Mormona Grāmata
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
MORMONA GRĀMATA VĒL VIENA LIECĪBA PAR JĒZU KRISTU Mormona GrÇmata VîL VIENA LIEC±BA PAR JîZU KRISTU Mormona GrÇmata ATRAKSTS, RAKST±TS UZ PLÅKSNîM AR MORMONA ROKU, øEMTS NO NEFIJA PLÅKSNîM ·is ir sa¥sinÇjums no pieraksta par Nefija tautu un ar¥ par lamanie- ‰iem. Rakst¥ts lamanie‰iem, kuri ir Israïla nama atlikums, un ar¥ jdam un cittic¥bniekam. Rakst¥ts saska¿Ç ar pavïli un ar¥ ar atklÇs- mes un pravietojuma garu. Uzrakst¥ts un aizz¥mogots, un noglabÇts Tam Kungam, lai plÇksnes nevarïtu tikt izn¥cinÇtas. Lai parÇd¥tos ar Dieva dÇvanu un spïku to iztulko‰anai. Aizz¥mogotas ar Moronija roku un noglabÇtas Tam Kungam, lai parÇd¥tos noteiktÇ laikÇ caur cittic¥bnieku,—tÇdï∫ ‰is tulkojums ir ar Dieva dÇvanu. Sa¥sinÇjums, ¿emts ar¥ no Etera grÇmatas, kas ir pieraksts par Jareda tautu, kura tika izkl¥dinÇta tajÇ laikÇ, kad Tas Kungs sajauca ∫auÏu valodu, kad tie bvïja torni, lai sasniegtu debesis; kas ir, lai parÇd¥tu Israïla nama atlikumam, kÇdas lielas lietas Tas Kungs ir dar¥jis priek‰ vi¿u tïviem; un lai vi¿i varïtu zinÇt TÇ Kunga der¥bas, lai vi¿i netiktu atmesti uz mÏiem; un ar¥ lai pÇrliecinÇtu jdu un cittic¥bnieku, ka Jïzus ir Kristus,MÏ¥gais Dievs, kur‰ pasludina Sevi visÇm tautÇm; un tÇ, ja ‰eit ir k∫das, tÇs ir cilvïku k∫das, tÇdï∫ nenosodiet Dieva lietas, lai js varïtu tikt atrasti par neaptraip¥tiem Kristus soÆa krïsla priek‰Ç. SÇkotnïji no plÇksnïm uz ang∫u valodu tulkojis DÏozefs Smits, jaunÇkai. Pirmais izdevums ang∫u valodÇ publicïts Palm¥rÇ, øujorkas ‰tatÇ, ASV, 1830. gadÇ v IEVADS ormona GrÇmata ir Svïto Rakstu grÇmata, piel¥dzinÇma MB¥belei. Tas ir pieraksts par Dieva darbiem ar Amerikas senajiem iedz¥votÇjiem un ietver mÏ¥gÇ eva¿Æïlija piln¥bu. GrÇmatu sarakst¥ja daudzi senie pravie‰i ar pravietojuma un atklÇsmes garu. Vi¿u vÇrdus, rakst¥tus uz zelta plÇksnïm, citïja un sa¥sinÇja pravietis-vïsturnieks vÇrdÇ Mormons. Pieraksts sniedz aprakstu par divÇm lielÇm civilizÇcijÇm. Viena cïlÇs no Jeruzalemes 600. gadÇ pirms Kristus un vïlÇk sadal¥jÇs divÇs tautÇs, kas paz¥stamas kÇ nefijie‰i un lamanie‰i. Otra cïlÇs daudz agrÇk, kad Tas Kungs sajauca valodas pie BÇbeles tor¿a. ·¥ grupa ir paz¥stama kÇ jaredie‰i. Pïc tksto‰iem gadu visi tika izn¥cinÇti, iz¿emot lamanie‰us, un vi¿i ir Amerikas indiÇ¿u senãi. Galvenais notikums, kas ir pierakst¥ts Mormona GrÇmatÇ, ir pa‰a TÇ Kunga Jïzus Kristus kalpo‰ana starp nefijie‰iem dr¥z pïc Vi¿a aug‰Çmcel‰anÇs. TÇ izskaidro eva¿Æïlija mÇc¥bas, galvenajos vilcienos apraksta pest¥‰anas ieceri un pasaka cilvïkiem, kas tiem ir jÇdara, lai iegtu mieru ‰in¥ dz¥vï un mÏ¥gu pest¥‰anu nÇkamajÇ dz¥vï. Kad Mormons bija pabeidzis savu rakst¥‰anu, vi¿‰ nodeva aprak- stu savam dïlam Moronijam, kur‰ pielika daÏus vÇrdus no sevis un noslïpa plÇksnes Kumoras pakalnÇ. 1823. gada 21. septembr¥ tas pats Moronijs, tad jau apskaidrota un aug‰Çmcelta btne, parÇd¥jÇs pravietim DÏozefam Smitam un pamÇc¥ja to attiec¥bÇ uz senajiem pierakstiem un to iecerïto tulko‰anu ang∫u valodÇ. NoteiktÇ laikÇ plÇksnes tika nodotas DÏozefam Smitam, kur‰ pÇr- tulkoja tÇs ar Dieva dÇvanu un spïku. Tagad ‰is pieraksts ir publicïts daudzÇs valodÇs kÇ jauna un papildus liec¥ba par to, ka Jïzus Kristus ir dz¥vÇ Dieva Dïls un ka visi, kas nÇks pie Vi¿a un pak∫ausies Vi¿a eva¿Æïlija likumiem un priek‰rakstiem, var tikt izglÇbti. Attiec¥bÇ uz ‰o pierakstu pravietis DÏozefs Smits sac¥ja: „Es pateicu brÇ∫iem, ka Mormona GrÇmata ir vispareizÇkÇ no visÇm grÇmatÇm uz zemes un msu reliÆijas noslïgakmens, un cilvïks, dz¥vojot pïc tÇs norÇd¥jumiem, nok∫s tuvÇk Dievam, nekÇ pïc jebkuras citas grÇmatas.” Papildus DÏozefam Smitam, Tas Kungs at∫Çva vienpadsmit citiem cilvïkiem pa‰iem redzït zelta plÇksnes un bt par Mormona GrÇmatas paties¥bas un dievi‰˙¥bas ¥pa‰iem lieciniekiem. Vi¿u rakstiskÇs liec¥bas ir ietvertas ‰eit kÇ „Tr¥s liecinieku liec¥ba” un „Asto¿u liecinieku liec¥ba”. Mïs aicinÇm visus cilvïkus itin visur las¥t Mormona GrÇmatu, pÇrdomÇt savÇs sird¥s vïst¥jumu, ko tÇ satur, un tad vaicÇt Dievam, vi MÏ¥gajam Tïvam, Kristus VÇrdÇ, vai ‰¥ grÇmata ir patiesa. Tie, kas tÇ dar¥s un vaicÇs tic¥bÇ, ar SvïtÇ Gara spïku iegs liec¥bu par tÇs patiesumu un dievi‰˙¥bu (skat. Moronija gr. 10:3–5). Tie, kas iegs ‰o dievi‰˙o liec¥bu no SvïtÇ Gara, ar to pa‰u spïku uzzinÇs, ka Jïzus Kristus ir pasaules GlÇbïjs, ka DÏozefs Smits ir Vi¿a atklÇsmju sa¿ïmïjs un pravietis ‰in¥s pïdïjÇs dienÇs, un ka Pïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥ca ir TÇ Kunga valst¥ba, kura vïlreiz ir atjaunota uz zemes, gatavojoties Mesijas Otrajai AtnÇk‰anai. vii TR±S LIECINIEKU LIEC±BA Lai top zinÇms visÇm tautÇm, cilt¥m, valodÇm un taut¥bÇm, pie kurÇm ‰is darbs nonÇks: ka mïs, caur Dieva TÇ Tïva un msu Kunga Jïzus Kristus Ïïlast¥bu, esam redzïju‰i plÇksnes, kuras satur ‰os pierakstus, kas ir pieraksti par Nefija tautu un ar¥ lamanie‰iem, vi¿u brÇ∫iem, un ar¥ Jareda ∫aud¥m, kas nÇca no tor¿a, par kuru ir stÇst¥ts. Un mïs ar¥ zinÇm, ka ‰¥s plÇksnes ir pÇrtulkotas ar Dieva dÇvanu un spïku, jo Vi¿a balss to mums ir pasludinÇjusi; tÇdï∫ mïs tie‰Çm zinÇm, ka ‰is darbs ir patiess. Un mïs ar¥ liecinÇm, ka mïs redzïjÇm gravïjumus, kas ir uz ‰¥m plÇksnïm; un tie mums tika parÇd¥ti ar Dieva un nevis cilvïka spïku. Un mïs svin¥gi pasludinÇm, ka Dieva e¿Æelis nonÇca no debes¥m un vi¿‰ atnesa un nolika tÇs msu acu priek‰Ç, tÇ ka mïs ieraudz¥jÇm un skat¥jÇm plÇksnes un gravïjumus uz tÇm; un mïs zinÇm, ka tas ir ar Dieva TÇ Tïva un msu Kunga Jïzus Kristus Ïïlast¥bu, ka mïs tÇs ieraudz¥jÇm un liecinÇm, ka ‰¥s lietas ir patiesas. Un tas ir br¥nums msu ac¥s. Tomïr TÇ Kunga balss pavïlïja, ka mums ir jÇliecina par to; tÇdï∫, lai btu paklaus¥gi Dieva pavïlïm, mïs liecinÇm par ‰¥m lietÇm. Un mïs zinÇm, ka, ja mïs bsim tic¥gi Krist, mïs att¥r¥sim savas drïbes no visu cilvïku asin¥m un tiksim atrasti par neaptraip¥tiem Kristus soÆa krïsla priek‰Ç, un dz¥vosim ar Vi¿u mÏ¥gi debes¥s. Un lai slava Tïvam un Dïlam, un Svïtajam Garam, kas ir viens Dievs. Åmen. Olivers Kauderijs Deivids Vitmers Martins Heriss viii ASTOøU LIECINIEKU LIEC±BA Lai top zinÇms visÇm tautÇm, cilt¥m, valodÇm un taut¥bÇm, pie kurÇm ‰is darbs nonÇks: ka DÏozefs Smits, jaunÇkais, ‰¥ darba tulko- tÇjs, parÇd¥ja mums plÇksnes, par kurÇm tiek runÇts, kas izskat¥jÇs kÇ no zelta; un tik plÇksnes, cik minïtais Smits bija pÇrtulkojis, mïs turïjÇm savÇs rokÇs; un mïs ar¥ redzïjÇm gravïjumus uz tÇm, kuri visi izskat¥jÇs pïc sena un neparasti smalka meistardarba. Un ‰o mïs svin¥gi liecinÇm, ka minïtais Smits ir parÇd¥jis mums ‰¥s plÇksnes, kuras mïs redzïjÇm un pacïlÇm, un patie‰Çm zinÇm, ka minïtajam Smitam ir plÇksnes, par kurÇm mïs runÇjÇm. Un mïs pazi¿ojam savus vÇrdus pasaulei, lai liecinÇtu tai par to, ko mïs esam redzïju‰i. Un mïs nemelojam, Dievs ir msu liecinieks. Kristians Vitmers Hairams PeidÏs Jïkabs Vitmers DÏozefs Smits, vecÇkais P¥ters Vitmers, jaunÇkais Hairams Smits DÏons Vitmers Samuïls H. Smits ix PRAVIE·A DÎOZEFA SMITA LIEC±BA Pravie‰a DÏozefa Smita pa‰a vÇrdi par Mormona GrÇmatas izcelsmi: „Divdesmit pirmÇ septembra [1823] vakarÇ...esiesÇku skait¥t lg‰anu un pielgt Visuvareno Dievu.... Kamïr es tÇ piesaucu Dievu, es ievïroju parÇdÇmies gaismu manÇ istabÇ, kas turpinÇja pieaugt, l¥dz istaba k∫uva gai‰Çka nekÇ pusdienas laikÇ, kad pïk‰¿i pie manas gultas parÇd¥jÇs persona, stÇvot gaisÇ, jo vi¿a kÇjas neskÇra gr¥du. Vi¿am mugurÇ bija br¥vs, Ïilbino‰i balts apmetnis. Tas bija baltÇks par jebko, ko es jebkad uz zemes biju redzïjis. Es ar¥ nevaru iedomÇties, ka kÇda zemes lieta varïtu izskat¥ties tik balta un spoÏa. Vi¿a plaukstas bija kailas un ar¥ rokas mazliet virs plaukstas loc¥tavÇm; ar¥ vi¿a kÇju pïdas bija kailas, tÇpat kÇ vi¿a stilbi mazliet virs pot¥tïm. Vi¿a galva un kakls ar¥ bija atsegti. Es paman¥ju, ka vi¿am nebija nekÇdu citu drïbju, iz¿emot ‰o apmetni, un, tÇ kÇ tas bija va∫Ç, es varïju redzït vi¿a krtis. Ne tikai vi¿a apmetnis bija ÇrkÇrt¥gi balts, bet viss vi¿a ˙ermenis bija neaprakstÇmi spoÏs, un vi¿a vaigs patiesi bija kÇ zibens. Istaba bija ÇrkÇrt¥gi gai‰a, taãu ne tik spoÏa, kÇ tie‰i ap vi¿u. Kad es sÇkumÇ paskat¥jos uz vi¿u—nobijos, taãu dr¥z vien bailes mani pameta. Vi¿‰ mani nosauca vÇrdÇ un teica man, ka vi¿‰ ir vïstnesis, st¥ts no Dieva pie manis, un ka vi¿a vÇrds ir Moronijs; ka Dievam ir darbs priek‰ manis, un ka mans vÇrds bs par laba un ∫auna atzi¿u starp visÇm tautÇm, cilt¥m un valodÇm, jeb ka visas tautas to minïs gan ar labu, gan ∫aunu. Vi¿‰ teica, ka ir noglabÇta grÇmata, kas uzrakst¥ta uz zelta plÇksnïm un sniedz aprakstu par ‰¥ kontinenta agrÇkajiem iedz¥votÇjiem un vi¿u izcelsmes pirmsÇkumiem. Vi¿‰ ar¥ teica, ka tajÇ ietverta mÏ¥gÇ eva¿Æïlija piln¥ba, kÇ to GlÇbïjs deva senajiem iedz¥votÇjiem; ar¥, ka ir divi akme¿i sudraba ietvaros, un ‰ie akme¿i, piestiprinÇti pie kr‰u bru¿Çm, izveido to, ko sauc par Ur¥mu un Tum¥mu, noglabÇti kopÇ ar plÇksnïm; un ka ‰o akme¿u pieder¥ba un izmanto‰ana bija tas, kas veidoja ‘gai‰reÆus’ senajos jeb agrÇkajos laikos, un ka Dievs tos ir sagatavojis, lai pÇrtulkotu grÇmatu.” ******* „TurklÇt vi¿‰ man sac¥ja, kad es dab‰u ‰¥s plÇksnes, par kurÇm vi¿‰ bija runÇjis—jo laiks, kad tÇs tiks iegtas, vïl nebija pienÇcis— es tÇs nedr¥kstï‰u rÇd¥t nevienam, ne ar¥ kr‰u bru¿as ar Ur¥mu un Tum¥mu, kÇ vien tiem, kuriem man tiks pavïlïts tÇs parÇd¥t, citÇdi es tik‰u izn¥cinÇts.