MORMONA GRĀMATA
VĒL VIENA LIECĪBA PAR JĒZU KRISTU Mormona GrÇmata
VîL VIENA
LIEC±BA PAR
JîZU KRISTU
Mormona GrÇmata ATRAKSTS, RAKST±TS UZ PLÅKSNîM AR MORMONA ROKU, øEMTS NO NEFIJA PLÅKSNîM ·is ir sa¥sinÇjums no pieraksta par Nefija tautu un ar¥ par lamanie- ‰iem. Rakst¥ts lamanie‰iem, kuri ir Israïla nama atlikums, un ar¥ jdam un cittic¥bniekam. Rakst¥ts saska¿Ç ar pavïli un ar¥ ar atklÇs- mes un pravietojuma garu. Uzrakst¥ts un aizz¥mogots, un noglabÇts Tam Kungam, lai plÇksnes nevarïtu tikt izn¥cinÇtas. Lai parÇd¥tos ar Dieva dÇvanu un spïku to iztulko‰anai. Aizz¥mogotas ar Moronija roku un noglabÇtas Tam Kungam, lai parÇd¥tos noteiktÇ laikÇ caur cittic¥bnieku,—tÇdï∫ ‰is tulkojums ir ar Dieva dÇvanu. Sa¥sinÇjums, ¿emts ar¥ no Etera grÇmatas, kas ir pieraksts par Jareda tautu, kura tika izkl¥dinÇta tajÇ laikÇ, kad Tas Kungs sajauca ∫auÏu valodu, kad tie bvïja torni, lai sasniegtu debesis; kas ir, lai parÇd¥tu Israïla nama atlikumam, kÇdas lielas lietas Tas Kungs ir dar¥jis priek‰ vi¿u tïviem; un lai vi¿i varïtu zinÇt TÇ Kunga der¥bas, lai vi¿i netiktu atmesti uz mÏiem; un ar¥ lai pÇrliecinÇtu jdu un cittic¥bnieku, ka Jïzus ir Kristus,MÏ¥gais Dievs, kur‰ pasludina Sevi visÇm tautÇm; un tÇ, ja ‰eit ir k∫das, tÇs ir cilvïku k∫das, tÇdï∫ nenosodiet Dieva lietas, lai js varïtu tikt atrasti par neaptraip¥tiem Kristus soÆa krïsla priek‰Ç.
SÇkotnïji no plÇksnïm uz ang∫u valodu tulkojis DÏozefs Smits, jaunÇkai. Pirmais izdevums ang∫u valodÇ publicïts Palm¥rÇ, øujorkas ‰tatÇ, ASV, 1830. gadÇ v IEVADS ormona GrÇmata ir Svïto Rakstu grÇmata, piel¥dzinÇma MB¥belei. Tas ir pieraksts par Dieva darbiem ar Amerikas senajiem iedz¥votÇjiem un ietver mÏ¥gÇ eva¿Æïlija piln¥bu. GrÇmatu sarakst¥ja daudzi senie pravie‰i ar pravietojuma un atklÇsmes garu. Vi¿u vÇrdus, rakst¥tus uz zelta plÇksnïm, citïja un sa¥sinÇja pravietis-vïsturnieks vÇrdÇ Mormons. Pieraksts sniedz aprakstu par divÇm lielÇm civilizÇcijÇm. Viena cïlÇs no Jeruzalemes 600. gadÇ pirms Kristus un vïlÇk sadal¥jÇs divÇs tautÇs, kas paz¥stamas kÇ nefijie‰i un lamanie‰i. Otra cïlÇs daudz agrÇk, kad Tas Kungs sajauca valodas pie BÇbeles tor¿a. ·¥ grupa ir paz¥stama kÇ jaredie‰i. Pïc tksto‰iem gadu visi tika izn¥cinÇti, iz¿emot lamanie‰us, un vi¿i ir Amerikas indiÇ¿u senãi. Galvenais notikums, kas ir pierakst¥ts Mormona GrÇmatÇ, ir pa‰a TÇ Kunga Jïzus Kristus kalpo‰ana starp nefijie‰iem dr¥z pïc Vi¿a aug‰Çmcel‰anÇs. TÇ izskaidro eva¿Æïlija mÇc¥bas, galvenajos vilcienos apraksta pest¥‰anas ieceri un pasaka cilvïkiem, kas tiem ir jÇdara, lai iegtu mieru ‰in¥ dz¥vï un mÏ¥gu pest¥‰anu nÇkamajÇ dz¥vï. Kad Mormons bija pabeidzis savu rakst¥‰anu, vi¿‰ nodeva aprak- stu savam dïlam Moronijam, kur‰ pielika daÏus vÇrdus no sevis un noslïpa plÇksnes Kumoras pakalnÇ. 1823. gada 21. septembr¥ tas pats Moronijs, tad jau apskaidrota un aug‰Çmcelta btne, parÇd¥jÇs pravietim DÏozefam Smitam un pamÇc¥ja to attiec¥bÇ uz senajiem pierakstiem un to iecerïto tulko‰anu ang∫u valodÇ. NoteiktÇ laikÇ plÇksnes tika nodotas DÏozefam Smitam, kur‰ pÇr- tulkoja tÇs ar Dieva dÇvanu un spïku. Tagad ‰is pieraksts ir publicïts daudzÇs valodÇs kÇ jauna un papildus liec¥ba par to, ka Jïzus Kristus ir dz¥vÇ Dieva Dïls un ka visi, kas nÇks pie Vi¿a un pak∫ausies Vi¿a eva¿Æïlija likumiem un priek‰rakstiem, var tikt izglÇbti. Attiec¥bÇ uz ‰o pierakstu pravietis DÏozefs Smits sac¥ja: „Es pateicu brÇ∫iem, ka Mormona GrÇmata ir vispareizÇkÇ no visÇm grÇmatÇm uz zemes un msu reliÆijas noslïgakmens, un cilvïks, dz¥vojot pïc tÇs norÇd¥jumiem, nok∫s tuvÇk Dievam, nekÇ pïc jebkuras citas grÇmatas.” Papildus DÏozefam Smitam, Tas Kungs at∫Çva vienpadsmit citiem cilvïkiem pa‰iem redzït zelta plÇksnes un bt par Mormona GrÇmatas paties¥bas un dievi‰˙¥bas ¥pa‰iem lieciniekiem. Vi¿u rakstiskÇs liec¥bas ir ietvertas ‰eit kÇ „Tr¥s liecinieku liec¥ba” un „Asto¿u liecinieku liec¥ba”. Mïs aicinÇm visus cilvïkus itin visur las¥t Mormona GrÇmatu, pÇrdomÇt savÇs sird¥s vïst¥jumu, ko tÇ satur, un tad vaicÇt Dievam, vi MÏ¥gajam Tïvam, Kristus VÇrdÇ, vai ‰¥ grÇmata ir patiesa. Tie, kas tÇ dar¥s un vaicÇs tic¥bÇ, ar SvïtÇ Gara spïku iegs liec¥bu par tÇs patiesumu un dievi‰˙¥bu (skat. Moronija gr. 10:3–5). Tie, kas iegs ‰o dievi‰˙o liec¥bu no SvïtÇ Gara, ar to pa‰u spïku uzzinÇs, ka Jïzus Kristus ir pasaules GlÇbïjs, ka DÏozefs Smits ir Vi¿a atklÇsmju sa¿ïmïjs un pravietis ‰in¥s pïdïjÇs dienÇs, un ka Pïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥ca ir TÇ Kunga valst¥ba, kura vïlreiz ir atjaunota uz zemes, gatavojoties Mesijas Otrajai AtnÇk‰anai. vii TR±S LIECINIEKU LIEC±BA Lai top zinÇms visÇm tautÇm, cilt¥m, valodÇm un taut¥bÇm, pie kurÇm ‰is darbs nonÇks: ka mïs, caur Dieva TÇ Tïva un msu Kunga Jïzus Kristus Ïïlast¥bu, esam redzïju‰i plÇksnes, kuras satur ‰os pierakstus, kas ir pieraksti par Nefija tautu un ar¥ lamanie‰iem, vi¿u brÇ∫iem, un ar¥ Jareda ∫aud¥m, kas nÇca no tor¿a, par kuru ir stÇst¥ts. Un mïs ar¥ zinÇm, ka ‰¥s plÇksnes ir pÇrtulkotas ar Dieva dÇvanu un spïku, jo Vi¿a balss to mums ir pasludinÇjusi; tÇdï∫ mïs tie‰Çm zinÇm, ka ‰is darbs ir patiess. Un mïs ar¥ liecinÇm, ka mïs redzïjÇm gravïjumus, kas ir uz ‰¥m plÇksnïm; un tie mums tika parÇd¥ti ar Dieva un nevis cilvïka spïku. Un mïs svin¥gi pasludinÇm, ka Dieva e¿Æelis nonÇca no debes¥m un vi¿‰ atnesa un nolika tÇs msu acu priek‰Ç, tÇ ka mïs ieraudz¥jÇm un skat¥jÇm plÇksnes un gravïjumus uz tÇm; un mïs zinÇm, ka tas ir ar Dieva TÇ Tïva un msu Kunga Jïzus Kristus Ïïlast¥bu, ka mïs tÇs ieraudz¥jÇm un liecinÇm, ka ‰¥s lietas ir patiesas. Un tas ir br¥nums msu ac¥s. Tomïr TÇ Kunga balss pavïlïja, ka mums ir jÇliecina par to; tÇdï∫, lai btu paklaus¥gi Dieva pavïlïm, mïs liecinÇm par ‰¥m lietÇm. Un mïs zinÇm, ka, ja mïs bsim tic¥gi Krist, mïs att¥r¥sim savas drïbes no visu cilvïku asin¥m un tiksim atrasti par neaptraip¥tiem Kristus soÆa krïsla priek‰Ç, un dz¥vosim ar Vi¿u mÏ¥gi debes¥s. Un lai slava Tïvam un Dïlam, un Svïtajam Garam, kas ir viens Dievs. Åmen.
Olivers Kauderijs Deivids Vitmers Martins Heriss viii ASTOøU LIECINIEKU LIEC±BA Lai top zinÇms visÇm tautÇm, cilt¥m, valodÇm un taut¥bÇm, pie kurÇm ‰is darbs nonÇks: ka DÏozefs Smits, jaunÇkais, ‰¥ darba tulko- tÇjs, parÇd¥ja mums plÇksnes, par kurÇm tiek runÇts, kas izskat¥jÇs kÇ no zelta; un tik plÇksnes, cik minïtais Smits bija pÇrtulkojis, mïs turïjÇm savÇs rokÇs; un mïs ar¥ redzïjÇm gravïjumus uz tÇm, kuri visi izskat¥jÇs pïc sena un neparasti smalka meistardarba. Un ‰o mïs svin¥gi liecinÇm, ka minïtais Smits ir parÇd¥jis mums ‰¥s plÇksnes, kuras mïs redzïjÇm un pacïlÇm, un patie‰Çm zinÇm, ka minïtajam Smitam ir plÇksnes, par kurÇm mïs runÇjÇm. Un mïs pazi¿ojam savus vÇrdus pasaulei, lai liecinÇtu tai par to, ko mïs esam redzïju‰i. Un mïs nemelojam, Dievs ir msu liecinieks.
Kristians Vitmers Hairams PeidÏs Jïkabs Vitmers DÏozefs Smits, vecÇkais P¥ters Vitmers, jaunÇkais Hairams Smits DÏons Vitmers Samuïls H. Smits ix PRAVIE·A DÎOZEFA SMITA LIEC±BA Pravie‰a DÏozefa Smita pa‰a vÇrdi par Mormona GrÇmatas izcelsmi: „Divdesmit pirmÇ septembra [1823] vakarÇ...esiesÇku skait¥t lg‰anu un pielgt Visuvareno Dievu.... Kamïr es tÇ piesaucu Dievu, es ievïroju parÇdÇmies gaismu manÇ istabÇ, kas turpinÇja pieaugt, l¥dz istaba k∫uva gai‰Çka nekÇ pusdienas laikÇ, kad pïk‰¿i pie manas gultas parÇd¥jÇs persona, stÇvot gaisÇ, jo vi¿a kÇjas neskÇra gr¥du. Vi¿am mugurÇ bija br¥vs, Ïilbino‰i balts apmetnis. Tas bija baltÇks par jebko, ko es jebkad uz zemes biju redzïjis. Es ar¥ nevaru iedomÇties, ka kÇda zemes lieta varïtu izskat¥ties tik balta un spoÏa. Vi¿a plaukstas bija kailas un ar¥ rokas mazliet virs plaukstas loc¥tavÇm; ar¥ vi¿a kÇju pïdas bija kailas, tÇpat kÇ vi¿a stilbi mazliet virs pot¥tïm. Vi¿a galva un kakls ar¥ bija atsegti. Es paman¥ju, ka vi¿am nebija nekÇdu citu drïbju, iz¿emot ‰o apmetni, un, tÇ kÇ tas bija va∫Ç, es varïju redzït vi¿a krtis. Ne tikai vi¿a apmetnis bija ÇrkÇrt¥gi balts, bet viss vi¿a ˙ermenis bija neaprakstÇmi spoÏs, un vi¿a vaigs patiesi bija kÇ zibens. Istaba bija ÇrkÇrt¥gi gai‰a, taãu ne tik spoÏa, kÇ tie‰i ap vi¿u. Kad es sÇkumÇ paskat¥jos uz vi¿u—nobijos, taãu dr¥z vien bailes mani pameta. Vi¿‰ mani nosauca vÇrdÇ un teica man, ka vi¿‰ ir vïstnesis, st¥ts no Dieva pie manis, un ka vi¿a vÇrds ir Moronijs; ka Dievam ir darbs priek‰ manis, un ka mans vÇrds bs par laba un ∫auna atzi¿u starp visÇm tautÇm, cilt¥m un valodÇm, jeb ka visas tautas to minïs gan ar labu, gan ∫aunu. Vi¿‰ teica, ka ir noglabÇta grÇmata, kas uzrakst¥ta uz zelta plÇksnïm un sniedz aprakstu par ‰¥ kontinenta agrÇkajiem iedz¥votÇjiem un vi¿u izcelsmes pirmsÇkumiem. Vi¿‰ ar¥ teica, ka tajÇ ietverta mÏ¥gÇ eva¿Æïlija piln¥ba, kÇ to GlÇbïjs deva senajiem iedz¥votÇjiem; ar¥, ka ir divi akme¿i sudraba ietvaros, un ‰ie akme¿i, piestiprinÇti pie kr‰u bru¿Çm, izveido to, ko sauc par Ur¥mu un Tum¥mu, noglabÇti kopÇ ar plÇksnïm; un ka ‰o akme¿u pieder¥ba un izmanto‰ana bija tas, kas veidoja ‘gai‰reÆus’ senajos jeb agrÇkajos laikos, un ka Dievs tos ir sagatavojis, lai pÇrtulkotu grÇmatu.” ******* „TurklÇt vi¿‰ man sac¥ja, kad es dab‰u ‰¥s plÇksnes, par kurÇm vi¿‰ bija runÇjis—jo laiks, kad tÇs tiks iegtas, vïl nebija pienÇcis— es tÇs nedr¥kstï‰u rÇd¥t nevienam, ne ar¥ kr‰u bru¿as ar Ur¥mu un Tum¥mu, kÇ vien tiem, kuriem man tiks pavïlïts tÇs parÇd¥t, citÇdi es tik‰u izn¥cinÇts. Kamïr vi¿‰ runÇja ar mani par plÇksnïm, v¥zija tika atklÇta manam prÇtam, tÇ ka es varïju redzït vietu, kur plÇksnes x bija noglabÇtas, un tas bija tik skaidri un nepÇrprotami, ka es atpazinu to vietu, kad es tur nonÇcu. Pïc ‰¥ vïst¥juma es ieraudz¥ju, ka gaisma istabÇ sÇk savilkties tie‰i ap to, kas bija runÇjis ar mani, un tas tÇ turpinÇjÇs, l¥dz istaba atkal bija k∫uvusi tum‰a, iz¿emot tikai tie‰i ap vi¿u, tad acumirkl¥ es ieraudz¥ju it kÇ eju atveramies uz debes¥m, un vi¿‰ cïlÇs aug‰up, l¥dz piln¥gi izzuda, un telpa atkal bija tÇda pati, kÇda tÇ bija pirms ‰¥s debe‰˙¥gÇs gaismas parÇd¥‰anÇs. Es gulïju, pÇrdomÇdams savdab¥go redzïjumu, un biju ∫oti pÇrsteigts par to, ko man teica ‰is neparastais stnis, kad savu pÇrdomu vid es pïk‰¿i atklÇju, ka mana istaba atkal sÇk k∫t gai‰Çka, un, kÇ likÇs, acumirkl¥ tas pats debesu stnis atkal bija pie manas gultas. Vi¿‰ iesÇka, un atkal stÇst¥ja to pa‰u, ko vi¿‰ bija stÇst¥jis pirmÇ apmeklïjuma laikÇ, bez vismazÇkajÇm izmai¿Çm; to pabeidzis, vi¿‰ pazi¿oja man par lieliem sodiem, kuri piemeklïs zemi, ar lielu postu no bada, zobena un sïrgÇm, un ka ‰ie lielie sodi piemeklïs zemi ‰in¥ paaudzï. To pastÇst¥jis, vi¿‰ atkal pacïlÇs aug‰up, kÇ vi¿‰ to bija dar¥jis iepriek‰. Tobr¥d mans prÇts bija tik dzi∫i iespaidots, ka miegs bija pametis manas acis, un es gulïju izbr¥na pÇr¿emts par visu, ko es biju gan redzïjis, gan dzirdïjis. Bet cik liels bija mans pÇrsteigums, kad es atkal ieraudz¥ju to pa‰u vïstnesi pie savas gultas un izdzirdïju vi¿u atstÇstÇm jeb atkÇrtojam atkal man visu to pa‰u, ko iepriek‰; un piebilstot br¥dinÇjumu, vi¿‰ pazi¿oja man, ka SÇtans mïÆinÇs mani kÇrdinÇt (mana tïva Æimenes nabadz¥go apstÇk∫u dï∫), iegt ‰¥s plÇksnes ar nodomu k∫t bagÇtam. To vi¿‰ man aizliedza, sakot, ka man nedr¥kst bt nekÇda cita nolka, iegstot plÇksnes, kÇ vien¥- gi, lai slavinÇtu Dievu, un es nedr¥kstu iespaidoties ne no viena cita nodoma, kÇ vien Vi¿a valst¥bas uzcel‰ana, citÇdÇk es tÇs neieg‰u. Pïc tre‰Ç apmeklïjuma vi¿‰ kÇ iepriek‰ atkal pacïlÇs debes¥s, un es atkal tiku atstÇts, lai apdomÇtu visa tikko piedz¥votÇ d¥vain¥bu; tad, gandr¥z uzreiz pïc tam, kad debesu vïstnesis bija pacïlies debe- s¥s prom no manis tre‰o reizi, gailis iedziedÇjÇs, un es sapratu, ka sÇkusi aust jauna diena, tÇ ka msu sarunas bija ilgu‰as visu nakti. Dr¥z pïc tam es piecïlos no savas gultas un kÇ parasti devos dar¥t nepiecie‰amos ikdienas darbus. Bet, mïÆinot strÇdÇt kÇ citÇs reizïs, es atklÇju, ka mani spïki ir izs¥ku‰i un ka es esmu pavisam bezspïc¥gs. Mans tïvs, kur‰ strÇdÇja kopÇ ar mani, atklÇja, ka kaut kas ar mani nav kÇrt¥bÇ, un teica, lai es eju mÇjÇs. Es gÇju ar nodomu iet mÇjÇs, bet, cen‰oties pÇrvarït Ïogu, lai izk∫tu no lauka, kur mïs bijÇm, spïki mani gal¥gi atstÇja, un es bezpal¥dz¥gs nogÇzos zemï un kÇdu laiku biju piln¥gi bez sama¿as. xi Pirmais, ko varu atcerïties, bija balss, kas uzrunÇja mani, nosaucot mani vÇrdÇ. Es paskat¥jos aug‰up un ieraudz¥ju to pa‰u vïstnesi stÇvam virs manas galvas, gaismas ap¿emtu, kÇ iepriek‰. Tad vi¿‰ man atkal atstÇst¥ja visu, ko bija stÇst¥jis iepriek‰ïjÇ nakt¥, un pavïlïja man doties pie mana tïva un pastÇst¥t vi¿am par v¥ziju un pavïlïm, kuras biju sa¿ïmis. Es paklaus¥ju—es atgriezos pie sava tïva laukÇ un izklÇst¥ju vi¿am visu. Vi¿‰ man atbildïja, ka tas bija no Dieva, un teica, lai es eju un daru to, ko vïstnesis bija pavïlïjis. Es aizgÇju no lauka un devos uz to vietu, kur, kÇ vïstnesis bija man teicis, plÇksnes ir noglabÇtas; un, pateicoties tam, ka v¥zija par to bija bijusi tik skaidra, es acumirkl¥ pazinu to vietu, tikl¥dz tur nonÇcu. Manãestras ciema tuvumÇ, Ontario apgabalÇ, øujorkas ‰tatÇ, ir paliels pakalns, augstÇkais no visiem ‰ajÇ apvid. ·¥ pakalna rietumu pusï, netÇlu no virsotnes zem paliela akmens, bija nogla- bÇtas plÇksnes, ievietotas akmens kastï. ·is akmens bija biezs un virspusï izliekts, bet malÇs plÇnÇks, tÇ ka vidusda∫a bija redzama virs zemes, bet malas visapkÇrt pÇrklÇtas ar zemi. Atrausis zemi, es dabju sviru, ko es paliku zem akmens malas, un ar nelielu piepli pacïlu to uz aug‰u. Es ieskat¥jos un tur tie‰Çm ieraudz¥ju plÇksnes, Ur¥mu un Tum¥mu un kr‰u bru¿as, kÇ to bija pavïst¥jis vïstnesis. Kaste, kurÇ plÇksnes bija ievietotas, bija veidota, saliekot kopÇ akme¿us un sacementïjot tos ar kaut kÇda veida cementu. Kastes dibenÇ ‰˙ïrsÇm bija novietoti divi akme¿i, un uz ‰iem akme¿iem bija novietotas plÇksnes un pÇrïjÇs lietas l¥dz ar tÇm. Es mïÆinÇju tÇs iz¿emt, bet stnis man to aizliedza un vïlreiz pazi¿oja, ka tagad vïl nav pienÇcis laiks tÇs iz¿emt un nebs, l¥dz nepaies ãetri gadi no ‰¥ br¥Ïa; bet vi¿‰ man teica, ka man ir jÇnÇk ‰ajÇ vietÇ prec¥zi pïc viena gada no ‰¥ br¥Ïa un ka vi¿‰ ‰eit satiks mani, un ka man tÇ jÇturpina dar¥t, l¥dz pienÇks laiks sa¿emt plÇksnes. TÇdïjÇdi, kÇ man tika pavïlïts, es gÇju turp katra gada beigÇs, un katru reizi es tur atradu ‰o pa‰u vïstnesi un sa¿ïmu norÇd¥jumus un zi¿as no vi¿a katrÇ no msu tik‰anÇs reizïm attiec¥bÇ uz to, ko Tas Kungs grasÇs dar¥t, un kÇ un kÇdÇ veidÇ Vi¿a valst¥ba tiks vad¥ta pïdïjÇs dienÇs.” ******* „Beidzot pienÇca laiks iegt plÇksnes, Ur¥mu un Tum¥mu, un kr‰u bru¿as. Divdesmit otrÇ septembra dienÇ, tksto‰ asto¿i simti divdesmit sept¥tajÇ gadÇ, kad kÇ parasti katra gada beigÇs biju aizgÇjis uz vietu, kur tÇs bija noglabÇtas, tas pats debesu vïstnesis iedeva man tÇs ar ‰o norÇd¥jumu—ka man ir jÇbt atbil- d¥gam par tÇm; ka, ja es ar tÇm apie‰os bezrp¥gi vai nevïr¥gi, es xii tik‰u padz¥ts; bet, ja es pielik‰u visas savas ples, lai tÇs pasargÇtu, kamïr vi¿‰, vïstnesis, tÇs piepras¥s, tÇs tiks aizsargÇtas. Es dr¥z vien uzzinÇju iemeslu, kÇpïc es biju sa¿ïmis tik stingrus norÇd¥jumus glabÇt tÇs dro‰¥bÇ un kÇpïc bija tÇ, ka vïstnesis man teica—kad es izdar¥‰u to, kas bija piepras¥ts no manas rokas,— vi¿‰ tÇs atpras¥s. Tikl¥dz k∫uva zinÇms, ka man tÇs ir, tÇ tl¥t tika pieliktas vislielÇkÇs ples, lai no manis tÇs dabtu. Katra vilt¥ba, ko vien varïja sagudrot, tika izmantota ‰im nolkam. Vajljana k∫uva daudz neÏïl¥gÇka un briesm¥gÇka nekÇ agrÇk, un ∫auÏu pulki nemit¥gi bija gatavi man tÇs at¿emt, ja vien tas btu iespïjams. Bet ar Dieva gudr¥bu tÇs palika dro‰¥bÇ manÇs rokÇs, l¥dz es paveicu visu, kas tika pras¥ts no manas rokas. Kad, saska¿Ç ar norunu, vïstnesis tÇs atpras¥ja, es vi¿am tÇs atdevu, un tÇs ir pie vi¿a l¥dz pat ‰ai dienai, kura ir tksto‰ asto¿i simti tr¥sdesmit astotÇ gada otrais maijs.” Pilnu pierakstu skat. DÏozefs Smits—Vïsture, DÇrgÇ Pïrle un History of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints (Pïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥cas Vïsture) 1. sïj., no 1. l¥dz 6. noda∫ai. Senie pieraksti, kuri nÇku‰i no zemes kÇ ∫auÏu balss, kas runÇ no p¥‰∫iem, un pÇrtulkoti msdienu valodÇ ar spïjÇm un spïku no Dieva, kÇ apliecinÇts ar Dievi‰˙¥go apstiprinÇjumu, pirmo reizi pasaulï tika izdoti ang∫u valodÇ 1830. gadÇ kÇ The Book of Mormon. xiii ±SS PASKAIDROJUMS PAR Mormona GrÇmatu
Mormona GrÇmata ir senÇs Amerikas tautu svïts pieraksts un bija iegravïta uz metÇla plÇksnïm. Pa‰Ç grÇmatÇ ir pieminïti ãetri plÇk‰¿u veidi: 1. Nefija plÇksnes, kas bija divu veidu: MazÇs plÇksnes un LielÇs plÇksnes. PirmÇs vairÇk bija velt¥tas gar¥gÇm lietÇm un pravie‰u kalpo‰anai un mÇc¥bÇm, kamïr otrÇs bija aiz¿emtas galvenokÇrt ar attiec¥go tautu laic¥go vïsturi (1. Nefija gr. 9:2–4). Tomïr no Mosijas laikiem ar¥ LielÇs plÇksnes ietvïra noz¥m¥gÇkos gar¥gos jautÇjumus. 2. Mormona plÇksnes, kas sastÇv no Nefija Lielo plÇk‰¿u sa¥sinÇjuma, kuru veicis Mormons ar daudziem komentÇriem. ·¥s plÇksnes tÇpat satur ar¥ Mormona rakst¥tu vïstures turpinÇjumu un vi¿a dïla Moronija papildinÇjumus. 3. Etera plÇksnes, kas satur jaredie‰u vïsturi. ·os pierakstus sa¥sinÇja Moronijs, kur‰ iestarpinÇja savus komentÇrus un iek∫Çva ‰os pierakstus kopïjÇ vïsturï ar nosaukumu „Etera grÇmata”. 4. Misi¿a plÇksnes, kuras atnesa Lehija ∫audis no JeruzÇlemes 600. gadus pirms Kristus. TÇs ietver „piecas Mozus grÇmatas,...un ar¥ jdu pierakstu no sÇkuma, . . . l¥dz pat Cedekijas, jdu ˙ïni¿a, vald¥‰anas iesÇkumam; un ar¥ svïto pravie‰u pravietojumus” (1. Nefija gr. 5:11-13). Daudzi citÇti no ‰¥m plÇksnïm, kas citï Jesaju un citus B¥beles un neb¥beles pravie‰us, parÇdÇs Mormona GrÇmatÇ. Mormona GrÇmata ietver piecpadsmit galvenÇs da∫as jeb noda∫as, paz¥stamas, ar vienu iz¿ïmumu, kÇ grÇmatas, katra no tÇm nosauk- ta tÇs pamatautora vÇrdÇ. PirmÇ sada∫a (pirmÇs se‰as grÇmatas, kas beidzas ar Omnija grÇmatu) ir Nefija Mazo plÇk‰¿u tulkojums. Starp Omnija un Mosijas grÇmatÇm ir iestarpinÇjums, saukts par Mormona vÇrdiem. ·is iestarpinÇjums saista pierakstus, kas iegravïti uz MazajÇm plÇksnïm, ar Mormona veikto sa¥sinÇjumu no LielajÇm plÇksnïm. VisgarÇkÇ sada∫a, no Mosijas l¥dz Mormona grÇmatas 7. noda∫ai ieskaitot, ir Mormona veiktÇ sa¥sinÇjuma no Nefija LielajÇm plÇksnïm tulkojums. Noslïguma sada∫u, no Mormona grÇmatas 8.noda∫as l¥dz sïjuma beigÇm, iegravïja Mormona dïls Moronijs, kur‰, pabeidzis pierakstus par sava tïva dz¥vi, veica sa¥sinÇjumu no jaredie‰u pieraksta (kÇ Etera grÇmata) un vïlÇk pievienoja da∫as, paz¥stamas kÇ Moronija grÇmata. M.ï. 421. gadÇ vai apmïram tajÇ laikÇ, Moronijs, pïdïjais no xiv nefijie‰u pravie‰iem-vïsturniekiem, aizz¥mogoja Svïto pierakstu un noglabÇja to Tam Kungam, lai tas parÇd¥tos pïdïjÇs dienÇs, kÇ noteikusi Dieva balss caur senajiem pravie‰iem. 1823. gadÇ tas pats Moronijs jau kÇ aug‰Çmcelta btne apmeklïja pravieti DÏozefu Smitu un pïc tam nodeva iegravïtÇs plÇksnes vi¿am. Par ‰o izdevumu: daÏas mazsvar¥gas k∫das tekstÇ ir tiku‰as iemÏinÇtas Mormona GrÇmatas iepriek‰ïjos ang∫u valodas izdevumos. ·is izdevums ietver labojumus, kas liekas piemïroti, lai saska¿otu ‰o materiÇlu ar pirmspublikÇcijas manuskriptiem un agrÇkajiem pravie‰a DÏozefa Smita rediÆïtajiem izdevumiem. xv GRÅMATU NOSAUKUMI UN KÅRT±BA Mormona GrÇmatÇ Nosaukums Lappuse Nefija PirmÇ grÇmata ...... 1 Nefija OtrÇ grÇmata ...... 57 Jïkaba grÇmata ...... 127 înosa grÇmata ...... 146 Jaroma grÇmata ...... 149 Omnija grÇmata ...... 151 Mormona vÇrdi ...... 154 Mosijas grÇmata ...... 156 Almas grÇmata ...... 223 Helamana grÇmata ...... 402 Tre‰ais Nefijs ...... 445 Ceturtais Nefijs ...... 508 Mormona grÇmata ...... 512 Etera grÇmata ...... 532 Moronija grÇmata ...... 567
Nefija PirmÇ GrÇmata
VIøA VALD±·ANA UN KALPO·ANA
praksts par Lehiju un vi¿a sievu SÇriju, un vi¿a ãetriem dïliem, Asauktiem (sÇkot no vecÇkÇ) Lamans, Lemuïls, Sams un Nefijs. Tas Kungs br¥dina Lehiju, lai vi¿‰ aiziet no JeruzÇlemes zemes, tÇpïc ka vi¿‰ pravieto ∫aud¥m par vi¿u nekrietn¥bu un vi¿i cen‰as at¿emt tam dz¥v¥bu. Vi¿‰ tr¥s dienas ce∫o pa tuksnesi ar savu Æimeni. Nefijs pa¿em l¥dzi savus brÇ∫us un atgrieÏas JeruzÇlemes zemï pïc jdu pierakstiem. Apraksts par vi¿u cie‰anÇm. Vi¿i pa¿em Ismaïla meitas par sievÇm. Vi¿i pa¿em savas Æimenes un aiziet tuksnes¥. Vi¿u cie‰anas un grt¥bas tuksnes¥. Vi¿u pÇrvieto‰anÇs ce∫‰. Vi¿i nonÇk pie pla‰ajiem de¿iem. Nefija brÇ∫i sace∫as pret vi¿u. Nefijs apklusina tos un bvï kuÆi. Vi¿i nosauc to vietu par PÇrpiln¥bu. Vi¿i ‰˙ïrso pla‰os de¿us un ierodas apsol¥tajÇ zemï, un tÇ tÇlÇk. Tas ir saska¿Ç ar Nefija aprakstu vai, citiem vÇrdiem, es, Nefijs, rakst¥ju ‰os pierakstus.
1. NODAπA par Dieva labest¥bu un fnoslï- pumiem, tÇdïjÇdi es taisu sava g Nefijs iesÇk savas tautas pierakstus. mÏa notikumu pierakstus. Lehijs v¥zijÇ redz uguns stabu un 2 JÇ, es taisu pierakstus sava a lasa no pravietojumu grÇmatas. tïva valodÇ, kas sastÇv no jdu Vi¿‰ slavina Dievu, pasludina zin¥bÇm un ïÆiptie‰u valodas. Mesijas atnÇk‰anu un pareÆo Jeru- 3 Un es zinu, ka pieraksti, ko es a zÇlemes izpost¥‰anu. Vi¿‰ tiek jdu taisu, ir patiesi; un es taisu tos vajÇts. Apmïram 600 g. pr. Kr. pats ar savu roku; un es taisu tos atbilsto‰i savÇm zinljanÇm. S, aNefijs, dzimis no bkriet- 4 Un notika Jdas ˙ïni¿a Eniem cvecÇkiem, tÇdï∫ es tiku aCedekijas vald¥‰anas bpirmÇ daudzmaz dapmÇc¥ts visÇs sava gada sÇkumÇ (mans tïvs Lehijs tïva zin¥bÇs; piedz¥vojis daudz bija dz¥vojis cJeruzÇlemï visu emoku sava mÏa laikÇ, tomïr savu mÏu); un ‰ajÇ pa‰Ç gadÇ bdams bagÇt¥gi atbalst¥ts no ‰eit nÇca daudzi dpravie‰i, pra- TÇ Kunga visÇ savÇ mÏÇ; jÇ, vietojot ∫aud¥m, ka vi¿iem vajag bdams ar dro‰Çm zinljanÇm noÏïlot grïkus, vai ar¥ lielajai
[1 nefija] f src Dieva noslïpumi. Jer. 52:3–5; 1 1a src Nefijs, Lehija g src Svïtie Raksti. Omn. 1:15. dïls. 2a Mos. 1:2–4; b src HronoloÆija— b Sal. Pam. 22:1. Morm. 9:32–33. 598 g. pr. Kr. c M&D 68:25, 28. 3a 1. Nef. 14:30; c 1. Laiku 9:3. src VecÇki. Mos. 1:6; d 2. µïn. 17:13–15; d în. 1:1; Mos. 1:2–3. Et. 5:1–3; 2. Laiku 36:15–16; src MÇc¥t, skolotÇjs. M&D 17:6. Jer. 7:25–26. e src Likstas. 4a 2. Laiku 36:10; src Pravietis. Nefija PirmÇ grÇmata 1:5–15 2 pilsïtai eJeruzÇlemei vajadzïs 11 Un vi¿i nonÇca zemï un tikt izpost¥tai. devÇs pa zemes virsu; un tas 5 Tad nu notika, ka mans tïvs Pirmais nÇca un nostÇjÇs mana aLehijs, kad vi¿‰ bija izgÇjis, tïva priek‰Ç, un deva vi¿am ldza To Kungu, jÇ, tie‰Çm no agrÇmatu, un lika vi¿am, lai vi¿‰ visas savas bsirds par saviem las¥tu. ∫aud¥m. 12 Un notika, kad vi¿‰ las¥ja, 6 Un notika, kad vi¿‰ ldza To vi¿‰ tika piepild¥ts ar aTÇ Kunga Kungu, tur parÇd¥jÇs auguns Garu. stabs un nostÇjÇs uz klints vi¿a 13 Un vi¿‰ las¥ja, sakot: Vai, priek‰Ç; un vi¿‰ redzïja un vai tev JeruzÇleme, jo es esmu dzirdïja daudz, un dï∫ tÇ, ko redzïjis tavas anegant¥bas! JÇ, un vi¿‰ redzïja un dzirdïja, vi¿‰ daudzas lietas mans tïvs las¥ja drebïja un tr¥cïja ÇrkÇrt¥gi. attiec¥bÇ uz bJeruzÇlemi—ka tÇ 7 Un notika, ka vi¿‰ atgriezÇs tiks izpost¥ta un tÇs iedz¥votÇji savÇ pa‰a mÇjÇ JeruzÇlemï; un l¥dz ar to; daudzi ies bojÇ no vi¿‰ iemetÇs savÇ gultÇ, bdams zobena, un daudzi tiks caizvesti apieveikts no Gara un no tÇ, ko gstÇ uz BÇbeli. vi¿‰ bija redzïjis. 14 Un notika, kad mans tïvs 8 Un, bdams tÇ pieveikts no bija las¥jis un redzïjis daudzas Gara, vi¿‰ redzïja av¥ziju, tie- lielas un br¥numainas lietas, ‰Çm tÇ, ka vi¿‰ redzïja bdebesis vi¿‰ izsaucÇs uz To Kungu atvïrtas, un vi¿‰ atminas, ka daudziem vÇrdiem, tÇdiem kÇ: vi¿‰ redzïja Dievu sïÏam SavÇ Lieli un br¥numaini ir Tavi tron¥, neskaitÇmu e¿Æe∫u pul- darbi, ak Kungs, Dievs Visva- ku ieskautu, kuri dziedÇja un renais! Tavs tronis ir augstu slavïja savu Dievu. debes¥s un Tava vara, un labes- 9 Un notika, ka vi¿‰ redzïja t¥ba, un Ïïlast¥ba ir pÇr visiem Vienu nonÇkam no debesu zemes iedz¥votÇjiem, un, tÇpïc vidus, un vi¿‰ redzïja, ka TÇ ka Tu esi Ïïl¥gs, Tu nepie∫ausi, agai‰ums bija pÇrÇks par sauli ka tie, kuri anÇk pie Tevis, ka pusdienÇ. vi¿i ies bojÇ. 10 Un vi¿‰ ar¥ redzïja adivpa- 15 Un tÇdi bija mana tïva vÇr- dsmit citus sekojam Vi¿am, di, slavïjot savu Dievu, jo vi¿a un vi¿u spoÏums pÇrsniedza dvïsele l¥ksmoja un visa vi¿a zvaigÏ¿u spoÏumu debess jumÇ. sirds bija piepild¥ta to lietu dï∫,
4e Jer. 26:18; 2. Nef. 1:4; DÏS—V 1:20. 12a M&D 6:15. Hel. 8:20. 8a 1. Nef. 5:4. 13a 2. µïn. 24:18–20; 5a src Lehijs, Nefija tïvs. src V¥zija. 2. Laiku 36:14. b Jïk. v. 5:16. b Ec. 1:1; b 2. µïn. 23:27; 24:2; 6a 2. Moz. 13:21; Ap. d. 7:55–56; Jer. 13:13–14; Hel. 5:24, 43; 1. Nef. 11:14; 2. Nef. 1:4. M&D 29:12; Hel. 5:45–49; c 2. µïn. 20:17–18; DÏS—V 1:16. M&D 137:1. 2. Nef. 25:10; 7a Dan. 10:8; 9a DÏS—V 1:16–17. Omn. 1:15. 1. Nef. 17:47; 10a src Apustulis. 14a Al. 5:33–36; Moz. 1:9–10; 11a Ec. 2:9. 3. Nef. 9:14. 3Nefija PirmÇ grÇmata 1:16–2:2 kuras vi¿‰ bija redzïjis, jÇ, kuras vïstot par bMesijas atnÇk‰anu Tas Kungs bija rÇd¥jis vi¿am. un ar¥ par pasaules pest¥‰anu. 16 Un tagad es, Nefijs, nesa- 20 Un, kad jdi to dzirdïja, tie stÇdu pilnu aprakstu par to, ko bija dusm¥gi uz vi¿u, jÇ, tÇpat mans tïvs ir rakst¥jis, jo vi¿‰ ir kÇ uz seno laiku pravie‰iem, rakst¥jis daudzas lietas, kuras kurus tie aizdzina un nomïtÇja vi¿‰ redzïja parÇd¥bÇs un sap- ar akme¿iem, un slepkavoja, ¿os; un vi¿‰ ar¥ ir rakst¥jis dau- un tie ar¥ meklïja vi¿a dz¥v¥bu, dzas lietas, kuras vi¿‰ apravie- lai varïtu to at¿emt. Bet lk, es, toja un runÇja saviem bïrniem, Nefijs, parÇd¥‰u jums, ka TÇ par ko es nesastÇd¥‰u pilnu Kunga sirsn¥gÇ bÏïlast¥ba ir pÇr aprakstu. visiem tiem, kurus Vi¿‰ ir izvï- 17 Bet es sastÇd¥‰u aprakstu lïjies vi¿u tic¥bas dï∫, lai pada- par saviem darbiem savÇ mÏÇ. r¥tu tos varenus pat l¥dz spïjai Lk, es taisu asa¥sinÇjumu no izglÇbties. sava tïva bpierakstiem uz plÇk- snïm, ko es esmu tais¥jis ar 2. NODAπA savÇm pa‰a rokÇm; tad nu pïc tam, kad es b‰u sa¥sinÇjis sava Lehijs aizved savu Æimeni tuksnes¥ tïva pierakstus, es sastÇd¥‰u pie SarkanÇs jras. Vi¿i pamet aprakstu par savu pa‰a dz¥vi. savu ¥pa‰umu. Lehijs ziedo upuri 18 TÇdï∫ es gribu, lai js Tam Kungam un mÇca savus dïlus zinÇtu, ka pïc tam, kad Tas turït bau‰∫us. Lamans un Lemuïls Kungs bija rÇd¥jis tik daudzas kurn pret savu tïvu. Nefijs ir pa- br¥numainas lietas manam klaus¥gs un ldz tic¥bÇ. Tas Kungs tïvam Lehijam, jÇ, attiec¥bÇ uz runÇ ar vi¿u, un vi¿‰ ir izraudz¥ts aJeruzÇlemes sagrau‰anu, redzi, vald¥t pÇr saviem brÇ∫iem. Apmï- Lehijs devÇs starp ∫aud¥m un ram 600 g. pr. Kr. sÇka bpravietot un dar¥t zinÇmu vi¿iem to, ko vi¿‰ bija redzïjis Jo redzi, notika, ka Tas Kungs un dzirdïjis. runÇja uz manu tïvu, jÇ, tie‰i 19 Un notika, ka jdi aizsmïja sapn¥, un sac¥ja vi¿am: Svït¥ts vi¿u to lietu dï∫, par kurÇm vi¿‰ tu esi, Lehij, dï∫ tÇ, ko tu esi tiem liecinÇja, jo vi¿‰ patiesi dar¥jis; un tÇdï∫, ka tu esi bijis liecinÇja par vi¿u ∫aundar¥bu uztic¥gs un dar¥jis zinÇmas un vi¿u negant¥bÇm; un vi¿‰ ‰iem ∫aud¥m tÇs lietas, kuras Es liecinÇja par to, ko vi¿‰ redzïja tev pavïlïju, lk, vi¿i cen‰as un dzirdïja, un ar¥ par to, ko aat¿emt tavu dz¥v¥bu. vi¿‰ las¥ja grÇmatÇ, skaidri pa- 2 Un notika, ka Tas Kungs
16a 1. Nef. 7:1. M&D 5:20. b src Mesija. 17a 1. Nef. 9:2–5. b src Pravietojums, 20a Hel. 13:24–26. b 1. Nef. 6:1–3; 19:1–6; pravietot. b Al. 34:38; 2. Nef. 5:29–33; 19a 2. Laiku 36:15–16; M&D 46:15. M&D 10:38–46. Jer. 25:4; src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 18a 2. Nef. 25:9–10; 1. Nef. 2:13; 7:14. 2 1a 1. Nef. 7:14. Nefija PirmÇ grÇmata 2:3–14 4 apavïlïja manam tïvam tie‰i ka upes de¿i ietek SarkanajÇ bsapn¥, ka vi¿am ir cjÇ¿em sava jrÇ, vi¿‰ runÇja uz Lamanu, Æimene un jÇaiziet tuksnes¥. sac¥dams: Ak, kaut tu varïtu 3 Un notika, ka vi¿‰ bija bt l¥dz¥gs ‰ai upei, nemit¥gi apaklaus¥gs TÇ Kunga vÇrdam, plsto‰ai visas taisn¥bas avotÇ! tÇdï∫ vi¿‰ dar¥ja tÇ, kÇ Tas 10 Un vi¿‰ runÇja ar¥ uz Kungs pavïlïja vi¿am. Lemuïlu: Ak, kaut tu varïtu 4 Un notika, ka vi¿‰ aizgÇja bt l¥dz¥gs ‰ai ielejai—stingrs tuksnes¥. Un vi¿‰ pameta savu un nelokÇms, un nesatricinÇms, mÇju un savu mantojuma zemi, turot TÇ Kunga pavïles! un savu zeltu, un savu sudrabu, 11 Tagad tÇ vi¿‰ runÇja dï∫ un savas dÇrglietas, un neko Lamana un Lemuïla strgalv¥- nepa¿ïma l¥dzi, iz¿emot savu bas, jo lk, vi¿i akurnïja dau- Æimeni, un uzturu, un teltis, un dzÇs lietÇs pret savu btïvu, tÇpïc adevÇs tuksnes¥. ka vi¿‰ bija cv¥rs, kas redzïja 5 Un vi¿‰ nonÇca lejÇ tai malÇ v¥zijas un bija izvedis vi¿us no netÇlu no aSarkanÇs jras krasta; JeruzÇlemes zemes, lai pamestu un vi¿‰ ce∫oja tuksnes¥ pa to vi¿u mantojuma zemi un vi¿u malu, kas ir tuvÇk Sarkanajai zeltu, un vi¿u sudrabu, un vi¿u jrai; un vi¿‰ ce∫oja pa tuksnesi dÇrglietas, lai ietu bojÇ tuksnes¥. ar savu Æimeni, kas sastÇvïja Un to, vi¿i teica, vi¿‰ bija dar¥jis no manas mÇtes SÇrijas un ma- savas sirds mu∫˙¥go iedomu dï∫. niem vecÇkajiem brÇ∫iem, kuri 12 Un tÇ Lamans un Lemuïls, bija bLamans, Lemuïls un Sams. bdami vecÇkie, kurnïja pret 6 Un notika, kad vi¿‰ bija ce- savu tïvu. Un vi¿i kurnïja tÇ- ∫ojis tr¥s dienas pa tuksnesi, pïc, ka vi¿i anezinÇja TÇ Dieva vi¿‰ uzslïja savu telti aielejÇ darbus, kur‰ vi¿us bija rad¥jis. dens upes malÇ. 13 Vi¿i ar¥ neticïja, ka JeruzÇ- 7 Un notika, ka vi¿‰ uzcïla leme, ‰¥ lielÇ pilsïta, varïtu tikt aaltÇri no bakme¿iem un upurï- aizpost¥ta saska¿Ç ar pravie‰u ja Tam Kungam, un cpateicÇs vÇrdiem. Un vi¿i bija l¥dz¥gi Tam Kungam, msu Dievam. jdiem, kas bija JeruzÇlemï un 8 Un notika, ka vi¿‰ nosauca kas centÇs at¿emt dz¥v¥bu ma- upes vÇrdu Lamana, un tÇ iete- nam tïvam. cïja SarkanajÇ jrÇ; un ‰¥ ieleja 14 Un notika, ka mans tïvs bija blakus tÇs ietekai. runÇja uz tiem Lemuïla ielejÇ 9 Un, kad mans tïvs redzïja, ar aspïku, bdams piepild¥ts ar
2a 1. Nef. 5:8; 17:44. 5a 1. Nef. 16:14; pateic¥ba, pateik‰anÇs. b src Sapnis. M&D 17:1. 11a 1. Nef. 17:17. c 1. Moz. 12:1; b src Lamans. src Kurnï‰ana. 2. Nef. 10:20; 6a 1. Nef. 9:1. b Sal. Pam. 20:20. Et. 1:42; 7a 1. Moz. 12:7–8; c 1. Nef. 5:2–4. Åbr. 2:3. 2. Moz. 24:4; Åbr. 2:17. 12a Moz. 4:6. 3a src Paklaus¥ba, b 2. Moz. 20:25; 13a Jer. 13:14; paklaus¥gs, paklaus¥t. 5. Moz. 27:5–6. 1. Nef. 1:13. 4a 1. Nef. 10:4; 19:8. c src Pateic¥gs, 14a src Spïks. 5Nefija PirmÇ grÇmata 2:15–3:2 Garu, l¥dz vi¿u augumi btr¥cïja esmu sagatavojis priek‰ jums, vi¿a priek‰Ç. Un vi¿‰ apklusi- jÇ, uz zemi, kas ir izraudz¥ta nÇja tos, tÇ ka tie neuzdr¥kstï- pÇr visÇm citÇm zemïm. jÇs izdvest ne ska¿u pret vi¿u, 21 Un, kÇ tavi brÇ∫i sacelsies tÇdï∫ vi¿i dar¥ja, kÇ vi¿‰ tiem pret tevi, tÇ vi¿i tiks apadz¥ti no pavïlïja. TÇ Kunga vaiga. 15 Un mans tïvs dz¥voja telt¥. 22 Un, kÇ tu turïsi Manas 16 Un notika, ka es, Nefijs, b- pavïles, tÇ tu tiksi padar¥ts par dams ∫oti jauns, tomïr augumÇ avaldnieku un skolotÇju pÇr liels un ar¥ ar lielu vïlï‰anos saviem brÇ∫iem. izzinÇt aDieva noslïpumus, tad 23 Jo lk, tan¥ dienÇ, kad vi¿i nu es piesaucu To Kungu; un sacelsies pret Mani, Es anolÇdï‰u redzi, Vi¿‰ bpiemeklïja mani, vi¿us ar smagu lÇstu, un vi¿iem un cm¥kstinÇja manu sirdi, tÇ nebs varas pÇr taviem pïcnÇ- ka es dnoticïju visiem vÇrdiem, cïjiem, iz¿emot tikai, ja ar¥ tavi kurus bija runÇjis mans etïvs, pïcnÇcïji sacelsies pret Mani. tÇdï∫ es nesacïlos pret vi¿u kÇ 24 Un, ja bs tÇ, ka vi¿i sacel- mani brÇ∫i. sies pret Mani, tie bs kÇ apletne 17 Un es runÇju uz Samu, dar¥- taviem pïcnÇcïjiem, lai bbtu dams zinÇmu vi¿am to, ko Tas vi¿iem par atgÇdinÇjumu. Kungs bija man pasludinÇjis ar Savu Svïto Garu. Un notika, ka 3. NODAπA vi¿‰ noticïja maniem vÇrdiem. 18 Bet lk, Lamans un Lemuïls Lehija dïli atgrieÏas JeruzÇlemï neklaus¥ja maniem vÇrdiem, iegt misi¿a plÇksnes. LÇbans atsa- un, bdams anoskumis vi¿u kÇs atdot plÇksnes. Nefijs paskubina cietsird¥bas dï∫, es pieldzu To un iedro‰ina savus brÇ∫us. LÇbans Kungu par vi¿iem. nozog vi¿u mantu un mïÆina vi¿us 19 Un notika, ka Tas Kungs nogalinÇt. Lamans un Lemuïls sit runÇja uz mani, sac¥dams: Svït¥ts Nefiju un Samu un tiek norÇti no tu esi, Nefij, savas atic¥bas dï∫, jo e¿Æe∫a. Apmïram 600–592 g. pr. Kr. tu esi meklïjis Mani c¥t¥gi savas sirds pazem¥bÇ. Un notika, ka es, Nefijs, atgrie- 20 Un, kÇ js turïsit Manas zos sava tïva telt¥ no sarunas ar pavïles, tÇ jums aveiksies, un To Kungu. js tiksit aizvesti uz bapsol¥to 2 Un notika, ka mans tïvs ru- zemi, jÇ, proti, uz zemi, ko Es nÇja uz mani, sac¥dams: Lk, es
14b 1. Nef. 17:45. 18a Al. 31:24; 3. Nef. 7:16. Al. 9:13–15; 38:1. 16a src Dieva noslïpumi. 19a 1. Nef. 7:12; 15:11. 22a 1. Moz. 37:8–11; b Psm. 8:5; Al. 17:10; 20a Joz. 1:7; 1. Nef. 4:14; 1. Nef. 3:29. M&D 5:16. Mos. 1:7. 23a 5. Moz. 11:28; src AtklÇsme. b 5. Moz. 33:13–16; 1. Nef. 12:22–23; c 1. µïn. 18:37; Al. 5:7. 1. Nef. 5:5; 7:13; M&D 41:1. d 1. Nef. 11:5. Moz. 7:17–18. 24a Joz. 23:13; e src Tïvs, mirst¥gais; src Apsol¥tÇ zeme. SoÆu 2:22–23. Pravietis. 21a 2. Nef. 5:20–24; b 2. Nef. 5:25. Nefija PirmÇ grÇmata 3:3–17 6 esmu nosap¿ojis asapni, kurÇ es un mani brÇ∫i apspriedÇmies Tas Kungs man ir pavïlïjis, lai savÇ starpÇ. tu un tavi brÇ∫i atgrieztos Jeru- 11 Un mïs ametÇm meslus— zÇlemï. kur‰ no mums ies LÇbana namÇ. 3 Jo lk, LÇbanam ir jdu pie- Un notika, ka kauli¿i krita raksti un ar¥ manu sentïvu Lamanam, un Lamans devÇs uz aciltsraksti, un tie ir iegravïti uz LÇbana namu un vi¿‰ runÇja plÇksnïm no misi¿a. ar LÇbanu, kad tas sïdïja savÇ 4 TÇdï∫ Tas Kungs man ir pa- namÇ. vïlïjis, lai tu un tavi brÇ∫i ietu 12 Un vi¿‰ ldza no LÇbana LÇbana namÇ un dabtu pie- pierakstus, kas bija iegravïti uz rakstus, un atnestu tos ‰eit uz plÇksnïm no misi¿a un kuros tuksnesi. bija mana tïva aciltsraksti. 5 Un tad, lk, tavi brÇ∫i kurn, 13 Un lk, notika, ka LÇbans sakot, ka tÇ ir grti izpildÇma bija dusm¥gs un izdzina vi¿u, lieta, ko es esmu pras¥jis no tiem, un LÇbans ne∫Çva dot vi¿am bet, lk, es to neesmu pras¥jis no pierakstus. TÇdï∫ vi¿‰ Lama- tiem, bet tÇ ir TÇ Kunga pavïle. nam sac¥ja: Lk, tu esi laup¥tÇjs 6 TÇdï∫ ej, mans dïls, un tu un es nogalinlju tevi. tiksi atbalst¥ts no TÇ Kunga, tÇpïc 14 Bet Lamans bïga no vi¿a un ka tu neesi akurnïjis. pastÇst¥ja mums to, ko LÇbans 7 Un notika, ka es, Nefijs, teicu bija dar¥jis. Un mïs sÇkÇm ∫oti savam tïvam: Es aie‰u un dar¥‰u bïdÇties, un mani brÇ∫i jau gra- to, ko Tas Kungs ir pavïlïjis, jo s¥jÇs atgriezties pie mana tïva es zinu, ka Tas Kungs nedod tuksnes¥. bpavïles cilvïku bïrniem, ja 15 Bet lk, es sac¥ju uz tiem: vien Vi¿‰ nesagatavos cce∫u KÇ Tas Kungs dz¥vo, un kÇ mïs priek‰ tiem, lai vi¿i varïtu pa- dz¥vojam, mïs neiesim lejÇ pie veikt to, ko Vi¿‰ tiem ir pavïlïjis. msu tïva tuksnes¥, iekams 8 Un notika, kad mans tïvs bija mïs nebsim izpild¥ju‰i to, ko dzirdïjis ‰os vÇrdus, vi¿‰ bija Tas Kungs mums ir pavïlïjis. ∫oti laim¥gs, jo vi¿‰ zinÇja, ka es 16 Tad nu bsim uztic¥gi TÇ biju svït¥ts no TÇ Kunga. Kunga pavï∫u ievïro‰anÇ, tÇdï∫ 9 Un es, Nefijs, un mani brÇ∫i iesim lejÇ msu tïva amantoju- devÇmies ce∫Ç pa tuksnesi ar ma zemï, jo lk, vi¿‰ atstÇja savÇm telt¥m, lai dotos uz Jeru- zeltu un sudrabu, un visa veida zÇlemes zemi. bagÇt¥bu. Un visu to vi¿‰ ir dar¥- 10 Un notika, kad mïs bijÇm jis dï∫ TÇ Kunga bpavïlïm. nonÇku‰i pie JeruzÇlemes zemes, 17 Jo vi¿‰ zinÇja, ka JeruzÇle-
3 2a src Sapnis. Paklaus¥ba, 11a Neh. 10:35; 3a 1. Nef. 5:14. paklaus¥gs, paklaus¥t. Ap. d. 1:26. 6a src Bazn¥cas vad¥tÇju b src Dieva pavïles. 12a 1. Nef. 3:3; 5:14. atbalst¥‰ana. c 1. Moz. 18:14; 16a 1. Nef. 2:4. 7a 1. Sam. 17:32; Fil. 4:13; b 1. Nef. 2:2; 4:34. 1. µïn. 17:11–15. 1. Nef. 17:3, 50; src Tic¥ba, ticït; M&D 5:34. 7Nefija PirmÇ grÇmata 3:18–31 mei jÇtiek aizpost¥tai cilvïku dzïja msu mantu, un ka tÇ bija ∫aundar¥bas dï∫. ∫oti liela, vi¿‰ aiekÇroja to, tÇ ka 18 Jo lk, vi¿i bija anoraid¥ju‰i vi¿‰ izgrda ms laukÇ un st¥ja pravie‰u vÇrdus. TÇdï∫, ja mans savus kalpus nogalinÇt ms, lai tïvs dz¥votu zemï pïc tam, kad vi¿‰ varïtu dabt msu mantu. vi¿am bija bpavïlïts bïgt pro- 26 Un notika, ka mïs bïgÇm no jÇm no ‰¥s zemes, lk, vi¿‰ ar¥ LÇbana kalpiem, un mïs bijÇm ietu bojÇ. TÇdï∫ bija vajadz¥gs, lai spiesti atstÇt msu ¥pa‰umu, vi¿‰ bïgtu projÇm no ‰¥s zemes. un tas krita LÇbana rokÇs. 19 Un lk, tÇ ir gudr¥ba DievÇ, 27 Un notika, ka mïs bïgÇm uz ka mums ir jÇdab ‰ie apieraksti, tuksnesi un LÇbana kalpi nepa- lai mïs varïtu saglabÇt savu tïvu nÇca ms, un mïs noslïpÇmies valodu priek‰ msu bïrniem. klints alÇ. 20 Un ar¥ lai mïs varïtu asagla- 28 Un notika, ka Lamans bija bÇt priek‰ vi¿iem vÇrdus, kas ir dusm¥gs uz mani un ar¥ uz manu runÇti ar visu svïto pravie‰u tïvu, un Lemuïls ar¥ bija dus- muti, kas tika doti tiem ar Garu m¥gs, jo vi¿‰ klaus¥jÇs Lamana un Dieva spïku kop‰ pasaule vÇrdos. TÇdï∫ Lamans un Lemu- sÇkÇs un l¥dz pat ‰im laikam. ïls runÇja daudz aasu vÇrdu uz 21 Un notika, ka tÇdiem vÇr- mums, vi¿u jaunÇkajiem brÇ- diem es pÇrliecinÇju savus brÇ- ∫iem, un vi¿i sita ms, patie‰Çm, ∫us, ka vi¿iem ir jÇbt uztic¥giem ar r¥ksti. Dieva pavï∫u turï‰anÇ. 29 Un notika, kad vi¿i sita 22 Un notika, ka mïs gÇjÇm ms ar r¥ksti, lk, parÇd¥jÇs TÇ lejÇ uz msu mantojuma zemi Kunga ae¿Æelis un nostÇjÇs vi¿u un mïs savÇcÇm kopÇ msu priek‰Ç, un vi¿‰ runÇja uz tiem, azeltu, un msu sudrabu, un sac¥dams: KÇpïc js sitat savu msu dÇrglietas. jaunÇko brÇli ar r¥ksti? Vai js 23 Un, kad mïs bijÇm savÇku‰i nezinÇt, ka Tas Kungs ir izrau- ‰¥s lietas kopÇ, mïs atkal gÇjÇm dz¥jis vi¿u bt par bvaldnieku uz LÇbana namu. pÇr jums un ka tas ir jsu ne- 24 Un notika, ka mïs iegÇjÇm krietn¥bas dï∫? Lk, js iesit pie LÇbana un pras¥jÇm vi¿am, vïlreiz uz JeruzÇlemi, un Tas lai vi¿‰ dod mums pierakstus, Kungs nodos LÇbanu jsu rokÇs. kuri ir iegravïti uz aplÇksnïm 30 Un pïc tam, kad ae¿Æelis bija no misi¿a, par kuriem mïs dosim runÇjis uz mums, vi¿‰ aizgÇja. vi¿am msu zeltu un msu sud- 31 Un pïc tam, kad e¿Æelis bija rabu, un visas msu dÇrglietas. aizgÇjis, Lamans un Lemuïls 25 Un notika, kad LÇbans re- atkal sÇka akurnït, sakot: KÇ tas
17a 2. Laiku 36:16–20; 20a src Svïtie Raksti— 29a 1. Nef. 4:3; 7:10. Jer. 39:1–9; Svïtie Raksti ir src E¿Æe∫i. 1. Nef. 1:13. jÇsaglabÇ. b 1. Nef. 2:22. 18a src Sacel‰anÇs. 22a 1. Nef. 2:4. 30a 1. Nef. 16:38. b 1. Nef. 16:8. 24a 1. Nef. 3:3. 31a src Kurnï‰ana. 19a Omn. 1:17; 25a src IekÇrot. Mos. 1:2–6. 28a 1. Nef. 17:17–18. Nefija PirmÇ grÇmata 4:1–11 8 ir iespïjams, ka Tas Kungs 4 Tagad, kad es biju runÇjis ‰os nodos LÇbanu msu rokÇs? vÇrdus, vi¿i bija vïl apskaitu‰ies Lk, vi¿‰ ir spïc¥gs v¥rs, un vi¿‰ un vïl joprojÇm turpinÇja kur- var pavïlït piecdesmit v¥riem, nït, tomïr vi¿i sekoja man, l¥dz jÇ, vi¿‰ pat var nogalinÇt piec- mïs nonÇcÇm pie JeruzÇlemes desmit, kÇpïc tad ms ne? mriem. 5 Un tas bija nakt¥; un es liku, lai vi¿i paslïpjas Çrpus mriem. 4. NODAπA Un pïc tam, kad vi¿i bija paslï- pu‰ies, es, Nefijs, ielav¥jos pilsï- Nefijs nokauj LÇbanu pïc TÇ Kunga tÇ un devos uz priek‰u LÇbana pavïles un tad ar vilt¥bu iegst nama virzienÇ. misi¿a plÇksnes. Zorams izvïlas 6 Un es tiku avad¥ts no Gara, pievienoties Lehija Æimenei tuksnes¥. bnezinÇdams iepriek‰ to, ko es Apmïram 600–592 g. pr. Kr. dar¥‰u. Un notika, ka es runÇju uz sa- 7 Tomïr es devos uz priek‰u, viem brÇ∫iem, sac¥dams: Iesim un, kad es nonÇcu netÇlu no vïlreiz uz JeruzÇlemi un bsim LÇbana nama, es ieraudz¥ju auztic¥gi TÇ Kunga pavï∫u turï- kÇdu v¥ru, un vi¿‰ bija nokritis ‰anÇ, jo lk, Vi¿‰ ir spïc¥gÇks zemï manÇ priek‰Ç, jo vi¿‰ bija par visu zemi, tad kÇdï∫ gan ne piedzïries no v¥na. bspïc¥gÇks par LÇbanu un vi¿a 8 Un kad es pienÇcu pie vi¿a, piecdesmit, jÇ, vai pat par vi¿a es atklÇju, ka tas bija LÇbans. desmitiem tksto‰u? 9 Un es ieraudz¥ju vi¿a azobe- 2 TÇdï∫ iesim aug‰Ç; bsim nu, un es izvilku to no maksts; astipri, l¥dz¥gi bMozum; jo vi¿‰ un tÇ spals bija no t¥ra zelta, un patiesi runÇja uz SarkanÇs cjras tas bija ∫oti meistar¥gs darbs, de¿iem, un tie pa‰˙¥rÇs uz un es redzïju, ka tÇ asmens bija abÇm pusïm, un msu tïvi no no pa‰a labÇkÇ tïrauda. gsta izgÇja cauri pa sausu zemi, 10 Un notika, ka Gars mani un faraona armijas sekoja un aspieda nogalinÇt LÇbanu, bet tika nosl¥cinÇtas SarkanÇs jras es teicu savÇ sird¥: Nekad nevie- de¿os. nu reizi es neesmu izlïjis cilvïka 3 Tad lk, js zinÇt, ka tÇ ir asinis. Un es atrÇvos un atteicos paties¥ba, un js tÇpat zinÇt, ka nokaut vi¿u. ae¿Æelis ir runÇjis uz jums; kÇ 11 Un Gars teica man vïlreiz: js varat ‰aub¥ties? Iesim aug‰Ç; Lk, aTas Kungs ir nodevis vi¿u Tas Kungs ir spïj¥gs ms izglÇbt tavÇs rokÇs. JÇ, un es ar¥ zinÇju, tÇpat kÇ msu tïvus un izn¥cinÇt ka LÇbans centÇs at¿emt manu LÇbanu tÇpat kÇ ïÆiptie‰us. pa‰a dz¥v¥bu; jÇ, un ka vi¿‰ ne-
4 1a src Drosme, c 2. Moz. 14:21; b Ebr. 11:8. drosm¥gs; Tic¥ba, 1. Nef. 17:26; 9a 2. Nef. 5:14; ticït. Mos. 7:19. M&D 17:1. b 1. Nef. 7:11–12. 3a 1. Nef. 3:29–31; 7:10. 10a Al. 14:11. 2a 5. Moz. 11:8. 6a src Svïtais Gars; 11a 1. Sam. 17:41–49. b src Mozus. Iedvesma, iedvesmot. 9Nefija PirmÇ grÇmata 4:12–28 klaus¥ja TÇ Kunga pavïlïm; un niekam, un es apjozu vi¿a bru- ka vi¿‰ ar¥ bat¿ïma msu mantu. ¿as ap saviem gurniem. 12 Un notika, ka Gars teica 20 Un pïc tam, kad es biju to man vïlreiz: Nokauj vi¿u, jo Tas izdar¥jis, es devos uz LÇbana Kungs ir nodevis vi¿u tavÇs dÇrgumu krÇtuvi. Un, kad es rokÇs. devos uz LÇbana dÇrgumu krÇ- 13 Lk, Tas Kungs anokauj tuvi, lk, es ieraudz¥ju aLÇbana b ∫aunos, lai ¥stenotu savus kalpu, kuram bija dÇrgumu taisn¥gos nodomus. Ir clabÇk, krÇtuves atslïgas. Un es pavï- ka viens cilvïks aizies bojÇ, lïju vi¿am LÇbana bals¥, lai nekÇ tauta krit¥s netic¥bÇ un vi¿‰ nÇk man l¥dzi dÇrgumu ies bojÇ. krÇtuvï. 14 Un tagad, kad es, Nefijs, biju 21 Un vi¿‰ domÇja mani esam dzirdïjis ‰os vÇrdus, es atcerïjos vi¿a saimnieku LÇbanu, jo vi¿‰ tos vÇrdus, ko Tas Kungs runÇja redzïja tÇ drïbes un ar¥ zobenu uz mani tuksnes¥, sac¥dams: apjoztu ap maniem gurniem. aKÇ tavi pïcnÇcïji turïs Manas 22 Un vi¿‰ runÇja uz mani par bpavïles, tÇ vi¿iem cveiksies jdu vecajiem, zinÇdams, ka dapsol¥tajÇ zemï. vi¿a saimnieks LÇbans nakt¥ 15 JÇ, un es ar¥ domÇju, ka vi¿i bija bijis pie tiem. nevarïs turït TÇ Kunga pavïles 23 Un es runÇju uz vi¿u, it kÇ atbilsto‰i Mozus bausl¥bai, ja es btu LÇbans. vien vi¿iem nebs ‰¥s bausl¥bas. 24 Un es ar¥ runÇju uz vi¿u, ka 16 Un es ar¥ zinÇju, ka ‰¥ abaus- es aiznes¥‰u gravïjumus, kas l¥ba bija iegravïta uz plÇksnïm bija uz aplÇksnïm no misi¿a, no misi¿a. saviem vecÇkajiem brÇ∫iem, 17 Un vïl, es zinÇju, ka Tas kuri bija aiz mriem. Kungs bija nodevis LÇbanu 25 Un es ar¥ liku vi¿am, lai manÇs rokÇs ‰¥ iemesla dï∫— vi¿‰ man seko. lai es varïtu dabt pierakstus 26 Un vi¿‰, domÇdams, ka es atbilsto‰i Vi¿a pavïlïm. runÇju par draudzes brÇ∫iem 18 TÇdï∫ es paklaus¥ju Gara un ka es patiesi biju LÇbans, ko balsij un pa¿ïmu LÇbana galvu es biju nokÇvis, tÇdïjÇdi sekoja aiz matiem, un es nocirtu vi¿a man. galvu ar vi¿a pa‰a azobenu. 27 Un vi¿‰ runÇja uz mani 19 Un pïc tam, kad es biju daudzas lietas par jdu veca- nocirtis vi¿a galvu ar vi¿a pa‰a jiem, kad es devos pie saviem zobenu, es pa¿ïmu LÇbana brÇ∫iem, kuri bija aiz mriem. drïbes un uzvilku tÇs uz sava 28 Un notika, kad Lamans ie- auguma, jÇ, l¥dz pat pïdïjam raudz¥ja mani, vi¿‰ bija ∫oti izbi-
11b 1. Nef. 3:26. 14a Omn. 1:6; Mos. 2:22; 16a src Mozus likums. 13a 1. Nef. 17:33–38; Et. 2:7–12. 18a 1. Sam. 17:51. M&D 98:31–32. b src Dieva pavïles. 20a 2. Nef. 1:30. b src πauns, c 1. Nef. 2:20. 24a 1. Nef. 3:12, 19–24; ∫aundarb¥ba. d 1. Nef. 17:13–14; 5:10–22. c Al. 30:47. Jïk. 2:12. Nefija PirmÇ grÇmata 4:29–5:2 10 jies, un ar¥ Lemuïls un Sams. kalpa vÇrds; un vi¿‰ apsol¥ja, Un vi¿i bïga prom no manis, jo ka vi¿‰ ies lejÇ uz tuksnesi pie vi¿i domÇja, ka tas bija LÇbans msu tïva. JÇ, un vi¿‰ ar¥ zvï- un ka vi¿‰ bija nokÇvis mani un rïja mums, ka vi¿‰ no tÇ br¥Ïa cen‰as at¿emt ar¥ vi¿u dz¥v¥bas. turpmÇk paliks kopÇ ar mums. 29 Un notika, ka es saucu tos 36 Tad mïs vïlïjÇmies, lai vi¿‰ un vi¿i mani dzirdïja, tÇdï∫ vi¿i paliktu kopÇ ar mums tÇ iemesla mitïjÇs bïgt prom no manis. dï∫, ka jdi nedr¥kstïja zinÇt par 30 Un notika, kad LÇbana msu bïg‰anu tuksnes¥, lai vi¿i kalps ieraudz¥ja manus brÇ∫us, nevajÇtu un nenonÇvïtu ms. vi¿‰ sÇka tr¥cït un gras¥jÇs bïgt 37 Un notika, kad Zorams bija prom no manis un atgriezties mums azvïrïjis, msu bailes par JeruzÇlemes pilsïtÇ. vi¿u beidzÇs. 31 Un tad es, Nefijs, bdams 38 Un notika, ka mïs ¿ïmÇm liela auguma v¥rs, un ar¥ sa¿ï- plÇksnes no misi¿a un LÇbana mis daudz aspïka no TÇ Kunga, kalpu, un aizgÇjÇm tuksnes¥, sagrÇbu LÇbana kalpu un turïju un ce∫ojÇm uz msu tïva telti. vi¿u, lai vi¿‰ neaizbïgtu. 32 Un notika, ka es runÇju 5. NODAπA ar vi¿u, ka, ja vi¿‰ paklaus¥s maniem vÇrdiem, tad, kÇ Tas SÇrija kurn pret Lehiju. Abi prie- Kungs dz¥vo, un kÇ es dz¥voju, cÇjas par savu dïlu atgrie‰anos. patiesi, ja vi¿‰ paklaus¥s msu Vi¿i ziedo upurus. Misi¿a plÇksnes vÇrdiem, mïs saudzïsim vi¿a satur Mozus un pravie‰u rakstus. dz¥v¥bu. PlÇksnes apliecina Lehiju kÇ JÇzepa 33 Un es runÇju uz vi¿u, tie- pïcteci. Lehijs pravieto attiec¥bÇ uz ‰Çm, a zvïrïdams, ka vi¿am saviem pïcnÇcïjiem un plÇk‰¿u nav jÇbaidÇs, ka vi¿‰ bs br¥vs saglabljanu. Apmïram 600–592 l¥dz¥gi mums, ja vi¿‰ nÇks lejÇ g. pr. Kr. tuksnes¥ kopÇ ar mums. 34 Un es ar¥ runÇju uz vi¿u, Un notika, ka pïc tam, kad mïs sac¥dams: Patie‰Çm Tas Kungs bijÇm nonÇku‰i lejÇ tuksnes¥ pie ir apavïlïjis mums paveikt ‰o msu tïva, lk, vi¿‰ bija prieka lietu, un vai mïs nebsim cen- pilns, un ar¥ mana mÇte aSÇrija t¥gi TÇ Kunga pavï∫u turï‰anÇ? bija ∫oti priec¥ga, jo vi¿a patiesi TÇdï∫, ja tu nÇksi lejÇ uz tuk- bija bïdÇjusies msu dï∫. snesi pie mana tïva, tev bs 2 Jo vi¿a bija domÇjusi, ka mïs vieta kopÇ ar mums. esam gÇju‰i bojÇ tuksnes¥, un 35 Un notika, ka aZorams k∫u- vi¿a ar¥ bija kurnïjusi pret manu va dro‰Çks no vÇrdiem, kurus tïvu, stÇstot vi¿am, ka vi¿‰ es teicu. TÇtad Zorams bija tÇ bija v¥rs, kas redz v¥zijas, sakot:
31a Mos. 9:17; 35a 1. Nef. 16:7; 37a Joz. 9:1–21; Al. 56:56. 2. Nef. 5:5–6. Sal. MÇc. 5:4. 33a src Zvïrests. src Zorams, src Zvïrests. 34a 1. Nef. 2:2; 3:16. zoramie‰i. 5 1a src SÇrija. 11 Nefija PirmÇ grÇmata 5:3–14 Lk, tu esi aizvedis ms prom aizsargÇjis manus dïlus un iz- no msu mantojuma zemes, un glÇbis tos no LÇbana rokÇm, un manu dïlu vairs nav, un mïs devis tiem spïku, lai tie varïtu ejam bojÇ tuksnes¥. bpaveikt to, ko Tas Kungs bija 3 Un tÇdiem vÇrdiem mana tiem pavïlïjis. Un tÇdiem vÇr- mÇte bija Ïïlojusies pret manu diem vi¿a runÇja. tïvu. 9 Un notika, ka vi¿i ∫oti prie- 4 Un notika, ka mans tïvs cÇjÇs un nesa aziedojumus un runÇja uz vi¿u, sac¥dams: Es dedzinÇmos upurus Tam Kun- zinu, ka es esmu av¥rs, kas redz gam; un vi¿i bpateicÇs Israïla v¥zijas, jo, ja es nebtu redzï- Dievam. jis Dieva lietas bparÇd¥bÇ, es 10 Un pïc tam, kad vi¿i bija nezinÇtu Dieva labest¥bu, bet pateiku‰ies Israïla Dievam, btu palicis JeruzÇlemï, un mans tïvs Lehijs pa¿ïma pie- btu gÇjis bojÇ kopÇ ar saviem rakstus, kas bija iegravïti uz brÇ∫iem. aplÇksnïm no misi¿a, un vi¿‰ 5 Bet lk, es esmu ieguvis aap- tos izpït¥ja no pa‰a sÇkuma. sol¥to zemi, par ko es priecÇjos; 11 Un vi¿‰ redzïja, ka tie jÇ, un es bzinu, ka Tas Kungs ietvïra piecas aMozus grÇma- izglÇbs manus dïlus no LÇbana tas, kas sniedza aprakstu par rokÇm un atved¥s tos atkal lejÇ pasaules rad¥‰anu un ar¥ par pie mums tuksnes¥. Ådamu un Ievu, kuri bija msu 6 Un tÇdiem vÇrdiem mans pirmie vecÇki; tïvs, Lehijs, mierinÇja manu 12 un ar¥ ajdu pierakstus no mÇti SÇriju attiec¥bÇ uz mums, sÇkuma un l¥dz pat Cedekijas, kad mïs ce∫ojÇm pa tuksnesi uz jdu ˙ïni¿a, vald¥‰anas iesÇ- JeruzÇlemes zemi, lai iegtu kumam; jdu pierakstus. 13 un ar¥ svïto pravie‰u 7 Un, kad mïs bijÇm atgriezu- pravietojumus no sÇkuma un ‰ies mana tïva telt¥, lk, vi¿u l¥dz pat aCedekijas vald¥‰anas prieks bija piln¥gs, un mana iesÇkumam, un ar¥ daudzus mÇte bija nomierinÇta. pravietojumus, kas ir runÇti ar 8 Un vi¿a runÇja, sac¥dama: bJeremijas muti. Tagad es tie‰Çm zinu, ka Tas 14 Un notika, ka mans tïvs Kungs ir apavïlïjis manam v¥ram Lehijs ar¥ atrada uz aplÇksnïm bïgt uz tuksnesi; jÇ, un es ar¥ no misi¿a savu tïvu ciltsrakstus, tie‰Çm zinu, ka Tas Kungs ir tÇdï∫ vi¿‰ zinÇja, ka vi¿‰ bija
4a 1. Nef. 2:11. 9a Mos. 2:3; 12a 1. Laiku 9:1. b 1. Nef. 1:8–13. 3. Nef. 9:19–20. src Svïtie Raksti. src V¥zija. src Mozus likums. 13a 2. µïn. 24:18; 5a 1. Nef. 2:20; 18:8, b src Pateic¥gs, Jer. 37:1. 22–23. pateic¥ba, pateik‰anÇs. b Ezr. 1:1; Jer. 36:17–32; src Apsol¥tÇ zeme. 10a 1. Nef. 4:24, 38; 13:23. 1. Nef. 7:14; b src Tic¥ba, ticït. src Misi¿a plÇksnes. Hel. 8:20. 8a 1. Nef. 2:2. 11a 1. Nef. 19:23. 14a 1. Nef. 3:3, 12. b 1. Nef. 3:7. src Pentateihs. src Misi¿a plÇksnes. Nefija PirmÇ grÇmata 5:15–6:4 12 b JÇzepa pïctecis; jÇ, tie‰i tÇ mums pavïlïjis, un izpït¥ju‰i JÇzepa, kas bija cJïkaba dïls un tos, un atklÇju‰i, ka tie bija kas tika dpÇrdots uz îÆipti, un noder¥gi; jÇ, pat ∫oti avïrt¥gi kas tika epasargÇts ar TÇ Kunga priek‰ mums, tÇ ka mïs varïjÇm roku, lai vi¿‰ varïtu pasargÇt bsaglabÇt TÇ Kunga pavïles savu tïvu Jïkabu un visu vi¿a msu bïrniem. saimi no bojÇejas aiz bada. 22 TÇdï∫ tÇ bija gudr¥ba Tai 15 Un vi¿us ar¥ aizveda no gs- KungÇ, ka mïs nesÇm tos sev ta un no îÆiptes zemes tas pats l¥dzi, kad mïs ce∫ojÇm pa tuk- Dievs, kas bija pasargÇjis vi¿us. snesi uz apsol¥to zemi. 16 Un tÇ mans tïvs Lehijs uzzi- nÇja savu tïvu ciltsrakstus. Un 6. NODAπA LÇbans ar¥ bija aJÇzepa pïctecis, tÇdï∫ vi¿‰ un vi¿a tïvi bija Nefijs raksta par Dieva lietÇm. vedu‰i ‰os pierakstus. Nefija mïr˙is ir pÇrliecinÇt cilvïkus 17 Un tad, kad mans tïvs nÇkt pie ÅbrahÇma Dieva un tapt redzïja visas ‰¥s lietas, vi¿‰ tika izglÇbtiem. Apmïram 600–592 g. piepild¥ts ar Garu un sÇka pra- pr. Kr. vietojumu par saviem pïcnÇcï- jiem— Un tÇdï∫ es, Nefijs, nedodu sava 18 ka ‰¥s plÇksnes no misi¿a tïva ciltsrakstus a‰in¥ savu pie- nonÇks pie visÇm tautÇm, cilt¥m, rakstu da∫Ç, ne ar¥ vïlÇk es tos valodÇm un taut¥bÇm, kas bija do‰u uz ‰¥m bplÇksnïm, kuras es vi¿a pïcnÇcïji. rakstu, jo tie ir doti pierakstos, 19 TÇdï∫ vi¿‰ teica, ka ‰¥s ko ir vedis mans ctïvs; tÇdï∫ es plÇksnes no misi¿a anekad ne- nerakstu tos ‰in¥ darbÇ. ies bojÇ, ne ar¥ laiks tÇs padar¥s 2 Jo man ir pietiekami pateikt, nespodrÇkas. Un vi¿‰ pravie- ka mïs esam aJÇzepa pïcteãi. toja daudzas lietas par saviem 3 Un man nav svar¥gi, lai es pïcnÇcïjiem. rp¥gi sastÇd¥tu aprakstu par 20 Un notika, ka tiktÇl es un visÇm sava tïva lietÇm, jo tÇs mans tïvs bijÇm turïju‰i pavï- nevar tikt rakst¥tas uz a‰¥m plÇk- les, kuras Tas Kungs bija mums snïm, tÇdï∫ ka es vïlos atstÇt pavïlïjis. vietu, kur es varïtu rakst¥t par 21 Un mïs bijÇm dabju‰i pie- Dieva lietÇm. rakstus, kurus Tas Kungs bija 4 Jo mans patiesais nolks
14b 2. Nef. 3:4; Am. 3:1–2; b 2. Nef. 25:26. Al. 10:3. 1. Nef. 17:23–31; 6 1a 2. Nef. 4:14–15. src JÇzeps, Jïkaba M&D 103:16–18; b 1. Nef. 9:2. dïls. 136:22. c 1. Nef. 1:16–17; c src Jïkabs, ±zÇka 16a 1. Nef. 6:2. 19:1–6. dïls. 19a Al. 37:4–5. 2a 1. Nef. 5:14–16. d 1. Moz. 37:29–36. 21a src Svïtie Raksti— 3a Jïk. 7:27; e 1. Moz. 45:4–5. Svïto Rakstu Jar. 1:2, 14; 15a 2. Moz. 13:17–18; noz¥m¥ba. Omn. 1:30. 13 Nefija PirmÇ grÇmata 6:5–7:9 ir, lai es varïtu apÇrliecinÇt cilvï- 2 Un notika, ka Tas Kungs kus bnÇkt pie ÅbrahÇma Dieva apavïlïja vi¿am, lai es, Nefijs, un ±zÇka Dieva, un Jïkaba Dieva un mani brÇ∫i vïlreiz atgrieztos un tapt izglÇbtiem. JeruzÇlemes zemï un atvestu 5 TÇdï∫ lietas, kas ir apat¥kamas Ismaïlu un vi¿a Æimeni tuksnes¥. pasaulei, es nerakstu, bet gan 3 Un notika, ka es, Nefijs, aatkal lietas, kas ir pat¥kamas Dievam kopÇ ar saviem brÇ∫iem devos un tiem, kuri nav no pasaules. tuksnes¥, lai ietu uz JeruzÇlemi. 6 TÇdï∫ es dodu pavïli saviem 4 Un notika, ka mïs aizgÇjÇm pïcnÇcïjiem, lai vi¿i neaiz¿em uz Ismaïla namu, un mïs gu- ‰¥s plÇksnes ar lietÇm, kas nav vÇm labvïl¥bu Ismaïla ac¥s tÇdÇ vïrt¥gas priek‰ cilvïku bïrniem. mïrÇ, ka mïs runÇjÇm uz vi¿u TÇ Kunga vÇrdus. 5 Un notika, ka Tas Kungs 7. NODAπA m¥kstinÇja Ismaïla sirdi un ar¥ vi¿a saimei tÇ, ka vi¿i ce∫oja Lehija dïli atgrieÏas JeruzÇlemï kopÇ ar mums lejÇ pa tuksnesi un aicina Ismaïlu un vi¿a saimi uz msu tïva telti. pievienoties tiem vi¿u ce∫ojumÇ. 6 Un notika, kad mïs ce∫ojÇm Lamans un citi sace∫as. Nefijs pa tuksnesi, lk, Lamans un skubina savus brÇ∫us ticït Tam Lemuïls, un divas Ismaïla mei- Kungam. Tie sasien vi¿u ar virvïm tas, un divi aIsmaïla dïli, un un plÇno vi¿a nogalinljanu. Vi¿‰ vi¿u Æimenes sacïlÇs pret mums; tiek atbr¥vots ar tic¥bas spïku. jÇ, pret mani—Nefiju un Samu, Vi¿a brÇ∫i ldz piedo‰anu. Lehijs un vi¿u tïvu Ismaïlu, un vi¿a un vi¿a ∫audis nes ziedojumus sievu, un vi¿a tr¥s citÇm meitÇm. un dedzinÇmos upurus. Apmïram 7 Un notika, ka tajÇ sacel‰anÇs 600–592 g. pr. Kr. reizï vi¿i vïlïjÇs atgriezties Un tagad es gribu, lai js zinÇtu, JeruzÇlemes zemï. ka pïc tam, kad mans tïvs 8 Un tad es, Nefijs, bdams Lehijs bija beidzis apravieto‰a- aapbïdinÇts par vi¿u cietsird¥- nu attiec¥bÇ uz saviem pïcnÇ- bu, runÇju uz tiem, sac¥dams, cïjiem, notika, ka Tas Kungs jÇ, tie‰i uz Lamanu un Lemuïlu: atkal runÇja uz vi¿u, sac¥dams, Lk, js esat mani vecÇkie brÇ∫i, ka nebija labi priek‰ vi¿a— un kÇ tas ir, ka js esat tik cieti Lehija, ka vi¿‰ pa¿ïma savu savÇs sird¥s, un tik akli savÇ Æimeni tuksnes¥ vienu pa‰u, prÇtÇ, ka jums vajag, lai es, jsu bet lai vi¿a dïli ¿em bmeitas jaunÇkais brÇlis, runÇtu uz jums, par csievÇm, lai vi¿i varïtu jÇ, un btu jums par piemïru? rad¥t pïcnÇcïjus Tam Kungam 9 KÇ tas ir, ka js neklausiet TÇ apsol¥tajÇ zemï. Kunga vÇrdam?
4a JÇ¿a 20:30–31. Skat. 5a 1. tes. 2:4; M. v. 1:4. 2a 1. Nef. 16:7–8. Mormonas GrÇmatas 7 1a 1. Nef. 5:17–19. 3a 1. Nef. 3:2–3. titullapu. b 1. Nef. 16:7. 6a 2. Nef. 4:10. b 2. Nef. 9:41, 45, 51. c src Laul¥ba, precït. 8a Al. 31:2; Moz. 7:41. Nefija PirmÇ grÇmata 7:10–20 14 10 KÇ tas ir, ka js esat aaiz- jums, ka, ja js ejat, js ar¥ iesit mirsu‰i, ka js esat redzïju‰i bojÇ; jo to TÇ Kunga Gars spieÏ TÇ Kunga e¿Æeli? mani, lai es runÇju. 11 JÇ, un kÇ tas ir, ka js esat 16 Un notika, kad es, Nefijs, aizmirsu‰i, kÇdas lielas lietas biju runÇjis ‰os vÇrdus uz sa- Tas Kungs ir dar¥jis priek‰ viem brÇ∫iem, vi¿i bija dusm¥gi mums, aizglÇbjot ms no LÇba- uz mani. Un notika, ka vi¿i na rokÇm, un ar¥ to, ka mïs sagrÇba mani, jo lk, vi¿i bija ieguvÇm pierakstus? ∫oti apskaitu‰ies, un avi¿i sasï- 12 JÇ, un kÇ tas ir, ka js esat ja mani ar virvïm, jo vi¿i aizmirsu‰i, ka Tas Kungs ir spï- centÇs at¿emt manu dz¥v¥bu, j¥gs veikt avisas lietas saska¿Ç ka vi¿i varïtu mani atstÇt ar Savu gribu priek‰ cilvïku tuksnes¥ meÏon¥giem zvïriem bïrniem, ja bs tÇ, ka tie izrÇd¥s apr¥‰anai. btic¥bu Vi¿am? TÇdï∫ bsim 17 Bet notika, ka es ldzu To uztic¥gi Vi¿am. Kungu, sakot: Ak Kungs, atbil- 13 Un, ja bs tÇ, ka mïs bsim sto‰i manai tic¥bai Tev, Tu atbr¥- uztic¥gi Vi¿am, mïs iegsim vo mani no manu brÇ∫u rokÇm, aapsol¥to zemi; un js zinÇsit jÇ, pat dod man spïku, lai es va- kaut kad nÇkotnï, ka TÇ Kunga rïtu asaraut ‰¥s saites, ar kurÇm vÇrds attiec¥bÇ uz bJeruzÇlemes es esmu sasiets! izpost¥‰anu tiks piepild¥ts; jo vi- 18 Un notika, kad es biju pa- sÇm lietÇm, kuras Tas Kungs ir teicis ‰os vÇrdus, lk, saites runÇjis attiec¥bÇ uz JeruzÇlemes atrais¥jÇs no manÇm rokÇm un izpost¥‰anu, ir jÇtiek piepild¥tÇm. kÇjÇm un es stÇvïju savu brÇ∫u 14 Jo lk, TÇ Kunga Gars dr¥z priek‰Ç, un atkal runÇju uz tiem. vien pÇrtrauks bt ar tiem, jo 19 Un notika, ka vi¿i atkal bija lk, vi¿i ir anoraid¥ju‰i pravie- dusm¥gi uz mani un centÇs mani ‰us, un bJeremiju vi¿i ir iemetu‰i sagrÇbt; bet lk, viena no aIsma- cietumÇ. Un vi¿i ir centu‰ies ïla meitÇm, jÇ, un ar¥ vi¿as mÇte at¿emt mana tïva cdz¥v¥bu, pat un viens no Ismaïla dïliem l- tÇ, ka tie ir izdzinu‰i vi¿u no dzÇs maniem brÇ∫iem, tÇ ka vi¿i zemes. m¥kstinÇja savas sirdis; un vi¿i 15 Tad lk, es saku jums, ka, ja mitïjÇs censties at¿emt man js atgriez¥sities JeruzÇlemï, dz¥v¥bu. js ar¥ iesit bojÇ ar vi¿iem. Un 20 Un notika, ka vi¿i bija no- tagad, ja js gribat, ejiet aug‰Ç skumu‰i sava ∫aunuma dï∫, tÇ uz zemi, bet atcerieties tos vÇr- ka vi¿i zemojÇs manÇ priek‰Ç dus, kurus es esmu runÇjis uz un ldzÇs man, lai es piedodu
10a 5. Moz. 4:9; src Apsol¥tÇ zeme. src Sacel‰anÇs. 1. Nef. 3:29; 4:3. b 2. µïn. 25:1–21; b Jer. 37:15–21. 11a 1. Nef. 4. 2. Nef. 6:8; 25:10; c 1. Nef. 2:1. 12a 1. Nef. 17:50; Omn. 1:15; 16a 1. Nef. 18:11–15. Al. 26:12. Hel. 8:20–21. 17a Al. 14:26–28. b 1. Nef. 3:7; 15:11. 14a Ec. 5:6; 19a 1. Nef. 16:7. 13a 1. Nef. 2:20. 1. Nef. 1:18–20; 2:13. 15 Nefija PirmÇ grÇmata 7:21–8:11 vi¿iem to, ko vi¿i bija dar¥ju‰i uz mums, sac¥dams: Lk, es pret mani. esmu asap¿ojis sapni jeb, citiem 21 Un notika, ka es piln¥gi vÇrdiem, es esmu redzïjis bv¥ziju. apiedevu vi¿iem visu, ko vi¿i 3 Un lk, dï∫ tÇ, ko es esmu bija dar¥ju‰i, un skubinÇju vi¿us, redzïjis, man ir iemesls priecÇ- lai vi¿i ldz Tam Kungam, vi¿u ties iek‰ tÇ Kunga dï∫ aNefija Dievam, piedo‰anu. Un notika, un ar¥ Sama, jo man ir iemesls ka vi¿i tÇ dar¥ja. Un pïc tam, domÇt, ka vi¿i un ar¥ daudzi no kad vi¿i bija lgu‰i To Kungu, vi¿u pïcnÇcïjiem tiks izglÇbti. mïs atkal turpinÇjÇm msu ce- 4 Bet lk, aLaman un Lemuïl, ∫ojumu uz msu tïva telti. es ∫oti baidos jsu dï∫, jo lk, 22 Un notika, ka mïs nonÇcÇm man ‰˙iet, es redzïju savÇ sapn¥ lejÇ pie msu tïva telts. Un pïc tum‰u un drmu tuksnesi. tam, kad mani brÇ∫i un visa 5 Un notika, ka es redzïju v¥ru, Ismaïla saime, un es bijÇm no- un vi¿‰ bija Æïrbies baltÇ aap- nÇku‰i lejÇ pie mana tïva telts, metn¥, un vi¿‰ nÇca un nostÇjÇs vi¿i apateicÇs Tam Kungam, manÇ priek‰Ç. vi¿u Dievam; un tie nesa bzie- 6 Un notika, ka vi¿‰ runÇja uz dojumus un dedzinÇmos upurus mani un aicinÇja mani sekot Vi¿am. vi¿am. 7 Un notika, kad es vi¿am se- koju, es ieraudz¥ju sevi, ka es 8. NODAπA biju tum‰Ç un drmÇ tuksnes¥. 8 Un pïc tam, kad es daudzu Lehijs redz v¥ziju par dz¥v¥bas koku. stundu garumÇ biju ce∫ojis Vi¿‰ nobauda tÇ augli un vïlas, lai tumsÇ, es iesÇku lgt To Kungu, vi¿a Æimene dar¥tu tÇpat. Vi¿‰ redz lai Vi¿‰ aapÏïlotu mani SavÇ dzelzs margu, ‰auru jo ‰auru taku, lielajÇ Ïïlast¥bÇ. un tums¥bas miglu, kas ietin cilvï- 9 Un notika, kad es biju ldzis ku. SÇrija, Nefijs un Sams nobauda To Kungu, es ieraudz¥ju lielu augli, bet Lamans un Lemuïls atsa- un pla‰u alauku. kÇs. Apmïram 600–592 g. pr. Kr. 10 Un notika, ka es ieraudz¥ju Un notika, ka mïs bijÇm savÇ- akoku, kura baug∫i bija iekÇroja- ku‰i kopÇ visa veida sïklas no mi, lai padar¥tu kÇdu laim¥gu. katras ‰˙irnes, gan graudus no 11 Un notika, ka es piegÇju katras ‰˙irnes, gan ar¥ aug∫u un nobaud¥ju tÇ aaugli; un es sïklas no katras ‰˙irnes. atklÇju, ka tas bija vissaldÇkais 2 Un notika, kamïr mans tïvs no visiem, kÇdus es jebkad uzkavïjÇs tuksnes¥, vi¿‰ runÇja pirms tam biju baud¥jis. JÇ, un
21a src Piedot. src V¥zija. JÇ¿a atkl. 2:7; 22:2; 22a src Pateic¥gs, 3a 1. Nef. 8:14–18. 1. Nef. 11:4, 8–25. pateic¥ba, pateik‰anÇs. 4a 1. Nef. 8:35–36. src Dz¥v¥bas koks. b 1. Nef. 5:9. 5a DÏS—V 1:30–32. b Al. 32:41–43. 8 2a src Sapnis; 8a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 11a Al. 5:34. AtklÇsme. 9a Mat. 13:38. b 1. Nef. 10:17. 10a 1. Moz. 2:9; Nefija PirmÇ grÇmata 8:12–26 16 es ieraudz¥ju, ka tÇ auglis bija 19 Un es ieraudz¥ju amargu no balts un tÇ bbaltums pÇrsniedza dzelzs, un tÇ stiepÇs gar upes visu, ko es jebkad biju redzïjis. krastu un veda uz koku, pie 12 Un, kad es nobaud¥ju tÇ kura es stÇvïju. augli, tas piepild¥ja manu dvï- 20 Un es ar¥ ieraudz¥ju a‰auru seli ar ∫oti lielu aprieku; tÇdï∫ es jo ‰auru taku, kas gÇja gar sÇku bvïlïties, lai mana Æimene dzelzs margu l¥dz pat kokam, ar¥ nobaud¥tu no tÇ, jo es zinÇju, pie kura es stÇvïju; un tÇ ar¥ gÇja ka tas bija cvisiekÇrojamÇkais gar avota izteku uz lielu un pla- no visiem aug∫iem. ‰u blauku, it kÇ tas btu pasaule. 13 Un, kad es pametu acis ap- 21 Un es redzïju neskaitÇmus kÇrt, lai, varbt, es varïtu atrast ∫auÏu pulkus, daudzi no kuriem ar¥ savu Æimeni, es ieraudz¥ju spiedÇs uz priek‰u, lai vi¿i va- dens aupi, un tÇ tecïja garÇm, rïtu sasniegt ataku, kas veda uz un tÇ bija blakus kokam, no kura koku, pie kura es stÇvïju. es biju nobaud¥jis augli. 22 Un notika, ka vi¿i nÇca uz 14 Un es skat¥jos, lai ieraudz¥tu, priek‰u un iesÇka iet pa taku, no kurienes tÇ rodas; un es re- kas veda uz to koku. dzïju tÇs izteku nedaudz tÇlÇk; 23 Un notika, ka tur izcïlÇs un pie tÇs iztekas es ieraudz¥ju tums¥bas amigla, jÇ, pat ÇrkÇrt¥gi jsu mÇti SÇriju un Samu, un liela tums¥bas migla, tÇ ka tie, Nefiju, un vi¿i stÇvïja it kÇ vi¿i kas bija uzsÇku‰i taku, pazau- nezinÇtu, kurp doties. dïja savu ce∫u, ka vi¿i nokl¥da 15 Un notika, ka es pamÇju vi- un pazuda. ¿iem; un es ar¥ teicu vi¿iem 24 Un notika, ka es ieraudz¥ju ska∫Ç bals¥, lai vi¿i nÇk pie manis citus, spieÏoties uz priek‰u, un un nobauda augli, kas bija visie- vi¿i nÇca uz priek‰u un satvïra kÇrojamÇkais no visiem aug∫iem. dzelzs margas galu; un vi¿i vir- 16 Un notika, ka vi¿i nÇca pie z¥jÇs uz priek‰u caur tums¥bas manis un ar¥ nobaud¥ja augli. miglu, turoties pie margas no 17 Un notika, ka es vïlïjos, lai dzelzs, l¥dz kamïr vi¿i atnÇca Lamans un Lemuïls ar¥ nÇk un un nobaud¥ja akoka augli. nobauda augli, tÇdï∫ es pametu 25 Un, kad vi¿i bija nobaud¥- acis uz upes izteku, lai varbt ju‰i koka augli, vi¿i pameta es varïtu vi¿us ieraudz¥t. acis apkÇrt, it kÇ vi¿i btu 18 Un notika, ka es vi¿us anokaunïju‰ies. redzïju, bet vi¿i anenÇca pie 26 Un es ar¥ pametu acis apkÇrt manis un nebaud¥ja to augli. un ieraudz¥ju dens upes otrÇ
11b 1. Nef. 11:8. 19a Psm. 2:9; b Mat. 13:38. 12a src Prieks. JÇ¿a atkl. 12:5; 21a src Ce∫‰. b Al. 36:24. DÏST, JÇ¿a atkl. 19:15; 23a 1. Nef. 12:17; 15:24. c 1. Nef. 15:36. 1. Nef. 8:30; 11:25; 24a 1. Nef. 8:10–12. 13a 1. Nef. 12:16–18; 15:23–24. 25a Rom. 1:16; 15:26–29. 20a Mat. 7:14; 2. Tim. 1:8; Al. 46:21; 18a 2. Nef. 5:20–25. 2. Nef. 31:17–20. Morm. 8:38. 17 Nefija PirmÇ grÇmata 8:27–9:1 malÇ alielu un pla‰u ïku, un tÇ bija nobaud¥ju‰i augli, bet mïs stÇvïja, it kÇ tÇ btu gaisÇ, aug- vi¿iem nepievïrsÇm uzman¥bu. stu virs zemes. 34 ·ie ir mana tïva vÇrdi: Jo tie, 27 Un tÇ bija pilna ar ∫aud¥m, kas apievïrsa tiem uzman¥bu, gan veciem un jauniem, gan atkrita. v¥riem un sievÇm; un vi¿u 35 Un aLamans un Lemuïls apÆïrbs bija ∫oti smalks; un vi¿i nenobaud¥ja augli, teica mans aizsmïja un rÇd¥ja ar pirkstiem tïvs. uz tiem, kas bija atnÇku‰i un 36 Un notika, ka, pïc tam, kad nobaud¥ju‰i augli. mans tïvs bija runÇjis visus ‰os 28 Un pïc tam, kad vi¿i bija vÇrdus, kuru bija daudz, par anobaud¥ju‰i augli, vi¿i bija savu sapni vai v¥ziju, vi¿‰ teica bnokaunïju‰ies no tiem, kas uz mums to lietu dï∫, ko vi¿‰ ¿irgÇjÇs par vi¿iem; un vi¿i bija redzïjis v¥zijÇ, ka vi¿‰ ∫oti catkrita uz aizliegtajÇm takÇm bai∫ojÇs par Lamanu un Lemu- un pazuda. ïlu, jÇ, vi¿‰ bai∫ojÇs, lai vi¿i ne- 29 Un tagad es, Nefijs, neiz- tiktu padz¥ti no TÇ Kunga vaiga. klÇstu avisus sava tïva vÇrdus. 37 Un vi¿‰ skubinÇja tos ar 30 Bet, ¥sÇk rakstot, lk, vi¿‰ visÇm m¥lo‰a atïva jtÇm, ka redzïja daudzus citus ∫auÏu vi¿iem ir jÇklausa tÇ vÇrdiem, pulkus, spieÏoties uz priek‰u; ka varbt Tas Kungs bs Ïïl¥gs un vi¿i nÇca un pie˙ïrÇs pie pret tiem, un neizdz¥s tos; jÇ, adzelzs margas gala, un vi¿i mans tïvs tiem sludinÇja. virz¥jÇs pa savu ce∫u uz priek- 38 Un, kad vi¿‰ tiem bija sludi- ‰u, pastÇv¥gi cie‰i turoties pie nÇjis un ar¥ pravietojis daudzas margas no dzelzs, kamïr vi¿i lietas, vi¿‰ lika tiem ievïrot TÇ atnÇca un nometÇs zemï, un Kunga pavïles; un vi¿‰ beidza nobaud¥ja tÇ koka augli. runÇt ar tiem. 31 Un vi¿‰ ar¥ redzïja citus ∫auÏu apulkus, taustoties uz to 9. NODAπA lielo un pla‰o ïku. 32 Un notika, ka daudzi nosl¥- Nefijs taisa divu veidu pierakstus. ka dens aupes dzi∫umos, un Katrs ir nosaukts par Nefija plÇk- daudzi pazuda vi¿a skatienam, snïm. LielÇkÇs plÇksnes satur kl¥stot sve‰os ce∫os. laic¥go vïsturi. MazÇkÇs aplko 33 Un liels bija to skaits, kuri galvenokÇrt svïtas lietas. Apmïram iegÇja tajÇ d¥vainajÇ ïkÇ. Un, 600–592 g. pr. Kr. kad vi¿i bija iegÇju‰i tajÇ ïkÇ, vi¿i rÇd¥ja anicinÇjumÇ ar pirk- Un visas ‰¥s lietas mans tïvs stu uz mani un uz tiem, kuri ar¥ redzïja un dzirdïja, un runÇja,
26a 1. Nef. 11:35–36; JÇ¿a 12:42–43. 33a src VajÇt, vajljanas. 12:18. c src Atkri‰ana. 34a 2. Moz. 23:2. 27a src Lepn¥ba. 29a 1. Nef. 1:16–17. 35a 1. Nef. 8:17–18; 28a 2. Pït. v. 2:19–22. 30a 1. Nef. 15:23–24. 2. Nef. 5:19–24. b Marka 4:14–20; 8:38; 31a Mat. 7:13. 37a src ˛imene; VecÇki. Lk. 8:11–15; 32a 1. Nef. 15:26–29. Nefija PirmÇ grÇmata 9:2–10:3 18 kad vi¿‰ mita telt¥ aLemuïla ie- pild¥tu visus Savus darbus starp lejÇ; un ar¥ daudz vairÇk lietu, cilvïku bïrniem, jo lk, Vi¿am kuras nevar tikt rakst¥tas uz ‰¥m ir visa bvara, lai izpild¥tu visus plÇksnïm. Savus vÇrdus. Un tÇ tas ir. Åmen. 2 Un tagad, ja es runÇju par ‰¥m plÇksnïm, lk, tÇs nav tÇs 10. NODAπA plÇksnes, uz kurÇm es sastÇdu pilnu aprakstu par savas tautas Lehijs pareÆo, ka babilonie‰i sa¿ems vïsturi; jo aplÇksnïm, uz kurÇm jdus gstÇ. Vi¿‰ stÇsta par Mesi- es sastÇdu pilnu aprakstu par jas, GlÇbïja un Pest¥tÇja atnÇk‰anu savas tautas vïsturi, es esmu starp jdiem. Lehijs stÇsta ar¥ par devis Nefija vÇrdu, tÇdï∫ tÇs tiek kÇda atnÇk‰anu, kur‰ krist¥s Dieva sauktas par Nefija plÇksnïm Jïru. Lehijs stÇsta par Mesijas nÇvi pïc mana pa‰a vÇrda; un ‰¥s un aug‰Çmcel‰anos. Vi¿‰ sal¥dzina plÇksnes ar¥ tiek sauktas par Israïla izkl¥dinljanu un sapulcinÇ- Nefija plÇksnïm. ‰anu ar ol¥vkoku. Nefijs runÇ par 3 Tomïr es biju sa¿ïmis pavïli Dieva Dïlu, par SvïtÇ Gara dÇvanu no TÇ Kunga, ka man ir jÇiztaisa un par vajadz¥bu bt taisn¥giem. ‰¥s plÇksnes ¥pa‰am anolkam, Apmïram 600–592 g. pr. Kr. lai ‰eit btu iegravïts apraksts par bkalpo‰anu manai tautai. Un tagad es, Nefijs, atsÇku 4 Uz tÇm otrÇm plÇksnïm jÇ- aprakstu uz a‰¥m plÇksnïm par bt iegravïtam aprakstam par manu darb¥bu un manu vald¥- ˙ïni¿u vald¥‰anu un kariem, ‰anu un kalpo‰anu; tÇlab, lai un manas tautas ˙ildÇm; tÇdï∫ atsÇktu savu aprakstu, man ir ‰¥s plÇksnes ir galvenokÇrt par jÇrunÇ mazliet par mana tïva kalpo‰anu, un aotras plÇksnes un ar¥ manu brÇ∫u darb¥bu. ir galvenokÇrt par ˙ïni¿u val- 2 Jo lk, notika, kad mans d¥‰anu un kariem, un manas tïvs bija beidzis runÇt ‰os tautas ˙ildÇm. vÇrdus par savu asapni un ar¥ 5 TÇdï∫ Tas Kungs ir pavïlï- pierunÇt vi¿us piln¥gai uzc¥t¥- jis man tais¥t ‰¥s plÇksnes Vi¿a bai, vi¿‰ runÇja uz tiem attiec¥- a gudram nolkam, kuru es bÇ par jdiem— nezinu. 3 ka vïlÇk tie tiks izn¥cinÇti, 6 Bet Tas Kungs azina visas pat lielÇ pilsïta aJeruzÇleme, lietas no pa‰a iesÇkuma; tÇdï∫ un daudzi tiks baizvesti gstÇ Vi¿‰ ir sagatavojis ce∫u, lai iz- uz cBÇbeli; TÇ Kunga noteiktajÇ
9 1a 1. Nef. 2:4–6, 8, 4a Jïk. 1:2–4; M. v. 1:10. Jïk. 1:1–4. 14–15; 16:6. 5a 1. Nef. 19:3; M. v. 1:7; 2a 1. Nef. 8. 2a 1. Nef. 19:2, 4; Al. 37:2, 12, 14. 3a Est. 2:6; 2. Nef. 6:8; Jïk. 3:13–14; 6a 2. Nef. 9:20; Hel. 8:20–21. M. v. 1:2–11; M&D 38:2; b 2. Nef. 25:10. M&D 10:38–40. Moz. 1:6, 35. src HronoloÆija— src PlÇksnes. src Visszino‰s. 587 g. pr. Kr. 3a M&D 3:19. b Mat. 28:18. c Ec. 24:2; 1. Nef. 1:13; b 1. Nef. 6:3. 10 1a 1. Nef. 9:1–5; 19:1–6; Omn. 1:15. 19 Nefija PirmÇ grÇmata 10:4–14 laikÇ vi¿i datkal atgriez¥sies, jÇ, pravietis krist¥s aBetÇnijÇ, vi¿- pat tiks atvesti atpaka∫ no gsta, pus JordÇnas, un vi¿‰ ar¥ teica, un, kad vi¿i bs atvesti atpaka∫ ka vi¿‰ bkrist¥s ar deni; patiesi, no gsta, tie atkal iegs savu ka vi¿‰ krist¥s Mesiju ar deni. mantojuma zemi. 10 Un, kad vi¿‰ bs krist¥jis 4 JÇ, tie‰i ase‰i simti gadus no Mesiju ar deni, vi¿‰ atpaz¥s tÇ laika, kad mans tïvs pameta un liecinÇs, ka vi¿‰ ir krist¥jis JeruzÇlemi, bpravieti Dievs Tas aDieva Jïru, kur‰ pa¿ems prom Kungs cels no jdu vidus— pasaules grïkus. tie‰i cMesiju jeb, citiem vÇrdiem, 11 Un notika, kad mans tïvs pasaules GlÇbïju. bija runÇjis ‰os vÇrdus, vi¿‰ ru- 5 Un vi¿‰ runÇja ar¥ par pra- nÇja uz maniem brÇ∫iem par vie‰iem, cik liels skaits bija alie- eva¿Æïliju, kam jÇtiek sludinÇ- cinÇju‰i par ‰¥m lietÇm attiec¥bÇ tam starp jdiem, un ar¥ par j- uz ‰o Mesiju, par kuru vi¿‰ bija du akri‰anu bnetic¥bÇ. Un pïc runÇjis, jeb ‰o pasaules Pest¥tÇju. tam, kad vi¿i bs cnonÇvïju‰i 6 Un tagad visa cilvïce bija Mesiju, kuram ir jÇnÇk, un azudu‰Ç un kritu‰Ç stÇvokl¥, un kad Vi¿‰ bs nonÇvïts, Vi¿‰ vienmïr bs, ja vien vi¿i nepa- duzcelsies no miro¿iem un caur ∫ausies uz ‰o Pest¥tÇju. eSvïto Garu pasludinÇs Sevi 7 Un vi¿‰ runÇja ar¥ par cittic¥bniekiem. apravieti, kuram jÇnÇk pirms 12 JÇ, patiesi, mans tïvs runÇja Mesijas, lai sagatavotu ce∫u Tam daudz par cittic¥bniekiem un Kungam,— ar¥ par Israïla namu, ka tos var 8 jÇ, pat, ka vi¿‰ ies un sauks sal¥dzinÇt ar aol¥vkoku, kura tuksnes¥: aSataisiet Tam Kun- zariem ir jÇtiek nolauztiem un gam ce∫u un taisiet taisnas Vi¿a bizkais¥tiem pa visu zemes virsu. takas, jo ‰eit stÇv KÇds starp 13 TÇdï∫, vi¿‰ teica, bija vaja- jums, kuru js nepaz¥stat; un dz¥gs, lai mïs vienkopus tiktu Vi¿‰ ir spïc¥gÇks par mani, aizvesti uz aapsol¥to zemi, lai Vi¿a kurpju siksnas es neesmu piepild¥tos TÇ Kunga vÇrds, ka cien¥gs atrais¥t. Un daudz runÇja mums ir jÇtiek izkais¥tiem pa mans tïvs par ‰o lietu. visu zemes virsu. 9 Un mans tïvs sac¥ja, ka tas 14 Un, kad Israïla nams bs
3d Jer. 29:10; 7a 1. Nef. 11:27; e src Svïtais Gars. 2. Nef. 6:8–9. 2. Nef. 31:4. 12a 1. Moz. 49:22–26; 4a 1. Nef. 19:8; 8a Jes. 40:3; 1. Nef. 15:12; 2. Nef. 25:19; Mat. 3:1–3. 2. Nef. 3:4–5; 3. Nef. 1:1. 9a JÇ¿a 1:28. Jïk. 5; 6:1–7. b 1. Nef. 22:20–21. b src JÇnis Krist¥tÇjs. src Ol¥vkoks; TÇ c src Mesija. 10a src Dieva Jïrs. Kunga v¥nadÇrzs. 5a Jïk. 7:11; Mos. 13:33; 11a Jïk. 4:14–18. b 1. Nef. 22:3–8. Hel. 8:19–24; b Morm. 5:14. src Israïls—Israïla 3. Nef. 20:23–24. c src Jïzus Kristus; izkais¥‰ana. 6a src Ådama un Ievas KrustÇ si‰ana. 13a 1. Nef. 2:20. kri‰ana. d src Aug‰Çmcel‰anÇs. src Apsol¥tÇ zeme. Nefija PirmÇ grÇmata 10:15–22 20 izkais¥ts, vi¿i aatkal tiks sapul- sagatavots visiem cilvïkiem no cinÇti kopÇ; vai, ¥sÇk sakot, pïc pasaules rad¥‰anas, ja bs tÇ, tam, kad bcittic¥bnieki bs sa¿ï- ka vi¿i noÏïlos grïkus un nÇks mu‰i eva¿Æïlija piln¥bu, tad pie Vi¿a. col¥vkoka dab¥gie zari jeb atli- 19 Jo tas, kas c¥t¥gi meklï— kums no Israïla nama, tiks atrad¥s, un aDieva noslïpumi piepotïti jeb nÇks pie patiesÇ tiks atklÇti tiem ar bSvïtÇ Gara Mesijas, vi¿u Kunga un vi¿u spïku, kÇ ‰ajos laikos, tÇ senat- Pest¥tÇja, atzi¿as. nï, un kÇ senatnï, tÇ nÇkam¥bÇ; 15 Un tÇdiem vÇrdiem mans tÇdï∫ cTÇ Kunga ce∫‰ ir viens tïvs pravietoja un runÇja uz mÏ¥gs aplis. maniem brÇ∫iem, un ar¥ daudzas 20 TÇdï∫ atceries, ak cilvïk, ka citas lietas, ko es neaprakstu ‰in¥ par visiem saviem darbiem tu grÇmatÇ, jo daudzas no tÇm kÇ tiksi atvests atiesas priek‰Ç. sev noder¥gas es esmu rakst¥jis 21 TÇdï∫, ja tu esi meklïjis dar¥t savÇ aotrÇ grÇmatÇ. ∫aunu savÇs apÇrbaud¥jumu die- 16 Un visas ‰¥s lietas, par ku- nÇs, tad tu tiksi atrasts par bnet¥ru rÇm es runÇju, notika, kad mans Dieva tiesas krïsla priek‰Ç; un tïvs mita telt¥ Lemuïla ielejÇ. nekas net¥rs nevar dz¥vot kopÇ 17 Un notika, kad es, Nefijs, ar Dievu; tÇdï∫ tev vajadzïs tikt noklaus¥jies visus asava tïva atmestam uz visiem laikiem. vÇrdus par lietÇm, ko vi¿‰ re- 22 Un Svïtais Gars dod varu, dzïja bv¥zijÇ, un ar¥ tÇs lietas, lai es runÇtu ‰¥s lietas, un neaiz- ko vi¿‰ runÇja ar SvïtÇ Gara turïtu tÇs sev¥. spïku, kuru vi¿‰ sa¿ïma caur tic¥bu Dieva Dïlam—un Dieva Dïls bija tas cMesija, kuram ir 11. NODAπA jÇnÇk—es, Nefijs, vïlïjos, kaut ar¥ es varïtu redzït un dzirdït, Nefijs redz TÇ Kunga Garu, un un zinÇt ‰¥s lietas ar SvïtÇ Gara v¥zijÇ tiek parÇd¥ts dz¥v¥bas koks. spïku, kas ir dDieva dÇvana Vi¿‰ redz Dieva Dïla mÇti un mÇ- visiem tiem, kuri ec¥t¥gi meklï cÇs par Dieva labvïl¥bu. Vi¿‰ redz Vi¿u, gan kÇ fsenatnï, gan ar¥ Dieva Jïra krist¥‰anu, kalpo‰anu tan¥ laikÇ, kad Vi¿‰ parÇd¥sies un krustÇ si‰anu. Vi¿‰ redz ar¥ Jïra cilvïku bïrniem. divpadsmit apustu∫u aicinÇjumu 18 Jo Vi¿‰ ir atÇds pats vakar, un kalpo‰anu. Apmïram 600–592 ‰odien un mÏ¥gi; un ce∫‰ ir g. pr. Kr.
14a src Israïls—Israïla d src Svïtais Gars. M&D 3:2; 35:1. sapulcinljana. e Moron. 10:4–5, 7, 19. 20a Sal. MÇc. 12:14; b 1. Nef. 13:42; f M&D 20:26. 2. Nef. 9:46. M&D 14:10. 18a Ebr. 13:8; Morm. 9:9; src Tiesa, pïdïjÇ. c Jïk. 5:8, 52, 54, 60, 68. M&D 20:12. 21a Al. 34:32–35. 15a 1. Nef. 1:16–17. src Dievs, diev¥ba. b 1. kor. 6:9–10; 17a în. 1:3; Al. 36:17. 19a src Dieva noslïpumi. 3. Nef. 27:19; b 1. Nef. 8:2. b src Svïtais Gars. M&D 76:50–62; c src Mesija. c Al. 7:20; Moz. 6:57. 21 Nefija PirmÇ grÇmata 11:1–14 Jo notika, ka pïc tam, kad es un, kad tu Vi¿u bsi skat¥jis, tu biju vïlïjies iepaz¥t lietas, kuras bliecinÇsi, ka Tas ir Dieva Dïls. mans tïvs bija redzïjis, un ticot, 8 Un notika, ka Gars man sac¥ja: ka Tas Kungs bija spïj¥gs dar¥t Skaties! Un es skat¥jos un redzïju tÇs man zinÇmas, kad es sïdïju, koku, un tas bija l¥dz¥gs akokam, apÇrdomÇdams savÇ sird¥, es kuru mans tïvs bija redzïjis, un tiku baizrauts TÇ Kunga GarÇ, jÇ, tÇ skaistums bija daudz pÇrÇks, ∫oti augstÇ ckalnÇ, ko es nekad jÇ, pÇrsniedza jebkÇdu skaistu- iepriek‰ nebiju redzïjis, un kur mu, un tÇ bbaltums pÇrsniedza es nekad iepriek‰ nebiju spïris uzsnigu‰a sniega baltumu. savu kÇju. 9 Un notika, kad es biju redzï- 2 Un Gars teica man: Lk, ko jis koku, es teicu Garam: Es re- tu vïlies? dzïju, ka tu man parÇd¥ji koku, 3 Un es sac¥ju: Es vïlos redzït kas ir adÇrgÇks par visu. tÇs lietas, kuras aredzïja mans 10 Un vi¿‰ man sac¥ja: Ko tu tïvs. vïlies? 4 Un Gars teica man: Vai tu 11 Un es vi¿am teicu: UzzinÇt tici, ka tavs tïvs redzïja akoku, tÇ aizskaidrojumu. Jo es runÇju par kuru vi¿‰ runÇja? ar vi¿u kÇ v¥rs runÇ, jo es redzï- 5 Un es sac¥ju: JÇ, tu zini, ka aes ju, ka vi¿‰ bija bv¥ra izskatÇ, ticu visiem sava tïva vÇrdiem. taãu tomïr es zinÇju, ka tas bija 6 Un, kad es biju runÇjis ‰os TÇ Kunga Gars, un vi¿‰ runÇja vÇrdus, Gars ska∫Ç bals¥ iesaucÇs, ar mani kÇ v¥rs runÇ ar citiem. sakot: Ozianna Tam Kungam, 12 Un notika, ka vi¿‰ teica VisaugstÇkajam Dievam, jo Vi¿‰ man: Skaties! Un es skat¥jos, it ir Dievs pÇr visu a zemi, jÇ, kÇ es skat¥tos uz vi¿u, un es pat pÇr visu. Un svït¥ts tu esi, vi¿u neredzïju, jo vi¿‰ bija aiz- Nefij, tÇdï∫, ka tu btici Visaug- gÇjis prom no manis. stÇkÇ Dieva Dïlam; tÇdï∫ tu 13 Un notika, ka es skat¥jos un ieraudz¥si tÇs lietas, kuras tu redzïju lielo JeruzÇlemes pilsïtu vïlïjies. un ar¥ citas pilsïtas. Un es ie- 7 Un lk, ‰¥ lieta tiks dota tev raudz¥ju Nacaretes pilsïtu, un par az¥mi, kad pïc tam, kad tu aNacaretes pilsïtÇ es ieraudz¥ju bsi redzïjis koku, kas nes augli, bjaunavu, un vi¿a bija ∫oti dai∫a kuru tavs tïvs nobaud¥ja, tu ie- un gai‰a. raudz¥si ar¥ cilvïku nolaiÏamies 14 Un notika, ka es redzïju no debes¥m, un Vi¿u tu skat¥si; adebesis atvïrtas, un e¿Æelis
11 1a M&D 76:19. 5a 1. Nef. 2:16. b 1. Nef. 8:11. src PÇrdomÇt. 6a 2. Moz. 9:29; 9a 1. Nef. 11:22–25. b 2. kor. 12:1–4; 2. Nef. 29:7; 11a 1. Moz. 40:8. JÇ¿a atkl. 21:10; 3. Nef. 11:14; b Et. 3:15–16. 2. Nef. 4:25; Moz. 1:1. Moz. 6:44. 13a Mat. 2:23. c 5. Moz. 10:1; Et. 3:1. b src Tic¥ba, ticït. b Lk. 1:26–27; Al. 7:10. 3a 1. Nef. 8:2–34. 7a src Z¥me. src Marija, Jïzus 4a 1. Nef. 8:10–12; b src Liec¥ba. mÇte. 15:21–22. 8a 1. Nef. 8:10. 14a Ec. 1:1; 1. Nef. 1:8. Nefija PirmÇ grÇmata 11:15–29 22 nÇca lejÇ un nostÇjÇs manÇ Un es skat¥jos un redzïju Dieva priek‰Ç, un vi¿‰ teica man: Nefij, Dïlu aejot starp cilvïku bïrniem; ko tu redzi? un es redzïju daudzus kr¥tam 15 Un es sac¥ju vi¿am: Jauna- pie Vi¿a kÇjÇm un pieldzam vu, visdai∫Çko un visskaistÇko Vi¿u. no visÇm citÇm jaunavÇm. 25 Un notika, ka es sapratu, ka 16 Un vi¿‰ teica man: Vai tu amarga no dzelzs, ko mans tïvs zini Dieva labvïl¥bu? bija redzïjis, bija Dieva vÇrds, 17 Un es vi¿am sac¥ju: Es zinu, kas ved uz bdz¥vÇ dens avotu ka Vi¿‰ m¥l Savus bïrnus, tomïr jeb uz cdz¥v¥bas koku; ‰is dens es nezinu visu lietu noz¥mi. ir Dieva m¥lest¥bas attïlojums. 18 Un vi¿‰ man teica: Lk, Un es sapratu, ka ar¥ dz¥v¥bas ajaunava, kuru tu redzi, ir Dieva koks bija Dieva m¥lest¥bas attï- Dïla bmÇte miesÇ. lojums. 19 Un notika, ka es ieraudz¥ju, 26 Un e¿Æelis atkal man teica: ka vi¿a tika aiznesta projÇm Skaties un redzi aDieva labvï- GarÇ, un, kad vi¿a bija tikusi l¥bu! aiznesta projÇm aGarÇ jau kÇdu 27 Un es skat¥jos un aredzïju laiku, e¿Æelis runÇja uz mani, pasaules Pest¥tÇju, par kuru sac¥dams: Skaties! mans tïvs bija runÇjis; un es ar¥ 20 Un es skat¥jos un atkal ie- redzïju bpravieti, kuram bs raudz¥ju jaunavu, kas turïja jÇsagatavo ce∫‰ Vi¿a priek‰Ç. abïrnu savÇs rokÇs. Un Dieva Jïrs devÇs un tapa no 21 Un e¿Æelis man teica: Skati vi¿a ckrist¥ts; un, kad Vi¿‰ bija aDieva Jïru, jÇ, patiesi, bMÏ¥gÇ nokrist¥ts, es ieraudz¥ju debesis Tïva cDïlu! Vai tu zini tÇ dkoka atveramies, un Svïtais Gars nÇca noz¥mi, kuru tavs tïvs redzïja? lejÇ no debes¥m un palika uz 22 Un es vi¿am atbildïju, sakot: Vi¿a dbaloÏa izskatÇ. JÇ, tÇ ir Dieva am¥lest¥ba, kas 28 Un es redzïju, ka Vi¿‰ devÇs izstaro cilvïku bïrnu sird¥s, tÇdï∫ projÇm, kalpojot ∫aud¥m, aspïkÇ tÇ ir pati kÇrojamÇkÇ no visÇm un lielÇ god¥bÇ; un ∫auÏu pulki lietÇm. sapulcïjÇs kopÇ, lai klaus¥tos 23 Un vi¿‰ runÇja uz mani, sa- Vi¿Ç; un es redzïju, ka tie izdzi- c¥dams: JÇ, un pats lielÇkais na Vi¿u no sava vidus. aprieks dvïselei. 29 Un es ar¥ redzïju adivpa- 24 Un, kad vi¿‰ bija pateicis ‰os dsmit citus sekojot Vi¿am. Un vÇrdus, vi¿‰ teica man: Skaties! notika, ka tie tika aiznesti GarÇ
18a Jes. 7:14; Lk. 1:34–35. src Dz¥v¥bas koks. 26a 1. Nef. 11:16–33. b Mos. 3:8. 22a src M¥lest¥ba. 27a 2. Nef. 25:13. 19a Mat. 1:20. 23a src Prieks. b Mat. 11:10; 20a Lk. 2:16. 24a Lk. 4:14–21. 1. Nef. 10:7–10; 21a src Dieva Jïrs. 25a 1. Nef. 8:19. 2. Nef. 31:4. b src Dievs, diev¥ba— b src Dz¥vais dens. c src Krist¥‰ana, krist¥t. Dievs Tïvs. c 1. Moz. 2:9; d src BaloÏa z¥me. c src Jïzus Kristus. Al. 32:40–41; 28a M&D 138:25–26. d 1. Nef. 8:10; Al. 5:62. Moz. 4:28, 31. 29a src Apustulis. 23 Nefija PirmÇ grÇmata 11:30–12:2 prom no mana vaiga, un es tos ïkÇ, kÇdu bija redzïjis mans vairs neredzïju. tïvs. Un TÇ Kunga e¿Æelis runÇ- 30 Un notika, ka e¿Æelis atkal ja uz mani atkal, sac¥dams: Skati uz mani runÇja, sac¥dams: Ska- pasauli un tÇs gudr¥bu, jÇ, redzi, ties! Un es skat¥jos un es redzïju Israïla nams ir savÇkts kopÇ, atkal debesis atveramies, un es lai c¥n¥tos pret Jïra divpadsmit redzïju ae¿Æe∫us nolaiÏamies apustu∫iem. pie cilvïku bïrniem; un vi¿i 36 Un notika, ka es redzïju un tiem kalpoja. dodu liec¥bu, ka lielÇ un pla‰Ç 31 Un vi¿‰ atkal runÇja uz mani, ïka bija pasaules alepnums, un sac¥dams: Skaties! Un es skat¥jos tÇ sabruka, un tÇs posts bija ∫oti un redzïju Dieva Jïru ejot starp liels. Un TÇ Kunga e¿Æelis runÇ- cilvïku bïrniem. Un es redzïju ja uz mani atkal, sac¥dams: TÇda ∫auÏu pulkus, kas bija slimi un bs visu tautu, cil‰u, valodu un kas bija visÇdu sïrgu, avelnu taut¥bu, kas c¥n¥sies pret Jïra un bne‰˙¥stu garu nomoc¥ti; un divpadsmit apustu∫iem, izn¥ci- e¿Æelis runÇja un rÇd¥ja visu to nljana. man. Un vi¿i tika cdziedinÇti ar Dieva Jïra spïku, un velni un 12. NODAπA ne‰˙¥stie gari tika izdz¥ti. 32 Un notika, ka e¿Æelis runÇja Nefijs v¥zijÇ redz: apsol¥to zemi, tÇs uz mani atkal, sac¥dams: Ska- iedz¥votÇju taisn¥bu, nekrietn¥bu un ties! Un es skat¥jos un redzïju pagrimumu, Dieva Jïra atnÇk‰anu Dieva Jïru, un Vi¿‰ bija ∫auÏu starp tiem; kÇ divpadsmit mÇcek∫i sagrÇbts; jÇ, mÏ¥gÇ Dieva Dïls un divpadsmit apustu∫i tiesÇs Is- tika pasaules atiesÇts; un es re- raïlu; un to, kuri pagrims netic¥- dzïju un dodu liec¥bu. bÇ, pret¥go un izvirtu‰o stÇvokli. 33 Un es, Nefijs, redzïju, ka Apmïram 600–592 g. pr. Kr. Vi¿‰ tika pacelts pie akrusta un bnonÇvïts par pasaules grïkiem. Un notika, ka e¿Æelis man sac¥ja: 34 Un, kad Vi¿‰ bija nonÇvïts, Skaties un redzi savus pïcnÇ- es redzïju zemes ∫auÏu pulkus, cïjus, un ar¥ savu brÇ∫u pïcnÇ- un tie tika savÇkti kopÇ, lai c¥n¥- cïjus. Un es skat¥jos un redzïju tos pret Jïra apustu∫iem, jo tÇ tos aapsol¥to zemi, un es redzïju divpadsmit aicinÇtos nosauca TÇ ∫auÏu pulkus, jÇ, tie bija tik lielÇ Kunga e¿Æelis. skaitÇ kÇ jras smiltis. 35 Un zemes ∫auÏu pulki sapul- 2 Un notika, ka es redzïju ∫au- cïjÇs kopÇ, un es redzïju, ka tie Ïu pulkus pulcïjamies kopÇ, lai bija lielÇ un pla‰Ç aïkÇ, tÇdÇ pa‰Ç karotu cits pret citu, un es redzï-
30a src E¿Æe∫i. c src DziedinÇt, src Krusts. 31a Marka 5:15–20; dziedinljana. b src Izpirkt, grïku Mos. 3:5–7. 32a Marka 15:17–20. izpirk‰ana. src Velns. 33a JÇ¿a 19:16–19; 35a 1. Nef. 8:26; 12:18. b src Gars—πaunie Mos. 3:9–10; 36a src Lepn¥ba. gari. 3. Nef. 27:14. 12 1a src Apsol¥tÇ zeme. Nefija PirmÇ grÇmata 12:3–15 24 ju akarus un karu daudzinÇ- tiem adivpadsmit citiem, un tie ‰anu, un daudzas slepkavo‰a- bija Dieva ordinïti un izraudz¥ti. nas ar zobenu starp maniem 8 Un e¿Æelis runÇja uz mani, ∫aud¥m. sac¥dams: Redzi, Jïra divpa- 3 Un notika, ka es redzïju dau- dsmit mÇcek∫i, kas ir izraudz¥ti, dzas paaudzes pazdam ‰ajÇ lai kalpotu taviem pïcnÇcïjiem. zemï karos un ˙ildÇs, un es re- 9 Un vi¿‰ sac¥ja man: Tu atce- dzïju daudzas pilsïtas, jÇ, ka es ries Jïra adivpadsmit apustu∫us? pat neskait¥ju tÇs. Redzi, vi¿i ir btie, kas tiesÇs 4 Un notika, ka es redzïju Israïla divpadsmit ciltis, tÇdï∫ atums¥bas bmiglu uz apsol¥tÇs divpadsmit kalpotÇji no taviem zemes virsas, un es redzïju pïcnÇcïjiem tiks tiesÇti no vi- zibe¿us, un dzirdïju pïrkonus, ¿iem, jo js esat no Israïla nama. un zemestr¥ces, un visÇdas sa- 10 Un ‰ie adivpadsmit kalpo- trauktas valodas; un es redzïju tÇji, kurus tu redzi, tiesÇs tavus zemi un klintis, ka tÇs ‰˙ïlÇs; pïcnÇcïjus. Un redzi, vi¿i ir un es redzïju kalnus sadrpam taisn¥gi uz mÏiem, jo dï∫ vi¿u gabalos; un es redzïju zemes tic¥bas Dieva Jïram vi¿u bdrÇnas l¥dzenumus, ka tie bija saplai- ir dar¥tas baltas Vi¿a asin¥s. sÇju‰i; un es redzïju daudzas 11 Un e¿Æelis sac¥ja man: Ska- pilsïtas, ka tÇs bija cnogrimu- ties! Un es skat¥jos un redzïju, ‰as; un es redzïju daudzas, ka ka atr¥s paaudzes nodz¥voja tais- tÇs bija nodedzinÇtas ar uguni; n¥bÇ, un vi¿u drïbes bija baltas un es redzïju daudzas, ka tÇs tÇpat kÇ Dieva Jïram. Un e¿Æelis sabruka dï∫ zemes tr¥cï‰anas. sac¥ja man: ·ie ir att¥r¥ti balti Jïra 5 Un notika, kad es biju redzï- asin¥s dï∫ to tic¥bas Vi¿am. jis ‰¥s lietas, es redzïju atums¥bas 12 Un es, Nefijs, redzïju dau- miglu, ka tÇ izkl¥da no zemes dzus no aceturtÇs paaudzes, kas virsas, un redzi, es redzïju ∫auÏu nodz¥voja taisn¥bÇ. pulkus, kas nebija kritu‰i no TÇ 13 Un notika, ka es redzïju Kunga lielajiem un briesm¥ga- ∫auÏu pulkus uz zemes pulcïja- jiem sodiem. mies kopÇ. 6 Un es redzïju debesis atve- 14 Un e¿Æelis sac¥ja man: Redzi ramies un aDieva Jïru nokÇpjam savus pïcnÇcïjus un ar¥ savu no debes¥m, un Vi¿‰ nÇca lejÇ brÇ∫u pïcnÇcïjus. un parÇd¥jÇs tiem. 15 Un notika, ka es skat¥jos un 7 Un es ar¥ redzïju un dodu redzïju ∫audis no saviem pïcnÇ- liec¥bu, ka Svïtais Gars nÇca pÇr cïjiem pulcïjamies kopÇ dau-
2a în. 1:24; Morm. 8:7–8. 7a 3. Nef. 12:1; 19:12–13. Al. 5:21–27; 13:11–13; src Kar‰. 9a Lk. 6:13. 3. Nef. 27:19–20. 4a 1. Nef. 19:10. b Mat. 19:28; 11a 2. Nef. 26:9–10; b Hel. 14:20–28. M&D 29:12. 3. Nef. 27:30–32. c 3. Nef. 8:14. src Tiesa, pïdïjÇ. 12a Al. 45:10–12; 5a 3. Nef. 8:20; 10:9. 10a 3. Nef. 27:27; Hel. 13:5, 9–10; 6a 2. Nef. 26:1, 9; Morm. 3:18–19. 3. Nef. 27:32; 3. Nef. 11:3–17. b JÇ¿a atkl. 7:14; 4. Nef. 1:14–27. 25 Nefija PirmÇ grÇmata 12:16–13:2 dzos pulkos apret manu brÇ∫u pïcnÇcïjiem, ka vi¿i bija uzvei- pïcnÇcïjiem; un vi¿i tika savÇkti ku‰i manus pïcnÇcïjus, un vi¿i kopÇ, lai c¥n¥tos. izplat¥jÇs pulkos pa visu zemes 16 Un e¿Æelis runÇja uz mani, virsu. sac¥dams: Redzi anet¥rÇ dens 21 Un es redzïju tos pulcïjamies avotu, kuru tavs tïvs redzïja; kopÇ daudzos pulkos, un es re- jÇ, patiesi, bupi, par kuru vi¿‰ dzïju akarus un karu daudzinÇ- runÇja, un tÇs dzi∫umi ir celles ‰anu starp tiem; un es redzïju, dzi∫umi. ka karos un karu daudzinljanÇ 17 Un tums¥bas amigla ir velna nodz¥voja daudzas paaudzes. kÇrdinÇjumi, kas baptum‰o acis 22 Un e¿Æelis sac¥ja man: Redzi, un nocietina cilvïku bïrnu sirdis, tie akrit¥s netic¥bÇ. un aizved tos prom uz cplata- 23 Un notika, ka es redzïju, ka jiem ce∫iem, ka tie iet bojÇ un ir pïc tam, kad vi¿i bija kritu‰i zudu‰i. netic¥bÇ, vi¿i k∫uva par atum‰u 18 Un lielÇ un pla‰Ç aïka, ko un pret¥gu, un bnet¥ru tautu, tavs tïvs redzïja, ir cilvïku bïrnu pilnu ar claiskumu un visÇdÇm tuk‰Çs biedomas un clepnums. negant¥bÇm. Un liels un briesm¥gs dbezdibe- nis tos atdala; jÇ, patiesi etaisn¥- 13. NODAπA bas vÇrds no MÏ¥gÇ Dieva un Mesijas, kas ir Dieva Jïrs, par Nefijs redz v¥zijÇ velna bazn¥cu, kuru Svïtais Gars dod liec¥bu nodibinÇtu starp cittic¥bniekiem, no pasaules iesÇkuma l¥dz ‰im Amerikas atklljanu un kolonizÇ- laikam, un no ‰¥ laika turpmÇk ciju, daudzu skaidru un vïrt¥gu un mÏ¥gi. B¥beles da∫u pazaudï‰anu, no tÇ 19 Un, kamïr e¿Æelis runÇja ‰os izrieto‰o cittic¥bnieku atkri‰anas vÇrdus, es skat¥jos un redzïju, stÇvokli, eva¿Æïlija atjauno‰anu, ka manu brÇ∫u pïcnÇcïji c¥n¥jÇs Svïto Rakstu parÇd¥‰anos pïdïjÇs pret maniem pïcnÇcïjiem, saska- dienÇs, un CiÇnas uzcel‰anu. Apmï- ¿Ç ar e¿Æe∫a vÇrdu; un dï∫ manu ram 600–592 g. pr. Kr. pïcnÇcïju lepnuma un velna akÇrdinÇjumiem, es redzïju, ka Un notika, ka e¿Æelis runÇja manu brÇ∫u pïcnÇcïji buzveica uz mani, sac¥dams: Skaties! Un manu pïcnÇcïju tautu. es skat¥jos un redzïju daudzas 20 Un notika, ka es skat¥jos un tautas un ˙ïni¿u valstis. redzïju tautu no manu brÇ∫u 2 Un e¿Æelis sac¥ja uz mani:
15a Morm. 6. 18a 1. Nef. 8:26; 11:35–36. 21a Morm. 8:8; 16a src Ne‰˙¥sts, b Jer. 7:24. Moron. 1:2. ne‰˙¥st¥ba. c src Lepn¥ba. src Kar‰. b 1. Nef. 8:13; 15:26–29. d Lk. 16:26; 22a 1. Nef. 15:13; c src Elle. 1. Nef. 15:28–30. 2. Nef. 26:15. 17a 1. Nef. 8:23; 15:24; e src Taisn¥ba. 23a 2. Nef. 26:33. M&D 10:20–32. 19a src KÇrdinÇt, b 2. Nef. 5:20–25. b src Atkri‰ana. kÇrdinÇjums. c src Slinks, slinkums. c Mat. 7:13–14. b Jar. 1:10; M. v. 1:1–2. Nefija PirmÇ grÇmata 13:3–16 26 Ko tu redzi? Un es sac¥ju: Es ‰˙¥ra cittic¥bniekus no manu redzu daudzas tautas un ˙ïni¿u brÇ∫u pïcnÇcïjiem. valstis. 11 Un notika, ka e¿Æelis atkal 3 Un vi¿‰ sac¥ja uz mani: TÇs ir sac¥ja uz mani: Redzi, Dieva cittic¥bnieku tautas un ˙ïni¿u dusm¥ba ir uz tavu brÇ∫u pïc- valstis. nÇcïjiem. 4 Un notika, ka es redzïju 12 Un es skat¥jos un redzïju acittic¥bnieku tautu vid blielas v¥ru starp cittic¥bniekiem, kuru bazn¥cas veido‰anu. no manu brÇ∫u pïcnÇcïjiem 5 Un e¿Æelis sac¥ja uz mani: ‰˙¥ra lielie de¿i; un es redzïju Skati bazn¥cas veido‰anu, kura aDieva Garu, ka Tas nÇca lejÇ ir pati negantÇkÇ no visÇm citÇm un ietekmïja ‰o v¥ru; un vi¿‰ bazn¥cÇm, kura anokauj Dieva devÇs pÇri lielajiem de¿iem, svïtos, jÇ, un sp¥dzina tos, un l¥dz pat manu brÇ∫u pïcnÇcï- sasaista tos, un iejdz tos dzelzs jiem, kas bija apsol¥tajÇ zemï. bjgÇ, un noved tos gstÇ. 13 Un notika, ka es redzïju 6 Un notika, ka es redzïju ‰o Dieva Garu, ka Tas ietekmïja alielo un neganto bazn¥cu; un citus cittic¥bniekus; un tie devÇs es redzïju bvelnu, ka vi¿‰ bija prom no gsta, pÇri lielajiem tÇs dibinÇtÇjs. de¿iem. 7 Un es ar¥ redzïju azeltu un 14 Un notika, ka es redzïju sudrabu, un z¥dus, un sarkanu daudzus acittic¥bnieku pulkus purpuru, un smalku linu audu- bapsol¥tajÇ zemï; un es redzïju mu, un visÇdus dÇrgus apÆïrbus; Dieva dusm¥bu, ka tÇ bija uz un es redzïju daudz netik∫u. manu brÇ∫u pïcnÇcïjiem; un 8 Un e¿Æelis runÇja uz mani, vi¿i bija cizkais¥ti cittic¥bnieku sac¥dams: Redzi, zelts un sud- priek‰Ç un tika sakauti. rabs, un z¥ds, un sarkans pur- 15 Un es redzïju TÇ Kunga purs, un smalki linu audumi, un Garu, ka Tas bija uz cittic¥bnie- dÇrgi apÆïrbi, un netikles ir tas, kiem, un vi¿iem veicÇs un vi¿i pïc kÇ atiecas ‰¥ lielÇ un negantÇ ieguva asavÇ mantojumÇ zemi; bazn¥ca. un es redzïju, ka vi¿i bija balti, 9 Un ar¥ dï∫ pasaules slavas tie un ∫oti dai∫i un bskaisti, tÇpat aizn¥cina Dieva svïtos, un noved kÇ mani ∫audis, pirms tie tika tos gstÇ. cnokauti. 10 Un notika, ka es skat¥jos un 16 Un notika, ka es, Nefijs, redzïju lielus de¿us; un tie redzïju, ka cittic¥bnieki, kas bija
13 4a src Cittic¥bnieki. b 1. Nef. 22:22–23. b src Apsol¥tÇ zeme. b 1. Nef. 13:26, 34; 7a Morm. 8:36–38. c 1. Nef. 22:7–8. 14:3, 9–17. 8a JÇ¿a atkl. 18:10–24; src Israïls—Israïla 5a JÇ¿a atkl. 17:3–6; Morm. 8:35–38. izkais¥‰ana. 1. Nef. 14:13. 9a JÇ¿a atkl. 13:4–7. 15a 2. Nef. 10:19. b Jer. 28:10–14. 12a src Iedvesma, b 2. Nef. 5:21. 6a M&D 88:94. iedvesmot. c Morm. 6:17–22. src Velns—Velna 14a 2. Nef. 1:11; bazn¥ca. Morm. 5:19–20. 27 Nefija PirmÇ grÇmata 13:17–28 iznÇku‰i no gsta, pazemojÇs tomïr tie satur TÇ Kunga der¥- TÇ Kunga priek‰Ç, un TÇ Kunga bas, kuras Vi¿‰ ir noslïdzis ar spïks bija ar atiem. Israïla namu; tÇdï∫ tie ir ∫oti 17 Un es redzïju, ka vi¿u mÇtes vïrt¥gi priek‰ cittic¥bniekiem. tautas bija savÇktas kopÇ uz 24 Un TÇ Kunga e¿Æelis sac¥ja de¿iem un ar¥ uz zemes, lai uz mani: Tu esi redzïjis, ka ‰¥ c¥n¥tos pret tiem, kas bija iznÇ- grÇmata iznÇca no jda mutes, ku‰i no gsta. un, kad tÇ iznÇca no jda mutes, 18 Un es redzïju, ka Dieva tÇ saturïja TÇ Kunga, par kuru spïks bija ar vi¿iem un ar¥ ka divpadsmit apustu∫i dod liec¥bu, Dieva dusm¥ba bija uz visiem eva¿Æïlija piln¥bu; un vi¿i dod tiem, kuri bija pulcïju‰ies kopÇ, liec¥bu saska¿Ç ar paties¥bu, kas lai c¥n¥tos pret vi¿iem. ir Dieva JïrÇ. 19 Un es, Nefijs, redzïju, ka 25 Tad nu ‰¥s lietas pÇriet cittic¥bnieki, kas bija iznÇku‰i no ajdiem pie bcittic¥bniekiem no gsta, ar Dieva spïku tika skaidr¥bÇ, saska¿Ç ar paties¥bu, a izglÇbti no visu citu tautu kas ir DievÇ. rokÇm. 26 Un, kad tÇs ar Jïra divpa- 20 Un notika, ka es, Nefijs, dsmit apustu∫u roku ir pÇrgÇ- redzïju, ka vi¿iem veicÇs zemï; ju‰as no jdiem apie cittic¥bnie- un es redzïju agrÇmatu, un tÇ kiem, tu redzi blielÇs un negantÇs tika nesta to vid. cbazn¥cas veido‰anu, kas ir pati 21 Un e¿Æelis sac¥ja uz mani: negantÇkÇ no visÇm bazn¥cÇm; Vai tu zini grÇmatas noz¥mi? jo redzi, vi¿i ir diz¿ïmu‰i no Jïra 22 Un es sac¥ju uz vi¿u: Es eva¿Æïlija daudzas da∫as, kuras nezinu. ir eskaidras un pa‰as vïrt¥gÇkÇs; 23 Un vi¿‰ sac¥ja: Redzi, tÇ ir un ar¥ daudzas TÇ Kunga der¥bas nÇkusi no jda mutes. Un es, vi¿i ir iz¿ïmu‰i. Nefijs, redzïju to; un vi¿‰ sac¥ja 27 Un visu to vi¿i ir dar¥ju‰i, lai uz mani: aGrÇmata, kuru tu re- vi¿i varïtu sagroz¥t TÇ Kunga dzi, ir bjdu cpieraksts, kas satur patiesos ce∫us, lai vi¿i varïtu ap- TÇ Kunga der¥bas, kuras Vi¿‰ ir tum‰ot acis un nocietinÇt sirdis noslïdzis ar Israïla namu; un tÇ cilvïku bïrniem. satur ar¥ daudzus svïto pravie- 28 Tagad tu redzi, ka pïc tam, ‰u pravietojumus; un tÇ ir tÇds kad grÇmata ir izgÇjusi caur pats pieraksts kÇ gravïjumi, lielÇs un negantÇs bazn¥cas ro- kas ir uz dplÇksnïm no misi¿a, kÇm, ‰eit daudzas skaidras un iz¿emot, ka to nav tik daudz; vïrt¥gas lietas ir iz¿emtas no
16a M&D 101:80. d 1. Nef. 5:10–13. c src Atkri‰ana— 19a 2. Nef. 10:10–14; 25a 2. Nef. 29:4–6; Atkri‰ana agr¥najÇ 3. Nef. 21:4; Et. 2:12. M&D 3:16. kristie‰u bazn¥cÇ. 20a 1. Nef. 14:23. src Jdi. d Morm. 8:33; 23a 1. Nef. 13:38; b src Cittic¥bnieki. Moz. 1:41. 2. Nef. 29:4–12. 26a Mat. 21:43. e 1. Nef. 14:20–26; b 2. Nef. 3:12. b 1. Nef. 13:4–6; 14:3, TA 1:8. c src Svïtie Raksti. 9–17. Nefija PirmÇ grÇmata 13:29–35 28 grÇmatas, kura ir Dieva Jïra paliktu ‰in¥ ‰ausm¥gajÇ akluma grÇmata. stÇvokl¥, kurÇ, kÇ tu redzïji, vi¿i 29 Un, kad ‰¥s skaidrÇs un ir dï∫ tÇm skaidrajÇm un visvïr- svar¥gÇs lietas bija iz¿emtas, tÇ t¥gÇkajÇm Jïra eva¿Æïlija da∫Çm, pÇriet pie visÇm cittic¥bnieku kas ir ‰¥s anegantÇs bazn¥cas, tautÇm; un, kad tÇ ir pÇrgÇjusi kuras veido‰anu tu redzïji, no- pie visÇm cittic¥bnieku tautÇm, klusïtas. jÇ, pat pÇri lielajiem de¿iem, 33 TÇdï∫ Dieva Jïrs sac¥ja: Es kurus tu esi redzïjis ar citti- b‰u Ïïl¥gs pret cittic¥bniekiem, c¥bniekiem, kas bija iznÇku‰i piemeklïjot Israïla nama atli- no gsta, tu redzi—dï∫ tÇ, ka kumu ar lielu sodu. daudzas skaidras un vïrt¥gas 34 Un notika, ka TÇ Kunga e¿- lietas, kuras bija iz¿emtas no Æelis runÇja uz mani, sac¥dams: grÇmatas, kuras bija skaidras Redzi, saka Dieva Jïrs, kad Es cilvïku bïrnu sapratnei, saska¿Ç b‰u piemeklïjis aIsraïla nama ar skaidr¥bu, kas ir Dieva JïrÇ— atlikumu—un ‰is atlikums, par dï∫ ‰¥m lietÇm, kuras ir iz¿emtas kuru es runÇju, ir tava tïva pïc- no Jïra eva¿Æïlija, ∫oti daudzi nÇcïji—tad nu, kad Es b‰u tos paklp, jÇ, tiktÇl ka SÇtanam ir piemeklïjis ar sodu un sitis tos liela vara pÇr tiem. ar cittic¥bnieku roku, un, kad 30 Tomïr tu redzi, ka cittic¥b- cittic¥bnieki ∫oti bnomald¥sies nieki, kas ir izgÇju‰i no gsta dï∫ tÇm visskaidrÇkajÇm un un ar Dieva spïku ir pacelti pÇri vïrt¥gÇkajÇm cJïra eva¿Æïlija visÇm citÇm tautÇm uz zemes da∫Çm, kas ir noklusïtas no ‰¥s virsas, kura ir izraudz¥ta no vi- negantÇs bazn¥cas, kura ir ne- sÇm citÇm zemïm, kura ir zeme, tik∫u mÇte, saka Jïrs—Es b‰u par kuru Dievs Tas Kungs ir no- Ïïl¥gs pret cittic¥bniekiem ‰ajÇ slïdzis der¥bu ar tavu tïvu, ka dienÇ tiktÇl, ka Es datnes¥‰u tÇ pïcnÇcïjiem bs vi¿u aman- tiem ManÇ pa‰a spïkÇ daudz tojuma zeme; tad nu tu redzi, no Mana eva¿Æïlija, kas bs ka Dievs Tas Kungs nepie∫aus, skaidrs un vïrt¥gs, saka Jïrs. ka cittic¥bnieki piln¥gi izn¥cinÇ- 35 Jo lk, saka Jïrs: Es parÇd¥- tu tavu bpïcnÇcïju sajaukumu, ‰os taviem pïcnÇcïjiem, ka tie kas ir starp taviem brÇ∫iem. rakst¥s daudzas lietas, ko Es 31 Ne ar¥ pie∫aus, ka cittic¥b- tiem atkllju, kas bs skaidras nieki aizn¥cinÇtu tavu brÇ∫u un vïrt¥gas; un pïc tam, kad pïcnÇcïjus. tavi pïcnÇcïji tiks izn¥cinÇti un 32 Ne ar¥ Dievs Tas Kungs krit¥s netic¥bÇ, un ar¥ tavu brÇ∫u pie∫aus, ka cittic¥bnieki mÏ¥gi pïcnÇcïji, redzi, a‰¥s lietas tiks
30a src Apsol¥tÇ zeme. 32a src Velns—Velna d M&D 10:62. b Al. 45:10–14. bazn¥ca. src Eva¿Æïlija 31a 2. Nef. 4:7; 10:18–19; 34a src JÇzeps, Jïkaba atjauno‰ana. Jïk. 3:5–9; dïls. 35a 2. Nef. 27:6; 29:1–2. Hel. 15:12; b 1. Nef. 14:1–3; src Mormona 3. Nef. 16:8–9; 2. Nef. 26:20. GrÇmata. Morm. 5:20–21. c src Eva¿Æïlijs. 29 Nefija PirmÇ grÇmata 13:36–42 apslïptas, lai ar Jïra dÇvanu un sac¥dams: ·ie apïdïjie pierak- spïku nÇktu pie cittic¥bniekiem. sti, kurus tu esi redzïjis starp 36 Un tajÇs bs rakst¥ts Mans cittic¥bniekiem, bapliecinÇs cpir- aeva¿Æïlijs, saka Jïrs, un Mana mo pierakstu patiesumu, kuri ir bklints un Mana pest¥‰ana. no Jïra divpadsmit apustu∫iem, 37 Un asvït¥ti ir tie, kas cent¥sies un dar¥s zinÇmas skaidrÇs un rad¥t Manu bCiÇnu tajÇ dienÇ, jo vïrt¥gÇs lietas, kas ir biju‰as iz- vi¿iem bs cSvïtÇ Gara dÇvana ¿emtas no tiem; un dar¥s zinÇmu un spïks; un, ja vi¿i dpastÇvïs visÇm cilt¥m, valodÇm un taut¥- l¥dz galam, tie tiks paaugstinÇti bÇm, ka Dieva Jïrs ir MÏ¥gÇ pïdïjÇ dienÇ un tiks izglÇbti Tïva Dïls un pasaules dGlÇbïjs, eJïra mÏ¥gajÇ valst¥bÇ; un kuri un ka visiem cilvïkiem ir jÇnÇk f vïst¥s mieru, jÇ, liela prieka pie Vi¿a, vai ar¥ tie nevar tikt vïstis, cik tad br¥ni‰˙i kalnos izglÇbti. tie bs. 41 Un ‰iem pïdïjiem pierak- 38 Un notika, ka es redzïju savu stiem ir jÇnÇk saska¿Ç ar vÇr- brÇ∫u pïcnÇcïju atlikumu un ar¥ diem, kas tiks izteikti ar Jïra aDieva Jïra grÇmatu, kas bija muti; un Jïra vÇrdi tiks dar¥ti zi- nÇkusi no jda mutes, ka tÇ nÇmi tavu pïcnÇcïju pierakstos, pÇrgÇja no cittic¥bniekiem bpie kÇ ar¥ Jïra divpadsmit apustu∫u manu brÇ∫u pïcnÇcïjiem. pierakstos; tÇpïc tie abi k∫s 39 Un, kad tÇ bija pÇrgÇjusi par avienu; jo ir bviens Dievs un pie tiem, es redzïju citas agrÇ- viens cGans pÇr visu zemi. matas, kas nÇca ar Jïra spïku 42 Un pienÇks laiks, kad Vi¿‰ no cittic¥bniekiem pie tiem, lai pasludinÇs Sevi visÇm tautÇm, bpÇrliecinÇtu cittic¥bniekus un gan ajdiem, gan ar¥ cittic¥b- manu brÇ∫u pïcnÇcïjus, un ar¥ niekiem; un, kad Vi¿‰ bs pa- jdus, kuri bija izkais¥ti pa visu sludinÇjis Sevi jdiem un ar¥ zemes virsu, ka pravie‰u un Jïra cittic¥bniekiem, tad Vi¿‰ paslu- divpadsmit apustu∫u pieraksti dinÇs Sevi cittic¥bniekiem un ar¥ ir cpatiesi. jdiem, un bpïdïjie bs pirmie, 40 Un e¿Æelis runÇja uz mani, un cpirmie bs pïdïjie.
36a 3. Nef. 27:13–21. 38a 1. Nef. 13:23; c src B¥bele. b Hel. 5:12; 2. Nef. 29:4–6. d Skat. Mormonas 3. Nef. 11:38–39. b Morm. 5:15. GrÇmatas titullapu. src Klints. 39a src Svïtie Raksti— Moz. 1:6. 37a M&D 21:9. Svïtie Raksti, par 41a Ec. 37:17. b src CiÇna. kuru parÇd¥‰anos ir b 5. Moz. 6:4; c src SvïtÇ Gara pravietots. JÇ¿a 17:21–23; dÇvana. b Ec. 37:15–20; 2. Nef. 31:21. d 3. Nef. 27:16. 2. Nef. 3:11–12. c src Labais gans. src Izturït. c 1. Nef. 14:30. 42a M&D 90:8–9; 107:33; e src CelestiÇla 40a 2. Nef. 26:16–17; 112:4. god¥ba. 29:12. b Jïk. 5:63. f Jes. 52:7; src Mormona c Lk. 13:30; Mos. 15:14–18; GrÇmata. 1. Nef. 15:13–20. 3. Nef. 20:40. b Morm. 7:8–9. Nefija PirmÇ grÇmata 14:1–8 30 14. NODAπA dinljanai, saka Dieva Jïrs; nevis dvïseles pazudinljanai, ja vien b E¿Æelis pavïsta Nefijam par svït¥- tÇ netiks iemesta tajÇ ellï, kurai bÇm un lÇstiem, kam jÇkr¥t pÇr nav gala. cittic¥bniekiem. Ir tikai divas baz- 4 Jo redzi, tas ir saska¿Ç ar n¥cas: Dieva Jïra Bazn¥ca un velna velna gstu, un ar¥ saska¿Ç ar bazn¥ca. Dieva svïtie visÇs tautÇs Dieva taisn¥bu pÇr visiem tiem, tiek lielÇs un negantÇs bazn¥cas kas dara ∫aundar¥bas un negan- vajÇti. Apustulis JÇnis rakst¥s par t¥bas Vi¿a priek‰Ç. pasaules galu. Apmïram 600–592 5 Un notika, ka e¿Æelis runÇja g. pr. Kr. uz mani, Nefiju, sac¥dams: Tu esi redzïjis, ka tad, ja cittic¥bnieki Un notiks, ka tad, ja acittic¥b- noÏïlos grïkus, viss bs labi ar nieki uzklaus¥s Dieva Jïru tajÇ tiem; un tu ar¥ zini attiec¥bÇ par dienÇ, kad Vi¿‰ tiem pasludinÇs TÇ Kunga der¥bÇm ar Israïla Sevi vÇrdÇ un ar¥ bspïkÇ, patie- namu; un tu ar¥ esi dzirdïjis, ka ‰Çm, pa¿emdams projÇm vi¿u tiem, kas anoÏïlos grïkus, neva- cklup‰anas akmeni— jadzïs iet bojÇ. 2 un nenocietinÇs savas sirdis 6 TÇdï∫, aak vai cittic¥bniekiem, pret Dieva Jïru, vi¿i tiks ieskai- ja bs tÇ, ka vi¿i nocietinÇs t¥ti starp tava tïva pïcnÇcïjiem, savas sirdis pret Dieva Jïru. jÇ, vi¿i tiks aieskait¥ti Israïla 7 Jo laiks nÇk, saka Dieva Jïrs, namÇ, un vi¿i bs bsvït¥ta tauta kad Es dar¥‰u alielu un br¥nu- apsol¥tajÇ zemï uz mÏiem; vi¿i mainu darbu starp cilvïku bïr- vairs netiks aizvesti gstÇ, un niem; darbu, kas bs mÏ¥gs, Israïla nams vairs netiks ap- vai nu no vienas, vai no otras kaunots. puses, vai nu vi¿u pÇrliecinÇ- 3 Un ‰¥ lielÇ abedre, ko tiem ‰anai mieram un bmÏ¥gai dz¥- izrakusi ‰¥ lielÇ un negantÇ vei, vai vi¿u izglÇb‰anai no vi¿u bazn¥ca, kuru bija dibinÇjis cietsird¥bas un vi¿u prÇtu aklu- velns un vi¿a bïrni, lai vi¿‰ va- ma, no vi¿u nove‰anas gstÇ, rïtu novest cilvïku dvïseles lejÇ un ar¥ izn¥c¥bas, gan laic¥gi, gan ellï—jÇ, ‰¥ lielÇ bedre, kas tika gar¥gi, saska¿Ç ar velna cgstu, izrakta cilvïku pazudinljanai, par kuru es esmu runÇjis. tiks piepild¥ta ar tiem, kuri to 8 Un notika, kad e¿Æelis bija izraka, vi¿u pa‰u piln¥gai pazu- runÇjis ‰os vÇrdus, vi¿‰ sac¥ja
14 1a 3. Nef. 16:6–13. 3. Nef. 16:13; 21:6, 22; 7a Jes. 29:14; src Cittic¥bnieki. Åbr. 2:9–11. 1. Nef. 22:8; b 1. tes. 1:5; b 2. Nef. 6:12; 10:8–14; 2. Nef. 27:26; 29:1–2; 1. Nef. 14:14; 3. Nef. 16:6–7; 20:27. M&D 4:1. Jïk. 6:2–3. 3a 1. Nef. 22:14; src Eva¿Æïlija c Jes. 57:14; M&D 109:25. atjauno‰ana. 1. Nef. 13:29, 34; b src Sod¥ba; Elle. b src MÏ¥gÇ dz¥ve. 2. Nef. 26:20. 5a src NoÏïlot grïkus, c 2. Nef. 2:26–29; 2a Gal. 3:7, 29; grïku noÏïlo‰ana. Al. 12:9–11. 2. Nef. 10:18–19; 6a 2. Nef. 28:32. 31 Nefija PirmÇ grÇmata 14:9–17 uz mani: Vai tu atceries aTïva ∫auÏu pulkus uz visas zemes der¥bas ar Israïla namu? Es teicu virsas starp visÇm cittic¥bnieku vi¿am: JÇ. tautÇm, lai ac¥n¥tos pret Dieva 9 Un notika, ka vi¿‰ sac¥ja uz Jïru. mani: Skaties un redzi lielo un 14 Un notika, ka es, Nefijs, neganto bazn¥cu, kas ir negan- redzïju Dieva Jïra spïku, ka tas t¥bu mÇte, kuras dibinÇtÇjs ir nolaidÇs uz Jïra Bazn¥cas svï- avelns. tajiem un uz TÇ Kunga der¥bas 10 Un vi¿‰ sac¥ja uz mani: ∫aud¥m, kas bija izkais¥ti pa visu Redzi, ir tikai adivas bazn¥cas; zemes virsu; un vi¿i bija bru¿oti viena ir Dieva Jïra Bazn¥ca un ar taisn¥bu un ar aDieva spïku botra ir velna bazn¥ca; tÇpïc tas, lielÇ slavÇ. kas nepieder Dieva Jïra Bazn¥- 15 Un notika, ka es redzïju, ka cai, pieder tai lielajai bazn¥cai, Dieva dusmas tika aizgÇztas uz kas ir negant¥bu mÇte; un vi¿a ‰o lielo un neganto bazn¥cu tiktÇl, ir visas zemes cnetikle. ka bija kari un karu daudzinÇ- 11 Un notika, ka es skat¥jos un ‰ana starp visÇm zemes btautÇm redzïju visas zemes netikli, un un cilt¥m. vi¿a sïdïja pÇr lielajiem ade- 16 Un, tÇ kÇ sÇkÇs akari un karu ¿iem; un bvi¿ai bija vara pÇr daudzinljana starp visÇm tau- visu zemi, starp visÇm tautÇm, tÇm, kas piederïja pie negant¥bu valst¥bÇm, valodÇm un taut¥bÇm. mÇtes, e¿Æelis runÇja uz mani, 12 Un notika, ka es redzïju sac¥dams: Redzi, Dieva dusmas Dieva Jïra Bazn¥cu, un tÇs ir uz ‰o netik∫u mÇti, un lk, tu skaits bija aneliels ‰¥s netikles redzi visas ‰¥s lietas— ∫aundar¥bu un negant¥bu dï∫, 17 un, kad nÇks adiena, kad kura sïdïja pÇr lielajiem de- bDieva dusmas tiks izlietas uz ¿iem; tomïr es redzïju, ka Jïra netik∫u mÇti, kas ir visas zemes Bazn¥ca, kas bija Dieva svïtie, lielÇ un negantÇ bazn¥ca, kuras ar¥ bija uz bvisas zemes virsas; dibinÇtÇjs ir velns, tad, tajÇ dienÇ un tÇs vara uz zemes virsas bija iesÇksies cTïva darbs, sagata- neliela dï∫ ‰¥s lielÇs netikles vojot ce∫u Vi¿a dder¥bu piepil- ∫aundar¥bÇm, kuru es redzïju. d¥‰anai, ko Tas ir noslïdzis ar 13 Un notika, ka es redzïju, ka saviem ∫aud¥m, kas ir no Israïla lielÇ negant¥bu mÇte savÇca kopÇ nama.
8a src ÅbrahÇma 12a Mat. 7:14; M&D 87:6. Der¥ba. 3. Nef. 14:14; 16a 1. Nef. 22:13–14; 9a 1. Nef. 15:35; M&D 138:26. Morm. 8:30. M&D 1:35. b M&D 90:11. 17a src PïdïjÇs dienas. src Velns. 13a JÇ¿a atkl. 17:1–6; b 1. Nef. 22:15–16. 10a 1. Nef. 22:23. 18:24; c 3. Nef. 21:7, 20–29. b 1. Nef. 13:4–6, 26. 1. Nef. 13:5; src Eva¿Æïlija c JÇ¿a atkl. 17:5, 15; M&D 123:7–8. atjauno‰ana. 2. Nef. 10:16. 14a Jïk. 6:2; d Morm. 8:21, 41. 11a Jer. 51:13; M&D 38:32–38. src ÅbrahÇma JÇ¿a atkl. 17:15. 15a M&D 1:13–14. Der¥ba. b M&D 35:11. b Marka 13:8; Nefija PirmÇ grÇmata 14:18–15:2 32 18 Un notika, ka e¿Æelis runÇja 27 Un es, Nefijs, dzirdïju un uz mani, sac¥dams: Skaties! dodu liec¥bu, ka ‰¥ Jïra apustu∫a 19 Un es skat¥jos un redzïju vÇrds bija aJÇnis, saska¿Ç ar tÇ v¥ru, un vi¿‰ bija Æïrbies baltÇ e¿Æe∫a vÇrdu. apmetn¥. 28 Un redzi, man, Nefijam, ir 20 Un e¿Æelis sac¥ja uz mani: aizliegts, lai es rakst¥tu pÇrïjo Redzi avienu no Jïra divpadsmit no tÇ, ko es redzïju un dzirdïju; apustu∫iem. tÇpïc vÇrdi, kurus es esmu rak- 21 Lk, vi¿‰ redzïs un rakst¥s st¥jis, ir man pietiekami; un es vïl pÇrïjÇs no ‰¥m lietÇm, jÇ, un esmu rakst¥jis tikai mazu da∫u ar¥ daudzas lietas, kas ir biju‰as. no tÇ, ko es redzïju. 22 Un vi¿‰ ar¥ rakst¥s par pa- 29 Un es dodu liec¥bu, ka es saules galu. redzïju tÇs lietas, ko mans atïvs 23 Tad nu lietas, ko vi¿‰ rak- redzïja, un TÇ Kunga e¿Æelis st¥s, ir taisnas un patiesas; un dar¥ja man tÇs zinÇmas. redzi, tÇs ir rakst¥tas agrÇmatÇ, 30 Un tagad es beidzu runÇt kuru tu redzïji iznÇkam no jda attiec¥bÇ par tÇm lietÇm, ko es mutes; un laikÇ, kad tÇs iznÇca redzïju, kamïr es biju aiznests no jda mutes, jeb laikÇ, kad prom garÇ; un, ja visas lietas, grÇmata iznÇca no jda mutes, ko es redzïju, nav rakst¥tas, tad lietas, kas bija rakst¥tas, bija tÇs lietas, ko es esmu rakst¥jis, skaidras un t¥ras, un bvisvïrt¥- ir apatiesas. Un tas tÇ ir. Åmen. gÇkÇs, un viegli saprotamas visiem cilvïkiem. 15. NODAπA 24 Un redzi, ‰is aJïra apustulis rakst¥s par lietÇm, no kurÇm Lehija pïcnÇcïjiem ir jÇsa¿em eva¿- daudzas tu esi redzïjis, un lk, Æïlijs no cittic¥bniekiem pïdïjÇs pÇrïjÇs tu vïl redzïsi. dienÇs. Israïla sapulcinljana ir 25 Bet par tÇm lietÇm, ko tu piel¥dzinÇta ol¥vkokam, kura dab¥- redzïsi vïlÇk, tu nerakst¥si, jo gie zari tiks atkal piepotïti. Nefijs Dievs Tas Kungs ir noteicis izskaidro parÇd¥bu par dz¥v¥bas ‰o Dieva Jïra apustuli, lai vi¿‰ koku un runÇ par Dieva taisn¥bu, arakst¥tu par tÇm. atdalot ∫aunos no taisn¥gajiem. 26 Un ar¥ citiem, kuri ir biju‰i, Apmïram 600–592 g. pr. Kr. tiem Vi¿‰ ir rÇd¥jis visas lietas, un tie ir rakst¥ju‰i tÇs; un tÇs ir Un notika, ka pïc tam, kad es, aaizz¥mogotas, lai parÇd¥tos savÇ Nefijs, biju ticis aiznests garÇ skaidr¥bÇ, saska¿Ç ar paties¥bu, un redzïjis visas ‰¥s lietas, es kas ir JïrÇ, pa‰a TÇ Kunga no- atgriezos sava tïva telt¥. teiktÇ laikÇ, Israïla namam. 2 Un notika, ka es redzïju
20a JÇ¿a atkl. 1:1–3; 24a Et. 4:16. M&D 35:18; 1. Nef. 14:27. 25a JÇ¿a 20:30–31; DÏS—V 1:65. 23a 1. Nef. 13:20–24; JÇ¿a atkl. 1:19. 27a JÇ¿a atkl. 1:1–3. Morm. 8:33. 26a 2. Nef. 27:6–23; 29a 1. Nef. 8. b 1. Nef. 13:28–32. Et. 3:21–27; 4:4–7; 30a 2. Nef. 33:10–14. 33 Nefija PirmÇ grÇmata 15:3–14 savus brÇ∫us, un tie str¥dïjÇs 10 Lk, es uz tiem sac¥ju: KÇ viens ar otru attiec¥bÇ par to, ko tas ir, ka js neturat TÇ Kunga mans tïvs bija runÇjis uz vi¿iem. bau‰∫us? KÇ tas ir, ka js aiziesit 3 Jo vi¿‰ patiesi runÇja uz tiem bojÇ dï∫ savas acietsird¥bas? daudzas lielas lietas, kas bija 11 Vai js neatceraties vÇrdus, grti aizprotamas, ja vien cilvïks kurus Tas Kungs ir sac¥jis?— nejautÇ Tam Kungam; un vi¿i, Ja js nenocietinÇsit savas sirdis bdami cieti savÇs sird¥s, ne- un algsit Man tic¥bÇ, ticot, ka vïrsÇs pie TÇ Kunga, kÇ vi¿iem js sa¿emsit, ar cent¥bu Manu vajadzïtu. bau‰∫u turï‰anÇ, ‰¥s lietas no- 4 Un tagad es, Nefijs, biju no- teikti tiks dar¥tas jums zinÇmas. skumis dï∫ vi¿u cietsird¥bas un 12 Redzi, es saku jums, ka ar¥ dï∫ tÇm lietÇm, ko es biju Israïla nams tika piel¥dzinÇts redzïjis, un zinÇju, ka tÇm neiz- ol¥vkokam, ar TÇ Kunga Garu, bïgami jÇnotiek cilvïku bïrnu kas bija msu tïvÇ; un redzi, vai milz¥gÇs ∫aundar¥bas dï∫. mïs neesam atlauzti no Israïla 5 Un notika, ka es biju savu nama un vai mïs neesam azars cie‰anu dï∫ pieveikts, jo es uz- no Israïla nama? skat¥ju, ka manas acie‰anas ir 13 Un tagad, tas, ko msu tïvs pÇri visÇm citÇm dï∫ bmanas domÇja attiec¥bÇ par dab¥go zaru tautas izn¥cinljanas, jo es biju uzpotï‰anu caur piln¥bu no cit- redzïjis vi¿as kri‰anu. tic¥bniekiem, ir tas, ka pïdïjÇs 6 Un notika, kad es biju sa¿ï- dienÇs, kad msu pïcnÇcïji mis aspïku, es runÇju uz saviem akrit¥s netic¥bÇ, jÇ, daudzus ga- brÇ∫iem, vïloties uzzinÇt no tiem dus un daudzas paaudzes pïc vi¿u str¥du iemeslu. tam, kad bMesija bs parÇd¥jies 7 Un vi¿i sac¥ja: Redzi, mïs ne- miesÇ cilvïku bïrniem, tad varam saprast tos vÇrdus, kurus ceva¿Æïlija piln¥ba no Mesijas msu tïvs ir runÇjis attiec¥bÇ par nÇks pie cittic¥bniekiem un no ol¥vkoka dab¥gajiem zariem, un dcittic¥bniekiem pie msu pïc- ar¥ attiec¥bÇ par cittic¥bniekiem. nÇcïju atlikuma. 8 Un es sac¥ju uz tiem: Vai js 14 Un tajÇ dienÇ msu apïcnÇ- esat ajautÇju‰i Tam Kungam? cïju atlikums zinÇs, ka vi¿i ir 9 Un vi¿i sac¥ja uz mani: Nï, jo no Israïla nama un ka vi¿i ir TÇ Tas Kungs nedara tÇdas lietas Kunga bder¥bas tauta; un tad mums zinÇmas. vi¿i zinÇs un nÇks pie czinlja-
15 3a 1. kor. 2:10–12; M&D 18:18. src Cittic¥bnieki. Al. 12:9–11. src Lgt. 14a 2. Nef. 10:2; 5a src Likstas. 12a 1. Moz. 49:22–26; 3. Nef. 5:21–26; b în. 1:13; Morm. 6:1. 1. Nef. 10:12–14; 19:24. 21:4–7. 6a Moz. 1:10; src Lehijs, Nefija tïvs. b src ÅbrahÇma DÏS—V 1:20, 48. 13a 1. Nef. 12:22–23; Der¥ba. 8a Mos. 26:13; Al. 40:3. 2. Nef. 26:15. c 2. Nef. 3:12; 30:5; src Lg‰ana. b src Mesija. Morm. 7:1, 9–10; 10a src Atkri‰ana. c src Eva¿Æïlijs. M&D 3:16–20. Skat. 11a Jïk. v. 1:5–6; în. 1:15; d 1. Nef. 13:42; 22:5–10; ar¥ Mormonas Moron. 7:26; M&D 14:10. GrÇmatas titullapu. Nefija PirmÇ grÇmata 15:15–24 34 nÇm par saviem sentïviem, un tïvu ÅbrahÇmu, sac¥dams— ar¥ pie zinljanÇm par vi¿u Pes- tavos apïcnÇcïjos tiks svït¥tas t¥tÇja eva¿Æïliju, kas tika Vi¿a visas ciltis virs zemes. mÇc¥ts to tïviem; tÇpïc vi¿i nÇks 19 Un notika, ka es, Nefijs, pie zinljanÇm par vi¿u Pest¥- runÇju daudz uz tiem attiec¥bÇ tÇju un par katru Vi¿a mÇc¥bas par ‰¥m lietÇm; jÇ, es runÇju punktu, ka vi¿i varïs zinÇt, kÇ uz vi¿iem attiec¥bÇ par ajdu nÇkt pie Vi¿a un tikt izglÇbtiem. atjauno‰anu pïdïjÇs dienÇs. 15 Un vai tad tajÇ dienÇ 20 Un es atstÇst¥ju tiem aJesajas vi¿i nel¥ksmosies un neslavïs vÇrdus, kur‰ runÇja attiec¥bÇ par savu mÏ¥go Dievu, vi¿u aklinti jdu jeb Israïla nama atjauno- un vi¿u pest¥‰anu? JÇ, vai tajÇ ‰anu; un, kad tie bs atjaunoti, dienÇ vi¿i nesa¿ems spïku un tie vairs netiks sajaukti, nedz bar¥bu no tÇ ¥stÇ bv¥nakoka? ar¥ kÇdreiz izkl¥dinÇti. Un notika, JÇ, vai tie nenÇks ¥stajÇ Dieva ka es runÇju daudzus vÇrdus uz ganÇmpulkÇ? saviem brÇ∫iem, ka tie nomieri- 16 Redzi, es saku jums: jÇ, vi¿i nÇjÇs un bpazemojÇs TÇ Kunga atkal tiks pieminïti pie Israïla priek‰Ç. nama; vi¿i tiks auzpotïti, bda- 21 Un notika, ka vi¿i atkal mi ol¥vkoka dab¥gie zari, pie ¥stÇ uzrunÇja mani, sac¥dami: Ko tas ol¥vkoka. noz¥mï, ko msu tïvs redzïja 17 Un tas ir tas, ko msu tïvs sapn¥? Ko noz¥mï tas akoks, ko domÇja; un vi¿‰ domÇja, ka tas vi¿‰ redzïja? nenotiks, kamïr vi¿i netiks iz- 22 Un es sac¥ju uz vi¿iem: Tas kl¥dinÇti no cittic¥bniekiem; un bija adz¥v¥bas koka tïls. vi¿‰ domÇja, ka tas notiks caur 23 Un vi¿i sac¥ja uz mani: Ko cittic¥bniekiem, ka Tas Kungs noz¥mï tÇ amarga no dzelzs, ko var parÇd¥t savu spïku cittic¥b- msu tïvs redzïja un kas veda niekiem tÇ iemesla pïc, ka Vi¿‰ uz to koku? tiks aatraid¥ts no jdiem jeb no 24 Un es sac¥ju uz tiem, ka tas Israïla nama. bija aDieva vÇrds; un tie, kas 18 TÇpïc msu tïvs nav runÇjis paklaus¥s Dieva vÇrdam un tikai par msu pïcnÇcïjiem, stingri bturïsies pie tÇ, tie nekad bet ar¥ par visu Israïla namu, neies bojÇ; ne ar¥ ckÇrdinÇjumi norÇdot uz der¥bu, kas tiks pie- un dpretinieka ugun¥gÇs ebultas pild¥ta pïdïjÇs dienÇs, to der¥bu, varïs tos uzveikt, padarot tos ko Tas Kungs noslïdza ar msu aklus un novedot izn¥c¥bÇ.
15a src Klints. sapulcinljana. 2. Nef. 31:20. b 1. Moz. 49:11; 20a 1. Nef. 19:23. c 1. Nef. 8:23. JÇ¿a 15:1. b 1. Nef. 16:5, 24, 39. src KÇrdinÇt, 16a Jïk. 5:60–68. 21a 1. Nef. 8:10–12. kÇrdinÇjums. 17a src KrustÇ si‰ana. 22a 1. Nef. 11:4, 25; d src Velns. 18a 1. Moz. 12:1–3; Moz. 3:9. e Ef. 6:16; Åbr. 2:6–11. 23a 1. Nef. 8:19–24. M&D 3:8; 27:17. 19a 1. Nef. 19:15. 24a src Dieva vÇrds. src Israïls—Israïla b 1. Nef. 8:30; 35 Nefija PirmÇ grÇmata 15:25–35 25 TÇpïc es, Nefijs, skubinÇju pïc laic¥gÇs miesas bnÇves, vai vi¿us auzklaus¥t TÇ Kunga vÇr- tiek runÇts par lietÇm, kas ir du, jÇ, es skubinÇju vi¿us ar visu laic¥gas? savas dvïseles spïku un ar vi- 32 Un notika, ka es sac¥ju uz sÇm spïjÇm, kas vien man bija, tiem, ka tÇ bija gan laic¥go, gan lai vi¿i varïtu paklaus¥t Dieva gar¥go lietu attïlojums; jo nÇks vÇrdam un atcerïties vienmïr diena, kad visiem bs jÇtiek tie- visÇs lietÇs turït Vi¿a bau‰∫us. sÇtiem par saviem adarbiem, jÇ, 26 Un vi¿i sac¥ja uz mani: Ko tie‰i par darbiem, kas tika veikti noz¥mï tÇ dens aupe, ko redzï- laic¥gajÇ ˙ermen¥ vi¿u pÇrbau- ja msu tïvs? des dienÇs. 27 Un es sac¥ju uz tiem, ka 33 TÇpïc, ja tie anomirs savÇs adens, ko redzïja mans tïvs, ∫aundar¥bÇs, tiem ar¥ bs jÇtiek bija bnet¥r¥ba; un vi¿a prÇts bija batstumtiem no lietÇm, kuras tik ∫oti aiz¿emts ar citÇm lietÇm, ir gar¥gas un kuras attiecas uz ka vi¿‰ neredzïja dens net¥r¥bu. taisn¥bu; tÇpïc vi¿iem bs jÇtiek 28 Un es sac¥ju uz tiem, ka tas atvestiem, lai stÇvïtu Dieva bija drausm¥gs abezdibenis, kas priek‰Ç, lai tiktu ctiesÇti par sa- atdala ∫aunos no dz¥v¥bas koka viem ddarbiem; un, ja vi¿u darbi un ar¥ no Dieva svïtajiem. ir biju‰i ne‰˙¥sti, vi¿iem bs jÇ- 29 Un es sac¥ju uz tiem, ka tas bt ene‰˙¥stiem; un, ja vi¿i bs bija tÇs drausm¥gÇs aelles attï- ne‰˙¥sti, tad jÇbt tÇ, ka vi¿i lojums, kas, kÇ e¿Æelis man bija nevarïs fdz¥vot Dieva valst¥bÇ; sac¥jis, bija sagatavota ∫aunajiem. citÇdi Dieva valst¥bai ar¥ jÇk∫st 30 Un es sac¥ju uz tiem, ka ne‰˙¥stai. msu tïvs ar¥ redzïja, ka aDie- 34 Bet redzi, es saku uz jums: va taisn¥ba atdala ∫aunos no Dieva valst¥ba nav ane‰˙¥sta, un taisn¥gajiem; un tÇs spoÏums nekas net¥rs nevar ieiet Dieva bija tÇds pats kÇ liesmojo‰as valst¥bÇ, tÇpïc ir jÇbt ne‰˙¥st¥- uguns spoÏums, kas mÏ¥gi bas vietai, kura ir sagatavota mÏos ce∫as aug‰up pie Dieva priek‰ tÇ, kas ir ne‰˙¥sts. un nekad nebeidzas. 35 Un tÇda vieta ir sagatavota, 31 Un vi¿i sac¥ja uz mani: Vai jÇ, tie‰i tÇ drausm¥gÇ aelle, par ‰¥ lieta noz¥mï miesas mokas ko es esmu runÇjis, un bvelns apÇrbaudes dienÇs, vai ar¥ tÇ ir tÇs sagatavotÇjs; tÇpïc cilvï- noz¥mï dvïseles beigu stÇvokli ka dvïseles beigu stÇvoklis ir
25a M&D 11:2; 32:4; 31a Al. 12:24; 42:10; f Psm. 15:1–5; 24:3–4; 84:43–44. Hel. 13:38. Al. 11:37; 26a 1. Nef. 8:13. b Al. 40:6, 11–14. M&D 76:50–70; 27a 1. Nef. 12:16. 32a src Darbi. Moz. 6:57. b src Ne‰˙¥sts, 33a Mos. 15:26; 34a src Ne‰˙¥sts, ne‰˙¥st¥ba. Moron. 10:26. ne‰˙¥st¥ba. 28a Lk. 16:26; b Al. 12:12–16; 40:26. 35a 2. Nef. 9:19; 1. Nef. 12:18; c src Tiesa, pïdïjÇ. Mos. 26:27. 2. Nef. 1:13. d 3. Nef. 27:23–27. src Elle. 29a src Elle. e 2. Nef. 9:16; b 1. Nef. 14:9; 30a src Taisn¥ba. M&D 88:35. M&D 1:35. Nefija PirmÇ grÇmata 15:36–16:10 36 dz¥vot Dieva valst¥bÇ, vai ar¥ 3 Un tagad, mani brÇ∫i, ja js tikt atstumtam dï∫ tÇs ctaisn¥- btu taisn¥gi un vïlïtos dzirdït bas, par kuru es esmu runÇjis. paties¥bu, un paklaus¥t tai, lai 36 TÇpïc ∫aunie tiek atraid¥ti js varïtu astaigÇt taisn¥gi Dieva no taisn¥gajiem, un ar¥ no ‰¥ priek‰Ç, tad js nekurnïtu patie- adz¥v¥bas koka, kura aug∫i ir s¥bas dï∫ un nesac¥tu—tu runÇ pa‰i vïrt¥gÇkie un bkÇrojamÇkie smagas lietas pret mums. pÇr visiem citiem aug∫iem; jÇ, un 4 Un notika, ka es, Nefijs, sku- tÇ ir clielÇkÇ no visÇm dDieva binÇju savus brÇ∫us ar visu cen- dÇvanÇm. Un tÇ es runÇju uz t¥bu ievïrot TÇ Kunga bau‰∫us. saviem brÇ∫iem. Åmen. 5 Un notika, ka vi¿i apazemojÇs TÇ Kunga priek‰Ç, tiktÇl ka man bija prieks un lielas cer¥bas 16. NODAπA par tiem, ka vi¿i varïtu staigÇt taisn¥bas takas. πaunajiem paties¥ba ir smaga. 6 Tad nu visas ‰¥s lietas tika Lehija dïli apprec Ismaïla meitas. pateiktas un dar¥tas, kad mans Liahona vada vi¿u ce∫u tuksnes¥. tïvs dz¥voja telt¥ tai ielejÇ, kuru Laiku pa laikam uz Liahonas ir vi¿‰ nosauca par Lemuïlu. rakst¥ti vïst¥jumi no TÇ Kunga. 7 Un notika, ka es, Nefijs, ¿ïmu Ismaïls nomirst; vi¿a Æimene vienu no aIsmaïla meitÇm par kurn bïdu dï∫. Apmïram 600–592 bsievu, un ar¥ mani brÇ∫i ¿ïma g. pr. Kr. sev sievas no Ismaïla meitÇm, Un tagad notika, kad es, Nefijs, un ar¥ cZorams ¿ïma Ismaïla biju beidzis runÇt uz saviem vecÇko meitu par sievu. brÇ∫iem, redzi, vi¿i sac¥ja uz 8 Un tÇ mans tïvs bija izpild¥jis mani: Tu esi pasludinÇjis mums visas TÇ Kunga pavïles, kas vi- smagas lietas, smagÇkas, nekÇ ¿am bija dotas. Un ar¥ es, Nefijs, mïs spïjam panest. tiku ÇrkÇrt¥gi svït¥ts no TÇ 2 Un notika, ka es sac¥ju uz Kunga. tiem: Es zinu, ka es esmu runÇjis 9 Un notika, ka TÇ Kunga balss smagas lietas pret ∫aunajiem, uzrunÇja manu tïvu nakt¥, un saska¿Ç ar paties¥bu, un taisn¥gos pavïlïja vi¿am, lai vi¿‰ nÇka- es esmu attaisnojis un liecinÇjis, majÇ dienÇ dodas ce∫Ç tuksnes¥. ka vi¿i tiks paaugstinÇti pïdïjÇ 10 Un notika, kad mans tïvs dienÇ, tÇpïc avain¥gie uzskata piecïlÇs no r¥ta un devÇs pie bpaties¥bu par smagu, jo tÇ ciecïr- telts durv¥m, vi¿am par lielu tas vi¿os l¥dz pa‰ai sirdij. pÇrsteigumu, vi¿‰ ieraudz¥ja
35c src Taisn¥ba. 16 2a JÇ¿a 3:20; 3a M&D 5:21. 36a 1. Moz. 2:9; 2. Nef. 33:5; în. 1:23; src StaigÇt, staigÇt 2. Nef. 2:15. Hel. 14:10. ar Dievu. b 1. Nef. 8:10–12; src Vaina. 5a 1. Nef. 16:24, 39; 18:4. Al. 32:42. b Sal. Pam. 15:10; 7a 1. Nef. 7:1. c M&D 6:13. 2. Nef. 1:26; 9:40; b src Laul¥ba, precït. d M&D 14:7. Hel. 13:24–26. c 1. Nef. 4:35; src MÏ¥gÇ dz¥ve. c Ap. d. 5:33; Mos. 13:7. 2. Nef. 5:5–6. 37 Nefija PirmÇ grÇmata 16:11–23 zemï ∫oti smalka darba apa∫u 16 Un mïs sekojÇm lodes ano- alodi, un tÇ bija no t¥ra misi¿a. rÇd¥jumiem, kuri ms veda pa‰Çs Un lodes iek‰pusï bija divas augl¥gÇkajÇs tuksne‰a da∫Çs. ‰autras, un viena no tÇm norÇ- 17 Un, kad mïs bijÇm ce∫oju‰i d¥ja virzienu, kur mums vaja- daudzu dienu garumÇ, mïs uz- dzïja doties tuksnes¥. slïjÇm savas teltis uz kÇdu laiku, 11 Un notika, ka mïs savÇcÇm lai mïs atkal varïtu atpsties un kopÇ visas lietas, kuras mums dabt bar¥bu savÇm Æimenïm. vajadzïtu nest tuksnes¥, un visu 18 Un notika, kad es, Nefijs, msu atliku‰o uzturu, ko Tas devos nomed¥t bar¥bu, redzi, es Kungs bija mums devis; un salauzu savu loku, kur‰ bija iz- mïs pa¿ïmÇm sïklas no katras gatavots no t¥ra atïrauda; un, ‰˙irnes, lai mïs varïtu nest kad es salauzu savu loku, redzi, tuksnes¥. mani brÇ∫i bija dusm¥gi uz mani 12 Un notika, ka mïs pa¿ï- dï∫ tÇ, ka mans loks bija zudis, mÇm savas teltis un devÇmies jo mïs nedabjÇm bar¥bu. tuksnes¥, pÇri Lamanas upei. 19 Un notika, ka mïs atgriezÇ- 13 Un notika, kad mïs bijÇm mies bez bar¥bas pie savÇm ce∫oju‰i ãetru dienu garumÇ, Æimenïm, un vi¿i, bdami ∫oti apmïram dienvid-dienvidaus- noguru‰i no ce∫o‰anas, ∫oti cieta trumu virzienÇ, mïs atkal uzslï- no bar¥bas trkuma. jÇm savas teltis; un mïs devÇm 20 Un notika, ka Lamans un tai vietai vÇrdu ·azera. Lemuïls, un Ismaïla dïli sÇka 14 Un notika, ka mïs pa¿ïmÇm ∫oti kurnït dï∫ savÇm cie‰anÇm savus lokus un savas bultas, un un bïdÇm tuksnes¥; un ar¥ mans devÇmies tuksnes¥, lai nomed¥tu tïvs sÇka kurnït pret To Kungu, uzturu savÇm Æimenïm; un, kad savu Dievu; jÇ, un vi¿i visi bija mïs bijÇm nomed¥ju‰i uzturu ∫oti nobïdÇju‰ies, pat tÇ, ka vi¿i savÇm Æimenïm, mïs atgriezÇ- kurnïja pret To Kungu. mies pie savÇm Æimenïm tuk- 21 Tad notika, ka es, Nefijs, un snes¥ uz to vietu ·azera. Un mïs mani brÇ∫i bijÇm apbïdinÇti par atkal gÇjÇm uz priek‰u tuksnes¥, mana loka zudumu, un vi¿u loki sekodami tam pa‰am virzienam, bija zaudïju‰i savu vingrumu, ce∫odami cauri visaugl¥gÇkajÇm un sÇka palikt ÇrkÇrt¥gi grti, tuksne‰a da∫Çm, kas bija robeÏÇs jÇ, pat tiktÇl, ka mïs nevarïjÇm tuvu aSarkanai jrai. dabt bar¥bu. 15 Un notika, ka mïs ce∫ojÇm 22 Un notika, ka es, Nefijs, ru- daudzu dienu garumÇ, med¥jot nÇju daudz uz saviem brÇ∫iem, uzturu pa ce∫am ar saviem jo vi¿i atkal bija nocietinÇju‰i lokiem un savÇm bultÇm, un savas sirdis, pat l¥dz akurnï‰a- saviem akme¿iem, un savÇm nai pret To Kungu, savu Dievu. lingÇm. 23 Un notika, ka es, Nefijs,
10a Al. 37:38–46. 16a 1. Nef. 16:10, 16, 26; 22a 2. Moz. 16:8; src Liahona. 18:12; Al. 37:38–46. 4. Moz. 11:1. 14a M&D 17:1. 18a 2. Sam. 22:35. Nefija PirmÇ grÇmata 16:24–35 38 izgatavoju loku no koka un bmaziem l¥dzek∫iem Tas Kungs bultu no taisna zara; tÇpïc es var paveikt lielas lietas. apbru¿ojos ar loku un ar bultu, 30 Un notika, ka es, Nefijs, un ar lingu, un ar akme¿iem. devos uz kalna virsotni, saska¿Ç Un es sac¥ju uz savu atïvu: ar norÇd¥jumiem, kas bija doti Kurp man doties, lai dabtu uz lodes. bar¥bu? 31 Un notika, ka es nokÇvu 24 Un notika, ka vi¿‰ ajautÇja savva∫as zvïrus, tik daudz, ka es Tam Kungam, jo vi¿i bija paze- ieguvu bar¥bu msu Æimenïm. moju‰ies manu vÇrdu dï∫; jo es 32 Un notika, ka es atgriezos sac¥ju daudzas lietas uz tiem pie msu telt¥m, nesdams zvï- savas dvïseles dedz¥bÇ. rus, kurus es biju nokÇvis; un 25 Un notika, ka TÇ Kunga tagad, kad vi¿i ieraudz¥ja, ka es balss nÇca uz manu tïvu; un esmu ieguvis bar¥bu, cik liels bija vi¿‰ tika patiesi apÇrmÇc¥ts dï∫ vi¿u prieks! Un notika, ka vi¿i savas kurnï‰anas pret To Kungu, pazemojÇs TÇ Kunga priek‰Ç tiktÇl ka vi¿‰ bija novests bïdu un pateicÇs Vi¿am. dzi∫umos. 33 Un notika, ka mïs atkal 26 Un notika, ka TÇ Kunga devÇmies ce∫Ç, ce∫ojot aptuveni balss sac¥ja uz vi¿u: Palkojies tajÇ pa‰Ç virzienÇ kÇ sÇkumÇ; uz lodi un redzi tÇs lietas, kas un, kad mïs bijÇm ce∫oju‰i dau- tur ir rakst¥tas. dzu dienu garumÇ, mïs atkal 27 Un notika, kad mans tïvs uzslïjÇm savas teltis, lai mïs redzïja, kas bija rakst¥ts uz lodes, varïtu uzkavïties kÇdu laiku. vi¿‰ ÇrkÇrt¥gi izbijÇs un tr¥cïja, 34 Un notika, ka aIsmaïls no- un ar¥ mani brÇ∫i, un Ismaïla mira un tika apglabÇts vietÇ, dïli, un msu sievas. kas tika nosaukta Nahoma. 28 Un notika, ka es, Nefijs, re- 35 Un notika, ka Ismaïla mei- dzïju rÇd¥tÇjus, kas bija lodï, tas ∫oti sïroja dï∫ sava tïva zau- ka tie darbojÇs saska¿Ç ar atic¥bu dï‰anas un dï∫ savÇm acie‰anÇm un cent¥bu, un uzman¥bu, kuru tuksnes¥; un tÇdï∫, ka mans tïvs mïs tiem pievïrsÇm. bija izvedis vi¿as no JeruzÇlemes 29 Un bija rakst¥ti uz tiem jauni zemes, vi¿as kurnïja pret to, uzraksti, kas bija skaidri lasÇmi, sac¥damas: Msu tïvs ir miris; kas deva mums asapratni par jÇ, un mïs esam daudz ce∫oju‰as TÇ Kunga ce∫iem; un tie tika tuksnes¥, un mïs esam izcietu- rakst¥ti un izmain¥ti laiku pa ‰as daudz bïdu, izsalkumu, laikam, saska¿Ç ar tic¥bu un slÇpes un nogurumu; un pïc cent¥bu, kuru mïs tiem pievïr- visÇm ‰¥m cie‰anÇm mums ir sÇm. Un tÇ mïs redzam, ka ar jÇiet bojÇ tuksnes¥ aiz bada.
23a 2. Moz. 20:12; pÇrmÇc¥‰ana. Jïk. v. 3:4; Mos. 13:20. 28a Al. 37:40. Al. 37:6–7, 41; 24a src Lg‰ana. src Tic¥ba, ticït. M&D 123:16. 25a Et. 2:14. 29a src Sapra‰ana. 34a 1. Nef. 7:2–6. src PÇrmÇc¥t, b 2. µïn. 5:13; 35a src Likstas. 39 Nefija PirmÇ grÇmata 16:36–17:5 36 Un tÇ vi¿as kurnïja pret 17. NODAπA manu tïvu, un ar¥ pret mani; un vi¿as vïlïjÇs atgriezties atkal Nefijam tiek pavïlïts bvït kuÆi. JeruzÇlemï. Vi¿a brÇ∫i pretojas tam. Vi¿‰ pÇr- 37 Un Lamans sac¥ja Lemu- liecina tos, uzskaitot Dieva darbus ïlam un ar¥ Ismaïla dïliem: ar Israïlu. Nefijs ir piepild¥ts ar a Lk, nogalinÇsim msu tïvu Dieva spïku. Vi¿a brÇ∫iem ir aiz- un ar¥ msu brÇli Nefiju, kur‰ liegts to aizskart, lai vi¿i nenokal- b ir uz¿ïmies bt par valdnieku stu kÇ sausa niedre. Apmïram mums un skolotÇju mums, kas 592–591 g. pr. Kr. esam vi¿a vecÇkie brÇ∫i. 38 Tagad vi¿‰ saka, ka Tas Un notika, ka mïs atkal atsÇkÇm Kungs ir runÇjis ar vi¿u, un msu ce∫ojumu tuksnes¥; un no ar¥ ae¿Æe∫i ir kalpoju‰i vi¿am. tÇ laika mïs ce∫ojÇm aptuveni Bet redzi, mïs zinÇm, ka vi¿‰ austrumu virzienÇ. Un mïs mums melo; un vi¿‰ mums ce∫ojÇm un izbridÇm caur daudz stÇsta ‰¥s lietas, un vi¿‰ paveic cie‰anÇm tuksnes¥; un msu sie- daudzas lietas ar savÇm vas dzemdïja bïrnus tuksnes¥. vilt¥gajÇm veikl¥bÇm, lai vi¿‰ 2 Un tik lielas bija TÇ Kunga varïtu apmÇn¥t msu acis, svït¥bas pÇr mums, ka, lai gan domÇdams, varbt, ka vi¿‰ var mïs pÇrtikÇm no ajïlas ga∫as ms aizvest kÇdÇ sve‰Ç tuksne- tuksnes¥, msu sievas varïja s¥; un, kad vi¿‰ bs ms aizve- bagÇt¥gi z¥d¥t savus bïrnus un dis projÇm, vi¿‰ ir nodomÇjis bija stipras, jÇ, tie‰i tÇ kÇ v¥ri; k∫t par ˙ïni¿u un valdnieku un vi¿as sÇka panest savus pÇr mums, lai vi¿‰ varïtu ce∫ojumus bez kurnï‰anas. r¥koties pïc savas gribas un 3 Un tÇ mïs redzam, ka Dieva patikas. Un tÇdÇ veidÇ mans pavïles ir jÇizpilda. Un, ja ir tÇ, brÇlis Lamans izrais¥ja dusmas ka cilvïka bïrni atur Dieva pavï- vi¿u sird¥s. les, Vi¿‰ tos baro un stiprina, un 39 Un notika, ka Tas Kungs bija gÇdÇ par l¥dzek∫iem, ar kuriem ar mums, jÇ, patiesi TÇ Kunga tie varïtu izpild¥t tÇs lietas, ko balss nÇca un runÇja daudzus Vi¿‰ tiem ir pavïlïjis; tÇpïc Vi¿‰ vÇrdus uz tiem, un ∫oti tos apÇr- bdeva mums l¥dzek∫us, kamïr mÇc¥ja; un, kad tie bija TÇ Kunga mïs uzturïjÇmies tuksnes¥. balss pÇrmÇc¥ti, vi¿i pÇrstÇja 4 Un mïs uzturïjÇmies daudzu dusmoties un noÏïloja savus gadu garumÇ, jÇ, proti asto¿us grïkus, tÇ ka Tas Kungs atkal gadus tuksnes¥. svït¥ja ms ar bar¥bu, ka mïs 5 Un mïs nonÇcÇm zemï, ko neaizgÇjÇm bojÇ. mïs nosaucÇm par PÇrpiln¥bu
37a 1. Nef. 17:44. 39a src PÇrmÇc¥t, src Paklaus¥ba, src Slepkav¥ba. pÇrmÇc¥‰ana. paklaus¥gs, paklaus¥t. b 1. Moz. 37:9–11; 17 2a 1. Nef. 17:12. b 1. Nef. 3:7. 1. Nef. 2:22; 18:10. 3a Mos. 2:41; 38a 1. Nef. 3:30–31; 4:3. Al. 26:12. Nefija PirmÇ grÇmata 17:6–18 40 tÇs daudzo aug∫u un ar¥ savva- biju pagatavojis plï‰as, lai es ∫as medus dï∫; un visas ‰¥s lietas varïtu ar tÇm uzpst uguni, bija TÇ Kunga sagatavotas, lai es situ kopÇ divus akme¿us, lai mïs neaizietu bojÇ. Un mïs ar¥ es varïtu dabt uguni. ieraudz¥jÇm jru, kuru mïs no- 12 Jo Tas Kungs l¥dz ‰im nebija saucÇm par Irreantumu, kas, pie∫Çvis, ka mums vajadzïtu iztulkojot, ir—lielie de¿i. tais¥t daudz uguns, kad mïs ce- 6 Un notika, ka mïs uzslïjÇm ∫ojÇm pa tuksnesi, jo Vi¿‰ sac¥ja: savas teltis jras krastÇ; un, ne- Es dar¥‰u tÇ, ka tavs ïdiens k∫s skatoties uz to, ka mïs bijÇm pat¥kams, lai tu to anegatavotu izcietu‰i daudz abïdu un grt¥- uz uguns. bu, jÇ, pat tik daudz, ka mïs 13 Un Es b‰u ar¥ jsu gaisma nevaram tÇs visas aprakst¥t, tuksnes¥; un Es asagatavo‰u ce∫u mïs bijÇm ∫oti priec¥gi, ka mïs jsu priek‰Ç, ja bs tÇ, ka js nonÇcÇm jras krastÇ; un mïs turïsit Manas pavïles; tÇpïc, nosaucÇm ‰o vietu par PÇrpil- kÇ js turïsit Manas pavïles, tÇ n¥bu tÇs daudzo aug∫u dï∫. js tiksit vad¥ti uz bapsol¥to zemi; 7 Un notika, kad es, Nefijs, jau un js czinÇsit, ka js esat Manis biju PÇrpiln¥bas zemï daudzu vad¥ti. dienu garumÇ, TÇ Kunga balss 14 JÇ, un Tas Kungs sac¥ja ar¥: nÇca uz mani, sakot: Celies, un Kad js bsit nonÇku‰i apsol¥- dodies ‰ajÇ kalnÇ. Un notika, tajÇ zemï, js azinÇsit, ka Es, Tas ka es cïlos un devos kalnÇ, un Kungs, esmu bDievs; un ka Es, piesaucu To Kungu. Tas Kungs, izglÇbu js no bojÇ- 8 Un notika, ka Tas Kungs ru- ejas; jÇ, ka Es izvedu js no nÇja uz mani, sakot: Tev jÇuz- JeruzÇlemes zemes. bvï kuÆis tÇdÇ aveidÇ, kÇ Es 15 TÇpïc es, Nefijs, visiem tev rÇd¥‰u, lai Es varu pÇrvest spïkiem centos ievïrot TÇ Kun- tavus ∫audis pÇri ‰iem de¿iem. ga pavïles un skubinÇju savus 9 Un es sac¥ju: Kungs, kurp brÇ∫us uztic¥bai un cent¥bai. man jÇiet, lai es varïtu atrast 16 Un notika, ka es pagatavoju rdu pÇrkausï‰anai, lai es va- r¥kus no rdas, ko es izkausïju rïtu pagatavot r¥kus kuÆa b- no klints. vï‰anai tÇdÇ veidÇ, kÇ Tu man 17 Un, kad mani brÇ∫i redzïja, esi rÇd¥jis? ka es gatavojos abvït kuÆi, vi¿i 10 Un notika, ka Tas Kungs pa- sÇka kurnït pret mani, sakot: teica, kurp man jÇiet atrast rdu, Msu brÇlis ir mu∫˙is, jo vi¿‰ lai es varïtu pagatavot r¥kus. domÇ, ka vi¿‰ var uzbvït kuÆi, 11 Un notika, ka es, Nefijs, iz- jÇ, un vi¿‰ ar¥ domÇ, ka vi¿‰ var gatavoju plï‰as no zvïru ÇdÇm, ‰˙ïrsot ‰os lielos de¿us. ar ko uzpst uguni; un, kad es 18 Un tÇ mani brÇ∫i kurnïja
6a 2. Nef. 4:20. b 1. Nef. 2:20; src Liec¥ba. 8a 1. Nef. 18:2. Jïk. 2:12. b M&D 5:2. 12a 1. Nef. 17:2. c 2. Moz. 6:7. 17a 1. Nef. 18:1–6. 13a Al. 37:38–39. 14a 2. Nef. 1:4. 41 Nefija PirmÇ grÇmata 17:19–29 pret mani un vïlïjÇs, lai vi¿iem ir taisn¥gi ∫audis; un msu tïvs nevajadzïtu strÇdÇt, jo vi¿i ne- vi¿us ir tiesÇjis, un aizvedis ms ticïja, ka es varïtu uzbvït kuÆi; prom, jo mïs esam paklaus¥ju‰i ne ar¥ vi¿i ticïja, ka es biju TÇ vi¿a vÇrdiem; jÇ, un msu brÇlis Kunga pamÇc¥ts. ir tÇds pats kÇ vi¿‰. Un ar ‰Ç- 19 Un tagad notika, ka es, diem vÇrdiem mani brÇ∫i ÏïlojÇs Nefijs, biju ∫oti nobïdÇjies dï∫ un kurnïja pret mums. vi¿u cietsird¥bas; un tagad, kad 23 Un notika, ka es, Nefijs, ru- vi¿i redzïja, ka es sÇku bïdÇties, nÇju uz tiem, sac¥dams: Vai js vi¿i bija l¥ksmi savÇs sird¥s, ticat, ka msu tïvi, kuri bija tiktÇl ka vi¿i apriecÇjÇs par to, Israïla bïrni, btu tiku‰i izvesti sakot: Mïs zinÇjÇm, ka tev neva- no ïÆiptie‰u rokÇm, ja vi¿i jag bvït kuÆi, jo mïs zinÇjÇm, nebtu klaus¥ju‰i TÇ Kunga ka tev nepietiek saprÇta, tÇpïc vÇrdiem? tu nevari paveikt tik lielu darbu. 24 JÇ, vai js domÇjat, ka vi¿i 20 Un tu esi tÇpat kÇ msu tïvs btu tiku‰i izvesti no verdz¥bas, savas sirds mu∫˙¥go aiedomu ja Tas Kungs nebtu pavïlïjis vad¥ts; jÇ, vi¿‰ ir izvedis ms Mozum, ka vi¿am atie ir jÇizved no JeruzÇlemes zemes, un mïs no verdz¥bas? esam klejoju‰i tuksnes¥ ‰os 25 Tad nu js zinÇt, ka Israïla daudzos gadus; un msu sievas bïrni bija averdz¥bÇ; un js zinÇt, ir smagi strÇdÇju‰as, bdamas ka vi¿iem bija uzkrauti smagi grtas; un vi¿as ir dzemdïju‰as bdarbi, kurus bija grti izpild¥t; bïrnus tuksnes¥ un izcietu‰as tÇpïc js zinÇt, ka tai vajadzïja visu, iz¿emot nÇvi; un btu bijis bt labai lietai priek‰ vi¿iem, ka labÇk, ja vi¿as btu nomiru‰as, vi¿i tiktu izvesti no verdz¥bas. pirms tÇs iznÇca no JeruzÇlemes, 26 Tad nu js zinÇt, ka aMozum nekÇ izciest visas ‰¥s mokas. tika pavïlïts no TÇ Kunga pa- 21 Redzi, ‰os daudzos gadus veikt ‰o diÏeno darbu; un js mïs esam cietu‰i tuksnes¥, tajÇ zinÇt, ka ar Vi¿a bvÇrdu tika laikÇ, kad mïs varïjÇm priecÇ- pa‰˙irti SarkanÇs jras de¿i ties par msu ¥pa‰umiem un uz vienu un otru pusi, un vi¿i msu mantojuma zemi; jÇ, un izgÇja cauri pa sausumu. mïs varïjÇm bt laim¥gi. 27 Bet js zinÇt, ka ïÆiptie‰i— 22 Un mïs zinÇm, ka ∫audis, faraona armijas—tika nosl¥ci- kas bija JeruzÇlemes zemï, bija nÇti SarkanÇ jrÇ. ataisn¥gi ∫audis; jo vi¿i turïja 28 Un js ar¥ zinÇt, ka vi¿i tika TÇ Kunga likumus un tiesas, un baroti ar amannu tuksnes¥. visus Vi¿a bau‰∫us pïc Mozus 29 JÇ, un js ar¥ zinÇt, ka Mozus likuma; tÇpïc mïs zinÇm, ka vi¿i ar savu vÇrdu, saska¿Ç ar Dieva
19a src VajÇt, vajljanas. 25a 1. Moz. 15:13–14. Hel. 8:11; 20a 1. Nef. 2:11. b 2. Moz. 1:11; 2:11. M&D 8:3; 22a 1. Nef. 1:13. 26a Ap. d. 7:22–39. Moz. 1:25. 24a 2. Moz. 3:2–10; b 2. Moz. 14:21–31; 28a 2. Moz. 16:4, 14–15, 1. Nef. 19:10; 1. Nef. 4:2; 35; 4. Moz. 11:7–8; 2. Nef. 3:9; 25:20. Mos. 7:19; 5. Moz. 8:3; Mos. 7:19. Nefija PirmÇ grÇmata 17:30–40 42 spïku, kas bija vi¿Ç, asita klinti, vi¿i, ja vi¿i btu biju‰i taisn¥gi? un tur iztecïja dens, lai Israïla Es saku jums—nï! bïrni varïtu dzesït savas slÇpes. 35 Redzi, Tas Kungs visu 30 Un, neskatoties uz to, ka vi¿i arad¥bu vïrtï vienÇdi; tas, kas ir tika vad¥ti,—Tas Kungs, vi¿u btaisn¥gs, tiek Dieva cieredzïts. Dievs, vi¿u Pest¥tÇjs, gÇja tiem Bet redzi, ‰¥ tauta bija atmetusi pa priek‰u, vad¥dams tos dienÇ katru Dieva vÇrdu, un vi¿i bija un dodams tiem gaismu nakt¥, nobriedu‰i nekrietn¥bÇ; un Dieva un dar¥dams priek‰ vi¿iem dusmu piln¥ba bija pÇr tiem; un visu, ko cilvïkam bija alietder¥gi Tas Kungs nolÇdïja to zemi pret sa¿emt,—vi¿i nocietinÇja savas tiem un svït¥ja to msu tïviem, sirdis un aptum‰oja savus prÇ- jÇ, Vi¿‰ nolÇdïja to pret tiem tus, un bzÇkÇja Mozu un patieso vi¿u izn¥c¥bai un Vi¿‰ svït¥ja to un dz¥vo Dievu. msu tïviem, lai vi¿i iegtu 31 Un notika, ka, saska¿Ç ar varu pÇr to. Vi¿a vÇrdu, Vi¿‰ aizn¥cinÇja tos; 36 Redzi, Tas Kungs ir arad¥jis un, saska¿Ç ar Vi¿a vÇrdu, Vi¿‰ bzemi, lai tÇ tiktu capdz¥vota; bvad¥ja tos; un, saska¿Ç ar Vi¿a un Vi¿‰ ir rad¥jis Savus bïrnus, vÇrdu, Vi¿‰ dar¥ja visas lietas lai tÇ vi¿iem piederïtu. priek‰ tiem; un nekas netika 37 Un Vi¿‰ apace∫ taisn¥gas paveikts savÇdÇk, kÇ tikai ar tautas un izn¥cina ∫auno tautas. Vi¿a vÇrdu. 38 Un Vi¿‰ aizved taisn¥gos 32 Un, kad tie bija ‰˙ïrsoju‰i uz vïrt¥gÇkajÇm azemïm, un JordÇnas upi, Vi¿‰ padar¥ja tos ∫aunos Vi¿‰ bizn¥cina un nolÇd varenus tÇs zemes bïrnu aizdz¥- zemi vi¿u dï∫. ‰anÇ, jÇ, vi¿u izkl¥dinljanÇ, lai 39 Vi¿‰ valda augstu debes¥s, izn¥cinÇtu. jo tÇs ir Vi¿a tronis, un zeme ir 33 Un tagad, js domÇjat, ka tÇs Vi¿a akÇju pamesls. zemes bïrni, kas bija apsol¥tajÇ 40 Un Vi¿‰ m¥l tos, kas grib, zemï, kas tika msu tïvu izdz¥ti, lai Vi¿‰ btu vi¿u Dievs. Redzi, js domÇjat, ka vi¿i bija taisn¥gi? Vi¿‰ m¥lïja msu tïvus, un Redzi, es saku jums—nï! Vi¿‰ ar tiem aderïja, jÇ, tie‰i ar 34 Js domÇjat, ka msu tïvi ÅbrahÇmu, b±zÇku un cJïkabu; btu biju‰i vairÇk ieredzïti nekÇ un Vi¿‰ atcerïjÇs der¥bas, kuras
29a 2. Moz. 17:6; Joz. 24:8. 37a Sal. Pam. 14:34; 4. Moz. 20:11; 35a Ap. d. 10:15, 34; 1. Nef. 4:13; Et. 2:10; 5. Moz. 8:15; Rom. 2:11; M&D 117:6. 1. Nef. 20:21. 2. Nef. 26:23–33. 38a src Apsol¥tÇ zeme. 30a M&D 18:18; 88:64–65. b Psm. 55:23; b 3. Moz. 20:22. b 2. Moz. 32:8; 1. Nef. 22:17. 39a Jes. 66:1; 4. Moz. 14:2–3; c 1. Sam. 2:30; M&D 38:17; Ec. 20:13–16; Psm. 97:10; 145:20; Åbr. 2:7. M&D 84:23–25. Al. 13:4; M&D 82:10. 40a src ÅbrahÇma 31a 4. Moz. 26:65. 36a src Rad¥t, rad¥‰ana. Der¥ba. b 1. Nef. 5:15; b src Zeme. b 1. Moz. 21:12; M&D 103:16–18. c Jes. 45:18; M&D 27:10. 32a 4. Moz. 33:52–53; Åbr. 3:24–25. c 1. Moz. 28:1–5. 43 Nefija PirmÇ grÇmata 17:41–48 Vi¿‰ bija noslïdzis; tÇpïc Vi¿‰ 45 Js esat aÇtri uz nekrietn¥bu, izveda tos no dîÆiptes zemes. bet lïni atcerïties To Kungu, 41 Un Vi¿‰ pÇrmÇc¥ja tos tuk- jsu Dievu. Js esat redzïju‰i snes¥ ar Savu r¥ksti, jo vi¿i ano- be¿Æeli, un vi¿‰ runÇja uz jums; cietinÇja savas sirdis, patiesi kÇ jÇ, js esat dzirdïju‰i vi¿a balsi js; un Tas Kungs pÇrmÇc¥ja tos laiku pa laikam; un vi¿‰ ir dï∫ vi¿u nekrietn¥bas. Vi¿‰ s- runÇjis uz jums klusÇ, mier¥gÇ t¥ja ind¥gas spÇrnainas bãskas bals¥, bet js bijÇt cnejt¥gi, tÇ starp tiem, un, kad vi¿i bija sa- ka js nevarïjÇt sajust vi¿a kosti, Vi¿‰ sagatavoja ce∫u, lai vÇrdus; tÇpïc vi¿‰ ir runÇjis uz tie varïtu tikt cdziedinÇti; un jums l¥dz¥gi pïrkona balsij, kas tas darbs, kas bija jÇveic vi¿iem, satricinÇja zemi tÇ, it kÇ to sada- bija skat¥ties; un dï∫ tÇ ce∫a lot gabalos. dvienkÇr‰¥bas vai tÇ viegluma 46 Un js ar¥ zinÇt, ka ar aSava tur bija daudzi, kas aizgÇja bojÇ. visvarenÇ vÇrda spïku Vi¿‰ var 42 Un vi¿i nocietinÇja savas izrais¥t to, ka zeme tiks izn¥ci- sirdis laiku pa laikam, un vi¿i nÇta; jÇ, un js zinÇt, ka ar Savu azÇkÇja bMozu un ar¥ Dievu, to- vÇrdu Vi¿‰ var izrais¥t, ka nel¥- mïr js zinÇt, ka vi¿i tika vad¥ti dzenas vietas top gludas, un ar Vi¿a nepÇrspïjamo spïku uz l¥dzenas vietas tiks salauztas. priek‰u, uz apsol¥to zemi. Ak, tad kÇpïc ir tÇ, ka js varat 43 Un tagad, pïc visÇm ‰¥m bt tik cietsird¥gi? lietÇm ir pienÇcis laiks, kad vi¿i 47 Redzi, mana dvïsele ir ir k∫uvu‰i ∫auni, jÇ, gandr¥z jau saplos¥ta cie‰anÇs jsu dï∫, un nobriedu‰i; un es vïl nezinu, mana sirds smeldz; es baidos, bet vi¿i ‰ajÇ dienÇ jau ir tuvu ka js tiksit atstumti uz mÏiem. izn¥c¥bai; jo es zinu, ka tÇ diena Redzi, es esmu apilns ar Dieva noteikti atnÇks, kad vi¿i tiks Garu tiktÇl, ka mans ˙ermenis izn¥cinÇti, iz¿emot tikai nedau- ir bbezspïc¥gs. dzus, kas tiks aizvesti gstÇ. 48 Un tagad notika, kad es biju 44 TÇpïc Tas Kungs ir apavï- runÇjis ‰os vÇrdus, vi¿i bija lïjis manam tïvam, ka vi¿am ir dusm¥gi uz mani un gribïja ie- jÇdodas tuksnes¥; un jdi ar¥ mest mani jras dzi∫umos; un, centÇs at¿emt vi¿a dz¥v¥bu; kad vi¿i nÇca, lai mani satvertu, jÇ, un bjs ar¥ esat centu‰ies at- es runÇju uz tiem, sac¥dams: ¿emt vi¿a dz¥v¥bu, tÇpïc js VisvarenÇ Dieva VÇrdÇ es pavïlu esat slepkavas savÇs sird¥s un jums, lai js mani aneaizskartu, js esat l¥dz¥gi vi¿iem. jo es esmu piepild¥ts ar bDieva
40d 5. Moz. 4:37. Hel. 8:15. c Ef. 4:19. 41a 2. µïn. 17:7–23. 42a 4. Moz. 14:1–12. 46a Hel. 12:6–18. b 4. Moz. 21:4–9; src Sacel‰anÇs. 47a Mih. 3:8. 5. Moz. 8:15; b M&D 84:23–24. b 1. Nef. 19:20. Al. 33:18–22. 44a 1. Nef. 2:1–2. 48a Mos. 13:3. c JÇ¿a 3:13–15; b 1. Nef. 16:37. b 2. Nef. 1:26–27. 2. Nef. 25:20. 45a Mos. 13:29. src Spïks. d Al. 37:44–47; b 1. Nef. 4:3. Nefija PirmÇ grÇmata 17:49–18:1 44 spïku, l¥dz pat manas miesas nenokalt¥s tavÇ priek‰Ç, bet Es izn¥cinljanai; un, kur‰ pieliks satriek‰u tos, saka Tas Kungs, man savas rokas, cnokalt¥s kÇ un to Es dar¥‰u, lai vi¿i varïtu sausa niedre, un vi¿‰ nebs ne- zinÇt, ka Es esmu Tas Kungs, kas Dieva spïka priek‰Ç, jo Dievs vi¿u Dievs. sit¥s vi¿u. 54 Un notika, ka es izstiepu uz 49 Un notika, ka es, Nefijs, priek‰u savu roku pret saviem sac¥ju uz vi¿iem, lai vi¿i vairs brÇ∫iem, un vi¿i nenokalta manÇ nekurnïtu pret savu tïvu, ne priek‰Ç, bet Tas Kungs satricinÇja ar¥ atteiktos strÇdÇt ar mani, jo vi¿us, patiesi, saska¿Ç ar vÇrdu, Dievs ir pavïlïjis, ka man ir kuru Vi¿‰ bija teicis. jÇuzbvï kuÆis. 55 Un tagad, vi¿i sac¥ja, mïs 50 Un es sac¥ju uz tiem: aJa dro‰i zinÇm, ka Tas Kungs ir ar Dievs btu pavïlïjis man pa- tevi, jo mïs zinÇm, ka tas ir TÇ veikt visas lietas, es tÇs varïtu Kunga spïks, kas ms satrici- paveikt. Ja vi¿‰ pavïlïtu, ka nÇja. Un vi¿i nokrita ce∫os manÇ man ir jÇsaka ‰im denim— priek‰Ç un gribïja amani pielgt, k∫sti par zemi!—tas k∫tu bet es to ne∫Çvu, sac¥dams: Es par zemi; un ja es to pateiktu, esmu jsu brÇlis, jÇ, patiesi jsu tas tiktu izdar¥ts. jaunÇkais brÇlis, tÇpïc piel- 51 Un tagad, ja Tam Kungam ir dziet To Kungu, savu Dievu, un tik liels spïks un Vi¿‰ ir dar¥jis godÇjiet savu tïvu un savu mÇti, tik daudz br¥numu starp cilvïku lai jsu bdienas varïtu bt ilgas bïrniem, kÇ tas ir, ka Vi¿‰ nevar zemï, kuru Tas Kungs, jsu apamÇc¥t mani, lai es uzbvïtu Dievs jums dos. kuÆi? 52 Un notika, ka es, Nefijs, 18. NODAπA sac¥ju daudzas lietas saviem brÇ∫iem, tik daudz, ka vi¿i bija KuÆis ir pabeigts. Ir pieminïtas satriekti un nevarïja str¥dïties Jïkaba un JÇzepa piedzim‰anas. man pretim, nedz ar¥ vi¿i uz- Grupa kuÆo uz apsol¥to zemi. Isma- dr¥kstïjÇs uzlikt man savas ro- ïla dïli un vi¿u sievas apvienojas kas vai aizskart mani ar saviem uzdz¥vï un nemieros. Nefijs ir pirkstiem, pat daudzu dienu sasiets, un kuÆis tiek briesm¥gas garumÇ. Tagad vi¿i neuzdr¥k- vïtras dz¥ts atpaka∫. Nefijs ir at- stïjÇs dar¥t to, lai nenokalstu br¥vots un ar vi¿a lg‰anu vïtra manÇ priek‰Ç, tik spïc¥gs bija mitïjas. πaudis ierodas apsol¥tajÇ aDieva Gars; un tÇ tas iedarbojÇs zemï. Apmïram 591–589 g. pr. Kr. uz vi¿iem. 53 Un notika, ka Tas Kungs Un notika, ka vi¿i pieldza To sac¥ja uz mani: Izstiep savu roku Kungu un devÇs kopÇ ar mani; pret saviem brÇ∫iem, un vi¿i un mïs ∫oti meistar¥gi apstrÇ-
48c 1. µïn. 13:4–7. 1. Nef. 18:1. b 2. Moz. 20:12; 50a Fil. 4:13; 1. Nef. 3:7. 52a src Svïtais Gars. Mos. 13:20. 51a 1. Moz. 6:14–16; 55a Ap. d. 14:11–15. 45 Nefija PirmÇ grÇmata 18:2–11 dÇjÇm kokmateriÇlus. Un Tas snes¥; vecÇkais bija nosaukts Kungs rÇd¥ja man laiku pa lai- aJïkabs un jaunÇkais bJÇzeps. kam, kÇdÇ veidÇ man ir jÇap- 8 Un notika, kad mïs bijÇm strÇdÇ kuÆa kokmateriÇli. visi nogÇju‰i lejÇ kuÆ¥, un bijÇm 2 TÇtad es, Nefijs, neapstrÇdÇju pa¿ïmu‰i sev l¥dzi msu krÇju- kokmateriÇlus veidÇ, kas btu mus un lietas, kuras mums bija cilvïku mÇc¥ts, ne ar¥ es bvïju pavïlïts, mïs devÇmies ajrÇ kuÆi pïc cilvïku prÇta, bet es to un tikÇm dz¥ti uz priek‰u pa bvïju veidÇ, kÇdu Tas Kungs vïjam uz bapsol¥to zemi. bija man rÇd¥jis; tÇpïc tas nebija 9 Un, kad mïs bijÇm tiku‰i dz¥ti cilvïkiem zinÇmÇ veidÇ. uz priek‰u pa vïjam daudzu 3 Un es, Nefijs, devos bieÏi dienu garumÇ, redzi, mani brÇ∫i kalnÇ, un es bieÏi aldzu To un Ismaïla dïli, un ar¥ vi¿u sie- Kungu, tÇpïc Tas Kungs brÇd¥ja vas iesÇka l¥ksmoties, tiktÇl ka man lielas lietas. vi¿i sÇka dejot un dziedÇt, un 4 Un notika, kad es biju pa- runÇt ar daudzÇm rupj¥bÇm, jÇ, beidzis kuÆi saska¿Ç ar TÇ pat tÇ, ka vi¿i aizmirsa, ar kÇdu Kunga vÇrdu, mani brÇ∫i re- spïku vi¿i bija turp atvesti; jÇ, dzïja, ka tas bija labs un ka vi¿i noveda sevi l¥dz ÇrkÇrt¥gÇm tas bija ∫oti meistar¥gs darbs; rupj¥bÇm. tÇpïc vi¿i atkal apazemojÇs TÇ 10 Un es, Nefijs, iesÇku ∫oti Kunga priek‰Ç. bai∫oties, ka Tas Kungs bs 5 Un notika, ka TÇ Kunga balss dusm¥gs uz mums un sit¥s ms nÇca uz manu tïvu, ka mums ir msu nekrietn¥bas dï∫, ka mïs jÇce∫as un jÇdodas uz kuÆi. tiksim apr¥ti jras dzelmïs, 6 Un notika, ka nÇkamajÇ r¥tÇ, tÇpïc es, Nefijs, iesÇku runÇt uz kad mïs bijÇm sagatavoju‰i vi¿iem ar lielu nopietn¥bu, bet visas lietas, daudz aug∫u un redzi, vi¿i bija adusm¥gi uz mani, aga∫u no tuksne‰a, un medu sac¥dami: Mïs nepie∫ausim, ka pÇrpiln¥bÇ, un krÇjumus saska¿Ç msu jaunÇkais brÇlis k∫s par ar to, ko Tas Kungs bija mums bvaldnieku pÇr mums. pavïlïjis; mïs devÇmies uz kuÆi 11 Un notika, ka Lamans un ar visu msu kravu un msu Lemuïls pa¿ïma un sasïja mani sïklÇm, un ar katru lietu, ko mïs ar virvïm, un vi¿i izturïjÇs pret bijÇm atnesu‰i sev l¥dzi, katrs mani ∫oti skarbi; tomïr Tas atbilsto‰i savam vecumam, tÇpïc Kungs apie∫Çva to, lai Vi¿‰ varï- mïs visi devÇmies lejÇ uz kuÆi ar tu parÇd¥t vi¿iem Savu spïku msu sievÇm un msu bïrniem. visu Savu vÇrdu piepild¥‰anÇ, 7 Un tagad, mans tïvs bija ko Vi¿‰ bija runÇjis attiec¥bÇ dzemdinÇjis divus dïlus tuk- par ∫aunajiem.
18 3a src Lg‰ana. b 2. Nef. 3:1. b 1. Moz. 37:9–11; b src AtklÇsme. 8a 2. Nef. 10:20. 1. Nef. 16:37–38; 4a 1. Nef. 16:5. b 1. Nef. 2:20. 2. Nef. 1:25–27. 6a 1. Nef. 17:2. src Apsol¥tÇ zeme. 11a Al. 14:11. 7a 2. Nef. 2:1. 10a 1. Nef. 17:17–55. Nefija PirmÇ grÇmata 18:12–23 46 12 Un notika, kad vi¿i bija sa- krietni gados un izcietu‰i daudz sïju‰i mani tÇ, ka es nevarïju bïdu savu bïrnu dï∫, tie tika pakustïties, akompass, kur‰ bija novesti l¥dz pat vi¿u slim¥bas TÇ Kunga sagatavots, pÇrstÇja gultai. darboties. 18 Savu bïdu, lielo skumju un 13 TÇpïc vi¿i nezinÇja, kurp manu brÇ∫u nekrietn¥bas dï∫ vi¿iem ir jÇstrï kuÆis, tiktÇl vi¿i gandr¥z tika pa¿emti prom ka izcïlÇs liela vïtra, jÇ, liela un no ‰¥s pasaules, lai stÇtos sava briesm¥ga vïtra, un mïs tikÇm Dieva priek‰Ç; jÇ, vi¿u sirmie adz¥ti atpaka∫ pa de¿iem tr¥s mati bija tuvu tam, lai tiktu dienu garumÇ; un vi¿i iesÇka guld¥ti zemï; jÇ, vi¿i bija tuvu ∫oti bai∫oties, ka tik vi¿i netiek tam, lai ar skumjÇm tiktu iemes- nosl¥cinÇti jrÇ, tomïr vi¿i mani ti dens kapÇ. neatbr¥voja. 19 Un Jïkabs un ar¥ JÇzeps, 14 Un ceturtajÇ dienÇ, kad mïs bdami jauni un ar vajadz¥bu tikÇm dz¥ti atpaka∫, vïtra k∫uva pïc daudz bar¥bas, bija apbïdi- ÇrkÇrt¥gi stipra. nÇti savas mÇtes cie‰anu dï∫; un 15 Un notika, ka mïs gandr¥z ar¥ amana sieva ar savÇm asarÇm tikÇm apr¥ti jras dzi∫umos. Un, un lg‰anÇm, un ar¥ mani bïrni kad mïs bijÇm dz¥ti atpaka∫ pa neieÏïlinÇja manu brÇ∫u sirdis, de¿iem ãetru dienu garumÇ, lai vi¿i mani atsvabinÇtu. mani brÇ∫i sÇka asaprast, ka 20 Un nebija itin nekas, kas va- Dieva sods bija pÇr tiem un ka rïtu ieÏïlinÇt vi¿u sirdis, iz¿e- vi¿iem ir jÇiet bojÇ, ja vi¿i neno- mot Dieva spïku, kas draudïja Ïïlos savas nekrietn¥bas, tÇpïc vi¿iem ar izn¥c¥bu; tÇpïc, kad vi¿i nÇca pie manis un atrais¥- vi¿i redzïja, ka vi¿i tiks apr¥ti ja virves, kas bija uz manÇm jras dzi∫umos, vi¿i noÏïloja plaukstÇm, un redzi, tÇs bija ∫oti to, ko bija dar¥ju‰i, tiktÇl ka vi¿i satku‰as; un ar¥ manas pot¥tes mani atrais¥ja. bija ∫oti satku‰as, un lielas bija 21 Un notika, kad vi¿i bija mani sÇpes tajÇs. atrais¥ju‰i, redzi, es pa¿ïmu 16 Tomïr es pa∫Çvos uz savu kompasu un tas darbojÇs, kÇ es Dievu, un es aslavïju To visu to vïlïjos. Un notika, ka es l- dienu; un es nekurnïju pret To dzu To Kungu; un, kad es biju Kungu savu cie‰anu dï∫. ldzis, vïji mitïjÇs un vïtra 17 Tad mans tïvs, Lehijs, rimÇs, un bija piln¥gs bezvïj‰. daudz ko bija sac¥jis uz tiem un 22 Un notika, ka es, Nefijs, va- ar¥ uz aIsmaïla dïliem; bet, re- d¥ju kuÆi, ka mïs atkal kuÆojÇm dzi, vi¿i izteica daudz draudu uz apsol¥to zemi. pret katru, kas aizrunÇtu par 23 Un notika, kad mïs bijÇm mani; un mani vecÇki, bdami kuÆoju‰i daudzu dienu garumÇ,
12a 1. Nef. 16:10, 16, 26; M&D 17:1. 16a Al. 36:28. 2. Nef. 5:12; 13a Mos. 1:17. 17a 1. Nef. 7:4–20. Al. 37:38–47; 15a Hel. 12:3. 19a 1. Nef. 7:19; 16:7. 47 Nefija PirmÇ grÇmata 18:24–19:4 mïs ieradÇmies aapsol¥tajÇ zemï; kuras es izgatavoju, es iegravïju un mïs izkÇpÇm krastÇ un uz- sava btïva pierakstu un ar¥ msu slïjÇm savas teltis; un mïs nosau- ce∫ojumus tuksnes¥, un sava tïva cÇm to par apsol¥to zemi. pravietojumus; un ar¥ daudzus 24 Un notika, ka mïs sÇkÇm no maniem pa‰a pravietojumiem apstrÇdÇt zemi un mïs sÇkÇm es esmu iegravïjis uz tÇm. sït sïklas; jÇ, mïs iesïjÇm zemï 2 Un es nezinÇju tajÇ laikÇ, visas msu sïklas, ko mïs bijÇm kad es tÇs tais¥ju, ka man tiks atvedu‰i no JeruzÇlemes zemes. pavïlïts no TÇ Kunga pagatavot Un notika, ka tÇs sÇka ∫oti labi a‰¥s plÇksnes, tÇpïc mana tïva augt, tÇpïc mïs tikÇm svït¥ti pieraksts un vi¿a tïvu cilts- pÇrpiln¥bÇ. raksti, un lielÇkÇ da∫a no msu 25 Un notika, ka mïs iepazi- darbiem tuksnes¥ ir iegravïti nÇm apsol¥to zemi, ce∫ojot pa uz tÇm pirmajÇm plÇksnïm, meÏon¥gu apvidu, ka ‰eit bija par kurÇm es esmu runÇjis; visÇdi dz¥vnieki meÏos: govis tÇpïc lietas, kas notika pirms es un vïr‰i, un ïze∫i, un zirgi, un izgatavoju b‰¥s plÇksnes, patiesi ÇÏi, un kalnu kazas, un visÇdu daudz s¥kÇk ir pieminïtas uz sugu savva∫as dz¥vnieki, kuri tÇm pirmajÇm plÇksnïm. bija izmantojami cilvïkam. Un 3 Un, kad es biju izgatavojis ‰¥s mïs atradÇm visÇdas rdas— plÇksnes saska¿Ç ar pavïli, es, zelta un sudraba, un vara. Nefijs, sa¿ïmu pavïli, ka kal- po‰ana un pravietojumi, skaid- rÇkÇs un vïrt¥gÇkÇs to da∫as, ir 19. NODAπA jÇraksta uz a‰¥m plÇksnïm; un ka viss, kas bija rakst¥ts, ir jÇ- Nefijs pagatavo plÇksnes no rdas glabÇ manas tautas pamÇc¥‰a- un pieraksta savas tautas vïsturi. nai, kurai piederïs zeme, un ar¥ Israïla Dievs nÇks se‰i simti gadus citiem bgudriem nolkiem, kas pïc tÇ laika, kad Lehijs pameta ir zinÇmi Tam Kungam. JeruzÇlemi. Nefijs stÇsta par Vi¿a 4 TÇpïc es, Nefijs, tais¥ju pie- cie‰anÇm un krustÇ si‰anu. Jdi rakstu uz otrÇm plÇksnïm, kas tiks nicinÇti un izkl¥dinÇti l¥dz pï- sniedz aprakstu jeb kas sniedz dïjÇm dienÇm, kad vi¿i atgriez¥sies s¥kÇku aprakstu par manas pie TÇ Kunga. Apmïram 588–570 tautas kariem un ˙ildÇm, un iz- g. pr. Kr. n¥cinljanu. Un to es esmu dar¥- Un notika, ka Tas Kungs pavï- jis un pavïlïjis savai tautai, kas lïja man, tÇpïc es izgatavoju tiem bs jÇdara, kad manis plÇksnes no rdas, lai es varïtu vairs nebs; un ka ‰¥s plÇksnes iegravït uz tÇm savas tautas ir jÇnodod no vienas paaudzes pierakstu. Un uz aplÇksnïm, nÇkamajai, jeb no viena pravie‰a
23a src Apsol¥tÇ zeme. b 1. Nef. 9:1–5. M. v. 1:7; 19 1a src PlÇksnes. 3a Jïk. 1:1–4; 3:13–14; M&D 3:19–20; 10:1–51. b 1. Nef. 1:16–17; 6:1–3. 4:1–4. 2a 2. Nef. 5:30. b 1. Nef. 9:4–5; Nefija PirmÇ grÇmata 19:5–11 48 nÇkamajam l¥dz tÇlÇkajÇm TÇ gadus pïc tÇ laika, kad mans Kunga pavïlïm. tïvs pameta JeruzÇlemi. 5 Un apraksts par ‰o manu 9 Un pasaule savas nekrietn¥- plÇk‰¿u aizgatavo‰anu tiks dots bas dï∫ uzskat¥s Vi¿u par nonie- tÇlÇk; un pïc tam, redzi, es r¥ko- vÇjamu, tÇpïc tie Vi¿u ‰aust¥s, jos atbilsto‰i tam, ko es esmu un Vi¿‰ to paciet¥s; un tie sit¥s runÇjis; un ‰o es daru, lai vai- Vi¿u, un Vi¿‰ to paciet¥s. JÇ, tie rÇk svïtÇs lietas varïtu tikt asp∫aus uz Vi¿u, un Vi¿‰ to pa- bglabÇtas atsevi‰˙i manas tautas ciet¥s dï∫ Savas m¥∫Çs laipn¥bas zinljanai. un Savas ieciet¥bas pret cilvïku 6 Tomïr es nerakstu visu uz bïrniem. ‰¥m plÇksnïm, kÇ tikai to, ko es 10 Un msu tïvu aDievs, tïvu, uzskatu par asvïtu. Un tagad, kuri tika bizvesti no îÆiptes, no ja es k∫dos, ar¥ vi¿i senatnï verdz¥bas, un ar¥ tika Vi¿a pa- k∫d¥jÇs; ne tÇpïc, ka es gribïtu sargÇti tuksnes¥; jÇ, cÅbrahÇma atvainoties par citiem cilvïkiem, Dievs un ±zÇka, un Jïkaba bet dï∫ bvÇj¥bas, kura ir manÇ Dievs, saska¿Ç ar e¿Æe∫a vÇr- miesÇ, es gribu atvainoties. diem, dnodevis kÇ v¥rs Sevi ∫au- 7 Jo lietas, ko viens cilvïks nu ∫auÏu rokÇs, lai tiktu epa- uzskata par ∫oti vïrt¥gÇm gan augstinÇts, saska¿Ç ar fZïnoka ˙ermenim, gan dvïselei, citi vÇrdiem, un tiktu gsists krustÇ, anonievÇ un sam¥da zem savÇm saska¿Ç ar Neuma vÇrdiem, un kÇjÇm. JÇ, patie‰Çm, patieso tiktu apglabÇts hkapenï, saska- Israïla Dievu cilvïki b m¥da ¿Ç ar iZïnosa vÇrdiem, kurus zem savÇm kÇjÇm; es saku— vi¿‰ runÇja attiec¥bÇ par tr¥s m¥da zem savÇm kÇjÇm, bet es jtumsas dienÇm, kas bs z¥me, pateik‰u citiem vÇrdiem—vi¿i dota par Vi¿a nÇvi tiem, kuri To nonievÇ un neklausa Vi¿a apdz¥vos jras salas, un it ¥pa‰i padomu balsij. tiem, kuri ir no kIsraïla nama. 8 Un redzi, Vi¿‰ anÇks, saska¿Ç 11 Jo tÇ ir teicis pravietis: TajÇ ar e¿Æe∫a vÇrdiem, bse‰i simti dienÇ Dievs Tas Kungs pïk‰¿i
5a 2. Nef. 5:28–33. 2. Nef. 25:19. f Al. 33:15; 34:7; b src Svïtie Raksti— 9a Jes. 50:5–6; Mat. 27:30. Hel. 8:19–20; Svïtie Raksti ir 10a 2. Nef. 26:12; 3. Nef. 10:15–16. jÇsaglabÇ. Mos. 7:27; 27:30–31; src Svïtie Raksti— 6a Skat. Mormonas Al. 11:38–39; Zudu‰ie Raksti; GrÇmatas titullapu. 3. Nef. 11:14–15. Zïnoks. src Svïts. b 2. Moz. 3:2–10; 6:6; g 2. Nef. 6:9; Mos. 3:9. b Morm. 8:13–17; 1. Nef. 5:15; src KrustÇ si‰ana. Et. 12:23–28. M&D 136:22. h Mat. 27:60; Lk. 23:53; 7a 2. Nef. 33:2; Jïk. 4:14. c 1. Moz. 32:10; 2. Nef. 25:13. b src Sacel‰anÇs. Mos. 7:19; i Jïk. 6:1; Hel. 15:11. 8a src Jïzus Kristus— M&D 136:21. src Zïnoss. Pravietojumi par src Jehova. j 1. Nef. 12:4–5; Jïzus Kristus d src Izpirkt, grïku Hel. 14:20, 27; dzim‰anu un nÇvi. izpirk‰ana. 3. Nef. 8:3, 19–23; 10:9. b 1. Nef. 10:4; e 3. Nef. 27:14. k 3. Nef. 16:1–4. 49 Nefija PirmÇ grÇmata 19:12–21 apiemeklïs visu Israïla namu, atcerïsies bder¥bas, kuras Vi¿‰ daÏus ar Savu balsi vi¿u taisn¥- ir noslïdzis ar vi¿u tïviem. guma dï∫ par lielu prieku un 16 JÇ, tad Vi¿‰ atcerïsies ajras pest¥‰anu, un citus ar Sava spï- salas. JÇ, un visas tautas, kas ir ka bpïrkoniem un zibe¿iem, ar no Israïla nama, bEs savÇk‰u vïtru, ar uguni un ar dmiem, un kopÇ no ãetrÇm zemes pusïm, ctums¥bas miglu, un ar dzemes saka Tas Kungs, saska¿Ç ar atvïr‰anu, un ar ekalniem, kas pravie‰a Zïnosa vÇrdiem. tiks pacelti. 17 JÇ, un visa zeme aredzïs TÇ 12 Un avisas ‰¥s lietas noteikti Kunga pest¥‰anu, saka pravietis, notiks, saka pravietis bZïnoss. katra tauta, cilts, valoda un Un cklint¥m uz zemes bs jÇsa- taut¥ba tiks svït¥ta. pl¥st; un dï∫ zemes vaimanÇm 18 Un es, Nefijs, esmu rakst¥jis daudzi no jras salu ˙ïni¿iem ‰¥s lietas savai tautai, lai varbt tiks Dieva Gara ietekmïti, lai es varïtu vi¿us pÇrliecinÇt, ka izsauktos: dabas Dievs cie‰! vi¿iem ir jÇatceras Tas Kungs, 13 Un, kas attiecas uz tiem, vi¿u Pest¥tÇjs. kuri ir no JeruzÇlemes, saka 19 TÇpïc es runÇju visam pravietis, vi¿i tiks a‰aust¥ti no Israïla namam, ja bs tÇ, ka vi¿i visÇm tautÇm, jo tie bsita krustÇ sa¿ems ‰os apierakstus. Israïla Dievu un pagrieza savas 20 Jo raugi, es GarÇ stipri pÇr- sirdis projÇm, noliedzot z¥mes dz¥voju par tiem, kuri ir Jeru- un br¥numus, un Israïla Dieva zÇlemï, kas mani nogurdinÇja spïku un godu. tik ∫oti, ka visi mani locek∫i ir 14 Un tÇpïc, ka tie pagrieza k∫uvu‰i vÇji; jo, ja Tas Kungs savas sirdis projÇm, saka pra- nebtu bijis Ïïl¥gs, parÇd¥dams vietis, un ir anonicinÇju‰i Israïla man, kas notiks ar vi¿iem, kÇ Svïto, savÇs miesÇs vi¿i klejos Vi¿‰ to bija rÇd¥jis senatnes un ies bojÇ, un k∫s par bnievu pravie‰iem, tad ar¥ man btu vÇrdu un capsmieklu, un tiks bijis jÇiet bojÇ. ien¥sti starp visÇm tautÇm. 21 Un Vi¿‰ patiesi parÇd¥ja 15 Tomïr, kad tÇ diena pie- senatnes apravie‰iem visas lietas nÇks, saka pravietis, kad tie battiec¥bÇ uz tiem, kas ir JeruzÇ- vairs anegriez¥s savas sirdis lemï; un Vi¿‰ ar¥ ir rÇd¥jis dau- prom no Israïla SvïtÇ, tad Vi¿‰ dziem attiec¥bÇ par mums, tÇpïc
11a 3. Nef. 9:1–22; b 2. Nef. 10:3. b Jes. 49:20–22. M&D 5:16. 14a Jes. 53:3–6; src Israïls—Israïla b Hel. 14:20–27; Mos. 14:3–6. sapulcinljana. 3. Nef. 8:5–23. b src Jdi. 17a Jes. 40:4–5. c Lk. 23:44–45; c 5. Moz. 28:37; 19a în. 1:16; 3. Nef. 8:19–20. 1. µïn. 9:7; Morm. 5:12; 7:9–10. d 2. Nef. 26:5. 3. Nef. 16:9. 21a 2. µïn. 17:13; e 3. Nef. 8:10. 15a 1. Nef. 22:11–12. Am. 3:7. 12a Hel. 14:20–28. b src ÅbrahÇma src Pravietis. b Jïk. 5:1. Der¥ba. b 3. Nef. 10:16–17. c Mat. 27:51. 16a 1. Nef. 22:4; 13a Lk. 23:27–30. 2. Nef. 10:21. Nefija PirmÇ grÇmata 19:22–20:6 50 ir vajadz¥gs, lai mïs zinÇtu attie- Israïlam. Israïls ir bijis izvïlïts cie- c¥bÇ par vi¿iem, jo par vi¿iem ir ‰anu krÇsn¥ un tam ir jÇiet prom no rakst¥ts uz plÇksnïm no misi¿a. BÇbeles. Sal¥dziniet ar Jesajas gr. 22 Tad notika, ka es, Nefijs, 48. Apmïram 588–570 g. pr. Kr. mÇc¥ju saviem brÇ∫iem ‰¥s lietas; un notika, ka es las¥ju tiem dau- Klausieties un dzirdiet ‰o, ak dzas lietas, kas bija iegravïtas js, kas no Jïkaba nama, kuri uz aplÇksnïm no misi¿a, lai vi¿i tiekat saukti Israïla vÇrdÇ un varïtu zinÇt par TÇ Kunga dar- kuri cïlu‰ies no Jdas de¿iem biem citÇs zemïs starp senatnes jeb no akrist¥‰anas de¿iem, ∫aud¥m. kuri zvïr pie TÇ Kunga VÇrda 23 Un es las¥ju tiem daudzas un piemin Israïla Dievu, tomïr lietas, kas bija rakst¥tas aMozus vi¿i nezvïr taisn¥bÇ un paties¥bÇ. grÇmatÇs; bet lai es varïtu piln¥- 2 Tomïr vi¿i sauc sevi par gÇk pÇrliecinÇt vi¿us ticït Tam asvïto pilsïtu, bet vi¿i bnepa∫au- Kungam, vi¿u Pest¥tÇjam, es la- jas uz Israïla Dievu, kas ir Pulku s¥ju vi¿iem to, ko bija rakst¥jis Kungs; jÇ, Pulku Kungs ir Vi¿a pravietis bJesaja, jo ces visus VÇrds. Svïtos Rakstus piel¥dzinÇju at- 3 Redzi, tÇs aagrÇkÇs lietas no tiec¥bÇ uz mums, lai tas btu pa‰a sÇkuma Es esmu dar¥jis msu dlabumam un mÇc¥bai. zinÇmas; un tÇs nÇca no Manas 24 TÇpïc es runÇju uz vi¿iem, mutes un Es tÇs atklÇju. Un Es sac¥dams: Klausieties pravie‰a tÇs atklÇju vi¿iem pïk‰¿i. vÇrdus, js, kas esat Israïla nama 4 Un Es to izdar¥ju, jo Es zinÇju, atlikums, azars, kur‰ ir ticis ka tu esi astrgalv¥gs un tavs nolauzts; klausieties js pravie‰a kakls ir ar dzelzs c¥pslÇm, un vÇrdus, kas bija rakst¥ti visam tava piere no misi¿a. Israïla namam, un piel¥dziniet 5 Un Es esmu patiesi no sÇku- tos attiec¥bÇ uz sevi, lai jums ma tev pasludinÇjis; pirms tas varïtu bt cer¥ba tÇpat kÇ jsu notika, Es tev tÇs pazi¿oju; un brÇ∫iem, no kuriem js esat no- Es pazi¿oju tÇs aiz baÏÇm, lai lauzti; jo tÇdÇ veidÇ pravietis ir tu neteiktu: mans aelks to ir da- rakst¥jis. r¥jis un mans izgrebtais tïls, un mans izlietais attïls ir pavïlïjis tÇm notikt. 20. NODAπA 6 Tu esi redzïjis un dzirdïjis to visu; un vai js tÇs nesludinÇsit? Tas Kungs atklÇj savus nodomus Un ka Es esmu pazi¿ojis tev jau-
22a 1. Nef. 22:1. Svïto Rakstu 2a Jes. 52:1. 23a 2. Moz. 17:14; noz¥m¥ba. src JeruzÇleme. 1. Nef. 5:11; d 2. Nef. 4:15. b tas ir pa∫auties. Moz. 1:40–41. 24a 1. Moz. 49:22–26; 3a Jes. 46:9–10. b 1. Nef. 15:20; 1. Nef. 15:12; 4a tas ir Israïls. 2. Nef. 25:4–6; 2. Nef. 3:4–5. 5a src Elku pielg‰ana. 3. Nef. 23:1. 20 1a src Krist¥‰ana, c src Svïtie Raksti— krist¥t. 51 Nefija PirmÇ grÇmata 20:7–20 nas lietas no ‰¥ laika, patiesi ap- apiepild¥s Savu vÇrdu, ko Vi¿‰ ir slïptas lietas, un tu tÇs nezinÇji. pasludinÇjis tiem; un Vi¿‰ izpil- 7 TÇs ir tagad rad¥tas, un nevis d¥s Savu prÇtu pret bBÇbeli, un no sÇkuma, patiesi pirms dienas, Vi¿a roka krit¥s pÇr kaldejiem. kad tu tÇs izdzirdïji, tÇs nebija 15 Ar¥, saka Tas Kungs: Es, tev sludinÇtas, lai tu nesac¥tu— Tas Kungs, jÇ, Es esmu runÇjis; lk, es tÇs zinÇju. jÇ, Es esmu aicinÇjis vi¿u pazi- 8 JÇ, tu tÇs nebiji dzirdïjis; jÇ, tu ¿ot, Es esmu vi¿u atvedis, un tÇs nezinÇji; jÇ, no tÇ laika tava vi¿a ce∫‰ tam labi izdosies. auss nebija atvïrta; jo Es zinÇju, 16 NÇciet js klÇt pie manis; es ka tu r¥kosies nodev¥gi un tu tiki neesmu runÇjis aslepen¥bÇ; no saukts par agrïcinieku jau no sÇkuma, no br¥Ïa, kad tas tika mÇtes miesÇm. pazi¿ots, es esmu runÇjis; un 9 Tomïr Sava aVÇrda dï∫ Es Dievs Tas Kungs un Vi¿a Gars atlik‰u Savas dusmas, un Sava ir st¥ju‰i mani. goda dï∫ Es savald¥‰os pret tevi, 17 Un tÇ saka Tas Kungs, tavs lai Es tevi neizn¥cinÇtu. aPest¥tÇjs, Israïla Svïtais: Es 10 Jo, raugi, Es esmu ‰˙¥st¥jis esmu st¥jis vi¿u, Tas Kungs, tevi, Es esmu izraudz¥jis tevi Tavs Dievs, kur‰ mÇcu tev to, acie‰anu krÇsn¥. kas tev par svït¥bu, kur‰ bvedu 11 Manis pa‰a dï∫, jÇ, Manis tevi pa ce∫u, pa kuru tev jÇiet, pa‰a dï∫ Es to dar¥‰u, jo Es ne- Es to esmu dar¥jis! pie∫au‰u, ka Mans aVÇrds top 18 Ak, kaut tu ievïrotu Manus zaimots, un bEs neatdo‰u Savu abau‰∫us—tad tavs miers btu godu citam! kÇ upe un tava taisn¥ba kÇ jras 12 Uzklausi Mani, ak Jïkab un vi∫¿i! Israïl, Manis izredzïtais, jo Es 19 Tavi apïcnÇcïji ar¥ btu kÇ esmu Vi¿‰; Es esmu apirmais, jras smiltis; un tavi miesas un Es esmu ar¥ pïdïjais. aug∫i kÇ smil‰u graudi; vi¿u 13 Mana roka ir ar¥ alikusi vÇrdi netiktu ne izdzïsti, ne zemei pamatus, un Mana labÇ izn¥cinÇti ManÇ priek‰Ç. roka ir izplïtusi debesis. Es tÇs 20 aIzejiet ÇrÇ un prom no BÇ- saucu, un tÇs sastÇjas kopÇ. beles, bïdziet no kaldejiem, ar 14 Visi js, sapulcïjieties un dziedo‰u balsi pazi¿ojiet to un uzklausiet! Kur‰ no vi¿iem ir dariet zinÇmu, izpaudiet l¥dz ze- tiem pazi¿ojis tÇs lietas? Tas mes galam un sakiet: Tas Kungs Kungs ir m¥lïjis vi¿u; jÇ, un Vi¿‰ ir izglÇbis Savu bkalpu Jïkabu!
8a Psm. 58:4. src Alfa un Omega; b src Iedvesma, 9a 1. Sam. 12:22; Pirmdzimtais. iedvesmot; AtklÇsme. Psm. 23:3; 1. 13a Psm. 102:26. 18a Sal. MÇc. 8:5. JÇ¿a 2:12. src Rad¥t, rad¥‰ana. 19a 1. Moz. 22:15–19; 10a src Likstas. 14a 1. µïn. 8:56; Hoz. 2:10. 11a Jer. 44:26. M&D 64:31; 76:3. 20a Jer. 51:6; b Jes. 42:8; b src BÇbele. M&D 133:5-14. Moz. 4:1–4. 16a Jes. 45:19. b Jes. 44:1–2, 21. 12a JÇ¿a atkl. 1:17; 22:13. 17a src Pest¥tÇjs. Nefija PirmÇ grÇmata 20:21–21:9 52 21 Un vi¿iem aneslÇpa; Vi¿‰ akalps, ak Israïl, kurÇ Es tik‰u vad¥ja tos pa tuksne‰iem; Vi¿‰ cildinÇts. lika denim tecït no bklints 4 Tad es sac¥ju: Es esmu plïjies priek‰ vi¿iem; Vi¿‰ ar¥ pÇr‰˙ïla velt¥gi, es esmu iz‰˙iedis savus klinti un dens tecïja. spïkus lieki un velt¥gi; noteikti 22 Un kaut ar¥ Vi¿‰ ir visu mana tiesa ir pie TÇ Kunga un to dar¥jis, un ar¥ lielÇkas lietas, mans darbs pie mana Dieva. nav amiera ∫aunajiem, saka Tas 5 Un tagad saka Tas Kungs, kas Kungs. aizveidoja mani no mÇtes klïpja, ka es btu Vi¿a kalps, lai atkal atvestu Jïkabu pie Vi¿a, kaut ar¥ 21. NODAπA Israïls nav sapulcinÇts, tomïr es tik‰u pagodinÇts Vi¿a ac¥s un Mesija bs gaisma cittic¥bniekiem mans Dievs bs mans spïks. un atbr¥vos cietumniekus. Israïls 6 Un Vi¿‰ saka: TÇ ir viegla tiks sapulcinÇts ar spïku pïdïjÇs lieta, ka tev ir jÇbt par Manu dienÇs. µïni¿i bs vi¿u auklïjo‰ie kalpu, lai uzceltu aJïkaba ciltis tïvi. Sal¥dziniet ar Jesajas gr. 49. un atjaunotu Israïla paglÇbtos. Apmïram 588–570 g. pr. Kr. Es tevi do‰u ar¥ par bgaismu Un vïl: Klausieties, ak js, ccitÇm tautÇm, lai tu varïtu bt Israïla nams, visi js, kas esat Manas pest¥‰anas nesïjs l¥dz nolauzti un izdz¥ti dï∫ manas pat zemes galiem. tautas ganu ∫aundar¥bÇm; jÇ, 7 TÇ saka Tas Kungs, Israïla visi js, kas esat nolauzti, kas Pest¥tÇjs, vi¿a Svïtais, tam, kuru esat izkl¥dinÇti, kas esat no cilvïks nicinÇja, pret kuru tautas manas tautas, ak, Israïla nams. sajuta riebumu, valdnieku kal- Uzklausiet mani, ak asalas, un pam: µïni¿i redzïs un piecel- klausieties js, btÇlÇs tautas; Tas sies, un ar¥ vado¿i pielgs tevi Kungs ir aicinÇjis mani jau no TÇ Kunga dï∫, kas ir uztic¥gs. mÇtes klïpja; no manas mÇtes 8 TÇ saka Tas Kungs: Labvïl¥gÇ miesÇm Vi¿‰ ir pieminïjis manu laikÇ Es esmu uzklaus¥jis tevi, vÇrdu. ak, jras salas, un pest¥‰anas 2 Un manu muti Vi¿‰ ir dar¥jis dienÇ Es esmu tev pal¥dzïjis; kÇ asu zobenu; Savas rokas ïnÇ un Es tevi saglablju, un do‰u tev Vi¿‰ ir paslïpis mani, un dar¥jis aSavu kalpu par der¥bu tautai, mani par spodru bultu; SavÇ bul- lai atjaunotu zemi, lai mantotu tu makst¥ Vi¿‰ ir paslïpis mani. izpost¥tos mantojumus. 3 Un sac¥ja man: Tu esi Mans 9 Lai tu varïtu sac¥t acietum-
21a Jes. 41:17–20. b M&D 1:1. b M&D 103:8–10; b 2. Moz. 17:6; 3a 3. Moz. 25:55; Åbr. 2:10–11. 4. Moz. 20:11; Jes. 41:8; c 3. Nef. 21:11. 1. Nef. 17:29; M&D 93:45–46. 8a 2. Nef. 3:6–15; 2. Nef. 25:20. 5a Jes. 44:24. 3. Nef. 21:8–11; 22a src Miers. 6a src Israïls— Morm. 8:16, 25. 21 1a 1. Nef. 22:4; Divpadsmit Israïla 9a src Miru‰o glÇb‰ana. 2. Nef. 10:20–22. ciltis. 53 Nefija PirmÇ grÇmata 21:10–23 niekiem: NÇciet laukÇ! Tiem, tevi aizpost¥ja, aizies prom no kas sïd btumsÇ: ParÇdieties! Vi¿i tevis. ïd¥s jau pa ce∫am, un vi¿u cgan¥- 18 Pacel savas acis un raugi! bas bs visÇs augstienïs. ·ie visi ir asapulcïju‰ies, un vi¿i 10 Vi¿i nebs ne izsalku‰i, ne nÇks pie tevis. Un kÇ Es dz¥voju, izslÇpu‰i, tos nemoc¥s ne kar- saka Tas Kungs, tu dro‰i ietïrp- stums, ne saule, jo Vi¿‰, kas ir sies ar vi¿iem kÇ ar rotu, un Ïïl¥gs pret tiem, vad¥s vi¿us, tie‰i apsiesi vi¿us patiesi kÇ l¥gava. pie dens avotiem Vi¿‰ vad¥s tos. 19 Jo tavas postaÏas un tavas 11 Un Es padar¥‰u visus Savus pamestÇs vietas, un tava izpos- kalnus par ce∫u, un Mani alielce∫i t¥tÇ zeme tagad bs par ‰auru bs l¥dzeni. taviem iedz¥votajiem, un tie, 12 Un tad, ak Israïla nams, kas tevi aprija, bs tÇlu projÇm. raugi, a‰ie nÇks no tÇlienes; un 20 Bïrni, kas tev bs pïc tam, lk, ‰ie no zieme∫iem un no rietu- kad tu esi zaudïjusi pirmos, miem; un ‰ie no Sinimas zemes. atkal tavÇs aus¥s sac¥s: ·¥ vieta 13 aGavilïjiet, ak debesis, un ir par a‰auru priek‰ manis, dod priecÇjies, ak zeme; jo tiks no- man vietu, lai es varu dz¥vot! stiprinÇtas to pïdas, kuri ir 21 Tad atu sac¥si savÇ sird¥: Kas austrumos; izplstiet gavilïs, man ‰os ir dzemdïjis, redzot, ak kalni; jo vi¿i vairs netiks ka es biju pazaudïjusi savus satriekti, jo Tas Kungs ir mieri- bïrnus, un esmu b pamesta, nÇjis Savu tautu un bs Ïïl¥gs gstekne, un klejoju turp un pret Saviem apbïdinÇtajiem. ‰urp? Kas ‰os ir uzaudzinÇjis? 14 Bet redzi, CiÇna ir sac¥jusi: Redzi, es biju pamesta viena; Tas Kungs ir atstÇjis mani un ‰ie, kur vi¿i ir biju‰i? mans Kungs ir aizmirsis mani!— 22 TÇ saka Dievs Tas Kungs: Bet Vi¿‰ parÇd¥s, ka tas tÇ nav. Redzi, Es pacel‰u Savu roku 15 Jo vai var asieviete aizmirst pÇr acittic¥bniekiem un uzvilk‰u savu z¥daini, ka vi¿a neapÏïlo- Savu bkarogu pÇr tautÇm; un tos par sava klïpja dïlu? JÇ, vi¿i atnes¥s tavus dïlus savÇs bvi¿a var aizmirst, tomïr Es crokÇs, un tavas meitas tiks neaizmirs¥‰u tevi, ak, Israïla atnestas uz vi¿u pleciem. nams. 23 Un a˙ïni¿i bs tavi bauklï- 16 Redzi, Es esmu iez¥mïjis jo‰ie tïvi, un vi¿u ˙ïni¿ienes tevi uz aSavu roku delnÇm; tavi tavas auklïjo‰Çs mÇtes; tavÇ mri vienmïr ir ManÇ priek‰Ç. priek‰Ç tie met¥sies uz sava vaiga 17 Tavi bïrni steigsies pretim pie zemes un laiz¥s tavu kÇju taviem post¥tÇjiem; un tie, kas p¥‰∫us; un tu zinÇsi, ka Es esmu
9b 2. Nef. 3:5. b Jes. 41:17; Al. 46:8; b Jes. 54:1; Gal. 4:27. c Ec. 34:14. M&D 61:36. 22a Jes. 66:18–20. 11a Jes. 62:10; 16a Cak. 13:6. b Jes. 11:12; 18:3. M&D 133:23–32. 17a 3. Nef. 21:12–20. c 1. Nef. 22:8; 12a Jes. 43:5–6. 18a Mih. 4:11–13. 2. Nef. 10:8–9. 13a Jes. 44:23. 20a vai cie‰a, jeb maza. 23a Jes. 60:16. 15a src Sieviete, sievietes. 21a tas ir CiÇna. b 1. Nef. 22:6. Nefija PirmÇ grÇmata 21:24–22:6 54 Tas Kungs; jo netiks apkaunoti gar¥gas, kas notiks saska¿Ç ar tie, kas cgaida Mani. garu un nevis miesu? 24 Jo vai tiks at¿emts laup¥- 2 Un es, Nefijs, sac¥ju uz tiem: jums stiprajam, vai tÇ agstek¿i Lk, tÇs tika apasludinÇtas pra- atbr¥voti? vietim caur bGara balsi, jo ar 25 Bet tÇ saka Tas Kungs, pat Garu cpravie‰iem tiek dar¥tas varenÇ gstek¿i tiks at¿emti zinÇmas visas lietas, kas nÇks un varmÇkas laup¥jums tiks at- pÇr cilvïku bïrniem saska¿Ç ar br¥vots; jo Es c¥n¥‰os ar to, kas miesu. c¥n¥jÇs ar tevi, un Es izglÇb‰u 3 TÇpïc lietas, par kurÇm es tavus bïrnus. esmu las¥jis, ir lietas, kuras at- 26 Un Es abaro‰u tos, kas ap- tiecas agan uz laic¥go, gan uz spieda tevi, ar vi¿u pa‰u miesu; gar¥go; jo ‰˙iet, ka Israïla nams un vi¿i tiks piedzird¥ti ar savÇm agrÇk vai vïlÇk tiks bizkais¥ts pa‰u asin¥m kÇ ar saldu v¥nu; pa visu zemes virsu un ar¥ un visa rad¥ba bzinÇs, ka Es, Tas starp visÇm tautÇm. Kungs, esmu tavs GlÇbïjs un 4 Un redzi, ir daudzi, par tavs Pest¥tÇjs, Jïkaba cVarenais. kuriem vairs nezina tie, kas ir JeruzÇlemï. JÇ, lielÇkÇ da∫a no visÇm Israïla acilt¥m ir tiku‰as 22. NODAπA baizvestas projÇm; un vi¿i ir izkais¥ti ‰urp un turp pa cjras Israïls tiks izkais¥ts pa visu zemes salÇm; un kur tie ir, neviens no virsu. Cittic¥bnieki z¥d¥s un baros mums nezin, iz¿emot, ka mïs Israïlu ar eva¿Æïliju pïdïjÇs die- zinÇm, ka vi¿i ir tiku‰i aizvesti nÇs. Israïls tiks sapulcinÇts un iz- projÇm. glÇbts, un ∫aunie sadegs kÇ rugÇji. 5 Un, tÇ kÇ vi¿i ir tiku‰i aizvesti Velna valst¥ba tiks izn¥cinÇta, un projÇm, ‰¥s lietas ir tiku‰as pra- SÇtans tiks sasaist¥ts. Apmïram vietotas attiec¥bÇ par vi¿iem un 588–570 g. pr. Kr. ar¥ attiec¥bÇ par visiem tiem, kas Un tagad notika, kad es, Nefijs, turpmÇk tiks izkais¥ti un tiks biju izlas¥jis ‰¥s lietas, kas bija sajaukti Israïla SvïtÇ dï∫; jo pret iegravïtas uz aplÇksnïm no misi- Vi¿u tie nocietinÇs savas sirdis; ¿a, mani brÇ∫i atnÇca pie manis tÇpïc vi¿i tiks izkais¥ti starp un sac¥ja man: Ko noz¥mï ‰¥s visÇm tautÇm un tiks aien¥sti no lietas, kuras tu las¥ji? Redzi, vai visiem cilvïkiem. tÇs ir jÇsaprot kÇ lietas, kuras ir 6 Tomïr vïlÇk vi¿i tiks az¥d¥ti no
23c 2. Nef. 6:13; 2a 2. Pït. v. 1:19–21. 4a src Israïls—Israïla M&D 98:2; b src Svïtais Gars. desmit pazudu‰Çs 133:10–11, 45. c src Pravietojums, ciltis. 24a 1. Nef. 21:25. pravietot. b 2. Nef. 10:22. 26a 1. Nef. 22:13–14. 3a M&D 29:31–34. c 1. Nef. 21:1; b Mos. 11:22. b 1. Nef. 10:12–14; 2. Nef. 10:8, 20. c src Jehova. 2. Nef. 25:14–16. 5a 1. Nef. 19:14. 22 1a 1. Nef. 19:22; src Israïls—Israïla 6a 1. Nef. 21:23. 2. Nef. 4:2. izkais¥‰ana. 55 Nefija PirmÇ grÇmata 22:7–14 bcittic¥bniekiem, un Tas Kungs 10 Un es gribïtu, mani brÇ∫i, lai pacels Savu roku pÇr cittic¥bnie- js zinÇtu, ka visas zemes ciltis kiem un uzvilks tos kÇ karogu, nevar tikt svït¥tas, kamïr Vi¿‰ un vi¿u cbïrni tiks nesti to rokÇs aneatsegs Savu roku visu tautu un vi¿u meitas tiks nestas uz to acu priek‰Ç. pleciem, lk ‰¥s lietas, par kurÇm 11 TÇpïc Dievs Tas Kungs uz- ir runÇts, ir laic¥gas, jo tÇs ir TÇ sÇks atsegt Savu roku visu tau- Kunga der¥bas ar msu tïviem; tu acu priek‰Ç, izpildot Savas un tas attiecas uz mums nÇka- der¥bas un nesot Savu eva¿Æïli- majÇs dienÇs, un ar¥ uz msu ju tiem, kas ir no Israïla nama. brÇ∫iem, kas ir no Israïla nama. 12 TÇpïc Vi¿‰ izved¥s vi¿us 7 Un tas noz¥mï, ka nÇk laiks, atkal laukÇ no gsta un tie tiks kad galu galÇ viss Israïla nams asapulcinÇti kopÇ savÇs manto- tiks izkl¥dinÇts un sajaukts, un juma zemïs; un vi¿i tiks izvesti ka Dievs Tas Kungs rad¥s vare- laukÇ no krïslas un btumsas; un nu tautu starp acittic¥bniekiem, vi¿i zinÇs, ka cTas Kungs ir jÇ, pat pa visu ‰¥s zemes virsu, vi¿u dGlÇbïjs un vi¿u Pest¥tÇjs— un msu pïcnÇcïji tiks vi¿u eIsraïla Varenais. bizkl¥dinÇti. 13 Un asinis no tÇs alielÇs un 8 Un, kad msu pïcnÇcïji bs negantÇs bazn¥cas, kura ir visas izkl¥dinÇti, Dievs Tas Kungs uz- zemes netikle, tiks pagrieztas sÇks veikt abr¥ni‰˙u darbu starp uz vi¿u pa‰u galvÇm; jo vi¿i bcittic¥bniekiem, kas bs cvïrt¥gs bkaros savÇ starpÇ, un zobens msu pïcnÇcïjiem; tÇpïc tas tiek vi¿u cpa‰u rokÇs krit¥s uz vi¿u piel¥dzinÇts vi¿u z¥d¥‰anai no pa‰u galvÇm, un vi¿i tiks pie- cittic¥bniekiem un vi¿u ne‰anai dzird¥ti ar savÇm pa‰u asin¥m. to rokÇs un uz to pleciem. 14 Un katra atauta, kura karos 9 Un tas ar¥ bs avïrt¥gs cittic¥b- pret tevi, ak Israïla nams, tiks niekiem; un ne tikai cittic¥bnie- pavïrsta viena pret otru un vi¿i kiem, bet bvisam cIsraïla namam, biekrit¥s bedrï, ko tie izraka TÇ lai dar¥tu zinÇmas Tïva, kur‰ ir Kunga ∫auÏu ievilinljanai. Un Debes¥s, dder¥bas ar ÅbrahÇmu, visi, kuri cc¥n¥sies pret CiÇnu, sakot—un tavos epïcnÇcïjos tiks izn¥cinÇti, un tÇ lielÇ netikle, bs fsvït¥tas visas zemes ciltis. kas ir sagroz¥jusi TÇ Kunga tais-
6b src Cittic¥bnieki. 3. Nef. 5:21–26; 21:7. b src Tums¥ba, gar¥gÇ. c 1. Nef. 15:13. 9a 1. Nef. 14:1–5. c 2. Nef. 6:10–11. 7a 3. Nef. 20:27. b 2. Nef. 30:1–7. d src GlÇbïjs. b 1. Nef. 13:12–14; c 2. Nef. 29:13–14. e src Jehova. 2. Nef. 1:11. d 5. Moz. 4:31. 13a src Velns—Velna 8a Jes. 29:14; 1. Nef. 14:7; e src ÅbrahÇma bazn¥ca. 2. Nef. 27:26. Der¥ba. b 1. Nef. 14:3, 15–17. src Eva¿Æïlija f 1. Moz. 12:2–3; c 1. Nef. 21:26. atjauno‰ana. 3. Nef. 20:27; 14a Lk. 21:10. b 2. Nef. 10:10–11; Åbr. 2:9–11. b Jes. 60:12; 3. Nef. 16:4–7; 10a Jes. 52:10. 1. Nef. 14:3; Morm. 5:19. 12a src Israïls—Israïla M&D 109:25. c 1. Nef. 15:13–18; sapulcinljana. c 2. Nef. 10:13; 27:3. Nefija PirmÇ grÇmata 22:15–24 56 nos ce∫us, jÇ, tÇ lielÇ un negantÇ 20 Un Tas Kungs noteikti sa- bazn¥ca nogÇz¥sies dp¥‰∫os, un gatavos ce∫u saviem ∫aud¥m, liela bs tÇs kri‰ana. izpildot Mozus vÇrdus, ko vi¿‰ 15 Jo redzi, saka pravietis, Çtri runÇja, sac¥dams: aPravieti Tas pienÇks laiks, kad SÇtanam Kungs, jsu Dievs, cels no jsu vairs nebs varas pÇr cilvïku vidus, tÇpat kÇ mani; vi¿u js bïrnu sird¥m, jo dr¥z pienÇks tÇ uzklaus¥sit visÇs lietÇs, ko vi¿‰ diena, kad visi augstprÇt¥gie un jums pasac¥s. Un notiks tÇ, ka tie, kas dara ∫aundar¥bas, bs kÇ visi tie, kas neuzklaus¥s pravieti, arugÇji; un tÇ diena nÇks, kad tiks bizdeldïti no tautas vidus. vi¿iem bs bjÇsadeg. 21 Un tagad es, Nefijs, pazi¿oju 16 Jo dr¥z nÇks laiks, kad aDieva jums, ka ‰is apravietis, par kuru dusmu piln¥ba tiks izlieta pÇr Mozus runÇja, ir Israïla Svïtais, visiem cilvïku bïrniem, jo Vi¿‰ tÇpïcVi¿‰ spried¥s btiesu taisn¥bÇ. nepie∫aus, ka ∫aunie izn¥cinÇtu 22 Un taisn¥gajiem nevajag taisn¥gos. b¥ties, jo vi¿i ir tie, kas netiks 17 TÇpïc Vi¿‰ apasargÇs btaisn¥- satriekti. Bet tÇ ir velna valst¥ba, gos ar Savu spïku, pat ja bs tÇ, kas tiks uzcelta cilvïku bïrnu ka vajadzïs nÇkt Vi¿a dusmu vid, kas ir rad¥ta starp tiem, piln¥bai, un taisn¥gie tiks pa- kuri ir miesÇ. sargÇti l¥dz pat vi¿u naidnieku 23 Jo Çtri pienÇks laiks, ka vi- izn¥cinljanai ar uguni. TÇpïc sÇm abazn¥cÇm, kas ir uzceltas, taisn¥gajiem nevajag b¥ties, jo, kÇ lai gtu pe∫¿u, un visas tÇs, kas saka pravietis, vi¿i tiks izglÇbti, ir uzceltas, lai iegtu varu pÇr pat ja tas bs tÇ kÇ ar uguni. miesu, un tÇs, kas ir uzceltas, lai 18 Lk, mani brÇ∫i, es saku k∫tu bslavenas pasaules ac¥s, un jums, ka ‰¥m lietÇm dr¥z vien tÇs, kas meklï miesas kÇr¥bas un jÇnÇk; jÇ, patiesi, asin¥m un ugu- pasaul¥gas lietas, un dara visÇda nij, un dmu miglai ir jÇnÇk; un veida nekrietn¥bas; jÇ, ¥sÇk sa- tam ir jÇbt uz zemes virsas, un kot, visi tie, kuri pieder velna tas nÇk pie cilvïkiem miesÇ, ja valst¥bai, ir tie, kuriem vajag b¥- bs tÇ, ka vi¿i nocietinÇs savas ties un tr¥cït, un cdrebït, vi¿i ir sirdis pret Israïla Svïto. tie, kuriem bs jÇtiek nogÇztiem 19 Jo redzi, taisn¥gie neies bojÇ; p¥‰∫os; vi¿i ir tie, kuriem bs jo noteikti jÇnÇk laikam, kad djÇsadeg kÇ rugÇjiem; un tas ir visi tie, kas c¥nÇs pret CiÇnu, saska¿Ç ar pravie‰a vÇrdiem. tiks izdeldïti. 24 Un laiks pienÇks Çtri, kad
14d Jes. 25:12. att¥r¥‰ana. 1. Nef. 10:4; 15a Jes. 5:23–24; 16a 1. Nef. 14:17. 3. Nef. 20:23. Nah. 1:10; Mal. 3:19; 17a 2. Nef. 30:10; b Psm. 98:9; Moz. 6:57. 2. Nef. 15:24; 26:4–6; Moz. 7:61. 23a 1. Nef. 14:10; M&D 64:23–24; 133:64. b 1. Nef. 17:33–40. 2. Nef. 26:20. b Psm. 21:10; 20a JÇ¿a 4:19; 7:40. src Viltus priester¥ba. 3. Nef. 25:1; b M&D 133:63. b Lk. 6:26; Al. 1:3. M&D 29:9. 21a 5. Moz. 18:15, 18; c 2. Nef. 28:19. src Zeme—Zemes Ap. d. 3:20–23; d 2. Nef. 26:6. 57 Nefija PirmÇ grÇmata 22:25–Nefija OtrÇ grÇmata 1:1 taisn¥gajiem bs jÇtiek ieves- 28 Bet, redzi, visas tautas, ciltis, tiem kÇ ate∫iem kt¥, un Israïla valodas un taut¥bas dz¥vos dro‰i Svïtajam vajadzïs vald¥t varÇ Israïla SvïtajÇ, ja bs tÇ, ka vi¿i un varen¥bÇ, un spïkÇ, un lielÇ anoÏïlos grïkus. god¥bÇ. 29 Un tagad es, Nefijs, nobei- 25 Un Vi¿‰ asapulcinÇs Savus dzu, jo es neuzdr¥kstos runÇt bïrnus no ãetrÇm zemes pusïm, tÇlÇk par ‰¥m lietÇm. un Vi¿‰ pÇrskait¥s Savas avis, 30 TÇpïc, mani brÇ∫i, es gribïtu, un tÇs Vi¿u paz¥s; un bs viens lai js ¿emtu vïrÇ, ka tÇs lietas, ganÇms pulks un viens bgans; kas ir rakst¥tas uz aplÇksnïm un Vi¿‰ baros Savas avis, un no misi¿a, ir patiesas; un tÇs Vi¿Ç tÇs atrad¥s cgan¥bas. liecina, ka cilvïkam ir jÇbt 26 Un Vi¿a ∫auÏu taisn¥bas dï∫ paklaus¥gam Dieva bau‰∫iem. aSÇtanam nav varas; tÇpïc tas 31 TÇpïc jums nevajag domÇt, nevar tikt atbr¥vots bilgus gadus; ka es un mans tïvs esam vien¥- jo tam nav varas pÇr ∫auÏu sir- gie, kas par tÇm ir liecinÇju‰i d¥m, jo vi¿i dz¥vo taisn¥bÇ, un un ar¥ tÇs mÇc¥ju‰i. TÇpïc, ja js tur cvalda Israïla Svïtais. bsit paklaus¥gi abau‰∫iem un 27 Un tagad, redzi, es, Nefijs, pastÇvïsit l¥dz galam, js tiksit saku jums, ka visÇm ‰¥m lietÇm izglÇbti pïdïjÇ dienÇ. Un tas tÇ ir jÇnotiek saska¿Ç ar miesu. ir. Åmen.
Nefija OtrÇ GrÇmata
praksts par Lehija nÇvi. Nefija brÇ∫i sace∫as pret vi¿u. Tas Kungs Abr¥dina Nefiju, ka vi¿am jÇdodas prom meÏon¥gÇ apvid. Vi¿a ce∫ojumi meÏon¥gÇ apvid, un tÇ tÇlÇk.
1. NODAπA N tagad notika, kad es, UNefijs, biju beidzis savu Lehija pravietojumi par br¥v¥bas brÇ∫u pamÇc¥‰anu, msu atïvs zemi. Vi¿a pïcnÇcïji tiks izkl¥dinÇti Lehijs ar¥ sac¥ja vi¿iem daudzas un sakauti, ja vi¿i atraid¥s Israïla lietas un uzskait¥ja tiem, kÇdas Svïto. Vi¿‰ skubina savus dïlus lielas lietas Tas Kungs bija da- apjozt taisn¥bas bru¿as. Apmïram r¥jis vi¿iem, izvedot tos laukÇ 588–570 g. pr. Kr. no JeruzÇlemes zemes.
24a Am. 6:4; Mal. 3:20; M&D 43:31; 45:55; 30a 2. Nef. 4:2. 3. Nef. 25:2. 88:110; 101:28. 31a Mat. 19:17. 25a src Israïls—Israïla src Velns. src Dieva pavïles. sapulcinljana. b Jïk. 5:76. [2 nefija] b src Labais gans. c src Tksto‰gade. 1 1a src Patriarhs, c Psm. 23. 28a src NoÏïlot grïkus, patriarhÇls. 26a JÇ¿a atkl. 20:2; grïku noÏïlo‰ana; Al. 48:17; Piedot. Nefija OtrÇ grÇmata 1:2–10 58 2 Un vi¿‰ runÇja uz tiem ar¥ par zeme; tÇpïc tie nekad nenonÇks vi¿u asacel‰anos uz de¿iem un gstÇ, bet, ja nonÇks, tad tas bs Dieva Ïïlast¥bu, pasargÇjot vi¿u vi¿u nekrietn¥bas dï∫; jo, ja ne- dz¥v¥bas, ka tie netika apr¥ti jrÇ. krietn¥ba ies vairumÇ, cnolÇdïta 3 Un vi¿‰ ar¥ runÇja uz vi¿iem bs zeme vi¿u dï∫, bet taisn¥ga- par apsol¥to zemi, ko tie bija jiem tÇ tiks svït¥ta uz mÏiem. ieguvu‰i—cik Ïïl¥gs Tas Kungs 8 Un lk, tÇ ir gudr¥ba, ka ‰¥ bija bijis, br¥dinot ms, ka mums zeme pagaidÇm netiks zinÇma ir jÇbïg prom no JeruzÇlemes citÇm tautÇm, jo redzi, daudzas zemes. tautas pÇrpild¥tu ‰o zemi, ka 4 Jo, redzi, vi¿‰ sac¥ja: Es esmu ‰eit vairs nebtu vietas manto- redzïjis av¥ziju, kurÇ es zinu, jumam. ka bJeruzÇleme ir izpost¥ta; un, 9 Un tagad es, Lehijs, esmu sa- ja mïs btu paliku‰i JeruzÇlemï, ¿ïmis sol¥jumu, ka atÇ, kÇ vi¿i, mïs ar¥ btu cgÇju‰i bojÇ. ko Dievs Tas Kungs izved¥s no 5 Bet, vi¿‰ sac¥ja, neskatoties JeruzÇlemes zemes, turïs Vi¿a uz msu cie‰anÇm, mïs esam bau‰∫us, tÇ tiem bveiksies ‰¥s ieguvu‰i aapsol¥to zemi, zemi, zemes virs un vi¿i tiks pasar- kura ir bizraudz¥ta pÇr visÇm gÇti no visÇm citÇm tautÇm, lai citÇm zemïm; zemi, par kuru ‰¥ zeme varïtu piederït vi¿iem Tas Kungs ir noslïdzis der¥bu pa‰iem. Un, ja bs tÇ, ka tie cturïs ar mani, ka tÇ bs manu pïcnÇ- Vi¿a bau‰∫us, tie tiks svït¥ti ‰¥s cïju mantojuma zeme. JÇ, Tas zemes virs un ‰eit nebs nevie- Kungs ir capsol¥jis ‰o zemi man na, kas tiem uzmÇktos, ne ar¥ un maniem bïrniem uz mÏiem, at¿emtu vi¿u mantojuma zemi; un ar¥ visiem tiem, kas ar TÇ un vi¿i dz¥vos dro‰¥bÇ mÏ¥gi. Kunga roku tiks izvesti no citÇm 10 Bet redzi, kad pienÇks laiks, zemïm. kad tie krit¥s netic¥bÇ pïc tam, 6 TÇpïc es, Lehijs, pravietoju kad vi¿i sa¿ïmu‰i tik lielas saska¿Ç ar Gara ietekmi, kas ir svït¥bas no TÇ Kunga rokas— man¥, ka ‰in¥ zemï nenÇks ane- bdami ar zinljanÇm par zemes viens, ja tikai vi¿i netiks atvesti un visu cilvïku rad¥‰anu, zinot ar TÇ Kunga roku. TÇ Kunga lielos un br¥numainos 7 TÇpïc ‰¥ azeme ir iesvït¥ta darbus no pasaules rad¥‰anas; tam, kuru Vi¿‰ atved¥s. Un, ja bdami ar spïku, kas vi¿iem ir tas bs tÇ, ka tie kalpos Vi¿am dots dar¥t visas lietas caur tic¥bu; saska¿Ç ar pavïlïm, ko Vi¿‰ ir bdami ar visiem bau‰∫iem no devis, tÇ bs vi¿iem bbr¥v¥bas pa‰a iesÇkuma, un bdami at-
2a 1. Nef. 18:9–20. b Et. 2:9–10. Morm. 1:17; 4a src V¥zija. c src Der¥ba. Et. 2:8–12. b 2. µïn. 24:14–15; 6a 2. Nef. 10:22. 9a 2. Nef. 4:4; Jer. 44:2; 7a Mos. 29:32; Al. 9:13. 1. Nef. 1:4; Al. 46:10, 20. b 5. Moz. 29:9. Hel. 8:20. b 2. Nef. 10:11. c src Paklaus¥ba, c Al. 9:22. src Br¥vs, br¥v¥ba. paklaus¥gs, paklaus¥t. 5a src Apsol¥tÇ zeme. c Al. 45:10–14, 16; 59 Nefija OtrÇ grÇmata 1:11–21 vesti ar Vi¿a bezgal¥go labest¥bu 15 Bet lk, Tas Kungs ir aatpes- ‰ajÇ vïrt¥gajÇ apsol¥tajÇ zemï— t¥jis manu dvïseli no elles; es redzi, es saku, ja pienÇks diena, esmu redzïjis Vi¿a god¥bu, un kad vi¿i atraid¥s Israïla Svïto, es esmu ieskauts mÏ¥gi Vi¿a patieso aMesiju, savu Pest¥tÇju bm¥lest¥bas crokÇs. un savu Dievu, lk, Vi¿a, kur‰ 16 Un es vïlos, lai js vienmïr ir taisn¥gs, sods bs pÇr tiem. atcerïtos ievïrot TÇ Kunga 11 JÇ, Vi¿‰ atved¥s pie tiem alikumus un tiesas; lk, tÇ no acitas tautas, un Vi¿‰ dos tÇm pa‰a sÇkuma ir bijusi manas varu pÇr tiem, un Vi¿‰ at¿ems dvïseles dedz¥ga vïlï‰anÇs. tiem vi¿u ¥pa‰umu zemes, un 17 Mana sirds laiku pa laikam Vi¿‰ liks tiem tapt bizkais¥tiem ir bijusi nospiesta ar bïdÇm, jo un satriektiem. es baid¥jos, ka jsu cietsird¥bas 12 JÇ, no vienas paaudzes otrÇ dï∫ Tas Kungs, jsu Dievs nÇks ‰eit bs aasinsizlie‰ana un lielas savÇ adusmu piln¥bÇ pÇr jums, sod¥bas to starpÇ; tÇpïc, mani ka js tiksit bizdz¥ti un izn¥cinÇti dïli, es gribïtu, lai js atcerïtos, uz visiem laikiem. jÇ, es gribïtu, lai js uzklaus¥tu 18 Vai, ka lÇsts nÇks pÇr jums manus vÇrdus. uz adaudzÇm paaudzïm, un js 13 Ak, lai js varïtu pamosties; tiksit piemeklïti ar zobenu un pamosties no dzi∫a miega, jÇ, ar badu, un tiksit ien¥sti un vad¥ti tie‰i no aelles miega un nokrat¥t saska¿Ç ar bvelna prÇtu un gstu. tÇs drausm¥gÇs bvaÏas, ar kurÇm 19 Ak, mani dïli, kaut ‰¥s lietas js esat saist¥ti, vaÏas, kuras sa- varïtu nenÇkt pÇr jums, bet saista cilvïku bïrnus tÇ, ka vi¿i kaut js varïtu bt TÇ Kunga tiek novesti lejÇ gstÇ mÏ¥gajÇ aizraudz¥ti un iem¥∫oti ∫audis! cie‰anu un bïdu cbezdiben¥. Bet redzi, notiks Vi¿a prÇts; jo 14 Pamostieties! Un uzcelieties Vi¿a bce∫i ir mÏ¥ga taisn¥ba. no p¥‰∫iem un uzklausiet tr¥co‰a 20 Un Vi¿‰ ir sac¥jis: aKÇ js atïva vÇrdus, kura miesas jums turïsit Manas bpavïles, tÇ jums dr¥z vien vajadzïs guld¥t aukstÇ cveiksies ‰in¥ zemï, bet, kÇ js un klusÇ bkapÇ, no kurienes ne- neturïsit Manas pavïles, tÇ js viens ce∫inieks nevar atgriezties; tiksit padz¥ti no Mana vaiga. vïl daÏas dienas, un es eju c‰¥s 21 Un tagad, kaut mana dvï- zemes pïdïjo ce∫u. sele varïtu priecÇties jsos, un
10a src Mesija. 15a Al. 36:28. b Mos. 12:8. 11a 1. Nef. 13:12–20; src Izpirkt, grïku 18a 1. Nef. 12:20–23. Morm. 5:19–20. izpirk‰ana. b src Velns. b 1. Nef. 22:7. b Rom. 8:39. 19a src Izraudz¥ts. 12a Morm. 1:11–19; 4:11. src M¥lest¥ba. b Hoz. 14:10. 13a src Elle. c Jïk. 6:5; 20a Jar. 1:9; b Al. 12:9–11. Al. 5:33; Mos. 1:6–7; c 1. Nef. 15:28–30; 3. Nef. 9:14. Al. 9:13–14. Hel. 3:29–30. 16a 5. Moz. 4:5–8; b 3. Moz. 26:3–14; 14a src VecÇki. 2. Nef. 5:10–11. Joïla 2:23–26. b src NÇve, fiziskÇ. 17a 2. Nef. 5:21–24; c Psm. 67:7; c Joz. 23:14. Al. 3:6–19. Mos. 2:21–25. Nefija OtrÇ grÇmata 1:22–30 60 kaut mana sirds varïtu pamest jums, bet vi¿‰ centies pïc Dieva ‰o pasauli ar l¥ksmi jsu dï∫, god¥bas un jsu pa‰u mÏ¥gÇs kaut es varïtu nebt novests labklÇj¥bas. kapÇ ar skumjÇm un bïdÇm, 26 Un js esat kurnïju‰i tÇdï∫, uzcelieties no p¥‰∫iem, mani dïli, ka vi¿‰ ir bijis tie‰s pret jums. un esiet av¥ri un esiet ap¿ïm¥gi Js sakÇt, ka vi¿‰ ir izmantojis b vienÇ prÇtÇ un vienÇ sird¥ abardz¥bu; js sakÇt, ka vi¿‰ ir vienoti visÇs lietÇs, lai js ne- bijis dusm¥gs uz jums; bet redzi, nonÇktu gstÇ. vi¿a bardz¥ba bija Dieva vÇrda 22 Lai js netiktu nolÇdïti ar spïka bardz¥ba, kur‰ bija vi¿Ç; smagu lÇstu, un ar¥ lai js neiz- un tas, ko js saucat par dus- sauktu ataisnÇ Dieva nepatiku mÇm, bija paties¥ba, saska¿Ç ar pret jums un bojÇeju, jÇ, gan to, kas ir DievÇ, ko vi¿‰ nevarïja dvïseles, gan ˙erme¿a mÏ¥gu apvald¥t, drosm¥gi pasludinot bojÇeju. jums par jsu nekrietn¥bÇm. 23 Pamostieties, mani dïli, 27 Un ir vajadz¥gs, lai aDieva apjoziet ataisn¥bas bru¿as. No- spïks btu ar vi¿u, pat tiktÇl, lai kratiet vaÏas, ar kurÇm js esat vi¿‰ jums varïtu pavïlït un saist¥ti, un nÇciet laukÇ no tum- jums vajadzïtu pak∫auties. Bet s¥bas, un uzcelieties no p¥‰∫iem. redzi, tas nebija vi¿‰, bet tas bija 24 Nesacelieties vairÇk pret bTÇ Kunga Gars, kas bija vi¿Ç, jsu brÇli, kura redzïtÇs v¥zijas kas catvïra vi¿a muti runljanai, ir biju‰as br¥ni‰˙as, un kur‰ ir lai vi¿‰ nevarïtu to aizdar¥t. turïjis bau‰∫us kop‰ tÇ laika, kad 28 Un tagad, mani dïli, Laman mïs pametÇm JeruzÇlemi; un un ar¥ Lemuïl, un Sam, un ar¥ kur‰ ir bijis darbar¥ks Dieva ro- mani dïli, kuri esat Ismaïla dïli, kÇs, atvedot ms apsol¥tajÇ zemï; redzi, ja js paklaus¥sit Nefija jo, ja nebtu bijis vi¿a, mums balsij, js neiesit bojÇ. Un, ja js vajadzïtu iet bojÇ no abada tuk- paklaus¥sit vi¿u, es atstÇju jums snes¥; tomïr js esat centu‰ies asvït¥bu, jÇ, tie‰i savu pirmo bat¿emt vi¿a dz¥v¥bu; jÇ, un vi¿‰ svït¥bu. ir izcietis daudz bïdu jsu dï∫. 29 Bet, ja js neklaus¥sit vi¿u, 25 Un es ÇrkÇrt¥gi baidos un es at¿em‰u savu apirmo svït¥bu, tr¥cu jsu dï∫, lai vi¿am atkal jÇ, patiesi savu svït¥bu, un tÇ nenÇktos ciest; jo redzi, js esat paliks vi¿am. apsdzïju‰i vi¿u, ka vi¿‰ cen‰as 30 Un tagad, Zoram, es runÇju iegt spïku un avaru pÇr jums; uz tevi: Redzi, tu esi aLÇbana bet es zinu, ka vi¿‰ nav centies kalps; tomïr tu esi izvests no iegt ne spïku, ne varu pÇr JeruzÇlemes zemes, un es zinu,
21a 1. Sam. 4:9; b 1. Nef. 16:37. 27a 1. Nef. 17:48. 1. µïn. 2:2. 25a 1. Moz. 37:9–11. b M&D 121:43. b Moz. 7:18. 26a Sal. Pam. 15:10; c M&D 33:8. 22a M&D 3:4. 1. Nef. 16:2; 28a src Pirmdzimt¥bas. 23a Ef. 6:11–17. Moron. 9:4; 29a Åbr. 1:3. 24a 1. Nef. 16:32. M&D 121:41–43. 30a 1. Nef. 4:20, 35. 61 Nefija OtrÇ grÇmata 1:31–2:8 ka tu esi mana dïla Nefija ta un tu dz¥vosi dro‰¥bÇ ar savu patiess draugs mÏ¥gi. brÇli Nefiju; un tavas dienas 31 TÇpïc, ka tu esi bijis uzti- tiks vad¥tas kalpo‰anÇ tavam c¥gs, tavi pïcnÇcïji tiks svït¥ti Dievam. TÇpïc es zinu, ka tu akopÇ ar vi¿a pïcnÇcïjiem, ka esi atpest¥ts sava Pest¥tÇja tais- vi¿i ilgi dz¥vos labklÇj¥bÇ uz ‰¥s n¥guma dï∫; jo tu esi redzïjis, zemes virsas; un nekas, ja nu ka laika piln¥bÇ Vi¿‰ nÇks, lai vien¥gi nekrietn¥ba vi¿u starpÇ, atnestu pest¥‰anu cilvïkiem. netraucïs vai neizjauks vi¿u 4Untuesiaredzïjis savÇ jau- labklÇj¥bu uz ‰¥s zemes virsas n¥bÇ Vi¿a god¥bu; tÇpïc tu esi mÏ¥gi. svït¥ts tÇpat kÇ tie, kam Vi¿‰ 32 TÇpïc, ja js turïsit TÇ Kunga kalpos miesÇ; jo Gars ir tas pats pavïles, Tas Kungs ir iesvït¥jis vakar, ‰odien un mÏ¥gi. Un ‰o zemi tavu pïcnÇcïju un mana ce∫‰ ir sagatavots no cilvïka kri- dïla pïcnÇcïju dro‰¥bai. ‰anas, un glÇb‰ana ir par bbr¥vu. 5 Un cilvïki ir pietiekami apmÇc¥ti, lai vi¿i aat‰˙irtu labu 2. NODAπA no ∫auna. Un likums ir dots cil- vïkiem. Un pïc likuma neviena Pest¥‰ana nÇk caur Svïto Mesiju. rad¥ba netiek battaisnota; jeb, Izvïles (r¥c¥bas) br¥v¥ba ir nepie- pïc likuma cilvïki ir cizdeldïti. cie‰ama msu pastÇvï‰anai un JÇ, pïc laic¥gÇ likuma vi¿i bija att¥st¥bai. Ådams krita, lai cilvïce izdeldïti; un ar¥, pïc gar¥gÇ varïtu pastÇvït. Cilvïki var br¥vi likuma vi¿i iet bojÇ attiec¥bÇ izvïlïties br¥v¥bu un mÏ¥gu dz¥vi. pret to, kas ir labs, un k∫st Apmïram 588–570 g. pr. Kr. nelaim¥gi uz mÏiem. Un tagad, Jïkab, es runÇju uz 6 TÇpïc aatpest¥‰ana nÇk iek‰ tevi: Tu esi mans apirmdzimtais un caur Svïto bMesiju; jo Vi¿‰ ir manÇs bïdu dienÇs tuksnes¥. Un pilns clabvïl¥bas un paties¥bas. redzi, savÇ bïrn¥bÇ tu esi izjutis 7 Lk, Vi¿‰ aziedo Sevi kÇ cie‰anas un daudz bïdu savu upuri par grïku, lai izpild¥tu brÇ∫u rupj¥bas dï∫. likuma pras¥bas par visiem 2 Tomïr, Jïkab, mans pirm- tiem, kam ir salauzta sirds un dzimtais tuksnes¥, tu zini Dieva noÏïlas pilns gars; un ne par diÏenumu; un Vi¿‰ iesvït¥s tavas vienu citu blikuma pras¥bas ne- bïdas tev par labumu. var tikt izpild¥tas. 3 TÇpïc tava dvïsele tiks svït¥- 8 TÇpïc, cik ∫oti svar¥gi ir dar¥t
31a 2. Nef. 5:6. src Attaisno‰ana, Al. 12:22–25. 2 1a 1. Nef. 18:7. attaisnot. src Pest¥‰anas iecere. 4a 2. Nef. 11:3; c 1. Nef. 10:6; b src Mesija. Jïk. 7:5. 2. Nef. 9:6–38; c JÇ¿a 1:14, 17; b src Labvïl¥ba. Al. 11:40–45; 12:16, Moz. 1:6. 5a Moron. 7:16. 24; 42:6–11; 7a src Izpirkt, grïku b Rom. 3:20; Hel. 14:15–18. izpirk‰ana. 2. Nef. 25:23; 6a 1. Nef. 10:6; b Rom. 10:4. Al. 42:12–16. 2. Nef. 25:20; Nefija OtrÇ grÇmata 2:9–15 62 zinÇmas ‰¥s lietas zemes iedz¥- bez laimes un bez bïdÇm, ne ar votÇjiem, lai vi¿i varïtu zinÇt, jtÇm, ne bez jtÇm. ka ‰eit nav nevienas rad¥bas, 12 TÇpïc tas btu ticis rad¥ts kas var dz¥vot ar Dievu, akÇ tikai bezjïdz¥gi; tÇdïjÇdi ‰eit nebtu caur SvïtÇ Mesijas nopelniem bijis anodoma tÇ rad¥‰anas nol- un Ïïlast¥bu, un labvïl¥bu, kur‰ kÇ. TÇpïc tÇda lieta izn¥cinÇtu atdod savu dz¥v¥bu miesÇ un Dieva gudr¥bu un vi¿a mÏ¥gos atkal to atgst ar Gara spïku, nodomus, un ar¥ spïku, un Ïï- lai Vi¿‰ varïtu ¥stenot bmiru‰o last¥bu, un Dieva btaisn¥bu. aug‰Çmcel‰anos, bdams pir- 13 Un, ja js teiksit, ka anav li- mais, kam jÇuzce∫as. kuma, js ar¥ teiksit, ka nav 9 TÇpïc Vi¿‰ ir pirmais auglis grïka. Un, ja js teiksit, ka nav Dievam, tÇ kÇ Vi¿‰ aaizlgs par grïka, js ar¥ teiksit, ka nav tais- visiem cilvïku bïrniem; un tie, n¥guma. Un, ja nav taisn¥guma, kas ticïs Vi¿am, tiks izglÇbti. nav laimes. Un, ja nav ne tais- 10 Un tÇdï∫, ka aizlg‰ana ir n¥guma, ne laimes, nav ne soda, par avisiem, visi cilvïki nÇks pie ne bïdu. Un, ja visa tÇ nav, tad Dieva; tÇpïc vi¿i stÇvïs Vi¿a bnav Dieva. Un, ja nav Dieva, priek‰Ç, lai tiktu Vi¿a btiesÇti sa- msu nav, nav ar¥ zemes; jo ‰eit ska¿Ç ar paties¥bu un csvïtumu, nevarïtu bt nekÇdu rad¥tu kas ir Vi¿Ç. Tad nu likuma pra- lietu, ne lai tÇs darbotos, ne lai s¥bÇm, kuras Svïtais ir devis soda uz tÇm iedarbotos; tÇpïc visam uzlik‰anai, kuras ir noteiktas un vajadzïtu izzust. kuras ir pretstatÇ tai laimei, kas 14 Un tagad, mani dïli, ‰o es ir noteikta, ir jÇatbilst grïku runÇju uz jums jsu labumam dizpirk‰anas pras¥bÇm— un mÇc¥bai; jo Dievs ir, un Vi¿‰ 11 jo ir vajadz¥gs, lai btu ir a rad¥jis visas lietas, gan apretstats visÇs lietÇs. Ja ne tÇ, debesis, gan zemi, un visas lie- mans pirmdzimtais tuksnes¥, tad tas, kas tur ir; gan lietas, lai tÇs nevarïtu notikt ne taisn¥gums darbotos, gan lietas, lai uz tÇm ne ∫aundar¥ba, ne svïtums ne biedarbotos. bïdas, ne labais ne sliktais. 15 Un lai ¥stenotu Vi¿a mÏ¥gos TÇpïc visÇm lietÇm ir jÇtiek anodomus attiec¥bÇ uz cilvïku, savienotÇm vienÇ. TÇpïc, ja tas kad Vi¿‰ bija rad¥jis msu pir- btu viens ˙ermenis, tam vaja- mos vecÇkus un lauku zvïrus, dzïtu palikt kÇ miru‰am bez un debesu putnus, un, ¥sÇk, visÇs dz¥v¥bas, bez nÇves, bez satr- lietÇs, kas ir rad¥tas, bija vaja- dï‰anas, bez nesatrdï‰anas, dz¥gs, lai btu pretstats; patie-
8a 2. Nef. 25:20; 31:21; b src Tiesa, pïdïjÇ. cilvïkam. Mos. 4:8; 5:8; Al. 38:9. c src Svïtums. b src Taisn¥ba. b 1. kor. 15:20; Al. 7:12; d 2. Nef. 9:7, 21–22, 26; 13a 2. Nef. 9:25. 12:24–25; 42:23. Al. 22:14; 33:22; 34:9. b Al. 42:13. src Aug‰Çmcel‰anÇs. 11a M&D 29:39; 122:5–9. 14a src Rad¥t, rad¥‰ana. 9a Jes. 53:1–12; src Likstas. b M&D 93:30. Mos. 14:12; 15:8–9. 12a M&D 88:25–26. 15a Jes. 45:18; Al. 42:26; 10a src Pest¥tÇjs. src Zeme—Rad¥ta Moz. 1:31, 39. 63 Nefija OtrÇ grÇmata 2:16–25 si, baizliegtais cauglis pretstatÇ tika paildzinÇtas, saska¿Ç ar ddz¥v¥bas kokam; viens bdams Dieva prÇtu, lai vi¿i varïtu salds un otrs rgts. bnoÏïlot grïkus, bdami miesÇ; 16 TÇpïc Dievs Tas Kungs ∫Çva tÇpïc vi¿u stÇvoklis k∫uva par cilvïkam ar¥koties patstÇv¥gi. cpÇrbaudes stÇvokli un vi¿u Tad nu cilvïks nevar r¥koties laiks tika pagarinÇts, saska¿Ç patstÇv¥gi, nebdams viena vai ar bau‰∫iem, kurus Dievs Tas otra bkÇrdinÇts. Kungs deva cilvïku bïrniem. 17 Un man, Lehijam, saska¿Ç Jo Vi¿‰ deva bausli, ka visiem ar to, ko es esmu las¥jis, ir jÇpie- cilvïkiem ir jÇnoÏïlo grïki; jo ¿em, ka aDieva e¿Æelis, saska¿Ç Vi¿‰ parÇd¥ja visiem cilvïkiem, ar to, kas ir rakst¥ts, bija bkritis ka vi¿i bija dpazudu‰i savu no debes¥m; tÇpïc vi¿‰ k∫uva vecÇku pÇrkÇpuma dï∫. par cvelnu, tiekdamies pïc tÇ, 22 Un tagad, lk, ja Ådams kas bija ∫auns Dieva priek‰Ç. nebtu izdar¥jis pÇrkÇpumu, 18 Un dï∫ tÇ, ka vi¿‰ bija kritis vi¿‰ nebtu kritis, bet vi¿‰ no debes¥m un k∫uvis nelaim¥gs btu palicis îdenes dÇrzÇ. Un uz mÏiem, vi¿‰ atiecas ar¥ pïc visÇm lietÇm, kas bija rad¥tas, visas cilvïces nelaimes. TÇpïc vajadzïtu palikt tajÇ pa‰Ç stÇ- vi¿‰ sac¥ja, jÇ, patiesi, vecÇ ãska, vokl¥, kÇdÇ tÇs bija, kad tika kas ir velns, kas ir visu bmelu rad¥tas; un tÇ vi¿Çm vajadzïtu tïvs, tÇpïc vi¿‰ sac¥ja cIevai: palikt mÏ¥gi, un nebtu gala. Nobaudiet aizliegto augli un 23 Un vi¿iem nebtu abïrnu; js nemirsit, bet js bsit kÇ tÇpïc vi¿iem btu jÇpaliek ne- Dievs, dzinÇdami labu un ∫aunu. vain¥bÇ, esot bez prieka, jo vi¿i 19 Un pïc tam, kad Ådams un nepaz¥tu bïdas; nedarot neko Ieva bija anobaud¥ju‰i aizliegto labu, jo vi¿i nepaz¥tu grïku. augli, vi¿i tika izdz¥ti no bîde- 24 Bet lk, viss ir dar¥ts TÇ nes dÇrza, lai apstrÇdÇtu zemi. gudr¥bÇ, kur‰ azina visu. 20 Un vi¿i dzemdïja bïrnus; 25 aÅdams bkrita, lai cilvïki jÇ, patiesi, visas zemes aÆimeni. varïtu bt; un cilvïki cir, lai vi¿i 21 Un acilvïku bïrnu dienas varïtu gt dprieku.
15b 1. Moz. 2:16–17; c src Velns. b Al. 34:32. Moz. 3:17. 18a 2. Nef. 28:19–23; src NoÏïlot grïkus, c 1. Moz. 3:6; 3. Nef. 18:18; grïku noÏïlo‰ana. Al. 12:21–23. M&D 10:22–27. c src Mirst¥gs, d 1. Moz. 2:9; b 2. Nef. 28:8; mirst¥gÇ dz¥ve. 1. Nef. 15:22, 36; Moz. 4:4. d Jïk. 7:12. Al. 32:40. c src Ieva. 23a Moz. 5:11. 16a 2. Nef. 10:23; d 1. Moz. 3:5; Al. 29:5; 24a src Dievs, diev¥ba. Al. 12:31. Moron. 7:15–19. 25a src Ådams. src R¥c¥bas br¥v¥ba. 19a Al. 12:31. b Moz. 6:48. b M&D 29:39–40. src Ådama un Ievas src Ådama un Ievas 17a src Velns. kri‰ana. kri‰ana. b Jes. 14:12; b src îdene. c src Mirst¥gs, 2. Nef. 9:8; 20a M&D 138:38–39. mirst¥gÇ dz¥ve. Moz. 4:3–4; 21a Al. 12:24; d Moz. 5:10. Åbr. 3:27–28. Moz. 4:23–25. src Prieks; πaudis. Nefija OtrÇ grÇmata 2:26–3:5 64 26 Un aMesija nÇks laika piln¥bÇ, vÇrdiem. Un man nav nekÇda lai Vi¿‰ varïtu batpest¥t cilvïku cita mïr˙a, kÇ tikai jsu dvïse∫u bïrnus no kri‰anas. Un tÇpïc, ka mÏ¥ga labklÇj¥ba. Åmen. vi¿i ir atpest¥ti no kri‰anas, vi¿i ir k∫uvu‰i cbr¥vi uz mÏiem, at- 3. NODAπA ‰˙irdami labu no ∫auna; lai r¥- kotos pa‰i un nevis lai ar vi¿iem JÇzeps îÆiptï redzïja v¥zijÇ nefi- r¥kotos, iz¿emot tikai, ja tas bs jie‰us. Vi¿‰ pravietoja par DÏozefu ar dlikuma sodu tajÇ lielajÇ un Smitu, pïdïjo dienu gai‰reÆi; par pïdïjÇ dienÇ, saska¿Ç ar bau‰- Mozu, kas atbr¥vos Israïlu; un par ∫iem, ko Dievs ir devis. Mormona GrÇmatas parÇd¥‰anos. 27 TÇpïc cilvïki ir abr¥vi mie- Apmïram 588–570 g. pr. Kr. sÇ, un visas lietas ir dotas tiem, kuras ir noder¥gas cilvïkam. Un Un tagad es runÇju uz tevi, vi¿i var br¥vi bizvïlïties br¥v¥bu JÇzep, mans ajaunÇkais dïls. Tu un cmÏ¥go dz¥vi caur lielo visu piedzimi manu cie‰anu tuksne- cilvïku Starpnieku, vai izvïlï- s¥; jÇ, manu vislielÇko bïdu ties gstu un nÇvi, saska¿Ç ar dienÇs tava mÇte dzemdïja tevi. velna gstu un varu; jo vi¿‰ tie- 2 Un lai Tas Kungs iesvïta ar¥ cas, lai visi cilvïki varïtu bt tev ‰o azemi, kas ir pati vïrt¥gÇkÇ nelaim¥gi l¥dz¥gi vi¿am pa‰am. zeme, tavam mantojumam, un 28 Un tagad, mani dïli, es gri- tavu pïcnÇcïju un tavu brÇ∫u bïtu, lai js raudz¥tos uz lielo mantojumam, tavai mÏ¥gai aStarpnieku un klaus¥tos Vi¿a dro‰¥bai, ja bs tÇ, ka js turïsit svar¥gajÇs pavïlïs; un btu uz- Israïla SvïtÇ pavïles. tic¥gi Vi¿a vÇrdiem, un izvïlï- 3 Un tagad, JÇzep, mans jaunÇ- tos mÏ¥go dz¥vi, saska¿Ç ar kais dïls, kuru es esmu iznesis Vi¿a SvïtÇ Gara gribu; no savu cie‰anu tuksne‰a, lai 29 un neizvïlïtos mÏ¥go nÇvi, Tas Kungs svït¥ tevi uz visiem saska¿Ç ar miesas gribu un ∫au- laikiem, lai tavi pïcnÇcïji netiktu numu, kas ir tan¥, kas atdod garu piln¥gi aizn¥cinÇti. velna varas agstÇ, lai novestu 4 Jo redzi, tu esi manu gurnu js lejÇ bellï, lai vi¿‰ varïtu val- auglis; un es esmu aJÇzepa, kas d¥t pÇr jums sava pa‰a valst¥bÇ. tika aizvests kÇ bgsteknis uz 30 Es esmu runÇjis ‰os daÏus îÆipti, pïctecis. Un lielas bija vÇrdus uz jums visiem, mani TÇ Kunga der¥bas, kuras vi¿‰ dïli, manas pÇrbaudes pïdïjÇs noslïdza ar JÇzepu. dienÇs; un es esmu izraudz¥jies 5 Tad nu JÇzeps apatiesi redzïja labo da∫u saska¿Ç ar pravie‰a msu dienas. Un vi¿‰ ieguva
26a src Mesija. 28a src Starpnieks. 3a 2. Nef. 9:53. b src Pest¥‰anas iecere. 29a Rom. 6:16–18; 4a 1. Moz. 39:1–2; 45:4; c Al. 42:27; Hel. 14:30. Al. 12:11. 49:22–26; d src Likums. b src Elle. 1. Nef. 5:14–16. 27a Gal. 5:1; Moz. 6:56. 3 1a 1. Nef. 18:7. b 1. Moz. 37:29–36. b src R¥c¥bas br¥v¥ba. 2a 1. Nef. 2:20. 5a DÏST 1. Moz. 50:24–38; c src MÏ¥gÇ dz¥ve. src Apsol¥tÇ zeme. 2. Nef. 4:1–2. 65 Nefija OtrÇ grÇmata 3:6–14 TÇ Kunga sol¥jumu, ka no vi¿a cel‰u jums, lai batbr¥votu Savus gurnu aug∫iem Dievs Tas Kungs ∫audis, ak Israïla nams. rad¥s Israïla nama btaisn¥gu 10 Un Mozu Es cel‰u, lai atbr¥- czaru; nevis Mesiju, bet zaru, votu tavus ∫audis no îÆiptes kas tiks nolauzts, tomïr tiks zemes. pieminïts TÇ Kunga der¥bÇs, ka 11 Bet gai‰reÆi Es cel‰u no tavu dMesija tiks pasludinÇts tiem gurnu aug∫iem; un vi¿am Es pïdïjÇs dienÇs gara spïkÇ, izve- do‰u avaru nest Manu vÇrdu dot tos no etumsas gaismÇ, jÇ, tavu gurnu pïcnÇcïjiem—un laukÇ no apslïptÇs tums¥bas un nest ne tikai Manu vÇrdu, saka laukÇ no gsta br¥v¥bÇ. Tas Kungs, bet pÇrliecinÇt vi¿us 6 Jo JÇzeps patiesi liecinÇja, par Manu vÇrdu, kas jau ir sac¥dams: aGai‰reÆi rad¥s Tas izgÇjis vi¿u vid. Kungs, mans Dievs, kur‰ bs 12 TÇpïc tavi gurnu aug∫i izraudz¥ts gai‰reÆis maniem arakst¥s, un bJdas gurnu aug∫i bgurnu aug∫iem. crakst¥s; un tas, kas tiks uzrak- 7 JÇ, JÇzeps patiesi sac¥ja: TÇ st¥ts no taviem gurnu aug∫iem, saka Tas Kungs uz mani: Izrau- un tas, kas tiks uzrakst¥ts no dz¥tu agai‰reÆi Es cel‰u no tavu Jdas gurnu aug∫iem, saaugs gurnu aug∫iem; un vi¿‰ bs kopÇ, lai dsatriektu nepatiesÇs augstu cien¥ts starp tavu gurnu mÇc¥bas un izbeigtu ˙ildas, un aug∫iem. Un vi¿am Es do‰u nodibinÇtu mieru starp tavu pavïli, ka vi¿am ir jÇveic darbs gurnu aug∫iem, un pïdïjÇs die- priek‰ tavu gurnu aug∫iem, vi¿a nÇs enovedot tos pie fzinljanÇm brÇ∫iem, kas bs ∫oti vïrt¥gs tiem, par vi¿u tïviem, un ar¥ pie zi- l¥dz pat to atve‰anai l¥dz zinÇ- nljanÇm par ManÇm der¥bÇm, ‰anÇm par der¥bÇm, kuras Es saka Tas Kungs. esmu noslïdzis ar taviem tïviem. 13 Un no nespïka vi¿‰ tiks da- 8 Un Es do‰u vi¿am pavïli, ka r¥ts stiprs tan¥ dienÇ, kad Mans vi¿am nebs jÇdara aneviens darbs tiks iesÇkts visas Manas cits darbs, kÇ tikai tas darbs, tautas vid tevis atjauno‰anai, kuru Es vi¿am pavïlï‰u. Un Es ak Israïla nams, saka Tas Kungs. padar¥‰u vi¿u varenu SavÇs 14 Un tÇ pravietoja JÇzeps, sa- ac¥s, jo vi¿‰ dar¥s Manu darbu. c¥dams: Lk, ‰is gai‰reÆis tiks 9 Un vi¿‰ bs tikpat varens kÇ TÇ Kunga svït¥ts; un tie, kas aMozus, kuru, kÇ Es esmu teicis, cent¥sies izn¥cinÇt vi¿u, tiks
5b Jïk. 2:25. src Gai‰reÆis. GrÇmata. c 1. Moz. 49:22–26; b M&D 132:30. b 1. Nef. 13:23–29. 1. Nef. 15:12; 19:24. 7a src Smits DÏozefs, c src B¥bele. src TÇ Kunga jaunÇkais. d Ec. 37:15–20; v¥nadÇrzs. 8a M&D 24:7, 9. 1. Nef. 13:38–41; d 2. Nef. 6:14; 9a Moz. 1:41. 2. Nef. 29:8; 33:10–11. M&D 3:16–20. b 2. Moz. 3:7–10; e Moron. 1:4. e Jes. 42:16. 1. Nef. 17:24. f 1. Nef. 15:14; 6a 3. Nef. 21:8–11; 11a M&D 5:3–4. 2. Nef. 30:5; Morm. 8:16. 12a src Mormona Morm. 7:1, 5, 9–10. Nefija OtrÇ grÇmata 3:15–25 66 satriekti; jo ‰is sol¥jums, kuru es tavi gurnu aug∫i sauktu uz esmu dabjis no TÇ Kunga par vi¿iem no bp¥‰∫iem; jo Es zinu manu gurnu aug∫iem, tiks izpil- vi¿u tic¥bu. d¥ts. Redzi, es esmu dro‰s par 20 Un vi¿i asauks no p¥‰∫iem; ‰¥ sol¥juma izpild¥‰anu; jÇ, patiesi grïku noÏïlo‰anu 15 un vi¿a avÇrds tiks saukts saviem brÇ∫iem, kaut bs pagÇ- pïc mana, un tas bs pïc bvi¿a ju‰as jau daudzas paaudzes. tïva vÇrda. Un vi¿‰ bs l¥dz¥gs Un notiks, ka vi¿u saucieni iz- man; jo tÇ lieta, kuru Tas Kungs skanïs, patiesi saska¿Ç ar vi¿u ¥stenos ar vi¿a roku, ar TÇ Kunga vÇrdu skaidr¥bu. spïku noved¥s manu tautu pie 21 Vi¿u tic¥bas dï∫ vi¿u avÇrdi izglÇb‰anas. nÇks pÇr ManÇm lpÇm uz vi¿u 16 JÇ, tÇ pravietoja JÇzeps: Es brÇ∫iem, kuri ir tavu gurnu aug- esmu dro‰s par to, tÇpat kÇ es ∫i; un vi¿u vÇrdu nespïku Es esmu dro‰s par sol¥jumu attie- dar¥‰u stipru vi¿u tic¥bÇ, lai at- c¥bÇ uz Mozu; jo Tas Kungs ir cerïtos Manas der¥bas, kuras Es sac¥jis man, Es asaglablju tavus esmu noslïdzis ar taviem tïviem. pïcnÇcïjus mÏ¥gi. 22 Un tagad, redzi, mans dïls 17 Un Tas Kungs ir sac¥jis: Es JÇzep, ‰ÇdÇ veidÇ apravietoja cel‰u Mozu, un Es do‰u vi¿am mans sentïvs. spïku zizl¥; un Es do‰u vi¿am 23 TÇpïc ‰¥s der¥bas dï∫ tu esi sapra‰anu rakst¥‰anÇ. Tomïr Es svït¥ts; jo tavi pïcnÇcïji netiks neatrais¥‰u vi¿a mïli, lai vi¿‰ izn¥cinÇti, jo vi¿i klaus¥s grÇ- daudz nerunÇtu, jo Es vi¿u ne- matas vÇrdiem. dar¥‰u varenu runljanÇ. Bet Es 24 Un celsies viens varens arakst¥‰u vi¿am Savu bausl¥bu starp vi¿iem, kur‰ dar¥s daudz ar Savas rokas pirkstu; un Es laba gan vÇrdos, gan darbos, iecel‰u vi¿am brunÇtÇju. bdams darbar¥ks Dieva rokÇs, 18 Un Tas Kungs sac¥ja uz mani ar ÇrkÇrt¥gu tic¥bu, lai paveiktu ar¥: Es cel‰u gai‰reÆi tavu gurnu varenus br¥numus un dar¥tu to, aug∫iem; un Es iecel‰u vi¿am kas ir svar¥gs Dieva ac¥s, darot runÇtÇju. Un Es, redzi, Es do‰u daudz Israïla nama un tavu vi¿am, ka vi¿‰ rakst¥s rakstus brÇ∫u pïcnÇcïju atjauno‰anÇ. tavu gurnu aug∫iem par tavu 25 Un tagad, esi svït¥ts tu, gurnu aug∫iem; un tos pasludi- JÇzep. Lk, tu esi mazs, tÇpïc nÇs runÇtÇjs no taviem gurniem. klausi sava brÇ∫a Nefija vÇr- 19 Un vÇrdi, kurus vi¿‰ rakst¥s, diem, un tas tev tiks atdar¥ts, bs vÇrdi, kuriem ir noder¥gi saska¿Ç ar tiem vÇrdiem, ko es ManÇ gudr¥bÇ nonÇkt pie atavu esmu runÇjis. Atceries sava gurnu aug∫iem. Un bs tÇ, it kÇ mirsto‰Ç tïva vÇrdus. Åmen.
15a M&D 18:8. b 2. Moz. 4:16. Moron. 10:27. b DÏS—V 1:3. 19a M&D 28:8. 20a 2. Nef. 26:16; 16a 1. Moz. 45:1–8. b Jes. 29:4; Morm. 8:23. 17a 5. Moz. 10:2, 4; 2. Nef. 27:13; 33:13; 21a 2. Nef. 29:2. Moz. 2:1. Morm. 9:30; 22a 2. Nef. 3:5. 67 Nefija OtrÇ grÇmata 4:1–11 4. NODAπA js esat uzvesti uz bce∫a, pa kuru jums ir jÇiet, js no tÇ Lehijs dod padomus un svït¥ savus neatstÇsities. pïcteãus. Vi¿‰ nomirst un tiek 6 Tad nu, ja js esat nolÇdïti, apglabÇts. Nefijs gavilï Dieva la- lk, es atstÇju ar jums savu svï- best¥bÇ. Nefijs uz visiem laikiem t¥bu, lai lÇsts varïtu tikt no- pa∫aujas uz To Kungu. Apmïram ¿emts no jums un atbild¥ba a 588–570 g. pr. Kr. pras¥ta no jsu vecÇku galvÇm. 7 TÇpïc manas svït¥bas dï∫ Un tagad es, Nefijs, runÇju par Dievs Tas Kungs anepie∫aus, lai pravietojumiem, par kuriem ir js ietu bojÇ; tÇpïc Vi¿‰ bs runÇjis mans tïvs, attiec¥bÇ uz bÏïl¥gs pret jums un jsu pïc- aJÇzepu, kas tika aizvests uz nÇcïjiem uz visiem laikiem. îÆipti. 8 Un notika, ka pïc tam, kad 2 Jo lk, vi¿‰ patiesi pravietoja mans tïvs bija pabeidzis runÇt par visiem saviem pïcnÇcïjiem. uz Lamana dïliem un meitÇm, Un par tiem apravietojumiem, vi¿‰ lika, lai Lemuïla dïli un ko vi¿‰ rakst¥ja, nav daudz noz¥- meitas tiktu atvesti vi¿a priek‰Ç. m¥gÇku. Un vi¿‰ pravietoja par 9 Un vi¿‰ runÇja uz tiem, sac¥- mums un msu nÇkamajÇm pa- dams: Lk, mani dïli un manas audzïm; un tie ir rakst¥ti uz meitas, kas esat mana otrÇ dïla plÇksnïm no misi¿a. dïli un meitas; lk, es atstÇju 3 Tad nu, kad mans tïvs bija jums to pa‰u svït¥bu, kuru es pabeidzis runÇt par JÇzepa pra- atstÇju Lamana dïliem un mei- vietojumiem, vi¿‰ pasauca La- tÇm; tÇpïc js netiksit piln¥gi mana bïrnus, vi¿a dïlus un vi¿a izn¥cinÇti, bet beigÇs jsu pïc- meitas, un sac¥ja uz tiem: Lk, nÇcïji tiks svït¥ti. mani dïli un manas meitas, kuri 10 Un notika, kad mans tïvs esat mana apirmdzimtÇ dïli un bija pabeidzis runÇt uz vi¿iem, meitas, es gribïtu, lai js pie- lk, vi¿‰ runÇja uz aIsmaïla vïrstu ausi maniem vÇrdiem. dïliem, jÇ, un uz visu vi¿a saimi. 4 Jo Dievs Tas Kungs ir sac¥jis: 11 Un, kad vi¿‰ bija pabeidzis aKÇ js turïsit Manas pavïles, tÇ runÇt uz vi¿iem, vi¿‰ runÇja uz jums veiksies ‰in¥ zemï; bet, kÇ Samu, sac¥dams: Esi svït¥ts tu js neturïsit Manas pavïles, tÇ un tavi pïcnÇcïji; jo tu ieman- js tiksit padz¥ti no Mana vaiga. tosi zemi l¥dz¥gi savam brÇlim 5 Bet lk, mani dïli un manas Nefijam. Un tavi pïcnÇcïji tiks meitas, es nevaru noiet kapÇ, pieskait¥ti vi¿a pïcnÇcïjiem; un kamïr es neesmu atstÇjis jums tu bsi tÇds pats kÇ tavs brÇlis, asvït¥bu; jo lk, es zinu, ka, ja un tavi pïcnÇcïji kÇ vi¿a pïc-
4 1a 1. Moz. 39:1–2. svït¥bas. b 1. Nef. 13:31; 2a 2. Nef. 3:5. b Sal. Pam. 22:6. 2. Nef. 10:18–19; 3a src Pirmdzimtais. 6a M&D 68:25–29. Jïk. 3:5–9; 4a 2. Nef. 1:9. 7a 2. Nef. 30:3–6; Hel. 15:12–13. 5a src PatriarhÇlÇs M&D 3:17–18. 10a 1. Nef. 7:6. Nefija OtrÇ grÇmata 4:12–25 68 nÇcïji; un tu tiksi svït¥ts visÇs nos darbus, mana sirds izsaucas: savÇs dienÇs. Ak, es bnoÏïlojamais cilvïks! JÇ, 12 Un notika, ka pïc tam, kad mana sirds bïdÇjas manas mie- mans tïvs Lehijs bija runÇjis sas dï∫; mana dvïsele skumst visai savai saimei, saska¿Ç ar manu nekrietn¥bu dï∫. savas sirds izjtÇm un TÇ Kunga 18 Es esmu visapkÇrt ielenkts Garu, kas bija vi¿Ç, vi¿‰ k∫uva kÇrdinÇjumu un grïku dï∫, kas vecs. Un notika, ka vi¿‰ nomira tik viegli mani aap¿em. un tika apglabÇts. 19 Un, kad es vïlos priecÇties, 13 Un notika, ka nedaudz die- mana sirds vaid dï∫ maniem nu pïc vi¿a nÇves, Lamans un grïkiem; tomïr es zinu, kam es Lemuïls, un Ismaïla dïli bija esmu uzticïjies. dusm¥gi uz mani dï∫ TÇ Kunga 20 Mans Dievs ir bijis mans pÇrmetumiem. atbalsts; Vi¿‰ ir izvedis mani 14 Jo es, Nefijs, biju spiests ru- cauri manÇm cie‰anÇm tuksnes¥; nÇt uz vi¿iem saska¿Ç ar Vi¿a un Vi¿‰ ir pasargÇjis mani uz vÇrdu; jo es biju runÇjis daudzas lielo dzelmju de¿iem. lietas uz vi¿iem un ar¥ mans 21 Vi¿‰ ir piepild¥jis mani ar tïvs pirms savas nÇves; daudz Savu am¥lest¥bu, l¥dz pat manas no sac¥tÇ ir rakst¥ts uz manÇm miesas izn¥c¥bai. a otrÇm plÇksnïm; jo vairÇk 22 Vi¿‰ ir apkaunojis manus vïsturiskÇ da∫a ir rakst¥ta uz aienaidniekus, liekot tiem tr¥cït manÇm otrÇm plÇksnïm. manÇ priek‰Ç. 15 Un uz a‰¥m es rakstu savai 23 Lk, Vi¿‰ ir uzklaus¥jis dvïselei noz¥m¥gas lietas un manus saucienus dienÇ, un Vi¿‰ daudzus no Rakstiem, kas ir ie- ir devis man zinljanas caur gravïti uz plÇksnïm no misi¿a. av¥zijÇm nakt¥. Jo mana dvïsele priecÇjas par 24 Un dienÇ es esmu smïlis ‰iem Rakstiem, un mana sirds drosmi varenÇ alg‰anÇ Vi¿a bpÇrdomÇ tos un raksta tos manu priek‰Ç; jÇ, savu balsi es esmu bïrnu cmÇc¥bai un labumam. raid¥jis augstumos; un e¿Æe∫i 16 Lk, mana advïsele priecÇ- nÇca lejÇ un kalpoja man. jas par TÇ Kunga lietÇm, un 25 Un uz Vi¿a Gara spÇrniem mana bsirds nepÇrtraukti domÇ mans ˙ermenis ir ticis aaiznests par lietÇm, kuras es esmu redzï- prom ∫oti augstos kalnos. Un jis un dzirdïjis. manas acis ir skat¥ju‰as lielas 17 Tomïr, neskatoties uz aTÇ lietas, jÇ, pat pÇrÇk lielas priek‰ Kunga lielo labest¥bu, parÇdot cilvïka; tÇpïc man tika pieteikts man Savus lielos un br¥numai- nerakst¥t par tÇm.
14a 1. Nef. 1:16–17; 9:4. b src Sirds. 21a src M¥lest¥ba. 15a 1. Nef. 6:4–6. 17a 2. Nef. 9:10; 22a 1. Nef. 17:52. b src PÇrdomÇt; Svïtie M&D 86:11. 23a src V¥zija. Raksti. b Rom. 7:24. 24a Jïk. v. 5:16; c 1. Nef. 19:23. 18a Rom. 7:21–23; 1. Nef. 2:16. 16a src Pateic¥gs, Ebr. 12:1; 25a 1. Nef. 11:1; pateic¥ba, pateik‰anÇs. Al. 7:15. Moz. 1:1–2. 69 Nefija OtrÇ grÇmata 4:26–35 26 Ak, tad, ja es esmu redzïjis 32 Lai elles vÇrti varïtu bt tik lielas lietas, ja Tas Kungs pastÇv¥gi ciet manÇ priek‰Ç, tÇ- SavÇ labvïl¥bÇ pret cilvïku bïr- pïc ka mana asirds ir salauzta niem ir piemeklïjis cilvïkus ar un mans gars ir noÏïlas pilns! tik lielu Ïïlast¥bu, akÇpïc manai Ak Kungs, kaut tu neaizvïrtu sirdij ir jÇraud un dvïselei jÇuz- Sava taisn¥guma vÇrtus manÇ kavïjas bïdu ielejÇ, un manai priek‰Ç, lai es varïtu bstaigÇt pa miesai ir jÇn¥kst, un manam dzi∫Çs ielejas taku, lai es varïtu spïkam jÇatslÇbst dï∫ manÇm bt stingrs uz ‰¥ vienkÇr‰Ç ce∫a! cie‰anÇm? 33 Ak Kungs, kaut Tu ap¿emtu 27 Un kÇpïc man ir ajÇnodo- mani SavÇ taisn¥bas apsegÇ! das grïkam savas miesas dï∫? Ak Kungs, kaut Tu sagatavotu JÇ, un kÇpïc man ir jÇatdodas ce∫u, lai es izglÇbtos no saviem bkÇrdinÇjumiem, lai ∫aunais va- naidniekiem! Kaut Tu iztais- rïtu ie¿emt vietu manÇ sird¥ un notu ce∫u manÇ priek‰Ç! Kaut izn¥cinÇt manu cmieru, un sÇpi- Tu neliktu klup‰anas akmeni nÇt manu dvïseli? KÇpïc es esmu manÇ ce∫Ç, bet att¥r¥tu manu ce∫u dusm¥gs savu ienaidnieku dï∫? manÇ priek‰Ç, un neaizspros- 28 Pamosties, mana dvïsele! totu manu ce∫u, bet gan manu Nen¥ksti vairs grïkÇ. PriecÇjies, naidnieku ce∫us. ak mana sirds, un nedod vairs 34 Ak Kungs, es esmu pa∫Çvies vietu manas dvïseles aienaid- uz Tevi, un es apa∫au‰os uz Tevi niekam! mÏ¥gi. Es bnepa∫au‰os uz mie- 29 Nedusmojies atkal manu s¥gu roku, jo es zinu, ka nolÇdïts ienaidnieku dï∫! NeatslÇbini ir tas, kas cpa∫aujas uz miesas manu spïku manu cie‰anu dï∫! atbalstu. JÇ, nolÇdïts ir tas, kas 30 PriecÇjies, ak mana sirds, un pa∫aujas uz cilvïku vai padara piesauc To Kungu, un saki: Ak miesu par savu atbalstu. Kungs, es slavï‰u Tevi mÏ¥gi; 35 JÇ, es zinu, ka Dievs dos jÇ, mana dvïsele priecÇsies Tev¥, adev¥gi tam, kur‰ lgs. JÇ, mans mans Dievs, un amanas glÇb‰a- Dievs dos man, ja vien es bnelg- nas Klints! ‰u cnepatiesi, tÇpïc es pacel‰u 31 Ak Kungs, vai Tu atpest¥si savu balsi pret Tevi, jÇ, es pie- manu dvïseli? Vai tu atbr¥vosi sauk‰u Tevi, mans Dievs, mana mani no manu ienaidnieku ro- taisn¥guma dKlints. Lk, mana kÇm? Vai tu padar¥si mani tÇdu, balss mÏ¥gi pacelsies uz Tevi, lai es varïtu tr¥cït, parÇdoties mana Klints un mans mÏ¥gais agrïkam? Dievs. Åmen.
26a Psm. 43:5. src Klints. b Psm. 44:7–9. 27a Rom. 6:13. 31a Rom. 12:9; c Jer. 17:5; b src KÇrdinÇt, Al. 13:12. Morm. 3:9; 4:8. kÇrdinÇjums. 32a src Salauzta sirds. 35a Jïk. v. 1:5. c src Miers. b src StaigÇt, staigÇt b src Lg‰ana. 28a src Velns. ar Dievu. c Hel. 10:5. 30a 1. kor. 3:11. 34a src Uztic¥ba. d 5. Moz. 32:4. Nefija OtrÇ grÇmata 5:1–12 70 5. NODAπA aZoramu, un vi¿a Æimeni, un Samu, savu vecÇko brÇli, un vi¿a Nefijie‰i atdalÇs no lamanie‰iem, Æimeni, un Jïkabu, un JÇzepu, ievïro Mozus bausl¥bu un ce∫ templi. savus jaunÇkos brÇ∫us, un ar¥ Savas netic¥bas dï∫ lamanie‰i ir pa- savas mÇsas, un visus tos, kuri dz¥ti no TÇ Kunga vaiga, ir nolÇdïti gribïja iet ar mani. Un visi tie, un k∫st par sod¥bu nefijie‰iem. kas gribïja iet ar mani, bija tie, b Apmïram 588–559 g. pr. Kr. kas ticïja Dieva br¥dinÇju- miem un atklÇsmïm; tÇpïc vi¿i Lk, notika, ka es, Nefijs, daudz paklaus¥ja maniem vÇrdiem. piesaucu To Kungu, savu Dievu, 7 Un mïs pa¿ïmÇm msu tel- manu brÇ∫u adusmu dï∫. tis un visas lietas, ko varïjÇm 2 Bet redzi, vi¿u dusmas pret pa¿emt, un ce∫ojÇm pa meÏon¥- mani pieauga tiktÇl, ka vi¿i gu apvidu daudzas dienas. Un, centÇs at¿emt manu dz¥v¥bu. kad mïs bijÇm ce∫oju‰i daudzu 3 JÇ, vi¿i kurnïja pret mani, sa- dienu garumÇ, mïs uzslïjÇm kot: Msu jaunÇkais brÇlis domÇ savas teltis. avald¥t pÇr mums; un mums jau 8 Un mani ∫audis gribïja, lai ir biju‰as daudzas nepatik‰anas mïs nosauktu to vietu par vi¿a dï∫; tÇpïc nogalinÇsim aNefiju, tÇpïc mïs nosaucÇm to vi¿u, lai mïs vairs neciestu vi¿a par Nefiju. vÇrdu dï∫. Jo lk, mïs negribam, 9 Un visi tie, kas bija ar mani, lai vi¿‰ btu valdnieks pÇr nolïma saukt sevi par aNefija mums; jo tas pienÇkas mums, tautu. kuri esam vecÇkie brÇ∫i, vald¥t 10 Un mïs centÇmies ievïrot TÇ pÇr ‰iem ∫aud¥m. Kunga spriedumus un likumus, 4 Tad nu es nerakstu uz ‰¥m un pavïles visÇs lietÇs, saska¿Ç plÇksnïm visus tos vÇrdus, ko ar aMozus bausl¥bu. vi¿i kurnïja pret mani. Bet man 11 Un Tas Kungs bija ar mums, ir pietiekami pateikt, ka vi¿i un mums ∫oti labi veicÇs, jo mïs centÇs at¿emt manu dz¥v¥bu. sïjÇm sïklas un mïs p∫ÇvÇm 5 Un notika, ka Tas Kungs pÇrpiln¥bÇ. Un mïs sÇkÇm au- abr¥dinÇja mani, lai es, bNefijs, dzït s¥klopus un liellopus, un un ar¥ visi tie, kas ies ar mani, dz¥vniekus no katras sugas. aizejam no vi¿iem un bïgam 12 Un es, Nefijs, atnesu ar¥ meÏon¥gÇ apvid. pierakstus, kuri bija iegravïti 6 TÇpïc notika, ka es, Nefijs, uz aplÇksnïm no misi¿a; un ar¥ pa¿ïmu savu Æimeni un ar¥ blodi jeb ckompasu, kas bija
5 1a 2. Nef. 4:13–14. b src Br¥dinÇt, src PlÇksnes. 3a 1. Nef. 16:37–38; br¥dinÇjums. b Mos. 1:16. Mos. 10:14–15. 8a Omn. 1:12, 27; c 1. Nef. 16:10, 16, 26; 5a src Iedvesma, Mos. 9:1–4; 28:1. 18:12, 21; iedvesmot. 9a Jïk. 1:13–14. Al. 37:38–47; b Mos. 10:13. 10a 2. Nef. 11:4. M&D 17:1. 6a 1. Nef. 4:35; 16:7; src Mozus likums. 2. Nef. 1:30–32. 12a Mos. 1:3–4. 71 Nefija OtrÇ grÇmata 5:13–23 sagatavots manam tïvam ar TÇ Nefijs, vïlïjos, lai vi¿iem nebtu Kunga roku, atbilsto‰i tam, kas ˙ïni¿u; tomïr es dar¥ju priek‰ ir rakst¥ts. vi¿iem visu, kas bija manos 13 Un notika, ka mums sÇka spïkos. ∫oti labi veikties un mïs sÇkÇm 19 Un lk, TÇ Kunga vÇrdi, ko vairoties ‰ai zemï. Vi¿‰ runÇja par maniem brÇ- 14 Un es, Nefijs, pa¿ïmu ∫iem, piepild¥jÇs, ka es b‰u vi¿u aLÇbana zobenu un pïc tÇ pa- avaldnieks un bskolotÇjs. Tad nu rauga es izgatavoju daudzus es biju bijis vi¿u valdnieks un zobenus gad¥jumam, ja ∫audis, ko vi¿u skolotÇjs, saska¿Ç ar TÇ tagad sauca par blamanie‰iem, Kunga pavïlïm, l¥dz pat laikam, nÇktu uz mums un izn¥cinÇtu kad vi¿i centÇs at¿emt manu ms; jo es zinÇju, ka vi¿i ien¥da dz¥v¥bu. mani un manus bïrnus, un visus 20 Tad nu TÇ Kunga vÇrds tika tos, kuri tika saukti par maniem piepild¥ts, kuru Vi¿‰ runÇja uz ∫aud¥m. mani, sac¥dams: TÇ kÇ vi¿i 15 Un es mÇc¥ju saviem ∫aud¥m anepaklaus¥s Maniem vÇrdiem, celt celtnes, un visÇdi apstrÇdÇt vi¿i tiks padz¥ti no TÇ Kunga koku un adzelzi, un varu, un vaiga. Un lk, tie tika bpadz¥ti misi¿u, un tïraudu, un zeltu, prom no Vi¿a. un sudrabu, un vïrt¥gas rdas, 21 Un Vi¿‰ lika alÇstam nÇkt kas bija lielÇ pÇrpiln¥bÇ. pÇr tiem, jÇ, tie‰i smagam lÇs- 16 Un es, Nefijs, uzcïlu atempli; tam vi¿u nekrietn¥bas dï∫. Jo un es uzcïlu to pïc bSalamana lk, tie nocietinÇja savas sirdis Temp∫a parauga, iz¿emot tikai, pret Vi¿u, ka tÇs k∫uva cietÇkas ka tas nebija celts no tik dau- par kramu; tad nu, tÇ kÇ vi¿i dzÇm cdÇrgÇm lietÇm, jo tÇs ‰ai bija balti un ∫oti skaisti, un bpie- zemï nebija atrodamas, tÇpïc tas vilc¥gi, lai vi¿i nevarïtu bt nevarïja tikt uzcelts tÇds pats kÇ valdzino‰i manai tautai, Dievs Salamana Templis. Bet celtniec¥- Tas Kungs lika vi¿u cÇdai k∫t bas veids bija l¥dz¥gs Salamana tum‰ai. Templim, un tÇ apdare bija ∫oti 22 Un tÇ saka Dievs Tas Kungs: smalka. Es izdar¥‰u tÇ, ka vi¿i bs apre- 17 Un notika, ka es, Nefijs, liku t¥gi taviem ∫aud¥m, ja vien vi¿i saviem ∫aud¥m bt aãakliem un nenoÏïlos savas nekrietn¥bas. strÇdÇt ar savÇm rokÇm. 23 Un nolÇdïti tiks tÇ pïcnÇcïji, 18 Un notika, ka vi¿i gribïja, kur‰ asajauksies ar vi¿u pïcnÇ- lai es btu vi¿u a˙ïni¿‰. Bet es, cïjiem; jo vi¿i tiks nolÇdïti tie‰i
14a 1. Nef. 4:9; Jïk. 1:10; c M&D 124:26–27. 21a src LÇsts, lÇdï‰ana. M. v. 1:13. 17a 1. Moz. 3:19; b 4. Nef. 1:10. b src Lamanie‰i. M&D 42:42. c 2. Nef. 26:33; 15a Et. 10:23. 18a Jïk. 1:9, 11. 3. Nef. 2:14–16. 16a src Templis, TÇ 19a 1. Nef. 2:22. 22a 1. Nef. 12:23. Kunga nams. b src MÇc¥t, skolotÇjs. 23a src Laul¥ba, precït— b 1. µïn. 6; 20a 2. Nef. 2:21. DaÏÇdu tic¥bu 2. Laiku 3. b Al. 9:14. laul¥ba. Nefija OtrÇ grÇmata 5:24–6:4 72 ar to pa‰u lÇstu. Un Tas Kungs 33 Un, ja mani ∫audis vïlas to runÇja, un tas tika dar¥ts. zinÇt s¥kÇk manas tautas vïstu- 24 Un vi¿u lÇsta dï∫, kas bija ri, vi¿iem ir jÇpïta manas otrÇs uz tiem, vi¿i k∫uva par aslinku plÇksnes. tautu, pilnu ∫aunuma un vilt¥- 34 Un man ir pietiekami pa- bas, un med¥ja meÏon¥gÇ apvid teikt, ka pagÇja ãetrdesmit gadu savva∫as zvïrus. un mums jau bija biju‰i kari un 25 Un Dievs Tas Kungs sac¥ja ˙ildas ar msu brÇ∫iem. uz mani: Tie bs kÇ pletne taviem pïcnÇcïjiem, lai pamu- 6. NODAπA dinÇtu tos pieminït Mani; un, ciktÇl vi¿i Mani nepieminïs un Jïkabs uzskaita jdu vïsturi: Babi- neklaus¥s Maniem vÇrdiem, tie lonijas gsts un atgrie‰anÇs; Israïla vi¿us ‰aust¥s, pat tos izn¥cinot. SvïtÇ kalpo‰ana un krustÇ si‰ana; 26 Un notika, ka es, Nefijs, no cittic¥bniekiem sa¿emtÇ pal¥dz¥- aiesvït¥ju Jïkabu un JÇzepu, lai ba; un jdu atjauno‰ana pïdïjÇs vi¿i btu priesteri un skolotÇji dienÇs, kad vi¿i noticïs Mesijam. pÇr manas tautas zemi. Apmïram 559–545 g. pr. Kr. 27 Un notika, ka mïs dz¥vojÇm laim¥gi. Jïkaba, Nefija brÇ∫a vÇrdi, ko 28 Un pagÇja tr¥sdesmit gadu vi¿‰ runÇja uz Nefija tautu: no tÇ laika, kad mïs atstÇjÇm 2 Lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, es, JeruzÇlemi. Jïkabs, bdams Dieva aicinÇts 29 Un es, Nefijs, l¥dz ‰im biju un ordinïts pïc Vi¿a svïtÇs kÇr- vedis pierakstus par savu tautu tas, un bdams sava brÇ∫a Nefija uz savÇm plÇksnïm, kuras es iesvït¥ts, uz kuru js raugÇties biju iztais¥jis. kÇ a˙ïni¿u vai aizstÇvi un no 30 Un notika, ka Dievs Tas kura ir atkar¥ga jsu dro‰¥ba, Kungs sac¥ja uz mani: Iztaisi vïl lk, js zinÇt, ka es esmu sac¥jis acitas plÇksnes; un tu iegravïsi jums ∫oti daudzas lietas. uz tÇm daudzas lietas, kas ir 3 Tomïr es runÇju uz jums labas ManÇs ac¥s tavu ∫auÏu atkal, jo man rp jsu dvïse∫u labumam. labklÇj¥ba. JÇ, manas raizes par 31 TÇpïc es, Nefijs, bdams jums ir lielas, un js pa‰i zinÇt, paklaus¥gs TÇ Kunga pavïlïm, ka tÇ vienmïr ir bijis. Jo es esmu devos un iztais¥ju a‰¥s plÇksnes, ∫oti centies js pÇrliecinÇt; un es uz kurÇm es esmu iegravïjis ‰¥s esmu mÇc¥jis js sava tïva vÇr- lietas. diem; un es esmu runÇjis ar 32 Un es iegravïju to, kas ir pa- jums par visÇm lietÇm, kas ir t¥kams Dievam. Un, ja maniem rakst¥tas no pasaules rad¥‰anas. ∫aud¥m labpat¥k Dieva lietas, 4 Un tagad, lk, es gribïtu ru- vi¿iem labpatiks mani gravïju- nÇt ar jums par lietÇm, kuras ir, mi, kas ir uz ‰¥m plÇksnïm. un par tÇm, kam jÇnÇk; tÇpïc es
24a src Slinks, slinkums. Mos. 23:17. 31a src PlÇksnes. 26a Jïk. 1:18–19; 30a 1. Nef. 19:1–6. 6 2a Jïk. 1:9, 11. 73 Nefija OtrÇ grÇmata 6:5–12 las¥‰u jums aJesajas vÇrdus. Un nÇkam, ir tiku‰i nogalinÇti vai tie ir tie vÇrdi, kurus mans brÇlis baizvesti gstÇ. vïlïjÇs, lai es jums runÇtu. Un es 9 Tomïr Tas Kungs man ir pa- runlju jsu dï∫, lai js varïtu rÇd¥jis, ka vi¿i atkal aatgriez¥sies. mÇc¥ties un godÇt sava Dieva Un Vi¿‰ man ar¥ ir parÇd¥jis, ka VÇrdu. Dievs Tas Kungs, Israïla Svïtais 5 Un tagad, vÇrdi ko es las¥‰u, parÇd¥sies vi¿iem miesÇ; un, kad ir tie, ko Jesaja runÇja par visu Vi¿‰ bs parÇd¥jies, tie ‰aust¥s Israïla namu; tÇpïc tie var tikt Vi¿u un bsit¥s Vi¿u krustÇ, saska- attiecinÇti uz jums, jo js esat no ¿Ç ar tÇ e¿Æe∫a vÇrdiem, kas tos Israïla nama. Un ir ∫oti daudzas teica man. lietas, ko ir runÇjis Jesaja un ko 10 Un, kad vi¿i bs nocietinÇ- var attiecinÇt uz jums, tÇpïc ka ju‰i savas sirdis un k∫uvu‰i js esat no Israïla nama. strgalv¥gi pret Israïla Svïto, 6 Un tagad, ‰ie ir tie vÇrdi: aTÇ lk, Israïla SvïtÇ asodi nÇks saka Dievs Tas Kungs: Redzi, pÇr tiem. Un pienÇks diena, kad Es pacel‰u Savu roku pÇr citti- vi¿i tiks satriekti un nomoc¥ti. c¥bniekiem un uzvilk‰u Savu 11 TÇpïc, pïc tam, kad vi¿i bkarogu pÇr tautÇm; un vi¿i bs dzenÇti turp un ‰urp, jo tÇ atnes¥s tavus dïlus savÇs rokÇs, saka e¿Æelis, daudzi tiks no- un tavas meitas tiks atnestas uz moc¥ti miesÇ, taãu dï∫ taisn¥go vi¿u pleciem. lg‰anÇm netiks pie∫auts tiem 7 Un ˙ïni¿i bs tavu bïrnu aiziet bojÇ; vi¿i tiks izkl¥dinÇti kopïji, un vi¿u ˙ïni¿ienes tavu un satriekti, un ien¥sti, tomïr bïrnu z¥d¥tÇjas; tavÇ priek‰Ç Tas Kungs bs Ïïl¥gs pret tiem, tie met¥sies uz saviem vaigiem lai, akad vi¿i nÇks pie batzi¿as pie zemes un laiz¥s p¥‰∫us no par savu Pest¥tÇju, vi¿i atkal tavÇm kÇjÇm; un tu zinÇsi, ka tiktu csapulcinÇti kopÇ savÇs Es esmu Tas Kungs; jo netiks mantojuma zemïs. apkaunoti tie, kuri agaida uz 12 Un svït¥ti ir acittic¥bnieki, Mani. tie, par kuriem pravietis ir rak- 8 Un tagad es, Jïkabs, gribïtu st¥jis; jo lk, ja bs tÇ, ka vi¿i parunÇt nedaudz par ‰iem noÏïlos savu grïkus un nekaros vÇrdiem. Jo lk, Tas Kungs ir pret CiÇnu, un neapvienosies parÇd¥jis man, ka tie, kas bija tai blielÇ un negantÇ bazn¥cÇ, aJeruzÇlemï, no kurienes mïs vi¿i tiks izglÇbti; jo Dievs Tas
4a 3. Nef. 23:1. b 2. µïn. 24:10–16; 11a 1. Nef. 22:11–12; 6a Jes. 49:22–23. 25:1–12. 2. Nef. 9:2. b src Karogs. src Israïls—Israïla b Hoz. 3:5. 7a Moz. 1:6; izkais¥‰ana. c src Israïls—Israïla M&D 133:45. 9a 1. Nef. 10:3. sapulcinljana. 8a Est. 2:6; b 1. Nef. 19:10, 13; 12a 1. Nef. 14:1–2; 1. Nef. 7:13; Mos. 3:9; 2. Nef. 10:9–10. 2. Nef. 25:10; 3. Nef. 11:14–15. b src Velns—Velna Omn. 1:15; src KrustÇ si‰ana. bazn¥ca. Hel. 8:20–21. 10a Mat. 27:24–25. Nefija OtrÇ grÇmata 6:13–7:2 74 Kungs izpild¥s Savas cder¥bas, spieda tevi, ar vi¿u pa‰u miesu; ko Vi¿‰ ir noslïdzis ar Saviem un vi¿i tiks piedzird¥ti ar savÇm bïrniem; un tÇdï∫ pravietis ir pa‰u asin¥m kÇ ar saldu v¥nu; rakst¥jis ‰¥s lietas. un visa miesa zinÇs, ka Es, Tas 13 TÇpïc tie, kas c¥nÇs pret Kungs, esmu tavs GlÇbïjs un CiÇnu un TÇ Kunga der¥bas ∫au- aPest¥tÇjs, bJïkaba Varenais. d¥m, laiz¥s p¥‰∫us no vi¿u kÇjÇm, un TÇ Kunga ∫audis netiks 7. NODAπA aapkaunoti. Jo TÇ Kunga ∫audis ir tie, kas bgaida uz Vi¿u; jo vi¿i Jesaja runÇ kÇ Mesija. Mesijam vïl gaida Mesijas atnÇk‰anu. bs gudro mïle. Vi¿‰ pagriez¥s 14 Un lk, saska¿Ç ar pravie- Savu muguru sitïjam. Vi¿‰ netiks ‰a vÇrdiem, Mesija ap¿emsies apkaunots. Sal¥dziniet ar Jesajas aotrreiz atgt vi¿us; tÇpïc Vi¿‰ gr. 50. Apmïram 559–545 g. pr. Kr. bparÇd¥sies vi¿iem spïkÇ un lie- lÇ god¥bÇ, cizn¥cinot vi¿u naid- JÇ, jo tÇ saka Tas Kungs: Vai Es niekus, kad nÇks tÇ diena, kad esmu tevi atgrdis, vai Es esmu tie noticïs Vi¿am; un nevienu tevi atstmis uz visiem laikiem? Vi¿‰ neizn¥cinÇs, kas Vi¿am tic. Jo tÇ saka Tas Kungs: Kur ir jsu 15 Un tie, kas neticïs Vi¿am, mÇtes ‰˙ir‰anÇs raksts? Kam Es tiks aizn¥cinÇti gan ar buguni, btu tevi atdevis, vai kuram no gan ar vïtru un ar zemestr¥cïm, Maniem aizdevïjiem Es esmu un ar asinsizlie‰anu, un ar cmïri, js pÇrdevis? JÇ, kam Es esmu un ar badu. Un vi¿i zinÇs, ka Tas js pÇrdevis? Lk, savu nekriet- Kungs ir Dievs, Israïla Svïtais. n¥bu dï∫ js esat asevi pÇrdevu‰i, 16 aJo, vai tiks at¿emts laup¥- un jsu pÇrkÇpumu dï∫ jsu jums stiprajam? Vai tÇ bgsteknis mÇte ir atlaista. atbr¥vots? 2 Tad nu, kad Es nÇcu, tur 17 Bet tÇ saka Tas Kungs: Pat nebija neviena; kad Es asaucu, varenÇ agstek¿i tiks at¿emti un jÇ, nebija neviena, kas atbildïtu. varmÇkas laup¥jums tiks atbr¥- Ak Israïla nams, vai Mana roka vots, jo bVarenais Dievs catbr¥vos vispÇr ir k∫uvusi ¥sÇka, ka tÇ Savas der¥bas ∫audis. Jo tÇ saka nevar atpest¥t, vai Man nav Tas Kungs: Es c¥n¥‰os ar to, kas spïka atbr¥vot? Lk, ar Savu c¥nÇs ar tevi— rÇjienu Es nosusinu bjru, Es 18 un Es baro‰u tos, kuri ap- padaru vi¿u cupes par tuksnesi,
12c src ÅbrahÇma 3. Nef. 16:8. 18a src Pest¥tÇjs. Der¥ba. src PïdïjÇs dienas. b 1. Moz. 49:24; 13a 3. Nef. 22:4. b Jïk. 6:3. Jes. 60:16. b Jes. 40:31; c M&D 97:22–26. 7 1a src Atkri‰ana. 1. Nef. 21:23; 16a Jes. 49:24–26. 2a Sal. Pam. 1:24–25; M&D 133:45. b tas ir TÇ Kunga Jes. 65:12; 14a Jes. 11:11; der¥bas ∫audis, kÇ Al. 5:37. 2. Nef. 25:17; 29:1. teikts 17. pantÇ. b 2. Moz. 14:21; b 2. Nef. 3:5. 17a 1. Nef. 21:25. Psm. 106:9; c 1. Nef. 22:13–14. b src Jehova. M&D 133:68–69. 15a 2. Nef. 10:16; 28:15; c 2. µïn. 17:39. c Joz. 3:15–16. 75 Nefija OtrÇ grÇmata 7:3–8:4 un vi¿u dzivis smird tÇdï∫, ka Vi¿a kalpa abalsij un kas staigÇ dens ir izÏuvis, un tÇs nobei- tumsÇ un bez gaismas? dzas slÇpïs. 11 Lk, visi js, kas kurat uguni, 3 Es tïrpju debesis atumsÇ, un kas ieskaujat sevi dzirkstelïs, Es bmaisaudeklu daru par tÇs staigÇjiet asavas uguns un savu apsegu. dzirkste∫u gaismÇ, ko js esat 4 Dievs Tas Kungs ir devis man iekru‰i. Tas jums bs no Manas gudro amïli, lai es varïtu zinÇt, rokas, ka js gulïsit zemï bïdÇs. kÇ runÇt vÇrdu ¥stÇ laikÇ uz tevi, ak Israïla nams. Kad js 8. NODAπA esat noguru‰i, Vi¿‰ uzmodina r¥tu pïc r¥ta. Vi¿‰ uzmodina PïdïjÇs dienÇs Tas Kungs mierinÇs manu ausi, lai es klaus¥tos kÇ CiÇnu un sapulcinÇs Israïlu. Atpes- mÇc¥ts v¥rs. t¥tie nÇks uz CiÇnu lielÇ priekÇ. 5 Dievs Tas Kungs ir atvïris Sal¥dziniet ar Jesajas gr. 51 un 52:1– manu aausi, un es neatteicos un 2. Apmïram 559–545 g. pr. Kr. nenovïrsos. 6 Es pagriezu savu muguru Uzklausiet Mani js, kas tie- asitïjam, un savus vaigus tiem, caties pïc taisn¥bas. Uzlkojiet kas plïsa manu bÇrdu. Es ne- to aklinti, no kuras js esat cirsti, slïpu savu vaigu no nievÇm un un to alas dz¥li, no kuras js sp∫Çvieniem. esat izrakti. 7 Jo Dievs Tas Kungs man 2 Uzlkojiet ÅbrahÇmu, savu pal¥dzïs, tÇpïc es netik‰u ap- atïvu, un bSÇru—vi¿u, kas ir kaunots. TÇpïc es apcietinÇju dzemdïjusi js; jo Es aicinÇju savu seju kÇ kramu, jo es zinÇju, vi¿u vienu un svït¥ju vi¿u. ka es nepalik‰u kaunÇ. 3 Jo Tas Kungs mierinÇs aCiÇnu, 8 Un Tas Kungs ir tuvu, un Vi¿‰ mierinÇs visas vi¿as izpos- vi¿‰ mani attaisno. Kas c¥n¥sies t¥tÇs vietas, un Vi¿‰ padar¥s ar mani? StÇsimies kopÇ! Kas ir vi¿as btuksne‰us par îdeni, un mans pretinieks? Lai vi¿‰ nÇk vi¿as tuksne‰ainos apvidus par man tuvÇk, un es satriek‰u vi¿u TÇ Kunga dÇrzu. Tur rad¥sies ar savas mutes spïku. prieks un l¥ksm¥ba, pateic¥ba un 9 Jo Dievs Tas Kungs man pa- slavas dziesmas. l¥dzïs. Un visi tie, kas mani 4 Uzklausiet Mani, js, Mani atiesÇs, lk, vi¿i visi k∫s veci kÇ ∫audis; un pievïrs savu ausi, ak drïbe un kodes vi¿us sagrauz¥s. Mana tauta; jo alikums nÇks no 10 Kas ir jsu starpÇ, kas bai- Manis un Es Savu taisn¥bu dÇs To Kungu, kas paklausa padar¥‰u par bgaismu tautÇm.
2d 2. Moz. 7:21. 9a Rom. 8:31. 3a src CiÇna. 3a 2. Moz. 10:21. 10a M&D 1:38. b Jes. 35:1–2, 6–7. b JÇ¿a atkl. 6:12. 11a SoÆu 17:6. 4a vai mÇc¥ba, doktr¥na. 4a Lk. 2:46–47. 8 1a src Klints. Jes. 2:3. 5a M&D 58:1. 2a 1. Moz. 17:1–8; src Eva¿Æïlijs. 6a Mat. 27:26; M&D 132:49. b src Gaisma, Kristus 2. Nef. 9:5. b 1. Moz. 24:36. gaisma. Nefija OtrÇ grÇmata 8:5–18 76 5 Mana taisn¥ba ir tuvu; Mana prieku, bïdas un csïras atstÇ- aglÇb‰ana tuvojas, un Mana roka sies no vi¿iem. tiesÇs tautas. bSalas gaid¥s uz 12 aEs esmu Tas, jÇ, Es esmu Mani, un uz Manu roku vi¿i Tas, kas mierina js. Lk, kas tu pa∫ausies. esi, ka tu bbaidies no cilvïka, kas 6 Paceliet savas acis uz debe- mirs, un no cilvïka dïla, kas bs s¥m un paraugieties uz zemi kÇ czÇle? apak‰Ç; jo adebesis bizkpïs kÇ 13 Un aaizmirsti To Kungu, dmi un zeme k∫s cveca kÇ savu Rad¥tÇju, kas ir izpletis drÇnas; un tie, kas tur dz¥vos, debesis un licis pamatus zemei, mirs l¥dz¥gÇ veidÇ. Bet Mana un pastÇv¥gi katru dienu esi glÇb‰ana bs mÏ¥gi, un Mana baid¥jies no apspiedïja niknu- taisn¥ba nezud¥s. ma, kad tas tais¥jÇs tevi nomai- 7 Uzklausiet Mani, js, kas zi- tÇt? Un kur ir tas apspiedïja nÇt taisn¥bu, ∫audis, kam sird¥s niknums? Es esmu ierakst¥jis Savu likumu, 14 Gsteknis trimdÇ steidzas, aneb¥stieties no cilvïku zaimiem lai vi¿‰ varïtu tikt atbr¥vots un un neizb¥stieties no vi¿u nievÇm. lai vi¿‰ nenomirtu bedrï, un lai 8 Jo kodes vi¿us ïd¥s kÇ drÇ- vi¿am netrktu maizes. nas, un tÇrpi vi¿us ïd¥s kÇ vilnu. 15 Bet Es esmu Tas Kungs, Bet Mana taisn¥ba bs mÏ¥gi tavs Dievs, kas asavi∫¿o jru, un Mana glÇb‰ana no paaudzes ka tÇs vi∫¿i krÇc; Pulku Kungs paaudzï. ir Mans vÇrds. 9 Mosties, mosties! Apjozies 16 Un Es ieliku Savus vÇrdus ar aspïku, ak TÇ Kunga roka; tavÇ mutï, un pasargÇju tevi celies kÇ senÇs dienÇs! Vai Tu Savas rokas ïnÇ, lai Es varïtu neesi Tas, kas sacirta Rahabu iestÇd¥t debesis un ielikt pamatus un nodra p˙i? zemei, un sac¥t CiÇnai: Lk, tu 10 Vai Tu neesi Tas, kas nosusi- esi Mana atauta. nÇja jru, lielo dzelmju de¿us, 17 Mosties, mosties, celies, ak, lai padar¥tu jras dzelmes par JeruzÇleme, kas esi dzïrusi no ace∫u, lai atpirktie varïtu pa to TÇ Kunga rokas Vi¿a adusm¥bas iziet? bkausu—tu esi izdzïrusi mieles 11 TÇpïc TÇ Kunga aatpest¥tie no ‰ausmu kausa l¥dz pa‰am atgriez¥sies un bdziedot nÇks dibenam,— uz CiÇnu; un mÏ¥gs prieks un 18 un neviens no visiem dï- svïtums bs pÇr vi¿u galvÇm; liem, ko vi¿a bija dzemdïjusi, un vi¿i iemantos l¥ksmi un nevad¥ja vi¿u, nedz ar¥ pa¿ïma
5a src GlÇb‰ana. 9a M&D 113:7–8. c Jes. 40:6–8; b 2. Nef. 10:20. 10a Jes. 35:8. 1. Pït. v. 1:24. 6a 2. Pït. v. 3:10. 11a src Pest¥t, pest¥ts, 13a Jer. 23:27. b ebr. tiks izkl¥dinÇtas. pest¥‰ana. 15a 1. Nef. 4:2. Psm. 102:26–28. b Jes. 35:10. 16a 2. Nef. 3:9; 29:14. c ebr. satrdïs. c JÇ¿a atkl. 21:4. 17a Lk. 21:24. 7a Psm. 56:5, 12; 12a M&D 133:47; 136:22. b Jes. 29:9; M&D 122:9. b Jer. 1:8. Jer. 25:15. 77 Nefija OtrÇ grÇmata 8:19–9:3 vi¿u aiz rokas, no visiem vi¿as sies no savÇm kakla bvaÏÇm, ak dïliem, kurus vi¿a bija izaudzi- sagst¥tÇ CiÇnas meita! nÇjusi. 19 ·ie divi adïli ir atnÇku‰i pie 9. NODAπA tevis, kas tevi paÏïlos—tavu izpost¥‰anu un sagrau‰anu, un Jdi tiks sapulcinÇti visÇs vi¿u badu un zobenu,—un ar kuru apsol¥tajÇs zemïs. Grïku izpirk‰ana lai Es tevi mierinu? izpïrk cilvïku no kri‰anas. Miru‰o 20 Tavi dïli ir noÆ¥bu‰i, iz¿emot ˙erme¿i uzcelsies no kapa, un vi¿u ‰os divus; vi¿i gu∫ uz visiem ielu gari no elles un parad¥zes. Vi¿i tiks striem; kÇ briedis t¥klÇ, vi¿i tiesÇti. Grïku izpirk‰ana izglÇbj no ir pilni ar TÇ Kunga dusmÇm, nÇves, elles, velna un bezgal¥gÇm ar Dieva sodu. mokÇm. Taisn¥gie tiks izglÇbti 21 TÇdï∫ uzklausi ‰os vÇrdus, Dieva valst¥bÇ. Sodi par grïkiem ir tu nomoc¥tÇ un aapreibus¥, bet dar¥ti zinÇmi. Israïla Svïtais ir vÇrtu ne no v¥na: sargs. Apmïram 559–545 g. pr. Kr. 22 TÇ saka tavs Kungs, Tas Kungs un tavs Dievs, kas aaiz- Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, es stÇv Savas tautas lietu; redzi, esmu las¥jis ‰os vÇrdus, lai js Es iz¿ïmu no tavÇm rokÇm varïtu zinÇt par tÇm TÇ Kunga ‰ausmu kausu, Sava dusm¥bas ader¥bÇm, ko Vi¿‰ ir derïjis ar kausa mieles; tev vairs nebs visu Israïla namu, no tÇ jÇdzer. 2 ko Vi¿‰ ir runÇjis uz jdiem 23 Bet aEs to lik‰u tavu apspie- ar Savu svïto pravie‰u muti, pat dïju rokÇ, kas teica tavai dvï- no pa‰a sÇkuma no paaudzes selei: noliecies, lai mïs varïtu paaudzï, l¥dz pienÇks laiks, kad pÇrkÇpt!—un tev vajadzïja vi¿i tiks aatjaunoti patiesajÇ noliekt savu muguru kÇ pamatu bazn¥cÇ un Dieva ganÇmpulkÇ; un kÇ ielu tiem, kas iet pÇri. kad vi¿i tiks bsapulcinÇti mÇjÇs 24 a Mosties, mosties, apjoz sava mantojuma czemïs un tiks savu bspïku, ak cCiÇna, tïrpies nostiprinÇti visÇs vi¿u apsol¥- savÇs svïtku drÇnÇs, ak Jeru- tajÇs zemïs. zÇleme, svïtÇ pilsïta! Jo turp- 3 Lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, es mÇk tev¥ dvairs nespers kÇju runÇju uz jums ‰os vÇrdus, lai neviens, kas neapgraiz¥ts un js varïtu priecÇties un apacelt ne‰˙¥sts! savas galvas uz visiem laikiem 25 Nokrati p¥‰∫us, apacelies, to svït¥bu dï∫, ko Dievs Tas apsïdies, ak JeruzÇleme! Atrai- Kungs dÇvÇs jsu bïrniem.
19a JÇ¿a atkl. 11:3. 25a tas ir Celies no src Eva¿Æïlija 21a 2. Nef. 27:4. p¥‰∫iem un sïdies atjauno‰ana. 22a Jer. 50:34. godÇ, beigÇs b src Israïls—Israïla 23a Cak. 12:9. tikdama atpest¥ta. sapulcinljana. 24a Jes. 52:1–2. b M&D 113:9–10. c 2. Nef. 10:7–8. b M&D 113:7–8. 9 1a src ÅbrahÇma src Apsol¥tÇ zeme. c src CiÇna. Der¥ba. 3a DÏST, Psm. 24:7–10. d Joïla 4:17. 2a 2. Nef. 6:11. Nefija OtrÇ grÇmata 9:4–11 78 4 Jo es zinu, ka js esat daudz bezgal¥gi ilgi. Un ja tÇ, ‰ai miesai meklïju‰i, daudzi no jums, lai vajadzïtu tikt guld¥tai sap‰a- zinÇtu to, kam jÇnÇk; tÇpïc es nai un sair‰anai zemes mÇtï, lai zinu, ka js zinÇt, ka msu miesai nekad vairs neceltos. ir jÇn¥kst un jÇmirst; tomïr savÇ 8 Ak, Dieva agudr¥ba, Vi¿a amiesÇ mïs redzïsim Dievu. bÏïlast¥ba un clabvïl¥ba! Jo lk, 5 JÇ, es zinu, ka js zinÇt, ka Vi¿‰ ja dmiesa vairs neceltos, msu parÇd¥sies miesÇ tiem, kas ir gari tiktu pak∫auti tam e¿Æelim, JeruzÇlemï, no kurienes mïs kas eatkrita no MÏ¥gÇ Dieva nÇkam; jo ir nepiecie‰ams, ka vaiga un k∫uva par fvelnu, lai tas notiktu starp vi¿iem; jo tÇ nekad vairs neceltos. pienÇkas diÏajam aRad¥tÇjam, lai 9 Un msu gariem vajadzïtu Vi¿‰ pie∫autu pa‰am tapt cilvïku k∫t tÇdiem kÇ vi¿‰, un mïs k∫- pak∫autam miesÇ un mirtu par tu par velniem, velna ae¿Æe∫iem, bvisiem cilvïkiem, lai visi cilvïki lai tiktu bpadz¥ti no msu Dieva varïtu tapt pak∫auti Vi¿am. vaiga un paliktu ar cmelu tïvu 6 Jo, kÇ nÇve ir nÇkusi pÇr postÇ, kÇ vi¿‰ pats; jÇ, par to visiem cilvïkiem, lai piepild¥tu btni, kas dpiev¥la msu pirmos diÏenÇ Rad¥tÇja Ïïlsird¥go aieceri, vecÇkus, kas eizliekas gandr¥z tÇ ir vajadz¥gs baug‰Çmcel‰anÇs par fgaismas e¿Æeli un vedina spïks, un ckri‰anas dï∫ ir vaja- cilvïku bïrnus uz gslepenÇm dz¥gs, lai aug‰Çmcel‰anÇs nÇktu savien¥bÇm slepkavo‰anai un pie ∫aud¥m; un kri‰ana nÇca visa veida slepeniem tumsas pÇrkÇpuma dï∫; un tÇdï∫, ka darbiem. cilvïki k∫uva kritu‰i, vi¿i tika 10 Ak, cik liela ir msu Dieva dpadz¥ti no TÇ Kunga vaiga. labest¥ba, Dieva, kas sagatavo 7 TÇpïc ir vajadz¥gs, lai btu ce∫u msu izglÇb‰anai no ‰¥ abezgal¥ga bgrïku izpirk‰ana— drausm¥gÇ briesmo¿a ˙etnÇm, ja nebtu bezgal¥gas grïku jÇ, no ‰¥ briesmo¿a, anÇves un izpirk‰anas, ‰¥ izn¥c¥ba nevarïtu belles, kÇ es saucu ˙erme¿a nÇvi tïrpties neizn¥c¥bÇ. TÇpïc cpir- un ar¥ gara nÇvi. majam sodam, kas nÇca pÇr 11 Un dï∫ msu Dieva, Israïla cilvïku, vajadzïtu dturpinÇties SvïtÇ aatsvabinljanas, ‰¥ bnÇve,
4a ±j. 19:26; Al. 11:41–45; izpirk‰ana. 9a Jïk. 3:11; Al. 5:25, 39. 42:23; Hel. 14:15; c Mos. 16:4–5; b JÇ¿a atkl. 12:7–9. Morm. 9:13. Al. 42:6, 9, 14. c src Meli. 5a src Rad¥t, rad¥‰ana. d Mos. 15:19. d 1. Moz. 3:1–13; b JÇ¿a 12:32; 8a ±j. 12:13; Åbr. 3:21. Mos. 16:3; Moz. 4:5–19. 2. Nef. 26:24; src Gudr¥ba. e 2. kor. 11:14; Al. 30:53. 3. Nef. 27:14–15. b src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. f M&D 129:8. 6a src Pest¥‰anas iecere. c src Labvïl¥ba. g src SlepenÇs b src Aug‰Çmcel‰anÇs. d M&D 93:33–34. savien¥bas. c src Ådama un Ievas e Jes. 14:12; 10a Mos. 16:7–8; kri‰ana. 2. Nef. 2:17–18; Al. 42:6–15. d 2. Nef. 2:5. Moz. 4:3–4; b src Elle. 7a Al. 34:10. Åbr. 3:27–28. 11a src Atbr¥votÇjs. b src Izpirkt, grïku f src Velns. b src NÇve, fiziskÇ. 79 Nefija OtrÇ grÇmata 9:12–18 par kuru es esmu runÇjis, kura bs etïrpti f‰˙¥st¥bÇ, jÇ, patiesi, ir laic¥ga, atdos savus miru‰os; gtaisn¥bas apmetn¥. ‰¥ nÇve ir kaps. 15 Un notiks, kad visi cilvïki 12 Un ‰¥ anÇve, par kuru es pÇries no ‰¥s pirmÇs nÇves dz¥vï, esmu runÇjis, kas ir gar¥gÇ nÇve, tÇ kÇ vi¿i k∫s nemirst¥gi, vi¿iem atdos savus miru‰os; ‰¥ gar¥gÇ vajadzïs stÇties Israïla SvïtÇ nÇve ir belle; tÇpïc nÇvei un ellei asoÆa krïsla priek‰Ç; un tad bs vajadzïs atdot savus miru‰os, btiesa, un vi¿iem vajadzïs tikt un ellei bs jÇatdod tÇs sagst¥- tiesÇtiem saska¿Ç ar Dieva svïto tie gari, un kapam bs jÇatdod tiesu. tÇ sagst¥tos ˙erme¿us, un cil- 16 Ne‰aub¥gi, kÇ Tas Kungs vïku ˙erme¿i un c gari tiks dz¥vo, jo Dievs Tas Kungs ir to dsavienoti viens ar otru; un tas sac¥jis un tas ir Vi¿a mÏ¥gs ir ar Israïla SvïtÇ aug‰Çmcel- avÇrds, kas nevar bbeigties, ka ‰anÇs spïku. tie, kas ir taisn¥gi, ar¥ paliks tais- 13 Ak, cik diÏena ir msu Dieva n¥gi un tie, kas ir cne‰˙¥sti, ar¥ aiecere! Jo no otras puses, Dieva paliks dne‰˙¥sti; tÇpïc tie, kas ir bparad¥zei bs jÇatdod taisn¥go ne‰˙¥sti, ir evelns un vi¿a e¿Æe∫i; garus, un kapam bs jÇatdod un vi¿i ieies tiem sagatavotÇ taisn¥go ˙erme¿i; un gars un fmÏ¥gÇ ugun¥; un vi¿u mokas ˙ermenis atkal tiks catjaunoti ir kÇ guguns un sïra jra, kuras kopÇ viens ar otru un visi cilvïki liesma pace∫as mÏ¥gi mÏos taps neizn¥c¥gi un dnemirst¥gi, un nekad nebeidzas. un vi¿i bs dz¥vojo‰as dvïseles 17 Ak, msu Dieva diÏenums ar epiln¥gÇm fzinljanÇm, l¥dz¥gi un ataisn¥gums! Jo Vi¿‰ izpilda mums miesÇ, iz¿emot tikai, ka visus Savus vÇrdus, un tie ir msu zinljanas bs piln¥gas. nÇku‰i no Vi¿a mutes, un Vi¿a 14 TÇpïc mums bs piln¥ga likumam ir jÇtiek izpild¥tam. aatzi¿a par visu msu bvainu 18 Bet lk, taisnie, Israïla SvïtÇ un msu ne‰˙¥st¥bu, un msu asvïtie, tie, kas ir ticïju‰i Israïla ckailumu; un taisn¥gajiem bs Svïtajam, tie, kas ir izcietu‰i piln¥ga atzi¿a par vi¿u prieku pasaules bkrustus un nicinÇju‰i un vi¿u dtaisn¥gumu, un vi¿i tÇs izsmieklu, vi¿i ciemantos
12a src NÇve, gar¥gÇ. b src Vaina. c src Ne‰˙¥sts, b M&D 76:81–85. c Morm. 9:5. ne‰˙¥st¥ba. c src Gars. d src Taisn¥gs, d 1. Nef. 15:33–35; d src Aug‰Çmcel‰anÇs. taisn¥gums. Al. 7:21; Morm. 9:14; 13a src Pest¥‰anas iecere. e Sal. Pam. 31:25. M&D 88:35. b M&D 138:14–19. f src ·˙¥sts, ‰˙¥st¥ba. e src Velns. src Parad¥ze. g M&D 109:76. f Mos. 27:28. c Al. 11:43. 15a src Tiesa, pïdïjÇ. g JÇ¿a atkl. 21:8; d src Nemirst¥gs, b Psm. 19:10; 2. Nef. 28:23; nemirst¥ba. 2. Nef. 30:9. M&D 63:17. e src Piln¥gs. 16a 1. µïn. 8:56; 17a src Taisn¥ba. f M&D 130:18–19. M&D 1:38; 18a src Svïtais. 14a Mos. 3:25; Moz. 1:4. b Lk. 14:27. Al. 5:18. b M&D 56:11. c M&D 45:58; 84:38. Nefija OtrÇ grÇmata 9:19–28 80 dDieva valst¥bu, kura bija saga- un neticïs Vi¿a aVÇrdam, un tavota vi¿iem eno pasaules di- netaps krist¥ti Vi¿a VÇrdÇ, un binljanas, un vi¿u prieks bs bnepastÇvïs l¥dz galam, vi¿iem piln¥gs fmÏ¥gi. bs jÇtiek cnosod¥tiem; jo Dievs 19 Ak, msu Dieva, Israïla Tas Kungs, Israïla Svïtais, ir SvïtÇ, Ïïlast¥bas diÏenums! Jo to sac¥jis. Vi¿‰ aatbr¥vo Savus svïtos no 25 TÇpïc Vi¿‰ ir devis alikumu; tiem bdrausm¥gajiem briesmo- un, kur bnav dots likums, tur ¿iem, velna un nÇves, un celles, nav soda; un, kur nav soda, tur un tÇs uguns un sïra jras, kas nav nosod¥‰anas; un, kur nav ir bezgal¥gas moc¥bas. nosod¥‰anas, Israïla SvïtÇ Ïï- 20 Ak, cik milz¥gs ir msu Die- last¥bai ir ties¥bas pÇr vi¿iem va asvïtums! Jo Vi¿‰ bzina visu, grïku izpirk‰anas dï∫; jo vi¿i un nav nekÇ, ko Vi¿‰ nezinÇtu. ir atbr¥voti ar Vi¿a spïku. 21 Un Vi¿‰ nÇk pasaulï, lai 26 Jo agrïku izpirk‰ana apmie- Vi¿‰ varïtu aizglÇbt visus cil- rina Vi¿a btaisn¥bas pras¥bas pÇr vïkus, ja vi¿i paklaus¥s Vi¿a visiem tiem, kam clikums dnav balsij; jo lk, Vi¿‰ izcie‰ bsÇpes bijis dots, ka vi¿i ir atbr¥voti no par visiem cilvïkiem; jÇ, katras tÇ drausm¥gÇ briesmo¿a, nÇves dz¥vas rad¥bas sÇpes, gan v¥rie‰u, un elles, un velna, un tÇs uguns gan sievie‰u un bïrnu, kuri un sïra jras, kas ir bezgal¥gas pieder cÅdama Æimenei. moc¥bas; un vi¿i tiek atjaunoti 22 Un Vi¿‰ tÇs izcie‰, lai visi pie TÇ Dieva, kas ir devis vi¿iem cilvïki varïtu aug‰Çmcelties, lai eelpu, kas ir Israïla Svïtais. visi varïtu stÇvït Vi¿a priek‰Ç 27 Bet, ak vai tam, kam alikums tai lielajÇ un tiesas dienÇ. ir dots, jÇ, kam ir visi Dieva 23 Un Vi¿‰ pavïl visiem cilvï- bau‰∫i kÇ mums, un kas pÇrkÇpj kiem, ka vi¿iem ir ajÇnoÏïlo tos, un iz‰˙ieÏ savas pÇrbaud¥ju- grïki un jÇtop bkrist¥tiem Vi¿a mu dienas, jo drausm¥gs ir vi¿a VÇrdÇ, esot ar piln¥gu tic¥bu stÇvoklis! Israïla Svïtajam, vai ar¥ vi¿i 28 Ak, cik vilt¥ga ir ∫aunÇ nevar tikt izglÇbti Dieva valst¥bÇ. aiecere! Ak, cilvïku biedom¥ba 24 Un, ja vi¿i nenoÏïlos grïkus un vÇj¥ba, un mu∫˙¥ba! Kad vi¿i
18d src Paaugstinljana. b src Krist¥‰ana, krist¥t. 26a 2. Nef. 2:10; e Al. 13:3. 24a src Jïzus Kristus— Al. 34:15–16. f src MÏ¥gÇ dz¥ve. Uz¿emties uz sevi src Izpirkt, grïku 19a M&D 108:8. Jïzus Kristus izpirk‰ana. b 1. Nef. 15:35. VÇrdu. b src Taisn¥ba. c src Elle. b src Izturït. c Mos. 15:24; 20a src Svïtums. c src Sod¥ba. M&D 137:7. b Al. 26:35; 25a Jïk. v. 4:17. d Mos. 3:11. M&D 38:2. src Likums. e 1. Moz. 2:7; 21a src GlÇb‰ana. b Rom. 4:15; M&D 93:33; b M&D 18:11; 19:18. 2. Nef. 2:13; Åbr. 5:7. c src Ådams. Al. 42:12–24. 27a Lk. 12:47–48. 23a src NoÏïlot grïkus, src Atskaite, 28a Al. 28:13. grïku noÏïlo‰ana. atbild¥gs, atbild¥ba. b src Velt¥gs, uzpt¥ba. 81 Nefija OtrÇ grÇmata 9:29–41 ir cmÇc¥ti, vi¿i domÇjas dgudri anetikl¥bai, jo vi¿i tiks nogÇzti esam, un vi¿i neklausa eDieva ellï. padomam, jo vi¿i to atliek malÇ, 37 JÇ, ak vai tiem, kas apieldz domÇdami, ka vi¿i pa‰i zina, elkus, jo visu velnu velns prie- tÇpïc vi¿u gudr¥ba ir mu∫˙¥ba cÇjas par vi¿iem. un tÇ nedod tiem labumu. Un 38 Un beidzot, ak vai visiem vi¿i ies bojÇ. tiem, kuri nomirs savos grïkos, 29 Bet bt mÇc¥tam ir labi, ja jo vi¿i aatgriez¥sies pie Dieva un apaklausa Dieva bpadomiem. ieraudz¥s Vi¿a vaigu, un paliks 30 Bet, ak vai tiem abagÇtajiem, savos grïkos. kas ir bagÇti ar pasaul¥gajÇm 39 Ak, mani m¥∫otie brÇ∫i, at- lietÇm. Jo tÇpïc, ka vi¿i ir bagÇti, cerieties, cik ‰ausm¥gi ir grïkot vi¿i nicina bnabagos, un vi¿i pret Svïto Dievu, un ar¥ cik vajÇ lïnprÇt¥gos, un vi¿u sirdis ‰ausm¥gi ir padoties tÇ avilt¥gÇ ir pie vi¿u bagÇt¥bÇm, tÇpïc kÇrdinÇjumiem. Atcerieties, ka vi¿u bagÇt¥bas ir vi¿u dievs. bmiesas tieksme ir cnÇve, un Un lk, ar¥ vi¿u bagÇt¥bas aizies gara tieksme ir dmÏ¥gÇ edz¥ve. bojÇ kopÇ ar vi¿iem. 40 Ak, mani m¥∫otie brÇ∫i, pie- 31 Un, ak vai tiem nedzird¥ga- vïrsiet ausi maniem vÇrdiem. jiem, kas negrib aklaus¥ties, jo Atcerieties TÇ Israïla SvïtÇ vi¿i aizies bojÇ. diÏenumu. Nesakiet, ka es 32 Ak vai tiem neredz¥gajiem, esmu runÇjis smagas lietas pret kas negrib skat¥ties, jo ar¥ vi¿i jums; jo, ja js to teiksit, js zai- aizies bojÇ. mosit apaties¥bu; jo es esmu 33 Ak vai tiem, kas ir neapgrai- runÇjis jsu Rad¥tÇja vÇrdus. z¥ti sird¥s, jo apzi¿a par savÇm Es zinu, ka paties¥bas vÇrdi ir nekrietn¥bÇm vi¿us satrieks pï- bsmagi pret visiem ne‰˙¥sta- dïjÇ dienÇ. jiem; bet taisnie tos nebaidÇs, 34 Ak vai amelim, jo vi¿‰ tiks jo vi¿i m¥l paties¥bu un nav to nogÇzts bellï. satriekti. 35 Ak vai slepkavam, kas 41 Ak, tad nu, mani m¥∫otie anogalina t¥‰i, jo vi¿‰ bmirs. brÇ∫i, anÇciet pie TÇ Kunga, TÇ 36 Ak vai tiem, kas nododas SvïtÇ. Atcerieties, ka Vi¿a ce∫i
28c Lk. 16:15; Mos. 26:28; 39a 2. Nef. 28:20–22; 32:8; 2. Nef. 26:20; 28:4, 15. M&D 1:2, 11, 14; Mos. 2:32; 4:14; d Sal. Pam. 14:6; Moz. 6:27. Al. 30:53. Jer. 8:8–9; Rom. 1:22. 34a Sal. Pam. 19:9. b Rom. 8:6. src Lepn¥ba; Gudr¥ba. src God¥gs, src Mies¥gs. e Al. 37:12. god¥gums; Meli. c src NÇve, gar¥gÇ. src Padoms. b src Elle. d src MÏ¥gÇ dz¥ve. 29a 2. Nef. 28:26. 35a 2. Moz. 20:13; e Sal. Pam. 11:19. b Jïk. 4:10. Mos. 13:21. 40a src Paties¥ba. 30a Lk. 12:34; 1. Tim. 6:10; b src NÇvessods. b 1. Nef. 16:2; M&D 56:16. 36a 3. Nef. 12:27–29. 2. Nef. 28:28; 33:5. b src Nabags. src ·˙¥st¥ba. 41a 1. Nef. 6:4; Jïk. 1:7; 31a Ec. 33:30–33; 37a src Elku pielg‰ana. Omn. 1:26; Mat. 11:15; 38a Al. 40:11, 13. Moron. 10:30–32. Nefija OtrÇ grÇmata 9:42–48 82 ir taisn¥gi. Lk, cilvïka bce∫‰ ir spoÏumÇ Vi¿a priek‰Ç, un esmu c‰aurs, bet tas gu∫ taisnÇ virzie- ct¥rs no jsu asin¥m. nÇ vi¿a priek‰Ç, un dvÇrtu sargs 45 Ak, mani m¥∫otie brÇ∫i, no- ir Israïla Svïtais; un Vi¿‰ tur vïrsieties no saviem grïkiem; nenodarbina nevienu kalpu; un nokratiet tÇ avaÏas, kur‰ gribïtu nav neviena cita ce∫a, kÇ tikai js stingri sasaist¥t; nÇciet pie caur vÇrtiem; jo Vi¿‰ nevar tikt ‰¥ Dieva, kas ir jsu glÇb‰anas pievilts, jo Dievs Tas Kungs ir bklints. Vi¿a VÇrds. 46 Sagatavojiet savas dvïseles 42 Un, kas klaudzina, tam tai diÏenajai dienai, kad ataisn¥ba Vi¿‰ atvïrs; un agudrie, un tiks dÇvÇta visiem taisn¥gajiem, mÇc¥tie, un tie, kas ir bagÇti, patiesi btiesas dienai, lai js kas ir buzptu‰ies dï∫ savÇm varïtu nesarauties drausm¥gÇs mÇc¥bÇm, un savas gudr¥bas, bailïs, lai js varïtu neatcerïties un savÇm bagÇt¥bÇm—jÇ, vi¿i jsu drausm¥go cvainu visÇ piln¥- ir tie, ko Vi¿‰ nicina, un, ja bÇ un nebtu spiesti izsaukties: vi¿i neatmet¥s tÇs lietas un Svïts, svïts ir Tavs sods, ak Dievs neuzlkos sevi par cnelgÇm Tas Kungs dVisvarenais, bet es Dieva priek‰Ç, un nenolaid¥sies zinu savu vainu; es pÇrkÇpu tavu dzi∫Ç dpazem¥bÇ, Vi¿‰ neatvïrs likumu, un mani pÇrkÇpumi ir tiem. mani; un velns ir dabjis mani, 43 Bet gudro un prÇt¥go lietas ka es esmu vi¿a drausm¥go tiks anoslïptas no vi¿iem uz cie‰anu upuris! mÏiem—jÇ, tÇ laime, kas ir 47 Bet lk, mani brÇ∫i, vai ir sagatavota svïtajiem. vajadz¥gs, lai es modinÇtu js 44 Ak, mani m¥∫otie brÇ∫i, atce- tai briesm¥gajai paties¥bai par rieties manus vÇrdus. Lk, es ‰¥m lietÇm? Vai es moc¥tu jsu novelku savas drÇnas un no- dvïseles, ja jsu domas btu kratu tÇs jsu priek‰Ç; es ldzu t¥ras? Vai es btu tik tie‰s ar jums savas glÇb‰anas Dievu, lai Vi¿‰ saska¿Ç ar paties¥bas vienkÇr‰¥- uzlko mani ar Savu avisure- bu, ja js btu br¥vi no grïka? dzo‰o aci; tÇpïc js zinÇsit 48 Lk, ja js btu svïti, es pïdïjÇ dienÇ, kad visi cilvïki runÇtu ar jums par svïtumu, tiks tiesÇti par saviem darbiem, bet, tÇ kÇ js neesat svïti un ka Israïla Dievs liecinÇja, ka es uzlkojat mani kÇ skolotÇju, ir bnokrat¥ju jsu nekrietn¥bas no vajadz¥gs, lai es amÇc¥tu jums savas dvïseles un ka es stÇvïju par bgrïka sekÇm.
41b 2. Nef. 31:17–21; 42a Mat. 11:25. 45a 2. Nef. 28:22; Al. 37:46; b src Lepn¥ba. Al. 36:18. M&D 132:22, 25. c 1. kor. 3:18–21. b src Klints. c Lk. 13:24; d src Pazem¥gs, 46a src Taisn¥ba. 2. Nef. 33:9; pazem¥ba. b src Tiesa, pïdïjÇ. Hel. 3:29–30. 43a 1. kor. 2:9–16. c Mos. 3:25. d 2. Nef. 31:9, 17–18; 44a Jïk. 2:10. d 1. Nef. 1:14; Moz. 2:1. 3. Nef. 14:13–14; b Jïk. 1:19. 48a Al. 37:32. M&D 43:7; 137:2. c Jïk. 2:2; Mos. 2:28. b src Grïks. 83 Nefija OtrÇ grÇmata 9:49–10:3 49 Lk, manai dvïselei riebj 54 Un tagad, mani brÇ∫i, es grïks, un mana sirds priecÇjas gribïtu runÇt ar jums vïl, bet r¥t taisn¥bÇ; un es aslavï‰u sava es vïst¥‰u jums savus atliku‰os Dieva svïto VÇrdu. vÇrdus. Åmen. 50 NÇciet, mani brÇ∫i, katrs, kam slÇpst, nÇciet pie adens; 10. NODAπA un, kam nav naudas, nÇciet, pïr- ciet un ïdiet; jÇ, nÇciet pïrciet Jdi sit¥s krustÇ savu Dievu. Vi¿i v¥nu un pienu bez bnaudas un tiks izkais¥ti, l¥dz tie sÇks ticït bez maksas. Vi¿am. Amerika bs br¥v¥bas zeme, 51 TÇpïc ne‰˙iediet naudu kur nevald¥s neviens ˙ïni¿‰. Sal¥- tam, kam nav vïrt¥bas, nedz dzinieties ar Dievu un iegstiet savus aspïkus tam, kas neder glÇb‰anu caur Vi¿a labvïl¥bu. uzturam. C¥t¥gi uzklausiet mani Apmïram 559–545 g. pr. Kr. un atcerieties vÇrdus, ko es esmu runÇjis; un nÇciet pie Un tagad es, Jïkabs, atkal runÇ- Israïla SvïtÇ, un bcienÇjieties ar ju uz jums, mani m¥∫otie brÇ∫i, to, kas nezd un nemaitÇjas, par ‰o taisn¥go azaru, par kuru un lai jsu dvïsele priecÇjas es esmu runÇjis. pÇrpiln¥bÇ. 2 Jo lk, asol¥jumi, ko mïs esam 52 Lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, sa¿ïmu‰i, ir laic¥gi sol¥jumi; tad atcerieties sava Dieva vÇrdus; nu, kaut ar¥ man ir ticis rÇd¥ts, ldziet Vi¿u pastÇv¥gi dienÇ ka daudzi no msu bïrniem ne- un apateicieties Vi¿a svïtajam tic¥bas dï∫ ies bojÇ miesÇ, tomïr VÇrdam nakt¥. Lai jsu sirdis Dievs bs Ïïl¥gs pret daudziem; priecÇjas! un msu bïrni tiks atjaunoti, lai 53 Un lk, cik noz¥m¥gas TÇ vi¿i varïtu nonÇkt pie tÇ, kas Kunga ader¥bas un cik bezgal¥ga dos vi¿iem patiesas zinljanas Vi¿a labvïl¥ba pret cilvïku par vi¿u Pest¥tÇju. bïrniem; un Sava diÏenuma un 3 Tad nu, kÇ es jums esmu Savas labvïl¥bas, un bÏïlast¥bas teicis, ir vajadz¥gs, lai Kristus— dï∫ Vi¿‰ ir apsol¥jis mums, ka jo iepriek‰ïjÇ nakt¥ ae¿Æelis teica msu pïcnÇcïji netiks piln¥gi man, ka tas bs Vi¿a VÇrds— izdeldïti miesÇ, bet ka Vi¿‰ tos bnÇktu jdu vid, starp tiem, pasargÇs; un nÇkamajÇs paau- kas ir pasaules vis∫aunÇkÇ da∫a; dzïs vi¿i k∫s par Israïla nama un tie csit¥s Vi¿u krustÇ, jo tÇ ctaisn¥gu zaru. pienÇkas msu Dievam, un nav
49a 1. Nef. 18:16. b src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 3a 2. Nef. 25:19; Jïk. 7:5; 50a src Dz¥vais dens. c src TÇ Kunga Moron. 7:22. b Al. 42:27. v¥nadÇrzs. b src Jïzus Kristus— 51a Jes. 55:1–2. 10 1a 1. Nef. 15:12–16; Pravietojumi par b 2. Nef. 31:20; 32:3; 2. Nef. 3:5; Jïzus Kristus 3. Nef. 12:6. Jïk. 5:43–45. dzim‰anu un nÇvi. 52a src Pateic¥gs, 2a 1. Nef. 22:8; c 1. Nef. 11:33; pateic¥ba, pateik‰anÇs. 3. Nef. 5:21–26; Mos. 3:9; 53a src Der¥ba. 21:4–7. M&D 45:52–53. Nefija OtrÇ grÇmata 10:4–16 84 nevienas citas tautas uz zemes, bsol¥jumi cittic¥bniekiem ir sva- kas dsistu krustÇ savu eDievu. r¥gi, jo Vi¿‰ to ir teicis, un kas 4 Jo, ja ‰ie varenie abr¥numi var to apstr¥dït? btu dar¥ti starp citÇm tautÇm, 10 Bet lk, ‰¥ zeme, saka Dievs, tie noÏïlotu grïkus un zinÇtu, bs vi¿u mantojuma zeme, un ka Vi¿‰ ir vi¿u Dievs. acittic¥bnieki tiks svït¥ti ‰ajÇ 5 Bet aviltus priester¥bu un ne- zemï. krietn¥bu dï∫, tie no JeruzÇlemes 11 Un ‰¥ zeme bs abr¥v¥bas nocietinÇsies strgalv¥bÇ pret zeme cittic¥bniekiem, un nebs Vi¿u, tÇ ka Vi¿‰ tiks sists krustÇ. b˙ïni¿u ‰ai zemï, kas paceltos 6 Tad nu vi¿u nekrietn¥bu pÇr cittic¥bniekiem. dï∫ izn¥c¥ba, bads, mïris un 12 Un Es stiprinlju ‰o zemi asinsizlie‰ana nÇks pÇr tiem, pret visÇm citÇm tautÇm. un tie, kas netiks izn¥cinÇti, 13 Un tas, kas a c¥nÇs pret tiks aizkl¥dinÇti starp visÇm CiÇnu, bies bojÇ, saka Dievs. tautÇm. 14 Jo tas, kur‰ sacels ˙ïni¿u 7 Bet lk, tÇ saka aDievs Tas pret mani, ies bojÇ, jo Es, Tas Kungs: bKad pienÇks diena, Kungs, adebesu µïni¿‰, b‰u kad vi¿i Man ticïs, ka Es esmu vi¿u Karalis, un Es b‰u bgaisma Kristus, tad Es esmu sol¥jis vi¿u tiem mÏ¥gi, kas uzklausa tïviem, ka vi¿i tiks atjaunoti Manus vÇrdus. miesÇ uz zemes sava mantojuma 15 Tad nu ‰¥ iemesla dï∫, lai zemïs. Manas ader¥bas varïtu tikt pie- 8 Un notiks, ka vi¿i tiks pild¥tas, ko Es esmu noslïdzis asapulcinÇti no savas ilgÇs izkl¥- ar cilvïku bïrniem, lai Es tÇs dinljanas, no bjru salÇm un izpild¥tu, kamïr vi¿i ir miesÇ, no ãetriem pasaules galiem; un Man ir jÇizn¥cina b slepenie cittic¥bnieki bs vareni ManÇs ctumsas darbi, un slepkavas, un ac¥s, saka Dievs, catvedot tos negant¥bas. vi¿u mantojuma zemïs. 16 TÇpïc tie, kas c¥nÇs pret 9 aJÇ, cittic¥bnieku ˙ïni¿i bs aCiÇnu, gan jds, gan grie˙is, bïrnu kopïji vi¿iem, un citti- gan vergs, gan br¥vais, gan c¥bnieku ˙ïni¿ienes k∫s bïr- v¥rs, gan sieva, ies bojÇ; jo bvi¿i nu z¥d¥tÇjas. TÇpïc TÇ Kunga ir tie, kas veido visas zemes
3d Lk. 23:20–24. 2. Nef. 10:20–22; 128:22–23; e 1. Nef. 19:10. M&D 133:8. Moz. 7:53. 4a src Br¥nums. c 1. Nef. 22:8. b src Gaisma, Kristus 5a Lk. 22:2. 9a Jes. 49:22–23. gaisma. src Viltus priester¥ba. b 1. Nef. 22:8–9; 15a src Der¥ba. 6a 1. Nef. 19:13–14. M&D 3:19–20. b Hel. 3:23. src Israïls—Israïla 10a 2. Nef. 6:12. src SlepenÇs izkais¥‰ana. 11a src Br¥vs, br¥v¥ba. savien¥bas. 7a src Tas Kungs. b Mos. 29:31–32. c src Tums¥ba, gar¥gÇ. b 2. Nef. 25:16–17. 13a 1. Nef. 22:14, 19. 16a src CiÇna. 8a src Israïls—Israïla b Jes. 60:12. b 1. Nef. 13:4–5. sapulcinljana. 14a Al. 5:50; b 1. Nef. 22:4; M&D 38:21–22; 85 Nefija OtrÇ grÇmata 10:17–25 netikli; jo ctie, kas dnav ar Mani, 21 Bet lieli ir TÇ Kunga sol¥jumi ir epret Mani, saka msu Dievs. tiem, kuri ir uz ajras salÇm; tad 17 Jo Es aizpild¥‰u Savus sol¥- nu tÇ kÇ tiek sac¥ts salas, tad jumus, kurus Es esmu devis jÇbt vairÇk nekÇ tikai ‰ai, un tÇs cilvïku bïrniem, ko Es dar¥‰u ar¥ ir msu brÇ∫u apdz¥votas. tiem, kamïr vi¿i ir miesÇ. 22 Jo lk, Dievs Tas Kungs laiku 18 TÇpïc, mani m¥∫otie brÇ∫i, tÇ pa laikam ir aizvedis no Israïla saka msu Dievs: Es apspied¥‰u nama pïc Savas gribas un pati- tavus pïcnÇcïjus ar cittic¥bnieku kas. Un tagad lk, Tas Kungs roku; tomïr, Es m¥kstinlju atceras visus tos, kas ir atlauzti, acittic¥bnieku sirdis, ka tie bs tÇpïc Vi¿‰ atceras ar¥ ms. kÇ tïvs vi¿iem; tÇpïc cittic¥b- 23 TÇpïc priecÇjieties savÇs nieki tiks bsvït¥ti un cieskait¥ti sird¥s un atcerieties, ka js esat Israïla namÇ. abr¥vi bsavÇ r¥c¥bÇ— cizvïlïties 19 Tad nu Es aiesvït¥‰u ‰o zemi mÏ¥gÇs nÇves ce∫u vai mÏ¥gÇs taviem pïcnÇcïjiem un tiem, dz¥ves ce∫u. kas tiks ieskait¥ti starp taviem 24 Tad nu, mani m¥∫otie brÇ∫i, pïcnÇcïjiem, uz visiem laikiem sal¥dzinieties ar Dieva prÇtu un par vi¿u mantojuma zemi; jo nevis ar velna un miesas prÇtu; ‰¥ ir izredzïta zeme, Dievs man un atcerieties, kad js esat sal¥- saka, pÇr visÇm citÇm zemïm, dzinÇju‰ies ar Dievu, ka tas ir tÇpïc Es gribï‰u, lai visi cilvïki, tikai iek‰ un caur aDieva labvï- kas ‰eit dz¥vos, lai vi¿i pielgtu l¥bu, ka js esat bizglÇbti. Mani, saka Dievs. 25 Tad nu lai Dievs js uzce∫ no 20 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, nÇves ar aug‰Çmcel‰anÇs spïku redzot, ka msu Ïïl¥gais Dievs ir un ar¥ no mÏ¥gÇs nÇves ar devis mums tik lielas zinljanas aGrïku Izpirk‰anas spïku, lai par ‰¥m lietÇm, atcerïsimies Vi¿u js varïtu tikt pie¿emti Dieva un noliksim msu grïkus, un ne- mÏ¥gajÇ valst¥bÇ, lai js varïtu nokÇrsim galvas, jo mïs neesam slavït Vi¿u caur dievi‰˙o lab- atstumti; tomïr mïs esam tiku‰i vïl¥bu. Åmen. aizdz¥ti no msu mantojuma ze- mes; bet mïs esam tiku‰i aizvesti uz blabÇku zemi, jo Tas Kungs 11. NODAπA ir padar¥jis jru par msu cce∫u, un mïs esam uz djras salas. Jïkabs redz savu Pest¥tÇju. Mozus
16c 1. Nef. 14:10. c Gal. 3:7, 29; d Jes. 11:10–12. d 1. Nef. 22:13–23; 1. Nef. 14:1–2; 21a 1. Nef. 19:15–16; 22:4. 2. Nef. 28:15–32; 3. Nef. 16:13; 21:6, 22a 1. Nef. 22:4. 3. Nef. 16:8–15; 22; 30:2; 23a src R¥c¥bas br¥v¥ba. Et. 2:9. Åbr. 2:9–11. b 2. Nef. 2:16. e Mat. 12:30. 19a 2. Nef. 3:2. c 5. Moz. 30:19. 17a M&D 1:38. 20a 1. Nef. 2:1–4. 24a src Labvïl¥ba. 18a Lk. 13:28–30; b 1. Nef. 2:20. b src GlÇb‰ana. M&D 45:7–30. src Apsol¥tÇ zeme. 25a src Izpirkt, grïku b Ef. 3:6. c 1. Nef. 18:5–23. izpirk‰ana. Nefija OtrÇ grÇmata 11:1–8 86 bausl¥ba simbolizï Kristu un 5 Un ar¥ mana dvïsele priecÇjas pierÇda, ka Vi¿‰ nÇks. Apmïram par TÇ Kunga ader¥bÇm, ko Vi¿‰ 559–545 g. pr. Kr. ir slïdzis ar msu tïviem; jÇ, mana dvïsele priecÇjas par Vi¿a Un tad a Jïkabs runÇja vïl labvïl¥bu un Vi¿a taisn¥bu, un daudz ko vairÇk manai tautai spïku, un Ïïlast¥bu tai lielajÇ tajÇ laikÇ; tomïr tikai ‰¥s lietas un mÏ¥gajÇ iecerï par atsvabi- es esmu pierakst¥jis, jo tas, ko nljanu no nÇves. es esmu bpierakst¥jis, man ir 6 Un mana dvïsele priecÇjas, pietiekami. apliecinot manai tautai, ka, aja 2 Un tagad es, Nefijs, rakstu Kristus nenÇktu, visiem cilvï- vairÇk no aJesajas vÇrdiem, jo kiem btu jÇaiziet bojÇ. manu dvïseli iepriecina vi¿a 7 Jo, ja anebtu Kristus, nebtu vÇrdi. Jo es piel¥dzinlju vi¿a Dieva; un, ja nebtu Dieva, vÇrdus savai tautai un es izpla- nebtu msu, jo nevarïtu bt t¥‰u tos visiem saviem bïrniem, nevienas brad¥bas. Bet Dievs ir, jo vi¿‰ patiesi redzïja manu un Vi¿‰ ir Kristus, un Vi¿‰ nÇks bPest¥tÇju, tÇpat kÇ es Vi¿u esmu Sava laika piln¥bÇ. redzïjis. 8 Un tagad es rakstu daÏus 3 Un mans brÇlis Jïkabs ar¥ no Jesajas vÇrdiem, lai tie no ir Vi¿u aredzïjis, tÇpat kÇ es manas tautas, kas redzïs ‰os esmu Vi¿u redzïjis; tÇpïc es vÇrdus, varïtu priecÇties sa- izplat¥‰u vi¿u vÇrdus saviem vÇs sird¥s un l¥ksmoties par bïrniem, lai pierÇd¥tu tiem, ka visiem cilvïkiem. Tad nu ‰ie mani vÇrdi ir patiesi. Tad nu ir tie vÇrdi, un js varat tos Dievs ir teicis: Ar btriju vÇrdiem piel¥dzinÇt sev un visiem Es apstiprinlju Savu vÇrdu. cilvïkiem. Tomïr Dievs sta vairÇk lieci- nieku un Vi¿‰ pierÇda visus Savus vÇrdus. 12. NODAπA 4 Lk, mana dvïsele priecÇjas, aapliecinot manai tautai paties¥- Jesaja redz pïdïjo dienu templi, bu par bKristus atnÇk‰anu; jo ‰¥ Israïla sapulcinljanu un tksto‰- nolka dï∫ ir tikusi dota cMozus gades taisn¥bu un mieru. Lepnie bausl¥ba; un visas lietas, kas ir un ∫aunie tiks pazemoti OtrajÇ Dieva dotas cilvïkiem no pasau- AtnÇk‰anÇ. Sal¥dziniet ar Jesajas les iesÇkuma, norÇda uz Vi¿u. gr. 2. Apmïram 559–545 g. pr. Kr.
11 1a 2. Nef. 6:1–10. Et. 5:2–4; c 2. Nef. 5:10. b 2. Nef. 31:1. M&D 5:11. 5a src ÅbrahÇma 2a 3. Nef. 23:1. 4a 2. Nef. 31:2. Der¥ba. b src Pest¥tÇjs. b Jïk. 4:5; 6a Mos. 3:15. 3a 2. Nef. 2:3; Jar. 1:11; 7a 2. Nef. 2:13. Jïk. 7:5. Al. 25:15–16; b src Rad¥t, rad¥‰ana. b 2. Nef. 27:12; Et. 12:19. 87 Nefija OtrÇ grÇmata 12:1–14 VÇrds,koaJesaja, Amoca dïls 7 Vi¿u zeme ir ar¥ pilna ar bredzïja par Jdu un JeruzÇlemi: sudrabu un zeltu, tiem ir mantu 2 Un notiks pïdïjÇs dienÇs, bez gala; vi¿u zeme ir ar¥ pilna kad aTÇ Kunga nama bkalns ar zirgiem, tiem kara ratu ir tiks nostiprinÇts ckalnu virsotnï bezgala daudz. un pacelsies pÇri pakalniem, un 8 Vi¿u zeme ir ar¥ aelku pilna; visas tautas sapld¥s pie tÇ. vi¿i pieldz pa‰i savu roku 3 Un daudzas tautas nÇks un darbu, to, ko vi¿u pa‰u pirksti sac¥s: Iesim un kÇpsim TÇ Kun- darinÇju‰i. ga kalnÇ, Jïkaba Dieva namÇ; un 9 Un vienkÇr‰s cilvïks aneno- Vi¿‰ mÇc¥s mums Savus ce∫us liecas un diÏcilt¥gais nepaze- un amïs staigÇsim Vi¿a takas! mojas, tÇpïc nepiedod vi¿am. Jo no CiÇnas izies blikums un 10 Ak js, ∫aunie, lieniet klints TÇ Kunga vÇrds no JeruzÇlemes. alÇ un apaslïpieties p¥‰∫os, jo 4 Un Vi¿‰ aspried¥s tiesu tautu bailes no TÇ Kunga un Vi¿a starpÇ un pÇrmet¥s daudzÇm varen¥bas god¥ba js satrieks! tautÇm: un vi¿i pÇrkals savus 11 Un notiks, ka cilvïku lepnÇs zobenus par leme‰iem un savus acis tiks pazemotas, un cilvïku ‰˙ïpus par dÇrznieku naÏiem. augstprÇt¥ba tiks salauzta, un Tas Tauta pret tautu vairs nepacels Kungs viens tiks paaugstinÇts zobenu un vi¿i nemÇc¥sies vairs tan¥ dienÇ. karot. 12 Jo aPulku Kunga diena dr¥z 5 Ak, Jïkaba nams, nÇc, stai- nÇks pÇr visÇm tautÇm, jÇ, pÇr gÇsim TÇ Kunga gaismÇ; jÇ, nÇc, katru; jÇ, pÇr blepno un iedom¥go, jo mïs visi amald¥jÇmies katrs un pÇr katru, kas ir augstprÇt¥gs, savos ∫aunajos ce∫os! un vi¿‰ tiks pazemots. 6 TÇpïc, ak Kungs, Tu esi at- 13 JÇ, un TÇ Kunga diena nÇks metis Savu tautu, Jïkaba namu, pÇr visiem LibÇnas ciedru ko- jo tie apilni austrumu negant¥bas kiem, jo tie ir augsti un cïli; un un klausa z¥lniekiem kÇ bfilistie‰i, pÇr visiem Basanas ozoliem; un tie cpriecÇjas par sve‰inieku 14 un pÇr visiem augsta- bïrniem. jiem kalniem, un pÇr visiem
12 1a Jesajas grÇmatas 2a src Templis, TÇ mÇc¥bÇm, tic¥bÇm. 2–14. noda∫a tiek Kunga nams. Psm. 106:35. citïtas no Nefija b Joïla 4:17. b src Filistie‰i. plÇksnïm— src CiÇna. c ebr. sit rokÇ jeb slïdz 2. Nef. 12–24. c M&D 49:25. der¥bas. noda∫as; tur vÇrdos 3a src StaigÇt, staigÇt 8a src Elku pielg‰ana. ir vairÇkas ar Dievu. 9a tas ir Dievam; tÇ at‰˙ir¥bas, kuras b ebr. mÇc¥ba jeb vietÇ vi¿‰ pieldz ir jÇievïro. doktr¥na. elkus. b ebr. Khazah noz¥mï src Eva¿Æïlijs. 10a Al. 12:14. „redzïja v¥zijÇ”. Tas 4a 2. Nef. 21:2–9. 12a src Jïzus Kristus noz¥mï, ka Jesaja 5a 2. Nef. 28:14; OtrÇ AtnÇk‰ana. sa¿ïma ‰o vïst¥jumu Mos. 14:6; Al. 5:37. b Mal. 3:19; caur v¥ziju no TÇ 6a tas ir ir piepild¥ti, 2. Nef. 23:11; Kunga. apgÇdÇti ar sve‰Çm M&D 64:24. Nefija OtrÇ grÇmata 12:15–13:7 88 pakalniem, un pÇr visÇm tau- 13. NODAπA tÇm, kas ir augstprÇt¥gas, un pÇr katru cilvïku; Jdas zeme un JeruzÇleme tiks so- 15 un pÇr katru augsto torni, d¥tas par savu nepaklaus¥bu. Tas un pÇr katru stipro mri; Kungs aizstÇvïs un tiesÇs savu tau- 16 un pÇr visiem kuÆiem tu. CiÇnas meitas ir nolÇdïtas un a jrÇ, un pÇr visiem Tar‰i‰as tiek moc¥tas sava pasaul¥guma dï∫. kuÆiem, un pÇr visÇm jaukajÇm Sal¥dziniet ar Jesajas gr. 3. Apmï- ainavÇm. ram 559–545 g. pr. Kr. 17 Un cilvïku iedom¥ba tiks pazemota, un cilvïku augstprÇ- Jo lk, Tas Kungs, Tas Kungs t¥ba tiks salauzta, un Tas Kungs Cebaots, at¿ems JeruzÇlemei un viens pats tiks paaugstinÇts Jdas zemei atbalstu un pal¥- atan¥ dienÇ. dz¥bu, visu pal¥dz¥bu ar maizi 18 Un elkus Vi¿‰ piln¥gi izn¥- un visu atbalstu ar deni; cinÇs. 2 varoni un karav¥ru, tiesnesi 19 Un vi¿i l¥d¥s klin‰u plaisÇs un pravieti, un apdom¥go, un un zemes alÇs, jo bailes no TÇ sirmgalvi; Kunga nÇks pÇr tiem un Vi¿a 3 virsnieku pÇr piecdesmit un varen¥bas god¥ba tos satrieks, cien¥jamu v¥ru, un padomnieku, kad Vi¿‰ celsies, lai briesm¥gi un prasm¥gu amatnieku, un satricinÇtu zemi. dai∫run¥gu runÇtÇju. 20 Tan¥ dienÇ cilvïks aizmet¥s 4 Un Es do‰u bïrnus, lai tie kurmjiem un sikspÇr¿iem savus btu vi¿iem par valdniekiem, sudraba elkus un savus zelta un mazu∫i vald¥s pÇr tiem. elkus, ko vi¿‰ bija darinÇjis pie- 5 Un ∫audis tiks apspiesti cits lgsmei; no cita un katrs no sava tuvÇkÇ; 21 lai slïptos klin‰u plaisÇs bïrns augstprÇt¥gi izturïsies un dzi∫Çs aizÇs, jo bailes no pret sirmgalvi un nekrietnais TÇ Kunga nÇks pÇr vi¿iem pret godÇjamo. visiem un Vi¿a varen¥bas 6 Kad v¥rs satvers savu brÇli no god¥ba tos satrieks, kad Vi¿‰ sava tïva nama un sac¥s: Tev ir celsies, lai briesm¥gi satrici- drïbes, esi msu valdnieks, un nÇtu zemi. lai ‰is asabrukums nenÇk zem 22 Mitïjieties pa∫auties uz tavas rokas. acilvïku, kam tikai dva‰a nÇs¥s, 7 Tai pa‰Ç dienÇ vi¿‰ zvïrïs, jo par ko gan tas turams? sac¥dams: Es neb‰u adziedi-
16a Grie˙u versijÇ ir viena 17a tas ir tai dienÇ, kad sal¥dzinot ar Dievu. frÇze, kuras nav Tas Kungs nÇks Moz. 1:10. ebreju versijÇ, un god¥bÇ. 13 6a Jes. 3:6. ebreju versijÇ ir viena 20a ebr. aizsvied¥s. 7a ebr. (brces) frÇze, kuras nav 22a tas ir mitïjieties pÇrsïjïjs, t.i. es grie˙u versijÇ, bet pa∫auties uz mirst¥go nevaru atrisinÇt 2. Nef. 12:16 ir abas. cilvïku, tam ir jsu problïmas. Psm. 48:8; Ec. 27:25. ∫oti maz varas, 89 Nefija OtrÇ grÇmata 13:8–24 nÇtÇjs; jo manÇ namÇ nav ne nabago sejas, saka Dievs Pulku maizes, ne drïbju. Neceliet mani Kungs. par tautas vadoni! 16 Vïl Tas Kungs saka: TÇpïc, 8 Jo JeruzÇleme ir asagrauta un ka CiÇnas meitas ir augstprÇt¥gas Jdeja ir bkritusi, tÇpïc ka vi¿u un staigÇ ar paceltÇm galvÇm mïles un vi¿u darbi ir biju‰i pret un nekautr¥giem skatieniem, To Kungu, lai kaitinÇtu Vi¿a atipinot s¥kiem sol¥‰iem, skan- god¥bas acis. dinÇdamas savu kurpju vaÏi¿as, 9 Vi¿u izskats liecina pret vi- 17 tÇpïc Tas Kungs padar¥s ¿iem un uzrÇda, ka vi¿u grïks ir CiÇnas meitÇm galvu pliku, pat kÇ aSodomai, un vi¿i nevar un Tas Kungs a atsegs vi¿u noslïpt to. Ak vai vi¿u dvïse- kaunumu. lïm, jo vi¿i pa‰i sev dara ∫aunu! 18 Tan¥ dienÇ Tas Kungs 10 Sakiet taisnajiem, ka avi¿iem at¿ems vi¿Çm vi¿u ‰˙indo‰o labi klÇsies, jo vi¿i baud¥s sava rotu grezn¥bu un apieres saites, darba aug∫us. un bpusmïne‰us; 11 Ak vai ∫aunajiem, jo vi¿i ies 19 ˙ïd¥tes un roku sprÇdzes, bojÇ; jo vi¿u pa‰u roku darbi un apl¥vurus; nÇks pÇr tiem! 20 galvassegas, kÇju rotas un 12 Un mana tauta, bïrni ir vi¿u galvas saites, un smarÏu trau- apspiedïji un sievas valda pÇr ci¿us, un auskarus; vi¿iem. Ak mana tauta, tie, kas 21 gredzenus un deguna rotas; tevi avada, maldina tevi un 22 amainÇmÇs svïtku drÇnas izposta to ce∫u, pa kuru tev un apmet¿us, un lakatus, un jÇstaigÇ. matu ru∫∫us; 13 Tas Kungs ce∫as, lai aaizstÇ- 23 aspogu∫us un smalkos au- vïtu, un ce∫as, lai tiesÇtu tautas. dumus, un pÇrsegus, un ‰˙id- 14 Tas Kungs spried¥s tiesu pÇr rautus. Savas tautas vecajiem un tÇs 24 Un notiks, ka smalko smarÏu avaldniekiem; jo js esat bnopos- vietÇ bs smirdo¿a; un jostas t¥ju‰i cv¥na dÇrzu un dnabagiem vietÇ avirves gals; un matu spro- enolaup¥tÇ manta ir jsu namos. gu vietÇ plika galva; un bsvïtku 15 Ko js domÇjat? Js sacïrtat rotas vietÇ maisa apvalks, cver- manus ∫audis gabalos un sama∫at dz¥bas z¥me skaistuma vietÇ.
8a Jer. 9:10. d 2. Nef. 28:12–13. rotÇjumiem, kas b Raudu Dz. 1:3. e tas ir piesavinÇju‰ies uzskait¥ti 18–23. 9a 1. Moz. 19:1, 4–7, ienÇkumus. pantos. 24–25. 16a tas ir izliekoties b tas ir rotÇjums, kas src HomoseksuÇlisms. tipinÇt ar ¥siem, izveidots kÇ 10a 5. Moz. 12:28. Çtriem sol¥‰iem. pusmïness. 12a Jes. 9:15. 17a ebr. atklÇs; idioma 19a ebr ‰˙idrauts. 13a ebr. c¥n¥tos. Mih. 6:2; noz¥mï „liks tÇs 22a ebr. krlj¿as drÇnas. M&D 45:3–5. kaunÇ”. 23a vai atklÇtas drÇnas. 14a ebr. vald¥tÇjus jeb 18a Iespïjams, matu 24a ebr. skranda. vad¥tÇjus. t¥kli¿us. Tiem, kam b vai apmetnis. b ebr. izn¥cinÇju‰i jeb ir vara, ne vienmïr c vai iededzinÇta z¥me nodedzinÇju‰i. ir vienots viedoklis (verdz¥bas z¥me). c Jes. 5:7. attiec¥bÇ par sievie‰u Nefija OtrÇ grÇmata 13:25–15:4 90 25 Tavi v¥ri krit¥s no zobena jo pÇr visu CiÇnas god¥bu bs un tavi varo¿i kaujÇ. aizsardz¥ba. 26 Un vi¿as vÇrti ã¥kstïs un 6 Un tur bs telts ïnai dienÇ skums, un tÇ bs neapdz¥vota pret karstumu un apatvïruma un izpost¥ta sïdïs pie zemes. vieta, un patvïrums no vïtras un lietus. 14. NODAπA 15. NODAπA CiÇna un vi¿as meitas tiks atpest¥- tas un att¥r¥tas tksto‰gades dienÇ. TÇ Kunga v¥na dÇrzs (Israïls) tiks Sal¥dziniet ar Jesajas gr. 4. Apmï- izpost¥ts un Vi¿a tauta tiks izkl¥- ram 559–545 g. pr. Kr. dinÇta. Bïdas nÇks pÇr atkritu‰o un izkl¥dinÇto tautu. Tas Kungs pacels Un tan¥ dienÇ septi¿as sievas karogu un sapulcinÇs Israïlu. Sal¥- pie˙ersies vienam v¥ram, sakot: dziniet ar Jesajas gr. 5. Apmïram Mïs ïd¥sim pa‰as savu maizi 559–545 g. pr. Kr. un tïrpsimies pa‰as savÇs drï- bïs, tikai ∫auj mums saukties Un tad es dziedlju savam m¥∫a- tavÇ vÇrdÇ, lai at¿emtu msu jam adziesmu par savu m¥∫oto, anegodu. par vi¿a v¥na dÇrzu. Manam 2 Tan¥ dienÇ TÇ Kunga azars m¥∫ajam ir v¥na dÇrzs ∫oti augl¥- bs skaists un krlj¿s; zemes gÇ pakalnÇ. auglis lielisks un piem¥l¥gs 2 Un vi¿‰ to ieÏogoja un izt¥r¥ja Israïla izglÇbtajiem. to no akme¿iem, un iestÇd¥ja 3 Un notiks, ka tie, kas bs tajÇ atlas¥tus av¥na koka stÇdus, paliku‰i CiÇnÇ un izglÇbu‰ies un uzcïla torni tÇ vid, un ar¥ JeruzÇlemï, tiks saukti par svï- uztais¥ja tajÇ v¥na spiedni; un tiem, katrs, kur‰ bs pierakst¥ts vi¿‰ gaid¥ja, ka tas nes¥s labas starp dz¥vajiem JeruzÇlemï, v¥nogas, bet tas atnesa skÇbas 4 akad Tas Kungs bnomazgÇs v¥nogas. CiÇnas meitu ne‰˙¥stumu un 3 Un tad, ak, JeruzÇlemes iedz¥- izt¥r¥s JeruzÇlemes asinis no votÇji, un Jdas v¥ri, Es ldzu vi¿u vidus ar tiesas garu un js, spriediet tiesu starp Mani c‰˙¥st¥‰anas garu. un Manu v¥na dÇrzu! 5 Un Tas Kungs klÇs pÇr katru 4 Kas tad vïl bija darÇms ManÇ apdz¥votu vietu CiÇnas kalnÇ v¥na dÇrzÇ, ko Es nebtu dar¥jis? un pÇr tÇs sapulces vietÇm KÇpïc, kad Es gaid¥ju, ka tas amÇko¿us un dmus dienÇ un nes¥s labas v¥nogas, tas atnesa uguns gaismas mirdzumu nakt¥; skÇbas v¥nogas?
14 1a tas ir kauna traipu att¥r¥s zemi. 15 1a tas ir pravietis par to, ka ir neprecïta b src MazgÇt, mazgÇts, sacer dziesmu jeb un bez bïrniem. mazgljana. poïtisku l¥dz¥bu par 2a Jes. 60:21; c Mal. 3:2–3, 19. v¥na dÇrzu, parÇdot 2. Nef. 3:5; 5a 2. Moz. 13:21. Dieva Ïïlsird¥bu un Jïk. 2:25. 6a Jes. 25:4; Israïla neatsauc¥bu. 4a tas ir kad Tas Kungs M&D 115:6. 2a Jer. 2:21. 91 Nefija OtrÇ grÇmata 15:5–20 5 Un tad nu lk; Es teik‰u ane¿em vïrÇ un Vi¿a roku darbu jums, ko Es dar¥‰u ar Savu v¥- neievïro. nadÇrzu—Es anojauk‰u tÇ sïtu, 13 TÇdï∫ mana tauta tiks aiz- un tas tiks nogan¥ts, Es noÇrd¥‰u vesta gstÇ, tÇpïc ka vi¿iem nav tÇ mri, un tas tiks izm¥d¥ts. asapra‰anas; un vi¿u diÏcilt¥gie 6 Un Es to aizlaid¥‰u postÇ; to v¥ri ciet¥s badu, un lielÇkÇ tÇs vairs neapgraiz¥s un neapraks, da∫a moc¥sies slÇpïs. bet tur augs aïrk‰˙i un dadÏi; 14 TÇdï∫ elle izple‰as un atver Es ar¥ pavïlï‰u mÇko¿iem, lai pla‰i savu muti, un vi¿u diÏcil- tie vairs bnelietu lietu pÇr to. t¥gie, un tÇs ∫auÏu bari, un vi¿u 7 Jo Pulku Kunga av¥na dÇrzs grezn¥ba, un tas, kas priecÇjas, ir Israïla nams, un Jdas v¥ri nogrims tajÇ. Vi¿a labie stÇdi; un Vi¿‰ gaid¥ja 15 Un vienkÇr‰ais cilvïks tiks btaisnu tiesu, un lk, apspie‰a- noliekts pie zemes, un varenais na; gaid¥ja taisn¥bu, bet lk, v¥rs tiks pazemots, un uzpt¥gÇ vaimanas. acis tiks pazemotas. 8 Ak vai tiem, kas iegst anamu 16 Bet Pulku Kungs tiks pa- pïc nama, kamïr nekas vairs augstinÇts atiesÇ, un Dievs, kas nepaliek pÇri, lai vi¿i varïtu ir svïts, tiks svït¥ts taisn¥bÇ. bt bvien¥gie uz zemes virsas! 17 Tad jïri tur gan¥sies kÇ pa- 9 Man aus¥s saka Tas Kungs rasti un barok∫u pamestÇs vietas Cebaots: Tie‰Çm, daudzi nami noïd¥s sve‰inieki. tiks pamesti un lielas un skaistas 18 Ak vai tiem, kas pievelk ne- pilsïtas bs bez iedz¥votÇjiem. krietn¥bu ar aiedom¥bas saitïm 10 JÇ, desmit jga vietas v¥na un grïku bkÇ ar ratu virvïm; dÇrza nes¥s vienu vien aspaini 19 kas saka: Lai Vi¿‰ asteidzas, v¥na; un viens homers sïklas pasteidzina Savu darbu, ka mïs tikai vienu pru. to varïtu bredzït; un lai piepil- 11 Ak vai tiem, kas ce∫as agri dÇs Israïla SvïtÇ lïmums, ka no r¥ta, lai varïtu ameklït pïc mïs to varïtu zinÇt. stipriem dzïrieniem, kuri to 20 Ak vai tiem, kas a∫aunu sauc turpina l¥dz vakaram, un bv¥ns par labu un labu par ∫aunu, kas tos reibina! btums¥bu tur par gaismu un 12 Un arfa un c¥tara, tambu- gaismu par tums¥bu, kas rgtu r¥ns un stabules, un v¥ns ir vi¿u dïvï par saldu un saldu par dz¥rïs, bet TÇ Kunga darbu vi¿i rgtu!
5a Psm. 80:13. nabago mazÇs b tas ir vi¿i ir piesieti 6a Jes. 7:23; 32:13. saimniec¥bas. saviem grïkiem kÇ b Jer. 3:3. 10a Ec. 45:10–11. dz¥vnieki savos jgos. 7a src TÇ Kunga 11a Sal. Pam. 23:30–32. 19a Jer. 17:15. v¥nadÇrzs. b src Gudr¥bas VÇrds. b tas ir vi¿i neticïs b vai taisn¥bu. 12a Psm. 28:5. Mesijam, l¥dz tie 8a Mih. 2:1–2. 13a Hoz. 4:6. Vi¿u neieraudz¥s. b tas ir lai paliktu src Zinljanas. 20a Moron. 7:14, 18; vien¥gie dz¥vot. 16a src Jïzus Kristus— M&D 64:16; 121:16. BagÇtie zemes SoÆis. b 1. JÇ¿a 1:6. ¥pa‰nieki pÇr¿em 18a src Velt¥gs, uzpt¥ba. Nefija OtrÇ grÇmata 15:21–16:3 92 21 Ak vai tiem, kas ir agudri gu nagi bs cieti kÇ krams, un pa‰u ac¥s un prÇt¥gi pa‰u iedo- vi¿u ratu rite¿i kÇ viesulis, vi¿u mÇs! balsu duno¿a kÇ lauvu rko¿a. 22 Ak vai varenajiem v¥na 29 Vi¿i rks kÇ jauni alauvas; dzer‰anÇ un spïkav¥riem stipru jÇ, vi¿i rks un sagrÇbs laup¥ju- dzïrienu sajauk‰anÇ; mu, un aiznes¥s to, un neviens 23 kas dÇvanu dï∫ attaisno nevarïs at¿emt. ∫auno un aatrauj taisn¥bu tais- 30 Un tan¥ dienÇ vi¿i rks pret n¥gajam! tiem kÇ jras bangas; un, ja vi¿i 24 TÇdï∫, tÇpat kÇ auguns aprij raudz¥sies uz zemi, lk, tumsa brugÇjus un liesma izn¥cina cpe- un bïdas, un gaisma ir satum- lavas, tÇ vi¿u saknes bs puvek∫i susi tÇs debes¥s. un vi¿u ziedi aizlidos kÇ putek∫i, tÇpïc ka vi¿i ir atmetu‰i Pulku 16. NODAπA Kunga bausl¥bu un dnicinÇju‰i Israïla SvïtÇ vÇrdu. Jesaja redz To Kungu. Jesajas grïki 25 TÇdï∫ iedegÇs aTÇ Kunga ir piedoti. Vi¿‰ ir aicinÇts pravietot. dusmas pret Vi¿a tautu, un Vi¿‰ Vi¿‰ pravieto par to, ka jdi atraid¥s izstiepa Savu roku pret vi¿iem Kristus mÇc¥bas. Atliku‰ie atgrie- un sita vi¿us; un kalni tr¥cïja, un z¥sies. Sal¥dziniet ar Jesajas gr. 6. vi¿u l¥˙i bija saplos¥ti uz ielÇm. Apmïram 559–545 g. pr. Kr. Tomïr visas Vi¿a dusmas vïl nav rimu‰Çs un Vi¿a roka vïl TajÇ agadÇ, kad nomira ˙ïni¿‰ joprojÇm ir izstiepta. Usija, es ar¥ redzïju To Kungu 26 Un Vi¿‰ pacels akarogu par sïÏam tron¥, augsti un cïli, un z¥mi tÇlajÇm tautÇm un bsasauks Vi¿a btïrpa apak‰mala piepil- vi¿us no zemes gala; un lk, d¥ja templi. vi¿i cnÇks spïji un Çtri; nebs 2 Virs tÇ stÇvïja aserafi, tiem neviena nedz piekusu‰a, nedz bija katram se‰i spÇrni: ar diviem paklupu‰a vi¿u vid. tie apsedza savu vaigu un ar 27 Neviens nesnaud¥s un ne- diviem tie apsedza savas kÇjas, gulïs, nevienam neatrais¥sies un ar diviem tie lidoja. nedz vi¿a gurnu josta, nedz 3 Un viens sauca citiem, sakot: pÇrtrks vi¿a kurpju siksnas; Svïts, svïts, svïts ir Tas Kungs 28 vi¿u bultas bs asas un visi Cebaots; visa zeme ir pilna Vi¿a vi¿u stopi uzvilkti, un vi¿u zir- god¥bas!
21a Sal. Pam. 3:5–7; M&D 64:23–24; 133:64. sapulcinljana. 2. Nef. 28:15. c Lk. 3:17; 29a 3. Nef. 21:12–13. 23a tas ir at¿em vi¿a Mos. 7:29–31. 16 1a tas ir apmïram likum¥gÇs ties¥bas. d 2. Sam. 12:7–9. 750. g. pr. Kr. 24a Ob. 1:18; 25a M&D 63:32; Moz. 6:27. b tas ir vi¿a tïrpa Mal. 3:19–20; 26a src Karogs. apak‰mala jeb 2. Nef. 20:17. b vai sasvilps; t. i.— stïrbele. b Joïla 2:5; sapulcï‰anÇs signÇls. 2a src µerubi. 1. Nef. 22:15, 23; Jes. 7:18; 2. Nef. 29:2. 2. Nef. 26:4, 6; c src Israïls—Israïla 93 Nefija OtrÇ grÇmata 16:4–17:4 4Unadurvju stabi tr¥cïja no votÇjiem, un nami bs neapdz¥- tÇ balss, kur‰ sauca, un nams voti, un zeme bs piln¥gi tuk‰a. piepild¥jÇs ar dmiem. 12 Un Tas Kungs bs aaizvedis 5 Tad es izsaucos: Bïdas man, iedz¥votÇjus tÇlu projÇm, jo tur jo es esmu anÇvei lemts; tÇdï∫ ka bs daudz pamestu vietu tan¥ es esmu cilvïks ar ne‰˙¥stÇm zemï. lpÇm, un es dz¥voju starp 13 Bet vïl tur bs desmitÇ tiesa ∫aud¥m, kam ne‰˙¥stas lpas, jo iedz¥votÇju un vi¿i atgriez¥sies, manas acis ir redzïju‰as µïni¿u, un vïlreiz aizies bojÇ kÇ liepa un Pulku Kungu! kÇ ozols, no kuriem pïc nocir‰a- 6 Tad viens no serafiem pieli- nas pÇri paliek vairs tikai celms, doja man klÇt, vi¿am rokÇ bija tomïr svïta sïkla bs a‰is celms. kvïlojo‰a aogle, ko vi¿‰ ar lk- ‰Çm bija pa¿ïmis no altÇra. 17. NODAπA 7 Un vi¿‰ aizskÇra manu muti, un sac¥ja: Redzi, tas Efraims un S¥rija karos pret Jdu. aizskÇra tavas lpas; un tavs Kristus piedzims jaunavai. Sal¥- anoziegums ir no¿emts un tavs dziniet ar Jesajas gr. 7. Apmïram grïks att¥r¥ts! 559–545 g. pr. Kr. 8 Es dzirdïju ar¥ TÇ Kunga balsi sakÇm: Ko lai Es stu? Un notika Jdas ˙ïni¿a Ahasa, Kur‰ no mums ies? Tad es sac¥ju: JotÇma dïla, Usijas dïla dienÇs, ·e es esmu, sti mani! ka S¥rijas ˙ïni¿‰ Rec¥ns un 9 Un Vi¿‰ sac¥ja: Ej un saki ‰ai Israïlas ˙ïni¿‰ Peka, Remaljas tautai—Klausieties uzman¥gi, dïls, devÇs kopÇ uz JeruzÇlemi, bet vi¿i nesaprat¥s, un skatieties lai karotu pret to, bet nespïja to rp¥gi, bet vi¿i neuztvers. uzveikt. 10 Nocietini ‰¥s tautas sirdi un 2 Un tika zi¿ots DÇvida namam, padari vi¿u ausis nedzird¥gas, sakot: S¥rija ir apvienojusies ar un aizdari vi¿u acis—lai tie aEfraimu. Un vi¿a sirds tr¥cïja, neredzïtu ar savÇm ac¥m un un vi¿a tautas sirds, kÇ meÏÇ anedzirdïtu ar savÇm aus¥m, koki tr¥c vïjÇ. un nesaprastu ar savÇm sird¥m, 3 Tad Tas Kungs sac¥ja Jesajam: un netaptu atgriezti, lai tiktu Izej satikt Ahasu, tu un a·ear- dziedinÇti. Ja‰ubs, tavs dïls, dens vada 11 Tad es jautÇju: Cik ilgi, galÇ pie aug‰ïjÇ d¥˙a, ce∫Ç uz Kungs? Un Vi¿‰ atbildïja: Kamïr vïlïju t¥rumu. pilsïtas bs izpost¥tas, bez iedz¥- 4 Un saki vi¿am: neuztraucies
4a ebr. drebïja sliek‰¿u 7a src Grïku piedo‰ana. tajÇ paliek. pamati. 10a Mat. 13:14–15. 17 2a tas ir Viss 5a ebr. Nocirsts; t.i.— 12a 2. µïn. 17:18, 20. zieme∫u Israïls tika vi¿‰ bija pÇr¿emts ar 13a tas ir l¥dz¥gi saukts Efraima, apzi¿u par saviem un kokam, kaut ar¥ vado‰Çs zieme∫u savas tautas grïkiem. lapas ir nokritu‰as, cilts vÇrdÇ. 6a tas ir att¥r¥‰anÇs dz¥v¥ba un iespïjas 3a ebr. atlikums simbols. nest sïklas tomïr atgriez¥sies. Nefija OtrÇ grÇmata 17:5–22 94 un esi mier¥gs; anebaidies un tava ciet¥bu, ka js vïl izsme∫at ar¥ sirds lai neiztrcinÇs no ‰iem mana Dieva paciet¥bu? abiem kpo‰iem satrunïju‰iem 14 TÇdï∫ Tas Kungs pats jums stumbe¿iem, no Rec¥na un vi¿a dos z¥mi—Lk, ajaunava k∫s s¥rie‰u, nedz ar¥ no Remaljas grta un dzemdïs dïlu, un vi¿a dïla dusmu kvïles! dos Tam VÇrdu bImanuïls. 5 Jo S¥rija, Efraims un Remaljas 15 No sviesta un medus Vi¿‰ dïls ir perinÇju‰i ∫aunus plÇnus pÇrtiks, lai Vi¿‰ varïtu atmest pret tevi, sac¥dami: ∫aunu un labu pie¿emt. 6 Iesim pret Jdu un apspied¥- 16 Jo pirms tas abïrns prat¥s sim to, un aiekarosim to, un atmest ∫aunu un pie¿emt labu, iecelsim vi¿iem ˙ïni¿u, jÇ, Ta- zeme, kas tev riebjas, bs babu beïla dïlu! vi¿as ˙ïni¿u pamesta. 7 TÇ saka Dievs Tas Kungs: 17 Tas Kungs ast¥s pÇr tevi un Tas tÇ neizdosies un nenotiks! pÇr tavu tautu, un pÇr tava tïva 8 Jo S¥rijas galva ir Damaska namu dienas, kÇdas nav biju‰as un Damaskas galva—Rec¥ns, kop‰ tÇ laika, kad bEfraims at- un se‰desmit piecu gadu laikÇ ‰˙¥rÇs no Jdas, As¥rijas ˙ïni¿a. Efraimu satrieks tÇ, ka tÇ vairs 18 Un notiks, ka tan¥ dienÇ Tas nebs tauta. Kungs apasvilps mu‰Çm, kas ir 9 Un Efraima galva ir Samarija, vistÇlÇkajÇ îÆiptes da∫Ç, un bi- un Samarijas galva ir Remaljas tïm, kas ir As¥rijas zemï. dïls. aJa js neticïsit, js noteikti 19 Un tÇs nÇks un apmet¥sies nepastÇvïsit! visÇs neapdz¥votÇs ielejÇs un 10 Bez tam Tas Kungs vïl ru- klin‰u plaisÇs, visos ïrk‰˙os un nÇja uz Ahasu, sac¥dams: visos krmÇjos. 11 Izldzies sev az¥mi no TÇ 20 Tan¥ pa‰Ç dienÇ Tas Kungs Kunga, sava Dieva, prasi, lai tÇ ar nazi, kas ir aizlienïts—ar parÇdÇs, vai nu no dzi∫umiem, tiem, kas ir vi¿pus upes, proti, vai no debesu augstumiem! ar aAs¥rijas ˙ïni¿u— bnodz¥s 12 Bet Ahass atbildïja: Es galvas matus un vi¿u kÇju nepras¥‰u un anekÇrdinlju To spalvas, un nosks ar¥ bÇrdu. Kungu. 21 Un notiks, ka tan¥ dienÇ 13 Un Jesaja sac¥ja: Klausieties, cilvïks aturïs jaunu goti¿u un ak DÇvida nams, vai jums vïl divas aitas. nepietiek izsmelt cilvïku pa- 22 Un notiks, ka tÇ dos tik
4a tas ir nebaidies 14a src Jaunava. Jes. 5:26. uzbrukuma, ‰iem b ebr. Dievs ir ar 20a 2. µïn. 16:5–9. diviem ˙ïni¿iem mums. b tas ir Çrvalstu maz uguns ir palicis. src Imanuïls. iebrucïjs izn¥cinÇs 6a ebr. sadal¥sim to. 16a 2. Nef. 18:4. iedz¥votÇjus. 9a 2. Laiku 20:20. b 2. µïn. 15:30; 16:9. 21a tas ir paliks tikai 11a src Z¥me. 17a 2. Laiku 28:19–21. daÏi, kuri pa‰i 12a tas ir pÇrbaud¥t, b 1. µïn. 12:16–19. sevi uzturïs. izmïÆinÇt vai 18a vai sviliens; t.i.— pierÇd¥t. signÇls, uzaicinÇjums. 95 Nefija OtrÇ grÇmata 17:23–18:10 daudz piena, ka vi¿‰ ïd¥s sviestu. Dod vi¿am vÇrdu: Maher-‰alal- Jo sviestu un medu ïd¥s ikviens, ha‰-bas! kas bs palicis ‰ai zemï. 4 Jo lk, apirms bbïrns vïl iemÇ- 23 Un notiks, ka tan¥ dienÇ c¥sies saukt: Mans tïvs un mana katrÇ vietÇ, kur tagad ir tkstotis mÇte, Damaskas bagÇt¥bas un v¥nakoku tksto‰ a sudraba Samarijas claup¥jumu aiznes¥s gabalu vïrt¥bÇ, bs tikai ïrk‰˙i projÇm As¥rijas ˙ïni¿am. un dzelo¿i. 5 Tas Kungs runÇja uz mani 24 Ar bultÇm un stopiem atkal, sac¥dams: cilvïks tur ies, jo visa zeme bs 6 TÇ kÇ ‰¥ tauta neieredz aSiloas k∫uvusi par ïrk‰˙iem un dzelo- lïnos de¿us un priecÇjas par ¿iem. bRec¥nu un Remaljas dïlu; 25 Un visos pakalnos, ko att¥r¥s 7 tad tÇdï∫, lk, Tas Kungs liks ar kapli, neies aiz bailïm no pÇrvelties pÇr avi¿iem varenÇs ïrk‰˙iem un dzelo¿iem, bet tie un pla‰Çs upes de¿iem, tas ir bs, lai tur st¥tu vïr‰us un tos As¥rijas ˙ïni¿am ar visu vi¿a izm¥d¥tu as¥klopi. varen¥bu. Un vi¿‰ izpld¥s pÇr tiem no visÇm savÇm pietekÇm un izkÇps no visiem saviem 18. NODAπA krastiem. 8 Un vi¿‰ aielauz¥sies JdÇ; Kristus bs kÇ klup‰anas akmens vi¿‰ pÇr‰∫Çksies un pÇrpludinÇs un piedauz¥bas klints. Meklïjiet To to visu, vi¿‰ sniegsies pat l¥dz Kungu, nevis ãuksto‰os burvjus. kaklam, un ar saviem izplesta- Vïrsieties pie bausl¥bas un liec¥bas jiem spÇrniem vi¿‰ piepild¥s pïc padoma. Sal¥dziniet ar Jesajas visus tavas zemes pla‰umus, ak gr. 8. Apmïram 559–545 g. pr. Kr. bImanuïl! Un vïl TÇ Kunga vÇrds, man sa- 9 aApvienojieties, ak js tauta, c¥ts: øem lielu t¥stokli un raksti un js tiksit sa‰˙aid¥ti gabalos, uz tÇ ar cilvïku rakstÇmo to, kas un pievïrsiet ausi, visi js no attiecas uz aMaher-‰alal-ha‰-bas. tÇlÇm zemïm; apjozieties, un 2 Un es pa¿ïmu sev uzticamus js tiksit sa‰˙aid¥ti gabalos; alieciniekus pierakst¥t, priesteri apjozieties, un js tiksit sa‰˙aid¥ti Ìriju un Cakariju, Jeberehijas gabalos! dïlu. 10 Apspriedieties, un tas izrÇ- 3 Un es gÇju pie apravietes; un d¥sies velti; pie¿emiet lïmumu, vi¿a k∫uva grta un dzemdïja un tas ne¥stenosies; jo aDievs ir dïlu. Tad Tas Kungs man sac¥ja: ar mums!
23a vai sudraba gabli. c 2. µïn. 15:29. b src Imanuïls. 25a ebr. aitas jeb kazas. 6a 1. Moz. 49:10; 9a tas ir veidojiet 18 1a tas ir izn¥cinljana DÏST, 1. Moz. 50:24. savien¥bu. ir nenovïr‰ama. b Jes. 7:1. 10a tas ir Jda (Imanuïla 2a src Liecinieks. 7a tas ir vispirms pÇr zeme) tiks saudzïta. 3a tas ir savas sievas. zieme∫u Israïlu. Psm. 46:8. 4a Jes. 8:4. 8a tas ir As¥rija b 2. Nef. 17:16. pÇr¿ems ar¥ Jdu. Nefija OtrÇ grÇmata 18:11–19:1 96 11 Jo Tas Kungs teica to man na— cvai tad tautai nav jÇgrieÏas stingri un mÇc¥ja mani, lai pie sava Dieva, lai dz¥vie dzir- es nestaigÇtu ‰¥s tautas ce∫us, dïtu dno miru‰ajiem? sac¥dams: 20 Vïrsieties pie bausl¥bas un 12 Nesakiet asazvïrest¥ba par liec¥bas! Un, ja avi¿i nerunÇ visu to, par ko ‰¥ tauta teiks saska¿Ç ar ‰o vÇrdu, tad tas ir sazvïrest¥ba; nedz ar¥ b¥stieties tÇpïc, ka vi¿os nav gaismas. no tÇ, no kÇ vi¿i b¥stas, un 21 Un atie bland¥sies apkÇrt pa nebai∫ojieties. visu savu zemi smagÇs moc¥bÇs 13 Turiet par svïtu Pulku un izsalku‰i; un notiks, ka tad, Kungu, un lai Vi¿‰ ir jsu abai- kad tie bs izsalku‰i, vi¿i raizï- les un lai Vi¿‰ ir jsu ‰ausmas! sies un nolÇdïs savu ˙ïni¿u un 14 Un Vi¿‰ bs par asvïtn¥cu, savu Dievu, un lkosies aug‰up. bet par bklup‰anas akmeni un 22 Un vi¿i skat¥sies uz zemi un piedauz¥bas klinti abiem Israïla redzïs bïdas un tumsu, cie‰anu namiem, par valgu un par slazdu krïslu, un tiks iedz¥ti tumsÇ. JeruzÇlemes iedz¥votÇjiem. 15 Un daudzi no vi¿iem apa- 19. NODAπA klups un krit¥s, un tiks salauzti, un saist¥ti, un aizvesti gstÇ. Jesaja runÇ par Mesiju. Tauta tum- 16 Aizsien liec¥bu plÇksnes, s¥bÇ ieraudz¥s spoÏu gaismu. Mums aizz¥mogo abausl¥bu starp Ma- ir piedzimis Bïrns. Vi¿‰ bs Miera niem mÇcek∫iem! valdnieks un vald¥s DÇvida tron¥. 17 Un es cerï‰u uz To Kungu, Sal¥dziniet ar Jesajas gr. 9. Apmï- kas apaslïpis Savu vaigu Jïkaba ram 559–545 g. pr. Kr. namam, un es pa∫au‰os uz Vi¿u. 18 Lk, es un mani bïrni, ko Tas Tomïr krïsla nebs tÇda, kÇda Kungs ir devis man par az¥mïm tÇ bija tÇs moc¥bu dienÇs, kad un par br¥numiem IsraïlÇ no vispirms vi¿‰ sagÇdÇja nelielas TÇ Kunga Cebaota, kas mÇjo cie‰anas aZebulona zemei un CiÇnas kalnÇ. Nafta∫a zemei, un pïc tam sa- 19 Un, kad vi¿i jums sac¥s: gÇdÇja daudz lielÇkas cie‰anas Prasiet agaru izsaucïjiem un SarkanÇs jras ce∫Ç aiz JordÇnas, bburvjiem, kas ãukst un murmi- citu tautu GalilejÇ.
12a tas ir Jda doktr¥nas. 19a 3. Moz. 20:6. neielaid¥sies kopÇ ar src Eva¿Æïlijs. b tas ir burvji, pareÆi. citiem uz slepeniem 17a Jes. 54:8. c 1. Sam. 28:6–20. plÇniem dro‰¥bai. 18a tas ir Jesajas un vi¿a d vai par miru‰ajiem 13a tas ir esiet godbij¥gi dïlu vÇrdi atbilsto‰i 20a tas ir gar¥gie un pazem¥gi Dieva noz¥mï: „Jehova starpnieki (tÇpat ar¥ priek‰Ç. izglÇbj”; „Vi¿‰ pantos 21–22). 14a Ec. 11:15–21. pasteidzina 21a tas ir Israïls tiks b 1. Pït. v. 2:4–8; laup¥jumu”; un sa¿emts gstÇ tÇpïc, Jïk. 4:14–15. „Atlikums ka vi¿i negribïja 15a Mat. 21:42–44. atgriez¥sies”. paklaus¥t. 16a ebr. mÇc¥bas jeb 2. Nef. 17:3; 18:3. 19 1a Mat. 4:12–16. 97 Nefija OtrÇ grÇmata 19:2–18 2 Tauta, kas staigÇja atums¥bÇ, bet ar cirstiem akme¿iem mïs ieraudz¥s spoÏu gaismu. PÇr celsim. V¥Æes koki ir izcirsti, tiem, kas dz¥vo nÇves ïnas zemï, bet to vietÇ mïs stÇd¥sim ciedru atmirdzïs gaisma. kokus! 3 Tu vairoji tautu un avairoji 11 TÇdï∫ Tas Kungs sacïla prieku—vi¿i priecÇjas TavÇ aRec¥na pretiniekus pret vi¿u, priek‰Ç kÇ p∫aujamÇ laikÇ un un apvienoja vi¿a ienaidniekus; tÇpat kÇ priecÇjas cilvïki, dalot 12 s¥rie‰us priek‰Ç un filistie‰us laup¥jumu. aizmugurï; un vi¿i ar¥s Israïlu 4 Jo Tu esi salauzis vi¿u nastas ar atvïrtu muti. TÇpïc visas jgu un vi¿u iejgu, vi¿u Vi¿a bdusmas vïl nav rimu‰Çs, apspiedïju r¥ksti. bet Vi¿a roka vïl joprojÇm ir 5 Jo karav¥ram katra kauja izstiepta. noris dÇrdo‰Ç troksn¥ un drïbes 13 Jo tauta aneatgriezÇs pie ir asin¥m aptraip¥tas, bet ‰¥ bs Vi¿a, kas to bija sitis, un ne- liesmÇs un visaptvero‰Ç ugun¥. meklïja Pulku Kungu. 6 Jo mums ir piedzimis aBïrns, 14 TÇdï∫ Tas Kungs nocirta mums ir dots Dïls, un bvald¥ba Israïlam galvu un asti, zaru un bs uz Vi¿a kamie‰iem, un Vi¿a stumbru vienÇ dienÇ. VÇrds bs: Br¥nums, Padoma 15 Sirmgalvis, tas ir galva, un devïjs, cVarenais Dievs, dMÏ¥- pravietis, kas sludina melus, gais Tïvs, eMiera valdnieks. tas ir aste. 7 Vi¿a avald¥‰ana ies pla‰umÇ 16 Jo ‰¥s tautas vado¿i to mal- un miers bbs bez gala uz DÇvi- dina, un vi¿u vad¥tie ir postam da tro¿a un tÇ ˙ïni¿a valst¥bÇ, lemti. to atbalstot un nostiprinot ar 17 TÇdï∫ Tas Kungs nepriecÇsies tiesu un ar taisn¥bu no ‰Ç laika par vi¿u jaunek∫iem un anesau- mÏ¥gi. Pulku Kunga dedz¥gums dzïs vi¿u bÇre¿us un atraitnes, to dar¥s. jo katrs no vi¿iem ir liekulis un 8 Tas Kungs ir st¥jis Savu ∫aundaris, un katra mute pauÏ vÇrdu Jïkabam, un ‰is vÇrds ir bzaimus. TÇdï∫ visas Vi¿a dus- nolaidies pÇr aIsraïlu. mas vïl nav rimu‰Çs, bet Vi¿a 9 Un to zinÇs visa tauta, pat croka vïl joprojÇm ir izstiepta. Efraims un Samarijas iedz¥votÇ- 18 Jo bezdiev¥ba deg kÇ uguns; ji, kas lepn¥bÇ un sirds uzpt¥bÇ tÇ apr¥s ïrk‰˙us un dzelo¿us un saka: aizdedzinÇs meÏu biezok¿us, un 10 µieÆe∫u mri ir sabruku‰i, vi¿i pacelsies kÇ dmi pace∫as.
2a „Krïsla” un c Tit. 2:13–14. zieme∫u cilt¥m, „tums¥ba” bija d Al. 11:38–39, 44. sauktÇm par Israïlu. atkri‰ana un gsts; e JÇ¿a 14:27. 11a 2. µïn. 16:5–9. „spoÏÇ gaisma” ir 7a src Vald¥ba. 12a 2. µïn. 17:6, 18. Kristus. b Dan. 2:44. b Jes. 5:25; 10:4. 3a Jes. 9:2. 8a tas ir pravietiskais 13a Am. 4:6–12. 6a Jes. 7:14; vïst¥jums, kas seko 17a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. Lk. 2:11. (panti 8–21) bija b 2. Nef. 9:28–29. b Mat. 28:18. br¥dinÇjums desmit c Jïk. 5:47; 6:4. Nefija OtrÇ grÇmata 19:19–20:13 98 19 No TÇ Kunga Cebaota dus- jÇsabrk nokauto vid. TÇdï∫ mÇm zeme ir aptum‰ota, un tau- visas Vi¿a dusmas vïl nav rimu- ta bs ugunij par ïsmu, aneviens ‰Çs, bet Vi¿a roka vïl joprojÇm cilvïks neÏïlos savu brÇli. ir izstiepta. 20 Un vi¿‰ grÇbs pa labi un 5 Ak, Asur, Manas bardz¥bas paliks izsalcis, un vi¿‰ aïd¥s pa r¥kste! Un spie˙is vi¿u rokÇs ir kreisi un vi¿i nebs païdu‰i, avi¿u sa‰utums. vi¿i, katrs no tiem, ïd¥s savas 6 Es st¥‰u vi¿u apret liekul¥gu pa‰a rokas miesu— tautu un pret Manu dusmu 21 aManase bEfraimu un Ef- tautu Es do‰u vi¿am pavïli to raims Manasi; vi¿i abi kopÇ bs izpost¥t un izlaup¥t, un sam¥d¥t pret cJdu. TÇpïc visas Vi¿a dus- vi¿us kÇ dub∫us uz ielas. mas vïl nav rimu‰Çs, bet Vi¿a 7 Taãu vi¿‰ tÇ nedomÇ, un vi¿a roka vïl joprojÇm ir izstiepta. sirds nav tÇ noska¿ota; bet vi¿a sird¥ ir nolks izn¥cinÇt un izdel- dït ne mazums tautu. 20. NODAπA 8 Jo vi¿‰ saka: Vai mani zemju pÇrvaldnieki nav tai pa‰Ç laikÇ As¥rijas izn¥cinljana ir paraugs, ar¥ ˙ïni¿i? kÇ ∫aunie tiks izn¥cinÇti OtrajÇ 9 Vai Kalno nav klÇjies tÇpat AtnÇk‰anÇ. DaÏi ∫audis tiks atstÇti kÇ Karhemi‰ai? Un Hamatai kÇ pïc tam, kad Tas Kungs nÇks atkal. Arpadai? Vai Samarijai nav gÇjis Jïkaba nama atlikums tan¥ dienÇ tÇpat kÇ Damaskai? atgriez¥sies. Sal¥dziniet ar Jesajas 10 TÇ kÇ aMana roka ir rad¥jusi gr. 10. Apmïram 559–545 g. pr. Kr. elku dievu valstis, kuru elku Ak vai tiem, kas izdod netaisnus tïli bija pÇrÇki par tiem, kas ir likumus un tiem, kas raksta JeruzÇlemï un SamarijÇ; smagus tiesiskus noteikumus, 11 vai tad es nedar¥‰u JeruzÇ- 2 lai groz¥tu atiesu trc¥gajiem lemei un tÇs elkiem tÇpat, kÇ es un laup¥tu ties¥bas Manas tautas dar¥ju Samarijai un tÇs elkiem? nabagajiem, lai batraitnes varïtu 12 TÇpïc notiks, kad Tas Kungs k∫t par vi¿u upuri un lai vi¿i bs pabeidzis visu Savu darbu varïtu aplaup¥t bÇre¿us! CiÇnas kalnÇ un JeruzÇlemï, Es 3 Un ko js dar¥sit apiemeklï- sod¥‰u aAsura ˙ïni¿a baugstprÇ- ‰anas dienÇ un lielajÇ vïtrÇ, kas t¥gÇs sirds aug∫us un vi¿a augsti nÇks no tÇlienes? Pie kÇ js pacelto acu lepn¥bu. bïgsit pïc pal¥dz¥bas un kur js 13 Jo avi¿‰ saka: Ar savas rokas pamet¥sit savu bagÇt¥bu? spïku un savu aso prÇtu es to 4 Bez Manis vi¿iem bs jÇloka paveicu, jo es esmu apdom¥gs. savi ce∫i kopÇ ar gstek¿iem un Un es pÇrliku tautu robeÏas un
19a Mih. 7:2–6. b src Atraitne. 12a Cef. 2:13. 20a 5. Moz. 28:53–57. 3a tas ir soda. b tas ir lepno 21a src Manase. 5a Jes. 10:5. liel¥‰anos. b src Efraims. 6a tas ir pret Israïlu. 13a tas ir As¥rijas ˙ïni¿‰ c src Jda. 10a tas ir As¥r¥jas ˙ïni¿a (panti 13–14). 20 2a vai Taisn¥ba. roka (panti 10–11). 99 Nefija OtrÇ grÇmata 20:14–27 piesavinÇjos vi¿u dÇrgumus, 20 Un atan¥ dienÇ notiks, ka un es pak∫Çvu sev iedz¥votÇjus Israïla atliku‰ie un bJïkaba nama kÇ drosm¥gs v¥rs. izglÇbtie vairs cnepa∫ausies uz 14 Un mana roka atrada tautu to, kas tos sitis, bet pa∫ausies bagÇt¥bas kÇ ligzdu un, kÇ pa- uztic¥bÇ uz To Kungu, uz Israïla ¿em atstÇtas olas, tÇ es pÇr¿ïmu Svïto. visu zemi, un nebija neviena, 21 aAtliku‰ie atgriez¥sies, jÇ, kas pakustinÇtu kaut spÇrnu, tie‰i no Jïkaba pÇri paliku‰ie, atvïrtu muti vai iep¥kstïtos. pie varenÇ Dieva. 15 aVai tad bcirvis lai lielÇs tÇ 22 Jo, kaut tava tauta, Israïl, priek‰Ç, kas ar to cïrt? Vai tad btu kÇ jras smiltis, jÇ, tikai zÇÆis lai izgÇztu savas krtis tÇs atliku‰ie atgriez¥sies; nolik- pret to, kas ar to zÇÆï? It kÇ tÇ aizn¥cinljana bpÇrpld¥s ar r¥kste varïtu pacelties pret to, taisn¥bu. kas to ir pacïlis, vai vïzda va- 23 Jo Dievs Pulku Kungs liks rïtu pati cilÇties, it kÇ tÇ nebtu apiepild¥ties izn¥c¥bai, kas no- no koka! teikta visÇ zemï. 16 TÇpïc Tas Kungs, Pulku 24 TÇdï∫ saka Dievs Tas Kungs Kungs, st¥s diloni starp vi¿a Cebaots: Ak Mana tauta, kas tuklajiem, un zem avi¿a god¥bas dz¥vojat CiÇnÇ, neb¥stieties no Vi¿‰ iedegs liesmu kÇ uguns- Asura; vi¿‰ sit¥s tevi ar r¥ksti grïku. un pacels savu nju pret tevi kÇ 17 Un Israïla gaisma k∫s acitkÇrt îÆiptï. par uguni un vi¿a Svïtais par 25 Jo ir atlicis tikai mazs br¥dis, liesmu, kas sadedzinÇs un un Mans sa‰utums bs galÇ, un apr¥s vi¿a ïrk‰˙us un dzelo¿us Manas dusmas mitïsies, vi¿us vienÇ dienÇ. izn¥cinot. 18 Un izn¥cinÇs vi¿a meÏu un 26 Un Pulku Kungs pacels augl¥go lauku jaukumus gan pletni pret vi¿u, tÇpat kÇ Vi¿‰ agarÇ, gan miesÇ, un vi¿i bs sita aMidiÇnu pie Oreba klints, kÇ karav¥ri, kad noÆ¥bst vi¿u un, kÇ Vi¿a spie˙is bija pÇr karognesïjs. jru, tÇ Vi¿‰ pacels to kÇ citkÇrt 19 Un vi¿a meÏÇ aatliku‰o koku îÆiptï. bs tik maz, ka pat bïrns tos 27 Un tan¥ dienÇ notiks, ka vi¿a varïs pierakst¥t. anasta tiks no¿emta no taviem
15a Visas metaforas ‰ajÇ 18a tas ir As¥rija piln¥gi jau nÇk, Ïïlast¥ba pantÇ uzdod vienu izzud¥s. ir iespïjama. un to pa‰u jautÇjumu: 19a tas ir As¥rijas 23a tas ir izrais¥s nolikto Vai cilvïkam (t.i.— karapulka atlikums. izn¥cinljanu. As¥r¥jas ˙ïni¿am) 20a tas ir pïdïjÇs dienÇs. 24a tas ir kÇ agrÇk var veikties pret b Am. 9:8–9. dar¥ja ïÆiptie‰i. Dievu? c tas ir bs atkar¥gi. 2. Moz. 1:13–14. b tas ir pravietis 21a Jes. 11:11–12. 26a 1. Moz. 25:1–2; sal¥dzina ˙ïni¿u ar 22a M&D 63:34. SoÆu 7:25. ieroci. src Pasaule— 27a Jes. 14:25. 16a tas ir As¥rijas ˙ïni¿a Pasaules gals. (ar¥ pantos 17–19). b tas ir pat kad sods Nefija OtrÇ grÇmata 20:28–21:8 100 pleciem un vi¿a jgs no tava Jesajas gr. 11. Apmïram 559–545 kakla, un jgs tiks sagrauts g. pr. Kr. biesvaid¥‰anas dï∫. 28 aVi¿‰ jau virzÇs uz Ajatu, Un aatvase ries¥sies no bIsajas vi¿‰ dodas cauri Migronai; ccelma, un zars izaugs no vi¿a MikmasÇ vi¿‰ atstÇj savus ratus. saknïm. 29 Vi¿i ir izgÇju‰i pa ‰auro 2 Un pÇr to klÇsies aTÇ Kunga aizas ce∫u, GebÇ paliku‰i pa Gars, gudr¥bas un saprÇta gars, nakti; Rama ir nobijusies; Saula padoma un spïka gars, zinljanu Gibeja ir aizbïgusi. un TÇ Kunga bij¥bas gars. 30 Pacel balsi, ak Galimas 3 Un padar¥s Vi¿u ap˙ïr¥gu TÇ meita, lai to izdzird Lai‰a, ak Kunga bij¥bÇ; un Vi¿‰ anetiesÇs nabaga Anatota! pïc tÇ, ko Vi¿a acis redz, un 31 Madmena ir izkl¥dusi; nespried¥s pïc tÇ, ko Vi¿a ausis Gebimas iedz¥votÇji pulcïjas dzird. kopÇ bïg‰anai. 4 Bet ar ataisn¥bu Vi¿‰ tiesÇs 32 Vïl ‰odien vi¿‰ paliks NobÇ; nabago un patiesi baizstÇvïs vi¿‰ izstieps savu roku pret zemes clïnprÇt¥go. Un Vi¿‰ sit¥s CiÇnas meitas kalnu, pret Jeru- zemi ar savas mutes r¥ksti, un ar zÇlemes pakalnu. savu lpu dva‰u Vi¿‰ nokaus 33 Lk, Tas Kungs, Pulku bezdiev¥gos. Kungs nocirt¥s zarus ar bries- 5 Un taisn¥ba bs Vi¿a gurnu m¥gu varu, un tie, akas augsti josta, un uztic¥ba bs Vi¿a alielu pacïlu‰ies, tiks nocirsti, un josta. augstprÇt¥gie pazemoti. 6 Tad vilks mÇjos pie jïra un 34 Un Vi¿‰ nocirt¥s meÏa bie- leopards apgulsies pie kazlïna, zok¿us ar dzelzi, un Libanons un te∫‰ un jauns lauva, un trekni krit¥s no varenÇ rokas. lopi bs kopÇ, un mazs bïrns tos gan¥s. 7 Un govs un lÇcis gan¥sies, un 21. NODAπA vi¿u bïrni gulïs kopÇ, un lauva ïd¥s salmus kÇ vïrsis. Isajas celms (Kristus) tiesÇs taisn¥bÇ. 8 Un z¥dainis rota∫Çsies pie Dieva atzi¿a pÇrklÇs zemi Tksto‰- aodzes alas, un nupat no krts gadï. Tas Kungs pacels karogu un no‰˙irts bïrns izstieps savu roku sapulcinÇs Israïlu. Sal¥dziniet ar uz bãskas midzeni.
27b src Svaid¥tais. b Isaja bija DÇvida 3a JÇ¿a 7:24. 28a tas ir As¥rie‰u tïvs; norÇde dota uz 4a Psm. 72:2–4; karapulku virz¥ba uz ˙ïni‰˙o DÇvida Mos. 29:12. JeruzÇlemi ir radurakstu l¥niju, no b ebr. nolemt. iez¥mïta; tad (panti kuras galu galÇ c src LïnprÇt¥gs, 33–34) tïlaini tiek piedzima Jïzus. lïnprÇt¥ba. aprakst¥ta TÇ Kunga Mih. 5:2; Ebr. 7:14. 5a vai viduk∫a. r¥c¥ba pret tiem. src Isaja. 8a neliela ind¥ga 33a Hel. 4:12–13. c M&D 113:1–2. îÆiptes ãska. 21 1a M&D 113:3–4. 2a Jes. 61:1–3. b cita ind¥ga ãska. 101 Nefija OtrÇ grÇmata 21:9–22:3 9 Neviens netiks anedz ievai- MoÇbu, un Amona bïrni vi- nots, nedz nokauts visÇ ManÇ ¿iem klaus¥s. svïtajÇ kalnÇ, jo zeme bs pilna 15 Un Tas Kungs piln¥gi aizn¥ci- ar batzi¿u par To Kungu, kÇ nÇs îÆiptes jras mïli, un ar Savu de¿i pÇrklÇj jru. vareno vïju Vi¿‰ pacels Savu 10 Un atan¥ dienÇ bs bIsaja roku pÇr upi un saskald¥s to sep- sakne, kas stÇvïs par karogu ti¿Çs up¥tïs, tÇ ka cilvïks varïs tautÇm; cpïc tÇs meklïs dcitas tikt pÇri ar sausiem apaviem. tautas; un Vi¿a atdusa bs pilna 16 Un tur bs ace∫‰ Vi¿a tautas god¥bas. atlikumam, kas bs paliku‰i no 11 Un notiks tan¥ dienÇ, ka Tas As¥rijas, kÇ tas bija Israïlam tan¥ Kungs vïl aotrreiz izstieps Savu dienÇ, kad tas izgÇja no îÆiptes roku, lai atgtu Savas tautas zemes. atlikumu, kas bs palicis no As¥rijas un no îÆiptes, un no Pa- 22. NODAπA trosas, un no Ku‰a, un no îlÇma, un no SineÇra, un no Hamatas, Tksto‰gades dienÇ visi cilvïki un no jras salÇm. slavïs To Kungu. Vi¿‰ dz¥vos starp 12 Un Vi¿‰ pacels akarogu tiem. Sal¥dziniet ar Jesajas gr. 12. tautÇm un savÇks bizkl¥dinÇtos Apmïram 559–545 g. pr. Kr. no Israïla, un csapulcinÇs kopÇ izkais¥tos jdus no ãetriem ze- Un tan¥ dienÇ tu sac¥si: Ak mes striem. Kungs, es Tevi slavï‰u! Kaut ar¥ 13 Efraima askaud¥ba ar¥ mitï- Tu biji dusm¥gs uz mani, Tavas sies un Jdas naidnieki tiks dusmas ir rimu‰Çs un Tu mani izn¥cinÇti. Efraims bneapskau- mierinÇji. d¥s cJdu un Jda nekaitinÇs 2 Lk, Dievs ir mana pest¥‰ana, Efraimu. es apa∫au‰os un nebaid¥‰os, jo Tas 14 Bet uz rietumu pusi vi¿i Kungs bJehova ir mans stip- auzlaid¥sies uz filistie‰u ple- rums un mana dziesma; Vi¿‰ ir ciem; kopÇ vi¿i aplaup¥s tos, k∫uvis ar¥ par manu pest¥‰anu. kas uz austrumiem, vi¿i uzliks 3 TÇpïc ar prieku js smelsit savu roku pÇr Edomu un adeni no pest¥‰anas avotiem.
9a Jes. 2:4. 1. Nef. 22:10–12; Ec. 37:16–22. src Tksto‰gade. M&D 45:24–25. src Skaud¥ba. b M&D 101:32–33; 130:9. src Israïls—Israïla c src Jda. 10a tas ir pïdïjÇs dienÇs. sapulcinljana. 14a tas ir uzbruks DÏS—V 1:40. 13a Jer. 3:18. rietumu nogÇzïm, b Rom. 15:12; b Jdas un Efraima kas bija filistie‰u M&D 113:5–6. vad¥tÇs ciltis teritorija. c vai pïc vi¿a. vïsturiski bija 15a Cak. 10:11. d M&D 45:9–10. ienaidnieki (pïc 16a Jes. 35:8; M&D 133:27. 11a 2. Nef. 6:14; 25:17; notikumiem, kas 22 2a Mos. 4:6; Hel. 12:1. 29:1. aprakst¥ti b 2. Moz. 15:2; 12a src Karogs. 1. µïn. 12:16–20). Psm. 83:19. b 3. Nef. 15:15; 16:1–4. PïdïjÇs dienÇs ‰is src Jehova. c Neh. 1:9; naids tiks dziedinÇts. 3a src Dz¥vais dens. Nefija OtrÇ grÇmata 22:4–23:13 102 4 Un tan¥ dienÇ js sac¥sit: tautu balss, Tas Kungs Cebaots aSlavïjiet To Kungu, piesauciet kÇrto karaspïku karam. Vi¿a VÇrdu, pasludiniet Vi¿a 5 Vi¿i nÇk no tÇlas zemes, no darbus tautu starpÇ, daudziniet, pa‰as debesu malas, jÇ, Tas ka Vi¿a VÇrds ir augsti teicams! Kungs un Vi¿a sa‰utuma ieroãi, 5 aDziediet Tam Kungam sla- lai izpost¥tu visu zemi. vas dziesmas, jo Vi¿‰ ir dar¥jis 6 VaimanÇjiet, js, jo TÇ Kunga varenus darbus, tas ir zinÇms diena ir tuvu! TÇ nÇks kÇ posts visÇ zemï! no VisuvarenÇ! 6 aGavilïjiet un l¥ksmojiet, js, 7 TÇpïc nolaid¥sies visas rokas CiÇnas iedz¥votÇji, jo liels ir un katra cilvïka sirds pamirs. Israïla Svïtais jsu vid! 8 Un vi¿i bs izbiju‰ies, sÇpes un bïdas tos pÇr¿ems, vi¿i bs pÇrsteigti viens par otru, vi¿u 23. NODAπA vaigi degs kÇ ugun¥s. 9 Lk, TÇ Kunga diena nÇk, BÇbeles izn¥cinljana ir paraugs briesm¥ga ar niknumu un ar izn¥cinljanai OtrÇs AtnÇk‰anas dusmu kvïli, lai pÇrvïrstu zemi laikÇ. TÇ bs niknuma un atrieb¥bas par tuksnesi, un Vi¿‰ aizn¥cinÇs diena. BÇbele (pasaule) krit¥s uz tajÇ eso‰os grïciniekus. visiem laikiem. Sal¥dziniet ar Jesajas 10 Jo debesu zvaigznes un to gr. 13. Apmïram 559–545 g. pr. Kr. zvaigznÇji vairs nedos savu aSpriedums par bBÇbeli, ko Jesa- gaismu, asaule uzlecot aptum‰o- ja, Amoca dïls, sa¿ïma parÇd¥bÇ. sies, un mïness vairs nesp¥dïs. 2 Paceliet akarogu augstÇ kal- 11 Un Es asod¥‰u pasauli par nÇ, uzsauciet tiem stiprÇ bals¥, ∫aunumu un bezdiev¥gos par bmÇjiet ar roku, lai vi¿i varïtu vi¿u noziegumiem. Es izn¥ci- ieiet pa diÏcilt¥go vÇrtiem! nlju blepno augstprÇt¥bu un 3 Es esmu pavïlïjis Saviem pazemo‰u varmÇku liel¥bu. asvït¥tajiem, Es ar¥ esmu aici- 12 Es padar¥‰u acilvïku dÇrgÇku nÇjis Savus stipros, jo Manas par t¥ru zeltu, cilvïku dÇrgÇku dusmas nav pÇr tiem, kuri prie- pat par Of¥ras zelta stieni. cÇjas ManÇ god¥bÇ. 13 TÇdï∫ Es satricinlju debesis, 4 P∫a balss atskan kalnos kÇ un zeme aizkustïsies no savas no lielas tautas, kÇ no adaudzu vietas Pulku Kunga dusmÇs un tautu ˙ïni¿valst¥m bsapulcïtu Vi¿a dusmu kvïles dienÇ.
4a src Pateic¥gs, pravietots Jes. 13 un b Cak. 12:3. pateic¥ba, pateik‰anÇs. 14, ir veikta kÇ 9a src Zeme—Zemes 5a M&D 136:28. simbols visas ∫aunÇs att¥r¥‰ana. 6a Jes. 54:1; pasaules gal¥gajai 10a src Pasaule— Cef. 3:14. izn¥cinljanai. Pasaules gals. 23 1a tas ir vïst¥jums 2a src Karogs. 11a Mal. 3:19. par sodu. b tas ir mÇt ar roku, b M&D 64:24. b πaunÇs Babilonas dot z¥mi. 12a Jes. 4:1–4. vïsturiskÇ 3a tas ir svïtajiem. 13a src Zeme—Zemes izn¥cinljana, par ko 4a Cak. 14:2–3. gal¥gais stÇvoklis. 103 Nefija OtrÇ grÇmata 23:14–24:4 14 Un vi¿iem tad klÇsies kÇ Jo Es to izn¥cinlju Çtri, jÇ, jo Es aizbiedïtÇm stirnÇm un kÇ av¥m, b‰u Ïïl¥gs pret Savu tautu, bet kam nav gana, un vi¿i ikviens bezdiev¥gie ies bojÇ. pievïrs¥sies savai tautai un ik- viens bïgs uz savu zemi. 24. NODAπA 15 Ikviens, kas ir lepns, tiks nodurts, jÇ, un ikviens, kas Israïls tiks sapulcinÇts un baud¥s pieslïjies ∫aunajiem, krit¥s no Tksto‰gades mieru. Lucifers tika zobena. padz¥ts no Debes¥m sacel‰anÇs dï∫. 16 Vi¿u bïrni tiks sa‰˙aid¥ti Israïls gavilïs pÇr BÇbeli(pasauli). gabalos vi¿u acu priek‰Ç; vi¿u Sal¥dziniet ar Jesajas 14. Apmïram namus izlaup¥s, un vi¿u sievas 559–545 g. pr. Kr. piesmies. 17 Lk, Es sacel‰u pret vi¿iem Jo Tas Kungs apÏïlosies par mïdie‰us, kas nedzenas pïc sud- Jïkabu un atkal aizredzïs Israïlu, raba un zelta un nekÇro pïc tÇ. un to pÇrved¥s vi¿u pa‰u zemï; 18 Vi¿u stopi sa‰˙aid¥s gabalos un bsve‰inieki vi¿iem pievie- ar¥ jaunek∫us un vi¿i nesaudzïs nosies, un tie pie˙ersies Jïkaba bïrnus mÇtes miesÇs, bïrni neat- namam. rad¥s Ïïlast¥bu vi¿u acu priek‰Ç. 2Unatautas tos ¿ems un atve- 19 Un BÇbelei, kas ir ˙ïni¿u d¥s tos vi¿u dz¥ves vietÇs; jÇ, valstu gl¥tums, kaldeju askais- no tÇliem zemes galiem; un vi¿i tums un lepnums, klÇsies tÇpat atgriez¥sies savÇs bapsol¥tajÇs kÇ bSodomai un Gomorai, kad zemïs. Un tÇs piederïs Israïla Dievs tÇs nopost¥ja l¥dz pama- namam, un TÇ Kunga zeme bs tiem. ar ckalpiem un kalponïm; un 20 Tur nemÏam neviens vairs Israïls ¿ems gstÇ tos, kas vi¿us anedz¥vos, tÇ paliks tuk‰a uz pa- bija gst¥ju‰i, un vi¿i vald¥s pÇr audÏu paaudzïm. ArÇbi tur ne- saviem kaklakungiem. uzslies telti un gani tur negan¥s. 3 Un notiks tan¥ dienÇ, ka Tas 21 Bet tur mit¥s atuksne‰a zvïri, Kungs dos amieru tev no tavÇm un vi¿u nami bs pilni ar mo‰- bïdÇm un no tavÇm bailïm, un ˙iem, un pces tur dz¥vos, un no grtÇs verdz¥bas, kÇdÇ tu tiki bjodi dejos. turïts. 22 Un salu plïs¥gie zvïri 4 Un notiks tan¥ dienÇ, ka tu kauks vi¿u pamestajos anamos runÇsi ‰Çdu sakÇmvÇrdu pret un bp˙i vi¿u jaukajÇs pil¥s; un aBÇbeles ˙ïni¿u un teiksi: KÇ vi¿as laiks jau ir tuvu klÇt, un kaklakungs rimies, zelta pilsïta vi¿as diena netiks pagarinÇta. beigusies!
14a vai dzenÇtiem 21a Jes. 34:14–15. b Jes. 60:3–5, 10. brieÏiem. b ebr. ÇÏi jeb dïmoni. 2a tas ir Citas tautas 19a tas ir uzpt¥ba. 22a ebr. pil¥s. pal¥dzïs Israïlam. b 1. Moz. 19:24–25; b ebr. (iespïjams) b src Apsol¥tÇ zeme. 5. Moz. 29:23; ‰akÇ∫i jeb savva∫as c Jes. 60:14. 2. Nef. 13:9. su¿i. 3a Joz. 1:13; M&D 84:24. 20a Jer. 50:3, 39–40. 24 1a Cak. 1:17. 4a src BÇbele. Nefija OtrÇ grÇmata 24:5–22 104 5 Tas Kungs salauzis bezdievju nïm, es nomet¥‰os uz saie‰anas r¥ksti, valdnieku ziÏ∫us. kalna pa‰os bzieme∫os! 6 Tas, kas savÇ niknumÇ pïra 14 Es uzkÇp‰u augstumos virs tautas bez mitï‰anÇs, savÇs mÇko¿iem, es b‰u kÇ pats dusmÇs vald¥ja pÇr tÇm, tiek VisuaugstÇkais! vajÇts, un neviens netraucï. 15 Tomïr tu tiksi nogÇzts ellï, 7 Nu visa zeme atp‰as un ir visdzi∫ÇkÇ abedrï! miers, vi¿i agavilï! 16 Tie, kas tevi redzïs, acie‰i 8 JÇ, acipreses priecÇjas par tevi uzlkos tevi un domÇs pie sevis, un ar¥ LibÇnas ciedru koki, sa- un sac¥s: Vai tad ‰is ir tas v¥rs, kot: Kop‰ tu esi bkritis, cneviens kura priek‰Ç tr¥cïja zeme un nenÇk ms nocirst! drebïja ˙ïni¿u valstis? 9 Pazemes aelle ir satraukta, 17 Un kas padar¥ja pasauli par gaid¥dama tevi ierodamies, tÇ tuksnesi un izpost¥ja tÇs pilsïtas, sace∫ kÇjÇs tevis dï∫ bmiru‰os, un nekad neatvïra savu gstek- patie‰Çm visus, kas biju‰i vado- ¿u mÇju? ¿i virs zemes, tÇ liek piecelties 18 Visi tautu ˙ïni¿i, jÇ, tie visi no saviem tro¿iem visiem tautu dus god¥bÇ, ikviens asavÇ namÇ. ˙ïni¿iem. 19 Bet tu esi aizmests tÇlu no 10 Un vi¿i runÇs un sauks tev savas dusas vietas kÇ anonievÇts pret¥: Ar¥ tu esi palicis nevar¥gs zars un atlikums no tiem, kas kÇ mïs? Ar¥ tu esi k∫uvis mums nokauti, zobena nodurti, kas l¥dz¥gs? nomesti pie bakme¿iem bedrï, 11 Nogrimusi kapÇ tava god¥ba, kÇ maita zem kÇjÇm. nedzird tavu c¥taru ska¿as, kÇ- 20 Tu nebsi ar vi¿iem kopÇ puri ir tavs gu∫amais paklÇjs, un bïrïs, jo tu izpost¥ji savu zemi tÇrpi ir tava sega! un noslepkavoji savu tautu; 12 aKÇ tu esi kritis no debes¥m, a∫aundara bdzimumu nemÏam ak bLucifer, r¥ta zvaigznes dïls! vairs nepieminïs. Tu esi nogÇzts pie zemes, tu, kas 21 Nododiet nÇvei vi¿u bïrnus loc¥ji tautas! vi¿u tïvu agrïku dï∫, lai tie 13 Jo tu sac¥ji savÇ sird¥: aEs nece∫as, neie¿em zemi un ne- kÇp‰u debes¥s, es uzcel‰u savu piepilda pasauli ar pilsïtÇm. troni augstu pÇr Dieva zvaigz- 22 Jo Es nostljos pret tiem,
7a Jes. 55:12. ausmas dïls. Par Psm. 48:3. 8a ebr. cipreses. ∫aunÇs pasaules 15a 1. Nef. 14:3. b tas ir miris. (Babilonas) valdnieku 16a ebr. ‰˙ielïs uz tevi c ebr. neviens (koku) tiek runÇts kÇ par un domÇs par tevi. cirtïjs nav nÇcis pret Luciferu, visa ∫aunÇ 18a tas ir Æimenes kapÇ. mums. valdnieku. 19a tas ir noraid¥ts zars, 9a src Elle. src Velns; Lucifers. nocirsts un nomests. b tas ir garus, kas 13a Moz. 4:1–4. b tas ir pa‰Ç dibenÇ. atdal¥ti no b tas ir dievu dz¥ves 20a src πauns, ˙erme¿iem. vietÇ, saska¿Ç ar ∫aundarb¥ba. 12a M&D 76:26. babilonie‰u b Psm. 21:12–13; 37:28. b ebr. r¥ta zvaigzne, ticïjumiem. 21a 2. Moz. 20:5. 105 Nefija OtrÇ grÇmata 24:23–25:1 saka Tas Kungs Cebaots, un dusïs dro‰¥bÇ. Un tavai saknei izdeldï‰u no BÇbeles tÇs avÇrdu Es lik‰u nomirt badÇ, un tas un pÇri paliku‰os, un dïlu, un nogalinÇs tavus atliku‰os. bbrÇ∫adïlu, saka Tas Kungs. 31 Kauciet, ak vÇrti! Kliedz, ak 23 Es ar¥ atdo‰u to par a¥pa- pilsïta! Tu sabrc, visa Filistija, ‰umu eÏiem un padar¥‰u par jo no zieme∫iem nÇks dmi, un purvu, un Es to noslauc¥‰u neviens neat‰˙elsies Vi¿a noteik- ar izn¥c¥bas bslotu, saka Pulku tajos laikos! Kungs. 32 Ko tad atbildïs citu tautu 24 Pulku Kungs ir zvïrïjis, vïstne‰i? Ka Tas Kungs ir uzcï- sac¥dams: Tie‰Çm, kÇ Es esmu lis aCiÇnu un ka bnabagie no Vi¿a nodomÇjis, tÇ tas notiks, un, kÇ tautas cpa∫ausies uz to. Es esmu nolïmis, tÇ tas bs,— 25 ka es atved¥‰u aAsuru SavÇ 25. NODAπA zemï un sam¥‰u to zem kÇjÇm bSavos kalnos, tad tie tiks at- Nefijs gavilï skaidr¥bÇ. Jesajas svabinÇti no vi¿a cjga, un vi¿a pravietojumi tiks izprasti pïdïjÇs nasta tiks no¿emta no vi¿u dienÇs. Jdi atgriez¥sies no BÇbeles, kamie‰iem. sit¥s krustÇ Mesiju, un tiks izkais¥ti 26 ·is lïmums ir pie¿emts un ‰aust¥ti. Vi¿i tiks atjaunoti, kad par visu zemi un ‰¥ ir tÇ vi¿i noticïs Mesijam. Pirmo reizi roka, kas izstiepta pÇr avisÇm Vi¿‰ atnÇks se‰simt gadu pïc tam, tautÇm. kad Lehijs pameta JeruzÇlemi. 27 Jo Tas Kungs Cebaots ir Nefijie‰i ievïro Mozus bausl¥bu un nolïmis, un kas to var groz¥t? tic Kristum, kas ir Israïla Svïtais. Un Vi¿a roka ir izstiepta, un Apmïram 559–545 g. pr. Kr. kas to var pagriezt atpaka∫? 28 µïni¿a aAhasa nÇves bgadÇ Tagad es, Nefijs, runlju ne- bija ‰is spriedums: daudz attiec¥bÇ par ‰iem vÇr- 29 NepriecÇjies tu, visa Filistija, diem, ko es esmu rakst¥jis, kas ka tÇ, kas tevi sita, r¥kste salauz- ir runÇti ar Jesajas muti. Jo lk, ta; jo no ãskas saknes nÇks Jesaja runÇja daudzas lietas, ind¥ga odze un vi¿as auglis bs kuras daudziem no manas tau- ind¥ga spÇrnaina ãska. tas bija agrti saprast, jo vi¿i 30 Un nabaga pirmdzimtais nezinÇja par to, kÇ tika pravietots bs pÇrticis, un trkuma cietïjs starp jdiem.
22a Sal. Pam. 10:7. Jes. 37:33–38. spriedums jeb soda b ±j. 18:19. b tas ir Jdas un vïst¥jums tika 23a Jes. 34:11–15. Israïla kalnos. pravietots par b vai birste. c Jes. 10:27. filistie‰iem, kamïr 25a Runa pÇriet uz 26a tas ir galu galÇ visas Jda bs dro‰¥bÇ. As¥rijas uzbrukumu pasaules tautas tÇdÇ 32a src CiÇna. un sakau‰anu JdÇ veidÇ tiks gÇztas. b Cef. 3:12. 701. g. pr. Kr. (panti 28a 2. µïn. 16:20. c vai meklïs tan¥ 24–27). b tas ir apmïram 720 patvïrumu. 2. µïn. 19:32–37; g. pr. Kr. ·is 25 1a 2. Nef. 25:5–6. Nefija OtrÇ grÇmata 25:2–10 106 2 Jo es, Nefijs, neesmu mÇc¥jis zinu par apgabaliem ap to; un es tiem daudzas lietas par jdiem, esmu pieminïjis saviem bïrniem jo vi¿u adarbi bija tums¥bas darbi par Dieva sodiem, kas anotiku‰i un vi¿u r¥c¥ba bija neganta r¥c¥ba. jdu vid, saviem bïrniem, 3 TÇpïc es rakstu savai tautai, saska¿Ç ar visu to, ko Jesaja visiem tiem, kas vïlÇk sa¿ems runÇjis un par ko es nerakstu. ‰os vÇrdus, ko es rakstu, lai vi¿i 7 Bet lk, es turpinu savu pa‰a varïtu zinÇt Dieva sodus, ka tie pravietojumu, saska¿Ç ar savu nÇks pÇr visÇm tautÇm, saska¿Ç aizpratni, kurÇ es zinu, ka ne- ar vÇrdu, kuru Vi¿‰ ir sac¥jis. viens cilvïks nevar k∫d¥ties; 4 TÇpïc uzklausi, ak mana tau- tomïr dienÇs, kad Jesajas pra- ta, kas esi no Israïla nama, un vietojumi tiks piepild¥ti, cilvïki pievïrs ausi maniem vÇrdiem, dro‰i zinÇs to noz¥mi tajos laikos, jo, lai ar¥ Jesajas vÇrdi nav jums kad tie notiks. saprotami, tomïr tie ir saprotami 8 TÇpïc tie ir avïrt¥gi cilvïku visiem tiem, kuri ir piepild¥ti ar bïrniem, un tam, kas domÇ, ka apravietojuma bgaru. Bet jums es tie nav, tam es runlju ¥pa‰i un pravietoju saska¿Ç ar garu, kas ir ‰os vÇrdus vïrs¥‰u uz savu bpa‰a man¥, tÇpïc es pravieto‰u saska- tautu; jo es zinu, ka tie bs ∫oti ¿Ç ar cskaidr¥bu, kura ir bijusi ar vïrt¥gi vi¿iem cpïdïjÇs dienÇs, mani kop‰ tÇ br¥Ïa, kad es iznÇcu jo tan¥ dienÇ vi¿i tos saprat¥s; no JeruzÇlemes ar savu tïvu; jo tÇpïc vi¿u labumam es tos esmu lk, manai dvïselei labpat¥k rakst¥jis. skaidr¥ba priek‰ manas tautas, 9 Un, kÇ viena paaudze tika lai vi¿i varïtu mÇc¥ties. aizn¥cinÇta jdu vid nekriet- 5 JÇ, un mana dvïsele priecÇjas n¥bu dï∫, tÇ vi¿i ir izn¥cinÇti no par aJesajas vÇrdiem, jo es iznÇcu paaudzes paaudzï dï∫ savÇm no JeruzÇlemes un manas acis ir nekrietn¥bÇm, un nekad neviens skat¥ju‰as bjdus, un es zinu, ka no vi¿iem nav ticis izn¥cinÇts, ja jdi saprot pravie‰u vÇrdus un vien TÇ Kunga pravie‰i nav to ka nav nevienas citas tautas, kas bpareÆoju‰i. saprastu vÇrdus, kuri sac¥ti j- 10 TÇpïc vi¿iem tika teikts diem, tÇ kÇ vi¿i, iz¿emot tikai, ja par izn¥c¥bu, kura nÇks pÇr tie ir mÇc¥ti pïc jdu paraÏÇm. tiem uzreiz pïc tam, kad mans 6 Bet lk, es, Nefijs, neesmu tïvs pameta JeruzÇlemi; tomïr mÇc¥jis savus bïrnus pïc jdu vi¿i nocietinÇja savas sirdis, paraÏÇm; bet lk, es pats esmu un, saska¿Ç ar manu pravieto- dz¥vojis JeruzÇlemï, tÇpïc es jumu, vi¿i ir tiku‰i aizn¥cinÇti,
2a 2. µïn. 17:13–20. b src Jdi. M&D 3:16–20. 4a src Pravietojums, 6a 2. Nef. 6:8; c src PïdïjÇs dienas. pravietot. Hel. 8:20–21. 9a Jer. 39:4–10; b src Svïtais Gars. 7a 2. Nef. 32:7; Al. 13:23. Mat. 23:37–38. c 2. Nef. 31:3; 33:5–6; 8a src Svïtie Raksti— b Am. 3:7; 1. Nef. 1:13. Jïk. 4:13. Svïto Rakstu noz¥m¥ba. 10a 1. Nef. 7:13; 5a 1. Nef. 19:23; b în. 1:13–16; 2. Nef. 6:8; Omn. 1:15; 3. Nef. 23:1. Morm. 5:12–15; Hel. 8:20–21. 107 Nefija OtrÇ grÇmata 25:11–18 iz¿emot tikai tos, kas ir baizvesti vai tiem, kas c¥nÇs pret Dievu gstÇ uz BÇbeli. un Vi¿a Bazn¥cas tautu. 11 Un ‰o es runÇju tÇpïc, ka 15 TÇpïc ajdi tiks bizkais¥ti gars ir man¥. Un neskatoties uz starp visÇm tautÇm, jÇ, un ar¥ to, ka vi¿i ir aizvesti gstÇ, vi¿i cBÇbele tiks sagrauta, tÇpïc citas atkal atgriez¥sies un vi¿iem pie- tautas izkais¥s jdus. derïs JeruzÇlemes zeme; tÇpïc 16 Un, kad vi¿i bs tiku‰i iz- vi¿i atkal tiks aatjaunoti savÇ kais¥ti un Tas Kungs bs ‰aus- mantojuma zemï. t¥jis vi¿us caur citÇm tautÇm 12 Bet lk, pie vi¿iem bs kari daudzu paaudÏu garumÇ, jÇ, un karu daudzinljana, un, kad patiesi no paaudzes uz paaudzi, pienÇks diena, kad Tïva, jÇ, kamïr vi¿i netiks pÇrliecinÇti patiesi, Debesu un Zemes Tïva aticït Kristum, Dieva Dïlam, aVienpiedzimu‰ais parÇd¥sies un Izpirk‰anai, kas ir bezgal¥ga vi¿iem miesÇ, lk, tie Vi¿u visai cilvïcei; un, kad pienÇks atmet¥s savu nekrietn¥bu un diena, kad vi¿i noticïs Kristum cietsird¥bas, un strgalv¥bas dï∫. un pielgs Tïvu Vi¿a VÇrdÇ ar 13 Lk, tie asit¥s Vi¿u krustÇ; ‰˙¥stÇm sird¥m un t¥rÇm rokÇm, un, kad Vi¿‰ bs guld¥ts bkapenï un nelkos pïc cita Mesijas, tad ctr¥s dienu garumÇ, Vi¿‰ duzcel- tajÇ laikÇ pienÇks diena, kad sies no miru‰ajiem, ar dziedi- bs vajadz¥gs, lai vi¿i noticïtu nÇjumu Savos spÇrnos, un visi ‰iem vÇrdiem. tie, kas ticïs Vi¿a VÇrdam, tiks 17 Un Tas Kungs izstieps Savu izglÇbti Dieva valst¥bÇ. TÇpïc roku no jauna otru reizi, lai mana dvïsele priecÇjas par aatgrieztu Savu tautu no vi¿u pravietojumu, kas attiecas uz kritu‰Ç un zudu‰Ç stÇvok∫a. Vi¿u, jo es esmu eredzïjis Vi¿a TÇpïc Vi¿‰ turpinÇs dar¥t bbr¥- dienu, un mana sirds daudzina ni‰˙u darbu un br¥numu starp Vi¿a Svïto VÇrdu. cilvïku bïrniem. 14 Un lk, notiks, ka pïc tam, 18 TÇpïc Vi¿‰ nes¥s tiem Savus kad aMesija bs uzcïlies no avÇrdus, kuri btiesÇs vi¿us pïdïjÇ miru‰ajiem, un parÇd¥jies Savai dienÇ, jo ‰ie vÇrdi tiks doti tiem tautai, visiem tiem, kas noticïs ar nolku cpÇrliecinÇt vi¿us par Vi¿a VÇrdam, lk, JeruzÇleme patieso Mesiju, kas tika atraid¥ts bno jauna tiks izpost¥ta; jo, ak no tiem, un lai pÇrliecinÇtu vi¿us,
10b 2. µïn. 24:14; e 1. Nef. 11:13–34. 17a 2. Nef. 21:11–12; 29:1. Jer. 52:3–16. 14a src Mesija. src Eva¿Æïlija 11a Ezr. 1:1–4; Jer. 24:5–7. b Lk. 21:24; atjauno‰ana. 12a src Vienpiedzimu‰ais. DÏS—M 1:1–18. b Jes. 29:14; 13a Lk. 23:33. 15a src Jdi. 2. Nef. 27:26; b JÇ¿a 19:41–42; b Neh. 1:8–9; 3. Nef. 28:31–33. 1. Nef. 19:10. 2. Nef. 10:6. 18a 2. Nef. 29:11–12; c Lk. 24:6–7; c src BÇbele. 33:11, 14–15. Mos. 3:10. 16a 2. Nef. 10:6–9; 30:7; b src Tiesa, pïdïjÇ. d src Aug‰Çmcel‰anÇs. Morm. 5:14. c 2. Nef. 26:12–13. Nefija OtrÇ grÇmata 25:19–25 108 ka vi¿iem vairÇk nav jÇraugÇs runÇjis, ar ko cilvïks var tapt pïc Mesijas atnÇk‰anas, jo vairÇk izglÇbts. neviens nenÇks, iz¿emot tikai, 21 TÇpïc ‰¥ iemesla dï∫ Dievs ja tas bs dviltus Mesija, kas Tas Kungs man sol¥ja, ka ‰ie maldinÇs cilvïkus; jo ir tikai pieraksti, ko es arakstu, tiks viens Mesija, par ko runÇju‰i pasargÇti un saglabÇti, un nodoti pravie‰i, un ‰is Mesija ir Tas, maniem pïcnÇcïjiem no paau- kas tiks atraid¥ts no jdiem. dzes paaudzï, lai JÇzepam dotais 19 Jo saska¿Ç ar pravie‰u vÇr- sol¥jums varïtu tikt piepild¥ts, diem, aMesija atnÇks pïc bse‰i ka vi¿a pïcnÇcïji nekad bneiz- simti gadiem no tÇ laika, kad n¥ks, kamïr vien zeme pastÇvïs. mans tïvs pameta JeruzÇlemi; 22 TÇpïc ‰ie pieraksti pÇries un saska¿Ç ar pravie‰u vÇrdiem, no paaudzes paaudzï, kamïr un ar¥ cDieva e¿Æe∫a vÇrdu, vien zeme pastÇvïs, un tie pÇr- Vi¿a VÇrds bs Jïzus Kristus, ies pïc Dieva gribas un patikas; Dieva Dïls. un tautas, kurÇm tie bs, tiks 20 Un tagad, mani brÇ∫i, es esmu atiesÇtas no tiem saska¿Ç ar runÇjis skaidri, lai js nevarïtu vÇrdiem, kas ir rakst¥ti. k∫d¥ties. Un tÇ kÇ Dievs dz¥vo, 23 Jo mïs esam c¥t¥gi rakst¥ju‰i, kas aizveda Israïlu no îÆiptes lai apÇrliecinÇtu savus bïrnus zemes un deva Mozum spïku, un ar¥ savus brÇ∫us noticït lai vi¿‰ varïtu bdziedinÇt tautas, Kristum un tapt samierinÇtiem kad ind¥gas ãskas bija tos ar Dievu, jo mïs zinÇm, ka tÇ ir sakodu‰as, ja vi¿i pacels savas Dieva blabvïl¥ba, ka mïs topam acis uz cãsku, ko vi¿‰ pacïla izglÇbti, pïc tam, ckad mïs esam vi¿u priek‰Ç, un ar¥ deva vi¿am izdar¥ju‰i visu, ko varam. spïku, lai vi¿‰ varïtu sist dklinti 24 Un, lai ar¥ mïs ticam un no tÇs tecïtu dens; jÇ, lk, Kristum, mïs aturam Mozus es saku jums, ka ‰¥s lietas ir bausl¥bu un ar nelokÇm¥bu rau- patiesas, un, kÇ Dievs Tas Kungs gÇmies pïc Kristus, l¥dz likums dz¥vo, nav neviens cits evÇrds tiks piepild¥ts. zem debess dots kÇ tikai ‰is 25 Jo ‰im nolkam alikums tika Jïzus Kristus, par kuru es esmu dots; tad nu likums mums ir k∫u-
18d src Antikrists. Al. 33:19; 22a 2. Nef. 29:11; 33:10–15; 19a src Jïzus Kristus— Hel. 8:14–15. 3. Nef. 27:23–27. Pravietojumi par d 2. Moz. 17:6; 23a src Bïrns, bïrni. Jïzus Kristus 4. Moz. 20:11; b Rom. 3:23–24; dzim‰anu un nÇvi. 1. Nef. 17:29; 20:21. 2. Nef. 2:4–10; b 1. Nef. 10:4; e Hoz. 13:4; Mos. 13:32; 3. Nef. 1:1, 13. Ap. d. 4:10–12; Al. 42:12–16; c 2. Nef. 10:3. Mos. 5:8; Moz. 6:52. M&D 138:4. 20a 2. Moz. 3:7–10; src GlÇbïjs. src Labvïl¥ba. 1. Nef. 17:24, 31; 19:10. 21a 2. Nef. 27:6–14. c Jïk. v. 2:14–26. b JÇ¿a 3:14; b Am. 5:15; src Darbi. 1. Nef. 17:41. 2. Nef. 3:16; 24a Jïk. 4:4–5. c 4. Moz. 21:8–9; Al. 46:24–27. 25a src Mozus likums. 109 Nefija OtrÇ grÇmata 25:26–26:3 vis bnedz¥vs, un msu tic¥bas dï∫ aspïku, prÇtu un iztur¥bu, un mïs topam dz¥vi Krist; tomïr visu jsu dvïseli; un, ja js tÇ mïs turam likumu bau‰∫u dï∫. dar¥sit, js nekÇdÇ zi¿Ç netik- 26 Un mïs arunÇjam par Kristu, sit atstumti. mïs priecÇjamies par Kristu, 30 Un tiktÇl, cik tas bs vaja- mïs sludinÇm par Kristu, mïs dz¥gs, jums ir jÇpilda aDieva bpravietojam par Kristu, un mïs rituÇli un priek‰raksti, kamïr rakstÇm saska¿Ç ar msu pra- likums, kas tika dots Mozum, vietojumiem, lai msu cbïrni tiks piepild¥ts. varïtu zinÇt, pie kura avota meklït dsavu grïku piedo‰anu. 26. NODAπA 27 TÇpïc mïs runÇjam par likumu, lai msu bïrni varïtu Kristus kalpos nefijie‰iem. Nefijs zinÇt, ka likums ir nedz¥vs, un paredz savas tautas bojÇeju. Vi¿i vi¿i, zinot, ka likums ir nedz¥vs, runÇs no p¥‰∫iem. Cittic¥bnieki varïtu raudz¥ties pïc tÇs dz¥v¥- rad¥s viltus bazn¥cas un slepenas bas, kas ir Krist, un zinÇt, kÇdï∫ savien¥bas. Tas Kungs aizliedz likums tika dots. Un pïc tam, cilvïkiem lietot viltus priester¥bu. kad likums tiks piepild¥ts Krist, Apmïram 559–545 g. pr. Kr. lai vi¿iem nevajadzïtu nocieti- nÇt savas sirdis pret Vi¿u, kad Un, kad Kristus bs auzcïlies likumam bs jÇbeidzas. no miru‰ajiem, Vi¿‰ bparÇd¥sies 28 Un tad lk, mana tauta, js jums, mani bïrni un mani m¥∫otie esat astrgalv¥ga tauta, tÇpïc es brÇ∫i, un vÇrdi, kurus Vi¿‰ jums esmu runÇjis ar jums skaidri, lai teiks, bs clikums, kas jums bs js nevarïtu nesaprast. Un vÇr- jÇpilda. di, ko es esmu runÇjis, bs par 2 Jo lk, es jums saku, ka es bliec¥bu pret jums, jo tie ir pietie- redzïju, ka daudzas paaudzes kami, lai cmÇc¥tu jebkuram cil- paies un tur bs lieli kari un vïkam patieso ce∫u, jo patiesais str¥di starp maniem ∫aud¥m. ce∫‰ ir ticït Kristum un nenoliegt 3 Un, kad bs jÇnÇk Mesijam, Vi¿u, jo, noliedzot Vi¿u, mïs ar¥ manai tautai tiks dotas az¥mes noliedzam pravie‰us un likumu. par Vi¿a bpiedzim‰anu un ar¥ 29 Un tagad lk, es saku jums, par Vi¿a nÇvi un aug‰Çmcel‰a- ka patiesais ce∫‰ ir ticït Kristum nos, un liela un briesm¥ga bs tÇ un nenoliegt Vi¿u; un Kristus diena ∫aunajiem, jo vi¿i ies bojÇ; ir Israïla Svïtais; tÇpïc jums un vi¿i ies bojÇ tÇpïc, ka vi¿i jÇmetas ce∫os Vi¿a priek‰Ç un padzina pravie‰us un svïtos un jÇpieldz Vi¿‰ ar visu jsu nomïtÇja tos ar akme¿iem, un
25b Rom. 7:4–6. b src Liec¥ba. c 3. Nef. 15:2–10. 26a Jïk. 4:12; Jar. 1:11; c 2. Nef. 33:10. 3a 1. Nef. 12:4–6. Mos. 3:13. 29a 5. Moz. 6:5; src Z¥me. b Lk. 10:23–24. Marka 12:29–31. b src Jïzus Kristus— c src Bïrns, bïrni. 30a src Priek‰raksti. Pravietojumi par d src Grïku piedo‰ana. 26 1a 3. Nef. 11:1–12. Jïzus Kristus 28a Mos. 3:14. b 1. Nef. 11:7; 12:6. dzim‰anu un nÇvi. Nefija OtrÇ grÇmata 26:4–14 110 nokÇva tos; tÇpïc csvïto asins tiem un Vi¿‰ tos bdziedinÇs, un brïcieni pacelsies pret vi¿iem tiem bs cmiers ar Vi¿u, l¥dz no zemes l¥dz Dievam. paies dtr¥s paaudzes, un daudzi 4 TÇpïc diena, kas nÇks, asade- vïl no eceturtÇs paaudzes nodz¥- dzinÇs visus augstprÇt¥gos un vos taisn¥bÇ. tos, kuri dara ∫aundar¥bas, saka 10 Un, kad tas bs pagÇjis, Çtra Pulku Kungs, jo vi¿i bs kÇ aizn¥c¥ba nÇks pÇr manu tautu, rugÇji. jo, neskatoties uz manas dvïse- 5 Un tos, kas nogalinÇja pra- les sÇpïm, es to redzïju, tÇpïc es vie‰us un svïtos, zemes dz¥les zinu, ka tas notiks; un vi¿i pÇr- tos aapr¥s, saka Pulku Kungs, un dod sevi par gra‰iem; jo kÇ at- bkalni apklÇs tos, un negaisi tos maksu par savu lepn¥bu un aizraus, un ïkas sabruks tiem Æe˙¥bu vi¿i p∫aus izn¥c¥bu; jo vi¿i virs un saspied¥s tos gabalos, padodas velnam un gaismas un samals tos pulver¥. vietÇ izraugÇs tums¥bas darbus, 6 Un tos piemeklïs pïrkoni un tÇpïc vi¿iem jÇnonÇk lejÇ bellï. zibe¿i, un zemestr¥ces, un visÇdi 11 Jo TÇ Kunga Gars ne vienmïr post¥jumi, jo TÇ Kunga dusmu aplïsies ar cilvïku. Un, kad uguns tiks iedegta pret vi¿iem, Gars pÇrstÇj bt ar cilvïku, tad un vi¿i bs kÇ rugÇji, un diena, nÇk Çtra izn¥c¥ba, un tas sÇpina kas nÇk, tos apr¥s, saka Tas manu dvïseli. Kungs Cebaots. 12 Un, kÇ es runÇju par ajdu 7 Ak, manas dvïseles sÇpes bpÇrliecinljanu, ka Jïzus ir cpa- un cie‰anas par manas tautas tiesais Kristus, tÇ ar¥ ir vajadz¥gs, bojÇgÇju‰ajiem! Jo es, Nefijs, to lai cittic¥bnieki tiktu pÇrliecinÇti, redzïju un tas mani gandr¥z ka Jïzus ir Kristus, MÏ¥gais izn¥cinÇja TÇ Kunga priek‰Ç; Dievs; bet man ir jÇsauc uz savu Dievu: 13 un ka Vi¿‰ parÇdÇs visiem Tavi ce∫i ir ataisni! tiem, kas Vi¿am tic, ar aSvïtÇ 8 Bet lk, taisnie, kas paklausa Gara spïku; jÇ, katrai tautai, pravie‰u vÇrdiem un nenokauj ciltij, valodai un taut¥bai, darot tos, bet stingri raugÇs uz Kristu varenus darbus, z¥mes un br¥- pïc z¥mïm, kuras ir dotas, ne- numus cilvïku starpÇ pïc vi¿u skatoties uz visÇm avajljanÇm— tic¥bas. lk, vi¿i ir tie, kas bneies bojÇ. 14 Bet lk, es pravietoju jums 9 Bet Taisn¥bas Dïls aparÇd¥sies par apïdïjÇm dienÇm, par die-
3c 1. Moz. 4:10; 9a 3. Nef. 11:8–15. 11a Et. 2:15. 2. Nef. 28:10; b 3. Nef. 17:7–9. 12a 2. Nef. 30:7; Morm. 8:27. c 4. Nef. 1:1–4. Morm. 5:14. 4a 3. Nef. 8:14–24; 9:3, 9. d 1. Nef. 12:11–12; src Jdi. 5a 1. Nef. 19:11; 3. Nef. 27:30–32. b 2. Nef. 25:18. 3. Nef. 10:14. e Al. 45:10–12; c Morm. 3:21. b 3. Nef. 8:10; 9:5–8. Hel. 13:9–10. 13a src Svïtais Gars. 7a src Taisn¥ba. 10a Al. 45:9–14; 14a src PïdïjÇs dienas. 8a src VajÇt, vajljanas. Morm. 8:1–9. b 3. Nef. 10:12–13. b src Elle. 111 Nefija OtrÇ grÇmata 26:15–25 nÇm, kad Dievs Tas Kungs bat- 19 Un notiks, ka tie, kas bs klÇs ‰¥s lietas cilvïku bïrniem. kritu‰i netic¥bÇ, tiks asatriekti ar 15 Pïc tam, kad mani pïcnÇcïji cittic¥bnieku roku. un manu brÇ∫u pïcnÇcïji bs 20 Un cittic¥bnieki ir uzptu‰ies kritu‰i netic¥bÇ un cittic¥bnieku alepn¥bÇ savÇs ac¥s un bpaklu- sakauti, jÇ, pïc tam, kad Dievs pu‰i, jo liels ir vi¿u cklup‰anas Tas Kungs bs aplencis vi¿us akmens. Vi¿i ir dibinÇju‰i dau- visapkÇrt, un uzbïris uzbïrumus dzas dbazn¥cas, tomïr vi¿i ir ni- un uzcïlis nocietinÇjumus pret cinÇju‰i Dieva spïku un br¥nu- tiem, un pïc tam, kad vi¿i bs mus un sludinÇju‰i sev savu satriekti p¥‰∫os, tÇ ka vi¿u vairs pa‰u gudr¥bu un savu pa‰u nebs, tomïr taisno vÇrdi tiks emÇc¥bu, lai vi¿i varïtu gt pe∫- rakst¥ti un tic¥go lg‰anas uz- ¿u un fsamalt nabago sejas. klaus¥tas, un netiks aizmirsti 21 Un ir dibinÇtas daudzas visi tie, kas kritu‰i netic¥bÇ. bazn¥cas, kas izraisa askaud¥bu 16 Jo tie, kas tiks nokauti, un naidu, un ∫aunprÇt¥bu. arunÇs uz vi¿iem no pazemes, 22 Un ir ar¥ aslepenas savien¥- un vi¿u runa klusu pacelsies bas, tÇpat kÇ senos laikos, atbil- no p¥‰∫iem, un vi¿u balss bs sto‰i velna savien¥bÇm, jo vi¿‰ ir kÇ miru‰o garu izsaucïjam; jo visu ‰o lietu rad¥tÇjs; jÇ, slepkavu Dievs Tas Kungs dos vi¿am un tums¥bas darbu rad¥tÇjs; jÇ, spïku, lai vi¿‰ varïtu par tiem un vi¿‰ ved tos aiz linu valga ãukstït kÇ no pazemes, un vi¿u pie vi¿u kakla, l¥dz vi¿‰ sasies runa bs ãuksti no p¥‰∫iem. tos ar savÇm stiprajÇm saitïm 17 Jo tÇ saka Dievs Tas Kungs: uz visiem laikiem. Vi¿i arakst¥s to, kas tiks dar¥ts 23 Bet lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, vi¿u starpÇ, un tas tiks rakst¥ts un es saku jums, ka Dievs Tas aizz¥mogots grÇmatÇ, un tiem, Kungs nedarbojas tums¥bÇ. kas bs kritu‰i netic¥bÇ, tÇs 24 Vi¿‰ nedara neko kÇ vien nebs, jo vi¿i btiecas izn¥cinÇt to, kas nÇk par labu pasaulei; jo Dieva darbus. Vi¿‰ am¥l pasauli pat tÇ, ka 18 TÇpïc tie, kuriem jÇtiek izn¥- atdod Savu pa‰a dz¥v¥bu, lai Vi¿‰ cinÇtiem, jÇtiek izn¥cinÇtiem Çtri; varïtu bvisus cilvïkus vilkt pie un vi¿u varmÇku pulki bs kÇ sevis. TÇpïc nav neviena, kam puto‰as apelavas, kas pazd, jÇ, Vi¿‰ pavïlïtu nesa¿emt Vi¿a tÇ saka Dievs Tas Kungs, tas glÇb‰anu. notiks piepe‰i, vienÇ acumirkl¥. 25 Lk, vai Vi¿‰ ir saucis uz
14b src Eva¿Æïlija 18a Morm. 5:16–18. e Morm. 9:7–8; atjauno‰ana. 19a 3. Nef. 16:8–9; 2. Nef. 9:28. 16a Jes. 29:4; 20:27–28. f Jes. 3:15; Moron. 10:27; 20a src Lepn¥ba. 2. Nef. 13:15. Moz. 7:62. b 1. Nef. 13:29, 34. 21a src Skaud¥ba. src Mormona src Atkri‰ana. 22a src SlepenÇs GrÇmata. c Ec. 14:4. savien¥bas. 17a 2. Nef. 29:12. d 1. Nef. 14:10; 22:23; 24a JÇ¿a 3:16. b în. 1:14. Morm. 8:28. b 3. Nef. 27:14–15. Nefija OtrÇ grÇmata 26:26–33 112 kÇdu, sakot: AtkÇpies no Manis? vi¿i nepie∫autu, ka CiÇnas strÇd- Lk, es saku jums: Nï!; bet Vi¿‰ nieks iet bojÇ. saka: aNÇciet ‰urp pie manis visi 31 Bet aCiÇnas strÇdnieks strÇ- js, zemes gali, bpïrciet pienu dÇs CiÇnai; jo, ja vi¿i strÇdÇ par un medu bez naudas un bez bnaudu, vi¿i ies bojÇ. maksas. 32 Un atkal, Dievs Tas Kungs ir 26 Lk, vai Vi¿‰ ir pavïlïjis apavïlïjis, lai cilvïki nenokautu, kÇdam pamest sinagogas jeb lai vi¿i nemelotu, lai vi¿i nezag- Vi¿a lg‰anu namus? Lk, es tu, lai vi¿i bneliet¥gi nevalkÇtu saku jums: Nï! TÇ Kunga, sava Dieva VÇrdu, lai 27 Vai Vi¿‰ ir pavïlïjis kÇdam, vi¿i neskaustu, lai vi¿i nedar¥tu lai tas nesa¿emtu Vi¿a aglÇb‰a- ∫aunprÇt¥bas, lai vi¿i nestr¥dïtos nu? Lk, es saku jums: Nï!, bet cits ar citu, lai vi¿i nepiekoptu Vi¿‰ ir b devis to par br¥vu netikl¥bu un lai vi¿i nedar¥tu visiem cilvïkiem un Vi¿‰ ir nevienu no ‰¥m lietÇm, jo tie, pavïlïjis Saviem ∫aud¥m, ka kas tÇs dar¥s, ies bojÇ. vi¿iem ir jÇpÇrliecina visus 33 Jo neviena no ‰¥m nekrietn¥- cilvïkus cnoÏïlot grïkus. bÇm nenÇk no TÇ Kunga, jo Vi¿‰ 28 Lk, vai Tas Kungs ir pavï- dara to, kas ir labs cilvïku bïr- lïjis kÇdam, lai tas nesa¿emtu niem, un Vi¿‰ nedara neko kÇ Vi¿a laipn¥bu? Lk, es saku tikai to, kas ir saprotams cilvïku jums: Nï!, bet avisiem cilvïkiem bïrniem; un Vi¿‰ aicina visus ir vienÇdas priek‰roc¥bas un nÇkt pie Vi¿a un baud¥t Vi¿a la- nevienam netiek liegts. best¥bu; un Vi¿‰ anevienam ne- 29 Vi¿‰ pavïl, lai nebtu aviltus liedz nÇkt pie Vi¿a, nedz baltam priester¥bas, jo lk, tÇ ir viltus nedz melnam, nedz vergam priester¥ba, ka cilvïki sludina un nedz br¥vam, nedz v¥ram nedz uzdodas par pasaules gaismu, sievai; un Vi¿‰ atceras bpagÇnus; lai vi¿i varïtu gt pe∫¿u un un cvisi ir vienÇdi Dieva priek‰Ç, bpasaules slavu, bet vi¿i netie- gan jdi, gan cittic¥bnieki. cas pïc CiÇnas labuma. 30 Lk, Tas Kungs to ir aizlie- dzis, tÇpïc Dievs Tas Kungs ir 27. NODAπA devis pavïli, lai visiem cilvï- kiem btu aÏïlsird¥ba, kas ir Tums¥ba un atkri‰ana pÇrklÇs zemi bm¥lest¥ba. Un, ja tiem nebs pïdïjÇs dienÇs. IznÇks Mormona Ïïlsird¥bas, tad tie nebs nekas. GrÇmata. Tr¥s liecinieki liecinÇs par TÇpïc, ja vi¿iem btu Ïïlsird¥ba, grÇmatu. MÇc¥ts v¥rs teiks, ka vi¿‰
25a Al. 5:33–35; 28a Rom. 2:11; b Jïk. 2:17–19; 3. Nef. 9:13–14. 1. Nef. 17:33–35. M&D 11:7; 38:39. b Jes. 55:1–2. 29a src Viltus priester¥ba. 32a src Dieva pavïles. 27a src GlÇb‰ana. b M&D 121:34–37. b src ApgÇn¥‰ana. b Ef. 2:8; 30a Moron. 7:47–48. 33a Ap. d. 10:9–35, 44–45. 2. Nef. 25:23. src Îïlsird¥ba. b Al. 26:37. c src NoÏïlot grïkus, b src M¥lest¥ba. c Rom. 2:11; grïku noÏïlo‰ana. 31a src CiÇna. 1. Nef. 17:35. 113 Nefija OtrÇ grÇmata 27:1–11 nevar las¥t aizz¥mogotu grÇmatu. js esat aizvïru‰i savas acis un Tas Kungs dar¥s br¥numainu darbu js esat atmetu‰i pravie‰us; un un br¥numu. Sal¥dziniet ar Jesajas jsu valdniekus un jsu pareÆus gr. 29. Apmïram 559–545 g. pr. Kr. Vi¿‰ ir aptum‰ojis jsu nekriet- n¥bas dï∫. Bet lk, apïdïjÇs dienÇs jeb citti- 6 Un notiks, ka Dievs Tas Kungs c¥bnieku dienÇs—jÇ, lk, visas nes¥s ajums bgrÇmatas vÇrdus, cittic¥bnieku tautas un ar¥ jdi, un tie bs to vÇrdi, kuri dus. gan tie, kas nÇks no ‰¥s zemes, 7 Un redzi, tÇ grÇmata bs gan ar¥ tie, kas bs citÇs zemïs, aaizz¥mogota, un grÇmatÇ bs jÇ, patiesi visÇs pasaules valst¥s, Dieva batklÇsme, no pasaules lk, vi¿i tiks piedzird¥ti ar ne- iesÇkuma l¥dz tÇs cgalam. krietn¥bu un visa veida negan- 8 Un dï∫ tiem vÇrdiem, kas ir t¥bÇm. aaizz¥mogoti, tie aizz¥mogotie 2 Un, kad tÇ diena pienÇks, vi¿i vÇrdi bnetiks nodoti ∫aud¥m tiks piemeklïti no Pulku Kunga vi¿u ∫aundar¥bu un negant¥bu ar pïrkonu un zemestr¥ci, un ar dienÇ. TÇpïc grÇmata tiem ne- lielu troksni, un auku, un vïtru, tiks dota. un ar post¥gÇm uguns aliesmÇm. 9 Bet grÇmata tiks nodota acil- 3 Un visas atautas, kas bc¥nÇs vïkam, un vi¿‰ nodos grÇmatas pret CiÇnu un sagÇdÇ tai cie‰a- vÇrdus, kuri ir to vÇrdi, kas dus nas, bs kÇ sapnis nakts v¥zijÇ; p¥‰∫os, un vi¿‰ nodos ‰os vÇrdus jÇ, tiem bs tÇ kÇ izsalku‰am, bcitam. kas sap¿o un redz, ka vi¿‰ ïd, 10 Bet vÇrdus, kas ir aizz¥mogo- bet pamostas un vi¿a dvïsele ir ti, vi¿‰ nenodos, kÇ ar¥ nenodos izsalkusi; vai kÇ izslÇpu‰am, grÇmatu. Jo grÇmata ir aizz¥- kas sap¿o un redz, ka vi¿‰ dzer, mogota ar Dieva spïku, un at- bet vi¿‰ pamostas un ir vÇrgs, klÇsme, kas ir aizz¥mogota, tiks un vi¿a dvïsele ir izslÇpusi; jÇ, saglabÇta tajÇ grÇmatÇ l¥dz TÇ patiesi tÇ klÇsies tautu pulkam, Kunga noliktajam laikam, kad kas karo pret CiÇnas kalnu. tie varïs tapt zinÇmi, jo lk, tie 4 Jo lk, visi js, kas darÇt atklÇj visas lietas no pasaules netaisn¥bu, sastingstiet un br¥- iesÇkuma l¥dz pat tÇs galam. nieties, jo js vaimanÇsit un 11 Un diena tuvojas, kad grÇma- kliegsit; jÇ, js bsit piedzïru- tas vÇrdi, kas bija aizz¥mogoti, ‰ies, bet ne no v¥na, js gr¥∫osi- tiks las¥ti no namu jumtiem; un ties, bet ne no stipra dzïriena. tie tiks las¥ti ar Kristus spïku, 5 Jo lk, Tas Kungs ir izlïjis pÇr un visas lietas, kuras jebkad ir jums dzi∫a miega garu. Jo lk, biju‰as un bs cilvïku bïrnu
27 1a src PïdïjÇs dienas. b 2. Nef. 26:16–17; c Et. 13:1–12. 2a Jes. 24:6; 66:15–16; 29:12. 8a Et. 5:1. Jïk. 6:3; 3. Nef. 25:1. src Mormona b 3. Nef. 26:9–12; 3a Jes. 29:7–8. GrÇmata. Et. 4:5–6. b 1. Nef. 22:14. 7a Jes. 29:11–12; 9a M&D 17:5–6. 6a Jar. 1:2; Et. 3:25–27; 4:4–7. b DÏS—V 1:64–65. Morm. 5:12–13. b Mos. 8:19. Nefija OtrÇ grÇmata 27:12–24 114 starpÇ l¥dz pat zemes galam, 17 Un tas cilvïks sac¥s: Es tiks aatklÇtas cilvïku bïrniem. nevaru atnest grÇmatu, jo tÇ ir 12 TÇpïc tan¥ dienÇ, kad grÇ- aizz¥mogota. mata tiks nodota tam cilvïkam, 18 Tad mÇc¥tais sac¥s: Es nevaru par kuru es runÇju, grÇmata tiks to las¥t. noslïpta no pasaules ac¥m, lai 19 TÇpïc notiks, ka Dievs Tas neviena cilvïka acis nevarïtu Kungs atkal nodos grÇmatu un to skat¥t, iz¿emot tikai atr¥s blie- tÇs vÇrdus tam, kas nav mÇc¥ts; ciniekus, kuri to redzïs ar Dieva un tas cilvïks, kas nav mÇc¥ts, spïku un kuriem vïl bez tÇ pirmÇ sac¥s: Es neesmu mÇc¥ts. cilvïka grÇmata tiks nodota; un 20 Tad Dievs Tas Kungs sac¥s vi¿i liecinÇs par tÇs grÇmatas un uz vi¿u: MÇc¥tie tos nelas¥s, jo to vÇrdu, kas ir tan¥, paties¥bu. vi¿i ir tos atmetu‰i; un Es spïju 13 Un nav neviena cita, kas to paveikt Savu darbu, tÇpïc tu skat¥s, kÇ tikai daÏi, saska¿Ç ar las¥si vÇrdus, kurus Es tev do‰u. Dieva gribu, lai liecinÇtu par 21 aNeaiztiec lietas, kas ir aiz- Vi¿a vÇrdu cilvïku bïrniem; z¥mogotas, jo Es tÇs pasludinlju jo Dievs Tas Kungs ir teicis, ka Manis noliktajÇ laikÇ; jo Es rÇd¥- tic¥go vÇrdi tiks runÇti it kÇ ‰u cilvïku bïrniem, ka Es spïju ano miru‰ajiem. paveikt Savu darbu. 14 TÇpïc Dievs Tas Kungs tur- 22 TÇpïc, kad tu las¥si vÇrdus, pinÇs izplat¥t grÇmatas vÇrdus; ko Es tev pavïlï‰u, un dabsi un no tik daudzu liecinieku alieciniekus, kurus Es tev esmu mutes, kÇ Vi¿‰ uzskat¥s par labu, sol¥jis, tad tu atkal aizz¥mogosi Vi¿‰ apliecinÇs Savu vÇrdu; un grÇmatu un noslïpsi to Man, lai ak vai tam, kas anoliegs Dieva Es varïtu saglabÇt vÇrdus, ko tu vÇrdu! nebsi las¥jis, l¥dz Es SavÇ gudr¥- 15 Bet lk, notiks, ka Dievs Tas bÇ uzskat¥‰u par vajadz¥gu atklÇt Kungs sac¥s tam, kuram Vi¿‰ visas lietas cilvïku bïrniem. nodos grÇmatu: Pa¿em ‰os vÇr- 23 Jo lk, Es esmu Dievs, un dus, kas nav aizz¥mogoti, un Es esmu aBr¥numu Dievs, un Es nodod tos citam, lai vi¿‰ tos parÇd¥‰u pasaulei, ka Es esmu varïtu parÇd¥t mÇc¥tam v¥ram, btÇds pats vakar, ‰odien un m- sakot: aIzlasi ‰o, es ldzu. Un Ï¥gi, un Es neko nedaru starp mÇc¥tais v¥rs sac¥s: Atnes ‰urp cilvïku bïrniem savÇdÇk, kÇ grÇmatu un es tos izlas¥‰u. tikai csaska¿Ç ar vi¿u tic¥bu. 16 Un tad pasaules god¥bas dï∫ 24 Un atkal notiks, ka Tas un lai gtu ape∫¿u, vi¿‰ to sac¥s, Kungs sac¥s vi¿am, ka vi¿am ir un nevis Dieva god¥bas dï∫. jÇlasa vÇrdi, kas tiks tam nodoti:
11a Lk. 12:3; 13a 2. Nef. 3:19–20; 16a src Viltus priester¥ba. Morm. 5:8; 33:13–15; 21a Et. 5:1. M&D 121:26–31. Moron. 10:27. 22a src Mormona 12a 2. Nef. 11:3; 14a 2. Nef. 28:29–30; GrÇmatas liecinieki. Et. 5:2–4; Et. 4:8. 23a src Br¥nums. M&D 5:11, 15; 17:1. 15a Jes. 29:11–12; b Ebr. 13:8. b 5. Moz. 19:15. DÏS—V 1:65. c Ebr. 11; Et. 12:7–22. 115 Nefija OtrÇ grÇmata 27:25–35 25 aTÇ kÇ ‰¥ tauta Man tuvojas acis raudz¥sies ÇrÇ no krïslas tikai ar savu muti un bMani godÇ un tumsas. tikai ar savÇm lpÇm, bet ar 30 Un alïnprÇt¥gie ar¥ pieaugs, savÇm sird¥m ir tÇlu nost no un vi¿u bprieks bs Tai KungÇ, Manis, un vi¿u bij¥ba ManÇ un nabagie cilvïku starpÇ prie- priek‰Ç ir Çr¥gi iemÇc¥ta ccilvïku cÇsies Israïla SvïtajÇ. ieraÏa, 31 Jo tie‰Çm, kÇ Tas Kungs 26 tad Es turpinlju dar¥t dz¥vo, vi¿i redzïs, ka avarmÇka abr¥numainu darbu ‰ai tautÇ, jÇ, ir k∫uvis bezspïc¥gs un pa∫ÇtÇja bbr¥numainu darbu un br¥numu, vairs nav, un visi, kas tiecas uz tÇ ka vi¿as gudro un mÇc¥to ∫aunu, ir izn¥cinÇti; gudr¥ba izn¥ks un prÇt¥go sa- 32 un ar¥ tie, kas citus apavedina prÇts bs aptum‰ots. ar saviem vÇrdiem uz ∫aunu, 27 Un aak vai tiem, kas savus un liek slazdus tam, kas vÇrtos nodomus dzi∫i apslïpj TÇ Kunga sprieÏ btiesu, un cuzgrieÏ mu- priek‰Ç! Un vi¿u darbi ir tumsÇ, guru taisnajam kÇ niec¥bai. un vi¿i saka: Kas ms redz 33 TÇdï∫ tÇ saka Tas Kungs, kas un kas ms paz¥st? Un vi¿i ar¥ izglÇba ÅbrahÇmu, par Jïkaba saka: Tie‰Çm, Tava lietu ap- namu: Jïkabs nek∫s vairs kaunÇ, grie‰ana otrÇdÇk tiks uzskat¥ta un vi¿a vaigs vairs nenobÇlïs, kÇ bpodnieka mÇli. Bet lk, 34 bet, kad vi¿‰ aredzïs savus Es parÇd¥‰u vi¿iem, saka Pulku bïrnus, Manu roku darbu sev Kungs, ka Es zinu visus vi¿u visapkÇrt, tie svït¥s Manu VÇrdu darbus. Jo vai tad kÇds veido- un svït¥s Jïkaba Svïto, un parÇ- jums var sac¥t par savu darinÇ- d¥s bij¥bu Israïla Dievam. tÇju: vi¿‰ nav mani darinÇjis? 35 Un ar¥ tie, kuru gars tagad Vai var kÇds darinÇts tïls sac¥t amaldÇs, nÇks pie atz¥‰anas, un savam tïlniekam: vi¿‰ nekÇ tie, kas kurn, bpie¿ems mÇc¥bu. nesaprot? 28 Bet lk, saka Tas Kungs Cebaots, Es parÇd¥‰u cilvïku 28. NODAπA bïrniem, ka vïl tikai ¥ss br¥dis un LibÇna tiks pÇrvïrsta par Daudzas viltus bazn¥cas tiks dibinÇ- augl¥gu lauku, un augl¥gs lauks tas pïdïjÇs dienÇs. TÇs mÇc¥s viltu, tiks vïrtïts kÇ meÏs. maldus un Æe˙¥gas mÇc¥bas. Atkri- 29 aUn tan¥ dienÇ kurlais dzir- ‰ana ies vairumÇ viltus skolotÇju dïs grÇmatas vÇrdus un aklÇ dï∫. Velns plos¥sies cilvïku sird¥s.
25a Jes. 29:13. 2. Nef. 25:17. 32a Lk. 11:54. b Mat. 15:8. 27a Jes. 29:15. b Am. 5:10. c 2. Nef. 28:31. b Jer. 18:6. c 2. Nef. 28:16. 26a 1. Nef. 22:8; 29a Jes. 29:18. 34a Jes. 29:23–24. 2. Nef. 29:1–2. 30a src LïnprÇt¥gs, 35a 2. Nef. 28:14; src Eva¿Æïlija lïnprÇt¥ba. M&D 33:4. atjauno‰ana. b M&D 101:36. b Dan. 12:4. b Jes. 29:14; 31a Jes. 29:20. Nefija OtrÇ grÇmata 28:1–12 116 Vi¿‰ mÇc¥s visÇdas viltus mÇc¥bas. tur ir br¥nums, paveikts ar TÇ Apmïram 559–545 g. pr. Kr. Kunga roku, neticiet, jo ‰odien Vi¿‰ vairs nav aBr¥numu Dievs, Un tagad lk, mani brÇ∫i, es Vi¿‰ ir paveicis Savu darbu. esmu runÇjis uz jums saska¿Ç 7 JÇ, un bs daudzi, kas sac¥s: ar Garu, kas mani uz to spieda, aîdiet, dzeriet un l¥ksmojieties, tÇpïc es zinu, ka tam tie‰Çm tÇ jo r¥t mïs mirsim un viss bs ir jÇnotiek. labi ar mums. 2 Un lietas, kuras tiks izrakst¥- 8 Un bs ar¥ daudzi, kas sac¥s: tas no ‰¥s agrÇmatas, bs ∫oti îdiet, dzeriet un l¥ksmojieties, bvïrt¥gas cilvïku bïrniem un jo tomïr b¥stieties Dievu—Vi¿‰ sevi‰˙i msu pïcnÇcïjiem, kas a attaisnos nelielu grïku, jÇ, ir Israïla nama atlikums. bmelojiet nedaudz, turiet citus 3 Jo notiks tan¥ dienÇ, ka abaz- pie vÇrda un gstiet no tÇ labu- n¥cas tiks dibinÇtas, un ne Tam mu, rociet cbedri savam kaimi- Kungam, kad viens sac¥s otram: ¿am, tur nav nekÇ slikta, un Redzi, es, es esmu no TÇ Kunga, dariet to visu, jo r¥t mïs mirsim, un citi sac¥s: Es, es esmu no TÇ un, ja ar¥ mïs bsim vain¥gi, Kunga, un tÇ sac¥s katrs, kas Dievs ms nedaudz papïrs ar nodibinÇjis bazn¥cu un ne Tam r¥ksti un galu galÇ mïs tiksim Kungam. izglÇbti Dieva valst¥bÇ. 4 Un vi¿i str¥dïsies viens ar 9 JÇ, un bs daudzi, kas mÇc¥s otru, un vi¿u priesteri str¥dïsies ‰ÇdÇ veidÇ viltu un maldus, un viens ar otru, un vi¿i mÇc¥s savu aÆe˙¥gas bmÇc¥bas, un uzpt¥sies amÇc¥bu un noliegs Svïto Garu, savÇs sird¥s, un cent¥sies savus kas dod atzi¿u. nodomus dzi∫i apslïpt TÇ 5 Un vi¿i a noliegs b Dieva, Kunga priek‰Ç, un vi¿u darbi Israïla SvïtÇ spïku, un vi¿i sa- bs tums¥bÇ. c¥s tautai: Klausieties uz mums 10 Un svïto aasinis brïks no un paklausiet msu priek‰rak- zemes pret tiem. stiem, jo lk, ‰odien vairs cnav 11 JÇ, vi¿i visi ir novirz¥ju‰ies no Dieva, jo Tas Kungs un Pest¥tÇjs ace∫a, vi¿i ir k∫uvu‰i bsamaitÇti. ir paveicis Savu darbu un Vi¿‰ 12 Dï∫ alepn¥bas un dï∫ viltus ir atdevis Savu varu cilvïkiem. skolotÇjiem, un viltus mÇc¥bÇm 6 Lk, paklausiet manam vi¿u bazn¥cas ir k∫uvu‰as sa- priek‰rakstam, ja kÇds teiks, ka maitÇtas, un vi¿u bazn¥cas ir
28 2a src Mormona c Al. 30:28. Hel. 13:29. GrÇmata. 6a Morm. 8:26; 9:15–26. b Mat. 15:9. b 1. Nef. 13:34–42; 22:9; 7a 1. kor. 15:32; 10a JÇ¿a atkl. 6:9–11; 3. Nef. 21:6. Al. 30:17–18. 2. Nef. 26:3; 3a 1. kor. 1:10–13; 8a Morm. 8:31. Morm. 8:27; 1. Nef. 22:23; b M&D 10:25; Et. 8:22–24; 4. Nef. 1:25–29; Moz. 4:4. M&D 87:7. Morm. 8:28, 32–38. src Meli. 11a Hel. 6:31. 4a 2. Nef. 9:28. c Sal. Pam. 26:27; b Morm. 8:28–41; 5a 2. Nef. 26:20. 1. Nef. 14:3. M&D 33:4. b 2. Tim. 3:5. 9a Ec. 13:3; 12a Sal. Pam. 28:25. 117 Nefija OtrÇ grÇmata 28:13–23 k∫uvu‰as augstprÇt¥gas; dï∫ sa- 17 Bet lk, ja zemes iedz¥votÇji vas lepn¥bas tÇs ir uzptu‰Çs. noÏïlos savas ∫aundar¥bas un 13 Vi¿i a aplaupa b nabagos negant¥bas, vi¿i netiks izdeldïti, priek‰ savÇm smalkajÇm svït- saka Pulku Kungs. n¥cÇm; vi¿i aplaupa nabagos 18 Bet lk, tai lielai un negantai priek‰ savÇm smalkajÇm drÇ- bazn¥cai, visas zemes anetiklei, nÇm; un vi¿i vajÇ lïnprÇt¥gos vajadzïs bnogÇzties zemï, un un sirds‰˙¥stos, savas clepn¥bas liela bs tÇs kri‰ana. dï∫ vi¿i ir uzptu‰ies. 19 Jo velna valst¥bai vajadzïs 14 Vi¿i staigÇ ar ast¥viem kak- adrebït, un tiem, kas pieder pie liem un augstu paceltÇm gal- tÇs, vajadzïs tikt pamudinÇtiem vÇm; jÇ, un savas lepn¥bas un noÏïlot grïkus, vai ar¥ bvelns tos ∫aundar¥bas, un negant¥bas un sagrÇbs savÇs mÏ¥gajÇs cvaÏÇs, netikl¥bas dï∫ vi¿i visi ir bnomal- un vi¿i tiks kd¥ti dusmoties d¥ju‰ies, iz¿emot tikai daÏus, un ies bojÇ. kas ir pazem¥gi Kristus sekotÇji; 20 Jo lk, tan¥ dienÇ vi¿‰ aplo- tomïr vi¿i tiek vad¥ti tÇ, ka s¥sies cilvïku bïrnu sird¥s un daudzos gad¥jumos vi¿i k∫dÇs, kd¥s tos dusmoties pret to, tÇpïc ka vi¿i tiek mÇc¥ti pïc cil- kas ir labs. vïku priek‰rakstiem. 21 Un citus vi¿‰ anomierinÇs 15 Ak agudrie un mÇc¥tie, un un iemidzinÇs laic¥gajÇ dro‰¥bÇ, bagÇtie, kas ir uzptu‰ies savu ka vi¿i sac¥s: Viss ir labi CiÇnÇ, sirÏu blepn¥bÇ, un visi tie, kas jÇ, CiÇna plaukst, viss ir labi— mÇca viltus mÇc¥bas, un visi tie, un tÇ bvelns apmÇna vi¿u dvïse- kas dara netikl¥bas un sagroza les un uzman¥gi tos noved lejÇ TÇ Kunga taisno ce∫u. cVai, vai, ellï. vai bs tiem, saka Dievs Tas 22 Un lk, citus vi¿‰ aizved ar Kungs Visvarenais, jo vi¿i tiks glaimiem un saka tiem, ka aelles nogÇzti ellï! nav, un vi¿‰ saka tiem: Es nees- 16 Ak vai tiem, kas auzgrieÏ mu velns, jo tÇda vispÇr nav— muguru taisn¥gajam kÇ niec¥bai un tÇ vi¿‰ ãukst tiem aus¥s, un sace∫as pret to, kas ir labs, kamïr vi¿‰ sagrÇbj tos savÇs un saka, ka: Tas nav nekas! Jo briesm¥gajÇs bvaÏÇs, no kurÇm nÇks diena, kad Dievs Tas nav atsvabinljanas. Kungs pïk‰¿i piemeklïs zemes 23 JÇ, vi¿us sagrÇbj nÇve un iedz¥votÇjus, un tan¥ dienÇ, kad elle; un nÇvei, ellei un velnam, vi¿i bs bnobriedu‰i nekrietn¥- un visiem tiem, kas ir to varÇ, bÇ, vi¿i ies bojÇ. vajadzïs stÇties Dieva tro¿a
13a Ec. 34:8. c 3. Nef. 29:5. c Al. 12:11. b Hel. 4:12. 16a Jes. 29:21. 20a M&D 10:20–27. c Al. 5:53. b Et. 2:9–10. 21a Morm. 8:31. 14a Sal. Pam. 21:4. 18a JÇ¿a atkl. 19:2. b 2. Nef. 9:39. b Jes. 53:6. b 1. Nef. 14:3, 17. 22a src Elle. 15a Sal. Pam. 3:5–7. 19a 1. Nef. 22:23. b Al. 36:18. b src Lepn¥ba. b Al. 34:35. Nefija OtrÇ grÇmata 28:24–29:1 118 priek‰Ç un tikt atiesÇtiem pïc bgudr¥bu; jo tam, kas cpie¿em, saviem darbiem, no kurienes Es do‰u dvïl; un tiem, kas sac¥s, tiem vajadzïs ieiet tajÇ vietÇ, mums ir pietiekami, tiks at- kas tiem sagatavota, patiesi, ¿emts ar¥ tas, kas vi¿iem ir. buguns un sïra jrÇ, kas ir bez- 31 NolÇdïts ir tas, kas apa∫aujas gal¥gas moc¥bas. uz cilvïku vai padara miesu 24 TÇpïc, ak vai vieglprÇt¥ga- par savu atbalstu, vai klaus¥s jam CiÇnÇ! cilvïku priek‰rakstiem, ja vien 25 Ak vai tam, kas sauc: Viss ir ‰ie priek‰raksti netiks doti ar labi! SvïtÇ Gara spïku. 26 JÇ, ak vai tam, kas aklausa 32 aAk vai cittic¥bniekiem, saka cilvïku priek‰rakstiem un no- Dievs Pulku Kungs, jo neskato- liedz Dieva spïku un SvïtÇ Gara ties uz to, ka Es pastiep‰u tiem dÇvanu! Savu roku no dienas uz dienu, 27 JÇ, ak vai tam, kas saka: vi¿i Mani noliegs. Tomïr Es b‰u Mïs esam sa¿ïmu‰i un mums Ïïl¥gs pret tiem, saka Dievs Tas avairÇk neko nevajag! Kungs, ja vi¿i noÏïlos grïkus un 28 Un beidzot, ak vai visiem nÇks pie Manis, jo Mana broka ir tiem, kas tr¥c un ir adusm¥gi dï∫ pastiepta visas dienas garumÇ, Dieva paties¥bas! Jo lk, tas, kas saka Dievs Pulku Kungs. savu namu ir cïlis uz bklints, sa¿em to ar prieku; un tas, kas 29. NODAπA savu namu cïlis uz smilt¥m, tr¥c, ka vi¿‰ krit¥s. Daudzi cittic¥bnieki noraid¥s Mor- 29 Ak vai tam, kas sac¥s: Mïs mona GrÇmatu. Vi¿i sac¥s: Mums esam sa¿ïmu‰i Dieva vÇrdu un nevajag vairÇk B¥beles! Tas Kungs amums bvairÇk Dieva vÇrda ne- runÇ ar daudzÇm tautÇm. Vi¿‰ vajag, jo mums ir pietiekami! tiesÇs pasauli pïc grÇmatÇm, kas 30 Jo lk, tÇ saka Dievs Tas tÇdÇ veidÇ sarakst¥tas. Apmïram Kungs: Es do‰u cilvïku bïrniem 559–545 g. pr. Kr. rindi¿u pïc rindi¿as, priek‰rak- stu pïc apriek‰raksta, nedaudz Bet lk, bs daudzi—tan¥ dienÇ, ‰ur un nedaudz tur; un svït¥ti kad Es turpinlju dar¥t abr¥nu- ir tie, kas paklausa Maniem mainu darbu vi¿u vid, lai Es priek‰rakstiem un liek aiz auss varïtu pieminït Savas bder¥bas, Manu padomu, jo vi¿i mÇc¥sies kuras Es noslïdzu ar cilvïku
23a src Jïzus Kristus— 29a 2. Nef. 29:3–10. 31a M&D 1:19–20. SoÆis; Tiesa, pïdïjÇ. b 2. Nef. 27:14; 32a 1. Nef. 14:6. b 2. Nef. 9:16, 19, 26. Et. 4:8. b Jïk. 5:47; 6:4. 26a 2. Nef. 9:29. 30a Jes. 28:9–13; 29 1a 2. Nef. 27:26. 27a Al. 12:10–11. M&D 98:12. src Eva¿Æïlija 28a 2. Nef. 9:40; 33:5. b src Gudr¥ba. atjauno‰ana. src Sacel‰anÇs. c Lk. 8:18. b src ÅbrahÇma b Mat. 7:24–27. d Al. 12:10; Der¥ba. src Klints. M&D 50:24. 119 Nefija OtrÇ grÇmata 29:2–10 bïrniem, lai Es varïtu catkal iz- mums ir B¥bele un mums stiept Savu roku, lai atgtu Savu nevajag vïl kÇdu B¥beli! Vai js tautu, kas ir no Israïla nama; btu dabju‰i B¥beli, ja ne no 2 un ar¥, lai Es varïtu pieminït jdiem? sol¥jumus, kurus Es esmu devis 7 Vai js nezinÇt, ka ir vairÇk tev, Nefij, un ar¥ tavam tïvam, tautu nekÇ viena? Vai js nezi- ka Es atcerï‰os jsu pïcnÇcïjus; nÇt, ka Es, Tas Kungs jsu Dievs, un ka ajsu pïcnÇcïju vÇrdi nÇks esmu arad¥jis visus cilvïkus, un no Manas mutes jsu pïcnÇcï- ka Es atceros tos, kas ir uz bjras jiem, un Mani vÇrdi bizskanïs salÇm; un ka Es valdu aug‰Ç l¥dz visÇm zemes malÇm par debes¥s un apak‰Ç uz zemes; ckarogu Manai tautai, kas ir no un Es nesu Savu vÇrdu cilvïku Israïla nama; bïrniem, jÇ, patiesi, visÇm ze- 3 un tÇpïc, ka Mani vÇrdi mes tautÇm? izskanïs—daudzi no cittic¥b- 8 KÇdï∫ js kurnat, ka js sa- niekiem sac¥s: aB¥bele! B¥bele! ¿emsit vairÇk no Mana vÇrda? Mums ir B¥bele un nevar bt Vai js nezinÇt, ka adivu tautu vïl kÇda B¥bele. liec¥ba ir bapliecinÇjums jums, ka 4 Bet tÇ saka Dievs Tas Kungs: Es esmu Dievs, ka Es pieminu Ak Æe˙i, vi¿iem bs B¥bele, un tÇ kÇ vienu, tÇ otru tautu? TÇpïc Es nÇks no ajdiem, Manas senÇs saku tos pa‰us vÇrdus kÇ vienai der¥bas tautas. Un kÇ vi¿i pa- tautai, tÇ otrai. Un, kad divas teicas bjdiem par cB¥beli, ko ctautas saies kopÇ, divu tautu sa¿ïmu‰i no tiem? JÇ, ko citti- liec¥bas ar¥ saies kopÇ. c¥bnieki domÇ? Vai vi¿i piemin 9 Un Es daru to, lai Es varïtu jdu cie‰anas un ples, un sÇpes, pierÇd¥t daudziem, ka Es esmu un vi¿u cent¥bu pret Mani, nesot atÇds pats vakar, ‰odien un glÇb‰anu cittic¥bniekiem? mÏ¥gi; un ka Es runÇju Savus 5 Ak js, cittic¥bnieki, vai js vÇrdus pïc Savas pa‰a patikas. atceraties jdus, Manu seno Un tÇdï∫, ka Es esmu pateicis der¥bas tautu? Nï, bet js vi¿us vienu bvÇrdu, jums nebs do- nolÇdïjÇt un aien¥dÇt, un necen- mÇt, ka Es nevaru teikt citu, jo tÇties tos atgt. Bet lk, to visu Mans darbs vïl nav pabeigts, Es atdar¥‰u pÇr jsu pa‰u gal- ne ar¥ bs l¥dz cilvïces galam, vÇm, jo Es, Tas Kungs, neesmu ne ar¥ no tÇ laika un mÏ¥gi. aizmirsis Savu tautu. 10 TÇpïc tÇdï∫, ka jums ir 6 Js, Æe˙i, kas sac¥sit: aB¥bele, B¥bele, jums nebs domÇt, ka tÇ
1c 2. Nef. 6:14; 21:11–12; src B¥bele; Mormona 8a Ec. 37:15–20; 25:17. GrÇmata. 1. Nef. 13:38–41; src Israïls—Israïla 4a M&D 3:16. 2. Nef. 3:12. sapulcinljana. b src Jdi. b Mat. 18:16. a 2. Nef. 3:18–21. c src Jda—Jdas src Liecinieks. b Jes. 5:26; 2. Nef. 15:26; vïzda. c Hoz. 2:2. Moron. 10:28. 5a 3. Nef. 29:8. 9a Ebr. 13:8. c 1. Nef. 21:22. 6a 1. Nef. 13:38. b src AtklÇsme. src Karogs. 7a src Rad¥t, rad¥‰ana. 3a 1. Nef. 13:23–25. b 1. Nef. 22:4. Nefija OtrÇ grÇmata 29:11–30:3 120 satur visus Manus avÇrdus, ne ir no cIsraïla nama, ka Es esmu ar¥ domÇt, ka Es vairÇk neesmu Dievs un ka Es dnoslïdzu der¥bu licis rakst¥t. ar ÅbrahÇmu, ka Es atcerï‰os 11 Jo Es pavïlu avisiem cilvï- vi¿a epïcnÇcïjus fmÏ¥gi. kiem, gan austrumos, gan rie- tumos, gan zieme∫os, gan dien- 30. NODAπA vidos un jras salÇs, lai vi¿i brakst¥tu vÇrdus, kurus Es tiem Pievïrstie cittic¥bnieki tiks ieskait¥ti saku; jo no cgrÇmatÇm, kas bs pie der¥bas tautas. Daudzi lamanie‰i rakst¥tas, Es dtieslju pasauli, un jdi ticïs VÇrdam un k∫s m¥∫oti katru cilvïku pïc vi¿a darbiem, ∫audis. Israïls tiks atjaunots un saska¿Ç ar to, kas ir rakst¥ts. bezdiev¥gie izn¥cinÇti. Apmïram 12 Jo lk, Es runlju uz ajdiem, 559–545 g. pr. Kr. un vi¿i to pierakst¥s; un Es ar¥ runlju uz nefijie‰iem, un vi¿i Un tagad lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, to bpierakst¥s; un Es ar¥ runlju es gribïtu runÇt uz jums, jo es, uz citÇm Israïla nama cilt¥m, Nefijs, negribu pie∫aut, lai js ko Es esmu aizvedis, un vi¿i to uzskat¥tu, ka js esat taisn¥gÇki pierakst¥s, un Es ar¥ runlju uz nekÇ bs cittic¥bnieki. Jo lk, ja cvisÇm zemes tautÇm, un vi¿i js neturïsit Dieva bau‰∫us, js to pierakst¥s. visi tÇpat iesit bojÇ; un to vÇrdu 13 Un notiks, ka ajdiem bs dï∫, kas tika sac¥ti, jums nevajag nefijie‰u vÇrdi un nefijie‰iem uzskat¥t, ka cittic¥bnieki tiks bs jdu vÇrdi; un nefijie‰iem piln¥gi izn¥cinÇti. un jdiem bs Israïla bpazudu‰o 2 Jo lk, es saku jums, ka, cil‰u vÇrdi; un Israïla pazudu‰a- cik daudzi no cittic¥bniekiem jÇm cilt¥m bs nefijie‰u un jdu noÏïlos grïkus, tik k∫s par TÇ vÇrdi. Kunga ader¥bas ∫aud¥m; un, cik 14 Un notiks, ka Mana tauta, daudzi no bjdiem nenoÏïlos kas ir no aIsraïla nama, tiks sa- grïkus, tik tiks atstumti; jo Tas pulcinÇta mÇjÇs sava ¥pa‰uma Kungs neslïdz der¥bu ne ar zemïs; un Mani vÇrdi ar¥ tiks vienu citu, kÇ tikai ar tiem, savÇkti bvienkopus. Un Es parÇ- kas cnoÏïlo grïkus un tic Vi¿a d¥‰u tiem, kas c¥nÇs pret Manu Dïlam, kas ir Israïla Svïtais. vÇrdu un pret Manu tautu, kas 3 Un tagad es gribu pravietot
10a src Svïtie Raksti— b 1. Nef. 13:38–42; 3. Nef. 20:27; Svïtie Raksti, par 2. Nef. 26:17. Åbr. 2:9. kuru parÇd¥‰anos ir c 2. Nef. 26:33. src ÅbrahÇma pravietots. 13a Morm. 5:12–14. Der¥ba. 11a Al. 29:8. b src Israïls—Israïla e M&D 132:30. b 2. Tim. 3:16. desmit pazudu‰Çs f 1. Moz. 17:7. c src Dz¥v¥bas ciltis. 30 2a Gal. 3:26–29. grÇmata. 14a Jer. 3:17–18. b Mat. 8:10–13. d 2. Nef. 25:22; 33:11, b Ec. 37:16–17. src Jdi. 14–15. c 1. Nef. 22:8–9. c src NoÏïlot grïkus, src Tiesa, pïdïjÇ. d 1. Moz. 12:1–3; grïku noÏïlo‰ana. 12a 1. Nef. 13:23–29. 1. Nef. 17:40; 121 Nefija OtrÇ grÇmata 30:4–17 vairÇk par jdiem un cittic¥bnie- 9 Un ar taisn¥bu Dievs aTas kiem. Jo pïc tam, kad parÇd¥sies Kungs btiesÇs nabago un patiesi grÇmata, par kuru runÇju, un aizstÇvïs zemes clïnprÇt¥go. Un tiks uzrakst¥ta cittic¥bniekiem Vi¿‰ sit¥s zemi ar Savas mutes un atkal aizz¥mogota Tam Kun- r¥ksti, un ar Savu lpu dva‰u gam, bs daudzi, kas aticïs vÇr- Vi¿‰ nokaus ∫aunos. diem, kuri bs rakst¥ti; un bvi¿i 10 Jo dr¥z nÇks alaiks, kad Dievs nes¥s tos msu atliku‰ajiem Tas Kungs rad¥s lielu b‰˙el‰anos pïcnÇcïjiem. ∫auÏu starpÇ, un ∫aunos Vi¿‰ iz- 4 Un tad msu atliku‰ie pïc- n¥cinÇs, un Vi¿‰ cpasargÇs Savus nÇcïji uzzinÇs par mums, kÇ ∫audis, jÇ, pat ja bs tÇ, ka Vi¿am mïs izgÇjÇm no JeruzÇlemes un vajadzïs dizn¥cinÇt ∫aunos ar ka vi¿i ir jdu pïcteãi. uguni. 5 Un Jïzus Kristus eva¿Æïlijs 11 Un ataisn¥ba bs Vi¿a gurnu tiks pasludinÇts avi¿u vid; josta, un uztic¥ba Vi¿a lielu tÇpïc btiem tiks atjaunotas czi- siksna. nljanas par vi¿u tïviem un ar¥ 12 Un tad vilks amÇjos pie jïra, zinljanas par Jïzu Kristu, kas un leopards apgulsies pie kaz- ir bijis starp vi¿u tïviem. lïna, un te∫‰ un jauns lauva, un 6 Un tad vi¿i priecÇsies, jo tie trekni lopi bs kopÇ, un mazs zinÇs, ka tÇ ir svït¥ba vi¿iem no bïrns tos gan¥s. Dieva rokas; un vi¿u tums¥bas 13 Un govs un lÇcis gan¥sies, zv¥¿as sÇks krist no vi¿u ac¥m, un vi¿u bïrni gulïs kopÇ, un un nepaies daudzas paaudzes lauva ïd¥s salmus kÇ vïrsis. vi¿u starpÇ, l¥dz tie k∫s t¥ra un 14 Un z¥dainis rota∫Çsies pie am¥∫ota tauta. odzes alas, un nupat no krts 7 Un notiks, ka ajdi, kas ir iz- no‰˙irts bïrns izstieps savu roku kl¥dinÇti, ar¥ bsÇks ticït Kristum; uz odzes midzeni. un vi¿i sÇks pulcïties kopÇ uz 15 Neviens nedz ievainos, zemes virsas; un, cik daudzi nedz nokaus visÇ ManÇ svïtajÇ noticïs Kristum, tik ar¥ k∫s par kalnÇ, jo zeme bs pilna ar m¥∫otu tautu. atzi¿u par To Kungu, kÇ de¿i 8 Un notiks, ka Dievs Tas piepilda jru. Kungs iesÇks Savu darbu starp 16 TÇpïc avisu tautu darbi taps visÇm tautÇm, cilt¥m, valodÇm dar¥ti zinÇmi; jÇ, visi darbi taps un taut¥bÇm, lai nestu atjauno- dar¥ti bzinÇmi cilvïku bïrniem. ‰anu Saviem ∫aud¥m uz zemes. 17 Nav nekÇ slepena, kas netiks
3a 3. Nef. 16:6–7. b 2. Nef. 25:16–17. src Zeme—Zemes b 1. Nef. 22:8–9. 9a Jes. 11:4–9. att¥r¥‰ana. 5a 3. Nef. 21:3–7, 24–26. b 2. Nef. 9:15. 11a Jes. 11:5–9. b M&D 3:20. c src LïnprÇt¥gs, 12a Jes. 65:25. c 1. Nef. 15:14; lïnprÇt¥ba. src Tksto‰gade. 2. Nef. 3:12; 10a src PïdïjÇs dienas. 16a M&D 101:32–35; Morm. 7:1, 9–10. b M&D 63:53–54. 121:28–29. 6a M&D 49:24; 109:65. c Moz. 7:61. b Et. 4:6–7. 7a 2. Nef. 29:13–14. d 1. Nef. 22:15–17, 23. Nefija OtrÇ grÇmata 30:18–31:10 122 aatklÇts, nav neviena tums¥bas skaidr¥bÇ; jo tÇdÇ veidÇ Dievs darba, kas netiks celts gaismÇ; Tas Kungs veic Savu darbu starp un nav nekÇ, kas ir aizz¥mogots cilvïku bïrniem. Jo Dievs Tas uz zemes un kas netiks atrais¥ts. Kungs dod agaismu sapra‰anai; 18 TÇpïc visas lietas, kas ir jo Vi¿‰ runÇ uz cilvïkiem vi¿u tiku‰as atklÇtas cilvïku bïr- bvalodÇ pïc vi¿u sapra‰anas. niem, tan¥ dienÇ tiks atklÇtas; 4 TÇpïc es gribu, lai js atcerï- un SÇtanam uz ilgu laiku avairs tos, ka es esmu stÇst¥jis jums nebs varas pÇr cilvïku bïrnu par apravieti, kuru Tas Kungs sird¥m. Un tagad, mani m¥∫otie man rÇd¥ja un kas krist¥s bDieva brÇ∫i, es beidzu savu sakÇmo. Jïru, kam bs jÇuz¿emas pasau- les grïki. 5 Un tagad, ja Dieva Jïram, esot 31. NODAπA svïtam, ir jÇtop akrist¥tam de- n¥, lai piepild¥tu visu taisn¥bu, Nefijs pastÇsta, kÇpïc Kristus tika ak, tad cik daudz vairÇk vajag krist¥ts. Lai tiktu izglÇbti, cilvïkiem mums, kas neesam svïti, tapt ir jÇseko Kristum, jÇtop krist¥tiem, krist¥tiem, jÇ, patie‰Çm den¥! jÇsa¿em Svïtais Gars un jÇpastÇv 6 Un tagad es gribu jums vai- l¥dz galam. Grïku noÏïlo‰ana un cÇt, mani m¥∫otie brÇ∫i, kÇ Dieva krist¥‰anÇs ir vÇrti uz ‰auro jo Jïrs piepild¥ja visu taisn¥bu, to- ‰auro taku. MÏ¥gÇ dz¥ve nÇk pie pot krist¥ts den¥? tiem, kas pïc krist¥‰anÇs tur bau‰∫us. 7 Vai js nezinÇt, ka Vi¿‰ bija Apmïram 559–545 g. pr. Kr. svïts? Bet, neskatoties uz to, ka Un tagad es, Nefijs, beidzu savu Vi¿‰ bija svïts, Vi¿‰ parÇd¥ja apravietojumu jums, mani m¥∫o- cilvïku bïrniem, ka miesÇ Vi¿‰ tie brÇ∫i. Un es vairÇk nevaru pazemojas Tïva priek‰Ç un lie- rakst¥t, ja nu tikai daÏas lietas, cina Tïvam, ka Vi¿‰ bs Vi¿am kuras, es zinu, noteikti notiks; apaklaus¥gs, turot Vi¿a pavïles. es vairÇk ar¥ nevaru rakst¥t, ja 8 TÇpïc, pïc tam, kad Vi¿‰ nu tikai daÏus sava brÇ∫a Jïkaba tapa krist¥ts ar deni, Svïtais vÇrdus. Gars nolaidÇs uz Vi¿u abaloÏa 2 TÇpïc, tas, ko es esmu rakst¥- bizskatÇ. jis, ir man pietiekami, iz¿emot 9 Un vïl, tas parÇda cilvïku daÏus vÇrdus, kas man jÇrunÇ bïrniem to, cik taka ir ‰aura un par aKristus mÇc¥bu; tÇpïc es avÇrti ir ‰auri, caur kuriem tiem runlju ar jums skaidri, saska¿Ç jÇieiet, Vi¿‰ ir parÇd¥jis tiem ar sava pravietojuma skaidr¥bu. piemïru. 3 Jo mana dvïsele priecÇjas 10 Un Vi¿‰ sac¥ja uz cilvïku
17a M&D 1:2–3. b M&D 1:24. src Paklaus¥ba, 18a JÇ¿a atkl. 20:1–3; 4a 1. Nef. 10:7; 11:27. paklaus¥gs, paklaus¥t. Et. 8:26. src JÇnis Krist¥tÇjs. 8a src BaloÏa z¥me. 31 1a 2. Nef. 25:1–4. b src Dieva Jïrs. b 1. Nef. 11:27. 2a 2. Nef. 11:6–7. 5a Mat. 3:11–17. 9a 2. Nef. 9:41; 3a src Gaisma, Kristus src Krist¥‰ana, krist¥t. 3. Nef. 14:13–14; gaisma. 7a JÇ¿a 5:30. M&D 22:4. 123 Nefija OtrÇ grÇmata 31:11–19 bïrniem: aSekojiet Man! TÇpïc, patiesi, e¿Æe∫u mïlï, un pïc tam mani m¥∫otie brÇ∫i, vai mïs varam Mani anoliegsit, tad bjums btu bsekot Jïzum, ja mïs negribam bijis labÇk, ja js Mani nebtu turït Tïva pavïles? zinÇju‰i. 11 Un Tïvs sac¥ja: NoÏïlojiet, 15 Un es dzirdïju Tïva balsi, noÏïlojiet grïkus un topiet sakot: JÇ, Mana M¥∫otÇ vÇrdi ir krist¥ti Mana m¥∫Ç Dïla VÇrdÇ! patiesi un uzticami. Tas, kas 12 Un ar¥ Dïla balss nÇca pie pastÇvïs l¥dz galam, tas taps manis, sac¥dama: Tam, kas ir izglÇbts. krist¥ts ManÇ VÇrdÇ, tam Tïvs 16 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ- ados Svïto Garu tÇpat kÇ Man, ∫i, ar ‰o es zinu, ka, ja cilvïks tÇpïc bsekojiet Man un dariet anepastÇvïs l¥dz galam, sekojot to, ko js redzïjÇt Mani darÇm! dz¥vÇ Dieva Dïla bparaugam, 13 TÇpïc, mani m¥∫otie brÇ∫i, es vi¿‰ nevarïs tapt izglÇbts. zinu, ka, ja js sekosit Dïlam ar 17 TÇpïc dariet to, ko, kÇ es jums visu sirds nodomu, nelieku∫ojot teicu, esmu redzïjis, kÇ dar¥s jsu un nekrÇpjoties Dieva priek‰Ç, Kungs un jsu Pest¥tÇjs; jo tÇpïc bet ar patiesu nolku, noÏïlojot tas man ir ticis rÇd¥ts, lai js savus grïkus, liecinot Tïvam, ka varïtu zinÇt vÇrtus, pa kuriem js gribat uz¿emties Kristus VÇr- jums ir jÇieiet. Jo vÇrti, pa kuriem du ar akrist¥‰anos—jÇ, sekojot jums ir jÇieiet, ir grïku noÏïlo- jsu Kungam un jsu GlÇbïjam ‰ana un akrist¥‰anÇs den¥; un den¥, saska¿Ç ar Vi¿a vÇrdu, tad nÇk jsu grïku bpiedo‰ana lk, js sa¿emsit Svïto Garu; jÇ, ar uguni un ar Svïto Garu. tad nÇk bkrist¥bas ar uguni un 18 Un tad js esat uz ‰¥s a‰aurÇs ar Svïto Garu; un tad js varïsit jo ‰aurÇs btakas, kas ved uz m- runÇt e¿Æe∫u cmïlï un saucot Ï¥go dz¥vi; jÇ, js esat iegÇju‰i slavït Israïla Svïto. pa vÇrtiem; js esat dar¥ju‰i 14 Bet lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, tÇ saska¿Ç ar Tïva un Dïla bau‰- pie manis nÇca Dïla balss, sakot: ∫iem, un js esat sa¿ïmu‰i Svïto Kad js bsit noÏïloju‰i savus Garu, kas cliecina par Tïvu un grïkus un liecinÇju‰i Tïvam, ka Dïlu, izpildot sol¥jumu, ko Vi¿‰ js gribat turït Manus bau‰∫us, ir devis, ka, ja js iesit pa ‰o kristoties den¥ un sa¿emot kris- ce∫u, js to sa¿emsit. t¥bas ar uguni un Svïto Garu, 19 Un tad, mani m¥∫otie brÇ∫i, un varïsit runÇt jaunÇ mïlï, jÇ, pïc tam, kad js esat nostÇju‰ies
10a Mat. 4:19; 8:22; 9:9. c 2. Nef. 32:2–3. Jïzus Kristus b Moron. 7:11; 14a Mat. 10:32–33; piemïrs. M&D 56:2. Al. 24:30; 17a Mos. 18:10. 12a src SvïtÇ Gara M&D 101:1–5. src Krist¥‰ana, dÇvana. src Nepiedodams krist¥t. b Lk. 9:57–62; grïks. b src Grïku piedo‰ana. JÇ¿a 12:26. b 2. Pït. v. 2:21. 18a 1. Nef. 8:20. 13a Gal. 3:26–27. 16a Al. 5:13; 38:2; b Sal. Pam. 4:18. b src SvïtÇ Gara M&D 20:29. src Ce∫‰. dÇvana; Uguns. b src Jïzus Kristus— c Ap. d. 5:29–32. Nefija OtrÇ grÇmata 31:20–32:7 124 uz ‰¥s ‰aurÇs jo ‰aurÇs takas, es jums bs jÇdara pïc tam, kad gribïtu jautÇt, vai viss ir aizda- js bsit uzsÇku‰i ‰o ce∫u. Bet r¥ts? Lk, es saku jums: Nï! Jo lk, kÇpïc js pÇrdomÇjat ‰¥s js nevarïtu nonÇkt tik tÇlu sa- lietas savÇs sird¥s? vÇdÇk, kÇ ar Kristus vÇrdu un 2 Vai js neatceraties, ka es ar nesatricinÇmu btic¥bu Vi¿am, sac¥ju jums, ka pïc tam, kad js piln¥bÇ cpa∫aujoties uz TÇ nopel- bsit asa¿ïmu‰i Svïto Garu, js niem, kam ir vara izglÇbt. varïsit runÇt e¿Æe∫u bmïlï? Un 20 TÇpïc jums ir ajÇvirzÇs uz tad, kÇ js varat runÇt e¿Æe∫u priek‰u ar nelokÇm¥bu Krist, mïlï, ja ne ar Svïto Garu? esot ar piln¥gu bcer¥bas spoÏumu 3 aE¿Æe∫i runÇ ar SvïtÇ Gara un ar cm¥lest¥bu uz Dievu un uz spïku, tÇpïc vi¿i runÇ Kristus visiem cilvïkiem. TÇpïc, ja js vÇrdus. Tad nu es saku jums, virz¥sities uz priek‰u, baudot bbaudiet Kristus vÇrdus; jo lk, Kristus vÇrdu, un dpastÇvïsit Kristus vÇrdi pateiks jums visu, l¥dz galam, lk, tÇ saka Tïvs: kas jums jÇdara. Jums bs mÏ¥gÇ dz¥ve. 4 Tad nu tagad, kad es esmu 21 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, runÇjis ‰os vÇrdus, ja js nevarat ‰is ir tas ace∫‰; un bnav neviena saprast tos, tad tÇpïc, ka anevai- cita ce∫a vai cvÇrda, dota zem cÇjat un neklauvïjat; tÇpïc js debes¥m, ar ko cilvïks varïtu netiekat atvesti gaismÇ, bet jums tikt izglÇbts Dieva valst¥bÇ. Un jÇiet bojÇ tumsÇ. tagad, lk, ‰¥ ir dKristus mÇc¥ba 5 Jo lk, atkal es saku jums, un vien¥gÇ un patiesÇ eTïva un ka, ja js uzsÇksit ‰o ce∫u un Dïla, un SvïtÇ Gara, kas ir fviens sa¿emsit Svïto Garu, tas rÇd¥s mÏ¥gs Dievs, mÇc¥ba. Åmen. jums visu, kas jums jÇdara. 6 Lk, ‰¥ ir Kristus mÇc¥ba, un vairÇk mÇc¥bas netiks dotas, l¥dz 32. NODAπA Vi¿‰ jums aparÇd¥sies miesÇ. Un, kad Vi¿‰ jums parÇd¥sies miesÇ, E¿Æe∫i runÇ ar SvïtÇ Gara spïku. tad to, ko Vi¿‰ jums sac¥s, jums Cilvïkiem ir jÇldz un pa‰iem vajadzïs ievïrot, lai js to dar¥tu. jÇiegst zinljanas no SvïtÇ Gara. 7 Un tagad es, Nefijs, nevaru Apmïram 559–545 g. pr. Kr. sac¥t vairÇk; Gars aptur manu Un tagad, lk, mani m¥∫otie brÇ- runu, un man atliek tikai sïrot ∫i, man ‰˙iet, ka js pÇrdomÇjat dï∫ anetic¥bas un dï∫ ∫aundar¥- savÇs sird¥s kaut ko par to, kas bas, un dï∫ nezinljanas, un dï∫
19a Mos. 4:10. 2. Nef. 9:41; Al. 37:46; f 3. Nef. 11:27, 35–36. b src Tic¥ba, ticït. M&D 132:22, 25. src Vienot¥ba. c M&D 3:20. b Mos. 3:17. 32 2a 3. Nef. 9:20. 20a src StaigÇt, staigÇt c src Jïzus Kristus— b 2. Nef. 31:13. ar Dievu. Uz¿emties uz sevi 3a src E¿Æe∫i. b src Cer¥ba. Jïzus Kristus VÇrdu. b Jer. 15:16. c src M¥lest¥ba. d Mat. 7:28; 4a src Lgt. d src Izturït. JÇ¿a 7:16–17. 6a 3. Nef. 11:8. 21a Ap. d. 4:10–12; e src Dievs, diev¥ba. 7a src Netic¥ba. 125 Nefija OtrÇ grÇmata 32:8–33:6 cilvïku strgalv¥bas, jo vi¿i nedz spïku, SvïtÇ Gara spïks nes meklï zinljanas, nedz saprot sac¥to cilvïku bïrnu sird¥s. svar¥gas zinljanas, kad tÇs tiem 2 Bet lk, ir daudzi, kas anocie- tiek dotas bskaidr¥bÇ, patiesi tik tina savas sirdis pret Svïto Garu, skaidri, cik vien skaidrs vÇrds ka tam nav vietas vi¿os, tÇpïc var bt. vi¿i atmet daudzas lietas, kas ir 8 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, rakst¥tas, un neuzskata tÇs par es manu, ka js vïl aizvien pÇr- vïrt¥gÇm. domÇjat savÇs sird¥s; un mani 3 Bet es, Nefijs, esmu rakst¥jis sÇpina tas, ka man par to ir jÇ- to, ko es esmu rakst¥jis, un es runÇ. Jo, ja js uzklaus¥tu Garu, uzskatu to par ∫oti avïrt¥gu, un kas mÇca cilvïku algt, js zinÇ- it ¥pa‰i manai tautai. Jo es nepÇr- tu, ka jums ir jÇldz; jo b∫aunais traukti bldzu par vi¿iem dienÇ, gars nemÇca cilvïkam lgt, bet un nakt¥s mans spilvens paliek mÇca tam, ka vi¿am nevajag lgt. slapj‰ no manÇm asarÇm vi¿u 9 Bet lk, es saku jums, ka jums dï∫; un es piesaucu savu Dievu bs avienmïr lgt un nepagurt, tic¥bÇ un es zinu, ka Vi¿‰ izdzir- lai js nedar¥tu nevienu darbu dïs manas vaimanas. Tam Kungam, ja vispirms neesat 4 Un es zinu, ka Dievs Tas lgu‰i Tïvam bKristus VÇrdÇ, lai Kungs iesvït¥s manas lg‰anas Vi¿‰ iesvït¥tu tavu darbu tev, manas tautas labumam. Un vÇr- lai tavs darbs varïtu bt ctavas di, ko es esmu rakst¥jis nespïkÇ, dvïseles labumam. tiks padar¥ti tiem astipri; jo tie bpÇrliecina vi¿us dar¥t labu; tie dara tiem zinÇmu par vi¿u tï- 33. NODAπA viem; un tie runÇ par Jïzu un pÇrliecina tos ticït Vi¿am un pa- Nefija vÇrdi ir patiesi. Tie liecina stÇvït l¥dz galam, kas ir cmÏ¥gÇ par Kristu. Tie, kuri tic Kristum, dz¥ve. ticïs Nefija vÇrdiem, kas stÇvïs kÇ 5 Un tie runÇ abargi pret grïku, liec¥ba tiesas priek‰Ç. Apmïram saska¿Ç ar paties¥bas bskaidr¥bu; 559–545 g. pr. Kr. tÇpïc neviens cilvïks nebs dus- Un tagad es, Nefijs, nevaru rak- m¥gs par vÇrdiem, ko es esmu st¥t visu, kas tika mÇc¥ts manas rakst¥jis, ja tikai vi¿‰ nebs velna tautas vid; es ar¥ neesmu tik gara ietekmïts. avarens rakst¥bÇ kÇ runÇ; jo, 6 Es gavilïju skaidr¥bÇ, es ga- kad cilvïks brunÇ ar SvïtÇ Gara vilïju paties¥bÇ, es gavilïju savÇ
7b 2. Nef. 31:2–3; c Al. 34:27. 4a Et. 12:26–27. Jïk. 4:13. 33 1a Et. 12:23–24. b Moron. 7:13. 8a src Lg‰ana. b M&D 100:7–8. c src MÏ¥gÇ dz¥ve. b Mos. 4:14. 2a Hel. 6:35–36. 5a 1. Nef. 16:1–3; src Velns. 3a src Svïtie Raksti— 2. Nef. 9:40. 9a 3. Nef. 20:1; Svïto Rakstu b 2. Nef. 31:3; M&D 75:11. noz¥m¥ba. Jïk. 4:13. b Moz. 5:8. b în. 1:9–12; M. v. 1:8. Nefija OtrÇ grÇmata 33:7–15 126 Jïz, jo Vi¿‰ ir aatpest¥jis manu spriediet pa‰i,—jo Kristus pï- dvïseli no elles. dïjÇ dienÇ rÇd¥s jums ar aspïku 7 Man ir aÏïlsird¥ba pret manu un lielu god¥bu, ka tie ir Vi¿a tautu un liela tic¥ba Kristum, ka vÇrdi; un js un es stÇvïsim es sastap‰u daudzas dvïseles vaigu vaigÇ Vi¿a btiesas priek‰Ç; neaptraip¥tas Vi¿a soÆa krïsla un js zinÇsit, ka Vi¿‰ bija man priek‰Ç. pavïlïjis rakst¥t ‰¥s lietas, neska- 8 Man ir Ïïlsird¥ba pret aj- toties uz manu vÇj¥bu. diem—es teicu jdiem, tÇpïc 12 Un es ldzu Tïvu Kristus ka es domÇju tos, no kurienes VÇrdÇ, lai daudzi no mums, ja es nÇcu. ne visi, varïtu tikt izglÇbti Vi¿a 9 Man ar¥ ir Ïïlsird¥ba pret avalst¥bÇ tan¥ lielajÇ un pïdïjÇ acittic¥bniekiem. Bet lk, ne par dienÇ. vienu no vi¿iem es nevaru cerït, 13 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, ja vien vi¿i bneizl¥gs ar Kristu visi tie, kas esat no Israïla nama, un neieies pa ‰iem c‰aurajiem un js, visi zemes gali, es runÇju vÇrtiem, un dneies pa ‰o e‰auro uz jums kÇ balss, kas asauc no taku, kas ved uz dz¥vi, un ne- p¥‰∫iem: Ardievu, l¥dz pienÇks turpinÇs iet l¥dz pat vi¿u pÇr- tÇ lielÇ diena! baudes dienu galam. 14 Un js, kas nebaud¥sit 10 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, Dieva labest¥bu un neturïsit un ar¥ jdi, un visi js, zemes cie¿Ç jdu avÇrdus un ar¥ ma- gali, uzklausiet ‰os vÇrdus un nus bvÇrdus, un ar¥ vÇrdus, kas aticiet Kristum; un, ja js neticat nÇks no Dieva Jïra mutes, lk, ‰iem vÇrdiem, ticiet Kristum. es atvados no jums uz visiem Un, ja js ticïsit Kristum, js laikiem, jo ‰ie vÇrdi js cnotiesÇs ticïsit ‰iem bvÇrdiem, jo tie ir pïdïjÇ dienÇ. cKristus vÇrdi un Vi¿‰ tos ir 15 Jo, ko es aizz¥mogoju uz devis man; un tie dmÇca visiem zemes, tiks atnests pret jums cilvïkiem, ka vi¿iem ir jÇdara atiesas priek‰Ç; jo tÇ man Tas labais. Kungs ir pavïlïjis, un man ir 11 Un, ja tie nav Kristus vÇrdi, jÇklausa. Åmen.
6a src Pest¥t, pest¥ts, e Hel. 3:29–30; Moron. 10:34. pest¥‰ana. M&D 132:22. 12a src CelestiÇla god¥ba. 7a src Îïlsird¥ba. 10a src Tic¥ba, ticït. 13a Jes. 29:4; 8a src Jdi. b src Mormona 2. Nef. 26:16. 9a src Cittic¥bnieki. GrÇmata. 14a src B¥bele. b src Izpirkt, grïku c Moron. 10:27–29. b src Mormona izpirk‰ana. d 2. Nef. 25:28. GrÇmata. c 2. Nef. 9:41. 11a Et. 5:4; c 2. Nef. 29:11; d src StaigÇt, staigÇt Moron. 7:35. Et. 4:8–10. ar Dievu. b JÇ¿a atkl. 20:12; 15a M. v. 1:11. Jïkaba GrÇmata
JîKABS—NEFIJA BRÅLIS
i¿a sludinÇtie vÇrdi saviem brÇ∫iem. Vi¿‰ liek kaunÇ cilvïku, Vkas cen‰as apgÇzt Kristus mÇc¥bu. DaÏi vÇrdi par Nefija tautas vïsturi.
1. NODAπA bija svar¥ga, vai pravietojums, man vajadzïja iegravït agalveno Jïkabs un JÇzeps cen‰as pÇrliecinÇt no visa tÇ uz ‰¥m plÇksnïm un cilvïkus ticït Kristum un turït nodarboties ar tÇm, cik daudz Vi¿a pavïles. Nefijs nomirst. Starp vien iespïjams, Kristus dï∫ un nefijie‰iem pÇrsvarÇ ir ∫aundar¥ba. msu tautas dï∫. Apmïram 544–421 g. pr. Kr. 5 Jo tic¥bas un lielo raiÏu dï∫ mums patiesi bija pasludinÇts O lk, notika, ka piecdesmit par msu tautu, kas ar to anotiks. Jun pieci gadi bija pagÇju‰i 6 Un mïs ar¥ bijÇm sa¿ïmu‰i no tÇ laika, kad Lehijs pameta daudzas atklÇsmes un spïc¥gu JeruzÇlemi; tad Nefijs deva man, pravietojuma garu, tÇpïc mïs aJïkabam, bpavïli attiec¥bÇ par zinÇjÇm par aKristu un Vi¿a cmazajÇm plÇksnïm, uz kurÇm valst¥bu, kas nÇks. ‰ie vÇrdi ir iegravïti. 7 Tad nu mïs c¥t¥gi strÇdÇjÇm 2 Un vi¿‰ deva man, Jïkabam, starp msu ∫aud¥m, lai mïs pavïli, ka man ir jÇraksta uz ‰¥m varïtu pÇrliecinÇt vi¿us anÇkt plÇksnïm nedaudz no tÇ, ko es pie Kristus un baud¥t no Dieva uzskat¥‰u par pa‰u vïrt¥gÇko; lai laipn¥bas, lai vi¿i varïtu ieiet es nepieskaros, ja nu tikai ne- Vi¿a batdusÇ, lai Vi¿‰ savÇs daudz, ‰¥s tautas, kas tiek saukta dusmÇs nezvïrïtu, ka vi¿i tur par Nefija tautu, vïsturei. cneieies, kÇ dsargtinÇjumÇ kÇr- 3 Jo vi¿‰ sac¥ja, ka vi¿a tautas dinljanas dienÇs, kad Israïla vïsturei jÇtiek iegravïtai uz vi¿a bïrni bija etuksnes¥. citÇm plÇksnïm un ka man ir 8 TÇpïc, kaut Dievs dotu, ka jÇglabÇ ‰¥s plÇksnes un jÇnodod mïs varïtu pÇrliecinÇt visus tÇs saviem pïcnÇcïjiem no pa- cilvïkus anesacelties pret Dievu audzes paaudzï. un bnesadusmot Vi¿u, bet lai 4 Un, ja bija kÇda sludinljana, visi cilvïki ticïtu Kristum un uz- kas bija svïta, vai atklÇsme, kura lkotu Vi¿a nÇvi, un nestu Vi¿a
[jïkaba] 5a 1. Nef. 12. M&D 84:23–25. 1 1a src Jïkabs, Lehija 6a 1. Nef. 10:4–11; d Ebr. 3:8. dïls. 19:8–14. e 4. Moz. 26:65; b Jïk. 7:27. 7a 2. Nef. 9:41; 1. Nef. 17:23–31. c 2. Nef. 5:28–33; Omn. 1:26; 8a src Sacel‰anÇs. Jïk. 3:13–14. Moron. 10:32. b 1. Nef. 17:30; src PlÇksnes. b src Atpta. Al. 12:36–37; 4a tas ir svar¥gÇkos, c 4. Moz. 14:23; Hel. 7:18. galvenos jautÇjumus. 5. Moz. 1:35–37; Jïkaba grÇmata 1:9–19 128 ckrustu, un paciestu pasaules cNefija tautu, saska¿Ç ar ˙ïni¿u apsmieklu; tÇpïc es, Jïkabs, uz- vald¥‰anu. ¿emos pild¥t sava brÇ∫a Nefija 15 Un tagad notika, ka Nefija pavïli. tauta otrÇ ˙ïni¿a vald¥‰anas 9 Tad Nefijs sÇka novecot un laikÇ sÇka nocietinÇties savÇs vi¿‰ redzïja, ka vi¿am dr¥z sird¥s un zinÇmÇ mïrÇ nodoties ajÇmirst; tÇpïc vi¿‰ biesvaid¥ja ∫auniem darbiem, tÇdiem kÇ kÇdu v¥ru, lai tas tad btu par tiek‰anÇs pïc daudzÇm asievÇm ˙ïni¿u un valdnieku vi¿a tautai, un blakussievÇm, l¥dz¥gi senat- saska¿Ç ar c˙ïni¿u vald¥‰anu. nes DÇvidam un vi¿a dïlam 10 Tauta ∫oti m¥lïja Nefiju, jo Salamanam. vi¿‰, bdams liels tÇs aizstÇvis, 16 JÇ, un vi¿i ar¥ sÇka meklït bija turïjis aLÇbana zobenu tÇs daudz zelta un sudraba un aizstÇvï‰anai un strÇdÇjis visas zinÇmÇ mïrÇ sÇka uzpsties savas dienas tÇs labklÇj¥bai,— lepn¥bÇ. 11 tÇpïc tauta gribïja saglabÇt 17 TÇpïc es, Jïkabs, vispirms piemi¿Ç vi¿a vÇrdu. Un, lai kas asa¿ïmis uzdevumu no TÇ Kun- ar¥ vald¥tu vi¿a vietÇ, tautÇ tie ga, devu vi¿iem ‰os vÇrdus, tika saukti— otrais Nefijs, tre‰ais kad es tos mÇc¥ju btempl¥. Nefijs un tÇ tÇlÇk, saska¿Ç ar 18 Jo es, Jïkabs, un mans brÇlis ˙ïni¿u vald¥‰anu; un tÇ tauta JÇzeps ar Nefija roku bijÇm vi¿us sauca neatkar¥gi no tÇ, aiesvït¥ti par priesteriem un kÇds bija vi¿u vÇrds. skolotÇjiem ‰ai tautai. 12 Un notika, ka Nefijs nomira. 19 Un mïs turïjÇm godÇ msu 13 Tad ∫audis, kas nebija alama- aamatus Tam Kungam, uz¿em- nie‰i, bija bnefijie‰i; tomïr vi¿i damies uz sevi batbild¥bu, ar tika saukti nefijie‰i, jïkabie‰i, savÇm pa‰u galvÇm atbildïdami jÇzepie‰i, czoramie‰i, lamanie‰i, par ∫auÏu grïkiem, ja mïs ne- lamuïlie‰i un ismaïlie‰i. mÇc¥tu vi¿iem Dieva vÇrdu ar 14 Bet es, Jïkabs, tÇlÇk nedal¥‰u piln¥gu uzc¥t¥bu; tÇpïc strÇdÇ- vi¿us ‰ais vÇrdos, bet es asauk‰u jÇm ar visu msu spïku, lai vi¿u par lamanie‰iem tos, kas centÇs casinis neaptraip¥tu msu drï- izn¥cinÇt Nefija tautu, un tos, bes; savÇdÇk vi¿u asinis aptrai- kas bija draudz¥gi Nefijam, es p¥tu msu drïbes un mïs netiktu sauk‰u par bnefijie‰iem jeb par atrasti neaptraip¥ti pïdïjÇ dienÇ.
8c DÏST, Mat. 16:25–26; M&D 3:18. b 2. Nef. 5:16. Lk. 14:27. b src Nefijie‰i. src Templis, TÇ 9a 2. Nef. 1:14. c 1. Nef. 4:35; Kunga nams. b src Iesvaid¥‰ana. 4. Nef. 1:36–37. 18a 2. Nef. 5:26. c 2. Nef. 6:2; Jar. 1:7. 14a Mos. 25:12; 19a src Amats, 10a 1. Nef. 4:9; Al. 2:11. amatpersona. 2. Nef. 5:14; b 2. Nef. 4:11. b M&D 107:99–100. M. v. 1:13; c 2. Nef. 5:9. src PÇrvaldnieks, Mos. 1:16; 15a M&D 132:38–39. pÇrvald¥jums. M&D 17:1. 17a src AicinÇt, Dieva c 2. Nef. 9:44. 13a în. 1:13; aicinÇts, aicinÇjums. 129 Jïkaba grÇmata 2:1–11 2. NODAπA varïtu liecinÇt jums par jsu sirÏu ∫aunprÇt¥bu. Jïkabs apsdz m¥lest¥bu uz bagÇt¥- 7 Un ar¥ tas sÇpina mani, ka a bÇm, lepn¥bu un ne‰˙¥st¥bu. Cilvïki man ir jÇsaka tik daudz bargu var tiekties pïc bagÇt¥bÇm, lai pal¥- vÇrdu par jums jsu sievu un dzïtu saviem l¥dzcilvïkiem. Jïkabs jsu bïrnu priek‰Ç, daudziem nolÇd neat∫autu daudzsiev¥bas pie- no kuriem jtas ir ∫oti maigas b kop‰anu. Tas Kungs priecÇjas par un ‰˙¥stas, un smalkas Dieva sievie‰u ‰˙¥st¥bu. Apmïram 544– priek‰Ç, kas Dievam labpat¥k; 421 g. pr. Kr. 8 un man liekas, ka vi¿i ir nÇku‰i ‰urp, lai dzirdïtu ieprie- VÇrdi, kurus Jïkabs, Nefija cino‰u aDieva vÇrdu, jÇ, vÇrdu, brÇlis, runÇja uz Nefija tautu kas dziedï ievainotu dvïseli. pïc Nefija nÇves: 9 TÇpïc tas nospieÏ manu dvï- 2 Tad nu, mani m¥∫otie brÇ∫i, es, seli, ka es esmu spiests tÇs stin- Jïkabs, saska¿Ç ar atbild¥bu, kas grÇs pavïles dï∫, ko es sa¿ïmu man ir Dieva priek‰Ç, turot godÇ no Dieva, pÇrmest jums par jsu savu amatu ar visu nopietn¥bu noziegumiem, papla‰inot brces un lai es varïtu atbr¥vot savas tiem, kas jau ir ievainoti, tÇ vietÇ, drÇnas no jsu grïkiem, es uz- lai mierinÇtu un dziedinÇtu vi¿u nÇku templ¥ ‰ai dienÇ, lai varïtu brces; un tiem, kas nav biju‰i pasludinÇt jums Dieva vÇrdu. ievainoti, tÇ vietÇ, lai barotos ar 3 Un js pa‰i zinÇt, ka es l¥dz iepriecino‰u Dieva vÇrdu, dunãi ‰im esmu bijis uzc¥t¥gs sava ir sagatavoti, lai caurdurtu vi¿u aicinÇjuma amatÇ; bet ‰ai dienÇ dvïseles un ievainotu vi¿u jt¥- es esmu nospiests ar daudz lie- gos garus. lÇku vïlmi un raizïm par jsu 10 Bet, neskatoties uz uzdevu- dvïse∫u labklÇj¥bu nekÇ l¥dz ma smagumu, man ir jÇr¥ko- ‰im esmu bijis. jas saska¿Ç ar Dieva stingrajÇm 4 Jo lk, l¥dz ‰im js esat biju‰i apavïlïm un jÇsaka jums par paklaus¥gi TÇ Kunga vÇrdam, jsu ∫aundar¥bÇm un negant¥bÇm kuru es esmu jums devis. to klÇtbtnï, kas ir sirds‰˙¥sti 5 Bet lk, ieklausieties man¥ un un ar salauztu sirdi, un zem ziniet, ka ar VisuvarenÇ debess VisuvarenÇ Dieva bacs caururb- un zemes Rad¥tÇja pal¥dz¥bu es jo‰Ç skatiena. varu pastÇst¥t jums jsu adomas, 11 TÇpïc man jums jÇsaka pa- ka js sÇkat dar¥t grïku, kas man ties¥ba saska¿Ç ar Dieva vÇrda ‰˙iet ∫oti negants, jÇ, un negants askaidr¥bu. Jo lk, kad es jautÇju Dievam. Tam Kungam, tad vÇrds nÇca 6 JÇ, tas sÇpina manu dvïseli pÇr mani, sakot: Jïkab, uzej tem- un liek man ar kaunu atkÇpties pl¥ nÇkamajÇ r¥tÇ un pasludini no sava Rad¥tÇja vaiga, lai es ‰ai tautai vÇrdu, ko Es tev do‰u.
2 5a Al. 12:3; 7a M&D 121:43. 10a src Dieva pavïles. M&D 6:16. b src Tikum¥ba. b 2. Nef. 9:44. src Dievs, diev¥ba. 8a Al. 31:5. 11a 2. Nef. 25:4; 31:2–3. Jïkaba grÇmata 2:12–23 130 12 Un tagad lk, mani brÇ∫i, ‰is 18 Bet, pirms js meklïjat ir tas VÇrds, ko es jums sludinu, abagÇt¥bas, meklïjiet pïc bDieva ka daudzi no jums ir sÇku‰i valst¥bas. meklït zeltu un sudrabu, un visÇ- 19 Un, kad js bsit sa¿ïmu‰i dus adÇrgakme¿us, ar kuriem ‰¥ cer¥bu Krist, js iegsit bagÇt¥- zeme, kas ir bapsol¥tÇ zeme jums bas, ja js tÇs meklïsit; un js tÇs un jsu pïcnÇcïjiem, ir pÇrpilna. meklïsit ar nolku adar¥t labu— 13 Un gÇd¥bas roka ir smaid¥jusi apÆïrbt kailo un pabarot izsal- pÇr jums labvïl¥gi, ka js esat ku‰o, un atbr¥vot sagst¥to, un ieguvu‰i daudz bagÇt¥bu; un sniegt atbalstu slimajam un tÇpïc, ka daÏi no jums ir dab- nomoc¥tajam. ju‰i vairÇk nekÇ jsu brÇ∫i, js 20 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, auzp‰aties savu sirÏu lepn¥bÇ es esmu runÇjis ar jums par lep- un staigÇjat st¥viem kakliem un n¥bu; un tie no jums, kas ir moc¥- augstu paceltÇm galvÇm savu ju‰i savu tuvÇko un vajÇju‰i dÇrgo tïrpu dï∫, un vajÇjat savus vi¿u tÇpïc, ka js bijÇt lepni brÇ∫us, tÇdï∫ ka js domÇjat, ka savÇs sird¥s par lietÇm, kuras js esat labÇki nekÇ vi¿i. Dievs jums ir devis, ko js sakÇt 14 Un tagad, mani brÇ∫i, vai js par to? domÇjat, ka Dievs attaisnos js 21 Vai jums ne‰˙iet, ka tÇdas ‰in¥ lietÇ? Lk, es saku jums: Nï! lietas ir net¥kamas Tam, kas Bet Vi¿‰ js nolÇd, un, ja js rad¥jis visu rad¥bu? Un viena neatkÇpsities no ‰¥m lietÇm, Vi¿a btne Vi¿a ac¥s ir tikpat dÇrga sodi dr¥z vien nÇks pÇr jums. kÇ cita. Un visa rad¥ba ir no p¥‰- 15 Ak, kaut Vi¿‰ parÇd¥tu ∫iem; un Vi¿‰ ir to rad¥jis tam jums, ka Vi¿‰ var js caurdurt pa‰am mïr˙im, lai tÇ turïtu un ar vienu acs skatienu Vi¿‰ Vi¿a apavïles un godinÇtu Vi¿u var satriekt js p¥‰∫os! mÏ¥gi. 16 Ak, kaut Vi¿‰ atbr¥votu js 22 Un tagad es beidzu runÇt no jsu nekrietn¥bÇm un negan- uz jums par ‰o lepn¥bu. Un, ja t¥bÇm! Un ak, kaut js klaus¥tu man nebtu jÇrunÇ ar jums par Vi¿a pavï∫u vÇrdam un nevis smagÇku noziegumu, mana sirds savu sirÏu alepn¥bai, kas izn¥cina ∫oti priecÇtos par jums. jsu dvïseles! 23 Bet Dieva vÇrds mani 17 PadomÇjiet par saviem brÇ- nospieÏ dï∫ jsu smagÇkiem ∫iem tÇpat kÇ par sevi un esiet noziegumiem. Jo lk, tÇ saka draudz¥gi ar visiem un br¥vi ar Tas Kungs: ·¥ tauta sÇk pieaugt savu amant¥bu, lai bvi¿i varïtu nekrietn¥bÇ; vi¿i nesaprot Svï- bt tikpat bagÇti kÇ js. tos Rakstus, jo, darot netikl¥bas,
12a 1. Nef. 18:25; 17a src M¥lest¥bas 2. Nef. 26:31; Hel. 6:9–11; dÇvanas, M¥lest¥bas M&D 6:7. Et. 10:23. dÇvanu do‰ana; src BagÇt¥bas. b 1. Nef. 2:20. LabklÇj¥ba. b Lk. 12:22–31. src Apsol¥tÇ zeme. b 4. Nef. 1:3. 19a Mos. 4:26. 13a Morm. 8:35–39. 18a 1. µïn. 3:11–13; 21a M&D 11:20; 16a src Lepn¥ba. Marka 10:17–27; Åbr. 3:25–26. 131 Jïkaba grÇmata 2:24–35 vi¿i cen‰as attaisnot sevi ar to, vi¿u v¥ru ∫aundar¥bu un negan- kas bija rakst¥ts par DÇvidu un t¥bu dï∫. vi¿a dïlu Salamanu. 32 Un Es neciet¥‰u, saka Pulku 24 Redzi, DÇvidam un aSala- Kungs, ka ‰¥s tautas, ko Es esmu manam patiesi bija daudzas izvedis laukÇ no JeruzÇlemes ze- bsievas un blakussievas, kas mes, skaisto meitu raudas pret bija negant¥ba ManÇ priek‰Ç, Manas tautas v¥riem nonÇktu saka Tas Kungs. l¥dz Man¥m, saka Pulku Kungs. 25 TÇpïc tÇ saka Tas Kungs: 33 Jo vi¿i neaizved¥s gstÇ Es esmu izvedis ‰o tautu laukÇ Manas tautas meitas vi¿u mai- no JeruzÇlemes zemes ar Savas guma dï∫, savÇdÇk Es piemek- rokas spïku, lai Es varïtu rad¥t lï‰u vi¿us ar smagu lÇstu, pat Sev ataisn¥gu zaru no JÇzepa l¥dz izn¥cinljanai, jo vi¿i neda- gurnu aug∫iem. r¥s anetikl¥bas kÇ tie senatnï, 26 TÇpïc Es, Dievs Tas Kungs, saka Pulku Kungs. neciet¥‰u, ka ‰¥ tauta dar¥tu tÇpat 34 Un tagad lk, mani brÇ∫i, js kÇ tie senatnï. zinÇt, ka ‰¥s pavïles tika dotas 27 TÇpïc, mani brÇ∫i, klausieties msu tïvam Lehijam; tÇpïc js mani un paklausiet TÇ Kunga zinÇjÇt tÇs jau pirms tam; un js VÇrdam: Jo tur nebs bt ne- esat izpeln¥ju‰ies lielu nosod¥- vienam v¥ram jsu vid, kÇ tikai jumu, jo js esat dar¥ju‰i to, ko tam, kas ir ar avienu sievu, un jums nevajadzïja dar¥t. blakussievas vi¿am nebs bt 35 Lk, js esat dar¥ju‰i alielÇ- nevienas; kas nekrietn¥bas nekÇ lamanie‰i, 28 jo Man, Dievam Tam Kun- msu brÇ∫i. Js esat salauzu‰i gam, t¥k sievu a‰˙¥st¥ba. Un savu maigo sievu sirdis un pa- netikl¥bas ir negant¥ba ManÇ zaudïju‰i savu bïrnu uztic¥bu priek‰Ç; tÇ saka Pulku Kungs. savu slikto piemïru dï∫ vi¿u 29 TÇpïc ‰¥ tauta turïs Manas priek‰Ç; un vi¿u sirÏu ‰¿uksti pavïles, saka Pulku Kungs, vai pace∫as uz Dievu pret jums. Un ar¥ anolÇdïta bs zeme vi¿u dï∫. Dieva vÇrda bardz¥bas dï∫, kas 30 Jo, ja Es gribï‰u rad¥t Sev nÇk lejÇ pret jums, daudzas apïcnÇcïjus, saka Tas Kungs Ce- sirdis ir miru‰as, dzi∫u brãu baots, Es pavïlï‰u Savai tautai; caurdurtas. citÇdi vi¿i paklaus¥s tÇm lietÇm. 31 Jo lk, Es, Tas Kungs, redzïju bïdas un dzirdïju Savas tautas 3. NODAπA meitu raudas JeruzÇlemes zemï, jÇ, un visÇs Savas tautas zemïs, Sirds‰˙¥stie sa¿ems iepriecino‰u
24a 1. µïn. 11:1; 2. Nef. 3:5; 30a Mal. 2:15; Neh. 13:25–27. Al. 26:36. M&D 132:61–66. b 1. µïn. 11:1–3; src Lehijs, Nefija tïvs. 33a src Juteklisks, Ezr. 9:1–2; 27a M&D 42:22; 49:16. jutekl¥ba; SeksuÇlÇ M&D 132:38–39. src Laul¥ba, precït. netikum¥ba. 25a 1. Moz. 49:22–26; 28a src ·˙¥st¥ba. 35a Jïk. 3:5–7. Am. 5:15; 29a Et. 2:8–12. Jïkaba grÇmata 3:1–10 132 Dieva vÇrdu. Lamanie‰u taisn¥gums vairÇk par vienu sievu un ka pÇrsniedz to, kas ir nefijie‰iem. vi¿iem nebs nevienas blakus- Jïkabs br¥dina pret netikl¥bu, baud- sievas, un ka vi¿iem nebs pie- kÇri un jebkÇdu grïku. Apmïram kopt netikl¥bas savÇ starpÇ. 544–421 g. pr. Kr. 6 Un tagad ‰o bausli vi¿i cen- ‰as ievïrot; tÇpïc dï∫ tÇ, ka vi¿i Bet lk, es, Jïkabs, runlju uz cen‰as ievïrot ‰o bausli, Dievs jums, kas esat sirds‰˙¥sti. Rau- Tas Kungs vi¿us neizn¥cinÇs, gieties uz Dievu ar stingru prÇtu bet bs aÏïl¥gs pret vi¿iem; un un ldziet Vi¿u ar lielu tic¥bu, kÇdu dienu vi¿i k∫s par svït¥tu un Vi¿‰ mierinÇs js jsu cie‰a- tautu. nÇs, un Vi¿‰ aizstÇvïs js un 7 Lk, vi¿u v¥ri am¥l savas sie- st¥s lejÇ tiesu pÇr tiem, kas tie- vas, un vi¿u sievas m¥l savus cas js izn¥cinÇt. v¥rus; un vi¿u v¥ri un vi¿u sie- 2 Ak js visi, kas esat sirds- vas m¥l savus bïrnus; un vi¿u ‰˙¥sti, paceliet savas galvas un netic¥ba un vi¿u naids pret sa¿emiet iepriecino‰u Dieva jums ir vi¿u tïvu nekrietn¥bas vÇrdu, un mÏ¥gi baudiet Vi¿a dï∫; tÇpïc, cik gan daudz labÇki m¥lest¥bu, jo js to varat dar¥t, par vi¿iem js esat jsu DiÏenÇ ja jsu prÇti ir anelokÇmi. Rad¥tÇja ac¥s? 3 Bet ak vai, vai, tiem, kas neesat 8 Ak, mani brÇ∫i, es baidos, ka, sirds‰˙¥sti, kas esat aizvirtu‰i ‰ai ja js nenoÏïlosit savus grïkus, dienÇ Dieva priek‰Ç; jo, ja js tad vi¿u Çdas bs baltÇkas nekÇ nenoÏïlosit grïkus, zeme bs jsïjÇs, kad js tiksit atvesti ar nolÇdïta jsu dï∫, un lamanie‰i, vi¿iem Dieva tro¿a priek‰Ç. kas nav izvirtu‰i kÇ js, lai ar¥ 9 TÇpïc bausli es dodu jums, vi¿i ir bnolÇdïti ar smagu lÇstu, kas ir Dieva vÇrds, ka js nezai- ‰aust¥s js l¥dz pat izn¥c¥bai. mosit pret vi¿iem vi¿u tum‰o 4 Un dr¥z nÇks laiks, kad, ja vien Çdu dï∫; js ar¥ nezaimosit vairs js nenoÏïlosit savus grïkus, pret vi¿iem vi¿u izvirt¥bas vi¿iem piederïs jsu mantoju- dï∫; bet js atcerïsities savu ma zeme, un Dievs Tas Kungs pa‰u izvirt¥bu, un atcerïsities, aaizved¥s taisn¥gos prom no jsu ka vi¿u izvirt¥ba nÇca vi¿u vidus. tïvu dï∫. 5 Lk, lamanie‰i, jsu brÇ∫i, 10 Tad nu js atcerïsities savus kurus js ien¥stat vi¿u izvirt¥bas abïrnus, kÇ js esat sÇpinÇju‰i un tÇ lÇsta dï∫, kas ir uz vi¿u vi¿u sirdis tÇ piemïra dï∫, ko ÇdÇm, ir taisn¥gÇki nekÇ js; jo esat vi¿iem rÇd¥ju‰i; un ar¥ vi¿i nav aaizmiru‰i TÇ Kunga atcerieties, ka js varat savas bausli, kas tika dots msu izvirt¥bas dï∫ novest bïrnus tïvam—ka vi¿iem nebs bt l¥dz izn¥c¥bai, un vi¿u grïki
3 2a Al. 57:26–27. 4a Omn. 1:5–7, 12–13. 7a src ˛imene; 3a src Ne‰˙¥sts, 5a Jïk. 2:35. M¥lest¥ba. ne‰˙¥st¥ba. 6a 2. Nef. 4:3, 6–7; 10a src Bïrns, bïrni. b 1. Nef. 12:23. Hel. 15:10–13. 133 Jïkaba grÇmata 3:11–4:5 tiks uzkrauti uz jsu galvÇm Tad lk, notika, ka es, Jïkabs, pïdïjÇ dienÇ. biju daudz kalpojis savai tautai 11 Ak, mani brÇ∫i, uzklausiet ar vÇrdu (un es nevaru uzrakst¥t manus vÇrdus, uzmodiniet savu pat nelielu da∫u no saviem vÇr- dvïse∫u spïjas, sapurinieties, lai diem, tÇpïc ka ir grti iegravït js varïtu auzmosties no nÇves msu vÇrdus uz plÇksnïm) un snaudas un atrais¥ties no belles mïs zinÇjÇm, ka tam, ko mïs sÇpïm, lai js varïtu nek∫t par rakstÇm uz plÇksnïm, ir jÇpaliek; cvelna e¿Æe∫iem un netiktu ie- 2 bet visam, ko mïs uz jebkÇ mesti tai uguns un sïra jrÇ, esam rakst¥ju‰i, iz¿emot tikai kas ir otrÇ dnÇve. uz plÇksnïm, ir jÇiet bojÇ un 12 Un tad es, Jïkabs, runÇju jÇizzd; bet mïs varam daÏus daudz vairÇk ar Nefija tautu, vÇrdus rakst¥t uz plÇksnïm, br¥dinÇdams to no anetikl¥bas kuras tiks dotas msu bïrniem un bbaudkÇres, un jebkÇda grï- un ar¥ msu m¥∫otajiem brÇ∫iem, ka, stÇstot vi¿iem par to bries- nedaudz zinljanu par mums jeb m¥gajÇm sekÇm. par vi¿u tïviem,— 13 Un pat simtÇ da∫a no tÇ, kas 3 tad par ‰o lietu mïs priecÇja- notika ar ‰o tautu, kas tagad sÇka mies; un mïs strÇdÇjam c¥t¥gi, k∫t liela, nevar tikt aprakst¥ta lai iegravïtu ‰os vÇrdus uz uz a‰¥m plÇksnïm; bet daudzi plÇksnïm, cerot, ka msu m¥∫o- no vi¿u darbiem ir rakst¥ti uz tie brÇ∫i un msu bïrni tos lielÇkajÇm plÇksnïm, un vi¿u sa¿ems ar pateic¥gÇm sird¥m, kari, un vi¿u ˙ildas un vi¿u un raudz¥sies uz tiem, lai vi¿i ˙ïni¿u vald¥‰anas. varïtu mÇc¥ties ar prieku un 14 ·¥s plÇksnes tiek sauktas nevis ar bïdÇm vai nicinÇjumu par Jïkaba plÇksnïm, un tÇs ir par vi¿u pirmajiem vecÇkiem. izgatavotas ar Nefija roku. Un 4 Jo ‰ai nolkÇ mïs esam es beidzu runÇt ‰os vÇrdus. rakst¥ju‰i ‰¥s lietas, lai vi¿i va- rïtu zinÇt, ka mïs azinÇjÇm par Kristu un mums bija cer¥ba uz 4. NODAπA Vi¿a god¥bu daudzus simtus gadus pirms Vi¿a atnÇk‰anas, Visi pravie‰i ir pielgu‰i Tïvu un ne tikai mums pa‰iem bija Kristus VÇrdÇ. ÅbrahÇma ±zÇka cer¥ba uz Vi¿a god¥bu, bet ar¥ upurï‰ana bija l¥dz¥ba ar Dievu un visiem svïtajiem bpravie‰iem, Vi¿a Vienpiedzimu‰o. Cilvïkiem ir kas bija pirms mums. jÇizl¥gst ar Dievu caur Izpirk‰anu. 5 Lk, vi¿i ticïja Kristum un Jdi atmet¥s pamatakmeni. Apmï- apieldza Tïvu Vi¿a VÇrdÇ, un ram 544–421 g. pr. Kr. ar¥ mïs pieldzam Tïvu Vi¿a
11a Al. 5:6–9. b src IekÇre; πauns, b Lk. 24:25–27; b src Elle. ∫aundarb¥ba. Jïk. 7:11; c 2. Nef. 9:8–9. 13a 1. Nef. 19:1–4; Mos. 13:33–35; d src NÇve, gar¥gÇ. Jïk. 1:1–4. M&D 20:26. 12a src Årlaul¥bas sakari. 4 4a src Jïzus Kristus. 5a Moz. 5:8. Jïkaba grÇmata 4:6–12 134 VÇrdÇ. Un ‰ai nolkÇ mïs turam tÇpïc, brÇ∫i, neniciniet atklÇs- bMozus likumu, tas cvïr‰ msu mes no Dieva. dvïseles uz Vi¿u; un ‰¥ iemesla 9 Jo lk, ar Vi¿a avÇrda spïku dï∫ tas tiek uzskat¥ts mums par bcilvïks nÇca uz zemes virsas, taisn¥bu, tÇpat kÇ tas tika ie- ‰¥ zeme tika rad¥ta ar Vi¿a vÇrda skait¥ts ÅbrahÇmam tuksnes¥ spïku. TÇpïc, ja Dievs varïja par paklaus¥bu Dieva pavïlïm, runÇt un radÇs pasaule, un runÇt upurïjot savu dïlu ±zÇku, kas un cilvïks tika rad¥ts, ak, tad bija l¥dz¥ba ar Dievu un Vi¿a kÇpïc gan nevarïtu pavïlït dVienpiedzimu‰o Dïlu. czemei, vai Vi¿a roku darbam 6 TÇpïc mïs meklïjam pïc pra- uz tÇs virsas pïc Savas gribas un vie‰iem un mums ir daudzas patikas? atklÇsmes un apravietojuma gars; 10 TÇpïc, brÇ∫i, necen‰aties un esot ar visÇm ‰¥m bliec¥bÇm, adot padomu Tam Kungam, bet mïs iegstam cer¥bu, un msu pie¿emiet padomu no Vi¿a tic¥ba k∫st nesatricinÇma, tiktÇl rokas. Jo lk, js pa‰i zinÇt, ka ka mïs patiesi varam cpavïlït Vi¿‰ dod padomu bgudr¥bÇ un dJïzus VÇrdÇ un lielÇkie koki taisn¥gumÇ, un lielÇ Ïïlast¥bÇ mums paklausa, vai kalni, vai visÇm SavÇm rad¥bÇm. jras vi∫¿i. 11 TÇpïc, m¥∫otie brÇ∫i, topiet 7 Tomïr Dievs Tas Kungs ir izl¥dzinÇti ar Vi¿u caur Kristus, rÇd¥jis mums msu avÇj¥bu, lai Vi¿a aVienpiedzimu‰Ç Dïla, mïs varïtu zinÇt, ka tas ir caur b Izpirk‰anu, un js varïsit Vi¿a labvïl¥bu un Vi¿a mil- caug‰Çmcelties, saska¿Ç ar aug- z¥go labvïl¥bu pret cilvïku bïr- ‰Çmcel‰anÇs spïku, kas ir Krist, niem, ka mums ir spïks dar¥t un tiksit stÇd¥ti Dieva priek‰Ç ‰¥s lietas. kÇ Kristus dpirmie aug∫i, bda- 8 Lk, lieli un br¥numaini ir TÇ mi ar tic¥bu un ieguvu‰i dro‰u Kunga darbi. Cik aneizdibinÇmi cer¥bu uz god¥bu Vi¿Ç pirms ir Vi¿a bnoslïpumu dzi∫umi, un Vi¿‰ parÇd¥sies miesÇ. ir neiespïjami, ka cilvïks atklÇtu 12 Un tagad, m¥∫otie, nebr¥nie- visus Vi¿a ce∫us. Un neviens ties, ka es stÇstu jums ‰¥s lietas; cilvïks cnezin Vi¿a dce∫us, ja jo kÇpïc anerunÇt par Kristus vien tas netiek vi¿am atklÇts; Izpirk‰anu un neiegt piln¥gas
5b 2. Nef. 25:24; Jar. 1:11; 3. Nef. 8:1. c Hel. 12:8–17. Mos. 13:27, 30; 7a Et. 12:27. 10a 2. Nef. 9:28–29; Al. 25:15–16. 8a Rom. 11:33–36. Al. 37:12, 37; src Mozus likums. b M&D 19:10; 76:114. M&D 3:4, 13. c Gal. 3:24. src Dieva noslïpumi. b src Visszino‰s; d 1. Moz. 22:1–14; c 1. kor. 2:9–16; Gudr¥ba. JÇ¿a 3:16–18. Al. 26:21–22. 11a Ebr. 5:9. src Vienpiedzimu‰ais. src Zinljanas. b src Izpirkt, grïku 6a src Pravietojums, d Jes. 55:8–9. izpirk‰ana. pravietot. 9a Morm. 9:17; c src Aug‰Çmcel‰anÇs. b src Liecinieks. Moz. 1:32. d Mos. 15:21–23; 18:9; c src Spïks. b src Rad¥t, rad¥‰ana; Al. 40:16–21. d Ap. d. 3:6–16; πaudis. 12a 2. Nef. 25:26. 135 Jïkaba grÇmata 4:13–5:3 zinljanas par Vi¿u, kÇ ar¥ neie- Rakstiem, ‰is a akmens k∫s gt zinljanas par aug‰Çmcel- liels un pïdïjais, un vien¥gais ‰anos un pasauli, kam jÇnÇk? dro‰ais bpamats, uz kura jdi 13 Lk, mani brÇ∫i, tas, kas var celt. pravieto, lai vi¿‰ pravieto cil- 17 Un tagad, mani m¥∫otie, kÇ vïku sapra‰anai; jo aGars runÇ tas ir iespïjams, ka tie pïc tam, paties¥bu un nemelo. TÇpïc tas kad ir atmetu‰i dro‰o pamatu, runÇ par blietÇm, kÇdas tÇs pa- var uz tÇ acelt, ka tas var k∫t ties¥bÇ ir un par lietÇm, kÇdas par vi¿u strakmeni? tÇs paties¥bÇ bs; tÇpïc ‰¥s lie- 18 Lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, es tas tiek cskaidri mums pasludi- atkllju jums ‰o noslïpumu, nÇtas msu dvïse∫u glÇb‰anai. ja vien es kÇda iemesla pïc Bet lk, mïs neesam vien¥gie nenotr¥cï‰u savÇ nelokÇm¥bÇ liecinieki par ‰¥m lietÇm, jo GarÇ un nepaklup‰u dï∫ savÇm Dievs ir stÇst¥jis tÇs ar¥ senat- milz¥gajÇm raizïm par jums. nes pravie‰iem. 14 Bet lk, jdi bija astrgalv¥ga 5. NODAπA tauta, un vi¿i bnicinÇja skaidros vÇrdus un nokÇva pravie‰us, Jïkabs citï Zïnosu, l¥dz¥bu par dÇrza un meklïja pïc tÇ, ko vi¿i nesa- un savva∫as e∫∫askokiem. TÇ ir l¥dz¥- prata. TÇpïc vi¿u cakluma dï∫, ba par Israïlu un citÇm tautÇm. Tiek kas radÇs no tÇ, ka vi¿i centÇs dots mÇjiens par Israïla izkl¥dinlja- palkoties aiz noliktÇs z¥mes, nu un sapulcinljanu. Ir atsauces vi¿iem ir jÇkr¥t, jo Dievs ir at- uz nefijie‰iem, lamanie‰iem un visu ¿ïmis vi¿iem Savu skaidr¥bu Israïla namu. Citas tautas tiks un devis vi¿iem daudzas lietas, uzpotïtas pie Israïla. BeigÇs v¥na ko vi¿i dnespïj saprast, tÇpïc, dÇrzs tiks nodedzinÇts. Apmïram ka vi¿i tÇ vïlïjÇs. Un tÇpïc, ka 544–421 g. pr. Kr. vi¿i tÇ vïlïjÇs, Dievs to ir dar¥jis, lai vi¿i varïtu paklupt. Lk, mani brÇ∫i, vai js neatmi- 15 Un tagad es, Jïkabs, esmu naties las¥ju‰i pravie‰a aZïnosa Gara iedvesmots pravieto‰anai; vÇrdus, kurus vi¿‰ runÇja Israïla jo es caur Garu, kas ir man¥, namam, sac¥dams: saprotu, ka jdu aklup‰anas dï∫ 2 Klausieties, ak js, Israïla vi¿i batmet¥s cakmeni, uz kura nams un dzirdiet manus, TÇ vi¿i varïtu celt un bt ar dro‰u Kunga pravie‰a, vÇrdus! pamatu. 3 Jo lk, tÇ saka Tas Kungs: Es 16 Bet lk, saska¿Ç ar piel¥dzinlju tevi, ak, aIsraïla
13a src Svïtais Gars; 2. Nef. 33:2. Klints. Paties¥ba. c Jes. 44:18; Rom. 11:25. 16a Psm. 118:22–23. b M&D 93:24. d 2. Nef. 25:1–2. b Jes. 28:16; Hel. 5:12. c Al. 13:23. 15a Jes. 8:13–15; 17a Mat. 19:30; 14a Mat. 23:37–38; 1. kor. 1:23; M&D 29:30. 2. Nef. 25:2. 2. Nef. 18:13–15. 5 1a src Zïnoss. b 2. kor. 11:3; b 1. Nef. 10:11. 3a Ec. 36:8. 1. Nef. 19:7; c src Stra akmens; src Israïls. Jïkaba grÇmata 5:4–16 136 nams, dÇrza be∫∫as kokam, kuru tos, kurus es esmu nolauzis, es cilvïks ¿ïma un kopa savÇ cv¥na iemet¥‰u ugun¥ un sadedzinlju dÇrzÇ; un tas auga un k∫uva tos, lai tie velti neizsc mana vecs, un sÇka dpan¥kt. v¥na dÇrza zemi. 4 Un notika, ka v¥na dÇrza 10 Un notika, ka v¥na dÇrza saimnieks nÇca un vi¿‰ redzïja, kunga kalps dar¥ja saska¿Ç ar ka vi¿a e∫∫as koks sÇk pan¥kt; v¥na dÇrza kunga vÇrdu un uz- un vi¿‰ sac¥ja: Es apgriez¥‰u to potïja asavva∫as e∫∫as koka zarus. un aprak‰u tam visapkÇrt, un 11 Un v¥na dÇrza kungs lika, kop‰u to, varbt tas varïs izdz¥t lai tas tiktu aprakts visapkÇrt, jaunas un maigas atvases un apgriezts un kopts, sac¥dams neaizies bojÇ. savam kalpam: Mani sÇpina 5 Un notika, ka vi¿‰ apgrieza tas, ka man ir jÇzaudï ‰is koks, to un apraka tam visapkÇrt, un tÇpïc varbt es varu saglabÇt kopa to, saska¿Ç ar savu vÇrdu. sev tÇ saknes, lai tÇs neizn¥ktu, 6 Un notika, ka pïc daudzÇm es esmu to dar¥jis, lai es tÇs dienÇm tas sÇka dz¥t daÏas jau- varïtu saglabÇt priek‰ sevis. nas un maigas atvases, bet lk, 12 TÇpïc ej un pieskati koku un stumbrs sÇka nokalst. apkop to, saska¿Ç ar maniem 7 Un notika, ka v¥na dÇrza vÇrdiem. saimnieks to redzïja un sac¥ja 13 Un ‰os es alik‰u vistÇlÇkajÇ savam kalpam: Mani sÇpina tas, sava v¥na dÇrza malÇ, kur es gri- ka man jÇzaudï ‰is koks, tÇpïc bï‰u, tas tev nav svar¥gi; un es ej un saplc zarus no asavva∫as dar¥‰u to, lai es varïtu saglabÇt e∫∫as koka, un atnes tos ‰eit man, sev dÇrza koka zarus; un ar¥, lai un mïs nolauz¥sim tos pamat- es varïtu sakrÇt tÇ aug∫us zarus, kas ir sÇku‰i nokalst, un priek‰ sevis noliktajam laikam; mïs iemet¥sim tos ugun¥, lai tos jo mani sÇpina tas, ka man ir sadedzinÇtu. jÇzaudï ‰is koks un tÇ aug∫i. 8 Un lk, saka v¥na dÇrza 14 Un notika, ka v¥na dÇrza kungs: Es pa¿em‰u daudzas no kungs devÇs un paslïpa dÇrza ‰¥m jaunajÇm atvasïm un es e∫∫as koka zarus v¥na dÇrza vistÇ- uzpotï‰u tÇs, kur man labpatiks; lÇkajÇs malÇs, vienu vienÇ un citu un nav svar¥gi, ja bs tÇ, ka ‰¥ citÇ, pïc savas gribas un patikas. koka saknes ies bojÇ, es varu 15 Un notika, ka pagÇja ilgs saglabÇt tÇ augli sev; tÇpïc es laiks, un v¥na dÇrza kungs sac¥ja pa¿em‰u ‰os jaunos un maigos savam kalpam: NÇc, iesim lejÇ zarus un es potï‰u tos, kur vien v¥na dÇrzÇ, lai mïs varïtu strÇ- man labpatiks. dÇt v¥na dÇrzÇ. 9 Pa¿em savva∫as e∫∫as koka 16 Un notika, ka v¥na dÇrza zarus un uzpotï tos a‰o vietÇ, un kungs un ar¥ kalps devÇs lejÇ
3b Rom. 11:17–24. v¥nadÇrzs. 10a src Cittic¥bnieki. src Ol¥vkoks. d src Atkri‰ana. 13a 1. Nef. 10:12. c M&D 101:44. 7a Rom. 11:17, 24. src TÇ Kunga 9a Rom. 1:13. 137 Jïkaba grÇmata 5:17–26 v¥na dÇrzÇ strÇdÇt. Un notika, tik ilgu laiku es esmu to kopis ka kalps sac¥ja savam saimnie- un tas ir atnesis daudz aug∫u. kam: Lk, paraugies ‰eit, skaties 21 Un notika, ka kalps sac¥ja uz koku! savam saimniekam: KÇ tas nÇ- 17 Un notika, ka v¥na dÇrza kas, ka tu nÇci ‰urp, lai stÇd¥tu kungs raudz¥jÇs un redzïja koku, ‰o koku jeb ‰o koka zaru? Jo kam bija uzpotïti savva∫as e∫∫as lk, tÇ bija pati neaugl¥gÇkÇ koka zari; un tas bija izaudzis un vieta visÇ v¥na dÇrza zemï. sÇcis nest aaug∫us. Un vi¿‰ ievï- 22 Un v¥na dÇrza kungs sac¥ja roja, ka tas bija labs, un tÇ aug∫i vi¿am: NemÇci mani; es zinÇju, bija tÇdi pa‰i kÇ dÇrza aug∫i. ka tÇ bija slikta zemes vieta, 18 Un vi¿‰ sac¥ja kalpam: Lk, tÇpïc es tev sac¥ju, ka es esmu savva∫as koka zari ir ¿ïmu‰i kopis to ilgu laiku un tu redzi, mitrumu no dÇrza koka saknïm, ka tas ir atnesis daudz aug∫u. ka tÇ saknes ir devu‰as daudz 23 Un notika, ka v¥na dÇrza spïka; un tÇpïc, ka tÇ saknïs kungs sac¥ja savam kalpam: bija daudz spïka, savva∫as koka Paraugies ‰urp, redzi, es iestÇ- zari ir nesu‰i labus aug∫us. Tad d¥ju ar¥ citu ‰¥ koka zaru; un tu nu, ja mïs nebtu uzpotïju‰i ‰os zini, ka ‰¥ zemes vieta bija zarus, ‰is koks btu gÇjis bojÇ. neaugl¥gÇka par pirmo. Bet pa- Un tagad, lk, es sakrlju daudz skaties uz ‰o koku! Es to esmu aug∫u, ko ‰is koks ir atnesis; un kopis ilgu laiku un tas ir atnesis tÇ aug∫us es sakrlju priek‰ sevis daudz aug∫u, tÇdï∫ savÇc tos un noliktajam laikam. sakrÇj tos noliktajam laikam, 19 Un notika, ka v¥na dÇrza lai es tos varïtu saglabÇt priek‰ kungs sac¥ja kalpam: NÇc, iesim sevis. v¥na dÇrza vistÇlÇkajÇ da∫Ç un 24 Un notika, ka v¥na dÇrza skat¥simies, vai ar¥ dÇrza koka kungs atkal sac¥ja savam kalpam: zari bs atnesu‰i daudz aug∫u, paraugies ‰urp, un redzi ar¥ citu lai es varïtu tos sakrÇt nolikta- azaru, ko es iestÇd¥ju, redzi, ka jam laikam priek‰ sevis. es to ar¥ kopu, un tas ir atnesis 20 Un notika, ka vi¿i devÇs aug∫us. tur, kur saimnieks bija paslïpis 25 Un vi¿‰ sac¥ja kalpam: pa- dÇrza koka zarus, un vi¿‰ sac¥ja raugies ‰urp, un redzi pïdïjo. kalpam: Skaties uz ‰iem; un Redzi, ‰o es iestÇd¥ju alabÇ zemï kalps redzïja ‰o apirmo, ka tas un es to kopu ilgu laiku, un tikai ir atnesis daudz aug∫u; un vi¿‰ da∫a no koka ir atnesusi labus ar¥ ievïroja, ka tie ir labi. Un aug∫us, un bcita da∫a ir atnesusi vi¿‰ sac¥ja kalpam: NovÇc tÇ rgtus aug∫us; lk, es kopu ‰o aug∫us un sakrÇj tos noliktajam koku tÇpat kÇ citus. laikam, lai es tos varïtu saglabÇt 26 Un notika, ka v¥na dÇrza priek‰ sevis, jo lk, vi¿‰ sac¥ja, kungs sac¥ja kalpam: Nolauz
17a JÇ¿a 15:16. 24a Ec. 17:22–24; Al. 16:17; 25a 1. Nef. 2:20. 20a Jïk. 5:39. 3. Nef. 15:21–24. b 3. Nef. 10:12–13. Jïkaba grÇmata 5:27–39 138 zarus, kas nav nesu‰i labus kalpam: Ko mïs dar¥sim ar ‰o aaug∫us un iemet tos ugun¥. koku, lai es atkal varïtu saglabÇt 27 Bet lk, kalps sac¥ja vi¿am: tÇ labos aug∫us priek‰ sevis? Apgriez¥sim to un apraksim tam 34 Un kalps sac¥ja savam visapkÇrt, un kopsim to nedaudz saimniekam: Redzi, tÇpïc ka tu ilgÇk, varbt tas atnes¥s tev labus uzpotïji savva∫as e∫∫as koka aug∫us, ka tu varïsi tos sakrÇt zarus, tie ir baroju‰i saknes, ka noliktajam laikam. tÇs ir dz¥vas un nav aizgÇju‰as 28 Un notika, ka v¥na dÇrza bojÇ, tÇpïc tu redzi, ka tÇs vïl kungs un v¥na dÇrza kunga kalps joprojÇm ir labas. kopa visus v¥na dÇrza aug∫us. 35 Un notika, ka v¥na dÇrza 29 Un notika, ka pagÇja ilgs kungs sac¥ja savam kalpam: Tas laiks, un v¥na dÇrza kungs sac¥ja koks man neko nedod un tÇ savam akalpam: NÇc, iesim lejÇ saknes man neko nedod tik ilgi, v¥na dÇrzÇ, lai mïs atkal varïtu kamïr tas nes¥s nelabus aug∫us. strÇdÇt v¥na dÇrzÇ. Jo redzi, 36 Tomïr es zinu, ka saknes ir blaiks jau ir tuvu, un dr¥zi nÇks labas, un savam pa‰a nodomam cgals, tÇpïc man ir jÇsakrÇj aug∫i es esmu tÇs saglabÇjis; un tÇpïc, noliktajam laikam priek‰ sevis. ka tajÇs bija daudz spïka, l¥dz 30 Un notika, ka v¥na dÇrza ‰im tÇs no savva∫as zariem ir kungs un kalps devÇs lejÇ v¥na nesu‰as labus aug∫us. dÇrzÇ; un vi¿i nÇca pie koka, 37 Bet redzi, savva∫as zari ir kura zari bija nolauzti un savva- izaugu‰i un apÇrmÇku‰i tÇ sak- ∫as zari uzpotïti; un lk, koks nes; un tÇpïc, ka savva∫as zari bija avisÇdu aug∫u pilns. ir pieveiku‰i tÇ saknes, tas ir 31 Un notika, ka v¥na dÇrza atnesis daudz nelabu aug∫u; un kungs nogar‰oja aug∫us, katru tÇpïc, ka tas ir atnesis daudz ‰˙irni atbilsto‰i to skaitam. Un nelabu aug∫u, tu ievïroji, ka tas v¥na dÇrza kungs sac¥ja: Lk, sÇk iet bojÇ; un dr¥z tas nobried¥s, tik ilgu laiku es esmu kopis ka to varïs iemest ugun¥, ja ‰o koku, un es esmu sakrÇjis vien mïs kaut ko neizdar¥sim, priek‰ sevis noliktajam laikam lai to saglabÇtu. daudz aug∫u. 38 Un notika, ka v¥na dÇrza 32 Bet redzi, ‰oreiz tas ir atne- kungs sac¥ja savam kalpam: sis daudz aug∫u, un aneviens Iesim lejÇ uz vistÇlÇkajÇm v¥na no tiem nav labs. Un redzi, ‰eit dÇrza da∫Çm un paskat¥simies, ir visÇdi slikti aug∫i; un tas man vai dÇrza koka zari ar¥ ir atne- neko nedod, neskatoties uz visu su‰i nelabus aug∫us. msu darbu; un tagad mani 39 Un notika, ka vi¿i devÇs lejÇ sÇpina tas, ka man ir jÇzaudï vistÇlÇkajÇs dÇrza da∫Çs. Un ‰is koks. notika, ka vi¿i redzïja, ka dÇrza 33 Un v¥na dÇrza kungs sac¥ja koka zaru aug∫i ar¥ ir k∫uvu‰i
26a Mat. 7:15–20; 29a M&D 101:55; 103:21. 30a src Atkri‰ana. Al. 5:36; b src PïdïjÇs dienas. 32a DÏS—V 1:19. M&D 97:7. c 2. Nef. 30:10; Jïk. 6:2. 37a M&D 45:28–30. 139 Jïkaba grÇmata 5:40–50 samaitÇti; jÇ, apirmais un otrais, aug∫us; un ‰os es cerïju saglabÇt, un ar¥ pïdïjais, un vi¿i visi bija lai sakrÇtu to aug∫us noliktajam k∫uvu‰i samaitÇti. laikam priek‰ sevis. Bet redzi, 40 Un asavva∫as aug∫i uz pïdïjÇ tie ir k∫uvu‰i par savva∫as e∫∫as bija pieveiku‰i to koka da∫u, kokiem un tie nav nekÇ vïrti, kas nesa labus aug∫us, tÇ ka bet ir ajÇnocïrt un jÇiemet ugun¥; zars bija jau nokaltis un miris. un mani sÇpina tas, ka man tie 41 Un notika, ka v¥na dÇrza ir jÇzaudï. kungs raudÇja un sac¥ja savam 47 Bet ko vïl vairÇk es varïju kalpam: aKo vïl vairÇk es varïju dar¥t savÇ v¥na dÇrzÇ? Vai es dar¥t savam v¥na dÇrzam? atslÇbinÇju savu roku, ka es to 42 Redzi, es zinÇju, ka visi nekopu? Nï, es to kopu un ap- v¥na dÇrza aug∫i, iz¿emot ‰os, raku tam visapkÇrt, un apgriezu bija k∫uvu‰i samaitÇti. Un to, un mïsloju to; un es aizstiepu tagad ‰ie, kas reiz nesa labus savu roku gandr¥z visu dienu, aug∫us, ar¥ ir k∫uvu‰i samaitÇti; un bgals jau ir tuvu. Un mani un tagad visi ‰ie mana v¥na sÇpina tas, ka man ir jÇnocïrt dÇrza koki nekam neder, kÇ visi koki savÇ v¥na dÇrzÇ un tikai, lai tiktu nocirsti un ie- jÇiemet tie ugun¥, lai tie sadegtu. mesti ugun¥. Kas ir tas, kas ir samaitÇjis manu 43 Un skaties uz ‰o pïdïjo, kura dÇrzu? zari ir nokaltu‰i, es to iestÇd¥ju 48 Un notika, ka kalps sac¥ja alabÇ zemes vietÇ; jÇ, patiesi tÇdÇ, savam saimniekam: Vai tÇ nav kas bija manis izraudz¥ta pÇr tava v¥na dÇrza augstprÇt¥ba— visÇm citÇm mana v¥na dÇrza vai zari nav pieveiku‰i saknes, vietÇm. kas ir labas? Un tÇdï∫, ka zari 44 Un tu redzïji, ka es ar¥ ir pieveiku‰i tÇ saknes, redzi, nocirtu to, kas aizsca ‰o zemes tie ir augu‰i ÇtrÇk nekÇ sak¿u vietu, lai es ‰eit varïtu iestÇd¥t spïks, pa¿emot spïku sev. ‰o koku tÇ vietÇ. Redzi, es saku, vai tas nav tas 45 Un tu redzïji, ka da∫a no tÇ iemesls, kÇdï∫ tava v¥na dÇrza nesa labus aug∫us, un da∫a no koki ir k∫uvu‰i samaitÇti? tÇ nesa savva∫as aug∫us; un 49 Un notika, ka v¥na dÇrza tÇpïc, ka es nenolauzu tÇ zarus kungs sac¥ja kalpam: Iesim un un neiemetu tos ugun¥, redzi, nocirt¥sim mana v¥na dÇrza tie ir pieveiku‰i labo zaru, kas kokus un iemet¥sim tos ugun¥, ir nokaltis. lai tie neizsktu mana v¥na 46 Un tagad, redzi, neskatoties dÇrza zemi, jo es esmu dar¥jis uz visÇm msu rpïm par msu visu. Ko vïl vairÇk es varïju v¥na dÇrzu, tÇ koki ir k∫uvu‰i dar¥t savam v¥na dÇrzam? samaitÇti, ka tie nenes labus 50 Bet lk, kalps sac¥ja v¥na
39a Jïk. 5:20, 23, 25. 43a 2. Nef. 1:5. 47a 2. Nef. 28:32; Jïk. 6:4. 40a Morm. 6:6–18. 44a Et. 13:20–21. b src Pasaule— 41a 2. Nef. 26:24. 46a 3. Nef. 27:11. Pasaules gals. Jïkaba grÇmata 5:51–63 140 dÇrza kungam: Saudzïsim to rus no kokiem, ja vien tie nav avïl mazliet! pa‰i rgtÇkie; un tajos tu potïsi, 51 Un kungs sac¥ja: JÇ, es pa- saska¿Ç ar to, ko es esmu sac¥jis. saudzï‰u to vïl mazliet, jo mani 58 Un mïs atkal kopsim v¥na sÇpina tas, ka man ir jÇzaudï dÇrza kokus, un mïs apcirpsim sava v¥na dÇrza koki. to zarus, un mïs nolauz¥sim no 52 TÇpïc ¿emsim daÏus no kokiem tos zarus, kas ir nobrie- ‰iem azariem, ko es esmu stÇd¥jis du‰i, lai ietu bojÇ, un met¥sim vistÇlÇkajÇs sava v¥na dÇrza tos ugun¥. da∫Çs, un uzpotïsim tos kokam, 59 Un to es daru, lai varbt to no kura tie nÇku‰i; un nolauz¥- saknes varïtu sakrÇt spïkus, sim kokam tos zarus, kuru aug∫i tÇpïc ka tÇs ir labas; un dï∫ zaru ir visrgtÇkie, un uzpotïsim mai¿as, lai labais varïtu uzveikt tam dÇrza koka zarus to vietÇ. ∫auno. 53 Un to es dar¥‰u, lai koks 60 Un tÇpïc, ka es esmu sagla- varïtu neaiziet bojÇ, lai varbt bÇjis dÇrza koka zarus un to es varïtu saglabÇt sev tÇ saknes saknes, un ka es esmu uzpotïjis savam pa‰a nodomam. atkal dÇrza koka zarus vi¿u 54 Un, redzi, saknes no dÇrza mÇtes kokam, un esmu sagla- koka zariem, kuri bija no koka, bÇjis vi¿u mÇtes koka saknes, ko es iestÇd¥ju, kur man labpa- lai varbt mana v¥na dÇrza tika, ir vïl dz¥vas; tÇpïc, lai es koki atkal varïtu nest labus varïtu saglabÇt ar¥ tÇs savam aaug∫us; un lai es atkal varïtu pa‰a nodomam, es ¿em‰u daÏus priecÇties par sava v¥na dÇrza ‰¥ koka zarus un es auzpotï‰u aug∫iem, un varbt lai es varïtu tos tÇm. JÇ, es uzpotï‰u tÇm vi¿u ∫oti priecÇties par to, ka es esmu mÇtes koka zarus, lai es ar¥ sak- saglabÇjis pirmÇ aug∫a saknes nes sev varïtu saglabÇt, lai, kad un zarus— tÇs bs pietiekami spïc¥gas, 61 tÇpïc ej un aicini akalpus, lai varbt tÇs varïtu man nest labus mïs varïtu bstrÇdÇt cent¥gi ar aug∫us, un es varïtu priecÇties visu savu spïku v¥na dÇrzÇ, lai par sava v¥na dÇrza aug∫iem. mïs varïtu sagatavot ce∫u, lai 55 Un notika, ka vi¿i ¿ïma dÇr- es varïtu atkal rad¥t dÇrza aug- za koka zarus, kas bija k∫uvu‰i ∫us, kas ir labi un visvïrt¥gÇkie slikti, un uzpotïja tos dÇrza ko- no visiem citiem aug∫iem. kiem, kas ar¥ bija k∫uvu‰i slikti. 62 TÇpïc iesim un strÇdÇsim 56 Un vi¿i ar¥ ¿ïma zarus no ar visu savu spïku ‰o pïdïjo dÇrza kokiem, kas bija k∫uvu‰i br¥di, jo redzi, gals ir tuvu, un ‰¥ slikti, un uzpotïja tos vi¿u mÇ- ir pïdïjÇ reize, kad es apgriez¥‰u tes kokam. savu v¥na dÇrzu. 57 Un v¥na dÇrza kungs sac¥ja 63 Potïjiet zarus; sÇciet ar kalpam: Nenolauz savva∫as za- apïdïjiem, lai tie varïtu bt
50a Jïk. 5:27. 54a 1. Nef. 15:12–16. b M&D 39:11, 13, 17. 52a src Israïls—Israïla 60a Jes. 27:6. 63a 1. Nef. 13:42; sapulcinljana. 61a Jïk. 6:2; M&D 24:19. Et. 13:10–12. 141 Jïkaba grÇmata 5:64–74 pirmie, un lai pirmie varïtu patiesi prom no visas mana v¥na bt pïdïjie, un aprociet apkÇrt dÇrza zemes; jo redzi, tikai ‰o kokiem, gan veciem, gan jau- reizi es apgriez¥‰u savu v¥na niem, pirmajam un pïdïjam; dÇrzu. un pïdïjam un pirmajam, lai 70 Un notika, ka v¥na dÇrza visi vïl pïdïjo reizi tiktu kopti. kungs st¥ja savu akalpu; un 64 TÇpïc aprociet tiem visap- kalps gÇja un dar¥ja, kÇ kungs kÇrt un apgrieziet tos, un mïs- bija vi¿am pavïlïjis, un veda lojiet tos pïdïjo reizi, jo gals ir citus kalpus, un vi¿u bnebija tuvu. Un, ja bs tÇ, ka ‰ie pïdïjie daudz. uzpotïtie zari augs un nes¥s 71 Un v¥na dÇrza kungs sac¥ja dÇrza aug∫us, tad js sagatavo- vi¿iem: Ejiet un astrÇdÇjiet v¥na siet tiem ce∫u, lai tie varïtu augt. dÇrzÇ ar visu savu spïku. Jo lk, 65 Un, kad tie sÇks augt, js ‰¥ ir bpïdïjÇ reize, kad es kop‰u aizvÇksiet zarus, kas nes rgtus savu v¥na dÇrzu, jo gals jau ir aug∫us, atbilsto‰i labo spïkam tuvu un dr¥z nÇk noliktais un skaitam; un js aneaizvÇksiet laiks; un, ja js strÇdÇsit ar visu tÇ sliktos zarus visus uzreiz, ka tÇ savu spïku kopÇ ar mani, js saknes nav par spïc¥gÇm uzpo- cpriecÇsities par aug∫iem, kurus tïtajiem zariem un tÇ uzpotïtie es sakrlju sev tam laikam, kam zari neaiziet bojÇ, un es nezau- dr¥z jÇnÇk. dïju sava v¥na dÇrza kokus. 72 Un notika, ka kalpi gÇja un 66 Jo mani sÇpina tas, ka man strÇdÇja visiem spïkiem; un v¥na ir jÇzaudï ‰ie sava v¥na dÇrza dÇrza kungs ar¥ strÇdÇja ar vi- koki; tÇpïc js aizvÇksiet sliktos ¿iem; un vi¿i klaus¥ja v¥na dÇrza atbilsto‰i tam, kÇ pieaugs labie, kunga pavïlïm visÇs lietÇs. lai sakne un galotne btu vienÇ- 73 Un v¥na dÇrzÇ atkal sÇka das spïkÇ, kamïr labais pieveiks parÇd¥ties dÇrza aug∫i; un dÇrza ∫auno un ∫aunais tiks nocirsts un koka zari sÇka augt un ∫oti zelt; iemests ugun¥, lai tie neizsktu un savva∫as zari tika izgriezti mana v¥na dÇrza zemi; un tÇ es un izmesti; un vi¿i turïja saknes aizslauc¥‰u slikto no sava v¥na un to galotnes vienÇdas, atbil- dÇrza. sto‰i to spïkam. 67 Un dÇrza koka zarus es 74 Un tÇ vi¿i strÇdÇja ar visu uzpotï‰u dÇrza kokam; cent¥bu, saska¿Ç ar v¥na dÇrza 68 un dÇrza koka zarus es kunga pavïlïm, l¥dz sliktie bija uzpotï‰u dÇrza koka zariem; izmesti no v¥na dÇrza, un kungs un tÇ es tos atkal savieno‰u, lai bija saglabÇjis priek‰ sevis tos vi¿i varïtu nest dÇrza aug∫us, kokus, kas atkal sÇka nest dÇrza un vi¿i bs viens vesels. aug∫us; un vi¿i k∫uva kÇ aviens, 69 Un sliktie tiks aaizvÇkti, jÇ, un aug∫i bija vienÇdi; un v¥na
65a M&D 86:6–7. b 1. Nef. 14:12. b M&D 39:17; 43:28–30. 69a 1. Nef. 22:15–17, 23; 71a Mat. 21:28; c M&D 18:10–16. 2. Nef. 30:9–10. Jïk. 6:2–3; 74a M&D 38:27. 70a M&D 101:55; 103:21. M&D 33:3–4. Jïkaba grÇmata 5:75–6:4 142 dÇrza kungs bija saglabÇjis sev es izsvied¥‰u tiem atbilsto‰Ç vie- dÇrza aug∫us, kas vi¿am bija tÇ. Un tad nÇks noliktais alaiks pa‰i vïrt¥gÇkie jau no sÇkuma. un gals; un savu v¥na dÇrzu es 75 Un notika, kad v¥na dÇrza lik‰u bsadedzinÇt ar uguni. kungs redzïja, ka vi¿a aug∫i bija labi un ka vi¿a v¥na dÇrzs vairs 6. NODAπA nebija samaitÇts, vi¿‰ sasauca savus kalpus un sac¥ja tiem: Tas Kungs atgs Israïlu pïdïjÇs Lk, ‰o pïdïjo reizi mïs kopÇm dienÇs. Pasaule tiks sadedzinÇta manu v¥na dÇrzu, un js sapro- ugun¥. Cilvïkiem ir jÇseko Kristum, tat, ka es to dar¥ju pïc savas lai izvair¥tos no uguns un sïra gribas; un es saglabÇju dÇrza jras. Apmïram 544–421 g. pr. Kr. augli, kas ir labs, tÇds pat, kÇ tas bija sÇkumÇ. Un asvït¥ti js Un tagad, lk, mani brÇ∫i, kÇ es esat; tÇdï∫, ka js c¥t¥gi strÇdÇjÇt jums sac¥ju, ka es pravieto‰u, ar mani manÇ v¥na dÇrzÇ, un lk, ‰is ir mans pravietojums— esat turïju‰i manas pavïles, un ka tÇm lietÇm, ko pravietis esat nesu‰i man atkal bdÇrza aZïnoss runÇja par Israïla namu, aug∫us, ka mans v¥na dÇrzs ar kurÇm vi¿‰ piel¥dzinÇja tos vairs nav samaitÇts un sliktais dÇrza e∫∫as kokam, ir noteikti ir izmests, lk, js priecÇsities jÇnotiek. kopÇ ar mani par mana v¥na 2 Un diena, kad Vi¿‰ atkal dÇrza aug∫iem. otrreiz izstieps Savu roku, lai 76 Jo lk, ailgam laikam es sa- aatgtu Savus ∫audis, ir diena, krlju sava v¥na dÇrza aug∫us jÇ, patiesi pïdïjÇ reize, kad bTÇ priek‰ sevis noliktajam laikam, Kunga kalpi izies Vi¿a cspïkÇ kas dr¥z nÇks; un pïdïjo reizi dapkopt un apgriezt Vi¿a ev¥na- es esmu kopis savu v¥na dÇrzu, dÇrzu; un pïc tam dr¥z nÇks fgals. un apgriezis to, un apracis vis- 3 Un cik svït¥ti ir tie, kas c¥t¥gi apkÇrt, un mïslojis to; tad nu es strÇdÇs Vi¿a v¥na dÇrzÇ; un cik sakrlju sev pa‰am daÏus aug∫us nolÇdïti ir tie, kas tiks padz¥ti ilgam laikam, par ko es esmu uz tiem atbilsto‰u vietu! Un pa- runÇjis. saule tiks asadedzinÇta ugun¥! 77 Un, kad pienÇks laiks, kad 4 Un cik Ïïl¥gs ir msu Dievs atkal nelabs auglis parÇd¥sies pret mums, jo Vi¿‰ atceras aIs- manÇ v¥na dÇrzÇ, tad es lik‰u, lai raïla namu, gan saknes, gan labie un sliktie tiktu savÇkti; un zarus; un Vi¿‰ izstiepj Savas labos es saglablju sev, un sliktos brokas uz tiem visu dienu; un tie
75a 1. Nef. 13:37. Pasaules gals. d Jïk. 5:71. b src Israïls. 6 1a Jïk. 5:1. e src TÇ Kunga 76a 1. Nef. 22:24–26. 2a 1. Nef. 22:10–12; v¥nadÇrzs. src Tksto‰gade. M&D 110:11. f 2. Nef. 30:10. 77a JÇ¿a atkl. 20:2–10; src Eva¿Æïlija 3a 2. Nef. 27:2; Jïk. 5:77; M&D 29:22–24; atjauno‰ana. 3. Nef. 25:1. 43:29–33; 88:110–116. b Jïk. 5:61. 4a 2. Sam. 7:24. b src Pasaule— c 1. Nef. 14:14. b Jïk. 5:47. 143 Jïkaba grÇmata 6:5–7:2 ir cstrgalv¥ga un sp¥t¥ga tauta; varu, jo taisn¥ba nevar tikt no- bet, cik daudzi nenocietinÇs liegta, jums vajadzïs doties prom savas sirdis, tik tiks izglÇbti buguns un sïra jrÇ, kuras lies- Dieva valst¥bÇ. mas ir neizdziesto‰as, un kuras 5 TÇpïc, mani m¥∫otie brÇ∫i, es dmi pace∫as aug‰up mÏ¥gi js ldzos nopietniem vÇrdiem, mÏos, ‰¥ uguns un sïra jra ir lai js noÏïlojat grïkus un nÇkat cbezgal¥gas dmoc¥bas. ar visu sirdi, un apaliekat ar Die- 11 Ak, tad, mani m¥∫otie brÇ∫i, vu, kÇ Vi¿‰ paliek ar jums. Un, noÏïlojiet grïkus un ieejiet pa kamïr Vi¿a Ïïlast¥bas broka ir a‰aurajiem vÇrtiem, un ejiet pa izstiepta pret jums dienas gais- ce∫u, kas ir ‰aurs, l¥dz js iegsit mÇ, nenocietiniet savas sirdis! mÏ¥go dz¥vi. 6 JÇ, ‰odien, ja js gribat dzir- 12 Ak, esiet agudri, ko vïl es dït Vi¿a balsi, nenocietiniet sa- varu sac¥t? vas sirdis; jo kamdï∫ jums amirt? 13 Beidzot es saku jums ardie- 7 Jo lk, kad js visu dienu vas, l¥dz es sastap‰u js ieprie- esat tiku‰i kopti ar labo Dieva cino‰Çs Dieva tiesas priek‰Ç, vÇrdu, vai js nes¥sit sliktu tiesas, kas satriec ∫aunos ar augli, ka jums jÇtiek anocirstiem a drausm¥gÇm ‰ausmÇm un un iemestiem ugun¥? bailïm. Åmen. 8 Lk, vai js noliegsit ‰os vÇr- dus? Vai js noliegsit pravie‰u 7. NODAπA vÇrdus; un vai js noliegsit visus vÇrdus, kas ir tiku‰i sac¥ti par ·erems noliedz Kristu, str¥das ar Kristu pïc tam, kad tik daudzi Jïkabu, pieprasa z¥mi un tiek Dieva ir runÇju‰i par Vi¿u; un noliegsit satriekts. Visi pravie‰i ir runÇju‰i labo Kristus VÇrdu un Dieva par Kristu un Vi¿a veikto Izpirk- spïku, un aSvïtÇ Gara dÇvanu, ‰anu. Nefijie‰i nodz¥voja savas un apslÇpïsit Svïto Garu, un dienas kÇ klejotÇji, dzimu‰i bïdÇs padar¥sit par apsmieklu diÏeno un lamanie‰u ien¥sti. Apmïram pest¥‰anas ieceri, kas ir jums 544–421 g. pr. Kr. tikusi rad¥ta? 9 Vai js nezinÇt, ka, ja js Un tad notika, kad vairÇki gadi dar¥sit ‰¥s lietas, pest¥‰anas un bija pagÇju‰i, ka tur nÇca cilvïks aug‰Çmcel‰anÇs spïks, kas ir Nefija tautas vid, kura vÇrds Krist, atved¥s js, lai js stÇvï- bija ·erems. tu ar kaunu un briesm¥gu avainu 2 Un notika, ka vi¿‰ sÇka slu- Dieva btiesas priek‰Ç? dinÇt tautÇ un pazi¿ot tiem, ka 10 Un, saska¿Ç ar ataisn¥bas nebs nekÇda Kristus. Un vi¿‰
4c Mos. 13:29. 8a src SvïtÇ Gara src Elle. 5a src Vienot¥ba. dÇvana. c M&D 19:10–12. b Al. 5:33–34; 9a Mos. 15:26. d src Sod¥ba. 3. Nef. 9:14. src Vaina. 11a 2. Nef. 9:41. 6a Ec. 18:21–23. b src Tiesa, pïdïjÇ. 12a Morm. 9:28. 7a Al. 5:51–52; 10a src Taisn¥ba. 13a Al. 40:14. 3. Nef. 27:11–12. b 2. Nef. 28:23. Jïkaba grÇmata 7:3–13 144 sludinÇja daudzas lietas, kas bija Dieva patieso ce∫u un anetur glaimojo‰as tautai; un to vi¿‰ Mozus likumu, kas ir patiesais dar¥ja, lai vi¿‰ varïtu apgÇzt ce∫‰; un pÇrvïr‰ Mozus likumu Kristus mÇc¥bu. par tÇdas btnes pielg‰anu, 3 Un vi¿‰ strÇdÇja c¥t¥gi, lai kura, tu saki, nÇks pïc daudziem vi¿‰ varïtu aizvilinÇt ∫auÏu simtiem gadu. Un tad lk, es, sirdis, tiktÇl ka vi¿‰ aizvilinÇja ·erems, daru tev zinÇmu, ka tÇ daudzas sirdis, un vi¿‰, zinÇ- ir zaimo‰ana, jo neviens cilvïks dams, ka man, Jïkabam, ir tic¥ba nezin tÇdas lietas, jo vi¿‰ bnevar Kristum, kam jÇnÇk, vi¿‰ ∫oti pateikt par lietÇm, kas nÇks. Un meklïja iespïju, lai vi¿‰ varïtu tÇdÇ veidÇ ·erems str¥dïjÇs pret nÇkt pie manis. mani. 4 Un vi¿‰ bija mÇc¥ts, tÇ ka 8 Bet lk, Dievs Tas Kungs izlï- vi¿am bija piln¥gas zinljanas ja Savu aGaru manÇ dvïselï tik par tautas valodu; tÇpïc vi¿‰ daudz, ka es samulsinÇju vi¿u varïja izmantot daudz glaimu visos vi¿a vÇrdos. un daudz runas spïka, saska¿Ç 9 Un es sac¥ju vi¿am: Vai ar velna spïku. tu noliedz Kristu, kas nÇks? 5 Un vi¿am bija cer¥ba satrici- Un vi¿‰ sac¥ja: Ja btu tÇds nÇt mani tic¥bÇ, neskatoties uz Kristus, es Vi¿u nenoliegtu, bet daudzÇm aatklÇsmïm un tÇm es zinu, ka nav nekÇda Kristus, daudzajÇm lietÇm, ko es par to nekad nav bijis un nekad biju redzïjis; jo es patiesi biju ar¥ nebs. redzïjis e¿Æe∫us un vi¿i bija man 10 Un es sac¥ju vi¿am: Vai tu kalpoju‰i. Un es biju ar¥ dzirdï- tici Rakstiem? Un vi¿‰ sac¥ja: JÇ. jis TÇ Kunga balsi runÇjam uz 11 Un es sac¥ju vi¿am: Tad tu mani skaidriem vÇrdiem laiku nesaproti tos, jo tie patiesi lieci- pa laikam, tÇpïc es nevarïju na par Kristu. Redzi, es saku tikt satricinÇts. tev, ka neviens pravietis nav 6 Un notika, ka vi¿‰ atnÇca pie rakst¥jis vai apravietojis, ja vi¿‰ manis un tÇdÇ veidÇ runÇja ar nav runÇjis par Kristu. mani, sac¥dams: BrÇli Jïkab, es 12 Un tas nav viss—tas ir ticis esmu ∫oti meklïjis iespïju ru- pasludinÇts man, jo es esmu nÇt ar tevi, jo es esmu dzirdïjis dzirdïjis un redzïjis; un tas ar¥ ir un ar¥ zinu, ka tu daudz staigÇ ticis pasludinÇts man ar aSvïtÇ apkÇrt, sludinÇdams to, ko tu Gara spïku; tÇpïc es zinu, ka, ja sauc par eva¿Æïliju jeb Kristus nebtu Izpirk‰anas, visai cilvï- mÇc¥bu. cei vajadzïtu bpazust. 7 Un tu esi aizvilinÇjis daudzus 13 Un notika, ka vi¿‰ sac¥ja no ‰¥s tautas, ka vi¿i sagroza man: ParÇdi man kÇdu az¥mi ar
7 5a 2. Nef. 11:3; 11a JÇ¿a atkl. 19:10; Dievs Svïtais Gars; Jïk. 2:11. 1. Nef. 10:5; Jïk. 4:4; Svïtais Gars. 7a Jïk. 4:5. Mos. 13:33–35; b 2. Nef. 2:21. b Al. 30:13. M&D 20:26. 13a Mat. 16:1–4; 8a src Iedvesma, src Jïzus Kristus. Al. 30:43–60. iedvesmot. 12a src Dievs, diev¥ba— src Z¥me. 145 Jïkaba grÇmata 7:14–25 ‰o SvïtÇ Gara spïku, kurÇ tu un tie patiesi liecina par Vi¿u. tik daudz zini! Un tÇpïc, ka es tÇ esmu melojis 14 Un es sac¥ju vi¿am: Kas es Dievam, es ∫oti baidos, ka mans tÇds esmu, lai kÇrdinÇtu Dievu stÇvoklis bs bdrausm¥gs, bet parÇd¥t tev z¥mi par to, ko tu es atz¥stos Dievam. zini, ka tas ir apatiess? Tu taãu 20 Un notika, ka, kad vi¿‰ bija to noliegsi, jo tu esi no bvelna. sac¥jis ‰os vÇrdus, vi¿‰ vairÇk Tomïr ne mans prÇts lai notiek; neko nevarïja pateikt, un vi¿‰ bet, ja Dievs tevi sit¥s, lai tÇ ir aatdeva garu. z¥me tev, ka Vi¿am ir vara gan 21 Un, kad liels skaits ∫auÏu bija debes¥s, gan uz zemes, un ar¥, par lieciniekiem tam, ko vi¿‰ ka Kristus nÇks. Un Tavs prÇts, sac¥ja, kad vi¿‰ jau gras¥jÇs atdot ak Kungs, lai notiek, un ne mans! garu, tie bija ∫oti iztrku‰ies, 15 Un notika, kad es, Jïkabs, tiktÇl ka Dieva spïks nÇca pÇr biju runÇjis ‰os vÇrdus, TÇ Kun- vi¿iem, un vi¿i tika apieveikti ga spïks nÇca pÇr vi¿u tiktÇl, tÇ, ka tie nokrita pie zemes. ka vi¿‰ nokrita pie zemes. Un 22 Tad tas mani, Jïkabu, ieprie- notika, ka vi¿‰ tika kopts daudzu cinÇja, jo es biju pras¥jis savam dienu garumÇ. Tïvam, kas bija debes¥s; jo Vi¿‰ 16 Un notika, ka vi¿‰ sac¥ja bija izdzirdïjis manus saucienus tautai: Sapulcïjieties r¥t kopÇ, un atbildïjis uz manu lg‰anu. jo es mir‰u; tÇpïc es vïlos runÇt 23 Un notika, ka miers un Dieva ar tautu, pirms es nomir‰u. m¥lest¥ba bija atkal atjaunota 17 Un notika, ka nÇkamajÇ die- tautÇ; un vi¿i apït¥ja Rakstus, un nÇ daudz ∫auÏu tika sapulcinÇti neklaus¥ja vairs ‰¥ ∫aunÇ cilvïka kopÇ; un vi¿‰ runÇja skaidri uz vÇrdiem. tiem un noliedza to, ko vi¿‰ tiem 24 Un notika, ka daudz l¥dzek∫u bija mÇc¥jis, un atzina Kristu un tika izdomÇti, lai aatgtu un at- SvïtÇ Gara spïku, un e¿Æe∫u jaunotu lamanie‰us zinljanÇs kalpo‰anu. par paties¥bu; bet tas viss bija 18 Un vi¿‰ runÇja skaidri uz bvelti, jo vi¿i priecÇjÇs par cka- vi¿iem, ka vi¿‰ ir bijis avelna riem un dasinsizlie‰anu un tiem spïka bpievilts. Un vi¿‰ runÇja bija mÏ¥gs enaids pret mums, par elli un par mÏ¥bu, un par vi¿u brÇ∫iem. Un tie centÇs ar mÏ¥go sodu. savu ieroãu spïku ms nepÇr- 19 Un vi¿‰ sac¥ja: Es baidos, ka traukti izn¥cinÇt. tik es neesmu izdar¥jis anepiedo- 25 TÇpïc Nefija tauta aizsargÇ- damu grïku, jo es esmu melojis jÇs pret tiem ar saviem ieroãiem Dievam, jo es noliedzu Kristu un ar visu savu spïku, uzticoties un sac¥ju, ka es ticu Rakstiem; Dievam un savai glÇb‰anas
14a Al. 30:41–42. 19a src Nepiedodams 24a în. 1:20. b Al. 30:53. grïks. b în. 1:14. 18a src Velns. b Mos. 15:26. c Mos. 10:11–18. b Al. 30:53. 20a Jer. 28:15–17. d Jar. 1:6; Al. 26:23–25. src Pievilt, 21a Al. 19:6. e 2. Nef. 5:1–3; pievil‰ana, viltus. 23a Al. 17:2. Mos. 28:2. Jïkaba grÇmata 7:26–înosa grÇmata 1:4 146 aklintij; tÇpïc vi¿i palika savu kas izrais¥ja karus un ˙ildas; ienaidnieku uzvarïtÇji, kÇ l¥dz tÇpïc mïs apraudÇjÇm savas ‰im. dienas. 26 Un notika, ka es, Jïkabs, sÇku 27 Un es, Jïkabs, redzïju, ka palikt vecs; un ‰¥s tautas pie- man dr¥z jÇdodas kapÇ, tÇpïc es raksts tiek vests uz acitÇm Nefija sac¥ju savam dïlam aînosam: plÇksnïm, tÇpïc es nobeidzu ‰o Pa¿em ‰¥s plÇksnes! Un es pa- pierakstu, pazi¿ojot, ka es esmu stÇst¥ju vi¿am to, ko mans brÇlis rakst¥jis pïc savÇm labÇkajÇm Nefijs bija man bpavïlïjis, un vi¿‰ zinljanÇm, sakot, ka msu laiks apsol¥ja paklaus¥t ‰¥m pavïlïm. pagÇja un ar¥ msu bdz¥ves Un es beidzu savu rakst¥‰anu uz pagÇja it kÇ tas btu sapnis; ‰¥m plÇksnïm, un ‰¥ rakst¥‰ana mïs, bdami vientu∫a un no- bija maza; un las¥tÇjam es saku pietna tauta, klejotÇji, izdz¥ti ardievas, cerïdams, ka daudzi no JeruzÇlemes, dzimu‰i bïdÇs no maniem brÇ∫iem varïs las¥t tuksnes¥, un savu brÇ∫u ien¥sti, manus vÇrdus. BrÇ∫i, ardievu!
înosa GrÇmata
înoss ∫oti ldz un sa¿em savu ac¥¿u, kas man bija Dieva priek- grïku piedo‰anu. TÇ Kunga balss ‰Ç, pirms es sa¿ïmu savu grïku nÇk vi¿a prÇtÇ, apsolot glÇb‰anu bpiedo‰anu. lamanie‰iem nÇkamajÇs dienÇs. 3 Lk, es devos med¥t meÏos; Nefijie‰i cen‰as atgt lamanie‰us. un vÇrdi, kurus es bieÏi biju înoss priecÇjas savÇ Pest¥tÇjÇ. dzirdïjis savu tïvu runÇjam Apmïram 420 g. pr. Kr. par mÏ¥go dz¥vi un svïto aprieku, biegrima dzi∫i manÇ ÌK notika, ka es, aînoss, sird¥. LzinÇdams savu tïvu, ka bvi¿‰ 4 Un mana dvïsele bija aizsal- bija taisns v¥rs—jo vi¿‰ cmÇc¥ja kusi; un es bnometos ce∫os sava man savu valodu, un ar¥ dau- Rad¥tÇja priek‰Ç, un es piesaucu dzinljanu un pamÇc¥‰anu no Vi¿u varenÇ lg‰anÇ un caizlg- TÇ Kunga—un svït¥ts ir mana ‰anÇ par savu dvïseli; un visu Dieva VÇrds par to— dienu es piesaucu Vi¿u; jÇ, un, 2 un es jums pastÇst¥‰u par kad pienÇca nakts, es vïl aizvien
25a src Klints. 1 1a src înoss, Jïkaba dïls. b src Grïku piedo‰ana. 26a 1. Nef. 19:1–6; b 2. Nef. 2:2–4. 3a src Prieks. Jar. 1:14–15. c 1. Nef. 1:1–2. b 1. Nef. 10:17–19; src PlÇksnes. d Ef. 6:4. Al. 36:17–21. b Jïk. v. 4:14. 2a 1. Moz. 32:25–33; 4a 2. Nef. 9:51; 27a în. 1:1. Al. 8:10. 3. Nef. 12:6. b Jïk. 1:1–4. src NoÏïlot grïkus, b src Godbij¥ba. [ïnosa] grïku noÏïlo‰ana. c src Lg‰ana. 147 înosa grÇmata 1:5–16 raid¥ju savu balsi aug‰up, lai tÇ k∫t nesatricinÇma Tai KungÇ, sasniegtu debesis. un es ldzos Vi¿u ar daudz ilgÇ- 5 Un tur nÇca abalss pie manis, kÇm plïm par saviem brÇ∫iem sakot: înoss, tavi grïki ir tev lamanie‰iem. piedoti un tu bsi svït¥ts. 12 Un notika, kad es biju 6 Un es, înoss, zinÇju, ka Dievs aldzies un strÇdÇjis ar visu uz- nevar melot; tÇpïc mana vaina c¥t¥bu, Tas Kungs sac¥ja man: bija aizslauc¥ta prom. Es dÇvlju tev pïc tavÇm bvïl- 7 Un es sac¥ju: Kungs, kÇ tas ir mïm tavas tic¥bas dï∫. paveikts? 13 Un tad lk, tÇda bija mana 8 Un Vi¿‰ man sac¥ja: Dï∫ tavas vïlme, ko es vïlïjos no Vi¿a— atic¥bas Kristum, kuru tu nekad ja btu tÇ, ka mana tauta, nefijie- iepriek‰ neesi nedz dzirdïjis, ‰i, kristu grïkÇ un jebkÇdÇ veidÇ nedz redzïjis. Un daudz gadu tiktu aizn¥cinÇti un lamanie‰i paies, pirms Vi¿‰ parÇd¥sies netiktu izn¥cinÇti,— tad lai Dievs miesÇ; tÇpïc ej, tava tic¥ba dar¥- Tas Kungs bpasargÇtu manas jusi tevi bveselu! tautas, nefijie‰u, pierakstu; pat 9 Tad notika, kad es biju dzir- ja tas notiktu ar Vi¿a svïtÇs ro- dïjis ‰os vÇrdus, es sÇku just kas spïku, ka ‰is pieraksts kaut avïlmi pïc savu brÇ∫u nefijie‰u kad nÇkamajÇs dienÇs varïtu labklÇj¥bas, tÇpïc es bizlïju visu tikt cnests lamanie‰iem, lai var- savu dvïseli Dieva priek‰Ç par bt vi¿i varïtu tikt dnovesti pie vi¿iem. glÇb‰anas,— 10 Un, kamïr es tÇ plïjos garÇ, 14 jo msu l¥dz‰inïjÇs ples lk, TÇ Kunga balss atkal nÇca bija aveltas vi¿u atjauno‰anai manÇ aprÇtÇ, sakot: Es piemek- patiesajÇ tic¥bÇ. Un vi¿i zvïrïja lï‰u tavus brÇ∫us pïc vi¿u uzc¥- savÇs dusmÇs, ka, ja btu ie- t¥bas Manu bau‰∫u turï‰anÇ. Es spïjams, vi¿i bizn¥cinÇtu msu esmu bdevis vi¿iem ‰o zemi un pierakstus un ms, un ar¥ visas tÇ ir svïta zeme; un Es to cneno- msu tïvu paraÏas. lÇdu, ja vien tas nenotiks vi¿u 15 TÇpïc es, zinÇdams, ka Dievs nekrietn¥bas dï∫; tÇpïc Es pie- Tas Kungs varïja apasargÇt msu meklï‰u tavus brÇ∫us pïc tÇ, ko pierakstus, es nepÇrtraukti pie- Es esmu sac¥jis; un vi¿u pÇrkÇ- saucu Vi¿u, jo Vi¿‰ bija man sa- pumus kopÇ ar bïdÇm Es lik‰u c¥jis: Visu, ko vien js pras¥sit uz vi¿u pa‰u galvÇm. tic¥bÇ Jïzus Kristus VÇrdÇ, ticot, 11 Un, kad es, înoss, biju dzir- ka js sa¿emsit, js ar¥ sa¿emsit. dïjis ‰os vÇrdus, mana tic¥ba sÇka 16 Un man bija tic¥ba, un es pie-
5a src AtklÇsme. iedvesmot; PrÇts. c Al. 37:19; Et. 12:22; 8a Et. 3:12–13. b 1. Nef. 2:20. M&D 3:18. src Tic¥ba, ticït. c Et. 2:7–12. d Al. 9:17. b Mat. 9:22. 12a Morm. 5:21; 9:36. 14a Jïk. 7:24. 9a 1. Nef. 8:12; Al. 36:24. b Psm. 37:4; 1. Nef. 7:12; b Morm. 6:6. b 2. Nef. 33:3; M. v. 1:8; Hel. 10:5. 15a src Svïtie Raksti— Al. 34:26–27. 13a Morm. 6:1, 6. Svïtie Raksti ir 10a src Iedvesma, b M. v. 1:6–11; Al. 37:2. jÇsaglabÇ. înosa grÇmata 1:17–26 148 saucu Dievu, lai Vi¿‰ apasargÇ ‰˙ir¿u graudus un aug∫us, un ‰os bpierakstus; un Vi¿‰ noslïdza s¥klopu ganÇmpulkus, un visu der¥bu ar mani, ka Vi¿‰ ctos sugu liellopu ganÇmpulkus, un nes¥s lamanie‰iem Vi¿a noteik- ÇÏus, un kalnu kazas, un ar¥ tajÇ laikÇ. daudz zirgu. 17 Un es, înoss, zinÇju, ka tas 22 Un bija ∫oti daudz apravie- bs saska¿Ç ar der¥bu, kuru ‰u msu starpÇ. Un tauta bija Vi¿‰ bija noslïdzis; tÇpïc mana bstrgalv¥ga tauta, smaga uz dvïsele nomierinÇjÇs. sapra‰anu. 18 Un Tas Kungs sac¥ja uz 23 Un nebija nekÇ cita, kÇ vien mani: Tavi tïvi ar¥ to pras¥ja no ÇrkÇrt¥gs askarbums, karu un Manis; un tiem tiks dar¥ts pïc ˙ildu, un izn¥c¥bas bsludinljana vi¿u tic¥bas, jo vi¿u tic¥ba bija un pravieto‰ana, un nepÇrtrauk- tÇda pati kÇ tavïjÇ. ta catgÇdinljana vi¿iem par nÇvi 19 Un tad notika, ka es, înoss, un mÏ¥bas ilgumu, un Dieva devos Nefija tautÇ, pravietojot sodiem un spïku, un tas viss— par nÇkamajÇm lietÇm un lieci- lai dnepÇrtraukti tos mudinÇtu nÇdams par to, ko es biju dzir- turïties bailïs no TÇ Kunga. Es dïjis un redzïjis. saku, ka nebija nekÇ, kÇ tikai ‰¥s 20 Un es liecinu, ka Nefija tauta lietas un ∫oti tie‰a runa, kas tos c¥t¥gi centÇs atjaunot lamanie- noturïja no Çtras izn¥c¥bas. Un ‰us patiesajÇ tic¥bÇ Dievam. Bet tÇdÇ veidÇ es rakstu par vi¿iem. msu aples bija veltas; vi¿u 24 Un es redzïju karus starp naids bija spïc¥gs, un tos vad¥ja nefijie‰iem un lamanie‰iem sava vi¿u ∫aunÇ daba, ka tie k∫uva mÏa dienÇs. par meÏon¥gu, neÏïl¥gu, basins- 25 Un notika, ka es sÇku palikt kÇru tautu, celku un ne‰˙¥st¥bas vecs; un simts un septi¿desmit pilnu; barojoties ar savva∫as un pieci gadi bija pagÇju‰i no tÇ zvïriem; dz¥vojot telt¥s un kle- laika, kop‰ msu tïvs Lehijs jojot pa meÏon¥gu apvidu ar apameta JeruzÇlemi. ¥su Çdas jostu ap vi¿u gurniem 26 Un es redzïju, ka man dr¥z un sktÇm galvÇm; un vi¿u bs jÇnoiet kapÇ, un es biju ietek- mÇka bija dlokÇ un zobenÇ, un mïts no Dieva spïka, ka man ir cirv¥. Un daudzi no vi¿iem jÇsludina un jÇpravieto ‰ai tautai, neïda neko citu, kÇ vien jïlu un jÇdara zinÇms VÇrds saska¿Ç ga∫u; un tie nepÇrtraukti centÇs ar paties¥bu, kas ir Krist; un es ms izn¥cinÇt. to biju sludinÇjis visÇ savÇ mÏÇ 21 Un notika, ka Nefija tauta un biju priecÇjies par to vairÇk apstrÇdÇja zemi un aaudzïja visu par visu uz pasaules.
16a 3. Nef. 5:13–15; b Jar. 1:6. 23a 1. Nef. 16:2; M&D 3:19–20; c Mos. 9:12. 2. Nef. 33:5. 10:46–50. src Elku pielg‰ana. b src SludinÇt. b src Mormona d Mos. 10:8. c Hel. 12:3. GrÇmata. 21a Mos. 9:9. d Jar. 1:12; c 2. Nef. 27:6. 22a M. v. 1:16–18. Al. 31:5. 20a Moron. 9:6. b Jar. 1:3. 25a 1. Nef. 2:2–4. 149 înosa grÇmata 1:27–Jaroma grÇmata 1:5 27 Un es dr¥z do‰os uz savu un stÇvïs Vi¿a priek‰Ç; tad es adusas vietu, kas ir pie mana ar prieku ieraudz¥‰u Vi¿a vai- Pest¥tÇja, jo es zinu, ka Vi¿Ç es gu un Vi¿‰ man sac¥s: NÇciet ieg‰u mieru. Un es priecÇjos pie manis, js svït¥tie, jums ir par dienu, kad mana bmirst¥gÇ sagatavota vieta Mana Tïva miesa tiks ietïrpta cnemirst¥bÇ dmÇjok∫os. Åmen.
Jaroma GrÇmata
Nefijie‰i tur Mozus likumu, gaida 3 Lk, ir vajadz¥gs, lai daudz uz Kristus atnÇk‰anu, un vi¿iem tiktu dar¥ts ‰¥s tautas vid labi klÇjas ‰ajÇ zemï. Daudzi pra- vi¿u cietsird¥bas un vi¿u ausu vie‰i plas, lai noturïtu tautu uz kurluma dï∫, un vi¿u prÇtu paties¥bas ce∫a. Apmïram 399–361 akluma un vi¿u akaklu st¥vu- g. pr. Kr. ma dï∫, tomïr Dievs ir ∫oti Ïïl¥gs pret vi¿iem un nav AGAD lk, es, Jaroms, rak- vi¿us vïl baizslauc¥jis prom no Tstu daÏus vÇrdus saska¿Ç zemes virsas. ar mana tïva înosa pavïli, ka 4 Un msu starpÇ bija daudzi, ir jÇtiek vestiem msu acilts- kuriem bija daudz aatklÇsmju, rakstiem. jo vi¿i visi nebija strgalv¥gi. 2UntÇkÇa‰¥s plÇksnes ir Un tiem, kas nebija strgalv¥gi bmazas, un tÇ kÇ ‰¥s lietas ir un bija ar tic¥bu, bija bsadrau- c rakst¥tas, lai nestu labumu dz¥ba ar Svïto Garu, kas dara msu brÇ∫iem dlamanie‰iem, tad zinÇmas lietas cilvïku bïrniem ir nepiecie‰ams, lai es rakst¥tu pïc vi¿u tic¥bas. nedaudz; bet es nerakst¥‰u nedz 5 Un tad, lk, divi simti gadu par saviem pravietojumiem, bija pagÇju‰i, un Nefija tauta nedz par savÇm atklÇsmïm. Jo bija k∫uvusi stipra tai zemï. Vi¿i ko es varu uzrakst¥t vairÇk nekÇ centÇs aievïrot Mozus likumu mani tïvi jau ir rakst¥ju‰i? Jo un bsabata dienu svïtu Tam vai vi¿i nav atklÇju‰i glÇb‰anas Kungam. Un vi¿i nedz cgÇn¥jÇs, ieceri? Es saku jums: JÇ, un tas nedz dzaimoja. Un zemes likumi ir man pietiekami. bija ∫oti stingri.
27a src Atpta. 2a Jïk. 3:14; Omn. 1:1. M&D 107:18–19. b src Mirst¥gs, b 1. Nef. 6:1–6. src AtklÇsme. mirst¥gÇ dz¥ve. c src Svïtie Raksti— b src Svïtais Gars. c src Nemirst¥gs, Svïto Rakstu 5a 2. Nef. 25:24; nemirst¥ba. noz¥m¥ba. Al. 34:13–14. d JÇ¿a 14:2–3; d 2. Nef. 27:6; b 2. Moz. 35:2. Et. 12:32–34; Morm. 5:12. src Sabata diena. M&D 72:4; 98:18. 3a în. 1:22–23. c src ApgÇn¥‰ana. [jaroma] b Et. 2:8–10. d src Zaimot, 1 1a 1. Nef. 3:12; 5:14. 4a Al. 26:22; Hel. 11:23; zaimo‰ana. Jaroma grÇmata 1:6–15 150 6 Un vi¿i bija izkais¥ti gandr¥z 10 Un notika, ka TÇ Kunga pa visu zemes virsu, un tÇpat ar¥ pravie‰i draudïja Nefija tautai lamanie‰i. Un lamanie‰u bija saska¿Ç ar Dieva vÇrdu, ka, ja daudz daudz vairÇk pïc skaita vi¿i neturïs bau‰∫us, bet krit¥s nekÇ tie no nefijie‰iem; un vi¿i grïkÇ, vi¿i tiks aizdeldïti no m¥lïja aslepkav¥bas un dzïra zemes virsas. dz¥vnieku asinis. 11 TÇpïc pravie‰i un pries- 7 Un notika, ka vi¿i daudzas teri, un skolotÇji c¥t¥gi plïjÇs, reizes nÇca pret mums, nefijie- ar visu paciet¥bu pÇrliecinÇda- ‰iem, c¥n¥ties. Bet msu a˙ïni¿i mi tautu uz uzc¥t¥bu, mÇcot un msu vad¥tÇji bija vareni v¥ri aMozus likumu un nodomu, kÇ tic¥bÇ Tam Kungam, un vi¿i mÇ- dï∫ tas tika dots; pÇrliecinot c¥ja tautai TÇ Kunga ce∫us, tÇpïc tos braudz¥ties uz Mesiju un mïs nepadevÇmies lamanie‰iem ticït, ka Vi¿‰ nÇks, cit kÇ Vi¿‰ un iztriecÇm tos no bsavÇm ze- jau btu atnÇcis. Un tÇdÇ veidÇ mïm, un sÇkÇm nostiprinÇt vi¿i mÇc¥ja tos. savas pilsïtas jeb ikvienu savu 12 Un notika, ka, darot to, mantojuma vietu. vi¿i atturïja tos no aizn¥cinÇ- 8 Un mïs ∫oti savairojÇmies un ‰anas zemes virs; jo vi¿i izplat¥jÇmies pa zemes virsu, bdzïla vi¿u sirdis ar vÇrdu, un k∫uvÇm ∫oti bagÇti ar zeltu nepÇrtraukti mudinot tos uz un sudrabu, un dÇrglietÇm, un grïku noÏïlo‰anu. smalkiem meistardarbiem no 13 Un notika, ka bija pagÇju‰i koka, ïkÇm un ier¥cïm, un ar¥ divi simti un tr¥sdesmit un dzelzi un varu, un misi¿u un asto¿i gadi—lielÇkoties no ‰¥ tïraudu, taisot visa veida visÇdus laika karos un ˙ildÇs, un ne- r¥kus zemes apstrÇdljanai un vienprÇt¥bÇ. kara aieroãus— jÇ, asi noasinÇtas 14 Un es, Jaroms, nerakstu vai- bultas un bultu makus, un ‰aut- rÇk, jo plÇksnes ir mazas. Bet ras, un ‰˙ïpus, un visu karam lk, mani brÇ∫i, js varat ¿emt nepiecie‰amo. aotras Nefija plÇksnes; jo lk, 9 Un, tÇ kÇ mïs tÇ bijÇm sagata- uz tÇm ir iegravïti pieraksti voti stÇties pret¥ lamanie‰iem, par msu kariem pïc ˙ïni¿u vi¿iem neveicÇs pret mums. vai to, kuriem tie lika rakst¥t, Bet TÇ Kunga vÇrdi tika apstip- pierakst¥tÇ. rinÇti, kurus Vi¿‰ runÇja msu 15 Un es nododu ‰¥s plÇksnes tïviem, sakot, ka: KÇ js turïsit sava dïla Omnija rokÇs, lai tÇs Manas pavïles, tÇ jums veik- varïtu tikt saglabÇtas saska¿Ç sies tai zemï. ar mana tïva apavïlïm.
6a Jïk. 7:24; în. 1:20. 11a Jïk. 4:5; 12a Et. 2:10. 7a Jïk. 1:9, 11, 15. Al. 25:15–16. b Al. 31:5. b M. v. 1:14. b 2. Nef. 11:4; 14a 1. Nef. 9:2–4. 8a Mos. 10:8. Et. 12:18–19. 15a Jïk. 1:1–4. 10a 1. Nef. 12:19–20; c 2. Nef. 25:24–27; Omn. 1:5. Mos. 3:13; 16:6. Omnija GrÇmata
Omnijs, Amarons, Kemi‰s, Abina- 5 Lk, notika, ka tr¥s simti un doms un Amalekijs, katrs pïc kÇrtas divdesmit gadu bija pagÇju‰i, ved pierakstus. Mosija atklÇj Zara- un ∫aunÇkÇ da∫a no nefijie‰iem hemlas tautu, kas nÇca no JeruzÇle- bija aizn¥cinÇta. mes Cedekijas dienÇs. Mosija tiek 6 Jo Tas Kungs nepie∫aus, ka iecelts par ˙ïni¿u pÇr vi¿iem. pïc tam, kad Vi¿‰ ir izvedis Muleka un Zarahemlas pïcteãi bija vi¿us no JeruzÇlemes zemes un atradu‰i Koriantumru, pïdïjo no glabÇjis un sargÇjis no kri‰anas jaredie‰iem. µïni¿‰ Benjam¥ns nÇk vi¿u naidnieku rokÇs, jÇ, Vi¿‰ Mosijas vietÇ. Cilvïkiem ir jÇupurï nepie∫aus, ka neapstiprinÇtos savas dvïseles kÇ upuri Kristum. vÇrdi, kurus Vi¿‰ runÇja uz Apmïram 323–130 g. pr. Kr. msu tïviem, sakot, ka: KÇ js neturïsit Manas pavïles, tÇ jums ÌK, notika, ka es, Omnijs, labi neklÇsies tai zemï. Lbdams sa¿ïmis pavïli no 7 TÇpïc Tas Kungs piemeklïja sava tïva Jaroma, ka man ir kaut vi¿us ar lielu sodu; tomïr Vi¿‰ kas jÇraksta uz ‰¥m plÇksnïm, saudzïja taisn¥gos, lai tie neietu lai saglabÇtu msu ciltsrakstus— bojÇ, bet izglÇba tos no vi¿u 2 tÇpïc es gribu, lai js zinÇtu, naidnieku rokÇm. ka savÇ mÏÇ es esmu daudz 8 Un notika, ka es nodevu plÇk- c¥n¥jies ar zobenu, lai pasargÇtu snes savam brÇlim Kemi‰am. savu tautu, nefijie‰us, no kri‰a- 9 Tagad es, Kemi‰s, rakstu da- nas vi¿u ienaidnieku lamanie‰u Ïas lietas, cik nu es rakstu, tajÇ rokÇs. Bet lk, pats es esmu pa‰Ç grÇmatÇ kur mans brÇlis; bezdiev¥gs cilvïks un neesmu jo lk, es redzïju pïdïjo, ko vi¿‰ turïjis TÇ Kunga likumus un pa- rakst¥ja, ka vi¿‰ rakst¥ja ar savu vïles, kÇ man to vajadzïja dar¥t. roku; un vi¿‰ rakst¥ja to tan¥ die- 3 Un notika, ka divi simti un nÇ, kad vi¿‰ tÇs nodeva man. Un septi¿desmit un se‰i gadi bija tÇdÇ veidÇ mïs vedÇm pierak- pagÇju‰i, un mums bija daudz stus, jo tas ir saska¿Ç ar msu miera br¥Ïu; un mums bija tïvu pavïlïm. Un es beidzu. daudz nopietnu karu un asins- 10 Lk, es, Abinadoms, esmu izlie‰anas br¥Ïu. JÇ, ¥sÇk sakot, Kemi‰a dïls. Lk, notika, ka es divi simti un asto¿desmit un redzïju daudz karu un str¥du divi gadi bija pagÇju‰i, un es starp manu tautu, nefijie‰iem, glabÇju ‰¥s plÇksnes saska¿Ç ar un lamanie‰iem; un es ar savu sava tïva apavïlïm; un es devu pa‰a zobenu esmu at¿ïmis dz¥- tÇs savam dïlam Amaronam. v¥bas daudziem lamanie‰iem Un es beidzu. savu brÇ∫u aizstÇvï‰anai. 4 Un tagad es, Amarons, rakstu 11 Un lk, ‰¥s tautas pieraksts ir lietas, kuras es rakstu un kuru iegravïts uz plÇksnïm, kas bija nav daudz, sava tïva grÇmatÇ. ˙ïni¿iem no paaudzes paaudzï;
[omnija] 1 3a Jïk. 1:1–4; Jar. 1:15. 5a Jar. 1:9–10. Omnija grÇmata 1:12–21 152 un es nezinu nevienu atklÇsmi, kad bCedekija, jdu ˙ïni¿‰, iz¿emot tikai tÇs, kuras ir rakst¥- tika aizvests gstÇ uz BÇbeli. tas, ne ar¥ pravietojumu; tÇpïc 16 Un vi¿i ce∫oja pa tuksnesi, tas, kas ir pietiekami, ir rakst¥ts. un ar TÇ Kunga roku tika pÇr- Un es beidzu. vesti pÇri lielajiem de¿iem 12 Lk, es esmu Amalekijs, zemï, kur Mosija tos atrada; un Abinadoma dïls. Lk, es runlju no tÇ laika vi¿i tur bija dz¥voju‰i. ar jums kaut ko par Mosiju, 17 Un tajÇ laikÇ, kad Mosija kur‰ tika iecelts par ˙ïni¿u pÇr tos atrada, pïc skaita vi¿i bija Zarahemlas zemi; jo lk, vi¿‰, k∫uvu‰i ∫oti daudz. Tomïr vi- ticis br¥dinÇts no TÇ Kunga, ka ¿iem bija biju‰i daudzi kari, vi¿am ir jÇbïg prom no aNefija nopietnas ˙ildas, un laiku pa zemes, un tiem, kas paklaus¥s laikam vi¿i bija kritu‰i no TÇ Kunga balsij, ar¥ ir bjÇdodas zobena; un vi¿u valoda bija prom no zemes kopÇ ar vi¿u k∫uvusi samaitÇta; un vi¿iem meÏon¥gÇ apvid— nebija apierakstu; un vi¿i nolie- 13 un notika, ka vi¿‰ dar¥ja tÇ, kÇ dza sava Rad¥tÇja esam¥bu; un Tas Kungs bija vi¿am pavïlïjis. ne Mosija, ne Mosijas tauta Un vi¿i devÇs prom no zemes nevarïja vi¿us saprast. meÏon¥gÇ apvid, tik daudzi, 18 Bet notika, ka Mosija lika, cik paklaus¥ja TÇ Kunga balsij; lai vi¿iem tiktu mÇc¥ta vi¿a un vi¿i tika vad¥ti ar daudzÇm valoda. Un notika, ka pïc tam, sludinljanÇm un pravietoju- kad vi¿iem bija mÇc¥ta Mosijas miem. Un vi¿i nepÇrtraukti tika valoda, Zarahemla deva savu pamÇc¥ti ar Dieva vÇrdu; un vi¿i tïvu ciltsrakstus pïc savas at- tika vad¥ti ar Vi¿a rokas spïku mi¿as; un tie tika pierakst¥ti, cauri meÏon¥gam apvidum, l¥dz bet ne uz ‰¥m plÇksnïm. vi¿i nonÇca lejÇ zemï, kas tiek 19 Un notika, ka Zarahemlas saukta par Zarahemlas zemi. un Mosijas tautas aapvienojÇs, 14 Un vi¿i atrada tautu, kas un bMosija tika iecelts par vi¿u tika saukta par aZarahemlas ˙ïni¿u. tautu. Tad tur bija lieli prieki 20 Un notika, ka Mosijas dienÇs Zarahemlas tautÇ; un ar¥ Zara- vi¿am tika atnests liels akmens hemla ∫oti priecÇjÇs, tÇpïc ka ar gravïjumiem uz tÇ; un vi¿‰ Tas Kungs bija st¥jis Mosijas aiztulkoja gravïjumus ar dÇva- tautu ar bplÇksnïm no misi¿a, nu un spïku no Dieva. kas saturïja jdu pierakstu. 21 Un tie sniedza zi¿ojumu 15 Lk, notika, ka Mosija par kÇdu aKoriantumru un vi¿a atklÇja, ka aZarahemlas tauta tautas nogalinljanu. Un Kori- nÇca no JeruzÇlemes tajÇ laikÇ, antumru atrada Zarahemlas
12a 2. Nef. 5:6–9. 15a Mos. 25:2. b Omn. 1:12. b Jïk. 3:4. b Jer. 39:1–10; 20a Mos. 8:13–19. 14a src Zarahemla. Hel. 8:21. src Gai‰reÆis. b 1. Nef. 3:3, 19–20; 17a Mos. 1:2–6. 21a Et. 12:1. 5:10–22. 19a Mos. 25:13. src Koriantumrs. 153 Omnija grÇmata 1:22–30 ∫audis; un vi¿‰ dz¥voja ar vi¿iem ja tas nenÇk no TÇ Kunga; un devi¿u mïne‰u garumÇ. tas, kas ir ∫auns, nÇk no velna. 22 Tie ar¥ teica daÏus vÇrdus 26 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, attiec¥bÇ par vi¿a tïviem. Un es gribïtu, lai js anÇktu pie vi¿a pirmie vecÇki nÇca no Kristus, kas ir Israïla Svïtais, ator¿a tai laikÇ, kad Tas Kungs un sa¿emtu no Vi¿a glÇb‰anu bsajauca tautas valodu; un TÇ un Vi¿a aug‰Çmcel‰anÇs spïku. Kunga bardz¥ba krita pÇr tiem JÇ, nÇciet pie Vi¿a un bupurïjiet saska¿Ç ar Vi¿a tiesu, kas ir tais- visu savu dvïseli kÇ cupuri n¥ga; un vi¿u ckauli bija izkais¥ti Vi¿am, un turpiniet dgavït un zemï uz zieme∫iem. lgt, un pastÇviet l¥dz galam; 23 Lk es, Amalekijs, biju un, kÇ Tas Kungs dz¥vo, js dzimis Mosijas dienÇs, un es tiksit izglÇbti. dz¥vojot redzïju vi¿a nÇvi; un 27 Un tagad es gribïtu runÇt aBenjam¥ns, vi¿a dïls, valda mazliet par daÏiem, kuri devÇs vi¿a vietÇ. meÏon¥gÇ apvid, lai atgrieztos 24 Un lk, es redzïju ˙ïni¿a Nefija zemï; jo tur bija daudzi, Benjam¥na dienÇs nopietnu karu kas vïlïjÇs iegt savas manto- un lielu asinsizlie‰anu starp juma zemes. nefijie‰iem un lamanie‰iem. Bet 28 TÇpïc vi¿i devÇs meÏon¥gÇ lk, nefijie‰i guva lielu pÇrÇku- apvid. Un vi¿u vadonis, b- mu pÇr vi¿iem, jÇ, tiktÇl ka dams stiprs un spïc¥gs v¥rs, un ˙ïni¿‰ Benjam¥ns izdzina vi¿us strgalv¥gs v¥rs, tÇpïc vi¿‰ iz- no Zarahemlas zemes. rais¥ja str¥du to starpÇ; un vi¿i 25 Un notika, ka es sÇku palikt visi tika anokauti meÏon¥gÇ ap- vecs; un, bdams bez pïcnÇcï- vid, iz¿emot piecdesmit, un tie jiem un paz¥stot ˙ïni¿u aBenja- atkal atgriezÇs Zarahemlas zemï. m¥nu kÇ taisn¥gu v¥ru TÇ Kunga 29 Un notika, ka vi¿i ar¥ pa¿ïma priek‰Ç, tÇpïc es bnodo‰u ‰¥s citus ievïrojamÇ skaitÇ un atkal plÇksnes vi¿am, pÇrliecinot vi- ce∫oja meÏon¥gÇ apvid. sus cilvïkus nÇkt pie Dieva, 30 Un man, Amalekijam, bija Israïla SvïtÇ, un ticït pravieto- brÇlis, kur‰ ar¥ devÇs kopÇ ar ‰anai un atklÇsmïm, un e¿Æe∫u vi¿iem; un no tÇ laika es neko kalpo‰anai, un dÇvanai runÇt nezinu par tiem. Un es jau gra- mïlïs, un dÇvanai tulkot valo- sos gulties kapÇ; un a‰¥s plÇks- das, un visÇm lietÇm, kuras ir nes ir pilnas. Un es beidzu savu clabas; jo nav nekÇ, kas ir labs, runljanu.
22a Et. 1:1–5. 25a M. v. 1:17–18; Moron. 10:32. b 1. Moz. 11:6–9; Mos. 29:13. b src Upuris. Mos. 28:17; b M. v. 1:10. c 3. Nef. 9:20. Et. 1:33. c Al. 5:40; Et. 4:12; d src Gavït, gavï‰ana. c Mos. 8:8. Moron. 7:15–17. 28a Mos. 9:1–4. 23a M. v. 1:3. 26a Jïk. 1:7; Al. 29:2; 30a 1. Nef. 6:1–6. Mormona vÇrdi
Mormons sa¥sina lielÇs Nefija ˙ïni¿a dBenjam¥na vald¥‰anai plÇksnes. Vi¿‰ liek mazÇs plÇksnes un ar¥ daudzus Nefija vÇrdus. kopÇ ar citÇm plÇksnïm. µïni¿‰ 4 Un tÇs lietas, kas ir uz Benjam¥ns nodibina mieru zemï. ‰¥m plÇksnïm, mani aiepriecina Apmïram 385 g. pïc Kr. pravietojumu dï∫ par Kristus atnÇk‰anu; un mani tïvi zinÇja, N tagad es, a Mormons, ka daudzi no tiem jau ir piepil- Uesmu gatavs nodot sava d¥ti; jÇ, un ar¥ es zinu, ka tik, cik dïla Moronija rokÇs pierakstu, ir bijis pravietots par mums ko es esmu tais¥jis, lk, es esmu l¥dz ‰ai dienai, ir piepild¥ts, un bijis par liecinieku gandr¥z pil- visam tam, cik teikts par to, kas n¥gai savas tautas, nefijie‰u, bs pïc tam, noteikti jÇnotiek— izn¥cinljanai. 5 tÇpïc es izvïlos a‰¥s lietas, lai 2 Un tas ir adaudzus simtus pabeigtu savu pierakstu uz tÇm gadu pïc Kristus atnÇk‰anas, plÇksnïm, savu pierakstu atli- kad es nododu ‰os pierakstus ku‰o da∫u es ¿em‰u no bNefija sava dïla rokÇs; un man liekas, plÇksnïm; un es nevaru uzrak- ka vi¿‰ bs par liecinieku piln¥- st¥t pat csimto da∫u no tÇ, kas gai manas tautas izn¥cinljanai. attiecas uz manu tautu. Bet lai Dievs dod, ka vi¿‰ varïtu 6 Bet lk, es ¿em‰u ‰¥s plÇksnes, pÇrdz¥vot tos, lai vi¿‰ varïtu kas ietver ‰os pravietojumus un rakst¥t nedaudz par tiem un ne- atklÇsmes, un pievieno‰u tÇs daudz par Kristu, lai varbt sava pieraksta atliku‰ajai da∫ai, kÇdu dienu tas dotu vi¿iem jo tie ir manis izraudz¥ti; un blabumu. es zinu, ka tie bs izraudz¥ti 3 Un tagad es runÇju mazliet maniem brÇ∫iem. par to, ko es esmu rakst¥jis; jo 7 Un es daru to ar agudru nodo- pïc tam, kad es biju asa¥sinÇjis mu, jo tÇ man to ãukst TÇ Kunga Nefija bplÇksnes l¥dz pat ˙ïni¿a Gars, kas ir man¥. Un tagad es Benjam¥na vald¥‰anai, par ko nezinu visas lietas, bet Tas Amalekijs runÇja, es pït¥ju cpie- Kungs bzina visas lietas, kurÇm rakstus, kas bija nodoti manÇs jÇnÇk, tÇpïc Vi¿‰ vada mani, lai rokÇs, un es atradu ‰¥s plÇksnes, es dar¥tu pïc Vi¿a gribas. kuras ietvïra ‰o nelielo pravie‰u 8 Un mana alg‰ana Dievam ir zi¿ojumu no Jïkaba l¥dz pat ‰¥ par maniem brÇ∫iem, lai vi¿i
[Mormona VÇrdi] c Mos. 1:6; b 1. Nef. 9:2. 1 1a 3. Nef. 5:9–12; Hel. 3:13–15; c 3. Nef. 5:8–11; Morm. 1:1–4; 8:1, 4–5. Morm. 4:23. 26:6–12. src Mormons, d Omn. 1:23. 7a 1. Nef. 9:5; 19:3; nefijie‰u pravietis. 4a 1. Nef. 6:5. M&D 3:12–20; 2a Morm. 6:5–6. 5a tas ir tÇs lietas, kas 10:1–19, 30–47. b M&D 3:16–20. vi¿u iepriecina un b src Visszino‰s. 3a M&D 10:44. kuras minïtas 4. 8a 2. Nef. 33:3–4; b M&D 10:38–40. pantÇ. în. 1:11–12. 155 Mormona vÇrdi 1:9–18 kÇdreiz atkal varïtu nÇkt pie ar sava pa‰a rokas spïku ar Dieva atzi¿as, jÇ, Kristus pest¥- bLÇbana zobenu. ‰anas; lai vi¿i kÇdreiz atkal 14 Un TÇ Kunga spïkÇ vi¿i varïtu k∫t par bpat¥kamu tautu. c¥n¥jÇs pret saviem ienaidnie- 9 Un tagad es, Mormons, turpi- kiem, kamïr vi¿i nokÇva dau- nu beigt savu pierakstu, kuru dzus tksto‰us lamanie‰u. Un es ¿ïmu no Nefija plÇksnïm; notika, ka vi¿i c¥n¥jÇs pret lama- un es to daru pïc zinljanÇm un nie‰iem, l¥dz vi¿i bija izdzinu‰i sapratnes, ko Dievs man ir devis. tos no visÇm savÇm mantojuma 10 Tad nu notika, ka pïc tam, zemïm. kad Amalekijs bija anodevis ‰¥s 15 Un notika, ka vïlÇk tur bija plÇksnes ˙ïni¿a Benjam¥na ro- viltus akristi, un vi¿u mutes tika kÇs, vi¿‰ pa¿ïma tÇs un nolika ar aizvïrtas, un vi¿i tika sod¥ti at- bcitÇm plÇksnïm, kuras saturïja bilsto‰i saviem noziegumiem. pierakstus, ko c˙ïni¿i nodeva 16 Un, kad tur bija biju‰i viltus no paaudzes paaudzï l¥dz pat pravie‰i un viltus sludinÇtÇji, ˙ïni¿a Benjam¥na dienÇm. un viltus skolotÇji tautÇ, un visi 11 Un no ˙ïni¿a Benjam¥na tie bija tiku‰i sod¥ti atbilsto‰i tÇs tika nodotas no paaudzes saviem noziegumiem; un, kad paaudzï, l¥dz tÇs nonÇca amanÇs bija biju‰as daudzas c¥¿as un rokÇs. Un es, Mormons, ldzu daudzas domstarp¥bas ar lama- Dievu, lai tÇs no ‰¥ br¥Ïa un nie‰iem, lk notika, ka ˙ïni¿‰ turpmÇk tiktu saglabÇtas. Un Benjam¥ns ar svïto apravie‰u es zinu, ka tÇs tiks saglabÇtas, pal¥dz¥bu, kuri bija vi¿a tautÇ— jo lielas lietas ir rakst¥tas uz 17 jo lk, ˙ïni¿‰ Benjam¥ns tÇm, pïc kurÇm mana tauta un bija asvïts v¥rs un vi¿‰ vald¥ja vi¿u brÇ∫i tiks btiesÇti tai lielajÇ pÇr savu tautu taisn¥bÇ; un tur un pïdïjÇ dienÇ, saska¿Ç ar bija daudz svïtu v¥ru tai zemï, Dieva vÇrdu, kas ir rakst¥ts. un vi¿i runÇja Dieva vÇrdu ar 12 Un tagad par ˙ïni¿u bspïku un ar varu; un tautas Benjam¥nu—vi¿am bija kaut strgalv¥bas dï∫ vi¿i daudz iz- kÇdas ˙ildas starp vi¿a ∫aud¥m. mantoja cbardz¥bu— 13 Un notika, ka ar¥ lamanie‰u 18 tÇpïc, ar vi¿u pal¥dz¥bu, karapulki nÇca lejÇ no aNefija ˙ïni¿‰ Benjam¥ns, un ar¥ pra- zemes, lai c¥n¥tos pret vi¿a tautu. vie‰i, strÇdÇjot ar visu sava Bet lk, ˙ïni¿‰ Benjam¥ns sapul- ˙erme¿a spïku un ar visÇm cinÇja savus karapulkus un vi¿‰ savas dvïseles spïjÇm, vïlreiz stÇjÇs tiem pret¥; un vi¿‰ c¥n¥jÇs nodibinÇja mieru zemï.
8b 2. Nef. 30:6. 33:11–15; M&D 17:1. 10a Omn. 1:25, 30. 3. Nef. 27:23–27. 15a src Antikrists. b 1. Nef. 9:4. 13a Omn. 1:12. 16a în. 1:22. c Jar. 1:14. b 1. Nef. 4:9; 17a Al. 13:26. 11a 3. Nef. 5:8–12; 2. Nef. 5:14; b Al. 17:2–3. Morm. 1:1–5. Jïk. 1:10; c Moron. 9:4; b 2. Nef. 25:18; 29:11; Mos. 1:16; M&D 121:41–43. Mosijas GrÇmata
1. NODAπA mums btu jÇcie‰ bnezi¿Ç pat ar¥ tagad, nezinot par Dieva µïni¿‰ Benjam¥ns mÇca saviem noslïpumiem. dïliem savu tïvu valodu un pra- 4 Jo nebija iespïjams, ka msu vietojumus. Vi¿u reliÆija un civi- tïvs Lehijs varïtu atcerïties visas lizÇcija ir tiku‰as pasargÇtas to ‰¥s lietas, lai mÇc¥tu tÇs saviem pierakstu dï∫, kas tiek saglabÇti uz bïrniem, ja tas nebtu ar ‰o daÏÇdÇm plÇksnïm. Mosija tiek plÇk‰¿u pal¥dz¥bu; jo vi¿‰, b- a izvïlïts par ˙ïni¿u un vi¿am tiek dams apmÇc¥ts ïÆiptie‰u valo- nodota pierakstu un citu lietu dÇ, tÇpïc vi¿‰ varïja las¥t ‰os uzraudz¥ba. Apmïram 130–124 gravïjumus un mÇc¥t tos saviem g. pr. Kr. bïrniem, lai tÇdïjÇdi vi¿i varï- tu mÇc¥t tos saviem bïrniem, N tad tur vairs nebija ˙ildu tÇ izpildot Dieva pavïles, l¥dz UvisÇ aZarahemlas zemï pat ‰im laikam. starp visiem ∫aud¥m, kas piede- 5 Es saku jums, mani dïli, ja rïja ˙ïni¿am Benjam¥nam, tÇ nebtu ‰o lietu, kas tika sagla- ka ˙ïni¿am Benjam¥nam bija bÇtas un apasargÇtas ar Dieva nepÇrtraukts miers visÇs vi¿a roku, lai mïs varïtu blas¥t un atliku‰ajÇs dienÇs. saprast Vi¿a cnoslïpumus un 2 Un notika, ka vi¿am bija tr¥s mums vienmïr btu Vi¿a bau‰∫i dïli; un vi¿‰ deva tiem vÇrdus: acu priek‰Ç, tad patiesi msu Mosija un Helorums, un Hela- tïvi btu kritu‰i netic¥bÇ un mïs mans. Un vi¿‰ lika, lai vi¿i tiktu btu biju‰i l¥dz¥gi msu brÇ∫iem amÇc¥ti visÇ vi¿a tïvu bvalodÇ, lamanie‰iem, kuri neko nezina lai tÇdïjÇdi vi¿i k∫tu saprÇt¥gi par ‰¥m lietÇm vai tie‰Çm netic cilvïki un lai vi¿i varïtu zinÇt tÇm, kad vi¿iem tÇs mÇca, dï∫ pravietojumus, kas bija tiku‰i savu tïvu dparaÏÇm, kas nav izteikti ar vi¿u tïvu mutïm un pareizas. kas bija nodoti vi¿iem ar TÇ 6 Ak, mani dïli, es gribïtu, lai Kunga roku. js atcerïtos, ka ‰ie raksti ir 3 Un vi¿‰ ar¥ mÇc¥ja tiem patiesi, un ar¥, ka ‰ie pieraksti par pierakstiem, kas bija iegra- ir apatiesi. Un lk, ar¥ Nefija vïti uz plÇksnïm no misi¿a, plÇksnes, kas satur msu tïvu sac¥dams: Mani dïli, es gribï- pierakstus un rakstus no tÇ lai- tu, lai js atcerïtos, ka, ja neb- ka, kad vi¿i pameta JeruzÇlemi tu ‰¥s aplÇksnes, kas satur ‰os l¥dz msu dienÇm, un tÇs ir pierakstus un ‰os bau‰∫us, patiesas; un mïs tie‰Çm to varam
[mosijas] b Al. 37:8–9. c src Dieva noslïpumi. 1 1a Omn. 1:13. 4a DÏS—V 1:64. d Mos. 10:11–17. 2a Mos. 4:14–15; 5a src Svïtie Raksti— 6a 1. Nef. 1:3; M&D 68:25, 28. Svïtie Raksti ir 2. Nef. 33:10–11; b Morm. 9:32. jÇsaglabÇ. Moron. 10:27. 3a src PlÇksnes. b 5. Moz. 6:6–8. 157 Mosijas grÇmata 1:7–17 zinÇt, tÇpïc ka mums tÇs ir tÇdï∫, ka vi¿i ir uzc¥t¥ga tauta msu acu priek‰Ç. TÇ Kunga bau‰∫u turï‰anÇ. 7 Un tagad, mani dïli, es gri- 12 Un es dodu vi¿iem vÇrdu, bïtu, lai js atcerïtos tÇs c¥t¥gi kas nekad netiks izdzïsts, ja nu apït¥t, lai js tÇdïjÇdi varïtu tikai apÇrkÇpuma dï∫. gt labumu; un es gribïtu, lai js 13 JÇ, un turklÇt es saku jums, bturïtu Dieva bau‰∫us, lai jums ka, ja ‰¥ bagÇt¥gi svït¥tÇ tauta varïtu clabi klÇties ‰ai zemï, at- krit¥s agrïkÇ un k∫s par ∫aunu bilsto‰i dsol¥jumiem, kurus Tas un laul¥bas pÇrkÇpïju tautu, Kungs ir devis msu tïviem. tad Tas Kungs vi¿us nodos, ka 8 Un daudz ko vairÇk ˙ïni¿‰ tÇdïjÇdi tie k∫s bvÇji kÇ vi¿u Benjam¥ns mÇc¥ja saviem dïliem, brÇ∫i; un Vi¿‰ vairs cnepasargÇs kas nav rakst¥ts ‰in¥ grÇmatÇ. tos ar Savu nepÇrspïjamo un 9 Un notika, kad ˙ïni¿‰ Benja- apbr¥nojamo spïku, kÇ Vi¿‰ l¥dz m¥ns bija beidzis mÇc¥t savus ‰im bija pasargÇjis msu tïvus. dïlus, vi¿‰ k∫uva vecs, un vi¿‰ 14 Jo es saku jums, ka, ja Vi¿‰ redzïja, ka dr¥z vi¿am vajadzïs nebtu izstiepis Savu roku msu iet visas rad¥bas ce∫u; tÇdï∫ vi¿‰ tïvu aizsardz¥bai, tie btu kritu- domÇja, ka ir lietder¥gi nodot ‰i lamanie‰u rokÇs un k∫uvu‰i ˙ïni¿valsti vienam no saviem par vi¿u naida upuriem. dïliem. 15 Un notika, kad ˙ïni¿‰ Ben- 10 TÇdï∫ vi¿‰ lika Mosiju atvest jam¥ns bija pabeidzis ‰os vÇrdus savÇ priek‰Ç; un ‰ie ir tie vÇrdi, savam dïlam, ka vi¿‰ nodeva kurus vi¿‰ sac¥ja tam, teikdams: vi¿am atbild¥bu par visÇm ˙ï- Mans dïls, es gribïtu, lai tu pa- ni¿valsts lietÇm. sludinÇtu visÇ ‰ajÇ zemï visai 16 Un turklÇt vi¿‰ ar¥ nodeva ‰ai tautai jeb visiem aZarahemlas tam pierakstus, kuri bija iegra- ∫aud¥m un visiem Mosijas ∫au- vïti uz aplÇksnïm no misi¿a, d¥m, kas dz¥vo ‰ai zemï, lai un ar¥ Nefija plÇksnïm; un ar¥ tÇdïjÇdi vi¿i varïtu tikt sapul- LÇbana bzobenu un clodi jeb cinÇti kopÇ, jo r¥t es pasludinlju rÇd¥tÇju, kas vad¥ja msu tïvus ‰iem maniem ∫aud¥m ar savu cauri tuksnesim un kas bija sa- muti, ka tu esi b˙ïni¿‰ un vald- gatavots ar TÇ Kunga roku, lai nieks pÇr ‰o tautu, kurai Tas tÇdïjÇdi vi¿i varïtu tikt vad¥ti, Kungs, msu Dievs ms ir devis. ikviens pïc savas uzman¥bas un 11 Un turklÇt es do‰u ‰ai tautai uzc¥t¥bas, ko tie Vi¿am pievïrsa. avÇrdu, lai vi¿us varïtu at‰˙irt 17 TÇdï∫, kad vi¿i bija netic¥gi, no visÇm citÇm tautÇm, kuras vi¿iem nedz veicÇs, nedz vi¿i Dievs Tas Kungs ir izvedis no virz¥jÇs uz priek‰u savÇ ce∫oju- JeruzÇlemes zemes; un to es daru mÇ, bet avirz¥jÇs atpaka∫ un iz-
7a src Svïtie Raksti. 10a Omn. 1:14. c M&D 103:8–10. b Mos. 2:22; b Mos. 2:30. 16a Mos. 1:3. Al. 50:20–22. 11a Mos. 5:8–12. b 1. Nef. 4:8–19; c Psm. 122:6; 12a src Grïks. M. v. 1:13; M&D 17:1. 1. Nef. 2:20. 13a Ebr. 6:4–6. c 1. Nef. 16:10. d Al. 9:12–14. b Hel. 4:24–26. 17a 1. Nef. 18:12–13. Mosijas grÇmata 1:18–2:7 158 sauca Dieva nepatiku pret sevi; un dedzinÇmos cupurus datbil- un tÇdï∫ vi¿i tika piemeklïti ar sto‰i Mozus likumam. badu un smagÇm cie‰anÇm, lai 4 Un ar¥, lai vi¿i varïtu pa- mudinÇtu vi¿us atcerïties savus teikties Tam Kungam, savam pienÇkumus. Dievam, kas vi¿us izveda no 18 Un tad notika, ka Mosija JeruzÇlemes zemes un kas at- devÇs un dar¥ja, kÇ vi¿a tïvs br¥voja tos no vi¿u ienaidnieku bija tam pavïlïjis, un pasludi- rokÇm, un a iecïla taisn¥gus nÇja visiem ∫aud¥m, kas bija v¥rus, lai tie btu vi¿iem par Zarahemlas zemï, lai tÇdïjÇdi bskolotÇjiem, un ar¥ taisn¥gu tie varïtu sapulcïties, lai ietu v¥ru, lai btu vi¿u ˙ïni¿‰, kur‰ uz templi un dzirdïtu vÇrdus, nodibinÇja mieru cZarahemlas kurus vi¿a tïvs tiem sac¥s. zemï un kur‰ mÇc¥ja vi¿iem dturït Dieva bau‰∫us, lai vi¿i varïtu priecÇties un tikt piepil- 2. NODAπA d¥ti ar em¥lest¥bu uz Dievu un visiem cilvïkiem. µïni¿‰ Benjam¥ns uzrunÇ savu 5 Un notika, kad vi¿i nÇca tautu. Vi¿‰ uzskaita savas vald¥- pie temp∫a, vi¿i uzslïja savas ‰anas taisn¥gumu, god¥gumu un teltis visapkÇrt, katrs v¥rs savai gar¥gumu. Vi¿‰ ieteic tiem kalpot aÆimenei, kas sastÇvïja no vi¿a savam Debesu µïni¿am. Tie, kas sievas un vi¿a dïliem, un vi¿a sace∫as pret Dievu, ciet¥s mokas meitÇm, un to dïliem, un to kÇ neizdzï‰amu uguni. Apmïram meitÇm, no vecÇkÇ l¥dz pat jau- 124 g. pr. Kr. nÇkajam, katra Æimene atsevi‰˙i Un notika, ka pïc tam, kad no citÇm. Mosija bija dar¥jis kÇ vi¿a tïvs 6 Un vi¿i uzslïja savas teltis tam bija pavïlïjis un bija paslu- visapkÇrt templim, katram v¥ram dinÇjis visÇ zemï, lai tauta no sava atelts ar durv¥m pret templi, visas zemes sapulcïjas kopÇ, lai tÇdïjÇdi vi¿i varïtu palikt lai vi¿i varïtu doties uz templi savÇs telt¥s un dzirdït vÇrdus, klaus¥ties vÇrdus, kurus ˙ïni¿‰ kurus ˙ïni¿‰ Benjam¥ns uz tiem Benjam¥ns tiem sac¥s. runÇs; 2 Un tur bija ∫oti liels skaits, pat 7 jo ∫auÏu pulks bija tik liels, tik liels, ka vi¿i tos nesaskait¥ja; ka ˙ïni¿‰ Benjam¥ns nevarïja jo vi¿i bija ∫oti savairoju‰ies un vi¿us visus mÇc¥t temp∫a sienÇs, k∫uvu‰i daudz tai zemï. tÇpïc vi¿‰ lika, lai tiktu uzcelts 3 Un vi¿i ar¥ ¿ïma apirmdzim- tornis, lai tÇdïjÇdi vi¿a ∫audis tos no saviem ganÇmpulkiem, varïtu dzirdït vÇrdus, kurus lai vi¿i varïtu nest bziedojumus vi¿‰ uz tiem runÇs.
2 3a 1. Moz. 4:4. 4a src AicinÇt, Dieva d JÇ¿a 15:10. b src Upuris. aicinÇts, aicinÇjums. e src M¥lest¥ba. c 1. Nef. 5:9. b Mos. 18:18–22. 5a src ˛imene. d 2. Nef. 25:24; src MÇc¥t, skolotÇjs. 6a 2. Moz. 33:8–10. Al. 30:3; 34:13–14. c Omn. 1:12–15. 159 Mosijas grÇmata 2:8–17 8 Un notika, ka vi¿‰ sÇka runÇt 12 Es saku jums, ka man tika uz saviem ∫aud¥m no tor¿a; un at∫auts pavad¥t savu mÏu kal- vi¿i visi nevarïja dzirdït vi¿a pojot jums l¥dz pat ‰im laikam, vÇrdus, tÇdï∫ ka ∫auÏu pulks un es neesmu meklïjis nedz bija ∫oti liels; tÇdï∫ vi¿‰ lika, lai azeltu, nedz sudrabu, nedz ar¥ vÇrdi, kurus vi¿‰ runÇja, tiktu kÇdas citas jsu bagÇt¥bas; rakst¥ti un izst¥ti starp visiem 13 nedz ar¥ es pie∫Çvu, lai js tiem, kam nebija sadzirdama tiktu ieslodz¥ti pazemes cietu- vi¿a balss, lai vi¿i ar¥ varïtu mos, nedz ar¥, lai js nogalinÇtu sa¿emt vi¿a vÇrdus. viens otru, nedz ar¥, lai js slep- 9 Un ‰ie ir tie vÇrdi, kurus vi¿‰ kavotu vai laup¥tu, vai zagtu, arunÇja un lika rakst¥t, sac¥dams: vai pÇrkÇptu laul¥bu; nedz ar¥ Mani brÇ∫i, js visi, kas esat sa- es esmu pie∫Çvis, lai js dar¥tu pulcïju‰ies kopÇ, js, kas varat jelkÇdu ∫aundar¥bu, un esmu dzirdït manus vÇrdus, kurus mÇc¥jis js, ka jums ir jÇtur TÇ es jums ‰ajÇ dienÇ sac¥‰u; jo es Kunga bau‰∫i visÇs lietÇs, ko neesmu pavïlïjis jums nÇkt ‰urp, Vi¿‰ jums ir pavïlïjis,— lai bzobotos par ‰iem vÇrdiem, 14 un pat es pats esmu astrÇdÇ- kurus es runlju, bet, lai js mani jis ar savÇm pa‰a rokÇm, lai es cuzklaus¥tu un atvïrtu savas varïtu jums kalpot un lai js ausis, lai js varïtu dzirdït, un netiktu apkrauti ar nodevÇm, savas dsirdis, lai js varïtu sa- un lai uz jums nebtu nekÇ, ko prast, un savus eprÇtus, lai Die- btu smagi panest,—un par va fnoslïpumi tiktu atklÇti jsu visu to, ko es runÇju ‰odien, js skatienam. pa‰i esat liecinieki ‰ajÇ dienÇ. 10 Es neesmu pavïlïjis jums 15 Tomïr, mani brÇ∫i, es nees- nÇkt ‰urp, lai js amanis baid¥- mu to visu dar¥jis, lai es varïtu tos, vai lai js domÇtu, ka es liel¥ties, nedz ar¥ es to teicu, lai esmu kas vairÇk nekÇ mirst¥gs varïtu apsdzït js; bet es cilvïks. jums saku to visu, lai js varïtu 11 Bet es esmu tÇds pats kÇ zinÇt, ka es varu atbildït ar js, pak∫auts visÇdÇm miesas t¥ru asirdsapzi¿u Dieva priek‰Ç un prÇta vÇj¥bÇm; tomïr es esmu ‰ai dienÇ. ‰¥s tautas izraudz¥ts un sava 16 Lk, es saku jums, ka tÇdï∫, tïva iesvït¥ts, un TÇ Kunga roka ka es saku, ka esmu pavad¥jis pie∫Çva, lai es btu par valdnieku savu mÏu kalpojot jums, es un ˙ïni¿u pÇr ‰o tautu; un tiktu negribu liel¥ties, jo paties¥bÇ es uzturïts un aizsargÇts ar Vi¿a esmu bijis kalp¥bÇ Dievam. nepÇrspïjamo spïku, lai kalpotu 17 Un lk, es saku jums to visu, jums ar visu sirdi, prÇtu un spï- lai js varïtu mÇc¥ties agudr¥bu; ku, ko Tas Kungs man ir dÇvÇjis. lai js varïtu mÇc¥ties, ka tad,
9a Mos. 8:3. 3. Nef. 19:33. 12a Ap. d. 20:33–34. b M&D 6:12. e src PrÇts. 14a 1. kor. 9:18. c src Uzklaus¥t. f src Dieva noslïpumi. 15a src Sirdsapzi¿a. d Mos. 12:27; 10a src Bailes. 17a src Gudr¥ba. Mosijas grÇmata 2:18–27 160 kad js bkalpojat saviem ctuvÇ- js turïsit Vi¿a bau‰∫us, jums kajiem, js paties¥bÇ kalpojat labi klÇsies ‰ai zemï; un Vi¿‰ savam Dievam. nekad cneatkÇpjas no tÇ, ko Vi¿‰ 18 Lk, js esat sauku‰i mani ir sac¥jis; tÇdï∫, ja js dturïsit par savu ˙ïni¿u; un ja es, kuru Vi¿a bau‰∫us, Vi¿‰ svït¥s js un js saucat par savu ˙ïni¿u, jums klÇsies labi. strÇdÇju, lai akalpotu jums, vai 23 Un tagad, pirmkÇrt, Vi¿‰ ir tad js nestrÇdÇsit, lai kalpotu js rad¥jis un dÇvÇjis jums jsu cits citam? dz¥v¥bas, par ko js esat Vi¿am 19 Un ar¥ lk, ja es, kuru js parÇdÇ. saucat par savu ˙ïni¿u, kur‰ 24 Un, otrkÇrt, Vi¿‰ prasa, lai pavad¥jis savu mÏu kalpojot js dar¥tu tÇ, kÇ Vi¿‰ ir pavïlïjis, jums un tomïr kalpojot Dievam, jo, ja js tÇ darÇt, Vi¿‰ nekavïjo- izpelnos pateic¥bu no jums, ak, ties asvït¥ js; un tÇ Vi¿‰ jums ir kÇ gan jums vajag apateikties samaksÇjis. Un js vïl joprojÇm jsu Debesu µïni¿am! esat parÇdÇ Vi¿am; un esat un 20 Es saku jums, mani brÇ∫i, bsit mÏ¥gi mÏos, tÇdï∫ ar ko ka, ja js ar visu savu dvïseles jums liel¥ties? spïku, kas tai ir, pateiktos un 25 Un tagad es prasu, vai js aslavïtu to bDievu, kas js ir ra- varat ko aizbilst par sevi? Es d¥jis un uzturïjis, un pasargÇjis atbildu jums—nï! Js nevarat js, un licis, lai js priecÇtos, un sac¥t, ka js esat kaut vai tik dÇvÇjis, ka js dz¥votu mierÇ daudz kÇ zemes p¥‰∫i; tomïr js viens ar otru,— tikÇt arad¥ti no zemes bp¥‰∫iem, 21 es saku jums, ka, ja js kal- bet lk, tie pieder Tam, kas potu Vi¿am, kas js ir rad¥jis rad¥ja js. no sÇkuma un pasargÇ js no 26 Un es, pat es, kuru js saucat dienas dienÇ, dodot jums elpu, par savu ˙ïni¿u, neesmu labÇks lai js varïtu dz¥vot, kustïties kÇ js pa‰i, jo es ar¥ esmu no un darboties pïc savas agribas, p¥‰∫iem. Un js redzat, ka es un pat atbalstot js laiku pa lai- esmu vecs un dr¥z jau do‰u ‰o kam—es saku, ja js kalpotu mirst¥go augumu tÇ mÇtei zemei. Vi¿am ar visu savu dvïseli, js 27 TÇdï∫, kÇ es sac¥ju jums, ka tomïr btu bneizdev¥gi kalpi. es esmu jums kalpojis, astaigÇjot 22 Un lk, viss, ko Vi¿‰ no jums ar t¥ru sirdsapzi¿u Dieva priek- prasa, ir aturït Vi¿a bbau‰∫us, ‰Ç, tÇ es ‰ajÇ laikÇ esmu licis, lai un Vi¿‰ ir apsol¥jis jums, ka, ja js sapulcïtos kopÇ, lai es varïtu
17b Mat. 25:40; 20a 1. Nef. 18:16. 24a src Svït¥t, svït¥ts, Jïk. v. 1:27; b src Dievs, diev¥ba. svït¥ba. M&D 42:29–31. 21a src R¥c¥bas br¥v¥ba. 25a src Rad¥t, rad¥‰ana. src Kalpot, kalpo‰ana. b Lk. 17:7–10. b 1. Moz. 3:19; c src BrÇ∫i, brÇlis; 22a 3. Moz. 25:18–19; Jïk. 2:21. MÇsa. 2. Nef. 1:9. 27a src StaigÇt, staigÇt 18a Mat. 20:26–27. b src Dieva pavïles. ar Dievu. 19a src Pateic¥gs, c M&D 3:1–2. pateic¥ba, pateik‰anÇs. d M&D 14:7; 58:2–3. 161 Mosijas grÇmata 2:28–37 tikt atrasts nevainojams un lai lai neceltos a˙ildas jsu starpÇ jsu basinis nenÇktu uz mani, un js neizvïlïtos paklaus¥t ∫au- kad es stÇvï‰u, lai tiktu tiesÇts najam garam, par kuru runÇja no Dieva par to, ko Vi¿‰ bija mans tïvs Mosija. man pavïlïjis attiec¥bÇ uz 33 Jo lk, ak vai ir pasludinÇts jums. tam, kas izvïlas paklaus¥t tam 28 Es saku jums, ka es esmu garam; jo, ja vi¿‰ izvïlas paklau- licis, lai js sapulcïtos kopÇ, lai s¥t tam un paliek un nomirst es varïtu aatt¥r¥t savas drÇnas no savos grïkos, tas pats dzer savas jsu asin¥m ‰ai laikÇ, kad es gra- dvïseles alÇstu; jo sev par algu sos noiet savÇ kapÇ, lai es varïtu vi¿‰ sa¿em bmÏ¥gu sod¥bu, noiet mierÇ un mans nemirst¥- bdams pÇrkÇpis Dieva likumu gais bgars varïtu savienoties ar pretïji savÇm pa‰a zinljanÇm. debesu ckoriem dziedljanÇ tais- 34 Es saku jums, ka nav neviena n¥gÇ Dieva slavinljanÇ. jsu starpÇ, iz¿emot jsu mazos 29 Un turklÇt, es saku jums, ka bïrnus, kam nebtu mÇc¥ts par es esmu licis, lai js sapulcïtos ‰¥m lietÇm, kas nezina, ka js kopÇ, lai es varïtu pasludinÇt esat mÏ¥gi parÇdÇ savam De- jums, ka es vairs ilgÇk nevaru besu Tïvam, lai dotu Vi¿am visu, bt ne jsu skolotÇjs, ne jsu kas jums ir un kas js esat; un ˙ïni¿‰. ar¥ kas nebtu ticis mÇc¥ts par 30 Jo pat ‰obr¥d man viss au- pierakstiem, kuri satur pravie- gums ∫oti tr¥c, kad cen‰os runÇt tojumus, ko runÇju‰i svïtie pra- ar jums, bet Dievs Tas Kungs vie‰i l¥dz pat laikam, kad msu mani atbalsta un ir pie∫Çvis, lai tïvs Lehijs pameta JeruzÇlemi; es runÇtu uz jums, un ir pavïlï- 35 un ar¥ visu, ko sac¥ju‰i msu jis man, lai es pasludinÇtu jums tïvi l¥dz pat ‰ai dienai. Un lk, ‰ajÇ dienÇ, ka mans dïls Mosija ar¥ vi¿i runÇja to, kas tiem tika ir ˙ïni¿‰ un valdnieks pÇr jums. pavïlïts no TÇ Kunga, tÇpïc ‰ie 31 Un tagad, mani brÇ∫i, es gri- pieraksti ir taisni un patiesi. bïtu, lai js dar¥tu kÇ js l¥dz 36 Un tagad es saku jums, ‰im esat dar¥ju‰i. KÇ js turïjÇt mani brÇ∫i, ka pïc tam, kad js manas pavïles un ar¥ mana tïva esat zinÇju‰i un tiku‰i mÇc¥ti pavïles, un jums veicÇs, un js par visÇm ‰¥m lietÇm, ja js tikÇt pasargÇti no kri‰anas jsu pÇrkÇpsit un iesit pret to, kas ienaidnieku rokÇs, patiesi tÇ, ja tika runÇts, tad js attÇlinÇsi- js turïsit mana dïla pavïles ties no TÇ Kunga Gara, ka tam vai Dieva pavïles, kuras jums nebs vairs vietas jsos, lai va- caur vi¿u tiks nodotas, jums labi d¥tu js pa gudr¥bas takÇm, lai klÇsies ‰ai zemï un jsu ienaid- js varïtu tikt svït¥ti, aplaimoti niekiem nebs varas pÇr jums. un pasargÇti. 32 Bet, ak mana tauta, sargieties, 37 Es saku jums, ja cilvïks tÇ
27b Jïk. 1:19. c Morm. 7:7. b M&D 19:6, 10–12. 28a Jïk. 2:2. 32a 3. Nef. 11:29–30. b src Gars. 33a src Sod¥ba. Mosijas grÇmata 2:38–3:4 162 dara, tas pats atklÇti asace∫as dz¥vot ar Dievu nebeidzamÇ lai- pret Dievu, tÇdï∫ ka vi¿‰ izvï- mes stÇvokl¥. Ak, atcerieties, at- las paklaus¥t ∫aunajam garam cerieties, ka ‰¥s lietas ir patiesas, un k∫st par visa taisn¥gÇ ie- jo Dievs Tas Kungs to ir sac¥jis. naidnieku; tÇdï∫ Tam Kungam nav vietas vi¿Ç, jo Vi¿‰ nem¥t 3. NODAπA bne‰˙¥stos temp∫os. 38 TÇdï∫, ja tÇds cilvïks aneno- µïni¿‰ Benjam¥ns turpina savu Ïïlo grïkus un paliek, un nomirst uzrunu. Visvarenais Kungs p¥‰∫u kÇ Dieva ienaidnieks, Dievi‰˙Çs mÇjokl¥ kalpos starp cilvïkiem. Asi- btaisn¥bas pras¥bas izraisa vi¿a nis izspied¥sies no katras poras, nemirst¥gajÇ dvïselï spïc¥gu sa- kad Vi¿‰ izpirks pasaules grïkus. vas cvainas apzi¿u, kas liek Vi¿a VÇrds ir vien¥gais, ar ko nÇk vi¿am atkÇpties no TÇ Kunga glÇb‰ana. Cilvïki var atmest miesas vaiga un piepilda vi¿a krtis ar kÇres un k∫t par Svïtajiem caur vainu un sÇpïm, un cie‰anÇm, Grïku Izpirk‰anu. Bezdiev¥go mokas kas ir kÇ neizdzï‰ama uguns, bs kÇ uguns un sïra jra. Apmï- kuras liesmas mÏ¥gi mÏos ram 124 g. pr. Kr. ce∫as aug‰up. 39 Un tagad es saku jums, ka Un atkal, mani brÇ∫i, es ldzu aÏïlast¥bai nav ties¥bas uz tÇdu jsu uzman¥bu, jo man ir kas vai- cilvïku; tÇdï∫ vi¿a gal¥gais likte- rÇk jums sakÇms; jo lk, man ir nis ir ciest nebeidzamas mokas. jÇsaka jums par lietÇm, kas nÇks. 40 Ak, js visi vecie v¥ri un ar¥ 2 Un tÇs lietas, ko es jums sac¥‰u, jaunie v¥ri, un js — mazie bïrni, man dar¥ja zinÇmas Dieva ae¿- kas varat saprast manus vÇrdus, Æelis. Un vi¿‰ sac¥ja uz mani— jo es esmu skaidri runÇjis uz pamosties!—Un es pamodos jums, lai js varïtu saprast, es un redzïju vi¿u stÇvam savÇ ldzu, lai js atmostos un apie- priek‰Ç. minïtu to, kuri ir kritu‰i grïkÇ, 3 Un vi¿‰ sac¥ja uz mani— drausm¥go stÇvokli. pamosties un uzklausi vÇrdus, 41 Un vïl es vïlos, lai js pa- ko es tev sac¥‰u, jo lk, es esmu domÇtu par to, kuri tur Dieva nÇcis pasludinÇt tev lielu aprieka bau‰∫us, svït¥to un alaim¥go vïsti. stÇvokli. Jo lk, vi¿i ir bsvït¥ti 4 Jo Tas Kungs ir uzklaus¥jis visÇs lietÇs gan laic¥gi, gan tavas lg‰anas un spriedis tiesu gar¥gi; un, ja vi¿i iztur cuztic¥gi par tavu taisn¥gumu, un st¥jis l¥dz galam, vi¿i tiek uz¿emti mani pasludinÇt tev, ka tu vari ddebes¥s, lai tÇdïjÇdi vi¿i varïtu priecÇties; un ka tu vari pasludi-
37a Mos. 3:12; c src Vaina. svït¥ba. Hel. 8:24–25. 39a Al. 34:8–9, 15–16. c M&D 6:13. src Sacel‰anÇs. src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. d src Debesis. b Al. 7:21. 40a Al. 5:18. 3 2a src E¿Æe∫i. 38a src NoÏïlot grïkus, 41a 4. Nef. 1:15–18. 3a Lk. 2:10–11. grïku noÏïlo‰ana. src Prieks. b src Taisn¥ba. b src Svït¥t, svït¥ts, 163 Mosijas grÇmata 3:5–13 nÇt saviem ∫aud¥m, lai ar¥ vi¿i 9 Un redzi, Vi¿‰ nÇks pie savï- var tikt piepild¥ti ar prieku. jiem, lai aglÇb‰ana varïtu nÇkt 5 Jo lk, laiks nÇk un tas nav pie cilvïku bïrniem caur btic¥bu tÇlu, kad aVisvarenais Kungs, Vi¿a VÇrdam; un pat pïc visa tÇ kas valda, kas bija un ir no visas tie turïs Vi¿u par cilvïku un sa- mÏ¥bas uz visu mÏ¥bu, ar spï- c¥s, ka Vi¿Ç ir cvelns, un d‰aust¥s ku nonÇks no debes¥m starp Vi¿u, un esit¥s Vi¿u krustÇ. cilvïku bïrniem un mit¥s bp¥‰∫u 10 Un atre‰ajÇ dienÇ Vi¿‰ bcel- mÇjokl¥, un ies starp cilvïkiem, sies aug‰Ç no miru‰ajiem; un darot varenus cbr¥numus, tÇdus lk, Vi¿‰ stÇvïs, lai ctiesÇtu kÇ slimo dziedinljanu, miru‰o pasauli; un lk, viss tas ir dar¥ts, aug‰Çmcel‰anu, liekot klibam lai taisn¥ga tiesa varïtu nÇkt staigÇt, aklam redzït un kurlam pÇr cilvïku bïrniem. dzirdït, un dziedinÇdams visa 11 Jo lk, un ar¥ Vi¿a aasinis veida slim¥bas. bizpïrk to grïkus, kas ckritu‰i 6 Un Vi¿‰ izdz¥s avelnus jeb dï∫ Ådama pÇrkÇpuma, kas mi- ∫aunos garus, kas dz¥vo cilvïku ru‰i, nezinÇdami Dieva gribu bïrnu sird¥s. attiec¥bÇ uz vi¿iem, vai dnet¥‰i 7 Un lk, Vi¿‰ ciet¥s akÇrdi- grïkoju‰i. nÇjumus un ˙erme¿a sÇpes, 12 Bet ak vai, ak vai tam, kas bizsalkumu, slÇpes un noguru- zina, ka vi¿‰ asace∫as pret Dievu! mu, pat vairÇk nekÇ cilvïks var Jo glÇb‰ana nenÇk ne pie viena cizciest, ja vien tas nav l¥dz tÇda, kÇ tikai caur grïku noÏï- nÇvei; jo lk, dasinis nÇks no lo‰anu un tic¥bu bTam Kungam katras poras, tik lielas bs Vi¿a Jïzum Kristum. ecie‰anas par Vi¿a ∫auÏu ∫aun- 13 Un Dievs Tas Kungs ir st¥- dar¥bÇm un negant¥bÇm. jis Savus svïtos pravie‰us starp 8 Un Vi¿‰ tiks saukts aJïzus visiem cilvïku bïrniem, lai pa- Kristus, bDieva Dïls, cdebesu sludinÇtu ‰¥s lietas katrai ciltij, un zemes Tïvs, visa Rad¥tÇjs no tautai un valodai, lai tÇdïjÇdi iesÇkuma; un Vi¿a dmÇte tiks ikviens, kas ticïs, ka Kristus saukta eMarija. nÇks, tas varïtu sa¿emt savu
5a src Jehova. b Al. 7:10. 10a Mat. 16:21; b Mos. 7:27; Al. 7:9–13. c Hel. 14:12; 2. Nef. 25:13; c Mat. 4:23–24; 3. Nef. 9:15. Hel. 14:20–27. Ap. d. 2:22; d Mat. 1:16; b src Aug‰Çmcel‰anÇs. 1. Nef. 11:31. 1. Nef. 11:14–21. c src TiesÇt, tiesa. src Br¥nums. e src Marija, Jïzus 11a src Asinis. 6a Marka 1:32–34. mÇte. b src Izpirkt, grïku 7a src KÇrdinÇt, 9a src GlÇb‰ana. izpirk‰ana. kÇrdinÇjums. b src Tic¥ba, ticït. c src Ådama un Ievas b Mat. 4:1–2. c JÇ¿a 8:48. kri‰ana. c M&D 19:15–18. d Marka 15:15. d 2. Nef. 9:25–26. d Lk. 22:44. e Lk. 18:33; 12a Mos. 2:36–38; e Jes. 53:4–5. 1. Nef. 19:10; Hel. 8:25. 8a src Dievs, diev¥ba— 2. Nef. 10:3. src Sacel‰anÇs. Dievs Dïls. src KrustÇ si‰ana. b src Tas Kungs. Mosijas grÇmata 3:14–22 164 agrïku piedo‰anu un priecÇties savu dvïse∫u lÇstu, ja vien vi¿i ar varen lielu prieku, patiesi tÇ, nepazemojas un anetop kÇ mazi bit kÇ Vi¿‰ jau btu atnÇcis starp bïrni, un netic, ka glÇb‰ana vi¿iem. bija un ir, un bs iek‰ un caur 14 Tomïr Dievs Tas Kungs re- Kristus, TÇ VisvarenÇ Kunga, dzïja, ka Vi¿a tauta bija strgal- bIzpirk‰anas asin¥m. v¥ga tauta, un Vi¿‰ noteica tiem 19 Jo amies¥gs cilvïks ir Dieva likumu, tie‰i aMozus likumu. ienaidnieks un tÇds ir bijis kop‰ 15 Un daudzas z¥mes un br¥- bÅdama Kri‰anas, un bs mÏ¥gi numus, un asimbolus, un parÇ- mÏos, kamïr vien vi¿‰ cne∫au- d¥bas rÇd¥ja Vi¿‰ tiem par Savu jas SvïtÇ dGara mudinÇjumam atnÇk‰anu; un ar¥ svïtie pra- un neatmet mies¥go cilvïku, un vie‰i runÇja uz tiem par Vi¿a nek∫st par esvïto caur Kristus atnÇk‰anu; un tomïr tie nocie- TÇ Kunga Izpirk‰anu, un nek∫st tinÇja savas sirdis un nesaprata, kÇ fbïrns—pak∫Çv¥gs, lïnprÇ- ka bMozus likums nav nekas, t¥gs, pazem¥gs, paciet¥gs, pilns ja vien tas nav caur Vi¿a asins m¥lest¥bas, vïlïdamies pak∫au- Izpirk‰anu. ties visam, ko Tas Kungs uzskat¥s 16 Un, pat ja btu iespïjams, par vajadz¥gu uzlikt vi¿am, pa- ka mazi abïrni varïtu grïkot, tiesi kÇ bïrns pak∫aujas savam vi¿i netiktu izglÇbti; bet es saku tïvam. jums—vi¿i ir bsvït¥ti; jo lk, 20 Un vïl, es saku jums, ka kÇ ÅdamÇ jeb pïc dabas, vi¿i pienÇks laiks, kad azinljanas krita, tÇ Kristus asinis izpïrk par GlÇbïju izplat¥sies bkatrÇ vi¿u grïkus. tautÇ, cilt¥, valodÇ un taut¥bÇ. 17 Un vïl, es saku jums, ka 21 Un lk, kad tas laiks pienÇks, netiks dots aneviens cits vÇrds, neviens, iz¿emot mazus bïrnus, ne cits ce∫‰, ne veids, kÇ bglÇb- netiks atrasts par anevain¥gu ‰ana varïtu nÇkt pie cilvïku Dieva priek‰Ç, kÇ tikai caur grïku bïrniem, kÇ vien iek‰ un caur noÏïlo‰anu un tic¥bu TÇ Kunga, cKristus, TÇ VisvarenÇ Kunga, VisvarenÇ Dieva VÇrdam. VÇrdu. 22 Un pat tajÇ laikÇ, kad tu 18 Jo lk, Vi¿‰ tiesÇ, un Vi¿a iemÇc¥si savai tautai to, ko Tas tiesa ir taisn¥ga; un z¥dainis, Kungs, tavs Dievs tev ir pavï- kas nomirst, z¥dainis bdams, lïjis, pat tad vi¿i netiks atrasti neiet bojÇ; bet cilvïki dzer pa‰i nevain¥gÇki Dieva ac¥s, kÇ tikai
13a src Grïku piedo‰ana. 2. Nef. 31:21. b src Ådama un Ievas b 2. Nef. 25:24–27; b src GlÇb‰ana. kri‰ana. Jar. 1:11. c src Jïzus Kristus— c 2. Laiku 30:8. 14a src Mozus likums. Uz¿emties uz sevi d Moron. 10:4–5. 15a src Jïzus Kristus— Jïzus Kristus src Svïtais Gars. Kristus z¥mes jeb VÇrdu. e src Svïtais. simboli. 18a Mat. 18:3. f 3. Nef. 9:22. b Mos. 13:27–32. b Mos. 4:2; Hel. 5:9. 20a M&D 3:16. 16a src Bïrns, bïrni. 19a 1. kor. 2:11–14; b src MisionÇru darbs. b Moron. 8:8–9. Mos. 16:2–3. 21a src Atskaite, 17a Ap. d. 4:10–12; src Mies¥gais cilvïks. atbild¥gs, atbild¥ba. 165 Mosijas grÇmata 3:23–4:3 saska¿Ç ar vÇrdiem, kurus es tiktu izglÇbti. SaglabÇjiet savu tev sac¥ju. grïku piedo‰anu caur uztic¥bu. 23 Un tagad es tev esmu sac¥jis Dodiet no savas mantas nabagiem. ‰os vÇrdus, kurus Dievs Tas Dariet visu gudr¥bÇ un kÇrt¥bÇ. Kungs man pavïlïja. Apmïram 124 g. pr. Kr. 24 Un tÇ saka Tas Kungs: Tie Un tagad notika, kad ˙ïni¿‰ stÇvïs kÇ skaidra liec¥ba pret Benjam¥ns bija pabeidzis runÇt ‰iem ∫aud¥m tiesas dienÇ, no kÇ tos vÇrdus, kurus tam bija no- vi¿i tiks tiesÇti, katrs cilvïks devis TÇ Kunga e¿Æelis, vi¿‰ pïc saviem darbiem, vai tie pameta savas acis visapkÇrt uz btu labi, vai tie btu ∫auni. ∫auÏu pulku un redzïja, ka vi¿i 25 Un, ja tie bs ∫auni, vi¿i tiks bija nokritu‰i pie zemes, jo nodoti savas vainas un negant¥- abailes no TÇ Kunga bija nÇku- bu drausm¥gajai aapsvïr‰anai, ‰as pÇr vi¿iem. kas liks vi¿iem atkÇpties no TÇ 2 Un vi¿i bija ieraudz¥ju‰i sevi Kunga vaiga bbïdÇs un nebei- savÇ amies¥gajÇ stÇvokl¥, pat dzamÇs mokÇs, no kurÇm tie bniec¥gÇkus par zemes p¥‰∫iem. vairs nevarïs atgriezties; tÇdï∫ Un vi¿i visi ska∫i kliedza vienÇ vi¿i ir izdzïru‰i savu dvïse∫u bals¥, sac¥dami: Ak apÏïlojies, lÇstu. un attiecini uz mums Kristus 26 TÇdï∫ vi¿i ir izdzïru‰i no cIzpirk‰anas asinis, lai mïs va- Dieva dusmu kausa, ko taisn¥ba rïtu sa¿emt savu grïku piedo- vairs nevar noliegt, tÇpat kÇ tÇ ‰anu un msu sirdis varïtu tikt nevarïja noliegt, ka aÅdamam ‰˙¥st¥tas, jo mïs ticam Jïzum bija jÇkr¥t, tÇdï∫ ka vi¿‰ bija no- Kristum, Dieva Dïlam, kur‰ baud¥jis aizliegto baugli; tÇdï∫ drad¥ja debesis un zemi, un visas cÏïlast¥bai nekad vairs nebs lietas, un kur‰ nÇks lejÇ starp ties¥bas uz tiem. cilvïku bïrniem. 27 Un vi¿u amokas ir kÇ buguns 3 Un notika, kad vi¿i bija sac¥- un sïra jra, kuras liesmas ir ju‰i ‰os vÇrdus, TÇ Kunga Gars nedzï‰amas un kuras dmi pa- nÇca pÇr vi¿iem un vi¿i tika ce∫as mÏ¥gi mÏos. TÇ Tas piepild¥ti ar prieku, sa¿ïmu‰i Kungs man ir pavïlïjis. Åmen. savu grïku apiedo‰anu un esot ar mier¥gu bsirdsapzi¿u ÇrkÇr- 4. NODAπA t¥gi lielÇs ctic¥bas dï∫, kas vi¿iem bija uz Jïzu Kristu, kur‰ nÇks, µïni¿‰ Benjam¥ns turpina savu saska¿Ç ar tiem vÇrdiem, ko uzrunu. GlÇb‰ana nÇk Grïku ˙ïni¿‰ Benjam¥ns bija uz vi¿iem Izpirk‰anas dï∫. Ticiet Dievam, lai runÇjis.
25a Al. 5:18; 12:14–15. c src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. b Hel. 12:7–8. b Morm. 8:38. 27a src Vaina. c Mos. 3:18; Hel. 5:9. 26a Morm. 9:12. b 2. Nef. 9:16; Jïk. 6:10; d src Rad¥t, rad¥‰ana. b 1. Moz. 3:1–12; M&D 76:36. 3a src Grïku piedo‰ana. 2. Nef. 2:15–19; 4 1a src Bailes. b src Sirdsapzi¿a. Al. 12:21–23. 2a src Mies¥gs. c src Tic¥ba, ticït. Mosijas grÇmata 4:4–11 166 4 Un ˙ïni¿‰ Benjam¥ns atkal at- na nÇk. Un nav anevienas citas vïra savu muti un sÇka runÇt uz glÇb‰anas, kÇ tikai ‰¥, par kuru vi¿iem, sac¥dams: Mani draugi tika runÇts; nedz ar¥ kÇdi citi un mani brÇ∫i, mana cilts un nosac¥jumi, kÇ cilvïks varïtu mana tauta, es gribïtu atkal lgt tikt izglÇbts, kÇ tikai nosac¥jumi, jsu uzman¥bu, lai js klaus¥tos kurus es jums pateicu. un saprastu manus atliku‰os 9 Ticiet Dievam; ticiet, ka Vi¿‰ vÇrdus, kurus es jums sac¥‰u. ir un ka Vi¿‰ ir visu rad¥jis gan 5 Jo lk, ja atzi¿a par aDieva debes¥s, gan uz zemes; ticiet, ka labest¥bu tagad ir pamodinÇju- Vi¿am ir visa agudr¥ba un visa si jsos jsu niec¥bas un jsu vara gan debes¥s, gan uz zemes; nevïrt¥bas, un kritu‰Ç stÇvok∫a ticiet, ka cilvïks bnesaprot visu sajtu,— to, ko Tas Kungs var saprast. 6 es saku jums, ja js esat nÇku‰i 10 Un turklÇt ticiet, ka jums ir pie aatzi¿as par Dieva labest¥bu ajÇnoÏïlo savi grïki un jÇatmet un Vi¿a nepÇrspïjamo spïku, tie, un jÇpazemojas Dieva priek- un Vi¿a gudr¥bu, un Vi¿a pacie- ‰Ç; un ldziet ar patiesu sirdi, t¥bu, un Vi¿a ieciet¥bu pret lai Vi¿‰ jums bpiedotu; un tagad, cilvïku bïrniem; un ar¥ bGrïku ja js cticat visÇm ‰¥m lietÇm, Izpirk‰anu, kas ir sagatavota raugiet, lai js dtÇs dar¥tu. kop‰ cpasaules rad¥‰anas, lai tÇ- 11 Un vïlreiz es saku jums, kÇ dïjÇdi glÇb‰ana varïtu nÇkt pie es jau sac¥ju iepriek‰,—kÇ js tÇ, kas dpa∫ausies uz To Kungu esat nonÇku‰i pie atzi¿as par un bs uzc¥t¥gs, turot Vi¿a bau‰- Dieva god¥bu jeb ja js esat ∫us, un turpinÇs tic¥bÇ l¥dz pat iepazinu‰i Vi¿a labest¥bu un savas dz¥ves galam, es domÇju aizbaud¥ju‰i Vi¿a m¥lest¥bu, un mirst¥gÇ ˙erme¿a dz¥vi,— sa¿ïmu‰i savu grïku bpiedo‰a- 7 es saku, ka tas ir tas cilvïks, nu, kas rada tÇdu ÇrkÇrt¥gi lielu kas sa¿ems glÇb‰anu caur Grïku prieku jsu dvïselïs, patiesi tÇ Izpirk‰anu, kas bija sagatavota es gribïtu, lai js atcerïtos un kop‰ pasaules rad¥‰anas visai vienmïr pieminïtu Dieva diÏe- cilvïcei, kas jebkad bijusi kop‰ numu un jsu pa‰u cniec¥bu, un aÅdama Kri‰anas, vai kas ir, vai Vi¿a dlabest¥bu un ieciet¥bu pret kas jebkad bs l¥dz pat pasaules jums—necien¥gÇm rad¥bÇm, un galam. pazemotos l¥dz pat epazem¥bas 8 Un ‰is ir tas veids, kÇ glÇb‰a- dzi∫umiem, fikdienas piesaucot
5a Moz. 1:10. 8a Ap. d. 4:12; d 2. Nef. 31:19–21. 6a src Dievs, diev¥ba. 2. Nef. 31:21; 11a Al. 36:24–26. b src Izpirkt, grïku Mos. 3:17. b src Grïku piedo‰ana. izpirk‰ana. 9a Rom. 11:33–34; c Moz. 1:10. c Mos. 15:19. Jïk. 4:8–13. d 2. Moz. 34:6; d Psm. 36:8; 2. Nef. 22:2; b Jes. 55:9. Moron. 8:3. Hel. 12:1. 10a src NoÏïlot grïkus, e src Pazem¥gs, src Uztic¥ba. grïku noÏïlo‰ana. pazem¥ba. 7a src Ådama un Ievas b M&D 61:2. f src Lg‰ana. kri‰ana. c Mat. 7:24–27. 167 Mosijas grÇmata 4:12–21 TÇ Kunga VÇrdu, un nelokÇmi cilvïks pats sevi novedis tÇdÇ stÇvot tic¥bÇ par to, kas nÇks un postÇ, tÇdï∫ es atturï‰u savu kas tika runÇts ar e¿Æe∫a muti. roku un nedo‰u vi¿am no savas 12 Un lk, es saku jums, ja js bar¥bas, ne ar¥ do‰u vi¿am to visu darÇt, js vienmïr prie- no savas mantas, lai vi¿‰ ne- cÇsities un bsit piepild¥ti ar varïtu izciest, jo vi¿a sods ir aDieva m¥lest¥bu, un vienmïr taisn¥gs,— bsaglabÇsit savu grïku piedo- 18 bet es saku jums: Ak cilvïk, ‰anu; un js pieaugsit atzi¿Ç kas tÇ dara, tam pa‰am ir no- par TÇ, kas js rad¥jis, god¥bu, pietns iemesls noÏïlot grïkus; jeb atzi¿Ç par to, kas ir taisn¥gs un, ja vi¿‰ nenoÏïlos to, ko vi¿‰ un patiess. ir dar¥jis, vi¿‰ ies bojÇ uz visiem 13 Un jums nebs vïlï‰anÇs laikiem un nebs vi¿am da∫as aizskart vienam otru, bet dz¥vot Dieva valst¥bÇ. amierm¥l¥gi un dot katram cil- 19 Jo lk, vai mïs visi neesam vïkam to, kas vi¿am pienÇkas. ubagi? Vai mïs visi neesam at- 14 Un js nepie∫ausit saviem kar¥gi no TÇs pa‰as Btnes, pa- abïrniem, ka tie staigÇtu izsalku- tiesi, Dieva, par visu mantu, kas ‰i vai kaili; ne ar¥ js pie∫ausit, mums ir, gan par bar¥bu, gan ka vi¿i pÇrkÇptu Dieva likumus par drïbïm, un par zeltu, un un bc¥n¥tos un ˙ildotos viens ar par sudrabu, un par visÇm visa otru, un kalpotu velnam, kas ir veida bagÇt¥bÇm, kas mums ir? grïka saimnieks jeb kas ir ∫au- 20 Un lk, pat tagad js pie- nais gars, par kuru ir runÇju‰i saucat Vi¿a VÇrdu un ldzat msu tïvi, jo vi¿‰ ir visa taisn¥gÇ savu grïku piedo‰anu. Un vai ienaidnieks. Vi¿‰ ir ∫Çvis, lai js lgtu velt¥gi? 15 Bet js amÇc¥sit vi¿iem bstai- Nï, Vi¿‰ ir izlïjis Savu Garu gÇt paties¥bas un saprÇta ce∫us, pÇr jums un licis, lai jsu sirdis js mÇc¥sit vi¿iem cm¥lït vienam tiktu piepild¥tas ar aprieku, un otru un kalpot cits citam. licis apklust jsu mutïm, lai js 16 Un ar¥ js pa‰i apal¥dzïsit nevarïtu atrast vÇrdus,—tik tiem, kam vajadz¥ga jsu pal¥dz¥- ∫oti liels bija jsu prieks. ba; js sniegsit no savas mantas 21 Un tagad, ja Dievs, kas js ir tam, kam tas ir vajadz¥gs; un rad¥jis, no kura ir atkar¥gas jsu js nepie∫ausit, ka bubags ldz dz¥v¥bas un viss, kas jums ir un jums velti, un neizdz¥sit vi¿u, kas js esat, dÇvÇ jums visu, kas lai tas aizietu bojÇ. ir taisn¥gs un ko js prasÇt tic¥bÇ, 17 Varbt js a sac¥sit: ·is ticot, ka js sa¿emsit, ak, tad kÇ
12a src M¥lest¥ba. b src Str¥dï‰anÇs. 16a src Îïlsird¥ba; b Mos. 4:26; 15a M&D 68:25–28; Kalpot, kalpo‰ana. Al. 4:13–14; 5:26–35; Moz. 6:58. b 5. Moz. 15:7–11; M&D 20:31–34. src MÇc¥t, skolotÇjs. Sal. Pam. 21:13; 13a src Miera nesïjs. b src StaigÇt, staigÇt Jes. 10:1–2. 14a 1. Tim. 5:8; ar Dievu. 17a Sal. Pam. 17:5. M&D 83:4. c Mos. 18:21. 20a src Prieks. Mosijas grÇmata 4:22–30 168 gan jums vajag adal¥ties savÇ js bdotu no savas mantas cna- mantÇ, kas jums ir, citam ar citu. bagiem, katrs cilvïks atbilsto‰i 22 Un, ja js atiesÇjat cilvïku, tam, kas vi¿am ir, piemïram, kur‰ ldz jums jsu mantu, lai dpabarotu izsalku‰o, apÆïrbtu vi¿‰ neaizietu bojÇ, un nolÇdat kailo, apmeklïtu slimo un vi¿u,—cik gan daudz taisn¥- sniegtu tiem atbalstu gan gar¥- gÇka bs jsu nolÇdï‰ana par gi, gan laic¥gi, atbilsto‰i vi¿u savas mantas bnedo‰anu, kas vajadz¥bÇm. nepieder jums, bet gan Dievam, 27 Un skatieties, lai tas viss kam pieder ar¥ jsu dz¥v¥ba; un tiktu dar¥ts gudr¥bÇ un kÇrt¥bÇ, tomïr js neko neldzat un ne- jo nav nepiecie‰ams, lai cilvïks noÏïlojat to, ko esat dar¥ju‰i. skrietu aÇtrÇk, nekÇ tas spïj. Un 23 Es saku jums, ak vai bs tÇ- vïl, ir vajadz¥gs, lai vi¿‰ btu dam cilvïkam, jo vi¿a manta aiz- uzc¥t¥gs, lai tÇdïjÇdi vi¿‰ varïtu ies bojÇ kopÇ ar vi¿u; un tagad, iegt balvu, tÇdï∫ visam ir jÇtiek es saku to tiem, kas ir abagÇti dar¥tam kÇrt¥bÇ. attiec¥bÇ uz ‰¥s pasaules lietÇm. 28 Un es gribïtu, lai js at- 24 Un vïl, es saku nabagiem— cerïtos, ka tam, kas jsu vid jums, kam nav un kam ir tikai aiz¿emas no sava kaimi¿a, ir tik, lai js izdz¥votu no dienas jÇatdod tas, ko vi¿‰ ir aiz¿ïmies, uz dienu; es domÇju visus js, atbilsto‰i tam, kÇ vi¿‰ bija vieno- kas atsakÇt ubagam tÇdï∫, ka jies, vai ar¥ tu grïko; un varbt jums nav; es gribïtu, lai js tu liksi ar¥ kaimi¿am grïkot. sac¥tu savÇs sird¥s: Es nedodu 29 Un beidzot, es nevaru jums tÇdï∫, ka man nav, bet, ja man pateikt visas lietas, ar ko js btu, es adotu. varat sagrïkot; jo ir daÏÇdi ce∫i 25 Un tad, ja js sakÇt tÇ savÇs un veidi, pat tik daudz, ka es sird¥s, js paliksit nevain¥gi, nevaru tos saskait¥t. savÇdÇk js tiksit anolÇdïti; 30 Bet es varu jums pateikt to, un jsu nolÇdï‰ana ir taisn¥ga, ka, ja js aneuzman¥sit sevi un jo js kÇrojat to, ko neesat savas bdomas, un savus cvÇrdus, dabju‰i. un savus darbus, un neievïrosit 26 Un tagad, to lietu labad, ko Dieva bau‰∫us, un neturpinÇsit esmu jums sac¥jis—tas ir, tÇ tic¥bÇ tam, ko esat dzirdïju‰i labad, lai saglabÇtu jsu grïku par msu Kunga atnÇk‰anu, piedo‰anu no dienas uz dienu, l¥dz pat savas dz¥ves beigÇm, lai js varïtu astaigÇt nevain¥gi js iesit bojÇ. Un tad, ak cilvïk, Dieva priek‰Ç—es gribïtu, lai atceries un neaizej bojÇ!
21a src Kalpot, 26a src StaigÇt, staigÇt M&D 104:17–18. kalpo‰ana; LabklÇj¥ba. ar Dievu. 27a M&D 10:4. 22a Mat. 7:1–2; b Jïk. 2:17–19. 30a Al. 12:14. JÇ¿a 7:24. c Cak. 7:10; Al. 1:27. src SargÇt, sargs. b 1. JÇ¿a 3:17. src M¥lest¥bas b Marka 7:18–23. 23a M&D 56:16. dÇvanas, M¥lest¥bas src Domas. 24a Marka 12:44. dÇvanu do‰ana. c Mat. 15:18–20. 25a M&D 56:17. d Jes. 58:10–11; src ApgÇn¥‰ana. 169 Mosijas grÇmata 5:1–9 5. NODAπA 5 Un mïs gribam stÇties ader¥- bÇ ar msu Dievu, lai dar¥tu Svïtie caur tic¥bu k∫st par Kristus Vi¿a gribu un lai paklaus¥tu dïliem un meitÇm. Tad vi¿i tiek visÇs lietÇs Vi¿a pavïlïm, ko saukti Kristus VÇrdÇ. µïni¿‰ Vi¿‰ mums pavïlïs visÇs msu Benjam¥ns skubina ∫audis bt ne- atliku‰ajÇs dienÇs, lai mïs ne- b lokÇmiem un nesatricinÇmiem labos novestu sevi bezgal¥gÇs mokÇs, c darbos. Apmïram 124 g. pr. Kr. kÇ e¿Æelis bija sac¥jis, lai mïs varïtu nedzert no Dieva dusmu Un tad notika, kad ˙ïni¿‰ Ben- kausa. jam¥ns bija tÇ runÇjis uz savu 6 Un tagad, ‰ie ir tie vÇrdi, tautu, vi¿‰ st¥ja starp tiem, kurus ˙ïni¿‰ Benjam¥ns vïlïjÇs vïlïdamies uzzinÇt no savas no vi¿iem; un tÇdï∫ vi¿‰ sac¥ja tautas, vai vi¿i noticïja vÇrdiem, tiem: Js runÇjÇt vÇrdus, kurus ko vi¿‰ bija runÇjis uz tiem. es vïlïjos; un der¥ba, ko js 2 Un vi¿i visi kliedza vienÇ noslïdzÇt, ir taisn¥ga der¥ba. bals¥, sac¥dami: JÇ, mïs ticam 7 Un tagad, tÇs der¥bas dï∫, ko visiem vÇrdiem, kurus tu runÇji js noslïdzÇt, js tiksit saukti uz mums; un mïs ar¥ zinÇm, ka par Kristus abïrniem, Vi¿a dï- tie ir ¥steni un patiesi, pateicoties liem un Vi¿a meitÇm, jo lk, ‰ai TÇ VisvarenÇ Kunga Garam, kas dienÇ Vi¿‰ gar¥gi ir bdzemdinÇ- rad¥jis msos jeb msu sird¥s va- jis js; jo js sakÇt, ka jsu csirdis renu apÇrmai¿u, ka mums vairs ir izmain¥ju‰Çs caur tic¥bu Vi¿a nav tieksmes dar¥t b∫aunu, bet VÇrdam; tÇdï∫ js esat ddzimu‰i nepÇrtraukti dar¥t labu. no Vi¿a un k∫uvu‰i par Vi¿a 3 Un ar¥ mïs pa‰i caur bezgal¥- edïliem un Vi¿a meitÇm. go Dieva labest¥bu un Vi¿a Gara 8 Un zem ‰¥ VÇrda js esat izpausmïm esam guvu‰i lielas tapu‰i abr¥vi, un nav bneviena v¥zijas par to, kas nÇks; un, ja cita vÇrda, ar ko js varïtu tapt btu vajadz¥gs, mïs varïtu pra- br¥vi. Nav neviena cita cvÇrda, vietot par visÇm lietÇm. ar ko glÇb‰ana nÇktu; tÇdï∫ es 4 Un tÇ ir tic¥ba, kas mums bija gribïtu, lai js duz¿emtos Kristus par to, ko msu ˙ïni¿‰ runÇja VÇrdu, visi js, kas esat stÇju‰ies ar mums, kas ms ir novedusi der¥bÇ ar Dievu, ka js bsit pa- pie tÇm milz¥gajÇm zinljanÇm, klaus¥gi l¥dz jsu dz¥ves beigÇm. par kurÇm mïs priecÇjamies ar 9 Un notiks, ka tas, kas to dar¥s, tik varen lielu prieku. atrad¥sies pie Dieva labÇs rokas,
5 2a Al. 5:14. Moz. 6:64–68. e M&D 11:30. src Piedzimis no src Dieva dïli un 8a Rom. 6:18; jauna, piedzimis meitas. Gal. 5:1; no Dieva. b src DzemdinÇt. Hel. 14:30. b Al. 19:33. c src Sirds. b Ap. d. 4:10, 12; 5a Mos. 18:10. d Mos. 15:10–11. Al. 21:9. b Mos. 3:25–27. src Piedzimis no c Mos. 26:18. c Mos. 3:2. jauna, piedzimis d Ap. d. 11:26; 7a Mos. 27:24–26; no Dieva. Al. 46:15. Mosijas grÇmata 5:10–6:3 170 jo vi¿‰ zinÇs vÇrdu, ar kuru vi¿‰ Kristus, Dievs Tas Kungs Visu- tiks saukts; jo vi¿‰ tiks saukts varenais, varïtu js aapz¥mogot ar Kristus VÇrdu. kÇ Savus, lai js varïtu tikt aiz- 10 Un tad notiks, ka tas, kas vesti debes¥s, lai js varïtu iegt neuz¿emsies Kristus VÇrdu, tiks nebeidzamo pest¥‰anu un mÏ¥- saukts kÇdÇ acitÇ vÇrdÇ; tÇdï∫ go dz¥vi, caur Vi¿a gudr¥bu un vi¿‰ atrad¥sies pie bDieva krei- varu, un taisn¥gumu, un Ïïlast¥- sÇs rokas. bu, Vi¿a, kas brad¥jis visas lietas 11 Un es gribïtu, lai js atcera- gan debes¥s, gan uz zemes, kas ties ar¥, ka ‰is ir tas aVÇrds, kuru, ir Dievs pÇr visu. Åmen. kÇ es sac¥ju, es do‰u jums, kur‰ nekad netiks izdzïsts, kÇ vien 6. NODAπA caur pÇrkÇpumu; tÇdï∫, sargie- ties, lai js negrïkotu, lai tas µïni¿‰ Benjam¥ns pieraksta ∫auÏu VÇrds netiktu izdzïsts no jsu vÇrdus un noz¥mï priesterus tos sird¥m. mÇc¥t. Mosija valda kÇ taisn¥gs 12 Es saku jums, ka es gribïtu, ˙ïni¿‰. Apmïram 124–121 g. pr. Kr. lai js atcerïtos asaglabÇt to VÇrdu vienmïr ierakst¥tu savÇs Un tad ˙ïni¿‰ Benjam¥ns domÇ- sird¥s, lai js neatrastos pie ja, ka btu lietder¥gi, pïc tam, Dieva kreisÇs rokas, bet lai js kad vi¿‰ bija beidzis runÇt uz dzirdïtu un zinÇtu balsi, ar kuru tautu, ka vi¿‰ apierakst¥tu visu js tiksit saukti, un ar¥ VÇrdu, to vÇrdus, kas bija stÇju‰ies der¥- ar kuru Vi¿‰ sauks js. bÇ ar Dievu turït Vi¿a pavïles. 13 Jo kÇ lai cilvïks apaz¥st kun- 2 Un notika, ka tur nebija ne- gu, kam vi¿‰ nav kalpojis un vienas dvïseles, kÇ vien mazi kas ir vi¿am sve‰s, un ir tÇlu no bïrni, kas nebtu stÇjusies de- vi¿a sirds domÇm un vïlmïm? r¥bÇ un nebtu uz¿ïmusies 14 Un vïl, vai cilvïks ¿em ïzeli, Kristus VÇrdu. kas pieder vi¿a kaimi¿am, un 3 Un vïl, notika, kad ˙ïni¿‰ patur to? Es saku jums: Nï! Vi¿‰ Benjam¥ns bija pabeidzis visas pat nepie∫aus, lai tas gan¥tos ‰¥s lietas un iesvït¥jis savu dïlu vi¿a ganÇmpulkÇ, bet patrieks aMosiju bt par valdnieku un par to projÇm un aizdz¥s to. Es saku ˙ïni¿u pÇr savu tautu, un no- jums, ka tÇpat bs ar jums, ja js devis vi¿am visas ˙ïni¿valsts nezinÇsit VÇrdu, ar kuru js sauc. lietas, un ar¥ bija bnoz¥mïjis 15 TÇdï∫, es gribïtu, lai js priesterus, kas cmÇc¥tu ∫audis, btu nelokÇmi un nesatricinÇmi, lai tÇdïjÇdi tie varïtu dzirdït un vienmïr labu darbu pÇrpilni, lai zinÇt Dieva pavïles, un mudinÇ-
10a Al. 5:38–39. 12a M&D 18:23–25. Al. 11:39. b Mat. 25:33. 13a Mos. 26:24–27. 6 1a M&D 128:8. 11a Mos. 1:11–12. 15a src Aicinljana un 3a Mos. 1:10; 2:30. src Jïzus Kristus— izredzï‰ana; b src Ordinït, Uz¿emties uz sevi Iesvït¥‰ana. ordinÇcija. Jïzus Kristus VÇrdu. b Kol. 1:16; Mos. 4:2; c Al. 4:7. 171 Mosijas grÇmata 6:4–7:7 tu vi¿us atcerïties to dzvïrestu, ˙ïni¿am Mosijam bija bijis kuru tie bija devu‰i, vi¿‰ atlaida nepÇrtraukts miers tr¥s gadu ∫auÏu pulku, un tie atgriezÇs garumÇ, vi¿‰ gribïja uzzinÇt katrs ar savu Æimeni savÇs pa‰u par ∫aud¥m, kas adevÇs dz¥vot mÇjÇs. Lehija-Nefija zemï vai Lehija- 4UnaMosija iesÇka vald¥t sava Nefija pilsïtÇ; jo vi¿a tauta neko tïva vietÇ. Un vi¿‰ sÇka vald¥t nebija dzirdïjusi no tiem kop‰ tÇ tr¥sdesmit gadu vecumÇ, kas laika, kad tie pameta bZarahem- kopumÇ bija apmïram ãetri las zemi; tÇdï∫ tie apgrtinÇja simti un septi¿desmit se‰i gadi vi¿u ar saviem jautÇjumiem. no tÇ blaika, kad Lehijs pameta 2 Un notika, ka ˙ïni¿‰ Mosija JeruzÇlemi. at∫Çva, lai se‰padsmit no vi¿u 5 Un ˙ïni¿‰ Benjam¥ns dz¥voja stiprajiem v¥riem dotos uz vïl tr¥s gadus un vi¿‰ nomira. Lehija-Nefija zemi uzzinÇt par 6 Un notika, ka ˙ïni¿‰ Mosija saviem brÇ∫iem. staigÇja TÇ Kunga ce∫us un ievï- 3 Un notika, ka nÇkamajÇ r¥tÇ roja Vi¿a tiesas un Vi¿a likumus, vi¿i devÇs ce∫Ç, un ar vi¿iem un turïja Vi¿a pavïles visÇs bija kÇds Amons, vi¿‰, bdams lietÇs, ko Vi¿‰ pavïlïja tam. stiprs un varens v¥rs, un Zara- 7 Un ˙ïni¿‰ Mosija lika savai hemlas pïctecis, un vi¿‰ bija ar¥ tautai, lai vi¿i apstrÇdÇtu zemi. vi¿u vadonis. Un vi¿‰ ar¥ pats apstrÇdÇja 4 Un tad vi¿i nezinÇja virzienu, zemi, lai tÇdïjÇdi vi¿‰ anek∫tu kÇdÇ tiem jÇdodas pa meÏon¥go par apgrtinÇjumu savai tautai, apvidu, lai ietu uz Lehija-Nefija lai vi¿‰ varïtu dar¥t tÇ, kÇ vi¿a zemi; tÇdï∫ tie klejoja daudzas tïvs bija dar¥jis visÇs lietÇs. Un dienas pa meÏon¥go apvidu, pat tur nebija str¥du visÇ vi¿a tautÇ ãetrdesmit dienas vi¿i klejoja. tr¥s gadu garumÇ. 5 Un, kad vi¿i bija klejoju‰i ãetrdesmit dienas, vi¿i nonÇca pie kÇda pakalna, kas ir zieme- 7. NODAπA ∫os no a·iloma zemes, un tur vi¿i uzslïja savas teltis. Amons atrod Lehija-Nefija zemi, 6 Un Amons pa¿ïma tr¥s no kur Limhijs ir ˙ïni¿‰. Limhija tauta saviem brÇ∫iem, un to vÇrdi bija ir kalp¥bÇ pie lamanie‰iem. Limhijs Amalekijs, Helems un Hems, un pÇrstÇsta vi¿u vïsturi. Pravietis vi¿i nogÇja uz aNefija zemi. (Abinadijs) ir liecinÇjis, ka Kristus 7 Un lk, vi¿i sastapa tÇs tautas ir visa Dievs un Tïvs. Tie, kas sïj ˙ïni¿u, kas bija Nefija zemï ne‰˙¥st¥bu, p∫aus viesuli, un tie, kas un ·ilomas zemï; un vi¿us ap- uzticas Tam Kungam, taps atbr¥voti. lenca ˙ïni¿a sardze, un vi¿i Apmïram 121 g. pr. Kr. tika sagst¥ti un tika sasaist¥ti, Un tad notika, ka pïc tam, kad un tika ielikti cietumÇ.
3d Mos. 5:5–7. b 1. Nef. 1:4. b Omn. 1:13. 4a src Mosija, 7a 2. kor. 11:9. 5a Mos. 9:6, 8, 14. Benjam¥na dïls. 7 1a Omn. 1:27–30. 6a 2. Nef. 5:8. Mosijas grÇmata 7:8–18 172 8 Un notika, kad vi¿i bija biju‰i brÇ∫iem, kurus Zenifs izveda cietumÇ divas dienas, vi¿i atkal no tÇs zemes. tika atvesti ˙ïni¿a priek‰Ç un 14 Un tad notika, kad Limhijs vi¿u saites tika atrais¥tas, un bija dzirdïjis Amona vÇrdus, vi¿i stÇvïja ˙ïni¿a priek‰Ç, un vi¿‰ bija ∫oti priec¥gs un sac¥ja: vi¿iem tika at∫auts jeb dr¥zÇk Tagad es dro‰i zinu, ka mani pavïlïts, ka tiem ir jÇatbild uz brÇ∫i, kas bija Zarahemlas zemï, jautÇjumiem, kurus vi¿‰ tiem vïl joprojÇm ir dz¥vi. Un tagad uzdos. es priecljos, un r¥t es lik‰u, lai 9 Un vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Lk, ar¥ mana tauta priecÇjas. es esmu aLimhijs, Noas dïls, kas 15 Jo lk, mïs esam kalp¥bÇ bija Zenifa dïls, kas iznÇca no pie lamanie‰iem, un mïs esam Zarahemlas zemes, lai mantotu aaplikti ar nodevÇm, kuras ir ‰o zemi, kura bija vi¿u tïvu smagi panest. Un tagad, lk, zeme, un kas tika iecelts par msu brÇ∫i atbr¥vos ms no ˙ïni¿u ar tautas balsi. msu jga jeb no lamanie‰u ro- 10 Un tagad, es vïlos zinÇt kÇm, un mïs bsim vi¿u vergi; iemeslu, kÇdï∫ js bijÇt tik pÇr- jo ir labÇk, lai mïs btu nefijie- dro‰i, ka nÇcÇt tuvu pilsïtas ‰u vergi, nekÇ maksÇt meslus sienÇm, kad es pats ar saviem lamanie‰u ˙ïni¿am. sargiem atrados Çrpus vÇrtiem? 16 Un tad ˙ïni¿‰ Limhijs pa- 11 Un tad ‰¥ iemesla dï∫ es vïlïja saviem sargiem, lai vi¿i esmu pie∫Çvis, lai js pasargÇtu, vairs nesasietu nedz Amonu, lai es varïtu js izvaicÇt, savÇ- nedz tÇ brÇ∫us, bet lika tiem dÇk es btu licis, lai mani sargi doties uz pakalnu, kas bija zie- nodod js nÇvei. Jums ir ∫auts me∫os no ·ilomas zemes un runÇt. atvest vi¿u brÇ∫us uz pilsïtu, 12 Un tad, kad Amons redzïja, lai tÇdïjÇdi vi¿i varïtu ïst un ka vi¿am ir ∫auts runÇt, vi¿‰ iz- dzert, un atpsties no sava ce- nÇca un noliecÇs ˙ïni¿a priek‰Ç; ∫ojuma grt¥bÇm; jo vi¿i daudz un atkal piecïlies, vi¿‰ sac¥ja: bija cietu‰i; vi¿i bija cietu‰i Ak, ˙ïni¿, es esmu ∫oti pateic¥gs badu, slÇpes un nogurumu. Dieva priek‰Ç ‰ai dienÇ, ka es 17 Un tad nÇkamajÇ dienÇ esmu vïl dz¥vs un man ir ∫auts notika, ka ˙ïni¿‰ Limhijs st¥ja runÇt; un es cent¥‰os runÇt ar zi¿u visiem saviem ∫aud¥m, lai drosmi. vi¿i sapulcïtos kopÇ pie atemp∫a 13 Jo es esmu pÇrliecinÇts, ka, klaus¥ties vÇrdus, kurus vi¿‰ ja js mani btu pazinu‰i, js tiem sac¥s. nepie∫autu, ka man ir jÇnïsÇ 18 Un notika, kad vi¿i bija sa- ‰¥s saites. Jo es esmu Amons pulcïju‰ies kopÇ, ka vi¿‰ runÇja un esmu aZarahemlas pïctecis, uz tiem ‰ÇdÇ veidÇ, sac¥dams: un esmu nÇcis no Zarahemlas Ak, mana tauta, paceliet savas zemes, lai uzzinÇtu par msu galvas un priecÇjaties; jo lk,
9a Mos. 11:1. 15a Mos. 19:15. 13a Omn. 1:12–15. 17a 2. Nef. 5:16. 173 Mosijas grÇmata 7:19–27 tuvu ir laiks, vai ar¥ tas nav tÇlu, vienu vien¥gu mïr˙i— adabt kad mïs vairs nebsim msu ‰o tautu pak∫aut¥bÇ jeb kalp¥bÇ. ienaidnieku pak∫aut¥bÇ, neska- Un lk, tagad mïs maksÇjam toties uz msu daudzajÇm c¥- nodevas lamanie‰u ˙ïni¿am ¿Çm, kas ir biju‰as veltas; tomïr vienas puses apmïrÇ no msu es ceru, ka mums vïl ir jÇveic kukurzas un msu mieÏiem, c¥¿a, kas bs sekm¥ga. un pat visa veida msu lab¥bas, 19 TÇdï∫ paceliet savas galvas un vienu pusi no msu s¥klopu un priecÇjieties, un uzticieties un msu liellopu pieauguma; aDievam, tam Dievam, kas bija un pat vienu pusi no visa, kas ÅbrahÇma un ±zÇka, un Jïkaba mums ir jeb pieder, lamanie‰u Dievs; un ar¥ tas Dievs, kas ˙ïni¿‰ pieprasa no mums, vai bizveda Israïla bïrnus no îÆip- ar¥ msu dz¥v¥bas. tes zemes un izdar¥ja tÇ, ka vi¿i 23 Un tad, vai to nav smagi izgÇja caur Sarkano jru pa panest? Un vai tÇs, msu cie‰a- sausu zemi, un baroja vi¿us ar nas, nav lielas? Tad lk, cik liels cmannu, lai vi¿i neaizietu bojÇ iemesls mums ir sïrot. tuksnes¥; un vïl daudz ko Vi¿‰ 24 JÇ, es saku jums, mums ir dar¥ja priek‰ tiem. lieli iemesli sïrot; jo lk, cik 20 Un vïl, tas pats Dievs izveda daudzi no msu brÇ∫iem ir msu tïvus ano JeruzÇlemes tiku‰i nokauti un vi¿u asinis zemes, un saglabÇja un sargÇja ir izlietas velti, un viss ne- Savu tautu l¥dz pat ‰odienai; krietn¥bas dï∫. un lk, tas ir msu nekrietn¥bu 25 Jo, ja ‰¥ tauta nebtu kritusi un negant¥bu dï∫, ka Vi¿‰ ir no- grïkÇ, Tas Kungs nebtu pie∫Ç- vedis ms kalp¥bÇ. vis, lai ‰is milz¥gais ∫aunums 21 Un js visi esat liecinieki nÇktu pÇr tiem. Bet lk, tie ne- ‰ai dienÇ, ka Zenifs, kas bija klaus¥jÇs Vi¿a vÇrdos; bet tur iecelts par ˙ïni¿u pÇr ‰o tautu, cïlÇs ˙ildas vi¿u starpÇ, pat tik kas, bdams apÇrmïr¥gi aizrÇ- daudz, ka vi¿i lïja asinis savÇ vies iemantot savu tïvu zemes, starpÇ. tÇdï∫ bdams lamanie‰u ˙ïni- 26 Un aTÇ Kunga pravieti vi¿i ¿a blïd¥bas un vilt¥bas pie- nokÇva; jÇ, Dieva izraudz¥tu krÇpts, kur‰, stÇjies l¥gumÇ ar cilvïku, kur‰ stÇst¥ja tiem par ˙ïni¿u Zenifu un nodevis vi¿a vi¿u ∫aundar¥bÇm un negant¥- rokÇs vald¥jumÇ da∫u zemes, bÇm, un pravietoja par dau- vai pat Lehija-Nefija pilsïtu dzÇm lietÇm, kas nÇks, jÇ, pat un ·ilomas pilsïtu, un zemi par Kristus atnÇk‰anu. visapkÇrt— 27 Un tÇdï∫, ka vi¿‰ sac¥ja 22 un visu to vi¿‰ dar¥ja ar tiem, ka Kristus ir aDievs, visa
19a 2. Moz. 3:6; 4. Moz. 11:7–8; 26a Mos. 17:12–20. 1. Nef. 19:10. Joz. 5:12. 27a src Dievs, diev¥ba. b 2. Moz. 12:40–41; 20a 1. Nef. 2:1–4. b 1. Moz. 1:26–28; Al. 36:28. 21a Mos. 9:1–3. Et. 3:14–17; c 2. Moz. 16:15, 35; 22a Mos. 10:18. M&D 20:17–18. Mosijas grÇmata 7:28–8:5 174 Tïvs, un sac¥ja, ka Vi¿‰ pie¿ems 8. NODAπA cilvïka tïlu, un tas bs btïls, pïc kura cilvïks tika rad¥ts Amons mÇca Limhija tautu. Vi¿‰ sÇkumÇ; jeb, citiem vÇrdiem, uzzina par divdesmit ãetrÇm jare- vi¿‰ sac¥ja, ka cilvïks tika ra- die‰u plÇksnïm. Senos pierakstus c d¥ts pïc Dieva tïla un ka Dievs var pÇrtulkot pareÆi. Nav lielÇkas nÇks starp cilvïku bïrniem un dÇvanas kÇ bt par pareÆi. Apmï- pie¿ems miesu un asinis, un ram 121 g. pr. Kr. staigÇs pa zemes virsu— 28 un tad, tÇdï∫ ka vi¿‰ pateica Un notika, kad ˙ïni¿‰ Limhijs to, tie vi¿u nodeva nÇvei; un bija pabeidzis runÇt ar savu daudz ko vairÇk tie dar¥ja, kas tautu, jo vi¿‰ daudz ko sac¥ja izsauca Dieva dusmas uz tiem. savai tautai, un tikai nedaudz TÇdï∫, kas br¥nÇs, ka vi¿i ir jgÇ no tÇ es esmu rakst¥jis ‰ai grÇ- un ka vi¿i ir piemeklïti ar sma- matÇ, vi¿‰ stÇst¥ja savai tautai gÇm cie‰anÇm? visu attiec¥bÇ par vi¿u brÇ∫iem, 29 Jo lk, Tas Kungs ir teicis: kuri bija Zarahemlas zemï. Es anepal¥dzï‰u Savai tautai 2 Un vi¿‰ lika, lai Amons vi¿u pÇrkÇpumu dienÇ; bet Es stÇtos ∫auÏu pulka priek‰Ç un aizsprosto‰u vi¿u ce∫us, lai vi- atkÇrtotu tiem visu, kas bija ¿iem neveiktos; un vi¿u darbi noticis ar vi¿u brÇ∫iem kop‰ tÇ bs kÇ klup‰anas akmens vi¿u laika, kad Zenifs devÇs prom no priek‰Ç. tÇs zemes, l¥dz pat tam laikam, 30 Un vïl Vi¿‰ sac¥ja: Ja Mana kad vi¿‰ pats aizgÇja no tÇs tauta sïs ane‰˙¥st¥bu, tad vi¿i zemes. bp∫aus pelavas viesul¥; un tÇ 3 Un vi¿‰ ar¥ atkÇrtoja tiem tos sekas ir inde. pïdïjos vÇrdus, kurus ˙ïni¿‰ 31 Un vïl Vi¿‰ saka: Ja Mana Benjam¥ns bija mÇc¥jis vi¿iem, tauta sïs ne‰˙¥st¥bu, vi¿i p∫aus un izskaidroja tos ˙ïni¿a Lim- aaustrumu vïju, kas atnes tl¥- hija tautai, tÇ lai vi¿i varïtu tïju izn¥c¥bu. saprast visus vÇrdus, ko vi¿‰ 32 Un tagad, lk, TÇ Kunga runÇja. sol¥jumi ir piepild¥ti, un js 4 Un notika, ka tad, kad vi¿‰ esat piemeklïti un nomoc¥ti. bija visu to dar¥jis, ˙ïni¿‰ Lim- 33 Bet, ja ajs pievïrs¥sities Tam hijs atlaida ∫auÏu pulku un lika, Kungam ar visu savu sirdi un lai vi¿i atgrieztos ikviens savÇs uzticïsities Vi¿am, un kalposit mÇjÇs. Vi¿am ar visu prÇta uzc¥t¥bu, ja 5 Un notika, ka vi¿‰ lika, lai js to dar¥sit, Vi¿‰, pïc Savas plÇksnes, kas saturïja vi¿a tau- gribas un patikas, atbr¥vos js tas apierakstu no tÇ laika, kad no jga. vi¿i pameta Zarahemlas zemi,
27c Mos. 13:33–34; 15:1–4. ne‰˙¥st¥ba. 31a Jer. 18:17; 29a 1. Sam. 12:15; b Gal. 6:7–8; Mos. 12:6. 2. Laiku 24:20. M&D 6:33. 33a Morm. 9:6. 30a src Ne‰˙¥sts, src P∫auja. 8 5a Mos. 9–22. 175 Mosijas grÇmata 8:6–16 tiktu atnestas Amona priek‰Ç, plÇksnïm. TÇdï∫ es sac¥ju tev: lai vi¿‰ varïtu tÇs las¥t. Vai tu vari pÇrtulkot? 6 Tad, kad Amons bija las¥jis 12 Un es saku tev atkal: Vai tu to pierakstu, ˙ïni¿‰ vïlïjÇs zini kÇdu, kas var to pÇrtulkot? uzzinÇt, vai vi¿‰ var iztulkot Jo es vïlos, lai ‰ie pieraksti tiktu valodas, un Amons sac¥ja tam, pÇrtulkoti msu valodÇ; jo var- ka vi¿‰ nevar. bt vi¿i dos mums zinljanas par 7 Un ˙ïni¿‰ sac¥ja uz vi¿u: tÇs tautas atlikumu, kas tikusi Bdams manas tautas cie‰anu izn¥cinÇta tur, no kurienes nÇk sÇpinÇts, es liku, lai ãetrdesmit ‰ie pieraksti; vai varbt tie dos un tr¥s no maniem ∫aud¥m ce∫otu mums zinljanas par ‰o pa‰u meÏon¥gÇ apvid, lai tÇdïjÇdi tautu, kas ir tikusi izn¥cinÇta; un vi¿i varïtu atrast Zarahemlas es vïlos uzzinÇt vi¿u izn¥cinÇ- zemi, lai mïs varïtu lgt msu ‰anas iemeslu. brÇ∫us atbr¥vot ms no jga. 13 Tad Amons sac¥ja uz vi¿u: 8 Un vi¿i bija pazudu‰i meÏo- Es varu dro‰i tev pateikt, ak ˙ï- n¥gÇ apvid daudzu dienu ga- ni¿, v¥ru, kas var apÇrtulkot ‰os rumÇ, lai gan vi¿i bija uzc¥t¥gi, pierakstus; jo vi¿am ir kaut taãu neatrada Zarahemlas zemi, kas, ar ko vi¿‰ var skat¥ties un bet atgriezÇs ‰ai zemï, ce∫oju‰i pa tulkot visus pierakstus, kas ir no zemi starp daudzajiem de¿iem, seniem laikiem, un tÇ ir dÇvana atklÇju‰i zemi, kas bija noklÇta no Dieva. Un ‰¥s lietas tiek ar cilvïku un zvïru kauliem, un sauktas par bizskaidrotÇjiem, ar¥ bija noklÇta ar visÇdu veidu un neviens cilvïks, ja vien vi- ïku drupÇm, atklÇju‰i zemi, kas ¿am netiek pavïlïts, nedr¥kst bija bijusi ∫auÏu apdz¥vota, kuru raudz¥ties tajÇs, lai vi¿‰ neie- bija tik daudz kÇ Israïla pulki. skat¥tos tur, kur vi¿am nevajag, 9 Un par liec¥bu, ka tas, ko vi¿i un neaizietu bojÇ. Un, kam tiek stÇst¥ja, ir patiess, vi¿i atnesa pavïlïts raudz¥ties tajÇs, tas tiek adivdesmit ãetras plÇksnes, no- saukts par cgai‰reÆi. klÇtas ar gravïjumiem, un tÇs 14 Un lk, tÇs tautas ˙ïni¿‰, bija no t¥ra zelta. kura ir Zarahemlas zemï, ir 10 Un lk, vi¿i atnesa ar¥ akr‰u cilvïks, kam ir pavïlïts dar¥t bru¿as, kas bija lielas, un tÇs bija ‰¥s lietas un kam ir ‰¥ augstÇ no bmisi¿a un no vara, un tÇs dÇvana no Dieva. bija piln¥gÇ kÇrt¥bÇ. 15 Un ˙ïni¿‰ sac¥ja, ka gai‰reÆis 11 Un vïl, vi¿i atnesa zobenus, ir lielÇks nekÇ pravietis. to spali nebija saglabÇju‰ies un 16 Un Amons sac¥ja, ka gai‰re- to asme¿i bija noklÇti ar rsu; Æis ir atklÇjïjs un pravietis ar¥; un tai zemï nebija neviena, kas un lielÇka dÇvana nevar bt varïtu izskaidrot to valodu vai nevienam cilvïkam, iz¿emot gravïjumus, kas bija uz tÇm vien, ja vi¿am btu Dieva spïks,
9a Et. 1:1–2. 13a Mos. 28:10–17. c src Gai‰reÆis. 10a Et. 15:15. b src Ur¥ms un b Et. 10:23. Tum¥ms. Mosijas grÇmata 8:17–9:3 176 kur‰ nevar bt cilvïkam; tomïr pameta Zarahemlas zemi, l¥dz cilvïkam var bt liels Dieva br¥dim, kad vi¿i tika atbr¥voti dots spïks. no lamanie‰u rokÇm. 17 Bet gai‰reÆis var zinÇt to, Ietver no 9. l¥dz 22. noda∫ai ieskaitot. kas ir pagÇjis, un ar¥ to, kas nÇks, un caur vi¿iem visas lietas tiks atklÇtas, vai, dr¥zÇk, slepenas 9. NODAπA lietas tiks pasludinÇtas, un apslïptas lietas nÇks gaismÇ, Zenifs vada grupu no Zarahemlas, un tas, kas nav zinÇms, tiks da- lai ie¿emtu Lehija-Nefija zemi. r¥ts zinÇms caur vi¿iem, un ar¥ Lamanie‰u ˙ïni¿‰ at∫auj iemantot tas tiks dar¥ts zinÇms caur vi¿iem ‰o zemi. Ir kar‰ starp lama- vi¿iem, kas savÇdÇk nevarïtu nie‰iem un Zenifa tautu. Apmïram bt zinÇms. 200–187 g. pr. Kr. 18 TÇ Dievs ir devis l¥dzek∫us, Es, Zenifs, bdams apmÇc¥ts lai cilvïks caur tic¥bu varïtu visÇs nefijie‰u valodÇs un b- dar¥t varenus br¥numus; tÇdï∫ dams ar zinljanÇm par aNefija vi¿‰ k∫st par lielu labumu sa- zemi jeb par msu tïvu pirmo viem l¥dzcilvïkiem. mantojuma zemi, un bdams 19 Un tad, kad Amons bija st¥ts kÇ spiegs starp lamanie- pabeidzis ‰o vÇrdu runljanu, ‰iem, lai es varïtu izspiegot vi¿u ˙ïni¿‰ ∫oti priecÇjÇs un pateicÇs spïkus, lai msu karapulks va- Dievam, sac¥dams: Bez ‰aubÇm, a rïtu nÇkt uz vi¿iem un izn¥cinÇt liels noslïpums ir ietverts ‰ajÇs tos, bet, kad es redzïju to, kas plÇksnïs, un ‰ie iztulkotÇji, bez bija labs starp vi¿iem, es vïlïjos, ‰aubÇm, tika sagatavoti tam no- lai vi¿i netiktu izn¥cinÇti. lkam, lai atklÇtu visus ‰Çdus 2 TÇdï∫ es str¥dïjos ar saviem noslïpumus cilvïku bïrniem. brÇ∫iem meÏon¥gÇ apvid, jo es 20 Ak, cik br¥ni‰˙¥gi ir TÇ gribïju, lai msu valdnieks no- Kunga darbi, un cik ilgi Vi¿‰ slïgtu l¥gumu ar tiem, bet vi¿‰, pacie‰ Savu tautu; jÇ, un cik akla bdams bargs un asinskÇrs v¥rs, un neizprotama ir cilvïku bïrnu pavïlïja, lai es tiktu nogalinÇts; sapra‰ana; jo vi¿i nedz meklï bet es tiku izglÇbts, izlejot daudz gudr¥bu, nedz vïlas, lai tÇ val- asinis, jo tïvs c¥n¥jÇs pret tïvu d¥tu pÇr tiem! un brÇlis pret brÇli, kamïr lielÇ- 21 JÇ, vi¿i ir kÇ savva∫as kÇ da∫a no msu karapulka bija bars, kas aizbïgu‰i no gana un nogalinÇti meÏon¥gÇ apvid; un izkl¥st, un tiek vajÇti, un meÏa tie no mums, kas bijÇm paliku‰i, zvïru apr¥ti. atgriezÇmies Zarahemlas zemï, lai pastÇst¥tu ‰o stÇstu vi¿u sievÇm un vi¿u bïrniem. Zenifa Pieraksts. Apraksts par 3 Un tomïr es, bdams pÇrmï- vi¿a tautu, no tÇ laika, kad tie r¥gi aizrÇvies iemantot msu
19a Et. 3:21–28; 4:4–5. 9 1a 2. Nef. 5:5–8; Omn. 1:12. 177 Mosijas grÇmata 9:4–16 tïvu zemi, savÇcu tik dau- tautu kalp¥bÇ, ka vi¿‰ deva zemi, dzus, cik vïlïjÇs doties ie¿emt lai mïs varïtu to ie¿emt. zemi, un atkal sÇkÇm msu 11 TÇdï∫ notika, kad mïs bijÇm ce∫ojumu pa meÏon¥go apvidu, dz¥voju‰i tajÇ zemï divpadsmit lai dotos uz to zemi; bet mïs gadu garumÇ, ka lamanie‰u tikÇm piemeklïti ar badu un ˙ïni¿‰ sÇka k∫t nemier¥gs, bai- smagÇm cie‰anÇm; jo mïs bi- doties, ka mana tauta k∫s stipra jÇm ktri atcerïties To Kungu, ‰ajÇ zemï un ka vi¿i nevarïs msu Dievu. pieveikt to un novest kalp¥bÇ. 4 Tomïr pïc daudzu dienu 12 Tad nu vi¿i bija slinka un klejo‰anas meÏon¥gÇ apvid aelkus pieldzo‰a tauta; tÇdï∫ mïs uzslïjÇm savas teltis tai vi¿i vïlïjÇs novest ms kalp¥bÇ, vietÇ, kur msu brÇ∫i tika noga- lai vi¿i varïtu dz¥vot pÇrpiln¥bÇ linÇti, kas bija netÇlu no msu no msu roku darba; jÇ, lai vi¿i tïvu zemes. varïtu mieloties no msu lauku 5 Un notika, ka es atkal devos ganÇmpulkiem. ar ãetriem no saviem v¥riem uz 13 TÇdï∫ notika, ka lamanie‰u pilsïtu pie ˙ïni¿a, lai es varïtu ˙ïni¿‰ sÇka kd¥t savus ∫audis, zinÇt ˙ïni¿a nostÇju un lai es va- lai vi¿i str¥dïtos ar maniem rïtu zinÇt, vai es varu iet ar savu ∫aud¥m; tÇpïc sÇkÇs kari un tautu un iemantot zemi mierÇ. str¥di ‰ajÇ zemï. 6 Un es devos pie ˙ïni¿a, un 14 Jo manas vald¥‰anas tr¥spa- vi¿‰ derïja ar mani, ka es varu dsmitajÇ gadÇ Nefija zemï, tÇlu iegt Lehija-Nefija zemi un uz dienvidiem no ·ilomas ze- ·iloma zemi. mes, kad mani ∫audis dzird¥ja 7 Un vi¿‰ ar¥ pavïlïja, lai vi¿a un gan¥ja savus ganÇmpulkus, tauta aizietu no ‰¥s zemes, un un apstrÇdÇja savas zemes, dau- es un mana tauta devÇmies tai dzi lamanie‰u pulki nÇca uz tiem zemï, lai mïs varïtu to pÇr¿emt. un sÇka tos nogalinÇt, un at¿emt 8 Un mïs sÇkÇm celt ïkas un vi¿u ganÇmpulkus un lab¥bu no labot pilsïtas mrus, jÇ, tie‰i vi¿u laukiem. Lehija-Nefija pilsïtas un ·ilomas 15 JÇ, un notika, ka vi¿i bïga, pilsïtas sienas. visi, kas nebija panÇkti, tie‰i uz 9 Un mïs sÇkÇm apstrÇdÇt Nefija pilsïtu, un sauca mani zemi, jÇ, patiesi, ar visu ‰˙ir¿u pïc aizsardz¥bas. sïklÇm, ar kukurzas sïklÇm 16 Un notika, ka es apbru¿oju un kvie‰u, un mieÏu, un n¥asa, vi¿us ar lokiem un ar bultÇm, ar un ‰ïuma, un visu ‰˙ir¿u aug∫u zobeniem un ar jataganiem, un sïklÇm; un mïs sÇkÇm vairoties ar rungÇm, un ar lingÇm, un ar un mums sÇka labi klÇties ‰ai visÇdiem ieroãiem, kÇdus vien zemï. mïs varïjÇm izgudrot, un es un 10 Tad tÇ bija lamanie‰u ˙ïni¿a mana tauta devÇmies c¥n¥ties blïd¥ba un vilt¥ba anovest manu pret lamanie‰iem.
10a Mos. 7:21–22. 12a în. 1:20. src Elku pielg‰ana. Mosijas grÇmata 9:17–10:8 178 17 JÇ, TÇ Kunga spïkÇ mïs zemei, lai lamanie‰i nevarïtu at- devÇmies c¥n¥ties pret lamanie- kal nÇkt pret mums negaid¥ti un ‰iem; jo es un mana tauta gauÏi izn¥cinÇt ms; un tÇ es sargÇju piesaucÇm To Kungu, lai Vi¿‰ savu tautu un savus ganÇmpul- atsvabina ms no msu ienaid- kus, un pasargÇju tos no kri‰a- nieku rokÇm, jo msos pamodÇs nas msu ienaidnieku rokÇs. atmi¿a par msu tïvu atsvabi- 3 Un notika, ka mïs pÇrvald¥- nljanu. jÇm msu tïvu zemi daudzus 18 Un Dievs aizdzirdïja msu gadus, jÇ, divdesmit un divu saucienus un atbildïja uz msu gadu garumÇ. lg‰anÇm; un mïs gÇjÇm Vi¿a 4 Un es liku, lai cilvïki apstrÇ- spïkÇ; jÇ, mïs devÇmies pret dÇtu zemi un audzïtu visa veida lamanie‰iem un vienÇ dienÇ un alab¥bu un visa veida aug∫us no nakt¥ mïs nogalinÇjÇm tr¥s tk- katras ‰˙irnes. sto‰us un ãetrdesmit tr¥s; mïs 5 Un es liku, lai sievietes vïrp- kÇvÇm vi¿us, l¥dz mïs bijÇm tu un plïtos, un strÇdÇtu, un izdzinu‰i tos no msu zemes. izstrÇdÇtu visa veida smalkus 19 Un es pats ar savÇm rokÇm audumus, jÇ, un visa veida aap- pal¥dzïju aprakt vi¿u miru‰os. Æïrbus, lai mïs varïtu apsegt Un lk, mums par lielÇm bïdÇm savu kailumu; un tÇ mums labi un ÏïlabÇm, divi simti un klÇjÇs tai zemï—tÇ mums bija septi¿desmit devi¿i no msu nepÇrtraukts miers tai zemï brÇ∫iem bija nogalinÇti. divdesmit un divu gadu garumÇ. 6 Un notika, ka ˙ïni¿‰ aLamans nomira un vi¿a dïls sÇka vald¥t 10. NODAπA vi¿a vietÇ. Un vi¿‰ sÇka kd¥t savu tautu uz sacel‰anos pret Lamanie‰u ˙ïni¿‰ mirst. Vi¿a tauta manu tautu; tÇdï∫ vi¿i sÇka ga- ir meÏon¥ga un neÏïl¥ga un tic tavoties karam un nÇkt c¥n¥ties aplamÇm paraÏÇm. Zenifs un vi¿a pret manu tautu. tauta gst virsroku pÇr vi¿iem. 7 Bet es biju izst¥jis savus Apmïram 187–160 g. pr. Kr. spiegus visapkÇrt a·emlona ze- Un notika, ka mïs atkal sÇkÇm mei, lai es varïtu atklÇt vi¿u nostiprinÇt ˙ïni¿valsti un mïs gatavo‰anos, lai es varïtu aiz- atkal mierÇ sÇkÇm pÇrvald¥t to sargÇties pret vi¿iem un lai vi¿i zemi. Un es liku, lai tiktu izga- nevarïtu nÇkt pret manu tautu tavoti visa veida kara ieroãi, lai un izn¥cinÇt to. tÇdïjÇdi maniem ∫aud¥m varï- 8 Un notika, ka vi¿i nÇca tu bt ieroãi tam laikam, kad zieme∫os no ·ilomas zemes ar lamanie‰i nÇks atkal karot pret saviem daudzajiem pulkiem, manu tautu. cilvïki aapbru¿oti ar blokiem un 2 Un es noliku sargus visapkÇrt ar bultÇm, un ar zobeniem, un ar
18a Mos. 29:20. 6a Mos. 9:10–11; 24:3. b Al. 3:4–5. 10 4a Mos. 9:9. 7a Mos. 11:12. 5a Al. 1:29. 8a Jar. 1:8. 179 Mosijas grÇmata 10:9–18 jataganiem, un ar akme¿iem, un ka Nefijs bija daudz uztic¥gÇks ar lingÇm; un vi¿i bija nosku- TÇ Kunga pavï∫u turï‰anÇ, tÇdï∫ vu‰i savas galvas, tÇ ka tÇs bija vi¿‰ tika bieredzïts no TÇ Kun- plikas; un vi¿i bija apjozu‰i ga, jo Tas Kungs uzklaus¥ja vi¿a savus gurnus ar Çdas jostÇm. lg‰anas un atbildïja uz tÇm, 9 Un notika, ka es liku, lai un vi¿‰ uz¿ïmÇs vad¥bu vi¿u manas tautas sievietes un bïrni ce∫ojumÇ pa tuksnesi. tiktu paslïpti meÏon¥gÇ apvid; 14 Un vi¿a brÇ∫i bija apskai- un es ar¥ liku, lai visi mani vecie tu‰ies uz to, jo vi¿i anesaprata v¥ri, kas varïja nest ieroãus, un TÇ Kunga darbus; vi¿i ar¥ bija ar¥ visi mani jaunie‰i, kas bija bapskaitu‰ies uz to, bdami spïj¥gi nest ieroãus, sapulcïtos uz de¿iem, tÇdï∫ ka vi¿i no- kopÇ, lai c¥n¥tos pret lamanie- cietinÇja savas sirdis pret To ‰iem, un es izvietoju vi¿us rin- Kungu. dÇs, katru v¥ru atbilsto‰i vi¿a 15 Un vïl, vi¿i bija apskaitu‰ies vecumam. uz to, kad vi¿i ieradÇs apsol¥tajÇ 10 Un notika, ka mïs gÇjÇm zemï, tÇpïc tie sac¥ja, ka vi¿‰ ir c¥n¥ties pret lamanie‰iem; un pÇr¿ïmis avald¥‰anu pÇr tautu es, pat es savÇ lielajÇ vecumÇ, no vi¿u rokÇm, un tie centÇs gÇju c¥n¥ties pret lamanie‰iem. vi¿u nogalinÇt. Un notika, ka mïs gÇjÇm c¥n¥- 16 Un vïl, tie bija apskaitu‰ies ties TÇ Kunga aspïkÇ. uz vi¿u, tÇdï∫ ka vi¿‰ devÇs 11 Tad nu lamanie‰i nezinÇja meÏon¥gÇ apvid, kÇ Tas Kungs neko par To Kungu, nedz ar¥ par bija pavïlïjis vi¿am, un pa¿ïma TÇ Kunga spïku, tÇdï∫ vi¿i bija apierakstus, kas bija iegravïti atkar¥gi no sava pa‰u spïka. uz plÇksnïm no misi¿a, jo tie Tomïr, kas attiecas uz cilvïku sac¥ja, ka vi¿‰ tos ir bnolaup¥jis. spïku, tad vi¿i bija stipri ∫audis. 17 Un tÇ vi¿i bija mÇc¥ju‰i 12 Vi¿i bija ameÏon¥ga un neÏï- savus bïrnus, ka vi¿iem jÇn¥st l¥ga, un asinskÇra tauta, kas ticï- nefijie‰i un ka vi¿iem jÇslepkavo ja savu tïvu bparaÏÇm, tas ir— tie, un ka vi¿iem jÇaplaupa un ticïdami, ka vi¿i tika izdz¥ti no jÇapzog tie, un jÇdara viss, ko JeruzÇlemes zemes savu tïvu vi¿i var, lai tos izn¥cinÇtu; tÇdï∫ nekrietn¥bu dï∫, un ka vi¿u brÇ∫i vi¿iem bija mÏ¥gs naids pret tiem tuksnes¥ bija nodar¥ju‰i Nefija bïrniem. pÇri, un ka vi¿iem tika nodar¥ts 18 Jo ‰o iemeslu dï∫ lamanie‰u pÇri ar¥ ‰˙ïrsojot jru; ˙ïni¿‰ ar savu vilt¥bu, mel¥go 13 un vïl, ka vi¿iem tika blïd¥bu un saviem jaukajiem nodar¥ts pÇri vi¿u a pirmajÇ sol¥jumiem piev¥la mani, ka es mantojuma zemï, kad vi¿i bija atvedu savus ∫audis ‰ai zemï, ‰˙ïrsoju‰i jru, un tas viss tÇpïc, lai vi¿i varïtu izn¥cinÇt tos; jÇ,
10a src Uztic¥ba. b 1. Nef. 17:35. 16a 2. Nef. 5:12. 12a Al. 17:14. 14a 1. Nef. 15:7–11. b Al. 20:10, 13. b 2. Nef. 5:1–3. b 1. Nef. 18:10–11. 13a 1. Nef. 18:23. 15a 2. Nef. 5:3. Mosijas grÇmata 10:19–11:8 180 un mïs bijÇm cietu‰i ‰os dau- daudz sievu un ablakussievu. dzos gadus ‰ai zemï. Un vi¿‰ blika savai tautai grïkot 19 Un tad es, Zenifs, pastÇst¥jis un dar¥t to, kas bija negants visas ‰¥s lietas par lamanie‰iem TÇ Kunga ac¥s. JÇ, un vi¿i pie- savai tautai, es mudinÇju vi¿us kopa cnetikl¥bu un visa veida iet c¥n¥ties ar vi¿u spïku, pa∫au- ∫aundar¥bas. joties uz To Kungu, tÇdï∫ mïs 3 Un vi¿‰ uzlika nodevu— c¥n¥jÇmies ar lamanie‰iem vaigu vienu piekto da∫u no visa, kas vaigÇ. vi¿iem piederïja,—piekto da∫u 20 Un notika, ka mïs atkal no vi¿u zelta un no vi¿u sudra- izdzinÇm vi¿us no msu zemes; ba, un piekto da∫u no vi¿u azifa un mïs vi¿us sakÇvÇm lielÇ un no vi¿u vara, un no vi¿u mi- kaujÇ, pat tik daudz, ka mïs tos si¿a, un vi¿u dzelzs; un piekto nesaskait¥jÇm. da∫u no vi¿u barotajiem lopiem, 21 Un notika, ka mïs atkal at- un ar¥ piekto da∫u no visas vi¿u griezÇmies msu pa‰u zemï un lab¥bas. mana tauta atkal sÇka rpïties 4 Un visu to vi¿‰ dar¥ja, lai par saviem ganÇmpulkiem un uzturïtu sevi un savas sievas, apstrÇdÇt savu zemi. un savas blakussievas, un savus 22 Un tagad es, bdams vecs, priesterus, un vi¿u sievas un nodevu ˙ïni¿valsti vienam no vi¿u blakussievas; tÇ vi¿‰ iz- saviem dïliem; tÇdï∫ es vairÇk main¥ja ˙ïni¿valsts lietas. nesaku neko. Un lai Tas Kungs 5 Jo vi¿‰ bija atcïlis visus svït¥ manu tautu. Åmen. priesterus, kas bija tiku‰i vi¿a tïva iesvït¥ti, un iesvït¥ja to vietÇ jaunus, tÇdus, kas bija 11. NODAπA augstprÇt¥gi savÇ sirds lepn¥bÇ. 6 JÇ, un tÇ vi¿i tika atbalst¥ti µïni¿‰ Noa valda ∫aunprÇt¥bÇ. savÇ slinkumÇ un savÇ elku Vi¿‰ nevaldÇmi uzdz¥vo ar savÇm pielg‰anÇ, un savÇs netikl¥bÇs sievÇm un blakussievÇm. Abinadijs ar nodevÇm, ko ˙ïni¿‰ Noa bija pravieto, ka tauta tiks sagrÇbta ver- uzlicis savai tautai; tÇ tauta dz¥bÇ. Pïc vi¿a dz¥v¥bas t¥ko ˙ïni¿‰ daudz strÇdÇja, lai atbalst¥tu Noa. Apmïram 160–150 g. pr. Kr. nekrietn¥bu. Un tad notika, ka Zenifs nodeva 7 JÇ, un vi¿i ar¥ sÇka pielgt ˙ïni¿valsti Noam, vienam no elkus, jo vi¿i bija sava ˙ïni¿a saviem dïliem; tÇdï∫ Noa sÇka un priesteru tuk‰o un glaimo- vald¥t vi¿a vietÇ; un vi¿‰ ne- jo‰o vÇrdu pievilti, jo tie runÇja staigÇja sava tïva ce∫us. vi¿iem glaimojo‰as lietas. 2 Jo lk, vi¿‰ neturïja Dieva 8 Un notika, ka ˙ïni¿‰ Noa bau‰∫us, bet vi¿‰ sekoja savas uzcïla daudzas greznas un pla- sirds iegribÇm. Un vi¿am bija ‰as celtnes; un vi¿‰ izrotÇja tÇs
11 2a Jïk. 3:5. c 2. Nef. 28:15. „sp¥do‰s”; darb¥bas b 1. µïn. 14:15–16; 3a ebr. saist¥ti vÇrdi: vÇrds „pÇrklÇt jeb Mos. 29:31. ¥pa‰¥bas vÇrds plÇksne ar metÇlu”. 181 Mosijas grÇmata 11:9–19 ar smalkiem izstrÇdÇjumiem no 14 Un notika, ka vi¿‰ pievïrsa koka un visÇdÇm dÇrgÇm lietÇm savu sirdi savÇm bagÇt¥bÇm, no zelta un no sudraba, un no un vi¿‰ pavad¥ja savu laiku, dzelzs, un no misi¿a, un no zifa, uzdz¥vojot ar savÇm sievÇm un un no vara; savÇm blakussievÇm, un tÇpat 9 un vi¿‰ ar¥ uzcïla pla‰u pili ar¥ vi¿a priesteri pavad¥ja savu un tÇs vid troni, kas viss bija no laiku ar netiklïm. smalka koka un bija izrotÇts ar 15 Un notika, ka vi¿‰ iestÇd¥ja zeltu un sudrabu, un ar dÇrgÇm v¥na dÇrzus visapkÇrt zemï; un lietÇm. vi¿‰ uzcïla v¥na spiednes un 10 Un vi¿‰ ar¥ lika, lai vi¿a tais¥ja v¥nu pÇrpiln¥bÇ; un tÇdï∫ amatnieki izstrÇdÇtu visa veida vi¿‰ k∫uva par av¥na dzïrÇju, smalkus izstrÇdÇjumus temp∫a un ar¥ vi¿a tauta. sienÇs no smalka koka un no 16 Un notika, ka lamanie‰i sÇka vara, un no misi¿a. uzbrukt vi¿a ∫aud¥m, kas bija 11 Un krïslus, kas bija nolikti nelielÇ skaitÇ, un nogalinÇt tos augstajiem priesteriem un kas vi¿u laukos un kad tie pieskat¥ja bija pÇri pÇr visiem citiem krïs- savus ganÇmpulkus. liem, vi¿‰ lika izrotÇt ar t¥ru 17 Un ˙ïni¿‰ Noa st¥ja sargus zeltu, un vi¿‰ lika, lai margas visapkÇrt zemei, lai tos atturï- tiktu uztais¥tas to priek‰Ç, lai tu, bet vi¿‰ nest¥ja pietiekami vi¿i varïtu atptinÇt savus daudz, un lamanie‰i uzbruka ˙erme¿us un savas rokas uz tiem un nogalinÇja tos, un aiz- tÇm, kad vi¿i runÇs mel¥gus un dzina daudzus no vi¿u ganÇm- tuk‰us vÇrdus savai tautai. pulkiem prom no zemes; tÇ la- 12 Un notika, ka vi¿‰ uzcïla manie‰i sÇka vi¿us izn¥cinÇt un atorni netÇlu no temp∫a; jÇ, ∫oti ¥stenot savu naidu pret vi¿iem. augstu torni, pat tik augstu, ka 18 Un notika, ka ˙ïni¿‰ Noa vi¿‰ varïja stÇvït tÇ aug‰Ç un st¥ja savus karapulkus pret tiem pÇrraudz¥t ·iloma zemi, un ar¥ un tie tika aizdz¥ti atpaka∫, jeb ·emlona zemi, kas piederïja la- vi¿i uz laiku aizdzina tos atpa- manie‰iem; un vi¿‰ pat varïja ka∫; tÇdï∫ vi¿i atgriezÇs, priecÇ- pÇrredzït visu zemi visapkÇrt. joties par savu laup¥jumu. 13 Un notika, ka vi¿‰ lika, lai 19 Un tad ‰¥s lielÇs uzvaras dï∫ daudzas celtnes tiktu uzceltas vi¿i k∫uva augstprÇt¥gi savÇ ·iloma zemï; un vi¿‰ lika uzcelt sirds lepn¥bÇ; vi¿i aliel¥jÇs pa‰i lielu torni pakalnÇ zieme∫os no savÇ spïkÇ, sakot, ka piecdesmit ·iloma zemes, kas bija bijis pa- no vi¿iem var stÇvït pret¥ tk- tvïrums Nefija bïrniem tajÇ lai- sto‰iem lamanie‰u; un tÇ vi¿i kÇ, kad vi¿i bïga no tÇs zemes; liel¥jÇs, un priecÇjÇs par asin¥m un tÇ vi¿‰ r¥kojÇs ar bagÇt¥bÇm, un vi¿u brÇ∫u asins izlie‰anu, un kuras vi¿‰ ieguva no savas tau- tas viss vi¿u ˙ïni¿a un priesteru tas aplik‰anas ar nodevÇm. ∫aundar¥bu dï∫.
12a Mos. 19:5–6. 19a M&D 3:4. 15a src Gudr¥bas VÇrds. src Lepn¥ba. Mosijas grÇmata 11:20–29 182 20 Un notika, ka tur vi¿u vid nedz ar¥ atbr¥vo‰u tos no vi¿u bija v¥rs, kura vÇrds bija aAbina- cie‰anÇm; un tÇ saka Tas Kungs, dijs; un tas devÇs vi¿u vid un un tÇ Vi¿‰ ir pavïlïjis man. sÇka pravietot, sakot: Lk, tÇ 26 Tad notika, kad Abinadijs saka Tas Kungs un tÇ Vi¿‰ man bija runÇjis ‰os vÇrdus uz tiem, ir pavïlïjis, sac¥dams: Ej un saki tie bija apskaitu‰ies uz vi¿u un ‰ai tautai, tÇ saka Tas Kungs— meklïja at¿emt vi¿a dz¥v¥bu, Ak vai bs ‰ai tautai, jo Es esmu bet Tas Kungs atbr¥voja vi¿u no redzïjis vi¿u nekrietn¥bas un to rokÇm. vi¿u ∫aundar¥bas, un vi¿u ne- 27 Tad, kad ˙ïni¿‰ Noa izdzir- tikl¥bas; un, ja vi¿i nenoÏïlos dïja par tiem vÇrdiem, kurus grïkus, Es piemeklï‰u vi¿us Abinadijs bija runÇjis uz tautu, SavÇs dusmÇs. vi¿‰ ar¥ bija apskaities; un vi¿‰ 21 Un, ja vi¿i nenoÏïlos grïkus sac¥ja: Kas ir Abinadijs, ka es un un nepievïrs¥sies Tam Kungam mana tauta tiktu vi¿a tiesÇti, vai vi¿u Dievam, lk, Es nodo‰u tos akas ir Tas Kungs, kas atnes¥s ma- vi¿u ienaidnieku rokÇs; jÇ, un nai tautai tÇdas lielas cie‰anas? vi¿i tiks pak∫auti ajgÇ; un vi¿i 28 Es pavïlu jums atvest Abi- tiks moc¥ti ar savu ienaidnieku nadiju ‰urp, lai es varu vi¿u roku. nogalinÇt, jo vi¿‰ to ir teicis, lai 22 Un notiks, ka vi¿i uzzinÇs, ka vi¿‰ varïtu sakd¥t manus ∫au- Es esmu Tas Kungs vi¿u Dievs, dis uz dusmÇm citam pret citu un Es esmu agreizsird¥gs Dievs, un saceltu ˙ildas manÇ tautÇ; piemeklïdams Savas tautas ne- tÇdï∫ es vi¿u nogalinlju. krietn¥bas. 29 Tad nu tautas acis bija 23 Un notiks, ka, ja ‰¥ tauta aaptum‰otas; tÇdï∫ vi¿i bnocie- nenoÏïlos grïkus un nepievïr- tinÇja savas sirdis pret Abinadija s¥sies Tam Kungam, savam vÇrdiem un no tÇ br¥Ïa vi¿i Dievam, vi¿i tiks pak∫auti jgÇ, centÇs to sagst¥t. Un ˙ïni¿‰ un neviens vi¿us neatbr¥vos, ja Noa nocietinÇja savu sirdi pret nu vien¥gi Tas Kungs Dievs TÇ Kunga vÇrdu, un vi¿‰ neno- Visuvarenais. Ïïloja savus ∫aunos darbus. 24 JÇ, un notiks, kad vi¿i pie- sauks Mani, Es b‰u alïns uz- klaus¥t vi¿u brïcienus; jÇ, un 12. NODAπA Es pie∫au‰u, lai vi¿i tiktu savu naidnieku sisti. Abinadijs ir ieslodz¥ts cietumÇ par 25 Un, ja vi¿i nenoÏïlos grïkus to, ka vi¿‰ pravieto savas tautas maisos un pelnos un stipri ne- izn¥cinljanu un ˙ïni¿a Noas nÇvi. piesauks To Kungu, savu Dievu, Viltus priesteri citï Rakstus un pre- Es aneuzklaus¥‰u vi¿u lg‰anas, tendï uz Mozus likuma ievïro‰anu.
20a src Abinadijs. 5. Moz. 6:15; 27a 2. Moz. 5:2; 21a Mos. 12:2; 20:21; Mos. 13:13. Mos. 12:13. 21:13–15; 23:21–23. 24a Mih. 3:4; Mos. 21:15. 29a Moz. 4:4. 22a 2. Moz. 20:5; 25a Jes. 1:15; 59:2. b Al. 33:20; Et. 11:13. 183 Mosijas grÇmata 12:1–12 Abinadijs sÇk mÇc¥t vi¿iem Desmit mugurÇm; un vi¿i tiks dz¥ti kÇ bau‰∫us. Apmïram 148 g. pr. Kr. mïmi ïze∫i. 6 Un notiks, ka Es st¥‰u krusu Un notika, ka pïc diviem ga- starp tiem, un tÇ sit¥s vi¿us; un diem Abinadijs nÇca pÇrÆïrbies vi¿i ar¥ tiks sisti ar aaustrumu vi¿u vid, ka tie vi¿u nepazina, vïju; un ar¥ bkukai¿i pÇrpild¥s un sÇka pravietot starp tiem, vi¿u zemi un apr¥s vi¿u lab¥bu. sakot: TÇ Tas Kungs man ir 7 Un vi¿i tiks sisti ar¥ ar lielu pavïlïjis, sac¥dams: Abinadij, mïri— un to visu Es dar¥‰u vi¿u ej un pravieto ‰ai Manai tautai, anekrietn¥bu un negant¥bu dï∫. jo vi¿i ir nocietinÇju‰i savas 8 Un notiks, ka, ja vi¿i nenoÏï- sirdis pret Maniem vÇrdiem; los grïkus, Es piln¥gi aizdeldï‰u vi¿i nav noÏïloju‰i savus ∫au- tos no zemes virsas; tomïr vi¿i nos darbus; tÇdï∫ Es piemeklï- atstÇs bpierakstu aiz sevis un Es ‰u vi¿us SavÇs dusmÇs, jÇ, saglablju to citÇm tautÇm, kas SavÇs kvïlÇs dusmÇs Es apie- ie¿ems ‰o zemi; jÇ, tie‰i tÇ Es meklï‰u vi¿us to nekrietn¥bÇs dar¥‰u, lai Es varïtu atklÇt ‰¥s un negant¥bÇs. tautas negant¥bas citÇm tautÇm. 2 JÇ, ak vai ‰ai paaudzei! Un daudzas lietas Abinadijs Un Tas Kungs sac¥ja man: pravietoja pret ‰o tautu. Izstiep savu roku un pravieto, 9 Un notika, ka vi¿i bija dusm¥- sakot: TÇ saka Tas Kungs, gi uz to; un tie ¿ïma vi¿u un notiks, ka ‰¥ paaudze savu ne- sasietu aizveda ˙ïni¿a priek‰Ç, krietn¥bu dï∫ tiks pak∫auta un sac¥ja ˙ïni¿am: Lk, mïs ajgÇ un tiks sista pa bvaigu; jÇ, esam atvedu‰i v¥ru tavÇ priek‰Ç, un tiks cilvïku dz¥ta, un tiks kas pravietoja ∫aunu par ‰o tau- nokauta; un maitu ïrg∫i un tu un saka, ka Dievs to izn¥cinÇs. su¿i, jÇ, un savva∫as zvïri apr¥s 10 Un vi¿‰ ar¥ pravieto ∫aunu vi¿u miesu. par tavu dz¥v¥bu, un saka, ka 3 Un notiks, ka ˙ïni¿a Noas tava dz¥v¥ba bs kÇ drÇnas adz¥v¥ba tiks vïrtïta tikai kÇ uguns krÇsn¥. drÇnas karstÇ bkrÇsn¥; jo vi¿‰ 11 Un vïl, vi¿‰ saka, ka tu bsi zinÇs, ka Es esmu Tas Kungs. kÇ stiebrs, patiesi, kÇ sauss 4 Un notiks, ka Es sit¥‰u ‰o stiebrs laukÇ, kam zvïri skrien Savu tautu ar smagÇm cie‰a- pÇri un samin zem kÇjÇm. nÇm, jÇ, ar badu un ar amïri; un 12 Un vïl, vi¿‰ saka, ka tu bsi Es dar¥‰u tÇ, ka vi¿i bvaimanÇs kÇ ziedi ïrk‰˙u krmÇ, kuri, caurÇm dienÇm. kad ir nobriedu‰i, ja vïj‰ uzp‰, 5 JÇ, un Es dar¥‰u tÇ, ka tiem tiek nomesti uz zemes virsas. tiks anastas piesietas uz vi¿u Un vi¿‰ aizbildinÇs, ka to ir tei-
12 1a Jes. 65:6. b Mos. 19:20. b 2. Moz. 10:1–12. 2a Mos. 11:21; 20:21; 4a M&D 97:26. 7a M&D 3:18. 21:13–15; 23:21–23. b Mos. 21:9–10. 8a Al. 45:9–14. b Mos. 21:3–4. 5a Mos. 21:3. b Morm. 8:14–16. 3a Mos. 12:10. 6a Jer. 18:17; Mos. 7:31. Mosijas grÇmata 12:13–28 184 cis Tas Kungs. Un vi¿‰ saka, ka vi¿u jautÇjumos un apkaunoja tas viss nÇks pÇr tevi, ja vien tu tos visos vi¿u vÇrdos. nenoÏïlosi grïkus; un tas viss 20 Un notika, ka viens no tiem tavas nekrietn¥bas dï∫. sac¥ja uz vi¿u: Ko noz¥mï vÇrdi, 13 Un tad, ak ˙ïni¿, kÇdu kas ir rakst¥ti un kurus mÇc¥ja milz¥gu ∫aunumu tad tu esi no- msu tïvi, sac¥dami: dar¥jis, vai kÇdus lielus grïkus 21 acik br¥ni‰˙as kalnos ir tÇ tava tauta ir dar¥jusi, lai mïs kÇjas, kas atnes labas vïstis, kas tiktu Dieva nolÇdïti vai ‰Ç cil- sludina mieru, kas atnes labas vïka tiesÇti? vïstis par labo; kas sludina 14 Un tad, ak ˙ïni¿, lk, mïs glÇb‰anu, kas saka CiÇnai: tavs esam nevain¥gi, un tu, ak ˙ïni¿, Dievs valda! neesi grïkojis; tÇdï∫ ‰is cilvïks 22 Tavi sargi jau pace∫ balsi, ir melojis par tevi un vi¿‰ ir vi¿i gavilï visi vienÇ bals¥, jo pravietojis niekus. tie redzïs pa‰i savÇm ac¥m, kad 15 Un lk, mïs esam stipri, Tas Kungs atkal atjaunos CiÇnu. mïs nenonÇksim jgÇ un msu 23 Gavilïjiet priekÇ; dziediet ienaidnieki ms nesa¿ems gs- visas kopÇ, js, JeruzÇlemes iz- tÇ; jÇ, un tev ir labi klÇjies ‰ai post¥tÇs vietas; jo Tas Kungs ir zemï un tev ar¥ labi klÇsies. mierinÇjis Savu tautu, Vi¿‰ ir 16 Lk, ‰eit ir ‰is cilvïks, mïs atpest¥jis JeruzÇlemi! nododam vi¿u tavÇs rokÇs, tu 24 Tas Kungs ir atsedzis Savu vari dar¥t ar vi¿u, ko uzskat¥si svïto aroku visu tautu acu priek- par labu. ‰Ç, un visi zemes gali redzïs 17 Un notika, ka ˙ïni¿‰ glÇb‰anu, kas nÇk no msu Noa lika, lai Abinadijs tiktu Dieva. iemests cietumÇ; un vi¿‰ pavï- 25 Un tad Abinadijs sac¥ja tiem: lïja, lai apriesteri sapulcïjas Js esat apriesteri un t¥kojat kopÇ, lai vi¿‰ varïtu noturït mÇc¥t ‰o tautu, un saprast pra- apspriedi ar tiem, ko vi¿am ar vieto‰anas garu, un tomïr js to dar¥t. gribat zinÇt no manis, ko noz¥- 18 Un notika, ka vi¿i sac¥ja mï ‰ie vÇrdi? ˙ïni¿am: Atved vi¿u ‰urp, lai 26 Es saku jums, ak vai, bs mïs varïtu to izjautÇt. Un ˙ïni¿‰ jums par TÇ Kunga ce∫u sagroz¥- pavïlïja, lai tas tiktu atvests ‰anu! Jo, ja js sapratÇt ‰¥s lietas, vi¿u priek‰Ç. js neesat tÇs mÇc¥ju‰i; tÇdï∫ js 19 Un tie sÇka izjautÇt vi¿u, esat sagroz¥ju‰i TÇ Kunga ce∫us. lai tie varïtu iebilst vi¿am, lai 27 Js neesat savÇs sird¥s cen- tÇ tie varïtu ar kaut ko aps- tu‰ies asaprast; tÇdï∫ js neesat dzït vi¿u; bet vi¿‰ atbildïja tiem biju‰i gudri. TÇdï∫, ko js mÇcÇt skaidri un izturïja visus vi¿u ‰ai tautai? jautÇjumus, jÇ, tiem par pÇrstei- 28 Un vi¿i sac¥ja: Mïs mÇcÇm gumu; jo vi¿‰ aizturïja visos Mozus likumu.
17a Mos. 11:11. 21a Jes. 52:7–10; Nah. 2:1. 25a Mos. 11:5. 19a M&D 100:5–6. 24a 1. Nef. 22:11. 27a src Sapra‰ana. 185 Mosijas grÇmata 12:29–13:5 29 Un atkal vi¿‰ sac¥ja uz tiem: saku jums: Nï, js neesat. Un Ja js mÇcÇt Mozus alikumu, kÇ- vai js esat amÇc¥ju‰i ‰ai tautai, pïc js to neturat? KÇpïc js pie- ka vi¿ai tas viss ir jÇdara? Es vïr‰at savas sirdis bagÇt¥bÇm? saku jums: Nï, js neesat! KÇpïc js piekopjat bnetikl¥bu un iz‰˙ieÏat savus spïkus ar 13. NODAπA netiklïm, jÇ, un liekat ‰ai tautai grïkot, ka Tam Kungam bija Abinadijs tiek aizsargÇts ar die- pamats st¥t mani pravietot pret vi‰˙u spïku. Vi¿‰ mÇca Desmit ‰o tautu, jÇ, patiesi ∫aunas lietas bau‰∫us. GlÇb‰ana nenÇk vien¥gi pret ‰o tautu? ar Mozus likumu vien. Dievs pats 30 Vai js nezinÇt, ka es runÇju veiks Savas tautas Izpirk‰anu un taisn¥bu? JÇ, js zinÇt, ka es ru- atpest¥s to. Apmïram 148 g. pr. Kr. nÇju taisn¥bu; un jums ir jÇdreb Dieva priek‰Ç. Un tad, kad ˙ïni¿‰ dzirdïja ‰os 31 Un notiks, ka js tiksit sisti vÇrdus, vi¿‰ sac¥ja saviem pries- par savÇm nekrietn¥bÇm, jo js teriem: AizvÇciet ‰o cilvïku un teicÇt, ka js mÇcÇt Mozus liku- nogaliniet vi¿u, kam mums mu. Un ko zinÇt js par Mozus vi¿‰ vajadz¥gs, jo vi¿‰ ir traks! likumu? aVai glÇb‰ana nÇks ar 2 Un tie nostÇjÇs un mïÆinÇja Mozus likumu? Ko sakÇt js? sagrÇbt vi¿u savÇs rokÇs, bet 32 Un vi¿i atbildïja un sac¥ja, ka vi¿‰ nepadevÇs un sac¥ja tiem: glÇb‰ana nÇk ar Mozus likumu. 3 Nepieskarieties man, jo Dievs 33 Bet tad Abinadijs sac¥ja uz js sit¥s, ja js piedursit man tiem: Es zinu, ka, ja js turat savas rokas, jo es vïl neesmu Dieva bau‰∫us, js tiksit izglÇbti; nodevis ne vïst¥jumu, kuru Tas jÇ, ja js turat bau‰∫us, kurus Kungs st¥ja mani nodot, ne ar¥ Tas Kungs deva Mozum aSinaja es esmu jums pateicis to, ko js kalnÇ, sac¥dams: apras¥jÇt man pastÇst¥t; tÇdï∫ 34 aEs esmu Tas Kungs, Tavs Dievs nepie∫aus, lai es tagad Dievs, kas ir bizvedis tevi no tiktu nogalinÇts. îÆiptes zemes, no vergu nama. 4 Bet man ir jÇizpilda tÇs pavï- 35 Tev nebs acitus dievus les, ko Dievs man ir pavïlïjis, un turït ManÇ priek‰Ç! tÇpïc, ka es esmu stÇst¥jis jums 36 Netaisi sev elku tïlu vai paties¥bu, js esat dusm¥gi uz kÇdu atveidu nedz pïc tÇ, kas ir mani. Un vïl, tÇpïc, ka es esmu aug‰Ç debes¥s, nedz pïc tÇ, kas runÇjis Dieva vÇrdu, js esat ir virs zemes! nospriedu‰i, ka es esmu traks. 37 Tad Abinadijs sac¥ja uz tiem: 5 Tad notika, kad Abinadijs bija Vai js esat dar¥ju‰i to visu? Es runÇjis ‰os vÇrdus, ka ˙ïni¿a
29a src Mozus likums. 33a 2. Moz. 19:9, 16–20; Mos. 7:19. b src Laul¥bas Mos. 13:5. 35a Hoz. 13:4. pÇrkÇp‰ana. 34a 2. Moz. 20:2–4. src Elku pielg‰ana. 31a Mos. 3:15; 13:27–32; b 2. Moz. 12:51; 37a Mos. 13:25–26. Al. 25:16. 1. Nef. 17:40; 13 3a Mos. 12:20–24. Mosijas grÇmata 13:6–24 186 Noas ∫audis neuzdr¥kstïjÇs pie- greizsird¥gs Dievs, kas piemeklï durt vi¿am savas rokas, jo TÇ tïvu grïkus pie bïrniem l¥dz Kunga Gars bija pÇr vi¿u; un tre‰ajai un ceturtajai paaudzei vi¿a seja asp¥dïja ∫oti spoÏa, tiem, kas Mani ien¥st, patiesi kÇ Mozum Sinaja kalnÇ, 14 un daru Ïïlast¥bu l¥dz tk- kad tas runÇja ar To Kungu. sto‰ajam augumam tiem, kas 6 Un vi¿‰ runÇja ar aspïku un Mani m¥l un tur Manus bau‰∫us. ar varu no Dieva; un vi¿‰ turpi- 15 Tev nebs TÇ Kunga, sava nÇja savus vÇrdus, sac¥dams: Dieva VÇrdu neliet¥gi valkÇt; jo 7 Js redzat, ka jums nav varas Tas Kungs neatstÇs nesod¥tu, mani nokaut, tÇdï∫ es pabeig‰u kas Vi¿a VÇrdu neliet¥gi valkÇ. savu vïst¥jumu. JÇ, un es manu, 16 Piemini asabata dienu, lai ka tas agrieÏas jums sird¥s, jo turïtu to svïtu. es stÇstu paties¥bu par jsu 17 Se‰as dienas tev bs strÇdÇt nekrietn¥bÇm. un padar¥t visus savus darbus; 8 JÇ, un mani vÇrdi piepilda 18 bet sept¥tajÇ dienÇ, TÇ Kun- js ar izb¥li un izbr¥nu, un ar ga, tava Dieva sabatÇ, tev nebs dusmÇm. dar¥t nekÇdu darbu, nedz tev, 9 Bet es beidzu savu vïst¥jumu; nedz tavam dïlam, nedz tavai un tad nav svar¥gi, kur es ie‰u, meitai, nedz tavam kalpam, ja ir tÇ, ka es esmu glÇbts. nedz tavai kalponei, nedz tavam 10 Bet tik daudz es jums teik‰u, lopam, nedz tam sve‰iniekam, ka tas, ko js dar¥sit ar mani kas ir tavos vÇrtos; pïc tam, bs kÇ atïls un atspulgs 19 jo ase‰Çs dienÇs Tas Kungs par tÇm lietÇm, kas nÇks. ir rad¥jis debesis un zemi, un 11 Un tagad es lasu jums atliku- jru, un visu, kas tur ir; tÇpïc ‰os aDieva bau‰∫us, jo es manu, Tas Kungs svït¥ja sabata dienu ka tie nav rakst¥ti jsu sird¥s; es un turïja to svïtu. redzu, ka lielÇko savas dz¥ves 20 aGodini savu tïvu un savu da∫u js esat mÇc¥ju‰ies un mÇ- mÇti, lai tu ilgi dz¥votu tan¥ c¥ju‰i nekrietn¥bu. zemï, ko Tas Kungs, tavs Dievs, 12 Un tagad, js atceraties, ka tev dod. es teicu jums: netaisi sev elku 21 Tev nebs anokaut. tïlu vai kÇdu atveidu nedz pïc 22 Tev nebs alaul¥bu pÇrkÇpt. tÇ, kas ir aug‰Ç debes¥s, nedz Tev nebs bzagt. pïc tÇ, kas ir virs zemes, nedz 23 Tev nebs anepatiesu liec¥bu pïc tÇ, kas ir den¥ zem zemes. dot pret savu tuvÇku. 13 Un vïl: tev nebs zemoties 24 Tev nebs aiekÇrot sava tu- to priek‰Ç, nedz kalpot tiem, jo vÇka namu. Tev nebs iekÇrot Es, Tas Kungs tavs Dievs, esmu sava tuvÇka sievu, nedz vi¿a
5a 2. Moz. 34:29–35. 16a src Sabata diena. 22a src Laul¥bas 6a src Spïks. 19a 1. Moz. 1:31. pÇrkÇp‰ana. 7a 1. Nef. 16:2. 20a Marka 7:10. b src Zagt, zag‰ana. 10a Mos. 17:13–19; 21a Mat. 5:21–22; 23a Sal. Pam. 24:28. Al. 25:10. M&D 42:18. src Meli. 11a 2. Moz. 20:1–17. src Slepkav¥ba. 24a src IekÇrot. 187 Mosijas grÇmata 13:25–35 kalpu, nedz vi¿a kalponi, nedz jÇ, izpildes un bpriek‰rakstu vi¿a vïrsi, nedz vi¿a ïzeli, likums, likums, ko vi¿iem bija nedz ko citu, kas tavam tuvÇ- stingri cjÇievïro no dienas dienÇ, kam pieder. lai pieminïtu Dievu un savus 25 Un notika, kad Abinadijs pienÇkumus pret Vi¿u. bija beidzis ‰os vÇrdus, vi¿‰ sa- 31 Bet lk, es saku jums, ka c¥ja uz tiem: Vai js esat mÇc¥ju‰i visas ‰¥s lietas bija aatveids tÇm ‰o tautu, ka vi¿iem vajag pild¥t lietÇm, kas nÇks. visas ‰¥s lietas, lai turïtu ‰os 32 Un tad, vai vi¿i saprata liku- bau‰∫us? mu? Es saku jums: Nï, vi¿i visi 26 Es saku jums: Nï; jo, ja js nesaprata likumu; un tas vi¿u btu to dar¥ju‰i, Tas Kungs ne- cietsird¥bas dï∫; jo vi¿i nesa- btu licis man nÇkt un pravietot prata, ka neviens cilvïks nevar ∫aunu par ‰o tautu. tikt izglÇbts savÇdÇk, akÇ tikai 27 Un tad, js teicÇt, ka glÇb- ar Dieva pest¥‰anu. ‰ana nÇk ar Mozus likumu. Es 33 Jo lk, vai Mozus nepravie- saku jums, ka ir vajadz¥gs, lai js toja vi¿iem par Mesijas atnÇk- turïtu aMozus likumu kÇ l¥dz ‰anu, un ka Dievs atpest¥s Savu ‰im; bet es saku jums, ka pienÇks tautu? JÇ, un pat avisi pravie‰i, laiks, kad bvairs nebs vajadz¥gs kas ir pravietoju‰i no pasaules turït Mozus likumu. iesÇkuma—vai tie nav runÇju‰i 28 Un vïl vairÇk, es saku jums, vairÇk vai mazÇk par ‰¥m lietÇm? ka aglÇb‰ana nenÇk vien¥gi ar 34 Vai vi¿i nav teiku‰i, ka blikumu vien; un, ja nebtu aDievs pats nÇks starp cilvïku cGrïku Izpirk‰anas, ko paveiks bïrniem un pie¿ems cilvïka iz- pats Dievs par Savas tautas skatu, un varenÇ spïkÇ dosies grïkiem un nekrietn¥bÇm, tad pa zemes virsu? vi¿iem nenovïr‰ami btu jÇiet 35 JÇ, un vai vi¿i ar¥ nav teiku‰i, bojÇ, neskatoties uz Mozus li- ka Vi¿‰ ¥stenos miru‰o aaug‰Çm- kumu. cel‰anos un ka Vi¿‰ pats tiks 29 Un tagad es saku jums, ka apspiests un moc¥ts? bija vajadz¥gs, lai btu dots li- kums Israïla bïrniem, jÇ, tie‰Çm ∫oti astingrs likums, jo vi¿i bija 14. NODAπA strgalv¥ga tauta, bÇtra uz ne- krietn¥bu un ktra atcerïties To Jesaja runÇ par Mesiju. Mesijas pa- Kungu, savu Dievu. zemo‰anÇs un cie‰anas ir noliktas. 30 TÇdï∫ alikums tika dots tiem, Vi¿‰ atdod Savu dvïseli kÇ ziedo-
27a src Mozus likums. Al. 25:15–16. 31a Mos. 16:14; Al. 25:15. b 3. Nef. 9:19–20; c src Izpirkt, grïku src Simbolisms. 15:4–5. izpirk‰ana. 32a 2. Nef. 25:23–25. 28a Gal. 2:16. 29a Joz. 1:7–8. 33a 1. Nef. 10:5; Jïk. 4:4; src Pest¥t, pest¥ts, b Al. 46:8. 7:11. pest¥‰ana; GlÇb‰ana. 30a 2. Moz. 20. 34a Mos. 7:27; 15:1–3. b Gal. 2:21; b src Priek‰raksti. src Dievs, diev¥ba. Mos. 3:14–15; c Jïk. 4:5. 35a Jes. 26:19; 2. Nef. 2:8. Mosijas grÇmata 14:1–12 188 jumu par grïku un aizldz par tika moc¥ts, tomïr aVi¿‰ neatda- pÇrkÇpïjiem. Sal¥dziniet ar Jesajas r¥ja Savu muti; Vi¿‰ tika aizvests gr. 53. Apmïram 148 g. pr. Kr. kÇ bjïrs uz nokau‰anu un kÇ avs, kas paliek klusa savu cirpïju JÇ, vai Jesaja pat neteica: Kas ir priek‰Ç, tÇ Vi¿‰ neatdar¥ja Savu ticïjis msu vïstij un kam TÇ muti. Kunga elkonis k∫uvis zinÇms? 8 Vi¿‰ bija pa¿emts no cietuma 2 Jo Vi¿‰ uzaugs Vi¿a priek‰Ç un no tiesas; un kur‰ pasludinÇs kÇ vÇrga atvase un kÇ sakne iz- Vi¿a pïcnÇcïjus? Jo Vi¿‰ tika kaltu‰Ç zemï; Vi¿am nav nekÇda izdeldïts no dz¥vo zemes; par izskata, nedz ar¥ kÇda skaistu- manas tautas pÇrkÇpumiem Vi¿‰ ma, un, kad mïs redzïsim Vi¿u, tika sod¥ts. tur nebs nekÇ skaista, lai mums 9 Un kapu Vi¿am ierÇd¥ja ar Vi¿‰ patiktu. bezdievjiem, un SavÇ nÇvï Vi¿‰ 3 Vi¿‰ ir cilvïku nicinÇts un bija ar abagÇto; tÇdï∫ ka neko atraid¥ts; v¥rs, kam nav sve‰as b∫aunu Vi¿‰ nebija dar¥jis un bïdas un kas ir rd¥ts cie‰anÇs; vilt¥bas nebija Vi¿a mutï. un mïs aizklÇjÇm savus vaigus 10 Tomïr Tam Kungam labpa- Vi¿a priek‰Ç; Vi¿‰ bija nicinÇts tika satriekt Vi¿u, Vi¿‰ lika Vi¿u un mïs Vi¿u ne par ko neturï- cie‰anÇs; kad Tu nodosi Vi¿a jÇm. dvïseli kÇ upuri par grïku, 4 Dro‰i Vi¿‰ aizcieta msu Vi¿‰ redzïs Savus apïcnÇcïjus, bsÇpes un nesa msu bïdas; Vi¿‰ pagarinÇs Savas dienas, kurpretim mïs Vi¿u uzskat¥jÇm un TÇ Kunga labpatika zels par sod¥tu, Dieva satriektu un Vi¿a rokÇs. nomoc¥tu. 11 Vi¿‰ piedz¥vos dvïseles 5 Bet Vi¿‰ bija ievainots msu mokas un tiks mierinÇts; ar Savu apÇrkÇpumu dï∫, Vi¿‰ bija sa- atzi¿u Mans taisn¥gais kalps triekts msu nekrietn¥bu dï∫; attaisno daudzus; jo Vi¿‰ anes¥s sods bija uzlikts Vi¿am msu vi¿u nekrietn¥bas. miera labad; un ar Vi¿a brcïm 12 TÇdï∫ Es pie‰˙ir‰u Vi¿am mïs esam bdziedinÇti. da∫u ar lielajiem, un Vi¿‰ da- 6 Visi mïs kÇ aavis esam no- l¥s laup¥jumu ar stiprajiem; jo mald¥ju‰ies; mïs esam nogrie- Vi¿‰ izlïja Savu dvïseli nÇvï; zu‰ies katrs pa savu ce∫u; un Tas un Vi¿‰ tika pieskait¥ts pie pÇr- Kungs ir uzkrÇvis Vi¿am msu kÇpïjiem; un Vi¿‰ nesa daudzu visu nekrietn¥bas. grïkus un aaizldza par pÇrkÇ- 7 Vi¿‰ tika apspiests un Vi¿‰ pïjiem.
14 4a Al. 7:11–12. src Jïzus Kristus. 10a Mos. 15:10–13. b Mat. 8:17. b src Dieva Jïrs; PashÇ. 11a 3. Moz. 16:21–22; 5a Mos. 15:9; Al. 11:40. 9a Mat. 27:57–60; 1. Pït. v. 3:18; b 1. Pït. v. 2:24–25. Marka 15:27, 43–46. M&D 19:16–19. 6a Mat. 9:36; src JÇzeps no 12a 2. Nef. 2:9; 2. Nef. 28:14; Al. 5:37. Arimatijas. Mos. 15:8; 7a Marka 15:3. b JÇ¿a 19:4. Moron. 7:27–28. 189 Mosijas grÇmata 15:1–11 15. NODAπA bs paveicis daudzus varenus br¥numus starp cilvïku bïrniem, a Tiek izskaidrots, kÇ Kristus ir gan Vi¿‰ tiks vests, jÇ, patiesi kÇ Tïvs, gan Dïls. Vi¿‰ aizlgs par Jesaja sac¥ja, kÇ avs, kas paliek Savu tautu un nes¥s vi¿u pÇrkÇpu- klusa pirms cirp‰anas, tÇ Vi¿‰ b mus. Tie un visi svïtie pravie‰i ir neatdar¥ja savu muti. Vi¿a pïcnÇcïji. Vi¿‰ ¥steno aug‰Çm- 7 JÇ, patiesi tÇ Vi¿‰ tiks aizvests, a cel‰anos. Maziem bïrniem ir m- sists krustÇ un nokauts, miesai Ï¥gÇ dz¥ve. Apmïram 148 g. pr. Kr. topot pak∫autai pat nÇvei, un bDïla griba sapld¥s Tïva gribÇ. Un tad Abinadijs sac¥ja uz vi- 8 Un tÇ Dievs sarauj anÇves ¿iem: Es gribu, lai js saprastu, saites, gstot buzvaru pÇr nÇvi; ka aDievs pats nÇks starp cilvïku dodot Dïlam varu caizlgt par bïrniem un batpest¥s Savu tautu. cilvïku bïrniem— 2 Un tÇdï∫, ka Vi¿‰ abs miesÇ, 9 uzkÇpdams debes¥s, bdams Vi¿‰ tiks saukts par Dieva Dïlu, Ïïlast¥bas pilns, piepild¥ts ar un, pak∫audams miesu bTïva l¥dzjt¥bu pret cilvïku bïrniem; gribai, bdams Tïvs un Dïls— nostÇdamies starp vi¿iem un 3 Tïvs atÇdï∫, ka Vi¿‰ tika taisn¥bu; sarÇvis nÇves saites, bie¿emts ar Dieva spïku, un Dïls uz¿ïmies uz aSevi vi¿u nekriet- miesas dï∫, tÇ tapdams par Tïvu n¥bas un vi¿u pÇrkÇpumus, at- un par Dïlu— pest¥jis vi¿us un bapmierinÇjis 4 un vi¿i ir aviens Dievs, jÇ, taisn¥bas pras¥bas. patiesais bMÏ¥gais Debesu un 10 Un tagad es saku jums, kas Zemes cTïvs. pasludinÇs Vi¿a pïcnÇcïjus? 5 Un tÇ miesai topot pak∫autai Lk, es saku jums, kad Vi¿a Garam, vai kÇ Dïls Tïvam, dvïsele tiks ziedota par grïku, bdami viens Dievs, aizcie‰ kÇr- Vi¿‰ redzïs Savus apïcnÇcïjus. dinÇjumus un nepadodas kÇrdi- Un tagad ko js sakÇt? Kas bs nÇjumiem, bet ∫auj Savai tautai Vi¿a pïcnÇcïji? Sevi izsmiet un b‰aust¥t, un 11 Lk, es saku jums, ka tas, atmest, un cneatz¥t. kas uzklaus¥jis apravie‰u vÇr- 6 Un pïc visa tÇ, pïc tam, kad dus, jÇ, visus svïtos pravie‰us,
15 1a 1. Tim. 3:16; 4a 5. Moz. 6:4; 7a src KrustÇ si‰ana. Mos. 13:33–34. JÇ¿a 17:20–23. b Lk. 22:42; JÇ¿a 6:38; src Jïzus Kristus. src Dievs, diev¥ba. 3. Nef. 11:11. b src Pest¥t, pest¥ts, b Al. 11:39. 8a Mos. 16:7; Al. 22:14. pest¥‰ana. c Mos. 3:8; Hel. 14:12; b Hoz. 13:14; 2a Mos. 3:5; 7:27; 3. Nef. 9:15; Et. 4:7. 1. kor. 15:55–57. Al. 7:9–13. 5a Lk. 4:2; Ebr. 4:14–15. c 2. Nef. 2:9. b Jes. 64:8; JÇ¿a 10:30; b JÇ¿a 19:1. 9a Jes. 53; Mos. 14:5–12. 14:8–10; Mos. 5:7; c Marka 8:31; b src Izpirkt, grïku Al. 11:38–39; Et. 3:14. Lk. 17:25. izpirk‰ana. 3a M&D 93:4. 6a Jes. 53:7. 10a Jes. 53:10; b Lk. 1:31–33; b Lk. 23:9; Mos. 5:7; 27:25; Mos. 3:8–9; Al. 7:10; JÇ¿a 19:9; Moron. 7:19. 3. Nef. 1:14. Mos. 14:7. 11a M&D 84:36–38. Mosijas grÇmata 15:12–24 190 kas ir pravietoju‰i par TÇ Kunga kas ir bmiera rad¥tÇjs, jÇ, patiesi atnÇk‰anu—es saku jums, ka Tas Kungs, kas ir atpest¥jis Savu visi tie, kas ir uzklaus¥ju‰i vi¿u tautu; jÇ, Vi¿‰, kas dÇvÇjis glÇb- vÇrdus un ticïju‰i, ka Tas Kungs ‰anu Savai tautai; atpest¥s Savu tautu, un raudz¥ju- 19 jo, ja tas nebtu pest¥‰anas ‰ies pïc tÇs dienas savu grïku dï∫, ko Vi¿‰ ir dar¥jis Savai tautai, piedo‰anai, es saku jums, ka tie kas bija sagatavota no pasaules ir Vi¿a pïcnÇcïji jeb tie ir bDieva adibinljanas, es saku jums, ja valst¥bas mantinieki. tas nebtu tÇ dï∫, visai cilvïcei 12 Jo vi¿i ir tie, kuru grïkus vajadzïtu biet bojÇ. aVi¿‰ ir nesis; vi¿i ir tie, par ku- 20 Bet lk, nÇves saites tiks sa- riem Vi¿‰ ir miris, lai atpest¥tu rautas un Dïls valda, un Vi¿am tos no vi¿u pÇrkÇpumiem. Un ir vara pÇr miru‰ajiem, tÇdï∫ tad, vai tie nav Vi¿a pïcnÇcïji? Vi¿‰ ¥steno miru‰o aug‰Çmcel- 13 JÇ, un vai pravie‰i nav Vi¿a ‰anos. pïcnÇcïji, katrs, kas atvïris savu 21 Un tur nÇk aug‰Çmcel‰anÇs, muti lai pravietotu, kas nav tie‰i apirmÇ aug‰Çmcel‰anÇs; jÇ, kritis grïkÇ, es domÇju visus tas ir to aug‰Çmcel‰anÇs, kas ir svïtos pravie‰us vienmïr kop‰ biju‰i un kas ir, un kas bs, l¥dz pasaule sÇkÇs? Es saku jums, pat br¥dim, kad aug‰Çmcelsies ka tie ir Vi¿a pïcnÇcïji. Kristus—jo tÇ Vi¿‰ tiks saukts. 14 Un vi¿i ir tie, kas apasludi- 22 Un tad visi pravie‰i un visi nÇju‰i mieru, kas atnesu‰i labas tie, kas ticïju‰i vi¿u vÇrdiem, vïstis par labo, kas pasludinÇju- vai visi tie, kas turïju‰i Dieva ‰i glÇb‰anu un sac¥ju‰i CiÇnai: bau‰∫us, aug‰Çmcelsies pirma- tavs Dievs valda! jÇ aug‰Çmcel‰anÇs reizï, tÇdï∫ 15 Un ak, cik br¥ni‰˙as kalnos vi¿i ir pirmÇ aug‰Çmcel‰anÇs. bija to kÇjas! 23 Vi¿i ir uzcelti, lai adz¥votu 16 Un vïl, cik br¥ni‰˙as kalnos ar Dievu, kas vi¿us ir atpest¥jis; ir to kÇjas, kas vïl joprojÇm tÇdïjÇdi vi¿iem ir mÏ¥gÇ dz¥ve sludina mieru. caur Kristu, kur‰ ir bsarÇvis 17 Un vïl, cik br¥ni‰˙as kalnos nÇves saites. ir to kÇjas, kas vïl sludinÇs 24 Un vi¿i ir tie, kam ir da∫a mieru, jÇ, no ‰¥ laika turpmÇk un pie pirmÇs aug‰Çmcel‰anÇs; un mÏ¥gi! vi¿i ir tie, kas ir nomiru‰i pirms 18 Un lk, es saku jums, tas vïl Kristus atnÇk‰anas, bdami savÇ nav viss. Jo cik br¥ni‰˙as kalnos nezi¿Ç, jo tiem nebija sludinÇta ir tÇ akÇjas, kas atnes labas vïstis, aglÇb‰ana. Un tÇ Tas Kungs ¥ste-
11b src Dieva valst¥ba Mos. 12:21–24. 21a Al. 40:16–21. jeb debesu valst¥ba; src MisionÇru darbs. 23a Psm. 24:3–4; GlÇb‰ana. 18a 3. Nef. 20:40; 1. Nef. 15:33–36; 12a Mos. 14:12; M&D 128:19. M&D 76:50–70. Al. 7:13; 11:40–41. b JÇ¿a 16:33. b src NÇve, fiziskÇ. 14a Jes. 52:7; src Miers. 24a 2. Nef. 9:25–26; Rom. 10:15; 19a Mos. 4:6. M&D 137:7. 1. Nef. 13:37; b 2. Nef. 9:6–13. 191 Mosijas grÇmata 15:25–16:3 no vi¿u atjauno‰anu; un vi¿iem vietas; jo Tas Kungs ir mierinÇjis ir da∫a pie pirmÇs aug‰Çmcel- Savu tautu, Vi¿‰ ir atpest¥jis ‰anÇs jeb mÏ¥gÇ dz¥ve, esot JeruzÇlemi. TÇ Kunga atpest¥tiem. 31 Tas Kungs ir atsedzis Savu 25 Un maziem abïrniem ar¥ ir svïto roku visu tautu acu priek- mÏ¥gÇ dz¥ve. ‰Ç, un visi zemes gali redzïs 26 Bet skatieties un ab¥stieties, glÇb‰anu, kas nÇk no msu un tr¥ciet Dieva priek‰Ç, jo jums Dieva. ir jÇtr¥c; jo Tas Kungs neatpest¥ nevienu tÇdu, kas bsace∫as pret 16. NODAπA Vi¿u un cnomirst savos grïkos; jÇ, patiesi visus tos, kas gÇju‰i Dievs atpest¥ cilvïkus no vi¿u bojÇ savos grïkos jebkad kop‰ zudu‰Ç un kritu‰Ç stÇvok∫a. Tie, pasaule sÇkÇs, kas t¥‰i sacïlu‰ies kas ir mies¥gi, tie paliek tÇ, it kÇ pret Dievu, kas zinÇju‰i Dieva pest¥‰anas nemaz nebtu. Kristus bau‰∫us un nav tos turïju‰i; dvi¿i ¥steno aug‰Çmcel‰anos nebeidzamÇ ir tie, kam enav da∫as pie pirmÇs dz¥vï vai nebeidzamÇ sod¥bÇ. aug‰Çmcel‰anÇs. Apmïram 148 g. pr. Kr. 27 TÇdï∫, vai jums nevajag tr¥cït? Jo glÇb‰ana nenÇk ne pie Un tad notika, kad Abinadijs bija viena tÇda; jo Tas Kungs nav runÇjis ‰os vÇrdus, vi¿‰ izstiepa atpest¥jis nevienu tÇdu; jÇ, Tas savu roku un sac¥ja: PienÇks Kungs ar¥ nevar tÇdus atpest¥t, laiks, kad visi redzïs TÇ Kunga jo Vi¿‰ nevar noliegt pats Sevi; aglÇb‰anu; kad katra tauta, cilts, jo Vi¿‰ nevar noliegt ataisn¥bu, valoda un taut¥ba redzïs pa‰i kad tai ir sava pras¥ba. savÇm ac¥m un batz¥s Dieva 28 Un tagad es saku jums, ka priek‰Ç, ka Vi¿a sodi ir taisn¥gi. nÇks laiks, kad TÇ Kunga glÇb- 2 Un tad bezdiev¥gie tiks ‰ana tiks apasludinÇta katrai aizdz¥ti, un vi¿iem bs pamats tautai, ciltij, valodai un taut¥bai. kaukt un braudÇt, un gaudot, 29 JÇ, Kungs, Tavi asargi pacels un griezt zobus, un tas tÇpïc, ka savu balsi, visi vienÇ bals¥ vi¿i vi¿i neklaus¥jÇs TÇ Kunga bals¥; gavilïs, jo tie redzïs pa‰i savÇm tÇdï∫ Tas Kungs tos neatpest¥. ac¥m, kad Tas Kungs atkal at- 3 Jo vi¿i ir amies¥gi un velni‰˙¥- jaunos CiÇnu. gi, un bvelnam ir vara pÇr tiem; 30 Gavilïjiet priekÇ, dziediet jÇ, patiesi tai vecajai ãskai, kas kopÇ, js JeruzÇlemes izpost¥tÇs cpiev¥la msu pirmos vecÇkus,
25a M&D 29:46; 137:10. d Al. 40:19. Lk. 13:28; src GlÇb‰ana—Bïrnu e M&D 76:81–86. Al. 40:13. glÇb‰ana. 27a Al. 34:15–16; 42:1. 3a Gal. 5:16–25; 26a 5. Moz. 5:29; 28a src MisionÇru darbs. Mos. 3:19. Jïk. 6:9. 29a src SargÇt, sargs. src Mies¥gais cilvïks. b 1. Nef. 2:21–24. 16 1a src GlÇb‰ana. b 2. Nef. 9:8–9. c Ec. 18:26; b Mos. 27:31. src Velns. 1. Nef. 15:32–33; 2a M&D 63:53–54. c 1. Moz. 3:1–13; Moron. 10:26. b Mat. 13:41–42; Moz. 4:5–19. Mosijas grÇmata 16:4–15 192 kas bija par iemeslu vi¿u tum‰ota; jÇ, un ar¥ dz¥v¥ba, kura dkri‰anai; kas bija par iemeslu ir bezgal¥ga, ka tur vairs nevar tam, ka visa cilvïce k∫uva bt nÇves. mies¥ga, jutekl¥ga, velni‰˙¥ga, 10 Patiesi ‰is mirst¥gais ietïrp- eat‰˙irot ∫aunu no laba, pak∫au- sies anemirst¥bÇ un ‰¥ izn¥c¥ba joties velnam. ietïrpsies neizn¥c¥bÇ, un tiks 4 TÇ visa cilvïce bija azudusi; atvesta bstÇties Dieva tiesas un lk, vi¿i btu zudu‰i mÏ¥gi, priek‰Ç, lai tiktu Vi¿a ctiesÇta ja Dievs nebtu atpest¥jis Savu pïc saviem darbiem, vai tie btu tautu no vi¿u zudu‰Ç un kritu‰Ç labi, vai tie btu ∫auni— stÇvok∫a. 11 ja tie ir labi, ar aug‰Çmcel‰a- 5 Bet atceraties, ka tas, kas pa- nos abezgal¥gÇ dz¥vï un laimï; stÇv savÇ pa‰a amies¥gajÇ dabÇ un, ja tie ir slikti, ar aug‰Çmcel- un iet grïka un sacel‰anÇs ce∫us ‰anos bbezgal¥gÇ sod¥bÇ, topot pret Dievu, paliek savÇ kritu‰ajÇ atdoti velnam, kas vi¿us ir stÇvokl¥ un velnam ir visa vara pak∫Çvis, kas ir nolÇdï‰ana— pÇr to. TÇdï∫ vi¿am ir tÇ, it kÇ 12 jo tie gÇju‰i pïc savas bpest¥‰anas vispÇr nebtu bijis, mies¥gÇs gribas un vïlmïm; esot par Dieva ienaidnieku; un nekad nesauku‰i To Kungu, kad ar¥ velns ir ienaidnieks Dievam. Ïïlast¥bas rokas bija pastieptas 6 Un tad, ja Kristus nebtu nÇ- tiem pretim; jo aÏïlast¥bas rokas cis pasaulï, runÇjot par lietÇm, bija pastieptas tiem pretim un kas vïl bs, tÇ, ait kÇ tÇs jau vi¿i to nepie¿ïma; vi¿i, tiku‰i btu notiku‰as, pest¥‰anas neva- br¥dinÇti par savÇm nekriet- rïtu bt. n¥bÇm, un tomïr vi¿i no tÇm 7 Un, ja Kristus nebtu uzcïlies neatkÇpÇs; un vi¿iem tika pa- no miru‰ajiem jeb sarÇvis nÇves vïlïts noÏïlot grïkus, un vi¿i saites, lai kaps neuzvarïtu un nenoÏïloja. nÇvei nebtu adzelo¿a, tad aug- 13 Un tad, vai jums nevajag ‰Çmcel‰anÇs nevarïtu bt. tr¥cït un noÏïlot savus grïkus, 8 Bet aaug‰Çmcel‰anÇs ir, tÇdï∫ un atcerïties, ka tikai Krist un kaps neuzvar un bnÇves dzelo- caur Kristu js varat tikt glÇbti? nis ir apr¥ts Krist. 14 TÇdï∫, ja js mÇcÇt aMozus 9 Vi¿‰ ir pasaules agaisma un likumu, mÇciet ar¥, ka tas ir kÇ dz¥v¥ba; jÇ, gaisma, kas ir bezga- atveids par lietÇm, kas nÇks— l¥ga, kas nekad nevar tikt ap- 15 mÇciet vi¿iem, ka pest¥‰ana
3d src Ådama un Ievas Mos. 15:8, 20. src Nemirst¥gs, kri‰ana. 8a Al. 42:15. nemirst¥ba. e 2. Nef. 2:17–18, 22–26. src Aug‰Çmcel‰anÇs. b src Tiesa, pïdïjÇ. 4a Al. 42:6–14. b Jes. 25:8; c Al. 41:3–6. 5a Al. 41:11. 1. kor. 15:54–55; 11a src MÏ¥gÇ dz¥ve. src Mies¥gs. Morm. 7:5. b src Sod¥ba. b src Pest¥t, pest¥ts, 9a M&D 88:5–13. 12a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. pest¥‰ana. src Gaisma, Kristus 14a src Mozus likums. 6a Mos. 3:13. gaisma. 7a Hoz. 13:14; 10a Al. 40:2. 193 Mosijas grÇmata 17:1–14 nÇk caur Kristu, To Kungu, kas dies ar saviem priesteriem, vi¿‰ ir patiesi aMÏ¥gais Tïvs. Åmen. lika, lai to atkal atvestu vi¿a priek‰Ç. 7 Un vi¿‰ sac¥ja tam: Abinadij, 17. NODAπA mïs esam atradu‰i apsdz¥bu pret tevi un tu esi peln¥jis nÇvi. Alma notic un pieraksta Abinadija 8 Jo tu sac¥ji, ka aDievs pats vÇrdus. Abinadijs mirst ugun¥. Vi¿‰ nonÇks starp cilvïku bïrniem; pravieto slim¥bas un nÇvi ugun¥ un tagad ‰¥ iemesla dï∫ tu tiksi saviem slepkavÇm. Apmïram 148 nodots nÇvei, ja vien tu ne¿emsi g. pr. Kr. atpaka∫ visus vÇrdus, ar kuriem Un tad notika, ka tad, kad tu esi sac¥jis ∫aunu par mani un Abinadijs bija pabeidzis ‰o sakÇ- manu tautu. mo, ˙ïni¿‰ pavïlïja, lai apries- 9 Tad Abinadijs sac¥ja vi¿am: teri sagrÇbtu vi¿u un liktu Es saku tev, es ne¿em‰u atpaka∫ nodot vi¿u nÇvei. vÇrdus, ko es esmu runÇjis tev 2 Bet tur vi¿u starpÇ bija viens, par ‰o tautu, jo tie ir patiesi; kura vÇrds bija aAlma, vi¿‰ ar¥ un, lai js varïtu zinÇt, ka tie ir bija Nefija pïctecis. Un vi¿‰ bija patiesi, es esmu pie∫Çvis, ka es jauns v¥rs, un vi¿‰ bnoticïja vÇr- kr¥tu jsu rokÇs. diem, ko Abinadijs bija runÇjis, 10 JÇ, un es ciet¥‰u l¥dz pat jo vi¿‰ pazina nekrietn¥bu, par nÇvei, un es ne¿em‰u atpaka∫ kuru Abinadijs bija liecinÇjis savus vÇrdus, un tie bs kÇ liec¥- pret vi¿iem; tÇdï∫ vi¿‰ sÇka ba pret jums. Un, ja js nogalinÇ- aizlgt ˙ïni¿am, lai tas nebtu sit mani, js izliesit anevain¥gas dusm¥gs uz Abinadiju, bet ∫au- asinis, un tas ar¥ bs kÇ liec¥ba tu, lai vi¿‰ aizietu mierÇ. pret jums pïdïjÇ dienÇ. 3 Bet ˙ïni¿‰ vïl vairÇk apskaitÇs 11 Un tad ˙ïni¿‰ Noa jau gra- un lika, lai Alma tiktu padz¥ts s¥jÇs atbr¥vot to, jo vi¿‰ baid¥jÇs no vi¿u vidus, un st¥ja savus Abinadija vÇrda; jo vi¿‰ baid¥jÇs, kalpus tam paka∫, lai vi¿‰ tiktu ka Dieva sods nÇks pÇr vi¿u. nokauts. 12 Bet priesteri pacïla savas 4 Bet vi¿‰ bïga no tiem un pa- balsis pret to un sÇka to apsdzït, slïpÇs, tÇ ka tie vi¿u neatrada. sakot: Vi¿‰ ir zaimojis ˙ïni¿u! Un vi¿‰, slïpdamies daudzas TÇdï∫ ˙ïni¿‰ tika uzkd¥ts dus- dienas, apierakst¥ja visus vÇrdus, mÇs pret to un vi¿‰ nodeva to, ko Abinadijs bija runÇjis. lai tas tiktu nokauts. 5 Un notika, ka ˙ïni¿‰ lika, lai 13 Un notika, ka vi¿i sagrÇba vi¿a sargi aplenktu Abinadiju to un sasïja to, un ‰aust¥ja tÇ Çdu un sagrÇbtu to; un vi¿i sasïja to ar Ïagaru sai‰˙iem, jÇ, l¥dz pat un iemeta to cietumÇ. nÇvei. 6 Un pïc trim dienÇm, apsprie- 14 Un tad, kad liesmas sÇka
15a Mos. 3:8; 5:7; 2a Mos. 23:6, 9–10. 4a src Svïtie Raksti. Et. 3:14. src Al., vecÇkais. 8a Mos. 13:25, 33–34. 17 1a Mos. 11:1, 5–6. b Mos. 26:15. 10a Al. 60:13. Mosijas grÇmata 17:15–18:7 194 dedzinÇt vi¿u, vi¿‰ kliedza uz no ˙ïni¿a Noas meÏon¥gÇ apvid. tiem, sac¥dams: Apmïram 147–145 g. pr. Kr. 15 Lk, kÇ js esat dar¥ju‰i man, tÇpat notiks, ka tavi pïcnÇ- Un tad notika, ka Alma, kas cïji liks, ka daudzi ciet¥s sÇpes, aizbïga no ˙ïni¿a Noas kalpo- kÇ es cie‰u, pat anÇves sÇpes tÇjiem, anoÏïloja savus grïkus ugun¥; un tas tÇpïc, ka vi¿i ticïs un nekrietn¥bas, un slepeni de- glÇb‰anai, kas nÇk no TÇ Kunga, vÇs starp ∫aud¥m un sÇka mÇc¥t vi¿u Dieva. Abinadija vÇrdus— 16 Un notiks, ka js tiksit mo- 2 jÇ, par to, kas vïl nÇks un ar¥ c¥ti ar visa veida slim¥bÇm jsu par miru‰o aug‰Çmcel‰anos, un nekrietn¥bu dï∫. par cilvïku apest¥‰anu, kura tiks 17 JÇ, un js asit¥s katra roka, ¥stenota caur Kristus bspïku un js tiksit dzenÇti un izkl¥di- un cie‰anÇm, un nÇvi, un Vi¿a nÇti ‰urp un turp, patiesi tÇ, aug‰Çmcel‰anos un uzkÇp‰anu kÇ savva∫as ganÇmpulkus dzenÇ debes¥s. meÏon¥gi un nikni zvïri. 3 Un visus, kas uzklaus¥ja vi¿a 18 Un tajÇ dienÇ js tiksit med¥ti vÇrdu, vi¿‰ mÇc¥ja. Un vi¿‰ mÇ- un tiksit sa¿emti jsu ienaid- c¥ja tiem slepeni, lai tas nevarïtu nieku rokÇs, un tad js ciet¥sit, nÇkt zinÇms ˙ïni¿am. Un daudzi kÇ es cie‰u, anÇves sÇpes ugun¥. ticïja vi¿a vÇrdiem. 19 TÇ Dievs aatriebjas tiem, kas 4 Un notika, ka tie, kas ticïja izn¥cina Vi¿a ∫audis. Ak Dievs, vi¿am, gÇja uz avietu, kas tika pie¿em manu dvïseli! saukta par Mormonu, kas bija 20 Un tad, kad Abinadijs bija ieguvusi savu vÇrdu no ˙ïni¿a pateicis ‰os vÇrdus, vi¿‰ krita, un atradÇs tÇs zemes nomalï, cie‰ot nÇvi ugun¥; jÇ, tikdams kur ik pa laikam vai reizïm mita nodots nÇvei, jo vi¿‰ nenoliedza meÏon¥gi zvïri. Dieva pavïles, aizz¥mogodams 5 Tad tur MormonÇ bija t¥ra savu vÇrdu patiesumu ar savu dens avots un Alma devÇs turp, nÇvi. tur dens tuvumÇ bija nelielu koku biezoknis, kur vi¿‰ slïpÇs dienÇ no ˙ïni¿a meklïjumiem. 18. NODAπA 6 Un notika, ka tie, kas ticïja vi¿am, devÇs turp, lai klaus¥tos Alma sludina slepen¥bÇ. Vi¿‰ iz- vi¿a vÇrdus. skaidro krist¥‰anÇs der¥bu un krista 7 Un notika, ka pïc daudzÇm Mormonas de¿os. Vi¿‰ dibina dienÇm ievïrojams skaits bija Kristus Bazn¥cu un iece∫ priesterus. sapulcïju‰ies tajÇ vietÇ MormonÇ, Vi¿i apgÇdÇ pa‰i sevi un mÇca lai klaus¥tos Almas vÇrdus. JÇ, ∫audis. Alma un vi¿a ∫audis bïg visi bija sapulcïju‰ies, kas ticïja
15a Mos. 13:9–10; 19a src Atrieb¥ba. b src Izpirkt, grïku Al. 25:4–12. 18 1a Mos. 23:9–10. izpirk‰ana. 17a Mos. 21:1–5, 13. 2a src Pest¥t, pest¥ts, 4a Al. 5:3. 18a Mos. 19:18–20. pest¥‰ana. 195 Mosijas grÇmata 18:8–17 vi¿a vÇrdam, lai dzirdïtu vi¿u. pirmajiem, un devÇs un nostÇjÇs Un vi¿‰ amÇc¥ja tos un sludinÇja den¥ un sauca, sac¥dams: Ak vi¿iem grïku noÏïlo‰anu un pes- Kungs, izlej Savu Garu pÇr Tavu t¥‰anu, un tic¥bu Tam Kungam. kalpu, lai tas varïtu dar¥t savu 8 Un notika, ka vi¿‰ sac¥ja uz darbu ar sirds svïtumu! tiem: Lk, ‰eit ir Mormonas de- 13 Un, kad vi¿‰ pateica ‰os ¿i (jo tÇ tie tika saukti) un tagad, vÇrdus, aTÇ Kunga Gars bija pÇr tÇ kÇ js avïlaties nÇkt bDieva vi¿u, un vi¿‰ sac¥ja: Helam, es pulkÇ un tikt saukti par Vi¿a bkrist¥ju tevi, bdams cpilnvarots tautu, un cesat gatavi nest viens no VisaugstÇ Dieva, kÇ liec¥bu otra slogus, lai tie k∫tu viegli; tam, ka tu esi stÇjies der¥bÇ kal- 9 jÇ, un esat gatavi sïrot ar pot Vi¿am, l¥dz pat tu bsi miris tiem, kas sïro; jÇ, un mierinÇt savÇ mirst¥gajÇ ˙ermen¥; un lai tos, kuriem nepiecie‰ams mie- TÇ Kunga Gars tiek izliets pÇr rinÇjums, un stÇvït kÇ aDieva tevi; un lai Vi¿‰ dÇvÇ tev mÏ¥- liecinieki visos laikos un visÇs go dz¥vi caur Kristus dpest¥‰anu, lietÇs, un visÇs vietÇs, lai js tÇ- kuru Vi¿‰ ir sagatavojis no di varïtu palikt l¥dz pat nÇvei, pasaules erad¥‰anas. lai js varïtu tikt Dieva pest¥ti 14 Un, kad Alma bija pateicis un tikt pieskait¥ti tiem, kas ir ‰os vÇrdus, gan Alma, gan He- no bpirmÇs aug‰Çmcel‰anÇs, lai lams tika aiegremdïti den¥; un jums varïtu bt cmÏ¥gÇ dz¥ve— vi¿i cïlÇs un izkÇpa no dens 10 tagad, es saku jums, ja tÇ ir priecÇjoties, bdami piepild¥ti jsu sirds vïlï‰anÇs, kas jums ar Garu. ir pret to, lai taptu akrist¥ti TÇ 15 Un vïl, Alma pa¿ïma citu Kunga VÇrdÇ kÇ liecinieki Vi¿a un devÇs otro reizi den¥, un priek‰Ç, ka js stÇjaties bder¥bÇ krist¥ja vi¿u tÇpat kÇ pirmo ar Vi¿u, ka js kalposit Vi¿am reizi, tikai vi¿‰ pats vairs netika un turïsit Vi¿a pavïles, lai Vi¿‰ iegremdïjies atkal den¥. vïl piln¥gÇk varïtu izliet Savu 16 Un tÇdÇ veidÇ vi¿‰ krist¥ja Garu pÇr jums? katru, kas devÇs uz to vietu 11 Un tad, kad ∫audis dzirdïja Mormonu; un pïc skaita vi¿i ‰os vÇrdus, vi¿i sita plaukstas bija ap divi simti un ãetrÇm dvï- aiz prieka un izsaucÇs: TÇ ir selïm; jÇ, un vi¿i tapa akrist¥ti msu sirds vïlï‰anÇs! Mormonas de¿os un tika pie- 12 Un tad notika, ka Alma pa- pild¥ti ar bDieva labvïl¥bu. ¿ïma Helamu, vi¿‰ bija viens no 17 Un no tÇ laika turpmÇk vi¿i
7a Al. 5:11–13. 10a 2. Nef. 31:17. pest¥‰ana. 8a M&D 20:37. src Krist¥‰ana, krist¥t. e Moz. 4:2; 5:9. b src Jïzus Kristus b src Der¥ba. 14a src Krist¥‰ana, Bazn¥ca. 13a src Svïtais Gars. krist¥t— Krist¥‰ana c src L¥dzjt¥ba. b 3. Nef. 11:23–26; ar iegremdï‰anu. 9a src MisionÇru darbs; M&D 20:72–74. 16a Mos. 25:18. LiecinÇt; Liecinieks. c TA 1:5. b src Labvïl¥ba. b Mos. 15:21–26. src Priester¥ba. c src MÏ¥gÇ dz¥ve. d src Pest¥t, pest¥ts, Mosijas grÇmata 18:18–29 196 tika saukti par Dieva bazn¥cu jeb 24 Un vi¿‰ ar¥ pavïlïja tiem, par aKristus bazn¥cu. Un notika, lai priesteri, kurus vi¿‰ bija ordi- ka jebkur‰, kas tika krist¥ts ar nïjis, astrÇdÇtu ar savÇm pa‰u Dieva spïku un pilnvarÇm, tika rokÇm sevis uzturï‰anai. pieskait¥ts Vi¿a bazn¥cai. 25 Un bija viena diena katru 18 Un notika, ka Alma, abdams nedï∫u, kas tika nolikta, lai vi¿i pilnvarots no Dieva, ordinïja sapulcïtos kopÇ mÇc¥t ∫audis un priesterus; vienu priesteri uz kat- apielgt To Kungu, savu Dievu, riem piecdesmit no vi¿u skaita un ar¥ tik bieÏi, cik vien tas bija vi¿‰ ordinïja, lai sludinÇtu tiem vi¿u spïkos, sanÇkt kopÇ. un bmÇc¥tu tiem par to, kas 26 Un priesteri nedr¥kstïja bt attiecas uz Dieva valst¥bu. atkar¥gi no tautas sevis uzturï- 19 Un vi¿‰ pavïlïja tiem, ‰anÇ; bet par savÇm plïm vi¿i lai vi¿i nesludinÇtu neko citu sa¿ïma aDieva labvïl¥bu, lai vi¿i kÇ vien to, ko vi¿‰ bija mÇc¥jis, varïtu k∫t stipri GarÇ, esot ar un kas ir ticis runÇts ar svïto bzinljanÇm par Dievu, lai vi¿i pravie‰u muti. varïtu mÇc¥t ar Dieva spïku un 20 JÇ, patiesi vi¿‰ pavïlïja tiem, pilnvarÇm. lai vi¿i anemÇc¥tu neko citu, kÇ 27 Un vïl Alma pavïlïja, lai vien grïku noÏïlo‰anu un tic¥bu bazn¥cas ∫audis dotu no savas Tam Kungam, kas ir atpest¥jis mantas, akatrs atbilsto‰i tam, kas Savu tautu. vi¿am bija; ja vi¿am bija vairÇk, 21 Un vi¿‰ pavïlïja tiem, lai vi¿am vairÇk vajadzïja dot; un nebtu astr¥du vi¿u starpÇ, bet no tÇ, kam bija, bet maz, maz ar¥ lai vi¿i bvienprÇt¥gi raudz¥tos uz tika pras¥ts; un vajadzïja dot priek‰u, ar vienu tic¥bu un vienu tam, kam nebija. krist¥‰anos, sasaist¥ju‰i savas sir- 28 Un tÇ vi¿iem vajadzïja dot dis cvienot¥bÇ un m¥lest¥bÇ cits no savas mantas pïc savas br¥- pret citu. vas gribas un ar labÇm vïlmïm 22 Un tÇ vi¿‰ pavïlïja tiem pret Dievu, un tiem priesteriem, sludinÇt. Un tÇ vi¿i k∫uva aDieva kas bija trkumÇ, jÇ, un katrai bïrni. trc¥gai, kailai dvïselei. 23 Un vi¿‰ pavïlïja tiem, lai 29 Un tÇ vi¿‰ sac¥ja tiem, vi¿i ievïrotu asabata dienu un bdams sa¿ïmis pavïli no Die- turïtu to svïtu, un ar¥ katru die- va; un vi¿i astaigÇja taisn¥gi nu vi¿iem vajadzïja pateikties Dieva priek‰Ç, bdaloties cits ar Tam Kungam, savam Dievam. citu gan laic¥gajÇ, gan gar¥gajÇ,
17a 3. Nef. 26:21; 27:3–8. M&D 88:67–68. 25a src Pielg‰ana. src Jïzus Kristus c src Vienot¥ba. 26a src Labvïl¥ba. Bazn¥ca. 22a Mos. 5:5–7; b src Zinljanas. 18a src Priester¥ba. Moz. 6:64–68. 27a Ap. d. 2:44–45; b src MÇc¥t, skolotÇjs. 23a Mos. 13:16–19; 4. Nef. 1:3. 20a M&D 15:6; 18:14–16. M&D 59:9–12. 29a src StaigÇt, staigÇt 21a 3. Nef. 11:28–30. 24a Ap. d. 20:33–35; ar Dievu. src Str¥dï‰anÇs. Mos. 27:3–5; b src LabklÇj¥ba. b Mat. 6:22; Al. 1:26. 197 Mosijas grÇmata 18:30–19:9 atbilsto‰i vi¿u vajadz¥bÇm un Un notika, ka ˙ïni¿a karapulks vi¿u vïlmïm. atgriezÇs, velt¥gi izmeklïjies TÇ 30 Un tad notika, ka viss tas tika Kunga ∫audis. dar¥ts MormonÇ, jÇ, pie Mor- 2 Un tad lk, ˙ïni¿a spïki bija monas ade¿iem meÏÇ, kas bija mazi, tie bija samazinÇju‰ies, netÇlu no Mormonas de¿iem; un tur bija sÇkusies ‰˙el‰anÇs jÇ, tÇ vieta Mormona, Mormonas tautas atliku‰ajÇ da∫Ç. de¿i, Mormonas meÏs, cik br¥- 3 Un mazÇkÇ da∫a sÇka izteikt ni‰˙¥gi tie ir to ac¥s, kas tur nÇca draudus pret ˙ïni¿u, un tur sÇ- pie sava Pest¥tÇja atzi¿as; jÇ, un kÇs lieli str¥di vi¿u starpÇ. cik svït¥ti ir tie, jo tie dziedÇs 4 Un tad tur bija v¥rs vi¿u mÏ¥gi slavïjot Vi¿u. starpÇ, kura vÇrds bija Gideons, 31 Un ‰¥s lietas tika dar¥tas un vi¿‰, bdams stiprs v¥rs un zemes anomalïs, lai tÇs nek∫tu ˙ïni¿a ienaidnieks, tÇdï∫ vi¿‰ zinÇmas ˙ïni¿am. izvilka savu zobenu un zvïrïja 32 Bet lk, notika, ka ˙ïni¿‰, savÇs dusmÇs, ka vi¿‰ nokaus atklÇjis kust¥bu tautÇ, st¥ja ˙ïni¿u. savus kalpus novïrot tos. TÇdï∫ 5 Un notika, ka vi¿‰ c¥n¥jÇs vienu dienu, kad vi¿i bija sa- ar ˙ïni¿u; un, kad ˙ïni¿‰ pulcïju‰ies kopÇ, lai klaus¥tos redzïja, ka vi¿‰ tiek no tÇ pie- TÇ Kunga vÇrdu, par vi¿iem veikts, vi¿‰ bïga un skrïja, un tika dar¥ts zinÇms ˙ïni¿am. uzskrïja atorn¥, kas bija blakus 33 Un tad ˙ïni¿‰ sac¥ja, ka templim. Alma kda tautu uz sacel‰anos 6 Un Gideons dzinÇs vi¿am pret vi¿u; tÇdï∫ vi¿‰ st¥ja savu paka∫ un jau gras¥jÇs torn¥ noga- karapulku tos izn¥cinÇt. linÇt ˙ïni¿u; un ˙ïni¿‰ pameta 34 Un notika, ka Almam un TÇ savas acis visapkÇrt uz ·emlona Kunga ∫aud¥m tika apazi¿ots par zemi, un lk, lamanie‰u kara- ˙ïni¿a karapulka tuvo‰anos; pulki bija zemes robeÏÇs. tÇdï∫ vi¿i pa¿ïma savas teltis un 7 Un tad ˙ïni¿‰ iekliedzÇs sa- savas Æimenes un devÇs meÏo- vas dvïseles cie‰anÇs, sac¥dams: n¥gÇ apvid. Gideon, paÏïlo mani, jo lama- 35 Un pïc skaita vi¿i bija ap ãet- nie‰i nÇk uz mums, un vi¿i ms ri simti un piecdesmit dvïselïm. izn¥cinÇs, jÇ, vi¿i izn¥cinÇs manu tautu! 8 Un tagad ˙ïni¿‰ nebija tik 19. NODAπA daudz norpïjies par savu tautu, kÇ vi¿‰ bija norpïjies par savu Gideons tiecas nogalinÇt ˙ïni¿u pa‰a dz¥v¥bu; tomïr Gideons Nou. Lamanie‰i iebrk zemï. µïni¿‰ saudzïja vi¿a dz¥v¥bu. Noa mirst ugun¥. Limhijs valda 9 Un ˙ïni¿‰ pavïlïja ∫aud¥m, kÇ monarhs, kas maksÇ nodevas. lai vi¿i bïgtu no lamanie‰iem, Apmïram 145–121 g. pr. Kr. un vi¿‰ pats gÇja ar tiem un vi¿i
30a Mos. 26:15. 34a Mos. 23:1. 31a Mos. 18:4. 19 5a Mos. 11:12. Mosijas grÇmata 19:10–24 198 bïga meÏon¥gÇ apvid ar savÇm tomïr nebija tÇ, ka Limhijs ne- sievietïm un saviem bïrniem. zinÇtu par tïva nekrietn¥bÇm, 10 Un notika, ka lamanie‰i jo pats vi¿‰ bija taisn¥gs v¥rs. dzinÇs vi¿iem paka∫ un panÇca 18 Un notika, ka Gideons sle- vi¿us, un sÇka tos nogalinÇt. peni st¥ja v¥rus meÏon¥gÇ apvi- 11 Tad notika, ka ˙ïni¿‰ pavï- d, lai atrastu ˙ïni¿u un tos, lïja vi¿iem, lai visi v¥ri pamestu kas bija ar vi¿u. Un notika, ka savas sievas un savus bïrnus, vi¿i sastapa cilvïkus meÏon¥gÇ un bïgtu no lamanie‰iem. apvid, visus, iz¿emot ˙ïni¿u 12 Tad tur bija daudzi, kas un vi¿a priesterus. negribïja tos pamest, bet gan 19 Tad vi¿i bija zvïrïju‰i savÇs dr¥zÇk palikt un iet bojÇ ar sird¥s, ka tie atgriez¥sies Nefija tiem. Bet pÇrïjie pameta savas zemï, un, ja vi¿u sievas un vi¿u sievas un savus bïrnus un bïga. bïrni bs nogalinÇti, un ar¥ tie, 13 Un notika, ka tie, kas palika kas palika ar vi¿iem, ka vi¿i ar savÇm sievÇm un saviem meklïs atrieb¥bu un ar¥ ies bojÇ bïrniem, lika, lai vi¿u skaistÇs ar tiem. meitas nostÇtos priek‰Ç un lg- 20 Un ˙ïni¿‰ pavïlïja, lai vi¿i tu lamanie‰us, lai tie nenogalina neatgrieztos; un vi¿i bija dus- vi¿us. m¥gi uz ˙ïni¿u un lika vi¿am 14 Un notika, ka lamanie‰i ciest l¥dz anÇvei ugun¥. ieÏïlojÇs par tiem, jo vi¿i bija to 21 Un vi¿i ar¥ gras¥jÇs ¿emt sievie‰u skaistuma apburti. priesterus un nodot tos nÇvei, 15 TÇdï∫ lamanie‰i saudzïja un tie bïga no vi¿iem. vi¿u dz¥v¥bas un ¿ïma vi¿us 22 Un notika, ka vi¿i jau gras¥- par gstek¿iem, un aizveda vi- jÇs atgriezties Nefija zemï, un ¿us atpaka∫ uz Nefija zemi, un vi¿i sastapa Gideona v¥rus. Un at∫Çva, lai vi¿iem varïtu piede- Gideona v¥ri pastÇst¥ja vi¿iem rït zeme, ar noteikumu, ka vi¿i visu, kas bija noticis ar vi¿u nodos ˙ïni¿u Nou lamanie‰u sievÇm un vi¿u bïrniem; un ka rokÇs un atdos savu ¥pa‰umu, lamanie‰i bija at∫Çvu‰i, lai vi- katrs pusi no visa, kas tiem bija, ¿iem piederïtu zeme, maksÇjot pusi no vi¿u zelta un vi¿u sud- nodevu lamanie‰iem vienu pusi raba, un visÇm vi¿u dÇrglietÇm, no visa, kas tiem piederïja. un tÇ vi¿iem vajadzïja maksÇt 23 Un ∫audis pateica Gideona nodevu lamanie‰u ˙ïni¿am no v¥riem, ka vi¿i ir nogalinÇju‰i gada uz gadu. ˙ïni¿u, un vi¿a priesteri ir aiz- 16 Un tad tur bija viens no ˙ï- bïgu‰i no vi¿iem tÇlÇk meÏon¥gÇ ni¿a dïliem starp tiem, kas bija apvid. sa¿emti gstÇ, kura vÇrds bija 24 Un notika, kad vi¿i bija aLimhijs. pabeigu‰i ceremoniju, ka vi¿i 17 Un tad Limhijs gribïja, lai atgriezÇs Nefija zemï, priecÇ- vi¿a tïvs netiktu izn¥cinÇts; damies, jo vi¿u sievas un bïrni
16a Mos. 7:9. 20a Mos. 17:13–19; Al. 25:11. 199 Mosijas grÇmata 19:25–20:11 nebija nogalinÇti; un vi¿i pa- 2 Un notika, ka tur vienu dienu stÇst¥ja Gideonam, ko vi¿i bija daÏas no vi¿Çm bija sapulcïju- izdar¥ju‰i ar ˙ïni¿u. ‰Çs kopÇ, lai dziedÇtu un dejotu. 25 Un notika, ka lamanie‰u 3 Un tad ˙ïni¿a Noas priesteri, ˙ïni¿‰ azvïrïja vi¿iem, ka vi¿a kaunoties atgriezties Nefija pil- cilvïki nenogalinÇs tos. sïtÇ, jÇ, un ar¥ baidoties, ka ∫audis 26 Un ar¥ Limhijs, bdams ˙ï- tos nogalinÇs, tÇdï∫ vi¿i neuz- ni¿a dïls un sa¿ïmis vi¿am dro‰inÇjÇs atgriezties pie savÇm pie‰˙irtu ˙ïni¿valsti ano tautas, sievÇm un saviem bïrniem. zvïrïja lamanie‰u ˙ïni¿am, ka 4 Un paliku‰i meÏon¥gÇ apvid vi¿a ∫audis maksÇs nodevu vi- un atklÇju‰i lamanie‰u meitas, ¿am, patiesi vienu pusi no visa, vi¿i noslïpÇs un novïroja tÇs; kas tiem pieder. 5 un, kad tur bija tikai daÏas no 27 Un notika, ka Limhijs sÇka vi¿Çm sapulcïju‰Çs dejot, tie iz- veidot ˙ïni¿valsti un dibinÇt nÇca no savÇm slïptuvïm un mieru starp saviem ∫aud¥m. sagrÇba vi¿as un aizveda vi¿as 28 Un lamanie‰u ˙ïni¿‰ st¥ja meÏon¥gÇ apvid; jÇ, divdesmit sargus visapkÇrt zemei, lai vi¿‰ un ãetras lamanie‰u meitas tie varïtu noturït Limhija ∫audis aizveda meÏon¥gÇ apvid. tajÇ zemï, lai vi¿i nevarïtu do- 6 Un notika, kad lamanie‰i ties projÇm meÏon¥gÇ apvid; atklÇja, ka vi¿u meitas ir pazu- un vi¿‰ uzturïja savus sargus du‰as, vi¿i bija dusm¥gi uz no nodevÇm, ko vi¿‰ sa¿ïma Limhija ∫aud¥m, jo vi¿i domÇja, no nefijie‰iem. ka tie bija Limhija ∫audis. 29 Un tad ˙ïni¿am Limhijam 7 TÇdï∫ vi¿i st¥ja savus kara- bija nepÇrtraukts miers vi¿a pulkus; jÇ, pat pats ˙ïni¿‰ devÇs ˙ïni¿valst¥ divu gadu garumÇ, savas tautas priek‰galÇ; un vi¿i tÇdï∫ ka lamanie‰i vi¿iem neuz- devÇs uz Nefija zemi, lai izn¥ci- mÇcÇs, nedz ar¥ mïÆinÇja vi¿us nÇtu Limhija ∫audis. izn¥cinÇt. 8 Un tad Limhijs bija atklÇjis vi¿us no tor¿a, patiesi visu vi¿u sagatavo‰anos karam tas atklÇ- 20. NODAπA ja; tÇdï∫ vi¿‰ sapulcinÇja savus ∫audis kopÇ un nolika tos gaid¥t Noas priesteri nolaupa daÏas lama- laukos un meÏos. nie‰u meitas. Lamanie‰i karo pret 9 Un notika, kad lamanie‰i Limhaju un vi¿a ∫aud¥m. Lamanie- ienÇca, ka Limhija ∫audis sÇka ‰u pulki tiek atsisti un nomierinÇti. uzbrukt vi¿iem no savÇm slïp- Apmïram 145–123 g. pr. Kr. tuvïm un sÇka tos nogalinÇt. Tad tur bija viena vieta ·emlonÇ, 10 Un notika, ka c¥¿a k∫uva ∫oti kur lamanie‰u meitas sapulcïjÇs s¥va, jo vi¿i c¥n¥jÇs kÇ lauvas par kopÇ, lai dziedÇtu un dejotu, un savu laup¥jumu. priecÇtos. 11 Un notika, ka Limhija
25a Mos. 21:3. 26a Mos. 7:9. Mosijas grÇmata 20:12–24 200 ∫audis sÇka dz¥t lamanie‰us sev dar¥jis, ies bojÇ! TÇdï∫ vi¿‰ lika, pa priek‰u; tomïr vi¿u nebija lai vi¿a ∫audis tiktu pÇrbaud¥ti. pat uz pusi tik daudz kÇ lama- 17 Tad, kad aGideons bija ‰o nie‰u. Bet vi¿i a c¥n¥jÇs par dzirdïjis, vi¿‰, bdams ˙ïni¿a savÇm dz¥v¥bÇm un par savÇm virsnieks, devÇs un sac¥ja ˙ïni- sievÇm, un par saviem bïrniem; ¿am: Es ldzu tevi, pÇrtrauc tÇdï∫ vi¿i sa¿ïma visus spïkus un nepÇrbaudi ‰os ∫audis, un un c¥n¥jÇs kÇ p˙i. neapsdzi vi¿us! 12 Un notika, ka tie atrada 18 Jo vai tu neatceries sava tïva lamanie‰u ˙ïni¿u starp vi¿u priesterus, kurus ‰¥ tauta gribïja kritu‰ajiem, tomïr vi¿‰ nebija nogalinÇt? Un vai vi¿i nav meÏo- miris, bet bija ievainots un pa- n¥gÇ apvid? Un vai vi¿i nav tie, mests zemï, tik steidz¥ga bija kas nozagu‰i lamanie‰u meitas? vi¿a ∫auÏu bïg‰ana. 19 Un tad, redzi un pastÇsti 13 Un tie pa¿ïma vi¿u un pÇr- ˙ïni¿am par to, lai vi¿‰ varïtu sïja vi¿a vÇtis, un atnesa to pastÇst¥t saviem ∫aud¥m, ka vi¿i Limhija priek‰Ç, un sac¥ja: Lk, varïtu tikt nomierinÇti; jo lk, ‰eit ir lamanie‰u ˙ïni¿‰; vi¿‰, vi¿i atkal gatavojas nÇkt pret bdams ievainots, bija kritis mums; un redzi ar¥, ka msu starp beigtajiem, un lamanie‰i nav daudz. bija vi¿u pametu‰i; un lk, mïs 20 Un lk, vi¿i nÇk ar daudziem atvedÇm vi¿u tavÇ priek‰Ç; un ta- pulkiem; un, ja ˙ïni¿‰ vi¿us gad at∫auj mums vi¿u nogalinÇt! nenomierinÇs, mums vajadzïs 14 Bet Limhijs sac¥ja tiem: Js iet bojÇ. nenogalinÇsit vi¿u, bet atved¥- 21 Jo vai nav Abinadija vÇrdi sit vi¿u ‰urp, lai es varïtu vi¿u apiepild¥ti, ko vi¿‰ pravietoja redzït! Un tie atveda vi¿u. Un pret mums—un viss tas tÇdï∫, Limhijs sac¥ja vi¿am: KÇds jums ka mïs neklaus¥jÇmies TÇ Kun- bija iemesls nÇkt karot pret ma- ga vÇrdos un nenovïrsÇmies nu tautu? Lk, mana tauta nav no savÇm nekrietn¥bÇm? lauzusi azvïrestu, kuru es jums 22 Un tagad nomierinÇsim ˙ï- devu; tÇdï∫, kÇpïc js lauÏat ni¿u, un mïs izpild¥sim zvïres- zvïrestu, kuru js devÇt manai tu, ko esam vi¿am devu‰i; jo tautai? labÇk, ka mïs esam jgÇ, nekÇ 15 Un tad ˙ïni¿‰ sac¥ja: Es lau- mums ir jÇzaudï savas dz¥v¥- zu zvïrestu tÇpïc, ka tavi ∫audis bas; tÇdï∫ apturïsim ‰o lielo aizveda manu ∫auÏu meitas; tÇ- asinsizlie‰anu. dï∫ savÇs dusmÇs es liku savai 23 Un tad Limhijs pastÇst¥ja tautai nÇkt karot pret tavu tautu. ˙ïni¿am visu par savu tïvu un 16 Un tad Limhijs nebija neko apriesteriem, kas bïga meÏon¥gÇ dzirdïjis par ‰o lietu; tÇdï∫ apvid un piedïvïja tiem vi¿u vi¿‰ sac¥ja: Es pÇrbaud¥‰u starp meitu aizve‰anu. saviem ∫aud¥m, un kas to bs 24 Un notika, ka ˙ïni¿‰ tika
20 11a Al. 43:45. 17a Mos. 19:4–8. 23a Mos. 19:21, 23. 14a Mos. 19:25–26. 21a Mos. 12:1–8. 201 Mosijas grÇmata 20:25–21:11 nomierinÇts pret Limhija tautu; un dzina tos, it kÇ tie btu mïmi un vi¿‰ sac¥ja tiem: Iesim satikt ïze∫i— manus ∫audis bez ieroãiem; un es 4 jÇ, un viss tas tika dar¥ts, lai zvïru jums ar zvïrestu, ka mana TÇ Kunga vÇrds varïtu tikt tauta nenogalinÇs tavu tautu! piepild¥ts. 25 Un notika, ka vi¿i sekoja 5 Un tagad nefijie‰u cie‰anas ˙ïni¿am un devÇs sastapt lama- bija lielas, un nebija nekÇda nie‰us bez ieroãiem. Un notika, veida, kÇ tie varïtu atbr¥voties ka vi¿i sastapa lamanie‰us; un no vi¿u rokÇm, jo lamanie‰i bija lamanie‰u ˙ïni¿‰ dzi∫i pakla- aplenku‰i tos no visÇm pusïm. n¥jÇs vi¿u priek‰Ç un aizldza 6 Un notika, ka tauta sÇka kur- par Limhija tautu. nït un Ïïloties savam ˙ïni¿am 26 Un, kad lamanie‰i redzïja savu cie‰anu dï∫; un vi¿i sÇka Limhija tautu, ka vi¿i bija bez alkt atkal doties c¥¿Ç pret lama- ieroãiem, vi¿i aieÏïlojÇs par vi- nie‰iem. Un vi¿i ∫oti nomoc¥ja ¿iem un nomierinÇjÇs, un atgrie- ˙ïni¿u ar savÇm ÏïlabÇm, tÇdï∫ zÇs ar savu ˙ïni¿u mierÇ savÇ vi¿‰ at∫Çva tiem dar¥t to, ko tie pa‰u zemï. vïlïjÇs. 7 Un vi¿i atkal sapulcïjÇs kopÇ un apvilka savas bru¿as, un de- 21. NODAπA vÇs pret lamanie‰iem, lai izdz¥tu tos no savas zemes. Limhija tauta tiek lamanie‰u sa- 8 Un notika, ka lamanie‰i sasita sista un uzvarïta. Limhija tauta vi¿us un aizdzina vi¿us atpa- sastop Amonu un tiek pievïrsta. ka∫, un nogalinÇja daudzus no Vi¿i pastÇsta Amonam par div- vi¿iem. desmit ãetrÇm jaredie‰u plÇksnïm. 9 Un tad tur bija liela asïro‰ana Apmïram 122–121 g. pr. Kr. un raudljana Nefija tautÇ, at- Un notika, ka Limhijs un vi¿a raitne sïroja pïc sava v¥ra, dïls tauta atgriezÇs Nefija pilsïtÇ un meita sïroja pïc sava tïva, un sÇka atkal mierÇ dz¥vot tajÇ un brÇlis pïc saviem brÇ∫iem. zemï. 10 Tad nu tur bija liels dau- 2 Un notika, ka pïc daudzÇm dzums atrait¿u tajÇ zemï, un dienÇm lamanie‰i atkal tika uz- vi¿as ska∫i raudÇja no dienas kd¥ti dusmÇs pret nefijie‰iem, dienÇ, jo lielas bailes no lama- un vi¿i sÇka nÇkt apkÇrtïjÇs nie‰iem bija tÇm uznÇku‰as. zemes robeÏÇs. 11 Un notika, ka vi¿u nepÇr- 3 Tagad vi¿i neuzdro‰inÇjÇs trauktÇ raudljana uzkd¥ja tos nogalinÇt tÇ zvïresta dï∫, ko dusmas pret lamanie‰iem atli- vi¿u ˙ïni¿‰ bija devis Limhijam; ku‰ajos Limhija ∫aud¥s; un vi¿i bet vi¿i sita tiem pa avaigiem atkal devÇs c¥¿Ç, bet vi¿i atkal un apspieda tos; un sÇka uzlikt tika atdz¥ti atpaka∫, cie‰ot lielus smagas bnastas uz to mugurÇm, zaudïjumus.
26a src L¥dzjt¥ba. b Mos. 12:5. 21 3a Mos. 12:2. 9a Mos. 12:4. Mosijas grÇmata 21:12–25 202 12 JÇ, vi¿i devÇs vïl tre‰o reizi iespïjams, un apsargÇja savu un cieta l¥dz¥gi; un tie, kas nebija lab¥bu un ganÇmpulkus; nogalinÇti, atgriezÇs atkal Nefija 19 un ˙ïni¿‰ neuzdr¥kstïjÇs pilsïtÇ. iziet aiz pilsïtas sienÇm, nepa- 13 Un vi¿i pazemojÇs l¥dz pat ¿ïmis sev l¥dzi sargus, baidoties, zemei, padodoties verdz¥bas j- ka vi¿‰ kaut kÇdÇ veidÇ varïtu gam, pak∫aujoties tam, ka vi¿i krist lamanie‰u rokÇs. tika sisti un dzenÇti turp un ‰urp, 20 Un vi¿‰ lika, lai vi¿a ∫audis un noslogoti atbilsto‰i savu ie- apsargÇtu zemi, lai vi¿i kaut naidnieku vïlmïm. kÇdÇ veidÇ varïtu sagst¥t tos 14 Un vi¿i apazemojÇs l¥dz priesterus, kas aizbïga meÏo- pat pa‰iem pazem¥bas dzi∫u- n¥gÇ apvid, kas bija nozagu‰i miem; un vi¿i stipri piesauca alamanie‰u meitas un kas bija Dievu; jÇ, pat visas dienas liku‰i tÇdam lielam postam nÇkt garumÇ vi¿i piesauca savu pÇr vi¿iem. Dievu, lai Vi¿‰ atbr¥votu tos no 21 Jo vi¿i vïlïjÇs tos sagrÇbt, vi¿u cie‰anÇm. lai vi¿i varïtu tos sod¥t; jo tie 15 Un tagad Tas Kungs bija nÇca Nefija zemï nakt¥s un aiz- ktrs auzklaus¥t vi¿u saucienus nesa lab¥bu un daudzas no vi¿u vi¿u nekrietn¥bu dï∫; tomïr Tas vïrt¥gajÇm lietÇm; tÇdï∫ vi¿i no- Kungs dzirdïja vi¿u kliedzienus slïpÇs tos sagaid¥t. un sÇka m¥kstinÇt lamanie‰u 22 Un notika, ka tur vairs nebija sirdis, ka tie sÇka atvieglot vi¿u lielu nemieru starp lamanie‰iem slogus; tomïr Tas Kungs neuz- un Limhija ∫aud¥m, l¥dz pat tam skat¥ja par vajadz¥gu atbr¥vot laikam, kad aAmons un vi¿a brÇ- vi¿us no verdz¥bas. ∫i ieradÇs tajÇ zemï. 16 Un notika, ka vi¿iem maz pa- 23 Un ˙ïni¿‰, bdams Çrpus mazÇm sÇka veikties tajÇ zemï, pilsïtas vÇrtiem ar savu sardzi, un sÇka izaugt vairÇk lab¥bas atklÇja Amonu un vi¿a brÇ∫us; un s¥klopi, un liellopi, ka vi¿i un, noturïdams tos par Noas necieta badu. priesteriem, vi¿‰ lika, lai tie tik- 17 Tagad tur bija liels skaits sie- tu sagrÇbti un sasieti, un iemesti vie‰u, daudz vairÇk nekÇ v¥rie‰u; acietumÇ. Un, ja vi¿i btu biju‰i tÇdï∫ ˙ïni¿‰ Limhijs pavïlïja, lai Noas priesteri, vi¿‰ tos btu licis katrs v¥rietis asniegtu atbalstu nodot nÇvei. batraitnïm un vi¿u bïrniem, lai 24 Bet, kad vi¿‰ atklÇja, ka vi¿i tie neietu bojÇ aiz bada; un to nebija tie, bet ka vi¿i bija to brÇ∫i vi¿i dar¥ja tÇpïc, ka liels skaits un bija atnÇku‰i no Zarahemlas no vi¿iem bija nogalinÇti. zemes, vi¿‰ k∫uva ∫oti priec¥gs. 18 Tagad Limhija ∫audis turï- 25 Tad nu ˙ïni¿‰ Limhijs jÇs kopÇ grupÇs, cik vien bija pirms Amona iera‰anÇs bija s-
14a Mos. 29:20. Mos. 11:23–25; 20a Mos. 20:5. src Pazem¥gs, M&D 101:7–9. 22a Mos. 7:6–13. pazem¥ba. 17a Mos. 4:16, 26. 23a Hel. 5:21. 15a Sal. Pam. 15:29; b src Atraitne. 203 Mosijas grÇmata 21:26–36 t¥jis anelielu skaitu v¥ru bmeklït aizbïgu‰i. Tagad vi¿i ar prieku Zarahemlas zemi; bet vi¿i nebija btu apvienoju‰ies ar tiem, jo to atradu‰i; un vi¿i bija nomal- vi¿i pa‰i bija stÇju‰ies der¥bÇ ar d¥ju‰ies meÏon¥gÇ apvid. Dievu kalpot Vi¿am un turït 26 Tomïr vi¿i bija atradu‰i Vi¿a pavïles. zemi, kas bija bijusi apdz¥vota; 32 Un tagad kop‰ Amona at- jÇ, zemi, kas bija noklÇta ar nÇk‰anas, ˙ïni¿‰ Limhijs un ar¥ sausiem akauliem; jÇ, zemi, kas daudzi no vi¿a ∫aud¥m stÇjÇs bija bijusi apdz¥vota un kas der¥bÇ ar Dievu kalpot Vi¿am bija tikusi izn¥cinÇta; un vi¿i, un turït Vi¿a pavïles. uzskat¥dami, ka tÇ ir Zara- 33 Un notika, ka ˙ïni¿‰ Lim- hemlas zeme, atgriezÇs Nefija hijs un daudzi no vi¿a ∫aud¥m zemï, ieradu‰ies zemes robeÏÇs vïlïjÇs tapt krist¥ti; bet tur nebija nedaudz dienu pirms Amona neviena tajÇ zemï, kam btu atnÇk‰anas. aDieva pilnvaras. Un Amons at- 27 Un vi¿i atnesa pierakstu sev teicÇs to dar¥t, uzskat¥dams sevi l¥dzi, tie‰i tÇs tautas pierakstu, par necien¥gu kalpu. kuru kaulus vi¿i bija atradu‰i; 34 TÇdï∫ vi¿i tajÇ laikÇ pa‰i un tas bija iegravïts uz plÇk- neizveidoja bazn¥cu, gaid¥dami snïm no rdas. uz TÇ Kunga Garu. Tagad vi¿i 28 Un tad Limhijs atkal ∫oti vïlïjÇs k∫t tÇdi pa‰i kÇ Alma priecÇjÇs, uzzinot no Amona un vi¿a brÇ∫i, kas bija aizbïgu‰i mutes, ka ˙ïni¿am Mosijam bija meÏon¥gÇ apvid. aDieva dÇvana, ar ko vi¿‰ varïja 35 Vi¿i vïlïjÇs tapt krist¥ti par iztulkot tÇdus gravïjumus; jÇ, liec¥bu un pierÇd¥jumu tam, ka un Amons ar¥ priecÇjÇs. tie vïlas kalpot Dievam ar visu 29 Tomïr Amons un vi¿a brÇ∫i savu sirdi; tomïr vi¿i paildzinÇ- bïdÇjÇs tÇdï∫, ka tik daudzi vi¿u ja to laiku; un zi¿ojums par vi¿u brÇ∫i bija nokauti; krist¥‰anu tiks adots vïlÇk. 30 un ar¥ ka ˙ïni¿‰ Noa un 36 Un tagad visi Amona un vi¿a priesteri bija liku‰i cilvï- vi¿a ∫auÏu, un ˙ïni¿a Limhija kiem dar¥t tik daudz grïku un un vi¿a ∫auÏu centieni bija at- nekrietn¥bu pret Dievu; un vi¿i br¥voties no lamanie‰u rokÇm ar¥ sïroja par aAbinadija nÇvi; un no jga. un ar¥ par bAlmas un to ∫auÏu aizie‰anu, kas sekoja Almam, kur‰ bija izveidojis Dieva baz- 22. NODAπA n¥cu ar Dieva spïku un varu, un tic¥bu tiem vÇrdiem, ko bija Tiek sastÇd¥ti plÇni kÇ ∫aud¥m runÇjis Abinadijs. izglÇbties no lamanie‰u jga. La- 31 JÇ, vi¿i sïroja par to aizie‰a- manie‰i tiek piedzird¥ti. πaudis nu, jo vi¿i nezinÇja, kurp tie bija izglÇbjas, atgrieÏas ZarahemlÇ un
25a Mos. 8:7. 28a Omn. 1:20–22; b Mos. 18:34–35. b Mos. 7:14. Mos. 28:11–16. 33a src Pilnvaras. 26a Mos. 8:8. 30a Mos. 17:12–20. 35a Mos. 25:17–18. Mosijas grÇmata 22:1–14 204 pak∫aujas ˙ïni¿am Mosijam. Ap- pus un lai tie varïtu nakt¥ tos mïram 121–120 g. pr. Kr. aizdz¥t meÏon¥gÇ apvid. 7 Un es, saska¿Ç ar tavu pavïli, Un tad notika, ka Amons un ie‰u un samakslju pïdïjo v¥na ˙ïni¿‰ Limhijs sÇka apspriesties nodevu lamanie‰iem, un vi¿i ar ∫aud¥m, kÇ tie varïtu atbr¥- bs piedzïru‰ies; un mïs izie- voties no jga; un vi¿i pat lika, sim caur slepeno eju pa kreisi lai visa tauta sapulcïtos kopÇ; no vi¿u nometnes, kad vi¿i bs un tÇ vi¿i dar¥ja, lai vi¿iem btu piedzïru‰ies un aizmigu‰i. tautas balss par ‰o lietu. 8 TÇ mïs aiziesim ar msu sie- 2 Un tad notika, ka vi¿i nevarïja vietïm un msu bïrniem, msu atrast nevienu citu ce∫u kÇ atbr¥- s¥klopiem un msu liellopiem voties no jga, kÇ vien pa¿emt meÏon¥gÇ apvid; un mïs apie- savas sievietes un bïrnus, un sim apkÇrt ·iloma zemei. savus s¥klopus, un savus liello- 9 Un notika, ka ˙ïni¿‰ uzklau- pus, un savas teltis un doties s¥ja Gideona vÇrdus. meÏon¥gÇ apvid; jo lamanie‰u 10 Un ˙ïni¿‰ Limhijs lika, lai bija tik daudz, ka Limhija ∫au- ∫audis savÇktu kopÇ savus ga- d¥m bija neiespïjami c¥n¥ties ar nÇmpulkus; un vi¿‰ st¥ja v¥na vi¿iem, domÇjot ar zobenu at- nodevu lamanie‰iem; un kÇ dÇ- br¥vot sevi no jga. vanu tiem vi¿‰ st¥ja ar¥ vairÇk 3 Tad notika, ka Gideons devÇs v¥na; un tie krietni dzïra v¥nu, un nostÇjÇs ˙ïni¿a priek‰Ç, un ko ˙ïni¿‰ Limhijs bija tiem sac¥ja vi¿am: Tagad, ak ˙ïni¿, st¥jis. l¥dz ‰im tu esi uzklaus¥jis manus 11 Un notika, ka ˙ïni¿a Limhi- vÇrdus daudzas reizes, kad mïs ja ∫audis nakt¥ aizgÇja meÏon¥gÇ c¥n¥jÇmies ar msu brÇ∫iem la- apvid ar saviem s¥klopiem un manie‰iem. saviem liellopiem, un, Amona 4 Un tagad, ak ˙ïni¿, ja tu ne- un vi¿a brÇ∫u vad¥ti, tie apgÇja uzskati mani par neder¥gu kalpu, apkÇrt ·iloma zemei pa meÏo- vai ja tu l¥dz ‰im zinÇmÇ mïrÇ n¥gu apvidu un pagriezÇs uz esi uzklaus¥jis manus vÇrdus, Zarahemlas zemes pusi. un tie tev ir biju‰i noder¥gi, tÇpat 12 Un vi¿i bija pa¿ïmu‰i visu es vïlos, lai tu ‰oreiz uzklaus¥tu savu zeltu un sudrabu, un sa- manus vÇrdus, un es b‰u tavs vas dÇrglietas, kuras vi¿i varïja kalps un atbr¥vo‰u ‰o tautu no panest, un ar¥ uzturu l¥dzi me- jga. Ïon¥gÇ apvid; un vi¿i turpinÇja 5 Un ˙ïni¿‰ ∫Çva, lai vi¿‰ runÇ- savu ce∫ojumu. tu. Un Gideons sac¥ja vi¿am: 13 Un pavad¥ju‰i meÏon¥gÇ 6 Redzi, pilsïtas otrÇ pusï aiz- apvid daudzas dienas, vi¿i ie- mugures sienÇ ir otrÇ eja. Lama- radÇs Zarahemlas zemï un pie- nie‰i jeb lamanie‰u sargi nakt¥s vienojÇs Mosijas tautai, un k∫uva ir piedzïru‰ies, tÇdï∫ st¥sim pak∫auti vi¿am. zi¿u visai ‰ai tautai, lai vi¿i 14 Un notika, ka Mosija pie¿ï- savÇc savus s¥klopus un liello- ma tos ar prieku; un vi¿‰ ar¥ 205 Mosijas grÇmata 22:15–23:10 pie¿ïma vi¿u apierakstus un nevarïja vi¿us panÇkt, lai tos ar¥ bpierakstus, ko bija atradu‰i nogalinÇtu. Limhija ∫audis. 3 Un vi¿i bïga asto¿as dienas, 15 Un tad notika, kad lama- ce∫ojot pa meÏon¥go apvidu. nie‰i atklÇja, ka Limhija ∫audis 4 Un vi¿i nonÇca zemï, jÇ, pa- nakt¥ bija pametu‰i zemi, ka vi¿i tiesi ∫oti skaistÇ un jaukÇ zemï, st¥ja karapulku meÏon¥gÇ ap- t¥ra dens zemï. vid sekot tiem; 5 Un vi¿i uzslïja savas teltis 16 un, kad vi¿i bija dzinu‰ies un sÇka iekopt zemi, un sÇka paka∫ tiem divas dienas, vi¿i celt celtnes; jÇ, vi¿i bija ãakli un vairs nevarïja sekot to pïdÇm; ∫oti daudz strÇdÇja. tÇdï∫ vi¿i apmald¥jÇs meÏon¥gÇ 6 Un tauta vïlïjÇs, lai Alma apvid. btu par vi¿u ˙ïni¿u, jo tauta vi¿u m¥lïja. 7 Bet vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Lk, Almas un TÇ Kunga ∫auÏu, kas nav vïlams, ka mums btu tika ˙ïni¿a Noas ∫auÏu aizdz¥ti ˙ïni¿‰; jo tÇ saka Tas Kungs: neapdz¥votÇ apvid, zi¿ojums. Jums nebs vienu rad¥bu acien¥t Ietver 23. un 24. noda∫u. augstÇk pÇr citu, vai nevienam cilvïkam nebs uzskat¥t sevi augstÇku par citu; tÇdï∫ es saku 23. NODAπA jums, ka jums nav vïlams, ka jums btu ˙ïni¿‰. Alma atsakÇs bt par ˙ïni¿u. 8 Tomïr, ja tas btu iespïjams, Vi¿‰ kalpo kÇ augstais priesteris. ka jums vienmïr taisn¥gi v¥ri Tas Kungs pÇrmÇca Savu tautu, btu par ˙ïni¿iem, tad jums un lamanie‰i iekaro Helama zemi. btu labi, ka jums btu ˙ïni¿‰. Amulons, ˙ïni¿a Noas ∫auno 9 Bet atcerieties ˙ïni¿a Noas priesteru vadonis, valda lamanie- un vi¿a priesteru anekrietn¥bu; ‰u monarha pak∫aut¥bÇ. Apmïram un es pats biju bnotverts valgos 145–121 g. pr. Kr. un dar¥ju daudzas lietas, kas Tad Alma, ticis TÇ Kunga br¥di- bija negantas TÇ Kunga ac¥s, nÇts, ka ˙ïni¿a Noas karapulki kas lika man rgti noÏïlot nÇks pret vi¿iem, un dar¥jis to grïkus. zinÇmu savai tautai, tÇdï∫ vi¿i 10 Tomïr pïc daudzÇm abïdÇm savÇca kopÇ savus ganÇmpulkus Tas Kungs uzklaus¥ja manus un pa¿ïma no savas lab¥bas, un saucienus un atbildïja uz ma- devÇs meÏon¥gÇ apvid pirms nÇm lg‰anÇm, un padar¥ja ˙ïni¿a Noas karapulkiem. mani par darbar¥ku SavÇs rokÇs, 2 Un Tas Kungs vi¿us stipri- atvedot btik daudzus no jums nÇja, ka ˙ïni¿a Noas ∫audis pie Vi¿a paties¥bas atzi¿as.
22 14a Mos. 8:5. 9a Sal. Pam. 16:12; 10a M&D 58:4. b Mos. 8:9. Mos. 11:1–15. b Mos. 18:35. 23 7a Mos. 27:3–5. b Mos. 17:1–4. Mosijas grÇmata 23:11–27 206 11 Tomïr, ‰eit es nemeklïju tautu un abaroja vi¿us ar to, kas god¥bu, jo es neesmu cien¥gs pieder pie taisn¥bas. godinÇt pats sevi. 19 Un notika, ka vi¿iem sÇka 12 Un tad es saku jums, js ∫oti veikties tajÇ zemï; un vi¿i tikÇt ˙ïni¿a Noas apspiesti un nosauca to zemi par Helamu. bijÇt vi¿a un vi¿a priesteru jgÇ, 20 Un notika, ka vi¿i ∫oti sa- un tikÇt vi¿u novesti nekrietn¥- vairojÇs un vi¿iem ∫oti veicÇs bÇ; tÇdï∫ js bijÇt sasieti ar Helama zemï; un vi¿i uzcïla nekrietn¥bas asaitïm. pilsïtu, kuru vi¿i nosauca par 13 Un tagad, kÇ js esat tiku‰i Helama pilsïtu. atbr¥voti ar Dieva spïku no ‰¥m 21 Tomïr Tas Kungs uzskat¥ja saitïm; jÇ, tie‰i no ˙ïni¿a Noas par vajadz¥gu apÇrmÇc¥t Savu un vi¿a ∫auÏu rokÇm, un ar¥ no tautu; jÇ, Vi¿‰ pÇrbaud¥ja vi¿u nekrietn¥bas saitïm, patiesi tÇ bpaciet¥bu un vi¿u tic¥bu. es vïlos, lai js astÇvïtu stipri 22 Tomïr—tas, kas apa∫aujas ‰ajÇ bbr¥v¥bÇ, ar ko js esat tiku‰i uz Vi¿u, tas tiks bpaaugstinÇts dar¥ti br¥vi, un lai js neuzticïtu pïdïjÇ dienÇ. JÇ, un tÇ tas bija cnevienam v¥ram bt par ˙ïni¿u ar ‰o tautu. pÇr jums. 23 Jo lk, es parÇd¥‰u jums, 14 Un ar¥ neuzticïtu nevienam ka vi¿i tika pak∫auti jgÇ, un bt nedz par jsu askolotÇju, neviens tos nevarïja atbr¥vot, nedz jsu kalpotÇju, kÇ vien, ja kÇ vien Tas Kungs, vi¿u Dievs, tas ir Dieva v¥rs, kas staigÇ Vi¿a jÇ, patiesi ÅbrahÇma un ±zÇka, ce∫us un tur Vi¿a pavïles. un Jïkaba Dievs. 15 TÇ Alma mÇc¥ja savu tautu, 24 Un notika, ka Vi¿‰ tos atbr¥- lai katrs cilvïks am¥lïtu savu voja, un Vi¿‰ parÇd¥ja tiem Savu tuvÇko kÇ sevi pa‰u, lai nebtu vareno spïku, un liela bija vi¿u bstr¥du vi¿u starpÇ. priecljanÇs. 16 Un tad Alma bija vi¿u 25 Jo lk, notika, kad vi¿i bija aaugstais priesteris, bdams Helama zemï, jÇ, Helama pil- vi¿u bazn¥cas dibinÇtÇjs. sïtÇ, kamïr apstrÇdÇja zemi 17 Un notika, ka neviens nesa- visapkÇrt, lk, lamanie‰u kara- ¿ïma apilnvaras sludinÇt vai pulki bija vi¿u zemes robeÏÇs. mÇc¥t, nesa¿ïmis tÇs caur vi¿u 26 Tad notika, ka Almas brÇ∫i no Dieva. TÇdï∫ vi¿‰ iesvït¥ja bïga no saviem laukiem un sa- visus vi¿u priesterus un visus pulcïjÇs kopÇ Helama pilsïtÇ; vi¿u skolotÇjus; un neviens ne- un vi¿i bija ∫oti izbiju‰ies no tika iesvït¥ts, ja vien vi¿i nebija lamanie‰u parÇd¥‰anÇs. taisn¥gi v¥ri. 27 Bet Alma devÇs un nostÇjÇs 18 TÇdï∫ vi¿i uzraudz¥ja savu vi¿u vid, un skubinÇja vi¿us
12a 2. Nef. 28:19–22. b 3. Nef. 11:28–29. src PÇrmÇc¥t, 13a Gal. 5:1. 16a Mos. 26:7. pÇrmÇc¥‰ana. b src Br¥vs, br¥v¥ba. 17a src Pilnvaras; b src Paciet¥ba. c Mos. 29:13. Priester¥ba. 22a src Uztic¥ba. 14a Mos. 18:18–22. 18a 1. Tim. 4:6. b 1. Nef. 13:37. 15a src M¥lest¥ba. 21a Hel. 12:3; M&D 98:21. 207 Mosijas grÇmata 23:28–24:3 nebaid¥ties, bet lai vi¿i atcerïtos dÇvÇs tiem vi¿u dz¥v¥bas un To Kungu, vi¿u Dievu, un Vi¿‰ vi¿u br¥v¥bu. tos atbr¥vos. 37 Bet, kad Alma bija parÇd¥jis 28 TÇdï∫ vi¿i apklusinÇja savas vi¿iem ce∫u, kas veda uz Nefija bailes un sÇka piesaukt To Kun- zemi, lamanie‰i neturïja savu gu, lai Vi¿‰ m¥kstinÇtu lamanie- sol¥jumu; bet vi¿i nolika asargus ‰u sirdis, lai tie saudzïtu vi¿us visapkÇrt Helama zemei, pÇr un vi¿u sievas, un vi¿u bïrnus. Almu un vi¿a brÇ∫iem. 29 Un notika, ka Tas Kungs 38 Un pÇrïjie no vi¿iem devÇs m¥kstinÇja lamanie‰u sirdis. Un uz Nefija zemi; un da∫a no vi- Alma un vi¿a brÇ∫i devÇs un ¿iem atgriezÇs Helama zemï un nodeva sevi vi¿u rokÇs; un lama- ar¥ atveda l¥dzi to sargu sievas nie‰i ie¿ïma Helama zemi. un bïrnus, kas bija atstÇti tajÇ 30 Tad lamanie‰u karapulki, zemï. kas bija vajÇju‰i ˙ïni¿a Limhija 39 Un lamanie‰u ˙ïni¿‰ at∫Ç- tautu, bija mald¥ju‰ies meÏon¥gÇ va Amulonam bt par ˙ïni¿u apvid daudzas dienas. un valdnieku pÇr savu tautu, 31 Un lk, vi¿i bija atradu‰i ‰os kas bija Helama zemï; tomïr ˙ïni¿a Noas priesterus vietÇ, vi¿‰ nedr¥kstïja dar¥t neko pret kuru vi¿i sauca par Amulonu; lamanie‰u ˙ïni¿a gribu. un vi¿i bija sagrÇbu‰i Amulona zemi un sÇku‰i to apstrÇdÇt. 24. NODAπA 32 Tad ‰o priesteru vado¿a vÇrds bija Amulons. Amulons vajÇ Almu un vi¿a ∫audis. 33 Un notika, ka Amulons Ja vi¿i ldz Dievu, vi¿i tiek nodoti ldzÇs lamanie‰us; un vi¿‰ ar¥ nÇvei. Tas Kungs padara vi¿u slo- st¥ja vi¿u sievas, kuras bija gus vieglÇkus. Vi¿‰ atbr¥vo tos no alamanie‰u meitas, lgt savus jga, un tie atgrieÏas ZarahemlÇ. brÇ∫us, lai tie nenogalinÇtu vi¿u Apmïram 145–120 g. pr. Kr. v¥rus. 34 Un lamanie‰i aieÏïlojÇs par Un notika, ka Amulons atrada Amulonu un vi¿a brÇ∫iem un labvïl¥bu lamanie‰u ˙ïni¿a ac¥s, vi¿u sievu dï∫ nenogalinÇja tos. tÇdï∫ lamanie‰u ˙ïni¿‰ at∫Çva 35 Un Amulons un vi¿a brÇ∫i vi¿am un vi¿a brÇ∫iem, lai vi¿i pievienojÇs lamanie‰iem, un, kad tiktu iecelti par skolotÇjiem pÇr vi¿i ce∫oja pa meÏon¥go apvidu, vi¿a tautu, jÇ, pat pÇr tautu, kas meklïdami Nefija zemi, vi¿i at- bija ·emlona zemï un ·iloma rada Helama zemi, kas piederïja zemï, un Amulona zemï. Almam un vi¿a brÇ∫iem. 2 Jo lamanie‰i bija sagrÇbu‰i 36 Un notika, ka lamanie‰i ap- visas ‰¥s zemes; tÇdï∫ lamanie‰u sol¥ja Almam un vi¿a brÇ∫iem, ˙ïni¿‰ iecïla ˙ïni¿us pÇr visÇm ka, ja vi¿i parÇd¥s vi¿iem ce∫u, ‰¥m zemïm. kas ved uz Nefija zemi, vi¿i 3 Un tad nu lamanie‰u ˙ïni¿a
33a Mos. 20:3–5. 34a src L¥dzjt¥ba. 37a Mos. 24:8–15. Mosijas grÇmata 24:4–15 208 vÇrds bija Lamans, saukts sava ˙ïni¿am, tomïr vi¿‰ vald¥ja pÇr tïva vÇrdÇ; un tÇdï∫ vi¿‰ tika tiem un uzlika tiem bdarbus, un saukts par ˙ïni¿u Lamanu. Un iecïla uzraugus pÇr tiem. vi¿‰ bija ˙ïni¿‰ pÇr daudziem 10 Un notika, ka tik lielas bija ∫aud¥m. vi¿u cie‰anas, ka vi¿i sÇka ska∫i 4 Un vi¿‰ iecïla skolotÇjus no piesaukt Dievu. Amulona brÇ∫iem katrÇ zemï, 11 Un Amulons pavïlïja vi- kas piederïja vi¿a ∫aud¥m; un tÇ ¿iem, lai vi¿i izbeigtu savas rau- Nefija valodu sÇka mÇc¥t starp das; un vi¿‰ nolika sargus pÇr visiem lamanie‰u ∫aud¥m. vi¿iem, lai vi¿us uzraudz¥tu, lai 5 Un savÇ starpÇ vi¿i bija katrs, kas tiktu atrasts piesaucot draudz¥gi ∫audis; tomïr vi¿i Dievu, tiktu nodots nÇvei. nezinÇja Dievu; Amulona brÇ∫i 12 Un Alma un vi¿a ∫audis nemÇc¥ja tiem ar¥ neko par To nepacïla savas balsis pret To Kungu, vi¿u Dievu, ne ar¥ par Kungu, savu Dievu, bet aizlïja Mozus likumu, kÇ ar¥ vi¿i ne- savas sirdis Vi¿a priek‰Ç; un mÇc¥ja tiem Abinadija vÇrdus; Vi¿‰ zinÇja vi¿u sirds domas. 6 bet vi¿i mÇc¥ja tiem, lai tie 13 Un notika, ka TÇ Kunga balss vestu savus pierakstus un lai nÇca pÇr vi¿iem vi¿u cie‰anÇs, vi¿i rakst¥tu cits citam. sakot: Paceliet savas galvas un 7 Un tÇ lamanie‰i sÇka vairot turiet dro‰u prÇtu, jo Es zinu to savu bagÇt¥bu un sÇka tirgoties der¥bu, ko js esat noslïgu‰i ar cits ar citu, un k∫uva vareni, un Mani; un Es derï‰u ar Savu tau- sÇka k∫t par vilt¥giem un gud- tu un atbr¥vo‰u vi¿us no jga. riem ∫aud¥m attiec¥bÇ uz pa- 14 Un Es ar¥ atvieglo‰u slogus, saul¥go gudr¥bu; jÇ, ∫oti vilt¥gi kas ir uzlikti jsu pleciem, lai js ∫audis, kam patika visa veida pat nevarïtu just tos uz savÇm ∫aundar¥ba un laup¥‰ana, bet mugurÇm, kaut ar¥ js esat jgÇ; tikai ne starp saviem brÇ∫iem. un to Es dar¥‰u, lai js varïtu 8 Un tad notika, ka Amulons turpmÇk stÇvït kÇ Mani alieci- sÇka izrÇd¥t savu avaru pÇr nieki, un lai js dro‰i varïtu Almu un vi¿a brÇ∫iem, un sÇka zinÇt, ka Es, Tas Kungs, apmek- vajÇt to, un lika saviem bïr- lïju Savus ∫audis vi¿u bcie‰anÇs. niem vajÇt vi¿u bïrnus. 15 Un tad notika, ka slogi, kas 9 Jo Amulons pazina Almu, ka bija uzlikti Almam un vi¿a vi¿‰ bija bijis aviens no ˙ïni¿a brÇ∫iem, tika atviegloti; jÇ, Tas priesteriem un ka vi¿‰ bija tas, Kungs astiprinÇja vi¿us, ka vi¿i kas bija ticïjis Abinadija vÇrdiem viegli varïja nest savus bslo- un bija ticis ˙ïni¿a padz¥ts, un gus, un vi¿i visÇ priec¥gi un ar tÇdï∫ tas bija apskaities uz vi¿u; cpaciet¥bu pak∫ÇvÇs TÇ Kunga jo vi¿‰ bija pak∫auts lamanie‰u gribai.
24 8a M&D 121:39. 14a src Liecinieks. c M&D 54:10. 9a Mos. 17:1–4; 23:9. b src Likstas. src Paciet¥ba. b Mos. 21:3–6. 15a Mat. 11:28–30. 12a src Lg‰ana. b Al. 31:38; 33:23. 209 Mosijas grÇmata 24:16–25:5 16 Un notika, ka tik milz¥ga bija tevi; tÇdï∫ dodies prom no ‰¥s vi¿u tic¥ba un vi¿u paciet¥ba, ka zemes un Es apturï‰u lamanie- TÇ Kunga balss atkal nÇca pÇr ‰us ‰ajÇ ielejÇ, lai vi¿i tÇlÇk vi¿iem, sakot: Turiet dro‰u prÇ- vairs nevarïtu vajÇt ‰o tautu. tu, jo r¥t Es js atbr¥vo‰u no jga! 24 Un notika, ka vi¿i pameta 17 Un Vi¿‰ sac¥ja Almam: Tu to ieleju un devÇs meÏon¥gÇ iesi ‰¥s tautas priek‰Ç, un Es ie‰u apvid. ar tevi un atbr¥vo‰u ‰o tautu no 25 Un kad vi¿i bija biju‰i meÏo- ajga! n¥gÇ apvid divpadsmit dienas, 18 Tad notika, ka Alma un vi¿a vi¿i ieradÇs Zarahemlas zemï; ∫audis nakt¥ savÇca savus ganÇm- un ˙ïni¿‰ Mosija ar¥ pie¿ïma pulkus kopÇ un ar¥ savu lab¥bu; vi¿us ar prieku. jÇ, patiesi visu nakts laiku vi¿i vÇca kopÇ savus ganÇmpulkus. 25. NODAπA 19 Un no r¥ta Tas Kungs lika adzi∫am miegam nÇkt pÇr lama- Muleka pïcteãi no Zarahemlas nie‰iem, jÇ, un visi vi¿u uzraugi k∫st par nefijie‰iem. Vi¿i uzzina bija dzi∫Ç miegÇ. par Almas un Zenifa ∫aud¥m. Alma 20 Un Alma un vi¿a ∫audis krist¥ Limhiju un visus vi¿a aizgÇja meÏon¥gÇ apvid; un, ∫audis. Mosija pilnvaro Almu kad vi¿i bija ce∫oju‰i visu dienu, dibinÇt Dieva Bazn¥cu. Apmïram vi¿i uzslïja savas teltis ielejÇ, un 120 g. pr. Kr. vi¿i nosauca to ieleju—Alma, tÇpïc ka vi¿‰ vad¥ja vi¿u ce∫u Un tad ˙ïni¿‰ Mosija lika, lai meÏon¥gÇ apvid. visi ∫audis tiktu sapulcinÇti kopÇ. 21 JÇ, un Almas ielejÇ vi¿i izlïja 2 Tagad tur nebija tik daudz savu apateic¥bu Dievam, jo Vi¿‰ Nefija bïrnu jeb tik daudz to, bija bijis Ïïl¥gs pret vi¿iem, un kas bija Nefija pïcteãi, kÇ tur bija padar¥jis vieglus vi¿u slogus, un aZarahemlas, kas bija bMuleka bija atbr¥vojis vi¿us no jga, jo pïctecis, ∫auÏu, un visu to, kas vi¿i bija jgÇ, un neviens neva- nÇca ar vi¿u meÏon¥gÇ apvid. rïja vi¿us atbr¥vot, kÇ vien Tas 3 Un tur nebija tik daudz Nefija Kungs, vi¿u Dievs. ∫auÏu un Zarahemlas ∫auÏu, 22 Un vi¿i pateicÇs Dievam, kÇ tur bija lamanie‰u; jÇ, vi¿u jÇ, visi vi¿u v¥ri un visas vi¿u nebija pat uz pusi tik daudz. sievas, un visi vi¿u bïrni, kas 4 Un tagad visa Nefija tauta varïja runÇt, pacïla savas bal- tika sapulcinÇta kopÇ, un ar¥ sis, slavïjot savu Dievu. Zarahemlas tauta, un vi¿i tika 23 Un tad Tas Kungs sac¥ja uz savÇkti kopÇ divÇs grupÇs. Almu: Pasteidzies un ej ar savu 5 Un notika, ka Mosija las¥ja tautu prom no ‰¥s zemes, jo la- Zenifa pierakstus un lika, lai tie manie‰i ir pamodu‰ies un vajÇ tiktu las¥ti vi¿a tautai; jÇ, vi¿‰
17a src Gsts. pateic¥ba, pateik‰anÇs. src Muleks. 19a 1. Sam. 26:12. 25 2a Omn. 1:13–19. 21a src Pateic¥gs, b Hel. 6:10. Mosijas grÇmata 25:6–19 210 las¥ja Zenifa tautas pierakstus vÇrdu, lai vi¿i varïtu tikt sauk- no tÇ laika, kad vi¿i pameta ti par Nefija bïrniem un tiktu Zarahemlas zemi, l¥dz vi¿i atkal ieskait¥ti starp tiem, kas tika atgriezÇs. saukti par nefijie‰iem. 6 Un vi¿‰ ar¥ las¥ja zi¿ojumu 13 Un tad visa Zarahemlas tau- par Almu un vi¿a brÇ∫iem, un ta tika apieskait¥ta nefijie‰iem, visÇm vi¿u cie‰anÇm no tÇ br¥- un tas tÇpïc, ka ‰¥ ˙ïni¿valsts Ïa, kad vi¿i pameta Zarahemlas nekad netika pie‰˙irta nevienam zemi, l¥dz tam laikam, kad vi¿i citam, kÇ vien Nefija pïcteãiem. atkal atgriezÇs. 14 Un tad notika, kad Mosija 7 Un tad, kad Mosija bija pabei- bija pabeidzis runÇt un las¥t dzis las¥t tos pierakstus, vi¿a tautai, vi¿‰ vïlïjÇs, lai ar¥ Alma ∫audis, kas bija paliku‰i tajÇ runÇtu tautai. zemï, bija izbr¥n¥ti un pÇrsteigti. 15 Un Alma runÇja uz vi¿iem, 8 Jo vi¿i nezinÇja ko domÇt; jo, kad vi¿i bija sapulcinÇti kopÇ kad vi¿i ieraudz¥ja tos, kas bija lielÇs grupÇs, un vi¿‰ gÇja no atbr¥voti ano jga, vi¿i tika pie- vienas grupas pie otras, sludi- pild¥ti ar ÇrkÇrt¥gi lielu prieku. not ∫aud¥m grïku noÏïlo‰anu 9 Un atkal, kad vi¿i domÇja un tic¥bu Tam Kungam. par saviem brÇ∫iem, kurus bija 16 Un vi¿‰ skubinÇja Limhija nokÇvu‰i lamanie‰i, vi¿us pÇr- tautu un savus brÇ∫us, visus tos, ¿ïma bïdas, un vi¿i patiesi lïja kas bija atbr¥voti no jga, lai vi¿i daudz bïdu asaras. atcerïtos, ka tas bija Tas Kungs, 10 Un atkal, kad vi¿i domÇja kas atbr¥voja vi¿us. par tie‰o Dieva labest¥bu un Vi¿a 17 Un notika, ka pïc tam, kad spïku, atbr¥vojot Almu un vi¿a Alma bija daudz ko mÇc¥jis un brÇ∫us no lamanie‰u rokÇm un bija pabeidzis runÇt uz vi¿iem, jga, vi¿i pacïla savas balsis un ˙ïni¿‰ Limhijs vïlïjÇs tapt kris- patiecÇs Dievam. t¥ts; un visa vi¿a tauta ar¥ vïlïjÇs 11 Un atkal, kad vi¿i domÇja tapt krist¥ta. par lamanie‰iem, kas bija vi¿u 18 TÇdï∫ Alma devÇs den¥ un brÇ∫i, par vi¿u grïc¥go un samai- akrist¥ja vi¿us; jÇ, vi¿‰ krist¥ja tos tÇto stÇvokli, vi¿i tika pÇr¿emti tÇdÇ pa‰Ç veidÇ, kÇ vi¿‰ krist¥ja ar asÇpïm un cie‰anÇm par to savus brÇ∫us bMormonas de¿os; bdvïse∫u labklÇj¥bu. jÇ, un, cik vien vi¿‰ nokrist¥ja, tie 12 Un notika, ka tiem, kas bija piederïja pie Dieva bazn¥cas; un Amulona un vi¿a brÇ∫u bïrni, tas bija dï∫ vi¿u tic¥bas Almas kas bija ¿ïmu‰i par sievÇm la- vÇrdiem. manie‰u meitas, nepatika savu 19 Un notika, ka ˙ïni¿‰ Mosi- tïvu uzved¥ba, un vi¿i vairs ja at∫Çva Almam, ka vi¿‰ varïja negribïja tikt saukti savu tïvu dibinÇt draudzes visÇ Zarahem- vÇrdos, tÇdï∫ tie pie¿ïma Nefija las zemï; un deva vi¿am avaru
8a Mos. 22:11–13. b src Dvïsele— 18a Mos. 21:35. 11a Mos. 28:3–4; Dvïse∫u vïrt¥ba. b Mos. 18:8–17. Al. 13:27. 13a Omn. 1:19. 19a src Priester¥ba. 211 Mosijas grÇmata 25:20–26:7 ordinït priesterus un skolotÇjus Almam un Tam Kungam, tiks pie- pÇr katru draudzi. dots; citÇdi vi¿i netiks pieskait¥ti 20 Tagad tas tika dar¥ts tÇpïc, ka pie Bazn¥cas ∫aud¥m. Apmïram tur bija tik daudz ∫auÏu, ka vi¿us 120–100 g. pr. Kr. visus nevarïja vad¥t viens skolo- tÇjs; ne ar¥ vi¿i visi varïja dzir- Tad notika, ka tur bija daudzi dït Dieva vÇrdu vienÇ sapulcï; no jaunÇs paaudzes, kas neva- 21 tÇdï∫ vi¿i sapulcïjÇs kopÇ rïja saprast ˙ïni¿a Benjam¥na atsevi‰˙Çs grupÇs, sauktÇs par vÇrdus, bdami mazi bïrni tajÇ draudzïm; katrai draudzei bija laikÇ, kad vi¿‰ runÇja uz savu savi priesteri un savi skolotÇji, tautu; un vi¿i neticïja savu tïvu un katrs priesteris sludinÇja vÇr- paraÏÇm. du tÇ, kÇ tas vi¿am tika teikts no 2 Vi¿i neticïja tam, kas tika Almas mutes. teikts par miru‰o aug‰Çmcel‰a- 22 Un tÇ, neskatoties uz to, ka nos, vi¿i ar¥ neticïja par Kristus tur bija daudzas draudzes, tÇs atnÇk‰anu. visas bija viena abazn¥ca, jÇ, pa- 3 Un tad savas netic¥bas dï∫ vi¿i tiesi Dieva bazn¥ca; jo tur visÇs nevarïja asaprast Dieva vÇrdu; draudzïs netika sludinÇts nekas un vi¿u sirdis bija nocietinÇtas. cits, kÇ vien grïku noÏïlo‰ana 4 Un vi¿i nedz krist¥jÇs, nedz un tic¥ba Dievam. ar¥ vi¿i pievienojÇs bazn¥cai. Un 23 Un tad tur bija septi¿as attiec¥bÇ uz tic¥bu vi¿i bija atse- draudzes Zarahemlas zemï. Un vi‰˙a tauta, un palika tÇda vien- notika, ka katrs, kas vïlïjÇs uz- mïr, pat savÇ amies¥gajÇ un grï- ¿emties aKristus jeb Dieva VÇr- c¥gajÇ stÇvokl¥, jo vi¿i negribïja du, pievienojÇs Dieva draudzïm; piesaukt To Kungu, savu Dievu. 24 un vi¿i tika saukti par aDie- 5 Un tad Mosijas vald¥‰anas va tautu. Un Tas Kungs izlïja laikÇ vi¿u nebija pat uz pusi tik Savu Garu pÇr vi¿iem, un vi¿i daudz kÇ Dieva tautas; bet dï∫ tika svït¥ti, un vi¿iem veicÇs a str¥diem brÇ∫u starpÇ vi¿u tajÇ zemï. k∫uva aizvien vairÇk. 6 Jo notika, ka vi¿i piev¥la dau- dzus, kas bija bazn¥cÇ, ar saviem 26. NODAπA glaimojo‰iem vÇrdiem, un mu- dinÇja vi¿us veikt daudzus grï- Daudzus Bazn¥cas locek∫us noved kus; tÇdï∫ vajadzïja, lai tie, kas grïkÇ netic¥gie. Almam tiek apsol¥ta bija pieder¥gi bazn¥cai un izdar¥ja mÏ¥gÇ dz¥ve. Tie, kas noÏïlo grïkus grïku, tiktu bazn¥cas abr¥dinÇti. un top krist¥ti, sa¿em piedo‰anu. 7 Un notika, ka vi¿i tika atvesti Bazn¥cas locek∫iem, kas ir grïkoju‰i priesteru priek‰Ç un skolotÇji un kas noÏïlo grïkus, un atz¥stas nodeva vi¿us priesteriem, un
22a Mos. 18:17. 24a src Der¥ba. Str¥dï‰anÇs. 23a src Jïzus Kristus— 26 3a src Sapra‰ana. 6a Al. 5:57–58; 6:3. Uz¿emties uz sevi 4a src Mies¥gais cilvïks. src Br¥dinÇt, Jïzus Kristus VÇrdu. 5a src Atkri‰ana; br¥dinÇjums. Mosijas grÇmata 26:8–24 212 priesteri veda vi¿us Almas priek- nas de¿os. Tu esi svït¥ts dï∫ ‰Ç, kas bija aaugstais priesteris. savas lielÇs btic¥bas Mana kalpa 8 Tad nu ˙ïni¿‰ Mosija bija Abinadija vÇrdiem vien. devis Almam varu pÇr bazn¥cu. 16 Un svït¥ti ir vi¿i dï∫ vi¿u 9 Un notika, ka Alma nezinÇja, lielÇs tic¥bas tiem vÇrdiem vien, ko iesÇkt ar vi¿iem; bet tur bija ko tu runÇji uz vi¿iem. daudz liecinieku pret vi¿iem; jÇ, 17 Un svït¥ts esi tu tÇdï∫, ka tu ∫audis stÇvïja un lielÇ skaitÇ lie- nodibinÇji abazn¥cu ‰ajÇ tautÇ; cinÇja par vi¿u nekrietn¥bÇm. un vi¿i tiks nostiprinÇti un vi¿i 10 Tad nu nekad nekas tÇds bs Mana tauta. bazn¥cÇ iepriek‰ nebija noticis; 18 JÇ, svït¥ti ir ‰ie ∫audis, kas tÇdï∫ Alma bija satraukts savÇ vïlas nest Manu aVÇrdu; jo ManÇ garÇ, un vi¿‰ lika, lai tie tiktu VÇrdÇ vi¿i tiks saukti, un vi¿i vesti ˙ïni¿a priek‰Ç. ir Mani. 11 Un vi¿‰ sac¥ja ˙ïni¿am: 19 Un tÇpïc, ka tu Man esi Lk, ‰eit ir daudzi, kurus mïs jautÇjis par pÇrkÇpïjiem, tu esi esam atvedu‰i tavÇ priek‰Ç, svït¥ts. kas tiek savu brÇ∫u apsdzïti; 20 Tu esi Mans kalps; un Es jÇ, un vi¿i ir pie˙erti daÏÇdÇs noslïdzu der¥bu ar tevi, ka tev nekrietn¥bÇs. Un vi¿i nenoÏïlo bs amÏ¥gÇ dz¥ve; un tu kalpo- savas nekrietn¥bas; tÇdï∫ mïs si Man un dosies ManÇ VÇrdÇ, atvedÇm vi¿us tavÇ priek‰Ç, lai un savÇksi kopÇ Manas avis. tu vi¿us varïtu tiesÇt atbilsto‰i 21 Un tas, kas paklaus¥s Manai vi¿u noziegumiem. balsij, bs Mana aavs; un vi¿u 12 Bet ˙ïni¿‰ Mosija sac¥ja js pie¿emsit bazn¥cÇ, un vi¿u Almam: Lk, es vi¿us netiesÇju; ar¥ Es pie¿em‰u. tÇdï∫ es anododu vi¿us tavÇs 22 Jo lk, ‰¥ ir Mana bazn¥ca; rokÇs tiesÇt. katrs, kas top akrist¥ts, taps 13 Un tad Almas gars atkal bija krist¥ts grïku noÏïlo‰anai. Un satraukts, un vi¿‰ gÇja un jautÇja katrs, ko js pie¿emsit, ticïs Tam Kungam, kas vi¿am jÇdara Manam VÇrdam; un vi¿am Es ‰ajÇ lietÇ, jo vi¿‰ baid¥jÇs, ka vi¿‰ dev¥gi bpiedo‰u. izdar¥tu aplami Dieva ac¥s. 23 Jo tas esmu Es, kas auz¿emas 14 Un notika, ka pïc tam, kad uz Sevis pasaules grïkus; jo tas vi¿‰ bija izlïjis visu savu dvïseli esmu Es, kas vi¿us ir brad¥jis; un Dievam, TÇ Kunga balss nÇca tas esmu Es, kas ∫Çvis tam, kas uz vi¿u, sakot: ticïs l¥dz galam, bt pie Manas 15 Svït¥ts tu esi, Alma, un svït¥ti labÇs rokas. ir tie, kas tapa krist¥ti aMormo- 24 Jo lk, ManÇ VÇrdÇ vi¿i tiek
7a Mos. 29:42. src Jïzus Kristus— 22a 2. Nef. 9:23. 12a M&D 42:78–93. Uz¿emties uz sevi src Krist¥‰ana, krist¥t. 15a Mos. 18:30. Jïzus Kristus VÇrdu. b src Piedot; Grïku b Mos. 17:2. 20a src Izredzïtie; piedo‰ana. src Tic¥ba, ticït. Izredzï‰ana; MÏigÇ 23a src Pest¥tÇjs. 17a Mos. 25:19–24. dz¥ve. b src Rad¥t, rad¥‰ana. 18a Mos. 1:11; 5:8. 21a src Labais gans. 213 Mosijas grÇmata 26:25–38 saukti; un, ja vi¿i aMani paz¥st, kad vi¿‰ saka, ka vi¿‰ tos noÏï- vi¿i celsies un vi¿iem mÏ¥gi lo, tas pats taps sod¥ts. bs vieta pie Manas labÇs rokas. 32 Tagad Es saku tev: Ej! Un 25 Un notiks, kad atskanïs katrs, kas nenoÏïlos savus grï- aotrÇ bazne, tad tie, kas nekad kus, tas netiks pieskait¥ts Manai Mani nav bpazinu‰i, celsies un tautai; un to jums bs ievïrot no nostÇsies ManÇ priek‰Ç. ‰¥ br¥Ïa un turpmÇk. 26 Un tad vi¿i zinÇs, ka Es 33 Un notika, kad Alma dzir- esmu Tas Kungs, vi¿u Dievs, dïja ‰os vÇrdus, vi¿‰ pierakst¥ja ka Es esmu vi¿u Pest¥tÇjs; bet tos, lai tie vi¿am btu un lai vi¿‰ vi¿i netiks pest¥ti. varïtu tiesÇt ‰¥s bazn¥cas ∫audis 27 Un tad Es tiem apliecinlju, atbilsto‰i Dieva pavïlïm. ka Es vi¿us nekad aneesmu pa- 34 Un notika, ka Alma gÇja un zinis; un vi¿i baizies cmÏ¥gajÇ tiesÇja tos, kas bija pie˙erti ne- ugun¥, kas satais¥ta velnam un krietn¥bÇs, atbilsto‰i TÇ Kunga vi¿a e¿Æe∫iem. vÇrdam. 28 TÇdï∫ Es saku tev, ka tas, 35 Un katrs, kas noÏïloja savus kas aneklaus¥s Manai balsij, tas grïkus un aatzinÇs tajos, tika netiks pie¿emts ManÇ bazn¥cÇ, pieskait¥ts bazn¥cas ∫aud¥m. jo vi¿u Es nepie¿em‰u pastarÇ 36 Un tie, kas neatzinÇs savos dienÇ. grïkos un nenoÏïloja savas ne- 29 TÇdï∫ Es saku tev: Ej! Un krietn¥bas, tie netika pieskait¥ti katrs, kas grïko pret Mani, to js bazn¥cas ∫aud¥m un vi¿u vÇrdi atiesÇsit batbilsto‰i tiem grïkiem, tika aizdzïsti. ko vi¿‰ ir dar¥jis; un, ja vi¿‰ 37 Un notika, ka Alma vad¥ja catz¥stas savos grïkos tavÇ un visas lietas bazn¥cÇ; un vi¿iem ManÇ priek‰Ç, un ar patiesu sir- atkal iestÇjÇs miers un sÇka ∫oti di dnoÏïlo tos, tam js epiedosit, labi veikties bazn¥cas lietÇs, pie- un ar¥ Es vi¿am piedo‰u. sardz¥gi staigÇjot Dieva priek‰Ç, 30 JÇ, un, akad vien Mani ∫audis pie¿emot daudzus un krist¥jot bnoÏïlos grïkus, Es piedo‰u tiem daudzus. vi¿u pÇrkÇpumus pret Mani. 38 Un tad nu visu to dar¥ja Alma 31 Un ajs ar¥ piedosit cits citam un vi¿a tuvÇkie sekotÇji, kas va- jsu pÇrkÇpumus; jo patiesi Es d¥ja bazn¥cu, uzc¥t¥gi staigÇjot, saku jums, ka tas, kas nepiedod mÇcot Dieva vÇrdu visÇs lietÇs, savam tuvÇkajam pÇrkÇpumus, pÇrcie‰ot visÇdas bïdas, bdami
24a JÇ¿a 17:3. b src Atskaite, Ap. d. 3:19–20; 25a M&D 88:99, 109. atbild¥gs, atbild¥ba. Mos. 29:19–20. b M&D 76:81–86. c 3. Nef. 1:25. 31a 3. Nef. 13:14–15; 27a Mat. 7:21–23. src Atz¥t, atz¥‰anÇs. M&D 64:9–10. b Lk. 13:27. d src NoÏïlot grïkus, 35a src Atz¥t, atz¥‰anÇs. c M&D 76:43–44. grïku noÏïlo‰ana. 36a 2. Moz. 32:33; 28a 2. Nef. 9:31; e src Piedot. Al. 1:24. M&D 1:14. 30a Moron. 6:8. src Dz¥v¥bas 29a src TiesÇt, tiesa. b Ec. 33:11, 15–16; grÇmata; Izslïg‰ana. Mosijas grÇmata 26:39–27:8 214 visu to vajÇti, kas nepiederïja jÇbt avienl¥dz¥bai starp visiem pie Dieva bazn¥cas. cilvïkiem; 39 Un vi¿i pamÇc¥ja savus 4 ka vi¿i nedr¥kst ∫aut lepn¥bai brÇ∫us; un tie ar¥ tika apamÇc¥ti vai augstprÇt¥bai izjaukt vi¿u katrs ar Dieva vÇrdu atbilsto‰i amieru; ka katram cilvïkam ir saviem grïkiem jeb grïkiem, bjÇciena savu tuvÇko kÇ sevi ko katrs bija dar¥jis, sa¿ïmu‰i pa‰u, strÇdÇjot ar savÇm pa‰u pavïli no Dieva blgt bez mitï- rokÇm sevis uzturï‰anai. ‰anÇs un cpateikties visÇs lietÇs. 5 JÇ, un visiem vi¿u prieste- riem un skolotÇjiem ajÇstrÇdÇ ar savÇm pa‰u rokÇm sevis uzturï- 27. NODAπA ‰anai visos gad¥jumos, iz¿emot vien¥gi slim¥bu vai ÇrkÇrt¥gi Mosija aizliedz vajljanas un prasa lielu vajadz¥bu gad¥jumos; un ievïrot vienl¥dz¥bu. Alma, jaunÇkais darot to visu, vi¿iem bija bDieva un ãetri Mosijas dïli cen‰as izn¥- labvïl¥ba pÇrpiln¥bÇ. cinÇt Bazn¥cu. E¿Æelis parÇdÇs un 6 Un tur atkal iestÇjÇs liels pavïl tiem pÇrtraukt vi¿u ∫aunos miers tajÇ zemï; un tauta skaitÇ centienus. Alma top mïms. Visai sÇka k∫t ∫oti liela, un sÇka cilvïcei ir jÇpiedzimst no jauna, lai izkl¥st pa zemes virsu, jÇ, uz iegtu glÇb‰anu. Alma un Mosijas zieme∫iem un uz dienvidiem, uz dïli sludina prieka vïstis. Apmïram austrumiem un uz rietumiem, 100–92 g. pr. Kr. bvïjot lielas pilsïtas un ciema- Un tad notika, ka vajljanas, ko tus visÇs zemes da∫Çs. pret bazn¥cu veica netic¥gie, 7 Un Tas Kungs apmeklïja k∫uva tik stipras, ka bazn¥ca vi¿us un bija tiem labvïl¥gs, un sÇka kurnït un Ïïloties saviem vi¿i k∫uva par lielu un bagÇtu vad¥tÇjiem par to; un vi¿i ÏïlojÇs tautu. Almam. Un Alma zi¿oja par ‰o 8 Tagad Mosijas dïli tika ie- lietu savam ˙ïni¿am Mosijam. skait¥ti starp netic¥gajiem; un ar¥ Un Mosija apspriedÇs ar saviem viens no aAlmas dïliem tika priesteriem. ieskait¥ts starp vi¿iem, vi¿‰ tika 2 Un notika, ka ˙ïni¿‰ Mosija saukts par Almu, pïc vi¿a tïva lika izzi¿ot visapkÇrt zemï, ka vÇrda; tomïr vi¿‰ k∫uva ∫oti nevienam netic¥gajam nebs ∫auns un belkus pieldzo‰s v¥rs. avajÇt nevienu no tiem, kas pie- Un vi¿‰ bija dai∫run¥gs v¥rs un der pie Dieva bazn¥cas. teica daudz glaimu ‰ai tautai; 3 Un tur bija stingra pavïle tÇdï∫ vi¿‰ pÇrliecinÇja daudzus visÇs draudzïs, ka nedr¥kst bt no tautas dar¥t tÇdas pa‰as ne- vajljanu vi¿u starpÇ, ka tur ir krietn¥bas kÇ vi¿‰.
39a src Br¥dinÇt, 27 2a src VajÇt, vajljanas. b src Labvïl¥ba. br¥dinÇjums. 3a Mos. 23:7; 29:32. 8a src Al., Almas dïls. b 2. Nef. 32:8–9. 4a src Miers. b src Elku pielg‰ana. c src Pateic¥gs, b src Cie¿a. pateic¥ba, pateik‰anÇs. 5a Mos. 18:24, 26. 215 Mosijas grÇmata 27:9–19 9 Un vi¿‰ k∫uva par lielu trau- Vi¿a kalpotÇju blg‰anÇm tiktu cïkli Dieva bazn¥cas labklÇj¥bai; atbildïts atbilsto‰i vi¿u tic¥bai. azogot ∫auÏu sirdis; radot lielu 15 Un tagad lk, vai js varat ‰˙el‰anos tautas starpÇ; dodot apstr¥dït Dieva spïku? Jo lk, iespïju Dieva ienaidniekam iz- vai mana balss nesatricina zemi? mantot savu varu pÇr vi¿iem. Un vai js ar¥ nevarat redzït 10 Un tad notika, kad vi¿‰ ce- mani jsu priek‰Ç? Un es esmu ∫oja apkÇrt, lai izn¥cinÇtu Dieva Dieva st¥ts. bazn¥cu, jo vi¿‰ gÇja apkÇrt sle- 16 Tagad es saku tev: Ej! Un peni ar Mosijas dïliem, cen‰o- atceries tavu tïvu gstu Helama ties izn¥cinÇt bazn¥cu un novest zemï un Nefija zemï; un atce- no ce∫a TÇ Kunga ∫audis, pretïji ries, cik lielas lietas Vi¿‰ ir Dieva vai pat ˙ïni¿a pavïlïm— dar¥jis priek‰ tiem; jo vi¿i bija 11 un, kÇ es jums sac¥ju, kad jgÇ, un Vi¿‰ aatbr¥voja tos. Un vi¿i gÇja visapkÇrt, asacelda- tagad es saku tev, Alma, ej savu mies pret Dievu, lk, TÇ Kunga ce∫u un nemïÆini vairs izn¥ci- be¿Æelis vi¿iem cparÇd¥jÇs; un nÇt bazn¥cu, lai vi¿u lg‰anas vi¿‰ nolaidÇs, it kÇ btu bijis varïtu tikt atbildïtas, pat tad, mÇkon¥; un vi¿‰ runÇja it kÇ ja tu pats gribïsi tikt atstumts. pïrkona bals¥, kas lika tr¥cït 17 Un tad notika, ka tie bija zemei, uz kuras tie stÇvïja; pïdïjie vÇrdi, ko e¿Æelis runÇja 12 un tik milz¥gs bija vi¿u pÇr- uz Almu, un vi¿‰ aizgÇja. steigums, ka tie krita pie zemes 18 Un tad Alma un tie, kas bija un nesaprata vÇrdus, kurus vi¿‰ ar vi¿u, atkal nokrita pie zemes, runÇja uz tiem. jo liels bija vi¿u pÇrsteigums; jo 13 Tomïr vi¿‰ sauca atkal: pa‰i ar savÇm ac¥m vi¿i bija Alma, piecelies un panÇc priek‰Ç, redzïju‰i TÇ Kunga e¿Æeli; un jo kÇpïc tu vajÇ Dieva bazn¥cu? vi¿a balss bija kÇ pïrkons, kas Jo Tas Kungs ir teicis: a·¥ ir Mana satricinÇja zemi; un vi¿i zinÇja, bazn¥ca un Es to nostiprinlju; ka tur nebija nekÇ cita, kÇ vien un nekas to nevarïs apgÇzt, kÇ Dieva spïks, kas varïja satrici- vien Manu ∫auÏu pÇrkÇpumi! nÇt zemi un likt tai tÇ drebït, ka 14 Un vïl, e¿Æelis sac¥ja: Lk, tÇ gandr¥z sadal¥jÇs gabalos. Tas Kungs ir uzklaus¥jis Savu 19 Un tagad Almas pÇrsteigums ∫auÏu alg‰anas un ar¥ Vi¿a bija tik liels, ka vi¿‰ palika mïms, kalpa Almas lg‰anas, kas ir ka vi¿‰ nevarïja atvïrt savu tavs tïvs; jo vi¿‰ ir ldzis ar muti; jÇ, un vi¿‰ k∫uva vÇj‰, pat lielu tic¥bu par tevi, lai tu varïtu tÇ, ka tas nevarïja pakustinÇt tikt vests pie paties¥bas atzi¿as; savas rokas; tÇdï∫ tie, kas bija tÇdï∫ ‰im nolkam es esmu ar vi¿u, pa¿ïma to un aiznesa nÇcis, lai pÇrliecinÇtu tevi par bezpal¥dz¥gu, l¥dz vi¿‰ tika no- Dieva spïku un varu, lai uz likts sava tïva priek‰Ç.
9a 2. Sam. 15:1–6. c Ap. d. 9:1–9; Al. 8:15. 14a Al. 10:22. 11a src Sacel‰anÇs. 13a src Jïzus Kristus— b Morm. 9:36–37. b src E¿Æe∫i. Bazn¥cas galva. 16a Mos. 23:1–4. Mosijas grÇmata 27:20–31 216 20 Un tie atkÇrtoja vi¿a tïvam bdami Dieva pest¥ti, k∫dami visu, kas bija ar tiem noticis; un Vi¿a dïli un meitas; vi¿a tïvs priecÇjÇs, jo vi¿‰ zinÇ- 26 un tÇ vi¿i top jaunas rad¥- ja, ka tas bija Dieva spïks. bas; un, kamïr vi¿i to neizdara, 21 Un vi¿‰ lika, lai ∫auÏu avi¿i nekÇdÇ zi¿Ç nevar ieman- pulks tiktu pulcinÇts kopÇ, lai tot Dieva valst¥bu. vi¿i varïtu bt par lieciniekiem 27 Es saku jums, kamïr tas ir tam, ko Tas Kungs bija dar¥jis tÇ, vi¿iem ir jÇtiek atstumtiem; vi¿a dïlam un ar¥ tiem, kas bija un to es zinu tÇpïc, ka es pats ar vi¿u. gandr¥z tiku atstumts. 22 Un vi¿‰ lika, lai priesteri 28 Tomïr pïc tam, kad es biju sapulcïtos kopÇ; un vi¿i sÇka izbridis cauri daudzÇm bïdÇm, gavït un lgt To Kungu, savu noÏïlojis grïkus gandr¥z l¥dz Dievu, lai Vi¿‰ atvïrtu Almas nÇvei, Tas Kungs Ïïlast¥bÇ uz- muti, lai tas varïtu runÇt, un skat¥ja par lietder¥gu izraut ar¥ lai vi¿a locek∫i varïtu sa¿emt mani no amÏ¥gÇs deg‰anas, savu spïku—lai ∫auÏu acis un es esmu piedzimis no Dieva. varïtu tikt atvïrtas redzït un 29 Mana dvïsele ir tikusi atpes- zinÇt par Dieva labest¥bu un t¥ta no rgtas Ïults un nekrietn¥- god¥bu. bas saitïm. Es biju vistum‰ÇkajÇ 23 Un notika, kad vi¿i bija bezdiben¥; bet tagad es redzu gavïju‰i un lgu‰i divas dienas br¥ni‰˙¥go Dieva gaismu. Mana un divas naktis, Almas locek∫i dvïsele tika asp¥dzinÇta mÏ¥ga- sa¿ïma savu spïku un vi¿‰ jÇs mokÇs; bet es esmu izrauts piecïlÇs un sÇka runÇt uz tiem, no tÇm un manai dvïselei vairs aicinÇdams vi¿us turït dro‰u nesÇp. prÇtu. 30 Es atgrdu savu Pest¥tÇju 24 Jo, sac¥ja vi¿‰, es esmu no- un noliedzu to, ko bija runÇju‰i Ïïlojis savus grïkus un esmu msu tïvi; bet tagad, lai cilvïki ticis aTÇ Kunga pest¥ts; lk, es varïtu paredzït, ka Vi¿‰ nÇks un esmu piedzimis no Gara. ka Vi¿‰ atceras katru rad¥jumu 25 Un Tas Kungs sac¥ja uz mani: no Savas rad¥bas, Vi¿‰ pasludi- Nebr¥nies, ka visai cilvïcei, jÇ, nÇs Sevi visiem. v¥riem un sievÇm, visÇm tautÇm, 31 JÇ, akatrs celis lieksies un cilt¥m, valodÇm un taut¥bÇm ir katra mïle atz¥sies Vi¿a priek‰Ç. ajÇpiedzimst no jauna; jÇ, jÇpie- JÇ, patiesi pïdïjÇ dienÇ, kad visi dzimst no Dieva, bizmainoties cilvïki stÇvïs, lai tiktu Vi¿a no vi¿u cmies¥gÇ un kritu‰Ç stÇ- btiesÇti, tad tie atz¥s, ka Vi¿‰ vok∫a uz taisn¥guma stÇvokli, ir Dievs; tad tie, kas pasaulï
24a 2. Nef. 2:6–7. src Piedzimis no 29a Mos. 2:38. src Pest¥t, pest¥ts, jauna, piedzimis 31a Fil. 2:9–11; pest¥‰ana. no Dieva. Mos. 16:1–2; 25a Rom. 6:3–11; b Mos. 3:19; 16:3. M&D 88:104. Mos. 5:7; c src Mies¥gs. b src Jïzus Kristus— Al. 5:14; 26a JÇ¿a 3:5. SoÆis. Moz. 6:59. 28a 2. Nef. 9:16. 217 Mosijas grÇmata 27:32–28:3 dz¥voja cbez Dieva, atz¥s, ka 37 Un cik svït¥ti vi¿i ir! Jo vi¿i mÏ¥gÇ soda spriedums ir tais- asludinÇja mieru; vi¿i sludinÇja n¥gs pÇr tiem; un vi¿i drebïs un blabas vïstis par labo; un vi¿i tr¥cïs, un atkÇpsies zem Vi¿a pazi¿oja tautai, ka Tas Kungs dvisu redzo‰Çs acs skatiena. valda. 32 Un tad notika, ka no tÇ lai- ka Alma iesÇka mÇc¥t ∫audis, 28. NODAπA un tie, kas bija ar Almu tad, kad e¿Æelis parÇd¥jÇs vi¿iem, ce∫oja Mosijas dïli dodas sludinÇt lama- apkÇrt pa visu zemi, vïst¥jot nie‰iem. Izmantojot divus gai‰reÆu visiem ∫aud¥m to, ko vi¿i bija akme¿us, Mosija pÇrtulko jaredie‰u gan dzirdïju‰i, gan redzïju‰i, plÇksnes. Apmïram 92 g. pr. Kr. un sludinot Dieva vÇrdu lielÇs bïdÇs, tikdami stipri vajÇti no Tad notika, ka pïc tam, kad tiem, kas bija netic¥gi, un sisti aMosijas dïli bija dar¥ju‰i visas no daudziem. ‰¥s lietas, vi¿i pa¿ïma nelielu 33 Bet, neskatoties uz visu to, skaitu ∫auÏu sev l¥dzi un atgrie- vi¿i sniedza lielu mierinÇjumu zÇs pie sava tïva ˙ïni¿a, un vï- bazn¥cai, stiprinot ∫auÏu tic¥bu lïjÇs no tÇ, lai tas at∫autu vi¿iem, un ar ieciet¥bu un lielÇm plïm lai vi¿i varïtu kopÇ ar tiem, mudinot tos turït Dieva bau‰∫us. kurus vi¿i bija atlas¥ju‰i, iet uz 34 Un ãetri no vi¿iem bija bNefija zemi, lai vi¿i varïtu aMosijas dïli; un vi¿u vÇrdi bija sludinÇt to, ko vi¿i bija dzirdï- Amons un Årons, un Omners, ju‰i, un lai vi¿i varïtu sniegt un Himnijs; ‰ie bija Mosijas dïlu Dieva vÇrdu saviem brÇ∫iem vÇrdi. lamanie‰iem— 35 Un vi¿i ce∫oja apkÇrt pa 2 lai varbt vi¿i varïtu vest visu Zarahemlas zemi un starp tos pie TÇ Kunga, vi¿u Dieva visiem ∫aud¥m, kas bija ˙ïni¿a atzi¿as, un pÇrliecinÇt tos par Mosijas pak∫aut¥bÇ, dedz¥gi cen- vi¿u tïvu nekrietn¥bÇm; un lai ‰oties izlabot visu to ∫aunumu, varbt vi¿i varïtu izdziedinÇt ko vi¿i bija dar¥ju‰i bazn¥cai, tos no vi¿u anaida pret nefijie- atz¥stot visus savus grïkus un ‰iem, lai tie ar¥ varïtu priecÇ- vïst¥jot visu to, ko tie bija re- ties TajÇ KungÇ, vi¿u DievÇ, lai dzïju‰i, un izskaidrojot pravie- tie varïtu k∫t draudz¥gi cits tojumus un Rakstus visiem, kas ar citu, un lai tur vairs nebtu vïlïjÇs uzklaus¥t tos. nekÇdu str¥du visÇ tajÇ zemï, 36 Un tÇ vi¿i bija darbar¥ki ko Tas Kungs, vi¿u Dievs, bija Dieva rokÇs, atvedot daudzus tiem devis. pie paties¥bas atzi¿as, jÇ, pie 3 Tagad vi¿i vïlïjÇs, lai glÇb- atzi¿as par vi¿u Pest¥tÇju. ‰ana tiktu pasludinÇta katrai
31c Al. 41:11. 37a Jes. 52:7; 28 1a Mos. 27:34. d src God. Mos. 15:14–17. b Omn. 1:12–13; 34a src Amons, Mosijas src SludinÇt. Mos. 9:1. dïls. b src Eva¿Æïlijs. 2a Jïk. 7:24. Mosijas grÇmata 28:4–17 218 rad¥bai, jo vi¿i nevarïja aizturït, no vi¿a dïliem, kas pie¿emtu ka kÇdai cilvïka bdvïselei va- ‰o ˙ïni¿valsti. jadzïtu iet bojÇ; jÇ, pat tikai 11 TÇdï∫ vi¿‰ pa¿ïma pierak- domas, ka kÇdai dvïselei vaja- stus, kas bija iegravïti uz aplÇk- dzïtu ciest cnebeidzamas moc¥- snïm no misi¿a, un ar¥ Nefija bas, lika tiem drebït un tr¥cït. plÇksnes, un visas tÇs lietas, ko 4 Un tÇdÇ veidÇ TÇ Kunga vi¿‰ bija pasargÇjis un saglabÇjis Gars ietekmïja vi¿us, jo vi¿i saska¿Ç ar Dieva pavïlïm, pïc bija pa‰i azemiskÇkie grïcinieki. tam, kad vi¿‰ bija pÇrtulkojis Un Tas Kungs savÇ bezgal¥gajÇ un licis pierakst¥t tos pierakstus, bÏïlast¥bÇ uzskat¥ja par vaja- kas bija uz bplÇksnïm no zelta, dz¥gu vi¿us pasaudzït; tomïr kuras bija atradu‰i Limhija ∫au- vi¿i izcieta lielas dvïseles sÇpes dis, kuras bija nodotas vi¿am savu nekrietn¥bu dï∫, daudz ar Limhija roku; cie‰ot un baidoties, ka vi¿i 12 un to vi¿‰ dar¥ja savas varïtu tikt atstumti uz visiem tautas dedz¥gÇs vïlï‰anÇs dï∫; laikiem. jo vi¿i bez mïra vïlïjÇs zinÇt 5 Un notika, ka vi¿i ldza savu par to tautu, kas bija tikusi tïvu daudzas dienas, lai vi¿i izn¥cinÇta. varïtu iet uz Nefija zemi. 13 Un tad vi¿‰ pÇrtulkoja tos 6 Un ˙ïni¿‰ Mosija gÇja un ar to divu aakme¿u pal¥dz¥bu, vaicÇja Tam Kungam, vai vi¿am kas bija iestiprinÇti divos lok- ir jÇ∫auj iet saviem dïliem sludi- veida ietvaros. nÇt vÇrdu lamanie‰u vid. 14 Tad nu ‰¥s lietas bija sagata- 7 Un Tas Kungs sac¥ja uz Mo- votas no pa‰a iesÇkuma un tika siju: Lai vi¿i iet, jo daudzi ticïs nodotas no paaudzes paaudzï vi¿u vÇrdiem un vi¿iem bs tÇdam nolkam, lai tulkotu mÏ¥gÇ dz¥ve; un Es aatbr¥vo‰u valodas; tavus dïlus no lamanie‰u rokÇm. 15 un tÇs bija tiku‰as pasargÇ- 8 Un notika, ka Mosija ∫Çva, tas un saglabÇtas ar TÇ Kunga lai vi¿i varïtu iet un dar¥t to, ko roku, lai Vi¿‰ varïtu atklÇt tie ldza. katrai rad¥bai, kura iegs to 9 Un vi¿i adevÇs meÏon¥gÇ zemi, Savas tautas nekrietn¥bas apvid, lai ietu sludinÇt vÇrdu un negant¥bas; lamanie‰u vid; un baprakstu 16 un tas, kam ir ‰¥s lietas, tiek par vi¿u darbiem es snieg‰u saukts par agai‰reÆi, kÇ senos tÇlÇk. laikos. 10 Tad ˙ïni¿am Mosijam 17 Tad, pïc tam, kad Mosija nebija neviena, kam pie‰˙irt bija pabeidzis tulkot ‰os pierak- ˙ïni¿valsti, jo tur nebija neviena stus, lk, tie deva aprakstu par
3a Al. 13:27; M&D 19:10–12. 11a src Misi¿a plÇksnes. 3. Nef. 17:14; 4a Mos. 27:10. b src Zelta plÇksnes. Moz. 7:41. b src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 13a src Ur¥ms un b src Dvïsele— 7a Al. 19:22–23. Tum¥ms. Dvïse∫u vïrt¥ba. 9a Al. 17:6–9. 16a Mos. 8:13–18. c Jïk. 6:10; b Al. 17–26. src Gai‰reÆis. 219 Mosijas grÇmata 28:18–29:7 tautu, kas tika aizn¥cinÇta, no tÇ augstais priesteris Bazn¥cÇ. Alma, laika, kad vi¿i tika izn¥cinÇti, vecÇkais un Mosija nomirst. Ap- un atpaka∫ l¥dz pat blielÇ tor¿a mïram 92–91 g. pr. Kr. cel‰anas laikam, kad Tas Kungs csajauca ∫auÏu valodu un vi¿i Tagad, kad Mosija bija to dar¥- tika izkl¥dinÇti pa visu zemes jis, vi¿‰ st¥ja pa visu zemi, virsu, jÇ, un pat no tÇ laika at- starp visiem ∫aud¥m, cen‰oties paka∫ l¥dz Ådama rad¥‰anai. uzzinÇt vi¿u gribu par to, kas 18 Tad nu ‰is apraksts lika varïtu bt vi¿u ˙ïni¿‰. Mosijas tautai ∫oti sïrot, jÇ, vi¿i 2 Un notika, ka tautas balss tika bïdu pÇr¿emti; tomïr tas nÇca, sakot: Mïs vïlamies, lai deva vi¿iem lielas zinljanas, Årons, tavs dïls, btu msu par ko vi¿i priecÇjÇs. ˙ïni¿‰ un msu valdnieks. 19 Un ‰is apraksts tiks rakst¥ts 3 Tad nu Årons bija aizgÇjis uz tÇlÇk, jo lk, ir noder¥gi, lai visi Nefija zemi, tÇdï∫ ˙ïni¿‰ neva- ∫audis zinÇtu to, kas ir rakst¥ts rïja nodot ˙ïni¿valsti vi¿am; ne ‰in¥ aprakstÇ. ar¥ Årons gribïja pie¿emt ˙ï- 20 Un tagad, kÇ es jums sac¥ju, ni¿valsti; nebija ar¥ citu aMosijas ka pïc tam, kad ˙ïni¿‰ Mosija dïlu, kas gribïtu pie¿emt ˙ï- bija visu to dar¥jis, vi¿‰ pa¿ïma ni¿valsti. plÇksnes no amisi¿a un visas 4 TÇdï∫ ˙ïni¿‰ Mosija atkal s- tÇs lietas, ko vi¿‰ bija glabÇjis, t¥ja tautas vid; jÇ, patiesi, rakst¥ts un nodeva tÇs Almam, kas bija vÇrds tika st¥ts starp ∫aud¥m. Almas dïls; jÇ, visus pierakstus Un ‰ie ir tie vÇrdi, kas bija rakst¥ti: un ar¥ bizskaidrotÇjus, un nodeva 5 Lk, ak mana tauta, jeb mani tos vi¿am, un pavïlïja vi¿am, brÇ∫i, jo es js uzskatu par tÇ- lai vi¿‰ glabÇtu un csargÇtu tos diem, es vïlos, lai js apdomÇ- un ar¥ vestu ‰¥s tautas pierakstu, tu jautÇjumu, ko js esat aicinÇti nododot tos no vienas paaudzes apdomÇt—jo js vïlaties, lai otrÇ, tÇpat kÇ tie tika nodoti jums btu a˙ïni¿‰. no tÇ laika, kad Lehijs pameta 6 Tagad es jums pazi¿oju, ka JeruzÇlemi. tas, kam ˙ïni¿valsts taisn¥gi pienÇkas, ir atteicies un nepie- ¿ems ˙ïni¿valsti. 29. NODAπA 7 Un tagad, ja ir jÇtiek citam ieceltam vi¿a vietÇ, lk, es bai- Mosija ierosina, lai ˙ïni¿a vietÇ dos, ka tur sÇksies str¥di jsu tiktu izvïlïti soÆi. Netaisn¥gi ˙ï- starpÇ. Un kas zina, bet ja nu ni¿i ved savas tautas grïkÇ. Alma, mans dïls, kuram ˙ïni¿valsts jaunÇkais ar tautas balsi ir izvï- pieder, izmainÇs un k∫st dus- lïts par augstÇko soÆi. Vi¿‰ ar¥ ir m¥gs, un aizvilina da∫u ∫auÏu
17a Mos. 8:7–12. b src Ur¥ms un jÇsaglabÇ. b Et. 1:1–5. Tum¥ms. 29 3a Mos. 27:34. c 1. Moz. 11:6–9. c src Svïtie Raksti— 5a 1. Sam. 8:9–19. 20a Al. 37:3–10. Svïtie Raksti ir Mosijas grÇmata 29:8–19 220 sev l¥dzi, kas izrais¥s karus un par jsu ˙ïni¿iem jums varïtu str¥dus jsu starpÇ un kas bs bt v¥ri, kuri dar¥tu to pa‰u, ko par iemeslu lielai asinsizlie‰anai mans tïvs bBenjam¥ns dar¥ja ‰ai un TÇ Kunga ce∫u sagroz¥‰anai, tautai,—es saku jums, ja tas jÇ, un pazudinÇs daudzu ∫auÏu vienmïr varïtu bt tÇ, tad btu dvïseles. noder¥gi, ka jums vienmïr btu 8 Tagad es saku jums, bsim ˙ïni¿‰, kas vald¥tu pÇr jums. gudri un apdomÇsim ‰¥s lietas, 14 Un patiesi, es pats strÇdÇju jo mums nav ties¥bu izn¥cinÇt ar visu savu spïku un spïjÇm, manu dïlu, ne ar¥ mums btu kas man ir, lai mÇc¥tu jums ties¥bas izn¥cinÇt jebkuru citu, Dieva bau‰∫us un nostiprinÇtu ja tas btu iecelts vi¿a vietÇ. mieru viscaur zemï, lai tur ne- 9 Un, ja mans dïls atkal pievïr- btu nedz karu, nedz str¥du, s¥sies savai lepn¥bai un niekiem, nedz zag‰anas, nedz laup¥‰anas, vi¿‰ atsauks to, ko vi¿‰ ir teicis, nedz slepkav¥bu, nedz jebkÇda un piepras¥s savas ties¥bas uz veida nekrietn¥bu. ˙ïni¿valsti, kas liks vi¿am un 15 Un, kur‰ bija dar¥jis nekriet- ar¥ ‰ai tautai daudz grïkot. n¥bu, to es asod¥ju atbilsto‰i 10 Tad nu bsim gudri un noziegumam, ko tas bija pastrÇ- paraudz¥simies uz ‰¥m lietÇm, dÇjis, saska¿Ç ar likumu, kas un dar¥sim to, kas nodro‰inÇs mums tika msu tïvu dots. mieru ‰ai tautai. 16 Tad nu es saku jums, ka 11 TÇdï∫ es b‰u jsu ˙ïni¿‰ tÇpïc, ka visi cilvïki nav taisni, savÇs atliku‰ajÇs dienÇs; tomïr nav vïlams, lai jums btu aiecelsim bsoÆus, lai tiesÇtu ‰os ˙ïni¿‰ vai ˙ïni¿i, lai vald¥tu ∫audis saska¿Ç ar msu likumu; pÇr jums. un mïs par jaunu sakÇrtosim 17 Jo lk, cik daudz anekriet- ‰¥s tautas lietas, jo mïs iecelsim n¥bu viens b∫auns ˙ïni¿‰ izrai- gudrus v¥rus bt par soÆiem, sa, jÇ, un cik lielu postu! kas tiesÇs ‰o tautu saska¿Ç ar 18 JÇ, atcerieties ˙ïni¿u Nou, Dieva bau‰∫iem. vi¿a a ∫aundar¥bas un vi¿a 12 Tad nu ir labÇk, ja cilvïks negant¥bas, un ar¥ vi¿a ∫auÏu tiek Dieva tiesÇts nekÇ cilvïka, ∫aundar¥bas un negant¥bas. Re- jo Dieva sodi vienmïr ir taisn¥gi, dziet kÇds liels posts nÇca pÇr bet cilvïka sodi ne vienmïr ir tiem; un ar¥ savu nekrietn¥bu taisn¥gi. dï∫ vi¿i tika pak∫auti bjgÇ. 13 TÇdï∫, ja btu iespïjams, ka 19 Un, ja nebtu vi¿u visgudrÇ jums btu ataisn¥gi v¥ri par jsu Rad¥tÇja iejauk‰anÇs, un tas vi¿u ˙ïni¿iem, kas ieviestu Dieva sirsn¥gÇs grïku noÏïlo‰anas dï∫, likumus un tiesÇtu ‰o tautu vi¿iem nenovïr‰ami vajadzïtu saska¿Ç ar Vi¿a pavïlïm; jÇ, ja palikt jgÇ l¥dz pat ‰im br¥dim.
11a Mos. 29:25–27. 15a Al. 1:32–33. b 1. Sam. 8:10–18; b 2. Moz. 18:13–24. 17a Al. 46:9–10. Mos. 12:1–8; 13a Mos. 23:8, 13–14. b Mos. 23:7–9. Et. 6:22–23. b M. v. 1:17–18. 18a Mos. 11:1–15. 221 Mosijas grÇmata 29:20–32 20 Bet lk, Vi¿‰ atbr¥voja tos 26 Tad nu tas nav parasti, ka tÇpïc, ka tie apazemojÇs Vi¿a tautas balss vïlïtos kaut ko priek‰Ç; un tÇpïc, ka tie bska∫i pretïju tam, kas ir taisn¥gi; bet ir piesauca Vi¿u, Vi¿‰ atbr¥voja parasti mazÇkajai tautas da∫ai tos no jga; un tÇ Tas Kungs vïlïties to, kas nav taisn¥gi; darbojas ar Savu spïku visos ga- tÇdï∫ to jums bs ievïrot un pa- d¥jumos starp cilvïku bïrniem, dar¥t par jsu likumu—kÇrtot izstiepjot cÏïlast¥bas roku pre- jsu dar¥‰anas ar tautas balsi. tim tiem, kas dpa∫aujas uz Vi¿u. 27 Un, aja pienÇks laiks, kad 21 Un lk, tagad es saku jums, tautas balss izvïlïsies nekrietn¥- js nevarat gÇzt no tro¿a ne- bu, tad tas bs laiks, kad Dieva krietnu ˙ïni¿u savÇdÇk, kÇ vien sodi nÇks pÇr jums; jÇ, tad tas ar daudziem str¥diem un lielu bs laiks, kad Vi¿‰ piemeklïs asinsizlie‰anu. js ar lielu postu, tÇpat kÇ Vi¿‰ 22 Jo lk, vi¿am ir adraugi l¥dz ‰im ir piemeklïjis ‰o zemi. nekrietn¥bÇ, un vi¿‰ tur savus 28 Un tad, ja jums ir soÆi, un sargus sev apkÇrt; un vi¿‰ sa- vi¿i netiesÇ js saska¿Ç ar liku- plï‰ to likumus, kas vald¥ju‰i mu, kas ir ticis dots, js varat taisn¥bÇ pirms vi¿a; un vi¿‰ sa- likt, lai vi¿i tiktu augstÇka soÆa m¥da zem savÇm kÇjÇm Dieva tiesÇti. pavïles; 29 Ja jsu augstÇkie soÆi ne- 23 un vi¿‰ ievie‰ likumus, un sprieÏ taisnu tiesu, js liksit, lai izsta tos starp saviem ∫aud¥m, neliels skaits no jsu zemÇka- jÇ, likumus, atbilsto‰us savai jiem soÆiem tiktu pulcïti kopÇ, pa‰a a∫aundar¥bai; un, kas neie- un vi¿i tiesÇs jsu augstÇkos vïro vi¿a likumus, tos vi¿‰ liek soÆus saska¿Ç ar tautas balsi. nogalinÇt; un, kas sace∫as pret 30 Un es pavïlu jums to dar¥t vi¿u, vi¿‰ st¥s savus karapul- bailïs no TÇ Kunga; un es pavï- kus pret tiem karÇ, un, ja vi¿‰ lu jums dar¥t to un lai jums varïs, vi¿‰ izn¥cinÇs tos; un tÇ nebtu ˙ïni¿u; lai, ja ‰¥ tauta netaisns ˙ïni¿‰ sagroza visus grïkos un dar¥s nekrietn¥bas, taisn¥bas ce∫us. atbild¥ba tiktu pras¥ta no vi¿u 24 Un tagad lk, es saku jums, pa‰u galvÇm. ka nav vïlams, lai tÇdas negan- 31 Jo lk, es saku jums, daudzu t¥bas nÇktu pÇr jums. cilvïku grïkiem par iemeslu ir 25 TÇdï∫, izvïliet js ar tautas biju‰as vi¿u ˙ïni¿u nekrietn¥- balsi soÆus, lai js varïtu tikt bas; tÇdï∫ atbild¥ba par vi¿u tiesÇti saska¿Ç ar likumiem, kas nekrietn¥bÇm tiks piepras¥ta no jums tika msu tïvu doti, kas ir vi¿u ˙ïni¿u galvÇm. pareizi un kas tika doti vi¿iem 32 Un tad es vïlos, lai ‰¥s ar TÇ Kunga roku. anevienl¥dz¥bas vairs nebtu ‰ai
20a Mos. 21:13–15. Mos. 26:30. ∫aundarb¥ba. b 2. Moz. 2:23–25; d src Uztic¥ba. 27a Al. 10:19. Al. 43:49–50. 22a 1. µïn. 12:8–14. 32a Al. 30:11. c Ec. 33:11, 15–16; 23a src πauns, Mosijas grÇmata 29:33–43 222 zemï, it ¥pa‰i starp ‰iem ma- vïlï‰anos pïc ˙ïni¿a un sÇka niem ∫aud¥m; bet es vïlos, lai ‰¥ kvïli vïlïties, lai katram cilvï- zeme btu bbr¥v¥bas zeme un kam btu vienÇdas iespïjas ckatrs cilvïks vienÇdi varïtu viscaur visÇ zemï; jÇ, un katrs baud¥t savas ties¥bas un priek‰- cilvïks izteica gatav¥bu atbildït roc¥bas tik ilgi, cik Tas Kungs par saviem grïkiem. uzskat¥s par vajadz¥gu, lai mïs 39 TÇdï∫ notika, ka vi¿i sapul- varïtu dz¥vot un mantot ‰o cïjÇs kopÇ grupÇs viscaur zemï, zemi, jÇ, tikpat ilgi, cik vien lai nodotu savas balsis par to, kÇds no msu pïcteãiem paliks kas bs vi¿u soÆi, kas tiesÇtu uz zemes virsas. vi¿us saska¿Ç ar alikumu, kur‰ 33 Un vïl daudz ko vairÇk vi¿iem bija dots; un vi¿i ∫oti ˙ïni¿‰ Mosija rakst¥ja vi¿iem, priecÇjÇs par to bbr¥v¥bu, kas atklÇjot tiem visus taisn¥ga bija dÇvÇta vi¿iem. ˙ïni¿a pÇrdz¥vojumus un gr- 40 Un vi¿i k∫uva ∫oti stipri t¥bas, jÇ, visas dvïseles mokas m¥lest¥bÇ pret Mosiju; jÇ, vi¿i par savu tautu un ar¥ visas tau- cien¥ja to vairÇk par jebkuru citu tas kurnï‰anas savam ˙ïni¿am; cilvïku; jo vi¿i neraudz¥jÇs uz un vi¿‰ izskaidroja tiem to visu. to kÇ uz tirÇnu, kas meklï labu- 34 Un vi¿‰ pastÇst¥ja tiem, ka mu, jÇ, to mantu, kas samaitÇ tam visam nevajadzïtu bt; bet dvïseli; jo tas nebija piedzinis ka tas slogs ir jÇuzliek visai tau- bagÇt¥bas no vi¿iem, ne ar¥ tas tai, lai katrs cilvïks varïtu nest bija priecÇjies par asinsizlie‰anu; savu da∫u. bet tas bija nodibinÇjis amieru 35 Un vi¿‰ ar¥ atklÇja tiem zemï, un tas bija ∫Çvis savai visus trkumus, kÇdi btu, ja tautai, lai vi¿i tiktu atbr¥voti netaisns ˙ïni¿‰ vald¥tu pÇr tiem; no visa veida jgiem; tÇdï∫ vi¿i 36 jÇ, visas vi¿a nekrietn¥bas cien¥ja to, jÇ, ∫oti, pÇrpÇrïm. un negant¥bas, un visi kari un 41 Un notika, ka vi¿i iecïla str¥di, un asinsizlie‰ana, un asoÆus, lai tie vald¥tu pÇr vi¿iem zag‰ana, un laup¥‰ana, un ne- jeb tiesÇtu vi¿us saska¿Ç ar tikl¥bas piekop‰ana, un visÇdas likumu; un tÇ vi¿i dar¥ja viscaur nekrietn¥bas, kas nevar tikt tajÇ zemï. uzskait¥tas—stÇstot tiem, ka 42 Un notika, ka Alma tika ie- visÇm ‰¥m lietÇm nevajadzïtu celts par pirmo augstÇko soÆi, bt, ka tÇs ir izteikti pretïjas bdams ar¥ augstais priesteris, Dieva bau‰∫iem. vi¿a tïvs bija pie‰˙¥ris ‰o amatu 37 Un tad notika, kad ˙ïni¿‰ vi¿am un nodevis tam atbild¥bu Mosija bija st¥jis ‰¥s lietas starp par visÇm bazn¥cas lietÇm. ∫aud¥m, ka vi¿i tika pÇrliecinÇti 43 Un tad notika, ka Alma par vi¿a vÇrdu paties¥gumu. astaigÇja TÇ Kunga ce∫us un vi¿‰ 38 TÇdï∫ vi¿i atmeta savu turïja Vi¿a pavïles, un vi¿‰
32b 2. Nef. 1:7; 10:11. 39a Al. 1:14. 41a Mos. 29:11. src Br¥vs, br¥v¥ba. b src Br¥vs, br¥v¥ba. 43a src StaigÇt, staigÇt c Al. 27:9. 40a src Miera nesïjs. ar Dievu. 223 Mosijas grÇmata 29:44–Almas grÇmata 1:3 sprieda taisn¥gu tiesu; un tur 46 Un notika, ka Mosija ar¥ visÇ zemï bija nepÇrtraukts nomira tr¥sdesmit un tre‰ajÇ miers. savas vald¥‰anas gadÇ, bdams 44 Un tÇ iesÇkÇs soÆu vald¥‰a- ase‰desmit un tr¥s gadus vecs; na visÇ Zarahemlas zemï starp kas pavisam kopÇ sastÇd¥ja visiem ∫aud¥m, kas tika saukti pieci simti un devi¿us gadus par nefijie‰iem; un Alma bija no tÇ laika, kad Lehijs pameta pirmais un augstÇkais soÆis. JeruzÇlemi. 45 Un tad notika, ka vi¿a tïvs 47 Un tÇ beidzÇs ˙ïni¿u vald¥- nomira, bdams asto¿desmit ‰ana pÇr Nefija tautu; tÇ beidzÇs un divus gadus vecs, nodz¥vojis Almas, vi¿u bazn¥cas dibinÇtÇja, dz¥vi, pildot Dieva pavïles. dienas.
Almas GrÇmata
ALMA—ALMAS DîLS
praksts no Almas, kur‰ bija Almas dïls, pirmais un augstÇ- Akais soÆis pÇr Nefija tautu un ar¥ augstais priesteris pÇr Baz- n¥cu. Apraksts par soÆu vald¥‰anu un kariem, un str¥diem tautas vid. Un ar¥ apraksts par karu starp nefijie‰iem un lamanie‰iem saska¿Ç ar Almas, pirmÇ un augstÇkÇ soÆa, pierakstu.
1. NODAπA dams taisn¥gi Dieva priek‰Ç, neatstÇjis nevienu vald¥t savÇ Nehors mÇca viltus mÇc¥bas, dibina vietÇ; tomïr vi¿‰ bija ieviesis b bazn¥cu, ievie‰ viltus priester¥bu likumus un tie tika tautas un nogalina Gideonu. Nehors tiek apstiprinÇti; tÇdï∫ vi¿iem bija sod¥ts ar nÇvi par saviem noziegu- jÇdz¥vo saska¿Ç ar tiem liku- miem. TautÇ izplatÇs viltus pries- miem, ko vi¿‰ bija izdevis. ter¥ba un vajljanas. Priesteri pa‰i 2 Un notika, ka pirmajÇ gadÇ, sevi uztur, ∫audis rpïjas par naba- kop‰ Alma vald¥ja soÆa krïslÇ, a giem un Bazn¥ca plaukst. Apmïram tur kÇds v¥rs tika atvests vi¿a 91–88 g. pr. Kr. priek‰Ç, lai tiktu tiesÇts, v¥rs, kas bija liela auguma un bija AD notika, ka pirmajÇ soÆu ievïrojams ar savu lielo spïku. Tvald¥‰anas gadÇ pÇr Nefija 3 Un vi¿‰ bija gÇjis tautÇ, sludi- tautu, no tÇ laika, kad ˙ïni¿‰ not vi¿iem to, ko vi¿‰ asauca par Mosija bija aaizgÇjis visas rad¥bas Dieva vÇrdu, runÇjot bpret baz- ce∫u, izc¥n¥jis labu c¥¿u, staigÇ- n¥cu, pazi¿ojot tautai, ka katram
46a Mos. 6:4. b Jar. 1:5; Al. 4:16; 3a Ec. 13:3. [almas] Hel. 4:22. b src Antikrists. 1 1a Mos. 29:46. 2a Al. 1:15. Almas grÇmata 1:4–15 224 priesterim un skolotÇjam cir un izvilka savu zobenu, un sÇka jÇk∫st slavenam; un vi¿iem vi¿u sist. Tad nu Gideons, dnav jÇstrÇdÇ ar savÇm rokÇm, bdams jau krietni gados, tÇdï∫ bet ka tautai vi¿us ir jÇuztur. vi¿‰ nevarïja pretoties tÇ sitie- 4 Un vi¿‰ ar¥ liecinÇja tautai, niem, tÇdï∫ vi¿‰ tika anokauts ka visa cilvïce tiks izglÇbta pï- ar zobenu. dïjÇ dienÇ un ka vi¿iem nevajag 10 Un v¥ru, kas vi¿u nokÇva, nedz tr¥cït, nedz drebït, bet ka sa¿ïma bazn¥cas ∫audis un vi¿i var pacelt savas galvas un aizveda Almas priek‰Ç, lai vi¿‰ priecÇties, jo Tas Kungs ir rad¥jis tiktu atiesÇts atbilsto‰i tiem visus cilvïkus, un ar¥ ir pest¥jis noziegumiem, ko vi¿‰ bija visus cilvïkus; un beigÇs visiem pastrÇdÇjis. cilvïkiem bs mÏ¥gÇ dz¥ve. 11 Un notika, ka vi¿‰ stÇvïja 5 Un notika, ka vi¿‰ mÇc¥ja Almas priek‰Ç un ∫oti nekaun¥gi ‰¥s lietas tik daudz, ka daudzi sevi aizstÇvïja. noticïja vi¿a vÇrdiem, pat tik 12 Bet Alma sac¥ja uz vi¿u: daudzi, ka tie sÇka gÇdÇt par Redzi, ‰¥ ir pirmÇ reize, kad vi¿u un dot vi¿am naudu. aviltus priester¥ba tiek ieviesta 6 Un vi¿‰ sÇka k∫t augstprÇ- ‰ajÇ tautÇ. Un lk, tu esi vain¥gs t¥gs savas sirds lepn¥bÇ un nïsÇt ne tikai viltus priester¥bÇ, bet ∫oti dÇrgas drÇnas, jÇ, un pat tu centies to uzspiest ar zobenu; sÇka veidot abazn¥cu atbilsto‰i un, ja viltus priester¥ba btu savai sludinljanai. uzspiesta ‰ai tautai, tas novestu 7 Un notika, kad vi¿‰ gÇja, lai pie tÇs piln¥gas izn¥cinljanas. sludinÇtu tiem, kas ticïja vi¿a 13 Un tu esi izlïjis taisn¥ga v¥ra vÇrdiem, vi¿‰ satika kÇdu v¥ru, asinis, jÇ, v¥ra, kas tik daudz kas piederïja pie Dieva bazn¥- laba bija dar¥jis ‰ajÇ tautÇ; un, ja cas, jÇ, patiesi vienu no vi¿u mïs tevi saudzïtu, vi¿a asinis skolotÇjiem; un vi¿‰ sÇka asi par aatrieb¥bu nÇktu uz mums. str¥dïties ar to, lai vi¿‰ varïtu 14 TÇdï∫ tu tiec notiesÇts, lai aizvilinÇt bazn¥cas ∫audis; bet mirtu, saska¿Ç ar likumu, kas tas v¥rs pretojÇs vi¿am, pamÇcot mums ir ticis dots no Mosijas, to ar aDieva vÇrdiem. msu pïdïjÇ ˙ïni¿a; un tas ir 8 Tad nu tÇ v¥ra vÇrds bija ticis ‰¥s tautas apstiprinÇts; aGideons; un tas bija vi¿‰, kas tÇdï∫ ‰ai tautai ir ajÇdz¥vo pïc ‰¥ bija darbar¥ks Dieva rokÇs, likuma. atbr¥vojot Limhija tautu no jga. 15 Un notika, ka tie pa¿ïma 9 Tagad, tÇpïc ka Gideons pre- vi¿u; un vi¿a vÇrds bija aNe- tojÇs vi¿am ar Dieva vÇrdiem, hors; un tie aizveda vi¿u Manti vi¿‰ bija apskaities uz Gideonu kalna galÇ, un tur vi¿am tika
3c Lk. 6:26; 8a Mos. 20:17; 22:3. 13a src Atrieb¥ba. 1. Nef. 22:23. 9a Al. 6:7. 14a src NÇvessods. d Mos. 18:24, 26; 27:5. 10a Mos. 29:42. 15a Al. 1:2. 6a 1. Nef. 14:10. 12a 2. Nef. 26:29. 7a src Dieva vÇrds. src Viltus priester¥ba. 225 Almas grÇmata 1:16–26 likts jeb, dr¥zÇk, vi¿‰ atzinÇs viens cilvïks, kas pieder pie starp debes¥m un zemi, ka tas, bazn¥cas, neceltos un anevajÇtu ko vi¿‰ bija mÇc¥jis tautai, bija tos, kas nepiederïja bazn¥cai, un pretrunÇ ar Dieva vÇrdu; un tur lai tur nebtu nekÇdu vajljanu vi¿‰ cieta kaunpilnu bnÇvi. savÇ starpÇ. 16 Tomïr tas nedar¥ja galu 22 Tomïr, tur bija daudzi vi¿u viltus priester¥bas izplat¥bai tan¥ vid, kas sÇka k∫t lepni un sÇka zemï; jo tur bija daudzi, kas karsti str¥dïties ar saviem preti- m¥lïja pasaules niec¥gÇs lietas, niekiem, pat l¥dz asin¥m; jÇ, vi¿i un vi¿i gÇja, sludinÇdami viltus sita cits citu ar savÇm drïm. mÇc¥bas; un to vi¿i dar¥ja 23 Tad nu tas bija Almas vald¥- abagÇt¥bu un slavas dï∫. ‰anas otrajÇ gadÇ, un tas rad¥ja 17 Tomïr, baidoties likuma, daudz bïdu bazn¥cai; jÇ, tas bija kas me∫us sod¥ja, vi¿i neuz- par iemeslu daudziem pÇrbau- dr¥kstïjÇs amelot, lai tas nek∫tu d¥jumiem bazn¥cai. zinÇms; tÇdï∫ vi¿i apgalvoja, 24 Jo daudzu sirdis bija no- ka sludina saska¿Ç ar savu cietinÇtas, un vi¿u vÇrdi tika tic¥bu; un tad likumam nebija aizdzïsti, ka vi¿i vairs netika varas ne pÇr vienu cilvïku bvi¿a pieminïti starp Dieva ∫aud¥m. tic¥bas dï∫. Un daudzi ar¥ bpa‰i aizgÇja no 18 Un vi¿i neuzdr¥kstïjÇs vi¿u vidus. azagt, baidoties likuma, jo tÇdi 25 Tad nu tas bija liels pÇrbau- tika sod¥ti; nedz ar¥ vi¿i uzdr¥k- d¥jums tiem, kas stingri stÇvïja stïjÇs laup¥t, nedz slepkavot, jo tic¥bÇ; tomïr vi¿i bija nelokÇmi tas, kas bslepkavoja, tika sod¥ts un nesatricinÇmi, turot Dieva ar cnÇvi. pavïles, un vi¿i ar apaciet¥bu 19 Bet notika, ka tie, kas nepie- cieta tÇs vajljanas, kas tiem bija derïja pie Dieva bazn¥cas, sÇka uzkrautas. vajÇt tos, kas piederïja pie Dieva 26 Un, kad priesteri pameta bazn¥cas un bija uz¿ïmu‰ies savu adarbu, lai dotu Dieva Kristus VÇrdu. vÇrdu tautai, tauta ar¥ pameta 20 JÇ, vi¿i vajÇja tos un sagÇ- savus darbus, lai klaus¥tos Die- dÇja tiem cie‰anas ar visÇdiem va vÇrdu. Un, kad priesteri bija vÇrdiem, un tas vi¿u pazem¥bas devu‰i vi¿iem Dieva vÇrdu, vi¿i dï∫; jo tie nebija lepni savÇs pa‰u visi c¥t¥gi atkal atgriezÇs pie ac¥s, un tÇpïc, ka tie sniedza saviem darbiem; un priesteris Dieva vÇrdu viens otram bez neuzskat¥ja sevi pÇrÇku par anaudas un bez maksas. saviem klaus¥tÇjiem, jo sludinÇ- 21 Tad tur bija stingrs likums tÇjs nebija labÇks par klaus¥tÇju, starp bazn¥cas ∫aud¥m, lai ne- ne ar¥ skolotÇjs bija labÇks par
15b 5. Moz. 13:2–10. 18a src Zagt, zag‰ana. Mos. 26:36; Al. 6:3. 16a src BagÇt¥bas; b src Slepkav¥ba. src Izslïg‰ana. Velt¥gs, uzpt¥ba. c src NÇvessods. b Al. 46:7. 17a src God¥gs, 20a Jes. 55:1–2. src Atkri‰ana. god¥gums; Meli. 21a src VajÇt, vajljanas. 25a src Paciet¥ba. b Al. 30:7–12; TA 1:11. 24a 2. Moz. 32:33; 26a Mos. 18:24, 26; 27:3–5. Almas grÇmata 1:27–2:1 226 mÇcÇmo; un tÇ vi¿i visi bija k∫uva daudz bagÇtÇki nekÇ tie, vienl¥dz¥gi, un vi¿i visi strÇdÇja, kas nepiederïja pie bazn¥cas. katrs batbilsto‰i savam spïkam. 32 Jo tie, kas nepiederïja pie 27 Un vi¿i adeva no savas bazn¥cas, nodevÇs burvest¥bÇm mantas, katrs cilvïks atbilsto‰i un aelku pielg‰anai vai bd¥kdie- tam, kas vi¿am bija, bnabagam n¥bai, un cnesvïtÇm un tuk‰Çm un trkuma cietïjam, un slima- runÇm, un dskaud¥bai un ˙il- jam, un nomoc¥tajam; un vi¿i dÇm; nïsÇjot dÇrgas drÇnas; nenïsÇja dÇrgas drÇnas, tomïr euzptu‰ies lepn¥bÇ savÇs ac¥s; tie bija kÇrt¥gi un pievilc¥gi. vajÇjot, melojot, zogot, laupot, 28 Un tÇ vi¿i iekÇrtoja bazn¥cas piekopjot netikl¥bu un slepka- lietas; un tÇ vi¿iem atkal sÇkÇs vojot, un darot visÇdas ∫aunda- nepÇrtraukts miers, neskatoties r¥bas; tomïr likums, cik vien tas uz visÇm vi¿u vajljanÇm. bija iespïjams, tika piemïrots 29 Un tad, bazn¥cas stingr¥bas pret visiem tiem, kas to pÇrkÇpa. dï∫, vi¿i sÇka k∫t ∫oti abagÇti, 33 Un notika, ka tÇ piemïrojot tiem bija pÇrpilnam visas lietas, likumu pret tiem, katram cilvï- pïc kÇ tiem bija vajadz¥ba— kam izcie‰ot atbilsto‰i tam, ko pÇrpilnam s¥klopu un liellopu, tas bija dar¥jis, tie k∫uva mier¥gÇ- un visÇdu barotu lopu, un ar¥ ki un neuzdr¥kstïjÇs dar¥t nekÇ- pÇrpilnam lab¥bas un zelta, un das ∫aundar¥bas, ka tas k∫tu sudraba, un dÇrglietu, un pÇr- zinÇms, tÇdï∫ tur bija liels miers pilnam bz¥da un smalka linu Nefija tautÇ l¥dz piektajam soÆu auduma, un visÇdu labu vien- vald¥‰anas gadam. kÇr‰u apÆïrbu. 30 Un tÇ, tÇdos aveiksm¥gos 2. NODAπA apstÇk∫os, vi¿i nest¥ja prom nevienu, kas bnebija apÆïrbts, Amlisijs tiecas k∫t par ˙ïni¿u un vai kas bija izsalcis, vai kas bija ar tautas balsi tiek noraid¥ts. Vi¿a izslÇpis, vai kas bija slims, vai sekotÇji padara vi¿u par ˙ïni¿u. kas nebtu apkopts, un vi¿i ne- Amlisie‰i karo pret nefijie‰iem un pievïrsa savas sirdis bagÇt¥- tiek sakauti. Lamanie‰i un amlisie‰i bÇm; tÇdï∫ vi¿i bija dev¥gi pret apvieno spïkus un tiek sakauti. visiem, kÇ veciem tÇ jauniem, kÇ Alma nonÇvï Amlisiju. Apmïram nebr¥viem tÇ br¥viem, kÇ v¥riem 87 g. pr. Kr. tÇ sievÇm, vai vi¿i nebija vai bija bazn¥cÇ, cne‰˙irojot tos, kam Un notika, ka vi¿u vald¥‰anas bija vajadz¥ba. piektÇ gada sÇkumÇ tur izcïlÇs 31 Un tÇ vi¿iem veicÇs un vi¿i str¥ds tautas vid; jo kÇds v¥rs,
26b Mos. 4:27; M&D 10:4. 29a src BagÇt¥bas. b src Slinks, slinkums. 27a src M¥lest¥bas b Al. 4:6. c src πauna runljana. dÇvanas, M¥lest¥bas 30a Jïk. 2:17–19. d src Skaud¥ba. dÇvanu do‰ana. b src Nabags. e Jïk. 2:13; Al. 31:25; b Lk. 18:22; Mos. 4:26; c Al. 16:14; M&D 1:35. Morm. 8:28. M&D 42:29–31. 32a src Elku pielg‰ana. src Lepn¥ba. 227 Almas grÇmata 2:2–15 saukts Amlisijs, vi¿‰, bdams sird¥s, kas bija pret vi¿u; bet ∫oti vilt¥gs v¥rs, jÇ, gudrs v¥rs, Amlisijs kd¥ja tos, kas bija vi¿a kas attiecas uz pasaules gudr¥- pusï, uz dusmÇm pret tiem, kas bu, vi¿‰, bdams pïc tÇ v¥ra nebija vi¿a pusï. kÇrtas, kas nogalinÇja aGideonu 9 Un notika, ka vi¿i sanÇca ar zobenu, kas tika sod¥ts sa- kopÇ un iesvït¥ja Amlisiju par ska¿Ç ar likumu— savu ˙ïni¿u. 2 tagad ‰is Amlisijs bija ar 10 Tagad, kad Amlisijs bija savu vilt¥bu aizvilinÇjis daudz padar¥ts par ˙ïni¿u pÇr tiem, ∫auÏu sev l¥dzi; pat tik daudz, vi¿‰ pavïlïja, lai tie paceltu ie- ka vi¿i sÇka k∫t ∫oti spïc¥gi, un roãus pret saviem brÇ∫iem; un vi¿i centÇs iecelt Amlisiju par to vi¿‰ dar¥ja, lai vi¿‰ varïtu ˙ïni¿u pÇr ‰o tautu. pak∫aut tos sev. 3 Tagad tas ∫oti satrauca baz- 11 Tad Amlisija ∫audis at‰˙¥rÇs n¥cas ∫audis, un ar¥ visus tos, ar Amlisija vÇrdu, saukti par kas nebija aizvilinÇti ar Amlisija aamlisie‰iem; un pÇrïjie tika pierunljanu; jo vi¿i zinÇja, ka saukti par bnefijie‰iem jeb Dieva saska¿Ç ar vi¿u likumu tÇdÇm tautu. lietÇm jÇtiek ieviestÇm ar atautas 12 TÇdï∫ nefijie‰u tauta zinÇja balsi. par amlisie‰u nodomu, un tÇdï∫ 4 TÇdï∫, ja tas btu iespïjams, vi¿i sagatavojÇs stÇties tiem ka Amlisijs iegtu tautas balsis, pret¥; jÇ, vi¿i apbru¿ojÇs ar vi¿‰, bdams ∫auns v¥rs, aat- zobeniem un ar jataganiem, un ¿emtu tiem vi¿u bazn¥cas ties¥- ar lokiem, un ar bultÇm, un ar bas un priek‰roc¥bas; jo tas bija akme¿iem, un ar lingÇm, un vi¿a nodoms izn¥cinÇt Dieva ar visa veida visÇdiem akara bazn¥cu. ieroãiem. 5 Un notika, ka tauta visÇ zemï 13 Un tÇ vi¿i sagatavojÇs stÇ- sapulcïjÇs kopÇ, katrs cilvïks ties pret¥ amlisie‰iem tad, kad pïc sava prÇta, vai tas bija par vi¿i nÇks. Un tika iecelti virsnie- vai pret Amlisiju, atsevi‰˙Çs ki, un augstÇkie virsnieki, un grupÇs, un bija daudz pÇrrunu galvenie virsnieki, atbilsto‰i un apbr¥nojamu astr¥du citam vi¿u skaitam. ar citu. 14 Un notika, ka Amlisijs 6 Un tÇ vi¿i sapulcïjÇs kopÇ, apbru¿oja savus cilvïkus ar lai nodotu savas balsis par ‰o visa veida visÇdiem kara iero- lietu; un tÇs tika liktas soÆu ãiem; un vi¿‰ ar¥ iecïla valdnie- priek‰Ç. kus un vado¿us saviem ∫aud¥m, 7 Un notika, ka tautas balss lai vestu vi¿us karÇ pret vi¿u nÇca pret Amlisiju, ka vi¿‰ neti- brÇ∫iem. ka iecelts par ˙ïni¿u pÇr tautu. 15 Un notika, ka Amlisijs nÇca 8 Tad tas rad¥ja lielu prieku to Amnihu kalnÇ, kas bija aus-
2 1a Al. 1:8. 4a Al. 10:19; Hel. 5:2. b Jïk. 1:13–14; 3a Mos. 29:25–27; 5a 3. Nef. 11:29. Mos. 25:12; Al. 3:11. Al. 4:16. 11a Al. 3:4. 12a Mos. 10:8; Hel. 1:14. Almas grÇmata 2:16–27 228 trumos no aSidonas upes, kura sekot atliku‰ajiem amlisie‰iem, tecïja gar bZarahemlas zemi, lai vi¿‰ varïtu zinÇt to ieceres un un tur vi¿i iesÇka karu ar to nodomus, ar ko vi¿‰ varïtu nefijie‰iem. nosargÇt sevi no tiem, lai vi¿‰ 16 Tad Alma, bdams aaug- varïtu pasargÇt savu tautu no stÇkais soÆis un Nefija tautas izn¥cinljanas. pÇrvaldnieks, tÇdï∫ vi¿‰ cïlÇs 22 Tad tie, kurus vi¿‰ bija s- ar saviem ∫aud¥m, jÇ, ar saviem t¥jis, lai novïrotu amlisie‰u no- virsniekiem un galvenajiem metni, tika saukti Zerams un virsniekiem, jÇ, savu karapul- Amnors, un Manti, un Limhers; ku priek‰galÇ, c¥n¥ties pret ‰ie bija tie, kuri devÇs ar sa- amlisie‰iem. viem v¥riem novïrot amlisie‰u 17 Un vi¿i sÇka kaut amlisie‰us nometni. tai kalnÇ austrumos no Sidonas. 23 Un notika, ka no r¥ta vi¿i Un amlisie‰i c¥n¥jÇs ar nefijie- atgriezÇs nefijie‰u nometnï lielÇ ‰iem ar lielu spïku, tiktÇl ka steigÇ, bdami ∫oti pÇrsteigti daudzi no nefijie‰iem krita un ÇrkÇrt¥gu bai∫u pÇr¿emti, amlisie‰u priek‰Ç. sac¥dami: 18 Tomïr Tas Kungs stiprinÇja 24 Lk, mïs sekojÇm aamlisie- nefijie‰u roku, ka vi¿i sakÇva ‰u pulkam un mums par lielu amlisie‰us lielÇ kaujÇ, ka tie sÇka izbr¥nu Minona zemï, aug‰up bïgt vi¿u priek‰Ç. Zarahemlas zemei, virzienÇ uz 19 Un notika, ka nefijie‰i vajÇja bNefija zemi, mïs redzïjÇm dau- amlisie‰us visu to dienu, un vi¿i dzus lamanie‰u pulkus; un lk, sakÇva tos lielÇ kaujÇ, tiktÇl ka amlisie‰i pievienojÇs vi¿iem; tur no amlisie‰iem bija anokau- 25 un vi¿i nÇk uz msu brÇ- tas divpadsmit tksto‰i pieci ∫iem ‰ajÇ zemï; un tie bïg vi¿u simti tr¥sdesmit un divas dvï- priek‰Ç ar saviem ganÇmpul- seles; un tur no nefijie‰iem bija kiem un savÇm sievÇm, un sa- nokautas se‰i tksto‰i pieci sim- viem bïrniem uz msu pilsïtu; ti se‰desmit un divas dvïseles. un, ja mïs nepasteigsimies, la- 20 Un notika, kad Alma vairs manie‰i ie¿ems msu pilsïtu un ilgÇk nevarïja vajÇt amlisie‰us, msu tïvi un msu sievas, un vi¿‰ lika, lai vi¿a ∫audis uzslietu msu bïrni tiks nokauti. savas teltis aGideona ielejÇ, iele- 26 Un notika, ka nefijie‰u tauta ja tika saukta tÇ Gideona vÇrdÇ, pa¿ïma savas teltis un devÇs kas tika nogalinÇts no bNehora prom no Gideona ielejas uz rokas ar zobenu; un ‰ajÇ ielejÇ vi¿u pilsïtu, kas bija aZarahem- nefijie‰i uzslïja savas teltis uz las pilsïta. nakti. 27 Un lk, kad vi¿i ‰˙ïrsoja 21 Un Alma st¥ja izlkus Sidonas upi, lamanie‰i un
15a Al. 3:3. 19a Al. 3:1–2, 26; 4:2. 24a Al. 3:4, 13–18. b Omn. 1:13–15. 20a Al. 6:7. b 2. Nef. 5:8. 16a Mos. 29:42. b Al. 1:7–15; 14:16. 26a Omn. 1:14, 18. 229 Almas grÇmata 2:28–3:1 amlisie‰i, bdami tik alielÇ skai- ar lamanie‰iem un amlisie‰iem tÇ gandr¥z kÇ jras smiltis, nÇca Sidonas upes rietumu krastÇ. uz vi¿iem, lai izn¥cinÇtu tos. 35 Un notika, kad vi¿i visi bija 28 Tomïr nefijie‰i, bdami ‰˙ïrsoju‰i Sidonas upi, ka lama- astiprinÇti ar TÇ Kunga roku un nie‰i un amlisie‰i sÇka bïgt ∫oti lgu‰ies Vi¿am, lai Vi¿‰ at- vi¿u priek‰Ç, neskatoties uz to, br¥vo tos no vi¿u ienaidnieku ka vi¿u bija tik daudz, ka ne rokÇm, tÇdï∫ Tas Kungs uzklau- saskait¥t. s¥ja vi¿u saucienus un stiprinÇja 36 Un vi¿i bïga nefijie‰u priek- tos, un lamanie‰i un amlisie‰i ‰Ç uz meÏon¥go apvidu, kas bija krita vi¿u priek‰Ç. rietumos un zieme∫os, prom no 29 Un notika, ka Alma c¥n¥jÇs zemes robeÏÇm; un nefijie‰i ar Amlisiju ar zobeniem vaigu vajÇja vi¿us ar visu spïku un vaigÇ, un vi¿i vareni c¥n¥jÇs kÇva tos. viens ar otru. 37 JÇ, vi¿i tika kauti no visÇm 30 Un notika, ka Alma, bdams pusïm un galinÇti, un dz¥ti, Dieva cilvïks, piepild¥ts ar lielu kamïr vi¿i tika izkl¥dinÇti rie- a tic¥bu, iesaucÇs, sakot: Ak tumos un zieme∫os, kamïr vi¿i Kungs, apÏïlojies un pataupi sasniedza meÏon¥go apvidu, kas manu dz¥v¥bu, lai es varïtu bt tika saukts Hermonts; un tÇ bija darbar¥ks TavÇs rokÇs, lai glÇbtu tÇ meÏon¥gÇ apvidus da∫a, kur un pasargÇtu ‰o tautu! mita meÏon¥gi un plïs¥gi zvïri. 31 Tad, kad Alma bija sac¥jis 38 Un notika, ka daudzi nomi- ‰os vÇrdus, vi¿‰ atkal c¥n¥jÇs ar ra meÏon¥gÇ apvid no savÇm Amlisiju; un vi¿‰ tika stiprinÇts brcïm, un tika to zvïru un ar¥ tiktÇl, ka vi¿‰ nokÇva Amlisiju maitu ïrg∫u apr¥ti; un vi¿u kauli ar zobenu. tika atrasti un sakrauti kaudzïs 32 Un vi¿‰ ar¥ c¥n¥jÇs ar lama- uz zemes. nie‰u ˙ïni¿u; bet lamanie‰u ˙ïni¿‰ bïga Almas priek‰Ç un 3. NODAπA st¥ja savus sargus c¥n¥ties ar Almu. Amlisie‰i bija iez¥mïju‰i sevi 33 Bet Alma ar saviem sargiem atbilsto‰i pravietojuma vÇrdam. c¥n¥jÇs ar lamanie‰u ˙ïni¿a Lamanie‰i ir tiku‰i nolÇdïti par sargiem, l¥dz vi¿‰ tos sakÇva un savu sacel‰anos. Cilvïki pa‰i savam aizdzina atpaka∫. lÇstam liek nÇkt pÇr sevi. Nefijie‰i 34 Un tÇ vi¿‰ att¥r¥ja zemi jeb sakauj vïl vienu lamanie‰u kara- dr¥zÇk krastu, kas bija Sidonas pulku. Apmïram 87–86 g. pr. Kr. upes rietumu pusï, iemetot nokauto lamanie‰u miesas Un notika, ka nefijie‰i, kas nebi- Sidonas upï, tÇ lai vi¿a ∫audis ja anogalinÇti ar kara ieroãiem, varïtu ‰˙ïrsot upi un c¥n¥ties apglabÇja tos, kas bija tiku‰i
27a Jar. 1:6. 30a src Tic¥ba, ticït. 28a 5. Moz. 31:6. 3 1a Al. 2:19; 4:2. Almas grÇmata 3:2–13 230 nogalinÇti—tad nu nogalinÇtie Jïkabs un JÇzeps, un Sams, kas netika saskait¥ti vi¿u lielÇ skaita bija taisn¥gi un svïti v¥ri. dï∫—pïc tam, kad vi¿i bija 7 Un vi¿u brÇ∫i centÇs izn¥- pabeigu‰i savu miru‰o apglabÇ- cinÇt tos, tÇdï∫ tie tika nolÇdïti; ‰anu, vi¿i visi atgriezÇs savÇs un Dievs Tas Kungs uzlika zemïs un savÇs mÇjÇs, pie savÇm tiem az¥mi, jÇ, uz Lamanu un sievÇm un saviem bïrniem. Lemuïlu, un ar¥ uz Ismaïla dï- 2 Tad daudzas sievas un bïrni liem un ismaïlie‰u sievietïm. bija tiku‰i nogalinÇti ar zobe- 8 Un tas tika dar¥ts, lai vi¿u nu, un ar¥ daudz no vi¿u pïcnÇcïji varïtu at‰˙irties no s¥klopiem un liellopiem; un ar¥ vi¿u brÇ∫u pïcnÇcïjiem, lai tÇ- daudzi vi¿u lab¥bas lauki bija dïjÇdi Dievs Tas Kungs varïtu izn¥cinÇti, jo tie bija cilvïku saglabÇt Savu tautu, lai vi¿i p∫u nom¥d¥ti. anesajauktos un neticïtu nepa- 3 Un tad, cik daudz lamanie‰u reizÇm bparaÏÇm, kas novestu un amlisie‰u bija nogalinÇti pie vi¿u izn¥cinljanas. Sidonas upes krastÇ, tie tika ie- 9 Un notika, ka tas, kas sajauca mesti aSidonas de¿os; un lk, savu sïklu ar lamanie‰iem, tas vi¿u kauli ir bjras dzi∫umos, lika tam pa‰am lÇstam nÇkt pÇr un to ir daudz. saviem pïcnÇcïjiem. 4Unaamlisie‰i at‰˙¥rÇs no 10 TÇdï∫, kas at∫Çva sevi nefijie‰iem, jo vi¿i bija savas aizvest lamanie‰iem, tika saukts pieres biez¥mïju‰i ar sarkanu vi¿u vÇrdÇ, un vi¿am tika uzlik- krÇsu, l¥dz¥gi lamanie‰iem; to- ta z¥me. mïr vi¿i nebija apcirpu‰i savas 11 Un notika, ka katrs, kur‰ galvas kÇ lamanie‰i. neticïja lamanie‰u aparaÏÇm, 5 Tad lamanie‰u galvas bija bet ticïja tiem pierakstiem, kas apcirptas; un vi¿i bija akaili, iz- bija atnesti no JeruzÇlemes ze- ¿emot tikai Çdu, kas bija apjoz- mes, un ar¥ savu tïvu paraÏÇm, ta ap vi¿u gurniem, un ar¥ vi¿u kas bija pareizas, kuri ticïja bru¿as, kas bija tiem apjoztas, Dieva bau‰∫iem un turïja tos, un vi¿u loki, un vi¿u bultas, un tika saukti par nefijie‰iem jeb vi¿u akme¿i, un vi¿u lingas, par Nefija tautu, no tÇ br¥Ïa un un tÇ tÇlÇk. turpmÇk— 6 Un lamanie‰u Çda bija tum‰a, 12 un tie ir vi¿i, kuri bija ve- atbilsto‰i tai z¥mei, kas bija du‰i pierakstus, kas ir apatiesi, uzlikta vi¿u tïviem, kas bija par savu tautu, un ar¥ par lama- alÇsts pÇr tiem dï∫ vi¿u pÇrkÇ- nie‰u tautu. pumiem un vi¿u sacel‰anos pret 13 Tagad mïs atkal atgriez¥si- saviem brÇ∫iem, kas bija Nefijs, mies pie amlisie‰iem, jo vi¿i ar¥
3a Al. 2:15. Al. 42:18–21. DaÏÇdu tic¥bu laul¥ba. b Al. 44:22. 6a 2. Nef. 5:21; 26:33. b Mos. 10:11–18; 4a Al. 2:11. src LÇsts, lÇdï‰ana. Al. 9:16. b Al. 3:13–19. 7a 1. Nef. 12:23. 11a Al. 17:9–11. 5a în. 1:20; Mos. 10:8; 8a src Laul¥ba, precït— 12a Mos. 1:6; Et. 4:6–11. 231 Almas grÇmata 3:14–27 uzlika sev az¥mi; jÇ, vi¿i pa‰i sev pats liek savam lÇstam nÇkt uzlika z¥mi, jÇ, patiesi, sarkanu pÇr sevi. z¥mi uz savÇm pierïm. 20 Tad notika, ka nedaudz die- 14 TÇ Dieva vÇrds tiek piepil- nu pïc kaujas, kas tika izc¥n¥ta d¥ts, jo ‰ie ir vÇrdi, ko Vi¿‰ sac¥ja Zarahemlas zemï ar lamanie- Nefijam: Lk, lamanie‰us Es ‰iem un amlisie‰iem, ka tur nÇca esmu nolÇdïjis, un Es uzlik‰u vïl viens lamanie‰u karapulks z¥mi vi¿iem, lai vi¿i un vi¿u pret Nefija tautu, atajÇ pa‰Ç pïcnÇcïji varïtu tikt at‰˙irti no vietÇ, kur pirmais karapulks tevis un taviem pïcnÇcïjiem, sastapa amlisie‰us. no ‰¥ laika turpmÇk un mÏ¥gi, 21 Un notika, ka tika st¥ts iz¿emot, ja vi¿i noÏïlo savas karapulks, lai izdz¥tu vi¿us no ∫aundar¥bas un apievïr‰as Man, savas zemes. lai Mana Ïïlast¥ba varïtu bt 22 Tad nu Alma, bdams pÇr vi¿iem. aievainots, ‰oreiz pats negÇja 15 Un vïl: Es uzlik‰u z¥mi tam, c¥n¥ties pret lamanie‰iem. kas sajauc savu sïklu ar taviem 23 Bet vi¿‰ st¥ja lielu kara- brÇ∫iem, lai ar¥ vi¿i varïtu bt pulku pret tiem; un vi¿i gÇja nolÇdïti. un nokÇva daudzus no lamanie- 16 Un vïl: Es uzlik‰u z¥mi tam, ‰iem, un atliku‰os no tiem iz- kas c¥nÇs pret tevi un taviem dzina no savas zemes robeÏÇm. pïcnÇcïjiem. 24 Un tad vi¿i atkal atgriezÇs 17 Un vïl: Es saku, ka tas, kas un sÇka nostiprinÇt mieru zemï, aiziet no tevis, vairs netiks kÇdu laiku vairs savu ienaid- saukts par tavu pïcnÇcïju; un nieku netraucïti. Es svït¥‰u tevi un ar¥ katru, kas 25 Tad visas ‰¥s lietas tika da- tiks saukts par tavu pïcnÇcïju, r¥tas, jÇ, visi ‰ie kari un str¥di no ‰¥ laika un mÏ¥gi. Un ‰ie tika iesÇkti un pabeigti soÆu bija TÇ Kunga sol¥jumi Nefijam vald¥‰anas piektajÇ gadÇ. un vi¿a pïcnÇcïjiem. 26 Un vienÇ gadÇ tika tk- 18 Tagad amlisie‰i nezinÇja, sto‰iem un desmitiem tksto‰u ka vi¿i piepild¥ja Dieva vÇrdus, dvïse∫u aizst¥tas mÏ¥gajÇ kad vi¿i sÇka iez¥mït savas pasaulï, lai vi¿as varïtu p∫aut pieres; tomïr vi¿i bija atklÇti sev aatl¥dz¥bu atbilsto‰i saviem asacïlu‰ies pret Dievu; tÇdï∫ darbiem, vai tie ir biju‰i labi, bija nepiecie‰ams, lai lÇsts kristu vai tie ir biju‰i slikti, p∫aut m- uz tiem. Ï¥gu laimi vai mÏ¥gas bïdas, 19 Tagad es gribu, lai js re- atbilsto‰i tam garam, kam vi¿as dzïtu, ka vi¿i pa‰i bija liku‰i bija izvïlïju‰Çs paklaus¥t, vai alÇstam nÇkt pÇr sevi; un patiesi, tas btu labs gars vai slikts. tÇ katrs cilvïks, kas ir nolÇdïts, 27 Jo katrs cilvïks sa¿em aalgu
13a Al. 3:4. 19a 2. Nef. 5:21–25; 26a src Darbi. 14a 2. Nef. 30:4–6. Al. 17:15. 27a Mos. 2:31–33; 18a 4. Nef. 1:38. 20a Al. 2:24. Al. 5:41–42. src Sacel‰anÇs. 22a Al. 2:29–33. Almas grÇmata 4:1–8 232 no tÇ, kam vi¿‰ izvïlïjies bpa- roku, kur‰ bija iesvït¥ts par klaus¥t, un tas ir saska¿Ç ar pra- baugsto priesteri pÇr bazn¥cas vietojuma gara vÇrdiem; tÇdï∫ ∫aud¥m ar vi¿a tïva Almas roku. lai tas ir saska¿Ç ar paties¥bu. 5 Un notika soÆu vald¥‰anas Un tÇ beidzÇs soÆu vald¥‰anas sept¥tajÇ gadÇ, tur bija apmïram piektais gads. tr¥s tksto‰i pieci simti dvïse∫u, kas pievienojÇs aDieva bazn¥cai un tapa krist¥tas. Un tÇ beidzÇs 4. NODAπA sept¥tais soÆu vald¥‰anas gads pÇr Nefija tautu; un tur bija ne- Alma krist¥ tksto‰iem pievïrstos. pÇrtraukts miers visu to laiku. Nekrietn¥ba ienÇk Bazn¥cÇ, un 6 Un notika astotajÇ soÆu val- Bazn¥cas att¥st¥ba tiek traucïta. d¥‰anas gadÇ, ka bazn¥cas ∫audis Nefihass tiek iecelts par augstÇko sÇka k∫t lepni savu lielo abagÇ- soÆi. Alma kÇ augstais priesteris t¥bu un savu bsmalko z¥du, un velta sevi kalpo‰anai. Apmïram savu smalko linu audumu dï∫, 86–83 g. pr. Kr. un savu s¥klopu un liellopu, un Tad sestajÇ soÆu vald¥‰anas sava zelta un sava sudraba, un gadÇ pÇr Nefija tautu notika, ka visÇda veida vïrt¥gu lietu dï∫, tur nebija nekÇdu str¥du nedz ko vi¿i bija ieguvu‰i ar savu karu aZarahemlas zemï; strÇd¥gumu; un visÇs ‰ajÇs lietÇs 2 bet tauta bija apbïdinÇta, jÇ, vi¿i uzptÇs lepn¥bÇ savÇs ac¥s, ∫oti apbïdinÇta par asavu brÇ∫u jo vi¿i sÇka nïsÇt ∫oti dÇrgas zaudï‰anu, un ar¥ par savu s¥k- drÇnas. lopu un liellopu zaudï‰anu, un 7 Tagad tas bija par iemeslu ar¥ par savu lab¥bas lauku zau- lielÇm Almas bïdÇm, jÇ, un dï‰anu, kas tika nom¥d¥ti zem daudziem no tiem ∫aud¥m, ku- kÇjÇm un lamanie‰u izn¥cinÇti. rus Alma bija aiesvït¥jis par 3 Un tik lielas bija vi¿u bïdas, skolotÇjiem un priesteriem, un ka tÇs katrai dvïselei lika sïrot; elderiem pÇr bazn¥cu; jÇ, daudzi un vi¿i ticïja, ka tÇ bija Dieva no vi¿iem bija stipri noskumu‰i, sod¥ba, st¥ta tiem vi¿u ∫aun- redzot tÇs ∫aundar¥bas, kas bija dar¥bu un negant¥bu dï∫; tÇdï∫ sÇku‰Çs starp vi¿u ∫aud¥m. vi¿i tika pamodinÇti atcerïties 8 Jo ar lielÇm bïdÇm vi¿i savus pienÇkumus. skat¥jÇs un redzïja, ka bazn¥cas 4 Un vi¿i sÇka piln¥gÇk no- ∫audis sÇka uzpsties alepn¥bÇ stiprinÇt bazn¥cu; jÇ, un daudzi savÇs ac¥s, un pievïrst savas tapa akrist¥ti Sidonas de¿os un sirdis bagÇt¥bÇm un pasaules tika pievienoti Dieva bazn¥cai; niec¥gajÇm lietÇm, ka vi¿i sÇka jÇ, vi¿i tika krist¥ti ar Almas nic¥gi izturïties cits pret citu,
27b Rom. 6:16; 2a Al. 2:19; 3:1–2, 26. 6a src BagÇt¥bas. Hel. 14:29–31. 4a Mos. 18:10–17. b Al. 1:29. src Paklaus¥ba, b Mos. 29:42. 7a src Pilnvaras. paklaus¥gs, paklaus¥t. 5a Mos. 25:18–23; 8a src Lepn¥ba; Velt¥gs, 4 1a Omn. 1:12–19. 3. Nef. 26:21. uzpt¥ba. 233 Almas grÇmata 4:9–19 un vi¿i sÇka pïc savas pa‰u izcie‰ot visa veida bmokas cdï∫ gribas un patikas vajÇt tos, bkas Kristus, kam jÇnÇk, saska¿Ç ar neticïja. pravietojuma garu; 9 Un tÇ, ‰ajÇ soÆu vald¥‰anas 14 gaidot uz to dienu, tÇ asagla- astotajÇ gadÇ, tur sÇkÇs lieli bÇjot savu grïku piedo‰anu; astr¥di starp bazn¥cas ∫aud¥m; bdami piepild¥ti ar lielu bprie- jÇ, tur bija bskaud¥ba un naids, ku par miru‰o aug‰Çmcel‰anos un ∫aunprÇt¥ba, un vajljanas, un pïc Jïzus Kristus gribas un lepn¥ba, pat pÇrsniedzot lepn¥- varas un Vi¿a veiktÇs atbr¥vo- bÇ tos, kas nepiederïja Dieva ‰anas no nÇves saitïm. bazn¥cai. 15 Un tad notika, ka Alma, re- 10 Un tÇ beidzÇs astotais soÆu dzïjis pazem¥go Dieva sekotÇju vald¥‰anas gads; un bazn¥cas cie‰anas un tÇs vajljanas, ko bezdiev¥ba bija liels klup‰anas pÇrïjie vi¿a ∫audis bija tiem uz- akmens tiem, kas nepiederïja krÇvu‰i, un, redzot visu vi¿u bazn¥cai; un tÇ bazn¥cas att¥st¥- anevienl¥dz¥bu, sÇka ∫oti bïdÇ- ba sÇka pavÇjinÇties. ties; tomïr TÇ Kunga Gars vi¿u 11 Un notika dev¥tÇ gada sÇku- nepiev¥la. mÇ, ka Alma redzïja bazn¥cas 16 Un vi¿‰ izmeklïja gudru bezdiev¥bu un vi¿‰ ar¥ redzïja, v¥ru, kas bija starp bazn¥cas ka bazn¥cas aparaugs sÇka vest elderiem, un deva vi¿am varu tos, kas bija netic¥gie, no vienas atbilsto‰i atautas balsij, lai tas nekrietn¥bas pie otras, tÇ vedot varïtu ieviest blikumus, saska- uz tautas izn¥cinljanu. ¿Ç ar tiem likumiem, kas jau 12 JÇ, vi¿‰ redzïja lielu ne- bija doti, un ¥stenot tos atbilsto‰i vienl¥dz¥bu starp ∫aud¥m, daÏi tautas ∫aundar¥bÇm un nozie- uzptÇs savÇ lepn¥bÇ, nicinot gumiem. citus, uzgrieÏot savas muguras 17 Tad nu ‰¥ v¥ra vÇrds bija atrc¥gajiem un kailajiem, un Nefihass, un vi¿‰ tika iecelts tiem, kas bija bizsalku‰i, un tiem, par aaugstÇko soÆi; un vi¿‰ sï- kas bija izslÇpu‰i, un tiem, kas dïja soÆa krïslÇ, lai tiesÇtu un bija slimi un nomoc¥ti. pÇrvald¥tu tautu. 13 Tad nu tas bija par lielu ie- 18 Tad Alma nepie‰˙¥ra vi¿am meslu vaimanÇm ∫auÏu starpÇ, augstÇ priestera amatu bazn¥cÇ, kamïr citi pazemojÇs, pal¥dzot bet vi¿‰ pats palika augstÇ pries- tiem, kam bija vajadz¥ga vi¿u tera amatÇ; un soÆa krïslu vi¿‰ pal¥dz¥ba, adaloties savÇ mantÇ nodeva Nefihasam. ar nabagiem un trkumcietï- 19 Un to vi¿‰ dar¥ja, lai vi¿‰ jiem, pabarojot izsalku‰os, un apats varïtu iet starp saviem
8b Al. 1:21. 13a src M¥lest¥bas attaisnot. 9a src Str¥dï‰anÇs. dÇvanas, M¥lest¥bas b src Prieks. b src Skaud¥ba. dÇvanu do‰ana. 15a M&D 38:27; 49:20. 11a 2. Sam. 12:14; b src Likstas. 16a Al. 2:3–7. Al. 39:11. c 2. kor. 12:10. b Al. 1:1, 14, 18. 12a Jes. 3:14; Jïk. 2:17. 14a Mos. 4:12; Al. 5:26–35. 17a Al. 50:37. b Mos. 4:26. src Attaisno‰ana, 19a Al. 7:1. Almas grÇmata 4:20–5:6 234 ∫aud¥m jeb starp Nefija ∫aud¥m, mÇc¥bas patiesumu un pavïl cilvï- lai vi¿‰ varïtu sludinÇt bDieva kiem noÏïlot grïkus. Taisn¥go vÇrdi vÇrdu tiem, lai cmudinÇtu tos tiks ierakst¥ti dz¥v¥bas grÇmatÇ. datcerïties savus pienÇkumus, Apmïram 83 g. pr. Kr. un lai vi¿‰ ar Dieva vÇrdu varï- tu noplïst visu lepn¥bu un vil- Tad notika, ka Alma sÇka t¥bu, un visus str¥dus, kas bija asniegt tautai bDieva vÇrdu, no starp vi¿a ∫aud¥m, neredzïdams sÇkuma Zarahemlas zemï, un citu ce∫u, kÇ vi¿‰ varïtu tos no turienes visÇ zemï. labot, kÇ vien iespaidojot tos ar 2 Un ‰ie ir tie vÇrdi, saska¿Ç skaidru eliec¥bu pret vi¿iem. ar vi¿a pa‰a pierakstu, ko vi¿‰ 20 Un tÇ dev¥tÇ soÆu vald¥‰a- runÇja ∫aud¥m bazn¥cÇ, kas bija nas gada sÇkumÇ pÇr Nefija dibinÇta Zarahemlas pilsïtÇ, tautu Alma nodeva soÆa krïslu sac¥dams: aNefihasam un piln¥bÇ nodevÇs 3 Es, Alma, bdams sava tïva bAugstajai priester¥bai pïc Dieva Almas aiesvït¥ts par baugsto svïtÇs kÇrtas, lai liecinÇtu par priesteri pÇr Dieva bazn¥cu, jo VÇrdu, saska¿Ç ar atklÇsmes un vi¿am bija Dieva spïks un cvara pravietojuma garu. to dar¥t, lk, es saku jums, ka vi¿‰ sÇka dibinÇt bazn¥cu tajÇ dzemï, kas bija Nefijas robeÏÇs; VÇrdi, kurus Alma, augstais jÇ, zemï, kas tika saukta par priesteris saska¿Ç ar Dieva svïto Mormona zemi; jÇ, un vi¿‰ kÇrtu, teica ∫aud¥m vi¿u pilsïtÇs krist¥ja savus brÇ∫us Mormonas un ciematos visÇ zemï. de¿os. 4 Un lk, es saku jums, ka vi¿i Ietver 5. noda∫u. tika aizglÇbti no ˙ïni¿a Noas ∫auÏu rokÇm ar Dieva Ïïlast¥bu 5. NODAπA un spïku. 5 Un lk, pïc tam vi¿i meÏo- Lai iegtu glÇb‰anu, cilvïkiem ir n¥gÇ apvid tika pak∫auti ajgÇ jÇnoÏïlo grïki un jÇtur bau‰∫i, jÇ- no lamanie‰u rokÇm; jÇ, es saku piedzimst no jauna, jÇatt¥ra savas jums, vi¿i bija gstÇ un atkal drÇnas caur Kristus asin¥m, jÇbt Tas Kungs atbr¥voja vi¿us no pazem¥giem un jÇnovelk lepn¥ba un bjga ar Sava vÇrda spïku; un skaud¥ba, un jÇdara taisn¥bas darbi. mïs tikÇm atvesti uz ‰o zemi, Labais Gans sauc savus ∫audis. un ‰eit mïs ar¥ sÇkÇm dibinÇt Tie, kas dara ∫aunus darbus, ir Dieva bazn¥cu visÇ ‰ajÇ zemï. velna bïrni. Alma liecina par Vi¿a 6 Un tagad lk, es saku jums,
19b Al. 31:5; Al. 5:3, 44, 49. 3. Nef. 11:25. M&D 11:21–22. 5 1a Al. 4:19. d Mos. 18:4; c în. 1:23. b Al. 5:61. 3. Nef. 5:12. d Mos. 1:17; Hel. 12:3. 3a src Ordinït, 4a Mos. 23:1–3. e src Liec¥ba. ordinÇcija. 5a Mos. 23:37–39; 20a Al. 8:12. b Al. 4:4, 18, 20. 24:8–15. b Mos. 29:42; c Mos. 18:13; b Mos. 24:17. 235 Almas grÇmata 5:7–16 mani brÇ∫i, js, kas piederat ‰ai vai mans tïvs Alma neticïja bazn¥cai, vai js pietiekami tiem vÇrdiem, kas tika pateikti saglabÇjat piemi¿Ç jsu tïvu ar aAbinadija muti? Un vai vi¿‰ gstu? JÇ, un vai js pietiekami nebija svïts pravietis? Vai vi¿‰ saglabÇjat piemi¿Ç Vi¿a Ïïlas- nerunÇja Dieva vÇrdus, un vai t¥bu un ieciet¥bu pret tiem? Un mans tïvs Alma tiem neticïja? vïl, vai js pietiekami saglabÇjat 12 Un atbilsto‰i vi¿a tic¥bai piemi¿Ç to, ka Vi¿‰ izglÇba to vi¿a sird¥ notika varena apÇr- dvïseles no elles? mai¿a. Lk, es saku jums, ka 7 Lk, Vi¿‰ izmain¥ja to sirdis, tas viss ir paties¥ba. jÇ, Vi¿‰ pamodinÇja tos no dzi∫a 13 Un lk, vi¿‰ a sludinÇja miega, un tie pamodÇs Dievam. vÇrdu jsu tïviem, un ar¥ vi¿u Lk, vi¿i bija tums¥bÇ, tomïr sird¥s notika varena pÇrmai¿a, vi¿u dvïseles tika apgaismotas un vi¿i pazemojÇs un bpa∫ÇvÇs ar mÏ¥gÇ vÇrda gaismu; jÇ, vi¿i uz patieso un cdz¥vo Dievu. bija sasaist¥ti anÇves saitïm un Un lk, vi¿i bija uztic¥gi l¥dz belles vaÏÇm, un mÏ¥gÇ izn¥c¥- dgalam, tÇdï∫ vi¿i tika izglÇbti. ba gaid¥ja tos. 14 Un tagad lk, es vaicÇju 8 Un tagad es vaicÇju jums, jums, mani bazn¥cas brÇ∫i, vai mani brÇ∫i, vai vi¿i tika izn¥cinÇ- js esat gar¥gi a dzimu‰i no ti? Lk, es saku jums: Nï, netika! Dieva? Vai js savÇ izskatÇ tie- 9 Un atkal es vaicÇju, vai nÇ- caties pïc l¥dz¥bas Vi¿am? Vai ves saites tika sarautas, un elles js esat piedz¥voju‰i ‰o vareno vaÏas, kas tos saist¥ja, vai tÇs tika bpÇrmai¿u savÇs sird¥s? atrais¥tas? Es saku jums: JÇ, tÇs 15 Vai js pielietojat tic¥bu tika atrais¥tas, un vi¿u dvïseles Vi¿a, kas js arad¥jis, pest¥‰anai? atrais¥jÇs, un vi¿i slavinÇja Vai js raugÇties uz priek‰u ar pest¥‰anas m¥lest¥bu. Un es saku tic¥bas ac¥m un skatÇt ‰o mirst¥- jums, ka vi¿i ir glÇbti. go ˙ermeni uzceltu nemirst¥bÇ 10 Un tagad es vaicÇju jums, un ‰o izn¥c¥bu buzceltu neizn¥c¥- uz kÇdiem nosac¥jumiem vi¿i bÇ, lai stÇvïtu Dieva priek‰Ç un tika aizglÇbti? JÇ, kÇds vi¿iem tiktu ctiesÇti atbilsto‰i tam, kas bija pamats cerït uz glÇb‰anu? tika dar¥ts mirst¥gajÇ ˙ermen¥? Kas bija par iemeslu tam, ka vi¿i 16 Es saku jums, vai js varat tika atrais¥ti no nÇves saitïm, iedomÇties, ka js dzirdat TÇ jÇ, un ar¥ no elles vaÏÇm? Kunga balsi, sakot jums tan¥ 11 Lk, es varu jums pateikt— dienÇ: NÇciet pie Manis js
7a Mos. 15:8. b src Uztic¥ba. b Rom. 8:11–17; b Al. 12:11; c Morm. 9:28; Mos. 5:2; M&D 138:23. M&D 20:19. Moz. 6:65. 10a src GlÇb‰ana; d src Izturït. src Pievïr‰ana, Pest¥‰anas iecere. 14a Mos. 27:24–27; pievïrsts. 11a Mos. 17:1–4. Al. 22:15. 15a src Rad¥t, rad¥‰ana. 12a src Pievïr‰ana, src Piedzimis no b src Aug‰Çmcel‰anÇs. pievïrsts. jauna, piedzimis no c src Tiesa, pïdïjÇ. 13a Mos. 18:7. Dieva. Almas grÇmata 5:17–27 236 asvït¥tie, jo lk, jsu darbi ir bi- 22 Un tagad es vaicÇju jums, ju‰i taisn¥bas darbi zemes virs? mani brÇ∫i, kÇ katrs no jums 17 Vai js iedomÇjaties, ka js jut¥sies, ja js stÇvïsit Dieva varat melot Tam Kungam tan¥ tiesas priek‰Ç un jsu drÇnas dienÇ un asac¥t—Kungs, msu bs notraip¥tas ar aasin¥m un darbi ir biju‰i taisn¥bas darbi visÇdiem bnet¥rumiem? Lk, ko zemes virs—un ka Vi¿‰ js ‰¥s lietas liecinÇs pret jums? izglÇbs? 23 Lk, vai tÇs aneliecinÇs, 18 Vai ar¥ js varat iedomÇties ka js esat slepkavas, jÇ, un ar¥ sevi atvestu Dieva tiesas priek- ka js esat vain¥gi visÇdÇs ‰Ç, kad jsu dvïseles piepild¥tas ∫aundar¥bÇs? ar vainu un noÏïlu, atcerïda- 24 Lk, mani brÇ∫i, vai js mies visu savu vainu, jÇ, piln¥gi domÇjat, ka tÇds var sïdït Dieva aatcerïdamies visu savu bez- valst¥bÇ ar aÅbrahÇmu, ar ±zÇku diev¥bu, jÇ, atcerïdamies, ka un ar Jïkabu, un ar¥ ar visiem js neesat pak∫Çvu‰ies Dieva svïtajiem pravie‰iem, kuru drÇ- pavïlïm? nas ir att¥r¥tas un nenotraip¥tas, 19 Es saku jums, vai js varat t¥ras un baltas? raudz¥ties uz Dievu tan¥ dienÇ 25 Es saku jums: Nï! SavÇdÇk ar ‰˙¥stu sirdi un t¥rÇm rokÇm? js padarÇt msu Rad¥tÇju par Es saku jums, vai js varat rau- meli no pa‰a sÇkuma vai ar¥ do- dz¥ties, bdami ar aDieva tïlu, mÇjat, ka Vi¿‰ ir melis no pa‰a iegravïtu jsu sejas izteiksmï? sÇkuma. Js nevarat domÇt, ka 20 Es saku jums, vai js tÇdiem var bt vieta Debesu varat iedomÇties tapt izglÇbti, valst¥bÇ, bet tie tiks atstumti, jo kad js esat ∫Çvu‰i velnam js vi¿i ir velna avalst¥bas bïrni. apak∫aut? 26 Un tad lk, es saku jums, 21 Es saku jums, tan¥ dienÇ js mani brÇ∫i, ja js esat piedz¥vo- zinÇsit, ka js nevarat tapt ju‰i apÇrmai¿u sird¥ un ja js aizglÇbti; jo neviens cilvïks ne- esat jutu‰i vïlï‰anos dziedÇt var tapt izglÇbts, ja vien vi¿a bdziesmu par m¥lest¥bu, kas bdrÇnas nav mazgÇtas baltas, jÇ, pest¥, es gribu vaicÇt, cvai js vi¿a drÇnÇm ir jÇbt c‰˙¥st¥tÇm, varat izjust to tagad? l¥dz tÇs ir att¥r¥tas no visiem 27 Vai js esat staigÇju‰i, traipiem caur Vi¿a asin¥m, par turïdamies anevainojami Dieva kuru ir runÇju‰i msu tïvi, priek‰Ç? Vai js varïtu sac¥t kam jÇnÇk, lai atpest¥tu Savus sev¥, ja js tiktu aicinÇti mirt ‰in¥ ∫audis no vi¿u grïkiem. br¥d¥, ka js esat biju‰i pietieka-
16a Mat. 25:31–46. Al. 13:11–13; 25a 2. Nef. 9:9. 17a 3. Nef. 14:21–23. 3. Nef. 27:19–20. 26a src Pievïr‰ana, 18a Ec. 20:43; 2. Nef. 9:14; c src ·˙¥sts, ‰˙¥st¥ba. pievïrsts. Mos. 3:25; Al. 11:43. 22a Jes. 59:3. b Al. 26:13. 19a 1. JÇ¿a 3:1–3. b src Ne‰˙¥sts, c Mos. 4:12; 20a Mos. 2:32. ne‰˙¥st¥ba. M&D 20:31–34. 21a src GlÇb‰ana. 23a Jes. 59:12. 27a src Attaisno‰ana, b 1. Nef. 12:10; 24a Lk. 13:28. attaisnot. 237 Almas grÇmata 5:28–39 mi bpazem¥gi? Ka jsu drÇnas rokas ir izstieptas tiem pretim, ir att¥r¥tas un dar¥tas baltas un Vi¿‰ saka: NoÏïlojiet grïkus, caur Kristus asin¥m, kur‰ nÇks, un Es js pie¿em‰u. lai catpest¥tu Savus ∫audis no 34 JÇ, Vi¿‰ saka: aNÇciet pie vi¿u grïkiem? Manis un js baud¥sit dz¥v¥bas 28 Lk, vai js esat novilku‰i koka baugli; jÇ, js cbr¥vi ïd¥sit alepn¥bu? Es saku jums, ja js to un dzersit dz¥v¥bas dmaizi un neesat dar¥ju‰i, js neesat gatavi deni; tikties ar Dievu. Lk, jums ir 35 jÇ, nÇciet pie Manis un dariet Çtri jÇgatavojas; jo Debesu val- taisn¥bas darbus, un js netiksit st¥ba ir tuvu klÇt pienÇkusi, un nocirsti un iemesti ugun¥— nevienam tÇdam nebs mÏ¥gÇs 36 jo lk, laiks ir tuvu, kad dz¥ves. katram, kas anenes labus aug∫us 29 Lk, es saku, vai ir kÇds jeb kas nedara taisn¥bas darbus, starp jums, kas nav novilcis tam ir pamats vaimanÇt un askaud¥bu? Es saku jums, ka raudÇt. tÇds nav sagatavojies; un es gri- 37 Ak js, nekrietn¥bas dar¥tÇji; bu, lai vi¿‰ Çtri sagatavotos, jo tÇ js, kas esat uzptu‰ies par stunda ir tuvu un vi¿‰ nezina, pasaules aniec¥gajÇm lietÇm, js, kad tas laiks pienÇks; jo tÇds kas esat atklÇti pazi¿oju‰i, ka netiek atrasts par nevain¥gu. zinÇt taisn¥bas ce∫us, tomïr esat 30 Un vïl es saku jums, vai ir bnokl¥du‰i kÇ cavis, kam nav starp jums kÇds, kas aizsmej gana, neskatoties uz to, ka Gans savu brÇli vai kas uzkrauj vi¿am js dsauca un joprojÇm js sauc, vajljanas? bet js eneklausÇt vi¿a balsij! 31 Ak vai tÇdam, jo vi¿‰ nav 38 Lk, es saku jums, ka Labais sagatavojies, un laiks ir tuvu, aGans js sauc; jÇ, un Sava pa‰a kad vi¿am ir jÇnoÏïlo savi grïki, VÇrdÇ Vi¿‰ js sauc, kas ir vai ar¥ vi¿‰ nevar tikt izglÇbts! Kristus VÇrds; un ja js bneuz- 32 JÇ, patiesi, ak vai visiem klaus¥sit cLabÇ Gana balsi, kura jums, anekrietn¥bas dar¥tÇji; dVÇrdÇ js tiekat saukti, lk, noÏïlojiet, noÏïlojiet grïkus, jo js neesat LabÇ Gana avis. Dievs Tas Kungs to ir sac¥jis! 39 Un tad, ja js neesat LabÇ 33 Lk, Vi¿‰ sta uzaicinÇjumu Gana avis, no kÇ aganÇmpulka avisiem cilvïkiem, jo bÏïlast¥bas tad js esat? Lk, es saku jums,
27b src Pazem¥gs, 34a 2. Nef. 26:24–28; Mos. 14:6. pazem¥ba. 3. Nef. 9:13–14. c Mat. 9:36. c src Pest¥t, pest¥ts, b 1. Nef. 8:11; 15:36. d Sal. Pam. 1:24–27; pest¥‰ana. c 2. Nef. 9:50–51; Jes. 65:12. 28a src Lepn¥ba. Al. 42:27. e Jer. 26:4–5; Al. 10:6. 29a src Skaud¥ba. d src Dz¥v¥bas maize. 38a src Labais gans. 30a src πauna runljana. 36a Mat. 3:10; 7:15–20; b 3. Moz. 26:14–20; 32a Psm. 5:6. 3. Nef. 14:19; M&D 101:7. 33a Al. 19:36; M&D 97:7. c 3. Nef. 15:24; 18:31. 3. Nef. 18:25. 37a src Velt¥gs, uzpt¥ba. d Mos. 5:8; Al. 34:38. b Jïk. 6:5; 3. Nef. 9:14. b 2. Nef. 12:5; 28:14; 39a Mat. 6:24; Lk. 16:13. Almas grÇmata 5:40–49 238 ka bvelns ir jsu gans un js esat esmu runÇjis, ir patiesas. Un kÇ no vi¿a ganÇmpulka; un tagad, jums ‰˙iet, kÇ es zinu par to kas var to noliegt? Lk, es saku patiesumu? jums, katrs, kas to noliedz, ir 46 Lk, es saku jums, ka tÇs cmelis un dvelna bïrns. man ir dar¥tas azinÇmas ar Dieva 40 Jo es saku jums, ka viss, kas Svïto Garu. Lk, es esmu bgavï- ir alabs, nÇk no Dieva, un viss, jis un ldzis daudzas dienas, kas ir ∫auns, nÇk no velna. lai es pats varïtu zinÇt ‰¥s lietas. 41 TÇdï∫, ja cilvïks dara alabus Un tagad es pats zinu, ka tÇs ir darbus, tas uzklausa LabÇ Gana patiesas; jo Dievs Tas Kungs ir balsi un tas seko Vi¿am; bet atklÇjis tÇs man ar Savu Svïto katrs, kas dara ∫aunus darbus, Garu, un tas ir catklÇsmes gars, tas top par bvelna bïrnu, jo tas kas ir man¥. uzklausa vi¿a balsi un seko tam. 47 Un vïl, es saku jums, ka tas 42 Un katram, kas to dara, sava tÇ man ir ticis atklÇts, ka vÇrdi, aalga ir jÇsa¿em no tÇ; tÇdï∫ sev ko ir sac¥ju‰i msu tïvi, ir patie- balgÇ vi¿‰ sa¿em cnÇvi attiec¥bÇ si, pat saska¿Ç ar pravietojuma uz to, kas piederas taisn¥bai, b- garu, kas ir man¥, kas ir ar¥ dams miris priek‰ visiem labiem Dieva Gara izpausme. darbiem. 48 Es saku jums, ka es zinu 43 Un tagad, mani brÇ∫i, es pats, ka tas, ko es jums teik‰u gribu, lai js uzklaus¥tu mani, par to, kas nÇks, ir patiess; un jo es runÇju savas dvïseles de- es saku jums, ka es zinu, ka dz¥bÇ; jo lk, es esmu runÇjis ar Jïzus Kristus nÇks, jÇ, Dïls, Tïva jums skaidri, lai js nevarïtu Vienpiedzimu‰ais, pilns labvï- k∫d¥ties, jeb esmu runÇjis sa- l¥bas, Ïïlast¥bas un paties¥bas. ska¿Ç ar Dieva pavïlïm. Un lk, tas ir Vi¿‰, kas nÇk, lai 44 Jo es esmu aicinÇts runÇt uz¿emtos pasaules grïkus, jÇ, ‰ÇdÇ veidÇ, saska¿Ç ar aDieva katra cilvïka grïkus, kas nelo- svïto kÇrtu, kas ir Krist Jïz; kÇmi tic Vi¿a VÇrdam. jÇ, man ir pavïlïts stÇvït un 49 Un tagad es saku jums, ka liecinÇt ‰ai tautai par to, ko ir ‰¥ ir tÇ akÇrta, pïc kuras es esmu runÇju‰i msu tïvi par nÇka- aicinÇts, jÇ, sludinÇt saviem m¥- majÇm lietÇm. ∫otajiem brÇ∫iem, jÇ, un katram, 45 Un tas nav viss. Vai jums kas dz¥vo ‰ai zemï; jÇ, sludinÇt ne‰˙iet, ka es pats azinu ‰¥s lie- visiem, kÇ veciem tÇ jauniem, tas? Lk, es liecinu jums, ka es kÇ nebr¥viem tÇ br¥viem; jÇ, zinu, ka ‰¥s lietas, par ko es es saku jums, kas esat krietni
39b Mos. 5:10. b Mos. 16:3–5; 45a src Liec¥ba. src Velns. Al. 11:23. 46a 1. kor. 2:9–16. c 1. JÇ¿a 2:22. 42a Al. 3:26–27; b src Gavït, gavï‰ana. d 2. Nef. 9:9. M&D 29:45. c src AtklÇsme. 40a Omn. 1:25; Et. 4:12; b Rom. 6:23. 49a src AicinÇt, Dieva Moron. 7:12, 15–17. c Hel. 14:16–18. aicinÇts, aicinÇjums; 41a 3. Nef. 14:16–20. src NÇve, gar¥gÇ. Priester¥ba. src Darbi. 44a Al. 13:6. 239 Almas grÇmata 5:50–57 gados, un ar¥ vidïjos gados, un ptu‰ies savu sirÏu blepn¥bÇ; jÇ, jaunajai paaudzei; jÇ, saukt uz vai js joprojÇm neatkÇpsities vi¿iem, ka vi¿iem ir jÇnoÏïlo no cdÇrgu drÇnu nïsljanas un grïki un bjÇpiedzimst no jauna. savu sirÏu pievïr‰anas pasau- 50 JÇ, tÇ saka Gars: NoÏïlojiet les niec¥gajÇm lietÇm, savÇm grïkus, js visi zemes gali, dbagÇt¥bÇm? jo Debesu valst¥ba ir tuvu; jÇ, 54 JÇ, vai js neatkÇpsities Dieva Dïls nÇk SavÇ agod¥bÇ, domÇt, ka js esat labÇki nekÇ SavÇ varÇ, varen¥bÇ, spïkÇ un citi; jÇ, vai js neatkÇpsities kundz¥bÇ! JÇ, mani m¥∫otie brÇ∫i, no savu brÇ∫u vajljanÇm, kas es saku jums, ka Gars saka: pazemojas un staigÇ atbilsto‰i Redziet, bvisas zemes un Debesu Dieva svïtajai kÇrtai, ar kuru µïni¿a god¥ba ∫oti dr¥z sp¥dïs tie ir atvesti ‰in¥ bazn¥cÇ, bda- starp visiem cilvïku bïrniem. mi aiesvït¥ti ar Svïto Garu, un 51 Un Gars man ar¥ saka, jÇ, vi¿i dara grïku noÏïlo‰anai sauc uz mani ar varenu balsi, pienÇc¥gus darbus— sac¥dams: Ej un saki ‰ai tautai— 55 jÇ, un vai js neatkÇpsities noÏïlojiet grïkus, jo, ja js neno- no savu muguru uzgrie‰anas Ïïlojat, js nekÇdÇ zi¿Ç nevarat anabagiem un trkumcietïjiem iemantot aDebesu valst¥bu! un no savas mantas nedo‰anas 52 Un vïl es saku jums, ka vi¿iem? Gars saka: Lk, acirvis kokam 56 Un beidzot, js visi, kas jau pie saknes pielikts; tÇdï∫ neatkÇpsities no savas bezdie- ikviens koks, kas nenes labus v¥bas, es saku jums, ka js esat aug∫us, taps bnocirsts un iemests tie, kas tiks nocirsti un iemesti ugun¥; jÇ, ugun¥, kas nevar tikt ugun¥, ja vien js steidz¥gi apdzïsta, patiesi, neizdzï‰amÇ nenoÏïlosit grïkus. ugun¥. Raugiet un atcerieties, 57 Un tagad es saku jums, visi Svïtais ir to sac¥jis. js, kas vïlaties sekot aLabÇ 53 Un tagad, mani m¥∫otie Gana balsij, aizejiet no ∫auno brÇ∫i, es saku jums, vai js varat vidus un bno‰˙irieties no tiem, turïties pretim ‰iem vÇrdiem, un neaiztieciet vi¿u ne‰˙¥stÇs jÇ, vai js varat atmest ‰¥s lietas lietas; un lk, vi¿u vÇrdi tiks un asam¥d¥t Svïto zem savÇm cizdzïsti, lai ∫auno vÇrdi netiktu kÇjÇm; jÇ, vai js varat bt uz- ieskait¥ti starp taisn¥go vÇrdiem,
49b src Piedzimis no src Jïzus Kristus; d Psm. 62:11; jauna, piedzimis no Dieva valst¥ba jeb M&D 56:16–18. Dieva. debesu valst¥ba. 54a src Iesvït¥‰ana. 50a src God¥ba; Jïzus 51a src Debesis. 55a Psm. 109:15–16; Kristus OtrÇ 52a Lk. 3:9; Jïk. 2:17; Hel. 6:39–40. AtnÇk‰ana. M&D 97:7. 57a src Labais gans. b Psm. 24; Mat. 2:2; b Jïk. 5:46; 6:7; b Ezr. 6:21; 9:1; Lk. 23:2; 3. Nef. 27:11–12. Neh. 9:2; 2. tes. 3:6; 2. Nef. 10:14; 53a 1. Nef. 19:7. M&D 133:5, 14. M&D 38:21–22; b src Lepn¥ba. c 5. Moz. 29:20; 128:22–23; c 2. Nef. 28:11–14; Moron. 6:7; Moz. 7:53. Morm. 8:36–39. M&D 20:8. Almas grÇmata 5:58–6:5 240 lai Dieva vÇrds varïtu tikt pie- noÏïlo‰anai, lai js ar¥ varïtu pild¥ts, kas saka: πauno vÇrdi baud¥t adz¥v¥bas koka augli. netiks sajaukti ar Manu ∫auÏu vÇrdiem; 6. NODAπA 58 jo taisno vÇrdi tiks ierakst¥ti aDz¥v¥bas grÇmatÇ, un vi¿iem ZarahemlÇ draudze tiek att¥r¥ta Es dÇvlju mantojumu pie Savas un sakÇrtota. Alma iet sludinÇt uz labÇs rokas. Un tagad, mani Gideonu. Apmïram 83 g. pr. Kr. m¥∫otie brÇ∫i, ko js varat teikt tam pret¥? Es saku jums, ja js Un tad notika, ka pïc tam, kad runÇjat pret¥, tam nav noz¥mes, Alma bija pabeidzis runÇt uz jo Dieva vÇrdam ir jÇtiek ∫aud¥m bazn¥cÇ, kas bija dibi- piepild¥tam. nÇta Zarahemlas pilsïtÇ, vi¿‰ 59 Jo vai ir kÇds gans starp aordinïja priesterus un belderus jums, kam ir daudzas avis un vad¥t un cuzraudz¥t bazn¥cu, uz- kas neuzrauga tÇs, lai vilki ne- liekot tiem savas drokas saska¿Ç ienÇktu un neapr¥tu vi¿a avis? ar Dieva kÇrtu. Un lk, ja vilks ienÇk vi¿a 2 Un notika, ka tie, kas nepie- ganÇmpulkÇ, vai vi¿‰ nedzen derïja bazn¥cai un kas noÏïloja to prom? JÇ, un beigÇs, ja vi¿‰ savus grïkus, tika akrist¥ti grïku var, vi¿‰ to nogalinÇs. noÏïlo‰anai un tika pie¿emti 60 Un tagad es saku jums, ka bazn¥cÇ. Labais Gans js sauc, un, ja 3 Un notika ar¥, ka tie, kas js uzklaus¥sit Vi¿a balsi, Vi¿‰ piederïja bazn¥cai un kas ane- atved¥s js SavÇ ganÇmpulkÇ, noÏïloja savas ∫aundar¥bas un un js esat Vi¿a avis; un Vi¿‰ nepazemojÇs Dieva priek‰Ç— pavïl jums, lai js ne∫autu ne- es domÇju tos, kas bija uzptu- vienam plïs¥gam vilkam nÇkt ‰ies savu sirÏu blepn¥bÇ—tie jsu starpÇ, lai js netiktu izn¥- tika noraid¥ti un vi¿u vÇrdi cinÇti. tika cizdzïsti, lai vi¿u vÇrdi ne- 61 Un tagad es, Alma, pavïlu tiktu pieskait¥ti starp taisn¥go jums aTÇ valodÇ, kas pavïlïja vÇrdiem. man, lai js ievïrotu un pild¥tu 4 Un tÇ vi¿i sÇka nostiprinÇt tos vÇrdus, ko es esmu jums bazn¥cas kÇrt¥bu Zarahemlas sac¥jis. pilsïtÇ. 62 Un es to saku kÇ pavïli 5 Tagad es gribu, lai js sapras- jums, kas piederat bazn¥cai; un tu, ka Dieva vÇrds bija dÇsns tiem, kas nepieder bazn¥cai, es pret visiem, ka nevienam netika to saku kÇ uzaicinÇjumu, sakot: liegta priek‰roc¥ba sapulcïties NÇciet un topiet krist¥ti grïku kopÇ, lai klaus¥tos Dieva vÇrdu.
58a src Dz¥v¥bas grÇmata. b src Elders. b src Lepn¥ba. 61a Al. 5:44. c M&D 52:39. c 2. Moz. 32:33; 62a 1. Nef. 8:10; 11:21–23. d src Roku uzlik‰ana. Mos. 26:36; 6 1a src Ordinït, 2a src Krist¥‰ana, krist¥t. Al. 1:24; 5:57–58. ordinÇcija. 3a Mos. 26:6. src Izslïg‰ana. 241 Almas grÇmata 6:6–7:5 6 Tomïr Dieva bïrniem tika ∫auÏu grïkus. Tiem, kas noÏïlo grï- pavïlïts, lai vi¿i sanÇktu kopÇ kus, top krist¥ti un tur bau‰∫us, bieÏi un apvienotos agavï‰anÇ bs mÏ¥gÇ dz¥ve. Ne‰˙¥st¥ba nevar un dedz¥gÇ lg‰anÇ par to dvï- iemantot Dieva valst¥bu. Tiek pra- se∫u labklÇj¥bu, kas nepazina s¥ta pazem¥ba, tic¥ba, cer¥ba un Dievu. m¥lest¥ba. Apmïram 83 g. pr. Kr. 7 Un tad notika, kad Alma bija nodibinÇjis ‰o kÇrt¥bu, vi¿‰ Lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, redzï- devÇs prom no tiem, jÇ, no dams, ka man ir ∫auts nÇkt pie draudzes, kas bija Zarahemlas jums, tÇdï∫ es mïÆinu js auzru- pilsïtÇ, un devÇs pÇri uz aus- nÇt savÇ valodÇ; jÇ, ar savu trumiem no Sidonas upes uz pa‰a muti, redzïdams, ka ‰¥ ir aGideona ieleju; tur bija uzcelta pirmÇ reize, kad es esmu runÇjis pilsïta, kas tika saukta Gideona uz jums ar vÇrdiem no savas pilsïta, kas bija ielejÇ, kas tika mutes, es, bdams piln¥gi node- saukta Gideona, nosaukta tÇ vies bsoÆa krïslam, kur bija v¥ra vÇrdÇ, kur‰ tika bnogalinÇts daudz dar¥‰anu, nevarïju nÇkt no Nehora rokas ar zobenu. pie jums. 8 Un Alma gÇja un sÇka sludi- 2 Un pat ‰oreiz es nevarïtu nÇt Dieva vÇrdu draudzei, kas nÇkt pie jums, ja soÆa krïsls ne- bija nodibinÇta Gideona ielejÇ, btu anodots citam vald¥t manÇ saska¿Ç ar atklÇsmi par tÇ vÇrda vietÇ; un Tas Kungs lielÇ Ïïlas- patiesumu, ko bija runÇju‰i vi¿a t¥bÇ ir ∫Çvis man nÇkt pie jums. tïvi, un saska¿Ç ar pravietojuma 3 Un lk, es esmu nÇcis, b- garu, kas bija vi¿Ç, saska¿Ç ar dams ar lielÇm cer¥bÇm un ∫oti aliec¥bu par Jïzu Kristu, Dieva vïlïdamies, kaut es varïtu at- Dïlu, kas nÇks, lai atpest¥tu Sa- rast, ka js esat pazemoju‰ies vus ∫audis no vi¿u grïkiem, un Dieva priek‰Ç un ka js esat svïto kÇrtu, pïc kuras vi¿‰ bija turpinÇju‰i lgties Vi¿a labvï- aicinÇts. Un tas tÇ ir rakst¥ts. l¥bu, lai es varïtu atrast, ka js Åmen. esat biju‰i nevainojami Vi¿a priek‰Ç, lai es varïtu atrast, ka Almas vÇrdi, kurus vi¿‰ teica js nebijÇt tÇdas drausm¥gas Gideonas ∫aud¥m, saska¿Ç ar izvïles priek‰Ç, kÇ bija msu vi¿a pa‰a pierakstu. brÇ∫i ZarahemlÇ. 4 Bet svït¥ts lai ir Dieva VÇrds, Ietver 7. noda∫u. ka Vi¿‰ ir devis man zinÇt, jÇ, devis man ∫oti lielu prieku zinÇt, 7. NODAπA ka vi¿i atkal ir nostÇju‰ies uz Vi¿a taisn¥bas ce∫a. Kristus piedzims Marijai. Vi¿‰ 5 Un es ceru, saska¿Ç ar Dieva atrais¥s nÇves saites un nes¥s Savu Garu, kas ir man¥, ka man bs
6a src Gavït, gavï‰ana. 8a JÇ¿a atkl. 19:10. 2a Al. 4:16–18. 7a Al. 2:20. 7 1a Al. 4:19. b Al. 1:9. b Mos. 29:42. Almas grÇmata 7:6–14 242 prieks ar¥ par jums; tomïr es teicis: Sauc uz ‰o tautu, sac¥dams: nevïlos, lai mans prieks par aNoÏïlojiet grïkus, js, un satai- jums nÇktu ar tik daudzÇm cie- siet Tam Kungam ce∫u, un stai- ‰anÇm un bïdÇm, kÇdas man gÇjiet Vi¿a takas, kas ir taisnas; bija par brÇ∫iem ZarahemlÇ, jo jo lk, Debesu valst¥ba ir tuvu lk, mans prieks par vi¿iem un Dieva Dïls bnÇk zemes virs. nÇk pïc izbri‰anas cauri dau- 10 Un lk, aVi¿‰ piedzims dzÇm cie‰anÇm un bïdÇm. b Marijai JeruzÇlemï, kas ir 6 Bet lk, es ceru, ka js neesat cmsu sentïvu zeme, vi¿a, b- tik lielÇ netic¥bÇ kÇ bija jsu dama djaunava, dÇrgs un izrau- brÇ∫i; es ceru, ka js neesat uz- dz¥ts trauks, kas tiks apïnota ptu‰ies savu sirÏu lepn¥bÇ; jÇ, un ek∫s grta ar SvïtÇ Gara es ceru, ka js neesat pievïrsu‰i spïku, un dzemdïs dïlu, jÇ, savas sirdis bagÇt¥bÇm un pa- patiesi Dieva Dïlu. saules niec¥gajÇm lietÇm; jÇ, es 11 Un Vi¿‰ ies, izcie‰ot visÇdas ceru, ka js nepieldzat aelkus, sÇpes un acie‰anas, un kÇrdinÇ- bet ka js pieldzat bpatieso un jumus; un tas bs tÇpïc, lai dz¥vo Dievu, un ka js ar nebei- vÇrds varïtu tikt piepild¥ts, kas dzamu tic¥bu raugÇties pïc jsu saka: Vi¿‰ uz¿emsies Savas grïku piedo‰anas, kurai jÇnÇk. tautas sÇpes un slim¥bas. 7 Jo lk, es saku jums, ka tur 12 Un Vi¿‰ uz¿emsies anÇvi, bs daudzas lietas, kam jÇnÇk; lai Vi¿‰ varïtu atrais¥t nÇves un lk, tur ir viena lieta, kas saites, kas saista Vi¿a ∫audis; ir svar¥gÇka nekÇ visas citas— un Vi¿‰ uz¿emsies vi¿u vÇj¥bas, jo lk, alaiks vairs nav tÇlu, kad lai Vi¿‰ varïtu tikt piepild¥ts ar Pest¥tÇjs dz¥vos un nÇks Savas Ïïlast¥bu miesÇ, lai Vi¿‰ varïtu tautas vid. zinÇt miesÇ, kÇ bpal¥dzït Saviem 8 Lk, es nesaku, ka Vi¿‰ nÇks ∫aud¥m vi¿u vÇj¥bÇs. starp mums tajÇ laikÇ, kad Vi¿‰ 13 Tad nu Gars azina visas dz¥vos savÇ mirst¥gajÇ mÇjokl¥; lietas; tomïr Dieva Dïls izcie‰ jo lk, Gars man neteica, ka tas miesÇ, lai Vi¿‰ varïtu buz¿em- bs tÇ. Tad, kas attiecas uz ‰o ties Savas tautas grïkus, lai Vi¿‰ lietu, es nezinu; bet tik daudz es varïtu izdzïst vi¿u pÇrkÇpu- zinu, ka Dievam Tam Kungam mus atbilsto‰i Savam atbr¥vo- ir spïks dar¥t visas lietas, kas ir ‰anas spïkam; un tad nu lk, ‰¥ saska¿Ç ar Vi¿a vÇrdu. ir tÇ liec¥ba, kas ir man¥. 9 Bet lk, Gars tik daudz man ir 14 Tad nu es saku jums, ka
6a 2. Nef. 9:37; Hel. 6:31. c 1. Laiku 9:3; 12a 2. Nef. 2:8; b Dan. 6:26. 2. Laiku 15:9; Al. 12:24–25. 7a Al. 9:26. 1. Nef. 1:4; src KrustÇ si‰ana. 9a Mat. 3:2–4; Al. 9:25. 3. Nef. 20:29. b Ebr. 2:18; 4:15; b Mos. 3:5; 7:27; 15:1–2. d 1. Nef. 11:13–21. M&D 62:1. 10a Jes. 7:14; Lk. 1:27. e Mat. 1:20; 13a src Dievs, diev¥ba. b Mos. 3:8. Mos. 15:3. b Mos. 15:12. src Marija, Jïzus 11a Jes. 53:3–5; src Izpirkt, grïku mÇte. Mos. 14:3–5. izpirk‰ana. 243 Almas grÇmata 7:15–23 jums ir jÇnoÏïlo savi grïki un sÇkuma, ka man bija liela vïlï- ajÇpiedzimst no jauna; jo Gars ‰anÇs, lai js nebtu tÇdas saka, ja js nepiedzimstat no drausm¥gas izvïles priek‰Ç kÇ jauna, js nevarat iemantot De- jsu brÇ∫i, patiesi tÇ es esmu besu valst¥bu; tÇdï∫ nÇciet un atradis, ka mana vïlï‰anÇs ir topiet krist¥ti grïku noÏïlo‰a- izpild¥ta. nai, lai js varïtu tikt mazgÇti 19 Jo es manu, ka js esat uz no saviem grïkiem, lai jums taisn¥bas takÇm; es manu, ka js varïtu bt tic¥ba Dieva Jïram, esat uz takas, kas ved uz Dieva kas uz¿emas pasaules grïkus, valst¥bu; jÇ, es manu, ka js kam ir vara izglÇbt un ‰˙¥st¥t no darÇt taisnas Vi¿a atakas. visas netaisn¥bas. 20 Es manu, ka tas ir ticis dar¥ts 15 JÇ, es saku jums, nÇciet un zinÇms jums ar Vi¿a vÇrda lie- neb¥stieties, un nolieciet ikvienu c¥bu, ka Vi¿‰ nevar astaigÇt pa grïku, kas tik viegli ajs ap¿em, l¥kumotÇm takÇm; ne ar¥ Vi¿‰ kas sasaista js izn¥c¥bai, jÇ, nÇ- atkÇpjas no tÇ, ko Vi¿‰ ir sac¥jis; ciet un sÇciet, un parÇdiet savam ne ar¥ Vi¿am ir pat pÇrgroz¥bas Dievam, ka js gribat noÏïlot ïna no labÇ uz kreiso, vai no tÇ, savus grïkus un stÇties der¥bÇ kas ir taisns uz to, kas ir aplams; ar Vi¿u turït Vi¿a bau‰∫us, un tÇdï∫ Vi¿a ce∫‰ ir viens mÏ¥gs lieciniet to Vi¿am ‰ajÇ dienÇ, aplis. ieejot krist¥‰anas de¿os. 21 Un Vi¿‰ nem¥t ane‰˙¥stos 16 Un, kas dara to un turpmÇk temp∫os; ne ar¥ ne‰˙¥st¥ba vai tur Dieva bau‰∫us, tas atcerïsies, kaut kas, kas ir net¥rs, var tikt ka es saku vi¿am, jÇ, vi¿‰ atcerï- pie¿emts Dieva valst¥bÇ; tÇdï∫ sies, ka es esmu sac¥jis vi¿am, es saku jums, laiks nÇks, jÇ, un ka vi¿am bs mÏ¥gÇ dz¥ve, tas bs pïdïjÇ dienÇ, kad tas, saska¿Ç ar SvïtÇ Gara liec¥bu, kas ir bne‰˙¥sts, paliks savÇ kas liecina man¥. ne‰˙¥st¥bÇ. 17 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, 22 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, vai js ticat ‰¥m lietÇm? Lk, es esmu sac¥jis ‰¥s lietas uz jums, es saku jums, jÇ, es zinu, ka js lai es varïtu pamodinÇt jsos tÇm ticat; un tas veids, kÇ es jsu pienÇkuma apzi¿u pret zinu, ka js ticat tÇm, ir ar Dievu, lai js varïtu staigÇt ne- Gara izpausmi, kas ir man¥. Un vainojami Vi¿a priek‰Ç, lai js tad nu, tÇdï∫ ka jsu tic¥ba ir varïtu staigÇt pïc Dieva svïtÇs stipra tam, jÇ, tÇm lietÇm, par kÇrtas, pïc kuras js esat tiku‰i kurÇm es esmu runÇjis, milz¥gs pie¿emti. ir mans prieks. 23 Un tagad es gribu, lai 18 Jo, kÇ jau es teicu no js btu apazem¥gi, un btu
14a src Piedzimis no 20a 1. Nef. 10:19; 2. Nef. 9:16; jauna, piedzimis Al. 37:12; M&D 3:2. Morm. 9:14; no Dieva. 21a 1. kor. 3:16–17; 6:19; M&D 88:35. 15a 2. Nef. 4:18. Mos. 2:37; Al. 34:36. 23a src Pazem¥gs, 19a Mat. 3:3. b 1. Nef. 15:33–35; pazem¥ba. Almas grÇmata 7:24–8:6 244 pak∫Çv¥gi un lïnprÇt¥gi; viegli 8. NODAπA pieldzami; pilni paciet¥bas un ieciet¥bas; bdami attur¥gi visÇs Alma sludina un krist¥ MelekÇ. Vi¿‰ lietÇs; bdami vienmïr uzc¥t¥gi tiek atraid¥ts AmonihÇ un atstÇj to. Dieva bau‰∫u turï‰anÇ; ldzot E¿Æelis pavïl vi¿am atgriezties un tÇs lietas, pïc kÇ jums ir vajadz¥- piesaukt ∫audis grïku noÏïlo‰anai. ba, gan gar¥gÇs, gan laic¥gÇs; Vi¿u pie¿em Amuleks, un vi¿i abi vienmïr pateicoties Dievam par sludina AmonihÇ. Apmïram 82 visu, ko js sa¿emat. g. pr. Kr. 24 Un skatieties, lai jums btu Un tad notika, ka Alma atgrie- atic¥ba, cer¥ba un Ïïlsird¥ba, un zÇs no aGideona zemes, mÇc¥jis tad js vienmïr bsit labu darbu Gideonas ∫aud¥m daudzas lie- pÇrpilni. tas, kas nevar tikt uzrakst¥tas, 25 Un lai Tas Kungs svït¥ js nostiprinÇjis bazn¥cas kÇrt¥bu un saglabÇ jsu drÇnas neaptrai- atbilsto‰i tam, kÇ vi¿‰ to bija p¥tas, lai js beigÇs tiktu atvesti dar¥jis pirms tam Zarahemlas Debesu valst¥bÇ sïdït kopÇ ar zemï, jÇ, vi¿‰ atgriezÇs savÇ ÅbrahÇmu, ±zÇku un Jïkabu, un pa‰a mÇjÇ ZarahemlÇ, lai atps- svïtajiem pravie‰iem, kas biju‰i tos no darbiem, kurus vi¿‰ bija vienmïr kop‰ pasaule sÇkÇs, un padar¥jis. js, bdami ar aneaptraip¥tÇm 2 Un tÇ beidzÇs dev¥tais soÆu drÇnÇm, tÇpat kÇ vi¿u drÇnas vald¥‰anas gads pÇr Nefija tautu. ir neaptraip¥tas, nekad vairs no 3 Un notika, ka desmitÇ soÆu tÇs neaizietu. vald¥‰anas gada sÇkumÇ pÇr 26 Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, Nefija tautu Alma aizgÇja no tu- es esmu runÇjis ‰os vÇrdus jums rienes un devÇs ce∫Ç uz Meleka saska¿Ç ar Garu, kas liecina zemi uz rietumiem no aSidonas man¥; un mana dvïsele ∫oti prie- upes, uz rietumiem pie meÏo- cÇjas dï∫ tÇs ÇrkÇrt¥gÇs cent¥bas n¥gÇ apvidus robeÏÇm. un uzman¥bas, ko js pievïr‰at 4 Un vi¿‰ sÇka mÇc¥t ∫audis manam vÇrdam. Meleka zemï saska¿Ç ar aDieva 27 Un tagad, lai aDieva miers svïto kÇrtu, ar kuru vi¿‰ bija ai- dus uz jums un jsu namiem cinÇts; un vi¿‰ sÇka mÇc¥t ∫audis un zemïm, un jsu s¥klopiem viscaur visÇ Meleka zemï. un liellopiem, un visa, kas jums 5 Un notika, ka ∫audis nÇca pie pieder, jsu sievÇm un jsu vi¿a no visÇm zemes malÇm, bïrniem, atbilsto‰i jsu tic¥bai kura bija meÏon¥gÇ apvidus un labiem darbiem no ‰¥ br¥Ïa pusï. Un vi¿i tapa krist¥ti vis- un turpmÇk. Un tÇ es esmu caur visÇ zemï; runÇjis. Åmen. 6 tÇ, kad vi¿‰ bija pabeidzis
24a 1. kor. 13:1–13; 27a src Miers. src Melhisedeka Et. 12:30–35; 8 1a Al. 2:20; 6:7. priester¥ba. Moron. 7:33–48. 3a Al. 16:6–7. 25a 2. Pït. v. 3:14. 4a M&D 107:2–4. 245 Almas grÇmata 8:7–18 savu darbu MelekÇ, vi¿‰ aizgÇja 13 Tad, kad ∫audis bija to patei- no turienes un tr¥s dienas ce∫oja ku‰i un pretoju‰ies visiem vi¿a uz Meleka zemes zieme∫iem; vÇrdiem, un zaimoju‰i vi¿u, un un vi¿‰ nonÇca pilsïtÇ, kas tika sp∫Çvu‰i uz vi¿u, un liku‰i, lai saukta Amoniha. vi¿‰ tiktu padz¥ts no vi¿u pilsï- 7 Tad nu tas bija Nefija tautas tas, vi¿‰ aizgÇja no turienes un paradums nosaukt savas zemes devÇs ce∫Ç uz pilsïtu, kas tika un savas pilsïtas, un savus cie- saukta Årona. mus, jÇ, pat visus savus mazos 14 Un notika, kamïr vi¿‰ ce∫oja ciemus, tÇ vÇrdÇ, kam pirmajam uz turieni, bdams bïdu no- tie bija piederïju‰i; un tÇ tas bija spiests, brienot cauri daudzÇm Amonihas zemï. abïdÇm un dvïseles cie‰anÇm 8 Un notika, kad Alma nÇca dï∫ to ∫auÏu ∫aundar¥bÇm, kuri Amonihas pilsïtÇ, vi¿‰ sÇka bija Amonihas pilsïtÇ, notika, sludinÇt tiem Dieva vÇrdu. kamïr Alma bija tÇ bïdu no- 9 Tagad SÇtans bija ieguvis lie- spiests, lk, TÇ Kunga be¿Æelis lu avaru pÇr Amonihas pilsïtas parÇd¥jÇs vi¿am, sac¥dams: ∫auÏu sird¥m; tÇdï∫ vi¿i negri- 15 Svït¥ts tu esi, Alma; tÇdï∫ bïja klaus¥ties Almas vÇrdos. pacel savu galvu un priecÇjies, 10 Tomïr Alma adaudz strÇdÇja jo tev ir liels iemesls priecÇties; garÇ, bc¥noties ar Dievu cvarenÇ jo tu esi bijis uztic¥gs Dieva pa- lg‰anÇ, lai Vi¿‰ izlietu Savu vï∫u turï‰anÇ no tÇ laika, kad tu Garu pÇr ∫aud¥m, kas bija tan¥ sa¿ïmi savu pirmo vïst¥jumu pilsïtÇ; lai Vi¿‰ ar¥ ∫autu, ka no Vi¿a. Lk, es esmu tas, kas Alma varïtu krist¥t tos grïku anodeva to tev. noÏïlo‰anai. 16 Un lk, es esmu st¥ts tev 11 Tomïr vi¿i nocietinÇja savas pavïlït, lai tu atgrieztos Amo- sirdis, sac¥dami vi¿am: Redzi, nihas pilsïtÇ un sludinÇtu atkal mïs zinÇm, ka tu esi Alma; un pilsïtas ∫aud¥m; jÇ, sludinÇtu mïs zinÇm, ka tu esi augstais vi¿iem. JÇ, saki vi¿iem, ja vien priesteris Bazn¥cÇ, kuru tu esi vi¿i nenoÏïlos grïkus, Dievs izveidojis daudzÇs zemes da∫Çs Tas Kungs avi¿us izn¥cinÇs. pïc jsu paraÏÇm; un mïs 17 Jo lk, vi¿i pïta ‰ajÇ br¥d¥, neesam no tavas bazn¥cas, un kÇ vi¿i varïtu izn¥cinÇt tavas mïs neticam tÇdÇm mu∫˙¥gÇm tautas br¥v¥bu, (jo tÇ saka Tas paraÏÇm. Kungs) kas ir pret likumiem un 12 Un tad nu mïs zinÇm, ka spriedumiem, un pavïlïm, ko tÇpïc, ka mïs neesam no tavas Vi¿‰ devis Saviem ∫aud¥m. bazn¥cas, tev nav varas pÇr 18 Tad notika, kad Alma bija mums; un tu esi nodevis soÆa sa¿ïmis vïst¥jumu no TÇ Kunga krïslu aNefihasam; tÇdï∫ tu ne- e¿Æe∫a, vi¿‰ steidz¥gi atgriezÇs esi augstÇkais soÆis pÇr mums. Amonihas zemï. Un vi¿‰ iegÇja
9a 2. Nef. 28:19–22; c 3. Nef. 27:1. b Al. 10:7–10, 20. M&D 10:20. src Lg‰ana. src E¿Æe∫i. 10a Al. 17:5. 12a Al. 4:20. 15a Mos. 27:11–16. b în. 1:1–12. 14a src Likstas. 16a Al. 9:12, 18, 24. Almas grÇmata 8:19–32 246 pilsïtÇ pa citu ce∫u, jÇ, pa ce∫u, es atkal atgrieztos un pravietotu kas ir uz dienvidiem no Amo- ‰iem ∫aud¥m, jÇ, un liecinÇtu nihas pilsïtas. pret tiem par vi¿u nekrietn¥bÇm. 19 Un, kad vi¿‰ iegÇja pilsïtÇ, 26 Un tagad, Amulek, tÇdï∫, vi¿‰ bija izsalcis, un vi¿‰ sac¥ja ka tu pabaroji mani un pie¿ïmi kÇdam v¥ram: Vai js iedosit mani, tu esi svït¥ts; jo es biju pazem¥gam Dieva kalpam ko izsalcis, jo es biju gavïjis dau- païst? dzas dienas. 20 Un tas v¥rs sac¥ja vi¿am: Es 27 Un Alma palika daudzas esmu nefijietis un es zinu, ka tu dienas ar Amuleku, pirms vi¿‰ esi Dieva svïtais pravietis, jo tu sÇka sludinÇt tiem ∫aud¥m. esi tas v¥rs, par kuru ae¿Æelis 28 Un notika, ka tauta k∫uva sac¥ja v¥zijÇ: Tu vi¿u pie¿emsi! vïl nekrietnÇka. TÇdï∫ nÇc ar mani manÇ namÇ 29 Un vÇrds nÇca pie Almas, un es do‰u tev no sava uztura; sakot: Ej, un saki ar¥ Manam kal- un es zinu, ka tu bsi par svït¥bu pam Amulekam: Ej un pravieto man un manam namam. ‰iem ∫aud¥m, sakot— aNoÏïlojiet 21 Un notika, ka tas v¥rs pie¿ï- js grïkus, jo tÇ saka Tas Kungs, ma vi¿u savÇ namÇ; un to v¥ru ja vien js nenoÏïlosit grïkus, sauca aAmuleks; un vi¿‰ atnesa Es piemeklï‰u ‰o tautu SavÇs maizi un ga∫u un nolika Almas dusmÇs; jÇ, un Es nenovïrs¥‰u priek‰Ç. Savas kvïlÇs dusmas. 22 Un notika, ka Alma ïda 30 Un Alma un ar¥ Amuleks maizi un bija païdis; un vi¿‰ gÇja tautÇ, lai pazi¿otu tiem asvït¥ja Amuleku un vi¿a namu, Dieva vÇrdus; un vi¿i bija SvïtÇ un vi¿‰ pateicÇs Dievam. Gara pilni. 23 Un, kad vi¿‰ bija ïdis un bija 31 Un vi¿iem bija dots aspïks païdis, vi¿‰ sac¥ja Amulekam: pÇr tiem tiktÇl, ka vi¿i nevarïja Es esmu Alma, un es esmu tikt ieslodz¥ti cietumÇ; nedz aaugstais priesteris pÇr Dieva ar¥ bija iespïjams, ka kÇds v¥rs bazn¥cu visÇ zemï. varïtu tos nokaut; tomïr tie 24 Un lk, es esmu ticis aici- neizmantoja savu bspïku, ka- nÇts sludinÇt Dieva vÇrdu starp mïr vi¿i nebija saitïm sasieti visiem Vi¿a ∫aud¥m, saska¿Ç ar un iemesti cietumÇ. Tad tas tika atklÇsmes un pravietojuma garu; izdar¥ts, lai Tas Kungs vi¿os un es biju ‰ai zemï un tie mani varïtu parÇd¥t Savu spïku. nepie¿ïma, bet tie apadzina mani 32 Un notika, ka vi¿i gÇja un es jau gras¥jos uzgriezt savu un sÇka sludinÇt un pravietot muguru ‰ai zemei uz visiem tiem ∫aud¥m, saska¿Ç ar Garu laikiem. un spïku, ko Tas Kungs bija tiem 25 Bet lk, man tika pavïlïts, lai devis.
20a Al. 10:7–9. 24a Al. 8:13. 31a 1. Nef. 1:20. 21a src Amuleks. 29a Al. 9:12, 18. b Al. 14:17–29. 22a Al. 10:11. src NoÏïlot grïkus, 23a Al. 5:3, 44, 49; 13:1–20. grïku noÏïlo‰ana. 247 Almas grÇmata 9:1–12 Almas vÇrdi, un ar¥ Amuleka darbus, jo vi¿i bija cietsird¥gi vÇrdi, kas tika pazi¿oti ∫aud¥m, un strgalv¥gi ∫audis. kas bija Amonihas zemï. Un ar¥ 6 Un vi¿i sac¥ja: aKas ir Dievs, vi¿i tiek iesviesti cietumÇ un kas nesta bvairÇk varas kÇ vienu atbr¥voti ar br¥numainu Dieva v¥ru starp ‰iem ∫aud¥m, lai pazi- spïku, kas bija vi¿os, saska¿Ç ¿otu tiem paties¥bu par tÇdÇm ar Almas pierakstu. lielÇm un br¥numainÇm lietÇm? Ietver no 9. l¥dz 14. noda∫ai ieskaitot. 7 Un vi¿i nostÇjÇs, lai sagrÇbtu mani; bet lk, vi¿i to neizdar¥ja. Un es drosm¥gi stÇvïju, lai slu- 9. NODAπA dinÇtu vi¿iem, jÇ, es drosm¥gi liecinÇju tiem, sac¥dams: Alma pavïl Amonihas ∫aud¥m noÏï- 8 Redziet, ak js, ∫aunÇ un a lot grïkus. Tas Kungs bs Ïïl¥gs pret samaitÇtÇ paaudze, kÇ js esat lamanie‰iem pïdïjÇs dienÇs. Ja nefi- aizmirsu‰i savu tïvu paraÏas; jie‰i atmet¥s gaismu, vi¿i tiks lama- jÇ, cik Çtri js esat aizmirsu‰i nie‰u izn¥cinÇti. Dieva Dïls dr¥z Dieva pavïles. nÇks. Vi¿‰ atpest¥s tos, kas noÏïlo 9 Vai js neatminaties, ka msu savus grïkus un top krist¥ti, un tic tïvs Lehijs tika izvests no Jeru- a Vi¿a VÇrdÇ. Apmïram 82 g. pr. Kr. zÇlemes ar Dieva roku? Vai js neatminaties, ka tie visi tika Vi¿a Un atkal es, Alma, sa¿ïmis pa- izvesti caur tuksnesi? vïli no Dieva, ka man ir jÇ¿em 10 Un vai tik dr¥z js esat aiz- Amuleks un jÇiet un jÇsludina mirsu‰i, cik daudz reiÏu Vi¿‰ atkal ‰iem ∫aud¥m jeb ∫aud¥m, atbr¥voja msu tïvus no vi¿u kas bija Amonihas pilsïtÇ, un ienaidnieku rokÇm un pasargÇja notika, kad es sÇku tiem sludi- tos no izn¥cinljanas, patiesi, no nÇt, ka vi¿i sÇka str¥dïties ar vi¿u pa‰u brÇ∫u rokÇm? mani, sakot: 11 JÇ, un ja tas nebtu bijis Vi¿a 2 Kas tu tÇds esi? Vai tu domÇ, nepÇrspïjamÇ spïka un Vi¿a ka mïs ticïsim aviena cilvïka Ïïlast¥bas, un Vi¿a ieciet¥bas dï∫ liec¥bai, kaut ar¥ vi¿‰ mums pret mums, mïs nenovïr‰ami sludinÇtu, ka zeme zud¥s? btu izdeldïti no zemes virsas 3 Tad nu vi¿i nesaprata vÇrdus, jau ilgi pirms ‰¥ laika, un varbt ko tie runÇja; jo vi¿i nezinÇja, btu nodoti anebeidzamÇm bï- ka zeme zud¥s. dÇm un cie‰anÇm. 4 Un vi¿i ar¥ sac¥ja: Mïs neti- 12 Lk, tad es saku jums, ka cïsim taviem vÇrdiem, ja tu Vi¿‰ pavïl jums noÏïlot grïkus; sludinÇsi, ka ‰¥ lielÇ pilsïta tiks un, ja js nenoÏïlojat, js nekÇdÇ sagrauta avienÇ dienÇ. veidÇ nevarat iemantot Dieva 5 Tad nu vi¿i nezinÇja, ka Dievs valst¥bu. Bet lk, tas vïl nav var paveikt tÇdus br¥numainus viss—Vi¿‰ ir pavïlïjis jums
9 2a 5. Moz. 17:6. Mos. 11:27; 8a Al. 10:17–25. 4a Al. 16:9–10. Moz. 5:16. 9a 1. Nef. 2:1–7. 6a 2. Moz. 5:2; b Al. 10:12. 11a Mos. 16:11. Almas grÇmata 9:13–21 248 noÏïlot grïkus, vai ar¥ Vi¿‰ Ïïl¥gs pret visiem, kas bpiesauks piln¥gi aizn¥cinÇs js no zemes Vi¿a VÇrdu. virsas; jÇ, Vi¿‰ piemeklïs js 18 Bet lk, es saku jums, ka, ja SavÇs dusmÇs, un SavÇs bkvïlÇs js paliekat savÇs ∫aundar¥bÇs, dusmÇs Vi¿‰ nemitïsies. jsu dienas ‰ai zemï netiks pail- 13 Lk, vai js neatminaties dzinÇtas, jo alamanie‰i tiks jums vÇrdus, ko Vi¿‰ teica Lehijam, uzst¥ti; un, ja js nenoÏïlosit sakot: aKÇ js turïsit Manas grïkus, vi¿i nÇks tajÇ laikÇ, ko pavïles, tÇ jums veiksies ‰in¥ js nezinÇt, un js tiksit piemek- zemï? Un vïl ir teikts: KÇ js lïti ar bpiln¥gu pazudinljanu; neturïsit Manas pavïles, tÇ js un tas bs atbilsto‰i TÇ Kunga tiksit padz¥ti no TÇ Kunga vaiga. kvïlajÇm cdusmÇm. 14 Tad es gribu, lai js atcerï- 19 Jo Vi¿‰ ne∫aus jums, lai js tos, ka, tÇ kÇ lamanie‰i neturïja dz¥votu savÇs nekrietn¥bÇs, lai Dieva pavïles, vi¿i ir tiku‰i izn¥cinÇtu Vi¿a ∫audis. Es saku apadz¥ti no TÇ Kunga vaiga. Ta- jums: Nï! Vi¿‰ dr¥zÇk pie∫aus, gad mïs redzam, ka TÇ Kunga ka lamanie‰i varïtu aizn¥cinÇt vÇrds ir apstiprinÇjies ‰ajÇ lietÇ, visus Vi¿a ∫audis, kas tiek un lamanie‰i ir padz¥ti no Vi¿a saukti par Nefija tautu, ja btu vaiga kop‰ sÇkÇs vi¿u pÇrkÇ- iespïjams, ka vi¿i varïtu bkrist pumi tajÇ zemï. grïkos un pÇrkÇpumos pïc tam, 15 Tomïr es saku jums, ka kad vi¿iem ir bijis tik daudz vi¿iem bs avieglÇk soda dienÇ gaismas un tik daudz zinljanu, nekÇ jums, ja js paliksit savos dotu tiem no TÇ Kunga, vi¿u grïkos, jÇ, un pat vi¿iem bs Dieva; vieglÇk ‰ajÇ dz¥vï nekÇ jums, ja 20 jÇ, bdami TÇ Kunga ∫oti vien js nenoÏïlosit grïkus. ieredzïta tauta; jÇ, tiku‰i iere- 16 Jo ir daudzi sol¥jumi, kas dzïti vairÇk par visÇm citÇm avïrsti uz lamanie‰iem; jo tas ir tautÇm, cilt¥m, valodÇm un tau- vi¿u tïvu bparaÏu dï∫, kas liek t¥bÇm; pïc tam, kad visas lietas tiem palikt vi¿u cnezi¿as stÇ- ir tiku‰as adar¥tas tiem zinÇmas, vokl¥; tÇdï∫ Tas Kungs bs Ïïl¥gs atbilsto‰i vi¿u vïlmïm un vi¿u pret tiem un dpaildzinÇs vi¿u tic¥bai, un lg‰anÇm, par to kas pastÇvï‰anu tai zemï. ir bijis, kas ir un kas nÇks, 17 Un kÇdÇ laika posmÇ tie tiks 21 bdami Dieva Gara ietek- aatvesti, lai ticïtu Vi¿a vÇrdam mïti; sarunÇju‰ies ar e¿Æe∫iem un zinÇtu par savu tïvu paraÏu un tiku‰i uzrunÇti ar TÇ Kunga aplam¥bu; un daudzi no tiem balsi; un biju‰i ar pravietojuma tiks izglÇbti, jo Tas Kungs bs garu un atklÇsmes garu, un ar¥
12a Al. 8:16; 10:19, 23, 27. 15a Mat. 11:22, 24. 18a Al. 16:2–3. b Al. 8:29. 16a Al. 17:15. b Al. 16:9. 13a 2. Nef. 1:20; b Mos. 18:11–17. c Al. 8:29. Mos. 1:7; c Mos. 3:11. 19a 1. Nef. 12:15, 19–20; Al. 37:13. d Hel. 15:10–12. Al. 45:10–14. 14a 2. Nef. 5:20–24; 17a în. 1:13. b Al. 24:30. Al. 38:1. b Al. 38:5; M&D 3:8. 20a src AtklÇsme. 249 Almas grÇmata 9:22–31 daudzÇm dÇvanÇm, ar dÇvanu grïkus, js, jo Debesu valst¥ba runÇt mïlïs un pravieto‰anas ir tuvu! dÇvanu, un SvïtÇ Gara dÇvanu 26 Un pïc anedaudz dienÇm un atulko‰anas dÇvanu; Dieva Dïls nÇks SavÇ god¥bÇ, 22 jÇ, un tiku‰i aDieva atbr¥voti pilns blabvïl¥bas, taisn¥bas un no JeruzÇlemes zemes, ar TÇ paties¥bas, pilns paciet¥bas, Kunga roku; tiku‰i izglÇbti no cÏïlast¥bas un ieciet¥bas, Çtrs bada un no sïrgÇm, un visa vei- duzklaus¥t Savu ∫auÏu saucienus da visÇdÇm slim¥bÇm; un tapu‰i un atbildït uz vi¿u lg‰anÇm; stipri kaujÇ, lai vi¿i netiktu izn¥- un Vi¿a god¥ba bs eTïva Vien- cinÇti; tiku‰i izvesti no bjga laiku piedzimu‰Ç god¥ba. pa laikam un tiku‰i saglabÇti un 27 Un lk, Vi¿‰ nÇk aatpest¥t tos, pasargÇti l¥dz pat ‰im br¥dim; kas bs bkrist¥ti grïku noÏïlo- un vi¿iem ir labi veicies, l¥dz ‰anai caur tic¥bu Vi¿a VÇrdam. vi¿i ir k∫uvu‰i bagÇti ar visÇdÇm 28 TÇdï∫ sataisiet Tam Kungam lietÇm— ce∫u, jo laiks ir tuvu, kad visi cil- 23 un tagad lk, es saku jums, vïki p∫aus atl¥dz¥bu par saviem ka, ja ‰¥ tauta, kas sa¿ïmusi tik adarbiem, atbilsto‰i tam, kas vi¿i daudz svït¥bu no TÇ Kunga ro- ir biju‰i— ja vi¿i ir biju‰i taisn¥gi, kas, grïkos pretïji tai gaismai vi¿i bp∫aus savu dvïse∫u glÇb‰a- un zinljanÇm, kas vi¿iem ir, es nu atbilsto‰i Jïzus Kristus varai saku jums, ja gad¥sies, ka vi¿i un Vi¿a veiktajai izglÇb‰anai; krit¥s grïkÇ, tad alamanie‰iem un, ja vi¿i ir biju‰i ∫auni, vi¿i bs daudz vieglÇk nekÇ vi¿iem. p∫aus savu dvïse∫u cnolÇdï‰anu, 24 Jo lk, TÇ Kunga asol¥jumi atbilsto‰i velna varai un gstam. ir vïrsti uz lamanie‰iem, bet tie 29 Tad lk, tÇ ir e¿Æe∫a balss, nav vïrsti uz jums, ja js grïkojat; kas sauc uz ‰o tautu. jo, vai Tas Kungs nav skaidri 30 Un tad, mani am¥∫otie brÇ∫i, jo apsol¥jis un stingri noteicis, ka, js esat mani brÇ∫i un jums jÇbt ja js sacelsities pret Vi¿u, js m¥∫otiem, un jums jÇnes grïku tiksit piln¥gi izdeldïti no zemes noÏïlo‰anai pienÇc¥gi darbi, tÇ- virsas. dï∫ ka jsu sirdis ir ÇrkÇrt¥gi 25 Un tÇpïc ‰¥ iemesla dï∫, lai js nocietinÇtas pret Dieva vÇrdu netiktu izdeldïti, Tas Kungs ir un tÇdï∫ ka js esat bzudusi un st¥jis e¿Æeli apmeklït daudzus kritusi tauta. no Vi¿a ∫aud¥m, pazi¿ojot tiem, 31 Tad notika, kad es, Alma, biju ka vi¿iem ir jÇiet un gauÏi jÇpie- runÇjis ‰os vÇrdus, lk, ∫audis sauc ‰¥ tauta, sakot: aNoÏïlojiet bija apskaitu‰ies uz mani, jo es
21a Omn. 1:20; 25a Al. 7:9; Hel. 5:32. pest¥‰ana. Mos. 8:13–19; 28:11–17. 26a Al. 7:7. b src Krist¥‰ana, krist¥t. 22a 2. Nef. 1:4. b src Labvïl¥ba. 28a M&D 1:10; 6:33. b Mos. 27:16. c src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. b Psm. 7:17. 23a Mat. 11:22–24. d 5. Moz. 26:7. c src Sod¥ba. 24a 2. Nef. 30:4–6; e src Vienpiedzimu‰ais. 30a 1. JÇ¿a 4:11. M&D 3:20. 27a src Pest¥t, pest¥ts, b Al. 12:22. Almas grÇmata 9:32–10:7 250 sac¥ju vi¿iem, ka vi¿i bija ciet- tecis, kas bija Lehija dïls, kas sird¥gi un astrgalv¥gi ∫audis. iznÇca no JeruzÇlemes zemes, kas 32 Un ar¥ tÇpïc, ka es sac¥ju uz bija aManases pïctecis, kas bija vi¿iem, ka vi¿i bija zudusi un bJÇzepa dïls, kur‰ tika cpÇrdots kritusi tauta, vi¿i bija dusm¥gi uz îÆipti ar savu brÇ∫u rokÇm. uz mani un mïÆinÇja mani sa- 4 Un lk, es ar¥ neesmu zemu grÇbt, lai vi¿i varïtu iemest vïrtïts v¥rs starp visiem tiem, mani cietumÇ. kas mani paz¥st; jÇ, un lk, man 33 Bet notika, ka Tas Kungs ir daudz radinieku un adraugu nepie∫Çva, lai vi¿i tajÇ laikÇ sa- un es ar¥ esmu ieguvis daudz ¿emtu mani un iemestu mani bagÇt¥bu ar savu roku darbu. cietumÇ. 5 Tomïr par sp¥ti tam visam es 34 Un notika, ka Amuleks gÇja nekad neesmu daudz zinÇjis un nostÇjÇs, un ar¥ sÇka vi¿iem par TÇ Kunga ce∫iem un vi¿a sludinÇt. Un tagad visi aAmuleka anoslïpumiem un br¥numaino vÇrdi nav pierakst¥ti, tomïr da∫a spïku. Es teicu, ka es nekad no vi¿a vÇrdiem ir rakst¥ti ‰in¥ neesmu daudz zinÇjis par ‰¥m grÇmatÇ. lietÇm; bet lk, es k∫dos, jo es esmu redzïjis daudz no Vi¿a noslïpumiem un Vi¿a br¥numai- 10. NODAπA nÇ spïka; jÇ, patiesi ‰¥s tautas dz¥v¥bu saglabljanÇ. Lehijs cïlies no Manases. Amuleks 6 Tomïr es nocietinÇju savu atceras e¿Æe∫a pavïli rpïties par sirdi, jo es tiku aaicinÇts daudzas Almu. Taisn¥go lg‰anas ir par ie- reizes un es negribïju bdzirdït; meslu tam, ka tauta tiek saudzïta. tÇdï∫ es zinÇju par ‰¥m lietÇm, Netaisni likumu zinÇtÇji un soÆi tomïr negribïju tÇs atz¥t; tÇdï∫ liek pamatu tautas izn¥cinljanai. es gÇju uz sacel‰anos pret Dievu Apmïram 82 g. pr. Kr. savas sirds ∫aundar¥bÇ, l¥dz pat Tad nu ‰ie ir tie avÇrdi, ko sept¥tÇ mïne‰a ceturtajai dienai, bAmuleks sludinÇja tautai, kas kas ir soÆu vald¥‰anas desmitajÇ bija Amonihas zemï, sac¥dams: gadÇ. 2 Es esmu Amuleks; es esmu 7 Kad es biju ce∫Ç, lai apciemotu Gidona dïls, kas bija Ismaïla ∫oti tuvu radinieku, lk, aTÇ dïls, kur‰ bija Aminadija pïcte- Kunga e¿Æelis man parÇd¥jÇs cis; un tas bija tas pats Amina- un sac¥ja: Amulek, atgriezies dijs, kur‰ izskaidroja rakst¥to, savÇ namÇ, jo tev jÇpabaro TÇ kas bija uz temp∫a sienas, kas Kunga pravietis; jÇ, svïts v¥rs, bija rakst¥ti ar Dieva pirkstu. kas ir Dieva izraudz¥ts cilvïks, 3 Un Aminadijs bija Nefija pïc- jo vi¿‰ ir bgavïjis daudzas die-
31a 2. Nef. 25:28; Mos. 3:14. 1. Laiku 9:3. 6a Al. 5:37. 34a Al. 10. b src JÇzeps, Jïkaba dïls. b M&D 39:9. 10 1a Al. 9:34. c 1. Moz. 37:29–36. 7a Al. 8:20. b Al. 8:21–29. 4a Al. 15:16. b Al. 5:46; 6:6. 3a 1. Moz. 41:51; 5a src Dieva noslïpumi. src Gavït, gavï‰ana. 251 Almas grÇmata 10:8–17 nas ‰¥s tautas grïku dï∫ un vi¿‰ lietÇm, par kurÇm tie tika aps- ir izsalcis, un tev cjÇuz¿em vi¿u dzïti un ar¥ par lietÇm, kas savÇ namÇ un jÇpabaro to, un nÇks, saska¿Ç ar pravietojuma vi¿‰ svït¥s tevi un tavu namu; garu, kas bija vi¿os. un TÇ Kunga svït¥ba bs pÇr 13 Tomïr, tur bija daÏi vi¿u tevi un tavu namu. starpÇ, kas domÇja tos izvaicÇt, 8 Un notika, ka es paklaus¥ju lai ar savÇm vilt¥gajÇm ablïd¥- e¿Æe∫a balsij un griezos atpaka∫ bÇm vi¿i varïtu pie˙ert tos uz savu namu. Un, kad es gÇju vi¿u vÇrdos, lai vi¿i varïtu at- uz turieni, es atradu av¥ru par rast liec¥bu pret tiem, lai vi¿i kuru e¿Æelis bija sac¥jis man: varïtu nodot tos saviem so- Tu pie¿emsi vi¿u savÇ namÇ— Æiem, lai tie varïtu tikt tiesÇti un lk, tas bija tas pats v¥rs, kur‰ saska¿Ç ar likumu un lai tie bija runÇjis uz jums par Dieva varïtu tikt nogalinÇti vai ie- lietÇm. mesti cietumÇ, atbilsto‰i tam 9 Un e¿Æelis sac¥ja man, ka noziegumam, kuru vi¿i varïtu vi¿‰ ir asvïts v¥rs; tÇdï∫ es zinu, parÇd¥t vai par kuru vi¿i varïtu ka vi¿‰ ir svïts v¥rs, jo to man liecinÇt pret tiem. teica Dieva e¿Æelis. 14 Tad nu tie bija tie v¥ri, kuri 10 Un vïl, es zinu, ka tÇs lietas, tiecÇs vi¿us nogalinÇt, kuri bija par ko vi¿‰ ir liecinÇjis, ir patie- alikumu zinÇtÇji, kuri bija tautas sas; jo lk, es saku jums, kÇ Tas noalgoti vai iecelti, lai piemï- Kungs dz¥vo, patiesi tÇ Vi¿‰ bija rotu likumu vi¿u tiesu laikÇ jeb st¥jis Savu ae¿Æeli, lai pasludi- tiesÇs soÆu priek‰Ç par ∫auÏu nÇtu to man; un Vi¿‰ to dar¥ja, noziegumiem. kamïr ‰is Alma bdz¥voja manÇ 15 Tad nu tie likumu zinÇtÇji namÇ. bija mÇc¥ti visÇs ∫auÏu mÇkslÇs 11 Jo lk, vi¿‰ ir asvït¥jis manu un vilt¥bÇs; un tas bija, lai pada- namu, vi¿‰ ir svït¥jis mani un r¥tu vi¿us spïj¥gus, lai vi¿i varïtu manas sievietes, un manus bïr- btu izveic¥gi savÇ amatÇ. nus, un manu tïvu un manus 16 Un notika, ka vi¿i sÇka iz- radus; jÇ, patiesi visus manus vaicÇt Amuleku, lai tÇdïjÇdi vi¿i radiniekus vi¿‰ ir svït¥jis, un varïtu likt tam sap¥ties savos TÇ Kunga svït¥ba bija pÇr vÇrdos, jeb runÇt pretim vÇr- mums, saska¿Ç ar vÇrdiem, ko diem, kurus tas sac¥s. vi¿‰ sac¥ja. 17 Tad nu vi¿i nezinÇja, ka 12 Un tagad, kad Amuleks Amuleks varïtu zinÇt par vi¿u bija runÇjis ‰os vÇrdus, ∫audis nodomiem. Bet notika, kad vi¿i sÇka br¥n¥ties, redzïdami, ka iesÇka izvaicÇt to, tas asaprata tur bija avairÇk kÇ viens lieci- vi¿u domas un tas vi¿iem sac¥- nieks, kur‰ liecinÇja par tÇm ja: Ak js, ∫aunÇ un samaitÇtÇ
7c Ap. d. 10:30–35. b Al. 8:27. 14a Al. 10:24; 11:20–21; 8a Al. 8:19–21. 11a Al. 8:22. 14:18. 9a src Svïts. 12a Al. 9:6. 17a Al. 12:3; 20:18, 32; 10a Al. 11:30–31. 13a Al. 11:21. M&D 6:16. Almas grÇmata 10:18–28 252 bpaaudze, js likumu zinÇtÇji tas btu ar badu un ar mïri, un un lieku∫i, jo js ieliekat velna zobenu. pamatus; jo js izliekat slazda 23 Bet tas ir taisno ∫auÏu alg- cvalgus un lamatas, lai no˙ertu ‰anu dï∫, ka js esat saudzïti; Dieva svïtos. tad tÇdï∫, ja js izdz¥sit taisnos 18 Js perinÇt ieceres, lai asa- no jsu vidus, tad Tas Kungs groz¥tu taisno ce∫us un izsauktu neatraus Savu roku; bet SavÇs Dieva dusmas uz savÇm galvÇm kvïlÇs dusmÇs Vi¿‰ iznÇks pret l¥dz pat piln¥gai ‰¥s tautas izn¥- jums; tad js tiksit sisti ar badu cinljanai. un ar mïri, un ar zobenu; un tas 19 JÇ, labi Mosija pateica, blaiks ir tuvu, ja vien js neno- kas bija msu pïdïjais ˙ïni¿‰, Ïïlosit grïkus. kad vi¿‰ jau gras¥jÇs nodot 24 Un tad notika, ka ∫audis bija ˙ïni¿valsti, kad nebija neviena, vïl dusm¥gÇki uz Amuleku, un kam to pie‰˙irt, likdams, lai ‰¥ vi¿i kliedza, teikdami: ·is v¥rs tauta tiktu pÇrvald¥ta ar vi¿u zaimo msu likumus, kas ir pa‰u bals¥m—jÇ, labi vi¿‰ pa- taisn¥gi, un msu gudros liku- teica, ka, ja pienÇks laiks, kad mu zinÇtÇjus, kurus mïs esam ‰¥s tautas balss aizvïlïsies ne- izraudz¥ju‰i! krietn¥bu, tas ir, ja pienÇks laiks, 25 Bet Amuleks izstiepa savu ka ‰¥ tauta krit¥s grïkÇ, vi¿i bs roku un sauca vïl varenÇk uz nobriedu‰i izn¥c¥bai. tiem, sakot: Ak js, ∫aunÇ un 20 Un tad es saku jums, ka pa- samaitÇtÇ paaudze, kÇpïc SÇta- reizi Tas Kungs sprieÏ tiesu par nam ir tÇda liela vara pÇr jsu jsu nekrietn¥bÇm; pareizi Vi¿‰ sird¥m? KÇpïc js piekr¥tat, lai sauc uz ‰o tautu ar Savu ae¿Æe∫u vi¿am varïtu bt vara pÇr jums bals¥m: NoÏïlojiet grïkus, js, aaptum‰ot jsu acis, lai js ne- noÏïlojiet grïkus, jo Debesu saprastu vÇrdus, kas ir runÇti, valst¥ba ir tuvu. atbilsto‰i to paties¥bai? 21 JÇ, pareizi Vi¿‰ sauc ar Savu 26 Jo lk, vai es esmu liecinÇjis e¿Æe∫u bals¥m: aEs nÇk‰u lejÇ pret jsu likumu? Js nesapro- starp Saviem ∫aud¥m ar taisn¥bu tat; js sakÇt, ka es esmu runÇjis un tiesu SavÇs rokÇs. pret jsu likumu; bet es neesmu, 22 JÇ, un es saku jums, ka, ja bet es esmu runÇjis par labu jsu tas nebtu ataisno ∫auÏu lg‰a- likumam, jsu nosod¥‰anai. nu dï∫, kuri tagad ir ‰ai zemï, 27 Un tad lk, es saku jums, ka tad js jau tagad btu piemek- pamatu lik‰ana ‰¥s tautas izn¥ci- lïti ar piln¥gu izn¥c¥bu; tomïr nljanai ir sÇkta ar jsu alikumu tas nebtu ar bpldiem, kÇ tas zinÇtÇju un jsu soÆu netaisn¥bu. bija ∫aud¥m Noas dienÇs, bet 28 Un tad notika, kad Amuleks
17b Mat. 3:7; Al. 9:8. 20a Al. 8:14–16; 13:22. src Pldi Noas laikÇ. c M&D 10:21–27. 21a Mos. 13:34. 23a src Lg‰ana. 18a Ap. d. 13:10. 22a Jïk. v. 5:16; b Al. 34:32–35. 19a Mos. 29:27; Mos. 27:14–16. 25a 2. kor. 4:4; Al. 2:3–7; b 1. Moz. 8:21; Al. 14:6. Hel. 5:2. 3. Nef. 22:8–10. 27a Lk. 11:45–52. 253 Almas grÇmata 10:29–11:7 bija sac¥jis ‰os vÇrdus, ka ∫audis 2 Tad, ja kÇds cilvïks bija kliedza pret vi¿u, sakot: Tagad parÇdÇ citam un vi¿‰ nemaksÇja mïs zinÇm, ka ‰is v¥rs ir velna to, ko vi¿‰ bija parÇdÇ, par vi¿u bïrns, jo vi¿‰ mums ir amelojis; sdzïjÇs soÆim; un soÆis izman- jo vi¿‰ runÇja pret msu liku- toja savas pilnvaras un st¥ja mu. Un tagad vi¿‰ saka, ka vi¿‰ uzraugus, lai tas cilvïks tiktu nav runÇjis pret to. atvests vi¿a priek‰Ç; un vi¿‰ 29 Un vïl, vi¿‰ ir zaimojis msu tiesÇja to cilvïku atbilsto‰i liku- likumu zinÇtÇjus un msu soÆus. mam un tiem pierÇd¥jumiem, 30 Un notika, ka vi¿u likumu kas bija pret vi¿u, un tÇ tas v¥rs zinÇtÇji lika to savÇs sird¥s, ka tika piespiests maksÇt to, ko tie to atcerïsies pret vi¿u. vi¿‰ bija parÇdÇ, vai tam tika 31 Un tur bija kÇds vi¿u vid, at¿emts vi¿a ¥pa‰ums, vai tas kura vÇrds bija Z¥zroms. Tad nu tika izdz¥ts no tautas vidus kÇ vi¿‰ bija galvenais Almas un zaglis un laup¥tÇjs. Amuleka aapsdzïtÇjs, vi¿‰, 3 Un soÆis sa¿ïma algu atbil- bdams viens no pieredzïju‰Ç- sto‰i savam laikam—sen¥nu kajiem vi¿u vid, bija kÇrtojis zelta par dienu, vai sïnumu daudzas dar¥‰anas ∫auÏu starpÇ. sudraba, kas ir vienÇds ar sen¥- 32 Tad nu ‰o likumu zinÇtÇju nu zelta; un tas ir saska¿Ç ar mïr˙is bija gt pe∫¿u; un vi¿i likumu, kas bija dots. guva pe∫¿u atbilsto‰i savam 4 Tad nu ‰ie ir daÏÇdu vi¿u darbam. zelta gabalu un vi¿u sudraba gabalu nosaukumi, atbilsto‰i to vïrt¥bai. Un tos nosauku- 11. NODAπA mus deva nefijie‰i, jo vi¿i ne- rï˙inÇja tÇdÇ veidÇ kÇ jdi, Tiek izskaidrota nefijie‰u naudas kas bija JeruzÇlemï; nedz ar¥ sistïma. Amuleks str¥das ar Z¥z- vi¿i mïr¥ja tÇ kÇ jdi; bet romu. Kristus neglÇbs ∫audis vi¿u vi¿i main¥ja savus rï˙inus un grïkos. Tikai tie, kas iemanto savus mïrus atbilsto‰i ∫auÏu Debesu valst¥bu, tiek glÇbti. Visi prÇtiem un apstÇk∫iem katrÇ cilvïki aug‰Çmcelsies nemirst¥bÇ. paaudzï, l¥dz soÆu vald¥‰anas Pïc aug‰Çmcel‰anÇs vairs nav laikÇ tie bija ˙ïni¿a Mosijas nÇves. Apmïram 82 g. pr. Kr. anoteikti. Tad nu tas bija Mosijas likumÇ, 5 Tad nu rï˙inljana ir ‰Çda— ka katram v¥ram, kas bija likumu sen¥ns zelta, seons zelta, ‰ums soÆis, jeb tiem, kas bija iecelti zelta un limna zelta. par soÆiem, bija jÇsa¿em alga, 6 Sïnums sudraba, amnors atbilsto‰i tam laikam, ko vi¿i sudraba, ezroms sudraba un bija darboju‰ies, lai tiesÇtu tos, ontija sudraba. kas tika atvesti vi¿u priek‰Ç 7 Sïnums sudraba bija vienÇds tiesljanai. sen¥nam zelta, un abi bija vienÇdi
28a Al. 14:2. 31a Al. 11:20–36. 11 4a Mos. 29:40–44. Almas grÇmata 11:8–29 254 ar mïru mieÏu un ar¥ ar visÇdu clju? Tad nu Z¥zroms bija ‰˙ir¿u lab¥bas mïru. v¥rs, kas bija lietpratïjs velna 8 Tad nu seona zelta dau- avilt¥bÇs, lai vi¿‰ varïtu izn¥ci- dzums bija divreiz vairÇk vïrts nÇt visu, kas bija labs; tÇdï∫ par sen¥nu. vi¿‰ sac¥ja Amulekam: Vai js 9 Un ‰ums zelta bija divreiz atbildïsit uz jautÇjumiem, ko vairÇk vïrts par seonu. es jums izvirz¥‰u? 10 Un limna zelta bija to visu 22 Un Amuleks sac¥ja vi¿am: JÇ, vïrt¥bas kopÇ. ja tas bs saska¿Ç ar aTÇ Kunga 11 Un amnors sudraba bija Garu, kas ir man¥; jo es neteik‰u tikpat cik divi sïnumi. neko, kas ir pret TÇ Kunga Garu. 12 Un ezroms sudraba bija Un Z¥zroms sac¥ja vi¿am: Lk, tikpat cik ãetri sïnumi. ‰eit ir se‰as ontijas sudraba un 13 Un ontija bija tik cik visi visas tÇs es do‰u tev, ja tu nolieg- tie kopÇ. si augstÇkÇs btnes esam¥bu. 14 Tad nu ‰¥s ir mazÇko skait- 23 Tad Amuleks sac¥ja: Ak tu ∫u vïrt¥bas vi¿u rï˙inljanÇ— aelles bïrns, kÇpïc tu mani bkÇr- 15 ‰iblons ir puse no sïnuma; dini? Vai tu zini, ka taisnie nepa- tÇdïjÇdi ‰iblons ir par pusmïru dodas tÇdiem kÇrdinÇjumiem? mieÏu. 24 Vai tu domÇ, ka Dieva nav? 16 Un ‰iblums ir puse no Es saku tev: Nï, tu zini, ka ‰iblona. Dievs ir, bet tu m¥li amantu vai- 17 Un lea ir puse no ‰ibluma. rÇk nekÇ Vi¿u. 18 Tad nu ‰ie ir vi¿u skait∫i, 25 Un tagad tu man meloji atbilsto‰i vi¿u rï˙inljanai. Dieva priek‰Ç. Tu teici man: 19 Tad antions zelta ir vienÇds Lk ‰¥s se‰as ontijas, kas ir ∫oti trijiem ‰ibloniem. dÇrgas, es do‰u tev,—kad savÇ 20 Tad nu tas bija ar vienu vie- sird¥ tu nedomÇji man tÇs dot; n¥gu nolku gt pe∫¿u, jo vi¿i un tava vïlï‰anÇs bija tikai, lai sa¿ïma savu algu atbilsto‰i vi¿u es noliegtu patieso un dz¥vo nodarbinÇt¥bai, tÇdï∫ vi¿i kd¥ja Dievu, lai tev btu iemesls mani ∫audis uz dumpo‰anos un visa nogalinÇt. Un tad lk, par ‰o veida nemieriem un ∫aundar¥- lielo ∫aunumu tu sa¿emsi, ko bÇm, lai vi¿i varïtu asa¿emt esi peln¥jis. vairÇk naudas, atbilsto‰i tÇm 26 Un Z¥zroms sac¥ja vi¿am: prÇvÇm, kas tika liktas vi¿u Tu saki, ka ir patiesais un priek‰Ç; tÇdï∫ vi¿i kd¥ja ∫audis dz¥vais Dievs? pret Almu un Amuleku. 27 Un Amuleks teica: JÇ, ir 21 Un ‰is Z¥zroms sÇka izvaicÇt patiesais un dz¥vais Dievs. Amuleku, sac¥dams: Vai js 28 Tad Z¥zroms sac¥ja: Vai ir atbildïsit man uz daÏiem jautÇ- vairÇk nekÇ viens Dievs? jumiem, kurus es jums pavai- 29 Un vi¿‰ atbildïja: Nï!
20a Al. 10:32. 23a Al. 5:41. 24a 1. Tim. 6:10; 21a Al. 10:13. b src KÇrdinÇt, Tit. 1:11. 22a src Svïtais Gars. kÇrdinÇjums. 255 Almas grÇmata 11:30–43 30 Tas Z¥zroms atkal vi¿am 38 Tad Z¥zroms atkal sac¥ja sac¥ja: KÇ tu to zini? vi¿am: Vai Dieva Dïls ir patie- 31 Un vi¿‰ sac¥ja: aE¿Æelis sais MÏ¥gais Tïvs? man to dar¥ja zinÇmu. 39 Un Amuleks sac¥ja vi¿am: 32 Un Z¥zroms atkal sac¥ja: JÇ, Vi¿‰ ir patiesais MÏ¥gais Kas ir tas, kas nÇks? Vai tas ir Debesu un Zemes, un avisu Dieva dïls? lietu, kas ir tajÇs, bTïvs; Vi¿‰ ir 33 Un vi¿‰ sac¥ja tam: JÇ. sÇkums un gals, pirmais un 34 Un Z¥zroms atkal sac¥ja: pïdïjais; Vai Vi¿‰ izglÇbs Savus ∫audis 40 un Vi¿‰ nÇks apasaulï, lai avi¿u grïkos? Un Amuleks at- batpest¥tu Savus ∫audis; un Vi¿‰ bildïja un sac¥ja vi¿am: Es saku c uz¿emsies to pÇrkÇpumus, jums, ka nï, jo nav iespïjams, kas ticïs Vi¿a VÇrdam; un vi¿i ka Vi¿‰ noliegtu Savu vÇrdu. ir tie, kuriem bs mÏ¥gÇ dz¥ve, 35 Tad Z¥zroms sac¥ja uz ∫au- un glÇb‰ana nenÇk ne pie d¥m: Raugat, lai js to atcerïtos; viena cita. jo vi¿‰ sac¥ja, ka ir tikai viens 41 TÇdï∫ ∫aunie paliks, it kÇ Dievs; tomïr Vi¿‰ saka, ka Dieva nekÇdas a pest¥‰anas nebtu Dïls nÇks, bet Vi¿‰ neglÇbs bijis, iz¿emot vien¥gi nÇves sai- Savus ∫audis—it kÇ Vi¿am ‰u atrais¥‰anu; jo lk, pienÇks btu vara pavïlït Dievam. diena, kad bvisi aug‰Çmcelsies 36 Tad Amuleks atkal sac¥ja no miru‰ajiem un stÇsies Dieva vi¿am: Lk, tu meloji, jo tu saki, priek‰Ç, un tiks ctiesÇti atbilsto‰i ka es runÇju it kÇ man btu vara saviem darbiem. pavïlït Dievam, jo es sac¥ju, ka 42 Tad nu ir nÇve, kas tiek Vi¿‰ neglÇbs Savus ∫audis vi¿u saukta par laic¥go nÇvi; un grïkos. Kristus nÇve atrais¥s ‰¥s laic¥gÇs 37 Un es tev atkal saku, ka Vi¿‰ nÇves asaites, ka visi tiks aug- nevar izglÇbt tos vi¿u agrïkos; jo ‰Çmcelti no ‰¥s laic¥gÇs nÇves. es nevaru noliegt Vi¿a vÇrdu, 43 Gars un ˙ermenis atkal tiks un Vi¿‰ ir teicis, ka bnekas net¥rs a apvienoti to piln¥gÇ veidÇ; nevar iemantot cDebesu valst¥- gan kauli, gan loc¥tavas tiks bu; tÇdï∫, kÇ gan js varat tikt atjaunotas savÇ ˙ermen¥, tie‰i glÇbti, ja vien js neiemantojat kÇ mïs esam tagad; un mïs tik- Debesu valst¥bu? TÇdï∫ js ne- sim atvesti, lai stÇvïtu Dieva varat tikt izglÇbti savos grïkos. priek‰Ç, zinÇdami tÇpat, kÇ
31a Al. 10:7–10. 39a Kol. 1:16; Mos. 4:2. 41a Al. 12:18; 34a Hel. 5:10–11. b Jes. 9:5. M&D 88:33. 37a 1. kor. 6:9–10. 40a src Pasaule. b JÇ¿a atkl. 20:12–13; b 1. Nef. 15:33; b Rom. 11:26–27. Al. 42:23. Al. 40:26; c 2. Moz. 34:6–7; c src Tiesa, pïdïjÇ. 3. Nef. 27:19. Jes. 53:5; 42a Al. 12:16. src Bezdiev¥gs. 1. JÇ¿a 2:2; 43a 2. Nef. 9:13; c src Dieva valst¥ba Mos. 14:5; 15:12; Al. 40:23. jeb debesu valst¥ba. M&D 19:16–19. Almas grÇmata 11:44–12:4 256 mïs zinÇm tagad, un bdami 12. NODAπA ar skaidru batmi¿u par visu c msu vainu. Alma str¥das ar Z¥zromu. Dieva 44 Tad nu ‰¥ atjauno‰ana nÇks noslïpumi var tikt doti tikai tic¥ga- pie visiem, kÇ veciem tÇ jau- jiem. Cilvïki tiek tiesÇti par savÇm niem, kÇ nebr¥viem tÇ br¥viem, domÇm, tic¥bu, vÇrdiem un dar- kÇ v¥rie‰iem tÇ sievietïm, kÇ biem. πaunie ciet¥s gar¥gu nÇvi. ∫auniem tÇ taisn¥giem; un pa- ·¥ mirst¥gÇ dz¥ve ir pÇrbaudes tiesi nezud¥s pat tik daudz kÇ stÇvoklis. Pest¥‰anas iecere nes aug- mats no vi¿u galvas; bet katra ‰Çmcel‰anos un, caur tic¥bu, grïku a rad¥ba tiks atjaunota tÇs piln¥- piedo‰anu. Grïkus noÏïloju‰iem ir gÇ veidolÇ, kÇ tÇ ir tagad, jeb ties¥bas uz Ïïlast¥bu caur Vienpie- ˙ermen¥, un tiks atvesta un dzimu‰o Dïlu.Apmïram 82 g. pr. Kr. apsdzïta Dïla Kristus un Dieva bTïva, un SvïtÇ Gara, kas Tad Alma, redzïdams, ka ir cviens MÏ¥gs Dievs, tiesas Amuleka vÇrdi bija apklusinÇju- priek‰Ç, lai tiktu dtiesÇta pïc ‰i Z¥zromu, jo vi¿‰ redzïja, ka saviem darbiem, vai tie btu Amuleks bija pie˙ïris to amelojot labi, vai tie btu ∫auni. un krÇpjot, lai vi¿u nogalinÇtu, 45 Tad nu lk, es runÇju uz un redzïdams, ka tas sÇka tr¥cït jums par mirst¥gÇ ˙erme¿a nÇvi aiz savas vainas bapzi¿as, vi¿‰ un ar¥ par mirst¥gÇ ˙erme¿a vïra savu muti un sÇka runÇt aaug‰Çmcel‰anos. Es saku jums, uz to, un apstiprinÇt Amuleka ka ‰is mirst¥gais ˙ermenis tiks vÇrdus, un izskaidrot tÇlÇkÇs buzcelts cnemirst¥gÇ ˙ermen¥, tas lietas, jeb atklÇt Rakstus tÇlÇk ir, no nÇves,—patiesi, no pir- par to, ko Amuleks bija dar¥jis. mÇs nÇves dz¥vï, lai dtie vairs 2 Tad nu vÇrdus, ko Alma nevarïtu mirt; to gariem apvie- runÇja uz Z¥zromu, dzirdïja ∫au- nojoties ar vi¿u ˙erme¿iem, lai dis visapkÇrt; jo plis bija liels, nekad vairs netiktu ‰˙irti; tam un vi¿‰ runÇja ‰ÇdÇ veidÇ: visam kopÇ k∫stot egar¥gam 3 Tagad Z¥zrom, redzïdams, un nemirst¥gam, lai vairÇk ne- ka tu esi pie˙erts savos melos un kad nepiedz¥votu satrdï‰anu. vilt¥bÇ, jo tu esi melojis ne tikai 46 Tagad, kad Amuleks bija cilvïkiem, bet tu esi melojis beidzis ‰os vÇrdus, ∫audis atkal Dievam; jo lk, Vi¿‰ zina visas bija pÇrsteigti, un ar¥ Z¥zroms tavas adomas un tu redzi, ka sÇka tr¥cït. Un tÇ beidzÇs tavas domas ir dar¥tas zinÇmas Amuleka vÇrdi, vai ar¥ viss tas, mums ar Vi¿a Garu; ko es esmu rakst¥jis. 4 un tu redzi, ka mïs zinÇm, ka
43b 2. Nef. 9:14; Mos. 3:25; src Dievs, diev¥ba. d JÇ¿a atkl. 21:4; Al. 5:18. d JÇ¿a atkl. 20:12–13. M&D 63:49; 88:116. c src Vaina. 45a Al. 40:23; e 1. kor. 15:44. 44a Al. 41:12–15. M&D 88:16. 12 1a Al. 11:20–38. b src Dievs, diev¥ba— b src Aug‰Çmcel‰anÇs. b src Sirdsapzi¿a. Dievs Tïvs. c src Nemirst¥gs, 3a Jïk. 2:5; Al. 10:17; c 3. Nef. 11:27, 36. nemirst¥ba. M&D 6:16. 257 Almas grÇmata 12:5–13 tava iecere bija ∫oti vilt¥ga iecere, priek‰Ç, lai tiktu tiesÇti par kas attiecas uz velna vilt¥bu, me- saviem darbiem? lot un apkrÇpt ‰os ∫audis, lai tu 9 Un tad Alma sÇka izskaidrot varïtu sacelt vi¿us pret mums, to vi¿am, sac¥dams: Daudziem lai zaimotu ms un padz¥tu,— ir dots zinÇt aDieva noslïpumus, 5 tad tÇ bija tava aienaidnieka tomïr tiem ir stingri pavïlïts, iecere, un vi¿‰ tev¥ ir izrÇd¥jis lai tie tos neizpaustu, biz¿emot savu varu. Tagad es gribu, lai to Vi¿a vÇrda da∫u, ko Vi¿‰ js atcerïtos, ka to, ko es saku dÇvÇ cilvïku bïrniem, atbilsto‰i tev, es saku visiem. tai uzman¥bai un uzc¥t¥bai, ko 6 Un lk, es saku jums visiem, tie Vi¿am pievïr‰. ka tÇs bija ienaidnieka lamatas, 10 Un tÇdï∫ tas, kas anocietina ko vi¿‰ bija izlicis, lai no˙ertu savu sirdi, tas sa¿em bmazÇku ‰o tautu, lai vi¿‰ varïtu js pa- vÇrda da∫u; un tas, kas cnenocie- k∫aut sev, lai vi¿‰ varïtu sasaist¥t tina savu sirdi, tam tiek ddota js savÇs avaÏÇs, lai vi¿‰ varïtu lielÇka vÇrda da∫a, l¥dz vi¿am sa˙ïdït js mÏ¥gai izn¥c¥bai, tiek dots zinÇt Dieva noslïpu- saska¿Ç ar sava gsta varu. mus, l¥dz vi¿‰ tos zina piln¥bÇ. 7 Tagad, kad Alma bija runÇjis 11 Un tie, kas nocietina savas ‰os vÇrdus, Z¥zroms sÇka tr¥cït sirdis, tiem tiek dota mazÇka vïl vairÇk, jo vi¿‰ arvien vairÇk vÇrda ada∫a, l¥dz vi¿i bneko ne- un vairÇk pÇrliecinÇjÇs par zina par Vi¿a noslïpumiem; un Dieva varu; un vi¿‰ ar¥ bija pÇr- tad vi¿us sa¿em gstÇ velns liecinÇts, ka Alma un Amuleks un pïc savas gribas ved tos uz zinÇja par vi¿u, jo vi¿‰ bija pÇr- izn¥c¥bu. Tad tas ir tas, kas ir liecinÇjies, ka tie zinÇja vi¿a domÇts ar celles dvaÏÇm. sirds domas un vïlmes; jo vi- 12 Un Amuleks skaidri runÇja ¿iem bija dota vara, lai tie varï- par anÇvi un par uzcel‰anu no tu zinÇt par ‰¥m lietÇm saska¿Ç ‰¥s mirst¥bas nemirst¥bas stÇ- ar pravietojuma garu. vokl¥, un par atve‰anu Dieva 8 Un Z¥zroms sÇka c¥t¥gi vi¿us tiesas priek‰Ç, lai tiktu btiesÇti iztaujÇt, lai vi¿‰ varïtu zinÇt par msu darbiem. vairÇk par Dieva valst¥bu. Un 13 Tad, ja msu sirdis ir biju‰as vi¿‰ sac¥ja Almam: Ko noz¥mï nocietinÇtas, jÇ, ja mïs esam tas, ko Amuleks runÇja par mi- nocietinÇju‰i savas sirdis pret ru‰o aug‰Çmcel‰anos, ka visi vÇrdu tiktÇl, ka tas netiek atrasts aug‰Çmcelsies no miru‰ajiem, msos, tad msu stÇvoklis gan taisnie, gan netaisnie, un bs drausm¥gs, jo mïs tiksim tiks atvesti, lai stÇtos Dieva notiesÇti.
5a src Velns. b M&D 93:39. c Sal. Pam. 9:18; 6a Al. 5:7–10. c src Pazem¥gs, 2. Nef. 2:29. 9a Al. 26:22. pazem¥ba. src Elle. src Dieva noslïpumi. d 2. Nef. 28:30; d JÇ¿a 8:34; b JÇ¿a 16:12; Al. 29:8; M&D 50:24. 2. Nef. 28:19. 3. Nef. 26:8–11; Et. 4:7. 11a Mat. 25:29. 12a Al. 11:41–45. 10a 2. Nef. 28:27; Et. 4:8. b src Atkri‰ana. b src Tiesa, pïdïjÇ. Almas grÇmata 12:14–23 258 14 Jo msu avÇrdi ms notie- tam, jo vi¿‰ ir pak∫Çvis tos pïc sÇs, jÇ, visi msu darbi notiesÇs savas gribas. ms; mïs netiksim atrasti ne- 18 Tad, es saku jums, vi¿iem aptraip¥ti; un msu domas ar¥ bs tÇ, it kÇ anekÇdas pest¥‰anas notiesÇs ms; un ‰ÇdÇ draus- nebtu bijis; jo vi¿i nevar tikt m¥gÇ stÇvokl¥ mïs neuzdr¥kstï- pest¥ti saska¿Ç ar Dieva taisn¥- simies paraudz¥ties uz msu bu; un vi¿i nevar bnomirt, tÇ kÇ Dievu; un mïs btu priec¥gi, vairs nav satrdï‰anas. ja mïs varïtu pavïlït klint¥m 19 Tad notika, kad Alma bija un bkalniem krist pÇr mums, lai pabeidzis runÇt ‰os vÇrdus, ka capslïptu ms no Vi¿a vaiga. ∫audis vïl vairÇk izbr¥n¥jÇs. 15 Bet tas nevar bt; mums ir 20 Bet tur bija kÇds Antiona, jÇnÇk un jÇstÇv Vi¿a priek‰Ç Vi¿a kas bija galvenais valdnieks god¥bÇ un Vi¿a spïkÇ, un Vi¿a starp tiem, kas iznÇca un sac¥ja varÇ, varen¥bÇ un kundz¥bÇ, un vi¿am: Kas tas ir, ko tu sac¥ji, jÇatz¥st sev par mÏ¥gu akaunu, ka cilvïks uzcelsies no nÇves ka visi Vi¿a bsodi ir taisn¥gi; ka un tiks izmain¥ts no ‰¥ mirst¥gÇ Vi¿‰ ir taisns visos Savos dar- stÇvok∫a anemirst¥gÇ, ka dvïsele bos, un ka Vi¿‰ ir Ïïl¥gs pret nekad nevarïs nomirt? cilvïku bïrniem, un ka Vi¿am ir 21 Ko noz¥mï Raksti, kas saka, visa vara izglÇbt katru cilvïku, ka Dievs nolika a˙erubus un kas tic Vi¿a VÇrdam un nes grï- liesmojo‰u zobenu bîdenes dÇr- ku noÏïlo‰anai atbilsto‰u augli. za austrumos, lai msu pirmie 16 Un tagad lk, es saku jums, vecÇki neieietu un nebaud¥tu tad nÇk nÇve, tie‰i otrÇ anÇve, dz¥v¥bas koka augli un nedz¥vo- kas ir gar¥gÇ nÇve; tad ir laiks, tu mÏ¥gi? Un tÇ mïs redzam, ka tas, kas nomirst savos grïkos ka nebija nekÇdu iespïju, ka vi¿i laic¥gajÇ bnÇvï, cmirs ar¥ gar¥gÇ varïtu dz¥vot mÏ¥gi. nÇvï; jÇ, vi¿‰ nomirs attiec¥bÇ 22 Tad Alma sac¥ja vi¿am: Tas uz lietÇm, kas piederas taisn¥- ir tas, ko es jau gras¥jos izskaid- gumam. rot. Tad mïs redzam, ka Ådams 17 Tad ir laiks, kad vi¿u moc¥- akrita, nobaudot aizliegto baugli, bas bs kÇ auguns un sïra jra, saska¿Ç ar Dieva vÇrdu; un tÇ kuras liesmas pace∫as mÏ¥gi mïs redzam, ka l¥dz ar vi¿a mÏos; un tad ir laiks, kad vi¿i Kri‰anu visa cilvïce k∫uva par tiks sa˙ïdïti mÏ¥gai izn¥c¥bai, czudu‰u un kritu‰u tautu. atbilsto‰i SÇtana varai un gs- 23 Un tad lk, es saku jums,
14a Mat. 12:36; Jïk. v. 3:6; c 1. Nef. 15:33; Al. 40:26. Moz. 4:31. src µerubi. Mos. 4:29–30. 17a JÇ¿a atkl. 19:20; 21:8; b src îdene. b Hoz. 10:8; 2. Nef. 26:5. Mos. 3:27. 22a src Ådama un Ievas c ±j. 34:22; 2. Nef. 12:10. 18a Al. 11:41. kri‰ana. 15a Mos. 3:25. b JÇ¿a atkl. 21:4; b 1. Moz. 3:6; b 2. Pït. v. 2:9. Al. 11:45; M&D 63:49. 2. Nef. 2:15–19; src Taisn¥ba. 20a src Nemirst¥gs, Mos. 3:26. 16a src NÇve, gar¥gÇ. nemirst¥ba. c Mos. 16:4–5. b Al. 11:40–45. 21a 1. Moz. 3:24; Al. 42:2; 259 Almas grÇmata 12:24–32 ka, ja Ådamam btu bijis iespï- jÇmirst; un pïc nÇves vi¿iem jams abaud¥t dz¥v¥bas koka augli jÇnÇk uz btiesu, patiesi uz to tajÇ laikÇ, tad nebtu nÇves un pa‰u tiesu, par kuru mïs runÇ- vÇrds btu tuk‰s, padarot Dievu jÇm, kas ir gals. par meli, jo Vi¿‰ teica: bJa tu 28 Un, kad Dievs bija noteicis, ïd¥si, tu mirdams mirsi. ka visam tam ir jÇnÇk pÇr cilvï- 24 Un mïs redzam, ka anÇve ku, lk, tad Vi¿‰ redzïja, ka bija nÇk pÇr cilvïci, jÇ, nÇve, kas ir nepiecie‰ams, lai cilvïks zinÇtu laic¥gÇ nÇve, par kuru runÇja par tÇm lietÇm, ko Vi¿‰ tiem Amuleks; tomïr bcilvïkam tika ir noteicis. dÇvÇts laiks, kurÇ vi¿‰ varïtu 29 TÇdï∫ Vi¿‰ st¥ja ae¿Æe∫us noÏïlot grïkus; tÇdï∫ ‰¥ dz¥ve runÇt ar vi¿iem, kas lika cilvï- k∫st par pÇrbaudes stÇvokli; kiem skat¥t Vi¿a god¥bu. laiku, lai csagatavotos satikt 30 Un kop‰ tÇ laika tie sÇka Dievu; laiku, lai sagatavotos piesaukt Vi¿a VÇrdu; tÇdï∫ tam bezgal¥gajam stÇvoklim, Dievs arunÇja ar cilvïkiem, un par ko mïs runÇjÇm, kas ir pïc dar¥ja tiem zinÇmu bpest¥‰anas miru‰o aug‰Çmcel‰anÇs. ieceri, kas bija sagatavota no 25 Tad, ja nebtu apest¥‰anas pasaules crad¥‰anas; un to Vi¿‰ ieceres, kas bija nolikta no dar¥ja zinÇmu tiem atbilsto‰i to pasaules rad¥‰anas, nebtu ne- tic¥bai un grïku noÏïlo‰anai, kÇdas baug‰Çmcel‰anÇs no mi- un vi¿u svïtajiem darbiem. ru‰ajiem; bet pest¥‰anas iecere 31 TÇdï∫ Vi¿‰ cilvïkiem deva bija nolikta, kas ¥steno aug‰Çm- abau‰∫us, jo vispirms tie bija cel‰anos no miru‰ajiem, par pÇrkÇpu‰i bpirmos bau‰∫us, kas kuru tika runÇts. attiecÇs uz laic¥gÇm lietÇm, un 26 Un tad lk, ja btu bijis k∫uvu‰i kÇ dievi, czinÇdami la- iespïjams, ka msu pirmie vecÇ- bu un ∫aunu, nostÇd¥ju‰i sevi ki varïtu iet un baud¥t adz¥v¥bas tÇdÇ stÇvokl¥, vai tiku‰i nostÇ- koka augli, tad vi¿i btu mÏ¥gi d¥ti tÇdÇ stÇvokl¥, lai dr¥kotos pïc nelaim¥gi, bez sagatavo‰anÇs savas gribas un patikas—vai stÇvok∫a; un tÇ bpest¥‰anas iecere nu dar¥tu ∫aunu vai dar¥tu labu. tiktu izjaukta un Dieva vÇrds 32 TÇdï∫ Dievs deva vi¿iem btu tuk‰s, bez jebkÇdÇm sekÇm. bau‰∫us pïc tam, kad bija adar¥jis 27 Bet lk, tas tÇ nebija; bet cil- zinÇmu tiem pest¥‰anas ieceri, vïkiem tika anoteikts, ka vi¿iem lai vi¿i nedar¥tu ∫aunu, par ko
23a Al. 42:2–9. Al. 32:40. Al. 13:3, 5, 7–8. b 1. Moz. 2:17. b Al. 34:8–16; 42:6–28; 31a src Dieva pavïles. 24a src NÇve, fiziskÇ. Moz. 6:59–62. b 1. Moz. 2:16–17; b 2. Nef. 2:21; 27a ±j. 7:1; Ebr. 9:27; 2. Nef. 2:18–19. Moz. 5:8–12. M&D 42:48. c 1. Moz. 3:22–23; c Al. 34:32–35. b src Tiesa, pïdïjÇ. Moz. 4:11. 25a src Pest¥‰anas iecere. 29a Moron. 7:25, 31; d 2. Nef. 2:16. b 2. Nef. 2:8; M&D 29:42. src R¥c¥bas br¥v¥ba. Al. 7:12; 42:23. 30a Moz. 5:4–5; 6:51. 32a Moz. 5:4–9. 26a 1. Moz. 2:9; b src Pest¥‰anas iecere. 1. Nef. 15:36; c Mos. 18:13; Almas grÇmata 12:33–13:3 260 sods bija otrÇ bnÇve, kas bija ir patiesas, noÏïlosim grïkus mÏ¥ga nÇve attiec¥bÇ uz lietÇm, un nenocietinÇsim savas sirdis, kas piederas taisn¥gumam; jo lai mïs aneizaicinÇtu To Kungu, pÇr tÇdiem pest¥‰anas iecerei msu Dievu izgÇzt Savas dus- nav varas, jo ctaisn¥bas darbi mas pÇr mums ‰ajos otrajos nevar tikt izn¥cinÇti, saska¿Ç ar bau‰∫os, kurus Vi¿‰ mums augstÇko Dieva labest¥bu. devis; bet ieiesim bDieva atdusÇ, 33 Bet Dievs aicinÇja visus kas ir sagatavota saska¿Ç ar cilvïkus, Sava Dïla VÇrdÇ, (tÇ Vi¿a vÇrdu. bija tÇ pest¥‰anas iecere, kas bija nolikta) sac¥dams: Ja js noÏï- 13. NODAπA losit savus grïkus un nenocie- tinÇsit savas sirdis, tad Es b‰u V¥rie‰i tiek aicinÇti par augstajiem Ïïl¥gs pret jums caur Savu priesteriem dï∫ vi¿u ÇrkÇrt¥gÇs tic¥- Vienpiedzimu‰o Dïlu; bas un labiem darbiem. Vi¿i ir, lai 34 tÇdï∫ katram, kas noÏïlo mÇc¥tu bau‰∫us. Caur taisn¥gumu grïkus un nenocietina savu vi¿i tiek iesvït¥ti un ieiet TÇ Kunga sirdi, tam bs ties¥bas uz aÏïlas- atdusÇ. Melhisedeks bija viens no t¥bu caur Manu Vienpiedzimu‰o vi¿iem. E¿Æe∫i sludina prieka vïstis Dïlu savu grïku bpiedo‰anai, un visÇ zemï. Vi¿i dar¥s zinÇmu pa- tie ieies ManÇ catdusÇ. tieso Kristus atnÇk‰anu. Apmïram 35 Un katrs, kas nocietinÇs 82 g. pr. Kr. savu sirdi un dar¥s nekrietn¥bas, lk, Es zvïru SavÇs dusmÇs, ka Un vïl, mani brÇ∫i, es gribïtu vi¿‰ nenÇks ManÇ atdusÇ. vïrst jsu uzman¥bu uz to laiku, 36 Un tagad, mani brÇ∫i, lk, kad Dievs Tas Kungs deva ‰os es saku jums, ka, ja js nocieti- bau‰∫us Saviem bïrniem; un es nÇsit savas sirdis, js neieiesit gribïtu, lai js atcerïtos, ka Dievs TÇ Kunga atdusÇ; tÇpïc jsu Tas Kungs aordinïja priesterus nekrietn¥bas tÇ kaitina Vi¿u, ka pïc Savas svïtÇs kÇrtas, kas bija Vi¿‰ sta Savas dusmas pÇr pïc Vi¿a Dïla kÇrtas, lai mÇc¥tu jums kÇ apirmajÇ izaicinÇjuma ‰¥s lietas ∫aud¥m. reizï, jÇ, saska¿Ç ar Vi¿a vÇrdu, 2 Un ‰ie priesteri tika ordinïti pïdïjÇ izaicinÇjumÇ tÇpat kÇ pïc a Vi¿a Dïla kÇrtas tÇdÇ pirmajÇ, jsu dvïse∫u mÏ¥gai bveidÇ, lai tÇdïjÇdi ∫audis varïtu bizn¥c¥bai; tÇ, saska¿Ç ar Vi¿a zinÇt, kÇdÇ veidÇ raudz¥ties vÇrdu, jsu pïdïjai nÇvei tÇpat pïc Vi¿a Dïla, lai sa¿emtu kÇ pirmajai. pest¥‰anu. 37 Un tad, mani brÇ∫i, redzot, 3 Un ‰is ir tas veids, kÇ vi¿i tika ka mïs zinÇm ‰¥s lietas, un tÇs ordinïti—bdami aaicinÇti un
32b src NÇve, gar¥gÇ. 36a Jïk. 1:7–8; 13 1a Åbr. 2:9, 11. c Mos. 15:27; Al. 42:6, 9, 14. 2a M&D 107:2–4. Al. 34:15–16; 42:15. b src Sod¥ba. b Al. 13:16. 34a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 37a 1. Nef. 17:30; Jïk. 1:8; 3a M&D 127:2. b src Grïku piedo‰ana. Hel. 7:18. src Izredzï‰ana; c src Atpta. b Al. 13:6–9. Iepriek‰ izredzï‰ana. 261 Almas grÇmata 13:4–11 bsagatavoti no pasaules crad¥‰a- 7 ‰¥ AugstÇ priester¥ba, bda- nas, atbilsto‰i dDieva paredzï- ma pïc Vi¿a Dïla kÇrtas, kas jumam, vi¿u ÇrkÇrt¥gÇs tic¥bas bija no pasaules rad¥‰anas; jeb, un labo darbu dï∫; vispirms tie- citiem vÇrdiem, bdama abez kot atstÇti eizvïlïties labu vai dienu sÇkuma vai gadu beigÇm, ∫aunu; tÇdï∫ vi¿i, izvïlïju‰ies bdama sagatavota no mÏ¥bas labo un izrÇd¥ju‰i ÇrkÇrt¥gi lielu uz visiem mÏiem, saska¿Ç ar ftic¥bu, ir gaicinÇti ar svïtu aicinÇ- bVi¿a paredzïjumu par visÇm jumu, jÇ, ar to svïto aicinÇjumu, lietÇm. kas bija sagatavots, un saska¿Ç 8 Tad vi¿i tika aordinïti ‰ÇdÇ ar sagatavo‰anas izpirk‰anu veidÇ—bdami aicinÇti ar svï- priek‰ tÇdiem. to aicinÇjumu, un iecelti ar svïto 4 Un tÇ vi¿i ir tiku‰i aaicinÇti priek‰rakstu, un uz¿ïmu‰ies ‰ajÇ svïtajÇ aicinÇjumÇ vi¿u tic¥- svïtÇs kÇrtas Augsto priester¥- bas dï∫, kamïr citi btu atraid¥- bu, un ‰is aicinÇjums un priek‰- ju‰i Dieva Garu, vi¿u cietsird¥bas raksts, un AugstÇ priester¥ba ir un prÇta akluma dï∫, turpretim, bez sÇkuma un gala— ja tas tÇ nebtu bijis, vi¿iem 9 tÇ vi¿i k∫st par aaugstajiem btu tÇdas pa‰as milz¥gas priesteriem uz mÏiem pïc bpriek‰roc¥bas kÇ vi¿u brÇ∫iem. Tïva Vienpiedzimu‰Ç Dïla kÇr- 5 Vai, ¥sÇk sakot, vispirms tas, kur‰ ir bez dienu sÇkuma vi¿i bija atÇdÇ pa‰Ç stÇvokl¥ un gadu beigÇm, kur‰ ir pilns kÇ vi¿u brÇ∫i; tÇ ‰is svïtais aici- blabvïl¥bas, taisn¥bas un patie- nÇjums, kas bija sagatavots no s¥bas. Un tÇ tas ir. Åmen. pasaules rad¥‰anas tÇdiem, kas 10 Tad, kÇ es teicu par to svïto nenocietinÇtu savas sirdis, kas kÇrtu jeb ‰o aAugsto priester¥- bija iek‰ un caur Grïku Izpirk- bu, tur bija daudzi, kas tika ‰anu no Vienpiedzimu‰Ç Dïla ordinïti un k∫uva par Dieva un kas bija sagatavots,— augstajiem priesteriem; un tas 6 un tÇ, bdami aicinÇti ar bija dï∫ vi¿u ÇrkÇrt¥gÇs tic¥bas ‰o svïto aicinÇjumu un ordinï- un bgrïku noÏïlo‰anas, un vi¿u ti augstajÇ priester¥bÇ pïc taisn¥guma Dieva priek‰Ç,— Dieva svïtÇs kÇrtas, lai mÇc¥tu vi¿i izvïlïjÇs labÇk noÏïlot Vi¿a bau‰∫us cilvïku bïrniem, grïkus un dar¥t taisn¥bas darbus lai tie ar¥ varïtu ieiet Vi¿a nekÇ iet bojÇ; aatdusÇ,— 11 tÇdï∫ vi¿i tika aicinÇti pïc
3b M&D 138:55–56. Priester¥ba. src Melhisedeka c Al. 12:25, 30. 4a Et. 12:10. priester¥ba. src Pirms mirst¥gÇ b 1. Nef. 17:32–35. 9a src Augstais dz¥ve. 5a 2. Nef. 26:28. priesteris. d M&D 38:2. 6a Al. 12:37; 16:17. b 2. Nef. 2:6. e src R¥c¥bas br¥v¥ba. src Atpta. src Labvïl¥ba. f src Tic¥ba, ticït. 7a Ebr. 7:3. 10a M&D 84:18–22. g src AicinÇt, Dieva b src Dievs, diev¥ba. b src NoÏïlot grïkus, aicinÇts, aicinÇjums; 8a M&D 84:33–42. grïku noÏïlo‰ana. Almas grÇmata 13:12–21 262 ‰¥s svïtÇs kÇrtas, un tika aiesvï- lai vi¿i varïtu ieiet TÇ Kunga t¥ti, un vi¿u bdrÇnas tika maz- atdusÇ. gÇtas baltas caur Jïra asin¥m. 17 Tad nu ‰is Melhisedeks bija 12 Tad vi¿i, tiku‰i aiesvït¥ti ar ˙ïni¿‰ pÇr Salemas zemi, un bSvïto Garu, bdami ar baltÇm vi¿a tauta bija k∫uvusi spïc¥ga drÇnÇm, bdami c‰˙¥sti un neap- nekrietn¥bÇ un negant¥bÇ; jÇ, traip¥ti Dieva priek‰Ç, nevarïja vi¿i visi bija nomald¥ju‰ies; vi¿i raudz¥ties uz dgrïku savÇdÇk, bija pilni ar visa veida ∫aunda- kÇ vien ar eriebumu, un tur bija r¥bÇm; daudzi, ∫oti daudzi, kas tika 18 bet Melhisedeks, izmanto- dar¥ti t¥ri un iegÇja TÇ Kunga, jis varenu tic¥bu un sa¿ïmis vi¿u Dieva atdusÇ. augstÇ priestera amatu saska¿Ç 13 Un tagad, mani brÇ∫i, es gri- ar aDieva svïto kÇrtu, sludinÇja bïtu, lai js pazemotos Dieva grïku noÏïlo‰anu savai tautai. priek‰Ç un nestu grïku noÏïlo- Un lk, vi¿i noÏïloja grïkus un ‰anai pienÇc¥gu aaugli, lai ar¥ Melhisedeks nodibinÇja mieru js varïtu ieiet Vi¿a atdusÇ. tai zemï savÇs dienÇs, tÇdï∫ 14 JÇ, pazemojieties tÇpat kÇ vi¿‰ tika saukts par miera vald- ∫audis aMelhisedeka dienÇs, kas nieku, jo vi¿‰ bija Salemas bija augstais priesteris pïc tÇs ˙ïni¿‰; un vi¿‰ vald¥ja sava tïva pa‰as kÇrtas, par kuru es stÇs- pak∫aut¥bÇ. t¥ju, kas ar¥ uz¿ïmÇs Augsto 19 Tad nu, tur bija adaudzi priester¥bu uz mÏiem. pirms vi¿a un ar¥ daudzi pïc, 15 Un tas bija tas pats Melhise- bet nebija bneviena varenÇka; deks, kam aÅbrÇhams maksÇja tÇdï∫ par vi¿u tie bija vïl jo ¥pa‰i bdesmito tiesu; jÇ, tie‰i msu pieminïju‰i. tïvs ÅbrÇhams maksÇja desmito 20 Tagad man nevajag atkÇrtot tiesu—vienu desmito da∫u no ‰o lietu, tas, ko es esmu pateicis, visa, kas vi¿am piederïja. varïtu bt pietiekami. Lk, 16 Tad nu ‰ie apriek‰raksti tika aSvïtie Raksti ir jsu priek‰Ç; doti ‰ÇdÇ veidÇ, lai tÇdïjÇdi ∫au- ja js tos bsagroz¥sit, tas bs dis varïtu raudz¥ties pïc Dieva jsu pa‰u izn¥c¥bai. Dïla, tas bija Vi¿a kÇrtas bveids, 21 Un tad notika, kad Alma jeb tÇ bija Vi¿a kÇrta, un tas bija sac¥jis ‰os vÇrdus uz tiem, tÇpïc, lai vi¿i varïtu raudz¥ties vi¿‰ izstiepa savu roku pret pïc Vi¿a savu grïku piedo‰anai, tiem un sauca ska∫Ç bals¥, sac¥-
11a Moz. 6:59–60. Al. 37:29. b src Simbolisms. b 1. Nef. 12:10; 13a Lk. 3:8. 18a src Melhisedeka Al. 5:21–27; 14a M&D 84:14. priester¥ba. 3. Nef. 27:19–20. DÏST, 1. Moz. 14:25–40. 19a Hel. 8:18; 12a Rom. 8:1–9. src Melhisedeks. M&D 84:6–16; src Iesvït¥‰ana. 15a src ÅbrahÇms. 107:40–55. b src Svïtais Gars. b 1. Moz. 14:18–20; b M&D 107:1–4. c src ·˙¥sts, ‰˙¥st¥ba. Mal. 3:8–10. 20a src Svïtie Raksti. d Mos. 5:2; Al. 19:33. src DesmitÇ tiesa. b 2. Pït. v. 3:16; e Sal. Pam. 8:13; 16a src Priek‰raksti. Al. 41:1. 263 Almas grÇmata 13:22–31 dams: Tagad ir laiks anoÏïlot dar¥ts zinÇms ataisn¥giem un grïkus, jo pest¥‰anas diena svïtiem v¥riem Vi¿a atnÇk‰anas tuvojas; laikÇ, lai msu tïvu vÇrdi varïtu 22 jÇ, un TÇ Kunga balss ar tikt piepild¥ti, atbilsto‰i tam, ko e¿Æe∫u amuti sludina to visÇm tie ir teiku‰i par Vi¿u, kas bija tautÇm; jÇ, sludina to, lai vi¿iem saska¿Ç ar pravietojuma garu, varïtu bt liela prieka vïstis; kas bija vi¿os. jÇ, un Vi¿‰ daudzina ‰¥s labÇs 27 Un tagad, mani brÇ∫i, es lielÇ prieka vïstis starp visiem avïlos no savas sirds dzi∫umiem, Saviem ∫aud¥m, jÇ, pat starp jÇ, ar lielÇm raizïm l¥dz pat tiem, kas ir izkais¥ti pa zemes sÇpïm, lai js uzklaus¥tu manus virsu; tÇdï∫ tÇs ir nonÇku‰as vÇrdus un atmestu savus grï- l¥dz mums. kus, un neatliktu savu grïku 23 Un tÇs ir dar¥tas mums noÏïlo‰anas dienu; zinÇmas askaidrÇ valodÇ, lai 28 bet lai js pazemotos TÇ mïs varïtu saprast, lai mïs Kunga priek‰Ç un piesauktu nek∫d¥tos; un tas tÇpïc, ka Vi¿a Svïto VÇrdu, un nepÇr- mïs esam bklejotÇji sve‰Ç zemï; traukti abtu modri un lgtu, tÇdïjÇdi mïs esam ∫oti iere- lai js netiktu bkÇrdinÇti vairÇk dzïti, jo mums ir sludinÇtas ‰¥s par to, ko js spïjat panest, un labÇs vïstis visÇs msu v¥na tÇ tiktu vad¥ti ar Svïto Garu, dÇrza da∫Çs. k∫dami pazem¥gi, clïnprÇt¥gi, 24 Jo lk, ae¿Æe∫i ‰ajÇ laikÇ to pak∫Çv¥gi, paciet¥gi, pilni m¥- sludina daudziem msu zemï; lest¥bas un visa ieciet¥bas; un tas ir ar nolku, lai sagatavo- 29 a bdami ar tic¥bu Tam tu cilvïku bïrnu sirdis pie¿emt Kungam; bdami ar cer¥bu, ka Vi¿a vÇrdu tajÇ laikÇ, kad Vi¿‰ js sa¿emsit mÏ¥go dz¥vi; b- nÇks SavÇ god¥bÇ. dami vienmïr ar bDieva m¥les- 25 Un tagad mïs tikai gaidÇm, t¥bu savÇs sird¥s, lai js varïtu lai izdzirdïtu priec¥gas zi¿as tikt paaugstinÇti pïdïjÇ dienÇ par Vi¿a atnÇk‰anu, sludinÇtas un ieiet Vi¿a catdusÇ. mums ar e¿Æe∫u muti; jo laiks 30 Un lai Tas Kungs dÇvÇ tuvojas, mïs anezinÇm, cik dr¥z. jums grïku noÏïlo‰anu, lai js Kaut Dievs dotu, ka tas varïtu neizsauktu uz sevi Vi¿a dus- bt manÇ mÏÇ; bet lai tas mas, lai js netiktu sasaist¥ti btu agrÇk vai vïlÇk, par to es aelles vaÏÇs, lai jums nenÇktos priecljos. ciest otro bnÇvi. 26 Un ar e¿Æe∫u muti tas tiks 31 Un Alma runÇja uz tiem
21a src NoÏïlot grïkus, 25a 1. Nef. 10:4; c src LïnprÇt¥gs, grïku noÏïlo‰ana. 3. Nef. 1:13. lïnprÇt¥ba; Paciet¥ba. 22a Al. 10:20. 26a Am. 3:7; 29a Al. 7:24. 23a 2. Nef. 25:7–8; 31:3; Lk. 2:8–11. b M&D 20:31; 76:116. 32:7; Jïk. 4:13; 27a Mos. 28:3. src Îïlsird¥ba. Et. 12:39. 28a src Lg‰ana; SargÇt, c M&D 84:24. b Jïk. 7:26. sargs. 30a src Sod¥ba; Elle. 24a Al. 10:10; 39:19. b 1. kor. 10:13. b src NÇve, gar¥gÇ. Almas grÇmata 14:1–9 264 ∫aud¥m daudz vairÇk vÇrdu, kas zemes soÆus, un ar¥ visus ∫audis, nav rakst¥ti ‰ai grÇmatÇ. kas bija tajÇ zemï; un ar¥ lieci- nÇju‰i, ka ir tikai viens Dievs un ka Vi¿‰ st¥s Savu Dïlu 14. NODAπA starp ∫aud¥m, bet Vi¿‰ tos neiz- glÇbs; un daudzas tÇdas lietas Alma un Amuleks tiek ieslodz¥ti ∫audis liecinÇja pret Almu un un sisti. Tic¥gie un vi¿u Svïtie Amuleku. Tad nu tas tika dar¥ts Raksti tiek sadedzinÇti ugun¥. ·ie zemes augstÇkÇ soÆa priek‰Ç. mocek∫i tiek pie¿emti TÇ Kunga 6 Un notika, ka Z¥zroms bija god¥bÇ. Cietuma sienas saplaisÇ pÇrsteigts par visiem vÇrdiem, un sabrk. Alma un Amuleks tiek kas tika runÇti; un vi¿‰ ar¥ zinÇja atbr¥voti un vi¿u vajÇtÇji tiek no- par to prÇtu aklumu, ko vi¿‰ bija galinÇti. Apmïram 82–81 g. pr. Kr. rad¥jis ∫auÏu starpÇ ar saviem Un notika pïc tam, kad vi¿‰ mel¥gajiem vÇrdiem; un vi¿a bija beidzis runÇt uz ∫aud¥m, ka dvïsele sÇka amoc¥ties savas daudzi no tiem noticïja vi¿a vainas bapzi¿Ç; jÇ, vi¿‰ tika elles vÇrdiem un sÇka noÏïlot grïkus sÇpju ap¿emts. un pït¥t aSvïtos Rakstus. 7 Un notika, ka vi¿‰ sÇka 2 Bet lielÇkÇ da∫a no tiem vïlï- saukt uz ∫aud¥m, sac¥dams: Lk, jÇs izn¥cinÇt Almu un Amuleku; es esmu avain¥gs un ‰ie v¥ri ir jo tie bija nikni uz Almu to vÇr- neaptraip¥ti Dieva priek‰Ç! Un du atie‰uma dï∫, ko vi¿‰ sac¥ja no tÇ br¥Ïa vi¿‰ sÇka aizlgt par Z¥zromam; un vi¿i ar¥ sac¥ja, tiem, bet ∫audis zaimoja vi¿u, ka Amuleks tiem bija bmelojis sac¥dami: Tevi ar¥ velns ir pÇr- un bija zaimojis vi¿u likumus ¿ïmis? Un vi¿i sp∫Çva uz to un un ar¥ vi¿u likumu zinÇtÇjus bizdzina vi¿u no sava vidus, un un vi¿u soÆus. ar¥ visus tos, kas ticïja vÇrdiem, 3 Un vi¿i bija ar¥ nikni uz Almu ko runÇja Alma un Amuleks; un un Amuleku; un, tÇdï∫ ka tie bija vi¿i tos izdzina un st¥ja v¥rus, tik skaidri liecinÇju‰i pret vi¿u lai tos nomïtÇtu ar akme¿iem. ∫aundar¥bÇm, vi¿i meklïja tos 8 Un vi¿i saveda kopÇ to sievas slepeni novÇkt. un bïrnus, un katru, kas ticïja, 4 Bet notika, ka vi¿i to neizda- vai bija mÇc¥ts ticït Dieva vÇr- r¥ja; bet vi¿i tos sa¿ïma un sa- dam, vi¿i lika, lai tie tiktu ie- sïja ar stiprÇm virvïm un vi¿i mesti ugun¥; un vi¿i ar¥ atnesa aizveda tos zemes augstÇkÇ soÆa to pierakstus, kas ietvïra Svïtos priek‰Ç. Rakstus, un ar¥ tos iemeta ugu- 5 Un ∫audis nÇca priek‰Ç un n¥, lai tie tiktu sadedzinÇti un liecinÇja pret tiem— norÇdot, ka izn¥cinÇti ugun¥. tie bija zaimoju‰i vi¿u likumus 9 Un notika, ka vi¿i ¿ïma Almu un vi¿u likumu zinÇtÇjus un un Amuleku un aizveda tos uz
14 1a 2. µïn. 22:8–13. b Al. 10:27. 7a Al. 11:21–37. src Svïtie Raksti. 6a Al. 15:5. b Al. 15:1. 2a Al. 12:3–7. b src Sirdsapzi¿a. 265 Almas grÇmata 14:10–20 moku vietu, lai tie varïtu bt sac¥ja tiem: Pïc tÇ, ko js esat par aculieciniekiem to ∫auÏu iz- redzïju‰i, vai js atkal sludinÇsit n¥cinljanai, kas tika uguns apr¥ti. ‰iem ∫aud¥m, ka vi¿i tiks iemesti 10 Un, kad Amuleks redzïja auguns un sïra jrÇ? sievu un bïrnu sÇpes, kuri tika 15 Lk, js redzïjÇt, ka jums uguns apr¥ti, vi¿‰ ar¥ bija sÇpi- nebija spïka izglÇbt tos, kas bija nÇts; un vi¿‰ sac¥ja Almam: KÇ iemesti ugun¥, nedz ar¥ Dievs mïs varam bt par aculiecinie- vi¿us izglÇba, kaut gan tie bija kiem ‰im drausm¥gajam skatam? no jsu tic¥bas. Un soÆis atkal TÇdï∫ izstiepsim savas rokas sita pa vi¿u vaigiem un vaicÇja: un izrÇd¥sim aDieva spïku, kas Ko js sakÇt savai aizstÇv¥bai? ir msos, un izglÇbsim vi¿us no 16 Tad nu ‰is soÆis bija pïc tÇ liesmÇm! aNehora, kas nogalinÇja Gide- 11 Bet Alma sac¥ja vi¿am: Gars onu, kÇrtas un tic¥bas. mani spieÏ, lai es neizstiepju 17 Un notika, ka Alma un savu roku; jo redzi, Tas Kungs Amuleks neko vi¿am neatbil- pie¿em vi¿us pie Sevis agod¥bÇ; dïja; un vi¿‰ atkal sita tiem, un un Vi¿‰ pie∫auj, ka tie var dar¥t nodeva vi¿us virsniekiem, lai ‰¥s lietas, jeb, ka ‰ie ∫audis var iemestu cietumÇ. vi¿iem to dar¥t, atbilsto‰i savai 18 Un, kad vi¿i bija iemesti cietsird¥bai, lai tie bsodi, ko Vi¿‰ cietumÇ tr¥s dienas, tad nÇca tiem uzliks savÇs dusmÇs, btu daudzi a likumu zinÇtÇji un taisn¥gi; un cnevain¥go dasinis soÆi, un priesteri un skolotÇji, stÇvïs kÇ liec¥ba pret tiem, jÇ, kuri bija pïc Nehora tic¥bas; un un ska∫i brïks pret tiem pïdïjÇ vi¿i nÇca cietumÇ, lai redzïtu dienÇ. tos, un vi¿i iztaujÇja tos par 12 Tad Amuleks sac¥ja uz Almu: daudziem vÇrdiem; bet tie vi- Lk, varbt vi¿i sadedzinÇs ar¥ ¿iem neko neatbildïja. ms. 19 Un notika, ka soÆis stÇvïja 13 Un Alma sac¥ja: Lai ir pïc vi¿u priek‰Ç un teica: KÇpïc js TÇ Kunga gribas! Bet redzi, neatbildat uz ‰o ∫auÏu jautÇju- msu darbs nav pabeigts, tÇdï∫ miem? Vai js nezinÇt, ka man vi¿i ms nesadedzinÇs! ir vara izglÇbt js no liesmÇm? 14 Tad notika, kad to ˙erme¿i, Un vi¿‰ pavïlïja tiem runÇt; bet kas tika iemesti ugun¥, bija sa- tie neko neatbildïja. degu‰i, un ar¥ pieraksti, kas bija 20 Un notika, ka vi¿i aizgÇja iemesti l¥dz ar vi¿iem, zemes un devÇs savos ce∫os, bet atkal augstÇkais soÆis nÇca un nostÇ- nÇca nÇkamajÇ dienÇ; un soÆis jÇs Almas un Amuleka priek‰Ç, atkal sita pa vi¿u vaigiem. kad vi¿i bija sasieti; un vi¿‰ sita Un ar¥ daudzi nÇca uz priek‰u ar savu roku pa to vaigiem un un sita tiem, sac¥dami: Vai js
10a Al. 8:30–31. src Taisn¥ba. 14a Al. 12:17. 11a src God¥ba. c Mos. 17:10. 16a Al. 1:7–15. b Psm. 37:8–13; d src Moceklis, 18a Al. 10:14; 11:20. Al. 60:13; M&D 103:3. moc¥bas. Almas grÇmata 14:21–29 266 atkal stÇvïsit un tiesÇsit ‰o tau- piecïlÇs un nostÇjÇs uz savÇm tu; un nosod¥sit msu likumus? kÇjÇm. Ja jums ir tÇda liela vara, kÇpïc 26 Un Alma iesaucÇs, sac¥dams: js aneatbr¥vojat pa‰i sevi? Cik ilgi mïs ciet¥sim ‰¥s milz¥gÇs 21 Un daudzas tÇdas lietas vi¿i acie‰anas, ak Kungs? Ak Kungs, tiem sac¥ja, grieÏot zobus pret dod mums spïku, atbilsto‰i tiem un sp∫aujot uz tiem, un sa- msu tic¥bai, kas ir Krist, l¥dz kot: KÇ mïs izskat¥simies, kad pat atbr¥vo‰anai. Un vi¿i sarÇva mïs bsim nolÇdïti? virves, ar ko tie bija sasieti; un, 22 Un daudzas tÇdas lietas, jÇ, kad ∫audis to redzïja, tie sÇka visÇdas tÇdas lietas vi¿i sac¥ja bïgt, jo bailes no izn¥c¥bas bija uz tiem; un tÇ vi¿i izsmïja tos nÇku‰as pÇr tiem. daudzas dienas. Un vi¿i nedeva 27 Un notika, ka tik lielas bija tiem ïdienu, lai tie ciestu badu, vi¿u bailes, ka vi¿i krita pie un deni, lai tie btu izslÇpu‰i; zemes un nesasniedza acietuma un vi¿i ar¥ at¿ïma tiem vi¿u ÇrïjÇs durvis; un zeme spïc¥gi drïbes, lai tie btu kaili; un tÇ nodrebïja un cietuma sienas tie bija sasieti stiprÇm virvïm sa‰˙ïlÇs uz pusïm, tÇ ka tÇs sa- un ieslodz¥ti cietumÇ. bruka zemï; un augstÇkais soÆis 23 Un notika, kad vi¿i tÇ bija un likumu zinÇtÇji, un priesteri, cietu‰i daudzas dienas, (un tas un skolotÇji, kas sita Almam un bija desmitÇ mïne‰a divpadsmi- Amulekam, tika nogalinÇti tÇm tajÇ dienÇ, desmitÇ soÆu vald¥- kr¥tot. ‰anas gadÇ pÇr Nefija tautu), 28 Un Alma un Amuleks iznÇ- ka augstÇkais Amonihas zemes ca ÇrÇ no cietuma, un vi¿i nebija soÆis un daudzi no vi¿u skolotÇ- ievainoti; jo Tas Kungs bija de- jiem un vi¿u likumu zinÇtÇjiem vis vi¿iem spïku, atbilsto‰i vi¿u devÇs cietumÇ, kur Alma un tic¥bai, kas bija Krist. Un vi¿i Amuleks bija sasieti ar virvïm. taisnÇ ce∫Ç iznÇca ÇrÇ no cietu- 24 Un augstÇkais soÆis stÇvïja ma; un vi¿i tika aatbr¥voti no vi¿u priek‰Ç un atkal tos sita, savÇm saitïm; un cietums sa- un sac¥ja tiem: Ja jums ir Dieva gÇzÇs zemï, un katra dvïsele, spïks, atbr¥vojiet sevi no ‰¥m kas bija tÇ sienÇs, iz¿emot tikai saitïm, un tad mïs ticïsim, ka Almu un Amuleku, tika nogali- Tas Kungs izn¥cinÇs ‰o tautu nÇta; un vi¿i taisnÇ ce∫Ç gÇja uz atbilsto‰i jsu vÇrdiem! pilsïtu. 25 Un notika, ka vi¿i visi gÇja 29 Tad ∫audis, dzirdïdami lielo uz priek‰u un sita tos, sac¥dami troksni, saskrïja kopÇ lielÇ tos pa‰us vÇrdus, l¥dz pat pï- pl¥, lai zinÇtu tÇ iemeslu; un, dïjam; un, kad pïdïjais bija uz kad vi¿i ieraudz¥ja Almu un tiem runÇjis, aDieva spïks bija Amuleku iznÇkam no cietuma pÇr Almu un Amuleku, un tie un tÇ sienas bija sagÇzu‰Çs
20a Mat. 27:39–43. Mos. 17:10–20; 28a Jïk. 4:6; 25a Al. 8:31. M&D 121:7–8. 3. Nef. 28:19–22. 26a Jïk. v. 5:10–11; 27a Ap. d. 16:26; Et. 12:13. 267 Almas grÇmata 15:1–11 zemï, vi¿us pÇr¿ïma milz¥gas bez atsvabinljanas; tÇdï∫ vi¿‰ bailes, un vi¿i bïga no Almas sÇka degt karstÇ drudz¥. un Amuleka vaiga, patiesi kÇ 4 Tad, kad vi¿‰ izdzirdïja, ka kaza ar savu kazlïnu no diviem Alma un Amuleks ir Sidomas lauvÇm; un tÇ vi¿i bïga no zemï, vi¿a sirds sÇka k∫t dro‰Ç- Almas un Amuleka vaiga. ka; un vi¿‰ st¥ja nekavïjoties tiem zi¿u, vïlïdamies, lai tie atnÇktu pie vi¿a. 15. NODAπA 5 Un notika, ka tie nekavïjo- ties gÇja, sa¿ïmu‰i zi¿u, ko vi¿‰ Alma un Amuleks iet uz Sidomu bija tiem st¥jis; un tie iegÇja un nodibina draudzi. Alma izdzie- namÇ pie Z¥zroma, un tie atrada dina Z¥zromu, kur‰ pievienojas vi¿u savÇ gultÇ, slimu, ∫oti vÇju Bazn¥cai. Daudzi tiek krist¥ti un karstÇ drudz¥; un vi¿a prÇts Bazn¥ca plaukst. Alma un Amuleks ar¥ bija ∫oti nomÇkts vi¿a ne- iet uz Zarahemlu. Apmïram 81 krietn¥bu dï∫; un, kad vi¿‰ tos g. pr. Kr. ieraudz¥ja, vi¿‰ pastiepa savu Un notika, ka Almam un Amu- roku un ∫oti ldza tos, lai tie lekam tika pavïlïts doties prom vi¿u izdziedina. no tÇs pilsïtas; un vi¿i aizgÇja un 6 Un notika, ka Alma sac¥ja nÇca l¥dz pat Sidomas zemei; un vi¿am, pa¿emot to aiz rokas: lk, tur vi¿i atrada visus ∫audis, Vai tu atici Kristus glÇb‰anas kas bija aizgÇju‰i no aAmonihas spïkam? zemes, kas bija bizdz¥ti un no- 7 Un vi¿‰ atbildïja un sac¥ja: mïtÇti akme¿iem, tÇdï∫ ka vi¿i JÇ, es ticu visiem vÇrdiem, ko tu ticïja Almas vÇrdiem. mÇc¥ji. 2 Un vi¿i tiem stÇst¥ja visu, kas 8 Un Alma sac¥ja: Ja tu tici bija noticis ar vi¿u asievÇm un Kristus Izpirk‰anai, tu vari tikt bïrniem, un ar¥ par sevi un par aizdziedinÇts. vi¿u atbr¥vo‰anas bspïku. 9 Un vi¿‰ sac¥ja: JÇ, es ticu, 3 Un ar¥ Z¥zroms gulïja slims saska¿Ç ar taviem vÇrdiem. SidomÇ ar karstu drudzi, kas 10 Un tad Alma piesauca To bija dï∫ vi¿a prÇta milz¥gajÇm Kungu, sac¥dams: Ak Kungs, bïdÇm par savÇm anekrietn¥- msu Dievs! ApÏïlojies par bÇm, jo vi¿‰ domÇja, ka Almas ‰o v¥ru un aizdziedini vi¿u, un Amuleka vairs nav; un vi¿‰ atbilsto‰i vi¿a tic¥bai, kas ir domÇja, ka tie bija nogalinÇti Krist. vi¿a nekrietn¥bas dï∫. Un ‰is 11 Un, kad Alma bija patei- lielais grïks un daudzie citi vi¿a cis ‰os vÇrdus, Z¥zroms auzlïca grïki moc¥ja vi¿a prÇtu, l¥dz tas kÇjÇs un sÇka staigÇt; un tas k∫uva ÇrkÇrt¥gi nomÇkts, bdams bija par milz¥gu izbr¥nu visiem
15 1a Al. 16:2–3, 9, 11. 3a Al. 14:6–7. 10a Marka 2:1–12. b Al. 14:7. 6a Marka 9:23. 11a Ap. d. 3:1–11. 2a Al. 14:8–14. 8a src DziedinÇt, b Al. 14:28. dziedinljana. Almas grÇmata 15:12–16:2 268 ∫aud¥m; un zi¿a par to izplat¥jÇs un ldzot, lai vi¿i varïtu tikt pa visu Sidomas zemi. atbr¥voti no SÇtana un no enÇ- 12 Un Alma krist¥ja Z¥zromu ves, un no izn¥c¥bas,— Tam Kungam; un no tÇ laika 18 tad, kÇ es teicu, Alma, re- vi¿‰ sÇka sludinÇt ∫aud¥m. dzïdams visas ‰¥s lietas, ¿ïma 13 Un Alma nodibinÇja drau- Amuleku un nÇca pÇri uz Zara- dzi Sidomas zemï, un iesvït¥ja hemlas zemi, un ¿ïma vi¿u savÇ priesterus un skolotÇjus tai pa‰a namÇ un kalpoja tam vi¿a zemï, lai krist¥tu Tam Kungam bïdÇs, un stiprinÇja vi¿u Tai katru, kas vïlïjÇs tapt krist¥ts. KungÇ. 14 Un notika, ka tÇdu bija 19 Un tÇ beidzÇs desmitais daudz; jo vi¿i sapulcïjÇs no soÆu vald¥‰anas gads pÇr Nefija visiem apgabaliem visapkÇrt tautu. Sidomai, un tapa krist¥ti. 15 Bet kas attiecas uz ∫aud¥m, 16. NODAπA kas bija Amonihas zemï, vi¿i vïl palika cietsird¥gi un str- Lamanie‰i izn¥cina Amonihas galv¥gi ∫audis; un vi¿i nenoÏï- ∫audis. Zorams vada nefijie‰us uz loja savus grïkus, piedïvïjot uzvaru pÇr lamanie‰iem. Alma un visu Almas un Amuleka spïku Amuleks, un daudzi citi sludina velnam; jo vi¿i bija aNehora vÇrdu. Vi¿i mÇca, ka pïc Savas tic¥bas un neticïja savu grïku aug‰Çmcel‰anÇs Kristus parÇd¥- noÏïlo‰anai. sies nefijie‰iem. Apmïram 81–77 16 Un notika, ka Alma un g. pr. Kr. Amuleks— Amuleks, Dieva vÇr- da dï∫ apametis visu savu zeltu Un notika otrÇ mïne‰a piektajÇ un sudrabu, un savas dÇrglietas, dienÇ vienpadsmitajÇ soÆu val- kas bija Amonihas zemï, vi¿‰ d¥‰anas gadÇ pÇr nefijie‰iem, ka tika b atraid¥ts no tiem, kas tur bija bijis liels miers Zara- kÇdreiz bija vi¿a draugi, un ar¥ hemlas zemï, ka tur nebija biju‰i no sava tïva un saviem radiem; nedz kari, nedz str¥di vairÇku 17 tÇdï∫, kad Alma bija nodi- gadu garumÇ l¥dz pat vienpa- binÇjis bazn¥cu SidomÇ, redzï- dsmitÇ gada otrÇ mïne‰a piekta- dams milz¥gu asavald¥bu, jÇ, jai dienai, kad tur bija dzirdams redzïdams, ka cilvïki savald¥- kara sauciens visÇ zemï. jÇs, kas attiecÇs uz vi¿u sirds 2 Jo lk, lamanie‰u karapulki lepn¥bu, un sÇka bpazemoties bija ienÇku‰i zemes robeÏÇs Dieva priek‰Ç, un sÇka sapul- no meÏon¥gÇ apvidus puses, cïties kopÇ savÇs svïtn¥cÇs, lai l¥dz pat aAmonihas pilsïtai un cpielgtu Dievu altÇra priek‰Ç, sÇka nogalinÇt ∫audis un graut nepÇrtraukti dbdami modri pilsïtu.
15a Al. 1:2–15. 17a Al. 16:21. d src Lg‰ana; SargÇt, 16a Lk. 14:33; b src Pazem¥gs, sargs. Al. 10:4. pazem¥ba. e src NÇve, gar¥gÇ. b src VajÇt, vajljanas. c src Pielg‰ana. 16 2a Al. 15:1, 15–16. 269 Almas grÇmata 16:3–12 3 Un tad notika, pirms nefi- n¥gÇ apvidus dienvidos, kas bija jie‰i varïja savÇkt pietiekamu Sidonas upes austrumu pusï. karapulku, lai izdz¥tu tos no 8 Un vi¿i uzbruka lamanie‰u zemes, ka tie bija anogalinÇju‰i karapulkiem, un lamanie‰i tika ∫audis, kas bija Amonihas pil- izkl¥dinÇti un aizdz¥ti meÏon¥gÇ sïtÇ un ar¥ daÏus Noas robeÏÇs, apvid; un vi¿i ¿ïma savus un citus aizvedu‰i gstÇ meÏo- brÇ∫us, kurus lamanie‰i bija n¥gÇ apvid. aizvedu‰i gstÇ, un tur nebija 4 Tad notika, ka nefijie‰i vïlïjÇs nevienas dvïseles, kas btu zu- atgt tos, kas bija tiku‰i aizvesti dusi no tiem, kas bija aizvesti gstÇ meÏon¥gÇ apvid. gstÇ. Un vi¿u brÇ∫i aizveda 5 TÇdï∫ tas, kas bija ticis noz¥- tos atpaka∫, lai tiem btu pa‰iem mïts par augstÇko virsnieku pÇr savas zemes. nefijie‰u karapulkiem, (un vi¿a 9 Un tÇ beidzÇs soÆu vienpa- vÇrds bija Zorams, un vi¿am bija dsmitais gads, lamanie‰i bija divi dïli—Lehijs un Aha)— izdz¥ti no zemes, un Amonihas tad nu Zorams un vi¿a divi dïli, ∫audis bija aizn¥cinÇti; jÇ, katra zinÇdami, ka Alma bija augstais dz¥vÇ amonihie‰u dvïsele bija priesteris pÇr bazn¥cu, un dzir- bizn¥cinÇta, un ar¥ vi¿u varenÇ dïju‰i, ka vi¿am esot pravieto- pilsïta, kuru, kÇ vi¿i teica, Dievs juma gars, tÇdï∫ tie devÇs pie nevar sagraut tÇs varen¥bas dï∫. vi¿a un vïlïjÇs zinÇt no tÇ, kurp 10 Bet lk, avienÇ dienÇ tÇ Tas Kungs gribïtu, lai tie ietu tika atstÇta izpost¥ta; un l¥˙us meÏon¥gÇ apvid meklït savus sakrop∫oja su¿i un meÏon¥gÇ brÇ∫us, kurus lamanie‰i bija apvidus savva∫as zvïri. aizvedu‰i gstÇ. 11 Tomïr pïc daudzÇm die- 6 Un notika, ka Alma ajautÇja nÇm vi¿u miru‰ie ˙erme¿i tika Tam Kungam par ‰o lietu. Un sakrauti zemes virs un vi¿i tika Alma atgriezÇs un sac¥ja vi- pÇrklÇti ar plÇnu pÇrsegu. Un ¿iem: Lk, lamanie‰i ‰˙ïrsos tad bija tik spïc¥ga smaka no Sidonas upi meÏon¥gÇ apvidus tiem, ka ∫audis negÇja iegt dienvidos, tÇlu aug‰Ç aiz Manti Amonihas zemi daudzus gadus. zemes robeÏÇm. Un lk, tur js Un tÇ tika saukta par aNehora stÇsities tiem pret¥, uz austru- postaÏu; jo tie, kas bija nokauti, miem no Sidonas upes, un tur bija Nehora tic¥bas, un vi¿u Tas Kungs nodos tev tavus brÇ- zemes palika pamestas. ∫us, kurus lamanie‰i ir aizve- 12 Un lamanie‰i vairs nenÇca du‰i gstÇ. karot pret nefijie‰iem l¥dz ãetr- 7 Un notika, ka Zorams un vi¿a padsmitajam soÆu vald¥‰anas dïli ‰˙ïrsoja Sidonas upi ar sa- gadam pÇr nefijie‰iem. Un tÇ tr¥s viem karapulkiem, un so∫oja gadus nefijie‰iem bija nepÇr- prom aiz Manti robeÏÇm meÏo- traukts miers visÇ zemï.
3a Al. 9:18. Morm. 6:15–22. 11a Al. 1:15; 24:28–30. 6a Al. 43:23–24. b Al. 25:1–2. 9a Al. 8:16; 9:18–24; 10a Al. 9:4. Almas grÇmata 16:13–21 270 13 Un Alma un Amuleks gÇja, un zaimo‰anu, un zÇdz¥bÇm, sludinÇdami grïku noÏïlo‰anu laup¥‰anÇm, aplaup¥‰anÇm, ∫aud¥m vi¿u atemp∫os un vi¿u slepkavo‰anÇm, laul¥bas pÇr- svïtn¥cÇs, un ar¥ vi¿u bsinago- kÇp‰anu, un visÇdÇm netiku- gÇs, kas bija celtas pïc jdu m¥bÇm, saucot, ka ‰¥m lietÇm parauga. nebs notikt,— 14 Un, cik daudzi uzklaus¥ja 19 pazi¿ojot to, kam dr¥zi vi¿u vÇrdus, tiem vi¿i pastÇv¥gi vajadzïja notikt; jÇ, pazi¿ojot atklÇja Dieva vÇrdu, acilvïkus par aDieva Dïla atnÇk‰anu, Vi¿a ne‰˙irodami. cie‰anÇm un nÇvi, un ar¥ aug- 15 Un tÇ Alma un Amuleks ‰Çmcel‰anos no miru‰ajiem. gÇja, un ar¥ daudzi citi, kas bija 20 Un daudzi no ∫aud¥m jau- izvïlïti darbam sludinÇt vÇrdu tÇja par vietu, kur Dieva Dïls viscaur visÇ zemï. Un bazn¥ca nÇks; un vi¿iem tika mÇc¥ts, ka tika nodibinÇta viscaur tai zemï, Vi¿‰ aparÇd¥sies tiem bpïc Savas visos apkÇrtïjos apgabalos, visÇ aug‰Çmcel‰anÇs; un to ‰ie ∫au- nefijie‰u tautÇ. dis uzklaus¥ja ar lielu prieku 16 Un tur nebija a nekÇdas un l¥ksm¥bu. nevienl¥dz¥bas vi¿u vid; Tas 21 Un tad, pïc tam, kad bazn¥- Kungs izlïja Savu Garu pa visu ca bija nodibinÇta viscaur visÇ zemes virsu, lai sagatavotu cil- zemï—guvusi auzvaru pÇr vel- vïku bïrnu prÇtus jeb lai saga- nu, un Dieva vÇrds tika sludi- tavotu vi¿u bsirdis pie¿emt nÇts savÇ skaidr¥bÇ visÇ zemï, vÇrdu, kas tiks mÇc¥ts vi¿u vid un Tas Kungs izlïja Savas svï- Vi¿a atnÇk‰anas laikÇ,— t¥bas pÇr tautu—tÇ beidzÇs 17 lai vi¿i nenocietinÇtos pret ãetrpadsmitais soÆu vald¥‰anas vÇrdu, lai vi¿i nebtu netic¥gi gads pÇr nefijie‰u tautu. un nevirz¥tos uz izn¥c¥bu, bet lai vi¿i uz¿emtu vÇrdu ar prie- ku, un, kÇ azars tiek uzpotïts ¥stajam bv¥nakokam, tÇ vi¿i va- Apraksts par Mosijas dïliem, rïtu ieiet TÇ Kunga, sava Dieva kas atteicÇs no savÇm ties¥bÇm catdusÇ. uz ˙ïni¿valsti Dieva vÇrda la- 18 Tad tie apriesteri, kas gÇja bad, un devÇs uz Nefija zemi tautÇ, sludinÇja pret visiem me- sludinÇt lamanie‰iem; vi¿u cie- liem un bkrÇp‰anÇm, un cskaud¥- ‰anÇm un izglÇb‰anu—saska¿Ç bu, un naidu, un ∫aunprÇt¥bÇm, ar Almas pierakstu.
13a 2. Nef. 5:16. v¥nadÇrzs. Jïzus Kristus b Al. 21:4–6, 20. c Al. 12:37; 13:10–13. dzim‰anu un nÇvi. 14a Al. 1:30. 18a Al. 15:13. 20a 2. Nef. 26:9; 16a Mos. 18:19–29; b src Pievilt, 3. Nef. 11:7–14. 4. Nef. 1:3. pievil‰ana, viltus. b 1. Nef. 12:4–6. b src Salauzta sirds. c src Skaud¥ba. 21a Al. 15:17. 17a Jïk. 5:24. 19a src Jïzus Kristus— b src TÇ Kunga Pravietojumi par 271 Almas grÇmata 17:1–9
Ietver no 17. l¥dz 27. noda∫ai ieskaitot. mÇc¥ja ar Dieva spïku un pilnvarÇm. 4 Un vi¿i bija mÇc¥ju‰i Dieva 17. NODAπA vÇrdu lamanie‰u vid ãetrpa- dsmit gadu garumÇ, gdami Mosijas dïliem ir pravietojuma un lielus apanÇkumus daudzu bat- atklÇsmes gars. Vi¿i iet savus da- ve‰anÇ pie paties¥bas atzi¿as; jÇ, ÏÇdos ce∫us, lai sludinÇtu vÇrdu ar savu vÇrdu spïku daudzi tika lamanie‰iem. Amons iet uz Ismaïla atvesti Dieva altÇra priek‰Ç, lai zemi un k∫st par ˙ïni¿a Lamonija piesauktu Vi¿a VÇrdu un catz¥tu kalpu. Amons izglÇbj ˙ïni¿a savus grïkus Vi¿a priek‰Ç. ganÇmpulkus un nogalina vi¿a 5 Tad nu ‰ie bija tie apstÇk∫i, ienaidniekus pie Sebus de¿iem. kas pavad¥ja tos vi¿u ce∫ojumos, No 1. l¥dz 3. pantam apmïram 77 g. jo tiem bija daudz cie‰anu— pr. Kr., 4. pants apmïram 91–77 vi¿i ∫oti cieta gan miesÇ, gan g. pr. Kr. un no 5. l¥dz 39. pantam garÇ—kÇ izsalkumu, slÇpes un apmïram 91 g. pr. Kr. nogurumu, un ar¥ daudz ap∫u Un tad notika, kad Alma ce∫oja garÇ. no Gideona zemes uz dienvi- 6 Tad ‰ie bija vi¿u ce∫ojumi: diem, prom uz Manti zemi, lk, aatvad¥ju‰ies no sava tïva Mosi- vi¿am par lielu pÇrsteigumu, jas, soÆu pirmajÇ gadÇ; battei- vi¿‰ asatika bMosijas dïlus, ce- ku‰ies no ˙ïni¿valsts, ko vi¿u ∫ojot uz Zarahemlas zemi. tïvs vïlïjÇs tiem pie‰˙irt, un tÇ 2 Tad nu tie Mosijas dïli bija bija ar¥ tautas vïlï‰anÇs; ar Almu tajÇ reizï, kad e¿Æelis 7 tomïr vi¿i aizgÇja prom no apirmo reizi vi¿am parÇd¥jÇs; Zarahemlas zemes un pa¿ïma tÇdï∫ Alma ÇrkÇrt¥gi priecÇjÇs savus zobenus un savus ‰˙ïpus, redzït savus brÇ∫us; un, kas vïl un savus stopus un savas bul- vairÇk vairoja vi¿a prieku, tie tas, un savas lingas; un to vi¿i vïl aizvien bija vi¿a brÇ∫i Tai dar¥ja, lai tie varïtu sagÇdÇt sev KungÇ; jÇ, un tie bija k∫uvu‰i uzturu, kamïr vi¿i bs meÏo- stipri paties¥bas zinljanÇ; jo tie n¥gÇ apvid. bija v¥ri ar veselu saprÇtu un 8 Un tÇ vi¿i aizgÇja meÏon¥gÇ vi¿i bija c¥t¥gi bpït¥ju‰i Rakstus, apvid ar zinÇmu skaitu savu lai vi¿i varïtu zinÇt Dieva vÇrdu. v¥ru, ko tie bija atlas¥ju‰i, lai ietu 3 Bet tas vïl nav viss; vi¿i bija uz Nefija zemi sludinÇt Dieva daudz nodevu‰ies lg‰anÇm un vÇrdu lamanie‰iem. a gavï‰anai; tÇdï∫ tiem bija 9 Un notika, ka vi¿i ce∫oja pravietojuma gars un atklÇsmes daudzas dienas pa meÏon¥go gars, un kad vi¿i bmÇc¥ja, vi¿i apvidu, un vi¿i daudz gavïja un
17 1a Al. 27:16. Lg‰ana. c src Atz¥t, atz¥‰anÇs. b Mos. 27:34. b src MÇc¥t, skolotÇjs— 5a Al. 8:10. 2a Mos. 27:11–17. MÇc¥‰ana ar Garu. 6a Mos. 28:1, 5–9. b src Svïtie Raksti. 4a Al. 29:14. b Mos. 29:3. 3a src Gavït, gavï‰ana; b src MisionÇru darbs. Almas grÇmata 17:10–19 272 aldza, lai Tas Kungs dotu tiem tautai, kas priecÇjÇs par nefijie‰u da∫u no Sava Gara, lai tas ietu slepkavo‰anu un vi¿u laup¥‰a- ar vi¿iem un btu ar vi¿iem, lai nu un aplaup¥‰anu; un to sirdis vi¿i varïtu bt bdarbar¥ks Dieva bija pievïrstas bagÇt¥bÇm, jeb rokÇs, lai vestu, ja btu iespï- zeltam un sudrabam, un dÇrg- jams, savus brÇ∫us lamanie‰us akme¿iem; tomïr tie centÇs ie- pie paties¥bas atzi¿as, pie atzi- gt ‰¥s lietas ar slepkavo‰anÇm ¿as par vi¿u tïvu cparaÏu ze- un laup¥‰anÇm, lai tie varïtu miskumu, kas nebija pareizas. nestrÇdÇt priek‰ tÇm ar savÇm 10 Un notika, ka Tas Kungs pa‰u rokÇm. aietekmïja vi¿us ar Savu bGaru, 15 TÇ vi¿i bija ∫oti laiska tauta, un sac¥ja tiem: Topiet cmierinÇti! daudzi no kuriem pieldza el- Un vi¿i tapa mierinÇti. kus, un aDieva lÇsts bija nÇcis 11 Un Tas Kungs ar¥ sac¥ja uz pÇr tiem vi¿u tïvu bparaÏu dï∫; vi¿iem: Ejiet starp lamanie‰iem, neskatoties uz to, TÇ Kunga saviem brÇ∫iem, un izplatiet sol¥jumi bija vïrsti uz tiem, ja tie Manu vÇrdu; tomïr jums bs noÏïlotu savus grïkus. bt apaciet¥giem cie‰anÇs un 16 TÇdï∫ tas bija tas aiemesls, bïdÇs, lai js varïtu rÇd¥t tiem kÇdï∫ Mosijas dïli bija uz¿ï- labus paraugus Man¥, un Es mu‰ies to darbu, lai, varbt, vi¿i padar¥‰u js par darbar¥ku varïtu rosinÇt tos noÏïlot grï- SavÇs rokÇs daudzu dvïse∫u kus; lai, varbt, vi¿i varïtu glÇb‰anai. rosinÇt tos uzzinÇt par pest¥‰a- 12 Un notika, ka Mosijas dïlu nas ieceri. sirdis, un ar¥ to, kuri bija ar 17 TÇdï∫ vi¿i ‰˙¥rÇs viens no vi¿iem, k∫uva dro‰Çkas, lai ietu otra un devÇs starp lamanie- pie lamanie‰iem pazi¿ot tiem ‰iem, katrs v¥rs pa vienam, Dieva vÇrdu. atbilsto‰i Dieva vÇrdam un 13 Un notika, kad vi¿i bija ie- spïkam, kas katram tika dots. radu‰ies lamanie‰u zemes robe- 18 Tagad Amons, bdams gal- ÏÇs, ka vi¿i asadal¥jÇs un aizgÇja venais starp tiem, jeb dr¥zÇk, viens no otra, uzticïdamies Tai pal¥dzïdams tiem, vi¿‰ aizgÇja KungÇ, ka vi¿i atkal satiksies no tiem pïc tam, kad bija asvï- savas bp∫aujas beigÇs, jo vi¿i t¥jis tos, atbilsto‰i vi¿u daÏÇda- domÇja, ka liels bija tas darbs, ko jiem stÇvok∫iem, sniedzis tiem vi¿i bija uz¿ïmu‰ies. Dieva vÇrdu jeb sniedzis tiem 14 Un bez ‰aubÇm, tas bija liels, pal¥dz¥bu pirms savas aizie‰a- jo vi¿i bija uz¿ïmu‰ies sludinÇt nas; un tÇ vi¿i devÇs savos Dieva vÇrdu ameÏon¥gai un daÏÇdos ce∫ojumos pa zemi. cietsird¥gai, un neÏïl¥gai tautai; 19 Un Amons gÇja uz Ismaïla
9a Al. 25:17. c Al. 26:27. 15a Al. 3:6–19; src Lg‰ana. 11a Al. 20:29. 3. Nef. 2:15–16. b Mos. 23:10; Al. 26:3. src Paciet¥ba. b Al. 9:16–24; 18:5. c Al. 3:10–12. 13a Al. 21:1. 16a Mos. 28:1–3. 10a M&D 5:16. b Mat. 9:37. 18a src Svït¥t, svït¥ts, b src Svïtais Gars. 14a Mos. 10:12. svït¥ba. 273 Almas grÇmata 17:20–31 zemi, zemi, ko sauca aIsmaïla ganÇmpulkiem uz dens vietu, dïlu vÇrdÇ, kuri ar¥ k∫uva par kas tika saukta par Sebus deni, lamanie‰iem. un visi lamanie‰i dzina savus 20 Un, kad Amons ienÇca Is- ganÇmpulkus turp, lai tiem btu maïla zemï, lamanie‰i sagrÇba dens— vi¿u un sasïja to—tas bija vi¿u 27 tÇdï∫, kad Amons un ˙ïni¿a paradums sasiet visus nefijie‰us, kalpi dzina savus ganÇmpulkus kas krita vi¿u rokÇs, un nest tos uz to dens vietu, lk, zinÇms ˙ïni¿a priek‰Ç; un tÇ tas bija skaits lamanie‰u, kas bija biju‰i atstÇts pïc ˙ïni¿a patikas— ar saviem ganÇmpulkiem pie tos nokaut vai paturït gstÇ, vai dens, stÇvïja un izdzenÇja iemest tos cietumÇ, vai izdz¥t tos Amona un ˙ïni¿a kalpa ganÇm- no vi¿a zemes, pïc vi¿a gribas pulkus, un vi¿i tÇ tos izdzenÇja, un patikas. ka tie aizbïga uz visÇm pusïm. 21 Un tÇ Amons tika aiznests 28 Tad ˙ïni¿a kalpi sÇka kur- ˙ïni¿a priek‰Ç, kur‰ vald¥ja pÇr nït, sac¥dami: Tagad ˙ïni¿‰ ms Ismaïla zemi; un vi¿a vÇrds bija nogalinÇs, kÇ vi¿‰ jau nogalinÇja Lamonijs; un vi¿‰ bija Ismaïla msu brÇ∫us, jo to ganÇmpulki pïctecis. tika izkl¥dinÇti ar ‰o v¥ru ∫aun- 22 Un ˙ïni¿‰ jautÇja Amonam, dar¥bÇm. Un vi¿i sÇka ÇrkÇrt¥gi vai tÇ ir vi¿a vïlï‰anÇs dz¥vot tai raudÇt, sac¥dami: Lk, msu zemï starp lamanie‰iem, vi¿a ganÇmpulki ir jau izkl¥dinÇti! ∫aud¥m? 29 Tad nu vi¿i raudÇja, tÇpïc 23 Un Amons sac¥ja uz vi¿u: ka vi¿i baid¥jÇs tikt nogalinÇti. JÇ, es vïlos dz¥vot kÇdu laiku Tad, kad Amons to redzïja, vi¿a starp ‰iem ∫aud¥m; jÇ, un varbt sirds pÇrplda ar prieku, un l¥dz pat tai dienai, kad es mir‰u. vi¿‰ teica: Es parÇd¥‰u savu 24 Un notika, ka ˙ïni¿am spïku ‰iem saviem biedriem jeb Lamonijam ∫oti patika Amons, to spïku, kas ir man¥, atjaunojot un vi¿‰ lika, lai tÇ saites tiktu ‰os ganÇmpulkus ˙ïni¿am, lai atrais¥tas; un vi¿‰ gribïja, lai es varïtu iekarot ‰o savu biedru Amons ¿emtu vienu no vi¿a sirdis, lai es varïtu pÇrliecinÇt meitÇm par sievu. vi¿us ticït maniem vÇrdiem! 25 Bet Amons sac¥ja uz vi¿u: 30 Un tad, ‰¥s bija Amona do- Nï, bet es b‰u tavs kalps. TÇdï∫ mas, kad vi¿‰ redzïja to bïdas, Amons k∫uva par ˙ïni¿a Lamo- kurus vi¿‰ sauca par saviem nija kalpu. Un notika, ka vi¿‰ brÇ∫iem. tika nolikts starp citiem kalpiem 31 Un notika, ka vi¿‰ ieprie- uzraudz¥t Lamonija ganÇmpul- cinÇja tos ar saviem vÇrdiem, kus, pïc lamanie‰u paraduma. sac¥dams: Mani brÇ∫i, turiet 26 Un, kad vi¿‰ bija bijis ˙ïni¿a dro‰u prÇtu un dosimies meklït kalp¥bÇ tr¥s dienas, vi¿‰ ar la- ganÇmpulkus, un mïs tos sa- manie‰u kalpiem gÇja ar vi¿u vÇksim kopÇ un atdz¥sim atpa-
19a 1. Nef. 7:4–6. Almas grÇmata 17:32–18:1 274 ka∫ uz dens vietu; un tÇ mïs mu‰ies, ka vi¿am jÇkr¥t; tÇdï∫, saglabÇsim ganÇmpulkus ˙ïni- redzïdami, ka vi¿i cnevar nosist ¿am un vi¿‰ ms nenogalinÇs! to ar saviem akme¿iem, vi¿i 32 Un notika, ka vi¿i gÇja nÇca ar rungÇm to nogalinÇt. meklït ganÇmpulkus, sekojot 37 Bet lk, katram v¥ram, kas Amonam; un vi¿i Çtri skrïja un pacïla savu rungu, lai sistu atgrieza ˙ïni¿a ganÇmpulkus, Amonam, vi¿‰ nocirta rokas ar un savÇca tos atkal kopÇ pie savu zobenu; jo vi¿‰ pretojÇs to dens vietas. sitieniem, nocïrtot to rokas ar 33 Un tie v¥ri atkal stÇvïja, lai sava zobena asmeni, tiktÇl ka izdzenÇtu vi¿u ganÇmpulkus, tie bija pÇrsteigti un sÇka bïgt bet Amons sac¥ja uz saviem vi¿a priek‰Ç; jÇ, un skaitÇ to brÇ∫iem: Ielenciet ganÇmpulkus nebija maz; un vi¿‰ lika tiem visapkÇrt, lai tie neaizbïgtu, un bïgt ar savas rokas spïku. es eju c¥n¥ties ar tiem v¥riem, kas 38 Tad se‰i no tiem bija kritu‰i izdzenÇ msu ganÇmpulkus! no lingas, bet ar savu zobenu 34 TÇdï∫, vi¿i dar¥ja, kÇ Amons vi¿‰ nenogalinÇja nevienu, kÇ bija tiem pavïlïjis, un vi¿‰ tikai vi¿u vadoni; un vi¿‰ nocir- devÇs un nostÇjÇs, lai c¥n¥tos ta visas rokas, kas tika paceltas ar tiem, kas stÇvïja pie Sebus pret vi¿u, un to nebija maz. de¿iem; un vi¿u pïc skaita 39 Un, kad vi¿‰ bija tos aizdzi- nebija maz. nis tÇlu projÇm, vi¿‰ atgriezÇs 35 TÇdï∫ vi¿i nebijÇs Amona, un vi¿i padzird¥ja savus ganÇm- jo vi¿i domÇja, ka katrs no vi¿u pulkus un atgrieza tos ˙ïni¿a v¥riem var nogalinÇt to pïc gan¥bÇs, un tad devÇs pie ˙ïni- savas patikas, jo vi¿i nezinÇja, ¿a, nesdami to rokas, kas bija ka Tas Kungs bija apsol¥jis centu‰ies nogalinÇt Amonu un Mosijam, ka Vi¿‰ aizglÇbs tÇ kas bija nocirstas ar vi¿a zobenu; dïlus no vi¿u rokÇm; ne ar¥ vi¿i un tÇs tika aiznestas ˙ïni¿am kÇ zinÇja ko par To Kungu; tÇdï∫ liec¥ba tam, ko tie bija dar¥ju‰i. vi¿i priecÇjÇs par savu brÇ∫u izn¥cinljanu; un tamdï∫ vi¿i 18. NODAπA stÇvïja, lai izdzenÇtu ˙ïni¿a ganÇmpulkus. µïni¿‰ Lamonijs domÇ, ka Amons 36 Bet aAmons nostÇjÇs un ar ir DiÏenais Gars. Amons mÇca ˙ï- savu lingu sÇka mest uz vi¿iem ni¿am par Rad¥‰anu, Dieva dar- akme¿us; jÇ, ar varenu spïku biem ar cilvïkiem un par Pest¥‰anu, vi¿‰ meta akme¿us to vid; un kas nÇk caur Kristu. Lamonijs notic tÇ vi¿‰ nogalinÇja bzinÇmu skai- un kr¥t zemï kÇ miris. Apmïram tu no tiem, tik daudz, ka tie sÇka 90 g. pr. Kr. br¥n¥ties par vi¿a spïku; tomïr tie bija nikni, jo vi¿‰ bija nogali- Un notika, ka ˙ïni¿‰ Lamonijs nÇjis to brÇ∫us, un tie bija ap¿ï- lika, lai vi¿a kalpi nÇktu uz
35a Mos. 28:7; 36a Et. 12:15. c Al. 18:3. Al. 19:22–23. b Al. 18:16. 275 Almas grÇmata 18:2–10 priek‰u un liecinÇtu par visu, domÇja, ka viss, ko vi¿i dar¥ja, ko tie bija redzïju‰i par ‰o lietu. bija pareizi; tomïr Lamonijs 2 Un, kad tie visi bija liecinÇju‰i sÇka ÇrkÇrt¥gi bai∫oties, ar bai- par to, ko tie bija redzïju‰i, un lïm, ka vi¿‰ ir dar¥jis nepareizi, vi¿‰ bija uzzinÇjis par Amona nogalinot savus kalpus; uztic¥bu, glÇbjot vi¿a ganÇmpul- 6 jo vi¿‰ bija nogalinÇjis dau- kus, un ar¥ par tÇ milz¥go spïku, dzus no tiem, tÇpïc ka vi¿u brÇ∫i c¥noties pret tiem, kas centÇs to bija izkl¥dinÇju‰i vi¿a ganÇm- nogalinÇt, vi¿‰ bija ∫oti izbr¥n¥ts, pulkus dens vietÇ; un tÇ, tÇdï∫ un sac¥ja: Noteikti vi¿‰ ir kas ka tie bija izkl¥dinÇju‰i vi¿u ga- vairÇk nekÇ vienkÇr‰i cilvïks. nÇmpulkus, vi¿i tika nogalinÇti. Lk, vai tas nav tas DiÏenais 7 Tad tas bija ‰o lamanie‰u Gars, kas st¥jis tÇdus milz¥gus paradums stÇvït pie Sebus de- sodus ‰iem ∫aud¥m vi¿u slep- ¿iem un izkl¥dinÇt ∫auÏu ga- kav¥bu dï∫? nÇmpulkus, lai ar to vi¿i varïtu 3 Un tie atbildïja ˙ïni¿am un aizdz¥t daudzus no tiem, kas sac¥ja: Vai vi¿‰ ir DiÏenais Gars bija izkl¥dinÇti, uz savu zemi, vai cilvïks, mïs nezinÇm; bet jo tas bija laup¥‰anas paradums tik daudz mïs zinÇm, ka ˙ïni¿a vi¿u vid. ienaidnieki vi¿u anevar nogali- 8 Un notika, ka ˙ïni¿‰ Lamo- nÇt; nedz ar¥ tie var izkl¥dinÇt nijs jautÇja saviem kalpiem, ˙ïni¿a ganÇmpulkus, kad vi¿‰ sac¥dams: Kur ir ‰is v¥rs, kam ir ir ar mums, vi¿a izveic¥bas un tik milz¥gs spïks? milz¥gÇ spïka dï∫; tÇdï∫ mïs 9 Un tie sac¥ja vi¿am: Lk, vi¿‰ zinÇm, ka vi¿‰ ir ˙ïni¿a draugs. baro tavus zirgus. Tad nu ˙ïni¿‰ Un tagad, ak ˙ïni¿, mïs neti- bija pavïlïjis saviem kalpiem, cam, ka cilvïkam var bt tik vïl pirms vi¿u ganÇmpulku milz¥gs spïks, jo mïs zinÇm, ka dzirdinljanas, ka tiem ir jÇsaga- vi¿u nevar nogalinÇt! tavo vi¿a zirgi un kara rati, un 4 Un tad, kad ˙ïni¿‰ dzirdïja jÇpavada vi¿u uz Nefija zemi; ‰os vÇrdus, vi¿‰ sac¥ja uz tiem: jo tur bija lielas dz¥res noliktas Tagad es zinu, ka tas ir DiÏenais no vi¿a tïva Lamonija, kas bija Gars; un tas ir nÇcis lejÇ ‰ajÇ ˙ïni¿‰ pÇr visu zemi. br¥d¥, lai pasargÇtu jsu dz¥v¥- 10 Tagad, kad ˙ïni¿‰ Lamonijs bas, lai es anenogalinÇtu js, kÇ izdzirdïja, ka Amons gatavoja es izdar¥ju ar jsu brÇ∫iem. Tad vi¿a zirgus un vi¿a kaujas ratus, tas ir tas DiÏenais Gars, par ko vi¿‰ vïl vairÇk izbr¥n¥jÇs par msu tïvi runÇja! Amona uztic¥bu, sac¥dams: No- 5 Tad nu tÇ bija Lamonija teikti nav bijis neviena kalpa mÇc¥ba, ko vi¿‰ bija sa¿ïmis no starp visiem maniem kalpiem, sava tïva, ka ir tÇds aDiÏenais kas btu tik uztic¥gs kÇ ‰is v¥rs; Gars. Neskatoties uz to, ka vi¿i jo patiesi vi¿‰ atceras visas ticïja, ka ir DiÏenais Gars, vi¿i manas pavïles, lai tÇs izpild¥tu.
18 3a Al. 17:34–38. 5a Al. 19:25–27. 4a Al. 17:28–31. src Dievs, diev¥ba. Almas grÇmata 18:11–25 276 11 Tagad es dro‰i zinu, ka tas es esmu v¥rs un es esmu tavs ir DiÏenais Gars, un es gribïtu, kalps; tÇdï∫ visu, ko tu vïlies, lai vi¿‰ nÇk man l¥dzi, bet es kas ir pareizs, to es dar¥‰u. neuzdr¥kstos. 18 Tagad, kad ˙ïni¿‰ bija 12 Un notika, kad Amons bija dzirdïjis ‰os vÇrdus, vi¿‰ atkal sagatavojis zirgus un kaujas br¥n¥jÇs, jo vi¿‰ redzïja, ka ratus ˙ïni¿am un vi¿a kalpiem, Amons var asaprast vi¿a domas; tas gÇja pie ˙ïni¿a un tas redzï- bet, neskatoties uz to, ˙ïni¿‰ ja, ka ˙ïni¿‰ bija main¥jies izska- Lamonijs atvïra savu muti un tÇ; tÇdï∫ tas jau gribïja atkÇpties sac¥ja uz vi¿u: Kas tu esi? Vai tu no vi¿a. esi DiÏenais Gars, kas bzina visu? 13 Un viens no ˙ïni¿a kalpiem 19 Amons atbildïja un sac¥ja sac¥ja uz to: Rabana, kas, iztul- uz vi¿u: Es neesmu. kojot noz¥mï, varenais jeb di- 20 Un ˙ïni¿‰ sac¥ja: KÇ tu zini Ïenais ˙ïni¿‰, uzskatot, ka visi manas sirds domas? Tu vari ru- vi¿u ˙ïni¿i bija vareni; un tÇ nÇt dro‰i, un pastÇsti man par vi¿‰ sac¥ja uz to: Rabana, ˙ïni¿‰ to; un ar¥ pastÇsti man, ar kÇdu vïlas, lai tu paliktu. spïku tu nogalinÇji un nocirti 14 TÇdï∫ Amons pagriezÇs rokas maniem brÇ∫iem, kas iz- pret ˙ïni¿u un sac¥ja uz to: Ko dzenÇja manus ganÇmpulkus— tu gribi, lai es dar¥tu tavÇ labÇ, 21 un tad, ja tu pastÇst¥si man ak ˙ïni¿? Un ˙ïni¿‰ neatbildïja par to, visu, ko tu vïlïsies, es tev vi¿am veselas stundas garumÇ do‰u; un, ja vajadz¥gs, es apsar- pïc vi¿u laika, jo vi¿‰ nezinÇja, glju tevi ar saviem karapul- ko tam sac¥t. kiem; bet es zinu, ka tu esi 15 Un notika, ka Amons sac¥ja varenÇks nekÇ tie visi; tomïr atkal uz vi¿u: Ko tu gribi no visu, ko tu vïlies no manis, es manis? Bet ˙ïni¿‰ neatbildïja. tev do‰u. 16 Un notika, ka Amons, b- 22 Tad Amons, bdams gudrs, dams piepild¥ts ar Dieva Garu, tomïr bez ∫aunuma, vi¿‰ sac¥ja tÇdïjÇdi vi¿‰ saprata ˙ïni¿a uz Lamoniju: Vai tu uzklaus¥si adomas. Un vi¿‰ sac¥ja uz to: manus vÇrdus, ja es pastÇst¥‰u Vai tas nav tÇdï∫, ka tu dzirdïji, tev, ar kÇ spïku es to dar¥ju? Un ka es aizsargÇju tavus kalpus un tas ar¥ ir tas, ko es vïlos no tevis. tavus ganÇmpulkus, un nogali- 23 Un ˙ïni¿‰ atbildïja vi¿am, nÇju septi¿us no vi¿u brÇ∫iem un sac¥ja: JÇ, es ticï‰u visiem ar lingu un ar zobenu, un nocir- taviem vÇrdiem. Un tÇ vi¿‰ tika tu citiem rokas, lai aizsargÇtu no˙erts ar vilt¥bu. tavus ganÇmpulkus un tavus 24 Un Amons sÇka adrosm¥gi kalpus; lk, vai tas ir tas, kas runÇt uz vi¿u, un sac¥ja tam: Vai rad¥jis tavu izbr¥nu? tu tici, ka ir Dievs? 17 Es saku tev, kas tas ir, ka 25 Un tas atbildïja un sac¥ja tavs izbr¥ns ir tik milz¥gs? Lk, vi¿am: Es nezinu, ko tas noz¥mï.
16a Al. 12:3. dÇvana. 24a Al. 38:12. 18a src Sapra‰anas b src Dievs, diev¥ba. 277 Almas grÇmata 18:26–42 26 Un tad Amons sac¥ja: Vai tu visu par cilvïka kri‰anu, un aat- tici, ka ir DiÏenais Gars? kÇrtoja un izklÇst¥ja vi¿am tau- 27 Un vi¿‰ sac¥ja: JÇ! tas pierakstus un bSvïtos Rakstus, 28 Un Amons sac¥ja: Tas ir ko bija runÇju‰i cpravie‰i, pat Dievs. Un Amons atkal sac¥ja uz l¥dz tam laikam, kad vi¿u tïvs vi¿u: Vai tu tici, ka ‰is DiÏenais Lehijs pameta JeruzÇlemi. Gars, kas ir Dievs, ir rad¥jis visu, 37 Un vi¿‰ ar¥ atkÇrtoja tiem kas ir debes¥s un uz zemes? (jo tas bija ˙ïni¿am un vi¿a 29 Un vi¿‰ sac¥ja: JÇ, es ticu, ka kalpiem) par visiem vi¿u tïvu Vi¿‰ ir rad¥jis visu, kas ir uz ze- ce∫ojumiem pa meÏon¥go apvi- mes; bet es nezinu par debes¥m. du, un visÇm vi¿u cie‰anÇm no 30 Un Amons sac¥ja uz to: bada un slÇpïm, un vi¿u plïm, Debesis ir vieta, kur dz¥vo un tÇ tÇlÇk. Dievs un visi Vi¿a svïtie e¿Æe∫i. 38 Un vi¿‰ ar¥ atkÇrtoja tiem 31 Un ˙ïni¿‰ Lamonijs sac¥ja: par Lamana un Lemuïla, un Vai tas ir virs zemes? Ismaïla dïlu sacel‰anos, jÇ, visas 32 Un Amons sac¥ja: JÇ, un Vi¿‰ vi¿u sacel‰anÇs vi¿‰ tiem atstÇs- raugÇs lejup uz visiem cilvïku t¥ja; un vi¿‰ izskaidroja tiem bïrniem; un Vi¿‰ zina visas vi¿u visus pierakstus un Rakstus no sirds adomas un vïlmes, jo ar tÇ laika, kad Lehijs pameta Vi¿a roku vi¿i visi bija rad¥ti JeruzÇlemi, l¥dz pat ‰im br¥dim. iesÇkumÇ. 39 Bet tas vïl nav viss; jo vi¿‰ 33 Un ˙ïni¿‰ Lamonijs sac¥ja: izskaidroja vi¿iem apest¥‰anas Es ticu visam, ko tu esi runÇjis. ieceri, kas bija sagatavota no Vai tu esi st¥ts no Dieva? pasaules rad¥‰anas; un vi¿‰ ar¥ 34 Amons sac¥ja uz to: Es esmu dar¥ja tiem zinÇmu par Kristus cilvïks; un sÇkumÇ acilvïks tika atnÇk‰anu, un visus TÇ Kunga rad¥ts pïc Dieva tïla, un es esmu darbus vi¿‰ dar¥ja tiem zinÇmus. SvïtÇ Gara aicinÇts bmÇc¥t ‰¥s 40 Un notika, kad vi¿‰ bija stÇs- lietas ‰iem ∫aud¥m, lai tie varïtu t¥jis visas ‰¥s lietas un izskaid- nonÇkt pie zinljanÇm par to, rojis tÇs ˙ïni¿am, ka ˙ïni¿‰ kas ir taisns un patiess; noticïja visiem vi¿a vÇrdiem. 35 un da∫a no ‰¥ aGara m¥t 41 Un vi¿‰ sÇka piesaukt To man¥, kas dod man bzinljanas Kungu, sakot: Ak Kungs, apÏï- un ar¥ spïku atbilsto‰i manai lojies; tÇdu pa‰u bagÇt¥gu aÏïlas- tic¥bai un vïlmïm, kas ir DievÇ. t¥bu, ko Tu izrÇd¥ji Nefija tautai, 36 Tagad, kad Amons bija izrÇdi man un manai tautai! sac¥jis ‰os vÇrdus, vi¿‰ sÇka ar 42 Un tad, kad vi¿‰ to bija pasaules rad¥‰anu un ar¥ Ådama pateicis, vi¿‰ nokrita pie zemes rad¥‰anu, un pastÇst¥ja vi¿am kÇ miris.
32a Am. 4:13; 3. Nef. 28:6; 35a src Iedvesma, b src Svïtie Raksti. M&D 6:16. iedvesmot. c Ap. d. 3:18–21. 34a Mos. 7:27; Et. 3:13–16. b src Zinljanas. 39a src Pest¥‰anas iecere. b src MÇc¥t, skolotÇjs— 36a Mos. 1:4; 41a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. MÇc¥‰ana ar Garu. Al. 22:12; 37:9. Almas grÇmata 18:43–19:10 278 43 Un notika, ka vi¿a kalpi garumÇ; un daÏi saka, ka vi¿‰ ¿ïma to un aiznesa to pie vi¿a nav miris, bet citi saka, ka sievas, un nolika vi¿u gultÇ; un vi¿‰ ir miris un ka vi¿‰ smird, vi¿‰ gulïja kÇ miris divas dienas un ka vi¿‰ ir jÇgulda kapenïs; un divas naktis; un vi¿a sieva bet kÇ man pa‰ai ‰˙iet, vi¿‰ un vi¿a dïli, un vi¿a meitas to nesmird. apraudÇja pïc lamanie‰u para- 6 Tad tas bija tie‰i tas, ko Ïas, ska∫i vaimanÇjot par vi¿a Amons vïlïjÇs, jo vi¿‰ zinÇja, ka zaudï‰anu. ˙ïni¿‰ Lamonijs bija zem Dieva spïka; vi¿‰ zinÇja, ka tum‰ais anetic¥bas priek‰kars bija no- 19. NODAπA rauts no tÇ prÇta, un bgaisma, kas apsp¥dïja tÇ prÇtu, bija Lamonijs sa¿em mÏ¥gÇs dz¥v¥bas Dieva god¥bas gaisma, tÇ bija gaismu un redz Pest¥tÇju. Vi¿a br¥numaina Vi¿a labest¥bas saime tiek aizrauta GarÇ un daudzi gaisma—jÇ, ‰¥ gaisma bija ie- redz e¿Æe∫us. Amons tiek br¥numai- nesusi tÇ dvïselï tÇdu prieku, ni pasargÇts. Vi¿‰ krist¥ daudzus tums¥bas mÇkonim izkl¥stot, un nodibina draudzi vi¿u vid. un ka mÏ¥gÇs dz¥v¥bas gaisma Apmïram 90 g. pr. Kr. bija iesp¥dïjusi tÇ dvïselï, jÇ, Un notika, ka pïc divÇm die- vi¿‰ zinÇja, ka tas bija pÇr¿ïmis nÇm un divÇm nakt¥m vi¿i jau tÇ mies¥go ˙ermeni un vi¿‰ bija gribïja ¿emt tÇ ˙ermeni un gul- aiznests DievÇ— d¥t to kapenïs, ko vi¿i bija tais¥- 7 tÇdï∫ tas, ko ˙ïni¿iene vïlïjÇs ju‰i savu miru‰o apglabljanai. no vi¿a, bija ar¥ vi¿a vien¥gÇ 2 Tad ˙ïni¿iene, dzirdïjusi vïlï‰anÇs. TÇdï∫ vi¿‰ gÇja, lai par Amona slavu, tÇdï∫ vi¿a redzïtu ˙ïni¿u, kÇ ˙ïni¿iene st¥ja un ldza, lai tas nÇktu pie bija vïlïjusies; un vi¿‰ redzïja vi¿as. ˙ïni¿u, un vi¿‰ zinÇja, ka tas 3 Un notika, ka Amons dar¥ja, nebija miris. kÇ vi¿am bija pavïlïts, un devÇs 8 Un vi¿‰ sac¥ja uz ˙ïni¿ieni: pie ˙ïni¿ienes, un vïlïjÇs zinÇt, Vi¿‰ nav miris, bet vi¿‰ gu∫ ko tÇ gribïtu, lai vi¿‰ dar¥tu. DievÇ, un r¥t vi¿‰ atkal uzcel- 4 Un vi¿a sac¥ja uz to: Mana sies, tÇdï∫ neapglabÇjiet vi¿u. v¥ra kalpi ir dar¥ju‰i man zinÇ- 9 Un Amons sac¥ja vi¿ai: Vai mu, ka tu esi a SvïtÇ Dieva tu tam tici? Un vi¿a sac¥ja tam: pravietis un ka tev ir spïks dar¥t Man nav citas liec¥bas, kÇ vien daudzus varenus darbus Vi¿a tavs vÇrds un msu kalpu VÇrdÇ; vÇrds; tomïr es ticu, ka bs tÇ, 5 tÇdï∫, ja tas tÇ ir, es gribïtu, kÇ tu teici. lai tu ietu un apskat¥tu manu 10 Un Amons sac¥ja uz to: v¥ru, jo vi¿‰ ir guld¥ts gultÇ Svït¥ta tu esi savas ÇrkÇrt¥gÇs jau divu dienu un divu nak‰u tic¥bas dï∫; es saku tev, sieva,
19 4a src Pravietis. src Priek‰kars. gaisma. 6a 2. kor. 4:3–4. b src Gaisma, Kristus 279 Almas grÇmata 19:11–19 tik milz¥gas atic¥bas nav bijis vi¿i ar¥ sÇka piesaukt Dievu, jo starp visiem nefijie‰u ∫aud¥m! TÇ Kunga bij¥ba bija nÇkusi ar¥ 11 Un notika, ka vi¿a bija no- pÇr tiem, jo tie bija avi¿i, kas modÇ pie sava v¥ra gultas no tÇ bija stÇvïju‰i ˙ïni¿a priek‰Ç un br¥Ïa un l¥dz pat tam br¥dim liecinÇju‰i vi¿am par Amona nÇkamajÇ dienÇ, ko Amons bija milz¥go spïku. noteicis, ka vi¿‰ uzcelsies. 16 Un notika, ka vi¿i piesauca 12 Un notika, ka vi¿‰ uzcïlÇs, TÇ Kunga VÇrdu ar visu savu saska¿Ç ar Amona vÇrdiem; un, spïku, l¥dz vi¿i visi bija kritu‰i kad vi¿‰ uzcïlÇs, vi¿‰ izstiepa zemï, iz¿emot vienu no lama- savu roku uz sievu un teica: nie‰u sievÇm, kuras vÇrds bija Svït¥ts lai ir Dieva VÇrds, un Abi‰a, vi¿a, bdama pievïrsta svït¥ta esi tu! Tam Kungam jau daudzus ga- 13 Jo tikpat noteikti, kÇ tu dus, dï∫ vi¿as tïva ievïrojamÇs dz¥vo, lk, es esmu redzïjis parÇd¥bas— savu Pest¥tÇju; un Vi¿‰ nÇks, un 17 tÇ, bdama pievïrsta Tam apiedzims bsievai, un Vi¿‰ at- Kungam, un nekad nedar¥jusi to pest¥s visu cilvïci, kas tic Vi¿a zinÇmu, tÇdï∫, kad vi¿a redzïja, VÇrdam. Tagad, kad vi¿‰ bija ka visi Lamonija kalpi ir kritu‰i pateicis ‰os vÇrdus, vi¿a sirds pie zemes, un ar¥ vi¿as kundze atkal pÇrplda vi¿Ç, un vi¿‰ ˙ïni¿iene, un ˙ïni¿‰ un Amons atkal sa∫ima aiz prieka; un ˙ïni- bezspïc¥gi gulïja zemï, vi¿a ¿iene ar¥ sa∫ima, bdama Gara zinÇja, ka tas bija Dieva spïks; pÇr¿emta. un, domÇdama, ka ‰¥ iespïja, 14 Tad Amons, redzïdams, ka darot zinÇmu ∫aud¥m, kas noti- TÇ Kunga Gars, atbilsto‰i vi¿a cis starp tiem, ka, redzot ‰o alg‰anÇm, tiek izliets pÇr lama- skatu, tas aliks tiem ticït Dieva nie‰iem, vi¿a brÇ∫iem, kas savu spïkam, tÇdï∫ vi¿a skrïja no nekrietn¥bu un savu bparaÏu dï∫ mÇjas uz mÇju, dar¥dama to bija biju‰i par iemeslu tik dau- zinÇmu ∫aud¥m. dzÇm sïrÇm starp nefijie‰iem 18 Un tie sÇka sapulcïties kopÇ jeb starp visiem Dieva ∫aud¥m, pie ˙ïni¿a nama. Un tur sanÇca nokrita ce∫os un sÇka izliet savu ∫auÏu pulks, un vi¿iem par dvïseli lg‰anÇ un pateic¥bÇ izbr¥nu vi¿i ieraudz¥ja ˙ïni¿u Dievam par to, ko Vi¿‰ bija dar¥- un ˙ïni¿ieni, un vi¿u kalpus jis vi¿a brÇ∫iem; un vi¿u ar¥ pÇr- bezspïc¥gus zemï, un vi¿i visi ¿ïma cprieks; un tÇ vi¿i visi tr¥s gulïja kÇ miru‰i; un vi¿i ar¥ bija dsa∫imu‰i zemï. redzïja Amonu, un lk, vi¿‰ 15 Tagad, kad ˙ïni¿a kalpi bija nefijietis. redzïja, ka vi¿i bija nokritu‰i, 19 Un tad ∫audis sÇka kurnït
10a Lk. 7:9. dzim‰anu un nÇvi. d Al. 27:17. src Tic¥ba, ticït. b 1. Nef. 11:13–21. 15a Al. 18:1–2. 13a src Jïzus Kristus— 14a M&D 42:14. 17a Mos. 27:14. Pravietojumi par b Mos. 1:5. Jïzus Kristus c src Prieks. Almas grÇmata 19:20–29 280 savÇ starpÇ; daÏiem sakot, ka tas stiept savas rokas, lai aizskartu bija milz¥gs ∫aunums, kas bija vi¿u vai kÇdu no tiem, kas bija nÇcis uz tiem, jeb uz ˙ïni¿u un kritu‰i; un vi¿i sÇka atkal br¥n¥- vi¿a namu, jo vi¿‰ bija pie∫Çvis, ties savÇ starpÇ—kas varïtu ka nefijietis apaliek vi¿u zemï. rad¥t ‰o milz¥go spïku, vai ko 20 Bet citi pÇrmeta tiem, sac¥- visas ‰¥s lietas varïtu noz¥mït. dami: µïni¿‰ pats ir licis nÇkt 25 Un notika, ka tur bija daudzi ‰im ∫aunumam pÇr savu namu, vi¿u vid, kas teica, ka Amons jo vi¿‰ nogalinÇja kalpus, kuru ir aDiÏenais Gars, un citi sac¥ja, ganÇmpulki tika izkl¥dinÇti pie ka vi¿‰ ir DiÏenÇ Gara st¥ts. aSebus de¿iem. 26 Bet citi pÇrmeta tiem visiem, 21 Un vi¿iem pÇrmeta ar¥ sac¥dami, ka vi¿‰ ir briesmonis, tie v¥ri, kas bija stÇvïju‰i pie ko st¥ju‰i nefijie‰i, lai vi¿us Sebus de¿iem un aizkl¥dinÇju- moc¥tu. ‰i ganÇmpulkus, kas piederïja 27 Un tur bija daÏi, kas teica, ˙ïni¿am, jo vi¿i bija nikni uz ka Amons ir DiÏenÇ Gara st¥ts, Amonu dï∫ tÇ skaita, ko vi¿‰ lai sagÇdÇtu tiem cie‰anas vi¿u bija nogalinÇjis no vi¿u brÇ∫iem nekrietn¥bu dï∫; un tas bija pie Sebus de¿iem, aizsargÇjot DiÏenais Gars, kas vienmïr bija ˙ïni¿a ganÇmpulkus. stÇvïjis klÇt nefijie‰iem, kas 22 Tagad, viens no vi¿iem, vienmïr bija atbr¥vojis tos no kura brÇlis bija ticis anogalinÇts vi¿u rokÇm; un vi¿i sac¥ja, ka ar Amona zobenu, bdams Çr- tas bija DiÏenais Gars, kas bija kÇrt¥gi nikns uz Amonu, izvilka izn¥cinÇjis tik daudzus no vi¿u savu zobenu un devÇs uz priek- brÇ∫iem lamanie‰iem. ‰u, lai vi¿‰ varïtu likt tam krist 28 Un tÇ str¥ds vi¿u starpÇ sÇka uz Amonu, lai vi¿u nogalinÇtu, k∫t ÇrkÇrt¥gi ass. Un kamïr vi¿i un, kad vi¿‰ pacïla savu zobe- tÇ str¥dïjÇs, nÇca tÇ asieviete- nu, lai tam sistu, lk, vi¿‰ kalpotÇja, kas bija likusi ∫auÏu nokrita miris. pulkam sanÇkt kopÇ, un, kad 23 Tagad mïs redzam, ka vi¿a redzïja str¥du, kas bija ∫au- Amons nevarïja tikt nogalinÇts, Ïu pulka starpÇ, vi¿a ÇrkÇrt¥gi jo aTas Kungs bija sac¥jis Mosi- noskuma, l¥dz pat asarÇm. jam, vi¿a tïvam: Es saudzï‰u 29 Un notika, ka vi¿a gÇja un vi¿u, un tas vi¿am bs pïc tavas pa¿ïma ˙ïni¿ieni aiz rokas, lai tic¥bas—tÇdï∫ Mosija buzticïja varbt vi¿a varïtu piecelt to no vi¿u Tam Kungam. zemes; un tikko vi¿a pieskÇrÇs 24 Un notika, kad ∫auÏu pulks tÇs rokai, tÇ piecïlÇs un nostÇjÇs redzïja, ka tas v¥rs, kur‰ bija uz savÇm kÇjÇm, un iesaucÇs pacïlis zobenu pret Amonu, bija ska∫Ç bals¥, sac¥dama: Ak svït¥- miris, bailes nÇca pÇr vi¿iem tais Jïzus, kas izglÇbis mani visiem, un tie neuzdr¥kstïjÇs pa- no adrausm¥gÇs elles! Ak svït¥-
19a Al. 17:22–23. 22a Al. 17:38. 25a Al. 18:2–5. 20a Al. 17:26; 18:7. 23a Mos. 28:7; Al. 17:35. 28a Al. 19:16. 21a Al. 17:27; 18:3. b src Uztic¥ba. 29a 1. Nef. 14:3. 281 Almas grÇmata 19:30–20:4 tais Dievs, bapÏïlojies par ‰iem 36 Un tÇdïjÇdi TÇ Kunga darbs ∫aud¥m! iesÇkÇs starp lamanie‰iem; tÇ 30 Un, kad vi¿a to bija patei- Tas Kungs sÇka izliet Savu Garu kusi, vi¿a salika savas rokas, pÇr vi¿iem; un mïs redzam, ka bdama piepild¥ta ar prieku, Vi¿a roka ir pastiepta avisiem runÇdama daudzus vÇrdus, kas ∫aud¥m, kas noÏïlo savus grïkus netika saprasti, un, kad vi¿a bija un tic Vi¿a VÇrdam. to dar¥jusi, vi¿a pa¿ïma ˙ïni¿u Lamoniju aiz rokas, un lk, vi¿‰ 20. NODAπA piecïlÇs un nostÇjÇs uz savÇm kÇjÇm. Tas Kungs sta Amonu uz Mido- 31 Un vi¿‰ nekavïjoties, re- niju atbr¥vot vi¿a ieslodz¥tos brÇ- dzïdams str¥du starp saviem ∫us. Amons un Lamonijs sastop ∫aud¥m, gÇja un sÇka tos norÇt, Lamonija tïvu, kas ir ˙ïni¿‰ pÇr un mÇc¥t tiem tos avÇrdus, ko visu zemi. Amons piespieÏ veco vi¿‰ bija dzirdïjis no Amona ˙ïni¿u at∫aut atbr¥vot vi¿a brÇ∫us. mutes; un visi tie, kas uzklaus¥ja Apmïram 90 g. pr. Kr. vi¿a vÇrdus, noticïja, un tika pievïrsti Tam Kungam. Un notika, kad vi¿i bija nodibi- 32 Bet tur bija daudzi vi¿u nÇju‰i draudzi tajÇ zemï, ka vid, kas neklaus¥jÇs vi¿a vÇr- ˙ïni¿‰ Lamonijs vïlïjÇs, lai dos; tÇdï∫ tie gÇja savu ce∫u. Amons ietu ar vi¿u uz Nefija 33 Un notika, kad Amons pie- zemi, lai vi¿‰ varïtu parÇd¥t to cïlÇs, vi¿‰ ar¥ tiem pal¥dzïja, savam tïvam. un ar¥ Lamonija kalpi; un vi¿i 2 Un TÇ Kunga balss nÇca uz visi pazi¿oja vienu un to pa‰u Amonu, sac¥dama: Tu neiesi uz lietu, ka vi¿u sirdis ir aizmain¥- Nefija zemi, jo lk, ˙ïni¿‰ meklï ju‰Çs, un ka vi¿iem vairs nav pïc tavas dz¥v¥bas; bet tu iesi vïlï‰anÇs dar¥t b∫aunu. uz Midonijas zemi; jo lk, tavs 34 Un lk, daudzi pazi¿oja brÇlis Årons, un ar¥ Mulokijs ∫aud¥m, ka vi¿i bija redzïju‰i un Amahs ir cietumÇ. ae¿Æe∫us un bija runÇju‰i ar 3 Tad notika, kad Amons bija tiem; un tÇ vi¿i pastÇst¥ja ∫au- to dzirdïjis, vi¿‰ sac¥ja Lamoni- d¥m par Dieva lietÇm un par jam: Redzi, mans brÇlis un drau- Vi¿a taisn¥gumu. gi ir cietumÇ Midonijas zemï, 35 Un notika, ka tur bija dau- un es ie‰u, lai tos atbr¥votu. dzi vi¿u vid, kas noticïja vi¿u 4 Tad Lamonijs sac¥ja Amo- vÇrdiem; un visi, kas noticïja, nam: Es zinu, aTÇ Kunga spïkÇ tika a krist¥ti; un vi¿i k∫uva tu vari izdar¥t visu. Bet lk, es par taisn¥giem ∫aud¥m, un vi¿i ie‰u ar tevi uz Midonijas zemi; nodibinÇja draudzi starp tiem. jo Midonijas zemes ˙ïni¿‰, kura
29b src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. Dieva. 35a src Krist¥‰ana, krist¥t. 31a Al. 18:36–39. b Mos. 5:2; 36a 2. Nef. 26:33; 33a src Piedzimis no Al. 13:12. Al. 5:33. jauna, piedzimis no 34a src E¿Æe∫i. 20 4a Al. 26:12. Almas grÇmata 20:5–18 282 vÇrds ir Antiomno, ir mans 13 Un tagad, kad Lamonijs bija draugs; tÇdï∫ es ie‰u ar tevi uz s¥ki atstÇst¥jis vi¿am visas ‰¥s Midonijas zemi, lai es varïtu lietas, lk, vi¿am par pÇrsteigu- atrast labvïl¥bu tÇs zemes ˙ïni- mu, vi¿a tïvs bija nikns uz to un ¿a ac¥s, lai vi¿‰ izlaistu tavus sac¥ja: Lamonij, tu ej atbr¥vot ‰os brÇ∫us no bcietuma. Tad Lamo- nefijie‰us, kas ir me∫a bïrni! nijs sac¥ja vi¿am: Kas tev teica, Redzi, vi¿‰ aplaup¥ja msu ka tavi brÇ∫i ir cietumÇ? tïvus; un tagad vi¿a bïrni ar¥ ir 5 Un Amons sac¥ja vi¿am: Ne- nÇku‰i msu vid, lai vi¿i varï- viens cits man to neteica, kÇ vien tu ar savÇm vilt¥bÇm un saviem Dievs; un Vi¿‰ sac¥ja man—Ej meliem piekrÇpt ms, lai vi¿i un atbr¥vo savus brÇ∫us, jo vi¿i atkal varïtu nolaup¥t mums ir cietumÇ Midonijas zemï! msu mantu. 6 Tagad, kad Lamonijs bija to 14 Tad Lamonija tïvs pavïlïja dzirdïjis, vi¿‰ lika, lai vi¿a kalpi vi¿am nogalinÇt Amonu ar zo- sagatavotu vi¿a azirgus un vi¿a benu. Un tas ar¥ pavïlïja vi¿am, kaujas ratus. lai vi¿‰ neietu uz Midonijas 7 Un vi¿‰ sac¥ja Amonam: NÇc, zemi, bet lai vi¿‰ atgrieztos ar es ie‰u ar tevi lejÇ uz Midonijas to aIsmaïla zemï. zemi, un tur es lg‰u ˙ïni¿am, 15 Bet Lamonijs sac¥ja vi¿am: lai vi¿‰ atbr¥votu tavus brÇ∫us Es nenogalinlju Amonu, nedz no cietuma. ar¥ es atgriez¥‰os Ismaïla zemï, 8 Un notika, kad Amons un bet es ie‰u uz Midonijas zemi, Lamonijs bija ce∫Ç uz turieni, lai es varïtu atbr¥vot Amona vi¿i satika Lamonija tïvu, kas brÇ∫us, jo es zinu, ka vi¿i ir bija ˙ïni¿‰ apÇr visu zemi. taisni v¥ri un patiesÇ Dieva 9 Un lk, Lamonija tïvs sac¥ja svïtie pravie‰i. uz vi¿u: KÇpïc js nenÇcÇt uz 16 Tagad, kad vi¿a tïvs izdzir- adz¥rïm tai lielajÇ dienÇ, kad es dïja ‰os vÇrdus, vi¿‰ bija nikns r¥koju dz¥res saviem dïliem un uz to, un vi¿‰ izvilka savu savai tautai? zobenu, lai vi¿‰ varïtu notriekt 10 Un vi¿‰ ar¥ sac¥ja: Kurp tu to pie zemes. dodies ar ‰o nefijieti, kas ir viens 17 Bet Amons nostÇjÇs priek‰Ç no ame∫a bïrniem? un sac¥ja vi¿am: Lk, tu neno- 11 Un notika, ka Lamonijs galinÇsi savu dïlu; tomïr btu pastÇst¥ja, kurp vi¿‰ dodas, jo alabÇk krist vi¿am nekÇ tev, jo vi¿‰ baid¥jÇs to aizvainot. redzi, vi¿‰ ir bnoÏïlojis savus 12 Un vi¿‰ pastÇst¥ja tam ar¥ grïkus; bet, ja tu kristu ‰ajÇ br¥d¥ piln¥bÇ to iemeslu, kÇpïc vi¿‰ savÇs dusmÇs, tava dvïsele aizkavïjÇs savÇ ˙ïni¿valst¥ un nevarïtu tikt izglÇbta. neaizgÇja uz dz¥rïm, ko vi¿a 18 Un vïl, ir nepiecie‰ams, lai tïvs bija sagatavojis. tu atturïtos; jo, ja tu anogalinÇsi
4b Al. 20:28–30. 9a Al. 18:9. 17a Al. 48:23. 6a Al. 18:9–10. 10a Mos. 10:12–17. b Al. 19:12–13. 8a Al. 22:1. 14a Al. 17:19. 18a src Slepkav¥ba. 283 Almas grÇmata 20:19–30 savu dïlu, kur‰ ir nevain¥gs v¥rs, 25 Tagad, kad Amons bija vi¿a asinis brïks no zemes uz To pateicis ‰os vÇrdus, ˙ïni¿‰ sÇka Kungu, vi¿a Dievu, lai atrieb¥ba priecÇties par savu dz¥v¥bu. nÇktu pÇr tevi; un varbt tu 26 Un, kad vi¿‰ redzïja, ka pazaudïtu savu bdvïseli. Amons nebija vïlïjies vi¿u iz- 19 Tagad, kad Amons bija n¥cinÇt, un, kad vi¿‰ ar¥ redzïja sac¥jis ‰os vÇrdus vi¿am, vi¿‰ to lielo m¥lest¥bu, kas tam bija atbildïja tam, sac¥dams: Es zinu, pret vi¿a dïlu Lamoniju, vi¿‰ ka, ja es nogalinlju savu dïlu, bija ÇrkÇrt¥gi izbr¥n¥ts un teica: tad es izlie‰u nevain¥gas asinis, TÇpïc, ka tas ir viss, ko tu esi jo tas esi tu, kas cen‰as vi¿u vïlïjies, lai es atbr¥voju tavus izn¥cinÇt. brÇ∫us, un at∫auju, lai mans dïls 20 Un vi¿‰ izstiepa savu Lamonijs patur savu ˙ïni¿val- roku, lai nogalinÇtu Amonu. Bet sti, lk, es ∫auju tev, ka mans Amons izturïja vi¿a cirtienus dïls var paturït savu ˙ïni¿val- un ar¥ iesita vi¿am pa roku tÇ, ka sti no ‰¥ br¥Ïa un mÏ¥gi; un es vi¿‰ vairs nevarïja to izmantot. vairs nevald¥‰u pÇr vi¿u— 21 Tagad, kad ˙ïni¿‰ redzïja, 27 un es ar¥ ∫auju tev, lai tavi ka Amons var vi¿u nogalinÇt, brÇ∫i tiktu izlaisti no cietuma, vi¿‰ sÇka lgties Amonu, lai tas un tu un tavi brÇ∫i varïtu nÇkt saudzï vi¿a dz¥v¥bu. pie manis manÇ ˙ïni¿valst¥; 22 Bet Amons pacïla savu jo es ∫oti vïlos tevi redzït! Jo zobenu un sac¥ja vi¿am: Redzi, ˙ïni¿‰ bija ∫oti izbr¥n¥ts par es sakau‰u tevi, ja vien tu ne∫au- vÇrdiem, ko vi¿‰ bija runÇjis, un si, lai mani brÇ∫i tiktu izlaisti no ar¥ par vÇrdiem, ko bija runÇjis cietuma. vi¿a dïls Lamonijs, tÇdï∫ vi¿‰ 23 Tad ˙ïni¿‰, baidoties, ka avïlïjÇs tos mÇc¥ties. vi¿‰ zaudïs savu dz¥v¥bu, sac¥ja: 28 Un notika, ka Amons un Ja tu saudzïsi mani, es dÇvlju Lamonijs turpinÇja savu ce∫u uz tev visu, ko vien tu pras¥si, l¥dz Midonijas zemi. Un Lamonijs pat pusei no ˙ïni¿valsts! atrada labvïl¥bu tÇs zemes ˙ï- 24 Tagad, kad Amons redzïja, ni¿a ac¥s, tÇdï∫ Amona brÇ∫i tika ka vi¿‰ ir ietekmïjis veco ˙ïni¿u atbr¥voti no cietuma. atbilsto‰i savai vïlmei, vi¿‰ tam 29 Un, kad Amons vi¿us sati- sac¥ja: Ja tu ∫ausi, ka mani brÇ∫i ka, vi¿‰ bija ∫oti nobïdÇjies, jo tiek izlaisti no cietuma, un ar¥ ka lk, vi¿i bija kaili, un vi¿u Çda Lamonijs var paturït savu ˙ï- bija ÇrkÇrt¥gi noberzta no tÇ, ni¿valsti, un ka js nedusmosi- ka vi¿i bija sasieti ar stiprÇm ties uz vi¿u, bet ∫ausit vi¿am virvïm. Un vi¿i ar¥ bija cietu‰i r¥koties pïc vi¿a pa‰a vïlmïm badu, slÇpes, un visa veida avisÇs lietÇs, kÇ vi¿‰ pats gribïs, mokas; tomïr vi¿i bija apaciet¥gi tad es tevi saudzï‰u, citÇdi es visÇs savÇs cie‰anÇs. tevi notriek‰u pie zemes. 30 Un, kÇ tas notika, tas bija
18b M&D 42:18. 27a src Pazem¥gs, 29a Al. 17:11. 24a Al. 21:21–22. pazem¥ba. Almas grÇmata 21:1–8 284 vi¿u liktenis krist daudz cietsir- 3 Tad nu lamanie‰i pa‰i bija d¥gÇku un daudz strgalv¥gÇku diezgan cietsird¥gi, bet amale- ∫auÏu rokÇs; tÇdï∫ tie neklaus¥jÇs kie‰i un amulonie‰i bija vïl vi¿u vÇrdos un tie vi¿us izdzi- cietsird¥gÇki; tÇdï∫ vi¿i veicinÇja na, un sita, un dzina no mÇjas uz to, ka lamanie‰i nocietinÇja savas mÇju, un no vietas uz vietu, sirdis, ka vi¿i k∫uva vïl stiprÇki l¥dz vi¿i ieradÇs Midonijas ze- ∫aundar¥bÇs un savÇs negant¥bÇs. mï; un tur vi¿i tika sa¿emti ciet 4 Un notika, ka Årons nÇca un iemesti cietumÇ, un sasieti JeruzÇlemes pilsïtÇ, un vispirms ar astiprÇm virvïm, un turïti sÇka sludinÇt amalekie‰iem. Un cietumÇ daudzas dienas, un vi¿‰ sÇka sludinÇt tiem vi¿u Lamonija un Amona atbr¥voti. sinagogÇs, jo vi¿i bija uzcïlu‰i sinagogas pïc aNehora kÇrtas; jo daudzi no amalekie‰iem un Apraksts par Årona un Mulo- amulonie‰iem bija pïc Nehora kija, un vi¿u brÇ∫u sludinljanu kÇrtas. lamanie‰iem. 5 TÇdï∫, kad Årons iegÇja vienÇ no vi¿u sinagogÇm, lai sludinÇtu Ietver no 21. l¥dz 26. noda∫ai ieskaitot. ∫aud¥m, un kad vi¿‰ runÇja uz tiem, lk, tur piecïlÇs kÇds 21. NODAπA amalekietis un sÇka str¥dïties ar vi¿u, sac¥dams: Kas tas ir, par ko tu liecinÇji? Vai tu esi redzïjis Årons mÇca amalekie‰iem par Kristu a un Vi¿a veikto Grïku Izpirk‰anu. kÇdu e¿Æeli? KÇpïc e¿Æe∫i ne- Årons un vi¿a brÇ∫i tiek ieslodz¥ti parÇdÇs mums? Lk, vai ‰¥ tauta cietumÇ MidonijÇ. Pïc vi¿u atbr¥- nav tikpat laba kÇ tava tauta? vo‰anas vi¿i mÇca sinagogÇs un 6 Tu ar¥ saki, ka, ja vien mïs daudzus pievïr‰ tic¥bai. Lamonijs nenoÏïlosim grïkus, mïs iesim dÇvÇ tic¥bas br¥v¥bu ∫aud¥m Ismaïla bojÇ. KÇ tu zini msu sirÏu do- zemï. Apmïram 90–77 g. pr. Kr. mas un vïlmes? KÇ tu zini, ka mums ir iemesls noÏïlot grï- Tad, kad Årons un vi¿a brÇ∫i kus? KÇ tu zini, ka mïs neesam aiz‰˙¥rÇs lamanie‰u zemes ro- taisn¥gi ∫audis? Redzi, mïs esam beÏÇs, lk, Årons devÇs savÇ uzcïlu‰i svïtn¥cas, un mïs sa- ce∫Ç uz zemi, ko lamanie‰i sauca pulcïjamies kopÇ, lai pielgtu par JeruzÇlemi, saukdami to pïc Dievu. Mïs ticam, ka Dievs iz- savu tïvu dzimtÇs zemes; un tÇ glÇbs visus cilvïkus. bija tÇlu l¥dz pat Mormonas 7 Tad Årons sac¥ja uz vi¿u: Vai robeÏÇm. tu tici, ka Dieva Dïls nÇks, lai 2 Tad nu lamanie‰i un amale- atpest¥tu cilvïci no tÇs grïkiem? kie‰i, un aAmulona tauta bija 8 Un tas v¥rs sac¥ja uz vi¿u: Mïs uzcïlu‰i lielu pilsïtu, kura tika neticam, ka tu zini tÇdas lietas. saukta par JeruzÇlemi. Mïs neticam ‰¥m mu∫˙¥gajÇm
30a Al. 26:29. 2a Mos. 24:1; 4a Al. 1:2–15. 21 1a Al. 17:13, 17. Al. 25:4–9. 5a Mos. 27:11–15. 285 Almas grÇmata 21:9–21 paraÏÇm. Mïs neticam, ka tu zini tika atbr¥voti ar Lamonija un par anÇkamajÇm lietÇm, nedz ar¥ Amona roku, un vi¿i tika paba- mïs ticam, ka tavi tïvi un ar¥ roti un apÆïrbti. msu tïvi zinÇja par tÇm lietÇm, 15 Un vi¿i atkal devÇs dar¥t par kurÇm vi¿i runÇja, par to, zinÇmu vÇrdu, un tÇ vi¿i pirmo kas nÇks. reizi tika atbr¥voti no cietuma; 9 Tad Årons sÇka atklÇt vi¿iem un tÇ vi¿i bija izcietu‰i. Rakstus par Kristus atnÇk‰anu 16 Un vi¿i gÇja visur, kur vien un ar¥ par miru‰o aug‰Çmcel‰a- vi¿i tika vad¥ti ar aTÇ Kunga nos, un ka cilvïcei nebtu ane- Garu, sludinÇdami Dieva vÇrdu kÇdas pest¥‰anas, kÇ vien caur katrÇ amalekie‰u sinagogÇ vai Kristus nÇvi un cie‰anÇm, un katrÇ lamanie‰u sapulcï, kur bIzpirk‰anu ar Vi¿a asin¥m. vien vi¿i tika ielaisti. 10 Un notika, kad vi¿‰ sÇka 17 Un notika, ka Tas Kungs izskaidrot tiem ‰¥s lietas, tie bija sÇka vi¿us svït¥t, tiktÇl ka vi¿i nikni uz vi¿u, un sÇka vi¿u iz- daudzus veda pie paties¥bas smiet; un tie negribïja klaus¥ties atzi¿as; jÇ, vi¿i apÇrliecinÇja vÇrdos, ko vi¿‰ runÇja. daudzus par to grïkiem, un par 11 TÇdï∫, kad vi¿‰ redzïja, ka to tïvu paraÏÇm, kas nebija tie neklaus¥sies vi¿a vÇrdos, pareizas. vi¿‰ aizgÇja no to sinagogas, un 18 Un notika, ka Amons un nÇca pÇri uz ciematu, kas tika Lamonijs atgriezÇs no Midonijas saukts par Ani-Anti, un tur vi¿‰ zemes Ismaïla zemï, kas bija atrada Mulokiju, sludinot tiem vi¿u mantojuma zeme. vÇrdu; un ar¥ Amahu un vi¿a 19 Un ˙ïni¿‰ Lamonijs ne∫Çva, brÇ∫us. Un vi¿i ar daudziem lai Amons tam kalpotu jeb ka str¥dïjÇs par vÇrdu. vi¿‰ btu tÇ kalps. 12 Un notika, ka vi¿i redzïja, 20 Bet vi¿‰ lika, lai tur tiktu ka ∫audis nocietina savas sirdis, uzceltas sinagogas Ismaïla zemï; tÇdï∫ vi¿i aizgÇja un nÇca pÇri un vi¿‰ lika, lai ‰¥ tauta jeb tauta, uz Midonijas zemi. Un vi¿i slu- kas bija vi¿a pak∫aut¥bÇ, sapul- dinÇja vÇrdu daudziem, un ne- cïtos kopÇ. daudzi ticïja vÇrdiem, ko vi¿i 21 Un vi¿‰ priecÇjÇs par tiem, mÇc¥ja. un vi¿‰ mÇc¥ja tiem daudzas lie- 13 Neskatoties uz to, Årons tas. Un vi¿‰ ar¥ pazi¿oja tiem, ka un zinÇms skaits no vi¿a brÇ- vi¿i bija tauta, kas bija pak∫auta ∫iem tika sa¿emti ciet un iemesti vi¿am, un ka vi¿i ir br¥va tauta, cietumÇ, un pÇrïjie no vi¿iem ka vi¿i netiks ˙ïni¿a, vi¿a tïva, aizbïga no Midonijas zemes uz apspiesti; jo vi¿a tïvs bija ∫Çvis apkÇrtïjiem apgabaliem. tam, ka vi¿‰ var vald¥t pÇr tautu, 14 Un tie, kas tika iemesti cie- kas bija Ismaïla zemï, un visÇ tumÇ, aizcieta daudz ko, un vi¿i apkÇrtïjÇ zemï.
8a Jïk. 7:1–8. izpirk‰ana. 17a M&D 18:44. 9a Mos. 5:8; Al. 38:9. 14a Al. 20:29. b src Izpirkt, grïku 16a Al. 22:1. Almas grÇmata 21:22–22:9 286 22 Un vi¿‰ ar¥ pazi¿oja tiem, ka 3 Un tad, ak ˙ïni¿, ja tu sau- tie var abr¥vi pielgt To Kungu, dzïsi msu dz¥v¥bas, mïs bsim savu Dievu pïc savas vïlï‰anÇs, tavi kalpi. Un ˙ïni¿‰ sac¥ja tiem: katrÇ vietÇ, kur tie ir, ja tas ir tai Piecelieties, jo es dÇvÇju jums zemï, kas bija zem ˙ïni¿a La- jsu dz¥v¥bas un es ne∫au‰u, lai monija vald¥‰anas. js btu mani kalpi, bet es uz- 23 Un Amons sludinÇja ˙ïni¿a stlju, lai js mani pamÇc¥tu, jo Lamonija tautai; un notika, ka es esmu satraukts savÇ prÇtÇ vi¿‰ mÇc¥ja tiem visas lietas, tava brÇ∫a Amona cïlsird¥bas kas piederas taisn¥gumam. Un un vi¿a vÇrdu diÏenuma dï∫; un vi¿‰ skubinÇja tos ik dienu, ar es vïlos zinÇt iemeslu, kÇpïc visu cent¥bu; un tie klaus¥ja vi¿a vi¿‰ ar tevi nenÇca no Midonijas vÇrdiem, un tie bija dedz¥gi zemes. Dieva bau‰∫u turï‰anÇ. 4 Un Årons sac¥ja ˙ïni¿am: Lk, TÇ Kunga Gars ir aicinÇjis vi¿u citÇ ce∫Ç; vi¿‰ ir aizgÇjis 22. NODAπA uz Ismaïla zemi mÇc¥t Lamonija ∫audis. Årons mÇca Lamonija tïvam par 5 Tad ˙ïni¿‰ sac¥ja vi¿iem: Rad¥‰anu, Ådama Kri‰anu un pes- Kas tas ir, ko js teicÇt par TÇ t¥‰anas ieceri caur Kristu. µïni¿‰ Kunga Garu? Lk, tÇ ir tÇ lieta, un visa vi¿a saime tiek pievïrsti kas mani satrauc. tic¥bai. Tiek izskaidrots zemes sada- 6 Un vïl, kas ir tas, ko Amons l¥jums starp nefijie‰iem un lama- teica: aJa js noÏïlosit grïkus, js nie‰iem. Apmïram 90–77 g. pr. Kr. tiksit izglÇbti, un, ja js nenoÏï- Tagad, kad Amons tÇ nepÇr- losit grïkus, js tiksit atstumti traukti mÇc¥ja Lamonija tautu, pïdïjÇ dienÇ? mïs atgriez¥simies pie aprak- 7 Un Årons atbildïja vi¿am sta par Åronu un vi¿a brÇ- un sac¥ja uz vi¿u: Vai tu tici, ∫iem, jo, kad vi¿‰ pameta ka ir Dievs? Un ˙ïni¿‰ sac¥ja: Midonijas zemi, vi¿‰ tika aGara Es zinu, ka amalekie‰i saka, ka vad¥ts uz Nefija zemi, l¥dz pat ir Dievs, un es esmu ∫Çvis tiem tÇ ˙ïni¿a namam, kur‰ vald¥ja celt svïtn¥cas, lai tie varïtu sa- pÇr visu zemi, biz¿emot tikai pulcïties kopÇ pielgt Vi¿u. Un Ismaïla zemi; un tas bija tagad, ja js sakÇt, ka Dievs ir, Lamonija tïvs. lk, es aticï‰u. 2 Un notika, ka vi¿‰ ar saviem 8 Un tad, kad Årons to dzirdï- brÇ∫iem devÇs pie vi¿a ˙ïni¿a ja, vi¿a sirds sÇka priecÇties, un pil¥ un noliecÇs ˙ïni¿a priek‰Ç, vi¿‰ sac¥ja: Lk, tikpat dro‰i, un sac¥ja vi¿am: Lk, ak ˙ïni¿, kÇ tu dz¥vo, ak ˙ïni¿, Dievs ir! mïs esam Amona brÇ∫i, kurus 9 Un ˙ïni¿‰ sac¥ja: Vai Dievs tu aatbr¥voji no cietuma. ir tas aDiÏenais Gars, kas izve-
22a M&D 134:1–4; 22 1a Al. 21:16–17. 6a Al. 20:17–18. TA 1:11. b Al. 21:21–22. 7a M&D 46:13–14. src Br¥vs, br¥v¥ba. 2a Al. 20:26. 9a Al. 18:18–28. 287 Almas grÇmata 22:10–19 da msu tïvus no JeruzÇlemes izskaidrojis vi¿am visas ‰¥s lie- zemes? tas, ˙ïni¿‰ sac¥ja: aKas man ir 10 Un Årons sac¥ja vi¿am: JÇ, jÇdara, lai es iegtu ‰o mÏ¥go tas ir tas DiÏenais Gars, un Vi¿‰ dz¥vi, par kuru tu runÇji? JÇ, ir arad¥jis visas lietas gan debe- kas man ir jÇdara, lai es varïtu s¥s, gan uz zemes. Vai tu tici tam? bpiedzimt no Dieva, izraujot ‰o 11 Un vi¿‰ sac¥ja: JÇ, es ticu, ka ∫auno garu ar saknïm no ma- DiÏenais Gars rad¥ja visas lietas, nÇm krt¥m, un sa¿emt Vi¿a un es vïlos, lai js pastÇst¥tu Garu, lai es varïtu tikt piepild¥ts man par to visu, un es aticï‰u ar prieku, lai es netiktu atstumts taviem vÇrdiem. pïdïjÇ dienÇ? Lk, vi¿‰ sac¥ja, es 12 Un notika, kad Årons redzï- do‰u tev cvisu, kas man ir, jÇ, es ja, ka ˙ïni¿‰ ticïs vi¿a vÇrdiem, pamet¥‰u savu ˙ïni¿valsti, lai es vi¿‰ sÇka no Ådama rad¥‰anas, varïtu sa¿emt ‰o milz¥go prieku. alasot ˙ïni¿am Rakstus—kÇ 16 Bet Årons tam sac¥ja: Ja tu Dievs rad¥ja cilvïku pïc sava tïla, to avïlies, ja tu met¥sies ce∫os un ka Dievs deva tam bau‰∫us, Dieva priek‰Ç, jÇ, ja tu noÏïlosi un ka pÇrkÇpuma dï∫ cilvïks ir visus savus grïkus un met¥sies kritis. ce∫os Dieva priek‰Ç, un pie- 13 Un Årons izskaidroja vi¿am sauksi Vi¿a VÇrdu tic¥bÇ, ticot, Rakstus no aÅdama rad¥‰anas, ka tu sa¿emsi, tad tu sa¿emsi izklÇstot vi¿a priek‰Ç cilvïka to bcer¥bu, ko tu vïlies. kri‰anu un vi¿u miesisko stÇ- 17 Un notika, kad Årons bija sa- vokli, un ar¥ bpest¥‰anas ieceri, c¥jis ‰os vÇrdus, ˙ïni¿‰ anometÇs kas tika sagatavota no pasaules ce∫os TÇ Kunga priek‰Ç; jÇ, vi¿‰ crad¥‰anas caur Kristu visiem, patiesi zemojÇs un ska∫i bkliedza, kas ticïs Vi¿a VÇrdam. sac¥dams: 14 Un kop‰ cilvïks bija akritis, 18 Ak Dievs, Årons man pa- vi¿‰ pats vairs neko nevarïja stÇst¥ja, ka ir Dievs; un ja Dievs bizpeln¥ties, bet Kristus cie‰anas ir, un ja Tu esi Dievs, atklÇjies un nÇve cizpïrk vi¿u grïkus man, un es atstlju visus savus caur tic¥bu un grïku noÏïlo‰a- grïkus, lai Tevi paz¥tu un lai es nu, un tÇ tÇlÇk; un ka Vi¿‰ sarauj tiktu uzcelts no miru‰ajiem un nÇves saites, ka dkaps neuzvarïs izglÇbts pïdïjÇ dienÇ! Un tagad, un ka nÇves dzelonis tiks apr¥ts kad ˙ïni¿‰ bija pateicis ‰os vÇr- cer¥bÇ uz god¥bu; un Årons iz- dus, vi¿‰ tika sists kÇ miris. skaidroja visas ‰¥s lietas ˙ïni¿am. 19 Un notika, ka vi¿a kalpi 15 Un notika, kad Årons bija skrïja un pastÇst¥ja ˙ïni¿ienei
10a src Rad¥t, rad¥‰ana. kri‰ana. b Al. 5:14, 49. 11a src Tic¥ba, ticït. b 2. Nef. 25:23; c Mat. 13:44–46; 12a 1. Nef. 5:10–18; Al. 42:10–25. 19:16–22. Al. 37:9. c Al. 34:8–16. 16a src Pievïr‰ana, 13a 1. Moz. 1:26–28. src Izpirkt, grïku pievïrsts. b src Pest¥‰anas iecere. izpirk‰ana. b Et. 12:4. c 2. Nef. 9:18. d Jes. 25:8; 1. kor. 15:55. 17a M&D 5:24. 14a src Ådama un Ievas 15a Ap. d. 2:37. b src Lg‰ana. Almas grÇmata 22:20–28 288 visu, kas ˙ïni¿am bija noticis. visa vi¿a saime tika bpievïrsta Un vi¿a nÇca pie ˙ïni¿a; un, Tam Kungam. kad vi¿a redzïja to gu∫am kÇ 24 Tad tur bija ∫auÏu pulks miru‰u, un ar¥ Åronu un vi¿a sapulcïjies pïc ˙ïni¿ienes pa- brÇ∫us stÇvam, it kÇ vi¿i btu tÇ vïles, un starp vi¿iem sÇkÇs kri‰anas iemesls, vi¿a bija nikna liela kurnï‰ana Årona un vi¿a uz tiem un pavïlïja, lai vi¿as brÇ∫u dï∫. kalpi jeb ˙ïni¿a kalpi, sa¿emtu 25 Bet ˙ïni¿‰ nostÇjÇs starp vi- vi¿us un nogalinÇtu tos. ¿iem un mÇc¥ja tos. Un vi¿i tika 20 Tad nu kalpi bija redzïju‰i, nomierinÇti attiec¥bÇ uz Åronu kas bija par iemeslu ˙ïni¿a kri- un tiem, kas bija l¥dz ar vi¿u. ‰anai, tÇdï∫ tie neuzdr¥kstïjÇs 26 Un notika, kad ˙ïni¿‰ redzï- sagrÇbt Åronu un vi¿a brÇ∫us; ja, ka ∫audis bija nomierinÇju‰ies, un tie ldzÇs ˙ïni¿ieni, sakot: vi¿‰ lika, lai Årons un vi¿a brÇ∫i KÇpïc tu pavïli mums nogalinÇt nostÇtos ∫auÏu pulka vid un lai ‰os v¥rus, kad, lk, viens no vi- vi¿i sludinÇtu tiem vÇrdu. ¿iem ir avarenÇks nekÇ mïs visi? 27 Un notika, ka ˙ïni¿‰ st¥ja TÇdï∫ mïs krit¥sim vi¿u priek‰Ç. azi¿u pa visu zemi, starp visiem 21 Tad, kad ˙ïni¿iene redzïja saviem ∫aud¥m, kas bija visÇ tajÇ kalpu izb¥li, vi¿a ar¥ sÇka Çr- zemï, kas bija visos apgabalos kÇrt¥gi baid¥ties, ka tik kas ∫auns visapkÇrt, kas pletÇs l¥dz pat j- nenÇktu pÇr vi¿u. Un vi¿a pa- rai austrumos un rietumos un vïlïja saviem kalpiem, lai tie kas bija no‰˙irta no bZarahemlas ietu un sasauktu ∫audis, lai vi¿i zemes ar ‰auru meÏon¥ga apvi- varïtu nogalinÇt Åronu un dus strïmeli, kas pletÇs no jras vi¿a brÇ∫us. austrumos l¥dz pat jrai rietu- 22 Tagad, kad Årons redzïja mos, un visapkÇrt jras krastam ˙ïni¿ienes ap¿ïm¥bu, vi¿‰, pa- un meÏon¥gÇ apvidus robeÏÇm, z¥dams ar¥ ‰o ∫auÏu cietsird¥bu, kas bija Zarahemlas zemes zie- baid¥jÇs, ka sanÇks kopÇ liels me∫os, caur Manti robeÏÇm, l¥dz plis un ka bs milz¥gi str¥di Sidonas upes iztekai, kas tecïja un nemieri starp tiem, tÇdï∫ vi¿‰ no austrumiem uz rietumiem— pastiepa savu roku un piecïla un tÇ lamanie‰i un nefijie‰i bija ˙ïni¿u no zemes, un sac¥ja uz to: atdal¥ti. NostÇjies! Un tas nostÇjÇs uz sa- 28 Tad nu pati aslinkÇkÇ lama- vÇm kÇjÇm, atgstot savu spïku. nie‰u da∫a dz¥voja meÏon¥gÇ 23 Tad nu tas tika izdar¥ts ˙ï- apvid un mita telt¥s, un vi¿i ni¿ienes un daudzu kalpu bija izplat¥ju‰ies meÏon¥gÇ ap- klÇtbtnï. Un, kad vi¿i to redzï- vidus rietumos Nefija zemï; jÇ, ja, vi¿i ∫oti izbr¥n¥jÇs un izbijÇs. un ar¥ Zarahemlas zemes rietu- Un ˙ïni¿‰ nostÇjÇs un sÇka tos mos jras krastÇ un rietumos amÇc¥t. Un tos mÇc¥ja, tiktÇl ka Nefija zemï, vi¿u tïvu pirmÇ
20a Al. 18:1–3. MÇc¥t, skolotÇjs. 27a Al. 23:1–4. 23a src Kalpot, b src Pievïr‰ana, b Omn. 1:13–17. kalpo‰ana; SludinÇt; pievïrsts. 28a 2. Nef. 5:22–25. 289 Almas grÇmata 22:29–23:1 mantojuma vietÇ; un tÇ stiepÇs ‰aurums starp zemi zieme∫os gar jras krastu. un zemi dienvidos. 29 Un tur ar¥ bija daudzi lama- 33 Un notika, ka nefijie‰i apdz¥- nie‰i austrumos jras krastÇ, kur voja PÇrpiln¥bas zemi no jras nefijie‰i bija tos padzinu‰i. Un tÇ austrumos l¥dz jrai rietumos, nefijie‰i bija lamanie‰u ieskauti; un tÇ nefijie‰i savÇ gudr¥bÇ ar tomïr nefijie‰i bija ieguvu‰i visu saviem sargiem un saviem ka- tÇs zemes zieme∫u da∫u, kurai rapulkiem iespieda lamanie‰us bija robeÏa ar meÏon¥go apvi- dienvidos, lai tÇdïjÇdi vi¿iem du pie Sidonas upes iztekas no btu vairÇk ¥pa‰umu zieme∫os, austrumiem uz rietumiem, vis- lai lamanie‰i nevarïtu pÇr¿emt apkÇrt meÏon¥gÇ apvidus pusï zemi zieme∫os. uz zieme∫iem, l¥dz pat vi¿i no- 34 TÇdï∫ lamanie‰i nevarïja nÇca zemï, ko vi¿i nosauca par iegt vairÇk ¥pa‰umus, vien¥gi aPÇrpiln¥bu. Nefija zemï un meÏon¥gajos 30 Un tÇ stiepÇs l¥dz zemei, ko apvidos visapkÇrt. Tad tÇ bija vi¿i sauca par aPostaÏu, jo tÇ bija gudr¥ba nefijie‰os—tÇ kÇ lama- tik tÇlu uz zieme∫iem, ka tÇ bija nie‰i bija vi¿u ienaidnieki, vi¿i l¥dz tai zemei, kas bija tikusi nepie∫Çva, lai tie sagÇdÇtu cie‰a- apdz¥vota un tikusi izn¥cinÇta, nas ne no vienas puses, un ar¥, lai par kuras ∫auÏu bkauliem mïs vi¿iem varïtu bt zeme, kur tie runÇjÇm, ko atklÇja Zarahemlas varïtu bïgt pïc savas vïlï‰anÇs. ∫audis, tÇ bija vi¿u cpirmÇ apme- 35 Un tagad, to pateicis, es ‰anÇs vieta. atkal atgrieÏos pie apraksta par 31 Un no turienes vi¿i nÇca Amonu un Åronu, Omneru un meÏon¥gÇ apvidus dienvidos. Himniju, un vi¿u brÇ∫iem. TÇ zeme zieme∫u pusï tika no- saukta par aPostaÏu, un zeme 23. NODAπA dienvidu pusï tika nosaukta par PÇrpiln¥bu, tÇ bija neapdz¥vota Tiek pasludinÇta tic¥bas br¥v¥ba. un bija pilna ar visa veida visÇ- Septi¿Çs zemïs un pilsïtÇs lama- diem savva∫as zvïriem, da∫a no nie‰i tiek pievïrsti. Vi¿i nosauc kuriem bija atnÇkusi no zemes sevi par anti-nefij-lehijie‰iem un zieme∫os pïc bar¥bas. tiek atbr¥voti no lÇsta. Amalekie‰i 32 Un tad, tas bija tikai un amulonie‰i noraida paties¥bu. apusotras dienas gÇjums nefi- Apmïram 90–77 g. pr. Kr. jie‰iem pa PÇrpiln¥bas un Pos- taÏas zemes robeÏu no jras Lk, tad notika, ka lamanie‰u austrumos l¥dz jrai rietumos; ˙ïni¿‰ st¥ja azi¿u starp visiem un tÇ Nefija zeme un Zarahem- saviem ∫aud¥m, ka tiem nebs las zeme bija gandr¥z dens aiztikt Amonu vai Åronu, vai ieskautas, tur bija neliels bzemes Himniju, vai kÇdu citu no vi¿u
29a Al. 52:9; 63:5. b Mos. 8:7–12; 28:11–19. 32a Hel. 4:7. 30a Al. 50:34; c Hel. 6:10. b Al. 50:34. Morm. 4:1–3. 31a Hel. 3:5–6. 23 1a Al. 22:27. Almas grÇmata 23:2–13 290 brÇ∫iem, kas ies sludinÇdami TÇ Kunga atzi¿as, jÇ, tksto‰i Dieva vÇrdu, jebkurÇ vietÇ, kur noticïja nefijie‰u aparaÏÇm; un tie bs, katrÇ vi¿u zemes da∫Ç. vi¿iem tika mÇc¥ti bpieraksti un 2 JÇ, vi¿‰ st¥ja lïmumu starp pravietojumi, kas bija nodoti tiem, ka tiem nebs aiztikt tos, l¥dz pat ‰im laikam. lai tos sasietu vai iemestu cie- 6 Un tikpat dro‰i, kÇ Tas tumÇ, nedz ar¥ sp∫aut uz tiem, Kungs dz¥vo, tikpat dro‰i, cik nedz sist vi¿us, nedz dz¥t prom daudzi noticïja jeb cik daudzi no savÇm sinagogÇm, nedz ‰aus- tika vesti pie paties¥bas atzi¿as t¥t vi¿us, nedz mest uz tiem caur Amona un vi¿a brÇ∫u slu- akme¿us, bet ka tie br¥vi varïs dinljanu saska¿Ç ar atklÇsmes iet vi¿u mÇjÇs un ar¥ temp∫os, un pravietojuma garu, un Dieva un vi¿u svïtn¥cÇs. spïkam darot br¥numus vi¿os— 3 Un tÇ vi¿i varïja iet un sludi- jÇ, es saku jums, kÇ Tas Kungs nÇt vÇrdu pïc savas vïlï‰anÇs, dz¥vo, visi tie lamanie‰i, kas jo ˙ïni¿‰ bija pievïrsts Tam noticïja vi¿u sludinljanai, tika Kungam, un visa vi¿a saime; a pievïrsti Tam Kungam un tÇdï∫ vi¿‰ st¥ja savu zi¿u visÇ bnekad neatkrita. zemï savai tautai, ka Dieva 7 Jo vi¿i k∫uva par taisn¥- vÇrds nedr¥kst tapt traucïts, giem ∫aud¥m; vi¿i nolika savus bet lai tas varïtu tikt izplat¥ts nemiera ieroãus, ka vi¿i vairs pa visu zemi, lai vi¿a tauta va- nec¥n¥jÇs pret Dievu, nedz ar¥ rïtu tikt pÇrliecinÇta par savu pret kÇdu no saviem brÇ∫iem. tïvu ∫aunajÇm aparaÏÇm, un lai 8 Tad nu ‰ie ir atie, kas tika vi¿i varïtu tikt pÇrliecinÇti, ka pievïrsti Tam Kungam: vi¿i visi ir brÇ∫i, un lai vi¿i 9 lamanie‰u ∫audis, kas bija nedz slepkavotu, nedz laup¥tu, Ismaïla zemï; nedz zagtu, nedz piekoptu ne- 10 un ar¥ lamanie‰u ∫audis, kas tikl¥bu, nedz dar¥tu jebkÇda bija Midonijas zemï; veida ∫aundar¥bas. 11 un ar¥ lamanie‰u ∫audis, kas 4 Un tad notika, kad ˙ïni¿‰ bija bija Nefija pilsïtÇ; st¥jis ‰o zi¿u, ka Årons un vi¿a 12 un ar¥ lamanie‰u ∫audis, kas brÇ∫i gÇja no pilsïtas uz pilsïtu bija a·ilomas zemï, un kas bija un no viena lg‰anas nama uz ·emlonas zemï un Lemuïla citu, dibinÇdami draudzes un pilsïtÇ, un ·imnilomas pilsïtÇ. iesvït¥dami priesterus un sko- 13 Un ‰ie ir to pilsïtu nosau- lotÇjus visÇ zemï starp lamanie- kumi, kuras tika apievïrstas ‰iem, lai sludinÇtu un mÇc¥tu Tam Kungam; un ‰ie ir tie, kas Dieva vÇrdu starp tiem; un tÇ nolika savus nemiera ieroãus, vi¿i sÇka gt lielus panÇkumus. jÇ, visus savus kara ieroãus; un 5 Un tksto‰i tika vesti pie vi¿i visi bija lamanie‰i.
3a Al. 26:24. 6a src Pievïr‰ana, 12a Mos. 22:8, 11. 5a Al. 37:19. pievïrsts. 13a Al. 53:10. b Al. 63:12. b Al. 27:27. src Svïtie Raksti. 8a Al. 26:3, 31. 291 Almas grÇmata 23:14–24:6 14 Un amalekie‰i netika apie- tiek pievïrsti. Apmïram 90–77 g. vïrsti, iz¿emot tikai vienu; nedz pr. Kr. ar¥ kÇds no bamulonie‰iem; bet vi¿i nocietinÇja savas sirdis un Un notika, ka amalekie‰i un ar¥ to lamanie‰u sirdis, kas dz¥- amulonie‰i, un lamanie‰i, kas voja tajÇ zemes da∫Ç, kur vi¿i bija Amulona zemï un ar¥ mita, jÇ, un visos vi¿u ciemos Helama zemï un kas bija aJeru- un visÇs vi¿u pilsïtÇs. zÇlemes zemï, un, ¥sÇk—visÇ 15 TÇdï∫ mïs nosaucÇm visas zemï visapkÇrt, kas nebija pie- tÇs lamanie‰u pilsïtas, kurÇs vi¿i vïrsti un nebija uz¿ïmu‰ies noÏïloja grïkus un nÇca pie pa- banti-nefij-lehijie‰u vÇrdu, tika ties¥bas atzi¿as, un tika pievïrsti. amalekie‰u un amulonie‰u uz- 16 Un tad notika, ka ˙ïni¿‰ kd¥ti dusmÇs pret saviem un tie, kas bija pievïrsti Tam brÇ∫iem. Kungam, vïlïjÇs, lai vi¿iem btu 2 Un vi¿u naids pret tiem k∫u- kÇds vÇrds, lai tÇdïjÇdi vi¿i va ÇrkÇrt¥gi spïc¥gs, pat tiktÇl varïtu at‰˙irties no saviem brÇ- ka vi¿i sÇka sacelties pret savu ∫iem; tÇdï∫ ˙ïni¿‰ apspriedÇs ˙ïni¿u, tiktÇl ka vi¿i negribïja, ar Åronu un daudziem vi¿u lai vi¿‰ btu vi¿u ˙ïni¿‰; tÇdï∫ priesteriem par vÇrdu, ko vi¿iem vi¿i pacïla savus ieroãus pret jÇuz¿emas uz sevi, lai vi¿i va- anti-nefij-lehijie‰u ∫aud¥m. rïtu at‰˙irties. 3 Tad ˙ïni¿‰ nodeva ˙ïni¿- 17 Un notika, ka vi¿i deva valsti savam dïlam, un vi¿‰ sev vÇrdu aanti-nefij-lehijie‰i; nosauca to par Anti-nefij-lehiju. un vi¿i tika saukti ‰ajÇ vÇrdÇ 4 Un ˙ïni¿‰ nomira tajÇ pa‰Ç un vairs netika saukti par gadÇ, kad lamanie‰i sÇka gata- lamanie‰iem. vo‰anos karam pret Dieva tautu. 18 Un vi¿i k∫uva par ∫oti ãaklu 5 Tad, kad Amons un vi¿a tautu; jÇ, un vi¿i bija draudz¥gi brÇ∫i, un visi tie, kas bija nÇku‰i pret nefijie‰iem, tÇdï∫ vi¿i no- ar vi¿u, redzïja lamanie‰u ga- dibinÇja draudz¥gas attiec¥bas tavo‰anos, lai izn¥cinÇtu savus ar tiem un aDieva lÇsts tiem brÇ∫us, vi¿i nÇca uz MidiÇnas vairs nesekoja. zemi, un tur Amons satika visus savus brÇ∫us; un no turienes tie nÇca uz Ismaïla zemi, lai tie 24. NODAπA varïtu noturït aapspriedi ar Lamoniju un ar¥ ar vi¿a brÇli Lamanie‰i atkal nÇk pret Dieva Anti-nefij-lehiju, ko vi¿iem dar¥t, tautu. Anti-nefij-lehijie‰i priecÇjas lai aizsargÇtos pret lamanie‰iem. Krist un vi¿us apmeklï e¿Æe∫i. 6 Tad nu tur nebija nevienas Vi¿i izvïlas dr¥zÇk ciest nÇvi nekÇ dvïseles starp visiem tiem ∫au- aizstÇvïties. Vïl vairÇk lamanie‰u d¥m, kas bija pievïrsti Tam
14a Al. 24:29. 18a 1. Nef. 2:23; 24 1a Al. 21:1. b Mos. 23:31–39. 2. Nef. 30:5–6; b Al. 25:1, 13. 17a src Anti-nefij-lehijie‰i. 3. Nef. 2:14–16. 5a Al. 27:4–13. Almas grÇmata 24:7–15 292 Kungam, kas gribïtu pacelt ie- un tÇs daudzÇs slepkav¥bas, ko roãus pret saviem brÇ∫iem; nï, mïs esam dar¥ju‰i, un pÇrlieci- vi¿i pat negribïja gatavoties nÇt Dievu aatt¥r¥t msu sirdis karam; jÇ, un ar¥ vi¿u ˙ïni¿‰ no vainas, jo tas bija viss, ko mïs tiem pavïlïja, lai vi¿i to nedar¥tu. varïjÇm dar¥t, lai pienÇc¥gi no- 7 Tad nu ‰ie ir tie vÇrdi, ko vi¿‰ Ïïlotu grïkus Dieva priek‰Ç, lai sac¥ja tautai par ‰o lietu: Es Vi¿‰ att¥r¥tu msu traipus— pateicos savam Dievam, mana 12 tad nu, mani vism¥∫Çkie m¥∫otÇ tauta, ka msu DiÏenais brÇ∫i, tÇ kÇ Dievs ir att¥r¥jis ms Dievs savÇ labest¥bÇ ir st¥jis no traipiem, un msu zobeni ir ‰os msu brÇ∫us nefijie‰us pie tapu‰i spodri, neaptraip¥sim mums, lai mums sludinÇtu un vairs msu zobenus ar savu pÇrliecinÇtu ms par msu ∫au- brÇ∫u asin¥m! no tïvu aparaÏÇm. 13 Lk, es saku jums: Nï! Sa- 8 Un lk, es pateicos savam glabÇsim msu zobenus neap- DiÏenajam Dievam, ka Vi¿‰ ir traip¥tus ar savu brÇ∫u asin¥m; devis mums da∫u no Sava Gara, jo, varbt, ja mïs atkal aptrai- lai m¥kstinÇtu msu sirdis, ka p¥sim savus zobenus, tie vairs mïs esam nodibinÇju‰i draudz¥- nevarïs tikt aatmazgÇti spodri gas attiec¥bas ar ‰iem brÇ∫iem caur msu DiÏenÇ Dieva Dïla nefijie‰iem. asin¥m, kas tiks izlietas msu 9 Un lk, es ar¥ pateicos savam Grïku Izpirk‰anai. Dievam, ka, nodibinot ‰¥s attie- 14 Un DiÏenais Dievs ir c¥bas, mïs esam tiku‰i pÇrlieci- apÏïlojies par mums un dar¥jis nÇti par saviem agrïkiem un par mums zinÇmas ‰¥s lietas, lai mïs tÇm daudzajÇm slepkav¥bÇm, neaizietu bojÇ; jÇ, un Vi¿‰ ir ko mïs esam dar¥ju‰i. dar¥jis ‰¥s lietas zinÇmas jums 10 Un es ar¥ pateicos savam iepriek‰, tÇpïc ka Vi¿‰ m¥l msu Dievam, jÇ, savam DiÏenajam advïseles tÇpat kÇ Vi¿‰ m¥l Dievam, ka Vi¿‰ ir ∫Çvis mums, msu bïrnus; tÇdï∫ SavÇ Ïïlas- ka mïs varam noÏïlot ‰¥s lietas t¥bÇ Vi¿‰ ms apmeklï caur un ar¥ ka Vi¿‰ ir apiedevis mums Saviem e¿Æe∫iem, lai bglÇb‰anas tos daudzos msu grïkus un iecere tiktu dar¥ta zinÇma mums slepkav¥bas, ko mïs esam tÇpat kÇ nÇkamajÇm paaudzïm. dar¥ju‰i, un att¥r¥jis msu sirdis 15 Ak, cik Ïïl¥gs ir msu no b vainas caur Sava Dïla Dievs! Un tad lk, tÇ kÇ mïs tik nopelniem. daudz esam panÇku‰i, ka msu 11 Un tad lk, mani brÇ∫i, tÇ kÇ traipi ir att¥r¥ti un msu zobeni tas bija viss, ko mïs varïjÇm ir dar¥ti spodri, tad nu noslïp- dar¥t (tÇ kÇ mïs bijÇm pa‰i sim tos, lai tie tiktu saglabÇti zudu‰Çkie no visas cilvïces), spodri kÇ liec¥ba msu Dievam lai noÏïlotu visus savus grïkus pïdïjÇ dienÇ jeb tajÇ dienÇ, kad
7a Mos. 1:5. b src Vaina. 14a src Dvïsele— 9a M&D 18:44. 11a Jes. 53:4–6. Dvïse∫u vïrt¥ba. 10a Dan. 9:9. 13a JÇ¿a atkl. 1:5. b src Pest¥‰anas iecere. 293 Almas grÇmata 24:16–25 mïs tiksim atvesti, lai stÇvïtu tÇ mïs redzam, ka vi¿i apraka Vi¿a priek‰Ç un tiktu tiesÇti, lai savus miera ieroãus, jeb vi¿i mïs neaptraip¥tu savus zobenus apraka kara ieroãus mieram. savu brÇ∫u asin¥s no tÇ laika, kad 20 Un notika, ka vi¿u brÇ∫i Vi¿‰ mums ir devis Savu vÇrdu lamanie‰i gatavojÇs karam un un tÇdïjÇdi dar¥jis ms t¥rus. nÇca Nefija zemï ar nolku 16 Un tad, mani brÇ∫i, ja msu nogalinÇt ˙ïni¿u un ielikt citu brÇ∫i tiecas ms izn¥cinÇt, lk, vi¿a vietÇ, un ar¥ izn¥cinÇt mïs paslïpsim savus zobenus, jÇ, Anti-nefij-lehija tautu tai zemï. patiesi, mïs apraksim tos dzi∫i 21 Tad, kad ∫audis redzïja, ka zemï, lai tie varïtu tikt saglabÇti vi¿i nÇk pret tiem, tie izgÇja vi- spodri, kÇ liec¥ba pïdïjÇ dienÇ ¿us satikt un anoglÇs to priek‰Ç tam, ka mïs nekad tos neesam zemï, un iesÇka piesaukt TÇ izmantoju‰i, un, ja msu brÇ∫i Kunga VÇrdu; un tÇ vi¿i bija ms izn¥cinÇs, lk, mïs aiesim pie ‰ÇdÇ stÇvokl¥, kad lamanie‰i sava Dieva un tiksim izglÇbti. iesÇka tiem uzbrukt un iesÇka 17 Un tad notika, kad ˙ïni¿‰ tos nogalinÇt ar zobenu. bija pabeidzis ‰o sakÇmo, un 22 Un tÇ, nesastapu‰i nekÇdu visa tauta bija sapulcïjusies kopÇ, pretest¥bu, vi¿i nokÇva tkstoti vi¿i pa¿ïma savus zobenus un un piecus no tiem; un mïs zi- visus ieroãus, kas tika izmantoti nÇm, ka tie ir svït¥ti, jo vi¿i ir cilvïku asins izlie‰anai, un vi¿i aizgÇju‰i dz¥vot ar savu Dievu. aapraka tos dzi∫i zemï. 23 Tad, kad lamanie‰i redzïja, 18 Un to vi¿i dar¥ja, jo tÇ vi¿u ka vi¿u brÇ∫i nebïgs no zobena, skat¥jumÇ bija liec¥ba Dievam nedz ar¥ atkÇpsies ne pa labi, ne un ar¥ cilvïkiem, ka vi¿i anekad pa kreisi, bet, ka vi¿i gulïs un vairs neizmantos ieroãus cilvï- aies bojÇ, un pielgs Dievu, pat ku asins izlie‰anai; un to vi¿i ejot bojÇ no zobena— dar¥ja, apstiprinot un bslïdzot 24 tad, kad lamanie‰i redzïja der¥bu ar Dievu, ka dr¥zÇk vi¿i to, vi¿i aatturïjÇs tos nokaut; catdos savas pa‰u dz¥v¥bas nekÇ un tur bija daudzi, kuru sirdis izlies savu brÇ∫u asinis; un dr¥- bpÇrplda ar jtÇm par tiem no zÇk vi¿i brÇlim dos nekÇ tam vi¿u brÇ∫iem, kas bija kritu‰i at¿ems; un dr¥zÇk vi¿i raÏeni zem zobena, jo vi¿i noÏïloja to, strÇdÇs ar savÇm rokÇm nekÇ ko bija dar¥ju‰i. pavad¥s savas dienas d¥kdien¥bÇ. 25 Un notika, ka vi¿i nometa 19 Un tÇ mïs redzam—kad ‰ie savus kara ieroãus un vi¿i vairs lamanie‰i tika novesti, lai ticïtu tos nepa¿ïma, jo vi¿i bija sÇpi- un zinÇtu paties¥bu, vi¿i bija nÇti par tÇm slepkav¥bÇm, ko astingri un dr¥zÇk cieta l¥dz pat vi¿i bija dar¥ju‰i; un vi¿i nome- nÇvei nekÇ izdar¥ja grïku; un tÇs zemï tÇpat kÇ vi¿u brÇ∫i,
16a Al. 40:11–15. c src Upuris. 24a Al. 25:1. 17a Hel. 15:9. 19a src Tic¥ba, ticït. b src L¥dzjt¥ba. 18a Al. 53:11. 21a Al. 27:3. b src Der¥ba. 23a Al. 26:32. Almas grÇmata 24:26–25:5 294 pa∫aujoties uz to Ïïlast¥bu, kuru vi¿i nekad nebtu zinÇju‰i par ieroãi bija pacelti, lai vi¿us tÇm lietÇm. nogalinÇtu. 26 Un notika, ka Dieva tautai 25. NODAπA tajÇ dienÇ pievienojÇs vairÇk nekÇ to skaits, kas tika nogali- Lamanie‰u agresija izplatÇs. Noas nÇti; un tie, kas tika nogalinÇti, priesteru pïcnÇcïji iet bojÇ, kÇ bija taisn¥gi ∫audis, tÇdï∫ mums Abinadijs pravietoja. Daudzi lama- nav iemesla ‰aub¥ties par to, nie‰i tiek pievïrsti un pievienojas vai vi¿i tika aizglÇbti. Anti-nefij-lehija tautai. Vi¿i tic 27 Un tur nebija neviena ∫auna Kristum un tur Mozus likumu. cilvïka nogalinÇta starp tiem; Apmïram 90–77 g. pr. Kr. bet tur bija vairÇk nekÇ tkstotis vesti pie paties¥bas atzi¿as; tÇ Un lk, tad notika, ka tie lama- mïs redzam, ka Tas Kungs nie‰i bija vïl niknÇki, jo vi¿i bija darbojas daudzos aveidos, lai nokÇvu‰i savus brÇ∫us; tÇdï∫ glÇbtu Savus ∫audis. vi¿i zvïrïja atriebties nefijie- 28 Tad nu lielÇkais skaits no ‰iem; un vi¿i vairs necentÇs tiem lamanie‰iem, kas nokÇva nogalinÇt aAnti-nefij-lehija ∫au- tik daudzus savus brÇ∫us, bija dis tajÇ br¥d¥. amalekie‰i un amulonie‰i, lie- 2 Bet vi¿i savÇca savus kara- lÇkais skaits no kuriem bija pïc pulkus un devÇs Zarahemlas ze- aNehora bkÇrtas. mes robeÏÇs, un uzbruka ∫aud¥m, 29 Tad nu, starp tiem, kas pie- kas bija Amonihas zemï un vienojÇs TÇ Kunga tautai, nebija aizn¥cinÇja tos. aneviena amalekie‰a vai amu- 3 Un pïc tam vi¿iem bija dau- lonie‰a, jeb kas bija pïc Nehora dzas kaujas ar nefijie‰iem, kurÇs kÇrtas, bet tie bija ¥stie Lamana vi¿i tika sakauti un padz¥ti. un Lemuïla pïcteãi. 4 Un starp lamanie‰iem, kas 30 Un tÇ mïs varam skaidri tika nogalinÇti, bija gandr¥z visi iz‰˙irt, ka pïc tam, kad ∫audis aAmulona un vi¿a brÇ∫u pïcnÇ- vienu reizi ir tiku‰i aapgaismoti cïji, kuri bija Noas priesteri, un ar Dieva Garu, un tiem ir biju- vi¿i tika nogalinÇti ar nefijie‰u ‰as milz¥gas bzinljanas par lie- roku; tÇm, kas piederas taisn¥gumam, 5 un atliku‰ie, aizbïgu‰i me- un tad vi¿i ir ckritu‰i grïkÇ un Ïon¥gÇ apvidus austrumos un pÇrkÇpumÇ, vi¿i k∫st vïl ciet- piesavinÇju‰ies varu un vald¥bu sird¥gÇki, un tÇ vi¿u stÇvoklis pÇr lamanie‰iem, bija par iemes- k∫st d sliktÇks nekÇ tad, ja lu tam, ka daudzi no lamanie-
26a JÇ¿a atkl. 14:13. 30a Mat. 12:45. d 2. Pït. v. 2:20–21. 27a Jes. 55:8–9; b Ebr. 10:26; 25 1a src Anti-nefij- Al. 37:6–7. Al. 47:36. lehijie‰i. 28a Al. 1:15; 2:1, 20. c 2. Nef. 31:14; 2a Al. 8:16; 16:9. b Al. 21:4. Al. 9:19. 4a Mos. 23:35. 29a Al. 23:14. src Atkri‰ana. 295 Almas grÇmata 25:6–16 ‰iem agÇja bojÇ ugun¥ savas ciet¥s nÇvi ugun¥, tÇpat kÇ vi¿‰ tic¥bas dï∫— bija cietis. 6 jo daudzi no atiem, pÇrcietu‰i 12 Un vi¿‰ sac¥ja Noas prieste- tik daudzus zaudïjumus un tik riem, ka vi¿u pïcnÇcïji liks daudzas bïdas, tika mudinÇti daudzus nodot nÇvei l¥dz¥gÇ atcerïties tos bvÇrdus, ko Årons veidÇ, kÇ vi¿‰ tika, un ka vi¿i un vi¿a brÇ∫i bija sludinÇju‰i tiks izkais¥ti un nokauti, patiesi tiem vi¿u zemï; tÇdï∫ vi¿i pÇr- kÇ avis bez gana tiek izdzenÇtas stÇja ticït savu tïvu cparaÏÇm un savva∫as zvïru nogalinÇtas; un sÇka ticït Tam Kungam, un un tad lk, ‰ie vÇrdi tika apstip- ka Vi¿‰ bija devis milz¥gu spïku rinÇti, jo vi¿i tika lamanie‰u nefijie‰iem; un tÇ tur daudzi no dzenÇti, un vi¿i tika vajÇti, un vi¿iem meÏon¥gÇ apvid tika vi¿i tika sakauti. pievïrsti. 13 Un notika, kad lamanie‰i 7 Un notika, ka tie valdnieki, redzïja, ka tie nevar uzveikt kas bija atliku‰ie no aAmulona nefijie‰us, vi¿i atkal atgriezÇs bïrniem, lika, lai tiktu nodoti savÇ zemï; un daudzi no vi¿iem bnÇvei tie, jÇ, visi tie, kas noticïja devÇs dz¥vot Ismaïla zemï un ‰¥m lietÇm. Nefija zemï, un pievienojÇs 8 Tad nu ‰¥s mokas bija par Dieva tautai, kas bija aAnti-nefij- iemeslu tam, ka daudzi no vi¿u lehija tauta. brÇ∫iem tika uzkd¥ti dusmÇs; 14 Un vi¿i ar¥ aapraka savus un tur sÇkÇs str¥di meÏon¥gÇ kara ieroãus, tÇpat kÇ vi¿u brÇ∫i, apvid; un lamanie‰i sÇka avajÇt un vi¿i k∫uva taisn¥gi ∫audis; Amulona un vi¿a brÇ∫u pïcnÇ- un vi¿i staigÇja TÇ Kunga ce∫us cïjus un sÇka tos nogalinÇt; un un centÇs turït Vi¿a pavïles un tie aizbïga uz meÏon¥gÇ apvi- Vi¿a likumus. dus austrumiem. 15 JÇ, un vi¿i turïja Mozus li- 9 Un lk, vïl ‰odien lamanie‰i kumu; jo bija nepiecie‰ams, lai tos vajÇ. TÇ Abinadija vÇrdi tika vi¿i vïl turïtu Mozus likumu piepild¥ti, ko vi¿‰ sac¥ja par to kÇ l¥dz ‰im, jo tas viss vïl nebija priesteru pïcnÇcïjiem, kas lika izpild¥ts. Bet, neskatoties uz vi¿am ciest nÇvi ugun¥. aMozus likumu, vi¿i raudz¥jÇs 10 Jo vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Tas, pïc Kristus atnÇk‰anas, uzska- ko js adar¥sit ar mani, bs kÇ tot, ka Mozus likums bija bVi¿a atveids nÇkamajÇm lietÇm. atnÇk‰anas simbols, un ticot, ka 11 Un tad nu Abinadijs bija vi¿iem ir jÇievïro ‰¥s cÇr¥gÇs pirmais, kas cieta anÇvi ugun¥ ceremonijas l¥dz pat tam br¥dim, dï∫ savas tic¥bas Dievam; tad ‰is kad Vi¿‰ tiem tiks atklÇts. ir tas, ko vi¿‰ domÇja, ka daudzi 16 Tad nu vi¿i nedomÇja, ka
5a Mos. 17:15. moc¥bas. 15a Jïk. 4:5; 6a tas ir lamanie‰i. 8a Mos. 17:18. Jar. 1:11. b Al. 21:9. 10a Mos. 13:10. src Mozus likums. c Al. 26:24. 11a Mos. 17:13. b Mos. 3:14–15; 16:14. 7a Al. 21:3; 24:1, 28–30. 13a Al. 23:16–17. c Mos. 13:29–32. b src Moceklis, 14a Al. 24:15; 26:32. Almas grÇmata 25:17–26:9 296 aglÇb‰ana nÇk ar bMozus liku- lielas svït¥bas Vi¿‰ ir mums dÇ- mu; bet Mozus likums kalpoja vÇjis? Vai js varat pateikt? tam, lai stiprinÇtu vi¿u tic¥bu 3 Lk, es jums atbildu; jo msu Kristum; un tÇ vi¿i saglabÇja brÇ∫i lamanie‰i bija tums¥bÇ, jÇ, c cer¥bu caur tic¥bu mÏ¥gai patiesi vistum‰ÇkajÇ bezdiben¥, glÇb‰anai, pa∫aujoties uz pra- bet lk, cik adaudzi no vi¿iem ir vietojuma garu, kas runÇja par vesti, lai redzïtu Dieva br¥ni‰˙o nÇkamajÇm lietÇm. gaismu! Un tÇ ir svït¥ba, ko Vi¿‰ 17 Un tad lk, Amons un ir mums dÇvÇjis, ka mïs bijÇm Årons, un Omners, un Himnijs, padar¥ti par bdarbar¥kiem Dieva un vi¿u brÇ∫i ÇrkÇrt¥gi prie- rokÇs, lai veiktu ‰o lielo darbu. cÇjÇs par tiem panÇkumiem, 4 Lk, atksto‰i no vi¿iem kas vi¿iem bija starp lamanie- priecÇjas un ir atvesti Dieva ‰iem, redzïdami, ka Tas Kungs ganÇmpulkÇ. bija dÇvÇjis tiem pïc vi¿u 5 Lk, at¥rums jau bija nogata- alg‰anÇm un ka Vi¿‰ bija tiem vojies, un svït¥ti js esat, jo js apstiprinÇjis Savu vÇrdu katrÇ laidÇt bsirpi darbÇ un p∫ÇvÇt ar s¥kumÇ. visu savu spïku, jÇ, visu dienu js strÇdÇjÇt; un raugiet, cik liels ir jsu ckl¥‰u skaits! Un tie tiks 26. NODAπA savÇkti klït¥s, lai tie neietu zudumÇ. Amons gavilï Tai KungÇ. Tas 6 JÇ, vïtra tos nenotrieks pïdïjÇ Kungs stiprina tic¥gos un dod vi- dienÇ; jÇ, nedz ar¥ viesulis tos ¿iem zinljanas. Ar tic¥bu cilvïki izmïtÇs; bet, kad avïtra nÇks, var tksto‰iem dvïse∫u atvest pie tie tiks savÇkti kopÇ savÇ vietÇ, grïku noÏïlo‰anas. Dievam ir visa ka vïtra nevarïs tiem piek∫t; vara un Vi¿‰ saprot visu. Apmï- jÇ, nedz ar¥ vi¿i tiks negantu ram 90–77 g. pr. Kr. vïju dz¥ti turp, kurp ienaidnieks Un tad, ‰ie ir tie Amona vÇrdi grib tos aiznest. vi¿a brÇ∫iem, kas saka tÇ: Mani 7 Bet lk, tie ir TÇ ap∫aujas brÇ∫i un draugi, lk, es jums Kunga rokÇs, un tie ir Vi¿a; un saku, cik milz¥gs iemesls ir mums Vi¿‰ buzcels tos pïdïjÇ dienÇ. priecÇties, jo vai mïs varïjÇm 8 Lai svït¥ts top msu Dieva iedomÇties, kad mïs adevÇmies VÇrds; adziedÇsim Vi¿a slavai, ce∫Ç no Zarahemlas zemes, ka jÇ, bpateiksimies Vi¿a svïtajam Dievs mums dÇvÇs tik lielas VÇrdam, jo Vi¿‰ mÏ¥gi dara svït¥bas? taisn¥bas darbus. 2 Un tagad es prasu, kÇdas 9 Jo, ja mïs nebtu atnÇku‰i no
16a Mos. 12:31–37; 3a Al. 23:8–13. 6a Hel. 5:12; 13:27–33. b 2. kor. 4:5; Mos. 23:10. 3. Nef. 14:24–27. b 2. Nef. 11:4. 4a Al. 23:5. 7a src P∫auja. c 1. tes. 5:8–9. 5a JÇ¿a 4:35–37; b Mos. 23:22; Al. 36:28. 17a Al. 17:9. M&D 4:4. 8a M&D 25:12. 26 1a Mos. 28:9; b Joïla 4:13. b src Pateic¥gs, Al. 17:6–11. c M&D 33:7–11; 75:2, 5. pateic¥ba, pateik‰anÇs. 297 Almas grÇmata 26:10–20 Zarahemlas zemes, ‰ie msu agaismÇ, jÇ, mÏ¥gajÇ glÇb‰anÇ; sirdsm¥∫ie brÇ∫i, kas tik sirsn¥gi un vi¿i ir ap¿emti ar Vi¿a m¥- ms iem¥lïja, joprojÇm moc¥tos lest¥bas nepÇrspïjamo dÇvanu; anaidÇ pret mums, jÇ, un vi¿i jÇ, un mïs esam biju‰i darbar¥ki ar¥ btu sve‰inieki Dievam. Vi¿a rokÇs, dar¥dami ‰o lielo 10 Un notika, kad Amons bija un br¥numaino darbu. sac¥jis ‰os vÇrdus, vi¿a brÇlis 16 TÇdï∫ agavilïsim, jÇ, mïs Årons tam pÇrmeta, sac¥dams: bgavilïsim TajÇ KungÇ; jÇ, mïs Amon, es baidos, ka tavs prieks priecÇsimies, jo msu prieks ir aizved tevi liel¥bÇ. piln¥gs; jÇ, mïs slavïsim msu 11 Bet Amons sac¥ja uz vi¿u: Dievu mÏ¥gi. Lk, kur‰ var Es anelielos ar savu pa‰a spïku, gavilït TajÇ KungÇ par daudz? ne ar savu pa‰a gudr¥bu; bet JÇ, kur‰ var sac¥t par daudz par lk, mans bprieks ir piln¥gs, jÇ, Vi¿a lielo spïku, un Vi¿a cÏï- mana sirds ir prieka pilna un es last¥bu, un Vi¿a ieciet¥bu pret priecljos savÇ DievÇ. cilvïku bïrniem? Lk, es saku 12 JÇ, es zinu, ka es neesmu ne- jums, es nevaru izteikt pat ma- kas; kas attiecas uz manu spïku, zÇko da∫i¿u no tÇ, ko es jtu. es esmu vÇj‰; tÇdï∫ es anelielos 17 Kur‰ varïja iedomÇties, ka ar sevi, bet es liel¥‰os par savu msu Dievs bs tik Ïïl¥gs, ka iz- Dievu, jo Vi¿a bspïkÇ es varu raus ms no msu drausm¥gÇ, dar¥t visu; jÇ, lk, daudzus lielus grïc¥gÇ un samaitÇtÇ stÇvok∫a? br¥numus mïs esam dar¥ju‰i 18 Lk, mïs devÇmies patiesÇ ‰ai zemï, par ko mïs slavïsim niknumÇ ar vareniem draudiem Vi¿a VÇrdu mÏ¥gi. aizn¥cinÇt Vi¿a bazn¥cu. 13 Lk, cik daudzus tksto‰us 19 Ak tad, kÇdï∫ Vi¿‰ nenodeva msu brÇ∫u Vi¿‰ ir atrais¥jis no ms drausm¥gai izn¥c¥bai, jÇ, aelles sÇpïm; un vi¿i ir atvesti kÇdï∫ Vi¿‰ nelika Savam taisn¥- bslavinÇt pest¥‰anas m¥lest¥bu; bas zobenam krist pÇr mums, un tas Vi¿a vÇrda spïka dï∫, kas un nenolïma ms mÏ¥gajam ir msos, tÇdï∫ vai mums nav izmisumam? liels iemesls priecÇties? 20 Ak, mana dvïsele gandr¥z 14 JÇ, mums ir iemesls slavït jau bïga no ‰¥s domas. Lk, Vi¿‰ Vi¿u mÏ¥gi, jo Vi¿‰ ir Visaug- neizmantoja Savu taisn¥bu pret stais Dievs, un ir atrais¥jis msu mums, bet SavÇ milz¥gajÇ Ïï- brÇ∫us no elles avaÏÇm. last¥bÇ pÇrnesa ms pÇri ‰im 15 JÇ, vi¿i bija mÏ¥gÇs tumsas nebeidzamajam anÇves un bïdu un izn¥c¥bas ap¿emti; bet lk, bezdibenim, patiesi uz msu Vi¿‰ vedis tos SavÇ mÏ¥gajÇ dvïse∫u glÇb‰anu.
9a Mos. 28:1–2. 13a src Elle. b 2. kor. 10:15–18; 11a 2. kor. 7:14. b Al. 5:26. M&D 76:61. b M&D 18:14–16. 14a Al. 12:11. c Psm. 36:6–7. src Prieks. 15a src Gaisma, Kristus 18a Mos. 27:8–10. 12a Jer. 9:23; Al. 29:9. gaisma. 20a 2. Nef. 1:13; b Psm. 18:33–41; 16a Rom. 15:17; Hel. 3:29–30. Fil. 4:13; 1. Nef. 17:3. 1. kor. 1:31. Almas grÇmata 26:21–30 298 21 Un tad lk, mani brÇ∫i, kur‰ n¥bu msu zemï, lai vi¿i neuz- amies¥gais cilvïks ir ‰eit, kas zina veiktu un neizn¥cinÇtu ms. ‰¥s lietas? Es saku jums, ka nav 26 Bet lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, neviena, kas bzinÇtu ‰¥s lietas, mïs gÇjÇm meÏon¥gÇ apvid ja vien tas nav noÏïlas pilns. nevis ar nolku izn¥cinÇt msu 22 JÇ, tas, kur‰ anoÏïlo grïkus brÇ∫us, bet gan ar nolku, ka un pielieto btic¥bu, un dara labus varbt mïs varïtu izglÇbt daÏas darbus, un nepÇrtraukti bez no vi¿u dvïselïm. mitï‰anÇs ldz—tÇdam ir dots 27 Tad, kad msu sirdis bija zinÇt cDieva noslïpumus; jÇ, nospiestas un mïs jau gras¥jÇ- tÇdam tiks dots atklÇt tÇdas mies griezties atpaka∫, lk, Tas lietas, kas nekad nav tiku‰as Kungs ms amierinÇja un sac¥ja: atklÇtas; jÇ, un tÇdam tiks dots Ej starp saviem brÇ∫iem lama- vest tksto‰iem dvïse∫u pie nie‰iem, un bpaciet¥gi panes grïku noÏïlo‰anas, patiesi kÇ savas cbïdas, un Es do‰u tev mums tika dots vest ‰os msu panÇkumus. brÇ∫us pie grïku noÏïlo‰anas. 28 Un tad lk, mïs gÇjÇm un 23 Tagad, vai js atceraties, bijÇm starp tiem; un mïs bijÇm mani brÇ∫i, ka mïs sac¥jÇm sa- paciet¥gi savÇs cie‰anÇs, un mïs viem brÇ∫iem ZarahemlÇ, ka mïs pacietÇm katru trkumu; jÇ, mïs iesim uz Nefija zemi sludinÇt ce∫ojÇm no mÇjas uz mÇju, pa∫au- msu brÇ∫iem lamanie‰iem, un joties uz pasaules Ïïlast¥bu— tie ms izsmïja? nevis tikai uz pasaules Ïïlast¥bu 24 Jo vi¿i sac¥ja mums: Vai vien, bet uz Dieva Ïïlast¥bu. js domÇjat, ka js varat vest 29 Un mïs gÇjÇm vi¿u mÇjÇs lamanie‰us pie paties¥bas atzi- un mÇc¥jÇm tos, un mÇc¥jÇm tos ¿as? Vai js domÇjat, ka js vi¿u ielÇs; jÇ, un mïs mÇc¥jÇm varat pÇrliecinÇt lamanie‰us par tos vi¿u kalnos, un mïs ar¥ gÇ- vi¿u tïvu aparaÏu aplam¥bu, jÇm vi¿u temp∫os un vi¿u sina- tik bstrgalv¥gus ∫audis kÇ vi¿i gogÇs un mÇc¥jÇm tos; un mïs ir, kuru sirdis priecÇjas par tikÇm padz¥ti un izsmieti, un uz asinsizlie‰anu, kuru dienas tiek mums sp∫Çva, un mums sita pa iz‰˙iestas vislielÇkajÇs nekriet- vaigiem; un mïs tikÇm nomïtÇti n¥bÇs, kuru ce∫i ir biju‰i pÇr- ar akme¿iem, un sa¿emti un kÇpïju ce∫i no pa‰a sÇkuma? sasieti stiprÇm virvïm, un ie- Tagad, mani brÇ∫i, js atceraties, mesti cietumÇ; un caur Dieva ka tÇda bija vi¿u valoda. spïku un gudr¥bu mïs atkal 25 Un turklÇt vi¿i sac¥ja: Pa- esam tiku‰i atbr¥voti. celsim ieroãus pret tiem, lai mïs 30 Un mïs esam pÇrcietu‰i izn¥cinÇtu vi¿us un vi¿u nekriet- visÇdas bïdas un to visu, lai
21a src Mies¥gais cilvïks. grïku noÏïlo‰ana. 27a Al. 17:9–11. b 1. kor. 2:9–16; b src Tic¥ba, ticït. b src Paciet¥ba. Jïk. 4:8. c src Dieva noslïpumi. c Al. 20:29–30. 22a Al. 36:4–5. 24a Mos. 10:11–17. src Likstas. src NoÏïlot grïkus, b Mos. 13:29. 299 Almas grÇmata 26:31–27:1 varbt mïs varïtu bt l¥dzeklis ir cÏïlast¥bas pilna Btne, l¥dz daÏu dvïse∫u glÇb‰anai; un mïs pat to glÇb‰anai, kas noÏïlos domÇjÇm, ka msu aprieks btu grïkus un ticïs Vi¿a VÇrdam. piln¥gs, ja mïs varbt varïtu bt 36 Tad nu, ja ‰¥ ir liel¥‰anÇs, l¥dzeklis tikai daÏu glÇb‰anai. tad tÇ es liel¥‰os, jo Vi¿‰ ir mana 31 Tagad lk, mïs varam rau- dz¥v¥ba un mana gaisma, mans dz¥ties un redzït savu darbu prieks un mana glÇb‰ana, un aug∫us; un vai to ir maz? Es saku mana pest¥‰ana no mÏ¥gajÇm jums: Nï, to ir adaudz; jÇ, un mïs bïdÇm. JÇ, svït¥ts lai ir mana varam liecinÇt par vi¿u patiesu- Dieva VÇrds, kur‰ ir pieminïjis mu dï∫ vi¿u m¥lest¥bas pret sa- ‰o tautu, kas ir azars no Israïla viem brÇ∫iem un ar¥ pret mums. koka, un ir pazaudïta no sava 32 Jo lk, vi¿i dr¥zÇk aupurïtu stumbra sve‰Ç zemï; jÇ, es saku, savas dz¥v¥bas nekÇ at¿emtu svït¥ts lai top mana Dieva savu ienaidnieku dz¥v¥bas; un VÇrds, kur‰ ir ms pieminïjis, vi¿i bija bapraku‰i savus kara bklejotÇjus sve‰Ç zemï. ieroãus dzi∫i zemï dï∫ vi¿u m¥- 37 Tad nu mani brÇ∫i, mïs re- lest¥bas pret saviem brÇ∫iem. dzam, ka Dievs piemin katru 33 Un tad lk, es saku jums, atautu, lai ar¥ kurÇ zemï tÇ btu; vai ir bijusi tik milz¥ga m¥lest¥ba jÇ, Vi¿‰ pÇrskaita savus ∫audis, visÇ tajÇ zemï? Lk, es saku un Vi¿a Ïïlast¥bas piln¥ba jums: Nï, nav bijusi, pat starp pÇrklÇj visu zemi. Tad nu tas ir nefijie‰iem. mans prieks un mana milz¥gÇ 34 Jo lk, tie paceltu savus pateic¥ba; jÇ, un es pateik‰os ieroãus pret saviem brÇ∫iem; savam Dievam mÏ¥gi. Åmen. vi¿i ne∫autu sevi nogalinÇt. Bet lk, cik daudzi no ‰iem bija 27. NODAπA atdevu‰i savas dz¥v¥bas; un mïs zinÇm, ka vi¿i ir aizgÇju‰i pie Tas Kungs pavïl Amonam aizvest sava Dieva dï∫ vi¿u m¥lest¥bas Anti-nefij-lehija tautu dro‰¥bÇ. un vi¿u naida pret grïku. Satiekot Almu, Amona prieks at¿em 35 Tad nu, vai mums nav tam spïku. Nefijie‰i dod anti-nefij- iemesla priecÇties? JÇ, es saku lehijie‰iem Jer‰onas zemi. Vi¿i tiek jums, nekad, kop‰ pasaule sÇ- nosaukti par Amona tautu. Apmï- kÇs, nav bijis v¥ru, kam btu tik ram 90–77 g. pr. Kr. milz¥gs iemesls priecÇties kÇ mums; jÇ, un mans prieks mani Tad notika, kad tie lamanie‰i, aizved l¥dz pat liel¥bai par savu kas bija devu‰ies karÇ pret nefi- Dievu, jo Vi¿am ir visa avara, jie‰iem, pïc daudzÇm vi¿u c¥- visa gudr¥ba un visa sapratne, ¿Çm, lai tos izn¥cinÇtu, atklÇja, Vi¿‰ bizprot visas lietas, un Vi¿‰ ka tas bija velt¥gi censties tos
30a M&D 18:15–16. 35a src Spïks. Jïk. 2:25; 5:25. 31a Al. 23:8–13. b M&D 88:41. b Jïk. 7:26. 32a Al. 24:20–24. c src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 37a Ap. d. 10:34–35; b Al. 24:15. 36a 1. Moz. 49:22–26; 2. Nef. 26:33. Almas grÇmata 27:2–15 300 izn¥cinÇt, vi¿i atkal atgriezÇs Tas Kungs teiks mums iet, mïs Nefija zemï. iesim pie msu brÇ∫iem, un mïs 2 Un notika, ka amalekie‰i savu bsim vi¿u vergi, l¥dz mïs izla- zaudïjumu dï∫ bija ÇrkÇrt¥gi bosim tÇs daudzÇs slepkav¥bas nikni. Un, kad vi¿i redzïja, ka un grïkus, ko mïs esam tiem tie nevar atriebties nefijie‰iem, dar¥ju‰i. vi¿i sÇka uzkd¥t ∫audis dusmÇs 9 Bet Amons sac¥ja vi¿am: Tas pret saviem abrÇ∫iem, bAnti-nefij- ir pret msu brÇ∫u likumu, kuru lehija tautu, tÇdï∫ vi¿i atkal sÇka izdeva mans tïvs, ka tur btu tos izn¥cinÇt. kÇdi avergi vi¿u starpÇ; tÇdï∫ 3 Tagad ‰ie ∫audis aatkal attei- iesim un pa∫ausimies uz msu cÇs ¿emt savus ieroãus, un vi¿i brÇ∫u Ïïlast¥bu. ∫Çva sevi nogalinÇt pïc savu 10 Bet ˙ïni¿‰ sac¥ja vi¿am: ienaidnieku vïlï‰anÇs. PavaicÇ Tam Kungam, un, ja 4 Tad, kad Amons un vi¿a Vi¿‰ sac¥s mums iet, mïs iesim, brÇ∫i redzïja ‰o izn¥c¥bas darbu citÇdÇk mïs iesim bojÇ ‰ai zemï. starp tiem, kurus vi¿i tik karsti 11 Un notika, ka Amons gÇja m¥lïja, un starp tiem, kuri tik un jautÇja Tam Kungam, un Tas karsti m¥lïja vi¿us—jo tie uz- Kungs sac¥ja uz vi¿u: lkoja vi¿us kÇ e¿Æe∫us, st¥- 12 Izved ‰o tautu no ‰¥s zemes, tus no Dieva, lai izglÇbtu tos no lai vi¿i neaizietu bojÇ, jo SÇta- mÏ¥gÇs izn¥c¥bas—tÇdï∫, kad nam ir liela vara pÇr amalekie‰u Amons un vi¿a brÇ∫i redzïja sird¥m, kuri uzkda lamanie‰us ‰o lielo izn¥c¥bas darbu, vi¿i ie- dusmÇs pret vi¿u brÇ∫iem, lai ÏïlojÇs par tiem un vi¿i asac¥ja tos nogalinÇtu; tÇdï∫ ej prom no ˙ïni¿am: ‰¥s zemes; un svït¥ta ir ‰¥ tauta 5 SapulcinÇsim kopÇ ‰o TÇ ‰in¥ paaudzï, jo Es tos pasarglju. Kunga tautu un iesim uz Zara- 13 Un tad notika, ka Amons hemlas zemi pie msu brÇ∫iem gÇja un pastÇst¥ja ˙ïni¿am visus nefijie‰iem, un bïgsim no savu vÇrdus, ko Tas Kungs bija sac¥jis ienaidnieku rokÇm, lai ms vi¿am. neizn¥cinÇtu. 14 Un vi¿i sapulcinÇja kopÇ 6 Bet ˙ïni¿‰ sac¥ja tiem: Lk, visu savu tautu, jÇ, visu TÇ nefijie‰i ms izn¥cinÇs dï∫ tÇm Kunga tautu, un savÇca kopÇ daudzajÇm slepkav¥bÇm un grï- visus vi¿u s¥klopus un liellopus kiem, ko mïs pret vi¿iem esam un devÇs prom no tÇs zemes, dar¥ju‰i. un nÇca meÏon¥gÇ apvid, kas 7 Un Amons sac¥ja: Es ie‰u un atdal¥ja Nefija zemi no Zara- jautlju Tam Kungam, un, ja hemlas zemes, un nonÇca netÇlu Vi¿‰ sac¥s—ejiet pie saviem no tÇs zemes robeÏÇm. brÇ∫iem, vai tad js iesit? 15 Un notika, ka Amons sac¥ja 8 Un ˙ïni¿‰ sac¥ja vi¿am: JÇ, ja vi¿iem: Lk, es un mani brÇ∫i
27 2a Al. 43:11. src Anti-nefij-lehijie‰i. 4a Al. 24:5. b Al. 25:1. 3a Al. 24:21–26. 9a Mos. 2:13; 29:32, 38, 40. 301 Almas grÇmata 27:16–26 iesim uz Zarahemlas zemi un PÇrpiln¥bas zemi, kas ir dienvi- js paliksit ‰eit, kamïr mïs at- dos no PÇrpiln¥bas zemes; un ‰¥ griez¥simies; un mïs pÇrbaud¥- Jer‰onas zeme ir zeme, kuru sim msu brÇ∫u sirdis, vai vi¿i mïs dosim msu brÇ∫iem par gribïs, lai js nÇkat tai zemï. mantojumu. 16 Un notika, kad Amons de- 23 Un lk, mïs novietosim vÇs tajÇ zemï, ka vi¿‰ un vi¿a savus karapulkus starp Jer‰onas brÇ∫i satika Almu vi¿Ç pusï tai zemi un Nefija zemi, lai mïs avietai, par kuru bija runÇts, un varam aizsargÇt savus brÇ∫us lk, tÇ bija priec¥ga tik‰anÇs. Jer‰onas zemï; un to mïs dar¥- 17 Tad nu Amona aprieks bija sim savu brÇ∫u labÇ dï∫ vi¿u bai- tik milz¥gs, ka vi¿‰ bija pilns lïm pacelt ieroãus pret saviem ar to; jÇ, vi¿‰ tika apr¥ts priekÇ brÇ∫iem, lai vi¿i nesagrïkotu; par savu Dievu, l¥dz pat bspïka un ‰¥s milz¥gÇs bailes nÇk vi¿u zaudï‰anai; un vi¿‰ catkal no- rgtÇs grïku noÏïlo‰anas dï∫, krita zemï. kas tiem bija, ¿emot vïrÇ vi¿u 18 Tad vai tas nebija ÇrkÇrt¥gs daudzÇs slepkav¥bas un vi¿u prieks? Lk, tas ir prieks, kÇdu drausm¥gÇs ∫aundar¥bas. neviens nesa¿em, iz¿emot tikai 24 Un tad lk, to mïs dar¥sim patiesi noÏïlas pilnu un paze- msu brÇ∫iem, lai vi¿i varïtu m¥gu laimes meklïtÇju. mantot Jer‰onas zemi; un mïs 19 Tad nu Almas prieks, satie- aizsargÇsim tos no vi¿u ienaid- kot savus brÇ∫us, bija patiesi niekiem ar saviem karapulkiem, milz¥gs, un ar¥ Årona, Omnera ja vi¿i dos mums da∫u no savas un Himnija prieks, bet lk, vi¿u mant¥bas, lai mïs varïtu uzturït prieks nebija tÇds, ka pÇrsniegtu savus karapulkus. vi¿u spïkus. 25 Tad notika, kad Amons to 20 Un tad notika, ka Alma aiz- izdzirdïja, ka vi¿‰ atgriezÇs pie veda savus brÇ∫us atpaka∫ uz Anti-nefij-lehija tautas un ar¥ Zarahemlas zemi; uz savu pa‰a Alma l¥dz ar vi¿u meÏon¥gÇ mÇju. Un vi¿i gÇja un pastÇst¥ja apvid, kur tie bija uzslïju‰i aaugstÇkajam soÆim visu, kas savas teltis, un dar¥ja vi¿iem bija noticis ar vi¿iem Nefija zemï visu to zinÇmu. Un Alma ar¥ starp vi¿u brÇ∫iem lamanie‰iem. atstÇst¥ja vi¿iem savu asarunu 21 Un notika, ka augstÇkais ar Amonu un Åronu, un saviem soÆis st¥ja zi¿u visÇ zemï, vï- brÇ∫iem. lïdamies zinÇt tautas balsi par 26 Un notika, ka tas izrais¥ja vi¿u brÇ∫u pie¿em‰anu, kas bija lielu prieku vi¿u vid. Un vi¿i Anti-nefij-lehija tauta. devÇs uz Jer‰onas zemi un pÇr- 22 Un notika, ka nÇca tautas ¿ïma vald¥jumÇ Jer‰onas zemi; balss, sac¥dama: Lk, mïs atdo- un nefijie‰i vi¿us sauca par sim Jer‰onas zemi, kas ir austru- Amona tautu; un tÇ kop‰ tÇ laika mos pie jras, kas savienojas ar ar ‰o vÇrdu vi¿i at‰˙¥rÇs.
16a Al. 17:1–4. b 1. Nef. 1:7. 20a Al. 4:16–18. 17a src Prieks. c Al. 19:14. 25a Mos. 27:10–24. Almas grÇmata 27:27–28:8 302 27 Un vi¿i bija Nefija tautÇ un likti visapkÇrt Jer‰onas zemei, ar¥ ieskait¥ti starp tiem ∫aud¥m, jÇ, visÇs robeÏÇs ap Zarahemlas kas bija no Dieva bazn¥cas. Un zemi; lk, lamanie‰u karapulki vi¿i at‰˙¥rÇs ar¥ ar savu dedz¥bu bija sekoju‰i saviem brÇ∫iem uz Dievu un ar¥ uz cilvïkiem; meÏon¥gÇ apvid. jo vi¿i bija piln¥gi agod¥gi un 2 Un tÇdïjÇdi tur bija milz¥ga taisn¥gi visÇs lietÇs; un vi¿i bija kauja; jÇ, patiesi tÇda, kÇda ne- bstingri tic¥bÇ Kristum l¥dz pat kad nebija bijusi zinÇma starp galam. visÇm tautÇm tai zemï kop‰ tÇ 28 Un vi¿i raudz¥jÇs uz savu laika, kad Lehijs pameta JeruzÇ- brÇ∫u asinsizlie‰anu ar vislielÇko lemi; jÇ, un desmitiem tksto‰u riebumu; un vi¿i nekad nevarï- lamanie‰u tika nogalinÇti un tu tikt pÇrliecinÇti pacelt ieroãus izkl¥dinÇti. pret saviem brÇ∫iem; un vi¿i ne- 3 JÇ, un ar¥ tur bija liela sakÇve kad neraudz¥jÇs uz nÇvi ar bai- Nefija tautÇ; tomïr lamanie‰i lïm savas cer¥bas un uzskatu dï∫ tika a padz¥ti un izkl¥dinÇti, par Kristu un par Aug‰Çmcel‰a- un Nefija tauta atkal atgriezÇs nos; tÇdï∫ priek‰ vi¿iem nÇve bija savÇ zemï. apr¥ta ar Kristus uzvaru pÇr to. 4 Un tad tas bija laiks, kad tur 29 TÇdï∫ vi¿i paciestu anÇvi visÇ zemï bija dzirdama liela visnepat¥kamÇkajÇ un visbries- sïro‰ana un vaimanljana visÇ m¥gÇkajÇ veidÇ, ko vien vi¿u Nefija tautÇ— brÇ∫i varïtu izdomÇt, pirms vi¿i 5 jÇ, atrait¿u raudljana, sïro- pa¿emtu zobenu vai jataganu, jot par saviem v¥riem, un ar¥ lai tos sistu. tïvu, sïrojot par saviem dïliem, 30 Un tÇ vi¿i bija dedz¥ga un un meitas par brÇli, jÇ, brÇ∫a par iem¥∫ota tauta, TÇ Kunga augsti tïvu; un tÇ raudljana sïrojot ieredzïta tauta. bija dzirdama starp visiem tiem, sïrojot par savu cilti, kas bija tikusi nokauta. 28. NODAπA 6 Un tad noteikti tÇ bija bïd¥ga diena; jÇ, nopietn¥bas laiks un Lamanie‰i tiek sakauti lielÇ kaujÇ. laiks, kad daudz tika agavïts Desmitiem tksto‰u ir nogalinÇti. un lgts. πaunie tiek nodoti bezgal¥gÇm 7 Un tÇ beidzas piecpadsmitais bïdÇm; taisnie iegst nebeidzamu soÆu vald¥‰anas gads pÇr Nefija laimi. Apmïram 77–76 g. pr. Kr. tautu; Un tad notika, ka pïc tam, kad 8 un ‰is ir Amona un vi¿a brÇ∫u Amona tauta bija iekÇrtota apraksts: vi¿u ce∫ojumi Nefija aJer‰onas zemï un ar¥ bazn¥ca zemï, vi¿u cie‰anas tajÇ zemï, bija nodibinÇta Jer‰onas zemï; vi¿u bïdas un vi¿u likstas, un un nefijie‰u karapulki bija no- aneaptveramais prieks, un brÇ∫u
27a src God¥gs, 29a Al. 24:20–23. 6a Al. 30:2. god¥gums. 28 1a Al. 27:22; 30:1, 19. 8a Al. 27:16–19. b Al. 23:6. 3a Al. 30:1. 303 Almas grÇmata 28:9–29:4 uz¿em‰ana un dro‰¥ba Jer‰onas aicinÇjumu cilvïkiem strÇdÇt zemï. Un tad nu lai Tas Kungs, TÇ Kunga av¥na dÇrzÇ; un tÇ visu cilvïku Pest¥tÇjs, svït¥ vi¿u mïs redzam to milz¥go iemeslu dvïseles mÏ¥gi! bïdÇties, un ar¥ priecÇties— 9 Un ‰is ir apraksts par kariem bïdÇties dï∫ nÇves un izn¥c¥bas un str¥diem starp nefijie‰iem, un starp cilvïkiem, un priecÇties ar¥ par kariem starp nefijie‰iem dï∫ bKristus gaismas dz¥v¥bai. un lamanie‰iem; un piecpa- dsmitais soÆu vald¥‰anas gads 29. NODAπA ir beidzies. 10 Un no pirmÇ l¥dz piec- Alma vïlas aicinÇt ∫audis grïku padsmitajam gadam daudzi noÏïlo‰anai ar e¿Æe∫u dedz¥bu. Tas tksto‰i dz¥v¥bu bija aiznestas Kungs dÇvÇ skolotÇjus visÇm izn¥c¥bÇ; jÇ, tas bija rad¥jis draus- tautÇm. Alma gavilï par TÇ Kunga m¥gu asinsizlie‰anas ainu. darbu un Amona un vi¿a brÇ∫u 11 Un daudzu tksto‰u l¥˙i gu∫ veiksmi. Apmïram 76 g. pr. Kr. zemï, kamïr daudzu tksto‰u l¥˙i apst grïdÇs uz zemes vir- Ak kaut es btu e¿Æelis un mana sas; jÇ, un daudzi tksto‰i bsïro sirds vïlme btu, lai es varïtu par savu radinieku zaudï‰anu, iet un skandinÇt ar Dieva baz- tÇpïc ka vi¿iem ir iemesls bai- ni, ar balsi, kas satricinÇtu zemi, d¥ties, saska¿Ç ar TÇ Kunga un katru cilvïku piesaukt grïku sol¥jumiem, ka vi¿i ir nodoti noÏïlo‰anai! bezgal¥gÇm bïdÇm. 2 JÇ, es sludinÇtu katrai dvïse- 12 Lai gan daudzi tksto‰i lei kÇ ar pïrkona balsi grïku citu patiesi sïro par savu radi- noÏïlo‰anu un pest¥‰anas iece- nieku zaudï‰anu, tomïr vi¿i ri, ka tiem ir jÇnoÏïlo grïki un priecÇjas un gavilï cer¥bÇ un pat ajÇnÇk pie msu Dieva, lai vairs zinljanÇ, atbilsto‰i TÇ Kunga nebtu nekÇdu bïdu uz visas a apsol¥jumiem, ka vi¿i tiks zemes virsas. uzcelti, lai dz¥votu pie Dieva 3 Bet lk, es esmu cilvïks un labÇs rokas nebeidzamas laimes grïkoju savÇs vïlmïs; tÇpïc man stÇvokl¥. ir jÇbt apmierinÇtam ar to, ko 13 Un tÇ mïs redzam, cik mil- Tas Kungs man ir pie‰˙¥ris. z¥ga ir cilvïku anevienl¥dz¥ba 4 Man nav savÇs vïlmïs jÇizjauc dï∫ grïka un pÇrkÇpuma, un taisnÇ Dieva stingrais lïmums, velna varas, kas nÇk ar vilt¥ga- jo es zinu, ka Vi¿‰ dÇvÇ cilvï- jÇm biecerïm, ko vi¿‰ ir izdomÇ- kiem atbilsto‰i vi¿u avïlmei, vai jis, lai ievilinÇtu cilvïku sirdis. tÇ ir uz nÇvi vai uz dz¥v¥bu; jÇ, es 14 Un tÇ mïs redzam to diÏeno zinu, ka Vi¿‰ pie‰˙ir cilvïkiem,
11a Al. 16:11. b 2. Nef. 9:28. 29 2a Omn. 1:26; b Al. 48:23; 14a src TÇ Kunga 3. Nef. 21:20. M&D 42:45–46. v¥nadÇrzs. 4a Psm. 37:4. 12a Al. 11:41. b src Gaisma, Kristus 13a 1. Nef. 17:35. gaisma. Almas grÇmata 29:5–16 304 jÇ, nolemj vi¿iem lïmumus, kas noÏïlas pilnus, un nÇkam pie ir nemainÇmi, atbilsto‰i vi¿u TÇ Kunga, vi¿u Dieva, tad mana bgribai, vai nu tie btu uz glÇb- dvïsele tiek piepild¥ta ar prieku; ‰anu vai uz izn¥c¥bu. tad es atceros, ako Tas Kungs ir 5 JÇ, un es zinu, ka labs un dar¥jis manis labad, jÇ, patiesi, ka ∫auns ir nÇcis visu cilvïku priek- Vi¿‰ uzklaus¥ja manu lg‰anu; ‰Ç; tas, kas neat‰˙ir ne labu, ne jÇ, tad es atceros Vi¿a Ïïl¥go roku, ∫aunu, ir neaptraip¥ts; bet tas, ko Vi¿‰ pastiepa man pretim. kas paz¥st labu un ∫aunu, tam 11 JÇ, un es vienmïr esmu tiek adots pïc vi¿a vïlmïm, vai atcerïjies savu tïvu gstu; jo nu vi¿‰ vïlas labu vai ∫aunu, es noteikti zinu, ka aTas Kungs dz¥v¥bu vai nÇvi, prieku vai atbr¥voja vi¿us no jga, un ar bsirdsapzi¿as pÇrmetumus. to nodibinÇja Savu bazn¥cu; jÇ, 6 Tagad, redzot, ka es zinu visas Dievs Tas Kungs, ÅbrahÇma ‰¥s lietas, kÇpïc man ir jÇvïlas Dievs, ±zÇka Dievs un Jïkaba vairÇk nekÇ izpild¥t to darbu, Dievs atbr¥voja vi¿us no jga. kuram es esmu ticis aicinÇts? 12 JÇ, es vienmïr atcerïjos savu 7 KÇpïc man ir jÇvïlas, lai es tïvu gstu; un tas pats Dievs, btu e¿Æelis, lai es varïtu runÇt kur‰ aatbr¥voja vi¿us no ïÆiptie- visiem zemes galiem? ‰u rokÇm, atbr¥voja vi¿us no jga. 8 Jo lk, Tas Kungs dÇvÇ avi- 13 JÇ, un tas pats Dievs nodibi- sÇm tautÇm vi¿u pa‰u valodÇs nÇja Savu bazn¥cu starp vi¿iem; un bmïlïs mÇc¥t Vi¿a vÇrdu, jÇ, jÇ, un tas pats Dievs aicinÇja gudr¥bÇ, visu, ko Vi¿‰ cuzskata mani ar svïtu aicinÇjumu slu- par vajadz¥gu, lai vi¿iem btu; dinÇt vÇrdu ‰ai tautai un deva tÇdï∫ mïs redzam, ka Tas Kungs daudz panÇkumu, par ko mans dod padomus gudr¥bÇ, atbilsto‰i aprieks ir piln¥gs. tam, kas ir taisns un patiess. 14 Bet es nepriecÇjos tikai par 9 Es zinu, ko Tas Kungs ir man saviem pa‰a panÇkumiem, bet pavïlïjis, un es gavilïju par to. mans prieks ir piln¥gs dï∫ manu Es anegavilïju par sevi pa‰u, bet brÇ∫u apanÇkumiem, kuri bija es gavilïju par to, ko Tas Kungs Nefija zemï. man ir pavïlïjis; jÇ, un ‰¥ ir mana 15 Lk, vi¿i ir strÇdÇju‰i ÇrkÇr- slava, lai varbt es varïtu bt t¥gi un nesu‰i daudz aug∫u; un darbar¥ks Dieva rokÇs, lai vestu cik milz¥gs bs vi¿u atalgojums! daÏas dvïseles pie grïku noÏï- 16 Tad, kad es domÇju par savu lo‰anas; un ‰is ir mans prieks. brÇ∫u panÇkumiem, liekas, ka 10 Un lk, kad es redzu dau- mana dvïsele tiek aiznesta prom, dzus no saviem brÇ∫iem patiesi patiesi l¥dz pat tÇs atdal¥‰anai
4b src R¥c¥bas br¥v¥ba. 8a 2. Nef. 29:12. Al. 5:3–5. 5a 2. Nef. 2:18, 26; b M&D 90:11. 12a 2. Moz. 14:30–31. Moron. 7:15–19. c Al. 12:9–11. 13a M&D 18:14–16. src Sapra‰anas 9a Al. 26:12. 14a Al. 17:1–4. dÇvana. 10a Mos. 27:11–31. b src Sirdsapzi¿a. 11a Mos. 24:16–21; 305 Almas grÇmata 29:17–30:10 no miesas, tik milz¥gs ir mans notika se‰padsmitajÇ soÆu val- prieks! d¥‰anas gadÇ pÇr Nefija tautu) 17 Un tad, kaut Dievs dotu tur iesÇkÇs nepÇrtraukts miers ‰iem maniem brÇ∫iem, lai vi¿i visÇ zemï. varïtu sïsties Dieva valst¥bÇ; jÇ, 3 JÇ, un tauta centÇs turït TÇ un ar¥ visi tie, kas ir vi¿u darba Kunga bau‰∫us; un vi¿i bija aug∫i, lai vi¿i varïtu nekad vairs stingri aDieva priek‰rakstu ie- neaiziet, bet lai tie varïtu godi- vïro‰anÇ, saska¿Ç ar Mozus li- nÇt Vi¿u mÏ¥gi. Un kaut Dievs kumu; jo vi¿i bija mÇc¥ti bturït dotu, lai tas varïtu tikt dar¥ts Mozus likumu, l¥dz tas tiks saska¿Ç ar maniem vÇrdiem, pa- piepild¥ts. tiesi kÇ es esmu runÇjis. Åmen. 4 Un tÇ tautai nebija nekÇdu nemieru visÇ se‰padsmitajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ pÇr Nefija 30. NODAπA tautu. 5 Un notika, ka septi¿padsmi- Korihors-antikrists izsmej Kristu, tÇ soÆu vald¥‰anas gada sÇkumÇ Izpirk‰anu un pravietojuma garu. tur bija nepÇrtraukts miers. Vi¿‰ mÇca, ka Dieva nav, nav cil- 6 Bet notika septi¿padsmitÇ vïka kri‰anas, nav soda par grïku gada beigÇs, ka tur nÇca kÇds un nav Kristus. Alma liecina, ka v¥rs Zarahemlas zemï un vi¿‰ Kristus nÇks un ka viss norÇda, ka bija aantikrists, jo tas sÇka sludi- Dievs ir. Korihors pieprasa z¥mi nÇt ∫aud¥m pret tiem pravietoju- un pïk‰¿i k∫st mïms. Velns bija miem, ko bija runÇju‰i pravie‰i parÇd¥jies Korihoram kÇ e¿Æelis par Kristus atnÇk‰anu. un mÇc¥jis vi¿am, ko teikt. Korihors 7 Tad nu tur nebija nekÇdu tiek sam¥d¥ts un mirst. Apmïram likumu pret cilvïka atic¥bu, jo 76–74 g. pr. Kr. tas btu piln¥gi pretïji Dieva Lk, tad notika, kad aAmona pavïlïm, ja tur btu likums, kas tauta bija iekÇrtojusies Jer‰onas nostÇd¥tu cilvïkus nevienl¥dz¥- zemï, jÇ, un kad lamanie‰i bija gÇ stÇvokl¥. bpadz¥ti no zemes, un to miru- 8 Jo tÇ saka Raksti: aIzvïlieties ‰os bija apglabÇju‰i tÇs zemes ‰odien pa‰i, kam js kalposit! ∫audis— 9 Tad, ja cilvïks vïlïjÇs kalpot 2 tad nu vi¿u miru‰ie netika Dievam, tÇ bija vi¿a priek‰roc¥- saskait¥ti to lielÇ skaita dï∫; nedz ba; jeb dr¥zÇk, ja vi¿‰ ticïja ar¥ tika saskait¥ti miru‰ie nefi- Dievam, tad tÇ bija vi¿a priek‰- jie‰i,—bet notika, kad vi¿i bija roc¥ba kalpot Vi¿am; bet, ja tas apglabÇju‰i savus miru‰os, un neticïja Vi¿am, tad tur nebija ar¥ pïc gavï‰anas, un sïro‰anas, likuma, lai vi¿u sod¥tu. un lg‰anas dienÇm, (un tas 10 Bet, ja vi¿‰ slepkavoja, vi¿‰
30 1a Al. 27:25–26. 3a src Mozus likums. 7a Al. 1:17. src Anti-nefij- b 2. Nef. 25:24–27; 8a Joz. 24:15. lehijie‰i. Al. 25:15. src R¥c¥bas br¥v¥ba. b Al. 28:1–3. 6a src Antikrists. Almas grÇmata 30:11–22 306 tika sod¥ts ar anÇvi; un ja vi¿‰ vi¿‰ sac¥ja uz tiem, stÇst¥dams laup¥ja, vi¿‰ ar¥ tika sod¥ts; un vi¿iem, ka nevar bt nekÇdas ja vi¿‰ zaga, vi¿‰ ar¥ tika sod¥ts; izpirk‰anas, veiktas par cilvïku un ja vi¿‰ pÇrkÇpa laul¥bu, vi¿‰ grïkiem, bet katram cilvïkam ar¥ tika sod¥ts; jÇ, par visÇm ‰¥m sokas ‰ai dz¥vï atbilsto‰i savai ∫aundar¥bÇm vi¿i tika sod¥ti. uzved¥bai; tÇdï∫ katram cilvï- 11 Jo bija likums, ka cilvïkiem kam veicas atbilsto‰i vi¿a apdÇ- ir jÇtiek tiesÇtiem par saviem vinÇt¥bai un katrs cilvïks uzvar noziegumiem. Tomïr tur nebija atbilsto‰i savam spïkam; un, likuma pret cilvïka tic¥bu; tÇdï∫ lai ko ar¥ cilvïks dar¥tu, tas nav cilvïks tika sod¥ts tikai par noziegums. tiem noziegumiem, ko vi¿‰ bija 18 Un tÇ vi¿‰ tiem sludinÇja, pastrÇdÇjis, tÇdï∫ visi cilvïki bija aizvilinÇdams daudzu sirdis, avienl¥dz¥gÇ stÇvokl¥. likdams tiem pacelt savas galvas 12 Un ‰is antikrists, kura vÇrds savÇs nekrietn¥bÇs, jÇ, aizvili- bija Korihors, (un likumam ne- nÇdams daudzas sievietes un ar¥ bija spïka pÇr vi¿u) sÇka sludi- v¥rie‰us piekopt netikl¥bas— nÇt ∫aud¥m, ka nebs nekÇda stÇst¥dams tiem, ka tad, kad Kristus. Un tÇdÇ veidÇ vi¿‰ cilvïks mirst, tas ir vi¿a gals. sludinÇja, sac¥dams: 19 Tad nu ‰is v¥rs gÇja ar¥ 13 Ak js, kas esat saist¥ti ar uz Jer‰onas zemi, lai sludinÇtu mu∫˙¥gu un veltu cer¥bu, kÇpïc ‰¥s lietas Amona ∫aud¥m, kas js iejdzat sevi tÇdÇs mu∫˙¥- kÇdreiz bija lamanie‰u ∫audis. bÇs? KÇpïc js raugÇties pïc 20 Bet lk, vi¿i bija gudrÇki Kristus? Jo neviens cilvïks nevar nekÇ daudzi no nefijie‰iem, jo zinÇt neko par to, kam ir jÇnÇk. vi¿i to sa¿ïma un sasïja, un aiz- 14 Lk, tas, ko js saucat par veda Amona priek‰Ç, kur‰ bija pravietojumiem, kas, js sakÇt, augstais priesteris pÇr ‰o tautu. ir nodoti caur svïtajiem pra- 21 Un notika, ka vi¿‰ lika, lai vie‰iem, lk, tÇs ir jsu tïvu tas tiktu padz¥ts no tÇs zemes. mu∫˙¥gÇs paraÏas. Un vi¿‰ nÇca Gideona zemï un 15 KÇ js zinÇt, vai tÇs ir patie- sÇka ar¥ vi¿iem sludinÇt; un tur sas? Lk, js nevarat zinÇt par vi¿am nebija lielu panÇkumu, to, ko js nevarat aredzït, tÇdï∫ jo vi¿‰ tika sa¿emts un sasiets, js nevarat zinÇt, ka bs tÇds un aizvests augstÇ priestera Kristus. un ar¥ tÇs zemes augstÇkÇ soÆa 16 Js raugÇties un sakÇt, ka js priek‰Ç. redzat savu grïku piedo‰anu. 22 Un notika, ka augstais Bet lk, tas ir satraukta prÇta priesteris sac¥ja uz vi¿u: KÇpïc iespaids; un ‰is jsu vÇjprÇts tu ej, sagroz¥dams TÇ Kunga rodas dï∫ jsu tïvu paraÏÇm, ce∫us? KÇpïc tu mÇci ‰iem ∫au- kas aizved js tic¥bÇ tam, kÇ nav. d¥m, ka nebs nekÇda Kristus, 17 Un daudz ko vairÇk tÇdu laup¥dams vi¿u prieku? KÇpïc
10a src NÇvessods. 11a Mos. 29:32. 15a Et. 12:5–6. 307 Almas grÇmata 30:23–32 tu runÇ pret visiem svïto pra- tot to, kas ir vi¿u pa‰u, lai tikai vie‰u pravietojumiem? vi¿i neaizskartu savus prieste- 23 Tad ‰¥ augstÇ priestera rus, kuri iejdz vi¿us pïc savas vÇrds bija Gidona. Un Korihors vïlï‰anÇs, un ir piespiedu‰i sac¥ja vi¿am: TÇpïc, ka es nemÇ- vi¿us noticït savÇm paraÏÇm cu jsu tïvu mu∫˙¥gÇs paraÏas un saviem sap¿iem, un savÇm un tÇpïc, ka es nemÇcu ‰iem d¥vain¥bÇm, un savÇm v¥zijÇm, ∫aud¥m sasaist¥t sevi ar mu∫˙¥- un saviem ‰˙ietamajiem noslï- giem priek‰rakstiem un ritu- pumiem; ka tie aizskars, ja tie Çliem, ko nodibinÇju‰i senie ner¥kosies atbilsto‰i vi¿u vÇr- priesteri, lai sagrÇbtu spïku diem, kÇdu nezinÇmu btni, un varu pÇr vi¿iem, lai turïtu kas, vi¿i saka, ir Dievs—btne, vi¿us nezi¿Ç, lai vi¿i nevarïtu kas nekad nav redzïta vai paz¥- pacelt savas galvas, bet tiktu ta, kas nekad nav bijusi un pazemoti saska¿Ç ar taviem nekad nebs. vÇrdiem. 29 Tagad, kad augstais pries- 24 Js sakÇt, ka ‰ie ∫audis ir br¥- teris un augstÇkais soÆis re- vi ∫audis. Lk, es saku, ka vi¿i dzïja vi¿a cietsird¥bu, jÇ, kad ir jgÇ. Js sakÇt, ka ‰ie senie vi¿i redzïja, ka vi¿‰ zÇkÇs pat pravietojumi ir patiesi. Lk, es Dievu, tie neatbildïja vi¿a saku, ka js nezinÇt, vai tie ir vÇrdiem, bet tie lika, lai vi¿‰ patiesi. tiktu sasiets; un vi¿i nodeva to 25 Js sakÇt, ka ‰ie ∫audis ir virsnieku rokÇs un aizst¥ja vain¥gi un kritu‰i ∫audis to vi¿u uz Zarahemlas zemi, lai vecÇku pÇrkÇpuma dï∫. Lk, es vi¿‰ tiktu vests Almas priek‰Ç saku, ka bïrns nav vain¥gs savu un augstÇkÇ soÆa priek‰Ç, kas vecÇku dï∫. bija visas zemes pÇrvaldnieks. 26 Un js ar¥ sakÇt, ka Kristus 30 Un notika, kad vi¿‰ tika nÇks. Bet lk, es saku, ka js atvests Almas un augstÇkÇ soÆa nezinÇt, vai bs tÇds Kristus. Un priek‰Ç, vi¿‰ turpinÇja tÇdÇ js ar¥ sakÇt, ka Vi¿‰ tiks nonÇ- pa‰Ç veidÇ, kÇ vi¿‰ to bija dar¥jis vïts par apasaules grïkiem— Gideona zemï; jÇ, vi¿‰ turpinÇja 27 un tÇ js aizvilinÇt ‰os azaimot. ∫audis pïc savu tïvu mu∫˙¥ga- 31 Un vi¿‰ cïlÇs Almas priek‰Ç jÇm paraÏÇm un pïc jsu pa‰u ar aplÇt¥giem vÇrdiem un zÇkÇja vïlï‰anÇs; un js turat tos ap- priesterus un skolotÇjus, ap- spiest¥bÇ, it kÇ vi¿i btu jgÇ, sdzïdams tos daudzu ∫auÏu lai js varïtu dz¥vot pÇrpiln¥bÇ aizvilinljanÇ ar savu tïvu mu∫- no vi¿u roku darba, lai vi¿i ˙¥gajÇm paraÏÇm tÇlab, lai neuzdr¥kstïtos drosm¥gi pacelt dz¥votu pÇrpiln¥bÇ no ‰o ∫auÏu acis un lai vi¿i neuzdr¥kstïtos darba. baud¥t savas ties¥bas un priek‰- 32 Tad Alma sac¥ja vi¿am: Tu roc¥bas. zini, ka mïs nedz¥vojam pÇrpil- 28 JÇ, vi¿i neuzdr¥kstas izman- n¥bÇ no ‰o ∫auÏu darba, jo lk,
26a Jes. 53:4–7. 30 a src Zaimot, zaimo‰ana. 31a Hel. 13:22. Almas grÇmata 30:33–45 308 es esmu strÇdÇjis no soÆu val- jumi, ka aDieva nav, vai, ka d¥‰anas sÇkuma l¥dz pat ‰im Kristus nenÇks? Es saku tev, ka br¥dim ar savÇm pa‰a rokÇm tev tÇdu nav, kÇ tikai tavs vÇrds. sevis uzturï‰anai, neskatoties 41 Bet lk, man visas lietas ir uz maniem daudzajiem ce∫oju- kÇ aliec¥ba tam, ka tÇ ir paties¥ba; miem pa zemi, lai sludinÇtu un tev ar¥ visas lietas ir kÇ liec¥- Dieva vÇrdu savai tautai. ba tev, ka tÇ ir paties¥ba; un vai 33 Un neskatoties uz to lielo tu to noliegsi? Vai tu tici, ka ‰¥s darbu, ko es esmu veicis bazn¥- lietas ir patiesas? cÇ, es nekad neesmu sa¿ïmis 42 Lk, es zinu, ka tu tici, bet pat tik daudz, kÇ vienu asen¥nu tu esi mel¥ga gara pÇr¿emts un par savu darbu; nedz ar¥ kÇds tu esi atmetis Dieva Garu, ka no maniem brÇ∫iem, ja vien tas tam nav vietas tev¥; bet velnam nav bijis soÆa krïslÇ; un tad mïs ir vara pÇr tevi un vi¿‰ tevi esam sa¿ïmu‰i tikai saska¿Ç ar vada, ¥stenodams savus nodo- likumu par savu laiku. mus, lai vi¿‰ varïtu izn¥cinÇt 34 Un tagad, ja mïs nesa¿e- Dieva bïrnus. mam neko par savu darbu 43 Un tad Korihors sac¥ja bazn¥cÇ, ko tas mums dod, ka Almam: Ja tu parÇd¥si man mïs strÇdÇjam bazn¥cÇ, iz¿emot az¥mi, lai es varïtu pÇrliecinÇ- to, ka mïs sludinÇm paties¥bu, ties, ka Dievs ir, jÇ, parÇdi man, lai mïs varïtu priecÇties par ka Vi¿am ir spïks, un tad es savu brÇ∫u aprieku? pÇrliecinljos par tavu vÇrdu 35 Tad kÇpïc tu saki, ka mïs patiesumu. sludinÇm ‰ai tautai, lai gtu 44 Bet Alma sac¥ja vi¿am: Tev pe∫¿u, ja tu pats zini, ka mïs ir bijis z¥mju pietiekami; vai tu nesa¿emam nekÇdu pe∫¿u? Un kÇrdinÇsi savu Dievu? Vai tu tad, vai tu tici, ka mïs esam teiksi: ParÇdi man z¥mi, kad tev krÇpu‰i ‰o tautu, kas rad¥jis tÇdu ir avisu ‰o tavu brÇ∫u un ar¥ visu prieku vi¿u sird¥s? svïto pravie‰u liec¥bas? Raksti 36 Un Korihors atbildïja ir izklÇst¥ti tavÇ priek‰Ç, jÇ, un vi¿am: JÇ. bviss norÇda uz to, ka ir Dievs; 37 Un tad Alma sac¥ja vi¿am: jÇ, patiesi czeme un viss, kas ir Vai tu tici, ka ir Dievs? uz tÇs virsas, jÇ, un tÇs dkust¥ba, 38 Un vi¿‰ atbildïja: Nï. jÇ, un ar¥ visas eplanïtas, kuras 39 Tad Alma sac¥ja uz vi¿u: kustas savÇ noteiktajÇ kÇrt¥bÇ, Vai tu atkal noliegsi, ka ir liecina, ka ir AugstÇkais Rad¥tÇjs. Dievs, un noliegsi ar¥ Kristu? Jo 45 Un tomïr tu ej apkÇrt, lk, es saku tev, es zinu, ka ir aizvilinÇdams ‰o ∫auÏu sirdis, Dievs, un ar¥, ka Kristus nÇks. liecinÇdams vi¿iem, ka Dieva 40 Un tad, kÇdi tev ir pierÇd¥- nav? Un vai tagad vïl tu no-
33a Al. 11:3. 43a Jïk. 7:13–21; b Psm. 19:2; M&D 88:47. 34a src Prieks. M&D 46:8–9. c ±j. 12:7–10. 40a Psm. 14:1. src Z¥me. d Hel. 12:11–15. 41a src Liecinieks. 44a Mos. 13:33–34. e Moz. 6:63. 309 Almas grÇmata 30:46–57 liegsi visas ‰¥s liec¥bas? Un vi¿‰ kÇdu z¥mi? Vai tu gribïji, lai sac¥ja: JÇ, es nolieg‰u, ja vien tu vi¿‰ sagÇdÇtu cie‰anas citiem, neparÇd¥si man kÇdu z¥mi. lai parÇd¥tu tev z¥mi? Lk, vi¿‰ 46 Un tad notika, ka Alma tev ir parÇd¥jis z¥mi; un tagad, sac¥ja vi¿am: Lk, es esmu sÇpi- vai tu vïl str¥dïsies? nÇts par tavu cietsird¥bu, jÇ, 52 Un Korihors pastiepa savu ja tu joprojÇm pretosies paties¥- roku un rakst¥ja: Es zinu, ka es bas garam, tava dvïsele tiks esmu mïms, jo es nevaru paru- izn¥cinÇta. nÇt; un es zinu, ka nekas cits, kÇ 47 Bet lk, ir alabÇk, lai tava vien Dieva spïks varïja man to dvïsele pazustu, nekÇ tu ar savu izdar¥t; jÇ, un es vienmïr azinÇju, melo‰anu un saviem glaimojo- ka Dievs ir. ‰ajiem vÇrdiem btu l¥dzeklis 53 Bet lk, velns amani piev¥la; daudzu dvïse∫u nove‰anai izn¥- jo vi¿‰ bparÇd¥jÇs man e¿Æe∫a c¥bÇ; tÇdï∫, ja tu atkal noliegsi, izskatÇ un sac¥ja man: Ej un at- lk, Dievs sit¥s tevi, ka tu k∫si gsti ‰os ∫audis, jo vi¿i visi ir mïms, lai tu vairs nekad neat- aizmald¥ju‰ies paka∫ kÇdam vïrtu savu muti, lai tu vairs nezinÇmam Dievam. Un vi¿‰ sa- nekrÇptu ‰os ∫audis. c¥ja man: cDieva nav! JÇ, un vi¿‰ 48 Tad Korihors sac¥ja uz vi¿u: mÇc¥ja man, kas man jÇsaka. Es nenoliedzu Dieva esam¥bu, Un es mÇc¥ju vi¿a vÇrdus; un es bet es neticu, ka ir Dievs; un es mÇc¥ju tos tÇpïc, ka tie bija pa- ar¥ saku, ka js nezinÇt, vai ir t¥kami dmies¥gajam prÇtam; un Dievs; un, ja vien js neparÇd¥sit es mÇc¥ju tos, l¥dz es guvu lielus man kÇdu z¥mi, es neticï‰u. panÇkumus, tÇ ka es patiesi no- 49 Tad Alma sac¥ja vi¿am: ticïju, ka tie ir patiesi; un tÇpïc ·o es do‰u tev par z¥mi, ka tu es pretojos paties¥bai, kamïr es pïk‰¿i atapsi mïms saska¿Ç ar izsaucu ‰o smago lÇstu pÇr sevi. maniem vÇrdiem; un es saku, 54 Tagad, kad vi¿‰ to bija pa- ka Dieva VÇrdÇ tu tapsi mïms, teicis, vi¿‰ ldzÇs, lai Alma lai tu vairs nerunÇtu. lgtu Dievu, lai lÇsts varïtu tikt 50 Tagad, kad Alma bija no¿emts no vi¿a. pateicis ‰os vÇrdus, Korihors 55 Bet Alma sac¥ja vi¿am: Ja tapa mïms, ka vi¿‰ vairs neva- ‰is lÇsts tiks no¿emts no tevis, rïja parunÇt, saska¿Ç ar Almas tu atkal aizvilinÇsi ‰o ∫auÏu vÇrdiem. sirdis; tÇdï∫ tas tev bs patiesi, 51 Un tad, kad augstÇkais soÆis kÇ Tas Kungs gribïs. to redzïja, vi¿‰ pastiepa savu 56 Un notika, ka lÇsts netika roku un uzrakst¥ja Korihoram, no¿emts no Korihora; bet vi¿‰ sac¥dams: Vai tu pÇrliecinÇjies tika padz¥ts un gÇja no mÇjas uz par Dieva spïku? KurÇ tu mÇju, ubagodams sev bar¥bu. gribïji, lai Alma tev parÇd¥tu 57 Tad zi¿a par to, kas bija no-
47a 1. Nef. 4:13. 53a Jïk. 7:14. c Psm. 10:4. 49a 2. Laiku 13:20. b 2. kor. 11:14; d src Mies¥gs. 52a Al. 30:42. 2. Nef. 9:9. Almas grÇmata 30:58–31:5 310 ticis ar Korihoru, nekavïjoties MisionÇri ir piepild¥ti ar Svïto tika pasludinÇta visÇ zemï; jÇ, Garu. Vi¿u bïdas pazd priekÇ par augstÇkais soÆis visiem zemes Kristu. Apmïram 74 g. pr. Kr. ∫aud¥m st¥ja uzsaukumu, pa- Tad notika, ka pïc Korihora zi¿odams tiem, kas bija noticï- nÇves Alma sa¿ïma zi¿as, ka ju‰i Korihora vÇrdiem, ka vi- zoramie‰i sagroza TÇ Kunga ¿iem steidz¥gi jÇnoÏïlo grïki, lai ce∫us un ka Zorams, kas bija vi¿u tÇds pats sods nenÇktu pÇr tiem. vadonis, aizvilina ∫auÏu sirdis 58 Un notika, ka vi¿i visi pÇr- azemoties mïmiem belkiem, un liecinÇjÇs par Korihora ∫aunda- vi¿a sirds atkal sÇka csasirgt r¥bÇm; tÇdï∫ vi¿i visi atkal tika ∫auÏu nekrietn¥bas dï∫. pievïrsti Tam Kungam; un tas 2 Jo Almam tas bija iemesls dar¥ja galu Korihora nekrietn¥- milz¥gÇm abïdÇm—uzzinÇt par bai. Un Korihors gÇja apkÇrt no nekrietn¥bÇm starp vi¿a ∫aud¥m; mÇjas uz mÇju, ubagodams sev tÇdï∫ vi¿a sirds bija ÇrkÇrt¥gi bar¥bu uzturam. noskumusi par zoramie‰u at- 59 Un notika, kad vi¿‰ gÇja dal¥‰anos no nefijie‰iem. starp ∫aud¥m, jÇ, starp ∫aud¥m, 3 Tad nu zoramie‰i bija sapul- kas bija atdal¥ju‰ies no nefijie- cïju‰ies kopÇ zemï, ko vi¿i ‰iem un sauca sevi par zoramie- sauca par Antionumu, kas bija ‰iem, bdami kÇda v¥ra vad¥ti, uz austrumiem no Zarahemlas kura vÇrds bija Zorams—un, zemes, kas pletÇs gandr¥z l¥dz kad vi¿‰ gÇja starp tiem, lk, jras krastam, kas bija uz dien- vi¿‰ tika sam¥d¥ts un sabradÇts, vidiem no Jer‰onas zemes, kam l¥dz vi¿‰ bija miris. bija robeÏa ar meÏon¥go apvidu 60 Un tÇ mïs redzam tÇ galu, dienvidos, kur‰ bija pilns ar kas sagroza TÇ Kunga ce∫us; lamanie‰iem. un tÇ mïs redzam, ka avelns 4 Tad nu nefijie‰i ∫oti baid¥jÇs, bneatbalst¥s savus bïrnus pïdïjÇ ka zoramie‰i stÇsies savien¥bÇ ar dienÇ, bet Çtri aizvilks tos lejÇ lamanie‰iem un ka tas bs par uz celli. iemeslu lieliem zaudïjumiem no nefijie‰u puses. 31. NODAπA 5 Un tad, tÇ kÇ avÇrda bsludinÇ- ‰anai bija tieksme cpÇrliecinÇt Alma vada misiju, lai atgtu ∫audis dar¥t to, kas bija taisn¥gi— atkritu‰os zoramie‰us. Zoramie‰i jÇ, tam bija bijusi spïc¥gÇka ie- noliedz Kristu, tic aplamam priek‰- tekme uz ∫auÏu prÇtiem nekÇ statam par izraudz¥‰anu un pieldz zobenam vai vïl kaut kam ci- Dievu ar noteiktÇm lg‰anÇm. tam, kas ar tiem notika—tÇdï∫
60a src Velns. b 2. Nef. 9:37. 5a Ebr. 4:12; Jïk. 2:8; b Al. 3:26–27; 5:41–42; src Elku pielg‰ana. Al. 36:26. M&D 29:45. c Al. 35:15. b în. 1:23; Al. 4:19. c src Elle. 2a Mos. 28:3; src SludinÇt. 31 1a 2. Moz. 20:5; 3. Nef. 17:14; c Jar. 1:11–12; Mos. 13:13. Moz. 7:41. M&D 11:2. 311 Almas grÇmata 31:6–17 Alma domÇja, ka btu nepie- TÇ Kunga dienu; un vi¿i pie- cie‰ams, lai vi¿i izmïÆinÇtu ldza Dievu tÇdÇ veidÇ, ko Dieva vÇrda iedarb¥bu. Alma un vi¿a brÇ∫i nekad nebija 6 TÇdï∫ vi¿‰ pa¿ïma Amonu un redzïju‰i; Åronu, un Omneru; un Himniju 13 jo tiem vi¿u sinagogu vid vi¿‰ atstÇja bazn¥cÇ ZarahemlÇ; bija uzcelta ¥pa‰a vieta, vieta bet pirmos tr¥s vi¿‰ pa¿ïma stÇvï‰anai, kas bija augstu pÇr sev l¥dzi, un ar¥ Amuleku un galvu; un tur aug‰Ç varïja bt Z¥zromu, kas bija MelekÇ; un tikai viens cilvïks. vi¿‰ pa¿ïma ar¥ divus no sa- 14 TÇdï∫ tam, kas gribïja apie- viem dïliem. lgt Dievu, vajadzïja iet priek‰Ç 7 Tad nu vecÇko no saviem un uzkÇpt uz tÇs aug‰Ç, un iz- dïliem vi¿‰ ne¿ïma sev l¥dzi, stiept savas rokas pret debes¥m un tÇ vÇrds bija aHelamans; bet un saukt ska∫Ç bals¥, sakot: to vÇrdi, kurus vi¿‰ pa¿ïma 15 Svïtais, svïtais Dievs; mïs sev l¥dzi, bija ·iblons un Kori- ticam, ka Tu esi Dievs un mïs antons; un ‰ie ir to vÇrdi, kas ticam, ka Tu esi svïts, un ka Tu devÇs ar vi¿u pie bzoramie‰iem biji gars, un ka Tu esi gars, un sludinÇt tiem vÇrdu. ka Tu bsi gars mÏ¥gi! 8 Tad nu zoramie‰i bija aat‰˙ï- 16 Svïtais Dievs, mïs ticam, ka lu‰ies no nefijie‰iem; tÇdï∫ Tu no‰˙¥ri ms no msu brÇ∫iem; vi¿iem bija ticis sludinÇts Dieva un mïs neticam msu brÇ∫u vÇrds. paraÏÇm, kas bija nodotas tiem 9 Bet vi¿i bija akritu‰i lielos ar vi¿u tïvu bïrni‰˙¥bu; bet mïs maldos, jo vi¿i necentÇs turït ticam, ka Tu esi ms aizraudz¥- Dieva bau‰∫us un Vi¿a likumus jis bt par Taviem bsvïtiem atbilsto‰i Mozus likumam. bïrniem; un Tu ar¥ esi dar¥jis 10 Nedz ar¥ vi¿i ievïroja bazn¥- mums zinÇmu, ka nebs nekÇda cas ceremonijas, lai ik dienas Kristus. turpinÇtu lgt un pielgt Dievu, 17 Bet Tu esi tas pats vakar, lai vi¿i nekristu kÇrdinljanÇ. ‰odien un mÏ¥gi; un Tu esi 11 JÇ, ¥sÇk sakot, vi¿i sagroz¥ja ms aizraudz¥jis, lai mïs tiktu TÇ Kunga ce∫us ∫oti daudzos izglÇbti, turpretim visi visapkÇrt gad¥jumos, tÇdï∫ ‰¥ iemesla dï∫ mums ir izraudz¥ti, lai ar TavÇm Alma un vi¿a brÇ∫i gÇja tai zemï dusmÇm tiktu iemesti ellï; par sludinÇt tiem vÇrdu. ‰o svïtumu, ak Dievs, mïs pa- 12 Tagad, kad vi¿i bija atnÇku- teicamies Tev; un mïs ar¥ patei- ‰i tai zemï, lk, sev par izbr¥nu camies Tev, ka Tu esi izraudz¥jis vi¿i atklÇja, ka zoramie‰i bija ms, lai mïs netiktu aizvilinÇti uzcïlu‰i sinagogas un ka vi¿i ar msu brÇ∫u mu∫˙¥gajÇm pa- sapulcïjÇs kopÇ vienu dienu raÏÇm, kuras sasaista tos tic¥bÇ nedï∫Ç, ‰o dienu vi¿i sauca par Kristum, kas aizved vi¿u sirdis
7a src Helamans, 8a Al. 24:30. 16a Al. 38:13–14. Almas dïls. 9a src Atkri‰ana. b Jes. 65:3, 5. b Al. 30:59. 14a Mat. 6:1–7. 17a src Velt¥gs, uzpt¥ba. Almas grÇmata 31:18–31 312 klejot tÇlu prom no Tevis, msu pret debes¥m un asauca, sac¥- Dievs! dams: Ak, cik ilgi, ak Kungs, 18 Un atkal mïs pateicamies Tu ciet¥si, ka Tavi kalpi dz¥vo Tev, ak Dievs, ka mïs esam iz- ‰eit lejÇ miesÇ, lai skat¥tu tik raudz¥ti un svïti ∫audis. Åmen. milz¥gu ∫aundar¥bu starp cilvï- 19 Tad notika, kad Alma un ku bïrniem? vi¿a brÇ∫i, un vi¿a dïli izdzir- 27 Lk, ak Dievs, vi¿i apiesauc dïja ‰¥s lg‰anas, vi¿i bija bez Tevi, un tomïr vi¿u sirdis ir mïra izbr¥n¥ju‰ies. pÇr¿emtas vi¿u lepn¥bÇ. Lk, 20 Jo lk, katrs cilvïks gÇja ak Dievs, vi¿i piesauc Tevi ar priek‰Ç un skait¥ja to pa‰u lg- savÇm mutïm, kamïr vi¿i ir ‰anu. buzptu‰ies l¥dz pat diÏenumam 21 Tad nu to vietu vi¿i sauca ar pasaules niec¥gajÇm lietÇm. par Rameumptomu, kas, iztul- 28 Lk, ak mans Dievs, vi¿u kojot, ir svïtais paaugstinÇjums. dÇrgÇs drÇnas un vi¿u gredze- 22 Tad no ‰¥s vietas vi¿i skait¥ja, ni, un vi¿u arokas sprÇdzes, un katrs cilvïks, vienu un to pa‰u vi¿u zelta rotÇjumi, un visas lg‰anu Dievam, pateikdamies vi¿u dÇrglietas, ar ko vi¿i ir savam Dievam, ka tie bija Vi¿a izrotÇju‰ies; un lk, vi¿u sirdis izvïlïti un ka Vi¿‰ neaizvilinÇja ir pievïrstas tÇm, un tomïr vi¿i tos ar vi¿u brÇ∫u paraÏÇm, un piesauc Tevi un saka: Mïs pa- ka vi¿u sirdis nebija nozagtas teicamies Tev, ak Dievs, jo mïs ar tic¥bu nÇkamajÇm lietÇm, esam Tevis izraudz¥ti ∫audis, par kurÇm vi¿i neko nezinÇja. kamïr citi ies bojÇ. 23 Tad pïc tam, kad visi ∫audis 29 JÇ, un vi¿i saka, ka Tu esi bija pateiku‰ies tÇdÇ veidÇ, vi¿i dar¥jis tiem zinÇmu, ka nekÇda atgriezÇs savÇs mÇjÇs, anekad Kristus nebs. vairs nerunÇdami par savu Die- 30 Ak, Kungs Dievs, cik ilgi vu, l¥dz vi¿i atkal sapulcïjÇs Tu pie∫ausi, ka tÇda bezdiev¥ba kopÇ svïtajÇ vietÇ, lai pateiktos un netic¥ba bs starp Taviem savÇ veidÇ. ∫aud¥m? Ak Kungs, dod man 24 Tad, kad Alma to redzïja, spïku, lai es varïtu panest savu vi¿a sirds asÇpïja, jo vi¿‰ redzï- vÇjumu. Jo es esmu vÇj‰, un tÇda ja, ka tie bija ∫auni un samaitÇti bezdiev¥ba starp ‰iem ∫aud¥m ∫audis; jÇ, vi¿‰ redzïja, ka vi¿u sÇpina manu dvïseli! sirdis bija vïrstas uz zeltu un 31 Ak Kungs, mana sirds ir Çr- uz sudrabu, un uz visÇdÇm kÇrt¥gi noskumusi; mierini manu smalkÇm mantÇm. dvïseli aKrist! Ak Kungs, dÇvÇ 25 JÇ, un vi¿‰ ar¥ redzïja, ka man, lai man btu pietiekami vi¿i savÇ sirds lepn¥bÇ bija spïka, lai es paciet¥gi varïtu apacïlu‰ies l¥dz pat liel¥bai. paciest ‰¥s bïdas, kas nÇks uz 26 Un vi¿‰ pacïla savu balsi mani dï∫ ‰o ∫auÏu nekrietn¥bas!
23a Jïk. v. 1:21–25. 26a Moz. 7:41–58. 28a Jes. 3:16–24. 24a 1. Moz. 6:5–6. 27a Jes. 29:13. 31a JÇ¿a 16:33. 25a Jïk. 2:13; Al. 1:32. b src Lepn¥ba. 313 Almas grÇmata 31:32–32:4 32 Ak Kungs, mierini manu nu tas bija saska¿Ç ar Almas dvïseli un dod man sekmes, un lg‰anu un tÇpïc, ka vi¿‰ ldza ar¥ maniem tuvÇkajiem sekotÇ- btic¥bÇ. jiem, kas ir ar mani—jÇ, Amo- nam un Åronam, un Omneram, 32. NODAπA un ar¥ Amulekam un Z¥zromam, un ar¥ adiviem maniem dïliem— Alma mÇca nabagos, kuru bïdas ir jÇ, mierini patiesi visus vi¿us, ak padar¥ju‰as tos pazem¥gus. Tic¥ba Kungs! JÇ, mierini vi¿u dvïseles ir cer¥ba uz to, kas nav redzams, Krist! bet kas ir patiess. Alma liecina, ka 33 DÇvÇ vi¿iem, lai tiem btu e¿Æe∫i kalpo v¥riem, sievÇm un spïks, lai vi¿i varïtu panest bïrniem. Alma sal¥dzina VÇrdu ar savas bïdas, kas nÇks pÇr tiem sïklu. Tam jÇtop iedïst¥tam un dï∫ ‰o ∫auÏu nekrietn¥bÇm. koptam. Tad tas izaug par koku, no 34 Ak Kungs, adÇvÇ mums, lai kura tiek novÇkts mÏ¥gÇs dz¥ves mïs gtu panÇkumus, vedot auglis. Apmïram 74 g. pr. Kr. vi¿us atkal atpaka∫ pie Tevis Krist. Un notika, ka vi¿i gÇja un sÇka 35 Lk, ak Kungs, vi¿u advïse- sludinÇt Dieva vÇrdu ∫aud¥m, les ir ∫oti dÇrgas, un daudzi no ejot vi¿u sinagogÇs un vi¿u tiem ir msu brÇ∫i; tÇdï∫ dod namos; jÇ, un vi¿i pat sludinÇja mums, ak Kungs, spïku un vÇrdu vi¿u ielÇs. gudr¥bu, lai mïs varïtu vest ‰os 2 Un notika, ka pïc lieliem p- msu brÇ∫us atkal pie Tevis! li¿iem to vid, vi¿i sÇka gt 36 Tad notika, kad Alma bija panÇkumus starp anabagajiem sac¥jis ‰os vÇrdus, ka vi¿‰ auzli- ∫aud¥m; jo lk, tie tika izdz¥ti no ka savas brokas visiem tiem, kas sinagogÇm savu rupjo drÇnu bija ar vi¿u. Un lk, kad vi¿‰ dï∫,— tiem uzlika savas rokas, vi¿i tika 3 tÇdï∫ tiem netika ∫auts ieiet piepild¥ti ar Svïto Garu. vi¿u sinagogÇs pielgt Dievu, jo 37 Un pïc tam vi¿i iz‰˙¥rÇs, tos uzskat¥ja par net¥r¥bu; tÇdï∫ anedomÇdami par to, ko vi¿i vi¿i bija nabagi; jÇ, vi¿u brÇ∫i ïd¥s jeb ko vi¿i dzers, jeb ko uzskat¥ja tos par sÇr¿iem; tÇdï∫ vi¿i Æïrbs. vi¿i bija anabagi attiec¥bÇ uz 38 Un Tas Kungs gÇdÇja tiem, pasaules lietÇm; un vi¿i bija ka vi¿i necieta badu, nedz ar¥ nabagi ar¥ sird¥s. slÇpes; jÇ, un Vi¿‰ deva tiem ar¥ 4 Tagad, kad Alma mÇc¥ja un spïku, lai vi¿i neciestu nekÇdas runÇja uz ∫aud¥m On¥das kalnÇ, abïdas, ja vien tÇs netiek pÇr- tur nÇca liels ∫auÏu pulks pie ¿emtas ar Kristus prieku. Tad vi¿a, kas bija tie, par kuriem
32a Al. 31:7. b src Roku uzlik‰ana. Al. 33:23. 34a 2. Nef. 26:33. 37a Mat. 6:25–34; b src Tic¥ba, ticït. 35a src Dvïsele— 3. Nef. 13:25–34. 32 2a src Nabags. Dvïse∫u vïrt¥ba. 38a Mat. 5:10–12; 3a Al. 34:40. 36a 3. Nef. 18:36–37. Mos. 24:13–15; Almas grÇmata 32:5–16 314 mïs runÇjam, kuri bija anabagi domÇjat, ka js nevarat apielgt sird¥s dï∫ savas nabadz¥bas at- Dievu, kÇ vien savÇs sinagogÇs? tiec¥bÇ uz pasaules lietÇm. 11 Un vïl, es gribu vaicÇt, 5 Un tie nÇca pie Almas; un vai js domÇjat, ka jums nav tad viens, kur‰ bija galvenais jÇpieldz Dievs vairÇk kÇ tikai starp vi¿iem, sac¥ja tam: Lk, reizi nedï∫Ç? ako lai dara ‰ie mani brÇ∫i, jo 12 Es saku jums, tas ir labi, ka savas nabadz¥bas dï∫ vi¿i tiek js esat izdz¥ti no jsu sinago- visu cilvïku nicinÇti, jÇ, un it gÇm, lai js varïtu bt pazem¥gi ¥pa‰i no msu priesteriem, jo tie un lai js varïtu mÇc¥ties agud- ir bizdzinu‰i ms no msu sina- r¥bu, jo ir nepiecie‰ams, lai js gogÇm, pie kurÇm mïs esam mÇc¥tos gudr¥bu; jo tas ir tÇpïc, krietni strÇdÇju‰i ar savÇm pa‰u ka js esat izdz¥ti, ka js tiekat rokÇm, lai tÇs uzceltu; un vi¿i ir savu brÇ∫u nicinÇti dï∫ savas Çr- izdzinu‰i ms msu ÇrkÇrt¥gÇs kÇrt¥gÇs bnabadz¥bas, ka js esat nabadz¥bas dï∫; un mums nav novesti l¥dz sirds pazem¥bai; jo nevienas vietas, kur mïs varïtu jums vajag k∫t pazem¥giem. pielgt savu Dievu; un lk, cko 13 Un tad, tÇpïc ka js esat lai mïs darÇm? piespiesti k∫t pazem¥gi, js esat 6 Un tad, kad Alma to dzirdïja, svït¥ti; jo daÏreiz cilvïks, kad vi¿‰ pagriezÇs ar seju tie‰i pret vi¿‰ tiek piespiests k∫t paze- to, un vi¿‰ raudz¥jÇs ar lielu m¥gs, meklï grïku noÏïlo‰anu, prieku; jo vi¿‰ redzïja, ka vi¿u un tad noteikti tas, kas noÏïlo abïdas bija patiesi bpadar¥ju‰as grïkus, atrad¥s Ïïlast¥bu; un tas, tos pazem¥gus un ka tie bija kas atrod Ïïlast¥bu un apastÇv csagatavoti uzklaus¥t vÇrdu. l¥dz galam, tas taps izglÇbts. 7 TÇdï∫ vi¿‰ vairÇk neko netei- 14 Un tad, kÇ es jums sac¥ju, ka, ca tam otrajam ∫auÏu pulkam; tÇdï∫ ka js esat piespiesti k∫t bet vi¿‰ pastiepa savu roku un pazem¥gi, js esat svït¥ti, vai sauca uz tiem, uz kuriem vi¿‰ js nedomÇjat, ka vairÇk svït¥ti skat¥jÇs, kas patiesi bija noÏïlas ir tie, kas patiesi pazemojas dï∫ pilni, un sac¥ja tiem: vÇrda? 8 Es redzu, ka js esat apazem¥- 15 JÇ, tas, kas pats patiesi paze- gi sird¥s, un, ja tÇ, tad js esat mojas un noÏïlo savus grïkus, svït¥ti. un pastÇv l¥dz galam, tas tiks 9 Lk, jsu brÇlis sac¥ja: Ko svït¥ts—jÇ, daudz vairÇk svï- mums dar¥t? Jo mïs esam izdz¥ti t¥ts nekÇ tie, kas tiek piespiesti no savÇm sinagogÇm, ka mïs k∫t pazem¥gi savas ÇrkÇrt¥gÇs nevaram pielgt savu Dievu. nabadz¥bas dï∫. 10 Lk, es saku jums, vai js 16 TÇdï∫ svït¥ti ir tie, kas apa‰i
4a src Nabags—GarÇ b src Pazem¥gs, 12a Sal. MÇc. 4:13. nabagi. pazem¥ba. b Sal. Pam. 16:8. 5a Sal. Pam. 18:23. c Al. 16:16–17; 13a Al. 38:2. b Al. 33:10. M&D 101:8. 16a src Pazem¥gs, c Ap. d. 2:37–38. 8a Mat. 5:3–5. pazem¥ba. 6a src Likstas. 10a src Pielg‰ana. 315 Almas grÇmata 32:17–28 pazemojas, nebdami piespiesti 23 Un tad Vi¿‰ caur e¿Æe∫iem k∫t pazem¥gi; jeb dr¥zÇk, citiem dod Savu vÇrdu v¥riem, jÇ, ane vÇrdiem, svït¥ts ir tas, kas tic tikai v¥riem, bet ar¥ sievÇm. Tad Dieva vÇrdam un top krist¥ts tas vïl nav viss; maziem bbïr- bez sirds ietiep¥bas, jÇ, kas nav niem vÇrdi, kas mulsina gudros spiests atz¥t vÇrdu jeb pat pie- un mÇc¥tos, tiek doti daudzas spiests atz¥t, pirms tas noticïs. reizes. 17 JÇ, ir daudzi, kas saka: Ja 24 Un tad, mani m¥∫otie brÇ∫i, tÇ tu parÇd¥si mums az¥mi no de- kÇ js vïlïjÇties zinÇt no manis, bes¥m, tad mïs tie‰Çm zinÇsim; ko jums dar¥t, tÇdï∫ ka js esat tad mïs ticïsim. moc¥ti un padz¥ti—tad es nevï- 18 Tad es jautÇju, vai tÇ ir los, lai js domÇtu, ka es esmu tic¥ba? Lk, es saku jums: Nï! Jo, iecerïjis tiesÇt js tikai saska¿Ç ja cilvïks kaut ko zina, vi¿am ar to, kas ir patiess,— nav iemesla tam aticït, jo vi¿‰ 25 jo es neuzskatu, ka js visi to zina. no jums esat piespiesti pazemo- 19 Un tad, cik daudz vairÇk ties; jo es patiesi ticu, ka ir daÏi nolÇdïts ir tas, kas azina Dieva starp jums, kas btu pazemoju- gribu un to nedara, nekÇ tas, ‰ies pa‰i, lai ar¥ kÇdos apstÇk∫os kas tikai tic jeb kam ir bijis tikai tie btu. iemesls ticït, un kas tad kr¥t 26 Tad, kÇ jau es teicu par grïkÇ? tic¥bu,—ka tÇ nav piln¥gas zi- 20 Tad par to jums ir jÇsprieÏ. nljanas—patiesi tÇ tas ir ar¥ ar Lk, es saku jums, ka tas no maniem vÇrdiem. No sÇkuma vienas puses ir tÇpat kÇ tas ir no js nevarat zinÇt par to patie- otras; un katram cilvïkam bs sumu l¥dz piln¥bai, tÇpat kÇ ti- pïc vi¿a darbiem. c¥ba nav piln¥gas zinljanas. 21 Un tad, kÇ es teicu par 27 Bet lk, ja js attapsities un tic¥bu— a tic¥ba nav piln¥gas uzmodinÇsit savas spïjas, lai zinljanas par kaut ko; tÇdï∫, pÇrbaud¥tu manus vÇrdus, un ja jums ir tic¥ba, js bcerat uz izmantosit kaut kripati¿u tic¥- to, kas cnav redzams, bet kas ir bas, jÇ, pat ja js nevarat vairÇk, patiess. kÇ avïlïties ticït, ∫aujiet ‰ai vïl- 22 Un tad lk, es saku jums, mei darboties jsos, l¥dz kamïr un es gribïtu, lai js atcerïtos, js noticïsit tik daudz, ka varï- ka Dievs ir Ïïl¥gs pret visiem sit atbr¥vot vietu kaut da∫ai no tiem, kas tic Vi¿a VÇrdam; tÇdï∫ maniem vÇrdiem. Vi¿‰ vïlas, pirmÇm kÇrtÇm, 28 Tagad mïs sal¥dzinÇm vÇr- lai js ticïtu, jÇ, patiesi Vi¿a du ar asïklu. Tad, ja js atbr¥vo- vÇrdam. sit vietu, lai bsïkla varïtu tikt
17a src Z¥me. b src Cer¥ba. 3. Nef. 26:14–16; 18a Et. 12:12, 18. c Et. 12:6. M&D 128:18. 19a JÇ¿a 15:22–24. 23a Joïla 3:1–2. 27a Marka 11:24. 21a JÇ¿a 20:29; b Mat. 11:25; 28a Al. 33:1. Ebr. 11. Lk. 10:21; b Lk. 8:11. Almas grÇmata 32:29–40 316 iedïst¥ta jsu csird¥, lk, ja tÇ ir js zinÇt, jo js zinÇt, ka vÇrds ¥sta sïkla, laba sïkla, ja js to ir piebriedis jsu dvïselï, un neizmet¥sit ar savu dnetic¥bu, js ar¥ zinÇt, ka tas ir izd¥dzis, ka pretojoties TÇ Kunga Garam, jsu sapratne tiek apgaismota lk, tÇ sÇks briest jsu krt¥s; un jsu cprÇts sÇk papla‰inÇties. un, kad js izjut¥sit ‰¥s brie‰anas 35 Ak tad, vai tas nav patiesi? kust¥bas, js teiksit sev¥—vaja- Es saku jums: JÇ, jo tÇ ir agaisma; dzïtu bt, ka tÇ ir laba sïkla jeb un viss, kas ir gaisma, ir labs, ka ‰is vÇrds ir labs, jo tas sÇk tÇpïc ka tas ir izprotams, tÇdï∫ papla‰inÇt manu dvïseli; jÇ, tas jums jÇzina, ka tas ir labs; un sÇk apgaismot manu esapratni, tad lk, kad js esat izbaud¥ju‰i jÇ, tas sÇk k∫t man pat¥kams. ‰o gaismu, vai jsu zinljanas ir 29 Tad lk, vai tas nepalielinÇs piln¥gas? jsu tic¥bu? Es saku jums: JÇ, 36 Lk, es saku jums: Nï, nedz neskatoties uz to, tas nav vïl iz- ar¥ jums vajag nolikt malÇ jsu audzis l¥dz piln¥gÇm zinljanÇm. tic¥bu, jo js esat izmantoju‰i 30 Bet lk, kad sïkla piebriest savu tic¥bu, lai iedïst¥tu sïklu, un d¥gst, un sÇk augt, jums lai js varïtu pÇrbaud¥t un zinÇt, vajadzïs sac¥t, ka tÇ sïkla ir vai sïkla bija laba. laba; jo lk, tÇ briest un d¥gst, 37 Un lk, kad koks sÇks augt, un sÇk augt. Un tad lk, vai tas js sac¥sit: Kopsim to rp¥gi, nenostiprinÇs jsu tic¥bu? JÇ, tas lai tas varïtu iesak¿oties, lai tas stiprinÇs jsu tic¥bu, jo js teik- varïtu augt un nest mums aug- sit—es zinu, ka tÇ ir laba sïkla; ∫us. Un tad lk, ja js kopsit to jo lk, tÇ d¥gst un sÇk augt. ar lielu rp¥bu, tas iesak¿osies 31 Un tad lk, vai js esat un augs, un nes¥s aug∫us. dro‰i, ka tÇ ir laba sïkla? Es 38 Bet, ja js aizturaties nevïr¥- saku jums: JÇ, jo katra sïkla nes gi pret koku un nedomÇjat par aug∫us pïc sava aveida. tÇ kop‰anu, lk, tas neiesak¿o- 32 TÇdï∫, ja sïkla aug, tÇ ir sies, un, kad nÇk saules svelme laba, bet, ja tÇ neaug, lk, tÇ un to apdedzina, tÇpïc ka tam nav laba, tÇdï∫ tÇ tiek izmesta. nav saknes, tas nokalst, un js 33 Un tad lk, tÇdï∫ ka js to izraujat un izsvieÏat. esat pÇrbaud¥ju‰i un iedïst¥ju‰i 39 Tad tas nav tÇpïc, ka sïkla sïklu, un tÇ briest un d¥gst, un nebija laba, nedz ar¥ tÇpïc, ka sÇk augt, jums vajadzïs atz¥t, tÇ aug∫i nebtu vïlami; bet tas ir ka ‰¥ sïkla ir laba. tÇpïc, ka jsu aaugsne ir neaug- 34 Un lk, vai jsu azinljanas l¥ga un js nekopjat koku, tÇdï∫ ir piln¥gas? JÇ, jsu zinljanas ir jums nevarïs bt tÇ aug∫i. piln¥gas par ‰o lietu, un jsu 40 Un tÇ, ja js nekopsit vÇrdu, btic¥ba dus; un tas ir tÇpïc, ka raudz¥damies ar tic¥bas aci pïc
28c src Sirds. 34a src Zinljanas. src Gaisma, Kristus d Mat. 17:20. b Et. 3:19. gaisma. e src Sapra‰ana. c src PrÇts. 38a src Atkri‰ana. 31a 1. Moz. 1:11–12. 35a JÇ¿a 3:18–21. 39a Mat. 13:5. 317 Almas grÇmata 32:41–33:8 tiem aug∫iem, js nekad nevarï- avienam Dievam, lai vi¿i varïtu sit plkt adz¥v¥bas koka aug∫us. iegt ‰os aug∫us, par ko vi¿‰ bija 41 Bet, ja js kopsit vÇrdu, jÇ, runÇjis, jeb kÇ vi¿iem ir jÇiesïj kopsit to koku, kad tas iesÇks tÇ bsïkla jeb vÇrds, par ko vi¿‰ augt, ar savu tic¥bu, ar lielu uz- runÇja, kam, vi¿‰ teica, jÇtop c¥t¥bu un apaciet¥bu, raudz¥da- iedïst¥tam vi¿u sird¥s; jeb kÇdÇ mies pïc tÇ aug∫iem, tas iesak- veidÇ vi¿iem ir jÇsÇk izmantot ¿osies; un lk, tas bs koks, kas savu tic¥bu. bieaugs mÏ¥gajÇ dz¥v¥bÇ. 2 Un Alma tiem sac¥ja: Lk, js 42 Un dï∫ jsu auzc¥t¥bas un teicÇt, ka js nevarat apielgt jsu tic¥bas, un jsu paciet¥bas, savu Dievu tÇpïc, ka js esat kopjot vÇrdu, lai tas varïtu ie- izdz¥ti no sinagogÇm. Bet lk, sak¿oties jsos, lk, ar laiku js es saku jums, ja js domÇjat, plksit tÇ baug∫us, kas ir pa‰i ka js nevarat pielgt Dievu, dÇrgÇkie, kas ir saldÇki par visu js ∫oti alojaties un jums ir saldo un kas ir baltÇki par visu jÇpïta bRaksti; ja js domÇjat, balto, jÇ, un t¥rÇki par visu, kas ir ka tie jums to ir mÇc¥ju‰i, js t¥rs; un js mielosities ar ‰iem tos nesaprotat. aug∫iem, l¥dz js bsit païdu‰i, 3 Vai js atceraties las¥ju‰i, ko ka js nebsit nedz izsalku‰i, aZïnoss, senatnes pravietis, tei- nedz izslÇpu‰i. ca par lg‰anu jeb bpielg‰anu? 43 Tad, mani brÇ∫i, gaidot, kad 4 Jo vi¿‰ teica: Tu esi Ïïlsird¥gs, koks nes¥s jums aug∫us, js p∫au- ak Dievs, jo Tu esi uzklaus¥jis sit savas tic¥bas un savas uzc¥t¥- manu lg‰anu, pat, kad es biju bas, un paciet¥bas, un ieciet¥bas tuksnes¥; jÇ, Tu biji Ïïlsird¥gs, raÏu. kad es ldzu par tiem, kas bija mani aienaidnieki, un Tu tos atgriezi pie manis. 33. NODAπA 5 JÇ, ak Dievs, un Tu biji Ïïlsir- d¥gs pret mani, kad es piesaucu Zïnoss mÇc¥ja, ka cilvïkiem ir Tevi uz sava alauka; kad es jÇldz un jÇpieldz Dievs visur, piesaucu Tevi savÇ lg‰anÇ, un un ka sodi tiek novïrsti, pateicoties Tu uzklaus¥ji mani. Dïlam. Zïnoks mÇc¥ja, ka Ïïlast¥ba 6 Un vïl, ak Dievs, kad es at- tiek dÇvÇta Dïla dï∫. Mozus bija griezos savÇ namÇ, Tu uzklaus¥ji tuksnes¥ pacïlis Dieva Dïla sim- mani manÇ lg‰anÇ. bolu. Apmïram 74 g. pr. Kr. 7 Un, kad es gÇju savÇ akam- Tad, kad Alma bija runÇjis ‰os bar¥, ak Kungs, un ldzu Tevi, vÇrdus, tie st¥ja pie vi¿a, vïlï- Tu uzklaus¥ji mani. damies zinÇt, vai vi¿iem ir jÇtic 8 JÇ, Tu esi Ïïlsird¥gs pret
40a 1. Moz. 2:9; 33 1a 2. Nef. 31:21; Raksti—Zudu‰ie 1. Nef. 15:36. Mos. 15:2–4. Raksti; Zïnoss. 41a src Paciet¥ba. b Al. 32:28–43. b src Pielg‰ana. b Al. 33:23; M&D 63:23. 2a Al. 32:5. 4a Mat. 5:44. 42a src Uzc¥t¥ba. b Al. 37:3–10. 5a Al. 34:20–25. b 1. Nef. 8:10–12. 3a src Svïtie 7a Mat. 6:5–6; Al. 34:26. Almas grÇmata 33:9–22 318 Saviem bïrniem, kad tie Tevi Tavu Ïïlast¥bu, ko Tu esi dÇvÇjis piesauc, lai tiktu Tevis, un nevis tiem Sava Dïla dï∫. cilvïku uzklaus¥ti, un Tu uz- 17 Un tad, mani brÇ∫i, js re- klaus¥si tos. dzat, ka otrs senatnes pravietis 9 JÇ, ak Dievs, Tu esi bijis Ïïl¥gs ir liecinÇjis par Dieva Dïlu, un pret mani un uzklaus¥jis manus tÇpïc, ka ∫audis negribïja sa- saucienus Tavu draudÏu vid. prast vi¿a vÇrdus, tie vi¿u ano- 10 JÇ, un Tu ar¥ esi uzklaus¥jis mïtÇja ar akme¿iem l¥dz nÇvei. mani, kad es tiku apadz¥ts un 18 Bet lk, tas vïl nav viss; ‰ie savu ienaidnieku nicinÇts; jÇ, Tu nav vien¥gie, kas runÇju‰i par uzklaus¥ji manus saucienus un Dieva Dïlu. biji dusm¥gs uz maniem ienaid- 19 Lk, par Vi¿u runÇja niekiem, un Tu piemeklïji tos aMozus; jÇ, un lk, bz¥me tika SavÇs dusmÇs ar Çtru izn¥c¥bu. cpacelta tuksnes¥, lai katrs, kas 11 Un Tu uzklaus¥ji mani manu uz to raudz¥tos, dz¥votu. Un bïdu un manas sirsn¥bas dï∫; un daudzi skat¥jÇs un izdz¥voja. tas ir Tava Dïla dï∫, ka tÇ Tu esi 20 Bet tikai daÏi saprata tÇs bijis Ïïl¥gs pret mani, tÇdï∫ noz¥mi, un tas vi¿u cietsird¥- es piesauk‰u Tevi visÇs savÇs bas dï∫. Bet tur bija daudzi, bïdÇs, jo Tev¥ ir mans prieks; jo kas bija tÇ nocietinÇju‰ies, ka Tu esi novïrsis Savus sodus no vi¿i negribïja skat¥ties, tÇdï∫ manis Sava Dïla dï∫. vi¿i gÇja bojÇ. Tad iemesls, 12 Un tad Alma sac¥ja uz tiem: kÇpïc vi¿i neskat¥jÇs, bija tÇds, Vai js ticat tiem aRakstiem, ko ka vi¿i neticïja, ka tas vi¿us tie senatnï rakst¥ju‰i? aizdziedinÇs. 13 Lk, ja—jÇ, tad jums jÇtic 21 Ak, mani brÇ∫i, ja js varïtu ar¥ tam, ko aZïnoss sac¥ja, jo lk, tikt izdziedinÇti, vienkÇr‰i pa- vi¿‰ teica: Tu esi novïrsis Savus ce∫ot savas acis, lai js varïtu sodus Sava Dïla dï∫. tikt dziedinÇti, vai gan js Ïigli 14 Tad lk, mani brÇ∫i, es gribu neraudz¥tos, vai ar¥ js dr¥zÇk jautÇt, vai js esat las¥ju‰i ‰os nocietinÇtu savas sirdis netic¥bÇ Rakstus? Ja—jÇ, tad kÇ gan js un btu laiski, ka js nepaceltu varat neticït Dieva Dïlam? savas acis, lai js varïtu iet bojÇ? 15 Jo anav rakst¥ts, ka Zïnoss 22 Ja tÇ, ak vai, posts nÇks pÇr viens pats btu par to runÇjis, jums; bet, ja ne tÇ, tad paceliet bet bZïnoks ar¥ runÇja par ‰¥m savas acis un asÇciet ticït Dieva lietÇm,— Dïlam, ka Vi¿‰ nÇks atpest¥t 16 jo lk, vi¿‰ sac¥ja—Tu esi Savus ∫audis un ka Vi¿‰ ciet¥s un dusm¥gs, ak Kungs, uz ‰o tautu, mirs, lai bizpirktu vi¿u grïkus; tÇpïc ka vi¿i negrib saprast un, ka Vi¿‰ cuzcelsies no miru-
10a Al. 32:5. 17a src Moceklis, moc¥bas. c JÇ¿a 3:14; 12a src Svïtie Raksti. 19a 5. Moz. 18:15, 18; Hel. 8:14–15. 13a Al. 34:7. Al. 34:7. 20a 1. Nef. 17:40–41. 15a Jïk. 4:4. b 4. Moz. 21:9; 22a Al. 32:27–28. b 1. Nef. 19:10; 2. Nef. 25:20; b Al. 22:14; 34:8–9. Al. 34:7. Mos. 3:15. c src Aug‰Çmcel‰anÇs. 319 Almas grÇmata 33:23–34:9 ‰ajiem, kas ¥stenos daug‰Çmcel- atnÇk‰anu, kur‰ ir, kÇ mïs esam ‰anos, lai visi cilvïki varïtu mÇc¥ju‰i, Dieva Dïls; jÇ, es zinu, stÇties Vi¿a priek‰Ç, lai tiktu ka a‰¥s lietas jums tika bagÇt¥gi tiesÇti tai pïdïjÇ un tiesas dienÇ mÇc¥tas pirms jsu at‰˙el‰anÇs atbilsto‰i saviem edarbiem. no mums. 23 Un tad, mani brÇ∫i, es vïlos, 3 Un tÇ kÇ js vïlïjÇties no lai js aiedïst¥tu ‰o vÇrdu savÇs mana m¥∫otÇ brÇ∫a, lai vi¿‰ dar¥- sird¥s, un, kad tas sÇks briest, tu jums zinÇmu, kas jums jÇdara tÇpat koptu to ar savu tic¥bu. dï∫ jsu bïdÇm; un vi¿‰ mazliet Un lk, tas k∫s par koku, kas jau runÇja, lai sagatavotu jsu jsos bieaugs mÏ¥gajÇ dz¥v¥bÇ. prÇtus; jÇ, un vi¿‰ mudinÇja js Un tad, lai Dievs dod jums, ka uz tic¥bu un paciet¥bu— jsu cslogi k∫st viegli caur prie- 4 jÇ, patiesi, lai jums btu tik ku par Vi¿a Dïlu. Un patiesi, daudz tic¥bas, lai aiedïst¥tu visu to js varat dar¥t, ja js vÇrdu savÇs sird¥s, lai js varïtu gribat. Åmen. pÇrbaud¥t, vai tas ir labs. 5 Un mïs redzïjÇm, ka svar¥gs jautÇjums, kas ir jsu prÇtos— 34. NODAπA vai vÇrds ir Dieva DïlÇ, vai ar¥ nebs nekÇda Kristus. Amuleks liecina, ka vÇrds ir Krist, 6 Un js ar¥ redzïjÇt, ka mans lai nÇktu glÇb‰ana. Ja nebtu Grïku brÇlis pierÇd¥ja jums ar dau- Izpirk‰anas, visai cilvïcei vajadzïtu dziem piemïriem, ka avÇrds ir iet bojÇ. Viss Mozus likums norÇda Krist, lai nÇktu glÇb‰ana. uz Dieva Dïla upuri. MÏ¥gÇ pest¥- 7 Mans brÇlis atsaucÇs uz ‰anas iecere ir balst¥ta uz tic¥bu un Zïnosa vÇrdiem, ka pest¥‰ana grïku noÏïlo‰anu. Ldziet laic¥gas nÇk caur Dieva Dïlu, un ar¥ un gar¥gas svït¥bas. ·¥ dz¥ve cilvï- Zïnoka vÇrdiem; un vi¿‰ ar¥ kiem ir laiks, lai sagatavotos stÇties piesauca Mozu, lai pierÇd¥tu, ka Dieva priek‰Ç. GÇdÇjiet par savu ‰¥s lietas ir patiesas. glÇb‰anu ar bailïm Dieva priek‰Ç. 8 Un tad lk, es gribu jums Apmïram 74 g. pr. Kr. pats aliecinÇt, ka ‰¥s lietas ir Un tad notika, kad Alma bija patiesas. Lk, es saku jums, ka runÇjis ‰os vÇrdus uz tiem, vi¿‰ es zinu, ka Kristus nÇks starp apsïdÇs uz zemes un aAmuleks cilvïku bïrniem, lai uz¿emtos piecïlÇs un sÇka tos mÇc¥t, Savu ∫auÏu pÇrkÇpumus, un ka sac¥dams: Vi¿‰ bizpirks pasaules grïkus; 2 Mani brÇ∫i, es domÇju, ka tas jo Tas Kungs ir to teicis. nav iespïjams, ka js neizprastu 9 Jo ir vajadz¥gs, lai aIzpirk‰ana to, kas ir ticis runÇts par Kristus tiktu veikta; jo, saska¿Ç ar
22d Al. 11:44. c Al. 31:38. 8a src LiecinÇt. e src Darbi. 34 1a Al. 8:21. b src Izpirkt, grïku 23a Al. 33:1; 34:4. 2a Al. 16:13–21. izpirk‰ana. b Al. 32:41; 4a Al. 33:23. 9a Al. 33:22. M&D 63:23. 6a JÇ¿a 1:1, 14. Almas grÇmata 34:10–21 320 bMÏ¥gÇ Dieva diÏeno ieceri, ir bjïga, katrs s¥kums norÇda uz jÇtiek veiktai Izpirk‰anai, vai to lielo un pïdïjo cupuri; un ar¥ visai cilvïcei vajadzïs neno- tas lielais un pïdïjais upuris vïr‰ami iet bojÇ; jÇ, visi ir no- bs Dieva Dïls, jÇ, bezgal¥gs un cietinÇju‰ies; jÇ, visi ir ckritu‰i mÏ¥gs. un zudu‰i, un visiem btu jÇiet 15 Un tÇ Vi¿‰ nes¥s aglÇb‰anu bojÇ, ja nebtu Izpirk‰anas, visiem tiem, kas ticïs Vi¿a kurai noteikti vajag tikt veiktai. VÇrdam; ‰is ir Vi¿a pïdïjÇ upu- 10 Jo ir vajadz¥gs, lai btu lie- ra nolks—¥stenot Ïïlast¥bas lais un pïdïjais aupuris; jÇ, nevis piln¥bu, kas pÇrspïj taisn¥bu cilvïka upuris, nedz ar¥ kÇda un dod cilvïkiem iespïju, lai dz¥vnieka, nedz jebkÇda putna, tiem varïtu bt tic¥ba grïku jo tas nebs cilvïka nests upuris, noÏïlo‰anai. bet tam jÇbt bbezgal¥gam un 16 Un tÇ aÏïlast¥ba var apmie- mÏ¥gam cupurim. rinÇt btaisn¥bas pras¥bas un ie- 11 Tad nu nav neviena cilvïka, skauj tos dro‰¥bÇ savÇs rokÇs, kur‰ var upurït savas asinis, kas kamïr tas, kas neizmanto tic¥- izpirktu citu grïkus. Tad, ja cil- bu grïku noÏïlo‰anai, ir piln¥- vïks noslepkavo, lk, vai msu bÇ pak∫auts ctaisn¥bas pras¥bu likums, kas ir ataisn¥gs, ¿ems likumam; tÇdï∫ tikai priek‰ tÇ, vi¿a brÇ∫a dz¥v¥bu? Es saku kam ir tic¥ba grïku noÏïlo‰anai, jums: Nï! tiek ¥stenota lielÇ un mÏ¥gÇ 12 Bet likums prasa tÇ dz¥v¥bu, dpest¥‰anas iecere. kur‰ aslepkavoja; tÇdï∫ nevar 17 TÇdï∫, lai Dievs dod jums, bt nekÇ, kas btu mazÇk nekÇ mani brÇ∫i, lai js varat sÇkt bezgal¥ga Izpirk‰ana un kas izmantot savu atic¥bu grïku btu pietiekami par pasaules noÏïlo‰anai, lai js sÇktu bpie- grïkiem. saukt Vi¿a Svïto VÇrdu, lai Vi¿‰ 13 TÇdï∫ ir vajadz¥gs, lai btu apÏïlotos par jums; lielais un pïdïjais upuris, un tad 18 jÇ, piesauciet Vi¿u, lai apÏï- beigsies jeb vajadzïs abeigties lojas; jo Vi¿am ir spïks izglÇbt. asins izlie‰anai; tad bMozus 19 JÇ, pazemojieties un turpi- likums bs piepild¥ts; tÇ tas viss niet lgt Vi¿u. bs piepild¥ts, katra rakstu 20 Piesauciet Vi¿u, kad esat z¥m¥te un katrs rakstu gali¿‰, un savos laukos, jÇ, par visiem nekas nezud¥s. saviem ganÇmpulkiem. 14 Un lk, ‰¥ ir tÇ pilnÇ alikuma 21 a Piesauciet Vi¿u savos
9b Al. 12:22–33; 12a src NÇvessods; b src Taisn¥ba. Moz. 6:62. Slepkav¥ba. c Al. 12:32. c src Ådama un 13a 3. Nef. 9:17, 19–20. d src Pest¥‰anas iecere. Ievas kri‰ana. b 3. Nef. 15:5. 17a src Tic¥ba, ticït. 10a Moz. 5:6–7. 14a src Mozus likums. b src Lg‰ana. b 2. Nef. 9:7. b Al. 30:3. 21a Psm. 5:2–4; c src Upuris. c M&D 138:35. 3. Nef. 18:21. 11a 5. Moz. 24:16; 15a src GlÇb‰ana. Mos. 29:25. 16a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 321 Almas grÇmata 34:22–34 namos, jÇ, par visu savu saimi, kausïtÇjs izmet, (tiem nav ne- r¥tÇ, pusdienÇ un vakarÇ. kÇdas vïrt¥bas) un kas tiek sa- 22 JÇ, piesauciet Vi¿u pret jsu m¥d¥ti zem cilvïku kÇjÇm. ienaidnieku spïku. 30 Un tad, mani brÇ∫i, es gribu, 23 JÇ, apiesauciet Vi¿u pret lai pïc tam, kad js esat sa¿ïmu- bvelnu, kas ir visas ctaisn¥bas ‰i tik daudzas liec¥bas, redzï- ienaidnieks. dami, ka Svïtie Raksti liecina 24 Piesauciet vi¿u par raÏu par ‰¥m lietÇm, js nÇktu un nes- savos laukos, lai jums tur labi tu grïku noÏïlo‰anas aaugli. veiktos. 31 JÇ, es gribu, lai js nÇktu un 25 Piesauciet par savu lauku vairs ilgÇk nenocietinÇtu sirdis, ganÇmpulkiem, lai tie pieaugtu. jo lk, tagad ir ajsu glÇb‰anas 26 Bet tas vïl nav viss; jums ir laiks un diena; un tÇdï∫, ja js jÇizlej savas dvïseles savos noÏïlosit grïkus un nenocieti- akambaros un savÇs slïptuvïs, nÇsit savas sirdis, nekavïjoties un savos tuksne‰os. diÏenÇ pest¥‰anas iecere tiks 27 JÇ, un, kad js nepiesaucat ¥stenota attiec¥bÇ uz jums. To Kungu, lai jsu asirdis ir 32 Jo lk, ‰¥ dz¥ve cilvïkiem ir bpilnas, nepÇrtraukti vïr‰oties laiks, lai asagatavotos satikt lg‰anÇ pie Vi¿a par jsu lab- Dievu; jÇ, lk, ‰¥s dz¥ves diena klÇj¥bu un ar¥ par to labklÇj¥bu, ir diena, lai cilvïki paveiktu kuri ir ap jums. savus darbus. 28 Un tad lk, mani m¥∫ie brÇ∫i, 33 Un tad, kÇ es sac¥ju jums es saku jums, nedomÇjiet, ka tas iepriek‰, tÇ kÇ jums ir biju‰as tik ir viss; jo, kad js to visu bsit daudzas liec¥bas, tÇdï∫ es ldzos dar¥ju‰i, ja js novïrs¥sities no js, lai js aneatliktu savu bgrïku atrc¥gÇ un kailÇ, un neapmeklï- noÏïlo‰anas dienu l¥dz beigÇm; sit slimo un nomoc¥to, un ja js jo pïc ‰¥s dz¥ves dienas, kas bnedosit no savas mantas, kas ir dota, lai mïs sagatavotos jums bs, tam kam trkst—es mÏ¥bai, lk, ja mïs nepilnvei- saku jums, ja js nedar¥sit kÇdu dosim savu laiku ‰in¥ dz¥vï, no ‰¥m lietÇm, lk, jsu clg‰a- tad pienÇks ctums¥bas dnakts, nas ir dveltas un nedod jums kad nekÇds darbs vairs nevarïs neko, un js esat kÇ lieku∫i, kas tikt izpild¥ts. noliedz tic¥bu. 34 Js nevarïsit teikt, kad js 29 TÇdï∫, ja js aizmirstat bt nonÇksit l¥dz tam drausm¥gajam aÏïlsird¥gi, js esat kÇ sÇr¿i, ko agalam, ka es noÏïlo‰u grïkus,
23a 3. Nef. 18:15, 18. dÇvanas, M¥lest¥bas 33a Hel. 13:38; b src Velns. dÇvanu do‰ana. M&D 45:2. c src Taisn¥gs, c Mat. 15:7–8. b src NoÏïlot grïkus, taisn¥gums. d Moron. 7:6–8. grïku noÏïlo‰ana. 26a Mat. 6:5–6. 29a src Îïlsird¥ba. c src Tums¥ba, gar¥gÇ; 27a src Sirds. 30a Mat. 3:8; Al. 13:13. NÇve, gar¥gÇ b src PÇrdomÇt. 31a Rom. 13:11–12. d JÇ¿a 9:4; 28a src Nabags. 32a 2. Nef. 2:21; M&D 45:17. b src M¥lest¥bas Al. 12:24; 42:4–6. 34a Al. 40:13–14. Almas grÇmata 34:35–35:2 322 ka es atgriez¥‰os pie sava Dieva. daudzajÇm Ïïlast¥bÇm un svï- Nï, js nevarïsit to teikt; jo tas t¥bÇm, kuras Vi¿‰ dÇvÇjis. pats gars, kas vald¥s pÇr jsu 39 JÇ, un es ar¥ skubinu js, ˙erme¿iem tajÇ br¥d¥, kad js mani brÇ∫i, lai js btu amodri aiziesit no ‰¥s dz¥ves, tam pa‰am nepÇrtrauktÇ lg‰anÇ, lai js garam bs vara vald¥t pÇr jsu neaizvestu velna bkÇrdinÇjumi, ˙ermeni mÏ¥gajÇ pasaulï. lai vi¿‰ nevarïtu js pieveikt, 35 Jo lk, ja js atliekat savu lai js netaptu pak∫auti vi¿am grïku noÏïlo‰anas dienu l¥dz pïdïjÇ dienÇ; jo lk, vi¿‰ js pat nÇvei, lk, js apak∫aujaties neatalgos cne ar ko labu. velna garam, un vi¿‰ bapz¥mogo 40 Un tad, mani m¥∫otie brÇ∫i, js par saviem; tÇdï∫ TÇ Kunga es gribu skubinÇt js uz apacie- Gars ir aizgÇjis no jums un tam t¥bu un lai js panestu visÇdas nav vietas jsos, un velnam ir cie‰anas; lai js bnesaceltos pret piln¥ga vara pÇr jums; un tas tiem, kas js izdzina dï∫ jsu ir bezdiev¥go beigu stÇvoklis. ÇrkÇrt¥gÇs nabadz¥bas, lai nek∫- 36 Un ‰o es zinu, jo Tas Kungs tu tÇdi pa‰i grïcinieki kÇ vi¿i; ir teicis, ka Vi¿‰ nem¥t ane‰˙¥stos 41 bet lai js btu paciet¥gi temp∫os, bet btaisn¥go sird¥s un panestu visas ‰¥s cie‰anas ar Vi¿‰ m¥t; jÇ, un Vi¿‰ ir ar¥ teicis, stingru cer¥bu, ka kÇdu dienu ka taisn¥gie sïdïs Vi¿a valst¥bÇ, js atpt¥sities no visÇm savÇm lai nekad vairs neaizietu no bïdÇm. tÇs; bet vi¿u drÇnas bs dar¥tas baltas caur Jïra asin¥m. 35. NODAπA 37 Un tad, mani m¥∫otie brÇ∫i, es vïlos, lai js to atcerïtos un VÇrda sludinljana izn¥cina zora- lai js agÇdÇtu par savu glÇb‰a- mie‰u amatu. Vi¿i izdzen jaunpie- nu ar bailïm Dieva priek‰Ç, un vïrstos, kuri tad pievienojas Amona lai js vairs nenoliegtu Kristus tautai Jer‰onÇ. Alma bïdÇjas dï∫ atnÇk‰anu; ∫auÏu bezdiev¥bas. Apmïram 74 38 lai js vairs anec¥n¥tos pret g. pr. Kr. Svïto Garu, bet lai js to pie- ¿emtu un uz¿emtos bKristus Tad notika, kad Amuleks bija VÇrdu; lai js pazemotos l¥dz pabeidzis ‰os vÇrdus, vi¿i aiz- pat zemei un cpielgtu Dievu, gÇja no tÇ ∫auÏu pulka un nÇca lai ar¥ kur js btu, garÇ un uz Jer‰onas zemi. paties¥bÇ; un lai js ik dienas 2 JÇ, un atliku‰ie no brÇ∫iem, dz¥votu, dpateicoties par tÇm kad tie bija sludinÇju‰i vÇrdu
35a 2. Nef. 28:19–23. 37a Fil. 2:12. 39a src SargÇt, sargs. b 2. Nef. 9:9. 38a src Str¥dï‰anÇs. b src KÇrdinÇt, 36a Mos. 2:37; b Mos. 5:8; Al. 5:38. kÇrdinÇjums. Al. 7:21; c src Pielg‰ana. c Al. 30:60. Hel. 4:24. d Psm. 69:31; M&D 59:7. 40a src Paciet¥ba. b src Taisn¥gs, src Pateic¥gs, b M&D 31:9. taisn¥gums. pateic¥ba, pateik‰anÇs. 323 Almas grÇmata 35:3–15 zoramie‰iem, ar¥ nÇca uz Jer‰o- un vi¿i kalpoja tiem atbilsto‰i nas zemi. to vajadz¥bÇm. 3 Un notika, kad slavenÇkÇ zo- 10 Tad tas uzkd¥ja zoramie‰us ramie‰u da∫a bija apspriedu‰ies dusmÇs pret Amona tautu, un par tiem vÇrdiem, kas tiem bija vi¿i sÇka saist¥ties ar lamanie- tiku‰i sludinÇti, tie k∫uva nikni ‰iem un uzkd¥t ar¥ vi¿us dus- tÇ vÇrda dï∫, jo tas izn¥cinÇja mÇs pret tiem. vi¿u aamatu, tÇdï∫ vi¿i neklau- 11 Un tÇ zoramie‰i un lama- s¥ja tiem vÇrdiem. nie‰i sÇka gatavoties karam 4 Un vi¿i st¥ja un sapulcinÇja pret Amona tautu un ar¥ pret kopÇ visÇ zemï visus ∫audis, nefijie‰iem. un apspriedÇs ar tiem par tiem 12 Un tÇ beidzÇs septi¿pa- vÇrdiem, kas bija tiku‰i runÇti. dsmitais soÆu vald¥‰anas gads 5 Tad nu vi¿u valdnieki un pÇr Nefija tautu. vi¿u priesteri, un vi¿u skolotÇji 13 Un Amona tauta aizgÇja ne∫Çva ∫aud¥m zinÇt savas vïl- no Jer‰onas zemes un nÇca uz mes; tÇdï∫ vi¿i slepeni uzzinÇja Meleka zemi, un atbr¥voja vietu visu ∫auÏu domas. Jer‰onas zemï nefijie‰u kara- 6 Un notika, kad vi¿i bija uz- pulkiem, lai tie varïtu c¥n¥ties zinÇju‰i visu ∫auÏu domas, tie, ar lamanie‰u karapulkiem un kas atbalst¥ja tos vÇrdus, ko bija zoramie‰u karapulkiem; un tÇ runÇju‰i Alma un vi¿a brÇ∫i, tika iesÇkÇs kar‰ starp lamanie‰iem padz¥ti no tÇs zemes; un vi¿u un nefijie‰iem asto¿padsmi- bija daudz; un vi¿i ar¥ nÇca tajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ; un uz Jer‰onas zemi. aapraksts par vi¿u kariem tiks 7 Un notika, ka Alma un vi¿a dots tÇlÇk. brÇ∫i tos mÇc¥ja. 14 Un Alma un Amons, un vi¿u 8 Tad zoramie‰u tauta bija brÇ∫i, un ar¥ divi Almas dïli nikna uz Amona tautu, kas bija atgriezÇs Zarahemlas zemï pïc Jer‰onas zemï, un galvenais zo- tam, kad tie bija biju‰i darba- ramie‰u valdnieks, bdams ∫oti r¥ki Dieva rokÇs tik adaudzu ∫auns v¥rs, st¥ja zi¿u Amona zoramie‰u ve‰anÇ pie grïku tautai, vïlïdamies, lai vi¿i pa- noÏïlo‰anas; un visi, kas tika at- dz¥tu no savas zemes visus tos, vesti noÏïlot grïkus, bija izdz¥ti kas bija pÇrnÇku‰i vi¿u zemï. no savas zemes; bet vi¿iem 9 Un vi¿‰ izteica tiem daudzus bija savas mantojuma zemes draudus. Un tad Amona ∫audis Jer‰onas zemï, un vi¿i pacïla nebaid¥jÇs no vi¿u vÇrdiem; tÇ- ieroãus, lai aizsargÇtu sevi un dï∫ vi¿i tos nepadzina, bet vi¿i savas sievas, un bïrnus, un uz¿ïma visus nabagos no zora- savas zemes. mie‰iem, kas nÇca pie tiem; un 15 Tad Alma, bdams sÇpinÇts vi¿i tos abaroja un apÆïrba, un par savu ∫auÏu nekrietn¥bu, jÇ, deva vi¿iem zemes mantojumÇ; par kariem un asinsizlie‰anu,
35 3a src Viltus 9a Mos. 4:26. 13a Al. 43:3. priester¥ba. src LabklÇj¥ba. 14a Al. 35:6. Almas grÇmata 35:16–36:7 324 un str¥diem, kas bija to starpÇ; kÇ tu turïsi Dieva pavïles, tÇ tev un sludinÇjis vÇrdu, jeb st¥jis veiksies ‰ai zemï. sludinÇt vÇrdu starp visiem ∫au- 2 Es gribu, lai tu dar¥tu tÇpat, d¥m katrÇ pilsïtÇ; un redzïdams, kÇ es dar¥ju, atceroties msu ka ∫auÏu sirdis sÇka nocietinÇ- tïvu gstu; jo vi¿i bija ajgÇ un ties un ka tie sÇka aapvainoties neviens tos nevarïja atbr¥vot, vÇrda bardz¥bas dï∫, vi¿a sirds iz¿emot bÅbrahÇma Dievu un k∫uva ÇrkÇrt¥gi bïd¥ga. ±zÇka Dievu, un Jïkaba Dievu; 16 TÇdï∫ vi¿‰ lika, lai vi¿a dïli un Vi¿‰ tie‰Çm atbr¥voja tos no tiktu sapulcinÇti kopÇ, lai vi¿‰ vi¿u bïdÇm. varïtu akatram no tiem dot savu 3 Un tad, ak mans dïls Hela- uzdevumu attiec¥bÇ uz to, kas man, lk, tu esi jauns, un tÇdï∫ piederas taisn¥bai. Un mums ir es ldzos tevi, lai tu uzklaus¥tu apraksts par vi¿a pavïlïm, ko manus vÇrdus un mÇc¥tos no vi¿‰ tiem deva, saska¿Ç ar vi¿a manis; jo es zinu, ka tas, kas uz- pa‰a pierakstu. ticïsies Dievam, tiks atbalst¥ts savos apÇrdz¥vojumos un savÇs grt¥bÇs, un savÇs cie‰anÇs, un Almas pavïles savam dïlam tiks bpaaugstinÇts pïdïjÇ dienÇ. Helamanam. 4 Un es negribu, lai tu domÇtu, Ietver 36. un 37. noda∫u. ka es pats to azinu— nevis laic¥gi, bet gar¥gi, nevis no bmies¥gÇ prÇta, bet no Dieva. 36. NODAπA 5 Tad lk, es saku tev, ja es nebtu apiedzimis no Dieva, es Alma liecina Helamanam par savu to bnezinÇtu; bet Dievs ir ar Sava pievïr‰anu pïc e¿Æe∫a ieraudz¥‰a- svïtÇ e¿Æe∫a muti dar¥jis man nas. Vi¿‰ izcieta nolÇdïtas dvïseles to zinÇmu cne jau manis pa‰a sÇpes; vi¿‰ piesauca Jïzus VÇrdu cien¥bas dï∫; un tad piedzima no Dieva. Salds 6 jo es gÇju ar Mosijas dïliem, prieks piepild¥ja vi¿a dvïseli. Vi¿‰ cenzdamies aizn¥cinÇt Dieva redzïja e¿Æe∫u pulkus slavïjam bazn¥cu; bet lk, Dievs st¥ja Dievu. Daudzi jaunpievïrstie ir Savu svïto e¿Æeli, lai apturïtu izbaud¥ju‰i un redzïju‰i to, ko iz- ms ce∫Ç. baud¥ja un redzïja vi¿‰. Apmïram 7 Un lk, vi¿‰ runÇja uz mums, 74 g. pr. Kr. tÇ bija it kÇ pïrkona balss, un Mans adïls, pievïrs ausi ma- visa zeme atr¥cïja zem msu niem vÇrdiem; jo es tev zvïru, kÇjÇm; un mïs visi nokritÇm
15a src Atkri‰ana. 3a Rom. 8:28. jauna, piedzimis 16a src PÇrvaldnieks, b Mos. 23:21–22. no Dieva. pÇrvald¥jums. 4a 1. kor. 2:11; b Al. 26:21–22. 36 1a Hel. 5:9–14. Al. 5:45–46. c src Cien¥gs, 2a Mos. 23:23; 24:17–21. src Zinljanas. cien¥gums. b 2. Moz. 3:6; b src Mies¥gs. 6a Mos. 27:10. Al. 29:11. 5a src Piedzimis no 7a Mos. 27:18. 325 Almas grÇmata 36:8–21 zemï, jo bbailes no TÇ Kunga bija biju‰as manas nekrietn¥bas, nÇca pÇr mums. ka pat viena doma vien par 8 Bet lk, tÇ balss sac¥ja uz mani: nÇk‰anu Dieva vaiga priek‰Ç Piecelies! Un es piecïlos un no- sp¥dzinÇja manu dvïseli ar ne- stÇjos, un ieraudz¥ju e¿Æeli. izsakÇmÇm ‰ausmÇm. 9 Un vi¿‰ sac¥ja uz mani: Pat 15 Ak, es domÇju, akaut es ja tu gribi pats tikt izn¥cinÇts, varïtu tikt padz¥ts un izzust nemïÆini vairs izn¥cinÇt Dieva gan dvïselï, gan miesÇ, kaut es bazn¥cu! netiktu vests stÇties sava Dieva 10 Un notika, ka es nokritu pie vaiga priek‰Ç, lai tiktu tiesÇts zemes; un tas bija atr¥s dienu un par saviem bdarbiem. tr¥s nak‰u garumÇ, kad es neva- 16 Un tad, tr¥s dienas un tr¥s rïju nedz atvïrt savu muti, nedz naktis es tiku sp¥dzinÇts, patiesi ar¥ pakustinÇt savus locek∫us. ar anolÇdïtas dvïseles sÇpïm. 11 Un e¿Æelis vïl daudz ko 17 Un notika, kad es tÇ tiku runÇja uz mani, ko dzirdïja sp¥dzinÇts mokÇs, kamïr es mani brÇ∫i, bet es to nedzirdïju; amoc¥jos, atcerïdamies visus jo, kad es izdzirdïju vÇrdus: savus daudzos grïkus, lk, es Pat ja tu gribi pats tikt izn¥cinÇts, atcerïjos ar¥, ka biju dzirdïjis nemïÆini vairs izn¥cinÇt Dieva sava tïva pravietojumu tautai bazn¥cu!—mani pÇr¿ïma mil- par kÇda Jïzus Kristus, Dieva z¥gas bailes un izbr¥ns, ka tik Dïla, atnÇk‰anu, lai izpirktu es, iespïjams, netiktu izn¥cinÇts, pasaules grïkus. tad es nokritu pie zemes un 18 Tad nu, kad mans prÇts vairs neko nedzirdïju. pie˙ïrÇs pie ‰¥s domas, es iesau- 12 Bet es tiku sp¥dzinÇts am- cos savÇ sird¥: Ak Jïzu, Tu Dieva Ï¥gajÇs mokÇs, jo mana dvïsele Dïls, apÏïlojies par mani, kas tika moc¥ta visaugstÇkajÇ mïrÇ esmu aÏults rgtumÇ un esmu un tika sp¥dzinÇta ar visiem sasaist¥ts ar mÏ¥gÇm bnÇves maniem grïkiem. saitïm! 13 JÇ, es atcerïjos visus savus 19 Un tad lk, kad es to iedo- grïkus un nekrietn¥bas, par ko mÇjos, es vairs neatcerïjos savas es tiku amoc¥ts elles sÇpïm; jÇ, sÇpes; jÇ, es vairs anemoc¥jos, es redzïju, ka es biju sacïlies atcerïdamies savus grïkus. pret savu Dievu un ka es nebiju 20 Un ak, kÇdu aprieku es izjutu turïjis Vi¿a svïtos bau‰∫us. un kÇdu br¥numainu gaismu es 14 JÇ, un es biju noslepkavojis ieraudz¥ju; jÇ, mana dvïsele tika daudzus no Vi¿a bïrniem jeb, piepild¥ta ar prieku tikpat ÇrkÇr- dr¥zÇk, es biju novedis tos postÇ; t¥gi, kÇdas bija manas sÇpes! jÇ, un ¥sÇk sakot, tik milz¥gas 21 JÇ, es saku tev, mans dïls,
7b src Bailes—B¥ties Al. 12:14. b 2. Nef. 9:45; 28:22; Dievu. b Al. 41:3; Al. 12:11; 10a Mos. 27:19–23. M&D 1:9–10. Moz. 7:26. 12a M&D 19:11–15. 16a src Sod¥ba. 19a src Vaina. 13a src Vaina. 17a 2. kor. 7:10. 20a src Prieks. 15a JÇ¿a atkl. 6:15–17; 18a tas ir ÇrkÇrt¥ga noÏïla. Almas grÇmata 36:22–30 326 ka nevar bt nekÇ tik skaudra runÇju, tÇpat kÇ es zinu; un ‰¥s un tik rgta, kÇdas bija manas zinljanas, kas man ir, ir no sÇpes. JÇ, un vïl es tev saku, Dieva. mans dïls, ka no otras puses, 27 Un es tiku atbalst¥ts visÇdos nevar bt nekÇ tik skaudra un pÇrdz¥vojumos un grt¥bÇs, jÇ, salda, kÇds bija mans prieks. un visÇdÇs bïdÇs; jÇ, Dievs ir 22 JÇ, es atminos, ka es redzïju, atbr¥vojis mani no cietuma un patiesi, kÇ msu tïvs aLehijs no saitïm, un no nÇves; jÇ, un redzïja, Dievu sïÏam SavÇ tro- es uzticos Vi¿am, un Vi¿‰ vïl n¥, neskaitÇmu e¿Æe∫u pulku aizvien mani aatbr¥vos. ieskautu, kuri dziedÇja un sla- 28 Un es zinu, ka Vi¿‰ auzcels vïja savu Dievu; jÇ, un mana mani pïdïjÇ dienÇ, lai dz¥votu dvïsele ilgojÇs tur palikt. ar Vi¿u bgod¥bÇ; jÇ, un es slavï‰u 23 Bet lk, mani locek∫i atkal Vi¿u mÏ¥gi, jo Vi¿‰ ir cizvedis atguva savu aspïku un es no- msu tïvus no îÆiptes, un Vi¿‰ stÇjos uz savÇm kÇjÇm, un pa- ir aprijis dïÆiptie‰us SarkanÇ sludinÇju ∫aud¥m, ka es esmu jrÇ; un Vi¿‰ ar Savu spïku veda bpiedzimis no Dieva. tos uz apsol¥to zemi; jÇ, un Vi¿‰ 24 JÇ, un no tÇ laika l¥dz pat ‰ai laiku pa laikam ir atbr¥vojis tos dienai es esmu strÇdÇjis bez no jga un gsta. mitï‰anÇs, lai es varïtu vest 29 JÇ, un Vi¿‰ ar¥ izveda msu dvïseles pie grïku noÏïlo‰anas; tïvus no JeruzÇlemes zemes; un lai es varïtu vest tÇs aizbaud¥t Vi¿‰ ar¥, ar savu nebeidzamo to ÇrkÇrt¥go prieku, ko izbaud¥ju spïku, laiku pa laikam atbr¥voja es, lai ar¥ tÇs varïtu piedzimt tos no ajga un gsta l¥dz pat no Dieva un tikt bpiepild¥tas ar ‰ai dienai; un es vienmïr esmu Svïto Garu. saglabÇjis piemi¿Ç vi¿u gstu; 25 JÇ, un tad lk, ak mans jÇ, un tev ar¥ ir jÇglabÇ piemi¿Ç dïls, Tas Kungs dod man ÇrkÇr- vi¿u gsts, kÇ es to daru. t¥gi lielu prieku manu darbu 30 Bet lk, mans dïls, tas vïl aug∫os. nav viss; jo tev ir jÇzina tÇpat 26 Jo tÇpïc, ka Vi¿‰ ir dar¥jis kÇ es zinu, ka atÇ, kÇ tu turïsi zinÇmu man avÇrdu, lk, dau- Dieva pavïles, tÇ tev veiksies dzi ir piedzimu‰i no Dieva un ‰in¥ zemï; un tev ar¥ jÇzina, ka ir izbaud¥ju‰i tÇpat kÇ es izbau- tÇ, kÇ tu neturïsi Dieva pavïles, d¥ju, un redzïju‰i pa‰i savÇm tÇ tu tiksi padz¥ts no Vi¿a vaiga. ac¥m tÇpat kÇ es redzïju; tÇdï∫ Tad nu ‰is ir saska¿Ç ar Vi¿a vi¿i zina ‰¥s lietas, par ko es vÇrdu.
22a 1. Nef. 1:8. b 2. Nef. 32:5; c 2. Moz. 12:51. 23a Moz. 1:10. 3. Nef. 9:20. d 2. Moz. 14:26–27. b Al. 5:14. src Svïtais Gars. 29a Mos. 24:17; 27:16; src Piedzimis no 26a Al. 31:5. Al. 5:5–6. jauna, piedzimis 27a Psm. 34:18. 30a 2. Nef. 1:9–11; no Dieva. 28a 3. Nef. 15:1. Al. 50:19–22. 24a 1. Nef. 8:12; Mos. 4:11. b src God¥ba. 327 Almas grÇmata 37:1–9 37. NODAπA 5 Un tad lk, ja tÇs tiek sagla- bÇtas, tÇm ir jÇsaglabÇ savs PlÇksnes no misi¿a un citi Raksti spoÏums; jÇ, un tÇs saglabÇs tiek saglabÇti, lai vestu dvïseles uz savu spoÏumu; jÇ, un ar¥ visas glÇb‰anu. Jaredie‰i tika izn¥cinÇti plÇksnes, kuras satur to, kas ir savas bezdiev¥bas dï∫. Vi¿u slepenie svïts raksts. zvïresti un der¥bas ir jÇnoglabÇ no 6 Tad nu tu vari domÇt, ka tÇ ir a tautas. Apspriedieties ar To Kungu mana mu∫˙¥ba; bet lk, es saku b visÇ, ko js darÇt. KÇ Liahona tev, ka ar mazÇm un vienkÇr‰Çm vad¥ja nefijie‰us, tÇ Kristus vÇrds lietÇm tiek paveiktas diÏenas vada cilvïkus uz mÏ¥go dz¥vi. lietas; un mazi l¥dzek∫i daudzos Apmïram 74 g. pr. Kr. gad¥jumos samulsina gudro. 7 Un Dievs Tas Kungs darbojas Un tagad, mans dïls Helaman, atÇdÇ veidÇ, lai ¥stenotu Savus es pavïlu tev, lai tu ¿emtu apie- diÏenos un mÏ¥gos nodomus; rakstus, kas tika man buzticïti; ar ∫oti bmaziem l¥dzek∫iem Tas 2 un es ar¥ pavïlu tev, lai tu Kungs samulsina gudro un ¥ste- vestu ‰¥s tautas pierakstu, tÇpat no glÇb‰anu daudzÇm dvïselïm. kÇ es to dar¥ju, uz Nefija plÇk- 8 Un tad nu, tÇ ir bijusi Dieva snïm, un saglabÇtu visas ‰¥s lie- gudr¥ba l¥dz ‰im, ka ‰¥m lietÇm tas svïtas, ko es esmu saglabÇjis, ir jÇtiek saglabÇtÇm; jo lk, tÇs ir tÇpat kÇ es tÇs esmu saglabÇjis; apalielinÇju‰as ‰o ∫auÏu atmi¿u; jo tÇs tiek saglabÇtas ar agudru jÇ, un pÇrliecinÇju‰as daudzus nodomu. par vi¿u mald¥gajiem ce∫iem, 3Un‰¥saplÇksnes no misi¿a, un novedu‰as tos pie sava Dieva kas satur ‰os gravïjumus, kas atzi¿as l¥dz pat vi¿u dvïse∫u satur uz tÇm ‰os Svïto Rakstu glÇb‰anai. pierakstus, kas satur msu 9 JÇ, es saku jums, aja nebtu tïvutïvu ciltsrakstus no pa‰a ‰o lietu, kuras satur ‰ie pieraksti, sÇkuma— kas ir uz ‰¥m plÇksnïm, Amons 4 lk, tas ir msu tïvu pravie- un vi¿a brÇ∫i nevarïtu bpÇrlie- tots, ka tÇm ir jÇtiek saglabÇtÇm cinÇt tik daudzus tksto‰us un nodotÇm no vienas paaudzes lamanie‰u par vi¿u tïvu nepa- otrÇ, un saglabÇtÇm un pasar- reizajÇm trad¥cijÇm; jÇ, ‰ie pie- gÇtÇm ar TÇ Kunga roku, l¥dz raksti un to cvÇrdi noved vi¿us tÇs nonÇks l¥dz katrai tautai, pie grïku noÏïlo‰anas; tas ir, tie ciltij, valodai un taut¥bai, lai noved vi¿us pie TÇ Kunga, vi¿u vi¿i varïtu zinÇt par tiem Dieva, atzi¿as un prieka par anoslïpumiem, kas uz tÇm ir. Jïzu Kristu, vi¿u Pest¥tÇju.
37 1a Al. 45:2–8. 4a src Dieva noslïpumi. 8a 2. Tim. 3:15–17; b Mos. 28:20. 6a 1. kor. 2:14. Mos. 1:3–5. 2a în. 1:13–18; b 1. Nef. 16:28–29; 9a Mos. 1:5. M. v. 1:6–11; M&D 64:33; b Al. 18:36; 22:12. Al. 37:9–12. 123:15–17. c src Eva¿Æïlijs. 3a 1. Nef. 5:10–19. 7a Jes. 55:8–9. src Misi¿a plÇksnes. b 2. µïn. 5:1–14. Almas grÇmata 37:10–21 328 10 Un kas zina, varbt tie bs SÇtanam, lai vi¿‰ varïtu sijÇt l¥dzeklis daudzu tksto‰u at- tevi kÇ pelavas vïjÇ. ve‰anÇ no vi¿iem, jÇ, un ar¥ 16 Bet, ja tu turïsi Dieva pavï- daudzu tksto‰u no msu str- les un r¥kosies ar ‰¥m lietÇm, galv¥gajiem brÇ∫iem nefijie‰iem, kas ir svïtas, atbilsto‰i tam, ko kuri tagad nocietina savas sirdis Tas Kungs tev pavïlïs, (jo tev grïkÇ un nekrietn¥bÇs, pie atzi- ir jÇldz Tam Kungam par ¿as par vi¿u Pest¥tÇju? visu, kas tev ar tÇm jÇdara) lk, 11 Tagad ‰ie noslïpumi vïl nekÇds zemes vai elles spïks nav piln¥bÇ dar¥ti man zinÇmi, nevarïs atev tÇs at¿emt, jo Dievs tÇpïc es atturï‰os. ir tik spïc¥gs, lai piepild¥tu visus 12 Un bs pietiekami, ja es tikai Savus vÇrdus. pateik‰u, ka tie tiek saglabÇti ar 17 Jo Vi¿‰ izpild¥s visus Savus gudru nodomu, ‰is nodoms ir sol¥jumus, ko Vi¿‰ tev dos, jo zinÇms Dievam; jo Vi¿‰ dod Vi¿‰ ir izpild¥jis visus Savus apadomus gudr¥bÇ par visiem sol¥jumus, ko Vi¿‰ ir devis msu Saviem darbiem, un Vi¿a takas tïviem. ir taisnas un Vi¿a ce∫‰ ir bviens 18 Jo Vi¿‰ apsol¥ja tiem, ka mÏ¥gs aplis. Vi¿‰ asaglabÇs ‰¥s lietas gudram 13 Ak, atceries, atceries, mans nodomam Vi¿Ç, lai Vi¿‰ varïtu dïls Helaman, cik astingras ir parÇd¥t Savu spïku nÇkamajÇm Dieva pavïles. Un Vi¿‰ teica: paaudzïm. bJa js turïsit Manas pavïles, 19 Un tad lk, vienu nodomu jums cveiksies ‰in¥ zemï, bet, ja Vi¿‰ ir piepild¥jis, patiesi ar js neturïsit Vi¿a pavïles, js adaudzu tksto‰u lamanie‰u tiksit padz¥ti no Vi¿a vaiga. atjauno‰anu paties¥bas atzi¿Ç; 14 Un tad atceries, mans dïls, un tan¥s Vi¿‰ ir parÇd¥jis Savu ka Dievs tev ir auzticïjis ‰¥s spïku, un ar¥ turpmÇk Vi¿‰ lietas, kuras ir bsvïtas, kuras rÇd¥s Savu spïku bnÇkamajÇm Vi¿‰ ir turïjis svïtas un ar¥ kuras paaudzïm tan¥s; tÇdï∫ tÇs tiks Vi¿‰ saglabÇs un pasargÇs cgud- saglabÇtas. ram nodomam Vi¿Ç, lai Vi¿‰ 20 TÇdï∫ es pavïlu tev, mans varïtu parÇd¥t Savu spïku dïls Helaman, lai tu btu nÇkamajÇm paaudzïm. cent¥gs visu manu vÇrdu izpil- 15 Un tad lk, es saku tev d¥‰anÇ un lai tu btu cent¥gs ar pravietojuma garu, ka, ja tu Dieva pavï∫u turï‰anÇ, kÇ tÇs pÇrkÇpsi Dieva pavïles, lk, ‰¥s ir rakst¥tas. lietas, kuras ir svïtas, ar Dieva 21 Un tagad es runlju uz tevi spïku tiks pa¿emtas prom par ‰¥m adivdesmit ãetrÇm plÇk- no tevis, un tu tiksi nodots snïm, lai tu tÇs saglabÇtu, lai
12a 2. Nef. 9:28; c Mos. 1:7; Al. 50:20. 18a M&D 5:9. Jïk. 4:10. 14a M&D 3:5. 19a Al. 23:5. b 1. Nef. 10:19; Al. 7:20. b src Svïts. b în. 1:13; 13a 2. Nef. 9:41. c 1. Nef. 9:3–6. Morm. 7:8–10. b Al. 9:13; 3. Nef. 5:22. 16a DÏS—V 1:59. 21a Et. 1:1–5. 329 Almas grÇmata 37:22–30 noslïpumi un tums¥bas darbi, kus; tÇdï∫ vi¿i tika izn¥cinÇti, un un vi¿u bslepenie darbi jeb to tiktÇl Dieva vÇrds ir piepild¥ts; ∫auÏu, kas tika izn¥cinÇti, slepe- jÇ, vi¿u slepenÇs negant¥bas ir nie darbi varïtu tikt pasludinÇti izliktas no tumsas un dar¥tas ‰ai tautai; jÇ, visas vi¿u slepka- mums zinÇmas. v¥bas un laup¥‰anas, un vi¿u 27 Un tad, mans dïls, es pavïlu zÇdz¥bas, un visas vi¿u ∫aunda- tev, lai tu paturïtu visus vi¿u r¥bas un negant¥bas varïtu tikt zvïrestus un vi¿u der¥bas, un pasludinÇtas ‰ai tautai; jÇ, un lai vi¿u vieno‰anÇs to slepenajÇs tu saglabÇtu ‰os cizskaidrotÇjus. negant¥bÇs; jÇ, un visas vi¿u 22 Jo lk, Tas Kungs redzïja, az¥mes un vi¿u br¥numdarbus ka ‰ie ∫audis iesÇka dar¥t tums¥- tu sargÇsi no ‰¥s tautas, lai tie bas darbus, jÇ, veikt slepenas netiktu vi¿iem zinÇmi, lai nejau- slepkav¥bas un negant¥bas; tÇdï∫ ‰i vi¿i nekristu tumsÇ un netiktu Tas Kungs teica, ka, ja vi¿i izn¥cinÇti. nenoÏïlos grïkus, vi¿i tiks iz- 28 Jo lk, tur ir alÇsts pÇr visu deldïti no zemes virsas. ‰o zemi, ka izn¥c¥ba nÇks pÇr 23 Un Tas Kungs teica: Es visiem tums¥bas darbu dar¥tÇ- sagatavo‰u Savam kalpam jiem, saska¿Ç ar Dieva spïku, Gazelemam aakmeni, kas tumsÇ kad vi¿i bs piln¥gi nobriedu‰i; sp¥dïs ar gaismu, lai Es varïtu tÇdï∫ es vïlos, lai ‰¥ tauta netiktu atklÇt Saviem ∫aud¥m, kas Man izn¥cinÇta. kalpo, lai Es tiem varïtu atklÇt 29 TÇdï∫ tu sargÇsi ‰¥s vi¿u vi¿u brÇ∫u darbus, jÇ, vi¿u sle- azvïrestu un vi¿u der¥bu slepe- penos darbus, vi¿u tums¥bas nÇs ieceres no ‰¥s tautas, un tikai darbus un vi¿u ∫aundar¥bas un vi¿u ∫aundar¥bas un vi¿u slep- negant¥bas. kav¥bas, un vi¿u negant¥bas tu 24 Un tad, mans dïls, ‰ie dar¥si tiem zinÇmas; un tu mÇc¥- izskaidrotÇji tika sagatavoti, lai si vi¿iem bsajust riebumu pret Dieva vÇrds varïtu tikt piepil- tÇdÇm ∫aundar¥bÇm un negan- d¥ts, ko Vi¿‰ ir teicis, sac¥dams: t¥bÇm un slepkav¥bÇm; un tu ar¥ 25 Es alik‰u no tumsas gaismÇ mÇc¥si vi¿iem, ka ‰ie ∫audis tika visus vi¿u slepenos darbus un izn¥cinÇti dï∫ savÇm ∫aundar¥- vi¿u negant¥bas; un, ja vi¿i bÇm un negant¥bÇm, un savÇm nenoÏïlos grïkus, Es bizdeldï‰u slepkav¥bÇm. vi¿us no zemes virsas; un Es lik- 30 Jo lk, vi¿i noslepkavoja ‰u gaismÇ visus vi¿u noslïpu- visus TÇ Kunga pravie‰us, kuri mus un negant¥bas katrai tautai, nÇca starp vi¿iem, lai pasludinÇ- kam pïc tam piederïs ‰¥ zeme. tu tiem par vi¿u nekrietn¥bÇm; 26 Un tad, mans dïls, mïs un to asinis, kurus vi¿i noslep- redzam, ka vi¿i nenoÏïloja grï- kavoja, brïca uz To Kungu, vi¿u
21b src SlepenÇs 23a Mos. 8:13. 28a Al. 45:16; savien¥bas. 25a M&D 88:108–110. Et. 2:7–12. c src Ur¥ms un b Mos. 21:26. 29a Hel. 6:25. Tum¥ms. 27a Hel. 6:22. b Al. 13:12. Almas grÇmata 37:31–41 330 Dievu pïc atrieb¥bas tiem, kas tavas domas btu vïrstas uz To bija vi¿u slepkavas; un tÇ Dieva Kungu; jÇ, lai visa tava sirds sodi nÇca pÇr ‰iem tums¥bas m¥lest¥ba btu nolikta Tam darbu dar¥tÇjiem un slepeno Kungam mÏ¥gi. savien¥bu dal¥bniekiem. 37 aApspriedies ar To Kungu 31 JÇ, un nolÇdïta bs tÇ visÇ, ko tu dari, un Vi¿‰ tevi zeme mÏ¥gi ‰iem tums¥bas virz¥s uz labo; jÇ, kad tu darbu dar¥tÇjiem un slepeno sa- apgulies nakt¥, apgulies Tai vien¥bu dal¥bniekiem, l¥dz pat KungÇ, lai Vi¿‰ sargÇtu tevi, kad izn¥c¥bai, ja vien vi¿i nenoÏïlos tu guli; un, kad tu celies no grïkus, pirms vi¿i bs piln¥gi r¥ta, lai tava sirds ir pilna ar nobriedu‰i. bpateic¥bu Dievam; un, ja tu tÇ 32 Un tad, mans dïls, atceries dar¥si, tu tiksi paaugstinÇts tos vÇrdus, ko es esmu uz tevi pïdïjÇ dienÇ. runÇjis; neuztici ‰¥s slepenÇs 38 Un tagad, mans dïls, man ir ieceres ‰ai tautai, bet mÇci tiem kas sakÇms par to lietu, ko msu nebeidzamu anaidu pret grïku tïvi sauca par lodi jeb rÇd¥tÇju— un nekrietn¥bu. jeb ko msu tïvi sauca par 33 aSludini tiem grïku noÏïlo- aLiahonu, kas, iztulkojot, noz¥- ‰anu un tic¥bu Tam Kungam mï kompass, un Tas Kungs to Jïzum Kristum; mÇci vi¿iem sagatavoja. pazemoties un bt blïnprÇt¥- 39 Un lk, tur nevarïja neviens giem un no sirds pazem¥giem; cilvïks izstrÇdÇt tik neparasti mÇci vi¿iem izturït katru velna smalku darbu. Un lk, tas bija ckÇrdinÇjumu ar vi¿u tic¥bu Tam sagatavots, lai parÇd¥tu msu Kungam Jïzum Kristum. tïviem virzienu, kur tiem bija 34 MÇci vi¿iem nepiekust labu jÇiet tuksnes¥. darot, bet bt lïnprÇt¥giem un 40 Un tÇ vi¿iem darbojÇs atbil- no sirds pazem¥giem; jo tÇdi sto‰i vi¿u atic¥bai Dievam; tÇdï∫, atrad¥s aatvieglojumu savÇm ja vi¿iem bija tic¥ba noticït, ka dvïselïm. Dievs var likt ‰¥m ‰autrÇm rÇd¥t 35 Ak, atceries, mans dïls, un ce∫u, kur tiem jÇiet, lk, tas mÇcies agudr¥bu savÇ jaun¥bÇ, tika dar¥ts; tÇdï∫ vi¿iem bija ‰is jÇ, mÇcies savÇ jaun¥bÇ turït br¥nums un ar¥ daudzi citi Dieva bau‰∫us. br¥numi, dar¥ti ar Dieva spïku 36 JÇ, un apiesauc Dievu visam dienu no dienas. savam atbalstam; jÇ, lai viss, ko 41 Neskatoties uz to, ka ‰ie tu dar¥tu, btu Tam Kungam, br¥numi tika dar¥ti ar amaziem un lai kurp tu ar¥ ietu, lai tas l¥dzek∫iem, tÇ rÇd¥ja vi¿iem btu Tai KungÇ; jÇ, lai visas br¥numainus darbus. Vi¿i bija
32a 2. Nef. 4:31. 34a Psm. 37:4–7; b M&D 46:32. 33a src SludinÇt. Mat. 11:28–30. 38a 1. Nef. 16:10; 18:12; b src LïnprÇt¥gs, 35a src Gudr¥ba. M&D 17:1. lïnprÇt¥ba. 36a src Lg‰ana. 40a 1. Nef. 16:28. c src KÇrdinÇt, 37a Jïk. 4:10; 41a Al. 37:6–7. kÇrdinÇjums. M&D 3:4. 331 Almas grÇmata 37:42–38:3 laiski un aizmirsa izmantot savu mïs raudz¥simies, mïs varïsim tic¥bu un uzc¥t¥bu, un tad ‰ie dz¥vot mÏ¥gi. br¥numainie darbi beidzÇs, un 47 Un tagad, mans dïls, ska- vi¿i nevirz¥jÇs uz priek‰u savÇ ties, lai tu rpïtos par ‰¥m svï- ce∫ojumÇ; tajÇm lietÇm, jÇ, skaties, lai tu 42 tÇdï∫ vi¿i kavïjÇs tuksnes¥ raudz¥tos uz Dievu un dz¥votu. jeb negÇja taisnÇ virzienÇ, un Ej pie ‰iem ∫aud¥m un sludini tika moc¥ti ar badu un slÇpïm vÇrdu, un esi prÇt¥gs. Mans dïls, dï∫ saviem pÇrkÇpumiem. ardievu. 43 Un tad, mans dïls, es gribu, lai tu saprastu, ka ‰¥s lietas nav bez ïnas; jo, kad msu tïvi Almas pavïles savam dïlam bija laiski pievïrst vïr¥bu ‰im ·iblonam. kompasam (tad ‰¥s lietas bija Ietver 38. noda∫u. laic¥gas), vi¿iem neveicÇs; tie‰i tÇpat tas ir ar gar¥gÇm lietÇm. 38. NODAπA 44 Jo lk, ir viegli pievïrst vïr¥bu aKristus vÇrdam, kas no- ·iblons tika vajÇts taisn¥bas dï∫. rÇd¥s jums taisnu virzienu uz GlÇb‰ana ir Krist, kur‰ ir dz¥v¥ba mÏ¥go svïtlaimi, tÇpat kÇ tas un pasaules gaisma. Savaldiet visi bija msu tïviem pievïrst vïr¥- savas kaisl¥bas. Apmïram 74 g. bu ‰im kompasam, kur‰ norÇ- pr. Kr. d¥tu tiem taisnu virzienu uz apsol¥to zemi. Mans dïls, pievïrs ausi maniem 45 Un tad es saku, vai tan¥ nav vÇrdiem, jo es saku tev, tie‰i kÇds simbols? Jo tikpat noteikti, tÇpat kÇ es teicu Helamanam, ka kÇ ‰is rÇd¥tÇjs veda msu tïvus, tÇ, kÇ js turïsit Dieva pavïles, sekojot tÇ norÇd¥jumiem, uz ap- tÇ jums veiksies ‰in¥ zemï, un sol¥to zemi, tÇ Kristus vÇrdi, ja tÇ, kÇ js neturïsit Dieva pavïles, mïs sekosim to norÇd¥jumiem, tÇ js tiksit padz¥ti no Vi¿a vaiga. aizved¥s ms vi¿pus ‰ai bïdu 2 Un tad, mans dïls, es ceru, ielejai uz daudz labÇku apsol¥to ka man bs milz¥gs prieks tev¥ zemi. dï∫ tavas stingr¥bas un tavas 46 Ak mans dïls, nebsim uztic¥bas Dievam; jo, kÇ tu esi alaiski dï∫ ‰¥ bce∫a viegluma; jo sÇcis savÇ jaun¥bÇ raudz¥ties uz tÇ tas bija ar msu tïviem; jo To Kungu, savu Dievu, patiesi tÇ tas bija tiem sagatavots, ka, tÇ es ceru, ka tu aturpinÇsi turït ja vi¿i raudz¥tos, vi¿i varïtu Vi¿a pavïles; jo svït¥ts ir tas, cdz¥vot; tie‰i tÇpat tas ir ar kas bpastÇv l¥dz galam. mums. Ce∫‰ ir sagatavots, un, ja 3 Es saku tev, mans dïls, ka
44a Psm. 119:105; 2. Nef. 9:41; 31:17–21; 38 2a Al. 63:1–2. 1. Nef. 11:25; M&D 132:22, 25. b 2. Nef. 31:15–20; Hel. 3:29–30. c JÇ¿a 11:25; 3. Nef. 15:9; 27:6, 46a 1. Nef. 17:40–41. Hel. 8:15; 16–17. b JÇ¿a 14:5–6; 3. Nef. 15:9. Almas grÇmata 38:4–14 332 man jau ir bijis milz¥gs prieks un nekad, l¥dz es nepiesaucu par tevi dï∫ tavas uztic¥bas un To Kungu Jïzu Kristu pïc Ïïlas- tavas uzc¥t¥bas, un tavas pacie- t¥bas, es nesa¿ïmu savu grïku t¥bas, un tavas ieciet¥bas starp apiedo‰anu. Bet lk, es piesaucu azoramie‰u ∫aud¥m. Vi¿u un es atradu mieru savai 4 Jo es zinu, ka tu biji vaÏÇs; jÇ, dvïselei. un es ar¥ zinu, ka tu tiki apmï- 9 Un tad, mans dïls, es pastÇs- tÇts ar akme¿iem vÇrda dï∫; un t¥ju tev to visu, lai tu varïtu tu visu to panesi ar apaciet¥bu mÇc¥ties gudr¥bu, lai tu varïtu TÇ Kunga dï∫, kas bija bar tevi, mÇc¥ties no manis, ka anav nekÇ- un tagad tu zini, ka Tas Kungs da cita ce∫a jeb veida, kÇ cilvïks tevi atbr¥voja. varïtu tikt izglÇbts, kÇ tikai 5 Un tad, mans dïls ·iblon, es iek‰ un caur Kristu. Lk, Vi¿‰ ir gribu, lai tu atcerïtos, ka tik bpasaules dz¥v¥ba un gaisma. daudz, kÇ tu auzticïsies Dievam, Lk, Vi¿‰ ir paties¥bas un tais- patiesi tÇpat tu tiksi batbr¥vots n¥bas vÇrds. no saviem pÇrdz¥vojumiem un 10 Un tad, kÇ tu esi sÇcis mÇc¥t savÇm cgrt¥bÇm, un savÇm vÇrdu, tie‰i tÇ es gribu, lai tu cie‰anÇm, un tiksi paaugstinÇts turpinÇtu mÇc¥t; un es gribu, pïdïjÇ dienÇ. lai tu btu uzc¥t¥gs un attur¥gs 6 Tad, mans dïls, es gribu, lai visÇs lietÇs. tu nedomÇtu, ka es pats visu to 11 Skaties, lai tu neuzpstos zinu, bet tas ir Dieva Gars, kas lepn¥bÇ; jÇ, skaties, lai tu aneliel¥- ir man¥, kas visu to dara zinÇmu tos par savu pa‰a gudr¥bu, nedz man; jo, ja es nebtu apiedzimis par savu lielo spïku. no Dieva, es nezinÇtu visas ‰¥s 12 Esi dro‰sird¥gs, bet ne lietas. valdon¥gs; un ar¥ skaties, lai tu 7 Bet lk, Tas Kungs SavÇ milz¥- savald¥tu visas savas kaisles, gajÇ Ïïlast¥bÇ st¥ja Savu ae¿Æeli lai tu varïtu tikt piepild¥ts ar pasludinÇt man, lai es pÇrtrauk- m¥lest¥bu; skaties, lai tu neie- tu bizn¥c¥bas darbu starp Vi¿a laistos d¥kdien¥bÇ. ∫aud¥m; jÇ, un es esmu redzïjis 13 Neldz tÇ, kÇ zoramie‰i to e¿Æeli vaigu vaigÇ, un vi¿‰ ru- dara, jo tu redzïji, ka vi¿i ldz, nÇja ar mani, un vi¿a balss bija lai tiktu cilvïku izdzirdïti un kÇ pïrkons, un tÇ satricinÇja tiktu uzslavïti par savu gudr¥bu. visu zemi. 14 Nesaki: Ak Dievs, es pateicos 8 Un notika, ka es tr¥s dienas Tev, ka mïs esam alabÇki nekÇ un tr¥s naktis biju pa‰Çs rgtÇka- msu brÇ∫i, bet dr¥zÇk saki: Ak jÇs dvïseles sÇpïs un cie‰anÇs; Kungs, piedod manu bnecien¥-
3a Al. 31:7. 6a Al. 36:26; 8a src Grïku piedo‰ana. 4a src Paciet¥ba. M&D 5:16. 9a Hel. 5:9. b Rom. 8:35–39. src Piedzimis no b Mos. 16:9. 5a Al. 36:27. jauna, piedzimis no 11a src Lepn¥ba. src Uztic¥ba. Dieva. 14a Al. 31:16. b Mat. 11:28–30. 7a Mos. 27:11–17. b Lk. 18:10–14. c M&D 3:8; 121:7–8. b Al. 26:17–18; 36:6–11. 333 Almas grÇmata 38:15–39:9 bu un Ïïlast¥bÇ piemini manus dïls. Tu dar¥ji to, kas man bija brÇ∫us—jÇ, atz¥sti savu necie- smagi, jo tu noliedzi kalpo‰anu n¥bu Dieva priek‰Ç vienmïr. un gÇji uz Sirona zemi lamanie‰u 15 Un lai Tas Kungs svït¥ tavu robeÏÇs paka∫ anetiklei Izabellai. dvïseli, un pie¿em tevi pïdïjÇ 4 JÇ, vi¿a ir a aizvilinÇjusi dienÇ SavÇ valst¥bÇ sïdït mierÇ. daudzu sirdis, bet tas nav attais- Tagad ej, mans dïls, un mÇci nojums tev, mans dïls. Tev va- vÇrdu ‰iem ∫aud¥m. Esi prÇt¥gs. jadzïja nodoties tai kalpo‰anai, Mans dïls, ardievu! kas tev bija uzticïta. 5 Vai tu nezini, mans dïls, ka a‰¥s lietas ir negant¥ba TÇ Kunga Almas pavïles savam dïlam ac¥s; jÇ, vislielÇkÇ negant¥ba no Koriantonam. visiem grïkiem, iz¿emot nevai- Ietver no 39. l¥dz 42. noda∫ai ieskaitot. n¥gu asi¿u izlie‰anu vai SvïtÇ Gara nolieg‰anu? 6 Jo lk, ja tu anoliedz Svïto 39. NODAπA Garu, kad tas vienreiz jau ir bijis tev¥, un tu zini, ka tu to noliedz, Dzimumgrïks ir negant¥ba. Kori- lk, tas ir grïks, kas bnav piedo- antona grïki attur zoramie‰us no dams; jÇ, un tas, kas slepkavo, VÇrda pie¿em‰anas. Kristus pest¥- pretïji gaismai un zinljanÇm ‰anai ir atpaka∫ejo‰s spïks, glÇbjot par Dievu, nav viegli tÇdam da- tos tic¥gos, kuri dz¥voja pirms tÇs. bt cpiedo‰anu; jÇ, es saku tev, Apmïram 74 g. pr. Kr. mans dïls, ka nav viegli tÇdam Un tagad, mans dïls, man tev dabt piedo‰anu. ir kas nedaudz vairÇk sakÇms, 7 Un tad, mans dïls, kaut Dievs nekÇ es teicu tavam brÇlim; jo dotu, ka tu nebtu avain¥gs tik lk, vai tu neesi ievïrojis sava lielÇ noziegumÇ. Es nekavïtos brÇ∫a stingr¥bu, vi¿a uztic¥bu pie taviem noziegumiem, mocot un vi¿a uzc¥t¥bu Dieva pavï∫u tavu dvïseli, ja tas nebtu tev turï‰anÇ? Lk, vai vi¿‰ tev nav par labu. rÇd¥jis labu piemïru? 8 Bet lk, tu nevari noslïpt 2 Jo tu neesi pievïrsis ma- savus noziegumus no Dieva; un, niem vÇrdiem tÇdu vïr¥bu, kÇ ja vien tu nenoÏïlosi grïkus, tie tavs brÇlis starp azoramie‰u stÇvïs kÇ liec¥ba pret tevi pïdïjÇ ∫aud¥m. Tad tas ir tas, kas man dienÇ. ir pret tevi; tu aizej l¥dz pat 9 Tad nu, mans dïls, es gribu, liel¥bai par savu spïku un savu lai tu noÏïlotu un atmestu savus gudr¥bu. grïkus, un nesekotu vairs tam, 3 Un tas vïl nav viss, mans ko aiekÇro tavas acis, bet bap-
39 2a Al. 38:3. netikum¥ba. src Piedot. 3a src Juteklisks, 6a M&D 76:35–36. 7a src Vaina. jutekl¥ba. b src Nepiedodams 9a src Mies¥gs. 4a Sal. Pam. 7:6–27. grïks. b 3. Nef. 12:30. 5a src SeksuÇlÇ c M&D 64:10. Almas grÇmata 39:10–19 334 spiestu sevi visÇs ‰ajÇs lietÇs; jo, gribu tev pateikt kaut ko par ja vien tu to nedar¥si, tu nekÇdi Kristus atnÇk‰anu. Lk, es saku nevarïsi iemantot Dieva valst¥- tev, ka tas ir Vi¿‰, kas noteikti bu. Ak, atceries un uz¿emies nÇks, lai uz¿emtos pasaules grï- to, un apspied sevi ‰ajÇs lietÇs. kus; jÇ, Vi¿‰ nÇk, lai pasludinÇtu 10 Un es pavïlu tev ap¿emties glÇb‰anas prieka vïstis Saviem apspriesties ar saviem vecÇka- ∫aud¥m. jiem brÇ∫iem tajÇ, ko tu iesÇc; 16 Un tad nu, mans dïls, ‰¥ jo lk, tu esi jauns, un tev ir vaja- bija tÇ kalpo‰ana, kam tu tiki dz¥ba, lai tavi vecÇkie brÇ∫i tevi aicinÇts—sludinÇt ‰¥s prieka audzinÇtu. Un paklausi vi¿u vïstis ‰iem ∫aud¥m, lai sagata- padomam. votu vi¿u prÇtus; jeb dr¥zÇk, lai 11 Ne∫auj sevi aizvilinÇt ar ne- glÇb‰ana varïtu nÇkt pie tiem, kÇdu tuk‰u vai mu∫˙¥gu lietu; lai vi¿i varïtu sagatavot savu ne∫auj atkal velnam aizvilinÇt abïrnu prÇtus uzklaus¥t vÇrdu tavu sirdi paka∫ ‰¥m bezdiev¥- Vi¿a atnÇk‰anas laikÇ. gajÇm netiklïm. Lk, ak mans 17 Un tad es mazliet atvieglo‰u dïls, cik lielu nekrietn¥bu tu esi tavu prÇtu par ‰o jautÇjumu. dar¥jis azoramie‰iem; jo, kad vi¿i Lk, tu br¥nies, kÇpïc ‰¥m lietÇm redzïja tavu buzved¥bu, vi¿i ne- ir jÇtop zinÇmÇm tik ilgi ie- ticïja maniem vÇrdiem. priek‰. Lk, es saku tev, vai dvï- 12 Un tad nu TÇ Kunga Gars sele ‰in¥ laikÇ nav tikpat vïrt¥ga saka man: aPavïli saviem bïr- Dievam kÇ dvïsele, kas bs niem dar¥t labu, lai vi¿i neaiz- Vi¿a atnÇk‰anas laikÇ? vilinÇtu daudzu ∫auÏu sirdis uz 18 Vai nav nepiecie‰ams, lai izn¥c¥bu, tÇdï∫ es pavïlu tev, pest¥‰anas iecere tiktu dar¥ta mans dïls, bailïs no Dieva, lai zinÇma ‰iem ∫aud¥m tÇpat kÇ tu atturïtos no savÇm nekriet- vi¿u bïrniem? n¥bÇm; 19 Vai nav tikpat viegli Tam 13 lai tu pievïrstos Tam Kun- Kungam st¥t Savu e¿Æeli paslu- gam ar visu savu prÇtu, spïku dinÇt mums ‰¥s prieka vïstis, kÇ un iztur¥bu; lai tu vairs neaiz- msu bïrniem jeb kÇ pïc Vi¿a vilinÇtu sirdis dar¥t ∫aunu; bet atnÇk‰anas? dr¥zÇk atgriezies pie vi¿iem un aatz¥sti savas vainas un to, ko tu esi dar¥jis aplam. 40. NODAπA 14 aNemeklï nedz bagÇt¥bas, nedz pasaules niec¥gÇs lietas; Kristus atnes aug‰Çmcel‰anos jo lk, tu nevari pa¿emt tÇs sev visiem cilvïkiem. Taisnie pïc nÇves l¥dzi. dodas uz parad¥zi, un ∫aunie ÇrïjÇ 15 Un tagad, mans dïls, es tums¥bÇ gaid¥t savas aug‰Çmcel‰a-
11a Al. 35:2–14. MÇc¥t, skolotÇjs. M&D 6:6–7; 68:31–32. b Rom. 2:21–23; 14:13; 13a Mos. 27:34–35. 16a src ˛imene—VecÇku Al. 4:11. 14a Mat. 6:25–34; atbild¥ba. 12a src Dieva pavïles; Jïk. 2:18–19; 335 Almas grÇmata 40:1–11 nÇs dienu. Aug‰Çmcel‰anÇs laikÇ ka ir nolikts laiks, kad visi uzcel- visas lietas tiks atjaunotas savÇ ¥stÇ sies no miru‰ajiem. un piln¥gÇ ˙ermen¥. Apmïram 74 6 Tad nu ir vajadz¥gs laika g. pr. Kr. spr¥dis starp nÇvi un aug‰Çm- cel‰anos. Tagad, mans dïls, ir kaut kas 7 Un tad es vaicÇju—kas vairÇk, ko es tev gribu pateikt, notiek ar acilvïku dvïselïm no jo es manu, ka tavs prÇts ir ‰¥ nÇves br¥Ïa l¥dz noliktajam noraizïjies par miru‰o aug‰Çm- aug‰Çmcel‰anÇs laikam? cel‰anos. 8 Tad nu, vai ir vairÇk nekÇ 2 Lk, es saku tev, ka nav viens noliktais laiks cilvïkiem nekÇdas aug‰Çmcel‰anÇs—jeb uzcelties, nav noz¥mes, jo visi es teiktu, citiem vÇrdiem, ka ‰is nenomirst vienÇ br¥d¥, un tam mirst¥gais netiek ietïrpts ane- nav noz¥mes; Dievam viss ir kÇ mirst¥gajÇ, ‰is izn¥c¥gais netiek viena diena, un laiks tiek mïr¥ts bietïrpts neizn¥c¥gajÇ— cl¥dz ne- vien¥gi cilvïkiem. bs pagÇjusi Kristus atnÇk‰ana. 9 TÇdï∫, ir nolikts laiks cilvï- 3 Lk, Vi¿‰ atnes miru‰o aaug- kiem, kad vi¿i aug‰Çmcelsies ‰Çmcel‰anos. Bet lk, mans dïls, no miru‰ajiem; un tur ir laika vïl nav aug‰Çmcel‰anÇs. Tagad spr¥dis starp nÇves br¥di un es atkllju tev noslïpumu; tomïr aug‰Çmcel‰anos. Un tad, par ir daudzi bnoslïpumi, kas tiek ‰o laika spr¥di, kas notiek ar cil- csargÇti, ka neviens tos nezina, vïku dvïselïm—tÇ ir tÇ lieta, iz¿emot pa‰u Dievu. Bet es par ko es uzc¥t¥gi jautÇju Tam parÇd¥‰u tev vienu lietu, ko es Kungam, lai zinÇtu; un tÇ ir c¥t¥gi jautÇju Dievam, lai es va- lieta, par ko es zinu. rïtu zinÇt—tas ir par aug‰Çm- 10 Un kad laiks pienÇks, kad cel‰anos. visi celsies, tad vi¿i zinÇs, ka 4 Lk, ir nolikts laiks, kad visi Dievs zina visus alaikus, kas ir auzcelsies no miru‰ajiem. Taãu, nolikti cilvïkam. kad ‰is laiks nÇks, neviens nezi- 11 Tagad par dvïseles stÇvokli na; bet Dievs zina to laiku, kas starp anÇvi un aug‰Çmcel‰a- ir nolikts. nos—lk, tas man ir ticis dar¥ts 5 Tad nu, vai tas bs vienÇ lai- zinÇms caur e¿Æeli, ka visu cil- kÇ jeb aotrÇ laikÇ, jeb tre‰Ç laikÇ, vïku gari, tikko tie ir pametu‰i ka cilvïki uzcelsies no miru‰a- ‰o mirst¥go ˙ermeni, jÇ, visu jiem, tam nav noz¥mes; jo Dievs cilvïku gari, vai tie ir labi vai bzina visas ‰¥s lietas; un man ir ∫auni, tiek pa¿emti bmÇjÇs pie tÇ pietiekami zinÇt, ka tas tÇ ir,— Dieva, kas devis vi¿iem dz¥v¥bu.
40 2a Mos. 16:10–13. c M&D 25:4; 124:41. 10a Ap. d. 17:26. src Nemirst¥gs, 4a JÇ¿a 5:28–29. 11a Lk. 16:22–26; nemirst¥ba. 5a Mos. 26:24–25; 1. Pït. v. 3:18–19; 4:6; b 1. kor. 15:53–54. M&D 43:18; 76:85. M&D 76:71–74; 138. c 1. kor. 15:20. b src Dievs, diev¥ba. b Sal. MÇc. 12:7; 3a src Aug‰Çmcel‰anÇs. 7a Al. 40:21; M&D 138. 2. Nef. 9:38. b src Dieva noslïpumi. src Dvïsele. Almas grÇmata 40:12–21 336 12 Un tad notiks, ka to gari, aug‰Çmcel‰anÇs, kuri ir biju‰i kuri ir taisn¥gi, tiks uz¿emti vai kuri ir, vai kuri bs, l¥dz alaimes stÇvokl¥, kas tiek saukts pat Kristus aug‰Çmcelsies no par bparad¥zi, catptas stÇvokl¥, miru‰ajiem. dmiera stÇvokl¥, kur tie atpt¥- 17 Tad nu mïs nedomÇjam, ka sies no visÇm savÇm raizïm un ‰¥ pirmÇ aug‰Çmcel‰anÇs, par ko no visÇm rpïm, un bïdÇm. tÇ ir teikts, varïtu bt dvïse∫u 13 Un tad notiks, ka bezdiev¥go aug‰Çmcel‰anÇs un to anodo‰a- gari, jÇ, tie, kas ir ∫auni—jo lk, na laimei vai bïdÇm. Tev nav vi¿os nav nevienas da∫as nedz jÇdomÇ, ka tas noz¥mï to. da∫i¿as no TÇ Kunga Gara; jo 18 Lk, es saku tev: Nï!, bet lk, vi¿i labÇk ir izvïlïju‰ies tas noz¥mï dvïseles un ˙er- ∫aunos darbus nekÇ labos; tÇdï∫ me¿a atkalapvieno‰anos tiem, velna gars ieiet tajos un sagrÇbj kas bija no Ådama dienÇm vi¿u namu—un ‰ie tiks padz¥ti l¥dz pat aKristus aug‰Çmcel‰anÇs ÇrïjÇ atums¥bÇ; tur bs braudÇ- br¥dim. ‰ana un gaudo‰ana, un zobu 19 Tad nu, vai to, par kuriem grie‰ana, un tas vi¿u pa‰u ne- es esmu runÇjis, dvïseles un krietn¥bas dï∫, jo vi¿i pïc velna ˙erme¿i tiks atkalapvienoti gribas bs aizvesti kÇ gstek¿i. vienÇ reizï, bezdiev¥go tÇpat 14 Tad nu ‰is ir abezdiev¥go kÇ taisno, es nesaku; lai ir gana, dvïse∫u stÇvoklis, jÇ, tums¥bÇ un ka es saku, ka vi¿i visi uzcelsies ‰ausmÇs, un bbriesmÇs raugoties jeb, citiem vÇrdiem, vi¿u aug- pïc kvïlojo‰Ç Dieva sa‰utuma ‰Çmcel‰anÇs notiks apirms to un dusmÇm pÇr tiem; tÇ vi¿i aug‰Çmcel‰anÇs, kuri nomirs paliek ‰ajÇ cstÇvokl¥, tÇpat kÇ pïc Kristus aug‰Çmcel‰anÇs. taisnie parad¥zï, l¥dz pat vi¿u 20 Tad nu, mans dïls, es nesa- aug‰Çmcel‰anÇs laikam. ku, ka vi¿u aug‰Çmcel‰anÇs nÇk 15 Tad nu, ir daÏi, kas ir sa- l¥dz ar Kristus aug‰Çmcel‰anos; pratu‰i, ka ‰is dvïseles laimes bet lk, es saku to kÇ savas stÇvoklis un ‰is bïdu stÇvoklis domas, ka taisno dvïseles un pirms aug‰Çmcel‰anÇs ir pirmÇ ˙erme¿i tiek atkalapvienoti l¥dz aug‰Çmcel‰anÇs. JÇ, es pie∫auju, ar Kristus aug‰Çmcel‰anos un ka tas var tikt nosaukts par Vi¿a auzkÇp‰anu debes¥s. aug‰Çmcel‰anos, gara jeb dvïse- 21 Bet, vai tas bs l¥dz ar Vi¿a les uzcel‰anu un to nodo‰anu aug‰Çmcel‰anos vai pïc tam, es laimei vai bïdÇm, saska¿Ç ar nesaku; bet tik daudz es saku, tiem vÇrdiem, kas ir teikti. ka tur ir alaika spr¥dis starp nÇvi 16 Un lk, vïl ir teikts, ka ir un ˙erme¿a aug‰Çmcel‰anos, un apirmÇ baug‰Çmcel‰anÇs, visu to dvïseles stÇvoklis blaimï vai
12a src Prieks. b Mat. 8:12; Mos. 16:2. 17a M&D 76:17, 32, 50–51. b src Parad¥ze. 14a M&D 138:20. 18a Mat. 27:52–53. c src Atpta. b Jïk. 6:13; Moz. 7:1. 19a Mos. 15:26. d M&D 45:46. c Al. 34:34. 20a src Debesbrauk‰ana. src Miers. 16a Jïk. 4:11; Mos. 15:21–23. 21a Lk. 23:39–43. 13a src Elle. b src Aug‰Çmcel‰anÇs. b src Parad¥ze. 337 Almas grÇmata 40:22–41:4 cbïdÇs l¥dz pat laikam, kas ir bezgal¥gu bïdu stÇvokl¥. Bezdiev¥- Dieva nolikts, kad miru‰ie ba nekad nav bijusi laime. Miesas celsies un tiks apvienoti gan cilvïki pasaulï ir bez Dieva. Katrs dvïsele, gan ˙ermenis, un dtiks cilvïks atjauno‰anÇ sa¿em atkal vesti Dieva priek‰Ç, un tiks tie- tÇs paz¥mes un ¥pa‰¥bas, kas ir sÇti saska¿Ç ar saviem darbiem. iegtas mirst¥gajÇ dz¥vï. Apmïram 22 JÇ, tas ¥steno visa tÇ atjau- 74 g. pr. Kr. no‰anu, par ko ir ticis runÇts ar svïto pravie‰u mutïm. Un tagad, mans dïls, man ir 23 aDvïsele tiks batjaunota ar kas sakÇms par atjauno‰anu, c˙ermeni, un ˙ermenis ar dvï- par kuru ir runÇts; jo lk, daÏi seli; jÇ, un katrs loceklis un ir asagroz¥ju‰i Rakstus un ir tÇlu loc¥tava tiks atjaunoti savÇ ˙er- bnomald¥ju‰ies tÇ dï∫. Un es men¥; jÇ, patiesi neviens mats manu, ka tavs prÇts ir noraizï- no galvas nezud¥s, bet visas jies ar¥ par ‰o lietu. Bet lk, es lietas tiks atjaunotas to ¥stÇ un tev to izskaidro‰u. piln¥gÇ ˙ermen¥. 2 Es saku tev, mans dïls, ka 24 Un tad, mans dïls, ‰¥ ir tÇ pest¥‰anas iecere ir nepiecie‰a- atjauno‰ana, par ko ir arunÇts ma Dieva taisn¥bai, jo ir nepie- ar svïto pravie‰u mutïm— cie‰ams, lai visas lietas tiktu 25 un tad taisnie mirdzïs Dieva atjaunotas to pareizÇ kÇrt¥bÇ. valst¥bÇ. Lk, tas ir nepiecie‰ams un tais- 26 Bet lk, drausm¥ga anÇve n¥gi, saska¿Ç ar Kristus spïku nÇk pÇr bezdiev¥gajiem; jo vi¿i un aug‰Çmcel‰anos, ka cilvïka mirst attiec¥bÇ uz lietÇm, kas dvïsele tiks atjaunota tÇ ˙erme- piederas taisn¥bai; jo vi¿i ir n¥ un ka katra a˙erme¿a da∫a net¥ri, un bnekas net¥rs nevar tiks pie tÇ atjaunota. iemantot Dieva valst¥bu, bet vi¿i 3 Un ir nepiecie‰ams aDieva tiek padz¥ti un nodoti baud¥t taisn¥bai, lai cilvïki tiktu btiesÇti sava padar¥tÇ jeb savu darbu atbilsto‰i vi¿u cdarbiem; un, ja aug∫us, kuri ir biju‰i ∫auni; un vi¿u darbi bija labi ‰in¥ dz¥vï, vi¿i izdzer rgtÇ kausa mieles. un vi¿u sirds vïlmes bija labas, tad vi¿i tiks ar¥ pïdïjÇ dienÇ datjaunoti tam, kas ir labs. 41. NODAπA 4 Un, ja vi¿u darbi ir ∫auni, vi¿i tiks aatjaunoti ∫aunam. TÇ- Aug‰Çmcel‰anÇs reizï cilvïki dï∫ visas lietas tiks atjaunotas to uzce∫as bezgal¥gas laimes vai pareizajÇ kÇrt¥bÇ, katra lieta savÇ
21c src Elle. 24a Jes. 26:19. 3a src Taisn¥ba. d Al. 42:23. 26a 1. Nef. 15:33; b src Atskaite, 23a tas ir Gars. Al. 12:16. atbild¥gs, atbild¥ba; M&D 88:15–17. b Al. 11:37. TiesÇt, tiesa. src Dvïsele. 41 1a 2. Pït. v. 1:20; 3:16; c src Darbi. b 2. Nef. 9:12–13; Al. 13:20. d Hel. 14:31. Al. 11:40–45. b src Atkri‰ana. 4a Al. 42:28. c src µermenis. 2a Al. 40:23. Almas grÇmata 41:5–14 338 dab¥gajÇ veidolÇ— bmirst¥ba 10 NedomÇ, ka tÇ dï∫, kas ir uzcelsies nemirst¥bÇ, cizn¥c¥ba ticis runÇts par atjauno‰anu, tu neizn¥c¥bÇ—uzcelsies dbezga- tiksi atjaunots no grïka laimï. l¥gÇ laimï iemantot Dieva val- Lk, es saku tev, ka abezdiev¥ba st¥bu, vai bezgal¥gÇs bïdÇs ie- nekad nav bijusi laime. mantot velna valst¥bu, vienu 11 Un tad, mans dïls, visi cil- no vienas puses, otru no otras— vïki, kuri ir adabiskajÇ stÇvokl¥, 5 viens tiek aug‰Çmcelts lai- jeb es gribïtu teikt, bmies¥gajÇ mei, atbilsto‰i savÇm vïlmïm stÇvokl¥, ir rgtÇ Ïult¥ un ne- pïc laimes, jeb labam, atbilsto‰i krietn¥bas saitïs; vi¿i pasaulï savÇm vïlmïm pïc labÇ; un ir cbez Dieva, un vi¿i ir gÇju‰i otrs—∫aunam, atbilsto‰i savÇm pretïji Dieva dabai; tÇdï∫ vi¿i vïlmïm pïc ∫auna; jo, kÇ vi¿‰ ir tÇdÇ stÇvokl¥, kas ir pretïjs ir vïlïjies dar¥t ∫aunu visas die- laimes bt¥bai. nas garumÇ, tÇpat sev par algu 12 Un tad lk, vai vÇrda atjau- vi¿‰ sa¿ems ∫aunu, kad nakts no‰ana noz¥me ir pa¿emt kÇdu nÇks. lietu no tÇs dabiskÇ stÇvok∫a un 6 Un tÇ tas ir no otras puses. ievietot to nedabiskajÇ stÇvokl¥ Ja vi¿‰ ir noÏïlojis savus grï- jeb ievietot to tÇdÇ stÇvokl¥, kas kus un vïlïjies taisn¥gumu l¥dz ir pretïjs tÇs bt¥bai? savu dienu galam, tÇpat vi¿‰ 13 Ak mans dïls, tÇ tas nav; tiks atalgots ar taisn¥gumu. bet vÇrda atjauno‰ana noz¥me ir 7 a·ie ir tie, kas ir TÇ Kunga nest atkal atpaka∫ ∫aunu par pest¥ti; jÇ vi¿i ir tie, kas ir pa- ∫aunu jeb mies¥gu par mies¥gu, ¿emti, kas ir atbr¥voti no bez- jeb velni‰˙¥gu par velni‰˙¥gu— gal¥gÇs tums¥bas nakts, un tÇ labu par to, kas ir labs; taisn¥gu vi¿i pastÇv vai kr¥t; jo lk, vi¿i par to, kas ir taisn¥gs; taisnu par pa‰i ir bsev soÆi, vai nu darot to, kas ir taisns; Ïïlast¥bu par to, labu vai ∫aunu. kas ir Ïïl¥gs. 8 Tad nu Dieva lïmumi ir ane- 14 TÇdï∫, mans dïls, skaties, grozÇmi; tÇdï∫ ce∫‰ ir sagatavots, lai tu btu Ïïl¥gs pret saviem lai tas, kas grib, var pa to iet un brÇ∫iem; ar¥kojies taisni, bspried tikt izglÇbts. taisn¥gi un dari clabu nepÇr- 9 Un tad lk, mans dïls, neuz- traukti; un, ja tu dar¥si to visu, dro‰inies avïl kÇdu reizi apgrï- tad tu sa¿emsi savu atalgojumu; cinÇties pret savu Dievu tajos jÇ, pret tevi atkal tiks atjaunota mÇc¥bas punktos, kuros tu l¥dz dÏïlast¥ba; pret tevi atkal tiks at- ‰im esi uzdro‰inÇjies grïkot. jaunota taisn¥ba; pret tevi atkal
4b 2. Nef. 9:12–13; src R¥c¥bas br¥v¥ba. b src Mies¥gs. M&D 138:17. 8a M&D 1:38. c Ef. 2:12. src Aug‰Çmcel‰anÇs. 9a M&D 42:23–28. 14a src God¥gs, c 1. kor. 15:51–55. 10a Psm. 32:10; god¥gums. d src MÏ¥gÇ dz¥ve. Jes. 57:20–21; b JÇ¿a 7:24; 7a M&D 76:50–70. Hel. 13:38. M&D 11:12. b 2. Nef. 2:26; Al. 42:27; 11a Mos. 3:19. c M&D 6:13; 58:27–28. Hel. 14:30. src Mies¥gais cilvïks. d src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 339 Almas grÇmata 41:15–42:8 tiks atjaunota taisn¥ga tiesa; un griezÇs uz visÇm pusïm, lai tu atkal tiksi atalgots ar labu. sargÇtu ddz¥v¥bas koku,— 15 Jo tas, ko tu izsti, atgriez¥- 3 tad mïs redzam, ka cilvïks sies atkal pie tevis un tiks atjau- k∫uva kÇ Dievs, zinÇdams labu nots; tÇdï∫ vÇrds atjauno‰ana un ∫aunu; un, lai tas neizstieptu piln¥gÇk nosoda grïcinieku un savu roku un ne¿emtu ar¥ no it nemaz vi¿u neattaisno. dz¥v¥bas koka, un neïstu, un nedz¥votu mÏ¥gi, Dievs Tas Kungs nolika ˙erubu un lies- 42. NODAπA mojo‰u zobenu, lai vi¿‰ nebau- d¥tu augli,— Mirst¥gÇ dz¥ve ir pÇrbaudes laiks, 4 un tÇ mïs redzam, ka tika lai dotu iespïju cilvïkam noÏïlot dots laiks cilvïkam noÏïlot grï- grïkus un kalpot Dievam. Kri‰ana kus, jÇ, apÇrbaudes laiks, laiks, atnesa laic¥go un gar¥go nÇvi visai lai noÏïlotu grïkus un kalpotu cilvïcei. Pest¥‰ana nÇk caur grïku Dievam. noÏïlo‰anu. Dievs pats izpïrk pa- 5 Jo redzi, ja Ådams tl¥t btu saules grïkus. Îïlast¥ba ir tiem, kas izstiepis savu roku un ïdis no noÏïlo grïkus. Visi citi tiek pak∫auti dz¥v¥bas koka, vi¿‰ dz¥votu m- Dieva tiesai. Îïlast¥ba nÇk Izpirk- Ï¥gi, saska¿Ç ar Dieva vÇrdu, ‰anas dï∫. Tikai tas, kas patiesi un vi¿am nebtu laika grïku noÏïlojis grïkus, tiek izglÇbts. noÏïlo‰anai; jÇ, un ar¥ Dieva Apmïram 74 g. pr. Kr. vÇrds izrÇd¥tos tuk‰s, un diÏenÇ Un tagad, mans dïls, es manu, ka pest¥‰anas iecere btu tikusi ir vïl kaut kas, kas uztrauc tavu izjaukta. prÇtu, ko tu nevari saprast— 6 Bet lk, cilvïkam bija nolikts kas attiecas uz aDieva taisn¥- amirt—tÇdï∫, kad vi¿i tika pa- gumu, sodot grïcinieku; jo tu dz¥ti no dz¥v¥bas koka, vi¿iem mïÆini domÇt, ka tas nav tais- vajadzïja tikt izdeldïtiem no n¥gi, ka grïcinieks tiks nodots zemes virsas—un cilvïks k∫uva cie‰anÇm. zudis uz mÏiem, jÇ, vi¿i k∫uva 2 Tad lk, mans dïls, es tev to par bkritu‰iem cilvïkiem. izskaidro‰u. Jo lk, pïc tam, kad 7 Un tagad tu ar ‰o redzi, ka Dievs Tas Kungs aizraid¥ja msu msu pirmie vecÇki tika apadz¥ti pirmos vecÇkus no b îdenes gan laic¥gi, gan gar¥gi no TÇ dÇrza apstrÇdÇt zemi, no kuras Kunga vaiga; un tÇ mïs redzam, tie tika ¿emti—jÇ, Vi¿‰ izdzina ka vi¿i tika pak∫auti pa‰i savai cilvïku un Vi¿‰ nolika uz aus- bgribai. trumiem no îdenes dÇrza c˙eru- 8 Tad lk, nebija lietder¥gi, ka bu un liesmojo‰u zobenu, kas cilvïks tiktu atpras¥ts no ‰¥s
42 1a 2. Nef. 26:7; c src µerubi. kri‰ana. Mos. 15:26–27. d 1. Moz. 2:9. 7a 2. Nef. 2:5; 9:6; src Taisn¥ba. 4a Al. 34:32–33. Hel. 14:16. 2a 1. Moz. 3:23–24; 6a src NÇve, fiziskÇ. src NÇve, gar¥gÇ. Moz. 4:28–31. b Mos. 16:3–5. b src R¥c¥bas br¥v¥ba. b src îdene. src Ådama un Ievas Almas grÇmata 42:9–19 340 laic¥gÇs nÇves, jo tas izn¥cinÇtu darbs nevar tikt izn¥cinÇts; savÇ- diÏeno alaimes ieceri. dÇk Dievs vairs cnebtu Dievs. 9 TÇdï∫, tÇ kÇ dvïsele neva- 14 Un tÇ mïs redzam, ka visa rïja nomirt un akri‰ana bija cilvïce bija akritusi un vi¿i atnesusi visai cilvïcei gar¥go bija btaisn¥bas varÇ; jÇ, Dieva nÇvi tÇpat kÇ laic¥go, tas ir, taisn¥bas, kura nosod¥tu vi¿us vi¿i bija atraid¥ti no TÇ Kunga uz mÏiem tikt atraid¥tiem no vaiga, tad bija vajadz¥gs, lai Vi¿a vaiga. cilvïce tiktu atpras¥ta no ‰¥s ga- 15 Un tad Ïïlast¥bas iecere r¥gÇs nÇves. nevarïtu tikt ¥stenota, ja vien 10 TÇdï∫, kad vi¿i pïc adabas Izpirk‰ana nebtu veikta; tÇdï∫ k∫uva bmies¥gi, jutekliski un vel- Dievs pats aizpïrk pasaules ni‰˙¥gi, ‰is cpÇrbaudes stÇvoklis grïkus, lai ¥stenotu bÏïlast¥bas k∫uva tiem par stÇvokli, lai ieceri, lai apmierinÇtu ctaisn¥bas sagatavotos; tas k∫uva par sa- pras¥bas, lai Dievs varïtu bt gatavo‰anÇs stÇvokli. dpiln¥gs, taisns Dievs, un ar¥ 11 Un tad atceries, mans dïls, Ïïl¥gs Dievs. ja nebtu pest¥‰anas ieceres (to 16 Tad nu grïku noÏïlo‰ana atmetot), tikko vi¿i nomirtu, nevarïtu nÇkt pie cilvïkiem, vi¿u dvïseles k∫tu anelaim¥gas, ja nebtu bijis soda, kam ar¥ bdamas atraid¥tas no TÇ Kunga bija jÇbt tikpat amÏ¥gam kÇ vaiga. dvïseles dz¥v¥ba, noteikta pret- 12 Un tad nebtu veida kÇ statÇ laimes iecerei, kas ar¥ atpras¥t cilvïku no ‰¥ kritu‰Ç bija tikpat mÏ¥ga kÇ dvïseles stÇvok∫a, kurÇ cilvïks pats sevi dz¥v¥ba. ir novedis savas nepaklaus¥bas 17 Tad nu, kÇ cilvïks varïtu dï∫; noÏïlot grïkus, ja vien vi¿‰ 13 tÇdï∫, saska¿Ç ar taisn¥bu, a negrïkotu? KÇ vi¿‰ varïtu apest¥‰anas iecere nevar tikt grïkot, ja nebtu bijis blikuma? ¥stenota savÇdÇk, kÇ tikai uz no- KÇ varïtu bt likums, ja nebtu sac¥jumiem, ka cilvïks bnoÏïlo bijis soda? grïkus ‰ajÇ pÇrbaudes stÇvokl¥, 18 Tad nu sods bija noteikts, jÇ, ‰ai sagatavo‰anÇs stÇvokl¥; un taisn¥gs likums bija dots, kas jo, iz¿emot tikai kÇ uz ‰iem noved cilvïku pie asirdsapzi¿as nosac¥jumiem, Ïïlast¥ba nevar pÇrmetumiem. tikt pielietota, neizn¥cinot tais- 19 Tad nu, ja nebtu bijis dots n¥bas darbu. Tad nu taisn¥bas likums—ja cilvïks anoslepka-
8a Al. 34:9; Moz. 6:62. b src NoÏïlot grïkus, b src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 9a src Ådama un Ievas grïku noÏïlo‰ana. c src Taisn¥ba. kri‰ana. c 2. Nef. 2:13–14. d 3. Nef. 12:48. 10a src Mies¥gais cilvïks. 14a Al. 22:13–14. 16a M&D 19:10–12. b src Mies¥gs. b 2. Nef. 2:5. 17a src Grïks. c src Mirst¥gs, mirst¥gÇ 15a 2. Nef. 9:7–10; b Rom. 4:15. dz¥ve. Mos. 16:7–8. 18a src Sirdsapzi¿a. 11a 2. Nef. 9:7–9. src Izpirkt, grïku 19a src Slepkav¥ba. 13a src Pest¥‰anas iecere. izpirk‰ana. 341 Almas grÇmata 42:20–30 vo, vi¿am jÇmirst—vai vi¿‰ 25 Ko, vai tu domÇ, ka Ïïlast¥ba baid¥tos, ka vi¿am bs jÇmirst, var laup¥t ataisn¥bu? Es saku tev: ja vi¿‰ slepkavos? Nï, nekÇdÇ zi¿Ç. Ja tÇ btu, 20 Un ar¥, ja nebtu bijis dots Dievs pÇrstÇtu bt Dievs. likums pret grïku, cilvïki ne- 26 Un tÇ Dievs ¥steno Savus baid¥tos grïkot. diÏenos un mÏ¥gos anodomus, 21 Un, ja anebtu bijis dots kas bija sagatavoti bno pasau- likums, ja cilvïki grïkotu, ko les rad¥‰anas. Un tÇ norisinÇs taisn¥ba varïtu padar¥t, vai ar¥ cilvïku glÇb‰ana un pest¥‰ana, Ïïlast¥ba, jo tÇm nebtu nekÇdu un ar¥ vi¿u izdeldï‰ana un ties¥bu uz ‰o rad¥bu? bïdas. 22 Bet likums ir dots un sods ir 27 TÇdï∫, ak mans dïls, akatrs, noteikts, un agrïku noÏïlo‰ana kas grib, var nÇkt un br¥vi dzert dÇvÇta, kas noÏïlo grïkus, to Ïï- no dz¥v¥bas de¿iem; un katrs, last¥ba pieprasa; savÇdÇk taisn¥- kas negrib, netiek piespiests ba pieprasa to rad¥bu un izpilda nÇkt, bet pïdïjÇ dienÇ vi¿am likumu, un likums uzliek sodu; tiks b atdots atbilsto‰i vi¿a ja ne tÇ, tad taisn¥bas darbi tiktu cdarbiem. izn¥cinÇti un Dievs pÇrstÇtu 28 Ja vi¿‰ ir vïlïjies dar¥t bt Dievs. a∫aunu un nav noÏïlojis grïkus 23 Bet Dievs nepÇrstÇj bt savÇs dienÇs, lk, ar ∫aunu Dievs un aÏïlast¥ba pieprasa to, vi¿am tiks atdar¥ts, saska¿Ç ar kas patiesi noÏïlojis grïkus, un Dieva atjauno‰anu. Ïïlast¥ba nÇk dï∫ bIzpirk‰anas; 29 Un tagad, mans dïls, es un Izpirk‰ana atnes cmiru‰o aug- vïlos, lai tu ne∫autu ‰¥m lietÇm ‰Çmcel‰anos; un miru‰o aug- vairs tevi uztraukt, un tikai lai ‰Çmcel‰anÇs atved cilvïkus dat- tavi grïki tevi uztrauc, ar tÇm paka∫ Dieva vaiga priek‰Ç; un raizïm, kas noved¥s tevi pie tÇ vi¿i tiek atjaunoti Vi¿a vaiga grïku noÏïlo‰anas. priek‰Ç, lai tiktu etiesÇti par 30 Ak mans dïls, es vïlos, lai tu saviem darbiem saska¿Ç ar li- vairs nenoliegtu Dieva taisn¥bu. kumu un taisn¥bu. Necenties attaisnot sevi ne 24 Jo lk, taisn¥ba izpilda visas vismazÇkÇ mïrÇ savos grïkos, savas pras¥bas un ar¥ Ïïlast¥ba noliedzot Dieva taisn¥bu; bet pieprasa visu, kas ir vi¿as pa‰as; lai Dieva taisn¥bai un Vi¿a un tÇ tikai tas, kas patiesi noÏï- Ïïlast¥bai, un Vi¿a ieciet¥bai ir lojis grïkus, tiek izglÇbts. piln¥ga vara tavÇ sird¥; un lai
21a 2. Nef. 9:25–26; Al. 7:12; 11:41–45; Moz. 1:39. Mos. 3:11. 12:24–25; b Al. 13:3; 3. Nef. 1:14. 22a src NoÏïlot grïkus, Hel. 14:15–18; 27a Al. 5:34; Hel. 14:30. grïku noÏïlo‰ana. Morm. 9:13. src R¥c¥bas br¥v¥ba. 23a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. d Al. 40:21–24. b Al. 41:15. b src Izpirkt, grïku e src Tiesa, pïdïjÇ. c Jes. 59:18; izpirk‰ana. 25a src Taisn¥ba. JÇ¿a atkl. 20:12. c 2. Nef. 2:8; 9:4; 26a 2. Nef. 2:14–30; 28a Al. 41:2–5. Almas grÇmata 42:31–43:9 342 tas viss tevi nospieÏ apazem¥bÇ 4 Jo lk, notika, ka azoramie‰i l¥dz zemei. k∫uva par lamanie‰iem; tÇdï∫ 31 Un tagad, ak mans dïls, tu asto¿padsmitÇ gada sÇkumÇ tiec Dieva aicinÇts sludinÇt vÇr- nefijie‰u tauta redzïja, ka lama- du ‰iem ∫aud¥m. Un tagad, mans nie‰i nÇk uz tiem, tÇdï∫ vi¿i dïls, ej savu ce∫u, sludini vÇrdu gatavojÇs karam; jÇ, vi¿i sapul- ar paties¥bu un saprÇtu, lai tu cinÇja kopÇ savus karapulkus varïtu vest dvïseles pie grïku Jer‰onas zemï. noÏïlo‰anas, lai diÏenÇ Ïïlast¥- 5 Un notika, ka lamanie‰i nÇca bas iecere varïtu tos piepras¥t. ar saviem tksto‰iem; un vi¿i Un lai Dievs dod tev atbilsto‰i nÇca Antionuma zemï, kas ir maniem vÇrdiem. Åmen. zoramie‰u zeme, un v¥rs vÇrdÇ Zerahemnass bija vi¿u vadonis. 6 Un tad, tÇ kÇ amalekie‰i bija 43. NODAπA daudz ∫aunÇki un vairÇk sliecÇs uz slepkavo‰anu nekÇ pa‰i Alma un vi¿a dïli sludina vÇrdu. lamanie‰i, tÇdï∫ Zerahemnass Zoramie‰i un citi nefijie‰u atkritïji iecïla augstÇkos virsniekus pÇr k∫st par lamanie‰iem. Lamanie‰i lamanie‰iem, un tie visi bija atkal nÇk karÇ pret nefijie‰iem. amalekie‰i un zoramie‰i. Moronijs apbru¿o nefijie‰us ar 7 Tad nu ‰o vi¿‰ dar¥ja, lai aizsargbru¿Çm. Tas Kungs atklÇj varïtu saglabÇt vi¿u naidu pret Almam lamanie‰u nodomus. Nefi- nefijie‰iem, lai vi¿‰ varïtu dabt jie‰i aizsargÇ savas mÇjas, br¥v¥bu, tos pak∫aut¥bÇ, lai ¥stenotu savus Æimenes un reliÆiju. Moronija un nodomus. Lehija karapulki aplenc lamanie‰us. 8 Jo lk, vi¿a nodomi bija uz- Apmïram 74 g. pr. Kr. kd¥t lamanie‰us dusmÇs pret Un tad notika, ka Almas dïli nefijie‰iem; ‰o vi¿‰ dar¥ja, lai gÇja tautÇ, lai sludinÇtu tiem varïtu piesavinÇties milz¥gu vÇrdu. Un Alma pats ar¥ nevarï- varu pÇr tiem, un ar¥ lai vi¿‰ ja palikt mierÇ un vi¿‰ ar¥ gÇja. varïtu iegt varu pÇr nefijie- 2 Tagad mïs vairÇk nerunÇsim ‰iem, pak∫aujot tos jgÇ. par vi¿u sludinljanu, iz¿emot 9 Un tad nefijie‰u nodoms bija to, ka vi¿i sludinÇja vÇrdu un aizstÇvït savas zemes un savas paties¥bu, atbilsto‰i pravietoju- mÇjas, un savas asievas, un sa- ma un atklÇsmes garam; un vi¿i vus bïrnus, lai vi¿i varïtu aiz- sludinÇja pïc a Dieva svïtÇs sargÇt tos no savu ienaidnieku kÇrtas, ar kuru vi¿i bija aicinÇti. rokÇm; un ar¥ lai vi¿i varïtu 3 Un tagad es atgrieÏos pie ap- saglabÇt savas ties¥bas un savas raksta par kariem starp nefijie- privilïÆijas, jÇ, un ar¥ savu ‰iem un lamanie‰iem asto¿pa- bbr¥v¥bu, lai vi¿i varïtu pielgt dsmitajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ. Dievu atbilsto‰i savÇm vïlmïm.
30a src Pazem¥gs, priester¥ba. b src Br¥vs, br¥v¥ba. pazem¥ba. 4a Al. 35:2–14; 52:33. 43 2a src Melhisedeka 9a Al. 44:5; 46:12. 343 Almas grÇmata 43:10–22 10 Jo vi¿i zinÇja, ka, ja tie krit¥s virsnieks pÇr¿ïma visu kara- lamanie‰u rokÇs, tad lamanie‰i pulku komandï‰anu—un vi¿a izn¥cinÇs katru, kas apielgs vÇrds bija Moronijs; Dievu bgarÇ un paties¥bÇ, patie- 17 un Moronijs pÇr¿ïma visu so un dz¥vo Dievu. komandï‰anu un vad¥bu pÇr 11 JÇ, un vi¿i ar¥ zinÇja par vi¿u kariem. Un vi¿‰ bija tikai lamanie‰u ÇrkÇrt¥go naidu pret divdesmit un piecus gadus saviem abrÇ∫iem, kas bija Anti- vecs, kad vi¿‰ tika iecelts par nefij-lehija tauta, kas tika saukti augstÇko virsnieku pÇr nefijie‰u par Amona tautu—ka tie ne- karapulkiem. ¿emtu rokÇs ieroãus, jÇ, vi¿i bija 18 Un notika, ka vi¿‰ sastapa stÇju‰ies der¥bÇ un vi¿i to ne- lamanie‰us Jer‰onas robeÏÇs, lauztu—tÇdï∫, ja vi¿i kristu un vi¿a ∫audis bija apbru¿oti ar lamanie‰u rokÇs, vi¿i tiktu iz- zobeniem un ar jataganiem, un n¥cinÇti. ar visa veida kara ieroãiem. 12 Un nefijie‰i ne∫Çva vi¿us 19 Un, kad lamanie‰u karapul- izn¥cinÇt; tÇdï∫ vi¿i deva tiem ki ieraudz¥ja, ka Nefija tauta zemes vi¿u mantojumÇ. jeb ka Moronijs bija sagatavojis 13 Un Amona tauta deva nefi- savus ∫audis ar kr‰u bru¿Çm jie‰iem lielu da∫u no savas un ar roku bru¿Çm, jÇ, un ar¥ mantas, lai uzturïtu vi¿u kara- ar bru¿ucepurïm, kas aizsargÇja pulkus; un tÇ nefijie‰i bija spiesti vi¿u galvas, un vi¿i ar¥ bija vieni pa‰i turïties pret¥ lama- apÆïrbti biezÇs drïbïs— nie‰iem, kas bija Lamana un 20 tad Zerahemnasa karapulks Lemuïla, un Ismaïla dïlu, un nebija ne ar ko tÇdu sagatavots; visu to, kas bija at‰˙ïlu‰ies no vi¿iem bija tikai vi¿u zobeni nefijie‰iem, pïcteãu sajaukums; un vi¿u jatagani, vi¿u loki un kas bija amalekie‰i un zoramie- vi¿u bultas, vi¿u akme¿i un ‰i, un Noas priesteru apïcteãi. vi¿u lingas; un vi¿i bija akaili, 14 Tad nu ‰o pïcteãu bija tik iz¿emot tikai Çdu, kas bija ap- daudz, gandr¥z tikpat cik nefi- jozta ap vi¿u gurniem; jÇ, visi jie‰u; un tÇ nefijie‰i bija spiesti bija kaili, iz¿emot zoramie‰us c¥n¥ties ar saviem brÇ∫iem, l¥dz un amalekie‰us; pat asinsizlie‰anai. 21 bet vi¿i nebija bru¿oju‰ies 15 Un notika, kad lamanie‰u ar kr‰u bru¿Çm, ne ar vairo- karapulki tika sapulcinÇti kopÇ giem, tÇdï∫ vi¿i ÇrkÇrt¥gi izbijÇs Antionuma zemï, lk, nefijie‰u no nefijie‰u karapulkiem dï∫ to karapulki bija gatavi tiem stÇties bru¿Çm, neskatoties uz to, ka pret¥ Jer‰ona zemï. vi¿u skaits bija daudz lielÇks 16 Tad nefijie‰u vadonis jeb nekÇ nefijie‰iem. v¥rs, kas bija iecelts bt par 22 Lk, tad notika, ka vi¿i augstÇko virsnieku pÇr nefi- neuzdr¥kstïjÇs uzbrukt nefijie- jie‰iem—tad tas augstÇkais ‰iem Jer‰onas robeÏÇs, tÇdï∫
10a src Pielg‰ana. 11a Al. 24:1–3, 5, 20; 25:1, 13a Al. 25:4. b JÇ¿a 4:23–24. 13; 27:2, 21–26. 20a în. 1:20. Almas grÇmata 43:23–35 344 vi¿i devÇs prom no Antionuma voju‰ies lamanie‰u atnÇk‰anas zemes meÏon¥gÇ apvid, un br¥dim. vi¿i ce∫oja apkÇrt pa meÏon¥go 27 Un notika, ka Moronijs lika, apvidu, projÇm uz Sidonas lai vi¿a karapulks paslïptos upes izteku, lai vi¿i varïtu ielejÇ, kas bija netÇlu no Sidonas nok∫t Manti zemï un sagrÇbt upes krasta, kas bija uz rietu- to zemi; jo vi¿i nedomÇja, ka miem no Sidonas upes meÏon¥- Moronija karapulki zinÇs, kurp gÇ apvid. vi¿i aiziet. 28 Un Moronijs izvietoja izl- 23 Bet notika, ka, tikko kÇ kus visapkÇrt, lai vi¿‰ varïtu zi- vi¿i aizgÇja meÏon¥gÇ apvid, nÇt, kad nÇks lamanie‰u pulks. Moronijs st¥ja izlkus meÏon¥- 29 Un tad, tÇ kÇ Moronijs zinÇja gÇ apvid novïrot vi¿u pulku; lamanie‰u nolkus, ka vi¿u no- un, zinÇdams par Almas pravie- lks bija izn¥cinÇt savus brÇ∫us tojumiem, Moronijs st¥ja ar¥ kÇ- vai pak∫aut tos un novest tos dus v¥rus pie vi¿a, vïlïdamies jgÇ, lai vi¿i varïtu nodibinÇt zinÇt, vai vi¿‰ varïtu jautÇt Tam sev ˙ïni¿valsti pÇr visu zemi; Kungam, akurp jÇiet nefijie‰u 30 un vi¿‰ ar¥ zinÇja, ka nefijie- karapulkiem, lai aizsargÇtos ‰u vien¥gÇ vïlï‰anÇs bija sagla- pret lamanie‰iem. bÇt savas zemes un savu abr¥v¥- 24 Un notika, ka vÇrds no TÇ bu, un savu bazn¥cu, tÇdï∫ vi¿‰ Kunga nÇca pie Almas un Alma neuzskat¥ja par grïku, ka vi¿‰ pazi¿oja Moronija vïstne‰iem, aizsargÇtu tos ar kara vilt¥bu; tÇ- ka lamanie‰u karapulki dodas dï∫ vi¿‰ ar saviem izlkiem uz- apkÇrt pa meÏon¥go apvidu, lai zinÇja, pa kurieni lamanie‰i ies. vi¿i varïtu nonÇkt Manti zemï, 31 TÇdï∫ vi¿‰ sadal¥ja savu ka- lai vi¿i varïtu iesÇkt uzbruku- rapulku un aizveda da∫u ielejÇ, mu tautas vÇjÇkajai da∫ai. Un un paslïpa tos austrumos un ‰ie vïstne‰i gÇja un nodeva to dienvidos no Riplas kalna; vïsti Moronijam. 32 un atliku‰os vi¿‰ paslïpa 25 Tad Moronijs, atstÇjis da∫u rietumu ielejÇ, uz rietumiem no no sava karapulka Jer‰onas Sidonas upes, un tÇ lejup pa zemï, ja gad¥jumÇ da∫a lamanie- Manti zemes robeÏu. ‰u nÇktu tajÇ zemï un sagrÇbtu 33 Un tÇ novietojis savu kara- pilsïtu, pa¿ïma sava karapulka pulku pïc savas vïlï‰anÇs, vi¿‰ atliku‰o da∫u un devÇs uz Manti bija sagatavojies stÇties tiem zemi. pret¥. 26 Un vi¿‰ lika, lai visi ∫audis 34 Un notika, ka lamanie‰i ‰ajÇ zemes pusï sapulcïtos kopÇ nÇca kalna zieme∫u pusï, kur kaujai pret lamanie‰iem, lai aaiz- da∫a no Moronija karapulka bija sargÇtu savas zemes un savu paslïpta. valsti, savas ties¥bas un savu 35 Un, kad lamanie‰i bija pa- br¥v¥bu; tÇdï∫ vi¿i bija sagata- gÇju‰i garÇm Ripla kalnam un
23a Al. 48:16. 26a M&D 134:11. 30a Al. 46:12, 35. 345 Almas grÇmata 43:36–46 nonÇca ielejÇ, un sÇka ‰˙ïrsot kus Sidonas upes krastÇ, lai tie Sidonas upi, karapulks, kas to ne‰˙ïrsotu. bija paslïpies kalna dienvidos, 41 Un notika, ka Moronijs un ko vad¥ja v¥rs, kura vÇrds bija vi¿a karapulks stÇjÇs pret¥ lama- aLehijs, un vi¿‰ veda savu ka- nie‰iem ielejÇ Sidonas upes otrÇ rapulku uz priek‰u un ielenca krastÇ un sÇka tiem uzbrukt un lamanie‰us no austrumiem tiem tos kaut. aizmugurï. 42 Un lamanie‰i bïga vi¿u 36 Un notika, ka lamanie‰i, kad priek‰Ç uz Manti zemi; un atkal tie ieraudz¥ja nefijie‰us, nÇkot vi¿iem pret¥ stÇjÇs Moronija uz tiem no aizmugures, apgrie- karapulki. zÇs un sÇka c¥n¥ties ar Lehija 43 Tagad ‰ajos apstÇk∫os lama- karapulku. nie‰i ÇrkÇrt¥gi c¥n¥jÇs; jÇ, nekad 37 Un nÇves darbs sÇkÇs abÇs nebija pieredzïts, ka lamanie‰i pusïs, bet tas bija ‰ausm¥gÇks c¥n¥tos ar tik ÇrkÇrt¥gi lielu spïku lamanie‰u pusei, jo vi¿u akailie un drosmi, nï, nekad no pa‰a ˙erme¿i bija pak∫auti nefi- iesÇkuma. jie‰u smagajiem triecieniem ar 44 Un vi¿i tika iedvesmoti no to zobeniem un jataganiem, azoramie‰iem un amalekie‰iem, kas nesa nÇvi gandr¥z ar katru kas bija vi¿u augstie virsnieki sitienu. un vado¿i, un ar¥ no Zerahem- 38 Kamïr, no otras puses, tikai nasa, kas bija vi¿u augstÇkais ik pa br¥dim krita kÇds no virsnieks jeb vi¿u galvenais v¥riem starp nefijie‰iem no to vadonis un pavïlnieks; jÇ, tie zobeniem un asins zaudï‰anas, c¥n¥jÇs kÇ p˙i, un daudzi nefi- jo vi¿i bija aizsargÇti vissvar¥- jie‰i tika nokauti no vi¿u rokÇm, gÇkajÇs ˙erme¿a da∫Çs, jeb vis- jÇ, jo tie pÇrcirta uz pusïm dau- svar¥gÇkÇs ˙erme¿a da∫as bija dzas no vi¿u bru¿ucepurïm un aizsargÇtas no lamanie‰u sitie- tie caurdra daudzas no vi¿u niem ar vi¿u akr‰u bru¿Çm un kr‰u bru¿Çm, un tie nocirta vi¿u roku bru¿Çm, un vi¿u daudzas no vi¿u rokÇm; un tÇ bru¿ucepurïm, un tÇ nefijie‰i lamanie‰i sita savÇs neÏïl¥gajÇs veica nÇves darbu starp lama- dusmÇs. nie‰iem. 45 Tomïr nefijie‰us iedvesmoja 39 Un notika, ka lamanie‰i labÇks iemesls, jo vi¿i anec¥n¥jÇs nobijÇs dï∫ tÇs lielÇs izn¥cinlja- nedz par vienvald¥bu, nedz par nas vi¿u vid, l¥dz kamïr vi¿i varu, bet vi¿i c¥n¥jÇs par savÇm iesÇka bïgt uz Sidonas upi. mÇjÇm un savu bbr¥v¥bu, savÇm 40 Un vi¿us vajÇja Lehijs un sievÇm un saviem bïrniem, un vi¿a v¥ri; un vi¿i tika Lehija par visu, kas tiem bija, jÇ, par iedz¥ti Sidonas de¿os, un vi¿i saviem pielg‰anas rituÇliem ‰˙ïrsoja Sidonas de¿us. Un un savu bazn¥cu. Lehijs paturïja savus karapul- 46 Un vi¿i dar¥ja to, ko vi¿i
35a Al. 49:16. 38a Al. 44:8–9. 45a Al. 44:5. 37a Al. 3:5. 44a Al. 43:6. b src Br¥vs, br¥v¥ba. Almas grÇmata 43:47–44:2 346 uzskat¥ja par savu apienÇkumu, tika dz¥ti tiktÇl, ka vi¿i sapul- ko vi¿i bija parÇdÇ savam cïjÇs kopÇ vienÇ pulkÇ Sidonas Dievam, jo Tas Kungs bija sac¥jis upes krasta ielejÇ. vi¿iem un ar¥ vi¿u tïviem, ka: 52 TÇdï∫ Moronija karapulki bTÇ kÇ js neesat vain¥gi nedz tos aplenca, jÇ, abos upes cpirmajÇ pÇrkÇpumÇ, nedz ar¥ krastos, jo lk, austrumos bija otrajÇ, js ne∫ausit, lai js tiktu Lehija v¥ri. nogalinÇti no savu ienaidnieku 53 TÇdï∫, kad Zerahemnass rokÇm. redzïja Lehija v¥rus Sidonas 47 Un vïl Tas Kungs bija teicis, austrumu krastÇ un Moronija ka: Js aaizsargÇsit savas Æime- karapulkus Sidonas rietumu nes l¥dz pat asinsizlie‰anai. krastÇ, un ka tie bija nefijie‰u ie- TÇdï∫ ‰¥ iemesla dï∫ nefijie‰i lenkti, vi¿us pÇr¿ïma ‰ausmas. c¥n¥jÇs ar lamanie‰iem, lai aiz- 54 Tad Moronijs, kad vi¿‰ sargÇtu sevi un savas Æimenes, redzïja vi¿u ‰ausmas, pavïlïja un savas zemes, savu valsti, un saviem v¥riem, lai tie pÇrtrauktu savas ties¥bas, un savu reliÆiju. vi¿u asins izlie‰anu. 48 Un notika, kad Moronija v¥ri redzïja lamanie‰u niknumu 44. NODAπA un dusmas, vi¿i jau sÇka atkÇpties un bïgt no tiem. Un Moronijs pavïl lamanie‰iem no- Moronijs, saprazdams vi¿u no- slïgt miera der¥bu, vai ar¥ vi¿i tiks domus, st¥ja savus vÇrdus un izn¥cinÇti. Zerahemnass noraida iedvesmoja vi¿u sirdis ar ‰¥m piedÇvÇjumu un kauja atsÇkas. domÇm—jÇ, domÇm par savu Moronija karapulki sakauj lama- zemi, savu br¥v¥bu, jÇ, neatka- nie‰us. Apmïram 74–73 g. pr. Kr. r¥bu no jga. 49 Un notika, ka vi¿i pagriezÇs Un notika, ka vi¿i apstÇjÇs pret lamanie‰iem un vi¿i apie- un atkÇpÇs soli no tiem. Un sauca vienÇ bals¥ To Kungu, Moronijs sac¥ja Zerahemnasam: savu Dievu par savu br¥v¥bu un Redzi, Zerahemnass, ka mïs neatkar¥bu no jga. nevïlamies bt asins cilvïki. Js 50 Un vi¿i sÇka spïc¥gi preto- zinÇt, ka js esat msu rokÇs, ties lamanie‰iem, un tan¥ pa‰Ç tomïr mïs anevïlamies noga- stundÇ, kad vi¿i piesauca To linÇt js. Kungu par savu br¥v¥bu, lama- 2 Lk, mïs neesam nÇku‰i uz nie‰i sÇka bïgt vi¿u priek‰Ç; c¥¿u pret jums, lai mïs varïtu un tie bïga l¥dz pat Sidonas izliet jsu asinis varas pïc; mïs de¿iem. ar¥ nevïlamies nevienu pak∫aut 51 Tad nu lamanie‰u pïc skaita verdz¥bas jgÇ. Bet ‰is ir tas bija daudz vairÇk, jÇ, pat divreiz ¥stais iemesls, kÇpïc js esat vairÇk nekÇ nefijie‰u, tomïr vi¿i nÇku‰i pret mums; jÇ, un js
46a src PienÇkums. c 3. Nef. 3:21; 49a 2. Moz. 2:23–25; b Al. 48:14; M&D 98:23–24. Mos. 29:20. M&D 98:33–36. 47a M&D 134:11. 44 1a Al. 43:45. 347 Almas grÇmata 44:3–11 esat dusm¥gi uz mums dï∫ msu nemeklïsim jsu asinis, bet mïs reliÆijas. saglabÇsim jsu dz¥v¥bas, ja js 3 Bet tagad js redzat, ka Tas iesit savu ce∫u un nenÇksit vairs Kungs ir ar mums; un js redzat, atkal karot pret mums. ka Vi¿‰ ir nodevis js msu 7 Un tad, ja js to nedar¥sit, rokÇs. Un tad es gribu, lai js lk, js esat msu rokÇs un es saprastu, ka tas ir dar¥ts priek‰ pavïlï‰u saviem v¥riem, lai vi¿i mums dï∫ msu reliÆijas un jums uzbruktu un rad¥tu nÇvï- msu tic¥bas Kristum. Un tagad jo‰as brces jsu ˙erme¿os, js redzat, ka js nevarat izn¥- lai js izmirtu; un tad mïs re- cinÇt ‰o msu tic¥bu. dzïsim, kam bs vara pÇr ‰o 4 Tagad js redzat, ka ‰¥ ir tautu; jÇ, mïs redzïsim, kur‰ patiesa tic¥ba Dievam; jÇ, js nonÇks jgÇ. redzat, ka Dievs ms atbalst¥s 8 Un tad notika, kad Zerahem- un uzturïs, un pasargÇs tik ilgi, nass bija dzirdïjis ‰o teikto, vi¿‰ kamïr vien mïs bsim uztic¥gi nÇca un atdeva savu zobenu un Vi¿am un savai tic¥bai, un savai savu jataganu, un savu loku reliÆijai; un nekad Tas Kungs Moronija rokÇs, un sac¥ja tam: nepie∫aus, lai mïs tiktu izn¥ci- Lk, ‰eit ir msu kara ieroãi; nÇti, iz¿emot vien¥gi, ja mïs mïs tos atdosim jums, bet mïs krit¥sim grïkÇ un noliegsim ne∫ausimies dot jums azvïrestu, savu tic¥bu. par kuru mïs zinÇm, ka mïs un 5 Un tagad, Zerahemnass, es ar¥ msu bïrni to lauz¥sim; bet pavïlu tev ‰¥ VisuvarenÇ Dieva ¿emiet msu kara ieroãus un VÇrdÇ, kur‰ ir stiprinÇjis msu ∫aujiet mums aiziet meÏon¥gÇ rokas, lai mïs varïtu iegt varu apvid; citÇdi mïs paturïsim pÇr jums ar msu tic¥bu, ar savus zobenus un mïs iesim msu reliÆiju un ar msu apie- bojÇ vai uzvarïsim. lg‰anas rituÇliem, un ar msu 9 Lk, mïs neesam no jsu bazn¥cu, un ar to svïto atbal- tic¥bas; mïs neticam, ka tas ir stu, par ko mïs esam pateic¥bu Dievs, kas nodevis ms jsu parÇdÇ msu sievÇm un msu rokÇs; bet mïs ticam, ka tÇ ir bïrniem, ar to b br¥v¥bu, kas jsu vilt¥ba, kas ir pasargÇjusi saista ms ar msu zemïm un js no msu zobeniem. Lk, tÇs msu valsti; jÇ, un ar¥ ar Dieva ir jsu akr‰u bru¿as un jsu svïtÇ vÇrda uzturï‰anu, kam vairogi, kas js ir pasargÇju‰i. mïs esam pateic¥bu parÇdÇ par 10 Un tad, kad Zerahemnass savu laimi; un ar visu to, kas bija pabeidzis runÇt ‰os vÇrdus, mums ir visdÇrgÇkais— Moronijs atdeva Zerahemnasam 6 jÇ, un tas nav viss; es pavïlu zobenu un kara ieroãus, ko vi¿‰ jums pie visas jsu vïlï‰anÇs bija sa¿ïmis, sac¥dams: Lk, dz¥vot, lai js noliktu savus kara mïs pabeigsim ‰o sadursmi. ieroãus pret mums, un mïs 11 Tad nu es nevaru atsaukt
5a src Priek‰raksti. 8a src Zvïrests. b src Br¥vs, br¥v¥ba. 9a Al. 43:38. Almas grÇmata 44:12–21 348 tos vÇrdus, ko es esmu pateicis, ra der¥bÇ. Un visiem, kas stÇjÇs tÇdï∫, kÇ Tas Kungs dz¥vo, js miera der¥bÇ, vi¿i at∫Çva doties neaiziesit savÇdÇk, kÇ vien ar projÇm meÏon¥gÇ apvid. zvïrestu, ka js vairs neatgriez¥- 16 Tad notika, ka Zerahem- sities karot pret mums. Tagad, nass bija ÇrkÇrt¥gi apskaities, tÇ kÇ js esat msu rokÇs, mïs un vi¿‰ kd¥ja savus atliku‰os izliesim jsu asinis zemï, vai karav¥rus uz dusmÇm, lai vïl ar¥ js pak∫ausities tiem nosac¥- spïc¥gÇk c¥n¥tos pret nefijie‰iem. jumiem, kurus es liku priek‰Ç. 17 Un tad Moronijs bija dus- 12 Un tad, kad Moronijs bija m¥gs lamanie‰u strgalv¥bas pateicis ‰os vÇrdus, Zerahem- dï∫, tÇdï∫ vi¿‰ pavïlïja saviem nass paturïja savu zobenu, un ∫aud¥m, lai vi¿i uzbruktu un vi¿‰ bija nikns uz Moroniju, un nonÇvïtu tos. Un notika, ka vi¿i vi¿‰ metÇs uz priek‰u nogalinÇt sÇka tos kaut; jÇ, un lamanie‰i Moroniju; bet, kad vi¿‰ pacïla c¥n¥jÇs ar saviem zobeniem un savu zobenu, lk, viens no savu spïku. Moronija karav¥riem notrieca to 18 Bet lk, vi¿u kailÇs Çdas un zemï, un tas pÇrlza pie roktu- vi¿u neapsegtÇs galvas bija pa- ra; un vi¿‰ ar¥ trÇp¥ja Zerahem- k∫autas nefijie‰u asajiem zobe- nasam, ka vi¿‰ no¿ïma tam niem; jÇ, lk, vi¿i tika caurdurti skalpu un tas nokrita zemï. Un un sasisti, jÇ, un vi¿i krita ÇrkÇr- Zerahemnass atkÇpÇs no vi¿iem t¥gi Çtri no nefijie‰u zobeniem; savu karav¥ru vid. un vi¿i sÇka krist zemï, tie‰i 13 Un notika, ka tas karav¥rs, kÇ Moronija karav¥rs bija pra- kas stÇvïja blakus, kas no- vietojis. skalpïja Zerahemnasu, pacïla 19 Tad Zerahemnass, kad vi¿‰ skalpu no zemes aiz matiem un redzïja, ka vi¿i visi tiks izn¥ci- uzlika to sava zobena galÇ, un nÇti, ska∫i brïca uz Moroniju, izstiepa to pret vi¿iem, sac¥- sol¥dams, ka vi¿‰ un ar¥ vi¿a dams tiem ska∫Ç bals¥: ∫audis slïgs der¥bu ar tiem, ja tie 14 Patiesi, kÇ ‰is skalps bija saglabÇs atliku‰Çs vi¿u dz¥v¥- kritis zemï, kas ir jsu vado¿a bas, un ka vi¿i anekad vairs skalps, tÇ js krit¥sit pie zemes, nenÇks karot pret tiem. ja vien js nenoliksit savus kara 20 Un notika, ka Moronijs lika, ieroãus un neaiziesit ar miera lai nÇves darbs tiktu izbeigts der¥bu. ∫auÏu starpÇ. Un vi¿‰ pa¿ïma 15 Tad tur bija daudzi, kurus lamanie‰u kara ieroãus; un, kad pÇr¿ïma bailes, kad vi¿i iz- vi¿i bija stÇju‰ies ader¥bÇ ar vi¿u dzirdïja ‰os vÇrdus un redzïja par mieru, vi¿iem tika at∫auts skalpu, kas bija uz zobena; un aiziet prom meÏon¥gÇ apvid. daudzi nÇca uz priek‰u un 21 Tad nu to kritu‰o skaits nometa savus kara ieroãus pie netika saskait¥ts tÇpïc, ka tas Moronija kÇjÇm, un stÇjÇs amie- skaits bija ∫oti liels; jÇ, kritu‰o
15a 1. Nef. 4:37; Al. 50:36. 19a Al. 47:6. 20a Al. 62:16–17. 349 Almas grÇmata 44:22–45:11 skaits bija ÇrkÇrt¥gi liels, gan no adaudz gavïja un daudz ldza, nefijie‰iem, gan no lamanie‰iem. un vi¿i pieldza Dievu ar ÇrkÇr- 22 Un notika, ka vi¿i iemeta t¥gi lielu prieku. savus kritu‰os Sidonas upes 2 Un notika devi¿padsmitajÇ de¿os un tie tika nesti uz soÆu vald¥‰anas gadÇ pÇr Nefija priek‰u, un apglabÇti jras dzi- tautu, ka Alma nÇca pie sava ∫umos. dïla Helamana un sac¥ja vi¿am: 23 Un nefijie‰u jeb Moronija Vai tu tici tiem vÇrdiem, ko es karapulki atgriezÇs un nÇca tev teicu par ‰iem apierakstiem, savÇs mÇjÇs un savÇs zemïs. kas ir vesti? 24 Un tÇ beidzÇs asto¿padsmi- 3 Un Helamans sac¥ja vi¿am: tais soÆu vald¥‰anas gads pÇr JÇ, es ticu. Nefija tautu. Un tÇ beidzas 4 Un Alma atkal sac¥ja: Vai tu Almas pieraksts, kas bija rakst¥ts tici Jïzum Kristum, kas nÇks? uz Nefija plÇksnïm. 5 Un vi¿‰ sac¥ja: JÇ, es ticu visiem vÇrdiem, ko tu esi runÇjis. Apraksts par Nefija tautu, 6 Un Alma sac¥ja uz vi¿u atkal: un vi¿u kariem un str¥diem Vai tu aturïsi manas pavïles? Helamana dienÇs, saska¿Ç ar 7 Un vi¿‰ sac¥ja: JÇ, es turï‰u Helamana pierakstu, ko vi¿‰ tavas pavïles ar visu savu sirdi. veda savÇs dienÇs. 8 Tad Alma sac¥ja vi¿am: Svï- t¥ts tu esi, un Tas Kungs bs tev Ietver no 45. l¥dz 62. noda∫ai ieskaitot. alabvïl¥gs ‰ai zemï. 9 Bet lk, man ir kaut kas, ko 45. NODAπA atev pravietot; bet to, ko es tev pravieto‰u, tu nedar¥si zinÇmu Helamans tic Almas vÇrdiem. Alma citiem; jÇ, tas, ko es tev pravieto- pravieto par nefijie‰u izn¥cinlja- ‰u, nedr¥kst tikt dar¥ts zinÇms, nu. Vi¿‰ svït¥ un nolÇd zemi. Alma l¥dz pravietojums piepild¥sies; varïtu bt Gara pa¿emts tÇpat kÇ tÇdï∫ pieraksti vÇrdus, kurus es Mozus. ·˙el‰anÇs Bazn¥cÇ pieaug. sac¥‰u. Apmïram 73 g. pr. Kr. 10 Un ‰ie ir tie vÇrdi: Lk, es redzu, saska¿Ç ar atklÇsmes Lk, tad notika, ka Nefija tauta garu, kas ir man¥, ka ‰¥ pati tau- bija ÇrkÇrt¥gi priec¥ga, tÇpïc ka ta, nefijie‰i, krit¥s anetic¥bÇ bãetri Tas Kungs atkal bija atbr¥vojis simti gadu pïc tam, kad Kristus tos no vi¿u ienaidnieku rokÇm; pats pasludinÇs Sevi vi¿iem. tÇdï∫ vi¿i pateicÇs Tam Kun- 11 JÇ, un tad vi¿i redzïs gam, savam Dievam; jÇ, un vi¿i karus un mïri, jÇ, badu un
45 1a src Gavït, paklaus¥gs, paklaus¥t. 10a src Atkri‰ana; gavï‰ana. 8a 1. Nef. 4:14; Netic¥ba. 2a Al. 37:1–5; 50:38. Al. 48:15–16, 25. b 1. Nef. 12:10–15; 6a src Dieva pavïles; 9a src Pravietojums, Hel. 13:9; Paklaus¥ba, pravietot. Morm. 8:6–7. Almas grÇmata 45:12–22 350 asinsizlie‰anu, l¥dz pat Nefija bsvït¥ba pÇr zemi, jo Tas Kungs tauta aizmirs— nevar raudz¥ties uz grïku pat 12 jÇ, un tas tÇpïc, ka vi¿i krit¥s ar cvismazÇko atlaidi. netic¥bÇ un krit¥s tums¥bas dar- 17 Un tad, kad Alma bija sac¥jis bos un abaudkÇrï, un visa veida ‰os vÇrdus, vi¿‰ svït¥ja abazn¥cu, nekrietn¥bÇs; jÇ, es saku tev, ka jÇ, visus tos, kas stingri stÇvïs tÇpïc, ka vi¿i grïkos pret tik tic¥bÇ no tÇ laika un turpmÇk. lielu gaismu un zinljanÇm, jÇ, 18 Un, kad Alma bija to dar¥jis, es saku tev, ka no tÇs dienas, pa- vi¿‰ devÇs prom no Zarahemlas tiesi ceturtÇ paaudze nepaies, zemes, it kÇ ietu uz Meleka pirms ‰¥ lielÇ nekrietn¥ba nÇks. zemi. Un notika, ka par vi¿u 13 Un, kad ‰¥ lielÇ diena nÇks, vairs netika dzirdïts; un par lk, tas laiks pienÇks ∫oti dr¥z, vi¿a nÇvi jeb apglabljanu mïs ka tie, kuri tagad ir, jeb to pïc- nezinÇm. nÇcïji, kas tagad ir pieskait¥ti 19 Lk, ‰o mïs zinÇm, ka vi¿‰ pie Nefija tautas, avairs netiks bija taisn¥gs v¥rs; un bazn¥cÇ pieskait¥ti pie Nefija tautas. izplat¥jÇs runas, ka vi¿‰ tika 14 Bet katrs, kas paliks un Gara pa¿emts jeb aapglabÇts ar netiks izn¥cinÇts tajÇ lielajÇ un TÇ Kunga roku tÇpat kÇ Mozus. ‰ausmu pilnajÇ dienÇ, taps Bet lk, Raksti saka, ka Tas apieskait¥ts starp lamanie‰iem Kungs pa¿ïma Mozu pie sevis; un k∫s l¥dz¥gs tiem, visi, iz¿e- un mïs domÇjam, ka Vi¿‰ ar¥ mot tikai daÏus, kas tiks saukti pie¿ïma Almu garÇ pie Sevis; par TÇ Kunga mÇcek∫iem; un tos tÇdï∫ ‰¥ iemesla dï∫ mïs neko lamanie‰i vajÇs, bl¥dz pat tie nezinÇm par vi¿a nÇvi un izmirs. Un tad dï∫ nekrietn¥bas apglabljanu. ‰is pravietojums tiks piepild¥ts. 20 Un tad notika devi¿padsmi- 15 Un tad notika, ka pïc tam, tÇ soÆu vald¥‰anas gada sÇkumÇ kad Alma bija pateicis ‰¥s lietas pÇr Nefija tautu, ka Helamans Helamanam, vi¿‰ svït¥ja to un devÇs tautÇ, lai sludinÇtu tiem ar¥ citus savus dïlus; un vi¿‰ ar¥ vÇrdu. svït¥ja zemi visiem ataisnajiem. 21 Jo lk, dï∫ vi¿u kariem ar 16 Un vi¿‰ sac¥ja: TÇ saka lamanie‰iem un daudziem ne- Dievs Tas Kungs: aNolÇdïta bs lielajiem str¥diem un nemieriem, tÇ zeme, jÇ, ‰¥ zeme, katrai tau- kas bija starp ∫aud¥m, k∫uva tai, ciltij, valodai un taut¥bai, vajadz¥gs, lai aDieva vÇrds tiktu l¥dz to izn¥c¥bai, kas dara ∫aunu, sludinÇts starp tiem, jÇ, un lai kad tie savÇ ∫aunumÇ bs piln¥gi sakÇrto‰ana tiktu veikta visÇ nobriedu‰i; un, kÇ Es teicu, tÇ bazn¥cÇ. tas bs; jo ‰is ir Dieva lÇsts un 22 TÇdï∫ Helamans un vi¿a
11a Jar. 1:10; 15a Al. 46:10; 62:40. 17a src Jïzus Kristus Morm. 8:2–3, 6–7. 16a 2. Nef. 1:7; Bazn¥ca. 12a src IekÇre. Al. 37:31; 19a src PÇrveidotas 13a Hel. 3:16. Et. 2:8–12. btnes. 14a Moron. 9:24. b M&D 130:21. 21a Al. 31:5. b Moron. 1:1–3. c M&D 1:31. 351 Almas grÇmata 45:23–46:10 brÇ∫i devÇs, lai atkal nostiprinÇ- uz saviem brÇ∫iem, vadonis bija tu bazn¥cu visÇ zemï, jÇ, katrÇ liels un spïc¥gs v¥rs, un vi¿a pilsïtÇ visÇ zemï, kas piederïja vÇrds bija Amalikija. Nefija tautai. Un notika, ka vi¿i 4 Un Amalikija vïlïjÇs k∫t par iecïla priesterus un skolotÇjus ˙ïni¿u; un tie ∫audis, kas bija visÇ zemï, pÇr visÇm draudzïm. apskaitu‰ies, ar¥ vïlïjÇs, lai vi¿‰ 23 Un tad notika, kad Hela- btu to ˙ïni¿‰; un lielÇkÇ da∫a mans un vi¿a brÇ∫i bija iecïlu‰i no tiem bija zemes azemÇkie priesterus un skolotÇjus pÇr soÆi, un tie tiecÇs pïc varas. draudzïm, ka tur radÇs a‰˙el- 5 Un vi¿i bija Amalikijas glaimu ‰anÇs vi¿u starpÇ, un vi¿i ietekmïti, ka, ja vi¿i to atbalst¥s atstÇja bez ievïr¥bas Helamana un iecels par savu ˙ïni¿u, vi¿‰ un vi¿a brÇ∫u vÇrdus; padar¥s tos par tautas pÇrvald- 24 bet vi¿i pieauga lepn¥bÇ, niekiem. bdami augstprÇt¥gi savÇs sird¥s 6 TÇ vi¿i tika Amalikijas aizvi- savu ÇrkÇrt¥gi lielo abagÇt¥bu linÇti uz ‰˙el‰anos, neskatoties dï∫; tÇdï∫ vi¿i likÇs bagÇti pa‰i uz Helamana un vi¿a brÇ∫u bsavÇs ac¥s un ne¿ïma vïrÇ sludinljanu, jÇ, neskatoties uz to vÇrdus staigÇt god¥gi Dieva vi¿u ÇrkÇrt¥gi lielajÇm rpïm priek‰Ç. par bazn¥cu, jo tie bija Augstie priesteri pÇr bazn¥cu. 7 Un tur bija daudzi bazn¥cÇ, 46. NODAπA kas ticïja Amalikijas glaimojo‰a- jiem vÇrdiem, tÇdï∫ vi¿i at‰˙ïlÇs Amalikija perina plÇnus k∫t par no bazn¥cas; un tÇ Nefija tautas ˙ïni¿u. Moronijs pace∫ br¥v¥bas stÇvoklis bija ÇrkÇrt¥gi nedro‰s karogu. Vi¿‰ pulcina ∫audis aiz- un b¥stams, neskatoties uz vi¿u sargÇt savu reliÆiju. Patiesi tic¥gie milz¥go auzvaru, kas tiem bija tiek saukti par kristie‰iem. JÇzepa pÇr lamanie‰iem, un vi¿u lielo atlikums tiks saglabÇts. Amalikija prieku, kas tiem bija dï∫ vi¿u un atkritïji aizbïg uz Nefija zemi. atbr¥vo‰anas ar TÇ Kunga roku. Tie, kas neatbalsta br¥v¥bas lietu, 8 TÇ mïs redzam, cik aÇtri cil- tiek nodoti nÇvei. Apmïram 73– vïku bïrni aizmirst To Kungu, 72 g. pr. Kr. savu Dievu, jÇ, cik vi¿i ir Çtri Un notika, ka tie, kas negribïja dar¥t nekrietn¥bas un tikt kÇda klaus¥t Helamana un vi¿a brÇ∫u ∫aunÇ aizvilinÇti. vÇrdiem, tika sapulcinÇti kopÇ 9 JÇ, un mïs ar¥ redzam, cik pret saviem brÇ∫iem. lielu abezdiev¥bu viens ∫oti ∫auns 2 Un tad lk, vi¿i bija ÇrkÇrt¥gi cilvïks var izrais¥t starp cilvïku apskaitu‰ies, tiktÇl ka vi¿i bija bïrniem. ap¿ïmu‰ies tos nokaut. 10 JÇ, mïs redzam, ka Amaliki- 3 Tad to, kuri bija apskaitu‰ies ja, tÇdï∫ ka vi¿‰ bija vilt¥gu
23a 3. Nef. 11:28–29. 46 4a Mos. 29:11, 28–29. 9a Mos. 29:17–18. 24a src BagÇt¥bas. 7a Al. 44:19–20. b src Lepn¥ba. 8a Hel. 12:2, 4–5. Almas grÇmata 46:11–21 352 nodomu meistars un daudzu kas bija patiesi tic¥gi Krist, ar glaimojo‰u vÇrdu v¥rs, vi¿‰ aiz- prieku uz¿ïmÇs aKristus VÇrdu, vilinÇja daudzu ∫auÏu sirdis jeb bkristie‰u, kÇ vi¿i tika saukti, dar¥t ∫aunu; jÇ, un censties izn¥- dï∫ savas tic¥bas Kristum, kas cinÇt Dieva bazn¥cu, un izn¥- nÇks. cinÇt to abr¥v¥bas pamatu, ko 16 Un tÇdï∫ tajÇ br¥d¥ Moronijs Dievs bija tiem devis, jeb tÇs ldza, lai kristie‰u lieta un svït¥bas, ko Dievs bija st¥jis zemes br¥v¥ba tiktu atbalst¥ta. pÇr zemes virsu btaisn¥gajiem. 17 Un notika, kad vi¿‰ bija 11 Un tad notika, kad Moronijs, izlïjis savu dvïseli Dievam, vi¿‰ kas bija nefijie‰u karapulku nosauca visu to zemi, kas bija uz agalvenais pavïlnieks, izdzirdï- dienvidiem no aPostaÏas zemes, ja par ‰o ‰˙el‰anos, vi¿‰ bija jÇ, ¥sÇk sakot, visu zemi, gan dusm¥gs uz Amalikiju. uz zieme∫iem, gan uz dienvi- 12 Un notika, ka vi¿‰ saplïsa diem—Izraudz¥tÇ zeme un savus svÇrkus, un vi¿‰ pa¿ïma Br¥v¥bas zeme. gabalu no tiem, un uzrakst¥ja uz 18 Un vi¿‰ teica: Noteikti Dievs tÇ—Msu Dieva, msu reliÆi- nepie∫aus, lai mïs, kas tiekam jas un br¥v¥bas, un msu miera, nicinÇti tÇpïc, ka esam uz¿ï- un msu sievu, un msu bïrnu mu‰ies Kristus VÇrdu, tiktu apiemi¿ai!—un vi¿‰ piestipri- sam¥d¥ti un izn¥cinÇti, kamïr nÇja to kÇrts galÇ. vien mïs to neizrais¥sim pa‰i 13 Un vi¿‰ nostiprinÇja savu ar saviem pÇrkÇpumiem. bru¿u cepuri un savas kr‰u 19 Un, kad Moronijs bija patei- bru¿as, un savus vairogus, un cis ‰os vÇrdus, vi¿‰ izgÇja starp apjoza savus ieroãus ap saviem ∫aud¥m, vicinot savu noplïsto gurniem; un vi¿‰ pa¿ïma kÇrti, adrÇnu gabalu gaisÇ, lai visi va- kuras galÇ bija vi¿a saplïstie rïtu redzït to, ko vi¿‰ bija uz- svÇrki, (un vi¿‰ nosauca to par rakst¥jis uz tÇ noplïstÇ gabala, br¥v¥bas karogu) un vi¿‰ pats un, kliedzot ska∫Ç bals¥, sauca: nometÇs zemï, un vi¿‰ spïc¥gi 20 Lk, katrs, kas grib sagla- ldza savu Dievu, lai br¥v¥bas bÇt ‰o karogu pÇr zemi, lai nÇk svït¥bas paliek vi¿a brÇ∫iem priek‰Ç TÇ Kunga spïkÇ un stÇ- tik ilgi, kamïr vien bs kÇda jas der¥bÇ, ka vi¿i saglabÇs savas kristie‰u grupa, kam piederïs ties¥bas un savu reliÆiju, lai Dievs tÇ zeme— Tas Kungs varïtu tos svït¥t. 14 jo tÇ visi tie, kas patiesi ticïja 21 Un notika, kad Moronijs bija Kristum, kas piederïja Dieva pasludinÇjis ‰os vÇrdus, lk, bazn¥cai, tika saukti no tiem, kas ∫audis skrie‰us sanÇca kopÇ, ap- nepiederïja pie bazn¥cas. jozu‰i savus ieroãus ap saviem 15 Un tie, kas piederïja pie gurniem, plïsdami savas drÇnas bazn¥cas, bija tic¥gi; jÇ, visi tie, par z¥mi jeb kÇ der¥bu, ka vi¿i
10a 2. Nef. 1:7; Mos. 29:32. 12a Neh. 4:14; Al. 44:5. 1. Pït. v. 4:16. b 2. Nef. 1:7. 15a Mos. 5:7–9. 17a Al. 22:30–31. 11a Al. 43:16–17. b Ap. d. 11:26; 19a src Karogs. 353 Almas grÇmata 46:22–30 neatmet¥s To Kungu, savu Die- saglabÇts ar Dieva roku un tiks vu; jeb, citiem vÇrdiem, ja vi¿i pa¿emts pie Vi¿a, turpretim at- pÇrkÇps Dieva pavïles jeb krit¥s liku‰ie no JÇzepa pïcnÇcïjiem grïkÇ un akaunïsies uz¿emties ies bojÇ, patiesi kÇ vi¿a drÇnu Kristus VÇrdu, Tas Kungs saplï- atlikums. s¥s tos tÇpat, kÇ vi¿i bija saplïsu- 25 Tad lk, tas rada manÇ dvï- ‰i savas drÇnas. selï bïdas; tomïr mana dvïsele 22 Tad nu ‰¥ bija tÇ der¥ba, ko priecÇjas manÇ dïlÇ, tÇpïc ka vi¿i noslïdza, un vi¿i nometa da∫a no vi¿a pïcnÇcïjiem tiks savas drÇnas pie Moronija pa¿emti pie Dieva. kÇjÇm, sac¥dami: Mïs slïdzam 26 Tad lk, tÇda bija Jïkaba der¥bu ar msu Dievu, ka mïs valoda. tiksim izn¥cinÇti, tÇpat kÇ msu 27 Un tad, kas zina, bet ja nu brÇ∫i tai zemï uz zieme∫iem, ja atlikums no Jïkaba pïcnÇcïjiem, mïs krit¥sim grïkÇ; jÇ, Vi¿‰ var kas ies bojÇ kÇ vi¿a drÇnas, ir nomest ms pie msu ienaid- tie, kas ir at‰˙ïlu‰ies no mums? nieku kÇjÇm, tÇpat kÇ mïs esam JÇ, un patiesi, tie bsim ar¥ mïs nometu‰i savas drÇnas pie ta- pa‰i, ja mïs nestÇvïsim stingri vÇm kÇjÇm, lai tiktu sam¥ti zem tic¥bÇ Kristum. kÇjÇm, ja mïs krit¥sim grïkÇ. 28 Un tad notika, kad Moronijs 23 Moronijs sac¥ja uz tiem: bija sac¥jis ‰os vÇrdus, vi¿‰ gÇja Lk, mïs esam Jïkaba pïcnÇcïju un ar¥ st¥ja visÇs zemes da∫Çs, atlikums; jÇ, mïs esam atliku‰ie kur bija ‰˙el‰anÇs, un sapulcinÇ- no aJÇzepa bpïcnÇcïjiem, kura ja kopÇ visus ∫audis, kas vïlïjÇs csvÇrkus vi¿a brÇ∫i saplïsa dau- saglabÇt savu br¥v¥bu, lai stÇtos dzos gabalos; jÇ, un tad lk, at- pretim Amalikijam un tiem, kuri cerïsimies turït Dieva pavïles, bija at‰˙ïlu‰ies un tika saukti vai msu drÇnas tiks msu par amalikie‰iem. brÇ∫u saplïstas un mïs tiksim 29 Un notika, kad Amalikija re- iemesti cietumÇ vai pÇrdoti, vai dzïja, ka Moronija ∫auÏu skaits nokauti. bija daudz lielÇks nekÇ amali- 24 JÇ, saglabÇsim savu br¥v¥bu kie‰u—un vi¿‰ ar¥ redzïja, ka kÇ JÇzepa aatlikums; jÇ, atcerï- vi¿a ∫audis ‰aub¥jÇs par tÇs lietas simies Jïkaba vÇrdus pirms vi¿a taisn¥gumu, ko vi¿i bija uzsÇ- nÇves, jo lk, vi¿‰ redzïja, ka ku‰i—tÇdï∫, baidoties, ka vi¿‰ da∫a no JÇzepa svÇrku atlikuma nesasniegs mïr˙i, vi¿‰ pa¿ïma tika saglabÇta un nesapuva. Un tos no saviem ∫aud¥m, kas gribï- vi¿‰ sac¥ja—patiesi, kÇ ‰is atli- ja, un aizgÇja uz Nefija zemi. kums no mana dïla drÇnÇm ir 30 Tad Moronijs domÇja, ka ticis saglabÇts, tÇ batlikums no nebija vajadz¥gs, lai lamanie- mana dïla pïcnÇcïjiem tiks ‰iem btu vairÇk spïka; tÇdï∫
21a 1. Nef. 8:25–28; b 1. Moz. 49:22–26; 3. Nef. 5:21–24; 10:17. Morm. 8:38. 1. Nef. 5:14–15. b 2. Nef. 3:5–24; 23a src JÇzeps, Jïkaba c 1. Moz. 37:3, 31–36. Et. 13:6–7. dïls. 24a Am. 5:15; Almas grÇmata 46:31–47:1 354 vi¿‰ domÇja atgriezt Amalikija katrÇ torn¥, kas bija visÇ zemï, ∫audis jeb pa¿emt tos un atvest kas piederïja nefijie‰iem; un tÇ atpaka∫, un nodot Amalikiju Moronijs ieviesa br¥v¥bas karo- nÇvei; jÇ, jo vi¿‰ zinÇja, ka tas gu starp nefijie‰iem. kd¥s lamanie‰us uz dusmÇm 37 Un vi¿iem atkal sÇkÇs miers pret vi¿iem un liks tiem nÇkt zemï; un tÇ vi¿i saglabÇja mieru c¥n¥ties pret vi¿iem; un ‰o vi¿‰ zemï gandr¥z l¥dz devi¿padsmi- zinÇja, ka Amalikija dar¥s, lai tÇ soÆu vald¥‰anas gada beigÇm. ¥stenotu savus nodomus. 38 Un Helamans un aaugstie 31 TÇdï∫ Moronijs domÇja, ka priesteri saglabÇja kÇrt¥bu ar¥ bija noder¥gi, lai vi¿‰ pa¿emtu bazn¥cÇ; jÇ, patiesi ãetru gadu savus karapulkus, kas bija sa- garumÇ vi¿iem bija liels miers pulcïju‰ies kopÇ un apbru¿oju- un prieks bazn¥cÇ. ‰ies, un stÇju‰ies der¥bÇ uzturït 39 Un notika, ka tur bija dau- mieru; un notika, ka vi¿‰ pa¿ï- dzi, kas nomira, stingri aticïda- ma savu karapulku un devÇs ar mi, ka vi¿u dvïseles tika TÇ savÇm telt¥m meÏon¥gÇ apvid, Kunga Jïzus Kristus pest¥tas; tÇ lai nogrieztu ce∫u Amalikijam vi¿i aizgÇja no pasaules priec¥gi. meÏon¥gÇ apvid. 40 Un tur bija daÏi, kas nomira 32 Un notika, ka vi¿‰ dar¥ja ar drudzi, kas daÏos gadalaikos pïc savas vïlï‰anÇs un so∫oja bija ∫oti bieÏi sastopams tai meÏon¥gÇ apvid, un apsteidza zemï,—bet ne tik daudz ar Amalikijas karapulkus. drudzi, pateicoties daudzu aaugu 33 Un notika, ka Amalikija un sak¿u lieliskajÇm ¥pa‰¥bÇm, bïga ar nelielu skaitu savu v¥ru, ko Dievs bija sagatavojis, lai un atliku‰ie tika nodoti Moroni- no¿emtu daudzu slim¥bu cïlo- ja rokÇs, un pa¿emti atpaka∫ uz ¿us, kam cilvïki bija pak∫auti Zarahemlas zemi. dabas vai klimata dï∫,— 34 Tad Moronijs, bdams v¥rs, 41 bet tur bija daudzi, kas no- kuru bija aiecïlu‰i augstÇkie soÆi mira aiz liela vecuma; un tie, kas ar tautas balsi, tÇdï∫ vi¿am bija nomira tic¥bÇ Kristum, ir alaim¥- vara pïc savas gribas ar nefijie‰u gi Vi¿Ç, kÇ mums nÇkas domÇt. karapulkiem nodibinÇt un ¥ste- not varu pÇr vi¿iem. 47. NODAπA 35 Un notika, ka katru no ama- likie‰iem, kas nestÇjÇs der¥bÇ Amalikija izmanto nodev¥bu, slep- atbalst¥t br¥v¥bas lietu, lai vi¿i kav¥bas un intrigas, lai k∫tu par varïtu saglabÇt br¥vu vald¥‰anu, lamanie‰u ˙ïni¿u. Nefijie‰u atkri- vi¿‰ lika nodot nÇvei; un tur tïji ir daudz ∫aunÇki un neÏïl¥gÇki bija tikai nedaudzi, kas noraid¥ja nekÇ lamanie‰i. Apmïram 72 g. br¥v¥bas der¥bu. pr. Kr. 36 Un notika ar¥, ka vi¿‰ lika, lai br¥v¥bas karogs tiktu uzvilkts Tagad mïs atgriez¥simies pie
34a Al. 43:16. 39a Moron. 7:3, 41. 41a JÇ¿a atkl. 14:13. 38a Al. 46:6. 40a M&D 89:10. 355 Almas grÇmata 47:2–12 msu pieraksta par Amalikiju ka tas nÇk, lai izn¥cinÇtu vi¿us, un tiem, kas aaizbïga ar vi¿u tÇdï∫ vi¿i bïga uz On¥du, uz meÏon¥gÇ apvid; jo, lk, vi¿‰ ieroãu vietu. pa¿ïma tos, kas gÇja ar vi¿u, un 6 Un vi¿i iecïla kÇdu v¥ru aizgÇja uz bNefija zemi pie la- par ˙ïni¿u un vadoni pÇr vi- manie‰iem, un uzkd¥ja lama- ¿iem, ap¿ïmu‰ies savÇ prÇtÇ nie‰us dusmÇs pret Nefija tau- ar noteiktu lïmumu, ka vi¿i tu tiktÇl, ka lamanie‰u ˙ïni¿‰ netiks pak∫auti, lai ietu pret st¥ja uzsaukumu visÇ zemï nefijie‰iem. starp visiem saviem ∫aud¥m, lai 7 Un notika, ka, gatavojoties tie sapulcïtos kopÇ, lai atkal ietu c¥¿ai, vi¿i sapulcïjÇs kopÇ kal- c¥n¥ties pret nefijie‰iem. na virsotnï, kas tika saukts par 2 Un notika, kad uzsaukums Antipu. bija izst¥ts starp tiem, vi¿i 8 Tad nu tas nebija Amalikijas bija ÇrkÇrt¥gi izbiju‰ies; jÇ, vi¿i nodoms c¥n¥ties ar vi¿iem saska- baid¥jÇs sadusmot ˙ïni¿u, un ¿Ç ar ˙ïni¿a pavïlïm; bet lk, vi¿i ar¥ baid¥jÇs iet c¥n¥ties pret vi¿a nodoms bija gt lamanie‰u nefijie‰iem, baidoties pazaudït karapulku atbalstu, lai vi¿‰ savas dz¥v¥bas. Un notika, ka varïtu pats ie¿emt vietu vi¿u vi¿i negribïja, jeb lielÇkÇ da∫a vad¥bÇ un gÇzt no tro¿a ˙ïni¿u, no vi¿iem negribïja paklaus¥t un sagrÇbt ˙ïni¿valsti. ˙ïni¿a pavïlïm. 9 Un lk, notika, ka vi¿‰ lika 3 Un tad notika, ka ˙ïni¿‰ bija savam karapulkam uzsliet savas apskaities vi¿u nepaklaus¥bas teltis tai ielejÇ, kas bija netÇlu dï∫; tÇdï∫ vi¿‰ deva Amalikijas no Antipas kalna. r¥c¥bÇ to sava karapulka da∫u, 10 Un tad notika, ka nakt¥ vi¿‰ kas klaus¥ja vi¿a pavïlïm, un st¥ja slepenu stni uz Antipas pavïlïja tam iet un piespiest kalnu, vïlïdamies, lai to vado- vi¿us ¿emt ieroãus. nis, kas bija kalnÇ, kura vÇrds 4 Tad lk, tÇ bija Amalikijas bija Lehontijs, lai tas nÇktu lejÇ vïlï‰anÇs; jo vi¿‰, bdams ∫oti kalna pakÇjï, jo vi¿‰ vïlïjÇs izveic¥gs v¥rs uz ∫aunu, tÇdï∫ runÇt ar to. vi¿‰ savÇ sird¥ iecerïja gÇzt no 11 Un notika, kad Lehontijs tro¿a lamanie‰u ˙ïni¿u. sa¿ïma to vïsti, vi¿‰ neuzdr¥k- 5 Un tad vi¿‰ ieguva savÇ stïjÇs noiet lejÇ kalna pakÇjï. Un r¥c¥bÇ to lamanie‰u da∫u, kas bija notika, ka Amalikija st¥ja atkal paklaus¥gi ˙ïni¿am; un vi¿‰ otrreiz, vïlïdamies, lai tas nÇktu tiecÇs iegt to atbalstu, kuri ne- lejÇ. Un notika, ka Lehontijs bija paklaus¥gi; tÇdï∫ vi¿‰ gÇja negribïja; un vi¿‰ st¥ja atkal uz vietu, kas tika saukta par tre‰o reizi. aOn¥du, jo tur visi lamanie‰i bija 12 Un notika, kad Amalikija aizbïgu‰i, jo vi¿i atklÇja, ka pÇrliecinÇjÇs, ka vi¿‰ nevar pa- nÇk karapulks, un, domÇdami, nÇkt, lai Lehontijs nÇktu lejÇ no
47 1a Al. 46:33. Omn. 1:12–13. b 2. Nef. 5:5–8; 5a Al. 32:4. Almas grÇmata 47:13–27 356 kalna, vi¿‰ gÇja kalnÇ netÇlu peniski dotu indi Lehontijam, no Lehontija nometnes; un vi¿‰ ka tas nomira. atkal st¥ja ceturto reizi savu 19 Tagad, kad Lehontijs bija vïsti Lehontijam, vïlïdamies, miris, lamanie‰i iecïla Amali- lai tas nÇktu lejÇ un lai tas ¿em- kiju par savu vadoni un savu tu sev l¥dzi savus sargus. galveno pavïlnieku. 13 Un notika, kad Lehontijs 20 Un notika, ka Amalikija nonÇca ar saviem sargiem pie so∫oja ar saviem karapulkiem (jo Amalikijas, ka Amalikija vïlïjÇs, vi¿‰ bija sasniedzis savas vïl- lai vi¿‰ nakt¥ nÇktu lejÇ ar savu mes) uz Nefija zemi, uz Nefija karapulku un aplenktu tos v¥rus pilsïtu, kas bija galvenÇ pilsïta. vi¿u nometnï, pÇr kuriem 21 Un ˙ïni¿‰ ar saviem sar- ˙ïni¿‰ bija devis vi¿am pavï- giem iznÇca ÇrÇ satikt vi¿u, lï‰anu, un ka vi¿‰ nodos tos jo tas domÇja, ka Amalikija bija Lehontija rokÇs, ja tas padar¥s izpild¥jis vi¿a pavïles un ka vi¿u (Amalikiju) par otro va- Amalikija bija sapulcinÇjis tik doni pÇr visu armiju. milz¥gu karapulku, lai ietu c¥n¥- 14 Un notika, ka Lehontijs ties pret nefijie‰iem. nÇca lejÇ ar saviem v¥riem un 22 Bet lk, kad ˙ïni¿‰ iznÇca aplenca Amalikijas v¥rus, tÇ ka, ÇrÇ, lai vi¿u satiktu, Amalikija pirms tie r¥tausmÇ pamodÇs, lika, lai vi¿a kalpi dotos uz vi¿i bija Lehontija karapulku priek‰u satikt ˙ïni¿u. Un vi¿i aplenkti. gÇja un noliecÇs ˙ïni¿a priek- 15 Un notika, kad vi¿i redzïja, ‰Ç, it kÇ godbij¥bÇ par vi¿a ka vi¿i bija aplenkti, vi¿i ldzÇs diÏenumu. Amalikiju, lai tas at∫autu tiem 23 Un notika, ka ˙ïni¿‰ pastie- apvienoties ar vi¿u brÇ∫iem, lai pa savu roku, lai tos pieceltu, vi¿i netiktu izn¥cinÇti. Tad nu kas bija lamanie‰u paraÏa, kÇ tas bija tie‰i tas, ko Amalikija miera z¥me; ‰o paraÏu vi¿i bija vïlïjÇs. pÇr¿ïmu‰i no nefijie‰iem. 16 Un notika, ka vi¿‰ nodeva 24 Un notika, kad vi¿‰ piecïla savus v¥rus, apretïji ˙ïni¿a pa- pirmo no zemes, lk, tas iedra vïlïm. Tad nu tas, ko Amaliki- ˙ïni¿am sird¥ un vi¿‰ nokrita ja vïlïjÇs, bija—lai vi¿‰ varïtu zemï. paveikt savus nodomus ˙ïni¿a 25 Tad ˙ïni¿a kalpi aizbïga, gljanÇ no tro¿a. un Amalikijas kalpi sÇka kliegt, 17 Tad tÇ bija paraÏa starp la- sac¥dami: manie‰iem, ja vi¿u augstÇkais 26 Lk, ˙ïni¿a kalpi iedra vadonis tika nogalinÇts, iecelt vi¿am sird¥, un vi¿‰ krita, un tie otro vadoni par savu augstÇko aizbïga, lk, nÇkat un skatieties. vadoni. 27 Un notika, ka Amalikija pa- 18 Un notika, ka Amalikija lika, vïlïja, lai vi¿a karapulki so∫otu lai viens no vi¿a kalpiem pakÇ- uz priek‰u un skat¥tos, kas bija
16a Al. 47:3. 357 Almas grÇmata 47:28–36 noticis ar ˙ïni¿u; un, kad vi¿i lai tas atvestu lieciniekus, kas bija pienÇku‰i pie tÇs vietas un liecinÇtu vi¿ai par ˙ïni¿a nÇvi. atradu‰i ˙ïni¿u gu∫am savÇs 34 Un notika, ka Amalikija pa- asin¥s, Amalikija izlikÇs apskai- ¿ïma to pa‰u kalpu, kur‰ noga- ties un sac¥ja: Katrs, kas m¥lïja linÇja ˙ïni¿u, un visus tos, kas ˙ïni¿u, lai iet un vajÇ vi¿a kal- bija ar vi¿u, un gÇja pie ˙ïni¿ie- pus, lai tie tiktu nokauti! nes uz to vietu, kur vi¿a sïdïja, 28 Un notika, ka vi¿i visi, kas un tie visi liecinÇja vi¿ai, ka m¥lïja ˙ïni¿u, kad tie izdzirdïja ˙ïni¿u nogalinÇja vi¿a pa‰a ‰os vÇrdus, nÇca un dzinÇs pa- kalpi, un tie ar¥ sac¥ja: Vi¿i aiz- ka∫ ˙ïni¿a kalpiem. bïga; vai tas neliecina pret tiem? 29 Tagad, kad ˙ïni¿a kalpi Un tÇ vi¿a pÇrliecinÇjÇs par redzïja karapulku tos vajÇjam, ˙ïni¿a nÇvi. vi¿i atkal izbijÇs un aizbïga 35 Un notika, ka Amalikija meÏon¥gÇ apvid, un gÇja uz centÇs iegt ˙ïni¿ienes labvïl¥- Zarahemlas zemi un pievienojÇs bu, un vi¿‰ ¿ïma to sev par sie- aAmona tautai. vu; un tÇ ar savu krÇp‰anu un 30 Un karapulks, kas bija dzi- ar savu vilt¥go kalpu pal¥dz¥bu nies tiem paka∫, atgriezÇs, vajÇ- vi¿‰ ieguva ˙ïni¿valsti; jÇ, vi¿‰ ju‰i tos velt¥gi; un tÇ Amalikija bija atz¥ts ˙ïni¿‰ visÇ zemï ar savu krÇp‰anu ieguva ∫auÏu starp visiem lamanie‰u ∫aud¥m, sirdis. kas asastÇvïja no lamanie‰iem 31 Un notika, ka nÇkamajÇ un lemuïlie‰iem, un ismaïlie- r¥tÇ vi¿‰ ar saviem karapulkiem ‰iem, un visiem nefijie‰u atkri- iegÇja Nefija pilsïtÇ un sagrÇba tïjiem, no Nefija vald¥‰anas l¥dz pilsïtu. pat ‰im laikam. 32 Un tad notika, ka ˙ïni¿iene, 36 Tad nu ‰ie aatkritïji, bdami kad vi¿a dzirdïja, ka ˙ïni¿‰ bija tÇpat mÇc¥ti un ar tÇm pa‰Çm nogalinÇts—jo Amalikija st¥ja zi¿Çm, kas nefijie‰iem, jÇ, bda- stni pie ˙ïni¿ienes, pazi¿ojot mi mÇc¥ti ar tÇm pa‰Çm bzinÇ- vi¿ai, ka ˙ïni¿‰ ir ticis savu ‰anÇm par To Kungu, tomïr, ir kalpu nogalinÇts, ka vi¿‰ ar d¥vaini teikt, ka neilgi pïc sa- saviem karapulkiem tos vajÇja, vas at‰˙el‰anÇs vi¿i k∫uva vïl bet tas bija velt¥gi un vi¿i ir cietsird¥gÇki un cnepak∫Çv¥gÇki, aizbïgu‰i— un vïl meÏon¥gÇki, ∫aunÇki 33 tÇdï∫, kad ˙ïni¿iene bija un neÏïl¥gÇki nekÇ lamanie‰i— sa¿ïmusi ‰o vïsti, vi¿a st¥ja pÇr¿ïmu‰i lamanie‰u para- pie Amalikijas, vïlïdamÇs, lai Ïas,—dodot ce∫u ktrumam un vi¿‰ saudzïtu pilsïtas ∫audis; visÇdai izlaid¥bai; jÇ, piln¥gi un vi¿a ar¥ vïlïjÇs, lai tas nÇktu aizmirsdami To Kungu, savu pie vi¿as; un vi¿a ar¥ vïlïjÇs, Dievu.
29a Al. 43:11–12. 35a Jïk. 1:13–14. Al. 24:30. src Anti-nefij- 36a src Atkri‰ana. c Jer. 8:12. lehijie‰i. b Ebr. 10:26–27; Almas grÇmata 48:1–11 358 48. NODAπA da∫as; tÇdï∫ vi¿‰ iecïla vi¿us par augstajiem virsniekiem pÇr Amalikija musina lamanie‰us pret saviem karapulkiem. nefijie‰iem. Moronijs sagatavo savu 6 Un notika, ka vi¿i ¿ïma savu tautu aizstÇvït kristie‰u lietu. Vi¿‰ pulku un gÇja meÏon¥gÇ apvid priecÇjas par br¥v¥bu un neatkar¥bu uz Zarahemlas zemi. un ir varens Dieva v¥rs. Apmïram 7 Tad notika, kamïr Amalikija 72 g. pr. Kr. bija tÇ ieguvis varu ar krÇp‰anu un viltu, Moronijs, no otras Un tad notika, ka, tikko kÇ puses, bija agatavojis savu ∫auÏu Amalikija bija ieguvis ˙ïni¿val- prÇtus bt uztic¥giem Tam Kun- sti, vi¿‰ sÇka iedvesmot lama- gam, vi¿u Dievam. nie‰u sirdis pret Nefija tautu; jÇ, 8 JÇ, vi¿‰ bija stiprinÇjis vi¿‰ iecïla v¥rus, lai tie runÇtu nefijie‰u karapulkus un uzcïlis uz lamanie‰iem no vi¿u tor¿iem nelielus nostiprinÇjumus jeb pret nefijie‰iem. patvïruma vietas; izveidojot 2 Un tÇ vi¿‰ iedvesmoja lama- visapkÇrt zemes va∫¿us, lai nie‰u sirdis pret nefijie‰iem norobeÏotu savus karapulkus, tiktÇl, ka devi¿padsmitÇ soÆu un ar¥ uzce∫ot sienas no akme- vald¥‰anas gada pa‰Çs beigÇs, ¿iem, lai ietvertu tos visapkÇrt, vi¿‰, tiktÇl ¥stenojis savus no- visapkÇrt vi¿u pilsïtÇm un vi¿u domus, jÇ, k∫uvis par ˙ïni¿u pÇr zemju robeÏÇm, jÇ, visapkÇrt lamanie‰iem, vi¿‰ tiecÇs ar¥ visai zemei. vald¥t pÇr visu zemi, jÇ, un 9 Un tÇ vi¿u vÇjÇkajos nocieti- visiem ∫aud¥m, kas bija tai zemï, nÇjumos vi¿‰ izvietoja lielÇko tÇpat pÇr nefijie‰iem kÇ pÇr skaitu v¥ru; un tÇ vi¿‰ nocieti- lamanie‰iem. nÇja un nostiprinÇja zemi, kas 3 TÇdï∫ vi¿‰ bija ¥stenojis piederïja nefijie‰iem. savu nodomu, jo vi¿‰ bija no- 10 Un tÇ vi¿‰ gatavojÇs aaiz- cietinÇjis lamanie‰u sirdis un stÇvït vi¿u br¥v¥bu, vi¿u zemes, aptum‰ojis vi¿u prÇtus, un uz- vi¿u sievas un vi¿u bïrnus, un kd¥jis tos dusmÇm tiktÇl, ka vi¿u mieru, un lai vi¿i varïtu vi¿i sapulcinÇja kopÇ daudzus dz¥vot Tam Kungam, savam pulkus, lai ietu c¥n¥ties pret Dievam, un lai vi¿i varïtu sagla- nefijie‰iem. bÇt to, ko vi¿u ienaidnieki sauca 4 Jo vi¿‰ bija ap¿ïmies, savu par kristie‰u lietu. ∫auÏu milz¥gÇ skaita dï∫, uzveikt 11 Un Moronijs bija stiprs un nefijie‰us un pak∫aut tos jgÇ. varens v¥rs; vi¿‰ bija v¥rs ar 5UntÇvi¿‰iecïlaaaugstos piln¥gu aizpratni; jÇ, v¥rs, kas virsniekus no zoramie‰iem, ku- nepriecÇjÇs par asinsizlie‰anu; riem vislabÇk bija zinÇms nefi- v¥rs, kura dvïsele priecÇjÇs jie‰u spïks un vi¿u patvïruma par savas zemes br¥v¥bu un vietas, un vi¿u pilsïtu vÇjÇkÇs neatkar¥bu un vi¿a brÇ∫u br¥v¥-
48 5a Al. 43:6. 10a Al. 46:12–13. 7a Al. 49:8. 11a src Sapra‰ana. 359 Almas grÇmata 48:12–23 bu un neatkar¥bu no jga un gan par laba dar¥‰anu, par savas verdz¥bas; tautas saglabljanu, jÇ, par Dieva 12 jÇ, v¥rs, kura sirds bija pavï∫u turï‰anu, jÇ, un nepa- pÇrpild¥ta ar pateic¥bu savam k∫au‰anos nekrietn¥bai. Dievam par tÇm daudzajÇm pri- 17 JÇ, patiesi, patiesi es saku vilïÆijÇm un svït¥bÇm, ko Vi¿‰ jums, ja visi cilvïki btu biju‰i, bija dÇvÇjis Savai tautai; v¥rs, btu tagad un vienmïr btu kur‰ ÇrkÇrt¥gi plïjÇs par savas tÇdi kÇ Moronijs, lk, pa‰i elles tautas alabklÇj¥bu un dro‰¥bu. spïki btu satricinÇti uz m- 13 JÇ, un vi¿‰ bija v¥rs, kas bija Ïiem; jÇ, avelnam nekad nebtu stingrs tic¥bÇ Kristum, un vi¿‰ varas pÇr cilvïku bïrnu sird¥m. bija adevis zvïrestu aizsargÇt 18 Lk, vi¿‰ bija v¥rs, l¥dz¥gs savu tautu, savas ties¥bas un Amonam, Mosijas dïlam, jÇ, un savu zemi, un savu reliÆiju l¥dz pat citiem Mosijas dïliem, jÇ, pat savu asi¿u zaudï‰anai. un ar¥ Almam un vi¿a dïliem, 14 Tad nu nefijie‰i tika mÇc¥ti jo vi¿i visi bija Dieva v¥ri. aizsargÇties pret saviem ienaid- 19 Tad lk, Helamans un vi¿a niekiem l¥dz pat asinsizlie‰anai, brÇ∫i nekalpoja tautai mazÇk kÇ ja tas bija nepiecie‰ams; jÇ, un Moronijs, jo tie sludinÇja Dieva vi¿i ar¥ tika mÇc¥ti anekad ne- vÇrdu un tie krist¥ja grïku uzbrukt, jÇ, un nekad nepacelt noÏïlo‰anai visus cilvïkus, kas zobenu, kÇ tikai iz¿emot pret uzklaus¥ja vi¿u vÇrdus. ienaidnieku, kÇ tikai, lai aizsar- 20 Un tÇ vi¿i gÇja, un ∫audis gÇtu savas dz¥v¥bas. apazemojÇs dï∫ vi¿u vÇrdiem, 15 Un ‰¥ bija vi¿u tic¥ba, ka, tiktÇl ka tie tika ∫oti bieredzïti tÇ darot, Dievs bs labvïl¥gs no TÇ Kunga, un tÇ vi¿i bija vi¿iem tajÇ zemï, jeb, citiem br¥vi no kariem un str¥diem savÇ vÇrdiem, ja vi¿i bs uztic¥gi, starpÇ, jÇ, patiesi ãetru gadu turot Dieva pavïles, tad Vi¿‰ garumÇ. bs labvïl¥gs tajÇ zemï; jÇ, 21 Bet, kÇ es teicu, devi¿pa- br¥dinÇs tos aizbïgt vai sagata- dsmitÇ gada pa‰Çs beigÇs, jÇ, voties karam, atbilsto‰i vi¿u neskatoties uz mieru vi¿u pa‰u briesmÇm; starpÇ, vi¿i negribot bija spiesti 16 un vïl, ka Dievs dar¥s tiem c¥n¥ties ar saviem brÇ∫iem la- zinÇmu, kurp tiem jÇiet, lai aiz- manie‰iem. sargÇtos pret saviem ienaidnie- 22 JÇ, un ¥sÇk, vi¿u kari ar kiem, un, tÇ darot, Tas Kungs lamanie‰iem nemitïjÇs daudzus tos atbr¥vos; un ‰¥ bija Moronija gadus, neskatoties uz vi¿u lielo tic¥ba un vi¿a sirds gavilïja tajÇ; nepatiku. anevis par asinsizlie‰anu, bet 23 Tad nu vi¿iem bija aÏïl
12a src LabklÇj¥ba. M&D 98:16. pazem¥ba. 13a Al. 46:20–22. 16a Al. 55:19. b 1. Nef. 17:35. 14a Al. 43:46–47; 17a 1. Nef. 22:26; 23a M&D 42:45. 3. Nef. 3:20–21; 3. Nef. 6:15. Morm. 3:10–11; 20a src Pazem¥gs, Almas grÇmata 48:24–49:8 360 pacelt ieroãus pret lamanie‰iem, un vi¿i bija uzbïru‰i zemi vis- tÇpïc ka vi¿i nepriecÇjÇs par apkÇrt, lai aizsargÇtos no lama- asinsizlie‰anu; jÇ, un tas vïl nav nie‰u bultÇm un akme¿iem; jo viss—vi¿iem bija Ïïl, ka vi¿i ir lk, tie izmantoja c¥¿Ç akme¿us l¥dzek∫i, lai tik daudzus savus un bultas. brÇ∫us aizst¥tu no ‰¥s pasaules 3 Lk, es teicu, ka aAmonihas mÏ¥gajÇ pasaulï nesagatavotus pilsïta bija pÇrbvïta. Es saku sastapties ar savu Dievu. jums, jÇ, ka tÇ bija da∫ïji pÇrb- 24 Tomïr vi¿i nevarïja at∫au- vïta; un, tÇpïc ka vienreiz la- ties nolikt savas dz¥v¥bas, lai manie‰i to bija nopost¥ju‰i dï∫ vi¿u asievas un vi¿u bïrni netik- ∫auÏu nekrietn¥bas, vi¿i domÇja, tu noslepkavoti ar to rupjo neÏï- ka tÇ atkal bs vi¿iem viegls l¥bu, kas kÇdreiz bija vi¿u brÇ∫i, laup¥jums. jÇ, un bija bat‰˙ïlu‰ies no vi¿u 4 Bet lk, cik liela bija vi¿u vil- bazn¥cas, un bija pametu‰i vi¿us ‰anÇs; jo lk, nefijie‰i sev visap- un bija gÇju‰i izn¥cinÇt vi¿us, kÇrt bija uzbïru‰i zemes grïdu, apvienojoties ar lamanie‰iem. kas bija tik augsta, ka lamanie‰i 25 JÇ, vi¿i nevarïja paciest, ka nevarïja mest savus akme¿us vi¿u brÇ∫i priecÇtos par nefijie‰u un raid¥t savas bultas uz tiem, asin¥m, tik ilgi, kamïr btu lai tam btu noz¥me, ne ar¥ vi¿i kÇds, kas tur Dieva pavïles, jo varïja tiem uzbrukt savÇdÇk, TÇ Kunga sol¥jums bija, ka, ja kÇ tikai caur vi¿u ieejas vietÇm. tie turïs Vi¿a pavïles, vi¿iem 5 Tad tajÇ laikÇ lamanie‰u veiksies tajÇ zemï. augstie virsnieki bija ÇrkÇrt¥gi izbr¥n¥ti par nefijie‰u gudr¥bu, sagatavojot savas aizsardz¥bas 49. NODAπA vietas. 6 Tad nu lamanie‰u vado¿i Iebruku‰ie lamanie‰i nespïj ie¿emt bija domÇju‰i, vi¿u lielÇ skaita nostiprinÇtÇs Amonihas un Noas dï∫, jÇ, vi¿i domÇja, ka tiem bs pilsïtas. Amalikija nolÇd Dievu pÇrsvars, kad vi¿i tiem uzbruks, un zvïr dzert Moronija asinis. kÇ vi¿i l¥dz ‰im bija dar¥ju‰i; jÇ, Helamans un vi¿a brÇ∫i turpina un vi¿i ar¥ bija sagatavoju‰i sev stiprinÇt Bazn¥cu. Apmïram 72 vairogus un kr‰u bru¿as; un g. pr. Kr. vi¿i bija sagatavoju‰i sev drïbes Un tad notika devi¿padsmitÇ no ÇdÇm, jÇ, ∫oti biezas drïbes, gada vienpadsmitajÇ mïnes¥, lai piesegtu savu kailumu. desmitajÇ mïne‰a dienÇ, ka la- 7 Un, bdami tÇ sagatavoju- manie‰u karapulki tika redzïti ‰ies, vi¿i domÇja, ka vi¿i viegli tuvojamies Amonihas zemei. pieveiks un pak∫aus savus brÇ- 2 Un lk, pilsïta bija pÇrbvïta ∫us verdz¥bas jgÇ, vai kaus un un Moronijs bija izvietojis savu slepkavos tos pïc savas patikas. karapulku uz pilsïtas robeÏÇm, 8 Bet lk, vi¿iem par lielu
24a Al. 46:12. b src Atkri‰ana. 49 3a Al. 16:2–3, 9, 11. 361 Almas grÇmata 49:9–20 pÇrsteigumu, tie bija asagatavo- Noas pilsïta, kas l¥dz ‰im bija ju‰ies pret vi¿iem tÇdÇ veidÇ, bijusi vÇja vieta, tagad ar kÇds nekad nebija bijis zinÇms Moronija pal¥dz¥bu bija k∫uvusi starp Lehija bïrniem. Tagad tie stipra, jÇ, spïkÇ pat pÇrspïjot bija sagatavoju‰ies pret lamanie- Amonihas pilsïtu. ‰iem c¥n¥ties saska¿Ç ar Moroni- 15 Un tad lk, tÇ bija gudr¥ba ja norÇd¥jumiem. MoronijÇ, jo vi¿‰ domÇja, ka tie 9 Un notika, ka lamanie‰i jeb nob¥sies pie Amonihas pilsïtas; amalikie‰i bija ÇrkÇrt¥gi izbr¥n¥ti un, tÇ kÇ Noas pilsïta l¥dz ‰im par to veidu, kÇ vi¿i bija sagata- bija bijusi vÇjÇkÇ zemes da∫a, voju‰ies karam. tÇdï∫ vi¿i so∫os turp c¥n¥ties; 10 Tad, ja ˙ïni¿‰ Amalikija un tas bija saska¿Ç ar vi¿a btu nÇcis no aNefija zemes sava vïlï‰anos. karapulka priek‰galÇ, varbt 16 Un lk, Moronijs bija iecïlis vi¿‰ btu licis lamanie‰iem Lehiju par galveno pavïlnieku uzbrukt nefijie‰iem Amonihas pÇr tÇs pilsïtas v¥riem; un tas pilsïtÇ, jo lk, vi¿u neuztrauca bija atas pats Lehijs, kur‰ c¥n¥jÇs savu ∫auÏu asinis. ar lamanie‰iem tajÇ ielejÇ aus- 11 Bet lk, Amalikija pats trumos no Sidonas upes. nenÇca c¥n¥ties. Un lk, vi¿a 17 Un tad lk, notika, kad augstie virsnieki neuzdr¥kstïjÇs lamanie‰i atklÇja, ka Lehijs ko- uzbrukt nefijie‰iem Amonihas mandï pilsïtu, vi¿i atkal bija pilsïtÇ, jo Moronijs bija izmain¥- v¥lu‰ies, jo vi¿i ÇrkÇrt¥gi baid¥jÇs jis lietu pÇrvald¥‰anas kÇrt¥bu no Lehija; tomïr vi¿u augstie starp nefijie‰iem, tiktÇl ka lama- virsnieki bija devu‰i zvïrestu nie‰i bija v¥lu‰ies par vi¿u uzbrukt pilsïtai, tÇdï∫ tie atveda patvïruma vietÇm un nevarïja savus karapulkus. tikt tiem klÇt. 18 Tad lk, lamanie‰i nevarïja 12 TÇdï∫ vi¿i atkÇpÇs meÏon¥- tikt vi¿u dro‰¥bas nocietinÇju- gÇ apvid un ¿ïma savu pulku, mos savÇdÇk, kÇ tikai caur ieeju, un gÇja uz Noas zemi, domÇda- jo valnis, kas bija uzbïrts, bija mi, ka tÇ bs nÇkamÇ labÇkÇ vie- ∫oti augsts, un grÇvis, kas bija ta tiem, lai ietu pret nefijie‰iem. aprakts visapkÇrt, bija ∫oti dzi∫‰, 13 Jo vi¿i nezinÇja, ka Moronijs iz¿emot ieeju. bija nostiprinÇjis jeb bija uzcïlis 19 Un tÇ nefijie‰i bija sagata- dro‰¥bas anostiprinÇjumus vis- voju‰ies izn¥cinÇt katru, kas apkÇrt katrai pilsïtai visÇ zemï; mïÆinÇs uzrÇpties vai iek∫t no- tÇdï∫ vi¿i so∫oja uz Noas zemi ar cietinÇjumÇ jebkurÇ citÇ veidÇ, cie‰u ap¿ïm¥bu; jÇ, vi¿u augstie metot akme¿us un raidot bultas virsnieki nÇca priek‰Ç un deva uz tiem. zvïrestu, ka vi¿i izn¥cinÇs tÇs 20 TÇ vi¿i bija sagatavoju‰ies, pilsïtas ∫audis. jÇ, grupa vi¿u stiprÇko v¥ru ar 14 Bet lk, vi¿iem par izbr¥nu, saviem zobeniem un savÇm
8a Al. 48:7–10. Omn. 1:12; 13a Al. 48:8. 10a 2. Nef. 5:8; Al. 47:1. 16a Al. 43:35. Almas grÇmata 49:21–30 362 lingÇm, lai sakautu katru, kas tiktÇl, ka vi¿u ievainojumi bija mïÆinÇs iek∫t vi¿u dro‰¥bas uz kÇjÇm, daudzi no kuriem nocietinÇjumÇ caur ieeju; un bija ∫oti smagi. tÇ vi¿i bija sagatavoju‰ies aiz- 25 Un notika, kad lamanie‰i re- sargÇt sevi pret lamanie‰iem. dzïja, ka visi vi¿u augstie virs- 21 Un notika, ka lamanie‰u nieki bija nogalinÇti, vi¿i bïga virsnieki atveda savus karapul- meÏon¥gÇ apvid. Un notika, kus pie ieejas un sÇka c¥n¥ties ka vi¿i atgriezÇs Nefija zemï, ar nefijie‰iem, lai iek∫tu vi¿u lai pazi¿otu savam ˙ïni¿am nocietinÇjumÇ; bet lk, vi¿i tika Amalikijam, kas bija nefijietis no aizdz¥ti atpaka∫ laiku pa laikam, dzim‰anas, par vi¿u lielajiem tÇ ka vi¿i tika sakauti ar milz¥- zaudïjumiem. giem zaudïjumiem. 26 Un notika, ka vi¿‰ bija Çr- 22 Tagad, kad tie atklÇja, ka kÇrt¥gi nikns uz saviem ∫aud¥m, vi¿i nevar uzveikt nefijie‰us pa tÇpïc ka vi¿‰ nebija sasniedzis ieeju, vi¿i sÇka rakt nost vi¿u savu iecerïto pÇr nefijie‰iem; zemes uzbïrumus, lai vi¿i varï- vi¿‰ nebija pak∫Çvis tos ver- tu izveidot ce∫u saviem karapul- dz¥bas jgÇ. kiem, lai vi¿iem btu vienÇdas 27 JÇ, vi¿‰ bija ÇrkÇrt¥gi apskai- iespïjas c¥n¥ties; bet lk, ‰ajos ties un vi¿‰ anolÇdïja Dievu un mïÆinÇjumos vi¿i tika aizmïzti ar¥ Moroniju, bzvïrïdams, ka ar akme¿iem un bultÇm, kas vi¿‰ dzers tÇ asinis; un tas tÇpïc, tika raid¥tas uz tiem; un tÇ vietÇ, ka Moronijs turïjis Dieva pavï- lai piepild¥tu vi¿u grÇvjus, les, rpïjoties par savu ∫auÏu nojaucot zemes uzbïrumus, tie dro‰¥bu. zinÇmÇ mïrÇ tika piepild¥ti ar 28 Un notika, ka, no otras pu- vi¿u miru‰ajiem un ievainota- ses, Nefija tauta apateicÇs Tam jiem ˙erme¿iem. Kungam, savam Dievam par 23 TÇ nefijie‰iem bija piln¥ga Vi¿a nepÇrspïjamo spïku vi¿u vara pÇr saviem ienaidniekiem; atbr¥vo‰anÇ no vi¿u ienaidnieku un tÇ lamanie‰i centÇs izn¥cinÇt rokÇm. nefijie‰us, l¥dz visi vi¿u augstie 29 Un tÇ beidzÇs devi¿padsmi- virsnieki tika nogalinÇti; jÇ, un tais soÆu vald¥‰anas gads pÇr vairÇk nekÇ tkstotis lamanie‰u Nefija tautu. bija nogalinÇti; turpretim no 30 JÇ, un tur bija nepÇrtraukts otras puses nebija nogalinÇta miers starp tiem un ÇrkÇrt¥gi neviena nefijie‰u dvïsele. liels uzplaukums bazn¥cÇ dï∫ 24 Tur bija ap piecdesmit, kas vi¿u uzman¥bas un uzc¥t¥bas, bija ievainoti, bdami atklÇti ko vi¿i pievïrsa Dieva vÇrdam, lamanie‰u bultÇm caur ieeju, bet ko tiem sludinÇja Helamans vi¿i bija aizsargÇti ar saviem un ·iblons, un Koriantons, un vairogiem un savÇm kr‰u bru- Amons, un vi¿a brÇ∫i, jÇ, visi tie, ¿Çm, un savÇm bru¿u cepurïm kas bija ordinïti ar aDieva svïto
27a src Zaimot, b Ap. d. 23:12. pateic¥ba, pateik‰anÇs. zaimo‰ana. 28a src Pateic¥gs, 30a Al. 43:2. 363 Almas grÇmata 50:1–11 kÇrtu, bdami krist¥ti grïku tos, kas mïÆinÇs tuvoties pilsï- noÏïlo‰anai un st¥ti sludinÇt tas sienÇm. starp ∫aud¥m. 6 TÇ Moronijs sagatavoja cie- tok‰¿us pret vi¿u ienaidnieku uzbrukumiem, apkÇrt katrai pil- 50. NODAπA sïtai visÇ zemï. 7 Un notika, ka Moronijs lika, Moronijs nostiprina nefijie‰u zemes. lai vi¿a karapulki dotos meÏo- Tie ce∫ daudzas jaunas pilsïtas. n¥gÇ apvidus austrumos; jÇ, Kari un posts nÇk pÇr nefijie‰iem un vi¿i gÇja un padzina visus vi¿u ∫aundar¥bu un negant¥bu die- lamanie‰us, kas bija meÏon¥gÇ nÇs. Moriantonu un vi¿a atkritïjus apvidus austrumos, uz vi¿u sakauj Teankums. Nefihass mirst, pa‰u zemïm, kas bija uz dienvi- un vi¿a dïls Pahorans ie¿em soÆa diem no Zarahemlas zemes. krïslu. Apmïram 72–67 g. pr. Kr. 8 Un Nefija zeme stiepÇs taisnÇ Un tad notika, ka Moronijs l¥nijÇ no austrumu l¥dz rietumu nepÇrstÇja gatavoties karam jeb jrai. aizsargÇt savu tautu pret lama- 9 Un notika, kad Moronijs bija nie‰iem; jo vi¿‰ lika, lai vi¿a izdzinis visus lamanie‰us no karapulki divdesmitÇ soÆu val- meÏon¥gÇ apvidus austrumiem, d¥‰anas gada sÇkumÇ sÇktu rakt kas bija uz zieme∫iem no vi¿u zemes uzbïrumus ap visÇm pil- pa‰u zemïm, vi¿‰ lika, lai tie sïtÇm visÇ zemï, kas piederïja iedz¥votÇji, kas bija Zarahemlas nefijie‰iem. zemï un apkÇrtïjÇs zemïs, ietu 2 Un ‰o uzbïrumu aug‰Ç vi¿‰ uz meÏon¥gÇ apvidus austru- lika, lai tur btu ba∫˙i, jÇ, Ïogi no miem, l¥dz pat jras krastam, un ba∫˙iem, uzcelti cilvïka augumÇ ie¿emtu to zemi. visapkÇrt pilsïtÇm. 10 Un vi¿‰ ar¥ izvietoja savus 3 Un vi¿‰ lika, lai uz ‰iem ba∫- karapulkus dienvidos uz vi¿u ˙u Ïogiem tiktu uzcelti karkasi, ¥pa‰umu robeÏÇm, un lika tiem uz visiem ba∫˙iem visapkÇrt, uzcelt anocietinÇjumus, lai vi¿i un tie bija stipri un augsti. varïtu pasargÇt savus karapul- 4 Un vi¿‰ lika, lai tiktu uzcelti kus un savus ∫audis no savu tor¿i, kas slietos pÇri ‰iem stabu ienaidnieku rokÇm. nocietinÇjumiem, un vi¿‰ lika, 11 Un tÇ vi¿‰ izn¥cinÇja visus lai patvïruma vietas tiktu uzcel- lamanie‰u cietok‰¿us meÏon¥gÇ tas uz ‰iem tor¿iem, lai lamanie- apvidus austrumos, jÇ, un ar¥ ‰u akme¿i un bultas nevarïtu rietumos, nostiprinÇdams robe- tos ievainot. Ïu starp nefijie‰iem un lamanie- 5 Un vi¿i bija sagatavoju‰ies, ‰iem, starp Zarahemlas zemi un lai vi¿i varïtu mest akme¿us no Nefija zemi no rietumu jras to aug‰as, atbilsto‰i savai gribai l¥dz Sidonas upes iztekai, jo un savam spïkam, un nogalinÇt nefijie‰iem pïc vi¿u labpatikas
50 10 a Al. 49:18–22. Almas grÇmata 50:12–25 364 piederïja visa zeme uz zieme- TÇ Kunga darbi, izpildot visus ∫iem, jÇ, patiesi visa zeme, kas Vi¿a vÇrdus cilvïku bïrniem; bija uz zieme∫iem no PÇrpiln¥bas jÇ, mïs varam redzït, ka Vi¿a zemes. vÇrdi ir apstiprinÇju‰ies, patiesi 12 TÇ Moronijs ar saviem kara- tajÇ laikÇ, kad Vi¿‰ runÇja uz pulkiem, kas pieauga ik dienas Lehiju, sac¥dams: dï∫ pÇrliec¥bas par aizsardz¥bu, 20 Svït¥ts esi tu un tavi bïrni; ko vi¿‰ tiem deva ar saviem un vi¿i tiks svït¥ti; kÇ vi¿i turïs darbiem, centÇs izn¥cinÇt lama- Manas pavïles, tÇ vi¿iem veik- nie‰u varu visÇs zemïs, kas bija sies tai zemï. Bet atceries, kÇ vi¿u ¥pa‰umÇ, lai tiem vairs vi¿i neturïs Manas pavïles, tÇ nebtu varas pÇr vi¿u ¥pa‰umÇ vi¿i tiks apadz¥ti no TÇ Kunga eso‰ajÇm zemïm. vaiga. 13 Un notika, ka nefijie‰i sÇka 21 Un mïs redzam, ka ‰ie sol¥- likt pamatus pilsïtai, un vi¿i jumi ir apstiprinÇju‰ies Nefija deva tai pilsïtai vÇrdu Moronija tautai; jo tÇs ir biju‰as vi¿u pilsïta; un tÇ bija pie austrumu ˙ildas un vi¿u str¥di, jÇ, vi¿u jras; un tÇ bija dienvidos pie slepkav¥bas un vi¿u laup¥‰anas, lamanie‰u ¥pa‰umu robeÏÇm. vi¿u elku pielg‰anas, vi¿u 14 Un vi¿i ar¥ iesÇka likt netikl¥bas un vi¿u negant¥bas, pamatus pilsïtai starp Moronija kas bija vi¿u starpÇ, kas atnesa pilsïtu un Årona pilsïtu, kas tiem vi¿u karus un vi¿u izn¥ci- sniedzÇs l¥dz Åronas un Moro- nljanu. nijas robeÏÇm, un vi¿i deva tai 22 Un tie, kas bija uztic¥gi TÇ pilsïtai jeb zemei vÇrdu Nefiha. Kunga pavï∫u turï‰anÇ, tika 15 Un vi¿i ar¥ iesÇka tajÇ atbr¥voti visos laikos, turpretim pa‰Ç gadÇ celt daudzas pilsïtas tksto‰iem vi¿u bezdiev¥go brÇ- zieme∫os, vienu no tÇm sevi‰˙Ç ∫u tika nodoti jgÇ, vai gÇja bojÇ veidÇ, ko vi¿i nosauca par no zobena, vai krita netic¥bÇ Lehiju un kas bija zieme∫os pie un sajaucÇs ar lamanie‰iem. jras krasta. 23 Bet lk, tur nekad nebija 16 Un tÇ beidzÇs divdesmitais bijis alaim¥gÇka laika Nefija gads. tautÇ kop‰ Nefija dienÇm kÇ 17 Un ‰ajos veiksm¥gajos apstÇ- Moronija dienÇs, jÇ, patiesi ‰in¥ k∫os bija Nefija tauta divdesmit laikÇ, divdesmit un pirmajÇ pirmÇ soÆu vald¥‰anas gada soÆu vald¥‰anas gadÇ. iesÇkumÇ pÇr Nefija tautu. 24 Un notika, ka divdesmit 18 Un vi¿iem ÇrkÇrt¥gi veicÇs un otrais soÆu vald¥‰anas gads un vi¿i k∫uva ÇrkÇrt¥gi bagÇti; ar¥ beidzÇs mierÇ; jÇ, un ar¥ jÇ, vi¿i vairojÇs un k∫uva stipri divdesmit un tre‰ais gads. tai zemï. 25 Un notika, ka divdesmit un 19 Un tÇ mïs redzam, cik ceturtÇ soÆu vald¥‰anas gada Ïïlast¥bas pilni un taisni ir visi sÇkumÇ tur ar¥ btu bijis miers
20a M&D 1:14. 23a Mos. 2:41. 365 Almas grÇmata 50:26–36 Nefija tautÇ, ja nebtu bijis lietu un ar¥ par vi¿u nodomiem astr¥ds, kas bija vi¿u starpÇ par bïgt zemï uz zieme∫iem. Lehija zemi un Moriantona zemi, 32 Tad lk, ∫audis, kas bija kurai bija robeÏa ar Lehija zemi; PÇrpiln¥bas zemï, jeb dr¥zÇk, kuras abas bija jras malÇ. Moronijs baid¥jÇs, ka tie paklau- 26 Jo lk, ∫audis, kuriem piede- s¥s Moriantona vÇrdiem un rïja Moriantona zeme, piepra- apvienosies ar vi¿a ∫aud¥m, un s¥ja da∫u no Lehija zemes; tÇdï∫ tÇ tas iegs vald¥jumÇ tÇs zemes tur sÇkÇs karsts str¥ds starp da∫as, kas liks pamatu nopiet- vi¿iem, tiktÇl ka Moriantonas nÇm sekÇm Nefija tautÇ, jÇ, ∫audis pacïla ieroãus pret sa- sekÇm, kas noved¥s pie vi¿u viem brÇ∫iem un bija ap¿ïmu- abr¥v¥bas gljanas. ‰ies tos nokaut ar zobenu. 33 TÇdï∫ Moronijs st¥ja kara- 27 Bet lk, ∫audis, kam pie- pulku ar vi¿u telt¥m apsteigt derïja Lehija zeme, bïga uz Moriantona ∫audis, apturït vi¿u Moronija nometni un ldza bïg‰anu uz zemi zieme∫os. vi¿u pïc pal¥dz¥bas; jo lk, vi¿i 34 Un notika, ka vi¿i neap- nebija noziegu‰ies. steidza tos, l¥dz vi¿i nenonÇca 28 Un notika, kad Moriantona aPostaÏas zemes robeÏÇs; un tur ∫audis, ko vad¥ja v¥rs, kura vÇrds vi¿i apsteidza tos ‰aurumÇ, kas bija Moriantons, atklÇja, ka veda gar jru uz zemi zieme∫os, Lehija ∫audis bija aizbïgu‰i uz jÇ, ar jru gan no rietumiem, gan Moronija nometni, vi¿i bija Çr- austrumiem. kÇrt¥gi izbiju‰ies, ka tik Moroni- 35 Un notika, ka karapulks, ko ja karapulki nenÇktu uz tiem un bija st¥jis Moronijs, ko vad¥ja neizn¥cinÇtu vi¿us. v¥rs, kura vÇrds bija Teankums, 29 TÇdï∫ Moriantons lika vi¿u sastapa Morinatona ∫audis; un sird¥s to, ka vi¿iem ir jÇmk uz tik strgalv¥gi bija Moriantona to zemi, kas bija uz zieme∫iem, ∫audis (bdami iedvesmoti ar kas bija noklÇta ar lieliem de- vi¿a ∫aundar¥bÇm un vi¿a glai- ¿iem, un jÇiegst tÇ zeme, kas mojo‰ajiem vÇrdiem), ka notika bija uz zieme∫iem. kauja starp tiem, kurÇ Tean- 30 Un lk, vi¿i btu ¥stenoju‰i kums nogalinÇja Moriantonu ‰o ieceri, (kas btu bijis par un sakÇva vi¿a karapulku, un iemeslu vaimanÇm) bet lk, pa¿ïma tos par gstek¿iem, un Moriantons, bdams ∫oti nesa- atgriezÇs Moronija nometnï. vald¥gs v¥rs, tÇdï∫ bija sadus- Un tÇ beidzÇs divdesmit un mojies uz vienu no savÇm kal- ceturtais soÆu vald¥‰anas gads ponïm, un vi¿‰ uzbruka tai un pÇr Nefija tautu. smagi to piekÇva. 36 Un tÇ Moriantona ∫audis 31 Un notika, ka vi¿a aizbïga tika atvesti atpaka∫. Un, kad vi¿i un gÇja uz Moronija nometni, un noslïdza der¥bu ievïrot mieru, pastÇst¥ja Moronijam visu par ‰o vi¿i tika atjaunoti Moriantona
25a src Str¥dï‰anÇs. 32a src Br¥vs, br¥v¥ba. 34a Al. 46:17. Almas grÇmata 50:37–51:6 366 zemï, un saska¿a izveidojÇs Amalikija un lamanie‰i sagrÇbj starp vi¿iem un Lehija ∫aud¥m, daudzas nocietinÇtÇs pilsïtas. un tie ar¥ tika atjaunoti savÇs Teankums atvaira lamanie‰u iebru- zemïs. kumu un nogalina Amalikiju vi¿a 37 Un notika, ka tajÇ pa‰Ç gadÇ, telt¥. Apmïram 67–66 g. pr. Kr. kad Nefija tautÇ bija atjaunots miers, ka Nefihass, otrais aug- Un tad notika divdesmit un stÇkais soÆis, nomira, ar piln¥gu piektÇ soÆu vald¥‰anas gada taisn¥gumu Dieva priek‰Ç pil- sÇkumÇ pÇr Nefija tautu, vi¿i d¥jis soÆa amatu. nodibinÇja mieru starp Lehija 38 Tomïr, vi¿‰ bija atteicis un Moriantona ∫aud¥m vi¿u Almam ¿emt vald¥jumÇ tos pie- zemïs, un iesÇka divdesmit un rakstus un tÇs lietas, ko Alma piekto gadu mierÇ; un vi¿a tïvi bija uzskat¥ju‰i 2 tomïr ilgi vi¿i nesaglabÇja par pa‰u svïtÇko; tÇdï∫ Alma piln¥gu mieru zemï, jo tur sÇkÇs bija nodevis tos savam dïlam str¥ds tautÇ par augstÇko soÆi Helamanam. Pahoranu; jo lk, tur bija da∫a 39 Lk, notika, ka Nefihasa ∫auÏu, kas vïlïjÇs, lai daÏi ¥pa‰i dïls tika iecelts pild¥t soÆa ama- likuma punkti tiktu izmain¥ti. tu sava tïva vietÇ, jÇ, vi¿‰ tika 3 Bet lk, Pahorans nemain¥ja iecelts par augstÇko soÆi un pÇr- un ne∫Çva likumu main¥t, tÇdï∫ valdnieku pÇr tautu ar zvïrestu vi¿‰ neuzklaus¥ja tos, kas bija un svïtu priek‰rakstu tiesÇt st¥ju‰i savas balsis ar saviem taisn¥gi un turït ∫auÏu mieru lgumiem par likuma izmain¥- un br¥v¥bu, un dot tiem vi¿u ‰anu. svïtÇs priek‰roc¥bas pielgt To 4 TÇdï∫ tie, kas vïlïjÇs, lai Kungu, savu Dievu, jÇ, atbalst¥t likums tiktu izmain¥ts, bija nikni un saglabÇt Dieva lietu visÇs uz vi¿u un gribïja, lai vi¿‰ vairs savÇs dienÇs, un tiesÇt ∫aunos nebtu augstÇkais soÆis pÇr to atbilsto‰i vi¿u noziegumiem. zemi; tÇdï∫ tur izcïlÇs karsts 40 Tad lk, vi¿a vÇrds bija str¥ds par ‰o lietu, bet ne l¥dz Pahorans. Un Pahorans pild¥ja asinsizlie‰anai. sava tïva vietu, un divdesmit 5 Un notika, ka tie, kas vïlïjÇs, un ceturtÇ gada beigÇs vi¿‰ sÇka lai Pahorans tiktu gÇzts no soÆa savu vald¥‰anu pÇr Nefija tautu. krïsla, tika saukti par ˙ïni¿a piekritïjiem, jo vi¿i vïlïjÇs, lai likums tiktu main¥ts tÇdÇ veidÇ, 51. NODAπA ka gÇztu br¥vo vald¥bu un iecel- tu ˙ïni¿u pÇr to zemi. µïni¿a piekritïji tiecas izmain¥t 6 Un tie, kas vïlïjÇs, lai Paho- likumu un iecelt ˙ïni¿u. Pahorans rans paliktu par augstÇko soÆi un br¥v¥bas piekritïji tiek atbalst¥ti pÇr zemi, uz¿ïmÇs br¥v¥bas ar tautas balsi. Moronijs piespieÏ piekritïju vÇrdu; un tÇ notika ˙ïni¿a piekritïjus aizsargÇt savu dal¥‰anÇs vi¿u starpÇ, jo br¥v¥- valsti, vai ar¥ tikt nodotiem nÇvei. bas piekritïji bija zvïrïju‰i jeb 367 Almas grÇmata 51:7–17 stÇju‰ies der¥bÇ saglabÇt savas tÇ ka vi¿‰ nebaid¥jÇs nÇkt uz ties¥bas un savas reliÆijas priek‰- Zarahemlas zemi. roc¥bas ar br¥vu vald¥bu. 12 JÇ, patiesi Amalikija pats 7 Un notika, ka ‰¥ vi¿u str¥da nÇca lamanie‰u priek‰galÇ. Un lieta tika iz‰˙irta ar tautas balsi. tas bija divdesmit un piektajÇ Un notika, ka tautas balss nÇca soÆu vald¥‰anas gadÇ; un tas par labu br¥v¥bas piekritïjiem un bija tajÇ pa‰Ç laikÇ, kad vi¿i bija Pahorans saglabÇja soÆa krïslu, sÇku‰i nokÇrtot savus str¥dus kas rad¥ja lielu prieku starp par augstÇko soÆi Pahoranu. Pahorana brÇ∫iem un ar¥ dau- 13 Un notika, kad ∫audis, kas dziem br¥v¥bas ∫aud¥m, kas ar¥ tika saukti par ˙ïni¿a piekritï- apklusinÇja ˙ïni¿a piekritïjus, jiem, izdzirdïja, ka lamanie‰i ka vi¿i nevarïja pretoties, bet nÇk c¥n¥ties pret vi¿iem, tie bija bija spiesti saglabÇt br¥v¥bas lietu. priec¥gi savÇs sird¥s; un vi¿i at- 8 Tad nu tie, kas bija par ˙ïni- teicÇs ¿emt ieroãus, jo vi¿i bija ¿iem, bija aaugstdzimu‰ie, un tÇ apskaitu‰ies uz augstÇko soÆi vi¿i tiecÇs bt par ˙ïni¿iem, un un ar¥ uz abr¥v¥bas piekritïjiem, vi¿us atbalst¥ja tie, kas meklïja ka vi¿i negribïja ¿emt ieroãus, spïku un varu pÇr tautu. lai aizsargÇtu savu zemi. 9 Bet lk, tas bija kritisks laiks 14 Un notika, kad Moronijs priek‰ tÇdiem str¥diem Nefija to redzïja, un ar¥ redzïja, ka la- tautÇ; jo lk, Amalikija bija at- manie‰i nÇca zemes robeÏÇs, kal uzkd¥jis lamanie‰u ∫auÏu vi¿‰ bija ÇrkÇrt¥gi apskaities dï∫ sirdis pret Nefija tautu, un vi¿‰ to ∫auÏu strgalv¥bas, kurus sapulcinÇja kopÇ karav¥rus no vi¿‰ tik c¥t¥gi bija plïjies aizsar- visÇm savas zemes da∫Çm un gÇt; jÇ, vi¿‰ bija ÇrkÇrt¥gi apskai- apbru¿oja tos, un ar visu uzc¥- ties; vi¿a dvïsele bija piepild¥ta t¥bu gatavojÇs karam, jo vi¿‰ bija ar dusmÇm pret tiem. azvïrïjis dzert Moronija asinis. 15 Un notika, ka vi¿‰ st¥ja 10 Bet lk, mïs redzïsim, ka lgumu ar tautas balsi zemes vi¿a sol¥jums, ko vi¿‰ bija devis, pÇrvaldniekam, vïlïdamies, lai bija pÇrsteidz¥gs; tomïr vi¿‰ tas to las¥tu un dotu vi¿am gatavojÇs pats un gatavoja savus (Moronijam) varu piespiest ‰os karapulkus iet c¥n¥ties pret atkritïjus aizstÇvït savu valsti, nefijie‰iem. vai ar¥ nodot tos nÇvei. 11 Tagad vi¿a karapulki nebija 16 Jo tÇ bija vi¿a pirmÇ rpe tik lieli, kÇ tie l¥dz ‰im bija biju‰i, izbeigt ‰Çdus str¥dus un ˙ildas dï∫ tiem daudzajiem tksto- starp ∫aud¥m; jo lk, tas bija bijis ‰iem, kas bija nokauti ar nefi- l¥dz ‰im par iemeslu visai vi¿u jie‰u roku; bet, neskatoties uz izn¥cinljanai. Un notika, ka tas vi¿u lielajiem zaudïjumiem, tika at∫auts, saska¿Ç ar tautas Amalikija bija sapulcinÇjis kopÇ balsi. apbr¥nojami lielu karapulku, 17 Un notika, ka Moronijs
51 8a src Lepn¥ba. 9a Al. 49:26–27. 13a Al. 46:10–16. Almas grÇmata 51:18–29 368 pavïlïja, lai vi¿a karapulks ietu tos mieram un cilvïc¥bai, un vei- pret ‰iem ˙ïni¿a piekritïjiem, ca sakÇrto‰anu, lai sagatavotos lai noplïstu vi¿u lepn¥bu un karam pret lamanie‰iem, lk, vi¿u cildenumu un nol¥dzinÇtu lamanie‰i bija ienÇku‰i Moro- vi¿us ar zemi, vai ar¥ vi¿i nija zemï, kas bija jras malÇ. paceltu ieroãus un atbalst¥tu 23 Un notika, ka nefijie‰i nebi- br¥v¥bas lietu. ja pietiekami spïc¥gi Moronija 18 Un notika, ka karapulki pilsïtÇ, tÇdï∫ Amalikija tos pa- so∫oja pret tiem; un tie noplïsa dzina, daudzus nogalinÇdams. vi¿u lepn¥bu un vi¿u cildenu- Un notika, ka Amalikija sagrÇba mu, tÇ, kad vi¿i pacïla savus pilsïtu, jÇ, vald¥jumu par visiem kara ieroãus, lai c¥n¥tos pret vi¿u nocietinÇjumiem. Moronija v¥riem, vi¿i tika nocir- 24 Un tie, kas aizbïga no sti un nol¥dzinÇti l¥dz ar zemi. Moronija pilsïtas, nÇca Nefihasa 19 Un notika, ka tur bija ãetri pilsïtÇ; un ar¥ Lehija pilsïtas tksto‰i ‰o aatkritïju, kas tika ∫audis sapulcïjÇs kopÇ un gata- nocirsti ar zobenu; un tie vi¿u vojÇs, un bija gatavi c¥n¥ties ar vado¿i, kas netika nokauti kau- lamanie‰iem. jÇ, tika sa¿emti un iemesti cietu- 25 Bet notika, ka Amalikija ne- mÇ, jo tan¥ br¥d¥ nebija laika tos ∫Çva lamanie‰iem iet pret Nefi- tiesÇt. hasa pilsïtu c¥n¥ties, bet turïja 20 Un atliku‰ie no ‰iem atkri- tos lejÇ jras krastÇ, atstÇdams tïjiem, lai netiktu notriekti pie v¥rus katrÇ pilsïtÇ, lai to uztu- zemes ar zobenu, labÇk piekÇ- rïtu un aizsargÇtu. pÇs br¥v¥bas karogam un tika 26 Un tÇ vi¿‰ gÇja, sagrÇb- piespiesti pacelt abr¥v¥bas ka- dams daudzas pilsïtas—Nefi- rogu savos tor¿os un savÇs hasa pilsïtu un Lehija pilsïtu, pilsïtÇs, un ¿emt ieroãus savas un Moriantona pilsïtu, un Om- zemes aizstÇv¥bai. nera pilsïtu, un Gida pilsïtu, un 21 Un tÇ Moronijs dar¥ja galu Muleka pilsïtu, kuras visas bija ‰iem ˙ïni¿a piekritïjiem, ka jras malÇ austrumu krastÇ. tur vairs nebija neviens zinÇms 27 Un tÇ lamanie‰i ar Amalikija ar nosaukumu—˙ïni¿a pie- vilt¥bu un saviem neskaitÇma- kritïjs; un tÇ vi¿‰ dar¥ja galu to jiem pulkiem bija ieguvu‰i tik ∫auÏu strgalv¥bai un lepn¥bai, daudzas pilsïtas, kas visas bija kuri uzdevÇs, ka ir ar diÏcilt¥- stipri nocietinÇtas pïc Moronija gÇm asin¥m, bet tiem bija jÇpa- anocietinljanas veida; kas visas zemojas tÇpat kÇ vi¿u brÇ∫iem deva atbalstu lamanie‰iem. un drosm¥gi jÇc¥nÇs par savu 28 Un notika, ka vi¿i so∫oja br¥v¥bu no jga. uz PÇrpiln¥bas zemes robeÏÇm, 22 Lk, notika, kamïr aMoro- dz¥dami nefijie‰us pa priek‰u nijs tÇ izn¥dïja karus un str¥dus un nokaudami daudzus. starp saviem ∫aud¥m un pak∫Çva 29 Bet notika, ka vi¿i sastapa
19a Al. 60:16. 22a src Moronijs, 27a Al. 48:8–9. 20a Al. 46:12–13. virsnieks. 369 Almas grÇmata 51:30–52:4 Teankumu, kur‰ bija anogalinÇ- pulki stÇvïtu gatav¥bÇ, baido- jis Moriantonu un bija apstei- ties, ka lamanie‰i pamod¥sies dzis vi¿a ∫audis to bïg‰anÇ. un nÇks pret tiem. 30 Un notika, ka vi¿‰ apsteidza 37 Un tÇ beidzas divdesmit un ar¥ Amalikiju, kad tas so∫oja piektais soÆu vald¥‰anas gads ar saviem daudzajiem karapul- pÇr Nefija tautu; un tÇ beidzas kiem, lai tas varïtu sagrÇbt Amalikijas dienas. PÇrpiln¥bas zemi un ar¥ to zemi uz zieme∫iem. 52. NODAπA 31 Bet lk, vi¿‰ saskÇrÇs ar vil‰anos, ka tika Teankuma un Amorons nÇk Amalikija vietÇ kÇ vi¿a v¥ru atsists, jo vi¿i bija diÏi lamanie‰u ˙ïni¿‰. Moronijs, karotÇji; jo katrs Teankuma v¥rs Teankums un Lehijs vada nefijie‰us pÇrspïja lamanie‰us savÇ spïkÇ uzvaro‰ajÇ karÇ pret lamanie‰iem. un savÇ kara mÇkslÇ, tÇ ka Muleka pilsïta tiek atgta un vi¿i guva pÇrÇkumu pÇr lama- zoramietis Jïkabs tiek nogalinÇts. nie‰iem. Apmïram 66–64 g. pr. Kr. 32 Un notika, ka vi¿i nokausïja tos, tÇ ka vi¿i kÇva tos, l¥dz Un tad notika divdesmit un ses- k∫uva tum‰s. Un notika, ka tajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ pÇr Teankums un vi¿a v¥ri uzslïja Nefija tautu, lk, kad lamanie‰i savas teltis PÇrpiln¥bas zemes pamodÇs pirmÇ mïne‰a pirmajÇ robeÏÇs; un Amalikija uzslïja r¥tÇ, lk, vi¿i atrada Amalikiju savas teltis jras krastmalÇ, un miru‰u savÇ pa‰a telt¥; un vi¿i tÇ vi¿i bija izdz¥ti. ar¥ redzïja, ka Teankums bija 33 Un notika, kad pienÇca gatavs dot tiem kauju tan¥ dienÇ. nakts, Teankums un vi¿a kalps 2 Un tad, kad lamanie‰i to izzagÇs un aizgÇja nakt¥, un gÇja redzïja, vi¿i bija izbiju‰ies; un Amalikijas nometnï; un lk, tie atmeta savu nodomu so∫ot miegs bija pieveicis tos vi¿u uz zemi zieme∫os un atkÇpÇs lielÇ noguruma dï∫, kas bija dï∫ ar visu savu karapulku Muleka vi¿u plïm un dienas svelmes. pilsïtÇ, un meklïja patvïrumu 34 Un notika, ka Teankums vi¿u nocietinÇjumos. slepeni iezagÇs ˙ïni¿a telt¥ un 3 Un notika, ka Amalikijas iedra ‰˙ïpu vi¿a sird¥; un vi¿‰ brÇlis tika iecelts par ˙ïni¿u vienÇ mirkl¥ to nonÇvïja, tÇ ka pÇr tautu; un vi¿a vÇrds bija tas neuzmodinÇja savus kalpus. Amorons; tÇ ˙ïni¿‰ Amorons, 35 Un vi¿‰ atgriezÇs slepeni ˙ïni¿a Amalikijas brÇlis, tika savÇ nometnï, un lk, vi¿a v¥ri iecelts vald¥t vi¿a vietÇ. gulïja, un vi¿‰ pamodinÇja tos 4 Un notika, ka vi¿‰ pavïlïja, un izstÇst¥ja vi¿iem visu, ko vi¿‰ lai vi¿a ∫audis paturïtu tÇs pil- bija dar¥jis. sïtas, kuras vi¿i bija ie¿ïmu‰i 36 Un vi¿‰ lika, lai vi¿a kara- ar asinsizlie‰anu; jo tie nebija
29a Al. 50:35. Almas grÇmata 52:5–15 370 ie¿ïmu‰i nevienu pilsïtu, neiz- vi¿‰ atkal varïtu ie¿emt ar kara lejot daudz asi¿u. vilt¥bu vai kÇdÇ citÇ veidÇ tÇs 5 Un tad Teankums redzïja, pilsïtas, kas bija tiku‰as izrautas ka lamanie‰i bija ap¿ïmu‰ies no vi¿u rokÇm; un lai vi¿‰ ar¥ paturït tÇs pilsïtas, kuras tie nocietinÇtu un nostiprinÇtu tÇs bija ie¿ïmu‰i, un tÇs zemes pilsïtas visapkÇrt, kuras nebija da∫as, ko vi¿i bija sagrÇbu‰i; un kritu‰as lamanie‰u rokÇs. ar¥, redzïdams vi¿u ÇrkÇrt¥gi 11 Un vi¿‰ ar¥ sac¥ja tam: Es lielo skaitu, Teankums domÇja, nÇktu pie tevis, bet lk, lamanie- ka nebija lietder¥gi, ka vi¿‰ ‰i mums uzbrk zemes robeÏÇs mïÆinÇtu uzbrukt tiem vi¿u pie rietumu jras; un lk, es nocietinÇjumos. eju pret tiem, tÇdï∫ es nevaru 6 Bet vi¿‰ turïja savus v¥rus nÇkt pie tevis. visapkÇrt, it kÇ gatavodamies 12 Tad nu ˙ïni¿‰ (Amorons) karam; jÇ, un vi¿‰ patiesi gata- bija aizgÇjis no Zarahemlas vojÇs aizsargÇt sevi pret tiem, zemes un bija dar¥jis zinÇmu aizveidojot sienas visapkÇrt un ˙ïni¿ienei par sava brÇ∫a nÇvi, sagatavojot patvïruma vietas. un bija sapulcinÇjis kopÇ lielu 7 Un notika, ka vi¿‰ tÇ gatavo- skaitu v¥ru, un bija devies kara- jÇs karam, l¥dz Moronijs atst¥ja gÇjienÇ pret nefijie‰iem rietumu lielu skaitu v¥ru, lai stiprinÇtu jras malÇ. vi¿a karapulku. 13 Un tÇ vi¿‰ centÇs nokausït 8 Un Moronijs ar¥ st¥ja pavïles nefijie‰us un atvilkt da∫u no vi¿am, lai vi¿‰ paturïtu visus vi¿u spïkiem ‰ajÇ zemes da∫Ç, gstek¿us, kas krit¥s vi¿a rokÇs; turpretim vi¿‰ bija pavïlïjis jo, tÇ kÇ lamanie‰i bija sa¿ïmu‰i tiem, kurus vi¿‰ bija atstÇjis ta- daudz gstek¿u, vi¿am bija jÇs pilsïtÇs, ko vi¿‰ bija ie¿ïmis, jÇpatur visi gstek¿i no lama- lai tie ar¥ neliktu mierÇ nefijie‰us nie‰iem kÇ izpirkumu par tiem, austrumu jras malÇ un sagrÇb- ko lamanie‰i bija sa¿ïmu‰i. tu tik daudz vi¿u zemju, cik 9 Un vi¿‰ ar¥ st¥ja tam pavï- vien btu vi¿u spïkos, atbilsto‰i les, lai tas nostiprinÇtu PÇrpiln¥- vi¿u karapulku spïkiem. bas zemi un sargÇtu a‰auro eju, 14 Un tÇ nefijie‰i bija ‰ajos b¥s- kas veda uz zemi zieme∫os, lai tamajos apstÇk∫os divdesmit lamanie‰i neiegtu ‰o zemes un sestÇ soÆu vald¥‰anas gada ‰aurumu un vi¿iem nebtu va- beigÇs pÇr Nefija tautu. ras traucït tos no visÇm pusïm. 15 Bet lk, notika divdesmit un 10 Un Moronijs ar¥ st¥ja pie sept¥tajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ, vi¿a, vïlïdamies, lai vi¿‰ btu ka Teankums pïc Moronija uztic¥gs, aizstÇvot ‰o zemes da∫u pavïles, kur‰ bija izveidojis ka- un lai vi¿‰ meklïtu katru iespïju rapulkus, lai aizsargÇtu zemes ‰aust¥t lamanie‰us ‰ajÇ da∫Ç, cik dienvidu un rietumu robeÏas, vien bija vi¿a spïkos, lai varbt un bija sÇcis savu karagÇjienu uz
52 6a Al. 50:1–6; 53:3–5. 9a Al. 22:32; Morm. 2:29. 371 Almas grÇmata 52:16–26 PÇrpiln¥bas zemi, lai vi¿‰ varïtu nÇkt ar savu karapulku, lai pal¥dzït Teankumam ar saviem stÇtos tiem pret¥ l¥dzenumÇ. v¥riem atgt tÇs pilsïtas, ko vi¿i 21 Un notika, ka Moronijs, bija pazaudïju‰i. necerïdams tikties ar tiem l¥dz¥- 16 Un notika, ka Teankums bija gos apstÇk∫os, tÇdï∫ vi¿‰ iz‰˙¥- sa¿ïmis pavïli uzbrukt Muleka rÇs par ieceri, kÇ vi¿‰ varïtu pilsïtai un atgt to, ja tas btu izmÇn¥t lamanie‰us no vi¿u iespïjams. nocietinÇjumiem. 17 Un notika, ka Teankums 22 TÇdï∫ vi¿‰ lika, lai Tean- gatavojÇs uzbrukt Muleka pilsï- kums ¿emtu nelielu skaitu savu tai un doties karagÇjienÇ ar savu v¥ru un so∫otu lejÇ pie jras karapulku pret lamanie‰iem; bet krasta; un Moronijs un vi¿a ka- vi¿‰ redzïja, ka vi¿am bija rapulks nakt¥ aizgÇja meÏon¥gÇ neiespïjami uzveikt tos, kamïr apvid uz rietumiem no Muleka tie bija savos nocietinÇjumos, pilsïtas; un tÇ no r¥ta, kad lama- tÇdï∫ vi¿‰ atmeta savus nodo- nie‰u sargi atklÇja Teankumu, mus un atgriezÇs PÇrpiln¥bas vi¿i skrïja un pateica to Jïka- pilsïtÇ gaid¥t Moronija atnÇk‰a- bam, savam vadonim. nu, lai vi¿‰ varïtu pastiprinÇt 23 Un notika, ka lamanie‰u savu karapulku. karapulki izgÇja pret Teanku- 18 Un notika, ka Moronijs iera- mu, domÇdami ar savu skaitu dÇs ar savu karapulku PÇrpiln¥- pÇrspït Teankumu dï∫ vi¿a ne- bas zemï divdesmit un sept¥tÇ lielÇ skaita. Un, kad Teankums soÆu vald¥‰anas gada pÇr Nefija redzïja lamanie‰u karapulkus tautu pa‰Çs beigÇs. iznÇkam pret vi¿u, vi¿‰ sÇka 19 Un divdesmit un astotÇ atkÇpties gar jras krastu uz gada sÇkumÇ Moronijs un Tean- zieme∫iem. kums, un daudzi no augstajiem 24 Un notika, kad lamanie‰i virsniekiem noturïja kara ap- redzïja, ka vi¿‰ sÇk bïgt, vi¿i spriedi—ko vi¿iem dar¥t, lai k∫uva dro‰Çki un ar sparu tos piespiestu lamanie‰us iznÇkt vajÇja. Un, kamïr Teankums pret tiem c¥n¥ties; jeb kÇdÇ veidÇ tÇ aizvilinÇja lamanie‰us, kuri vi¿i varïtu izvilinÇt tos no vi¿u velt¥gi vi¿u vajÇja, lk, Moro- nocietinÇjumiem, lai vi¿i varïtu nijs pavïlïja, lai da∫a no vi¿a tos pÇrspït un atkal ie¿emt karapulka, kas bija ar vi¿u, Muleka pilsïtu. dotos karagÇjienÇ pret pilsïtu 20 Un notika, ka vi¿i st¥ja un ie¿emtu to. st¿us pie lamanie‰u karapulka, 25 Un tÇ vi¿i dar¥ja, un nokÇva kas aizsargÇja Muleka pilsïtu, tos, kas bija atstÇti aizsargÇt pie vi¿u vado¿a, kura vÇrds bija pilsïtu, jÇ, visus tos, kuri neno- Jïkabs, vïlïdamies, lai tas nÇktu lika savus kara ieroãus. ÇrÇ ar saviem karapulkiem, lai 26 Un tÇ Moronijs bija ie¿ïmis stÇtos pret¥ l¥dzenumÇ starp Muleka pilsïtu ar da∫u no sava divÇm pilsïtÇm. Bet lk, Jïkabs, karapulka, kamïr ar atliku‰a- kas bija zoramietis, negribïja jiem vi¿‰ so∫oja, lai sastaptu Almas grÇmata 52:27–40 372 lamanie‰us, kad tie atgriez¥sies c¥¿Ç ar ÇrkÇrt¥gu niknumu pret no Teankuma vajljanas. Moroniju. 27 Un notika, ka lamanie‰i 34 Moronijs bija vi¿u ce∫Ç, vajÇja Teankumu, l¥dz tie no- tÇdï∫ Jïkabs bija ap¿ïmies tos nÇca netÇlu no PÇrpiln¥bas pil- nokaut un izcirst sev ce∫u uz sïtas, un tad tos sastapa Lehijs Muleka pilsïtu. Bet lk, Moro- ar nelielu karapulku, kas bija at- nijs un vi¿a v¥ri bija spïc¥gi; tÇ- stÇts, lai aizsargÇtu PÇrpiln¥bas dï∫ tie nedeva ce∫u lamanie‰iem. pilsïtu. 35 Un notika, ka vi¿i no abÇm 28 Un tad lk, kad lamanie- pusïm c¥n¥jÇs ar ÇrkÇrt¥gu nik- ‰u augstie virsnieki ieraudz¥ja numu; un tur bija daudz nogali- Lehiju ar savu karapulku nÇkam nÇto abÇs pusïs; jÇ, un Moronijs pret tiem, vi¿i bïga lielÇ apjuku- tika ievainots un Jïkabs tika mÇ, baidoties, ka tie nesasniegs nogalinÇts. Muleka pilsïtu, pirms Lehijs tos 36 Un Lehijs spieda uz vi¿iem panÇks; jo vi¿i bija noguru‰i no no mugurpuses ar tÇdu niknu- sava pÇrgÇjiena, un Lehija v¥ri mu ar saviem stiprajiem v¥riem, bija spirgti. ka lamanie‰i aizmugurï nolika 29 Tad nu lamanie‰i nezinÇja, savus kara ieroãus; un atliku‰ie ka Moronijs bija tiem aizmugurï no tiem, bdami apjuku‰i, ar savu karapulku; un viss, no nezinÇja vai doties prom vai kÇ vi¿i baid¥jÇs, bija Lehijs un turpinÇt c¥n¥ties. vi¿a v¥ri. 37 Tad Moronijs, redzïdams 30 Tad nu Lehijs nealka tos vi¿u apjukumu, sac¥ja uz tiem: panÇkt, pirms vi¿i nebs sasta- Ja js atnes¥sit savus kara pu‰ies ar Moroniju un vi¿a ieroãus un tos atdosit, lk, mïs karapulku. pÇrtrauksim izliet jsu asinis. 31 Un notika, ka, pirms lama- 38 Un notika, kad lamanie‰i nie‰i bija tÇlu atkÇpu‰ies, vi¿i izdzirdïja ‰os vÇrdus, vi¿u aug- bija nefijie‰u ielenkti, ar Moro- stie virsnieki, visi tie, kas nebija nija v¥riem no vienas puses un nogalinÇti, nÇca un nometa sa- Lehija v¥riem no otras, kuri visi vus kara ieroãus pie Moronija bija spirgti un spïka pilni; bet kÇjÇm, un ar¥ pavïlïja saviem lamanie‰i bija nogurdinÇti no v¥riem, lai tie dar¥tu to pa‰u. sava garÇ pÇrgÇjiena. 39 Bet lk, tur bija daudzi, kas 32 Un Moronijs pavïlïja sa- to negribïja; un tie, kas negribï- viem v¥riem, lai vi¿i uzbruktu ja atdot savus zobenus, tika sa- tiem, kamïr tie nenoliks savus ¿emti un sasieti, un vi¿u kara kara ieroãus. ieroãi tika tiem at¿emti, un vi¿i 33 Un notika, ka Jïkabs, b- tika piespiesti so∫ot ar saviem dams vi¿u vadonis, bdams ar¥ brÇ∫iem uz PÇrpiln¥bas zemi. azoramietis un esot ar neuzvara- 40 Un tad nu gstek¿u skaits, mu garu, vi¿‰ veda lamanie‰us kas tika sa¿emti, bija daudz
33a Al. 31:12. 373 Almas grÇmata 53:1–8 lielÇks par to skaitu, kas bija iek‰ïjÇ malÇ; un vi¿i sameta nogalinÇti, jÇ, vairÇk nekÇ tie, zemi pret noÏogojumu no ba∫- kas bija nogalinÇti abÇs pusïs. ˙iem; un tÇ vi¿i lika lamanie- ‰iem strÇdÇt, l¥dz vi¿i bija apjo- zu‰i visu PÇrpiln¥bas pilsïtu ar 53. NODAπA stipru sienu no ba∫˙iem un zemi ÇrkÇrt¥gÇ augstumÇ. Lamanie‰u gstek¿i tiek izmantoti, 5 Un ‰¥ pilsïta k∫uva pïc tam lai nostiprinÇtu PÇrpiln¥bas pilsïtu. par ÇrkÇrt¥gu cietoksni; un ‰ajÇ ·˙el‰anÇs nefijie‰u starpÇ rada pilsïtÇ tie sargÇja lamanie‰u lamanie‰u uzvaras. Helamans gstek¿us; jÇ, sienÇs, ko vi¿i uz¿emas divi tksto‰i jaunek∫u— bija liku‰i tiem uzcelt ar savÇm Amona tautas dïlu—komandï‰a- pa‰u rokÇm. Tad nu Moronijs nu. Apmïram 64–63 g. pr. Kr. bija spiests likt lamanie‰iem Un notika, ka vi¿i nolika sargus strÇdÇt, jo bija vieglÇk sargÇt tos, pÇr lamanie‰u gstek¿iem un kad vi¿i strÇdÇja; un vi¿‰ gribï- piespieda tos iet un apglabÇt ja, lai tam btu visi vi¿a spïki, vi¿u kritu‰os, jÇ, un ar¥ kritu‰os kad tas uzbruks lamanie‰iem. no nefijie‰iem, kas bija nokauti; 6 Un notika, ka Moronijs tÇ bija un Moronijs nolika v¥rus pÇr guvis uzvaru pÇr vienu no lielÇ- tiem, lai tos apsargÇtu, kamïr tie kajiem lamanie‰u karapulkiem dar¥s savus darbus. un ie¿ïmis Mulekas pilsïtu, kas 2 Un Moronijs ar Lehiju gÇja bija viens no stiprÇkajiem lama- uz Muleka pilsïtu un pÇr¿ïma nie‰u nocietinÇjumiem Nefija pilsïtas komandï‰anu un no- tautas zemï; un tÇ vi¿‰ ar¥ uz- deva to Lehijam. Tad lk, ‰is cïla cietoksni, kur turït savus Lehijs bija v¥rs, kur‰ bija bijis gstek¿us. ar Moroniju lielÇkajÇ da∫Ç no 7 Un notika, ka vi¿‰ vairs ne- visÇm vi¿a kaujÇm; un vi¿‰ bija mïÆinÇja c¥n¥ties ar lamanie‰iem v¥rs al¥dz¥gs Moronijam, un tie tajÇ gadÇ, bet vi¿‰ nodarbinÇja priecÇjÇs viens par otra dro‰¥bu; savus v¥rus, gatavojoties karam, jÇ, vi¿i m¥lïja viens otru, un ar¥ jÇ, un veidojot nocietinÇjumus, tika Nefija tautas m¥lïti. lai aizsargÇtos pret lamanie- 3 Un notika, kad lamanie‰i ‰iem, jÇ, un ar¥ izglÇbdams savas bija pabeigu‰i apglabÇt savus sievas un bïrnus no bada un kritu‰os un ar¥ kritu‰os nefijie- cie‰anÇm, un nodro‰inÇdams ‰us, vi¿i so∫oja atpaka∫ uz PÇr- uzturu saviem karapulkiem. piln¥bas zemi, un Teankums, 8 Un tad notika, kamïr Moro- pïc Moronija pavïlïm, lika, lai nija nebija, lamanie‰u karapulki vi¿i strÇdÇtu, rokot grÇvi ap pie rietumu jras dienvidos, PÇrpiln¥bas zemi jeb pilsïtu. izmantojot daÏas intrigas nefijie- 4 Un vi¿‰ lika, lai tie uzceltu ‰u starpÇ, kas izrais¥ja ‰˙el‰anos anoÏogojumu no ba∫˙iem grÇvja starp tiem, guva zinÇmu pÇrsva-
53 2a Al. 48:16–17. 4a Al. 50:2–3. Almas grÇmata 53:9–20 374 ru pÇr nefijie‰iem, jÇ, tÇ ka vi¿i gras¥jÇs alauzt bzvïrestu, ko tie sagrÇba zinÇmu skaitu vi¿u bija devu‰i. pilsïtu tajÇ zemes da∫Ç. 15 Un Helamans baid¥jÇs, ka, 9 Un tÇdïjÇdi dï∫ nekrietn¥bas tÇ darot, vi¿i pazaudïs savas vi¿u pa‰u starpÇ, jÇ, dï∫ ‰˙el- dvïseles, tÇdï∫ visi tie, kas bija ‰anÇs un intrigÇm savÇ starpÇ stÇju‰ies ‰ajÇ der¥bÇ, bija spiesti vi¿i bija nonÇku‰i ∫oti b¥stamos noskat¥ties, kÇ vi¿u brÇ∫i tajÇ apstÇk∫os. laikÇ brida caur savÇm cie‰anÇm 10 Un tad lk, man ir kas b¥stamajos apstÇk∫os. sakÇms par aAmona tautu, kas 16 Bet lk, notika, ka vi¿iem sÇkumÇ bija lamanie‰i, bet ar bija daudz dïlu, kas nebija stÇju- Amonu un vi¿a brÇ∫iem, jeb ‰ies der¥bÇ, ka tie ne¿ems kara dr¥zÇk ar Dieva spïku un ieroãus, lai aizsargÇtu sevi pret vÇrdu, vi¿i tika bpievïrsti Tam saviem ienaidniekiem; tÇdï∫ vi¿i Kungam; un vi¿i tika atvesti sapulcïjÇs kopÇ ‰ajÇ laikÇ, Zarahemlas zemï, un kop‰ tÇ visi, kas bija spïj¥gi nest iero- laika vi¿us aizsargÇja nefijie‰i. ãus, un vi¿i nosauca sevi par 11 Un dï∫ sava zvïresta vi¿i nefijie‰iem. tika atturïti no ieroãu pacel‰a- 17 Un vi¿i stÇjÇs der¥bÇ c¥n¥ties nas pret saviem brÇ∫iem, jo vi¿i par nefijie‰u br¥v¥bu, jÇ, aizsar- bija devu‰i zvïrestu, ka vi¿i gÇt zemi l¥dz pat savu dz¥v¥bu anekad vairs neizlies asinis; un atdo‰anai; jÇ, patiesi vi¿i stÇjÇs saska¿Ç ar savu zvïrestu vi¿i der¥bÇ, ka vi¿i nekad neatdos ietu bojÇ; jÇ, vi¿i ∫autos krist savu abr¥v¥bu, bet vi¿i c¥n¥sies savu brÇ∫u rokÇs, ja nebtu visos gad¥jumos, lai aizsargÇtu l¥dzciet¥bas un ÇrkÇrt¥gÇs m¥- nefijie‰us un sevi no jga. lest¥bas, kas Amonam un vi¿a 18 Tad lk, tur bija divi tksto- brÇ∫iem bija pret tiem. ‰i ‰o jauno cilvïku, kas stÇjÇs 12 Un ‰¥ iemesla dï∫ vi¿i tika ‰in¥ der¥bÇ un ¿ïma savus kara atvesti Zarahemlas zemï, un vi¿i ieroãus, lai aizstÇvïtu savu zemi. arvien tika nefijie‰u aaizsargÇti. 19 Un tad lk, kÇ l¥dz ‰im vi¿i 13 Bet notika, kad vi¿i redzïja nekad nebija biju‰i traucïklis tÇs briesmas un daudzÇs cie‰a- nefijie‰iem, tagad ‰ajÇ br¥d¥ vi¿i nas un bïdas, ko nefijie‰i cieta k∫uva ar¥ par lielu atbalstu, jo par tiem, vi¿i bija aizkustinÇti vi¿i ¿ïma savus kara ieroãus, un avïlïjÇs ¿emt ieroãus savas un vi¿i gribïja, lai Helamans zemes aizstÇvï‰anai. btu vi¿u vadonis. 14 Bet lk, kad jau vi¿i gras¥jÇs 20 Un vi¿i visi bija jauni cilvï- ¿emt savus ieroãus, vi¿i tika ki, un vi¿i bija ÇrkÇrt¥gi adro‰- ar Helamana un vi¿a brÇ∫u sird¥gi, un ar¥ spïc¥gi un darb¥gi; pÇrliecinljanu atrunÇti, jo vi¿i bet lk, tas vïl nav viss—vi¿i
10a Al. 27:24–26. 13a Al. 56:7. src Br¥vs, br¥v¥ba. b Al. 23:8–13. 14a 4. Moz. 30:3. 20a src Drosme, 11a Al. 24:17–19. b src Zvïrests. drosm¥gs. 12a Al. 27:23. 17a Al. 56:47. 375 Almas grÇmata 53:21–54:8 bija v¥ri, kas bija buztic¥gi visos 3 Tad lamanie‰i bija sa¿ïmu‰i laikos un katrÇ lietÇ, kas tiem gstÇ daudzas sievietes un bija uzticïta. bïrnus, bet starp Moronija gs- 21 JÇ, vi¿i bija taisn¥bas un tek¿iem jeb gstek¿iem, ko prÇt¥guma v¥ri, jo vi¿i bija Moronijs bija sa¿ïmis, nebija mÇc¥ti turït Dieva pavïles un nevienas sievietes vai bïrna; astaigÇt taisn¥gi Vi¿a priek‰Ç. tÇdï∫ Moronijs ap¿ïmÇs ar 22 Un tad notika, ka Helamans vilt¥bu dabt tik daudz nefijie‰u devÇs karagÇjienÇ savu adivu gstek¿u no lamanie‰iem, cik tksto‰u jauno karav¥ru priek‰- vien iespïjams. galÇ, lai atbalst¥tu ∫audis zemes 4 TÇdï∫ vi¿‰ rakst¥ja vïst¥jumu robeÏÇs dienvidos no rietumu un st¥ja to ar Amorona kalpu, jras. to pa‰u, kas bija atnesis vïst¥- 23 Un tÇ beidzÇs divdesmit un jumu Moronijam. Tad nu ‰ie astotais soÆu vald¥‰anas gads ir tie vÇrdi, ko vi¿‰ rakst¥ja pÇr Nefija tautu. Amoronam, sac¥dams: 5 Lk, Amoron, man jÇraksta tev nedaudz par ‰o karu, ko js 54. NODAπA esat vedu‰i pret manu tautu, jeb dr¥zÇk, ko tavs abrÇlis ir vedis Amorons un Moronijs ved sarunas pret tiem, un ko js esat ap¿ï- par gstek¿u apmai¿u. Moronijs mu‰ies turpinÇt pïc vi¿a nÇves. pieprasa, lai lamanie‰i aizietu 6 Lk, es gribu teikt tev kaut un pÇrtrauktu savus asi¿ainos ko par aDieva taisn¥bu un Vi¿a uzbrukumus. Amorons pieprasa, visvareno dusmu zobenu, kas lai nefijie‰i noliktu savus ieroãus un karÇjas virs jums, ja vien js ne- pak∫autos lamanie‰iem. Apmïram noÏïlosit grïkus un neatvilksit 63 g. pr. Kr. savus karapulkus savÇs zemïs, Un tad notika, divdesmit un jeb uz zemi, kas ir jsu vald¥ju- dev¥tÇ soÆu gada sÇkumÇ, ka mÇ, kas ir Nefija zeme. aAmorons st¥ja pie Moronija, 7 JÇ, es gribu tev teikt to, ja vïlïdamies, lai tas apmain¥tos tu esi spïj¥gs to uzklaus¥t; jÇ, es ar gstek¿iem. gribu stÇst¥t tev par to draus- 2 Un notika, ka Moronijs sajuta m¥go aelli, kas sagaida tÇdus ÇrkÇrt¥gi lielu prieku par ‰o bslepkavas, kÇds esi bijis tu un lgumu, jo vi¿‰ gribïja pÇrtiku, tavs brÇlis, ja vien js nenoÏï- kas tika dota lamanie‰u gstek- losit grïkus un neatteiksities no ¿u uzturï‰anai, dot saviem ∫au- saviem asi¿ainajiem nodomiem, d¥m; un vi¿‰ ar¥ gribïja savus un neatgriez¥sities ar saviem pa‰a ∫audis sava karapulka karapulkiem savÇs pa‰u zemïs. stiprinljanai. 8 Bet, tÇ kÇ js esat vienreiz
20b src GodaprÇts. 54 1a Al. 52:3. b Al. 47:18, 22–24. 21a src StaigÇt, staigÇt 5a Al. 48:1. src Slepkav¥ba. ar Dievu. 6a src Taisn¥ba. 22a Al. 56:3–5. 7a src Elle. Almas grÇmata 54:9–20 376 jau noliegu‰i visas ‰¥s lietas un mïs esam tikai centu‰ies sevi esat c¥n¥ju‰ies pret TÇ Kunga aizstÇvït. Bet lk, ja js vïl tautu, patiesi es sagaidu, ka js cent¥sities ms izn¥cinÇt, mïs atkal tÇ r¥kosities. cent¥simies izn¥cinÇt js; jÇ, un 9 Un tad lk, mïs esam gatavi mïs tieksimies pïc savas zemes, stÇties jums pret¥; jÇ, un, ja js msu pirmÇs mantojuma zemes. neatteiksities no saviem nodo- 14 Tagad es beidzu savu vïst¥- miem, lk, js izgÇz¥sit uz sevi jumu. Es esmu Moronijs; es tÇ Dieva dusmas, kuru js esat esmu nefijie‰u tautas vadonis. noliegu‰i, l¥dz pat jsu piln¥gai 15 Tad notika, ka Amorons, izn¥cinljanai. kad vi¿‰ bija sa¿ïmis ‰o vïst¥ju- 10 Bet, kÇ Tas Kungs dz¥vo, mu, bija nikns; un vi¿‰ rakst¥ja msu karapulki nÇks uz jums, citu vïst¥jumu Moronijam, un ja vien js neaiziesit, un js dr¥z ‰ie ir tie vÇrdi, ko vi¿‰ rakst¥ja, piemeklïs nÇve, jo mïs paturï- sac¥dams: sim savas pilsïtas un savas ze- 16 Es esmu Amorons, lamanie- mes; jÇ, un mïs saglabÇsim savu ‰u ˙ïni¿‰; es esmu Amalikijas reliÆiju un sava Dieva lietu. brÇlis, kuru js esat anoslepka- 11 Bet lk, man liekas, es stÇstu voju‰i. Lk, es atrieb‰u vi¿a jums to visu velt¥gi; jeb man asinis pie jums, jÇ, un es nÇk‰u liekas, ka js esat aelles bïrni; ar saviem karapulkiem, jo es tÇdï∫ es beig‰u savu vïst¥jumu, nebaidos tavus draudus. pasakot jums, ka es nemain¥‰os 17 Jo lk, jsu tïvi dar¥ja pÇri ar gstek¿iem, ja vien tas nebs saviem brÇ∫iem, tiktÇl ka vi¿i uz tÇdiem noteikumiem, ka js nolaup¥ja tiem a ties¥bas uz atdosit v¥ru, vi¿a sievu un vi¿a vald¥‰anu, kad tÇs pïc taisn¥bas bïrnus par vienu gstekni, un, piederïja tiem. ja tas tÇ bs, ka js to dar¥sit, 18 Un tad lk, ja js noliksit tad es main¥‰os. savus ieroãus un pak∫ausities, 12 Un lk, ja js to nedar¥sit, es lai pÇr jums vald¥tu tie, kam nÇk‰u uz jums ar saviem kara- pïc taisn¥bas pieder vald¥‰ana, pulkiem; jÇ, es apbru¿o‰u savas tad es lik‰u, lai mani ∫audis sievietes un savus bïrnus, un noliek savus ieroãus un vairÇk es nÇk‰u pret jums, un es seko‰u nebs kara. jums jsu pa‰u zemï, kas ir 19 Lk, tu izteici daudzus amsu pirmÇ mantojuma zeme; draudus pret mani un maniem jÇ, un bs asinis pret asin¥m, ∫aud¥m; bet lk, mïs nebaidÇ- jÇ, dz¥v¥ba pret dz¥v¥bu; un es mies tavus draudus. c¥n¥‰os ar jums, l¥dz js tiksit 20 Tomïr es ar prieku pie- izn¥cinÇti no zemes virsas. krit¥‰u apmain¥ties gstek¿iem 13 Lk, es esmu savÇs dus- atbilsto‰i tavam lgumam, lai es mÇs, un ar¥ mana tauta; js esat varïtu saglabÇt uzturu saviem centu‰ies ms noslepkavot un karav¥riem; un mïs ved¥sim
11a JÇ¿a 8:42–44. 16a Al. 51:34. Mos. 10:12–17. 12a 2. Nef. 5:5–8. 17a 2. Nef. 5:1–4; 377 Almas grÇmata 54:21–55:8 karu, kas bs mÏ¥gs, vai nu ka Amorons zina, ka tas nav l¥dz nefijie‰u pak∫au‰anai msu taisn¥gs iemesls, kas licis tam varai, vai vi¿u izdeldï‰anai uz vest karu pret Nefija tautu. mÏiem. 2 Un vi¿‰ sac¥ja: Lk, es nemai- 21 Un, kas attiecas uz to Dievu, n¥‰u gstek¿us ar Amoronu, ja kuru, kÇ js sakÇt, mïs esam no- vi¿‰ neatteiksies no sava nodo- raid¥ju‰i, lk, mïs nezinÇm tÇdu ma, kÇ es pazi¿oju savÇ vïst¥ju- btni; nedz ar¥ js; bet, ja ir tÇ, mÇ; jo es ne∫au‰u, lai vi¿am ka tÇda btne ir, mïs nezinÇm, btu vairÇk spïka, nekÇ vi¿‰ bet Vi¿‰ ir rad¥jis ms tÇpat jau ieguvis. kÇ js. 3 Lk, es zinu to vietu, kur la- 22 Un, ja ir tÇ, ka ir velns un manie‰i apsargÇ manus ∫audis, elle, lk, vai Vi¿‰ nest¥s tevi ko vi¿i sa¿ïmu‰i gstÇ; un, tÇ tur bt kopÇ ar manu brÇli, kuru kÇ Amorons negribïja dot man js noslepkavojÇt, par kuru to, ko es pras¥ju savÇ vïst¥jumÇ, js devÇt mÇjienu, ka vi¿‰ ir lk, es do‰u tam saska¿Ç ar nonÇcis tÇdÇ vietÇ? Bet lk, tas saviem vÇrdiem; jÇ, es meklï‰u nav svar¥gi. pïc nÇves vi¿u vid, l¥dz vi¿i 23 Es esmu Amorons un lgs pïc miera. aZorama pïctecis, kuru jsu tïvi 4 Un tad notika, kad Moronijs ar varu atveda no JeruzÇlemes. bija sac¥jis ‰os vÇrdus, vi¿‰ teica, 24 Un tad lk, es esmu dros- lai tiktu meklïts starp vi¿a m¥gs lamanietis; lk, ‰is kar‰ v¥riem, lai varbt starp tiem tiek vests, lai atriebtu vi¿iem vi¿‰ varïtu atrast kÇdu v¥ru, kas pÇri dar¥to un paturïtu un ieg- btu Lamana pïctecis. tu vi¿u ties¥bas uz vald¥‰anu; 5 Un notika, ka vi¿i atrada un es beidzu savu vïst¥jumu vienu, kura vÇrds bija Lamans; Moronijam. un avi¿‰ bija viens no tÇ ˙ïni¿a kalpiem, kuru noslepkavoja Amalikija. 55. NODAπA 6 Tad Moronijs lika, lai Lamans un neliels skaits vi¿a v¥ru Moronijs atsakÇs main¥ties gstek- ietu pie sargiem, kuri bija pÇr ¿iem. Lamanie‰u sargi tiek iekÇr- nefijie‰iem. dinÇti piedzerties, un nefijie‰u 7 Tad nefijie‰i tika apsargÇti gstek¿i tiek atbr¥voti. Gidas pilsï- Gida pilsïtÇ; tÇdï∫ Moronijs ta tiek ie¿emta bez asinsizlie‰anas. noz¥mïja Lamanu un lika, lai Apmïram 63–62 g. pr. Kr. neliels skaits v¥ru ietu ar vi¿u. Tad notika, kad Moronijs bija 8 Un, kad bija vakars, Lamans sa¿ïmis ‰o vïst¥jumu, vi¿‰ bija gÇja pie sargiem, kas bija pÇr vïl niknÇks, jo vi¿‰ zinÇja, ka nefijie‰iem, un lk, vi¿i ierau- Amorons piln¥bÇ zinÇja par dz¥ja to nÇkam un apturïja to; savu akrÇp‰anos; jÇ, vi¿‰ zinÇja, bet vi¿‰ sac¥ja tiem: Nebaidie-
23a 1. Nef. 4:31–35. 55 1a Al. 47:12–35. 5a Al. 47:29. Almas grÇmata 55:9–23 378 ties, jo lk, es esmu lamanietis. nie‰i bija dzi∫Ç miegÇ un piedzï- Lk, mïs aizbïgÇm no nefijie- ru‰ies, un iemeta kara ieroãus ‰iem, un vi¿i gu∫; un lk, mïs gstek¿iem tik daudz, ka vi¿i esam pa¿ïmu‰i vi¿u v¥nu un visi bija apbru¿oti; atnesu‰i sev l¥dzi. 17 jÇ, pat vi¿u sievas un visi tie 9 Tad, kad lamanie‰i izdzirdïja vi¿u bïrni, kas bija spïj¥gi pacelt ‰os vÇrdus, vi¿i ar prieku to kara ieroãus, kad Moronijs ap- pie¿ïma; un vi¿i sac¥ja tam: bru¿oja visus ‰os gstek¿us; un Dod mums no sava v¥na, lai mïs tas viss notika piln¥gÇ klusumÇ. varïtu dzert; mïs esam priec¥gi, 18 Bet, ja vi¿i btu uzmodinÇ- ka js pa¿ïmÇt v¥nu sev l¥dzi, ju‰i lamanie‰us, lk, tie bija jo mïs esam noguru‰i. piedzïru‰ies, un nefijie‰i btu 10 Bet Lamans sac¥ja tiem: Pa- varïju‰i tos nogalinÇt. glabÇsim msu v¥nu, l¥dz mïs 19 Bet lk, tÇ nebija Moronija iziesim c¥¿Ç pret nefijie‰iem. Bet vïlï‰anÇs; vi¿‰ nepriecÇjÇs par ‰ie vÇrdi tikai vïl vairÇk uzku- aasinsizlie‰anu, bet vi¿‰ priecÇ- rinÇja vi¿os alkas dzert to v¥nu; jÇs par savu ∫auÏu izglÇb‰anu 11 jo vi¿i teica: Mïs esam no- no bojÇejas; un ‰¥ iemesla dï∫, ka guru‰i, tÇpïc ¿emsim v¥nu, un vi¿‰ nevarïja dar¥t tiem netais- pïc kÇda laika mïs sa¿emsim n¥bu, vi¿‰ neuzbruka lamanie- savu v¥nu devu, kas ms stipri- ‰iem un nenogalinÇja tos vi¿u nÇs iet pret nefijie‰iem. dzïrumÇ. 12 Un Lamans sac¥ja tiem: Js 20 Bet vi¿‰ bija izpild¥jis savu varat dar¥t, kÇ gribat. vïlï‰anos, jo vi¿‰ bija apbru¿o- 13 Un notika, ka vi¿i krietni jis tos nefijie‰u gstek¿us, kuri dzïra to v¥nu, un tas vi¿iem bija pilsïtas sienÇs, un devis gar‰oja, tÇdï∫ vi¿i vïl vairÇk to tiem spïku sagrÇbt tÇs da∫as, kas ¿ïma; un tas bija stiprs, bdams bija va∫¿u iek‰pusï. sagatavots stiprs. 21 Un tad vi¿‰ lika, lai tie 14 Un notika, ka vi¿i dzïra un v¥ri, kas bija ar vi¿u, atkÇptos k∫uva jautri, un pïc kÇda laika kÇdu gabalu no tiem un aplenk- vi¿i visi bija piedzïru‰ies. tu lamanie‰u karapulkus. 15 Un tad, kad Lamans un vi¿a 22 Tad lk, tas tika izdar¥ts v¥ri redzïja, ka tie visi bija pie- nakt¥, tÇ, ka tad, kad lamanie‰i dzïru‰ies un gulïja dzi∫Ç miegÇ, no r¥ta pamodÇs, vi¿i ieraudz¥ja, vi¿i atgriezÇs pie Moronija un ka nefijie‰i tos bija aplenku‰i pastÇst¥ja vi¿am visu, kas bija no Çrpuses un ka vi¿u gstek¿i noticis. iek‰pusï bija apbru¿oti. 16 Un tad tas bija atbilsto‰i 23 Un tÇ vi¿i redzïja, ka nefijie- Moronija nodomam. Un Moro- ‰iem bija vara pÇr tiem; un ‰ajos nijs bija sagatavojis savus v¥rus apstÇk∫os tie atklÇja, ka nebija ar kara ieroãiem; un vi¿‰ devÇs noz¥mes vi¿iem c¥n¥ties ar uz Gidas pilsïtu, kamïr lama- nefijie‰iem; tÇdï∫ to augstie virs-
19a Al. 48:16. 379 Almas grÇmata 55:24–56:1 nieki piepras¥ja savu karav¥ru ri aatcerïties To Kungu, savu kara ieroãus un nometa tos pie Dievu ‰ajÇ savu cie‰anu laikÇ. nefijie‰u kÇjÇm, lgdami pïc Vi¿i nevarïja iekrist to lamatÇs; Ïïlast¥bas. jÇ, tie nebaud¥ja no vi¿u v¥na, 24 Tad lk, tÇ bija Moronija vispirms nedodot to daÏiem vïlï‰anÇs. Vi¿‰ sa¿ïma tos kÇ lamanie‰u gstek¿iem. kara gstek¿us un ie¿ïma pil- 32 Un tÇ vi¿i piesargÇjÇs, lai sïtu, un lika, lai visi gstek¿i tiem nevarïtu tikt iedota inde; tiktu atbr¥voti, kas bija nefijie- jo, ja vi¿u v¥ns noindïtu lama- ‰i, un tie pievienojÇs Moronija nieti, tas noindïtu ar¥ nefijieti; karapulkam un bija liels papil- un tÇ vi¿i pÇrbaud¥ja visus vi¿u dinÇjums vi¿a karapulkam. dzïrienus. 25 Un notika, ka vi¿‰ lika lama- 33 Un tad notika, ka Moroni- nie‰iem, kurus vi¿‰ bija ¿ïmis jam vajadzïja sagatavoties uz- par gstek¿iem, lai vi¿i sÇktu brukt Moriantonas pilsïtai, jo astrÇdÇt, nostiprinot nocietinÇ- lk, lamanie‰i bija ar savÇm jumus apkÇrt Gida pilsïtai. plïm nostiprinÇju‰i Morianto- 26 Un notika, kad vi¿‰ bija nas pilsïtu, l¥dz tÇ bija k∫uvusi nostiprinÇjis Gida pilsïtu atbil- par ÇrkÇrt¥gi stipru cietoksni. sto‰i savai gribai, vi¿‰ lika, lai 34 Un vi¿i nepÇrtraukti veda vi¿a gstek¿i tiktu ¿emti uz jaunus spïkus uz to pilsïtu un PÇrpiln¥bas pilsïtu; un vi¿‰ ar¥ ar¥ jaunus pÇrtikas krÇjumus. apsargÇja ‰o pilsïtu ar ÇrkÇrt¥gi 35 Un tÇ beidzÇs divdesmit un stipriem spïkiem. dev¥tais soÆu vald¥‰anas gads 27 Un notika, ka vi¿i, neskato- pÇr Nefija tautu. ties uz visÇm lamanie‰u vilt¥ga- jÇm iecerïm, paturïja un pasar- 56. NODAπA gÇja visus gstek¿us, kurus tie bija sa¿ïmu‰i, un ar¥ saglabÇja Helamans sta vïst¥jumu Moroni- visas tÇs vietas un priek‰roc¥bas, jam, atstÇst¥dams kara stÇvokli ar ko vi¿i bija atguvu‰i. lamanie‰iem. Antipus un Helamans 28 Un notika, ka nefijie‰i atkal gst lielu uzvaru pÇr lamanie‰iem. sÇka gt uzvaras un atgt savas Helamana divi tksto‰i jaunek∫u ties¥bas un savas priek‰roc¥bas. c¥nÇs ar br¥numainu spïku un 29 Daudzas reizes lamanie‰i neviens no tiem netiek nogalinÇts. mïÆinÇja tos aplenkt nakt¥s, bet 1.pants apmïram 62 g. pr. Kr., no ‰ajos centienos vi¿i zaudïja 2. l¥dz 19. pantam apmïram 66 g. daudz gstek¿u. pr. Kr. un no 20. l¥dz 57. pantam 30 Un daudzas reizes vi¿i apmïram 65–64 g. pr. Kr. mïÆinÇja dot nefijie‰iem savu v¥nu, lai vi¿i varïtu nogalinÇt Un tad notika tr¥sdesmitÇ soÆu tos ar indi vai dzïrumÇ. vald¥‰anas gada sÇkumÇ, pirmÇ 31 Bet lk, nefijie‰i nebija kt- mïne‰a otrajÇ dienÇ, ka Moronijs
25a Al. 53:3–5. 31a Al. 62:49–51. Almas grÇmata 56:2–15 380 sa¿ïma vïst¥jumu no Helamana, 9 Bet lk, ir kÇda lieta, par ko kas pastÇst¥ja par tautas pa‰rei- mums ir liels prieks. Jo lk, zïjo stÇvokli tajÇ zemes da∫Ç. divdesmit un sestajÇ gadÇ es, 2 Un ‰ie ir tie vÇrdi, ko vi¿‰ Helamans, devos karagÇjienÇ rakst¥ja, sac¥dams: Mans dÇrgi ‰o divu tksto‰u jauno v¥ru m¥∫otais brÇli Moronij, tÇpat priek‰galÇ uz Jdejas pilsïtu, Tai KungÇ, kÇ msu karo‰anas lai pal¥dzïtu Antipam, kuru tu bïdÇs; lk, mans m¥∫otais brÇli, biji iecïlis par ∫auÏu vadoni ‰in¥ man ir kas sakÇms tev par msu zemes da∫Ç. karo‰anu ‰in¥ zemes da∫Ç. 10 Un es pievienoju savus 3 Lk, adivi tksto‰i to cilvïku divus tksto‰us dïlu (jo vi¿i ir dïlu, kurus Amons atveda no cien¥gi, lai tiktu saukti par Nefija zemes,—tad nu tu jau dïliem) Antipa karapulkam, un zinÇji, ka tie bija tÇ Lamana pïc- par ‰o spïku Antipus ÇrkÇrt¥gi teãi, kur‰ bija msu tïva Lehija priecÇjÇs; jo lk, vi¿a karapulks vecÇkais dïls; bija lamanie‰u novÇjinÇts, jo to 4 tad nu man nevajag atkÇrtot spïki bija nokÇvu‰i lielu skaitu tev par vi¿u paraÏÇm jeb vi¿u msu v¥ru, par ko mums ir netic¥bu, jo tu zini par visÇm ‰¥m iemesls bïdÇties. lietÇm,— 11 Tomïr mïs varam mierinÇt 5 tÇdï∫ man ir pietiekami, ka sevi ar to, ka vi¿i ir miru‰i par es pasaku tev, ka divi tksto‰i savas valsts un sava Dieva lietu, ‰o jauno v¥ru ¿ïma savus kara jÇ, un vi¿i ir alaim¥gi. ieroãus un gribïja, lai es btu 12 Un lamanie‰i ar¥ turïja vi¿u vadonis; un mïs esam nÇ- daudz gstek¿u, no kuriem visi ku‰i, lai aizstÇvïtu savu valsti. bija augstie virsnieki, jo nevienu 6 Un tad tu zini ar¥ par ader¥bu, citu vi¿i neatstÇja dz¥vu. Un mïs ko vi¿u tïvi ir noslïgu‰i, ka vi¿i domÇjam, ka vi¿i tagad ‰in¥ necels savus kara ieroãus pret br¥d¥ ir Nefija zemï; tas ir tÇ, ja saviem brÇ∫iem, lai izlietu asinis. vi¿i nav nogalinÇti. 7 Bet divdesmit un sestajÇ 13 Un tad ‰¥s ir tÇs pilsïtas, gadÇ, kad vi¿i redzïja msu kuras lamanie‰i ir sagrÇbu‰i, cie‰anas un msu bïdas vi¿u izlejot tik daudzu msu varo- labÇ, vi¿i jau gras¥jÇs alauzt to n¥go v¥ru asinis: der¥bu, ko vi¿i bija noslïgu‰i, un 14 Manti zeme jeb Manti pilsï- ¿emt savus kara ieroãus msu ta un Z¥zroma pilsïta, un Kme- aizsargljanai. nas pilsïta, un Antiparas pilsïta. 8 Bet es negribïju pie∫aut, lai 15 Un ‰¥s ir tÇs pilsïtas, kas bija vi¿i lauztu to der¥bu, ko vi¿i bija vi¿u vald¥jumÇ, kad es ierados noslïgu‰i, domÇdams, ka Dievs Jdejas pilsïtÇ; un es atradu ms stiprinÇs, tÇ ka mïs vairÇk Antipu un vi¿a v¥rus, ar visiem neciet¥sim dï∫ tÇ zvïresta izpil- saviem spïkiem ploties nostip- d¥‰anas, ko vi¿i bija devu‰i. rinÇt pilsïtu.
56 3a Al. 53:22. 7a Al. 53:13–15. 6a Al. 24:17–18. 11a Al. 28:12. 381 Almas grÇmata 56:16–30 16 JÇ, un vi¿i bija nomÇkti sïtas nebija pietiekami stipras, miesÇ, tÇpat kÇ garÇ, jo vi¿i bija lai turïtos tiem pret¥; tÇdï∫ mïs varon¥gi c¥n¥ju‰ies dienÇ un gribïjÇm, lai tie iet mums garÇm plïju‰ies nakt¥, lai saglabÇtu un uzbrukt tiem no aizmugures, savas pilsïtas; un tÇ vi¿i bija un tÇ sasaist¥t vi¿u aizmuguri piedz¥voju‰i visa veida milz¥gas tan¥ pa‰Ç laikÇ, kad vi¿i tiktu cie‰anas. sastapti no priek‰as. Mïs do- 17 Un tagad vi¿i bija ap¿ïmu- mÇjÇm, ka mïs varam vi¿us ‰ies uzvarït ‰ajÇ vietÇ vai ar¥ uzvarït; bet lk, mïs v¥lÇmies mirt; tÇdï∫ tu vari iedomÇties, ka ‰ajÇ msu vïlmï. ‰ie nelielie spïki, ko es atvedu 24 Vi¿i neuzdr¥kstïjÇs mums sev l¥dzi, ‰ie mani dïli, deva tiem paiet garÇm ar visu savu kara- lielas cer¥bas un daudz prieka. pulku, nedz ar¥ vi¿i uzdr¥kstïjÇs 18 Un tad notika, kad lama- ar tÇ da∫u, baidoties, ka vi¿i ne- nie‰i redzïja, ka Antipus bija bs pietiekami spïc¥gi un krit¥s. sa¿ïmis lielÇkus spïkus savam 25 Nedz ar¥ vi¿i uzdr¥kstïjÇs karapulkam, vi¿i pïc Amorona doties karagÇjienÇ pret Zara- pavïles bija spiesti nenÇkt pret hemlas pilsïtu; nedz ar¥ vi¿i Jdejas pilsïtu jeb pret mums uzdr¥kstïjÇs ‰˙ïrsot Sidonas c¥n¥ties. izteku, pÇri uz Nefihas pilsïtu. 19 Un tÇ tikÇm mïs TÇ Kunga 26 Un tÇ vi¿i ar saviem spïkiem atbalst¥ti; jo, ja vi¿i btu nÇku‰i bija ap¿ïmu‰ies noturït tÇs pil- uz mums msu vÇjumÇ, vi¿i sïtas, ko vi¿i bija ie¿ïmu‰i. varbt btu varïju‰i izn¥cinÇt 27 Un tad notika ‰¥ gada otrajÇ msu nelielo karapulku, bet tÇ mïnes¥, ka tika atvests daudz mïs tikÇm pasargÇti. pÇrtikas krÇjumu no ‰o manu 20 Amorons vi¿iem pavïlïja divu tksto‰u dïlu tïviem. aizstÇvït tÇs pilsïtas, ko vi¿i 28 Un ar¥ tur tika atst¥ti divi bija ie¿ïmu‰i. Un tÇ beidzÇs tksto‰i v¥ru mums no Zara- divdesmit un sestais gads. Un hemlas zemes. Un tÇ mïs bijÇm divdesmit un sept¥tÇ gada sÇku- sagatavoju‰ies ar desmit tksto‰ mÇ mïs bijÇm sagatavoju‰i savu v¥riem un uzturu priek‰ tiem, pilsïtu un sevi aizsardz¥bai. un ar¥ vi¿u sievÇm un vi¿u 21 Tad mïs vïlïjÇmies, lai la- bïrniem. manie‰i nÇktu uz mums; jo mïs 29 Un lamanie‰i, redzïdami, ka negribïjÇm uzbrukt vi¿iem vi¿u msu spïki pieauga ik dienas, cietok‰¿os. un pienÇca pÇrtikas krÇjumi 22 Un notika, ka mïs turïjÇm msu atbalstam, vi¿i sÇka baid¥- izlkus visapkÇrt, lai uzraudz¥- ties un sÇka uzbrukt, lai, ja btu tu lamanie‰u pÇrvieto‰anos, lai iespïjams, dar¥tu galu msu vi¿i nevarïtu paiet mums ga- pÇrtikas krÇjumu un papild- rÇm ne nakt¥, ne dienÇ, lai spïku sa¿em‰anai. uzbruktu citÇm msu pilsïtÇm, 30 Tad, kad mïs redzïjÇm, ka kas bija uz zieme∫iem. lamanie‰u nemier¥gums sÇk pie- 23 Jo mïs zinÇjÇm, ka tÇs pil- augt ‰ÇdÇ veidÇ, mïs gribïjÇm Almas grÇmata 56:31–45 382 pielietot kara vilt¥bu pret tiem; karapulka gaitu. Bet lk, bija tÇdï∫ Antipus pavïlïja, lai es ar nakts, tÇdï∫ vi¿i ms nepanÇca, saviem mazajiem dïliem so∫otu nedz ar¥ Antipus tos panÇca, uz blakus pilsïtu, it kÇ mïs nes- tÇdï∫ mïs uzslïjÇm nometni uz tu pÇrtikas krÇjumus kaimi¿u nakti. pilsïtai. 39 Un notika, ka pirms r¥taus- 31 Un mïs so∫ojÇm netÇlu no mas lamanie‰i ms vajÇja. Tad Antiparas pilsïtas, it kÇ mïs ietu mïs nebijÇm pietiekami spïc¥gi, uz pilsïtu aiz tÇs, jras malÇ. lai c¥n¥tos ar vi¿iem; jÇ, es negri- 32 Un notika, ka mïs so∫ojÇm, bïju pie∫aut, lai mani mazie dïli it kÇ ar saviem krÇjumiem, lai kristu vi¿u rokÇs, tÇdï∫ mïs tur- ietu uz to pilsïtu. pinÇjÇm savu pÇrgÇjienu un mïs 33 Un notika, ka Antipus izgÇja devÇmies meÏon¥gÇ apvid. ar da∫u no sava karapulka, atstÇ- 40 Tad nu vi¿i neuzdr¥kstïjÇs dams atliku‰os aizstÇvït pilsïtu. pagriezties nedz pa labi, nedz Bet vi¿‰ negÇja, kamïr es nebiju pa kreisi, lai vi¿i netiktu aplenk- aizgÇjis ar savu nelielo kara- ti; ne ar¥ es pagriezu nedz pa pulku un nonÇcis netÇlu no labi, nedz pa kreisi, lai tie mani Antiparas pilsïtas. nepanÇktu un mïs nevarïtu 34 Un tad Antiparas pilsïtÇ tiem pretoties, bet tiktu nokauti, bija izvietots spïc¥gÇkais lama- un vi¿i izglÇbtos; un tÇ mïs nie‰u karapulks; jÇ, vislielÇkais bïgÇm visu to dienu meÏon¥gÇ pïc skaita. apvid, l¥dz k∫uva tum‰s. 35 Un notika, kad vi¿u izlki 41 Un notika, kad uzausa r¥ta tiem pazi¿oja, ka vi¿i iznÇca ar gaisma, mïs ieraudz¥jÇm lama- savu karapulku un devÇs pret nie‰us pavisam tuvu mums un mums. mïs bïgÇm vi¿u priek‰Ç. 36 Un notika, ka mïs bïgÇm 42 Bet notika, ka vi¿i nevajÇja vi¿u priek‰Ç uz zieme∫iem. Un ms tÇlu, pirms tie apstÇjÇs; un tÇ mïs aizvilinÇjÇm spïc¥gÇko tas bija sept¥tÇ mïne‰a tre‰Çs no lamanie‰u karapulkiem; dienas r¥tÇ. 37 jÇ, tie‰Çm ievïrojamÇ attÇ- 43 Un tad, vai Antipus bija tos lumÇ tiktÇl, kad vi¿i ieraudz¥ja panÇcis, mïs nezinÇjÇm, bet es Antipa karapulku ar visu savu teicu saviem v¥riem: Lk, mïs spïku tos vajÇjam, vi¿i nepa- nezinÇm, bet varbt vi¿i ir griezÇs nedz pa labi, nedz pa apstÇju‰ies ar nodomu, lai mïs kreisi, bet turpinÇja savu gaitu nÇktu pret tiem, lai vi¿i varïtu taisni mums paka∫; un, kÇ mïs no˙ert ms savos slazdos; domÇjÇm, tas bija vi¿u nodoms 44 tÇdï∫, ko sakÇt js, mani dïli: nogalinÇt ms, pirms Antipus Vai js iesit pret vi¿iem c¥n¥ties? tos panÇks, un tas tÇpïc, lai vi¿i 45 Un tad es saku tev, mans m¥- netiktu msu ∫auÏu ielenkti. ∫otais brÇli Moronij, ka es nekad 38 Un tÇ Antipus, redzïdams nebiju redzïjis tik lielu adrosmi, msu briesmas, paÇtrinÇja sava nï, starp visiem nefijie‰iem.
45a Al. 53:20–21. 383 Almas grÇmata 56:46–57 46 Jo, kÇ es arvien biju saucis 52 Un notika, ka lamanie‰i tos—mani dïli (jo vi¿i visi atguva drosmi un sÇka vajÇt bija ∫oti jauni), tÇ vi¿i sac¥ja uz tos; un tÇ lamanie‰i vajÇja tos ar mani: Tïvs, lk, msu Dievs ir lielu sparu, kad Helamans nÇca ar mums, un Vi¿‰ ne∫aus, lai uz vi¿iem no vi¿u aizmugures mïs kristu; tad nu iesim uz ar saviem diviem tksto‰iem un priek‰u; mïs nebtu nogalinÇ- sÇka tos kaut ÇrkÇrt¥gi, tiktÇl ka ju‰i msu brÇ∫us, ja vi¿i atstÇtu viss lamanie‰u karapulks apstÇ- ms mierÇ; tÇdï∫ iesim, lai vi¿i jÇs un pagriezÇs pret Helamanu. neuzvarïtu Antipa karapulku. 53 Tagad, kad Antipa ∫audis 47 Tad nu vi¿i nekad nebija redzïja, ka lamanie‰i ir pagrie- c¥n¥ju‰ies, tomïr vi¿i nebaid¥jÇs zu‰ies atpaka∫, vi¿i sapulcinÇja nÇves; un vi¿i domÇja vairÇk kopÇ savus v¥rus un uzbruka par savu tïvu abr¥v¥bu nekÇ par atkal lamanie‰u aizmugurei. savÇm dz¥v¥bÇm; jÇ, vi¿u bmÇtes 54 Un tad notika, ka mïs, bija tos mÇc¥ju‰as, ka, ja vi¿i Nefija ∫audis, Antipa ∫audis un ne‰aub¥sies, Dievs tos izglÇbs. es ar saviem diviem tksto‰iem, 48 Un vi¿i atkÇrtoja man vÇr- aplencÇm lamanie‰us un kÇvÇm dus, ko vi¿u mÇtes bija teiku‰as, tos; jÇ, tÇ ka vi¿i bija spiesti at- sac¥dami: Mïs ne‰aubÇmies, dot mums savus kara ieroãus un msu mÇtes to zinÇja. ar¥ pa‰i sevi kÇ kara gstek¿us. 49 Un notika, ka es pagriezos 55 Un tad notika, kad vi¿i bija atpaka∫ ar saviem diviem tk- piln¥gi msu aplenkti, lk, es sto‰iem pret lamanie‰iem, kas saskait¥ju ‰os jaunos v¥rus, kas ms bija vajÇju‰i. Un tad lk, bija c¥n¥ju‰ies kopÇ ar mani, Antipa karapulki bija tos panÇ- baidoties, ka daudzi no vi¿iem ku‰i un briesm¥ga kauja bija bs nogalinÇti. sÇkusies. 56 Bet lk, man par lielu 50 Antipa karapulks, bdams prieku, aneviens no tiem nebija noguris no sava ilgÇ pÇrgÇjiena kritis zemï; jÇ, un vi¿i bija c¥n¥- tik ¥sÇ laikÇ, teju teju jau krita ju‰ies it kÇ ar Dieva spïku; jÇ, lamanie‰u rokÇs; un nebtu es nekad nebija bijis zinÇms par ar saviem diviem tksto‰iem pa- cilvïkiem, kas btu c¥n¥ju‰ies griezies atpaka∫, lamanie‰i btu ar tÇdu br¥numainu spïku; un ¥stenoju‰i savus nodomus. ar tÇdu varen¥bu vi¿i uzkrita 51 Jo Antipus bija kritis no lamanie‰iem, ka tie nobijÇs no zobena tÇpat kÇ daudzi no vi¿a vi¿iem; un tÇdï∫ lamanie‰i pa- vado¿iem sava noguruma dï∫, devÇs mums kÇ kara gstek¿i. ko bija rad¥jis vi¿u Çtrais pÇrgÇ- 57 Un, tÇ kÇ mums nebija vietas jiens, tÇdï∫ Antipa v¥ri, bdami msu gstek¿iem, ka mïs varï- apmulsu‰i par savu vado¿u tu sargÇt tos, lai nosargÇtu no kri‰anu, sÇka griezt ce∫u lama- lamanie‰u karapulkiem, tÇdï∫ nie‰u priek‰Ç. mïs st¥jÇm tos uz Zarahemlas
47a Al. 53:16–18. src MÇte. b Al. 57:21. 56a Al. 57:25; 58:39. Almas grÇmata 57:1–10 384 zemi, un da∫u no tiem Antipa un tÇ Antiparas pilsïta krita v¥riem, kas nebija nogalinÇti, ar msu rokÇs. vi¿iem; un atliku‰os es ¿ïmu un 5 Un tÇ beidzÇs divdesmit un pievienoju tos saviem jaunajiem astotais soÆu vald¥‰anas gads. aamonie‰iem, un devÇmies savÇ 6 Un notika, ka divdesmit un karagÇjienÇ atpaka∫ uz Jdejas dev¥tÇ gada sÇkumÇ mïs sa¿ï- pilsïtu. mÇm pÇrtikas krÇjumus un ar¥ papildinÇjumu savam karapul- kam no Zarahemlas zemes un 57. NODAπA apkÇrtïjÇm zemïm, skaitÇ se‰i tksto‰i v¥ru, bez tiem se‰desmit Helamans atkÇrto par Antiparas aamonie‰u dïliem, kas nÇca pie- ie¿em‰anu un par Kmenas pado- vienoties saviem brÇ∫iem, manai ‰anos un vïlÇko aizstÇv¥bu. Vi¿a mazajai divu tksto‰u grupai. amonie‰u jaunie‰i c¥nÇs varon¥gi, Un tad lk, mïs bijÇm stipri, visi ir ievainoti, bet neviens nav jÇ, un mums ar¥ bija atnesti nogalinÇts. Gids zi¿o par lama- bagÇt¥gi pÇrtikas krÇjumi. nie‰u gstek¿u nogalinljanu un 7 Un notika, ka tÇ bija msu izbïg‰anu. Apmïram 63 g. pr. Kr. vïlï‰anÇs c¥n¥ties kaujÇ ar ka- Un tad notika, ka es sa¿ïmu rapulku, kas bija novietots, lai vïst¥jumu no ˙ïni¿a Amorona, aizstÇvïtu Kmenas pilsïtu. kas pazi¿oja, ka, ja es atbr¥vo‰u 8 Un tad lk, es parÇd¥‰u jums, tos kara gstek¿us, kurus mïs ka mïs dr¥z vien piepild¥jÇm bijÇm sa¿ïmu‰i, tad vi¿‰ atdos savu vïlï‰anos; jÇ, ar saviem Antiparas pilsïtu mums. stiprajiem spïkiem jeb ar da∫u 2 Bet es st¥ju vïst¥jumu no msu stiprajiem spïkiem ˙ïni¿am, ka mïs bijÇm dro‰i par mïs aplencÇm nakt¥ Kmenas to, ka msu spïki ir pietieko‰i, pilsïtu, neilgi pirms tam, kad lai ie¿emtu Antiparas pilsïtu vi¿iem bija jÇsa¿em pÇrtikas ar saviem spïkiem; un, atdodot krÇjumi. gstek¿us par to pilsïtu, mïs 9 Un notika, ka mïs nak‰¿ojÇm sevi neuzskat¥tu par gudriem, visapkÇrt pilsïtai daudzas nak- un ka mïs atdotu gstek¿us tis; bet mïs gulïjÇm uz saviem vien¥gi mainoties. zobeniem un turïjÇm sargus, lai 3 Un Amorons noraid¥ja manu lamanie‰i nevarïtu mums nakt¥ vïst¥jumu, jo vi¿‰ negribïja mai- uzbrukt un ms nogalinÇt, ko n¥ties ar gstek¿iem, tÇdï∫ mïs vi¿i centÇs daudzas reizes; bet, sÇkÇm gatavoties, lai ietu pret cik reizes vi¿i mïÆinÇja, tik tika Antiparas pilsïtu. lietas vi¿u asinis. 4 Bet Antiparas ∫audis pameta 10 Beidzot vi¿u pÇrtikas krÇju- pilsïtu un aizbïga uz citÇm mi ieradÇs un vi¿i gribïja nakt¥ savÇm pilsïtÇm, ko vi¿i bija ieiet pilsïtÇ. Un mïs nebijÇm sagrÇbu‰i, lai tÇs nostiprinÇtu; lamanie‰i, bet bijÇm nefijie‰i;
57a Al. 27:26; 53:10–11, 16. 57 6a Al. 53:16–18. 385 Almas grÇmata 57:11–22 tÇdï∫ mïs sa¿ïmÇm vi¿us un kara gstek¿iem; tomïr mïs vi¿u pÇrtikas krÇjumus. nolïmÇm st¥t vi¿us uz Zara- 11 Un, neskatoties uz to, ka hemlas zemi; tÇdï∫ mïs atlas¥- lamanie‰iem tÇdÇ veidÇ bija pÇr- jÇm da∫u no saviem v¥riem un traukta apgÇde, vi¿i vïl jopro- nodevÇm gstek¿us vi¿u uz- jÇm bija ap¿ïmu‰ies aizstÇvït raudz¥bÇ, lai vestu tos uz Zara- pilsïtu; tÇdï∫ vajadzïja, lai mïs hemlas zemi. ¿emtu tos pÇrtikas krÇjumus 17 Bet notika, ka nÇkamajÇ r¥tÇ un st¥tu uz Jdeju, un savus vi¿i atgriezÇs. Un tad lk, mïs gstek¿us uz Zarahemlas zemi. nejautÇjÇm vi¿iem par gstek- 12 Un notika, ka nepagÇja ¿iem; vi¿i atgriezÇs ¥stajÇ laikÇ, daudz dienu, kad lamanie‰i lai glÇbtu ms no kri‰anas lama- sÇka zaudït visas cer¥bas pïc nie‰u rokÇs, jo lk, lamanie‰i pal¥dz¥bas; tÇdï∫ vi¿i atdeva nÇca uz mums. Jo lk, Amorons pilsïtu msu rokÇs; un tÇ mïs st¥ja vi¿u atbalstam jaunus bijÇm piepild¥ju‰i savu vïlï‰a- pÇrtikas krÇjumus un ar¥ dau- nos ie¿emt Kmenas pilsïtu. dzu v¥ru karapulku. 13 Bet notika, ka msu gstek- 18 Un notika, ka tie v¥ri, kurus ¿u bija tik daudz, ka, neskato- mïs st¥jÇm ar gstek¿iem, ties uz msu milz¥go skaitu, ieradÇs ¥stajÇ laikÇ, lai apturïtu mïs bijÇm spiesti pielikt visus tos, kad vi¿i jau teju teju ms savus spïkus, lai tos noturïtu, uzvarïja. vai ar¥ nodot tos nÇvei. 19 Bet lk, mana mazÇ divu 14 Jo lk, vi¿i lielÇ skaitÇ iz- tksto‰u un se‰desmit grupa lauzÇs un c¥n¥jÇs ar akme¿iem c¥n¥jÇs atsevi‰˙i; jÇ, vi¿i bija un ar njÇm, vai vienalga ar ko, stipri lamanie‰u priek‰Ç un nesa ko vi¿i varïja dabt savÇs rokÇs, nÇvi katram, kas tiem pretojÇs. tÇ ka mïs nogalinÇjÇm vairÇk 20 Un, kad atlikums no mana nekÇ divus tksto‰us no tiem karapulka jau gras¥jÇs dot ce∫u pïc tam, kad vi¿i bija padevu- lamanie‰u priek‰Ç, lk, ‰ie divi ‰ies kÇ kara gstek¿i. tksto‰i un se‰desmit bija stin- 15 TÇdï∫ mums k∫uva vaja- gri un bezbail¥gi. dz¥gs, lai mïs at¿emtu tiem 21 JÇ, un vi¿i paklaus¥ja un dz¥v¥bas vai sargÇtu tos ar zobe- prec¥zi izpild¥ja katru pavïles nu rokÇs l¥dz pat Zarahemlas vÇrdu; jÇ, un patiesi pïc vi¿u zemei, un ar¥ msu pÇrtikas tic¥bas tiem notika; un es atcerï- krÇjumu nebija vairÇk, kÇ bija jos tos vÇrdus, kurus vi¿i man nepiecie‰ams msu pa‰u ∫au- teica, ka vi¿u amÇtes tos bija d¥m, neskatoties uz to, ko mïs vi¿iem mÇc¥ju‰as. bijÇm pa¿ïmu‰i no lamanie‰iem. 22 Un tad lk, tie bija ‰ie mani 16 Un tad, ‰ajos kritiskajos dïli un tie v¥ri, kas bija atlas¥ti, apstÇk∫os, tas izvïrtÇs par ∫oti lai aizvestu gstek¿us, kam mïs nopietnu lietu izlemt par ‰iem esam parÇdÇ par ‰o lielo uzvaru;
21a Al. 56:47–48. Almas grÇmata 57:23–34 386 jo vi¿i bija tie, kas sakÇva lama- kad mïs tÇ bijÇm aprpïju‰i nie‰us un tie tika aizdz¥ti atpa- savus ievainotos v¥rus un bi- ka∫ uz Manti pilsïtu. jÇm apglabÇju‰i savus kritu‰os 23 Un mïs atgriezÇmies savÇ un ar¥ kritu‰os no lamanie‰iem, Kmenas pilsïtÇ; visi, kas nebi- kuru bija daudz, lk, mïs vai- jÇm tiku‰i nokauti ar zobenu, cÇjÇm Gidam par tiem gstek- tomïr mïs bijÇm cietu‰i lielus ¿iem, ko vi¿i bija sÇku‰i vest zaudïjumus. uz Zarahemlas zemi. 24 Un notika, ka pïc tam, kad 29 Tad nu Gids bija augstÇkais lamanie‰i aizbïga, es nekavïjo- virsnieks pÇr to grupu, kas tika ties devu pavïles, lai mani v¥ri, noz¥mïta apsargÇt tos l¥dz tai kas bija ievainoti, tiktu izlas¥ti zemei. starp kritu‰ajiem, un liku, lai 30 Un tad, ‰ie ir tie Gida vÇrdi, vi¿u brces tiktu pÇrsietas. ko vi¿‰ man sac¥ja: Lk, mïs 25 Un notika, ka tur bija divi sÇkÇm iet uz Zarahemlas zemi simti no maniem diviem tksto- ar saviem gstek¿iem. Un noti- ‰iem un se‰desmit, kas bija bez ka, ka mïs sastapÇm savu kara- sama¿as asins zaudï‰anas dï∫; pulku izlkus, kas bija st¥ti tomïr, saska¿Ç ar Dieva labes- novïrot lamanie‰u pulku. t¥bu un mums par lielu izbr¥nu, 31 Un vi¿i brïca uz mums, un ar¥ par prieku visam msu teikdami: Lk, lamanie‰u kara- karapulkam, nebija anevienas pulki iet karagÇjienÇ uz Kme- dvïseles no tiem, kas btu gÇju- nas pilsïtu; un lk, tie uzbruks si bojÇ; jÇ, un nebija ar¥ nevienas vi¿iem, jÇ, un izn¥cinÇs msu dvïseles no tiem, kas nebtu ∫audis. guvusi daudzas brces. 32 Un notika, ka msu gstek- 26 Un tad, vi¿u saglabljana ¿i izdzirdïja vi¿u kliedzienus, izbr¥n¥ja visu msu karapulku, kas tajos rad¥ja drosmi; un vi¿i jÇ, ka vi¿i tika pasargÇti, kamïr sacïlÇs pret mums. tur bija tkstotis no msu brÇ- 33 Un notika, ka dï∫ vi¿u ∫iem, kas bija nogalinÇti. Un mïs sacel‰anÇs mïs likÇm, lai pÇr to taisn¥gi piedïvïjam aDieva tiem kristu msu zobeni. Un br¥numainajam spïkam dï∫ vi¿u notika, ka vi¿i metÇs uz msu ÇrkÇrt¥gÇs btic¥bas tam, kam vi¿i zobeniem, kur lielÇkÇ da∫a no bija mÇc¥ti ticït—ka ir taisn¥gs tiem tika nogalinÇti; un atliku- Dievs un katrs, kas ne‰aubÇs, ‰ie no tiem izlauzÇs un aizbïga tiks pasargÇts ar Vi¿a br¥numai- no mums. no spïku. 34 Un lk, kad tie aizbïga un 27 Tad tÇ bija to tic¥ba, par mïs vairs nevarïjÇm tos panÇkt, kuriem es runÇju; vi¿i ir jauni mïs devÇmies Çtri uz Kmenas un vi¿u prÇti ir nelokÇmi, un pilsïtu; un lk, mïs ieradÇmies vi¿i nemit¥gi uzticas Dievam. laikÇ, lai mïs varïtu pal¥dzït sa- 28 Un tad notika, ka pïc tam, viem brÇ∫iem aizsargÇt pilsïtu.
25a Al. 56:56. 26a src Spïks. b src Tic¥ba, ticït. 387 Almas grÇmata 57:35–58:9 35 Un lk, mïs atkal tikÇm mïs gaid¥tu, lai mïs varïtu izglÇbti no savu ienaidnieku sa¿emt vairÇk karaspïka no rokÇm. Un svït¥ts lai ir msu Zarahemlas zemes un ar¥ jaunu Dieva VÇrds; jo lk, tas ir Vi¿‰, pÇrtikas krÇjumu piegÇdi. kas ms ir izglÇbis; jÇ, kas tik 4 Un notika, ka tÇ es st¥ju daudz ir dar¥jis priek‰ mums. stni pie msu zemes pÇrvald- 36 Tad notika, kad es, Hela- nieka, lai iepaz¥stinÇtu vi¿u ar mans, dzirdïju ‰os Gida vÇrdus, msu ∫auÏu lietÇm. Un notika, es tiku piepild¥ts ar ÇrkÇrt¥gu ka mïs gaid¥jÇm pÇrtikas krÇju- prieku par Dieva labest¥bu, mus un karaspïku no Zarahem- ms pasargÇjot, lai mïs neietu las zemes. visi bojÇ; jÇ, un es ticu, ka to dvï- 5 Bet lk, tas mums maz l¥dzï- seles, kas ir tiku‰i nogalinÇti, ir ja, jo lamanie‰i ar¥ sa¿ïma daudz aiegÇju‰as sava Dieva atdusÇ. karaspïka no dienas dienÇ, un ar¥ daudz pÇrtikas; un tÇdi bija msu apstÇk∫i ‰ajÇ laika 58. NODAπA periodÇ. 6 Un lamanie‰i uzbruka mums Helamans, Gids un Teomners ar laiku pa laikam, nolïmu‰i ar kara vilt¥bu ie¿em Manti pilsïtu. kara vilt¥bu ms izn¥cinÇt; to- Lamanie‰i atkÇpjas. Amona tautas mïr mïs nevarïjÇm iet c¥n¥ties dïli tiek pasargÇti, tÇ kÇ vi¿i stingri ar tiem vi¿u patvïruma vietu stÇv savas br¥v¥bas un tic¥bas aiz- un vi¿u cietok‰¿u dï∫. stÇv¥bai. Apmïram 63–62 g. pr. Kr. 7 Un notika, ka mïs gaid¥jÇm Un lk, tad notika, ka msu nÇ- ‰ajos sareÏÆ¥tajos apstÇk∫os dau- kamais mïr˙is bija iegt Manti dzus mïne‰us, l¥dz kamïr mïs pilsïtu; bet lk, nebija nekÇda gandr¥z aizgÇjÇm bojÇ no bar¥- veida, kÇ mïs varïtu izvilinÇt bas trkuma. vi¿us no pilsïtas ar savÇm 8 Bet notika, ka mïs sa¿ïmÇm mazajÇm grupÇm. Jo lk, vi¿i uzturu, kuru priek‰ mums ap- atcerïjÇs, ko mïs l¥dz ‰im bijÇm sargÇja karapulks no diviem dar¥ju‰i; tÇdï∫ mïs nevarïjÇm tksto‰iem v¥ru, kas nÇca mums aizmÇn¥t tos no vi¿u cietok- pal¥gÇ; un tÇ ir visa pal¥dz¥ba, ‰¿iem. ko mïs sa¿ïmÇm, lai aizstÇvïtu 2 Un vi¿u bija tik daudz vairÇk sevi un savu valsti no kri‰anas nekÇ msu karapulks, ka mïs msu ienaidnieku rokÇs, jÇ, neuzdr¥kstïjÇmies iet un uz- lai c¥n¥tos ar ienaidnieku, kur‰ brukt tiem vi¿u cietok‰¿os. nebija saskaitÇms. 3 JÇ, un k∫uva nepiecie‰ams, 9 Un tad iemeslu ‰iem sareÏÆ¥- lai mïs izmantotu savus v¥rus jumiem jeb iemeslu tam, kÇpïc to msu zemes da∫u aizstÇvï- vi¿i mums nest¥ja vairÇk kara- ‰anai, kuras mïs bijÇm atguvu‰i; spïka, mïs nezinÇjÇm; tÇdï∫ mïs tÇdï∫ k∫uva nepiecie‰ams, lai ∫oti bïdÇjÇmies un ar¥ ms
36a Al. 12:34. 58 1a Al. 52:21; 56:30. Almas grÇmata 58:10–20 388 pÇr¿ïma bailes, ka tik kaut kÇdÇ trauksim vi¿u apgÇdi, ja vien veidÇ Dieva sodi nenÇktu pÇr vi¿i nenÇks c¥¿Ç pret mums un msu zemi msu gljanai un ms nenogalinÇs, un ar¥ domÇ- piln¥gai izn¥cinljanai. dami, ka vi¿i varïs viegli izn¥ci- 10 TÇdï∫ mïs izlïjÇm savas dvï- nÇt ms ar saviem lielajiem pul- seles lg‰anÇ Dievam, lai Vi¿‰ kiem, tÇdï∫ vi¿i sÇka gatavoties, ms stiprinÇtu un izglÇbtu ms lai nÇktu pret mums c¥n¥ties. no msu ienaidnieku rokÇm, jÇ, 16 Un, kad mïs redzïjÇm, ka un ar¥ dotu mums spïku, lai mïs vi¿i gatavojÇs nÇkt pret mums, varïtu paturït savas pilsïtas un lk, es liku lai Gids ar nelielu savas zemes, un savus ¥pa‰u- skaitu savu v¥ru noslïptos me- mus, msu tautas atbalstam. Ïon¥gÇ apvid, un ar¥ Teomners 11 JÇ, un notika, ka Tas Kungs, un neliels skaits v¥ru noslïptos msu Dievs deva mums pÇrlie- meÏon¥gÇ apvid. c¥bu, ka Vi¿‰ izglÇbs ms; jÇ, tÇ 17 Tad Gids un vi¿a v¥ri bija ka Vi¿‰ sol¥ja mieru msu dvï- labajÇ pusï, un citi kreisajÇ; un, selïm un deva mums lielu tic¥- kad vi¿i bija tÇ noslïpu‰ies, lk, bu, un dar¥ja tÇ, lai mums btu es paliku ar sava karapulka at- cer¥ba uz izglÇb‰anos Vi¿Ç. likumu tajÇ pa‰Ç vietÇ, kur mïs 12 Un mïs k∫uvÇm dro‰Çki ar pirmo reizi bijÇm uzslïju‰i savas msu mazajiem spïkiem, ko teltis, uz to laiku, kad lamanie- mïs bijÇm sa¿ïmu‰i, un bijÇm ‰iem vajadzïja nÇkt c¥n¥ties. nostiprinÇju‰ies ap¿ïm¥bÇ uz- 18 Un notika, ka lamanie‰i nÇca varït savus ienaidniekus, un pret mums ar savu lielo kara- asaglabÇt savas zemes un savus pulku. Un, kad vi¿i nÇca un jau ¥pa‰umus, un savas sievas un gras¥jÇs krist pÇr mums ar zobe- savus bïrnus, un savu bbr¥v¥bu. nu, es liku, lai mani v¥ri, tie, kas 13 Un tÇ mïs gÇjÇm ar visu bija ar mani, atkÇptos meÏon¥gÇ savu spïku pret lamanie‰iem, apvid. kas bija Manti pilsïtÇ; un mïs 19 Un notika, ka lamanie‰i uzslïjÇm savas teltis meÏon¥gÇ sekoja mums ar lielu Çtrumu, jo apvidus pusï, kas bija netÇlu vi¿i ÇrkÇrt¥gi vïlïjÇs ms pa- no pilsïtas. nÇkt, lai vi¿i varïtu nokaut ms; 14 Un notika, ka nÇkamajÇ r¥tÇ, tÇdï∫ vi¿i sekoja mums meÏo- kad lamanie‰i redzïja, ka mïs n¥gÇ apvid; un mïs pagÇjÇm bijÇm meÏon¥gÇ apvidus malÇ, pa vidu garÇm Gidam un Teom- kas bija netÇlu no pilsïtas, ka neram, tÇ ka lamanie‰i vi¿us vi¿i st¥ja savus izlkus mums neatklÇja. visapkÇrt, lai vi¿i varïtu atklÇt 20 Un notika, kad lamanie‰i msu karapulka skaitu un spïku. bija pagÇju‰i garÇm, jeb kad 15 Un notika, kad vi¿i redzïja, karapulks bija pagÇjis garÇm, ka mïs neesam stipri pïc sava Gids un Teomners iznÇca no skaita, un baidoties, ka mïs pÇr- savÇm slepenajÇm vietÇm un
12a Al. 46:12–13; Morm. 2:23. b src Br¥vs, br¥v¥ba. 389 Almas grÇmata 58:21–35 aizturïja lamanie‰u izlkus, lai mïs ieradÇmies pirms vi¿iem tie neatgrieztos pilsïtÇ. Manti pilsïtÇ. 21 Un notika, kad vi¿i bija tos 28 Un tÇ notika, ka ar ‰o kara aizturïju‰i, vi¿i skrïja uz pilsïtu vilt¥bu mïs sagrÇbÇm Manti un uzbruka sargiem, kas bija at- pilsïtu bez asinsizlie‰anas. stÇti sargÇt pilsïtu, tÇ ka vi¿i tos 29 Un notika, kad lamanie‰u nogalinÇja un sagrÇba pilsïtu. karapulki ieradÇs netÇlu no pil- 22 Tad nu tas tika izdar¥ts sïtas un redzïja, ka mïs bijÇm tÇpïc, ka lamanie‰i ∫Çva visam sagatavoju‰ies tos sastapt, vi¿i savam karapulkam, iz¿emot ÇrkÇrt¥gi izbr¥n¥jÇs un tos pÇr- tikai daÏus sargus, tikt aizvili- ¿ïma milz¥gas bailes, tÇ ka vi¿i nÇtam meÏon¥gÇ apvid. aizbïga meÏon¥gÇ apvid. 23 Un notika, ka Gids un 30 JÇ, un notika, ka lamanie‰u Teomners ‰ÇdÇ veidÇ ie¿ïma karapulki bïga no visÇm ‰¥m vi¿u nocietinÇjumus. Un notika, zemes da∫Çm. Bet lk, tie aizve- ka mïs uz¿ïmÇm virzienu uz da sev l¥dzi daudzas sievietes Zarahemlas zemi, pïc tam, kad un bïrnus prom no zemes. bijÇm daudz gÇju‰i pa meÏon¥go 31 Un atÇs pilsïtas, ko bija apvidu. sagrÇbu‰i lamanie‰i, visas no 24 Un, kad lamanie‰i redzïja, tÇm ‰in¥ br¥d¥ ir msu rokÇs; un ka vi¿i iet uz Zarahelmas zemi, msu tïvi un msu sievas, un vi¿i ÇrkÇrt¥gi izbijÇs, ka tik tÇ msu bïrni atgrieÏas savÇs nav iecere, lai ievilinÇtu vi¿us mÇjÇs, visi, iz¿emot tos, kas ir izn¥cinljanai; tÇdï∫ vi¿i atkal sa¿emti gstÇ un lamanie‰u sÇka atkÇpties meÏon¥gÇ apvi- aizvesti. d, jÇ, patiesi atpaka∫ pa to 32 Bet lk, msu karapulki pa‰u ce∫u, pa kuru vi¿i bija ir mazi, lai noturïtu tik lielu atnÇku‰i. skaitu pilsïtu un tik lielus ¥pa- 25 Un lk, bija nakts un vi¿i ‰umus. uzslïja savas teltis, jo lamanie‰u 33 Bet lk, mïs ticam savam augstie virsnieki domÇja, ka Dievam, kas mums ir devis uz- nefijie‰i ir piekusu‰i ‰¥ pÇrgÇjie- varu pÇr visÇm ‰¥m zemïm, tÇ na dï∫; un, domÇdami, ka vi¿i ka mïs ieguvÇm ‰¥s pilsïtas un bija vajÇju‰i visu vi¿u karapul- ‰¥s zemes, kas bija msu pa‰u. ku, tÇdï∫ vi¿i neuztraucÇs par 34 Tagad mïs nezinÇm iemes- Manti pilsïtu. lu, kÇpïc vald¥ba nesta mums 26 Tad notika, kad bija nakts, vairÇk papildspïku; nedz ar¥ tie es liku, lai mani v¥ri negulïtu, v¥ri zina, kas nÇca pie mums, bet lai vi¿i dotos pa citu ce∫u uz kÇpïc mïs nesa¿ïmÇm lielÇkus Manti zemi. papildspïkus. 27 Un dï∫ ‰¥ msu pÇrgÇjiena 35 Lk, mïs nezinÇm, bet var- nakt¥, lk, nÇkamajÇ r¥tÇ mïs bt jums neveicas un js esat bijÇm aiz lamanie‰iem, tÇ ka savilku‰i visus spïkus tajÇ
31a Al. 56:14. Almas grÇmata 58:36–59:4 390 zemes da∫Ç; ja tÇ, tad mïs nevï- un lai Vi¿‰ ir labvïl¥gs pret ‰o lamies kurnït. tautu, patiesi, lai js varïtu gt 36 Un, ja tas tÇ nav, lk, mïs veiksmi, iegstot ¥pa‰umÇ visu, baidÇmies, ka tur ir kÇda a‰˙el- ko lamanie‰i mums ir at¿ïmu‰i, ‰anÇs vald¥bÇ, ka vi¿i nest¥ja kas bija msu atbalstam. Un tad vairÇk v¥ru mums pal¥gÇ; jo lk, es beidzu savu vïst¥jumu. Es mïs zinÇm, ka to ir vairÇk nekÇ esmu Helamans, Almas dïls. to, ko vi¿i mums atst¥ja. 37 Bet lk, tas nav svar¥gi— 59. NODAπA mïs ticam, ka Dievs aizglÇbs ms, neskatoties uz msu kara- Moronijs prasa Pahoranam stipri- pulku vÇjumu, jÇ, un izglÇbs nÇt Helamana spïkus. Lamanie‰i ms no msu ienaidnieku ie¿em Nefihas pilsïtu. Moronijs ir rokÇm. dusm¥gs uz vald¥bu. Apmïram 62 38 Lk, ‰is ir divdesmit un g. pr. Kr. dev¥tais gads, pa‰as beigas, un mïs valdÇm pÇr savÇm zemïm; Tad notika tr¥sdesmitajÇ soÆu un lamanie‰i ir aizbïgu‰i uz vald¥‰anas gadÇ pÇr Nefija tau- Nefija zemi. tu, kad Moronijs bija sa¿ïmis un 39 Un ‰ie Amona tautas dïli, izlas¥jis Helamana avïst¥jumu, par kuriem es tik augsti izteicos, vi¿‰ bija ÇrkÇrt¥gi priec¥gs par to ir ar mani Manti pilsïtÇ; un Tas labklÇj¥bu, jÇ, to ÇrkÇrt¥go veik- Kungs ir tos atbalst¥jis, jÇ, un smi, kas bija bijusi Helamanam, pasargÇjis vi¿us no kri‰anas no iegstot tÇs zemes, kuras bija zobena, tÇ ka aneviena dvïsele zaudïtas. nav tikusi nokauta. 2 JÇ, un vi¿‰ dar¥ja to zinÇmu 40 Bet lk, vi¿i ir guvu‰i dau- visiem saviem ∫aud¥m visÇs ze- dzus ievainojumus; tomïr, tie mïs visapkÇrt tajÇ da∫Ç, kur vi¿‰ stipri stÇv ‰ajÇ abr¥v¥bÇ, ar ko bija, lai ar¥ vi¿i varïtu priecÇties. Dievs ir dar¥jis vi¿us br¥vus; un 3 Un notika, ka vi¿‰ nekavïjo- vi¿i stingri, dienu no dienas, ties st¥ja avïst¥jumu bPahora- atceras To Kungu, savu Dievu; nam, vïlïdamies, lai tas liktu jÇ, tie cen‰as turït Vi¿a likumus v¥riem pulcïties kopÇ, lai stip- un Vi¿a spriedumus, un Vi¿a rinÇtu Helamanu jeb Helamana pavïles nemit¥gi; un vi¿u tic¥- karapulkus tik daudz, lai vi¿‰ ba ir stingra tajos pravietoju- viegli varïtu noturït tÇs zemes mos par to, kas nÇks. da∫as, kuru atg‰anÇ tam bija 41 Un tad, mans m¥∫otais brÇli tik br¥numaini veicies. Moronij, lai Tas Kungs, msu 4 Un notika, kad Moronijs bija Dievs, kas ir atpest¥jis ms un aizst¥jis ‰o vïst¥jumu uz Zara- dar¥jis ms br¥vus, pastÇv¥gi hemlas zemi, vi¿‰ atkal sÇka tur tevi Sava vaiga priek‰Ç; jÇ, veidot ieceri, lai vi¿‰ varïtu
36a Al. 61:1–5. 40a src Br¥vs, br¥v¥ba. b Al. 50:40. 37a 2. µïn. 17:38–39. 59 1a Al. 56:1. 39a Al. 56:56. 3a Al. 60:1–3. 391 Almas grÇmata 59:5–60:3 iegt atliku‰os no tiem ¥pa‰u- 12 Tad nu tÇ tas bija ar visiem miem un pilsïtÇm, ko lamanie‰i vi¿a augstajiem virsniekiem. bija vi¿iem at¿ïmu‰i. Vi¿i ‰aub¥jÇs un br¥n¥jÇs ar¥ par 5 Un notika, kamïr Moronijs ∫auÏu bezdiev¥bu, un tas lama- tÇ gatavojÇs iet pret lamanie- nie‰u panÇkumu dï∫ pÇr tiem. ‰iem c¥¿Ç, lk, Nefihas ∫aud¥m, 13 Un notika, ka Moronijs bija kas bija sapulcinÇti kopÇ no dusm¥gs uz vald¥bu dï∫ vi¿u Moronija pilsïtas un no Lehija avienaldz¥bas pret savas valsts pilsïtas, un no Moriantona pil- br¥v¥bu. sïtas, uzbruka lamanie‰i. 6 JÇ, patiesi tie, kas bija spiesti 60. NODAπA bïgt no Manti zemes un no ze- mes visapkÇrt, bija nÇku‰i un Moronijs sdzas Pahoranam par pievienoju‰ies lamanie‰iem ‰in¥ vald¥bas nevïr¥bu pret karapulkiem. zemes da∫Ç. Tas Kungs pie∫auj, ka taisn¥gie 7 Un tÇ, bdami ÇrkÇrt¥gi dau- tiek nokauti. Nefijie‰iem ir jÇpieliek dzi pïc skaita, jÇ, un sa¿emdami visi savi spïki un iespïjas, lai at- karaspïku no dienas dienÇ, pïc br¥votos no saviem ienaidniekiem. Amorona pavïles vi¿i nÇca pret Moronijs draud c¥n¥ties pret vald¥- Nefihas ∫aud¥m, un vi¿i sÇka tos bu, ja netiks sniegta pal¥dz¥ba vi¿a kaut ar ÇrkÇrt¥gi lielu kau‰anu. karapulkiem. Apmïram 62 g. pr. Kr. 8 Un vi¿u karapulki bija tik lieli, ka atliku‰ie no Nefihas Un notika, ka vi¿‰ atkal rakst¥ja ∫aud¥m bija spiesti bïgt vi¿u tÇs zemes pÇrvaldniekam, kas priek‰Ç; un tie nÇca un pievie- bija Pahorans, un ‰ie ir tie vÇrdi, nojÇs Moronija karapulkam. ko vi¿‰ rakst¥ja, sac¥dams: Lk, 9 Un tad, tÇ kÇ Moronijs domÇ- es stu savu vïst¥jumu Pahora- ja, ka tiks st¥ti v¥ri uz Nefihas nam Zarahemlas pilsïtÇ, kas ir pilsïtu pal¥dzït ∫aud¥m noturït aaugstÇkais soÆis un pÇrvald- pilsïtu, un zinÇdams, ka vieglÇk nieks pÇr zemi un ar¥ pÇr visiem bija pasargÇt pilsïtu no kri‰anas tiem, kas ir tiku‰i ‰¥s tautas lamanie‰u rokÇs, nekÇ vi¿iem izvïlïti pÇrvald¥t un kÇrtot ‰¥ to at¿emt, vi¿‰ domÇja, ka tie kara lietas. viegli noturïs ‰o pilsïtu. 2 Jo lk, man ir kas sakÇms 10 TÇdï∫ vi¿‰ paturïja visus tiem par nosod¥jumu; jo lk, js savus spïkus to vietu aizstÇv¥- pa‰i zinÇt, ka js esat tiku‰i ie- bai, kuras vi¿‰ bija atguvis. celti, lai pulcinÇtu kopÇ v¥rus un 11 Un tagad, kad Moronijs re- apbru¿otu tos ar zobeniem un dzïja, ka Nefihas pilsïta bija ar jataganiem, un visÇdiem visa zaudïta, vi¿‰ bija ÇrkÇrt¥gi bï- veida kara ieroãiem, un st¥tu d¥gs un sÇka ‰aub¥ties ∫auÏu pret lamanie‰iem jebkurÇ msu bezdiev¥bas dï∫, vai tik vi¿i zemes da∫Ç, kur vi¿i ienÇktu. nekrit¥s savu brÇ∫u rokÇs. 3 Un tad lk, es saku jums, ka
13a Al. 58:34; 61:2–3. 60 1a Al. 50:39–40. Almas grÇmata 60:4–14 392 es pats un ar¥ mani v¥ri, un ar¥ labumu; jÇ, un to vi¿i ir dar¥ju‰i Helamans un vi¿a v¥ri esam tad, kad jau gandr¥z amira no izcietu‰i ÇrkÇrt¥gi lielas cie‰a- bada jsu ÇrkÇrt¥gi lielÇs nevï- nas; jÇ, patiesi izsalkumu, slÇpes r¥bas dï∫ pret vi¿iem. un nogurumu, un visa veida 10 Un tagad, mani m¥∫otie visÇdas bïdas. brÇ∫i—jo jums jÇbt m¥∫otiem; 4 Bet lk, ja tas btu viss, ko jÇ, un jums jÇmudina sevi bt mïs izcietÇm, mïs nekurnïtu c¥t¥gÇkiem par ‰¥s tautas labumu un neÏïlotos. un br¥v¥bu; bet lk, js esat iztu- 5 Bet lk, liela ir bijusi kau‰ana rïju‰ies tik nevïr¥gi, ka tksto‰u starp msu ∫aud¥m; jÇ, tksto‰i asinis nÇks pÇr jsu galvÇm ir kritu‰i no zobena, kamïr atrieb¥bai; jÇ, jo zinÇmi Dievam tas varïtu bt savÇdÇk, ja js ir visi vi¿u brïcieni un visas btu devu‰i pietiekamus spïkus vi¿u cie‰anas— msu karapulkiem un pal¥dzï- 11 lk, vai js domÇjat, ka js ju‰i tiem. JÇ, liela ir bijusi jsu varat sïdït savos tro¿os, un nevïr¥ba pret mums. Dieva ÇrkÇrt¥gÇs labest¥bas dï∫ 6 Un tad lk, mïs vïlamies js varat neko nedar¥t, un Vi¿‰ zinÇt ‰¥s ÇrkÇrt¥gi lielÇs nevïr¥- js izglÇbs? Lk, ja js tÇ domÇ- bas iemeslu; jÇ, mïs vïlamies jat, tad js velt¥gi tÇ domÇjat. zinÇt jsu nevïr¥gÇs nostÇjas 12 Vai js adomÇjat, ka tas, iemeslu. ka tik daudzi no jsu brÇ∫iem 7 KÇ gan js varat iedomÇties, ir tiku‰i nogalinÇti, ir vi¿u bez- ka js sïdïsit uz saviem tro¿iem diev¥bas dï∫? Es saku jums, ja nevïr¥gÇ apstulbumÇ, kamïr js tÇ domÇjat, tad js velt¥gi jsu ienaidnieki izplata nÇves tÇ domÇjat; jo es saku jums, darbu apkÇrt jums? JÇ, kamïr tur ir daudzi, kas kritu‰i no vi¿i nokauj tksto‰us no jsu zobena; un lk, tas ir jums par brÇ∫iem— nosod¥jumu; 8 jÇ, patiesi tos, kas ir lkoju- 13 jo Tas Kungs pie∫auj, ka ‰ies uz jums pïc aizstÇv¥bas, jÇ, ataisn¥gie tiek nokauti, lai Vi¿a ir iecïlu‰i js tÇdÇ stÇvokl¥, lai taisn¥ba un tiesa varïtu nÇkt js varïtu pal¥dzït tiem, jÇ, js pÇr ∫aunajiem; tÇdï∫ jums neva- varïtu st¥t tiem karapulkus, jag domÇt, ka taisn¥gie ir zudu‰i lai stiprinÇtu vi¿us, un varïtu tÇpïc, ka tie ir nokauti; bet lk, izglÇbt tksto‰us no vi¿iem, lai vi¿i ieiet TÇ Kunga, sava Dieva tie nekristu no zobena. atdusÇ. 9 Bet lk, tas nav viss—js 14 Un tad lk, es saku jums, es esat aizturïju‰i savus pÇrtikas ÇrkÇrt¥gi baidos, ka Dieva sodi krÇjumus no tiem, tÇ ka daudzi nÇks pÇr ‰iem ∫aud¥m vi¿u Çr- ir c¥n¥ju‰ies un noasi¿oju‰i l¥dz kÇrt¥gÇ laiskuma dï∫, jÇ, patiesi nÇvei savas milz¥gÇs vïlï‰anÇs jsu vald¥bas laiskuma un vi¿u dï∫, kas tiem bija par ‰¥s tautas ÇrkÇrt¥gi lielÇs nevïr¥bas dï∫
9a Al. 58:7. 13a Al. 14:10–11; 12a Lk. 13:1–5. M&D 42:46–47. 393 Almas grÇmata 60:15–24 pret saviem brÇ∫iem, jÇ, pret jÇrunÇ par ‰o lietu? Jo mïs nezi- tiem, kas ir tiku‰i nokauti. nÇm, bet varbt js pa‰i tiecaties 15 Jo, ja tas nebtu bijis tÇs pïc varas. Mïs nezinÇm, bet a∫aundar¥bas dï∫, kas vispirms varbt js ar¥ esat savas valsts sÇkÇs msu vad¥bÇ, mïs btu nodevïji. varïju‰i pretoties saviem ienaid- 19 Vai varbt js esat tik niekiem, tÇ ka vi¿i nebtu iegu- nevïr¥gi izturïju‰ies pret mums vu‰i nekÇdu varu pÇr mums. tÇpïc, ka js esat msu valsts 16 JÇ, ja tas nebtu bijis tÇ akara sird¥, un js esat aizsargÇti no dï∫, kas izcïlÇs msu pa‰u star- visÇm pusïm, ka js nelikÇt st¥t pÇ; jÇ, ja tas nebtu dï∫ ‰iem mums uzturu un ar¥ v¥rus, lai b˙ïni¿a piekritïjiem, kas rad¥ja stiprinÇtu msu karapulkus? tik lielu asins izlie‰anu starp 20 Vai js esat aizmirsu‰i TÇ mums pa‰iem; jÇ, tajÇ laikÇ, kad Kunga, sava Dieva pavïles? JÇ, mïs c¥n¥jÇmies pa‰i savÇ starpÇ, vai js esat aizmirsu‰i savu tïvu ja mïs btu apvienoju‰i savus gstu? Vai js esat aizmirsu‰i spïkus, kÇ mïs l¥dz ‰im bijÇm tÇs daudzÇs reizes, kad mïs dar¥ju‰i; jÇ, ja tas nebtu bijis dï∫ esam tiku‰i izglÇbti no msu tÇs vïlmes pïc spïka un varas, ienaidnieku rokÇm? kas ‰iem ˙ïni¿a piekritïjiem 21 Vai ar¥ js domÇjat, ka Tas ir pÇr mums; btu vi¿i biju‰i Kungs vïl joprojÇm ms izglÇbs, uztic¥gi msu br¥v¥bas lietai un kad mïs sïÏam savos tro¿os un apvienoju‰ies ar mums, un gÇ- neizmantojam tÇs iespïjas, ko ju‰i pret msu ienaidniekiem tÇ Tas Kungs mums ir devis? vietÇ, lai paceltu zobenus pret 22 JÇ, vai js sïdïsit bezdar- mums, kas ir bijis par iemeslu b¥bÇ, kamïr jums apkÇrt ir tk- tik lielai asins izlie‰anai msu sto‰i to, jÇ, un ar¥ desmitiem starpÇ; jÇ, ja mïs btu gÇju‰i pret tksto‰u to, kas ar¥ sïÏ bezdar- vi¿iem TÇ Kunga spïkÇ, mïs b¥bÇ, kamïr tur ir tksto‰i vis- btu izkl¥dinÇju‰i savus ienaid- apkÇrt zemes robeÏÇs, kuri kr¥t niekus, jo tas tiktu dar¥ts atbil- no zobena, jÇ, tiek ievainoti un sto‰i Vi¿a vÇrda piepild¥‰anai. noasi¿o? 17 Bet lk, tagad lamanie‰i nÇk 23 Vai js domÇjat, ka Dievs uz mums, sagrÇbj msu zemes raudz¥sies uz jums kÇ uz nevai- un slepkavo msu ∫audis ar n¥giem, kad js joprojÇm sïÏat zobenu, jÇ, msu sievietes un un redzat ‰¥s lietas? Lk, es saku msu bïrnus, un ar¥ aizved tos jums: Nï! Tagad es gribu, lai gstÇ, likdami tiem ciest visa js atcerïtos, ka Dievs ir teicis, veida bïdas, un viss tas dï∫ mil- ka vispirms tiks izt¥r¥ta atrauka z¥gÇs bezdiev¥bas ‰o ˙ïni¿a iek‰puse, un tad ar¥ trauka piekritïju vid, kas tiecas pïc Çrpuse tiks not¥r¥ta. spïka un varas. 24 Un tad, ja vien js nenoÏï- 18 Bet kÇpïc man tik daudz losit to, ko esat izdar¥ju‰i, un ne-
15a Al. 51:9, 13. b Al. 51:5, 8. 16a Al. 51:16–19. 23a Mat. 23:25–26. Almas grÇmata 60:25–34 394 piecelsities un nesÇksit dar¥t, un tas ir dï∫ jsu nekrietn¥bas, nest¥sit pÇrtiku un v¥rus mums ka mïs esam cietu‰i tik lielus un ar¥ Helamanam, lai vi¿‰ zaudïjumus. varïtu noturït tÇs msu zemes 29 Lk, ‰is ir tas laiks, jÇ, tas da∫as, kuras vi¿‰ ir atguvis, un laiks ir tuvu, ka, ja vien js ne- lai mïs varïtu atgt ar¥ atliku‰os celsities savas valsts un jsu bïr- msu ¥pa‰umus tajÇs da∫Çs, lk, nu aizstÇvï‰anai, taisn¥bas azo- k∫s nepiecie‰ams, lai mïs vairs bens karÇjas pÇr jums; jÇ, un tas nec¥n¥tos ar lamanie‰iem, kamïr krit¥s uz jums un piemeklïs js mïs neesam izt¥r¥ju‰i sava trau- l¥dz pat jsu piln¥gai izn¥c¥bai. ka iek‰pusi, jÇ, patiesi augsto 30 Lk, es gaidu pïc pal¥dz¥bas vad¥bu msu vald¥bÇ. no jums; un, ja js nesniegsit 25 Un, ja vien js nedosit to, mums pal¥dz¥bu, lk, es nÇk‰u ko esmu pras¥jis savÇ vïst¥jumÇ, pie jums, tie‰i Zarahemlas zemï, un nenÇksit un neparÇd¥sit man un sit¥‰u js ar zobenu, tÇ ka patiesu abr¥v¥bas garu, un ne- jums nebs vairs spïka kavït ‰¥s cent¥sities nostiprinÇt un nocie- tautas att¥st¥bu msu br¥v¥bai. tinÇt msu karapulkus, un dot 31 Jo lk, Tas Kungs nepie∫aus, tiem pietiekami daudz pÇrtikas lai js dz¥votu un k∫tu vïl vi¿u uzturï‰anai, lk, es atstlju nekrietnÇki, lai izn¥cinÇtu Vi¿a da∫u no saviem br¥v¥bas piekri- taisn¥gos ∫audis. tïjiem, lai aizstÇvïtu ‰o msu 32 Lk, vai js domÇjat, ka Tas zemes da∫u, un es atstlju Dieva Kungs saudzïs js un izies ar spïku un svït¥bas pÇr tiem, sodu pret lamanie‰iem, kad tÇs lai nekÇds cits spïks nevarïtu ir vi¿u tïvu paraÏas, kas rad¥- darboties pret tiem— ju‰as vi¿u naidu, jÇ, un to ir 26 un tad dï∫ vi¿u ÇrkÇrt¥gÇs dubultoju‰i tie, kas ir at‰˙ïlu‰ies tic¥bas un vi¿u paciet¥bas savÇs no mums, kamïr jsu nekriet- bïdÇs— n¥ba ir dï∫ jsu m¥lest¥bas pïc 27 un es nÇk‰u uz jums, un, ja god¥bas un pasaules niec¥gajÇm tur starp jums bs kÇds, kam ir lietÇm? vïlme pïc br¥v¥bas, jÇ, ja tur 33 Js zinÇt, ka js pÇrkÇpjat bs palikusi kaut vai br¥v¥bas Dieva likumus, un js zinÇt, ka dzirksts, lk, es sacel‰u dumpi js tos saminat zem savÇm jsu starpÇ, l¥dz tie, kas vïlas kÇjÇm. Lk, Tas Kungs man piesavinÇties spïku un varu, saka: Ja tie, kurus js esat iecïlu- izzud¥s. ‰i par saviem pÇrvaldniekiem, 28 JÇ, lk, es nebaidos nedz nenoÏïlos savus grïkus un ne- jsu spïka, nedz jsu varas, bet krietn¥bas, js iesit c¥n¥ties pret tas ir mans aDievs, ko es baidos; vi¿iem. un tas ir saska¿Ç ar Vi¿a pavï- 34 Un tad lk, es, Moronijs, lïm, lai es paceltu savu zobenu, esmu spiests, saska¿Ç ar der¥bu, lai aizstÇvïtu savu valsti, un kuru es noslïdzu—turït sava
25a Al. 51:6; 61:15. 28a Ap. d. 5:26–29. 29a Hel. 13:5; 3. Nef. 2:19. 395 Almas grÇmata 60:35–61:8 Dieva pavïles; tÇdï∫ es gribu, niekam. Lk, es saku tev, lai js stingri ievïrotu Dieva Moronij, ka es nepriecÇjos par vÇrdu un steidz¥gi st¥tu man jsu lielajÇm abïdÇm, jÇ, tÇs no saviem pÇrtikas krÇjumiem sÇpina manu dvïseli. un no saviem v¥riem, un ar¥ 3 Bet lk, ‰eit ir tÇdi, kas priecÇ- Helamanam. jas par jsu bïdÇm, jÇ, tÇ ka 35 Un lk, ja js to nedar¥sit, es vi¿i ir sacïlu‰ies pret mani un nÇk‰u Çtri pie jums; jo lk, Dievs ar¥ pret tiem no maniem ∫aud¥m, nepie∫aus, lai mïs ietu bojÇ no kas ir abr¥v¥bas piekritïji, jÇ, un bada; tÇdï∫ Vi¿‰ dos mums no to, kas ir sacïlu‰ies, ir ÇrkÇrt¥gi jsu uztura, pat ja tas bs ar daudz. zobenu. Tagad skatieties, lai 4 Un tie ir tie, kas centÇs at¿emt js izpild¥tu Dieva vÇrdu. man soÆa krïslu, kas ir bijis par 36 Lk, es esmu Moronijs, jsu iemeslu ‰ai lielajai nekrietn¥bai; augstÇkais pavïlnieks. Es ane- jo vi¿i ir izmantoju‰i daudz tiecos pïc varas, bet gan to izn¥- glaimu un vi¿i ir aizvilinÇju‰i cinÇt. Es nemeklïju pïc pasaules daudzu ∫auÏu sirdis, kas bs cie¿as, bet pïc sava Dieva go- par iemeslu lielÇm bïdÇm msu d¥bas un savas valsts br¥v¥bas vid; vi¿i ir aizturïju‰i msu un labuma. Un tÇ es nobeidzu pÇrtikas krÇjumus un vi¿i ir savu vïst¥jumu. iebaid¥ju‰i msu br¥v¥bas pie- kritïjus, lai tie neietu pie jums. 5 Un lk, vi¿i mani padzina, 61. NODAπA un es aizbïgu uz Gideona zemi ar tik daudziem v¥riem, cik vien Pahorans stÇsta Moronijam par es varïju dabt. dumpi un sacel‰anos vald¥bÇ. µï- 6 Un lk, es st¥ju uzsaukumu ni¿a piekritïji ie¿em Zarahemlu un visÇ ‰in¥ zemes da∫Ç; un lk, tie izveido savien¥bu ar lamanie‰iem. piepulcïjas mums ikdienas, ar Pahorans ldz karaspïka pal¥dz¥bu saviem ieroãiem, savas valsts un pret dumpiniekiem. Apmïram 62 savas abr¥v¥bas aizstÇv¥bai, un g. pr. Kr. lai atriebtu mums pÇri nodar¥to. Lk, tad notika, ka dr¥z vien pïc 7 Un tie ir nÇku‰i pie mums tik tam, kad Moronijs bija aizst¥jis daudz, ka tiem, kas sacïlÇs pret savu vïst¥jumu galvenajam pÇr- mums, ir mests izaicinÇjums, valdniekam, vi¿‰ sa¿ïma vïs- jÇ, tÇ ka vi¿i baidÇs ms un t¥jumu no aPahorana, galvenÇ neuzdr¥kstas nÇkt pret mums pÇrvaldnieka. Un ‰ie ir tie vÇrdi, c¥n¥ties. ko vi¿‰ sa¿ïma: 8 Vi¿i ir sagrÇbu‰i zemi jeb 2 Es, Pahorans, kas esmu ‰¥s pilsïtu Zarahemlu; vi¿i ir iecï- zemes galvenais pÇrvaldnieks, lu‰i ˙ïni¿u pÇr tiem, un tas ir stu ‰os vÇrdus Moronijam, rakst¥jis lamanie‰u ˙ïni¿am, un augstÇkajam karapulka pavïl- tas ir apvienojies savien¥bÇ ar to;
36a M&D 121:39–42. 2a Al. 60:3–9. 6a src Br¥vs, br¥v¥ba. 61 1a Al. 50:39–40. 3a Al. 51:6–7. Almas grÇmata 61:9–21 396 ‰ajÇ savien¥bÇ vi¿‰ ir piekritis zobeniem, lai mïs varïtu sagla- noturït Zarahemlas pilsïtu, ku- bÇt savu br¥v¥bu, lai mïs varïtu ras noturï‰ana, kÇ vi¿‰ domÇ, priecÇties par msu bazn¥cas dos iespïju lamanie‰iem iekarot milz¥go priek‰roc¥bu un msu atliku‰o zemi, un vi¿‰ tiks Pest¥tÇja un msu Dieva lietu. iecelts par ˙ïni¿u pÇr saviem 15 TÇdï∫, nÇc pie manis Çtri ∫aud¥m, kad tie bs lamanie‰u ar nelielu skaitu savu v¥ru un uzvarïti. atstÇj atliku‰os Lehija un Tean- 9 Un tad savÇ vïstulï tu mani kuma uzraudz¥bÇ; dod vi¿iem pïli, bet tas nav svar¥gi; es varu vest karu tajÇ zemes da∫Ç neesmu dusm¥gs, bet priecÇjos saska¿Ç ar aDieva Garu, kur‰ par tavas sirds cildenumu. Es, ir ar¥ br¥v¥bas gars, kas ir tajos. Pahorans, netiecos pïc varas, 16 Lk, es st¥ju tiem nedaudz kÇ tikai lai atgtu savu soÆa pÇrtikas, lai vi¿i neaizietu bojÇ, krïslu, lai es varïtu saglabÇt l¥dz js varïsit atnÇkt pie manis. savas tautas ties¥bas un br¥v¥bu. 17 Sapulciniet kopÇ visus Mana dvïsele stÇv stipri ‰ajÇ spïkus, ko js varat, savam br¥v¥bÇ, kurÇ Dievs ir dar¥jis karagÇjienam ‰urp, un mïs stei- ms abr¥vus. dz¥gi iesim sava Dieva spïkÇ 10 Un tad lk, mïs pretosimies pret ‰iem atkritïjiem, saska¿Ç bezdiev¥bai l¥dz pat asinsizlie- ar to tic¥bu, kas ir msos. ‰anai. Mïs neizlietu lamanie‰u 18 Un mïs ie¿emsim Zarahem- asinis, ja vi¿i paliktu savÇ pa‰u las pilsïtu, lai mïs varïtu dabt zemï. vairÇk pÇrtikas, ko st¥t Lehijam 11 Mïs neizlietu savu brÇ∫u un Teankumam; jÇ, mïs iesim asinis, ja vi¿i nesaceltos un pret tiem TÇ Kunga spïkÇ, un ne¿emtu zobenu pret mums. mïs dar¥sim galu ‰ai lielajai 12 Mïs pak∫autos verdz¥bas nekrietn¥bai. jgam, ja to pras¥tu Dieva taisn¥- 19 Un tagad, Moronij, es prie- ba, vai, ja Vi¿‰ pavïlïtu mums cÇjos, sa¿emdams tavu vïst¥ju- to dar¥t. mu, jo es mazliet uztraucos par 13 Bet lk, Vi¿‰ nepavïl, lai to, kas mums jÇdara, vai tas bs mïs pak∫autos saviem ienaid- taisn¥gi iet pret saviem brÇ∫iem. niekiem, bet lai mïs auzticïtos 20 Bet tu teici, ja vien vi¿i Vi¿am, un Vi¿‰ ms atbr¥vos. nenoÏïlos grïkus, Tas Kungs ir 14 TÇdï∫, mans m¥∫otais brÇli pavïlïjis tev, lai tu ietu pret Moronij, pretosimies ∫aunumam, vi¿iem. un katram ∫aunumam, kuram 21 Skaties, lai tu astiprinÇtu mïs nevaram pretoties ar Lehiju un Teankumu TajÇ Kun- saviem vÇrdiem, jÇ, tÇdiem gÇ; saki vi¿iem, lai nebaidÇs, kÇ sacel‰anÇs un at‰˙el‰anÇs, jo Dievs izglÇbs vi¿us, jÇ, un ar¥ apretosimies tiem ar saviem visus tos, kas stÇv stipri tajÇ
9a JÇ¿a 8:31–36; Uztic¥ba. src Svïtais Gars. M&D 88:86. 14a Al. 43:47. 21a Cak. 10:12. 13a src Tic¥ba, ticït; 15a 2. kor. 3:17. 397 Almas grÇmata 62:1–10 br¥v¥bÇ, ar ko Dievs ir dar¥jis gÇja, un sapulcinÇja kopÇ visus vi¿us br¥vus. Un tagad es bei- spïkus, ko vi¿‰ varïja, visÇ savÇ dzu savu vïst¥jumu savam m¥- karagÇjienÇ uz Gideona zemi. ∫otajam brÇlim Moronijam. 5 Un notika, ka tksto‰i sapul- cïjÇs zem vi¿a karoga un pacïla savus zobenus savas br¥v¥bas 62. NODAπA aizstÇv¥bai, lai vi¿i nenonÇktu jgÇ. Moronijs dodas pal¥gÇ Pahoranam 6 Un tÇ, kad Moronijs bija sa- uz Gideona zemi. µïni¿a piekritïji, pulcinÇjis kopÇ visus v¥rus, cik kas atsakÇs aizstÇvït savu valsti, vien vi¿‰ varïja visÇ savÇ kara- tiek nodoti nÇvei. Pahorans un gÇjienÇ, vi¿‰ nÇca uz Gideona Moronijs atgst Nefihasu. Daudzi zemi; un, apvienojot vi¿a spï- lamanie‰i pievienojas Amona tau- kus ar tiem no Pahorana, vi¿i tai. Teankums nogalina Amoronu k∫uva ÇrkÇrt¥gi spïc¥gi, patiesi un savukÇrt pats tiek nogalinÇts. spïc¥gÇki nekÇ Pakus v¥ri, kur‰ Lamanie‰i tiek izdz¥ti no zemes un bija ‰o atkritïju a˙ïni¿‰, kur‰ tiek nodibinÇts miers. Helamans bija izdzinis bbr¥v¥bas piekritïjus atgrieÏas pie kalpo‰anas un stiprina no Zarahemlas zemes un sagrÇ- Bazn¥cu. Apmïram 62–57 g. pr. Kr. bis to zemi. Un tad notika, kad Moronijs bija 7 Un notika, ka Moronijs un sa¿ïmis ‰o vïst¥jumu, vi¿a sirds Pahorans devÇs ar saviem ka- k∫uva dro‰Çka un tapa piepil- rapulkiem uz Zarahemlas zemi d¥ta ar ÇrkÇrt¥gi lielu prieku un gÇja pret pilsïtu, un sastapa Pahorana uztic¥bas dï∫, ka vi¿‰ Pakus v¥rus, tÇ ka vi¿i nonÇca ar¥ nebija br¥v¥bas un savas l¥dz c¥¿ai. valsts lietas anodevïjs. 8 Un lk, Pakus tika nogali- 2 Bet vi¿‰ ar¥ ÇrkÇrt¥gi sïroja nÇts un vi¿a v¥ri tika sa¿emti par to nekrietn¥bu, kuri bija par gstek¿iem, un Pahorans padzinu‰i Pahoranu no soÆa tika atjaunots savÇ soÆa krïslÇ. krïsla, jÇ, ¥sÇk sakot, par tiem, 9 Un Pakus v¥ri sa¿ïma savu kas bija sacïlu‰ies pret savu tiesu atbilsto‰i likumam, un ar¥ valsti un ar¥ savu Dievu. tie ˙ïni¿a piekritïji, kas bija 3 Un notika, ka Moronijs sa¿emti un iemesti cietumÇ; un pa¿ïma nelielu skaitu v¥ru pïc vi¿i tika a sod¥ti saska¿Ç ar Pahorana vïlmes un nodeva likumu; jÇ, tie Pakus v¥ri un tie Lehija un Teankuma pak∫aut¥bÇ ˙ïni¿a piekritïji, kas negribïja sava karapulka atliku‰o da∫u, celt ieroãus savas valsts aizstÇ- un devÇs savÇ karagÇjienÇ uz v¥bai, bet gribïja c¥n¥ties pret to, Gideona zemi. tika nodoti nÇvei. 4 Un vi¿‰ pacïla abr¥v¥bas 10 Un tÇ k∫uva nepiecie‰ams, bkarogu katrÇ vietÇ, kur vi¿‰ ie- lai ‰is likums tiktu stingri ievï-
62 1a Al. 60:18. src Karogs. 9a src NÇvessods. 4a src Br¥vs, br¥v¥ba. 6a Al. 61:4–8. b Al. 46:12–13, 36. b Al. 51:5–7. Almas grÇmata 62:11–23 398 rots vi¿u valsts dro‰¥bai; jÇ, un ‰ajÇ der¥bÇ, vi¿i st¥ja tos dz¥vot katrs, kas tika atrasts noliedzam ar Amona tautu, un skaitÇ to savu br¥v¥bu, tika steidz¥gi so- bija ap ãetri tksto‰i, kas netika d¥ts saska¿Ç ar likumu. nokauti. 11 Un tÇ beidzÇs tr¥sdesmitais 18 Un notika, kad vi¿i bija tos soÆu vald¥‰anas gads pÇr Nefija aizst¥ju‰i, vi¿i turpinÇja savu tautu; Moronijs un Pahorans karagÇjienu uz Nefihas zemi. bija atjaunoju‰i mieru Zarahem- Un notika, kad vi¿i bija pie- las zemï starp saviem pa‰u ∫au- nÇku‰i pie Nefihas pilsïtas, d¥m, nododot nÇvei katru, kas vi¿i uzslïja savas teltis Nefihas nebija uztic¥gs br¥v¥bas lietai. l¥dzenumos, kas ir netÇlu no 12 Un notika, ka tr¥sdesmit un Nefihas pilsïtas. pirmÇ soÆu vald¥‰anas gada sÇ- 19 Tad Moronijs gribïja, lai kumÇ pÇr Nefija tautu Moronijs lamanie‰i nÇktu c¥n¥ties pret vi- nekavïjoties lika, lai pÇrtikas ¿iem l¥dzenumÇ; bet lamanie‰i, krÇjumi tiktu st¥ti, un ar¥ kara- zinÇdami par vi¿u ÇrkÇrt¥gi lielo pulks no se‰iem tksto‰iem drosmi un redzïdami vi¿u lielo v¥ru tiktu st¥ts Helamanam, skaitu, tÇdïjÇdi vi¿i neuzdr¥k- lai pal¥dzïtu vi¿am saglabÇt to stïjÇs nÇkt pret tiem; tÇdï∫ vi¿i zemes da∫u. nenÇca c¥n¥ties tan¥ dienÇ. 13 Un vi¿‰ ar¥ lika, lai kara- 20 Un, kad pienÇca nakts, pulks no se‰iem tksto‰iem v¥ru Moronijs nÇca nakts tumsÇ un ar pietiekamu daudzumu uztura uzrÇpÇs aug‰Ç uz sienas, lai tiktu st¥ts Lehija un Teankuma izlkotu, kurÇ pilsïtas da∫Ç karapulkiem. Un notika, ka tas lamanie‰i bija apmetu‰ies ar tika dar¥ts, lai nostiprinÇtu zemi savu karapulku. pret lamanie‰iem. 21 Un notika, ka vi¿i bija aus- 14 Un notika, ka Moronijs un trumu pusï pie ieejas; un vi¿i Pahorans, atstÇju‰i lielu v¥ru visi gulïja. Un tad Moronijs grupu Zarahemlas zemï, devÇs atgriezÇs pie sava karapulka un ar lielu v¥ru grupu karagÇjienÇ lika, lai vi¿i steigÇ sagatavotu uz Nefihas zemi, ap¿ïmu‰ies stipras virves un kÇpnes, lai no- gÇzt lamanie‰us tan¥ pilsïtÇ. laistos no sienas aug‰as sienas 15 Un notika, kad vi¿i so∫oja iek‰ïjÇ pusï. uz to zemi, vi¿i sa¿ïma lielu 22 Un notika, ka Moronijs lika, grupu v¥ru no lamanie‰iem un lai vi¿a v¥ri dotos un uzrÇptos uz nokÇva daudzus no tiem, un sienas aug‰as un nolaistos lejÇ pa¿ïma vi¿u pÇrtikas krÇjumus tajÇ pilsïtas da∫Ç, jÇ, tie‰i rietu- un vi¿u kara ieroãus. mu pusï, kur lamanie‰i nebija 16 Un notika, kad vi¿i bija apmetu‰ies ar savu karapulku. tos sa¿ïmu‰i, vi¿i lika tiem 23 Un notika, ka vi¿i visi no- stÇties der¥bÇ, ka tie vairs nepa- laidÇs lejÇ pilsïtÇ nakt¥ ar savu cels savus kara ieroãus pret stipro virvju un savu kÇp¿u nefijie‰iem. pal¥dz¥bu; tÇ, kad r¥ts pienÇca, 17 Un, kad tie bija stÇju‰ies vi¿i visi bija pilsïtas sienÇs. 399 Almas grÇmata 62:24–35 24 Un tagad, kad lamanie‰i tÇdï∫ Moronijs devÇs no Nefihas pamodÇs un ieraudz¥ja, ka zemes uz Lehija zemi. Moronija karapulki ir ‰in¥ pusï 31 Un notika, kad lamanie‰i sienai, vi¿i ÇrkÇrt¥gi nobijÇs, tÇ redzïja, ka Moronijs nÇk pret ka vi¿i bïga prom pa eju. vi¿iem, vi¿i ÇrkÇrt¥gi nobijÇs 25 Un tad, kad Moronijs re- un bïga Moronija karapulka dzïja, ka tie bïga vi¿a priek‰Ç, priek‰Ç. vi¿‰ lika, lai vi¿a v¥ri dotos pret 32 Un notika, ka Moronijs un tiem; un vi¿i nokÇva daudzus, vi¿a karapulks vajÇja tos no un aplenca daudzus citus un pilsïtas uz pilsïtu, kamïr tos sa¿ïma tos par gstek¿iem; sastapa Lehijs un Teankums; un un atliku‰ie no tiem bïga uz lamanie‰i bïga no Lehija un Moronija zemi, kas bija jras Teankuma, tie‰i lejÇ uz jras malÇ. malu, l¥dz vi¿i nonÇca Moronija 26 TÇ Moronijs un Pahorans zemï. bija ie¿ïmu‰i Nefihas pilsïtu 33 Un visi lamanie‰u karapulki bez nevienas dvïseles zaudï- bija sapulcïju‰ies kopÇ, tÇ ka ‰anas; un tur bija daudzi no vi¿i visi bija viena karaspïka lamanie‰iem, kas tika nokauti. da∫a Moronija zemï. Tad 27 Tad notika, ka visi tie lama- Amorons, lamanie‰u ˙ïni¿‰, ar¥ nie‰i, kas bija gstek¿i, vïlïjÇs bija ar tiem. pievienoties aAmona tautai un 34 Un notika, ka Moronijs k∫t br¥vi ∫audis. un Lehijs, un Teankums izvie- 28 Un notika, ka visiem tiem, tojÇs nometnï ar saviem kara- kas vïlïjÇs, tiem tika ∫auts atbil- pulkiem visapkÇrt Moronija sto‰i vi¿u vïlmïm. zemes robeÏÇs, tÇ ka lamanie‰i 29 TÇdï∫ visi lamanie‰u gstek- bija ielenkti robeÏÇs no me- ¿i pievienojÇs Amona tautai un Ïon¥gÇ apvidus dienvidos un sÇka ÇrkÇrt¥gi strÇdÇt, apstrÇ- robeÏÇs no meÏon¥gÇ apvidus dÇdami zemi, audzïdami visa austrumos. veida lab¥bu un visa veida s¥klo- 35 Un tÇ vi¿i izvietojÇs nomet- pus un liellopus, un tÇ nefijie‰i nï uz nakti. Jo lk, nefijie‰i tika atbr¥voti no liela sloga; jÇ, tÇ un ar¥ lamanie‰i bija noguru‰i ka vi¿i tika atbr¥voti no visiem no lielÇ pÇrgÇjiena; tÇdï∫ vi¿i lamanie‰u gstek¿iem. neiz‰˙¥rÇs ne par kÇdu kara vil- 30 Tad notika, ka Moronijs, kad t¥bu nakt¥, iz¿emot Teankumu; vi¿‰ bija ie¿ïmis Nefihas pilsï- jo vi¿‰ bija ÇrkÇrt¥gi nikns uz tu, sa¿ïmis daudzus gstek¿us, Amoronu, tÇ kÇ vi¿‰ uzskat¥ja, kas ÇrkÇrt¥gi samazinÇja lama- ka Amorons un vi¿a brÇlis nie‰u karapulkus, un atguvis Amalikija bija par aiemeslu ‰im daudzus no nefijie‰iem, kas bija lielajam un ilgajam karam starp biju‰i gstek¿i, kas ÇrkÇrt¥gi vi¿iem un lamanie‰iem, un bija stiprinÇja Moronija karapulku, biju‰i par iemeslu tik lielam
27a src Anti-nefij-lehijie‰i. 35a Al. 48:1. Almas grÇmata 62:36–47 400 karam un asinsizlie‰anai, jÇ, un 41 Bet lk, tÇ ÇrkÇrt¥gi ilgÇ kara tik lielam badam. dï∫ starp nefijie‰iem un lamanie- 36 Un notika, ka Teankums ‰iem daudzi k∫uva nocietinÇju- savÇs dusmÇs gÇja lamanie‰u ‰ies, ÇrkÇrt¥gi ilgÇ kara dï∫; un nometnï, un vi¿‰ nolaidÇs pÇri daudzi bija k∫uvu‰i pa∫Çv¥gÇki pilsïtas sienai. Un vi¿‰ gÇja ar dï∫ savÇm abïdÇm, tÇ ka vi¿i virvi no vietas uz vietu, tÇ ka pazemojÇs Dieva priek‰Ç, tie‰Çm vi¿‰ atrada ˙ïni¿u un aiemeta pazem¥bas dzi∫umos. tam ‰˙ïpu, kas iedrÇs vi¿Ç 42 Un notika, ka pïc tam, kad blakus sirdij. Bet lk, pirms Moronijs bija nostiprinÇjis ‰¥s ˙ïni¿‰ nomira, vi¿‰ pamodinÇja zemes da∫as, kas bija visvairÇk savus kalpus, tÇ ka tie vajÇja atklÇtas lamanie‰iem, l¥dz tÇs Teankumu un nogalinÇja to. bija pietiekami stipras, vi¿‰ 37 Tad notika, kad Lehijs un atgriezÇs Zarahemlas pilsïtÇ; un Moronijs uzzinÇja, ka Teankums ar¥ Helamans atgriezÇs savÇ bija kritis, vi¿i ÇrkÇrt¥gi bïdÇjÇs; mantojuma vietÇ, un tur atkal jo lk, vi¿‰ bija v¥rs, kas bija bija nodibinÇts miers Nefija varon¥gi c¥n¥jies par savu valsti, tautÇ. jÇ, patiess br¥v¥bas piekritïjs; un 43 Un Moronijs nodeva savu vi¿‰ bija izcietis ∫oti daudz karapulku pavïlniec¥bu sava ÇrkÇrt¥gi smagu cie‰anu. Bet dïla rokÇs, kura vÇrds bija Mo- lk, vi¿‰ bija miris un bija gÇjis ronihass; un vi¿‰ aizgÇja savÇ visas zemes rad¥bas ce∫u. pa‰a namÇ, lai vi¿‰ varïtu savas 38 Tad notika, ka Moronijs atliku‰Çs dienas pavad¥t mierÇ. izgÇja ar v¥riem nÇkamajÇ r¥tÇ 44 Un Pahorans atgriezÇs savÇ un uzbruka lamanie‰iem, tÇ ka soÆa krïslÇ; un Helamans atkal vi¿i kÇva tos ar lielu kau‰anu; uz¿ïmÇs sludinÇt tautai Dieva un vi¿i izdzina tos no tÇs zemes; vÇrdu; jo tik daudzu karu un un tie bïga, patiesi tÇ, ka tie str¥du dï∫ bija k∫uvis nepiecie- tajÇ laikÇ vairs negriezÇs pret ‰ams, lai bazn¥cÇ atkal tiktu nefijie‰iem. veikta sakÇrto‰ana. 39 Un tÇ beidzÇs tr¥sdesmit un 45 TÇdï∫ Helamans un vi¿a pirmais soÆu vald¥‰anas gads brÇ∫i gÇja un sludinÇja Dieva pÇr Nefija tautu; un tÇ vi¿iem vÇrdu ar lielu spïku, apÇrlieci- bija kari un asinsizlie‰ana, un not daudzus ∫audis par vi¿u bads, un bïdas daudzu gadu bezdiev¥bu, kas noveda pie garumÇ. tÇ, ka tie noÏïloja savus grïkus 40 Un tur bija slepkav¥bas un tapa krist¥ti Tam Kungam, un str¥di, un ‰˙el‰anÇs un visa savam Dievam. veida nekrietn¥ba starp Nefija 46 Un notika, ka vi¿i atkal ∫aud¥m; tomïr ataisn¥go labad, jÇ, nodibinÇja bazn¥cu visÇ zemï. pateicoties taisn¥go lg‰anÇm, 47 JÇ, un tika veikta sakÇrto- vi¿i tika pasargÇti. ‰ana attiec¥bÇ uz likumiem. Un
36a Al. 51:33–34. 41a src Likstas. 40a Al. 45:15–16. 45a M&D 18:44. 401 Almas grÇmata 62:48–63:7 vi¿u asoÆi, un vi¿u augstÇkie Un notika tr¥sdesmit un sestÇ soÆi tika izvïlïti. soÆu vald¥‰anas gada sÇkumÇ 48 Un Nefija tauta atkal sÇka pÇr Nefija tautu, ka a·iblons aplaukt tai zemï, un sÇka vairo- pÇr¿ïma ‰¥s bsvïtÇs lietas, kuras ties un k∫t ÇrkÇrt¥gi stipra tajÇ Helamanam nodeva Alma. zemï. Un vi¿i ÇrkÇrt¥gi sÇka 2 Un vi¿‰ bija taisn¥gs v¥rs un pieaugt bagÇt¥bÇ. vi¿‰ staigÇja taisn¥gi Dieva 49 Bet, neskatoties uz savÇm priek‰Ç, un vi¿‰ centÇs nemit¥gi bagÇt¥bÇm vai savu spïku, vai dar¥t labu, turït TÇ Kunga, sava savu veiksmi, vi¿i nek∫uva Dieva pavïles; tÇpat kÇ ar¥ vi¿a augstprÇt¥gi pa‰i savÇs ac¥s; brÇlis. nedz ar¥ vi¿i bija ktri atcerï- 3 Un notika, ka ar¥ Moronijs ties To Kungu, savu Dievu; bet nomira. Un tÇ beidzÇs tr¥sdes- tie ÇrkÇrt¥gi pazemojÇs Vi¿a mit un sestais soÆu vald¥‰anas priek‰Ç. gads. 50 JÇ, vi¿i atcerïjÇs, kÇdas lielas 4 Un notika, ka tr¥sdesmit un lietas Tas Kungs bija tiem dar¥- sept¥tajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ jis, ka Vi¿‰ bija izglÇbis tos no tur bija liela grupa v¥ru, skaitÇ nÇves un no jga, un no cietu- l¥dz pat pieci tksto‰i un ãetri miem, un no visÇdÇm bïdÇm, simti v¥ru, ar savÇm sievÇm un un Vi¿‰ bija atbr¥vojis tos no saviem bïrniem, devu‰ies prom vi¿u ienaidnieku rokÇm. no Zarahemlas zemes uz zemi, 51 Un vi¿i nepÇrtraukti ldza kas bija uz azieme∫iem. To Kungu, savu Dievu, tÇ ka 5 Un notika, ka Hagots, vi¿‰, Tas Kungs svït¥ja tos, saska¿Ç bdams ÇrkÇrt¥gi zinÇtkÇrs cil- ar Savu vÇrdu, tÇ ka vi¿i k∫uva vïks, tÇdï∫ vi¿‰ devÇs un uzb- stipri un tiem veicÇs tajÇ zemï. vïja sev ÇrkÇrt¥gi lielu kuÆi 52 Un notika, ka visas ‰¥s PÇrpiln¥bas zemes robeÏÇs pie lietas bija dar¥tas. Un Helamans PostaÏas zemes, un nolaida to nomira tr¥sdesmit un piektajÇ den¥ rietumu jrÇ pie tÇ azemes soÆu vald¥‰anas gadÇ pÇr Nefija ‰auruma, kas veda uz zemi tautu. zieme∫os. 6 Un lk, tur bija daudzi nefijie‰i, kas tajÇ iekÇpa un bu- 63. NODAπA rÇja ar lieliem pÇrtikas krÇju- miem, un ar¥ daudzas sievietes ·iblons un vïlÇk Helamans pÇr¿em un bïrni, un vi¿i uz¿ïma savu svïtos pierakstus. Daudzi nefijie‰i kursu uz zieme∫iem. Un tÇ ce∫o uz zemi zieme∫os. Hagots bvï beidzÇs tr¥sdesmit un sept¥tais kuÆus, kuri burÇ rietumu jrÇ. gads. Moronihass sakauj lamanie‰us 7 Un tr¥sdesmit un astotajÇ kaujÇ. Apmïram 56–52 g. pr. Kr. gadÇ ‰is v¥rs uzbvïja citu kuÆi.
47a Mos. 29:39. b Al. 37:1–12. 5a Al. 22:32; 48a Al. 50:20. src Svïts. Et. 10:20. 63 1a Al. 38:1–2. 4a Al. 22:31. Almas grÇmata 63:8–17 402 Un pirmais kuÆis ar¥ atgriezÇs, kas bija pie Helamana, tika rak- un daudz vairÇk ∫auÏu tajÇ iekÇ- st¥ti un izst¥ti pa visu zemi pa; un vi¿i ar¥ pa¿ïma daudz starp visiem cilvïku bïrniem, pÇrtikas krÇjumu un atkal devÇs iz¿emot tikai tÇs da∫as, kuras ce∫Ç uz zemi zieme∫os. pïc Almas pavïles bnedr¥kstïja 8 Un notika, ka par vi¿iem izplat¥t. vairs nekad netika dzirdïts. Un 13 Tomïr ‰¥s lietas bija jÇtur mïs domÇjam, ka vi¿i nosl¥ka svïtas un ajÇnodod no vienas jras dzi∫umos. Un notika, ka paaudzes otrai; tÇdï∫, ‰ajÇ gadÇ, vïl viens labs kuÆis devÇs prom; tÇs tika nodotas Helamanam, un, kurp tas aizbrauca, mïs pirms ·iblona nÇves. nezinÇm. 14 Un notika ar¥ ‰ajÇ gadÇ, 9 Un notika, ka ‰ajÇ gadÇ ka tur bija daÏi atkritïji, kas daudzi cilvïki devÇs uz zemi aizgÇja pie lamanie‰iem; un tie azieme∫os. Un tÇ beidzÇs tr¥sdes- atkal tika uzkd¥ti dusmÇs pret mit un astotais gads. nefijie‰iem. 10 Un notika, ka tr¥sdesmit un 15 Un ar¥ ‰ajÇ pa‰Ç gadÇ vi¿i dev¥tajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ nÇca ar lielu karapulku kaujÇ ar¥ ·iblons nomira, un Korian- pret aMoronihasa ∫aud¥m jeb pret tons bija devies uz zemi zieme- Moronihasa karapulku, kurÇ ∫os ar kuÆi, lai aizvestu pÇrtiku vi¿i tika sasisti un atkal aizdz¥ti tiem ∫aud¥m, kas bija devu‰ies atpaka∫ uz savÇm pa‰u zemïm, uz to zemi. cie‰ot lielus zaudïjumus. 11 TÇdï∫ k∫uva nepiecie‰ams, 16 Un tÇ beidzÇs tr¥sdesmit un lai ·iblons nodotu ‰¥s svïtÇs lie- dev¥tais soÆu vald¥‰anas gads tas pirms savas nÇves aHelama- pÇr Nefija tautu. na dïlam, kuru sauca Helamans 17 Un tÇ beidzas Almas un un kur‰ tika saukts sava tïva vi¿a dïla Helamana, un ar¥ vÇrdÇ. ·iblona, kur‰ bija vi¿a dïls, 12 Tad lk, visi ‰ie agravïjumi, apraksts.
Helamana GrÇmata
praksts par nefijie‰iem. Vi¿u kari un str¥di, un vi¿u ‰˙el‰anÇs. AUn ar¥ daudzu svïto pravie‰u pravietojumi pirms Kristus atnÇk‰anas, saska¿Ç ar Helamana pierakstiem, kur‰ bija Helamana dïls, un ar¥ saska¿Ç ar vi¿a dïlu pierakstiem, l¥dz pat Kristus atnÇk‰anai. Un ar¥ daudzi no lamanie‰iem tiek pievïrsti. Apraksts par vi¿u pievïr‰anu. Apraksts par lamanie‰u taisn¥gumu un
9a Hel. 3:11–12. priek‰vÇrdu. 13a Al. 37:4. 11a Skat. Helamana 12a Al. 18:36. 15a Al. 62:43. grÇmatas b Al. 37:27–32. 403 Helamana grÇmata 1:1–12 nefijie‰u ∫aundar¥bÇm un negant¥bÇm, l¥dz pat Kristus atnÇk‰anai, saska¿Ç ar Helamana un vi¿a dïlu pierakstu, kas tiek saukts par Helamana grÇmatu, un tÇ tÇlÇk.
1. NODAπA soÆa krïslu, vi¿‰ apvienojÇs ar tautas balsi. Pahorans Otrais k∫st par augstÇ- 7 Bet lk, Paanãi un tÇ ∫auÏu ko soÆi un tiek Ki‰kumena no- da∫a, kas gribïja, lai vi¿‰ btu slepkavots. Pakumenijs ie¿em soÆa to pÇrvaldnieks, bija ÇrkÇrt¥gi krïslu. Koriantumrs vada lama- nikni; tÇdï∫ vi¿‰ jau gras¥jÇs nie‰u karapulkus, ie¿em Zarahem- glaimot ‰iem ∫aud¥m, lai mudi- lu un nogalina Pakumeniju. nÇtu tos uz sacel‰anos pret Moronihass sakauj lamanie‰us un saviem brÇ∫iem. atgst Zarahemlu, un Korian- 8 Un notika, kad vi¿‰ jau tumrs tiek nogalinÇts. Apmïram gras¥jÇs to dar¥t, lk, vi¿‰ tika 52–50 g. pr. Kr. sa¿emts un tika tiesÇts atbilsto‰i tautas balsij, un notiesÇts uz N tad lk, tas notika ãetr- nÇvi, jo vi¿‰ bija sacïlies un cen- UdesmitÇ soÆu vald¥‰anas tÇs izn¥cinÇt atautas br¥v¥bu. gada sÇkumÇ pÇr Nefija tautu, 9 Tad, kad ‰ie ∫audis, kas tur sÇkÇs nopietnas nesaska¿as vïlïjÇs, lai vi¿‰ btu par vi¿u starp nefijie‰u ∫aud¥m. pÇrvaldnieku, redzïja, ka vi¿‰ 2 Jo lk, aPahorans bija nomiris ir notiesÇts uz nÇvi, tÇdï∫ tie bija un aizgÇjis visas zemes rad¥bas nikni, un lk, tie st¥ja kÇdu ce∫u; tÇdï∫ tur izcïlÇs nopietns Ki‰kumenu uz Pahorana soÆa str¥ds par to, kuram no brÇ∫iem, krïslu, un vi¿‰ noslepkavoja kas bija Pahorana dïli, pienÇkas Pahoranu, kad tas sïdïja soÆa soÆa krïsls. krïslÇ. 3 Tad lk, ‰ie ir to vÇrdi, kas 10 Un vi¿u vajÇja Pahorana c¥n¥jÇs par soÆa krïslu, kas ar¥ kalpi; bet lk, Ki‰kumens aiz- izrais¥ja ∫auÏu ˙ildas: Pahorans, bïga tik Çtri, ka neviens cilvïks Paanãi un Pakumenijs. nevarïja to panÇkt. 4 Tad nu ‰ie vïl nav visi Paho- 11 Un vi¿‰ gÇja pie tiem, kas rana dïli (jo vi¿u bija daudz), vi¿u st¥ja, un vi¿i visi stÇjÇs bet ‰ie ir tie, kas c¥n¥jÇs par soÆa der¥bÇ, jÇ, zvïrïdami pie sava krïslu; tÇdïjÇdi vi¿i izrais¥ja mÏ¥gÇ Rad¥tÇja, ka vi¿i nevie- tautas ‰˙el‰anos tr¥s da∫Çs. nam neteiks, ka Ki‰kumens bija 5 Tomïr notika, ka Pahorans noslepkavojis Pahoranu. tika iecelts ar atautas balsi bt 12 TÇdï∫ Ki‰kumens nebija par augstÇko soÆi un pÇrvald- zinÇms starp Nefija ∫aud¥m, jo nieku pÇr Nefija tautu. vi¿‰ bija pÇrÆïrbies, kad vi¿‰ 6 Un notika, ka Pakumenijs, noslepkavoja Pahoranu. Un redzot, ka vi¿‰ nevar iegt Ki‰kumens un vi¿a banda, kas
[helamana] 5a Mos. 29:26–29. 1 2a Al. 50:40. 8a src Br¥vs, br¥v¥ba. Helamana grÇmata 1:13–22 404 bija derïju‰i ar vi¿u, iejaucÇs vadoni, un vi¿‰ lika tiem so∫ot starp ∫aud¥m tÇdÇ veidÇ, lai uz Zarahemlas zemi, lai c¥n¥tos vi¿i visi nevarïtu tikt atklÇti; bet pret nefijie‰iem. tie, kas tika atklÇti, tika notiesÇti 18 Un notika, ka dï∫ tiem uz anÇvi. daudzajiem str¥diem un tÇm 13 Un tad lk, Pakumenijs tika lielajÇm nesaska¿Çm vald¥bÇ, ka iecelts, saska¿Ç ar tautas balsi, vi¿i neturïja pietiekami daudz bt par augstÇko soÆi un pÇr- sargu Zarahemlas zemï, jo vi¿i valdnieku pÇr tautu, lai vald¥tu domÇja, ka lamanie‰i neuzdr¥k- sava brÇ∫a Pahorana vietÇ; un stïsies nÇkt vi¿u zemju sird¥, tas bija saska¿Ç ar vi¿a ties¥bÇm. lai uzbruktu tai lielajai pilsïtai Un tas viss tika dar¥ts ãetrdes- Zarahemlai. mitajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ, 19 Bet notika, ka Koriantumrs un tas beidzÇs. so∫oja uz priek‰u savu daudzo 14 Un notika ãetrdesmit un pulku priek‰galÇ un uzbruka pirmajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ, pilsïtas iedz¥votÇjiem, un vi¿u ka lamanie‰i bija sapulcinÇju‰i karagÇjiens bija tik ÇrkÇrt¥gi neskaitÇmu v¥ru karapulku un strauj‰, ka nefijie‰iem nebija apbru¿oju‰i tos ar zobeniem laika sapulcinÇt kopÇ savus un ar jataganiem, un ar lokiem, karapulkus. un ar bultÇm, un ar bru¿u cepu- 20 TÇdï∫ Koriantumrs notrieca rïm, un ar kr‰u bru¿Çm, un ar sargus pie ieejas pilsïtÇ un ie- visa veida visÇdiem vairogiem. gÇja tur ar visu savu karapulku, 15 Un vi¿i nÇca atkal, lai vi¿i un vi¿i nokÇva katru, kas tiem varïtu c¥n¥ties pret nefijie‰iem. pretojÇs, tÇ ka vi¿i sagrÇba visu Un vi¿us vad¥ja v¥rs, kura vÇrds pilsïtu. bija Koriantumrs; un vi¿‰ bija 21 Un notika, ka Pakumenijs, Zarahemlas pïctecis; un vi¿‰ kas bija augstÇkais soÆis, bïga bija atkritïjs no nefijie‰iem; un Koriantumra priek‰Ç l¥dz pat vi¿‰ bija liels un varens v¥rs. pilsïtas sienÇm. Un notika, ka 16 TÇdï∫ lamanie‰u ˙ïni¿‰, Koriantumrs sita vi¿u pret kura vÇrds bija Tubalots un kur‰ sienu, tÇ ka vi¿‰ nomira. Un tÇ bija aAmorona dïls, domÇdams, beidzÇs Pakumenija dienas. ka Koriantumrs, bdams varens 22 Un tad, kad Koriantumrs v¥rs, varïtu stÇvït pret¥ nefijie- redzïja, ka vi¿a rokÇs bija ‰iem ar savu spïku un ar¥ ar Zarahemlas pilsïta, un redzïja, savu lielo gudr¥bu, tÇdï∫ vi¿‰ ka nefijie‰i bïga vi¿a priek‰Ç un st¥ja to, lai tas ietu iegt varu tika nokauti, un tika sa¿emti, un pÇr nefijie‰iem,— tika iemesti cietumÇ, un ka vi¿‰ 17 tÇdï∫ vi¿‰ uzkd¥ja tos uz ir ie¿ïmis stiprÇko nocietinÇju- dusmÇm, un vi¿‰ sapulcinÇja mu visÇ zemï, vi¿a sirds iedro- kopÇ savus karapulkus, un vi¿‰ ‰inÇjÇs tÇ, ka vi¿‰ gribïja jau iet iecïla Koriantumru bt par vi¿u pret visu zemi.
12a src NÇvessods. 16a Al. 52:3. 405 Helamana grÇmata 1:23–34 23 Un tad vi¿‰ neuzkavïjÇs lai varïtu tos apsteigt, pirms tie Zarahemlas zemï, bet vi¿‰ gÇja nÇktu PÇrpiln¥bas zemï. ar lielu karapulku tie‰i uz PÇr- 29 Un tÇ vi¿‰ dar¥ja; un vi¿‰ piln¥bas pilsïtu, jo tÇ bija vi¿a apsteidza tos, pirms tie nÇca ap¿em‰anÇs iet uz priek‰u un PÇrpiln¥bas zemï, un stÇjÇs tiem izcirst sev ce∫u ar zobenu, lai pret¥ kaujÇ, tÇ ka tie sÇka atkÇp- vi¿‰ varïtu iegt zemes zieme∫u ties atpaka∫ uz Zarahemlas zemi. da∫as. 30 Un notika, ka Moronihass 24 Un, domÇdams, ka vi¿u apsteidza tos atkÇpjoties, un lielÇkie spïki bija zemes vid, stÇjÇs tiem pret¥ kaujÇ, tÇ, ka tÇ tÇdï∫ vi¿‰ gÇja uz priek‰u, ne- k∫uva par ∫oti asi¿ainu kauju; dodot vi¿iem laiku sapulcïties jÇ, daudzi tika nokauti, un kopÇ, iz¿emot tikai mazÇs gru- starp tiem, kas bija nokauti, tika pÇs; un tÇdÇ veidÇ vi¿‰ tiem uz- atrasts ar¥ aKoriantumrs. bruka un notrieca tos pie zemes. 31 Un tad lk, lamanie‰i 25 Bet lk, ‰is Koriantumra nekur vairs nevarïja atkÇpties, karagÇjiens zemes vid deva nedz uz zieme∫iem, nedz uz Moronihasam lielu pÇrsvaru dienvidiem, nedz uz austru- pÇr tiem, neskatoties uz to lielo miem, nedz uz rietumiem, jo nefijie‰u skaitu, kas bija tiku‰i nefijie‰i tos bija aplenku‰i no nokauti. visÇm pusïm. 26 Jo lk, Moronihass bija 32 Un tÇ bija Koriantumrs domÇjis, ka lamanie‰i neuzdr¥k- iedzinis lamanie‰us starp nefi- stïsies nÇkt zemes vid, bet ka jie‰iem, tÇ ka vi¿i bija nefijie‰u vi¿i uzbruks pilsïtÇm pie robe- varÇ, un vi¿‰ pats tika nokauts, ÏÇm, kÇ vi¿i l¥dz ‰im bija un lamanie‰i nodeva sevi nefi- dar¥ju‰i; tÇdï∫ Moronihass bija jie‰u rokÇs. licis, lai vi¿a stiprÇkie karapulki 33 Un notika, ka Moronihass paliktu tajÇs da∫Çs pie robeÏÇm. atkal ie¿ïma Zarahemlas pilsï- 27 Bet lk, lamanie‰i nebija tu, un lika, lai lamanie‰i, kas nobiju‰ies, kÇ vi¿‰ vïlïjÇs, bet bija sa¿emti kÇ gstek¿i, aizietu tie bija nÇku‰i zemes vid un no tÇs zemes mierÇ. bija ie¿ïmu‰i galvaspilsïtu, kas 34 Un tÇ beidzÇs ãetrdesmit un bija Zarahemlas pilsïta, un so- pirmais soÆu vald¥‰anas gads. ∫oja cauri galvenajÇm zemes da∫Çm, kaudami ∫audis ar lielu 2. NODAπA kau‰anu, gan v¥rus, gan sievas un bïrnus, sagrÇbjot vald¥jumÇ Helamans, Helamana dïls, k∫st daudzas pilsïtas un daudzus par augstÇko soÆi. Gadiantons vada cietok‰¿us. Ki‰kumena bandu. Helamana kalps 28 Bet, kad Moronihass bija to nogalina Ki‰kumenu un Gadianto- atklÇjis, vi¿‰ nekavïjoties st¥ja na banda aizbïg meÏon¥gÇ apvid. Lehiju ar karapulku tiem apkÇrt, Apmïram 50–49 g. pr. Kr.
30a Hel. 1:15. Helamana grÇmata 2:1–12 406 Un notika ãetrdesmit un otrajÇ zinÇmu savu mïr˙i, gribïdams, soÆu vald¥‰anas gadÇ, pïc tam, lai vi¿‰ pavad¥tu to l¥dz soÆa kad Moronihass bija atkal nodi- krïslam, lai vi¿‰ varïtu noslep- binÇjis mieru starp nefijie‰iem kavot Helamanu. un lamanie‰iem, lk, tur nebija 8 Un, kad Helamana kalps neviena, kas ie¿emtu soÆa krïs- uzzinÇja visu, kas Ki‰kume- lu; tÇdï∫ tur atkal sÇkÇs str¥ds nam uz sirds, un ka vi¿a mïr- starp ∫aud¥m par to, kam jÇie- ˙is bija noslepkavot, un ar¥, ka ¿em soÆa krïsls. tas bija visu to mïr˙is, kuri 2 Un notika, ka Helamans, kur‰ bija tajÇ bandÇ—slepkavot un bija Helamana dïls, ar tautas laup¥t, un iegt varu, (un tÇ balsi tika iecelts ie¿emt soÆa bija vi¿u aslepenÇ iecere un krïslu. vi¿u nolks) Helamana kalps 3 Bet lk, aKi‰kumens, kas sac¥ja Ki‰kumenam: Ejam pie bija noslepkavojis Pahoranu, soÆa krïsla. uzglnïja, lai nogalinÇtu ar¥ 9 Tad nu tas ÇrkÇrt¥gi ieprieci- Helamanu; un vi¿‰ tika savas nÇja Ki‰kumenu, jo vi¿‰ domÇja, bandas atbalst¥ts, kuri bija stÇ- ka izpild¥s savu ieceri; bet ju‰ies der¥bÇ, ka neviens neuz- lk, Helamana kalps, kad vi¿i zinÇs par vi¿a ∫aundar¥bÇm. devÇs pie soÆa krïsla, iedra 4 Jo tur bija kÇds aGadiantons, Ki‰kumenam tie‰i sird¥, tÇ ka kas bija ÇrkÇrt¥gi izveic¥gs vÇr- tas nokrita miris, neizdvesis dos un ar¥ savÇ prasmï veikt nevienu vaidu. Un kalps aiz- slepenas slepkav¥bas un laup¥- skrïja un izstÇst¥ja Helamanam ‰anas; tÇdï∫ vi¿‰ k∫uva par visu, ko vi¿‰ bija redzïjis un Ki‰kumena bandas vadoni. dzirdïjis, un dar¥jis. 5 TÇdï∫ vi¿‰ glaimoja tiem un 10 Un notika, ka Helamans ar¥ Ki‰kumenam, ka, ja tie iecels st¥ja, lai sa¿emtu ciet ‰o laup¥- vi¿u soÆa krïslÇ, vi¿‰ dÇvÇs tÇju un slepeno slepkavu bandu, tiem, kas bija ‰ajÇ bandÇ, lai tiem lai tie varïtu tikt sod¥ti ar nÇvi, tiktu dots spïks un vara starp saska¿Ç ar likumu. ∫aud¥m; tÇdï∫ Ki‰kumens tiecÇs 11 Bet lk, kad Gadiantons nogalinÇt Helamanu. atklÇja, ka Ki‰kumens nav at- 6 Un notika, kad vi¿‰ devÇs griezies, vi¿‰ nobijÇs, ka tik tas pie soÆa krïsla, lai nogalinÇtu nav nogalinÇts, tÇdï∫ vi¿‰ lika, Helamanu, lk, viens no Hela- lai vi¿a banda tam sekotu. Un mana kalpiem, izgÇjis nakt¥ un vi¿i aizbïga no zemes pa slepenu pÇrÆïrbies uzzinÇja par tÇm ce∫u meÏon¥gÇ apvid; un tÇ, iecerïm, ko loloja ‰¥ banda— kad Helamans st¥ja sa¿emt nogalinÇt Helamanu— vi¿us ciet, tos nekur nevarïja 7 un notika, ka vi¿‰ sastapa atrast. Ki‰kumenu un deva tam z¥mi; 12 Un vïl par ‰o Gadiantonu tÇdï∫ Ki‰kumens dar¥ja vi¿am tiks runÇts vïlÇk. Un tÇ beidzÇs
2 3a Hel. 1:9. laup¥tÇji. src SlepenÇs 4a src Gadiantona 8a 2. Nef. 10:15. savien¥bas. 407 Helamana grÇmata 2:13–3:10 ãetrdesmit un otrais soÆu val- zemes, un vi¿i devÇs uz zemi d¥‰anas gads pÇr Nefija tautu. azieme∫os, lai mantotu to zemi. 13 Un lk, ‰¥s grÇmatas beigÇs 4 Un vi¿i ce∫oja ÇrkÇrt¥gi tÇlu, js redzïsit, ka ‰is aGadiantons tÇ ka vi¿i nonÇca pie alieliem noveda pie bojÇejas, jÇ, gandr¥z de¿iem un daudzÇm upïm. piln¥gas Nefija tautas izn¥cinÇ- 5 JÇ, un vi¿i izplat¥jÇs visÇs tÇs ‰anas. zemes da∫Çs, katrÇ vietÇ, ja vien 14 Lk, es nedomÇju Helamana tÇ nebija padar¥ta neaugl¥ga un grÇmatas beigas, bet es domÇju bez kokiem dï∫ tiem daudzajiem Nefija grÇmatas beigas, no kuras iedz¥votÇjiem, kas kÇdreiz bija es esmu ¿ïmis visus aprakstus, apdz¥voju‰i to zemi. ko es esmu rakst¥jis. 6 Un tagad neviena tÇs zemes da∫a nebija neaugl¥ga, iz¿emot to, ka tur nebija koku; bet tÇs 3. NODAπA lielÇs ∫auÏu aizn¥cinljanas dï∫, kas kÇdreiz bija apdz¥voju‰i Daudzi nefijie‰i pÇrce∫as uz zemi ‰o zemi, tÇ tikta saukta par zieme∫os. Vi¿i bvï ïkas no cemen- bizpost¥tu. ta un ved daudzus pierakstus. 7 Un tur bija ∫oti maz koku Desmitiem tksto‰u tiek pievïrsti zemes virs, tomïr ∫audis, kas un krist¥ti. Dieva vÇrds vada cilvï- bija atnÇku‰i, k∫uva ∫oti prasm¥- kus uz glÇb‰anu. Nefijs, Helamana gi cementa izmanto‰anÇ; tÇdï∫ dïls, ie¿em soÆa krïslu. Apmïram vi¿i ïkas, kurÇs tie dz¥voja, cïla 49–39 g. pr. Kr. no cementa. Un tad notika ãetrdesmit un 8 Un notika, ka vi¿i vairojÇs tre‰ajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ, un izplat¥jÇs, un gÇja no zemes ka tur nebija str¥du starp Nefija dienvidos uz zemi zieme∫os, un ∫aud¥m, iz¿emot nelielu lepn¥- tik tÇlu izplat¥jÇs, ka vi¿i sÇka bu, kas bija bazn¥cÇ, kas izrais¥ja aptvert visu zemes virsu, no nelielas domstarp¥bas ∫auÏu jras dienvidos l¥dz jrai zieme- starpÇ, bet ‰¥s lietas tika atrisi- ∫os, no jras arietumos l¥dz jrai nÇtas ãetrdesmit un tre‰Ç gada austrumos. beigÇs. 9 Un ∫audis, kas bija tai zemï 2 Un tur nebija str¥du starp zieme∫os, dz¥voja telt¥s un ce- ∫aud¥m ãetrdesmit un ceturtajÇ menta ïkÇs, un vi¿i ∫Çva katram gadÇ; nedz ar¥ tur bija daudz koci¿am, kas uzd¥ga zemes str¥du ãetrdesmit un piektajÇ virs, augt, lai pïc kÇda laika gadÇ. vi¿iem btu koki, no kÇ celt 3 Un notika ãetrdesmit un ses- savas mÇjas, jÇ, savas pilsïtas un tajÇ gadÇ, jÇ, tur bija daudz str¥- savus temp∫us, un savas sina- du un daudz domstarp¥bu, kÇ gogas, un savas svïtn¥cas un rezultÇtÇ bija ÇrkÇrt¥gi daudzi, visvisÇdas savas ïkas. kas devÇs prom no Zarahemlas 10 Un notika, tÇ kÇ tur bija
13a Hel. 6:18; 4. Nef. 1:42. 4a Mos. 8:8; Morm. 6:4. b Al. 22:31. 3 3a Al. 63:4. 6a Mos. 21:25–27. 8a Al. 22:27, 32. Helamana grÇmata 3:11–23 408 ÇrkÇrt¥gs koku trkums tai bnetika saukti par nefijie‰iem, zemï zieme∫os, ka vi¿i st¥ja k∫dami ∫auni un meÏon¥gi, un daudz ar akuÆiem. neÏïl¥gi, jÇ, patiesi, k∫dami par 11 Un tÇ vi¿i deva iespïju lamanie‰iem. ∫aud¥m tai zemï zieme∫os celt 17 Un tagad es atkal atgrieÏos daudzas pilsïtas, gan no koka, pie sava apraksta; tÇdï∫ tas, par gan no cementa. ko es runÇju, notika pïc tam, 12 Un notika, ka daudzi no kad tur bija biju‰i daudz str¥du aAmona tautas, kas bija dzimu‰i un nemieru, un karu, un dom- lamanie‰i, ar¥ gÇja uz to zemi. starp¥bu Nefija tautÇ. 13 Un tad nu tur ir daudzi ∫oti 18 âetrdesmit un sestais soÆu s¥ki un ∫oti apjom¥gi pieraksti vald¥‰anas gads beidzÇs; par ‰o ∫auÏu darbiem, ko rakst¥- 19 un notika, ka tur joprojÇm ju‰i daudzi no ‰iem ∫aud¥m. bija lieli str¥di tajÇ zemï, jÇ, 14 Bet lk, pat simtÇ da∫a no patiesi ãetrdesmit un sept¥tajÇ ‰o ∫auÏu darbiem, jÇ, apraksta gadÇ un ar¥ ãetrdesmit un asto- par lamanie‰iem un par nefijie- tajÇ gadÇ. ‰iem, un vi¿u kariem un vi¿u 20 Tomïr Helamans ar tiesu un c¥¿Çm, un domstarp¥bÇm, un taisn¥bu ie¿ïma soÆa krïslu; jÇ, vi¿u sludinljanu, un vi¿u pra- vi¿‰ centÇs turït Dieva likumus vietojumiem, un vi¿u kuÆo‰anu un spriedumus, un pavïles; un un vi¿u kuÆu bvï‰anu, un vi¿‰ tÇpat ar¥ nemit¥gi dar¥ja to, vi¿u atemp∫u un sinagogu, un kas bija taisn¥gs Dieva ac¥s; un vi¿u svïtn¥cu cel‰anu, un vi¿u vi¿‰ staigÇja sava tïva ce∫us, tÇ taisn¥gumu un vi¿u bezdiev¥bu, ka vi¿am veicÇs tajÇ zemï. un vi¿u slepkav¥bÇm, un vi¿u 21 Un notika, ka vi¿am bija laup¥‰anÇm, un vi¿u aplaup¥‰a- divi dïli. Vi¿‰ vecÇkajam deva nÇm, un visa veida negant¥bÇm vÇrdu aNefijs un jaunÇkajam un netikl¥bÇm nevar tikt ietverta vÇrdu bLehijs. Un vi¿i sÇka ‰in¥ darbÇ. augt Tai KungÇ. 15 Bet lk, tur ir daudzas 22 Un notika, ka kari un str¥di grÇmatas un daudzi visÇdu pamazÇm sÇka mitïties Nefija veidu pieraksti, un tos ir vedu‰i tautÇ ãetrdesmit un astotÇ soÆu galvenokÇrt nefijie‰i. vald¥‰anas gada pa‰Çs beigÇs 16 Un nefijie‰i tos ir anodevu‰i pÇr Nefija tautu. no vienas paaudzes otrÇ, l¥dz 23 Un notika, ka ãetrdesmit un vi¿i krita grïkÇ un tika slepka- dev¥tajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ voti, laup¥ti un med¥ti, un vajÇti, nepÇrtraukts miers tika nodi- un nogalinÇti un izkl¥dinÇti binÇts visÇ zemï, iz¿emot tÇs pa zemes virsu, un sajaucÇs ar slepenÇs savien¥bas, kuras lau- lamanie‰iem, l¥dz vi¿i vairs p¥tÇjs aGadiantons bija nodibi-
10a Al. 63:5–8. 16a 1. Nef. 5:16–19; Helamana dïls. 12a Al. 27:21–26. Al. 37:4. b src Lehijs, nefijie‰u 14a 2. Nef. 5:16; Jïk. 1:17; b Al. 45:12–14. misionÇrs. 3. Nef. 11:1. 21a src Nefijs, 23a Hel. 2:4. 409 Helamana grÇmata 3:24–35 nÇjis visapdz¥votÇkajÇs zemes 30 un aizved¥s vi¿u dvïseles, da∫Çs, kuras tajÇ laikÇ nebija jÇ, vi¿u nemirst¥gÇs dvïseles zinÇmas tiem, kas bija vald¥bas pie aDieva labÇs rokas Debesu priek‰galÇ; tÇdï∫ tÇs netika Valst¥bÇ, lai sïdïtu kopÇ ar izn¥cinÇtas tajÇ zemï. ÅbrahÇmu un ±zÇku, un ar Jïka- 24 Un notika, ka tajÇ pa‰Ç gadÇ bu, un ar visiem msu svïtajiem tur bija ÇrkÇrt¥gi liels uzplau- tïviem, un lai vairs neaizietu. kums bazn¥cÇ, tÇ ka tur bija 31 Un ‰ajÇ gadÇ tur bija nepÇr- tksto‰i, kas pa‰i pievienojÇs traukta l¥ksm¥ba Zarahemlas bazn¥cai un tapa krist¥ti grïku zemï, un visos apgabalos vis- noÏïlo‰anai. apkÇrt, patiesi visÇ zemï, kas 25 Un tik liels bija bazn¥cas piederïja nefijie‰iem. uzplaukums, un tik daudzas 32 Un notika, ka tur bija miers svït¥bas tika izlietas pÇr ∫aud¥m, un ÇrkÇrt¥gi liels prieks atliku‰a- ka pat augstie priesteri un sko- jÇ ãetrdesmit un dev¥tajÇ gadÇ; lotÇji pa‰i bija izbr¥n¥ju‰ies bez jÇ, un ar¥ tur bija nepÇrtraukts mïra. miers un liels prieks piecdes- 26 Un notika, ka TÇ Kunga mitajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ. darbs veicÇs l¥dz pat daudzu 33 Un piecdesmit un pirmajÇ dvïse∫u krist¥‰anai un pievieno- soÆu vald¥‰anas gadÇ tur ar¥ bija ‰anai Dieva bazn¥cai, jÇ, patiesi miers, iz¿emot tikai lepn¥bu, kas desmitiem tksto‰u. sÇka ienÇkt bazn¥cÇ—nevis 27 TÇ mïs varam redzït, ka Dieva bazn¥cÇ, bet to ∫auÏu sir- Tas Kungs ir Ïïl¥gs pret visiem d¥s, kas teicÇs piederam pie tiem, kas savas sirds sirsn¥bÇ Dieva bazn¥cas— piesauc Vi¿a Svïto VÇrdu. 34 un vi¿i uzptÇs alepn¥bÇ 28 JÇ, tÇ mïs redzam, ka adebe- l¥dz pat daudzu savu brÇ∫u su vÇrti ir atvïrti bvisiem, patiesi vajljanai. Tad nu tas bija liels tiem, kas tic Jïzus Kristus ∫aunums, kas lika vispazem¥- VÇrdam, kur‰ ir Dieva dïls. gÇkajai ∫auÏu da∫ai ciest lielas 29 JÇ, mïs redzam, ka katrs, vajljanas un izbrist cauri dau- kur‰ grib, var tverties pie aDieva dzÇm cie‰anÇm. vÇrda, kas ir bdz¥vs un spïc¥gs, 35 Tomïr vi¿i a gavïja un kas sadal¥s gabalos visas velna bldza bieÏi, un k∫uva stiprÇki vilt¥bas un lamatas un ievilinÇ- un stiprÇki savÇ cpazem¥bÇ, un ‰anas ieceres, un ved¥s Kristus stingrÇki un stingrÇki tic¥bÇ cilvïku pa ‰auru jo c‰auru ce∫u Kristum, l¥dz pat vi¿u dvïse∫u pÇri mÏ¥gajam dbïdu bezdi- piepild¥‰anai ar prieku un mie- benim, kur‰ ir sagatavots, lai rinÇjumu, jÇ, l¥dz pat vi¿u sirÏu apr¥tu ∫aunos— d‰˙¥st¥‰anai un eiesvït¥‰anai, ‰¥
28a 2. Nef. 31:9, 17. c 2. Nef. 9:41; 33:9. b src Lg‰ana. b Ap. d. 10:28; d 1. Nef. 15:28–30. c src Pazem¥gs, Rom. 2:10–11. 30a Mat. 25:33–34. pazem¥ba. 29a src Dieva vÇrds. 34a src Lepn¥ba. d src ·˙¥sts, ‰˙¥st¥ba. b Ebr. 4:12; M&D 11:2. 35a src Gavït, gavï‰ana. e src Iesvït¥‰ana. Helamana grÇmata 3:36–4:9 410 iesvït¥‰ana nÇca dï∫ vi¿u sirÏu vi¿i negribïja klaus¥ties ‰o fatdo‰anas Dievam. atkritïju vÇrdos. 36 Un notika, ka ar¥ piecdesmit 4 Bet notika piecdesmit un un otrais gads beidzÇs mierÇ, sestajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ, ka iz¿emot tikai to ÇrkÇrt¥gi lielo tur bija aatkritïji, kas nÇca no lepn¥bu, kas bija ienÇkusi ∫auÏu nefijie‰iem pie lamanie‰iem; sird¥s; un tas bija dï∫ vi¿u Çr- un vi¿iem izdevÇs kopÇ ar tiem kÇrt¥gi lielajÇm abagÇt¥bÇm un otriem uzkd¥t tos dusmÇs pret vi¿u plauk‰anas tai zemï; un tÇ nefijie‰iem; un vi¿i visi tajÇ pieauga no dienas dienÇ. gadÇ gatavojÇs karam. 37 Un notika, ka piecdesmit 5 Un piecdesmit un sept¥tajÇ un tre‰ajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ gadÇ vi¿i nÇca pret nefijie‰iem Helamans nomira un vi¿a vecÇ- c¥n¥ties, un tie sÇka nÇves darbu; kais dïls Nefijs sÇka vald¥t vi¿a jÇ, tÇ ka piecdesmit un astotajÇ vietÇ. Un notika, ka vi¿‰ ie¿ïma soÆu vald¥‰anas gadÇ tiem izde- soÆa krïslu ar tiesu un taisn¥bu; vÇs sagrÇbt vald¥jumÇ Zarahem- jÇ, vi¿‰ turïja Dieva pavïles un las zemi; jÇ, un ar¥ visas zemes staigÇja sava tïva ce∫us. l¥dz pat tai zemei, kas bija blakus PÇrpiln¥bas zemei. 6 Un nefijie‰i un Moronihasa 4. NODAπA karapulki tika iedz¥ti PÇrpiln¥- bas zemï; Nefijie‰u atkritïji un lamanie‰i 7 un tur vi¿i nostiprinÇjÇs pret apvieno spïkus un ie¿em Zara- lamanie‰iem no rietumu l¥dz hemlas zemi. Nefijie‰u sakÇves austrumu jrai; tas bija dienas nÇk dï∫ vi¿u bezdiev¥bas. Bazn¥ca gÇjums nefijietim pa to robeÏu, pan¥kst un ∫audis k∫st vÇji, l¥dz¥gi ko vi¿i bija nostiprinÇju‰i un kur lamanie‰iem. Apmïram 38–30 g. bija izvietoju‰i savus karapul- pr. Kr. kus, lai aizstÇvïtu savu zieme∫u Un notika piecdesmit un cetur- zemi. tajÇ gadÇ, ka tur bija daudzas 8 Un tÇ ‰ie nefijie‰u atkritïji ar domstarp¥bas bazn¥cÇ, un tur daudzskaitl¥go lamanie‰u kara- bija ar¥ astr¥ds starp ∫aud¥m, pulku pal¥dz¥bu bija sagrÇbu‰i tiktÇl ka tur bija liela asinsiz- visus nefijie‰u ¥pa‰umus, kas lie‰ana. bija tai zemï uz dienvidiem. Un 2 Un tÇ da∫a, kas sacïlÇs, tika viss tas notika piecdesmit un slepkavota un padz¥ta no tÇs astotajÇ un dev¥tajÇ soÆu vald¥- zemes, un tie gÇja pie lamanie‰u ‰anas gadÇ. ˙ïni¿a. 9 Un notika, ka se‰desmitajÇ 3 Un notika, ka tie centÇs soÆu vald¥‰anas gadÇ Moroni- uzkd¥t lamanie‰us karam pret hass ar saviem karapulkiem nefijie‰iem; bet lk, lamanie‰i guva panÇkumus, ie¿emot dau- bija ÇrkÇrt¥gi nobiju‰ies, tÇ ka dzas zemes da∫as; jÇ, vi¿i atguva
35f 2. Laiku 30:8; 36a src BagÇt¥bas. 4a Hel. 5:17. Mos. 3:19. 4 1a 3. Nef. 11:29. 411 Helamana grÇmata 4:10–21 daudzas pilsïtas, kas bija kritu- un Lehijs, kas bija Helamana ‰as lamanie‰u rokÇs. dïli, sludinÇja daudzas lietas 10 Un notika, ka se‰desmit un ∫aud¥m, jÇ, un pravietoja dau- pirmajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ dzas lietas tiem par vi¿u nekriet- tiem izdevÇs atgt pat pusi no n¥bÇm, un kas ar vi¿iem bs, ja visiem saviem ¥pa‰umiem. vi¿i nenoÏïlos savus grïkus. 11 Tad nu ‰ie lielie zaudïjumi 15 Un notika, ka vi¿i noÏïloja starp nefijie‰iem un lielÇ slep- grïkus, un, kÇ vi¿i noÏïloja, tÇ kavo‰ana, kas bija vi¿u starpÇ, vi¿iem sÇka veikties. nebtu notikusi, ja tas nebtu 16 Jo, kad Moronihass redzïja, bijis vi¿u bezdiev¥bas un vi¿u ka vi¿i ir noÏïloju‰i grïkus, vi¿‰ negant¥bas dï∫, kas bija starp uzdro‰inÇjÇs vest tos no vietas tiem; jÇ, un tÇ bija starp visiem uz vietu un no pilsïtas uz pilsï- tiem, kas teicÇs piederam pie tu, l¥dz vi¿i bija atguvu‰i pusi Dieva bazn¥cas. no sava ¥pa‰uma un pusi no 12 Un tas bija dï∫ vi¿u asirÏu visÇm savÇm zemïm. lepn¥bas par vi¿u ÇrkÇrt¥ga- 17 Un tÇ beidzÇs se‰desmit un jÇm bbagÇt¥bÇm, jÇ, tas bija dï∫ pirmais soÆu vald¥‰anas gads. vi¿u cnabago apspie‰anas, dï∫ 18 Un notika, se‰desmit un vi¿u uztura nedo‰anas izsal- otrajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ, ka ku‰ajam, apÆïrba nedo‰anas Moronihass nevarïja iegt vai- kailajam, un dï∫ vi¿u pazem¥go rÇk ¥pa‰umu no lamanie‰iem. brÇ∫u si‰anas pa vaigiem, dï∫ tÇ 19 TÇdï∫ vi¿i atmeta savu vïl- izsmie‰anas, kas ir svïts, dï∫ mi iegt savas atliku‰Çs zemes, pravietojuma un atklÇsmes gara jo lamanie‰u bija tik daudz nolieg‰anas, slepkavo‰anas, lau- pïc skaita, ka nefijie‰iem k∫uva p¥‰anas, melo‰anas, zag‰anas, neiespïjams iegt vairÇk varas netikl¥bas piekop‰anas, dï∫ pÇr tiem; tÇdï∫ Moronihass no- lielu str¥du izrais¥‰anas un darbinÇja visus savus karapul- aizie‰anas Nefija zemï starp kus to da∫u aizsardz¥bai, kuras lamanie‰iem— vi¿‰ bija ie¿ïmis. 13 un dï∫ vi¿u lielÇs bezdiev¥- 20 Un notika, ka lamanie‰u bas, un dï∫ aliel¥‰anÇs ar savu milz¥gÇ skaita dï∫ nefijie‰i bija pa‰u spïku, vi¿i tika atstÇti pa‰i lielÇs bailïs, ka tik vi¿i netiktu savÇ spïkÇ, tÇdï∫ vi¿iem nevei- uzvarïti un sam¥d¥ti, un nokauti, cÇs, bet vi¿i tika moc¥ti un sisti, un izn¥cinÇti. un dz¥ti lamanie‰u priek‰Ç, 21 JÇ, vi¿i sÇka atcerïties Almas l¥dz vi¿i bija zaudïju‰i gandr¥z pravietojumus, un ar¥ Mosijas visas savas zemes. vÇrdus; un tie redzïja, ka vi¿i 14 Bet lk, Moronihass sludi- bija biju‰i strgalv¥gi ∫audis, nÇja daudzas lietas ∫aud¥m dï∫ un ka vi¿i bija nievÇju‰i Dieva vi¿u nekrietn¥bas, un ar¥ aNefijs bau‰∫us;
12a Ob. 1:3–4; 2. Nef. 9:42. 14a Hel. 3:21. M&D 101:42. c M&D 42:30–31. b 1. Tim. 6:17; 13a src Lepn¥ba. Helamana grÇmata 4:22–5:5 412 22 un ka vi¿i bija izmain¥ju‰i 5. NODAπA un sam¥d¥ju‰i zem savÇm kÇjÇm a Mosijas likumus, jeb to, ko Tas Nefijs un Lehijs ziedojas sludinÇ- Kungs vi¿am bija pavïlïjis dot ‰anai. Vi¿u vÇrdi aicina ∫audis tautai; un tie redzïja, ka vi¿u dz¥vot pïc savu priek‰teãu pa- likumi bija k∫uvu‰i samaitÇti rauga. Kristus atpest¥ tos, kas un ka vi¿i bija k∫uvu‰i par ∫aunu noÏïlo grïkus. Nefijs un Lehijs tautu, tÇ ka vi¿i bija tikpat ∫au- daudzus pievïr‰ un tiek ieslodz¥ti, ni kÇ lamanie‰i. un uguns tos apskauj. Tums¥bas 23 Un dï∫ vi¿u nekrietn¥bas mÇkonis apïno tr¥ssimt ∫audis. a bazn¥ca bija sÇkusi pan¥kt, un Zeme tr¥c un kÇda balss pavïl vi¿i pÇrstÇja ticït pravietojuma cilvïkiem noÏïlot grïkus. Nefijs garam un atklÇsmes garam; un un Lehijs runÇ ar e¿Æe∫iem un Dieva sodi jau k∫uva tiem ac¥m- plis tiek uguns ieskauts. Apmï- redzami. ram 30 g. pr. Kr. 24 Un vi¿i redzïja, ka vi¿i bija k∫uvu‰i avÇji, l¥dz¥gi saviem Un notika, ka tajÇ pa‰Ç gadÇ, brÇ∫iem lamanie‰iem, un ka TÇ lk, aNefijs nodeva soÆa krïslu Kunga Gars vairs tos neaizsar- kÇdam v¥ram, kura vÇrds bija gÇja; jÇ, tas bija pametis tos Sezorams. tÇpïc, ka bTÇ Kunga Gars nem¥t 2 Jo, tÇ kÇ vi¿u likumi un cne‰˙¥stos temp∫os— vi¿u vald¥bas tika izveidotas ar 25 tÇdï∫ Tas Kungs pÇrstÇja atautas balsi, un to, kas bizvïlïjÇs aizsargÇt vi¿us ar Savu br¥nu- ∫aunu, bija vairÇk nekÇ to, kas maino un nepÇrspïjamo spïku, izvïlïjÇs labu, tÇdï∫ vi¿i bija jo vi¿i bija kritu‰i anetic¥bÇ un nobriedu‰i izn¥c¥bai, jo likumi drausm¥gÇ bezdiev¥bÇ; un tie re- bija k∫uvu‰i samaitÇti. dzïja, ka lamanie‰u bija daudz 3 JÇ, un tas vïl nebija viss, vi¿i vairÇk nekÇ vi¿u, un, ja vien bija strgalv¥gi ∫audis, tÇ ka vi¿i vi¿i bnepie˙ersies Tam Kungam, nevarïja tikt pÇrvald¥ti nedz ar savam Dievam, tiem neizbïga- likumu, nedz taisn¥bu, vien¥gi mi vajadzïs iet bojÇ. vi¿us izn¥cinot. 26 Jo lk, vi¿i redzïja, ka la- 4 Un notika, ka Nefijs bija manie‰u spïks bija tikpat liels noguris no vi¿u nekrietn¥bas; kÇ vi¿u spïks, tie‰i v¥rs pret un vi¿‰ anodeva soÆa krïslu un v¥ru. Un tÇ vi¿i bija kritu‰i ‰ajÇ uz¿ïmÇs sludinÇt Dieva vÇrdu lielajÇ pÇrkÇpumÇ; jÇ, tÇ vi¿i visÇs savÇs atliku‰Çs dienÇs, un bija k∫uvu‰i vÇji dï∫ saviem vi¿a brÇlis Lehijs ar¥, visÇs savÇs pÇrkÇpumiem, anedaudzu gadu atliku‰Çs dienÇs; garumÇ. 5 jo vi¿i atcerïjÇs tos vÇrdus,
22a Al. 1:1. Al. 7:21; 34:36. 5 1a Hel. 3:37. 23a src Atkri‰ana. 25a src Netic¥ba. 2a Mos. 29:25–27. 24a Mos. 1:13. b Jïk. 6:5. b Al. 10:19. b src Svïtais Gars. 26a Al. 46:8; 4a Al. 4:15–20. c Mos. 2:37; Hel. 12:3–4. 413 Helamana grÇmata 5:6–13 kurus vi¿u tïvs Helamans bija cita ce∫a vai l¥dzek∫a, kÇ cilvïks uz tiem runÇjis. Un ‰ie ir tie var tikt izglÇbts, kÇ tikai caur vÇrdi, ko vi¿‰ sac¥ja: Jïzus Kristus bIzpirk‰anas asi- 6 Lk, mani dïli, es vïlos, lai n¥m, kur‰ nÇks; jÇ, atcerieties, ka js atcerïtos turït Dieva pavï- Vi¿‰ nÇks, lai catpest¥tu dpasauli. les; un es gribu, lai js pazi¿otu 10 Un atcerieties ar¥ avÇrdus, ∫aud¥m ‰os vÇrdus. Lk, es esmu kurus Amuleks sac¥ja Z¥zromam devis jums msu pirmo avecÇku Amonihas pilsïtÇ; jo vi¿‰ sac¥ja vÇrdus, kuri iznÇca no JeruzÇle- tam, ka Tas Kungs noteikti nÇks, mes zemes; un to es esmu dar¥jis lai atpest¥tu Savus ∫audis, bet lai, kad js atcerïsities savus ka Vi¿‰ nenÇks, lai atpest¥tu tos vÇrdus, js varïtu atcerïties vi¿u grïkos, bet lai atpest¥tu vi¿us; un, kad js atcerïsities tos no vi¿u grïkiem. vi¿us, js varïtu atcerïties vi¿u 11 Un Vi¿am ir spïks, dots darbus; un, kad js atcerïsities Vi¿am no Tïva, atpest¥t tos no vi¿u darbus, js varïtu zinÇt, vi¿u grïkiem grïku noÏïlo‰anas kÇ tas ir sac¥ts un ar¥ rakst¥ts, ka dï∫; tÇdï∫ Vi¿‰ asta Savus e¿- tie bija blabi. Æe∫us pazi¿ot vïstis par grïku 7 TÇdï∫, mani dïli, es gribu, lai noÏïlo‰anas nosac¥jumiem, kas js dar¥tu to, kas ir labs, lai tas atved tos pie Pest¥tÇja, lai glÇbtu varïtu tikt teikts par jums un vi¿u dvïseles. ar¥ rakst¥ts, tÇpat kÇ tas ir teikts 12 Un tad, mani dïli, atcerie- un rakst¥ts par vi¿iem. ties, atcerieties, ka tas ir uz 8 Un tagad, mani dïli, lk, man amsu Pest¥tÇja klints, kur‰ ir ir kas vairÇk, ko es vïlos no Kristus, Dieva Dïls, kur jums jums, un ‰¥ vïlï‰anÇs ir, lai js jÇce∫ savs bpamats, lai, kad velns nedar¥tu ‰¥s lietas tÇdï∫, lai js st¥s savus stipros vïjus, jÇ, varïtu liel¥ties, bet lai js dar¥tu savas bultas virpu∫vïjÇ, jÇ, kad ‰¥s lietas, krÇjot sev adÇrgumus visa vi¿a krusa un vi¿a spïc¥gÇ debes¥s, jÇ, kas ir mÏ¥gi un kas c vïtra gÇz¥sies uz jums, tai neizzud¥s; jÇ, lai jums btu ‰¥ nebtu spïka js ievilkt tai cie- bdÇrgÇ mÏ¥gÇs dz¥ves dÇvana, ‰anu un bezgal¥go bïdu bezdi- kura, kÇ mums ir iemesls domÇt, ben¥, tÇdï∫ ka js esat cïlu‰i uz ir dota msu tïviem. klints, kas ir dro‰s pamats, 9 Ak, atcerieties, atcerieties, pamats, uz kura cilvïki, ja tie ir mani dïli, avÇrdus, ko ˙ïni¿‰ cïlu‰i, vairs nevar krist. Benjam¥ns runÇja uz savu tautu; 13 Un notika, ka ‰ie bija tie jÇ, atcerieties, ka nav neviena vÇrdi, kurus Helamans amÇc¥ja
6a 1. Nef. 1:1, 5. c src Pest¥t, pest¥ts, M&D 6:34; b 2. Nef. 33. pest¥‰ana. Moz. 7:53. 8a 3. Nef. 13:19–21. d src Pasaule—πaudis, src Stra akmens; b M&D 14:7. kas neklausa Klints. 9a Mos. 2:9. pavïlïm. b Jes. 28:16; b Mos. 3:17–18. 10a Al. 11:34. Jïk. 4:16. src Izpirkt, grïku 11a Al. 13:24–25. c 3. Nef. 14:25, 27. izpirk‰ana. 12a Mat. 7:24–27; 13a Mos. 1:4. Helamana grÇmata 5:14–26 414 saviem dïliem; jÇ, vi¿‰ mÇc¥ja zemï un visapkÇrt, tapa krist¥ti tiem daudzas lietas, kas nav grïku noÏïlo‰anai un tika pÇr- rakst¥tas, un ar¥ daudzas lietas, liecinÇti par savu tïvu paraÏu kas ir rakst¥tas. ∫aunumu. 14 Un tie atcerïjÇs vi¿a vÇrdus; 20 Un notika, ka Nefijs un un tÇdï∫ vi¿i gÇja, turïdami Lehijs turpinÇja no turienes vir- Dieva pavïles, lai mÇc¥tu Dieva z¥ties uz Nefija zemi. vÇrdu starp visiem Nefija ∫au- 21 Un notika, ka lamanie‰u d¥m, sÇkot no pilsïtas PÇrpiln¥ba; karapulki tos sa¿ïma un iemeta 15 un no turienes uz Gida acietumÇ; jÇ, tie‰i tajÇ pa‰Ç cie- pilsïtu; un no Gida pilsïtas uz tumÇ, kurÇ Limhaja kalpi bija Muleka pilsïtu; iemetu‰i Amonu un vi¿a brÇ∫us. 16 un patiesi no vienas pilsïtas 22 Un, kad vi¿i daudzas dienas uz otru, l¥dz kamïr vi¿i bija bija biju‰i cietumÇ bez bar¥bas, izstaigÇju‰i starp visiem Nefija lk, tie nÇca cietumÇ, lai vi¿us ∫aud¥m, kas bija tajÇ zemï sa¿emtu, lai tie varïtu vi¿us dienvidos; un no turienes vi¿i nokaut. gÇja uz Zarahemlas zemi, starp 23 Un notika, ka Nefijs un lamanie‰iem. Lehijs tika it kÇ auguns ieskauti, 17 Un notika, ka vi¿i sludinÇ- tÇ ka tie neuzdr¥kstïjÇs piedurt ja ar lielu spïku, tÇ ka vi¿i vi¿iem savas rokas, baidoties, apmulsinÇja daudzus no tiem lai nesadegtu. Tomïr Nefijs un aatkritïjiem, kas bija aizgÇju‰i Lehijs nesadega; un vi¿i stÇvïja no nefijie‰iem, tÇ ka vi¿i nÇca un it kÇ uguns vid un nesadega. izsdzïja savus grïkus, un tika 24 Un, kad vi¿i redzïja, ka vi¿i krist¥ti grïku noÏïlo‰anai, un ir auguns staba ieskauti, ka tas nekavïjoties atgriezÇs pie nefi- vi¿us nesadedzina, vi¿u sirdis jie‰iem, lai censtos izlabot to, k∫uva dro‰Çkas. ko vi¿i bija dar¥ju‰i tiem pÇri. 25 Jo vi¿i redzïja, ka lamanie‰i 18 Un notika, ka Nefijs un neuzdr¥kstïjÇs piedurt tiem sa- Lehijs sludinÇja lamanie‰iem ar vas rokas; nedz ar¥ tie uzdr¥k- tÇdu lielu spïku un varu, jo stïjÇs nÇkt tiem blakus, bet tie vi¿iem bija dots spïks un vara, stÇvïja, it kÇ pïk‰¿i aiz pÇrstei- lai vi¿i varïtu arunÇt, un vi¿iem guma btu tapu‰i mïmi. ar¥ tika dots tas, kas vi¿iem tiem 26 Un notika, ka Nefijs un ir jÇsaka,— Lehijs nostÇjÇs priek‰Ç un sÇka 19 tÇdï∫ vi¿i runÇja par lielu runÇt uz tiem, sac¥dami: Nebai- izbr¥nu lamanie‰iem, apÇrlieci- dieties, jo lk, tas ir Dievs, kas not tos, tÇ ka tur asto¿i tksto‰i parÇd¥jis jums ‰o br¥numaino lamanie‰u, kas bija Zarahemlas lietu, kurÇ jums ir parÇd¥ts, ka
17a Hel. 4:4. pievïrsts; MisionÇru 1. Nef. 1:6; 18a M&D 100:5–8. darbs. M&D 29:12; src Pravietojums, 21a Mos. 7:6–7; 21:23. DÏS—V 1:16. pravietot. 23a 2. Moz. 3:2. 19a src Pievïr‰ana, 24a 2. Moz. 14:24; 415 Helamana grÇmata 5:27–40 js nevarat piedurt mums savas nÇca un runÇja uz tiem br¥nu- rokas, lai ms nokautu. mainus vÇrdus, ko cilvïks nevar 27 Un lk, kad vi¿i bija patei- izteikt; un sienas atkal notr¥cïja ku‰i ‰os vÇrdus, zeme ÇrkÇrt¥gi un zeme drebïja tÇ, it kÇ dal¥tos nodrebïja, un cietuma sienas gabalos. notr¥cïja, it kÇ tÇs jau teju teju 34 Un notika, ka lamanie‰i gÇztos zemï; bet lk, tÇs nekrita. nevarïja aizbïgt dï∫ tÇ tumsas Un lk, tie, kas bija cietumÇ, mÇko¿a, kas tos apïnoja; jÇ, un bija lamanie‰i un nefijie‰i, kas vi¿i ar¥ nevarïja pakustïties no bija atkritïji. bailïm, kas bija nÇku‰as uz tiem. 28 Un notika, ka atumsas mÇ- 35 Tad tur bija kÇds vi¿u vid, konis tos apïnoja un drausm¥- kas bija nefijietis pïc dzim‰anas, gas svïtas bailes nÇca pÇr tiem. kur‰ kÇdreiz bija piederïjis 29 Un notika, ka tur nÇca Dieva bazn¥cai, bet bija at‰˙ïlies abalss, kura it kÇ bija virs tÇ no tÇs. tumsas mÇko¿a, sac¥dama: 36 Un notika, ka vi¿‰ apgrie- NoÏïlojiet, noÏïlojiet js grïkus, zÇs, un lk, vi¿‰ ieraudz¥ja caur un necentieties vairs nogalinÇt tumsas mÇkoni Nefija un Lehija Manus kalpus, kurus Es esmu sejas; un lk, tÇs ∫oti asp¥dïja, st¥jis jums sludinÇt labas vïstis. patiesi kÇ e¿Æe∫u sejas. Un vi¿‰ 30 Un notika, kad vi¿i dzirdïja redzïja, ka vi¿i pacïla savas ‰o balsi un redzïja, ka tÇ nebija acis uz debes¥m; un vi¿i it kÇ pïrkona balss, ne ar¥ ska∫a sarunÇjÇs jeb pacïla savas balsis trok‰¿aina balss, bet lk, tÇ bija uz kÇdu btni, ko vi¿i skat¥ja. amier¥ga, ∫oti maiga balss, it 37 Un notika, ka ‰is v¥rs uzsau- kÇ ãuksti, un tÇ iedrÇs pa‰Ç ca ∫auÏu pulkam, lai tie apgriez- dvïselï— tos un paskat¥tos. Un lk, vi¿iem 31 un, neskatoties uz to, ka tÇ tika dots spïks, lai vi¿i pagriez- bija maiga balss, lk, zeme tos un paskat¥tos; un vi¿i ierau- ÇrkÇrt¥gi drebïja un cietuma dz¥ja Nefija un Lehija sejas. sienas atkal notr¥cïja, it kÇ tÇs 38 Un vi¿i sac¥ja uz to v¥ru: jau teju teju bruktu zemï; un Lk, ko visas ‰¥s lietas noz¥mï, lk, tas tumsas mÇkonis, kas un kas ir tas, ar ko ‰ie v¥ri saru- bija vi¿us apïnojis, neizkl¥da— nÇjas? 32 un lk, balss atkal nÇca, sa- 39 Tad nu ‰¥ v¥ra vÇrds bija c¥dama: NoÏïlojiet, noÏïlojiet Aminadabs. Un Aminadabs js grïkus, jo Debesu valst¥ba sac¥ja uz tiem: Vi¿i sarunÇjas ar ir tuvu; un necentieties vairs Dieva e¿Æe∫iem. nogalinÇt Manus kalpus! Un 40 Un notika, ka lamanie‰i sac¥- notika, ka zeme atkal nodrebïja ja uz vi¿u: aKas mums ir jÇdara, un cietuma sienas tr¥cïja. lai ‰is tumsas mÇkonis pazustu 33 Un atkal tre‰o reizi balss un vairs neapïnotu ms?
28a 2. Moz. 14:20. M&D 85:6. 40a Ap. d. 2:37–39. 29a 3. Nef. 11:3–14. 36a 2. Moz. 34:29–35; 30a 1. µïn. 19:12; Ap. d. 6:15. Helamana grÇmata 5:41–6:1 416 41 Un Aminadabs sac¥ja uz balss nÇca, un lk, vi¿i redzïja tiem: Jums ir ajÇnoÏïlo grïki un adebesis atvïrtas; un e¿Æe∫i nÇca jÇpiesauc tÇ balss, kamïr jums lejÇ no debes¥m un kalpoja tiem. bs btic¥ba Kristum, par kuru 49 Un tur bija ap tr¥ssimt dvï- jums mÇc¥ja Alma un Amuleks, se∫u, kas to redzïja un dzirdïja; un Z¥zroms, un, kad js to dar¥- un vi¿iem tika likts iet un sit, tumsas mÇkonis pazud¥s un nebr¥n¥ties, un ne‰aub¥ties. vairs neapïnos js. 50 Un notika, ka vi¿i gÇja un 42 Un notika, ka vi¿i visi sÇka mÇc¥ja ∫audis, pazi¿odami visos piesaukt TÇ balsi, kas bija satri- apgabalos visapkÇrt visu to, ko cinÇjis zemi; jÇ, vi¿i brïca, l¥dz vi¿i bija redzïju‰i un dzirdïju‰i, tumsas mÇkonis bija izkliedïts. tÇ ka tie pÇrliecinÇja lielÇko 43 Un notika, kad vi¿i pameta lamanie‰u da∫u, dï∫ tiem milz¥- savas acis apkÇrt un redzïja, ka gajiem pierÇd¥jumiem, ko vi¿i tumsas mÇkonis bija izkliedïts bija sa¿ïmu‰i. un vairs neapïnoja tos, lk, 51 Un, cik daudzi tika apÇrlieci- vi¿i redzïja, ka tie bija, jÇ, nÇti, tik nolika savus kara iero- patiesi, katra dvïsele, uguns ãus un ar¥ savu naidu, un savu staba aieskauti. tïvu paraÏas. 44 Un Nefijs un Lehijs bija vi¿u 52 Un notika, ka vi¿i atdeva vid; jÇ, vi¿i bija tiem apkÇrt; jÇ, nefijie‰iem vi¿u zemes. vi¿i bija it kÇ liesmojo‰as uguns vid, tomïr tÇ vi¿iem nenodar¥ja 6. NODAπA nekÇ ∫auna, nedz ar¥ aizdedzinÇja cietuma sienas; un vi¿i tika pie- Taisn¥gie lamanie‰i sludina bezdie- pild¥ti ar aprieku, kas ir neizsa- v¥gajiem nefijie‰iem. Abas tautas kÇms un pilns svïtlaimes. plaukst miera un pÇrpiln¥bas 45 Un lk, aDieva Svïtais Gars laikmetÇ. Lucifers, grïka gÇdnieks, nÇca no debes¥m un iegÇja vi¿u uzkurina bezdiev¥go sirdis un sird¥s, un vi¿i tika piepild¥ti Gadiantona laup¥tÇjus uz slepka- it kÇ ar uguni, un vi¿i varïja v¥bÇm un ∫aundar¥bÇm. Laup¥tÇji bizrunÇt br¥numainus vÇrdus. pÇr¿em nefijie‰u vald¥bu. Apmï- 46 Un notika, ka tur nÇca balss ram 29–23 g. pr. Kr. uz vi¿iem, jÇ, pat¥kama balss, it kÇ ãuksti, sac¥dama: Un notika, kad se‰desmit un 47 aMiers, miers jums dï∫ jsu otrais soÆu vald¥‰anas gads tic¥bas Manam M¥∫otajam, kur‰ beidzÇs, un visas ‰¥s lietas bija bija no pasaules rad¥‰anas. notiku‰as un lamanie‰i, lielÇkÇ 48 Un tagad, kad vi¿i to iz- da∫a no tiem, bija k∫uvu‰i par dzirdïja, vi¿i pacïla savas acis, taisn¥giem ∫aud¥m, tÇ ka vi¿u lai it kÇ redzïtu, no kurienes tÇ ataisn¥gums pÇrsniedza pat to,
41a src NoÏïlot grïkus, 44a src Prieks. 47a src Miers. grïku noÏïlo‰ana. 45a 3. Nef. 9:20; 48a 1. Nef. 1:8. b src Tic¥ba, ticït. Et. 12:14. 51a Al. 31:5. 43a 3. Nef. 17:24; 19:14. b src Gar¥gÇs dÇvanas. 6 1a Hel. 13:1. 417 Helamana grÇmata 6:2–14 kas bija nefijie‰iem, dï∫ vi¿u ne- bija br¥vi sakari citam ar citu lokÇm¥bas un stingr¥bas tic¥bÇ. pirkt un pÇrdot, un gt pe∫¿u 2 Jo lk, tur bija daudzi no pïc savas vïlï‰anÇs. nefijie‰iem, kas bija k∫uvu‰i 9 Un notika, ka vi¿i k∫uva acietsird¥gi un grïkus nenoÏï- ÇrkÇrt¥gi bagÇti, gan lamanie‰i, loju‰i, un ∫oti ∫auni, tÇ ka tie gan nefijie‰i, un vi¿iem bija noraid¥ja Dieva vÇrdu un to slu- pÇrpilnam zelta un sudraba, un dinljanu, un pravieto‰anu, kas visÇdu veidu dÇrgmetÇlu, gan nÇca starp tiem. zemï dienvidos, gan zemï 3 Tomïr, bazn¥cas ∫aud¥m bija zieme∫os. liels prieks par lamanie‰u pie- 10 Tad nu tÇ zeme dienvidos vïr‰anu, jÇ, par Dieva bazn¥cu, tika saukta Lehija, un zeme kas tika nodibinÇta to starpÇ. Un zieme∫os tika saukta aMuleka, vi¿i asadraudzïjÇs cits ar citu un kas bija pïc Cedekijas dïla; priecÇjÇs viens par otru, un tiem jo Tas Kungs atveda Muleku uz bija liels prieks. zemi zieme∫os, un Lehiju uz 4 Un notika, ka daudzi no zemi dienvidos. lamanie‰iem nÇca Zarahemlas 11 Un lk, tur bija visÇda veida zemï un dar¥ja zinÇmu Nefija zelts abÇs tajÇs zemïs un sud- ∫aud¥m to veidu, kÇ vi¿i tika rabs, un visÇda veida dÇrgmetÇ- apievïrsti, un skubinÇja tos uz lu rdas; un tur bija ar¥ prasm¥gi tic¥bu un grïku noÏïlo‰anu. amatnieki, kas apstrÇdÇja visa 5 JÇ, un daudzi sludinÇja ar veida rdas un bagÇtinÇja tÇs; ÇrkÇrt¥gi lielu spïku un varu, un tÇ vi¿i k∫uva bagÇti. vedot daudzus no vi¿iem paze- 12 Vi¿i audzïja graudus pÇr- m¥bas dzi∫umos, lai tie btu pa- piln¥bÇ, gan zieme∫os, gan dien- zem¥gi Dieva un TÇ Jïra sekotÇji. vidos; un vi¿i ÇrkÇrt¥gi plauka, 6 Un notika, ka daudzi no gan zieme∫os, gan dienvidos. Un lamanie‰iem devÇs uz zemi vi¿i vairojÇs un k∫uva ÇrkÇrt¥gi zieme∫os; un ar¥ Nefijs un Lehijs stipri tajÇ zemï. Un vi¿i audzïja devÇs uz to azemi zieme∫os, lai daudz s¥klopu un liellopu, jÇ, sludinÇtu ∫aud¥m. Un tÇ beidzÇs daudz barok∫u. se‰desmit un tre‰ais gads. 13 Lk, vi¿u sievas plïjÇs un 7 Un lk, tur bija miers visÇ vïrpa, un izgatavoja visÇdus zemï, tÇ ka nefijie‰i gÇja katrÇ audumus, smalkus linu audu- zemes da∫Ç, kur vi¿i gribïja, mus un visa veida audumus, lai vai starp nefijie‰iem vai lama- apsegtu savu kailumu. Un tÇ nie‰iem. se‰desmit un ceturtais gads 8 Un notika, ka lamanie‰i ar¥ pagÇja mierÇ. gÇja visur, kur vien vi¿i gribïja, 14 Un se‰desmit un piektajÇ vai tas bija starp lamanie‰iem vai gadÇ vi¿iem ar¥ bija liels prieks starp nefijie‰iem; un tÇ vi¿iem un miers, jÇ, daudzas sludinlja-
2a Rom. 1:28–32. pievïrsts. 10a Mos. 25:2–4; 3a src Sadraudz¥ba. 6a Al. 63:4–9; Hel. 8:21. 4a src Pievïr‰ana, Hel. 3:11–12. Helamana grÇmata 6:15–24 418 nas un pravietojumi par to, kas 20 Un tad notika, kad la- nÇks. Un tÇ pagÇja se‰desmit manie‰i atklÇja, ka vi¿u starpÇ un piektais gads. bija laup¥tÇji, vi¿i bija ÇrkÇr- 15 Un notika, ka se‰desmit un t¥gi nobïdÇju‰ies; un vi¿i iz- sestajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ, mantoja visus l¥dzek∫us, kas lk, nezinÇma roka noslepkavo- vien bija vi¿u spïkos, lai izdel- ja aSezoramu, kad vi¿‰ sïdïja dïtu tos no zemes virsas. soÆa krïslÇ. Un notika, tajÇ pa‰Ç 21 Bet lk, SÇtans uzkd¥ja gadÇ, ka vi¿a dïls, kur‰ tika lielÇko da∫u nefijie‰u sirdis, tÇ ka tautas iecelts vi¿a vietÇ, ar¥ tie apvienojÇs ar ‰¥m laup¥tÇju tika noslepkavots. Un tÇ beidzÇs bandÇm un stÇjÇs vi¿u der¥- se‰desmit un sestais gads. bÇs un vi¿u zvïrestos, ka vi¿i 16 Un se‰desmit un sept¥tÇ aizsargÇs un aizstÇvïs cits citu, gada sÇkumÇ ∫audis atkal ÇrkÇr- lai ar¥ kÇdos smagos apstÇk∫os t¥gi sÇka pieaugt ∫aundar¥bÇ. tie neatrastos, lai vi¿i neciestu 17 Jo lk, Tas Kungs bija vi¿us par savÇm slepkav¥bÇm un svït¥jis tik ilgi ar pasaules bagÇ- savÇm laup¥‰anÇm, un savÇm t¥bÇm, ka vi¿i netika uzkd¥ti zÇdz¥bÇm. dusmÇm nedz uz kariem, nedz 22 Un notika, ka vi¿iem bija uz asinsizlie‰anu, tÇdï∫ vi¿i sÇka savas z¥mes, jÇ, savas aslepenas pievïrst savas sirdis savÇm z¥mes un savi slepeni vÇrdi; un bagÇt¥bÇm; jÇ, vi¿i sÇka dz¥ties tas, lai vi¿i varïtu at‰˙irt brÇli, pïc pe∫¿as, lai tie varïtu pacel- kas ir stÇjies der¥bÇ, lai, darot ties viens pÇr otru; tÇdï∫ vi¿i jebkuru ∫aundar¥bu, tas brÇlis sÇka veikt aslepenas slepkav¥bas netiktu aizskarts no sava brÇ∫a, un zagt, un laup¥t, lai vi¿i varïtu nedz ar¥ no tiem, kas ir no gt pe∫¿u. vi¿a bandas, kas ir stÇju‰ies 18 Un tad lk, ‰ie slepkavas ‰ajÇ der¥bÇ. un laup¥tÇji bija banda, kuru 23 Un tÇ vi¿i varïja slepkavot bija izveidoju‰i Ki‰kumens un un laup¥t, un zagt, un veikt aGadiantons. Un tad notika, netikl¥bas un visa veida ∫aun- ka tur bija daudzi, pat starp dar¥bas pretïji savas valsts nefijie‰iem, no Gadiantona ban- likumiem un ar¥ sava Dieva das. Bet lk, vi¿u bija daudz likumiem. vairÇk lamanie‰u ∫aunÇkajÇ 24 Un katram no tiem, kas da∫Ç. Un vi¿i tika saukti par piederïja pie vi¿u bandas un Gadiantona laup¥tÇjiem un kas atklÇja pasaulei par vi¿u slepkavÇm. a∫aundar¥bÇm un vi¿u negan- 19 Un vi¿i bija tie, kas noslep- t¥bÇm, bija jÇtiek tiesÇtam, ne- kavoja augstÇko soÆi Sezoramu vis saska¿Ç ar savas valsts un vi¿a dïlu, kad tie bija soÆa likumiem, bet saska¿Ç ar vi¿u krïslÇ; un lk, vi¿i netika atrasti. ∫aundar¥bas likumiem, kurus
15a Hel. 5:1. 22a src SlepenÇs ∫aundarb¥ba. 17a 3. Nef. 9:9. savien¥bas. 18a Hel. 2:4, 12–13. 24a src πauns, 419 Helamana grÇmata 6:25–35 bija devu‰i Gadiantons un vi¿‰ turpina savus tums¥bas Ki‰kumens. darbus un slepenas slepkav¥bas, 25 Tad lk, ‰ie ir tie slepenie un nodod vi¿u ieceres un vi¿u azvïresti un der¥bas, ko Alma zvïrestus, un vi¿u der¥bas, un pavïlïja savam dïlam, lai tie vi¿u drausm¥gÇs ∫aundar¥bas netiktu zinÇmi pasaulei, lai tie nodomus no paaudzes paaudzï, nek∫tu par l¥dzekli ∫auÏu no- atbilsto‰i tam, kÇ vi¿‰ var ietek- ve‰anai izn¥c¥bÇ. mït cilvïku bïrnu sirdis. 26 Tad lk, ‰ie aslepenie zvï- 31 Un tad lk, vi¿‰ bija ieguvis resti un der¥bas nenonÇca pie lielu ietekmi pÇr nefijie‰u Gadiantona no pierakstiem, kas sird¥m; jÇ, tÇ ka tie bija k∫uvu‰i bija nodoti Helamanam; bet lk, ÇrkÇrt¥gi ∫auni; jÇ, lielÇkÇ da∫a tos Gadiantona sird¥ ielika tÇ no vi¿iem bija nogriezu‰ies bpati btne, kas sakÇrdinÇja no taisn¥bas ce∫a un asam¥d¥ju‰i msu pirmos vecÇkus nobaud¥t zem savÇm kÇjÇm Dieva pavïles, aizliegto augli— un nogriezu‰ies pa‰i uz saviem 27 jÇ, tÇ pati btne, kas perinÇja ce∫iem, un rad¥ju‰i sev sava zelta ieceri ar aKainu, ka, ja vi¿‰ no- un sava sudraba elkus. slepkavos savu brÇli Åbelu, tas 32 Un notika, ka visas ‰¥s ne- netiks zinÇms pasaulei. Un kop‰ krietn¥bas nÇca uz tiem adaÏu tÇ laika tÇ ir perinÇjusi ieceres gadu laikÇ, tÇ ka lielÇkÇ da∫a no ar Kainu un vi¿a sekotÇjiem. tÇm nÇca uz tiem se‰desmit un 28 Un ar¥ tÇ ir tÇ pati btne, sept¥tajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ kas ielika ∫auÏu sird¥s abvït pÇr Nefija tautu. torni, kas btu tik augsts, lai 33 Un vi¿i pieauga savÇs ne- vi¿i varïtu nok∫t debes¥s. Un krietn¥bÇs ar¥ se‰desmit un as- tÇ bija tÇ pati btne, kas aizrÇva totajÇ gadÇ, par lielÇm bïdÇm tos ∫audis, kas nÇca no tor¿a un vaimanÇm taisn¥gajiem. ‰ai zemï; kas izplata tums¥bas 34 Un tÇ mïs redzam, ka nefi- darbus un negant¥bas pa visu jie‰i sÇka krist netic¥bÇ un pie- zemes virsu, kas ievelk ∫audis augt ∫aundar¥bÇs un negant¥bÇs, bpiln¥gÇ izn¥c¥bÇ un mÏ¥gÇ ellï. kamïr lamanie‰i sÇka ÇrkÇrt¥gi 29 JÇ, tÇ ir tÇ pati btne, kas augt sava Dieva atzi¿Ç; jÇ, vi¿i ielika aGadiantona sird¥ vïl sÇka turït Vi¿a likumus un Vi¿a joprojÇm turpinÇt tums¥bas dar- pavïles, un staigÇt paties¥bÇ un bu un slepenas slepkav¥bas; un taisn¥gi Vi¿a priek‰Ç. tÇ bija to dar¥jusi no cilvïces 35 Un tÇ mïs redzam, ka TÇ sÇkuma l¥dz pat ‰im laikam. Kunga Gars sÇka apamest nefi- 30 Un lk, tas ir vi¿‰, kas ir jie‰us dï∫ vi¿u ∫aunuma un vi¿u visu agrïku rad¥tÇjs. Un lk, cietsird¥bas.
25a Al. 37:27–32. 28a 1. Moz. 11:1–4; Et. 1:3. Moz. 4:4. 26a Moz. 5:29, 49–52. b Et. 8:9, 15–25. 31a 1. Nef. 19:7. b 3. Nef. 6:28; 29a Hel. 2:4–13. 32a Al. 46:8. Moz. 4:6–12. 30a Al. 5:39–42; 35a Mos. 2:36; 27a Moz. 5:18–33. Moron. 7:12, 17; M&D 121:37. Helamana grÇmata 6:36–7:5 420 36 Un tÇ mïs redzam, ka Tas grïkus un pievïr‰as Vi¿am. Kungs sÇka izliet Savu Garu pÇr Samuïls-lamanietis, pravieto lamanie‰iem dï∫ vi¿u nepie- nefijie‰iem. spiest¥bas un vïlï‰anÇs ticït Ietver no 7. l¥dz 16. noda∫ai ieskaitot. Vi¿a vÇrdiem. 37 Un notika, ka lamanie‰i vajÇja Gadiantona laup¥tÇju ban- 7. NODAπA du; un vi¿i sludinÇja Dieva vÇrdu tÇs vis∫aunÇkajÇ da∫Ç, tÇ Nefijs zieme∫os tiek noraid¥ts un ka ‰¥ laup¥tÇju banda tika piln¥gi atgrieÏas ZarahemlÇ. Vi¿‰ ldz izdeldïta no lamanie‰u vidus. sava dÇrza torn¥ un tad aicina cil- 38 Un notika, no otras puses, vïkus noÏïlot grïkus vai iet bojÇ. ka nefijie‰i stiprinÇja un atbalst¥- Apmïram 23–21 g. pr. Kr. ja tos, sÇkot ar vis∫aunÇko da∫u k no tiem, l¥dz tie bija izplat¥ju‰ies L , tad notika se‰desmit un pa visu nefijie‰u zemi un pave- dev¥tajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ da vi¿u taisn¥gÇko da∫u, l¥dz tie pÇr nefijie‰u tautu, ka Nefijs, a noticïja vi¿u darbiem un dal¥jÇs Helamana dïls, atgriezÇs Za- vi¿u laup¥jumÇ, un apvienojÇs rahemlas zemï no tÇs zemes ar tiem vi¿u slepenajÇs slepka- zieme∫os. v¥bÇs un nodomos. 2 Jo vi¿‰ bija bijis starp ∫aud¥m, 39 Un tÇ vi¿i ieguva piln¥gu kas bija tai zemï zieme∫os, un noteik‰anu vald¥bÇ, tÇ ka vi¿i sludinÇjis tiem Dieva vÇrdu, un sam¥d¥ja zem kÇjÇm un sita, un pravietojis tiem daudzas lietas; plïsa, un uzgrieza savas mugu- 3 un vi¿i noliedza visus vi¿a ras anabagajiem un trc¥gajiem, vÇrdus, tÇ ka vi¿‰ nevarïja un pazem¥gajiem Dieva seko- palikt starp tiem, bet atkal at- tÇjiem. griezÇs savÇ dzimtajÇ zemï. 40 Un tÇ mïs redzam, ka vi¿i 4 Un redzïdams tautu tÇdÇ bija drausm¥gÇ stÇvokl¥, un drausm¥gÇ bezdiev¥bÇ un ‰os anobriedu‰i piln¥gai izn¥c¥bai. Gadiantona laup¥tÇjus ie¿emam 41 Un notika, ka tÇ beidzÇs soÆa krïslus—tie bija piesavi- se‰desmit un astotais soÆu val- nÇju‰ies tÇs zemes spïku un d¥‰anas gads pÇr Nefija tautu. varu; noliku‰i malÇ Dieva pavïles un ne mazÇkÇ mïrÇ nebdami pareizi Vi¿a priek‰Ç, Nefija,Helamana Dïla,Pra- nedar¥dami nekÇdu taisn¥bu vietojums. Dievs draud Nefija cilvïku bïrniem; tautai, ka Vi¿‰ piemeklïs to 5 nosod¥dami taisnos par vi¿u SavÇs dusmÇs l¥dz vi¿u piln¥gai taisn¥gumu; ∫audami vain¥ga- izn¥cinljanai, ja vi¿i nenoÏïlos jam un ∫aunajam iet nesod¥tam savas ∫aundar¥bas. Dievs sit dï∫ vi¿u naudas; un turklÇt pa- Nefija tautu ar mïri; tie noÏïlo likdami vald¥bas priek‰galÇ, lai
39a Psm. 109:16; M&D 56:16. M&D 18:6. Al. 5:54–56; 40a Hel. 5:2; 11:37; 7 1a Hel. 6:6. 421 Helamana grÇmata 7:6–19 vald¥tu un r¥kotos pïc savas gri- dvïseli Dievam; un vi¿i skrïja bas, lai vi¿i varïtu gt pe∫¿u un un pastÇst¥ja ∫aud¥m, ko vi¿i apasaules god¥bu, un, turklÇt, lai bija redzïju‰i, un ∫audis nÇca vi¿i varïtu vïl vieglÇk pÇrkÇpt kopÇ pulkos, lai vi¿i varïtu laul¥bu un zagt, un nogalinÇt, un zinÇt iemeslu tik lielÇm sïrÇm dar¥t pa‰i pïc savas gribas— par ∫auÏu bezdiev¥bu. 6 tad nu ‰¥ lielÇ nekrietn¥ba bija 12 Un tad, kad Nefijs piecïlÇs, nÇkusi uz nefijie‰iem nedau- vi¿‰ ieraudz¥ja ∫auÏu pulkus, dzu gadu laikÇ; un, kad Nefijs to kas bija sapulcïju‰ies kopÇ. redzïja, sirds vi¿a krt¥s pÇrpl- 13 Un notika, ka vi¿‰ atvïra da ar bïdÇm; un vi¿‰ iesaucÇs savu muti un sac¥ja uz tiem: savas dvïseles cie‰anÇs: Lk, akÇpïc js esat sapulcïju- 7 Ak, kaut manas dienas varïtu ‰ies kopÇ? Lai es varïtu pastÇs- bt tajÇs dienÇs, kad mans tïvs t¥t jums par jsu nekrietn¥bÇm? Nefijs sÇkotnïji iznÇca no Jeru- 14 JÇ, tÇpïc, ka es uzkÇpu savÇ zÇlemes zemes, lai es varïtu torn¥, lai es varïtu izliet savu priecÇties ar vi¿u apsol¥tajÇ dvïseli savam Dievam, dï∫ ma- zemï; tad vi¿a ∫audis bija viegli nas sirds ÇrkÇrt¥gajÇm bïdÇm, pierunÇjami stingri turït Dieva kas ir dï∫ jsu nekrietn¥bÇm! bau‰∫us un lïni uz nekrietn¥bu; 15 Un dï∫ manÇm sïrÇm un un vi¿i bija Çtri uzklaus¥t TÇ raudÇm js esat sapulcïju‰ies Kunga vÇrdus— kopÇ un br¥nÇties; jÇ, jums ∫oti 8 jÇ, ja manas dienas varïtu vajag br¥n¥ties; jÇ, jums ir jÇbr¥- bt tan¥s dienÇs, tad manai dvï- nÇs, tÇpïc ka js esat atdevu‰i selei btu prieks manu brÇ∫u sevi velnam un tas ir ieguvis taisn¥gumÇ. tik lielu varu pÇr jsu sird¥m. 9 Bet lk, man ir dots, ka ‰¥s ir 16 JÇ, kÇ gan js varïjÇt pa- manas dienas un ka mana dvï- doties tÇ kÇrdinÇjumam, kur‰ sele tiks pild¥ta ar bïdÇm dï∫ meklï iesviest jsu dvïseles ‰¥s manu brÇ∫u bezdiev¥bas. mÏ¥gajÇs cie‰anÇs un bezgal¥- 10 Un lk, tad notika, ka tas gajÇs bïdÇs? bija torn¥, kas bija Nefija dÇrzÇ, 17 Ak, noÏïlojiet, noÏïlojiet kas bija blakus lielce∫am, kas js grïkus! aKamdï∫ jums mirt? veda uz galveno tirgu, kas bija Pagriezieties, pagriezieties pret Zarahemlas pilsïtÇ; tÇdï∫ Nefijs To Kungu, savu Dievu. KÇpïc bija nometies ce∫os torn¥, kas Vi¿‰ js ir atstÇjis? bija vi¿a dÇrzÇ, ‰is tornis ar¥ bija 18 Tas ir tÇpïc, ka js esat netÇlu no dÇrza vÇrtiem, gar nocietinÇju‰i savas sirdis; jÇ, kuriem veda lielce∫‰. js neuzklausÇt aLabÇ Gana 11 Un notika, ka tur daÏi balsi; jÇ, js esat bizrais¥ju‰i Vi¿a cilvïki gÇja garÇm un redzïja dusmas pret jums. Nefiju, ka vi¿‰ torn¥ izlïja savu 19 Un lk, tÇ vietÇ, lai js
5a Mat. 13:22; 16:26. 18a Ec. 34:12; src Labais gans. 13a Mat. 3:5–8. JÇ¿a 10:14–16; b Jïk. 1:8; 17a Ec. 18:23, 31–32. Al. 5:38–41, 57–60. Al. 12:36–37. Helamana grÇmata 7:20–29 422 asavÇktu, ja vien js nenoÏïlosit sa¿ïmu‰i; tÇdï∫ Tas Kungs bs grïkus, lk, Vi¿‰ js izkais¥s, ka Ïïl¥gs pret tiem; jÇ, Vi¿‰ apaga- js k∫sit par bar¥bu su¿iem un rinÇs to dienas un vairos to meÏon¥giem zvïriem. pïcnÇcïjus, l¥dz pat jsu piln¥- 20 Ak, kÇ js varïjÇt aizmirst gai bizn¥cinljanai, ja vien js savu Dievu tai pa‰Ç dienÇ, kad nenoÏïlosit grïkus. Vi¿‰ js izglÇba? 25 JÇ, ak vai bs jums dï∫ 21 Bet lk, tas ir lai gtu pe∫¿u, tÇs milz¥gÇs negant¥bas, kas tiktu cilvïku slavïti un lai js nÇkusi jsu starpÇ; un js esat varïtu dabt zeltu un sudrabu. apvienoju‰ies ar to, jÇ, ar ‰o Un js esat pievïrsu‰i savas aslepeno bandu, kuru nodibi- sirdis bagÇt¥bÇm un ‰¥s apasau- nÇja Gadiantons! les niec¥gajÇm lietÇm, par kurÇm 26 JÇ, aak vai nÇks uz jums dï∫ js slepkavojat un laupÇt, un tÇs lepn¥bas, kurai js esat ∫Çvu‰i zogat, un dodat bnepatiesu lie- ienÇkt savÇs sird¥s, kura ir c¥bu pret savu tuvÇko, un darÇt pacïlusi js pÇr to, kas ir labs, visÇdas nekrietn¥bas. dï∫ jsu ÇrkÇrt¥gi milz¥gajÇm 22 Un tÇdï∫, bïdas nÇks pÇr bbagÇt¥bÇm! jums, ja vien js nenoÏïlosit 27 JÇ, ak vai bs jums dï∫ jsu grïkus. Jo, ja js nenoÏïlosit grï- ∫aundar¥bÇm un negant¥bÇm! kus, lk, ‰¥ lielÇ pilsïta un ar¥ 28 Un, ja vien js nenoÏïlosit visas tÇs lielÇs pilsïtas, kuras ir grïkus, js iesit bojÇ; jÇ, patiesi, visapkÇrt, kuras ir msu zemï, jsu zemes tiks at¿emtas no tiks at¿emtas, ka jums vairs jums, un js tiksit izdeldïti no nebs vietas tajÇs; jo lk, Tas zemes virsas. Kungs nedÇvÇs jums aspïku, 29 Lk, tagad es nesaku no kÇ Vi¿‰ l¥dz ‰im bija dar¥jis, lai sevis, ka tas notiks, tÇpïc ka tas pretotos jsu ienaidniekiem. nav no manis, ka es azinu ‰¥s lie- 23 Jo lk, tÇ saka Tas Kungs: tas; bet lk, es zinu, ka ‰¥s lietas Es nerÇd¥‰u bezdiev¥gajiem ir patiesas tÇpïc, ka Dievs Tas Savu spïku, vieniem vairÇk Kungs ir dar¥jis tÇs man zinÇ- nekÇ citiem, kÇ iz¿emot vien¥gi mas, tÇdï∫ es liecinu, ka tÇ bs. tiem, kas noÏïlos savus grïkus un paklaus¥s Maniem vÇrdiem. Tad nu lk, es gribu, lai js 8. NODAπA redzïtu, ka alamanie‰iem bs labÇk nekÇ jums, ja vien js SamaitÇtie soÆi mïÆina sakd¥t ∫au- nenoÏïlosit grïkus. dis pret Nefiju. ÅbrahÇms, Mozus, 24 Jo lk, vi¿i ir taisn¥gÇki Zïnoss, Zïnoks, Eziass, Jesaja, nekÇ js, jo vi¿i nav grïkoju‰i Jeremija, Lehijs un Nefijs—visi pret to lielo atzi¿u, ko js esat ir liecinÇju‰i par Kristu. Pïc ie-
19a 3. Nef. 10:4–7. 22a Mos. 7:29. 25a Hel. 3:23. 21a src Pasaul¥gums. 23a Hel. 15:11–15. 26a Jes. 5:8–25. b 2. Moz. 20:16; 24a Al. 9:16; M&D 5:33. b Jïk. 2:13. Mat. 15:19–20. b Al. 9:19. 29a Al. 5:45–46. 423 Helamana grÇmata 8:1–11 dvesmas Nefijs pazi¿o par augstÇkÇ 6 Un tad mïs zinÇm, ka tas nav soÆa noslepkavo‰anu. Apmïram iespïjams, jo lk, mïs esam 23–21 g. pr. Kr. spïc¥gi un msu pilsïtas ir lie- las, tÇdï∫ msu ienaidniekiem Un tad notika, kad Nefijs bija nevar bt varas pÇr mums. sac¥jis ‰os vÇrdus, lk, tur bija 7 Un notika, ka tÇ vi¿i kd¥ja v¥ri, kas bija soÆi, kas ar¥ piede- ∫audis dusmÇs pret Nefiju, un rïja pie tÇs slepenÇs Gadiantona izrais¥ja str¥dus to starpÇ; jo tur bandas, un vi¿i bija nikni, un bija daÏi, kas kliedza: AtstÇjiet vi¿i izkliedza pret vi¿u, sac¥da- ‰o v¥ru mierÇ, jo vi¿‰ ir labs mi uz ∫aud¥m: KÇpïc js nesa- cilvïks, un tas, ko vi¿‰ teica, grÇbjat ‰o v¥ru un nevedat vi¿u, patiesi notiks, ja vien mïs lai vi¿‰ tiktu tiesÇts atbilsto‰i nenoÏïlosim grïkus; tam noziegumam, ko vi¿‰ ir 8 jÇ, lk, visi ‰ie sodi nÇks pÇr pastrÇdÇjis? mums, ko vi¿‰ mums liecinÇja, 2 KÇpïc js skatÇties uz ‰o jo mïs zinÇm, ka vi¿‰ taisn¥gi v¥ru un klausÇties, kÇ vi¿‰ zai- liecinÇja pret mums par msu mo pret msu tautu un msu nekrietn¥bÇm. Un lk, to ir likumu? daudz, un vi¿‰ tÇs azina tÇpat 3 Jo lk, Nefijs bija runÇjis uz kÇ visu, kas ar mums notiks, tiem par vi¿u likumu samaitÇ- kÇ vi¿‰ zina par msu ne- t¥bu; jÇ, daudzas lietas Nefijs krietn¥bÇm; runÇja, kuras nevar tikt uzrak- 9 jÇ, un lk, ja vi¿‰ nebtu st¥tas; un vi¿‰ nerunÇja neko, pravietis, vi¿‰ nevarïtu par to kas btu pretrunÇ ar Dieva liecinÇt. pavïlïm. 10 Un notika, ka tie ∫audis, kas 4 Un ‰ie soÆi bija nikni uz vi¿u tiecÇs nogalinÇt Nefiju, savu tÇpïc, ka vi¿‰ arunÇja skaidri bai∫u dï∫ bija spiesti nepiedurt uz tiem par vi¿u slepenajiem vi¿am savas rokas; tÇdï∫ vi¿‰ tums¥bas darbiem; tomïr vi¿i atkal iesÇka runÇt uz tiem, re- neuzdr¥kstïjÇs piedurt vi¿am dzïdams, ka vi¿‰ ir ieguvis lab- pa‰i savas rokas, jo vi¿i baid¥jÇs vïl¥bu daÏu ac¥s, tÇ ka atliku‰ie no ∫aud¥m, ka tie kliegs pret no tiem baid¥jÇs. vi¿iem. 11 TÇdï∫ vi¿‰ bija spiests vairÇk 5 TÇdï∫ vi¿i kliedza uz ∫aud¥m, runÇt uz tiem, sakot: Lk, mani sac¥dami: KÇpïc js ∫aujat ‰im brÇ∫i, vai js neesat las¥ju‰i, ka v¥ram zaimot pret mums? Jo Dievs deva spïku kÇdam v¥ram, lk, vi¿‰ nosoda visu ‰o tautu, tie‰i Mozum, sist SarkanÇs l¥dz pat izn¥c¥bai; jÇ, un ar¥, ka ajras de¿us, un tie pa‰˙¥rÇs ‰¥s msu lielÇs pilsïtas tiks turp un ‰urp, tÇ ka israïlie‰i, at¿emtas mums, ka mums ne- kas bija msu tïvi, gÇja cauri pa bs vietas tan¥s. sausu zemi, un de¿i aizvïrÇs
8 4a 1. Nef. 16:2–3. 1. Nef. 17:26; Moz. 1:25. 8a Hel. 7:29. Mos. 7:19; 11a 2. Moz. 14:16; M&D 8:2–3; Helamana grÇmata 8:12–22 424 pÇr ïÆiptie‰u karapulkiem un ne tikai ÅbrahÇms viens zinÇja tos aprija? par to, bet tur bija adaudzi vïl 12 Un tad lk, ja Dievs deva pirms ÅbrahÇma dienÇm, kas ‰im v¥ram tÇdu spïku, tad kÇpïc tika aicinÇti pïc bDieva kÇrtas; js str¥daties savÇ starpÇ un jÇ, patiesi pïc Vi¿a Dïla kÇrtas; sakÇt, ka Vi¿‰ nav devis man un tas tÇpïc, lai tiktu parÇd¥ts spïku, ar ko es varïtu zinÇt par ∫aud¥m daudzus gadu tksto‰us tiem sodiem, kas nÇks uz jums, pirms Vi¿a atnÇk‰anas, ka pa- ja vien js nenoÏïlosit grïkus? tiesi pest¥‰ana nÇks pie tiem. 13 Bet lk, js ne tikai nolie- 19 Un tagad es gribu, lai js dzat manus vÇrdus, bet js ar¥ zinÇtu, ka pat no ÅbrahÇma noliedzat visus vÇrdus, ko ir dienÇm ir biju‰i daudzi pravie‰i, sac¥ju‰i msu tïvi, un ar¥ tos kas ir liecinÇju‰i par to; jÇ, lk, vÇrdus, kurus ir runÇjis ‰is v¥rs pravietis aZïnoss skaidri lieci- Mozus, kuram bija tik liels spïks nÇja; par to vi¿‰ tika nogalinÇts. dots, jÇ, vÇrdus, ko vi¿‰ ir ru- 20 Un lk, ar¥ a Zïnoks un nÇjis par Mesijas atnÇk‰anu. ar¥ Eziass, un ar¥ bJesaja, un 14 JÇ, vai vi¿‰ neliecinÇja, ka cJeremija (Jeremija bdams tas Dieva Dïls nÇks? Un, kÇ vi¿‰ pats pravietis, kur‰ liecinÇja apacïla misi¿a ãsku tuksnes¥, par dJeruzÇlemes nopost¥‰anu) patiesi tÇ tiks pacelts Tas, kas un tagad mïs zinÇm, ka JeruzÇ- nÇks. leme tika nopost¥ta saska¿Ç 15 Un kÇ visi, kas raudz¥jÇs uz ar Jeremijas vÇrdiem. Ak, tad ‰o ãsku, adz¥voja, patiesi tÇ kÇpïc Dieva Dïls nevar nÇkt visi, kas raudz¥sies pïc Dieva atbilsto‰i vi¿a pravietojumam? Dïla ar tic¥bu, bdami ar noÏï- 21 Un tad, vai js str¥dïsities las pilnu garu, varïs bdz¥vot, par to, vai aJeruzÇleme tika patiesi to dz¥vi, kas ir mÏ¥ga. nopost¥ta? Vai js teiksit, ka 16 Un tad lk, ne tikai Mozus bCedekijas dïli netika nogalinÇ- viens liecinÇja par to, bet ar¥ avisi ti, visi, iz¿emot tikai cMuleku? svïtie pravie‰i no vi¿a dienÇm JÇ, un vai js neredzat, ka Cede- l¥dz ÅbrahÇma dienÇm. kijas pïcnÇcïji ir ar mums, un 17 JÇ, un lk, aÅbrahÇms redzï- vi¿i ir izdz¥ti no JeruzÇlemes ze- ja Vi¿a atnÇk‰anu, un vi¿‰ tika mes? Bet lk, tas vïl nav viss— piepild¥ts ar l¥ksmi un priecÇjÇs. 22 msu tïvs Lehijs tika izdz¥ts 18 JÇ, un lk, es saku jums, ka no JeruzÇlemes, tÇpïc ka vi¿‰
14a 4. Moz. 21:6–9; 16a Jïk. 4:4–5; 7:11. src Svïtie Raksti— 2. Nef. 25:20; 17a 1. Moz. 22:8–14; Zudu‰ie Raksti. Al. 33:19–22. JÇ¿a 8:56. b Jes. 53. src Jïzus Kristus— 18a Al. 13:19; c 1. Nef. 5:13; 7:14. Kristus z¥mes jeb M&D 84:6–16; 136:37. d Jer. 26:18; 1. Nef. 1:4. simboli. b src Melhisedeka 21a 2. Nef. 6:8; Omn. 1:15. 15a 1. Nef. 17:41; priester¥ba. b 2. µïn. 25:7; Al. 37:45–47; 19a Al. 34:7. Jer. 39:6; 52:10. 3. Nef. 15:9. 20a 1. Nef. 19:10; c Ec. 17:22–23; b JÇ¿a 11:25. 3. Nef. 10:15–16. Hel. 6:10. 425 Helamana grÇmata 8:23–9:3 liecinÇja par ‰¥m lietÇm. Nefijs soÆis ir noslepkavots un vi¿‰ ar¥ liecinÇja par ‰¥m lietÇm, un agu∫ savÇs asin¥s; un vi¿u ir ar¥ gandr¥z visi no msu tïviem, noslepkavojis bvi¿a brÇlis, kur‰ l¥dz pat ‰im laikam; jÇ, vi¿i lieci- tiecas sïdït soÆa krïslÇ. nÇja par aKristus atnÇk‰anu, un 28 Un lk, vi¿i abi pieder pie raudz¥jÇs uz priek‰u, un priecÇ- jsu slepenÇs bandas, kuras jÇs par Vi¿a dienu, kas nÇks. arad¥tÇjs ir Gadiantons un ∫au- 23 Un lk, Vi¿‰ ir Dievs, un nais, kas meklï izn¥cinÇt cilvïku Vi¿‰ ir ar tiem, un Vi¿‰ atklÇj dvïseles. Sevi tiem, lai tie varïtu tikt Vi¿a pest¥ti; un tie deva Vi¿am 9. NODAπA god¥bu, dï∫ tÇ, kas nÇks. 24 Un tad, redzïdams, ka js Vïstne‰i atrod augstÇko soÆi zinÇt visas ‰¥s lietas un nevarat nogalinÇtu soÆa krïslÇ. Vi¿i tiek tÇs noliegt nemelojot, tÇdï∫ tajÇ ieslodz¥ti un vïlÇk atbr¥voti. Ar js esat grïkoju‰i, jo js bijÇt iedvesmu Nefijs norÇda uz Sean- atmetu‰i visas ‰¥s lietas, neska- tumu kÇ slepkavu. DaÏi pie¿em toties uz tik daudziem pierÇd¥- Nefiju kÇ pravieti. Apmïram 23– jumiem, ko js esat sa¿ïmu‰i; jÇ, 21 g. pr. Kr. patiesi js esat sa¿ïmu‰i avisas lietas, gan tÇs, kas ir debes¥s, Lk, tad notika, kad Nefijs bija gan visas lietas, kas ir uz zemes, runÇjis ‰os vÇrdus, daÏi v¥ri, kas kÇ liec¥bu tam, ka tÇs ir patiesas. bija vi¿u starpÇ, skrïja uz soÆa 25 Bet lk, js esat atmetu‰i krïslu; jÇ, patiesi tur bija pieci, paties¥bu un asacïlu‰ies pret kas devÇs, un vi¿i runÇja savÇ savu Svïto Dievu; un patiesi ‰in¥ starpÇ, kad vi¿i gÇja: br¥d¥, tÇ vietÇ, lai krÇtu sev 2 Lk, tagad mïs dro‰i zinÇ- bmantu debes¥s, kur nekas to sim, vai ‰is v¥rs ir pravietis un nemaitÇ un kur nekas ne‰˙¥sts Dievs ir pavïlïjis tam pravietot nevar nok∫t, js pa‰i krÇjat tÇdas br¥numainas lietas mums. sev dusmas uz ctiesas dienu. Lk, mïs neticam, ka Vi¿‰ pa- 26 JÇ, pat ‰in¥ br¥d¥ js nobries- vïlïja; jÇ, mïs neticam, ka vi¿‰ tat savu slepkav¥bu un savas ir pravietis; tomïr, ja tas, ko vi¿‰ anetikl¥bas, un bezdiev¥bas dï∫ teica par augstÇko soÆi, bs mÏ¥gai izn¥c¥bai; jÇ, ja vien js paties¥ba, ka tas ir nogalinÇts, nenoÏïlosit grïkus, tÇ nÇks pie tad mïs ticïsim, ka ar¥ citi vÇrdi, jums dr¥zi. kurus vi¿‰ runÇja, ir patiesi. 27 JÇ, lk, tÇ tagad jau ir pie 3 Un notika, ka vi¿i skrïja no jsu durv¥m; jÇ, ejiet uz soÆa visa sava spïka un nonÇca pie krïslu un meklïjiet; un lk, jsu soÆa krïsla; un lk, augstÇkais
22a src Jïzus Kristus— 25a Mos. 2:36–38; 3:12. 26a src Årlaul¥bas sakari. Pravietojumi par b Hel. 5:8; 27a Hel. 9:3, 15. Jïzus Kristus 3. Nef. 13:19–21. b Hel. 9:6, 26–38. dzim‰anu un nÇvi. c M&D 10:20–23; 28a Hel. 6:26–30. 24a Al. 30:44; Moz. 6:63. 121:23–25. Helamana grÇmata 9:4–16 426 soÆis bija kritis pie zemes un augstÇkÇ soÆa bïrïs, kas bija agulïja savÇs asin¥s. ticis nogalinÇts. 4 Un tad lk, kad vi¿i to ierau- 11 Un tÇ ar¥ tie soÆi, kas bija dz¥ja, vi¿i bija ÇrkÇrt¥gi izbr¥n¥- Nefija dÇrzÇ un dzirdïja vi¿a ju‰ies, tÇ ka tie krita pie zemes; vÇrdus, ar¥ bija sapulcïju‰ies jo vi¿i nebija ticïju‰i tiem vÇr- kopÇ bïrïs. diem, ko Nefijs bija sac¥jis par 12 Un notika, ka vi¿i iztaujÇja augstÇko soÆi. ∫audis, sac¥dami: Kur ir tie pieci, 5 Bet tagad, kad vi¿i redzïja, kas tika st¥ti, lai uzzinÇtu par vi¿i ticïja, un bailes nÇca uz augstÇko soÆi, vai vi¿‰ ir miris? tiem, ka visi sodi, par kuriem Un tie atbildïja un sac¥ja: Par Nefijs bija runÇjis, nÇks uz tautu; tiem pieciem, kuri, kÇ js sakÇt, tÇdï∫ vi¿i tr¥cïja un krita pie tika st¥ti, mïs nezinÇm; bet tur zemes. ir pieci, kas ir slepkavas, ko 6 Tad uzreiz, kad augstÇkais mïs esam iemetu‰i cietumÇ. soÆis bija noslepkavots—vi¿u 13 Un notika, ka ‰ie soÆi vïlï- bija nodris tÇ brÇlis, kas bija jÇs, lai tie tiktu atvesti; un tie tika pÇrÆïrbies, un tas aizbïga, un atvesti, un lk, tie bija tie pieci, kalpi skrïja un pastÇst¥ja ∫au- kas tika st¥ti; un lk, soÆi iztau- d¥m, saceldami starp tiem klie- jÇja vi¿us, lai uzzinÇtu par ‰o lie- dzienus par slepkav¥bu; tu, un tie pastÇst¥ja vi¿iem visu, 7 un redzi, ∫audis sapulcïjÇs ko vi¿i bija dar¥ju‰i, sac¥dami: kopÇ pie soÆa krïsla—un lk, 14 Mïs skrïjÇm un nonÇcÇm vi¿iem par izbr¥nu tie redzïja pie soÆa krïsla, un, kad mïs ‰os piecus v¥rus, kas bija kritu‰i ieraudz¥jÇm visu, kÇ Nefijs bija pie zemes. liecinÇjis, mïs bijÇm tÇ pÇr- 8 Un tad lk, ∫audis nezinÇja steigti, ka mïs kritÇm pie zemes; neko par to pli, kas bija un, kad mïs atguvÇmies no sava sapulcïjies pie aNefija dÇrza; pÇrsteiguma, lk, vi¿i iemeta tÇdï∫ tie runÇja savÇ starpÇ: ms cietumÇ. ·ie v¥ri ir tie, kas noslepkavoju- 15 Tad, kas attiecas uz ‰¥ v¥ra ‰i soÆi, un Dievs tos ir sitis, slepkavu, mïs nezinÇm, kas to lai vi¿i nevarïtu aizbïgt no izdar¥ja; un tikai tik daudz mïs mums. zinÇm, ka mïs skrïjÇm un 9 Un notika, ka vi¿i sagrÇba nÇcÇm tÇ, kÇ js bijÇt vïlïju‰ies, tos un sasïja vi¿us, un iemeta un ieraudz¥jÇm vi¿u beigtu, tos cietumÇ. Un tur tika paslu- saska¿Ç ar Nefija vÇrdiem. dinÇts visapkÇrt, ka soÆis ir 16 Un tad notika, ka soÆi nogalinÇts un ka slepkavas ir izskaidroja ‰o lietu ∫aud¥m un sa¿emti un iemesti cietumÇ. kliedza pret Nefiju, sac¥dami: 10 Un notika, ka nÇkamajÇ Lk, mïs zinÇm, ka ‰is Nefijs r¥tÇ ∫audis sapulcïjÇs kopÇ, dro‰i vien sarunÇja ar kÇdu no- lai sïrotu un agavïtu diÏenÇ galinÇt soÆi, un tad vi¿‰ varïtu
9 3a Hel. 8:27. 8a Hel. 7:10. 10a src Gavït, gavï‰ana. 427 Helamana grÇmata 9:17–33 pasludinÇt mums, ka vi¿‰ var jums, ka tas ir tÇpïc, ka es lieci- pievïrst ms vi¿a tic¥bÇ, lai vi¿‰ nÇju jums, lai js varïtu par to varïtu padar¥t sevi par lielu Die- zinÇt; jÇ, patiesi par liec¥bu jums, va izraudz¥tu v¥ru un pravieti. ka es zinu par tÇm ∫aundar¥bÇm 17 Un tad lk, mïs pie˙ersim un negant¥bÇm, kas ir jsu vid. ‰o v¥ru un vi¿‰ atz¥s savu vainu 24 Un tÇpïc, ka es to dar¥ju, un dar¥s mums zinÇmu ‰¥ soÆa js sakÇt, ka es esmu vienojies ¥steno slepkavu. ar kÇdu v¥ru, lai tas to izdar¥tu; 18 Un tad notika, ka ‰ie pieci jÇ, tÇpïc ka es parÇd¥ju jums ‰o tika atbr¥voti bïru dienÇ. Tomïr z¥mi, js esat nikni uz mani un vi¿i pÇrmeta soÆiem par tiem cen‰aties at¿emt manu dz¥v¥bu. vÇrdiem, ko tie bija runÇju‰i pret 25 Un tad lk, es parÇd¥‰u Nefiju, un str¥dïjÇs ar katru no jums vïl vienu z¥mi, un paskat¥- tiem, tÇ ka vi¿i apklusinÇja tos. simies, vai ar¥ tan¥ js cent¥sities 19 Tomïr tie lika, lai Nefijs tik- mani nogalinÇt. tu sa¿emts un sasiets, un atvests 26 Lk, es saku jums: Ejiet uz ∫auÏu pulka priek‰Ç, un vi¿i Seantuma namu, kur‰ ir aS¥zo- sÇka to iztaujÇt daÏÇdos veidos, rama brÇlis, un sakiet vi¿am— lai tie varïtu iebilst vi¿am, lai tie 27 vai Nefijs, kur‰ uzdodas varïtu apsdzït vi¿u uz nÇvi— par pravieti, kur‰ pravietoja tik 20 sac¥dami tam: Tu esi l¥dz- daudz ∫auna par ‰o tautu, ir dal¥bnieks; kur‰ ir tas v¥rs, kas vienojies ar tevi, ka tu noslepka- paveica ‰o slepkav¥bu? Tad nu voji S¥zoramu, kas ir tavs brÇlis? pasaki mums, un atz¥sti savu 28 Un lk, vi¿‰ sac¥s uz vainu! Vïl vi¿i teica: Lk, ‰eit jums: Nï! ir nauda; un mïs ar¥ dÇvÇsim 29 Un js sac¥sit vi¿am: Vai tu tev tavu dz¥v¥bu, ja tu pateiksi noslepkavoji savu brÇli? mums un atz¥sies sazvïrest¥bÇ, 30 Un vi¿‰ stÇvïs bailïs, nezi- ko tu esi noslïdzis ar vi¿u. nÇdams ko teikt. Un lk, vi¿‰ 21 Bet Nefijs sac¥ja uz tiem: Ak noliegs jums to; un vi¿‰ izturï- js aÆe˙i, js, sird¥ neapgraiz¥tie, sies, it kÇ vi¿‰ btu pÇrsteigts, js aklie un js bstrgalv¥gie tomïr vi¿‰ pazi¿os jums, ka ∫audis, vai js zinÇt, cik ilgi Tas vi¿‰ ir nevain¥gs. Kungs, jsu Dievs, ciet¥s, ka js 31 Bet lk, js pÇrbaud¥sit vi¿u turpinÇt ‰o savu grïka ce∫u? un js atrad¥sit asinis uz vi¿a 22 Ak, jums vajag sÇkt gaudot apmet¿a v¥lïm. un abrïkt dï∫ tÇs milz¥gÇs izn¥ci- 32 Un, kad js to ieraudz¥sit, nljanas, kas jau tagad gaida js, js vaicÇsit: No kurienes ‰¥s ja vien js nenoÏïlosit grïkus. asinis? Vai mïs nezinÇm, ka tÇs 23 Lk, js sakÇt, ka es esmu ir tava brÇ∫a asinis? vienojies ar kÇdu v¥ru, lai tas 33 Un tad vi¿‰ tr¥cïs un k∫s noslepkavo S¥zoramu, msu bÇls, it kÇ nÇve btu nÇkusi augstÇko soÆi. Bet lk, es saku pÇr to.
21a Ap. d. 7:51. 22a Mos. 7:24. b src Sacel‰anÇs. 26a Hel. 8:27. Helamana grÇmata 9:34–10:5 428 34 Un tad js sac¥sit: Dï∫ savÇm 10. NODAπA bailïm un ‰¥ bÇluma, kas nÇcis tavÇ sejÇ, lk, mïs zinÇm, ka tu Tas Kungs dod Nefijam varu aizz¥- esi vain¥gs. mogot. Vi¿am tiek dota vara sasiet 35 Un tad vïl lielÇkas bailes un atrais¥t uz zemes un debes¥s. nÇks pÇr vi¿u, un tad vi¿‰ jums Vi¿‰ pavïl ∫aud¥m noÏïlot grïkus, atz¥sies un vairs nenoliegs, ka vai ar¥ tie ies bojÇ. Gars nes vi¿u vi¿‰ ir dar¥jis ‰o slepkav¥bu. no viena ∫auÏu pulka pie otra. 36 Un tad vi¿‰ pateiks jums, Apmïram 21–20 g. pr. Kr. ka es, Nefijs, neko nezinÇju par ‰o lietu, ja vien tas nebija man Un tad notika, ka bija dal¥‰anÇs dots ar Dieva spïku. Un tad js ∫auÏu starpÇ, tÇ ka vi¿i sadal¥jÇs zinÇsit, ka es esmu god¥gs v¥rs turp un ‰urp un aizgÇja savus un ka es esmu st¥ts pie jums ce∫us, pamezdami Nefiju vienu no Dieva. stÇvam, kÇ vi¿‰ bija stÇvïjis vi¿u 37 Un notika, ka vi¿i gÇja un vid. dar¥ja tie‰i tÇ, kÇ Nefijs bija tiem 2 Un notika, ka Nefijs gÇja savu sac¥jis. Un lk, vÇrdi, kurus vi¿‰ ce∫u uz savu pa‰a namu, apÇrdo- bija teicis, bija patiesi; jo atbilsto- mÇdams to, ko Tas Kungs bija ‰i vi¿a vÇrdiem tas noliedza, un vi¿am rÇd¥jis. ar¥ atbilsto‰i vi¿a vÇrdiem tas 3 Un notika, kad vi¿‰ tÇ pÇr- atzinÇs. domÇja—bdams noskumis 38 Un vi¿‰ tika atvests, lai par nefijie‰u tautas bezdiev¥bu, pierÇd¥tu, ka vi¿‰ pats bija tas vi¿u slepenajiem tums¥bas dar- ¥stais slepkava, tÇ ka tie pieci un biem un vi¿u slepkavo‰anÇm, ar¥ Nefijs tika atlaisti br¥v¥bÇ. un vi¿u laup¥‰anÇm, un visa 39 Un tur bija daÏi no nefijie- veida nekrietn¥bÇm—un noti- ‰iem, kas noticïja Nefija vÇr- ka, kad vi¿‰ tÇ pÇrdomÇja savÇ diem; un tur bija ar¥ daÏi, kas sird¥, lk, balss nÇca uz vi¿u, ticïja dï∫ to piecu liec¥bas, jo sac¥dama: vi¿i tika pievïrsti, kad vi¿i bija 4 Svït¥ts tu esi, Nefij, par to, ko cietumÇ. tu esi dar¥jis; jo Es redzïju, kÇ tu 40 Un tad tur bija daÏi tautÇ, anenoguris sludinÇji to vÇrdu, kas teica, ka Nefijs ir pravietis. ko Es tev devu, ‰ai tautai. Un 41 Un tur bija citi, kas sac¥ja: tu nebijies vi¿us, un necenties Lk, vi¿‰ ir dievs, jo, ja vi¿‰ paglÇbt savu bpa‰a dz¥v¥bu, bet nebtu dievs, vi¿‰ nevarïtu tiecies pïc Manas cgribas un tu- zinÇt visas ‰¥s lietas. Jo lk, vi¿‰ rït Manas pavïles. pastÇst¥ja mums msu sirds 5 Un tagad, tÇpïc, ka tu visu to domas, un ar¥ pastÇst¥ja mums esi dar¥jis ar tÇdu neatlaid¥bu, citas lietas; un patiesi vi¿‰ lk, Es svït¥ju tevi uz mÏiem; mums dar¥ja zinÇmu msu aug- un padar¥‰u tevi varenu vÇrdÇ stÇkÇ soÆa patieso slepkavu. un r¥c¥bÇ, tic¥bÇ un darbos, jÇ,
10 2a src PÇrdomÇt. b src Upuris. 4a src Uzc¥t¥ba. c 3. Nef. 11:11. 429 Helamana grÇmata 10:6–19 patiesi, ka avisas lietas tiks da- izn¥cinljanu, ja vi¿i nenoÏïlos r¥tas tev saska¿Ç ar tavu bvÇrdu, grïkus. jo tu cnepras¥si to, kas ir pret 13 Tad lk, neskatoties uz to Manu gribu. lielo br¥numu, ko Nefijs bija 6 Lk, tu esi Nefijs, un Es esmu dar¥jis, pastÇst¥dams vi¿iem par Dievs. Lk, Es pasludinu tev augstÇkÇ soÆa nÇvi, vi¿i nocieti- Savu e¿Æe∫u klÇtbtnï, ka tev nÇja savas sirdis un neklaus¥ja bs vara pÇr ‰o tautu, un tu TÇ Kunga vÇrdiem. sit¥si zemi ar abadu un ar mïri, 14 TÇdï∫ Nefijs pazi¿oja tiem un postu, atbilsto‰i ‰¥s tautas TÇ Kunga vÇrdu, sac¥dams: Ja bezdiev¥bai. vien js nenoÏïlosit grïkus, tÇ 7 Lk, Es dodu tev spïku, ka saka Tas Kungs, js tiksit sisti viss, ko tu asaist¥si uz zemes, bs l¥dz izn¥c¥bai. saist¥ts debes¥s; un viss, ko tu 15 Un notika, kad Nefijs bija atrais¥si uz zemes, bs atrais¥ts pazi¿ojis vi¿iem to vÇrdu, lk, debes¥s; un tÇ tev bs vara starp tie vïl joprojÇm nocietinÇja ‰iem ∫aud¥m. savas sirdis un negribïja uz- 8 Un tÇ, ja tu teiksi ‰im klaus¥t vi¿a vÇrdus; tÇdï∫ tie templim sa‰˙elties uz pusïm, zaimoja vi¿u un mïÆinÇja vi¿u tas tiks dar¥ts. sagrÇbt, lai varïtu iemest to 9 Un, ja tu teiksi ‰im akalnam: cietumÇ. Topi nogÇzts un k∫sti par l¥dze- 16 Bet lk, Dieva spïks bija ar numu!—tas tiks dar¥ts. vi¿u, un tie nevarïja sa¿emt 10 Un lk, ja tu teiksi, ka vi¿u, lai iemestu cietumÇ, jo Dievs sit¥s ‰o tautu, tas notiks. Gars ¿ïma to un aizveda prom 11 Un tagad lk, Es pavïlu no vi¿u vidus. tev, lai tu ietu un dar¥tu zinÇmu 17 Un notika, ka tÇ vi¿‰ gÇja ‰ai tautai, ka tÇ saka Dievs Tas GarÇ no viena ∫auÏu pulka pie Kungs, kas ir Visuvarens: Ja otra, sludinÇdams Dieva vÇrdu, vien js nenoÏïlosit grïkus, js kamïr vi¿‰ to bija pasludinÇjis tiksit sisti l¥dz pat aizn¥c¥bai. tiem visiem jeb st¥jis starp 12 Un lk, tad notika, kad Tas visiem ∫aud¥m. Kungs bija runÇjis ‰os vÇrdus 18 Un notika, ka tie neuzklau- uz Nefiju, ka vi¿‰ apstÇjÇs un s¥ja vi¿a vÇrdus; un tur sÇkÇs negÇja uz savu pa‰a namu, str¥di, tiktÇl ka vi¿i sadal¥jÇs bet atgriezÇs pie ∫auÏu pul- savÇ starpÇ un sÇka kaut cits kiem, kas bija sapulcïju‰ies citu ar zobenu. kopÇ zemes virs, un sÇka tiem 19 Un tÇ beidzÇs septi¿desmit sludinÇt TÇ Kunga vÇrdu, kas un pirmais soÆu vald¥‰anas vi¿am bija ticis teikts, par vi¿u gads pÇr Nefija tautu.
5a 3. Nef. 18:20; 6a Hel. 11:4–18. Morm. 8:24; M&D 88:63–65. 7a Mat. 16:19. Et. 12:30. b în. 1:12. src Saist¥t, saist¥‰ana. 11a Hel. 5:2. c 2. Nef. 4:35; 9a Mat. 17:20; M&D 46:30. Jïk. 4:6; Helamana grÇmata 11:1–13 430 11. NODAπA lab¥bas laikÇ; un visa zeme tika sista, tÇpat starp lamanie‰iem, Nefijs pierunÇ To Kungu aizstÇt kÇ starp nefijie‰iem, tÇ ka vi¿i vi¿iem karu ar badu. Daudz ∫auÏu tÇ tika sisti, ka tksto‰iem gÇja iet bojÇ. Vi¿i noÏïlo grïkus un bojÇ zemes ∫aunÇkajÇs da∫Çs. Nefijs neatlaid¥gi ldz Tam Kun- 7 Un notika, ka ∫audis redzïja, gam pïc lietus. Nefijs un Lehijs ka tie ies bojÇ no bada, un tie a sa¿em daudz atklÇsmju. Gadianto- sÇka atcerïties To Kungu, savu na laup¥tÇji nostiprinÇs tai zemï. Dievu; un tie sÇka atcerïties Apmïram 20–6 g. pr. Kr. Nefija vÇrdus. 8 Un ∫audis sÇka lgt saviem Un tad notika septi¿desmit un augstÇkajiem soÆiem un saviem otrajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ, ka vado¿iem, lai tie teiktu Nefijam: str¥di pieauga, tÇ ka tur bija kari Lk, mïs zinÇm, ka tu esi Dieva visÇ zemï starp visiem Nefija v¥rs, un tÇdï∫ piesauc To Kungu, ∫aud¥m. msu Dievu, lai Vi¿‰ novïrstu 2 Un tÇ bija ‰¥ aslepenÇ laup¥- no mums ‰o badu, lai netiktu tÇju banda, kas turpinÇja ‰o piepild¥ti visi tie avÇrdi, ko tu izn¥c¥bas un ∫aundar¥bas darbu. runÇji par msu izn¥cinljanu. Un ‰is kar‰ ilga visu to gadu; 9 Un notika, ka soÆi sac¥ja Nefi- un septi¿desmit un tre‰ajÇ gadÇ jam saska¿Ç ar tiem vÇrdiem, ko tas ar¥ turpinÇjÇs. tauta bija vïlïjusies. Un notika, 3 Un notika, ka tajÇ gadÇ Nefijs kad Nefijs redzïja, ka ∫audis ir piesauca To Kungu, sac¥dams: noÏïloju‰i grïkus un pazemo- 4 Ak Kungs, nepie∫auj, lai ‰¥ ju‰ies maisa drïbïs, vi¿‰ atkal tauta tiktu izn¥cinÇta ar zobenu; piesauca To Kungu, sac¥dams: bet, ak Kungs, dr¥zÇk, lai ‰eit 10 Ak Kungs, redzi, ‰¥ tauta zemï btu abads, lai pamudinÇ- noÏïlo grïkus; un vi¿i ir aiz- tu vi¿us atcerïties To Kungu, slauc¥ju‰i Gadiantona bandu no savu Dievu, un varbt tie noÏï- sava vidus, tÇ ka tie ir izzudu‰i, los grïkus un pievïrs¥sies Tev. un tie ir paslïpu‰i savas slepe- 5 Un tÇ tas tika dar¥ts, saska¿Ç nÇs ieceres zemï. ar Nefija vÇrdiem. Un tur bija 11 Tad nu, ak Kungs, dï∫ liels bads uz zemes starp visiem vi¿u pazem¥bas, novïrs Savas Nefija ∫aud¥m. Un tÇ septi¿des- dusmas, un lai Tavas dusmas mit un ceturtajÇ gadÇ bads tiek dzesïtas to ∫auno cilvïku turpinÇjÇs, un izn¥c¥bas darbs no izn¥cinljanÇ, kurus Tu jau esi zobena mitïjÇs, bet k∫uva smags nogalinÇjis. no bada. 12 Ak Kungs, novïrs Savas 6 Un ‰is izn¥c¥bas darbs turpi- dusmas, jÇ, Savas niknÇs dus- nÇjÇs ar¥ septi¿desmit un piekta- mas, un liec, lai beigtos bads jÇ gadÇ. Jo zeme tika sista, ka tÇ ‰ai zemï. bija sausa, un tÇ nedeva lab¥bu 13 Ak Kungs, uzklausi mani,
11 2a Hel. 6:18–24; 4a 1. µïn. 17:1; 7a Hel. 12:3. 11:25–26. Hel. 10:6. 8a Hel. 10:11–14. 431 Helamana grÇmata 11:14–24 un liec, lai notiek saska¿Ç ar un sÇka atjaunot savas posta maniem vÇrdiem, un sti alietu vietas, un sÇka vairoties un iz- uz zemes virsu, lai tÇ varïtu nest plesties, l¥dz tie noklÇja visu savus aug∫us un savu lab¥bu zemes virsu gan uz zieme∫iem, lab¥bas laikÇ. gan uz dienvidiem, no jras 14 Ak Kungs, Tu uzklaus¥ji rietumos l¥dz jrai austrumos. amanus vÇrdus, kad es teicu: Lai 21 Un notika, ka septi¿desmit tur btu bads, lai sïrga no zo- un sestais gads beidzÇs mierÇ. bena mitïtos; un es zinu, ka Tu Un septi¿desmit un sept¥tais patiesi ‰oreiz uzklaus¥si manus gads sÇkÇs mierÇ; un abazn¥ca vÇrdus, jo Tu teici: Ja ‰¥ tauta izplat¥jÇs pa visu zemes virsu; noÏïlos grïkus, Es to saudzï‰u. un lielÇkÇ da∫a ∫auÏu, gan nefi- 15 JÇ, ak Kungs, un Tu redzi, jie‰i, gan lamanie‰i, piederïja ka vi¿i ir noÏïloju‰i grïkus dï∫ pie bazn¥cas; un vi¿iem bija tÇ bada un sïrgas, un izn¥c¥bas, ÇrkÇrt¥gi liels miers zemï; un kas nÇkusi pÇr tiem. tÇ beidzÇs septi¿desmit un 16 Un tagad, ak Kungs, vai Tu sept¥tais gads. novïrs¥si Savas dusmas un 22 Un vi¿iem bija miers ar¥ nepamïÆinÇsi vïlreiz, vai tie septi¿desmit un astotajÇ gadÇ, Tev kalpos? Un, ja tÇ, ak Kungs, iz¿emot daÏus str¥dus par da- Tu varïsi svït¥t tos saska¿Ç ar Ïiem mÇc¥bas punktiem, kurus Saviem vÇrdiem, ko Tu esi teicis. iz‰˙¥ra pravie‰i. 17 Un notika, ka septi¿desmit 23 Un septi¿desmit un dev¥tajÇ un sestajÇ gadÇ Tas Kungs no- gadÇ tur sÇkÇs daudz nesa- vïrsa Savas dusmas no tautas ska¿u. Bet notika, ka Nefijs un un lika alietum l¥t uz zemi, tÇ ka Lehijs, un daudzi no vi¿u brÇ- tÇ nesa savus aug∫us savÇ aug∫u ∫iem, kas zinÇja patiesos mÇc¥- laikÇ. Un notika, ka tÇ nesa savu bas punktus, sa¿emdami ikdie- lab¥bu savÇ lab¥bas laikÇ. nas daudz aatklÇsmju, tÇdï∫ vi¿i 18 Un lk, tauta priecÇjÇs un sludinÇja tautai, tÇ ka vi¿i dar¥ja godinÇja Dievu, un visa zemes galu vi¿u nesaska¿Çm tajÇ virsa tika piepild¥ta ar prieku; pa‰Ç gadÇ. un vi¿i vairs necentÇs nogali- 24 Un notika, ka asto¿desmi- nÇt Nefiju, bet uzskat¥ja to par tajÇ soÆu vald¥‰anas gadÇ pÇr alielu pravieti un Dieva v¥ru ar Nefija tautu, tur bija zinÇms lielu spïku un varu, dotu tam skaits atkritïju no Nefija tautas, no Dieva. kas daÏus gadus iepriek‰ bija 19 Un lk, Lehijs, vi¿a brÇlis, pÇrgÇju‰i pie lamanie‰iem un anenieka neatpalika tajÇ, kas pie¿ïmu‰i lamanie‰u vÇrdu, un attiecas uz taisn¥gumu. ar¥ zinÇms skaits ¥steno lama- 20 Un tÇ notika, ka Nefija nie‰u pïcteãu, kas bija vi¿u jeb tauta atkal sÇka plaukt tai zemï to atkritïju uzkd¥ti dusmÇm,
13a 1. µïn. 18:1, 41–46. 18a Hel. 10:5–11. Bazn¥ca. 14a Hel. 11:4. 19a Hel. 5:36–44. 23a Al. 26:22; 17a 5. Moz. 11:13–17. 21a src Jïzus Kristus M&D 107:19. Helamana grÇmata 11:25–38 432 tÇdï∫ vi¿i iesÇka karu pret laup¥tÇju skaita, kas bija apsïdu- saviem brÇ∫iem. ‰i kalnus un meÏon¥go apvidu. 25 Un vi¿i slepkavoja un lau- 32 Un notika, ka tÇ beidzÇs ‰is p¥ja; un tad vi¿i atkÇpÇs atpaka∫ gads. Un laup¥tÇji vïl joprojÇm kalnos un meÏon¥gÇ apvid, pieauga skaitÇ un k∫uva stipri, un slepenÇs vietÇs, slïpdamies, tÇ ka vi¿i meta izaicinÇjumu lai vi¿i netiktu atklÇti, ikdienas veseliem nefijie‰u un ar¥ lama- sa¿emdami papildinÇjumu sa- nie‰u karapulkiem; un vi¿i lika vam skaitam, tÇ ka tur bija lielÇm bailïm nÇkt pÇr ∫aud¥m atkritïji, kas gÇja pie tiem. uz visas zemes virsas. 26 Un tÇ tajÇ laikÇ, jÇ, patiesi, 33 JÇ, jo vi¿i uzbruka daudzÇm nedaudzu gadu laikÇ, vi¿i k∫uva zemes da∫Çm un nesa lielu postu par ÇrkÇrt¥gi lielu laup¥tÇju tÇm; jÇ, nogalinÇja daudzus un bandu; un vi¿i sameklïja visas citus aizveda gstÇ meÏon¥gÇ slepenÇs Gadiantona ieceres; un apvid, jÇ, it ¥pa‰i vi¿u sievas tÇ vi¿i k∫uva par Gadiantona un vi¿u bïrnus. laup¥tÇjiem. 34 Tad nu ‰is lielais ∫aunums, 27 Tad lk, ‰ie laup¥tÇji rad¥ja kas nÇca uz ∫aud¥m vi¿u ne- lielus post¥jumus, jÇ, patiesi lielu krietn¥bas dï∫, pamudinÇja vi- izn¥cinljanu starp Nefija ∫aud¥m, ¿us atkal atcerïties To Kungu, un ar¥ starp lamanie‰u ∫aud¥m. savu Dievu. 28 Un notika, ka bija nepiecie- 35 Un tÇ beidzÇs asto¿desmit ‰ams, lai tiktu dar¥ts gals ‰im un pirmais soÆu vald¥‰anas gads. izn¥c¥bas darbam; tÇdï∫ vi¿i 36 Un asto¿desmit un otrajÇ st¥ja stipru v¥ru karapulku gadÇ vi¿i atkal sÇka aaizmirst meÏon¥gÇ apvid un kalnos, lai To Kungu, savu Dievu. Un as- sameklïtu to laup¥tÇju bandu to¿desmit un tre‰ajÇ gadÇ vi¿i un izn¥cinÇtu tos. sÇka k∫t stipri nekrietn¥bÇ. Un 29 Bet lk, notika, ka tajÇ pa‰Ç asto¿desmit un ceturtajÇ gadÇ gadÇ vi¿i tika atdz¥ti atpaka∫ vi¿i nelabojÇs savos ce∫os. savÇs pa‰u zemïs. Un tÇ beidzÇs 37 Un notika, ka asto¿desmit asto¿desmitais soÆu vald¥‰anas un piektajÇ gadÇ vi¿i k∫uva gads pÇr Nefija tautu. stiprÇki un stiprÇki savÇ lepn¥bÇ 30 Un notika asto¿desmit un un savÇs ∫aundar¥bÇs; un tÇ vi¿i pirmÇ gada sÇkumÇ, ka vi¿i atkal bija nobriedu‰i izn¥c¥bai. atkal gÇja pret to laup¥tÇju ban- 38 Un tÇ beidzÇs asto¿desmit du un izn¥cinÇja daudzus; un un piektais gads. vi¿i ar¥ tika piemeklïti ar lielu izn¥c¥bu. 31 Un vi¿i atkal bija spiesti 12. NODAπA atgriezties no meÏon¥gÇ apvi- dus un no kalniem savÇs pa‰u Cilvïki ir nepastÇv¥gi un Æe˙¥gi, zemïs, dï∫ tÇ ÇrkÇrt¥gi lielÇ to un Çtri dar¥t ∫aunu. Tas Kungs
36a Al. 46:8. 433 Helamana grÇmata 12:1–10 pÇrmÇca Savu tautu. Cilvïku jÇ, ja vien Vi¿‰ nepiemeklï tos niec¥ba tiek sal¥dzinÇta ar Dieva ar nÇvi un ar ‰ausmÇm, un ar varen¥bu. Tiesas dienÇ cilvïki badu un ar visÇdÇm sïrgÇm, tie sa¿ems mÏ¥go dz¥vi vai mÏ¥go Vi¿u bneatceras. sodu. Apmïram 6 g. pr. Kr. 4 Ak, cik Æe˙¥gi un cik iedom¥- gi, un cik ∫auni, un velni‰˙¥gi, Un tÇ mïs varam redzït, cik un cik aÇtri dar¥t nekrietn¥bu, aplami ir cilvïku bïrni, un un cik lïni dar¥t labu ir cilvïku ar¥ vi¿u sirÏu nepastÇv¥bu; bïrni; jÇ, cik Çtri uzklaus¥t ∫aunÇ jÇ, mïs varam redzït, ka Tas vÇrdus un pievïrst savas bsirdis Kungs SavÇ milz¥gajÇ, bezga- pasaules niec¥gajÇm lietÇm! l¥gajÇ labest¥bÇ svït¥ un ir 5 JÇ, cik Çtri uzpsties alepn¥bÇ; alabvïl¥gs pret tiem, kas buzticas jÇ, cik Çtri liel¥ties un dar¥t visa Vi¿am. veida to, kas ir nekrietn¥ba; un 2 JÇ, un mïs varam redzït, ka cik lïni tie ir atcerïties To Kun- tajÇ pa‰Ç laikÇ, kad Vi¿‰ ir gu, savu Dievu, un pievïrst ausi labvïl¥gs pret Savu tautu, jÇ, Vi¿a padomiem, jÇ, cik lïni palielinot vi¿u lauku aug∫us, bstaigÇt gudr¥bas takas! vi¿u s¥klopus un vi¿u liello- 6 Lk, vi¿i nevïlas, lai Tas pus, un zeltu, un sudrabu, un Kungs, vi¿u Dievs, kas vi¿us ir visÇdas dÇrglietas no katra vei- arad¥jis, bspriestu un vald¥tu pÇr da un ‰˙iras, saudzïdams vi¿u tiem; neskatoties uz Vi¿a milz¥- dz¥v¥bas, un atbr¥vodams vi¿us go labest¥bu un Vi¿a Ïïlast¥bu no vi¿u ienaidnieku rokÇm; pret tiem, tie nievÇ Vi¿a pado- m¥kstinÇdams vi¿u ienaidnieku mus un tie negrib, lai Vi¿‰ btu sirdis, lai tie nepasludinÇtu to vad¥tÇjs. karus pret vi¿iem; jÇ, un ¥sÇk, 7 Ak, cik liela ir cilvïku bïrnu dar¥dams visu Savas tautas aniec¥ba; jÇ, vi¿i ir pat niec¥gÇki labumam un laimei; jÇ, tad ir kÇ zemes putek∫i. tas laiks, kad vi¿i anocietina 8 Jo lk, zemes putek∫i kustas savas sirdis un aizmirst To turp un ‰urp, sadaloties gabalos Kungu, savu Dievu, un bsam¥da pïc msu DiÏenÇ un MÏ¥gÇ Svïto zem savÇm kÇjÇm—jÇ, Dieva pavïles. un tas dï∫ vi¿u bezrp¥bas un 9 JÇ, lk, no Vi¿a balss kalni vi¿u ÇrkÇrt¥gi lielÇs veiksmes. un pakalni dreb un atr¥c. 3 Un tÇ mïs redzam, ka, ja vien 10 Un ar Vi¿a balss aspïku tie Tas Kungs anepÇrmÇca Savus tiek salauzti un k∫st l¥dzeni, ∫audis ar daudzÇm cie‰anÇm, jÇ, tie‰Çm kÇ ieleja.
12 1a 2. Laiku 26:5; M&D 98:21; 101:8. 6a Jes. 45:9; Psm. 1:2–3. b Am. 4:6–11. M&D 58:30; b Psm. 36:8–9; 4a 2. Moz. 32:8. Moz. 7:32–33. 2. Nef. 22:2; Mos. 4:6. b Mat. 15:19; Ebr. 3:12. b M&D 60:4. src Uztic¥ba. 5a Sal. Pam. 29:23. 7a Jes. 40:15, 17; 2a src Atkri‰ana. src Lepn¥ba. Mos. 4:19; Moz. 1:10. b Al. 5:53; 3. Nef. 28:35. b src StaigÇt, staigÇt 9a 3. Nef. 22:10. 3a Mos. 23:21; ar Dievu. 10a 1. Nef. 17:46. Helamana grÇmata 12:11–26 434 11 JÇ, ar Vi¿a balss spïku avisa tavas nekrietn¥bas tu tapsi at- zeme tr¥c; stumts no Mana vaiga!—Vi¿‰ 12 jÇ, ar Vi¿a balss spïku izdar¥s, ka tÇ ar¥ bs. pamati ‰pojas, l¥dz pat pa‰am 22 Un, ak vai tam, kam Vi¿‰ to centram. pateiks, jo tas bs tam, kas dar¥s 13 JÇ, un ja Vi¿‰ saka zemei: nekrietn¥bas, un tas nevarïs Kusties!—tÇ kustas. tapt izglÇbts; tÇdï∫, ‰¥ iemesla 14 JÇ, un ja Vi¿‰ saka azemei: dï∫, lai cilvïks varïtu tapt Tev bjÇgrieÏas atpaka∫, ka tas izglÇbts, grïku noÏïlo‰anai ir cpagarina dienu par daudzÇm jÇtiek pasludinÇtai. stundÇm—tas tiek dar¥ts; 23 TÇdï∫, svït¥ti ir tie, kas 15 un tÇ, saska¿Ç ar Vi¿a vÇrdu noÏïlos grïkus un paklaus¥s TÇ zeme grieÏas atpaka∫, un cilvï- Kunga, sava Dieva, balsij; jo kam liekas, ka saule stÇv uz vi¿i ir tie, kas tiks aizglÇbti. vietas; jÇ, un lk, tas ir tÇ; jo 24 Un lai Dievs dod, SavÇ lie- noteikti zeme ir tÇ, kas kustas, lajÇ piln¥bÇ, lai cilvïki varïtu un nevis saule. tikt vesti pie grïku noÏïlo‰a- 16 Un lk ar¥, ja Vi¿‰ saka lielo nas un labiem darbiem, lai vi¿i dzelmju ade¿iem: bIzÏstiet!— varïtu tapt atjaunoti, labvïl¥bu tas tiek izdar¥ts. pret alabvïl¥bu, atbilsto‰i saviem 17 Lk, ja Vi¿‰ saka ‰im kal- darbiem. nam: Pacelies un anÇc pÇri, un 25 Un es gribïtu, lai visi cilvïki kr¥ti uz ‰o pilsïtu, ka tÇ tiek ap- varïtu tapt izglÇbti. Bet mïs rakta!—lk, tas tiek izdar¥ts. lasÇm, ka tajÇ lielajÇ un pïdïjÇ 18 Un lk, ja cilvïks anoslïpj dienÇ tur bs daÏi, kas tiks at- dÇrgumu zemï, un Tas Kungs stumti, jÇ, kas tiks atstumti no sac¥s: Lai tas tiek bnolÇdïts dï∫ tÇ TÇ Kunga vaiga; nekrietn¥bas, kas to paslïpa!— 26 jÇ, kas tiks nodoti nebeidza- lk, tas tiks nolÇdïts. mÇm bïdÇm, piepildot vÇrdus, 19 Un, ja Tas Kungs sac¥s: kas saka: Tiem, kas ir dar¥ju‰i Topi nolÇdïts, lai neviens cil- labu, bs amÏ¥gÇ dz¥ve; un vïks tevi neatrastu no ‰¥ br¥Ïa tiem, kas ir dar¥ju‰i ∫aunu, bs un nemÏam!—lk, neviens mÏ¥gais bsods. Un tÇ tas ir. cilvïks nedabs to nekad un Åmen. nemÏam. 20 Un lk, ja Tas Kungs sac¥s uz cilvïku: Dï∫ tavas nekrietn¥- Samuïla-lamanie‰a pravieto- bas tu tapsi nolÇdïts uz m- jums nefijie‰iem. Ïiem!—tas tiks izdar¥ts. 21 Un, ja Tas Kungs sac¥s: Dï∫ Ietver no 13. l¥dz 15. noda∫ai ieskaitot.
11a Morm. 5:23; Et. 4:9. b Jes. 44:27; 51:10. 24a src Labvïl¥ba. 14a Joz. 10:12–14. 17a 3. Nef. 8:10. 26a Mat. 25:46; b Jes. 38:7–8. 18a Morm. 1:18; Et. 14:1. JÇ¿a 5:28–29; c 2. µïn. 20:8–11. b Hel. 13:17. Rom. 6:13. 16a Mat. 8:27. 23a src GlÇb‰ana. b src Sod¥ba. 435 Helamana grÇmata 13:1–10 13. NODAπA manÇ sird¥ pateikt ‰ai tautai, ka ataisn¥bas zobens karÇjas pÇr Samuïls-lamanietis pravieto nefi- ‰o tautu; un ãetri simti gadu jie‰u izn¥cinljanu, ja vien vi¿i nepaies, pirms ‰is zobens krit¥s nenoÏïlos grïkus. Vi¿i un vi¿u pÇr ‰o tautu. a bagÇt¥bas ir nolÇdïti. Vi¿i noraida 6 JÇ, smaga izn¥c¥ba gaida ‰o un nomïtÇ ar akme¿iem pravie‰us, tautu, un tÇ noteikti nÇks uz ir dïmonu ap¿emti un tiecas pïc ‰o tautu, un nekas nevar glÇbt laimes, darot nekrietn¥bas. Apmï- ‰o tautu, iz¿emot grïku noÏï- ram 6 g. pr. Kr. lo‰anu un tic¥bu Tam Kungam Jïzum Kristum, kas noteikti Un tad notika asto¿desmit un nÇks pasaulï un izciet¥s daudzas sestajÇ gadÇ, nefijie‰i vïl jopro- cie‰anas, un tiks Savas tautas jÇm palika bezdiev¥bÇ, jÇ, lielÇ nokauts. bezdiev¥bÇ, kamïr alamanie‰i 7 Un lk, aTÇ Kunga e¿Æelis centÇs stingri turït Dieva pavï- ir pasludinÇjis to man, un vi¿‰ les, saska¿Ç ar Mozus likumu. atnesa b prieka vïstis manai 2 Un notika, ka tajÇ gadÇ tur dvïselei. Un lk, es tiku st¥ts bija kÇds Samuïls-lamanietis, pie jums, lai pazi¿otu to ar¥ kas nÇca Zarahemlas zemï un jums, lai jums btu prieka vïs- sÇka sludinÇt tautai. Un notika, tis; bet lk, js negribat mani ka vi¿‰ sludinÇja daudzas die- pie¿emt. nas grïku noÏïlo‰anu ∫aud¥m, 8 TÇdï∫, tÇ saka Tas Kungs: un vi¿i to padzina un vi¿‰ jau Dï∫ nefijie‰u tautas cietsird¥bas, gras¥jÇs atgriezties savÇ pa‰a ja vien vi¿i nenoÏïlos grïkus, zemï. Es pa¿em‰u Savu vÇrdu prom 3 Bet lk, TÇ Kunga balss nÇca no tiem, un Es aat¿em‰u tiem pie vi¿a, lai vi¿‰ atgrieÏas atpa- Savu Garu, un Es neciet¥‰u tos ka∫ un pravieto ∫aud¥m visu to, ilgÇk, un Es pagriez¥‰u vi¿u kas nÇks vi¿a asird¥. brÇ∫u sirdis pret tiem. 4 Un notika, ka vi¿i ne∫Çva tam 9Unaãetri simti gadu nepaies, ienÇkt pilsïtÇ; tÇdï∫ vi¿‰ gÇja pirms Es lik‰u, lai vi¿i tiktu sa- un uzrÇpÇs uz tÇs sienas, un triekti; jÇ, Es piemeklï‰u tos ar izstiepa savu roku un kliedza zobenu un ar badu, un ar mïri. ska∫Ç bals¥, un pravietoja ∫aud¥m 10 JÇ, Es piemeklï‰u tos SavÇs visu to, ko Tas Kungs lika vi¿a kvïlÇs dusmÇs, un tur bs tie sird¥. aceturtajÇ paaudzï, kas dz¥vos 5 Un vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Lk, no jsu ienaidniekiem, kas re- es, Samuïls-lamanietis, runÇju dzïs jsu piln¥gu izn¥cinljanu; TÇ Kunga vÇrdus, ko Vi¿‰ liek un tas noteikti notiks, ja vien js manÇ sird¥; un lk, Vi¿‰ ir licis nenoÏïlosit grïkus, saka Tas
13 1a Hel. 15:4–5. Hel. 15:17. 9a Al. 45:10–12. 3a M&D 100:5. 7a Al. 13:26. 10a 1. Nef. 12:12; 5a Al. 60:29; 3. Nef. 2:19. b Jes. 52:7. 2. Nef. 26:9; 6a Al. 45:10–14; 8a Hel. 6:35. 3. Nef. 27:32. Helamana grÇmata 13:11–21 436 Kungs, un tie ceturtajÇ paaudzï 17 Un lk, alÇsts nÇks pÇr zemi, atnes¥s jums izn¥c¥bu. saka Pulku Kungs, dï∫ to ∫auÏu 11 Bet, ja js noÏïlosit grïkus darbiem, kas ir uz zemes, jÇ, un aatgriez¥sities pie TÇ Kunga, dï∫ vi¿u bezdiev¥bÇm un ne- sava Dieva, Es novïrs¥‰u Savas gant¥bÇm. dusmas, saka Tas Kungs; jÇ, tÇ 18 Un notiks, saka Tas Kungs saka Tas Kungs, svït¥ti ir tie, Cebaots, jÇ, msu diÏenais un kas noÏïlos grïkus un pievïr- patiesais Dievs, ka katrs, kas s¥sies Man, bet ak vai tam, kas anoslïps dÇrgumus zemï, vairs nenoÏïlo! tos neatrad¥s dï∫ tÇ lielÇ tÇs 12 JÇ, aak vai ‰ai lielajai pilsïtai zemes lÇsta, iz¿emot tikai, ja Zarahemlai; jo lk, tas ir dï∫ tas bs taisn¥gs v¥rs un noslïps tiem, kas ir taisn¥gi, ka tÇ tiek tos Tam Kungam. saglabÇta; jÇ, ak vai ‰ai lielajai 19 Jo Es gribu, saka Tas Kungs, pilsïtai, jo Es manu, saka Tas lai tie slïptu savus dÇrgumus Kungs, ka tur ir daudzi, jÇ, pat Man; un nolÇdïti bs tie, kas lielÇkÇ da∫a no ‰¥s lielÇs pilsïtas, neslïps savus dÇrgumus Man; jo kas nocietinÇs savas sirdis pret neviens neslïpj savus dÇrgumus Mani, saka Tas Kungs. Man, kÇ vien taisn¥gais; un tas, 13 Bet svït¥ti ir tie, kas noÏïlos kas neslïpj savus dÇrgumus grïkus, jo tos Es saudzï‰u. Bet Man, lai tas ir nolÇdïts, un ar¥ lk, ja tas nebtu dï∫ tiem tie dÇrgumi, un neviens tos taisn¥gajiem, kas ir ‰ajÇ lielajÇ neatgs dï∫ zemes lÇsta. pilsïtÇ, lk, Es liktu augunij 20 Un nÇks diena, kad vi¿i nÇkt no debes¥m un izn¥cinÇt to. slïps savus dÇrgumus, tÇpïc ka 14 Bet lk, tas ir taisn¥go vi¿i ir pievïrsu‰i savas sirdis labad, ka tÇ tiek saglabÇta. Bet bagÇt¥bÇm; un tÇpïc ka tie ir lk, laiks nÇk, saka Tas Kungs, pievïrsu‰i savas sirdis savÇm kad js padz¥sit taisn¥gos no bagÇt¥bÇm un slïps savus dÇr- sava vidus, tad js bsit no- gumus, bïgot savu ienaidnieku briedu‰i izn¥c¥bai; jÇ, ak vai priek‰Ç; tÇpïc, ka vi¿i neslïps ‰ai lielajai pilsïtai par tÇm bez- tos Man, nolÇdïti bs tie un ar¥ diev¥bÇm un negant¥bÇm, kas vi¿u dÇrgumi; un tan¥ dienÇ vi¿i ir tan¥. tiks satriekti, saka Tas Kungs. 15 JÇ, un, ak vai bs pilsïtai 21 Skatieties js, ‰¥s lielÇs pilsï- Gideonai par tÇm bezdiev¥bÇm tas ∫audis, un auzklausiet manus un negant¥bÇm, kas ir tan¥. vÇrdus; jÇ, uzklausiet tos vÇr- 16 JÇ, un, ak vai bs visÇm tÇm dus, ko saka Tas Kungs; jo lk, pilsïtÇm, kas ir zemï visapkÇrt, Vi¿‰ saka, ka js esat nolÇdïti kuras pieder nefijie‰iem, par dï∫ savÇm bagÇt¥bÇm, un ar¥ tÇm bezdiev¥bÇm un negant¥- jsu bagÇt¥bas ir nolÇdïtas dï∫ bÇm, kas ir tan¥s. tÇ, ka js esat pievïrsu‰i savas
11a 3. Nef. 10:5–7. 2. µïn. 1:9–16; 18a Morm. 1:18; 12a 3. Nef. 8:8, 24; 9:3. 3. Nef. 9:11. Et. 14:1. 13a 1. Moz. 19:24; 17a Hel. 12:18. 21a src Uzklaus¥t. 437 Helamana grÇmata 13:22–31 sirdis tÇm, un neklausÇt Vi¿a vi¿u, un izdzenat vi¿u un mek- vÇrdiem, kas jums tÇs ir devis. lïjiet visÇdiem ce∫iem, kÇ vi¿u 22 Js neatceraties To Kungu, nogalinÇt; jÇ, js teiksit, ka vi¿‰ savu Dievu tan¥s lietÇs, ar kurÇm ir viltus cpravietis un ka vi¿‰ ir Vi¿‰ js ir svït¥jis, bet js vien- grïcinieks, un no velna, tÇpïc mïr atceraties savas abagÇt¥bas, ka vi¿‰ dliecina, ka jsu darbi nepateicoties Tam Kungam, ir ∫auni. savam Dievam, par tÇm; jÇ, jsu 27 Bet lk, ja nÇks v¥rs jsu sirdis nav pievïrstas Tam Kun- vid un sac¥s: Dariet to, un tÇ gam, bet tÇs diÏojas milz¥gÇ nav nekrietn¥ba; dariet ‰o, un js blepn¥bÇ, l¥dz pat liel¥bai, un neciet¥sit; jÇ, vi¿‰ sac¥s: Sekojiet l¥dz milz¥gai uzpt¥bai, cskau- savu sirÏu lepn¥bai; jÇ, sekojiet d¥bai, naidam un ∫aunprÇt¥bai, jsu acu lepn¥bai un dariet visu, vajljanÇm un slepkav¥bÇm, un ko vien jsu sirds vïlas—un, visÇdÇm nekrietn¥bÇm. ja kÇds v¥rs nÇks jsu vid un 23 ·¥ iemesla dï∫ Tas Kungs ir to teiks, js vi¿u pie¿emsit un licis lÇstam nÇkt pÇr zemi un teiksit, ka vi¿‰ ir apravietis. ar¥ pÇr jsu bagÇt¥bÇm, un tas 28 JÇ, js paaugstinÇsit vi¿u dï∫ jsu nekrietn¥bÇm. un js dosit tam no savas man- 24 JÇ, ak vai ‰ai tautai dï∫ tas; js dosit vi¿am no sava zelta ‰¥ laika, kas ir pienÇcis, ka js un no sava sudraba, un js Æïrb- aizdzenat pravie‰us un izsmejat sit vi¿u dÇrgÇs drÇnÇs; un tÇpïc, tos, un metat akme¿us uz tiem, ka vi¿‰ runÇ jums aglaimojo‰us un nokaujat tos, un visÇdi ne- vÇrdus un vi¿‰ saka, ka viss krietni izr¥kojaties ar tiem, patie- ir labi, js neatrad¥sit vi¿Ç si tÇpat kÇ dar¥ja ∫audis senos nekÇdas vainas. laikos. 29 Ak js ∫aunÇ un samaitÇtÇ 25 Un tagad, kad js runÇjat, paaudze; js cietsird¥gie un js sakÇt: Ja msu dienas btu strgalv¥gie ∫audis, cik ilgi, js biju‰as msu aseno tïvu dienÇs, domÇjat, Tas Kungs js paciet¥s? mïs nebtu nokÇvu‰i pravie‰us; JÇ, cik ilgi js ∫ausities tikt vad¥ti mïs nebtu tos nomïtÇju‰i ar no aÆe˙¥giem un bakliem vad¥tÇ- akme¿iem un izdzinu‰i tos. jiem? JÇ, cik ilgi js cizvïlïsities 26 Lk, js esat sliktÇki nekÇ dr¥zÇk tumsu nekÇ dgaismu? vi¿i, jo, kÇ Tas Kungs dz¥vo, 30 JÇ, lk, TÇ Kunga dusmas ja apravietis nÇk jsu vid un ir jau iedegtas pret jums; lk, sludina jums TÇ Kunga vÇrdu, Vi¿‰ ir nolÇdïjis zemi dï∫ jsu kas liecina par jsu grïkiem un nekrietn¥bas. nekrietn¥bÇm, js esat bnikni uz 31 Un lk, laiks nÇk, kad Vi¿‰
22a Lk. 12:34. 25a Ap. d. 7:51. src Viltus priester¥ba. src BagÇt¥bas; 26a 2. Laiku 18:7; 28a 2. Tim. 4:3–4. Pasaul¥gums. Lk. 16:31. 29a 2. Nef. 28:9. b src Lepn¥ba. b Jes. 30:9–10. b Mat. 15:14. c src Skaud¥ba. c Mat. 13:57. c JÇ¿a 3:19. 24a 2. Laiku 36:15–16; d Gal. 4:16. d ±j. 24:13. 1. Nef. 1:20. 27a Mih. 2:11. Helamana grÇmata 13:32–14:3 438 nolÇd jsu bagÇt¥bas, ka tÇs krietn¥bas ir milz¥gas. Ak Kungs, k∫st aslidenas, ka js nevarat vai Tu nevari novïrst Savas tÇs noturït; un savas nabadz¥bas dusmas no mums? Un tÇda bs dienÇs js nevarat tÇs atgt. jsu valoda tan¥s dienÇs. 32 Un savas nabadz¥bas dienÇs 38 Bet lk, jsu apÇrbaudes js piesauksit To Kungu; un dienas ir garÇm; js esat batli- velt¥gi js sauksit, jo jsu posta- ku‰i savas glÇb‰anas dienu, l¥dz Ïa ir jau nÇkusi pie jums, un jsu ir par vïlu uz visiem laikiem, un izn¥cinljana ir k∫uvusi dro‰a; jsu izn¥c¥ba ir dro‰a; jÇ, jo visas un tad js raudÇsit un kauksit savas dz¥ves dienas js esat tan¥ dienÇ, saka Pulku Kungs. tieku‰ies pïc tÇ, ko js nevarïjÇt Un tad js Ïïlosities un teiksit: iegt; un js esat meklïju‰i 33 Ak, akaut es btu noÏïlojis claimi, darot nekrietn¥bas, kas ir grïkus un nebtu nogalinÇjis pretrunÇ ar tÇs taisn¥bas dabu, pravie‰us, un bnomïtÇjis tos ar kas ir msu DiÏajÇ un MÏ¥gajÇ akme¿iem, un izdzinis tos. JÇ, Vad¥tÇjÇ. tan¥ pat dienÇ js sac¥sit: Ak, 39 Ak js, zemes ∫audis, kaut kaut mïs btu atcerïju‰ies To js uzklaus¥tu manus vÇrdus! Kungu, savu Dievu tan¥ dienÇ, Un es ldzu, lai TÇ Kunga dus- kad Vi¿‰ deva mums msu mas tiktu novïrstas no jums un bagÇt¥bas, un tad tÇs nebtu lai js noÏïlotu grïkus un tiktu k∫uvu‰as slidenas, ka mums tÇs izglÇbti. jÇzaudï; jo lk, msu bagÇt¥bas ir ms pametu‰as. 14. NODAπA 34 Lk, mïs noliekam r¥ku tur un no r¥ta tÇ vairs nav; un lk, Samuïls pareÆo gaismu nakt¥ un msu zobeni tiek at¿emti mums jaunu zvaigzni, dzimstot Kristum. tan¥ dienÇ, kad mïs meklïjam Kristus atpest¥ cilvïkus no laic¥gÇs tos c¥¿ai. un gar¥gÇs nÇves. Vi¿a nÇves z¥mes 35 JÇ, mïs noslïpÇm savus ietver tr¥s dienas tumsu, klin‰u dÇrgumus un tie aizsl¥dïja no pl¥‰anu gabalos un lielas novirzes mums, dï∫ zemes lÇsta. dabÇ. Apmïram 6 g. pr. Kr. 36 Ak, kaut mïs btu noÏïlo- ju‰i grïkus tan¥ dienÇ, kad TÇ Un tad notika, ka aSamuïls- Kunga vÇrds nÇca pie mums; jo lamanietis pravietoja daudz ko lk, zeme ir nolÇdïta un visas vairÇk, ko nevar uzrakst¥t. lietas k∫uvu‰as slidenas, un mïs 2 Un redzi, vi¿‰ sac¥ja uz tiem: nevaram tÇs noturït. Lk, es dodu jums z¥mi; jo vïl 37 Lk, mïs esam dïmonu paiet pieci gadi un lk, tad nÇk ap¿emti, jÇ, ms ir ielenku‰i tÇ Dieva Dïls, lai atpest¥tu visus e¿Æe∫i, kur‰ tiecas izn¥cinÇt tos, kas ticïs Vi¿a VÇrdam. msu dvïseles. Lk, msu ne- 3 Un lk, ‰o es do‰u jums par
31a Morm. 1:17–18. 38a Morm. 2:15. 14 1a Hel. 13:2. 33a Morm. 2:10–15. b Al. 34:33–34. b Mat. 23:37. c Al. 41:10–11. 439 Helamana grÇmata 14:4–16 az¥mi tai Vi¿a atnÇk‰anas laikÇ; pavïlïja, un tÇpïc, ka tie bija jo lk, bs liela gaisma debes¥s, smagi pret jums, js esat nikni tÇ ka nakt¥, pirms Vi¿‰ nÇks, uz mani un meklïjat mani noga- nebs tumsas, tÇ ka cilvïkam linÇt, un esat apadzinu‰i mani liksies, it kÇ tÇ btu diena. no sava vidus. 4 TÇdï∫, tur bs viena diena 11 Un js dzirdïsit manus un nakts, un diena, it kÇ tÇ btu vÇrdus, jo ‰ajÇ nolkÇ es esmu viena diena un nebtu nakts; uzrÇpies uz ‰¥s pilsïtas sienÇm, un tas bs jums par z¥mi; jo js lai js varïtu dzirdït un zinÇt zinÇsit, ka saule uzlec un ar¥, ka tos Dieva sodus, kas js gaida tÇ noriet; tÇdï∫ bs dro‰i zinÇms, jsu nekrietn¥bu dï∫, un ar¥, lai ka jÇbt divÇm dienÇm un nak- js varïtu zinÇt grïku noÏïlo- tij; tomïr nakts nebs tum‰a; ‰anas nosac¥jumus; un tÇ bs nakts pirms aVi¿a 12 un ar¥, lai js varïtu zinÇt piedzim‰anas. par Jïzus Kristus, Dieva Dïla, 5 Un lk, tur bs parÇd¥jusies aDebesu un Zemes Tïva, visa jauna azvaigzne, tÇda, kÇdu js Rad¥tÇju no pa‰a sÇkuma, atnÇk- nekad nebsit redzïju‰i; un tÇ ‰anu; un lai js varïtu zinÇt Vi¿a ar¥ bs par z¥mi jums. atnÇk‰anas z¥mes, ar nolku, lai 6 Un lk, tas vïl nav viss, tur js varïtu ticït Vi¿a VÇrdam. bs daudzas z¥mes un br¥numi 13 Un, ja js aticat Vi¿a VÇr- debes¥s. dam, js noÏïlosit visus savus 7 Un notiks, ka js bsit pÇr- grïkus, lai tÇdïjÇdi js varïtu steigti un izbr¥n¥ti tiktÇl, ka js sa¿emt to piedo‰anu caur Vi¿a akrit¥sit pie zemes. bnopelniem. 8 Un notiks, ka katram, kas 14 Un lk, vïl vienu z¥mi es aticïs Dieva Dïlam, tam bs dodu jums, jÇ, z¥mi par Vi¿a mÏ¥gÇ dz¥v¥ba. nÇvi. 9 Un lk, tÇ Tas Kungs ir man 15 Jo lk, Vi¿am noteikti jÇ- pavïlïjis caur Savu e¿Æeli, lai mirst, lai aglÇb‰ana varïtu nÇkt; es nÇktu un pastÇst¥tu ‰¥s lietas jÇ, tas Vi¿am pienÇkas un ir jums; jÇ, Vi¿‰ ir pavïlïjis man, nepiecie‰ams, lai vi¿‰ mirtu, lai lai es pravietotu ‰¥s lietas jums; ¥stenotu miru‰o baug‰Çmcel‰a- jÇ, Vi¿‰ teica man: Sauc uz ‰iem nos, lai tÇdïjÇdi cilvïki varïtu ∫aud¥m—noÏïlojiet grïkus un tikt vesti Dieva priek‰Ç. sataisiet TÇ Kunga ce∫u! 16 JÇ, lk, Vi¿a nÇve ¥steno 10 Un tagad tÇpïc, ka es esmu aug‰Çmcel‰anos un aatpest¥ visu lamanietis un runÇju uz jums cilvïci no pirmÇs nÇves—gar¥- tos vÇrdus, ko Tas Kungs man gÇs nÇves; jo visa cilvïce dï∫
3a 3. Nef. 1:15. 7a 3. Nef. 1:16–17. 13a Ap. d. 16:30–31. 4a src Jïzus Kristus— 8a JÇ¿a 3:16. b M&D 19:16–20. Pravietojumi par 10a Hel. 13:2. 15a src GlÇbïjs. Jïzus Kristus 12a Mos. 3:8; b Al. 42:23. dzim‰anu un nÇvi. 3. Nef. 9:15; src Aug‰Çmcel‰anÇs. 5a Mat. 2:1–2; Et. 4:7. 16a src Pest¥‰anas iecere. 3. Nef. 1:21. src Jïzus Kristus. Helamana grÇmata 14:17–28 440 bÅdama Kri‰anas, bdama zeme drebïs un tr¥cïs; un klin- cpadz¥ta no TÇ Kunga vaiga, tiek tis, kas ir uz zemes virsas, kas uzskat¥ta par dmiru‰u attiec¥bÇ ir gan virs zemes, gan zem tÇs, gan uz laic¥gÇm, gan gar¥gÇm kuras js zinÇt, ka tagad ir lietÇm. nesa‰˙eltas, jeb lielÇkÇ da∫a no 17 Bet lk, Kristus aug‰Çmcel- tÇm ir viena nesa‰˙elta masa, ‰anÇs aatpest¥ cilvïci, jÇ, patiesi tiks bsa‰˙eltas; visu cilvïci un atved to atpaka∫ 22 jÇ, tÇs sa‰˙elsies uz pusïm TÇ Kunga vaiga priek‰Ç. un pïc tam tiks aatrastas saplai- 18 JÇ, un tÇ nodibina grïku sÇju‰as un sasprïgÇju‰as, un sa- noÏïlo‰anas nosac¥jumus, tÇ ka lauztos gabalos pa visu zemes katrs, kas noÏïlo grïkus, tas ne- virsu, jÇ, gan virs zemes, gan tiek nocirsts un iemests ugun¥; zem tÇs. bet katrs, kas nenoÏïlo grïkus, 23 Un lk, tur bs lielas vïtras, tiek nocirsts un iemests ugun¥; un daudzi kalni tiks nol¥dzinÇti un tur pÇr tiem atkal nÇk gar¥gÇ kÇ ielejas, un bs daudzas vie- nÇve, jÇ, otrÇ nÇve, jo vi¿i tiek tas, kas tagad tiek sauktas par atkal padz¥ti no visa tÇ, kas ielejÇm, kas k∫s par kalniem, piederas taisn¥gumam. kuru augstums ir liels. 19 TÇdï∫ noÏïlojiet js, noÏï- 24 Un daudzi lielce∫i tiks lojiet js grïkus, lai, zinÇdami sabojÇti, un daudzas apilsïtas ‰¥s lietas un nedar¥dami tÇs, js izpost¥tas. ne∫autu sev nonÇkt zem noso- 25 Un daudzi akapi atvïrsies d¥juma un js netiktu novesti un atdos savus miru‰os; un dau- l¥dz ‰ai otrajai nÇvei. dzi svïtie parÇd¥sies daudziem. 20 Bet lk, kÇ es jau teicu jums 26 Un lk, to ae¿Æelis runÇja par citu z¥mi, par Vi¿a nÇves uz mani; jo vi¿‰ teica man, ka az¥mi, lk, tan¥ dienÇ, kad Vi¿‰ tur bs pïrkoni un zibe¿i dau- mirs, saule baptum‰osies un dzu stundu garumÇ. atteiks dot savu gaismu jums; 27 Un vi¿‰ teica man, kamïr un ar¥ mïness un zvaigznes, un pïrkons un zibens, un vïtra tur nebs gaismas uz visas ‰¥s turpinÇsies, ka ‰¥s lietas notiks zemes virsas, tie‰i no tÇ br¥Ïa, un ka atumsa pÇrklÇs visu zemi kad Vi¿‰ mirs, ctr¥s dienu garu- tr¥s dienu garumÇ. mÇ l¥dz br¥dim, kad Vi¿‰ atkal 28 Un e¿Æelis teica man, ka uzcelsies no miro¿iem. daudzi redzïs lielÇkas lietas 21 JÇ, tan¥ br¥d¥, kad Vi¿‰ izlai- nekÇ ‰¥s, ar nolku, lai vi¿i va- d¥s garu, bs apïrkoni un zibe¿i rïtu ticït, ka a‰¥s z¥mes un ‰ie daudzu stundu garumÇ, un br¥numi nÇks pÇr visu zemes
16b src Ådama un b Lk. 23:44. 3. Nef. 23:9–11. Ievas kri‰ana. c Mos. 3:10. 26a Al. 13:26. c Al. 42:6–9. 21a 3. Nef. 8:6. 27a 1. Nef. 19:10; d src NÇve, gar¥gÇ. b 3. Nef. 10:9. 3. Nef. 8:3. 17a src Pest¥t, pest¥ts, 22a 3. Nef. 8:18. 28a 1. Nef. 12:4–5. pest¥‰ana. 24a 3. Nef. 9:3–12. 20a 3. Nef. 8:5–25. 25a Mat. 27:50–54; 441 Helamana grÇmata 14:29–15:6 virsu, ar nolku, lai nebtu vien js nenoÏïlosit grïkus, jsu iemesla netic¥bai starp cilvïku nami tiks jums atstÇti apostÇ. bïrniem— 2 JÇ, ja vien js nenoÏïlosit 29 un tas ir ar nolku, lai katrs, grïkus, jsu sievÇm bs liels kas ticïs, varïtu tikt izglÇbts, un iemesls sïrot tan¥ dienÇ, kad pÇr katru, kas neticïs, taisn¥gs vi¿as z¥d¥s ar krti; jo js mïÆi- asods varïtu nÇkt pÇr to; un ar¥, nÇsit bïgt un tur nebs nevienas ja vi¿i tiek nosod¥ti, vi¿i pa‰i vietas kur patverties; jÇ, un ak izraisa savu nosod¥‰anu. vai tÇm, kas ir aar bïrnu, jo vi¿as 30 Un tad atcerieties, atcerie- bs grtas un nevarïs aizbïgt; ties, mani brÇ∫i, ka katrs, kas iet tÇdï∫ vi¿as tiks sam¥tas un bojÇ, iet bojÇ pats sevis dï∫; un pamestas, lai ietu bojÇ. katrs, kas dara nekrietn¥bu, 3 JÇ, ak vai tiem ∫aud¥m, kas dara to sev pa‰am; jo lk, js tiek saukti par Nefija tautu, ja esat abr¥vi, jums ir ∫auts r¥koties vien vi¿i nenoÏïlos grïkus, pa‰iem; jo lk, Dievs ir devis kad tie redzïs visas ‰¥s z¥mes un jums b zinljanas un Vi¿‰ ir br¥numus, kas tiks tiem rÇd¥ti; jo dar¥jis js br¥vus. lk, vi¿i ir TÇ Kunga izraudz¥ta 31 Vi¿‰ ir devis jums, lai js tauta; jÇ, Nefija tautu Vi¿‰ m¥l, varïtu aat‰˙irt labu no ∫auna, un Vi¿‰ ar¥ to apÇrmÇca; jÇ, vi¿u un Vi¿‰ ir devis jums, lai js nekrietn¥bas dienÇs Vi¿‰ tos ir varïtu bizvïlïties dz¥v¥bu vai pÇrmÇc¥jis, tÇpïc ka vi¿‰ m¥l tos. nÇvi; un js varat dar¥t labu un 4 Bet lk, mani brÇ∫i, lamanie- tikt catjaunoti tam, kas ir labs, ‰us Vi¿‰ neieredz dï∫ vi¿u dar- jeb tas, kas ir labs, varïtu tikt biem, kas nemit¥gi ir ∫auni, un atjaunots jums; vai js varat tas dï∫ vi¿u tïvu aparaÏu ne- dar¥t ∫aunu un tas, kas ir ∫auns, krietn¥bÇm. Bet lk, glÇb‰ana tiks atjaunots jums. nÇk pie tiem caur nefijie‰u slu- dinljanu; un ar tÇdu nolku Tas Kungs ir bpagarinÇjis vi¿u 15. NODAπA dienas. 5 Un es gribu, lai js redzïtu, Tas Kungs pÇrmÇca nefijie‰us, ka alielÇkÇ da∫a no tiem ir uz tÇpïc ka Vi¿‰ m¥l tos. Pievïrstie savu pienÇkumu takas un vi¿i lamanie‰i ir stingri un nelokÇmi piesardz¥gi staigÇ Dieva priek‰Ç, tic¥bÇ. Tas Kungs bs Ïïl¥gs un vi¿i cen‰as turït Vi¿a pavï- pret lamanie‰iem pïdïjÇs dienÇs. les un Vi¿a likumus, un Vi¿a Apmïram 6 g. pr. Kr. spriedumus saska¿Ç ar Mozus Un tagad, mani m¥∫otie brÇ∫i, likumu. lk, es pasludinu jums, ka, ja 6 JÇ, es saku jums, ka lielÇkÇ
29a src Tiesa, pïdïjÇ. b 2. Nef. 2:28–29; Ebr. 12:5–11; 30a 2. Nef. 2:26–29; Al. 3:26–27. M&D 95:1. Moz. 6:56. c Al. 41:3–5. 4a src Trad¥cijas. src R¥c¥bas br¥v¥ba. 15 1a Mat. 23:37–38. b Al. 9:16. b src Zinljanas. 2a Mat. 24:19. 5a Hel. 13:1. 31a Moron. 7:16. 3a Sal. Pam. 3:12; Helamana grÇmata 15:7–17 442 da∫a no vi¿iem to dara, un tie Tas Kungs apagarinÇs vi¿u die- plas ar nenogursto‰u cent¥bu, nas l¥dz pienÇks tas laiks, par lai vi¿i varïtu atvest atliku‰os kuru runÇja msu tïvi un ar¥ savus brÇ∫us pie paties¥bas atzi- pravietis bZïnoss, un daudzi ¿as; tÇdï∫ tur ir daudzi, kas pa- citi pravie‰i, par msu brÇ∫u pildina vi¿u skaitu ik dienas. lamanie‰u catjauno‰anu atkal 7 Un lk, js zinÇt pa‰i, jo js to paties¥bas atzi¿Ç— liecinÇjÇt, ka tie, kas tiek atvesti 12 jÇ, es saku jums, ka vïlÇkos pie paties¥bas atzi¿as un zina par laikos TÇ Kunga asol¥jumi tiks savu tïvu ∫aunajÇm un negan- attiecinÇti uz msu brÇ∫iem tajÇm paraÏÇm, un tiek pÇrlie- lamanie‰iem; un, neskatoties cinÇti ticït Svïtajiem Rakstiem, uz tÇm daudzajÇm cie‰anÇm, jÇ, svïto pravie‰u pravietoju- kas tiem bs, un neskatoties uz miem, kas ir rakst¥ti, kas ved to, ka vi¿i tiks bdzenÇti turp un tos pie tic¥bas Tam Kungam un ‰urp pa zemes virsu, un tiks pie grïku noÏïlo‰anas, ‰¥ tic¥ba vajÇti, un tiks satriekti un visur un grïku noÏïlo‰ana izraisa izkais¥ti, un tiem nebs patvïru- apÇrmai¿u sird¥— ma vietas, Tas Kungs bs cÏïl¥gs 8 tÇdï∫, cik pie tÇ nonÇk, js pret tiem. zinÇt pa‰i, ir astingri un nelokÇ- 13 Un tas ir saska¿Ç ar pravie- mi tic¥bÇ un tajÇ, ar ko tie ir tojumu, ka vi¿i atkal tiks avesti dar¥ti br¥vi. pie paties¥bas atzi¿as, kas ir 9 Un js zinÇt ar¥, ka vi¿i ir zinljanas par vi¿u Pest¥tÇju un aapraku‰i savus kara ieroãus, vi¿u diÏeno un patieso bGanu, un vi¿i baidÇs tos ¿emt, lai un tiks ieskait¥ti starp Vi¿a av¥m. kaut kÇdÇ veidÇ nesagrïkotu; jÇ, 14 TÇdï∫ es saku jums, ka js varat redzït, ka vi¿i baidÇs vi¿iem bs alabÇk nekÇ jums, ja grïkot—jo lk, vi¿i dr¥zÇk vien js nenoÏïlosit grïkus. ∫aus saviem ienaidniekiem sevi 15 Jo lk, aja vi¿iem btu biju‰i sam¥t un nokaut, un nepacels rÇd¥ti visi ‰ie varenie darbi, kas savus zobenus pret tiem, un tas ir rÇd¥ti jums, jÇ, tiem, kas krita dï∫ vi¿u tic¥bas Kristum. netic¥bÇ dï∫ savu tïvu paraÏÇm, 10 Un tad, dï∫ vi¿u nelokÇm¥- js varat pa‰i redzït, ka vi¿i bas, kad vi¿i tic tam, kam vi¿i vairs nebtu kritu‰i netic¥bÇ. tic, jo dï∫ vi¿u stingr¥bas, kad 16 TÇdï∫ tÇ saka Tas Kungs: Es vi¿i vienreiz ir tiku‰i apgaismo- piln¥gi neizn¥cinlju vi¿us, bet ti, lk, Tas Kungs svït¥s tos un Es dar¥‰u tÇ, lai Manas gudr¥bas pagarinÇs vi¿u dienas, neska- dienÇ vi¿i atkal atgrieztos pie toties uz vi¿u nekrietn¥bu— Manis, saka Tas Kungs. 11 jÇ, pat ja vi¿i krit¥s netic¥bÇ, 17 Un tad lk, saka Tas Kungs
7a src Pievïr‰ana, b Hel. 8:19. Jïk. 3:5–6. pievïrsts. c 2. Nef. 30:5–8. 13a 3. Nef. 16:12. 8a Al. 23:6; 27:27; 12a în. 1:12–13. b src Labais gans. 3. Nef. 6:14. b Morm. 5:15. 14a Hel. 7:23. 9a Al. 24:17–19. c 1. Nef. 13:31; 15a Mat. 11:20–23. 11a Al. 9:16. 2. Nef. 10:18–19; 443 Helamana grÇmata 16:1–8 par nefijie‰u tautu: Ja vi¿i neno- 3 Tad, kad vi¿i redzïja, ka vi¿i Ïïlos grïkus un necent¥sies dar¥t nevar tam trÇp¥t, tur bija daudz Manu gribu, Es piln¥gi tos aizn¥- vairÇk tÇdu, kas noticïja vi¿a cinlju, saka Tas Kungs, dï∫ vi¿u vÇrdiem, tÇ ka vi¿i devÇs pie netic¥bas, neskatoties uz tiem Nefija, lai taptu krist¥ti. daudzajiem varenajiem darbiem, 4 Jo lk, Nefijs krist¥ja un pra- ko Es esmu dar¥jis vi¿u vid; vietoja, un sludinÇja, piesauk- un, tÇpat kÇ Tas Kungs dz¥vo, dams ∫aud¥m grïku noÏïlo‰anu, tas tÇ notiks, saka Tas Kungs. rÇd¥dams z¥mes un br¥numus, dar¥dams abr¥numainus darbus ∫auÏu starpÇ, lai tie varïtu zinÇt, 16. NODAπA ka Kristum bdr¥z jÇnÇk— 5 stÇst¥dams tiem par tÇm lie- Nefijie‰i, kas tic Samuïlam, top tÇm, kurÇm dr¥z vajadzïja notikt, Nefija krist¥ti. Nefijie‰i, kas nav lai vi¿i varïtu zinÇt un atcerïties noÏïloju‰i grïkus, nevar nogalinÇt tad, kad tÇs notiks, ka tÇs tika Samuïlu ar bultÇm un akme¿iem. dar¥tas tiem zinÇmas iepriek‰ ar DaÏi nocietina savas sirdis, citi nolku, lai vi¿i varïtu ticït; redz e¿Æe∫us. Netic¥gie saka, ka tÇdï∫ tie, kas noticïja Samuïla nav prÇt¥gi ticït Kristum un Vi¿a vÇrdiem, devÇs pie vi¿a, lai atnÇk‰anai JeruzÇlemï. Apmïram taptu krist¥ti, jo vi¿i nÇca, no- 6–1 g. pr. Kr. Ïïlodami un atz¥damies savos Un tad notika, ka tur bija grïkos. daudzi, kas dzirdïja Samuïla- 6 Bet lielÇkÇ da∫a no tiem ne- lamanie‰a vÇrdus, kurus vi¿‰ ticïja Samuïla vÇrdiem; tÇdï∫, runÇja no pilsïtas sienÇm. Un kad tie redzïja, ka vi¿i nevar tie, kas noticïja vi¿a teiktajam, trÇp¥t tam ar saviem akme¿iem devÇs un meklïja pïc Nefija; un un savÇm bultÇm, vi¿i sauca uz kad vi¿i bija nÇku‰i un atradu‰i saviem virsniekiem, sac¥dami: to, vi¿i atzina tam savus grïkus Sa¿emiet ‰o cilvïku un sasieniet un nenoliedza tos, vïlïdamies, to, jo lk, vi¿‰ ir velns; un dï∫ tÇ lai vi¿i varïtu tapt krist¥ti Tam velna spïka, kas ir vi¿Ç, mïs Kungam. nevaram tam trÇp¥t ar saviem 2 Bet visi tie, kas neticïja akme¿iem un savÇm bultÇm, Samuïla vÇrdiem, bija nikni uz tÇdï∫ sa¿emiet to un sasieniet vi¿u; un vi¿i meta ar akme¿iem vi¿u, un aizvÇciet to. tam uz sienas, un ar¥ daudzi 7 Un, kad vi¿i devÇs, lai sa- ‰Çva bultas uz vi¿u, kad tas grÇbtu to, lk, vi¿‰ nolïca lejÇ stÇvïja uz sienas; bet TÇ Kunga no sienas un aizbïga prom no Gars bija ar vi¿u, tÇ ka tie neva- vi¿u zemïm, jÇ, patiesi uz savu rïja trÇp¥t vi¿am nedz ar saviem pa‰a zemi, un sÇka sludinÇt un akme¿iem, nedz ar savÇm pravietot starp saviem ∫aud¥m. bultÇm. 8 Un lk, par vi¿u vairs nekad
17a Hel. 13:6–10. 16 4a src Br¥nums. b Hel. 14:2. Helamana grÇmata 16:9–22 444 netika dzirdïts starp nefijie‰iem; dzÇm; bet lk, mïs zinÇm, ka un tÇ tas bija ar tiem ∫aud¥m. visi tie lielie un br¥numainie 9 Un tÇ beidzÇs asto¿desmit darbi nevar notikt, par kuriem un sestais soÆu vald¥‰anas gads ir runÇts. pÇr Nefija tautu. 17 Un tie sÇka spriest un str¥- 10 Un tÇ beidzÇs ar¥ asto¿des- dïties savÇ starpÇ, sac¥dami: mit un sept¥tais soÆu vald¥‰anas 18 Tas anav prÇt¥gi, lai tÇda gads, lielÇkajai ∫auÏu da∫ai btne kÇ Kristus nÇktu; ja tÇ ir, paliekot savÇ lepn¥bÇ un bez- un Vi¿‰ ir Dieva dïls, debesu un diev¥bÇ, un mazÇkajai da∫ai stai- zemes Tïvs, kÇ ir teikts, kÇpïc gÇjot daudz piesardz¥gÇk Dieva Vi¿‰ neparÇd¥sies mums tÇpat priek‰Ç. kÇ tiem, kas bs JeruzÇlemï? 11 Un ‰Çds stÇvoklis bija ar¥ 19 JÇ, kÇpïc Vi¿‰ neparÇd¥sies asto¿desmit un astotajÇ soÆu ‰in¥ zemï tÇpat kÇ JeruzÇlemes vald¥‰anas gadÇ. zemï? 12 Un tur bija tikai nelielas 20 Bet lk, mïs zinÇm, ka tÇ pÇrmai¿as ∫auÏu lietÇs, iz¿emot ir ∫auna aparaÏa, kas ir nodota tikai to, ka ∫audis vairÇk nocie- mums no msu tïviem, lai liktu tinÇjÇs nekrietn¥bÇ un dar¥ja mums ticït kaut kÇdÇm lielÇm arvien vairÇk un vairÇk to, kas un br¥numainÇm lietÇm, kam bija pretïji Dieva pavïlïm as- jÇnotiek, bet ne starp mums, bet to¿desmit un dev¥tajÇ soÆu val- zemï, kas ir tÇlu, zemï, kuru d¥‰anas gadÇ. mïs nezinÇm; tÇdï∫ vi¿i var 13 Bet notika devi¿desmitajÇ turït ms nezi¿Ç, jo mïs neva- soÆu vald¥‰anas gadÇ, ka tur ram bt par baculieciniekiem, tika alielas z¥mes un br¥numi ka tÇs ir patiesas. doti tautai, un pravie‰u vÇrdi 21 Un vi¿i ar ∫aunÇ vilt¥gajÇm bsÇka piepild¥ties. un noslïpumainajÇm izveic¥bÇm 14 Un ae¿Æe∫i parÇd¥jÇs cilvï- izdara daÏus lielus br¥numus, kiem, gudriem cilvïkiem, un ko mïs nevaram saprast, kas sludinÇja tiem labas vïstis par ms turïs par vi¿u vÇrdu kal- lielu prieku; tÇ ‰ajÇ gadÇ Raksti piem, un ar¥ vi¿u kalpiem, jo sÇka piepild¥ties. mïs esam atkar¥gi no tiem, lai 15 Tomïr ∫audis sÇka nocieti- tie mÇc¥tu mums VÇrdu; un tÇ nÇt savas sirdis, iz¿emot to da∫u vi¿i turïs ms nezi¿Ç, ja mïs no vi¿iem, kas stiprÇk ticïja, gan atdosim sevi tiem, visas msu no nefijie‰iem, gan ar¥ no lama- mÏa dienas. nie‰iem, un sÇka pa∫auties uz 22 Un daudz ko vairÇk ∫audis savu pa‰u spïku un uz savu iedomÇjÇs savÇs sird¥s, kas bija apa‰u gudr¥bu, sac¥dami: Æe˙¥gs un atuk‰s; un daudzi 16 DaÏas lietas vi¿i varïja bija uztraukti, jo SÇtans nemit¥gi uzminït pareizi starp tik dau- tos uzkd¥ja nekrietn¥bai; jÇ,
13a 3. Nef. 1:4. 15a Jes. 5:21. b Et. 12:5–6, 19. b Hel. 14:3–7. 18a Al. 30:12–13. 22a src Velt¥gs, uzpt¥ba. 14a Al. 13:26. 20a src Trad¥cijas. 445 Helamana grÇmata 16:23–Tre‰ais Nefijs 1:4 vi¿‰ staigÇja apkÇrt, izplat¥dams dar¥ja, SÇtans bija ieguvis lielu baumas un str¥dus pa visu varu pÇr ∫auÏu sird¥m uz visas zemes virsu, lai vi¿‰ varïtu no- zemes virsas. cietinÇt ∫auÏu sirdis pret to, kas 24 Un tÇ beidzÇs devi¿desmi- bija labs, un pret to, kam jÇnÇk. tais soÆu vald¥‰anas gads pÇr 23 Un, neskatoties un z¥mïm Nefija tautu. un br¥numdarbiem, kas tika da- 25 Un tÇ beidzÇs Helamana r¥ti starp TÇ Kunga ∫aud¥m, un grÇmata, saska¿Ç ar Helamana daudzajiem br¥numiem, ko vi¿i un vi¿a dïlu pierakstu.
Tre‰ais Nefijs TÇ Nefija GrÇmata,
KUR· BIJA DîLS NEFIJAM, KAS BIJA DîLS HELAMANAM
n Helamans bija dïls Helamanam, kas bija dïls Almam, kas Ubija dïls Almam, kas bija pïctecis no Nefija, kas bija dïls Lehijam, kur‰ iznÇca no JeruzÇlemes, Jdas ˙ïni¿a Cedekijas pirmajÇ vald¥‰anas gadÇ.
1. NODAπA bija devies prom no Zarahemlas zemes, nodevis savam dïlam a Nefijs, Helamana dïls, dodas prom Nefijam, kur‰ bija vi¿a vecÇkais b no zemes, un vi¿a dïls Nefijs ved dïls, gÇd¥bu pÇr plÇksnïm no pierakstus. Kaut ar¥ z¥mju un br¥- misi¿a, un visiem pierakstiem, numu ir pÇrpilnam, ∫aunie iecer kas bija tiku‰i vesti, un visÇm nokaut taisn¥gos. PienÇk Kristus tÇm lietÇm, kas tika turïtas dzim‰anas nakts. Z¥me ir dota un svïtas kop‰ Lehija aizie‰anas no parÇdÇs jauna zvaigzne. Melo‰ana JeruzÇlemes. un krÇp‰ana pieaug un Gadiantona 3 Tad vi¿‰ devÇs prom no tÇs a laup¥tÇji noslepkavo daudzus. zemes un, kurp vi¿‰ aizgÇja, Apmïram 1–4 g. pïc Kr. neviens cilvïks nezina; un vi¿a dïls Nefijs veda pierakstus AD notika, ka devi¿desmit vi¿a vietÇ, jÇ, pierakstu par Tun pirmais gads bija pagÇjis savu tautu. un tas bija ase‰i simti gadu no tÇ 4 Un notika devi¿desmit un laika, kad Lehijs pameta JeruzÇ- otrÇ gada sÇkumÇ, lk, pravie‰u lemi, un tas bija tajÇ gadÇ, kad pravietojumi sÇka piepild¥ties Lahoneuss bija augstÇkais soÆis piln¥gÇk, jo tur tika dotas lielÇ- un pÇrvaldnieks pÇr zemi. kas z¥mes un lielÇki br¥num- 2 Un Nefijs, Helamana dïls, darbi dar¥ti tautÇ.
[3 nefija] 2a src Nefijs, Helamana b Al. 37:3–5. 1 1a 2. Nef. 25:19. dïla Nefija dïls. 3a 3. Nef. 2:9. Tre‰ais Nefijs 1:5–17 446 5 Bet tur bija daÏi, kas sÇka dienu; un lk, TÇ Kunga balss teikt, ka laiks ir pagÇjis, lai tie nÇca pie vi¿a, sac¥dama: vÇrdi, ko bija arunÇjis Samuïls- 13 Pacel savu galvu un turi lamanietis, taptu piepild¥ti. dro‰u prÇtu; jo redzi, tas laiks ir 6 Un tie sÇka ∫auni priecÇties tuvu un ‰ajÇ nakt¥ z¥me tiks dota, par saviem brÇ∫iem, sac¥dami: un ar¥t Es nÇk‰u pasaulï, lai Lk, laiks ir pagÇjis un Samuïla parÇd¥tu pasaulei, ka Es piepil- vÇrdi nav piepild¥ju‰ies, tÇdï∫ d¥‰u visu to, ko Es liku brunÇt jsu prieks un jsu tic¥ba par ar Savu svïto pravie‰u muti. tiem ir biju‰i velti. 14 Lk, Es anÇku pie savïjiem, 7 Un notika, ka vi¿i sacïla lielu lai bizpild¥tu visas tÇs lietas, ko nemieru visÇ zemï; un ∫audis, Es esmu dar¥jis zinÇmas cilvïku kas ticïja, sÇka k∫t ∫oti bïd¥gi, bïrniem kop‰ cpasaules Rad¥‰a- ka kaut kÇdÇ veidÇ tas, par ko nas, un izpild¥tu dgan Tïva, gan bija ticis runÇts, varïtu nepie- Dïla gribu—Tïva no Manis, un pild¥ties. Dïla no Manas miesas. Un lk, 8 Bet lk, vi¿i stÇvïja nelokÇmi tas laiks ir tuvu un ‰ajÇ nakt¥ par to dienu un to nakti, un to z¥me tiks dota. dienu, kas bs kÇ viena diena, it 15 Un notika, ka tie vÇrdi, kas kÇ nebtu nakts, lai vi¿i varïtu nÇca pie Nefija, tika piepild¥ti zinÇt, ka vi¿u tic¥ba nav bijusi atbilsto‰i tam, kÇ tie tika runÇti; velta. jo lk, saulei norietot tur anebija 9 Tad notika, ka netic¥gie tumsas; un ∫audis sÇka br¥n¥ties, nolika dienu, lai visi tie, kas tÇpïc ka tur nebija tumsas, kad ticïja ‰¥m paraÏÇm, tiktu ano- pienÇca nakts. doti nÇvei, ja vien ‰¥ z¥me ne- 16 Un tur bija daudzi, kas notiks, ko bija devis pravietis nebija ticïju‰i pravie‰u vÇrdiem, Samuïls. kas akrita pie zemes un k∫uva kÇ 10 Tad notika, kad Nefijs, miru‰i, jo vi¿i zinÇja, ka tÇ lielÇ Nefija dïls redzïja ‰o savas bizn¥cinljanas iecere, ko vi¿i tautas bezdiev¥bu, vi¿a sirds bija iecerïju‰i tiem, kas ticïja bija ÇrkÇrt¥gi noskumusi. pravie‰u vÇrdiem, bija izjaukta; 11 Un notika, ka vi¿‰ gÇja un jo tÇ z¥me, kas bija tikusi dota, nometÇs ce∫os zemï, un spïc¥gi bija jau klÇt. piesauca savu Dievu par saviem 17 Un vi¿i zinÇja, ka Dieva ∫aud¥m, jÇ, par tiem, kurus gra- Dïlam dr¥z ir jÇparÇdÇs; jÇ, ¥sÇk, s¥jÇs nogalinÇt dï∫ vi¿u tic¥bas visi ∫audis uz visas tÇs zemes savu tïvu paraÏÇm. virsas no rietumiem l¥dz austru- 12 Un notika, ka vi¿‰ spïc¥gi miem, gan tai zemï zieme∫os, piesauca To Kungu avisu to gan zemï dienvidos, bija tik
5a Hel. 14:2–4. Pravietojumi par c Al. 42:26. 9a src Moceklis, moc¥bas. Jïzus Kristus d M&D 93:3–4. 12a în. 1:4; Al. 5:46. dzim‰anu un nÇvi. 15a Hel. 14:3. 13a Lk. 2:10–11. 14a JÇ¿a 1:11. 16a Hel. 14:7. b src Jïzus Kristus— b Mat. 5:17–18. b 3. Nef. 1:9. 447 Tre‰ais Nefijs 1:18–29 ÇrkÇrt¥gi pÇrsteigti, ka vi¿i krita lietÇ vi¿i mald¥jÇs, nesapratu‰i pie zemes. Rakstus. 18 Jo vi¿i zinÇja, ka pravie‰i 25 Bet notika, ka vi¿i dr¥z tika bija liecinÇju‰i par ‰¥m lietÇm pievïrsti un tika pÇrliecinÇti par daudzus gadus, un ka z¥me, kas tiem maldiem, kuros vi¿i bija, jo bija tikusi dota, bija jau klÇt; un tiem tika dar¥ts zinÇms, ka li- vi¿i sÇka baid¥ties dï∫ savas kums vïl nebija apiepild¥ts un ka nekrietn¥bas un savas netic¥bas. tam ir jÇtop piepild¥tam katrÇ 19 Un notika, ka tur nebija s¥kumÇ; jÇ, VÇrds nÇca pie tiem, tumsas visu to nakti, bet bija ka tam ir jÇtop piepild¥tam; jÇ, tikpat gai‰s kÇ dienas vid. Un nezud¥s neviena rakstu z¥m¥te notika, ka saule uzlïca no r¥ta jeb neviens rakstu gali¿‰, l¥dz atkal savÇ noteiktajÇ kÇrt¥bÇ, tas viss netiks piepild¥ts; tÇdï∫ un vi¿i zinÇja, ka tÇ bija tÇ diena, tajÇ pa‰Ç gadÇ vi¿i tika vesti pie kad ajÇpiedzimst Tam Kungam, savu maldu atzi¿as un batzinÇs dï∫ tÇs z¥mes, kas bija tikusi dota. savÇs k∫dÇs. 20 Un viss bija noticis, jÇ, visas 26 Un tÇ devi¿desmit un otrais lietas l¥dz pat katram s¥kumam, gads pagÇja, atnesdams prieka saska¿Ç ar pravie‰u vÇrdiem. vïstis ∫aud¥m dï∫ tÇm z¥mïm, 21 Un notika ar¥, ka jauna kas notika, saska¿Ç ar visu svïto azvaigzne parÇd¥jÇs, saska¿Ç ar pravie‰u pravietojumu vÇrdiem. VÇrdu. 27 Un notika, ka devi¿desmit 22 Un notika, ka no tÇ br¥Ïa un un tre‰ais gads ar¥ pagÇja mierÇ, turpmÇk SÇtans izplat¥ja melus iz¿emot tikai aGadiantona lau- starp ∫aud¥m, lai nocietinÇtu p¥tÇjus, kas dz¥voja kalnos un vi¿u sirdis ar nolku, lai tie neti- kas apsïda zemi; jo tik stipri bija cïtu ‰¥m z¥mïm un br¥numiem, vi¿u nocietinÇjumi un vi¿u sle- ko tie bija redzïju‰i; bet, neska- penÇs vietas, ka ∫audis nevarïja toties uz ‰iem meliem un krÇp- tos pieveikt; tÇdï∫ tie izdar¥ja ‰anos, lielÇkÇ da∫a ∫auÏu ticïja daudzas slepkav¥bas un sar¥koja un tika pievïrsti Tam Kungam. lielu kau‰anu starp ∫aud¥m. 23 Un notika, ka Nefijs gÇja 28 Un notika, ka devi¿desmit starp ∫aud¥m, un ar¥ daudzi citi, un ceturtajÇ gadÇ tie sÇka lielÇ krist¥dami grïku noÏïlo‰anai, mïrÇ pieaugt dï∫ tÇ, ka tur bija kurÇ bija liela agrïku piedo‰ana. daudzi atkritïji no nefijie‰iem, Un tÇ ∫aud¥m atkal sÇkÇs miers kas aizbïga pie tiem un izrais¥ja tai zemï. daudz bïdu starp tiem nefijie- 24 Un tur nebija str¥du, kaut ‰iem, kas palika tai zemï. ar¥ bija daÏi, kas sÇka sludinÇt, 29 Un tur bija iemesls daudzÇm cen‰oties pierÇd¥t ar Rakstiem, bïdÇm ar¥ starp lamanie‰iem; ka vairs nebija avajadz¥gs ievï- jo lk, vi¿iem bija daudz bïrnu, rot Mozus likumu. Tad nu ‰in¥ kas ar gadiem izauga, k∫uva
19a Lk. 2:1–7. 23a src Grïku piedo‰ana. b Mos. 26:29. 21a Mat. 2:1–2; 24a Al. 34:13. 27a src Gadiantona Hel. 14:5. 25a Mat. 5:17–18. laup¥tÇji. Tre‰ais Nefijs 1:30–2:11 448 stipri un patstÇv¥gi, un ar daÏu, darbi; un SÇtans astaigÇja apkÇrt, kas bija azoramie‰i, meliem un aizvezdams ∫auÏu sirdis, kÇrdi- vi¿u glaimojo‰ajiem vÇrdiem, nÇdams tos un likdams tiem da- tika aizvilinÇti, lai pievienotos r¥t lielas bezdiev¥bas tan¥ zemï. ‰iem Gadiantona laup¥tÇjiem. 4 Un tÇ pagÇja devi¿desmit un 30 Un tÇ lamanie‰i ar¥ tika sestais gads; un ar¥ devi¿desmit sÇpinÇti un sÇka pieaugt tic¥bÇ un sept¥tais gads; un ar¥ devi¿- un taisn¥bÇ, dï∫ jaunÇs paaudzes desmit un astotais gads; un ar¥ bezdiev¥bas. devi¿desmit un dev¥tais gads; 5 un ar¥ simtais gads pagÇja kop‰ aMosijas dienÇm, kur‰ bija 2. NODAπA ˙ïni¿‰ pÇr nefijie‰u tautu. 6 Un se‰i simti un devi¿i TautÇ pieaug bezdiev¥ba un negan- gadi bija pagÇju‰i, kop‰ Lehijs t¥bas. Nefijie‰i un lamanie‰i apvie- pameta JeruzÇlemi. nojas, lai aizstÇvïtos pret Gadianto- 7 Un devi¿i gadi bija pagÇju‰i na laup¥tÇjiem. Pievïrstie lamanie‰i kop‰ tÇ laika, kad z¥me tika k∫st balti un tiek saukti par nefi- dota, par ko bija runÇju‰i pra- jie‰iem. Apmïram 5–16 g. pïc Kr. vie‰i, ka Kristus nÇks pasaulï. Un notika, ka tÇ pagÇja ar¥ 8 Tagad nefijie‰i sÇka skait¥t devi¿desmit un piektais gads, savu laiku no tÇ br¥Ïa, kad z¥me un ∫audis sÇka aizmirst ‰¥s z¥mes tika dota, jeb no Kristus atnÇk- un br¥numus, ko vi¿i bija dzir- ‰anas; tÇdïjÇdi devi¿i gadi bija dïju‰i, un sÇka aizvien mazÇk pagÇju‰i. un mazÇk br¥n¥ties par z¥mïm 9 Un Nefijs, kur‰ bija tïvs un br¥numdarbiem no debes¥m, Nefijam, kura gÇd¥bÇ bija Raksti, tÇ ka vi¿i palika cieti savÇs sird¥s aneatgriezÇs Zarahemlas zemï, un akli savos prÇtos un pÇrstÇja un nekur visÇ zemï vi¿‰ nebija ticït visam, ko vi¿i bija dzirdï- atrodams. ju‰i un redzïju‰i— 10 Un notika, ka tauta vïl 2 iedomÇdamies tÇdas tuk‰as joprojÇm palika bezdiev¥bÇ, lietas savÇs sird¥s, ka to dar¥ja neskatoties uz daudzajÇm slu- cilvïki un ar velna spïku, lai dinljanÇm un pravieto‰anÇm, aaizvilinÇtu un apkrÇptu ∫auÏu kas tika st¥tas to vid; un tÇ sirdis; un tÇ SÇtans atkal ieguva pagÇja ar¥ desmitais gads; un varu pÇr ∫auÏu sird¥m, tÇ ka vi¿‰ vienpadsmitais gads ar¥ pagÇja padar¥ja aklas vi¿u acis un no- nekrietn¥bÇ. veda tos pie uzskata, ka Kristus 11 Un notika tr¥spadsmitajÇ mÇc¥ba ir Æe˙¥ga un tuk‰a lieta. gadÇ, tur sÇkÇs kari un str¥di 3 Un notika, ka ∫audis stipri visÇ zemï; jo Gadiantona lau- pieauga bezdiev¥bÇ un negant¥- p¥tÇji bija k∫uvu‰i tik daudz un bÇs; un vi¿i neticïja, ka vïl tiks nogalinÇju‰i tik daudzus no dotas kÇdas z¥mes vai br¥num- ∫aud¥m, un nopost¥ju‰i tik dau-
29a Al. 30:59. pievil‰ana, viltus. 5a Mos. 29:46–47. 2 2a src Pievilt, 3a M&D 10:27. 9a 3. Nef. 1:2–3. 449 Tre‰ais Nefijs 2:12–3:2 dzas pilsïtas, un izplat¥ju‰i tik savÇm zemïm uz kalniem un to daudz nÇvi un slepkav¥bas visÇ slepenajÇm vietÇm. zemï, ka k∫uva nepiecie‰ams 18 Un tÇ beidzÇs ãetrpadsmi- visiem ∫aud¥m, gan nefijie‰iem, tais gads. Un piecpadsmitajÇ gan lamanie‰iem, pacelt ieroãus gadÇ tie nÇca pret Nefija tautu; pret tiem. un Nefija tautas bezdiev¥bas un 12 TÇdï∫ visi lamanie‰i, kas bija tÇs daudzo str¥du, un ‰˙el‰anÇs tiku‰i pievïrsti Tam Kungam, dï∫, Gadiantona laup¥tÇji guva apvienojÇs ar saviem brÇ∫iem lielu pÇrÇkumu pÇr to. nefijie‰iem un bija spiesti, savu 19 Un tÇ beidzÇs piecpadsmi- dz¥v¥bu un savu sievu, un savu tais gads, un tÇ tautai bija daudz bïrnu dro‰¥bai, pacelt ieroãus cie‰anu; un aizn¥c¥bas zobens pret ‰iem Gadiantona laup¥tÇ- karÇjÇs pÇr to, tÇ ka vi¿i jau teju jiem, jÇ, un ar¥ lai saglabÇtu teju tika no tÇ satriekti, un tas savas ties¥bas un savas priek‰ro- vi¿u nekrietn¥bas dï∫. c¥bas uz savu bazn¥cu un savu Dieva pielg‰anu, un savu neat- 3. NODAπA kar¥bu, un savu abr¥v¥bu. 13 Un notika, ka pirms ‰is tr¥s- Gidianhijs, gadiantonie‰u vadonis, padsmitais gads bija pagÇjis, pieprasa, lai Lahoneuss un nefijie‰i nefijie‰iem draudïja piln¥ga padodas un atdod savas zemes. izn¥c¥ba dï∫ ‰¥ kara, kur‰ bija Lahoneuss iece∫ Gidgidoniju par k∫uvis ÇrkÇrt¥gi smags. augstÇko virsnieku. Nefijie‰i sa- 14 Un notika, ka tie lamanie‰i, pulcïjas ZarahemlÇ un PÇrpiln¥bÇ, kas bija apvienoju‰ies ar nefijie- lai aizstÇvïtos. Apmïram 16–18 ‰iem, tika ieskait¥ti starp nefijie- g. pïc Kr. ‰iem; 15 un vi¿u alÇsts tika no¿emts Un tad notika, ka se‰padsmitajÇ no tiem, un vi¿u Çda k∫uva gadÇ kop‰ Kristus atnÇk‰anas, bbalta kÇ nefijie‰iem. Lahoneuss, zemes pÇrvaldnieks, 16 Un vi¿u jaunie v¥ri un vi¿u sa¿ïma vïst¥jumu no ‰¥s laup¥- meitas k∫uva ÇrkÇrt¥gi skaistas, tÇju bandas vado¿a un valdnie- un vi¿i tika ieskait¥ti starp nefi- ka; un ‰ie bija tie vÇrdi, kas bija jie‰iem un tika saukti par nefijie- rakst¥ti, sakot: ‰iem. Un tÇ beidzÇs tr¥spadsmi- 2 Lahoneuss, viscïlÇkais un tais gads. augstÇkais zemes pÇrvaldniek, 17 Un notika ãetrpadsmitÇ lk, es rakstu ‰o vïst¥jumu tev gada sÇkumÇ, ka kar‰ starp lau- un izsaku tev ÇrkÇrt¥gi lielu uz- p¥tÇjiem un Nefija tautu turpi- slavu par tavu nelokÇm¥bu un nÇjÇs un k∫uva ÇrkÇrt¥gi smags; ar¥ par tavu ∫auÏu nelokÇm¥bu, tomïr Nefija tauta guva zinÇmu aizstÇvot to, ko js domÇjat pÇrÇkumu pÇr laup¥tÇjiem, tÇ esam jsu ties¥bas un br¥v¥ba; ka vi¿i aizdzina tos prom no jÇ, js stÇvat labi, it kÇ tiktu
12a src Br¥vs, br¥v¥ba. b 2. Nef. 5:21; 30:6; 19a Al. 60:29. 15a Al. 17:15; 23:18. Jïk. 3:8. Tre‰ais Nefijs 3:3–11 450 atbalst¥ti ar kÇda dieva roku, varïtu bt tÇdi kÇ mïs—nevis aizsargÇjot savu br¥v¥bu un msu vergi, bet msu brÇ∫i savu ¥pa‰umu, un savu zemi, un l¥dzdal¥bnieki visÇ msu jeb to, ko js tÇ saucat. bagÇt¥bÇ. 3 Un man Ïïl, viscïlÇko Laho- 8 Un lk, es azvïru tev ar neuss, ka js varat bt tik dumji zvïrestu, ja js to dar¥sit, js un velti iedomÇties, ka js va- netiksit nogalinÇti; bet ja js rat stÇvït pret¥ tik daudziem to nedar¥sit, es zvïru tev ar drosm¥giem v¥riem, kas ir manÇ zvïrestu, ka nÇkamajÇ mïnes¥ pak∫aut¥bÇ, kuri patlaban stÇv es pavïlï‰u, lai mani karapul- ar saviem ieroãiem un ar lielu ki nÇktu pret jums, un vi¿i nepaciet¥bu gaida pïc vÇrda— neapturïs savu roku un ne- Ejiet pret nefijie‰iem un izn¥ci- saudzïs, bet kaus js un ∫aus niet tos! zobenam krist pÇr jums, l¥dz js 4 Un es, zinÇdams vi¿u neuz- izzud¥sit. varamo garu, pÇrbaud¥jis tos 9 Un lk, es esmu Gidianhijs; kaujas laukÇ un zinÇdams par un es esmu ‰¥s aslepenÇs Gadi- vi¿u nebeidzamo naidu pret antona biedr¥bas vadonis; ‰¥ jums dï∫ tÇm daudzajÇm ne- biedr¥ba un tÇs darbi, es zinu, taisn¥bÇm, ko js esat tiem ir blabi; un tie ir cseni un tie ir dar¥ju‰i, tÇdï∫, ja vi¿i nÇks pret nodoti mums. jums, vi¿i piemeklïs js ar 10 Un es rakstu ‰o vïst¥jumu piln¥gu izn¥c¥bu. tev, Lahoneuss, un es ceru, ka js 5 TÇdï∫ es rakst¥ju tev ‰o vïst¥- atdosit savas zemes un savus jumu, aizz¥mogodams to ar ¥pa‰umus bez asinsizlie‰anas, savu pa‰a roku, uztraucoties lai ‰ie mani ∫audis, kas ir at- par jsu labumu, dï∫ jsu nelo- ‰˙ïlu‰ies no jums dï∫ jsu kÇm¥bas tan¥, kam js ticat, ka ∫aundar¥bÇm, varïtu atgt savas tas ir pareizi, un jsu cïlÇ gara ties¥bas un vald¥bu, jo js patu- kaujas laukÇ. rïjÇt vi¿u vald¥‰anas ties¥bas, 6 TÇdï∫ es rakstu tev, vïlïda- un, ja js to nedar¥sit, es atrieb- mies, lai js dr¥zÇk nodotu ‰iem ‰u tiem pÇri dar¥to. Es esmu maniem ∫aud¥m savas pilsïtas, Gidianhijs. savas zemes un savus ¥pa‰u- 11 Un tad notika, kad Lahone- mus, nekÇ lai vi¿i piemeklïtu uss bija sa¿ïmis ‰o vïst¥jumu, js ar zobenu un izn¥c¥ba nÇktu vi¿‰ bija ÇrkÇrt¥gi pÇrsteigts dï∫ pÇr jums. Gidianhija bezkaun¥bas, piepra- 7 Jeb, citiem vÇrdiem, pado- sot ¥pa‰umÇ nefijie‰u zemes, dieties mums un pievienojieties un ar¥ draudot ∫aud¥m un at- mums, un iepaz¥stieties ar msu riebjot netaisn¥bas par tiem, aslepenajiem darbiem, un k∫s- kam nav dar¥ts pÇri, aiz¿emot tiet par msu brÇ∫iem, lai js vien¥gi to, ka vi¿i pa‰i bija
3 7a Hel. 6:22–26. savien¥bas. Moz. 5:29, 49–52. 8a Et. 8:13–14. b Al. 30:53. 11a Hel. 14:30. 9a src SlepenÇs c Hel. 6:26–30; 451 Tre‰ais Nefijs 3:12–22 dar¥ju‰i nepareizi, pÇrejot pie spïkus, lai r¥kotos saska¿Ç ar ‰iem ∫aunajiem un negantajiem Lahoneusa vÇrdiem. laup¥tÇjiem. 17 Un notika, ka Lahoneuss 12 Tad lk, ‰is Lahoneuss, iecïla augstos virsniekus pÇr pÇrvaldnieks, bija taisns v¥rs un visiem nefijie‰u karapulkiem, nevarïja tikt iebiedïts ar alau- lai komandïtu tos tad, kad lau- p¥tÇju pras¥bÇm un draudiem; p¥tÇji nÇks no meÏon¥gÇ apvidus tÇdï∫ vi¿‰ neklaus¥ja Gidianhija, pret tiem. laup¥tÇju vado¿a, vïst¥jumam, 18 Tad nu galvenais starp bet vi¿‰ lika, lai vi¿a ∫audis visiem augstajiem virsniekiem piesauktu To Kungu pïc spïka un visu nefijie‰u karapulku aug- tan¥ br¥d¥, kad laup¥tÇji tiem stÇkais pavïlnieks tika iecelts, uzbruks. un vi¿a vÇrds bija aGidgidonijs. 13 JÇ, vi¿‰ st¥ja uzsaukumu 19 Tad nu tÇ bija paraÏa starp starp visiem ∫aud¥m, lai tie sa- visiem nefijie‰iem iecelt par vÇktu kopÇ savas sievas un saviem augstÇkajiem virsnie- savus bïrnus, savus s¥klopus un kiem, (iz¿emot tikai vi¿u bez- savus liellopus, un visu savu diev¥bas laikos), kÇdu, kam bija mantu, iz¿emot tikai savu zemi, atklÇsmes un ar¥ apravietojuma vienÇ vietÇ. gars; tÇdïjÇdi ‰is Gidgidonijs 14 Un vi¿‰ lika, lai nocietinÇ- bija liels pravietis to vid, kÇ jumi tiktu celti ap vi¿iem un tie ar¥ bija augstÇkais soÆis. btu ÇrkÇrt¥gi stipri. Un vi¿‰ 20 Tad ∫audis sac¥ja uz Gid- lika, lai gan nefijie‰u, gan la- gidoniju: Ldz To Kungu, un manie‰u, jeb visu to, kas bija iesim kalnos un meÏon¥gÇ apvi- ieskait¥ti starp nefijie‰iem, ka- d, lai mïs varïtu uzbrukt tiem rapulki tiktu izvietoti kÇ sargi laup¥tÇjiem un izn¥cinÇt tos vi¿u visapkÇrt, lai sargÇtu tos, un pa‰u zemïs. sargÇtu vi¿us no laup¥tÇjiem 21 Bet Gidgidonijs sac¥ja uz gan dienu, gan nakti. tiem: Tas Kungs ane∫auj; jo, ja 15 JÇ, vi¿‰ sac¥ja uz tiem: KÇ mïs iesim pret vi¿iem, bTas Tas Kungs dz¥vo, ja vien js Kungs nodos ms vi¿u rokÇs; nenoÏïlosit visas savas nekriet- tÇdï∫ mïs sagatavosimies savu n¥bas un nepiesauksit To Kun- zemju vid un mïs sapulcinÇ- gu, js nekÇdÇ veidÇ netiksit sim kopÇ visus msu karapul- atbr¥voti no ‰o Gadiantona lau- kus, un mïs neiesim pret tiem, p¥tÇju rokÇm. bet mïs gaid¥sim, l¥dz vi¿i nÇks 16 Un tik svar¥gi un br¥numaini pret mums; tÇdï∫, kÇ Tas Kungs bija Lahoneusa vÇrdi un pra- dz¥vo, ja mïs to dar¥sim, Vi¿‰ vietojumi, ka tie izrais¥ja to, ka nodos tos msu rokÇs. bailes nÇca pÇr visu tautu; un 22 Un notika, ka septi¿padsmi- vi¿i sasprindzinÇja visus savus tajÇ gadÇ, pa‰Çs gada beigÇs,
12a Al. 54:5–11; 19a src Pravietojums, b 1. Sam. 14:12. 3. Nef. 4:7–10. pravietot. 18a 3. Nef. 6:6. 21a Al. 48:14. Tre‰ais Nefijs 3:23–4:4 452 Lahoneusa uzsaukums bija iz- un ar vairogiem, pïc vi¿a st¥ts pa visu zemes virsu, un norÇd¥jumiem. vi¿i bija pa¿ïmu‰i savus zirgus un savus kaujas ratus, un savus 4. NODAπA liellopus, un savus s¥klopus, un savus ganÇmpulkus, un savu Nefijie‰u karapulki sakauj Gadian- lab¥bu, un visu savu mantu un tona laup¥tÇjus. Gidianhijs ir noga- gÇja tksto‰iem un desmitiem linÇts un vi¿a pïctecis Zemnarihass tksto‰u, l¥dz vi¿i bija visi tiek pakÇrts. Nefijie‰i slavï To nonÇku‰i tajÇ vietÇ, kas bija no- Kungu par savÇm uzvarÇm. Apmï- z¥mïta, lai vi¿i sapulcïtos kopÇ ram 19–22 g. pïc Kr. un lai aizstÇvïtos pret saviem ienaidniekiem. Un notika, ka asto¿padsmitÇ 23 Un tÇ zeme, kas bija noz¥mï- gada pa‰Çs beigÇs ‰ie laup¥tÇju ta, bija Zarahemlas zeme, un tÇ karapulki bija sagatavoju‰ies zeme, kas bija starp Zarahemlas kaujai un sÇka nÇkt un iebrukt zemi un PÇrpiln¥bas zemi, jÇ, no kalniem un no meÏon¥gÇ ap- l¥dz robeÏai, kas bija starp PÇr- vidus, un saviem cietok‰¿iem, piln¥bas zemi un PostaÏas zemi. un savÇm slepenajÇm vietÇm, un 24 Un tur bija daudzi tksto‰i sÇka ie¿emt zemes, gan tÇs, kas ∫auÏu, kas tika saukti par nefijie- bija zemï dienvidos, gan tÇs, ‰iem, kas sapulcïjÇs kopÇ ‰ajÇ kas bija zemï zieme∫os, un sÇka zemï. Tad Lahoneuss lika, lai tie sagrÇbt visas zemes, ko bija aat- sapulcïtos kopÇ zemï dienvidos stÇju‰i nefijie‰i, un pilsïtas, kas tÇ lielÇ lÇsta dï∫, kas bija pÇr bija pamestas neapdz¥votas. azemi zieme∫os. 2 Bet lk, tur nebija nedz sav- 25 Un vi¿i nocietinÇjÇs pret va∫as zvïru, nedz med¥juma saviem ienaidniekiem; un vi¿i tajÇs zemïs, ko bija atstÇju‰i dz¥voja vienÇ zemï un vienÇ nefijie‰i, un tur, iz¿emot tikai pulkÇ, un tie baid¥jÇs no vÇr- meÏon¥gÇ apvid, nebija nekÇda diem, ko bija runÇjis Lahoneuss, med¥juma laup¥tÇjiem. tÇ ka vi¿i noÏïloja visus savus 3 Un laup¥tÇji nevarïja izdz¥vot grïkus; un vi¿i izteica savas dï∫ pÇrtikas trkuma, kÇ vien lg‰anas Tam Kungam, savam tikai meÏon¥gÇ apvid, jo nefi- Dievam, lai Vi¿‰ aatbr¥votu vi- jie‰i bija atstÇju‰i savas zemes ¿us tajÇ laikÇ, kad vi¿u ienaid- pamestas un bija savÇku‰i kopÇ nieki nÇks pret tiem c¥n¥ties. savus s¥klopus un savus liello- 26 Un vi¿i bija ÇrkÇrt¥gi nosku- pus, un visu savu mantu, un mu‰i dï∫ saviem ienaidniekiem. vi¿i bija vienÇ pulkÇ. Un Gidgidonijs lika, lai vi¿i 4 TÇdï∫ tur laup¥tÇjiem nebija izgatavotu visÇda veida kara iespïju laup¥t un iegt pÇrtiku, aieroãus un lai vi¿i btu stipri iz¿emot tikai kÇ nÇkt atklÇtÇ ar bru¿Çm un ar aizsargiem, kaujÇ pret nefijie‰iem; un nefi-
24a Al. 22:31. 26a 2. Nef. 5:14. 25a src Uztic¥ba. 4 1a 3. Nef. 3:13–14, 22. 453 Tre‰ais Nefijs 4:5–14 jie‰i, bdami vienÇ pulkÇ un 9 Un notika, kad Gidianhija esot tik daudzi pïc skaita, un karapulki to redzïja, tie iesÇka nodro‰inÇju‰ies ar pÇrtiku un kliegt ska∫Ç bals¥ no prieka, jo zirgiem, un liellopiem un visÇ- vi¿i domÇja, ka nefijie‰i bija diem s¥klopiem, lai vi¿i varïtu nokritu‰i bailïs no vi¿u ‰aus- pÇrtikt septi¿u gadu garumÇ, pa m¥gajiem karapulkiem. to laiku vi¿i cerïja izn¥cinÇt tos 10 Bet ‰ajÇ lietÇ vi¿i v¥lÇs, jo laup¥tÇjus no zemes virsas; un tÇ nefijie‰i nebijÇs vi¿us; bet tie asto¿padsmitais gads pagÇja. abijÇs savu Dievu un pieldza 5 Un notika, ka devi¿padsmi- Vi¿u pïc aizstÇv¥bas; tÇdï∫, kad tajÇ gadÇ Gidianhijs atklÇja, ka Gidianhija karapulki skrïja uz vi¿am vajag iet c¥¿Ç pret nefijie- tiem, vi¿i bija sagatavoju‰ies tos ‰iem, jo nebija veida, kÇ vi¿i va- sastapt; jÇ, TÇ Kunga spïkÇ vi¿i rïtu izdz¥vot, iz¿emot zag‰anu tos sa¿ïma. un laup¥‰anu, un slepkavo‰anu. 11 Un kauja sÇkÇs ‰ai sestajÇ 6 Un vi¿i neuzdr¥kstïjÇs izpla- mïnes¥; un liela un briesm¥ga t¥ties pa zemes virsu, tÇ lai vi¿i bija tÇ kauja, jÇ, liela un bries- varïtu audzït lab¥bu, baidoties, m¥ga bija tÇ kau‰ana, tiktÇl ka ka nefijie‰i uzbruks tiem un no- nekad nebija zinÇta tik liela kaus tos; tÇdï∫ Gidianhijs deva un briesm¥ga kau‰ana starp pavïli saviem karapulkiem, lai Lehija ∫aud¥m, kop‰ vi¿‰ pameta ‰ajÇ gadÇ vi¿i ietu kaujÇ pret JeruzÇlemi. nefijie‰iem. 12 Un, neskatoties uz adrau- 7 Un notika, ka vi¿i gÇja kaujÇ; diem un zvïrestiem, ko Gidi- un tas bija sestajÇ mïnes¥; un anhijs bija devis, lk, nefijie‰i lk, liela un briesm¥ga bija tÇ tos sakÇva, tÇ ka vi¿i atkÇpÇs to diena, kad vi¿i nÇca kaujÇ; un priek‰Ç. vi¿i bija tïrpti kÇ laup¥tÇji; un 13 Un notika, ka aGidgidonijs vi¿iem bija jïrÇdas ap vi¿u gur- pavïlïja, lai vi¿a karapulki va- niem, un vi¿i bija izkrÇsoju‰ies jÇtu tos l¥dz meÏon¥gÇ apvidus asin¥m, un vi¿u galvas bija ap- robeÏÇm un lai vi¿i neÏïlotu cirptas, un vi¿iem bija bru¿uce- nevienu, kas krit¥s vi¿u rokÇs pa pures, un liels un briesm¥gs bija ce∫am; un tÇ vi¿i vajÇja tos un Gidianhija karapulku izskats kÇva tos l¥dz meÏon¥gÇ apvidus dï∫ vi¿u bru¿Çm un tÇpïc, ka robeÏÇm, patiesi l¥dz vi¿i bija tie bija izkrÇsoju‰ies asin¥m. izpild¥ju‰i Gidgidonija pavïli. 8 Un notika, ka nefijie‰u kara- 14 Un notika, ka Gidianhijs, pulki, kad tie ieraudz¥ja Gidi- kur‰ bija stÇvïjis un drosm¥gi anhija karapulku izskatu, visi c¥n¥jies, tika vajÇts, kad vi¿‰ krita pie zemes un piesauca To bïga; un, bdams noguris no Kungu, savu Dievu, lai Vi¿‰ savas lielÇs c¥n¥‰anÇs, vi¿‰ tika saudzïtu vi¿us un atbr¥votu tos panÇkts un nogalinÇts. Un tÇds no vi¿u ienaidnieku rokÇm. bija laup¥tÇja Gidianhija gals.
10a src Bailes. 12a 3. Nef. 3:1–10. 13a 3. Nef. 3:18. Tre‰ais Nefijs 4:15–28 454 15 Un notika, ka nefijie‰u ka- tos tksto‰iem un desmitiem rapulki atgriezÇs atpaka∫ savÇ tksto‰u. dro‰¥bas nocietinÇjumÇ. Un 22 Un tÇ Zemnarihasa ∫aud¥s notika, ka ‰is devi¿padsmitais radÇs vïlï‰anÇs atkÇpties no gads pagÇja un laup¥tÇji vairs sava nodoma, dï∫ tÇs lielÇs iz- nenÇca kaujÇ, nedz ar¥ tie nÇca n¥c¥bas, kas nÇca uz tiem dienu divdesmitajÇ gadÇ. un nakti. 16 Un divdesmit un pirmajÇ 23 Un notika, ka Zemnarihass gadÇ vi¿i nenÇca kaujÇ, bet deva pavïli saviem ∫aud¥m, lai vi¿i nÇca no visÇm pusïm, lai vi¿i atkÇptos no aplenkuma aplenktu visapkÇrt Nefija ∫au- un ietu uz vistÇlÇkajÇm zemes dis; jo vi¿i domÇja, ka, ja vi¿i da∫Çm zieme∫os. no‰˙irs Nefija ∫audis no vi¿u 24 Un tad Gidgidonijs, sapra- zemïm un ierobeÏos tos no tis vi¿u nodomu un zinÇdams visÇm pusïm, un, ja vi¿i no- vi¿u vÇjumu pÇrtikas trkuma ‰˙irs tos no visÇm ÇrïjÇm un tÇs lielÇs kau‰anas dï∫, kas priek‰roc¥bÇm, tad vi¿i varïs bija tikusi veikta to vid, tÇdï∫ likt tiem padoties, atbilsto‰i vi¿‰ st¥ja savus karapulkus savÇm vïlmïm. nakt¥ un nogrieza to atkÇp‰anÇs 17 Tagad vi¿i bija iecïlu‰i ce∫u, un izvietoja savus kara- sev citu vadoni, kura vÇrds pulkus vi¿u atkÇp‰anÇs ce∫Ç. bija Zemnarihass; tÇdï∫ tas bija 25 Un to vi¿i dar¥ja nakt¥, un Zemnarihass, kas lika, lai ‰is aizgÇja aiz laup¥tÇjiem, tÇ ka no aplenkums tiktu izveidots. r¥ta, kad laup¥tÇji iesÇka savu 18 Bet lk, tas bija izdev¥gi pÇrgÇjienu, tos sastapa nefijie‰u nefijie‰iem; jo laup¥tÇjiem bija karapulki gan no vi¿u priek‰as, neiespïjami turït aplenkumu gan vi¿u aizmugures. pietiekami ilgi, lai tam btu 26 Un laup¥tÇji, kas bija dienvi- kÇda ietekme uz nefijie‰iem to dos, ar¥ tika nogriezti no savÇm daudzo pÇrtikas krÇjumu dï∫, atkÇp‰anÇs vietÇm. Un viss tas ko vi¿i bija noliku‰i krÇtuvïs, tika dar¥ts pïc Gidgidonija 19 un pÇrtikas trkuma dï∫ pavïles. starp laup¥tÇjiem; jo lk, vi¿iem 27 Un tur bija daudzi tksto‰i, nebija nekÇ, kÇ vien ga∫a vi¿u kas pa‰i padevÇs gstÇ nefijie- iztikai, un ‰o ga∫u tie dabja ‰iem, un atliku‰ie no tiem tika meÏon¥gÇ apvid; nokauti. 20 un notika, ka amed¥juma 28 Un vi¿u vadonis Zemnari- meÏon¥gajÇ apvid k∫uva maz, hass tika sa¿emts un pakÇrts tÇ ka laup¥tÇji jau gandr¥z mira kokÇ, jÇ, patiesi tÇ galotnï, l¥dz no bada. vi¿‰ bija beigts. Un, kad vi¿i bija 21 Un nefijie‰i nepÇrtraukti pakÇru‰i, l¥dz tas bija miris, vi¿i izgÇja dienÇ un nakt¥, un uzbru- nogÇza to koku zemï un kliedza ka vi¿u karapulkiem, un cirta ska∫Ç bals¥, sac¥dami:
20a 1. Nef. 18:25. 455 Tre‰ais Nefijs 4:29–5:6 29 Lai Tas Kungs pasargÇ nÇts kopÇ no savas ilgÇs izkl¥dinÇ- Savus ∫audis taisn¥bÇ un sirds ‰anas. Apmïram 22–26 g. pïc Kr. svïtumÇ, lai tie varïtu likt gÇz- ties zemï visiem, kas meklïs tos Un tad lk, tur nebija nevienas nokaut dï∫ varas un slepenÇm dz¥vas dvïseles starp nefijie‰iem, savien¥bÇm, patiesi, kÇ ‰is v¥rs kas ‰aub¥tos kaut vismazÇkÇ ir nogÇzts zemï. mïrÇ par visu svïto pravie‰u 30 Un tie priecÇjÇs un atkal vÇrdiem, ko tie runÇju‰i; jo vi¿i kliedza vienÇ bals¥, sakot: Lai zinÇja, ka ir jÇbt tÇ, ka tie tiktu aAbrahÇma Dievs un IzÇka piepild¥ti. Dievs, un Jïkaba Dievs aizsargÇ 2 Un vi¿i zinÇja, ka ir nepie- ‰o tautu taisn¥bÇ tik ilgi, cik cie‰ams, lai Kristus nÇktu, dï∫ vien tie bpiesauks sava Dieva tÇm daudzajÇm z¥mïm, kas bija VÇrdu aizstÇv¥bai. dotas, saska¿Ç ar pravie‰u vÇr- 31 Un notika, ka vi¿i, visi kÇ diem; un dï∫ tÇm lietÇm, kas jau viens, izplda dziedljanÇ un bija notiku‰as, vi¿i zinÇja, ka ir asava Dieva slavï‰anÇ par to jÇbt tÇ, ka visas lietas notiks milz¥go lietu, ko Vi¿‰ bija dar¥jis atbilsto‰i tam, kas ir ticis teikts. to labÇ, pasargÇjot tos no kri‰a- 3 TÇdï∫ vi¿i atmeta visus savus nas vi¿u ienaidnieku rokÇs. grïkus un savas negant¥bas, 32 JÇ, tie kliedza: aOzianna un savas netikl¥bas, un kalpoja Visuaugstajam Dievam! Un vi¿i Dievam ar visu uzc¥t¥bu dienu kliedza: Svït¥ts lai ir TÇ Kunga, un nakti. bVisuvarenÇ Dieva, VisuaugstÇ 4 Un tad notika, kad vi¿i bija Dieva VÇrds! sa¿ïmu‰i visus laup¥tÇjus gstÇ, 33 Un vi¿u sirdis pÇrplda ar tÇ ka neviens neizbïga, kas prieku, izplstot daudz asarÇm nebija nogalinÇts, vi¿i iemeta tÇs milz¥gÇs Dieva labest¥bas savus gstek¿us cietumÇ, un dï∫, atbr¥vojot tos no vi¿u ie- vi¿i lika, lai Dieva vÇrds tiktu naidnieku rokÇm; un vi¿i zinÇja, tiem sludinÇts; un visi tie, kas ka tas bija vi¿u grïku noÏïlo‰a- noÏïloja savus grïkus un stÇjÇs nas un pazem¥bas dï∫, ka vi¿i der¥bÇ, ka vi¿i vairs neslepka- bija tiku‰i izglÇbti no mÏ¥gÇs vos, tika aatsvabinÇti. izn¥c¥bas. 5 Bet visi tie, kas nestÇjÇs der¥- bÇ un kas joprojÇm turpinÇja turït savÇs sird¥s ‰¥s slepenÇs 5. NODAπA slepkav¥bas, jÇ, visi tie, kas tika atrasti, izdve‰ot draudus pret Nefijie‰i noÏïlo un atmet savus saviem brÇ∫iem, tika tiesÇti un grïkus. Mormons raksta savas sod¥ti saska¿Ç ar likumu. tautas vïsturi un pasludina tiem 6 Un tÇ vi¿i dar¥ja galu visÇm mÏ¥go vÇrdu. Israïls tiks sapulci- tÇm ∫aunajÇm un slepenajÇm, un
30a Al. 29:11. src Pateic¥gs, b 1. Nef. 1:14. b Et. 4:15. pateic¥ba, pateik‰anÇs. src Dievs, diev¥ba. 31a Al. 26:8. 32a src Ozianna. 5 4a src Br¥vs, br¥v¥ba. Tre‰ais Nefijs 5:7–21 456 negantajÇm savien¥bÇm, kurÇs 14 Un ir k∫uvis nepiecie‰ams lai bija veiktas tik daudzas bezdiev¥- es, saska¿Ç ar Dieva gribu, tais¥- bas un tik daudzas slepkav¥bas. tu apierakstu par ‰¥m lietÇm, kas 7UntÇadivdesmit un otrais ir tiku‰as dar¥tas, lai to lg‰anas, gads pagÇja, un divdesmit un kuri ir aizgÇju‰i no ‰ejienes, kuri tre‰ais gads ar¥, un divdesmit bija svïtie, tiktu piepild¥tas un ceturtais, un divdesmit un atbilsto‰i vi¿u tic¥bai, piektais; un tÇ divdesmit un 15 jÇ, nelielu pierakstu par to, pieci gadi bija pagÇju‰i. kas notika no tÇ laika, kad Lehijs 8 Un tur atgad¥jÇs daudzas lie- pameta JeruzÇlemi, l¥dz pat ‰im tas, kas daÏu ac¥s btu lielas un br¥dim. br¥numainas; tomïr tÇs visas 16 TÇdï∫ es taisu savu pierakstu nevar tikt rakst¥tas ‰in¥ grÇmatÇ, no aprakstiem, kurus ir devu‰i jÇ, ‰ai grÇmatÇ nevar ietvert pat tie, kas ir biju‰i pirms manis l¥dz asimto da∫u no tÇ, kas tika dar¥ts manu dienu sÇkumam; tik daudzu ∫auÏu starpÇ divdes- 17 un tad es taisu apierakstu mit un piecu gadu garumÇ; par to, ko es esmu redzïjis ar 9 bet lk, tur ir apieraksti, kas savÇm pa‰a ac¥m. ietver visus ‰¥s tautas darbus; 18 Un es zinu, ka pieraksts, ko un ¥sÇku, bet patiesu aprakstu es taisu, ir taisn¥gs un patiess ir devis Nefijs. pieraksts; tomïr ir daudzas 10 TÇdï∫ es esmu tais¥jis savu lietas, ko mïs dï∫ savas valodas pierakstu par ‰¥m lietÇm no nevaram apierakst¥t. Nefija pieraksta, kas ir iegravïts 19 Un tagad es beidzu savu uz plÇksnïm, kas tiek sauktas sakÇmo, kas ir no manis, un par Nefija plÇksnïm. turpinu sniegt savu aprakstu 11 Un lk, es taisu pierakstu uz par tÇm lietÇm, kas ir biju‰as plÇksnïm, kuras es esmu izga- pirms manis. tavojis ar savÇm pa‰a rokÇm. 20 Es esmu Mormons un tie‰s 12 Un lk, mani sauc aMor- Lehija pïctecis. Man ir iemesls mons, bdams nosaukts pïc slavït savu Dievu un savu bMormona zemes, zemes, kurÇ GlÇbïju Jïzu Kristu, ka Vi¿‰ iz- Alma nodibinÇja bazn¥cu starp veda msu tïvus no JeruzÇle- ∫aud¥m, jÇ, pirmo bazn¥cu, kas mes zemes, (un aneviens par to tika nodibinÇta starp tiem pïc nezinÇja, iz¿emot vi¿u pa‰u vi¿u pÇrkÇpuma. un tos, kurus Vi¿‰ izveda no 13 Lk, es esmu Jïzus Kristus, tÇs zemes), un ka Vi¿‰ ir devis Dieva Dïla mÇceklis. Vi¿‰ mani man un manai tautai tik daudz ir aicinÇjis sludinÇt Vi¿a vÇrdu zinljanu par msu dvïse∫u starp Vi¿a ∫aud¥m, lai tie varïtu glÇb‰anu. iegt mÏ¥go dz¥vi. 21 Tie‰Çm Vi¿‰ ir svït¥jis
7a 3. Nef. 2:8. b Mos. 18:4; 17a Morm. 1:1. 8a 3. Nef. 26:6–12. Al. 5:3. 18a Et. 12:25. 9a Hel. 3:13–15. 14a în. 1:13–18; 20a 1. Nef. 4:36. 12a Morm. 1:1–5. M&D 3:19–20. 457 Tre‰ais Nefijs 5:22–6:7 aJïkaba bnamu un ir bijis cÏïl¥gs visi atgriezÇs savÇs pa‰u zemïs pret JÇzepa pïcnÇcïjiem. divdesmit un sestajÇ gadÇ, katrs 22 Un, atÇ kÇ Lehija bïrni turïja v¥rs ar savu Æimeni, saviem Vi¿a pavïles, Vi¿‰ svït¥ja tos un s¥klopiem un ganÇmpulkiem, bija labvïl¥gs pret tiem saska¿Ç saviem zirgiem un saviem liel- ar Savu vÇrdu. lopiem, un ar visu to, kas tam 23 JÇ, un tie‰Çm Vi¿‰ atkal veda piederïja. JÇzepa pïcnÇcïju aatlikumu pie 2 Un notika, ka vi¿i nebija TÇ Kunga, vi¿u Dieva, batzi¿as. apïdu‰i visus savus pÇrtikas 24 Un tie‰Çm, kÇ Tas Kungs krÇjumus, tÇdï∫ vi¿i ¿ïma sev dz¥vo, Vi¿‰ a sapulcinÇs no l¥dzi visu, ko tie nebija apïdu‰i, ãetrÇm zemes malÇm visu visu savu visÇda veida lab¥bu Jïkaba pïcnÇcïju atlikumu, kas un savu zeltu, un savu sudrabu ir izkais¥ts pa visu zemes virsu. un visas savas dÇrglietas, un 25 Un, kÇ Vi¿‰ ir derïjis ar visu vi¿i atgriezÇs savÇs pa‰u zemïs Jïkaba namu, patiesi tÇ tiks der¥- un savos ¥pa‰umos, gan zieme- ba, ko Vi¿‰ ir derïjis ar Jïkaba ∫os, gan dienvidos, gan tai zemï namu, izpild¥ta Vi¿a pa‰a no- zieme∫os, gan zemï dienvidos. teiktajÇ laikÇ visa Jïkaba nama 3 Un tiem laup¥tÇjiem, kas bija aatjauno‰anai atzi¿Ç par to de- stÇju‰ies der¥bÇ turït zemï mie- r¥bu, ko Vi¿‰ ir derïjis ar tiem. ru, kas gribïja palikt lamanie‰i, 26 Un tad vi¿i aatz¥s savu Pest¥- vi¿i dÇvÇja zemes, atbilsto‰i to tÇju, kas ir Jïzus Kristus, Dieva skaitam, lai tiem, pa‰iem strÇdÇ- Dïls; un tad vi¿i tiks sapulcinÇti jot, btu no kÇ pÇrtikt; un tÇ vi¿i kopÇ no ãetrÇm zemes malÇm nodibinÇja mieru visÇ zemï. savÇs pa‰u zemïs, no kurienes 4 Un vi¿i atkal sÇka plaukt un tie bija izkl¥dinÇti; jÇ, kÇ Tas k∫t stipri; un divdesmit un Kungs dz¥vo, tÇ tas bs. Åmen. sestais un sept¥tais gads pagÇja, un tur bija liela kÇrt¥ba tai zemï; un vi¿i izveidoja savus liku- 6. NODAπA mus atbilsto‰i god¥gumam un taisn¥gumam. Nefijie‰i ze∫. ParÇdÇs lepnums, ba- 5 Un tad tur nebija nekÇ visÇ gÇt¥ba un ‰˙iru at‰˙ir¥bas. Bazn¥cu zemï, kas traucïtu tautai ne- plosa ‰˙el‰anÇs. SÇtans vada ∫audis pÇrtraukti plaukt, iz¿emot, ja uz atklÇtu sacel‰anos. Daudzi pra- vi¿i kristu grïkÇ. vie‰i piesauc grïku noÏïlo‰anu un 6 Un tad tas bija Gidgidonijs un tiek nogalinÇti. Vi¿u slepkavas soÆis Lahoneuss, un tie, kas bija slepeni sadarbojas, lai pÇr¿emtu iecelti par vado¿iem, kas nodi- vald¥bu. Apmïram 26–30 g. pïc Kr. binÇja ‰o lielo mieru ‰ajÇ zemï. Un tad notika, ka nefijie‰u ∫audis 7 Un notika, ka tur tika dau-
21a 1. Moz. 32:29. 23a Al. 46:24. 25a 3. Nef. 16:5. b src Israïls. b 2. Nef. 3:12. 26a 2. Nef. 30:5–8; c 5. Moz. 33:13–17. 24a src Israïls—Israïla 3. Nef. 20:29–34. 22a 2. Nef. 1:20. sapulcinljana. Tre‰ais Nefijs 6:8–20 458 dzas pilsïtas uzceltas no jauna, ‰˙ïlusies visÇ zemï, iz¿emot un tur tika daudzas vecÇs pil- tikai nelielu skaitu lamanie‰u, sïtas atjaunotas. kas bija pievïrsti patiesai tic¥bai, 8 Un tur tika daudzi lielce∫i un vi¿i nepameta to, jo vi¿i bija izbvïti, un daudzi ce∫i uztai- stingri un nelokÇmi, un nesatri- s¥ti, kas veda no pilsïtas uz pil- cinÇmi, gatavi ar visu acent¥bu sïtu, un no zemes uz zemi, un turït TÇ Kunga bau‰∫us. no vietas uz vietu. 15 Tad nu ‰¥s ∫auÏu nekrietn¥- 9 Un tÇ pagÇja divdesmit un bas iemesls bija ‰is—SÇtanam astotais gads, un tautai bija ne- bija liela vara uzkd¥t ∫audis pÇrtraukts miers. dar¥t visÇdas nekrietn¥bas un 10 Bet notika divdesmit un de- uzpst tos lepn¥bÇ, kÇrdinot v¥tajÇ gadÇ, tur sÇkÇs daÏi str¥di tos tiekties pïc spïka un varas, starp ∫aud¥m; un daÏi k∫uva un bagÇt¥bas, un pasaules nie- augstprÇt¥gi alepnumÇ un liel¥- c¥gajÇm lietÇm. bÇ dï∫ savÇm ÇrkÇrt¥gajÇm 16 Un tÇ SÇtans aizvilinÇja bagÇt¥bÇm, jÇ, l¥dz pat lielÇm ∫auÏu sirdis dar¥t visÇdas ne- vajljanÇm; krietn¥bas; tÇdï∫ vi¿i baud¥ja 11 jo tur bija daudz tirgotÇju mieru, bet tikai daÏus gadus. tai zemï un ar¥ daudz likumu 17 Un tÇ, tr¥sdesmitÇ gada zinÇtÇju, un daudz ierïd¿u. sÇkumÇ tauta bija atstÇta ilgu 12 Un ∫audis sÇka at‰˙irties pïc laiku, lai tiktu vad¥ta ar velna stÇvok∫iem, atbilsto‰i to abagÇt¥- akÇrdinÇjumiem, kurp vien tas bai un to iespïjÇm mÇc¥ties; jÇ, gribïja vi¿us vad¥t, un dar¥tu daÏi bija neizgl¥toti dï∫ savas na- katru nekrietn¥bu, ko tas gribïja, badz¥bas, un citi sa¿ïma lielas lai vi¿i dar¥tu; un tÇ ‰¥ tr¥sdesmi- zin¥bas dï∫ savÇm bagÇt¥bÇm. tÇ gada sÇkumÇ vi¿i bija ÇrkÇr- 13 DaÏi k∫uva augstprÇt¥gi t¥gas bezdiev¥bas stÇvokl¥. lepn¥bÇ un citi bija ÇrkÇrt¥gi 18 Tad nu vi¿i negrïkoja pazem¥gi, daÏi atbildïja ar zai- anezi¿Ç, jo vi¿i zinÇja Dieva miem pret zaimiem, turpret¥ citi gribu attiec¥bÇ uz sevi, jo tÇ bija pie¿ïma zaimus un avajljanas tikusi tiem mÇc¥ta; tÇdïjÇdi vi¿i un visÇda veida bïdas, un nepa- apzinÇti bsacïlÇs pret Dievu. griezÇs un bnezaimoja pret¥, bet 19 Un tad tas bija Lahoneusa bija pazem¥gi un noÏïlas pilni dïla Lahoneusa dienÇs, jo Laho- Dieva priek‰Ç. neuss ie¿ïma sava tïva krïslu 14 Un tÇ tur radÇs liela nevien- un vald¥ja pÇr tautu tai gadÇ. l¥dz¥ba visÇ zemï, tÇ ka bazn¥ca 20 Un tur radÇs v¥ri, aiedves- sÇka sa‰˙elties; jÇ, tÇ ka tr¥s- moti no debes¥m un st¥ti, lai, desmitajÇ gadÇ bazn¥ca bija sa- stÇvïdami starp ∫aud¥m visÇ
6 10a src Lepn¥ba. 4. Nef. 1:34; 18a Mos. 3:11. 12a 1. Tim. 6:17–19; M&D 98:23–25. b src Sacel‰anÇs. Hel. 4:12. 14a src Uzc¥t¥ba. 20a src Iedvesma, 13a src VajÇt, vajljanas. 17a src KÇrdinÇt, iedvesmot; Pravietis. b Mat. 5:39; kÇrdinÇjums. 459 Tre‰ais Nefijs 6:21–30 zemï, sludinÇtu un liecinÇtu 26 Tad notika, ka tie tika sa- dro‰i par tautas grïkiem un ne- ¿emti un vesti soÆa priek‰Ç, lai krietn¥bÇm, un liecinÇtu tiem par tiktu sod¥ti par to noziegumu, Izpirk‰anu, ko Tas Kungs veiks ko tie bija pastrÇdÇju‰i, saska¿Ç par saviem ∫aud¥m, vai citiem ar alikumu, kas bija tautas dots. vÇrdiem, Kristus aug‰Çmcel‰a- 27 Tad notika, ka ‰iem soÆiem nos; un tie liecinÇja dro‰i par bija daudz draugu un radinieku; Vi¿a bnÇvi un cie‰anÇm. un atliku‰ie, jÇ, gandr¥z visi 21 Tad tur bija daudzi no ∫au- likumu zinÇtÇji un augstie d¥m, kas bija ÇrkÇrt¥gi nikni uz priesteri, sapulcïjÇs kopÇ un tiem, kuri liecinÇja par ‰¥m lie- apvienojÇs ar ‰o soÆu, kam bija tÇm; un tie, kas bija nikni, bija jÇtop tiesÇtiem saska¿Ç ar liku- galvenokÇrt augstÇkie soÆi un mu, radiniekiem. tie, kas abija augstie priesteri 28 Un vi¿i stÇjÇs ader¥bÇ cits ar un likumu zinÇtÇji; jÇ, visi tie, citu, jÇ, patiesi tÇdÇ der¥bÇ, kas kas bija likumu zinÇtÇji, bija tiem bija nodota no senatnes, ‰o nikni uz tiem, kuri liecinÇja par der¥bu deva un vad¥ja bvelns, lai ‰¥m lietÇm. apvienotos pret visu taisn¥go. 22 Tad nu tur nebija neviena 29 TÇdïjÇdi tie apvienojÇs pret likumu zinÇtÇja, nedz soÆa, TÇ Kunga ∫aud¥m un stÇjÇs der¥- nedz augstÇ priestera, kam btu bÇ izn¥cinÇt vi¿us, un tos, kas vara notiesÇt kÇdu uz nÇvi, ja bija vain¥gi slepkav¥bÇ, atbr¥vot vi¿u spriedumu nebija parak- no tiesas varas, kam bija jÇnotiek st¥jis zemes pÇrvaldnieks. saska¿Ç ar likumu. 23 Tad nu tur bija daudzi no 30 Un vi¿i neievïroja likumu tiem, kas liecinÇja par lietÇm un savas zemes ties¥bas; un vi¿i attiec¥bÇ uz Kristu, kas liecinÇja derïja cits ar citu nogalinÇt skaidri, kas bija sa¿emti un ku- pÇrvaldnieku un iecelt a˙ïni¿u rus soÆi nodeva nÇvei slepeni, pÇr to zemi, lai zemï vairs neb- lai zi¿a par vi¿u nÇvi nenÇktu tu br¥v¥bas, bet tÇ btu pak∫auta pie pÇrvaldnieka l¥dz to nÇvei. ˙ïni¿iem. 24 Tad lk, tas bija pretïji ze- mes likumiem, ka kÇds cilvïks varïtu tikt nodots nÇvei, ja vien 7. NODAπA tiem nebija pilnvara no zemes pÇrvaldnieka— AugstÇkais soÆis tiek noslepkavots, 25 tÇdï∫ sdz¥ba nonÇca Zara- vald¥ba tiek izn¥cinÇta un tauta hemlas zemï zemes pÇrvaldnie- sadalÇs cilt¥s. Jïkabs, antikrists, kam pret tiem soÆiem, kas bija k∫st par slepenas savien¥bas nodevu‰i TÇ Kunga pravie‰us ˙ïni¿u. Nefijs sludina grïku noÏï- nÇvei, neievïrojot likumu. lo‰anu un tic¥bu Kristum. E¿Æe∫i
20b src Izpirkt, grïku src Atkri‰ana. b Hel. 6:26–30. izpirk‰ana; KrustÇ 26a Mos. 29:25; Al. 1:14. 30a 1. Sam. 8:5–7; si‰ana. 28a src SlepenÇs Al. 51:5. 21a M&D 121:36–37. savien¥bas. Tre‰ais Nefijs 7:1–13 460 kalpo tam ik dienas un vi¿‰ uzce∫ taisn¥guma, kÇ suns atgrieÏas savu brÇli no miro¿iem. Daudzi pie sava avïmek∫a vai kÇ cka noÏïlo grïkus un top krist¥ti. mazgÇjusies atkal vÇrtÇs dub∫os. Apmïram 30–33 g. pïc Kr. 9 Tad ‰¥ slepenÇ savien¥ba, kas bija rad¥jusi tik lielu nekrietn¥bu Tad lk, es parÇd¥‰u jums, ka tautÇ, sapulcïjÇs kopÇ un iecïla vi¿i neiecïla ˙ïni¿u pÇr to zemi; sev par vadoni kÇdu v¥ru, kuru bet tajÇ pa‰Ç gadÇ, jÇ, tr¥sdes- tie sauca par Jïkabu; mitajÇ gadÇ, vi¿i izn¥cinÇja soÆa 10 un tie sauca vi¿u par savu krïslu, jÇ, noslepkavoja zemes ˙ïni¿u; tÇdï∫ vi¿‰ k∫uva par augstÇko soÆi. ˙ïni¿u pÇr ‰o ∫auno bandu; un 2 Un ∫audis sadal¥jÇs viens vi¿‰ bija viens no galvenajiem, pret otru; un vi¿i atdal¥jÇs cits kas bija pacïlis savu balsi pret no cita pa cilt¥m, katrs cilvïks tiem pravie‰iem, kuri liecinÇja atbilsto‰i savai Æimenei un par Jïzu. saviem radiem, un draugiem; 11 Un notika, ka vi¿i skaitÇ un tÇ vi¿i izn¥cinÇja to zemes nebija tik stipri kÇ ∫audis cilt¥s, vald¥bu. kas bija apvienoju‰ies kopÇ, iz- 3 Un katra cilts iecïla sev ¿emot to, ka vi¿u vado¿i katrs virsaiti jeb vadoni; un tÇ vi¿i savai ciltij bija pie¿ïmu‰i savus izveidoja ciltis un cil‰u vado¿us. likumus; tomïr vi¿i bija ienaid- 4 Tad lk, tur nebija neviena nieki; neskatoties uz to, ka tie cilvïka, kam nebtu lielas Æi- nebija taisn¥gi ∫audis, tagad vi¿i menes un daudz radinieku un bija apvienoju‰ies naidÇ pret draugu, tÇdï∫ vi¿u ciltis k∫uva tiem, kuri bija stÇju‰ies der¥bÇ, ÇrkÇrt¥gi lielas. lai izn¥cinÇtu vald¥bu. 5 Tad nu viss tas tika dar¥ts, un 12 TÇdï∫ Jïkabs, redzïdams, tur vïl nebija karu starp vi¿iem; ka vi¿u ienaidnieku bija vairÇk un visa ‰¥ nekrietn¥ba bija nÇku- nekÇ vi¿u pa‰u, vi¿‰, bdams si pÇr tautu tÇdï∫, ka vi¿i apa‰i bandas ˙ïni¿‰, tÇdï∫ vi¿‰ pavï- sevi atdeva SÇtana varÇ. lïja saviem ∫aud¥m, lai tie bïgtu 6 Un vald¥bas kÇrt¥ba bija uz to zemes da∫u, kas bija vistÇ- izn¥cinÇta to, kuri noslepkavoja lÇk uz zieme∫iem, un tur izvei- pravie‰us, draugu un radinieku dot sev a˙ïni¿valsti, kamïr tiem aslepenÇs savien¥bas dï∫. pievienosies atkritïji, (jo vi¿‰ 7 Un vi¿i izrais¥ja lielu str¥du tiem glaimoja, ka bs daudz tai zemï, tÇ ka taisn¥gÇkÇ tautas atkritïju) un tie k∫s pietiekami da∫a gandr¥z visa k∫uva ∫auna; stipri, lai c¥n¥tos ar ∫auÏu cilt¥m; jÇ, tur bija tikai daÏi taisn¥gi un vi¿i tÇ dar¥ja. cilvïki starp tiem. 13 Un tik Çtrs bija vi¿u pÇrgÇ- 8 Un tÇ se‰i gadi nebija pagÇ- jiens, ka tas nevarïja tikt aizka- ju‰i, kad jau atkal lielÇkÇ tautas vïts, l¥dz tie bija aizgÇju‰i, kur da∫a bija novïrsusies no sava vairs ∫audis nevarïja tos panÇkt.
7 5a Rom. 6:13–16; 6a 2. Nef. 9:9. 2. Pït. v. 2:22. Al. 10:25. 8a Sal. Pam. 26:11; 12a 3. Nef. 6:30. 461 Tre‰ais Nefijs 7:14–23 Un tÇ beidzÇs tr¥sdesmitais gads; tÇ. Un Nefijs kalpoja ar aspïku un tÇ tas bija ar Nefija tautu. un ar lielu varu. 14 Un notika tr¥sdesmit un 18 Un notika, ka tie bija nikni pirmajÇ gadÇ, ka vi¿i sadal¥jÇs uz vi¿u tie‰i tÇpïc, ka vi¿am pa cilt¥m, katrs cilvïks atbilsto‰i bija lielÇks spïks nekÇ tiem, jo savai Æimenei un saviem radiem anebija iespïjams, ka tie varïtu un draugiem; tomïr vi¿i nonÇca neticït vi¿a vÇrdiem, jo tik pie vieno‰anÇs, ka tie neies karÇ milz¥ga bija vi¿a tic¥ba Tam cits pret citu; bet vi¿i nebija Kungam Jïzum Kristum, ka vienoti attiec¥bÇ uz saviem li- e¿Æe∫i kalpoja vi¿am ik dienas. kumiem un savu pÇrvaldes 19 Un Jïzus Kristus VÇrdÇ vi¿‰ kÇrt¥bu, jo tie tika rad¥ti atbilsto- izdzina velnus un ane‰˙¥stos ‰i vi¿u vado¿u un vi¿u vad¥tÇju garus, un savu brÇli vi¿‰ pat uz- prÇtiem. Bet vi¿i pie¿ïma ∫oti cïla no miro¿iem, kad vi¿‰ bija stingrus likumus, ka viena cilts ∫auÏu nomïtÇts ar akme¿iem neuzbruks otrai, tÇ ka zinÇmÇ un cietis nÇvi. mïrÇ vi¿iem bija miers zemï; 20 Un ∫audis to redzïja un lieci- tomïr vi¿u sirdis bija novïr- nÇja par to, un bija nikni uz vi¿u stas no TÇ Kunga, vi¿u Dieva, dï∫ vi¿a spïka; un vi¿‰ ar¥ dar¥ja un vi¿i nomïtÇja ar akme¿iem adaudz vairÇk br¥numu ∫auÏu pravie‰us un izdzina tos no acu priek‰Ç, Jïzus VÇrdÇ. sava vidus. 21 Un notika, ka tr¥sdesmit un 15 Un notika, ka aNefijs—ticis pirmais gads pagÇja, un tur bija, e¿Æe∫u un ar¥ TÇ Kunga balss bet tikai nedaudzi, kas tika pie- piemeklïts, tÇdïjÇdi, redzïjis vïrsti Tam Kungam; bet, cik e¿Æe∫us un bdams aculieci- daudzi tika pievïrsti, tie patiesi nieks, un vi¿am bija dota vara, vïst¥ja tautai, ka tos ir piemeklï- lai vi¿‰ varïtu zinÇt par Kristus jis Dieva spïks un Gars, kas bija kalpo‰anu, un ar¥ bdams acu- Jïz Krist, kuram vi¿i ticïja. liecinieks vi¿u Çtrajai atkri‰anai 22 Un, no cik daudziem tika no taisn¥bas un vi¿u bezdiev¥bai izdz¥ts velns un kas tika izdzie- un negant¥bÇm; dinÇti no savÇm slim¥bÇm un 16 tÇdïjÇdi, bdams sÇpinÇts savÇm vÇj¥bÇm, tie patiesi pazi- par vi¿u cietsird¥bu un vi¿u ¿oja tautai, ka vi¿i ir tiku‰i prÇtu aklumu—gÇja starp tiem Dieva Gara ietekmïti un ir tapu- tajÇ pa‰Ç gadÇ un sÇka dro‰i ‰i izdziedinÇti; un vi¿i rÇd¥ja liecinÇt par grïku noÏïlo‰anu ar¥ z¥mes un dar¥ja br¥numus un piedo‰anu caur tic¥bu Tam ∫auÏu vid. Kungam Jïzum Kristum. 23 TÇ pagÇja ar¥ tr¥sdesmit un 17 Un vi¿‰ daudz tiem kalpoja; otrais gads. Un Nefijs sauca un viss tas nevar tikt rakst¥ts, ∫audis tr¥sdesmit un tre‰Ç gada un da∫a no tÇ nebs pietiekami, sÇkumÇ; un vi¿‰ sludinÇja tiem tÇdï∫ tas nav rakst¥ts ‰in¥ grÇma- grïku noÏïlo‰anu un piedo‰anu.
15a 3. Nef. 1:2. 18a 2. Nef. 33:1; 19a src Gars—πaunie gari. 17a src Spïks. Al. 4:19. 20a 3. Nef. 8:1. Tre‰ais Nefijs 7:24–8:12 462 24 Tagad es gribu, lai js atce- 2 un tad notika, ja ‰is v¥rs rïtos ar¥, ka tur nebija neviena, nebija pie∫Çvis k∫du msu laika kas tika vests pie grïku noÏïlo- rï˙inljanÇ, ka atr¥sdesmit un ‰anas, kas netaptu akrist¥ts ar tre‰ais gads bija pagÇjis; deni. 3 un tauta sÇka raudz¥ties ar 25 TÇdï∫ tur tika no Nefija ordi- lielu nopietn¥bu pïc tÇs z¥mes, nïti v¥ri ‰ai kalpo‰anai, lai visi ko bija devis pravietis Samuïls- tie, kas nÇktu pie vi¿iem, taptu lamanietis, jÇ, pïc tÇ laika, kad krist¥ti ar deni, un tas kÇ lie- tur bs atumsa tr¥s dienu garu- c¥ba un pierÇd¥jums Dieva un mÇ pÇr zemes virsu. ∫auÏu priek‰Ç, ka tie ir noÏïlo- 4 Un tur sÇkÇs liela ‰aub¥‰anÇs ju‰i un sa¿ïmu‰i asavu grïku un vÇrdu mai¿a starp ∫aud¥m, piedo‰anu. neskatoties uz to, ka tik daudzas 26 Un tur bija daudzi ‰¥ gada az¥mes bija dotas. sÇkumÇ, kas tapa krist¥ti grïku 5 Un notika tr¥sdesmit un ce- noÏïlo‰anai, un tÇ lielÇkÇ gada turtajÇ gadÇ, pirmajÇ mïnes¥, da∫a pagÇja. mïne‰a ceturtajÇ dienÇ sacïlÇs liels negaiss, tÇds, kÇds nekad nebija pieredzïts visÇ zemï. 8. NODAπA 6 Un tur bija ar¥ liela un bries- m¥ga vïtra; un tur bija briesm¥gs Vïtras, zemestr¥ces, uguns, viesu∫- apïrkons, tÇds, ka tas bsatricinÇja vïtras un dabas novirzes apliecina zemi tÇ, it kÇ to sadalot gabalos. Kristus krustÇ si‰anu. Daudz ∫auÏu 7 Un tur bija ÇrkÇrt¥gi asi tiek izn¥cinÇti. Tumsa sedz zemi zibe¿i, tÇdi, kÇdi nekad nebija tr¥s dienas. Tie, kas paliek, apraud pieredzïti visÇ zemï. savu likteni. Apmïram 33–34 g. 8Una Zarahemlas pilsïta pïc Kr. aizdegÇs. Un tad notika, ka saska¿Ç ar 9 Un Moronija pilsïta nogrima msu pierakstu, un mïs zinÇm, jras dzi∫umos, un tÇs iedz¥vo- ka msu pieraksts ir patiess, tÇji tika nosl¥cinÇti. jo lk, tas bija taisn¥gs v¥rs, kas 10 Un zeme tika uzbïrta veda ‰o pierakstu—jo vi¿‰ Moronihas pilsïtai, tÇ ka pilsï- patiesi dar¥ja daudzus abr¥nu- tas vietÇ izveidojÇs liels kalns. mus bJïzus VÇrdÇ; un tur nebija 11 Un tur bija liela un bries- neviena v¥ra, kas varïtu dar¥t m¥ga izn¥cinljana tai zemï br¥numu Jïzus VÇrdÇ, ja vien dienvidos. tas nebija att¥r¥ts l¥dz pat pï- 12 Bet lk, tur bija vïl lielÇka dïjam s¥kumam no savas un briesm¥gÇka izn¥cinljana tai nekrietn¥bas— zemï zieme∫os; jo lk, visa ze-
24a src Krist¥‰ana, krist¥t. b Ap. d. 3:6; Jïk. 4:6. 4a src KrustÇ si‰ana. 25a M&D 20:37. 2a 3. Nef. 2:8. 6a 1. Nef. 19:11; src Grïku piedo‰ana. 3a 1. Nef. 19:10; Hel. 14:21. 8 1a 3. Nef. 7:19–20; Hel. 14:20, 27; b Mat. 27:45, 50–51. Morm. 9:18–19. 3. Nef. 10:9. 8a 4. Nef. 1:7–8. 463 Tre‰ais Nefijs 8:13–25 mes virsa tika izmain¥ta ar vï- apmïram tr¥s stundu garumÇ— trÇm un viesu∫vïtrÇm, un pïrko- un tad lk, tur bija tumsa uz niem un zibe¿iem, un ÇrkÇrt¥gi zemes virsas. lielu visas zemes tr¥cï‰anu; 20 Un notika, ka tur bija bieza 13 un alielce∫i tika izpost¥ti, tumsa pÇr visu zemes virsu, tÇ un l¥dzenie ce∫i sabojÇti, un ka tie tÇs iedz¥votÇji, kas nebija daudzas l¥dzenas vietas k∫uva kritu‰i, varïja asajust btumsas nel¥dzenas. miglu; 14 Un daudzas lielas un ievïro- 21 un tur nevarïja bt gaisma jamas pilsïtas tika anogremdïtas, tÇs tumsas dï∫; nedz sveces, un daudzas tika nodedzinÇtas, nedz lÇpas, nedz tur uguns va- un daudzas tika satricinÇtas, rïja tikt aizdegta ar vi¿u labo un kamïr to celtnes nogÇzÇs zemï, ∫oti sauso malku, tÇ ka tur vispÇr un to iedz¥votÇji tika nogalinÇti, nevarïja bt nekÇdas gaismas; un tÇs vietas tika atstÇtas iz- 22 un tur nebija nekÇda gaisma post¥tas. redzama, nedz uguns, nedz lies- 15 Un tur bija daÏas citas pilsï- ma, nedz saule, nedz mïness, tas, kuras palika; bet to post¥ju- nedz zvaigznes, jo tik liela bija mi bija ÇrkÇrt¥gi lieli, un tur bija tumsas migla, kas bija uz visas daudzi tan¥s, kas tika nogalinÇti. zemes virsas. 16 Un tur bija daÏi, kas tika 23 Un notika, ka tÇ turpinÇjÇs aizrauti negaisÇ; un, kur vi¿i ir, atr¥s dienu garumÇ, ka nebija neviens cilvïks nezina, iz¿emot redzama nekÇda gaisma; un tur tikai to, ka tie zina, ka vi¿i tika bija liela sïro‰ana un kauk‰ana, aizrauti. un raudljana visÇ tautÇ nemit¥- 17 Un tÇ visas zemes virsa gi; jÇ, liela bija tautas vaidï‰ana k∫uva sakrop∫ota no tÇm vïtrÇm dï∫ tÇs tumsas un tÇs lielÇs un pïrkoniem, un zibe¿iem, un izn¥cinljanas, kas bija nÇkusi zemes tr¥cï‰anas. pÇr tiem. 18 Un lk, aklintis sa‰˙ïlÇs uz 24 Un vienÇ vietÇ tos dzirdïja pusïm; tÇs tika saplïstas pa visu raudam, sakot: Ak, kaut mïs zemes virsu, tÇ ka tÇs tika atras- btu noÏïloju‰i grïkus pirms ‰¥s tas saplïstas gabalos un sa- lielÇs un briesm¥gÇs dienas, un plaisÇju‰as, un sasprïgÇju‰as pa tad msu brÇ∫i tiktu saudzïti, visu zemes virsu. un tie nebtu sadegu‰i tai lielajÇ 19 Un notika, kad pïrkoni un pilsïtÇ aZarahemlÇ. zibe¿i, un viesulis, un vïtra, un 25 Un citÇ vietÇ tos dzirdïja zemes tr¥cï‰ana beidzÇs— jo lk, raudam un sïrojam, sakot: Ak, tas bija turpinÇjies atr¥s stundu kaut mïs btu noÏïloju‰i grïkus garumÇ; un daÏi teica, ka tas pirms ‰¥s lielÇs un briesm¥gÇs laiks bija ilgÇks; tomïr visas ‰¥s dienas, un nebtu nogalinÇju‰i lielÇs un briesm¥gÇs lietas notika pravie‰us un izdzinu‰i tos; tad
13a Hel. 14:24; 18a Hel. 14:21–22. b 1. Nef. 12:5; 19:11. 3. Nef. 6:8. 19a Lk. 23:44. 23a 1. Nef. 19:10. 14a 1. Nef. 12:4. 20a 2. Moz. 10:21–22. 24a Hel. 13:12. Tre‰ais Nefijs 9:1–10 464 msu mÇtes un msu skaistÇs gant¥bas no Mana vaiga, lai meitas, un msu bïrni btu pravie‰u un svïto asinis nenÇk- tiku‰i saudzïti, un nebtu ti- tu pie Manis pret tiem. ku‰i aprakti ‰ai lielajÇ pilsïtÇ 6 Un lk, Gilgalas pilsïtu Es MoronihÇ. Un tÇ tautas kauk‰a- liku nogremdït un tÇs iedz¥vo- na bija liela un briesm¥ga. tÇjus aprakt zemes dzi∫umos; 7 jÇ, un Onihas pilsïtu un tÇs iedz¥votÇjus, un Mokumas pil- 9. NODAπA sïtu un tÇs iedz¥votÇjus, un JeruzÇlemes pilsïtu un tÇs ie- TumsÇ Kristus balss pasludina dz¥votÇjus; un ade¿iem Es liku daudzu ∫auÏu un pilsïtu izn¥cinÇ- nÇkt to vietÇ, lai apslïptu vi¿u ‰anu vi¿u bezdiev¥bas dï∫. Vi¿‰ ar¥ bezdiev¥bu un negant¥bas no pasludina Savu dievi‰˙¥bu, pazi¿o, Mana vaiga, lai pravie‰u un ka Mozus likums ir piepild¥ts un svïto asinis vairs nenÇktu pie aicina visus cilvïkus nÇkt pie Vi¿a Manis pret tiem. un tapt izglÇbtiem. Apmïram 34 8 Un lk, Gadiandi pilsïta un g. pïc Kr. Gadiomnas pilsïta, un Jïkaba Un notika, ka tur bija abalss pilsïta, un Gimgimno pilsïta, dzirdama starp visiem zemes visas tÇs Es liku aprakt un izvei- iedz¥votÇjiem, pa visu zemes dot akalnus un ielejas to vietÇ; virsu, saucam: un to iedz¥votÇjus Es esmu apra- 2 Ak vai, vai, vai ‰ai tautai; aak cis zemes dzi∫umos, lai apslïptu vai, visas zemes iedz¥votÇjiem, vi¿u bezdiev¥bu un negant¥bu ja vien tie nenoÏïlos grïkus; jo no Mana vaiga, lai pravie‰u un velns bsmejas un vi¿a e¿Æe∫i svïto asinis nenÇktu vairs pie priecÇjas dï∫ tiem, kas ir nokauti Manis pret tiem. no Manas tautas skaistajiem 9 Un lk, to lielo pilsïtu Jïka- dïliem un meitÇm; un tas ir bugu, ko apdz¥voja ˙ïni¿a Jïka- vi¿u nekrietn¥bas un negant¥bu ba ∫audis, Es liku nodedzinÇt ar dï∫, ka tie ir kritu‰i! uguni dï∫ vi¿u grïkiem un vi¿u 3 Lk, to lielo pilsïtu Zarahem- bezdiev¥bas, kas bija pÇrÇka par lu un tÇs iedz¥votÇjus Es esmu visas zemes bezdiev¥bu, dï∫ nodedzinÇjis ar uguni. vi¿u aslepenajÇm slepkav¥bÇm 4 Un lk, to lielo pilsïtu un savien¥bÇm; jo tie bija vi¿i, Moroniju Es liku nogremdït kas izn¥cinÇja Manas tautas mie- jras dzi∫umos, un tÇs iedz¥vo- ru un zemes vald¥bu; tÇdï∫ Es tÇjus nosl¥cinÇt. liku tiem sadegt, lai bizdeldïtu 5 Un lk, to lielo pilsïtu vi¿us no Mana vaiga, lai pravie- Moronihu un tÇs iedz¥votÇjus Es ‰u un svïto asinis nenÇktu vairs pÇrklÇju ar zemi, lai apslïptu pie Manis pret tiem. vi¿u nekrietn¥bas un vi¿u ne- 10 Un lk, Lamana pilsïtu un
9 1a 1. Nef. 19:11; b Moz. 7:26. 9a Hel. 6:17–18, 21. 3. Nef. 11:10. 7a Ec. 26:19. b Mos. 12:8. 2a Mat. 11:20–21. 8a 1. Nef. 19:11. 465 Tre‰ais Nefijs 9:11–20 Jo‰as pilsïtu, un Gada pilsïtu, pie¿em‰u; un svït¥ti ir tie, kas un Ki‰kumena pilsïtu un to ie- nÇk pie Manis. dz¥votÇjus Es liku sadedzinÇt 15 Lk, Es esmu Jïzus Kristus, ar uguni vi¿u bezdiev¥bas dï∫, Dieva Dïls. Un Es arad¥ju gan jo tie padzina pravie‰us un debesis, gan zemi, un visas lie- nomïtÇja akme¿iem tos, kurus tas, kas tan¥s ir. Es biju ar Tïvu Es st¥ju pasludinÇt vi¿iem no sÇkuma. bEs esmu TïvÇ un par vi¿u bezdiev¥bu un vi¿u Tïvs Man¥; un Man¥ Tïvs ir negant¥bu. pagodinÇjis Savu VÇrdu. 11 Un tÇpïc, ka vi¿i tos visus 16 Es nÇcu pie savïjiem un izdzina, ka tur nebija neviena savïjie aMani neuz¿ïma. Un taisn¥ga to starpÇ, Es st¥ju Raksti par Manu atnÇk‰anu ir auguni un tos izdeldïju, lai vi¿u piepild¥ti. bezdiev¥ba un negant¥ba varïtu 17 Bet visiem, kas Mani uz¿em, tikt apslïpta no Mana vaiga, lai Es adodu varu k∫t par Dieva pravie‰u un svïto asinis, kurus dïliem; un patiesi tÇ Es dar¥‰u Es st¥ju starp tiem, varïtu tiem, kas ticïs Manam VÇrdam, nebrïkt uz Mani bno zemes jo lk, ar Mani nÇk bpest¥‰ana pret tiem. un Man¥ c Mozus likums ir 12 Un adaudzÇm lielÇm izn¥c¥- piepild¥ts. bÇm Es liku nÇkt pÇr ‰o zemi un 18 Es esmu pasaules agaisma pÇr ‰o tautu vi¿u bezdiev¥bas un dz¥v¥ba. Es esmu bAlfa un un vi¿u negant¥bas dï∫. Omega, SÇkums un Gals. 13 Ak js visi, kas esat asau- 19 Un jums a vairs nevajag dzïti tÇpïc, ka js bijÇt taisn¥- upurït Man ar asins izlie‰anu; gÇki nekÇ vi¿i, vai js tagad jÇ, jsu ziedojumi un jsu dedzi- neatgriez¥sities pie Manis un nÇmie upuri ir jÇizbeidz, jo Es nenoÏïlosit savus grïkus, un nepie¿em‰u nevienu no jsu netapsit pievïrsti, lai Es varïtu ziedojumiem un jsu dedzinÇ- js bdziedinÇt? majiem upuriem. 14 JÇ, patiesi Es saku jums, 20 Un js upurïsit Man kÇ ja js anÇksit pie Manis, jums aziedojumu salauztu sirdi un bs bmÏ¥gÇ dz¥ve. Lk, Mana noÏïlas pilnu garu. Un, kas nÇk cÏïlast¥bas roka ir izstiepta pret pie Manis ar salauztu sirdi un jums, un katru, kas nÇks, to Es noÏïlas pilnu garu, to Es bkrist¥‰u
11a 2. µïn. 1:9–16; Hel. 14:12; Et. 4:7; b src Pest¥t, pest¥ts, Hel. 13:13. M&D 14:9. pest¥‰ana. b 1. Moz. 4:10. b JÇ¿a 17:20–22; c 3. Nef. 12:19, 46–47; 12a 3. Nef. 8:8–10, 14. 3. Nef. 11:27; 19:23, 29. 15:2–9. 13a 3. Nef. 10:12. 16a JÇ¿a 1:11; 18a src Gaisma, Kristus b Jer. 3:22; M&D 6:21. gaisma. 3. Nef. 18:32. 17a JÇ¿a 1:12. b JÇ¿a atkl. 1:8. 14a 2. Nef. 26:24–28; src Cilvïks, cilvïki— src Alfa un Omega. Al. 5:33–36. Cilvïka iespïjas k∫t 19a Al. 34:13. b JÇ¿a 3:16. l¥dz¥gam Debesu 20a 3. Nef. 12:19; c Al. 19:36. Tïvam; Dieva dïli M&D 20:37. 15a JÇ¿a 1:1–3; Kol. 1:16; un meitas. b 2. Nef. 31:13–14. Tre‰ais Nefijs 9:21–10:9 466 ar uguni un ar Svïto Garu, balss pie ∫aud¥m, un visi ∫audis tÇpat kÇ lamanie‰us, kas dï∫ klaus¥jÇs un liecinÇja par balsi, savas tic¥bas Man savas pievïr- kas teica: ‰anas laikÇ tapa krist¥ti ar uguni 4 Ak js, ‰o alielo, kritu‰o pil- un ar Svïto Garu, un neapzi- sïtu ∫audis, kas esat Jïkaba pïc- nÇjÇs to. teãi, jÇ, kas esat no Israïla nama, 21 Lk, Es esmu nÇcis pasau- cik reiÏu Es sapulcinÇju js lï, lai nestu pest¥‰anu pasaulei, kopÇ, kÇ vista sapulcina savus lai glÇbtu pasauli no grïka. cÇl¥‰us apak‰ saviem spÇrniem, 22 TÇdï∫, kas anoÏïlo grïkus un un bgÇdÇju par jums. nÇk pie Manis kÇ mazs bbïrns, to 5 Un vïl, cik reiÏu Es gribïju Es pie¿em‰u, jo tÇdiem pieder sapulcinÇt js kopÇ, kÇ vista sa- Dieva valst¥ba. Lk, par tÇdiem pulcina savus cÇl¥‰us apak‰ sa- Es esmu catdevis Savu dz¥v¥bu un viem spÇrniem, jÇ, ak js, Israïla atkal to atguvis, tÇdï∫ noÏïlojiet nama ∫audis, kas esat kritu‰i; grïkus un nÇciet pie Manis js, jÇ, ak js, Israïla nama ∫audis, zemes gali, un topiet izglÇbti. js, kas dz¥vojat JeruzÇlemï, tÇpat kÇ tie, kas esat kritu‰i; jÇ, acik reiÏu Es gribïju js sapul- 10. NODAπA cinÇt kopÇ, kÇ vista sapulcina savus cÇl¥‰us, un js negribïjÇt. Daudzas stundas zemï ir klusums. 6 Ak js, Israïla nams, kurus Kristus balss apsola sapulcinÇt Es esmu asaudzïjis, cik reiÏu Es Savu tautu, kÇ vista sapulcina sapulcinlju js kopÇ, kÇ vista savus cÇl¥‰us. Taisn¥gÇkÇ tautas sapulcina savus cÇl¥‰us apak‰ da∫a ir tikusi pasargÇta. Apmïram saviem spÇrniem, ja js noÏïlo- 34–35 g. pïc Kr. sit grïkus un batgriez¥sities pie Un tad lk, notika, ka visi Manis ar visu csirdi. tÇs zemes ∫audis dzirdïja ‰os 7 Bet ja nï, ak Israïla nams, vÇrdus un liecinÇja par tiem. jsu dz¥ves vietas taps neap- Un pïc ‰iem vÇrdiem tur bija dz¥votas l¥dz jsu tïviem doto klusums zemï daudzu stundu ader¥bu piepild¥‰anas br¥dim. garumÇ; 8 Un tad notika, kad ∫audis bija 2 jo tik liels bija ∫auÏu izbr¥ns, uzklaus¥ju‰i ‰os vÇrdus, vi¿i ka tie pÇrstÇja Ïïloties un kaukt atkal iesÇka raudÇt un kaukt par savu radinieku zaudï‰anu, dï∫ savu radu un draugu zau- kas bija tiku‰i nogalinÇti; tÇdï∫ dï‰anas. tur bija klusums visÇ zemï 9 Un notika, ka tÇ pagÇja tr¥s daudzu stundu garumÇ. dienas. Un tas bija no r¥ta, un 3 Un notika, ka tur atkal nÇca atumsa izkl¥da prom no zemes
22a src NoÏïlot grïkus, 10 4a 3. Nef. 8:14. b 1. Sam. 7:3; Hel. 13:11; grïku noÏïlo‰ana. b 1. Nef. 17:3. 3. Nef. 24:7. b Marka 10:15; Mos. 3:19; 5a Mat. 23:37; c Ec. 36:26. 3. Nef. 11:37–38. M&D 43:24–25. 7a src Der¥ba. c JÇ¿a 10:15–18. 6a 3. Nef. 9:13. 9a 3. Nef. 8:19. 467 Tre‰ais Nefijs 10:10–19 virsas, un zeme pÇrstÇja tr¥cït, svïto pravie‰u pravietojumu un klintis pÇrstÇja pl¥st, un piepild¥‰anai. drausm¥gÇ vaidï‰ana mitïjÇs, 15 Lk, es saku jums, jÇ, daudzi un visas satrauktÇs valodas ir liecinÇju‰i par ‰¥m lietÇm, kas beidzÇs. bs Kristus atnÇk‰anas laikÇ, un 10 Un zeme atkal savienojÇs tiku‰i anokauti par to, ka vi¿i kopÇ, ka tÇ stÇvïja; un to ∫auÏu, liecinÇja par ‰¥m lietÇm. kas bija atstÇti dz¥vi, sïro‰ana 16 JÇ, pravietis aZïnoss liecinÇ- un raudljana, un gaudo‰ana ja par ‰¥m lietÇm, un ar¥ Zïnoks mitïjÇs; un vi¿u sïro‰ana pÇr- runÇja par ‰¥m lietÇm, tÇpïc vi¿i vïrtÇs priekÇ, un vi¿u vaimanas liecinÇja ¥pa‰i par mums, kas slavï‰anÇ un pateic¥bÇ Tam esam vi¿u pïcnÇcïju atlikums. Kungam Jïzum Kristum, vi¿u 17 Lk, msu tïvs Jïkabs ar¥ Pest¥tÇjam. liecinÇja par JÇzepa pïcnÇcïju 11 Un tiktÇl Raksti, ko bija ru- a atlikumu. Un lk, vai mïs nÇju‰i pravie‰i, bija apiepild¥ti. neesam JÇzepa pïcnÇcïju atli- 12 Un tÇ bija ataisn¥gÇkÇ tautas kums? Un ‰¥s lietas, kas liecina da∫a, kas tika izglÇbta, un tie bija par mums, vai tÇs nav rakst¥tas tie, kas uz¿ïma pravie‰us un uz tÇm plÇksnïm no misi¿a, nenomïtÇja tos ar akme¿iem; ko msu tïvs Lehijs iznesa no un tie bija tie, kas neizlïja svïto JeruzÇlemes? asinis, kas tika saudzïti— 18 Un notika, ka tr¥sdesmit un 13 un vi¿i tika saudzïti un neti- ceturtÇ gada beigÇs, lk, es parÇ- ka nogremdïti un aprakti zemï; d¥‰u jums, ka Nefija ∫aud¥m, un vi¿i netika nosl¥cinÇti jras kas tika pasaudzïti, un ar¥ tiem, dzi∫umos; un vi¿i netika sade- kas tika saukti par lamanie‰iem, dzinÇti ar uguni, nedz ar¥ vi- kas tika pasaudzïti, tika parÇ- ¿iem kas uzkrita un saspieda, d¥ta liela labvïl¥ba, un milz¥gas tos nonÇvïjot; un vi¿i netika svït¥bas tika izlietas uz vi¿u aizrauti viesu∫vïtrÇ; nedz ar¥ galvÇm, tÇ ka dr¥z pïc aKristus vi¿i tika dmu un tumsas mig- uzkÇp‰anas debes¥s Vi¿‰ patie- las pieveikti. si pasludinÇja Sevi tiem,— 14 Un tagad, kas lasa, tas lai 19 a parÇd¥dams tiem Savu saprot; tas, kam ir Raksti, lai tos miesu un kalpodams vi¿iem; un apïta un redz, un ierauga, vai apraksts par Vi¿a kalpo‰anu ‰¥s visas nÇves un izn¥c¥ba ar tiks dots tÇlÇk. TÇdï∫ uz ‰o br¥di uguni un ar dmiem, ar vïtrÇm es beidzu savu sakÇmo. un ar negaisiem, un ar bzemes atvïr‰anos vi¿u pie¿em‰anai, un visas ‰¥s lietas nav daudzu Jïzus Kristus parÇd¥jÇs Nefija
11a Ap. d. 3:18–20. b 1. Nef. 19:11; 17a 2. Nef. 3:4–5; 12a 2. Nef. 26:8; 2. Nef. 26:5. Al. 46:24; 3. Nef. 9:13. 15a src Moceklis, 3. Nef. 5:23–24. 14a src Svïtie Raksti— moc¥bas. 18a Ap. d. 1:9–11. Svïto Rakstu noz¥m¥ba. 16a Hel. 8:19–20. 19a 3. Nef. 11:12–15. Tre‰ais Nefijs 11:1–10 468 tautai, kad liels ∫auÏu pulks bija balss, tÇ iedrÇs vi¿os, ka tie sapulcïjies kopÇ PÇrpiln¥bas dzirdïja to pa‰Ç sird¥, tÇ ka nebi- zemï, un kalpoja tiem; un tÇdÇ ja nevienas ˙erme¿a da∫as, kam veidÇ Vi¿‰ parÇd¥jÇs tiem. tÇ neliktu tr¥cït; jÇ, tÇ iedrÇs tiem pa‰Ç dvïselï un lika vi¿u Ietver no 11. l¥dz 26. noda∫ai ieskaitot. sird¥m degt. 4 Un notika, ka vi¿i atkal 11. NODAπA dzirdïja to balsi, un vi¿i to nesaprata. Tïvs liecina par Savu m¥∫oto Dïlu. 5 Un vïl tre‰o reizi vi¿i dzir- Kristus parÇdÇs un pasludina Sevis dïja to balsi, un vi¿i atvïra veikto Grïku Izpirk‰anu. πaudis savas ausis, lai klaus¥tos to; un tausta brces Vi¿a rokÇs un kÇjÇs, vi¿u acis bija pavïrstas uz to un sÇnos. Vi¿i kliedz Ozianna. ska¿u; un vi¿i cie‰i raudz¥jÇs uz Vi¿‰ izklÇsta krist¥‰anas veidu un debes¥m, no kurienes ska¿a nÇca. pa¿ïmienu. Str¥dus gars ir no 6 Un lk, tre‰ajÇ reizï vi¿i velna. Kristus mÇc¥ba ir, ka cilvï- saprata to balsi, ko vi¿i dzirdïja; kiem ir jÇtic un jÇtop krist¥tiem, un un tÇ sac¥ja uz tiem: 7 Lk, ‰is ir Mans am¥∫otais jÇsa¿em Svïtais Gars. Apmïram b 34 g. pïc Kr. Dïls, pie kura Man labs prÇts, kurÇ Es esmu pagodinÇjis Savu Un tad notika, ka tur bija liels VÇrdu—klausiet Vi¿u. ∫auÏu pulks no Nefija tautas sa- 8 Un notika, kad vi¿i saprata, pulcïjies kopÇ apkÇrt templim, vi¿i atkal pameta savas acis uz kas bija PÇrpiln¥bas zemï; un debes¥m; un lk, vi¿i aredzïja vi¿i bija izbr¥n¥ti un pÇrsteigti Cilvïku nonÇkam no debes¥m; cits ar citu, un rÇd¥ja viens ot- un Vi¿‰ bija Æïrbies baltÇ ram tÇs alielÇs un br¥numainÇs apmetn¥; un Vi¿‰ nÇca lejÇ un izmai¿as, kas bija notiku‰as. nostÇjÇs to vid; un visu acis 2 Un vi¿i ar¥ runÇja par ‰o Jïzu pl¥ bija pievïrstas Vi¿am, un Kristu, par kuru az¥me bija tikusi tie neuzdr¥kstïjÇs pavïrt savas dota, par Vi¿a nÇvi. mutes pat savÇ starpÇ, un nezi- 3 Un notika, kamïr vi¿i tÇ saru- nÇja, ko tas noz¥mï, jo vi¿i nÇjÇs cits ar citu, ka vi¿i izdzir- domÇja, ka tas ir e¿Æelis, kas dïja abalsi, kas it kÇ nÇca no tiem bija parÇd¥jies. debes¥m; un vi¿i pameta savas 9 Un notika, ka Vi¿‰ pastiepa acis visapkÇrt, jo tie nesaprata Savu roku un runÇja uz ∫aud¥m, to balsi, ko vi¿i dzirdïja; un tÇ sac¥dams: nebija spalga balss, nedz ar¥ tÇ 10 Lk, Es esmu Jïzus Kristus, bija ska∫a balss; un tomïr, ne- par kura nÇk‰anu pasaulï lieci- skatoties uz to, ka tÇ bija bklusa nÇja pravie‰i.
11 1a 3. Nef. 8:11–14. b 1. µïn. 19:11–13; b 3. Nef. 9:15. 2a Hel. 14:20–27. M&D 85:6. 8a 1. Nef. 12:6; 3a 5. Moz. 4:33–36; 7a Mat. 3:17; 17:5; 2. Nef. 26:1. Hel. 5:29–33. DÏS—V 1:17. 469 Tre‰ais Nefijs 11:11–23 11 Un lk, Es esmu pasaules atas ir Vi¿‰, par kuru bija rak- a gaisma un dz¥v¥ba; un Es st¥ju‰i pravie‰i, ka Tam jÇnÇk. esmu izdzïris to rgto bbi˙eri, 16 Un, kad vi¿i visi bija gÇju‰i ko Tïvs deva Man, un esmu un pa‰i pÇrliecinÇju‰ies, tie ie- pagodinÇjis Tïvu, cuz¿emda- saucÇs vienÇ bals¥, sac¥dami: mies uz Sevi pasaules grïkus, 17 Ozianna! Svït¥ts lai ir Visu- ar ko Es esmu izcietis dTïva augstÇ Dieva VÇrds! Un tie gribu un visas lietas no pa‰a krita pie Jïzus kÇjÇm un apiel- iesÇkuma. dza Vi¿u. 12 Un notika, kad Jïzus bija 18 Un notika, ka Vi¿‰ runÇja pateicis ‰os vÇrdus, ka viss ∫au- uz aNefiju (jo Nefijs bija ∫auÏu Ïu pulks krita pie zemes, jo tie pulkÇ), un Vi¿‰ pavïlïja tam, atcerïjÇs, ka bija ticis apravie- lai tas nÇktu priek‰Ç. tots starp tiem, ka Kristus pats 19 Un Nefijs piecïlÇs un gÇja, parÇd¥sies vi¿iem pïc Savas un nometÇs TÇ Kunga priek‰Ç, uzkÇp‰anas debes¥s. un skpst¥ja Vi¿a kÇjas. 13 Un notika, ka Tas Kungs 20 Un Tas Kungs pavïlïja tam, runÇja uz tiem, sac¥dams: lai vi¿‰ pieceltos. Un tas piecïlÇs 14 Piecelieties un nÇciet pie un nostÇjÇs Vi¿a priek‰Ç. Manis, lai js varïtu alikt savas 21 Un Tas Kungs sac¥ja vi¿am: rokas Manos sÇnos, un ar¥ lai js Es dodu tev avaru, lai tu bkrist¥tu varïtu bpataust¥t naglu rïtas ‰os ∫audis, kad Es atkal uzkÇp‰u ManÇs rokÇs un ManÇs kÇjÇs, Debes¥s. lai js varïtu zinÇt, ka Es esmu 22 Un vïl Tas Kungs sauca cIsraïla Dievs un visas dzemes acitus un runÇja uz tiem l¥dz¥gi; Dievs, un esmu ticis nonÇvïts un Vi¿‰ deva tiem varu krist¥t. par pasaules grïkiem. Un Vi¿‰ sac¥ja uz tiem: TÇdÇ 15 Un notika, ka ∫auÏu pulks veidÇ js krist¥sit, un bnebs gÇja un lika savas rokas Vi¿a str¥du jsu starpÇ. sÇnos, un taust¥ja naglu rïtas 23 Patiesi Es saku jums, ka tas, Vi¿a rokÇs un Vi¿a kÇjÇs; un to kas noÏïlo savus grïkus caur vi¿i dar¥ja, iedami viens aiz otra, jsu avÇrdiem un bvïlas tapt l¥dz vi¿i visi bija izgÇju‰i un krist¥ts ManÇ VÇrdÇ, tÇdÇ veidÇ redzïju‰i ar savÇm ac¥m, un js to krist¥sit—lk, js iesit pataust¥ju‰i ar savÇm rokÇm, un cnostÇsities den¥, un ManÇ un dro‰i zinÇja un liecinÇja, ka VÇrdÇ js krist¥sit tos.
11a src Gaisma, Kristus b Lk. 24:36–39; b src Krist¥‰ana, krist¥t. gaisma. M&D 129:2. 22a 1. Nef. 12:7; b Mat. 26:39, 42. c Jes. 45:3; 3. Nef. 15:5. 3. Nef. 12:1. c JÇ¿a 1:29; d 1. Nef. 11:6. b 3. Nef. 18:34. M&D 19:18–19. 15a src Jïzus Kristus— 23a 3. Nef. 12:2. d Marka 14:36; Kristus pïcnÇves b src Krist¥‰ana, JÇ¿a 6:38; parÇd¥‰anÇs. krist¥t— M&D 19:2. 17a src Pielg‰ana. Sagatavo‰anÇs 12a Al. 16:20. 18a 3. Nef. 1:2, 10. krist¥‰anai. 14a JÇ¿a 20:27. 21a src Spïks. c 3. Nef. 19:10–13. Tre‰ais Nefijs 11:24–38 470 24 Un tad lk, ‰ie ir tie vÇrdi, jums: Es dar¥‰u zinÇmu jums ko js teiksit, nosaucot tos Savu amÇc¥bu. VÇrdÇ, sac¥dami: 32 Un ‰¥ ir Mana amÇc¥ba, un 25 Bdams a pilnvarots no tÇ ir tÇ mÇc¥ba, ko Tïvs Man ir Jïzus Kristus, es krist¥ju tevi devis; un Es bliecinu par Tïvu, bTïva un Dïla, un SvïtÇ Gara un Tïvs liecina par Mani, un VÇrdÇ. Åmen. cSvïtais Gars liecina par Tïvu 26 Un tad js aiegremdïsit tos un Mani; un Es liecinu, ka Tïvs den¥, un nÇksit atkal laukÇ no pavïl visiem cilvïkiem visur dens. noÏïlot grïkus un ticït Man. 27 Un tÇdÇ veidÇ js krist¥sit 33 Un tas, kas tic Man un top ManÇ VÇrdÇ; jo lk, patiesi Es akrist¥ts, tas tiks bizglÇbts; un saku jums, ka Tïvs un Dïls, un tie ir tie, kas ciemantos Dieva Svïtais Gars ir aviens; un Es valst¥bu. esmu TïvÇ, un Tïvs ir Man¥, un 34 Un tas, kas Man netic un Tïvs un Es esam viens. netop krist¥ts, tiks pazudinÇts. 28 Un atbilsto‰i tam, kÇ Es 35 Patiesi, patiesi Es saku pavïlïju, tÇ js krist¥sit. Un jums, ka tÇ ir Mana mÇc¥ba un nebs astr¥du jsu starpÇ, kÇ Es liecinu par to no Tïva; un, jums l¥dz ‰im bija; nedz ar¥ kas atic Man, tic ar¥ Tïvam; un jums bs str¥di par Manas mÇ- tam Tïvs liecinÇs par Mani, jo c¥bas punktiem, kÇ jums l¥dz Vi¿‰ piemeklïs to bar uguni un ‰im bija. ar cSvïto Garu. 29 Jo patiesi, patiesi Es saku 36 Un tÇ Tïvs liecinÇs par Mani jums, ka tas, kam ir astr¥da gars, un Svïtais Gars liecinÇs tam par nav no Manis, bet ir no bvelna, Tïvu un par Mani; jo Tïvs un kur‰ ir str¥du tïvs, un vi¿‰ uz- Es, un Svïtais Gars esam viens. kda cilvïku sirdis str¥dïties 37 Un atkal Es saku jums: ar dusmÇm vienam ar otru. Jums jÇnoÏïlo grïki un ajÇtop 30 Lk, ‰¥ nav Mana mÇc¥ba, kÇ maziem bïrniem, un jÇtop lai uzkd¥tu cilvïku sirdis ar krist¥tiem ManÇ VÇrdÇ, vai ar¥ dusmÇm vienam pret otru; bet ‰¥ js nekÇdi nevarïsit sa¿emt to. ir Mana mÇc¥ba, ka tÇdas lietas 38 Un atkal Es saku jums, ir jÇatmet. jums jÇnoÏïlo grïki un jÇtop 31 Lk, patiesi, patiesi Es saku krist¥tiem ManÇ VÇrdÇ, un jÇtop
25a Mos. 18:13; M&D 20:28. c 3. Nef. 28:11; Et. 5:4. M&D 20:73. 28a 1. kor. 1:10; 33a Marka 16:16. src Krist¥‰ana, Ef. 4:11–14; src Krist¥‰ana, krist¥t—Atbilsto‰as M&D 38:27. krist¥t—Btiska. pilnvaras. 29a 2. Tim. 2:23–24; b src GlÇb‰ana. b src Dievs, diev¥ba. Mos. 23:15. c src CelestiÇla god¥ba. 26a src Krist¥‰ana, src Str¥dï‰anÇs. 35a Et. 4:12. krist¥t—Krist¥‰ana b DÏST, Ef. 4:26; b 3. Nef. 9:20; 12:2. ar iegremdï‰anu. Mos. 2:32–33. c src Svïtais Gars. 27a JÇ¿a 17:20–22; 31a 2. Nef. 31:2–21. 37a Marka 10:15; 3. Nef. 28:10; 32a src Kristus mÇc¥ba. Lk. 18:17; Mos. 3:19; Morm. 7:7; b 1. JÇ¿a 5:7. 3. Nef. 9:22. 471 Tre‰ais Nefijs 11:39–12:6 kÇ maziem bïrniem, vai ar¥ js un varu krist¥t, bija adivpadsmit) nekÇdi nevarïsit iemantot Dieva un tad lk, Vi¿‰ izstiepa Savu valst¥bu. roku uz ∫auÏu pulku, un sauca 39 Patiesi, patiesi Es saku jums, uz tiem, sac¥dams: bSvït¥gi js ka ‰¥ ir Mana mÇc¥ba, un, kas esat, ja js uzklaus¥sit ‰o div- a ce∫ uz tÇs, ce∫ uz Manas padsmit vÇrdus, kurus Es esmu klints, un belles vÇrtiem to nebs cizvïlïjies no jsu vidus, lai tie uzvarït. kalpotu jums un btu jsu kalpi; 40 Un, kas sludinÇs vairÇk vai un vi¿iem Es esmu devis varu, mazÇk par ‰o, un uzdos to par lai vi¿i varïtu krist¥t js ar Manu mÇc¥bu, tas nÇk no velna deni; un pïc tam, kad js esat un nav celts uz Manas klints; bet krist¥ti ar deni, lk, Es krist¥‰u tas ce∫ uz asmilt¥m un elles vÇrti js ar uguni un ar Svïto Garu; stÇv atvïrti, lai pie¿emtu tÇdu, tÇdï∫ svït¥gi js esat, ja js ticïsit kad pldi nÇk un vïji tos sit. Man un tapsit krist¥ti, pïc tam, 41 TÇdï∫ ejiet pie ‰iem ∫aud¥m kad js esat redzïju‰i Mani un un dariet tiem zinÇmus vÇrdus, zinÇt, ka Es esmu. ko Es runÇju, l¥dz pat zemes 2 Un vïl, vïl vairÇk svït¥gi ir galiem. tie, kas aticïs jsu vÇrdiem, tÇpïc ka js liecinÇsit, ka js esat Mani redzïju‰i, un ka js 12. NODAπA zinÇt, ka Es esmu. JÇ, svït¥gi ir tie, kas ticïs jsu vÇrdiem un Jïzus aicina un pilnvaro divpa- bnonÇks pazem¥bas dzi∫umos, dsmit mÇcek∫us. Vi¿‰ runÇ ar un taps krist¥ti, jo vi¿i tiks pie- nefijie‰iem l¥dz¥gi kÇ Kalna spre- meklïti car uguni un ar Svïto di˙¥. Vi¿‰ stÇsta Svït¥gumus. Vi¿a Garu, un sa¿ems savu grïku mÇc¥bas pÇrsniedz un ir augstÇkas piedo‰anu. pÇr Mozus likumu. Cilvïkiem ir 3 JÇ, svït¥gi ir agarÇ nabagi, kas pavïlïts bt tikpat piln¥giem kÇ bnÇk pie Manis, jo tiem pieder Vi¿‰ un Vi¿a Tïvs. Sal¥dziniet ar Debesu valst¥ba. Mateja ev. 5. noda∫u. Apmïram 34 4 Un vïl, svït¥gi ir visi tie, kam g. pïc Kr. bïdas, jo tie tiks iepriecinÇti. Un notika, kad Jïzus bija runÇjis 5 Un svït¥gi ir alïnprÇt¥gie, jo ‰os vÇrdus Nefijam un tiem, kas tie iemantos bzemi. tika aicinÇti, (tad to skaits, kas 6 Un svït¥gi ir visi tie, kas cie‰ tika aicinÇti un sa¿ïma spïku abadu un bslÇpes pïc ctaisn¥bas,
39a Mat. 7:24–29; aicinÇts, aicinÇjums. 5a Rom. 12:16; Hel. 5:12. 2a M&D 46:13–14. Mos. 3:19. src Klints. src Tic¥ba, ticït. src LïnprÇt¥gs, b 3. Nef. 18:12–13. b Et. 4:13–15. lïnprÇt¥ba. 40a 3. Nef. 14:24–27. c 3. Nef. 11:35; 19:13. b src Zeme. 12 1a 3. Nef. 13:25. 3a M&D 56:17–18. 6a 2. Nef. 9:51; b src Svït¥t, svït¥ts, src Pazem¥gs, în. 1:4. svït¥ba. pazem¥ba. b Jer. 29:13. c src AicinÇt, Dieva b Mat. 11:28–30. c Sal. Pam. 21:21. Tre‰ais Nefijs 12:7–23 472 jo vi¿i tiks piepild¥ti ar Svïto redzït jsu labos darbus un go- Garu. dinÇt jsu Tïvu, kas ir debes¥s. 7 Un svït¥gi ir aÏïlast¥bas pil- 17 NedomÇjiet, ka Es esmu nie, jo tie sa¿ems Ïïlast¥bu. atnÇcis atmest bausl¥bu vai pra- 8 Un svït¥gi ir asirds‰˙¥stie, jo vie‰us. Es neesmu nÇcis atmest, tie bredzïs Dievu. bet gan piepild¥t; 9 Un svït¥gi ir visi amiera ne- 18 jo patiesi Es saku jums, sïji, jo tie tiks saukti par bDieva neviena rakstu z¥m¥te un ne- bïrniem. viens rakstu gali¿‰ nav zudis 10 Un svït¥gi ir visi tie, kas no abausl¥bas, bet Man¥ viss ir tiek avajÇti Mana VÇrda dï∫, jo piepild¥ts. tiem pieder Debesu valst¥ba. 19 Un lk, Es esmu devis jums 11 Un svït¥gi js esat, kad likumu un bau‰∫us no Sava cilvïki zaimos js un vajÇs, un Tïva, lai js ticïtu Man un lai js runÇs visu ko ∫aunu nepatiesi noÏïlotu savus grïkus, un nÇktu pret jums Manis dï∫; pie Manis ar asalauztu sirdi un 12 jo jums bs liels prieks un noÏïlas pilnu garu. Lk, jums ir js bsit ÇrkÇrt¥gi l¥ksmi, jo liela bau‰∫i jsu priek‰Ç, un blikums bs jsu aalga debes¥s; jo tÇ tie ir piepild¥ts. vajÇja pravie‰us, kas bija pirms 20 TÇdï∫ nÇciet pie Manis un jums. topiet izglÇbti; jo patiesi Es saku 13 Patiesi, patiesi Es saku jums, jums, ka, ja vien js neturïsit Es dodu jums bt par azemes Manus bau‰∫us, ko Es jums sÇli; bet, ja sÇls zaudïs savu tagad pavïlu, js nekÇdÇ gad¥- gar‰u, ar ko tad zeme tiks sÇl¥ta? jumÇ neieiesit Debesu valst¥bÇ. No tÇ laika sÇls tad k∫st nekam 21 Js esat dzirdïju‰i, ka tie, neder¥ga, bet kÇ vien ÇrÇ izmeta- no seniem laikiem, ir teiku‰i, ma un saminama zem cilvïku un tas ir ar¥ rakst¥ts jsu priek‰Ç, kÇjÇm. ka tev nebs anokaut, un katrs, 14 Patiesi, patiesi Es saku jums, kas nokaus, to gaida Dieva tiesa; Es dodu jums bt par gaismu ‰ai 22 bet Es saku jums, ka ikvie- tautai. Pilsïta, kas stÇv kalnÇ, nu, kas ir dusm¥gs uz savu brÇli, nevar bt apslïpta. gaid¥s Vi¿a tiesa. Un katru, kas 15 Lk, vai cilvïks iededzina sac¥s uz savu brÇli: ˛e˙is!, to asveci un liek to zem pra? Nï, gaida Sinedrija; un katru, kas bet gan sveãtur¥, un tÇ dod sac¥s: Tu mu∫˙is!, gaida elles gaismu visam namam; ugunis. 16 tÇdï∫ lai jsu agaisma sp¥d 23 TÇdï∫, ja js nÇksit pie Manis ‰o ∫auÏu priek‰Ç, lai tie varïtu vai gribïsit nÇkt pie Manis, un
7a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. src VajÇt, vajljanas. 19a 3. Nef. 9:20. 8a src ·˙¥sts, ‰˙¥st¥ba. 12a Et. 12:4. src Salauzta sirds. b M&D 93:1. 13a M&D 101:39–40. b 3. Nef. 9:17. 9a src Miera nesïjs. src SÇls. 21a 2. Moz. 20:13; b src Dieva dïli un 15a Lk. 8:16. Mos. 13:21; meitas. 16a 3. Nef. 18:24. M&D 42:18. 10a M&D 122:5–9. 18a src Mozus likums. 473 Tre‰ais Nefijs 12:24–43 atcerïsities, ka tavam brÇlim ir bas gad¥jumu, spieÏ to cpÇrkÇpt kaut kas pret tevi— laul¥bu; un, kas at‰˙irtu precï, 24 ej savu ce∫u pie sava brÇ∫a un tas pÇrkÇpj laul¥bu. vispirms aizl¥gsti ar savu brÇli, 33 Un vïl ir rakst¥ts—tev un tad nÇc pie Manis ar patiesu nebs nepatiesi zvïrït, bet tu sirdi, un Es pie¿em‰u tevi. izpild¥si Tam Kungam savus 25 Vienojies ar savu pretinieku azvïrestus; bez kavï‰anÇs, kamïr tu vïl esi 34 bet patiesi, patiesi Es jums ce∫Ç ar vi¿u, lai vi¿‰ tevi kÇdÇ saku, jums avispÇr nebs zvï- br¥d¥ nesagrÇbtu un tu netiktu rït; nedz pie debes¥m, jo tÇs ir iemests cietumÇ. Dieva tronis; 26 Patiesi, patiesi Es saku tev, 35 nedz pie zemes, jo tÇ ir Vi¿a tu no turienes nekÇdi neiznÇksi, kÇju pamesls; kamïr tu neatmaksÇsi l¥dz pat 36 nedz ar¥ tev bs zvïrït pie pïdïjam sen¥nam. Un, kad js savas galvas, jo tu nespïj padar¥t esat cietumÇ, vai js varat ne vienu vien¥gu matu ne baltu, samaksÇt kaut vienu asen¥nu? ne melnu; Patiesi, patiesi es saku jums: Nï! 37 bet, lai tavi vÇrdi ir: jÇ, jÇ! 27 Lk, tie, no seniem laikiem, nï, nï!, jo, kas pÇri par to, ir no ir rakst¥ju‰i, ka tev nebs alau- ∫auna. l¥bu pÇrkÇpt; 38 Un lk, ir rakst¥ts: aaci pret 28 bet Es saku jums, ka ikviens, aci un zobu pret zobu; kas uzlko sievieti aar iekÇri, 39 bet Es saku jums, ka jums tas jau ir pÇrkÇpis laul¥bu savÇ nebs astÇvït pretim ∫aunajam; sird¥. bet ikvienam, kas tevi sit¥s pa 29 Lk, Es dodu jums bausli, tavu labo vaigu, tam bpagriez lai js ne∫autu nevienai no ar¥ otru; tÇdÇm lietÇm nÇkt savÇ asird¥; 40 un, ja kÇds grib ar tevi tie- 30 jo labÇk, lai js pa‰i norai- sÇties un ¿emt tavus svÇrkus, d¥tu ‰¥s lietas, ar ko js nes¥sit atdod tam ar¥ savu apmetni; savu akrustu, nekÇ js tiksit 41 un ar katru, kas spieÏ tevi iemesti ellï. iet vienu jdzi, paej ar to divas. 31 Ir rakst¥ts, ka ikviens, kas 42 aDod tam, kas tev prasa, un no savas sievas ‰˙iras, tas lai neatsaki tam, kas grib no tevis dod vi¿ai a‰˙ir‰anÇs rakstu. aiz¿emties. 32 Patiesi, patiesi Es saku 43 Un lk, ir ar¥ rakst¥ts, ka tev jums, ka ikviens, kas ano savas bs m¥lït savu tuvÇku un n¥st sievas ‰˙iras, iz¿emot bnetikl¥- savu ienaidnieku;
24a src Piedot. Lk. 9:23. 38a 3. Moz. 24:20. 26a Al. 11:3. 31a src ·˙ir‰anÇs. 39a 3. Nef. 6:13; 27a 2. Nef. 9:36; 32a Marka 10:11–12. 4. Nef. 1:34; M&D 59:6. b src Årlaul¥bas sakari. M&D 98:23–32. 28a M&D 42:23. c src Laul¥bas b src Paciet¥ba. src IekÇre. pÇrkÇp‰ana. 42a Jïk. 2:17–19; 29a Ap. d. 8:22. 33a src Zvïrests. Mos. 4:22–26. 30a Mat. 10:38; 16:24; 34a src ApgÇn¥‰ana. Tre‰ais Nefijs 12:44–13:11 474 44 bet lk, Es saku jums, m¥liet to izbaznït savÇ priek‰Ç, kÇ savus aienaidniekus, svït¥jiet lieku∫i to dara sinagogÇs un tos, kas js nolÇd, dariet labu ielÇs, lai acilvïki tos godinÇtu. tiem, kas js ien¥st, un bldziet Patiesi Es saku jums, tiem jau ir par tiem, kas ∫auni izmanto sava alga. js un vajÇ js; 3 Bet, kad tu dod m¥lest¥bas 45 lai js varïtu bt bïrni dÇvanas, tad tava kreisÇ roka savam Tïvam, kas ir debes¥s, jo lai nezina, ko dara labÇ; Vi¿‰ liek Savai saulei uzlïkt 4 tÇ ka tavas m¥lest¥bas dÇva- pÇr ∫auniem un pÇr labiem. nas paliek apslïptas; un tavs 46 TÇdï∫ ‰¥s lietas, kas bija Tïvs, kas redz slepen¥bÇ, tev to senatnï, kas bija pak∫autas li- atmaksÇs atklÇti. kumam, ir piepild¥tas Man¥. 5 Un, kad tu a Dievu ldz, 47 aKas bijis, ir pagÇjis, un viss nedari tÇ kÇ lieku∫i, jo tie m¥l ir tapis jauns. lgt, stÇvïdami sinagogÇs un 48 TÇdï∫ es gribu, lai js btu uz ielu striem, lai cilvïki tos apiln¥gi, tÇpat kÇ Es vai ar¥ jsu varïtu redzït. Patiesi Es saku Tïvs, kas debes¥s, ir piln¥gs. jums, tiem jau ir sava alga. 6 Bet tu, kad tu Dievu ldz, tad ej savÇ kambar¥ un, kad tu esi 13. NODAπA aizslïdzis savas durvis, pieldz savu Tïvu, kas ir slepen¥bÇ; un Jïzus mÇca nefijie‰iem TÇ Kunga tavs Tïvs, kas redz slepen¥bÇ, lg‰anu. Vi¿iem ir jÇkrÇj manta atmaksÇs tev atklÇti. debes¥s. Divpadsmit mÇcek∫iem 7 Bet, kad js ldzat, velt¥gi vi¿u kalpo‰anÇ tiek pavïlïts nedo- neatkÇrtojaties kÇ pagÇni, jo tie mÇt par laic¥gajÇm lietÇm. Sal¥dzi- domÇ, ka vi¿i tiks uzklaus¥ti niet Mateja ev. 6. Apmïram 34 dï∫ savas lielÇs runljanas. g. pïc Kr. 8 Tad nu netopiet tiem l¥dz¥gi, Patiesi, patiesi Es saku, ka Es jo jsu aTïvs zina, kÇ jums vajag, gribu, lai js dotu am¥lest¥bas pirms js Vi¿u ldzat. dÇvanas nabagajiem, bet sargie- 9 TÇdï∫ ‰ÇdÇ aveidÇ bjums bs ties, lai js nedotu savas m¥les- lgt: Msu cTïvs, kas esi debe- t¥bas dÇvanas cilvïku priek‰Ç, s¥s! Svït¥ts lai top Tavs VÇrds. lai tiktu vi¿u ieraudz¥ti, citÇdi 10 Tavs prÇts lai notiek uz jums nav nekÇdas algas no jsu zemes tÇpat kÇ debes¥s. Tïva, kas ir debes¥s. 11 Un piedod mums msu pa- 2 TÇdï∫, kad js dosit savas rÇdus, kÇ mïs piedodam saviem m¥lest¥bas dÇvanas, tad nelieciet parÇdniekiem.
44a Sal. Pam. 24:17; 3. Nef. 27:27. 5a src Lg‰ana. Al. 48:23. src Piln¥gs. 8a M&D 84:83. b Ap. d. 7:59–60. 13 1a src M¥lest¥bas 9a Mat. 6:9–13. 47a 3. Nef. 15:2, 7; dÇvanas, M¥lest¥bas b src Lg‰ana. M&D 22:1. dÇvanu do‰ana. c src Dievs, diev¥ba— 48a Mat. 5:48; 2a M&D 121:34–35. Dievs Tïvs. 475 Tre‰ais Nefijs 13:12–30 12 Un aneieved ms kÇrdinÇ- kas ir tev¥, ir tumsa, cik gan liela ‰anÇ, bet atpest¥ ms no ∫auna. ir tÇ tumsa! 13 Jo Tev pieder Valst¥ba, 24 Neviens cilvïks nevar akal- spïks un gods mÏ¥gi. Åmen. pot diviem kungiem; vai nu vi¿‰ 14 Jo, ja js apiedosit cilvïkiem vienu n¥d¥s un otru m¥lïs, vai vi¿u pÇrkÇpumus, jsu Debesu ar¥ pie viena turïsies un otru Tïvs piedos ar¥ jums; nicinÇs. Js nevarat kalpot Die- 15 bet, ja js nepiedosit cilvï- vam un Mamonam. kiem vi¿u pÇrkÇpumus, ar¥ 25 Un tad notika, kad Jïzus jsu Debesu Tïvs nepiedos jsu bija runÇjis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ pÇrkÇpumus. paraudz¥jÇs uz tiem divpad- 16 TurklÇt, kad js agavïjat, smit, ko Vi¿‰ bija izraudz¥jis, neesat kÇ lieku∫i, sa¥gu‰i vaigÇ, un sac¥ja uz tiem: Atcerieties jo tie dara savas sejas nejaukas, tos vÇrdus, ko Es sac¥ju. Jo lk, lai rÇd¥tos cilvïkiem kÇ gavïtÇji. js esat tie, ko Es esmu izrau- Patiesi Es saku jums, tiem jau ir dz¥jis akalpot ‰ai tautai. TÇdï∫ sava alga. Es saku jums: bnezdieties par 17 Bet tu, kad tu gavï, svaidi savu dz¥v¥bu, ko js ïd¥sit vai savu galvu un mazgÇ savu seju; ko js dzersit; nedz ar¥ par 18 lai tu nerÇdies cilvïkiem kÇ savu miesu, ko js Æïrbsit. Vai gavïtÇjs, bet savam Tïvam, kas dz¥v¥ba nav vairÇk kÇ bar¥ba ir aslepen¥bÇ; un tavs Tïvs, kas un miesa kÇ apÆïrbs? redz slepen¥bÇ, atmaksÇs tev 26 Skatieties uz putniem gaisÇ, atklÇti. jo ne tie sïj, ne tie p∫auj, ne sa- 19 NekrÇjiet sev mantas virs krÇj ‰˙¿os; tomïr jsu Debesu zemes, kur kodes un rsa tÇs Tïvs tos baro. Un vai js neesat maitÇ un kur zag∫i ielauÏas un daudz labÇki nekÇ vi¿i? zog; 27 Kur‰ no jums ar zd¥‰anos 20 bet krÇjiet sev amantas de- var kaut vienu olekti pielikt bes¥s, kur ne kodes, ne rsa tÇs savam augumam? maitÇ, un kur zag∫i neielauÏas 28 Un kÇdï∫ js zdÇties apÆïr- un nezog. ba dï∫? PadomÇjiet par lilijÇm 21 Jo, kur ir jsu manta, tur laukÇ, kÇ tÇs aug; ne tÇs strÇdÇ, bs ar¥ jsu sirds. ne tÇs vïrpj; 22 Miesas asp¥deklis ir acs; ja 29 un Es saku jums, ka pat nu tava acs bs skaidra, visa Salamans visÇ savÇ god¥bÇ nav tava miesa bs gaismas pilna. tÇ bijis apÆïrbts kÇ viena no tÇm. 23 Bet, ja tava acs bs ∫auna, 30 TÇdï∫, ja Dievs tÇ apÆïrbj visa tava miesa bs pilna tum- zÇli laukÇ, kas ‰odien ir un r¥t sas. Ja, tÇdïjÇdi, tava gaisma, tiek iemesta krÇsn¥, patiesi tÇ
12a DÏST, Mat. 6:14. src Gavït, gavï‰ana. 25a src Kalpot, 14a Mos. 26:30–31; 18a M&D 38:7. kalpo‰ana. M&D 64:9. 20a Hel. 5:8; 8:25. b Al. 31:37–38; src Piedot. 22a M&D 88:67. M&D 84:79–85. 16a Jes. 58:5–7. 24a 1. Sam. 7:3. Tre‰ais Nefijs 13:31–14:15 476 Vi¿‰ apÆïrbs js, ja jsu tic¥ba no tavas acs—un lk, ba∫˙is ir nebs maza. tavÇ pa‰a ac¥? 31 TÇdï∫ nezdieties, sac¥dami: 5 Tu, liekuli, papriek‰ izvelc Ko mïs ïd¥sim?, vai: Ko dzer- aba∫˙i no savas pa‰a acs; un tad sim?, vai: Ar ko Æïrbsimies? tu skaidri redzïsi izvilkt ska- 32 Jo jsu Debesu Tïvs zina, bargu no sava brÇ∫a acs. ka jums vajag visas ‰¥s lietas. 6 Nedodiet to, kas ir asvïts, su- 33 Bet dzenieties papriek‰ pïc ¿iem, un nemetiet savas pïrles aDieva valst¥bas un Vi¿a taisn¥- ckÇm priek‰Ç, ka tÇs ar savÇm bas, un tad jums visas ‰¥s lietas kÇjÇm tÇs nesamin un atgriez- taps piemestas. damÇs js pa‰us nesaplosa. 34 Nezdieties nÇkamÇ r¥ta dï∫, 7 aLdziet, un jums taps dots; jo r¥tdiena pati par sevi zd¥sies. meklïjiet, un js atrad¥sit; klau- Katrai dienai pietiek pa‰ai savu vïjiet, un jums taps atvïrts. bïdu. 8 Jo ikviens, kas ldz, dab, un, kas meklï, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvïrts. 14. NODAπA 9 Jeb, vai ir cilvïks jsu starpÇ, kas savam dïlam, kad tas maizi Jïzus pavïl: netiesÇjiet; ldziet ldz, dotu akmeni? Dievam; sargieties no viltus pravie- 10 Jeb, kad tas zivi ldz, tam ‰iem. Vi¿‰ apsola glÇb‰anu tiem, dotu ãsku? kas dar¥s Tïva gribu. Sal¥dziniet ar 11 Ja tad nu js, bdami ∫auni, Mateja ev. 7.Apmïram 34 g. pïc Kr. protat saviem bïrniem dot labas Un tad notika, kad Jïzus bija dÇvanas, vai tad jsu Tïvs, kas runÇjis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ pagrie- ir debes¥s, nedos daudz vairÇk zÇs pret ∫auÏu pulku un atkal laba tiem, kas Vi¿u ldz? atvïra savu muti uz tiem, sac¥- 12 Tad nu visu, ko js gribat, dams: Patiesi, patiesi Es saku lai cilvïki jums dar¥tu, atÇpat jums: aNetiesÇjiet, lai js netopat dariet ar¥ js vi¿iem, jo ‰is ir tiesÇti. likums un pravie‰i. 2 aJo, ar kÇdu tiesu js tiesÇjat, 13 Ieejiet pa a‰aurajiem vÇr- ar tÇdu js tapsit tiesÇti; un, ar tiem, jo plati ir vÇrti un bce∫‰ ir kÇdu mïru js mïrojat, ar tÇdu plats, kas ved uz pazu‰anu, un jums taps atmïrots. daudz ir to, kas pa tiem ieiet; 3 Un kÇpïc tu redzi skabargu 14 tÇpïc ka ‰auri ir avÇrti un sava brÇ∫a ac¥, bet neieraugi b‰aurs ir ce∫‰, kas ved uz dz¥v¥- ba∫˙i, kas ir tavÇ pa‰a ac¥? bu, un cmaz ir to, kas to atrod. 4 Jeb kÇ tu vari sac¥t uz savu 15 Sargieties no aviltus pravie- brÇli: Laid, es izvilk‰u skabargu ‰iem, kas pie jums nÇk avju
33a Lk. 12:31. 7a 3. Nef. 27:29. 14a 2. Nef. 9:41; 31:9, 14 1a DÏST, Mat. 7:1–2; src Lg‰ana. 17–18; M&D 22:1–4. JÇ¿a 7:24. 12a src L¥dzjt¥ba. b 1. Nef. 8:20. 2a Morm. 8:19. 13a Lk. 13:24; c 1. Nef. 14:12. 5a JÇ¿a 8:3–11. 3. Nef. 27:33. 15a Jer. 23:21–32; 6a src Svïts. b M&D 132:25. 2. Nef. 28:9, 12, 15. 477 Tre‰ais Nefijs 14:16–15:3 drïbïs, bet no iek‰puses tie ir 26 Un ikviens, kas dzird ‰os plïs¥gi vilki. Manus vÇrdus un nedara, piel¥- 16 No vi¿u aug∫iem jums bs dzinÇms Æe˙im, kas savu namu tos paz¥t. Vai cilvïki vÇc v¥no- cïlis uz asmilt¥m— gas no ïrk‰˙iem, vai v¥Æes no 27 un, kad stiprs lietus lija, un dadÏiem? pldi gÇzÇs, un vïji pta tam 17 Patiesi, tÇ katrs labs koks namam virs, tad tas sabruka, nes labus aug∫us, bet nelabs un liela bija tÇ sabruk‰ana. koks nes nelabus aug∫us. 18 Labs koks nevar nest nela- 15. NODAπA bus aug∫us, nedz ar¥ nelabs koks var nest labus aug∫us. Jïzus pazi¿o, ka Mozus likums ir 19 Katrs koks, kas anenes labus izpild¥ts Vi¿Ç. Nefijie‰i ir tÇs citas aug∫us, top nocirsts un iemests avis, par ko Vi¿‰ runÇja JeruzÇle- ugun¥. mï. Nekrietn¥bas dï∫ TÇ Kunga 20 TÇpïc no vi¿u aaug∫iem tauta JeruzÇlemï nezina par Israïla jums bs tos paz¥t. izkl¥dinÇtajÇm av¥m. Apmïram 34 21 Ne ikkatrs, kas saka uz g. pïc Kr. Mani: Kungs! Kungs!, ieies De- besu valst¥bÇ, bet tas, kas dara Un tad notika, kad Jïzus bija pa- Mana Debesu Tïva gribu. beidzis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ pameta 22 Daudzi asac¥s uz Mani tan¥ savas acis visapkÇrt uz ∫auÏu dienÇ: Kungs! Kungs! Vai mïs pulku, un sac¥ja uz tiem: Lk, neesam pravietoju‰i TavÇ VÇr- js dzirdïjÇt to, ko Es mÇc¥ju, dÇ, un TavÇ VÇrdÇ izdzinu‰i pirms uzkÇpu Debes¥s pie Sava velnus, un TavÇ VÇrdÇ daudz Tïva; tÇdï∫, kas atceras ‰os br¥numainu darbu dar¥ju‰i? Manus vÇrdus un tos apilda, to 23 Un tad Es tiem apliecinlju: Es buzcel‰u pïdïjÇ dienÇ. aEs js nekad neesmu pazinis; 2 Un notika, kad Jïzus bija bejiet nost no Manis, js ∫auna sac¥jis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ man¥ja, dar¥tÇji. ka tur bija daÏi vi¿u vid, kas 24 TÇdï∫ ikvienu, kas ‰os bija pÇrsteigti un br¥n¥jÇs, ko Manus vÇrdus dzird un dara, Vi¿‰ domÇ par aMozus likumu; Es piel¥dzinlju gudram v¥ram, jo vi¿i nesaprata tos vÇrdus, ka kas savu namu cïlis uz aklints— viss vecais ir pagÇjis, un viss ir 25 un, kad stiprs alietus lija, tapis jauns. un pldi gÇzÇs, un vïji pta 3 Un Vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Ne- tam namam virs, tad tas br¥nieties, ka Es teicu jums, ka bnesabruka, jo tas bija celts uz viss vecais ir pagÇjis, un viss ir klints. tapis jauns.
19a Mat. 3:10; Al. 5:36–41; 23a Mos. 5:13; 26:24–27. 26a 3. Nef. 11:40. M&D 97:7. b Lk. 13:27. 15 1a Jïk. v. 1:22. 20a Lk. 6:43–45; 24a src Klints. b 1. Nef. 13:37; Moron. 7:5. 25a Al. 26:6; Hel. 5:12. M&D 5:35. 22a Al. 5:17. b Sal. Pam. 12:7. 2a src Mozus likums. Tre‰ais Nefijs 15:4–21 478 4 Lk, Es saku jums, ka tas js esat gaisma ‰ai tautai, kas ir alikums ir izpild¥ts, kas tika dots aJÇzepa nama atlikums. Mozum. 13 Un lk, ‰¥ ir jsu mantojuma 5 Lk, aEs esmu Tas, kas deva azeme, un Tïvs ir devis to jums. likumu, un Es esmu Tas, kas de- 14 Un nekad Tïvs nav devis rïja ar Savu Israïla tautu; tÇdï∫ Man pavïli, lai Es ateiktu to jsu likums Man¥ ir izpild¥ts, jo Es brÇ∫iem JeruzÇlemï. esmu nÇcis bizpild¥t likumu; 15 Nekad ar¥ Tïvs nav devis tÇdï∫ tam ir gals. Man pavïli, lai Es stÇst¥tu 6 Lk, Es aneatmetu pravie‰us, tiem par acitÇm Israïla nama jo tie visi, kas nav piepild¥ti cilt¥m, kuras Tïvs ir izvedis no Man¥, patiesi Es saku jums, visi tÇs zemes. tiks piepild¥ti. 16 Tik daudz Tïvs pavïlïja 7 Un tÇdï∫, ka Es sac¥ju jums, Man, lai Es teiktu tiem: ka viss vecais ir pagÇjis, Es 17 Ka Man vïl ir citas avis, kas neatmetu to, kas ir ticis runÇts nav no ‰¥ ganÇmpulka; ar¥ tÇs par to, kam jÇnÇk. Man jÇatved, un vi¿as dzirdïs 8 Jo lk, ader¥ba, ko Es noslï- Manu balsi; un bs viens ga- dzu ar Savu tautu, visa vïl nav nÇmpulks un viens aGans. izpild¥ta; bet likums, kas tika 18 Un tad nu, dï∫ vi¿u strgal- dots Mozum, ir beidzies Man¥. v¥bas un netic¥bas, tie anesaprata 9 Lk, Es esmu alikums un Manu vÇrdu; tÇdï∫ Tïvs Man bgaisma. Griezieties pie Manis pavïlïja nestÇst¥t tiem vairÇk un pastÇviet l¥dz galam, un js par to. cdz¥vosit; jo tam, kas dpastÇvïs 19 Bet, patiesi Es saku jums, ka l¥dz galam, Es do‰u mÏ¥go Tïvs Man pavïlïja, un Es saku dz¥vi. jums, ka js tikÇt no‰˙irti no 10 Lk, Es esmu devis jums tiem vi¿u nekrietn¥bas dï∫; tÇdï∫ abau‰∫us, tÇdï∫ turiet Manus tas ir vi¿u nekrietn¥bas dï∫, ka bau‰∫us. Un tas ir likums un tie nezina par jums. pravie‰i, jo tie patiesi bliecina 20 Un patiesi Es saku jums vïl, par Mani. ka citas ciltis Tïvs ir atdal¥jis no 11 Un tad notika, kad Jïzus tiem; un tas ir vi¿u nekrietn¥bas bija runÇjis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ dï∫, ka vi¿i nezina par tÇm. sac¥ja uz tiem divpadsmit, kurus 21 Un patiesi Es saku jums, ka Vi¿‰ bija izraudz¥jis: js esat tie, par kuriem Es teicu: 12 Js esat Mani mÇcek∫i un aCitas avis Man vïl ir, kas nav
4a Mos. 13:27–31; b src Gaisma, Kristus 13a 1. Nef. 18:22–23. 3. Nef. 9:17–20. gaisma. 14a 3. Nef. 5:20. 5a 1. kor. 10:1–4; c JÇ¿a 11:25; 15a 3. Nef. 16:1–4. 3. Nef. 11:14. M&D 84:44. src Israïls- Israïla src Jehova. d src Izturït. desmit pazudu‰Çs b Al. 34:13. 10a 3. Nef. 12:20. ciltis. 6a 3. Nef. 23:1–5. b Mos. 13:33. 17a src Labais gans. 8a 3. Nef. 5:24–26. 12a src JÇzeps, Jïkaba 18a M&D 10:59. 9a 2. Nef. 26:1. dïls. 21a JÇ¿a 10:14–16. 479 Tre‰ais Nefijs 15:22–16:5 no ‰¥ ganÇmpulka, ar¥ tÇs Man da∫Çm visapkÇrt, kur Es esmu jÇatved, un vi¿as dzirdïs Manu kalpojis. balsi; un bs viens ganÇmpulks 2 Jo tie, par kuriem Es runÇju, ir un viens Gans. tie, kas nav vïl dzirdïju‰i Manu 22 Un vi¿i Mani nesaprata, balsi; nedz ar¥ kÇdreiz Es esmu jo vi¿i domÇja, ka tas ir par parÇd¥jies tiem. acittic¥bniekiem; jo vi¿i nesa- 3 Bet Es sa¿ïmu pavïli no prata, ka cittic¥bniekiem jÇtiek Tïva, ka Man ir jÇiet pie atiem bpievïrstiem caur vi¿u sludi- un ka tie dzirdïs Manu balsi, nljanu. un tiks ieskait¥ti starp ManÇm 23 Un vi¿i nesaprata Mani, kad av¥m, lai varïtu bt viens ga- Es teicu, ka tie dzirdïs Manu nÇmpulks un viens Gans; tÇdï∫ balsi; un vi¿i nesaprata Mani, Es eju tiem parÇd¥ties. ka acittic¥bnieki nekad nedzir- 4 Un Es pavïlu jums, lai js dïs Manu balsi—ka Es nepa- pierakst¥tu ‰o asac¥to, kad Es rÇd¥‰os tiem savÇdÇk, kÇ tikai b‰u aizgÇjis, lai, ja bs tÇ, ka ar bSvïto Garu. Mani ∫audis JeruzÇlemï, tie, 24 Bet lk, js esat gan dzirdï- kas Mani ir redzïju‰i un biju‰i ju‰i aManu balsi, gan redzïju‰i kopÇ ar Mani ManÇ kalpo‰anÇ, Mani; un js esat Manas avis, nevaicÇs Tïvam ManÇ VÇrdÇ, un js esat ieskait¥ti starp tiem, lai vi¿i varïtu ar Svïto Garu ko Tïvs ir bdevis Man. sa¿emt zinljanas par jums un ar¥ par citÇm cilt¥m, par kurÇm vi¿i nezina, tad lai ‰is sac¥tais, 16. NODAπA ko js rakst¥sit, tiktu saglabÇts un pasludinÇts bcittic¥bniekiem, Jïzus apmeklïs citas no pazu- lai caur piln¥bu no cittic¥bnie- du‰ajÇm Israïla av¥m. PïdïjÇs kiem vi¿u pïcnÇcïju atlikums, dienÇs eva¿Æïlijs nonÇks pie citti- kas bs izkais¥ts pa zemes virsu c¥bniekiem, un tad pie Israïla savas netic¥bas dï∫, lai varïtu nama. TÇ Kunga ∫audis pa‰i savÇm tikt atvests, jeb varïtu tikt ac¥m redzïs, kÇ Vi¿‰ atkal atjau- vests pie catzi¿as par Mani, vi¿u nos CiÇnu. Apmïram 34 g. pïc Kr. Pest¥tÇju. Un patiesi, patiesi Es saku 5 Un tad Es tos asavÇk‰u no jums, ka Man ir acitas avis, ãetriem zemes galiem; un tad kas nav no ‰¥s zemes, nedz Es izpild¥‰u to bder¥bu, ko Tïvs ar¥ no JeruzÇlemes zemes, ir noslïdzis ar visiem cIsraïla nedz ar¥ no citÇm tÇs zemes nama ∫aud¥m.
22a src Cittic¥bnieki. 16 1a 3. Nef. 15:15. c Ec. 20:42–44; b Ap. d. 10:34–48. src Israïls—Israïla 3. Nef. 20:13. 23a Mat. 15:24. desmit pazudu‰Çs 5a src Israïls—Israïla b 1. Nef. 10:11. ciltis. sapulcinljana. src Svïtais Gars. 3a 3. Nef. 17:4. b 3. Nef. 5:24–26. 24a Al. 5:38; 4a src Svïtie Raksti. c 1. Nef. 22:9; 3. Nef. 16:1–5. b 1. Nef. 10:14; 3. Nef. 21:26–29. b JÇ¿a 6:37; M&D 27:14. 3. Nef. 21:6. Tre‰ais Nefijs 16:6–15 480 6 Un svït¥ti ir acittic¥bnieki dï∫ zemes ∫aud¥m, un bs pilni ar savas tic¥bas Man, iek‰ un caur visÇdiem meliem un viltu, ∫au- bSvïto Garu, kur‰ liecina tiem numu un visÇda veida liekul¥- par Mani un par Tïvu. bu, un slepkav¥bÇm, un bviltus 7 Lk, dï∫ vi¿u tic¥bas Man, priester¥bu, un netikl¥bÇm, un saka Tïvs, un dï∫ jsu netic¥bas, slepenÇm negant¥bÇm; un, ja ak Israïla nams, apïdïjÇs dienÇs vi¿i dar¥s to visu un noraid¥s paties¥ba nÇks pie cittic¥bnie- Mana eva¿Æïlija piln¥bu, lk, kiem, lai ‰¥s lietas piln¥bÇ tiktu saka Tïvs, Es pa¿em‰u Sava dar¥tas tiem zinÇmas. eva¿Æïlija piln¥bu prom no 8 Bet ak vai, saka Tïvs, netic¥- tiem. gajiem no cittic¥bniekiem—jo 11 Un tad Es aatcerï‰os Savu neskatoties, ka tie ir nÇku‰i uz der¥bu, ko Es noslïdzu ar Savu ‰¥s zemes virsas un ir aizkl¥dinÇ- tautu, ak Israïla nams, un Es ju‰i Manu tautu, kas ir no Israïla nes¥‰u Savu eva¿Æïliju tai. nama; un Mana tauta, kas ir no 12 Un Es rÇd¥‰u tev, ak Israïla Israïla nama, ir tikusi bpadz¥ta nams, ka cittic¥bniekiem nav no vi¿u vidus un tikusi m¥d¥ta varas pÇr tevi; bet Es atcerï‰os zem vi¿u kÇjÇm; Savu der¥bu ar tevi, ak Israïla 9 un dï∫ Tïva Ïïlast¥bas pret nams, un js nÇksit pie aatzi¿as cittic¥bniekiem, un ar¥ dï∫ so- par Mana eva¿Æïlija piln¥bu. diem no Tïva Manai tautai, kas 13 Bet, ja cittic¥bnieki noÏïlos ir no Israïla nama, patiesi, pa- grïkus un atgriez¥sies pie tiesi, Es saku jums, ka pïc visa Manis, saka Tïvs, lk, vi¿i tiks tÇ,—un Es esmu licis, lai Mana aieskait¥ti starp Maniem ∫au- tauta, kas ir no Israïla nama, d¥m, ak Israïla nams. tiktu sista un tiktu moc¥ta, un 14 Un Es ne∫au‰u Savai tautai, tiktu akauta, un tiktu padz¥ta kas ir no Israïla nama, iet cauri no vi¿u vidus un k∫tu vi¿u ie- starp vi¿iem un sam¥d¥t tos, n¥sta, un k∫tu par nievu vÇrdu saka Tïvs. un apsmieklu vi¿u vid— 15 Bet, ja vi¿i nepievïrs¥sies 10 un tÇ pavïl Tïvs, lai Es teiktu Man un nepaklaus¥s Manai bal- jums: Tan¥ dienÇ, kad cittic¥bnie- sij, Es ∫au‰u, lai vi¿i, jÇ, Es ∫au‰u ki sagrïkos pret Manu eva¿Æïli- Saviem ∫aud¥m, ak Israïla nams, ju un noraid¥s Mana eva¿Æïlija lai tie iet cauri starp vi¿iem un piln¥bu, un bs aaugstprÇt¥gi asam¥da tos, un tie bs kÇ sÇls, savu sirÏu lepn¥bÇ pÇr visÇm kas zaudïjusi savu gar‰u, kas tautÇm un pÇr visiem visas no tÇ laika ir nekam neder¥ga,
6a 1. Nef. 13:30–42; Morm. 5:9, 15. 13a Gal. 3:7, 29; 2. Nef. 30:3. b 3. Nef. 20:27–29. 1. Nef. 15:13–17; b 2. Nef. 32:5; 9a Am. 9:1–4. 2. Nef. 10:18; 3. Nef. 11:32, 35–36. 10a Morm. 8:35–41. 3. Nef. 30:2; src Svïtais Gars. b 2. Nef. 26:29. Åbr. 2:9–11. 7a src Eva¿Æïlija 11a 3. Nef. 21:1–11; 15a Mih. 5:7–14; atjauno‰ana. Morm. 5:20. 3. Nef. 20:16–19; 8a 1. Nef. 13:14; 12a Hel. 15:12–13. 21:12–21; M&D 87:5. 481 Tre‰ais Nefijs 16:16–17:8 kÇ vien ÇrÇ izmetama un zem 2 Es manu, ka js esat vÇji, ka Manu ∫auÏu kÇjÇm saminama, js nevarat asaprast visus Ma- ak Israïla nams. nus vÇrdus, ko Man Tïvs ir pa- 16 Patiesi, patiesi Es saku vïlïjis runÇt uz jums ‰in¥ reizï. jums, tÇ Tïvs Man ir pavïlïjis— 3 TÇdï∫ ejiet uz savÇm mÇ- lai Es dotu ‰ai tautai ‰o zemi jÇm un aapdomÇjiet to, ko Es vi¿u mantojumÇ. esmu sac¥jis, un vaicÇjiet Tïvam 17 Un tad apravie‰a Jesajas ManÇ VÇrdÇ, lai js varïtu vÇrdi bs piepild¥ti, kas saka: saprast, un bsagatavojiet savus 18 aTavi bsargi jau pace∫ balsi, prÇtus cr¥tam, un Es nÇk‰u pie vi¿i gavilï visi vienÇ bals¥, jo jums atkal. tie redzïs pa‰i savÇm ac¥m, kad 4 Bet tagad Es aeju pie Tïva, Tas Kungs atkal atjaunos CiÇnu. un ar¥ lai bparÇd¥tos cpazudu‰a- 19 Gavilïjiet priekÇ; dziediet jÇm Israïla cilt¥m, jo tÇs nav visas kopÇ, js, JeruzÇlemes zudu‰as Tïvam, jo Vi¿‰ zina, izpost¥tÇs vietas; jo Tas Kungs kurp Vi¿‰ tÇs ir aizvedis. ir mierinÇjis Savu tautu, Vi¿‰ ir 5 Un notika, kad Jïzus bija tÇ atpest¥jis JeruzÇlemi! runÇjis, Vi¿‰ atkal pameta Savas 20 Tas Kungs ir atsedzis Savu acis apkÇrt uz ∫auÏu pulku un svïto roku visu tautu acu priek- redzïja, ka vi¿i bija asarÇs un ‰Ç, un visi zemes gali redzïs cie‰i raudz¥jÇs uz Vi¿u, it kÇ lg- glÇb‰anu, kas nÇk no Dieva. dami, lai Vi¿‰ paliek nedaudz ilgÇk ar tiem. 6 Un Vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Lk, 17. NODAπA Mana sirds ir pilna al¥dzjt¥bas pret jums. Jïzus liek ∫aud¥m pÇrdomÇt Vi¿a 7 Vai jsu vid ir kÇdi slimie? vÇrdus un lgt par sapratni. Vi¿‰ Vediet vi¿us ‰urp. Vai jums ir izdziedina vi¿u slimos. Vi¿‰ ldz kÇdi, kas ir klibi vai akli, vai par tiem ∫aud¥m, izmantodams tÇdu tizli, vai kropli, vai spitÇl¥gi, valodu, kas nevar tikt rakst¥ta. vai kas ir izkaltu‰i, vai kas ir E¿Æe∫i kalpo vi¿iem un uguns kurli, vai kas sirgst jebkÇdÇ ieskauj vi¿u bïrni¿us. Apmïram veidÇ? Vediet vi¿us ‰urp un Es 34 g. pïc Kr. tos dziedinlju, jo Es jtu jums Lk, tad notika, kad Jïzus bija l¥dzi, Mana sirds ir piepild¥ta sac¥jis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ parau- ar Ïïlast¥bu. dz¥jÇs atkal apkÇrt uz ∫auÏu 8 Jo Es redzu, ka js gribat, lai pulku, un Vi¿‰ teica uz tiem: Es parÇdu jums to, ko Es dar¥ju Lk, Mans alaiks ir tuvu klÇt. jsu brÇ∫iem JeruzÇlemï, jo Es
17a 3. Nef. 20:11–12. 2a JÇ¿a 16:12; b 3. Nef. 16:1–3. 18a Jes. 52:8–10. M&D 78:17–18. c src Israïls—Israïla b Ec. 33:1–7. 3a src PÇrdomÇt. desmit pazudu‰Çs src SargÇt, sargs. b M&D 132:3. ciltis. 17 1a tas ir atgriezties c 3. Nef. 19:2. 6a src L¥dzjt¥ba. pie Tïva, skat. 4. p. 4a 3. Nef. 18:39. Tre‰ais Nefijs 17:9–21 482 redzu, ka jsu atic¥ba ir bpietie- ldza Tïvu, un tas, ko Vi¿‰ kama, lai Es js dziedinÇtu. ldza, nevar tikt uzrakst¥ts, un 9 Un notika, kad Vi¿‰ bija tÇ ∫auÏu pulks, kas dzirdïja Vi¿u, runÇjis, viss ∫auÏu pulks vien- liecinÇja. prÇt¥gi gÇja ar saviem slimajiem 16 Un vi¿i liecinÇja ‰ÇdÇ vei- un saviem sirgsto‰ajiem, un dÇ: aAcs nekad nav redzïjusi, saviem klibajiem, un saviem nedz ar¥ auss kÇdreiz dzirdï- aklajiem, un saviem mïmajiem, jusi iepriek‰ tik lielas un br¥nu- un ar visiem tiem, kas sirga jeb- mainas lietas, kÇ mïs redzïjÇm kÇdÇ veidÇ; un Vi¿‰ adziedinÇja un dzirdïjÇm Jïzu runÇjam ikvienu, kad tie tika atvesti pie uz Tïvu; Vi¿a. 17 un neviena amïle nevar 10 Un vi¿i visi, gan tie, kas izteikt, nedz ar¥ kÇds cilvïks var bija dziedinÇti, gan tie, kas bija uzrakst¥t, nedz ar¥ cilvïku sirdis veseli, zemojÇs pie Vi¿a kÇjÇm var aptvert tikt lielas un br¥nu- un pieldza Vi¿u; un, cik dau- mainas lietas, kÇ mïs gan re- dzi varïja, nÇca no ∫auÏu pulka dzïjÇm, gan dzirdïjÇm Jïzu un askpst¥ja Vi¿a kÇjas, tÇ ka runÇjam; un neviens nevar ap- tie mazgÇja Vi¿a kÇjas ar savÇm tvert to prieku, kas piepild¥ja asarÇm. msu dvïseles tan¥ br¥d¥, kad 11 Un notika, ka Vi¿‰ pavïlïja, mïs dzirdïjÇm Vi¿u ldzam lai vi¿u a mazie bïrni tiktu Tïvu par mums. atnesti. 18 Un notika, kad Jïzus bija 12 TÇ tie atnesa savus mazos pabeidzis lgt Tïvu, Vi¿‰ pie- bïrnus un nolika tos zemï vis- cïlÇs; bet tik milz¥gs bija ∫auÏu apkÇrt Vi¿am, un Jïzus stÇvïja pulka aprieks, ka vi¿i bija tÇ vid, un ∫auÏu pulks deva ce∫u, pÇr¿emti. l¥dz tie visi bija atnesti pie Vi¿a. 19 Un notika, ka Jïzus runÇja 13 Un notika, kad vi¿i visi bija uz tiem un aicinÇja vi¿us pie- atnesti un Jïzus stÇvïja to vid, celties. Vi¿‰ pavïlïja ∫auÏu pulkam, lai 20 Un tie piecïlÇs no zemes, tie anomestos uz ce∫iem zemï. un Vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Svït¥ti 14 Un notika, kad tie bija no- js esat dï∫ savas tic¥bas. Un ta- metu‰ies uz ce∫iem zemï, Jïzus gad lk, Mans prieks ir piln¥gs. noptÇs pie sevis un teica: Tïvs, 21 Un, kad Vi¿‰ bija sac¥jis ‰os Es esmu asatraukts par Israïla vÇrdus, Vi¿‰ araudÇja, un plis nama ∫auÏu bezdiev¥bu. liecinÇja par to, un Vi¿‰ ¿ïma 15 Un, kad Vi¿‰ bija pateicis vi¿u bïrni¿us, vienu pïc otra, ‰os vÇrdus, Vi¿‰ ar¥ nometÇs un bsvït¥ja tos, un ldza Tïvu uz ce∫iem zemï; un lk, Vi¿‰ par tiem.
8a Lk. 18:42. 11a Mat. 19:13–14; 1. kor. 2:9; b 2. Nef. 27:23; 3. Nef. 26:14, 16. M&D 76:10, 114–119. Et. 12:12. 13a Lk. 22:41; 17a 2. kor. 12:4. 9a Mos. 3:5; Ap. d. 20:36. 18a src Prieks. 3. Nef. 26:15. 14a Moz. 7:41. 21a JÇ¿a 11:35. 10a Lk. 7:38. 16a Jes. 64:4; b Marka 10:14–16. 483 Tre‰ais Nefijs 17:22–18:10 22 Un, kad Vi¿‰ to bija dar¥jis, un Vi¿‰ deva to mÇcek∫iem un Vi¿‰ atkal raudÇja; pavïlïja, lai tie ïstu. 23 un Vi¿‰ runÇja uz ∫auÏu 4 Un, kad tie bija ïdu‰i un pulku, un sac¥ja uz tiem: Skatie- païdu‰i, Vi¿‰ pavïlïja, lai tie ties uz saviem bïrni¿iem. dotu ∫auÏu pulkam. 24 Un, kad vi¿i skat¥jÇs, lai re- 5 Un, kad ∫auÏu pulks bija dzïtu, vi¿i pameta savas acis uz ïdis un païdis, Vi¿‰ sac¥ja uz debes¥m, un vi¿i redzïja debe- mÇcek∫iem: Lk, viens tiks sis atveramies, un vi¿i redzïja ordinïts jsu vid, un vi¿am e¿Æe∫us nokÇpjam no debes¥m, Es do‰u varu, lai vi¿‰ alauztu un tie bija it kÇ uguns vid, un maizi un svït¥tu to, un dotu to tie nÇca un aieskÇva ‰os bïrni- Manas bazn¥cas ∫aud¥m, visiem ¿us, un vi¿i tika ap¿emti it kÇ ar tiem, kas ticïs un taps krist¥ti uguni; un e¿Æe∫i kalpoja tiem. ManÇ VÇrdÇ. 25 Un ∫auÏu pulks redzïja un 6 Un to js vienmïr cent¥sities dzirdïja, un liecinÇja; un tie zina, dar¥t, tÇpat kÇ Es dar¥ju, tÇpat ka vi¿u pieraksts ir patiess, jo kÇ Es lauzu maizi un svït¥ju to, vi¿i visi redzïja un dzirdïja, un devu to jums. katrs cilvïks pats; un vi¿i bija 7 Un to js dar¥sit, lai apiemi- skaitÇ ap divi tksto‰i un pieci nïtu Manu miesu, ko Es jums simti dvïse∫u, un tur bija v¥ri, esmu rÇd¥jis. Un tas bs kÇ liec¥- sievas un bïrni. ba Tïvam, ka js vienmïr Mani atceraties. Un, ja js vienmïr atcerïsities Mani, Mans Gars 18. NODAπA bs ar jums. 8 Un notika, ka pïc tam, kad Jïzus ievie‰ Svïto Vakarïdienu Vi¿‰ sac¥ja ‰os vÇrdus, Vi¿‰ starp nefijie‰iem. Vi¿iem tiek pavï- pavïlïja Saviem mÇcek∫iem, lai lïts vienmïr lgt Vi¿a VÇrdÇ. Tie, tie ¿emtu v¥na kausu un dzertu kas ïd Vi¿a miesu un dzer Vi¿a no tÇ un lai vi¿i dotu ar¥ asinis necien¥gi, tiek nosod¥ti. ∫auÏu pulkam, lai tie ar¥ varïtu MÇcek∫iem tiek dota vara pie‰˙irt dzert no tÇ. Svïto Garu. Apmïram 34 g. pïc Kr. 9 Un notika, ka vi¿i tÇ dar¥ja un Un notika, ka Jïzus pavïlïja dzïra no tÇ, un bija padzïru‰i; Saviem mÇcek∫iem, lai tie Vi¿am un vi¿i deva ∫auÏu pulkam, un atnestu nedaudz amaizes un v¥na. tie dzïra, un tie bija padzïru‰i. 2 Un, kamïr tie gÇja pïc maizes 10 Un, kad mÇcek∫i bija to un v¥na, Vi¿‰ pavïlïja ∫auÏu dar¥ju‰i, Jïzus sac¥ja uz tiem: pulkam, lai tie apsïstos uz Svït¥ti js esat par to, ko js zemes. dar¥jÇt, jo tÇ ir Manu pavï∫u 3 Un, kad Vi¿a mÇcek∫i atnÇca pild¥‰ana un tÇ liecina Tïvam, ar amaizi un v¥nu, Vi¿‰ pa¿ïma ka js gribat dar¥t to, ko Es esmu maizi un lauza, un svït¥ja to; pavïlïjis jums.
24a Hel. 5:23–24, 43–45. 3a src Svïtais 5a Moron. 4. 18 1a Mat. 26:26–28. Vakarïdiens. 7a Moron. 4:3. Tre‰ais Nefijs 18:11–25 484 11 Un to jums vienmïr bs mÇcek∫iem, ka Vi¿‰ atkal pa- dar¥t tiem, kas noÏïlo grïkus griezÇs pret ∫auÏu pulku un un top krist¥ti ManÇ VÇrdÇ; un sac¥ja uz tiem: js dar¥sit to, atceroties Manas 18 Lk, patiesi, patiesi Es jums asinis, kuras Es esmu izlïjis par saku, jums ir jÇbt modriem un jums, lai js varïtu liecinÇt vienmïr jÇldz, lai js nekristu Tïvam, ka js vienmïr Mani at- kÇrdinÇjumÇ, jo aSÇtans grib js ceraties. Un, ja js vienmïr iegt, lai vi¿‰ varïtu sijÇt js kÇ atcerïsities Mani, Mans Gars kvie‰us. bs ar jums. 19 TÇdï∫ jums vienmïr bs 12 Un Es dodu jums bausli, ka lgt Tïvu ManÇ VÇrdÇ; jums bs to dar¥t. Un, ja js vien- 20 un avisu, ko js lgsit Tïvam mïr to dar¥sit, svït¥ti js esat, jo ManÇ VÇrdÇ, kas ir taisn¥gi, js esat celti uz Manas aklints. ticot, ka js sa¿emsit, lk, tas 13 Bet, kas vien jsu starpÇ jums taps dots. dar¥s vairÇk vai mazÇk par ‰o, 21 a Ldziet Tïvu vienmïr nav celti uz Manas klints, bet ir ManÇ VÇrdÇ savÇs Æimenïs, lai celti uz smil‰aina pamata; un, jsu sievas un jsu bïrni varïtu kad lietus l¥s un pldi gÇz¥sies, tapt svït¥ti. un vïj‰ pt¥s tiem virs, tie 22 Un lk, jums bs bieÏi sanÇkt akrit¥s, un elles bvÇrti ir gatavi kopÇ; un js neliegsit nevienam atvïrties, lai pie¿emtu tos. nÇkt pie jums, kad js sanÇkat 14 TÇdï∫ svït¥ti js esat, ja js kopÇ, bet ∫aujiet, lai tie nÇktu, turïsit Manas pavïles, ko Tïvs un neliedziet tiem; ir pavïlïjis Man, lai Es dotu jums. 23 bet jums bs algt par tiem, 15 Patiesi, patiesi Es jums saku, un js tos nepadz¥sit; ja bs tÇ, ka jums jÇbt modriem un vienmïr tie bieÏi nÇks pie jums, js lgsit ajÇldz, lai js netiktu velna par tiem Tïvu ManÇ VÇrdÇ; sakÇrdinÇti un vi¿‰ js neaiz- 24 tÇdï∫ turiet augstu savu vestu gstÇ. agaismu, lai tÇ sp¥d pasaulei. 16 Un, kÇ Es ldzu starp jums, Lk, Es esmu bgaisma, ko jums patiesi tÇdÇ veidÇ jums bs lgt bs turït augstu—kÇ to js esat ManÇ bazn¥cÇ starp Maniem redzïju‰i Mani darÇm. Lk, js ∫aud¥m, kas noÏïlo grïkus un redzat, ka Es esmu ldzis Tïvu, top krist¥ti ManÇ VÇrdÇ. Lk, un js visi bijÇt aculiecinieki. Es esmu agaisma; un Es esmu 25 Un js redzat, ka Es ane- rÇd¥jis jums bpiemïru. vienam nepavïlïju aiziet, bet 17 Un notika, kad Jïzus bija dr¥zÇk pavïlïju, lai js nÇktu runÇjis ‰os vÇrdus uz Saviem pie Manis, lai js varïtu bsajust
12a src Klints. b src Jïzus Kristus— M&D 88:63–65. 13a src Atkri‰ana. Jïzus Kristus piemïrs. 21a Al. 34:21. b 3. Nef. 11:39. 18a Lk. 22:31; 23a 3. Nef. 18:30. 15a Al. 34:17–27. 2. Nef. 2:17–18; 24a Mat. 5:16. src Lg‰ana. M&D 10:22–27. b Mos. 16:9. 16a src Gaisma, Kristus 20a Mat. 21:22; Hel. 10:5; 25a Al. 5:33. gaisma. Moron. 7:26; b 3. Nef. 11:14–17. 485 Tre‰ais Nefijs 18:26–37 un redzït; patiesi tÇ jums bs Maniem ∫aud¥m, lai vi¿‰ neva- dar¥t pasaulei; un katrs, kas pÇr- rïtu izn¥cinÇt Manus ∫audis, jo kÇpj ‰o pavïli, ∫aujas tikt ievests lk, Es zinu aSavas avis, un tÇs kÇrdinljanÇ. ir saskait¥tas. 26 Un tad notika, kad Jïzus bija 32 Tomïr js neizdz¥sit to no runÇjis ‰os vÇrdus, ka Vi¿‰ pa- savÇm sinagogÇm vai savÇm vïrsa savas acis uz mÇcek∫iem, lg‰anas vietÇm, jo tÇdiem js ko Vi¿‰ bija izraudz¥jis, un sac¥ja turpinÇsit kalpot; jo js nezi- uz tiem: nÇt—varbt tie atgriez¥sies un 27 Lk, patiesi, patiesi Es saku noÏïlos grïkus, un nÇks pie jums, Es dodu jums vïl vienu Manis ar patiesu sirdi, un Es pavïli, un tad Man ir jÇiet pie adziedinlju tos; un js bsit Sava aTïva, lai Es varïtu izpild¥t l¥dzek∫i glÇb‰anas ne‰anÇ tiem. bcitas pavïles, ko Vi¿‰ Man ir 33 TÇdï∫ turiet ‰os vÇrdus, devis. ko Es jums esmu pavïlïjis, lai 28 Un tad lk, ‰¥ ir tÇ pavïle, js nenok∫tu zem anosod¥- ko Es dodu jums, lai js ne∫autu juma; jo ak vai tam, ko Tïvs apzinÇti nevienam anecien¥gam nosoda. bbaud¥t no Manas miesas un 34 Un Es dodu jums ‰¥s pavïles asin¥m, kad js to izdal¥sit; to str¥du dï∫, kas ir biju‰i jsu 29 jo katrs, kas ïd un dzer starpÇ. Un svït¥gi js esat, ja Manu miesu un aasinis bnecie- anav str¥du jsu starpÇ. n¥gi, ïd un dzer par sodu savai 35 Un tagad Es eju pie Tïva, dvïselei; tÇdï∫, ja js zinÇt, ka tÇdï∫ ka ir nepiecie‰ams, lai cilvïks ir necien¥gs, lai ïstu Es ietu pie Tïva ajsu labÇ. un dzertu no Manas miesas un 36 Un notika, kad Jïzus bija asin¥m, js tam to liegsit. pabeidzis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ pie- 30 Tomïr js to anedz¥sit pro- skÇrÇs ar Savu aroku bmÇcek- jÇm, bet js kalposit tam un lg- ∫iem, ko Vi¿‰ bija izraudz¥jis, sit par vi¿u Tïvu ManÇ VÇrdÇ; vienam pïc otra, l¥dz vi¿‰ un, ja bs tÇ, ka vi¿‰ noÏïlos bija visiem tiem pieskÇries, un grïkus un taps krist¥ts ManÇ runÇja uz tiem, kad Vi¿‰ tiem VÇrdÇ, tad js pie¿emsit to un pieskÇrÇs. dosit tam no Manas miesas un 37 Un ∫auÏu pulks nedzirdïja asin¥m. vÇrdus, ko Vi¿‰ runÇja, tÇdï∫ tie 31 Bet, ja vi¿‰ nenoÏïlos neliecina, bet mÇcek∫i liecina, ka grïkus, vi¿‰ netiks pieskait¥ts Vi¿‰ deva tiem avaru dot bSvïto
27a src Dievs, diev¥ba— 31a JÇ¿a 10:14; 2. Nef. 2:9; Dievs Tïvs. Al. 5:38; Moron. 7:27–28; b 3. Nef. 16:1–3. 3. Nef. 15:24. M&D 29:5. 28a 1. kor. 11:27–30. 32a 3. Nef. 9:13–14; 36a src Roku uzlik‰ana. b Morm. 9:29. M&D 112:13. b 1. Nef. 12:7; 29a M&D 46:4. 33a src Nosod¥t, 3. Nef. 19:4. b src Asinis; Svïtais nosod¥‰ana. 37a src Spïks. Vakarïdiens. 34a 3. Nef. 11:28–30. b src SvïtÇ Gara 30a M&D 46:3. 35a 1. JÇ¿a 2:1; dÇvana. Tre‰ais Nefijs 18:38–19:12 486 Garu. Un es tÇlÇk jums parÇd¥- 4 Un notika, ka no r¥ta, kad ‰u, ka ‰is pieraksts ir patiess. ∫auÏu pulks bija sapulcïjies 38 Un notika, kad Jïzus bija kopÇ, lk, Nefijs un vi¿a brÇlis, pieskÇries tiem visiem, ka tur ko vi¿‰ bija uzcïlis no miro- nÇca amÇkonis un apïnoja ∫auÏu ¿iem, kura vÇrds bija Timotejs, pulku, ka tie nevarïja saskat¥t un ar¥ Nefija dïls, kura vÇrds Jïzu. bija Jona, un ar¥ Matonijs, un 39 Un, kamïr tie bija apïnoti, Matonihass, vi¿a brÇlis, un Vi¿‰ aizgÇja no tiem un uzkÇpa Kumens, un Kumenonhijs, un debes¥s. Un mÇcek∫i redzïja un Jeremija, un ·emnons, un Jona, liecina, ka Vi¿‰ atkal uzkÇpa un Cedekija, un Jesaja—tad debes¥s. nu ‰ie bija to mÇcek∫u vÇrdi, ko Jïzus bija izraudz¥jis—un notika, ka tie nÇca un nostÇjÇs 19. NODAπA ∫auÏu pulka vid. 5 Un lk, ∫auÏu pulks bija tik Divpadsmit mÇcek∫i kalpo ∫aud¥m liels, ka vi¿i lika, lai tie sadal¥tos un ldz pïc SvïtÇ Gara. MÇcek∫i divpadsmit grupÇs. top krist¥ti un sa¿em Svïto Garu 6 Un tie divpadsmit mÇc¥ja un e¿Æe∫u kalpo‰anu. Jïzus ldz ∫auÏu pulku; un lk, tie lika, Dievu ar vÇrdiem, kas nevar tikt lai plis nomestos ce∫os uz rakst¥ti. Vi¿‰ apliecina ‰o nefijie‰u zemes virsas un lgtu Tïvu ÇrkÇrt¥gi lielo tic¥bu. Apmïram 34 Jïzus VÇrdÇ. g. pïc Kr. 7 Un mÇcek∫i ar¥ ldza Tïvu Un tad notika, kad Jïzus bija Jïzus VÇrdÇ. Un notika, ka vi¿i uzkÇpis debes¥s, ∫auÏu pulks piecïlÇs un mÇc¥ja ∫audis. izkl¥da, un katrs v¥rs ¿ïma sa- 8 Un, kad vi¿i bija mÇc¥ju‰i ar vu sievu un savus bïrnus un tiem pa‰iem vÇrdiem, ko Jïzus atgriezÇs savÇ mÇjÇ. bija runÇjis—neko neizmainot 2 Un nekavïjoties tika izzi¿ots no tiem vÇrdiem, ko Jïzus bija starp ∫aud¥m, pirms k∫uva runÇjis—lk, vi¿i atkal nome- tum‰s, ka ∫auÏu pulks bija re- tÇs ce∫os un ldza Tïvu Jïzus dzïjis Jïzu, ka Vi¿‰ bija kalpojis VÇrdÇ. tiem un ka Vi¿‰ ar¥ r¥tÇ parÇd¥- 9 Un ldza par to, ko vi¿i vis- sies ∫auÏu pulkam. vairÇk vïlïjÇs; un vi¿i vïlïjÇs, 3 JÇ, un patiesi visu nakti tika lai aSvïtais Gars tiem taptu dots. stÇst¥ts par Jïzu; un tik daudz 10 Un, kad vi¿i bija tÇ lgu‰i, tie stÇst¥ja ∫aud¥m, ka tur bija vi¿i devÇs lejÇ dens malÇ, un daudzi, jÇ, ∫oti liels skaits, kas ∫auÏu pulks sekoja tiem. ÇrkÇrt¥gi plïjÇs visu to nakti, 11 Un notika, ka Nefijs devÇs lai vi¿i varïtu no r¥ta bt tai aden¥ un tapa krist¥ts. vietÇ, kur Jïzus parÇd¥sies ∫auÏu 12 Un vi¿‰ iznÇca no dens pulkam. un sÇka krist¥t. Un vi¿‰ krist¥ja
38a 2. Moz. 19:9, 16. 19 9a 3. Nef. 9:20. 11a 3. Nef. 11:23. 487 Tre‰ais Nefijs 19:13–28 visus tos, kurus Jïzus bija iz- 22 Tïvs, Tu esi devis Svïto raudz¥jis. Garu tiem tÇpïc, ka tie tic Man; 13 Un notika, kad vi¿i visi bija un Tu redzi, ka tie tic Man tÇpïc, akrist¥ti un bija iznÇku‰i no ka Tu uzklaus¥ji tos, un vi¿i dens, Svïtais Gars nolaidÇs uz ldz Mani; un vi¿i ldz Mani tiem, un vi¿i tika piepild¥ti tÇpïc, ka Es esmu ar vi¿iem. ar bSvïto Garu un ar uguni. 23 Un tagad, Tïvs, Es ldzu Tev 14 Un lk, vi¿i bija ait kÇ uguns par vi¿iem un ar¥ par visiem ieskauti; un tÇ nÇca no debes¥m, tiem, kas ticïs vi¿u vÇrdiem, lai un ∫auÏu pulks to redzïja un tie varïtu ticït Man, lai Es varï- liecinÇja par to; un e¿Æe∫i nÇca tu bt vi¿os akÇ Tu, Tïvs, esi lejÇ no debes¥m un kalpoja tiem. Man¥, lai mïs varïtu bt bviens. 15 Un notika, kamïr e¿Æe∫i 24 Un notika, kad Jïzus bija kalpoja mÇcek∫iem, lk, Jïzus tÇ ldzis Tïvu, Vi¿‰ nÇca pie nÇca un nostÇjÇs vid un kalpoja saviem mÇcek∫iem, un lk, tie tiem. joprojÇm turpinÇja bez apstÇjas 16 Un notika, ka Vi¿‰ runÇja lgt Vi¿u; un tie anep∫ÇpÇja uz ∫auÏu pulku un pavïlïja, lai daudziem vÇrdiem, jo tiem bija tie atkal nomestos ce∫os zemï dots, par ko tiem bjÇldz, un tie un ar¥ lai Vi¿a mÇcek∫i nomestos bija pilni ar vïlï‰anos. ce∫os zemï. 25 Un notika, ka Jïzus svït¥ja 17 Un notika, kad vi¿i visi bija tos, kad tie ldza Vi¿u; un Vi¿a nometu‰ies ce∫os zemï, Vi¿‰ pa- vaigs smaid¥ja uz tiem, un Vi¿a vïlïja Saviem mÇcek∫iem lgt. avaiga gaisma sp¥dïja pÇr tiem, 18 Un lk, tie iesÇka lgt; un un lk, vi¿i bija tikpat bbalti kÇ vi¿i ldza Jïzu, saukdami Vi¿u Jïzus vaigs un ar¥ drÇnas; un par savu Kungu un savu Dievu. lk, vi¿u baltums pÇrspïja 19 Un notika, ka Jïzus aizgÇ- jebkÇdu baltumu, jÇ, patiesi uz ja no vi¿u vidus un pagÇja zemes nevar bt nekas tik balts nedaudz nostÇk no tiem, un kÇ to baltums. nometÇs zemï, un Vi¿‰ sac¥ja: 26 Un Jïzus sac¥ja uz tiem: 20 Tïvs, Es pateicos Tev, ka Tu Turpiniet lgt! Un vi¿i nepÇr- esi devis Svïto Garu tiem, ko stÇja lgt. Es esmu izraudz¥jis; un tas ir 27 Un Vi¿‰ atkal novïrsÇs no vi¿u tic¥bas dï∫, ka Es esmu tiem un pagÇja nedaudz nostÇk, izraudz¥jis tos no pasaules. un nometÇs zemï; un Vi¿‰ atkal 21 Tïvs, Es ldzu Tevi, lai Tu ldza Tïvu, sac¥dams: dotu Svïto Garu visiem tiem, 28 Tïvs, Es pateicos Tev, ka Tu kas ticïs vi¿u vÇrdiem. esi a‰˙¥st¥jis tos, kurus Es esmu
13a src Krist¥‰ana, krist¥t. 23a 3. Nef. 9:15. b src Apskaidro‰ana— b 3. Nef. 12:2; b JÇ¿a 17:21–23. Apskaidrotas btnes. Morm. 7:10. src Vienot¥ba. 28a Moron. 7:48; src SvïtÇ Gara dÇvana. 24a Mat. 6:7. M&D 50:28–29; 14a Hel. 5:23–24, 43–45; b M&D 46:30. 88:74–75. 3. Nef. 17:24. 25a 4. Moz. 6:23–27. src ·˙¥sts, ‰˙¥st¥ba. Tre‰ais Nefijs 19:29–20:5 488 izraudz¥jis vi¿u tic¥bas dï∫, un mu redzïjis starp visiem jdiem; Es ldzu par vi¿iem un ar¥ par tÇdï∫, vi¿u bnetic¥bas dï∫, Es tiem, kas ticïs vi¿u vÇrdiem, lai nevarïju parÇd¥t tiem tik lielus tie varïtu tikt ‰˙¥st¥ti Man¥ caur br¥numus. tic¥bu vi¿u vÇrdiem, tÇpat kÇ 36 Patiesi Es saku jums, nav vi¿i ir ‰˙¥st¥ti Man¥. neviena no vi¿iem, kas btu re- 29 Tïvs, Es neldzu par pasau- dzïjis tik lielas lietas, kÇ js re- li, bet par tiem, ko Tu Man ano dzïjÇt; nedz ar¥ vi¿i ir dzirdïju‰i pasaules esi devis vi¿u tic¥bas tik lielas lietas, kÇ js dzirdïjÇt. dï∫, lai vi¿i varïtu tikt ‰˙¥st¥ti Man¥, lai Es varïtu bt vi¿os 20. NODAπA kÇ Tu, Tïvs, esi Man¥, lai mïs varïtu bt viens, lai Es varïtu Jïzus br¥numainÇ veidÇ dab maizi tikt pagodinÇts vi¿os. un v¥nu un atkal izdala Vakarïdie- 30 Un, kad Jïzus bija runÇjis nu ∫aud¥m. Jïkaba atlikums nÇks pie ‰os vÇrdus, Vi¿‰ atkal nÇca pie TÇ Kunga, sava Dieva atzi¿as un Saviem mÇcek∫iem; un lk, tie mantos Amerikas kontinentu. Jïzus nelokÇmi un nepÇrtraukti ldza ir pravietis, l¥dz¥gi Mozum, un Vi¿u; un Vi¿‰ atkal smaid¥ja uz nefijie‰i ir pravie‰a bïrni. Citas TÇ tiem; un lk, vi¿i bija tikpat Kunga tautas tiks sapulcinÇtas abalti kÇ Jïzus. JeruzÇlemï. Apmïram 34 g. pïc Kr. 31 Un notika, ka Vi¿‰ atkal pagÇja nedaudz nostÇk un ldza Un notika, ka Vi¿‰ pavïlïja Tïvu; ∫auÏu pulkam un ar¥ Saviem 32 un mïle nevar izteikt tos mÇcek∫iem, lai tie pÇrstÇtu lgt. vÇrdus, ar kuriem Vi¿‰ ldza, Un Vi¿‰ pavïlïja tiem, lai tie nedz ar¥ cilvïks var auzrakst¥t nepÇrstÇtu algt savÇs sird¥s. tos vÇrdus, ar kuriem Vi¿‰ ldza. 2 Un Vi¿‰ pavïlïja tiem, lai tie 33 Un ∫auÏu pulks dzirdïja un pieceltos un nostÇtos uz savÇm liecina; un vi¿u sirdis bija at- kÇjÇm. Un tie piecïlÇs un nostÇ- vïrtas un vi¿i saprata savÇs jÇs uz savÇm kÇjÇm. sird¥s tos vÇrdus, ar kuriem 3 Un notika, ka Vi¿‰ atkal Vi¿‰ ldza. lauza maizi un svït¥ja to, un 34 Tomïr tik lieli un br¥numai- deva mÇcek∫iem to ïst. ni bija tie vÇrdi, ar kuriem Vi¿‰ 4 Un, kad vi¿i bija ïdu‰i, Vi¿‰ ldza, ka tie nevar tikt rakst¥ti, tiem pavïlïja, lai tie lauztu nedz ar¥ cilvïks tos var aizteikt. maizi un dotu to ∫auÏu pulkam. 35 Un notika, kad Jïzus bija 5 Un, kad tie bija devu‰i ∫auÏu pabeidzis lgt, Vi¿‰ atkal nÇca pulkam, Vi¿‰ deva tiem ar¥ v¥nu pie mÇcek∫iem un sac¥ja uz tiem: dzert, un pavïlïja vi¿iem, lai Tik lielu atic¥bu Es nekad nees- tie to dotu ∫auÏu pulkam.
29a JÇ¿a 17:6. 3. Nef. 17:17. 20 1a 2. Nef. 32:9; 30a Mat. 17:2. 35a src Tic¥ba, ticït. Mos. 24:12. 32a M&D 76:116. b Mat. 13:58. 34a 2. kor. 12:4; src Netic¥ba. 489 Tre‰ais Nefijs 20:6–19 6 Tad nu tur nebija bijis nedz csapulcinÇti kopÇ no austru- amaizes, nedz v¥na, ko btu miem un no rietumiem, un no nesu‰i mÇcek∫i vai ∫auÏu pulks; dienvidiem, un no zieme∫iem; 7 bet Vi¿‰ patiesi adeva tiem un vi¿i tiks vesti pie TÇ Kunga, maizi ïst un ar¥ v¥nu dzert. sava Dieva datzi¿as, kur‰ ir 8 Un Vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Tas, atpest¥jis tos. kas aïd ‰o maizi, ïd no Manas 14 Un Tïvs Man pavïlïja, lai Es miesas savai dvïselei; un tas, dotu ‰o azemi jums mantojumÇ. kas dzer no ‰¥ v¥na, dzer no 15 Un Es saku jums, ka, ja ManÇm asin¥m savai dvïselei; cittic¥bnieki anenoÏïlos grïkus un vi¿a dvïsele nekad nebs pïc tÇs svït¥bas, ko tie sa¿ems, nedz izsalkusi, nedz izslÇpusi, kad tie bs izkl¥dinÇju‰i Manu bet bs sÇta. tautu— 9 Tad, kad viss plis bija ïdis 16 tad js, kas esat Jïkaba un dzïris, lk, vi¿i tika piepild¥- nama atlikums, iesit starp tiem; ti ar Garu; un vi¿i sauca vienÇ un js bsit vi¿u vid, un vi¿u bals¥ un deva godu Jïzum, ko bs daudz; un js bsit starp vi¿i bija gan redzïju‰i, gan tiem kÇ lauva starp meÏa zvï- dzirdïju‰i. riem un kÇ jauns alauvïns avju 10 Un notika, kad tie visi bija barÇ, kas, ja tas iet tam cauri, godinÇju‰i Jïzu, Vi¿‰ sac¥ja uz bnomin kÇjÇm un saplosa gaba- tiem: Lk, tagad Es pabeidzu to los, un neviens nevar paglÇbt. pavïli, ko Tïvs Man ir pavïlïjis 17 Tava roka bs pacelta pret par ‰o tautu, kas ir Israïla nama taviem pretiniekiem, un visi tavi atlikums. ienaidnieki taps izdeldïti. 11 Js atceraties, ka Es runÇju 18 Un Es asapulcinlju Savus uz jums un teicu, ka tad, kad ∫audis kopÇ, kÇ cilvïks savÇc aJesajas bvÇrdi bs piepild¥ti— kopÇ savus kl¥‰us uz ku∫amÇ lk, tie ir rakst¥ti un tie ir jsu klona. priek‰Ç, tÇdï∫ pïtiet tos— 19 Jo Es veido‰u Savus ∫audis, 12 un patiesi, patiesi Es saku ko Tïvs Man ir derïjis, jÇ, Es jums, ka tad, kad tie bs piepil- veido‰u tavus aragus no dzelzs, d¥ti, tad bs piepild¥ta tÇ ader¥- un Es veido‰u tavus nagus no ba, ko Tïvs ir slïdzis ar Savu vara. Un tu sasit¥si gabalos tautu, ak Israïla nams. daudzas tautas; un Es velt¥‰u 13 Un tad aatliku‰ie, kas bs vi¿u ieguvumu Tam Kungam, bizkais¥ti pa zemes virsu, tiks un vi¿u bagÇt¥bu visas pasaules
6a Mat. 14:19–21. 12a 3. Nef. 15:7–8. 15a 3. Nef. 16:10–14. 7a JÇ¿a 6:9–14. 13a 3. Nef. 16:11–12; 16a Morm. 5:24; 8a JÇ¿a 6:50–58; 21:2–7. M&D 19:27. 3. Nef. 18:7. b src Israïls—Israïla b Mih. 5:7–8; src Svïtais izkais¥‰ana. 3. Nef. 16:14–15; 21:12. Vakarïdiens. c src Israïls—Israïla 18a Mih. 4:12. 11a 2. Nef. 25:1–5; sapulcinljana. 19a Mih. 4:13. Morm. 8:23. d 3. Nef. 16:4–5. b 3. Nef. 16:17–20; 23:1–3. 14a src Apsol¥tÇ zeme. Tre‰ais Nefijs 20:20–29 490 Kungam. Un lk, Es esmu Tas, Tïvs noslïdza ar jsu tïviem, kas to dara. sac¥dams uz ÅbrahÇmu: Un 20 Un notiks—saka Tïvs, ka btavos pïcnÇcïjos tiks svït¥tas Manas taisn¥bas azobens karÇ- visas zemes ciltis. sies pÇr tiem tan¥ dienÇ; un, ja 26 Tïvs vispirms cïla jums vien vi¿i nenoÏïlos grïkus, tas Mani un st¥ja Mani svït¥t js, krit¥s pÇr tiem, saka Tïvs, jÇ, anovïr‰ot ikvienu no jums no patiesi uz visÇm cittic¥bnieku jsu nekrietn¥bÇm; un tas tÇpïc, tautÇm. ka js esat der¥bas bïrni— 21 Un notiks, ka Es nostiprinÇ- 27 un, kad js tikÇt svït¥ti, tad ‰u Savu atautu, ak Israïla nams! Tïvs izpild¥ja to der¥bu, ko Vi¿‰ 22 Un lk, ‰o tautu Es nostip- bija slïdzis ar ÅbrahÇmu, sac¥- rinlju ‰ai zemï, izpildot to dams: aTavos pïcnÇcïjos tiks ader¥bu, ko es noslïdzu ar jsu svït¥tas visas zemes ciltis—iz- tïvu Jïkabu; un ‰¥ zeme tiks lejot Svïto Garu caur Mani uz saukta par bJauno JeruzÇlemi. cittic¥bniekiem, ‰¥ svït¥ba bcitti- Un debesu spïki bs starp ‰iem c¥bniekiem padar¥s tos varenÇ- ∫aud¥m; jÇ, patiesi, cEs b‰u kus par visu, l¥dz pat Manas jsu vid. tautas izkl¥dinljanai, ak Israïla 23 Lk, Es esmu Tas, par ko nams. Mozus runÇja, sac¥dams: aPra- 28 Un vi¿i bs a pletne ‰¥s vieti Tas Kungs, jsu Dievs, cels zemes ∫aud¥m. Tomïr, kad tie jums no jsu brÇ∫iem tÇpat kÇ bs sa¿ïmu‰i Mana eva¿Æïlija mani, Vi¿u js uzklaus¥sit visÇs piln¥bu, tad, ja tie atkal nocieti- lietÇs, ko Vi¿‰ jums sac¥s. Un nÇs savas sirdis pret Mani, Es notiks, ka katra dvïsele, kas atgriez¥‰u vi¿u nekrietn¥bas uz neklaus¥s Tam pravietim, tiks vi¿u pa‰u galvÇm, saka Tïvs. izdeldïta no tautas vidus. 29 Un Es aatcerï‰os to der¥bu, 24 Patiesi, patiesi Es saku ko Es noslïdzu ar Saviem ∫au- jums, jÇ, un avisi pravie‰i, sÇkot d¥m; un Es derïju ar tiem, ka Es ar Samuïlu, un tie, kas turpmÇk bsapulcinlju tos kopÇ Manis ir runÇju‰i, ir liecinÇju‰i par noliktajÇ laikÇ, ka Es atkal do‰u Mani. tiem cvi¿u tïvu zemi mantoju- 25 Un lk, js esat pravie‰u mÇ, kas ir dJeruzÇlemes zeme, bïrni; un js esat no Israïla kas ir apsol¥tÇ zeme vi¿iem uz nama; un js esat ader¥bÇ, ko mÏiem, saka Tïvs.
20a 3. Nef. 29:4. Mal. 3:1; 3. Nef. 24:1. 27a Gal. 3:8; 2. Nef. 29:14; 21a 3. Nef. 16:8–15. 23a 5. Moz. 18:15–19; Åbr. 2:9. 22a 1. Moz. 49:22–26; Ap. d. 3:22–23; b 3. Nef. 16:6–7. M&D 57:2–3. 1. Nef. 22:20–21. 28a 3. Nef. 16:8–9. b Jes. 2:2–5; 24a Ap. d. 3:24–26; 29a Jes. 44:21; 3. Nef. 21:23–24; 1. Nef. 10:5; Jïk. 7:11. 3. Nef. 16:11–12. Et. 13:1–12; 25a src ÅbrahÇma b src Israïls—Israïla M&D 84:2–4. Der¥ba. sapulcinljana. src JaunÇ JeruzÇleme. b 1. Moz. 12:1–3; 22:18. c Am. 9:14–15. c Jes. 59:20–21; 26a Sal. Pam. 16:6. d src JeruzÇleme. 491 Tre‰ais Nefijs 20:30–46 30 Un notiks, ka laiks pienÇks, jums, ka Mana tauta paz¥s Manu kad Mana eva¿Æïlija piln¥ba tiks VÇrdu; jÇ, tan¥ dienÇ vi¿i zinÇs, sludinÇta tiem; ka Es esmu Tas, kas runÇ. 31 un vi¿i aticïs Man, ka Es 40 Un tad vi¿i sac¥s: a Cik esmu Jïzus Kristus, Dieva Dïls, br¥ni‰˙as kalnos ir tÇ kÇjas, kas un lgs Tïvu ManÇ VÇrdÇ. atnes tiem labas vïstis, kas 32 Tad vi¿u asargi pacels savu bsludina mieru, kas atnes tiem balsi, vi¿i gavilïs visi vienÇ bal- labas vïstis par labo; kas sludina s¥, jo tie redzïs pa‰i savÇm ac¥m. glÇb‰anu, kas saka CiÇnai: Tavs 33 Tad Tïvs sapulcinÇs vi¿us Dievs valda! atkal kopÇ un dos vi¿iem 41 Un tad skanïs sauciens: JeruzÇlemi par vi¿u mantojuma aIzeita, izeita no turienes ÇrÇ, zemi. neaizskariet nekÇ b ne‰˙¥sta; 34 Tad tie izpld¥s priekÇ— izeita no to vidus; esat c‰˙¥sti aDziediet visas kopÇ, js, JeruzÇ- js, kas nesat TÇ Kunga traukus. lemes izpost¥tÇs vietas; jo Tïvs 42 aNedodieties prom bai∫u ir mierinÇjis Savus ∫audis, Vi¿‰ pilnÇ steigÇ, nedz ar¥ bïgot, jo ir atpest¥jis JeruzÇlemi! Tas Kungs ies jums pa priek‰u, 35 Tïvs ir atsedzis Savu svïto un Israïla Dievs bs jsu roku visu tautu acu priek‰Ç, un aizmugure. visi zemes gali redzïs glÇb‰anu, 43 Redzi, Mans kalps r¥kosies kas nÇk no Tïva; un Tïvs un gudri; Vi¿‰ tiks paaugstinÇts, Es esam viens. cildinÇts un augsti godÇts. 36 Un tad tiks izpild¥ts tas, kas 44 KÇ daudzi par Tevi bija ir rakst¥ts: aMosties, mosties pÇrsteigti—Vi¿a vaigs bija tik atkal un apjoz savu spïku, ak izkrop∫ots, ka tas nel¥dzinÇjÇs CiÇna, tïrpies savÇs svïtku drÇ- cilvïkam, un Vi¿a stÇvs nepa- nÇs, ak JeruzÇleme, svïtÇ pilsï- visam cilvïku bïrniem— ta! Jo turpmÇk tev¥ vairs nespers 45 tÇpat Vi¿‰ aapslac¥s daudzas kÇju neviens, kas neapgraiz¥ts tautas; ˙ïni¿i aizvïrs savas un ne‰˙¥sts! mutes, jo, kas tiem nekad nebija 37 Nokrati p¥‰∫us, pacelies, stÇst¥ts, to tie tagad redzïs; un, apsïdies, ak JeruzÇleme! Atrai- ko tie nekad nebija dzirdïju‰i, sies no savÇm kakla vaÏÇm, ak to tie saprat¥s. sagst¥tÇ CiÇnas meita! 46 Patiesi, patiesi Es saku jums, 38 Jo tÇ saka Tas Kungs: Par viss tas noteikti nÇks, tie‰i tÇ, kÇ velti js esat sevi pÇrdevu‰i, un Tïvs ir pavïlïjis Man. Tad ‰¥ js tiksit atpirkti bez naudas. der¥ba, ko Tïvs ir slïdzis ar 39 Patiesi, patiesi Es saku Savu tautu, tiks piepild¥ta; un
31a 3. Nef. 5:21–26; M&D 113:7–10. 1. Nef. 13:37. 21:26–29. src CiÇna. 41a Jes. 52:11–15. 32a Jes. 52:8; 40a Jes. 52:7; b src T¥rs un net¥rs. 3. Nef. 16:18–20. Nah. 2:1; c M&D 133:5. src SargÇt, sargs. Mos. 15:13–18; 42a 3. Nef. 21:29. 34a Jes. 52:9. M&D 128:19. 45a Jes. 52:15. 36a Jes. 52:1–3; b Marka 13:10; Tre‰ais Nefijs 21:1–8 492 tad aJeruzÇlemï atkal dz¥vos mas tiem no Tïva, un nÇks no Mana tauta un tÇ bs vi¿u Tïva, no tiem pie jums; mantojuma zeme. 4 jo tÇ ir gudr¥ba TïvÇ, ka vi¿i tiks nostiprinÇti ‰in¥ zemï un tiks nodibinÇti kÇ abr¥va tauta ar 21. NODAπA Tïva spïku, lai ‰¥s lietas varïtu nÇkt no tiem pie atliku‰ajiem Israïls tiks sapulcinÇts, kad parÇ- no jsu pïcnÇcïjiem, lai tÇ Tïva d¥sies Mormona GrÇmata. Citti- bder¥ba, ko Vi¿‰ derïja ar Savu c¥bnieki nostiprinÇsies kÇ br¥va tautu, ak Israïla nams, varïtu tauta AmerikÇ. Vi¿i tiks izglÇbti, tikt piepild¥ta; ja vi¿i ticïs un paklaus¥s; citÇdi 5 tÇdï∫, kad ‰ie darbi un ar¥ vi¿i tiks izdeldïti un izn¥cinÇti. tie darbi, kas tiks veikti starp Israïls cels Jauno JeruzÇlemi jums vïlÇk, nÇk ano cittic¥b- un pazudu‰Çs ciltis atgriez¥sies. niekiem pie jsu bpïcnÇcïjiem, Apmïram 34 g. pïc Kr. kas dz¥vos netic¥bÇ dï∫ savas Un patiesi Es saku jums, Es nekrietn¥bas; dodu jums z¥mi, lai js varïtu 6 jo tÇ pienÇkas Tïvam, lai tas zinÇt to alaiku, kad ‰¥m lietÇm nÇktu no acittic¥bniekiem, lai ir jÇnotiek—kad Es sapulcinlju Vi¿‰ varïtu parÇd¥t Savu spïku Savu tautu no vi¿u ilgÇs izkl¥- cittic¥bniekiem tÇdï∫, lai cittic¥b- dinljanas, ak Israïla nams, un nieki, ja tie nenocietinÇs savas atkal nodibinlju starp tiem sirdis, lai tie varïtu noÏïlot grï- Savu CiÇnu; kus un nÇkt pie Manis, un tapt 2 un lk, ‰¥ ir tÇ lieta, ko Es krist¥ti ManÇ VÇrdÇ un zinÇt dodu jums par z¥mi—jo patiesi patiesos Manas mÇc¥bas punk- Es saku jums, kad ‰¥s lietas, tus, lai vi¿i varïtu tikt bieskait¥ti kuras Es pasludinu jums un starp Maniem ∫aud¥m, ak Israïla kuras Es pats pasludinlju jums nams; vïlÇk, un kuras ar SvïtÇ Gara 7 un, kad ‰¥s lietas notiks un spïku jums tiks dotas no Tïva, jsu apïcnÇcïji sÇks uzzinÇt par tiks dar¥tas zinÇmas cittic¥bnie- ‰¥m lietÇm—tÇ bs z¥me tiem, kiem, lai vi¿i varïtu zinÇt par lai vi¿i varïtu zinÇt, ka Tïva ‰o tautu, kas ir Jïkaba nama at- darbs jau ir sÇcies, piepildot to likums, un par to Manu tautu, der¥bu, ko Vi¿‰ ir slïdzis ar ko tie izkl¥dinÇs; tautu, kas ir no Israïla nama. 3 patiesi, patiesi Es saku jums, 8 Un, kad tÇ diena pienÇks, kad a‰¥s lietas tiks dar¥tas zinÇ- notiks, ka ˙ïni¿i aizvïrs savas
46a Et. 13:5, 11. src ÅbrahÇma 3. Nef. 16:4–7. 21 1a src PïdïjÇs dienas. Der¥ba. b Gal. 3:7, 29; 3a Et. 4:17; 5a 3. Nef. 26:8. 3. Nef. 16:13; DÏS—V 1:34–36. b 2. Nef. 30:4–5; Åbr. 2:9–11. 4a 1. Nef. 13:17–19; Morm. 5:15; 7a 3. Nef. 5:21–26. M&D 101:77–80. M&D 3:18–19. b Morm. 5:20. 6a 1. Nef. 10:14; Jïk. 5:54; 493 Tre‰ais Nefijs 21:9–22 mutes, jo, kas tiem nekad nebija vien tie anenoÏïlos grïkus; jo stÇst¥ts, to tie tagad redzïs; un, notiks, ka tan¥ dienÇ, saka Tïvs, ko tie nekad nebija dzirdïju‰i, Es izdeldï‰u tavus zirgus no tas tiem k∫s saprotams. tava vidus un Es izn¥cinlju 9 Jo tan¥ dienÇ Manis dï∫ Tïvs tavus kaujas ratus; dar¥s darbu, kas bs liels un 15 un Es nopost¥‰u tavas zemes abr¥numains darbs starp tiem; pilsïtas un sam¥‰u kÇjÇm visus un tur bs starp vi¿iem tÇdi, kas tavus cietok‰¿us; neticïs, kaut ar¥ cilvïks tiem to 16 un Es izdeldï‰u burvest¥bas pazi¿os. no tavas zemes, un tev vairs 10 Bet lk, Mana kalpa dz¥v¥ba nebs z¥lnieku; bs ManÇ rokÇ; tÇdï∫ tie vi¿u 17 tavus aizgrieztos tïlus Es nesasit¥s, kaut ar¥ vi¿‰ tiks ar¥ izdeldï‰u un tavus piemi- aizkrop∫ots to dï∫. Tomïr Es ¿as akme¿us no tava vidus, un vi¿u izdziedinlju, jo Es parÇ- tev vairs nebs pielgt savu d¥‰u tiem, ka Mana bgudr¥ba ir roku darbu; pÇrÇka par velna vilt¥bu. 18 un Es izn¥dï‰u elku koku 11 TÇdï∫ notiks, ka visi, kas ne- birzis no tava vidus, tÇpat Es ticïs Maniem,—kas esmu Jïzus izdeldï‰u tavas pilsïtas. Kristus,—vÇrdiem, ko Tïvs liks 19 Un notiks, ka visi ameli un atam nest cittic¥bniekiem un dos krÇp‰anas, un skaud¥ba, un ne- tam spïku, lai vi¿‰ varïtu nest saska¿as, un viltus priester¥bas, tos cittic¥bniekiem, (tas tiks un netikl¥bas tiks izbeigtas. dar¥ts tÇ kÇ Mozus teica), tie tiks 20 Jo notiks, saka Tïvs, ka tan¥ bizdeldïti no Manas tautas, kas dienÇ visus, kas nenoÏïlos grï- ir der¥bÇ. kus un nenÇks pie Mana m¥∫otÇ 12 Un Mana tauta, kas ir Jïkaba Dïla, tos Es izdeldï‰u no Savas atlikums, bs starp cittic¥bnie- tautas vidus, ak Israïla nams; kiem, jÇ, vi¿u vid kÇ alauva 21 un Es lik‰u tÇdai atrieb¥bai starp meÏa zvïriem, kÇ jauns un dusmÇm nÇkt pÇr tiem tÇpat lauvïns avju barÇ, kas, ja tas iet kÇ pret pagÇniem, par kÇdu vi¿i tam cauri, bnomin kÇjÇm un sa- nekad nav dzirdïju‰i. plosa gabalos, un neviens nevar 22 Bet, ja tie noÏïlos grïkus paglÇbties. un paklaus¥s Maniem vÇrdiem, 13 Vi¿u roka bs augsti pacelta un nenocietinÇs savas sirdis, pret vi¿u pretiniekiem, un visi Es anodibinlju Savu bazn¥cu vi¿u ienaidnieki taps izdeldïti. starp tiem, un tie stÇsies der¥bÇ 14 JÇ, ak vai cittic¥bniekiem, ja un tiks bpieskait¥ti pie Jïkaba
9a Jes. 29:13; Morm. 8:16, 25. M&D 1:16. Ap. d. 13:41; b M&D 1:14. src Elku pielg‰ana. 1. Nef. 22:8. 12a Mih. 5:7–14; 19a 3. Nef. 30:2. src Eva¿Æïlija 3. Nef. 20:16. 22a src Atklljana. atjauno‰ana. b 3. Nef. 16:13–15. b 2. Nef. 10:18–19; 10a M&D 135:1–3. 14a 2. Nef. 10:18; 33:9. 3. Nef. 16:13. b M&D 10:43. 17a 2. Moz. 20:3–4; 11a 2. Nef. 3:6–15; Mos. 13:12–13; Tre‰ais Nefijs 21:23–22:5 494 atlikuma, pie tiem, kam Es esmu bïgot, jo Es ie‰u tiem pa priek‰u, devis ‰o zemi mantojumÇ; saka Tïvs, un Es b‰u ar¥ vi¿u 23 un vi¿i pal¥dzïs Manai aizmugure. tautai, Jïkaba atlikumam, un ar¥ visiem tiem no Israïla nama, kas 22. NODAπA nÇks ‰ai zemï, lai vi¿i varïtu celt pilsïtu, kas tiks saukta par PïdïjÇs dienÇs CiÇna un tÇs stabi aJauno JeruzÇlemi. tiks nostiprinÇti, un Israïls tiks 24 Un tad tie pal¥dzïs Maniem sapulcinÇts Ïïlast¥bÇ un labsird¥bÇ. ∫aud¥m, lai JaunajÇ JeruzÇlemï Vi¿i triumfïs. Sal¥dziniet ar Jesajas varïtu tikt sapulcinÇti kopÇ tie, gr. 54. Apmïram 34 g. pïc Kr. kas izkais¥ti pa visu zemes virsu. 25 Un tad adebesu spïks nÇks Un tad notiks tas, kas ir rakst¥ts: starp tiem, un bEs ar¥ b‰u to Gavilï, tu neaugl¥gÇ, kas neesi vid. dzemdïjusi; izplsti adziesmÇs 26 Un tad Tïva darbs sÇksies un ska∫i kliedz tu, kas nepaz¥sti tan¥ dienÇ, patiesi, kad ‰is dzemd¥bu sÇpes; jo vairÇk bïrnu eva¿Æïlijs tiks sludinÇts ‰¥s bs vientulei nekÇ bïrnu precï- tautas atlikumam. Patiesi Es tai sievai, saka Tas Kungs. saku jums, tan¥ dienÇ Tïva 2 Papla‰ini savas telts vietu, darbs asÇksies starp visiem, kas un lai tie izple‰ jo pla‰i tavu izkais¥ti no Manas tautas, jÇ, mÇjok∫u pÇrsegus; netaupi, pa- patiesi cilt¥m, kas ir bzudu‰as, garini savas virves un nostiprini kuras Tïvs ir aizvedis prom savus astabus; no JeruzÇlemes. 3 jo tu izlauz¥sies gan pa labi, 27 JÇ, Tïva darbs sÇksies starp gan pa kreisi, un tavi pïcnÇcïji visiem, kas aizkais¥ti no Manas iemantos to, kas bija acittic¥bnie- tautas, lai sagatavotu ce∫u, pa ku, un padar¥s pamestÇs pilsïtas kuru vi¿i var nÇkt pie Manis, apdz¥votas. lai vi¿i varïtu vïrsties pie Tïva 4 Neb¥sties, jo tu netiksi ap- ManÇ VÇrdÇ. kaunota; neesi ar¥ satriekta, jo tu 28 JÇ, un tad Tïva darbs sÇksies netapsi likta akaunÇ; jo tu aiz- starp visÇm tautÇm, sagatavojot mirs¥si savas jaun¥bas kaunu ce∫u, pa kuru Vi¿a tauta var un nepieminïsi savas jaun¥bas tikt asapulcinÇta mÇjÇs sava negodu, un nepieminïsi vairs mantojuma zemï. savas atraitnes laika negodu. 29 Un vi¿i iznÇks no visÇm 5 Jo tavs Rad¥tÇjs, tavs V¥rs, tautÇm; un vi¿i nedosies prom Pulku Kungs ir Vi¿a VÇrds; un bai∫u pilnÇ asteigÇ, nedz ar¥ tavs Pest¥tÇjs, Israïla Svïtais—
23a 3. Nef. 20:22; b src Israïls—Israïla 3. Nef. 20:42. Et. 13:1–12. desmit pazudu‰Çs 22 1a src DziedÇt. src JaunÇ JeruzÇleme. ciltis. 2a src Stabs. 25a 1. Nef. 13:37. 27a 3. Nef. 16:4–5. 3a src Cittic¥bnieki. b Jes. 2:2–4; 3. Nef. 24:1. 28a src Israïls—Israïla 4a 2. Nef. 6:7, 13. 26a 1. Nef. 14:17; sapulcinljana. 3. Nef. 21:6–7. 29a Jes. 52:12; 495 Tre‰ais Nefijs 22:6–23:3 par visas zemes Dievu Vi¿‰ tiks un no ‰ausmÇm, jo tu neb¥sies saukts. un tÇs nenÇks ne tuvu tev. 6 Jo Tas Kungs tevi aicina kÇ 15 Lk, vi¿i gan noteikti sapul- pamestu un garÇ noskumu‰u cïsies kopÇ pret tevi, bet ne ar sievieti, un kÇ jaun¥bas gadu Mani; katrs, kas nÇks pret tevi, sievu, kad tu biji atraid¥ta, saka krit¥s tevis dï∫. tavs Dievs. 16 Lk, Es esmu rad¥jis kalïju, 7 Jo uz mazu br¥di Es biju tevi kas uzp‰ oglïs uguni un kas pametis, bet ar lielu Ïïlast¥bu darina r¥kus savam darbam; un Es tevi savÇk‰u. Es esmu rad¥jis post¥tÇju, kas 8 NelielÇs dusmÇs Es apslïpu saposta. Savu vaigu no tevis uz mazu 17 Nevienam ierocim, kas ir br¥di, bet ar mÏ¥gu laipn¥bu Es vïrsts pret tevi, neveiksies; un atkal par tevi aapÏïlo‰os, saka ikvienu mïli, kura tevi zaimos, Tas Kungs, Tavs Pest¥tÇjs. tu tiesÇ nosod¥si. Tas ir TÇ 9Joatas Man ir kÇ bNoas de¿i, Kunga kalpu mantojums, un jo, kÇ Es zvïrïju, ka Noas de¿i vi¿u taisn¥gums ir no Manis, vairs nepÇrpldinÇs zemi, tÇ saka Tas Kungs. es zvïru, ka Es vairs neb‰u dusm¥gs uz tevi. 23. NODAπA 10 Jo a kalni atkÇpsies un pakalni sakustïsies, bet Mana Jïzus apstiprina Jesajas vÇrdus. laipn¥ba bneatkÇpsies no tevis, Vi¿‰ pavïl ∫aud¥m pït¥t pravie‰us. nedz ar¥ Mana miera der¥ba tiks Samuïla-lamanie‰a vÇrdi par aug- atcelta, saka Tas Kungs, kas ir ‰Çmcel‰anos tiek pievienoti vi¿u apÏïlojies par tevi. pierakstiem. Apmïram 34 g. pïc Kr. 11 Ak tu nomoc¥tÇ, vïtru mïtÇtÇ un nemierinÇtÇ! Lk, Es Un tad, lk, Es saku jums, ka izlik‰u tavus aakme¿us skaistÇs jums ir ajÇpïta ‰¥s lietas. JÇ, baus- krÇsÇs un izlik‰u tavus pamatus li Es dodu jums, ka jums bs ar saf¥ru. c¥t¥gi pït¥t ‰¥s lietas, jo diÏeni ir 12 Un Es tais¥‰u tavus logus bJesajas vÇrdi. no ahÇtiem un tavus vÇrtus no 2 Jo vi¿‰ runÇja nek∫d¥gi par karbunkuliem, un visas tavas visÇm lietÇm, kas attiecas uz apmales no dÇrgakme¿iem. Manu tautu, kas ir no Israïla 13 Un avisi tavi bïrni bs TÇ nama; tÇdï∫ ir vajadz¥gs, lai vi¿‰ Kunga mÇc¥ti; un liels bs tavu runÇtu ar¥ uz cittic¥bniekiem. bïrnu miers. 3 Un viss, par ko vi¿‰ runÇja, 14 aTaisn¥bÇ tu tiksi nostiprinÇ- ir bijis un abs patiesi saska¿Ç ar ta; tu bsi tÇlu no nomÇkt¥bas tiem vÇrdiem, ko vi¿‰ runÇja.
8a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. 11a JÇ¿a atkl. 21:18–21. Morm. 8:23. 9a Jes. 54:9. 13a Jer. 31:33–34. src Jesaja—Jesajas b src Pldi Noas laikÇ. 14a src Taisn¥gs, grÇmata. 10a Jes. 40:4. taisn¥gums. 3a 3. Nef. 20:11–12. b Psm. 94:14; 23 1a src Svïtie Raksti. M&D 35:25. b 2. Nef. 25:1–5; Tre‰ais Nefijs 23:4–24:1 496 4 TÇdï∫ pievïrsiet vïr¥bu 11 Un Jïzus sac¥ja uz tiem: Maniem vÇrdiem; rakstiet ‰¥s KÇ tas ir, ka js neesat rakst¥ju‰i lietas, ko Es jums esmu stÇst¥- to, ka daudzi svïtie uzcïlÇs jis; un atbilsto‰i Tïva gribai un un parÇd¥jÇs daudziem, un laikam tÇs nonÇks pie cittic¥b- kalpoja tiem? niekiem. 12 Un notika, ka Nefijs atcerï- 5 Un ikviens, kas paklaus¥s jÇs, ka tas nebija ticis pierakst¥ts. Maniem vÇrdiem un noÏïlos 13 Un notika, ka Jïzus pavïlïja, grïkus, un taps krist¥ts, tiks lai tas tiktu pierakst¥ts; tÇdï∫ izglÇbts. Pïtiet apravie‰us, jo tas tika pierakst¥ts tÇ, kÇ Vi¿‰ ir daudzi, kas liecina par ‰¥m pavïlïja. lietÇm. 14 Un tad notika, kad Jïzus 6 Un tad notika, kad Jïzus bija bija aizskaidrojis visus Rakstus teicis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ atkal kÇ vienu, ko tie bija rakst¥ju‰i, sac¥ja uz tiem pïc tam, kad Vi¿‰ Vi¿‰ pavïlïja, lai tie mÇc¥tu bija izskaidrojis visus Rakstus, tÇs lietas, ko Vi¿‰ bija tiem ko tie bija sa¿ïmu‰i, Vi¿‰ atkal izskaidrojis. sac¥ja uz tiem: Lk, Es gribu, lai js rakst¥tu citus Rakstus, kas 24. NODAπA jums nav. 7 Un notika, ka Vi¿‰ sac¥ja TÇ Kunga vïstne‰i sagatavos ce∫u Nefijam: Atnes pierakstu, kuru Otrajai AtnÇk‰anai. Kristus sïdïs tu ved. soÆa krïslÇ. Israïlam tiek pavïlïts 8 Un, kad Nefijs atnesa pie- maksÇt desmito tiesu un ziedoju- rakstus un nolika Vi¿a priek‰Ç, mus. Tiek vesta piemi¿as grÇmata. Vi¿‰ uzmeta tiem Savas acis un Sal¥dziniet ar Maleahija gr. 3. sac¥ja: Apmïram 34 g. pïc Kr. 9 Patiesi Es saku jums, Es pavïlïju Savam kalpam aSamu- Un notika, ka Vi¿‰ pavïlïja ïlam-lamanietim, lai vi¿‰ lieci- tiem, lai tie rakst¥tu tos vÇrdus, nÇtu ‰ai tautai, ka tan¥ dienÇ, ko Tïvs bija devis Maleahijam, kad Tïvs pagodinÇs Savu VÇrdu ko Vi¿am bija jÇpasaka tiem. Un Man¥, ka tur bs bdaudzi csvïtie, notika, kad tie bija pierakst¥ti, kas duzcelsies no miro¿iem un Vi¿‰ izskaidroja tos. Un ‰ie ir parÇd¥sies daudziem, un kalpos tie vÇrdi, ko vi¿‰ teica tiem, tiem. Un Vi¿‰ sac¥ja uz tiem: sac¥dams: TÇ sac¥ja Tïvs uz Vai tas tÇ nebija? Maleahiju—Lk, Es st¥‰u 10 Un Vi¿a mÇcek∫i atbildïja Savu avïstnesi, un vi¿‰ sagata- Vi¿am un sac¥ja: JÇ, Kungs, vos ce∫u ManÇ priek‰Ç, un Tas Samuïls pravietoja saska¿Ç ar Kungs, pïc kura js meklïjat, Taviem vÇrdiem, un tie visi ir pïk‰¿i nÇks SavÇ templ¥, patiesi piepild¥ti. der¥bas vïstnesis, par ko js
5a Lk. 24:25–27. c src Svïtais. 14a Lk. 24:44–46. 9a Hel. 13:2. d Mat. 27:52–53. 24 1a M&D 45:9. b Hel. 14:25. src Aug‰Çmcel‰anÇs. 497 Tre‰ais Nefijs 24:2–16 bsit priec¥gi; lk, Vi¿‰ nÇks, esam aplaup¥ju‰i? Ar adesmito saka Pulku Kungs. tiesu un bupuriem. 2 Bet kas var aizturït Vi¿a 9 Js esat nolÇdïti ar lÇstu, jo atnÇk‰anas dienu un kas var js Mani esat aplaup¥ju‰i, pa- pastÇvït, kad Vi¿‰ parÇd¥sies? tiesi, visa ‰¥ tauta. Jo Vi¿‰ ir kÇ bkausïtÇja uguns 10 Bet atnesiet js visi savu un kÇ ve∫as mazgÇtÇjas sÇrms. adesmito tiesu ManÇ klït¥, lai 3 Un Vi¿‰ sïdïs kÇ kausïtÇjs ar¥ ManÇ mÇjÇ btu bar¥ba; un un sudraba dzidrinÇtÇjs; un pÇrbaudiet Mani tad ‰ai zi¿Ç, Vi¿‰ ‰˙¥st¥s Levija adïlus un saka Pulku Kungs, vai Es neat- att¥r¥s tos kÇ zeltu un sudrabu, vïr‰u jums debesu logus un lai tie varïtu bupurït Tam Kun- neizlie‰u pÇr jums bsvït¥bu tik gam upuri taisn¥gumÇ. daudz, ka nepietiks vietas, lai to 4 Tad Tam Kungam labi patiks pie¿emtu. Jdas un JeruzÇlemes upuris, 11 Un Es padz¥‰u, jums pal¥- kÇ senÇs dienÇs un kÇ agrÇkos dzïdams, rij¥go kukaini, un tas gados. neizpost¥s jsu zemes aug∫us, 5 Un Es nÇk‰u pie jums, lai un ar¥ jsu v¥na koks nenomet¥s tiesÇtu; un Es do‰u Çtru liec¥bu savu augli zemï pirms laika, pret burvjiem un pret laul¥bas saka Tas Kungs Cebaots. pÇrkÇpïjiem, un pret zvïrestu 12 Un visas tautas js sauks lauzïjiem, un pret tiem, kas ap- par svït¥tiem, jo js bsit iekÇro- spieÏ savus algÇdÏus, atraitnes jama zeme, saka Pulku Kungs. un abÇri¿us, un novïr‰as no 13 Jsu vÇrdi ir biju‰i nekaun¥- sve‰iniekiem, un Manis neb¥s- gi pret Mani, saka Tas Kungs. tas, saka Tas Kungs Cebaots. Tomïr js sakÇt: Ko tad mïs 6 Jo Es esmu Tas Kungs, Es ne- esam runÇju‰i pret Tevi? mainos, tÇdï∫ js, Jïkaba bïrni, 14 Js teicÇt: Ir velti kalpot Die- neesat tiku‰i izn¥cinÇti. vam, un kÇds labums, ka mïs 7 Jau kop‰ savu tïvu dienÇm esam turïju‰i Vi¿a priek‰rak- js esat anovïrsu‰ies no Maniem stus un ka mïs esam staigÇju‰i priek‰rakstiem un neesat tos noÏïlas pilni Pulku Kunga turïju‰i. bAtgriezieties pie Ma- priek‰Ç? nis, un Es atgriez¥‰os pie jums, 15 Un tagad mïs daudzinÇm saka Pulku Kungs. Bet js sakÇt: lepnos laim¥gus esam; jÇ, tie, kas KÇ tad lai mïs atgrieÏamies? dara bezdiev¥bas, plaukst; jÇ, 8 Vai cilvïks aplaup¥s Dievu? tie, kas kÇrdina Dievu, ir patiesi Tomïr js Mani esat aplaup¥ju‰i. atbr¥voti. Bet js sakÇt: KÇ tad mïs Tevi 16 Tad tie, kas b¥stas To Kun-
2a 3. Nef. 25:1. 3a 5. Moz. 10:8; Moron. 9:22. b Cak. 13:9; M&D 84:31–34. 8a src DesmitÇ tiesa. M&D 128:24. b M&D 13:1. b src Ziedojums. src Zeme—Zemes 5a Jïk. v. 1:27. 10a M&D 64:23; 119:1–7. att¥r¥‰ana; Jïzus 7a src Atkri‰ana. b src Svït¥t, svït¥ts, Kristus OtrÇ b Hel. 13:11; svït¥ba. AtnÇk‰ana. 3. Nef. 10:6; Tre‰ais Nefijs 24:17–26:1 498 gu, bieÏi arunÇ viens ar otru, un ar dziedinÇjumu Savos spÇrnos; Tas Kungs klausÇs un dzird; un un js iziesit un b augsit kÇ piemi¿as bgrÇmata tiek rakst¥ta cbarojamie te∫i steli¿Æ¥. Vi¿a priek‰Ç par tiem, kas b¥stas 3Unjsasam¥sit bezdiev¥gos; To Kungu un kas domÇ par Vi¿a jo tie bs pelni zem jsu kÇju VÇrdu. pïdÇm tan¥ dienÇ, kad Es to 17 Un vi¿i bs Mani, saka dar¥‰u, saka Pulku Kungs. Tas Kungs Cebaots, tan¥ dienÇ, 4 Js atcerieties Mozus, Mana kad Es asavÇk‰u savus dÇrgak- kalpa, likumu, ko Es devu vi- me¿us; un Es saudzï‰u tos, kÇ ¿am aHoreba kalnÇ visa Israïla v¥rs saudzï savu pa‰a dïlu, kas labÇ, ar visiem likumiem un vi¿am kalpo. tiesÇm. 18 Tad js atgriez¥sities un 5 Lk, Es st¥‰u pie jums aredzïsit starp¥bu starp taisn¥go pravieti aEliju, iekams nÇks bTÇ un bezdiev¥go, un starp to, kas Kunga lielÇ un ‰ausmu pilnÇ kalpo Dievam un to, kas Vi¿am diena; nekalpo. 6 un Vi¿‰ apievïrs¥s tïvu sirdis bïrniem un bïrnu sirdis saviem tïviem, lai Man nebtu jÇnÇk 25. NODAπA un jÇsit zeme ar lÇstu. OtrajÇ AtnÇk‰anÇ lepnie un bez- diev¥gie tiks sadedzinÇti kÇ rugÇji. 26. NODAπA Elija atgriez¥sies pirms tÇs lielÇs un briesm¥gÇs dienas. Sal¥dziniet Jïzus izskaidro visas lietas no ar Maleahija gr. 3. Apmïram 34 pa‰a sÇkuma l¥dz galam. Z¥dai¿i g. pïc Kr. un bïrni izsaka br¥numainas lietas, kas nevar tikt rakst¥tas. Jo lk, tÇ diena nÇk, kas adegs kÇ Tiem, kas ir Kristus Bazn¥cÇ, visam karsta krÇsns; un visi blepnie, jÇ, ir jÇbt kop¥gam. Apmïram 34 un visi tie, kas dara ∫aundar¥bas, g. pïc Kr. bs kÇ rugÇji; un tÇ diena, kas nÇk, tos sadedzinÇs, saka Pulku Un tad notika, kad Jïzus bija Kungs, ka tÇ neatstÇs ne saknes, pastÇst¥jis ‰¥s lietas, Vi¿‰ iz- ne zara. skaidroja tÇs ∫auÏu pulkam; 2 Bet jums, kas b¥staties Manu un Vi¿‰ izskaidroja tiem visas VÇrdu, celsies aTaisn¥bas Dïls lietas, gan lielas, gan mazas.
16a Moron. 6:5. M&D 29:9; 64:23–24; 4a 2. Moz. 3:1–6. b M&D 85:9; Moz. 6:5. 133:64; DÏS—V 1:37. 5a 2. µïn. 2:1–2; src Piemi¿as src Zeme—Zemes M&D 2:1; 110:13–16; grÇmata. att¥r¥‰ana. 128:17–18. 17a M&D 101:3. b 2. Nef. 20:33. src Elija; Miru‰o 18a src Sapra‰anas src Lepn¥ba. glÇb‰ana; Saist¥t, dÇvana. 2a Et. 9:22. saist¥‰ana. 25 1a Jes. 24:6; b M&D 45:58. b src Jïzus Kristus 1. Nef. 22:15; c Am. 6:4; 1. Nef. 22:24. OtrÇ AtnÇk‰ana. 3. Nef. 24:2; 3a 3. Nef. 21:12. 6a M&D 2:2. 499 Tre‰ais Nefijs 26:2–13 2 Un Vi¿‰ sac¥ja: a·os Rakstus, satur lielÇko da∫u no tÇ, ko Vi¿‰ kas jums nav, Tïvs pavïlïja, lai mÇc¥ja ∫aud¥m. Es dotu jums; jo tÇ bija gudr¥ba 8 Un ‰o es esmu rakst¥jis, Vi¿Ç, lai tie tiktu doti nÇkama- kas ir mazÇkÇ da∫a no tÇ, ko jÇm paaudzïm. Vi¿‰ mÇc¥ja ∫aud¥m; un es 3 Un Vi¿‰ izskaidroja visas esmu rakst¥jis to ar nolku, lai lietas no pa‰a sÇkuma l¥dz tÇs atkal varïtu tikt nestas tam laikam, kad Vi¿‰ nÇks SavÇ ‰ai tautai ano cittic¥bniekiem, agod¥bÇ—jÇ, patiesi, visas lie- saska¿Ç ar vÇrdiem, ko Jïzus tas, kas notiks uz zemes virsas, runÇja. l¥dz pat bvisas vielas izkus¥s 9 Un, kad vi¿i sa¿ems ‰o, kas kvïlÇ karstumÇ un zeme csariti- vi¿iem vispirms ir vajadz¥gs, nÇsies kÇ t¥stoklis, un debesis lai pÇrbaud¥tu vi¿u tic¥bu, un, un zeme zud¥s; ja bs tÇ, ka vi¿i ticïs ‰¥m 4 un l¥dz pat tai alielai un lietÇm, tad alielÇkas lietas tiks pïdïjai dienai, kad visas tautas pasludinÇtas tiem. un visas ciltis, un visas taut¥bas 10 Un, ja bs tÇ, ka tie neticïs un valodas bstÇvïs Dieva priek- ‰¥m lietÇm, tad lielÇkas lietas ‰Ç, lai tiktu tiesÇtas par saviem anetiks tiem izpaustas, vi¿iem darbiem, vai tie btu labi, vai par nosod¥jumu. tie btu ∫auni— 11 Lk, es jau gras¥jos rakst¥t 5 ja tie ir labi, ar aaug‰Çmcel- tÇs, visu, kas bija iegravïts uz ‰anos mÏ¥gÇ dz¥v¥bÇ; un ja tie Nefija plÇksnïm, bet Tas Kungs ir ∫auni, ar aug‰Çmcel‰anos to aizliedza, sac¥dams: Es apÇr- sod¥bÇ; kuras ir l¥dztekus, viena baud¥‰u Savu ∫auÏu tic¥bu. no vienas puses un otra no 12 TÇdï∫ es, Mormons, rakstu otras puses, saska¿Ç ar Ïïlast¥- tÇs lietas, ko man pavïlïja Tas bu un btaisn¥bu, un svïtumu, Kungs. Un tagad es, Mormons, kas ir Krist, kur‰ bija, cpirms beidzu savu sakÇmo un turpinu pasaule sÇkÇs. rakst¥t tÇs lietas, kas man tika 6 Un tagad ‰eit ‰ai grÇmatÇ pavïlïtas. nevar tikt rakst¥ta pat asimtÇ 13 TÇdï∫ es gribu, lai js redzï- da∫a no tÇ, ko Jïzus patie‰Çm tu, ka Tas Kungs patiesi mÇc¥ja mÇc¥ja ∫aud¥m; ∫audis tr¥s dienu garumÇ; un 7 bet lk, aNefija plÇksnes pïc tam Vi¿‰ aparÇd¥jÇs tiem
26 2a tas ir Mal. 3. Pasaules gals. Kristus pirmsmirst¥gÇ noda∫a, kas citïta c Morm. 5:23. eksistence. 3. Nef. 24. un 25. 4a Hel. 12:25; 6a JÇ¿a 21:25; noda∫Ç. 3. Nef. 28:31. 3. Nef. 5:8. 3a src Jïzus Kristus— b Mos. 16:10–11. 7a src PlÇksnes. Jïzus Kristus god¥ba. src Tiesa, pïdïjÇ. 8a 3. Nef. 21:5–6. b Am. 9:13; 5a Dan. 12:2; 9a Et. 4:4–10. 2. Pït. v. 3:10, 12; JÇ¿a 5:29. 10a Al. 12:9–11. Morm. 9:2. b src Taisn¥ba. 11a Et. 12:6. src Zeme—Zemes c Et. 3:14. 13a JÇ¿a 21:14. att¥r¥‰ana; Pasaule— src Jïzus Kristus— Tre‰ais Nefijs 26:14–27:3 500 bieÏi un lauza bmaizi, un svït¥ja 18 Un daudzi no tiem redzïja to, un deva to tiem. un dzirdïja neizsakÇmas lietas, 14 Un notika, ka Vi¿‰ mÇc¥ja kuras anav ∫auts rakst¥t. un kalpoja visa tÇ ∫auÏu pulka, 19 Un vi¿i mÇc¥ja un kalpoja par kuru tika runÇts, cilvïku cits citam; un savÇ starpÇ aviss abïrniem, un Vi¿‰ batrais¥ja vi¿u btiem bija kop¥gs, katrs cilvïks mïles, un vi¿i runÇja uz saviem r¥kojÇs god¥gi pret citiem. tïviem lielas un br¥numainas 20 Un notika, ka vi¿i visu dar¥- lietas, pat lielÇkas, nekÇ Vi¿‰ ja tÇ, kÇ Jïzus bija tiem pavïlïjis. bija atklÇjis ∫aud¥m; un Vi¿‰ 21 Un tie, kas tapa krist¥ti Jïzus atrais¥ja vi¿u mïles, lai vi¿i VÇrdÇ, tika saukti par aKristus varïtu izteikt. bazn¥cu. 15 Un notika, ka pïc tam, kad Vi¿‰ bija uzkÇpis debes¥s—otro 27. NODAπA reizi, kad Vi¿‰ bija parÇd¥jies tiem un aizgÇjis pie Tïva, aiz- Jïzus pavïl tiem nosaukt Bazn¥cu dziedinÇjis visus vi¿u slimos Vi¿a VÇrdÇ. Vi¿a misija un Izpirk- un vi¿u klibos, un atvïris acis ‰anas upuris veido Vi¿a eva¿Æïliju. vi¿u aklajiem, un atdar¥jis ausis Cilvïkiem ir pavïlïts noÏïlot grïkus kurlajiem, un patiesi veicis visÇ- un tapt krist¥tiem, lai tie varïtu tikt du dziedinljanu starp tiem, un iesvït¥ti ar Svïto Garu. Vi¿iem ir uzcïlis cilvïku no miro¿iem, jÇtop tÇdiem kÇ Jïzus. Apmïram un parÇd¥jis tiem Savu spïku, 34–35 g. pïc Kr. un uzkÇpis pie Tïva— 16 lk, notika nÇkamajÇ r¥tÇ, ka Un notika, kad Jïzus mÇcek∫i ∫auÏu pulks sapulcïjÇs kopÇ, un ce∫oja un sludinÇja to, ko vi¿i vi¿i gan redzïja, gan dzirdïja bija gan redzïju‰i, gan dzirdï- ‰os bïrnus; jÇ, pat az¥dai¿i atvïra ju‰i, un krist¥ja Jïzus VÇrdÇ, no- savas mutes un izteica br¥numai- tika, ka mÇcek∫i sapulcïjÇs kopÇ nas lietas; un tÇs lietas, ko tie iz- un aapvienojÇs varenÇ lg‰anÇ runÇja, tika aizliegtas, ka neviens un bgavï‰anÇ. cilvïks nedr¥kstïja tÇs rakst¥t. 2 Un Jïzus atkal aparÇd¥jÇs tiem, 17 Un notika, ka amÇcek∫i, ku- jo tie ldza Tïvu Vi¿a VÇrdÇ, un rus Jïzus bija izraudz¥jis, sÇka no Jïzus nÇca un nostÇjÇs to vid, tÇ laika bkrist¥t un mÇc¥t visus, un sac¥ja uz tiem: Ko js gribat, kas nÇca pie tiem; un, cik daudzi lai Es jums dotu? tika krist¥ti Jïzus VÇrdÇ, tie visi 3 Un tie sac¥ja Vi¿am: Kungs, tika piepild¥ti ar Svïto Garu. mïs gribam, lai Tu teiktu mums
13b 3. Nef. 20:3–9. 17a 3. Nef. 19:4–13. 27 1a M&D 29:6. src Svïtais b 4. Nef. 1:1. b Al. 6:6. Vakarïdiens. 18a 3. Nef. 26:11. src Gavït, gavï‰ana. 14a 3. Nef. 17:11–12. 19a 4. Nef. 1:3. 2a 3. Nef. 26:13. b Al. 32:23; 3. Nef. 26:16. b src Velt¥t (ziedot), src Jïzus Kristus— 15a 3. Nef. 17:9. ziedo‰anas likums. Kristus pïcnÇves src DziedinÇt, 21a Mos. 18:17. parÇd¥‰anÇs. dziedinljana; Br¥nums. src Jïzus Kristus 16a Mat. 11:25. Bazn¥ca. 501 Tre‰ais Nefijs 27:4–15 vÇrdu, kÇ mums jÇsauc ‰¥ baz- 10 un, ja bs tÇ, ka bazn¥ca bs n¥ca; jo ‰eit ir str¥di ∫auÏu celta uz Mana eva¿Æïlija, tad starpÇ par to. Tïvs parÇd¥s Savus darbus tan¥. 4 Un Tas Kungs sac¥ja uz tiem: 11 Bet, ja bs tÇ, ka tÇ nebs Patiesi, patiesi Es saku jums, celta uz Mana eva¿Æïlija, un bs kÇpïc ∫audis kurn un str¥das par celta uz cilvïku darbiem vai uz ‰o lietu? velna darbiem, patiesi Es saku 5 Vai tie nav las¥ju‰i Rakstus, jums, ka tiem bs prieks par kur teikts, ka jums jÇuz¿emas saviem darbiem uz laiku, un ar aKristus VÇrds, kas ir Mans laiku nÇk gals, un vi¿i tiks VÇrds? Jo ar ‰o VÇrdu js tiksit anocirsti un iemesti ugun¥, no saukti pïdïjÇ dienÇ; kurienes nav atgrie‰anÇs. 6 un, kur‰ uz¿emas Manu 12 Jo vi¿u darbi aseko tiem, jo VÇrdu un apastÇv l¥dz galam, tas ir vi¿u darbu dï∫, ka vi¿i tas tiks izglÇbts pïdïjÇ dienÇ. ir nocirsti; tÇdï∫ atcerieties to, 7 TÇdï∫ visu, ko js dar¥sit, ko es jums stÇst¥ju. dariet ManÇ VÇrdÇ; tÇdï∫ jums 13 Lk, Es devu jums Savu jÇsauc bazn¥ca ManÇ VÇrdÇ; aeva¿Æïliju, un tas ir eva¿Æïlijs, un js piesauksit Tïvu ManÇ kas Man jums jÇdod—ka Es VÇrdÇ, lai Vi¿‰ svït¥ bazn¥cu nÇcu pasaulï, lai dar¥tu bSava Manis dï∫. Tïva gribu, tÇpïc ka Mans Tïvs 8UnkÇtÇvarbtaMana bbaz- Mani st¥ja. n¥ca, ja vien tÇ netiek saukta 14 Un Mans Tïvs st¥ja Mani, ManÇ VÇrdÇ? Jo, ja bazn¥ca lai Es varïtu tikt apacelts pie tiek saukta Mozus vÇrdÇ, tad krusta; un, pïc tam, kad Es biju tÇ ir Mozus bazn¥ca; jeb, ja tÇ ticis pacelts pie krusta, lai Es tiek saukta kÇda cilvïka vÇrdÇ, varïtu bsaist¥t visus cilvïkus tad tÇ ir tÇ cilvïka bazn¥ca; pie Sevis, lai, kÇ Es tiku cilvïku bet, ja tÇ tiek saukta ManÇ pacelts, tÇpat ar¥ cilvïki tiktu VÇrdÇ, tad tÇ ir Mana bazn¥ca, Tïva pacelti, lai stÇtos ManÇ ja ir tÇ, ka tÇ ir celta uz Mana priek‰Ç, lai tiktu ctiesÇti par eva¿Æïlija. saviem darbiem, vai tie btu 9 Patiesi Es saku jums, ka js labi vai ∫auni— esat celti uz Mana eva¿Æïlija; 15 un ‰¥ iemesla dï∫ Es esmu tÇdï∫ visu, ko js sauksit, js ticis apacelts; tÇdï∫, saska¿Ç ar sauksit ManÇ VÇrdÇ; tÇdï∫, ja js Tïva spïku, Es saist¥‰u visus piesauksit Tïvu bazn¥cas labad, cilvïkus pie Sevis, lai tie varïtu ja tas bs ManÇ VÇrdÇ, Tïvs tikt tiesÇti atbilsto‰i saviem uzklaus¥s js; darbiem.
5a src Jïzus Kristus— 11a Al. 5:52. Moz. 7:55. Uz¿emties uz sevi 12a JÇ¿a atkl. 14:13; b JÇ¿a 6:44; 2. Nef. 9:5; Jïzus Kristus VÇrdu. M&D 59:2. M&D 27:18. 6a 3. Nef. 15:9. 13a M&D 76:40–42. c src Jïzus Kristus— 8a M&D 115:4. src Eva¿Æïlijs. SoÆis. b src Jïzus Kristus— b JÇ¿a 6:38–39. 15a src Izpirkt, grïku Bazn¥cas galva. 14a 1. Nef. 11:32–33; izpirk‰ana. Tre‰ais Nefijs 27:16–29 502 16 Un notiks, ka tas, kas zinÇt to, kas jums ir jÇdara ManÇ anoÏïlo savus grïkus un top bazn¥cÇ; jo tos darbus, ko js bkrist¥ts ManÇ VÇrdÇ, tiks pie- redzïjÇt Mani darÇm, jums ar¥ pild¥ts; un, ja tas cpastÇvïs l¥dz bs dar¥t; jo to, ko js redzïjÇt galam, lk, vi¿u es turï‰u ne- Mani darÇm, patiesi bs jums vain¥gu Sava Tïva priek‰Ç dar¥t; tan¥ dienÇ, kad Es stÇvï‰u, lai 22 tÇdï∫, ja js dar¥sit ‰¥s lietas, tiesÇtu pasauli. svït¥ti js esat, jo js tiksit 17 Un tas, kas nepastÇvïs l¥dz paaugstinÇti pïdïjÇ dienÇ. galam, tas ir tas, kas ar¥ tiks 23 Rakstiet ‰¥s lietas, ko js gan nocirsts un iemests ugun¥, no redzïjÇt, gan dzirdïjÇt, iz¿emot kurienes neviens vairs nevarïs tikai tÇs, kas ir aaizliegtas. atgriezties Tïva ataisn¥guma dï∫. 24 Rakstiet ‰¥s tautas darbus, 18 Un ‰¥ ir pasaule, ko Vi¿‰ kuri bs, patiesi kÇ ir ticis rak- ir devis cilvïku bïrniem. Un ‰¥ st¥ts par to, kas ir bijis. iemesla dï∫ Vi¿‰ izpilda vÇr- 25 Jo lk, no grÇmatÇm, kas dus, ko Vi¿‰ ir devis, un Vi¿‰ ir tiku‰as rakst¥tas un kas tiks nemelo, bet izpilda visus Savus rakst¥tas, tiks atiesÇti ‰ie ∫audis, vÇrdus. jo no tÇm vi¿u bdarbi tiks zinÇmi 19 Un anekas net¥rs nevar ieiet cilvïkiem. Vi¿a valst¥bÇ; tÇdï∫ neviens 26 Un lk, visas lietas ir aTïva neieiet Vi¿a batdusÇ kÇ tikai tie, rakst¥tas; tÇdï∫ no grÇmatÇm, kas cmazgÇju‰i savas drÇnas kas bs rakst¥tas, tiks pasaule ManÇs asin¥s, dï∫ savas tic¥bas tiesÇta. un visu savu grïku noÏïlo‰anas, 27 Un ziniet, ka ajs bsit ‰¥s un savas uztic¥bas l¥dz galam. tautas soÆi, saska¿Ç ar to sprie- 20 Tad ‰is ir bauslis: aNoÏïlo- dumu, ko Es jums do‰u, kas bs jiet grïkus, js visi zemes gali, taisn¥gs. TÇdï∫, bkÇdiem v¥riem un nÇciet pie Manis, un topiet jums jÇbt? Patiesi, Es saku bkrist¥ti ManÇ VÇrdÇ, lai js jums, ctÇdiem kÇ Es. varïtu tikt ciesvït¥ti, pie¿emot 28 Un tagad Es aeju pie Tïva. Svïto Garu, lai js varïtu stÇvït Un patiesi Es saku jums, visu, ko d neaptraip¥ti ManÇ priek‰Ç js lgsit Tïvam ManÇ VÇrdÇ, pïdïjÇ dienÇ. tas jums taps dots. 21 Patiesi, patiesi Es jums saku, 29 TÇdï∫ aldziet, un js sa- ‰is ir Mans eva¿Æïlijs; un js ¿emsit; klauvïjiet, un tad jums
16a src NoÏïlot grïkus, Al. 5:21, 27; 13:11–13. src Dz¥v¥bas grïku noÏïlo‰ana. 20a Et. 4:18. grÇmata. b src Krist¥‰ana, b src Krist¥‰ana, 27a 1. Nef. 12:9–10; krist¥t. krist¥t—Btiska. Morm. 3:19. c 1. Nef. 13:37. c src Iesvït¥‰ana. b src Jïzus Kristus— src Izturït. d M&D 4:2. Jïzus Kristus piemïrs. 17a src Taisn¥ba. 23a 3. Nef. 26:16. c Mat. 5:48; 19a Al. 11:37. 25a 2. Nef. 33:10–15; 3. Nef. 12:48. b M&D 84:24. M. v. 1:11. 28a JÇ¿a 20:17. src Atpta. b 1. Nef. 15:32–33. 29a Mat. 7:7; c JÇ¿a atkl. 1:5; 7:14; 26a 3. Nef. 24:16. 3. Nef. 14:7. 503 Tre‰ais Nefijs 27:30–28:6 taps atvïrts; un tam, kas klau- Kristus valst¥bÇ, kad tie nomirs. dzina, taps atvïrts. Tr¥s nefijie‰i vïlas, un tiem tiek 30 Un tad lk, Mans prieks ir dota vara pÇr nÇvi, tÇ lai tie paliktu milz¥gs l¥dz piln¥bai jsu dï∫, uz Zemes, l¥dz Kristus atkal nÇks. un ar¥ par ‰o paaudzi; jÇ, un Vi¿i tiek apskaidroti un redz lietas, patiesi Tïvs un ar¥ visi svïtie ko nav ∫auts izteikt, un tagad tie e¿Æe∫i priecÇjas par jums un ‰o kalpo starp cilvïkiem. Apmïram paaudzi; jo aneviens no tiem 34–35 g. pïc Kr. nav zudis. Un tad notika, kad Jïzus bija 31 Lk, Es gribu, lai js sapras- teicis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ runÇja tu; jo Es domÇju tos, kas atagad uz saviem mÇcek∫iem, uz katru ir dz¥vi no b‰¥s paaudzes; un atsevi‰˙i, sac¥dams tiem: Kas ir neviens no vi¿iem nav zudis, tas, ko js vïlaties no Manis un vi¿os Man ir piln¥gs cprieks. pïc tam, kad Es b‰u aizgÇjis 32 Bet lk, Mani apbïdina pie Tïva? aceturtÇ paaudze no ‰¥s paau- 2 Un vi¿i visi runÇja, iz¿emot dzes, jo vi¿i tiks aizvesti gstÇ tikai tr¥s, sac¥dami: Mïs vïla- tÇpat kÇ pazu‰anas dïls; jo vi¿i mies, lai pïc tam, kad mïs b- pÇrdos Mani par sudrabu un sim nodz¥voju‰i cilvïka mÏu, par zeltu, un to, ko bkodes maitÇ lai msu kalpo‰ana, uz kuru Tu un ko zag∫i ielauÏoties var no- ms esi aicinÇjis, varïtu beigties zagt. Un tan¥ dienÇ Es piemeklï- un mïs Çtri varïtu nÇkt pie ‰u vi¿us, patiesi atgrieÏot vi¿u Tevis TavÇ valst¥bÇ. darbus uz vi¿u pa‰u galvÇm. 3 Un Vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Svït¥ti 33 Un notika, kad Jïzus bija js esat, jo js to vïlïjÇties no pabeidzis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ teica Manis; tÇdï∫ pïc tam, kad js uz Saviem mÇcek∫iem: Ieejiet bsit septi¿desmit un divus pa a‰aurajiem vÇrtiem; jo ‰auri gadus veci, js nÇksit pie Manis ir vÇrti un ‰aurs ir ce∫‰, kas ved ManÇ valst¥bÇ; un ar Mani js uz dz¥v¥bu, un maz ir to, kas to atrad¥sit aatvieglojumu savÇm atrod, bet pla‰i ir vÇrti un plats dvïselïm. ir ce∫‰, kas ved uz pazu‰anu, un 4 Un, kad Vi¿‰ bija runÇjis uz daudz ir to, kas pa tiem ieiet, tiem, Vi¿‰ pagriezÇs pret tiem l¥dz pienÇk nakts, kad neviens trim un sac¥ja uz vi¿iem: Ko js nevar strÇdÇt. gribat, lai Es dar¥tu jums, kad Es b‰u aizgÇjis pie Tïva? 28. NODAπA 5 Un vi¿i bïdÇjÇs savÇs sird¥s, jo tie neuzdr¥kstïjÇs teikt Vi¿am Devi¿i no divpadsmit vïlas, un to, ko tie vïlïjÇs. vi¿iem tiek apsol¥ts mantojums 6 Un Vi¿‰ sac¥ja uz tiem: Lk,
30a JÇ¿a 17:12. 32a 2. Nef. 26:9–10; 33a Mat. 7:13–14; 31a 3. Nef. 9:11–13; 10:12. Al. 45:10, 12. 3. Nef. 14:13–14; b 3. Nef. 28:23. b Mat. 6:19–21; M&D 22:1–4. c src Prieks. 3. Nef. 13:19–21. 28 3a src Atpta. Tre‰ais Nefijs 28:7–18 504 Es azinu jsu domas, un js Svïto Garu cilvïku bïrniem vïlïjÇties to, ko bJÇnis, Mans Manis dï∫. m¥∫otais, kas bija kopÇ ar Mani 12 Un notika, kad Jïzus bija ManÇ kalpo‰anÇ, pirms Es tiku runÇjis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ ar Savu jdu pacelts, vïlïjÇs no Manis. pirkstu pieskÇrÇs katram no 7 TÇdï∫, vïl vairÇk svït¥ti js tiem, iz¿emot tos tr¥s, kam bija esat, jo js anekad neizbaud¥sit jÇpaliek, un tad Vi¿‰ aizgÇja. bnÇvi; bet js dz¥vosit, lai redzï- 13 Un lk, debesis tika atvïrtas tu visus Tïva darbus cilvïku un tie tika aaizrauti debes¥s, un bïrniem, l¥dz kamïr visas lietas redzïja, un dzirdïja neizsakÇ- tiks piepild¥tas saska¿Ç ar Tïva mas lietas. gribu, kad Es nÇk‰u SavÇ god¥bÇ 14 Un tÇs tika aaizliegtas tiem ar cdebesu spïkiem. izrunÇt; nedz ar¥ tiem tika dots 8 Un js nekad neciet¥sit nÇves spïks, lai tie varïtu izrunÇt tÇs sÇpes; bet, kad Es nÇk‰u SavÇ lietas, ko vi¿i redzïja un dzir- god¥bÇ, js tiksit izmain¥ti acu- dïja; mirkl¥ no amirst¥bas uz bnemir- 15 un, vai tie bija miesÇ vai st¥bu; un tad js bsit svït¥ti Çrpus miesas, vi¿i nevarïja Mana Tïva valst¥bÇ. pateikt; jo tas likÇs tiem kÇ vi¿u 9 Un vïl, jums nebs sÇpju, aapskaidro‰ana, ka vi¿i tika kamïr js mit¥sit miesÇ, nedz izmain¥ti no ‰¥ miesas ˙erme¿a ar¥ bïdu, iz¿emot tikai par nemirst¥gÇ stÇvokl¥, lai vi¿i pasaules grïkiem; un visu to varïtu redzït Dieva lietas. Es dar¥‰u dï∫ tÇ, ko js vïlïjÇ- 16 Bet notika, ka vi¿i atkal ties no Manis, jo js vïlïjÇties, kalpoja uz zemes virsas; tomïr lai js varïtu a vest cilvïku vi¿i nekalpoja ar tÇm lietÇm, dvïseles pie Manis, kamïr ko vi¿i redzïja un dzirdïja, tÇs pasaule pastÇvïs. pavïles dï∫, kas tiem tika dota 10 Un ‰¥ iemesla dï∫ jums bs debes¥s. aprieka piln¥ba; un js sïdïsit 17 Un tad nu, vai tie bija Mana Tïva valst¥bÇ; jÇ, jsu mirst¥gi vai nemirst¥gi no prieks bs piln¥gs, tÇpat kÇ Tïvs vi¿u apskaidro‰anas dienas, es Man ir devis prieka piln¥bu; un nezinu; js bsit tÇdi, kÇds Es esmu, un 18 bet tik daudz es zinu, saska- Es esmu kÇ Tïvs; un Tïvs un Es ¿Ç ar pierakstu, kas ir dots— esam bviens; vi¿i gÇja pa zemes virsu un 11 un aSvïtais Gars liecina par kalpoja visiem ∫aud¥m, pievie- Tïvu un par Mani, un Tïvs dod nojot tik daudzus bazn¥cai, cik
6a Am. 4:13; Al. 18:32. c 3. Nef. 20:22. 10a M&D 84:36–38. b JÇ¿a 21:21–23; 8a 3. Nef. 28:36–40. b JÇ¿a 17:20–23. M&D 7:1–4. src Mirst¥gs, 11a 2. Nef. 31:17–21; 7a 4. Nef. 1:14; mirst¥gÇ dz¥ve. 3. Nef. 11:32. Morm. 8:10–11; b src Nemirst¥gs, 13a 2. kor. 12:2–4. Et. 12:17. nemirst¥ba. 14a M&D 76:114–116. b src PÇrveidotas 9a Fil. 1:23–24; 15a Moz. 1:11. btnes. M&D 7:5–6. src Apskaidro‰ana. 505 Tre‰ais Nefijs 28:19–34 ticïja vi¿u sludinljanai, krist¥- 26 Bet lk, Es vi¿us esmu dami tos, un, cik daudzi tika redzïjis, un vi¿i man kalpoja. krist¥ti, sa¿ïma Svïto Garu. 27 Un lk, vi¿i bs starp citti- 19 Un vi¿us meta cietumÇ tie, c¥bniekiem, un cittic¥bnieki tos kas nepiederïja pie bazn¥cas. Un nepaz¥s. vi¿us acietumi nevarïja noturït, 28 Vi¿i bs ar¥ starp jdiem, jo tie sa‰˙ïlÇs uz pusïm. un jdi tos nepaz¥s. 20 Un vi¿i tika iemesti zemï; 29 Un notiks, kad Tas Kungs bet vi¿i sita zemi ar Dieva SavÇ gudr¥bÇ uzskat¥s par vÇrdu, tÇ ka ar Vi¿a aspïku tie vajadz¥gu, ka tie kalpos visÇm tika atbr¥voti no zemes dzi∫u- aizkais¥tajÇm Israïla cilt¥m un miem; un tÇdï∫ ∫audis nevarïja visÇm tautÇm, cilt¥m, valodÇm izrakt pietiekamas bedres, lai un taut¥bÇm, un ved¥s no to tos noturïtu. vidus daudzas dvïseles pie 21 Un tr¥s reizes tie tika mesti Jïzus, lai vi¿u vïlï‰anÇs varïtu akrÇsn¥, un tiem nenotika nekas tikt piepild¥ta, un ar¥ dï∫ tÇ pÇr- slikts. liecinljanas spïka no Dieva, 22 Un divreiz tie tika mesti kas ir vi¿os. ameÏon¥gu zvïru midzen¥; un 30 Un vi¿i ir kÇ Dieva ae¿Æe∫i, lk, tie spïlïjÇs ar zvïriem kÇ un, ja tie lgs Tïvam Jïzus bïrns ar jïri¿u, un tiem nenotika VÇrdÇ, vi¿i var parÇd¥ties kat- nekas ∫auns. ram cilvïkam, kam tie uzskat¥s 23 Un notika, ka tÇ vi¿i gÇja par labu. starp visiem Nefija ∫aud¥m un 31 TÇdï∫ lielus un br¥numainus sludinÇja aKristus eva¿Æïliju darbus tie veiks pirms tÇs alielÇs visiem ∫aud¥m uz zemes virsas; dienas, kas nÇks, kad visiem un tie tika pievïrsti Tam Kun- ∫aud¥m noteikti vajadzïs stÇties gam un tika pievienoti Kristus Kristus soÆa krïsla priek‰Ç; bazn¥cai, un tÇ btÇs paaudzes 32 jÇ, pat starp cittic¥bniekiem ∫audis tika svït¥ti, saska¿Ç ar alielu un br¥numainu darbu tie Jïzus vÇrdu. veiks pirms ‰¥s tiesas dienas. 24 Un tagad es, Mormons, uz 33 Un, ja jums btu visi Raksti, br¥di beidzu runÇt par ‰¥m kas sniedz aprakstu par visiem lietÇm. br¥numainajiem Kristus dar- 25 Lk, es gras¥jos rakst¥t to biem, js, saska¿Ç ar Kristus avÇrdus, kas nekad nebaud¥s vÇrdiem, zinÇtu, ka ‰¥s lietas nÇvi, bet Tas Kungs aizliedza; noteikti nÇks. tÇdï∫ es tos nerakst¥‰u, jo tie ir 34 Un, ak vai tam, kas aneklau- noslïpti no pasaules. sa Jïzus vÇrdiem, un ar¥ bto
19a Ap. d. 16:26; 23a src Eva¿Æïlijs. 30a src E¿Æe∫i. Al. 14:26–28. b 3. Nef. 27:30–31. 31a Hel. 12:25; 20a Morm. 8:24. 25a 3. Nef. 19:4. 3. Nef. 26:4–5. 21a Dan. 3:22–27; 29a src Israïls—Israïla 32a 2. Nef. 25:17. 4. Nef. 1:32. izkais¥‰ana; Israïls— 34a Et. 4:8–12. 22a Dan. 6:16–23; Israïla desmit b src Pravietis. 4. Nef. 1:33. pazudu‰Çs ciltis. Tre‰ais Nefijs 28:35–29:4 506 vÇrdiem, ko Vi¿‰ ir izraudz¥jis lielÇkas izmai¿as, un vi¿i tiks un st¥jis starp tiem; jo tas, kas pie¿emti Tïva valst¥bÇ, lai vairs nepie¿em Jïzus vÇrdus un to to nepamestu, bet dz¥votu ar vÇrdus, kurus Vi¿‰ ir st¥jis, Dievu mÏ¥gi debes¥s. nepie¿em Vi¿u; un tÇdï∫ Vi¿‰ nepie¿ems tos pïdïjÇ dienÇ; 29. NODAπA 35 Un tiem btu labÇk, ja tie nebtu dzimu‰i. Jo vai js Mormona GrÇmatas parÇd¥‰anÇs ir domÇjat, ka js varat izbïgt no z¥me, ka Tas Kungs ir sÇcis sapul- aizvainota Dieva taisn¥bas, kur‰ cinÇt Israïlu un izpild¥t Savas ir ticis asam¥d¥ts zem cilvïku der¥bas. Tie, kas noliegs Vi¿a pïdïjo kÇjÇm, lai tÇdïjÇdi glÇb‰ana dienu atklÇsmes un dÇvanas, tiks varïtu nÇkt? nolÇdïti. Apmïram 34–35 g. pïc Kr. 36 Un tad lk, kÇ es runÇju par tiem, ko Tas Kungs ir izrau- Un tad lk, es saku jums, ka tad, dz¥jis, jÇ, par tiem trim, kas tika kad Tas Kungs SavÇ gudr¥bÇ aizrauti debes¥s, ka es nezinu, uzskat¥s par vajadz¥gu, lai ‰ie vai vi¿i tika att¥r¥ti no mirst¥bas vÇrdi anonÇktu pie cittic¥bnie- nemirst¥bÇ— kiem, saska¿Ç ar Vi¿a vÇrdu, 37 bet lk, kop‰ es rakst¥ju, tad js zinÇsit, ka tÇ bder¥ba, ko es esmu vaicÇjis Tam Kungam, Tïvs ir noslïdzis ar Israïla bïr- un Vi¿‰ ir pasludinÇjis Man, ka niem par vi¿u atjauno‰anu to bija vajadz¥gs izmain¥t vi¿u mantojuma zemïs, ir jau sÇkusi ˙erme¿us, vai ar¥ vi¿iem vaja- tapt piepild¥ta. dzïtu baud¥t nÇvi; 2 Un js zinÇsit, ka TÇ Kunga 38 tÇdï∫, lai tie nebaud¥tu nÇvi, vÇrdi, kurus ir runÇju‰i svïtie avi¿u ˙erme¿i tika izmain¥ti, lai pravie‰i, visi tiks piepild¥ti; vi¿i neciestu nedz sÇpes, nedz un jums nevajag teikt, ka Tas bïdas, iz¿emot vien¥gi kÇ par Kungs akavïjas ar Savu nÇk‰anu pasaules grïkiem. pie Israïla bïrniem. 39 Tad nu ‰¥s izmai¿as nebija 3 Un jums nevajag iedomÇties tÇdas, kas notiks pïdïjÇ dienÇ; savÇs sird¥s, ka tie vÇrdi, kas ir bet vi¿i tika izmain¥ti, tÇ ka tiku‰i runÇti, ir tuk‰i, jo lk, Tas SÇtanam nav varas pÇr tiem, lai Kungs atceras Savas der¥bas, ko vi¿‰ nevarïtu atos kÇrdinÇt; un Vi¿‰ ir slïdzis ar Israïla nama vi¿i tika biesvït¥ti miesÇ, lai tie ∫aud¥m. btu csvïti un lai zemes spïki 4 Un, kad js redzïsit, ka ‰ie tos nevarïtu noturït. vÇrdi parÇdÇs starp jums, tad 40 Un ‰ÇdÇ stÇvokl¥ tiem ir jums nevajag ilgÇk nicinÇt TÇ jÇpaliek l¥dz Kristus tiesas die- Kunga darbus, jo Vi¿a ataisn¥bas nai; un tan¥ dienÇ ar tiem notiks bzobens ir Vi¿a labajÇ rokÇ; un
35a Hel. 12:2. kÇrdinÇjums. b Morm. 5:14, 20. 38a src PÇrveidotas b src Iesvït¥‰ana. 2a Lk. 12:45–48. btnes. c src Svïtums. 4a src Taisn¥ba. 39a src KÇrdinÇt, 29 1a 2. Nef. 30:3–8. b 3. Nef. 20:20. 507 Tre‰ais Nefijs 29:5–30:2 lk, tan¥ dienÇ, ja js nicinÇsit 30. NODAπA Vi¿a darbus, Vi¿‰ liks tam dr¥z vien pÇrsteigt js. Pïdïjo dienu cittic¥bniekiem ir a b 5 Ak vai tam, kas nicina TÇ pavïlïts noÏïlot grïkus, nÇkt pie Kunga darbus; jÇ, ak vai tam, kas Kristus un tikt pieskait¥tiem c noliegs Kristu un Vi¿a darbus! pie Israïla nama. Apmïram 34–35 a 6 JÇ, ak vai tam, kas noliegs g. pïc Kr. atklÇsmes no TÇ Kunga un kas sac¥s, ka Tas Kungs vairs ner¥- Klausieties, ak js, cittic¥bnie- kojas caur atklÇsmïm vai pra- ki, un uzklausiet Jïzus Kristus, vietojumiem, vai bdÇvanÇm, dz¥vÇ Dieva Dïla vÇrdus, ko vai mïlïm, vai dziedinljanÇm, Vi¿‰ ir apavïlïjis man, lai es vai SvïtÇ Gara spïku! runÇtu par jums, jo lk, Vi¿‰ 7 JÇ, un ak vai tam, kas sac¥s pavïl, lai es rakst¥tu, sac¥dams: tan¥ dienÇ, lai gtu ape∫¿u, ka 2 Novïrsieties visi js, acitti- Jïzus nevar dar¥t b nekÇdus c¥bnieki, no saviem ∫aunajiem br¥numus; jo tas, kas tÇ dara, ce∫iem; un bnoÏïlojiet savus k∫st l¥dz¥gs cpazu‰anas dïlam, ∫aunos darbus, savus melus un kam nav Ïïlast¥bas, saska¿Ç ar krÇp‰anas, un savas laul¥bu Kristus vÇrdu! pÇrkÇp‰anas, un savas slepenÇs 8 JÇ, un jums nevajag vairs negant¥bas, un savas elku pie- ilgÇk a‰¿Çkt, nedz bnicinÇt, nedz lg‰anas, un savas slepkav¥bas, izsmiet cjdus, nedz ar¥ kÇdu un savas viltus priester¥bas, un no Israïla nama atlikuma; jo lk, savu skaud¥bu, un savus str¥- Tas Kungs atceras Savas der¥bas dus, un visu savu bezdiev¥bu ar tiem, un Vi¿‰ dar¥s tiem atbil- un negant¥bas, un nÇciet pie sto‰i tam, ko Vi¿‰ ir zvïrïjis. Manis, un topiet krist¥ti ManÇ 9 TÇdï∫ jums nevajag domÇt, ka VÇrdÇ, lai js varïtu sa¿emt js varat pagriezt TÇ Kunga labo savu grïku piedo‰anu un tapt roku pa kreisi, lai Vi¿‰ nevarïtu piepild¥ti ar Svïto Garu, lai spriest tiesu, izpildot tÇs der¥- js varïtu tikt cpieskait¥ti pie bas, ko Vi¿‰ ir noslïdzis ar Maniem ∫aud¥m, kas ir no Israïla namu. Israïla nama.
5a 2. Nef. 28:15–16. Morm. 9:15–26. grïku noÏïlo‰ana. b Morm. 8:17; c src Pazu‰anas dïli. c Gal. 3:27–29; Et. 4:8–10. 8a 1. Nef. 19:14. 2. Nef. 10:18–19; c Mat. 10:32–33. b 2. Nef. 29:4–5. 3. Nef. 16:10–13; 6a Morm. 9:7–11, 15. c src Jdi. 21:22–25; b src Gar¥gÇs dÇvanas. 30 1a 3. Nef. 5:12–13. Åbr. 2:10. 7a src Viltus priester¥ba. 2a src Cittic¥bnieki. b 2. Nef. 28:4–6; b src NoÏïlot grïkus, Ceturtais Nefijs TÇ Nefija GrÇmata,
KUR· IR DîLS NEFIJAM—VIENAM NO JîZUS KRISTUS MÅCEKπIEM
Apraksts par Nefija tautu, saska¿Ç ar vi¿a pierakstu.
Visi nefijie‰i un lamanie‰i tiek 4 Un notika, ka tr¥sdesmit un pievïrsti Tam Kungam. Vi¿iem sept¥tais gads ar¥ pagÇja, un tur viss ir kop¥gs, vi¿i dara br¥numus joprojÇm bija miers zemï. un plaukst tai zemï. Pïc diviem 5 Un lielus un br¥numainus gadsimtiem rodas ‰˙el‰anÇs, ∫auni darbus veica Jïzus mÇcek∫i, tÇ darbi, viltus bazn¥cas un vajljanas. ka vi¿i adziedinÇja slimos un Pïc tr¥ssimt gadiem gan nefijie‰i, aug‰Çmcïla miru‰os, un lika gan lamanie‰i ir ∫auni. Amarons klibiem staigÇt un akliem atgt noslïpj svïtos pierakstus. Apmïram savu acu gaismu, un kurliem 35–321 g. pïc Kr. dzirdït; un visÇdus bbr¥numus vi¿i dar¥ja starp cilvïku bïr- N notika, ka tr¥sdesmit un niem; un nevienu br¥numu vi¿i Uceturtais gads pagÇja un ar¥ nedar¥ja savÇdÇk kÇ tikai Jïzus tr¥sdesmit un piektais, un lk, VÇrdÇ. Jïzus mÇcek∫i izveidoja Kristus 6 Un tÇ tr¥sdesmit un astotais bazn¥cu visÇs apkÇrtïjÇs zemïs. gads pagÇja un ar¥ tr¥sdesmit Un, cik daudzi nÇca pie vi¿iem un dev¥tais, un ãetrdesmit un un patiesi noÏïloja savus grï- pirmais, un ãetrdesmit un otrais, kus, tapa krist¥ti Jïzus VÇrdÇ; un jÇ, l¥dz pat ãetrdesmit un devi¿i tie sa¿ïma ar¥ Svïto Garu. gadi bija pagÇju‰i un ar¥ piec- 2 Un notika tr¥sdesmit un desmit un pirmais, un piecdes- sestajÇ gadÇ, visi ∫audis bija mit un otrais; jÇ, un tÇ l¥dz pat pievïrsti Tam Kungam uz visas piecdesmit un devi¿i gadi bija zemes virsas, gan nefijie‰i, gan pagÇju‰i. lamanie‰i, un tur nebija str¥du 7 Un Tas Kungs bija ÇrkÇrt¥gi un domstarp¥bu vi¿u starpÇ, labvïl¥gs vi¿iem tai zemï; jÇ, tÇ un katrs cilvïks god¥gi r¥kojÇs ka vi¿i atkal cïla pilsïtas tur, pret citiem. kur pilsïtas bija nodegu‰as. 3 Un savÇ starpÇ vi¿iem aviss 8 JÇ, patiesi tÇ lielÇ apilsïta bija kop¥gs, tÇdï∫ tur nebija nedz Zarahemla, vi¿i atkal to uzcïla. bagÇto, nedz nabago, nedz 9 Bet tur bija daudzas pilsïtas, nebr¥vo, nedz br¥vo, bet vi¿i kas bija anogrimu‰as, un de¿i visi bija br¥vi, un visi bija debesu nÇca to vietÇ, tÇdï∫ tÇs pilsïtas dÇvanas dal¥bnieki. nevarïja tikt atjaunotas.
[4 nefija] ziedo‰anas likums. src Br¥nums. 1 3a Ap. d. 4:32; 5a src DziedinÇt, 8a 3. Nef. 8:8. 3. Nef. 26:19. dziedinljana. 9a 3. Nef. 9:4, 7. src Velt¥t (ziedot), b JÇ¿a 14:12. 509 Ceturtais Nefijs 1:10–21 10 Un tad lk, notika, ka Nefija bas, nedz str¥du, nedz nekÇrt¥- ∫audis k∫uva stipri un ÇrkÇrt¥- bu, nedz netikl¥bas, nedz melu, gi Çtri vairojÇs, un k∫uva par nedz slepkav¥bu, nedz jebkÇda ∫oti askaistiem un pievilc¥giem veida bizlaid¥bas; un noteikti ∫aud¥m. nevarïja bt claim¥gÇku ∫auÏu 11 Un vi¿i precïja un tika pre- starp visiem ∫aud¥m, kas bija cïti, un tika svït¥ti, saska¿Ç ar tiku‰i rad¥ti ar Dieva roku. tiem daudzajiem sol¥jumiem, ko 17 Tur nebija nedz laup¥tÇju, Tas Kungs bija tiem devis. nedz slepkavu, nedz lamanie‰u, 12 Un vi¿i vairs nesekoja nedz jebkÇdu citu -ie‰u; bet vi¿i aMozus likuma brituÇliem un visi kÇ aviens bija Kristus bïrni priek‰rakstiem, bet vi¿i sekoja un Dieva valst¥bas mantinieki. tÇm pavïlïm, ko tie bija sa¿ï- 18 Un cik svït¥ti vi¿i bija! Jo mu‰i no sava Kunga un sava Tas Kungs svït¥ja tos visos vi¿u Dieva, turpinÇdami cgavït un darbos; jÇ, patiesi vi¿i bija svït¥ti lgt, un sanÇkt bieÏi kopÇ, lai un aplaimoti l¥dz simts un lgtu un uzklaus¥tu TÇ Kunga desmit gadi bija pagÇju‰i; un vÇrdu. pirmÇ paaudze no Kristus bija 13 Un notika, ka tur nebija aizgÇjusi, un tur nebija str¥du str¥du starp visiem ∫aud¥m visÇ visÇ zemï. zemï, bet vareni br¥numi tika 19 Un notika, ka Nefijs, tas, veikti Jïzus mÇcek∫u vid. kur‰ bija vedis ‰os pïdïjos pie- 14 Un notika, ka septi¿desmit rakstus, (un vi¿‰ tos veda uz un pirmais gads pagÇja un ar¥ aNefija plÇksnïm) nomira, un septi¿desmit un otrais, jÇ, un vi¿a dïls Amoss veda tos vi¿a beidzot l¥dz septi¿desmit un vietÇ; un vi¿‰ ar¥ veda tos uz dev¥tais gads bija pagÇjis; jÇ, l¥dz Nefija plÇksnïm. pat simts gadi bija pagÇju‰i, 20 Un vi¿‰ veda tos asto¿des- un Jïzus mÇcek∫i, ko Vi¿‰ bija mit un ãetrus gadus, un tur izraudz¥jis, visi bija aizgÇju‰i joprojÇm bija miers tai zemï, Dieva aparad¥zï, iz¿emot tikai iz¿emot tikai nelielu ∫auÏu da∫u, tos btr¥s, kam bija jÇpaliek; un kas sacïlÇs pret bazn¥cu un uz- citi cmÇcek∫i tika dordinïti vi¿u ¿ïmÇs lamanie‰u vÇrdu; tÇdï∫ vietÇ; un ar¥ daudzi no tÇs paau- tur atkal bija lamanie‰i tai zemï. dzes bija aizgÇju‰i. 21 Un notika, ka Amoss ar¥ 15 Un notika, ka anebija str¥du nomira, (un tas bija simts un tai zemï dï∫ Dieva m¥lest¥bas, devi¿desmit un ãetri gadi no kas mÇjoja ∫auÏu sird¥s. Kristus atnÇk‰anas) un vi¿a 16 Un atur nebija nedz skaud¥- dïls Amoss veda pierakstus
10a Morm. 9:6. b 3. Nef. 28:3–9. 16a src Vienot¥ba. 12a src Mozus likums. src PÇrveidotas b src IekÇre. b 2. Nef. 25:30; btnes. c Mos. 2:41; Al. 50:23. 3. Nef. 15:2–8. c src MÇceklis. src Prieks. c Moron. 6:5; d src Ordinït, 17a JÇ¿a 17:21. M&D 88:76–77. ordinÇcija. src CiÇna. 14a src Parad¥ze. 15a src Miers. 19a src PlÇksnes. Ceturtais Nefijs 1:22–34 510 vi¿a vietÇ; un vi¿‰ ar¥ veda tos SÇtana varas, kas bija ieguvis uz Nefija plÇksnïm; un tie ar¥ ietekmi pÇr vi¿u sird¥m. tika rakst¥ti Nefija grÇmatÇ, kas 29 Un vïl, tur bija cita bazn¥ca, ir ‰¥ grÇmata. kas noliedza Kristu; un tie avajÇ- 22 Un notika, ka divi simti ja patieso Kristus bazn¥cu dï∫ gadu bija pagÇju‰i, un otrÇ vi¿u pazem¥bas un vi¿u tic¥bas paaudze visa bija aizgÇjusi, iz- Krist; un tie nicinÇja vi¿us dï∫ ¿emot tikai daÏus. tiem daudzajiem br¥numiem, 23 Un tagad es, Mormons, kas tika veikti starp vi¿iem. gribu, lai js zinÇtu, ka ∫audis 30 TÇdï∫ vi¿i izmantoja spïku bija savairoju‰ies, tÇ ka tie bija un varu pÇr Jïzus mÇcek∫iem, izplat¥ju‰ies pa visu zemes kas palika ar tiem, un tie meta virsu, un ka vi¿i bija k∫uvu‰i vi¿us acietumÇ; bet ar Dieva ÇrkÇrt¥gi bagÇti dï∫ savas lab- spïku un vÇrdu, kas bija vi¿os, klÇj¥bas Krist. cietumi sa‰˙ïlÇs uz pusïm un 24 Un tad, ‰ai divi simti un vi¿i gÇja, dar¥dami varenus pirmajÇ gadÇ starp vi¿iem radÇs br¥numus starp tiem. tÇdi, kas bija augstprÇt¥gi alepn¥- 31 Un tomïr, neskatoties uz bÇ, tÇdÇ kÇ dÇrgu drÇnu un visa visiem ‰iem br¥numiem, ∫audis veida skaistu pïr∫u, un skaistu nocietinÇja savas sirdis un mek- pasaules lietu nïsljanÇ. lïja vi¿us nogalinÇt, tÇpat kÇ 25 Un kop‰ tÇ laika vi¿u manta jdi JeruzÇlemï meklïja nogali- un vi¿u bagÇt¥ba tiem vairs nÇt Jïzu, saska¿Ç ar Vi¿a vÇrdu. nebija akop¥ga. 32 Un tie meta vi¿us auguns 26 Un tie sÇka dal¥ties ‰˙irÇs; bkrÇsn¥s, un vi¿i iznÇca, negu- un tie sÇka veidot abazn¥cas sev, vu‰i nekÇdu ∫aunumu. lai gtu bpe∫¿u, un sÇka noliegt 33 Un tie ar¥ meta tos ameÏo- patieso Kristus bazn¥cu. n¥gu zvïru midze¿os, un vi¿i 27 Un notika, kad divi simti spïlïjÇs ar meÏon¥giem zvïriem un desmit gadu bija pagÇju‰i, kÇ bïrns ar jïri¿u; un vi¿i iznÇ- tur bija daudz bazn¥cu tai zemï; ca no tiem, neguvu‰i nekÇdu jÇ, tur bija daudz bazn¥cu, kas ∫aunumu. uzdevÇs paz¥stam Kristu, un 34 Tomïr ∫audis nocietinÇja tomïr vi¿i anoliedza lielÇko savas sirdis, jo tos vad¥ja daudzi da∫u no Vi¿a eva¿Æïlija, tÇ ka tie priesteri un viltus pravie‰i, lai pie¿ïma visÇdas bezdiev¥bas, veidotu daudzas bazn¥cas un un deva to, kas svïts, tam, kam dar¥tu visÇda veida nekrietn¥- tas bija baizliegts necien¥bas dï∫. bas. Un tie asita Jïzus ∫audis; bet 28 Un ‰¥ abazn¥ca ÇrkÇrt¥gi Jïzus ∫audis nesita pret¥. Un tÇ vairojÇs dï∫ nekrietn¥bas un dï∫ tie grima netic¥bÇ un bezdiev¥bÇ
24a src Lepn¥ba. src Viltus priester¥ba. 30a 3. Nef. 28:19–20. 25a 4. Nef. 1:3. 27a src Atkri‰ana. 32a Dan. 3:26–27. 26a 1. Nef. 22:23; b 3. Nef. 18:28–29. b 3. Nef. 28:21. 2. Nef. 28:3; 28a src Velns—Velna 33a 3. Nef. 28:22. Morm. 8:32–38. bazn¥ca. 34a 3. Nef. 12:39; b M&D 10:56. 29a src VajÇt, vajljanas. M&D 98:23–27. 511 Ceturtais Nefijs 1:35–48 no gada uz gadu, l¥dz pat divi 41 Un tie turpinÇja veidot baz- simti un tr¥sdesmit gadu bija n¥cas sev pa‰iem un izgreznot pagÇju‰i. tÇs ar visÇdÇm dÇrgÇm lietÇm. 35 Un tad notika ‰ajÇ gadÇ, jÇ, Un tÇ pagÇja divi simti un piec- divi simti un tr¥sdesmit pirmajÇ desmit gadu un ar¥ divi simti gadÇ, tur bija liela ‰˙el‰anÇs un se‰desmit gadu. starp ∫aud¥m. 42 Un notika, ka ∫aunÇkÇ 36 Un notika, ka ‰ajÇ gadÇ ∫auÏu da∫a atkal sÇka rad¥t sle- radÇs ∫audis, kas tika saukti par penus zvïrestus un aGadiantona nefijie‰iem, un vi¿i bija patiesi savien¥bas. tic¥gi Krist; un starp vi¿iem 43 Un ar¥ tie ∫audis, kas tika bija tie, ko lamanie‰i sauca— saukti par Nefija ∫aud¥m, sÇka jïkabie‰i, jÇzepie‰i un zoramie‰i; k∫t lepni savÇs sird¥s dï∫ savÇm 37 tÇdï∫ patiesi tic¥gie Krist ÇrkÇrt¥gajÇm bagÇt¥bÇm un k∫t un patiesie Kristus pieldzïji uzpt¥gi l¥dz¥gi saviem brÇ∫iem (starp kuriem bija atr¥s Jïzus lamanie‰iem. mÇcek∫i, kam bija jÇpaliek) 44 Un kop‰ tÇ laika mÇcek∫i tika saukti par nefijie‰iem un sÇka bïdÇties par pasaules jïkabie‰iem, un jÇzepie‰iem, un agrïkiem. zoramie‰iem. 45 Un notika, kad tr¥s simti ga- 38 Un notika, ka tie, kas atrai- du bija pagÇju‰i, gan Nefija, gan d¥ja eva¿Æïliju, tika saukti par lamanie‰u ∫audis bija k∫uvu‰i lamanie‰iem un lemuïlie‰iem, ÇrkÇrt¥gi ∫auni, l¥dz¥gi cits citam. un ismaïlie‰iem; un vi¿i nekrita 46 Un notika, ka Gadiantona netic¥bÇ, kÇ vi¿u tïvi krita no laup¥tÇji izplat¥jÇs pa visu zemes sÇkuma, bet vi¿i apzinÇti asacï- virsu; un tur nebija neviena, lÇs pret Kristus eva¿Æïliju; un kas btu taisn¥gs, iz¿emot tikai vi¿i mÇc¥ja savus bïrnus, lai tie Jïzus mÇcek∫us. Un zeltu un neticïtu. sudrabu vi¿i lika savÇs krÇtuvïs 39 Un tas bija vi¿u tïvu bezdie- pÇrpiln¥bÇ un tirgojÇs visÇdos v¥bas un negant¥bas dï∫, tÇpat tirdzniec¥bas veidos. kÇ tas bija sÇkumÇ. Un avi¿i tika 47 Un notika, ka pïc tam, kad mÇc¥ti ien¥st Dieva bïrnus, tÇpat tr¥s simti un pieci gadi bija kÇ lamanie‰i no sÇkuma tika pagÇju‰i, (un ∫audis joprojÇm mÇc¥ti ien¥st Nefija bïrnus. palika bezdiev¥bÇ) Amoss no- 40 Un notika, ka divi simti un mira; un vi¿a brÇlis Amarons ãetrdesmit un ãetri gadi bija veda pierakstus vi¿a vietÇ. pagÇju‰i, un tÇ tas bija ar tiem 48 Un notika, kad tr¥s simti un ∫aud¥m. Un ∫aunÇkÇ ∫auÏu da∫a divdesmit gadu bija pagÇju‰i, k∫uva stipra un k∫uva daudz Amarons, bdams SvïtÇ Gara lielÇka pïc skaita nekÇ Dieva spiests, noglabÇja tos apierak- ∫audis. stus, kas bija svïti—jÇ, patiesi
37a 3. Nef. 28:6–7; 39a Mos. 10:17. 44a 3. Nef. 28:9. Morm. 8:10–11. 42a src SlepenÇs 48a Hel. 3:13, 15–16. 38a src Sacel‰anÇs. savien¥bas. Ceturtais Nefijs 1:49–Mormona grÇmata 1:8 512 visus svïtos pierakstus, kas bija Kungam, lai tie aatkal varïtu nodoti no paaudzes paaudzï, nonÇkt pie Jïkaba nama atli- kas bija svïti—l¥dz pat tr¥s kuma, saska¿Ç ar TÇ Kunga simti un divdesmitajam gadam pravietojumiem un sol¥jumiem. pïc Kristus atnÇk‰anas. Un tÇs ir Amarona pieraksta 49 Un vi¿‰ noglabÇja tos Tam beigas.
Mormona GrÇmata
1. NODAπA zemi, uz pakalnu, ko sauc par a·imu; un tur es esmu noglabÇ- Amorons dod norÇd¥jumus Mor- jis Tam Kungam visus svïtos monam par svïtajiem pierakstiem. pierakstus par ‰o tautu. a SÇkas kar‰ starp nefijie‰iem un 4 Un lk, tu pa¿emsi Nefija lamanie‰iem. Tr¥s nefijie‰i tiek pa- plÇksnes sev, un atliku‰Çs tu at- ¿emti prom. Bezdiev¥ba, netic¥ba, stÇsi tajÇ vietÇ, kur tÇs ir; un tu burvest¥bas un peste∫o‰ana ir pÇr- iegravïsi uz Nefija plÇksnïm svarÇ. Apmïram 321–326 g. pïc Kr. visas tÇs lietas, ko tu esi ievïro- jis attiec¥bÇ uz ‰o tautu. N tagad es, a Mormons, 5 Un es, Mormons, bdams Utaisu bpierakstu par lietÇm, aNefija pïctecis, (un mana tïva ko es esmu gan redzïjis, gan vÇrds ar¥ bija Mormons) es at- dzirdïjis, un nosaucu to par cerïjos to, ko Amarons man pa- Mormona grÇmatu. vïlïja. 2 Un apmïram tajÇ laikÇ, kad 6 Un notika, ka es, bdams aAmarons noglabÇja pierakstus vienpadsmit gadus vecs, tiku Tam Kungam, vi¿‰ atnÇca pie sava tïva aizvests uz zemi manis, (es biju apmïram des- dienvidos, tie‰i uz Zarahemlas mit gadus vecs un es sÇku bmÇ- zemi. c¥ties kaut ko no savas tautas 7 Visa zemes virsma bija no- zin¥bÇm) un Amarons sac¥ja klÇta ar ïkÇm, un ∫auÏu bija tik man: Es manu, ka tu esi prÇt¥gs daudz kÇ jras smil‰u. un ap˙ïr¥gs bïrns; 8 Un notika, ka ‰ajÇ gadÇ sÇkÇs 3 tÇdï∫, kad tu bsi apmïram kar‰ starp nefijie‰iem, kas sastÇ- divdesmit un ãetrus gadus vecs, vïja no nefijie‰iem un jïkabie- es gribu, lai tu atcerïtos tÇs ‰iem, un jÇzepie‰iem, un zora- lietas, ko tu bsi ievïrojis attie- mie‰iem; un ‰is kar‰ bija starp c¥bÇ uz ‰o tautu; un, kad tu bsi nefijie‰iem un lamanie‰iem, un tajÇ vecumÇ, ej uz Antuma lemuïlie‰iem, un ismaïlie‰iem.
49a în. 1:13. b 3. Nef. 5:11–18. 4a M. v. 1:1, 11. [mormona] 2a 4. Nef. 1:47–49. src PlÇksnes. 1 1a src Mormons, b Mos. 1:3–5. 5a 3. Nef. 5:12, 20. nefijie‰u pravietis. 3a Et. 9:3. 513 Mormona grÇmata 1:9–2:1 9 Tad lamanie‰i un lemuïlie‰i, un vi¿u nekrietn¥bas dï∫ m¥∫otie un ismaïlie‰i tika saukti par la- mÇcek∫i tika bpa¿emti prom no manie‰iem, un divas puses bija tÇs zemes. nefijie‰i un lamanie‰i. 17 Bet es paliku starp vi¿iem, 10 Un notika, ka kar‰ starp taãu man bija aizliegts tiem tiem sÇkÇs Zarahemlas robeÏÇs sludinÇt vi¿u cietsird¥bas dï∫; pie Sidonas de¿iem. un vi¿u cietsird¥bas dï∫ zeme 11 Un notika, ka nefijie‰i bija vi¿iem bija anolÇdïta. sapulcinÇju‰i kopÇ lielu skaitu 18 Un ‰ie Gadiantona laup¥tÇ- v¥ru, pat vairÇk par tr¥sdesmit ji, kas bija starp lamanie‰iem, tksto‰iem. Un notika, ka tajÇ apsïda zemi, tÇ ka tÇs iedz¥vo- pa‰Ç gadÇ vi¿iem bija vairÇkas tÇji sÇka slïpt savus adÇrgumus kaujas, kurÇs nefijie‰i sakÇva zemï; bet tie k∫uva slideni, tÇpïc lamanie‰us un nogalinÇja dau- ka Tas Kungs bija nolÇdïjis to dzus no tiem. zemi, lai vi¿i nevarïtu tos no- 12 Un notika, ka lamanie‰i at- turït, nedz ar¥ atkal atgt tos. teicÇs no sava nodoma un 19 Un notika, ka tur bija bur- miers tika nodibinÇts zemï; un vest¥bas un peste∫o‰ana, un miers turpinÇjÇs ãetrus gadus, maÆija; un ∫aunÇ spïks darbojÇs ka tur nebija asinsizlie‰anas. pa visu zemes virsu, patiesi 13 Bet bezdiev¥ba ¿ïma virs- piepildot Abinadija un ar¥ roku uz visas zemes virsas, tÇ ka Samuïla-lamanie‰a vÇrdus. Tas Kungs pa¿ïma prom Savus am¥∫otos mÇcek∫us un br¥numu 2. NODAπA veik‰ana un dziedinljana bei- dzÇs ∫auÏu nekrietn¥bas dï∫. Mormons vada nefijie‰u karapul- 14 Un tur nebija adÇvanu no kus. Asinis un slepkavo‰ana izmïÏ TÇ Kunga, un bSvïtais Gars ne- zemi. Nefijie‰i vaimanÇ un sïro, nÇca ne pie viena vi¿u bezdie- bïdÇdamies par pazudinÇtajiem. v¥bas un cnetic¥bas dï∫. Vi¿u Ïïlast¥bas diena ir pagÇjusi. 15 Un es, bdams piecpa- Mormons iegst Nefija plÇksnes. dsmit gadus vecs un bdams Kar‰ turpinÇs. Apmïram 327– zinÇmÇ mïrÇ prÇt¥gs garÇ, tÇdï∫ 350 g. pïc Kr. es tiku piemeklïts no TÇ Kunga, un izbaud¥ju un zinÇju Jïzus Un notika, ka tajÇ pa‰Ç gadÇ at- labest¥bu. kal sÇkÇs kar‰ starp nefijie‰iem 16 Un es centos sludinÇt ‰ai un lamanie‰iem. Un, neskatoties tautai, bet mana mute tika aiz- uz to, ka es biju jauns, biju liels vïrta un man tika aizliegts tiem augumÇ, tÇdï∫ Nefija tauta iecï- sludinÇt; jo lk, vi¿i bija apzi- la mani, lai es btu vi¿u vadonis nÇti asacïlu‰ies pret savu Dievu; jeb vi¿u karapulku vadonis.
13a 3. Nef. 28:2, 12. 16a src Sacel‰anÇs. 18a Hel. 13:18–20; 14a Moron. 10:8–18, 24. b Morm. 8:10. Et. 14:1–2. b src Svïtais Gars. 17a 2. Nef. 1:7; c src Netic¥ba. Al. 45:10–14, 16. Mormona grÇmata 2:2–14 514 2 TÇdï∫ notika, ka savos se‰- ˙ïni¿‰, un vi¿a vÇrds bija Årons; padsmit gados es gÇju nefijie‰u un vi¿‰ nÇca pret mums ar kara- karapulka priek‰galÇ pret la- pulku no ãetrdesmit un ãetriem manie‰iem; tÇdïjÇdi tr¥s simti tksto‰iem. Un lk, es stÇjos un divdesmit se‰i gadi bija pret¥ vi¿am ar ãetrdesmit un pagÇju‰i. diviem tksto‰iem. Un notika, 3 Un notika, ka tr¥s simti un ka es sasitu vi¿u ar savu kara- divdesmit un sept¥tajÇ gadÇ pulku, ka vi¿‰ bïga manÇ priek- lamanie‰i nÇca uz mums ar ‰Ç. Un lk, viss tas bija dar¥ts ÇrkÇrt¥gi lielu spïku, tÇ ka vi¿i un tr¥s simti un tr¥sdesmit gadu nobiedïja manus karapulkus; bija pagÇju‰i. tÇdï∫ tie nec¥n¥jÇs un sÇka atkÇp- 10 Un notika, ka nefijie‰i sÇka ties uz zieme∫u zemïm. noÏïlot savas nekrietn¥bas, un 4 Un notika, ka mïs nÇcÇm sÇka brïkt, patiesi kÇ pravie- Angolas pilsïtÇ, un mïs ie¿ï- tis Samuïls bija pravietojis; jo mÇm pilsïtu un gatavojÇmies lk, neviens cilvïks nevarïja aizstÇvïties pret lamanie‰iem. noturït to, kas piederïja vi¿am Un notika, ka mïs nostiprinÇjÇm pa‰am, dï∫ zag∫iem un laup¥tÇ- pilsïtu ar visu savu spïku, bet, jiem, un slepkavÇm, un burvju neskatoties uz msu nocietinÇ- mÇkslÇm un burvest¥bÇm, kas jumiem, lamanie‰i nÇca uz mums bija tai zemï. un izdzina ms no pilsïtas. 11 TÇ tur sÇkÇs sïro‰ana un 5 Un vi¿i ar¥ izdzina ms no vaimanljana visÇ zemï ‰o lietu DÇvida zemes. dï∫, un jo ¥pa‰i starp Nefija 6 Un mïs so∫ojÇm un nonÇcÇm ∫aud¥m. Jozuas zemï, kas bija uz rietu- 12 Un notika, kad es, Mormons, miem jras krastÇ. redzïju vi¿u vaimanljanu un 7 Un notika, ka mïs sapulcinÇ- vi¿u sïro‰anu, un vi¿u bïdas TÇ jÇm kopÇ savus ∫audis cik Çtri Kunga priek‰Ç, mana sirds sÇka vien iespïjams, lai mïs varïtu priecÇties man¥, zinÇdama TÇ savÇkt tos kopÇ vienÇ grupÇ. Kunga Ïïlast¥bu un ieciet¥bu, 8 Bet lk, zeme bija pilna ar tÇdïjÇdi es domÇju, ka Vi¿‰ bs laup¥tÇjiem un ar lamanie‰iem; Ïïl¥gs pret tiem, lai vi¿i atkal un, neskatoties uz lielo izn¥c¥bu, k∫tu par taisn¥giem ∫aud¥m. kas karÇjÇs pÇr maniem ∫aud¥m, 13 Bet lk, ‰is mans prieks bija vi¿i nenoÏïloja savus ∫aunos velts, jo vi¿u abïdas nebija grï- darbus; tÇdï∫ asinis un slepka- ku noÏïlo‰anai Dieva labest¥bas vo‰ana izplat¥jÇs pa visu zemes dï∫; bet tÇs dr¥zÇk bija bnolÇdïto virsu, gan no nefijie‰u puses, bïdas, jo Tas Kungs nekad ne- gan no lamanie‰u puses; un bija ∫Çva tiem gt claimi grïkÇ. viens piln¥gs apvïrsums pa visu 14 Un vi¿i nenÇca pie Jïzus ar zemes virsu. salauztÇm asird¥m un noÏïlas 9 Un tad lamanie‰iem bija pilnu garu, bet vi¿i bnolÇdïja
2 13a 2. kor. 7:10; Al. 42:29. c Al. 41:10. b src Zaimot, b src Sod¥ba. 14a src Salauzta sirds. zaimo‰ana. 515 Mormona grÇmata 2:15–26 Dievu un vïlïjÇs mirt. Tomïr piepild¥ta ar bïdÇm dï∫ vi¿u vi¿i c¥n¥jÇs ar zobenu par savÇm ∫aundar¥bÇm visÇs manÇs die- dz¥v¥bÇm. nÇs; tomïr es zinu, ka es tik‰u 15 Un notika, ka manas bïdas apaaugstinÇts pïdïjÇ dienÇ. atkal atgriezÇs pie manis un es 20 Un notika, ka ‰in¥ gadÇ redzïju, ka alabvïl¥bas bdiena Nefija ∫audis atkal tika vajÇti vi¿iem cbija pagÇjusi gan laic¥- un dzenÇti. Un notika, ka mïs gi, gan gar¥gi; jo Es redzïju tk- tikÇm dzenÇti, l¥dz mïs nonÇ- sto‰us nocirstus atklÇtÇ dump¥ cÇm tai zemï zieme∫os, ko sauca pret savu Dievu un kÇ mïslus par ·emu. izmïtÇtus pa zemes virsu. Un tÇ 21 Un notika, ka mïs nostipri- tr¥s simti un ãetrdesmit un ãetri nÇjÇm ·emas pilsïtu un mïs gadi bija pagÇju‰i. savÇcÇm kopÇ msu ∫audis, cik 16 Un notika, ka tr¥s simti un daudz vien bija iespïjams, lai ãetrdesmit un piektajÇ gadÇ varbt mïs varïtu izglÇbt tos nefijie‰i sÇka bïgt lamanie‰u no izn¥cinljanas. priek‰Ç; un vi¿i tika vajÇti, l¥dz 22 Un notika, ka tr¥s simti un tie nonÇca Ja‰onas zemï, pirms ãetrdesmit un sestajÇ gadÇ vi¿i bija iespïjams apturït vi¿u at- atkal sÇka nÇkt uz mums. kÇp‰anos. 23 Un notika, ka es runÇju uz 17 Un tad Ja‰onas pilsïta bija saviem ∫aud¥m un skubinÇju tos netÇlu no tÇs azemes, kur Ama- ar lielu dedz¥bu, lai vi¿i dros- rons bija noglabÇjis pierakstus m¥gi stÇtos pret¥ lamanie‰iem Tam Kungam, lai tie netiktu un ac¥n¥tos par savÇm sievÇm izn¥cinÇti. Un lk, es gÇju, un saviem bïrniem, un saviem saska¿Ç ar Amarona vÇrdiem, namiem un savÇm mÇjÇm. un pa¿ïmu Nefija plÇksnes, un 24 Un mani vÇrdi zinÇmÇ mïrÇ tais¥ju pierakstu, saska¿Ç ar rad¥ja vi¿os sparu, tÇ ka tie Amarona vÇrdiem. nebïga lamanie‰u priek‰Ç, bet 18 Un uz Nefija plÇksnïm es drosm¥gi stÇvïja tiem pret¥. tais¥ju pilnu aprakstu par visÇm 25 Un notika, ka mïs c¥n¥jÇmies ∫aundar¥bÇm un negant¥bÇm; ar karapulku no tr¥sdesmit bet uz ‰¥m aplÇksnïm es atturï- tksto‰iem pret karapulku no jos tais¥t pilnu aprakstu par piecdesmit tksto‰iem. Un noti- vi¿u ∫aundar¥bÇm un negant¥- ka, ka mïs stÇvïjÇm tiem pret¥ bÇm, jo lk, nepÇrtraukta ∫aun- ar tÇdu notur¥bu, ka vi¿i bïga dar¥bu un bezdiev¥bu aina ir msu priek‰Ç. bijusi manu acu priek‰Ç, kop‰ 26 Un notika, kad vi¿i bïga, es esmu bijis pietiekami vecs, mïs vajÇjÇm tos ar saviem ka- lai skat¥tu cilvïku ce∫us. rapulkiem un atkal c¥n¥jÇmies, 19 Un ak vai man vi¿u ∫aun- un sasitÇm tos; tomïr TÇ Kunga dar¥bu dï∫; jo mana sirds ir spïks nebija ar mums; jÇ, mïs
15a src Labvïl¥ba. 17a Morm. 1:1–4. 23a Mos. 20:11; b Hel. 13:38. 18a src PlÇksnes. Al. 43:45. c Jer. 8:20; M&D 56:16. 19a Mos. 23:22; Et. 4:19. Mormona grÇmata 2:27–3:8 516 bijÇm atstÇti pa‰i sev, ka TÇ un vi¿u karapulkus kaujas Kunga Gars nebija msos, tÇdï∫ br¥dim. mïs bijÇm k∫uvu‰i vÇji, l¥dz¥gi 2 Un notika, ka Tas Kungs sac¥- saviem brÇ∫iem. ja uz mani: Sauc uz ‰o tautu— 27 Un mana sirds bïdÇjÇs par NoÏïlojiet js grïkus un nÇciet ‰o lielo manas tautas nelaimi, pie Manis, un topiet krist¥ti, un par vi¿u ∫aundar¥bÇm un ne- izveidojiet atkal Manu bazn¥cu, gant¥bÇm. Bet lk, mïs gÇjÇm un js tiksit pasargÇti! pret lamanie‰iem un Gadianto- 3 Un es saucu uz ‰o tautu, bet na laup¥tÇjiem, l¥dz mïs atkal tas bija velt¥gi; un vi¿i nesapra- bijÇm atguvu‰i savas mantojuma ta, ka tas bija Tas Kungs, kas zemes. vi¿us bija pasargÇjis un dÇvÇjis 28 Un tr¥s simti un ãetrdesmit tiem iespïju noÏïlot grïkus. Un un devi¿i gadi bija pagÇju‰i. lk, vi¿i nocietinÇja savas sirdis Un tr¥s simti un piecdesmitajÇ pret To Kungu, savu Dievu. gadÇ mïs noslïdzÇm l¥gumu 4 Un notika, ka pïc tam, kad ar lamanie‰iem un Gadiantona ‰ie desmit gadi bija pagÇju‰i, laup¥tÇjiem, kurÇ msu manto- sastÇdot kopÇ tr¥s simti un se‰- juma zemes tika sadal¥tas. desmit gadu kop‰ Kristus atnÇk- 29 Un lamanie‰i deva mums ‰anas, lamanie‰u ˙ïni¿‰ st¥ja zemi uz zieme∫iem, jÇ, tie‰i to man vïst¥jumu, kurÇ dar¥ja man a‰aurumu, kas veda uz zemi zinÇmu, ka vi¿i gatavojas nÇkt dienvidos. Un mïs devÇm la- c¥n¥ties pret mums. manie‰iem visu zemi uz dien- 5 Un notika, ka es liku saviem vidiem. ∫aud¥m, lai tie sapulcïtos kopÇ PostaÏas zemï, pilsïtÇ, kas bija tÇs robeÏÇs, pie ‰auruma, kas 3. NODAπA veda uz zemi dienvidos. 6 Un tur mïs izvietojÇm savus Mormons piesauc nefijie‰us uz karapulkus, lai mïs varïtu ap- grïku noÏïlo‰anu. Vi¿i gst lielu turït lamanie‰u karapulkus, lai uzvaru un lepojas ar savu pa‰u vi¿i nevarïtu sagrÇbt nevienu spïku. Mormons atsakÇs tos vad¥t, no msu zemïm; tÇdï∫ mïs un vi¿a lg‰anas par tiem ir nostiprinÇjÇmies pret tiem ar bez tic¥bas. Mormona GrÇmata ai- visiem saviem spïkiem. cina divpadsmit Israïla ciltis ticït 7 Un notika, ka tr¥s simti eva¿Æïlijam. Apmïram 360–362 un se‰desmit un pirmajÇ gadÇ g. pïc Kr. lamanie‰i nÇca uz PostaÏas pil- Un notika, ka lamanie‰i nenÇca sïtu, lai c¥n¥tos pret mums; un atkal c¥n¥ties, kamïr vïl desmit notika, ka tan¥ gadÇ mïs sasitÇm gadi nebija pagÇju‰i. Un lk, es tos, tÇ ka vi¿i atkal atgriezÇs biju nodarbinÇjis savus ∫audis savÇs pa‰u zemïs. nefijie‰us, gatavojot vi¿u zemes 8 Un tr¥s simti un se‰desmit
29a Al. 22:32. 517 Mormona grÇmata 3:9–20 un otrajÇ gadÇ vi¿i atkal nÇca aaizliedzis, un, kad tie gribïja iet c¥n¥ties. Un mïs atkal tos sasi- c¥n¥ties pret saviem ienaidnie- tÇm un nonÇvïjÇm lielu skaitu kiem un atriebties tiem par savu no tiem, un vi¿u kritu‰ie tika brÇ∫u asin¥m, lk, TÇ Kunga iemesti jrÇ. balss nÇca pie manis, sac¥dama: 9 Un tad, ‰¥s lielÇs lietas dï∫, 15 Man pieder aatrieb¥ba un Es ko mani ∫audis, nefijie‰i, bija batmakslju; un, tÇpïc ka ∫audis dar¥ju‰i, vi¿i sÇka aliel¥ties ar nenoÏïloja grïkus pïc tam, kad savu spïku un sÇka zvïrït de- Es biju tos izglÇbis, lk, vi¿i tiks besu priek‰Ç, ka vi¿i atriebsies izdeldïti no zemes virsas. par savu brÇ∫u asin¥m, kurus 16 Un notika, ka es piln¥gi nogalinÇja vi¿u ienaidnieki. atteicos iet pret saviem ienaid- 10 Un vi¿i zvïrïja pie debes¥m niekiem; un es dar¥ju tÇ, kÇ Tas un ar¥ pie Dieva tro¿a, ka vi¿i Kungs bija man pavïlïjis; un es aies c¥n¥ties pret saviem ienaid- stÇvïju, kÇ atsevi‰˙s liecinieks, niekiem un izdeldïs tos no lai liecinÇtu pasaulei par tÇm zemes virsas. lietÇm, ko es redzïju un dzirdï- 11 Un notika, ka es, Mormons, ju, saska¿Ç ar Gara izpausmïm, no tÇ br¥Ïa piln¥gi atteicos bt kas bija liecinÇjis par nÇkama- par ‰¥s tautas pavïlnieku un jÇm lietÇm. vadoni vi¿u bezdiev¥bas un 17 TÇdï∫ es rakstu ajums, citti- negant¥bas dï∫. c¥bnieki, un ar¥ jums, Israïla 12 Lk, es vi¿us biju vad¥jis, nams, kad darbs sÇksies, tad js neskatoties uz vi¿u bezdiev¥bu, gatavosities atgriezties savÇs es biju vad¥jis vi¿us daudzas mantojuma zemïs. reizes kaujÇ, un m¥lïju vi¿us ar 18 JÇ, lk, es rakstu visiem visu savu sirdi, atbilsto‰i tai zemes galiem; jÇ, jums, divpa- aDieva m¥lest¥bai, kas bija man¥; dsmit Israïla ciltis, ko atiesÇs un mana dvïsele tika izlieta atbilsto‰i jsu darbiem tie div- lg‰anÇ manam Dievam visas padsmit, kurus Jïzus izraudz¥jÇs dienas garumÇ par tiem; tomïr par saviem mÇcek∫iem JeruzÇ- tÇ bija bbez tic¥bas vi¿u cietsir- lemes zemï. d¥bas dï∫. 19 Un es rakstu ar¥ ‰¥s tautas 13 Un tr¥s reizes es biju izglÇbis atlikumam, ko ar¥ tiesÇs tie tos no vi¿u ienaidnieku rokÇm, adivpadsmit, kurus Jïzus izrau- un vi¿i nebija noÏïloju‰i savus dz¥jÇs ‰in¥ zemï; un tos tiesÇs grïkus. tie otri divpadsmit, kurus Jïzus 14 Un, kad vi¿i bija zvïrïju‰i izraudz¥jÇs JeruzÇlemes zemï. pie visa, ko tiem msu Kungs 20 Un Gars ‰¥s lietas man pa- un GlÇbïjs Jïzus Kristus bija sludina, tÇpïc es rakstu jums
3 9a 2. Nef. 4:34. 14a 3. Nef. 12:34–37. 18a Mat. 19:28; 10a 3. Nef. 3:20–21; 15a src Atrieb¥ba. Lk. 22:29–30; Morm. 4:4. b M&D 82:23. M&D 29:12. 12a src M¥lest¥ba. 17a 2. Nef. 30:3–8; 19a 1. Nef. 12:9–10. b Morm. 5:2. 3. Nef. 29:1. Mormona grÇmata 3:21–4:9 518 visiem. Un ‰¥ iemesla dï∫ es vïl bija noguru‰i, jauns lamanie- rakstu jums, lai js varïtu zi- ‰u karapulks uzbruka tiem; un nÇt, ka jums visiem bs jÇstÇjas vi¿iem bija smaga kauja, tÇ Kristus asoÆa krïsla priek‰Ç, jÇ, ka lamanie‰i sagrÇba PostaÏas katrai dvïselei, kas pieder pie pilsïtu un nogalinÇja daudzus visas bÅdama cilvïces Æimenes; no nefijie‰iem, un daudzus un jums bs jÇstÇjas, lai js taptu sa¿ïma par gstek¿iem. tiesÇti par saviem darbiem, vai 3 Un atliku‰ie bïga un pie- tie btu labi vai ∫auni; vienojÇs Teankuma pilsïtas ie- 21 un ar¥, lai js varïtu aticït dz¥votÇjiem. Tad nu Teankuma Jïzus Kristus eva¿Æïlijam, kas pilsïta atradÇs jras krasta malÇ; bs starp jums; un ar¥, lai bj- un tÇ bija ar¥ netÇlu no PostaÏas diem, TÇ Kunga der¥bas tautai, pilsïtas. btu cita cliec¥ba bez Vi¿a, kuru 4 Un tas bija atÇpïc, ka nefijie‰u tie redzïja un dzirdïja, ka Jïzus, karapulki gÇja pret lamanie‰iem, ko vi¿i nogalinÇja, bija dpatie- ka vi¿us sÇka sakaut; jo, ja tas sais Kristus un patiesais Dievs. nebtu bijis, lamanie‰i nevarïtu 22 Un es gribu, lai es varïtu gt varu pÇr vi¿iem. pÇrliecinÇt ajs, visus zemes 5 Bet lk, Dieva sodi pÇrsteidza galus, noÏïlot grïkus un sagata- ∫aunos; un ar ∫aunajiem ∫aunie voties stÇties Kristus soÆa krïsla tiek asod¥ti; jo tie ir ∫aunie, kas priek‰Ç. uzkda cilvïku bïrnu sirdis uz asinsizlie‰anu. 6 Un notika, ka lamanie‰i 4. NODAπA gatavojÇs nÇkt pret Teankuma pilsïtu. Kar‰ un slepkavo‰ana turpinÇs. 7 Un tas notika tr¥s simti un πaunie soda ∫aunos. Virsroku gst se‰desmit un ceturtajÇ gadÇ, lielÇka ∫aundar¥ba nekÇ jebkad visÇ lamanie‰i nÇca pret Teankuma IsraïlÇ. Sievietes un bïrni tiek pilsïtu, lai vi¿i varïtu sagrÇbt upurïti elkiem. Lamanie‰i sÇk aiz- ar¥ Teankuma pilsïtu. mïzt nefijie‰us no savas priek‰as. 8 Un notika, ka nefijie‰i tos Apmïram 363–375 g. pïc Kr. atsita un aizdzina atpaka∫. Un, Un tad notika, ka tr¥s simti un kad nefijie‰i redzïja, ka vi¿i se‰desmit un tre‰ajÇ gadÇ nefi- bija aizdzinu‰i lamanie‰us, vi¿i jie‰i gÇja ar saviem karapulkiem atkal sÇka liel¥ties ar savu pa‰u c¥n¥ties pret lamanie‰iem Çrpus spïku, un vi¿i gÇja pa‰i savÇ PostaÏas zemes. varen¥bÇ un atkal ie¿ïma Pos- 2 Un notika, ka nefijie‰u taÏas pilsïtu. karapulki tika atdz¥ti atpaka∫ 9 Un viss tas bija noticis, un PostaÏas zemï. Un, kamïr vi¿i tur bija tksto‰iem nogalinÇto
20a src Tiesa, pïdïjÇ. c 2. Nef. 25:18. 4 4a Morm. 3:10. b M&D 27:11. d 2. Nef. 26:12; 5a M&D 63:33. 21a M&D 3:20. Mos. 7:27. b src Jdi. 22a Al. 29:1. 519 Mormona grÇmata 4:10–23 no abÇm pusïm, gan no nefijie- lielÇm dusmÇm, tÇ ka vi¿i atkal ‰iem, gan lamanie‰iem. sasita lamanie‰us un padzina 10 Un notika, ka tr¥s simti tos no savÇm zemïm. un se‰desmit un sestais gads 16 Un lamanie‰i vairs nenÇca pagÇja, un lamanie‰i atkal nÇca pret nefijie‰iem l¥dz tr¥s simti pret nefijie‰iem c¥n¥ties; un pat un septi¿desmit un piektajam tagad nefijie‰i nenoÏïloja to gadam. ∫auno, ko vi¿i bija dar¥ju‰i, bet 17 Un ‰ajÇ gadÇ vi¿i nÇca pret nepÇrtraukti turpinÇja pastÇvït nefijie‰iem ar visiem saviem savÇs ∫aundar¥bÇs. spïkiem; un vi¿i nebija saskai- 11 Un neiespïjami mïlei ir tÇmi to lielÇ skaita dï∫. aprakst¥t jeb cilvïkam piln¥gi 18 Un akop‰ tÇ laika nefijie‰i aprakst¥t tÇs ‰ausm¥gÇs asi¿u vairs neguva varu pÇr lamanie- un slepkav¥bu ainas, kas bija ‰iem, bet tika aizslauc¥ti no tiem starp ∫aud¥m, gan nefijie‰iem, kÇ rasa saulï. gan lamanie‰iem, un katra 19 Un notika, ka lamanie‰i nÇca sirds bija nocietinÇta, tÇ ka vi¿i pret PostaÏas pilsïtu; un tur nemit¥gi priecÇjÇs par asinsiz- PostaÏas zemï notika ÇrkÇrt¥gi lie‰anu. smaga kauja, kurÇ vi¿i sasita 12 Un tur nekad nebija biju‰as nefijie‰us. tik milz¥gas a∫aundar¥bas starp 20 Un tie atkal bïga vi¿u priek- visiem Lehija bïrniem, nedz ar¥ ‰Ç, un tie nonÇca Boaza pilsïtÇ; starp visu Israïla namu, saska¿Ç un tur tie stÇvïja pret¥ lamanie- ar TÇ Kunga vÇrdiem, kÇ bija ‰iem ar ÇrkÇrt¥gu drosmi, tÇ ka ‰ai tautÇ. lamanie‰i tos nesasita, l¥dz vi¿i 13 Un notika, ka lamanie‰i nenÇca atkal otru reizi. sagrÇba PostaÏas pilsïtu, un tas 21 Un, kad vi¿i nÇca otru reizi, tÇpïc, ka vi¿u askaits pÇrsniedza nefijie‰i tika padz¥ti un kauti ar nefijie‰u skaitu. ÇrkÇrt¥gi lielu kau‰anu; vi¿u 14 Un vi¿i ar¥ so∫oja uz priek‰u sievietes un vi¿u bïrni atkal tika pret Teankuma pilsïtu un iz- upurïti elkiem. dzina iedz¥votÇjus no tÇs, un 22 Un notika, ka nefijie‰i atkal sa¿ïma daudz gstek¿u, gan bïga vi¿u priek‰Ç, pa¿emdami sievietes, gan bïrnus, un ziedo- visus iedz¥votÇjus sev l¥dzi, gan ja tos kÇ upurus saviem aelku no pilsïtÇm, gan ciemiem. dieviem. 23 Un tad es, Mormons, re- 15 Un notika, ka tr¥s simti un dzïdams, ka lamanie‰i jau bija se‰desmit un sept¥tajÇ gadÇ nefi- gatavi izn¥cinÇt to zemi, tÇpïc jie‰i bija nikni, tÇpïc ka lamanie- es gÇju uz a·ima pakalnu un ‰i bija upurïju‰i vi¿u sievietes pa¿ïmu visus pierakstus, ko un vi¿u bïrnus, tÇdï∫ vi¿i gÇja Amarons bija noglabÇjis Tam pret lamanie‰iem ar ÇrkÇrt¥gi Kungam.
12a 1. Moz. 6:5; 13a Morm. 5:6. 18a Morm. 3:3. 3. Nef. 9:9. 14a src Elku pielg‰ana. 23a Morm. 1:3. Mormona grÇmata 5:1–9 520 5. NODAπA 5 Bet notika, ka katra zeme, kam mïs pagÇjÇm garÇm un Mormons atkal vada nefijie‰us asi- kuras iedz¥votÇji netika sapulci- ¿u un slepkav¥bu kaujÇs. Mormona nÇti vienkopus, tika lamanie‰u GrÇmata parÇd¥sies, lai pÇrliecinÇtu izn¥cinÇta, un to tor¿i, un ciemi, visu Israïlu, ka Jïzus ir Kristus. un pilsïtas tika nodedzinÇtas ar Dï∫ savas netic¥bas lamanie‰i tiks uguni; un tÇ tr¥s simti un septi¿- izkais¥ti un Gars pÇrstÇs bt ar desmit un devi¿i gadi pagÇja. tiem. Vi¿i pie¿ems eva¿Æïliju no 6 Un notika, ka tr¥s simti un cittic¥bniekiem pïdïjÇs dienÇs. asto¿desmitajÇ gadÇ lamanie‰i Apmïram 375–384 g. pïc Kr. atkal nÇca pret mums c¥n¥ties, un mïs drosm¥gi stÇvïjÇm tiem Un notika, ka es gÇju starp pret¥; bet tas bija velti, jo tik liels nefijie‰iem un atkÇpos no tÇ bija vi¿u skaits, ka tie samina azvïresta, ko es biju devis, ka es Nefija ∫audis zem savÇm kÇjÇm. vairs tiem nepal¥dzï‰u; un vi¿i 7 Un notika, ka mïs atkal deva man atkal pavïlniec¥bu metÇmies bïgt, un tie, kas bïga pÇr vi¿u karapulkiem, jo vi¿i ÇtrÇk nekÇ lamanie‰i, izbïga, raudz¥jÇs uz mani kÇ domÇda- un tie, kas nebïga tik Çtri kÇ mi, ka es varu atbr¥vot vi¿us no lamanie‰i, tika noslauc¥ti un to bïdÇm. izdeldïti. 2 Bet lk, man anebija cer¥bu, jo 8 Un tad lk, es, Mormons, ne- es zinÇju TÇ Kunga sodus, kam gribu moc¥t cilvïku dvïseles, jÇnÇk pÇr tiem; jo vi¿i neno- izklÇstot vi¿u priek‰Ç tÇdas Ïïloja savas nekrietn¥bas, bet drausm¥gas asi¿u un slepkav¥bu c¥n¥jÇs par savÇm dz¥v¥bÇm, ainas, kÇdas notika manÇ acu nepiesaucot to Btni, kas bija priek‰Ç; bet es, zinÇdams, ka ‰¥m vi¿us rad¥jusi. lietÇm noteikti ir jÇtop zinÇmÇm 3 Un notika, ka lamanie‰i nÇca un ka visÇm lietÇm, kas ir pret mums, kad mïs bijÇm aiz- apslïptas, bs jÇtop aatklÇtÇm bïgu‰i uz JordÇnas pilsïtu; bet no mÇju jumtiem— lk, vi¿i tika padz¥ti atpaka∫, 9 un ar¥, ka zinljanÇm par ‰¥m tÇ ka vi¿i neie¿ïma pilsïtu lietÇm ir ajÇnÇk pie ‰¥s tautas tajÇ reizï. atlikuma un ar¥ pie cittic¥bnie- 4 Un notika, ka vi¿i atkal nÇca kiem, kas, kÇ Tas Kungs teica, pret mums, un mïs noturïjÇm bizkl¥dinÇs ‰o tautu, un ‰¥ tauta pilsïtu. Un tur bija ar¥ citas pil- netiks uzskat¥ta ne par ko vi¿u sïtas, kuras noturïja nefijie‰i, ‰ie vid—tÇdï∫ es rakstu c¥su sa¥si- cietok‰¿i lamanie‰us kavïja, ka nÇjumu dï∫ tÇm pavïlïm, ko es tie nevarïja ieiet zemï, kas ple- esmu sa¿ïmis, neuzdr¥kstïda- tÇs msu priek‰Ç, lai izn¥cinÇtu mies dot pilnu aprakstu par tÇm msu zemes iedz¥votÇjus. lietÇm, ko es esmu redzïjis, un
5 1a Morm. 3:11. 2. Nef. 27:11; b 3. Nef. 16:8. 2a Morm. 3:12. M&D 1:3. c Morm. 1:1. 8a Lk. 12:2–3; 9a 4. Nef. 1:49. 521 Mormona grÇmata 5:10–20 ar¥ lai js pÇrÇk nebïdÇtos par Dievs tiem ir devis, izpildot ‰¥s tautas ∫aundar¥bÇm. Savu cder¥bu; 10 Un tad lk, ‰o es runÇju 15 un ar¥ lai a‰¥s tautas pïcnÇ- uz vi¿u pïcnÇcïjiem un ar¥ uz cïji varïtu piln¥gÇk ticït Vi¿a cittic¥bniekiem, kam bs jÇr- eva¿Æïlijam, kas bnÇks pie tiem pïjas par Israïla namu, lai no cittic¥bniekiem; jo ‰¥ tauta aptvertu un atz¥tu, no kurienes tiks cizkais¥ta un dk∫s par tum- nÇk vi¿u svït¥bas. ‰u, izvirtu‰u un laisku tautu, 11 Jo es zinu, ka tie bïdÇsies vairÇk pat par to, kas jebkad ir par Israïla nama postu; tie bïdÇ- ticis aprakst¥ts starp mums, jÇ, sies par ‰o ∫auÏu izn¥cinljanu, pat to, kas ir bijis starp lamanie- tie bïdÇsies, ka ‰ie ∫audis nav ‰iem, un tas dï∫ vi¿u netic¥bas noÏïloju‰i grïkus, lai vi¿i varïtu un elku pielg‰anas. tikt Jïzus roku apskauti. 16 Jo lk, TÇ Kunga Gars ir 12 Tad nu a‰¥s lietas tiek rak- jau pÇrstÇjis aplïties ar vi¿u st¥tas Jïkaba nama batlikumam; tïviem; un vi¿i ir bez Kristus un tÇs tiek rakst¥tas ‰ÇdÇ veidÇ un bez Dieva pasaulï; un vi¿i tÇpïc, ka Dievam ir zinÇms, ka tiek dzenÇti kÇ bpelavas vïjÇ. ∫aundar¥ba tiem tÇs nenes¥s; un 17 Vi¿i reiz bija m¥∫ota tauta tÇm ir jÇtop cnoglabÇtÇm priek‰ un Kristus bija vi¿u agans; jÇ, TÇ Kunga, lai tÇs varïtu parÇ- vi¿us pat vad¥ja Dievs Tïvs. d¥ties Vi¿a noliktajÇ laikÇ. 18 Bet tagad, lk, vi¿us avada 13 Un ‰¥ ir tÇ pavïle, ko es SÇtans, patiesi kÇ pelavas tiek sa¿ïmu; un lk, tÇs parÇd¥sies dzenÇtas vïjÇ, vai kÇ kuÆis saska¿Ç ar TÇ Kunga pavïli, kad tiek mïtÇts vi∫¿os bez buras vai Vi¿‰ SavÇ gudr¥bÇ uzskat¥s to enkura, vai bez jebkÇ, ar ko to par vajadz¥gu. varïtu vad¥t; un tÇpat kÇ tas, 14 Un lk, tÇs nonÇks pie tiem tÇpat ar¥ vi¿i. ajdiem, kas netic; un ar ‰Çdu 19 Un lk, Tas Kungs ir patau- nolku tÇs ies—lai tÇs varïtu p¥jis vi¿u svït¥bas, ko vi¿i varïja bpÇrliecinÇt, ka Jïzus ir Kristus, sa¿emt tai zemï, acittic¥bnie- dz¥vÇ Dieva Dïls; lai Tïvs varï- kiem, kuriem piederïs tÇ zeme. tu ¥stenot, caur Savu vism¥∫Çko 20 Bet lk, notiks, ka vi¿i tiks Dïlu, Savu diÏo un mÏ¥go no- cittic¥bnieku dzenÇti un izkais¥- domu, atjaunojot jdus jeb visu ti; un, kad vi¿i bs cittic¥bnieku Israïla namu vi¿u mantojuma dzenÇti un izkais¥ti, lk, tad zemïs, kuras Tas Kungs, vi¿u Tas Kungs aatcerïsies bder¥bu,
12a în. 1:16; b 2. Nef. 25:16–17. b Psm. 1:4. Hel. 15:11–13. c 3. Nef. 29:1–3. 17a src Labais gans. src Mormona 15a 3. Nef. 21:3–7, 24–26. 18a 2. Nef. 28:21. GrÇmata. b 1. Nef. 13:20–29, 38; 19a 3. Nef. 20:27–28. b M&D 3:16–20. Morm. 7:8–9. 20a 3. Nef. 16:8–12. c Morm. 8:4, 13–14; c 1. Nef. 10:12–14; b src ÅbrahÇma Moron. 10:1–2. 3. Nef. 16:8. Der¥ba. 14a 2. Nef. 29:13; 30:7–8. d 2. Nef. 26:33. src Jdi. 16a 1. Moz. 6:3; Et. 2:15. Mormona grÇmata 5:21–6:7 522 ko Vi¿‰ slïdza ar ÅbrahÇmu un ∫autu, ka mïs varïtu sapulcinÇt visu Israïla namu. kopÇ savus ∫audis aKumoras 21 Un ar¥ Tas Kungs atcerïsies zemï pie kalna, kas tika saukts ataisn¥go lg‰anas, kas Vi¿am par Kumoru, un tur varïtu dot ir izteiktas par tiem. vi¿iem kauju. 22 Un tad, ak js, cittic¥bnieki, 3 Un notika, ka lamanie‰u ˙ï- kÇ gan js varat stÇvït Dieva ni¿‰ ∫Çva man to, ko es vïlïjos. spïka priek‰Ç, ja vien js neno- 4 Un notika, ka mïs so∫ojÇm Ïïlosit grïkus un nenovïrs¥sities uz Kumoras zemi, un mïs uz- no saviem ∫aunajiem ce∫iem? slïjÇm savas teltis ap Kumoras 23 Vai js nezinÇt, ka js esat kalnu; un tas bija daudzo de- Dieva rokÇs? Vai js nezinÇt, ka ¿u, upju un avotu zemï, un tur Vi¿am ir visa vara, un pïc Vi¿a mums bija cer¥ba gt pÇrÇkumu diÏÇs apavïles zeme bsaritinÇsies pÇr lamanie‰iem. kÇ t¥stoklis? 5 Un, kad tr¥s simti un as- 24 TÇdï∫ noÏïlojiet js grïkus to¿desmit un ãetri gadi bija un pazemojieties Vi¿a priek‰Ç, pagÇju‰i, mïs sapulcinÇjÇm vi- lai Vi¿‰ nenÇktu ar tiesu pret sus atliku‰os no msu ∫aud¥m jums—lai Jïkaba pïcnÇcïju at- Kumoras zemï. likums neietu jsu vid kÇ alau- 6 Un notika, kad mïs bijÇm va un nesaplos¥tu js gabalos, sapulcinÇju‰i visus msu ∫audis un nebs neviena, kas paglÇbs. kopÇ Kumoras zemï, lk, es, Mormons, sÇku k∫t vecs; un, zinÇdams, ka tÇ bs pïdïjÇ 6. NODAπA manas tautas c¥¿a, un sa¿ïmis pavïli no TÇ Kunga, lai es nepie- Nefijie‰i sapulcïjas Kumoras zemï ∫autu, ka pieraksti, kas ir tiku‰i pïdïjai kaujai. Mormons noglabÇ nodoti no msu tïviem un kas svïtos pierakstus Kumoras kalnÇ. ir svïti, kristu lamanie‰u rokÇs Lamanie‰i uzvar un nefijie‰u tauta (jo lamanie‰i tos izn¥cinÇtu), tiek izn¥cinÇta. Simtiem tksto‰u ir tÇdï∫ es iztais¥ju a‰o pierakstu nokauti ar zobenu. Apmïram 385 no Nefija plÇksnïm un bnogla- g. pïc Kr. bÇju Kumoras kalnÇ visus tos Un tagad es beidzu savu pierak- pierakstus, kas man bija uzticïti stu par manas tautas, nefijie‰u, ar TÇ Kunga roku, iz¿emot tikai aizn¥cinljanu. Un notika, ka mïs c‰¥s daÏas plÇksnes, ko es devu so∫ojÇm lamanie‰u priek‰Ç. savam dïlam dMoronijam. 2 Un es, Mormons, rakst¥ju 7 Un notika, ka mana tauta vïst¥jumu lamanie‰u ˙ïni¿am ar savÇm sievÇm un saviem un vïlïjos no vi¿a, lai vi¿‰ bïrniem redzïja tad alamanie‰u
21a în. 1:12–18; 3. Nef. 20:15–16. 6a src PlÇksnes. Morm. 9:36–37. 6 1a 1. Nef. 12:19; b Et. 15:11. 23a Hel. 12:8–17. Jar. 1:10; Al. 45:9–14; c M. v. 1:2. b 3. Nef. 26:3. Hel. 13:5–11. d Morm. 8:1. 24a Mih. 5:7; 2a Et. 9:3. 7a 1. Nef. 12:15. 523 Mormona grÇmata 6:8–21 karapulkus so∫ojam uz tiem; un ar saviem desmit tksto‰iem; un ar ‰ausm¥gÇm bailïm no nÇves, Kmenihass, un Moronihass, un kas piepilda visu bezdiev¥go Antionums, un ·ibloms, un krtis, vi¿i gaid¥ja tos sa¿emt. ·ems, un Jo‰s bija kritu‰i ar 8 Un notika, ka vi¿i nÇca c¥n¥- saviem desmit tksto‰iem katrs. ties pret mums un katra dvïsele 15 Un notika, ka tur bija vïl tika piepild¥ta ar ‰ausmÇm vi¿u desmit, kas bija kritu‰i no zobe- lielÇ skaita dï∫. na, ar saviem desmit tksto‰iem 9 Un notika, ka tie uzkrita ma- katrs; jÇ, patiesi avisi mani ∫au- niem ∫aud¥m ar zobenu un ar dis, iz¿emot tikai tos divdesmit loku, un ar bultu, un ar cirvi, un un ãetrus, kas bija ar mani, un ar visa veida kara ieroãiem. ar¥ daÏus, kas bija aizbïgu‰i uz 10 Un notika, ka mani v¥ri tika dienvidu zemïm, un daÏus, kas nocirsti; jÇ, mani desmit tksto- bija pÇrbïgu‰i pie lamanie‰iem, ‰i, kas bija ar mani, un es kritu bija kritu‰i, un vi¿u miesas un ievainots to vid; un vi¿i pagÇja kauli, un asinis gulïja uz zemes man garÇm, ka vi¿i neat¿ïma virsas, bdamas to roku atstÇ- manu dz¥v¥bu. tas, kas vi¿us nokÇva, pt zemï, 11 Un, kad vi¿i bija izgÇju‰i un sairt un atgriezties pie savas cauri un nocirtu‰i avisus manus mÇmu∫as zemes. ∫audis, iz¿emot divdesmit un 16 Un mana dvïsele pl¥sa aiz ãetrus no mums, (starp kuriem sÇpïm dï∫ manu ∫auÏu nokau- bija mans dïls Moronijs) un mïs, ‰anas, un es kliedzu: pÇrdz¥voju‰i savu ∫auÏu nÇvi, 17 Ak js skaistie, kÇ gan redzïjÇm no r¥ta no Kumoras varïjat js pamest TÇ Kunga kalna aug‰as, kad lamanie‰i bija ce∫us! Ak js skaistie, kÇ gan atgriezu‰ies savÇs nometnïs, varïjÇt js atraid¥t Jïzu, kas ka desmit tksto‰i no maniem stÇvïja ar atvïrtÇm rokÇm, lai ∫aud¥m, kas bija tiku‰i manis js pie¿emtu! vesti uz priek‰u, bija nocirsti. 18 Lk, ja js to nebtu dar¥ju- 12 Un mïs ar¥ redzïjÇm desmit ‰i, js nebtu kritu‰i. Bet lk, tksto‰us no maniem ∫aud¥m, js esat kritu‰i un es sïroju par kurus bija vedis mans dïls jsu zaudï‰anu. Moronijs. 19 Ak js, skaistie dïli un mei- 13 Un lk, Gidgidona desmit tas, js tïvi un mÇtes, js v¥ri un tksto‰i bija kritu‰i, un vi¿‰ ar¥ sievas, js skaistie, kÇ tas nÇkas, to vid. ka js varïjÇt krist! 14 Un Lamahs bija kritis ar 20 Bet lk, js esat aizgÇju‰i, un saviem desmit tksto‰iem; un manas bïdas nevar js atgriezt. Gilgals bija kritis ar saviem 21 Un diena nÇks dr¥z, kas jsu desmit tksto‰iem; un Limhass mirst¥bu tïrps nemirst¥bÇ, un ‰ie bija kritis ar saviem desmit tk- ˙erme¿i, kas tagad pstot mai- sto‰iem; un Jeneums bija kritis tÇjas, dr¥z k∫s par anemirst¥-
11a 1. Nef. 12:19–20; 15a Al. 9:24. Hel. 15:17. 21a 1. kor. 15:53–54. Mormona grÇmata 6:22–7:8 524 giem ˙erme¿iem, un tad jums 4 Ziniet, ka jums ir jÇnoliek vajadzïs stÇties Kristus soÆa savi kara ieroãi un nav vairs krïsla priek‰Ç, lai js tiktu tiesÇti jÇpriecÇjas par asinsizlie‰anu, atbilsto‰i saviem darbiem, un, ja un nav vairs tie atkal jÇ¿em, ja bs tÇ, ka js esat taisn¥gi, tad vien nebs tÇ, ka Dievs jums js esat svït¥ti ar saviem tïviem, pavïlïs. kas ir aizgÇju‰i pirms jums. 5 Ziniet, ka jums ir jÇnÇk pie 22 Ak, kaut js btu noÏïloju‰i azinljanÇm par saviem tïviem grïkus pirms ‰¥ lielÇ izn¥c¥ba un jÇnoÏïlo visi savi grïki un nÇca pÇr jums. Bet lk, js esat nekrietn¥bas, un bjÇtic Jïzum aizgÇju‰i, un Tïvs, jÇ, MÏ¥gais Kristum, ka Vi¿‰ ir Dieva Dïls Debesu Tïvs, zina jsu stÇvokli; un ka Vi¿‰ tika jdu nokauts, un un Vi¿‰ r¥kosies ar jums atbilsto- ar Tïva spïku Vi¿‰ ir atkal ‰i Savai ataisn¥bai un bÏïlast¥bai. uzcïlies, ar ko Vi¿‰ ir guvis cuzvaru pÇr kapu; un Vi¿Ç ar¥ nÇves dzelonis ir apr¥ts. 7. NODAπA 6 Un vi¿‰ ¥steno miru‰o aaug- ‰Çmcel‰anos, ar ko cilvïkiem ir Mormons aicina pïdïjo dienu jÇtop uzceltiem, lai stÇtos Vi¿a lamanie‰us ticït Kristum, pie¿emt bsoÆa krïsla priek‰Ç. Vi¿a eva¿Æïliju un tapt izglÇb- 7 Un Vi¿‰ ir ¥stenojis pasaules tiem. Visi, kas tic B¥belei, ticïs apest¥‰anu, ar ko tam, kas tiek ar¥ Mormona GrÇmatai. Apmïram atrasts bnevain¥gs Vi¿a priek‰Ç 385 g. pïc Kr. tiesas dienÇ, tam tiek dots cdz¥- Un tad, lk, es gribu runÇt ne- vot Dieva priek‰Ç Vi¿a valst¥bÇ, daudz uz ‰¥s tautas aatlikumu, lai bezgal¥gi dziedÇtu slavas kas tiks pasaudzïts, ja bs tÇ, ka dziesmas ar debesu dkoriem Dievs varïtu dot tiem manus Tïvam un Dïlam, un Svïtajam vÇrdus, lai vi¿i varïtu zinÇt par Garam, kas ir eviens Dievs, savu tïvu lietÇm; jÇ, es runÇju uz flaimes stÇvokl¥, kam nav gala. jums, js, Israïla nama atlikums; 8 TÇdï∫ noÏïlojiet grïkus un un ‰ie ir tie vÇrdi, ko es runÇju: topiet krist¥ti Jïzus VÇrdÇ, un 2 Ziniet, ka js esat no aIsraïla turieties pie aKristus eva¿Æïlija, nama. kas tiks likts jsu priek‰Ç, ne 3 Ziniet, ka jums jÇnÇk pie tikai ‰ajÇ pierakstÇ, bet ar¥ grïku noÏïlo‰anas, vai ar¥ js bpierakstÇ, kas nÇks pie cittic¥b- nevarat tapt izglÇbti. niekiem cno jdiem, un no citti-
22a src Taisn¥ba. 6a src Aug‰Çmcel‰anÇs. Moz. 6:57. b src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. b src Jïzus Kristus— d Mos. 2:28. 7 1a Hel. 15:11–13. SoÆis; Tiesa, pïdïjÇ. e M&D 20:28. 2a Al. 10:3. 7a src Pest¥t, pest¥ts, src Dievs, diev¥ba. 5a 2. Nef. 3:12. pest¥‰ana. f src Prieks. b src Tic¥ba, ticït; b src Attaisno‰ana, 8a src Eva¿Æïlijs. Tic¥ba, ticït. attaisnot. b src B¥bele. c Jes. 25:8; c 1. Nef. 10:21; c 2. Nef. 29:4–13. Mos. 16:7–8. M&D 76:62; 525 Mormona grÇmata 7:9–8:8 c¥bniekiem ‰is pieraksts nÇks alielÇs un milz¥gÇs kaujas pie dpie jums. Kumoras, lk, nefijie‰us, kuri 9 Jo lk, a‰is tiek rakst¥ts ar izbïga uz zemi dienvidos, vajÇja nolku, lai js tam varïtu bticït; blamanie‰i, l¥dz tie visi bija un, ja js ticat tam, js ticïsit izn¥cinÇti. ar¥ ‰im; un, ja js ticat ‰im, js 3 Un manu tïvu ar¥ tie nogali- zinÇsit par saviem tïviem un nÇja, un es patiesi esmu palicis ar¥ par tiem br¥numainajiem aviens rakst¥t bïd¥go stÇstu par darbiem, kas tika paveikti ar savas tautas izn¥cinljanu. Bet Dieva spïku starp tiem. lk, vi¿i ir aizgÇju‰i un es izpil- 10 Un js ar¥ zinÇsit, ka js du sava tïva pavïli. Un vai tie esat Jïkaba pïcnÇcïju atlikums; nogalinÇs mani, es nezinu. tÇdï∫ js tiksit ieskait¥ti starp 4 TÇdï∫ es rakst¥‰u un paslïp‰u ‰¥s pirmÇs der¥bas ∫aud¥m; un, ja pierakstus zemï; un kur es bs tÇ, ka js ticïsit Kristum un ie‰u, tam nav noz¥mes. tapsit krist¥ti, vispirms ar deni, 5 Lk, mans tïvs tais¥ja a‰o tad ar uguni un ar Svïto Garu, pierakstu, un vi¿‰ ar¥ rakst¥ja sekodami msu GlÇbïja apiemï- par tÇ nolku. Un lk, es ar¥ ram, saska¿Ç ar to, ko vi¿‰ to rakst¥tu, ja man btu vieta mums ir pavïlïjis, tad viss bs uz bplÇksnïm, bet man nav; un labi ar jums tiesas dienÇ. Åmen. rdas man nav, jo es esmu viens. Mans tïvs ir nogalinÇts kaujÇ, un visi mani radi, un man 8. NODAπA nav nedz draugu, nedz ar¥ kur iet; un, cik ilgi Tas Kungs ∫aus Lamanie‰i sameklï un izn¥cina man dz¥vot, es nezinu. nefijie‰us. Mormona GrÇmata pa- 6 Lk, ãetri asimti gadu ir pagÇ- rÇd¥sies ar Dieva spïku. Ak vai tiek ju‰i no msu Kunga un GlÇbïja pasludinÇts tiem, kas izdves¥s atnÇk‰anas. dusmas un ˙ildas pret TÇ Kunga 7 Un lk, lamanie‰i vajÇja darbu. Nefijie‰u pieraksts parÇd¥- manus ∫audis, nefijie‰us, no pil- sies ∫aundar¥bas, izvirt¥bas un sïtas uz pilsïtu un no vietas uz atkri‰anas dienÇ. Apmïram 400– vietu, l¥dz vi¿u vairs nav; un 421 g. pïc Kr. liela ir bijusi vi¿u akri‰ana; jÇ, Lk,esaMoronijs, beidzu sava liela un apbr¥nojama ir manas tïva Mormona bpierakstu. Lk, tautas, nefijie‰u, izn¥cinljana. man ir tikai daÏas lietas ko rak- 8 Un lk, tÇ ir TÇ Kunga roka, st¥t, kuras man pavïlïja mans kas to ir dar¥jusi. Un lk, ar¥ tïvs. lamanie‰i bija akarÇ cits pret 2 Un tad notika, ka pïc tÇs citu; un visa ‰¥s zemes virsa ir
8d 1. Nef. 13:38. Mormona dïls. b Morm. 6:6. 9a src Mormona b src PlÇksnes. 6a Al. 45:10. GrÇmata. 2a Morm. 6:2–15. 7a 1. Nef. 12:2–3. b 1. Nef. 13:38–41. b M&D 3:18. 8a 1. Nef. 12:20–23. 10a 2. Nef. 31:5–9. 3a Moron. 9:22. 8 1a src Moronijs, 5a Morm. 2:17–18. Mormona grÇmata 8:9–21 526 nepÇrtraukta asinsizlie‰anas un to gaismÇ, kÇ tikai, ja tas vi¿am slepkav¥bu virkne; un neviens tiks dots no Dieva; jo Dievs grib, nezina galu ‰im karam. lai tas tiktu dar¥ts ar aaci, vïrstu 9 Un tad lk, es neteik‰u vairÇk tikai uz Vi¿a god¥bu vai senÇs par nefijie‰iem, jo tur vairs nav un ilgi izkliedïtÇs TÇ Kunga neviena, iz¿emot tikai lama- der¥bas tautas labklÇj¥bu. nie‰us un alaup¥tÇjus, kas ir uz 16 Un svït¥ts bs atas, kas nes¥s zemes virsas. ‰o lietu gaismÇ; jo tÇ tiks bnesta 10 Un tur nav neviena, kas no tumsas gaismÇ, saska¿Ç ar zinÇtu patieso Dievu, iz¿emot Dieva vÇrdu; jÇ, tÇ tiks iz¿emta tikai aJïzus mÇcek∫us, kas palika no zemes un sp¥dïs no tumsas, zemï, l¥dz ∫auÏu bezdiev¥ba un nÇks ∫aud¥m zinÇma; un tas k∫uva tik liela, ka Tas Kungs tiks dar¥ts ar Dieva spïku. ne∫Çva tiem bpalikt ar ∫aud¥m; 17 Un, ja tur bs ak∫das, tÇs un, vai tie ir uz zemes virsas, bs cilvïka k∫das. Bet lk, mïs neviens cilvïks nezina. nezinÇm k∫das; tomïr Dievs 11 Bet lk, mans atïvs un es tos zina visas lietas; tÇdï∫ tas, kas redzïjÇm un tie kalpoja mums. bnosod¥s, lai tas uzmanÇs, ka vi¿‰ 12 Un katrs, kas sa¿em ‰o pie- nenok∫st elles uguns briesmÇs. rakstu un nenosoda to par tÇm 18 Un tas, kas saka: ParÇdi nepiln¥bÇm, kas ir tan¥, tas uz- man tÇs, vai ar¥ tu tiksi sists,— zinÇs alielÇkas lietas nekÇ ‰¥s. lai tas sargÇs, ka vi¿‰ nepavïl Lk, es esmu Moronijs; un, ja to, ko Tas Kungs ir aizliedzis. btu iespïjams, es dar¥tu visas 19 Jo lk, tas, kas Çtri atiesÇ, lietas zinÇmas jums. ar¥ taps Çtri tiesÇts, jo atbilsto‰i 13 Lk, es beidzu runÇt par vi¿a darbiem bs vi¿a alga; ‰o tautu. Es esmu Mormona tÇdï∫ tas, kas sit, ar¥ tiks sists no dïls, un mans tïvs bija aNefija TÇ Kunga. pïctecis. 20 Lk ko Raksti saka: Cilvï- 14 Un es esmu tas pats, kur‰ kam nebs sist, nedz ar¥ vi¿am anoglabÇja ‰o pierakstu Tam bs tiesÇt, jo Mana ir tiesa, saka Kungam; tÇ plÇksnïm nav vïr- Tas Kungs, un atrieb¥ba ar¥ ir t¥bas dï∫ TÇ Kunga pavïles. Jo Mana, un Es atmakslju. Vi¿‰ patiesi sac¥ja, ka nevienam 21 Un tas, kur‰ izdve‰ dusmas tÇs nebs, blai gtu pe∫¿u; bet un ˙ildas pret TÇ Kunga darbu to pieraksts ir lielÇ vïrt¥bÇ, un un TÇ Kunga der¥bas tautu, kas vi¿u, kas nes¥s to gaismÇ, vi¿u ir Israïla nams, un sac¥s: Mïs Tas Kungs svït¥s. izn¥cinÇsim TÇ Kunga darbu, 15 Jo nevienam nav varas nest un Tas Kungs neatcerïsies Savu
9a Morm. 2:8. 13a 3. Nef. 5:20. 2. Nef. 27:29. 10a 3. Nef. 28:7; Et. 12:17. 14a Moron. 10:1–2. 17a Morm. 9:31, 33; src Tr¥s nefijie‰u b DÏS—V 1:46. Et. 12:23–28. mÇcek∫i. 15a M&D 4:5. b 3. Nef. 29:5; Et. 4:8. b Morm. 1:16. 16a 2. Nef. 3:6–7, 11, 19a DÏST, Mat. 7:1–2; 11a 3. Nef. 28:24–26. 13–14. 3. Nef. 14:1–2; 12a 3. Nef. 26:6–11. b Jes. 29:18; Moron. 7:14. 527 Mormona grÇmata 8:22–31 der¥bu, ko Vi¿‰ ir noslïdzis ar Kunga roku, un neviens to neva- Israïla namu,—tas ir briesmÇs rïs apturït; un pienÇks diena, tapt nocirstam un iemestam kad tiks teikts, ka bbr¥numi ir ugun¥; beigu‰ies; un tÇs nÇks, it kÇ 22 jo TÇ Kunga mÏ¥gie anodo- kÇds runÇtu cno miro¿iem. mi ritïs, l¥dz visi Vi¿a sol¥jumi 27 Un tÇs nÇks dienÇ, kad tiks piepild¥ti. asvïto asinis brïks uz To Kungu 23 Pïtiet aJesajas pravietoju- dï∫ bslepenÇm savien¥bÇm un mus! Lk, es nevaru tos rakst¥t. tums¥bas darbiem. JÇ, lk, es saku jums, ka tie svïtie, 28 JÇ, un tÇs nÇks dienÇ, kad kas ir aizgÇju‰i pirms manis, kam Dieva spïks tiks noliegts un ir piederïjusi ‰¥ zeme, bsauks, jÇ, abazn¥cas taps samaitÇtas un patiesi no p¥‰∫iem tie sauks uz augstprÇt¥gas savu sirÏu lep- To Kungu; un, kÇ Tas Kungs n¥bÇ; jÇ, patiesi dienÇ, kad dz¥vo, Vi¿‰ atcerïsies tÇs der¥- bazn¥cu vad¥tÇji un skolotÇji bas, ko Vi¿‰ ir noslïdzis ar tiem. pacelsies savu sirÏu lepn¥bÇ 24 Un Vi¿‰ zina to alg‰anas, pat l¥dz tam, ka nievÇs tos, kas ka tÇs bija vi¿u brÇ∫u labad. Un pieder pie vi¿u bazn¥cÇm. Vi¿‰ zina vi¿u tic¥bu, jo Vi¿a 29 JÇ, tÇs notiks dienÇ, kad abs VÇrdÇ tie var pÇrcelt bkalnus; dzirdams par ugunsgrïkiem un un Vi¿a VÇrdÇ tie var likt zemei vïtrÇm, un b dmu miglÇm drebït; un ar Vi¿a vÇrda spïku sve‰Çs zemïs; tie lika ccietumiem sagÇzties 30 un tur bs ar¥ dzirdams par uz zemes; jÇ, patiesi kvïlojo‰a akariem, karu daudzinljanu un krÇsns nevarïja tiem nodar¥t zemestr¥cïm daÏÇdÇs vietÇs. nekÇ slikta, nedz meÏon¥gi zvï- 31 JÇ, tÇs nÇks dienÇ, kad tur ri, nedz ind¥gas ãskas dï∫ Vi¿a bs liela apgÇn¥‰anÇs uz zemes vÇrda spïka. virsas; tur bs slepkavo‰anas un 25 Un lk, to alg‰anas ar¥ bija laup¥‰anas, un melo‰ana, un Vi¿a labad, lai Tas Kungs ∫autu krÇp‰anas, un netikl¥bas, un visa notikt ‰¥m lietÇm. veida negant¥bas, kad tur bs 26 Un nevienam nevajag teikt, daudzi, kas sac¥s: Dari ‰o vai ka tÇs nenÇks, jo tÇs noteikti dari to, anav noz¥mes, jo Tas nÇks, jo Tas Kungs to ir runÇjis; Kungs batbalst¥s tÇdu pïdïjÇ jo ano zemes tÇs iznÇks ar TÇ dienÇ. Bet ak vai tÇdiem, jo vi¿i
22a M&D 3:3. 26a Jes. 29:4; 2. Nef. 33:13. 1. Nef. 14:9–10; 23a 3. Nef. 20:11; 23:1. b Morm. 9:15–26; 2. Nef. 28:3–32; b Jes. 29:4; Moron. 7:27–29, 33–37. M&D 33:4. 2. Nef. 3:19–20; 26:16. c 2. Nef. 26:15–16; 29a Joïla 3:1–5; 24a în. 1:12–18; Morm. 9:30; 2. Nef. 27:2–3. Morm. 9:36; Moron. 10:27. b 1. Nef. 19:11; M&D 10:46. 27a Et. 8:22–24; M&D 45:39–42. b Jïk. 4:6; M&D 87:6–7. 30a Mat. 24:6; Hel. 10:9. b src SlepenÇs 1. Nef. 14:15–17. c Al. 14:27–29. savien¥bas. 31a 2. Nef. 28:21–22. 25a Morm. 5:21. 28a 2. Tim. 3:1–7; b 2. Nef. 28:8. Mormona grÇmata 8:32–41 528 ir crgtÇ Ïult¥ un nekrietn¥bas drÇnas, un savu bazn¥cu izgrez- saitïs. nojumus vairÇk nekÇ js m¥lat 32 JÇ, tÇs nÇks dienÇ, kad tur nabagos un trkumcietïjus, bs bazn¥cas izveidotas, kas slimos un nomoc¥tos. sac¥s: NÇciet pie manis, un par 38 Ak js samaitÇtie, js lieku∫i, jsu naudu jums tiks piedoti js skolotÇji, kas pÇrdodat sevi jsu grïki. par to, kas sarsïs, kÇpïc js 33 Ak js, ∫aunie un samaitÇtie, samaitÇjÇt Dieva svïto bazn¥cu? un strgalv¥gie ∫audis, kÇpïc js KÇpïc js akaunaties uz¿emties dibinÇt sev bazn¥cas, lai gtu Kristus VÇrdu? KÇpïc js ne- ape∫¿u? KÇpïc js bsagrozÇt domÇjat par to, ka vïrt¥gÇka ir Dieva svïto vÇrdu, ka js nesat bezgal¥ga laime nekÇ bbïdas, kas csod¥bu savÇm dvïselïm? Lk, nekad nebeidzas— cpasaules paraugieties uz Dieva atklÇs- goda dï∫? mïm; jo lk, laiks pienÇks tan¥ 39 KÇpïc js izrotÇjat sevi ar dienÇ, kad visÇm ‰¥m lietÇm to, kam nav dz¥v¥bas, un tomïr vajadzïs tapt piepild¥tÇm. ∫aujat izsalku‰ajam un trkum- 34 Lk, Tas Kungs ir parÇd¥jis cietïjam, un kailajam, un slima- man lielas un br¥numainas lietas jam, un nomoc¥tajam paiet jums par to, kas dr¥z nÇks tan¥ dienÇ, garÇm, un neievïrojat tos? kad ‰¥s lietas parÇd¥sies starp 40 JÇ, kÇpïc js veidojat jums. aslepenas negant¥bas, lai gtu 35 Lk, es runÇju uz jums, it pe∫¿u, un liekat, lai atraitnes kÇ js btu klÇt, bet tomïr js sïrotu TÇ Kunga priek‰Ç un ar¥ neesat. Bet lk, Jïzus Kristus bÇre¿i sïrotu TÇ Kunga priek‰Ç, man ir parÇd¥jis js un es zinu un ar¥ vi¿u tïvu asinis un vi¿u jsu darbus. v¥ru asinis brïktu uz To Kungu 36 Un es zinu, ka js astaigÇjat no zemes pïc atrieb¥bas pÇr savu sirÏu lepn¥bÇ; un tur nav jsu galvÇm? neviena, iz¿emot tikai daÏus, 41 Lk, atrieb¥bas zobens karÇ- kas bnebtu augstprÇt¥gi savu jas pÇr jums; un laiks dr¥zi nÇks, sirÏu lepn¥bÇ, nïsÇjot c∫oti smal- kad Vi¿‰ aatriebs svïto asinis kas drÇnas, l¥dz pat skaud¥bai uz jums, jo Vi¿‰ neciet¥s ilgÇk un naidam, un ∫aunprÇt¥bai, un vi¿u brïk‰anu. vajljanÇm, un visÇda veida nekrietn¥bÇm; un jsu bazn¥cas, jÇ, patiesi katra, ir k∫uvu‰as sa- 9. NODAπA maitÇtas dï∫ jsu sirÏu lepn¥bas. 37 Jo lk, js m¥lat anaudu un Moronijs piesauc tos, kas netic savu mantu, un savas smalkÇs Kristum, noÏïlot grïkus. Vi¿‰
31c Al. 41:11. b Jïk. 2:13. b Mos. 3:25. 33a src Viltus priester¥ba. c Al. 5:53. c 1. Nef. 13:9. b 1. Nef. 13:26–29. 37a 2. Nef. 28:9–16. 40a src SlepenÇs c src Sod¥ba. 38a Rom. 1:16; 2. Tim. 1:8; savien¥bas. 36a src StaigÇt, staigÇt 1. Nef. 8:25–28; 41a 1. Nef. 22:14. ar Dievu. Al. 46:21. 529 Mormona grÇmata 9:1–11 pasludina br¥numu Dievu, kas dod priek‰Ç un ar¥ Dieva god¥bu, atklÇsmes un izlej dÇvanas un z¥mes un Jïzus Kristus svïtumu, tas uz tic¥gajiem. Br¥numi beidzas iedegs jsos nedzï‰amu uguns netic¥bas dï∫. Z¥mes iet l¥dzi tiem, liesmu. kas tic. Cilvïki tiek skubinÇti bt 6 Ak tad js, anetic¥gie, bpievïr- gudriem un turït bau‰∫us. Apmï- sieties Tam Kungam; sauciet ram 401–421 g. pïc Kr. vareni Tïvu Jïzus VÇrdÇ, lai varbt js varïtu tikt atrasti ne- Un tagad es runÇju par tiem, aptraip¥ti, ct¥ri, skaidri un balti, kas netic Kristum. bdami att¥r¥ti ar dJïra asin¥m 2 Lk, vai js ticïsit savas pie- tai lielÇ un pïdïjÇ dienÇ. meklï‰anas dienÇ—lk, kad 7 Un vïl es runÇju uz jums, Tas Kungs nÇks, jÇ, patiesi tan¥ kas anoliedzat Dieva atklÇsmes alielajÇ dienÇ, kad bzeme sariti- un sakÇt, ka tÇs ir beigu‰Çs, nÇsies kÇ t¥stoklis un visas vielas ka nav vairs atklÇsmju, nedz cizkus¥s kvïlÇ karstumÇ, jÇ, tan¥ pravietojumu, nedz dÇvanu, lielajÇ dienÇ, kad js tiksit atves- nedz izdziedinljanas, nedz ti stÇties Dieva Jïra priek‰Ç— runljanas mïlïs, nedz bvalodu vai tad js sac¥sit, ka Dieva nav? izskaidro‰anas; 3 Tad vai js turpinÇsit noliegt 8 lk, es saku jums, tas, kas Kristu? Vai js varïsit raudz¥ties noliedz ‰¥s lietas, nezina uz Dieva Jïru? Vai js domÇjat, aKristus eva¿Æïliju; jÇ, tas nav ka js dz¥vosit ar Vi¿u ar savas las¥jis Rakstus; ja ir, tad tas vainas apzi¿u? Vai js domÇjat, bnesaprot tos. ka js varïsit bt laim¥gi, dz¥vo- 9 Jo, vai mïs nelasÇm, ka Dievs jot ar ‰o svïto Btni, kad jsu ir atÇds pats vakar, ‰odien un dvïseles tiks moc¥tas ar vainas mÏ¥gi, un Vi¿Ç nav ne pÇr- apzi¿u, ka js vienmïr esat mai¿as, ne pÇrgroz¥bas ïnas? sagroz¥ju‰i Vi¿a likumus? 10 Un tagad, ja js esat iedo- 4 Lk, es jums saku, ka js mÇju‰ies dievu, kas mainÇs un bsit nelaim¥gÇki, dz¥vojot ar kurÇ ir kÇda pÇrmai¿u ïna, tad svïtu un taisn¥gu Dievu, zem js esat iedomÇju‰ies dievu, kas savas net¥r¥bas apzi¿as Vi¿a nav br¥numu Dievs. priek‰Ç, nekÇ js dz¥votu ar 11 Bet lk, es parÇd¥‰u jums anosod¥tÇm dvïselïm bellï. br¥numu Dievu, patiesi Åbra- 5 Jo lk, kad js tiksit atvesti, hÇma Dievu un ±zÇka Dievu, un lai skat¥tu savu akailumu Dieva Jïkaba Dievu; un Tas ir tas pats
9 2a Mal. 3:23; b src Elle. b 1. kor. 12:7–10; TA 1:7. 3. Nef. 28:31. 5a 2. Nef. 9:14. 8a src Eva¿Æïlijs. b Morm. 5:23; 6a src Netic¥ba. b Mat. 22:29. M&D 63:20–21. b Ec. 18:23, 32; 9a Ebr. 13:8; src Pasaule— M&D 98:47. 1. Nef. 10:18–19; Pasaules gals. c src ·˙¥sts, ‰˙¥st¥ba. Al. 7:20; c Am. 9:13; 3. Nef. 26:3. d src Dieva Jïrs. Moron. 8:18; 4a src Sod¥ba. 7a 3. Nef. 29:6–7. M&D 20:12. Mormona grÇmata 9:12–21 530 aDievs, kas rad¥ja debesis un gals jau ir pienÇcis? Lk, es saku zemi, un visu, kas tan¥s ir. jums: Nï! Un Dievs nav pÇrstÇjis 12 Lk, Vi¿‰ rad¥ja Ådamu, bt br¥numu Dievs. un ar aÅdamu atnÇca cilvïka 16 Lk, vai tÇs lietas, ko Dievs bKri‰ana. Un cilvïka Kri‰anas ir dar¥jis msu acu priek‰Ç, nav dï∫ nÇca Jïzus Kristus, kas ir Tïvs br¥numainas? JÇ, un kas var un Dïls, un dï∫ Jïzus Kristus aptvert aDieva br¥numainos nÇca ccilvïka pest¥‰ana. darbus? 13 Un dï∫ cilvïka pest¥‰anas, 17 Kur‰ teiks, ka tas nebija br¥- kas nÇca ar Jïzu Kristu, vi¿i tiek nums, ka ar Vi¿a avÇrdu debesis aizvesti atpaka∫ pie TÇ Kunga; un zeme tika rad¥tas; un ar jÇ, tas ir, kÇ visi cilvïki tiek at- Vi¿a vÇrda spïku cilvïks tika pest¥ti, tÇpïc ka Kristus nÇve brad¥ts no czemes p¥‰∫iem; un ¥steno aaug‰Çmcel‰anos, kas ar Vi¿a vÇrda spïku br¥numi ¥steno pest¥‰anu no bezgal¥ga tika dar¥ti? bmiega, no kura visi cilvïki tiks 18 Un kur‰ teiks, ka Jïzus uzmodinÇti ar Dieva spïku, Kristus nedar¥ja daudz varenu kad skanïs bazne; un tie nÇks, abr¥numu? Un tur tika daudzi gan mazi, gan lieli, un visi stÇ- vareni br¥numi paveikti ar vïs Vi¿a tiesas priek‰Ç, bdami apustu∫u rokÇm. atpest¥ti un atrais¥ti no ‰¥s m- 19 Un, ja tad abr¥numi tika da- Ï¥gÇs cnÇves saites, un ‰¥ nÇve ir r¥ti, kÇpïc tad Dievs ir pÇrstÇjis laic¥gÇ nÇve. bt br¥numu Dievs un tomïr ir 14 Un tad nÇk SvïtÇ atiesa nemain¥ga Btne? Un lk, es pÇr tiem; un tad nÇk laiks, kad saku jums, Vi¿‰ nemainÇs; ja ne tas, kas ir bne‰˙¥sts, ne‰˙¥sts ar¥ tÇ, tad Vi¿‰ pÇrstÇtu bt Dievs; paliks; un tas, kas ir taisn¥gs, bet Vi¿‰ nepÇrstÇj bt Dievs un taisn¥gs ar¥ paliks; tas, kas ir ir br¥numu Dievs. laim¥gs, laim¥gs ar¥ paliks, un 20 Un iemesls, kÇpïc Vi¿‰ ir tas, kas ir nelaim¥gs, nelaim¥gs pÇrstÇjis dar¥t abr¥numus starp ar¥ paliks. cilvïku bïrniem, ir tas, ka vi¿i 15 Un tad, ak js visi, kas esat ir kritu‰i netic¥bÇ un nogÇju‰i iedomÇju‰ies dievu, kas anevar no pareizÇ ce∫a, un nezina to dar¥t br¥numus, es gribu vaicÇt Dievu, kuram tiem ir bjÇuzticas. jums, vai visas tÇs lietas ir bei- 21 Lk, es saku jums, ka gu‰Çs, par kurÇm es runÇju? Vai katram, kas tic Kristum, ne‰au-
11a 1. Moz. 1:1; Mos. 4:2; c M&D 138:16. 17a Jïk. 4:9. M&D 76:20–24. 14a src Tiesa, pïdïjÇ. b src Rad¥t, rad¥‰ana. src Jïzus Kristus. b Al. 7:21; c 1. Moz. 2:7; 12a Mos. 3:26. M&D 88:35. Mos. 2:25. b src Ådama un Ievas 15a Moron. 7:35–37; 18a JÇ¿a 6:14. kri‰ana. M&D 35:8. 19a M&D 63:7–10. c src Pest¥t, pest¥ts, src Br¥nums. 20a SoÆu 6:11–13; pest¥‰ana. 16a Psm. 40:6; Et. 12:12–18; 13a Hel. 14:15–18. M&D 76:114; Moron. 7:35–37. b M&D 43:18. Moz. 1:3–5. b src Uztic¥ba. 531 Mormona grÇmata 9:22–31 b¥damies nenieka, aviss, ko tas bnicinÇtÇji, jo js br¥n¥sities un lgs Tïvam Kristus VÇrdÇ, tiks iesit bojÇ. vi¿am dots; un ‰is sol¥jums ir 27 Ak, tad neniciniet un nebr¥- visiem, l¥dz pat pa‰iem zemes nieties, bet uzklausiet TÇ Kunga galiem. vÇrdus un ldziet Tïvam Jïzus 22 Jo lk, tÇ sac¥ja Jïzus VÇrdÇ to, pïc kÇ jums ir vaja- Kristus, Dieva Dïls, saviem mÇ- dz¥ba. Ne‰aubieties, bet esiet cek∫iem, kam bija jÇpaliek, jÇ, un tic¥gi, un sÇciet kÇ senos laikos, ar¥ visiem saviem mÇcek∫iem, un anÇciet pie TÇ Kunga ar visu ∫auÏu pulkam dzirdot: aEita pa savu bsirdi, un cgÇdÇjiet par visu pasauli un pasludiniet savu glÇb‰anu ar bailïm un tr¥- eva¿Æïliju ikvienai rad¥bai; sÇm Vi¿a priek‰Ç. 23 un tas, kas tic un top krist¥ts, 28 Esiet agudri savÇs pÇrbau- tiks izglÇbts, bet tas, kas netic, d¥jumu dienÇs; noplïsiet katru tiks apazudinÇts; net¥r¥bu no sevis; neldziet to, 24 un ‰¥s a z¥mes ies l¥dzi ko ‰˙iest savÇs bkÇr¥bÇs, bet tiem, kas tic—ManÇ VÇrdÇ tie ldziet ar nesatricinÇmu stin- b∫aunus garus izdz¥s; tie runÇs gr¥bu, lai js nepadotos nevie- jaunÇs mïlïs; tie pacels ãskas; nam kÇrdinÇjumam, bet lai js un, ja tie dzers ko nÇv¥gu, tas kalpotu patiesajam un cdz¥va- tiem nekaitïs; vi¿i uzliks crokas jam Dievam. neveseliem un tie k∫s veseli; 29 Skatieties, lai js netaptu 25 un katrs, kas ticïs ManÇ akrist¥ti necien¥gi; skatieties, lai VÇrdÇ, ne‰aub¥damies nenieka, js bnepie¿emtu Kristus Vakarï- tam Es a apstiprinlju visus dienu necien¥gi; bet skatieties, Savus vÇrdus, l¥dz pat pa‰iem lai js dar¥tu visas lietas ccien¥gi, zemes galiem. un dariet tÇs Jïzus Kristus, 26 Un tad lk, kur‰ var stÇvït dz¥vÇ Dieva Dïla VÇrdÇ; un, ja pret¥ TÇ Kunga darbiem? aKur‰ js to dar¥sit un pastÇvïsit l¥dz var noliegt Vi¿a sac¥to? Kur‰ galam, js nekÇdÇ zi¿Ç netiksit pacelsies pret visuvareno TÇ atstumti. Kunga spïku? Kur‰ nicinÇs 30 Lk, es runÇju uz jums, it TÇ Kunga darbus? Kur‰ nicinÇs kÇ es arunÇtu no miro¿iem; jo es Kristus bïrnus? Lk, visi js, zinu, ka jums bs mani vÇrdi. kas esat TÇ Kunga darbu 31 Nenosodiet mani dï∫ manas
21a Mat. 21:22; Liec¥ba. 29a src Krist¥‰ana, 3. Nef. 18:20. 26a 3. Nef. 29:4–7. krist¥t— 22a Marka 16:15–16. b Sal. Pam. 13:13. Sagatavo‰anÇs src MisionÇru darbs. 27a Moron. 10:30–32. krist¥‰anai. 23a src Sod¥ba. b Joz. 22:5; b 1. kor. 11:27–30; 24a Marka 16:17–18. M&D 64:22, 34. 3. Nef. 18:28–32. src Z¥me. src Sirds. c src Cien¥gs, b Ap. d. 16:16–18. c Fil. 2:12. cien¥gums. c src Slimo 28a Jïk. 6:12. 30a Morm. 8:26; dziedinljana. b src IekÇre. Moron. 10:27. 25a src AtklÇsme; c Al. 5:13. Mormona grÇmata 9:32–Etera grÇmata 1:2 532 anepiln¥bas, nedz manu tïvu dï∫ mïs esam rakst¥ju‰i, un ar¥, ka vi¿a nepiln¥bas, nedz tos, kas neviena cita tauta nezina msu rakst¥ju‰i pirms vi¿a; bet dr¥- valodu; un tÇpïc, ka neviena zÇk pateicieties Dievam, ka cita tauta nezina msu valodu, Vi¿‰ ir izpaudis jums msu tÇdï∫ Vi¿‰ ir sagatavojis al¥dzek- nepiln¥bas, lai js varïtu mÇc¥- ∫us tÇs pÇrtulko‰anai. ties k∫t gudrÇki, nekÇ mïs 35 Un ‰¥s lietas ir rakst¥tas, lai esam biju‰i. mïs varïtu att¥r¥t savas drÇnas 32 Un tad lk, mïs rakst¥jÇm no msu brÇ∫u asin¥m, kas ir ‰o pierakstu atbilsto‰i savÇm kritu‰i anetic¥bÇ. zinljanÇm, ar rakstu z¥mïm, 36 Un lk, ‰¥s lietas, kuras mïs kas starp mums tiek sauktas par avïlïjÇmies attiec¥bÇ uz msu apÇrveidoto ïÆiptie‰u valodu, brÇ∫iem, jÇ, patiesi vi¿u atjauno- kas tika mums nodota un izmai- ‰anu Kristus atzi¿Ç, ir saska¿Ç n¥ta atbilsto‰i msu runai. ar visu svïto lg‰anÇm, kas ir 33 Un, ja msu plÇksnes btu dz¥voju‰i ‰ajÇ zemï. biju‰as pietiekami lielas, mïs 37 Un lai Tas Kungs Jïzus btu rakst¥ju‰i ebreju valodÇ; Kristus dÇvÇ, ka vi¿u lg‰anas bet ebreju valodu mïs ar¥ esam tiktu atbildïtas saska¿Ç ar vi¿u izmain¥ju‰i; un, ja mïs btu tic¥bu; un lai Dievs Tïvs atceras varïju‰i rakst¥t ebreju valodÇ, to der¥bu, ko Vi¿‰ ir noslïdzis ar lk, jums nebtu nevienas ne- Israïla namu; un lai Vi¿‰ svït¥ piln¥bas msu pierakstÇ. tos uz mÏiem, caur tic¥bu Jïzus 34 Bet Tas Kungs zina to, ko Kristus VÇrdÇ. Åmen.
Etera GrÇmata
Jaredie‰u pieraksts, ¿emts no divdesmit ãetrÇm plÇksnïm, kuras atrada Limhaja ∫audis ˙ïni¿a Mosijas dienÇs.
1. NODAπA N tagad es, aMoronijs, tur- Upinu sniegt aprakstu par Moronijs sa¥sina Etera rakstus. ‰iem senajiem iedz¥votÇjiem, Tiek izklÇst¥ti Etera ciltsraksti. kas tika izn¥cinÇti ar bTÇ Kunga Jaredie‰u valoda netiek sajaukta roku uz ‰¥s zieme∫u zemes pie BÇbeles tor¿a. Tas Kungs apsola virsas. vest tos uz izraudz¥tu zemi un dar¥t 2 Un es ¿emu savu aprakstu vi¿us par lielu tautu. no adivdesmit un ãetrÇm plÇk-
31a Morm. 8:17; M&D 17:1. 1 1a src Moronijs, Et. 12:22–28, 35. 35a 2. Nef. 26:15. Mormona dïls. 32a 1. Nef. 1:2; Mos. 1:4. 36a Morm. 8:24–26; b Morm. 5:23; 34a Mos. 8:13–18; M&D 10:46–49. M&D 87:6–7. Et. 3:23, 28; [etera] 2a Al. 37:21; Et. 15:33. 533 Etera grÇmata 1:3–35 snïm, kuras atrada Limhaja 19 Un Ki‰s bija Koroma dïls. ∫audis un kuras tiek sauktas par 20 Un Koroms bija Levija dïls. Etera grÇmatu. 21 Un Levijs bija Kima dïls. 3 Un, kÇ es domÇju, ka pirmÇ 22 Un Kims bija Moriantona ‰¥ pieraksta da∫a, kas runÇ par dïls. pasaules rad¥‰anu un ar¥ par 23 Un Moriantons bija Ripla- Ådamu, un aprakstu no tÇ laika ki‰a dïls. l¥dz pat lielajam atornim, un par 24 Un Riplaki‰s bija ·eza dïls. visÇm lietÇm, kas atgad¥ju‰Çs 25 Un ·ezs bija Heta dïls. starp cilvïku bïrniem l¥dz tam 26 Un Hets bija Koma dïls. laikam, ir starp jdiem— 27 Un Koms bija Koriantuma 4 tÇdï∫ es nerakstu ‰¥s lietas, dïls. kas notika no aÅdama dienÇm 28 Un Koriantums bija Emera l¥dz tam laikam, bet tÇs ir uz dïls. plÇksnïm, un, kas tÇs atrad¥s, 29 Un Emers bija Omera dïls. tam bs spïja, lai vi¿‰ varïtu 30 Un Omers bija ·ules dïls. dabt pilnu aprakstu. 31 Un ·ule bija Kiba dïls. 5 Bet lk, es nesniedzu pilnu 32 Un Kibs bija Orihasa dïls, aprakstu, bet da∫u no apraksta kas bija Jareda dïls; es dodu, no tor¿a un l¥dz pat 33 ‰is aJareds nÇca ar savu brÇli vi¿i tika izn¥cinÇti. un vi¿u Æimenïm, ar daÏiem 6 Un ‰ÇdÇ veidÇ es sniedzu citiem un vi¿u Æimenïm no lielÇ aprakstu. Tas, kas rakst¥ja ‰o tor¿a tajÇ laikÇ, kad Tas Kungs pierakstu, bija aEters, un vi¿‰ bsajauca tautas valodu un zvï- bija Koriantora pïctecis. rïja savÇs dusmÇs, ka vi¿i tiks 7 Koriantors bija Morona dïls. izkais¥ti pa visu czemes virsu; 8 Un Morons bija Etema dïls. un saska¿Ç ar TÇ Kunga vÇrdu 9 Un Etems bija AhÇsa dïls. ∫audis tika izkais¥ti. 10 Un AhÇss bija Seta dïls. 34 Un aJareda brÇlis, bija liels 11 Un Sets bija ·iblona dïls. un varens v¥rs, un TÇ Kunga 12 Un ·iblons bija Koma dïls. augsti ieredzïts v¥rs; Jareds, 13 Un Koms bija Koriantuma vi¿a brÇlis, sac¥ja uz to: Piesauc dïls. To Kungu, lai Vi¿‰ nesajauktu 14 Un Koriantums bija Amni- ms, ka mïs nevarïtu saprast gadaha dïls. msu vÇrdus. 15 Un Amnigadahs bija Årona 35 Un notika, ka Jareda brÇlis dïls. piesauca To Kungu, un Tas 16 Un Årons bija Heta pïctecis, Kungs ieÏïlojÇs par Jaredu, kas bija H¥rsoma dïls. tÇdï∫ Vi¿‰ nesajauca Jareda va- 17 Un H¥rsoms bija Liba dïls. lodu; un Jareds un vi¿a brÇlis 18 Un Libs bija Ki‰a dïls. netika sajaukti.
3a Omn. 1:22; periodu, ko 1. Mozus 33a src Jareds. Mos. 28:17; grÇmata, noda∫as b 1. Moz. 11:6–9. Hel. 6:28. 1–10. c Mos. 28:17. 4a tas ir aptver to pa‰u 6a Et. 12:2; 15:34. 34a src Jareda brÇlis. Etera grÇmata 1:36–2:3 534 36 Tad Jareds sac¥ja uz savu tur Es tevi sastap‰u un ie‰u btev brÇli: Piesauc atkal To Kungu, pa priek‰u uz zemi, kas ir un lai Vi¿‰ novïr‰ Savas dusmas cizraudz¥ta pÇr visÇm citÇm ze- no tiem, kas ir msu draugi, lai mïm uz zemes virsas. Vi¿‰ nesajauc vi¿u valodu. 43 Un tur Es svït¥‰u tevi un 37 Un notika, ka Jareda brÇlis tavus pïcnÇcïjus un rad¥‰u Sev piesauca To Kungu, un Tas no taviem pïcnÇcïjiem un tava Kungs ieÏïlojÇs par vi¿u drau- brÇ∫a, un visu to, kas ies ar tevi, giem un ar¥ vi¿u Æimenïm, ka pïcnÇcïjiem, lielu tautu. Un vi¿i netika sajaukti. nebs nekÇ lielÇka kÇ tÇ tauta, 38 Un notika, ka Jareds atkal ko es rad¥‰u no taviem pïcnÇ- runÇja uz savu brÇli, sac¥dams: cïjiem, uz visas zemes virsas. Ej un pajautÇ Tam Kungam, vai Un tÇ Es tev dar¥‰u tÇpïc, ka tu Vi¿‰ izdz¥s ms no ‰¥s zemes, tik ilgi esi piesaucis Mani. un, ja Vi¿‰ izdz¥s ms no ‰¥s zemes, piesauc Vi¿u, kurp 2. NODAπA mums jÇiet? Un, kas zina, var- bt Tas Kungs aizved¥s ms uz Jaredie‰i gatavojas savam ce∫oju- vietu, kas ir aizraudz¥ta pÇr visu mam uz apsol¥to zemi. TÇ ir izrau- zemi? Un, ja tas tÇ bs, bsim dz¥ta zeme, kurÇ cilvïkiem jÇkalpo uztic¥gi Tam Kungam, lai mïs Kristum, vai jÇtiek aizmïztiem. Tas varïtu sa¿emt to par msu Kungs runÇ ar Jareda brÇli tr¥s mantojumu. stundas. Jaredie‰i bvï barÏas. Tas 39 Un notika, ka Jareda brÇlis Kungs prasa, lai Jareda brÇlis iero- piesauca To Kungu, atbilsto‰i sina, kÇ barÏas tiks apgaismotas. tam, kas bija runÇts ar Jareda muti. Un notika, ka Jareds un vi¿a 40 Un notika, ka Tas Kungs uz- brÇlis, un vi¿u Æimenes, un ar¥ klaus¥ja Jareda brÇli un ieÏïlojÇs Jareda un vi¿a brÇ∫a draugi, un par vi¿u, un sac¥ja uz to: vi¿u Æimenes, gÇja ielejÇ, kas 41 Ej un savÇc kopÇ savus bija uz zieme∫iem, (un tÇs ielejas ganÇmpulkus, tïvi¿u un mÇt¥ti vÇrds bija aNimroda, tÇ tika no katras ‰˙irnes; un ar¥ zemes saukta varenÇ mednieka vÇrdÇ) sïklas no katras ‰˙irnes; un ar saviem ganÇmpulkiem, ko savas aÆimenes; un ar¥ Jaredu, vi¿i bija savÇku‰i kopÇ, tïvi¿iem savu brÇli, un vi¿a Æimeni; un un mÇt¥tïm no katras ‰˙irnes. ar¥ savus bdraugus, un vi¿u 2 Un vi¿i ar¥ lika slazdus un Æimenes, un Jareda draugus, un ˙ïra debesu putnus, un vi¿i vi¿u Æimenes. sagatavoja ar¥ trauku, kurÇ vi¿i 42 Un, kad tu to bsi dar¥jis, veda l¥dzi dens zivis. tu aiesi vi¿u priek‰galÇ lejÇ uz 3 Un vi¿i veda sev l¥dzi ar¥ ieleju, kas ir uz zieme∫iem. Un dïseretu, kas, iztulkojot, ir
38a src Apsol¥tÇ zeme. 42a 1. Nef. 2:1–2; c 1. Nef. 13:30. 41a Et. 6:20. Åbr. 2:3. 2 1a 1. Moz. 10:8. b Et. 6:16. b M&D 84:88. 535 Etera grÇmata 2:4–13 medus bite; un tÇ vi¿i veda sev katra tauta, kurai tÇ piederïs, l¥dzi bi‰u spietus, un visa veida kalpos Dievam, vai ar¥ tÇ tiks sïklas no katras ‰˙irnes no tÇ, aizmïzta, kad Vi¿a dusmu kas bija uz zemes virsas. piln¥ba nÇks pÇr tiem. Un 4 Un notika, kad vi¿i nonÇca Vi¿a dusmu piln¥ba nÇk pÇr Nimroda ielejÇ, Tas Kungs nÇca tiem, kad vi¿i ir nobriedu‰i un runÇja ar Jareda brÇli; un nekrietn¥bÇ. Vi¿‰ bija amÇkon¥, un Jareda 10 Jo lk, ‰¥ ir zeme, kas ir brÇlis neredzïja Vi¿u. izraudz¥ta pÇr visÇm citÇm ze- 5 Un notika, ka Tas Kungs pa- mïm; tÇdï∫ tam, kam tÇ pieder, vïlïja tam, lai vi¿i ietu tuksnes¥, ir jÇkalpo Dievam, vai ar¥ jÇtiek jÇ, tajÇ pusï, kur cilvïks nekad aizmïztam, jo tas ir mÏ¥gs nebija bijis. Un notika, ka Tas Dieva spriedums. Un tas neno- Kungs gÇja tiem pa priek‰u un tiek, l¥dz anekrietn¥ba k∫st pil- runÇja ar tiem, kad Vi¿‰ stÇvïja n¥ga starp tÇs zemes bïrniem, amÇkon¥, un deva norÇd¥jumus, ka vi¿i tiek baizmïzti. kurp tiem jÇdodas. 11 Un tas nÇk pie jums, ak js 6 Un notika, ka vi¿i ce∫oja tuk- acittic¥bnieki, lai js varïtu zinÇt snes¥ un bvïja barÏas, kurÇs tie Dieva spriedumus, lai js varïtu ‰˙ïrsoja lielos de¿us, tikdami noÏïlot grïkus, un nepaliktu nepÇrtraukti vad¥ti ar TÇ Kunga savÇs nekrietn¥bÇs, l¥dz pienÇk roku. piln¥ba, lai js neizsauktu Dieva 7 Un Tas Kungs ne∫Çva tiem dusmu piln¥bu pÇr sevi, kÇ apstÇties aiz jras meÏon¥gÇ tÇs zemes iedz¥votÇji l¥dz ‰im ir apvid, bet Vi¿‰ gribïja, lai tie dar¥ju‰i. ietu tÇlÇk uz aapsol¥to zemi, kas 12 Lk, ‰¥ ir izraudz¥ta zeme, ir izraudz¥ta pÇr visÇm citÇm un katra tauta, kurai tÇ piederïs, zemïm, ko Tas Kungs bija pa- bs abr¥va no jga un no gsta, taup¥jis taisn¥giem ∫aud¥m. un no visÇm citÇm tautÇm zem 8 Un Vi¿‰ zvïrïja SavÇs dus- debes¥m, ja vien tie bkalpos mÇs Jareda brÇlim, ka katrs, kam zemes Dievam, kas ir Jïzus piederïs ‰¥ apsol¥tÇ zeme, no tÇ Kristus, kur‰ ir pasludinÇts ar laika un mÏ¥gi akalpos Vi¿am, to, ko mïs esam rakst¥ju‰i. patiesajam un vien¥gajam Die- 13 Un tagad es turpinu savu vam, vai ar¥ tie tiks baizmïzti, pierakstu; jo lk, notika, ka Tas kad Vi¿a dusmu piln¥ba nÇks Kungs veda Jaredu un vi¿a brÇli pÇr tiem. uz priek‰u l¥dz pat tai lielajai 9 Un tagad mïs varam redzït jrai, kas atdala zemes. Un, Dieva spriedumu attiec¥bÇ uz ‰o kad vi¿i nonÇca pie jras, tie zemi, ka tÇ ir apsol¥tÇ zeme; un uzslïja savas teltis; un tie nosau-
4a 4. Moz. 11:25; src Apsol¥tÇ zeme. 10a 2. Nef. 28:16. M&D 34:7–9; 8a Et. 13:2. b 1. Nef. 17:37–38. DÏS—V 1:68. b Jar. 1:3, 10; 11a 2. Nef. 28:32. 5a 2. Moz. 13:21–22. Al. 37:28; 12a src Br¥vs, br¥v¥ba. 7a 1. Nef. 4:14. Et. 9:20. b Jes. 60:12. Etera grÇmata 2:14–22 536 ca to vietu par Moriankumeru, tÇs bija ÇrkÇrt¥gi abl¥vas, patiesi un vi¿i dz¥voja telt¥s, un dz¥voja ka tÇs turïja deni kÇ trauks; telt¥s jras krastÇ ãetru gadu un to apak‰a bija bl¥va kÇ trau- garumÇ. kam, un to sÇni bija bl¥vi kÇ 14 Un notika, ka ãetru gadu traukam; un to gali bija smaili; beigÇs Tas Kungs atkal nÇca pie un to aug‰as bija bl¥vas kÇ trau- Jareda brÇ∫a un stÇvïja mÇkon¥, kam; un to garums bija koka ga- un runÇja ar vi¿u. Un tr¥s stun- rums; un to durvis, kad tÇs bija du garumÇ Tas Kungs runÇja aizvïrtas, bija cie‰as kÇ trauks. ar Jareda brÇli un apÇrmÇc¥ja 18 Un notika, ka Jareda brÇlis vi¿u, tÇpïc ka vi¿‰ neatcerïjÇs piesauca To Kungu, sac¥dams: bpiesaukt TÇ Kunga VÇrdu. Ak Kungs, es esmu izpild¥jis to 15 Un Jareda brÇlis noÏïloja to darbu, ko Tu pavïlïji man, un es ∫aunumu, ko vi¿‰ bija dar¥jis, uzbvïju barÏas atbilsto‰i tam, un piesauca TÇ Kunga VÇrdu kÇ Tu man norÇd¥ji. par brÇ∫iem, kas bija ar vi¿u. 19 Un lk, Kungs, tan¥s nav Un Tas Kungs sac¥ja uz to: Es gaismas; kurp mïs tÇs vad¥sim? piedo‰u tev un taviem brÇ∫iem Un mïs ar¥ aiziesim bojÇ, jo tan¥s jsu grïkus; bet jums nebs mïs nevaram elpot, iz¿emot vairÇk grïkot, jo jums bs atce- tikai to gaisu, kas ir tan¥s; tÇdï∫ rïties, ka Mans aGars ne vien- mïs aiziesim bojÇ. mïr bplïsies ar cilvïku; tÇdï∫, 20 Un Tas Kungs sac¥ja uz ja js grïkosit, l¥dz js bsit pil- Jareda brÇli: Lk, tu tais¥si cau- n¥gi nobriedu‰i, js tiksit at- rumu aug‰Ç un ar¥ apak‰Ç; un, stumti no TÇ Kunga vaiga. Un kad tev pietrks gaisa, tu atvïrsi ‰¥s ir Manas domas par to zemi, caurumu un sa¿emsi gaisu. Un, kuru Es do‰u jums par jsu ja bs tÇ, ka dens nÇks iek‰Ç mantojumu, jo tÇ bs cizraudz¥ta pie tevis, lk, js aiztais¥sit zeme pÇr visÇm citÇm zemïm. caurumu, lai js neaizietu bojÇ 16 Un Tas Kungs sac¥ja: Ejiet, applstot. strÇdÇjiet un bvïjiet barÏas 21 Un notika, ka Jareda brÇlis tÇdÇ veidÇ, kÇ js l¥dz ‰im esat dar¥ja tÇ, atbilsto‰i tam, ko Tas bvïju‰i. Un notika, ka Jareda Kungs bija pavïlïjis. brÇlis gÇja strÇdÇt, un ar¥ vi¿a 22 Un vi¿‰ atkal piesauca To brÇlis, un bvïja barÏas tÇdÇ Kungu, sac¥dams: Ak Kungs, veidÇ, kÇ vi¿i bija bvïju‰i, sa- lk, es dar¥ju, kÇ Tu man pavïlï- ska¿Ç ar TÇ Kunga anorÇd¥ju- ji; un es esmu sagatavojis kuÆus miem. Un tÇs bija mazas, un tÇs saviem ∫aud¥m, un redzi, nav bija vieglas uz dens, l¥dz¥gi kÇ gaismas tajos. Redzi, Kungs, vai putni ir viegli uz dens. Tu ∫ausi, lai mïs ‰˙ïrsojam ‰os 17 Un tÇs tika bvïtas tÇ, ka lielos de¿us tumsÇ?
14a src PÇrmÇc¥t, b 1. Moz. 6:3; 16a 1. Nef. 17:50–51. pÇrmÇc¥‰ana. 2. Nef. 26:11; 17a Et. 6:7. b src Lg‰ana. Morm. 5:16. 15a Et. 15:19. c Et. 9:20. 537 Etera grÇmata 2:23–3:4 23 Un Tas Kungs sac¥ja uz dsmit mazus akme¿us; un tie Jareda brÇli: Ko tu gribi, lai Es bija balti un dzidri, patiesi kÇ dar¥tu, lai jums btu gaisma caursp¥d¥gs stikls; un vi¿‰ aiz- jsu kuÆos? Jo lk, jums nevar nesa tos savÇs rokÇs uz kalna bt logu, jo tie tiks sa‰˙aid¥ti virsotni, un piesauca To Kungu, gabalos; nedz ar¥ js varat sac¥dams: pa¿emt uguni sev l¥dzi, jo js 2 Ak Kungs, Tu teici, ka mïs nebrauksit pie uguns gaismas. bsim pldu ieskauti. Tad lk, 24 Jo lk, js bsit kÇ valis ak Kungs, un neesi dusm¥gs uz jras vid; jo vi∫¿i kÇ kalni Savu kalpu dï∫ vi¿a nespïka trieksies pret jums. Tomïr Es TavÇ priek‰Ç; jo mïs zinÇm, ka izved¥‰u js atkal no jras dzi- Tu esi svïts un dz¥vo debes¥s ∫umiem; jo avïji ir iznÇku‰i no un ka mïs esam necien¥gi TavÇ Manas mutes, un ar¥ blietu un priek‰Ç, tÇpïc ka dï∫ akri‰anas straumi Es esmu st¥jis. msu bdaba ir k∫uvusi pastÇv¥gi 25 Un lk, Es sagatavo‰u js ∫auna; tomïr, ak Kungs, Tu devi pret ‰¥m lietÇm; jo js nevarat mums pavïli, ka mums bs ‰˙ïrsot ‰o lielo dzi∫umu, ja vien piesaukt Tevi, lai no Tevis mïs Es nesagatavo‰u js pret jras varïtu sa¿emt saska¿Ç ar msu vi∫¿iem un vïjiem, kas pt¥s, vïlmïm. un straumïm, kas nÇks. TÇdï∫ 3 Lk, ak Kungs, Tu esi sitis ko js gribat, lai Es jums sagata- ms dï∫ msu nekrietn¥bas un voju, lai jums btu gaisma, kad esi izvedis ms, un ‰os daudzos js tiksit apr¥ti jras dzi∫umos? gadus mïs esam biju‰i tuksnes¥, tomïr Tu esi bijis aÏïl¥gs pret mums. Ak Kungs, palkojies uz 3. NODAπA mani ÏïlumÇ un novïrs Savas dusmas no ‰iem Taviem ∫aud¥m, Jareda brÇlis ierauga TÇ Kunga un ne∫auj, lai tie dotos ‰˙ïrsot pirkstu, kad Vi¿‰ pieskaras se‰pa- ‰o lielo dzi∫umu tumsÇ; bet dsmit akme¿iem. Kristus parÇda raugi ‰¥s lietas, ko es esmu iz- Savu gar¥go ˙ermeni Jareda brÇlim. kausïjis no klints. Tie, kam ir piln¥gas zinljanas, 4 Un es zinu, ak Kungs, ka Tev nevar tikt noturïti aiz priek‰kara. ir visa avara un Tu vari dar¥t IzskaidrotÇjiem paredzïts nest jare- visu, ko gribi cilvïka labad; die‰u pierakstu gaismÇ. tÇdï∫ pieskaries ‰iem akme¿iem, Un notika, ka Jareda brÇlis, (tad ak Kungs, ar Savu pirkstu, un nu to kuÆu skaits, kas tika saga- sagatavo tos, lai tie varïtu sp¥dït tavoti, bija asto¿i) devÇs kalnÇ, tumsÇ; un lai tie sp¥dïtu mums ko vi¿i sauca par ·elema kalnu, kuÆos, ko mïs esam sagatavoju- tÇdï∫ ka tas bija ÇrkÇrt¥gi augsts, ‰i, lai mums btu gaisma, kamïr un izkausïja no klints se‰pa- mïs ‰˙ïrsosim jru.
24a Et. 6:5. kri‰ana. 4a src Spïks. b Psm. 148:8. b Mos. 3:19. 3 2a src Ådama un Ievas 3a Et. 1:34–43. Etera grÇmata 3:5–17 538 5 Lk, ak Kungs, Tu vari dar¥t 12 Un vi¿‰ atbildïja: JÇ, Kungs, to. Mïs zinÇm, ka Tu esi spïj¥gs es zinu, ka Tu runÇsi paties¥bu, parÇd¥t lielu spïku, kas aliekas jo Tu esi paties¥bas Dievs un mazs cilvïku sapra‰anai. anevari melot. 6 Un notika, kad Jareda brÇlis 13 Un, kad vi¿‰ bija pateicis bija sac¥jis ‰os vÇrdus, lk, aTas ‰os vÇrdus, lk, Tas Kungs Kungs izstiepa Savu roku un a parÇd¥jÇs vi¿am un sac¥ja: pieskÇrÇs akme¿iem, katram pïc bTÇpïc, ka tu zini ‰¥s lietas, tu esi kÇrtas ar Savu pirkstu. Un atpest¥ts no Kri‰anas; tÇdï∫ tu bpriek‰kars tika no¿emts no esi atvests atpaka∫ ManÇ klÇt- Jareda brÇ∫a ac¥m, un vi¿‰ re- btnï, tÇdï∫ Es cparÇdos tev. dzïja TÇ Kunga pirkstu; un tas 14 Lk, Es esmu Tas, kas bija bija kÇ cilvïka pirksts, kÇ no sagatavots kop‰ pasaules rad¥- miesas un asin¥m; un Jareda ‰anas, lai aatpest¥tu Savu tautu. brÇlis nokrita TÇ Kunga priek‰Ç, Lk, Es esmu Jïzus Kristus. jo vi¿‰ tika bai∫u pÇr¿emts. Es esmu bTïvs un Dïls. Man¥ 7 Un Tas Kungs redzïja, ka visai cilvïcei bs cdz¥v¥ba, un Jareda brÇlis nokrita zemï; un tÇ bs mÏ¥ga, tie‰i tiem, kas Tas Kungs sac¥ja vi¿am: Piece- ticïs Manam VÇrdam; un tie lies, kÇpïc tu nokriti? k∫s par Maniem ddïliem un 8 Un vi¿‰ sac¥ja uz To Kungu: ManÇm meitÇm. Es redzïju TÇ Kunga pirkstu, un 15 Un nekad Es neesmu parÇ- es izbijos, lai tik Vi¿‰ nesistu d¥jies cilvïkam, ko Es esmu mani; jo es nezinÇju, ka Tam rad¥jis, jo nekad cilvïks nav Kungam ir miesa un asinis. aticïjis Man tÇ, kÇ tu. Vai tu re- 9 Un Tas Kungs sac¥ja uz vi¿u: dzi, ka js esat rad¥ti pïc Manis Dï∫ savas tic¥bas tu redzïji, ka pa‰a btïla? JÇ, patiesi visi cilvï- Es pie¿em‰u amiesu un asinis; ki sÇkumÇ tika rad¥ti pïc Manis un nekad nav cilvïks nÇcis pa‰a tïla. ManÇ priek‰Ç ar tÇdu ÇrkÇrt¥gu 16 Lk, ‰is ˙ermenis, ko tu tic¥bu, kÇda ir tev; jo, ja tÇ ne- tagad redzi, ir Mana gara a˙er- btu, tu nebtu redzïjis Manu menis; un cilvïku Es rad¥ju pïc pirkstu. Vai tu redzïji ko vairÇk? Sava gara ˙erme¿a; un tÇpat, 10 Un vi¿‰ atbildïja: Nï! Kungs, kÇ Es tev parÇd¥jos garÇ, Es parÇdi Sevi man! parÇd¥‰os Savai tautai miesÇ. 11 Un Tas Kungs sac¥ja uz 17 Un tagad, kÇ es, Moronijs, vi¿u: Vai tu ticïsi vÇrdiem, ko sac¥ju, es nevarïju tais¥t pilnu Es runlju? aprakstu par ‰¥m lietÇm, kas ir
5a Jes. 55:8–9; 13a M&D 67:10–11. c Mos. 16:9. 1. Nef. 16:29. b în. 1:6–8. d src Dieva dïli un 6a src Jïzus Kristus. c src Jïzus Kristus— meitas. b Et. 12:19, 21. Kristus pirmsmirst¥gÇ 15a src Tic¥ba, ticït. 9a src Miesa; Jïzus eksistence. b 1. Moz. 1:26–27; Kristus; Mirst¥gs, 14a src Pest¥t, pest¥ts, Mos. 7:27; mirst¥gÇ dz¥ve. pest¥‰ana; Pest¥tÇjs. M&D 20:17–18. 12a Ebr. 6:18. b Mos. 15:1–4. 16a src Gars. 539 Etera grÇmata 3:18–28 rakst¥tas, tÇdï∫ man ir pietieka- Es do‰u tev, un tu aizz¥mogosi mi pasac¥t, ka Jïzus parÇd¥jÇs tos kopÇ ar tÇm lietÇm, ko tu ‰im v¥ram garÇ, patiesi pïc tÇ rakst¥si. pa‰a ˙erme¿a tïla un l¥dz¥bas, 24 Jo lk, valodu, kurÇ tu rak- kÇ Vi¿‰ aparÇd¥jÇs nefijie‰iem. st¥si, Es esmu sajaucis; tÇdï∫ Es 18 Un Vi¿‰ kalpoja tam, tÇpat dar¥‰u SavÇ noliktÇ laikÇ, ka ‰ie kÇ Vi¿‰ kalpoja nefijie‰iem; un akme¿i dar¥s skaidras cilvïku Vi¿‰ dar¥ja visu ‰o, lai ‰is v¥rs ac¥s tÇs lietas, ko tu rakst¥si. varïtu zinÇt, ka ir Dievs, dï∫ tiem 25 Un, kad Tas Kungs bija daudzajiem diÏajiem darbiem, sac¥jis ‰os vÇrdus, Vi¿‰ parÇd¥ja ko Tas Kungs vi¿am bija rÇd¥jis. Jareda brÇlim avisus zemes ie- 19 Un dï∫ ‰¥ v¥ra zinljanÇm dz¥votÇjus, kas ir biju‰i, un ar¥ vi¿‰ nevarïja tikt noturïts, lai visus, kas bs; un Vi¿‰ nenoslï- neieskat¥tos aiz apriek‰kara; un pa tos no vi¿a ac¥m, l¥dz pat vi¿‰ redzïja Jïzus pirkstu, un, zemes galiem. kad vi¿‰ to redzïja, vi¿‰ nokrita 26 Jo Vi¿‰ bija sac¥jis tam aiz bailïm; jo vi¿‰ zinÇja, ka tas iepriek‰ïjÇs reizïs, ka, aja tas bija TÇ Kunga pirksts; un vi¿am bticïs Vi¿am, ka Vi¿‰ var parÇ- vairs nebija tic¥bas, jo vi¿‰ zinÇ- d¥t tam cvisas lietas—tÇs tiks ja, nemaz ne‰aub¥damies. parÇd¥tas tam, tÇdï∫ Tas Kungs 20 TÇdï∫, bdams ar ‰¥m pil- neko nevarïja tam neizpaust, n¥gÇm zinljanÇm par Dievu, tas jo vi¿‰ zinÇja, ka Tas Kungs var nevarïja atikt noturïts aiz priek‰- parÇd¥t vi¿am visas lietas. kara; tÇdï∫ tas redzïja Jïzu, un 27 Un Tas Kungs sac¥ja uz vi¿u: Vi¿‰ kalpoja tam. Raksti ‰¥s lietas un aaizz¥mogo 21 Un notika, ka Tas Kungs tÇs; un Es parÇd¥‰u tÇs cilvïku sac¥ja uz Jareda brÇli: Lk, tu bïrniem Manis pa‰a noliktÇ ne∫ausi ‰¥m lietÇm, ko tu esi laikÇ. redzïjis un dzirdïjis, nonÇkt 28 Un notika, ka Tas Kungs pasaulï, l¥dz apienÇks tas laiks, pavïlïja tam, lai vi¿‰ aizz¥mo- kad Es pagodinlju Savu VÇrdu gotu tos divus aakme¿us, ko miesÇ; tÇdï∫ tu glabÇsi kÇ dÇrgu- vi¿‰ sa¿ïma, un nerÇd¥tu tos, mu tÇs lietas, ko tu esi redzïjis l¥dz Tas Kungs parÇd¥s tos un dzirdïjis, un nerÇd¥si tÇs cilvïku bïrniem. nevienam cilvïkam. 22 Un lk, kad tu nÇksi pie Manis, tu uzrakst¥ti tÇs un aizz¥- 4. NODAπA mogosi tÇs, lai neviens nevarïtu tÇs iztulkot; jo tu rakst¥si tÇs Moronijam tiek pavïlïts aizz¥mogot valodÇ, ko tie nevar izlas¥t. Jareda brÇ∫a rakstus. Tie netiks 23 Un lk, ‰os adivus akme¿us atklÇti, l¥dz cilvïkiem nebs tÇdas
17a 3. Nef. 11:8–10. 23a src Ur¥ms un b src Tic¥ba, ticït. 19a src Priek‰kars. Tum¥ms. c Et. 4:4. 20a Et. 12:19–21. 25a Moz. 1:8. 27a 2. Nef. 27:6–8. 21a Et. 4:1. 26a Et. 3:11–13. 28a M&D 17:1. Etera grÇmata 4:1–11 540 tic¥bas kÇ Jareda brÇlim. Kristus aizz¥mogojis bizskaidrotÇjus, pavïl cilvïkiem ticït Vi¿a un Vi¿a saska¿Ç ar TÇ Kunga pavïli. mÇcek∫u vÇrdiem. Cilvïkiem ir 6 Jo Tas Kungs sac¥ja man: TÇs pavïlïts noÏïlot grïkus, ticït eva¿- nenonÇks pie cittic¥bniekiem Æïlijam un tikt izglÇbtiem. l¥dz pat tai dienai, kad tie noÏï- los savas nekrietn¥bas un k∫s Un Tas Kungs pavïlïja Jareda t¥ri TÇ Kunga priek‰Ç. brÇlim iet lejÇ no kalna, prom no 7 Un tan¥ dienÇ, kad tie izrÇd¥s TÇ Kunga klÇtbtnes, un arakst¥t tic¥bu Man, saka Tas Kungs, tÇs lietas, ko vi¿‰ bija redzïjis; patiesi kÇ Jareda brÇlis dar¥ja, un bija aizliegts, lai tÇs nonÇktu ka tie varïs tikt aiesvït¥ti Man¥, pie cilvïku bïrniem, bpirms tad Es pasludinlju vi¿iem to, Vi¿‰ tiks pacelts krustÇ; un ‰¥ ko Jareda brÇlis redzïja, l¥dz pat iemesla dï∫ ˙ïni¿‰ Mosija tÇs visu Manu atklÇsmju atklljanai, glabÇja, lai tÇs nenonÇktu pasau- saka Jïzus Kristus, Dieva Dïls, lï, l¥dz kamïr Kristus parÇd¥sies debesu un zemes, un visu lietu, Savai tautai. kas ir tan¥s, bTïvs. 2 Un, kad Kristus patiesi bija 8 Un tas, kas astr¥dïsies pret parÇd¥jies Savai tautai, Vi¿‰ pa- TÇ Kunga vÇrdu, lai tas top vïlïja, lai tÇs tiktu pasludinÇtas. nolÇdïts; un tas, kas bnoliegs ‰¥s 3 Un tad, pïc tam vi¿i visi bija lietas, lai tas top nolÇdïts; jo kritu‰i netic¥bÇ; un tur nav ne- tiem Es nerÇd¥‰u clielÇkas lietas, viena, iz¿emot lamanie‰us, un saka Jïzus Kristus, jo Es esmu tie ir noraid¥ju‰i Kristus eva¿- Tas, kas runÇ. Æïliju; tÇdï∫ man ir pavïlïts, lai 9 Un pïc Manas pavïles debes- es atkal anoslïptu tÇs zemï. is tiek atvïrtas un aaizvïrtas; un 4 Lk, es esmu rakst¥jis uz ‰¥m pïc Mana vÇrda bzeme drebïs; plÇksnïm to pa‰u, ko Jareda un pïc Manas pavïles tÇs iedz¥- brÇlis redzïja; un nekad diÏÇkas votÇji ies bojÇ, patiesi kÇ ugun¥. lietas nav tiku‰as pasludinÇtas 10 Un tas, kas netic Maniem kÇ tÇs, kas tika pasludinÇtas vÇrdiem, netic Maniem mÇcek- Jareda brÇlim. ∫iem; un, ja bs tÇ, ka Es nerunÇ- 5 TÇdï∫ Tas Kungs man pavï- ‰u, spriediet pa‰i; jo js zinÇsit lïja rakst¥t tÇs; un es tÇs rakst¥ju. apïdïjÇ dienÇ, ka Tas esmu Es, Un Vi¿‰ pavïlïja man, lai es kas runÇ. tÇs aaizz¥mogotu; un Vi¿‰ ar¥ 11 Bet tas, kas tic atam, ko Es pavïlïja, lai es aizz¥mogotu to esmu runÇjis, to Es piemeklï‰u izskaidrojumu; tÇdï∫ es esmu ar Sava Gara izpausmïm, un tas
4 1a Et. 12:24. src Ur¥ms un Tum¥ms. 3. Nef. 26:9–10. src Svïtie Raksti. 7a src Iesvït¥‰ana. 9a 1. µïn. 8:35; b Et. 3:21. b Mos. 3:8. M&D 77:8. 3a Morm. 8:14. 8a 3. Nef. 29:5–6; b Hel. 12:8–18; 5a Et. 5:1. Morm. 8:17. Morm. 5:23. b M&D 17:1; b 2. Nef. 27:14; 28:29–30. 10a 2. Nef. 33:10–15. DÏS—V 1:52. c Al. 12:10–11; 11a M&D 5:16. 541 Etera grÇmata 4:12–5:1 zinÇs un liecinÇs. Jo Mana Gara Tïvs ir atcerïjies der¥bu, ko dï∫ js bzinÇsit, ka ‰¥s lietas ir Vi¿‰ noslïdza ar jsu tïviem, ak cpatiesas; jo tÇs pÇrliecina cilvï- Israïla nams. kus dar¥t labu. 16 Un tad Manas aatklÇsmes, 12 Un katra lieta, kas pÇrliecina ko Es liku rakst¥t Savam kalpam cilvïkus dar¥t labu, ir no Manis; JÇnim, tiks atklÇtas visu ∫auÏu jo alabais nenÇk ne no viena, kÇ ac¥s. Atcerieties, kad js redzat tikai no Manis. Es esmu Tas, ‰¥s lietas, js zinÇsit, ka laiks kas vada cilvïkus pie visa labÇ; ir tuvu, kad tÇs patie‰Çm tiks tas, kas bnetic Maniem vÇrdiem, atklÇtas. neticïs Man—ka Es esmu; un 17 TÇdï∫, akad js sa¿emsit ‰o tas, kas neticïs Man, neticïs pierakstu, js varïsit zinÇt, ka Tïvam, kur‰ Mani st¥ja. Jo Tïva darbs ir sÇcies uz visas lk, Es esmu Tïvs, Es esmu zemes virsas. cgaisma un ddz¥v¥ba, un pasau- 18 TÇdï∫ anoÏïlojiet grïkus, js, les paties¥ba. visi zemes gali, un nÇciet pie 13 aNÇciet pie Manis, ak js Manis, un ticiet Manam eva¿Æï- cittic¥bnieki, un Es parÇd¥‰u lijam, un topiet bkrist¥ti ManÇ jums lielÇkas lietas, zinljanas, VÇrdÇ; jo tas, kas tic un top kas ir noslïptas netic¥bas dï∫. krist¥ts, tiks izglÇbts; bet tas, kas 14 NÇciet pie Manis, ak js, netic, tiks nosod¥ts; un cz¥mes Israïla nams, un jums tiks apa- sekos tiem, kas tic ManÇ VÇrdÇ. sludinÇts, cik lielas lietas Tïvs 19 Un svït¥ts ir tas, kas top ir sagatavojis jums no pasaules atrasts auztic¥gs Manam VÇr- rad¥‰anas; un tÇs nav nonÇku‰as dam pïdïjÇ dienÇ, jo vi¿‰ tiks pie jums netic¥bas dï∫. paaugstinÇts dz¥vot valst¥bÇ, 15 Lk, kad js noplïs¥sit ‰o kas tam sagatavota bkop‰ pasau- netic¥bas priek‰karu, kas liek les dibinljanas. Un redziet, Tas jums palikt jsu drausm¥gajÇ esmu Es, kas to ir runÇjis. Åmen. bezdiev¥bas stÇvokl¥ un cietsir- d¥bÇ, un prÇta aklumÇ, tad lielas 5. NODAπA un br¥numainas lietas, kas ir tiku‰as anoslïptas no jums kop‰ Tr¥s liecinieki un pats darbs bs pasaules rad¥‰anas—jÇ, kad js kÇ liec¥ba par Mormona GrÇmatas piesauksit Tïvu ManÇ VÇrdÇ patiesumu. ar salauztu sirdi un noÏïlas pilnu garu, tad js zinÇsit, ka Un tad nu es, Moronijs, rakst¥ju
11b src Liec¥ba. 13a 3. Nef. 12:2–3. src Krist¥‰ana, c Et. 5:3–4; 14a M&D 121:26–29. krist¥t—Btiska. Moron. 10:4–5. 15a 2. Nef. 27:10. c src Gar¥gÇs dÇvanas. 12a Al. 5:40; 16a JÇ¿a atkl. 1:1; 19a Mos. 2:41; M&D 6:13. Moron. 7:16–17. 1. Nef. 14:18–27. src Jïzus Kristus— b 3. Nef. 28:34. 17a 3. Nef. 21:1–9, 28. Uz¿emties uz sevi c src Gaisma, Kristus 18a 3. Nef. 27:20; Jïzus Kristus VÇrdu. gaisma. Moron. 7:34. b 2. Nef. 9:18. d JÇ¿a 8:12; Al. 38:9. b JÇ¿a 3:3–5. Etera grÇmata 5:2–6:6 542 vÇrdus, kas man bija pavïlïti, tiek iecelts par ˙ïni¿u pÇr tiem. atbilsto‰i savai atmi¿ai; un es Jareds un vi¿a brÇlis nomirst. esmu pastÇst¥jis tev tÇs lietas, kuras es aaizz¥mogoju; tÇdï∫ ne- Un tagad es, Moronijs, turpinu aizskar tÇs, lai tu varïtu tulkot, sniegt pierakstu par Jaredu un jo tas tev ir aizliegts, iz¿emot vi¿a brÇli. kÇ tikai ar laiku tÇ bs gudr¥ba 2 Jo notika pïc tam, kad Tas DievÇ. Kungs bija sagatavojis aakme- 2 Un lk, tev ir priek‰roc¥ba, ka ¿us, ko Jareda brÇlis bija uznesis tu vari parÇd¥t plÇksnes atiem, kalnÇ, Jareda brÇlis nÇca lejÇ no kas pal¥dzïs nest gaismÇ ‰o kalna un vi¿‰ ielika akme¿us darbu; kuÆos, kas bija sagatavoti, pa 3unatrim tÇs tiks parÇd¥tas vienam katrÇ to galÇ; un lk, tie ar Dieva spïku; tÇdï∫ tie dro‰i deva gaismu kuÆiem. bzinÇs, ka ‰¥s lietas ir cpatiesas. 3 Un tÇ Tas Kungs lika akme- 4 Un no triju aliecinieku mutes ¿iem sp¥dït tumsÇ, lai dotu gais- tiks ‰¥s lietas apstiprinÇtas; un mu v¥riem, sievÇm un bïrniem, triju liec¥ba un ‰is darbs, kurÇ lai tiem nevajadzïtu ‰˙ïrsot tiks parÇd¥ts Dieva spïks un ar¥ lielos de¿us tumsÇ. Vi¿a vÇrds, par ko Tïvs un Dïls, 4 Un notika, kad vi¿i bija saga- un Svïtais Gars liecina—un tavoju‰i visa veida bar¥bu, lai ar viss tas bs kÇ liec¥ba pret to vi¿i varïtu iztikt uz dens, un pasauli pïdïjÇ dienÇ. ar¥ bar¥bu saviem s¥klopiem un 5 Un, ja bs tÇ, ka vi¿i noÏïlos liellopiem, un katram lopam grïkus un anÇks pie Tïva Jïzus jeb dz¥vniekam, vai putnam, ko VÇrdÇ, tie tiks pie¿emti Dieva tiem vajadzïja vest sev l¥dzi— valst¥bÇ. un notika, kad vi¿i bija visu to 6 Un tagad, ja man nav pilnva- dar¥ju‰i, vi¿i uzkÇpa uz saviem ru ‰¥m lietÇm, spriediet pa‰i; kuÆiem jeb barÏÇm un devÇs jo js zinÇsit, ka man bija piln- jrÇ, uzticot sevi Tam Kungam, varas, kad js mani redzïsit savam Dievam. un mïs stÇvïsim Dieva priek‰Ç 5 Un notika, ka Dievs Tas pïdïjÇ dienÇ. Åmen. Kungs lika, lai tur btu aneval- dÇms vïj‰, kas pstu pÇr dens virsu uz apsol¥to zemi; un tÇ 6. NODAπA vi¿i tika dz¥ti pa jras vi∫¿iem, vïjam pa priek‰u. Jaredie‰u barÏas tiek vïju dz¥tas 6 Un notika, ka vi¿i daudzas uz apsol¥to zemi. πaudis slavï To reizes tika aprakti jras dzi∫u- Kungu par Vi¿a labest¥bu. Orihass mos dï∫ tiem vi∫¿iem, kas kÇ
5 1a 2. Nef. 27:7–8, 21; c Et. 4:11. GrÇmatas Et. 4:4–7. 4a Skat. M&D 17. ievadlappusïs. 2a 2. Nef. 27:12–14; noda∫as priek‰vÇrdu 5a Morm. 9:27; M&D 5:9–15. un 1–3. pantus. Skat Moron. 10:30–32. 3a 2. Nef. 11:3; 27:12. ar¥ Tr¥s liecinieku 6 2a Et. 3:3–6. b M&D 5:25. liec¥bu Mormona 5a Et. 2:24–25. 543 Etera grÇmata 6:7–21 kalni sitÇs tiem virs, un ar¥ lie- 13 Un notika, ka vi¿i gÇja pa lajÇm un briesm¥gajÇm vïtrÇm, zemes virsu un sÇka apstrÇdÇt kas bija neÏïl¥gÇ vïja izrais¥tas. zemi. 7 Un notika, kad vi¿i bija ap- 14 Un Jaredam bija ãetri dïli; un rakti dzi∫umÇ, tur nebija dens, tie tika saukti Jakoms un Gilgals, kas varïtu tiem kaitït, vi¿u kuÆi un Mahass, un Orihass. bija acie‰i kÇ trauki, un tie ar¥ 15 Un Jareda brÇlis ar¥ dzem- bija cie‰i, l¥dz¥gi bNoas ‰˙irstam; dinÇja dïlus un meitas. tÇdï∫, kad tie tika daudzu de¿u 16 Un Jareda un vi¿a brÇ∫a ap¿emti, tie piesauca To Kungu, adraugi bija skaitÇ ap divdesmit un Vi¿‰ tos atkal iznesa dens un divÇm dvïselïm; un vi¿i ar¥ virspusï. dzemdinÇja dïlus un meitas, 8 Un notika, ka vïj‰ nekad ne- pirms tie nonÇca apsol¥tajÇ zemï; mitïjÇs pst uz apsol¥to zemi, un tÇdï∫ vi¿u k∫uva daudz. kamïr tie bija uz de¿iem; un 17 Un vi¿i tika mÇc¥ti astaigÇt tÇ vi¿i tika dz¥ti vïjam pa pazem¥gi TÇ Kunga priek‰Ç; un priek‰u. vi¿i tika ar¥ bmÇc¥ti no aug‰as. 9Untieadziedot slavïja To 18 Un notika, ka vi¿i sÇka Kungu; jÇ, Jareda brÇlis dziedot izplat¥ties pa zemes virsu un slavïja To Kungu un vi¿‰ bpatei- vairoties, un apstrÇdÇt zemi; un cÇs un slavïja To Kungu visu vi¿i k∫uva stipri tajÇ zemï. dienu; un, kad nakts pienÇca, 19 Un Jareda brÇlis sÇka k∫t vi¿i nepÇrstÇja slavït To Kungu. vecs un redzïja, ka dr¥z tam 10 Un tÇ vi¿i tika dz¥ti uz vajadzïs aiziet kapÇ; tÇdï∫ vi¿‰ priek‰u; un neviens jras bries- sac¥ja Jaredam: SapulcinÇsim monis nevarïja tos iedragÇt, kopÇ msu ∫audis, lai mïs varï- nedz valis varïja tos sabojÇt; un tu saskait¥t tos, lai mïs varïtu vi¿iem nepÇrtraukti bija gaisma, zinÇt, ko tie vïlïsies no mums, vai tas bija virs dens vai zem pirms mïs aizejam savos kapos. dens. 20 Un atbilsto‰i tam ∫audis tika 11 Un tÇ tie tika dz¥ti uz priek- sapulcinÇti kopÇ. Tagad Jareda ‰u tr¥s simti un ãetrdesmit ãetras brÇ∫a dïlu un meitu skaits bija dienas uz dens. divdesmit un divas dvïseles; un 12 Un tie piestÇja apsol¥tÇs ze- Jareda dïli un meitas bija div- mes krastÇ. Un, kad tie uzkÇpa padsmit, vi¿am bija ãetri dïli. ar savÇm kÇjÇm apsol¥tÇs zemes 21 Un notika, ka vi¿i saskait¥ja krastÇ, vi¿i nometÇs uz zemes savus ∫audis; un, kad vi¿i bija virsas un zemojÇs TÇ Kunga saskait¥ju‰i tos, vi¿i vïlïjÇs priek‰Ç, un lïja prieka asaras TÇ uzzinÇt no tiem tÇs lietas, ko tie Kunga priek‰Ç dï∫ Vi¿a lielÇs gribïtu, lai vi¿i dara, pirms Ïïlast¥bas pÇr tiem. vi¿i aiziet savos kapos.
7a Et. 2:17. b 1. Laiku 16:7–9; 17a src StaigÇt, staigÇt b 1. Moz. 6:14; Al. 37:37; ar Dievu. Moz. 7:43. M&D 46:32. b src AtklÇsme. 9a src DziedÇt. 16a Et. 1:41. Etera grÇmata 6:22–7:7 544 22 Un notika, ka ∫audis vïlïjÇs 7. NODAπA no vi¿iem, lai vi¿i aiesvaid¥tu vienu no saviem dïliem par ˙ï- Orihass valda taisn¥bÇ. Starp varas ni¿u pÇr tiem. sagrÇb‰anu un nesaska¿Çm tiek no- 23 Un tad lk, tas vi¿iem bija dibinÇtas sÇncen‰u ·ules un Kohora sÇp¥gi. Un Jareda brÇlis sac¥ja valst¥bas. Pravie‰i nosoda ∫aun- a tiem: Noteikti tas noved¥s pie dar¥bu un elku pielg‰anu starp gsta. ∫aud¥m, kuri tad noÏïlo grïkus. 24 Bet Jareds sac¥ja savam brÇlim: Pie∫ausim, lai vi¿iem ir Un notika, ka Orihass sprieda ˙ïni¿‰. Un tÇdï∫ vi¿‰ sac¥ja uz tiesu pÇr zemi taisn¥bÇ visÇs tiem: Izvïliet no msu dïliem savÇs dienÇs, ‰o dienu bija Çr- ˙ïni¿u, kuru js gribat. kÇrt¥gi daudz. 25 Un notika, ka vi¿i izvïlïja 2 Un vi¿‰ dzemdinÇja dïlus un Jareda brÇ∫a pirmdzimto; un meitas; jÇ, vi¿‰ dzemdinÇja tr¥s- vi¿a vÇrds bija Pagags. Un no- desmit un vienu, starp kuriem tika, ka tas atteicÇs un negribïja bija divdesmit un tr¥s dïli. k∫t par vi¿u ˙ïni¿u. Un ∫audis 3 Un notika, ka vi¿‰ ar¥ dzem- gribïja, lai vi¿a tïvs to piespie- dinÇja Kibu savÇ lielÇ vecumÇ. stu, bet vi¿a tïvs negribïja; un Un notika, ka ‰is Kibs vald¥ja vi¿‰ pavïlïja, lai tie nespiestu vi¿a vietÇ; un Kibs dzemdinÇja nevienu cilvïku k∫t par vi¿u Korihoru. ˙ïni¿u. 4 Un, kad Korihors bija tr¥sdes- 26 Un notika, ka vi¿i izvïlïja mit un divus gadus vecs, vi¿‰ visus Pagaga brÇ∫us, bet tie sacïlÇs pret savu tïvu un devÇs negribïja. prom, un dz¥voja Nehora zemï; 27 Un notika, ka neviens no un vi¿‰ dzemdinÇja dïlus un Jareda dïliem negribïja, patiesi meitas, un tie k∫uva ∫oti skaisti; neviens, iz¿emot vienu; un Ori- tÇdï∫ Korihors aizrÇva sev l¥dzi hass tika iesvaid¥ts par ˙ïni¿u daudz ∫auÏu. pÇr ∫aud¥m. 5 Un, kad vi¿‰ bija sapulcinÇjis 28 Un vi¿‰ sÇka vald¥t, un kopÇ karapulku, vi¿‰ nÇca ∫aud¥m sÇka veikties; un vi¿i Morona zemï, kur dz¥voja ˙ï- k∫uva ÇrkÇrt¥gi bagÇti. ni¿‰, un sa¿ïma to gstÇ, kas 29 Un notika, ka Jareds nomira, piepild¥ja Jareda brÇ∫a asac¥to, un vi¿a brÇlis ar¥. ka tie tiks novesti gstÇ. 30 Un notika, ka Orihass stai- 6 Tad nu Morona zeme, kurÇ gÇja pazem¥gi TÇ Kunga priek‰Ç dz¥voja ˙ïni¿‰, bija tuvu zemei, un atcerïjÇs, cik lielas lietas Tas ko nefijie‰i sauca par PostaÏu. Kungs bija dar¥jis vi¿a tïvam, 7 Un notika, ka Kibs dz¥voja un ar¥ mÇc¥ja saviem ∫aud¥m, gstÇ, un vi¿a ∫audis zem Kori- cik lielas lietas Tas Kungs bija hora, vi¿a dïla, l¥dz Kibs k∫uva dar¥jis vi¿u tïviem. ∫oti vecs; tomïr Kibs dzemdinÇja
22a src Iesvaid¥‰ana. Mos. 29:16–23. 23a 1. Sam. 8:10–18; 7 5a Et. 6:23. 545 Etera grÇmata 7:8–23 ·uli savÇ lielÇ vecumÇ, kamïr pirmÇ mantojuma zemi; un vi¿‰ vi¿‰ vïl bija gstÇ. k∫uva par ˙ïni¿u pÇr to zemes 8 Un notika, ka ·ule bija nikns da∫u. uz savu brÇli, un ·ule tapa stiprs 17 Un notika, ka vi¿‰ atkal de- un k∫uva varens, kas attiecas uz va kauju ·ulem, ˙ïni¿am; un cilvïka spïku; un vi¿‰ bija ar¥ vi¿‰ sa¿ïma ·uli, ˙ïni¿u, un varens savos spriedumos. aizveda to gstÇ uz Moronu. 9 TÇdï∫ vi¿‰ nÇca uz Efraima 18 Un notika, kad vi¿‰ jau gra- kalnu un vi¿‰ kausïja no klints, s¥jÇs nodot to nÇvei, ·ules dïli un tais¥ja zobenus no tïrauda iezagÇs Noas mÇjÇ nakt¥ un no- tiem, ko vi¿‰ aizrÇva sev l¥dzi; galinÇja vi¿u, un uzlauza cietu- un, kad vi¿‰ bija tos apbru¿ojis ma durvis, un izveda ÇrÇ savu ar zobeniem, vi¿‰ atgriezÇs tïvu, un iecïla vi¿u tron¥ vi¿a Nehora pilsïtÇ un deva kauju pa‰a ˙ïni¿valst¥. savam brÇlim Korihoram, ar ko 19 TÇdï∫ Noas dïls izveidoja vi¿‰ ieguva ˙ïni¿valsti un atjau- savu ˙ïni¿valsti vi¿a vietÇ; to- noja to savam tïvam Kibam. mïr vairs neieguva varu pÇr 10 Un tad, dï∫ tÇ, ko ·ule bija ·uli, ˙ïni¿u; un tauta, kas bija dar¥jis, vi¿a tïvs deva tam ˙ï- pak∫auta ·ulem, ˙ïni¿am, Çr- ni¿valsti; tÇdï∫ vi¿‰ sÇka vald¥t kÇrt¥gi plauka un k∫uva liela. sava tïva vietÇ. 20 Un valsts bija sadal¥ta; un 11 Un notika, ka vi¿‰ sprieda tur bija divas ˙ïni¿valstis, ·ules tiesu taisn¥bÇ, un vi¿‰ izpleta ˙ïni¿valsts un Kohora, Noas savu ˙ïni¿valsti pa visu zemes dïla, ˙ïni¿valsts. virsu, jo ∫auÏu bija k∫uvis ÇrkÇr- 21 Un Kohors, Noas dïls, lika, t¥gi daudz. lai vi¿a ∫audis dotu kauju 12 Un notika, ka ·ule ar¥ dzem- ·ulem, kurÇ ·ule sakÇva tos un dinÇja daudzus dïlus un meitas. nogalinÇja Kohoru. 13 Un Korihors noÏïloja dau- 22 Un tad Kohoram bija dïls, dzos ∫aunos darbus, ko vi¿‰ bija kas tika saukts par Nimrodu; dar¥jis; tÇdï∫ ·ule deva tam varu un Nimrods atdeva Kohora ˙ï- savÇ ˙ïni¿valst¥. ni¿valsti ·ulem, un vi¿‰ atrada 14 Un notika, ka Korihoram labvïl¥bu ·ules ac¥s; tÇdï∫ ·ule bija daudz dïlu un meitu. Un dÇvÇja tam lielu labvïl¥bu, starp Korihora dïliem bija viens, un vi¿‰ dar¥ja ·ules ˙ïni¿valst¥, kura vÇrds bija Noa. ko vien vïlïjÇs. 15 Un notika, ka Noa sacïlÇs 23 Un ar¥, ·ules vald¥‰anas pret ·uli, ˙ïni¿u, un ar¥ savu laikÇ tur nÇca starp ∫aud¥m pra- tïvu Korihoru, un aizrÇva Koho- vie‰i, kas bija TÇ Kunga st¥ti, ru, savu brÇli, un ar¥ visus savus pravietodami, ka ∫auÏu ∫aun- brÇ∫us, un daudzus no ∫aud¥m. dar¥ba un aelku pielg‰ana nes 16 Un vi¿‰ deva kauju ·ulem, lÇstu pÇr zemi, un tie tiks izn¥- ˙ïni¿am, ar ko vi¿‰ ieguva vi¿u cinÇti, ja vi¿i nenoÏïlos grïkus.
23a src Elku pielg‰ana. Etera grÇmata 7:24–8:8 546 24 Un notika, ka ∫audis zÇkÇja Jaredu; un Jareds dzemdinÇja pravie‰us un izsmïja tos. Un no- dïlus un meitas. tika, ka ˙ïni¿‰ ·ule sprieda tiesu 2 Un Jareds sacïlÇs pret savu pret visiem tiem, kas zÇkÇja tïvu, un nÇca un dz¥voja Heta pravie‰us. zemï. Un notika, ka vi¿‰ glai- 25 Un vi¿‰ izdeva likumu pa moja daudziem ∫aud¥m, dï∫ sa- visu zemi, kas deva varu pra- viem li‰˙¥gajiem vÇrdiem, l¥dz vie‰iem, ka vi¿i varïja iet, kurp vi¿‰ ieguva pusi no ˙ïni¿valsts. vien tie vïlïjÇs, un tas bija par 3 Un, kad vi¿‰ bija ieguvis pusi iemeslu, ka ∫audis tika vesti pie no ˙ïni¿valsts, vi¿‰ deva kauju grïku noÏïlo‰anas. savam tïvam, un vi¿‰ aizveda 26 Un tÇpïc, ka ∫audis noÏïloja gstÇ savu tïvu, un vi¿‰ lika savas nekrietn¥bas un elku pie- tam kalpot gstÇ; lg‰anu, Tas Kungs tos pasau- 4 un tad, Omera vald¥‰anas dzïja, un vi¿i atkal sÇka zelt tai dienÇs vi¿‰ bija gstÇ pusi no zemï. Un notika, ka ·ule dzem- savÇm dienÇm. Un notika, ka dinÇja dïlus un meitas savÇ lielÇ vi¿‰ dzemdinÇja dïlus un mei- vecumÇ. tas, starp kuriem bija Esroms 27 Un tur vairs nebija karu un Koriantumrs; ·ules dienÇs; un vi¿‰ atcerïjÇs 5 un tie bija ÇrkÇrt¥gi nikni dï∫ tÇs diÏenÇs lietas, ko Tas Kungs tÇ, ko bija dar¥ju‰i Jareds un vi¿a bija dar¥jis vi¿a tïviem, pÇr- brÇ∫i, tÇ ka tie izveidoja kara- vezdams tos apÇri lielajam dzi- pulku un deva kauju Jaredam. ∫umam uz apsol¥to zemi; tÇdï∫ Un notika, ka tie deva kauju vi¿‰ sprieda tiesu taisn¥bÇ visÇs vi¿iem nakt¥. savÇs dienÇs. 6 Un notika, kad tie bija sa- kÇvu‰i Jareda karapulku, tie gras¥jÇs nogalinÇt ar¥ vi¿u; un 8. NODAπA vi¿‰ ldzÇs tos, lai tie vi¿u ne- nogalinÇtu, un tad vi¿‰ atdotu Tur ir nesaska¿as un str¥di par ˙ïni¿valsti savam tïvam. Un ˙ïni¿valsti. Aki‰s izveido ar zvïres- notika, ka tie dÇvÇja tam vi¿a tu apvienotu slepenu savien¥bu, lai dz¥v¥bu. nogalinÇtu ˙ïni¿u. Slepenas sa- 7 Un tad Jareds k∫uva ÇrkÇrt¥gi vien¥bas ir no velna un noved pie bïd¥gs dï∫ ˙ïni¿valsts zaudï‰a- tautu izn¥cinljanas. Msdienu nas, jo vi¿‰ bija pievïrsis savu cittic¥bnieki tiek br¥dinÇti par sirdi ˙ïni¿valstij un pasaules slepenÇm savien¥bÇm, kas meklïs god¥bai. pïc visu zemju, tautu un valstu 8 Tad Jareda meita, bdama br¥v¥bas gljanas. ∫oti lietprat¥ga un redzïdama Un notika, ka vi¿‰ dzemdinÇja sava tïva bïdas, izdomÇja iece- Omeru, un Omers vald¥ja vi¿a ri, kÇ tÇ varïtu atgt ˙ïni¿valsti vietÇ. Un Omers dzemdinÇja savam tïvam.
27a Et. 6:4, 12. 547 Etera grÇmata 8:9–20 9 Tad nu Jareda meita bija mes, un pie savÇm galvÇm, ka ÇrkÇrt¥gi skaista. Un notika, ka katrs, kas atteiksies no pal¥dz¥- vi¿a runÇja ar savu tïvu un sa- bas, ko Aki‰s vïlïsies, zaudïs c¥ja tam: Dï∫ kÇ manam tïvam savu galvu; un katrs, kas iz- ir tik daudz bïdu? Vai vi¿‰ nav paud¥s kaut ko no tÇ, ko Aki‰s las¥jis pierakstu, ko msu tïvi dar¥s tiem zinÇmu, tas zaudïs pÇrveda pÇri lielajam dzi∫u- savu dz¥v¥bu. mam? Lk, vai tur nav apraksts 15 Un notika, ka tÇ vi¿i vieno- par vi¿iem senatnï, ka vi¿i jÇs ar Aki‰u. Un Aki‰s sniedza ar savÇm aslepenajÇm iecerïm tiem azvïrestus, ko nodeva tie ieguva ˙ïni¿valstis un lielu no senatnes, kuri ar¥ tiecÇs pïc god¥bu? varas, kas bija nodoti no bKaina, 10 Un tad tÇdï∫, lai mans tïvs kur‰ bija slepkava no sÇkuma. sta pïc Aki‰a, Kimnora dïla; 16 Un tie tika saglabÇti ar velna un lk, es esmu skaista un es varu, lai nodotu ‰os zvïrestus adejo‰u vi¿a priek‰Ç, un es iepa- ∫aud¥m, lai turïtu tos tums¥bÇ, tik‰os tam, ka vi¿‰ gribïs mani lai pal¥dzïtu tÇdiem, kas meklï par sievu; tÇdï∫, ja vi¿‰ gribïs no spïku, lai iegtu varu un slep- tevis, lai tu dotu vi¿am mani kavotu, un laup¥tu, un melotu, par sievu, tad tu teiksi: Es do‰u un veiktu visÇda veida ∫aunda- vi¿u, ja tu atnes¥si man mana r¥bas un netikl¥bas. tïva, ˙ïni¿a, galvu. 17 Un tÇ bija Jareda meita, kas 11 Un tad Omers bija Aki‰a ielika vi¿a sird¥ meklït ‰¥s lietas draugs; tÇdï∫, kad Jareds bija no senatnes; un Jareds ielika to st¥jis pïc Aki‰a, Jareda meita Aki‰a sird¥; tÇdï∫ Aki‰s deva to dejoja vi¿a priek‰Ç, ka tÇ iepa- saviem radiem un draugiem, tikÇs vi¿am, tÇ ka vi¿‰ vïlïjÇs aizvilinÇdams tos ar skaistiem to par sievu. Un notika, ka vi¿‰ sol¥jumiem dar¥t jebko, ko vi¿‰ sac¥ja Jaredam: Dod vi¿u man vïlïsies. par sievu! 18 Un notika, ka vi¿i izveidoja 12 Un Jareds sac¥ja vi¿am: Es slepenu asavien¥bu tÇpat kÇ tie do‰u tev vi¿u, ja tu atnes¥si man senatnï; ‰¥ savien¥ba ir visne- mana tïva, ˙ïni¿a, galvu. gantÇkÇ un ∫aunÇkÇ pÇr visu 13 Un notika, ka Aki‰s sapulci- Dieva ac¥s; nÇja Jareda namÇ visus savus ra- 19 jo Tas Kungs nestrÇdÇ sle- dus un sac¥ja tiem: Vai js man penÇs savien¥bÇs, nedz ar¥ Vi¿‰ zvïrïsit, ka js bsit uztic¥gi grib, lai cilvïki izlietu asinis, man tajÇ, ko es no jums vïlï‰os? bet visÇs lietÇs kop‰ cilvïka 14 Un notika, ka tie visi azvï- sÇkuma to ir aizliedzis. rïja vi¿am pie debesu Dieva un 20 Un tagad es, Moronijs, ne- ar¥ pie debes¥m, un ar¥ pie ze- aprakstu vi¿u zvïrestu un
8 9a 3. Nef. 6:28; 14a src Zaimot, Moz. 5:28–30. Hel. 6:26–30; zaimo‰ana. 18a src SlepenÇs Moz. 5:51–52. 15a src Zvïrests. savien¥bas. 10a Marka 6:22–28. b 1. Moz. 4:7–8; Etera grÇmata 8:21–9:1 548 savien¥bu veidu, jo man ir dar¥ts pïc atrieb¥bas pÇr tÇm un ar¥ zinÇms, ka tie ir biju‰i starp pÇr tiem, kas izveidoja tÇs. visiem ∫aud¥m, un tie ir biju‰i 25 Jo notiek, ka tas, kur‰ izvei- ar¥ starp lamanie‰iem. do tÇs, meklï gÇzt visu zemju, 21 Un tie ir izrais¥ju‰i ‰o ∫auÏu tautu un valstu abr¥v¥bu, un tÇs aizn¥cinljanu, par kuriem es atnes visu ∫auÏu izn¥cinljanu, tagad runÇju, un ar¥ Nefija ∫auÏu jo tÇs ir velna izveidotas, kas ir izn¥cinljanu. visu melu tïvs; patiesi, tas pats 22 Un katra tauta, kas atbalst¥s melis, kas bpiev¥la msu pir- ‰Çdas slepenas savien¥bas, lai mos vecÇkus, jÇ, patiesi, tas pats iegtu varu un pe∫¿u, l¥dz tÇs melis, kas lika cilvïkam veikt bs izplat¥ju‰Çs visÇ tautÇ, lk, slepkav¥bu no sÇkuma; kas ir tÇ tiks izn¥cinÇta; jo Tas Kungs nocietinÇjis cilvïku sirdis, ka tie nepie∫aus, lai Vi¿a svïto aasinis, jau no sÇkuma ir slepkavoju‰i kas tiks to izlietas, vienmïr pravie‰us un nomïtÇju‰i akme- sauktu uz Vi¿u no zemes pïc ¿iem tos, un izdzinu‰i tos. batrieb¥bas pÇr tiem, un tomïr 26 TÇdï∫ man, Moronijam, ir Vi¿‰ neatriebtu par vi¿iem. pavïlïts rakst¥t ‰¥s lietas, lai 23 TÇdï∫, ak js, cittic¥bnieki, ∫aunais varïtu tikt izn¥cinÇts tÇ ir Dieva gudr¥ba, ka ‰¥s lie- un lai varïtu pienÇkt laiks, kad tas tiks parÇd¥tas jums, lai ar SÇtanam anebs varas pÇr cil- to js varïtu noÏïlot savus grï- vïku bïrnu sird¥m, bet lai tie kus un nepie∫autu, ka ‰¥s varïtu tikt bpÇrliecinÇti dar¥t slepkavu savien¥bas gtu varu nemit¥gi labu, lai tie varïtu nÇkt pÇr jums, kas ir izveidotas, lai pie visas taisn¥bas avota un gtu avaru un pe∫¿u—un darbs, tapt izglÇbti. jÇ, patiesi izn¥c¥bas darbs nÇktu uz jums, jÇ, patiesi, MÏ¥gÇ 9. NODAπA Dieva taisn¥bas zobens kristu pÇr jums jsu gljanai un µïni¿valsts pÇriet no viena pie otra izn¥cinljanai, ja js ∫ausit ‰¥m ar manto‰anu, intrigÇm un slepka- lietÇm notikt. vo‰anu. Emers redz Taisn¥bas Dïlu. 24 TÇdï∫ Tas Kungs pavïl Daudzi pravie‰i piesauc grïku no- jums, kad js redzïsit ‰¥s lietas Ïïlo‰anu. Bads un ind¥gas ãskas nÇkam starp jums, lai js apzi- nomoca ∫audis. nÇtos savu drausm¥go stÇvokli, dï∫ ‰¥m slepenajÇm savien¥bÇm, Un tagad es, Moronijs, turpinu kas bs starp jums; jeb, ak vai ar savu pierakstu. TÇdï∫, lk, bs tÇm, dï∫ to asin¥m, kas tiku‰i notika, ka dï∫ Aki‰a un vi¿a nokauti; jo vi¿i sauks no p¥‰∫iem draugu aslepenajÇm savien¥-
21a Hel. 6:28. 25a src Br¥vs, br¥v¥ba. 26a 1. Nef. 22:26. 22a Morm. 8:27, 40–41. b 1. Moz. 3:1–13; b 2. Nef. 33:4; b src Atrieb¥ba. 2. Nef. 9:9; Moron. 7:12–17. 23a 1. Nef. 22:22–23; Mos. 16:3; 9 1a Et. 8:13–17. Moz. 6:15. Moz. 4:5–19. 549 Etera grÇmata 9:2–15 bÇm, lk, tie sagrÇba Omera nedeva bar¥bu, l¥dz tas cieta ˙ïni¿valsti. nÇvi. 2 Tomïr Tas Kungs bija Ïïl¥gs 8 Un tad tÇ, kas cieta nÇvi, pret Omeru un ar¥ pret vi¿a brÇlis (un vi¿a vÇrds bija Nimra) dïliem un vi¿a meitÇm, kas bija dusm¥gs uz savu tïvu par nemeklïja vi¿a pazudinljanu. to, ko vi¿a tïvs bija dar¥jis vi¿a 3 Un Tas Kungs br¥dinÇja brÇlim. Omeru sapn¥, ka tam jÇdodas 9 Un notika, ka Nimra sapulci- prom no tÇs zemes; tÇdï∫ Omers nÇja kopÇ nelielu skaitu cilvïku aizgÇja no tÇs zemes ar savu Æi- un bïga no tÇs zemes, un gÇja meni un ce∫oja daudzas dienas, un dz¥voja ar Omeru. un nÇca pÇri un pagÇja garÇm 10 Un notika, ka Aki‰s dzemdi- a·ima kalnam, un nonÇca vietÇ, nÇja citus dïlus, un tie ieguva bkur nefijie‰i tika izn¥cinÇti, un ∫auÏu sirdis, neskatoties uz to, no turienes uz austrumiem, un ka tie bija vi¿am zvïrïju‰i dar¥t nonÇca vietÇ, kas tika saukta par visÇdas nekrietn¥bas atbilsto‰i Ablomu, pie jras krasta, un tur tam, ko vi¿‰ vïlïsies. vi¿‰ uzslïja savu telti, un ar¥ 11 Tad nu Aki‰a ∫audis alka vi¿a dïli un vi¿a meitas, un visa pïc pe∫¿as tÇpat kÇ Aki‰s pïc vi¿a saime, iz¿emot tikai Jaredu varas; tÇdï∫ Aki‰a dïli piedÇvÇja un vi¿a Æimeni. tiem naudu, ar ko tie aizrÇva sev 4 Un notika, ka ‰is Jareds tika l¥dzi lielÇko da∫u no ∫aud¥m. iesvaid¥ts par ˙ïni¿u pÇr tautu 12 Un tur sÇkÇs kar‰ starp ar bezdiev¥bas roku; un vi¿‰ Aki‰a dïliem un Aki‰u, kas tur- deva Aki‰am savu meitu par pinÇjÇs daudzu gadu garumÇ, sievu. jÇ, l¥dz pat gandr¥z visu 5 Un notika, ka Aki‰s meklïja ˙ïni¿valsts ∫auÏu izn¥cinljanai, pïc sava sievastïva dz¥v¥bas; un jÇ, patiesi visu, iz¿emot tikai vi¿‰ vïrsÇs pie tiem, kam vi¿‰ tr¥sdesmit dvïseles, un tos, kas bija licis zvïrït ar senãu zvïres- bïga ar Omera namu. tu, un tie ieguva vi¿a sievastïva 13 TÇdï∫ Omers atkal tika at- galvu, kad tas sïdïja savÇ tron¥, jaunots sava mantojuma zemï. pie¿emot savus ∫audis. 14 Un notika, ka Omers k∫uva 6 Jo tik liela bija ‰o ∫auno un vecs; tomïr savÇ lielÇ vecumÇ slepeno biedr¥bu izplat¥‰anÇs, vi¿‰ dzemdinÇja Emeru; un vi¿‰ ka tÇ bija samaitÇjusi visu ∫auÏu iesvaid¥ja Emeru par ˙ïni¿u sirdis, tÇdï∫ Jareds tika noslep- vald¥t vi¿a vietÇ. kavots savÇ tron¥ un Aki‰s val- 15 Un pïc tam, kad vi¿‰ bija d¥ja vi¿a vietÇ. iesvaid¥jis Emeru par ˙ïni¿u, 7 Un notika, ka Aki‰s k∫uva vi¿‰ redzïja mieru zemï divu greizsird¥gs uz savu dïlu, tÇdï∫ gadu garumÇ, un vi¿‰ nomira, vi¿‰ ieslïdza to cietumÇ un piedz¥vojis ÇrkÇrt¥gi daudz deva tam ∫oti maz vai pavisam dienu, kas bija bïdu pilnas. Un
3a Morm. 1:3; 4:23. b Morm. 6:1–15. Etera grÇmata 9:16–28 550 notika, ka Emers vald¥ja vi¿a savÇ vietÇ, vi¿‰ nodz¥voja ãetrus vietÇ, un vi¿‰ sekoja sava tïva gadus, un vi¿‰ redzïja mieru pïdÇs. tan¥ zemï; jÇ, un vi¿‰ pat redzïja 16 Un Tas Kungs atkal sÇka aTaisn¥bas Dïlu, un priecÇjÇs no¿emt lÇstu no zemes, un un slavïja Vi¿a dienu; un vi¿‰ Emera nams ÇrkÇrt¥gi zïla zem nomira mierÇ. Emera vald¥‰anas; un se‰desmit 23 Un notika, ka Koriantums un divu gadu garumÇ tie k∫uva staigÇja sava tïva pïdÇs un uz- ÇrkÇrt¥gi stipri, tiktÇl ka tie cïla daudzas varenas pilsïtas, k∫uva ÇrkÇrt¥gi bagÇti— un deva to, kas bija labs, saviem 17 vi¿iem bija visa veida aug∫i ∫aud¥m visÇs savÇs dienÇs. Un un lab¥ba, un z¥ds, un smalki notika, ka vi¿am nebija nevie- audumi, un zelts, un sudrabs, na bïrna, l¥dz vi¿‰ bija ∫oti vecs. un dÇrglietas; 24 Un notika, ka vi¿a sieva 18 un ar¥ visa veida liellopi, nomira, bdama simts un divus vïr‰i un govis, un aitas, un c- gadus veca. Un notika, ka kas, un kazas, un ar¥ daudzu Koriantums ¿ïma par sievu citu veidu dz¥vnieki, kas bija savÇ lielÇ vecumÇ jaunu meiteni izmantojami cilvïku uzturam. un dzemdinÇja dïlus un meitas; 19 Un vi¿iem bija ar¥ azirgi un tÇdï∫ vi¿‰ dz¥voja, l¥dz vi¿‰ bija ïze∫i, un tur bija zilo¿i un kure- simts un ãetrdesmit un divus lomi, un kmomi; kuri visi bija gadus vecs. izmantojami cilvïkam, un jo 25 Un notika, ka vi¿‰ dzemdi- ¥pa‰i zilo¿i un kurelomi, un nÇja Komu, un Koms vald¥ja kmomi. vi¿a vietÇ; un vi¿‰ vald¥ja ãetr- 20 Un tÇ Tas Kungs izlïja desmit un devi¿us gadus, un vi¿‰ savas svït¥bas pÇr to zemi, kas dzemdinÇja Hetu, un ar¥ dzem- bija aizraudz¥ta pÇr visÇm citÇm dinÇja citus dïlus un meitas. zemïm; un Vi¿‰ pavïlïja, ka 26 Un ∫audis bija atkal izplat¥- katrs, kam piederïs ‰¥ zeme, tÇ ju‰ies pa visu zemes virsu, un jÇpÇrvalda Tam Kungam, vai tur atkal sÇkÇs ÇrkÇrt¥gi liela ar¥ tie tiks bizn¥cinÇti, kad tie ∫aundar¥ba uz zemes virsas, un nobried¥s nekrietn¥bÇ, jo uz Hets sÇka atkal izmantot slepe- tÇdiem, saka Tas Kungs: Es iz- nÇs senatnes ieceres, lai izn¥ci- lie‰u Savu dusmu piln¥bu. nÇtu savu tïvu. 21 Un Emers sprieda tiesu 27 Un notika, ka vi¿‰ gÇza no taisn¥bÇ visÇs savÇs dienÇs, un tro¿a savu tïvu, jo vi¿‰ noslep- vi¿‰ dzemdinÇja daudzus dïlus kavoja to ar vi¿a pa‰a zobenu; un meitas; un vi¿‰ dzemdinÇja un vi¿‰ vald¥ja tÇ vietÇ. Koriantumu, un vi¿‰ iesvaid¥ja 28 Un tur nÇca pravie‰i atkal Koriantumu vald¥t savÇ vietÇ. tai zemï, piesaukdami tiem 22 Un pïc tam, kad vi¿‰ bija grïku noÏïlo‰anu—ka tiem ir iesvaid¥jis Koriantumu vald¥t jÇsagatavo TÇ Kunga ce∫‰, vai
19a 1. Nef. 18:25. b Et. 2:8–11. 20a Et. 2:15. 22a 3. Nef. 25:2. 551 Etera grÇmata 9:29–10:4 ar¥ nÇks lÇsts pÇr zemes virsu; lietu uz zemes virsu; un ∫audis jÇ, patiesi, tur bs liels bads, sÇka atkal atspirgt, un tur radÇs kurÇ tie tiks izn¥cinÇti, ja tie aug∫i zieme∫u zemïs un visÇs nenoÏïlos grïkus. apkÇrtïjÇs zemïs. Un Tas Kungs 29 Bet ∫audis neticïja pravie‰u parÇd¥ja Savu spïku, pasargÇ- vÇrdiem, bet vi¿i tos izdzina; un dams vi¿us no bada. daÏus no tiem vi¿i iemeta bed- rïs un atstÇja tos bojÇejai. Un no- 10. NODAπA tika, ka vi¿i dar¥ja visas tÇs lietas saska¿Ç ar ˙ïni¿a Heta pavïli. Viens ˙ïni¿‰ nomaina otru. DaÏi 30 Un notika, ka tur sÇkÇs liels no ˙ïni¿iem ir taisn¥gi, citi ir ∫auni. trkums zemï, un tÇs iedz¥votÇji Kad taisn¥ba ir pÇrsvarÇ, ∫audis tika ÇrkÇrt¥gi Çtri izn¥cinÇti dï∫ tiek TÇ Kunga svït¥ti un atbalst¥ti. tÇ trkuma, jo tur nebija lietus uz zemes virsas. Un notika, ka ·ezs, kas bija Heta 31 Un tur uzradÇs ar¥ ind¥gas pïctecis—jo Hets un visa vi¿a ãskas uz zemes virsas un saime bija gÇju‰i bojÇ no bada, noindïja daudzus cilvïkus. Un iz¿emot tikai ·ezu—tÇdï∫ ·ezs notika, ka vi¿u ganÇmpulki sÇka atkal stiprinÇt bïdu sa- sÇka bïgt no ind¥gajÇm ãskÇm lauztos ∫audis. uz zemi dienvidos, ko nefijie‰i 2 Un notika, ka ·ezs atcerïjÇs sauca par aZarahemlu. savu tïvu izn¥cinljanu un vi¿‰ 32 Un notika, ka tur bija daudzi veidoja taisn¥gu ˙ïni¿valsti; jo no tiem, kas gÇja bojÇ pa ce∫am; vi¿‰ atcerïjÇs, ko Tas Kungs bija tomïr bija ar¥ daÏi, kas aizbïga dar¥jis, pÇrvezdams Jaredu un dienvidu zemï. vi¿a brÇli apÇri dzi∫umam; un 33 Un notika, ka Tas Kungs vi¿‰ staigÇja TÇ Kunga ce∫us; lika, lai aãskas vairs tos nevajÇ- un vi¿‰ dzemdinÇja dïlus un tu, bet lai tÇs nosprostotu ce∫u, meitas. lai ∫audis nevarïtu tikt garÇm, 3 Un vi¿a vecÇkais dïls, kura lai tie, kas mïÆinÇtu tikt garÇm, vÇrds bija ·ezs, sacïlÇs pret kristu no ind¥gÇm ãskÇm. vi¿u; tomïr ·ezs dï∫ savÇm 34 Un notika, ka ∫audis sekoja ÇrkÇrt¥gajÇm bagÇt¥bÇm tika sa- dz¥vnieku pïdÇs un aprija to kauts ar laup¥tÇja roku, kas atkal sprÇgo¿us, kas bija kritu‰i pa atnesa mieru vi¿a tïvam. ce∫am, l¥dz tie bija visus tos ap- 4 Un notika, ka vi¿a tïvs uzcïla riju‰i. Tagad, kad ∫audis redzï- daudzas pilsïtas uz zemes vir- ja, ka tiem ir jÇiet bojÇ, tie sÇka sas, un ∫audis atkal sÇka izpla- anoÏïlot savas nekrietn¥bas un t¥ties pa visu zemes virsu. Un piesaukt To Kungu. ·ezs dz¥voja l¥dz ∫oti lielam 35 Un notika, ka tad, kad tie vecumam; un vi¿‰ dzemdinÇja bija pietieko‰i apazemoju‰ies Riplaki‰u. Un vi¿‰ nomira, un TÇ Kunga priek‰Ç, Vi¿‰ st¥ja Riplaki‰s vald¥ja vi¿a vietÇ.
31a Omn. 1:13. 34a Al. 34:34; 35a M&D 5:24. 33a 4. Moz. 21:6–9. M&D 101:8. 10 2a Et. 6:1–12. Etera grÇmata 10:5–15 552 5 Un notika, ka Riplaki‰s varu pÇr visu zemi un iecïla nedar¥ja to, kas bija pareizi TÇ pats sevi par ˙ïni¿u pÇr visu Kunga ac¥s, jo vi¿am bija daudz zemi. sievu un ablakussievu, un vi¿‰ 10 Un pïc tam, kad vi¿‰ pats uzlika uz cilvïku pleciem to, bija iecïlis sevi par ˙ïni¿u, vi¿‰ ko bija smagi panest; jÇ, vi¿‰ atviegloja ∫auÏu slogu, ar ko aplika tos ar smagÇm nodevÇm; vi¿‰ ieguva labvïl¥bu ∫auÏu ac¥s, un no nodevÇm vi¿‰ cïla dau- un vi¿i iesvaid¥ja to par savu dzas pla‰as celtnes. ˙ïni¿u. 6 Un vi¿‰ uzcïla sev ÇrkÇrt¥gi 11 Un vi¿‰ r¥kojÇs taisn¥gi skaistu troni; un vi¿‰ cïla attiec¥bÇ uz ∫aud¥m, bet ne uz daudzus cietumus, un kas ne- sevi, dï∫ savÇm daudzajÇm ne- pak∫ÇvÇs nodevÇm, vi¿‰ meta tikl¥bÇm; tÇdï∫ vi¿‰ tika padz¥ts cietumÇ; un, kas nebija spïj¥gs no TÇ Kunga vaiga. maksÇt nodevas, vi¿‰ meta 12 Un notika, ka Moriantons cietumÇ; un vi¿‰ lika, lai tie ne- uzcïla daudzas pilsïtas, un mit¥gi strÇdÇtu savam uzturam; ∫audis k∫uva ÇrkÇrt¥gi bagÇti un, kas atteicÇs strÇdÇt, vi¿‰ lika zem vi¿a vald¥‰anas, gan celt- nodot nÇvei. nïs, gan zeltÇ un sudrabÇ, un 7 TÇdï∫ vi¿‰ ieguva visus lab¥bas audzï‰anÇ, un s¥klopos vi¿u smalkos izstrÇdÇjumus, jÇ, un liellopos, un tÇdÇs lietÇs, kas patiesi savu smalko zeltu vi¿‰ tiem tika atjaunotas. lika att¥r¥t cietumÇ; un vi¿‰ lika, 13 Un Moriantons dz¥voja l¥dz lai visa veida meistardarbus ∫oti lielam vecumam, un vi¿‰ izstrÇdÇtu cietumÇ. Un notika, dzemdinÇja Kimu; un Kims ka vi¿‰ moc¥ja ∫audis ar savÇm vald¥ja sava tïva vietÇ; un vi¿‰ netikl¥bÇm un negant¥bÇm. vald¥ja asto¿us gadus, un vi¿a 8 Un, kad vi¿‰ bija vald¥jis tïvs nomira. Un notika, ka Kims ãetrdesmit un divu gadu garu- nevald¥ja taisn¥bÇ, tÇdï∫ vi¿‰ mÇ, ∫audis sacïlÇs dump¥ pret netika ieredzïts no TÇ Kunga. vi¿u; un tur sÇkÇs atkal kar‰ 14 Un vi¿a brÇlis sacïla pret tan¥ zemï, tÇ ka Riplaki‰s tika vi¿u dumpi, ar ko tas noveda nogalinÇts un vi¿a pïcteãi tika vi¿u gstÇ; un vi¿‰ palika gstÇ izdz¥ti no tÇs zemes. visas savas dienas, un gstÇ vi¿‰ 9 Un notika, ka pïc daudziem dzemdinÇja dïlus un meitas, un gadiem Moriantons, (vi¿‰ bija savÇ lielÇ vecumÇ vi¿‰ dzemdi- Riplaki‰a pïctecis) sapulcinÇja nÇja Leviju; un vi¿‰ nomira. kopÇ karapulku no izdz¥tajiem, 15 Un notika, ka Levijs kalpoja un gÇja un deva kauju tautai; un gstÇ pïc sava tïva nÇves ãetr- vi¿‰ ieguva varu pÇr daudzÇm desmit un divu gadu garumÇ. pilsïtÇm; un kar‰ k∫uva ÇrkÇrt¥gi Un vi¿‰ izrais¥ja karu pret tÇs smags un turpinÇjÇs daudzu zemes ˙ïni¿u, ar ko vi¿‰ ieguva gadu garumÇ; un vi¿‰ ieguva sev ˙ïni¿valsti.
5a Jïk. 3:5; Mos. 11:2. 553 Etera grÇmata 10:16–31 16 Un pïc tam, kad vi¿‰ bija izraka to no zemes; tÇdï∫ tie ieguvis sev ˙ïni¿valsti, vi¿‰ da- sameta milz¥gas zemes grïdas, r¥ja to, kas bija pareizi TÇ Kunga lai iegtu rdu zeltam un sud- ac¥s; un tauta zïla tai zemï; un rabam, un dzelzij un varam. vi¿‰ dz¥voja l¥dz labam, lielam Un tie izstrÇdÇja visÇda veida vecumam, un dzemdinÇja dïlus smalkus darbus. un meitas; un vi¿‰ dzemdinÇja 24 Un tiem bija z¥di un smalki ar¥ Koromu, kuru vi¿‰ iesvaid¥ja austi audumi; un tie izgatavoja par ˙ïni¿u savÇ vietÇ. visÇda veida drÇnas, lai tie 17 Un notika, ka Koroms dar¥ja varïtu apsegt savu kailumu. to, kas bija labs TÇ Kunga ac¥s 25 Un tie izgatavoja visÇda visÇs savÇs dienÇs; un vi¿‰ veida r¥kus, lai apstrÇdÇtu zemi, dzemdinÇja daudzus dïlus un gan artu, gan sïtu, gan p∫autu meitas; un, kad vi¿‰ bija redzïjis un kaplïtu, un ar¥ kultu. daudzas dienas, vi¿‰ aizgÇja, 26 Un tie izgatavoja visÇda tÇpat kÇ visa zemes rad¥ba; un veida r¥kus, ar kuriem tie strÇ- Ki‰s vald¥ja vi¿a vietÇ. dÇja ar saviem dz¥vniekiem. 18 Un notika, ka ar¥ Ki‰s aizgÇ- 27 Un tie izgatavoja visÇda ja, un Libs vald¥ja vi¿a vietÇ. veida kara ieroãus. Un tie izga- 19 Un notika, ka Libs ar¥ dar¥ja tavoja visÇda veida ÇrkÇrt¥gi to, kas bija labs TÇ Kunga ac¥s. smalkus meistardarbus. Un Liba dienÇs aind¥gÇs ãskas 28 Un nekad ∫audis nav biju‰i tika izn¥dïtas. TÇdï∫ tie gÇja uz vairÇk svït¥ti un vairÇk atbalst¥ti zemi dienvidos, lai med¥tu bar¥- ar TÇ Kunga roku, kÇ vi¿i bija. bu tÇs zemes ∫aud¥m, jo tÇ zeme Un vi¿i bija zemï, kas bija izrau- bija pilna ar meÏa zvïriem. Un dz¥ta pÇr visÇm citÇm zemïm, Libs ar¥ k∫uva liels mednieks. jo Tas Kungs bija to teicis. 20 Un tie cïla lielu pilsïtu pie 29 Un notika, ka Libs dz¥voja zemes ‰auruma, netÇlu no tÇs daudzus gadus un dzemdinÇja vietas, kur jra sadal¥ja zemi. dïlus un meitas, un vi¿‰ ar¥ 21 Un vi¿i saglabÇja to zemi dzemdinÇja H¥rsomu. dienvidos kÇ meÏon¥gu apvidu, 30 Un notika, ka H¥rsoms lai gtu med¥jumu. Un visa vald¥ja sava tïva vietÇ. Un, zemes virsa zieme∫os bija pilna kad H¥rsoms bija vald¥jis div- ar iedz¥votÇjiem. desmit un ãetrus gadus, lk, 22 Un vi¿i bija ÇrkÇrt¥gi ãakli, ˙ïni¿valsts vi¿am tika at¿emta. un vi¿i pirka un pÇrdeva, un Un vi¿‰ kalpoja daudzus gadus tirgojÇs cits ar citu, lai tie varïtu gstÇ, jÇ, patiesi visas savas gt pe∫¿u. atliku‰Çs dienas. 23 Un tie apstrÇdÇja visa veida 31 Un vi¿‰ dzemdinÇja Hetu, rdu, un tie tais¥ja zeltu un un Hets dz¥voja gstÇ visas sa- sudrabu, un adzelzi, un misi¿u, vas dienas. Un Hets dzemdinÇja un visa veida metÇlus; un tie Åronu, un Årons dz¥voja gstÇ
19a Et. 9:31. 23a 2. Nef. 5:15. Etera grÇmata 10:32–11:9 554 visas savas dienas; un vi¿‰ 2 Un notika, ka ∫audis pravie- dzemdinÇja Amnigadahu, un ‰us noraid¥ja un tie bïga pie Amnigadahs ar¥ dz¥voja gstÇ Koma pïc aizsardz¥bas, jo ∫audis visas savas dienas; un vi¿‰ meklïja tos nogalinÇt. dzemdinÇja Koriantumu, un 3 Un tie pravietoja Komam Koriantums dz¥voja gstÇ visas daudzas lietas; un vi¿‰ bija savas dienas; un vi¿‰ dzemdi- svït¥ts visÇs savÇs atliku‰ajÇs nÇja Komu. dienÇs. 32 Un notika, ka Koms aizrÇva 4 Un vi¿‰ dz¥voja l¥dz labi lie- sev l¥dzi pusi no ˙ïni¿valsts. Un lam vecumam un dzemdinÇja vi¿‰ vald¥ja pÇr pusi ˙ïni¿valsts ·iblomu; un ·ibloms vald¥ja ãetrdesmit un divus gadus; un vi¿a vietÇ. Un ·ibloma brÇlis vi¿‰ gÇja c¥n¥ties pret ˙ïni¿u sacïlÇs pret to, un tur sÇkÇs Amgidu, un tie c¥n¥jÇs daudzu ÇrkÇrt¥gi liels kar‰ visÇ zemï. gadu garumÇ, kuru laikÇ Koms 5 Un notika, ka ·ibloma brÇlis guva varu pÇr Amgidu un lika, lai visi pravie‰i, kas pra- ieguva varu pÇr visu atliku‰o vietoja par tautas izn¥cinljanu, ˙ïni¿valsti. tiktu nodoti nÇvei. 33 Un Koma dienÇs tur pa- 6 Un tur bija liela nelaime visÇ rÇd¥jÇs laup¥tÇji zemï; un vi¿i zemï, jo vi¿i bija liecinÇju‰i, ka pie¿ïma senÇs ieceres un node- liels lÇsts nÇks pÇr zemi un ar¥ va azvïrestus pïc senatnes pa- pÇr ∫aud¥m un ka tur bs liela rauga, un tiecÇs atkal izn¥cinÇt izn¥cinljana starp tiem, tÇda, ˙ïni¿valsti. kÇda nekad nav bijusi uz zemes 34 Tad nu Koms daudz c¥n¥jÇs virsas, un vi¿u kauli bs kÇ pret tiem, tomïr vi¿‰ nespïja azemes grïdas uz zemes virsas, tos uzveikt. ja vien tie nenoÏïlos savas ∫aundar¥bas. 7 Un tie nepaklaus¥ja TÇ Kunga 11. NODAπA balsij dï∫ savÇm slepenajÇm savien¥bÇm; tÇdï∫ tur sÇkÇs kari Kari, ‰˙el‰anÇs un ∫aundar¥ba ja- un str¥di visÇ zemï, un ar¥ bads redie‰u dz¥vï ir pÇrsvarÇ. Pravie‰i un daudz sïrgu, tÇ ka tur bija paredz piln¥gu jaredie‰u izn¥cinÇ- liela izn¥cinljana, tÇda, kÇda ‰anu, ja vien tie nenoÏïlos grïkus. nekad nebija bijusi zinÇma uz πaudis noraida pravie‰u vÇrdus. zemes virsas; un viss tas notika Un tur nÇca Koma dienÇs dau- ·ibloma dienÇs. dzi pravie‰i un pravietoja ‰¥s 8 Un ∫audis sÇka noÏïlot savas lielÇs tautas izn¥cinljanu, ja vien nekrietn¥bas; un, cik daudz tie tie nenoÏïlos grïkus un ne- noÏïloja, tik Tas Kungs aapÏïlo- pievïrs¥sies Tam Kungam, un jÇs par tiem. neatmet¥s savas slepkav¥bas un 9 Un notika, ka ·ibloms tika ∫aundar¥bas. nogalinÇts un Sets tika aizvests
33a src Zvïrests; 11 6a Omn. 1:22; 8a src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. SlepenÇs savien¥bas. Et. 14:21. 555 Etera grÇmata 11:10–23 gstÇ, un dz¥voja gstÇ visas 17 Un notika, ka tur radÇs cits savas dienas. varens v¥rs; un vi¿‰ bija Jareda 10 Un notika, ka AhÇss, vi¿a brÇ∫a pïctecis. dïls, ieguva ˙ïni¿valsti; un vi¿‰ 18 Un notika, ka vi¿‰ gÇza vald¥ja pÇr tautu visas savas Moronu un ieguva ˙ïni¿valsti; dienas. Un vi¿‰ dar¥ja visÇdas tÇdï∫ Morons dz¥voja gstÇ visu nekrietn¥bas savÇs dienÇs, ar ko savu dienu atlikumu; un vi¿‰ vi¿‰ izrais¥ja lielu asinsizlie‰a- dzemdinÇja Koriantoru. nu; un maz bija vi¿a dienu. 19 Un notika, ka Koriantors 11 Un Etems, bdams AhÇsa dz¥voja gstÇ visas savas dienas. pïctecis, ieguva ˙ïni¿valsti; un 20 Un Koriantora dienÇs tur ar¥ vi¿‰ savÇs dienÇs ar¥ dar¥ja to, nÇca daudzi pravie‰i un pra- kas bija ∫auns. vietoja lielas un br¥numainas 12 Un notika, ka Etema dienÇs lietas, un piesauca ∫audis grïku tur nÇca daudzi pravie‰i un noÏïlo‰anai, un, ja vien tie ne- pravietoja atkal pret to tautu; jÇ, noÏïlos grïkus, Tas Kungs vi¿i pravietoja, ka Tas Kungs spried¥s atiesu pret tiem l¥dz piln¥gi izdeldïs tos no zemes vi¿u piln¥gai izn¥cinljanai. virsas, ja vien vi¿i nenoÏïlos 21 Un ka Dievs Tas Kungs ar savas nekrietn¥bas. savu spïku tÇdÇ pat veidÇ, kÇ 13 Un notika, ka ∫audis nocieti- Vi¿‰ atveda to tïvus, st¥s jeb nÇja savas sirdis un anepaklau- atved¥s acitus ∫audis, lai tiem s¥ja vi¿u vÇrdiem; un pravie‰i piederïtu ‰¥ zeme. sïroja un atkÇpÇs no ∫aud¥m. 22 Un vi¿i noraid¥ja visus 14 Un notika, ka Etems sprieda pravie‰u vÇrdus dï∫ savas sle- tiesu bezdiev¥bÇ visÇs savÇs penÇs biedr¥bas un ∫aunajÇm dienÇs; un vi¿‰ dzemdinÇja negant¥bÇm. Moronu. Un notika, ka Morons 23 Un notika, ka Koriantors vald¥ja vi¿a vietÇ; un Morons dzemdinÇja aEteru, un tad vi¿‰ dar¥ja to, kas bija ∫auns TÇ Kun- nomira, nodz¥vojis gstÇ visas ga priek‰Ç. savas dienas. 15 Un notika, ka tur izcïlÇs adumpis starp ∫aud¥m dï∫ tÇs slepenÇs savien¥bas, kas bija 12. NODAπA izveidota, lai gtu varu un pe∫- ¿u; un starp tiem radÇs varens Pravietis Eters skubina ∫audis ticït v¥rs nekrietn¥bÇ, un vi¿‰ deva Dievam. Moronijs uzskaita br¥nu- kauju Moronam, kurÇ vi¿‰ gÇza mus un br¥numdarbus, kas paveikti pusi ˙ïni¿valsts; un vi¿‰ patu- ar tic¥bu. Tic¥ba deva iespïju Jareda rïja pusi ˙ïni¿valsts uz dau- brÇlim redzït Kristu. Tas Kungs dziem gadiem. dos cilvïkiem vÇj¥bas, lai tie varïtu 16 Un notika, ka Morons gÇza bt pazem¥gi. Jareda brÇlis pÇrvie- vi¿u un atkal ieguva ˙ïni¿valsti. toja Zerina kalnu ar tic¥bu. Tic¥ba,
13a Mos. 16:2. 20a src TiesÇt, tiesa. 23a Et. 1:6; 15:33–34. 15a src Sacel‰anÇs. 21a Et. 13:20–21. Etera grÇmata 12:1–13 556 cer¥ba un m¥lest¥ba ir nepiecie‰ama, cnav redzams; tÇdï∫ neapstr¥diet lai glÇbtos. Moronijs redz Jïzu tÇpïc, ka js neredzat, jo js vaigu vaigÇ. nesa¿emsit liec¥bu, l¥dz djsu tic¥ba nebs pÇrbaud¥ta. Un notika, ka Etera dienas 7 Jo tas bija ar tic¥bu, ka Kristus bija Koriantumra dienÇs; un parÇd¥jÇs msu tïviem pïc aKoriantumrs bija ˙ïni¿‰ pÇr tam, kad Vi¿‰ bija aug‰Çmcï- visu zemi. lies no miro¿iem; un Vi¿‰ ne- 2UnaEters bija TÇ Kunga pra- parÇd¥jÇs tiem tikmïr, kamïr vietis; tÇdï∫ Eters nÇca Korian- tiem nebija tic¥bas Vi¿am; tÇdï∫ tumra dienÇs un sÇka pravietot ir vajadz¥gs, lai daÏiem btu ∫aud¥m, jo vi¿‰ nevarïja tapt tic¥ba Vi¿am, jo Vi¿‰ nerÇda batturïts dï∫ TÇ Kunga Gara, Sevi pasaulei. kas bija vi¿Ç. 8 Bet cilvïku tic¥bas dï∫ Vi¿‰ ir 3 Jo vi¿‰ asauca no r¥ta l¥dz parÇd¥jis Sevi pasaulei un godÇ- pat saules rietam, skubinÇdams jis Tïva VÇrdu, un sagatavojis ∫audis ticït Dievam uz grïku ce∫u, lai tÇdïjÇdi citi varïtu bt noÏïlo‰anu, lai tie netiktu debesu dÇvanas dal¥bnieki, lai bizn¥cinÇti, sac¥dams tiem, ka tiem varïtu bt cer¥ba uz to, ko ar ctic¥bu viss tiek piepild¥ts— tie nav redzïju‰i. 4 tÇdï∫, kas tic Dievam, var 9 TÇdï∫ js ar¥ varat cerït un dro‰i acerït uz labÇku pasauli, bt dÇvanas dal¥bnieki, ja js jÇ, patiesi uz vietu pie Dieva gribat, ja tikai jums ir tic¥ba. labÇs rokas, ‰¥ cer¥ba nÇk no 10 Lk, tas bija ar tic¥bu, ka tic¥bas, izveido benkuru cilvïku vi¿i senatnï tika aicinÇti apïc dvïselïm, kas padara tos dro‰us Dieva svïtÇs kÇrtas. un nelokÇmus, vienmïr clabu 11 TÇdï∫ ar tic¥bu Mozus li- darbu pÇrpilnus, vadot tos kums tika dots. Bet Sava Dïla dgodinÇt Dievu. dÇvanÇ Dievs ir sagatavojis vïl 5 Un notika, ka Eters pravietoja alieliskÇku ce∫u; un tas ir ar lielas un br¥numainas lietas tic¥bu, ka tas ir ticis piepild¥ts. ∫aud¥m, kurÇm tie neticïja, jo 12 Jo, ja nebtu atic¥bas starp tie tÇs neredzïja. cilvïku bïrniem, Dievs nevarïtu 6 Un tagad es, Moronijs, gribu dar¥t b br¥numus starp tiem; runÇt mazliet par ‰¥m lietÇm; es tÇdï∫ Vi¿‰ nerÇd¥ja Sevi, kamïr gribu parÇd¥t pasaulei, ka atic¥ba tiem nebija tic¥bas. ir tas, uz ko tiek bcerïts un kas 13 Lk, tÇ bija Almas un
12 1a Et. 13:13–31. b Ebr. 6:19. src AicinÇt, Dieva 2a src Eters. c 1. kor. 15:58. aicinÇts, aicinÇjums. b Jer. 20:9; d 3. Nef. 12:16. 11a 1. kor. 12:31. în. 1:26; 6a Ebr. 11:1. 12a 2. Nef. 27:23; Al. 43:1. b Rom. 8:24–25. Mos. 8:18; 3a M&D 112:5. c Al. 32:21. Moron. 7:37; b Et. 11:12, 20–22. d 3. Nef. 26:11; M&D 35:8–11. c src Tic¥ba, ticït. M&D 105:19; 121:7–8. b Mat. 13:58; 4a src Cer¥ba. 10a Al. 13:3–4. Morm. 9:20. 557 Etera grÇmata 12:14–25 Amuleka tic¥ba, kas lika acietu- Vi¿‰ bija runÇjis uz to, un ‰o mam sagÇzties zemï. vÇrdu vi¿‰ bija ieguvis ar tic¥bu. 14 Lk, tÇ bija Nefija un Lehija 21 Un pïc tam, kad Jareda brÇ- tic¥ba, kas izrais¥ja apÇrmai¿as lis bija redzïjis TÇ Kunga pirk- lamanie‰os, ka tie tapa krist¥ti stu, tÇ asol¥juma dï∫, ko Jareda ar uguni un ar bSvïto Garu. brÇlis bija ieguvis ar tic¥bu, Tas 15 Lk, tÇ bija aAmona un vi¿a Kungs nevarïja neko atturït no brÇ∫u tic¥ba, kas bpaveica tik lie- vi¿a ac¥m; tÇdï∫ Vi¿‰ parÇd¥ja lu br¥numu starp lamanie‰iem. tam visu, jo vi¿‰ vairs ilgÇk ne- 16 JÇ, un patiesi visi tie, kas varïja tikt turïts aiz bpriek‰kara. ir veiku‰i abr¥numus, ir veiku‰i 22 Un tas ir ar tic¥bu, ka mani tos ar btic¥bu, patiesi tie, kas bija tïvi ir ieguvu‰i asol¥jumu, ka pirms Kristus un ar¥ tie, kas ‰¥s lietas nÇks pie vi¿u brÇ∫iem bija vïlÇk. caur cittic¥bniekiem; tÇdï∫ Tas 17 Un tas bija ar tic¥bu, ka Kungs man ir pavïlïjis, jÇ, tr¥s mÇcek∫i sa¿ïma sol¥jumu, patiesi, Jïzus Kristus. ka tie anebaud¥s nÇvi; un tie 23 Un es sac¥ju uz Vi¿u: Kungs, nesa¿ïma sol¥jumu, l¥dz tiem cittic¥bnieki smiesies par ‰¥m nebija tic¥bas. lietÇm dï∫ msu avÇj¥bas rakst¥- 18 Un neviens nekad nav bÇ; jo Kungs, Tu esi dar¥jis ms dar¥jis br¥numus, l¥dz tiem nav ar tic¥bu varenus vÇrdÇ, bet bijusi tic¥ba; tÇdï∫ tie vispirms Tu neesi dar¥jis ms bvarenus ticïja Dieva Dïlam. rakst¥bÇ; jo Tu esi dar¥jis visiem 19 Un tur bija daudzi, kuru ‰iem ∫aud¥m, lai tie varïtu runÇt tic¥ba bija tik ÇrkÇrt¥gi stipra, pat daudz dï∫ SvïtÇ Gara, ko Tu esi apirms Kristus nÇca, kuri neva- devis tiem; rïja tikt noturïti aiz bpriek‰kara, 24 un Tu esi dar¥jis ms, ka bet patiesi redzïja ar savÇm mïs varam rakst¥t, bet nedaudz, ac¥m tÇs lietas, ko tie bija dï∫ msu roku neveikl¥bas. Lk, redzïju‰i ar tic¥bas aci, un tie Tu neesi dar¥jis ms varenus bija laim¥gi. arakst¥bÇ kÇ Jareda brÇli, jo Tu 20 Un lk, mïs redzïjÇm ‰in¥ dar¥ji vi¿u tÇdu, ka tÇs lietas, ko pierakstÇ, ka viens no tiem bija vi¿‰ rakst¥ja, bija varenas, tÇpat Jareda brÇlis; jo tik liela bija vi¿a kÇ Tu esi, un bija neatvairÇmas, tic¥ba Dievam, ka tad, kad Dievs lai cilvïki tÇs las¥tu. pastiepa Savu apirkstu, Vi¿‰ 25 Tu esi ar¥ dar¥jis msu vÇr- nevarïja noslïpt to no Jareda dus spïc¥gus un diÏus, pat ka brÇ∫a ac¥m dï∫ Sava vÇrda, ko mïs nevaram tos rakst¥t; tÇdï∫,
13a Al. 14:26–29. 17a 3. Nef. 28:7; 20a Et. 3:4. 14a Hel. 5:50–52. Morm. 8:10–12. 21a Et. 3:25–26. b Hel. 5:45; 3. Nef. 9:20. 19a 2. Nef. 11:1–4; b Et. 3:20; 15a Al. 17:29–39. Jïk. 4:4–5; M&D 67:10–13. b tas ir kÇ teikts Almas Jar. 1:11; 22a în. 1:13. gr., noda∫as 17–26. Al. 25:15–16. 23a Morm. 8:17; 9:33. 16a src Br¥nums. b Et. 3:6. b 2. Nef. 33:1. b Ebr. 11:7–40. src Priek‰kars. 24a src Valoda. Etera grÇmata 12:26–36 558 kad mïs rakstÇm, mïs redzam pÇrcelts; tÇdï∫ Tu darbojies pïc savu vÇj¥bu un stostÇmies dï∫ tam, kad cilvïkiem ir tic¥ba. savu vÇrdu izvietojuma; un es 31 Jo tÇ Tu pasludinÇji Sevi baidos, ka cittic¥bnieki asmiesies Saviem mÇcek∫iem; jo pïc tam, par msu vÇrdiem. kad vi¿iem bija atic¥ba un vi¿i 26 Un, kad es biju to pateicis, runÇja TavÇ VÇrdÇ, Tu parÇd¥- Tas Kungs runÇja uz mani, jies tiem lielÇ spïkÇ. sac¥dams: Mu∫˙i asmiesies, bet 32 Un es ar¥ atceros, ka Tu esi vi¿i sïros; un Mana labvïl¥ba ir teicis, ka Tu esi sagatavojis pietiekama lïnprÇt¥gajiem, jo tie namu cilvïkam, jÇ, patiesi starp neizmantos jsu vÇj¥bu; Sava Tïva amÇjok∫iem, ar ko 27 un, ja cilvïki nÇks pie cilvïkam var bt daudz lielis- Manis, Es parÇd¥‰u tiem vi¿u kÇka bcer¥ba; tÇdï∫ cilvïkam ir avÇj¥bas. Es bdodu cilvïkiem jÇcer, vai ar¥ vi¿‰ nevar sa¿emt vÇj¥bas, lai tie varïtu bt paze- mantojumu tajÇ vietÇ, kuru Tu m¥gi; un Mana clabvïl¥ba ir pie- esi sagatavojis. tiekama visiem cilvïkiem, kas 33 Un vïl, es atceros, ka Tu esi dpazemojas ManÇ priek‰Ç; jo, teicis, ka Tu esi am¥lïjis pasauli ja tie pazemojas ManÇ priek‰Ç tiktÇl, ka esi atdevis Savu dz¥- un tiem ir tic¥ba Man¥, tad Es v¥bu par pasauli, lai Tu varïtu dar¥‰u, ka evÇj¥bas k∫s tiem ¿emt to atkal, lai sagatavotu par spïku. vietu cilvïku bïrniem. 28 Lk, Es parÇd¥‰u cittic¥b- 34 Un tagad es zinu, ka ‰¥ niekiem vi¿u vÇj¥bas, un Es am¥lest¥ba, kas Tev ir pret cilvï- parÇd¥‰u tiem, ka atic¥ba, cer¥ba ku bïrniem, ir Ïïlsird¥ba; tÇdï∫, un Ïïlsird¥ba ved pie Manis— ja cilvïkiem nav Ïïlsird¥bas, visa taisn¥guma avota. tie nevar iemantot to vietu, ko 29 Un es, Moronijs, dzirdïjis Tu esi sagatavojis Sava Tïva ‰os vÇrdus, biju mierinÇts, un mÇjok∫os. sac¥ju: Ak Kungs, lai notiek Tavs 35 TÇdï∫ es zinu no tÇ, ko Tu taisn¥gums, jo es zinu, ka Tu esi teicis, ka, ja cittic¥bniekiem visu dari priek‰ cilvïku bïrniem nav Ïïlsird¥bas par msu vÇj¥bu, atbilsto‰i vi¿u tic¥bai; Tu pÇrbaud¥si tos un at¿emsi 30 jo Jareda brÇlis sac¥ja Zerina tiem vi¿u atalantu, jÇ, patiesi kalnam: aPÇrcelies!, un tas tika to, ko vi¿i ir sa¿ïmu‰i, un dosi pÇrcelts. Un, ja vi¿am nebtu tiem, kam bs vïl vairÇk. bijusi tic¥ba, tas nebtu ticis 36 Un notika, ka es ldzu To
25a 1. kor. 2:14. pazem¥ba. 32a JÇ¿a 14:2; în. 1:27; 26a Gal. 6:7. e Lk. 9:46–48; M&D 72:4; 98:18. 27a Jïk. 4:7. 2. kor. 12:9. b src Cer¥ba. b 2. Moz. 4:11; 28a 1. kor. 13:1–13; 33a JÇ¿a 3:16–17. 1. kor. 1:27. Moron. 7:39–47. 34a Moron. 7:47. c src Labvïl¥ba. 30a Mat. 17:20; Jïk. 4:6; src Îïlsird¥ba; d Lk. 18:10–14; Hel. 10:6, 9. M¥lest¥ba. M&D 1:28. src Spïks. 35a Mat. 25:14–30. src Pazem¥gs, 31a src Tic¥ba, ticït. src DÇvana; Talents. 559 Etera grÇmata 12:37–13:5 Kungu, lai Vi¿‰ dotu cittic¥bnie- varïtu bt jsos un btu ar kiem alabvïl¥bu, lai tiem varïtu jums mÏ¥gi. Åmen. bt Ïïlsird¥ba. 37 Un notika, ka Tas Kungs 13. NODAπA sac¥ja uz mani: Ja tiem nav Ïïl- sird¥bas, tas nav svar¥gi tev, jo Eters runÇ, ka Jauno JeruzÇlemi tu esi bijis uztic¥gs; tÇdï∫ tavas Amerikas kontinentÇ uzcels JÇzepa drÇnas tiks dar¥tas at¥ras. Un pïcnÇcïji. Vi¿‰ pravieto, tiek pa- tÇpïc, ka tu esi redzïjis savu dz¥ts, raksta jaredie‰u vïsturi un bvÇj¥bu, tu tiksi dar¥ts stiprs, pareÆo jaredie‰u izn¥cinljanu. Kar‰ patiesi pat l¥dz tam, ka sïdïsi plosÇs pa visu zemi. tai vietÇ, ko Es esmu sagatavojis Sava Tïva mÇjok∫os. Un tagad es, Moronijs, turpinu 38 Un tagad es, Moronijs, saku pabeigt savu pierakstu par tÇs ardievas cittic¥bniekiem, jÇ, un tautas izn¥cinljanu, par ko es ar¥ saviem brÇ∫iem, kurus es rakst¥ju. m¥lu, l¥dz mïs satiksimies 2 Jo lk, tie noliedza visus Ete- Kristus asoÆa krïsla priek‰Ç, kur ra vÇrdus; jo vi¿‰ patiesi stÇst¥ja visi cilvïki zinÇs, ka manas tiem par visÇm lietÇm no cilvïka bdrÇnas nav notraip¥tas ar jsu iesÇkuma, un, ka pïc tam, kad asin¥m. de¿i bija aatkÇpu‰ies no ‰¥s 39 Un tad js zinÇsit, ka es zemes virsas, tÇ k∫uva par iz- aredzïju Jïzu un ka Vi¿‰ runÇja raudz¥tu zemi pÇr visÇm citÇm ar mani bvaigu vaigÇ, un ka Vi¿‰ zemïm, TÇ Kunga izraudz¥ta pastÇst¥ja man skaidrÇ valodÇ, zeme; tÇdï∫ Tas Kungs gribïja, tÇpat kÇ kÇds cilvïks manÇ pa‰a lai visi cilvïki, kas dz¥vos uz valodÇ stÇst¥tu citam par ‰¥m tÇs virsas, bkalpotu Vi¿am; lietÇm; 3 un, ka tÇ ir vieta aJaunajai 40 un tikai nedaudz es esmu JeruzÇlemei, kas bnÇks no debe- rakst¥jis dï∫ savas vÇj¥bas rak- s¥m, un tÇ ir TÇ Kunga svïta st¥‰anÇ. svïtn¥ca. 41 Un tagad, es gribu ieteikt 4 Lk, Eters redzïja Kristus jums ameklït ‰o Jïzu, par ko dienas un vi¿‰ runÇja par pravie‰i un apustu∫i ir rakst¥ju‰i, aJauno JeruzÇlemi uz ‰¥s zemes. lai Dieva Tïva un ar¥ TÇ Kunga 5 Un vi¿‰ runÇja ar¥ par Israïla Jïzus Kristus, un SvïtÇ Gara, namu un aJeruzÇlemi, no kurie- kas bliecina par tiem, labvïl¥ba nes nÇks bLehijs—pïc tam, kad
36a src Labvïl¥ba. Kristus pïcnÇves 3a 3. Nef. 20:22; 21:23–24. 37a M&D 38:42; 88:74–75; parÇd¥‰anÇs. src JaunÇ JeruzÇleme. 135:4–5. b 1. Moz. 32:31; b JÇ¿a atkl. 3:12; 21:2. b Et. 12:27. 2. Moz. 33:11. 4a src CiÇna. 38a src Jïzus Kristus— 41a M&D 88:63; 101:38. 5a src JeruzÇleme. SoÆis. b 3. Nef. 11:32. b 1. Nef. 1:18–20. b Jïk. 1:19. 13 2a 1. Moz. 7:11–24; 8:3. 39a src Jïzus Kristus— b Et. 2:8. Etera grÇmata 13:6–15 560 tÇ tiks sagrauta, tÇ atkal tiks abaltas caur Jïra asin¥m; un vi¿i uzcelta, c svïta pilsïta Tam ir tie, kuri ir pieskait¥ti JÇzepa Kungam; tÇdï∫ tÇ nebs jauna nama atlikumam, kas bija no JeruzÇleme, jo tÇ jau ir bijusi Israïla nama. senatnï, bet tÇ tiks atkal uzcelta 11 Un tad ar¥ nÇk senatnes un k∫s par svïtu pilsïtu Tam JeruzÇleme un tÇs iedz¥votÇji; Kungam, un tÇ tiks uzcelta svït¥gi tie ir, jo vi¿i ir mazgÇti Israïla namam— Jïra asin¥s; un vi¿i ir tie, kas 6 un, ka aJaunÇ JeruzÇleme tiks bija izkl¥dinÇti un asapulcinÇti uzcelta uz ‰¥s zemes bJÇzepa kopÇ no ãetriem zemes galiem pïcnÇcïju atlikumam, par ko ir un no bzieme∫u valst¥m, un ir dots csimbols. izpildes dal¥bnieki tai der¥bai, 7 Jo, kÇ JÇzeps aizveda savu ko Dievs noslïdza ar vi¿u tïvu tïvu uz aîÆiptes zemi, patiesi cÅbrahÇmu. tÇ vi¿‰ tur nomira; tÇdï∫ Tas 12 Un, kad visas ‰¥s lietas nÇk, Kungs izveda JÇzepa pïcnÇcïju piepildÇs Raksti, kas saka, tur atlikumu no JeruzÇlemes zemes, ir tie, kas bija apirmie, kas bs lai Vi¿‰ varïtu bt Ïïl¥gs pret pïdïjie; un tur ir tie, kas bija JÇzepa pïcnÇcïjiem, ka tie pïdïjie, kas bs pirmie. bneietu bojÇ, patiesi tÇpat kÇ 13 Un es jau gras¥jos rakst¥t Vi¿‰ bija Ïïl¥gs pret JÇzepa vairÇk, bet man ir aizliegts; bet tïvu, lai tas neietu bojÇ. lieli un br¥numaini bija Etera 8 TÇdï∫ JÇzepa nama atlikums pravietojumi; bet ∫audis uzska- tiks nostiprinÇts uz ‰¥s azemes; t¥ja vi¿u par niec¥bu un padzi- un tÇ bs vi¿u mantojuma na vi¿u; un vi¿‰ slïpÇs klints zeme; un vi¿i uzcels svïtu pil- alÇ dienÇ, un pa nakti vi¿‰ sïtu Tam Kungam, l¥dz¥gi kÇ izgÇja, skat¥dams to, kam jÇnÇk JeruzÇlemi senatnï; un vi¿i pÇr ∫aud¥m. bvairs netiks sajaukti, l¥dz nÇks 14 Un, kad vi¿‰ dz¥voja klints gals, kad zeme zud¥s. alÇ, vi¿‰ uzrakst¥ja sava pie- 9 Un tur bs ajauna debess un raksta atlikumu, skat¥dams pa jauna zeme; un tÇs bs kÇ vecÇs, nakti to izn¥cinljanu, kas nÇca iz¿emot tikai to, ka vecÇs ir pÇr ∫aud¥m. zudu‰as un viss ir tapis jauns. 15 Un notika, ka tajÇ pa‰Ç gadÇ, 10 Un tad nÇk JaunÇ Jeruzïle- kurÇ vi¿‰ tika padz¥ts no ∫auÏu me; un svït¥gi ir tie, kas tur dz¥- vidus, tur sÇkÇs liels kar‰ starp vo, jo vi¿i ir tie, kuru drÇnas ir ∫aud¥m, jo tur bija daudzi, kas
5c JÇ¿a atkl. 21:10; b 2. Nef. 3:5. Al. 5:27. 3. Nef. 20:29–36. 8a src Apsol¥tÇ zeme. 11a src Israïls—Israïla 6a M&D 42:9; 45:66–67; b Moron. 10:31. sapulcinljana. 84:2–5; TA 1:10. 9a 2. Pït. v. 3:10–13; b M&D 133:26–35. b src JÇzeps, Jïkaba JÇ¿a atkl. 21:1; c src ÅbrahÇma dïls. 3. Nef. 26:3; Der¥ba. c Al. 46:24. M&D 101:23–25. 12a Marka 10:31; src Simbolisms. 10a JÇ¿a atkl. 7:14; 1. Nef. 13:42; 7a 1. Moz. 46:2–7; 47:6. 1. Nef. 12:10–11; Jïk. 5:63; M&D 90:9. 561 Etera grÇmata 13:16–29 pacïlÇs, kas bija vareni v¥ri, un un Koriantumrs tiks apbed¥ts meklïja nogalinÇt Koriantumru no tiem; un katra dvïsele ar savÇm slepenajÇm ∫aundar¥- tiks izn¥cinÇta, iz¿emot tikai bas iecerïm, par kurÇm ir ticis bKoriantumru. runÇts. 22 Un notika, ka Koriantumrs 16 Un tad Koriantumrs, b- nenoÏïloja, nedz vi¿a saime, dams mÇc¥jies pats visas kara nedz vi¿a ∫audis, un kari nebei- mÇkslas un visas pasaules vilt¥- dzÇs; un vi¿i meklïja nogalinÇt bas, tÇdï∫ vi¿‰ deva kauju tiem, Eteru, bet vi¿‰ aizbïga no tiem kas meklïja vi¿u nogalinÇt. un atkal noslïpÇs klints alÇ. 17 Bet vi¿‰ nenoÏïloja grïkus, 23 Un notika, ka tur cïlÇs nedz vi¿a skaistie dïli, nedz ·areds, un vi¿‰ ar¥ deva kauju meitas; nedz Kohora skaistie Koriantumram; un vi¿‰ to sa- dïli un meitas; nedz Korihora kÇva, tÇ ka tre‰ajÇ gadÇ vi¿‰ to skaistie dïli un meitas; un ¥sÇk, aizveda gstÇ. tur nebija neviena no vi¿u 24 Un Koriantumra dïli cetur- skaistajiem dïliem un meitÇm tajÇ gadÇ sakÇva ·aredu un atkal uz visas zemes virsas, kas no- atguva ˙ïni¿valsti savam tïvam. Ïïloja savus grïkus. 25 Tad tur sÇkÇs kar‰ uz visas 18 TÇdï∫ notika, ka pirmajÇ zemes virsas, katrs v¥rs ar savu gadÇ, kad Eters dz¥voja klints bandu, c¥n¥damies par to, ko alÇ, no ‰¥m aslepenajÇm savie- vi¿‰ vïlïjÇs. n¥bÇm tika nokauti ar zobenu 26 Un tur bija laup¥tÇji un, daudz ∫auÏu, kas c¥n¥jÇs pret ¥sÇk, visÇda veida ∫aundar¥bas Koriantumru, lai vi¿i varïtu uz zemes virsas. iegt ˙ïni¿valsti. 27 Un notika, ka Koriantumrs 19 Un notika, ka Koriantumra bija ÇrkÇrt¥gi nikns uz ·aredu, dïli daudz c¥n¥jÇs un daudz un vi¿‰ gÇja pret to ar saviem noasi¿oja. karapulkiem kaujÇ; un vi¿i sa- 20 Un otrajÇ gadÇ TÇ Kunga stapÇs lielÇ niknumÇ, un vi¿i vÇrds nÇca pie Etera, ka vi¿am sastapÇs Gilgala ielejÇ; un kauja ir jÇiet un jÇpravieto aKorian- k∫uva ÇrkÇrt¥gi smaga. tumram, ka, ja vi¿‰ un visa 28 Un notika, ka ·areds c¥n¥jÇs vi¿a saime noÏïlos grïkus, Tas pret vi¿u tr¥s dienu garumÇ. Kungs dos vi¿am vi¿a ˙ïni¿- Un notika, ka Koriantumrs sa- valsti un saudzïs ∫audis— kÇva vi¿u un vajÇja to, l¥dz 21 citÇdÇk vi¿i tiks izn¥cinÇti, vi¿‰ nonÇca l¥dz He‰lonas l¥dze- un visa vi¿a saime, iz¿emot numiem. tikai vi¿u pa‰u. Un vi¿‰ dz¥vos 29 Un notika, ka ·areds atkal vien¥gi, lai redzïtu pravietoju- deva vi¿am kauju l¥dzenumos; mu piepild¥‰anos, kas ir teikti un lk, vi¿‰ sakÇva Koriantum- par acitu tautu, kas sa¿ems ru un aizdzina to atpaka∫ uz to zemi par savu mantojumu; Gilgala ieleju.
18a Et. 8:9–26. 21a Omn. 1:19–21; b Et. 15:29–32. 20a Et. 12:1–2. Et. 11:21. Etera grÇmata 13:30–14:14 562 30 Un Koriantumrs deva kauju n¥gajÇ apvid; un kauja k∫uva ·aredam Gilgala ielejÇ, kurÇ ∫oti smaga, un daudzi tksto‰i vi¿‰ sakÇva ·aredu un nogali- krita no zobena. nÇja to. 5 Un notika, ka Koriantumrs 31 Un ·areds ievainoja Korian- aplenca tos meÏon¥gajÇ apvid, tumru vi¿a ciskÇ, ka vi¿‰ negÇja un ·areda brÇlis devÇs prom no atkal c¥n¥ties divu gadu garumÇ, meÏon¥gÇ apvidus nakt¥ un no- ‰ajÇ laikÇ visi ∫audis uz zemes kÇva da∫u no Koriantumra kara- virsas lïja asinis un nebija pulka, tÇ kÇ tie bija piedzïru‰ies. neviena, kas tos apvald¥tu. 6 Un vi¿‰ nÇca uz Morona zemi un sïdÇs Koriantumra tron¥. 7 Un notika, ka Koriantumrs 14. NODAπA dz¥voja ar savu karapulku meÏon¥gÇ apvid divu gadu πauÏu nekrietn¥ba atnes lÇstu pÇr garumÇ, kurÇ vi¿‰ sa¿ïma lielu zemi. Koriantumrs uzsÇk karu pret spïku savam karapulkam. Gileadu, tad Libu un tad ·izu. Asi- 8 Tad ·areda brÇlis, kura vÇrds nis un slepkav¥bas pÇrklÇj zemi. bija Gileads, ar¥ sa¿ïma spïkus Un tad tur sÇkÇs liels alÇsts pÇr savam karapulkam slepeno visu zemi dï∫ ∫auÏu nekrietn¥- savien¥bu dï∫. bas, kurÇ, ja cilvïks nolika savu 9 Un notika, ka vi¿a augstais darbar¥ku vai savu zobenu uz priesteris noslepkavoja to, kad sava plaukta, vai tajÇ vietÇ, kur vi¿‰ sïdïja savÇ tron¥. vi¿‰ to turïja, lk, no r¥ta vi¿‰ 10 Un notika, ka viens no sle- nevarïja to atrast, tik liels bija penÇs savien¥bas noslepkavoja tas lÇsts pÇr zemi. vi¿u slepenÇ ejÇ un ieguva sev 2 TÇdï∫ katrs cie‰i turïjÇs ar ˙ïni¿valsti; un vi¿a vÇrds bija savÇm rokÇm pie tÇ, kas bija Libs; un Libs bija liela auguma vi¿a, un negribïja nedz aiz- v¥rs, lielÇks nekÇ jebkur‰ cits ¿emties, nedz aizdot; un katrs v¥rs starp ∫aud¥m. v¥rs turïja sava zobena spalu 11 Un notika, ka pirmajÇ Liba savÇ labajÇ rokÇ, sava ¥pa‰uma gadÇ Koriantumrs nÇca Morona un savas pa‰a dz¥v¥bas, un savu zemï un deva kauju Libam. sievu, un bïrnu aizstÇv¥bai. 12 Un notika, ka vi¿‰ c¥n¥jÇs ar 3 Un tad, pïc diviem gadiem Libu, un Libs trÇp¥ja pa vi¿a un pïc ·areda nÇves, lk, tur roku, ka vi¿‰ tika ievainots; cïlÇs ·areda brÇlis, un vi¿‰ tomïr Koriantumra karapulks deva kauju Koriantumram, kurÇ spieda Libu uz priek‰u, ka tas Koriantumrs sakÇva vi¿u un bïga uz jras krastmalu. vajÇja to l¥dz Aki‰a meÏon¥ga- 13 Un notika, ka Koriantumrs jam apvidum. vajÇja to; un Libs deva kauju 4 Un notika, ka ·areda brÇlis vi¿am jras krastÇ. deva kauju vi¿am Aki‰a meÏo- 14 Un notika, ka Libs sakÇva
14 1a Hel. 12:18; 13:17–23; Morm.1:17–18; 2:10–14. 563 Etera grÇmata 14:15–28 Koriantumra karapulku, ka tie ka tur neviens netika atstÇts, lai atkal bïga uz Aki‰a meÏon¥go apglabÇtu miru‰os, bet vi¿i apvidu. so∫oja no asinsizlie‰anas uz 15 Un notika, ka Libs vajÇja asinsizlie‰anu, pamezdami gan vi¿u, l¥dz vi¿‰ nonÇca Ago‰a l¥- v¥rie‰u, gan sievie‰u un bïrnu dzenumos. Un Koriantumrs bija l¥˙us izmïtÇtus pa zemes virsu, pa¿ïmis visus ∫audis sev l¥dzi, lai tie k∫tu par upuri ga∫as kad vi¿‰ bïga Liba priek‰Ç uz atÇrpiem. to zemes da∫u, kurp vi¿‰ bïga. 23 Un to smirdo¿a izplat¥jÇs 16 Un, kad vi¿‰ bija nonÇcis pa zemes virsu, patiesi pa visu Ago‰a l¥dzenumos, vi¿‰ deva zemes virsu; tÇdï∫ ∫audis k∫uva kauju Libam un vi¿‰ sita to, satraukti dienÇ un nakt¥, dï∫ to l¥dz tas mira; tomïr Liba brÇlis smirdo¿as. nÇca pret Koriantumru tÇ vietÇ, 24 Tomïr ·izs nepÇrstÇja vajÇt un kauja k∫uva ÇrkÇrt¥gi smaga, Koriantumru, jo vi¿‰ bija zvï- kurÇ Koriantumrs atkal bïga rïjis atriebties Koriantumram Liba brÇ∫a karapulka priek‰Ç. par sava brÇ∫a asin¥m, kas bija 17 Tad nu Liba brÇ∫a vÇrds ticis nogalinÇts, un TÇ Kunga tika saukts ·izs. Un notika, ka vÇrds, kas nÇca Eteram, bija, ka ·izs vajÇja Koriantumru, un Koriantumrs nekrit¥s no zobena. vi¿‰ iekaroja daudzas pilsïtas, 25 Un tÇ mïs redzam, ka Tas un vi¿‰ nokÇva gan sievietes, Kungs piemeklïja tos SavÇ gan bïrnus, un vi¿‰ dedzinÇja dusmu piln¥bÇ, un vi¿u ∫aun- pilsïtas. dar¥bas un negant¥bas bija sa- 18 Un tur gÇja bailes no ·iza gatavoju‰as ce∫u vi¿u mÏ¥gajai caur visu zemi; jÇ, baumas iz- izn¥cinljanai. plat¥jÇs pa visu zemi—Kas var 26 Un notika, ka ·izs vajÇja nostÇvït pret ·iza karapulku? Koriantumru uz austrumiem, Lk, vi¿‰ noslauka zemi savÇ l¥dz pat jras krastam, un tur priek‰Ç! vi¿‰ deva ·izam kauju tr¥s dienu 19 Un notika, ka ∫audis sÇka garumÇ. sapulcïties kopÇ karapulkos pa 27 Un tik briesm¥ga bija izn¥ci- visu zemes virsu. nljana starp ·iza karapulkiem, 20 Un vi¿i tika sadal¥ti; un da∫a ka ∫audis sÇka b¥ties un sÇka no vi¿iem bïga pie ·iza kara- bïgt Koriantumra karapulku pulka, un da∫a no vi¿iem bïga priek‰Ç; un tie bïga uz Korihora pie Koriantumra karapulka. zemi un aizslauc¥ja iedz¥votÇjus 21 Un tik liels un ilgsto‰s bija savÇ priek‰Ç, visus, kas tiem bijis kar‰, un tik ilgsto‰as bija nepievienojÇs. biju‰as asinsizlie‰anas un slep- 28 Un vi¿i uzslïja savas teltis kav¥bu ainas, ka visa zemes vir- Korihora ielejÇ; un Korian- sa bija noklÇta ar amiru‰o l¥˙iem. tumrs uzslïja savas teltis ·urra 22 Un tik spïj‰ un Çtrs bija kar‰, ielejÇ. Tad nu ·urra ieleja bija
21a Et. 11:6. 22a Jes. 14:9–11. Etera grÇmata 14:29–15:9 564 netÇlu no Komnora kalna; tÇdï∫ v¥ru un ar¥ vi¿u sievas un vi¿u Koriantumrs sapulcinÇja savus bïrni. karapulkus kopÇ Komnora kal- 3 Vi¿‰ sÇka noÏïlot to ∫auno, nÇ un pta tauri ·iza karapul- ko vi¿‰ bija dar¥jis; vi¿‰ sÇka kiem, aicinot tos c¥n¥ties. atcerïties tos vÇrdus, kas bija 29 Un notika, ka tie nÇca, bet tiku‰i runÇti ar visu pravie‰u tika atkal padz¥ti; un tie nÇca muti, un vi¿‰ redzïja tos, ka otru reizi, un vi¿i tika padz¥ti tiktÇl tie bija piepild¥ju‰ies katrÇ atkal otru reizi. Un notika, ka tie s¥kumÇ; un vi¿a dvïsele sïroja nÇca atkal tre‰o reizi, un kauja un nebija iepriecinÇma. k∫uva ÇrkÇrt¥gi smaga. 4 Un notika, ka vi¿‰ rakst¥ja 30 Un notika, ka ·izs sasita vïst¥jumu ·izam, vïlïdamies Koriantumru tÇ, ka vi¿‰ rad¥ja no tÇ, lai tas saudzïtu ∫audis, tam daudzas dzi∫as brces; un un vi¿‰ atdotu tam ˙ïni¿valsti Koriantumrs, zaudïjis asinis, ∫auÏu dz¥v¥bu labad. krita nema¿Ç, un tika aiznests, 5 Un notika, kad ·izs bija sa- it kÇ vi¿‰ btu miris. ¿ïmis vi¿a vïst¥jumu, vi¿‰ rak- 31 Tad v¥ru, sievu un bïrnu st¥ja vïst¥jumu Koriantumram, zaudïjums no abÇm pusïm bija ka, ja tas padosies, lai vi¿‰ tik liels, ka ·izs pavïlïja saviem varïtu nogalinÇt to ar vi¿a pa‰a ∫aud¥m, lai tie nevajÇtu Korian- zobenu, tad vi¿‰ pasaudzïs tumra karapulkus; tÇdï∫ tie ∫auÏu dz¥v¥bas. atgriezÇs savÇ nometnï. 6 Un notika, ka ∫audis neno- Ïïloja savas nekrietn¥bas; un Koriantumra ∫audis tika kd¥ti 15. NODAπA uz dusmÇm pret ·iza ∫aud¥m; un ·iza ∫audis tika kd¥ti uz Miljoniem jaredie‰u ir nogalinÇti dusmÇm pret Koriantumra kaujÇ. ·izs un Koriantumrs sa- ∫aud¥m, tÇdï∫ ·iza ∫audis deva pulcina kopÇ visus ∫audis nÇv¥gai kauju Koriantumra ∫aud¥m. c¥¿ai. TÇ Kunga Gars pÇrstÇj 7 Un, kad Koriantumrs redzï- plïties ar tiem. Jaredie‰u tauta ja, ka vi¿‰ jau teju teju krit¥s, tiek piln¥gi izn¥cinÇta. Tikai Kori- vi¿‰ atkal bïga ·iza ∫auÏu antumrs paliek. priek‰Ç. Un notika, kad Koriantumrs 8 Un notika, ka vi¿‰ nÇca pie bija atguvies no savÇm brcïm, Ripliankuma de¿iem, kas, iz- vi¿‰ sÇka atcerïties tos avÇrdus, tulkojot, ir lielie jeb kas pÇrspïj ko Eters bija runÇjis uz vi¿u. visu; tÇdï∫, kad tie nonÇca pie 2 Vi¿‰ redzïja, ka tur bija no- ‰iem de¿iem, tie uzslïja savas kauti no zobena gandr¥z divi teltis; un ·izs ar¥ uzslïja savas miljoni no vi¿a ∫aud¥m, un vi¿‰ teltis netÇlu no tiem; un tÇdïjÇdi sÇka bïdÇties savÇ sird¥; jÇ, tur no r¥ta tie nÇca c¥n¥ties. bija nokauti divi miljoni varenu 9 Un notika, ka tie c¥n¥jÇs Çr-
15 1a Et. 13:20–21. 565 Etera grÇmata 15:10–22 kÇrt¥gi smagÇ kaujÇ, kurÇ Kori- kara paraduma—vi¿i devÇs cits antumrs atkal tika ievainots un pret citu c¥n¥ties; un vi¿i c¥n¥jÇs vi¿‰ krita nema¿Ç no asins visu to dienu un neuzvarïja. zaudï‰anas. 16 Un notika, kad bija nakts, 10 Un notika, ka Koriantumra ka vi¿i bija noguru‰i un atptÇs karapulki metÇs uz ·iza kara- savÇs nometnïs; un, kad tie bija pulkiem, tÇ ka tie sakÇva tos, ka atptu‰ies savÇs nometnïs, tie tie lika tiem bïgt savÇ priek‰Ç; uzsÇka gaudo‰anu un vaima- un tie bïga uz dienvidiem un nljanu par savu nogalinÇto uzslïja savas teltis vietÇ, kas ∫auÏu zaudï‰anu; un tik ska∫i tika saukta par Ogatu. bija vi¿u brïcieni, vi¿u gaudo- 11 Un notika, ka Koriantumra ‰ana un vaimanljana, ka tie karapulks uzslïja savas teltis pie ÇrkÇrt¥gi satricinÇja gaisu. RÇmas kalna; un tas bija tas pats 17 Un notika, ka no r¥ta tie kalns, kur mans tïvs Mormons atkal devÇs c¥n¥ties, un liela un anoglabÇja Tam Kungam pierak- briesm¥ga bija tÇ diena; tomïr stus, kas bija svïti. tie neuzvarïja, un, kad pienÇca 12 Un notika, ka vi¿i sapulci- nakts, tie atkal satricinÇja gaisu nÇja kopÇ visus ∫audis pa visu ar saviem brïcieniem un savu zemes virsu, kas nebija tiku‰i gaudo‰anu, un savu sïro‰anu nokauti, iz¿emot tikai Eteru. par savu nogalinÇto ∫auÏu zau- 13 Un notika, ka Eters redzïja dï‰anu. visas ∫auÏu izdar¥bas; un vi¿‰ 18 Un notika, ka Koriantumrs redzïja, ka ∫audis, kas bija par atkal rakst¥ja vïst¥jumu ·izam, Koriantumru, tika sapulcinÇti vïlïdamies, lai vi¿‰ vairs nenÇk- kopÇ Koriantumra karapulkÇ; tu c¥n¥ties, bet lai vi¿‰ ¿emtu un ∫audis, kas bija par ·izu, tika ˙ïni¿valsti un saudzïtu ∫auÏu sapulcinÇti kopÇ ·iza karapulkÇ. dz¥v¥bas. 14 TÇdï∫ vi¿i ãetru gadu garu- 19 Bet lk, TÇ Kunga Gars bija mÇ pulcinÇja kopÇ visus ∫audis, pÇrstÇjis plïties ar tiem, un lai vi¿i varïtu savÇkt visus, kas aSÇtanam bija piln¥ga vara pÇr bija uz zemes virsas, un lai vi¿i ∫auÏu sird¥m; jo vi¿i bija atdoti varïtu sa¿emt visu spïku, ko savai cietsird¥bai un savu prÇtu vien tiem bija iespïjams sa¿emt. aklumam, lai vi¿i varïtu tikt 15 Un notika, kad vi¿i visi bija izn¥cinÇti; tÇdï∫ tie atkal devÇs sapulcinÇti kopÇ, katrs tajÇ c¥n¥ties. karapulkÇ, kurÇ vi¿‰ gribïja, ar 20 Un notika, ka vi¿i c¥n¥jÇs savÇm sievÇm un saviem bïr- visu to dienu, un, kad pienÇca niem—gan v¥ri, gan sievas un nakts, tie gulïja uz saviem bïrni bdami apbru¿oti ar kara zobeniem. ieroãiem, dabju‰i vairogus un 21 Un no r¥ta tie c¥n¥jÇs, l¥dz akr‰u bru¿as, un bru¿u cepu- pat nakts nÇca. res, un bdami apÆïrbti pïc 22 Un, kad nÇca nakts, tie bija
11a Morm. 6:6. 15a Mos. 8:7–10. 19a src Velns. Etera grÇmata 15:23–34 566 apiedzïru‰ies no dusmÇm tÇpat 29 TÇdï∫ vi¿‰ vajÇja tos un kÇ cilvïks, kas ir piedzïries no no r¥ta vi¿‰ tos panÇca; un vi¿i v¥na; un vi¿i atkal gulïja uz atkal c¥n¥jÇs ar zobenu. Un saviem zobeniem. notika, kad vi¿i avisi bija kri- 23 Un no r¥ta vi¿i atkal c¥n¥jÇs; tu‰i no zobena, iz¿emot tikai un, kad nÇca nakts, vi¿i visi Koriantumru un ·izu, lk, ·izs bija kritu‰i no zobena, iz¿emot bija kritis nema¿Ç no asins tikai piecdesmit un divus no zaudï‰anas. Koriantumra ∫aud¥m un se‰des- 30 Un notika, kad Koriantumrs mit un devi¿us no ·iza ∫aud¥m. bija atbalst¥jies pret savu zobe- 24 Un notika, ka vi¿i gulïja uz nu, vi¿‰ atptÇs nedaudz un saviem zobeniem to nakti un no vi¿‰ nocirta ·izam galvu. r¥ta tie c¥n¥jÇs atkal, un tie c¥n¥jÇs 31 Un notika, kad vi¿‰ bija ar visu savu spïku ar saviem nocirtis ·izam galvu, ka ·izs zobeniem un ar saviem vairo- pacïlÇs uz savÇm rokÇm un no- giem visu to dienu. krita; un, kad vi¿‰ bija c¥n¥jies 25 Un, kad pienÇca nakts, tur pïc elpas, vi¿‰ nomira. bija tr¥sdesmit un divi no ·iza 32 Un notika, ka aKoriantumrs ∫aud¥m, un divdesmit un septi¿i nokrita pie zemes un k∫uva kÇ no Koriantumra ∫aud¥m. bez dz¥v¥bas. 26 Un notika, ka tie ïda un 33 Un Tas Kungs runÇja uz Ete- gulïja, un gatavojÇs nÇvei no ru, un sac¥ja vi¿am: Ej! Un vi¿‰ r¥ta. Un tie bija lieli un vareni gÇja un redzïja, ka TÇ Kunga v¥ri attiec¥bÇ uz cilvïku spïku. vÇrdi visi bija piepild¥ju‰ies; un 27 Un notika, ka tie c¥n¥jÇs tr¥s vi¿‰ pabeidza savu apierakstu; stundu garumÇ, un vi¿i krita (un pat simto da∫u es neesmu nema¿Ç no asins zaudï‰anas. rakst¥jis) un vi¿‰ noglabÇja tos 28 Un notika, kad Koriantumra tÇdÇ veidÇ, ka Limhaja ∫audis v¥ri bija sa¿ïmu‰ies pietiekami tos atrada. spïkÇ, lai varïtu pastaigÇt, vi¿i 34 Tad nu pïdïjie vÇrdi, ko jau gras¥jÇs bïgt, lai glÇbtu savas rakst¥jis aEters, ir ‰ie: Vai Tas dz¥v¥bas; bet lk, ·izs cïlÇs un Kungs dar¥s, ka es tik‰u pÇrvei- ar¥ vi¿a v¥ri, un vi¿‰ zvïrïja dots, vai ar¥ es izturï‰u miesÇ savÇs dusmÇs, ka vi¿‰ nogalinÇs TÇ Kunga gribu, tas nav svar¥gi, Koriantumru, vai ar¥ vi¿‰ ies ja tikai bs tÇ, ka es tik‰u bojÇ no zobena. izglÇbts Dieva valst¥bÇ. Åmen.
22a Moron. 9:23. 32a Omn. 1:20–22. Et. 1:1–5. 29a Et. 13:20–21. 33a Mos. 8:9; Al. 37:21–31; 34a Et. 12:2. Moronija GrÇmata
1. NODAπA Kristus vÇrdi, ko Vi¿‰ runÇja Saviem amÇcek∫iem, tiem div- Moronijs raksta lamanie‰u labad. padsmit, ko Vi¿‰ bija izraudz¥- Nefijie‰i, kas nenoliedz Kristu, tiek jis, kad Vi¿‰ uzlika tiem Savas nodoti nÇvei. Apmïram 401–421 rokas— g. pïc Kr. 2 un Vi¿‰ nosauca tos vÇrdÇ, sac¥dams: Js piesauksit Tïvu AGAD es, aMoronijs, pabei- ManÇ VÇrdÇ varenÇ lg‰anÇ; un, Tdzis Jareda tautas apraksta kad js to bsit dar¥ju‰i, jums sa¥sinÇjumu, es nebiju domÇjis bs avara, lai tam, kam js uzlik- vairÇk rakst¥t, bet es vïl tomïr sit savas brokas, cjs dotu Svïto neesmu aizgÇjis bojÇ; un es pats Garu; un ManÇ VÇrdÇ js to nerÇd¥‰os lamanie‰iem, lai tie dosit, jo tÇ dara Mani apustu∫i. mani neizn¥cinÇtu. 3 Tad nu Kristus teica ‰os vÇr- 2 Jo lk, vi¿u akari savÇ starpÇ dus tiem SavÇ pirmajÇ parÇd¥- ir ÇrkÇrt¥gi nikni; un dï∫ sava ‰anÇs reizï; un ∫auÏu pulks tos naida tie bnodod nÇvei katru nedzirdïja, bet Vi¿a mÇcek∫i nefijieti, kas nenoliedz Kristu. tos dzirdïja; un, kam vi¿i auzli- 3 Un es, Moronijs, anenolieg‰u ka savas rokas, pÇr tiem nÇca Kristu; tÇdï∫ es klejoju tur, kur Svïtais Gars. es to varu, savas pa‰a dz¥v¥bas dro‰¥bai. 3. NODAπA 4 TÇdï∫ es rakstu vïl daÏas lietas, pretïji tam, kÇ es biju do- Vecajie ordinï priesterus un skolo- mÇjis; jo es biju domÇjis vairÇk tÇjus ar roku uzlik‰anu. Apmïram nerakst¥t; bet es rakstu vïl daÏas 401–421 g. pïc Kr. lietas, lai varbt tÇs varïtu bt noder¥gas maniem brÇ∫iem Veids, kÇdÇ mÇcek∫i, kuri tika lamanie‰iem kaut kad nÇkama- saukti par abazn¥cas elderiem, jÇs dienÇs, saska¿Ç ar TÇ Kunga bordinïja priesterus un skolo- gribu. tÇjus— 2 pïc tam, kad vi¿i bija lgu‰i 2. NODAπA Tïvu Kristus VÇrdÇ, vi¿i uzlika tiem savas rokas un sac¥ja: Jïzus deva divpadsmit nefijie‰u 3 Jïzus Kristus VÇrdÇ es ordi- mÇcek∫iem varu pie‰˙irt SvïtÇ Gara nïju tevi par priesteri (vai, ja dÇvanu.Apmïram 401–421g.pïc Kr. tas tika ordinïts par skolotÇju,
[moronija] 3. Nef. 29:5. 3 1a Al. 6:1. 1 1a src Moronijs, 2 1a 3. Nef. 13:25. src Elders. Mormona dïls. 2a src Spïks. b src Ordinït, 2a 1. Nef. 12:20–23. b src Roku uzlik‰ana. ordinÇcija. b Al. 45:14. c 3. Nef. 18:37. 3a Mat. 10:32–33; 3a Ap. d. 19:6. Moronija grÇmata 3:4–6:1 568 es ordinïju tevi par skolotÇju) cTava Dïla VÇrdu un vienmïr sludinÇt grïku noÏïlo‰anu un atcerïties Vi¿u, un pild¥t Vi¿a apiedo‰anu caur Jïzu Kristu, bau‰∫us, kurus Vi¿‰ tiem ir izturot tic¥bÇ Vi¿a VÇrdÇ l¥dz devis, lai Vi¿a dGars varïtu galam. Åmen. vienmïr bt ar vi¿iem. Åmen. 4 Un tÇdÇ veidÇ tie aordinïja priesterus un skolotÇjus, atbil- 5. NODAπA sto‰i Dieva bdÇvanÇm un aicinÇ- jumiem cilvïkiem; un tie iecïla Tiek izskaidrots Vakarïdiena v¥na tos ar cSvïtÇ Gara spïku, kas svït¥‰anas veids. Apmïram 401– bija tajos. 421 g. pïc Kr. V¥na snieg‰anas aveids—lk, 4. NODAπA tie ¿ïma kausu un sac¥ja: 2 Ak Dievs, MÏ¥gais Tïvs, mïs Tiek izskaidrots, kÇ vecajie un ldzam Tevi, Tava Dïla, Jïzus priesteri svït¥ Vakarïdiena maizi. Kristus, VÇrdÇ, svït¥t un svïtu a Apmïram 401–421g. pïc Kr. padar¥t ‰o v¥nu visÇm tÇm dvï- selïm, kuras no tÇ dzer, lai vi¿i aVeids, kÇ vi¿u belderi un pries- to varïtu dar¥t, batceroties Tava teri sniedz Kristus miesu un Dïla asinis, kas tika izlietas par asinis bazn¥cÇ; un vi¿i to csniedz vi¿iem, lai vi¿i Tev varïtu lieci- saska¿Ç ar Kristus pavïlïm; nÇt, ak Dievs, MÏ¥gais Tïvs, ka tÇdï∫ mïs zinÇm, ka ‰is veids ir tie vienmïr Vi¿u atcerïsies, lai pareizs; un elderi vai priesteri Vi¿a Gars varïtu bt ar vi¿iem. to dar¥ja— Åmen. 2 un tie nometÇs ce∫os kopÇ ar draudzi, un ldza Tïvu Kristus 6. NODAπA VÇrdÇ, sac¥dami: 3 Ak Dievs, MÏ¥gais Tïvs, Cilvïki, kas ir noÏïloju‰i grïkus, mïs ldzam Tevi, Tava Dïla, tiek krist¥ti un ir sadraudz¥bÇ. Baz- Jïzus Kristus, VÇrdÇ, svït¥t un n¥cas locek∫iem, kas noÏïlo grïkus, svïtu padar¥t ‰o amaizi visÇm tiek piedots. SanÇksmes tiek vad¥tas tÇm dvïselïm, kuras no tÇs ¿em; ar SvïtÇ Gara spïku. Apmïram lai vi¿i varïtu ïst, batceroties 401–421 g. pïc Kr. Tava Dïla miesu, un liecinÇt Tev, ak Dievs, MÏ¥gais Tïvs, Un tagad es runÇju par akrist¥‰a- ka vi¿i ir ar mieru pie¿emt nu. Lk, elderi, priesteri un
3a src Grïku piedo‰ana. Vakarïdiens. 5 1a 3. Nef. 18:8–11; 4a M&D 18:32; 20:60. b Lk. 22:19; M&D 20:78–79. b src DÇvana. 1. kor. 11:23–24; 2a M&D 27:2–4. c 1. Nef. 13:37; 3. Nef. 18:7. src Svïtais Moron. 6:9. c src Jïzus Kristus— Vakarïdiens. 4 1a 3. Nef. 18:1–7. Uz¿emties uz sevi b Lk. 22:19–20; b src Elders. Jïzus Kristus 1. kor. 11:25. c M&D 20:76–77. VÇrdu. 6 1a src Krist¥‰ana, 3a src Svïtais d src Svïtais Gars. krist¥t. 569 Moronija grÇmata 6:2–7:1 skolotÇji tapa krist¥ti; un vi¿i tur nebtu anekrietn¥bu starp netapa krist¥ti savÇdÇk kÇ tikai, tiem; un, kas vien tika atrasti, ja vi¿i nesa pienÇc¥gu augli, ka darot nekrietn¥bu, un btr¥s lieci- vi¿i ir tÇs bcien¥gi. nieki no bazn¥cas nosod¥ja tos 2 Nedz ar¥ vi¿i pie¿ïma kÇdu celderu priek‰Ç, un, ja tie neno- krist¥‰anai, ja vien tie nenÇca ar Ïïloja grïkus un dneatzinÇs, asalauztu sirdi un noÏïlas pilnu vi¿u vÇrdi tika eizdzïsti un garu, un neliecinÇja bazn¥cai, vi¿i netika skait¥ti starp Kristus ka tie patiesi ir noÏïloju‰i visus ∫aud¥m. savus grïkus. 8 Bet, acik bieÏi tie noÏïloja 3 Un neviens netika pie¿emts grïkus un meklïja piedo‰anu ar krist¥‰anai, ja vien tas aneuz¿ï- patiesu nolku, tik tiem tika mÇs Kristus VÇrdu, bdams ar bpiedots. ap¿ïm¥bu kalpot Vi¿am l¥dz 9 Un vi¿u sanÇksmes bazn¥ca galam. avad¥ja atbilsto‰i Gara ietekmei, 4 Un, kad tie bija tiku‰i pie- un ar bSvïtÇ Gara spïku; jo, kÇ ¿emti krist¥‰anai un bija tiku‰i Svïtais Gars vad¥ja tos vai nu SvïtÇ Gara spïka ietekmïti un sludinÇt, vai mudinÇt, vai lgt, aatt¥r¥ti, tie tika ieskait¥ti starp vai pielgt, vai dziedÇt, patiesi Kristus bazn¥cas ∫aud¥m; un vi¿u tÇ tas tika dar¥ts. bvÇrdi tika pierakst¥ti, lai vi¿i varïtu tikt pieminïti un baroti 7. NODAπA ar labo Dieva vÇrdu, lai turïtu tos uz pareizÇ ce∫a, lai turïtu tos Tiek izteikts uzaicinÇjums ieiet TÇ nepÇrtraukti cmodrus lg‰anÇ, Kunga atdusÇ. Ldziet ar patiesu dpa∫aujoties vien¥gi uz Kristus nolku. Kristus Gars dod iespïju nopelniem, kur‰ bija vi¿u tic¥bas cilvïkam at‰˙irt labu no ∫auna. esÇcïjs un piepild¥tÇjs. SÇtans pÇrliecina cilvïkus noliegt 5Unabazn¥ca sanÇca kopÇ Kristu un dar¥t ∫aunu. Pravie‰i bbieÏi, lai cgavïtu un lgtu, un pasludina Kristus atnÇk‰anu. Ar ti- runÇtu cits ar citu par savu c¥bu br¥numi tiek paveikti un e¿Æe∫i dvïse∫u labklÇj¥bu. kalpo. Cilvïkiem ir jÇcer uz mÏ¥go 6 Un vi¿i sanÇca kopÇ bieÏi, dz¥vi un jÇturas pie Ïïlsird¥bas. lai baud¥tu maizi un v¥nu, pie- Apmïram 401–421 g. pïc Kr. minot To Kungu Jïzu. 7 Un vi¿i stingri raudz¥jÇs, lai Un tagad es, Moronijs, rakstu
1b src Cien¥gs, M&D 3:20. c Al. 6:1. cien¥gums. e Ebr. 12:2. src Elders. 2a src Salauzta sirds. 5a src Jïzus Kristus d src Atz¥t, atz¥‰anÇs. 3a src Jïzus Kristus— Bazn¥ca. e 2. Moz. 32:33; Uz¿emties uz sevi b 3. Nef. 18:22; M&D 20:83. Jïzus Kristus VÇrdu. 4. Nef. 1:12; src Izslïg‰ana. 4a src ·˙¥sts, ‰˙¥st¥ba. M&D 88:76. 8a Mos. 26:30–31. b M&D 20:82. c src Gavït, gavï‰ana. b src Piedot. c Al. 34:39; 7a M&D 20:54. 9a M&D 20:45; 46:2. 3. Nef. 18:15–18. b M&D 42:80–81. b src Svïtais Gars. d 2. Nef. 31:19; src Liecinieks. Moronija grÇmata 7:2–13 570 daÏus sava tïva Mormona vÇr- 7 Jo lk, tas netiek ieskait¥ts dus, ko vi¿‰ runÇja par atic¥bu, vi¿am par taisn¥gumu. cer¥bu un Ïïlsird¥bu; jo ‰ÇdÇ 8 Jo lk, ja cilvïks, bdams veidÇ vi¿‰ runÇja uz ∫aud¥m, a∫auns, dod dÇvanu, vi¿‰ dara to kad vi¿‰ tos mÇc¥ja sinagogÇ, ko bnelabprÇt; tÇdï∫ tas tiek ieskai- tie bija uzcïlu‰i kÇ vietu, kur t¥ts vi¿am tÇpat, it kÇ vi¿‰ btu pielgt. paturïjis to dÇvanu; tÇdï∫ vi¿‰ 2 Un tad es, Mormons, runÇju tiek uzskat¥ts par ∫aunu Dieva uz jums, mani m¥∫otie brÇ∫i; un priek‰Ç. tas ir ar Dieva TÇ Tïva un msu 9 Un l¥dz¥gi tiek ieskait¥ts par Kunga Jïzus Kristus labvïl¥bu, ∫aunu cilvïkam, ja vi¿‰ ldz, un un Vi¿a svïto gribu, dï∫ Vi¿a ne ar apatiesu sirdi; jÇ, un tas aaicinÇjuma dÇvanas man, ka nel¥dz tam nenieka, jo Dievs man ir ∫auts runÇt uz jums tÇdus nepie¿em. ‰ajÇ br¥d¥. 10 TÇdï∫ cilvïks, bdams ∫auns, 3 TÇdï∫ es gribïtu runÇt uz nevar dar¥t to, kas ir labs, nedz jums, kas esat no bazn¥cas, kas ar¥ vi¿‰ dos labu dÇvanu. esat mierm¥l¥gi Kristus sekotÇji 11 Jo lk, rgts aavots nevar un esat ieguvu‰i pietiekamu nest labu deni; nedz ar¥ labs cer¥bu, ar ko js varat ieiet TÇ avots var nest rgtu deni; tÇdï∫ Kunga aatdusÇ, no ‰¥ laika un cilvïks, bdams velna kalps, turpmÇk, l¥dz js atpt¥sities ar nevar sekot Kristum; un, ja vi¿‰ Vi¿u debes¥s. bseko Kristum, vi¿‰ nevar bt 4 Un tagad, mani brÇ∫i, es velna kalps. sprieÏu ‰¥s lietas par jums dï∫ 12 TÇdï∫ viss, kas ir alabs, nÇk jsu mierm¥l¥gÇs adz¥vo‰anas no Dieva; un tas, kas ir b∫auns, ar cilvïku bïrniem. nÇk no velna, jo velns ir Dieva 5 Jo es atceros Dieva vÇrdu, ienaidnieks un nepÇrtraukti c¥- kas saka: pïc vi¿u darbiem jums nÇs pret Vi¿u, un nepÇrtraukti bs atos paz¥t, jo, ja vi¿u darbi aicina un vilina uz cgrïku, un ir labi, tad ar¥ vi¿i ir labi. dar¥t to, kas ir ∫auns. 6 Jo lk, Dievs ir teicis, ka cil- 13 Bet lk, tas, kas ir no Dieva, vïks, bdams a∫auns, nevar da- aicina un vilina dar¥t labu r¥t to, kas ir labs; jo, ja vi¿‰ dod nepÇrtraukti; tÇdïjÇdi katra lie- dÇvanu vai bldz Dievu, ja vien ta, kas aicina un avilina dar¥t vi¿‰ nedara to ar patiesu nolku, labu un m¥lït Dievu, un kalpot tas nel¥dz vi¿am nenieka. Vi¿am, ir Dieva biedvesmota.
7 1a 1. kor. 13:1–13; b Al. 34:28. M&D 56:2. Et. 12:3–22, 27–37; src Lg‰ana. 12a Jïk. v. 1:17; 1. Moron. 8:14; 10:20–23. 8a Sal. Pam. 15:8. JÇ¿a 4:1–2; Et. 4:12. 2a src AicinÇt, Dieva b M&D 64:34. b Al. 5:39–42. aicinÇts, aicinÇjums. 9a Jïk. v. 1:6–7; 5:16; c Hel. 6:30. 3a src Atpta. Moron. 10:4. src Grïks. 4a 1. JÇ¿a 2:6; M&D 19:23. 11a Jïk. v. 3:11–12. 13a 2. Nef. 33:4; Et. 8:26. 5a 3. Nef. 14:15–20. b Mat. 6:24; b src Iedvesma, 6a Mat. 7:15–18. 2. Nef. 31:10–13; iedvesmot. 571 Moronija grÇmata 7:14–25 14 TÇdï∫ pievïrsiet uzman¥bu, aKristus gaisma, raugieties, lai mani m¥∫otie brÇ∫i, lai js ne- js nespriestu nepatiesi; jo ar to spriestu, ka tas, kas ir a∫auns, pa‰u btiesu, ar kÇdu js tiesÇjat, ir no Dieva, vai, ka tas, kas ir ar¥ js tapsit tiesÇti. labs un no Dieva, ir no velna. 19 TÇdï∫ es ldzos js, brÇ∫i, 15 Jo lk, mani brÇ∫i, jums lai js c¥t¥gi meklïtu aKristus ir dots aspriest, ka js varat gaismÇ, lai js varïtu at‰˙irt at‰˙irt labu no ∫auna kÇ dienas labu no ∫auna; un, ja js turïsi- gaismu no nakts tumsas; un ties pie katras labas lietas un sprie‰anas ce∫‰ ir skaidrs, lai nenosod¥sit to, js noteikti bsit js varïtu to zinÇt ar piln¥gÇm bKristus bïrni. zinljanÇm. 20 Un tagad, mani brÇ∫i, kÇ tas 16 Jo lk, aKristus Gars ir dots ir iespïjams, lai js turïtos pie katram cilvïkam, lai vi¿‰ varïtu visa labÇ? bat‰˙irt labu no ∫auna; tÇdï∫ es 21 Un tagad es nonÇku pie tÇs rÇdu jums sprie‰anas ce∫u; jo tic¥bas, par kuru, kÇ es teicu, es katra lieta, kas aicina dar¥t labu runlju; un es pateik‰u jums un pÇrliecina ticït Kristum, ir ce∫u, pa kuru js varat turïties st¥ta ar Kristus spïku un dÇ- pie visa labÇ. vanu; tÇdïjÇdi js varat zinÇt 22 Jo lk, Dievs azina visu, b- ar piln¥gÇm zinljanÇm, ka tÇ ir dams no mÏ¥bas uz mÏ¥bu, no Dieva. lk, Vi¿‰ sta be¿Æe∫us kalpot 17 Bet jebkura lieta, kas pÇr- cilvïku bïrniem, pasludinÇt liecina cilvïkus dar¥t a∫aunu un Kristus atnÇk‰anu; un Krist neticït Kristum, un noliegt atnÇks viss labais. Vi¿u, un nekalpot Dievam, tad 23 Un Dievs ar¥ pazi¿o pra- js varat zinÇt ar piln¥gÇm zinÇ- vie‰iem ar Savu pa‰a muti, ka ‰anÇm, ka tÇ ir no velna; jo tÇdÇ Kristus nÇks. veidÇ darbojas velns, jo vi¿‰ 24 Un lk, bija daÏÇdi ce∫i, nepÇrliecina nevienu cilvïku kÇ Vi¿‰ pasludinÇja cilvïku dar¥t labu, nï, nevienu; nedz bïrniem to, kas bija labs; un ar¥ vi¿a e¿Æe∫i; nedz ar¥ tie, kas viss, kas ir labs, nÇk no Kristus; pak∫aujas vi¿am. citÇdÇk cilvïki bija akritu‰i, un 18 Un tagad, mani brÇ∫i, re- nekas labs pie tiem nevarïja dzot, ka js zinÇt gaismu, ar nÇkt. ko js varat spriest, ‰¥ gaisma ir 25 TÇdï∫ ar ae¿Æe∫u kalpo‰anu
14a Jes. 5:20; Al. 29:5; 19a M&D 84:45–46. 2. Nef. 15:20. Hel. 14:31. b Mos. 15:10–12; 27:25. 15a src Sapra‰anas 17a src Grïks. src Dieva dïli un dÇvana. 18a Mos. 16:9; meitas. 16a src Sirdsapzi¿a; M&D 50:24; 88:7–13. 22a src Dievs, diev¥ba. Gaisma, Kristus src Gaisma, Kristus b Moz. 5:58. gaisma. gaisma. src E¿Æe∫i. b 1. Moz. 3:5; b DÏST, Mat. 7:1–2; 24a 2. Nef. 2:5. 2. Nef. 2:5, 18, 26; Lk. 6:37; 25a Al. 12:28–30. Mos. 16:3; JÇ¿a 7:24. Moronija grÇmata 7:26–36 572 un ar katru vÇrdu, kas nÇk no vums ir aicinÇt cilvïkus uz Dieva mutes, cilvïki sÇk izman- grïku noÏïlo‰anu un izpild¥t tot tic¥bu Kristum; un tÇ ar tic¥bu un dar¥t Tïva der¥bu darbu, vi¿i turas pie visa labÇ; un tÇ ko Vi¿‰ ir noslïdzis ar cilvïku tas bija l¥dz Kristus atnÇk‰anai. bïrniem, lai sagatavotu ce∫u 26 Un pïc tam, kad Vi¿‰ atnÇ- cilvïku bïrnu starpÇ, sludinot ca, cilvïki ar¥ tika izglÇbti ar Kristus vÇrdu TÇ Kunga izrau- tic¥bu Vi¿a VÇrdÇ; un ar tic¥bu dz¥tajiem traukiem, lai tie varïtu tie k∫uva par Dieva dïliem. Un liecinÇt par Vi¿u. patiesi, kÇ Kristus dz¥vo, Vi¿‰ 32 Un tÇ darot, Dievs Tas runÇja ‰os vÇrdus uz msu tï- Kungs sagatavo ce∫u, lai atli- viem, sac¥dams: aVisu, ko js ku‰ajiem cilvïkiem varïtu bt tic¥bÇ lgsit Tïvam ManÇ VÇrdÇ, a tic¥ba Krist, lai Svïtajam kas ir labs, ticot, ka js sa¿emsit, Garam btu vieta vi¿u sird¥s, lk, tas jums taps dots. saska¿Ç ar Vi¿a spïku; un tÇdÇ 27 TÇdï∫, mani m¥∫otie brÇ∫i, veidÇ Tïvs ¥steno tÇs der¥bas, vai abr¥numi ir beigu‰ies tÇpïc, ko Vi¿‰ ir noslïdzis ar cilvïku ka Kristus ir uzkÇpis debes¥s un bïrniem. ir sïdies pie Dieva labÇs rokas, 33 Un Kristus ir teicis: aJa jums lai bpras¥tu Tïvam Savas ties¥bas bs tic¥ba Man¥, jums bs spïks uz Ïïlast¥bu, kas Vi¿am ir pÇr dar¥t visu, kas ir bnoder¥gs Man¥. cilvïku bïrniem? 34 Un Vi¿‰ ir teicis: aNoÏïlojiet 28 Jo Vi¿‰ ir izpild¥jis likuma grïkus, js, visi zemes gali, un pras¥bas, un Vi¿‰ pieprasa visus nÇciet pie Manis, un topiet tos, kam ir tic¥ba Vi¿am; un tie, krist¥ti ManÇ VÇrdÇ, un esiet ar kam ir tic¥ba Vi¿am, apaliks pie tic¥bu Man, lai js varïtu tikt visa labÇ; tÇdï∫ Vi¿‰ baizstÇv izglÇbti. cilvïku bïrnu lietu; un Vi¿‰ 35 Un tagad, mani m¥∫otie dz¥vo mÏ¥gi debes¥s. brÇ∫i, ja tas viss ir tiesa, ka pa- 29 Un tÇpïc, ka Vi¿‰ to ir dar¥- tiess ir tas, ko es esmu runÇjis uz jis, mani m¥∫otie brÇ∫i, vai br¥nu- jums, un Dievs parÇd¥s jums ar mi ir beigu‰ies? Lk, es saku aspïku un lielu god¥bu pïdïjÇ jums: Nï!, nedz ar¥ e¿Æe∫i ir pÇr- bdienÇ, ka tas ir patiess, un, ja tas stÇju‰i kalpot cilvïku bïrniem. ir patiess, vai br¥numu diena ir 30 Jo lk, tie ir pak∫auti Vi¿am, beigusies? lai kalpotu saska¿Ç ar Vi¿a vÇr- 36 Vai e¿Æe∫i ir pÇrstÇju‰i pa- da pavïli, parÇd¥damies tiem, rÇd¥ties cilvïku bïrniem? Vai kam ir stipra tic¥ba un nelokÇms Vi¿‰ ir aatturïjis SvïtÇ Gara prÇts katrÇ dievbij¥bas veidÇ. spïku no tiem? Vi¿‰ atturïs tik 31 Un vi¿u kalpo‰anas uzde- ilgi, cik vien laiks turpinÇsies vai
26a 3. Nef. 18:20. M&D 98:11. b M&D 88:64–65. src Lg‰ana. b 1. JÇ¿a 2:1; 2. Nef. 2:9. 34a 3. Nef. 27:20; Et. 4:18. 27a src Br¥nums. src AizstÇvis. 35a 2. Nef. 33:11. b Jes. 53:12; Mos. 14:12. 32a src Tic¥ba, ticït. b M&D 35:8. 28a Rom. 12:9; 33a Mat. 17:20. 36a Moron. 10:4–5, 7, 19. 573 Moronija grÇmata 7:37–47 zeme stÇvïs, vai ar¥ tur bs kÇds jsu tic¥bas Vi¿am, saska¿Ç ar cilvïks uz tÇs virsas, kas jÇglÇbj? sol¥jumu. 37 Lk, es saku jums: Nï!, jo tas 42 TÇdï∫, ja cilvïkam ir atic¥ba, ir tic¥bas dï∫, ka abr¥numi tiek vi¿am b jÇbt ar¥ cer¥bai; jo dar¥ti; un tas ir tic¥bas dï∫, ka bez tic¥bas nevar bt nekÇdas e¿Æe∫i parÇdÇs un kalpo cilvï- cer¥bas. kiem; tÇdï∫, ja ‰¥s lietas ir bei- 43 Un vïl, lk, es saku jums, gu‰Çs, tad ak vai bs cilvïku ka vi¿am nevar bt tic¥ba un bïrniem, jo tas ir bnetic¥bas dï∫, cer¥ba; kamïr vi¿‰ nebs alïn- un viss ir velti. prÇt¥gs un no sirds pazem¥gs. 38 Jo neviens cilvïks nevar 44 Ja nï, vi¿a atic¥ba un cer¥ba tapt izglÇbts, saska¿Ç ar Kristus ir veltas, jo neviens nav pie¿e- vÇrdiem, kÇ tikai, ja tiem bs mams Dieva priek‰Ç, kÇ vien tic¥ba Vi¿a VÇrdÇ; tÇdï∫, ja ‰¥s lïnprÇt¥gie un sird¥ pazem¥gie; lietas ir beigu‰Çs, tad tic¥ba un, ja cilvïks ir lïnprÇt¥gs un ar¥ ir beigusies; un drausm¥gs sird¥ pazem¥gs, un ar SvïtÇ Gara ir cilvïku stÇvoklis, jo vi¿iem spïku batz¥st, ka Jïzus ir Kristus, ir tÇ, it kÇ nekÇda pest¥‰ana tad vi¿am ir jÇbt ar¥ Ïïlsird¥bai; nebtu veikta. jo, ja vi¿am nav Ïïlsird¥bai, 39 Bet lk, mani m¥∫otie brÇ∫i, vi¿‰ nav nekas; tÇdï∫ vi¿am ir es vïrtïju js labÇk, jo es sprie- jÇbt Ïïlsird¥bai. Ïu, ka jums ir tic¥ba Kristum 45 Un aÏïlsird¥ba pacie‰ daudz, jsu lïnprÇt¥bas dï∫; jo, ja jums un ir laipna, un bneskauÏ, un nav tic¥bas Vi¿Ç, tad js neesat nav uzpt¥ga, nemeklï savu la- agatavi, lai tiktu ieskait¥ti starp bumu, nav viegli aizkaitinÇma, Vi¿a bazn¥cas ∫aud¥m. nepiemin ∫aunu un nepriecÇjas 40 Un vïl, mani m¥∫otie brÇ∫i, par nekrietn¥bu, bet priecÇjas es gribïtu runÇt uz jums par par paties¥bu, panes visu, tic acer¥bu. KÇ tas ir, ka js varïtu visam, cer uz visu, iztur visu. iegt tic¥bu, ja vien jums nebtu 46 TÇdï∫, mani m¥∫otie brÇ∫i, ja cer¥bas? jums nav Ïïlsird¥bas, js neesat 41 Un, kas ir tas, uz ko js nekas, jo Ïïlsird¥ba nekad nebei- acerïsit? Lk, es saku jums, ka dzas. TÇdï∫ palieciet pie Ïïlsir- jums bs bcer¥ba caur Kristus d¥bas, kas ir lielÇkÇ no visÇm, jo Izpirk‰anu un Vi¿a aug‰Çmcel- viss reiz beigsies— ‰anÇs spïku tikt uzceltiem 47 bet a Ïïlsird¥ba ir t¥rÇ cmÏ¥gÇ dz¥vï, un tas ir dï∫ bKristus m¥lest¥ba, un tÇ paliek
37a Mat. 13:58; b Tit. 1:2; Jïk. 4:4; b Lk. 12:8–9. Morm. 9:20; Al. 25:16; Moron. 9:25. src Atz¥t, atz¥‰anÇs; Et. 12:12–18. c src MÏ¥gÇ dz¥ve. Liec¥ba. b Moron. 10:19–24. 42a src Tic¥ba, ticït. 45a 1. kor. 13:1–13. 39a src Cien¥gs, b Moron. 10:20. b src Skaud¥ba. cien¥gums. 43a src LïnprÇt¥gs, 47a 2. Nef. 26:30. 40a Et. 12:4. lïnprÇt¥ba. src Îïlsird¥ba. src Cer¥ba. 44a Al. 7:24; b Joz. 22:5. 41a M&D 138:14. Et. 12:28–34. src M¥lest¥ba. Moronija grÇmata 7:48–8:8 574 mÏ¥gi; un, kas tiks atrasts jis tevi un ir aicinÇjis tevi Savai pïdïjÇ dienÇ, kam tÇ bs, tam kalpo‰anai un Savam svïtajam labi klÇsies. darbam. 48 TÇdï∫, mani m¥∫otie brÇ∫i, 3 Es pieminu tevi vienmïr aldziet Tïvu ar visu savas sirds savÇs lg‰anÇs, nepÇrtraukti spïku, lai js varïtu tikt piepil- lgdams Dievu Tïvu Vi¿a SvïtÇ d¥ti ar ‰o m¥lest¥bu, ko Vi¿‰ Bïrna, Jïzus, VÇrdÇ, lai Vi¿‰, ir dÇvÇjis visiem tiem, kas ir pa- caur Savu bezgal¥go alabest¥bu tiesie Vi¿a Dïla, Jïzus Kristus, un blabvïl¥bu, saglabÇtu tevi bsekotÇji; lai js varïtu k∫t caur pastÇvï‰anu tic¥bÇ Vi¿a par Dieva dïliem; lai, kad Vi¿‰ VÇrdÇ l¥dz galam. parÇd¥sies, mïs cbtu l¥dz¥gi 4 Un tagad, mans dïls, es ru- Vi¿am, jo mïs redzïsim Vi¿u, nÇju uz tevi par to, kas mani kÇds Vi¿‰ ir; lai mums varïtu ∫oti sÇpina; jo mani sÇpina tas, bt ‰¥ cer¥ba; lai mïs varïtu tikt ka jsu starpÇ ce∫as astr¥di. datt¥r¥ti tÇpat kÇ Vi¿‰ ir ‰˙¥sts. 5 Jo, ja es esmu uzzinÇjis patie- Åmen. s¥bu, starp jums bija str¥di par jsu mazo bïrnu krist¥‰anu. 6 Un tad, mans dïls, es vïlos, 8. NODAπA lai js c¥t¥gi strÇdÇtu, lai ‰¥ lielÇ k∫da tiktu novïrsta jsu starpÇ; Mazu bïrnu krist¥‰ana ir ∫auna jo ar ‰o nolku es rakstu ‰o negant¥ba. Mazi bïrni ir dz¥vi vïst¥jumu. Krist Izpirk‰anas dï∫. Tic¥ba, grï- 7 Jo nekavïjoties pïc tam, kad ku noÏïlo‰ana, lïnprÇt¥ba un sirds es biju to uzzinÇjis no jums, es pazem¥ba, SvïtÇ Gara sa¿em‰ana vaicÇju Tam Kungam par ‰o a un pastÇvï‰ana l¥dz galam ved lietu. Un TÇ Kunga vÇrds nÇca uz glÇb‰anu. Apmïram 401–421 pie manis ar SvïtÇ Gara spïku, g. pïc Kr. sac¥dams: 8 Uzklausi Kristus, tava Pest¥- Mana atïva Mormona vïst¥- tÇja, tava Kunga un tava Dieva, jums rakst¥ts man, Moronijam, vÇrdus. Lk, Es nÇcu pasaulï, un tas tika rakst¥ts man dr¥z pïc nevis lai aicinÇtu taisn¥gos, manas aicinljanas kalpot. Un bet grïciniekus noÏïlot grïkus; ‰ÇdÇ veidÇ vi¿‰ rakst¥ja man, aveseliem Çrsta nevajag, bet tiem, sac¥dams: kas ir slimi; tÇdï∫ mazi bbïrni ir 2 Mans m¥∫otais dïls, Moronij, cveseli, jo tie nevar dsagrïkot; es ÇrkÇrt¥gi priecÇjos, ka tavs tÇdï∫ eÅdama lÇsts ir no¿emts Kungs Jïzus Kristus ir pieminï- no tiem Man¥, ka tam nav varas
48a src Lg‰ana. d 3. Nef. 19:28–29. 8a Marka 2:17. b src Jïzus Kristus— src ·˙¥sts, ‰˙¥st¥ba. b Marka 10:13–16. Jïzus Kristus piemïrs; 8 1a M. v. 1:1. c Mos. 3:16; M&D 74:7. Paklaus¥ba, 3a Mos. 4:11. d src Grïks. paklaus¥gs, paklaus¥t. b src Labvïl¥ba. e 2. Nef. 2:25–27. c 1. JÇ¿a 3:1–3; 4a 3. Nef. 11:22, 28; 18:34. src Ådama un Ievas 3. Nef. 27:27. 7a src Dieva vÇrds. kri‰ana. 575 Moronija grÇmata 8:9–19 pÇr tiem; un f apgraiz¥‰anas vajag krist¥ties, ir rgtÇ Ïult¥ un likums ir beidzies Man¥. nekrietn¥bas saitïs; jo vi¿am 9 Un ‰ÇdÇ veidÇ Svïtais Gars nav ne atic¥bas, ne cer¥bas, ne pasludinÇja Dieva vÇrdu man; Ïïlsird¥bas; tÇdï∫, ja vi¿‰ tiktu tÇdï∫, mans m¥∫otais dïls, es izdeldïts, tÇ domÇjot, vi¿am zinu, ka tÇ btu vien¥gi ¿irgÇ- vajadzïtu iet uz elli. ‰anÇs Dieva priek‰Ç, ka js 15 Jo tÇ ir drausm¥ga bezdie- krist¥tu mazus bïrnus. v¥ba domÇt, ka Dievs izglÇbs 10 Lk, es saku tev, ka tas tev vienu bïrnu krist¥‰anas dï∫ un ir jÇmÇca— grïku noÏïlo‰ana un citam jÇiet bojÇ tÇpïc, ka vi¿‰ krist¥‰anÇs tiem, kas ir aatbild¥gi nav krist¥ts. un spïj¥gi dar¥t grïku; jÇ, mÇci 16 Ak vai bs tiem, kas sagro- vecÇkus, ka tiem ir jÇnoÏïlo z¥s TÇ Kunga ce∫us ‰ÇdÇ veidÇ, grïki un jÇtop krist¥tiem, un jo vi¿i ies bojÇ, ja vien tie neno- jÇpazemojas kÇ vi¿u mazajiem Ïïlos grïkus. Lk, es saku skaid- bbïrniem, un vi¿i visi tiks iz- ri, bdams apilnvarots no Dieva; glÇbti kopÇ ar saviem mazajiem un es nebaidos no tÇ, ko cilvïks bïrniem. var dar¥t; jo piln¥ga bm¥lest¥ba 11 Un vi¿u mazajiem abïrniem caizdzen visas bailes. nevajag nedz grïku noÏïlo‰anu, 17 Un es esmu piepild¥ts ar nedz krist¥‰anu. Lk, krist¥‰ana aÏïlsird¥bu, kas ir mÏ¥gÇ m¥- ir grïku noÏïlo‰anai, izpildot lest¥ba; tÇdï∫ visi bïrni ir man bau‰∫us bgrïku piedo‰anai. vienÇdi; tÇdï∫ es m¥lu mazus 12 Bet mazi abïrni ir dz¥vi bbïrnus ar piln¥gu m¥lest¥bu, un Krist, patiesi kop‰ pasaules vi¿i visi ir vienÇdi un glÇb‰anÇs rad¥‰anas; ja ne tÇ, Dievs ir da- dal¥bnieki. ∫ïjs Dievs un ar¥ main¥gs Dievs, 18 Jo es zinu, ka Dievs nav da- un bcilvïka vaiga uzlkotÇjs; ∫ïjs Dievs, nedz ar¥ main¥ga jo cik daudz mazu bïrnu ir btne; bet Vi¿‰ ir anemain¥gs nomiru‰i bez krist¥‰anas! no b visas mÏ¥bas uz visu 13 TÇdï∫, ja mazi bïrni neva- mÏ¥bu. rïtu tapt glÇbti bez krist¥‰anas, 19 Mazi abïrni nevar noÏïlot tiem vajadzïtu nok∫t nebei- grïkus, tÇdï∫ tÇ ir drausm¥ga dzamajÇ ellï. bezdiev¥ba noliegt Dieva t¥ro 14 Lk, es saku jums, ka tas, Ïïlast¥bu pret tiem, jo vi¿i visi ir kas domÇ, ka maziem bïrniem dz¥vi Vi¿Ç Vi¿a bÏïlast¥bas dï∫.
8f 1. Moz. 17:10–11. b src Grïku piedo‰ana. b src M¥lest¥ba. src Apgraiz¥‰ana. 12a M&D 29:46–47; 93:38. c 1. JÇ¿a 4:18. 10a src Atskaite, b Ef. 6:9; 17a src Îïlsird¥ba. atbild¥gs, atbild¥ba. 2. Nef. 26:33; b Mos. 3:16–19. b src Bïrns, bïrni; M&D 38:16. 18a Al. 7:20; Pazem¥gs, pazem¥ba. 14a 1. kor. 13:1–13; Morm. 9:9. 11a src Krist¥‰ana,krist¥t— Et. 12:6; src Dievs, diev¥ba. Sagatavo‰anÇs Moron. 7:25–28; b Moron. 7:22. krist¥‰anai; Bïrns, 10:20–23. 19a Lk. 18:15–17. bïrni. 16a src Pilnvaras. b src Îïl¥gs, Ïïlast¥ba. Moronija grÇmata 8:20–30 576 20 Un tas, kas saka, ka maziem bau‰∫u pild¥‰anu; un bau‰∫u pil- bïrniem vajag krist¥ties, noliedz d¥‰ana nes grïku cpiedo‰anu; Kristus Ïïlast¥bu, un nonievÇ 26 un grïku piedo‰ana nes Vi¿a veikto aIzpirk‰anu un Vi¿a alïnprÇt¥bu un sirds pazem¥bu; pest¥‰anas spïku. un lïnprÇt¥bas un sirds pazem¥- 21 Ak vai tÇdiem, jo vi¿i ir bas dï∫ nÇk bSvïtÇ Gara apmek- nÇves, aelles un bbezgal¥gu mo- lïjums, ‰is cMierinÇtÇjs piepilda c¥bu briesmÇs. Es runÇju skaidri; ar dcer¥bu un piln¥gu em¥lest¥bu, Dievs man pavïlïja. Uzklausiet ‰¥ m¥lest¥ba pastÇv ar f c¥t¥gu ‰o un ievïrojiet to, vai ar¥ tas glg‰anu, l¥dz nÇks gals, kad visi stÇvïs pret jums pie Kristus hsvïtie dz¥vos ar Dievu. csoÆa krïsla. 27 Lk, mans dïls, es rakst¥‰u 22 Jo redziet, ka visi mazie jums atkal, ja es neizie‰u dr¥z bïrni un ar¥ visi tie, kam nav pret lamanie‰iem. Lk, ‰¥s tau- alikuma, ir bdz¥vi Krist. Jo tas jeb nefijie‰u ∫auÏu alepnums cpest¥‰anas vara nÇk pÇr visiem ir izrÇd¥jies vi¿u izn¥c¥ba, ja vien tiem, kam nav likuma; tÇdï∫ tas, tie nenoÏïlos grïkus. kas nav nosod¥ts, vai tas, kas 28 Ldz par vi¿iem, mans dïls, nav zem nosod¥juma, nevar lai grïku noÏïlo‰ana varïtu noÏïlot; un tÇdam krist¥‰ana nÇkt pie tiem. Bet lk, es baidos, nedod nenieka— ka Gars ir pÇrstÇjis aplïties ar 23 bet tÇ ir ¿irgljanÇs Dieva tiem; un ‰ajÇ zemes da∫Ç vi¿i ar¥ priek‰Ç, noliedzot Kristus Ïï- meklï gÇzt visu varu un spïku, last¥bu un Vi¿a SvïtÇ Gara kas nÇk no Dieva; un vi¿i spïku un uzticoties anedz¥viem bnoliedz Svïto Garu. darbiem. 29 Un, kad tie ir noraid¥ju‰i tik 24 Lk, mans dïls, tam tÇ lielas zinljanas, mans dïls, tiem nevajadzïtu bt; jo agrïku no- ir dr¥z vien jÇiet bojÇ, piepildot Ïïlo‰ana ir tiem, kas ir zem tos pravietojumus, kurus runÇja nosod¥juma un zem pÇrkÇpta pravie‰i, tÇpat kÇ msu pa‰a likuma lÇsta. GlÇbïja vÇrdus. 25 Un a grïku noÏïlo‰anas 30 Ardievu, mans dïls, l¥dz es pirmie aug∫i ir bkrist¥‰anÇs; un rakst¥‰u tev, vai ar¥ atkal tevi krist¥‰anÇs nÇk ar tic¥bu uz satik‰u. Åmen.
20a src Izpirkt, grïku pest¥‰ana. c src MierinÇtÇjs. izpirk‰ana; 23a M&D 22:2. d src Cer¥ba. Pest¥‰anas iecere. 24a src NoÏïlot grïkus, e 1. Pït. v. 1:22; 21a src Elle. grïku noÏïlo‰ana. 1. Nef. 11:22–25. b Jïk. 6:10; Mos. 28:3; 25a src Krist¥‰ana, krist¥t— f src Uzc¥t¥ba. M&D 19:10–12. Sagatavo‰anÇs g src Lg‰ana. c src Jïzus Kristus— krist¥‰anai. h src Svïtais. SoÆis. b Moz. 6:58–60. 27a M&D 38:39. 22a Ap. d. 17:30; c M&D 76:52. src Lepn¥ba. M&D 76:71–72. src Grïku piedo‰ana. 28a Morm. 5:16. b src GlÇb‰ana—Bïrnu 26a src LïnprÇt¥gs, b Al. 39:6. glÇb‰ana. lïnprÇt¥ba. src Nepiedodams c src Pest¥t, pest¥ts, b src Svïtais Gars. grïks. 577 Moronija grÇmata 9:1–10 Otrais Mormona vïst¥jums savu m¥lest¥bu viens pret otru; savam dïlam Moronijam. un tie aslÇpst pïc asin¥m un atrieb¥bas nepÇrtraukti. Ietver 9. noda∫u. 6 Un tad, mans m¥∫otais dïls, neskatoties uz vi¿u cietsird¥bu, 9. NODAπA strÇdÇsim ac¥t¥gi, jo, ja mïs pÇr- trauksim bcensties, mïs pa‰i Gan nefijie‰i, gan lamanie‰i ir sa- tiksim sod¥ti; jo mums ir darbs, maitÇti un izvirtu‰i. Vi¿i moca un kas jÇizpilda, kamïr esam ‰ajÇ nogalina cits citu. Mormons ldz, p¥‰∫u mÇjokl¥, lai mïs varïtu uz- lai labvïl¥ba un labest¥ba varïtu varït visas taisn¥bas ienaidnieku palikt ar Moroniju mÏ¥gi. Apmï- un atptinÇt savas dvïseles ram 401–421 g. pïc Kr. Dieva valst¥bÇ. 7 Un tagad es rakstu nedaudz Mans m¥∫otais dïls, es rakstu par ‰o ∫auÏu cie‰anÇm. Jo atbil- tev atkal, lai js varïtu zinÇt, ka sto‰i tÇm zi¿Çm, ko es sa¿ïmu es vïl esmu dz¥vs; bet es rakstu no Amorona, lk, lamanie‰iem nedaudz no tÇ, kas ir sÇp¥gi. ir daudz gstek¿u, kurus tie 2 Jo lk, man bija grta kauja sa¿ïma ·errizas torn¥, un tur ar lamanie‰iem, kurÇ mïs ne- bija daudz v¥ru, sievu un bïrnu. uzvarïjÇm, un Arheantuss krita 8 Un ‰o sievie‰u un bïrnu v¥rus no zobena, un ar¥ Lurams un un tïvus vi¿i ir nokÇvu‰i; un Emrons; jÇ, un mïs zaudïjÇm vi¿i baro tÇs sievietes ar vi¿u lielu skaitu no msu izlas¥tajiem v¥ru miesu, un tos bïrnus ar v¥riem. vi¿u tïvu miesu; un nekÇdu 3 Un tad lk, mans dïls, es deni, iz¿emot tikai nedaudz, baidos, ka lamanie‰i izn¥cinÇs vi¿i tiem nedod. ‰o tautu; jo vi¿i nenoÏïlo grïkus 9 Un, neskatoties uz ‰o lielo la- un SÇtans nemit¥gi tos uzkda manie‰u negant¥bu, tÇ nepÇrspïj dusmoties citam pret citu. msu ∫auÏu negant¥bu Morian- 4 Lk, es noplos ar tiem tumÇ. Jo lk, daudzas no lama- nepÇrtraukti; un, kad es runÇju nie‰u meitÇm vi¿i ir ¿ïmu‰i par Dieva vÇrdu ar astingr¥bu, vi¿i gsteknïm; un, kad tie bija at¿ï- tr¥c un dusmojas uz mani; un, mu‰i tÇm to, kas ir pats dÇrgÇ- kad es neizmantoju stingr¥bu, kais un vïrt¥gÇkais pÇr visu citu, vi¿i nocietina savas sirdis pret kas ir a‰˙¥st¥ba un btikum¥ba— to; tÇdï∫ es baidos, ka TÇ Kunga 10 un pïc tam, kad vi¿i bija to Gars ir pÇrstÇjis bplïties ar dar¥ju‰i, vi¿i noslepkavoja tÇs vi¿iem. visneÏïl¥gÇkajÇ veidÇ, nomocot 5 Jo tik ÇrkÇrt¥gi vi¿i dusmojas, vi¿u ˙erme¿us l¥dz pat nÇvei; ka man liekas, ka tiem nav bai∫u un pïc tam, kad vi¿i bija to no nÇves; un tie ir pazaudïju‰i dar¥ju‰i, vi¿i aprija to miesas kÇ
9 4a 2. Nef. 1:26–27; 5a Morm. 4:11–12. src PienÇkums. M&D 121:41–43. 6a src Uzc¥t¥ba. 9a src ·˙¥st¥ba. b M&D 1:33. b Jïk. 1:19; în. 1:20. b src Tikum¥ba. Moronija grÇmata 9:11–24 578 meÏon¥gi zvïri, dï∫ savas ciet- es nevaru ilgÇk piespiest pild¥t sird¥bas; un vi¿i to dar¥ja kÇ manas pavïles. dro‰sird¥bas apliecinÇjumu. 19 Un vi¿i ir k∫uvu‰i stipri 11 Ak, mans m¥∫otais dïls, kÇ savÇs aplam¥bÇs; un vi¿i ir gan var ‰Çdi ∫audis, kam nav vienl¥dz neÏïl¥gi, nesaudzïdami nekÇdas cilvïc¥bas— nevienu, nedz vecu, nedz jaunu, 12 (un tikai daÏi gadi ir pagÇ- un vi¿i priecÇjas par visu, iz¿e- ju‰i, un vi¿i bija cilvïc¥gi un mot tikai to, kas labs; un msu pievilc¥gi ∫audis), sievie‰u un msu bïrnu cie‰a- 13 bet, ak, mans dïls, kÇ gan nas uz visas ‰¥s zemes virsas var ‰Çdi ∫audis, kas priecÇjas par pÇrspïj visu; jÇ, mïle nevar tik lielÇm negant¥bÇm— izteikt, nedz to var uzrakst¥t. 14 kÇ gan mïs varam gaid¥t, 20 Un tagad, mans dïls, es ka Dievs aatraus Savu roku tiesÇ nekavï‰os vairs ilgÇk pie ‰¥s pret mums? briesm¥gÇs ainas. Lk, tu zini 15 Lk, mana sirds kliedz: Ak ‰o ∫auÏu bezdiev¥bu; tu zini, ka vai ‰ai tautai! NÇc ar tiesu, ak tie ir bez sirdsapzi¿as un nejt¥- Dievs, un noslïp vi¿u grïkus gi, un vi¿u ∫aundar¥bas apÇrspïj un bezdiev¥bas, un negant¥bas pat lamanie‰u ∫aundar¥bas. no Sava vaiga! 21 Lk, mans dïls, es nevaru 16 Un vïl, mans dïls, tur ir runÇt Dieva priek‰Ç par labu daudzas a atraitnes un vi¿u tiem, lai Vi¿‰ mani nesatriektu. meitas, kas palika ·errizÇ; un 22 Bet lk, mans dïls, es runÇju to pÇrtikas da∫u, ko neaiznesa Dieva priek‰Ç par labu tev, un lamanie‰i, lk, ir aiznesis es pa∫aujos Krist, ka tu tiksi Zenefija karapulks, un atstÇjis izglÇbts; un es ldzu Dievu, lai tÇs klejot, kur vien tÇs var, pïc Vi¿‰ asaudzïtu tavu dz¥v¥bu, pÇrtikas; un daudzas vecas lai liecinÇtu par ‰o ∫auÏu at- sievietes ir paÆ¥bu‰as pa ce∫am grie‰anos pie Vi¿a, vai ar¥ par un nomiru‰as. to piln¥gu izn¥cinljanu, jo es 17 Un tas karapulks, kas ir zinu, ka tiem ir jÇiet bojÇ, ja ar mani, ir vÇj‰; un lamanie‰u vien tie bnenoÏïlos grïkus un karapulki ir starp ·errizu un neatgriez¥sies pie Vi¿a. mani; un, cik daudzi ir bïgu‰i 23 Un, ja vi¿i aizies bojÇ, tas pie aÅrona karapulka, tik ir bs l¥dz¥gi kÇ ar jaredie‰iem, kritu‰i par upuriem vi¿u draus- dï∫ vi¿u sirÏu ietiep¥bas, amek- m¥gajai neÏïl¥bai. lïjot pïc asin¥m un batrieb¥bas. 18 Ak, manas tautas izvirt¥ba! 24 Un, ja bs tÇ, ka tie aizies Tie ir bez kÇrt¥bas un bez Ïïlas- bojÇ, mïs zinÇm, ka daudzi no t¥bas. Lk, es esmu tikai cilvïks msu brÇ∫iem ir apÇrbïgu‰i pie un man ir tikai cilvïka spïks, un lamanie‰iem, un daudz vairÇk
14a Al. 10:23. 22a Morm. 8:3. 23a Morm. 4:11–12. 16a src Atraitne. b Mal. 3:7; b Et. 15:15–31. 17a Morm. 2:9. Hel. 13:11; 24a Al. 45:14. 20a Hel. 6:34–35. 3. Nef. 10:6; 24:7. 579 Moronija grÇmata 9:25–10:4 vïl ar¥ pÇrbïgs pie tiem; tÇdï∫ ti Vi¿Ç un svït¥jiet savas dvïseles. uzraksti kaut ko nedaudz, ja tu Apmïram 421 g. pïc Kr. tiksi pasaudzïts un es ie‰u bojÇ un neredzï‰u tevi; bet es ceru, Tagad es, Moronijs, rakstu ka es varï‰u tevi dr¥z ieraudz¥t; nedaudz to, kas man ‰˙iet labs; jo man ir svïtie pieraksti, kas un es rakstu saviem brÇ∫iem man ir bjÇnodod tev. alamanie‰iem; un es gribu, lai 25 Mans dïls, esi tic¥gs Krist; vi¿i zinÇtu, ka vairÇk nekÇ ãetri un lai tas, ko es esmu rakst¥jis, simti un divdesmit gadu bija tevi neapbïdina, nomÇcot tevi pagÇju‰i, kop‰ tika dota z¥me l¥dz nÇvei, bet lai Kristus tevi par Kristus atnÇk‰anu. pace∫ aug‰up, un lai Vi¿a acie- 2Unesaaizz¥mogoju ‰os pie- ‰anas un nÇve, un Vi¿a miesas rakstus pïc tam, kad es esmu parÇd¥‰ana msu tïviem, un runÇjis daÏus vÇrdus jsu pÇr- Vi¿a Ïïlast¥ba un ieciet¥ba, un liecinljanai. cer¥ba uz Vi¿a god¥bu un bmÏ¥- 3 Lk, es gribïtu js pÇrlieci- go dz¥v¥bu, paliek mÏ¥gi tavÇ nÇt, lai tad, kad js las¥sit ‰os cprÇtÇ. pierakstus, ja tÇ bs gudr¥ba 26 Un lai Dieva Tïva, kura tro- DievÇ, ka js tos las¥sit, js at- nis ir augstu debes¥s, un msu cerïtos, cik Ïïl¥gs Tas Kungs ir Kunga Jïzus Kristus, kur‰ sïÏ bijis pret cilvïku bïrniem kop‰ pie Vi¿a varas alabÇs rokas, l¥dz Ådama rad¥‰anas un l¥dz pat visas lietas taps pak∫autas tam laikam, kad js sa¿emsit Vi¿am, labvïl¥ba ir un paliek ar ‰os pierakstus un apÇrdomÇsit tevi mÏ¥gi. Åmen. tos savÇs bsird¥s. 4 Un, kad js sa¿emsit ‰os pierakstus, es gribïtu pÇrlieci- 10. NODAπA nÇt js, lai js avaicÇtu Dievam, MÏ¥gajam Tïvam, Kristus Liec¥ba par Mormona GrÇmatu nÇk VÇrdÇ, vai ‰ie pieraksti bir pa- ar SvïtÇ Gara spïku. Gara dÇvanas tiesi; un, ja js vaicÇsit csirsn¥gi, tiek dotas uztic¥gajiem. Gar¥gÇs ar dpatiesu nolku, bdami ar dÇvanas vienmïr pavada tic¥bu. etic¥bu Krist, Vi¿‰ fpasludinÇs Moronija vÇrdi runÇ no p¥‰∫iem. jums gpaties¥bu par tiem ar NÇciet pie Kristus, topiet pilnveido- SvïtÇ Gara spïku.
24b Morm. 6:6. 2a Morm. 8:4, 13–14. Mos. 1:6; 25a src Izpirkt, grïku src Svïtie Raksti— Et. 4:10–11; 5:3. izpirk‰ana. Svïtie Raksti, par c src God¥gs, b src MÏ¥gÇ dz¥ve. kuru parÇd¥‰anos god¥gums. c src PrÇts. ir pravietots. d Jïk. v. 1:5–7; 26a Lk. 22:69; 3a 5. Moz. 11:18–19. Moron. 7:9. Ap. d. 7:55–56; src PÇrdomÇt. e src Tic¥ba, ticït. Mos. 5:9; b 5. Moz. 6:6–7. f src AtklÇsme. Al. 28:12. 4a src Lg‰ana. g src Paties¥ba. 10 1a M&D 10:48. b 1. Nef. 13:39; 14:30; Moronija grÇmata 10:5–23 580 5 Un ar SvïtÇ Gara spïku js 15 un vïl citam runÇt visÇdÇs varïsit azinÇt bpaties¥bu par visu. mïlïs; 6 Un viss, kas ir labs, ir taisn¥gs 16 un vïl citam valodu un un patiess; tÇdïjÇdi nekas, kas ir daÏÇdu amï∫u tulko‰ana. labs, nenoliedz Kristu, bet atz¥st, 17 Un visas ‰¥s dÇvanas nÇk ka Vi¿‰ ir. ar Kristus Garu; un tÇs nÇk pie 7 Un js varat zinÇt, ka Vi¿‰ katra cilvïka atsevi‰˙i, atbilsto‰i ir, ar SvïtÇ Gara spïku; tÇdï∫ es Vi¿a gribai. gribïtu pÇrliecinÇt js, lai js 18 Un es gribïtu pÇrliecinÇt nenoliegtu Dieva spïku; jo Vi¿‰ js, mani m¥∫otie brÇ∫i, lai js darbojas ar spïku, aatbilsto‰i cil- atcerïtos, ka akatra laba dÇvana vïku bïrnu tic¥bai, tÇpat ‰odien nÇk no Kristus. un r¥t, un mÏ¥gi. 19 Un es gribïtu js pÇrliecinÇt, 8 Un vïl, es saku jums, mani mani m¥∫otie brÇ∫i, lai js atcerï- brÇ∫i, lai js nenoliegtu aDieva tos, ka Vi¿‰ ir atas pats vakar, dÇvanas, jo to ir daudz; un tÇs ‰odien un mÏ¥gi, un ka visas nÇk no tÇ pa‰a Dieva. Un ir ‰¥s dÇvanas, par kurÇm es esmu bdaÏÇdi ce∫i, kÇ ‰¥s dÇvanas tiek runÇjis un kuras ir gar¥gas, dotas; bet tas ir tas pats Dievs, nekad nebeigsies, patiesi tik ilgi, kas darbojas visur un visÇ; un kamïr vien pasaule pastÇvïs, tÇs tiek dotas cilvïkiem ar Dieva ja nu vien¥gi tikai cilvïku bïrnu Gara izpausmi, lai nestu tiem bnetic¥bas dï∫. labumu. 20 TÇdï∫ ir jÇbt atic¥bai; un, 9 Jo lk, avienam tiek dots ja ir jÇbt tic¥bai, tad ir jÇbt ar Dieva Garu, lai vi¿‰ varïtu ar¥ cer¥bai; un, ja ir jÇbt cer¥bai, bmÇc¥t gudr¥bas vÇrdu; ir jÇbt ar¥ Ïïlsird¥bai. 10 un citam, lai vi¿‰ varïtu mÇ- 21 Un, ja vien jums nav aÏïlsir- c¥t atzi¿as vÇrdu ar to pa‰u Garu; d¥bas, js nekÇdi nevarat tapt 11 un citam ∫oti liela atic¥ba; un izglÇbti Dieva valst¥bÇ; js ar¥ citam bdziedinljanas dÇvanas nevarat tapt izglÇbti Dieva val- ar to pa‰u Garu; st¥bÇ, ja jums nav tic¥bas, nedz 12 un vïl citam, lai vi¿‰ varïtu ar¥, ja jums nav cer¥bas. veikt varenus abr¥numus; 22 Un, ja jums nav cer¥bas, 13 un vïl citam, lai vi¿‰ varïtu jums ir jÇbt izmisumÇ; un pravietot par visu; izmisums nÇk nekrietn¥bas dï∫. 14 un vïl citam redzït e¿Æe∫us 23 Un Kristus patiesi teica un garus, kas kalpo; msu tïviem: aJa jums ir tic¥ba,
5a M&D 35:19. M&D 46:8–29. 19a Ebr. 13:8. src Sapra‰anas b M&D 88:77–79, 118. b Moron. 7:37. dÇvana; Liec¥ba. 11a src Tic¥ba, ticït. 20a Et. 12:3–37. b JÇ¿a 8:32. b src DziedinÇt, 21a 1. kor. 13:1–13; 7a 1. Nef. 10:17–19. dziedinljana. Moron. 7:1, 42–48. 8a src Gar¥gÇs dÇvanas. 12a src Br¥nums. src Îïlsird¥ba. b M&D 46:15. 16a src Valodu dÇvana. 23a Moron. 7:33. 9a 1. kor. 12:8–11; 18a Jïk. v. 1:17. 581 Moronija grÇmata 10:24–33 js varat dar¥t visu, kas ir node- ka tas, ko es esmu rakst¥jis, ir r¥gs Man. patiess. 24 Un tagad es runÇju uz 30 Un vïl es gribïtu js pÇrlie- visiem zemes galiem—ja pie- cinÇt, lai js anÇktu pie Kristus nÇks diena, kad Dieva spïks un un turïtos pie katras labas dÇ- dÇvanas beigsies jsu starpÇ, vanas, un bnepieskartos nedz tad tas bs anetic¥bas bdï∫. ∫aunai dÇvanai, nedz ne‰˙¥stai 25 Un ak vai bs cilvïku bïr- lietai. niem, ja tas tÇ notiks; jo tur 31 Un amosties, un celies no nebs aneviena, kas dara labu p¥‰∫iem, ak JeruzÇleme; jÇ, un starp jums, neviena pa‰a. Jo, ja tïrpies savÇs skaistajÇs drÇnÇs, tur bs kaut viens jsu starpÇ, ak bCiÇnas meita; un cnostiprini kas dara labu, vi¿‰ dar¥s to ar savus dstabus un papla‰ini savas Dieva spïku un dÇvanÇm. robeÏas mÏ¥gi, lai tu evairs ne- 26 Un ak vai tiem, kas atmet¥s varïtu tikt sajaukta, lai MÏ¥gÇ ‰¥s lietas un nomirs, jo tie ano- Tïva der¥bas, kuras Vi¿‰ ir mirs savos bgrïkos un tie nevar slïdzis ar tevi, ak Israïla nams, tapt izglÇbti Dieva valst¥bÇ; un varïtu tikt piepild¥tas. es runÇju to saska¿Ç ar Kristus 32 JÇ, anÇciet pie Kristus un vÇrdiem; un es nemeloju. topiet bpilnveidoti Vi¿Ç, un no- 27 Un es saku jums, lai js raidiet jebkÇdu bezdiev¥bu; atcerïtos ‰¥s lietas; jo laiks Çtri un, ja js noraid¥sit jebkÇdu nÇk, kad js zinÇsit, ka es neme- bezdiev¥bu un cm¥lïsit Dievu loju, jo js redzïsit Mani Dieva ar visu savu spïku, prÇtu un tiesÇ; un Dievs Tas Kungs sac¥s sirdi, tad Vi¿a labvïl¥ba ir uz jums: Vai Es nepazi¿oju jums pietiekama jums, lai ar Vi¿a Savus avÇrdus, ko rakst¥ja ‰is labvïl¥bu js varïtu bt piln¥gi v¥rs, kÇ kÇds, kas bbrïc no miru- Krist; un, ja ar dDieva labvïl¥- ‰ajiem, jÇ, patiesi kÇ kÇds, kas bu js esat piln¥gi Krist, js runÇ no cp¥‰∫iem? nekÇdi nevarat noraid¥t Dieva 28 Es pazi¿oju ‰¥s lietas, lai spïku. piepild¥tu pravietojumus. Un 33 Un vïl, ja js ar Dieva lab- lk, tie turpinÇs nÇkt no MÏ¥gÇ vïl¥bu esat piln¥gi Krist un Dieva mutes; un Vi¿a vÇrds nenoraidÇt Vi¿a spïku, tad js aizskanïs no paaudzes paaudzï. esat asvït¥ti Krist ar Dieva 29 Un Dievs jums parÇd¥s, labvïl¥bu, caur bKristus asins
24a src Netic¥ba. Morm. 9:30. 32a Mat. 11:28; b Moron. 7:37. c Jes. 29:4. 2. Nef. 26:33; Jïk. 1:7; 25a DÏST, Psm. 14:1–7; 28a 2. Nef. 29:2. Omn. 1:26. Rom. 3:10–12. 30a 1. Nef. 6:4; b Mat. 5:48; 26a Ec. 18:26–27; Morm. 9:27; Et. 5:5. 3. Nef. 12:48. 1. Nef. 15:32–33; b Al. 5:57. src Piln¥gs. Mos. 15:26. 31a Jes. 52:1–2. c M&D 4:2; 59:5–6. b JÇ¿a 8:21. b src CiÇna. d 2. Nef. 25:23. 27a 2. Nef. 33:10–11. c Jes. 54:2. 33a src Iesvït¥‰ana. b 2. Nef. 3:19–20; d src Stabs. b src Izpirkt, grïku 27:13; 33:13; e Et. 13:8. izpirk‰ana. Moronija grÇmata 10:34 582 izlie‰anu, kas ir Tïva der¥bÇ, lai un ˙ermenis atkal dsavienosies cpiedotu jsu grïkus, tad js un es l¥ksmojot tik‰u nests pa k∫stat dsvïti, neaptraip¥ti. egaisu, lai sastaptu js DiÏenÇ 34 Un tagad es saku visiem fJehovas, gan dz¥vo, gan miru‰o ardievu! Es dr¥z do‰os aatpsties MÏ¥gÇ gSoÆa, hiepriecino‰Çs Dieva bparad¥zï, l¥dz mans cgars tiesas priek‰Ç. Åmen.
33c src Grïku piedo‰ana. c src Gars. g src Jïzus Kristus— d src Svïtums. d src Aug‰Çmcel‰anÇs. SoÆis. 34a src Atpta. e 1. tes. 4:17. h Jïk. 6:13. b src Parad¥ze. f src Jehova. BEIGAS