacere, (“Esi maigs un kluss,’’1960) Izpilda Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis, diriģents Markus Krīds / Performed by The Danish National Vocal Ensemble and conductor Marcus Creed

Ģērģs LIGETI (György Ligeti, 1923–2006) Drei Phantasien nach Friedrich Hölderlin (“Trīs Frīdriha Helderlīna fantāzijas’’, 1982) I. Hälfte des Lebens (“Puse dzīves’’) II. Wenn aus der Ferne (“Kad no tālienes’’) III. Abendphantasie (“Vakara fantāzija’’)

Torstens RAŠS (Torsten Rasch, 1935) …in der Hülse von Schnee… (“Sniega piedurknēs’’, 2013/2014) Izpilda RIAS kamerkoris un diriģents Hanss Kristofs Rādemanis / Performed by RIAS Chamber Choir and conductor Hans-Christoph Rademann

Līga CELMA-KURSIETE (1978) “Sirmās dvēseles’’ pēc Kārļa Skalbes pasakas, pirmatskaņojums/ premiere

Ēriks EŠENVALDS (1977) The First Tears (“Pirmās asaras’’ pēc inuītu pasakas, pirmatskaņojums / premiere) Izpilda Latvijas Radio koris, Aleksandrs Maijers (vargāns, stabules) un diriģents Sigvards Kļava / Performed by Latvian Radio Choir, Alexander Mayer (jew’s harp, pipe) and conductor Sigvards Kļava

Igors STRAVINSKIS (Igor Stravinsky, 1882–1971) “Psalmu simfonija’’ (Symphony of Psalms, 1930) I. 38. psalms (13., 14. pants) II. 39. psalms (2. – 4. pants) III. 150. psalms Izpilda apvienotie kori, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Hanss Kristofs Rādemanis / Performed by mixed choirs, Latvian National Symphony Orchestra and conductor Hans-Christoph Rademann PAR MŪZIKU

Viens no izcilākajiem 20. gadsimta komponistiem Olivjē Mesiāns bija savdabīga personība, dziļi reliģiozs mistiķis, kas pasauli tvēra citās dimensijās. Viņš bija mūzikas filozofs, kurš savā daiļradē runāja par mūžīgajiem pretpoliem – Zemes dzīvi un mūžību, debesu un zemes vēlmēm, nāvi un dzīvi. Mesiāna radošais kredo bija mākslas un ticības vienotība, savu mūzku raksturojot kā teoloģiju skaņās: “Es jau piedzimu ticībā un ticot... Liels vairums manu darbu aicināti izstarot katoļticības teoloģisko nostādņu gaismu. Tas ir pats svarīgākais manas mūzikas aspekts, iespējams - vienīgais, par kuru man nebūs jākaunas nāves stundā.’’ 40. gados Mesiāns pievēršas Austrumu reliģijai un filozofijai, pārņemot meditācijas ideju par skumjām bez asarām un prieku bez eksaltācijas. Šajā laikā top trīs skaņdarbi, kurus Mesiāns nodevē par “Tristana triloģiju’’. Mesiāns te piesaucis “fatālo mīlu’’, kas ved pie nāves – tāda mēroga mīlestību, kas sasniedz kosmosu un ir ārpusķermeniska. Triloģiju veido dziesmu cikls Harawi (“Mīlas un nāves dziesmas’’), simfonija “Turangalila’’ un “Pieci dziedājumi’’. Šajos dziedājumos komponists savienojis savu dzeju franču valodā ar pašizgudrotu, sanskritam un kečua (kādai indiāņu valodai) fonētiski tuvu valodu. “Tā ir mīlas dziesma, - ar šo vienu vārdu pietiek, lai izpildītājiem būtu skaidrs, kā izdziedāt šo dzeju un šo mūziku,’’ teicis Mesiāns. Luidži Nono bija viens no visradikālāk noskaņotajiem 20. gadsimta avangardistiem, Otrās Vīnes skolas dievinātājs, kurš uzskatīja, ka komponistam jāapzinās savs laikmets. Absolūts mākslinieks, kura interešu lidojums aptvēra vizuālo mākslu, literatūru, zinātni, politiku, jurisprudenci un fotomākslu. Sará dolce tacere ar Čezāres Pavēzes dzeju ir veltījums Nono skolotājam, itāļu diriģentam un komponistam Bruno Madernam. Ģērģs Ligeti bija viens no ievērojamākajiem un noslēpumainākajiem avangardistiem, kurš savā daiļradē atspoguļojis 20. gadsimta apokalipsi, neiegrimstot romantiskā patosā. Vācu dzejnieka, romantiķa Frīdriha Helderlīna dzeja “Trīs Frīdriha Helderlīna fantāzijās’’ parādās attālināti – Ligeti drīzāk veidojis skaņu sazarojumu, nevis tieši sekojis tekstam. Komponists pats teicis: “Manas fantāzijas ir emocionāli, onomapoētiski, uzbudināti 16 balsīgi skaņdarbi.’’ Torstens Rašs ir laikmetīgās mūzikas komponists no Vācijas. Bijis slavenā zēnu kora Drēzdenes Kreuzchor dziedātājs, mācījies kompozīciju un klavierspēli Kārļa Marijas fon Vēbera mūzikas koledžā Drēzdenē. Pēc Berlīnes mūra krišanas Torstens Rašs emigrēja uz Japānu, kur guva ievērību kā filmu mūzikas komponists. Viņa mūziku atskaņojuši tādi mūziķi kā Renē Pape, Matiass Gērne, Olari Eltss, Vladimirs Jurovskis, Londonas filharmonijas orķestris, un citi. Skaņdarbu …in der Hülse von Schnee… komponistam pasūtinājis tieši RIAS kamerkoris. Komponistes un diriģentes Līgas Celmas-Kursietes nozīmīga darbošanās joma ir koru pasaule. Līga savulaik bijusi kora “Kamēr...” dziedātāja. Kopš 1997. gada vada Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kori “Spīgo”, ar ko guvusi uzvaras gan latviešu Dziesmu svētku karos, gan starptautiskos konkursos. Pieaicinātā docētāja JVLMA, kur vada mūzikas skolotāju sieviešu kori. Ieguvusi bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā un maģistra grādu kompozīcijā pie Pētera Plakida. Viņas kordarbus atskaņojuši tādi kolektīvi kā koris “Kamēr...”, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio koris. Līga Celma bija viena no mūzikas autorēm elektroakustiskajā pastaigā Cīrulīšu dabas takās Cēsu Mākslas festivālā “Pasaka par Kurbadu”, kas saņēma Lielo mūzikas balvu 2010 kategorijā “Gada uzvedums”. Komponiste par savu jaundarbu: “Kārļa Skalbes pasaku “Sirmās dvēseles’’ var uztvert gan kā 1905. gada revolūcijas atainojumu, gan kā visaptverošu filozofisku vēstījumu par neizbēgamajiem zaudējumiem, aizstājot veco ar jauno. Dziļi ieslīgstot tekstā, apbrīnas vērta man likās Skalbes spēja nenostāties vienā vai otrā pusē. Vienlīdz skaudri ir attēloti gan pelēkie vīri ar sauli sejā, gan sirmās dvēseles, kuras dzīvo kopā ar čūskām un gaudojošiem vilkiem. Komponējot es centos ievērot šādu pat distanci, nenosodot nevienu no pusēm. Vēl būtiski man šķita nepazaudēt sižetisko līniju muzikālajos izteiksmes līdzekļos. Lai klausītājs, kurš atnācis uz pasaku, arī saņem pasaku.’’

K. Skalbe “Sirmās dvēseles’’ (1905)

Tur, kur zaļie kalni beidzas, purvos iegūlies melns mūža mežs. Viņš guļ tur jau tūkstošus gadu un miegā klusi šņāc. Viņu neaizņem kalnu vēji, reti viņa tumšās galotnes paceļ vienu otru zaru, kā cilvēks miegā roku... Priedes garām, sirmām sūnu bārdām, egles pilnas noslēpumu, dziļi ietinušās sūnās; tik pašas galotnītes vēl zaļas, tās saaugušas augšā vienā laidā kā gļotas uz mārks... Gaišā dienā neieplūst saule, tik caur cieši saaugušiem zariem var manīt retus zelta pavedienus; saule ber meža zaļganā krēslā dzirkstošas zelta adatiņas, bet zaļās galotnes viņas notver. Mežs paliek mūžam pūstošā krēslā. Mežs ir pilns smagas trūdu un vaivarāju smaržas. Uz ciņiem staipās čūskas, vilki joņo pakaļ stirnām un briežiem kaukdami. Uz ciņiem mētājas saplosītu kustoņu kauli, čūskas lodā pa galvas kausiem. Šai mežā dzīvo sirmās dvēseles. Viņas ir izaugušas reizē ar mežu un ir tikpat vecas kā viņš. Viņu vaigs ir pelēks kā meža krēsla, viņas dzīvo bailēs un dziļā pazemībā. Nakti tās aizdedzina dūmainas sveķu svecītes un staigā pa mežu zaļās sūnu kurpītēs. Viņu garās, sirmās sūnu bārdas velkas pa zemi. Un tās bailīgi klausās vilku kaukšanā un dzied. (Viņas tur dievkalpošanu, un sila vaivariņš kvēpina vīraku.) “Kas šo mežu ir uzcēlis? Tas ir Dievs. Kas vilkus palaidis stirnām uz pēdām? Tas ir Dievs. Kas čūskas ir šķetinājis uz ciņiem? Tas ir Dievs. Slavēts lai ir Dievs!’’ Tā viņas dzied, līdz svecītes nobāl rīta krēslā. Tad noliekas zem egļu zariem un satinas savās sūnu bārdās. Bet aiz kalniem vīri kala cirvjus. Un kādā dienā sirmais mežs nodrebēja līdz saknēm, Cirvji skanēja, tumšās egles bruka kā mūris, plats saules vilnis pārlaidās pār grimstošām koku galotnēm, un meža krēslā parādījās pelēki vīri ar sauli sejā. Viņi kāpa pa nolaistiem kokiem, egļu zari lūza zem viņu kājām. Viņu papēži bij kalti tērauda pakaviem, ap galvu tie vicināja šņācošas, kvēlošas priedes celma pagales, tērauda trītie cirvji uz pleciem te paspīdēja, te pazuda zem egļu zariem kā sudraba pusmēneši. Un caur mežu kā jūra dimdēja viņu dziesma:

Mēs nākam saulei vārtus cirst, Lai purvu silos tumsa mirst. Ko nepaņems cirvis, to uguns rīs, Ap galvu mums liesmu vainagus vīs. Mēs gribam uzvaras smieklus smiet, Lai liesmas līdz debesu pagalmiem iet. Caur silu uguns viesuļi brauc, Lai čūskas čūkst, lai vilki kauc! Ko nepaņems cirvis, to uguns rīs, Ap galvu mums liesmu vainagus vīs...

Sirmās dvēseles sastingušas klausās šai dziesmā, dūmainās sveķu svecītes dreb viņu izdēdējušās rokās. Vaivariņi vaid zem līdumnieku kājām, izvaid visu savu smaržu. Un pelēkie vīri ar sauli sejā pieiet pie sirmām dvēselēm un pielaiž uguni viņu sūnu bārdām. Viņas uzliesmo, satinas kamolā un paceļas gaisā kā sarkanas gaigalas. Skujas sprakst, liesmas lēkā no zara uz zaru kā sarkanas vāverītes. Atskan cirvji, liesmas šņāc, uguns viļņi visu vāc...

Ērika Ešenvalda (1977) radītās mūzikas spārni pašlaik aplido visu pasauli, piedzīvojot atskaņojumus gandrīz katrā kontinentā, jo Ērikam piemīt spēja runāt pārpasaulīgā Visuma valodā, kas iedzīvināta ar garīga dvēseliskuma stīgu. Viņš ir skaņradis – izzinātājs, kurš impulsus smeļ arī ārpus laika un telpas, vai tas būtu dabas un debess ķermeņu pārpasaulīgais skaistums vai dziļi sakrāls vēstījums. Ešenvalds ieguvis maģistra grādu kompozīcijā JVLMA, studējis teoloģiju, astoņus gadus dziedājis Valsts Akadēmiskajā korī “Latvija’’. No 2011. līdz 2013. gadam bijis rezidējošais komponists Kembridžas universitātē. Jaundarba The First Tears pamatā ir inuītu pasaka:

Inuīti stāsta, ka pasauli radījis krauklis. Kad darbs bijis galā, viņš nospriedis palikt turpat, pie sava darba augļiem, pieskatīt cilvēkus un dzīvniekus, putnus un zivis, kokus, ezerus, kalnus un okeānus. Kādudien krauklis ar kajaku izbrauca jūrā un tur ieraudzīja tādu kā salu. Pieiries tuvāk, viņš lūkoja piestāt krastā, bet atpletās milzu rīkle un viņu aprija. Tā bija nevis sala, bet milzu valis! Slīdēdams pa vaļa rīkli uz leju vien, krauklis jau nosprieda, ka gals klāt, bet tad visapkārt kā ziloņkaula kolonnas izslējās vaļa ribas. Tālumā atspīdēja noslēpumaina gaisma, un šurp atvilnīja apslāpēti bungu dārdi. Krauklis virzījās uz gaismas pusi arvien dziļāk vaļa vēderā, līdz nonāca pie savāda namiņa. Ielūkojies pa logu, viņš pieklauvēja pie durvīm un devās iekšā. Iegājis mazā istabiņā, viņš ieraudzīja kaktā sēžam skaistāko meiteni, kādu jebkad bija redzējis. Krauklis viņā acumirklī iemīlējās. „Vai nāksi pie manis par sievu?” viņš vaicāja. „Un vai nāksi man līdzi laukā – pasaulē?” Meitene nosmaidīja vien. „Es pasaulē neiederos,” viņa atteica, „tāpat kā tu neiederies vaļa vēderā, bet tu vari kādu laiciņu palikt tepat un pakavēt man laiku, ja vēlies. Taču brīdinu – nedomā pat pirkstu piedurt manām bungām un lampai.” Tad viņa piecēlusies laidās dejā. Kad deja bija strauja, valis šāvās pa ūdeņiem, un, kad deja bija lēna, tas mierīgi gulēja pie pašas ūdens virsmas. Tad meitene rimās dejot un taisnā ceļā devās uz durvīm. „Kurp tu iesi?” krauklis vaicāja. „Nav svarīgi,” viņa atsvieda. „Tikai elpas un dzīvības, dzīvības un elpas jautājums...” Krauklis vairs nespēja valdīt ziņkāri. „Kas tu esi?” viņš jautāja, kad meitene pēc brīža atgriezās. „Un kāpēc tu dzīvo vaļa vēderā?” „Es esmu vaļa dvēsele, un manas bungas ir vaļa sirds. Mana lampa nedrīkst nodzist, citādi es miršu un nebūs neviena, kas sit bungas. Es dziedu un dejoju cauru dienu un cauru nakti un nekad nepiekūstu.” Skaistākas dziesmas par tām, ko meitene dziedāja, krauklis nebija dzirdējis, bet ik pa brīdim viņai par katru cenu vajadzēja uz neilgu brīdi iziet laukā. Kad viņa izgāja nākamreiz, krauklis pastrādāja kaut ko tiešām briesmīgu un izmeta no galvas visu, ko meitene bija teikusi, jo juta, ka pats noteikti zina labāk. Viņš pieskārās meitenes lampai. Apdedzinājies viņš lampu netīšām nogrūda. Pieskārusies grīdai, lampa apdzisa. Pāri slieksnim pārkrita meitene – beigta un pagalam; namiņš sabruka par vaļa kaulu kaudzi. Piepeši krauklis bija pilnīgi viens aklā tumsā, visapkārt tikai asiņu un tauku žļurga. Aizrāpies līdz vaļa rīklei, krauklis uzkārpījās augšup pa elpekļa caurumu un iztrausās laukā no līķa. Meitene bija vaļa dvēsele, un ik pa brīdim laukā viņai vajadzēja iziet, lai ieelpotu, kad valis ievilka elpu. Pacēlies spārnos, krauklis laidās arvien augstāk un augstāk – jo tālāk no jūras, jo labāk – un izbailēs noskatījās, kā vaļa miesas slīd uz krasta pusi. Stāvās šausmās par to, ko pats sastrādājis, krauklis laidās lejup un nosēdās līdzās valim. Tad viņš apraudājās. Pirms tam pasaulē asaru nebija. Daudzas dienas sērojis, krauklis uzņēma dziesmu – nodziedāja to visu dzīvo radību garam. Pirms tam pasaulē dziesmu nebija. Un tad, atcerējies meitenes dejošanu, viņš uzsāka deju – dziedinājumam. Pirms tam pasaulē deju nebija. Pēdīgi remdējies, krauklis atgriezās debesīs, jau skaidrāk apjēgdams visu, ko bija radījis.

20. gadsimta mūzikas lielākā meteorīta un hameleona Igora Stravinska “Psalmu simfonijas’’ partitūrā lasāms: “Simfonija komponēta par godu Dievam un ir veltīta Bostonas simfoniskā orķestra 50 gadu pastāvēšanas jubilejai.’’ Stravinskim jau kādu laiku bija padomā rakstīt skaņdarbu ar psalmu tekstiem līdz Sergejs Kusevickis, Bostonas orķestra galvenais diriģents, nāca pie komponista ar lūgumu sarakstīt kaut ko “populāru’’ korim un orķestrim. Stravinskis rakstīja, ka viņš to nosaucis par “simfoniju’’, lai nomierinātu izdevējus, kuri cerēja, ka pasūtinājuši orķestra darbu. Komponists atkāpies līdz vārda “simfonija’’ pirmatnējai nozīmei “saskaņa’’, ar mērķi sasniegt perfektu balansu starp instrumentiem un balsīm, nevis rakstīt daudzdaļīgu un dramaturģisku naratīvu. Lai izvairītos no pārliekas jūtelības, Stravinskis instrumentācijā atteicies no vijolēm, altiem un klarnetēm, taču “Psalmu simfonija’’ ir viens no retajiem Stravinska opusiem, kur žilbinošais neizteiksmības slavinātājs mums atklāj savu sirdi – ilgas, bailes un lūgšanas Dieva priekšā. Igors Stravinskis grāmatā “Dialogi un dienasgrāmata” par Psalmu simfoniju stāsta: “Psalmu simfonija aizsākās visai banāli – izdevniecība rosināja sarakstīt kaut ko populāru. Liku aiz auss – ne gluži izdevēja izpratnē, proti, ka man derētu “pielāgoties tautas gaumei”, bet tai ziņā, ka tas būtu kaut kas visu apbrīnots, un pat izraudzījos 150. psalmu – pa daļai tāpēc, ka tas ir visiem zināms, lai gan vēl cits un vienlīdz pamatots iemesls bija tāds, ka man gribējās iesaistīties sāncensībā ar tik daudzajiem komponistiem, kas šīs autoritatīvās vārsmas izmantojuši kā vadžus, uz kā pakarināt pašu dzejiski sentimentālās “izjūtas”. Psalmi ir pacilātības pilni dzejojumi, bet tur netrūkst arī dusmu, sodīšanās un pat lāstu. Man 150. psalms šķiet izdejojama dziesma, kā Dāvids dejojis pie Noasa šķirsta, taču apzinājos, ka to pienākas traktēt strikti. Izdevējs gribēja instrumentālu gabalu bez kora, bet man jau pirms tam labu laiku galvā brieda doma par psalmu simfoniju, un es no ieceres neatkāpos. Skaņdarbs tapa Nicā un Ešarvīnas vasaras mājā. 150. psalmu un partitūru iesāku ar figūru, kas sabalsojas ar Jokastes Oracula, oracular, [no “Ķēniņa Oidipa”]. Pēc psalma ātrajām daļām pievērsos pirmajai un otrajai. “Aleluja” un 150. psalma lēnais ievads, kas tapis kā atbilde uz 40. psalmā izteikto jautājumu, radās kā vispēdējie.”

I Ps. 38, 14-14

Uzklausi lūgšanu manu, Kungs, un žēlabas manas. Uzklausi asaras manas. Neklusē, jo pie tevis es esmu atnācējs un ceļinieks, tāpat kā visi mani tēvi. Atlaid mani, lai es tev atkal piesaistītos, pirms kā aizeju un tur vairs nebūšu.

II Ps. 39, 2-4

Gaidot ilgojos pēc Kunga, un noliecās (Viņš) pie manis, un uzklausīja žēlabas manas. Un izvilka mani no briesmīgās akas un no netīrā purva. Un nolika manas kājas uz akmens un nostiprināja manus soļus. Un ielika lūpās manās jaunu dziesmu mūsu dievam. Redzēs daudzi, redzēs un bīsies un cerēs uz Kungu.

III Ps. 150

Aleluja! Slavējiet Kungu, Viņa svētumos, slavējiet viņu spēka stingrībā. Slavējiet Kungu, Slavējiet Viņu Viņa varas daudzveidībā. Slavējiet Viņu ar tauru skaņām. Aleluja! Slavējiet Kungu, slavējiet viņu. Slavējiet Viņu ar timpāniem un kori, slavējiet viņu ar stīgām un ērģelēm. Slavējiet Viņu ar skanīgām bungām un slavinošām cimbalām. Katrs gars (katrs, kas elpo, lai slavē Kungu)

Tekstu sagatavoja Lauma Malnace

PAR MŪZIĶIEM

“20 sekundes... pēc tam atlika vien saukt „urā!”, un es saucu urravas, pa brīdim noelšoties „oho!”... Reti nācies dzirdēt tik skaistu un aizkustinošu kormuzicēšanu.” Tā BBC Music Magazine apskatnieks rakstījis par Dānijas Nacionālā vokālā ansambļa iedziedāto Fransisa Pulenka izsmalcināto kormūziku – vienu no nedaudzajiem, taču izcilajiem ierakstiem, ar ko ansamblis nācis klajā. Augsto māksliniecisko līmeni nodrošina 18 spožākie Dānijas dziedātāji. Dānijas Valsts vokālā ansambļa skanējums ir caurspīdīgs, košs un dzidrs, un precīzo dziedājumu kuplina ievērības cienīga dinamikas amplitūda. Šajā skaņu pasaulē sevi apliecina izslavētā Ziemeļu kordziedāšanas stila būtība. Dānijas Nacionālais ansamblis kopj ciešu saikni ne vien ar dāņu, bet arī citu ziemeļvalstu mūziku: īpaši korim mūziku rakstījuši izcili komponisti – Pers Nergords un Svens Dāvids Sandstrems. Kopš 2011. gada Dānijas Nacionālā ansambļa galvenais diriģents bijis zviedrs Ūlofs Bomans, bet, sākot ar 2014. gada sezonu, viņa vietā stājies Markuss Krīds. Dānijas Nacionālā ansambļa plašajā repertuārā ietilpst kormūzika visos tās aspektos – no gluži nesen tapušiem skaņdarbiem līdz piecsimt gadu senai Renesanses laikmeta mūzikai. Šāda daudzveidība izskaidrojama ar Dānijas Nacionālā ansambļa spēju elastīgi pārkārtoties nelielākās grupās un ar faktu, ka ikkatrs no 18 regulāri nodarbinātajiem dziedātājiem var pildīt solista lomu. To var dzirdēt arī Dānijas TV kanāla DR K ēterā, kur Dānijas Nacionālais ansamblis visai mainīgā sastāvā dzied dāņu dziesmas.

Katru sezonu Dānijas Nacionālais ansamblis koncertē gan a cappella, gan kopā ar Dānijas Nacionālo simfonisko orķestri un Dānijas Nacionālo kamerorķestri. Koris uzstājas arī kopā ar citiem ansambļiem – piemēram, ar baroka orķestri Concerto Copenhagen un ārvalstu orķestriem, tādiem kā Hamburgas Radio simfoniskais orķestris, Malmes Simfonisko orķestri un Bergenas Filharmonijas orķestri. Lielāka mēroga iestudējumos Dānijas Nacionālais ansamblis tiek papildināts ar lielā Dānijas Nacionālā koncertkora dziedātājiem. Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis var lepoties ar apjomīgu diskogrāfiju. 2012. gadā par blīvplati „Lakstīgala”, ierakstītu kopā ar blokflautas virtuozi Mihalu Petri, ansamblis izpelnījās vācu godpilno Echo mūzikas balvu. Pie jaunākajiem ierakstiem pieder Pera Nergorda lielformāta darbs korim „Libra” un jau minētais Fransisa Pulenka izsmalcinātās kormūzikas disks. Pašlaik sagatavošanā ir Pētera Heises skaņdarbu ieraksts diriģenta Mihaela Šonvandta vadībā.

Angļu diriģents Markuss Krīds sācis studijas Kembridžas Kingskoledžā, kur dziedājis arī izslavētajā Kingskoledžas korī. Tālāk ceļš viņu aizvedis līdz Oksfordas Kraistčērčas koledžai un Londonas Rātes augstskolai. 1976. gadā Markuss Krīds pārcēlās uz Berlīni, kur strādājis gan Berlīnes Vācu opernamā (kā repetitors un kordiriģents) un Mākslas augstskolā (dziedāšanas teorija), gan Jaunās mūzikas ansamblī un Scharoun Ensemble (pianists un diriģents). 1987. gadā viņš kļuva par RIAS Kammerchor māksliniecisko vadītāju, un koris viņa vadībā izpelnījās virkni starptautiska mēroga godalgu, ieskaitot Edisona balvu, Diapason D’Or un Kannu klasiskās mūzikas balvu. Koncertdarbībā nozīmīga bijusi sadarbība ar Berlīnes Senās mūzikas akadēmiju, Freiburgas Baroka orķestri un Ķelnes Concerto Köln. Markuss Krīds bijis vairāku senās mūzikas festivālu viesmākslinieks. Viņš piedalījies J.S. Baha Si minora mesas (BWV 232), Henrija Persela „Didonas un Eneja” iestudējumā Berlīnes Valsts opernamā Unter den Linden, un viņa diriģētais Hendeļa oratoriju cikls Vācijā joprojām ir sekošanas cienīgs paraugs. 1996. gada Hendeļa festivālā Getingenē Krīds diriģēja Hendeļa oratoriju „Baltazars”. Jaunās mūzikas laukā viņš sadarbojies ne vien ar RIAS Kammerchor, bet arī ar Berlīnes Scharoun Ensemble gan pianista, gan diriģenta statusā. Krīds regulāri piedalās Berlīnes Festwochen un citos festivālos, toskait Varšavas pavasarī, Vīnes Laikmetīgās mūzikas festivālā, Zalcburgas Festspielen, Venēcijas biennālēs un festivālos MOntro, Edinburgā, Lucernā un Insbrukā. Sadarbībā ar Klaudio Abado un Berlīnes filharmoniķiem Markuss Krīds diriģējis Štokhauzena orķestri. Strādājis arī ar citiem orķestriem – Berlīnes Staatskapelle un Berlīnes simfonisko orķestri. 1998. gadā viņš atsaucās aicinājumam kļūt par diriģēšanas profesoru Ķelnes Mūzikas augstskolā. Kopš 2003. gada sākuma viņš pilda Štutgartes SWR vokālā ansambļa mākslinieciskā vadītāja pienākumus. RIAS Kammerchor ir profesionāls kamerkoris, kurš mājo Berlīnē, Vācijā. Dibināts kā reģionālas radiostacijas koris, RIAS kamerkoris drīz vien iekaroja vārdu un reputāciju gan valsts mērogā, gan tālu aiz tās robežām. Dibinātāji bija iecerējuši veicināt laikmetīgās mūzikas darbu tapšanu, un līdztekus standarta repertuāram koris daudzkārt pirmatskaņojis mūsdienu komponistu darbus, tostarp tādus, kas rakstīti īpaši RIAS kamerkorim. Dibināts 1948. gadā, kamerkoris spēlējis būtisku lomu Berlīnes mūzikas dzīves atjaunošanā pēckara gados. Tas bieži sadarbojies ar Berlīnes Radio simfonisko orķestri un Berlīnes filharmoniķiem un strādājis kopā ar spožiem diriģentiem – Ferencu Fričoju, Karlu Bēmu, Herbertu fon Karajanu, Lorinu Māzelu, Klaudio Abado, Džeimsu Levinu un Danielu Barenboimu. Koris arī specializējies senās mūzikas atskaņošanā un šajā laukā sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Nikolauss Arnonkūrs, Džons Eliots Gārdiners, Franss Brēhens, Rodžers Noringtons un Renē Jakobss. Hanss Kristofs Rādemanis pašlaik ir viens no pasaules mērogā pieprasītākajiem kordiriģentiem un atzītākajiem kormūzikas ekspertiem. 1985. gadā, būdams vēl Drēzdenes Mūzikas augstskolas students, viņš nodibināja Drēzdenes kamerkori, ar ko kopā drīz vien iekaroja vārdu gan Vācijas, gan starptautiskā mērogā – Krīds joprojām ir kora mākslinieciskais vadītājs. 2007. gadā Hanss Kristofs Rādemanis kā galvenais diriģents sāka darbu pasaules klase kamerkorī RIAS Kammerchor. Kopā ar kori viņš iedibinājis Baha un Hendeļa, Feliksa Mendelszona un Ernsta Kreneka skaņdarbu interpretācijas tradīciju, no jauna atklājis arī Bahu dzimtas mantojumu. 2000. gadā Rādemanis kļuva par kordiriģēšanas asociēto profesoru Karla Marijas fon Vēbera Mūzikas augstskolā Drēzdenē. Kā cilvēks, kurš apveltīts ar radošu garu, un viens no Vācijas Mūzikas padomes (Deutscher Musikrat) dibinātājiem viņš kopš 2008. gada cieši iesaistījies jaunās kordiriģentu paaudzes kopšanā. Hanss Kristofs Rādemanis ir arī 2010. gada septembrī dzimušā Ercgebirges Mūzikas festivāla mākslinieciskais vadītājs un Drēzdenes Kristīgā aprūpes centra patrons. Kopš 2013. gada jūnija Rādemanis ir Štutgartes Starptautiskās Baha akadēmijas radošais direktors. Latvijas Radio koris ir viens no labākajiem Eiropas kamerkoriem, kura augstā muzikālā kultūra, inteliģence un unikālā iespēju skaņu bagātība no kristālisku pilienu dzidruma, orķestrālu krāsu varenības līdz cilvēka balss robežu pārvarēšanai padarījusi to par īpašas skaniskās firmas zīmi pasaules kormūzikas kartē. No 1992. gada Latvijas Radio korī strādā divi diriģenti – tā mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš. Dziedātāju spēja orientēties dažādu laikmetu, žanru un stila mūzikā padarījusi Latvijas Radio kori par universāli elastīgu kolektīvu, kas var uzstāties gan vokāli instrumentālu darbu atskaņojumos un operu izrādēs, gan multimediālos projektos, gan intīmās a capella muzikālās sarunās, gan teatrālos uzvedumos, kur kora dziedātāji atklājas kā spilgti solisti un skatuves cilvēki. Prestižo Grammy mūzikas balvu kategorijā "Labākais kora sniegums" ieguvis ECM izdotais igauņu komponista Arvo Perta mūzikas albums Adam's Lament, kura ierakstā diriģenta Tenu Kaljustes vadībā piedalījies Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, Vox Clamantis, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un Tallinas kamerorķestris. Lielu atzinību guvis Latvijas Radio kora veiktais Sergeja Rahmaņinova “Vesperu’’ ieskaņojums, kuru prestižais mūzikas žurnāls Gramophone nosaucis par 2013. gada februāra mēneša ierakstu. Koris piedalījies arī jaunākajā Elīnas Garančas diska ieskaņojumā, ko 2014. gada oktobrī izdeva viena no pasaules respektablākajām un senākajām kompānijām Deutsche Grammophon. Par radošo darbību koris septiņas reizes saņēmis Lielo mūzikas balvu. Sigvards Kļava (1962) ir viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogs, producents. Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs kopš 1992. gada. Sigvarda Kļavas mērķtiecīga darba rezultātā Latvijas Radio koris izveidojies par starptautiski pazīstamu vokāli spilgtu vienību, kur katrs dziedātājs ir radoša individualitāte. Viņa vadībā koris ieskaņojis virkni mazzināmu vai pavisam aizmirstu pagātnes komponistu kordziesmu, kā arī izveidojis draudzīgu sadarbību ar vairākiem ievērojamiem mūsdienu Latvijas skaņražiem. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors un Rīgas Doma kora skolas diriģēšanas pasniedzējs. Vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs, Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir lielākais Latvijas simfoniskais orķestris, kas dibināts 1926. gadā. Pastāvēšanas laikā orķestris sadarbojies ar vairākiem pazīstamiem diriģentiem, kā arī uzstājies prestižās Eiropas un pasaules koncertzālēs. Galveno diriģentu vidū bijuši tādi vārdi kā Vasilijs Sinaisks, Olari Eltss, Pauls Megi. Būtisks pavērsiens, kvalitātes lēciens iezīmējās tad, kad vadības grožus pārņēma Karels Marks Šišons. Kopš 2013. gada oktobra LNSO galvenais diriģents ir Andris Poga.

ON THE MUSIC

One of the greatest composers of the 20th century Olivier Messiaen was an original man and a deeply religious visionary who grasped the world in completely different dimensions. He was a philosopher of music interested in the everlasting opposites – the wordly life and eternity, the heavenly and earthly desires, the life and death. Messiaen’s creative motto was the integrity of art and faith, and he called his music ‘theology in sound’: “I was born a believer... A certain number of my works are destined therefore to highlight the theological truths of the Catholic faith. This is the main aspect of my work, the most notable, without doubt the most useful, the most valid, the sole aspect which I will not perhaps regret at the hour of my death.” In 1940s Messiaen went into the Oriental religions and philosophy with their meditative concept of sorrow without tears and joy without exaltation. He wrote three opuses at that time and called them Tristan Trilogy. He invokes ‘fatal love’ here leading to death – some out-of-body love so great it reaches out to the Universe. The trilogy includes the song cycle Harawi (“Songs of love and death”), the Turangalîla- Symphonie and Five Rechants. Composer here combines his own poetry in French with a self-invented language phonetically close to Sanskrit and Quechua. “It’s a love song – the word is enough to make people understand how the poetry and music should be sung”, he said. Luigi Nono was one of the most extreme avant-garde composers of the 20th century – he adored the Second Vienna School and believed that a composer had to be aware of his time. He was a genuine artist widely interested in visual arts, literature, science, politics, law and photography. Sará dolce tacere on the poetry by Cesare Pavese is composer’s dedication to his teacher, Italian conductor and composer Bruno Maderna. György Ligeti was one of the most prominent and mysterious avant-garde composers who managed to depict in his music the apocalypse of the 20th century without the usual romantic pathos. There is just inkling to the contribution of German Romantic poet Friedrich Hölderlin in Ligeti’s Three fantasies after Friedrich Hölderlin – it is rather a sonic rhizome Ligeti has created. He commented on this work: “My three fantasies are emotional, 'onomatopoetic', overwrought, 16- voiced pieces (not micropolyphonic!)”. Torsten Rasch is a German composer of contemporary classical music. He was a member of the renowned Dresdner Kreuzchor and subsequently went on to study composition and piano at the Carl Maria von Weber College of Music in . In 1990, after the fall of the Wall, he emigrated to Japan and established himself as a successful composer of film and TV scores. René Pape, Matthias Goerne, Olari Elts, , the London Philharmonic Orchestra, Pet Shop Boys and others have performed his music. The opus …in der Hülse von Schnee… (In the Frozen Snow) was commissioned by the RIAS Kammerchor. Composer and conductor Līga Celma-Kursiete is keen on choral music. She has been a part of the Youth Choir Kamēr…Since 1997 she conducts the Jelgava 4th Secondary School Girls’ Choir Spīgo (Shine) – a winner at the Latvian Song Festival ‘Battle of Choirs’ and international competitions. Līga Celma is a visiting teacher at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music (JVLAM) and conducts the JVLAM Music Teaching Department Women’s Choir. The music by Celma-Kursiete has been performed by the Youth Choir Kamēr…, the State Choir Latvija, and the Latvian Radio Choir. As a composer, Līga Celma participated in the electro-acoustic project The Story of Kurbads, staged at Cīrulīši Nature Trails (the Latvian Grand 2010 in the nomination Production of the Year). Līga Celma on her Grey Souls: “The fairy-tale Grey Souls by Kārlis Skalbe is a depiction of the events during the revolution of 1905, but it is also a philosophical narrative on everything old to be replaced and updated. I dwelled on the text and decided that Skalbe’s position was something to be admired – he was capable to stay neutral. The grey men with the sunlight in their face are just as rough as the grey souls living with the snakes and howling wolves. I tried to respect the distance and not to blame any of the sides. Then, it seemed important to keep to the plot in spite of the musical expression. If someone has hoped for a fairy-tale – let them have a fairy-tale then!” Latvian composer Ēriks Ešenvalds is known around the world – his music is being performed in almost every continent, for his language is that of the spiritual Universe. He got his Master’s degree in composition at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music; he has studied theology and was a singer of the State Choir Latvia for 8 years. In 2011–2013 he was Composer in Residence at Cambridge University. The newly written opus by Ēriks Ešenvalds The First Tears is based on an Inuit fairy tale:

The Inuit people say it was Raven who created the world. When he had finished, he decided he would stay among all that he had created, watching over the people and the animals, the birds and fish, the trees, the lakes, the mountains and oceans. One day, Raven was out on the water in his kayak, when he saw what he thought was an island. He rowed up to it and tried to land his kayak, but a huge mouth opened up and swallowed him. It wasn’t an island at all, but an enormous whale! As he went down the whale’s throat, Raven thought that he would surely die, but instead he saw the Whale’s ribs rise up around him like huge ivory columns. In the distance he could see a mysterious light, and could hear a faint sound as if someone was banging on a drum. Raven followed the light and went further inside the Whale, where he came to a strange little house. He peered in through the window, then knocked on the door and went inside. He came into a small room, and there in the corner sat the most beautiful young girl he had ever seen. Raven fell instantly in love with the girl. ’Won’t you marry me?’ he asked her ‘…and come out into the World with me?’ The girl smiled to herself. ‘I do not belong in the World’, she replied, ‘just as you do not belong inside the Whale, but you can stay here and keep me company for a while if you like. However I must warn you never to touch my drum or my lamp.’ She then stood up and started to dance. When she danced quickly, the Whale soared through the ocean, and when she danced slowly the Whale rested gently near the surface of the water. The girl then stopped dancing and walked straight out of the door. ‘Where are you going?’ Raven asked her. ’It’s not important,’ she replied. ‘Just a matter of breath and life, life and breath……’ Raven was starting to grow curious about the girl. ‘Who are you?’ he asked her when she came back in a few moments later, ‘…and why do you live inside a Whale?’ ‘I am the Whale’s Soul and my drum is the Whale’s heart. My lamp must never go out, or I will die, and there will be nobody to beat my drum. I sing and dance all day and all night and never grow tired.’ The songs she sung were the most beautiful sounds Raven had ever heard, but she appeared very anxious and kept on walking out of the door and coming back in again a few moments later. When the girl next left the room, Raven did something truly dreadful, and ignored everything the girl had said to him, as he felt he clearly knew better. He touched the Girl’s lamp. Raven burnt himself on the lamp, and dropped it on the floor. As soon as it hit the floor, the flame went out. The girl fell in through the door and dropped down dead; the house collapsed and became a pile of dead whale bones. Suddenly Raven was all alone in complete darkness, inside a mess of blood, fat and blubber. Raven clambered back up the Whale’s throat, and up through its blow-hole, and up onto the top of its dead body. The girl was the Whale’s soul, and she had to keep slipping out of the door for air every time the whale drew breath. Raven flew higher and higher, as far from the sea as he could. He watched in shock as the dead body drifted toward shore. Mortified by his act, Raven flew to the earth and sat at the whale's side. There he wept. These were the first tears the world had ever known. After many days of grieving, Raven began to sing. He sang a song to the spirit of all creatures. And this was the first song the world had ever known. And then, Raven remembered the movements of the girl, and he began to dance, a healing dance, the first dance the world had ever known. Healed at last, Raven returned to the sky, filled with a deeper awareness of all that he had created.

Symphony of Psalms for chorus and orchestra Igor Stravinsky composed in 1930, to fulfill a commission offered to the composer by Serge Koussevitzky during the final days of 1929. The score of the Symphony is thus very appropriately prefaced by a dual dedication that reads, "this Symphony was composed for the glory of God and dedicated to the Boston Symphony Orchestra on the occasion of its 50th anniversary." Like the Symphonies of Wind Instruments composed ten years earlier, the Symphony of Psalms forces us to step back and reevaluate our musical terminology. Here, symphony is used in more or less its original sense, meaning that which "sounds" or "sounds together," and without any reference to either the traditional multi-movement formal design that dominates orchestral music from Haydn's day onward, or to the overtly personal dramatic narrative that the symphony came to represent to much of the nineteenth century musical population. The somewhat contradictory title of the work reflects Stravinsky's self-proclaimed intent to achieve a kind of perfect balance between voices and instruments, neither one asserting any kind of superiority over the other. Stravinsky's orchestra inhabits a unique sound world: there is an unusual concentration of flutes and trumpets, but no clarinets, violins, or violas. From “Dialogues and a Diary’’ by Igor Stravinsky and Robert Craft composer writes: “The commissioning of the Symphony of Psalms began with the publisher's routine suggestion that I write something popular. I took the word, not in the publisher's meaning of "adapting to the understanding of the people," but in the sense of "something universally admired," and I even chose Psalm 150 in part for its popularity, though another and equally compelling reason was my eagerness to counter the many composers who had abused these magisterial verses as pegs for their own lyrico-sentimental "feelings." The psalms are poems of exaltation, but also of anger and judgment, and even of curses. Although I regarded Psalm 150 as a song to be danced, as David danced before the Ark, I knew that I would have to treat it in an imperative way. My publisher had requested an orchestral piece without chorus, but I had had the psalm symphony idea in mind for some time, and that is what I insisted on composing. All of the music was written in Nice and in my summer home at Echarvines. I began with Psalm 150 and my first notation was the figure that bears such a close family resemblance to Jocasta's "Oracula, oracular" [from Oedipus rex]. After finishing the fast-tempo sections of the psalm, I went back to compose the first and second movements. The "Alleluia" and the slow music at the beginning of Psalm 150, which is an answer to the question in Psalm 40, were written last.’’

ABOUT MUSICIANS

"20 seconds ... after which all I could say was 'Hoorah!' And I went on saying it, interspersed every now and again with 'Wow!'... This is some of the most beautiful and moving choral singing I have ever heard." So wrote BBC Music Magazine's reviewer about the Danish National Vocal Ensemble's recording of Francis Poulenc's sophisticated choral music; one of the few but remarkable recordings the ensemble has released. 18 of Denmark's best singers make up this ensemble with its high international standard. The Danish National Vocal Ensemble's sound is transparent, bright and pure, and its precision is combined with a strong dynamic range. It is a world of sound that exhibits the essence of the famous Nordic choral style. The Danish National Vocal Ensemble has very close ties with Danish and other Nordic music: major composers like Per Nørgård and Sven-David Sandström have written music especially for the choir. Since 2011 the Danish National Vocal Ensemble's chief conductor has been the Swede Olof Boman, but as of the start of the 2014 season he has been succeeded by Marcus Creed. The Danish National Vocal Ensemble's wide repertoire covers all aspects of choral singing, all the way from very recently written works to 500-year-old Renaissance music. The versatility is so great because the Danish National Vocal Ensemble can quite flexibly be transformed into smaller groupings, and because each of the 18 regularly employed singers can come forward as a soloist. This can also be heard on the Danish TV channel DR K, where the Danish National Vocal Ensemble in various formations sings Danish songs. Each season the Danish National Vocal Ensemble appears in both a cappella concerts and with the Danish National Symphony Orchestra and the Danish National Chamber Orchestra. The choir also appears with other ensembles, for example the Baroque orchestra Concerto Copenhagen and foreign orchestras like the Radio Symphony Orchestra from , the Malmö Symphony Orchestra and the Bergen Philharmonic. For the biggest tasks the Danish National Vocal Ensemble is supplemented with singers from the large Danish National Concert Choir. The Danish National Vocal Ensemble has recorded a long succession of CDs. In 2012 the Vocal Ensemble was awarded the prestigious German Echo music prize for the CD The Nightingale, made with the recorder virtuoso Michala Petri. Other new CDs include Per Nørgård's large choral work Libra and the above-mentioned recording of Francis Poulenc's sophisticated choral music. A CD with music by Heise, conducted by Michael Schønwandt, is in the pipeline. The English conductor, Marcus Creed, began his studies at King's College in Cambridge, where he had the opportunity to sing in the famed King's College Choir. Further studies took him to Christ Church in Oxford and the Guildhall School in London. Marcus Creed began living in Berlin in 1976 . Stations along his way have been the Deutsche Oper Berlin (where he worked as opera coach and choir director), Hochschule der Künste (lecturer on song), as well as the Gruppe Neue Musik and the Scharoun Ensemble (pianist and conductor). In 1987 he was appointed artistic director of the RIAS-Kammerchor, which won numerous international awards under his direction (including the , the Diapason D'Or and the Cannes Classical Award). His work together with the Akademie für Alte Musik Berlin, the Freiburger Barockorchester and the Concerto Köln formed an important part of his concert activities. Marcus Creed has been invited by several early music festivals. He gave performances of J.S. Bach's Mass in B minor(BWV 232), Purcell's Dido and Aeneas at the Berlin Staatsoper Unter den Linden, and his cycle of George Frideric Handel oratoriosm set an exemplary criterion in Germany. He conducts Belshazzar at the Göttingen Händel Festival in 1996. In the performance of new music with the RIAS-Kammerchor, he is also closely associated with the Berlin Scharoun Ensemble as a pianist and conductor. He regularly appears at the Berlin Festwochen as well as at festivals like the Warsaw Spring, Wien Modern, the Salzburg Festspielen, the Venice Biennale and at festivals in Montreux, Edinburgh, Lucerne and Innsbruck. In partnership with Claudio Abbado and the Berliner Philharmoniker Marcus Creed conducted Stockhausen's orchestral Gruppen. He has worked with other orchestras like the Berlin Staatskapelle and the Berliner Symphoniker. In 1998, he accepted a call to take up the position of professor of conducting at the Musikhochschule in Köln. Since January 1, 2003, he has been Artistic Director of the SWR Vokalensemble Stuttgart. The RIAS Kammerchor is a professional chamber choir based in Berlin, Germany. Although founded as principally the choir of a regional radio station, the RIAS Kammerchor quickly established for itself a national and international reputation. Among its founders' aims was the promotion of contemporary musical composition, and besides performing the standard repertoire, the choir has premiered many works by contemporary composers, including a number specifically dedicated to the RIAS Kammerchor.[1] As soon as he was founded in 1948, the RIAS-Kammerchor played a decisive part in the revival of the musical life of Berlin. The choir participated in the opening concert of the Berliner Philharmonie. Frequently heard in collaboration with the Berlin Radio Symphony and the Orchestra, the choir has been led by conductors Ferenc Friscay, Karl Böhm, Herbert von Karajan, Lorin Maazel, Claudio Abbado, James Levine, and Daniel Barenboïm. The choir has also made a specialty of performances of early music under the baton of such conductors as Nikolaus Harnoncourt, John Eliot Gardiner, Frans Brueggen, Roger Norrington, and René Jacobs. Hans-Christoph Rademann is one of the most sought-after choral directors and widely-recognised choral specialists on the international scene today. In 1985, whilst still a student at the Musikhochschule Dresden, he founded the Dresdner Kammerchor, with which he rapidly acquired an outstanding reputation both in Germany and abroad, and of which he remains artistic director. Hans-Christoph Rademann became chief conductor of the RIAS Kammerchor in 2007, one of the top choirs in the world. With this ensemble he has led the way with his interpretations of works by Bach and Handel, Felix Mendelssohn Bartholdy and Ernst Krenek, as well as rediscoveries of works by the Bach family.In 2000 Rademann was appointed professor of choral conducting at the Hochschule für Musik Carl Maria von Weber in Dresden. As a creative thinker and co-founder of the choral conducting forum of the Deutscher Musikrat (German Music Council), he has been closely involved in encouraging the up-and-coming generation of choral conductors since 2008. In 2007 Hans-Christoph Rademann became chief conductor of the RIAS Kammerchor; he is also Artistic Director of the Erzgebirge Music Festival which was launched in September 2010. He is patron of the Christlicher Hospizdienst Dresden e. V. (Christian Hospice Service Dresden). In June 2013 he became Artistic Director of the Internationale Bachakademie Stuttgart. The Latvian Radio Choir (LRC) ranks among the top professional chamber choirs in Europe and its refined taste for musical material, fineness of expression and vocal of unbelievably immense compass have charted it as a noted brand on the world map. Since 1992, LRC has two conductors – Sigvards Kļava, Music Director and Principal Conductor; and Kaspars Putniņš. The repertoire of LRC ranges from the Renaissance music to the most sophisticated scores by modern composers; and it could be described as a sound laboratory – the singers explore their skills by turning to the mysteries of traditional singing, as well as to the art of quartertone and overtone singing and other sound production techniques. The choir has established a new understanding of the possibilities of a human voice; one could also say that the choir is the creator of a new choral paradigm: every singer is a distinct individual with his or her own vocal signature and roles in performances. The choir actively popularizes the music of Latvian composers around the world. The choir’s recordings of works by Ēriks Ešenvalds, Kristaps Pētersons, and Mārtiņš Viļums have won each of them first prizes at the UNESCO International Rostrum of Composers. LRC is one of the four founders and the partner of the European professional chamber choirs’ association Tenso. The choir has participated in the top international musical forums in Salzburg and Montpellier, the Baltic Sea Festival, Klangspuren Festival, La Musica, Ultima, the Venice Biennale, White Light Festival USA, Soundstreams in Canada; and performed in renowned concert halls such as the Concertgebouw and Muziekgebouw in Amsterdam, Konzerthaus in Berlin, and Cité de la Musique in Paris, Lincoln Center in New York and Dresden Frauenkirche. LRC has successfully worked with many outstanding guest conductors, including Riccardo Muti, Heinz Holliger, Lars Ulrik Mortensen, Stephen Layton, Tõnu Kaljuste, James Wood, and Essa-Pekka Salonen, among others. The Latvian Radio Choir records on a regular basis. Every season, three or four new CDs appear in collaboration with such labels as Hyperion Records, BIS, GB Records, Ondine, and Naïve. Released on the ECM label, the Estonian composer Arvo Part's opus Adam's Lament received the prestigious Grammy for the ''Best choral performance'': LRC along with the chamber orchestra Sinfonietta Rīga, the ensemble Vox Clamantis, Estonian Philharmonic Chamber Choir and Tallinn Chamber Orchestra took part in the recording under the baton of Tõnu Kaljuste. Among the most valued recordings is Sergey Rachmaninov’s All-Night Vigil (praised by the renowned music magazine Gramophone as the best recording in February 2013 and ranked as one of the 25 best albums of the year by American radio NPR). The choir has also participated in the recording of the latest album by Elīna Garanča to be released by one of the world’s most respectable and oldest recording companies Deutsche Grammophon in October 2014. Sigvards Kļava in one of Latvia's most prolific choral conductors, Sigvards Kļava. He has collaborated with every leading choir and orchestra in the country, performing the great works of the standard repertoire in addition to conducting most premieres of new choral works by Latvian composers. He has recorded over 20 CDs with the Latvian Radio Choir. Sigvards Kļava has also been Chief Conductor at a number of Latvian and Nordic song festivals. He is a co-founder of the Latvian New Music Festival ARENA and serves as a member of its artistic board. He teaches young conductors at the Choral Department of the Latvian Academy of Music and the Choral College of the Riga Lutheran Cathedral. Sigvards Kļava appears as a guest conductor with leading European choirs. He has received the Latvian Great Music Award and the Latvian Cabinet of Ministers Award. The Latvian National Symphony Orchestra (LNSO) was founded in 1926 as the Latvian Radio Symphony Orchestra and this saw the beginning of systematic and sustained work. Apart from the conductors mentioned in its early life, over the years the orchestra has worked with many outstanding conductors and internationally acclaimed soloists. Among them we could name such masters as Valery Gergiev, Arvīds and Mariss Jansons, Kristjan, Neeme and Paavo Järvi, Kirill Kondrashin, , Krzysztof Penderecki, Gennady Rozhdestvensky, Leonard Slatkin, Yuri Simonov and Evgeny Svetlanov. From October 2013 the chief conductor of the LNSO is Andris Poga.

Latvijas Koncerti jau sarūpējuši koncertcikla „Patiešām maziņiem” turpinājumu nākamajai koncertsezonai. Kā vienmēr uz 4 cikla koncertiem gaidīsim mūsu vismazākos klausītājus – pirmsskolas vecuma bērnus. Koncertos piedalīsies teicami izpildītājmākslinieki: instrumentālisti, dziedātāji, dejotāji un aktieri; tiks rādīts arī kino (nelieli fragmenti no multfilmiņām). Koncertos iesaistītie mūziķi būs saģērbti interesantos, bērniem labi pazīstamu tēlu kostīmos.

Spīķeru koncertzālē Maskavas ielā 4, korp. 1 sestdienās plkst. 11.00, 13.00, 15.00 svētdienās plkst. 11.00, 13.00, 15.00

2014. gada 25.,26.oktobrī latviešu valodā 2.novembrī krievu valodā „Kā zvēri Daugavu raka” Latviešu tautas pasaka ar tautas dziesmām un dejām par zvēriem, putniem un zivīm, kas pēc Dieviņa vēlējuma rok Daugavu. Ilga Reizniece ,balss, vijole Laima Jansone, kokle Krišjānis Bremšs ,sitaminstrumenti Andris Grunte, kontrabass Mazie dejotāji 2014. gada 6.,7.decembrī latviešu valodā 14.decembrī krievu valodā „Šokolādes pasaka” Ziemsvētku stāsts par meitenīti, kura, senos laikos dzīvodama, sapņo par šokolādi. Cukuriņš - Ventis Zilberts, klavieres Zaherkūku meistars- Ingus Pētersons, balss Šokolādes feja- Dita Krenberga, flauta Vaniļa - Jolanta Strikaite, balss Karameles, Ledenes, Marmelādes, Vafeles-RHVS baletdejotāji 2015. gada 7.,8.februarī latviešu valodā 15.februarī krievu valodā „Krievu suvenīrs” Ivanuška un Vasiļisa Daiļā, Carevičs un Cariene Gulbe, balalaika un akordeons, tautas mūzika un krievu lelles Matrjoškas laistās spilgtā varavīksnē. Cariene Gulbe -Darja Smirnova, vijole Carevičs –Kaspars Zemītis, balalaika Ivanuška -Mihails Čulpajevs, balss Skomorohs -Artūrs Noviks, akordeons Vasiļisa Daiļā - Ilona Bagele, balss Deju studijas „Freska” dejotāji

2015. gada 14.,15.martā latviešu valodā 22.martā krievu valodā „Trīs sivēntiņi un ...” Jautras un aizraujošas variācijas par pazīstamās pasakas tēmām. 3 sivēntiņi- čellu trio „Melo – M” Vilks – Intars Busulis, balss Kaza –Sonora Vaice, balss Mūzikas skolu audzēkņi Baletstudijas „Grande” dejotāji

Koncertus vada Karina Bērziņa. Ar video strādā Uģis Krišjānis Abonementa cena (4 koncerti)17,50 EUR vienam klausītājam (jāpērk gan bērnam, gan pieaugušajam) Cenā iekļautas radošās darbnīcas pirms un pēc koncerta. Informācija pa tālr. 67205489, 26698338 [email protected], [email protected]