i VOL. LVI, No 3, ISSUE 262 56. GADAGĀJUMS, RUDENS 2010 AUTUMN 2010 3. (262) NUMURS Jaunā Gaita is a Latvian quarterly S A T U R S devoted to literature, the arts, and the discussion of ideas. 1 Māris Melgalvs 2 DZEJA – Juris Helds Editor-In-Chief: Rolfs Ekmanis 5 Maija Meirāne. Mēs atnākam aizmirstībā Phone/Fax: 928-204-9247 6 Juris Helds. Ko darīt? [email protected] [email protected] 11 Laima Bikše. Meteorologs darbā. 12 Uldis Briedis. Dziesmotā revolūcija 1990 Associate Editor: Juris Žagariņš 24 Eva Eglāja-Kristsone. Latvija un trimda [email protected] 31 Almantas Samalavičius. Proza Lietuvā Contributing Editors: Voldemārs Avens, 33 Vija Celmiņa. Skolas tāfelītes #3 Vita Gaiķe, Anita Liepiņa, Juris Silenieks, 34 Uldis Grasis. Kružių kalnas Juris Šlesers, Biruta Sūrmane, Linda Treija, 36 Lāsma Ģibiete. Laupītājs Kaupēns Lilita Zaļkalne 41 Aigars Bikše. Kapitālisma krīze Business Manager: Ingrīda Bulmane 43 Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija 23 Markland Drive 44 Sigita Daugule. Baltā grāmata Toronto, ON M9C 1M8 Canada Phone: 416-621-0898 45 Uldis Bērziņš. Nešķindiniet zeltu! Fax: 416-621-9717 VĒSTURE [email protected] 46 Rolfs Ekmanis. Radio Brīvā Eiropa – II JG home page: MŪZIKA http://zagarins.net/JG 50 Helēna Gintere. Pianists Streļājevs MĀKSLA 52 Linda Treija. Vijas Celmiņas izstāde Subscription rates Canada 53 Linda Treija. Par Sigitu Dauguli 1 year Can $39.- 54 Linda Treija. Par Laimu Bikši 2 years Can $76.- 55 KIBERKAMBARIS – Imigrācija Single issues $10.- 56 DAŽOS VĀRDOS – vg,bs,mb,jk,re Other countries 65 Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija 1 year US $39.- 66 Sigita Daugule. Logs 2 years US $76.- Single issues $10.- GRĀMATAS 69 Juris Silenieks. Dieva dzirnas JG is indexed in MLA (Modern 69 Juris Silenieks. Stāsti un nestāsti Language Association) International Bibliography and Latvijas Preses Hronika 71 Biruta Sūrmane. Ikstenas skatījums (Chronicle of Latvian Publications). 72 Astra Roze. Ar minimālisma pieskaņu 73 Voldemārs Avens. Edgars Krūmiņš Copyright 2008 by “Ceļinieks” Chairman of the Board 74 Jānis Krēsliņš Sr. Baltvācieši un Vācija Guntis Liepiņš Box 21131,150 First St. 76 Berlīnes mūra apgleznotāji 1984 Orangeville, ON L9W 4S7 IN THIS ISSUE – jž Canada Ilmāra Rumpētera vāks Printed by Greenwood Tamad Ltd Toronto, Canada Datormaketētājs Juris Žagariņš Canada Post Cust. # 02242052 Pretējā lpp. Jura Žagariņa foto Agreement # 40012507 ISSN 0448-9179 JG pateicas par PBLA KF atbalstu iii JURIS HELDS

* * * Dzeja atmirst no pasaules vecās, tai paklanās kurmja kungs, un bezmiega ieliņā kādā pustumsā aizsmēķē Jungs... It kā aicina apstāties mazliet, ko spārnoto zirdziņu dzīt... lai pusvārds kaut atvelk elpu un klusi atlaižas rīts Dzeja atmirst no pasaules vecās, senā, slepenā kaislība gaist... un tomēr, tās sātana ogles, nedziest un Visumā kaist.

* * * Vienas dvēseles Siāmas dvīņi... it kā nātres atmiņā dzeļ, un es zinu, pār aizmūžiem arī kāds zirneklis tiltu ceļ Un lai kur tu neesot esi, kā ledū slēgts ķiršu zars, mana ēna atradīs tevi, tu teici, ka ēna ir gars... Un starp bezgala tālām dzīvēm, svešiem ļaudīm, kas garām klīst, atver logu aiz kura mēs esam, un Siāmas lietus kur līst...

* * * Valša pulkstenis laidās pār torņiem, Alvas zaldātiņ, kur tava sirds? Vai to nozaga Rīta zvaigzne, un bija tik viegli mirt?

Valša pulkstenis laidās pār torņiem, kaut kas tik savādi mirdz... Alvas zaldātiņ, mosties, mosties, Rīta zvaigznē jau tava sirds

2 Baložu Kara lauki sen aizauguši, seržanta un baložu pasts vairs nav, tā seržanta vēstule... atraitnei aizšauta būs, bet pats viņš ar spītīgu roku vēl raksta, un dūjas jau zin savu ceļu, tikai pa retam no tām kāda krīt, un, kad roka vairs nejūt neko, nepateiktais ir – lidojiet, lidojiet...

Liriskais Nāks mana ziema, svešā, izredzētā, bestiārijs un Zemapziņas dārzu citi sniegi skars, un baltā pūce baltās vārsmas medīs, un viņas laupījumam arī būs kāds svars Nāks mana ziema, svešā, izredzētā, un vēja suņi vēl pa naktīm ars, bet citi sniegi visu aizputinās, un manā zvērnīcā būs svētvakars... Nāks mana ziema, svešā, izredzētā, un ledus saknes upē dziļāk ies, un pāri dzīvei, sen jau pārlasītai, tik Kaķu laipa mazliet šūposies

Bērnība: Es zinu kā tevi sauc, bet nezinu kas tu esi, pateiktais un nezinu kāpēc apstājos lapeglei un tevī tik ilgi skatos, es nezinu kāpēc tas tā, bet man par tevi ir bail, un pēc negaisa nakts es skrienu pie tevis un apstājos samulsis, priecīgs, tas negaiss ir prom, bet tavos zaros... tāds maigums... es nezinu, nezinu, kas tu esi

3 Argentum Kad sudrabs atklāja Argentīnu, es krodziņā dzēru vilkogu vīnu... tad pēkšņi kā sieviete – putns nez no kurienes atlaidās Mata Hari... – Es, protams, te nejauši esmu, bet dzirdu kā auspūcīte, tev sirsniņa svilpo par Argentīnu... – Tas tikai tādēļ, ka dienu un nakti visi pulksteņi rāda „Argentum”, tik tādēļ es dzeru vilkogu vīnu, un tici, mīļā, bez sudraba smīna, tas tikai par Tevi... un Argentīnu...

* * * Kaķa zvaniņi uz tavām krūtīm starp sapni un nomodu skan, un, liekas, vēl Viduslaikos tos izdevās saklausīt man...

It kā Svētās nakts gaismiņa blāva tevī caur aizmūžiem spīd, un atkal tik bezdievīgi tā projām no manis slīd...

Kaķa zvaniņi uz tavām krūtīm ir ar tik dīvainu varu, un es zinu, ka zaudējis esmu tev šo simtgadu karu

Zirgu svētdiena Zirgu svētdienā neveriet baznīcas durvis, bet, to nakti pirms rīta vēja, sagrieziet sēru lentēs... un tad dodieties zirgu ceļā gadu tūkstošus atpakaļ, pa laikam iejūgti triumfa ratos, pa laikam pie pātagas pierodot, bet zinot – ka it nekad netiksiet līdz viņu savvaļas trīsām – Zirgu svētdienu pieminiet, pieminiet...

4 Maija Meirāne Šajā un nākošajā tikšanās reizē radās iespēja iepazīt autoru kā dramaturgu. MĒS ATNĀKAM Jura Helda dzīve sākusies 1942. gadā Jelga- * vā, tēva/aktiera Jāņa Ķikuļa ģimenē. Tēvs spē- AIZMIRSTĪBĀ lē Jelgavas Drāmas teātrī un Valmieras Drā- Ar Jura Helda dzeju mani satuvināja viņa sir- mas teātrī. Paša saindēšanās ar teātri turpi- reālistiski redzīgā acs un kā viņš liek iedves- nās, līdz 18 gadu vecumā Jurim piešķir lomu mai plaiksnīt ārpus vārdkopu nobrāztām ro- Valmieras teātra trupā. Drīz seko studijas Te- bežām. Ar katru jaunu dzejoļu krājumu pie- ātra fakultātē Latvijas Valsts konservatorijas teicas citādas, vēl nenovalkātas metaforas ar aktieru kursā, ko viņš beidz 1970. gadā. Gal- vizuālam asociācijām. venokārt spēlējot raksturlomas, pavisam 30 gadi ir dzīvoti teātrim. Kā pretstats ir šodie- Sapņa un īstenības saaudumi gan dzejā, gan na, kad dzejniekam un dramaturgam jābūt dramaturģijā izvirza viņu pie šobrīd ievēro- dežurantam Valmieras teātrī. jamākiem mūsu postmodernās literatūras autoriem. 1990. gadā Heldam rodas nopietnas dom- starpības par kāda vietējā Valmieras režisora Viņa debija notiek Literatūrā un Mākslā kārtējo klasiskas lugas politisko modernizā- (1967.29.VII) un pēc tam jauno dzejnieku ciju. Viņš teātri pamet un pievienojas Vides krājumā Acis (1973). Helda pirmajai grāma- Aizsardzības kluba (VAK) un Latvijas Nacio- tai Naktsputna testaments (1977) ar dažu nālās neatkarības kustības (LNNK) dalībnieku gadu atstarpēm seko Sirmās atslēgas (1980), lokam. Kompartijas komiteja viņu Atmodas Atmiņas lauskas (1987), Absinta laiks (1994), sākuma laikā uzskata par bīstamāko Valmie- Uz aizmūžiem (2000), Lombards (2003) un ras dumpinieku. ...viņš ģērbās baltā kreklā Septiņi putni pār ceturtdienu (2007). ar acīs krītošu sarkanbaltsarkanu karodziņu krūšu kreisajā pusē. Šādā izskatā viņš staigā- Lasot Helda dzeju, radās impulss tikties ar ja ne vien pa Valmieru, bet arī pa okupan- autoru personīgi. Zināju, ka viņš mīt Valmie- tu pārpludināto Rīgu, veda LNNK sākotnējo rā, un uz turieni nokļūt 2008.8.VIII izdodas, garu no Arkādijas uz Valmieru... Juris jopro- kad nule pabeigtajā Novadpētniecības mu- jām ir nesamierināms nacionālists un antiko- zejā atklāja PLMA – diasporas mākslas izstā- munists, bet pēc dabas romantiķis – tā lieci- di. Helds ieradās ar septiņiem putniem... un na Ēriks Vēbers.1 pavisam drīz vien sarunās par sirreālistiem Chirico, André Bretonu un Dali ienāca šodie- Helds nav tikai dzejnieks, bet daudzkārtēji nas teātris ar eksistenciālo domu risinājumu. godalgots dramaturgs. Viņa viencēlieni jau kopš Atmodas laika iznāk žurnālos un ma- zajos izdevumos. To laiku novatoriskais mē- * Dzejrinda no Jura Helda krājuma Septiņi putni nešraksts Avots 1988. gada februārī ievieto pār ceturtdienu (2007). Helda farsu / absurdo drāmu Aplausi mušām, Juris Helds sarakstītu jau pirms desmit gadiem. Zīmīga saikne, pateicoties mūsu literātei un lugas tulkotājai Skaidrītei Rubenei, veidojas 1991. gadā ar amerikāņu eksperimentālo Hard- back teātra grupu Berklejā (Berkeley), Kali- fornijā, kas lugu izrāda. Ievadam Skaidrīte Rubene iepazīstina skatītājus ar latviešu po- litisko teātri: No vienas puses luga ir asprā- tīga satīra, kas dursta stagnācijas laika varas personu pretenzijas, no otras, desmit gadus pirms notikuma, autors pareģo Atmodas kustības sākšanos.2 Kopš tā laika Helds ir jau 11 lugu autors. Dramaturgu ģildes un Nacio- nālo lugu konkursos balvas ieguvusi Noma- les bildīte (publicēta Teātra Vēstnesī, 2002), izrādīta Valmieras teātra Mazajā zālē; Mig- las bērni (Teātra Vēstnesis, 2004) – 1. god- alga Nacionālo lugu konkursā; Lūcijas diena – balva Nacionālo lugu konkursā; Pēdējais vilks – galvenā balva viencēlienu jomā.

5 Nesenā vēstulē, runājot par dzeju, Juris lie- Juris Helds cina: dzeja man, savā ziņā, ir tāda kā dažu dzirksteļu medības tumsā – tās dzirksteles nemaz vēl neredzot. Bet uz jautājumu, kā KO DARĪT? ar drāmu? – skan atbilde: Žurnāls „Teātra Vēstnesis” lugas vairs nepublicē. Kur atrast Gandrīz neticams stāsts izdevējus? Autoram joprojām tuva ir tau- tas spīta balss un smeldz šodienas egoisma Ritas Laimas Bērziņas zīmējumi aizēnotais skata aklums. Piedāvājot Jaunajai Gaitai pēdējo lugu par „gandrīz neticamo Personas stāstu” Ko darīt?3 – viņš saka: šī groteska VLADIMIRS – vēsturiski mitoloģiska persona radusies no mūsdienu „apburtās” situācijas SOLOVEJS RAZBOIŅIKS – pārlaicīgs Latvijā. Viss atgriežas mūžīgā aplī – Ko da- brīvdomātājs rīt? BAIBA BRUTO – radio un TV reportiere Tiecoties pēc pazudušām vērtībām, viņš liek KRISTS – TV reportieris mums caur eksistenciāli bezjēdzīgiem tēliem KOMISĀRS HAUZERS ielūkoties sevī – Un tomēr šeit, / šajā sadru- LIENA – zemniece pušā laikā, ir oāze kāda, kur vienam būt.4 PĒTERIS – viņas vīrs IVANS – viņu kaimiņš ĻUBA – bezdarbniece ZIČKA, SPIČKA – jauni cilvēki bez noteiktas 1. Ērika Vēbera ievadvārdi Helda lugas Kirhenšteina auklējums pirmpublikācijai (Tēvzemei nodarbošanās un Brīvībai 1995). Skat. Edgara Lāma eseju krājumā Latviešu dzejnieku portreti. Robežu 1. skats šķērsotāji, robežu sargi (Zinātne, 2007). Pievakare kādā lauku sētā 2. Lugas Aplausi mušām angliskais variants. LIENA: Ko tu tur buries pa tumsu, met Skat. Jura Helda izlasi Viencēlieni. (Tukums: mieru! Atauga,1991). PĒTERIS: Nekā nesaprotu, nekad tā nav bijis, 3. Virsraksts ņemts no pivotālās 1902. gada Ļeņina nu kā tā var samesties... publikācijas Čto delat? (Ko darīt?), kas nosprauda LIENA: Grožus vajag kārtīgi salikt, nevis no- boļševiku kustības virzienu. Lugā „augšāmcēlies” sviest, kur pagadās. Ļeņins mēģina iejaukties arī šodienas Latvijas nedienās. PĒTERIS: Kā tad, gudriniece, te pats velns neko nesapratīs, kā tas tā... 4. Juris Helds. Absinta laiks (Rīga: Artava, 1994). nesaprotu. LIENA: Jā, vecāmāte teiktu, ka tur lietuvēns jakarējies, un tad tikai palēnām... PĒTERIS: Eh, ieslēdz to rādiņu labāk, lai zin, kas pasaulē notiek. (Liena ieslēdz radio) ...Ārzemju ziņas. Kā ziņo aģentūra Sī-Bī- Ai, Rietumāfrikas centrālajā daļā sākusi izplatīties pagaidām nezināma slimība, kas uzliesmojusi savvaļas dzīvnieku rezervātos un tiek kodēta kā „degunradžu gripa”. Tās izcelsmes veids pagaidām nav noskaidrots, tomēr Starptautiskā Antigripas Savienība, ņemot vērā stāvokļa nopietnību, rekomen- dē Kasavuhu provincē izsludināt ārkārtas stāvokli, slēgt skolas un ierobežot satik- smi. Jūs klausījāties pēdējās ziņas, kopā ar jums studijā biju es, Baiba Bruto, uz sadzirdēšanos. (Liena izslēdz radio) PĒTERIS: Tā, tik tālu nu esam tikuši, tikai de- gunradži vēl trūkst. LIENA: Liecies mierā, kur mēs – un kur Āfrika.

6 PĒTERIS: Jā, jā, gudriniece. IVANS: Tomēr, drošības labad, ieņemsim LIENA: Labāk aizej uz kūti, apskaties... vienu... PĒTERIS: Kas tad tur ko skatīt? LIENA: Jā, var jau būt, tiešām... LIENA: Raibīti apskaties, tāda savāda likās, IVANS: Tas ir vislabākais antigripīns, simts tāda kā apsarmojusi... gadus neslimosi, uz tavu veselību! PĒTERIS: Ej nu ej, apsarmojusi... nevar būt... LIENA: Tas gan – uz veselību! LIENA: Aizej gan, neesi slinks, pasaki kādu IVANS: Tu tici vai netici, bet es to vellu sapnī vārdiņu. redzēju. PĒTERIS: Liecies mierā, vai es kāds vārdotājs LIENA: Ko tad? esmu. IVANS: To pašu... degunradzi. LIENA: Esi jau esi! Kā tad melnītim toreiz – LIENA: Ej nu... kaut ko iebuldurēji ausī, un tika uz kājām. IVANS: Krustu metu – redzēju! Un kā vēl PĒTERIS: Nu, aprunājos ar zirdziņu, kā tad – saproti, stāv šis ielas vidū un nekust ne citādi... no vietas. Satiksme apstājusies, cilvēki kā LIENA: Pagaidi, man likās – klauvēja kāds... nolēmēti – nezina, ko iesākt, baidās... solis (pauze) uz priekšu, divi atpakaļ... es arī tā kā gribēju PĒTERIS: Ko grabinies, nāc iekšā! (Ienāk tuvāk tikt, bet nekā... un tad es pamodos. Ivans) Nu, vai nav ērmīgs sapnis? IVANS: Labu rītu... oi, nu jau drīz vakars būs. LIENA: Nē, nē, tas nav uz labu... (ienāk Pēteris) LIENA: Labvakar, labvakar... IVANS: Nu, kā ir? IVANS: Ko tādi satraukti esat? PĒTERIS: Neko nesaprotu, skatās ar tādām LIENA: Tu jau radio neklausies. acīm... IVANS: Klausos gan kādreiz, bet kas tad noti- IVANS: Kā tad? cis, revolūcija, vai? PĒTERIS: Tā, it kā viņai kaut kā žēl būtu, tā LIENA: Nemaz nesmej! Vai nejūti, kāds gaiss savādi palika (pauze) visapkārt? Un te tev nu bija – kaut kāda de- gunradžu gripa parādījusies. LIENA: Un Ivans vēl tādu sapni redzējis. IVANS: Lienīt, mīļā, nu kādi degunradži, kas PĒTERIS: Tikai nesaki nu, ka to Āfrikas zvēru to atkal sapūtis, mēs te esam kā Dieva ausī? redzēji. PĒTERIS: Šoreiz nopietni gan... Redzi, Āfrikā IVANS: Redzēju gan, brālīt. jau ārkārtas situācija, satiksmi PĒTERIS: Un ko tad šis? kontrolē, skolas slēgtas, joki mazi. IVANS: Šis neko, stāv kā piemineklis un IVANS: Vai nu tik traki būs. piketē. LIENA: Uz visu jābūt gataviem. PĒTERIS: Kas piketē? Nu, Vaņa, tu jau atkal... PĒTERIS: Es aiziešu uz kūti, jāapskatās IVANS: Ko – atkal! Ka tev saku – stāv ielas tomēr... vidū, bet mašīnas kā bailīgas pelītes pazūd, LIENA: Ko tad stāvi un prāto stundām, un tā nezvēra rags kā turku zobens pret ej! (Pēteris prom) Kaut nu mums paietu debesīm, un kaklā tam lozungs: – Nāks arī garām... mūsu laiks! – IVANS: Kas tad nu, ko tu, kaimiņien? PĒTERIS: Je dritvai kociņ! LIENA: Nezinu, prāts nemierīgs, neko nevar LIENA: Tas nav uz labu, tas nav uz labu, atce- darīt. Un kas tev, atkal pohmeļkas1? raties – Bībelē antikrists... arī tāds pat zvērs vien ir... Vai tad tā nav? IVANS: Dievišķīgas pohmeļkas, Lienīt, esi cil- vēks, saproti taču, vecā mani atkal uz mežu PĒTERIS: Ej gulēt labāk, mēs par abiem ar to dzen, it kā mājā vairs malkas nebūtu... un zvēru kaut kā tiksim galā. vispār – man ir jāsalāpās, citādi – kas es par LIENA: Kā tad, ka tiksiet – līdz nākamajām strādnieku. pohmeļkām LIENA: Tad salāpies ar, Ivanuška, ko lai dara... (Negaidot parādās TV zvaigzne Baiba Bruto, bet kur tas manējais tik ilgi... istaba kļūst gaišāka) IVANS: Kurta ilgi, nupat kā durvis aizvēra. BAIBA: Labvakar, mīļie tautieši! Vai ciemiņus LIENA: Bet liekas, jau kur tas laiks. gaidījāt? IVANS: Nu, nu... vai tik tev arī nav tādas ma- LIENA: Jēzus Marija! Baibiņa... kā no zas pohmeļkas? Kā tad ir? debesīm! LIENA: Nemuļķojies. BAIBA: Jā, saimniecīt, televīzija tās pašas de- besis vien ir. Esmu jūsu pusē, jāredz, kā tau- ta dzīvo, kā strādā un lustējas... piedodiet, 1. pohmeļkas - paģiras ka tik vēlu tā ielaužamies, visur jāpaspēj...

7 LIENA: Lūdzu, lūdzu... vai, piedodiet, mēs IVANS: Kāpēc prezervatīvi... velti naudu te tā, mūsu kaimiņš ienāca, Ivanuška poh... šķiest... piedodiet, mēs te tā mazliet. BAIBA: Tāds ir rīkojums no augšas, jābūt to- BAIBA: Ļoti patīkami – Baiba Bruto. tālai aizsardzībai, tagad izmēģināsim tikai IVANS: Ehē... bet pirtiņā tomēr „neto”... pa- aizsargmaskas, es paķēru šo to līdzi, un jokoju, piedodiet... nobildēsimies. LIENA: Neņemiet ļaunā, nu gatavais mužiks! LIENA: Un tas būs avīzē? IVANS: Es cienu televīziju! Un tas jūsu BAIBA: Gan avīzē, gan televīzijā raidījumā „Supermopsis” – nu, super! „Degunradžu gripai – nē!” Esiet tik mīļi, nolieciet galviņas... (Baiba uzvelk visiem BAIBA: Ā, jūs domājat izklaides programmu aizsargmaskas) Brīnišķīgi, tagad es jūs no- „Supertopsis”? bildēšu, sakiet „čīz”... ak, tā, piedodiet, var IVANS: Jā, jā, to pašu... nu, kā mēs arī paklusēt. Saimniecīt, jūs, lūdzu, pa vidu, smējāmies. bet kungi katrs savā pusītē... Tā, lieliski! Un BAIBA: Paldies par izpratni, Ivan... vēlreizīt, un šīs pusītes, un vēlreizīt – no tās IVANS: Fjodorovičs. pusītes... elpot varat brīvi? Ko jūs tur žesti- BAIBA: Paldies, Ivan Fjodorovič! Bet kur tad kulējat, es neko nesaprotu, raidiet noteiktus mājas tēvs? signālus! LIENA: Tepat jau ir. LIENA: (norauj masku) Elpas trūkst, nevaru... BAIBA: Vai, piedodiet! Es ar tā kā akla vista! BAIBA: Nevarat? Pāris minūtes nevarat iztu- rēt? Jāiztur! Vajag sevi disciplinēt! Āfrikas PĒTERIS: Labvakar, priecājos, Pēteris... (pau- gripa nejoko... ze) Mēs jūs nesen pa radio dzirdējām, bet jūs jau šeit. IVANS: Neuztraucieties, tiksim galā, lūk, mūsu vārdotājs palīdzēs, katru lapiņu da- BAIBA: Vakara ziņas ierakstām no rīta, bet būs uz kājām! rīta ziņas dažkārt pat naktī, visādi iet. BAIBA: Mīļie draugi, jūs neizprotat situācijas PĒTERIS: Protams, es saprotu. nopietnību, Āfrikas gripa skar vispirms tieši BAIBA: Radio, radio... (pauze) Nu, tad jau jūs dzīvniekus, un jau no rītdienas, no pulksten esat informēti, zināt, kas pasaulē notiek. 23.50 sākas sanitārā komandantstunda līdz LIENA: Cik nu zinām, cik nezinām... (pauze) 23.45 nākamajā dienā. Šajā laikā būs aiz- bet sakiet, lūdzu, tā Āfrikas gripa, vai tas ir liegta jebkāda komunikācija ar mājlopiem bīstami? Tālu jau gan, bet tomēr, ka tik līdz un mājdzīvniekiem. mums vēl neatnāk. LIENA: Apžēliņ! Kā tad tā, nevar tak lopiņus BAIBA: Diemžēl tā ir globāla problēma... ir badā mērdēt! bijuši daži dīvaini saslimšanas gadījumi, BAIBA: Neko darīt, likums ir bargs, bet tas ir bet – jāprot mobilizēties, un neviena valsts likums. nedrīkst ignorēt Starptautiskās Antigripas PĒTERIS: Pie velna tādus likumus! Savienības jeb SAS direktīvas. IVANS: Kas par komandantstundu, nav taču PĒTERIS: Kādas direktīvas, ko viņi grib? kara laiks! BAIBA: Tie nav „viņi”, tā ir Starptautiskā LIENA: Ak, Dievs, ko nu iesāksim, ko darīt? Antigripas Savienība, kuras izdotie rīkojumi BAIBA: Nevajag uztraukties, savaldieties, do- mums ir obligāti. mājiet gaišas domas, valkājiet gaišas drēbes, LIENA: Obligāti... bet mēs arī esam cilvēki, atpūtas parkā var veco ļaužu rotaļās iet... kas ar zemniekiem būs? bet lopiņi tā kā tā būs jālikvidē. BAIBA: Profilaksei ieteicams lietot aizsarg- PĒTERIS: Kā tā – jālikvidē, kāpēc? maskas, bet dienvidvēja laikā – obligāti. BAIBA: Visi mājlopi, kas līdz Lielajiem IVANS: Tagad ir ziemeļvējš, es kā makšķer- Zvaniem nebūs vakcinēti pret Āfrikas gripu – nieks to labi zinu. tiks likvidēti! BAIBA: Arī uz makšķerniekiem tas attiecas, LIENA: Līdz kādiem zvaniem... kur tad zva- Ivan Fjodorovič, un sakarā ar mūsu laika nīs? Mēs neko nezinām, mūsu mazajā avīzī- apstākļiem, ar tām siltajām ziemām, vīrusi tē nekas nebija teikts... izplatās ļoti ātri. BAIBA: Nezināšana neatbrīvo no atbildības. IVANS: Bet nekādu aizsargmasku mums Visā republikā noteiktā laikā sāks skanēt nav... lielie Laidara zvani, un tā tiks iezvanīts māj- BAIBA: Viss būs, neuztraucieties... gan vakci- lopu likvidācijas sākums. nācija, gan aizsargmaskas. Drīz sāksies lielie LIENA: Dievs augstais! Apkaušana... ar zva- pretgripas manevri, un to laikā visiem tiks niem. Kas te notiek? Ko tad darīt, bez lopi- izdalītas aizsargmaskas un prezervatīvi. ņiem mēs nevaram, saprotiet taču, nekādi

8 nevaram... nē, tad jau labāk uzreiz cilpu LIENA: Prom viņu, prom! Tālāk no mājām, kaklā un miers! tālāk no bērniem un lopiņiem... tālāk no vi- IVANS: Lienīt, tā nevajag, ko tu... nu, pa- siem mums... melnais kraukli, mans draugs sēdēsim, padomāsim mazliet, nevajag tā un brāli, es lūdzu, es tevi lūdzu, aiznes šo uzreiz... nedienu prom! (tumsa) Prom, prom! BAIBA: Agrāk vajadzēja domāt, tagad par vēlu. 2. skats IVANS: Pagaidi, mīļā, ko tu tā uzreiz – likvi- BAIBA: (avanscēna) Nu nē, tā es to lietu dēt. Toreiz, kad kolhozos dzina, jau visu at- neatstāšu, par tādiem gājieniem krievu ņēma un tagad atkal? Kur tad taisnība ir? laikā iesēdinātu. Nekas, tagad arī tiksim BAIBA: Ko jūs te par taisnību dziedat, vai es galā. (Baiba paņem mobilo) Hallo... komi- kāda taisnības turētāja? Ejiet, prasiet, ņe- sārs Hauzers? Jā, es tā esmu, jā, vēl dzīva... miet to taisnību, ne figa jums nesanāks, tā- nemaz nesmejieties, kad tevi piesien pie pēc labāk paši to izdariet, vismaz kāds gaļas krēsla un vēl galvā uzmauc aizsargmasku, gabals būs mājā, bet citādi tukšā paliksiet tad smiekli nenāk... (pauze) Jā, divi apdzē- un viss. rušies mužiki un kāda nojūgusies vecene. LIENA: Jūs gribat teikt... lai mēs paši tos Neglābjami slima vieta. Par mājlopu likvidē- nokaujam? šanu pat dzirdēt negrib. Ko darīt? Steidzami sūtiet likvidatorus, bet to kompāniju – iz- BAIBA: Bet kā tad citādi? Tā kā tā atnāks, meklēšanas komisijai! Nekavējoties! Tieši paņems un aizvedīs, bet, ja jums nav dū- tā, komisār, ar televīziju nekādi joki nebūs! šas – varu palīdzēt, es tajos laikos strādāju Tieši tā, komisār! (Izslēdz mobilo) Visur gaļas kombinātā pie atskaldīšanas, un, kad atkal anarhija... (pauze) Anarhist, anarhist, veči bija apdzērušies, bieži vien nācās izpa- nedod Dievs mums miegā krist... Kur es līdzēt... protams, tas nav nekāds sieviešu to esmu dzirdējusi? Kas pateiks? Neviens, darbs... Ielejiet man kaut ko... jāiestiprinās neviens... tomēr. (Baiba prom. Tumsa) LIENA: Jāiestiprinās? BAIBA: Un kas tad ir? Negribat sadzert ar mani? Es vēlos tikai palīdzēt. Jūs nemaz, 3. skats vecīši, nezināt, kādās mokās lopiņi mirst no Komisārs un Liena tās Āfrikas gripas. (pauze) Tur, kur kādreiz KOMISĀRS: (Ar akordeonu. Uzsāk kādreiz ganījās zelta antilopes, tagad jau balo kauli populāro masu dziesmu „Urālu pīlādzītis”) līdz apvārsnim. Ой, рябина кудрявая, белые цветы, ой, IVANS: Ko jūs paniku ceļat? Vai kāds te ir рябина, рябинушка, что сгруснула ты...2 saslimis vai nomiris? Skaista dziesma... „Pīlādzītis”. Jūsu pusē to BAIBA: Un, ja kāds no jums atstieps kājas, droši vien arī zina? (pauze) Eh, es labprātāk kur meklēsiet vainīgo? Vai es nebrīdināju ar jums patērzētu kādā kafejnīcā vai resto- jūs, Latgales aitas! Ielej vēl vienu, un es eju rānā, bet – jūs jau paši sevi nostādāt tādā izpildīt savu starptautisko pienākumu jūsu situācijā. pašu dzīvības labad! LIENA: Kādā situācijā? PĒTERIS: Nekur jūs neiesiet, jums nav tiesību! KOMISĀRS: Tas nepatīkamais atgadījums ar Es savā mājā esmu saimnieks un citiem nav televīzijas žurnālisti... miesas bojājumi, mo- nekāda teikšana. rālais šoks... tā ir nopietna lieta, viņa grib BAIBA: Mums visur ir teikšana, dod šurp jūs iesūdzēt tiesā. savu tuteni, ātrāk! LIENA: Par ko? Vai tāpēc, ka neļāvām viņai LIENA: Nelaidiet viņu, nelaidiet! (Ivans negai- slaktiņu sarīkot, un mums citādi rīkoties ne- dot uzvelk Baibai aizsargmasku) bija iespējams... BAIBA: (pretojoties) Ko jūs darāt, dullie! Aiz KOMISĀRS: Ja būtu kāds slaktiņš noticis, tad restēm gribat nonākt? Debīlie auni! arī varētu runāt, bet tagad visi fakti pret LIENA: Piesieniet to trako un aizbāziet muti jums... un tas ir ļoti nopietni, jūs saprotat vienreiz! mani? BAIBA: Nu, to jūs nožēlosit, brālīši, es jūs vi- LIENA: Saprotu, komisāra kungs. sus tā izdrāzīšu, ka nožēlosiet to dienu, kad KOMISĀRS: Priecājos, bet – sakiet labāk pasaulē nācāt! Tūlīt atsieniet mani! „biedri komisār”. Zinu, ka tas izklausās vec- IVANS: Nomierinies un gaidi degunradžus, modīgi, toties – kāds apvārsnis paveras! esot jau manīti pie Lietuvas robežas. LIENA: Jā, biedri komisār. BAIBA: Ak tu vēl ņirgāsies, āpsi! Einuks tu KOMISĀRS: Jūs taču negribētu, lai mēs jūs būsi jau rīt uz brokastlaiku, un pats savus izprecinām kādam sultānam, vai ne? pautus dabūsi apēst! 2. Pīlādzi, pīlādzīti, kam tu tā noskumi?...

9 LIENA: Biedrs komisārs mūs atkal grib iebai- KOMISĀRS: Piedodiet, bet mēs esam Eiropas dīt? Viss atkal atkārtojas... Savienībā! KOMISĀRS: Ar zemnieciņiem vienmēr ir prob- VLADIMIRS: Ha! Meža cūkas pēcpusē jūs esat lēmas – tagad arī savus lopiņus aiz ragiem ar visām savienībām! Sociālā agonija no tur un nelaidīs vaļā, kamēr tas Āfrikas vīruss Balkāniem līdz Pirenejiem! Homoseksuāļu mūs kapā iedzīs! manifestācijas un narkomānu patvaļa – tā ir LIENA: Ko jūs gribat, komisāra kungs... garīgā krīze visā Eiropā! KOMISĀRS: Biedri komisār! KOMISĀRS: Pa kuru laiku jūs tikāt pie tādas informācijas? LIENA: Piedodiet – biedri komisār... VLADIMIRS: Drošāk, drošāk, sakiet vien – KOMISĀRS: Mēs jums piedāvāsim tādu kā Vladimir Iļjič, tā būs neitrālāk, vai ne? sadarbības līgumu, un – nekāda tiesas pro- cesa nebūs... KOMISĀRS: Jā, tā būs ne... ne-it-rā-lāk... LIENA: Nevajag man neko piedāvāt, lai VLADIMIRS: Ļoti labi, un pa zilbītei mācīsi- tiesājas. mies visu no jauna, eirokomisār... KOMISĀRS: Beidziet te tēlot varonīgo parti- KOMISĀRS: Eirokomisārs Hauzers (pauze) zāni! Tuvējos austrumos cilvēki jau aizgājuši VLADIMIRS: Varbūt Kaspars Hauzers3 nebija uz viņpasauli. Var gadīties, ka būs jāizkauj kāds no jūsējiem? ļoti daudz, tikai – bez lieka trokšņa, pa pa- KOMISĀRS: Nē... Nedomāju vis... gastiem, paklusām, ko darīt, tāds laiks. VLADIMIRS: Visus eirohauzerus nāksies pār- LIENA: Un jūs to gribat ar mūsu rokām izda- audzināt, un jūs būsit mūsu jaunās pedago- rīt, lai pašiem nav jāsmērējas. ģijas pionieris. KOMISĀRS: Izbeidziet! Jūs neizprotat KOMISĀRS: Lūdzu, nevajag mani pāraudzināt, situāciju. es centīšos. LIENA: Kādreiz tie nokautie lopiņi atnāks VLADIMIRS: Esat jau pārcenties! Būdams eiro- sapnī un skatīsies acīs, ko tad jūs teiksit, komisārs un Vēja biznesa regulators, jūs vēl biedri komisār? Vai dzirdat, kad ar jums uzņematies lauksaimniecības pārvaldnieka runā? lomu! KOMISĀRS: Nē, nedzirdu un negribu dzirdēt! KOMISĀRS: Bet ko darīt, Vladimir Iļjič, mēs Pazūdiet! (Liena prom) Velna būšana, ir gan esam krīzes apstākļos, tie Āfrikas degunra- suņa darbs! dži ir jau pie Lietuvas robežām... nu, tas tā – tēlaini izsakoties. (Negaidot parādās Vladimirs, ļoti harizmā- VLADIMIRS: Bet izsakoties skaidri un gaiši – tiska persona) jūs vajadzētu nodot tribunālam par panikas VLADIMIRS: Atkal viņi nezina, ko darīt! Solis celšanu! uz priekšu – divi atpakaļ, un ne no vietas! KOMISĀRS: Bet Āfrikas gripa vispirms izplatās KOMISĀRS: Ei, ei! Kā jūs te iekļuvāt, kas jūs starp dzīvniekiem... esat? VLADIMIRS: Primitīvi spriežat, komisār VLADIMIRS: Kas es esmu? Ahā! Nu tad at- Hauzer! Tieši tādā bīstamā situācijā jāpie- ļaujiet vaicāt, cienītais kungs, kāda atzīme ņem likteņa izaicinājums un tas jāpārvērš jums bija vēsturē? par labu ieroci! Un tāpēc degunradža attēls KOMISĀRS: Lieciet vēsturi mierā! Kur jūsu var kļūt par vitalitātes simbolu visplašāka- caurlaide! jām tautas masām! VLADIMIRS: Kāda caurlaide? Man vēstures KOMISĀRS: Tas neies cauri, to nesapratīs, pie mums nav pieraduši pie tik straujiem pa- durvis vienmēr būs atvērtas, un īpašs uz- vērsieniem! Nevar tā uzreiz – kā ar nazi... aicinājums nav jāgaida. Vai sapratāt, ko es Cilvēka psihe nav arbūzs... teicu? KOMISĀRS: Sapratu gan, bet kā tad tā... (pauze) Kas jūs esat... nē, tas nevar būt, tas 3. Kaspars Hauzers (1812-1833) savu bērnību un nav iespējams... reinkarnācija? Neticami... jaunību pavadījis, ieslodzīts pagrabā, tumsā un VLADIMIRS: Nelauziet galvu par to, tā ir bīsta- klusumā. 1828.26.V parādās kāds civilizācijas ma tēma, ātri var slimnīcā nokļūt... (pauze) neskarts svešinieks, kurš sevi dēvē par Kasparu Bet kā jūs domājat, ka tikai Kristus var aug- Hauzeru un izraisa lielu apkārtējo interesi. 1833. šāmcelties... bet revolūcijas bērni – nekad? gadā viņu atrod noslepkavotu. Par vienu no KOMISĀRS: Fantastiski... bet kā tad tur, tas slepkavības iemesliem tiek minēta iespejamā biedrs Mauzolejā? radniecība ar karaļnamu. Hauzera dzīve nodarbinājusi cilvēku prātus līdz pat mūsdienām, VLADIMIRS: Tā ir pagātne, bet politiskā situā- kā arī izraisa literāru darbu plūdus – biogrāfiskus un cija pie Baltijas jūras atkal ir nobriedusi, un kriminālromānus, dzejoļus, lugas, arī zinātniskus tas ir arhisvarīgs fakts... sacerējumus, filmas un pat horeogrāfijas.

10 Laima Bikše. Meteorologs darbā 2007. Eļļa uz audekla, jaukta tehnika. 110 x 130 cm

Par mākslinieci skat. Lindas Treijas rakstu 54. lpp. Uldis Briedis. Dziesmotā revolūcija. XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Rīgā (1990.VII) Par fotomeistaru skat. sadaļu FOTO 59. lpp. VLADIMIRS: Izbeidziet demagoģiju vienreiz! LIENA: Es nemaz vēl attapties nevaru... Visu Jūs pats ar to nazi gribat likvidēt zemniecī- laiku jūs skatījām tikai filmās un pieminek- bu vienas Bērtuļa nakts laikā! ļos, un te pēkšņi – kā dzīvs...Saki nu vēl, ka KOMISĀRS: Ko es varu darīt... no mums prasa brīnumu nav! tur „augšā”, mēs esam modernās verdzības VLADIMIRS: Tas nav brīnums, Ļenočka, tā ir upuri... revolucionārā predestinācija jeb iepriekšējā VLADIMIRS: Ļoti ietilpīgs apzīmējums, (pauze) nolemtība! Es arī dzīvoju laikam līdzi! Jums Ejiet un atvediet atpakaļ to sievieti, kuru te – Atmoda un man arī! pratinājāt! LIENA: Palīdziet, lūdzu, mums, ko lai darām, KOMISĀRS: Mēs tikai tā aprunājāmies. visur tie komisāri lien iekšā, pašiem vairs nekādas teikšanas nav... tagad pat visus VLADIMIRS: Es arī vēl gribu aprunāties, ejiet! lopiņus apkaut liek, kaut kāda Āfrikas gripa (Komisārs prom) Skat kādi komisāri pa kū- nākot vai velns zina kas! Bet ko lai zemnieki tīm staigā! Bet tā var dabūt mēslu dakšas dara, ja nekā vairs nebūs, tad jau likvidējiet mugurā! Tomēr savādi... Tauta sprēgā, sprē- mūs arī pie reizes! gā, bet pa īstam aizdegties nespēj... Visi VLADIMIRS: Nebaidieties, neviens jūs neaiz- neapmierināti, visur kaut kas rūgst, un tad tiks, es zinu, kā ar viņiem tikt galā, un mēs pēkšņi atkal sāk dziedāt: „Liku bēdu zem rīkosimies! No Sibīrijas lāča visiem ir bail! akmeņa...” Kur te loģika? Bēdai tas akmens LIENA: Tad nu es iešu, Vladimir Iļjič, jūs sakāt, ir jāpaceļ un jātriec pret varas mūriem, ci- ka neviens mūs neaiztiks? tādi, piedodiet, bēdas ar to jūsu bēdu vien būs... (Ienāk Komisārs un Liena) VLADIMIRS: Esiet mierīga, nebēdājiet, galvu augšā! VLADIMIRS: Piedodiet, piedodiet, tas viss ir pārpratums, neuztraucieties, Liena Janovna, LIENA: Uz redzēšanos, Vladimir Iļjič! (Liena ja nekļūdos? prom) LIENA: Jā, Jāņa meita. (Vladimirs pamana akordeonu) VLADIMIRS: Piedodiet, ka viss tā sanāca... VLADIMIRS: Skat, cik mēs muzikāli... jā, bet es taču arī kādreiz spēlēju... Ha! Uz nedarbiem Komisār Hauzer, atnesiet mums tēju ar cit- velk prāts! (Sāk dziedāt) ronu! (Komisārs prom) Sēdieties, lūdzu, un nebaidieties, neesmu jau nekāds antikrists, „Обязательно, обязательно, обязатель- manis dēļ neviens nav jāienīst... но женюсь, / Обязательно, обязательно жену возьму на вкус, / Чтобы была она LIENA: Es nesaprotu... kas jāienīst, kāpēc? семипудовая и пихте л а как паровоз, / VLADIMIRS: Tas nu tā, atcerējos Lūkas evaņ- Обязательно, обязательно, чтоб рыжий ģēlija 14. nodaļas 26. pantu, kurā teikts: „Ja цвет волос...”4 kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu Pietiek! Strādāt vajag, strādāt! Vispasaules un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas revolūcija – tie nav jaunības sapņi, zemes- un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt trīce nobriest lēnām, tie ir objektīvi procesi mans māceklis.” Tā, lūk, mazliet pārdomām, zemes iekšienē, un tāpat tas ir ar visām tā sakot. (pauze) Jā, sen neesmu ticies ar tautām, un pašreiz pandēmija var būt mūsu cilvēkiem, ļoti sen, bet darba tauta tā pati... sabiedrotā... (Ienāk Komisārs) kā daba... kā bērzi un pļavas, kā pavasara KOMISĀRS: Piedodiet, Vladimir Iļjič, bet ūdeņi nemierīgie. (Komisārs ienes tēju) mums ir „če-pē”... VLADIMIRS: Lūdzu, iesildīsimies mazliet. VLADIMIRS: Kas par „čepē”? Ko jūs te māžo- LIENA: Paldies! jaties! Valodu esat aizmirsis! VLADIMIRS: Varat iet, balodīt, kad vajadzēs – KOMISĀRS: Piedodiet, tas tāds iztei- pasauksim (Komisārs prom. Pauze) Jūs droši ciens... saīsinājums no „чрезвычайное vien mani neatceraties? происшествие”5... LIENA: Jūs esat ļoti līdzīgs... baidos teikt... VLADIMIRS: Un kas par lietu? VLADIMIRS: Sakiet droši, nebaidieties, kaut KOMISĀRS: Kā sniegs uz galvas... žurnāliste arī es pašam velnam līdzīgs būtu – nebai- Bruto. dieties, bet priecājieties, jo arī nelabais grib VLADIMIRS: Bruto? Kā to atkal saprast? priecāties kā bērns! KOMISĀRS: Uzvārds viņai tāds. LIENA: Piedodiet, kaut kāds vājums uznāca... VLADIMIRS: Nekas, iedzersim tēju ar piešpricī- 4. Noteikti, noteikti, noteikti apprecēšos, ti, un viss būs labi. Man kaut kas ir aizķēries, Noteikti ņemšu sievu ar gaumi; vēl no cara laikiem, „Sibirskij Medvedj”, Kaut viņa svērtu septiņus pudus, ticiet man, tā ir manta! Bez cara Krievija Kaut arī svilpotu kā lokmotīve, iztiks, bet bez tādiem „lāčiem” –nekad! Uz Noteikti, noteikti, lai tā būtu rudmate. veselību, dārgā Liena Janovna! 5. „čepē” – ārkārtējs gadījums

13 VLADIMIRS: Un ko viņa grib? Kas aiz ādas? VLADIMIRS: Lūdzu, lūdzu, nebaidieties. Vai KOMISĀRS: Domāju – tā pati „degunradžu jūs kaut kas mulsina? gripa”... BAIBA: Mazliet... tās saules brilles... VLADIMIRS: Bet kāpēc pie manis? Priekš kam VLADIMIRS: Nepiestāv? jūs te esat? BAIBA: Es nezinu... nevaru iedomāties... KOMISĀRS: Vladimir Iļjič, es slikti gulēju, izpa- piedodiet... līdziet, tas bābietis mani piebeigs... VLADIMIRS: Zārkā guļot, es parasti tās noņe- VLADIMIRS: Un kas viņa tāda ir? Varbūt mu... Pajokoju... meņševice? BAIBA: Lūdzu, varbūt arī tagad tās varētu KOMISĀRS: Nē, drīzāk jau anarhiste, var „uz- noņemt? sprāgt” jebkurā brīdī. VLADIMIRS: Lūdzu. Vai tā ir labāk? VLADIMIRS: Es ceru, ka vismaz šaut viņa prot BAIBA: Jā, paldies, daudz labāk... (pauze) Es labāk nekā Kaplanes kundze6. gribēju intervēt komisāru, bet viņš izvairījās. KOMISĀRS: Ko jūs, biedri, es jau pārbaudīju, VLADIMIRS: Bet jums pašai arī nevajag izvairī- ieroču nav... tikai... es nezināju, ko teikt par ties... (pauze) jūsu atnākšanu. Ko darīt? ...Tev rociņas bija nosalušas... VLADIMIRS: Kas te notiek? Vai man ilgi ...bet tā taču nedrīkst, es teicu... sveika, nāksies gaidīt, kamēr jūs kaut ko izdomā- Nastjeņka... neatceries vairs? siet? Vediet šurp to anarhisti! Biedrs no BAIBA: Es neesmu Nastjeņka, ko jūs... Mauzoleja ir noilgojies pēc dāmu sabiedrī- VLADIMIRS: Jā, it kā cits laiks, un mēs vairs bas, ejiet! neko neatceramies, bet es visu atceros... KOMISĀRS: Klausos! (Komisārs prom. Tumsa) toreiz Kazaņā... mūsu slepenās sapulces, un Avanscēnā komisārs un Baiba tad traktierī pie Privalova... priecājāmies, ka KOMISĀRS: Iedod kādu cigareti! Ko tu tik veikli apmuļķojām ohranku7 un pēc tam skaties? dzērām visdārgāko deserta vīnu „Alikante”, BAIBA: Tu taču nesmēķē. kas toreiz maksāja sešus rubļus ar kapeikām, neatceries? KOMISĀRS: Kā redzi – smēķēju. Kas par to? BAIBA: Jūs to visu esat nosapņojis. BAIBA: Paklau, kas tad noticis? VLADIMIRS: Nē, Nastjeņka, tādas lietas nevar KOMISĀRS: Nekas nav noticis, nekas... (pau- nosapņot... Vai gribat vēl kaut ko uzzināt? ze) Biedrs no Mauzoleja grib tevi redzēt. BAIBA: Labprāt. BAIBA: Kāds gods. Vai tiešām tas pats? Uzbudinoši... VLADIMIRS: Tad mēs noķērām važoni un – aidā... cauri putenim... KOMISĀRS: Nezinu gan, nezinu... kaut kāds sātana joks. BAIBA: Uz kurieni? BAIBA: Nomierinies lūdzu, kas notika? VLADIMIRS: Pie manis, kur tad vēl... visi jau bija devušies pie miera, un vecais konsjeržs KOMISĀRS: Droši vien no psihenes izbēdzis... bija iesnaudies... nē, tas nav tik vienkārši... man tāda sajūta, ka viņš cauri sienām redz – no viņa nevar BAIBA: Jūs gribat teikt, ka es pie jums paliku „atmesties”, visi dūži viņa rokās... pa nakti? BAIBA: Labi, paskatīsim, kas tas par dūzi. VLADIMIRS: Ne jau jūs, Nastjeņka... Kāpēc tā satraucāties? Revolucionārā romantika, tas KOMISĀRS: Pagaidi, nesteidzies, palēnām. bija tik skaisti... Man liekas, tas tips ir uzsācis kādu traku spēli... Un pagaidām mums ir jāpiespēlē, es BAIBA: Nē, tā noteikti nebiju es, kādas nezinu, kāpēc tā, bet tā vajag, lai miers visā muļķības... Krievijā, Kazaņā vēl, kaut kāds guberņā... absurds! BAIBA: Kā tu teici, guberņā? VLADIMIRS: Žēl, ka jūs man neticat... KOMISĀRS: Pārteicos. Ko tu skaties? BAIBA: Interesanti, ko vēl jūs zināt... BAIBA: Pārteicies... savādi. VLADIMIRS: Zinu, ka jūs bijāt un esat nepa- rasta sieviete – Anastasija Belocerkovska, KOMISĀRS: Ej vien, ej, tam kungam neklājas Nastjeņka... gaidīt, bet esi gatava uz visu. BAIBA: Nē, nē, tas numurs neies cauri... tad BAIBA: Uz visu? Kā tu to domā? Es tāpat jau iznāk, ka esam bijuši mīļākie. vien kuram katram nedodu... VLADIMIRS: Vai jūs to nožēlojat? KOMISĀRS: Nemuldi, ej taču! BAIBA: Lai notiek. (Komisārs prom. Tumsa) 7. Ohranka jeb ohrana (Otdeļeņije po ohraņeņiju obščestvennoj bezopasnosti i porjadka) – cariskās 6. Dora Kaplane sašāva Ļeņinu 1918. gadā. Krievijas slepenpolicija

14 BAIBA: Ko es te varu nožēlot vai nenožēlot, VLADIMIRS: Nekādu „bet”! Kur ir jūsu ja tas ir kaut kāds murgs! „Marseljēza”? Nav jums tādas! Niekojaties VLADIMIRS: Un tā dzimumzīmīte, kā tāda ar popkultūras blēņām, bet īstas revolucio- zvaigznīte uz jūsu krūtīm, tas arī ir murgs? nāras dziesmas jums nav! Bet tai ir jārodas BAIBA: Izbeidziet! Tūlīt pat izbeidziet, pietiek, no tā, kas sāp... Lai tā dziesma sāk griezties lūdzu, nevajag turpināt, lūdzu, nevajag... cietumos, kolonijās, visu nabaga ļaužu dvē- selēs, tādai dziesmai ir jārodas tautas sirdī Un nevienam ne vārda, citādi mani izsmies kā kurtuvē, bet jums tikai jāpiemet ogles, pa visām avīzēm, saprotiet, jūs taču zināt, sapratāt? ko nozīmē dzeltenā prese? BAIBA:Sapratu. (Tālumā skan „Marseljēza”) VLADIMIRS: Neuztraucieties, esmu mēms kā Mauzolejs..., bet es ceru, ka mēs paliekam BALSS MIKROFONĀ: Vladimir Iļjič, pie jums sabiedrotie. delegācija. BAIBA: Protams, sabiedrotie. VLADIMIRS: Kāda delegācija? Es nevienu negaidu. VLADIMIRS: Jūsu rokās ir liela vara... BALSS MIKROFONĀ: Viņi saka – mēs tie pingvī- BAIBA: Mums arī ir saimnieki. ni esam, bet tomēr ar sālsmaizi nākam... Ko VLADIMIRS: Un tomēr – jūs varat ietekmēt darīt? sabiedrisko domu, to veidot un sagatavot VLADIMIRS: Vai sālsmaizi pārbaudījāt? augsni lielām pārmaiņām. BALSS: Pārbaudījām, viss kārtībā. BAIBA: Es nezinu, tas nav tik vienkārši... VLADIMIRS: Labi, lai ienāk (pauze) Ejiet, VLADIMIRS: Nebaidieties! Ķersimies vēr- mums visiem jāstrādā, jūs tagad esat sim pie ragiem! Tūlīt pat izmēģināsim! „Ceturtās varas” komisāre! (Baiba prom) Galvenais – iemest akmeni tajā pīļu dīķī! (Ienāk Liena, Pēteris un Ivans. Liena ar Aiziet! Piecas sekundes atskaites laiks! Pieci, sālsmaizi, svinīgi) četri, trīs, divi, viens! LIENA: Dārgais Vladimir Iļjič! Mēs, vienkāršie BAIBA: Labvakar! Studijā kopā ar jums Baiba lauku ļaudis nākam pie jums, Bruto. Kā ziņo aģentūra „Rio Negro”, de- lai pateiktos par to, ka jūs izglābāt mūs, gunradžu gripas uzliesmojums ir saistīts ar lauciniekus, ka pasargājāt mūsu ganām- vispārējo ekonomisko un politisko krīzi dau- pulkus no vardarbīgas izkaušanas, un mūs dzās Eiropas valstīs. Kā zināms, degunradži pašus arī izglābāt... Paldies jums par to, un ir superjūtīgi negatīvās enerģijas uztvērēji tādēļ, lūdzu, pieņemiet šo sālsmaizi visu un pārnēsātāji. Profesors Fridmans izvirza mūsu pateicības vārdā. drosmīgu hipotēzi, ka tieši Eiropas sociālo problēmu radītā negatīvā enerģija transfor- IVANS: Ar augšāmcelšanos, Vladimir Iļjič! mētā veidā ir skārusi dzīvnieku pasauli arī VLADIMIRS: Ehē, brālīši baltie, vai tad es ar Āzijā un Āfrikā... Jēzu Kristu varu konkurēt? Nu, ko jūs... Es VLADIMIRS: Stop! Bet dodiet impulsu konkrē- tikai pagrīdē biju aizgājis, ilgi vēroju, domā- tai rīcībai... ju – kas nu būs, bet, aizsnaudos mazliet... nu, bet pa to laiku te tādas lietas sastrā- BAIBA: Es sapratu, bet uzreiz jau neiznāk... dājuši, ka es pat nosarku nezin no kā, kaut VLADIMIRS: Neuztraucieties, būs labi! gan pats esmu liels grēcinieks. BAIBA: Nu, teiksim tā: „Tūkstošiem demons- LIENA: Ko jūs, Vladimir Iļjič! Svētu darbu iz- trantu, tērpušies pretgripas darījāt, paglābāt mūsu mīļos no aizsargmaskās, prasa valdības atkāpšanos!” iznīcības, tagad neviens komisārs vairs VLADIMIRS: Tieši tā! Cilvēks pēc savas dabas nerādās! ir dumpinieks. Es jau astoņpadsmitajā gadā VLADIMIRS: Un nerādīsies ar! Lai komisārs teicu: – Laupi salaupīto! – Un tas iedarbo- sēž savā vēja ligzdā un domā, kā taupīt jās! Masā ir dzīvniecisks spēks, tādēļ lieciet enerģiju! dumpinieku karogā degunradzi, kas ir spē- PĒTERIS: Paldies jums, Vladimir Iļjič, mēs to ka un enerģijas simbols, un tas iedarbosies! neaizmirsīsim! BAIBA: Un tālāk, ko darīt? Vai domājat, ka VLADIMIRS: Bet kā tad ar Āfrikas gripu? Vairs bezdarbnieks kaut kādā maskā nav vairs tas nebaidāties? pats bezdarbnieks? Cik ilgi tā mītiņosim? IVANS: Bet ko tāds degunradzis mums var VLADIMIRS: Lielā franču revolūcija ilgi brieda padarīt? Mēs ar vienu samogonbombu8 nenobriedušu juristu galvās, bet pēc tam... gaisā uzspersim desmit degunradžus! BAIBA: Pēc tam tās pašas galvas ripoja. Lūdzu, Vladimir Iļjič... mūsu tosts par VLADIMIRS: Nu un tad, ka ripoja! Kādreiz augšāmcelšanos! galvām ir jāripo, bet „Marseljēzu” tur dzied joprojām! BAIBA: Mēs arī esam dziedātāju tauta, bet... 8. samogonbomba – pašbrūvētās kandžas balons

15 VLADIMIRS: Lai iet! Par visas tautas augšām- celšanos, par mūsu kopīgo likteņupi, kas tālu, tālu, pie Volgas jau sākas! IVANS: Zelta vārdi! Tur ir tas sākums! LIENA: Lūdzu, kādu sēnīti, kādu baraviciņu, pati gatavoju, pati pagrabā nokāpu un, kā teikt, arī augšāmcēlos... PĒTERIS: Nebaidieties, mušmires jau nedosim... VLADIMIRS: Tencinu, tencinu, mušmires ne- dosiet, sakiet, baraviciņas tomēr, tas labi, bet es ne no velna nebaidos, bailes ir tie- šām lipīga lieta, mēs visi esam vainīgi pie tā, ka tagad tas viss nabaga dzīvniekus skar. LIENA: Ko mēs atkal esam pastrādājuši! enerģijas laukiem, kas negatīvi var ietekmēt Atkal nelabas lietas... arī dzīvnieku pasauli. Tuvākajā laikā visiem VLADIMIRS: Nelabas gan, bet ar sevi ir iedzīvotājiem tiks veikta obligātā pretgripas jācīnās! Atceros – reiz sapnī man pats vakcinācija, ja vien pietiks naudas. (pauze) Rasputins parādījās... Šajā sakarībā es atļaušos piebilst, ka mani neuztrauc tas, vai Eiropa mani sapratīs, IVANS: Va vella! Un ko tad šis? mani uztrauc tas – vai spēšu paskatīties VLADIMIRS: Šis saka – nāc man līdzi, Vladimir acīs mūsu gadsimta traģiskākajam simbo- Iļjič, zelta zivtiņas pabarosim – zem ledus, lam – Āzijas vai Āfrikas degunradzim, kas laipni lūdzam... cilvēku asinskāres un muļķības dēļ jau ir uz LIENA: Ārprāts! Un ko jūs? iznīcības robežas. Un tagad pieslēdzamies VLADIMIRS Es viņam mierīgi saku tā: – Tu, mītiņam Zaļajā laukumā pie Mārupītes, ko Grigorij, neko neesi mācījies, labāk pala- organizē dabas draugu biedrība ar devīzi: si Marksu un laidies dziļāk... Un tad viņš „Piedod, degunradzi!” Hallo, Krist, vai tu pazuda. mūs dzirdi? IVANS: Ticiet vai neticiet, bet es arī traku KRISTS: Jā, Baiba, es tevi dzirdu. sapni redzēju. Jā, jā, to pašu Āfrikas zvēru, BAIBA: Kas pašreiz notiek Zaļajā laukumā? goda vārds! Tāds milzenis – un ar lozungu KRISTS: Atmosfēra ir visai sakarsēta un grūti kaklā! prognozēt, kas notiks tālāk. Jaunieši, tērpu- VLADIMIRS: Aha! Ar lozungu, saki? Un kas šies degunradžu maskās, izpilda kādu dī- tur bija rakstīts? vainu rituāldeju, kliegdami: – Piedod, brāli, IVANS: Tur bija rakstīts, skaidri atceros: – piedod mums, visiem ir viens debesjums! – Pienāks arī mūsu laiks! – BAIBA: Kāds mērķis tai rituāldejai, ko viņi ar VLADIMIRS: Tas nozīmē, ka šis laiks jau ir klāt! to grib teikt? PĒTERIS: Tagad tikai ar traktoriem uz Rīgu KRISTS: To gan es nezinu, ko viņi ar to grib prom! teikt, tā izskatās kā tāda šamaniska deja, un IVANS: Un ar smagajām mašīnām nobloķēt tā patiešām var aizraut. visus ceļus! BAIBA: Iespējams, ka tādā veidā viņi grib at- LIENA: Atlaist Saeimu, atlaist Saeimu! brīvoties no masu informācijas radītā baiļu kompleksa, kas saistīts ar Āfrikas gripu? IVANS: Mēs prasām tautas vēlētu gubernatoru! KRISTS: Tieši tā, var just, ka viņi ar šīs rituāl- dejas palīdzību grib atbrīvoties no kaut kā (Tālumā skan Marseljēza) tāda, kas visu laiku bijis kā slogs. BAIBA: Vai tu pats negribētu viņiem pievie- 4.skats noties? Saki godīgi, tev taču arī bija mazliet Televīzijas ekrānā Baiba Bruto bail no tās gripas? BAIBA: Nemieri visā valstī. Kā jau ziņojām, KRISTS: Bija gan tā jocīgi, bet tagad ne... Jā, valsts politiskā un ekonomiskā krīze, kā arī es labprāt viņiem pievienotos, bet es jūtu, Starptautiskās Antigripas Savienības bez- ka viņiem nepatīk tas, ka mēs filmējam... O, spēcība iedzīvotāju aizsardzībā pret Āfrikas velns! gripu ir izraisījusi plašus nemierus visā BAIBA: Kas notika, Krist? republikā. Par galveno cēloni pandēmijas KRISTS: Es atvainojos mūsu skatītājiem, izplatībai profesors Fridmans min cilvēku šķiet, ka man ar kaut ko meta... Jā, tā ir psihisko nestabilitāti lielās krīzes laikā, kā „Lāčplēša” alus pudele... piedodiet, tā nebija arī izvirza hipotēzi par planetāri negatīvās antireklāma.

16 BAIBA: Krist, ja kļūst bīstami – pārtrauciet! (pauze) Ātri gan, velns tāds! Nu, nu... (ekrā- KRISTS: Viss kārtībā, mēs turpinām. Kā lie- nā Komisārs Hauzers) kas, viņi ir pārāk iekarsuši. Tas bars kļūst KOMISĀRS: Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! aizvien lielāks, izskatās, ka tas pieaug pats Neatkarīgā televīzija „Homo Novus” jūs no sevis... sveic šajā vēsturiskajā dienā! Mēs esam pie BAIBA: Krist, vai ar tevi viss kārtībā? Saeimas nama, kuru ir ieņēmuši demons- tranti. Tautas pacietības mērs ir pilns, un KRISTS: Jā, viss kārtībā, neuztraucies. mēs droši varam teikt – jā, tā ir visas tautas BAIBA: Ko dara kārtības sargi? revolūcija! Visur plīvo sarkanzaļie karogi ar KRISTS: Nekādu kārtības sargu te nav, un lepnu degunradzi centrā. Tūkstošiem cilvē- arī nevajag, mēs paši esam jaunās kārtības ku ar karogiem un lozungiem. Lūk, daži no sargi. tiem: „Visu varu dabas bērniem!”, „Valsts BAIBA: Krist, ko tu runā... apzadzējus – uz Jauno Bastīliju!” Par „Jauno Bastīliju” sauc nupat atvērtu stingrā režīma KRISTS: Es zinu, ko runāju, klausieties visi! cietumu, kurā, domājams, apmeklētāju Mēs esam jauns sociālais fenomens, jauna netrūks... Ā! Nupat pa logu izmeta kādu paaudze, un mums ir jāizpērk sava vaina deputātu, par brīnumu, viņš vēl ir dzīvs! mātes Dabas priekšā! Beidzot jāatbrīvojas Protams, mest vai nemest – tas ir gaumes no bailēm, kuras paši esam radījuši, akli jautājums, un nekādu vardarbību es te vergojot civilizācijai. Eiropa ir slima, tā sen nesaskatu... Bet parunāsim arī ar jaunatni. vairs nav Mocarta un Hendeļa Eiropa, tā Čau, zēni! Sakiet, kāpēc jūs piedalāties de- ir narkomānu, homoseksuāļu un popkul- monstrācijā? Lūdzu, stādieties priekšā mūsu tūras Eiropa... Es atsakos piedalīties valdī- skatītājiem. bas sankcionētos noziegumos pret dabu. ZIČKA: Čau! Es esmu Zigmārs, koroče9 – Apkārtējā vide ir tā sagandēta, ka parādās Zička no Slokas, un tas ir mans čoms, arī no delfīni-pašnāvnieki, bet bailes mums atkal Jūrmalas. liedz atzīt savu vainu pret māti Dabu un SPIČKA: Jā, jā, mēs esam tie krutie džeki tās neaizsargātajiem bērniem, un tāpēc es no Slokas, mūs arī „Degpunktā” rādīja! pārtraucu raidījumu, pārtraucu darbību Redzējāt, kā tas ments novēlās! Super, vai televīzijā un aicinu boikotēt visu televīzijas ne? staciju darbību, nepiedaloties to rīkotajās pārraidēs un raidījumos... (Tumsa) ZIČKA: Mēs arī – par revolūciju! Vai šaubāties? KOMISĀRS: Nemaz nešaubos, malači! 5.skats ZIČKA: Nu vot! BAIBA: Mēs atvainojamies skatītājiem par SPIČKA: Mēs arī taisnību prasām! Manu fāte- šo neveiklo starpgadījumu un ceram uz iz- ri no darba atlaida tāpēc, ka viņš neklusēja, pratni un turpmāku sadarbību. Studijā bija bet blieza purnā tiem šakāļiem! Baiba Bruto... (Pauze) ...Viņš ir traks, galīgi traks... Kāds boikots, ko tu panāksi... Krist, ZIČKA: Kad mēs tiksim pie varas, mēs viņus ko tu dari, atjēdzies! (parādās Vladimirs) tā izdrāzīsim, ka visu mūžu atcerēsies, to es jums saku, es – Zička no Slokas! VLADIMIRS: Beidzot viens cilvēks ir pārvarējis SPIČKA: Mums, „degunradžiem”, te nav pre- bailes! Lūk, tādi vīri ir vajadzīgi! Tieši tagad tinieku! „Vecā Bābele, tu esi kritusi!” Čau! tādi ir vajadzīgi! Mēs vēl atmirdzēsim! (Abi prom) BAIBA: Nemeklējiet varoņus televīzijā. KOMISĀRS: Kā redzējāt, jaunatne nestāv Nomest kārtis uz galda un aiziet – to es arī malā, tā ir ieņēmusi aktīvu politisku nostāju varu izdarīt! un tai ir sakāms savs vārds. Jūs dzirdē- BALSS MIKROFONĀ: Uzmanību! Lūdzu uzmanī- jāt jauno jūrmalnieku viedokli, turpinām bu! „Zaļā laukuma” dalībnieku masa virzās pārraidi... uz Saeimas pusi, ko darīt? VLADIMIRS: Izslēdz tos ķēmus, ātrāk! Velns VLADIMIRS: Ieņemt parlamentu! Izolēt valdī- parāvis! Komisāri jau televīzijā! Man pašam bu un visas tās „simts gudrās galvas”... eh! tur vajadzēja būt! Bet nav vēl teikts, kuros Vārdu sakot – nepieciešamības gadījumā kapos zvanīs... mītiņa dalībniekiem var kādu deputātu BAIBA: Tikai nesakiet, ka jums vēl „Aurora” upurēt! Es tūlīt došos uz turieni! Kur mans vajadzīga, saudzējiet veselību. mobilais? VLADIMIRS: Es varu pārpeldēt Volgu... man BAIBA: Kā lai es to zinu! patīk peldēt kraulā pret straumi, VLADIMIRS: Vajadzēja zināt! – Hallo, komi- man ir vajadzīga cīņa, bet dažkārt atkal sār Hauzer, kur jūs esat? Jaunajā televīzijā „Homo Novus”? Skat, cik operatīvi strādā- jat... Tūlīt „iesit gaisā”? Labi, paskatīsim, 9. koroče – īsāk (izsakoties)

17 gribas aizmigt kā sunim... es zinu, tas tikai BAIBA: Tas gan būtu par daudz! Bet kā tiksi tāds mirkļa vājums. pie tādas gūsteknes? BAIBA: Kāpēc vājums... kāpēc jūs gribat būt VLADIMIRS: Zīda cilpā es to ķeršu, it nekur tā kaut kāds pārcilvēks? neizbēgs! VLADIMIRS: Nē, tas nav tā... es faktiski esmu BAIBA: Tas ir vecmodīgi, nekas nesanāks! bēglis, mēģinu aizbēgt no pazemojošās (Baiba bēguļo un veikli izvairās, tomēr laika izjūtas, kas tevi kā traks vilciens rauj Vladimiram izdodas notvert) nebūtībā, un tu nevari apturēt to vilcienu, tu esi viens pats tumšā vagona stūrī un nav VLADIMIRS: Ā, nu putniņš rokā gan! vairs nekā – ne laika, ne kaut kādas realitā- BAIBA: Trakais, taču ne uz galda! tes izjūtas, es nezinu, kāds laiks ir pagājis, VLADIMIRS: Kāpēc ne, kas galdam vainas? kas pasaulē notiek, es tikai jūtu – pamazām BAIBA: Bet kāds var ienākt... atgriežas vējš, esmu kaut kur pie Volgas, ir nakts, es guļu vecā laivā un tā laiva mani VLADIMIRS: Neviens neienāks, es te esmu kaut kur nes... (pauze) kungs un pavēlnieks. BAIBA: Romantiski. Un kas pēc tam? BAIBA: Lūdzu... vismaz gaismu nodzēs, vēs- VLADIMIRS: Pēc tam atkal tie paši mēsli, tie ture skatās... paši Augeja staļļi... Un darba jau nekad VLADIMIRS: Lai skatās, lai mācās! Es esmu netrūks. Tigris, tu esi Eifrata, Mēs vienotā Divupē BAIBA: Bet kāpēc jūs negribat atgriezties saplūdīsim! Maskavā? (Tumsa un vēsturisks sex, skan VLADIMIRS: Tur viss ir ļoti dārgs, bet gal- „Internacionāle”) venais – tas komunistu teātris, tas nav izturams... 6. skats BAIBA: Ak, kādas problēmas! Vai domājat, Ļuba tirgo saulespuķu sēklas kā mūsu politiskais teātris sliktāks? Mēs visi tajā piedalāmies – kā masu skatu dalībnieki. ĻUBA: Sēkliņas, lūdzu, grauzdētas saulespu- VLADIMIRS: Tāda masveida bļaustīšanās vai ķu sēkliņas, kādas vien vēlaties, nopērciet, ālēšanās kaķim pie astes! Vai jums ir bijis lūdzu, garšīgas sēkliņas, lūdzu... uzlabo at- kāds ģenerālstreiks? Tāds – no kā zeme miņu, uzlabo redzi, sēkliņas, lūdzu, ļoti lēti, dreb? Ne velna! Tauta ir izslāpusi pēc pozitī- ļoti, lūdzu... viem satricinājumiem. Izsludiniet amnestiju (parādās Komisārs) visām cietumniecēm, un nākamie cietum- KOMISĀRS: Sveika, Ļuba, Ļubočka, nu, kā iet nieki jūs uz rokām nesās! tirdzniecība? BAIBA: Un kādi vēl glābšanas riņķi jums ir? ĻUBA: Nekā neiet, neko nepērk, ko lai dara, VLADIMIRS: Nemaz nesmejieties, kriminālis- nezinu. tos arī ir apslēpts revolucionārais potenciāls, bet to jāprot prasmīgi izmantot. Un vajag KOMISĀRS: Nu, nu, neraudi, te būs kāds la- noteikti atjaunot bezbērnu nodokli un aiz- tiņš, ieber mazliet man kabatā. liegt abortus, izņēmums varētu būt īpaši ĻUBA: Oi, priekšniek, paldies, bet... nelabvēlīgiem subjektiem. KOMISĀRS: Nevajag, sīkumi, ņem taču. (pau- BAIBA: Tiešām, vēl varētu uzlikt nodokli par ze) Nu, un kā citādi, ko tauta runā? nevainības zaudēšanu? ĻUBA: Vai, paldies... tauta visu ko runā, VLADIMIRS: Un kāpēc gan ne? Vai tad deflo- muld arī bez jēgas. rācijas problēma nepastāv? Piedodiet, bet KOMISĀRS: Interesanti. Un ko tad tā muld? 10 kā saka: celka – ņe tarelka ! ĻUBA: Traks var palikt... Runā, ka Ļeņins pa- BAIBA: Fui, Vladimir Iļjič! Ko tad darīt? Uzlikt rādījies... (pauze) Augšāmcēlies... visām meitenēm nevainības jostas līdz as- toņpadsmit gadu vecumam? KOMISĀRS: Ko tu neteiksi... augšāmcēlies... Gandrīz vai kā Kristus... VLADIMIRS: Tātad jūs atbalstāt izlaidību? Pērienu jums vajag, un tūlīt pat! Tūlīt pat ĻUBA: Es jau arī saku – muldēšana vien ir, arī nopēršu! bet vai kādam muti aizbāzīsi? BAIBA: Kā tad, tā jau es ļaušos! KOMISĀRS: Tā vis nesaki, to viegli var izdarīt. VLADIMIRS: Nu, to mēs vēl redzēsim! ĻUBA: Es jau neko, ko tad es... BAIBA: Ko tad, ko tad mēs redzēsim? KOMISĀRS: Bet kā tu domā, kāpēc tā notiek... VLADIMIRS: Tūkstots un vienu nakti tu mana Ko tiem cilvēkiem vajag? gūstekne būsi! ĻUBA: Es nezinu... kaut kam ticēt gribas... KOMISĀRS: Un tas spoks būs tas, kam jūs ti- 10. Nevainība nav šķīvis! cēsit? Kur tad paliek Dievs, kur baznīca?

18 ĻUBA: Dievs augstu, ķeizars tālu, bet baznīcā Solovejs Razboiņiks, kā bilde! Nu, sveiks, vienmēr esmu salusi, tur ir tik nospiedoši... varoni, sveiks! vainīgs vai nevainīgs, vienalga – uz ceļiem... SOLOVEJS: Jā, ilgi neesam tikušies... es skatos, KOMISĀRS: Bet ticīgo netrūkst. tev laikam Maskavā miegs nenāk. ĻUBA: Es arī ticu..., bet ne baznīcai. VLADIMIRS: Man nekur nenāk miegs, un ta- KOMISĀRS: Redz kā... interesanti... gad nemaz nedrīkst gulšņāt, bet tu neesi ĻUBA: Pagaidiet... vai tas vīrs tur... uz tā mainījies, Solovej Budimirovič, acis kā kaķim soliņa... spīd, kā rādās, laupījumu esi saodis? KOMISĀRS: Kur tad? Kas? SOLOVEJS: Grēks tā runāt, Vladimir Iļjič, pats ĻUBA: Tas taču ir viņš, vai ne? kādreiz teici: – Laupi salaupīto! KOMISĀRS: Tur neviena nav. VLADIMIRS: Toreiz vajadzēja tā runāt, lai kaut ĻUBA: Kā – nav? Nupat vēl bija – nevarēja kā iekustinātu to stulbo pūli, bet mani sen taču izgaist kā spoks, būs vienkārši aizgājis jau ir pārtrumpojuši, nu jau runā par valsts tagad. nozagšanu! KOMISĀRS: Tev tikai izlikās – kur tad palika? SOLOVEJS: Ak tu pūcīte nelaimīgā! Nu kā tas Redzi, iela ir tukša... Ja būtu tur bijis kāds, iespējams vispār – valsti nozagt... dzelzceļa mēs to redzētu aizejam, saproti? sliedes var aizstiept, to es saprotu, tiltu arī var nozagt, bet valsti... Kā tad es Franciju ĻUBA: Tad jau man laikam sāk rādīties... var jau būt – no rīta tikai kafija... varbūt mazliet varētu nozagt? galva sareiba... tā iet ar tām saulespuķēm..., VLADIMIRS: Te nav Francija, brālīt, te viss ir bet vienalga... es redzēju... iespējams. KOMISĀRS: Es tagad iešu, ja? Būs jau labi... SOLOVEJS: Tad gan paveras darba lauks... (Komisārs prom) VLADIMIRS: Revolucionārs darba lauks! ĻUBA: Kas ar mani notiek? Nesaprotu... Ko Ikvienu sociālo problēmu vajag skatīt no darīt? Tāds tukšums, tāds tukšums... un ar zināma attāluma – kā mākslas darbu! sēkliņām to neaizbērt... jā, mani mīļie zvir- Piemēram – bezdarbs tuvplānā izskatās bulīši, balodīši... lai vismaz jums kaut kas nepievilcīgi, bet no attāluma – kā glezna! tiek... sēkliņas, grauzdētas sēkliņas, mīļie... Un tā ir jāskatās uz visām lietām. Pārāk ie- salaižaties, salaižaties pie mūsu Svētā vakar­ sūnojuši esat! Pirātiskās dzirksteles trūkst! ēdiena galda... uz tā nekā cita nav, kā tikai Neviens neticēja revolūcijas uzvarai, mani sēkliņas no lielās Saules puķes... es arī tāds radinieki teica: – Vladimir Iļjič, ...bet tā pat zvirbulēns vien esmu, es arī gribētu aiz- taču ir avantūra! – Nu un tad, ka avantū- lidot tālu, tālu un neatgriezties vairs nekad, ra? Toties – vispasaules mēroga avantūra! nekad. (tumsa) Un tad jau tas ir mākslas darbs, un tāpēc es ierosinu drošības dienestu pārdēvēt par 7. skats Mikelandželo vārdā nosauktiem Drošības VLADIMIRS: Aizveriet durvis! Visas durvis un orgāniem! logus! Ātrāk, vai mani nedzird neviens?! SOLOVEJS: Nesteidzies, Vladimir Iļjič, man Velns, kas par viesuli uzradies! Domājat, liekas, ka es to Andželo Tambovas pusē mani tā aizpūst var? Nē, baltie velni, nekas esmu manījis. jums nesanāks! Rimsties, tu nelabais! VLADIMIRS: Nē, ko tu, Tambovas pusē viņš (Vējam pierimstot parādās Solovejs- nekad nav bijis, no citiem laikiem nāk, no Razboiņiks11) drosmīgās itāļu tautas. Vārdu sakot – mū- SOLOVEJS: Ē-eh! Ē-eh! sējais! Ehei, visi pirāti, dumpinieki, kur jūs Noput tikai velna milti, esat? Strādnieki, tagad bezdarbnieki, a-ū! Un tad gāžas visi tilti! ĻUBA: Aū, aū! Pagaidiet, es jūs dzirdu, ne- Как мне жить, как мне быть, aizejiet, pagaidiet, lūdzu, es jau skrienu, Хуанхэ как переплыть?!12 skrienu, es tūlīt, pagaidiet, lūdzu... (parādās VLADIMIRS: Solovejs! Vai tiešām tu? Kur biji Ļuba) Nu, lūk, esmu klāt... pazudis, laupītāj vecais? Tik tiešām – pats VLADIMIRS: Mēs jūs gaidījām, jau ļoti sen gaidījām. ĻUBA: Es skrēju, es steidzos. 11. Lakstīgala Razbainieks (jeb laupītājs, bandīts), tēls no krievu tautas eposa Ilja Muromietis, ko VLADIMIRS: Jā... (pauze) Man tagad kā pilā- Rainis pārvērtis lugā. tam ir jāizsaucas: – Ecce Homo! – Lūk, jūsu Savienība! Bezdarbs un nabadzība, korup- 12. Kā man dzīvot, kā man būt, Huanhē kā pārpeldēt? cija un pagrimums! Anglijā britu lauva jau (Huanhē ir upe Ķīnā, kas bieži pārplūst.) nātres ēd! SOLOVEJS: Vispārējs sabrukums.

19 VLADIMIRS: Ko teiksi, Solovej Budimirovič, KOMISĀRS: Lūk, kā... Vai gribat iepazīties ar ņemsim to meiču savā pusē? tiem degunradžiem tuvāk? Mēs varam jums SOLOVEJS: Man viņa patīk, gandrīz kā sagādāt to prieku... bajāriene. VLADIMIRS: Tie degunradži vienmēr būs ĻUBA: Es visu ko varu strādāt... vienal- manā pusē, jums nekādi neizdosies tos ga... malku skaldīt arī varu... vienalga, kā sakūdīt pret mani, jūs neizprotiet viņu iera- teiksiet... šas, viņu instinktus, es mīlu dzīvniekus, bet VLADIMIRS: Malku skaldīt nevajadzēs, bet vai jūs esat funkcionārs – un tikai. Mikelandželo pazīstat? KOMISĀRS: Vai Solovejs Razboiņiks arī tāpat ĻUBA: Piedodiet, nepazīstu... vai, atcerējos! domā? Tāds slavens mākslinieks bija, tēlnieks... SOLOVEJS: Es tūlīt sākšu nāvīgi svilpt, un jūs VLADIMIRS: Jā, tēlnieks. Un kāds vēl! Tāpēc visi būsit gar zemi! es ierosinu Lielo Stūra māju pārdēvēt par ĻUBA: Nevajag, Solovej, lūdzu, nevajag! Mikelandželo Drošības komiteju. Tādā veidā KOMISĀRS: Prātīga meitene, bet kāpēc sau- mēs starptautiskā mērogā spēsim humani- lespuķu sēkliņas tirgo? Kāpēc? Vai viņa arī ir zēt mūsu vecā kantora vēsturi, lai cilvēki tās no degunradžiem? Nevar būt, es tam neti- bailes ātrāk aizmirstu, un jaunas bailes lai cu... Ļubočka, pasaki Vladimira kungam, ka nerastos... un tad jau nekāda Āfrikas gripa tu neesi degunradzis. mūs neuzveiks! ĻUBA: Es... es neesmu... piedodiet, kāpēc jūs ĻUBA: Es centīšos, priekšnieka kungs, biedri tā... priekšniek, varu strādāt no rīta līdz vakaram. KOMISĀRS: Dzirdējāt Vladimira kungs? Bet VLADIMIRS: Bet kā ar dziesmu? Dziedāt varbūt man ar redzi kaut kas nav kārtībā? varat? Jā, mākslinieciskais skatījums klibo, jāmācās, ĻUBA: Jā, varu dziedāt... jāmācās... tiešām, kā būtu, ja uz bezdarbu paskatītos no attāluma, kā uz mākslas dar- VLADIMIRS: Aha! „Liku bēdu zem akmeņa, bu... (pauze) Ļubočka, nostājies, lūdzu, tur... pāri gāju dziedādam’” Tas man patīk. Nu labi, tomēr jūsu vokālās dotības pārbaudīs ĻUBA: Vai tur? maestro Solovejs Razboiņiks, visaugstākās KOMISĀRS: Mazliet pa kreisi, jā, tā būs ļoti raudzes lakstīgala! labi. Varētu teikt: – Ak, mosties, Renuār, un ĻUBA: Esmu gatava pārbaudei. iemūžini to! – Bet pamodās Vladimirs Iļjičs un... kū­ku! Ko darīt? VLADIMIRS: Apkopējām darbs ar dziesmu ir jāsāk un ar dziesmu jābeidz! ZIČKA: Es gan zinu, ko darīt... ĻUBA: Es strādāšu dziedot. SPIČKA: Saldumiņš, ledenīte... VLADIMIRS: Zini, katordznieki arī kādreiz, lai SOLOVEJS: Tūlīt tu dabūsi ledenīti! nesajuktu prātā, sāka dziedāt nakts laikā, tā KOMISĀRS: Rimsties, Solovej, mēs tagad klusiņām, klusiņām... apgūstam pareizo skatījumu uz sociālajām ĻUBA: Šūpļa dziesmu circenītim, vai ne? problēmām. Tagad šīs jaukās būtnes veidolā mēs varam redzēt visu bezdarba drama- VLADIMIRS: Jā, circenītim, varbūt arī tā... tismu, bet tai pat laikā to varam baudīt kā (pauze) bet tu nebaidies, dziedi... tā klusi- mākslas darbu. ņām, klusiņām... circenītim dziedi...ja? SPIČKA: Varētu nobaudīt gan! (Negaidot parādās Komisārs ar 13 pavadoņiem) ZIČKA: A to jakže! Kā tad citādi? KOMISĀRS: Vladimir Iļjič! Simts gadu neesam ĻUBA: Ko jūs, smejaties, vai? tikušies... Tāds kā jaunāks esat kļuvis... nu jā, KOMISĀRS: Nezinām gan – smieties vai rau- jūrmala, jūrmala... Es tā dzirdēju, ka mūsu dāt. Ko teiksit, Vladimira kungs? slaveno iestādi gribot pārdēvēt? VLADIMIRS: Nav īstais laiks ūdeni duļķot. VLADIMIRS: Tiesa gan, bet tā nebūs izkārtnes KOMISĀRS: Tas jau ir tā saduļķots, ka zivis ar maiņa. rokām var ķert. KOMISĀRS: Kas tad? Konkrētāk! ĻUBA: Es iešu... VLADIMIRS: Ja valsts drošība nav meistarstiķis, SOLOVEJS: Tu baidies? No šiem te? Jāsmejas! tad tās vispār nav. Drošības sistēmai ir jābūt KOMISĀRS: Nesmej vis, Razboiņik, arī tev bū- kā tēlnieka meistardarbam... rītis atradīsies. Aizvāciet to spoku! KOMISĀRS: Tik ekstravagantiem eksperi- ĻUBA: Solovej! Ko jūs darāt, ko jūs darāt?! mentiem nav jēgas, neviens tos nepieņems, KOMISĀRS: Kas jādara, tas jādara, neklaigā! un mēs kļūsim par izsmiekla objektu visai Laikam vajadzēs aprunāties, Vladimira tautai! VLADIMIRS: Bet kas ir tauta? Tas pats degun- radžu bars vien ir. 13. A to jakže! (poliski) – Un kā tad citādi!

20 vai nu visus tos varoņus atcerēsies – bet atbrauciet vien, aprunāsimies, priecāšos iepazīties... Nē, pie Vladimira kunga gan jūs netiksiet, jā, nodot sveicienus varam – no patriotes Šarlotes de Kordē... Noteikti izda- rīsim... (pauze) Ak, Dievs, pilna pasaule ar trakajiem. BAIBA: Tomēr uzmanīties vajag, ko var zināt, kas tādai dāmai prātā... nekādas apsardzes jau te nav. KOMISĀRS: Iesim apskatīt mūsu apsargājamo. Psihiatriskās slimnīcas istaba. Vladimirs guļ Ienāk Komisārs un Baiba. KOMISĀRS: Celties, celties! Gala stacija „Kazanskij vokzal”14. Atbraucām! kungs. Nāciet, mašīna gaida, pavizināsimies VLADIMIRS: Kas par lietu? Kāda stacija... mazliet. Baidāties? neko nesaprotu... kur es esmu... VLADIMIRS: Jums no manis vairāk bail, tāpēc KOMISĀRS: Slazdā esat, Vladimira kungs... jau mašīna gaida. VLADIMIRS: Es neesmu Vladimirs... KOMISĀRS: Nefilozofējiet, iesim. (abi prom) BAIBA: Kas tad jūs esat? Neatceraties? ĻUBA: Bet es? Kā tad es, kas būs ar mani... Solīja, ka būs darbs, un atkal nekā, atkal tas VLADIMIRS: Es... nezinu... (pauze) Vai lietus pats... nopērciet sēkliņas, lūdzu, grauzdētas, jau beidzies? Tas lielais lietus... labas, garšīgas... nevajag, ja? Skaidrs, ka BAIBA: Jā, beidzies... traki salijām, ja? nevajag, ko ar tām iesākt, paēdis nebūsi, VLADIMIRS: Jūs arī izglābāties..., bet kur es ņemiet par velti... par baltu velti, par zaļu atrodos? velti, vienalga, kā jums tīk... ejiet, lūdzu, ne- BAIBA: Veselības centrā jūs atrodaties. Mēs stāviet šeit, es neesmu skatlogā izlikta, un palīdzam cilvēkiem atgūt atmiņu. bezdarbs nav mākslas darbs, arī aiz stikla VLADIMIRS: Atgūt? Vai dvēseles atmiņu var – ne... atstājiet mani, lūdzu, ko jūs blenžat pazaudēt? Pazust var vienīgi tā sīknaudiņa, uz vecu lupatu lelli, tā nevienam nav vaja- kas kaut kur mētājas mūsu saprāta seklajās dzīga... kādi mākoņi nāk, mākoņi... varbūt kabatās. saules aptumsums būs un mūs visus ar sēk- liņām apbērs, un tad nāks cilvēki-saulespu- BAIBA: Vai varat pateikt, kas ir Šarlote de ķes, un visi būs laimīgi, laimīgi... (pamazām Kordē? satumst) VLADIMIRS: Varu gan pateikt. Franču revo- lūcijas laikā tā teroriste nogalināja Maratu, vienu no uzticamākajiem revolūcijas dēliem. 8. skats KOMISĀRS: Viņa interesējas par jums... Komisārs un Baiba, abi ārstu virsvalkos (pauze) KOMISĀRS: Man tā lieta nemaz nepatīk... No VLADIMIRS: Ahā! Pielabināties grib. Nekas kurienes viņš vispār te uzradās? Kāpēc ne- neiznāks! Nodevēja! viens neko nezina, neviens neko nejautā? KOMISĀRS: Jūs visu laiku vajā kaut kāda revo- Visi kā apmāti krīt kaut kāda avantūrista lucionārā apsēstība. tīklā! Kā to izskaidrot! VLADIMIRS: Labāk revolucionārā apsēstība, BAIBA: Jā, ļoti neparasts gadījums. nekā tas mantrausības vājprāts, kas noved Dokumentu nav, protams, ka nepieskaitāms, valsti līdz sabrukumam! Un man ir pama- bet tajā pat laikā... visai loģiskas lokālās totas tiesības izteikt šo viedokli, redzot, kas konstrukcijas... tomēr interesants materiāls, notiek pie Baltijas jūras! kaut kas pievelk... Kāpēc? Ko darīt? KOMISĀRS: Un kas tad notiek pie Baltijas jū- KOMISĀRS: Ārstēsim, ko tad citu. (mobi- ras? Tauta dzied un tauta dejo! Vedam dan- lā zvans) Hallo... Jā, Veselības centrs... ci šovakar! Nelūdzu uz pērienu, lūdzu uz Vladimira kungs... ir gan, ko jūs vēlējāties? deju. (Komisārs paklanās Baibai, abi dejo) Ko nozīmē – savi rēķini? Jūs draudat? Nē...? Visi dejo, visi dejo „Aleksandra augstumos”! Ko nozīmē – taisnīgu tiesu... tie ir draudi..., (Dejā negaidot iesaistās Liena, Pēteris, Ivans bet, ja jūs tik drosmīga esat, tad vismaz un Ļuba, pēc tam visi prom) nosauciet savu vārdu vai organizāciju... KOMISĀRS: Redzējāt? Ko vēl jūs vēlaties? Kas? Šarlote de Kordē? Nē, neesmu gan dzirdējis... Ak tā... slikti zinu vēsturi – un jūs sevi uzskatāt par vēsturisku personu... 14. Kazaņas stacija, kas pazīstama ar raibo klaidoņu Franču revolūcija... esmu gan dzirdējis, bet publiku

21 VLADIMIRS: Iespaidīgi, jā... trūkst tikai „Vergu KOMISĀRS: Jūs jokojat? koris”... Domājat kādam acis aizmālēt? VLADIMIRS: Nebūt ne. Vajag ar viņiem tā Blēņas! sirsnīgāk aprunāties. Un, protams, jāievieš KOMISĀRS: Interesanti, ko tad Vladimira valstiski obligātās prostitūcijas nodoklis, tie kungs iesaka darīt? arī ir miljoni. VLADIMIRS: Ko darīt? To var tikai pātaga pa- KOMISĀRS: Es tūlīt ziņošu labklājības minis- teikt! Lūk, tā! Un šitā! Un vēlreiz tā! (izdara tram, tā tiešām ir lieliska ideja. Citādi – pa- asas kustības, imitējot pātagas cirtienus) šas dzīvo kā nieres pa taukiem, bet valstij KOMISĀRS: Liec nost pātagu! Tie nav nekādi nekā! Te tiešām pātaga vajadzīga! joki! VLADIMIRS: Pašam arī – ar pātagu derētu, VLADIMIRS: Es arī nejokoju! Pa vietām! („pā- profilaksei, tā sakot. Visa tā jūsu sīkpilsonis- tagas” cirtiens) kā iedomība arī ir slimība. BAIBA: Beidziet, tā nevajag... BAIBA: Mums ir patriotiskas meitenes, viņas VLADIMIRS: Vajag! Skriešus marš! Ātrāk, ar prieku piedalīsies valsts ātrāk! Nevarat paskriet, par smagu esat? glābšanas darbos. Sviukt! KOMISĀRS: Jā, radīsim jaunas darba vietas, KOMISĀRS: Palīgā... sanitāri! un ārkārtas situācijā arī baznīcai būs jā- VLADIMIRS: Klusu! Es jūs izdresēšu! piekāpjas, lai nu mazliet atpūšas no tām lūgšanām. Visā pilsētā – sarkanos lukturīšus, KOMISĀRS: Nevajag! Es esmu Veselības cen- un trakie ārzemju tūristi gāzīsies šurp kā tra orators! cunami! VLADIMIRS: Paklusē, orator! VLADIMIRS: Pietiek! Muldēt visi jūs protat. BAIBA: Ko jūs darāt, nedrīkst tautu ar pātagu KOMISĀRS: Atļaujiet vismaz apsolīt to, ka jūs dzīt! pats kontrolēsiet situāciju... tikai bez pāta- VLADIMIRS: Tauta ir galīgi izlaidusies, tai tikai gas, lūdzu. Kopīgiem spēkiem izveidosim pātaga vajadzīga! jaunu Valsts Intīmās palīdzības ministriju, BAIBA: Es saprotu – kādreiz ir vajadzīga, bet un ministra portfelis būs jūsu. pašreiz, kad darba tauta jau tā ir nodzīta un VLADIMIRS: Ko?! Man, vecam revolūcijas bezspēcīga – vai tiešām jūs domājat, ka šo vilkam, jūs piedāvājat kaut kādu portfeli? krīzi var tikai ar pātagu pārvarēt? Es jūs glābju no pazušanas tikai veco strēl- VLADIMIRS: Pagaidiet, mazliet jāatvelk elpa, nieku piemiņas dēļ, bet jūs mani uzpirkt ar jums te var galīgi nobeigties... Atnesiet, gribat? Pātagu pēkšņi aizmirsāt? (Vladimirs lūdzu, nu kaut vai ūdeni... (Baiba prom) trīs reizes iesvilpjas, parādās Solovejs Simpātiska meitene, varbūt no mauzoleja? Razboiņiks) Pajokoju, nebaidieties. SOLOVEJS: Esmu klāt, mans draugs un KOMISĀRS: Lūdzu, lieciet nost to pātagu... pavēlniek! VLADIMIRS: Jūs paši ilgojāties pēc tās... tagad VLADIMIRS: Aizvāc tos tur! Lai kaut kur tas ir piepildījies, līdz ar to atļaujiet šo die- atvēsinās! nu pasludināt par Gaidītās pātagas dienu. (Ienāk Baiba) Paldies, vai zināt, kas šodien BAIBA: Vladimira kungs, tā nedrīkst, es jau par dienu? portfeli nepiedāvāju! BAIBA: Ceturtdiena. VLADIMIRS: Nerunā pretī, buržuika! VLADIMIRS: Nē, šodien ir jūsu Gaidītās pāta- BAIBA: Es tev neesmu nekāda buržuika, gas diena! saprati?! BAIBA: Nekad tādu dienu neesmu gaidījusi. SOLOVEJS: Nu, nu, neskandini zvaniņus, aiz- pūtīšu kā miltu maisu! Uh! (Visi prom) VLADIMIRS: Visi ir gaidījuši, vergu dvēseles (pauze) Es ļāvu, lai notiek tas, kam bija jā- VLADIMIRS: Ko viņi iedomājas! Portfeli man notiek, es zināju, ka mani te atvedīs... čekis- piedāvāt! Un tas notiek Baltijā, kur bija tiņi, jāsmejas... es gribēju sociālajām lietām tāda pamatīga augsne! Un kas tagad? Kāda pievērst īpašu uzmanību, un izmantoju morāla degradācija, kauns! (pauze) No jūsu sarkastisku provokāciju, bet jūs to uztvērāt korumpētajām ādām vajadzētu portfeļus tik primitīvi. taisīt! Impotentie aligatori! KOMISĀRS: Mēs kļūdījāmies. (Atgriežas Solovejs) VLADIMIRS: Nepiedodami kļūdījāties. SOLOVEJS: Kārtībā! Visi putniņi būrītī! KOMISĀRS: Ko darīt? Valsts ir uz bankrota VLADIMIRS: Ā... tas labi, būrītī cita dziesma... robežas, kur ņemt naudu? SOLOVEJS: Bet kā tev liekas, pavēlniek, vai VLADIMIRS: No miljonāriem un prostitūtām. ūdeni arī šiem atstāt? Valsts glābšanas labad ieviesiet īpašo miljo- VLADIMIRS: Ūdeni? Nu, labi, bet tikai tā – nāru nodokli. ko knābīšus apslapināt... (pauze) Pārāk

22 žēlsirdīgs esi palicis, vai tik nav tevi ar aus- atmiņas par iepriekšējo nesavienotu tagadni terēm iebarojuši... Zini, Solovej Budimirovič, ar pagātni? Nekas. Bet tas nevienu neintere- es tā skatos uz Zvirbuļu kalniem un domā- sē. Jums ir vajadzīga nauda, nauda, nauda... ju... nu kā tas tā – visā Baltijā krīze, tauta KOMISĀRS: Diemžēl esam parādos līdz ausīm. grimst nabadzībā, bet ielas meitas dzīvo zaļi! Tas nav taisnīgi! Un es nolēmu: no vi- VLADIMIRS: Tad nocērtiet tās – un miers! sām padauzām tā naudiņa jāiekrata valsts Starp citu, kūpinātas lāčausis cienīja kasē! Lai strādā valsts labā, lai viņas drāž pats Muromietis, un es domāju, ka tikai dienu un nakti! Katrā apdzīvotā vietā, kur Muromietis jūs var glābt. iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu tūkstoti, BAIBA: Bet vai tāds milzis gribēs mūs tur jāatver jaunas „Sarkanā luktura” darba uzklausīt? vietas! Un tāpēc, Solovej Razboiņik, tev ir VLADIMIRS: Nezinu, nezinu... mēģināts nav kaujas uzdevums – kontrolēt un vēlreiz kon- zaudēts. trolēt! Izkratīt līdz pēdējai kapeikai! Ja sa- KOMISĀRS: Bet ko darīt, lai, tā sakot, mēs domās blēdīties, tad nopērt tā, ka gulēt uz varētu uzsākt sarunas? muguras nevarēs, bet strādāt vajadzēs! Nu, laidies, Solovej! Tikai nesaķer kādu slimību! VLADIMIRS: Pagaidām paklusējiet un svē- SOLOVEJS: Vladimir Iļjič! Pirmā vietā, pirmā tā klusumā rakstiet lūgumrakstu visas vietā valsts un tauta, nu, bet austeres, bet Muromijas zemes valdniekam, lūdziet viņa austeres pēc tam! (Solovejs prom) žēlastību un aizstāvību, bet visas bailes un muļķīgo spītību satiniet vienā lūgumrakstā VLADIMIRS: Malacis Solovejs..., kaut gan un godbijīgi nolieciet to pie lielā valdnieka laupītājs, bet kas par balsi, kā dzied! Tautai kājām, tad atkal saulīte atspīdēs jūsu sētās, tādi patīk, un tas ir labi... īstais brīdis vēstu- riskām pārmaiņām... un Muromieša gaišie smiekli visus ūdeņus saviļņos... rakstiet. BALSS MIKROFONĀ: Vladimir Iļjič! Izvietotās personas no sestā izolatora lūdz tās BAIBA: Tagad un šeit? uzklausīt. VLADIMIRS: Tieši tā – tagad un šeit, jums nav VLADIMIRS: Lūdz uzklausīt? (pauze) Tautas vairs daudz laika, dāmas un kungi... (tumsa) delegāti? Vai nāk ar svētbildēm vai sālsmai- zi? Iedomājieties tikai – uzklausīt... Ja būs Iela. Ļuba tirgo sēkliņas. labs stepes vējš, tad varam arī uzklausīt... ĻUBA: Sēkliņas, grauzdētas sēkliņas... lūdzu, (Vladimirs trīs reizes iesvilpjas, parādās ļoti labas sēkliņas, uzlabo atmiņu, uzlabo Solovejs) redzi... jūs neredzat mani un neredzēsit, es SOLOVEJS: Esmu klāt, mans draugs un zinu, jūs ietu garām simts gadu, re, kādi pavēlniek! mākoņi nāk, laikam būs lietus... modīsies VLADIMIRS: Solovej Budimirovič, vai pašreiz septiņi gulētāji, līs septiņas dienas un naktis, ir labs stepes vējš? varbūt daudz ilgāk, lietus aizskalos visas SOLOVEJS: Ļoti labs vējiņš, mūsējais. bailes, nekas cits nav vajadzīgs vairs, nāks lietus, bezgalīgs lietus, lai aizplūst viss, kam VLADIMIRS: Nu tad uzklausīsim tos biedrus. ir jāaizplūst, un tad atkal es redzēšu tevi, (Ienāk Baiba un Komisārs) māmiņ, es redzēšu tevi tajā pat logā, uz BAIBA: Piedodiet, lūdzu, mēs negribējām rokas tev maza meitene būs... (pauze) Cik jūs aizvainot, protams, tas par to ministru jocīgi redzēt sevi atkal tik mazu, jūs, manas portfeli... kaut kā banāli sanāca, piedodiet, mīļās un neaizsniedzamās, es ceru, ka jūs lūdzu... mani neredzat tagad, jo man ir kauns par VLADIMIRS: Paldies, pietiek, varat neturpināt, šo dzīvi... Neskatieties, lūdzu, ļaujiet man jūs nebūsiet oriģināli... (pauze) es jūs pieņe- aiziet lietū, pārvērsties miglā un izgaist kā mu tikai tāpēc, ka šodien ir labs stepes vējš, miglai, ļaujiet man aiziet – un viss. Solovejs Budimirovičs to var apliecināt. SOLOVEJS: Kas tiesa, tas tiesa... Lugas beigas VLADIMIRS: Ko jūs tā skatāties... ē, piedodiet, piemirsu jūsu vārdiņu. BAIBA: Tas nav svarīgi, ja vēlaties... VLADIMIRS: Paklusē labāk, nevajag... (pau- ze) Tu teici, ka šeit slimniekiem palīdzot atgūt atmiņu? Meli un atkal meli... te atmiņa tiek nozāļota un iznīcināta... Ko teiktu Maķedonijas Aleksandrs par šiem „Aleksandra augstumiem”? Varbūt tikai pasmaidītu, jo viņš daudz ko spēja pare- LDS jaunais zīmols dzēt... (pauze) bet kas būtu cilvēka dzīve, ja Skat. 62. lpp.

23 Eva Eglāja-Kristsone sociālās problēmas un kompartijas polītiku. Būtu gaužām vienpusīgi pievērsties tikai tam, ‘kā’, atstājot novārtā ‘ko’ un ‘par ko’. Pro- OKUPĒTĀS LATVIJAS tams, tikpat kļūdaini būtu visu dzejisko dar- UN LATVIEŠU bību pāradresēt, tā sakot, polītiskā plāksnē.2 Literatūras specifika pieļauj šādu atšķirīgu TRIMDAS SASKARSME uztveri atkarībā no lasītāju, arī literatūras kritiķu subjektīvās attieksmes, kas savukārt UN TĀS DINAMIKA – cieši saistīta ar dzīves pieredzi, zināšanām, VII DAĻA interesēm un mērķiem. Svarīgākais iemesls šai daudzveidībai ir receptīvais uzstādījums, Sākums JG254:15; 255:28; 256:18; 257:29; 258:12; tā ir jau iepriekšēja noskaņošanās uz uztve- 259:21; 260:20; 261:16. ri, kas darbojas visa mākslinieciskā procesa Par filoloģijas doktori Evu Eglāju-Kristsoni skat. JG254:15 gaitā. Piemēram, savu receptīvo uzstādīju- mu Anšlavs Eglītis raksturo šādi: Es jau sen ATTIEKSME PRET LATVIEŠU nevērtēju dzeju no augstiem kritērijiem, bet PADOMJU LITERATŪRU TRIMDĀ tikai no personīgas ietekmes – vai tā sais- ta interesi, vai ne. Daudzu cildinātu un for- Vēsturiskā un sociālā perspektīva ļauj parau- māli izvirtuozu autoru grāmatas man nereti dzīties uz „kultūras sakariem“ izvērtējošāk, aiz garlaika šļūk iz rokām.3 Literatūras kriti- pilnīgāk un analītiskāk, ja tiek ņemts vērā ķis Mārtiņš Lasmanis par Ojāra Vācieša dze- politiskais un sociālais konteksts. Šis kon- ju izteicis domu, kas pilnībā attiecināma uz teksts svarīgs, arī ieskicējot tendences, spilg- Padomju Latvijas literatūras vērtēšanu kopu- tākos paraugus abu pušu literatūru recepci- mā: Noderīgu citātu meklētājiem vienā un jā, t.i., Padomju Latvijas literatūras recepcijā otrā pusē Vācieša darbos viegli atrast pie- trimdā un trimdas literatūras recepcijas no- mērus kā brīvdomībai, tā partejiskai un prin- sacītībā Latvijā. Tā kā šajā nodaļā ir aplūko- cipiālai nostājai.4 Savukārt Valentīns Pelēcis tas spilgtākās un zīmīgākās tendences abu ir gandrīz vienīgais, kas sarakstē ar Ojāru Vā- pušu literatūru recepcijā, tad nodaļai ir ap- cieti regulāri analizē Vācieša dzeju, lielāko- kopojošs raksturs, analizēti vien atsevišķi ties gan tikai dzejas ideoloģisko satvaru. Pe- raksti un apceres. lēcis pat centies definēt savu kā kritiķa meto- * * * diku: Tavas dzejas lasot, cenšos vienmēr ‘ie- Par rakstniecību Latvijā viedokli izteikuši dau- dzimt’ Tavā laikmetā, pārliecībā un izcelsmes dzi trimdas literatūras un kultūras pārstāvji kategoriskajos apstākļos. Tā Tu man tieci tu- (būtiskas atziņas rakstos pauž Jānis Rudzītis, vāks, saprotams, izjūtams. Varbūt nav pā- Valters Nollendorfs, Rolfs Ekmanis, Gunars rāk aplam, ja arī attiecībā uz manu pasauli, Andrejs Irbe, Valda Dreimane, Astrīde Ivas- (cik greiza tā arī nebūtu) Tu mēģinātu līdzī- 5 ka, Gunars Saliņš u.c.). Līdzās publiskajai tri- gu pieeju. bīnei, par ko uzlūkojami žurnāli Jaunā Gaita, Lai arī paši trimdas literāti un literatūras kri- Tilts, laikraksti LaRAs Lapa, Latvija u.c., nozī- tiķi apzinājās: Šeit Rietumos mēs pārāk bie- mīgas atziņas lasāmas arī trimdas literātu sa- ži pūlamies saskatīt jaunas brīvības izpaus- rakstē (Velta Toma, Valentīns Pelēcis, Guntis mi mūsu turienes dzejnieku izpausmē vai Zariņš, Ervīns Grīns u.c.) domās,6 viņu recenziju pamatā ir jautājums, Savās apcerēs, kritikās un vēstulēs, aplūko- kāda daļa autora darbā ir mesli padomju jot literatūru Latvijā, trimdas vērtētāji izvirza diktatūrai, kāda – latviskās identitātes un vairākas tēzes. Piemēram: rakstnieka darbs pat brīvības idejas paušana ar vairāk vai ma- Latvijā nav vērtējams atrauti no politiskās si- zāk izzīmētu zemtekstu palīdzību. Tas varēja tuācijas. Tā viens no kompetentākajiem Pa- 2. Turpat. domju Latvijas literatūras situācijas pārzi- 3. Anšlavs Eglītis. Vēstule Valentīnam Pelēcim. nātājiem, literatūrzinātnieks Rolfs Ekmanis 1976.24.VIII – RTMM V.Pel K 21/4, 554898. savā apcerē „Tas 1970. gads. Iezīmes latvie- 1 4. Mārtiņš Lasmanis. „Tumšais minors un šu literārajā dzīvē” secina, ka, ņemot vērā ķeizarkronis.” Jaunā Gaita 1984, 150: 21. apstākļus, kādos norisinās mākslas procesi Padomju Savienībā, būtu gluži aplami apce- 5. Valentīns Pelēcis. Vēstule Ojāram Vācietim. 1966.28.III – Ojāra Vācieša Memoriālais muzejs rēt dzeju kā neatkarīgu aistētisku kategori- inv. nr. K: 130. ju, neņemot vērā aktuālos dzīves jautājumus, 6. Valda Melngaile. „Vizmas Belševicas un Imanta 1. Rolfs Ekmanis. „Tas 1970. gads. Iezīmes latviešu Ziedoņa dzeja: ceļi uz patiesību”. Jaunā Gaita 1971, literārajā dzīvē.” Jaunā Gaita 1971, 85: 7. 84: 4.

24 rezultēties arī pārspīlētos spriedumos, ten- pieder pie trešā tipa kritiķiem, 1959. gadā denciozos secinājumos, konteksta ignorē- prognozē: Padomju lolotajam un talantīga- šanā un pārāk optimistiskā vai pesimistiskā jam Ojāram Vācietim ir izredzes attīstīties par skatījumā uz literatūru Latvijā. Anšlavs Eglī- spēcīgu sarkano dzejnieku. Apstākļiem gro- tis 60. gadu beigās pamatoti norāda, ka pēc zoties, var iznākt vai nu tikai boļševiks, vai trimdas žurnālos pārspiestajām izlasēm var arī dzejnieks ar Pasternaka likteni.10 1958. rasties iespaids, ka dzimtenē dzeja jau pilnī- gadā Rīgā tiek izdots Vācieša dzejoļu krā- gi atbrīvojusies. Tik skaisti laiki vēl nav pie- jums Ugunīs. Dzejnieka Saliņa recenzija par nākuši.7 Galvenie Padomju Latvijas dzejas šo Vācieša otro dzejoļu krājumu, kas publi- pārpublicētāji bija žurnāli Jaunā Gaita, Tilts, cēta žurnālā Tilts ar virsrakstu „Padomju lo- Treji Vārti, Ceļa Zīmes, kuru izvēlētie teksti lots Rīgas dzejnieks”, izceļas ar distancētu lielākoties centās atspoguļot brīvākās, mo- skatījumu un vieglumu, kāds iespējams brī- dernākās izpausmes Latvijas dzejā vai prozā, vā sabiedrībā. Gunars Saliņš, arī no šodienas retāk ilustrējot literatūras kanonizāciju. redzespunkta raugoties, trāpīgi uzzīmē „at- kušņa” laika Ojāra Vācieša sociālo un rado- Padomju Latvijas literatūras vērtētāji iedalā- šo portretu. No Saliņa raksta trimdas lasītājs mi vairākās grupās: a) tie, kas savas apce- uzzina, ka Ojārs jau pamatskolā bijis kom- res rakstīja, ievērojot politisko realitāti, b) tie, jaunatnes pirmorganizācijas sekretārs, vēlāk kas literatūru vienādoja ar ideoloģiju, nemē- – studiju gados – kā jaunākais Latvijas dele- ģinot skatīt mākslinieciskās kvalitātes, c) tie, gāts vadāts pa Maskavas dekādēm (dekādes kas pat šķietami politizētajā spēja saskatīt albuma uzņēmumos smaidīgs dala autogrā- būtisko, patiešām iekonturējot Latvijas dzej- fus). To Gunars Saliņš izlasījis par Vācieti Lat- niekus reālajā laikā un dažkārt pat saistot viešu dzejas antoloģijā (1954). Tāds ir Vācie- ar rietumu dzejas pieredzi. Kā skaidrojis Jā- ša publiskais tēls 50. gados un 60. gadu sā- nis Andrups, viena no tendencēm bija dzeju kumā. Iezīmējis valdošajai iekārtai lojālas no- iedalīt darbos, kas ir komunistiski, bet kam stājas iemeslus Vācieša biogrāfijā, Saliņš re- nav dzejas vērtību, un darbos, kam ir dzejas 8 dzīgi novērtē, ka ar sociālpolītisku iejavu krā- vērtība, kur nav nekā komunistiska. Retāk jumā izrūgušas ļoti personīgas rindas. Viņš tiek atzīts, ka var būt izcila arī ar patiesām norāda uz Ungārijas revolūcijai veltītajā cik- jūtām rakstīta komunistiskā dzeja. lā „Grūtā stunda” definēto jaunā padomju Latvijas 50., 60. gadu nozīmīgākie dzejnie- dzejnieka ilūziju, ka uzticamam partijas cīnī- ki trimdas periodikā ienāk līdz ar Ojāra Vā- tājam ir brīv runāt par visu ko, un paredz, ka, cieša dzejas publikāciju Jaunajā Gaitā 1957. kamēr Chruščovs pratīs šo ilūziju uzturēt,11 gadā. G. gr. [Gunara Gravas] komentārā pie Ojāra Vācieša talants godīgi kalpos komunis- šīs publikācijas Vācietis pieteikts kā jaunais tu varai. Gunars Saliņš arī pievērš uzmanību Latvijas dzejnieks, par kura politisko pārliecī- tam, ka „atkušņa” laikmetā laba dzejošana bu pagaidām vēl nekas nav zināms, bet kura tiek veicināta, atļaujot dzejniekiem tādas ro- dzejolī ir uzburta aina, kas trimdiniekiem jau mantiskas „pastaigas brīvsolī”, kādas nebi- piemirsusies – Rīga, lielpilsēta, bulvāru ugu- ja atļautas Ždanova kultūrpolitikas laikā. Kā nis. Mēs, protams, pasakām, ka komunistis- piemēru tam Saliņš citē Vācieti („Pēc ilgas ko diktatūru neatzīstam un neatzīsim nevie- šķiršanās”) : nā no tās dažādiem izpausmes veidiem. Bet Lapa pēc lapas no koka šķetinās, indivīdā, cilvēkā mēs meklējam viņa cilvēcī- Un man noskūpstīt gribas ļoti go es, kas ir un stāv pāri kolektīvam un ar to Pirmo meiteni, kura pretī nāks, saistītām dogmām. Un mēs priecājamies, ja Un pēc tam – vienalga, kas notiks. kaut kur šo ‘es’ esam ieraudzījuši.9 Kaut arī publicētais dzejolis ir pilnībā neitrāls, Latvi- Žurnālā Tilts (1959, 32/33) ievietota Knu- jas dzejnieka publicēšanai meklēts jaungait- ta Lesiņa apcere „Kāda dzejnieka riets“ par nieku manifests par dzejas un cilvēcības pā- Jāņa Sudrabkalna 1958. gadā Latvijas Valsts rākumu par komunistisko diktātu. izdevniecībā iznākušo Kopoto rakstu 1. sē- jumu. Arī Lesiņa izteiksme ir līdzīga Saliņam Līdzīgi ASV mītošais dzejnieks, „ellesķēķi- – saredzot Padomju Latvijā mītošā dzejnieka nieks” Gunars Saliņš, kurš savos vērtējumos nodevas režīmam, uzsvars tiek likts uz māks- linieciski augstvērtīgo. Knuts Lesiņš Jāni Sud- 7. „Anšlavs Eglītis runā.” Tilts 1968, 94./95: 11. rabkalnu redz kā upuri, jo komunisma polī- 8. Jānis Andrups. „Viena latviešu kultūra.” Ceļa tika ir saistīt cilvēkus ar viņu kļūdām tā – lai Zīmes 1970, 44: 52. 9. G. gr. komentārs pie Ojāra Vācieša dzejoļa. 10. Gunars Saliņš. „Padomju lolots Rīgas Jaunā Gaita 1957, 9: 89. [„Gunars Grava” – dzejnieks.” Tilts 1959, 31: 39. Gunara Irbes pseidonīms.] 11. Turpat.

25 viņiem vairs nebūtu citas izejas, saistot cilvē- Rolfs Ekmanis, kurš ar savu monumentālo ka dzīvību kā ’lielāko kļūdu’. Ja lepojamies, pētījumu Latvian Literature under the So- ka pazīstam šo iekārtu, nevajadzētu mētā- viets, 1940-1975 (1978) devis izcilu piene- ties vieglprātīgi ar ’nodevēju’ saukļiem. Cil- sumu Padomju Latvijas literatūras procesa vēki ir spiesti rēķināties ar to vidi, kurā vi- pētniecībā un padarījis to starptautiski pie- ņiem ir ’iespējams dzīvot’ un jādzīvo. 12 Vērā ejamu zinātniskai analīzei, latviešu trimdas tiek ņemts arī cilvēciskais faktors, tāpēc tik periodikā pazīstams ar meistarīgu publicis- lojāli un smalkjūtīgi izskan pēdējais teikums tiku, kuras galvenie plusi ir distancēts, ob- Lesiņa apcerējumā: Sudrabkalns ir bijis ļoti jektīvs, analītisks skatījums un aizraujoša va- smalks un interesants dzejnieks; kurp viņš loda. Pētījums „Tas 1972. gads. Iezīmes Lat- iet tagad – nav ne mūsu daļā, ne varēšanā. vijas literārajā dzīvē“17 noder par paraugu Katram sava rietēšana.13 akadēmiskai, erudītai pētniecībai un faktolo- ģiskam darbam ar padomju literatūru. Izse- Trīs trimdas literatūrzinātnieki, pro­ti, Jānis kojot norisēm Latvijas literatūrā un literatūr- Andrups, Jānis Rudzītis (rakstu sērijā „Lite- zinātnē, Ekmanis dod niansētu apskatu gan rātūra padomju žņaugos”) un Rolfs Ekmanis par literārajiem procesiem, gan atsevišķiem (apcerē „Tas 1970. gads.”), pauduši viedok- daiļdarbiem. li, ka Latvijā 60. gados ir izaugusi dzejnieku plejāde, kurus, Ekmaņa vārdiem, ar pilnām Kā uzskata Jānis Andrups, 60. gados, kaut tiesībām var dēvēt par savas tautas nacionā- partijas spaidi pēc īsā atkušņa perioda atkal liem dzejniekiem.14 Piemēram, Jāni Andrupu pieauga, Latvijā iezīmējās jauna stila attīstī- 70. gadu otrajā pusē gandarī tas, ka tiklab bas līnija, aistētisko vērtību pieaugums un trimdā, kā Latvijā vēl arvien dominē pirms nozīmīgs uzplaukums, jo sevišķi lirikā, kas 20 gadiem ienākušā paaudze. Gunars Saliņš izskaidrojams ar jaunas paaudzes ienākšanu. tai ir devis četros vārdos izteiktu program- Interesanti, ka tai pat laikā jauna autoru pa- mu: „Mēs nākam atjaunot ticību”, un tā ir audze atjauno un iezīmē literatūras uzplau- bijusi noderīga abām mūsu divās daļās sa- kumu arī trimdā, kas rāda, ka iekšējie litera- šķeltās dzejas pusēm. Dzejas pēkšņā atdzim- tūras attīstības faktori (paaudžu maiņa,­ tau- šana dzimtenē pēc tuksnesīga tukšuma pēc- tas un valodas raksturs) ir dažkārt spēcīgāki kara gadiem bija viena no priecīgākām šā par ārējiem apstākļiem.18 Andrups arī saska- laika zīmēm, kas lika cerēt, ka ne tikai dze- ta, ka jaunā paaudze, kas trimdā un Latvijā jai, bet arī tautai ir iespēja pārdzīvot, jo dze- 60. gados atjauno lirikas tradīciju, par savu ja parasti ir tautas iekšējā klimata barometrs. paraugu uzskata Aleksandru Čaku. Litera- Zināmā mērā tas pats sakāms arī par trim- tūrzinātnieks Jānis Rudzītis 1964. gadā ap- das dzeju.15 galvo, ka latviešu padomju literātūrā ir jau virkne vārdā saucamu dumpinieku – Jēzups 1971. gadā JG parādās Rolfa Ekmaņa apcere Laganovskis, Laimonis Purs, Visvaldis Eglons, par 1970. gada literatūras aktualitātēm Lat- Harijs Heislers, Ēvalds Vilks, Vizma Belševica, vijā. Iespējams, ka taisnība, ka Māris Čaklais Ojārs Vācietis. Vecumā apmēram starp 30- četras reizes atteicies sacerēt pret­rakstu šim 40 gadiem, viņi ir komjaunieši vai komunisti, rakstam un tieši tādēļ zaudējis darbu „Lies- bet grib būt arī latvieši, atteikties no meliem mas“ redakcijā, lai gan, kā pareizi aizrāda Ek- un izcīnīt neatkarīga mākslinieka tiesības.19 manis, pats Māris Čaklais savā atmiņu grā- Rudzītis spriež, ka minēto latviešu dumpinie- matā Laiks iegravē sejas min citus aiziešanas ku skati spraukušies cauri dzelzs aizkaram, iemeslus. Šo pasūtījumrakstu galu galā uz- lai ieraudzītu, kas notiek Rietumu literatūrā rakstījis Ilgonis Bērsons, un ar nosaukumu un gara dzīvē vispār. (..) Pirms uzrakstījis 260 „Izkropļošanas brīvība“ tas parādījās Litera- 16 rindas garu poēmu „Einšteiniāna”, Ojārs Vā- tūrā un Mākslā 1972. gadā. cietis esot cita starpā izlasījis kādas 400 lap- puses biezu sējumu par Einšteinu. Tāpat jū- tams, ka savā formā Vācietis mācījies no Rie- 12. Knuts Lesiņš K. „Kāda dzejnieka riets.” Tilts tumu modernās dzejas – vai nu tieši vai ar 1959, 32/33: 98. dumpīgo krievu starpniecību.20 Jāņa Rudzīša 13. Turpat. viedoklis trimdas sabiedrībā nebūt nav īpaši 14. Rolfs Ekmanis. „Tas 1970. gads. Iezīmes latviešu literārajā dzīvē.” Jaunā Gaita 1971, 85: 7. 17. Jaunā Gaita 1973, 97: 17. 15. Jānis Andrups. „Ticības atjaunošana” (Par 18. Jānis Andrups. „Literatūra Latvijā.” Ceļa Zīmes Gunara Saliņa dzejoļu krajumu Satikšanās.) Jaunā 1976, 58. Gaita 1981, 133: 52. 19. Jānis Rudzītis. „Literātūra padomju žņaugos.” 16. Ilgonis Bērsons. „Izkropļošanas brīvība.” Latvija 1964.22.II: 4. Literatūra un Māksla 1972.23.IX. 20. Turpat.

26 populārs, jo reti kurš kritiķis meklē rietumu dzeju krājumu nosaukumi: „Melnā saule”, poētikas atblāzmas padomju dzejā. „Daudz laimes un tā tālāk”, „Kā kauli grab” – daudz asprātīgāki nekā padlatviešiem, ku- Vairāku trimdas literātu un literatūrzinātnie- rus vajā zināms vientiesīgums, kas īpatnējs ku vērtējumā literatūras kvalitāte dzimtenē visām priekšā teiktās domāšanas sistēmām. pēc kara līdz 60. gadu sākumam, ir kopumā Pat Imants Ziedonis, kas gan visādi izlokās ar pasliktinājusies, taču tostarp tiek izcelti ta- savām Epifānijām un Perpendikulārajām ka- lantīgi autori. Tā 1964. gadā Rudzītis uzsver: rotēm, netiek no tā vaļā. Jauki! Garīga primi- Ja neskaita dažus spilgtus izņēmumus, vis- tivizēšanās varbūt izrādīsies par lielāko pos- pirms jau Ojāru Vācieti, tad sabrukumu pie- tu, ko latviešiem nodarījusi krievu okupācija. dzīvojusi lirika, tā latviešu literatūras nozare, 21 Literatūrvēsturē un kritikā tā ir totāla, pro- kas vienmēr bijusi visaugstākajā līmenī. Sa- zā valdoša, arī dzejā nospiedoša, ja neskai- vukārt Anšlavs Eglītis vēstulē Gunaram Sali- ta dažu retu uzliesmojumu, varbūt pa pusei ņam: Dzimteņnieki jau ir cerīgi, dumpīgi, lat- neapzinīgu, tik neapzinīgu, ka tas paslīd ga- viski (ja arī ne visai nacionāli), bet nivelācijas rām arī cenzoriem.28 Un citā vēstulē: Sirds sa- iespaids smagi manāms. Parādīju Aīdai Nied- 22 žņaudzas, ka viņiem jāstaigā tādi kā tautas rai „Dzejas dienu”, un viņa pavisam izsami- atmodas laiku didaktikas ceļi. Retu reizi, pa- sa, ka no brīvvalstī attīstītās dzejas kultūras rasti karjeru sākumos, iezibas brīvāks dzejo- neesot palicis nekas. Proza vēl daudz pelē- 23 jums, bet ātri vien apslāpējas. Tāpat bija ar kāka (daļēji izņemot Belu). Jevtušenko, kas tagad kļuvis par uzticamu Savukārt tie trimdas literāti, kuri atšķirībā no ’establishmenta’ pīlāru. Ziedonis mani gan ne Anšlava Eglīša un Jāņa Rudzīša savus sprie- pārāk iesildīja arī ar pirmo uznācienu. Viņa dumus balsta uz personīgāku attieksmi pret joņošana ar motociklu pretim tiem ’apvār- Latvijas dzejniekiem, kas veidojusies saraks- šņiem’ likās brangi vien panaiva, zēniska.29 tes un tiešu kontaktu rezultātā, dažkārt ir Taču, spriežot pēc to trimdas lasītāju intere- neiecietīgāki pret trimdas centieniem un po- ses, kuri sekoja dzejai dzimtenē, trimdā bija zitīvāk noskaņoti pret dzimtenes dzeju. Tā populāri tieši tie paši dzejnieki, kuri bija po- vēstulēs Imantam Ziedonim Irma Grebzde pulāri Latvijā – Vizma Belševica, Imants Zie- raksta ar neviltotu apbrīnu: Kā Jūs esat spē- 24 donis, Māris Čaklais, Jānis Peters, Māra Zālī- juši tur izaugt tik lieli? , Valentīns Pelēcis ar te, Ojārs Vācietis. Velta Toma vēstulē ārstam skeptisku nolemtību: Mēs jau te pamazām un rakstniekam Jānim Liepiņam tēlaini pauž ar saviem plakātiem un papīra lozungiem savu skatījumu uz Latvijas dzejnieku „hie- izčūkstēsim. Jaunie, no simta viens, varbūt rarhiju“: (..) ja Karalis Dzejā, tad Ojārs. Ja miesīgi un garīgi jutīs, ka ir kāda jēga, kāda Zintnieks, Burtnieks, Virsaitis, jā, pat Prin- reizē skaista un traģiska nepieciešamība cis, tad Imants Ziedonis. Reiz man bij saru- būt latvietim, lai mūsu tautiņa nekļūtu par 25 na ar Imantu par to pašu pirmo vietu, viņš brīvdabas muzeja ’relikviju’. Anšlavs Eglī- vai Ojārs – man bij sarunā minējuši jaunie. tis gan ir pārliecināts: Lai olafisti, grebzdisti, 26 I. Ziedoņa atbilde pacēla manī spriedumu zandberģisti, tomisti, pelēcisti utt. izstiep- par viņu kā cēlu cilvēku augstu, i šodien viņš jas vai saraujas, latviešu literatūras zaļā ga- man ētiski estētiskā galotne. Ne jau, ka viņš lotne pagaidām atrodas trimdā un Rīgā tikai 27 nespētu, lai būtu Karalis, bet viņš spēj, var, daža pazare. Salīdzinādams literatūru trim- prot citādi, tik ļoti savi, tik aizmūžīgi dziļi, tik dā un Latvijā, Anšlavs Eglītis Gunaram Sali- aiznākotnīgi tālu. Ojārs ir liels šodien un tū- ņam raksta: Man patīk trimdas modernistu līt, i ikdienišķā vielā lieluma dzirksti šķilt, va- 21. Turpat. rēt, spēt – kas par spēku, drosmi, ticību, tie- 22. Ikgadējais izdevums Dzejas diena (šajā sībām! Abi lieli, abi mīlami un apbrīnojami, gadījumā, 1968. gada). katrs citādi, un nav jau nekā skaistāka, kā šī 30 23. Anšlavs Eglītis. Vēstule Gunaram Saliņam dažādība. Imants Ziedonis komentē: Emig- 1969.22.V – RTMM 482264 G.Sal K1/24. rācija mūs pretstatīja, kaut gan es esmu če- 24. Irma Grebzde. Vēstule Imantam Ziedonim kas sarakstos. Pasaules latvieši Ojāru uzska- 1971.1.V (?). No: Imants Ziedonis. Raksti 3. sēj. tīja par sarkano. Bet viņš jau nekur nebrau- 1995: 319. ca, nekur negāja. Kaut gan Kultūras sakaru 25. Valentīns Pelēcis. Vēstule Imantam Ziedonim 1975.4.VI. No: Imants Ziedonis. Raksti 2. sēj. 1995: 28. Anšlavs Eglītis. Vēstule Gunaram Saliņam 445. 1974.5.X – RTMM 482273 G.Sal K1/33. 26. Olafs Stumbrs, Irma Grebzde, Laimonis 29. Anšlavs Eglītis. Vēstule Gunaram Saliņam Zandbergs, Velta Toma, Valentīns Pelēcis. 1969.29.VI – 1969 RTMM 482264. 27. Anšlavs Eglītis. Vēstule Gunaram Saliņam 30. Velta Toma. Vēstule Jānim Liepiņam 1976.31.V 1969.22.V – RTMM 482264 G.Sal K1/24. (no Toronto) – RTMM 513308.

27 komitejas komisijās vai komitejās viņa vārds demonstrē „elegantu“ techniku apmēram formāli figurē. Bet viņš nekur aktīvi negāja kā Normans Mailers, kad rakstīja „lielo ame- un netikās, izņemot ar atsevišķiem zēniem, rikāņu romānu“ (American Dream), bet ies- talantīgiem.31 Kā domā Imants Ziedonis, ie- tieg ērmotā, galīgi sīkpilsoniskā moralizēša- spējams, ka tieši pārāk „pareizās“ (komunis- nā. Arī rūpnīcas inženiera „nesavtīgie“ cīniņi tiskās) biogrāfijas dēļ un darba Tās dienas par vispārības labu kaut kā vientiesīgi. Bet acīm trimda Vācieti īsti nepieņēma, varbūt ir teicams tēls izbijusī veco laiku operdzie- arī Ungārijas notikumu inspirētais dzejolis done (M. Brehmane-Štengele). Tā notēlo- par lielo un mazo dzimteni ieguvis nelabvēlī- ta jauki un zīmīgi, tās dēļ vien var lasīt visu gu interpretāciju. Knuts Skujenieks arī atzīst, garo „pļerzu“. Bet Skujiņš ir viens no viņu ka Vācietis nav saprotams trimdas latviešiem, labākajiem prozistiem, blakām Belam, Marģ. bet Ziedonis ir, to skaidrojot: Ojārs bija he- Zariņam, Mauliņam („Kājāmgājējs“), Ziedo- peningu cilvēks. To var redzēt dzejoļos. Ne nim (īsie gabali). Tās Indrānes, Ezeras, Dine- jau vienmēr sociālās drosmes paraugi bija la- res man liekas drusku tādas kā ūdensnesē- bākā literatūra. (..) Ojārs ir visai īpatna poē- jas – ja lietojam kāda Indrānes romāna titulu, tiskā temperamenta cilvēks. Latviešu dzejā lai gan raksta it paveikli. Bet viņiem tagad netipisks. Šerpi izsakoties – drīzāk krievisks ļoti jauks komediju rakstnieks. Pauls Putniņš, temperaments. Te ir jautājums par literāra- dzimis 1937. g., ja tik vien viņu nabagu ne- jām skolām.32 noveiks partija ar savām „virsvērtībām”.33 Arī par prozu Latvijā sniegti regulāri pārska- Velta Toma par to pašu: Tā kā Skujiņš aug, ti trimdas presē, kā arī tā pārspriesta saraks- veidojas uz augšu savā rakstīšanā, reti kāds tē. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Anš- autors spējis – apbrīnojami jūt i darba no- lava Eglīša komentāri par Zigmunda Skujiņa pietnību, i stila smalkumu, i vielas pārdzīvo- rakstniecību: Stumbru Olups stāsta, ka dro- jumu. Viņa cilvēkam ir asinis, to vīrišķīgā zie- šākais veids kā nokaitināt Zigmundu Skujiņu dēšana. Belam ir roboti – lelles – maskas – esot, pārmest aizguvumus no manis. Sapro- viepļi, veikli darināti, labi izdomāti, bet ne tams, tikai privātās sarunās, jo oficiāli tāda izdarības, ne jūtas nespēj pārliecināt, ka tie lieta, ka padrakstnieks ko aizgūtu no buržu- ir dzīvi cilvēki, tu vai es vai viņi. Un jo tālāk, ja ir vispār neiedomājama un neiespējama. jo vairāk šādi. Mauliņa „Kājāmgājējs“ man Es uz šo lietu skatījos diezgan skeptiski, ka- deva daudz, tik kā Karogā apstāsts par Lāč­ mēr man neparādīja viņa stāstu „Čingischa- plēša kolhoza tapšanu – t.i. laikmetīgi, infor- na zirgs“, kas nu gan ir pilnīgs „spoguļa at- matīvi, dziļi cilvēcīgi, patiesi tēlojot. Simpā- tēls“ no „Čingischana gala“. Taču kā stāsts tisks autors. Ar Lāmu „draudzējos“ jau sen, man tas gluži labi patika. Viņš bija ārkārtīgi ētiski cēls, jā, bet ligatūras arī vēl pulka, kaut pameklējies pa mongoļu vēsturi pēc saistī- mana dārgu rūdu, tomēr jāattīra. Viņam nav gām detaļām. Bet viņam ir arī citi vēsturis- valodas dzirdes, kāda ir apskaužami laba ki stāsti, viens par grieķiem antīkajā Tesālijā, Skujiņam. Ak, ja mēs varētu apsēsties uz Rī- kas savukārt dikti atsita Miku Valtari. Arī labi gas kapu sola un runāt, runāt par dzeju un stāsti iz mīļās dzimtenes pagājības, piem., kā prozu dzimtenē, cildinot arī dažu labu auto- Neikenu piemeklē trieka, karstā laikā ejot uz ri – sievieti!34 Lēdurgas baznīcu u.c. Kolumba mantiniekos un Fornarīnā ir dažs labs teicams tēlojums, Dažkārt parādās mēģinājumi līdzās skatīt bet pārliecīgā pakļaušanās partijas priekš- Latvijas un trimdas dzejniekus, piemēram, rakstiem atstāj smagi nospiedošu iespaidu. vismaz divreiz Ojāra Vācieša dzeja vērtēta „Sudrabotos mākoņos“ 1967. g. viņš notēlo salīdzinājumā ar trimdas liriķiem. Dzejnieks Zviedrijas letiņus kā posta un izmisuma pār- un tulkotājs Paulis Birznieks apcerē „Saules ņemtus, pavisam partijas pretvanagu brošū- dzeja un ikdienas nedzeja” JG62(1967) salī- ru garā. Manuprāt, viņa labākais romāns ir dzina Vācieša dzeju krājumā Elpa ar Austrā- „Kailums“ par meiteņu sadzīvi Valmieras rūp- lijā dzīvojošā trimdas latviešu dzejnieka Kār- nīcu kopmītnēs, strādnieču barakās un taml., ļa Ābeles dzeju krājumā Saule vien un atzīst, darbojas diezgan interesanti filozofējoši tipi ka abi ir īsti dzejnieki, kas cīnās ar valodu u.c. Oficiāli tiek gaužām cildināts viņa VEFa un mēģina pat dot mesiāniskas vērtības, lai romāns „Vīrietis labākajos gados“, kurā viņš gan abiem, liekas, ir zināmas grūtības pārva- rēt savas dzejas tēvus vai krusttēvus – Ābe- 31. Imants Ziedonis par Ojāru Vācieti. No: lem Raini un Vācietim Chruščovu, jo Vācietis Gundega Repše. Brālis. Ojārs Vācietis. Rīga, 2005: 118. 33. Anšlavs Eglītis. Vēstule A. Šķipsnam 1976.25. 32. Knuts Skujenieks par Ojāru Vācieti. No: IX – RTMM 503192. Gundega Repše. Brālis. Ojārs Vācietis. Rīga, 2005: 34. Velta Toma. Vēstule Jānim Liepiņam 1976.31.V 151. (no Toronto) – RTMM 513308.

28 sprediķo kā kādreiz Chruščovs strādniekiem, negatīvas attieksmes, lai arī kritiķi pārsvarā ceļot Maskavas pazemes dzelzceļu – nost ar neiztiek bez dzejas vērtēšanas no politiskā gļēvajiem un remdenajiem! Abu dzejnieku viedokļa. Ir neparasti dzirdēt Padomju Lat- labākās vērtības, kā formas, tā satura ziņā vijas dzeju, ko rakstījuši dzejnieki, kuri izpel- slēpjoties atsevišķās vietās, bet jāpacieš daža nījušies esošās sistēmas uzticamību,39 raksta laba rindiņa nedzejas, vairāk O.V. Salīdzino- literatūr­pēt­nieks Valters Nollendorfs, dzeja, šo metodi izvēlējies arī Jānis Andrups, salī- kuru vieni trimdas komentētāji apzīmogoju- dzinot Ojāra Vācieša un Astrīdes Ivaskas dze- ši kā komunistisku, otri kā nacionālistisku un ju. Ivaskas dzeju viņš raksturo kā modernā tas vairāk atkarīgs no dzejnieka ideoloģiskās cilvēka dvēseles pasaules atklājēju, turpre- klasifikācijas, nevis no paša dzejnieka. tim Vācieša daiļradi nodēvē par plakātis- ku. Pamatoti izceļot Ivaskas dzejas kvalitāti, Andrups raksta: Ideoloģiju, mudinājumu un Nollendorfa minētā paradoksa viens no plakātu laiks dzejā ir beidzies. Palicis vientu- spilgtākajiem piemēriem ir 1969. gadā no- ļais, skepsē atskurbušais cilvēks ar savu nie- tikušais strīds sakarā ar 4. Rietumu Dziesmu cīguma apziņu. (..) Tāpēc anahroniska šķiet svētku Losandželosā rīkotāju centieniem ie- tagad ekspresionistu tehnikas mantinieku kļaut kopkora repertuārā Padomju Latvijas padomu un plakātu dzeja, ieskaitot Jevtu- komponista Valtera Kaminska dziesmu ar šenko un O.Vācieti.35 Andrups arī nenoliedz, Ojāra Vācieša dzeju „Mana dziesma“. Fakts, ka Latvijā dzejnieks ir apspiests un viņam nā- ka sākotnēji izplatītajā Dziesmu svētku prog- kas runāt zemtekstos. Iespējams, ka, Andru- rammā šī dziesma bijusi ierakstīta, liecina, ka pa raksta iedvesmota, arī pati Astrīde Ivas- rīkotāji ir tie, kuri šo Vācieša dzeju uztver kā ka izteikusi savas domas par Vācieti rakstā ļoti nacionālu. Taču drīz vien Ņujorkas avī- „Dzejas perspektīvas dzimtenē“36, īpaši izce- ze Laiks publicē vairākus rakstus, kuru autori ļot „Einšteiniānu“, kā arī uzsverot savu vē- minēto dzejoli uztver kā „sarkanu“, komu- rojumu, ka nevar tomēr noliegt viņa dzejas nistisku un ir šokēti par rīkotāju nostāju. To īstumu – viņš ir dzejnieks, kam sāp, turpat komentējot, savu vēstuli Laikam aizraksta arī trāpīgi citējot pašu Vācieti: politologs Jānis Peniķis, kurš ironizē: Uz Lo- Ko lai daru, ka man sandželosas dziesmu svētkiem nebraukšu, jo Katra dziesma sākas ar pušumu.37 esmu ar mieru braukt tikai uz īsti latviskiem dziesmu svētkiem, tas ir tādiem, kuru prog- Literatūras kritiķa Mārtiņa Lasmaņa38 ievies- rammā nav ievazāts nekas no Latvijas. Viņš tā metafora vēsa distance kā caur stikla sie- arī citē pilnu Ojāra Vācieša dzejoļa „Mana nu ir vēlamais trimdas literatūrkritiķu skatu- dziesma“ tekstu: punkts uz Latvijā sarakstīto. Latvijas literatū- ras vērtētāji trimdā atzīst, ka šāda distance Mozdamās uz dzīvību, ir vērtīga un, iespējams, paver objektīvāku Palu straumes san. ainu nekā Padomju Latvijas kritiķu apceres. Kamēr mostas Latvija, Trimdas kultūras darbinieki, kuri recenzē Lat- Tikmēr mosties man. vijas dzejnieku dzeju trimdas presē, analizē Druvu smarža briedīgā un apcer kompozīciju, izteiksmi, biogrāfijas Lai pār zemi tvan. ietekmi uz dzeju, politiskās propagandas va- Kamēr zaļo Latvija, lodu, kritisko prātu un intelektu, prasīgumu Tikmēr zaļot man. pēc patiesīguma, literārās un sabiedriskās ie- Pretī rītam austošam tekmes uz stilu, formu, tēliem, saturu. Lielā- Drošu soli likt koties dzeja uzlūkota un vērtēta bez eksal- Un ar savu Dzimteni tētām emocijām un pārspīlēti pozitīvas vai Saules kalnā tikt. Dzīves dziesma diženā 35. Jānis Andrups. „Jaunā dzeja.” Ceļa Zīmes Man pa vēnām skan. 1970,44:66. Kamēr mostas Latvija, 36. Astrīde Ivaska. „Dzejas perspektīvas dzimtenē.” Kamēr zaļo Latvija, Ceļa Zīmes 1972,50:29. Kamēr dzīvo Latvija, Tikmēr dzīvot man. 37. Ojāra Vācieša rindas no dzejoļu krājuma Aiz simtās slēpes. Šo dzejoli komentēdams, Jānis Peniķis norā- 38. Mārtiņš Lasmanis (1930) – literatūras kritiķis. da: ...kā katrs pats var redzēt, te taču ko- Kopš 1945. gada dzīvo Stokholmā un 70. gadu mūnistu propaganda pilēt pil no katras O. otrā pusē sāk publicēt recenzijas trimdas latviešu periodikā. Viņa recenzijām raksturīga poētikas 39. Valters Nollendorfs. „Riga in the Lyric Poetry of smalkjūtīga izpratne un novatorisko aspektu precīza the Postwar Latvian Generation.” Journal of Baltic atklāsme. Studies. V/2 1974: 107.

29 Vācieša dzejoļu rindas! Tāpat, neesmu gan mūzikas speciālists, bet nevajag jau nekādas jāizdziest zināšanas, lai saprastu, ka komponista V. Ka- zvaigznei minska mūzika ir piesātināta ar komūnistis- kām notīm. Savā vēstulē Peniķis aizrāda, ka un ziedam Laika sašutušo protestētāju nostāja ļoti lī- un tādēļ dzinās okupētās Latvijas varas aparāta me- mīlam un todēm. Skeptiski piebilzdams, ka šādā veidā mēs patiesi varam tuvoties savai tautai Latvi- dziedam jā un izprast viņas stāvokli, jo tur, okupētajā Latvijā nekad nav bijusi atļauta tādu idejis- JAUNGAITNIEKS ko sēnalu ievazāšana, kā, piemēram, trimdas dzejnieku un komponistu darbu atskaņoša- GUNARS SALIŅŠ na. Komūnistu pārvaldes aparāts tur neno- guris gādā par latviešu tautas ideoloģisko tī- 1924 — 2010 rību, un tagad varam konstatēt, ka latviešu patrioti trimdā arī mācījušies no pretinieka šo visai teicamo īpašību.40 Šo vēstuli Laiks nepublicēja. Tas ir piemērs, cik konsekventi redakcijas patriotiskā cenzūra sargāja laik- Māksla 1959. gada numurus no janvāra līdz raksta lasītājus no domām un argumentiem, jūnijam, sistemātiski izrakstot un pēcāk sa- kas varētu ierosināt pārvērtēt attieksmi pret skaitot un klasificējot rakstniekiem izvirzītos dzeju okupētajā dzimtenē. uzdevumus. Galarezultātā iedalītas 19 ka- Runājot par padomju Latvijas dzejas recep- tegorijas, kurās minētie uzdevumi sarindoti ciju trimdā, jāmin arī vēsturnieks, publicists pēc pieminēšanas biežuma. Kā pirmais, tā- un analītiķis Uldis Ģērmanis. Rakstot savus tad galvenais uzdevums: cīnīties par, pirm- publicistiskos darbus, kas ir feļetonisma, en- kārt, galīgu komunisma (sociālisma) uzvaru; ciklopēdisma un kultūrvēstures sintēze, Ģēr- otrkārt, komunismu, sociālismu, Padomju manis jo bieži izmanto Padomju Latvijas dze- Savienību; treškārt, progresīvās ideoloģijas ju savas domas un uzskatu ilustrācijai, un, lai uzvaru. Kā pēdējais: konkurēt ar labāko pa- arī nereti dzejas fragmenti ir izrauti no kopē- saules literatūru. Pa vidu ir rodami arī šādi jā dzejoļa konteksta, šie asprātīgie iesprau- mērķi: būt saskarsmē ar sava paša laika noti- dumi ir viena no Ģērmaņa publicistikas veik- kumiem un tā laika garu; vairot darba mīles- smes ķīlām. Piemēram, viņš raksta: Dzejnieki tību un apsūdzēt slinkumu; atmaskot impe- svešatnē un dzimtenē par spīti visiem šķēr- riālismu un kapitālismu utt. šļiem sākuši sasaukties. Jānis Peters raksta: Dzejnieks Māris Čaklais 1991. gadā, intervē- ’Bet vectēva krusts / deg manos krustos / un jot profesoru Rolfu Ekmani, jautāja, vai trim- laikam laikmeti / cits citu krusto’. Andrejs dā Latvijas literatūra netika pārāk politiski Eglītis to lietu izsaka tā: ’Jūtu – pašam sīvi tulkota, proti, kā ideoloģijas vienība, uz ko iesāpas dvēselē / un krustos. / Krustīdamies 41 Ekmanis atbildēja: Vai tad tā nebija ideoloģi- dzīvoju. Dievu lūgdams / vienmēr krustos’. jas vienība? Un tiklīdz nebija, tūdaļ pa galvu! Zviedrijā mītošais rakstnieks un sociologs Nekur jaunlaiku vēsturē politika un literatū- Gunars Irbe (vairāk publicējies kā Andrejs ra un kultūra vispār nav bijušas savā starpā Irbe), lai noteiktu un sistematizētu specifis- tik cieši saistītas kā padomju impērijā.43 kos literatūras un rakstnieku uzdevumus un Jāsecina, ka trimdas literāti un literatūras in- mērķus padomju sistēmā, 20. gs. 60. gados teresenti skrupulozi un pamatīgi iedziļinājās veicis pētījumu „Publiskā viedokļa veidoša- 42 Latvijas literatūrā, gan to vērtējot atsevišķi, nās Padomju Latvijā” (publicēts angļu valo- gan salīdzinot ar trimdas literatūru, samēro- dā), kurā ekscerpējis laikraksta Literatūra un jot ar ideoloģiskajiem nosacījumiem vai ska- tot mākslinieciskos aspektus, tādējādi snie- 40. Jānis Peniķis. Vēstule Laika redakcijai 1969.26. dzot vairāk vai mazāk profesionālus un ob- XI – RTMM 554530. jektīvus vērtējumus trimdas periodikā, starp- 41. Uldis Ģērmanis. Tālu tālumā, lielā plašumā: tautiskos izdevumos, savstarpējā sarakstē. Austrālijas piezīmes. Bruklinā, ASV: Grāmatu draugs, 1977: 210. Turpinājums sekos 42. Gunars Irbe. „The Formation of Public Opinion in Soviet Latvia: An Analysis of the Soviet Latvi- 43. Māris Čaklais. „Kultūra un politika – pirms un an Press.” Commentationes Balticae (Bonn). 1964: pēc bezsaules norieta. Intervija ar Rolfu Ekmani.” 4-55. Literatūra un Māksla 1991.15.XI: 11.

30 Almantas Samalavičius rakstnieku ņēma dalību dzīves normalizā- cijas un pilsoniskās sabiedrības veidošanas procesā, bet ne vairs kā vadītāji un demokrā- SITUĀCIJA LIETUVAS tijas paudēji, bet gan kā parasti pilsoņi, ko- mentējot norises valstī – sākumā laikrakstos, PROZĀ GANDRĪZ vēlāk internetā. Rakstnieku sabiedriskā balss NORMĀLA kļuva arvien vājāka un arī retāk sadzirdama. Plašsaziņas līdzekļi pievērsa uzmanību litera- Lietuviešu rakstnieki, kuri pirms 20 vai vairāk tūrai un rakstniekiem parasti tikai tad, kad gadiem sludināja patiesību un brīvības ide- kāds no literārās „ģildes” piederīgajiem ie- jas savu līdzpilsoņu tūkstošiem pilsētu par- kļuva skandalozā situācijā. kos un laukumos, tagad atrodas sabiedris- kās dzīves nomalē. Tāpat kā citur Vidus- un Dažus gadus pēc neatkarības atgūšanas li- Austrumeiropā, rakstnieki (arī citi intelektu- kās, ka literatūra ir nolemta lēnai un grūtai āļi) Dzelzs priekškara sairšanas laikā spēlēja nāvei. Grāmatu un literāru žurnālu skaits sa- ietekmīgu, kaut arī īslaicīgu, lomu politikas mazinājās, kaut arī uzplauka vairākas jaunas, priekšpostenī. Bet drīz vien uz sabiedriskās parasti gan īslaicīgas, izdevniecības. Pēc ap- un politiskās skatuves parādījās pragmātis- mēram sešiem gadiem literārais klimats sāka kāki ļaudis, kuri abstraktas brīvības sludinā- uzlaboties un izdevēji varēja raksturot rakst- šanas vietā piedāvāja noteiktākas un reālā- niecības tirgu kā gandrīz normālu. Daiļlite- kas kategorijas saimnieciskajā dzīvē. Rakst- ratūras jomā ar katru gadu vairojās lietuvie- niekiem, kuru vārdus raksturoja drosmīgas, šu autoru romāni, stāstu un eseju krājumi. bet toties visai miglainas metaforas, nācās Pārmetumi rakstniekiem par padomju ga- samierināties ar savas lomas īslaicīgumu dos pārāk maz manuskriptu sacerēšanu no- politikā. glabāšanai „atvilktnēs” (t.i. bez cerībām tos izdot) noklusa. Klajā parādījās vairāku jauno Kopš tā laika lietuviešu sabiedrībā notikušas autoru darbi. Lietuviešu rakstniecībā izvei- lielas izmaiņas. 1991. gada janvārim, kad dojās, kaut arī dažbrīd nepastāvīgs, tomēr padomju karaspēks Viļņā noslepkavoja 13 apmierinoši stabils tirgus. miermīlīgus civiliedzīvotājus, kuri protestēja pret militāro varu, sekoja piespiedu ekono- Kāda ir situācija mūsdienās? Daiļliteratū- miska blokāde un drīz pēc tam „mežonīgā” ras grāmatu metieni visumā ir mazāki nekā kapitālisma ietvaros norisinājās pārsteidzīga pirms 20 gadiem – tāpat kā visur citur Vi- un pa lielākai daļai netaisnīga bijušo „valsts dus- un Austrumeiropā, bet to noiets ir ap- īpašumu” sadalīšana. Dabīgi, ka paredzēt mierinošs. Tādi literāri sarīkojumi, kā, piemē- pārejas posma attīstības gaitu pēcpadomju ram, Viļņas Starptautiskais grāmatu tirgus, sabiedrībā iepriekš nebija iespējams. Diem- kas pievelk daudz publikas, ir nenoliedzams žēl sabiedriskā dzīve valstī turpinājās veca- pierādījums, ka literatūras nozīmīgums jop- jā garā un aplamību netrūka. Tā kā rakst- rojām nav zudis. Šodien gan grūti priekšā niekiem nebija iepriekšējas politiskas piere- stādīties, ka tikai pirms apmēram 20 gadiem dzes, arī pēckomunisma laikā viņiem nera- pazīstama trimdas rakstnieka dzejkrājumu dās vieta politiskajā dzīvē. Pēc tam, kad Sa- ne tikai izdeva 100 000 eksemplāros, bet judis (lietuviešu reformkustība, kas atradās arī izpārdeva. Normālam rietumniekam šāds brīvības cīņas priekšgalā 80. gadu otrā pusē metiens dzejoļu grāmatai nav iedomājams. un 90. gadu sākumā) radītā politiskā eifo- Mūsdienās dzeju izdod krietni mērenākos rija bija norimusi, atklājās jaunas sabiedris- metienos. Bet dzeja nav zaudējusi ne savu kas un ekonomiskas problēmas. Lielāka daļa simbolisko nozīmi, ne kvalitāti (par to liecina tulkojumi citās valodās), nedz arī pastāvīgos lasītājus. Tajā pat laikā – tāpat kā citās valstīs Viļņas Gedimīna Tehniskās U. (Vilniaus Gedimino technikos universiteto) mācībspēks, humanitāro – gandrīz neviens dzejnieks Lietuvā vairs ne- zinātņu doktors Almantas Samalavičius ir viens var izdzīvot tikai no dzejas. Lai dzejniekiem no žurnāla Kultūros barai redaktoriem, Lietuvas un arī rakstniekiem citos žanros nodrošinātu P.E.N. prezidents, sacerējis vairāk nekā pusduci ekonomisku stabilitāti, valsts viņiem piešķir grāmatu (Universiteto idėja akademinė industrija, stipendijas. Idėjos ir struktūros architektūros istorijoje u.c.) un daudzus rakstus periodiskos izdevumos (Partisan Brīvībai ir cena, un tas attiecas arī uz grāma­ Review, Dailogue and Universalism, Finsk Tidskrift, tām. Var Losen u.c.). Šeit ievietotā raksta („Beveik normalūs”. Kulturos barai 2009,12) tulkojums ir ŠOKĒJOŠA PROZA BEZ KOMPROMISIEM. no stipri saīsinātā varianta angļu valodā interneta 1989. gadā Ričardas Gavelis romānu Vilniaus vietnē Eurozine – „Almost Normal” (2010.25.II). pokeris (1989 – Viļņas pokers) iespieda

31 100 000 eksemplāros. Maz ticams, ka kaut Plaisa starp to rakstnieku paaudzi, kas guva ko tādu būtu iespējams atkārtot nākamos ievērību padomju laikā, un pēcpadomju laikā gadu desmitos. Lietuviešu literatūras mie- nobriedušo jaunāka gadagājuma rakstnieku gainajā gaisotnē neatkarības atjaunošanas (diemžēl daudz mazākā skaitā) paaudzi ir ie- priekšvakarā Vilniaus pokeris izraisīja vētrai- vērojama. Var droši apgalvot, ka šobrīd visiz- nu reakciju. Šokējošais romāns bija rakstīts teiktāko balsi ieguvuši rakstnieki vecumā no „atvilktnei”. Autora tuvākie draugi slēpa tā aptuveni 45 līdz 55 gadiem. No šīs paaudzes manuskriptu līdz pat publicēšanas dienai. nāk Herkus Kunčius, kurš gandrīz katru gadu Un viņu vārdus autors neatklāja līdz pat savai izdod pa jaunam romānam vai stāstu krāju- pāragrai nāvei 2002. gadā. Romāns ataino mam. Pijoko chrestomatija (2009 – Dzērāja totalitārās varas būtību – tiekšanos jau kopš hrestomātija) ir asprātīgs, vērīgs, dažviet sar- Platona laikiem pēc absolūtas varas un kon- kastisks romāns. Postmodernā romāna fabu- troles, ko iemieso VIŅI, mūžīgie sazvērnieki las saraustītos fragmentus vieno personāža pret cilvēci. Vienlaikus romāns vēršas pret slāpes pēc alkohola. Galvenais tēls, jauns narcismu un heroismu, pret jauna tipa cilvē- pēcpadomju mākslinieks/konceptuālists ceļo ku, ko kopīgi veidojusi lietuviešu kultūra un pa Eiropu, pavada laiku mākslinieku sabied- padomju sistēma. Šis homo lituanicus prā- rībā, kuras kopīgā un galvenā interese ir kār- ta aprobežotībā, padevībā, bezdarbībā un tīga iedzeršana. Sasaistot romāna pamatsi- gļēvulībā pat pārspēj savu Lielo brāli homo žetu ar anekdotiskiem padomju un pirmspa- soveticus. Viņš kultivē postošu, liekulīgu lep- domju laika nostāstiem, autors salīdzina pa- numu nacionālos simbolos un nācijas vēstu- domju laika dzeršanas kultūras īpatnības ar rē. Viļņas Gedimīna pils torni, kas ir Lietuvas mūsdienu mākslinieku parašām šodien gan kunigaitijas varas simbols, autors ataino kā Austrumos, gan arī Rietumos. Atklājas ab- īsu un strupu „Viļņas fallu” (Vilniaus falas). surdas paralēles. Toreiz cilvēki dzēra bezcerī- Pati galvaspilsēta autora uztverē ir vai nu bas dēļ vai vienkārši aiz paraduma, dzīvojot kropla, uz nāvi slima, vai arī jau pūstošs līķis. padomju sistēmā. Mūsdienu bohēmieši dzer, Tā ir vieta, kur iedzīvotāji nepazīst cits citu lai noslīcinātu garīgo tukšumu un bezjēdzī- un vada savas nožēlojamās dzīves ārēja pār- bu savos mākslas pasākumos. Lai gan pa lai- spēka un savas iekšējās nevarības nospiesti. kam var šķist, ka autors moralizē, kā literārs Savu nevarību viņi kompensē, mokot līdz- teksts Pijoko chrestomatija nesludina nekā- cilvēkus, to vidū savus tuviniekus. Galvenais du morāli. Tas ir ar melnu humoru piesāti- varonis, kurš savu dzīvi veltījis VIŅU ļaunda- nāts un sabiedrību izprotošs darbs, asprā- bīgo plānu izprašanai, pats tiek atmaskots tīga un efektīga parodija par eksistenciālo kā ļauns paranoiķis – viņš pazemo visu un vi- tukšumu mūsdienu sabiedrībā, konkrēti, pa- sus, turklāt, iespējams, ir izdarījis kaut kādu saules mākslinieku vidē. nāvējošu noziegumu. Šis „noziegums”, kas ir viena no romāna intrigām, darba beigās Rakstnieka stāstu krājumā Išduoti, išsiža- paliek tikpat noslēpumains, kā sākumā. dėti, apšmeižti (2007 – Nodot, noliegt, no- nievāt) vecākajai paaudzei iespējams atpa- Nav brīnums, ka Ričarda Gaveļa šāda satu- zīt savu dzīvi padomju varas gados, ko, cita ra šokējošajai bezkompromisa prozai nespē- vidū, raksturo arī seksuāla varmācība. Daž- ja pretoties ne pēcpadomju lietuviešu sa- reiz autora teiktais kļūst gandrīz vai pravie- biedrība, ne lietuviešu literatūra. 20 gadu tisks. Stāstā par Arteka pionieru nometni pēc pirmpublicējuma Vilniaus pokeris tagad Krimā vecāmāte stāsta savai pa pusei aizmi­ ir izdots angļu valodā Savienotajās Valstīs gušajai mazmeitai par vecajiem labajiem lai- (2009), kas, kaut arī ar novēlošanos, varē- kiem. Atklājas, ka nometnē pionieres gados tu būt par rosinājumu ķerties pie citu Gave- arī pašu vecomāti seksuāli izmantojis kāds ļa saistošo, izaicinošo un dziļi izjusto darbu pieaugušais – tāpat kā nesenajā skandālā, tulkošanas. Gaveļa izdevēju nodoms izdot kas satrauca lietuviešu un ukraiņu sabiedrī- no jauna visus viņa darbus – desmit romā- bu, kad šīs savā laikā slavenās bērnu nomet- nus un stāstu krājumus, savukārt dos iespēju nes direktors tiek apsūdzēts par seksuālām lietuviešu jaunākām paaudzēm iepazīties ar attiecībām ar pusaudžiem. rakstnieka daiļradi citā literārā, kulturālā un sabiedriskā kontekstā. Herkus Kunčius ir viens no spilgtākajiem kon- ceptuāliem padomju laika soģiem mūsdienu MELNAIS HUMORS UN SABIEDRĪBAS KRITIKA. lietuviešu daiļliteratūrā. Padomju laika vēs- Pēdējo desmit gadu laikā lietuviešu literatū- turi viņš sadala pa periodiem, lai izceltu to- rai ir zuduši Ričardas Gavelis, Jurgis Kunči- reizējās mentalitātes ietekmi uz pēcpadom- nas un Jurga Ivanauskaitė, trīs nozīmīgi un ju realitāti. Šo vēsturi var no jauna pārskatīt, arī kontroversāli vidējās paaudzes rakstnieki. tajā var iedziļināties, bet no tās atbrīvoties

32 Vija Celmiņa. Skolas tāfelītes #3 (Blackboard Tableau #3) 2008-2010. Jaukta tehnika. 39,4 x 45,7 x 5,4 cm

Par mākslinieci skat. 52. lpp. Uldis Grasis. Kružių kalnas (Krustu Kalns). Pie Šauļiem (Šaulius), Lietuvā nav iespējams. Tā ir īpaši nozīmīga tiem, kas un citas sievietes) un Šiaurinė kronika (2008 paši nekad nav piedzīvojuši šo absurdo sistē- – Ziemeļu hronika) atspoguļo varmācīgu, vi- mu. To Kunčius demonstrē ar absurdas, gro- sumā cinisku nostāju pret realitāti. Vienlai- teskas ironijas palīdzību, dažreiz ņemot tal- kus šīs grāmatas dod neapšaubāmu liecību kā postmodernisma stilizāciju. Šai ziņā viens tam, ka Parulskis ir viens no saistošākajiem no nozīmīgākajiem piemēriem ir romāns Ne- un savdabīgākajiem esejistiem mūsdienu pasigaileti Dušanskio (2006 – Nekādu žēlas- Lietuvā. tību Dušanskim) – pēc struktūras bībelisks stāsts par „mūsdienu Kristu” – padomjlaika Esejas žanrā sekmīgi darbojas Parulska pa- funkcionāru, kura karjerai autors izseko no audzei piederošais dzejnieks un tulkotājs no pēckara gadiem, kad šis vīrs bendējis pretpa- vācu valodas, Kestutis Navakas. Viņa eseju domju partizānus, līdz pat viņa nonākšanai krājumam Gero gyvenimo kronikos (2005 kompartijas augstākajās virsotnēs, un bei- – Labas dzīves hronika) seko Du lagaminai gās – sabiedriskās dzīves nomalē. Romāns sniego (2008 – Divi maisi sniega), kam dīvai- konsekventi, izprotoši un kritiski revidē Lie- nā kārtā piešķirta Valsts prēmija. (Parulskim tuvas komunistisko pagātni. šo prestižo prēmiju piešķīra piecus gadus pirms tam). Navakas eseju tematus raksturo Sigitas Parulskis arī pieder pie sabiedrības kri- dažādība – bērnība, pusaudža gadi, pirmie tiķiem. Guvis ievērību kā viens no savas pa- džinsi un ilgi spēlējošās skaņu plates, alus audzes izcilākajiem dzejniekiem tūlīt pēc Lie- un vīna dzeršana, provincei atbilstošas no- tuvas neatkarības atjaunošanas, viņš vēlāk skaņas, braucieni uz ārzemēm, sev piedero- pievēršas romānu, stāstu, eseju un lugu žan- šu lietu apcerēšana, pat ēdieni, īpaši viņam ram. Viņa debijas darbs prozā – Trys sekun- mīļie no jūras zivīm pagatavotie. des dangaus (2002 – Trīs sekundes debess), kam pamatā autora paša gaisa desantnieka Jāpiebilst, ka stipri pāragrs ir dažu lietuviešu pieredze padomju bruņotajos spēkos. Ja va- literatūras kritiķu un filozofu apgalvojums, dāmies no amerikāņu kritiķa Ronalda Suke- ka eseja šodien ir vadošais žanrs lietuviešu li- nika (Ronald Sukenick) teiktā, tas ir „doku- teratūrā. Ievērojamais eseju krājumu birums teksts”, nevis tīrs izdomājums. Neskatoties faktiski pa lielākai daļai sastāv no publicistis- uz zināmām formas nepilnībām un pārliecī- kiem komentāriem par sabiedrisko dzīvi vai gu armijas žargona lietošanu, šis darbs pie- arī īsstāstiem, kas tikai nedaudz novirzās no vērš autoram uzmanību un padara viņu pat šī žanra klasiskā paveida. Vēl pieminēšanas par kulta personību. vērts ir dzejnieka Ginteras Bleizgys esejveidī- go tekstu kopojums Estafetė (2009 – Stafe- Parulska pēdējais romāns Murmanti siena tes skrējiens). (2009 – Siena murmina) uztverams kā Lie- tuvas 20. gs. eposs, skatīts no Olandijos cie- LAUKI UN PILSĒTA. Lietuvā ir ļoti mazs ma viedokļa. Bijušo politiski represēto atrod skaits rakstnieču, kuras varētu stāties līdzās netīra ūdens bedrē. Tas ir autora mudinā- vadošajiem rakstniekiem. Bet ir divi ievērības jums godināt godināmos, proti, visus pret- vērti izņēmumi – Laura Sintija Černiauskaitė, padomju cīnītājus un padomju varas vajātos. kura kļūst par 2009. gada Eiropas Savienības Mazais ciems kļūst par metaforu Lietuvas godalgas laureāti literatūrā (pagaidām grūti 20. gs. vēsturei – I un II Pasaules karš, kam minēt, cik nozīmīga kļūs šī jaundibinātā bal- seko nacionālo partizānu cīņas, gulags, drū- va), un interesantā, ne mazāk iecienītā Rena- mie padomju gadi. Atainojot pusgadsimtu ta Šerelīte (Šerelytė). Abu rakstnieču tekstu ilgo pretestību svešajiem apspiedējiem, Pa- temati ir līdzīgi, proti, laukos dzimušu jau- rulskis nekļūst nostalģisks, sentimentāls vai niešu iestrēgšana pilsētās. Černiauskaite, vēl narcistisks. Atšķirībā no Kunčius pieejas, ro- vidusskolniece būdama, debitē ar stāstu krā- māns sacerēts vairāk modernistu, nekā post- jumu Trys paros prie mylimosios slenkšcio modernistu manierē. Tas atgādina pagājušā (1994 – Trīs diennaktis pie mīļotā sliekšņa), gadsimteņa sākumā rakstītās ģimenes sāgas. bet slavu gūst viņas otrā grāmata Liucė čiuo- Zīmīgi, ka Parulskis, kurš līdz šim vienmēr iz- žia (2004 – Lūce slido), kur ietilpinātas vairā- cēlies ar literāro dumpinieciskumu, tieši savā kas noveles un viena luga. Pērngad publicē- pēdējā darbā lieto tradicionālus stāstīšanas tais reālistiskais romāns Benedikto slenkšciai paņēmienus, kas varētu arī norādīt uz vispā- (2009 – Benedikta sliekšņi) tematiski ir visai rēju postmodernisma norietu. parasts – apdāvināta jaunieša pieredze pro- vinces mākslas skolā, attiecības ar savu veco, Daži no Parulska pēdējiem tekstiem atrodas smagi slimo tēvu un kļūšana par daļu no uz robežas starp eseju un stāstu. Eseju ko- pieaugušo pasaules – garīgi un arī seksuā- pojumi Nuogi drabužiai (2002 – Kailas drē- li. Tāpat kā vairākos citos mūsdienu romā- bes), Miegas ir kitos moterys (2005 – Miegs nos, Černiauskaitė aplūko lūzuma laiku, kur

35 Lāsma Ģibiete LAUPĪTĀJS KAUPĒNS 21. GS. LITERATŪRĀ Ir sižeti, kas ātri pazūd aizmirstībā, bet ir arī tādi, kas literatūrā dzīvo gadu desmitiem ilgi un aizvien interesē kā autoru, tā lasītā- ju. Viens no skandalozākajiem, reāli dzīvoju- šajiem latviešiem, kura gaitas mūsu literatū- Laura Sintija Černiauskaitė rā plaši atspoguļotas pat 21. gs., ir armijas tagadnes kontūras ir visai neskaidras. Viņas dezertieris, Zemgales lielceļu un lauku saim- stāstījums par jauna cilvēka dzīvi sabiedrībā, niecību aplaupītājs, dedzinātājs, 19 cilvēku kas maldās starp materiālām un garīgām slepkava Ansis (citos avotos: Alberts) Kau- vērtībām, un kur patērētājfilozofijas ētoss ie- pēns. Viņš Jelgavas apkārtnes ļaudis savu ne- sēžas arvien dziļāk, ir iejūtīgs, smalks, atklāts, cilvēcīgo izdarību dēļ paniskās bailēs turējis godīgs un dažbrīd sāpīgs, bet bez tieksmes veselus sešus gadus, līdz beidzot 1927. gadā radīt kaut kādu universālu metaforu dzīvei tiesāts un sodīts ar nāves sodu pakarot. Kaut sabiedrisku pārmaiņu laikā. arī senos notikumus no mūsdienām šķir vai- rāk kā 80 gadi, sižets par bezbailīgo noziedz- Lielākā daļa autoru, kuri debitējuši pēdējos nieku vēl aizvien šķiet saistošs. 21. gs. sāku- gadu desmitos, ir dzimuši un auguši lau- mā šim tematam veltīti trīs literāri darbi – kos un vēl šodien ir tikai pa daļai pilsētnie- Māras Zālītes librets mūziklam pēc patiesu ki, pa daļai lauku cilvēki. Tādēļ nav brīnums, notikumu motīviem divos cēlienos Kaupēn, ka lauki spēlē tik svarīgu lomu visjaunākajā mans mīļais! (lugu izlase Sauciet to par te- lietuviešu daiļliteratūrā. Turklāt gados vecā- ātri, 2001), kas ar lieliem panākumiem tika kie rakstnieki paši piedzīvojuši padomju pie- uzvests Liepājas teātrī, Ingrīdas Karstās bio- spiedu kolektivizāciju un citas reformas. Ur- grāfiskais romāns Kaupēna līgava (2007) un bānismam, kam līdz šim pievērsušies tikai vesela nodaļa advokāta Andra Grūtupa grā- nedaudzi rakstnieki, saknes nav senas, nedz matā Tiesāšanās kā māksla (2002). Jāpiebilst, arī dziļas. Tajā pat laikā jauno un visjaunāko ka Zālīte un Karstā galvenokārt akcentējušas rakstnieku darbos pilsētnieciskā vide ir kļu- Kaupēna mīlas dēkas un privāto dzīvi, taču vusi par daudz ko vairāk, nekā tikai fonu – tā Grūtups izmantojis citu sižeta līniju – viņu in- pati par sevi ir svarīga ar savām jaunām ek- teresē Kaupēna tiesāšana, taču varoņa privā- sistenciālām problēmām. tā dzīve tēlota ar mērķi izsecināt un izskaid- Nesen, kad lasīju lekciju par pēcpadomju rot, kāpēc viņš kļuvis par vienu no visdraus- daiļliteratūru Viļņas Universitātes starptau- mīgākajiem noziedzniekiem 20. gs. Latvijas tiskajā vasaras skolā, kāds izmeta piezīmi kriminālistikas vēsturē. ar mazliet ironisku pieskaņu par lietuviešu KĀRLIS MORS – KAUPĒNA PRIEKŠTECIS? rakstniekiem, kuri rakstot tikai par pagātni. Viens no ievērojamākiem vācu dramatur- To nevar noliegt. Bet literatūra nav tikai ins- giem Fridrihs Šillers publicēja traģēdiju pie- truments, kas uztver cilvēku un sabiedrības cos cēlienos Laupītāji (1785). Gadu pēc pub- jūtas. Literatūrai ir daudzi uzdevumi. Izmisī- likācijas traģēdiju iestudēja teātrī, taču Lat- gi mēģinājumi reaģēt tikai uz visu, kas šim- vijā tas pirmoreiz uz skatuves tika rādīts ap brīžam norisinās ap mums, draud pārvērst 1818. gadu Dikļu zemnieku uzvedumā. Lat- literatūru par publicistisku tekošo notiku- viešu valodā traģēdija izdota 1910. gadā un mu komentāru. Literatūras teksti, kas rodas atkārtoti 1975. gadā.1 „Vētru un dziņu laik- mūsdienās, paši par sevi ir reakcija uz šodie- meta” dramaturga darbs mūsu valstī iegu- nas dzīvesveida metafiziskām un sabiedris- va milzu popularitāti, teātra uzvedums pul- kām problēmām. Tāpēc arī nav nekāds pār- cēja lielus skatītāju pūļus. Tikpat liela piekri- steigums, ka lietuviešu rakstnieki pievēršas šana bija arī traģēdijas publikācijai; to lasīja pagātnei. Ir tikai dabīgi, ka katra rakstnie- un par varoņu gaitām šausminājās vai visās ku paaudze meklē atbildes uz mūžīgajiem latviešu mājās. Aristokrātu Moru dzimtas lik- jautājumiem – kas mēs esam un no kurienes tenis vienaldzīgu neatstāja nevienu. Latviešu mēs nākam? Tikai tad, kad būsim atbildēju- sabiedrībā minētais darbs radīja sava veida ši uz šiem jautājumiem, mēs varēsim minēt, kurp mēs ejam. o 1. Latvijas Padomju enciklopēdija, 9. sēj. Rīga: No angļu valodas tulkojusi Anita Liepiņa Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987: 404-405.

36 sensāciju. Traģēdijas centrā kaislību plosīti, mēģinādams Staņķi vienā no Kaupēna no- briesmīgus noziegumus izdarījuši cilvēki, ku- ziegumu epizodēm padarīt par līdzvainīgu, riem par to jāuzņemas atbildība un jāsaņem labi apzinoties, ka maldina tiesu un sabiedrī- sods; sižets spraigs, tam ne viens vien lasī- bu. Ignorējot Kaupēna paskaidrojumus, ap- tājs seko līdzi ar neatslābstošu interesi. Nekā sūdzības rakstā vēl bez Piebalga kā nozie- tāda latviešu lasītājam agrāk nebija nācies guma līdzdalībnieks tika nosaukts arī Jānis lasīt. Staņķis… Laikam jau prokuroram bija grūti atzīt savu agrāko kļūmi… Nāves spriedums Ja traģēdiju Laupītāji lasa paralēli ar kādu no Staņķim jau izpildīts, un šī traģiskā kļūda iepriekš minētajiem latviešu autoru darbiem kaut kā bija jāattaisno. Tiesai bija pat doma par Kaupēnu, iespējams pamanīt daudz ko- neapsūdzēt Kaupēnu šajā laupīšanā un slep- pīgu iezīmju. Taču nekādā gadījumā neapņe- kavībās…3 Daļa viņa noziegumu tikuši pie- mos apgalvot, ka Šillera darbs tieši būtu ie- rakstīti arī kādam citam noziedzniekam Le- tekmējis kādu no 21. gs. autoriem, kaut gan onam Adamaitim. Un, visbeidzot, jāpiezīmē, mūsu literatūrā kopumā konstatējama liela ka nepatiesi notiesāto cilvēku atzīšanās ne- vācu (un ne tikai vācu) literatūras ietekme. reti panākta ar fizisku, brutālu spēku, vi- Te jāatkārto, ka pirmie lasāmgabali, kas no- ņus pazemojot un spīdzinot, līdz aizturētie, nāca latviešu lasītāja rokās, bija vācu autoru nespēdami to izturēt, izstāsta visu, kas liku- darbu tulkojumi un lokalizējumi, piemēram, ma kalpiem vajadzīgs. Uz to ļoti konkrēti no- pirmā luga latviešu valodā un arī citi. rāda Andris Grūtups. Savukārt Māras Zālītes Bez mīlestības līnijas (Kārlis Mors – Amālija; libretā fakts par nevainīgu cilvēku sodīšanu Ansis Kaupēns – viņa „līgavas”) darbus vieno Kaupēna vietā pieminēts nedaudz, bet sīkāk kāda cita līdzība sižetā. Proti, tā ir literatū- nav iztirzāts. rā lieliski atainotā tiesībsargu un sabiedrības Otra būtiska līnija, kas vieno Kārli Moru ar vēlme nodarījumus zibenīgi atriebt, sodīt, Ansi Kaupēnu ir abu varoņu attiecības ar tēvu. kas konkrētajos apstākļos būtu tikai loģiska. Kā viens, tā otrs netieši vainojams tēva nāvē Bet paradoksālākais, lai „nolīdzinātu rēķinu”, – Kārļa tēvs mirst sarunas laikā ar dēlu, kurš bieži vien pat netiek noskaidrots, vai apsū- beidzot atgriezies mājās, bet Kaupēna tēvs dzētais cilvēks patiešām ir veicis noziegu- Jānis, nespēdams pārdzīvot dēla izdarības, mu, viņam pietiek tikai nedaudz līdzināties pakaras. Jāņa Kaupēna traģēdiju vispilnīgāk noziedzniekam ārējā izskatā vai arī šķist aiz- atklājis Grūtups: Par apsūdzētā tēvu zināja domīgam, piemēram, savas noslēgtības pret stāstīt, ka tas bijis godīgs un strādīgs cilvēks. apkārtējiem dēļ, lai nāktos atbildēt par lie- (..) Par dēla gaitām tēvs bijis satriekts. Vecais tām, ko apsūdzētais nekad nav pastrādājis. Kaupēns slēpis dēla nolaupītās mantas. Vīrs Laupītāju 2. cēliena 3. ainā laupītājs Špīgel- zinājis, ka viņu apcietinās, un nevarējis ar to bergs savam kolēģim Racmanim lielās: Nav samierināties. Ilgi staigājis pa mežu. Meklējis neviena laikraksta, kur nebūtu kāds raksts pīlādža koku. Bijis māņticīgs. Beidzot noplē- par slīpēto zelli Špīgelbergu, tāpēc vien arī sis pīlādža mizu, ar kuru pie tā paša koka pa- tos lasu; aprakstījuši mani no galvas līdz kā- kāries.4 Tālāk Grūtupa darbā atrodams Jāņa jām – kā tavu acu priekšā stāvu, pat manu Kaupēna raksturojums, ko tiesai pauž viņa svārku pogas nav piemirstas. (..) Nesen es dēls, proti, ka tēvs bijis alkoholiķis, ļaunuma iegāju tipogrāfijā – sak, esmu redzējis slave- pilns un Ansi nav ieredzējis (364. lpp.). Zālī- no Špīgelbergu – un aprakstīju kādam skrī- tes libretā par Jāņa Kaupēna likteni pavisam verim, kas tur sēdēja, viena turienes dzied- skopu informāciju uzzinām no viņa mirušā nieka izskatu – nu, kā dzīvu. Ziņa tiek pado- gara: Es pakāros Vasarsvētkos. / Pakāros pa- ta tālāk, puisi sauc pie atbildības, viņu attie- egļa kokā. / Pakāros negoda dēļ.5 Savukārt cīgi pratina, un savās izbailēs un muļķībā šis Ingrīdas Karstās grāmatā, koka, kur pakāries – velns lai parauj! – atzīstas, ka esot Špīgel- Jānis Kaupēns, suga gan nav minēta, taču bergs, - ka tevi nelabais! Es jau dzīros ziņot spilgti atklāts tēva izmisums un pārdzīvoju- maģistrātā, ka nelietis apkauno manu vārdu. 2 mi, uzzinot par dēla nodarījumiem, kaut arī Vai zini, trīs mēnešus vēlāk viņu pakāra. Sa- abu attiecības bijušas vēsas. vukārt par Kaupēna noziegumiem nevainī- gi sodīti vismaz pieci cilvēki (Grūtupam – 5; Karstajai – 7), no kuriem viens, Jānis Staņķis, pat notiesāts ar nāvi pakarot. Grūtups savā 3. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kā darbā uzsvēris, ka Kaupēna pratināšanas un māksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 265-266. tiesāšanas laikā, kad liktenīgā kļūda beidzot tikusi atklāta, prokurors nav spējis to atzīt, 4. Turpat: 281. 5. Māra Zālīte. „Kaupēn, mans mīļais!” Sauciet to 2. Frīdrihs Šillers. Laupītāji. Rīga: Liesma, 1975: 79. par teātri. Rīga: Jumava, 2001: 384.

37 DIVAS VERSIJAS šārīta, 21. marta, dzīves. Zem uzraksta „Ban- Latviešu literatūrā par Zemgales noziedznie- dīta brūtes” bija jau paspēts nodrukāt Va- ku Kaupēnu ir divas diametrāli pretējas ver- lijas Valdmanes un Valijas Kleinberģes attē- sijas. Vēlreiz jāuzsver, ka Kaupēns bijis reāls lus.8 Rezumējot jāpiebilst, ka tik daudz atšķi- cilvēks un par viņa noziedzīgajiem nodarīju- rīgā, pat klaju pretrunu visu trīs autoru dar- miem arhīvos pieejami dokumenti, ko Māra bos varētu arī būt tādēļ, ka viņi kā avotus to- Zālīte, Ingrīda Karstā un Andris Grūtups arī mēr izmantojuši minētos preses izdevumus. izmantojuši, taču viņu darbos ļoti atšķirīgi Vēl, runājot par presi, nevar nepieminēt Mā- interpretēti daudzi fakti. Gan Grūtups, gan ras Zālītes darbu, kur šai sakarā konstatēja- Zālīte nepārprotami norāda, ka ciniskais mi nedaudz citi akcenti. Avīžu tirgotājs – šis Kaupēns veicis ne vienu vien sevišķi smagu Jelgavas ielās gaidītais puisis, ziņu un dažā- noziegumu, abu autoru darbos atšķiras vie- du nepārbaudītu pieņēmumu izplatītājs – kā nīgi laupīšanas epizožu skaits (skat. Grūtupa viens no varoņiem izmantots Zālītes libretā. darbā 35. lpp. un Māras Zālītes – 39. lpp.). Un simboliski – dramaturģiskajā darbā avī- Grūtups arī norāda, ka bez laupīšanas epi- žu zēns mirst no paša Kaupēna rokas. Mirst, zodēm, Kaupēna kontā ir 19 cilvēku slepka- jo Kaupēns sadusmojies par viņa atļaušanos vības, taču Zālītes libretā precīzs slepkavību paust informāciju. Karstās un Grūtupa darbā skaits nav atklāts. Savukārt Karstā pauž ab- šādas epizodes nav. solūti pretēju nostāju, proti, ka Kaupēns tie- sāts un sodīts nepamatoti, tātad nevainīgs, ANŠA KAUPĒNA RAKSTUROJUMS lai gan viņas darbā minēts konkrēts tiesas Zālīte, Karstā, Grūtups atšķirīgi interpretēju- uzrādīto epizožu skaits – 39. Pretēji Grūtu- ši Kaupēna raksturu un viņa izturēšanos. Ļoti pam, Karstā paudusi, ka vienīgais, kas aplie- detalizēti galvenā varoņa rakstura iezīmes, cina Kaupēna vainu, ir viņa paša atzīšanās viņa uzvedību tiesas zālē un attieksmi pret un parakstītie protokoli, taču lietisko pierā- noziedzīgajiem nodarījumiem lasītājam at- dījumu, kas apliecinātu šī apsūdzētā vārdu klāj Grūtups: Pēc izskata Kaupēns līdzinājās patiesumu, tikpat kā nav bijis. Autore neno- tipiskam katordzniekam. (..) Kaupēns atgā- liedz, ka atzīšanās varētu būt panākta ne glu- dināja cilvēku – mašīnu, kura galvā smadze- ži likumīgi, par ko jau minēts iepriekš. Intere- ņu vietā nežēlīgi maļ dzelzs skrituļi. Bez ma- santa vēl viena epizode – Grūtupa un Karstās zākās nožēlas viņš šāva uz saviem upuriem. darbos Kaupēns apžēlošanas lūgumu rakstī- Viņa noziedzīgās domas lidoja tikpat ātri kā jis Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam, izšautas lodes. Kaupēns bija visai īpatna per- bet Zālītes libretā šis lūgums adresēts pre- sonība. Gudrība viņā nemājoja, taču izveicī- zidentam Gustavam Kviesim (389. lpp.). Ie- bas un manības bija pārpārēm. Leģendārās spējams, autore domājusi Gustavu Zemga- noziedzībās viņam līdzēja tikai veiksme, cil- lu. Trešais Latvijas Valsts prezidents Alberts vēku izbailes un muļķība.9 Arī Zālīte Kaupē- Kviesis tas diezin vai varētu būt, jo viņš šai na tēlu traktējusi līdzīgi – ļoti egoistisks, ne- amatā pirmoreiz ievēlēts 1930.9.IV, bet otr- žēlīgs, cinisks, uzdzīvot kārs vīrs, kas savu reiz – 1933.4.IV.6 Daudz informācijas visi trīs iegribu dēļ laupa un nogalina. Sirdsapziņas autori ieguvuši no pagājušā gs. 20. gadu pārmetumi viņam sveši. Uz asociāciju pama- preses izdevumiem Jaunākās Ziņas, Pēdējā ta tieši Zālītes darba galvenais varonis rak- Brīdī, Zemgales Balss, Jaunais Zemgalietis. sturā, izdarībās atgādina kādu citu sadistis- Tā bieži bijusi pārspīlēta ar mērķi radīt sensā- ku maniaku, Staņislavu Rogoļovu, kura gai- ciju, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk lasītā- tas Grūtups apskata grāmatā Maniaks (2010 ju. Grūtups, to lieliski apzinādamies, raksta: – skat. 57. lpp.). Viņš darbojās un cilvēkus Avīžnieki sarīkoja īstu preses kauju. Amizan- paniskās bailēs turēja pagājušā gadsimta ti bija vērot, kā viņi sacentās.7 Līdzīgs secinā- 80. gadu sākumā. Kā īpaša rakstura šķaut- jums ir arī Karstās darbā: Jau tūlīt pēc Anša ne Kaupēna personībā, kas neparādās Grū- aresta avīžu un grāmatu izdevniecības laida tupa darbā, bet vairākkārt atspoguļota Zālī- klajā desmitiem brošūru, cenšoties cita citu tes libretā, ir varoņa dzelžainā pārliecība, ka pārspēt intriģējošu jaunumu pasniegšanā. visi viņam ir parādā, līdz ar to tiek rasts at- Vēl nebija sācies tiesas process, kad jau „Jau- taisnojums noziegumiem. Zālītes varonī verd nāko ziņu” pielikumā Nr. 64 vesela lappuse aizvainota patmīlība un smags mazvērtības tika piepildīta ar fotogrāfijām no Kaupēna komplekss: Maksās man visi kā viens!/ Mak- sās man visi kā viens. / Par to, ka es varonis 6. Latviešu konversācijas vārdnīca. 10. sēj. Rīga: A. Gulbja apgādībā, 1933.-1934. g. – 19337.-19338. 8. Ingrīda Karstā. Kaupēna līgava. Rīga: Jumava, sleja. 2007: 281-282. 7. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kā 9. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kā māksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 269. māksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 277-278.

38 biju. / Bet tagad – vien piemīzts siens.10 Ar autorei nesen bija saruna ar laikā, kad Kau- to tiek attaisnotas iedomātās tiesības pašam pēnam piesprieda nāvessodu, dzimušu jel- lemt savu un citu likteņus. Līdzīgi kā Fjodora gavnieci, ilggadēju vizuālās mākslas un Dostojevska romāna Noziegums un sods gal- kultūras vēstures skolotāju Elmāru Zelen- venajam varonim Raskoļņikovam, arī Kaupē- ko, kura par viņa brutālajiem noziegumiem nam ir dziļa iekšēja pārliecība, ka viņš ir pā- daudz dzirdējusi no savu tuvinieku stāstī- rāks, augstāks par citiem, kas viņa noziegu- tā. Latvijas kriminālistikas vēsturē Kaupēns mus it kā attaisno. Turklāt visos trīs aplūko- pirmkārt ir slavens kā pirmais noziedznieks, tajos darbos minēts, ka Kaupēns sevi dēvē kurš mūsu valstī aplaupījis vilcienu. Savukārt gan par līvu karaļa Kaupo pēcteci, gan Lie- kāda cita nozieguma epizodē Kaupēns ap- tuvas karali. sūdzēts par mēģinājumu uzspridzināt Rīgas – Berlīnes vilcienu, lai to pēc tam aplaupītu. Ingrīdas Karstās grāmatā Kaupēna līgava va- Jāpiebilst, ka tik retu noziegumu kā laupīša- roņa raksturojums kardināli atšķiras no ie- na uz dzelzceļa atsevišķi aplūkojis arī Deivids priekš minētā; var uzskatīt, ka no tā izaug Ouens (David Owen) grāmatā Noziegums arī pārējās autores versijas, tai skaitā, versi- un zinātne. 40 mīklainu noziegumu izpēte ja par tiesas kļūdu, notiesājot un sodot ne- („Zvaigzne ABC”). Tas ir īpašs retums, krimi- vainīgu cilvēku. Viņas darba centrā ir godīgs, nālistikas vēsturē šādu gadījumu nav daudz. strādīgs, izpalīdzīgs cilvēks, kura vienīgais Šķiet nedaudz dīvaini, ka Karstā savā romā- noziegums ir dezertēšana no armijas. Taču, nā minēto epizodi piemin izvairīgi, viņa to uzmanīgi lasot tekstu, atklājas dažas dīvainī- ataino kā mazsvarīgu, pat ikdienišķu notiku- bas. Nekas šim godīgajam cilvēkam netraucē mu: 27. septembrī aplaupīts kāds Ēķengrā- ilgus gadus glabāt nereģistrētu ieroci, paust ves – Daudzevas vilciens. Par vilcienu to gan nepatiesu informāciju par savu darbavietu, grūti nosaukt, tad jau drīzāk par tējmašīnu, pēc atvaļinājuma ierasties darbā Bitnera mē- kurai kurtuvē ik pa brīdim iesviež ogles. (..) beļu darbnīcā mēnesi vēlāk, nekā bija solījis. Jau nākamajā dienā 24. oktobra avīzē „Jau- Un galvenais – absolūti neloģiski šķiet gan nais Zemgalietis” tika ievietots raksts par tas, ka Kaupēns vairākkārt vienā laikā un vie- Daudzevas bānīša aplaupīšanu.12 Pirmkārt, tā atradies ar īstajiem laupītājiem, kad tika neparasti, ka Karstās un Grūtupa darbos par veikts noziegums (pilsoņa pienākums ir ne- vienu un to pašu nozieguma epizodi konsta- kavējoties ziņot policijai, A. Kaupēns nav da- tējams daudz būtisku atšķirību, bet, otrkārt, rījis ne reizes), gan viņa visai dīvainā tikša- grūti saprast, ka pēc 27. septembra kā nāka- na pie it kā pamesta saiņa ar lielu naudu un mā diena minēts 24. oktobris. dārglietām: Čūskas kārdinājums bija pārāk liels. Man toreiz ar visu atrasto saini izdevās Savukārt viens no Kaupēna visšausmīgāka- no viņa aizmukt. (..) Brīžiem gan man sirds- jiem noziegumiem ir Klabiņu māju aplaupī- apziņā pazib doma, ka es toreiz biju iekāro- šana, nodedzināšana un piecu cilvēku, to- jis svešu mantu, aplaupot tās īpašnieku, bet starp, bērnu nogalināšana 1922. gada Va- tajā brīdī man likās, ka es būtu liels muļķis, sarsvētkos. Pēc Grūtupa darba secināms, ka ja palaistu garām tādu izdevību un nepie- pat šo briesmīgo noziegumu Kaupēns veicis vāktu sev šo atradumu.11 vienatnē, tā vēlreiz apliecinādams savu dros- mi; taču Karstā norāda, ka Kaupēns tikai at- BAISĀKIE KAUPĒNA NOZIEGUMI radies līdzās, kad baismo noziegumu pavei- Visprecīzāk un detalizētāk Kaupēna noziegu- kuši īstie laupītāji, jo tai vakarā nevēlējies do- mi atainoti Grūtupa grāmatā Tiesāšanās kā ties uz zaļumballi. Beidzot rosīties noziedz- māksla, savukārt it kā otršķirīga loma tiem niekiem, nekas viņu nav atturējis caur logu ir Zālītes un Karstās darbos, jo te uzmanības iekļūt blakus atrodošajās Rugu mājās, ko arī centrā ir viņa attiecības ar sievietēm. Pro- pirms tam apmeklējuši noziedznieki, un, kā tams, absolūti ignorējis Kaupēna privāto dzī- raksta Karstā, dodoties prom, no virtuves vi nav arī Grūtups. Viņa darbā tas nepiecie- paņemt maizi un gaļu, jo Kaupēns bijis iz- šams, lai rastu jel kādu ticamu skaidrojumu salcis. Tāpat lasītājam neloģiska varētu šķist Kaupēna motivācijai, veicot noziegumus. viņa rīcība, izšaujot ar pistoli gaisā un līdz Kaut pavirši, taču par Ansi Kaupēnu dzir- nāvei pārbaidot tikko no balles atgriezušos dējuši ļoti daudz latviešu. Viņa laikabiedru cilvēkus. mūsu vidū diemžēl nav daudz. Šī pētījuma VAI SĀNCENŠA ATRIEBĪBA? Īsts noslēpums par Kaupēna gaitām saraks- 10. Māra Zālīte. „Kaupēn, mans mīļais!” Sauciet to tītajā literatūrā izvērtusies viņa notverša- par teātri. Rīga: Jumava, 2001: 345. na pirms tiesāšanas. Arī šajā sakarā visu trīs 11. Ingrīda Karstā. Kaupēna līgava. Rīga: Jumava, 2007: 143. 12. Turpat: 168.

39 autoru aplūkotajās grāmatās paustais ir at- Aigars Bikše šķirīgs. No Karstās un daļēji arī Zālītes dar- ba secināms, ka Kaupēna nokļūšana polici- jas uzmanības lokā, viņa arests vērtējams kā KAPITĀLISMA KRĪZE sāncenša atriebība. Karstās Kaupēna līgavā to paveicis galvenā varoņa meitenes Valijas UN MĀKSLINIEKA Kleinbergas atraidītais pielūdzējs, policists VIETA IDEJĀ Kārlis Limbergs, kurš vienīgais spējis atklāt, ka Kaupēns ir viltvārdis un dezertieris, taču PAR ATBILDĪBAS Zālītes libretā varoņa soģis ir kāds Dzejnieks. Jāpiebilst, ka Dzejnieka tēls lugā ir simbo- EVOLŪCIJU lisks. Dzejnieks, līdzīgi Kārlim Limbergam, ir Lai spētu atrast mākslinieka vietu, atbildību Valijas atraidītais pielūdzējs. Savukārt Grū- un risinājumus šībrīža ekonomiskās krīzes si- tupa darbā nav ne šādas epizodes, ne šādu tuācijā, uzskatu par nepieciešamu vispirms personāžu. Arī pati soda izpildīšana Kaupē- apskatīt, analizēt un definēt pašu krīzi, kā nam palikusi noslēpumā tīta. Kurš to veicis, arī – vissvarīgāk – atpazīt amorālos proce- īsti nav saprotams, autoru norādes ir mīklai- sus, kas šo krīzi ir izraisījuši. Izdalīšu pamat- nas. Tā būs masku balle, sievišķīgā balsī pa- punktus, kas manuprāt skaidri uzrāda patē- saka pelēkās drēbēs ģērbies bende un izvelk rētājsabiedrību barojošā kapitālistiskā mo- no kabatas pelēku drēbi. Savas mātes laka- deļa amoralitāti, ilgtspējas neesamību un tā izgriezu divus caurumus un uzmaukšu to bezatbildību. sev galvā, lai mani nepazītu, un pats arī ju- tīšos drošāk, metot cilpas tiem kaklā…13 Arī Mans secinājums, apskatot un analizējot to, Zālīte libreta remarkās norāda: Priekšplānā kādā veidā pārvietojās naudas plūsma un iznāk Bende. Viņš noņem rūtaino mātes la- auga materiālā labklājība bezatbildīgajā pa- katu. Tas ir Dzejnieks.14 Tas libretā ir kulminā- tērētāju sabiedrības modelī Latvijā, ir viens cijas brīdis, jo Dzejnieku, ar kura teiktajiem – šī modeļa pamatā ir sistēma, kas ārkārtīgi vārdiem sākas un noslēdzas šis dramatur- atgādina visvienkāršāko piramidālo krāpnie- ģiskais darbs, nav iespējams iedomāties kā cības shēmu. Turklāt šajā gadījumā globālā nāves soda izpildītāju. Kaut gan – atriebība, tirgus apstākļos daudzās nelielās piramīdas gluži tāpat kā mīlestība, spējīga uz visu. o ir savstarpēji savienotas un veido kopējo pi- ramīdu. Tās pamatā ir virtuālas manipulāci- jas ar resursiem, kuru vērtība un daudzums Par Lāsmu Ģibieti skat. JG261:71, arī . tiek mākslīgi radīti un tad vēl daudzkāršoti cerībās uz nākotnē prognozējamo patēriņa kāpumu. 13. Turpat: 330. Piemēram, viena persona – sauksim viņu par 14. Māra Zālīte. „Kaupēn, mans mīļais!” Sauciet to par teātri. Rīga: Jumava, 2001: 391. Juri – iegādājas akcijas kādā lielā elektroteh- nikas korporācijā, kura ražo televizorus. Jura cerības uz akciju vērtības kāpumu ir balstītas uz sabiedrības locekļu augošo spēju iegādā- ties televizorus. Noteiktajā laika nogrieznī kopējais noskaņojums par patēriņa iespējām uzlabojās, Juris pārdeva savas akcijas, nopir- ka televizoru un vispārējās eiforijas iespaidā iegādājās bankas akcijas. Tādējādi cerības uz patēriņa pieaugumu un līdz ar to naudas plūsmas virtuālais apjoms palielinājās.

Tēlnieks, instalāciju un vides objektu mākslinieks, scenogrāfs, mākslas maģistrs (2000) Aigars Bikše bijis Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks, arī Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas prodekāns. Veidojis Latvijas paviljonus EXPO izstādēs Lisabonā (1998) un Hannoverā (2000). Par mākslinieka neseno veikumu skat. Rutas Čaupovas rakstu JG261:42. Šeit ievietotā apcere ir viens no Borisa Vipera piemiņas lasījumiem Krīze un māksla Dragas (2009) Rīgā, LMA un Mākslas vēstures institūta paspārnē.

40 Latvijā banku inovācija bija hipotekārā kre- un krāpniecības piramīdu, kas neskaitāmās ditēšana eiro, kas ļāva lēti aizdot arvien lie- valstīs ir nelegāls biznesa modelis? Otra- lāku naudas daudzumu spekulatīvai un pi- jā gadījumā Jurim pašrocīgi būtu jāsaver- ramīdveida finanšu bāzētai nekustamā īpa- vē, piemēram, seši cilvēki, kas veic iemaksu, šuma iegādei, iepludinot Latvijā milzīgus ar kura tiek „pārsūtīta” pa piramīdu uz augšu, reālām precēm un pakalpojumiem nesegtas un tad katrs no šiem sešiem cilvēkiem mek- naudas apjomus. Tikko naudas plūsma, kas lē vēl sešus. Pavisam vienkārša matemātika baro spekulatīvo un piramīdas shēmu inves- parāda, cik neticami drīz uz zemeslodes ap- torus, aptrūkstas, un inflācija sāk mazināties, trūktu cilvēku, kurus shēmā iesaistīt. Savu- spekulatīvie aizņēmēji kļūst par Ponzi inves- kārt pirmajā gadījumā vervēšanu Jura „labā” toriem, bet Ponzi investoru bagātība izplēn.1 veic visa sistēma ar savu ideoloģiju, valsts li- kumdošanu, utt. Un, tā kā pirmajā gadījumā Ponzi shēmā, vienkārši izsakoties, tiek ie- „iemaksai” sistēmā naudu ļoti bieži izsniedz ņemti maksājumi no aizvien vairākiem in- pati sistēma, kas rada jaunu virtuālu naudu vestoriem, no šiem maksājumiem savukārt kredīta veidā, Jurim, tai sabrūkot, var nāk- sedzot iepriekšējo investoru dividendes, ne- ties visu atlikušo mūžu strādāt, lai segtu sa- vis no kādas reālas peļņas, kā vajadzētu ņemto virtuālo naudu ar savu reālo naudu. būt kaut cik ilgtspējīgā ekonomikas mode- lī, un Ponzi shēma būtībā ir augoša piramī- Kā jau tas piramīdas tipa shēmām raksturīgs, da. Starp globālās ekonomikas shēmu un jau lielākā sabiedrības daļa, izņemot pašu eliti, minēto Ponzi shēmu nav absolūtas analoģi- kas to visu organizē, piramīdai sabrūkot, ir jas, tomēr pastāv daudz uztraucoši līdzīgu zaudētāji. Piramīdas sabrukšanas ātrums iz- pazīmju. rādās tieši proporcionāls tās augšanas ātru- mam un ir neizbēgams un tikpat loģisks kā Ja Juris dzīvo Latvijā, kur šīs kapitālismam reizrēķins. jau tāpat raksturīgās piramīdas vēl jo nenor- mālāku uzpūšanos visiem spēkiem sekmējuši Sabrūkot virtuāli uzbūvētajai piramīdai, bla- tie, kuru uzdevums būtu to kontrolēt un re- kus sabrūk arī reālā patēriņa piramīda. Bailes gulēt (tas ir, valsts), viņš ir aizņēmies naudu par risku nāk eiforijas vietā, un pat tie, kas no kādas ārvalstu bankas, nopircis zemi un varētu saprātīgi veicināt patēriņu, atsakās to būvē divas nejēdzīgi lielas un dārgas mājas. darīt, gaidīdami vēl sliktākus laikus. Tomēr Vienā viņš dzīvos pats, bet otru ir iecerējis sistēmas atmaskošana no iekšpuses nav ie- pārdot par milzīgu naudu, jo īpašumu cenas spējama tāpēc, ka daudzas iesaistītās atslē- tik pievilcīgi strauji kāpj. Dzīve šķiet jau no- gas personas lieliski apzinās manipulācijas ar kārtota bez nekāda lieka darba, vien paļau- pasaules tirgu vērtību un šo personu atraša- joties uz to, ka, virtuāli pārsūtot vienu un to nās pelnošajā piramīdas augšgalā un kultū- pašu naudu no vienas vietas uz otru bezga- ras piederība neļauj tām atklāti runāt par sis- līgi daudz reižu, tās daudzums arī pieaugs tēmas krāpniecisko dabu. Tikpat labi mēs va- bezgalīgi daudz reižu. Dažas reizes tas pie- ram domāt, ka Jaunzēlandes maori pārstātu aug gan, jo bankas, dodot patēriņa kredītu pārtikā izmantot cilvēka gaļu, ja nebūtu pa- Jurim un viņa kolēģiem, Latvijā tiešām rada rādījušies misionāri no Eiropas – ja kādā kul- pieaugošu daudzumu mākslīgas, ne ar ko tūrā ir pieņemts ēst citam citu, to uzskata nesegtas naudas. Ekonomiskā piramīda ie- interesēto vadošo pušu darbības un visu ie- saistīto „mazo” dalībnieku, tādu kā mūsu Ju- ris, līdzuzbudinājuma rezultātā aug griezda- mās, tomēr šādai piramīdai, protams, ir sa- vas robežas. Juris ar saviem kolēģiem ir cits citam pārde- vuši un pārpārdevuši ārvalstu finansētu ne- kustamo īpašumu. Ja Jurim nav paveicies (šā- das shēmas ietvaros apmēram 80% ir zaudē- tāju), beigās labklājība izplēn kā nebijusi, un viņš ir veselu bagātību parādā. Kur ir būtiskākā atšķirība starp patēriņa kāp- jošo piramīdas shēmu, kurā iesaistījies Juris, 1. J. Ošlejs „Ekonomikas skrējiens. Uz leju” – . Diagramma parāda, kādā veidā piramīdas veida modeli 2008.9.XII. ir neiespējami uzturēt.

41 par normālu un daudz neapšauba; ja kultū- šī sistēma sabrūk, kā tas loģiski paredzams, rā ir normāli būvēt krāpniecisku sistēmu, no šķietami leģitīmi uzkraujot uz sabiedrības kuras cieš lielākā daļa iedzīvotāju, to tieši tā- pleciem dažu tās locekļu orģiju rēķinus, aiz- pat neapšauba, kamēr neiestājas kādi ārkār- bildinoties ar draudiem par visas „ēdināša- tēji apstākļi. nas sistēmas” sabrukumu. Ļoti iespējams, bankas zināja, ka šis ekono- Šādas sistēmas pastāvēšana ir iespējama de- mikas modelis nav ilgtspējīgs, tomēr, ja viena mokrātijas modeļa ietvaros, kad politiskajā banka apstātos, tad citas palielinātu savu tir- elitē atrodas subjekti, kuru labklājība atkarī- gus daļu uz tās rēķina. 2006. gadā vairākas ga no kopējās patēriņa aprites un cieši sais- vadošās Latvijas bankas ar Swedbank (toreiz tīta ar politiskās elites pārstāvju līdzdalību – Hansabanka) priekšgalā veica mēģinājumu krāpniecības shēmās ar cerību uzlabot per- slāpēt kreditēšanu, neriskējot ar savu tirgus sonisko turību. Tāpat valdošā elite ir atkarī- daļu. Tās ierosināja bankām noslēgt savstar- ga no patēriņa pieauguma, tautas labklājī- pēju vienošanos, kas regulētu kredītu apjo- bas pieauguma, vēlētāju apmierinātības un, ma pieaugumu un fiksētu banku tirgus daļas. lai vēlēšanu brīdī sasniegtu šādus īstermiņa Diemžēl valsts šo visnotaļ saprātīgo priekšli- mērķus, ir spiesta ziedot resursus un atbal- kumu uztvēra kā mēģinājumu izveidot kar- stīt krāpnieciskās finanšu shēmas kārtības teli un kategoriski tam iebilda. Vēlāk bankas pastāvēšanu visā pasaulē. Līdz ar to šāda pil- mēģināja ierosināt nekustamā īpašuma no- soņu līdzdalība milzīgajā krāpniecības shē- dokļa palielināšanu, tomēr arī to valdība ne- mā tiek apskatīta kā pašu pilsoņu personī- vēlējās. Tā tika nostiprināti pamati šodienas gais risks un viņu demokrātiskās tiesības. ekonomiskajai krīzei, jo bankas turpināja ris- Manuprāt, šāda tirgošanās stipri atgādina kanto spēli, nespējot likumīgi pašregulēties 2 Amerikas iedzimto iedzīvotāju līdzdalību sa- un neizjūtot arī stingru valsts kontroli. vas zemes pārdošanā kolonizatoriem. Šāda veida kapitālisms neapšaubāmi ir amo­ Kāda tad var būt radošo nozaru atbildīga rī- rāls. cība? Izdalīšu divus punktus. Kāda tad ir situācija šeit pēc piramīdas sa- brukuma? Lai arī Latvijas kopējo deficītu vei- 1. ĪSTERMIŅA MĒRĶI. Ļoti vienkārši un paš- do gan valdības, gan iedzīvotāju aizņēmu- saprotami no visa iepriekšējā izriet – Latvijas mi, pēdējo gadu laikā ārvalstu aizņēmumu valstij tuvākajos gados būs nepieciešama apjoms privātpersonām ik gadu nekontro- reāla ārvalstu nauda tās virtuālās naudas lēti sasniedza pat aptuveni 17% no iekšze- vietā, kas šeit no ārvalstīm tika iepludinā- mes kopprodukta3, kamēr valsts savu kopē- ta, visiem kopā vieglprātīgi būvējot augošo jo budžeta deficītu taču kontrolēja un patu- krāpniecības piramīdu. Šo naudu Latvijā var rēja vien dažu pieļaujamo procentu robežās. radīt eksports – preču, pakalpojumu, ideju, Jura un viņa kolēģu parāds ārvalstu bankai inovāciju utt. eksports. Jājautā, vai Latvijā nozīmē to, ka mūsu valstī atrodas milzīgs tikai iekšējam patēriņam orientēts kultūras daudzums ne ar ko nesegtas, virtuālas nau- produkts varēs izpelnīties visas sabiedrības das, ko mums ir nepieciešams segt, piesais- atzinību un novērtējumu – tādas sabiedrības, tot Latvijā reālu ārvalstu naudu. kuras attieksmē postkrīzes periodā veidosies varoņa eksportētāja un parādu jūga „izdzē- Loģiski, ka rodas sabiedrības vilšanās kapi- sēja” – nolīdzinātāja tēls. Sabiedrības grupai, tālisma spējā harmoniski pašregulēties. At- kura tajā vēlas ieņemt novērtētu un cienīja- kārtoti veidojas situācijas, ka sabiedrība par mu vietu (mūsu gadījumā tie ir „mākslinieki saviem līdzekļiem ir spiesta pārņemt kapi- un mākslas profesionāļi”), ir jāspēj „ienest” tālisma instrumentus, kuru īpašnieki peļņas naudu Latvijā. Nozares ietvaros nepieciešams gūšanas nolūkos ir aizrāvušies ar riskiem visa veida atbalsts eksportspējīgam kultūras – bankas vai citviet milzīgās korporācijas u. produktam. Latvijā spēj tapt kvalitatīvs, vēr- tml. tiek glābtas par sabiedrības līdzekļiem tīgs, oriģināls un eksportam derīgs kultūras ar valsts līdzdalību. Šāds kapitālisms ir amo- produkts – to pierāda kaut vai operdziedātāji, rāls arī no viedokļa, ka individuālo kapitālis- teātru režisori, diriģenti, aktieri, mākslinieki tu riska sedzēji ir visi sabiedrības locekļi. Tā- u.tml. Vizuālās mākslas pārstāvjiem, māksli- dējādi sabiedrība tiek krāpta dubulti – gan niekiem, kuratoriem un zinātniekiem jākļūst iesaistot tās locekļus sistēmiski veidotā ne- daudz aktīvākiem, jāiesaistās pasaules apritē, pamatotā vērtību sakāpināšanā, gan, kad jāpiesaista ārvalstu nauda projektiem Latvijā un jāveido produkts, kuru savukārt var eks- 2. Turpat. portēt. Nevis kusli, kaunīgi un aizbildino- 3. Turpat. ties, ka tas tikai, lai izvilktu dzīvību, bet gan

42 Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija. XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Rīgā (1990.VII) Sigita Daugule. Baltā grāmata. 2006. Eļļa uz audekla, jaukta tehnika. 120 x 150 cm Par mākslinieci skat. 53. lpp. mērķtiecīgi un ar atbildības sajūtu pret sevi, Uldis Bērziņš savu nozari un Latvijas ekonomiku. 2. ILGTERMIŅA MĒRĶI. Mākslas kopienu ne- NEŠĶINDINIET ZEM var apskatīt kā atsevišķu organismu, atrautu no visas sabiedrības, bet drīzāk gan kā atse- BRUNČIEM ZELTU! višķu orgānu sabiedrības kopējā organismā. Teksta nesaīsināts variants Tai var izvirzīt savus konkrētus uzdevumus, kurus jāveic gan organisma labā, gan pašai Gribu iebilst pats pret saviem vārdiem piekt- savā labā, lai spētu veselīgi dzīvot organis- dienas Dienā [2010.23.IV], ka Korāns neno- mā. Ilgtermiņā Latvijas mākslas profesionāļu sakot, kā sievietei jāģērbjas. Nosaka gan – vidē būtu jādiskutē par atbildīgas sabiedrī- kam ir pie rokas kāds no tulkojumiem, pār- bas ideju. Konstatējot patērētāju sabiedrības liecinieties, ko teic 33. sūras „Sabiedrojušies” un demokrātijas kā sabiedrību organizējošas 59. zīme (pants). Mans lasījums: Ak, pravie- sistēmas negatīvos, amorālos aspektus, kon- ti! Saki savām sievām un meitām, un ticīgo ceptuāli ievirzītā mākslinieku kopiena varētu sievietēm, lai tās apmetni pastiepj uz leju veltīt uzmanību šo aspektu apzināšanai un – tā drošāk, ka pazīs viņas un neuzmāksies atmaskošanai. Šim virzienam, analizējot de- viņām. mokrātijas kā uz īslaicīgu mērķi orientētas, resursus šķērdējošas iekārtas ēnas aspektus, 24. sūra „Gaisma” 31. zīmē pieteic ticīga- būtu jāveic procesu analīze, sadarbojoties jām valšķīgi netērpties un šķelmīgi negrozī- ar visiem intelektuāli ievirzīto sabiedrības ties ļaudīs. Tām būs staigāt nodurtu skatienu, grupu pārstāvjiem. Sistēma, kura komplek- sargāt savu klēpi, aizklāt azoti ar lakatu, slēpt tācijā ar patērētāju sabiedrības ideoloģiju savas rotas vai, citā lasījumā, savas [miesas] pasaulē iegūst postošas izpausmes, sākot ar krāšņumus vīriešiem, izņemot vien savus vī- mērenām, valstu stingri regulētām pilsoņu rus vai savus tēvus, vai vīrutēvus, vai savus apkrāpšanas sistēmām un beidzot ar plašu, dēlus, vai savu vīru dēlus, vai savus brāļus, mežonīgu, kā tas bija Latvijas pirmskrīzes vai savu brāļu dēlus, vai savu māsu dēlus, (..) periodā, praktiski neregulētu apkrāpšanu, vai vīriešu kārtas kalpus, kam nevajagas, vai ir jāreformē. Domāju, ka sabiedrība aizvien bērnus, kas vēl nezina sievu kailuma. Koķe- plašāk saskatīs šādas sistēmas krāpniecisko, ta harēmnieču viltība laikus bargi apsaukta: amorālo raksturu un tas, tāpat kā kādreiz Un lai tās nepiecērt kāju, likdamas nomanīt, verdzība un tās amorālie aspekti, tiks ap- kādas rotas tām apslēptas. Toties lieguma tverts, atmaskots un noraidīts. Tāpēc māks- atsegt vaigu gan Korānā nav! To piecerēju- lai ir ne tikai jāveido kritiskā un atmaskojošā ši klāt vēlāku laikmetu morālisti. Kad norā- bāze, bet arī jāturpina pārdomāt nākamās du saviem konservatīvajiem draugiem uz šo sabiedrības struktūras konceptu un uz šo „neatbilstību”, atbilde skan: ak, netikli! Vai pārdomu pamata jāveic tēlu konstruējošas neapzinies, ka nav nekā krāšņāka un pavedi- darbības, kuras varētu sabiedrību kopumā nošāka par jaunas sievas vaigu?! – pārliecināt par jauna sabiedrības modeļa ne- Vēl gribas iebilst pret Dienas viedokli, ka Tur- pieciešamību. Esmu pārliecināts, ka ne tikai cijā esot skaudri aizliegts tērpties hidžābā apjēga par sistēmas amorālo dabu, bet arī vai nikābā – tā nebūt nav. Stambulas ielās ik- pasaules resursu nepietiekamība drīzumā viens būs redzējis meitenes, kam no melnām novedīs pie demokrātijas revīzijas un iespē- drānām ārā vien spulgu acu pāris – parasti jamas nomaiņas ar jaunu kārtību. Domāju, tikpat tikumīgi tērptu vecāku dāmu pavado- ka radošā sabiedrības daļa, pateicoties savai nībā. Pasaulīgi noskaņotie ironizē, ka viņām pasionārajai attieksmei pret pasaules kār- kaut ko arī samaksājot – un droši vien da- tību, ir piemērota augsne idejai par jaunu žos gadījumos šāda promenāde tiešām var ētisku un atbildīgu sabiedrības modeli, kurā būt priekšnoteikums labdarīgai palīdzībai. mākslīgi uzpūstu surogātvērtību vietā varē- Bet ierēdnēm, studentēm, skolniecēm dar- tu izvirzīt par prioritāti vērtības, kas spēj vei- ba un mācību vietās noliegts pat laucinie- dot ilgtspējīgu tālākās izdzīvošanas kodolu ciskais lakatiņš, mums zināmā vārdā saukts pasaules sabiedrībai. o par „turbānu”. Meitenes, jaunās Turcijas di- binātājs, lielais Ataturks mācīja turcietei le- poties ar savu matu rotu! Aizeju uz Teolo- ģijas fakultāti – nu nav man lemts ieraudzīt matu rotu, studentes pa virsu turbānam uz- maukušas vēl vecmammu jaunības hūtītes, jo citādi sargs nelaiž pa vārtiem iekšā. Parla- menta liberāli islāmiskā pozīcija – „Baltā” jeb

45 VĒSTURE

Rolfs Ekmanis arī dažādi augstas proves funkcionāri – pre- zidentu Rūzvelta un vēlāk Kenedija padom- devējs Berls (Adolf Berle), bijušais sūtnis Poli- STARPTAUTISKIE jā un Baltijas valstīs Leins (Arthur Bliss Lane), RAIDĪJUMI LATVIEŠU kurš veltīgi cenšas pārliecināt Vašingtonu anulēt Jaltas līgumu, bijušais OSS direktors VALODĀ 20. GS. Donovans (William Donovan), bijušais Ties- lietu sekretārs Bidls (Francis Biddle), Ameri- OTRĀ PUSĒ kāņu strādnieku federācijas (American Fede- ration of Labor - AFL) vadītājs Grīns (William Sākums JG235(2003), 237(2004), 238(2004), 248(2007), 251(2007)-256(2009), 261(2010) Green), žurnāla Time īpašnieks Lūss (Henry Luce), ekonomists Kleitons (Will Clayton) u.c. RADIO BRĪVĀ EIROPA / Kaut arī FEC šefu posteņus viens pēc otra ie- ņem dažādas Vašingtonas Baltā nama uzti- RADIO BRĪVĪBA (RFE/RL) – II cības personas (psiholoģiskā kara eksperts FEC – BRĪVĀS EIROPAS KOMITEJA ģen. Charles Douglas Jackson, ģen. Willis D. 1949.17.V Ņujorkā tiek nodibināta oficiā- Crittenberger, Archibald S. Alexander, Wil- li „privāta”, bet ASV Valsts departamen- liam P. Durkee, John Richardson u.c.), visu tam, izlūkdienestam, diplomātiskajām un pastāvēšanas laiku komitejas politiskā un militārajām aprindām tuvu stāvošā National praktiskā darba īstais vadītājs ir Krievijā dzi- Committee for a Free Europe, Inc. jeb Na- mušais Jarovs (Bernard Yarrow). 1949. gada cionālā Komiteja Brīvai Eiropai ar kara lai- jūnijā FEC paspārnē nodibinātajā Preses un kā bijušo amerikāņu Stratēģiskā resora (Of- Radioraidījumu komitejā (Committee on fice of Strategic Services jeb OSS) virsnieku, Press and Broadcasting), ko vada noguldīju- pēcāk Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) mu baņķieris Altšūls (Frank Altschul), ietilpst dibināšanā nozīmīgo Alenu Dalesu (Allen vairāki prominenti amerikāņu žurnālisti un W. Dulles, 1893-1969) priekšgalā. Nepilnu autori, ieskaitot tādu slavenību kā Edvardu mēnesi vēlāk komitejas nosaukums tiek sa- Murovu (Edward R. Murrow), AFL direktoru īsināts – Free Europe Committee (turpmāk Lavstounu (Jay Lovestone), vēsturnieku Šle­ FEC), t.i., Brīvās Eiropas komiteja, pie kam sindžeru (Arthur Schlesinger) u.c.¹ iepriekšējos īslaicīgos un neganti vīlušos va- Brīvās Eiropas komitejai, kas uz laiku pir- dītājus nomaina ar svaigiem. Par FEC pirmo mo mājvietu atrod Ņujorkas augstākājā de- prezidentu kļūst Pūls (DeWitt C. Poole), kurš besskrāpī – Empire State Building, „draugi” pēc boļševiku coup d’état Petrogradā 1917. gada oktobrī, protestēdams pret prezidenta no CIA slepenās Speciālo pasākumu grupas Vilsona (Woodrow Wilson, 1856-1924) pā- (Special Procedures Group jeb SPG) „iedāvi- rāk maigo nostāju pret barbarisko boļševi- na” no OSS iemantotu tipogrāfijas iekārtu, ku varu, kam jebkuri morālie un ētiskie stan- kas kļūst par pamatu Brīvās Eiropas spiestu- darti ir pilnīgi vienaldzīgi, atkāpjas no ASV vei (Free Europe Press). Drīz vien tā sāk izdot pārstāvja Maskavā un Arhangeļskā poste- dažādus materiālus izplatīšanai aiz Dzelzs ņa. Līdzās Pūlam komitejas pirmā priekšsē- priekškara, kā arī visai respektējamo žurnālu dētāja amatu uzņemas Džosefs Grū (Joseph East Europe, kas gan okupētajām Baltijas re- Grew – skat. JG261:29). Abus šefus balsta publikām pievērš minimālu uzmanību. Otra vesela virkne padomnieku, kuru vidū izce- „dāvana” – visai primitīvs un mazspēcīgs 7,5 ļas gan II Pasaules kara slavenības – ģene- kilovatu īsviļņu radioraidītājs (nokristīts par rāļi Eizenhauers (Dwight Eisenhower, vēlāk Barbaru) – ir pamats radiosistēmai, kas drīz ASV prezidents) un Kleijs (Lucius Clay), gan kļūst pazīstama ar nosaukumu Radio Free Europe – Radio Brīvā Eiropa (turpmāk RFE). Līdz 1972. gadam tā darbību slepeni atbal- sta specdienests CIA, bet oficiāli – „brīvību mīloši amerikāņu pilsoņi”. Brokastu pārslu Pārnesums no iepriekšējās lpp. (Post Cereal Co.) reklāmaģents Langs (Ro- Taisnīguma un attīstības partija mēģina liku- bert E. Lang), arī OSS eksloceklis, nolemj pa- mu mainīt – līdz šim nesekmīgi. Nupat pie- vērt garlaicīgā ikdienišķuma apvāršņus un zvanīju universitātes pasniedzējam: šogad pieņemt piedāvāto pirmā RFE direktora pos- tomēr jau „peles danco pa galdu”, studen- teni. Pret baltiešu raidījumiem Langa nostā- tes tekalē turbānos, zināms, centrālās valsts ja ir izteikti negatīva. Iesākas rosīga kvalificē- iestādēs ko tādu nepieļauj, bet lauku muni- tu RFE darbinieku vervēšana bēgļu vidū Rie- cipalitātēs – tērpies kā gribi! o tumvācijā un arī ASV.

46 BRĪVĪBAS KAMPAŅA programma čehu valodā. Desmit dienas vē- Amerikāņu iepazīstināšanai ar RFE mērķi iz- lāk, 14. jūlijā, Bastīlijas ieņemšanas dienā vērst iespējami plašu raidstaciju tīklu „patie- (1789), kas simbolizē sacelšanos pret valsts sības vēstīšanai” 1950. gadā nodibina or- tirāniju, atskan rumāņu, ungāru, poļu un ganizāciju Crusade for Freedom (Kampaņa bulgāru programmas. Sākotnējo raidījumu par brīvību). Tās simbols – Brīvības zvans ar formātam par paraugu tiek ņemts Berlīnes mieru simbolizējošu lauru vainagu augšda- amerikāņu sektorā 1946. gada sākumā ame- ļā un brīvības lāpām piecu cilvēces rasu re- rikāņu karavīru vajadzībām dibinātais RIAS prezentējošu attēlu rokās. Uz zvana iegravē- (Radio in the American Sector), kas drīz vien ti Abrahama Linkolna vārdi: That this world kļūst par necenzētu ziņu, komentāru un kul- under God shall have a new birth of free- tūras programmu 300 kilovatu stipru suro­ dom (Šai Dieva valstībai būs pieredzēt brīvī- gātraidītāju ar mērķauditoriju vāciešiem bas atdzimšanu). Desmit tonnu smago zva- krievu okupētajā Austrumvācijā. Arī RFE (tā- nu no angļu kausētavas Gillett & Johnston pat kā Radio Brīvība, kas sāk darboties ne- vispirms nogādā uz Ņujorku, kur tam Man- pilnus divus gadus vēlāk), atšķirībā no II Pa- hetenā (Manhatten) ar lielu pompu sarīko saules kara laikā nodibinātās Voice of Ame- parādi. Pēc tam zvans apceļo 21 ASV pilsē- rica, t.i., Amerikas Balss (skat. JG235:23-31; tu, kuru iemītniekus – tāpat kā ņujorkiešus 237:35-55), kuras primārais uzdevums ir – mudina parakstīt Brīvības ruļļus (Freedom paust ASV valdības oficiālo viedokli līdzās Scrolls) un, protams, galvenais, ziedot dolā- bieži vien ar mesiānisma piesātinātām le- rus Brīvās Eiropas raidstacijai. Nekādas pa- ģendām par „amerikāņu dzīvesveidu” un „amerikāņu vērtībām” (kas ir labs amerikā- sakainas bagātības tur nesanāk – 16 miljoni ņiem, tas ir labs visiem), ir simtprocentīgi ru- amerikāņu ziedo pa lielākai daļai sīknaudu – māņu, bulgāru, ungāru, poļu un čehoslovā- kopā $1 317 000. Pastāvīgo mājvietu zvans ku (pēc 1993. gada čehu un slovāku) raidītā- atrod Rietumberlīnes amerikāņu sektorā ji – tikai ar starpību, ka tie atrodas nevis Bu- Rātsnama laukumā, kur atklāšanas ceremo- karestē, Sofijā, Budapeštā, Varšavā vai- Prā nijā piedalās vairāk nekā 400 000 berlīniešu, gā, bet gan Rietumeiropā ar galveno mītni ieskaitot 100 000 no krievu okupācijas sek- Minhenē, no kurienes tie brīvi, bez jebkādas tora. ASV bruņoto spēku virspavēlnieks Eiro- cenzūras, komentē attiecīgo valstu politis- pā (1947-1949) ģenerālis Kleijs (1897-1978), ko, sabiedrisko un kultūras dzīvi. Klausītāji kam berlīnieši sakarā ar padomju blokādes sastopas ēterā ar plašu materiālu diapazo- (1948.25.VI-1949.12.V) pārvarēšanu, nogā- nu – līdzās kompetentiem norišu aplūkoju- dājot pilsētā ar lidmašīnām 1,5 milj. tonnu miem satelītvalstīs un PSRS atskan informā- dažādu kravu, piešķir sirsnīgo iesauku Pater cija un analīzes arī par svarīgākajiem pasau- urbis (Pilsētas tēvs), pēc savas uzrunas ie- les notikumiem. Bieži pārraidīti tiek vietējo darbina zvana skaņas.² Austrumvācijas Ko- autoritāšu aizliegti vai cenzēti, cauri Dzelzs munistiskās Partijas (turpmāk KP) politbiroja priekškaram izkļuvuši, disidentu politiskā loceklis Hanss Jendreckis (Jendretsky) uz šo pagrīdē sacerēti vai lentās ieskaņoti mate- notikumu reaģē ar draudiem: Šī Nāves zva- riāli. Ar laiku Minhenē izveidojas vispilnīgā- na virve kļūs par karātavu virvi zvana zvanī- kā šādu Maskavas iekšējā un ārējā impērijā tājiem. Kaut arī kampaņā iegūtie ziedojumi neatļautu materiālu kolekcija, t.s. samizdata ir pavisam niecīga daļiņa no RFE budžeta, ar arhīvs (Samizdat Archives). Kaut arī pastāv dažādām ārišķībām – parādēm, publiskiem laiku pa laikam aktualizētas vadlīnijas radio forumiem un spārnotiem vārdu salikumiem darbiniekiem, pārraižu veidotāji neatrodas (piemēram, Fight the Big Lie with the Big nekādu oficiālo pieprasījumu spīlēs. Viņiem Truth – Cīnies pret Lielajiem meliem ar Lielo ir liela patstāvība satura izvēlē un metodēs. patiesību; vai: Help Truth Fight Communism Un naudas maka pārzinātājiem ne CIA laikos – Palīdzi patiesībai cīnīties pret komunismu), (līdz 70. gadu sākumam), nedz arī vēlāk nav kampaņas organizētāji cenšas paaugstināt absolūti nekādas teikšanas par raidījumu sa- miljoniem ierindas amerikāņu politiskās do- turu un formātu, ko parasti nosaka atseviš- māšanas līmeni attiecībā uz Auksto karu un ķo tautību redakcijas. tā nepieciešamību. NESASKAŅAS BIROAPARĀTĀ RFE RAIDĪJUMU SĀKUMS Neraugoties uz pozitīvajiem rezultātiem ra- 1950.4.VII, ASV neatkarības 174. gadadiena, diopārraižu jomā, birokrātisko līmeni turpina RFE izveidotājiem, vadībai un darbiniekiem iezīmēt vesela virkne melnu mirkļu. Juceklī- ir prieka diena. Ēterā uziet pirmais raidījums ba, nesaskaņas, cīņa par varu (un vienlaikus – 30 minūšu gara, Ņujorkā sagatavota ziņu labi apmaksātiem vadošajiem posteņiem)

47 dažādos līmeņos nemitējas, arī strīdi starp dibinātājiem, vācu okupācijas laikā cietu- RFE vadību un FEC. mos turētais vēsturnieks Ferdinands Perout- ka runā par tirāniem sendienās un 20. gs. 50. CIA pirmais direktors, II Pasaules kara lai- gados – kā vieni, tā otri spīdzina savas tau- kā karakuģa USS Missouri (The Mighty Mo) tas, bet mūsdienās cilvēkiem jāpakļaujas var- kapteinis, kontradmirālis Hillenketers (Ros- mācīgu valdnieku mocībām ar smaidu uz lū- coe Henry Hillenkoetter, 1897-1982) tiek at- pām. Un kara laikā BBC darbinieks Londonā, stādināts no sava posteņa it kā par nespē- īsu laiku pēc kara kultūras ministrs, Pavels ju izzināt Maskavas progresu ātombumbas Tigrids, nevairās gāzt ar ideoloģisko āmuru izveidē un Ziemeļkorejas plānus uzbrukt tieši pa pieri: Mūsu raidītājam pirmām kār- Dienvidkorejai. Viņa pēcnieks, ASV vēstnieks tām ir karojoša un politiska misija. Mēs ieņe- Maskavā (1946-1949) ģenerālis Smits (Wal- mam agresīvu nostāju pret komunismu un ter Bedell Smith, 1895-1961), saukts par sovetismu, pret teroristiskā režīma pārstāv- „Beetle”, t.i., „vaboli”, drīz vien likvidē līdz jiem. Jāatceras, ka šo laiku iezīmē cerība uz šim formāli Nacionālās drošības padomes ātru Maskavas impērijas sagrāvi. (National Security Council jeb NSC) paspār- nē esošo, bet faktiski nepārskatāmi neatka- Drīz vien čehoslovākiem pievienojas poļi, rīgo Vaiznera (Frank Wisener) vadīto Akciju ungāri, rumāņi un bulgāri, kuru balsis, sākot koordinācijas biroju (Office of Policy -Coor ar 1951. gada decembri atskan jau no 50 ki- dination jeb OPC), kura pārziņā savukārt at- lovatu raidītāja. 1955. gada jūlijā, Spānijas rodas FEC un RFE, un iekļauj CIA Projektu di- diktators Franko piekrīt radiotorņu uzstādī- rekcijā (Directorate of Plans), ieceļot par tās šanai Plajadepalsā (Playa de Palsa). Jāpaiet vadītāju to pašu Vaizneru, kuram tagad gan apmēram trim gadiem, pirms darboties sāk jādanco vairāk pēc „Vaboles” stabules. Tieša ultraīsviļņu raidītāji ar 100 kilovatu kopjau- atbildība par abām nesaticīgajām institūci- du, bet pēc vēl diviem gadiem (1960) kop- jām – FEC un RFE – gulstas uz Smita vietnie- jauda sasniedz jau 250 kilovatus. ka Allena Dalesa pleciem, ar ko nespēj sa- mierināties Pūls, kurš jau četras dienas vēlāk RFE amerikāņu prezidents, priekšsēdētājs un atsakās no FEC prezidentūras, ko uz aptuve- citi vadītāji vēl atrodas Ņujorkā (līdz 1961. ni diviem gadiem (līdz 1952) pārņem ame- gadam), kad 1952. gada novembrī Minhe- rikāņu biznesa publikācijas Fortune izde- nē RFE lietošanai tiek nodots vairāku pama- vējs, visumā liberāli ievirzītais internacionā- tīgu ēku komplekss vienreizēji skaistā Engli- lists, OSS veterāns Čārlzs Džeksons (Jackson, scher Garten (Angļu dārza) vienā malā ne- 1902-1964), vēlāk prezidenta Eizenhauera pilnus 500 metrus no slavenā Ķīniešu tor- speciālais asistents, kura ieskatā nevis ko- ņa (Chinesischer Turm) alus dārza – sākumā munisms, bet gan Krievijas imperiālisms ir ar 22 studijām, sešām kontrolierīču (ieskai- galvenais drauds ne tikai amerikāņu, bet vi- tot master control) telpām, kā arī darba is- sas pasaules labklājībai un mieram. tabām redakciju darbiniekiem un tehniska- jai apkalpei. Raidītāju (RFE un arī RL) ziedu RFE PĀRCEĻAS UZ EIROPU laikos administratīvā un tehniskā personālā Sākumā RFE programmas producē Ņujor- sastāvā skaitās aptuveni 2 000 cilvēku, no kā un pārsūta uz bijušajā vācu gaisa flotes kuriem vairāk nekā 2/3 strādā Minhenē, bet (Luftwaffe) bāzē Lampertheimā uzstādīto pārējie birojos ASV, Parīzē, Londonā, Romā, smieklīgi mazjaudīgo 7,5 kilovatu raidītā- Stokholmā, amerikāņu sektorā Berlīne u.c. ju. Bet drīz vien tiek uzņemts temps un RFE izveidojas par vienu no plašākajiem lieljau- BRĪVĪBAS BALONI das raidītājiem. 1951.12.IV Lisabona dod at- Kamēr RFE laiž ēterā programmas piecu ļauju portugāļu firmai RARET uzstādīt RFE Maskavas satelītvalstu valodās, superslepe- translācijas aparatūru Glorijas (Gloria) ap- nā Akciju koordinācijas biroja (OPC), vēlāk kaimē, bet Pirmā maija svētku dienā kriet- CIA Projektu direkcijas vadītājs Franks Vaiz- ni spēcīgāks raidītājs uzsāk darbību Holckir­ ners Operation VETO ietvaros ar milzu ener- henā (Holzkirchen), netālu no Minhenes, at- ģiju ķeras pie miljoniem skrejlapu drukāša- kal čehu valodā, bet nu jau veselas 11 stun- nas. Sākot ar 1951. gadu, simtiem II Pasau- das diennaktī. Džeksona atbilde uz jautāju- les kara meteoroloģisko ūdeņraža balonu mu, kādēļ tieši „strādnieku svētkos”: ...lai paceļas no Bavārijas pilsētas Rēgensburgas skaļā, pat varen skaļā balsī darītu klausītā- apkaimes, lidinās pāri ne visai tālai Čehoslo- jiem zināmu starpību starp strādniekiem un vākijas robežai, izkaisot „slepenās” Brīvās Ei- vergiem! Pie RFE mikrofona stājas pazīsta- ropas spiestuves drukātas skrejlapas – vese- mi politiski un intelektuāli eksīllīderi, piemē- lus 11 miljonus pirmajās divās nedēļās vien ram, viens no demokrātiskās Čehoslovākijas – ar sveicieniem no miljoniem brīvu vīru un

48 sievu Rietumos, pie reizes painformējot lasī- atbrīvošanu, atklāt okupācijas spēku paustās nepatiesības, tājus par radio viļņu garumiem, kuros iespē- vākt informāciju par notikumiem un apstākļiem Latvijā, sniegt padomu Brīvās Eiropas komitejai. KLB ir ACEN jams noklausīties čehiem un slovākiem do- (Assembly of Captive European Nations) līdzdibinātāja. mātās RFE programmas. Vairāki no satelīt- 1962.1.I. KLB sastāvā ir Vilis Hāzners (priekšsēdētājs), A. valstīm iesūtītu aģentu mēģinājumi uzspri- Bērziņš (viņa vietnieks), Ā. Bļodnieks, sociāldemokrāts dzināt balonu palaišanas aparatūru beidzas Kārlis Dziļleja, Ādolfs Klīve, V. Māsēns. Pirms tam pr-ja nesekmīgi – viņus laicīgi notver vācu Grenz- amatā bijuši Jāzeps Rancāns, V. Māsēns, Ā. Klīve, Ā. Bļodnieks, bet KLB sastāvā darbojušies Benno Ābers, polizei, t.i., robežsargi. Pēc Staļina nāves Rudolfs Drillis, Evalds Freivalds, Onufrijs Rancāns. Lai (1953.5.III), kad Austrumvācijā un vairākās gan KLB nav tieša sakara ar Amerikas Latviešu apvienību, satelītvalstīs notiek strādnieku nemieri, spe- ALAs kongresā (1953.17.-19.IV) Grandrapidos (Grand ciālas Operation Prospero ietvaros no Tišen- Rapids, Michigan) vairāki delegāti izsaka neapmierinātību reutas (Tischenreuth) ciema Bavārijā gaisā par pārāk lielo „ulmaniešu”, arī „valdmaniešu” pārsvaru Komitejā Latvijas brīvībai, kamēr citiem nav pa prātam palaiž 6 500 balonus ar 12 miljoniem skrej- „sadarbība ar sociālistiem”, domājams literātu un kritiķi, lapu. Austrumbloka kara lidmašīnām, kam sociāldemokrātu Kārli Dziļleju, kura redakcijā Zviedrijā pavēlēts sašaut balonus, izdevies notriekt it klajā nāk Raiņa Kopoti raksti. Pēc garām debatēm kā tikai trīs. Polijā par sensāciju kļūst, citu pieņem rezolūciju par „latviešu garīdzniecības pārstāvju” materiālu vidū, tūkstošiem eksemplāros iz- pieaicināšanu KLB (skat. Bruno Albats, Visvaldis V. Klīve. Amerikas Latviešu apvienība, 1951-1986. Lincoln, kaisītais 40 lappušu biezais pamflets, ko sa- Nebraska: ALA, 1986:21). Amerikāņu iestādes izbeidz cerējis Jozefs Sviatlo (Józef Światło, 1915- tautību komiteju financiālu atbalstīšanu līdz ar attiecību 1975), viens no Polijas drošības ministrijas šķietamu uzlabošanos jeb detanti starp ASV un PSRS 60. (Ministerstwo Bezpieczeństwa Publicznego) gadu beigās un 70. gadu pašā sākumā. Igauņu, latviešu un viceprezidentiem, kurš 1953.5.XII piepra- lietuviešu radioraidījumu veicināšanā RFE/RL ietvaros baltiešu brīvības komiteju panākumi ir ļoti minimāli, ja sa azīltiesības Rietumberlīnē. Sakarā ar Če- vispār. hoslovākijas sūdzību par it kā balonu izrai- sītās satiksmes lidmašīnas avāriju, pēdējais 2. Uz ģenerāļa Kleija kapa plāksnes cita vidū iekalti balonu projekts, Operation Focus, tiek īste- Berlīnes iedzīvotāju pateicības vārdi: Wir danken dem nots Ungārijas revolūcijas gadā (1956). Pavi- Bewahrer unserer Freiheit (Mēs pateicamies mūsu brīvības sargam) – neraugoties uz to, ka II Pasaules kara sam kopā piecu gadu laikā virs satelītvalstīm laikā amerikāņu un angļu bumbvedēji 389 uzlidojumos nolīst 300 miljoni skrejlapu. Berlīni lielā mērā sagrauj, pie kam bojā iet 60 000 pilsētas iedzīvotāju. Maz ir zināms par 1955. gadā plānoto skrej- lapu nomešanas akciju virs Igaunijas, Lat- Par autoru skat. JG261:25 vijas un Lietuvas. Skrejlapu nomešana lie- Operation Prospero balona palaišana lā daudzumā padomju okupētajās terito- rijās radītu elektrificējošu efektu uz visām PSRS iekļautajām tautām un [baltiešiem] tas būtu apstiprinājums par aneksijas neatzīša- nas politiku no Savienoto Valstu puses – tā speciālā memorandā Leaflet Campaign over Lithuania, Latvia, and Estonia raksta Brīvās Eiropas Komitejas praktiskā darba darītājs Bernards Jarovs. Šķiet, šī akcija palikusi tikai plānošanas stadijā, lai gan kaut kādi balo- ni, it kā pēc baltiešu pašu iniciatīvas, palaisti gaisā Zviedrijā. Turpinājums sekos PIEZĪMES 1. Brīvās Eiropas komitejas paspārnē neilgu laiku darbojas Komiteja Baltijas Brīvībai, ko vada bijušais ASV sūtniecības Rīgā sekretārs Pakers (Earl Packer). 50. gadu pašā sākumā tiek izveidotas etnisko grupējumu konsultatīvas kopas, kas drīz pārvēršas par tautību komitejām – baltiešiem Komiteja Lietuvas Brīvībai, Komiteja Latvijas Brīvībai (KLB) un Komiteja Igaunijas Brīvībai, kas kopīgi izdod Baltic Review (1953-1971). Publicēto 38 numuru redakcijā ietilpst Alfreds Bērziņš, Bronius Nemickas, Antanas Trimakas, Leonhard Vahter. KLB izdod periodisku rakstu krājumu Latvijas Brīvībai (1952-1969), ko rediģē Vilis Māsēns (1902-1964), Ādolfs Bļodnieks (1889-1962), Alfreds Bērziņš (1899- 1977). Pēc statūtiem KLB uzdevums ir sekmēt Latvijas MŪZIKA

Helēna Gintere Ilga Sūna; kordiriģente un klavierspēles pe- dagoģe Iveta Bertovska; pianiste un klavier- spēles pedagoģe Jorkas (York) Universitātē PIANISTS UN Raisa Nahmanoviča; pianists Valentīns Bo- goļubovs; pianiste, klavierspēles pedago- ĒRĢELNIEKS ģe un kora Dzirksts koncertmeistare Helēna STREĻĀJEVS Gintere; pianiste un ērģelniece Beāta Ginte- re; un pianiste Ruta Vaivode. Pēdējo dekāžu laikā Kanādā ir iebraucis ne Viens no pēdējiem un arī gados jaunākajiem viens vien Jāzepa Vītola Latvijas Valsts kon- ir pianists un ērģelnieks Andrejs Streļājevs, servatorijā (tagadējā Latvijas Mūzikas aka- kurš tūdaļ pēc ierašanās Toronto (2002) tur- dēmijā) izglītību ieguvis mūziķis. Kā viena pina pilnveidot ērģeļspēli Toronto Universi- no pirmajām jau aizvadītā gadsimta 70. ga- tātē pie ievērojamā ērģelnieka Džona Tatla dos ierodas pianiste Marina Baltere-Geringa. (John Tuttle). Rīgā dzimušais (1979) Andrejs Šī augstas klases speciāliste Toronto konser- klavierspēli sācis apgūt jau sešu gadu vecu- vatorijā (Royal Conservatory of Music) un mā Siguldas bērnu mūzikas skolā. Kaut kā zi- Toronto Universitātē (University of Toron- nāju, ka gribu spēlēt tieši klavieres, kaut arī to) izskolojusi ne vienu vien koncertpianistu. neviens no maniem vecākiem nav mūziķis, Padomju Savienības sairšanas laikā 80. ga- atceras Andrejs. Studijas turpinātas Emīla dos seko Ludmila Filatova un Rosanna Fa- Dārziņa Mūzikas vidusskolā un Latvijas Mū- ieršteine, pēcāk pianiste Īrisa Purene – ta- zikas akadēmijā, kur iegūts bakalaura grāds gad koncertmeistare Toronto konservatori- (2001) prof. Arņa Zandmaņa klavieru klasē. jas un universitātes mūzikas fakultātes vijol- Jau kā students Andrejs aktīvi koncertē un niekiem, un arī Daugavas Vanagu un Rotas piedalās vairākos festivālos, meistarklasēs kordiriģente; čellists Aigars Ronka; pianiste un konkursos Latvijā, gan arī ārzemēs. Vēlāk kā pianists, ērģelnieks un koncertmeistars Andrejs Streļājevs uzstājies Lietuvā, Ukrainā, Zviedrijā, Francijā. Jau 10 gadu vecumā iegūts diploms jauno pianistu konkursā Viļņā (International Com- petition of B. Dvarionis,1989), bet 1993. un 1995. gadā 1. vieta Šelānas (Maryse Chelan) Starptautiskajā pianistu konkursā Franci- jā. Kanādā pēc veiksmīgas piedalīšanās Ka- nādas mūzikas konkursā (Canadian Music Competition, 2003) seko 1. vieta ērģeļspē- lē nacionālajā finālā Kalgarijā (Calgary Inter- national Organ Festival) un drīz vien 2. vie- ta Toronto centra jauno ērģelnieku konkursā (Royal Canadian College of Organists). To- ronto Universitātē Andrejs kļūst par ērģeļ- spēles maģistru (2005). Kanādā mītošie latvieši iepazīstas ar Andreju Streļājevu kā mūziķi Jāņa Kalniņa un Jāņa Norviļa simtgadei veltītajos koncertos To- ronto Sv. Andreja baznīcā (2004), Hamilto- nas Dziesmu svētku (2009) garīgās mūzikas koncertos, arī Toronto Koncertapvienības Tālivalža Ķeniņa deviņdesmitgadei veltītajā koncertā Glenn Gould studijā. Andreja ērģe- ļspēli raksturo sarežģīta polifonija un plaši izvērsta hromatiska valoda, kas prasa no iz- pildītāja lielu meistarību un virtuozitāti, un arī savos klavieru solo koncertos viņš izceļas ar smalku muzicēšanas stilu. Viņa jaunība, mūzikas formas skaidrība, elegance, un ska- ņas izteiksmīgums rada lielisku priekšnesu- mu un smalku dialogu ar klausītāju. Ansam- bļa spēlē viņš ir ne tikai iejūtīgs mūziķis, bet

50 arī perfekts partneris. Zīmīgs un apsveicams mūziķī: paralēli klavieru pavadījumam tika ir fakts, ka savu koncertu programmās viņš iesaistīts koris, solisti un sitaminstrumenti. vienmēr iekļauj arī kādu no latviešu skaņra- Īpaši spilgtu efektu panācām filmā „Operas žu darbiem. spoks”, kur koris Ave Sol atveidoja uz Pa- rīzes operas skatuves notiekošo – ne tikai Patlaban mūziķa dzīvesvieta ir Toronto pie- dziedāja, bet imitēja cilvēka balsis, kliedzie- pilsēta Oukville (Oakville), kur viņš strādā nus un citas skaņas. Rihards Zaļupe ļoti ra- par vietējās anglikāņu baznīcas ērģelnieku, doši izmantoja skaņu efektus – bez tradici- kam pievienojas pagara virkne citu amatu – onāliem sitaminstrumentiem tika izmantoti koncertmeistars Tafelmusik kamerkorī, mā- sasisti stikli, metāla spaiņi ar ūdeni un citas cībspēks Toronto Universitātes mūzikas fa- pilnīgi neiedomājamas lietas! Protams, gata- kultātes orķestra diriģēšanas klasē pie lat- vošanās šāda veida izrādei ir pilnīgi savādā- viešu izcelsmes diriģenta Ivara Tauriņa (skat. ka nekā uzstājoties vienam. Ja spēlēju pats, JG251), koncertmeistars Karaliskajā deju tad varu brīvi mainīt lietas izrādes gaitā, bet, akadēmijā (Royal Dance Academy) un Ouk- iesaistot kori un solistus, bija ļoti precīzi jā- villes Deju skolā (Oakville School of Dance) izplāno iestāšanās vietas, jāizrēķina epizožu un Kanādas Nacionālā baleta trupā (The Na- garums, temps un, protams, tas viss arī jāiz- tional Ballet of Canada). Bez tam Streļājevs mēģina! Parasti darbojāmies tā: es iepriekš ir pirmais un pagaidām vienīgais Toronto nosūtu uz Latviju nošu materiālus un attiecī- Universitātes doktorands ērģeļu specialitātē. go filmu, lai koris un sitaminstrumentu spēl- Disertāciju par ērģeļmūziku un tās attīstību maņi var sākt gatavoties. Pēc manas ieraša- Latvijā vada Dr. Lori Dollff. Jāuzsver, ka To- nās pāris dienas pavadām mēģinājumos. Tei- ronto U., kur ilgus gadus strādāja profesors cama sadarbība noritēja ar dziedātājiem un un komponists Tālivaldis Ķeniņš, interese par diriģentu Intu Teterovski, piemēram, pirms latviešu mūziku nav zudusi. Latviešu valodā, 1. Starptautiskā koru festivāla (2007) un arī protams, ir daudz materiālu par ērģeļmūzi- pirms Rīgas Kongresu Namā demonstrē- ku Latvijā – grāmatas un LMA aizstāvētie zi- tās (2008) 20. gados veidotās filmas Ope- nātniskie darbi, toties citās valodās nav gan- ras spoks (rež. Ruperts Džulians), kad piede- drīz nekas. Andreja mērķis ir iepazīstināt ar vām Andrejs ar regtaimu pavada 16 minūšu latviešu ērģeļmūziku plašāku interesentu un garo īsfilmu Čārlija Čaplina dēkainie piedzī- klausītāju loku. Uz jautājumu, kā viņš visu vojumi. Ave Sol sadarbībā ar Andreju Lat- to spēj, Andrejs atbild: darba smagumu ne- vijas Republikas proklamēšanas dienai vel- jūt, ja tā ir sirdslieta. tītajā pasākumā (2009) piedāvā Latvijā vēl Jau Toronto Universitātes gados Streļājevs ar neizrādīto Holivudas mēmā kino klasisko še- lielu dedzību sāk nodoties mēmo filmu mu- devru, komēdiju The Garden of Eden (1928 zikālajam noformējumam. Par šīs aizrauša- – rež. Lewis Milestone ). Atbilstoši sava laika nās sākumu ļausim runāt pašam mūziķim: tradīcijām, filmu atdzīvināja ne vien klavieru iesāku spēlēt pilnīgi nejauši – mūzikas fakul- pavadījums, bet arī sitaminstrumenti, dažā- tāte piedāvāja mēmo filmu mūzikas kursu. di skaņu izdodošie priekšmeti, cilvēka balss Ziņkārības dēļ nolēmu to apmeklēt. Lai no- un jauniešu kora Balsis vokālā grupa. kārtotu eksāmenu, semestra laikā bija jāpa- 2009. gada vasarā lielu emocionālu pārdzī- vada trīs filmas studentu priekšā filmu vēs- vojumu Andrejam sagādā solo koncerts uz tures lekciju laikā. Sākumā likās neiespēja- Rīgas Doma ērģelēm, ar kurām viņam sais- mi izplānot mūziku pusotras stundas garai tās arī īpašas bērnības un jaunības atmiņas: filmai un to nospēlēt, precīzi atspoguļojot ērģeles, Doma akustika un gaisotne ir patie- uz ekrāna notiekošo. Bet ar laiku ietrenē- si īpaša. Joprojām neticu, ka esmu spēlējis jos. Un tagad tā ir mana sirdslieta! Samek- uz šīm unikālajām ērģelēm. Sarunā Andrejs lēt mūziku, kas labi iederētos un precīzi rak- atceras Emīla Dārziņa vidusskolas abitūriju, sturotu varoņu pārdzīvojumus, man kļuvis kad kopā ar skolas simfonisko orķestri viņš par ļoti radošu procesu. Bieži izmantoju ci- atskaņojis Čaikovska 1. klavierkoncertu: tik tātus no labi pazīstamiem skaņdarbiem, ku- brīvi un aizrautīgi laikam nekad neesmu vēl rus savienoju savā starpā ar improvizācijām. spēlējis! Man nebija nekāda uztraukuma – Te noderēja arī baletskolā iegūtā improvi- tik ļoti es mīlēju šo mūziku! o zācijas iemaņa! Vairākkārt viņš ir pavadījis mēmās filmas ne tikai Toronto, bet arī Latvi- jā. Pateicoties Rīgas Domes kultūras depar- tamenta koncertorganizācijai Ave Sol, Stre- ļājevs vairākas reizes pavada filmas Operas Pianiste un klavierspēles pedagoģe Helēna Gintere spoks un Ēdenes dārzs. Ieklausīsimies atkal ir arī Toronto latviešu kora Dzirksts koncertmeistare.

51 MĀKSLA

portretus, vietām saliktas uz skolas galdi- VIJAS CELMIŅAS ņiem (Table with Tablets, 2008-2010, Table with Gun, 2009-2010). Uz delikāta japāņu PERSONĀLIZSTĀDE papīra iespiestā, ar roku iekrāsotā pasaules Ņujorkā (McKee Gallery, New York, NY) bija kartes gravīra, izlocīta globusa formā, karā- apskatāma (2010.29.V-25.VI) Vijas Celmiņas jas smalkā diegā, tādējādi radot ēterisku ie- izstāde, kurā bija 4 jaunas gleznas, 9 grafi- spaidu kā planēta bezsvara stāvoklī (Globe, kas un telpisku objektu kolekcija. Mākslinie- 2009-2010). Arī divas ar grāmatu tematiku ces darbi ir vispārināti un reizē dziļi intīmi, tie saistītās eļļas gleznas (Darwin, 2008-2010 top ilgā laikā un radošās pārdomās. Šoreiz un Japanese Book, 2007-2010) piešķir vēs- Celmiņa apspēlē bērnības atmiņas ar skolu turiska akadēmisma garšu šai „skolas“ ko- saistītos objektos – galdiņos, tāfelītēs, kartēs, lekcijai izstādē. pat globusā. Māksliniece izstāda oriģināl- Pielietojot sev raksturīgās tehnikas un paņē- priekšmetus blakus sevis radītajiem jeb „pār- mienus, Vija Celmiņa iet jaunus meklējuma rakstītajiem“. Melnās skolas tāfelītes – gan ceļus tieši tematiskajā ziņā, kaut gan izstā- atrastās, gan Celmiņas radītās – bronzā at- dē māksliniecei tik raksturīgā visuma tēma lietās vai koka un vēlāk apgleznotās, ir izstā- tiek risināta eļļas gleznā Dark Galaxy (2000- dītas vienkopus, tādejādi izaicinot skatītāju 2010) un vairākās mezotinta, sausās adatas iedziļināties un ciešāk ieskatīties gan reāla- un citu tehniku grafikās (Starfield – 2010, Di- jos, gan mākslas objektos. Tās vietām sagru- vided Night Sky – 2010, Falling Stars – 2010 pētas uz šauriem plauktiņiem (Blackboard u.c.) un ģeometriskas formas zirnekļa tīkla Tableau #1, 2007-2010, Blackboard Tableau grafikā (Web Ladder – 2010). Vijas Celmi- #3, 2008-2010 u.c.), atgādinot ģimeniskus ņas māksla vienmēr ir iespaidojusi skatītājus ar savu jūtīgumu un intimitāti. Arī šajā iz- Gleznotāja, grafiķe un scenogrāfe Linda Treija (skat. stādē caur viņas iekšējo garīgo pasauli mēs JG256:2, 52-53, JG258:41, JG261:28, 45-46) ir JG redakcijas locekle. Latvijas Mākslas akadēmijas maģistre kā spogulī varam saskatīt bezgalību un lie- (1997), strādājusi par mākslas skolotāju Latvijā, vadījusi tu būtību. mākslas projektus 2 x 2 nometnēs un Garezera Vasaras vidusskolā, arī mazākiem bērniem. Linda Treija

Vija Celmiņa savā darbnīcā Courtesy Art21

52 PAR SIGITU DAUGULI Katra mākslinieka personība vairāk vai ma- zāk atspoguļojas viņa daiļradē, tāpēc, runā- jot par Sigitas gleznām, nevar nerunāt par viņu pašu. Sigitu raksturo mērķtiecība, prin- cipu ievērošana, lielas darba spējas un, ja kas neiekļaujas viņas nospraustajā „lielceļā“ uz mērķi – pie tā tiek īpaši strādāts. Viņas darbos šo mērķtiecību, skaidrību noteikti var saskatīt.

Sigita Daugule ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Induļa Zariņa un Alekseja Nau- Sigita Daugule mova Monumentālās glezniecības meistar- darbnīcu (1998). Māksliniece daudz strādā radinieku lauku mājās. Noskatītie zīmējumi un izstādās ārpus Latvijas – Vācijā un Austri- uz māju sienām – grafiti – izteiksmīgi un jūtī- jā. Cieša sadarbība ir ar Ķelnes galeriju Mal- gi iegleznoti Sigitas darbos, kļūst emocionā- mede-Kunst un Brēmenes galeriju Kunstsa- li nozīmīgi un pastiprina gleznas iedarbību lon Franz Leuwer. 2008. gadā Sigita ieguva uz skatītāju. Te var minēt darbus: Mīlestības „Swedbank“ un Agijas Sūnas galerijas rīkotā formula (2004), Kaķi (2005), Raskoļņikovs konkursa „Gada Glezna“ prēmiju. Viņa ir pir- (2005), Alise Aizspogulijā (2008). mā māksliniece no Latvijas, kura šogad saņē- Izsekojot Sigitas darbiem ilgākā laika posmā, ma prestižo Austrijas programmas „quar­tier var redzēt, cik ļoti nopietni ir piestrādāts pie 21“ stipendiju Muzeju Kvartālā, Vīnē. Glez- tehnisko iespēju, metožu un materiālu ap- notājas darba spējas un apņēmību apliecina gūšanas un pielietošanas gleznās. Raupjā- 18 personālizstādes un piedalīšanās 50 gru- ku virsmu laukumi mijas ar pedantiski glu- pu izstādēs, plenēros un simpozijos. Turklāt dām, spīdīgām virsmām. Pastozākās, faktū- māksliniece var lepoties kā vairāku stipendi- ru bagātās gleznu daļās var just, ka tā nav ju laureāte – Kultūrkapitāla stipendijas Rīgā, tikai biezas krāsas likšana kārtu uz kārtas, Vācijas Künstlerhaus Lukas Stiftung Kultur- bet gan smalks būvēšanas process, liekot fonds stipendija Ārenshopā (Ahrenshoop), slāņus un atkal kasot tos nost. Gleznā Logs kā arī Austrijas Federālās Kancelejas (Bun- šķiedrainais, pastozi veidotais loga rāmis iz- desregierung Österreich) stipendija un Kul- teikti kontrastē ar spīdīgo, gludi uzgleznoto turKontakt Austria stipendija Vīnē. loga stiklu, kurā lūkojoties varētu ieraudzīt Sigitai piedēvē „pilsētas“ mākslinieces sta- savu atspulgu. Dažādā virsmas apdare glez- tusu, kaut gan domāju, ka viņai svarīgāks ir nās rada izteiksmīgu telpiskumu. Šī daudz- pats gleznošanas process – virsmas apdare, slāņainība arī padara tās interesantas un no- monohromo krāsu laukumu saspēle, askē- zīmīgas ne tikai tehniskajā aspektā, bet arī idejiskajā. tiskais reālā zīmējuma pielietojums, nevis te- matika. Viņas emocijas, domas, sajūtas visla- Māksliniece īpaši izvēlas monohromu ko- bāk izpaužas daudzslāņainos sienu glezno- lorītu gleznām, kas liek pievērst lielāku uz- jumos, ar vienu līniju vilktos grafiti attēloju- manību gleznas virsmas apdarei un delikā- mos, logu rāmju taisnajos leņķos, ēnu glez- tajam zīmējumam. Interesanta šķiet glez- nieciskajās spēlēs uz Āgenskalna māju fasā- na Signes palodze, kurā dominē veinkāršo- dēm un pilsētas kaķu siluetiem durvju ailēs. ti, faktūru bagāti laukumi brūngani pelēcīgā Tādējādi pilsēta, ar savu neiztrūkstošo cil- krāsu gammā. Pavisam nelielu daļu gleznas vēka klātbūtni un reizē vientulību, vislabāk kompozīcijas aizņem garens taisnstūra lau- spēj atklāt mākslinieces uzskatus un izjūtas. kums ar detaļu no mākslinieces Signes Va- Pat gleznā Baltā grāmata, kuras nosaukums nadziņas spoža kolorīta gleznas, kurā redza- zīmīgi norāda uz vienu no pazīstamākajām ma palodze ar bumbieriem un ķiršiem. Krā- latviešu lauku dzīves atainojošajām grāma- sainajai detaļai ar vieglu lazējumu pārlaists tām, Jāņa Jaunsudrabiņa stilā ieturētais, bēr- brūngans tonis, tādējādi veiksmīgi apvieno- nišķīgais zīmējums, nešaubīgi atsauc atmiņā jot visas gleznas noskaņu. Tonālajā ziņā visiz- grafiti uz kādas paplukušas sienas, nevis pa- meklētākā šķiet Sigitas gleznoto mazāka for- vasarīgās krāsās ziedošu lauku ainavu. Asoci- māta gleznu sērija ar Āgenskalna namu fasā- ācijas, ko rada gleznas nosaukums, pretstatā žu un logu detaļām – Ormaņu iela 1, Orma- vizuālā tēla vēstījumam, rada nostalģisku iz- ņu iela 2, Vorstadt 3, Vorstadt 5 (visas 2007. jūtu līdzīgi kā pilsētniekam, kas pavasarī sa- gadā), Logs un Pagalmiņš (2008) u.c. Skaidri jūt vēlmi uzrakt dobi un iesēt burkānus savu nostādītās, tumši gaišās attiecības, kopā ar

53 delikātu un reizē veiklu gleznojumu, nelie- zāles smaržu… jeb lietainajiem, nostaļģiska- lajiem darbiem piešķir monumentalitāti un jiem vakariem, kad acis slinki, bet neatlaidīgi poētismu. Sigita Daugule dzīves pieredzes izseko lietus tērcītēm uz loga rūts? Bet var- un mērķ­tiecīga darba rezultātā ir izveidoju- būt iemesls ir tas, ka pazīstu Laimu jau kopš sies par nobriedušu mākslinieci un spēcīgu, tā laika, kad abas sākām gleznot akadēmis- interesantu personību. Glezniecība ir Sigitas ki pareizās klusās dabas un zīmēt ģipša Dā- dzīve un mākslinieces būtība ir viņas darbos. vidu „rozīšos“ (Jaņa Rozentāla Rīgas Māks- Linda Treija las vidusskolā) un vēlāk mēģinājām atrast savu pieeju glezniecībai Mākslas akadēmijas labirintos. Ieskatoties viņas darbos, iztamborētajos švī- AR BĒRNĪBAS GARŠU – kājumos, nedaudz naivajā priekšmetu un tēlu atainojumā var manīt gleznotājas lielā- LAIMA BIKŠE ko autoritāti no latviešu mākslinieku vidus – Georgu Šenbergu, savukārt monohromo lau- Gleznotāja Laima Bikše jau Rozentāla skolas kumu saspēlē un formas veidošanā – Borisu laikā (1981-1988) izcēlās ar savu neierasto, Bērziņu. Viņas gleznās pareizajām propor- izsmalcināto krāsu pielietojumu. Laika gai- cijām un pierastajam mērogam nav vietas. tā klāt nākusi tehniskā varēšana un drosme Izmēru attiecības un lielums pakļaujas Lai- patiesi atklāt savas emocijas un sapņus uz mas noteikumiem. Maza mazītiņa pārguru- audekla. Māksliniece beidza studijas Latvijas si ogotāja, laimīgi atkritusi krēslā, un blakus Mākslas akadēmijā (1997). Viņas pedago- gi bija Vilis Ozols un Imants Vecozols, kuru viņai, pāris reižu lielāka bļoda, ar gādīgi lasī- smalko materialitātes un izsmalcinātā kolorī- tām, filigrāni izgleznotām mellenēm (Ogotā- ta izjūtu ir iemantojusi arī pati Laima. Pārlie- jas laimīgā diena, 2009), zvēriņš būvē māju cība par savām spējām un pieredze, kas tika no lieliem, baltiem cukurgraudiem ķieģeļu iegūtas, studējot šajā meistardarbnīcā, deva lielumā (Cukura māja, 2010), no zemes, kā viņai impulsu pārdroši un bezbailīgi mesties no emociju jūras, iznirst meitene, kas baro glezniecības dziļajos ūdeņos. Mākslinieces milzīgu, pārēdušos balodi (Tava meitene, nopietnā attieksme pret savu patieso aici- 2002). Māksliniece glezno sev apkārt esošās nājumu un viņas neatlaidīgais darbs vaina- lietas un tēlus, piešķirot tiem sevis izdomā- gojies ar 15 personālizstādēm un piedalīša- tu dzīvi un telpu. Gleznā Meteorologs darbā nos daudzās grupu izstādēs. Savukārt, viņas (2007) milzīgais pieneņu mežs atgādina mē- uzmanība pret detaļām - ar darbu grāma- nesi un zvaigznes debesīs, kas, piesietas pie tu ilustrēšanā, nupat iznākušo, viņas pašas dzeltenīgi oranžās zemes, viegli šūpojas gai- sarakstīto un ilustrēto grāmatiņu Esi mans sa strāvās. Mazītiņš metereologs ar platmali draugs („Zvaigzne ABC“, 2008). Šeit arī jā- galvā, iznācis no savas piparkūku mājiņas, to piebilst, ka gleznotājai ir izveidojusies cieša visu novēro un cītīgi atzīmē lapelē. Bezgalī- sadarbība ar labi pazīstamo galeriju „Dauga- bā aizejošais pieneņu planētu mežs un glez- va“. nas saulainā, siltā krāsu elpa liek apjaust ik- dienas dzīves trauslumu un vērtību. Laimas gleznas mani iekšēji satver un nelaiž vaļā. Vai tās ir atmiņas no bērnības, kad la- Krāsa spēlē nozīmīgu lomu Laimas gleznie- bības laukā mēs jutāmies mazi un pazuduši? cībā kā vispārējā toņa un emociju noteicēja. Varbūt tas tādēļ, ka toreiz mīļās lietas šķita Tie var būt zeltaini dzeltenīgas gaismas pie- lielas un apveltītas ar pārcilvēciskām spējām lieti darbi, kas rada drošības sajūtu vai zilga- un zaļie, negatavie āboli garšoja labāk par ni pelēki, melanholiski nakts skati ar zvaig- gatavajiem? Varbūt tās ir sajūtas par saulai- žņotām debesīm, vai arī koši krāsu laukumi, najām, laimīgajām dienām ar tikko pļautas kas kontrastē ar smalku līniju savītiem tēlu Laima Bikše zīmējumiem. Gleznojums, klāts kārtu kār- tām, delikāti švīkāts un lazēts ar niansētiem toņiem, dod darbiem telpisku dziļumu. Laima cenšas būt patiesa gan mākslā, gan dzīvē, un tā ir neatsverama vērtība mūs- dienu pasaulē. Ieejot viņas radītajā māks- las telpā, gribas atgriezties bērnībā, gribas kļūt labākiem un gribas saskaitīt zvaigznes Studija debesīs. Linda Treija KIBERKAMBARIS

Man gan ir pazīstami. Kalpošanai nebūt nav jābūt IMIGRĀCIJA tiešai... Pienācis beidzamais laiks atkāpties no nove- cojušām ekonomikas aksiomām un rādītājiem. Jāpra- NAV NEKAS LABS sa no baņķieriem personīga atbildība par vieglprā- tīgām spekulācijām ar ieguldītāju līdzekļiem. Pēdējā Publicists Ilmārs Latkovskis nesen kādu ierakstu savā laikā ļoti daudz par to diskutēts. Jāsāk atkal ieviest blogā nobeidza ar vārdiem: ekonomikā morāli (veclaicīgā stilā), ētiku (kas balstās Imigrācija nav nekas labs. Taču šobrīd tā izskatās kā uz lēmēja atbildību). Imigrācija neglābs Latviju, bet vienīgais līdzeklis, lai salāpītu demogrāfisko situāciju nodrošinās svešam kapitālam labu peļņu uz Latvijas atbilstīgi augšupejošas ekonomikas prasībām. Vai ir rēķina! citi varianti? Tad par tiem būtu jārunā. Uģis < http://tinyurl.com/latkovskis > Varam jau iet pasaulei pa priekšu un vienā pašā Lat- Vēlās pensijas un imigrācija – vai tās glābs Eiropu un vijā minimizēt peļņu, tā radot vistaisnīgāko ekonomi- Latviju? Es gan tā nedomāju. Imigrācija un sirmgal- ku. Ar likumu noteikt, piem., ka vairāk par 3% pelnīt vju nodarbināšana nozīmē darbaspēka ekstensīvu nedrīkst. Kādas būs sekas? Ārzemju investīciju apsī- (t.i. kvantitatīvu) izmantošanu pa lēto. Šāda pieeja kums (kuram gan interesē ieguldīt tur, kur peļņa ir nodarbinātībai nozīmē arvien lielāku procentu na- administratīvi ierobežota, ja citur ir lielāka brīvība?) bagu. Esmu par intensīvu cilvēku nodarbinātību. Par un ražošanas rīku novecošana un pieaugoša tehnis- vispusīgi kvalitatīvu sabiedrību, kurā pat katrs cilvēka ka atpalicība. Var gadīties arī apgrozāmo līdzekļu defekts tiek pārvērsts par efektu. Jā, jā – pat palīg- trūkums, ja piepeši kādas izejvielas kļūs dārgākas. skolās ir atrodami brīnišķīgi talanti – bērni un jaunie- „Peļņas ierobežojums” ir politiski skaists lozungs, tikai ši ar mākslinieka dotībām, kam varētu uzticēt brīniš- kurš par to beigās samaksās? ķīgu dizaina priekšmetu ražošanu. Vēl citiem ir spēja Rumpis iegaumēt veselas lappuses teksta – arī tos cilvēkus nevajadzētu nogrūst vidutējībā, bet atrast piemēro- Rumpi, gluži tā nav. Iekārtu atjaunošanu taču nepie- tu darbavietu viņu spēju izmantošanai, varbūt kādu skaita peļņai, bet gan ražošanas izdevumiem, kon- kontrolpaneļa uzraudzību, kur viņi uzreiz pamanītu krētāk, amortizācijas atskaitījumiem, arī maksu par izmaiņas „bildē”. Pati daba jau ir radījusi cilvēkus izejvielām – ražošanas izdevumiem. Peļņa ir tā, no ar dažādām spējām, kuras sabiedrība noniecina tā- kuras uzņēmējs apmaksā savus dārgos un vēl dār- pēc vien, ka neprot izmantot. Vai Latvijā būtu mil- gākos autiņus, naktsklubu apmeklējumus un kazino, zum daudz cilvēku vajadzīgs elektronikas ražošanai, vārdu sakot, izšķērdīgo dzīvesveidu. Tā jau ne viena programmēšanai? Vienīgais nosacījums – kvalitatīva vien sabiedrībā labi pazīstama persona savus viegli sagatavošana, bet arī tas iespējams bez lieliem cilvē- gūtos miljonus ir notrallinājusi. Ir jādalās ar visiem, ku resursiem. Mūsu senčiem ir bijušas izcilas spējas kas to bagātību palīdzējuši radīt, un valsts no tā tikai lietišķajā mākslā, nekur tās nav zudušas, tikai netiek iegūs. Citās valstīs izšķērdētāju atvēsina progresīvais izmantotas. Vai lērums cilvēku būtu vajadzīgs linu nodoklis, tas liek padomāt, vai nav izdevīgāk dalīties audzēšanai, apstrādei, audumu ražošanai? Tur būtu arī ar pārējiem, vai ieguldīt attīstībā. Protams, ne visi darbs arī ķīmiķiem, zinātniekiem, jo lina audu izcilās iet vieglāko ceļu, bet tas atkarīgs vienīgi un tikai no īpašības vēl ne tuvu nav izzinātas. Vai šim darbam ir paša sirdsapziņas. Ņemsim varas pārstāvjus, kas paši vajadzīgi imigranti? Latvijā jau tagad ir vairāk nekā sev nosaka algu valsts uzņēmumos. Man nav nekas 200 tūkstoši „lieko” cilvēku. Uzņēmējiem nevajag pretī, ka daudz saņem Latvenergo valdes priekš- gaidīt strādniekus no svešām valstīm, bet gan tieši sēdētājs Kārlis Miķelsons, jo Latvenergo patiešām tagad atlasīt un sagatavot tanīs profesijās, kas tūlīt, strādā labi. Man nav nekas pretī, ka daudz nopelna tūlīt būs vajadzīgas, tos cilvēkus, kas pašreiz ir bez inženiertehniskie darbinieki, uz kuru pleciem gulstas darba un ar savu pazemojošo stāvokli jau pamazām smaga atbildība. Bet ja Latvenergo dāsni apdāvina sākuši aprast. Latvijas cilvēki ir Latvijas galvenā bagā- visus savus darbiniekus, nerēķinoties ar valsts vispā- tība, un tā ir jāspodrina, nevis jāizposta. Imigrācija rējo labklājību un ieguldījumu uzņēmumā, tādējādi pēdējā gadu simtenī mūs skārusi vairāk kā jebkuru ceļot elektrības tarifus, tad tam esmu pret. Par ko lie- citu nāciju; pat ES brīnās, ka Latvijā tieši latviešu valo- lās algas saņem Finansu ministrija? Vai par to, ka dzī- da tiek diskriminēta. Jaunas „asinis” Latvijā arī turp- vojam no kredītiem un laižam dibenā tādas spēcīgas māk ienāks, pamatā ar laulībām, bet tam jānotiek valsts nozares kā medicīna un izglītība? Par ko maksā pakāpeniski, pamazām integrējoties. Turpretī imig- Ekonomikas ministrijai, ja Latvija ir pirmajā vietā ES rantu pūļi šeit uzspiedīs savu mentalitāti – mēs taču pēc bezdarbnieku skaita? Vai pasakainās algas pelnī- nevēlamies te kādu Krievijas, Turcijas, Ķīnas vai pat jusi Latvijas banka, ja bankas strādājušas tā, ka tagad ASV filiāli. Kapu zvani Latvijai skan no pašu latviešu gandrīz katrs otrais iedzīvotājs ir to vergs līdz mūža neizdarības, gudrības trūkuma un locīšanās visiem galam un vēl bērni un bērnubērni, ja gribēs pārņemt vējiem līdzi. kaut vai kādu vecāku mantojumu? Un neviens nav Ausma Ābele nopietni centies mazināt tēriņus valsts pārvaldē, viss tikai tā – acu aizmālēšanai: grāba ar labo roku, tagad Ausma, tāda visumā ir Rietumu pasaules tendence. grābj ar kreiso. Vienīgais, no kā paņem bez domā- Nav tā, ka tā būtu novērojama tikai Latvijā! Latvija šanas – no pensionāriem, vienalga, ir tiem iztikšana izceļas tikai ar to, ka tās vadoņi kalpo sveša kapitāla vai nav, no skolotājiem, policistiem, mediķiem – viņu peļnas maksimēšanai un neintresējas ne par valsts, tak tik daudz, tāpēc žūksnis sanāk redzamāks. Tagad ne tautas likteni. Bēdīgākais ir, ka parāk daudzi ārze- paņems no mājokļiem – tas nekas, ka vairumam tau- mēs izglītotie latvieši to atbalsta. tas pēc komunālo pakalpojumu nomaksas vairs tikai Uģis Bērziņš graši paliek pāri, paņems arī tos. Jā gan, kas par to beigās samaksās? ASV latvieši, kurus pazīstu personīgi, ir gadu desmi- tiem ziedojuši enerģiju un līdzekļus, lai veicinātu ne- Ausma atkarīgu, ziedošu Latviju. Varbūt var atrast tādus, kas atbalsta kalpošanu „sveša kapitāla peļņas maksimē- šanai un neintresējas ne par valsts, ne tautas likteni”, bet man tādi nav pazīstami. Atlasi no sarakstes vēstkopā SVEIKS izdarīja Juris Vidvuds Beldavs Žagariņš

55 DAŽOS VĀRDOS

VEĻU VALSTĪ ieiet Vitauts Ļū- Stories (1953) / Deviņi stāsti (2003), dēns (1937-2010), viens no jaunāka- The Young Folks (1940) / Jaunie cilvēki jiem 60. gadu dzejas „jaunā viļņa” da- (1994), Franny and Zooey (1961) / Fre- lībniekiem, kurš līdzās iejūtīgai moi et nija un Zūijs (2004). (re) toi lirikai iedrošinās ne tikai zemteks- tos pašaustīt okupācijas aparāta pār- DIVPILSONĪBA–P ē c stāvjus, piem., tos, kuri vēlas, lai lat- izlasī- viešu strēlnieku nemirstība izgaistu lai- šanas sakarā ar Vācijā politisko bēg- kā, telpā un gaitā. Viņa dzejdarbi pub- ļu ģimenē dzimušās Baibas Lapiņas- licēti JG58(1966), 67(1968), 137(1982), Strunskas (BL-S) lūgumu piešķirt viņai 151(1985). TZO.  Filoloģijas dok- LR pilsonību līdzās jau esošajai Vācijas tore (Uppsala U.), folkloriste Liene Neu- pilsonībai (skat. JG261:51-52), pirmā lande (1921-2010), Jumis, die Frucht- doma bija Satversmes tiesas (ST) ne- barkeitsgottheit der alten Letten (1977 veikli argumentēto nelabvēlīgo sprie- – PBLA Goda diploms) autore; latviski – Vitauts Ļūdēns dumu komentēt „Dažu vārdu” sada- Jumis senlatviešu reliģijā (2001 – skat. ļā „Ērmīgas būšanas”, bet ST nostāja JG229).  Brīvdomātājs, literārs ir pārāk nopietna. Tā pakļauj diskrimi- bohēmists Andris Bergmanis (1945- nācijai visus ārpus Latvijas dzīvojošos 2009), kurš debitē ar dzejkrājumu Uzdā- latviešus – Rietumos un arī Austrumos. vini man tīru sniegu (1970), Vecrīgā at- Un mūsdienās, kad latviešu dzimstība rasts nosalis sniegā.  Daudzkārt ir mīnusos un tūkstoši ekonomisku ie- apbalvotais pasaules mēroga melnbal- meslu dēļ pārceļas no dievzemītes uz tās fotogrāfijas (klusās dabas, sieviešu dzīvi Īrijā, Lielbritānijā un citur, sprie- akti, sports) mākslinieks Jānis Gleizds dumam ir prettautisks raksturs. Kaut (1924-2010), TZO – skat. JG241(2005), arī BL-S reakcijā (DELFI 2010.17.V) JG258(2009).  Dina Tone-Kuple emocijas saprotamā kārtā reizumis (1930-2010) – ienāk Dailes teātrī ar vi- ņem virsroku, kopā ar Baibu gandrīz ņai veltītām romantiskajām Gundegas Dina Tone-Kuple vai gribas izsaukties, ka LR līdz ar šo un Vikas lomām Gunāra Priedes lugās spriedumu palaidusi garām iespēju at- Normunda meitene un Vikas pirmā bal- brīvoties no pagātnes rēgiem un šodie- le. Daudzu citu lomu vidū – Spīdola Rai- nas mošķiem. Bet tiesvedībai ir daudz ņa Ugunī un naktī un Orta Pūt, vējiņi!, vieglāk pa vecam turpināt slēpties aiz Slotu pārdevēja Lāgerlevas Gestā Berlin- likumdevējiem un Saeimas politiķiem gā, Nataša Tolstoja Karā un mierā, Nas- – aiz tiesasvīriem. Tajā pat laikā nevie- tasja Dostojevska Idiotā. TZO.  LU nam nav noslēpums, ka Latvijas pro- Filozofijas un socioloģijas institūta pēt- maskavisko aprindu interesēs ir latvie- niece Ieva Lapinska (1974-2010) latvis- šu pilsoņu ietekmes mazināšana, un ST kojusi Barta (Roland Barthes), Liotāra sprieduma rezultātā galvenā zaudētā- (Jean-François Lyotard), Burjō (Nicolas ja var būt tikai un vienīgi Latvijas valsts. Andris Bergmanis Bourriaud) u.c. darbus.  Latvijas Kaut kas līdzīgs notiek ar Imigrācijas li- Komitejas kultūras sakariem ar tautie- kuma grozījumiem – tie ir ļoti dīvaini, šiem ārzemēs sekretārs Jānis Anerauds jo ir labvēlīgi tikai vienai cilvēku grupai (1924-2010, pseid. Jānis Vaidavs, iesau- – Krievijas miljonāriem, daļēji ar krimi- kas trimdā: Mīļais Jānis, „bebru ķērājs”), nālo pasauli saistītiem ļaudīm (Juka kurš vienmēr ar gudru ziņu pieraksta Rislaki Latvijas Avīzē 2010.8.V). (re) saruniņu (Ulafs Jāņsons), dramaturgs, prozaiķis, Dzimtenes Balss pielikuma angļu val. Amberland un dzeju anto- JAUNIZDEVUMI loģijas Iepazīsimies sastādītājs. Rakstos kritizē atsevišķus JG autorus par nodo- LATVIEŠI CITVALODĀS. Latvijas vārds šanos pretpadomju ideoloģiskām diver- lēnām, bet neatlaidīgi tiek nests pa- sijām.  Portugāļu romānists un saulē. The Dirty Goat (ASV) 22. nr. ie- dramaturgs, Nobela prēmijas laureāts kļauti 7 Pētera Brūvera dzejoļi līdzās (2000) Saramago (José de Sousa Sa- Ieva Lapinska to Ināras Cedriņas atdzejojumiem an- ramago, 1922-2010), kam pieder vie- gļu val., kā arī neliela biogrāfiska infor- dā atziņa par redzošiem, bet akliem mācija par dzejnieku. Žurnālā bez dze- cilvēkiem – viņiem ir dots redzēt, bet jas atrodama arī mūsdienu proza, lu- viņi nespēj saskatīt.  Amerikā- gas un vizuālās mākslas darbi no 16 ņu prozas rakstnieks, skotietes un Poli- valstīm un 4 kontinentiem.  Sa- jas žīda dēls, Selindžers (Jerome D. Sa- vukārt Ieva Melgalve pati pievērsusies linger, 1919-2010), kurš teicās rakstījis stāstu rakstīšanai angļu valodā. Fan- pats sev un savam priekam un uzskatī- tāzijas žanrā rakstītais stāsts „Sirēnas jis publicēšanu par briesmīgu uzbruku- dziesma / The Siren’s Song” latviešu mu privātajai dzīvei. Galvenie darbi tulk. un angļu val. iekļauts žurnāla A Capel- latviski: Catcher in the Rye (1951) / Uz la Zoo pavasara nr., bet „The Room- kraujas rudzu laukā (1959, 2001), Nine Jānis Gleizds mates” angļu val. lasāms interneta

56 literārajā žurnālā Fusion Fragment.  Visu laiku ražīgākais un ievērojamākais latviešu arhitekts, pēc kura projektiem uzceltas neskaitāmas publiskās bū- ves, Gunars Birkerts, ieradās Rīgā, lai piedalītos mo- nogrāfijas Gunnar Birkerts: Metaphoric Modernist atvēršanā. Arhitekta dēls, pazīstamais literāts Svens Birkerts grāmatā sniedz emocijām un informatīvām detaļām bagātu ieskatu tēva dzīvē no agrīnajiem dzī- ves gadiem Latvijā līdz profesionālajai izaugsmei un sasniegumiem ASV. Birkerta projektus grāmatā savu- kārt komentējis arhitekts Švarcs (Martin Schwartz.) (vg) DZEJA. Režisors, dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs Andris Zeibots (īst. v. Andris Bērziņš), pazīstams arī kā radio SWH rīta programmas „BB brokastis” lite- rāts un producents, izdevis dzejoļu krājumu „meklē- tājiem un domātājiem” Ūdens ķirzaka, kurā iekļauti 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā sarakstītie darbi.  Ārste un dzejniece, medicīnas zinātņu dokto- re Ināra Roja lasītājiem sniedz dzejas izlasi Saules pulkstenis, kuru lasot, katram radīsies iespēja izvēr- tēt sevi, smelt jaunu iedvesmu latviešu dzīvotgribā un vēstures vērtībās.  Ar pavasarīgu sveicie- nu pie lasītājiem nonācis jaunākais dzejnieces Mai- jas Laukmanes krājums Nepārejoši.  Mazie  Helēnas Demakovas bagātīgi ilustrētajā divva- lasītāji saņēmuši bilžainu grāmatiņu Ola uz sola, kur lodu grāmatā Nepamanīs. Latvijas laikmetīgā māks- leģendārā dzejnieka Aivara Neibarta (1939-2001) la un starptautiskais konteksts / They Wouldn’t No- dzejoļus izvēlējusies Sarmīte Neibarte (ilustr. Jānis tice. Latvian Contemporary Art and The Internatio- Blanks). Dzejnieks, spēlējoties ar vārdiem, daudzos nal Context sakopoti raksti, kas tapuši laikā no 2002. vārdos ir atradis paslēptas olas.  Mazos lasī- līdz 2010. g., kuros autore aplūko 21. gs. pirmās des- tājus iepriecina arī Māras Cielēnas un mākslinieces mitgades parādības Latvijas laikmetīgajā mākslā, mē- Anitas Paegles kopdarbs Divas pastaigas, ko veido ģinot rast to vietu un nozīmi starptautisku mākslas divi gari dzejoļi un smalki zīmējumi. (vg) notikumu kontekstā.  Advokāta Andra Grūtu- pa Maniaks ir par vienu no visbriesmīgākajiem slep- PROZA. Gundegas Repšes vārdiem runājot, Anitas kavām Latvijā Staņislavu Rogaļovu – padomju laika Rožkalnes sarakstītā grāmata Rono. Rono... mīk- iekšlietu ministra vietnieka Anrija Kavaliera aģentu. lainā kārtā, būdama orientēta cilvēka garīgajā pie- Skaitliski Rogaļovu pārspēj Kaupēns, kurš pastrādā- redzē un uztveres laukā, ir arī smeldzīgs mīlasstāsts. ja 19 slepkavības, bet pēc nozīmības viņi ir liekami Izsmalcināts un izredzēts tikpat smalkjūtīgam lasītā- līdzās. Tādi slepkavnieki tik nelielā teritorijā kā Lat- jam.  Dzejnieces un dramaturģes Ingas Ābe- vija nudien parādās reizi simts gados, apgalvo au- les 3. stāstu krājums Kamene un skudra jau pirms tors.  Latvija Vankūverā, kas (latviešu un an- tam izdots angļu tulkojumā krājumā Best European gļu val.) veltīta 58 olimpiešiem, kuri š.g. februārī pār- Fiction 2010. Atziņa, ko guvu, rakstot šo grāmatu, stāvēja Latviju XXI ziemas Olimpiskajās spēlēs, stās- – spārnu bojājumi… nesāp. Ne tauriņam, ne skudru ta ne tikai par notikumiem olimpiskajās sacensībās, mātei, ne kamenei... – saka autore.  Proza- bet arī raksturo situāciju, kādā Latvijas ziemas sports iķa un dramaturga Harija Gulbja gaišajā, dzīvi ap- atradās 2010. g. sākumā, kā deviņos sporta veidos liecinošajā romānā Brīnišķīgā dzīve aprakstīti notiku- mūsu atlēti nonāca līdz olimpiskajiem startiem, kādi mi Latvijā no 2004. līdz 2008. g., taču tie veido tikai sasniegumi šajos sporta veidos gūti iepriekšējās spē- ietvaru cilvēku attiecībām, tieksmēm, sapņiem, pa- lēs.  Savukārt visu par Latvijas futbolu var uz- saules izpratnei, eksistenciāliem meklējumiem.  zināt Aiņa Ulmaņa jaunajā grāmatā Patiesībā bija tā. Skaidrīte Kaldupe, kura literārās pasakas raksta vai- Futbols Latvijā (1907–2009). (vg) rāk nekā 40 gadus, jaunākajā pasaku krājumā Kvie- šu vārpu vainags rāda cilvēku savstarpējās attiecības, TULKOJUMI. Ja šajā grāmatu apskatā jaunumu nav atgādina par viņu labajām un peļamajām īpašībām. sevišķi daudz, tad tulkojumi gan plūst grāmatu vei-  Turpinot Latvijas lasītājus iepazīstināt ar trim- kalos tādā ātrumā, ka grūti izvēlēties pieminamos. das rakstniekiem, iznākuši Ainas Zemdegas Raks- Apgāds „Mansards” izdevis Eiropā ievērojamā igau- tu 5. sējums un Anšlava Eglīša Švābu kapričo sērijā ņu dzejnieka un rakstnieka Kaplinska (Jaan Kaplins- Raksti 6. (vg) ki) īsromānu Acs, (tulk. dzejnieks Guntars Godiņš), kura pamatā ir cilvēka cenšanās saprast nesaprota- DAŽĀDA SATURA. LOM atvērta Helēnas Celmiņas mo Dieva eksistenci, meklēt kristietības u.c. reliģiju grāmata Sirdsapziņas cietumnieks. Savai zemei un atšķirības.  Silvijas Brices tulkojumā lasītāji tautai. Reiz runāja Viktors Kalniņš no Ņujorkas, kas var dzīvot līdzi pazīstamā vācu rakstnieka Kempovs- vēsta par vienu no cīnītājiem pret komunistisko režī- ka (Walter Kempowski ) radīto tēlu pārdzīvojumiem mu, kurš kopā ar Gunāru Astru, Juri Ziemeli, Knutu romānā Viss velti, kas skaudri ataino kara šausmas Skujenieku u.c. pabijis GULAGa nometnēs Mordovijā, uz cilvēcisko attiecību fona.  Zviedru rakst- pēc tam aizkļuvis uz ASV, bet vēlāk atgriezies Latvijā. nieka Lārsona (Stieg Larsson) triloģijas Millenium,

57 kas pasaulē izpelnījusies milzīgus Aleksandram Bussem – Gada panākumus, 2. daļa Meitene, kas mākslinieka tituls.  Igauņu spēlējās ar uguni (tulk. Dace De- izcelsmes somietei Sofī Oksane- niņa).  Trīs slavenā angļu nai Ziemeļu Padomes balva par dramaturga un prozaiķa Somer- romānu Puhadistus (Attīrīšanās), seta Moema (William Somerset kur savīta Igaunijas padomjlai- Maugham) romāni Misis Kredo- ku pagātne ar mūsdienu cilvēk- ka (Mrs Craddock), Raibais plīvurs tirdzniecību Baltijas jūras reģionā. (The Painted Veil) (abas tulk. Van-  Agatei Nesaulei Viskonsi- da Tomaševiča) un Teātris (The- nas Universitātes (ASV) gadskār- atre) (tulk. Voldemārs Kārkliņš). tējā literārā balva (UW-Whitewa-  Angļu rakstnieka Orvela ter Chancellor’s Regional Lite- (George Orwell) romāns Mācītā- rary Award), īpaši izceļot literatū- ja meita (A Clergyman’s Daughter ras profesores pēdējo romānu In – tulk. Maija Andersone), kas kopš Love with Jerzy Kosinski (Iemīlē- 1935. g. rakstnieka dzīves laikā Artūrs Irbe jusies Ježijā Kosinskī, 2009; skat. vairs cenzūras dēļ netika atkārtoti JG257 un 260) un American Book izdots, ne arī tulkots, apraksta Anglijas lauku drau- Award apbalvoto, 6 valodās tulkoto A Woman in dzes dzīvi, tās šķietami bezjēdzīgo rutīnu un naba- Amber (1996, latviski Sieviete dzintarā; skat. JG210 dzību.  Skandalozais Vladimira Nabokova ro- un 212).  Aleksandra Pelēča prēmija, ko ik pa māns Lolita (tulk. Ilga Kalnciema), kas jau sen kļuvis 2 gadiem piešķir Pelēča darbu un Talsu novada/pilsē- par 20. gs. folkloru – izcils panākums krievu emigran- tas pētniecībai veltītiem darbiem, Zigurda Kalmaņa tam, kurš 20 gadu vecumā atstājis boļševiku Krieviju grāmatai Vējš pāri Lībagiem.  Andrejs Oso- un pēc dzīves Eiropā noenkurojies ASV, pēcāk Šveicē. kins ir pirmais Latvijas pianists, kurš kļūst par Beļģijas  Noteikti nav neviena, kas nebūtu priecājies par karalienes pianistu konkursa (dib.1937) laureātu. Ne- Ōdriju Hepbernu (Audrey Hepburn) filmā Brokastis senā pagātnē tajā laurus plūkuši vijolnieki Filips Hirš- ‘Tifanijā’ (Breakfast at Tiffany’s). Nesen laista klajā Ka- horns, Gidons Krēmers, Baiba Skride, Vineta Sareika. potes (Truman Capote) tāda paša nosaukuma grā-  Artai Arnicānei 1. vieta un specbalva par Bēt- mata (tulk. Tamāra Liseka).  Atkārtoti izdots hovena sonātes interpretāciju Suseksā (Sussex Inter- Marksa (Karl Marx) Kapitāls – nozīmīgākais darbs national Piano Competition). Dubultmaģistre (Jā- pasaules vēsturē, kas iestājas par radikālu valsts lo- zepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas + Scottish mas palielināšanu tautsaimniecībā. Kopš dižķibeles Royal Academy of Music & Drama) gatavojas saņemt sākuma Latvijas antikvariātos šī grāmata esot viena 3. maģistru Šveicē (Zürich U. of the Arts).  Di- no pieprasītākajām. (vg) riģents Ainārs Rubiķis uzvarējis starptautiskajā Gus- tava Mālera konkursā Bambergā, Vācijā, vadot kom- BALVAS, BALVAS – Latvijas Rakstnieku sa- ponista 4. simfoniju.  Rīdzinieks Pavels Gum- vienības pasludinātie (2010.9.V) Gada balvas lau- meņikovs Ķīnas īsfilmu konkursā atzīts par labāko reāti: literatūras zinātnē „cilvēks- temata atspoguļošanā savā 25 arhīvs”, arī JG recenzents avīzēs min. filmā Kaleidoscope (ķīniski Laiks un Brīvā Latvija – Ilgonis ar angļu subtitriem), kur izmanto- Bērsons, dzejā Uldis Bērziņš (Sa- tas Sus Dungo dziesmas (scenāris- runa ar Pastnieku), prozā Jānis te Anna Muravska, skat. ).  vaskā 3. sēj. Rūnas), bērnu lite- Artūrs Irbe Ķelnē (Köln), Vācijā, ratūrā Māris Rungulis (Kaķu ģe- uzņemts Starptautiskās Hokeja nerālis), tulkotāja Maima Grīn- federācijas Slavas zālē (IIHF Hall berga (Miko Rimminena Alus of Fame). Pirms slavenā vārtsarga tarbas romāns un Andrusa Kivi- šo godu izpelnās (1998) Latvijas rehka Sirli, Sims un noslēpumi – hokejists Helmuts Balders.  no somu val.), literatūras vēstu- Par sava veida balvu uzskatāma rē Gundega Grīnuma (Piemiņas Briseles simbola, čurājošā puisī- paradoksi: Raiņa un Aspazijas ša, ietērpšana latviešu tautas tēr- atcere Kastanjolā), dramaturģijā pā – par godu izstādes Simbolis- Māris Bērziņš (Iztēlojies), debi- ma laiks Latvijā atklāšanai (9.VI). jas dzejnieks Arvis Viguls (Ista- (bs) (re) ba).  Zelta ābeles vizuāli skaistāko grāmatu konkursā uz- MŪZIKA – Latvijas kultūr- varas gūst: Luodzi Dao un De ka- telpā sevi pieteic Rīgas Baha ko- nons (māksl. Aleksandrs Busse); ris (idejas autors un diriģents Mā- Līgas Blauas Džema Skulme: No- ris Kupčs), kur piedalās virkne spiedumi (Arnis Rožkalns); Jura JVLMA studentu ar interesi baroka Zvirgzdiņa Lāča Bruņa medības kora dziedāšanā. Pirmajā koncer- (Ūna Laukmane); Autoru kolek- tā skan Šica (Heinrich Schütz) Mu- tīva Dzelzceļi Latvijā (Jānis Jaun­ sikalische Exequien (1636) un J.S. arājs). Par grāmatai veltītu mūžu Baha Kantāte BWV140 (Wachet balva Viesturam Grantam, bet auf, ruft uns die Stimme). 

58 Sadarbojoties Vācijas izdevniecībai Wergo ar Latvijas Koncertu, iznācis CD (WER 67342) Die Jahreszeiten / The Seasons (Gadalaiki), kurā Pētera Vaska kom- pozīcijas atskaņo Vestards Šimkus, kam gada bei- gās iznākšot savu oriģinālkompozīciju ieraksts.  Soprāns Kristīne Opolais pirmoreiz piedalās slave- najā Festival d’Aix-en-Provence, Francijā – donnas El- vīras lomā Mocarta Don Giovanni, ko arī translē vai- rākos pasaules TV kanālos.  Britu The Gu- ardian Birminghamas simfoniskā orķestra vadītājam Andrim Nelsonam piešķir „Birminghamas burvja” ti- tulu.  Rīgas Doma zēnu koris (dir. Mārtiņš Kli- ASV Pirmā lēdija Mišele (Michelle) Obama sveic Rīgas Doma zēnu koristus Baltajā namā šāns) muzicē Ņujorkā, Filadelfijā un Vašingtonā, arī Baltā nama saimniekam Barakam Obamam un 400 – Exodus), kur naturālistiski attainots kara laiks, kad īpaši lūgtiem viesiem, piedalās arī gadskārtējā Pava- tūkstošiem to krievu virsnieku, kuri nebija dabūjuši sara koncertā latviešu draudzes nometnē Katskiļos lodi pakausī, ieskaitot Saules nogurdināto 1 galve- kopā ar Ņujorkas latviešu kori (dir. Andrejs Jansons), no tēlu Kotovu, atradās Gulagā. Nozīmīguma ziņā tā Montreālas kori „Atbalss” (dir. Andrejs Vītols) un at- tiek salīdzināta ar Staņislava Govoruhina dokumen- sevišķiem dziedātājiem no Toronto.  Siguldas tālfilmu Tak žit’ neļzja (Tā nevar dzīvot, 1990). (re) „Baltajā flīģelī” un Rīgas Lielajā ģildē Kremerata Bal- tica festivāls (1.-4.VII) ar centrālo tēmu: mūzika un FOTO – Uldis Briedis, Latvijas likteņgaitu au- vara.  Rīgas Sv. Pētera baznīcā un Vecgulbe- tentiska, būtiska daļa, tīrradnis, īstens kauls no tau- nes muižā Ad Lucem (Uz gaismu) festivālā (15.-8.VII) tas kaula, ar tās „zemes sāls” grūti definējamo, taču dalību ņem mūsu un britu mūziķi.  Festivāls nekļūdīgi sajūtamo mentalitāti apveltīts. Taisnprā- Latvijas džeza metropolē Saulkrastos (19-25.VII) ar tīgs vienkāršs un talantīgs, savu talantu kā rotaļājo- meistarklases mūziķiem – pašu un ārvalstu.  ties attīstījis un tajā pašā laikā eksistenciāli būtiskās Folk / pagan metal grupas Skyforger 6. albumu Kur- domas krustu šķērsu vienatnē izdomājis, (..) pieder bads, veltītu ķēves dēlam, kurš cīnās ar dažādiem pie to cilvēku kategorijas, ar kuriem tikšanās ir īste- pasaules mošķiem, laiž klajā līderis heavy metal gru- na veldze – tā Laima Slava Foto Kvartālā (2010,2) pu jomā, amerikāņu Metal Blade Records (Behemoth, par fotogrāfijas vecmeistaru, kam veltīta 720 lpp. Bolt Thrower, King Diamond u.c.). (bs) (re) grāmata Laika mednieks – ar rakstiem un 650 attē- liem, kas radušies 44 gados preses medību laukos. TEĀTRIS – Jaunzēlandes starptautiskajā  Ventspils teātra namā fotoizstāde Ūdens… ar mākslas festivālā Velingtonā (Wellington) 2010.III bēgļu ģimenē Zviedrijā dzimušā, kopš 2004. g. Rīgā piedalās Jaunais Rīgas teātris ar Alvja Hermaņa ie- dzīvojošā Ziemeļu ministru padomes biroja vadītāja studēto izrādi Klusuma skaņas.  Inta Tirole Imanta Grosa darbiem. (re) (LNT) aprīlī viesojas 9 latviešu centros ASV ar Lai- mas Muktupāvelas aktrisei speciāli uzrakstīto romā- TĒLOTĀJMĀKSLA – 100. gadskārta na Šampinjonu derība skatuves variantu (rež. Rūdolfs latviešu tēlniekam Kanādā Augustam Kopmanim Plēpis).  Laila Robiņa Ņujorkā spēlē mātes (1910-1976), kurš savulaik palīdzēja Kārlim Zem- lomu patoloģiski traucētā ģimenē Stenhamas (Polly degam veidot pazīstamo Raiņa kapa pieminekli, Stenham) lugā That Face (Tā seja) Manhatenas Teāt- Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu tēlnieka Kārļa ra kluba iestudējumā. (bs) Zāles skolnieks Latvijas Mākslas akadēmijā, Kanādā uzņemts Karaliskajā mākslas akadēmijā, vairākkārt FILMA – Ināras Kolmanes un Ulda Neibur- saņēmis medaļas arī Romā. Latviešu vidū laikam vis- ga jaunajā dokumentālajā filmāPretrunīgā vēsture iecienītākais darbs ir piemineklis aizvestajiem pie Sv. latvietis, krievs un žīds pauž savu šodienas pārliecī- Jāņa baznīcas Toronto.  LNMM piemiņas iz- bu attiecībā uz atšķirīgo kara laika pieredzi – Rīgas stāde latviešu klasiskās mākslas pārstāvim Alfrēdam Centrālcietumā, Šķēdes kāpās pie Liepājas, Salaspils Plītem – Pleitam (1888-1921), kurš Minhenes Māk­ koncentrācijas nometnē un SMERŠ cietumā Amatu slas akadēmijā ieguvis izcilu akadēmiskā zīmējuma ielā, Rīgā.  Ievērības vērta ir zviedru foto- meistarību. Izstādes pamatā ir kolekcionāra Gunta grāfes/režisores Nīkanderes (Maud Nycander) filma Belēviča savāktie materiāli – liels zīmējumu klāsts, Fotogrāfe no Rīgas – par savu draudzeni, vienu no mākslinieka vēstules vecākiem u.c., kas visi apkopoti mūsu pazīstamākajām fotomāksliniecēm, Intu Ruku vērtīgā katalogā.  Zelta duālistisko dabu cil- (skat. JG219, 1999), un par Latviju pārmaiņu laikā. vēces civilizācijā un kultūrā (no 18. gs. krievu ikonām  Baltic Production Group valsts popularizēša- nai laiž klajā Latvia, the Heart of the Baltics (rež. CD Kurbads veidotāju grupa Armands Ekštets) latviešu, angļu, vācu un krievu va- lodā.  Starp LOM pēdējā laikā izrādītajām jā- min Vajdas (Andrzey Wajda) Katyń, Podnieka Vai viegli būt jaunam?, Andreja Ņekrasova Uroki rus- skogo (Krieva mācība) – pēdējā par krievu plašsazi- ņas līdzekļu dezinformāciju sakarā ar KF uzbrukumu Gruzijai.  Kannu (Cannes) festivālā uzmanības lokā nonāk talantīgā režisora/aktiera Ņikitas Mihal- kova Utomļënnye solncem 2 – Predstojaņije (Saules nogurdinātie 2 – Izceļošana; Burnt by the Sun 2 sev, tautai, mākslai.  Sv. Pētera baznīcā izstādē Tilts satiekas latviešu un zviedru tēlnieki, bet pēcāk viesojās mākslinieki no Jelgavas ar izstādi Mums jau 40 – jubilejas izstādes ģenerālmēģinājums. (mb) KUDOS – Prezidents Valdis Zatlers kļūst par Jāņa Pāvila II Lublinas Katoļu U. (Katolicki Uniwer- sytet Lubelski Jana Pawla II) goda doktoru.  Dr. Vaira Vīķe-Freiberga Taivānas Nacionālajā Čung

ltvpanorama Hsing U. atklāj (8.IV) ES centru, savā uzrunā uzsvēr- dama divus galvenos ES spēkus – daudzveidību, t.i., katras dalībvalsts tiesības nākt ar savu pienesumu, un vienotību – ja savienība, mūsdienu ekonomiskais Uldis Briedis izstādes Laika mednieks atklāšanā gigants, nenonākšot pie vienota eiropeiska viedok- (skat. attēlu 12. lpp.) ļa, tai varētu draudēt kļūšana par politisku liliputu.  Eksprezidente ievēlēta par patronesi Latvijas līdz mūsdienām) atspoguļo izstāde Zelta darbi (ku- Jauno zinātnieku apvienībai (LJZA, dib. 2005), kas ratore Elita Ansone) LNMM „Arsenālā”, protams, šobrīd apvieno turpat 70 jaunos zinātniekus un dok- uzsvaru liekot uz latviešu mākslu.  Pusotru torandus.  Vašingtonas U. (U. of Washington, mēnesi LNMM Baltajā zāle bija skatāma LMA prof. Seattle) vadība dēvē Dr. Gunta Šmidchena izveido- Kaspara Zariņa personālizstāde Iekšējā balss, ko to Baltijas Studiju programmu (BSP) par universitā- maijā nomainīja izstāde Peldētājas ar Jaņa Rozentā- tes dārgakmeni, kur latviešu valodu un kultūru kopš la, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa u.c. klasiķu, kā arī 1994. gada apguvis gandrīz pusotrs simts studen- Birutas Baumanes, Leonīda Mauriņa un citu jaunāku tu. BSP lepojas ar 13 000 latviešu grāmatām un ba- paaudžu darbiem.  Lielu interesi izraisīja Mar- gātīgu video un mūzikas materiālu krājumu. garitas Stārastes bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde  LNMM Mazajā zālē, bet pēc tam vācbaltu gleznotāju Ventspils 1. ģimnāzija ir pirmā Latvijas skola, kas Bernharda Borherta (1862, Rīgā – 1945, pazudis uzņemta Microsoft starptautiskajā inovatīvās izglītī- Pomerānijā) un Evas Margarētas Borhertes-Švein- bas forumā (Worldwide Innovative Education Forum), furtes (1878, Rīgā – 1964, Berlīnē) piemiņai veltīta jo spējusi pierādīt tehnoloģiju nozīmīgumu savā sko- skate Borherti: starp realitāti un fantāziju pasauli. lā.  Pēdējā laikā notikusi virkne ievērības vērtu Vienlaicīgi Melngalvju namā bija sarīkota viņiem vel- akadēmisku lasījumu, to vidū RLB Līgo zālē Latvi- tīta zinātniskā konference un viņu pēcnācēju darbu jas intelekta elements Eiropas un pasaules kultūr- parāde.  40. Pavasara izstādi sarīko Jelgavas kartē, godinot Haralda Biezā 100. un Jāņa Krēsliņa mākslinieku biedrība, kas decembrī atzīmēs savu 40 Sr. 85. gadskārtu (referenti Gvīdo Straube, Ralfs Ko- gadu jubileju.  Aprīlī Ivonnas Veihertes galerijā kins, Maija Baltiņa, Dace Lūse, Anda Kubuliņa, Māra Rīgā bija skatāma JG entuziastiem labi pazīstamās Grudule, Pauls Daija. Ģirts Janovskis), un Ausmas Dainas Dagnijas darbu izstāde Parīzes gleznas un Cimdiņas vadībā LU konference Piebalgas teksts: zelta kolāžas. Pag. g. vidū Daina strādāja mākslinieku Brāļu Kaudzīšu romānam Mērnieku laiki – 130 (re- darbnīcās Parīzē. Pilsētas iespaidi apkopoti 5 gleznās ferē Māra Grudule, Ojārs Lāma, Silvija Radzobe, Ja- par Dievmātes katedrāles tēmu. Izstādītas arī viņas nīna Kursīte, Ilze Rūmniece, Valda Čakare, Viesturs kolāžas, kas tematiski sasaucas ar gleznām – eņģelis Kairišs, Raimonds Briedis, Pauls Daija, Aija Fedorova dažādās kultūrās.  LNMM uzsācis publicēt u.c.). Latvijas Banka par godu Mērnieku laikiem lai- sava krājuma katalogu sēriju. Pirmā grāmata veltīta dusi klajā sudraba monētu.  LNMM Maza- pasteļglezniecībai (sastād. Valda Knāviņa), bet „Ne- jā zālē Knuta Hamsuna 150. jubilejai veltīta izstāde putns” iespiedis Daces Lambergas kārtējo, bagātīgi Klātbūtne. Hamsuns Latvijā. Kopš romāna Viktorija ilustrēto un lieliski iekārtoto monogrāfiju par Rīgas publicēšanas vienlaikus (1900) divos latviešu laikrak- Mākslinieku grupu – šoreiz par gleznotāju Voldemā- stos, pārtulkoti visi svarīgākie norvēģu dižgara dar- ru Toni.  Keramiķes un stikla mākslinieces bi. 30. gadu otrā pusē iznāk Hamsuna Kopotie raksti Ivandas Spulles Meieres 50 gadu jubilejas izstāde 15 sējumos. Mūsdienu latviešu hamsunistu priekšga- Sirds. Satikšanās. Putni (Jelgavas muzejā) lieliski at- lā soļo filoloģijas doktore, Daugavpils U. prof.Maija klāj viņas romantisko pasaules uztveri.  Talsu Burima.  26.II Grāmatu svētku ietvaros Ķīpsalā novada muzejā atklāj simtgades izstādi gleznotājai žurnālista un literatūrzinātnieka Arno Jundzes vadītā Margaritai Stīpniecei (dz. Klēbahs,1910), kura 1936. diskusijā izvērtē mūsu literatūras kanonā ietverto au- g. beidza LMA Ģedarta Eliasa vadīto Figurālās gleznie- toru devumu – Ādamsona, Belševicas, Ulža Bērziņa, cības meistardarbnīcu, bēgļu laikā Vircburgā, Vācijā, Blaumaņa, Čaka, Ezeras, Jaunsudrabiņa, Brāļu Kau- vadījusi savu studiju, bet 1950. g. dodas uz Austrāli- dzīšu, Mīlenbacha, Poruka, Raiņa, Skalbes, Vācieša, ju, kur sarīko daudzas izstādes. Tagad māksliniece ir Ziedoņa.  Apsveicami aktīvs ir kļuvis VKK fon- atgriezusies dzimtajā Saldū.  Rīgas Mākslas da atbalstītais Laikmetīgās mākslas centrs Alberta ielā 13 (7. stāvā) ar saistošām lek- Latvijā: 1950-1990 ar Ingas Šteimanes izvēlētām cijām, kam parasti seko paneļdiskusijas – LMA dok- gleznām no LMS krājumiem. Gandrīz neaptveramā torands Kaspars Vanags referātā „Saldkaislās trīsas: izstāde ar pāri par 500 darbiem, nešķirojot pareizos drupu valdzinājums Rietumeiropas kultūrā” (30.III) un nepareizos, oficiālajos un alternatīvajos, uzskatā- pūlas rast skaidrojumu eiroremonta restaurācijas ap- mi atklāj latviešu glezniecības (vispār visas mākslas sēstībai Latvijā (konservācijas vietā), Oslo U. prof. Ina kopumā) duālistisko dabu padomju okupācijas ga- Blūma, 20. gs. avangarda un neoavangarda mākslas dos – vieni darbi tika radīti, kā saka, ķeizaram, citi kustības speciāliste, dod jaunu skatījumu uz mākslas

60 un socialitātes attiecībām (22.IV), Andra Neiburga izrādījusies svarīgāka nekā mīlestība uz Latviju. Labi aizklīst 80. gadu atmiņu dārzos, kad viņa ir viena teikts, bet pirksts lielā mērā jāvērš arī pret LV līderiem, no mūsu prozas „jaunajām, dusmīgajām meitenēm” kā tas, piem., pirms gadiem diviem tiek darīts pub- (20.V), LU doktorands Andrejs Balodis cenšas no- liskā diskusijā Eiropas Latviešu apvienības sanāksmē skaidrot, vai ironija ir krāpšana un izlikšanās, vai arī Briselē, kur dalību ņem arī zinīgi referenti no Latvijas, stratēģija patiesības atklāšanai. Notiek dažādi kultū- arī tādi, kas paši iesaistījušies valsts darbā. Viņi ne- ras pasākumi projekta „90tie gadi CITĀM ACĪM” ie- būt nenoliedz, ka Lietuvā un Igaunijā diasporas po- tvaros, kā arī laists klajā ietilpīgs, bagātīgi ilustrēts tenciāls tiek visai plaši izmantots, toties Latvija, bū- pētniecisku darbu kopojums 90tie gadi: laikmetīgā dama lielā mērā orientēta uz Krieviju, neizjūt vaja- māksla Latvijā (sastād. Ieva Astahovska).  Li- dzību pēc labi izglītotiem emigrācijas latviešiem. At- teratūrvēsturniece Līvija Volkova, kuras pats galve- skan ar zināmu nožēlu piesātināta atziņa, ka LV aug- nais veikums ir Blaumaņa zelts. Rakstnieks savā laikā, stu stāvošu politiķu uzstādījums pret „ārzemju latvie- darbos un cilvēkos (2009), saņēmusi LU goda dokto- šiem” parasti ir: Lai nāk ar naudu, bet padomus pa- res grādu filoloģijā.  2009. g. beigās Krievi- tur ārzemēs (Universitas 2009.96:5-7; JG259:83-84). jas Nacionālajā bibliotēkā (Rossijskaja nacionaļnaja  Cerīga ir Īrijā nonākušo latviešu ekonomisko bibļioteka) Pēterburgā atklāta izstāde Kalendari na- migrantu biedrošanās, tā teikt, uz velna paraušanu, rodov Baltii i Sankt-Peterburg ar 23 latviešu (trīs no kas, apstākļiem uzlabojoties, varētu veicināt viņu at- tiem latgaļu), 11 igauņu un 8 lietuviešu kalendāriem, griešanos dzimtenē – Latviešu biedrība Īrijā, Latvie- kas izdoti Pēterburgā no 1851. līdz 1917. g. Izstādes šu apvienība latviešiem Īrijā, Limerikas Latviešu bied- un 15 lpp. biezā kataloga veidotāji – Sv. Pēterburgas rība, Latviešu Sabiedrība Korkā, Latviešu asociācija. Valsts U. baltistikas mācībspēks A.V. Andronovs un  LETA vēsta (24.VI) par Latviešu valodas aģentū- šīs U. latviešu valodas / literatūras lektore un Latvi- ras pētījumu, kas veikts ar Norvēģijas valdības atbal- jas U. Matemātikas un informātikas institūta Mākslī- stu, kur LV valdībai ieteikts izveidot saskaņotu insti- gā intelekta laboratorijas pētniece Everita Androno- tucionālu sadarbību latviešu valodas, literatūras un va.  Studentu korporācija Lettonia apgādāju- vēstures pamatu apguves atbalstam diasporā – Īrijā, si visas 382 Latvijas vidusskolas ar vēsturiskās filmas Lielbritānijā u.c. – ar mērķi tādā veidā veicināt vis- Bermontiāda DVD.  Projekta „Izglītība uz maz vienas daļas latviešu atgriešanos Latvijā.  robežas” ietvaros Igaunijas organizācija Valga Valka Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pr-dis Partnership ar ES atbalstu Valkas Tēraudskolā izvei- Dr. Juris Ruņģis atklātā vēstulē ierosina mainīt no- dojusi Starptautisku studiju centru, kur sadarbosies saukumu Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) LU un Tartu Dabas zinātņu U. (re) (jk) kā šodienai nepiemērotu: ir laiks atzīt, ka Latvija ir brīva, suverēna valsts, turklāt nosaukums apvaino DIASPORĀ šis ir jubileju gads – 60 gadi Lon- Latvijas latviešus.  Latvieši pasaulē – mu- donas Latviešu skolai, Krišjāņa Barona skolai Čikā- zejs un pētniecības centrs, ko vada Dr. Maija Hin- gā un Daugavas Vanagu ASV organizācijai Ņujorkā, kle [skat. JG241(2005)14-15], uzņemts Eiropas Mig- 55 gadi rakstu krājumam JG, 50 gadi Austrālijas Lat- rāciju institūciju asociācijā (Association of European viešu teātru festivālam, 45 gadi Garezera Vasaras vidusskolai, 40 gadi Latviešu fondam . Par pēdējo fonda kasiere un biedrzine (arī JG konsultante) Tija Kārkle un JG līdzstrādnieka Vitauta Sīmaņa (1928-2003) meita Kristīne Sīmane- Laimiņa ievietojušas pamatīgu rakstu Laikā (2010.1.- 7.V), minot iniciatorus – Dr. Valdi Muižnieku kā pašu galveno, Bruni Rubesu, Voldemāru Gulēnu, Jāni Klī- dzēju, Verneru Rūtenbergu, Ģirtu Kaugaru, Imantu Freibergu, Jāni Peniķi, Laimoni Streipu. Kamēr pagāt- nē LF piešķīrumi dinamisku padarījuši trimdas kultū- ru, mūsdienās latviešu projekti tiek atbalstīti globāli – no CD izdošanas postfolkloras grupai Iļģi, tīmekļa portāla DP albums izveides līdz palīdzībai LOM pub- likācijām un Čikāgas bērnudārzam Stariņš, minot ti- kai dažus.  ALAs 59. kongress Sanfrancisko neizceļas ar nekādiem sociāliem sprādzieniem – pa- rastie aicinājumi skatīties uz priekšu un atjaunot spē- kus. Galvenais rūpju objekts ir Latvija: pērn Polijā bija ekonomisks uzplaukums, Igaunijas valdība no iekrā- jumiem pat ziedoja naudu nabaga Latvijai! Kāpēc Latvijā bezdarbnieku skaits un tautas posts ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā? – tā pr-dis Juris Mežinskis.  Kādā no Vidzemes saņemtā vēstulē (Laikraksts „Latvietis” 2010.4.II) atskan sava veida SOS – LR ļoti vajadzīgas trimdā izglītību ieguvušās gudrās galvas un rietumniecisks skatījums, lai iegūtu līdzsvaru cīņā ar milzu pārspēku, bet, diemžēl, trimdas latvieši Lat- viju spējīgi mīlēt kā tādu mazu, dumju bērnu tikai no attāluma. Labklājībā nodrošinātā dzīve tomēr ir Migration Institutions – ).  Tā kā Dr. Leldes nieks izkrita cauri devītā stāva loga Kalmītes vadītās Pasaules latviešu stiklam un gāja bojā. Jauns dzejnieks, mākslas savienības popularitāti ie- tikko izaudzis no zēna gadiem un ta- guvusī ceļojošā izstāde Tēvu zemei lantīgs. Tas vairs nav stāsta sižets. Ārā – Latvijai daudzās Latvijas vietās vēl no tālienes redzams, ka nama fasādē nav redzēta, tās termiņi ir pagarināti. viena lielā koridora loga stikla vietā Par trimdas milzīgo mākslas bagātību ielikta finiera plāksne. Mājā šai vie- liecinot arī ASV klajā laistā, Arnolda tai pa koridoru ir smagi garām pa- Sildega rediģētā žurnāla Latvju Māks- iet. Neviens nezina, kas notika, bet la 26 numuri – tā gleznotāja, mākslas viņš ir miris. No Klāva mātes, dzej- pedagoģe Ilze Būmane-Grasmane, nieces Vizmas Belševicas teiktā šo grāmatas Lilija, Baltā puķe autore. piezīmju rakstītājam gan ir diezgan  Mūžībā aizgājušā zobārste labi zināms, kas notika (skat. inter- Daina Siliņa, droši vien neinformēta viju Vizmas Belševicas Rakstu 4. sēj. par JG vai Karoga esamību, visu savu Rīgā: Jumava, 2002: 206-214).  mantu – apmēram 3,27 milj. Austrā- Anna Velēda Žīgure patlaban beidz lijas dolāru (1,4 milj. latu) – novēlēju- savu somiem apsolīto grāmatu – par si austrāļu kaķu un suņu aizsardzības Somijas tēlu Latvijas presē, līdz ap- organizācijām.  Toties LOM mēram 1945. g. Vismaz 150 gadus sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno Somija latviešiem bijusi kā tāla iekā- jau pirms laba laika pacilāts paziņo, rojama zvaigzne, kuru sasniegt cen- ka Ilze un Ričards Švarci (Schwartz) tušies 99,9% rakstītāju. Kā zināms, ziedojuši $30 000 topošā Nākotnes nama ekspozī- tas nav izdevies līdz pat šodienai. Pats pirmais raksts cijas multimediju iekārtai par Hitlera-Staļina Pakta iz- 1822. gadā [Latvijas presē] ir citā noskaņā – nodegu- raisītajām sekām. (re) si Oulu pilsēta, un cara valdība lūdz ziedojumus bē- dās grimstošajiem piņņu brāļiem – vēsta rakstniece SCRIPTA MANENT – Nepiedodami esam un solās jau rudens sākumā turpināt darbu pie Viņi. palaiduši garām divus ar Igaunijas Kultūrkapitāla Ceļā (skat. JG161:62-63) 2. grāmatas. Dažas noda- fonda atbalstu izdevniecības „Mansards” pagājšgad ļas jau esot gatavas, un materiālu ļoti daudz.  klajā laistus Guntara Godiņa atdzejotus un Jorena Kamēr cilvēki nesapratīs, ka starp vēlēšanu dienu un Godiņa ilustrētus izcilus dzejkrājumus – Igaunijas viņu dzīvi nākamos gados ir visciešākā sasaiste, ne- vēstnieka Latvijā Jāka Jeerītsa (Jaak Jõerüüt) CD un kas nemainīsies – šo Alvja Hermaņa domu tīk citēt viņa sievas Vīvi Luikas (Viivi Luik) No smaga prieka. gada sākumā ievēlētajam pirms 142 gadiem dibinā- Ar Luikas romāniem Septītais miera pavasaris (tulk. tās Rīgas Latviešu biedrības jaunajam vadītājam Anna Žīgure) un Vēstures skaistums (tulk. Rūta Kar- Ingmāram Čaklajam, juristam, režisoram, dzejnieka ma) lasītājs iepazīstas jau 1995. g. No smaga prie- Māra Čaklā dēlam.  Latvijas Dievturu sadrau- ka, kas igauniski publicēts 1982. g., saprotamā kārtā dzes (LDS) valde nolemj līdzšinējo Māras jeb Krustu raksturo zemteksti un pusvārdi, bet var atrast arī ne- krustu, kas esot Veļu mātes zīme, turklāt Viduslaikos slēptu iedrīkstēšanos: cēla asins blāzma plūst starp saukts par Teitoņu krustu (zem kura Lielvārdes baz- desmit nagiem, / asins, kam nav vērtības / bez valo- nīcā apglabāts kāds sena ordeņa bruņinieks), un to das un tautas. Vai arī mūsdienām pavisam piemēroti lietojot arī Pareizticībā, atvietot ar Stāmerienes sag- jautājumi: Cik smagi, / pasaule, tagad / guļ tavi dzej- šas (12. gs.) zaroto Ugunskrustu, vienu no Pērko- nieki naktīs? // Vai viņi / smagajās die- na un Laimas krusta variantiem, kas nās / ļaužu sirdīs glābiņu radīs? Jāks izsakot vienotības un cikliskas atjau- Jeerīts, jaunībā hipijs, daudzas dzej- notnes ideju. Tādējādi tas būšot nozī- rindas piesātinājis ar izjūtām visvai- mīgāks jauniešiem, kuri pēdējos ga- rāk pret savu zemi, bet arī tām, kurās dos arvien kuplākā skaitā pievienoju- viņš stacionēts kā diplomāts. Igauni- šies LDS kustībai. Krietns skaits diev- jā rietenis atsedz debesis ziemeļaus- turu, īpaši ārpus Latvijas protestē trenis aizsedz debesis / ziemeļvējš pret maiņu – Anita Kanādā nesaprot, paņem visu // neviena miesa nav re- kādu „spriedzi” un „dzīvību” simbo- dzama / ceļo dvēseles, tikai dvēseles, lā var iepūst, bet Sandra ASV to uz- toties Romas rītā rozes ir vaļā, dur- tver kā pliķi sejā Brastiņam (skat. Zī- vis ir vaļā, debess ir vaļā, un arī Asī- les sulu mēneša specnumuru). (re) zē, kur nesvēts vīrs kļuva / par Svēto Francisku (..) viss ir viegls / bezsvara VALODA – Filoloģijas doktore bezsmaguma. Vienkārši, bet pievilcī- Vineta Poriņa rakstā (Laikraksts „Lat- gi izveidotās grāmatiņas CD ievadā vietis” 2010, 90), kas balstīts uz viņas Guntars Godiņš citē rindas no Jeerīt- monogrāfiju Valsts valoda daudzva- sa stāsta Pikkade randade valge liiv lodīgajā sabiedrībā (2009), uzsver, ka (Garo krastu baltā smilts), kas attie- vienvalodība ir būtisks nosacījums cas uz Klāva Elsberga traģisko nāvi valsts stabilitātei un vienkopienas Dubultu Rakstnieku namā (1987), valsts attīstībai, kamēr divvalodība kur tieši tajā laikā atradies pats au- ir tikai pārejas posms, kurā ne vien- tors: Māja, kur es atpūšos, tagad ir mēr notiek pāreja uz valstij vēlamo

62 valodu, (..) iespējama arī pāreja uz krievu valodu. Par pāršķirstot Dr. Ilgvara Spilnera My Life As I Remem- to liek bažīties: 1) valsts etniskās proporcijas īpaši pil- ber It (Riga Technical University Press, 2009. 124 sētās), 2) Krievijas aktivitātes Latvijas iekšpolitikā un lpp.), pirmā doma bija, ka to, autoram nezinot, izde- 3) krievu valodas regulārā lietošana publiskajā tel- vuši kādi ļaundabīgi ļaudis, lai pēckara trimdas ilgga- pā, piem., valsts augstskolās docētāji neatkarības 20. dējam sabiedriskam darbiniekam, cīnītājam par sa- gadā reizēm vadot lekcijas krieviski, kas ir kā zāģis vas tautas cilvēktiesībām, tā teikt, „iezāģētu”, varbūt latviešu valodas attīstībai un ieguldītajiem līdzekļiem Latvijas promaskavisko aprindu atriebība par Ilgvara valsts valodas apguvē un funkcionēšanā. Otrs zāģis grāmatu Mēs uzvarējām: PBLA Eiropas brīvības un esot imigrantu necenšanās mācīties latviešu valodu. sadarbības konferencē un daži citi laikmetīgi noti-  Filoloģei Renātei Ābeltiņai (Latvija Amerikā kumi, 1972-1986 (Rīgā: Elpa, 1998)? Autobiogrāfis- 2010.1.V, arī DELFI 16.V) savukārt bažas rada jaunā kais stāstījums ir no vienas vietas sapiparots ar ne- paaudze, kas vairs nemāk runāt latviski un vēl nemāk jaukām kļūdām: opening of the my book...Display- runāt angliski – kamēr agrāk atskanējis krievu valo- sed Persons...Union States...Chairmann...Pittsburg...­ das ietekmēts kroplīgais lietojums šis gabals labi ska- Braunshcweig...Sweeden... wedding withnesses. tās, tagad dzirdama frāze šis šovs ir skatabls. No sa- Pat visai uzkrītošos nodaļu virsrakstos: My Schooll vas valodas kopējiem daudzi kļuvuši par imitētājiem, Years...Inoluntary Journeyi...Western powere are piem., šāds uz autores piemēriem balstīts salikums shortsighted­ and/or for war...Introdugtion to Ame- – frustrētās angļu majores vēlas rīkoties proaktīvi, jo, rica...The Latvian Delegation at the Peace. Tad vēl at- kā nosaka skorings, nav ņemts vērā feedback par ne- kārtošanās gandrīz vārdu pa vārdam par vienu un pieciešamo team building un brain storming, kas viss to pašu tematu – par angloamerikāņu gaisa teroruz- rezultējies pasīvā produkta izmantošanā. (re) brukumu Drēzdenei, par ASV pilsonības saņemšanu, par ķīmijas zinātņu doktora grāda iegūšanu (vismaz ĒRMĪGAS BŪŠANAS – Kad uz ALAs 5 vietās!), par radioraidījumiem latviešu valodā no gadskārtējo kongresu (Sanfrancisko) ielūgtā Saeimas Madrides un Minhenes. Nodaļas „Latvian Organiza- deputāte, LU profesore un daudzu ievērojamu pēt- tions” nosaukums ne pat drusciņ neatbilst tās satu- niecisku darbu autore Janīna Kursīte pieprasa ko- ram. Un tad pēkšņi angļu teksta 117. lpp. vesela no- mandējumu, Latvijas augstākās likumdošanas iestā- daļa (par LNO ģildes vēsturi) parādās skaidrā latvie- des prezidijs (pr-js Gundars Daudze) to noraida, jo vi- šu valodā! Informācijas grāmatā ir daudz, bet diem- ņas paredzētajam referātam par latviešu valodas sa- žēl tā ir izniekota, pasniegta kā haotiski organizētas glabāšanu diasporā, lūk, neesot pietiekama pamata, un pavirši uzrakstītas, ne reizi pārskatītas piezīmes. tas neesot saistīts ar parlamenta darbu. Liekas, mūsu  Latviešu Centrā Toronto (27.III) bāleliņi un likumdevēju krietnai daļai nav ne mazākās jēgas, kā mīļmāsiņas – pārģērbušies par amīšu kovbojiem un citas valstis rūpējas par saviem tautiešiem ārzemēs, govju meitām – uz velna paraušanu lekdami Teksa- piem., Vācija, Skandināvijas valstis, Kazahstāna, jā, sas „līnijdanci” ceļ dzīves garīgo kvalitāti. Labāka- arī Krievija.  Izvestijas intervijā (2010.7.V) KF jiem piešķir šajos liesajos laikos viskārdinošāko balvu prezidents Dmitrijs Medvedjevs pirmreizēji nosauc – ledusskapi, pilnu ar dažādu šķirņu alus pudelēm un PSRS režīmu par totalitāru, piemetinot, ka Staļins iz- skārdenēm. (re) darīja milzumu noziegumu pret savu tautu, (..) kas nevar tikt piedots. Nez, kā uz to skatās viņa priekš- gājējs Vladimirs Putins? Ne tik sen viņš taču sūkstījās, ka PSRS sabrukums esot bijusi 20. gs. lielākā ģeopo- litiskā katastrofa. Bet neostaļinisms nebūt nav atstie- pis kājas. Pērngad viena no Maskavas metrostacijām izdaiļota ar vārdkopu no vecās PSRS himnas: Mūs audzēja Staļins, lai kalpojam tautai. 8.V Tambovā at- klāts Staļina krūšutēls, bet stipri rusificētajā Jakutijā jeb Sahā (ar mazāk nekā 40% pamatiedzīvotāju) plā- noti veseli divi pieminekļi Visu Tautu Tēvam un Sko- lotājam.  Nezinātājam būtu grūti iestāstīt, ka Daugavpils neietilpst Krievijas Federācijas izglītības sistēmā – KF ģenerālkonsulāts, vietējā Latvijas Krievu biedrība un pilsētas izglītības pārvalde izsludinājusi 7.-12. klašu skolēniem konkursu – projekta „Lielais Tēvijas karš laikabiedru acīm” ietvaros – par tema- tu „Fašisms sagrauts, bet vai uzvarēts?” Daugavpils izglītības pārvalde gan taisnojas, ka konsulāts pie- kabinājis tās vārdu patvarīgi. Tajā pat laikā Daugav- LATVIJA – AR SKATU VIŅDIENĀS. pils 16. vidusskolas bērnu vecāki, pārsvarā cittautieši, Uz Sibīrijas tāsīm aizvadītā gs. 40. un 50. gados pauž sašutumu par izglītības pārvaldes plānu likvi- rakstītās Maskavas okupācijas režīma deportēto lat- dēt latviešu plūsmu, lai taupītu pašvaldības līdzek- viešu vēstules glabājas LOM, Aizkraukles Vēstures un ļus.  Atceroties II Pasaules kara uzvaru, kas mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muze- iezvana virknes Vidus- un Austrumeiropas valstu no- jā, Daugavas muzejā, Madonas Novadpētniecības un kļūšanu zem Maskavas naglotā papēža, pie „Uzva- mākslas muzejā un Talsu muzejā.  Eiropas ras pieminekļa” Rīgā (8.V) klausītājus ar krievu dzies- Parlamentā Briselē atceres brīdī (14.VI) pie piemi- mām saviļņo mūsu pazīstamais popdziedonis Ainārs ņas plāksnes uz Sibīriju deportētajiem baltiešiem Mielavs.  Saņemot no nezināma sūtītāja un dalību ņem pārstāvji no Vācijas, Dānijas, Spānijas,

63 vieglāk kontrolējamā gultnē, kā arī, lai neļautu pa- tiesajiem disidentiem, tādiem kā Helsinki 86 gru- pai, pārņemt iniciatīvu (..) neatkarības kustības kon- trolēšana kolosāli izgāzās, jo brīvības un demokrā- tijas kustība visai drīz ieguva savu nekontrolējamu dinamiku. Toties radikālāko disidentu nostumšanu malā izdevās sasniegt visai labi. Komjaunatnes līderi, Kompartijas ideoloģiskie sekretāri un tamlīdzīgi ļau- tiņi kļuva par visu apjūsmotiem neatkarības kustības varoņiem.  Bijušais Latvijas vēstnieks Prāgā, Oslo un Helsinkos, viens no Vienotības dibinātājiem, Valdis Krastiņš, savā runā „Manas valsts 20 gadi jeb

LETA Latvija karājas diedziņa galā” ( 2010.21.V; arī laikrakstos diasporā) atce- Portugāles u.c. dalībvalstīm. Pieci latviešu EP depu- ras LR politikāņu reakciju uz sadarbības piedāvāju- tāti noliek ziedus, pārējie trīs demonstratīvi nepieda- miem no ārzemēm 90. gados, kad liela daļa no Lat- lās (Mirskis, Ždanoka, Rubiks).  Odesas junku- vijas bagātībām bija vēl valsts rokās: Pilzenes Škodas ru skolu un Latvijas Kara akadēmiju beigušais Tehnis- rūpnīca vēlējās sadarboties ar Vagonu rūpnīcu elek- kās divīzijas komandieris, ģen. Jānis Kurelis (1882- trovilcienu ražošanā Krievijas tirgum. Nē! Pēc tam VR 1954), nevēlēdamies karot vācu pusē, 1944.VIII iz- nonāca privātu spekulantu rokās un iegāja gadiem veido partizānu grupu („kureliešus”), kas uzņem sa- ilgā mijkrēslī. Somu Elcoteq lika priekšā izveidot VEF karus ar 1943.13.VIII nodibināto Latvijas Centrālo ražotnēs detaļu rūpnīcu Nokia un Ericsson mobila- Padomi, notikums, kam Kara muzejā (2010.8.V) LR jiem telefoniem (rūpnīca tagad darbojas Tallinā). Nē! aizsardzības ministra Imanta Lieģa un EP deputātes Priekšroka itāļu bodniekiem un noliktavām. Manā Ineses Vaideres vadībā tiek veltīta zinātniska kon- acu priekšā tika noraidīts norvēģu priekšlikums kop- ference.  Dzejniece Ludmila Azarova, Raiņa, darbībai Latvijas jūras kuģniecības flotes atjaunoša- Čaka, Ziedoņa, Čaklā, Māras Zālītes, sava vīra Ojāra nā un ekspluatācijā. Gluži tāpat tika norakti norvē- Vācieša, arī Bazilija Plinija Slavas dziesmas Rīgai krie- ģu centieni Liepājas Tosmāri izmantot kā bāzi nelielu viskotāja, stipri cenzētās dzejgrāmatas Siļnyj latyšs- tankkuģu būvniecībai, apņemoties nodrošināt 600 kij akcent (1974 – Spēcīgs latviskais akcents) auto- darba vietas un sakopt kara ostas teritoriju. Sarakstu re, intervijā Andai Burvei-Rozītei vēsta, ka no viņai varētu turpināt. (..) Lielie uzņēmumi tika nevis pār- pazīstamajiem Latvijas krieviem neviens neesot tāds, konstruēti mūsu vajadzībām, bet gan lielākoties izva- kurš nebūtu ieguvis LR pilsonību: viņi ir nolikuši eksā- zāti, telpas izpārdotas bodniekiem ātrai peļņai. Gluži menu, strādā, jūtas pilnīgi mājās, viņiem nav nekādu tas pats notika ar kolhozu un padomju saimniecību pārmetumu Latvijas valstij, nekādu kompleksu. Taču īpašumu. Visus 20 gadus (..) nodokļi tika sakārtoti esot cita daļa – jau 80. gados mērķtiecīgi izveidotās tā, lai atvieglotu un veicinātu spekulatīvus darījumus. Interfrontes turpinājums mūsdienās. Un ko teikt tiem, (..) ...brašos peļņas tīkotājus patiesībā vispār neinte- kuri negrib atzīt patiesību par II Pasaules karu? – Ja resēja Latvijas nākotne, jo ātri savākto naudu tikpat viņi teiks, ka karš sākās 1939. gada septembrī, uzreiz aši noguldīja ārzemju bankās, investīcijām Latvijā at- ir jāpasaka, kas tieši notika: Vācija un PSRS uzbruka stājot gauži niecīgus apmērus. (re) Polijai. Bija divi agresori. Tad vairs nevar turēties pie mīta par Lielo Tēvijas karu! Un par krievu gadiem: LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS. Paskatieties, jaunie kvartāli, kas tika apbūvēti 60. un Prezidents Valdis Zatlers, suminādams Viļķenē 70. gados, cik tur latviešu uzvārdu? Varbūt kādi 5%. 137 gadus veco Dievs, svētī Latviju! un tās autoru Tā bija īsta okupācija. Un par sevi (dz.1935): Mana Baumaņu Kārli, liek pie sirds himnu dziedāt no pil- mamma ir latviete, studēja Ļeņingradā, bija latviešu nas krūts un skaļi, tikai tad viņa kļūs maģiska, dos valodas skolotāja. Tēvs man ir krievs, kara inženieris, mums spēku, un aizbiedēs mūsu naidniekus (NRA kara laikā gāja bojā. Atceroties Atmodas laiku: Cik 2010.23.V).  LU mācībspēks Ivars Ījabs sato- priecīgi un iedvesmoti mēs bijām, vicinājām karogus! ri blogā uzsver sadarbības vēlamību ar KF, bet vien- Pirmo reizi 1988. gadā ieraudzīju pa Brīvības ielu nā- laikus raksturo promaskaviskos latviešu „austrumu kam cilvēkus ar Latvijas karogiem, to atceroties man robežas atvērējus” kā cilvēkus, kuru politiskai kultū- vienmēr acīs asaras. To laiku mēs pārdzīvojām ar pil- rai nav nekā kopīga ar eiropeisku demokrātiju, kur nu krūti.  Dainis Īvāns, atskatoties uz 4. mai- visu nosaka personiski kontakti, blats un administra- ja deklarāciju pirms 20 gadiem, min Latvijas Kultū- tīvais resurss, kur cilvēks, kuram šādu kontaktu nav, ras akadēmijas rektora Pētera Laķa (1952-2003) lie- ir vienkārši mēsls un beztiesisks lopiņš, par kuru pat lā mērā piepildījušos paredzējumu, proti, neatkarī- nav vērts runāt, kur nu vēl rēķināties.  Laimo- bai atjaunojoties, lielas likstas varētu sagādāt dzīves nis Purs vēstulē: Kanādas prof. Dreifelds tikvien prot, virspusē uzpeldējušās amorālas kapitālistiskās elites kā pabrīdināt negājējus iet uz vēlēšanām. Vajadzēja centieni radīt varas saglabāšanai sociāli ekonomisko taču zināt, ka pret „Vienotību” ir plašs „spektrs”, to bāzi un manipulēt ar masu apziņu.  Somi- apliecina kaut vai komentāri internetā. Solās balsot jā bēgļu ģimenē dzimušais, Vācijā uzaugušais, kopš par „Saskaņu”, Urbanoviču. Vai ir kāds pretlīdzek- 1996. g. Rīgā mītošais jurists un politologs Mārcis lis? Jā, ir, tikai pat ne visskaļākie nacionālie lozungi, Gobiņš Laikrakstā „Latvietis” (2010, 92) demitoloģi- vienīgi – sociālā aizsardzība, konkrēti, Progresīvais zē Tautas fronti: ir pamats pieņēmumam, ka TF dibi- ienākumu nodoklis ne tikai juridiskām personām nāšana vismaz daļēji bija VDK [KGB] taktiska ideja, lai (to sola Urbanovičs), bet – visiem! Pat valsts pre- maigi ievirzītu arvien spēcīgāko neatkarības kustību zidents nupat skaļi paziņoja: Latvija atrodas pirmā

64 Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija. XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Rīgā (1990.VII) Sigita Daugule. Logs. 2008. Eļļa uz audekla, jaukta tehnika. 135 x 180 cm

Par mākslinieci skat. 53 lpp. vietā Eiropā bagātā slāņa biezumā pret pārējiem ie- uz Maskavas solīto augsto militāro pakāpi un dažā- dzīvotājiem. No „Parex” bankas miljonāru noguldīju- diem apbalvojumiem necerot, jo viņš, lūk, neesot ne- mu procentiem tagad atņem tos pašus 10%, ko no kas vairāk kā prasts savas zemes nodevējs par naudu. pensionāru zārku naudas, nevis 45% kā dažā labā  UNGĀRIJAS parlamentā 9.VI pieņemts likums Eiropas valstī. Ja „Vienotības” vadošie attaptos nākt par komunistiskā režīma noziegumu pielīdzināšanu ar Progresīvo ienākuma nodokli, par viņiem nobalso- holokaustam.  MOLDOVAS galvaspilsētas Ki- tu ne vien latviešu vairākums, bet dabūtu arī kriev- šiņevas (Chişinău) centrālajā laukumā uzstādīts pie- valodīgo jūtamu atbalstu.  Pasaules banka miņas akmens ar uzrakstu: Padomju okupācijas un (World Bank - WB), kas savā laikā (kopā ar Interna- totalitārā komunistiskā režīma upuru piemiņai, bet tional Monetary Fund - IMF) pielieto nepārdomātas 28.VI, kad 1940. gadā Rumānijai piederošajā Besarā- šoka un privatizācijas metodes, tagad iesaka Latvijai bijā iebruka Sarkanarmija, izsludināts par Okupācijas pāriet uz augstāko izglītību tikai par maksu, kā tas dienu.  KRIEVIJAS (KF) Federālā arhīvu aģen- ir ASV. Daudzas ģimenes atvasēm nevar (..) samaksāt tūra (Rosarhiv) pirmo reizi izvieto tīmeklī PSRS KP Po- par ceļu un dzīvošanu, kur nu vēl studiju maksu! – iz- litbiroja slēgtajā arhīvā glabāto Katiņas slaktiņa do- saucas Rektoru padomes pr-js Arvīds Barševskis, bet kumentu paraugus – citu vidū PSRS iekšlietu tautas LU rektors Mārcis Auziņš savukārt norāda, ka, augs- komisāra Lavrentija Berijas priekšlikumu (1940) likvi- tākajai izglītībai kļūstot par elitāru produktu, daudz dēt Austrumpolijā sagūstītos poļu virsniekus, ko ar vairāk vidusskolu abiturientu pametīs Latviju, jo Eiro- saviem parakstiem atbalsta Staļins, Vorošilovs, Molo- pas valstīs pa lielākai daļai iespējams iegūt augstāko tovs un Mikojans. KF TV pirmo reizi izrādījusi Vajdas izglītību bez maksas.  Sekojot IMF un WB ie- filmu Katyń un masu informācijas avotos atskanēju- teikumiem, 2009. g. Latvijas augstskolu finansēju- šas atklātākas diskusijas par 20. gs. vēsturi. Britu vēs- ma samazinājums ir vislielākais Eiropa – 48%, kam turnieks Deivīss (Norman Davies, skat. JG252:58-61) šī gada sākumā pievienojas vēl 18% samazinājums. to nosauc par informācijas sprādzienu – laikā, kad Tajā pat laikā Vācija un Francija palielinājušas finan- Staļinu mēģina reabilitēt, krievi varbūt sākšot vai- sējumu augstākai izglītībai, bet Skandināvijas valstis, cāt, kādi bijuši staļinisma noziegumi pret viņiem pa- Somija un Nīderlande izvairījušās no tieša finansēju- šiem, arī pret pārējām „padomju tautām” – tās no- ma apgriešanas.  Pirms ASV jūras kājnieku (US galināja, paverdzināja, dažādi izrīkoja, un, atklāti sa- Marines) manevriem Baltops Vārves kāpā, Kurzemē, kot, tas tā īsti vēl nav šodien atzīts. Tajā pat laikā amerikāņi patvarīgi izšķūrējuši un izbetonējuši prāvu daudzu krievu uzskatā Polijas valstiskās elites bojā- caurumu, ignorējot vispārpieņemtos vides standar- eja pie Smoļenskas (skat. JG261:61) esot bijis „Dieva tus kāpu aizsargjoslā (NRA 20.V).  „Desanta sods” par poļu prasību krieviem atzīties viņu nozie- brālības kareivju piemiņai” valdes pr-js Sergejs Ņevol- gumos. Šo viedokli komentē Leonīds Radzihovskis skis iesniedzis sūdzību pret žurnālistu Kārli Streipu, (11.IV) krievu progresīvajā raidstacijā Eho Moskvy: kurš lietojis īpašības vārdus fallisks un krāniņveidīgs Šo ļautiņu Dievs ir gauži piezemēts. Naida un augst- attiecībā uz t.s. Uzvaras pieminekli Pārdaugavā. (re) prātības Dievs, plēsonīgs Dievs. Vārdu sakot, ūsains elks, kurš noslepkavoja 22 000 poļu Katiņā un mil- LATVIJAI VISAPKĀRT – EIROPAS joniem krievu – Krievijā. Bezmērķīgi nogalināja? Nē, PADOMES Parlamentārā asambleja 2010.29.IV at- protams, ar prieku. Vēsturiska sērijveida slepkavas zīst Staļina režīmu par vainīgu nomērdēšanā badā prieks un lepnums. Morāliskā kanibālisma negausī- miljoniem cilvēku Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā, Ka- gā apetīte (Franka Gordona tulk.).  Bijušais zahstānā pag. gs. 20. gadu beigās un 30. gadu sāku- KF iekšlietu ministrs, ģen. Anatolijs Kulikovs, atklā- mā, bet tomēr neklasificēgolodomoru par Ukrainas jis, ka Staļins divas reizes (1943, 1944) noraidījis iz- iedzīvotāju genocīdu.  LIETUVĀ par nacionā- strādāto plānu nogalināt Hitleru, jo baidījies, ka pēc lo partizānu noslepkavošanu 1952. un 1953. g. uz 7 fīrera (Der Führer) nāves Vācija varētu noslēgt mieru gadiem cietumā notiesāts 82 g.v. čekas aģents Mar- ar Angliju un ASV bez PSRS līdzdalības.  Sato- vels Bulatovs.  IGAUNIJAS uzņemšanu eiro- ri blogā Ivars Ījabs atstāsta krievu politologu saietā zonā 2011.1.I atbalsta gan visu 27 ES valstu finanšu noklausītu joku: Kremlī toni nosaka divi grupējumi – ministri (7.VI), gan dienu vēlāk EP deputāti (589 bal- Putina un Medvedjeva. Un Medvedjevs vēl nav izlē- sis „par”, 41 „pret”) – atalgojums par stabilu eko- mis, kuram no tiem pieslieties. LU mācībspēka ieska- nomisku politiku, ilgstoši sabalansētu valsts budžetu. tā īpaši vērts ir noņemt cepures krievu sīkās liberāli  Der Spiegel (2010,17) raksts „Weisser Ritter” demokrātiskās kopienas priekšā, jo tā nebaidās atklā- (Baltais bruņinieks – autori: Fidelius Schmid, Andreas ti atzīt faktu, ka KF valda sui generis politisks režīms, Ulrich) veltīts Igaunijas Aizsardzības ministrijas Dro- kas sistemātiski strādā ļoti šauras un galēji ciniskas šības dienesta vadītājam un ministra padomdevējam, grupas interesēs.  Kaukāza slēpošanas kurortā ar Baltās zvaigznes ordeni apbalvotajam Simmam Krasnaja Poļjana, lielā mērā krievu 19. gs. izslaktēto (Herman Simm), kam NATO vēsturē neesot līdzinie- čerkesu dzimtenē, 30.IV uzstādīts piemineklis, kura ka svarīgas, slepenas informācijas (arī Rietumu aģen- centrālais tēls ir precīza uz Tallinas nomali pārvietotā tu vārdu) regulārā piegādāšanā Krievijas specdienes- Bronzas kareivja (Aļošas) kopija.  KF jauniešu tam (SVR). Simms spēlējis lomu arī igauņu datorsis- organizācija Naši (Mūsējie) ievietojusi personae non tēmas paralizēšanā, kas seko krievu Bronzas kareivja grata sarakstā virkni Igaunijas valdības vīru – no pre- jeb Aļošas pārcelšanai uz padomju karavīru kapiem zidenta Tomasa Hendriksa Ilvesa, premjera Andrusa Tallinas nomalē (2007). Ironiskā kārtā krievu spiegu Ansipa, aizsardzības ministra Jāka Āvisko līdz aktī- tīkla vadītājs Baltijas valstīs Sergejs Jakovļevs, kurš vistiem Jiri Līmam un Jiri Bomam.  Par kara slēpies aiz portugāliskā segvārda Antonio Amurett noziegumu (Ludzas apriņķa Mazo Batu sādžas 8 ie- de Jesus Graf – īsi pirms azīltiesību pieprasīšanas Rie- dzīvotāju nežēlīgu nogalināšanu 1944.27.V) Latvijā tumos – savā pēdējā sarunā Simmam pavēstījis, lai apcietinātais (1998) un notiesātais (2004) sarkano

67 partizānu nodaļas vadītājs Vasiļijs Kononovs sprie- vidū vairākus amerikāņu eksdiplomātus, dēvē par dumu pārsūdz Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Cour „teroristiem”, visur citur pasaulē (izņemot ASV val- Européenne des Droits d’Homme / European Court dību, galvenos masu informācijas avotus un ameri- of Human Rights), kuras Lielā palāta sūdzību atzīst kāņu „kristiešu” ekstrēmistus, dažkārt sauktus par par nepamatotu (ar 14 balsīm „par” un 3 „pret”), „evanģēliskajiem talibiem”) Izraēlas rīcība tiek dēvēta kas izraisa protestus KF valsts iestādēs, arī domē, par par valsts terorismu.  ES prezidējošās Spāni- tiesas nostāšanos agresīvo nacionālistu un nacistis- jas premjērs Zapatero (José Luis Rodriguez Zapate- kās ideoloģijas attaisnotāju pusē. Gandarījumu par ro) aicina paust spēcīgu vienotu ES pozīciju par labu tiesas spriedumu izsaka EP deputāte un nesen par Gāzas joslas izraēliešu blokādes pārtraukšanai.  EP Eiropas Vēstures izlīguma grupas vadītāju kļuvusī FRANCIJĀ kustības Nouveau Parti Anticapitaliste Sandra Kalniete: Cīņa pret nacismu nevar kalpot par (NPA) pārstāvji ekonomisko krīzi Grieķijā raksturo kā mūžīgu grēku atlaidi tiem, kas pastrādājuši noziegu- globālu kapitālisma krīzi, kas iesākusies 2008. gadā mus pret civiliedzīvotājiem. Kononova un viņam lī- amerikāņu noguldījumu banku spekulatīvo mahinā- dzīgo pastrādātajiem noziegumiem nav noilguma un ciju dēļ.  AFGANISTĀNĀ un IRĀKĀ pretestī- tos nedrīkst piedot un aizmirst. (..) Abi totalitārie re- bas spēku grupējumu aktivitātes pieaug. Ekstrēms ir žīmi – nacisms un komunisms bija vienlīdz noziedzīgi. gadījums Samarrā (18.VI), kur irākietis Abdul-Halims  DAGESTĀNIETES Dženneta Abdurahmanova, Hameeds, nespēdams pārliecināt savu tēvu beigt kuras vīru nogalinājuši krievu drošībnieki, un divas strādāt pie amerikāņiem par „kontraktoru” un armi- augstākās izglītības (matemātikā un psiholoģijā) ie- jas tulku, viņu nošauj kā kolaborātoru.  ASV guvusī skolotāja Marjama Šaripova Maskavas metro – Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Amnesty In- stacijās „Ļubjanka” un „Kultūras parks” detonē spri- ternational (AI) ikgadējā ziņojumā (2010.27.V) no- dzekļus, sev līdzi paņemot 40 cilvēku dzīvības.  soda tās ANO Drošības padomes valstis, kas izvairī- IČKERIJAS (ČEČENIJAS) promaskaviskais prezidents jušās saukt Izraēlu pie atbildības par 22 dienu ilgo Ramzans Kadirovs, kā pēc gada ilgas izmeklēšanas iebrukumu Gazas joslā 2008. g. beigās, 2009. g. sā- noskaidrojis Austrijas Pretterorisma departaments, kumā, nogalinot vairāk nekā 1380 palestīniešu, to uzdevis saviem aģentiem nogalināt Vīnē patvērumu vidū vismaz 330 bērnus. AI aicina pievienoties Starp- atradušo, 27 g.v. Umaru Israilovu, savā laikā Kadiro- tautiskajai krimināltiesai (International Criminal va miesassargu. (re) Court jeb ICC) „Lielā divdesmitnieka” (G20) valstis ASV un KF, kas līdz šim ir atsacījušās to darīt.  ANO speciālisti patvarīgas izrēķināšanās jautājumos visskarbāko kritiku vērš pret ASV sakarā ar bezpilo- ta lidaparātu Drones (Tranu) izraisīto simtiem mie- rīgu iedzīvotāju bojāeju.  Meksikas prezidents Kalderons (Felipe Calderón) par vardarbību Meksikā lielā mērā vaino lielo narkotikas pieprasījumu Savie- notajās Valstīs, kā arī amerikāņu ieroču piegādātājus narkokarteļiem, bet kā nepieņemamu rasu diskrimi- nāciju raksturo Arizonā pieņemto likumu arestēt un deportēt (sākot ar 29.VII) t.s. „nedokumentētos/nele- gālos” iedzīvotājus, galvenokārt meksikāņus, kuri jau gadu desmitiem dzīvo un strādā ASV.  Vērts izlasīt pēdējā laikā ASV klajā laistās grāmatas ar visai zīmīgiem nosaukumiem – Harvarda U. nolasīto refe- rātu krājumu American Exceptionalism and Human Rights (Amerikāņu sevišķums un cilvēktiesības), CNN žurnālista Zakarija (Fareed Zakaria) The Post-Ameri- can World (Postamerikāniskā pasaule), Kalifornijas U. emeritētā prof. Džonsona (Chalmer Johnson) Neme- sis: The Last Days of the American Republic (Neme- se: Amerikas Republikas pēdējās dienas), rakstnieka un finanšu speciālista Lūisa (Michael Lewis) The Big Short: Inside the Doomsday Machine (Investīcija ne- veiksmē: skats no pastardienas aparāta), starptautis- ko zinību speciālista Beinarta (Peter Beinart) The Ica- rus Syndrome: A History of American Hubris (Ikara sindroms: amerikāņu arogances vēsture). Kā zināms, Ikars izveidoja spārnus, salipinot putnu spalvas ar

vasku, bet uzlidoja pārāk augstu un iekrita jūrā – sau- CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ – les staros vasks bija izkusis. (re) IZRAĒLAS specvienības starptautiskajos ūdeņos 2010.30.-31.V uzbrūk Palestīnas starptautiskās at- balsta kustības organizētās Brīvības flotiles ku- ______teriem, kas mēģina ievest Gazā 10 000 tonnas hu- mānas palīdzības, nogalinot 9 cilvēktiesību aktīvis- Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Biruta Sūrmane tus uz Turcijas kuģa Mavi Marmara. Kamēr oficiālā (bs), Māris Brancis (mb), Jānis Krēsliņš Sr. (jk), Rolfs Izraēla 800 Gazas joslas pretblokādes aktīvistus, to Ekmanis (re).

68 GRĀMATAS

Katrā ziņā Ingrida Vīksna ir ierakstījusi savu DIEVA DZIRNAS vārdu mūsu literatūras vēstures slejās. Viņas literārais devums ir uzmanības vērts mūsdie- LABI UN DROŠI MAĻ nās un, gribētos teikt, tāds paliks arī tad, kad Ingrida Vīksna. Es saku paldies. mūs vairs nebūs. Rīga: Mansards, 2010. 512 lpp. Juris Silenieks Kā lasām uz aizmugures vāka (arī presē), šo Redakcijas kolēģijas loceklis Dr. Juris Silenieks ir masīvo, divrocīgi turamo sējumu izdevnie- emeritēts literatūras profesors. cība sagatavojusi lielā steigā, lai tā atvērša- na pieslēgtos dzejnieces 90 gadu jubilejai. Laikrakstā Latvija Amerikā redzams fotouz- ņēmums, kur dzejniece pacēlusi pāri ļaužu galvām (kā triumfa kausu) nupat svaigi ie- spiesto dzejas krājumu. Šis notikums presē tiek pieminēts kopā ar atzinību par Ingridas STĀSTI UN NESTĀSTI Vīksnas dzīvi un literāro devumu. Sējums no- beidzas ar iezīmīgu divrindi: Visa dzīve / jā- PAR MĀCEKĻIEM UN sāk no gala (509. lpp). Šīs rindas, cita vidū, raksturo dzejnieces neizsīkstošo enerģiju un STĀSTĪTĀJIEM joie de vivre, viņas apliecinājumu „dzīves priekam” par spīti visām tām nejēdzībām un Gundega Repše. Stāsti par mācekļiem. absurditātēm, kas mums kā tautai bijušas Rīga: Dienas Grāmata, 2009. 175 lpp. piešķirtas jau gandrīz no laika gala. Paglābta ar savu piedzimšanas datumu no I Pasaules Blakus stāstiem sējumā atrodami cita žanris- kara, kam bija jābūt pēdējam, dzejniece ap- ka apzīmējuma raksti. Turklāt lasītājs jābrī- liecina patriotismu un ticību, kas ir iejūtīgo dina, ka citviet mācekļiem tiktu dots savā- dzejrindu divas galvenās tematiskās asis. dāks apzīmējums. Jāpiemetina gan, ka ne visi radošie grib justies ērti jau iestaigātās, Sējumu ievada Latvijas Universitātes mācīb- citu nosauktās tekās. Katram no ietilpināta- spēka Viestura Vecgrāvja iespaidīgais „Ie- jiem astoņiem stāstījumiem ir savs stāstītājs skats Ingridas Vīksnas dzejas pasaulē,” kur vai stāstītāji. Repšes stāstītāji reizēm izrādās minēti arī dzejnieces prozas darbi – tiem neuzticami un it bieži un izteikti mulsino- visiem ir savs iezīmīgs autobiogrāfisks ie- ši mainās. Nereti stāstītāju maiņu lasītājam raksts. Krājums iesākas ar kara laikā Rīgā iz- liek nojaust tikai teksta tipogrāfiskais izkār- doto Rūgto prieku (1943), kam seko Es saku tojums. Pirmā darba „Magelāns” stāstītāja ir paldies (1942-1954) – pirmo ārpus Latvijas kādas Rīgas kafejnīcas apkalpotāja, faktiski publicēto dzejgrāmatu. Tur pa laikam iezo- studente, kas pagaidām piepelnās. Viņa ie- gas trimdinieka šaubas par dzīves vērtību: vērojusi kādu drusku ērmīgu viesi, kurš iero- Es cīnos vientuļi un grūti, / Un kļūstu lēnām das visai regulāri, atkārto tos pašus žestus baiga un dziļa vāts. Šim bēgļa cri de coeur un tikpat mistiski, bez vārdu izmaiņas ar ci- izmisumam drīz seko tāda kā ekstāze, kas tiem viesiem vai apkalpotājiem, kafejnīcu nāk ar brīvības atgūšanu: No manām rokām pamet. Savu viesi viņa nosauc par Magelā- žvadzot važas krīt. / Es atkal brīva Dieva sau- nu, gan lāga nezinot, kāpēc. Vēsture stāsta, lē eju (175). Dzejniece neslēpj savas patrio- ka Magelāns kuģojis pa Eiropai vēl nepazīs- tiskās un reliģiskās izjūtas. Šis tematiskais tu- tamiem ūdeņiem un piestājis daudzās Klusā vums latviešiem un Vīksnas melodiskās rin- okeāna salās, kur ar savu apkalpi ticis vien- das, kur gandrīz vienmēr atrodam atskaņas, mēr viesmīlīgi uzņemts, līdz brīdim, kad sā- kas mūsdienās tikpat kā padzītas no dze- cis piegriezt iezemiešus kristietībai. Tad arī jas, varētu būt tā pievilcība, kas ir mudinā- Magelānu nokāva, stāstītāja īsi nobeidz, gan jusi krietnu skaitu skaņražu izvēlēties viņas nepaskaidrojot, kāda radniecība kafejnīcas dzeju savām kompozīcijām, piemēram, dzej- apmeklētājam būtu ar dēkaini. Tikai vēlāk, nieces Kanādas līdzgaitnieku Jāni Kalniņu. izlasījusi nerunīgā viesa kafejnīcā atstātās Viņa kantāte „Cel mani dziesma” ar Vīksnas burtnīcas, viņa nojauš, kāpēc pasaules kle- vārdiem daudzus gadus ir dziedāta trimdas jotājs nomāc viņas prātu. Viņa nejauši atklāj, dziesmu svētkos. Arī Alfrēds Štrombergs ka Magelāna vārdā nosauktas 160 000 gais- četrām savām dziesmām ir izvēlējies Vīksnas mas gadu attālumā esošas divas neregulāras tekstus. Un, kā Arvīds Purvs piebilst, jubilā- galaktikas. Stāstītāja nobeidz lakoniski: Ma- res dzejas saderību ar mūziku ir saredzējuši galāna ekspedīcija pierādīja, ka Zemes for- astoņi komponisti, sacerot 18 dažādus skaņ- ma ir sfēriska un Pasaules okeāns – vienots. darbus (Latvija Amerikā 2010.27.III). Lasītājs var turpināt uz savu roku.

69 Citāda toņkārta ir stāstījumā „Para.” Tas nāk mainās ar stāstījumu „Jūras velni,” kas, raks- no sievietes ar salauztu, ieģipsētu, kāju. Pie tīts dialoga formā un domāts vairāk skatu- gultas pieķēdēta, viņa mēģina sevi pierunāt viskam uzvedumam. Ne jau nu gluži Blau- pakļauties ārstu noliktajam režīmam. Pa ro- maņa Indrāni, taču ar paralēlu tematisku ie- kai ir pudele, no kuras slimniece ieņem pa la- virzi, ar paaudžu plaisu priekšplānā. Vecos bam malkam, lai mazinātu savu īgnumu un īpašniekus izsviež no jūras piekrastē celtās arī sāpes kājā. Lasītājam nav lemts izsekot mājas, lai vietu dotu jauniem ienesīgākiem vājnieces izdarībām. Tikai beigās uzzinām, pasākumiem. (Par „Jūras velniem” skat. JG ka izsaukta policija par miera traucēšanu un 261:54-55 – red.) apkārtnes piegānīšanu ar sadauzītu pudeļu drazām. Pastāv arī aizdomas, ka cietēja nav Citā noskaņā pēdējais darbs „Citi mācekļi,” sarunājusies pienācīgi cienīgi ar izsauktajiem kur fonā Arizonas varenais „grāvis,” saukts kārtības sargiem. Taču to aprakstīt autore, par Grand Canyon. Stāstījums kļuvis frag- ņemot vērā lasītāju smalkjūtību, neuzdroši- mentārs, stāstītājiem Kēleram un Māricai nās. Šai komiskai interlūdei seko „Cik svarīgi pārmaiņus izmantojot savas piezīmes. No- būt Ernestam” – stāstījums, kas sauc atmi- rišu secība var arī nebūt hronoloģiska. Sa- ņā Oskara Vailda joprojām populāro salona stopas divi labi piedzīvojuši ceļotāji, kuri ir komēdiju The Importance of Being Earnest, daudz pa pasauli mētājušies, visvairāk atse- gan uz to neatsaucoties – varbūt tāpēc, ka višķi. Galvenais stāstītājs Kēlers ir zinātnieks, Vailda lugā daudz komisku momentu izsauc visai racionāls, nosvērts, nodevies savam vārds earnest (nopietns, cītīgs). Kamēr Vail- darbam. Viņu uz tikšanos Parīzē izsauc sen- da raito valodu raksturo komiski elementi dienu paziņa Mārica, labi piedzīvojusi māks- un reizēm visai farsisks situāciju izkārtojums, liniece, arī vīru kolekcionāre. Pēdējais vīrs Repšes stāsts nobeidzas ar negaidīti absurdu esot bijis entomologs no Brazīlijas. Arizonā traģiskumu, ar izteikti „repšiski” asu ironiju, Kēlers konstatē, ka Māricas piezīmes ir sais- savā veidā „uzlabotu” deus ex machina stās- tošākas un nolemj tās, cik vien iespējams, iz- tījuma apstāšanos, kad it kā zvēriskais in- mantot, taču pa vidam paturot savas „pir- stinkts pārvar pasaulei piešķirto likumību, ko mā autora” tiesības, lai rakstītais būtu sa- cilvēki vēlas uzskatīt par universālu sine qua protamāks. Reizēm Kēlers piesaka savu stās- non. Repše apgriež Vailda komēdiju, tā teikt, tījumu, to ieliekot iekavās pa vidu Māricas ar kājām gaisā. Katrā ziņā autores reģistri ir stāstījumam. Citviet tie ir vīrieša vai sievie- bagāti un daudzveidīgi, ko apstiprina „Gaisa šu kārtas vietvārdi, kas lasītājam palīdz tikt īsinātājs,” kur komiskā iekrāsojumā parādās galā ar stāstītāju maiņām. Piedalās arī Gun- visai biedinoši vērojumi par mūsdienu ģe- dega Repše pati, īpaši tad, kad Kēlers un Mā- ķīgo aizraušanos ar saukļiem, kas, protams, rica nozūd no stāstījuma apvāršņa. No Kē- skan skaļi – kā jau visi cri de mode, taču, ie- lera uzzinām, ka, atgriežoties no Amerikas, klausoties ciešāk, varētu būt cri de coeur, Mārica nav sēdējusi viņam blakus. Jau Parīzē aizņemoties Valtera Benjamiņa atzinumu. viņa pavēstījusi, ka esot kāda brazīlieša sieva. Repšes stāstījuma priekšplānā ir Magone, Kēlera nodoms sadedzināt Māricas atstātos mazliet kariķēta dabas mīļotāja, kura atstā- manuskriptus un pelnus izkaisīt okeānā ap- ta uzmanīt draugu lauku īpašumu. Atklājas tuveni tur kur nogāzies brazīliešu Airbus, kas daudz dažādu mirāžu, ko sev uzbur roman- bijis ceļā no Rio uz Parīzi. Ceļojot pa Ameri- tiskais dabas mīļotājs: Tur ir Magone, bet rei- ku, Kēlers aizrāda, ka viņam nepatīk mūsdie- zē viņa ir magoņu lauks, tur ir viņš pats (Ma- nu stāstījumi, kur saputrota loģiskā hronolo- gones draugs Miroslavs) košzaļā kreklā ar ģiskā kārtība. Šāda nekārtība ir uzbrukusi arī izkapti, viņš pļauj gaisu un Magone smejas. viņa darbam. Žēl, taču to lai rosina nākošais Gaisa īsinātājs. Citviet ieskaņas ir negatīvas: autors, proti, lasītājs. Daba, daba. Štrunts ar to dabu. Dabas mī- lestība šķietami varētu latvieti, zemes dēlu, Juris Silenieks arī nogurdināt. Tālākos stāstījumos vairāk novalkātu tēmu, taču vienmēr jaunās modu- Gundega Repše lācijās, piemēram, par „paaudžu plaisu” vai savā laikā daudzināto „identitātes krīzi” un vienmēr aktuālo bērnu audzināšanu. Stāstā „Kiras Korintas prombūtne” sastopamies ar dzēlīgas ironijas piesātinātu rindkopu: Kiras Korintas tēvs, nesatricināmas pārliecības vīrs, līdz mūža galam uzskatīja, ka saules lēktu iz- sauc gaiļa dziedāšana ...bet māmuļa, skalo- dama bizi etiķūdenī, diendienā atgādināja,

ka vīrieši kārtīgi jāpaēdina. Žanriskās iezīmes Raitis Puriņš, Diena

70 tomēr cerīgi secina, ka patriotisma dzirksts NORAS IKSTENAS nekur nav pazudusi, un tālāk – mums vēl ir iespēja jauno brīvību pavērst citā virzie- SKATĪJUMS nā. Viņa atzinīgi noraugās uz Latvijas lībie- Nora Ikstena. Šokolādes Jēzus. šiem, kas nostabilizējuši savu egregoru. Šai lasītājai gan nav īsti skaidra vārda egregors Rīga: Dienas Grāmata, 2009. 127 lpp. nozīme. Latviešu literārās valodas vārdnīcā Vispirms acis un prāts aizķeras pie savdabī- tas nav atrodams. Varbūt tas nozīmē dau- gā virsraksta, kas dažam labam varētu likties dzu līdzīgu daļiņu iekļaušanos vienā stabilā arī mazliet nepiedienīgs, pat ķecerīgs. Tad jā- veselumā, ko kādreiz dēvēja par kopības jeb izlasa autores pašas paskaidrojums uz grā- piederības sajūtu. Dīvaini, ka šajā fragmentā matas aizmugures vāka. Viņa virsrakstu pa- nebija pieminēti ārzemju latviešiem labi pa- tapinājusi no kādas līdzīga nosaukuma Toma zīstamie „superlībieši” Staltes. Ļoti var aiz- Veitsa (Tom Waits) dziesmiņas, kurā apgal- kustināt stāstiņš par eņģeli un sievieti ar trim vots – brīvā tulkojumā no angļu valodas – Tu zvaigznēm. mani piepildi ar labsajūtu. Autore pauž cerī- Tālāk seko prātojumi par dzīves mākslu, ku- bu, ka arī viņas dzīves notikumu un novēro- ras recepte ir katram savādāka un katram jumu pieraksti šajā grāmatā pildīs lasītāju ar pašam jāatrod. Nevar aiz sevis aizvērt pa- labsajūtu. saules durvis, un, ja nespēj izdzīvot ar spē- Ikstenas pieraksti sakārtoti četrās nodaļās, ku, tad jāmēģina ar gudrību. Dažreiz palīdz katrā no tām savukārt īsos vēstījumos par sargeņģeļi, kas var arī būt konkrēti cilvēki. kādu viņas sirdij tobrīd vai vispār tuvu tema- Dzīve ir ceļš uz apskaidrību. Daudzas no šīm tu. Nav nemaz tā, ka rakstniece būtu izvairī- atziņām iznirušas no zemapziņas, ar dažām jusies minēt lietas un notikumus, kas diezin domu biedrēm kājām ceļojot gar Baltijas jū- cik saldenu labsajūtu viņā pašā un arī lasītā- ras krastu un atskārstot, ka arī no sīkām pu- jā nemodina. Autore vērīgi skatījusies apkārt, ķēm var nopīt skaistu vainadziņu. klausījusies, secinājusi un pierakstījusi gan Nodaļā „Griķu eņģelis” pieminēti vairā- vairāk, gan mazāk tīkamas patiesības, jo tās ki Ikstenas kolēģi literatūras laukā un viņu visas ir daļa gan no viņas pašas, gan arī lasī- darbos atrodamie apliecinājumi dzīves jēgai. tāju un visas latviešus tautas dzīves. Pieraksti „Īstenība un koraļļi” – šeit daudz ceļojusī au- ir knapos vārdos, dažreiz pieskaroties dziļai tore nonāk pie atziņas, ka piederība nav ie- problēmai tikai kā ledus kalna virsotnei, kas spējama, tā ir tikai mirklis, bet lasītājam gri- rēgojas virs ūdens līmeņa, piemēram, vēstot bas jautāt, kā tad paliek ar to pirmajā noda- par mācītāju Elīzu, kas ir mucā dzīvojošā ar- ļā minēto vēlamo egregoru? hibīskapa Vanaga dāvana Roufontai – latvie- šu veco ļaužu mājai Anglijā. Daudzām līdzī- Jāatzīstas, ka šo rindiņu rakstītāja labi ne- gām zemūdens klintīm Ikstena pārslīd pāri prot Ikstenas grāmatai atrast vienu galve- arī turpmāk, un katram lasītājam nemaz ne- no kopsaucēju un nekļūdīgu raksturojumu. būs skaidra dziļākā kopsakarība, kas paslēp- Katram lasītājam pašam jālūko no piedāvātā ta aiz nedaudz vārdiem vai teikumiem. Pie- domu drumstalu sakopojuma izvilkt sev tu- mēram, aiz vienkāršā teikuma man mājās arī vāko, tīkamo un iekšēju labsajūtu rosinošo. ir dzintars (ar mazo burtu), slēpjas plašs un Un, tāpat kā nav ieteicams iztukšot kārbu ar aizkustinošs stāsts, kas vairāk atklājas tikai gardām šokolādītēm vienā paņēmienā, tā arī vēlākos pierakstos. Tas ir stāsts par viesoša- šāda grāmata visspilgtāk atklāsies, apdomīgi nās reizēm pie latviešu rakstnieka Dzintara lasot pa gabaliņam vien. Soduma Spenseras pilsētiņā Ņujorkas pa- Beidzot tomēr nevaru noturēties no piebil- valstī. Par melleņu klimpām. Par rakstnieka des par robusto vāka zīmējumu, kas šai la- atgriešanos Latvijā, kur viņš mūža pēdējo sītājai labsajūtas vietā atsauc atmiņā zobga- posmu vadīja Noras Ikstenas paspārnē. līgo dziesmiņu par puisi, kam biezas lūpas, Nodaļā „Nacionālais pasūtījums” autore īsi reti zobi, smalka maize cauri birst. Taču – de pieskaras patriotisma un tautiskās identitā- gustibus non est disputandum. tes jautājumiem, pati par sevi liecinot: es ne- varu savu dzīvi iedomāties bez Latvijas. Lai Biruta Sūrmane gan tas varētu likties pretrunīgi, šo atziņu palīdzējuši izkristalizēt viņas daudzie ceļoju- mi ārzemēs, kas ir grāmatā vairākkārt piemi- nēti. Un, ja arī Latvijas ikdienā vēl daudz kas Recenzente ir JG redakcijas locekle. palicis nenokārtots un aplams, tad Ikstena

71 STĀSTI AR MINIMĀLISMA PIESKAŅU Gundars Ignats. Bez jakas. Rīgā: Dienas Grāmata, 2009. 158 lpp. Šī ir jaunā autora Gundara Ignata pirmā grā- mata. Atsevišķi stāsti jau kopš 2005. gada publicēti periodikā un daži parādās arī izlasē Stāsti: Prozas lasījumi klātienē un neklātienē (2008). 2006. gadā un pēcāk Ignats ir pieda- lījies festivālā Prozas lasījumi. Neparastā vienkāršība, it kā naivums, deta- lizētie izskaidrojumi, kā spēlēt elektronisko spēli Oliņķeramais, kā darboties ar radiova- dāmo mašīnīti, kas atpakaļgājienā griežas pa labi, un skolas zēnu ikdienišķās sarunas atgādina bērnu grāmatu. Bet pārsteidzošā kārtā tieši tas pievelk. Ar lielu interesi izseko- Kristaps Kalns, Diena ju spēļu instrukcijām un sāku lasīt otro stās- Gundars Ignats tu „Tev nebūs nokaut”. Arī šeit stāstītājs ir atšķiras no pārējiem stāstiem ar zināmu si- mazs zēns, kurš stāsta par lauku dzīvi, par žetu, bet arī galīgi nesakarīgām beigām. Pa- vectēva mājas iekārtu, par trušu, vistu un liek mīkla, kāpēc autors to vispār rakstījis? cūku audzēšanu cilvēku uzturam. Stāsta ie- sākumā: Balti pūkainie cīsiņi bija trušu ķe- Visi stāstījumi ir pirmajā personā, sarunu va- pas. Agrāk šurpu turpu ļepatojošās ķepiņas, lodā, no bērna vai arī jauna vīrieša skatīju- piesietas pie staba, kļuva par mākslas mīļu ma. Stāstā „17.45” ar baudu lasāms maza neapskatītu instalāciju (19). Šeit var just žē- zēna stāstījums mammai par braucienu lie- lumu par nokauto trusi, bet tad, pretstatā lā aukstumā onkuļa mašīnā: ...bija ļoti, ļoti teiktajam, seko bezjūtīgs, detalizēts kauša- auksts. Mammu, ja tu zinātu! Onkuļi skrap- nas un truša ķermeņa tīrīšanas apraksts. Nu stījās gar mašīniņām. Biezs ledus bija, tāds. trusis nosaukts par kautķermeni, un uzzinām, Man bija sarkanais džemperis un kombizons, kā vectēvs to apstrādā: Viņš vilka ārā vienu un cimdiņi. Tik auksts bija, šitik.(75). Ignats brīnumu pēc otra, ar plunkšķi meta skaloja- nevairās lietot žargona vārdus, tādus kā mā ūdenī un, pabeidzis procedūru, pārlauza foķē, nafig, fičas, piemēram, stāstā „Siksni- truša kāju kaulus un spīdīgo ķermeni ielika ņa pārtrūka”, lai raksturotu īpatnākus šodie- ūdens bļodā (21). Stāstītāja pēkšņā pārvēr- nas ceļotājus. Pa retam parādās arī humors, šanās no līdzjūtīga zēna aukstasinīgā vērotā- piemēram, stāsta „Bez jakas” epizodē par jā rada nepatīkamu sajūtu. Un stāsta nosau- stāstītāja biezo džemperi un virs tā uzspīlētu kums: „Tev nebūs nokaut!”... žaketi: sajūta neērta, kā hamburgeram, kurā sastūķēti zaļumi, siera šķēle un gaļas ripulis. Stāstā „Malka” aprakstīta malkas skaldīšana Rakstnieka valoda ir vienkārša, veikla, gan- vectēva sētā. Stāstītājs, kurš ir arī pats skaldī- drīz bez jebkādām metaforām. Šī vienkāršī- tājs, sīki jo sīki apraksta iemeslu, kāpēc bērzu ba, šis minimālisms saista ar savu neparastu- un ceļmalas vītolu bijis nepieciešams nozā- mu un atšķirību no ierastās šodienas latvie- ģēt. Seko dažādu koku skaldīšanas apraksts – šu rakstnieku valodas. Ignata stāstījums par kuru koku vieglāk saskaldīt, kuru grūtāk. Viss, parastiem ikdienas notikumiem ir bez jebkā- ko stāstītājs dara, tiek sīki izstāstīts, pat kni- da kāpinājuma. Dažbrīd lasītājs it kā gaida bināšanās ap vecmāmiņas izcepto brokastu kādu dramatisku nobeigumu, bet nekā. Grā- omleti: Izlobīju dažus tomātiņus, dažas gaļi- matiņu, ja reiz tā paņemta rokās, nav iespē- ņas un apēdu ar maizes šķēli, omleti neaiz- jams nolikt malā, pirms izlasīšanas no vāka tiku, ome katru rītu cepa man omleti no di- līdz vākam. vām olām, un es katru rītu to neapēdu...(90). Stāstā „Bez jakas” tā pati vienkāršība. Deta- Astra Roze lizēts apraksts, stāstot par ikdienišķu, maz- nozīmīgu notikumu. Toties „Astoņpadsmit” Astra Roze ir profesionāla bibliotekāre un tulkotāja.

72 gada februārī. Meistarklasi vada Ludolfs EDGARA KRŪMIŅA Liberts, kurš kā mākslas pedagogs devis to- pošajam māksliniekam visvairāk gleznošanas PĒDAS MĀKSLĀ varēšanā un glezniecības izpratnē. Māris Brancis. Edgars Krūmiņš. Rīgā: Edgars cītīgi glezno un akvarelē, tanī pašā Mansards, 2009. 120 lpp. laikā gaidot izdevību izceļot. 1948. gadā Krūmiņš paraksta darba līgumu ar kādu Ne pārāk biezo, divvalodīgo, apdarē slavē- Kanādas hidroelektrostacijas firmu un do- jamo monogrāfiju par gleznotāju un sceno- das uz Ontario provinci. Smagais darbs grāfu Edgaru Krūmiņu sarakstījis un sastā- nav māksliniekam pa kaulam. Pēc līguma dījis JG līdzstrādnieks, mākslas kritiķis Māris izbeigšanās jāmeklē vieglāks, piemērotāks Brancis. Viņa pārdomātās recenzijas lasāmas darbs. Kādu laiku viņš strādā izkārtņu firmā, arī diasporas laikrakstos Laiks, Brīvā Latvija vēlāk kā izstāžu stendu noformētājs valdī- un Latvija Amerikā. Monogrāfija liecina, ka bas dabas aizsardzības projektos. Pārmaiņu grāmatas autoram ir bijusi izdevība būt tie- laikā mākslinieks turpina arī gleznot un zī- šā saskarsmē ar pašu mākslinieku. Edgara mēt. Beidzot kāds krievu izcelsmes kolēģis, Krūmiņa dzīves apraksts ir ne tikai informa- māk­slinieks Nikolajs Solovjevs, kurš teicās tīvs, bet arī saistošs. Raitā stāstījumā un ar strādājis pie slavenā kinorežisora, rīdzinieka trimdas apstākļu teicamu izpratni Brancis Nikolaja Eizenšteina, iesaka Krūmiņam doties parāda, kā Ziemeļeiropas censonim sokas, uz Toronto un pieteikties darbā Kanādas TV nonākot dižpilsētā Toronto, un kā radošs firmā CBC. Tur Krūmiņš ātri avansējas un drīz gars un latviska izturība spēj tikt uz augšu kļūst par galveno dekoratoru. Mākslinieks arī nepierastajā debesskrāpju mežā, neaiz- iesaistās arī latviešu mākslinieku pulcināša- mirstot savu lielāko mīlestību – gleznošanu. nā un kļūst par vienu no latviešu mākslinieku Protams, arī laime un sagadīšanās Edgara apvienības LATVIS dibinātājiem, ilgus gadus dzīvē spēlējusi savu lomu. darbodamies par apvienības priekšnieku. Grāmatas izveidnē autors izmeklējis darbu Pēc sievas Eiženijas nāves (1976), Krūmiņš paraugus, kas vislabāk ilustrē mākslinieka apprecas ar mākslinieci un dzejnieci Gunu dzīves gaitas un gleznošanas stilus. Edgars Ikonu. Mākslinieks glezno, piedalās grupu Krūmiņš ir ne tikai gleznotājs, bet savā lai- izstādēs, darina dekorācijas, līdz 1985. ga- kā bijis arī atzīts un ievērots scenogrāfs dam, kad aiziet pensijā un nododas tikai Kanādas TV firmā CBC. Abus šos savas darbī- gleznošanai. 1997. gadā kopā ar Gunu un bas laukus grāmatas autors savijis interesan- meitu Agnesi sarīko kopēju personālizstādi tā stāstījumā un ilustratīvā vienībā. Gleznu Toronto. Monogrāfijas noslēgumā autors reprodukcijas un mākslinieka sarūpētie fo- atzīst, ka Edgars Krūmiņš visu savu māksli- toattēli ir kvalitatīvi. Arī sējuma apdare un nieka mūžu centies pēc daiļrades brīvības, dizains ir slavējami. Tur nopelni pienākas gleznojis to, kas sirdij tuvs un tādēļ atstās „Mansarda” izdevniecībā iesaistītajiem spe- latviešu mākslas vēsturē arī savas pēdas. ciālistiem Mārim Garjānim, Aldim Aleksim un Gundegai Kārkliņai. Tekstu angļu valodā Voldemārs Avens tulkojuši mākslinieka dzīvesbiedre, glezno- Dzejnieks, mākslinieks un arhitekts Voldemārs Avens tāja un dzejniece Guna Ikona-Krūmiņa, un ir JG redakcijas loceklis. Viņa pēdējo izstādi (Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā) Māris Brancis apraksta Lauris Vanags. JG259:65-67. Edgara Krūmiņa dzīves gaitas sākušās Rīgā (1922.10.IV), kur tēvs bijis muitnieks. Bet drīz ģimene pārceļas uz Skrundu, kur vecāki atver apavu veikalu. Edgaram patīk zīmēt. Tēvs to redz un dēlu visādi atbalsta. Pēc pamatskolas beigšanas Edgars iestājas Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur bez glezniecības ap- gūta arī dekorācīju māksla. Jauneklim rodas izdevība strādāt kopā ar scenogrāfu Ēvaldu Dajevski, kurš vēlāk turpina darboties trimdā. Pēc divām svešu varu okupācijām Krūmiņu ģimene izšķiras doties bēgļu gaitās. Sākas nometņu dzīve Eslingenā, kur saradušies daudzu mākslu kopēji un nodibinājusies pat mākslas skola, kurā Edgars iestājas 1946. redaktors. Rozenbergs vidusskolu apmeklē- BALTVĀCIEŠI jis Tallinā (kur viens no viņa skolotājiem bija gleznotājs Vilhelms Purvītis), studējis Rīgas UN VĀCIJA Politehnikumā, izglītojies arī Krievijā, Vācijā Deutschbalten, Weimarer Republik nokļuvis pēc I Pasaules kara. Viņš vienmēr bi- jis sliktās domās par latviešiem 1905. gada und Drittes Reich. Herausgegeben von revolucionāru izrīcību dēļ, arī 1919. gadā Michael Garleff im Auftrag der Karl Stučkas valdības laikā un pēcāk boļševiku Ernst von Baer-Stiftung in Verbindung kalpībā Krievijā. Sējumā apcerēta Rozenber- mit der Baltischen Historischen ga darbība II Pasaules kara laikā, kad viņš Kommission. Köln: Böhlau Verlag, bija Vācijas iekaroto austrumzemju ministrs. 2008. Karstens Brigemans (Brüggemann) rakstā „Max Erwin von Scheubner-Richter (1884- Michaela Garlefa redakcijā, Karla Ernsta von 1923) – der ‘Führer des Führers’“ apraksta Bēra Fonda uzdevumā un sadarbībā ar Bal- fon Šeubnera-Richtera lomu Hitlera uzskatu tijas Vēstures komisiju klajā laists ļoti nozī- veidošanā. Šim 1905. gadā soda ekspedīciju mīgs rakstu krājums par baltvāciešiem, lat- dalībniekam, nogalinātam 1923. gadā Min­ viešu un igauņu vēstures gadsimtiem ilgiem henē, soļojot blakus Hitleram puča demon­ līdzgaitniekiem, un viņu saistībām ar Vāciju strācijas laikā, un pārējiem puča upuriem Veimāras republikas un Hitlera režīma laikā. Hitlers veltījis savas galvenās programas krā- Jāmin, ka baltvācieši nedzī- juma Mein Kampf 1. sējumu. voja tikai Latvijā un Igaunijā, Apcerē „Der publizistische bet arī Vācijā – neliels skaits Widerstand Paul Schiemanns savas dzimtās zemes pame- gegen den Nationalsozialis- ta pēc 1905. gada revolūci- mus in den deutschen Volks- jas, bet daudz lielāks skaits at- gruppen“ Helmuts Kauzers stāja Latviju un Igauniju pēc (Kauser) pievēršas visu čet- neatkarības laikā izvestajām ru Latvijas Saeimu deputāta radikālajām agrārreformām, Pauļa Šīmana darbībai, apka- kas vērsās pret skaitā nelie- rojot nacionālsociālisma ie- lo baltvācu muižniecību. Daļa tekmi baltvāciešos un vācu no baltvācu vadošajām aprin- minoritātēs citās valstīs. Kad dām, ilgus gadus lojāliem cara lielais vairums baltvāciešu Krievijas pilsoņiem, cerēja, ka pēc Hitlera un Staļina līgu- Vācijas uzvaras gadījumā I Pa- miem pārcēlās uz Vācijai pie- saules karā Baltijas provin- vienotajiem Polijas apgaba- ces tiktu iekļautas Vācijas te- liem, Šīmans palika Latvijā. ritorijā. Vairums tomēr palika Ne mazāk nozīmīgas ir Lar- dzimtenē. sa Boses (Bosse) un Rolan- da Gērkes (Gehrke) apceres 1. sējums (422 lpp.), kas iznā- par baltvācu pārcelšanos uz cis arī rediģētā un papildinātā Pauls Šīmans poļiem un žīdiem atņemta- 2. izdevumā, galvenokārt vel- jiem īpašumiem Polijas daļā, tīts baltvāciešu darbībai Vācijā Hitlera režīma laikā nodēvētajā Reichsgau pēc I Pasaules kara, galvenokārt iztirzā viņu Wartheland­ , tāpat par baltvāciešiem jaundi- vadītāju visai ievērojamos sakarus ar Hitlera binātajā Pozenes Universitātē. Sevišķi kritiski kustību. Tas ir temats, kam ilgus gadus pēc šie autori izvērtē pazīstamā baltvācu vēstur- II Pasaules kara vairums baltvāciešu ne visai nieka Reinhalda Vitrama (Wittram) hitleris- labprāt pieskārās. Hitlera kustības galvenais ko darbošanos šai universitātē. Pēc kara, no- ideologs, Nirnbergas prāvā uz nāvi notiesā- žēlojis savus hitleriskos grēkus, Vitrams bija tais, viens no sākotnējiem Hitlera kustības at- prominents vēsturnieks Getingenas (Göttin- balstītājiem, Igaunijā dzimušais (pēc dažiem gen) Universitātē. Heinrichs Vitrams (Witt­ minējumiem ir pārvācotu latviešu vai igau- ram) un Lore Polchava (Polchau) apraksta ņu atvase) Alfreds Rozenbergs (Rosenberg), baltvācu luterāņu garīdznieku nostāju iepre- sarakstīja hitlerisma ideoloģijas vai pašu tim Hitlera nacionālsociālismam. Zināmas galveno grāmatu Der Mythus des zwanzig- baltvācu mācītāju un teologu aprindas, gan stens Jahrhunderts un bija arī nacionālsoci- ne visas, pozitīvi izvērtēja Hitlera nacionāl- ālistu galvenās avīzes Völkischer Beobachter sociālismu – vairāk Latvijā, nekā Igaunijā, šai

74 ziņā ietekmējoties arī no līdzīgiem strāvoju- konferenču rīkotājā Getingenas Universitātē, miem Vācijas luterāņos. aprakstu par savas izglītības sākumu Pome- rānijas baltvācu skolā Baltenschule, kas dar- Krājuma 2. sējumā (455 lpp.), kas veltīts II bojās no 1919. līdz 1945. gadam, neviļus jā- Pasaules karam un tajā iesaistītajiem baltvā- domā par Minsteres latviešu ģimnāziju. Bija ciešiem, apcerēti vadošu baltvācu politiķu un arī kreisi noskaņoti baltvāciešu intelektuāļi, teorētiķu uzskati par Eiropas pārkārtošanu no kuriem divus – Aleksandru Grāfu Sten- un I Pasaules kara radītās politiskās sistēmas boku-Fermoru (Stenbock-Fermor) un Berntu revidēšanu. Glazgovas Universitātes profe- fon Kīgelgenu (Kügelgen) – apcerējis Detlefs sors Džons Haidens (Hiden) atzinīgi izvērtē Kīns (Kühn). minētā Paula Šīmana uzskatus par tautu un valsti pēckara izveidotajās Eiropas valstiska- 2. sējumu noslēdz Kārļa Kangera raksts „Die jās struktūrās. Hakmans (Jörg Hackmann)­ Rückkehr und der Einsatz von Deutschbalten apraksta Igaunijas baltvācu kultūras autono- im Generalbezirk Lettland 1941-1945“ (Balt- miju un arī nacionālsociālisma izplatīšanos vāciešu atgriešanās un darbība Latvijā 1941- Igaunijas baltvāciešos, kas, liekas, bija mē- 1945), kas veltīts tiem skaitā ne pārāk dau- renāka nekā Latvijā. Matiass Šrēders (Schrö­ dzajiem baltvāciešiem, kuri atgriezās Latvijā der) apcer baltvāciešu nacionālsociālistisko kara laikā armijas un drošības dienestu sa- kustību (Bewegung) Latvijā un tās vadoni stāvā kā civīlpārvaldes un saimniecisko uzņē- Erhardu Krēgeru (Kroeger). Šī kustība saņē- mumu darbinieki. Daži no viņiem ieņēma vi- ma ievērojamu atbalstu no hitleriskās Vāci- sai augstus amatus, piemēram, Rīgas pilsē- jas un tās ietekme dominēja baltvācu jaunā- tas virsgalva (Oberbürgermeister) Hugo Vit- kajā paaudzē. Līdzīgi kā Padomju Latvijas Sa- roks (Wittrock), Jelgavas apgabala komisārs karu komiteja ar tautiešiem ārzemēs, Vācijā fon Mēdems (Freiherr von Medem), Trampel- bija organizācija, kas rīkoja baltvācu jaunie- dahs (Friedrich Trampeldach) – liels latviešu šiem nometnes, ceļojumus pa Vāciju un sū- nīdējs un Polītiskās daļas vadītājs Ostlandes tīja grāmatas un propagandas materiālus uz Reichskomisariātā, u.c. Zināms skaits baltvā- Latviju. Krēgers, tuvās attiecībās ar Hitlera cu speciālistu, vēsturnieku iztirzāja Latvijas Vācijas SS un policijas šefu Himleru (Himm- kolonizācijas, latviešu pārvācošanas iespē- ler), vēlāk bija arī komandieris kādai SD slep- jas un latviešu atbilstību hitlerisma rasiskiem kavu einzackomandai (Einsatzkommando) noteikumiem. Kangera ieskatā nacionālso- Baltkrievijā. Pēc kara vinš slapstījās ar pie- ciālistu visaugstākā vadība ne sevišķi augsti ņemtu vārdu, tika noķerts un tiesāts, saņe- vērtēja baltvāciešus. mot visai mērenu spriedumu. Krēgera, liela latviešu nīdēja, grāmata Der Auszug aus der Šī apskata noslēgumā nākas konstatēt, ka alten Heimat (1967 – Vecās tēvzemes atstā- gadsimtiem ilgo baltvācu kopienu Latvijā un šana) ir piesātināta ar sevis slavināšanu. Igaunijā uz visiem laikiem galvenokārt lik- vidēja nacionālsociālisma idejas un Hitlera „Deutschbalten in den Einsatzgruppen der režīms. Sicherheitspolizei und des SD“ (Baltvāci dro- šības policijas un SD einzacgrupās) Vilhelms Jānis Krēsliņš, Sr. Lencs (Lenz) pievēršas lielajam skaitam balt- vāciešu, kuri, pateicoties krievu u.c. valodu prasmei, tika iesaistīti Himlera slepkavu ko- Jānis Krēsliņš, Sr. ir Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas Balvas laureāts (2009). mandās. Vilfrīds Šlaus (Schlau) īsumā apraks- ta baltvāciešus vācu bruņoto spēku rindās II Pasaules karā, kad krituši 4144, bet bez vēsts pazuduši 1747 baltvācieši. 27 baltvācieši ap- balvoti ar Bruņinieka pakāpes Dzelzskrusta ordeni. Matiass Šrēders apraksta baltvācu virsnieku līdzdalību kara beigās Sarkanarmi- Saņemtās vēstules un Ulža jas dezertiera ģenerāļa Vlasova krievu armi- Siliņa atmiņu turpinājumu jas veidošanā. publicēsim JG263. Poļu vēsturnieks Bļažejs Biaļkovskis (Biał- Pateicamies par lasītāju kowski) bagātīgi dokumentē Hitlera režī- daudzajiem komentāriem. ma nodibināto valsts universitāti Pozenē Gaidīsim tos arī nākotnē – un baltvācu vēsturnieka Reinharda Vitrama vēl lielākā skaitā. (Wittram) hitlerisko darbību. Lasot Gerta fon Pistolkorsa (Pistohlkors), baltvācu vēsturnie- ka un ilggadīgā gadskārtējo baltiešu studiju

75 Sakarā ar JG260:70 ievietoto Berlīnes mūra attēlu, jaungaitniece, dzejniece Baiba Bičole mums ir atsūtījusi fotouzņēmumu, kur redzami mūra apgleznotāji 1984. gadā pēc paveiktā darba – draugi no ASV Austrumkrasta latviešu vasaras vidusskolas laikiem – no kreisās: Andris Lēvenšteins, Gints Grīnbergs, Artis Rumpēters un Nils Melngailis. Artis ir Baibas un mūsu lasītājiem pazīstamā, neskaitāmu JG vāku veidotāja Ilmāra Rumpētera dēls. Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis Jaunās Gaitas abonements maksā: 50 Cedar Lane Sedona, AZ 86336-5011 USA Kanādā - 1 gads $39,- Telefons/telefakss: 928-204-9247 2 gadi $76,- [email protected] Atsevišķa numura cena $10.- [email protected] Citās valstīs - Galvenā redaktora vietnieks: Juris Žagariņš 1 gads ASV $39,- (Kan. $45,-) 121 Harvard Street 2 gadi ASV $76,- (Kan. $88,-) Springfield, MA 01109-3821 USA Atsevišķa numura cena: $10,- (Kan. $10,-) Telefons: 413-732-3803 [email protected] Krājumā ir arī vairums agrāko JG numuru. Sarakstu Redaktori: un cenas var pieprasīt no JG saimniecības. Voldemārs Avens, Vita Gaiķe, Anita Liepiņa, Juris Silenieks, Juris Šlesers, Biruta Sūrmane, Linda Treija , Lilita Zaļkalne JAUNO GAITU VAR IEGĀDĀTIES: Konsultanti: Līga Gaide, Uldis Matīss, Tija Kārkle ANGLIJĀ Datormaketētājs: Juris Žagariņš E.D. Rusovs, 2 Wellington Terrace JG mājas lapa: Basingstoke, Hants. RG 23 8HJ

Saimniecības vadītāja: Ingrīda Bulmane AUSTRĀLIJĀ 23 Markland Drive Latviešu biedrība Rietumaustrālijā Toronto, ON M9C 1M8 Canada Valdis Auziņš , 179 Alexander Dr. Telefons 416-621-0898 Telefakss 416-621-9717 Dianella, W.A. 6059 [email protected] Sidnejas latviešu biedrības grāmatnīca Ekspeditors: Guntis Liepiņš A. Priedīte – Rīga, 32 Parnell St. [email protected] Strathfield, N.S.W. 2135 Ar autora vārdu, segvārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktie uzskati ne Latvian Books vienmēr atbilst redakcijas viedoklim. Box 1287, G.P.O. Atzīdama demokratiskās valstīs valdošos preses Adelaide, S.A. 5001 brīvības principus, Jaunā Gaita sekmē dažādu uzskatu publicēšanu. KANĀDĀ Letts Shop – dāvanu veikals Adrešu maiņas un pastā vai spiestuvē bojātus Kanādas Latviešu centrs Toronto eksemplārus lūdzam pieteikt JG saimniecībā. 4 Credit Union Dr JG SATURA RĀDĪTĀJI Toronto ON M4A 2N8 Nr. 100 - 150 Kanādā Kan. $7,- Citās valstīs: ASV $7,- LATVIJĀ A/S „Danske Bank”, Lāčplēša ielā 75, Rīga LV 1011 Nr. 151 – 175 Kanādā Kan. $5,- IBAN – LV61MARA00002028 26000 Citās valstīs: ASV $5,- Ingrīda Bulmane (JG žurnāla abonēšana) Nr. 176 – 200 Kanādā Kan. $5,- 1 gads (4 numuri) Ls14.- Citās valstīs: ASV $5,- Tuvāka informācija – Ilze Dzelme 67-289619

Nr. 201 – 230 Kanādā Kan. $8,- Citās valstīs: ASV $8,- Latvijas Okupācijas muzeja grāmatgaldā Strēlnieku laukumā 1 Satura rādītāji pasūtināmi no JG saimniecības. Rīga LV-1050 IN THIS ISSUE

LETTERS, THE VISUAL ARTS AND MUSIC. ACTUALITIES, HISTORY, COMMENTARY. Juris Helds, poet, actor and playwright, uses Aigars Bikše finds that the cause of our on- dream and reality as warp and weft in the going global economic crisis can be traced images he weaves. “To me, poetry is like to an uncritical adoption of a pyramidal or hunting for sparks in the dark, without ever Ponzi scheme for wealth generation by finan- actually seeing the sparks.” Maija Meirāne cial institutions, and insists that artists must introduces him as a noteworthy postmod- assume responsibility for imagining and ar- ern literateur. In this issue he contributes ticulating a better model for human prog- nine poems and a play Ko darīt? (What ress.  One of our Western misconcep- Is to Be Done?), in which a global rhino- tions of Islam is that the Koran forces inhu- ceros flu epidemic, Vladimir Ilyich Lenin ris- mane dress codes on women. Uldis Bērziņš, en from the dead, and a commissioner of poet and translator of the Koran into Latvian, the European Union, all converge on poor points out that it is not the Koran, but pub- old Latvia to exacerbate its suffering to ab- lic opinion, that sets dress codes. This is true surd levels.  Linda Treija reviews an in the Islamic Near East just as it is in the exhibit of Vija Celmiņa’s paintings in New „secular” West.  Rolfs Ekmanis details York last May, and introduces us to the art the history of the beginnings of Radio Free of Sigita Daugule and Laima Bikše in Latvia. Europe and its growth from a shortwave Color reproductions of some of their paint- broadcast capacity of 7.5 kW in 1949 to 250 ings, Ilmārs Rumpēters’ dazzling cover, and kW in 1960. Early on, attempts were made photographic art by Gunārs Janaitis,­­­ Uldis to send information across the Iron Curtain Briedis and Uldis Grasis constitute the visual also via hydrogen-inflated weather balloons. focus of this issue.  Andrejs Streļājevs  In Kiberkambaris, Latvians in far-flung is a pianist and organist, graduate of the corners of the globe engage in an internet Latvian Academy of Music, currently writ- discussion of the pros and cons of trying to stimulate the Latvian economy by encourag- ing a doctoral dissertation on Latvian organ ing the immigration of labor and talent from music at the University of Toronto. Helēna other countries.  In Marginalia, Vita Gintere introduces him as a versatile and Gaiķe, Biruta Sūrmane, Māris Brancis, Jānis ambitious artist who especially enjoys the Krēsliņš, Sr., and Rolfs Ekmanis succinctly art of musically accompanying silent movie and exhaustively cover the most important classics. cultural and non-cultural events of relevance LITERARY COMMENT. In the current in- to Latvians around the world. Special men- stallment of Eva Eglāja-Kristsone’s magnum tion is made of the Latvian Constitutional opus on Latvian cultural contacts across the Court’s decision to deny Latvian citizenship Iron Curtain during the Cold War, she an- to expatriates who did not apply before alyzes the opinions and attitudes of exile 1995, characterizing this as a policy of na- writers and critics toward Latvian literature tional suicide at a time when tens of thou- produced under Soviet rule.  Almantas sands of Latvians are emigrating each year Samalavičius, associate professor of art his- to find employment and to seek citizenship tory and art theory at Gediminas Technical in more hospitable countries. University in Vilnius, Lithuania, author of BOOK REVIEWS. Ingrida Vīksna’s Es saku numerous essays on cultural and literary paldies (I Say Thank You), a voluminous criticism, surveys Lithuanian literary pro- compilation of her poetry on the occasion duction since the renewal of national inde- of her 90th birthday, and Gundega Repše’s pendence. He reports that, despite the dis- latest short stories, Stāsti par mācekļiem tractions of freedom and the onslaught of (Stories about Disciples) – reviewed by Juris electronic mass media, it has become “al- Silenieks  Nora Ikstena’s collection of ob- most normal”.  Ansis Kaupēns (1895- servations and commentaries Šokolādes 1927) was a highway robber and serial killer Jēzus (Chocolate Jesus) – Biruta Sūrmane  who terrorized the countryside in Zemgale, Gundars Ignats’ debut collection of short Latvia, for six years until he was caught and stories Bez jakas (Without a Sweater) – hanged. His story has not faded from liter- Astra Roze  Māris Brancis’ bilingual mono- ary imaginings. Lāsma Ģibiete reviews three graph on the life of artist Edgars Krūmiņš retellings of this story written within the last – Voldemārs Avens  Michael Garleff’s (ed.) ten years: a musical by Māra Zālīte, a novel collection on the lives of important Baltic by Ingrīda Karstā and a nonfiction work by Germans Deutschbalten, Weimarer Republik Andris Grūtups. und Drittes Reich – Jānis Krēsliņš, Sr.. jž