Laikraksts www.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskaisLATVIETIS nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 135 2011. gada 9. martā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991 Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected] FOTO Māra Strautmane Foto ar ledājiem uzņemta no kuģa „Romantikas“ 6. stāva, izbraucot no Daugavas. Redzams ir mols (ar cilvēkiem) Dau- gavas kreisajā krastā. (Skat. rakstu 4. lpp.). Melburnā atceras Kalpaku Apvienotam dievkalpojumam sekoja referāts Svētdien, 6. martā Melburnas Sv. baznīcas zālē klātesošie noklausījās simbols varonībai un drosmei, vēlmei Krusta baznīcā notika Svētā Krusta Latviešu nacionālistu kluba Talsu no- cīnīties un uzvarēt. „Tēvu zemei grūti draudzes un Melburnas 1. evanģē- daļas priekšsēža, vēstures studenta laiki, dēliem jāiet palīgā“, un „grūti liski luteriskās draudzes apvienotais Matīsa Gricmaņa referātu Kalpaka laiki” nav tikai karš vai bads – grūti pulkveža Kalpaka un Studentu rotas ideāli un vēlme labot Latvijas nākotni. laiki pienāk, kad tautas vadītāji aiz- piemiņas dievkalpojums, kuru vadīja Mazs fragments no viņa teiktā: mirst par pašu tautu, kad vadītāji ne- mācītāja Māra Saulīte, piedaloties ...Kalpaka nozīme ir tajā, ka viņš redz, nedzird un nevēlas uzlabot savas mācītājam Dainim Markovskim. iedvesmoja. Stāties pretī pārspēkam, tautas dzīvi. Tad jānāk tādiem cilvē- Piedalījās K!K!M! un S!K!K!M! Svēt- upurēties, lai piepildītos latviešu lie- runu teica viesmācītājs Dainis Mar- lākais sapnis – sava valsts. Šis Kalpa- Turpinājums 4. lpp. kovskis. Ērģeļu pavadījumu izpildīja ka gars nav nekur pazudis, viņš dzīvo Sebastiāns Krūmiņš. ikvienā no mums, kas gatavi sevi vel- Pēc dievkalpojuma pārpildītajā tīt dzimtenei un Tēvzemei. Kalpaks ir Saturs Austrālijas ziņas...... 1, 2, 3, 4, 5, 7 Elga Rodze-Ķīsele mūžībā Latvijas ziņas...... 1, 4, 7, 9, 10, 11 Bēres un plašs piemiņas pasākums Sidnejā Latvieši pasaulē...... 6, 7 Redakcijā...... 3 sabiedrisko aktivitāšu aprakstītājas un latviešu valodas aizstāvētājas Elgas Lasītāja vēstule...... 3 Ērikas Rodzes-Ķīseles, dz. Lejas. Iz pagātnes...... 7 Nekrologā mācītājs Raimonds Atis Skalbergs...... 8 Sokolovskis apskatīja Elgas dzīvi no Imants Lieģis...... 8, 11 ģimnāzijas dienām Rīgā līdz Vācijas Uldis Siliņš par interesantiem bēgļu nometnēm. Sekoja izceļošana uz Austrāliju, kur Pertā Elga uzsāka savu cilvēkiem...... 12, 13, 14 politisko darbību Liberāļu partijā. Pēc Sēru vēsts...... 14 īsa laika Adelaidē, viņa ar vīru apme- Datumi...... 14, 15 tās uz dzīvi Sidnejā, kur arī turpināja Sarīkojumi un ziņojumi...... 15, 16 iesāktās politiskās gaitas austrāliešu Lata kurss...... 16 Elga Rodze-Ķīsele sabiedrībā, 1966. gadā pat kandidējot 17.01.1923.–2.03.2011. pret vēlāko Ministru prezidentu Vit- lamu, un aktīvo rakstniecību un re- ferēšanu latviešu sabiedrībā, ko Elga Pāri par simts cilvēku otrdien, turpināja līdz pat dzīves beigām. Kā 8. martā Sidnejas Rukvudas kremato- 9HRLINH*gjjaac+ rijā atvadījās no dzejnieces, politiķes, Turpinājums 3. lpp. 2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2011. gada 9. martā Melburnas Latviešu nams Paredzēts plašs darba lauks 2011. gadā Sestdien, 5. martā Melburnas Lat- pašreizējo jumta segumu viešu nama Misiņa zālē uz Latviešu ar skārda (Colorbond) nama kooperatīva (MLNK) pilnsa- segumu, pilnīgi pārbūvēt pulci pulcējušies bija gan kooperatīva kafejnīcas virtuvi un at- paju biedri, gan interesenti, apmē- jaunot iekārtu, kā arī at- ram – 20. Pilnsapulces sākumā MLNK jaunot visus pieliekamos sekretārs Andrejs Lezdkalns nolasīja plauktus un skapjus, res- 2009. gada 6. decembra pilnsapulces taurēt oriģinālai ēkai rie- protokolu, un tas tika pieņemts bez tumu pusē jumta pažobeli grozījumiem. un pie viena arī nokrāsot Sekoja Nama Valdes priekšsēža ārējo sienu. Kārļa Kasparsona ziņojums: Kas bremzēja darbus? Lielais lietus brem- Esiet sveicināti, zēja darbus. Novembra

Nama paju īpašnieki un sākumā lietus appludi- FOTO Gunārs Nāgels Nama labvēļi 2010. gada nāja – zāles virtuvi, bēr- No kreisās: MLNK sekretārs Andrejs Lezdkalns, pilnsapulcē! nudārzu un Lielajā zālē priekšsēdis Kārlis Kasparsons un kasiere Roksija Kas padarīts? parketa grīdu. Ūdens tika Reitere. Man ir prieks ziņot, zem parketa grīdas, un ka valde ir cītīgi strādā- bija jāatjauno 55 m2 parkets. Lietus arī Nama darbu lauks 2011. gadam jusi, gādājot naudas līdzekļus Nama radīja skādi bibliotēkā un citās telpās Tagad pāris vārdos pastāstīšu par uzturēšanai, kā arī, meklējot naudas lī- pirmajā stāvu. sastādīto šī gada Nama darbu lauku. dzekļus nepieciešamiem Nama remon- Pāris nedēļas pirms svētkiem, de- Nama valde jau daudz gadus ir strādā- ta darbiem. Gadskārtējai Nama uztu- cembra vidū, galvenais Nama ūdens jusi cītīgi, bet autonomi, vadot Nama rēšanai tika izdots $33860 un Nama piegādes vads pārplīsa. Tas ir tas vads, darbus. Darbu lauks gadu pēc gadu ir remonta darbiem tika izdots $50844. kas piegādā ūdeni Namam, kā arī ūde- palielinājies un tagad ir pienācis laiks, Līdzekļi Nama uzturēšanai ienāca no ni Nama ugunsdzēsēju šļaukām. Nams ka valde netiek vairs galā ar gadskār- īres likmēm, kas bija – $13580, bet palika pilnīgi bez ūdens vairākas die- tējo darba lauku. Ir jāsadala gadskār- $15457, tas ir, vairāk kā puse nāca no nas. Tomēr laimējās ūdens piegādi tējais darba lauks sīkāk un jāmeklē Dāmu kopas un no bankas kontu aug- atjaunot pāris dienas pirms Kultūras no latviešu sabiedrības palīgus, kas ļiem $8758. dienām (KD). Tomēr pa KD laiku kāj- Turpretim kapitālie remonta dar- celiņš ārpusē Nama vārtiem bija nožo- Turpinājums 5. lpp. bi tika veikti no Mildas Jemeljānovas gots ar brīdinājumu zīmēm un drošī- fonda un Jāņa Baumaņa testamenta bas lentēm. Novembris un decembris Published by Sterling Star Pty Ltd daļējā novēlējuma. Ar abu Labvēļu bija valdei divi sasprindzināt mēneši, ABN 54053671855 naudas devumu valde 2009./10. fi- tomēr paspējām visus remonta darbus nansiālā gadā spēja īstenot vairākus veikt un nobeigt būvdarbus Lielās zā- Redakcija / Editorial Office: dižus projektus un sīkākus restaurē- les virtuvē. Sterling Star šanas darbus, tie bija: izremontēt un Norise Namā KD laikā PO Box 6219 izkrāsot Misiņa zāli, restaurēt Namā Namu valde jau pirms diviem ga- SOUTH YARRA, VIC 3141 mazo foajē, pilnīgi pārbūvēt dāmu un diem pieņēma lēmumu iznomāt Namu AUSTRALIA kungu atejas, uzlabot skatuves iekārtu pa Kultūras dienu laiku KD Rīcības Tel/fakss: (03) 98273753 un veikt skatuves izkrāsošanu, veikt komitejai. Valdes priekšsēdis uzņēmās [email protected] aizskatuves ģērbtuves izkrāsošanu un pārstāvēt Nama intereses KD Rīcības [email protected] Lielās zāles izkrāsošanu, un pilnībā komitejas sēdēs. Tā tika nodibināta pārbūvēja virtuvi zem Lielās zāles. cieša sadarbība starp KD komiteju un www.laikraksts.com Valde iegādājās multivideo sistēmu ar Nama valdi, kas deva valdes priekš- Editor: Dr. Gunars Nagels 2m x 3,5m ekrānu un ar digitālo pro- sēdim iespēju pārrunāt abās sēdēs Associate Editor: Ilze Nagela jektoru. šķēršļus un atrisināt tos laicīgi, pirms Kas vēl jādara? KD programmas izpildīšanas. Nama Abonēšanas cena izdrukātam Kā uzrādīts 2010./11. gada budže- valde uzņēmās KD Rīcības komite- laikrakstam: $35 par 10 numuriem tā, Nama inventāra atjaunošana un jas nodaļu vadītājus apdrošināt ar bez (vai $70 par 20 numuriem) ar remontu darbi turpināsies arī šogad maksas pielikumu pie Nama apdro- piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz apmēram $63228 vērtībā. Šai summai šināšanas polises. Nams arī izņēma „Sterling Star Pty Ltd“ vārda. ir pievienots Mildas Emilijas Freima- alkohola dzēriena atļauju uz sešām nes testamenta daļējais novēlējums dienām – trijām dienām starp plkst. 10 Sludinājumu cena: $5 par 1 cm Namam. Šādi finansiālie atbalsti, kas tiem no rīta līdz plkst. 22 vakarā un uz telpu vienā slejā vienā numurā. nāk no testamenta novēlējumiem, dod trijām dienām starp plkst. 10 rītā līdz Content and design: Nama valdei iespēju plānot un atjaunot plkst. 17 vakarā. Tā arī daži varbūtējie © Sterling Star and individual Namam iekšējo un ārējo izskatu. Tas sarežģījumi ar KD programmas izpil- authors 2010. All rights reserved. izraisa sabiedrības lepnumu pret savu dīšanu Namā tika atrisināti. Kā patei- kultūras, valodas, mācības centru. Par cību par šādu pakalpojumu, KD Rīcī- Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991 to valde ir ļoti pateicīga un izsaka lielu bas komiteja noziedoja Namam galdus Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983 paldies visiem Nama labvēļiem. un krēslus un šķūnīti, kur tos glabāt. Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos Par budžetā paredzēto summu Inventārs tika iegādāts un šķūnītis uz- rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā Nama valde ir jau apstiprinājusi se- celts kafejnīcas Randiņš vajadzībai. atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija kojošos projektus – izbūvēt invalīdu Nama valdes vārdā izsaku KD Rīcības patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas ateju, atjaunot oriģinālai ēkai un savie- komitejai lielu paldies par ziedoto in- rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. nojumam starp veco ēku un lielo zāli ventāru Namam. Trešdien, 2011. gada 9. martā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp Kāzas Sidnejā RedakcijāSveicināti, lasītāji! Nav daudz cilvēku, kuru aiziešana mūžībā Šī gada 19. februārī mācītāja liek domāt par kādas Māra Saulīte salaulāja Voldemāru ēras noslēgšanu. Tāds Kainu un Dainu Bogdanoviču. Vold- cilvēks bija Elga Rodze- is ir Korp! Selonija loceklis un Daina Ķīsele. Viņas ģimenes Gaujmalietes filistre. drausmīgās ciešanas Baigajā gadā Jaunais pāris aktīvi darbojas lat- pataisīja viņu par pārliecinātu un ne- viešu sabiedrībā. ■ nogurstošu pretkomunisa cīnītāju. Cīņa nepalika tikai vārdu līmenī, jo Austrālijā bija mēģinājumi viņu fiziski ietekmēt. Cik dīvaini tad, ka vienu brīdi lat- viešu sabiedrībā bija cilvēki, kas Elgu Rodzi-Ķīseli uzskatīja par komunistu simpatizētāju. Īpatnējs posms trimdas latviešu FOTO Inta Meždreja dzīvē bija tā sauktie Kultūras sakaru kari 1980. gados, kad bija mēģinājumi no dažām trimdas aprindām apturēt un aizliegt Latvijas latviešu kultūras vēr- Lasītāja vēstule tību izplatīšanu trimdas zemēs. Viens Vēl viena Kultūras dienu atskaņa no uzdotajiem iemesliem bija tas, ka Man šķiet, ka līdz šim vēl nevienas Tā teātra izrādē varēja baudīt ska- čekas filiāles, kā Kultūras sakaru ko- mūsu Kultūras dienas presē nav izrai- tu, kādu līdz šim pat sapnī nevarētu miteja, centās šos sakarus kontrolēt un sījušas tik daudz polemiku un disku- iedomāties redzēt uz kultūras dienu izmantot. siju, kā pēc 53. Kultūras dienām Mel- skatuves. Es pats saņēmu pārmetumus tad, burnā. Tas tiešām apsveicami. Bija skaists skats arī Kopkora kad, kā Latviešu jaunatnes apvienī- Mūsu Kultūras dienas it laika sprī- koncertā, kad no Latvijas izsauktā bas Austrālijā Melburnas nodaļas un dis, kad īsā laika tiek demonstrēta diriģente dziesmas laika dejoja tango vēlāk Centrālās valdes priekšsēdis, mūsu tautas garīgā kultūra un tās sa- un pat diriģēja palēkdamās. Sākumā izrādīju filmas no Latvijas. Trimdas sniegumi. izlikās neparasti, taču laikmetīgi un otrās paaudzes latviskuma pastāvēša- Pilnīgi pievienojos Laimai Lindi- eleganti. nai bija svarīgi, ka būtu turpinoša sai- ņai, kad izlasīju viņas rakstu šī laik- Sirsnīgi iesaku arī mūsu diriģen- te ar Latviju, jo lielākā daļa no mums raksta 16. februāra izdevumā. Mūsu tiem sekot šim piemēram. Varētu arī (vismaz Austrālijā) nebija paši Latviju Kultūras dienas bija tiešām iestigušas iet vēl tālāk un diriģējot izdejot kādu redzējuši. Šo saiti veicināja Latvijas purvā, un bija jānāk kādam spēkam, pirueti un apmest kūleni. Tas vēl spilg- filmu, mūzikas un literatūras izplatī- kas tās paceļ mūsu gadsimta gaismā. tāk demonstrētu šī laikmeta mūsu tau- šana trimdas zemēs. Tas, ka Kultūras To arī ar prieku piedzīvojām Melbur- tas garīgās kultūras augšupeju. sakaru komiteja iedomājās, ka viņiem nā. Melburnietis nāk kāds labums no šiem sakariem ti- kai liecina par to, ka arī čeka var smagi kļūdīties. Elga Rodze-Ķīsele mūžībā lūgšanas, Jānis Čečiņš aicināja pacelt Šajos karos man sabiedrotā bija Turpinājums no 1. lpp glāzi Elgas piemiņai. Elga noteikti Elga Rodze-Ķīsele, kura aizstāvēja būtu sīki aprakstījusi visus Dāmu ko- kultūras sakarus, un līdz ar to para- mācītājam, tā arī daudziem citiem vē- pas sagādātos gardumus. Nemēģināšu doksāli tika dēvēta par komunistu lākiem runātājiem, Elga uzskatīja kā ar viņu sacensties! Runas iesāka Inas līdzskrējēju. Savus uzskatus viņa labi savu pienākumu aizrādīt kļūdas – „ne Rones nolasītā skolas draudzenes Lidi- izklāstīja rakstā Mēs un pašreizējās jau lai strostotu, bet lai pamācītu!“ To jas Mednes atmiņu vēstule. Vairumam Latvijas literatūra 1983. gadā žurnāla visi saprata un neviens neņēma ļaunā. par pārsteigumu nācās dzirdēt par El- Jaunā Gaita 146. numurā. Viņa raks- Tāda bija mūsu Elga! gas skolas kora vieskoncertiem dažā- tīja „Mēs bieži sajaucam jēdzienus: Sidnejas sabiedrībā bija reti kāds dās Eiropas valstīs 1930. gadu beigās. mēs cieņu pret latviešu gara cilvēkiem pasākums, kurā Elga nebija klāt, tā- Alfrēds Siļķēns un Pēteris Strungs pa- izmainām ar naidu pret tā sargu. Ir cil- dēļ jo kupls bija to organizāciju skaits, kavējās atmiņās par daudzajām dom- vēki, kas zina pērkamās mantas cenu, kas viņai nesa atvadu vārdus, dzejas starpībām, kuras bijušas ar Elgu – un bet nepazīst tās vērtību.“ un ziedus: Sidnejas Latviešu teātris tomēr vēl arvien draugi! Elgas lielais Te vietā būtu piebilst, ka kultūras (SLT), Sidnejas Latviešu biedrība talants bija dzeja, un Sidnejā reti būtu sakaru aizliedzēji ne tikai nezināja (SLB), Latviešu preses biedrības Sid- kāds lielāks notikums vai kāda lielāka pērkamās mantas vērtību, bet bieži pa- nejas nodaļa, avīze Austrālijas Lat- jubileja, kam Elga neuzrakstīja kādu, matīgi pārvērtēja cenu. vietis, Daugavas Vanagu un Vanadžu kā viņa pati teica, odu. Šo nākotnē Elga Rodze-Ķīsele mēdza pamācīt Sidnejas nodaļas, Sidnejas Latviešu paredzamo trūkumu, savā veltījumā un neatkāpties no saviem uzskatiem. vīru koris, Sidnejas Latviešu jauktais Elgai, apdzejoja Dr. Jēkabs Kariks un Ir leģendāri stāsti par viņas pūlēm la- koris, Latviešu Apvienība Austrālijā nolasīja Raimonds Krauklis. bot saskatītās kļūdas. Dažreiz prasījās un Jaunzēlandē, SLB mēnešraksta Ri- Elga vienmēr vēlējās pēdējo vārdu. atkārtot nāvīgi ievainotā un mirstošā tuma darbinieki, SLB Senioru saiets To arī šoreiz viņai deva SLT aktrises pulkveža Oskara Kalpaka slavenos un SLB Dāmu kopa. Tiem sekoja vēl Lija Veikina, Vaira Zemīte un Ingrīda vārdus vltn. Ķīselim: „Ķīsel, lēnāk! – garāka rinda atsevišķu personu atva- Rēbauma, notēlojot viņas jautro skeču Lēnāk, Ķīsel!“ das. Ķīsēlis par valodu! Vieglas smiltis, Elga! Bēru mielastu Latviešu namā rī- Jānis Čečiņš GN koja SLB. Pēc mācītāja Sokolovska Laikrakstam „Latvietis“ 4. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2011. gada 9. martā FOTO Gunārs Nāgels FOTO Gunārs Nāgels No kr.: māc. Dainis Markovskis un māc. Māra Saulīte. Karogs ar goda sardzi dievkalpojuma laikā. Melburnā atceras Kalpaku jautājumi referentam. Pēc tam neofi- dažādus, katru varbūt savādākus inte- Turpinājums no 1. lpp ciālā gaisotnē pie korporāciju sarūpē- resējošus jautājumus viesim no Latvi- tajiem atspirdzinājumiem norisinājās jas. kiem kā Kalpaks – drosmīgiem, varo- draudzīgas pārrunas. Sanākušie garā Diena bija gluži vēl vasarīgi silta nīgiem, iedvesmot spējīgiem... rinda gaidīja uz mirkli, lai pateiktu un saulaina, daudzu atnākušo sejas Ar lielu interesi tika uzņemts re- personīgu paldies Matīsam Gricma- bija smaidīgas un priecīgas, atmosfēra ferāts, kuram sekoja vairāki klātesošo nim par referātu, kā arī lai pajautātu gaiši un pozitīvi iespaidojoša. ■ FOTO Gunārs Nāgels Matīss Gricmanis referē baznīcas zālē. Kalpakam piemiņas pasākumi Latvijā Liepājā, Rīgā, „Airītēs“, Meirānos, Madonā Svētdiena, 6. martā Liepājā, Zie- pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I Oskaru Kalpaku, pie Airītēm (Oskars meļu kapsētā notika Latvijas bruņoto pakāpes pirmo eksemplāru. Kalpaks krita 1919. gada 6. martā pie spēku komandiera Oskara Kalpaka 6. martā plkst. 8 Nacionālo bru- Airītēm sadursmē ar vāciešiem) aiz- piemiņas pasākums. Liepājas Zie- ņoto spēku (NBS) komandieris ģene- sardzības nozares vadība, karavīri, ze- meļu kapi bija Kalpaka pirmā atdu- rālmajors Raimonds Graube nolika messargi un jaunsargi piedalījās viņam sas vieta līdz 1919. gada septembrim. ziedus pie Kalpaka pieminekļa Rīgā; veltītos piemiņas pasākumos. Madonā 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos at- 6. martā plkst. 10.40 Saldus novada sporta bāzē Smecersils norisinājās klāja Kalpakam veltītu piemiņas vietu. Zirņu pagasta Airītēs svinīgo jaunsar- Kalpaka balvas izcīņa militarizētajā Par nopelniem Pirmajā pasaules ga solījumu pieņēma 19 jaunsargi no stafetē; plkst. 19 Sv. Jāņa baznīcā Rīgā karā pulkvedis bija apbalvots ar se- Kalētu un Bārtas pamatskolas; 6. mar- notika Kalpaka un Atsevišķās studen- šiem ordeņiem un ar pašu augstāko tā plkst. 12 Latvijas Nacionālā kara- tu rotas piemiņas dievkalpojums. 4. un cariskās armijas varonības zīmi – spēka pirmā komandiera piemiņas 5. martā Rīgā sporta kompleksā Auro- Sv. Jura ordeni un zobenu. Kalpaks ir pasākums Lubānas novada Meirānu ra notika Zemessardzes organizētās saņēmis gandrīz visus apbalvojumus, pagasta Visagala kapos, vēlāk piemi- 18. starptautiskās Kalpaka piemiņas ko iespējams saņemt kājnieku virs- ņas pasākumi Meirānu Tautas namā. sacensības ložu šaušanā. 12. martā niekam. Latvijas valsts savas armijas Aizsardzības ministrijas preses Rīgas Latviešu biedrības namā notiks pulkvedim jau pēc nāves piešķīra viņa nodaļa informē, ka, godinot pulkvedi Kalpaka balle. ■ Rīgas Jūras līcī iesaluši daudzi kuģi Pagājušo nedēļ valdība saņēma ņos ledus laušanas funkcijas ārkārtas pili. Rīgas domei un nesen ieceltajam vēsti no Rīgas brīvostas pārvaldes, situācijās uzņemas valsts. Tāpēc Rī- Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam kura publiski izplatīja šādu tekstu: gas brīvostas pārvalde lūdz Latvijas Andrim Amerikam jāizmeklē a/s PKL „Līdz ar ilgstošu salu un biezo ledu, valdību, īpaši Satiksmes ministriju uz- Flote sūdzība, kurā norādīts, ka pirms kas izveidojies Rīgas jūras līcī, būtiski ņemties atbildību esošās krīzes situā- lielā sala šoziem Rīgas brīvosta atteicās traucēta kuģošana publiskajos ūdeņos, cijas risināšanai starpvalstu līmenī.“ no velkoņu pakalpojumiem. Tagad šie kas ietekmē Rīgas brīvostā strādājošo Rīgas līcī ir ārkārtēja situācija. Dau- paši velkoņi darbojās un nodrošina citas uzņēmumu darbību. (..) Starptautiska- dzi kuģi, kas bija ceļā uz Rīgas ostu, Rīgas līča ostas – Pērnavas – netraucētu jā kuģošanas praksē publiskajos ūde- mainīja galamērķi, dodoties uz Vents- darbu. ■ Trešdien, 2011. gada 9. martā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp FOTO Gunārs Nāgels MLNK pilnsapulce. Melburnas Latviešu nams pieņemti valdes un revidentu ziņoju- uzstādīt Nama e-pastu; uzņemties va- Turpinājums no 2. lpp mi. Valdes direktoru un valdes locek- dību par tā apkalpošanu. ļu vēlēšanas. Pēc tam sekoja dažādu 4. Rīkot izrādes, lietojot Nama uzņemtos nākt kā valdes locekļi, lai jautājumu pārrunāšana un apsprieša- multivideo sistēmu. palīdzētu veikt specifiskus darba uz- na. Galvenokārt šie jautājumi ietvēra 5. Sagatavot Nama īres noteiku- devumus. Nama valdes darba lauku 2011. ga- mus sarīkojumiem un mākslas izstā- Darbu lauks ir sadalīts zem 8 virs- dam: dēm (latviešu un angļu valodās). rakstiem: 1. Raksti un publikācijas; 1. Raksti un publikācijas – sagata- 6. Sakārtot Nama paju īpašnieku 2. Līdzekļu vākšana Namam; 3. Nama vot rakstus par Namu, uzsākt rakstīt sarakstu Share Register, reģistrējot mājas lapa un e-pasts; 4. Rīkot izrā- Nama vēsturi. adrešu maiņas un īpašnieku maiņas. des, lietojot Nama multivideo sistēmu; 2. Līdzekļu vākšana Namam – or- 7. Vadīt Nama remonta darbus 5. Sagatavot Namam īres noteikumus ganizēt un vadīt Nama labad sarīkoju- (Kārtot un vadīt remonta darbu sa- (latviešu un angļu valodās); 6. Sakār- mu; vadīt ziedojumu vākšanu Namam; rakstu; gādāt par remonta darbu noce- tot Nama paju īpašnieku sarakstu (Sha- veicināt testamenta novēlējumus Na- nojumiem; sastrādāties ar Nama amat- re Register); 7. Vadīt Nama remonta mam; organizēt Namā dažādus tir- niekiem.) darbus; 8. Vadīt Nama projektus. dziņus un BBQ; sagatavot finansiālus 8. Vadīt Nama projektus (Lielās Katram darbu virsrakstam ir saga- pieprasījumus no pašvaldības un Vik- virtuves pārbūvēšana; mājas jumta tavots savs darba uzdevums. Dažiem torijas valdības. atjaunošana ar Colorbond segumu; tas ir plašāks, dažiem ir šaurāks. 3. Nama mājas lapa tīmekļa vietnē invalīdu atejas izbūvēšana; vadīt citus Kopsavilkums un atgādinājums – un e-pasts – uzstādīt Nama mājas lapu; iecerētos projektus.) ■ Nams ir mūsu kultūras māmuļa. Nams ir mūsu valodas svētozols. Nams ir mūsu sabiedrības sirds. Nāciet palīgā un kopīgi strādāsim un gādāsim par mūsu Nama labklājī- bu! Sidnejas Latviešu biedrība aicina Kopsapulces turpinājumā Roksi- ja Reitere sniedza detalizētu finanšu pārskatu par pagājušo gadu, kā arī par šī gada budžetu. Tika nolasīti un Ikvienu Sidnejas latvieti – biedrus un viesus apmekēt S!K!K!M! paziņojums Studenšu korporāciju kopa BIEDRU PĒCPUSDIENU Melburnā 2011/12 gadā prezidē Sidnejas Latviešu namā korp! Dzintra. svētdien, 20. martā plkst. 13.00 Seniore: fil! Ieva Kaina Brīva ieeja Viceseniore: fil! Vita Saltupa Sekretāre: fil! Nora Žubecka Priekšnesumos ģitārists Pēteris Ikaunieks un mūzikas duo Ella Mačēna un Ivars Štubis

SLB stipendiāts Jānis Daniklifs stāstīs par saviem 8 mēnešiem Mums vēl ir vieta Latvijā un Eiropā Jūsu sveicieniem, Dažādi pārsteigumi, un Lielā bezmaksas loterija! apsveikumiem, Dāmu kopas pusdienas un uzkodas Cenapaziņojumiem. $5 par 1 cm vienā slejā. Atspirdzinoši dzērieni Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $25. Ja neesat biedrs, tad nāciet iepazīties ar SLB darbu! 6. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2011. gada 9. martā Latvieši Vācijā Latviešu kultūra ienāk arī Bādenbādenē Bādenbādene (Ba- riskajā Kazino. den-Baden) ir kūrvieta, Tieši pasākuma norises vieta mūs kuru jau izsenis izman- zināmā mērā mulsināja, bet kad uz- tojuši dažādu valstu zinājām, ka viesu pulkā aicināts arī ķēniņi. Tur var atrast Pareizticīgo priesteris, vēstniece Aiga ruīnas pat no romiešu Liepiņa un vēl citas redzamas perso- pirtīm, kuras būvētas nas, nolēmām ielūgumu pieņemt. jau apmēram pirms 1000 gadiem. Gan Šī bija vienīgā reize, kad ielūgumā Napoleons, gan dažādi Krievijas cari bija rakstīts, ka pasākumā jāierodas, un Eiropas aristokrāti pavadījuši va- līdzi ņemot pases. saras šajā skaistajā kūrortpilsētā, kas Tas nebūt nebija nekāds joks, jo atrodas uz Vācijas un Francijas robe- pie ieejas kasēm mums patiešām pases FOTO Gunārs Bektaševs žas – Švarcvaldē. bija jāuzrāda, un kā atpazīšanas zīme No kreisās: vēstniece Aiga Liepiņa ar Bādenbādenē tiek izmantoti 23 mums katram tika piestiprināta papīra kungu un arhibīskaps Elmārs Rozītis karstie avoti, kas nāk no zemes apmē- aproce. Pēc tam cauri greznām spēļu ar kundzi ram 2 km dziļuma ar 68 grādu tempe- zālēm, kur grīdas klāja sarkani tepi- ratūru. Apmēram 800 000 litru vērtīgo ķi, bet zeltā rotātatās telpās mirdzēja ūdeņu ik dienas nonāk cilvēku lietoša- varenas kristāla lustras, mūs aizvadīja nai. līdz lielajai zālei, kur latviešu un krie- Senāk šī kūrortpilsēta bija Eiropas vu tautas tērpos ģērbti jaunieši norādī- kūrortu galvaspilsēta, un lielā mērā ja uz vakara organizētājām un vadītā- tam palīdzēja krievi. Tur atpūtās aris- jām Tatjanu Haitu un Valdu Lagzdiņu. tokrāti, mākslinieki un rakstnieki. Pat Pasākums patiesi bija vērienīgs, ar īstās galvaspilsētas apskauda Bāden- apmēram simts viesiem, kuru vidū bija bādeni. 19. g.s vidū vācu avīzes raks- gan bijušais Bādenbādenes pilsētas tīja, ka neviena nācija nespējot pielī- mērs, gan Krievijas Tirdzniecības un FOTO Gunārs Bektaševs dzināties krieviem pieklājības, labas rūpniecības kameras priekšsēdis Vā- No kreisās: Tatjana Haita (Haidt), gaumes, elegances un uzskatu liberā- cijā, gan arī citi kultūras, mākslas un Anna Haita (Haidt), Valda Lagzdiņa. lisma ziņā. zinātnes pārstāvji ar savām ģimenēm. Mazo kūrortpilsētiņu var uzska- Likās gandrīz neticami, kad šajā tīt par Eiropas krustcelēm. Pirmais slavenās kūrorta pilsētiņas greznajā Krievijas imperators, kurš atbrauca uz Kazino atskanēja latviešu tautas dzies- Bādenbādeni bija Aleksandrs Pirmais. mas, un latviešu deju pāris no Rīgas Pēc cariskās ģimenes uz turieni devās baletskolas mūsu tautas tērpos dejoja gan krievu aristokrāti, diplomāti, gan Latviešu tautas dejas, kuras skatītāji arī virsnieki ar savām ģimenēm. uzņēma ar skaļām ovācijām. Prog- Šo pilsētu pasaulē pazīst arī tāpēc, ramma bija bagāta arī ar ievērojamiem ka tur uzturējušies tādi krievu dižgari krievu solistiem un mūziķiem. Saksa- kā Turgeņevs, Dostojevskis, Gogolis fonists no Rīgas bija sagatavojis īpašu FOTO Gunārs Bektaševs u.c. Īstu slavu pilsētiņai atnesa Turge- programmu, iekļaujot tajā arī skaņ- Latviešu tautas dejas izpilda dejotāji ņevs. Ja nebūtu Bādenbādenes, nez vai darbus no latviešu filmām, piemēram no Rīgas baletskolas. būtu tapis arī Spēlmanis. melodiju no mākslas filmas Ilgais ceļš Bādenbādenē savā laikā vieso- kāpās. jušies arī Mocarts un Bēthovens, un Vērojot rūpīgi izstrādāto program- Tā kā Tatjanas tēva dzimta nāk no kūrparkā savus valšus atskaņojis pats mu, radās pat izbrīns par to, ka šo skais- Pievolgas vāciešiem, 1996. gadā ģime- Johanss Štrauss. to, lielo pasākumu noorganizējušas di- ne pārcēlās uz dzīvi Vācijā, Bādenbā- Šodien Bādenbādene ik vasaru vas latviešu izcelsmes sievietes, nesot denē. Meitai Annai toreiz bija sešpad- sagaida savus viesus ar apmēram 600 Latvijas vārdu Vācijā vislabākā veidā. smit gadi, dēlam – Aleksandram – trīs. rožu šķirnēm, kuras rotā vismaz 175 Par šo notikumu atzinīgus vārdus raks- Kā jau kristīgā tradīcijā uzaugusi, dažādas dobes ar vairāk nekā 20 000 tīja arī vietējie preses izdevumi. Tatjana Bādenbādenē gāja uz Pareiz- stādiem. Centrālais un lielākais mine- Tā kā mani interesēja uzzināt ko ticīgo baznīcu. Pēc neilga laika pries- rālūdeņu komplekss Cara calla izvei- vairāk par abām kultūras pasākuma rī- teris lūdza Tatjanai izveidot bērniem dots moderns un estētiski pievilcīgs, kotājām, uzaicinājām viņas pie mums Svētdienas skolu. Tā kā viņa Omskā tāds, kurš kā magnēts pievilina cil- mājās Esslingenā, lai iepazītos tuvāk. bija strādājusi par pasniedzēju Univer- vēkus no visas pasaules, tai skaitā arī Abas viešņas atveda Tatjanas mei- sitātē, darbs ar bērniem un jauniešiem latviešus. ta Anna, kura palīdzēja kultūras pasā- viņai sagādāja prieku. Pavisam nejauši pagājušā gada no- kuma organizēšanā un kurā, mums par Sākumā Svētdienas skolā nāca ti- galē Strasburgā, kur vēstniece Aiga pārsteigumu – tāpat kā viņas mātē – rit kai pareizticīgie, bet ar laiku pievieno- Liepiņa bija sarīkojusi svētku pieņem- arī latviešu asinis, jo izrādās, ka Tat- jās arī citu konfesiju bērni, kuri nāca šanu par godu Latvijas Neatkarības janas vecmāmiņa ir Omskas latviete. no jauktām ģimenēm. proklamēšanas gadadienai, iepazinos Tatjana atceras, ka bērnībā vecmāmi- Katru gadu Vecgada vakarā tika ar Valdu Lagzdiņu un Tatjanu Haitu ņa adījusi viņai zeķes ar latviešu raks- rīkots svētku pasākums ģimenēm (Haidt), kuras ne tikai pastāstīja par tiem un ar auseklīšiem. Omskā viņa ar bērniem. Pamazām šis pasākums savu aktīvo darbību Bādenbādenē, bet bijusi vienīgā, kas pratusi zeķu maliņu pārtapa plašākā internacionālā kul- arī uzaicināja mūs kopā ar arhib. El- noadīt īpašā latviešu rakstā. Viņa atce- tūras pasākumā, kura vadīšanā no māru Rozīti piedalīties Internacionālā ras laiku, kad skolas direktors bijis lat- 2007. gada iesaistījās arī Valda Lagz- kultūras pasākumā Bādenbādenē šā vietis ar uzvārdu Kalniņš, arī pilsētas diņa, kura Bādenbādenē kopā ar ģime- gada janvārī, kas mums par pārsteigu- gubernators bijis pēc tautības latvietis. mu, bija organizēts slavenajā un vēstu- Tatjana pati dziedājusi latviešu korī. Turpinājums 7. lpp. Trešdien, 2011. gada 9. martā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp Zelta piekrastē Baltieši saņem valdības pabalstu Austrālijas Baltijas draudzības priekšsēdis Juris biedrībai (Australian-Baltic Friends- Strante piedalījās, hip Society) 3. martā notika sanāks- tiekoties ar valdī- me, kurā Elga Ķēniņa nolasīja no bas ministru un ci- Kvīnslandes valdības (Multicultural tiem, un šīs tikša- Affairs Queensland) saņemto vēstuli, nās laikā paziņoja, kurā paziņots, ka tā piešķir naudas lī- kam piešķirts at- dzekļus koncerta rīkošanai. Koncerts balsts. Esot bijuši būšot „pasākums, kas svin kultūras pāri par 100 pie- dažādību un ietvers etniskos ēdienus, prasījumiem un mūziku un deju, kā arī mākslas un tikai ap 12 ir bijuši lietišķās izstādes („an event which sekmīgi. Juri pats is a celebration of cultural diversity nebija 3. marta and will include ethnic cuisine, music sanāksmē, jo bija and dance with displays of arts and Melburnā. crafts“). Elga Ķēniņa FOTO Maiks Milosevičs (Mike Milosevic) Pasākums notiks tikai svētdien, Laikrakstam Biedrības sekretāre un koncerta rīkotāja Elga Ķēniņa (no 6. novembrī, un tāpēc ir daudz lai- „Latvietis“ labās) rāda vēstuli kasierim Haraldam Norītim. Klāteso- ka sagatavot kaut ko labu. Biedrības šie biedrības biedri skatās ar prieku. Aicinājums uz sapulci! Moto: Kas pēta pagātni – tas svēta nākotni! Pirms 140 gadiem Rīgā, Latviešu biedrības namā, no- tika pirmā Latviešu zemkopju sapulce, kas veltīta koope- rācijai Latvijā. Kooperācijas un Sabiedriskā Tirgus Saimniecības sa- kārtošana Latvijā lielākos panākumus bija sasniegusi līdz 1940. gada 17. jūnijam. Aicinām kopīgi atcerēties pagātni, dalīties pieredzē un lūkoties ar skatu nākotnē šā gada 26. martā Rīgā, Merķeļa ielā 13, Latviešu Biedrības namā uz diskusiju. Organizē Latvijas Lauksaimniecības Kameras (LLK) un Latviešu Zemnieku Savienības (LZS). Sākums pulkstens: 10: 00. Reģistrācija no 9:00 Pieteikties pa tālruni: 26 34 77 83; vai e-pasts: ­[email protected] LLK prezidijs un LZS valde Pirmās Latviešu zemkopju sapulces protokols Rīgā, Latviešu biedrības namā 19. jūnijā 1871, pulksten 12 pusdienā. Sapulcējušies bija: iz Vidzemes 251 k., iz Kurzemes 232 k., iz Rīgas 22 k., iz Pēterburgas 5 k., iz Tērbatas 2 k., iz Pleskavas 2 k. Kopā 514 k. Bez minētiem k. k. uz galeriju bija nostājušās daudz saimnieces un jaunkundzes. Sapulces vadītājs R. Thomson k. iz Rīgas. [..] R. Thomson k. sapulcējušus apsveicinādams, izstās- ta par sapulces saaicināšanu un viņas nolūku un uzaicina zemkopjus ar pateicīgu sirdi mūsu mīļotam un augsti cie- nītam Kungam un Ķeizaram Aleksanderam II ilgu mūžu, sveiku veselību, stipru roku un nešaubīgu laimi vēlēt. Uz kam vienā balsī skaņi trīs reizes „Urā!“ sauca. Tad R. Th. k. iesāka priekšā lasīšanu par II Baltijas zemkopības lietu izstādīšanu Rīgā. [..]

Latvieši Vācijā vadīti. Vieniem tās ir studijas, citiem – mākslas vērtības. Turpinājums no 6. lpp darba meklējumi. Integrēšanās vietē- Tāpēc viņas iecerējušas veidot jā sabiedrībā ne vienmēr izdodas tik Kultūras un ekonomikas fondu, kas ni dzīvo jau no 1994. gada. vienkārši, kā Latvijā dzīvojot izsap- organizētu ne tikai koncertus un svēt- Viņa pašreiz studē psiholoģiju un ņots. ku pasākumus, bet meklētu arī jaunos kopā ar Tatjanu domā par to, kā Bā- Valda ir pārliecināta, ka katrā ģi- talantus, organizētu kultūras forumus denbādenē aktivizēt radošo inteliģen- menē, kurai ir latviska izcelsme, ne- un turpinātu attīstīt dzīvu sadarbību ar ci, iesaistot arī latviešus. pieciešams kopt savu kultūras iden- kultūras dzīves kopējiem Latvijā. Pašreiz daudzi ieceļotāji no Latvi- titāti, pārmantojot un nododot tālāk Vera Rozīte jas ierodas Vācijā, dažādu motivāciju saviem bērniem tautas kultūras un Laikrakstam „Latvietis“ 8. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2011. gada 9. martā Sargi valodu! „Ir tādi principi, aiz kuriem nedrīkst atkāpties“ Katram latvietim jā- stāvas. Kriminālsods par to nav pare- Bija mums tāds integrācijas mi- apzinās, ka mums ir jā- dzēts, bet pārkāpums ir politisks, ļoti nistrs Oskars Kastēns ar centieniem sargā latviešu valoda, ka ļauns, ar grūti paredzamām sekām. veidot multikulturālu Latviju. Tā bija Latvijā ir spēki, kas vē- Tādu darbinieku ir jāatlaiž no darba. latviešiem pilnīgi nepieņemama teo- las, lai te būtu divkopie- Šādi pārkāpumi pieaug. LTV 7. ka- rija. Tauta pateica NĒ! tādam minis- nu valsts ar divām valsts nālā, kur rāda sporta sacensības, vari tram – viņu neievēlēja Saeimā. Un šīs valodām, lai visādā vei- izvēlēties komentētāju – latviešu vai teorijas lielā aizstāve Ilze Brands-Ke- dā mazinātu latviešu valodas nozīmi. krievu valodā. Kāpēc tas tiek darīts, hre vairs nedzīvo mūsu valstī. Viena krievu organizācija piepra- ja valsts politika ir nacionāla valsts? Latvijā tagad izstrādā Integrācijas sa, lai krievu valodai piešķirtu oficiālu ASV vēstniecības mājas lapa tagad ir pamatnostādnes. Dr. sc. pol. Andrejs statusu. Ko tas nozīmē, to nepasaka, it arī krievu valodā. Šī vēstniecība ar- Berdņikovs iecelts par kultūras mi- kā tā būtu kāda nevainīga vēlēšanās, vien atsvešinās no latviešiem. nistres Sarmītes Ēlertes padomnieku kam nav nekādu seku. Latvijas radio politiskais komentē- integrācijas jautājumos. Viņš saka: Bet mums ir pieredze, ka drīz būs tājs Eduards Liniņš raidījumā Krust- „Krievu kopiena atrodas tādā apju- atkal jauna prasība, būs žēlošanās vi- punktā prasību krievu skolās mācīt kuma stāvoklī. Daudzi cer, ka Latvijā sai pasaulei, ka viņi tiek apspiesti, latviešu valodā nosauc par brutalitāti. kaut kas var mainīties. Viņiem skaid- diskriminēti. Briselē ir viņu komisāri, Tāda gļēvulīga iztapšana ir raksturī- ri jāpasaka, ka citas oficiālas valodas kas cenšas panākt to, ko prasa krievi. ga diezgan daudziem latviešiem. Nāk Latvijā, izņemot latviešu, nebūs, ka Meli, vēstures faktu tīša sagrozīšana, atmiņā eksprezidenta Gunta Ulmaņa pilsonību tāpat vien nedāļās. (Latvijas krāpšanās, diplomātu uzpirkšana, no- teiktais 2008. g. 23. maijā Baltijas fo- Avīze. 2011. g. 9. februārī.) devēju atrašana latviešu vidū ir paras- ruma konferencē: „Esmu priecīgs, ka Mums visiem jāsargā latviešu va- tais veids, kā šie cietēji panāk savu. krievu valoda Latvijā gūst arvien lie- loda! Tas ir katra valsts iedzīvotāja 2011. g. februārī Latvijas Centrālā lāku ietekmi, un runas par to, ka tā nav svēts pienākums. Eksprezidente Vaira statistikas pārvalde izplatīja veidlapas nepieciešama, palikušas pagātnē.“ Vīķe-Freiberga intervijā radio teica: par Tautas skaitīšanu divās valodās. Prezidents Valdis Zatlers ir teicis: „Kamēr es vēl elpošu un spēšu dzīvot, Tas ir rupjš Valsts valodas pārkāpums. „Man ļoti patīk viena latviešu tautas Latvijā nepieņems divvalodu situāci- To piekopj valstij naidīgi cilvēki, pa- dziesma, kur ir visa būtība iekšā – Va- ju, pilnīgi nemūžam un nekad. Ir tādi sakot, ka Latvija ir divkopienu valsts, lodiņa zemi tur / Zeme tur valodiņu. principi, aiz kuriem nedrīkst atkāp- ka te, kā redzat, oficiāli darbojas divas Tas ir apburtais loks, jo vairāk mēs ties.“ valodas. Tas cilvēks, kas to izdarīja, ir attīstām savu valodu, jo stiprāka kļūst Atis Skalbergs latvietis, kas tagad demagoģiski aiz- valsts. Un pretējais.“ Laikrakstam „Latvietis“

Deputāts Imants Lieģis par valodu Kā mazināt krieviski nerunājošo nepamatotu diskrimināciju darba tirgū Nedēļā, kad Saei- privāto uzņēmēju darbībā. Neuzska- ma balso par nozīmīgo tu, ka valstij jānosaka darba devējam, jaunā Tiesībsarga amata kādas iemaņas darbiniekam nedrīkst kandidātu, nākas atkal pieprasīt. runāt par diskriminā- Krievu valodas, tāpat kā angļu cijas jautājumiem. Tajā vai citas valodas prasme ir vērtība, skaitā par problēmām kas padara latviešus konkurētspējīgā- ar pārmērīgām prasībām zināt krievu kus. Tas, ka balsoju pret konkrētajiem atbalstīšu. Manuprāt, nav pieņemams, valodu vietā un nevietā. Tas, ka latvie- priekšlikumiem, nenozīmē, ka esmu ka darbadevēji savos sludinājumos šu valoda tika diskriminēta padomju kategoriski pret situācijas uzlabošanu. pieprasa svešvalodu zināšanas tādos okupācijas gados, visiem ir skaidrs. Nevaru atbalstīt arī NA priekšlikumu darbos, kur tas galīgi nav nepiecie- Tāpat ir zināms, ka igauņi spēja sa- pieļaut tikai ES oficiālo valodu zināša- šams. glabāt un aizstāvēt savu valodu veik- nu prasību specifiskos amatos. Ir uz- Treškārt, vai nevajag padomāt arī, smīgāk nekā latvieši. Ko tad Saeima ņēmumi, kuros ir objektīva nepiecie- cik daudz un kvalitatīvi mēs veicinām varētu darīt, lai uzlabotu izveidojušos šamība arī pēc krievu, ķīniešu vai citā latviešu valodas apguvi mūsu valo- situāciju? ne ES valodā runājošiem cilvēkiem. das nezinātāju aprindās? Lūk, citāts Pirmkārt, sniegt efektīvus priekš- Otrkārt, uzskatu, ka Saeimai ir no Daces Akules raksta žurnālā Ir likumus likumu grozīšanai. Šajā jāatgriežas pie šī pretrunīgā jautāju- (1. martā) – „Nav plaši pieejami mā- jomā konkrētu iniciatīvu ir izrādījusi ma. Tas arī notiek. Šonedēļ Sociālo un cību līdzekļi latviešu valodas apguvei, Nacionālā apvienība (NA), ierosinot darba lietu komisija izskatīja šos pašus tāpat nav viegli pieejama informāci- grozījumus Darba likumā. Vienotības priekšlikumus. Starplaikā Tieslietu ja par valodas kursiem. Arī valsts un frakcija pēc asām diskusijām atstāja ministrija izskatīja un neatbalstīja gro- darbadevēji nesadarbojas, lai veicinātu deputātiem brīvu izvēli balsojumā. zījumus. Saeimas Juridiskais birojs latviešu valodas mācīšanos ieceļotāju Mani vairāk pārliecināja argumentā- apgalvoja, ka tie ir pretrunā ar Kārtī- vidū.“ Veicinot latviešu valodas apgu- cija, ka šie priekšlikumi a priori nav bas rulli. Taču izskatās, ka Nacionālā vi, mēs palīdzētu nodrošināt attieks- labi izstrādāti, nekā emocionālais apvienība būs gatava pārskatīt savu mes maiņu, proti, ka ir pats par sevi spiediens mēģināt labot situāciju ar sākotnējo nostāju. Arī valdība grasās saprotams, ka Latvijā strādājošajiem neveiklu paņēmienu. Ilmas Čepānes Darba likuma grozījumus (gan citā ir jāzina valsts valoda. Lai nebūtu tā, kritiskā nostāja balstījās uz skaidriem sakarībā) nodot Saeimai, kas tad dos ka darbinieki (tostarp arī darbadevēji) juridiskiem argumentiem. Arī man iespēju kopīgi piestrādāt pie kvalitatī- šķita, ka grozījumi pārmērīgi iejaucas vākiem priekšlikumiem, kurus es tad Turpinājums 11. lpp. Trešdien, 2011. gada 9. martā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp Latvijas īsziņas Nacionālās apvienības Visu sonu. Viņš patreiz ir Rīgas slimokases ka – Latvijas leģiona Vaffen SS – da- Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK likvidators. 53 deputāti balsoja par lībnieku slavēšanu“. Tanī pat laikā pie (VL-TB/LNNK Saeimas frakcija ro- Jansonu, pret 40, bet par Kovaļevsku – Laimas pulksteņa pasākumu iecerējusi sinājusi Ārlietu komisijas paspārnē 39 – par un 54 – pret. Simtgadnieku kustība, lai stāstītu par izveidot Repatriācijas apakškomisiju, iespējām nodzīvot līdz simt gadu ve- kurai būtu divi galvenie darbības vir- * * * cumam. zieni: 1. – mehānismu un programmu Laikraksts European Voice kriti- izstrāde, kas palīdzētu ārzemju latvie- zējis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas * * * šiem uzturēt informatīvo, kulturālo un politiķus, kas Pekinas spiediena rezul- Biedrībai Sargi valodu un Latvi- pilsonisko saikni ar Latviju, kā arī vei- tātā vairās satikties ar Tibetas garīgo ju un Nacionālajai apvienībai VL/TB/ cinātu to atgriešanos dzimtenē, valstij līderi Dalailamu. Viņš augustā vieso- LNNK izdevies savākt 10 000 paraks- un pašvaldībām pēc iespējas palīdzot sies vairākās Eiropas valstīs. Rakstā tu par pāreju uz izglītību valsts valodā šajā procesā; 2. – mehānismu un prog- teikts: „Taču Baltijas valstu gadījumā visās valsts finansētajās skolās. Apvie- rammu izstrāde, kas palīdzētu Latvijā to līderu vairīšanās no tikšanās ar Da- nības valdes loceklis Jānis Iesalnieks dzīvojošajiem cittautiešiem, kas nevē- lailamu, kad viņš augustā tur vieso- ziņo, ka sestdienas (26. februāra) las savu dzīvi saistīt ar Latviju un in- sies, ir īpaši apkaunojoša un šokējoša kampaņas laikā dažādās Latvijas pil- tegrēties latviešu sabiedrībā, atgriez- rīcība.“ sētās izdevies savākt 2982 parakstus. ties tēvzemē. Lai realizētu abus šos Tagad Nacionālā apvienība veiks iek- pieminētos darbības virzienus, apakš- * * * šējo pārbaudi un sakārtos visus nepie- komisija varētu izstrādāt arī tam ne- Trešdien, 2. martā Igaunijas ār- ciešamos dokumentus, lai marta vidū pieciešamos grozījumus normatīvajos lietu ministrs Urmass Paets (Urmas varētu iesniegt parakstus Centrālajai aktos un starpvalstu līgumu projektus. Paet), kurš ieradies vizītē Rīgā, žur- vēlēšanu komisijai (CVK). Komisija nālistiem izteicies, ka Krievija rīkojas veiks savu pārbaudi, un, ja tiešām būs * * * neadekvāti un nekonstruktīvi, kritizē- savākti 10 000 parakstu, tad CVK būs Pirmdien, 7. martā pirmajam lat- jot Igauniju un Latviju par nepilsoņu jāorganizē desmitās daļas vēlētāju pa- viešu admirālim Teodoram Spādem situāciju abās valstīs. rakstu vākšana, lai likumprojektu ie- apritēja 120. gadskārta, un viņš tika sniegtu Saeimā. Ja vēlētāju ierosināto godināts šajā dienā Rīgā ar vairākiem * * * likumprojektu Saeima noraidīs, jārīko pasākumiem. Pie Latvijas kara flotes Ar Rīgas pilsētas galveno arhi- referendums. Apvienības pārstāvis komandiera atdusas vietas Rīgas Meža tektu Jāni Dripi Rīgas dome nav pa- Imants Parādnieks aicināja atbalstītā- kapos notika piemiņas brīdis, ko vadī- garinājusi darba līgumu, kas beidzās jus turpināt parakstīties pie notāriem ja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns 28. februārī. vai bāriņtiesās, jo arī šie paraksti tiks Viestura Kalniņa vadībā. Kara muzejā ieskaitīti desmitajā daļā balsstiesīgo bija vairāki priekšlasījumi par Spādes * * * parakstu, un izredzes savākt desmitās dzīves un dienesta gaitām. Tiks de- Līdz 3. martam Rīgas domē bija daļas vēlētāju atbalstu būs atkarīgas no monstrēta Zigurda Vidiņa dokumentā- saņemti 6 pieteikumi pasākumu rī- viedokļu līderu publiski paustā vērtē- lā filma Pārnāca latvietis. košanai 16. martā – leģionāru atceres juma. „Ja Valsts prezidents, inteliģen- Teodors Spāde 1926. gada 20. mai- dienā. Rīgas domē plānots tos izskatīt ces pārstāvji un citas autoritātes paudīs jā iestājās neatkarīgās Latvijas valsts līdz otrdienai, 15. martam. Organizā- atbalstu mūsu iecerei, tad esmu drošs, kara flotē. Pēc laika viņš tika nosū- cijas Daugavas Vanagi Latvijā pietei- ka izdosies savākt nepieciešamo skai- tīts mācīties uz Francijas Jūras kara kusi gājienu, bet tā laikā sapulci plāno tu likumprojekta iesniegšanai Saeimā. akadēmiju Parīzē, vēlāk stažējās arī arī Latvijas Antifašistu komiteja. Jau Bet, ja viņi turpinās maldināt sabiedrī- Zviedrijas kara flotē. 1929. gada beigās 2009. gadā Organizācija Daugavas va- bu, ka jau no 2012. gada gribam pilnī- kļuva par Latvijas kara flotes flagkuģa nagi iesniegusi pieteikumus 16. marta bā pāriet uz izglītību tikai latviski, tad Virsaitis kapteini. 1931. gadā Teodors gājienam vairākus gadus uz priekšu mums klāsies grūti,“ saka Parādnieks. Spāde tika iecelts par Jūras krastu aiz- un šogad – vēl vienu iesniegumu. At- Nacionālās apvienības piedāvātie gro- sardzības eskadras komandieri. sevišķi saņemts 100 cilvēku gājiena zījumi Satversmes 112. pantā paredz Padomju okupācijas varas atva- pieteikums arī no Daugavas Vanagu laika posmā no 2012. gada 1. septem- ļināto admirāli arestēja un deportēja Limbažu nodaļas. Abas organizācijas bra līdz 2024. gadam pakāpeniski pār- 1941. gada 14. jūnijā. Teodors Spāde plānojušas no plkst. 11 līdz 13 doties iet uz izglītību tikai latviešu valodā ieslodzījumā Sibīrijā, un vēlāk Ka- gājienā no Doma laukuma līdz Brī- visās valsts un pašvaldību izglītības zahstānas nometnēs viņš pavadīja 12 vības piemineklim. Rīgas domes sa- iestādēs. gadus. 1953. gadā pēc atbrīvošanas vi- biedrisko attiecību nodaļas projektu ņam neļāva atgriezties uz dzīvi Latvi- koordinators Uģis Vidauskis norādī- * * * jā. Vairākas reizes viņš gan apciemoja jis, ka viena organizācija vienā laikā Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kris- dzimteni, bet trimdas vietā Temirtau drīkst rīkot tikai vienu pasākumu, tovskis (Vienotība) paudis izbrīnu par pilsētā Kazahstānā turpināja strādāja tāpēc iespējams, ka abu gājienu pietei- Krievijas Ārlietu ministra Lavrova iz- par vietējās slimnīcas galveno grā- cēji tiks aicināti apvienoties. 16. mar- teikumiem saistībā ar nepilsoņu skai- matvedi. 1970. gada 25. jūlijā Teodors tā gājienam pieteikumu iesnieguši arī tu Latvijā: „Esmu patiesi izbrīnīts par Spāde nomira pēc barības vada vēža leģionāru atceres dienas pretinieki – Krievijas ārlietu ministra teikto ANO operācijas. No 2009. gada Rīgā, Kleis- Latvijas Antifašistiskā komiteja; viņi Cilvēktiesību komitejas 16. sesijā, ka tos, ir Teodora Spādes iela, Liepājā ir no plkst. 10 līdz 13 plānojuši Sapulci Latvijā tiekot hroniski pārkāptas na- Admirāļa Spādes iela. pret fašisma glorifikāciju Latvijā, mi- cionālo minoritāšu tiesības. Šāds pazi- not, ka varētu piedalīties 50 cilvēki. ņojums disonē ar pašreiz Latvijas un * * * Arī organizācija Pilsoņu un nepilso- Krievijas attiecību pozitīvo dinami- Ceturtdien, 3. martā Saeima aiz- ņu savienība laikā no plkst. 10 līdz 13 ku.“ ĀM uzsvēra, ka Latvijas likumi klātā balsojumā tiesībsarga amatā ap- pieteikusi sapulci ar tādu pašu nosau- un spēkā esošās normas nacionālo mi- stiprināja apvienības Saskaņas centrs kumu. Privātpersona Pjotrs Gruca no noritāšu jautājumos pilnībā atbilst Ei- (SC) ieteikto, Zaļo un Zemnieku sa- plkst. 11 līdz 13 pilsētas kanāla malā ropas Padomes, EDSO un ANO stan- vienības (ZZS) atbalstīto kandidātu ar 100 cilvēku piedalīšanos plāno iz- tiesībsarga amatam – juristu Juri Jan- teikt „protestu pret Hitlera karaspē- Turpinājums 11. lpp. 10. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2011. gada 9. martā Ne soli atpakaļ! Rīgas Latviešu biedrība krustcelēs. Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) Latvijā. valsts – vispār nav apspriežami un 5. martā notika biedru pilnsapulce – Veikts RLB nama telpu audits, pakļaujami jebkādai politikai. Ne soli turpinājums 19. februāra sapulcei, noteiktas visiem saprotamas nomas atpakaļ! Mums jāsāk atgūt zaudētās kura nebija lemttiesīga, jo neatnāca cenas, un gandrīz visas ilgtermiņa pozīcijas, kā tas bija pirms gandrīz 150 pietiekami daudz biedru. Pirmais ap- nomai pakļautās telpas ir izīrētas. Iz- gadiem, kad doma par savu valsti bija spriežamais jautājums sapulcē būs veidoti standarta līgumi, sakārtota tikai neprātīgo sapnis. RLB priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā lietvedība un grāmatvedība, divkārt Šodien Biedrība atkal ir krustce- pārskata ziņojums, tiks iecelti arī jauni samazināti izdevumi par sakariem, lēs. Aicinot kādu kļūt par domnieku, Goda biedri un ievēlēta jauna Dome. un visā Biedrības namā strādā jaudīgs padomājiet, vai viņš to var un vai grib. Pagājušais gads biedrībai atnesis bezvadu Interneta pieslēgums. Un katrs kandidāts lai atbild sev uz daudz pārmaiņu, kas vērtējamas kā Šī gada laikā ir mainījies arī Do- jautājumu, – vai esmu cienīgs un spē- pavērsiens senākās, nopelniem bagā- mes un Valdes darba stils. Visas sēdes jīgs būt priekšsēdētājs – šodien, pēc tākās un1989. gadā atjaunotās latviešu tiek ierakstītas skaņu ierakstā un pro- gada vai diviem. Tikai tādiem ir jābūt sabiedriskās organizācijas jaunāko lai- tokolētas un katram, kas vēlas, ir ie- Domē! Mums ir jāievēl spējīgi cilvē- ku vēsturē. spēja saņemt protokolus un biedrības ki, jo tieši tādi spēs pacelt biedrību par Jurists un režisors, četru bērnu tēvs finanšu pārskatus. organizāciju, kas ir kā karogs, kas iet Ingmārs Čaklais uzņēmās biedrības va- Gada laikā biedrībā iestājušies vai- procesiem pa priekšu un saka, kam dību brīdī, kad finanšu situācija bija tik rāk kā 200 jauni biedri, tai skaitā sa- valstī būs notikt. smaga, kad citu vadīt gribētāju gandrīz biedrībā pazīstami un cienīti cilvēki – Biedrībai ir jāatrod spēks teikt, ko nebija, taču patiesais parādu bedres mācītājs Guntis Kalme, helsinkietis mēs gribam un kā mēs gribam, lai tad, dziļums atklājās vēl krietnu brīdi vēlāk. Konstantīns Pupurs, lībiešu sabiedris- kad atbrauc kāds pamācītājs no malas, Vasarā Biedrības ārkārtas pilnsapulce kais darbinieks Dāvis Stalts, filozofe mēs varam viņu ieaicināt savā namā un lēma par kredīta ņemšanu, lai atdotu Maija Kūle, EP deputātes Inese Vaide- teikt – tu vari uzklausīt visas Latvijas gandrīz pusotra simta tūkstošu lielos re, Sandra Kalniete un daudzi citi. īstās un paš-pasludinātās minoritātes, parādus valstij un privātpersonām. Sabiedrisko attiecību speciālistiem bet arī latviešu viedoklis tev ir jāzina! Tiktāl Rīgas Latviešu biedrību visā pasaulē ir teiciens Reputācija nāk Par katru nācijai aktuālo lietu skāris līdzīgs liktenis kā valsti kopu- no iekšienes. Biedrība sāk atgūt savu biedrības domnieki var spriest un savu mā, taču tālākais liecina par daudz labo slavu un to nosaka tieši ideolo- lēmumu paziņot sabiedrībai. Ja šie lē- augstāku atbildības līmeni, jo Biedrībā ģiskās un stratēģiskās pārmaiņas, kas mumi atbildīs mūsu tautas interesēm, reāli notikušas strukturālas reformas, caurstrāvo Ingmāra Čaklā ziņojumu: tiem būs milzu svars. Mēs būsim daļa par kurām valstī tikai gari un plaši tiek „Es ar katru dienu vairāk jūtu, ka no tautas, un tautai būs svarīgi, ka mēs runāts – nu jau trešo gadu. Rīgas Latviešu biedrība var būt spēks, savu darbu paveicam godam. Biedrībā gada laikā būtiski sama- kas izmaina valsti. Mēs vienmēr esam Es aicinu kļūt par organizāciju, zinātas darbinieku algas. Visu šo gadu apzinājušies, ka neesam politiska or- par ko ikviens latvietis var teikt – tie priekšsēdētājs strādā bez atalgojuma, ganizācija tādā nozīmē, kā to saprot ir manējie.” sekodams latviešu trimdas organizā- šodien. Es tikai varu to vēlreiz ap- Ieva Nikoleta Dāboliņa ciju piemēram un veidojot jaunas sa- liecināt, jo pamatjēdzieni – latviešu RLB biedre biedriskā labuma darbības tradīcijas valoda, tauta, Latvijas zeme un mūsu 2011. g. 2. martā

RLB atkārtota pilnsapulce Rīgas Latviešu biedrībā ievēlēta jauna dome un goda biedri Sestdien, 2011. gada 5. martā, noti- biniece Margita Poriete, sabiedris- Margita Gailīte, Rīgas Domes de- ka Rīgas Latviešu biedrības atkārtota kā darbiniece Mirdza Stirna, jurists putāts, restaurators, arheologs Valdis pilnsapulce, kurā saskaņā ar biedrības Jānis Bordāns, sociologs, vadības zi- Gavars un režisors Andrejs Migla. statūtiem tika ievēlēta jauna Dome, at- nātņu speciālists Jānis Briedis, Rīgas Rīgas Latviešu biedrības Dome ir jaunots Mūža biedra statuss un ievēlēti Domes deputāts, pedagogs Jānis Atis lēmējstruktūra pilnsapulču starplaikā, 3 Goda biedri. Krūmiņš, sabiedriskais darbinieks kas no sava vidus ievēl priekšsēdētāju Jaunievēlētā Rīgas Latviešu bied- Ojārs Celle, pedagogs, dabas pētnieks un viņa vietnieku, kā arī Rīgas Lat- rības Dome tāpat kā līdz šim darbosies Jānis Brikmanis, Dr. med., RSU viešu biedrības Valdi. Dome organizē 36 cilvēku sastāvā. Domes vēlēšanās docente Ilva Duļevska, uzņēmējs statūtos paredzēto mērķu īstenošanu kandidēja 50 Rīgas Latviešu biedrī- Aivars Smagars, uzņēmējs Guntars un pilnsapulces lēmumu izpildi. bas biedri. Pilnsapulces apstiprinātie Felsbergs, students Pēteris Ritums, Viens no svarīgiem pilnsapulces domnieki turpmākos 3 gadus būs: kordiriģents Ārijs Šķepasts, sabied- dienas kārtības punktiem bija Rīgas 10. Saeimas deputāts, jurists, reži- riskā darbiniece Maija Sinka-Gobi- Latviešu biedrības Goda biedru vē- sors Ingmārs Čaklais, režisors Gun- ņa, uzņēmēja Skaidrīte Naumova, lēšanas. Par biedrības Goda biedriem tis Gailītis, rakstnieks un publicists akadēmiķis, teātra zinātnieks Viktors pēc Domes ierosinājuma, Rīgas Lat- Ēriks Hānbergs, filologs, grāmatizde- Hausmanis, filoloģe, muzeju nozares viešu biedrības pilnsapulcē tiek ievēlē- vējs Jānis Oga, students Lauris Lei- eksperte Gaida Jablovska, projektu ti izcili mākslas, kultūras un zinātnes tāns, reģionālās attīstības un vadības vadītāja, grāmatvede-auditore Lauma darbinieki vai personas, kam ir lieli speciāliste Ieva Nikoleta Dāboliņa, Celma, kultūrizglītības darbiniece nopelni biedrības mērķu īstenošanā. 5. Rīgas Domes deputāts, vēsturnieks Daina Raituma, diriģents Normunds marta pilnsapulce vienbalsīgi par Rī- Dāvis Stalts, juriste Inita Heislere- Dreģis, kultūrizglītības darbiniece gas Latviešu biedrības Goda biedriem Celma, inženieris Ivars Zvejnieks, Dace Jurka, diriģents Edgars Ra- ievēlēja: rakstnieku, Rīgas Latviešu uzņēmējs Jānis Zandbergs, mācītājs čevskis, filozofs Edgars Mucenieks, Guntis Kalme, kultūrizglītības dar- politisko zinātņu speciāliste, tulkotāja Turpinājums 11. lpp. Trešdien, 2011. gada 9. martā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp Meteņi un Pelnu diena 8. marts – Meteņi parus, sāli; pavāra. Pēc brīža pieber Pelnu dienā cepa karašas un plāceņus. Ziemas un pavasara mija. Šai die- izmērcētus pelēkos zirņus un vāra, ka- Miežu plāceņa recepte: 1 glāzi pie- nā laukos zemes kopēji pievērsās pa- mēr gatavs. na samaisa ar 75g sviestu, pievienojot vasara darbiem un šo dienu atzīmēja ar naža galu sāls; visu samaisa un silda bagātīgu Meteņu maltīti. Tika cepti ne * * * līdz 30°C, izšķīdinot tajā 25g raugu. vien pīrāgi, bet arī kaņepāju un miežu 9. marts – Pelnu diena Iejauc šajā maisījumā 500g miltus un plāceņi; tika vārīta cūkas galva, kājas, Seniem latviešiem šai dienā gājēji labi samīca, pievienojot 100g vārītus, smeceri un gatavots zīdenis. mainīja dzīves vietas, dibināja jaunas sastampātus kartupeļu. Mīklu siltumā Zīdeņa gatavošanas recepte: nelie- saimniecības. No plītīm un krāsnīm uzraudzē, kad uzcēlusies– atspiež un lu žāvētu cūkas kājiņu pārlej ar ūdeni, izgrāba pelnus, kuru glabāja līdz pava- atkal uzraudzē. Cep mazus plācenīšus, pievieno grūbas, sagrieztu sīpolu, pi- sarim un lietoja kaitēkļu apkarošanai. ēd ar skābu krējumu. ■

Imants Lieģis par valodu tiem, ka jāatrod līdzsvars jautājumā šanām. Tādējādi, vilks būs paēdis un Turpinājums no 8. lpp par valodas prasmi privātajā sektorā. kaza dzīva. Lai būtu apmierināts gan Darba devējiem var būt tiesības pie- darbadevējs, kura tiesības pēc amatam iedomātos, ka valstī, kurā viņi dzīvo, prasīt svešvalodu zināšanas attiecīgos atbilstošu prasību izvirzīšanas netiktu nav nepieciešamības pēc valsts valo- amatos, kur tas ir nepieciešams darba aizskartas, gan arī darba ņēmējs, kurš das zināšanām. pienākumu veikšanai. Tomēr ir arī jā- netiktu nepamatoti lingvistiski diskri- Pilnīgi piekrītu Tiesībsarga amata izstrādā mehānismi, ar kuru palīdzību minēts. kandidātes Anitas Kovaļevskas sacī- var liegt darbadevējam izvirzīt nepa- Imants Lieģis tajam, tiekoties ar Vienotības deputā- matotas prasības pēc svešvalodu zinā- 2011. g. 3. martā

Latvijas īsziņas * * * tiesas tiesnese Vineta Muižniece pa- Turpinājums no 9. lpp Eirovīzijas dziesmu konkursa na- tiešām ir viltojusi protokolu, tas ir no- cionālajā atlasē – Eirodziesma 2011 fi- pietns pārkāpums, jo noticis galvenajā dartiem un tā ir Latvijas iekšējā lieta: nālā, kurā piedalījās 11 dziedātāji, tika valsts likumdošanas citadelē, uzskata „Katram nepilsonim Latvijā ir dotas noskaidrots, ka Latviju starptautiskajā Providus tiesību pētnieks Andrejs Jud- iespējas naturalizēties. Taču to darīt Eirovīzijas dziesmu konkursā Vāci- ins. Ceturtdien, 3. martā Saeimas de- vai nedarīt ir izvēle, kas paliek katra jā pārstāvēs grupa Musika (Musiqq), putāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība) indivīda ziņā.“ izpildot dziesmu Maskējies enģelis materiālus par šo protokolu iesniedzis * * * (Angel in Disguise). Otro vietu ieņē- Ģenerālprokuratūrā. 1. martā Latvijā sākās tautas skai- ma Lauris Reiniks ar dziesmu Banjo * * * tīšana. Laura, trešo – grupa Pieneņu vīns ar Biznesa portāla Nozare.lv rīkota- Jautājums: Vai cilvēkam, kurš šo- dziesmu Tu esi (You Are). jā diskusijā, vērtējot sociālā budžeta brīd nedzīvo Latvijā, ir jāpiedalās Tau- * * * ilgtspēju, nav izslēgts, ka pensionēša- tas skaitīšanā? nās vecums varētu sasniegt 70 gadus, Atbilde: Tiem, kuri ārpus Latvijas Ceturtdien, 24. februārī Saeima atzinis finanšu ministrs Andris Vilks dzīvo ilgāk nekā gadu, Tautas skaitīša- otrajā lasījumā atbalstīja 4. maija pār- (Vienotība), DnB Nord bankas ekono- nā nav jāpiedalās. Visiem pārējiem da- dēvēšanu par Neatkarības atjaunoša- mikas eksperts Pēteris Strautiņš, kā lība tajā ir obligāta. Tautas skaitīšanā nas dienu, kā arī Ugunsdzēsēju un glā- arī Labklājības ministrijas valsts sek- nav jāpiedalās: tiem, kuri ārpus Latvi- bēju dienas ieviešanu 17. maijā. retāra vietnieks Ingus Alliks. jas dzīvo ilgāk nekā gadu; tiem, kuri 21. augustu plānots pārdēvēt par ieceļojuši Latvijā, bet plāno šeit uztu- Konstitucionālā likuma „Par Latvi- * * * rēties mazāk kā gadu. Visiem pārējiem jas Republikas valstisko statusu“ pie- Rakstu krājumu rakstnieces Ainas tautas skaitīšanā ir jāpiedalās. Tautas ņemšanas dienu. Saeima neatbalstīja Zemdegas piemiņai Aina Zemdega. No skaitīšana nav formalitāte – tā ir iespē- Nacionālās apvienības priekšlikumu sapņa uz īstenību laidis klajā apgāds ja precīzi uzzināt iedzīvotāju skaitu, atceres dienu sarakstu papildināt ar Nordik. Pirms gada apgāds Nordik iz- mājokļu apstākļus un citus svarīgus 16. martu – Latviešu nacionālo kara- deva Ainas Zemdegas Rakstus piecos datus! Anketa un plašāka informācija vīru dienu. sējumos. Grāmatu sastādījis Pāvils no 1. marta ir pieejama tautas skaitīša- * * * Vasariņš. 2. martā Rīgas Latviešu nas mājaslapā www.tautasskaitisana. Latvijas Radio informē, ka ja biju- Biedrības Līgo zālē notika rakstu krā- lv sī Saeimas deputāte, tagad Satversmes juma Aina Zemdega. No sapņa uz īste- nību prezentācija. ■

RLB atkārtota pilnsapulce Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis un no biedra naudas maksājuma. Rī- Turpinājums no 10. lpp Jānis Stradiņš. gas Latviešu biedrība savu darbību, Tāpat Rīgas Latviešu biedrības beidzoties padomju okupācijai, at- biedrības atjaunotāju un pirmo atjau- pilnsapulcē tika veiktas izmaiņas sta- sāka 1989. gadā, tādējādi atjaunoto notās Rīgas Latviešu biedrības priekš- tūtos. Viena no tām – tika atjaunota Mūža biedra statusu iespējams iegūt sēdētāju Andri Kolbergu, dzejnieku Rīgas Latviešu biedrības vēsturiskā 2014. gadā. Imantu Ziedoni un diriģentu Imantu tradīcija – Mūža biedra statuss. Par Informāciju sagatavoja: Kokaru. Goda biedra kartes un zīmes biedrības Mūža biedriem var kļūt Zinta Gugane pasniegšana notiks kā atsevišķs, svi- biedri, kas biedrībā nepārtraukti dar- RLB reklāmas un informācijas nīgs sarīkojums. Rīgas Latviešu bied- bojušies 25 gadus. Mūža biedri bauda koordinatore rībā jau darbojas 3 Goda biedri – Vaira visas biedru tiesības un tiek atbrīvoti 12. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2011. gada 9. martā Uldis Siliņš par interesantiem cilvēkiem Laimons Sakne un viņa grāmata „Likteņa rotaļa“ (4) Raganu katlā Man jāatiet pa pilnam, netrūkst arī dzeramā, kas atpakaļ uz grā- plūst no sašautajām dzērienu mucām. matas pirmo no- Bariņš latviešu dzer to no kareivju kat- daļu, kas sākas liņu vāciņiem. Vienam ir laba balss. ar dramatisku Atkal un atkal atskan dziesma Ādolfs beidzamā etapa stūri nenotur, kuģīts aiziet ļur, ļur, ļur, notikumu ap- tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums. rakstu. Kāds augstāks vācu virsnieks, kas re- „Atrodos dzams nevis no norautajām zīmotnēm, raganu katlā, bet valdonīgās stājas, uzbrēc: „Turiet kas, zilpelēku mutes!“ No dziedātāju bara atskan: un sarkanu vel- „Pazūdi, Schweinhund (vāciski: cūka) nu kurināts, sit un ļauj skroderiem dzert!“ Pirmā tei- augstus, netīrus kuma daļa skan vāciski, otrā – skaidri burbuļus. Labāk par Blaumani es ne- latviski. Tas varbūt ir viss, ko saucējs pateikšu: Mirdz lāpu sarkanā uguns / vāciski prot, bet šajos vārdos ir tik Daudz nodzerts, daudz iztecējis zemē. sāk cirtiens pēc cirtiena līt / dreb, šū- dziļš rūgtums, ka ar to pietiek. Lep- Mantu vezumi ir no abiem drau- pojas staltā egle / un brākš un gāžas nais vācu virsnieks zina, ka viņam jā- giem pa kreisi, bet tur bīstami rādīties. un krīt. Grūst un gāžas tūkstošgadīgā piekāpjas. Viņš cienīgi aizsoļo, lai gan Vācu virsnieki un apakšvirsnieki, ap- vācu miera valsts, grūst slavenā vācu skaidri redzams, ka labprātāk skrietu, dzērušies līdz nemaņai, meklē vainu disciplīna. Ar maziem izņēmumiem tomēr virsnieku gods to neatļauj.“ viens pie otra ar dūru palīdzību. Citi tā jau ir zudusi. Ja prasītu, viņi gan Latviešu skroderi un kurpnieki šauj atlikušās raķetes kā vācu vīnu fes- neatzītos, ka bēg, tikai saīsina fronti. turpina dzīres. Latvieši te ir skaitliskā tivālos. Ne tikai gaisā, šauj arī viens uz Kareivji, dažādi piespiedu strādnieki, pārsvarā un krietnā dūšā. Kādam virs- otru. Daudzi guļ zemē. Cik beigto, cik grāvrači, 15. divīzijas apgādes vienī- leitnantam augšgals ir tērpts žaketē, piedzērušo? Nevar pateikt. Arī sievie- bas paliekas, lidotāju virsnieki – tagad baltā kreklā ar kaklsaiti, bet kājās tās tes apdzērušās, nododas seksuālām kājnieki, artilērijas vienības bez arti- pašas vecās uniformas bikses. Dau- izpriecām. lērijas, tankisti bez tankiem, augsti dziem zirdziniekiem ratos ir bijušas Tikai rīta gaismā, kad iereibušie vācu civilierēdņi, civilbēgļi, sievietes, privātās drēbes. Sakne ar Purmali aiz- pacēluši savas smagās galvas, var re- bērni – visi bēg. Nezin, kā un kur aiz- virzas no dzērājiem prom. dzēt apšautās vācu sievietes, fazānus kavējušies, redzami daudzie fazāni. un zilipelēkos. Pie maizes abi drau- (Nac. sociālistu partijas ierēdņi dzelte- * * * gi netiek, bet izdodas pievākt pāris nās uniformās.) Liekas, ka, vāciešiem Sveiks, biedri! Prieks jūs bundžas konservu. Sakne vēl savu par nepatikšanu, ļoti plāno, bet vērtīgo nodomu nav uzdevis un metas skriet. vācu maizi ēd arī verfluchte Ausländer redzēt Jēkabs ar savām garajām kājām viņu (vāciski: sasodītie ārzemnieki) – beļģi, Viņi mēģina tikt pāri galvenajam ātri panāk un piespiež iemest rokas spāņi, latvieši, igauņi, lietuvieši, krie- ceļam, bet tur jau mudž no krieviņiem. granātu krūmos. vi. Bet nu šai tumšajā mežā ceļš uz brī- Karavīri ir pieklājīgi apģērbti un līdz Un tad viņus aplenc krievi, auto- vību ir slēgts.“ zobiem apbruņoti. Brauc amerikāņu mātiskiem ieročiem rokās. Tukšā lau- Karā aiziedams, Sakne ir izlēmis, modeļu smagās automašīnas, spīdīgi kumā, kolonnā ejot, visiem jānoliek ka dzīvs krievu rokās nedosies, bet, kā no fabrikas nākuši tanki, motori- ieročus. Netālu stāv runīgais Dzērve, kad pieņemtais lēmums jāpilda, viņš zētā artilērija, pārtikas un degvielas kas, nolikdams ieroci, labā krievu va- vilcinās. „Tam ir vairāki iemesli,“ viņš transporta mašīnas, Staļina ērģeles, lodā saka: „Sveiki, biedri! Prieks jūs raksta, „neviens mani gan īsti neat- apvilktas ar brezentu. Viņi sāk iet uz redzēt.“ Turpat blakus stāvošais krie- taisno. Man ir divas rokas granātas, Rostokas līča pusi, pār kuru iet tilts, vu seržants izvelk pistoli, pieliek vi- pistole un šautene. Pēdējās divas nav bet ceļā satiek divus latviešu kaprāļus, ņam pie krūtīm, divas reizes nospiež manam nolūkam derīgas.“ kas saka, ka tilts uzspridzināts, faktis- mēlīti, un runīgā Dzērves vairs nav. ki gan tikai vidus daļa. Kājnieki kādu Te nu Sakne savā stāstā nav kon- * * * sekvents. Iepriekšējās nodaļās viņš laiku varējuši tikt pāri, bet tad ceļu min, ka vienīgais ierocis – pistole pali- otrā galā nogriezuši tanki. Laivas? kusi guļam sniegā. Protams, pie rokas Ūdens malā katrs iespējamais līdzek- Kazis granātām un šautenes var viegli tikt, lis, kas varētu noturēt cilvēka svaru Gūstekņu barā bez latviešiem ir arī bet ne tik viegli pie pistoles. Ar šau- uz ūdens, esot jau paņemts. Bez tiem igauņi, Pievolgas vācieši un vlasovieši. teni ir grūti izdarīt pašnāvību, bet arī marta mēnesī pārpeldēt līci nav iespē- Pēdējos uzskata par Lielās Tēvijas no- pistole viņam liekas nepiemērots iero- jams. devējiem vai vēl kādas 10 pakāpes ze- cis. Pāris soļus no viņa kāda vācu virs- Sakne sāk nopietni domāt par paš- māk. (Vlasovieši – ģen. Vlasova armi- nieka ķermenis raustās agonijā. Pirms nāvību. Ierocis – rokas granāta, bet lai ja, komplektēta no krievu gūstekņiem, dažām minūtēm viņš ir nošāvis jaunu nepaņemtu līdz savu draugu, no viņa kas cīnījās Lielvācijas pusē.) sievieti – līgavu, sievu, kara brūti, kas jābūt prom kādus 50 metrus. Jēkabs Viss notiek lielā steigā, kliedzot, zina. Viņa saļimusi uz vietas, bet virs- kaut ko nojauš un no viņa neatstājas, brēcot, lamājoties. Viss bars soļo ta- nieka šāviens paša galvā nav vairs bijis tikai runā vienā laidā. Par ko runā, tas gad pretējā virzienā. Par ieroču neno- tik precīzs. Laimona apziņu neaizsniedz. došanu draud nāves sods, ko izpilda uz „Ar vakar satikto draugu Jēka- Visapkārt iet kā Sarkankalnā vai vietas. Jāsoļo ļoti strauji. Dzert nedod. bu Purmali esam izmēģinājuši visas Strenču trako namā, kur pēkšņi uz pā- Pēcpusdienā gan norīko kādu gūstekni iespējas, kā tikt no šī sprosta laukā. ris dienām pārtraukta zāļu deva. Var- dalīt ūdeni, bet temps tāpēc nesama- Mūs pārņem ārkārtīgs garīgs nogu- būt vēl trakāk. Alkohola mucās jāšauj rums. Arī fizisks, lai gan pārtikas ir krietni zemu, lai vēl dabūtu kādu lāsi. Turpinājums 13. lpp. Trešdien, 2011. gada 9. martā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp Uldis Siliņš par Sakni āru kabatas. Nepaklausīt būtu neprāts. Un nu ir pienācis mūsu dziļā pār- Turpinājums no 12. lpp Izkrīt pulkstenis, kas bakurētainā ska- steiguma brīdis. Ļoti laipnā, neticami tu pievelk kā magnēts. Tai brīdī Sakne sievišķīgā balsī viņš cukursaldi stādās zinās, un rezultātā vairāk nekā puse zibensātrumā viņam aizkrīt aiz mu- mums priekšā kā maršala Žukova štā- paliek bez ūdens. Kas kavē gājiena guras. Sitiens no Jēkaba pa deniņiem ba virsnieks. Viņš apsveic mūs (ar tul- ritmu, dabū ar šautenes laidni pa mu- tuvu acij un divi āmura sitieni no Kaža ku palīdzību) kā lielās, brālīgās tautas guru. Ar šautenes laidni iepazīstas arī pa atņirgtajiem zobiem. draugus un nākotnes pavalstniekus, viens otrs bez kādas vainas, kā saka, Bandīts krīt pāri Saknem, kas nav kurus draudzīgā krievu tauta, kas ne- disciplīnas uzlabošanai. 100% sekojis instrukcijām un procesā susi lielus upurus, atbrīvojusi mūs no Sakne ir noslēpis sava tēva dāva- pazaudē augšējo auss daļu. Viņš raks- briesmoņa Hitlera. Tuvu esot tā diena, nu – 18 karatu zelta gredzenu. Viņš to ta: „Pirms tēviņš nogāzās zemē, viņa kad zvērīgās nacistu armijas, kas gri- ietin kabatslakatiņā un tādā pat veidā mutē priekšzobu vairs nebija. Sekun- bējušas apsmiet svēto māmuļu Krie- noslēpj otrā kabatā pulksteni. Tikko des desmitdaļā viņa ņirdzīgais smīns viju, būšot satriektas. Bet pirms tas ir kāds apsardzes krievs ir tuvumā, at- pārvērtās ārkārtīgā pārsteigumā, un noticis, katrs krievu tautas loceklis, un skan pavēle: „Atdot pulksteņus!“ Gūs- pirms viņa smagais ķermenis bija sa- te viņš min lielāko grupu – latviešus, tekņi lauzītā valodā atbild vienu un to sniedzis zemi, sejā parādījās bailes, esot padots pienākumam iznīcināt šo pašu: „Jau no rīta noņēma.“ Gredze- izmisums, šausmas. Apgriezies apkārt sērgu uz visiem laikiem. Tēvijas karā niem lielu vērību nepiegriež. kā kaķis, viņš zibenīgi nozuda gūs- ikvienam jāpieliekot roka, lai pasauli Pievakare. Pirms ieiešanas pa vār- tekņu drūzmā.“ No viņa līdzgaitnie- iztīrītu no varmākām, kas slepkavoju- tiem sporta laukumā, liek apstāties un kiem viens piekauts aizbēg, otrs paliek ši un izvarojuši krievu tautas locekļus. kliedzot, bļaujot sadala gūstekņus pēc vēkšpēdus bezsamaņā smiltīs. To aiz- Šī runa neskan slikti, sevišķi pēc tautībām. Laukums daļēji ir jau pie- velk labu gabalu prom un atstāj guļam pagājušās nakts. Tad vīrs ar vaļējo pildīts. Visapkārt sporta laukumam zemē pie ungāriem. Līdz ar to laupī- zobenu svinīgi paziņo, ka tiekam kā ar kaļķūdeni novilkta balta svītra, t.s., šana latviešu sektorā ir beigusies, un uzticami pilsoņi uzņemti varenajā, dzīvības līnija. Kas pienāk tuvāk par bandīti pārceļas uz zaļākām ganībām. neuzvaramā Sarkanajā armijā. Ietērpu 10 metriem, to bez brīdinājuma no- No rīta zemē redzami vairāki lieli zobi un ieročus mēs saņemšot drīz, tāpat šauj. Latviešiem vārtu iekšpusē jāiet un divi dzelzs gabali, kas bijuši uzbru- pārtiku. pa labi. cējiem saujā. Bet, ja nu kāds no uzticamajiem Ceļa pretējā pusē atrodas sādžas pilsoņiem negribētu Sarkanarmijā ie- mājas ar civilajiem bēgļiem. Pāris sim- * * * stāties, tas lai, lūdzu, panāk pāris soļu tu metru attālumā Sakne redz sieviešu uz priekšu un nostājas kārtīgi ierindā. bariņu, kur vienai ir tāda pati sega kā Za roģinu, za Staļinu!* Tā nav, ka nevar izdarīt pašnāvību bez viņam un Laimai, bet attālums ir par Starplaikā krievi ir tikuši pie al- ieroča. Kurš to grib, nu ir laiks pa- lielu, lai saskatītu seju. Vai tiešām tā kohola. Lamu vārdi lido debesskrāpju iet pāris soļus ārpus ierindas. Skapja ir Laima? Jēkabs prasa, kas noticis? augstumā. Dzied, kliedz, kaut kur spē- balss skan tik mīlīgi kā vecai atrait- Laimonam neesot sejā ne piliena asins. lē ermoņika. Atskan arī šāvieni. Kādi nei, sarunājoties ar savu mīluli, kaķi. Viņš atbild, ka viņam uz brīdi uznācis nav sapratuši, ko nozīmē baltā līnija. Viņš izskatās ārkārtīgi apmierināts, vājums. Tad atskan sitiena troksnis un sievu un ka tādu, kas negrib piedalīties, neatro- Tad latviešus apskrien nepatīkama meiteņu izmisuma kliedzieni vācu va- das, smaida un izsaka atzinību visiem, ziņa: no Vācijas cietumiem izlaista lodā, kas jaucas kopā ar krievu lamām. kas grib tēvijai palīdzēt. Viņš jau arī priviliģētā kriminālistu suga, kam bal- Un tad kā dūres belziens latviešu tā esot domājis, redzot šo brašo vīru tās svītras iekšpusē krievi atļauj darīt sejās atskan kliedzieni skaidrā latvie- simtus, kurus briesmoņi, nacionālso- visu, ko vēlas. Bandīti spēj to, ko sargi šu valodā: „Palīgā! Palīgā! Glābiet! ciālistu suņi, aizrāvuši no tēvzemes, nespēj. Paši apsargi laupīt nevar, bet Lopi!“ Tie latviešu ausīs skan visasāk ģimenēm, atrāvuši uz svešu malu, lai drīkst laupīt salaupīto. Arī strīpainie ir un visgriezīgāk. Neaprakstāma bezpa- mērdētu badā. (Runas laikā daži ir sa- bezspēcīgi pret ieročiem. Cietumnieki līdzības sajūta, kas saspīlē nervus līdz ļimuši no bada un slāpēm. Tos sargi nav politiskie ieslodzītie, bet bīstami pēdējam! Arī Laimai jābūt tur. Orģija aizvāc.) izvarotāji, vēl nenotiesāti slepkavas, turpinās līdz rīta ausmai, un tad pēk- Tiklīdz ienaidnieks būs sakauts, zagļi, laupītāji un plānprātiņi. Šīs zi- šņi viss apklust. visi varēs iet uz mājām pie savējiem. ņas avots ir kāds latviešu karavīrs, kas Aust 3. maija rīts. Ar bļāvieniem Uz to viņš dodot savu karavīra goda smagi piekauts un aplaupīts. latviešus nostāda ierindā. Viss tālākais vārdu. Māte Krievija par visiem rūpē- Ir jāsāk organizēties. Sakne pa- risinās ļoti ātri. Gūstekņus triec trakā šoties līdz mūža galam. Esot zināms, mana kādu drukna auguma vīru, ko tempā uz priekšu, vēl arvien bez pār- ka sevišķi latvieši esot krietni karotāji. viņš atceras no Staburaga krodziņa tikas un ūdens. Esot jātiek laikā kādās Vēl tikai viena sīka formalitāte: laikiem, vārdā Kazi. Viņam toreiz kazarmās pie Baltijas jūras, bet kaut jāzvēr uzticība Staļinam, Sarkanai stāstīts, ka tas bijis slavens bokseris. kas ir radikāli mainījies – gūstekņus armijai un partijai. Te gan piemetina, Sakne viņu uzrunā un drīz viņš Kazī vairs nesit. Slāpst, šausmīgi slāpst. ka zvēresta lauzējiem būs tikai viens atrod sev drošu draugu. Arī bokserim Kazarmās latviešus nostāda rin- sods – nāve. Viņš pavēl pulkvedim no- ir zināms par kriminālistu darbiem, dās, kopā ar igauņiem, lietuviešiem, lasīt zvērestu, kas mums jāatkārto, kā un, kā bezieroču cīņas speciālists, viņš ungāriem un Pievolgas vāciešiem. nu katrs prot.“ pārņem vadību un sāk organizēt aiz- Laukumā ir ap divi tūkstoši dažādu Sakne pa zvēresta laika murmina: stāvēšanos. Viņa princips ir vienkāršs. dvēseļu mistrojums. Es ļaušu tālāk „Ej pie velna, vecais meli! Kaut visi Saknem jākrīt pirmajam uzbrucējam stāstīt Laimonam Saknem. „Pilnīgā nelabie tevi parautu!“ Citi pat nespēj aiz muguras četrrāpus, pa kreisi un pa klusumā no kādām durvīm iznāk ne- atvērt kopā salipušās lūpas. Sāk līt. labi būs sitēji – Jēkabs un Kazis. Pē- redzēts ērms. Tiešām grūti ticēt, ka Skapis ieiet telpās. dējais novieto savu grupu latviešu ap- tas ir cilvēks. Plakans, četrkantīgs kā Pēc komandas „Brīvi!“ visi grābj metnes priekšgalā un noorganizē vēl 3 trīsdurvju guļamistabas skapis, nokrā- katliņus un vāciņus, un tikko tajos ir grupas. Strīpainie ejot grupās pa divi vis medaļām abas krūšu puses, kailu pietiekami ūdens, liek pie sasprēgāju- vai trīs. zobenu rokā un pistolēm pie abiem sā- šajām lūpām. Pulkvedis gan mēģina Uz ciemiņiem nav ilgi jāgaida. Ie- niem. Nezin, ko tad nu cirtīs, ko šaus. nesekmīgi šo patvarību apturēt, tad rodas 3 strīpainos apģērbos, vidū mil- Sevišķi sastindzis stāv mūsu pulkve- lamādamies aiziet, atstādams salīšanu zīgs vīrs ar bakurētainu seju. Lietas dis, kas mūs komandēja. Tad viņš lec zemākām pakāpēm un jaunajiem sar- īsti neiet pēc plāna. Viņš pavēl kādam kā circenis uz karstas pannas skapim pa labi stāvošam karavīram izgriezt uz klāt ar ziņojumu. Turpinājums 14. lpp. 14. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2011. gada 9. martā

Rakstniece, dzejniece, žurnāliste Sidnejas Latviešu biedrības goda biedre ELGA RODZE-ĶĪSELE Dzimusi 1923. g. 17. janvārī, Rīgā Mirusi 2011. g. 2. martā, Sidnejā Burbuļaina upe tek No kalniņa lejiņā; Sēro Tā aiztek mans mūžiņis Sidnejas Latviešu biedrība Veļu kalna smiltājā.

Uldis Siliņš par Sakni nedaudz krievu jātnieki un viņi pat pie nīties. Bikšu siksnas vietā viņi saņem Turpinājums no 13. lpp labākās gribas tādu daudzumu zābaku virves gabalu. Vēl izdod dažādus vir- pievākt nevar. Pulkstenis un gredzens ves gabalus pievākt segas pārsiešanai, kanarmiešiem. Saknem stāv kā stāvējis. Pulksteni tā kā to var nēsāt pār plecu. Ja kāds * * * viņš vairs neuzgriež, jo modra auss virves gabalu pazaudē, sods par nolai- tikšķēšanu var sadzirdēt. dīgu valsts mantas glabāšanu. Nākošā No mazgājamās telpas viņi iznāk ēkā viņi saņem apbruņojumu: šauteni Uz pirti slapji. Dvieļu nav. Nopurinās kā suņi vai patšauteni (Liekas, ka būs domāta Apakšvirsnieki dala jaunos sar- un vēl arvien pliki iekāpj savos zāba- mašīnpistole). Munīcija un rokas gra- kanarmiešus grupās un vados. Vecās kos. Palīdz tikai strauja kustība, šoreiz nātas nāks vēlāk. dienesta pakāpes vairs neeksistē – visi pašu labā, jo palikt slimam nav atļauts. Tiem, kas apcirpti un saģērbušies, ir kareivji. Atskan pavēle izģērbties! Pēc pāris stundām bez elpas un bez liek soļot un iekalt krievu komandas. Vedīšot uz pirti. Drīkst paturēt tikai spēka pa galveno ielu, izskrējuši cau- Absolūts likums: jāievēro priekšā, apavus. Sakne iegriež ar žiletes asme- ri pāris sādžām, viņi nonāk pie garas sānos un aizmugurē stāvošo sejas, lai ni zābaka oderē horizontālu svītru un noliktavas ēkas. Iekšpusē gari galdi, varētu nemaldīgi atrast savu vietu. iebāž tur pulksteni. Gredzens atrod uz kuriem dažādas armijas drēbes ar Otrs iemesls: šie cilvēki ir jānovēro un mājas vietu kājas pirkstā. Visi kaut ko uzrakstiem: liels, vidējs, mazs. Ātri par katru aizdomīgu rīcību vai vārdu slēpj, jo nevar zināt, kas krievam aiz garām ejot, ir jāpaņem virsdrēbes un jāziņo priekšniecībai. Vēlāk šo likumu ādas. Nostādīti rindās, viņi soļo uz apakšveļa. Kam nav zābaku, var dabūt pastiprina: ja kāds izbēg, tad viņa uz- pirti. Zemē noliktās drēbes salasa citi arī tos. Uz atsevišķa galda brezenta manītajiem draud nāves sods. Ikviens gūstekņi. Soļo ilgi, ilgi. Sakne domā, maišeļi ar dažāda veida krāsu bun- uzmana pārējos, lai glābtu savu āda. ka bijis ap 10 km. Gredzens berž kāju. džām, armijas katliņiem, nažiem un Vienkārši, bet efektīgi. Valodas nepra- Gribas ēst. Slāpst. Kaut arī līņā, kat- karotēm. Dakšiņas nav paredzētas, jo šana nav aizbildinājums. liņu vairs nav, toties visi, lietus sa- cilvēkam taču ir pirksti. Vēl saņem Baltieši, kā izrādās, ir tikai otrās mērcēti, vareni salst, kaut arī gājiena uzkabi, siksnas un segas. Ģērbties vēl šķiras Mātes Krievijas dēli. Pēc krēs- temps ir ļoti straujš. nedrīkst, pa priekšu jātiek apcirptiem. las iestāšanās viņiem jāpaliek noviet- Pirts ir telpa ar vairākiem krāniem Drīkst audzēt tikai ūsas. Cirpēji strādā nē. Par to gādā krievu sardze. un dušām. Zābakus jāsarindo korido- veikli, bet brutāli. Lūk, kā. rā. Ūdens silts. Ziepju pa pilnam. Ārā Apcirptie var sākt ģērbties, bet nākot, kā par brīnumu zābaki stāv kā nu izrādās, ka neprazdami krieviski, Turpmāk vēl stāvējuši. Šis ir baltiešu gals, un tie ne- daudzi ir paķēruši nepareizā lieluma zog. Vismaz pagaidām nē. Viņus sargā drēbes. Vienam otram izdodas samai- * Krieviski: „Dzimtenei! Staļinam!“ Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 10. marts priekšmetu ievedami latviešu valoda 1913. par Austrālijas nākamo galvas- Silvija, Laimrota, Liliāna (val. māc., lit. vēst. un rakstniecības pilsētu tika izvēlēta Kanbera (Mel- 1956. dizaineris, instalators, grafiķis teorija) un Latvijas vēsture. burna palika par pagaidu galvaspilsētu Ojārs Pētersons. 1931. literatūras un grāmatniecības līdz 1927. gadam, kamēr jaunā pilsēta 1987. BMX riteņbraucējs, Olimpiskā vēsturnieks Ojārs Zanders. tika uzcelta). zelta medaļnieks (2008.) Māris Štrom- 1931. Padomju Savienībā tiek aizliegts 1926. Rīgā sāk darboties pirmā auto- bergs. tirgot un ievest Bībeles. mātiskā telefonu centrāle. 1961. Brazīlija atņem Baltijas valstu 1934. datorzinātnieks, LZA goda dok- 11. marts diplomātiskajiem pārstāvjiem diplo- tors Imants Freibergs. (No 1944. līdz Konstantīns, Agita mātu tiesības. 1999. dzīvojis un strādājis ārzemēs.) Lietuvā – Neatkarības atjaunošanas 1996. Džons Hovards kļuva par Aus- 1947. gleznotāja Vija Maldupe. diena trālijas 25. premjerministru. 1919. Liepājā tiek izdots Ministru pre- 13. marts zidenta Kārļa Ulmaņa rīkojums Ar 12. marts Ernests, Balvis tekošā mācību gada pēdējo ceturksni Aija, Aiva, Aivis 1881. (j.s., pēc v.s. 1. martā) bumbas sākot, visās Latvijas pirmmācības un 1892. mediķis, antropologs, anatoms vidus skolās kā obligatorisku mācību Jēkabs Prīmanis. Turpinājums 15. lpp. Trešdien, 2011. gada 9. martā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp Datumi sons (Kristjan Jaak Peterson). Vispasaules patērētāju tiesību diena Turpinājums no 14. lpp 1821. literāts, sabiedrisks darbinieks 1961. ALT aktieris Andris Klauss. Pēteris Alunāns. 1981. Toronto dibināta latviešu Dzelz- sprādzienā tika nogalināts Krievijas 1871. izdevējs, garīgās literatūras au- skrusta Kavalieru savienība. imperators Aleksandrs II tors, rakstnieks Miķelis Dukaļskis. 1916. aktieris, dziedātājs Otomārs Kūns. 1909. žurnālists, sporta vēsturnieks 16. marts 1956. dzejnieks Eduards Aivars (īstajā Arnolds Šmits. Guntis, Guntars, Guntris vārdā Aivars Eipurs). 1922. skolotājs, sabiedrisks darbinieks Latviešu leģionāru piemiņas diena Arturs Cipulis. 1865. dzejniece Aspazija (īstajā vārdā 14. marts 1946. dibināta Baltijas Universitāte Pi- Elza Pliekšāne, Rozenberga). Matilde, Ulrika nebergā, Vācijā. 1945. Otrais Pasaules karš: Vircburgā, 1801. (j.s., pēc v.s. 2. martā) Rīgā dzi- Vācijā, tikai 20 minūšu ilgā britu aviā- mis igauņu dzejnieks, igauņu literatū- 15. marts cijas uzlidojumā tika sagrauts 90% ras pamatlicējs Kristiāns Jāks Pēter- Amilda, Amalda, Imalda ēku un nogalināti 5000 cilvēku. ■ Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi sapulce baznīcas zālē. Svētdien, 13. martā, plkst. 11.00 Adelaidē Draudzes pilnsapulce Latviešu nama Trešdien, 9. martā, plkst. 19.30 Brisbanē Misiņa zālē. DLOA sēde Tālavas mazajā zālē. Sestdien, 12. martā, plkst. 10.00 Sau- Ceturtdien, 10. martā, plkst. 10.00 le Ltd. – Latviešu nama uzpošanas Melburnas Sv. Krusta draudze ALB telpās visi vecākās paaudzes lat- talka. Nāciet palīgā uzpost Latviešu Svētdien, 13. martā, plkst. 11.00 Cie- vieši ir laipni aicināti noklausīties lek- namu, līdzi ņemot paši savus tīrīšanas šanu laika pirmā svētdiena. Dievkal- ciju par to, kā sadzīvot ar sāpēm ikdie- līdzekļus – un vēlmi strādāt. Atlikušās pojums ar dievgaldu viesmācītāja Dai- nā. Runātājs no Council of the Ageing. mantas no krāmu tirgu dodam par zie- ņa Markovska vadībā. Vēlāk sekos kafijas galds. dojumu. Svētdien, 13. martā, plkst. 14.00 Svētdien, 13. martā, plkst. 9.15 No- Sestdien, 19. martā, plkst. 12.00 Zo- dievkalpojums ar dievgaldu Latviešu vuss Tālavas mazajā zālē. lītes pēcpusdiena Latviešu namā DV ciemā viesmācītāja Daiņa Markovska Svētdien, 13. martā, plkst. 14.00 Ade- sarīkojumā. Piedalīšanās $5. vadībā. laides Latviešu biedrības Literārā pēc- Sestdien, 26. martā, plkst. 14.00 BLB Svētdien, 20. martā, plkst. 11.00 Cie- pusdiena. Referents Matīss Gricma- literārās kopas sarīkojumā Latviešu šanu laika otrā svētdiena. Dievkalpo- nis, Latviešu nacionālistu kluba Talsu namā Māra Siksna stāstīs par Raganas jums draudzes vecākā vadībā. nodaļas vadītājs: Kalpaka ideāli un un buršanās latviešu folklorā. Ieeja Svētdien, 27. martā, plkst. 11.00 Cie- vēlme labot Latvijas nākotni. Ieeja $5. pret ziedojumiem. šanu laika trešā svētdiena. Dievkalpo- Pēc referāta – vīns un uzkodas. Rīko Svētdien, 27. martā, plkst. 13.00 Rok- jums draudzes vecākā vadībā. ALB valde un Korp! Selonija. darbnieču kopas nodarbības Latviešu Ceturtdien, 17. martā, plkst. 11.00 namā. Pertā sanākšana ALB namā visiem aprūpē- Svētdien, 13. martā, plkst. 14.00 DV tājiem, kuri dosies braucienā uz Walla- Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze rīkotā plkv. O. Kalpaka un Latviešu roo. Vieglās pusdienas būs sagādātas. Diakone Brigita Saiva. leģiona atcere. Aprūpētāji un aprūpējamie var pieda- Svētdien, 20. martā, plkst. 11.30 Sestdien, 19. martā, plkst. 18.00 Lat- līties Wallaroo braucienā no 29. marta Dievkalpojums ar dievgaldu Nāceretes viešu Centra valde aicina uz cūkas bē- līdz 1. aprīlim, uz kuru ir jāpiesakās baznīcā. rēm Centra pagalmā. Uz iesma cepta līdz 14. martam LAIMAS birojā Mar- cūka, salāti un kafijas galds. Visi laip- gotai Puķītei. Kanberā ni aicināti! Sestdien, 19. martā, plkst. 11.00 Pa- Sestdien, 26. martā, plkst. 14.00 vārmākslas kursi Tālavas virtuvē – Kanberas Latviešu biedrības saiets Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze saimniece no Latvijas gatavos skābus Immanuel baznīcas zālē, Lyons. Juris Māc. Gunis Balodis. kāpostus. Ziedojumi sākot ar $2. Visi Jakovics stāstīs par savu neseno ceļo- Trešdien, 9. martā, plkst. 18.00 Pelnu laipni aicināti! Pieteikties līdz 11. mar- jumu uz Ķīnu un rādīs uzņēmumus uz dienas dievkalpojums. tam LAIMAS birojā Brigittei Sigurei. ekrāna. Svētdien, 20. martā, plkst. 10.30 Svētdien, 20. martā, plkst. 9.30 No- Dievkalpojums (2. Gavēnis). vuss Tālavas mazajā zālē. Kanberas latv. ev. lut. draudze Trešdien, 23. martā, plkst. 11.30 au- Sidnejā tobuss aties no ALB nama uz LAI- Melburnā Piektdien, 11. martā, plkst. 12.00 MAS sabiedrisko notikumu – pusdie- Sestdien, 19. martā, plkst. 15.30 Lat- Senioru saiets Mārtiņa Siliņa zālē nas Watermark hotelī Glenelgā. Cena viešu nama Mazajā zālē AL 53.KD Latviešu namā. Kafejnīca atvērta no $15.40 no personas. Pieteikties līdz kopkora koncerta Svētki dziesmai vi- plkst. 11.00. Stāstīs par leģionāriem, 18. martam LAIMAS birojā Brigittei deo noskatīšanās. Pārrunas par kora Leģionāru dienas nozīmi un grāmatu Sigurai. Atbalsis turpmāko darbošanos. Gro- par leģionāriem, kā arī par 3x3 Fol- Sestdien, 26. martā, Tilpņa iekrauša- ziņi. skrīkā. Otrā daļā par Barikāžu atceres na Tālavā. Svētdien, 20. martā, plkst. 14.00 Lat- dienas svinībām un atmiņu stāsti par Svētdien, 27. martā, plkst. 9.30 No- viešu namā MLB sarīkojumā doku- barikādēm. (Ievērojiet datuma laboju- vuss Tālavas mazajā zālē. mentālās filmas Būt latvietim – Aus- mu!) trālija pirmo divu sēriju izrāde. Visi Piektdien, 11. martā, plkst. 15.00 – Adelaides Sv. Pētera draudze laipni lūgti. 20.00 novuss DV namā. Visi laipni ie- Svētdien, 20. martā, plkst. 11.00 Cie- lūgti un gaidīti. šanas laika 2. svētdiena. Dievkalpo- Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze Sestdien, 12. martā, plkst. 9.00 – jums bez dievgalda. Māc. Māra Saulīte. 16.00 Tirdziņš ,,zem ozola” DV namā Svētdien, 20. martā, plkst. 12.00 (tū- Sestdien, 12. martā, plkst. 11.00 Kal- līt pēc dievkalpojuma) draudzes piln- paka svētbrīdis Fawkner kapsētā. Turpinājums 15. lpp. 16. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2011. gada 9. martā Sarīkojumi Svētdien, 13. martā, plkst. 10.00 diev- Latvijas jaunās mūzikas dienas. De Turpinājums no 15. lpp kalpojums I svētdienā Ciešanu laikā. mundo magistri Ioanni. Diriģents Svētdien, 20. martā, plkst. 10.00 Normunds Šnē. Solisti Andra Dārziņa (pieņemam pārdošanai jaunas un lie- dievkalpojums angļu valodā II svēt- (alts), Normunds Šnē (oboja). Prog- totas mantas, drēbes, grāmatas u.t.t.). dienā Ciešanu laikā. rammā Modernisma elegantais stārs Sestdien, 12. martā, plkst. 12.00 Gundaris Pone, franču kristālisko Sidnejas DV nodaļas valdes sēde DV Zelta piekrastē struktūru meistars Tālivaldis Ķeniņš namā. Svētdien, 20. martā, plkst. 12.00 pus- un divi intriģējoši jaundarbi – Maijas Otrdien, 15. martā, plkst. 10.00 – dienas Austriešu klubā, Pines Lane, Einfeldes veltījums Andrai Dārziņai 14.00 biljards DV namā. Elanora. Spēlēs Horizon Band. un Viļņa Šmīdberga veltījums Nor- Piektdien, 18. martā, plkst. 15.00 – mundam Šnē. 20.00 novuss DV namā. Visi laipni ie- Latvijā Sestdien, 19. martā, Kultūrizglītī- lūgti un gaidīti. Līdz 10. martam Mākslas galerijā bas un nemateriālā mantojuma centrs Sestdien, 19. martā, plkst. 10.00 Jēkabs (Jēkaba iela 26/28, k.2, Rīga) (KNMC) rīko Tradicionālo prasmju Rukvudas kapos DV nodalījumā Lat- skatāma viena no spēcīgākā figurālās skolu – bezmaksas nodarbības 12 vie- viešu leģiona piemiņas svētbrīdi –- glezniecības pārstāvja, Jāņa Rozentāla tās Latgalē. Informācija www.knmc. vadīs prāvests Kolvins Makfersons Rīgas mākslas vidusskolas direktora gov.lv (Colvin MacPherson). Ar karogiem un pedagoga Jāņa Ziņģīša personāliz- Svētdien, 20. martā, plkst. 15.00 Rī- piedalīsies DV Sidnejas un Kanberas stāde Dūmaka. Izstādē būs apskatā- gas Evanģēliskās draudzes dievkalpo- nodaļas un Korporāciju Kopa Sidnejā. mas 2010. gadā tapušas gleznas – figu- jums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Sestdien, 19. martā, plkst. 11.00 pus- rāli darbi un ainavas. Gleznās attēlots Kalpos prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni dienas DV namā. Oļegs Znaroks, Lilita Zatlere, Kurze- lūgti un aicināti! Sestdien, 19. martā, plkst. 12.00 DV mes piekrastes zvejnieki un latviešu Trešdien, 23. martā, plkst. 18.00 Austrālijā 60. delegātu sapulces un karavīri. režisora Zigurda Vidiņa filmas Ber- Austrālijas Daugavas Vanadžu 52. sa- Trešdien, 9. martā, plkst. 18.00 re- klavisms izrāde Okupācijas muzejā. lidojuma atklāšana DV namā. Referēs žisora Zigurda Vidiņa filmas Kurze- Filma par Eduardu Berklavu, vienu Matīss Gricmanis no Latvija – Kalpa- mes zvans izrāde Okupācijas muzejā. no 20. gs. Latvijas vēstures iezīmīgā- ka ideāli un vēlme labot Latvijas nā- Stāsts par latviešu karavīriem, kuri kajām un neviennozīmīgi vērtētāka- kotni. Otrā pasaules kara laikā bija spiesti jām personām. E. Berklavs, būdams Sestdien, 19. martā, plkst. 13.30 Aus- cīnīties abās frontes pusēs. Filma ir augsta līmeņa Kompartijas darbinieks, trālijas Daugavas Vanadžu 52. salido- veltījums Andrim Slapiņam un tajā ir piecdesmitajos gados uzsāka cīņu pret jums DV namā. izmantoti filmētie materiāli no viņa šīs partijas politiku pret latviešiem. Sestdien, 19. martā, plkst. 15.00 DV nepabeigtās filmas par Kurzemi – Bal- Vēlāk, Atmodas gados, E. Berklavs Austrālijas 60. delegātu sanāksme DV tijas sāga. Pirms filmas seansa tiks kļūst par Latvijas Nacionālās neatka- namā. sniegts vēsturnieka komentārs, tāpat rības kustības (LNNK) ideologu. Ieeja Svētdien, 20. martā, plkst. 9.00 DV filmas skatītājiem būs iespēja tikties ar par ziedojumiem. Austrālijas 60. delegātu sapulces tur- filmas režisoru Zigurdu Vidiņu. Ieeja Ceturtdien, 24. martā, plkst. 18.00 pinājums DV namā. par ziedojumiem. Okupācijas muzejā notiks Andras Svētdien, 20. martā, plkst. 13.00 SLB Piektdien, 11. martā, plkst. 18.00 – Manfeldes atmiņu tēlojumu Zemnīcas biedru pēcpusdiena Latviešu namā. 22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tik- bērni audio versijas pirmatskaņojums. Ģitārists Pēteris Ikaunieks; Mūzikas šanās vakars PBLA pārstāvniecības 36 tēlojumus CD formātā ierunājusi duo Ella Mačēna, Ivars Štubis; SLB birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5. pati autore. Pasākumā muzicēs dzies- stipendiāts Jānis Daniklifs stāstīs par Sestdien, 12. martā, Kultūrizglītī- minieks Kaspars Dimiters. saviem astoņiem mēnešiem Latvijā bas un nemateriālā mantojuma centrs Piektdien, 25. martā, plkst. 18.00 re- un Eiropā; Lielā bezmaksas loterija! (KNMC) rīko Tradicionālo prasmju žisores Leldes Neimanes filmas 1949. Dāmu kopas pusdienas un uzkodas. skolu – bezmaksas nodarbības 12 vie- gada 25. marta deportācijas. Mājup- Atspirdzinoši dzērieni un dažādi pār- tās Latgalē. Informācija www.knmc. ceļš pirmizrāde Kongresu nam mazajā steigumi. Katram, kas nav biedrs un gov.lv zālē. Stāsts balstīts uz muzeja krājumā kas pieteiksies pirms 11. marta, pus- Otrdien, 15. martā, plkst. 17.00 Lat- esošajām video liecībām par atgrieša- dienas būs pa brīvu. Pieteikties var vijas Okupācijas muzejā notiks vēs- nos no izsūtījuma. Šī filma ir noslē- zvanot Imantam Līcim – 9744 8500 turnieka Zigmāra Turčinska grāmatas dzošā trīs filmu ciklā par 1949. gada parastajās SLB biroja darba stundās. Ziemeļvidzemes mežabrāļi. Latvijas 25. marta deportācijām Latvijā Otrdien, 22. martā, plkst. 10.00 – nacionālo partizānu cīņas Valkas ap- Sestdien, 26. martā, plkst. 10.00 14.00 biljards DV namā. riņķī un Alūksnes apriņķa rietumu Latvijas Lauksaimniecības Kame- Piektdien, 25. martā, plkst. 15.00 daļā. 1944.-1953. gads. atvēršana. ras (LLK) un Latviešu Zemnieku – 20.00 novuss DV namā. Visi laipni Grāmata vēsta par nacionālo partizānu Savienības (LZS) rīkotā kopsapulce ielūgti un gaidīti. cīņām Ziemeļvidzemē. Lasītāji varēs Rīgas Latviešu biedrības namā. Pie- iepazīties ar Kārļa Mūsiņa, Arsēnija teikties pa telefonu: 26 34 77 83 vai Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Dreijalta, Aleksandra Sarjas, Ludol- e-pastu: [email protected]. Sākums Svētā Jāņa baznīcā fa Eiklona un vairāku citu nacionālo plkst. 10.00, reģistrācija no 9.00. Prāv. Kolvins Makfersons. partizānu grupu darbību un likteņiem. Sestdien, 26. martā, Kultūrizglītī- Svētdien, 13. martā, plkst. 10.00 Cie- Grāmata ilustrēta ar fotogrāfijām un bas un nemateriālā mantojuma centrs šanu laika dievkalpojums ar Svēto Va- kartēm. (KNMC) rīko Tradicionālo prasmju karēdienu. Trešdien, 16. martā, plkst. 18.00 reži- skolu – bezmaksas nodarbības 12 vie- Svētdien, 20. martā, plkst. 11.00 Dār- sores Ināras Kolmanes filmasLatviešu tās Latgalē. Informācija www.knmc. za svētku dievkalpojums un sarīko- leģions izrāde Okupācijas muzejā. Fil- gov.lv ■ jums. ma par latviešu leģiona vēsturi. Pirms Svētdien, 27. martā, plkst. 10.00 Cie- un pēc filmas vēsturnieku komentāri šanu laika dievkalpojums ar Svēto Va- un atbildes uz jautājumiem. Pasākumā karēdienu. piedalīsies vēsturnieki Kārlis Kangers un Uldis Neiburgs (filmas scenārija Latvijas Bankas kurss 9. martā. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības autors). Ieeja par ziedojumiem. 1Lata EUR = 0,702804 kurss (piesaistes kurss) draudze Ceturtdien, 17. martā, plkst. 19.30 1 AUD = 0,5080 1 NZD = 0,3720 Māc. Raimonds Sokolovskis. Lielā ģildē Sinfonietta Rīga koncerts – 1 GBP = 0,8140 1 USD = 0,5030