Te Here Pūrengi
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI Te Here Pūrengi Parekura Tautuhi Pēwhairangi 1 Te Here Pūrengi Parekura Tautuhi Pēwhairangi 2 3 Karanga 6 He Rārangi Tauparapara 14 Mihi 17 Kaupapa He Kupu Whakataki 18 Ngā Pou Tītahi 20 Pōtatau Te Wherowhero & Tāwhiao 26 Tama-te-kapua 32 Turi 38 Wairaka 44 Pāoa 50 Waimirirangi 56 Tamatea Arikinui 62 Karakia 69 Ngā Tohutoro 72 4 5 NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI ¹ E ngā karamatamata o ngā maunga whakahī o te motu, e Karanga E ngā riponga huahuatau o ngā wai whakaika, e Ngā makeretanga iho o ngā waka tapu i hoea mai rā i tawhiti nui, i tawhiti roa, i tawhiti pāmamao, e Tōia mai rā, tōia mai rā, tōia mai rā ¹ E mau ai te mana o tēnei karanga, kāore i whakapākehātia. Ko tōna ngako ia ko te whakatakoto i te whāinga o tēnei rangahau, me te whakamana hoki i ngā hononga o te ao Māori ki ngā ao e rua, arā, ki te ao kikokiko me te ao wairua. I 6 pērā hoki i roto i te Mihi me te Karakia Whakamutunga kei te mutunga o ēnei pukapuka. 7 NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI Ngā whatu urupā o te hunga kua wehe ki te pō, Te mūrau a te tini, te wenerau a te mano, Ngā pou kōrero, ngā pou wānanga Ngā pou o te whakaaro, e Waiho ake rā rātou ki te moenga tē whita, Ki te moenga tē whakaarahia Okioki mai rā, okioki mai rā 8 9 NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI Tahuti mai rā e te iwi nui tonu, e Ki ngā koko o te whare o Te Pūrengi Ko te reo pōhiri tēnei e rere atu nei i ngā koko o te ngākau, e Tahuti mai rā, tauti mai rā Whika 2 Te Whare o Te Pūrengi. Nā Auckland University of Technology te whakaahua tūturu. Kua whakaaengia te 10 tā i konei. 11 NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI 12 13 NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI Tū ana au i te tihi o Marotiri, Huri ana taku haere, e rite nei ki te kōrero a te tohunga a Ruawharo, Tauparapara Ka titiro whakararo iho ki ngā wai o Mangahauini He maomao ika ka huri ki tua o Nukutaurua, e kore e hokia! E tere ake nā ki te ākau o Tokomaru, Ka piki au ki runga o Te Whakapūnake o Te Matau a Māui-tikitiki-a-Taranga, Ko Te Whānau a Ruataupare, ko Pākirikiri e, ko Porourangi nui tonu, Kei tōna pūtake ko te hīrere o Te Reinga, Ko te mātāpuna o Te Wairoa-hōpūpū-hōnengenenge-matangi-rau Mawhiti ana taku haere ki Tūranga-nui-a-Kiwa, E tere ake nā ki Te Kupenga a Te Huki, ki Te Whanganui o Ruawharo, Ki Rongowhakaata, ki Ngāi Tāmanuhiri, ki Te Aitanga-a-Māhaki, Mātai atu aku kamo ki Whareongaonga, Hoe ana au i tōku waka o Tākitimu, Hoki kōmuri nei au ki runga o Moumoukai maunga Ka ū atu ai ki Waimārama, whakarērea iho ko Taupunga, te punga o te waka, Ko Ngānuhaka, Ko Ngāti Rākaipaaka e, Haere tonu atu ki Te Wairarapa, Ki te karu o Te Ika a Māui-tikitiki-a-Taranga, Tērā ia te tai e papaki mai rā ki te onepū o Nukutaurua mai tawhiti, Ko Ngāti Hinewaka e! Titiro whakawaho ki Toka-hāwini, ki te ūnga mai o Kurahaupō waka, Ko Popoto te tangata o runga, i puta mai ko tōna uri ko Rongomaiwahine e! Ka whakawhitihia te moana o Raukawa ki Te Tai Poutini, Ka piki au ki runga o Maungaka hia, Matatū ana ngā kanohi ki te tihi o Aoraki, Titiro whakauta ki Waihākeke, ki te ūnga mai o Tākitimu waka tipua, Ko ngā whenua houkura o Tahu Pōtiki kei ōna rekereke, Tākitimu waka atua, Tākitimu waka tapu! Nukunukuhia! Nekenekehia! Ka puta mai ko Kahungunu e! E kōkō ia e ara e! ² ² He mea tito tēnei tauparapara e Jeremy Tātere Macleod hei tīmatanga mō taku kōrero ki Ngā Whakataetae Manu Kōrero ā-Rohe, i te tau 2014, i tū ki Te Ara o Tāwhaki, i Te Aho a Māui (EIT), i Ahuriri. Ko tāna he tuitui, he rangaranga i ngā maunga whakahī, ngā wai tukukiri, ngā tauranga o ngā waka, tatū atu hoki ki aku tātai hono ki tōku whānau, ki ōku hapū me ōku iwi, arā, ki a Ngāti Porou me Ngāti Kahungunu. He mea āpiti atu te wāhanga whakamutunga e whai wāhi atu ai ngā kōrero mō te iwi o Ngāi Tahu, mō ngā whenua hoki o Te Waipounamu i haere atu ai, i noho atu ai, i whai 14 oranga ai hoki aku tīpuna, otirā, mātou ngā uri e ora tonu nei. 15 NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI Kei ngā kanohi ora o rātou mā, o te hunga Mihi e iriwharetia nei i tō tātou whare, i Te Pūrengi, ko ngā tai o mihi ēnei e pari atu nei ki a koutou katoa. Ki konei tīroua ake ai ngā kupu a te Wāhi Ngaro, me kore e kitea ngā kura huna o te whakaaro e mau nei i aua kupu rā. Haere mai i runga i te whakaaro nui ki ēnei tongarerewa, ki ēnei puipuiaki hoki kua waiho mai nei e rātou. Piki mai rā kia renarena ai, kia tānekaha ai hoki te taukaea o te aroha ki tō ao Māori, otirā, ki tō reo Māori, anei, e karanga atu nei ki a koe. Haere mai, haere mai, haere mai rā! Nā Parekura 16 17 He mahinga rangahau tēnei e titiro ana pēnei i taku kura o mua. I tua atu, mehemea TE HERE PŪRENGI He Kupu ki ētahi o ngā iti kahurangi, ngā māpihi au i tonoa ki te mihi, ki te whaikōrero rānei, maurea hoki o te ao Māori, arā, ki ētahi e hia kē nei ngā wā i whakamīharo mai ētahi Whakataki whakataukī o uki kua waiho mai nei ki a o aku hoa, kaua mō te pai, te tau rānei o te tātou. Mā te whakataukī e kātata ai te tū me te kōrero, engari he kore kē nō rātou tangata ki te hunga e iri mai rā i te poho o i mōhio ki te kōrero i te reo Māori. Nō konei Ranginui, arā, ki ngā mātua tīpuna kua riro hīnātore ai au ki te nui o taku taonga. Ka ki te pō, ki te ao hoki i noho ai ērā tīpuna, roa au e huri tuarā ana ā tae noa ki te wā i i puta ai hoki ēnei kōrero. Ka mutu, mā te tūtaki atu ai ki ētahi kāore nei i whai wāhi whakataukī e whānui ake ai te titiro a te atu ki te reo i tō rātou whakatipuranga mai Māori o ēnei wā ki tōna ao Māori, ahakoa i te ao. ngā aupēhitanga maha o tēnei ao hurihuri, o tēnei ao tūnekeneke e nohoia nei e tātou. Nō reira au i tīmata ai ki te whakawhānui i taku mōhio ki te reo Māori, ka rongo hoki Nōku te waimarie i te whakatau a ōku taku ngākau i te wainene, i te rerehua me mātua kia whāngaia mai, kia whakaakona te hirahira o te reo, me te aha, ka tānekaha mai ahau ki te reo Māori, kia tukuna haere te taukaea o te aroha, kaua ki te reo atu hoki mātou ko taku whānau ki te Māori anake, engari ki te ao Māori whānui kōhanga reo me te kura kaupapa Māori, he tonu. Ko tā tēnei rangahau he whakatakoto whakataunga rā hoki kua kore e kitea, me i ngā wheako kua tāngia ki te rae ā moroki uaua rānei ka kitea i te wā i a rāua i te kura. nei, i tipu ai te kauanuanu i roto i a au ki te Heoi anō, ahakoa tērā, kīhai ahau i rongo whakataukī, otirā, ki te reo Māori whānui i tōku waimarie i taua wā, he nui nō ngā tonu, me kore hoki e tūpono ka nanao atu ākinga mai o waho, ā, noho kē mai ana ko ngā kupu nei ki roto i te whatumanawa tonu tōku waimarie, tōku mate anō hoki. o te rangatahi Māori, ki reira tākirikiri ai. Nāwai rā, nāwai rā, ka eke ki te wā o te haikuratanga, ka hūnuku ki tētahi kura anō, ā, ka huri te tai o ngā whakaaro ki te reo i te rerekē o te āhua o te kura. Ehara Whika 3 i te mea ko te reo Māori te reo matua i Te Poutokomanawa o rangona, i ākina rānei e ngā kaiako katoa te Whare. Nā Auckland kia kōrerotia i te ao, i te pō. Ka mutu, kāore University of Technology te whakaahua tūturu. Kua 18 i whakahēngia te kōrerotia o te reo Pākehā, whakaaengia te tā i konei. 19 NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI Tītahi Whika 4 Pou 1 (Tekoteko) - Tītahi. Nā Auckland University of Technology te whakaahua tūturu. Kua whakaaengia te 20 tā i konei. 21 NGĀ POU | TAHI TE HERE PŪRENGI Tāmaki herenga waka, Tāmaki herenga tangata Kua aua atu a Tāmaki e noho mai ana hei whatu tauranga mō ngā waka huhua, mō ngā iwi mātinitini hoki. Me waihape noa te titiro ki ngā ingoa e mau nei i ngā tūtohu whenua, huri noa i te rohe nei. Hei reira kitea ai hoki ko ngā ingoa o ngā tīpuna nō runga mai o tēnā waka, nō roto mai hoki o tēnā iwi. Āpiti atu ki tērā, ko te pukahu o ngā whakatakotoranga kōrero i puta i tēnā tipuna, i tēnā rangatira, i tēnā iwi, nō te paenga mai o ō rātou waka ki ngā takutai o Tamaki-makau-rau, i kīia ai hoki ko Tāmaki- 22 herenga-waka, ko Tāmaki-herenga-tangata (Patterson, n.d.).