283 Ziema 2015 Vol
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
283 ZIEMA 2015 VOL. LXI, No 4, ISSUE 283 61. GADAGĀJUMS ZIEMA 2015 2015 4. (283) NUMURS Jaunā Gaita, published since 1955, is a Latvian quarterly devoted to literature, S A T U R S the arts, and the discussion of ideas. 1 Rainis – Ezers Editor-In-Chief: 2 Leons Briedis – Zaļā zelta neizsmeltā diena Rolfs Ekmanis 3 Rainis un Aspazija 1905. gadā Mellužos [email protected] 6 Pauls Raudseps – Raiņa sapnis 10 Sarma Muižniece Liepiņa – DAU-GA-VA / Associate Editors TER-LIN-GUA Linda Treija 12 Linda Treija – Nora Kūla (foto) [email protected] Sarma Muižniece Liepiņa 14 Uldis Bērziņš (atdz.) – Brunhildes Eļļupceļš [email protected] 15 Lauris Mīlbrets – Pilsēta plkst. 20.45 (glezna) 16 Ainārs Zelčs – Abrene 2002 Contributing Editors: 20 Benita Veisberga – Pieraksti Voldemārs Avens, Māris Brancis, 25 Valters Nollendorfs – Solveigai Vita Gaiķe, Anita Liepiņa, Maija Meirāne, Juris Silenieks, Juris Šlesers, Lilita 26 Sanita Upleja – Mākslinieku sūtība Zaļkalne 28 Pēteris Korsaks – Eduards Zariņš MŪZIKA Technical Editor: 31 Laima Martinska – Dziesma Sanhosē Juris Žagariņš Phone: 413-732-3803 31 Dace Aperāne – Jaunā mūzika Latvijā [email protected] MĀKSLA 33 Linda Treija – Lauris Mīlbrets Business Manager: 34 Lauris Mīlbrets – Tīra skaņa (glezna) Tija Kārkle 35 Jānis Elsbergs – Valodas dabiskums 616 Wiggins Road St. Paul, MN 55119, USA 40 Franks Gordons – Taupīt nevis ekonomēt [email protected] 41 Sandis Laime – Raganu tradīcija ZA Latvijā 45 Lauris Mīlbrets – Sirds stāvoklis (glezna) JG home page and archive: <jaunagaita.net> 46 Rudīte Mazūre Godfrey – Dzeja 49 VĒSTURE – Ritvars Jansons – LPSR Drošības Subscription rates: iestādes 52 DAŽOS VĀRDOS (vg)(mb)(jr)(aa)(re) 1 year: USD 39 EUR 36 CAD 52 65 NO LASĪTĀJU VĒSTULĒM 2 years: USD 76 EUR 71 CAD 101 GRĀMATAS Single issues: USD 10 EUR 9 CAD 13 66 Juris Šlesers – Jānis Riekstiņš – Bāreņi 68 Juris Šlesers – Dziesma. Svētki. Dzīve Published by Jauna Gaita, Inc. 71 Rolfs Ekmanis – Eva, JG, Dzelzsgriezēji 121 Harvard Street 73 Anita Liepiņa – Nedaudz par Oksanenu Springfield, MA 01109-3821 75 Juris Žagariņš – Rīgas tramvaji (foto) Contributions are tax-deductible 76 LABVĒĻI in the USA. IN THIS ISSUE Printed by SIA Drukātava, Rīga, Latvia and Maketētājs Juris Žagariņš TigerPress, East Longmeadow, MA, USA JG pateicas par PBLA un labvēļu atbalstu ISSN 0448-9179 Laura Mīlbreta vāks. Mateja 13:9. 2014. Fragments Rainis EZERS Kā klusa, melna acs Ezers no tālienes atstaro pirmais Noslēpumaini savādā skatā. Zīm. Uģis Mežavilks Jā, es labi atceros vēl; Tu mūžam un allaž biji tāds – Dziļš un noslēpumains, un melns, Nepieejams, bruņojies staignēm, Un visus baidošs no sevis prom. Tikai notālēm vien es varēju sēdēt Un drūmi vientuļā skaistumā vērties. Ar meža ūdensputniem tu draudzējies vien, Kas no tālienes atskrien un aizskrien tāli Kā tevis sūtītās domas un ilgas. Apkārt tev zilruda rāva mirdz Draudošās krāsās kā zobens un varš; Aug vaivariņš, reibušu darīdams galvu, Aug sīki krūmiņi, govis vezdami maldā. Un garas zāles un mānoši sausnējas sūnas – Paļaujies vien un kāju uz cinīti cel – Visi audzēji rijīgo muklāju sedz Un tos, kas paļāvušies uz gludo ceļu. Ko tu tā gaini visus, kā sargādams ko? Baidošs reizē un vilinošs tomēr, Nemīlīgs, noslēdzies ezers guļ, Viņpusē paceļas kalns ar skaistu muižu, Bet ezers ir viens un viens. 1906 Leons Briedis dzīves laikā varam tikai tuvoties – reizēm pienākt tam pavisam klāt un ieraudzīt, kā šā ZAĻĀ ZELTA ezera pašā dzelmē guļ mūsu sirds. Par ko gan būtu jāattaisnojas Vējam, kurš, ar NEIZSMELTĀ DIENA laimes dvašu plati cilājot krūti, rīta agrumā No upes (..) nāk izpeldējies, / Vēsuma vel Ezers, kas tik izsenēji piedien Latvijas klusa- dzi nes matu galos? Tā vien gribas tam pie- jam un rātnajam reljefam, man vienmēr li- skarties, aptaustīt, izjust viņa jaunā un svai- cies kā savveida robeža vai eža, kas nošķir gā ķermeņa tvirtās un zaļoksnās aprises, kas vienu novadu vai pasauli no citas, bet vien- nemanāmi izslīd cauri pirkstiem. Cits Raiņa laikus tas tik un tā uz mūžīgiem laikiem ir vienaudzis un laikabiedrs – austriešu dzej- šā novada vai pasaules nešķirama daļa. Pro- nieks Rainers Marija Rilke (1875-1926), kurš tams, ja vien kāds Dievs to nepacels gaisā un 1922. gadā bija nominēts Nobela prēmijai neliks šim mūžīgā nemiera sācējam lidot ap- literatūrā, ko Rilkem nepiešķīra –, būdams kārt pa visu plašo pasauli, pirms to kāds at- savā tumsā vijoļtumsai rads, līdzīgi Rainim kal nosauks vecajā vārdā un ezers no jauna tiecās tuvināties dzejai kā augstākai pravie- nolaidīsies pats savā vecajā vietā. tiskai patiesībai, apburot mūs ar aizvien jau- niem dienas plastiskajiem tēliem, tādiem kā Šajā 21. gadsimta miglainajā un dūmakaina- Raiņa Vējš, taču viņu nemaz nenorūpināja jā, dzestrajā rudens rītā atvēris logu, redzu: Rainim tik neatliekami būtiskā nacionālās Ezers, vārdā Rainis, plašs, nepārskatāms un pastāvēšanas un pilnveidošanās ideja – tas, neatjausts, joprojām guļ savā līdzšinējā vietā. ko gribētos nosaukt par poētisko sakralitāti, Un viņu nemulsina pat dziļi aiz septiņi siekš- bez kuras īsts latviešu dzejnieks diez vai maz ņām nobēdzinātais īstais vārds – Jānis Pliek- spēj pastāvēt. Rainim allaž bija par maz būt šāns. tikai oriģinālam un iekļauties angļu dzejnie- Īru nacionālais dzejnieks, Raiņa vienaudzis ka T.S. Eliota klasificētajos mākslinieciskās iz- un laikabiedrs Viljams Batlers Jeitss (William teiksmes attīstītājos un tās radītājos, jo Rai- Butler Yeats, 1865-1939), kurš 1923. gadā nis nemitīgi vēlējās attīstīt pats savus spēkus, saņēma Nobela prēmiju literatūrā, 1898. priekš citiem darbodamies, un viņam Latvija gadā esejā „Samains” rakstīja: Īsta dzejnieka allaž gāja pussolīti pa priekšu gan sev pašam, parādīšanos nekad nav iespējams paredzēt, gan arī viņa dzejai. un viņš nekad neattaisno uz viņu liktās ce Nācija, tauta – tie Rainim nebija vis parasti rības. orientieri pasaules kartē kā, teiksim, franču To, ka Raiņa parādīšanos mūsu poētiska- dzejniekam Polam Valerī (Paul Valery, 1871- jos platuma grādos nespēja paredzēt Jānis 1945), kuru arī daļēji var saukt par Raiņa Pliekšāns, grūti apšaubīt. Grūtāk saprast un vienaudzi un laikabiedru, kam Inteliģence, pieņemt to, ka arī pats Rainis nav attaisnojis tas ir, tīrais prāts, bija tīrā gara sinonīms, tā- nedz sevi, nedz arī mani, nedz vēl daudzus pēc Valerī dzejā Prāts vienmēr ņēma virsroku savas poēzijas lasītājus, kuri – cits vairāk, cits pār Mīlestību un Jūtām, atsakoties no jelkā- mazāk, tomēr visi –, nosaukdami Raini par das metafizikas un transcendences. Jo Viss, latviešu nacionālo dzejnieku, likuši uz viņu kā mēdza deklarēt P. Valerī, kas nāk no die pārāk daudz cerību, kas, iespējams, piepildī- viem, nonāk cilvēka dzīves ellē. Rainim ot- sies vienīgi perspektīvā, topošā nākotnē, rīt, rādi: viss, kas nācis no dieviem, cilvēka dzī- kad mēs atkal neviļus uzšķirsim kādas viņa vi burtiski raušus izrauj no viņa dzīves elles. dzejas rindas. Diez vai Rainis bija pazīstams ar Jeitsu – na- Un ko gan dzejniekam pienāktos attais- cionālās atbrīvošanās ideju caurausto īru re not? Varbūt vien savu kluso, pacietīgo un nesansistu. Varbūt tāpēc viņš atdzejoja ru- negrozāmo, tik ierasto apveidu dzimtās ze- māņu tautas atmodas spilgtāko dzejnieku mes līdzenumos – to drūmi vientuļo skaistu Dimitriju Bolintiņjanu (Dimitrie Bolintine- mu, kurš šķiet tik dziļš un noslēpumains, un anu, 1819-1872) – starp citu, pirmais lat- melns, / Nepieejams, bruņojies ar staignēm, viski atdzejotais rumāņu dzejnieks vispār –, / Un visus baidošs no sevis prom, kam mēs kurš uzskatīja, ka tieši tautas jaunrade spēj 2 Fotogrāfs nezināms. Fotoattēls no RTMM krātuves (#18675) Fotogrāfs nezināms. Fotoattēls no RTMM Rainis un Aspazija 1905. gadā Mellužos (Jūrmalā) nodrošināt gan sociālo, gan arī nacionā- tas gara sējas citu Eiropas tautu kontekstā lo katras tautas emancipāti. Rainim tautas tiks agrāk (..) pļautas – vienīgais neapstrīda- un nācijas bija neizsmeļami cilvēciskas ak- mais arguments cilvēcīgam, nākamībā brie- tivitātes avoti, viens no nozīmīgākajiem ne dinātam optimismam. vien sociālā, bet reizumis pat mākslinieciskā Rainis, paturot sev izvirzītās augsti vispārinā- progresa virzošajiem spēkiem – iespēja, kā tās un konceptualizētās poētiskās prasības, atjaunot, pilnveidot un padarīt cildenāku spēja apvienot tās ar galēji subjektīvu, intī- visu 20. gadsimta vai, citādi sakot, mūsdie mu, sirsnīgu, nereti pat vientiesīgi panaivu nu civilizāciju, kas tobrīd bija nonākusi visai izteiksmi, tādējādi panākot to, ko sauc par dramatiskos savas pastāvēšanas krustceļos. intersubjektivitāti, proti, – ka viņa Poēzija Lai cik abstrakta un nereti pat deklaratīvi nav domāta Visiem, bet gan Katram kā at virspusēja pirmajā acu uzmetienā liktos Rai- sevišķam sarunbiedram. Lasot Raini, šis ap- ņa vārsma un frāze, poētiski triviāls – viņa brīnojamā līdzpārdzīvojums neatstāj pat vis- izraudzītais vārds, tā iekšienē vienmēr verd konsekventākos viņa oponentus. dzīvs, organisks, dabisks, vitāls, dinamisks – Neba bez pamata Raiņa vientulība, ko viņš vispārināts akords, kurš nākotnes perspektī- pārmantojis jau no bērnības un kas skan vai vā agrāk vai vēlāk saskaņojas ar gandrīz vai ik viņa dzejolī, kā spītīga apiņstīga nemitī- mūsu katra (arī dzeju un pat Raini nelaso- gi apvijas ap viņa lauriem nekronēto pieri. ša cilvēka) visapslēptāko sirds ietrīsēšanos. Dzejnieks jau allaž ir kaut kas vientuļš, kaut Acīmredzot latviešu dzejā nav otra tāda tik kas tāds, kas viņu pastāvīgi atšķir no citiem, konceptuāla un vispārināta dzejnieka kā Rai- kā mūždien pietrūkst viņam pašam un pēc nis. kā viņš visu mūžu tiecas, nekur to neatro- Franču