Mūzikas Akadēmijas Raksti XI
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
Mūzikas akadēmijas raksti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 2014 XI Mūzikas akadēmijas raksti, 11 Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 2014, 180 lpp. ISSN 978–9984–588–38–4 Sastādītāja un redaktore Baiba Jaunslaviete Konsultants Jānis Torgāns Angļu valodas tekstu tulkotājs un redaktors Egils Kaljo Makets: Kristīna Bondare Dizains: Dita Pence Redakcijas kolēģija: Boriss Avramecs (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) Anda Beitāne (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Tamāra Bogdanova (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) Mārtiņš Boiko (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Jons Brūveris (Jonas Bruveris; Lietuvas mūzikas un teātra akadēmija) Ēvalds Daugulis (Daugavpils Universitāte) Lolita Fūrmane (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Ilma Grauzdiņa (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Ingrīda Gūtberga (Bostonas Universitāte) Baiba Jaunslaviete (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Jefims Jofe (Efim Yoffe; Levinska Izglītības koledža, Telaviva) Kevins K. Kārnss (Kevin C. Karnes; Emorija Universitāte, Atlanta) Arnolds Klotiņš (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts) Jānis Kudiņš (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Tatjana Kuriševa (Tatjana Kurysheva; P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorija) Jeļena Ļebedeva (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Georgs Pelēcis (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Ilze Šarkovska-Liepiņa (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts) Jānis Torgāns (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Audrone Žuraitīte (Audronė Žiūraitytė; Lietuvas mūzikas un teātra akadēmija) © Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija K. Barona iela 1, Rīga LV–1050 © Valdis Bernhofs, Ivars Bērziņš, Mārtiņš Boiko, Deniss Hanovs, Karlīna Īvāne, Līga Pētersone, Laura Sūna, Indriķis Veitners, Diāna Zandberga, Terēze Zīberte-Ijaba, Inese Žune © Musica Baltica, 2014 Reģ. nr. 40103114067 K. Barona iela 39, Rīga LV–1011, Latvija Tel.: +371 7275575, fakss: +371 7272755, e-pasts: [email protected] www.musicabaltica.com Saturs Priekšvārds 4 LATVIEŠU MŪZIKAS VĒSTURE Mārtiņš Boiko Par raudu zuduma ideju latviešu 20. gadsimta humanitāro zinātņu literatūrā, it īpaši Pētera Šmita (1869–1938) un Jēkaba Vītoliņa (1898– 1977) rakstos 6 Inese Žune Maksis Brēms un viņa vieta Latvijas mūzikas kritikā 20. gadsimta 20.–30. gados 35 Terēze Zīberte-Ijaba Simfoniskā mūzika Latvijas Nacionālajā operā starpkaru periodā 49 Diāna Zandberga Latvijas un Ungārijas kultūrvēsturiskās attiecības mūzikas jomā 60 Līga Pētersone Pirmais latviešu klavieru trio Austrālijā (1928/1929): vēsturiskais fons, koncertdarbības vadlīnijas, skaņierakstu liecības 72 Indriķis Veitners Ārzemju džeza mūziķi Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados 88 MŪZIKAS SOCIOLOĢIJA UN ESTĒTIKA Deniss Hanovs Opera seria un Eiropas aristokrātijas kritika 18. gadsimta Apgaismības kultūrā 100 Ivars Bērziņš Koncerts: rituāls, forma un ekonomika 117 Laura Sūna Šlāgermūzikas nozīme vecāka gadagājuma cilvēku vidē Vācijā: latviešu diasporas un vāciešu piemērs 127 MŪZIKAS PSIHOLOĢIJA Valdis Bernhofs Uzmanības komponentu un mūzikas parametru mijiedarbe dzirdes uzmanības treniņprogrammas AUT kontekstā 145 ATSKAŅOTĀJMĀKSLAS TEORIJA Karlīna Īvāne Intonācijas dinamika atskaņotājmākslā. Mikrohromatisko skaņaugstumu precizitātes pētījums Ģerģa Ligeti alta sonātes Hora lungă interpretācijās 162 Īsas ziņas par publikāciju autoriem 176 Priekšvārds Mūzikas akadēmijas rakstu jaunais krājums turpina 2013. gada laidienā aizsākto tematikas dažādošanu, iekļaujot plašu starpdisciplināru pētījumu klāstu. To veicinājusi JVLMA Pirmās zinātniskās konferences Mūzikas pētījumi dalībnieku piesaiste – rakstu autoru vidū ir gan JVLMA mācībspēki un doktoranti, gan Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji; katrs no viņiem, atbilstoši savai zinātnisko interešu sfērai, ienes atšķirīgu skatījumu uz mūzikas procesiem. Krājuma pirmā rubrika – Latvijas mūzikas vēsture – aptver hronoloģisko spektru no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Pirmo no šiem poliem pārstāv Mārtiņa Boiko raksts: meklējot atbildi uz jautājumu, vai latviešu tradicionālajā mūzikā pastāvējis raudu žanrs, autors analizē krusta karu laikam veltītos seno hroniku fragmentus, kā arī to interpretācijas 19.–20. gadsimta zinātniskajā literatūrā. Savukārt otrā hronoloģiskajā polā ir Diānas Zandbergas pētījums par Latvijas un Ungārijas mūzikas sakariem, kas skar dažādu laikposmu, tai skaitā 21. gadsimta norises. 4 Visplašāk šajā krājuma sadaļā aplūkoti Latvijas mūzikas procesi starpkaru periodā, t. i., 20. gadsimta 20.–30. gados. Inese Žune iepazīstina lasītājus ar nepelnīti aizmirstu personību – Maksi Brēmu, vienu no savulaik ievērojamākajiem mūzikas kritiķiem. Pētījums raksturo gan viņa ieguldījumu starpkaru perioda mūzikas publicistikā, gan likteni jau pēc Otrā pasaules kara. Terēzes Zībertes-Ijabas raksts turpina jau iepriekšējā laidienā aizsākto simfoniskās mūzikas institūciju darbības analīzi: šoreiz uzmanības centrā ir LNO orķestra loma 20.– 30. gadu Latvijas koncertdzīvē. Interesanta sasauce veidojas starp vairākiem pirmās rubrikas rakstiem, kuri katrs savā veidā vēsta par Latvijas iekļaušanos pasaules mūzikas procesos. Blakus jau pieminētajam D. Zandbergas rakstam te izceļams Indriķa Veitnera pētījums par ārzemju džeza pārstāvju viesošanos Rīgā 20.–30. gados; tā tapšanā izmantots bagātīgs preses materiālu un citu avotu klāsts. Savukārt Līga Pētersone iztirzājusi latviešu mūziķu Viļa Ilstera, Arvīda Norīša un Ēvalda Berzinska koncertdarbību Austrālijā (1928/1929), kur trijotne uzstājusies ar nosaukumu The Imperial Russian Trio; analizēti arī vēsturiskie apstākļi, kas rosinājuši māksliniekus meklēt darbu ārzemēs. Rubrika Mūzikas estētika un socioloģija krājumā Mūzikas akadēmijas raksti ietverta pirmoreiz. Deniss Hanovs analizē 18. gadsimta opera seria saiknē ar Apgaismības laikmeta estētiskajām un arī politiskajām nostādnēm. Gluži citam vēstures periodam veltīts Ivara Bērziņa raksts par koncerta fenomenu tirgus ekonomikas apstākļos; tas atspoguļo gan atziņas, kas kristalizējušās zinātniskās literatūras studijās, gan autora ilggadējo praktiķa pieredzi kultūras menedžmenta jomā. Savukārt Laura Sūna pievērsusies vienai no pagaidām mūzikas socioloģijas rakursā vismazāk pētītajām vecumgrupām – vecāka gadagājuma cilvēkiem; rakstā daudzpusīgi aplūkota šlāgermūzikas nozīme viņu ikdienā. Krājuma divi pēdējie materiāli piesaka Mūzikas akadēmijas rakstos vēl neaprobētu tematiku. Rubrikā Mūzikas psiholoģija publicēts Valda Bernhofa pētījums par skolēnu (mūzikas skolu audzēkņu) uzmanības problēmām dzirdes analīzes jomā un to iespējamo risinājumu ar treniņprogrammas AUT palīdzību. Arī šajā gadījumā teorētiskās nostādnes izklāstītas ciešā sasaistē ar raksta autora ilggadējo praktiķa pieredzi – šoreiz mūzikas pedagoģijas laukā. Rubrikā Atskaņotājmākslas teorija lasāms Karlīnas Īvānes raksts, kas iztirzā mikrohromatisko intonāciju un tās izpausmes Ģerģa Ligeti alta sonātē Hora lungă (1994). Ņemot vērā, ka mikrohromatika laikmetīgajā mūzikā ienāk aizvien noteiktāk un biežāk, šīs tēmas izpēte ir patiesi aktuāla gan interpretācijas, gan klausītāja uztveres aspektā. Krājuma sastādītāja Baiba Jaunslaviete 5 LATVIEŠU MŪZIKAS VĒSTURE PAR RAUDU ZUDUMA IDEJU LATVIEŠU 20. GADSIMTA HUMANITĀRO ZINĀTŅU 1 Šī raksta tapšanu darīja iespējamu Valsts Kultūrkapitāla fonda LITERATŪRĀ, IT ĪPAŠI PĒTERA ŠMITA programmas Nacionālās identitātes veicināšana ietvaros saņemtais (1869–1938) UN JĒKABA VĪTOLIŅA (1898–1977) finansējums (2013). Raksts papildina 1 un attīsta pētījumā Die These der RAKSTOS verlorenen Klage in der lettischen geisteswissenschaftlichen Literatur des Mārtiņš Boiko 20. Jahrhunderts. Eine interdisziplinäre Fallstudie (Tēze par zaudētajām raudām latviešu 20. gadsimta humanitāro zinātņu literatūrā. Starpdisciplinārs gadījuma pētījums; Boiko 2014) izklāstīto. Ievads 2 Par lietuviešu raudu uzbūvi un Ikkatrā kopainu sniedzošā lietuviešu tradicionālās mūzikas aprakstā funkcionēšanu skat.: Boiko 2008: 162; Čiurlionytė 1966: 132–138; raudām (bēru, līgavas, rekrūšu raudām) ir ierādīta svarīga vieta kā Sauka 1982: 117–125; u. c. Baltkrievu patstāvīgam žanram, īpašam muzikālās izteiksmes un emocionālās un krievu raudas aprakstītas un kontekstualizētas, piemēram, šādos izpausmes veidam. Tas pats sakāms par latviešu austrumu kaimiņiem: darbos: Muharinskaya & Jakimenka 1993: 110–119; Mahler 1935. Lielākā arī baltkrievu un krievu tradicionālajās kāzās un bērēs raudām, aprau- autoram zināmā publicētā setu raudu dāšanas ieražām ir nozīmīga loma. Igauņu gadījumā var norādīt uz kolekcija atrodama izdevumos: Pino & Sarv 1981 un 1982. labi dokumentētajām setu raudām2. Kad nu kārta pienāk latviešiem, 3 Rindu 1918. gadā uzsāk tad nākas pieņemt faktu, ka latviešu tradicionālās mūzikas un folkloras 6 Pēteris Šmits, viens no sava laika redzamākajiem latviešu arhīvos un kolekcijās nav raudu dokumentāciju. Šis apstāklis nozīmē folkloristiem. Viņa pēdās drīz vien izņēmumstāvokli kaimiņtautu kultūru kontekstā. Latviešu zinātniskajā iet literatūrvēsturnieks Teodors Zeiferts, arī reliģijas zinātnieks literatūrā sastopami vien īsi izteikumi par to, ka senatnē raudas bijušas, Ludvigs Adamovičs, viens no nopelniem bagātākajiem starpkaru taču laika gaitā izzudušas vai izskaustas. Šādu izteikumu tad gan perioda latviešu arheologiem nav trūkums: sevišķi bieži tos atrodam darbos, kas tapuši drīz pēc Eduards Šturms u. c. Pēc Otrā pasaules kara svarīgākie autori Pirmā pasaules kara un Otrajam pasaules