Laikraksts www.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskaisLATVIETIS nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 203 2012. gada 30. maijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991 Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected] FOTO Gunārs Nāgels No kreisās: Ingus Purēns (Maksis), Gunārs Klauss (Inspektors Habards), Matīss Kaziņš (Tonijs). (Skat. rakstu 5. lpp.) „Trio Dali“ Melburnā Latvijas vijolniece apbur publiku Sestdien, 26. maijā, vēsā, lietainā zicē un priecē klausītājus – mūzikas Starptautiskajā jauno izpildītājmāksli- un tumšā Melburnas ziemas vakarā cienītājus un draugus. Šobrīd šī mūzi- nieku konkursā Ņujorkā. 2012. gadā Musica Viva organizētais Trio Dali ķu apvienība tiek uzskatīta par vienu Vīnē bija Haidna mūzikas konkursa koncerts Melbourne Recital Centre no ievērojamākajiem savas paaudzes laureāti. Viņi saņēma III balvu, pub- koncertzālē patiesi sasildīja publiku. klavieru trio, un ir jau paspējis izcīnīt likas balvu un balvu par labāko kāda Kas tad ir Trio Dali? Atbilde: Vi- vairākas prestižas balvas: Pirmo vietu 20. gadsimta skaņdarba – Ravēla mū- neta Sareika – vijole, Kristians Pjērs un Zelta medaļu VI Starptautiskajā zikas interpretēšanu. Lamarka – čells un Amandīne Sava- kamermūzikas konkursā Osakā, Pir- Trio nosaukums: ir vērtīgs Āzi- rī – klavieres. Trīs jauni, talantīgi mū- mo vietu Starptautiskajā Klavieru trio ziķi, kas ar aizrautību un prieku mu- konkursā Frankfurtē un Otro vietu Turpinājums 8. lpp.

Zināma „zobu parādīšana“ Saturs ir iespējama Austrālijas ziņas...... 1, 2, 3, 4, 5, 8 Latvijas ziņas...... 1, 6, 7, 8, 11, 14 Vila Vītola pārdomas Latvieši pasaulē...... 7, 11, 14 Kopš Putina nākša- šu psiholoģisku spiedienu pret mums Redakcijā...... 3 nas pie varas Latvijai ir kā Latvijā, tā dažādās Eiropas institū- Vilis Vītols...... 1, 6 nepārtraukti pieaugoša cijās un visur citur, kur tikai Krievijai Jaunā Gaita Nr. 269...... 9 konfrontācija ar Krievi- paveras kāda iespēja. Atis Skalbergs...... 10 ju. Nespēdama uzbrukt mums militāri kā Gruzi- Atšķirīgās demokrātijas Māc. Raimonds Sokolovskis...... jas gadījumā, Krievija ir Rodas jautājums: kāda ir Latvijas ...... 10, 14 izstrādājusi jaunu stra- stratēģija šā asimetriskā uzbrukuma Intervija ar Ilzi Jākobsoni.....12, 13 tēģiju, kā mēģināt atgūt varu Latvijā. atvairīšanai? Šķiet, tādas vispār nav. Datumi...... 15 Šī stratēģija balstās uz Krievijas dabas Ja arī šāda stratēģija pastāv, tad, no Sarīkojumi un ziņojumi...... 15, 16 bagātību radīto ekonomisko spēku un malas vērojot, tā izskatās kā mēģinā- lielo krievu minoritāti, kuras viena jums ar savaldīgu, bieži pat piekāpīgu Lata kurss...... 16 daļa ir nelojāla mūsu valstij. rīcību panākt attiecību uzlabošanos, Tiek izmantotas arī krievu skolas, paralēli tam paļaujoties uz drošību, Krievijas kontrolētie mediji un nelie- ko mums sniedz NATO un ES. Šāda lā, bet tomēr pastāvošā prokrieviski drošība pastāv, bet tā garantē galveno- vai prokomunistiski noskaņotā cilvē- kārt militāru drošību. Tomēr pastāv arī ku grupa vairākās ES valstīs. To visu 9HRLINH*gjjaac+ Krievija izmanto, lai radītu nerimsto- Turpinājums 6. lpp. 2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā Sarīkojums katrai gaumei Adelaides Latviešu biedrības 63. gada svētki Smiekli veicina ve- veicina un atbalsta visu latvisko. Bied- selību, un mūzika vairo rības paspārnē darbojas jauktais koris, labsajūtu; ja tam pie- veco ļaužu aprūpes nodaļa Laima un vieno gardu paēšanu un sabiedriskā nodaļa Rosme, bibliotēka, lustīgu kompāniju, tad muzejs un grāmatnīca. Grūti iedomā- nav brīnums, ka Adelai- ties latviešu sabiedrību Adelaidē bez des Latviešu biedrības šīm organizācijām, kas visas darbojās (ALB) 63. gada svētki ar to pašu devīzi, atbalstot visu latvis- 27. maijā bija tik labi apmeklēti. Jāsa- ko. Biedrība apsveica savu nodaļu va-

ka paldies rīkotājiem, kas nāca ar la- dītājus ar sarkanām un baltām neļķēm, FOTO Pēteris Strazds bām idejām programmas sastādīšanā: un visi kopīgi nodziedāja Nevis slinko- Uldis Siliņš un Lija Veikina. Uldis Siliņš un Lija Veikina viesojās jot un pūstot. no Sidnejas, lai mūs smīdinātu ar sa- Uldis Siliņš un Lija Veikina sen ne- ir Imanta Kalniņa Lilioma dziesmu; viem asprātīgajiem skečiem; basba- bija redzēti Adelaidē, tātad beidzamais pirmā liegi romantiska, melanholis- ritons Aldis Sils iepriecināja gan ar laiks viņus atkal ielūgt. Viņš – smīno- ka, otrā – skaļa, bravūrīga. Arī franču latviešu, gan franču augsto mākslu, un ši ironisks, viņa – koķetīgi šarmanta. mūzikā ir savi lielīgie tēli, un Aldis ar pūtēju orķestris ar savu umpā mūziku Uzliek citu cepuri, uzreiz gatavs cits īstu toreadora lepnumu nodziedāja To- mums atgādināja, cik jauki dejot za- tēls. Pirmo reizi sastopam viņus 5EBI readora dziesmu no Žorža Bizē operas ļumballē un baudīt lauku priekus. radio studijā, kur Siliņš vada prog- Karmena, franču valodā. Iejūtīga pa- Ja citus gadus biedrība savus rammu, iepazīstinot ar dažādām vieš- vadītāja izrādījās Elder konservatori- gada svētkus svinēja korektā veidā ņām, piemēram, dāmu, kuras uzskatā, jas absolvente Tālija Dekorso (Tahlia ar nopietnu koncertu, cēlām runām latviešu literatūrā trūkst erotikas. Ja DeCorso). un formālu pieņemšanu, tad šogad viņš, punktainā kokvilnas pidžamā Starpbrīdī bija iespēja vēl iegādā- valdīja pavisam cita gaisotne. Viesus tērpies, gultā lasa grāmatu par lielga- ties loterijas biļetes, vai arī ko ēdamu sagaidīja balti klāti un skaisti deko- baliem, un viņa, kaut vai caurredzamā un dzeramu. Vanadzes tirgojās ar kū- rēti galdi, kāpostu un desiņu aromāts naktskreklā, viņam blakus gulēdama, kām un kafiju, kamēr Inga Pērkone- un grezns kūku klāsts. Aukstā laikā lasa pavārgrāmatu, tad nav brīnums, Grauze ar dēlu Ēriku dalīja desas un bez karstvīna neiztikt, un tukšās vīna ka latviešiem ir tik zema dzimstība, kāpostus. Karstvīna tīkotāji drūzmē- kastes krājās krietni augstā kaudzē, jo tāda lasāmviela nekādā ziņā neiero- jās ap Jāni Brakovsku un Artūru Ber- jo ar vienu brūvējumu nepietika. Jau sina pareizo šaušanu un cepšanu. Arī pie ieejas varēja iegādāties loterijas mūsu klasika dzimumu attiecību lietās Turpinājums 3. lpp. biļetes vērtīgiem laimestiem. Dažkārt izsakās ļoti atturīgi, tā kā var rasties gadās, ka loterijas laimesti nemaz nav nesaprašana par to, kur īsti tā jaunā Published by Sterling Star Pty Ltd tik vēlami (vai pat ceļojošās balvas no latviešu audze rodas. ABN 54053671855 agrākiem sarīkojumiem!), un biļešu Nākošā intervijā, krievu izcelsmes pircējs gandrīz vai vēlas, lai nu viņam skolotāja, pati tikko nolikusi latvie- Redakcija / Editorial Office: šinī reizē tā laime paietu garām. Šo- šu valodas eksāmenu, stāsta, kā viņa Sterling Star reiz pat šo rindiņu rakstītāja pavisam apmācīs savus skolniekus: vedīšot uz PO Box 6219 labprāt atvēra sava maka stingro slēdzi laukiem, lai bērni skatās, kā dzērvenes SOUTH YARRA, VIC 3141 un nopirka pat veselas trīs (!) biļetes, lido pa gaisu! Arī par diētu dzirdējām AUSTRALIA jo pirmais laimests bija divas biļetes visādas gudrības. Tik ļoti nāca smiekli uz Bēthovena operu Fidelio Festivāla par visu, bet bailes, ka smejoties, ne- Tel/fakss: (03) 98273753 Hallē. Varēja laimēt arī $50 ielūgumus palaiž kaut ko garām. Vajadzēja klau- [email protected] uz kārtīgu maltīti dažādos restorānos sīties ļoti uzmanīgi, jo diemžēl tieši [email protected] vai arī lielus grozus, piekrautus ar vi- šinī reizē Tālavas skaņu sistēma nebija www.laikraksts.com sādiem gardumiem. Diemžēl trijās bi- uzdevuma augstumos, un visiem runā- ļetēs ieguldītās cerības neattaisnojās, tājiem Tālavas lielajā zālē bija jāiztiek Editor: Dr. Gunars Nagels un par operu būs vien jāmaksā pašai. ar savu balsi vien. Associate Editor: Ilze Nagela ALB devīze ir LATVIETIS, Pie latviešu muzikas klasikas pie- Abonēšanas cena drukātam LATVIETIM, LATVIJAI. Biedrības der Alfrēda Kalniņa solo dziesma Brī- laikrakstam: $35 par 10 numuriem, priekšnieks Bruno Krūmiņš īsā uzru- nos es, ko dzirdējām Alda Sila izpil- $70 par 20 numuriem vai $180 par nā atgādināja, ka biedrība jau 63 gadus dījumā. Šai dziesmai spilgts kontrasts 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: © Sterling Star and individual authors 2012. All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991 Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983 Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija

FOTO Pēteris Strazds par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas Bruno Krūmiņš un Geņa Janmeija vada kopīgi nodziedāto „Pūt, vējiņi“ orķes- rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. tra pavadījumā. Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp. Redakcijā Skolu „Eirovīzijas“ sarīkojums Sveicināti, lasītāji! Sestdien Melburnas Latviešu namā notika jestra ballīte Latvieši ir kultūras Ceļojot no Latvijas un iegriežoties Tas vēl nebija viss. Pēc tam dejas tauta – Jaunā Rīgas teāt- Latviešu namā Melburnā sestdien, placī iedrāzās liels bars ar pirātiem, ra režisors Alvis Her- 26. maijā, biju pārsteigts, cik labi vie- taču tai brīdī pēkšņi notika ķibele ar manis šomēnes iekļuvis tējie latvieši spēj priecāties. Netrūka mūzikas fonogrammu, pirāti apstājās topa desmitniekā Švei- ne gaumīgu joku, ne garšīgu ēdienu, un plātīja rokas un zobenus. Acīmre- ces kultūras žurnāla DU ne skaistu sieviešu, ne galantu kungu. dzot režija bija aizmirsusi pateikt, ko veiktajā aptaujā par desmitgades ietek- Dažs labs bija pat izmālējis seju, uz- tādos brīžos darīt, bet nekas, tā mēdz mīgākajām Eiropas teātra personībām; licis sievas vai draudzenes parūku vai gadīties pat īstajā Eirovīzijā. Drīz mū- šogad pirmo reizi Latvijas kino vēsturē apģērbis visraibāko kreklu, kas atra- zika jau skanēja un latviski pirātiskā festivāla Kannu kinofestivāla oficiālajā dies skapī. Netrūka arī Latvijas hokeja zobendeja varēja sākties. Pirāti rikšoja (pilnmetrāžas filmu) konkursa prog- komandas līdzjutēja tērps. un lēca, zobenus vicinādami katrs ķēra rammā ir iekļauta filma no Latvijas – Vakaru vadīja divi asprāši, viens savu pirātieni. Beigās plīvoja pat mel- Miglā. Latvijas kultūras nesēji arī nav liels un garš, otrs mazs – ar sprogai- nais karogs ar galvaskausu. Austrālijai sveši – Kanberas Starptau- niem matiem un melnām brillēm, – kā Pēc priekšnesumiem jautrā draugu tiskā mūzikas festivāla vieskomponists no filmas The Blues Brothers. Savu pulkā skatījāmies Eirovīzijas koncer- bija pasaulē pazīstamais Pēteris Vasks; lielo dibenu aktīvi kustināja arī kāda tu, pēc tam videoierakstus ar latviešu koncerttūri patlaban veic Trio Dali, kura vecmāmiņa, kuru sākumā noturēju par priekšnesumiem no agrāko gadu Ei- vijolniece ir latviete Vineta Sareika. udmurtu sirmmāmuļu no Krievijas, rovīzijas koncertiem, sākot no Prāta Un tad ir Eirovīzija... taču tai pāri visiem spilveniem mugu- Vētras, beidzot ar Musiqq. Varēja iz- Astoņās reizēs, kad Latvijai ir bi- rā bija uzvilkts tautastērps un ballītes dejoties gan vecs, gan jauns pēc sirds jis jāpiedalās pusfinālā, tikai trīs reizes gaitā šī būtne ieskandēja dažas rindas patikas. esam tikuši līdz finālam (Valters un no kādas latviešu tautasdziesmas. Vakars bija izdevies uz goda un Kaža, Bonaparti.lv un Pirates of the Kaut ko tādu nebiju redzējis ne Latvi- nākošreiz iesaku to apmeklēt arī Jums! Sea). Kad izgāžamies, tad to darām ar jā, ne arī citur Eiropā! Visa bija gana, ja nu vienīgi trūka vērienu. Šogad Azerbaidžānā Latviju Vienā brīdī zāle pārvērtās par pel- pīrāgu un mazliet trūka arī Latvijas pārstāvēja gulbeniete Linda Amantova, dētavu, tika ienests ūdens un vesela uzvaras, bet uz to varbūt varētu sa- lietojot skatuves vārdu Anmary. Es do- komanda ar sinhronām peldētājām ņemties nākamgad! māju, ka dziesma bija laba, dziedājums metās tajā iekšā. Reizē kustējās kādas Miks Kalmanis labs, bet priekšnesums vājš. Rezultātā 13 kājas, 15 rokas un 12 galvas. Laikrakstam „Latvietis“ Latvija pusfinālā ierindojās 16. vietā (aiz mums bija tikai Beļģija un Austrija). Tas ir, protams, labāk nekā veicās Sarīkojums katrai gaumei tautu dēlam ausis aizkrist, un kādēļ Intara Busulim 2009. gadā Maskavā. Turpinājums no 2. lpp. tie vainadziņi mūžīgi jāmet ūdenī vai Latvijas konkursā Eirodziesma viņš kaut kur jānozaudē. Gatavā nolaidība uzvarēja ar dziesmu latviešu valodā ķi. Tik daudz krāsu, tik daudz kustību! un nerūpēšanās par mantu. Un tad lai Sastrēgums, bet, ierodoties Maskavā, Ja cilvēkam ir laba balss, viņš var tautu dēls taisa visādas laivas un brauc dziesma bija pārkrievojusies uz Prob- būt solists, bet, ja viņš nav tik apdāvi- pakaļ. Kāds tas vainadziņš izskatīsies, ka (Пробка), un Latvija ieguva pēdējo, nāts, viņam būs vieta korī. Koristam kamēr viņu sameklēs? 19. vietu pusfinālā. laba balss nav nepieciešama, jāmāk ti- Un tā joprojām. Siliņš ar savu no- Ko darīt? Pamest Eirovīziju, kā kai kopā ar citiem sākt un beigt. Savu pietno ģīmi un satracinošiem apgalvo- daži tagad aģitē? Vai mums patiešam mūža garo pieredzi ar koristiem un jumiem smīdināja publiku un lika par būtu vēlamāks Jūrmalā notiekošais dziedāšanu klāstīja Uldis Siliņš. Lijai tautas dziesmām domāt pavisam citā- ikgadējais Krievijas un Latvijas kon- Veikinai nākot palīgā, mēs tikām ap- dāk nekā ierasts. kurss Jaunais Vilnis? Eiropas Parla- gaismoti, cik plaši jāver mute vaļā, kā Pūtēju orķestris Stīva Garīja (Steve menta deputāte Inese Vaidere saka: jāstāv, utt. Korim nav nepieciešams arī Garie) vadībā iepriecināja publiku ar „Nevienam nav noslēpums, ka Latvija diriģents, jo koristi uz viņu tā vai tā ne- vairākiem pazīstamiem gabaliem arī tiek apzināti virzīta Krievijas kultūras skatās. Ir taču daudz svarīgāk pa dzie- no latviešu mūzikas krājumiem. Pirms laukā, notiek propagandas veicināšana dāšanas laiku iegremdēties notīs vai daudziem gadiem šo orķestri dibināja zem kultūras izkārtnes arī Latvijas vir- sameklēt publikā savus radus un drau- latviešu mūziķi, un tā sastāvā bija tikai zienā. Konkurss Jaunais Vilnis ir viens gus, lai ar tiem sasveicinātos, un no- latvieši, bet gadu tecējumā, visi latvie- no šī propagandas kompleksa balstiem, skatīties, kas katram mugurā vai kurš ši aizgājuši pie senčiem un atvietoti ar kas ārēji neuzkrītoši, taču būtībā mērķ- kuram blakus sēž. Diriģenta vienīgais citiem. Taču viņi paliek uzticīgi savām tiecīgi mēģina iebīdīt Latviju atpakaļ uzdevums ir uzdot korim toni, lai visi saknēm, vēl arvien saucās Adelaide postsovjetisma ideoloģiskās ietekmes sāktu no vienas vietas. Vispār, diriģen- Village Band kā sākumā, un, ja viņus zonā. Atsakoties no Eirovīzijas, mēs ti ir iedomīgi, jo vienalga, vai koris no- aicina, tad viņi ļoti labprāt spēlē lat- atsakāmies no Rietumeiropas kontek- dzied labi vai slikti, diriģents vienmēr viešu sarīkojumos no oriģinālām lat- sta šajā – masu kultūras – jomā.“ sagaida ziedus par sasniegumu. viešu notīm. Lepojamies ar viņiem, Mums patiešam nav iemesls mest Siliņš iztirzā arī mūzikas termi- jo viņi taču ir mūsējie, un turklāt, viņi plinti krūmos. Kultūras izpausme nav noloģiju: kam vajadzīgi itāļu termini? ļoti labi spēlē. tikai mūsu pašu iepriecināšanai – tā ir Kas tas par forte fortissimo vai pia- Beigās notika izloze, kur daži bija svarīgs ārpolitikas līdzeklis, ko Latvi- no pianissimo? Kāpēc nevar rakstīt laimīgi, bet citi ļoti nelaimīgi, un tad jas valsts ir parasti pārāk zemu vērtē- skaidri latviski bļauj cik var (saīsi- visi kopīgi nodziedāja Pūt, vējiņi or- jusi un pārāk maz atbalstījusi. Bet Lat- nāts uz bcv) un kp, kas nozīme knapi ķestra pavadījumā un Bruno Krūmiņa vijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds pīksti? Maestoso atgādina kādu zos- un Geņas Janmeijas vadībā. Sarīkoju- Anna Meierovics izmantoja latviešu ti, ko lej uz makaroniem. Un tad vēl mu vadīja Astra Kronīte un Valdis gleznu reprodukcijas albumu, lai vei- par tautas dziesmām; cik tās dažas Tomanis. Bagātīgs, vērtīgs sarīko- cinātu Latvijas atzīšanu. neloģiskas un cik sliktā gaismā tās jums. Paldies. Mums ir ar ko lepoties! nostāda latviešu sievieti. No tās tautu Gunta R. GN meitu dziedāšanas dienu un nakti var Laikrakstam „Latvietis“ 4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā Pēteris Vasks un Dzintra Geka Melburnā Pēteris stāsta par mūziku Pirmdien, 21. maijā rinātību ar pašreizējo stāvokli brīvībā. roja, ka Latvijā bija pie varas latvieši, pie Līgas un Dāvida Pēteris izskaidroja, ka cietumā cietum- kas latviski nerunāja, Latviju necienīja Dārziņiem pulcējās Pē- niekam dod ēst, dod gultu, dod siltumu, un darīja visu, lai izpatiktu komunistu tera Vaska mūzikas un dod medicīnisku aprūpi utt. Cietumnie- varai Maskavā. Turpretī Lietuvā bija Dzintras Gekas doku- kam nav īpaši vai vispār par sevi jārū- pie varas lietuvieši, kas cienīja Lietu- mentālo filmu cienītāji. pējas. Viņam visu sagādā. Vienīgi cie- vu un mācēja ar Maskavas varas vī- Bija plānots, ka Ade- tumnieks nevar iet un darīt ko viņš grib riem tikt galā tā, kā Lietuva palika cik laides Simfoniskā orķestra pirmais un baudīt pasaules skaistumu! Bet kad iespējams pirmā vieta. Tāpēc ar šaus- čellists Jānis Laurs mūs iepazīstinās cietumnieku izved no cietuma un pa- mām lasu Laikrakstā Nr. 202, ka Lat- tuvāk ar šiem izciliem māksliniekiem. saka: „nu tu esi brīvs,“ tad viņam jāsāk vijas Saeima nesargā latviešu valodu. Pēc Jāņa īpatnēji īsā, bet interesan- domāt un rūpēties par sevi. Diemžēl ir Pēc intervijas sekoja gardi uzkoža- tā ievada, kur viņš mums pastāstīja par daudzi, kas grib brīvību, bet negrib par mie un lielisks vīns. Vakaru noslēdza Pētera piedalīšanos Kanberas Starptau- to maksāt ar darbu, piepūli un atbildību. ar kliņģeri un slavas dziesmu Irēnei tiskā mūzikas festivālā, sekoja jautāju- Otrā lieta, kas man imponēja bija, Ziedarei, lai atzīmētu viņas dzimša- mi, kurus Jānis nolasīja. Personīgi man ka Pēterim neļāva iestāties Latvijas nas dienu. visvairāk imponēja Pētera atbilde uz Universitātē, bet ļāva iestāties Lietuvas Kārlis Ātrens jautājumu par daudzu latviešu neapmie- Universitātē. Vēlāk viņš man paskaid- Laikrakstam „Latvietis“ FOTO Gunārs Nāgels FOTO Gunārs Nāgels No kreisās: Pēteris Vasks, Jānis Laurs, Daļa vakara viesu. Mājas saimnieks Dāvids Dāziņs stāv kreisā pusē. Dzintra Geka. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Austrālijā Pusdienas Adelaidē un pieņemšana Rīgā Ik gadus, atzīmējot saimniece Gunta Rudzīte bija krāšņi de- Dž. Gardners galda runā sirsnīgi Latvijas Tirdzniecības korējusi gan ar ziediem, gan $100 zīmju pateicās latviešu sabiedrībai par iespēju un rūpniecības kame- replikām, tā raksturojot pusdienu sais- piedalīties mūsu lielajos sarīkojumos, kā ras Austrālijā (LTRKA) tību ar rīkotāju komerciālam interesēm. arī priecājās satikt savus bijušos skolas dibināšanu, valde rīko Dr. V. Tomanis savā uzrunā svei- biedrus. Runātājs pakavējās pie DA sa- plašas pusdienas aici- ca klātesošos un nedaudz pakavējās dzīves problēmām un bija norūpējies, ka nātiem viesiem, kuri pie kameras sākumiem. Vairāk vērī- arvien vairāk jaunie augstskolu beidzēji pārstāv baltiešus un citu tautu kolē- bas viņš veltīja kameras darbam un dodas projām no pavalsts meklēt darbu ģus. Šogad 11. maijā Latviešu namā nākotnes iecerēm. Šī gada pieņemša- citur, tā radot vecākās paaudzes un ap- pusdienoja turpat pussimts dalībnieku, na Latvijā būs savienota ar informā- rūpējamo kategoriju palielināšanos. kuru vidū netrūka ne sabiedrības vadī- ciju par tūrisma iespējām Austrālijā. Pateicību runātājam teica Bruno tāju, ne profesiju un biznesa pārstāvju. Tā notiks 11. jūlijā, Rīgā, Latvijas Krūmiņš. Par viesu runātāju bija aicināts Dien- Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sarīkojuma noslēgumā izlozēja vidaustrālijas (DA) parlamentārietis, (LTRK) telpās, 35 Kr. Valdemāra ielā, Latvijas ražojumus, pie kam galvenais opozīcijas ēnu ministrs ģimeņu lietās plkst. 17.30, un tajā var piedalīties ik- vinnests bija Latvijā austa liela linu Džons Gardners (John Gardner MP). viens, iepriekš palūdzot rīkotājiem ie- galdsega. Tam sekoja kafija ar Guntas Pēc glāzes šampanieša iebaudī- lūgumu. Kamera turpina informācijas specialitāti – cepumiem un šokolādēm. šanas, kameras prezidents Dr. Valdis sagādi Latvijas rūpniekiem un aktīvi Ilmārs Lūsis Tomanis aicināja viesus pie galda, ko piedalās šejienes kameru apvienībā. Laikrakstam „Latvietis“ Sidnejas Vienības draudzes pilnsapulce 2012 Jauna valde un paaugstinātas draudzes nodevas Sidnejas Vienības draudzes piln- locekļi Marita Lipska, diakone Biruta krietni sarucis, draudzes budžets nā- sapulces dalībnieki svētdien, 2012. g. Klarka (Clark), Arnolds Jumiķis. kamajam gadam ir stingri ierobežots, 27. maijā ievēlēja sekojošu jaunu Mācītājs Raimonds Sokolovskis un draudzes nodevas paaugstinātas uz valdi: priekšniece diakone Gundega pateicas par valdes un draudzes lo- $100 un $60, sākot jau ar šo gadu. Zariņa, sekretāre Ingrida Rehbauma, cekļu darbību un garīgo un finansiālo Gundega Zariņa kasieris Voldemārs Dūšelis, valdes atbalstu. Jo draudzes locekļu skaits ir Laikrakstam „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp. Jāņu vakariņas „Tērvetē“! Norise izplānota Ceturtdien, 24. mai- lai būtu spēks iet rotaļās. Pēc rotaļām ja vakarā, Latviešu Kre- būs pusdienas no plkst. 13.30 līdz dītkooperatīva telpās 14.30. Tad sekos ugunskura iedegšana, notika sēde par Jāņu rī- vēl rotaļas, apdziedāšanās un uguns- košanu sestdien, 23. jū- kuram pāri lēkšana. nijā gaidu un skautu Vēlamies, lai pēcpusdienas prog- nometnes vietā Tērvetē. rammai sekotu arī vakara programma. Klāt bija pārstāvji no Lai tā veiksmīgi izdotos, nepieciešami Daugavas skolas, kā arī no gaidām un vairāki elementi: vakariņas, muzikan- skautiem, proti: Anita Vējiņa, Arnis ti, dzērieni, dziedātāji, dejotāji, lāpu FOTO Kārlis Ātrens Vējiņš, Jolanta Lārmane un Kārlis gaisma, pamatīgs ugunskurs un pats Priekšā no kreisās: Anita Vējiņa, Jo- Ātrens. Neieradās Viktors Brenners, svarīgākais – papardes ziedu meklē- lanta Lārmane. Stāv no kreisās Arnis bet viņš savus ieteikumus bija uzticē- tāji. Vējiņš, Kārlis Ātrens. jis Anitai. Kārlis pieteicās gatavot vakariņas. Sēdāmies pie lielā konferenču Plkst. 18.00 būs frikadeļu zupa un galda un sākām plānot. Nolēmām, ka kotletes ar piedevām, tad sekos lustīgi istabiņ‘! Jāņu dienas svinības notiks līdzīgā danči, dejas un dziesmas. Plānošanas nolūkos būtu vēlams veidā kā citus gadus, bet sāksies maz- Ja dabūsim atļauju, ap pagalmu ap- zināt, cik papardes ziedu meklētājus liet agrāk. Jāņu bērnus gaidīsim jau no liksim lāpas, pagalma vidū uzcelsim gaidām, lai varam attiecīgi iepirkties plkst. 11.30 vainagu vīšanai un Jāņu pūdeli un ugunskuru sakurināsim tā, un sagatavoties. Lūdzu, piesakieties sētas pušķošanai, lai plkst. 12.30 va- lai silda visu pagalmu. Anitai un Arnim Vējiņiem, ja Jūs rētu nākt pie izgreznotiem Jāņu sētas Melburnā ir daudz talantīgu muzi- iekārdina šī vakara programma un vārtiem, kur viņus sagaidīs Jāņu Tēvs, kantu un kapelu – lūdzam visus ņemt vēlaties aizrunāt vietiņu pie vakariņu Jāņu māte un mājas ļaudis. līdzi instrumentus, lai pavadītu dzie- galda, kā arī kādu stūrīti naktsmājām. Pēc sasveicināšanās dziesmām un dāšanu un veicinātu dancošanu. Sarī- Uz tikšanos Tērvetē! mīklu minēšanas, Jāņu bērnus aicinās kosim ballīti zālē un pagalmā tā, lai Kārlis Ātrens sētā, kur tos pacienās ar sieru un alu, rīb visa skautu zeme un lai rīb skautu Laikrakstam „Latvietis“ ALT izrāde Melburnā Austrālijas latvie- šu teātra (ALT) izrādes Melburnā nebijām re- dzējuši kopš Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienām. Pēc ilgāka lai- ka, svētdien, 27. maijā bija atkal tik- šanās ar šīs saimes dalībniekiem; pro- ti, bija tā izdevība skatīties: režisores Ievas Kainas vadībā, asistējot Valdai Rubei, uzvesto Frederika Nota (Fre- derick Knott) lugu Burts M – Mīles- tība, Burts S – Slepkvība (Dial M for Murder). Pirmizrādi piedzīvojuši jau Sid- nejā – Austrālijas Latviešu 51. Teātru festivālā, ALT saime pirmo reizi šo lugu spēlēja mājās uz savas – Melbur- nas Latviešu nama skatuves. Plkst. 14, vēsā ziemas dienā izrāde bija labi apmeklēta, zālē bija ap 200 skatītāju. Jaunā aktieru maiņa: Gita Meie- re-Nestecka (Šīla Vendisa), Matīss Kaziņš (Tonijs Vendiss), Ingus Pu- rēns un Daris Leimanis pierādīja, ka ļoti labi tiek galā ar savu – nebūt ne vieglo uzdevumu; labs atbalsts bija pieredzējušā aktiera Gunāra Klausa līdzdalība izrādē. Lai viss ritētu gludi, palīdzīga bija Māra Kaziņa kā suflie- re un vēl daudz mazu darbiņu veicē- ja. Izrāde nav iedomājama bez Jāņa

Turpinājums 8. lpp. 6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā Zināma „zobu parādīšana“ novērotāju Armīna Rabitša un Tamā- mus, kuros nepastāv domstarpības, vai Turpinājums no 1. lpp. ras Otiašvili apciemojums, pieprasot arī risinājumu meklēšana ar sarunām elastīgāku pieeju un tiesības čekistiem (un nelielu piekāpšanos nepieciešamī- citu veidu riski, un tos mēs sākam ar- un interfrontes aktīvistiem kandidēt bas gadījumā). Kā jau pieminēju, līdzī- vien vairāk izjust ikdienas dzīvē. Tos vēlēšanās. Kādēļ gan gudrais Rabitša ga šķiet Latvijas stratēģija attiecībā uz redzam visādu lindermanu izdarībās, kungs, būdams austrietis, vispirms ne- Krieviju. absurdos referendumos, uzņēmumu pieprasa no savas kaimiņvalsts Vācijas Kisindžers apraksta, kā salīdzinoša (ieskaitot valsts uzņēmumu) piekopta- elastīgāku pieeju turku minoritātei? nespēka situācijā Ķīna deva preemptī- jā divvalodībā, latviešu diskriminācijā vu sitienu Padomju Savienībai Usuri darba tirgū un vēl daudz un dažādos Ķīnas piemērs upes konflikta laikā, neskatoties uz to, ikdienas sīkumos. Kā uz šādām lietām reaģē tās de- ka ķīnieši bija informēti par PSRS no- Demokrātijas var būt ļoti atšķirīgas mokrātijas, kas neļauj sevi apcelt? pietnu gatavošanos pilna mēroga karam gan savā formā, gan būtībā. Visi piekri- Latvijas Avīzes šā gada 13. janvāra pret viņiem. Arī robežkonfliktā ar Indi- tīs, ka Zviedrijas demokrātija nav gluži numura 8. lpp. lasām: „Izraēlas Aug- ju Himalaju kalnos Ķīna veica līdzīgu tas pats, kas Baltkrievijas. Demokrāti- stākā tiesa atstājusi spēkā Izraēlas par- preemptīvu sitienu pret indiešu kara- jas varētu klasificēt pēc dažādiem kri- lamenta 2003. gada jūlijā apstiprināto spēku, pēc tam atkāpjoties, bet ar savu tērijiem – pastāvēšanas ilguma, tautas likumu, kas liedz palestīniešiem iegūt stingro rīcību tie indiešu pretenzijas ir akcepta, sasniegumiem utt. Šoreiz vē- Izraēlas pavalstniecību, neskatoties uz iesaldējuši līdz pat šai dienai. Krievi lētos tās iedalīt pēc stingrības, ar kādu stāšanos laulībā ar Izraēlas arābiem... ir mācījušies no ķīniešiem. Ja paskatā- tās stājas pretī izaicinājumiem. Vienā Tiesa atzīst ģimenes apvienošanās tie- mies uz valodas un priekšā stāvošo pil- galā tad varētu likt tās, kas neļauj sevi sības, kas atbilst cilvēktiesībām, taču sonības referendumu, visiem, īpaši labi apcelt ne iekšējiem, ne ārējiem ienaid- (..) cilvēktiesības nav svarīgākas par informētajai Maskavai, ir skaidrs, ka niekiem. Šajā grupā būtu jāiekļauj Izra- drošības apsvērumiem un nedrīkst būt šādi referendumi Latvijā nav uzvarami. ēla, Singapūra, ASV, arī Igaunija. Otra- par priekšrakstu nacionālajai pašnāvī- To vienīgais mērķis ir nepārtrauktais jā galā būtu demokrātijas, kas ļauj sevi bai.“ Šādi, lūk, lemj demokrātija, kas psiholoģisks spiediens uz latviešiem. apcelt – piemēram Rietum- un Dien- rūpējas par savu valsti un kam ir ne- videiropas valstis un viņu nespēja tikt lokāma stingrība svarīgos jautājumos. Kaitniekus izraidīt! galā ar nelegālajiem iebraucējiem un Par valsts rīcību domājot, vēlos Latvija, protams, nav Ķīna. Mūsu dažādiem iekšējiem ienaidniekiem. Tās pieminēt bijušā ASV ārlietu ministra mērogs un iespējas ir pilnīgi citādas, izskatās nespēcīgas, pašas sev sasēju- Henrija Kisindžera nesen izdoto grā- bet vai tomēr nevaram mācīties no šas rokas ar pārspīlētiem likumiem. matu Par Ķīnu (Henry Kissinger, On viņu 2000 gadu ilgās pieredzes? Kā- Šajā ļengano demokrātiju grupā diem- China). Atgādināšu, ka Kisindžers bija das citas mazas valsts sekmīgu stingru žēl atrodas arī mūsu Latvija – bezspēcī- amerikāņu diplomāts, kurš prezidenta rīcību nesen redzējām mūsu tuvumā. ga pret valstij un latviešiem atklāti nai- Niksona uzdevumā izvilka ASV no Tā bija bronzas karavīra pārvietoša- dīgiem ārzemniekiem, pret Krievijas Vjetnamas kara bezcerīgās situācijas. na Tallinā. Arī mūsu sabiedrība vēlas medijiem, diplomātiem un aģentiem. Niksons atjaunoja stratēģisku, kaut ne- stingrāku rīcību, kā labi redzējām, kad Tāpat valsts ir bezzobaina pret formālu sadarbību ASV un Ķīnas star- prezidents Zatlers atlaida 10. Saeimu. visādu veidu ekonomiskiem pārkāpu- pā, ar ko iesākās Krievijas ģeopolitis- Nemēģinu ieteikt pārgalvību, kas ne- miem, sākot ar aplokšņu algām, oligar- kās varenības noriets. Autors ir lielisks atbilst mūsu reālajām iespējām, tomēr hiem, kurus tiesā gadiem ilgi un nevar Ķīnas un tās vēstures pazinējs. Ķīna šā zināma zobu parādīšana ir iespējama, notiesāt, un beidzot ar negodīgiem gadsimta laikā kļūs par pasaules ietek- un nekas ļauns no tās mums nenotiks. baņķieriem, par kuru noziedzīgās rīcī- mīgāko valsti kā ekonomiskā, tā poli- Drīzāk iegūsim lielāku cieņu gan citu, bas sekām Latvijas nodokļu maksātāji tiskā un varbūt pat militārā ziņā, tādēļ gan pašu acīs. maksās vēl daudzus gadu desmitus. ir vērts iedziļināties šajā ārpuskārtas Saprātīgs preemptīvs sitiens varē- Aiz pieklājības pret krievu mino- vērtīgajā grāmatā. Iespaidīgi ir apraksti tu būt, piemēram, pāris kaitīgu cilvē- ritāti nekad netiek pieminēts, ka visi par ķīniešu nacionālismu, izsmalcināto ku izraidīšana no valsts. Visādā ziņā šie dižie baņķieri nākuši no Krievi- diplomātiju un milzīgo pieredzi valdī- būtu lietderīgi izraidīt Lindermanu, jas. Bankas Baltija, Parex bankas un šanas mākslā. Kisindžers mums atgā- Osipovu un Gapoņenko. Tas, protams, Krājbankas bijušos īpašniekus esam dina, ka beidzamo 20 gadsimtu laikā, izraisīs visskaļākos protestus no Krie- saņēmuši kā dāvanu no šīs brīnišķī- izņemot tikai divus pēdējos, Ķīna ir vijas puses un droši vien arī no dažām gās austrumu gaismas, lielās kultūras bijusi pasaules pirmā valsts – lielākā, ES institūcijām. Tomēr vairāk Krievija un bezgalīgā biznesa valsts. Rietumu bagātākā, visādā ziņā varenākā. Paš- savā šodienas situācijā nespēj. virzienā bieži ļaujam sevi apcelt ar pā- laik tā ir ceļā uz šā statusa atjaunošanu. Šaubos arī, vai pārējās ES valstis rāk lielu paklausību Briseles noteiku- Grāmatā aprakstītas Ķīnas stra- būs gatavas uz kādu nosodošu rīcību miem, kurus laiku pa laikam atļaujas tēģijas savu interešu aizstāvēšanai. pret Latviju. Liela daļa Eiropas politiķu pārkāpt pārējās ES valstis. No plašā klāsta pieminēšu tikai vienu arvien labāk sāk izprast mūsu vēsturi Tagad Latvijā briest atkārtota piemēru, kas varētu būt pārdomu ob- un īpašo situāciju. Šāda stingra rīcība prasība piešķirt visiem nepilsoņiem jekts arī mūsu valsts vadītājiem. Tā ir atstātu lielu psiholoģisko efektu uz vi- Latvijas pilsonību. Izsniegt to bez va- Ķīnas stratēģu atšķirīgā domāšana no sām iesaistītajām pusēm, celtu mūsu lodas, vēstures, likumu zināšanas un, rietumniekiem, kad valsts intereses ir iedragāto pašapziņu, vairotu prestižu galvenais, labi zinot dažu šo nepilso- apdraudētas. un simpātijas daudzu citu valstu acīs ņu lojalitātes trūkumu valstij, kurā Runa ir par gatavību šādā situācijā (arī Ķīnas). Tas nāktu par labu krievu viņi dzīvo. Nekur pasaulē tāda kārtī- dot arī daudz spēcīgākam pretiniekam minoritātei Latvijā – situācija ilgtermi- ba nepastāv. Daudzi lasītāji nezinās, preemptīvu sitienu (preemptīva sitiena ņā būs mierīgāka un vispārējā stāvokļa ka Vācijā no miljonos skaitāmajiem tulkojums varētu būt: pirmais sitiens uzlabošanās nesīs augļus visiem, arī turku izcelsmes iedzīvotājiem mazāk bez brīdinājuma ar nodomu likvidēt Latvijas krieviem. Politiķiem, kas veik- nekā trešā daļa ir varējusi iegūt Vācijas kādu pretinieka draudu, pirms tas tu šo izraidīšanu, būtu nodrošināta uz- pilsonību (sk. The Economist šā gada kļūst grūtāk novēršams). Šāda sitiena vara nākamajās Saeimas vai pašvaldību 7. janvāra numura 68. lpp.). Tieši tagad svarīgākais panākums ir psiholoģis- vēlēšanās, jo latviešiem ir līdz kaklam vairākās valstīs tiek ieviesti stingrāki kais efekts, ko tas atstāj uz pretinieku. apnikusi mūsu nepārtrauktā pazemoša- noteikumi pilsonības iegūšanai. Tomēr Rietumnieku reakcija situācijās, nās, piekāpšanās, mūsu apcelšana. mums mēģina uzspiest citas prasības. kad pretinieks ir spēcīgāks, ir citāda. Vilis Vītols Izmeklēti eksperti atkal brauc mūs Tā ir piesardzība, otras puses nekai- Pirmpublicējums „Latvijas avīzē“ pamācīt. Tipisks bija nesenais EDSO tināšana, mēģinājumi risināt jautāju- la.lv 28.05.2012 Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp. Latviešu biedrībai Norvēģijā 60 gadi „Mūs šodien visus neredzama saite sien,– Būt latviešiem“ Sestdien, 12. maijā Latviešu bied- jušies un uztu- rības Norvēģijā biedri, atbalstītāji un rējuši biedrību draugi pulcējās jubilejas sarīkojumā, visus šos gadus, lai atskatītos uz aizvadītiem 60 darba minēja savas do- gadiem. Sarīkojumu ievadīja Kasta- mas par turpmā- ņa skoliņas bērnudārza un skolnieku ko, kā blakus gal- priekšnesumi. To nobeigumā skolotāja venam – rūpēties Sandra Smiltniece minēja, ka maijā ir par latviskuma un ģimenes jeb mātes diena un ka skoli- latvietības sagla- ņai arī ir sava Māte – Anda Nordmo, bāšanu svarīgi arī kura pirms gadiem ierosināja un noor- ir iespēja satikties ganizēja skoliņu. Pateicībā Anda saņē- un būt kopā, kā šo- ma skaistus ziedus. vakar. Savu uzru-

Valdes priekšsēde Ieva Melbārde nu Ieva nobeidza FOTO Kārlis Valdmanis savā uzrunā minēja kā radās biedrī- ar pašas sacerētu Biedrības skoliņas pārzine Sandra Smiltniece (no kreisās) ba. Pie amerikāņu diplomātiem Oslo dziesmu biedrības pasniedz ziedus agrākai Biedrības priekšsēdētājai Andai kā mājkalpotāji strādāja Hermanis un 60. gadadienā. Nordmo (ar ziediem), kura savā laikā skoliņu dibināja. Arī Paula Dzelzkalni. 1951. gadā viņi bija Dziesmā piemēro- pasniedz viesu grāmatu patreizējai valdes priekšsēdētājai iegādājušies motociklu, ar to ceļoja pa ti tautas dziesmu Ievai Melbardei (no labās). Norvēģiju un apciemoja viņiem zinā- panti un piedzie- mos vecos latviešus, kuri bija izvietoti dājums: norvēģu veco ļaužu mītnēs. Margrietiņu baltos ziedos Mana piezīme – pēc 2. pasaules Iemirdzas 60. kara Norvēģija no Vācijas bēgļu no- Mūs šodien visus neredzama saite metnēm uzņēma daļu tā sauktos mīnus sien,– bēgļus – tuberkulozes slimus – tos iz- Būt latviešiem. vietoja sanatorijās, vecus cilvēkus bez Lai prieks mums visiem šodien kopā apgādniekiem – tos izvietoja veco ļau- būt žu mītnēs dažādos pagastos, precētus Tāpat vien, tāpat vien kopā būt. pārus kopā, vieniniekus pa vienam. Pēc šis uzrunas sekoja apsveiku- Lielās valstis meklēja darbaspēku un mi. Pirmais apsveicējs bija LR vēst- mīnus bēgļus neuzņēma, – piezīme nieks Norvēģijā Andris Sekacis. Viņš beidzas. pateicās par sadarbību un izteica vēl- Vecie ļaudis bija ļoti priecīgi par mi, lai šī sadarbība kļūtu vēl ciešāka Dzelzkalnu apciemojumu, varēja nākotnē. Bija apsveikums no Eiropas parunāties latviski, jo ikdienā bija Latviešu apvienības un no Andreja valodas grūtības vietējā vidē. Tā Eglīša Latviešu Nacionālā Fonda, kā Dzelzkalniem radās doma, ka va- arī daži personīgi apsveikumi. Kultū- jadzētu latviešu organizāciju, kura ras biedrība Norvēģija-Latvija sveica FOTO Kārlis Valdmanis varētu iespēju robežas palīdzēt šiem biedrību ar saulespuķes stādu un ie- Elīze un Viesturs Kerans no Kultūras bēgļiem. priekšējos valdes priekšsēžus – Andu biedrības Latvija-Norvēģija apsveic 1952. gada sākumā H. Dzelzkalns Nordmo, Solveigu Viju Ventu (Wendt) biedrības agrākos valdes priekšsēdē- ierosināja dibināt Latviešu palīdzības un Kārli Valdmani – ar dzīvu, augošu tājus un pasniedz ziedus. Arī apsveic biedrību Norvēģijā, un 11. maija sapul- rozi. Tādu rozi saņēma ar Harijs Vald- tagadējo valdi un kā simbolisku dāvanu cē biedrība uzsāka darbu. manis, viņš nav bijis valdes priekšsē- pasniedz saulespuķes pumpurus, lai arī Hermanis Dzelzkalns tagad dzīvo dis, bet esot ilggadējs latviskās kultū- biedrība, kā saules puķes aug un zied. Siguldā, viņam decembrī piepildījās ras un latviešu tautas gara stiprinātājs 102 gadi. Valde bija sarūpējusi ap 15 Norvēģijā. Sarīkojums sirsnīgā, omulīgā gaisotnē minūtes garu video interviju ar viņu, Ar apsveikumiem beidzās svinīgā turpinājās līdz vēlai vakara stundai. un sarīkojuma dalībnieki varēja redzēt daļa, sekoja saviesīgā daļa, mielojo- Harijs Valdmanis, Oslo un dzirdēt sirmā vīra atmiņas par to- ties ar kopīgi sanesto groziņu saturu. Laikrakstam „Latvietis“ reiz notikušo. Par mūziku gādāja Latvijas mūziķi – Uzrunas turpinājumā I. Melbārde grupa Nakts vārdi; varēja dejot vai Red.: Latviešu biedrības Norvēģijā tī- pateicās vecbiedriem, kuri ir darbo- klausīties, katrs pēc savām iespējām. mekļa vietne: http://www.latviesi.no/ Zatlera Reformu partija pārdēvēta Uzņēmumu reģistrā apstiprināti iesniegtie statūtu grozījumi Otrdien, 15. maijā, Latvijas Re- nistrs Edgars Rinkēvičs. Tāpat parti- kās darbības apspriešana, priekšliku- publikas Uzņēmuma reģistrā apstip- jas valdes sastāvu papildinās reģionālo mu sagatavošana partijas valdei par rināti Zatlera Reformu partijas ie- nodaļu apvienību pārstāvji – Edmunds kopsapulces darba kārtības jautāju- sniegtie statūtu grozījumi, kas paredz Jurēvics (Zemgale), Romualds Ražuks miem un ieteikumi deputātu kandidātu partijas nosaukuma maiņu – turpmāk (Vidzeme), Jānis Vilnītis (Kurzeme) apstiprināšanai vēlēšanām. Tāpat dome partija sauksies Reformu partija (RP). un Juris Viļums (Latgale). apspriedīs valdes piedāvātās priekšvē- Jaunie statūti paredz arī izmaiņas Statūtu grozījumi paredz jaunas lēšanu programmas, kā arī statūtu un partijas valdes amatpersonu sastāvā. pārvaldes institūcijas – domes izveidi, Kopsapulcē valdē ievēlēts ārlietu mi- kuras kompetencē būs partijas politis- Turpinājums 14. lpp. 8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā „Trio Dali“ Melburnā neatstāja nevienu Turpinājums no 1. lpp. klausītāju. Pro- tams, aplausi ne- jas marmors, kas nāk no Dali pilsētas varēja un nevarēja Ķīnā; ilgā un rūpīgā darbā no tā tiek vien rimties, un radīti izsmalcināti mākslas darbi. Ne- klausītāji saņēma atlaidīgs darbs, radoši meklējumi rak- vēl piedevām brī- sturo arī Trio Dali, un būtiskākais vi- nišķīgu Šūmaņa ņiem ir muzikālās vērtības. Dalībnieku skaņdarbu. dažādie raksturi un temperamenti, kā arī viņu ciešās draudzības saites, ko ne- Vineta Sareika var nepamanīt, piešķir šai trijotnei gan Pēc koncerta līdzsvaru, gan ļoti savdabīgu raksturu. bija izdevība sa- tikties un pārmīt Koncertējuši pasaulē dažus vārdus ar 26 Trio Dali koncertējis daudzās pa- gadus veco vijol-

saules valstīs un piedalījies dažādos nieci no Jūrmalas – FOTO Gunārs Nāgels nozīmīgos mūzikas festivālos – Ek- Vinetu Sareiku; „Trio Dali“ dalībnieki pēc koncerta. No kreisās Vineta sanprovansas starptautiskajā festivālā, viņa bija ieprie- Sareika, Amandīne Savarī, Kristians Pjērs Lamarka. Stāv Francijas Radio festivālā Monpeljē, cināta, ka visās laikraksta „Latvietis“ palīgredaktore Ilze Nāgela. Mentonas festivālā, Veksēnas festi- pilsētās Austrālijā vālā, Starptautiskajā garīgās mūzikas satiek latviešus; festivālā Rīgā u.c. Viņi arī regulāri uz- viņa teica: Cik daudz latviešu te esat! Beļģijā (Bozārs, Briseles Karaliskā stājas dažādos klasiskās mūzikas ra- Tiksimies Latvijā! – aicināja Vineta. opera, Flažē koncertzāle, Karalienes dio un televīzijas kanālos. Nesen Lon- Vinetas Sareikas mājas lapā lasām, Elizabetes koncertzāle Antverpenē), donas filharmonijas orķestrisTrio Dali ka viņa sāka savu karjeru gan kā so- Amerikā (Kaufmana zāle Ņujorkā, piešķīra prestižo Kamermūzikas balvu liste un kamermūziķe, gan arī kā or- Kenedija Centrs Vašingtonā, Ingra- par sadarbību ar šo slaveno orķestri. ķestra koncertmeistare pēc vairākām ma Zāle Nešvilā), Japānā (Izumī zāle Trio Dali dalībnieki papildinās meis- uzvarām starptautiskos konkursos. Osakā, Tsudas zāle Tokijā), Monako tarībā pie vijolnieka Ogistēna Dimē 2009. gadā Briselē viņa iekļuva presti- (Garnjē Opernams), Spānijā (Madri- Karalienes Elizabetes mūzikas kole- žā Karalienes Elizabetes Starptautiskā des Nacionālā Auditorija, Santanderas džā Briselē, slavenā Beaux Arts Trio Vijolnieku konkursa laureātu vidū. Festivālu Pils), Šveicē, Itālijā, Portugā- pianista Menahema Preslera, kā arī Vineta dzimusi Jūrmalā un jau 5 lē, Vācijā un Lībijā. Vinetas kamermū- kvarteta Artemis dalībniekiem. Viņi gadu vecumā sākusi vijoļspēles stu- zikas partneru vidū bijuši tādi mūziķi, sadarbojas arī ar Berlīnes filharmoni- dijas Jūrmalas mūzikas skolā. Latvijā kā Ogistēns Dimē, Mišels Portāls, Pī- jas orķestra solistiem. Nesen apgādā Vineta skolojusies pie Anetes Zvaig- ters Donahjū, Abdels-Rāmans El Baša, Fuga Libera – Harmonia Mundi trio znes, Ojāra Kalniņa, Havivas Dimen- Pols Meiers, Lorenss Pauers un citi. iznācis arī Morisam Ravelam veltīts šteines, Ludmilas Girskas un Gaļinas Vineta ir bieža viešņa arī Eiropas CD, ko augsti novērtējuši gan klausī- Akuļičas. 16 gadu vecumā Vineta ie- nozīmīgākajos kamermūzikas festivā- tāji, gan mūzikas kritiķi. stājas Žerāra Pulē klasē Parīzes Aug- los, kā arī citos prestižos pasākumos, stākajā Konservatorijā, un pēc četriem piemēram Karalienes Elizabetes Mu- Koncerti Austrālijā gadiem absolvēja to ar augstāko no- zikālajā Kruīzā. Austrālijas koncerttūrē Trio Dali vērtējumu un īpašo žūrijas atzinību. Latvijā Vinetas Sareikas spēle vai- uzstājās Adelaidē, Kanberā, Melburnā Vineta turpināja meistarstudijas Ka- rākas reizes novērtēta ar Latvijas Kul- (divreiz), Ņūkaslē, Pertā, Sidnejā (div- ralienes Elizabetes Mūzikas Kapellā tūras Ministrijas gada balvu, Jūrmalas reiz), Hobartā un Kofsharborā (Coffs Beļģijā pie profesora Ogistēna Dimē pilsētas Gada Mūziķa titulu 2006. gadā, Harbour). un Artemis Kvarteta mūziķiem. Latvijas Radio Gada Instrumentālis- Sestdienas vakara koncerta Mel- Vineta Sareika regulāri spēlē ar tā- ta nosaukumu 2009. gadā un valsts burnā ievadvārdus teica komponists diem orķestriem, kā Beļģijas Nacionā- augstāko apbalvojumu kultūrā – Lielo Gordon Kerry, kura skaņdarbs Im Win- lais orķestris, Londonas Filharmonijas Mūzikas Balvu 2010. gadā. Latvijas de atklāja koncerta programmu. Sekoja orķestris, Karaliskā Flāmu Filharmo- Republikas valdība, kā arī vēstniecības izcili un savdabīgi interpretētais Mori- nija, Londonas, Valonijas un Briseles Parīzē, Madridē un Vašingtonā Vinetu sa Ravela Klavieru trio la minorā; tas kamerorķestri, Ljēžas Filharmonija, Sareiku nereti lūgušas muzicēt dažādu izskanēja ļoti smeldzīgi, pat dramatis- Latvijas un Lietuvas Nacionālie Simfo- valstiski nozīmīgu pasākumu ietvaros. ki vietām, vienlaicīgi saviļņojot klau- niskie orķestri un uzstājas uz nozīmī- Vineta spēlē 1793. gadā darinātu sītājus. Koncerta otrā daļā atskaņotais gām starptautiskām skatuvēm Francijā Džozefa Gvadanīni vijoli, ko viņai uz Franča Šūberta Klavieru Trio no. 2 mi (Luvras auditorija, Mogadora teātris, laiku uzticējis privāts sponsors. bemol mažorā, op 100 bija, manuprāt, Korto zāle, Invalīdu nams, Monpeljē IN īsts dzīvesprieka apliecinājums. Ar Korums, Parīzes Radio zāle), Lielbri- tādu degsmi, sajūsmu un dzīvesprieku tānijā (Southbank Centrs, Kings Place, http://www.triodali.com mūziķi to spēlēja, ka šķiet vienaldzīgu St John’s Smith Square, Duke’s Hall), http://www.vineta-sareika.com

ALT izrāde Melburnā Turpinājums no 5. lpp. Kārkliņa, kurš bija gan gaismas, gan skaņas meistars, gan arī zelta rokas pie dažādiem citiem darbiem. Melburnas izrādei liels palīgs pie dekorāciju sa- gatavošanas un montāžas bija Petras Nesteckis.

Skatītāji sirsnīgi un ar ilgiem ap- FOTO Gunārs Nāgels FOTO Gunārs Nāgels lausiem pateicās par izrādi. ■Gita Meiere-Nestecka (Šīla). Daris Leitmanis (Kapteinis Lesgeits). Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp. Jaunā Gaita Nr. 269 Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai Pilnīgi saskaņā ar tās jauneklīgo Paraugieties, cik funkcionāls, stilu, Jaunās Gaitas jaunā numura cik labā formā vēl vāku rotā acīs lecošs jeb pret sauli pār- mūsu gadsimtā naids. droši spārnus vēcinošs mākslas darbs, Pārrakstītā TV videoklipā Knuts šoreiz Ilgvara Šteina (1925-2011) glez- Skujenieks uz Ilmāra Latkovska jau- nas Ikars fragments. Lindas Treijas tājumu „Vai latvieši kā kultūras nācija piemiņas rakstu par Ilgvaru Šteinu šobrīd ir uz tādas katastrofālas robe- pavada mākslinieka darbu reproduk- žas, kā daži uztraucas,“ atbild: „Ir uz cijas krāsās un dēla, arī mākslinieka, diezgan slidenas robežas... Cilvēkiem Jāņa Šteina veiktais tēva fotoportrets. būtu vajadzīga kaut kāda katarse, bet Treija iepazīstina ar mākslinieci Ināru viņi to negrib pieņemt. Viņi grib tikai Matīsu, kuras divi darba eksemplā- atslogoties, izlādēties... Katarses mo- ri reproducēti. Mākslas nodaļā Māra ments pienāks tad, kad sabiedrība sāks Branča apceres par Johanu Valteru reāli apzināties savu situāciju.“ (1869-1932) un JG lasītājiem labi pa- Juris Šlesers dziļi ieskatās Andra zīstamo un iecienīto Laimoni Mieriņu Kadeģa biogrāfiskā memuārā Izrakte- (1929-2011). ņi. Atmiņas un liecības. XX gadsimts. Indras Gubiņas septiņi dzejoļi vei- Kadeģis trimdas gaitas uzsācis ASV, do meditāciju par dabas untumaino izglītojies par ārstu, pārcēlies uz Vā- skaistumu, par mūžlaika īsumu, par ciju, kur, Minsterē, aktīvi atdevies vārdu varu un par nāvi: Latvijas/latviešu lietai svarīgajos un Kad spuldžu gaismā acis žilbst, zīmōgajos 1980. gados. var daudz ko neredzēt. Maija Meirāne atvadās no šogad Un Lielā roka priekškaru mūžībā aizgājušās fotomākslinieces velk lēnām ciet. Helēnas Hofmanes, apraksta viņas nās, viņdienās, mūsdienās, kā arī par Juris Zommers dzejolī Grāmatu mūža veikumu un piedāvā gan viņas notikumiem citur ģeopolitiskajā telpā. tārps nopūšas saskaita savā īpašumā fotomākslas eksemplārus, gan foto iz- Grāmatu recenzijas: 5270 grāmatu, „Vismaz puse neizlasī- lasi Latviešu literāti šeit un tur, saulē Ināra Klekere par 2009. g. Ernsta tas. Dabiski.“ un aizsaulē. Meirāne vēstī arī par Lat- Glika 300. nāves dienai veltītās konfe- Gundara Ignata īsstāstā Lapsas un vijas Universitātes filoloģijas fakultātē rences referātu apkopojumu, red. Māra dzinējsuņi stāsta varonis romantiski tapušu Trimdas literatūras pētniecībai Grudule un Kristiāne Šillere, „Mach aizsapņojies saņem sāpīgu sitienu, kad veltītu telpu/auditoriju. Telpas skapjos dich auf und werde licht / Celies nu, brutālā peintbola cīņā viņu nomedī glabājas trimdas rakstnieku darbi un topi gaišs“; Sandra Milevska par Mod- darba kolēģes. tās sienas rotā viņu fotoattēlu klāsts, ra Medņa dzejoļu izlasi Tavā baltā Dzejniece, tulkotāja, ¼ satori re- šai numurā atdarināts. dārzā; Aleksandrs Kiršteins par paša daktore Ingmāra Balode ar amatabrā- Pagājušā Jaunās Gaitas numurā rediģēto rakstu krājumu Nezināmais li, literatūrkritiķi Māri Salēju pārrunā, uzsākto stāstījumu par padomjlaika karš: Latviešu nacionālo partizānu salīdzina un kontrastē Ulda Bērziņa politiķi/žurnālistu Kārli Ozoliņu tur- cīņas pret padomju okupantiem 1944- un poļu-leišu Nobela laureāta Česlava pina Laimonis Purs. Ivars Aļķis ieska- 1956; Aina Siksna par Veronikas Strē- Miloša dzejisko ražu. tās brīvības cīņu dalībnieka, publicista lertes tulkoto Makjavelli Valdnieku; Jāņa Liepiņa Šķiršanās spēle ir Arvīda Valtera Avota mūža pētījumā, Lāsma Ģibiete par Māras Rūmnieces vēstule Aleksandram Čakam no Mil- ko uz plaša 20. gs. pirmās puses vēstu- tulkoto Lorensa Darela Baltazaru; das Grīnfeldes, daļa no dzejiska uz- res fona veicis Avota dēls Alnis. Rolfa Biruta Sūrmane par Laimas Kalniņas veduma, kas veltīts Čaka 110 gadu Ekmaņa vēstures nu jau 17. turpināju- Runci Timiānu un Annu; Gundars Ķe- jubilejai. Liepiņš arī dalās atmiņās par mā par starptautiskiem raidījumiem niņš Kings par Journal of Baltic Stu- šogad Dieva mierā aizgājušo dzejnie- latviešu valodā 20. gs. otrā pusē runa dies 2011. gada decembra numuru. ci Broņislavu Martuževu: „Visur viņa ir, cita vidū, par cīņām par Radio Brī- * * * staigāja, itin kā tautas tērpu nēsāda- vā Eiropa / Radio Brīvība latviešu va- ma.“ Viņas dzejoļu kopojuma Ceļu lodas raidījumu finansēšanu 1970. ga- Jaunās Gaitas atsevišķu numuru krusti redaktores Laimas Līvenas vēs- dos. par 10 ASV dolāriem varat pasūtīt, tule Mīļā Broņa! atgādina, cik smagu Kiberkambara nodaļā interneta rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam, nastu nesusi un cik lielu upuru devusi Sveiks kopas dalībnieki pārrunā ne- tālr.: +1-413-732-3803, e-pasts: juris. dzejniece ar savu mūžilgo bezkompro- pieciešamību Latvijas bērniem mācīt [email protected]; misa nostāju pret padomju režīmu. savas tautas vēsturi. Nodaļā Dažos Galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa Ingmāra Balode veltī kodolīgus vārdos plašā klāstā īsziņas par jaun- e-pasta adrese: [email protected] vārdus Nobela laureātei, poļu tautības izdevumiem, apbalvojumiem/cildinā- un [email protected]. dzejniecei Vislavai Šimborskai (1923- jumiem, mūziku, teātri, tēlotājmākslu, Divu gadu abonements (astoņi nu- 2012). Ulda Bērziņa tulkojumā viņas tradīciju veicināšanu, cīņu par dubult- muri) maksā $76, vienu gadu − $39 dzejolis Naids liecina par viņas smalki pilsonības atzīšanu, valodu, ērmīgām (vienādi ASV un Kanādas valūtās). ironisko, dzēlīgo stilu: būšanām, notikumiem Latvijā sendie- Sūtiet čeku Jauna Gaita, Inc. vārdā (vēlams ASV dolāros, bet va- ram pieņemt arī jebkurā citā valūtā Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu! pēc pastāvošā valūtas kursa) Tijai $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA. Atsevišķus vasaras Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141 numura rakstus, kā arī Jaunās Gaitas Čeki rakstāmi: „Sterling Star“ rakstu krājuma e-arhīvu varat apskatīt Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com JG mājas lapā: www.zagarins.net/JG. Juris Žagariņš 10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā Korporācijai „Tervetia“ 90 Visu par Latviju! Visi viens! Atgriezušies no Timermanis kara beigās 1945. gada Atbrīvošanās kara, 25. decembrī, cīnīdamies nacionālo 1922. gadā 26 latviešu partizānu rindās, krita varoņa nāvē virsnieki, uzsākdami Madonas apkārtnē 36 gadu vecumā. studijas Latvijas Uni- Viņa dēls ar ģimeni dzīvo Sidnejā. Fi- versitātē, nolēma dibi- listrs Voldemārs Baumanis kara laikā nāt savu korporāciju. Pomerānijā izveda no Kolbergas pilsē- Tai deva nosaukumu tas aplenkuma 400 latviešu karavīrus. Tervetia, kas ir Zemgales senlatviešu Es cienījamo tervetieti satiku Čikāgā pils Tērvete latinizēts nosaukums. Šo 1991. gadā. vārdu izvēlējās ar simbolisku jēgu, jo Trimdā dažādās zemēs izkaisītos zemgaļi turpat 90 gadus cīnījās par tervetiešus saturēja kopā piederības savu brīvību pret vācu krustnešiem un apziņa Latvijai. Viņi centās pulcināt neuzvarēti atkāpās uz leišu zemēm. ap sarkanbaltsarkano karogu latvju Tervetia dibināta 1922. gada jauniešus, lai tos saglabātu Latvijai. 30. aprīlī. Tās devīzes ir Visu par Lat- Lai cik grūtas bija bēgļu gaitas, kor- viju! Visi viens! Par korporācijas krā- porācijas gars bija dzīvs. 1946. gada sām izvēlējās oranžu, sudrabu un zilu. 27. jūlijā tervetieši Vācijas bēgļu no- Tās simbolizē Tēvzemes mīlestību, metnē Eslingenā pie Nekāras tikās ko- instrumentu vākšanu no amerikāņu godaprātu un mūža draudzību. Krā- pējā sanāksmē un pakāpeniski atjau- slimnīcām un ziedojumu veidā asto- su motīvs skaidrojams tā: pēc sārtota noja savu darbību. Bēgļu gaitas viņus ņos sūtījumos tos nogādājis Medicī- rīta lec sudrabota saule pie Tēvzemes aizveda uz dažādām valstīm – ASV, nas akadēmijai Rīgā. Šīs palīdzības zilajām debesīm. Tervetiešu vapenī Kanādu, Zviedriju, Angliju, Austrāli- vērtība pārsniegusi 79 000 USD. Viņš ir skaists simbols: degošu lāpu viena ju, Venecuēlu, daļa palika Vācijā, bet pārliecinājis septiņas latviešu ģimenes roka nodod otrai. Tas ir simbols cīņas sadarbība turpinājās gadu desmitiem. uzņemt savās mājās Latvijas ārstus, garam, nerimtībai, cerībām, ticībai. Tā Trimdā Tervetias konventā ienāca kamēr tie apgūst pieredzi ASV klīni- karavīrs karavīram, students studen- jaunā latviešu paaudze, biedru skaits kās. Par nopelniem Latvijas labā viņš tam, viena paaudze otrai paaudzei at- sasniedza pat 428. Daudzi tervetieši apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. dod savu drosmi, vīrišķību, zināšanas savās mītnes zemēs ziedojuši naudu Tervetiešu vēsture iedvesmo tās un brīvības ilgas. un paši strādājuši, lai uzceltu latviešu jaunākos biedrus. 14 tervetieši apbal- Tervetiešu gars bija dzīvs visus centrus, kur veicināt latvietības nosar- voti ar Lāčplēša kara ordeni. Korpo- kara, okupācijas un trimdas gadus. gāšanu. Tervetieši palīdzēja tautiešiem rācijā tika uzņemti daudzi Aizsardzī- Kad 1940. gada vasarā PSRS okupēja dzimtenē, savai korporācijai. bas akadēmijas studenti. Leitnants Latviju, daudzus tervetiešus apcieti- Tervetia savu darbību atjaunoja Mārtiņš Gaigals kā rotas komandieris nāja, izsūtīja un iznīcināja. Tā notika 1989. gada jūnijā, kad Rīgā no Bal- 2004. gadā piedalījās miera uzturē- ar ģenerāļiem Jāni Indānu, Mārtiņu timoras ieradās sava laika globālais šanas operācijās Irākā. Daudzi terve- Hartmani, admirāli Teodoru Spādi. oldermanis un iedrošināja Latvijā tieši dramatiskajās barikāžu dienās Pavisam 42 tervetieši gāja bojā kara dzīvojošos tervetiešus atsākt darbību. 1991. gada janvārī kopā ar citu korpo- laukā un vergu nometnēs. 1982. gada Vēl komunisti bija pie varas, bet filistri rāciju biedriem sargāja Saeimas ēku, 2. oktobrī Ņujorkas štatā Katskiļu Voldemārs Tambaks, Augusts Spil- Radio un citus objektus Vecrīgā un kalnos Rotas Brāļu kapos tika atklāta ners, Artūrs Sliede, Kārlis Leiboms, apbalvoti ar Barikāžu dalībnieka pie- piemiņas plāksne, kur ierakstīti viņu Arnolds Dzirne, Mārtiņš Rumpis un miņas zīmi. Tervetieši godam aplieci- vārdi. Šīs piemiņas plāksnes kopija Jānis Znotiņš uzsāka korporācijas at- na uzticību savām devīzēm VISU PAR novietota arī Tervetias Konventa dzī- jaunošanu. LATVIJU! VISI VIENS! voklī Rīgā, Tērbatas ielā 28. Daudzi trimdā dzīvojošie tervetie- 2012. gada 30. aprīlī tervetieši svi- Daudzi tervetieši tika iesaukti Lat- ši finansiāli palīdzēja korporācijai un nēja 90 gadu jubileju. viešu leģionā. Viņi cīnījās par Latvi- visai Latvijai. Pēteris Lapsa organizē- Tervetia filistrs Atis Skalbergs jas brīvību. Kapteinis Roberts Dāvids jis jaunas medicīniskās aparatūras un Laikrakstam „Latvietis“ Garīgais komentārs – māc. Raimonds Sokolovskis Kā Jaunā Laika apziņa savienojas ar Kristīgo doktrīnu? Jaunā Laika (New arvien iecienītāks un populārāks, jo sā. Tālab Viņš ir cietis un miris mūsu Age) apziņa savienojas Rietumu mūsdienu pasaule ir dibināta dēļ, un Augšāmcēlies un valda Debesu ar Kristīgo doktrīnu ļoti uz Kristīgās doktrīnas pamatiem. No godībā. Viņš ir atstājis mums žēlastī- labi. tā arī izriet, ka Jaunais Laiks zināmā bas līdzekļus – Savus Vārdus un Sa- Jaunais Laiks pama- mērā ir Kristīgās doktrīnas nākamais kramentus, lai mēs caur tiem mantotu tā ir Apziņas kustība. posms. Svēto Garu, kas mūs vada un stiprina, Kristīgā doktrīna pama- Dažus vārdus par abiem un ar ko Viņš pats ir pie mums dienu tā ir Ticības kustība. Ticība ar Apzi- Kristīgā doktrīna Kristīgā dok- dienā līdz pat mūsu ieiešanai Jaunajā ņu savienojas ļoti labi, tāpēc Jaunais trīna balstās uz ticību Jēzum Kristum, pasaulē, kuru mēs sagaidām. Laiks savienojas ar Kristīgo doktrīnu ka Viņš būdams Dieva Dēls ir nācis kā Jaunais Laiks Jaunais Laiks bals- ļoti labi. Ja abus papēta dziļāk, tad top Mesija zemes virsū pie cilvēkiem – no tās uz ārkārtīgi plašu izpratni par Die- redzams, ka Jaunais Laiks ir radies un cilvēka mātes piedzimdams. Viņš ir vu, Universu, Cilvēku un Dievišķām stāv uz Kristīgās doktrīnas pamatiem. mūsu Pestītājs no grēka un nāves, lai būtnēm, kam ir tieša saskare ar cilvē- Tieši tādēļ Jaunais Laiks kā kustība mēs varētu skaidrībā un Mūžīgi dzīvot aptver vispirms Rietumu pasauli, kļūst jaunā, apskaidrotā Augšāmceltā mie- Turpinājums 14. lpp. Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp. „Apaļais galds“ Aktīvi turpinās Latvijas-ASV skolēnu un muzeju sadarbības projekts Kopš 2011. gada rudens Latvijā un Fi- ladelfijā (ASV) aktīvi norisinās skolēnu un abu valstu muzeju sa- darbības projekts Apa- ļais galds (At the Table). Projektu īsteno Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rīgā un Nacionālais Konstitūcijas centrs (National Consti- tution Center) Filadelfijā (ASV). Projekts notiek ASV Valsts de- partamenta finansētās un Amerikas Muzeju asociācijas administrētās programmas Museums & Community

Collaborations Abroad (MCCA – Mu- FOTO Latvijas Nacionālais vēstures muzejs zeju un sabiedrības sadarbība ārze- Projekta „ Apaļais galds” preses konference Latvijas Nacionālā vēstures mu- mēs) ietvaros. Tā kā šīs programmas zejā (LNVM). No labās: LNVM direktors Arnis Radiņš; Kultūras ministrijas mērķis ir ne tikai starpkultūru un Valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters; LNVM pētnieks un projekta „Apa- starpvalstu kontaktu veicināšana, bet ļais galds” vadītājs Latvijā Toms Ķikuts, ASV vēstnieka pienākumu izpildītāja arī muzeju un sabiedrības dialoga Karina Maklelanda. 2011. gada 22. novembrī. attīstība, muzeji abās valstīs ir tikai aktivitāšu ierosinātāji – projektā lielu mazliet vairāk kā divdesmit gadu at- YouTube.com. darbu pēc savas brīvprātīgas inicia- pakaļ. Līdzīgas intervijas ierakstījuši arī tīvas veic skolēni. Latvijā projektā Lai sagatavotos interviju ierakstī- ASV skolēni Filadelfijā, interesējoties iesaistījušies vidusskolu audzēkņi no šanai un to montēšanai, pagājušā gada galvenokārt par savu kopienu vēsturi, Rīgas 10. vidusskolas, Rīgas Kultūru nogalē ar Latvijas skolēniem strādāja savstarpējiem konfliktiem vai līdzās- vidusskolas un Lizuma vidusskolas. Tiziano Project grupas jauno mediju pastāvēšanas pieredzi. Šīs skolas projektā uzaicinātas ar no- speciālisti no Losandželosas (ASV). 2012. gada pavasarī tika sarīkotas lūku iekļaut gan Rīgas skolas, gan arī Skolēni apguva intervēšanas pamatus, arī vairākas Svētdienas vakariņas – skolēnus, kuri dzīvo ārpus pilsētām, darbu ar foto un video tehniku, kā arī skolēnu organizēti neformāli pasā- tāpat arī vidusskolu audzēkņus gan ar video montāžas programmām. Ļoti in- kumi kurā pie viena galda sapulcējās latviešu, gan krievu valodu kā dzimto. tensīvo apmācības programmu skolēni projekta ietvaros skolēnu intervētie Projekta mērķis ir aktīvas sabied- Rīgā un Lizumā uzņēma ar lielu inte- cilvēki un dalījās atmiņās par Trešās rības idejas veicināšana caur pagātnes resi un atzina, ka iegūtās zināšanas ir Atmodas norisēm, pārdomās par sa- pieredzes izpēti. Latvijā projektā Apa- patiešām vērtīgas. sniegto un vēl nepaveikto divdesmit ļais galds iesaistīto skolu skolēni iz- Zināšanas tūdaļ tika liktas lietā arī gados, kas pagājuši pēc Latvijas neat- zina Trešās Atmodas vēstures norises praktiskā darbā – kopā katrs no pro- karības atjaunošanas. un pilsoniskās līdzdalības pieredzi, jektā iesaistītajiem skolēniem saga- Vakariņu laikā skolēni viesiem rā- ierakstot un apstrādājot video formāta tavoja trīs video darbus par aktīviem dīja savus sagatavotos video stāstus, intervijas, turklāt iekļaujot vēsturiskās sabiedrības locekļiem mūsdienās, kā un visos trijos pasākumos Rīgā un Li- pieredzes, etniskās piederības, vecu- arī Trešās Atmodas līdzgaitniekiem, zumā raisījās interesantas un emocio- ma un dzīvesvietas ziņā atšķirīgus in- galvenokārt interesējoties par Atmo- nālas sarunas par Latvijas sabiedrības tervējamos. Īstenojot projektu, būtisks das nozīmi šo cilvēku dzīvēs, pagrie- noieto ceļu un atšķirīgajām individu- ir tajā iesaistīto dalībnieku daudzvei- zieniem un pārmaiņām, ko Latvijas ālajām pieredzēm. dīgais, individuālais skatījums uz ne- neatkarības atgūšanas laiks iezīmēja. Projekta ietvaros šādi pasākumi seno vēsturi un mūsdienu sabiedrību Kopumā uzņemti vairāk kā 60 vi- tiek rīkoti arī Filadelfijā (ASV) da- Latvijā. Ir svarīgi arī mūsu ārzemju deo materiāli. Uzfilmētais materiāls žādās šīs pilsētas kopienās. Kopējais partneriem atgādināt to pasaules mē- 2012. gadā tiks izvietots projekta Svētdienas vakariņām mērķis abās roga nevardarbīgās pretošanās piemē- mājas lapā, daļa video materiālu tiek ru, kas Austrumeiropā risinājās tikai ievietoti arī video apmaiņas portālā Turpinājums 14. lpp. FOTO Latvijas Nacionālais vēstures muzejs FOTO Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Toms Ķikuts iepazīstina Nacionālā Konstitūcijas centra pārstāvjus Latvijā pavasaris! Putnu būrīšu izgatavošana un Filadelfijas skolēnu grupu ar LNVM ekspozīciju. Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā. 12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā Intervija ar Ilzi Jākobsoni Mūsu visu kopīgās vēstures apzināšana, vākšana un glabāšana Laikraksta „Latvietis“ redakcijā viesojās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Muzejpedagoģijas un izstāžu departamen- ta vadītāja Ilze Jākobsone. Piedāvājam mūsu lasītājiem interviju ar viņu. Ilze Nāgela: Priecājos Jūs sveikt 1918. gada 18. novembrī un 1940. gada laikraksta Latvietis redakcijā! Lūdzu, vasarā, jūnijā. Izstādē izsekots, kā šī iepazīstiniet ar sevi mūsu lasītājus un personība ir mainījusies, transformē- pastāstīt, ar kādiem nolūkiem esat atli- jusies, un tur ir milzīgas atšķirības. dojusi uz Austrāliju. Gunārs Nāgels: Ko Latvijas Na- Ilze Jākobsone: Paldies! Man ir cionālais vēstures muzejs piedāvā divas sajūtas: ne tikai apskatīt vienu no Austrālijā dzīvojošiem latviešiem? bērnības sapņu zemēm, bet arī pabūt I.J.: Latvijas Vēstures muzejs savā kopā ar cilvēkiem, kas ir radinieki un pārraudzībā ir pārņēmis visu to laika pabūt tur, kur radinieki ir jau apbedīti – periodu, kas saistās ar latviešu tautu Foknera kapsētā, Melburnā. Patīkami ir un Latvijas vēsturi. Ja mēs skatāmies tikties ar tiem cilvēkiem, kas manus ra- uz jaunāko periodu, jaunākiem lai- diniekus ir labi pazinuši, kas ir viņu bi- kiem, tad mēs cenšamies apgūt to in- jušie kursa biedri, kas kopā ar maniem formāciju, materiālās vērtības, kas ir radiem gājuši baznīcā. Tā ir tāda sajūta, saistītas ar trimdu. Jaunākie laiki būtu ka nejūtos atbraukusi uz gluži svešu no 1945. gada līdz mūsdienām. Ilgstoši FOTO Ilze Nāgela vietu, bet gan – jau uz zināmu vietu. mēs to nevarējām zināmu iemeslu dēļ Ilze Jākobsone laikraksta „Latvietis“ Piemēram, Daugavas Vanagu namā darīt, bet tagad nav absolūti nekādu redakcijā. satiku kundzi, kas atrada zināmas lī- šķēršļu vākt un, protams, sistematizēt, dzības man ar maniem radiem sejā, t.i., nodrošināt šiem priekšmetiem, do- muzeja dārgumiem. (Mums ir sastādīts vaibstos. Man grūti šīs savas sajūtas ap- kumentiem, fotogrāfijām kvalitatīvu at- muzeja dārgumu pirmais simtnieks.) rakstīt, tās galvenokārt ir emocionālas. rašanās vietu. Tas ir ļoti svarīgi, lai tās Viena kundze nodeva muzejam savas I.N.: Kāda radniecība Jums bija ar nebojājās. Un, protams, nodrošinot tām mammītes līgavas kleitu, bet mammītes šeit Melburnā dzīvojušiem radiem? pieejamību. Viens ir šo priekšmetu no- līgavas kleitai svārku daļa ir izgriezts I.J.: Mana vectētiņa māsa ar vīru un dot, bet otrs – arī to piedāvāt. Kur mēs četrstūris. Kāpēc? Tāpēc, ka šī mam- viņas bērni – divas mammas māsīcas. saskatām to Austrālijas latviešu piene- mīte bija paņēmusi līdzi šo kleitu izsū- I.N.: Ar ko Jūs nodarbojaties Lat- sumu? Tās būtu vēstures liecības Latvi- tījumā uz Sibīriju. Viņa bijusi stāvoklī, vijā? jas Nacionālajā muzejā, ka šī Austrāli- gaidījusi bērniņu, kurš piedzimis neve- I.J.: Es strādāju Latvijas Nacio- jas kopa ir bijusi un ir pietiekoši spēcīga sels un miris. Mirušo zīdainīti apbedīja nālajā vēstures muzejā. Manā aprūpē ar savām tradīcijām, uzskatiem, ar savu Sibīrijā, viņa ir izgriezusi kleitas gaba- ir ļoti nopietnas lietas: muzeja pe- kultūras dzīvi, sporta dzīvi, politisko lu, ietinusi viņu tajā un guldījusi zemē. dagoģija, sabiedriskās attiecības un darbību, un lai tas atspoguļojās. Mums muzejā ir šī līgavas kleita, kas at- izstāžu un pasākumu organizēšana. I.N.: Bet kā tas notiek praktiski? kal atceļojusi atpakaļ uz Latviju, mam- Uzdevums ir ļoti liels, bet mana darba Piemēram, man ir kāda lieta, priekš- mīte ir palikusi dzīva un ar meitu at- komanda ir ļoti neliela. Mēs esam tikai mets vai kāds periodisks izdevums; braukusi atpakaļ, tētis – nav atgriezies. pieci cilvēki. Kad strādājam, gatavo- es vedu vai sūtu to uz muzeju? Kā tas Un blakus šai kleitai ir kāzu fotogrāfija. jot izstādes, tad esam darbā līdz vēlai notiek? Kā novērtēt, cik interesants tas G.N.: Vai muzejam interesē sarī- naktij; var piezvanīt plkst. 10 – 11 va- varētu būt muzejam? kojumu programmas lapiņas, afišas? karā, un visi esam darbā. I.J.: Secība būtu sekojoša: vēstule I.J.: Jā, afišas un programmas, I.N.: Cik daudz izstāžu gadā vēs- Latvijas Nacionālām vēstures muzeja tiešām interesē: kādi koncerti, kādi di- tures muzejs sagatavo saviem apmek- direktoram Arnim Radiņam un būtu riģenti, kādi mākslinieki... viss, kas ir lētājiem? vēlams šajā vēstulē arī minēt, kādi saistīts ar šo kultūras dzīvi. Kad mēs I.J.: Pirmais, no kā tas ir atkarīgs, ir priekšmeti muzejam tiek piedāvāti, un muzejā veidojām grāmatu Latvijas 90 nauda, t.i., budžets. Izstādes mēs varam vēl labāk būtu, ja pievienotu priekšme- gadi, mums tiešām trūka šo materiālu, dalīt: pirmās ir tādas ilgstošākas, ko iz- tu fotogrāfijas; lai būtu ne tikai nosau- jo padomju laikos tas nevarēja ienākt, stādām Rīgas pilī un tās būtu 3 – 4 gadā, kums, stāsts, no kurienes tas priekš- un nu mums jāaizpilda šis robs. otrās ir tā saucamās mobilās – ceļojošās mets nācis, kādus ceļus tas ir gājis, bet G.N.: Kādā veidā jūs atšķiraties no izstādes. Piemēram, skolas mums pie- arī vizuālais izskats. trimdas arhīva? sakās, un mēs šīs izstādes tad aizve- I.N.: Kādas lietas tieši varētu in- I.J.: Tas būtu laikam tas, ka mēs dam. Tās ir par dažādiem tematiem, teresēt muzeju, vai vari nosaukt kādu uzsvaru liekam uz materiāliem – uz piemēram: Brīvības cīņas, Latvijas kā piemēru? priekšmetiem, jo mēs veidojam un valsts veidošanās un pastāvēšana u.c. I.J.: Tās būtu, pirmkārt, fotogrāfi- mums ir paredzētas šīs ekspozīcijas, Muzejam ir divas nodaļas – Ārai- jas – pilnīgi dažādu periodu; tie varētu un jebkurš cilvēks var atnāk un aplū- šu arheoloģiskais muzejs-parks, kas būt visdažādākie priekšmeti, kuri caur kot šos priekšmetus. ir mūsu pārraudzībā. Arī tur tiek or- Vācijas nometnēm atceļojuši šurp no I.N.: Tas nozīmē, ka jums galveno- ganizētas tādas nelielas izstādītes da- Latvijas. Varētu pat būt jūsu minētais kārt interesē taustāma lieta? žādos svētkos; otra vieta ir Sarkandau- ziepju gabaliņš. (Red.: Ziepju gabaliņš, I.J.: Tas varbūt čemodāns, tas var gavā Dauderi – bijusī Kārļa Ulmaņa ko Dr. G. Nāgels rādija Aizvesto piemi- būt pieminētais ziepju gabaliņš, tas rezidence. Patreiz tur atrodas Gaida ņas sarīkojumā Sidnejā 2011. gadā – to var būt kauss vai vāze, jo ņemot vērā, Graudiņa, Vācijā dzīvojošā jurista, Rīgā iegādājās redaktora māte, gatavo- ka muzejam ir plānota un būs milzī- kolekcija. Daļu savas kolekcijas viņš ir joties 1941. g. jūnija otram izsūtījumam, ga rekonstrukcija, tad tajā ir paredzēta uzdāvinājis Latvijas valstij. Dauderos kas tomēr nenotika, Vācijas uzbrukuma trimdas daļa. ir pastāvīga ekspozīcija, bet arī tur vei- dēļ.) Tas jau ir ar savu kultūrvēsturisku I.N.: Bet vai jūs nedublējieties ar dojam nelielas izstādītes. Tur ir apska- pieskaņu. Pastāstīšu par vienu piemēru, eksponātiem, jo ir Okupācijas muzejs, tāma Kārļa Ulmaņa dzīve – Pirmā un kaut arī pilnīgi no citas pasaules. Šo mēs pēdējā diena, t.i., Kārļa Ulmaņa rīcība uzskatām par vienu no lielākajiem sava Turpinājums 13. lpp. Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp. Intervija ar Ilzi Jākobsoni leju, t.i., no šodienas ies atpakaļ laikā – mantot mūsu pašu cilvēku darbu; mai- Turpinājums no 12. lpp. vēsturē nevis klasiskais variants, kad siņus šuj Latvijas sievietes, puiši drukā sāk no pitekantropu laikiem uz šodienu. ornamentus un mūsu tipogrāfijas taisa ir LaPa muzejs, kuri arī vāc un apko- G.N.: Kā muzejam ir ar finansēm? grāmatiņas; ar šiem pasūtījumiem, mēs po līdzīgas lietas? Kāda savstarpēji ir Vai ir labi, šausmīgi vai pilnīgi šaus- gribam vairāk savējos atbalstīt. atšķirība? mīgi? I.N.: Vai kā muzeja suvenīri ir arī I.J.: Pavisam vienkārši ir tā, ka I.J.: Es teikšu – labi. Muzejs strā- trauki? mēs esam Valsts muzejs un arī palik- dā. Ja muzejs gatavo izstādes, kaut ar I.J.: Nē, trauku nav, bet vienīgais ir sim Valsts muzejs. Mums ir vēsture jostu sažņaugušies vairākas reizes, tur krūzītes. Tur nu gan mēs mazliet atgā- no 1869. gada, un mēs visus šos gadus nav ko liegties, mēs esam to darījuši un jām no savas pamatidejas, jo tās krūzī- esam izturējuši, saglabājuši un pat ta- varbūt darīsim arī vēl turpmāk, bet mēs tes, ko piedāvā Latvijas rūpnīcas, pārāk jos trakajos gados – padomju laikos dzīvojam un strādājam. Tas, ka muze- dārgi sanāk gala rezultātā. Mēs gribam mēs esam spējuši vākt priekšmetus, ja darbinieki ir savas lietas patrioti, un tā, lai tas cilvēks to suvenīru var no- apbalvojumus, grāmatas par Latvijas viņi ir gatavi dažkārt arī bez algas strā- pirkt. Mēs vēlētos, lai piemēram skol- Republikas laiku. Mēs to esam darīju- dāt, tas arī ir fakts. Budžets, tiešām, ir nieks, kas atnāk ar vienu latu, var kādu ši. Ir tādi priekšmeti, par kuru eksisten- ļoti samazinājies, gandrīz vai uz pusi, suvenīru iegādāties – kādu magnētiņu, ci daudzi muzeja darbinieki nezināja, un no šīs naudas jāsamaksā visi elek- kādu grāmatzīmi. Ļoti labi, ka šai kom- bet fondos tie bija. Mūsu muzejs inte- trības, īres, siltuma rēķini, kas pēdējos pānijai Nice place ir jau tāds veikalu resējas ne tikai par Rīgu, bet par visu gados ir bijuši ļoti lieli – ziemas ir biju- tīkls – visas lielās grāmatnīcas – Val- Latviju – no Zilupes līdz Ventspilij, no šas garas un aukstas, bet mēs dzīvojam. ters un Rapa, Stokmans u.c., uz kuriem Bauskas pierobežas līdz par Valkai. Vienīgais, kas mums mazliet to dzīvo- arī aiziet mūsu produkcija. Mums arī I.N.: Kāda ir paša Vēstures muzeja šanu traucē ir tas, ka mēs esam gatavi muzejā uz vietas ir savs veikaliņš, kur rašanās vēsture? Kad un kādēļ tas tika izdot grāmatas. Muzejs izdod grāmatas, pārdodam ne tikai biļetes, bet arī grā- dibināts? Kas bija tas ierosinājums, mūsu mājas lapā tīmeklī var redzēt, ka matas un suvenīrus. Mazliet varu palie- pirmais grūdiens, lai tāds rastos? Kam mēs esam arī grāmatu izdevēji. Mēs līties ar muzeja suvenīru papildināšanu. ienāca prātā, ka Latvijai vajag savu izdodam mūsu pašu pētnieku veidotos Skatīt: http://www.niceplace.lv/lv/ vēstures muzeju? darbus dažādās vēstures jomās – nu- hronika/kruuzhu_paliktni I.J.: Šūpuli muzejam kāruši jaun- mismātikā, arheoloģijā, etnogrāfijā; šīs G.N.: Cik maksā muzeja apmeklē- latvieši 19. gadsimta otrajā pusē. grāmatas ir ļoti pieprasītas. Patreiz ir jums? 1868. gadā Rīgas Latviešu biedrības sagatavotas, ja nemaldos, jau savas pie- I.J.: Tas mums ir tik demokrātiski: Zinību komisija pieņēma lēmumu, ka cas grāmatas, bet nav finansējuma, lai skolniekiem, studentiem un pensionā- jāsāk krāt un apzināt viss, kas saistās ar tās izdotu. riem ekspozīcijas apskate maksā 30 latviešu vēsturi un kultūru. Mums ir arī I.N.: Vai jūsu izdotās grāmatas var santīmi, strādājošajiem – 1 lats. Ja ir saglabājušās pirmās šīs grāmatas, kurās iegādāties internetā? izstāde, tad strādājošiem apmeklētājiem ierakstīts: Nr. 1 – akmens cirvis, kuru I.J.: Var apskatīt grāmatu mājas ieeja ir 2 lati (kopā ar pastāvīgo ekspozī- nodevis tāds un tāds. Šīs visas vērtības lapā, uzrakstīt mums pasūtījuma vēs- ciju), bet skolniekiem, studentiem, pen- ir saglabājušās. Pirms pāris gadiem mēs tuli, un mēs atsūtīsim. Pasūtītājam jā- sionāriem, apmēram, 80 santīmi. atzīmējām mūsu muzeja 140 gadu jubi- maksā arī pasta izdevumi. G.N.: Un cik maksā apmeklējums leju; par godu tai Latvijas Pasts marku I.N.: Vai nevar tieši izvēlēties kādu bezdarbniekiem? izdeva. Pirmajos gadu desmitos, līdz no jūsu izdotām grāmatām interneta I.J.: Bezdarbnieki var izmantot 1912. gadam muzejam nav bijušas atse- mājas lapā un jūsu interneta veikalā ar mūsu bezmaksas dienas, jo katra mē- višķas telpas. Eksponāti atradušies Lat- kredītkarti iegādāties? neša pēdējā sestdiena ir bezmaksas viešu biedrības telpās, un pat Aspazija I.J.: Tas ir iecerēts, bet pagaidām diena, un šajā dienā visi var nākt ap- savā laika esot smējusies, ko tā Latvie- vēl to nevar. Vispopulārākais un vis- meklēt muzeju par brīvu un nav jāgai- šu biedrība tādus apputējušus graus- vairāk pirktais gan Latvijā, gan ārze- da uz maija mēnesī notiekošo Muzeju tus tur glabā... No 1920. gada Latvijas mēs ir mūsu izdotais Latviešu tautas nakti, kad visi nāk pūļiem. Vēstures muzejs atrodas Rīgas pilī. tērps – 3 sējumos. Interesanti, ka tieši I.N.: Nu kas tad notiek jūsu muze- 1922. gadā Pilī ienāk Valsts prezidents šo izdevumu – mūsu tautas tērpus īpa- jā Muzeju naktī? Vai daudz apmeklē- līdz 1940. gadam, pēc tam seko okupā- ši ir iemīļojuši un daudz pērk japāņi. tāju? Kad šī Muzeju nakts ideja sākās? cijas gadi, kad pilī bija arī visiem zinā- I.N.: Vai Austrālijas Nacionālajā I.J.: Jā, tiešām, Muzeju naktī cilvē- mā pionieru pils, bet tagad kopš Latvijas bibliotēkā ir šie sējumi? ki uz muzeju nāk pūļiem. Muzeju nakts neatkarības atgūšanas, atkal prezidents. I.J.: Neesmu pārliecināta, bet, ma- ideja sākās Latvijā pirms sešiem ga- I.N.: Kādas ir nākotnes idejas par nuprāt, jābūt. Vēl pēdējā laikā publikai diem. Francija šo ir aizsākusi, bet Lat- muzeja paplašināšanu, jaunām telpām? ļoti patīk mūsu izveidotie suvenīri. Mēs vija joprojām ieņem Nr. 1 vietu apmek- I.J.: Jā, idejas ir. Krīze izjauca sadarbojamies ar Latvijas suvenīru ap- lētāju skaita ziņā, kā arī ir vislielākais skaistos plānus, jo projekti jau tika iz- vienības kompāniju Nice place un esam atvērto muzeju skaits. Francūži saka, strādāti. Bija tāds brīdis, kad mūsu dar- jau izveidojuši apmēram 120 suvenīrus. nu, jā, Latvija ir pirmā vietā, bet zvied- binieki jau sāka domāt, kur katram jau- I.N.: Un ko tieši? riem Muzeju naktī bija atvērti tikai trīs najās telpās galds stāvēs. Īpaši svarīgs ir I.J.: Mums ir grāmatzīmes, palikt- muzeji. Pagājušā gadā no plkst. 6 vakarā apgaismojums mūsu restauratoriem, jo nīši glāzēm, krekli, somiņas, kalendā- līdz pusnaktij, t.i., 6 stundās mūsu mu- mums ir ļoti laba darbnīca, kurā restau- ri utt. zejam cauri izgāja 16 tūkstoši cilvēku! rē metālu, koku, papīru, ādu; mums ir I.N.: Vai starp suvenīriem ir kādas I.N.: Paldies, Ilze, ka atradāt laiku izcili restauratori. Par Pils restaurāciju vēsturiskas lietas vai priekšmeta kopi- iegriezties redakcijā un iepazīstinājāt ir skaidrs, ka vispirms jāsaved kārtībā ja, ko tiražē un pārdod kā suvenīru? mūsu lasītājus ar Latvijas Nacionālo Pils prezidenta telpu daļa. Atsevišķas I.J.: Pagaidām visu uzsvaru liekam vēstures muzeja darbu. Novēlu Jums telpas, kas tagad mums – muzejam pie- uz poligrāfiju, un šie suvenīri ir ļoti no- un visiem vēstures muzeja darbinie- der, ir nākotnē paredzētas prezidenta vērtēti. Par to liecina tas, ka šī kompā- kiem sekmes, veiksmi, pacietību un kancelejai. Patreiz prezidents pārcelsies nija Nice place ir saņēmusi kultūras mi- panākumus grūtajā, bet tik ļoti visiem uz citām telpām, bet atgriezīsies jau uz nistrijas balvu par kultūras mantojuma latviešiem, Latvijas valstij nozīmīgajā plašākām telpām. Arī mums ir paredzē- popularizēšanu Latvijā un ārpus tās. darbā – mūsu visu kopīgās vēstures tas plašākas telpas: patreiz mums ir tre- 2010. gada 9. septembrī bija godināša- apzināšanā, vākšanā un glabāšanā. šais stāvs Pilī, tad paredzēti – ceturtais, na, jo šīs firmas izstrādājumi dizaina Pateicos par līdzšinējo sadarbību ar trešais, otrais, pirmais un apakšstāvs, žurnālos tiek atzīmēti kā ļoti labi pa- laikrakstu Latvietis un uz sadarbību un izstāde sāksies no ceturtā stāva uz raugi. Mēs esam gandarīti, ka varam iz- arī nākotnē. Veiksmi visos darbos! ■ 14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā „Apaļais galds“ ja darba grupās, kurās diskutēja par Mag. hist. Toms Ķikuts Turpinājums no 11. lpp. līdzīgām un atšķirīgām sabiedrības Latvijas Nacionālā vēstures muzeja līdzdalības formām Latvijā un ASV. Vēstures departamenta pētnieks, valstīs bija arī veicināt izpratni un dia- Savukārt divpadsmit labāko video projekta „Apaļais galds“ vadītājs logu par aktīvas sabiedrības nozīmi autori un aktīvākie projekta dalībnieki Latvijā vēsturē un mūsdienās. no Latvijas dosies pie projekta part- Laikrakstam „Latvietis“ Savukārt 2012. gada aprīlī un mai- neriem Filadelfijā. Apmaiņas vizīte jā notika ASV un Latvijas skolēnu ap- notiks no 28. aprīļa līdz 5. maijam un Daži no skolēnu uzņemtajiem vi- maiņas vizītes. skolēnus Filadelfijā pavadīs arī Rīgas deo vietnē youtube.com: No 1. līdz 7. aprīlim Latvijā vie- Kultūru vidusskolas, Rīgas 10. vidus- http://www.youtube.com/ sojās pieci Konstitūcijas vidusskolas skolas un Lizuma vidusskolas vēstu- watch?v=DkGr5MWmZo0 skolēni un skolotājs, kā arī Nacionālā res skolotāji, kā arī LNVM darbinieki, http://youtu.be/uuZT_c0K_zw Konstitūcijas centra darbinieki no Fi- kuri projektu Apaļais galds īsteno Lat- http://youtu.be/88S1zZAaoDU ladelfijas. vijā – projekta vadītājs Toms Ķikuts, http://youtu.be/Urqbl4LqcKc Apmaiņas vizītes laikā viesi iepa- Astrīda Burbicka un Ilze Zīberte-Ķi- http://www.youtube.com/ zinās ar Latvijas Nacionālā vēstures kute. watch?v=P2z01nChQ9E muzeja darbu un ekspozīciju, Latvijas ASV paredzēta projektā iesaistīto http://www.youtube.com/ skolēnu ikdienu, ASV vēstniecības Latvijas pārstāvju iepazīšanās ar Na- watch?v=dGcW_KIv1Rw Latvijā darbu, kā arī piedalījās Rīgas cionālā Konstitūcijas centra darbu un http://www.youtube.com/ Kultūru vidusskolas skolēnu organi- ASV skolēnu ikdienu. Tāpat apmaiņas watch?v=KQr39Ala2Dg zētā brīvprātīgā palīdzības projektā vizītes programmā paredzēts Filadel- http://www.youtube.com/ Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā. fijas Brīvo latvju biedrības apmeklē- watch?v=iPYR9zNDjzs Palīdzības projekta ietvaros pēc jums, kas ir vecākā latviešu biedrība http://www.youtube.com/ skolēnu iniciatīvas Āraišos tika izgata- pasaulē ārpus Krievijas impērijas. watch?v=BlfLlpBNf40 voti putnu būri, sagatavoti un laminēti Projekta noslēgumā iecerēts izvei- http://www.youtube.com/ ārstniecības augu apraksti, izgatavota dot ceļojošo izstādi par Trešo Atmodu watch?v=UWBC7ivFCsU velosipēdu novietne muzejparka ap- un sabiedrības līdzdalības pieredzi http://www.youtube.com/ meklētājiem. Latvijā, tāpat projektam veidotā in- watch?v=KymM9R0B22g Viesojoties Lizuma vidusskolā, terneta lapā tiks publicēti skolēnu uz- http://www.youtube.com/ ASV un Latvijas skolēni arī strādā- ņemtie video materiāli. watch?v=EaTojgGm-to

Garīgais komentārs bet gan – Varavīksne. Jaunais Laiks zina, ka ir runa par vienu un to pašu, Turpinājums no 10. lpp. par visu augstāk tur ticību, bet gandrīz tikai atšķirīgā (datorvalodā runājot) tikpat augstu liek – atziņu. Jaunais formējumā. Paskatīsimies tuvāk uz ku. Jaunais Laiks ietver gan filozofiju, Laiks paredz cilvēka kā Dieva bēr- tikko sacīto. gan reliģiju, gan mākslu, gan zinātni, na – vispusīgu attīstību un izaugsmi, Gan Kristīgā doktrīna, gan Jaunais gan metafiziku. Jaunais laiks atzīst pateicīgi pieņemot un lietojot visas žē- Laiks sludina: Jēzus dievišķo un cilvēcīgo dabu tieši lastības, ko Debesis cilvēkam sniedz. 1. Jēzu Kristu kā augstāko dievišķo tāpat, kā Kristīgā doktrīna. Tomēr tas Kā visaugstāko dievišķo personu personu blakus Dievam Tam Kun- izceļ arī katra cilvēka kā būtnes – die- blakus Dievam Tam Kungam – Jau- gam. No tā automātiski izriet viss višķību. Katra cilvēka divejādo dabu – nais Laiks tura Jēzu Kristu. Tas pazīst pārējais: gan Jēzus darbi un vārdi, cilvēcīgo un dievišķīgo. Tāpēc tas Jēzu ar vairākiem vārdiem, starp tiem gan to nozīme cilvēkam. mazāk runā par taisnumu vai grēku, arī Ješua un Šananda. Jaunais Laiks 2. Cilvēka vispusīgu attīstību – novēr- bet vairāk – harmonijas un disonanses ļoti augstu tur Budu, Krišnu, Allahu. šoties no grēka (no disonansēm) un kategorijās. Kur ar to tiek jēdzieniski Jaunais Laiks augstu tur arī praviešus sekojot Debesu aicinājumam. saprasts tieši tas pats, kas ar taisnumu kā Mozu, Konfūciju, Muhamedu. Jau- 3. Celt cilvēka Gara lielumu saskaņā ar un grēku, bet – bez it kā tai piemītošās nais Laiks augstu tur Cilvēces Lielos Debesu aicinājumu un harmoniski nosodījuma attieksmes. Jaunais Laiks Skolotājus kā Quan Jin, Sv. Germanu, (taisnoti, svēti) apgūt un kopt cilvē- tādējādi savā būtībā ir it kā plurālistis- Sv. Mariju. Jaunais Laiks saskata Uni- kam tuvāko un tālāko vidi, atbilstoši kāks. Saprotošāks. Tur dažādībai pie- versu vienlaikus kā Hierarhisku sistē- Debesu iestādītiem principiem. mīt liela vērtība. mu, kur visam ir sava precīza vieta, un 4. Izprast savu personīgo aicinājumu Jaunā Laika credo ir – Izvēle. Tu vienlaikus – kā Holografisku sistēmu, dzīvē un tam sekot, to piepildīt – vari izvēlēties un tu esi izvēlējies. To- t.i. – kur viss ir visā pārstāvēts. Jaunais tādējādi kalpojot Debesu nolūkam, mēr – vienlaicīgi arī tu esi izvēlēts, Laiks saredz visā Vienotību. Jaunais kurš vada Cilvēcisko Civilizāciju uz un starp tiem ir harmonijas. Jaunais Laiks saredz Universa daudzdimen- Ēdeni. Laiks uzsver, ka katrs cilvēks ir diev- sionalitāti un daudzo Valstību eksis- 5. Vingrināties Brīvās Gribas (izvēles) nams jeb – garīga celtne. No katra paša tenci virs zemes un debesīs. Jaunais saskanībai ar Dieva Tā Kunga iestā- ir atkarīgs – viņa izvēles ietvaros – ar Laiks saredz dzīvību plašajā Visumā dītiem principiem, kas jo pilnīgāk to ko tā celtne ir piepildīta: ar pozitīvu un atzīst cilvēka komunikāciju ar to. veido par – labprātīgu brīvu izvēli. gaišu, pelēku vai negatīvu tumšu. Ir Jaunais Laiks, var teikt – visās lietās 6. Būt mīlošam, brīvprātīgam, pateicī- jātiecas pēc gaišā, bet arī tumšajam ir atzīst, ka Zeme ir apaļa. gam un darbīgam. Ievērot vispārīgās savs uzdevums. Katram ir savas kon- Kur ir kopsaucējs? Domāju, ka sabiedriskās uzvedības normas. sekvences. tāds lasītājs, kurš ir dziļāk papētī- 7. Apzināties katram savu vietu dzīvē Jaunais Laiks mazāk vērtē – parei- jis gan Kristīgo doktrīnu, gan Jauno un atskārst Debesu tuvumu. zi un nepareizi, bet gan – saskanīgi un Laiku, kas nozīmē – abus gadiem ilgā Mācītājs Raimonds Sokolovskis nesaskanīgi. Mazāk – melns vai balts, praksē, tāds kopsaucēju nemeklē, bet Laikrakstam „Latvietis“

ZRP pārdēvēta logotips, kas veidots, lai iespējami la- logotipā saglabātas jau iepriekš izman- Turpinājums no 7. lpp. koniski, vienkārši un skaidri vēstītu totās krāsas. atvērtību, mērķtiecīgu virzību, izaugs- Paziņojumu sagatavoja: partijas programmas grozījumus. mi un tās svarīgu priekšnoteikumu – Daiga Holma Ir apstiprināts arī partijas jaunais nepieciešamās reformas. Vienlaikus RP preses pārstāve Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp. Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 2. jūnijs 1207. gadā bīskaps un Zobenbrāļu or- 1927. dzejniece Koleta Andžāne. Emma, Lība denis sadalīja iekarotās lībiešu zemes. 1887. bibliogrāfs, literatūras vēstur- 1892. aktieris, režisors, skatuves māks- 7. jūnijs nieks, tulkotājs Kārlis Egle. las pedagogs, literāts Emīls Mačs. Arnis, Gaida, Arno 1933. mūziķis, komponists, sabiedrisks 1938. ALT režisore un aktrise Valda 1907. aktieris, režisors, literāts, grā- darbinieks Austrālijā Imants Līcis. Rube. matu ilustrators, karikatūrists Reinis 1947. latviešu ķīmiķis, viens no 1962. kinorežisore Laila Pakalniņa. Birzgalis. (miris 1990) mildronāta izgudrotājiem, Latvijas 1919. nacionālās pretestības darbi- Organiskās sintēzes institūta direktors 5. jūnijs nieks, publicists, Brīvās Latvijas re- Ivars Kalviņš. Igors, Ingvars, Margots daktors Freds Launags. 1982. latviešu vieglatlēts, olimpietis Pasaules vides aizsardzības diena 1946. politoloģijas profesore, politiķe Jānis Karlivāns. 1912. latviešu daiļdārznieks un ainavu Rasma Kārkliņa. arhitekts Kārlis Barons. 1957. rakstniece, tulkotāja Aija Vālodze. 3.jūnijs 1927. dramaturgs, teātra darbinieks 1982. mūziķis Matīss Akuraters. Ineta, Inta, Intra Arturs Rubenis. 1922. rakstnieks Laimonis Purs (īst.v. 8. jūnijs Laimonis Strazdiņš). 6. jūnijs Frīda, Frīdis, Mundra 1952. Latvijas politiķis Dzintars Ābiķis. Ardis, Ingrīda 1882. rakstnieks Haralds Eldgasts 1902. dzejniece Zinaīda Lazda (īst.v. (īst.v. Jānis Miķelsons). 4. jūnijs Zinaīda Zelma Šreibere). 1917. jaunatnes darbinieks Indulis Ka- Elfrīda, Sindija, Sintija 1922. gleznotāja Biruta Baumane. žociņš. ■ Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi to piemiņas diena. Baltiešu padomes tera baznīcā, Reid. (Lūdzu ievērojiet, Adelaidē rīkotais dievkalpojums bez dievgalda. ka šī pirmdiena ir brīvdiena). Dievkal- Ceturtdien, 31. maijā, plkst. 11.00 pojumā kalpos prāv. Kolvins Makfer- tikšanās ALB namā, lai dotos uz LAI- Brisbanē sons. MAS aprūpētāju grupas pārsteiguma Sestdien, 2. jūn., plkst. 12.00 Sa- pusienām. Pieteikties LAIMAS birojā biedrības sapulce par Latviešu namu Melburnā līdz 28. maijam. Latviešu namā. Jārisina jautājumi par Ceturtdien, 31. maijā, plkst. 19.00 Ceturtdien, 31. maijā, plkst. 19.30 1970–1980 gados no sabiedrības sa- Melburnas Latviešu organizāciju ap- ansambļa Trio Dali (vijolniece Vineta ņemtajiem ziedojumiem un ari aizde- vienības (MLOA) pilnsapulce Latvie- Sareika) koncerts Adelaide Town vumiem. šu Nama Mazajā zālē,3 Dickens Street Hall. http://www.musicaviva.com. Svētdien, 3. jūn., plkst. 10.00 Svēt- Elwood. au/whatson/international-concert- dienas rīts Dievam – The Wisdom Je- Sestdien, 2. jūn., plkst. 15.00 Kora At- season-2012/artists-touring/trio-dali sus grāmatas praktiska lietošana pie balsis mēģinājums Latviešu namā. Sestdien, 2. jūn., plkst. 13.30 Tāla- A. Blūmas, 43 Norman Cres., Norman Sestdien, 16. jūn., plkst. 19.00 Vaka- vas mazajā zālē, AL54.Kultūras dienu Park. riņas sveču gaismā DV mītnē, Zie- kopkora koncerta papildus mēģinā- Svētdien, 3. jūn., plkst. 15.00 Bērnu meļmelburnā. Iepriekšpieteikšanās jums. Papildus mēģinājumi sestdienās skoliņa Cepums Latviešu namā. Tu- nepieciešama līdz 14. jūnijam, zvanot ir jauna un vienreizēja iespēja piedalī- vāka informācija no Baibas Grīnber- I. Ziedarei 9787 5466, mob. 0409 355 ties Kultūras dienu kopkora koncertā, gas (0451 148 089). E-pasts: bagrii@ 532. tiem kas dzīvo ārpus pilsētas, vai arī inbox.lv Svētdien, 17. jūn., plkst. 12.00 Kino nevar piedalīties pirmdienas vai ce- Sestdien, 9. jūn., plkst. 12.00 Zolītes klubiņš Latviešu namā. Izrādes rīko turtdienas esošos jauktā un vīru kora pēcpusdiena Latviešu namā DV sarī- Latviešu nams. mēģinājumos. kojumā. Piedalīšanās $5. Sestdien, 16. jūn., plkst. 14.00 vaina- Otrdien, 12. jūn., plkst. 10.00 Brīv- Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze ga nolikšana Migrācijas muzeja pagal- ļaužu sanāksme Latviešu namā. Dažā- Svētdien, 3. jūn., plkst. 11.00 dievkal- mā pie baltiešu plāksnes, Kintore Ave, das nodarbības. Rīta tēja un pusdienas pojums ar dievgaldu Latviešu ciemā. Adelaidē. Īsas uzrunas un muzikāli $15. Kalpos prāv. Kolvins Makfersons. priekšnesumi. Sestdien, 16. jūn., plkst. 15.00 14. jū- Svētdien, 3. jūn., plkst. 14.00 diev- Svētdien, 17. jūn., plkst. 15.00 Baltie- nija atcere kopā ar igauņiem un lietu- kalpojums ar dievgaldu Trīsvienības šu padomes rīkotais Aizvesto piemi- viešiem Daugavas Vanagu sarīkojumā baznīcā, 22 Parliament Place, East ņas atceres akts Tālavas lielajā zālē. Latviešu namā. Piedalās BLB koris Melbourne. Kalpos prāv. Kolvins Runās bijušais Dienvidaustrālijas se- Beverīna. Makfersons. nators, vēsturnieks, rakstnieks un bal- tiešu likteņa ilggadīgais vērotājs Dr. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze Melburnas Sv. Krusta draudze Baden Teague. Kori Dziesmu laiva, Diakone Brigita Saiva. Māc. Dainis Markovskis. Daugava un igauņu korītis. Pēc akta Svētdien, 17. jūn., plkst. 11.30 diev- Svētdien, 3. jūn., plkst. 10.00 Diev- pieņemšana visiem dalībniekiem. kalpojums ar dievgaldu māc. Daiņa kalpojums. Markovska vadībā. Svētdien, 3. jūn., plkst. 11.30 (pēc Adelaides Sv. Pētera draudze dievkalpojuma) Draudzes mācītāja Svētdien, 3. jūn., plkst. 11.00 Trīsvie- Kanberā Daina Markovska referāts baznīcas nības svētki. Dievkalpojums ar diev- Kanberas latv. ev. lut. draudze zālē: Grēks pret Svēto Garu. galdu. Pirmdien, 11. jūn., plkst. 13.00 Aiz- Svētdien, 17. jūn., plkst. 15.00 Aizves- vesto piemiņas dievkalpojums Sv. Pē- Turpinājums 16. lpp. 16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā Sarīkojumi Fair iepirkšanās centram). Ieejot bib- viesnīcā Rados un Draugos. Vienrei- Turpinājums no 15. lpp liotēkā, sekot norādījumam uz Me- zēja iespēja tikties un klausīties An- eting Room A. Tautu sēru dienas pie- tras Cilinskas runu par filmu un kino Svētdien, 10. jūn., plkst. 10.00 Aiz- minēšana. mākslu Latvijā un pēc tam piedalīties vesto piemiņas dienas dievkalpojums. draudzīgās pārrunās. Antra Cilinska Svētdien, 17. jūn., plkst. 10.00 diev- ASV ir izcila Latvijas režisore, scenāriste, kalpojums draudzes vecākā vadībā. Sestdien, 9. jūn., plkst. 13.00 Doku- montāžas režisore un producente. mentāla filma par Aerodium Filadelfi- Sestdien, 2. jūn., plkst. 10.00 – 17.00 Pertā jas Brīvo latvju biedrībā. Tautas lietišķās mākslas darinājumu Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze Sestdien, 9. jūn., plkst. 14.30 Treniņš gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskais Māc. Gunis Balodis. un novusa turnīrs Filadelfijas Brīvo brīvdabas muzejā, Rīgā. Svētdien, 3. jūn., plkst. 10.30 Trīsvie- latvju biedrībā. Sestdien, 2. jūn., plkst. 16.00 Iļģu nības svētki. Dievkalpojums. Sestdien, 9. jūn., plkst. 18.00 Novusa koncerts Cēsu pils dārzā Cēsu lielajos Svētdien, 17. jūn., plkst. 10.30 Aiz- turnīra beigas, vakariņas un balle Fila- pilsētas svētkos – bērnu programma. vesto piemiņas dienas dievkalpojums. delfijas Brīvo latvju biedrībā. ($40 par Sestdien, 2. jūn., plkst. 17.30 Iļģu personu, $20 jauniešiem līdz 35 g.v, koncerts Vienības laukumā Cēsīs, Sidnejā bērniem zem 13 g.v. par velti). Cēsu lielajos pilsētas svētkos. Līdz 9. jūnijam Mākslinieka Jāņa Sestdien, 2. jūn., plkst. 18.00 Dzies- Supes izstāde Fairfield City Museum Vācijā mu un deju svētku ieskaņu koncerts – and Gallery – The Horsley Drive and Svētdien, 3. jūn., plkst. 10.00 diev- Latvijas Sieviešu un vīru koru salido- Oxford St, Smithfield. Izstāde atvērta kalpojums LCM telpās (ne Johannes!). jumā Ērgļu novada Meņģeļos. otrdien – sestdien, plkst. 10.00 – 16.00. Ievērot laiku! Sekos kopkora mēģinā- Sestdien, 2. jūn., plkst. 19.00 Dzies- Sestdien, 2. jūn., plkst. 14.00 jums. Svētdienas skolas nodarbības mu un deju svētku ieskaņu koncerts – ansambļa Trio Dali (vijolniece Vineta bērniem, pēc tam kafija, un, ja paņem- Cēsu pils parka estrādē Vidzemes Sareika) koncerts City Recital Hall sim līdz – kūkas (t.i, groziņi). Visi mīļi Dziesmu svētkos Angel Place. http://www.musicaviva. gaidīti. Sestdien, 2. jūn., Rīgas festivāla at- com.au/whatson/international- klāšanas koncerts Rīgas Domā. Skanēs concert-season-2012/artists-touring/ Zviedrijā Pētera Vaska un Arvo Perta kompozī- trio-dali Ceturtdien, 31. maijā, plkst. 18.00 – cijas Credo (Ticu) Valsts akadēmiskā Ceturtdien, 7. jūn., plkst. 12.00 saiets 20.00 Izdevniecība Max Ström un kora Latvija un Latvijas Nacionālā un draudzības pēcpusdiena DV namā. Katrineholms mākslas galerija aicina simfoniskā orķestra izpildījumā. Diri- Piektdien, 8. jūn., plkst. 12.00 Se- uz Intas Rukas foto izstādes un grāma- ģents Tenu Kaljuste. nioru saiets Latviešu namā. Pirmā tas atvēršanu Ängeln kultūras namā, Svētdien, 3. jūn., plkst. 10.00 – 17.00 daļā īsumā pieminēsim 14. jūnija lat- Djulögatan 27, Katrineholm. Tautas lietišķās mākslas darinājumu viešu tautas traģisko deportāciju un Sestdien, 2. jūn., plkst. 14.00 Nupat gadatirgus Brīvdabas muzejā, Rīgā. pakavēsimies atmiņās ar Latvijas TV nodibinātā Latviešu pensionāru ap- Trešdien, 6. jūn., plkst. 20.00 Rīgas raidījumu Tēvu Barikādes. Otrā daļā vienība ielūdz uz pavasara sanāksmi festivālā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā klau- skatīsimies raidījumu: Poruks – mūžī- ar referātu Igauņu namā, Wallingatan sītājus priecēs Latvijas Radio kora un gais pērļu zvejnieks, kur rāda skaistus 34, durvju kods 8591, Stokholma. Ru- pasaulē pieprasītā opertenora Alek- lauku skatus un dzīvi Poruka mājā. nās un rādīs bildes Madonas muzeja sandra Antoņenko sniegums prog- Pēc tam skatīsimies filmu par kāpostu kuratore Dace Zvirgzdiņa. Mūs iepa- rammā Krievu romantika, kurā ska- skābēšanu. zīstinās ar plašajiem muzeja fondiem, nēs Jurija Faļika, Valērija Gavriļina, Svētdien, 17. jūn., plkst. 14.00 bal- mērķiem un darbību, kā arī ar rakst- Georgija Sviridova un Artūra Maskata tiešu 14. junija piemiņas sarīkojums niekiem un mūziķiem, kas dzīvo vai ir dziesmas. Soliste Ieva Ezeriete, diri- Latviešu namā. Piemiņas runu teiks dzīvojuši Madonas apkaimē. Visi laip- ģents – Sigvards Kļava. Algimantas Taškūnas, OAM, Hono- ni gaidīti. Pie kafijas galda nogaršosim Piektdien, 8. jūn., plkst. 18.00 – 22.00 rary Research Professor, School of Madonas cepumus. Ārzemju latviešu kārtējais tikšanās Government, University of Tasmania. Ceturtdien, 7. jūn., varēsim kopā vakars PBLA pārstāvniecības birojā Sarīkojumu kuplinās lietuviešu un baudīt Jāņa Šipkēvica jr. un Reiņa Sē- Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5. igauņu kori un visu trīs tautību muzi- jāna (agrāk Cosmos) grupas INSTRU- Otrdien, 12. jūn., plkst. 20.00 Lat- kālie ansambļi. MENTI koncertu Stokholmā mūzikas vijas Koncertu organizētajā Rīgas klubā Debaser Medis. Pēc koncerta – festivāla koncertā Art-i-Shock. Nakts Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, ballīte ar DJ Kornēl Kovács! sirdspuksti Spīķeru koncertzālē klau- Svētā Jāņa baznīcā sītājus priecēs trīs jaunas, spožas mū- Prāv. Kolvins Makfersons. Latvijā ziķes, kas tikušas nominētas Lielajai Svētdien, 3. jūn., plkst. 10.00 Trīsvie- No 24. maija Māra Bišofa personāliz- mūzikas balvai 2010 kategorijā Par nības svētku dievkalpojums ar Svēto stāde Zīmējumu paraugstunda galerijā darbu ansamblī – čelliste Guna Ābo- Vakarēdienu. Istaba. ltiņa, sitaminstrumentāliste Elīna En- Svētdien, 17. jūn., plkst. 10.00 Aiz- Līdz 24. jūnijam Ģ. Eliasa Jelgavas dzele un pianiste Agnese Egliņa. vesto piemiņas dievkalpojums ar Svē- vēstures un mākslas muzejā būs ap- Sestdien, 16. jūn., plkst. 20.00 Iļģi ie- to Vakarēdienu. skatāma jau otrā Latvijas kultūrvēstu- līgos Jāņus Valmiermuižas pils parkā. risko novadu tautas lietišķās mākslas Svētdien, 17. jūn., plkst. 16.00 Rīgas Sidnejas latv. ev. lut. Vienības izstāde – šoreiz aptverot Zemgales no- Evanģēliskās draudzes dievkalpojums draudze vada tradīciju bagātību un piedaloties Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos Māc. Raimonds Sokolovskis. arī meistariem no Augšzemes. Izstādē prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni lūgti Svētdien, 10. jūn., plkst. 10.00 Tautas būs eksponēts 57 autoru 141 darbs no un aicināti! ■ sēru dienas dievkalpojums ar dievgal- Jelgavas, Jelgavas novada, Bauskas, du. Dobeles, Auces un Jaunjelgavas. Piektdien, 1. jūn., plkst. 19.00 Iļģu Zelta piekrastē konvcerts lieliem un maziem Pļaviņās Lata kurss Ceturtdien, 7. jūn., plkst. 13.00 Kār- pie Liepkalnu maizes ceptuves, Dau- Latvijas Bankas kurss 30. maijā. tējā baltiešu mēneša tikšanās Broadbe- gavas krastā. 1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss) ach Library, 61 Sunshine Boulevard, Piektdien, 1. jūn., plkst. 19.00 1 AUD = 0,5530 1 NZD = 0,4270 Mermaid Waters (iepretim Pacific ELJA50 piektdienas diskusiju vakars 1 GBP = 0,8790 1 USD = 0,5610