Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
JAUNJELGAVAS NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2033
Eiropas Sociālā fonda projekts: „Jaunjelgavas novada attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ID Nr.1DP/1.5.3.2.0/ 10/APIA/VRAA/095
1. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
SATURS
IEVADS ...... 3 JAUNJELGAVAS NOVADA VIZĪTKARTE ...... 5 1. STRATĒĢISKĀ DAĻA ...... 6 Stratēģiskā plānošana ...... 6 Jaunjelgavas novada vīzija ...... 7 Stratēģiskie mērķi ...... 7 Ilgtermiņa prioritātes ...... 8 Ekonomiskā specializācija ...... 10 2. TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA ...... 12 Apdzīvojuma telpiskās struktūras plānošana ...... 13 Satiksmes un inženierinfrastruktūras attīstība ...... 19 Vadlīnijas transporta, inženierkomunikāciju attīstībai un plānošanai ...... 21 Lauku teritorijas attīstība ...... 21 Lauksaimniecības attīstības teritorijas ...... 22 Mežsaimniecības nozīmes teritorijas ...... 24 Tūrisma attīstības teritorijas ...... 26 Ražošanas un loģistikas attīstības teritorijas ...... 26 Jauktas zemes izmantošanas teritorijas ...... 28 JAUNJELGAVAS NOVADA VĒLAMĀ TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS STRUKTŪRA ...... 29 ILGTERMIŅĀ SASNIEDZAMIE REZULTĀTI ...... 29
2. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
IEVADS Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa plānošanas dokuments līdz 2033.gadam, kurā noteikts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskā attīstības perspektīva.
Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde uzsākta līdz ar Jaunjelgavas novada domes 2012. gada 26. jūlija lēmumu „Par Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes uzsākšanu” (protokola Nr.8) un atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma prasībām (likums stājās spēkā 2011. gada 1. decembrī). Novada pašvaldības attīstības stratēģija tiek apstiprināta ar pašvaldības domes lēmumu, un tā iezīmē novada nākotnes attīstības vīziju turpmākajiem 20 gadiem. Telpiskās attīstības perspektīva nosprauž pašvaldības teritorijas attīstības vadlīnijas, nosaka un grafiski attēlo novada svarīgākās telpiskās struktūras, attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas. Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā darba grupa: Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Dimitrijevs, Jaunjelgavas novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Gundega Vēvere, Jaunjelgavas novada domes Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja Evija Šteina – Lodziņa, Jaunjelgavas novada domes deputāti Iveta Ločmele un Guntis Jankovskis, Jaunjelgavas novada domes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Sandra Rizga, Jaunjelgavas novada Sociālā dienesta vadītāja Evija Elksne, Jaunjelgavas novada Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola.
Stratēģijā izmantoti rezultāti no darba grupām, kurās piedalījās vietējie iedzīvotāji - projekta „Jaunjelgavas novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu piesaistei” ietvaros, kuru finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.
3. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Nacionālais un reģionālais konteksts
Ilgtspējīgas attīstības stratēģija izstrādāta, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Zemgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos noteiktos attīstības mērķus un prioritātes.
Nacionāla līmeņa Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija attīstības plānošanas līdz 2030.gadam dokuments
Reģionāla līmeņa Zemgales plānošanas Zemgales plānošanas reģiona attīstības reģiona teritorijas attīstības plānošanas programma plānojums dokuments 2008.-2014.gadam 2006.-2026.gadam
Vietējā līmeņa Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas novada attīstības plānošanas ilgtspējīgas attīstības attīstības programma teritorijas plānojums dokuments stratēģija 2033.gadam 2017.gadam 2024.gadam
Pašvaldības attīstības dokumentu hierarhija
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033.gadam
Jaunjelgavas Jaunjelgavas novada attīstības novada teritorijas programma plānojums 2017.gadam 2024.gadam
Nozaru plānošanas Iestādes rīcības dokumenti 3-5 gadi plāni 1-3 gadi
1.Ilustrācija.Nacionālais un reģionālais konteksts.
4. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
JAUNJELGAVAS NOVADA VIZĪTKARTE
1.attēls. Jaunjelgavas novads
Novada teritorijas platība: Jaunjelgavas novads aizņem 685 km2
Iedzīvotāju skaits:6212*
Iedzīvotāju blīvums:9,64 cilvēki/km2
Administratīvais centrs: Jaunjelgava
Ģeogrāfiskais novietojums: Jaunjelgavas novads atrodas Latvijas dienvidos, Zemgales plānošanas reģionā, Daugavas kreisajā krastā, sastāv no Jaunjelgavas pilsētas un 6 pagastiem – Jaunjelgavas pagasta, Daudzeses pagasta, Seces pagasta, Sērenes pagasta, Staburaga pagasta un Sunākstes pagasta.
Transporta infrastruktūra: Jaunjelgavas novadu šķērso:
Reģionālie autoceļi - P87 Bauska – Aizkraukle; P76 Aizkraukle – Jēkabpils; P86 Sērene – Kalnieši un autoceļš V956 Daudzeva – Viesīte – Apserde līdz Sunākstei savieno novada attīstības centrus.
Valsts autoceļu garums 152, 9 km, pašvaldības ceļu – 254,4 km un ielu - 29, 538 km.
Teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Krustpils – Jelgava, pa kuru no 2000. gada pārvadā tikai kravas.
Teritorijas attīstības indekss: - 0,003 (pēc 2011. gada datiem)
Dabas resursi: Meža zemes – 41 582 ha vai 60,7 % , kas ir lielāks nekā vidēji Latvijā (43%). Otras lielākās zemes platības ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes 17 393 ha vai 25,4 %. Ūdeņi aizņem 2 535 ha vai 3,7 %. Pārējās zemes 6 957 vai 10,2 %.
Novada priekšrocības: ģeogrāfiski ainaviska teritorija, Daugavas un Rīgas tuvums, meža resursi, bagāti zemes dzīļu resursi, kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības, nepiesārņota, tīra daba, „zaļš novads”.
*Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 01.07.2012
5. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
1. STRATĒĢISKĀ DAĻA
Stratēģiskā plānošana
Vīzija Ilgtspējīgas attīstības stratēģija Stratēģiskie mērķi
Prioritātes un virzieni ------
Vidējā termiņa prioritātes Attīstības programma Rīcības virzieni un uzdevumi
Rīcības ------
Rezultāts
2.attēls.Stratēģiskā plānošana
Stratēģiskā plānošana
Stratēģiskā plānošana ir metode pašvaldības ilgtermiņa un īstermiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.
Pašvaldības ilgtermiņa plānošanas dokumentā – ilgtspējīgas attīstības stratēģijā – noteiktas galvenās novada pamatvērtības, definējot novada vīziju, stratēģiskos mērķus un nosakot ilgtermiņa prioritātes telpiski.
Vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentā – Jaunjelgavas novada attīstības programmā – atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem noteiktas vidējā termiņa prioritātes, rīcību virzieni, uzdevumi un rīcības šo uzdevumu izpildei. Termini
Vīzija– lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda novada unikālās vērtības.
Stratēģiskie mērķi – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu un kas kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai.
Ilgtermiņa prioritātes – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm.
Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir virzīts noteikto vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanai.
Uzdevumi– uzdevumi, kas izvirzīti mērķu īstenošanai, ņemot vērā integrētās pieejas dimensijas (telpiskā, tematiskā, laika).
Rīcības– konkrētu pasākumu kopums, kas noteikts izvirzīto uzdevumu izpildei.
6. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Jaunjelgavas novada vīzija
Jaunjelgavas novadā sakoptā vidē un labklājībā dzīvo stipras un strādīgas ģimenes. Vietējo resursu izmantošana rūpnieciskajā ražošanā un lauksaimniecībā nodrošina stabilus ienākumus, pietiekamu nodarbinātību un novada iedzīvotāju skaita pieaugumu.
Jaunjelgavas novada ekonomiskās attīstības pamatā ir izdevīgais novietojums ar labu sasniedzamību, bagātīgo mežu un zemes resursu radīto priekšrocību izmantošanu.*
Novadā tiek izmantotas esošās pārtikas ražošanas un pārstrādes, būvmateriālu ražošanas, kokapstrādes, zivsaimniecības attīstības potences un ģeogrāfiski radītās iespējas šo un citu uzņēmējdarbības nozaru attīstībai. Daudzas zemnieku saimniecības nodarbojas ar specializētas augstvērtīgas produkcijas ražošanu. *
Jaunjelgavas novads ir kļuvis par iecienītu vietu aktīvās atpūtas cienītājiem, pateicoties labiekārtotām peldvietām un ūdenstūrisma iespējām. Laba ceļu un komunālā infrastruktūra veicina pilsētu iedzīvotājut pārcelšanos uz dzīvi novadā.*
• No Jaunjelgavas novada attīstības programmas 2010.-2017.gads.
Stratēģiskie mērķi
SM1Izglītotas, sociāli nodrošinātas un aktīvas sabiedrības veidošana*
SM2Konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstība un daudzveidīgas ekonomikas Vīzija veicināšana*
SM3Dzīves kvalitātes uzlabošana, darba un atpūtas telpas veidošana un attīstība*
2.Ilustrācija. Stratēģiskie mērķi.
• No Jaunjelgavas novada attīstības programmas 2010.-2017.gads.
7. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Izvirzītās vīzijas sasniegšanai un realizēšanai tiek noteiktas 3 stratēģiskie mērķi (SM). Mērķi tiek balstīti uz sabiedrības, ekonomikas un dzīves vides attīstību.
SM1 Izglītotas, sociāli nodrošinātas un aktīvas sabiedrības veidošana.
Sabiedrība, kurā dzīvo radoši un izglītoti cilvēki, kuri pilnveido savas zināšanas visa mūža garumā, ir sabiedriski aktīvi un līdzdarbojas novada attīstības veicināšanā. Zemes un dzimtenes mīlestība vieno paaudzes godbijībā, cieņā, pienākumā un atbildībā pret priekšteču darbu, upuriem, ģimeni, kaimiņiem, sabiedrību, dabu un valsti. Labāko tradīciju un pasaules pieredzes izmantošana veicina drošu un inovatīvu ražošanu.
SM2 Konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstība un daudzveidīgas ekonomikas veicināšana: • esošo ražošanas uzņēmumu saglabāšana un paplašināšana; • jaunu uzņēmumu radīšana un komercdarbības veicināšana; • lauksaimniecības ražošanas konkurētspējas palielināšana; • tūrisma potenciāla izmantošana. Izveidot uzņēmējdarbību atbalstošu vidi. Ar pašvaldības spēkiem, izmantojot pieejamos valsts un starptautiskos resursus, tiek veidota infrastruktūra investīciju piesaistei un ekonomikas izaugsmei. Uzņēmējdarbībā tiek ražoti produkti ar augstu pievienoto vērtību no novadā esošiem resursiem. Tiek izmantotas jaunas, inovatīvas tehnoloģijas, ievērojot ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu. Attīstās bioloģiskā lauksaimniecība. Sakārtota ceļu un inženierkomunikāciju tīklu infrastruktūra nodrošinās gan labu sasniedzamību, gan uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas novadā. Attīstās atjaunojamo energoresursu un alternatīvās enerģijas izmantošana novadā.
SM3 Dzīves kvalitātes uzlabošana, darba un atpūtas telpas veidošana un attīstība.
Kvalitatīva dzīves vide nodrošina iedzīvotājiem drošu, veselīgu, ērtu un sakārtotu dzīves telpu, kurā pieaug iedzīvotāju skaits, pieejamas darba vietas. Sakārtotā dzīves telpā ir iespējas pilnveidot personību, veidojot ģimeni, audzināt bērnus un aktīvi iesaistīties dažādās sociālās aktivitātēs. Jaunjelgavas novada jaunieši un bērni izvēlas savu turpmāko dzīvi saistīt ar dzimto novadu.
Ilgtermiņa prioritātes
Jaunjelgavas novadā izvirzītas trīs prioritātes, kuru ieviešana novadā sekmēs stratēģisko mērķu sasniegšanu. Izvirzītās prioritātes veicinās novada sociālās un ekonomiskās vides attīstību.
8. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Attīstības prioritātes*
• Dzīves kvalitātes uzlabošana, aktīva un veselīga dzīves veida popularizēšana. • Daudzpusīgas ekonomikas veicināšana, sekmējot pilsētas un lauku izaugsmi. • Pievilcīgas dzīves vides standartu nodrošināšana.*
• No Jaunjelgavas novada attīstības programmas 2010.-2017.gads.
2. Daudzpusīgas 3. Dzīves kvalitātes 1. Pievicīgu dzīves vides ekonomikas veicināšana, uzlabošana, ak va un standartu nodrošināšana sekmējot pilsētas un lauku veselīga dzīves veida izaugsmi popularizēšana
Kvalita vas izglī bas iegūšanas iespēju Novada infrastruktūras nodrošināšana visa mūža Komercdarbības vides renovēšana, būvniecība un garumā uzlabošana un a s ba sasniedzamības uzlabošana
Veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes un piejamības Vides piesārņojuma uzlabošana samazināšanas un dabas saudzējošas infrastruktūras Lauku teritorijas a s ba a s bas nodrošināšana Kultūras dzīves a s bas veicināšana
Mājokļu pieejamība un Sporta, brīvā laika a s ba pavadīšanas iespēju, pakalpojumu kvalitātes un Tūrisma nozares piejamības uzlabošana a s šana Novada pārvaldes kapacitātes s prināšana un Atpūtas iespēju novada tēla popularizēšana pilnveidošana
3.Ilustrācija.Ilgtermiņa prioritātes.
9. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Ekonomiskā specializācija
Jaunjelgavas novada specializācija noteikta, balstoties uz pašreizējo situāciju un izvērtējot Zemgales plānošanas reģiona ekonomisko profilu un ņemot vērā Jaunjelgavas novada pašvaldības, uzņēmēju, speciālistu un iedzīvotāju ieteikumus. Pašreizējā situācijā novada teritorijā dominē raksturīgās tautsaimniecības nozares: lauksaimniecība – graudkopība, piena lopkopība, gaļas lopu audzēšana, mežsaimniecība, mežrūpniecība, pārtikas rūpniecība, atjaunojamo energoresursu ražošana, akvakultūra, derīgo izrakteņu ieguve. Jaunjelgavas novada teritorijā tālāk tiek attīstītas tradicionālās nozares. Lai veicinātu nodarbinātību un izmantotu teritorijas galvenos resursus zemi un mežu, tiek noteikti papildus esošajiem jauni perspektīvie virzieni, kurus var attīstīt, šajā teritorijā. Teritorijā perspektīvie virzieni papildus tradicionālām nozarēm:
Lopkopība (gaļas lopkopība, aitkopība, kazkopība u.c.) Novada teritorijas reljefs un augšņu kvalitāte nosaka labvēlīgu vidi aitkopības un kazkopības attīstībai. Tīra, ar industriālo ražošanu nepiesārņota vide un pieejamās ganību platības paver plašas attīstības perspektīvas gaļas liellopu audzēšanai. Šīs jomas sekmīgai attīstībai nepieciešama saimniecību kooperācija. Meža resursu pilnvērtīga izmantošana – medniecība, ogas , sēnes, koksne u.c. Meža resursu pilnvērtīga izmantošana - medniecība ir perspektīva nozare un piemērots tūrisma pakalpojums novadā, ogu un sēņu, koksnes racionāla izmantošana. Jaunjelgavas novadā ir plašas atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas. Viens no nozīmīgākajiem ir koksne. Nozīmīga nozare ir mežsaimniecība. Bioloģiskā un integrētā lauksaimniecība Viens no nākotnes perspektīviem virzieniem ir bioloģiskā un integrētā lauksaimniecība – svaigi, ekoloģiski un droši nišas produkti. Papildus ienākumus iedzīvotājiem nodrošina biškopība, augļkopība, ārstniecības augu audzēšana, putnkopība, zirgkopība utt., kas rada lielisku vidi lauku tūrisma attīstībai. Perspektīva nozare ir tālāka akvakultūras attīstība novadā, pastāv divi attīstības virzieni – zivju audzēšanas tirgum un maksas makšķerēšanas organizēšanai dīķos. Vietējo pārtikas produktu ražošana Pārtikas ražošana saimniecībās, mazos un mikrouzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum. Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir: • Vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) pārtikas ražošana; • Bioloģiskās un integrētās pārtikas un tirgus attīstība; • Vietējās pārtikas tirgus izplatīšana; • Kulinārais tūrisms.
10. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Vietējo pārtikas produktu ražošana stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot un saglabājot darba vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.
Tūrisms – amatniecība, pārtikas amatniecība Tūrisma attīstības teritorijas/ ainavu teritorijas ir gar visu novada Daugavas krastu. Novads piemērots aktīvās atpūtas un dabas tūrismam. Tūrismu papildinoša nozare ir amatniecība, vietējo pārtikas produktu/pārtikas amatniecības attīstība, ko nodrošina mājražošana un mazie ražošanas uzņēmumi. Kultūras un vēstures mantojuma izmantošana tūrisma attīstībā iespējama, nodrošinot ērtu teritorijas un atsevišķu objektu sasniedzamību un kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu pieejamību.
Tradicionālās Perspektīvie virzieni - - kurus nozares - turpināt var attīstīt nākotnē attīstīt
Lauksaimniecība Netradicionālā lopkopība (gaļas (graudkopība, piena lopkopība, aitkopība, kazkopība lopkopība u.c.), u.c.) mežsaimniecība un mežrūpniecība Meža resursu pilnvēr ga izmantošana (medniecība, meža ogas, sēnes, koksnes u.c. ) Pārtikas rūpniecība
Tūrisma pakalpojumu attīstība (amatniecība, pārtikas amatniecība) Atjaunojamo energoresursu ražošana Bioloģiskā un integrētā lauksaimniecība
Zivsaimniecība Vietējo pārtikas produktu ražošana (lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde) Ražošanas uzņēmumi - derīgo izrakteņu ieguves, būvmateriālu ražošanas u.c.
4.Ilustrācija.Ekonomiskā specializācija.
11. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Novada ekonomiskās specializācijas profils
• Mežsaimniecība • Lauksaimniecība Zemgales reģionā • Dabas tūrisms • Zivsaimniecība • Mežsaimniecība • Lauksaimniecība Latvijā • Dabas tūrisms • Zivsaimniecība
• Dabas tūrisms Eiropā, pasaulē • Ekoloģiskā lauksaimniecība
5.Ilustrācija.Novada ekonomiskās specializācijas profils.
2. TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA
Jaunjelgavas novada teritorijas telpiskās attīstības perspektīva ir veidota, lai sniegtu pašvaldībai ilgtspējīgas attīstības iespējas, nodrošinātu tās atsevišķo teritoriālo vienību 6 pagastu (Seces, Sērenes, Sunākstes, Staburaga, Daudzeses, Jaunjelgavas) un Jaunjelgavas pilsētas pilnvērtīgu funkcionēšanu. Tiek veidota kvalitatīva dzīves vide iedzīvotājiem ar dažādām saimnieciskās darbības iespējām, pievilcīga investīciju vide uzņēmējiem ar mūsdienīgu un videi draudzīgu satiksmi un inženiertehnisko infrastruktūru. Tiek saglabātas dabas ainavas un kultūrvēsturiskais un tradīciju mantojums. Jaunjelgavas novada telpiskās attīstības perspektīvas konceptuāli parāda vēlamo novada telpisko attīstību un teritorijas plānošanas trīs virzienus:
12. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Apdzīvojuma telpiskās struktūras plānošana
Sa ksmes un inženierinfrastruktūras a s ba
Lauku teritorijas a s ba
6.Ilustrācija. Telpiskās attīstības perspektīva. Apdzīvojuma telpiskās struktūras plānošana Galvenās novada apdzīvotās vietas atrodas Jaunjelgavas pilsētā un pagastu centros – Daudzevā, Sunākstē, Sērenē, Secē un Staburagā. Novada apdzīvojuma struktūra telpiski veidojusies pēc 3 galvenajiem nosacījumiem: dabas veidojumi (Daugava), vēsturiski apdzīvotas teritorijas un apbūvei piemērotas apbūves zemes. Tālākajā plānošanas procesā, izstrādājot Jaunjelgavas novada teritorijas plānojumu, ir nosakāma 1 pilsēta un 5 ciemu robežas, paredzot jaunas apbūves teritorijas vietās, kuras robežojas ar esošajām apbūves teritorijām (attiecīgi ir izveidotas jau ielas un iespējams labāk nodrošināt komunikācijas), vai arī vietās, kur vēsturiski tikusi plānota apbūve.
Stratēģijas izstrādes darba grupa noteica novada nozīmes centrus - Jaunjelgava, Sece Daudzeva, Staburags, Sērene un Sunākste. Pirmā līmeņa nozīmes attīstības centri (mazie ciemi) - Purviņi (Seces pagasts), Mellēni, Dīķi, Talsiņi, Lielziedi (Sērenes pagasts), Daudzese (Daudzeses pagasts). Jaunjelgavas novada teritorijas plānojuma un attīstības programmas uzdevums ir noteikt pasākumus, ar kuru palīdzību stiprināt attīstības centrus, attīstot centru savstarpējās saiknes un to saistību ar lauku apvidiem. Tas veicinās nodarbinātību, samazinās migrāciju, nodrošinās labklājības līmeņa celšanos. Procesam jābalstās uz centru īpatnību, to spēcīgāko iezīmju, uzkrātās pieredzes un vides kvalitāšu efektīvu izmantošanu attīstībai. Kopējais uzdevums ir izveidot sabalansētu attīstības tīklu, sevišķi nozīmīgi ir aktivizēt Jaunjelgavas kā spēcīgākā centra lomu un tās sadarbību gan vertikālā, gan horizontālā līmenī ar pārējiem novada attīstības centriem, nekonkurējot savā starpā, bet papildinot vienam otru. Katram novada attīstības centram tiek noteikts pieejamo un plānojamo pakalpojumu apjoms, ko nosaka tā esošais ekonomiskais attīstības līmenis, infrastruktūra, cilvēkresursi, to izvietojums un sasniedzamība.
13. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Novada attīstības centru (ciemu) nākotnes raksturojums
Attīstības centrs Nākotnes raksturojums Uzlabojamie kritēriji Jaunjelgava – Attīstības centrs, kurā Cilvēkresursu attīstība. jauniešu pilsēta, kas attīstīti kokapstrādes Jaunjelgavas apvedceļa izbūve, piesaista jauniešus uzņēmumi, pakalpojumi pilsētas infrastruktūras aktīvās atpūtas saistībā ar kokapstrādi. uzlabošana un tranzītu ielu baudīšanai un Uzlabojoties Daugavas rekonstrukcija. Labvēlīgas izglītošanai.* kreisā krasta autoceļa dzīves telpas izveide. Biznesa tīklam Rīga – Jaunjelgava- inkubatoru izveidošana un Jēkabpils, Zemgales josta attīstība. Izglītības, kultūras, (Dobele-Bauska, sporta u.c. sociālās Jaunjelgava, Aizkraukle, infrastruktūras izveide un Jēkabpils), tiks sekmēta sakārtošana. Tūrisma tūrisma, amatniecības, infrastruktūras attīstība. viesu māju, viesnīcu Jaunjelgavas pilsētas servisa un transporta kultūrvēsturiskā mantojuma servisa pakalpojumu saglabāšana un izmantošana. attīstība. Daudzeva – meža Attīstīta mežsaimniecība, Infrastruktūras uzlabošana. nozares un aktīvās kokapstrāde un Dzelzceļa lomas palielināšana atpūtas iespējas.* pakalpojumi saistībā ar uzņēmējdarbības attīstībai un kokapstrādes uzņēmumu pasažieru pārvadāšanai. attīstību. Attīstīti loģistikas Dzelzceļa teritorijas sakārtošana pakalpojumi, izmantojot radot kvalitatīvu dzīves vidi dzelzceļu . Amatniecība, iedzīvotājiem. Cilvēkresursu, savvaļas dzīvnieku izglītības, kultūras, sporta un audzēšana, speciāli tūrisma infrastruktūras attīstība. iekārtotas mežu teritorijas Veicināt valsts autoceļa V956 medību tūrismam. Attīstīta Daudzeva – Viesīte – Apserde akvakultūra, meža ogu, melnā seguma izbūvi līdz sēņu savākšana un Sunākstei. pārstrāde.
Sērene – intensīvās Attīstīta piena pārstrāde, Cilvēkresursu, izglītības, ražošanas un zivsaimniecība, kultūras un sporta infrastruktūras Daugavas ielejas bioloģiskās pārtikas attīstība. Tūrisma un sociālās aktīvās atpūtas zonas ražošana, būvmateriālu un infrastruktūras attīstība. teritorija.* mēbeļu ražošana. Staburags – teritorija Attīstīti lauksaimniecības, Tūrisma infrastruktūras attīstība. ar vārdu, kas tūrisma, amatniecības, Tiek veidotas takas, veloceliņu piesaista viesu māju un vietējo izveide, kultūrvēsturiskā apmeklētājus pārtikas produktu mantojuma saglabāšana. novadam.* ražošana. Daugava - atpūtai un tūrismam. Sece – eko teritorija Notiek kūdras ieguve, Cilvēkresursu, izglītības,
14. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033 ar kultūrvēsturisku pārstrāde un kokapstrāde. kultūras un sporta infrastruktūras izglītojošām un Attīstīti pakalpojumi attīstība, kā arī tūrisma un rehabilitējošām saistībā ar tūrisma, sociālās infrastruktūras attīstība. iespējām.* amatniecības, viesu māju Ūdens tūrisma attīstība. un transporta servisu. Attīstīta zivsaimniecība, lauksaimniecība, netradicionālā un bioloģiskā lauksaimniecība. Sunākste – Kvalitatīva dzīves vide ar Cilvēkresursu, izglītības, daudzveidīgas spēcīgu vietas identitāti. kultūras un sporta infrastruktūras lauksaimniecības Attīstīta lauksaimniecība, attīstība. Tūrisma un sociālās teritorija.* mežsaimniecība, infrastruktūras attīstība. Veicināt bioloģiskā valsts autoceļu melnā seguma lauksaimniecība, medību izbūvi V956 Daudzeva – Viesīte tūrisms, meža ogu un sēņu – Apserde un V926 Sunākste – savākšana, pārstrāde un Zilkalne un V803 Sala - Zilkalne realizācija. Attīstīts tūrisms un amatniecība. 1.Tabula.Novada attīstības centru raksturojums.
*No izpētes ziņojuma „Situācijas apzināšana Jaunjelgavas novadā un tajā esošajos pagastos ES struktūrfondu projektu izstrādes un realizācijas jomā” un tikšanās ar iedzīvotājiem darba grupās, projekta „Jaunjelgavas novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu piesaistei” ietvaros, kuru finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Novada nozīmes attīstības centros nodrošina vietējās pašvaldības iedzīvotājiem regulāru un epizodisku nepieciešamos pakalpojumus, tie ir vietējās pašvaldības administratīvie centri vai pakalpojumu saņemšanas vietas.
3.attēls. Novada attīstības centros sniegtie pakalpojumi 2012. gadā
15. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Minimālais pakalpojumu grozs, kas ir jānodrošina novada attīstības centros, ir: • Darbojas ražošanas uzņēmums; • Darbojas pārtikas preču veikals; • Pieejams sabiedriskais transports; • Pieejama medicīniskā aprūpe mājās (ģimenes ārsts); • Pieejams minimālais kultūras pakalpojumu grozs novada nozīmes centram – bibliotēka, kultūras nams u.c.); • Publiski pieejamu atpūtas/rekreācijas vietu esamība; • Ielu apgaismojums; • Dzīvojamais fonds; • Nodrošinātas mūžizglītības iespējas; • Nodrošināta vispārējās izglītības pieejamība; • Nodrošināts sabiedriskais transports izglītības iestāžu un darbavietu sasniegšanai; • Publiska tirdzniecības vieta; • Pietiekama energoapgādes jauda; • Kvalitatīvi telekomunikāciju pakalpojumi; • Nodrošināts sociālais pakalpojums.
Pirmā līmeņa attīstības centri
Pirmā līmeņa attīstības centri (vēsturiskie mazie lauku ciemi) - Purviņi (Seces pagasts), Mellēni, Dīķi, Talsiņi, Lielziedi (Sērenes pagasts), Daudzese (Daudzeses pagasts). Mazo ciemu atsevišķu viensētu plašāka attīstība netiek prognozēta. Nākotnē tiem būs vietējās ekonomikas attīstības atbalsta centra loma, - dažādojot pakalpojumu piedāvājumu, tie darbosies kā nozīmīgs novada centru partnerības posms. Tiek balstīta viensētu un to grupu pastāvēšana lauku teritorijā, lai saglabātu tradicionālo lauku apdzīvojuma veidu, veicinātu vienmērīgu lauku apdzīvotību, saglabātu kultūrainavu un tradīcijas. Jānodrošina pirmā līmeņa ciemos un lauku teritorijā: • Kvalitatīvi telekomunikāciju pakalpojumi; • Sabiedriskais transports; • Pārtikas un pirmās nepieciešamības preces; • Pietiekama energoapgādes jauda.
16. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Jaunjelgavas novada apdzīvojuma struktūra
4.attēls. Jaunjelgavas novada apdzīvojuma perspektīvā telpiskā struktūra. Kopīgo interešu teritorijas Novada teritorijas ziemeļos kā robežu šķirtne plūst Daugava. Jaunjelgavas novads ziemeļrietumos robežojas ar Ķeguma novadu (Birzgales pagastu). Novads ziemeļos robežojas ar Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses un Pļaviņu (Klintaines pagasts) novadiem. Austrumos robežojas ar Salas novadu (Sēlpils pagasts), dienvidos, dienvidrietumos ar Viesītes (Viesītes pagastu) un Neretas (Mazzalves, Zalves pagasti) novadiem. Rietumos robežojas ar Vecumnieku novadu (Valles pagasts).
Novads Kopīgās intereses Ķeguma novads Dzelzceļa līnija Krustpils – Jelgava Daugavas baseina apsaimniekošana Valsts reģionālais autoceļš Aizkraukle – Bauska P87 Tūrisma maršruti – veloceliņš. Skrīveru novads Daugavas baseina apsaimniekošana Dabas parks „Daugavas ieleja” Daugavas ielejas Pļaviņas – Skrīveri kultūrvēsturiskā teritorija Tūrisma maršruti Aizkraukles Dārzkopības teritorija „Lielziedi”, Vasarnīcu un dārza māju apbūve ciemā novads Lielziedi
17. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Daugavas baseina apsaimniekošana Dabas parka „Daugavas ieleja” teritorijas apsaimniekošana Tūrisma maršruti Pasažieru pārvadājumi
Kokneses novads Daugavas baseina apsaimniekošana Tūrisma maršruti Pļaviņu novads Daugavas baseina apsaimniekošana Tūrisma maršruti
Salas novads Daugavas baseina apsaimniekošana Dzelzceļa līnija Krustpils – Jelgava Valsts reģionālais autoceļš Aizkraukle – Jēkabpils P76 Autoceļš V803 Sala - Zilkalne Veloceliņa izbūve Viesītes novads Viesītes upe, Piksteres ezers, Lielupes baseina apsaimniekošana, Valsts reģionālais autoceļš Sērene – Kalnieši P86 Pasažieru pārvadājumi Sunākstes baznīca Autoceļš V956 Daudzeva – Viesīte – Apserde Neretas novads Lielupes baseina apsaimniekošana Valsts reģionālais autoceļš Sērene – Kalnieši P86 ir ceļš uz Lietuvu Pasažieru pārvadājumi Vecumnieku Iecavas upe, Lielupes baseina apsaimniekošana novads Dzelzceļa līnija Krustpils – Jelgava Valsts reģionālais autoceļš Aizkraukle – Bauska P87
2.Tabula.Novadu kopīgās intereses. Zemgales plānošanas reģionā attīstības centru sasaisti veicinās reģionālās un starpreģionālas asis. Jaunjelgavas novadu šķērso viens no prioritārajiem Zemgales autoceļiem – Zemgales josta (Dobele- Eleja- Bauska-Valle- Jaunjelgava (apvedceļš) – Jēkabpils.
Jaunjelgavas novadā attīstīsies pārvadājumi pa Daugavu starp Jaunjelgavu un Skrīveriem, kur abās pusēs iekārtotas piestātnes. Pārceltuvju attīstība pār Daugavu Secē un Staburagā.
18. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Satiksmes un inženierinfrastruktūras attīstība
Lai sekmētu novada infrastruktūras attīstību, visā pašvaldības teritorijā līdz ar teritorijas plānojuma izstrādi, neatkarīgi no to izmantošanas veida, stratēģiski ir atļaujama inženiertehniskās apgādes objektu (inženierkomunikāciju inženiertehniskās apgādes objektu) izvietošana. Satiksmes un inženierkomunikāciju infrastruktūra primāri attīstāma novada attīstības centru teritorijās. Moderna un videi draudzīga inženierkomunikāciju attīstība veicinās dzīves kvalitātes celšanos, uzņēmējdarbības aktivizēšanos ražošanas, loģistikas, tūrisma pakalpojumu u.c. attīstību. Jaunjelgavas novada teritoriju šķērso elektrolīnijas 0,4 kV un 20kV un 330kV spriegumu - jāveicina elektrolīniju modernizācija. Novadu apkalpo AS „Sadales tīkls” Aizkraukles nodaļa.
Telekomunikāciju sakarus novadā nodrošina SIA „Lattelekom”, LMT, TELE2 un Bite. Novada teritoriju šķērso optiskais kabelis, kas savieno Aizkraukli ar Sērenes pagastu un Daudzeses pagastu. Jāveicina šo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte Jaunjelgavas novadā.
Teritorijā centralizētas gāzes apgādes nav - jāveicina šī pakalpojuma pieejamība Jaunjelgavas novadā.
Centralizēta ū densapgāde un kanalizācija pieejama lielākai daļai Jaunjelgavas pilsētas un lielāko ciemu – Daudzevas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes iedzīvotājiem, pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem. Jāveicina šo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Sadzīves atkritumus pašvaldības teritorijā netiek uzglabāti, bet savākti un izvesti uz Vidusdaugavas poligonu „Dziļā vāda”, Mežāres pagastā, Krustpils novadā. Jaunjelgavas novadā jāveicina iedzīvotāju atkritumu šķirošana un ieinteresētība tos nodot, arī lauku teritorijās.
5.attēls.Jaunjelgavas novada inženierkomunikācijas.
19. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Kvalitatīva transporta sistēma ir viens no pamatelementiem kvalitatīvas dzīves vides un atbilstošas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Savstarpēji integrējot dažādus transporta veidus un to piedāvāto pakalpojumu iespējas, tiek nodrošinātas ērtas satiksmes iespējas un kvalitatīvi transporta pakalpojumi iedzīvotājiem, uzņēmējiem un tūristiem. Transporta infrastruktūrai ir galvenā loma novada un visu apdzīvoto vietu sasniedzamības nodrošināšanai. Tāpēc svarīga ir transporta infrastruktūras kvalitāte, lai tiktu rasta iespēja pārvietoties pēc iespējas īsākā laikā starp pakalpojumu centriem. Jāveicina pasažieru pārvadājumu atjaunošana dzelzceļa līnijā Jelgava – Krustpils.
Jaunjelgavas novada attīstības stratēģija atbalsta sabiedriskā transporta un veloceliņu attīstību un to lomu kopējā transporta infrastruktūras sistēmas paaugstināšanā. Kvalitatīvam sabiedriskajam transportam jānodrošina novada iedzīvotājiem iespējas īsākā laikā sasniegt savas dzīves un darbavietas, gan pakalpojumus pieejamības vietas.
6.attēls.Jaunjelgavas novada perspektīvā transporta struktūra.
Jaunjelgavas novadu šķērso:
Reģionālie autoceļi- P87 Bauska – Aizkraukle; P76 Aizkraukle – Jēkabpils; P86 Sērene – Kalnieši
Nozīmīgākie vietējie autoceļi: V956 Daudzeva – Viesīte – Apserde; V927 Tenči – Daudzeva – Vīgante; V928 Sece – Seces stacija; V938 Vīgante – Zilkalne; V926 Sunākste – Zilkalne; V803 Sala – Zilkalne; V948 Trīskantnieki – Vīgantes skola; V950 Parģīzes – Talsiņi;
20. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Vadlīnijas transporta, inženierkomunikāciju attīstībai un plānošanai
• Nodrošināt visu apdzīvoto vietu – ciemu, atsevišķu viensētu sasniedzamību pa labas kvalitātes autoceļiem. • Veicināt apkalpes infrastruktūru pie nacionālās, starpreģionālās nozīmes autoceļiem. • Sabiedriskā transporta sistēmu veidot saistībā ar perspektīvo apdzīvojuma struktūru, savstarpēji saskaņojot dažādus pasažieru pārvadātājus un nodrošinot optimālas pārvietošanās iespējas novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem un tūristiem. • Jaunizveidojamo apbūvi plāno tādā attālumā no ceļiem un dzelzceļa, kas neprasa papildus pasākumus aizsardzībai pret transporta radīto troksni, izplūdes gāzēm un citu negatīvo ietekmi. • Jaunās apbūves teritorijas jānodrošina ar piekļūšanas iespējām. • Veicot autoceļu rekonstrukciju vēlams vienlaicīgi ieplānot veloceliņu izbūvi un apdzīvotajās vietās gar autoceļiem ieplānot gājēju ietvju un apgaismojumu izbūvi. • Noteikt aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem, inženierkomunikācijām. • Noteikt prasības pieslēgumu veidošanai pie pašvaldības ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām, veicinot pieslēgumu pie centralizētajām sistēmām skaita palielināšanos. • Veicināt elektrolīniju modernizāciju visa novada teritorijā, nodrošinot pietiekošu elektroenerģijas jaudu patērētājiem un nodrošinot nepārtrauktu elektroapgādi lauku teritorijās. • Veicināt interneta un telekomunikāciju sakaru pieejamību visā novada teritorijā. • Sekmēt veloceliņu attīstību, velotransporta maršrutu izstrādi un to integrēt kopējā starpnovadu/reģionu tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu tīklā. • Jaunjelgavas novadā jāveicina iedzīvotāju atkritumu šķirošana un ieinteresētība tos nodot, arī lauku teritorijās. • Jāveicina pasažieru pārvadājumu atjaunošana dzelzceļa līnijā Jelgava – Krustpils. Lauku teritorijas attīstība
Lauku teritoriju attīstības mērķis – veicināt lauku apdzīvoto vietu ārpus Jaunjelgavas pilsētas un ciemu teritorijām sociālo un ekonomisko attīstību, lai saglabātu lauku, ī paši attālāko teritoriju, ekonomisko aktivitāti un apdzīvotību. Nozīmīgākie stratēģiskie lauku teritoriju resursi novada kopējai attīstībai ir meži, lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ūdeņi (Daugava, Pikstere, Iecava, Laucese, Viesīte u.c.), kā arī esošās un potenciālās derīgo izrakteņu atradnes vietas. Jaunjelgavas novada lauku teritorija ir arī resurss daļējas vai pašpietiekamas mājsaimniecības dzīves nodrošināšanai, pastāvīgo dzīvojamo māju vai „otro māju” attīstībai. Pašreiz reģiona lauku apvidos ekonomika balstās uz divām nozarēm – tradicionālo lauksaimniecību (zemkopība, lopkopība) un mežsaimniecību (mežizstrāde un kokapstrāde). Lauku apvidu atdzīvināšanai jānotiek, saglabājot tradicionālās nozares, orientējot tās uz specializāciju un jaunu nozaru, piemēram, bioloģisko lauksaimniecību, biškopību, netradicionālo lopkopību un atjaunojamiem energoresursiem. Tālāk jāattīsta akvakultūra.
21. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Vadlīnijas lauku teritoriju ilgtermiņa attīstībai:
• Veicināt, lai novada lauku teritorijas ir ekonomiski dinamiskas, ar attīstītu un daudzveidīgu saimniecisko dzīvi. • Saglabātas novada unikālās tradīcijas, bagātais dabas un kultūras mantojums, kas izceļ Jaunjelgavas novada savdabību. • Veicināt, lai novadā nav atpalikušu un neapdzīvotu nomaļu, arī attālākās teritorijas iekļaujas novada sociālajā, kultūras un politiskajā dzīvē. • Veicināt, lai Jaunjelgavas novads būtu viens no zaļākajiem un ekoloģiski tīrākajiem Zemgales reģiona novadiem – bagātiem dabas resursiem, skaistām ainavām, tīriem ūdeņiem.
Lai veicinātu novada lauku teritoriju ekonomisko attīstību, paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, saglabātu un vairotu esošās bagātības, Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija izdala lauku teritoriju funkcionāli un telpiski svarīgākās teritorijas:
Lauksaimniecības attīstības teritorijas
Mežsaimniecībai nozīmīgas teritorijas
Ražošanas un loģistikas attīstības teritorijas
Tūrisma attīstības teritorijas
Jauktas zemes izmantošanas teritorijas
7.Ilustrācija.Lauku teritoriju attīstība.
Lauksaimniecības attīstības teritorijas
Lauksaimniecības attīstība tiek atbalstīta visā novada teritorijā, bet ilgtspējīgas attīstības stratēģija akceptē lauksaimniecības attīstības teritorijas – zonas, kur prioritāte būs lauksaimnieciskai ražošanai. Teritoriju attīstības galvenā prioritāte būs visa veida lauksaimnieciskā darbība, atbalstot lauksaimniecības produkcijas ražošanu, pārstrādi un bioloģisko lauksaimniecību, paredzot arī daudzveidīgas alternatīvas nodarbes veidus – tūrisms, zivkopība, amatniecība u.c.
22. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
7.attēls.Lauksaimniecības attīstības teritorijas.
Lauksaimniecības teritorijas raksturojas ar augstāku lauksaimniecības zemju auglības vērtību un lielākajām vienlaidus meliorētajām lauksaimniecības zemju platībām. Perspektīvā paredzama meliorācijas sistēmu saglabāšana, ekspluatācija, uzturēšana, tām jākalpo sākotnēji paredzētajam mērķim – optimāla mitruma režīma nodrošināšanai augsnē, liekā ūdens aizvadīšanai.
Vadlīnijas lauksamniecības teritoriju attīstībai
• Lauksaimniecības attīstības teritorijās par prioritāti uzskatāma visa veida lauksaimnieciskā darbība, īpaši atbalstot lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pārstrādi. • Jānodrošina meliorāciju sistēmu un polderu hidrotehnisko būvju pilnvērtīga funkcionēšana un to apsaimniekošana, veicot rekonstrukciju. • Nav pieļaujama īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemju transformācija citos izmantošanas veidos, degradēšana, aizaudzēšana ar krūmiem, nezālēm un meliorācijas sistēmu sagraušanu. • Noteikt minimāli jaunveidojamo lauksaimniecības zemju vienību platību (ha). • Noteikt kritērijus (auglība ballēs, vienlaidus platības, meliorācijas sistēmas, izvietojums u.c.), kuriem izpildoties aizliegta vai atļauta lauksaimniecības zemju nogabalu apmežošana. • Tiek atbalstīta teritoriju izmantošanas dažādošana – tūrisms, ražošana, derīgo izrakteņu ieguve, pakalpojumu sniegšana.
23. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Mežsaimniecības nozīmes teritorijas
Novada teritorijā mežsaimniecība ir svarīga ekonomikas nozare. Ņemot vērā esošo mežu teritoriju izveidojumu, ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka mežsaimniecībai nozīmīgākās novada teritorijas.
8.attēls.Mežsaimniecības attīstības teritorijas.
Vadlīnijas mežsaimniecības teritoriju izmantošanai un attīstībai
• Teritorijās prioritāte būs ilgtspējīgu mežu resursu apsaimniekošana un izmantošana, atjaunojot mežus. • Teritorijās tiek atbalstīta ar kokapstrādi saistītu ražotņu attīstība – koksnes pārstrāde, mēbeļu un galdniecības izstrādājumu ražošana, būvkonstrukciju ražošana, enerģētiskā koksnes ķīmija u.c., stimulējot jaunu darbavietu rašanos. • Tiek atbalstīta arī derīgo izrakteņu ieguve, veidojot atbilstošu infrastruktūru. • Tiek atbalstīta neliela mēroga lauksaimniecības, zivsaimniecības, amatniecības, tūrisma un dažādu pakalpojumu uzņēmumu veidošanās. • Teritoriju attīstības iespējas jāsabalansē ar citiem iespējamiem attīstības veidiem, lai negatīvi neietekmētu mežsaimniecības attīstību. • Mežu ceļu un meliorācijas sistēmu uzturēšana un attīstība.
24. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Ražošanas un loģistikas attīstības teritorijas
Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta transporta infrastruktūras, loģistikas un tranzīta apkalpes zonu veidošanos gar valsts autoceļiem un dzelzceļa līniju.
10.attēls.Ražošanas teritorijas.
Vadlīnijas ražošanas, loģistikas un tranzīta teritoriju izmantošanai
• Teritorijās tiek atbalstīta ražošanas, loģistikas un tranzītu būvju attīstība. • Racionāli jāizmanto esošā infrastruktūra. • Loģistikas un pakalpojumu zonā jāparedz nepieciešamā infrastruktūra un daudzveidīgi pakalpojumi (tehniskā apkope, degvielas uzpildes stacijas, ēdināšanas un citu pakalpojumu saņemšanas vietas). • Loģistikas pakalpojumu zonā jāveicina dzelzceļa izmantošana Jaunjelgavas novada uzņēmējdarbības attīstībā.
25. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Tūrisma attīstības teritorijas
Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta augstas kvalitātes tūrisma infrastruktūras attīstību, pilnvērtīgi izmantojot labvēlīgos dabas apstākļus, skaistās ainavas, dabas resursus un kultūras mantojumu.
Ar daudzveidīgiem tūrisma produktiem Jaunjelgavas novads iekļausies Zemgales reģiona un plašāka mēroga tūrisma tīklos.
9.attēls.Tūrisma attīstības teritorijas.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Jaunjelgavas novada teritorijā atrodas vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - dabas parks „Daugavas ieleja”. Dabas parka teritorija ietilpst vairākos novados – Skrīveru, Aizkraukles un Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā. Tā kopējā platība ir 1091 ha, Sērenes pagastā 279, 3 ha, no tiem lieguma zona ir 12,9 ha - dabas parks Natura 2000 teritorija.
Dabas liegumi: Gasparsona, Ellītes, Aklais (Jūgu) purvs, dabas pieminekļi: Korkuļu sausgultne un pazemes upe, Ādmiņu dižakmens, Staburags. Novadā ir 17 mikroliegumi, tie izveidoti ar mērķi aizsargāt un saglabāt retas sugas, īpaši vērtīgas ainavas un dabas veidojumus.
26. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Teritorijas izmantošana un saimnieciskā darbība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir veicama atbilstoši LR normatīvo aktu, dabas parka „Daugavas ieleja” dabas aizsardzības plānā un pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto kārtību un ierobežojumiem teritorijas apsaimniekošanā. Teritorijas izmantošana šajās teritorijās ir pakārtota to primārajai funkcijai – dabas vērtību saglabāšanai un aizsardzībai.
Pašvaldība vēlas saglabāt un aizsargāt Sēlijas reģionam raksturīgo kultūrvēsturisko ainavu, nosakot pašvaldības nozīmes dabas un kultūrvēsturiskos objektus un skatu punktus – Grebļu kalns, Degļu kalns, Ziedānkalns.
Aizsargājamā dabas teritorija
• Daugavas senlejas kultūrvēsturiskās ainavas telpa, dabas liegumi - Gasparsona, Ellītes, Aklais (Jūgu) purvi.
Īpašas nozīmes ainavu telpas
• Laucese upes ainavu telpa ar Laucese kraujas aizsardzības teritorija. • Zilkalnes pauguru ainavu telpa.
Skatu punkti:
• Ainaviski vērtīgi skatu punkti - Grebļa kalns, Degļa kalns un Ziedānkalns .
Jaunjelgavas novadā atrodas 17 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. No tiem 14 ir arheoloģijas pieminekļi, 1 vēstures, 1 arhitektūras un 1 pilsētbūvniecības.
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi :
Pieminekļa nosaukums Aizsardzības Pieminekļa veids Vērtību grupa Atrašanās vieta numurs Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais Nr.7423 pilsētbūvniecība Valsts nozīmes Jaunjelgavas centrs pilsēta Komponista P.Barisona dzimtās mājas Nr. 5 vēsture Valts nozīme Staburaga pagasts, „Skudrās” Sērenes pilskalns Nr.121 arheoloģija Valsts nozīmes Sērenes pagasts, pie Pilskalniem Gārsenieku senkapi (Sudrabene) Nr. 122 arheoloģija Valsts nozīmes Seces pagasts, pie Gārseniekiem Kalēju senkapi (Kara kapi) Nr. 123 arheoloģija Valsts nozīmes Seces pagasts, pie Kalējiem Salasanču senkapi Nr. 124 arheoloģija Valsts nozīmes Seces pagasts, pie Salasaņčiem Vanagu senkapi Nr. 125 arheoloģija Valsts nozīmes Seces pagasts, pie Virsaišiem Lejasķuzānu senkapi (Franču kapenes) Nr. 132 arheoloģija Valsts nozīmes Staburaga pagasts, pie Dangām Lejasdopeļu senkapi Nr. 133 arheoloģija Valsts nozīmes Staburaga pagasts, pie Dopeļu kapsētas, pie
27. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Lejasdopelēm Ciršu senkapi Nr. 135 arheoloģija Valsts nozīmes Sunākstes pagasts, pie Ciršiem Bebru senkapi (Apaļais kalniņš) un Nr.130 arheoloģija Valsts nozīmes Staburaga Zīmogakmens – kulta vieta pagasts, Bebriem, uz ZA no Dangām Grūbeles (Grūbles, Grūbļa) pilskalns Nr. 134 arheoloģija Valsts nozīmes Staburaga pagasts, pie Gauzāniem Mazlāču senkapi Nr.136 arheoloģija Valsts nozīmes Sunākstes pagasts, pie Mazlāčiem Zilais kalns - pilskalns Nr. 137 arheoloģija Valsts nozīmes Sunākstes pagasts, Rožkalniem Dangu Kapu kalns - senkapi Nr. 131 arheoloģija Vietējās nozīmes Staburaga pagasts, pie Dangām Bebru senkapi II (Franču kapi) Nr. 129 arheoloģija Vietējās nozīmes Staburaga pagasts, pie Bebriem 3.Tabula. Aizsargājamie kultūras pieminekļi.
Pašvaldības kultūrvēsturiskie nozīmīgākie objekti – ebreju kapi Jaunjelgavas kapsētā, Daudzeses luterāņu baznīca, Daudzeses skola, Seces luterāņu baznīca, Seces pamatskola, Šteinfeldes muižas kungu māja Secē, Seces mācītājmuiža, piemineklis cīnītājiem pret bermontiešiem – Stalānu kapos, Lipsēnu krogs Sērenes pagastā, mežsarga sēta Iecavnieki Sērenes pagastā, Staburaga piemiņas zīme „Dieva auss”, Lejas Dopeļu senkapi Staburaga pagastā, Ozoliņu senkapi Sunākstes pagastā senkapi saistās ar Piksteres Zilo kalnu, A.Briedes skulptūra „Daina” Vīgantes parkā, piemineklis kritušajiem Atbrīvošanās cīņās Jaunjelgavas kapos.
Vadlīnijas tūrisma attīstības teritoriju izmantošanai
• Veicināt tūrisma un ar rekreācijas infrastruktūras attīstību, kā arī tūrismu resursu – dabas vides, ainavu, kultūrvēsturiskās vides un pieminekļu saglabāšana un aizsardzība. • Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka, ka tūrisma attīstībai jāturpinās saskaņoti ar dabas aizsardzību, liekot uzsvaru uz kultūras un rekreācijas tūrismu. • Tūrisma attīstības teritorijās tiek atbalstīta lauksaimniecības, zivsaimniecības, amatniecības un dažādu pakalpojumu uzņēmumu veidošanās, kas ievērojami dažādos un paplašinās tūrisma produktu klāstu. • Tūrisma attīstība tiek atbalstīta un veicināta visā novada teritorijā, īpaši tiek attīstīta teritorija pie Daugavas upes. • Atbalsts Sēlijas kultūras mantojumam un tā savdabīgo un atšķirīgo tradīciju saglabāšanā.
Jauktas zemes izmantošanas teritorijas
Pārējās lauku teritorijās tiek atbalstīta jaukta zemes izmantošana ar daudzveidīgu saimniecisko darbību.
28. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
JAUNJELGAVAS NOVADA VĒLAMĀ TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS STRUKTŪRA
11.attēls.Novada perspektīvā telpiskā struktūra.
Jaunjelgavas novada perspektīvo telpisko struktūru nosaka savstarpēji integrēts galveno telpisko elementu kopums.
Jaunjelgavas novads attīstās ar augstu dzīves līmeni un izglītotiem cilvēkiem, saglabājot unikālās dabas vērtības, radot ekonomiski konkurētspējīgu uzņēmējdarbību sakārtotā un kvalitatīvā dzīves vidē.
Jaunjelgavas novada telpiskās attīstības virzieni :
• Daudzcentru apdzīvojuma struktūra ar stiprām reģionālajām saitēm, kā arī iekšējām novada nozīmes saitēm starp Jaunjelgavas pilsētu, Jaunjelgavas novada pagastu ciemiem un lauku teritorijām; • Dinamiskas, elastīgas un daudzveidīgi izmantojamas lauku teritorijas; • Bagāts un saglabāts dabas un kultūrvēsturiskais mantojums; • Mūsdienīga satiksme un tehniskā infrastruktūra.
Prioritāri attīstāmās teritorijas
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka, ka ir veicama visa novada teritorijas attīstība atbilstoši katras funkcionālās telpas specifikai un prioritātēm.
29. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Telpiskās struktūras attīstības prioritārās telpas:
• Lauksaimniecības attīstības teritorijas (vienlaidus lauksaimniecības zemju nogabali ar auglīgām augsnēm) • Mežsaimniecības nozīmīgās teritorijas (mežu teritorijas) • Tūrisma attīstības teritorijas (teritorijas gar Daugavas upi, īpaši aizsargājamās teritorijas, tūrisma ceļi, veloceliņi) • Ražošanas un loģistikas attīstības teritorijas (teritorija gar ceļiem, dzelzceļu, lielāko ražošanas uzņēmumu teritorijas) • Jauktas zemes izmantošanas teritorijas (visa pārējā novada teritorija) • Satiksmes un inženierkomunikāciju attīstība (autoceļi, dzelzceļa līnija, maģistrālā inženierkomunikācija).
Prioritāri attīstāmas teritorijas
2012. gadā novada nozīmes centrus savā starpā savieno asfaltēti autoceļi, izņemot novada nozīmes centru Sunākstē, tādēļ jāveicina valsts autoceļa V956 Daudzeva – Viesīte – Apserde melnā seguma izbūvi līdz Sunākstei. Prioritāte ir pasažieru pārvadājumi starp novada attīstības centriem.
Jaunjelgavas pilsēta – valsts nozīmes pilsētbūvniecības arhitektūras pieminekļa saglabāšana un jauna tūrisma pakalpojuma radīšana.
Novada ražošanas teritoriju attīstība.
ILGTERMIŅĀ SASNIEDZAMIE REZULTĀTI
Stratēģisko mērķu SM1; SM2;SM3 novērtēšanai un sasniegšanai tiek noteikti ilgtermiņā sasniedzamie attīstības rādītāji, kas raksturo izvirzīto stratēģisko mērķu realizēšanu.
Jaunjelgavas novada attīstības stratēģijas rezultatīvie rādītāji tiek analizēti, lai sekotu līdzi galvenajām attīstības tendencēm novadā. Š ie rādītāji ir noteikti, lai raksturotu sociāli ekonomisko situāciju Jaunjelgavas novadā kopumā, kā arī sniegtu salīdzinājumu ar citām Latvijas pašvaldībām un kalpotu kā Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikto trīs stratēģisko mērķu ieviešanas pārbaudes lapa.
Par attīstības stratēģijas rezultatīvo rādītāju datu apkopošanu un analizēšanu atbildīga ir Jaunjelgavas novada domes Attīstības un projektu nodaļa, sniedzot par tiem informāciju ikgadējā pārskatā, kuru sagatavo kopā ar Jaunjelgavas novada attīstības programmas pārskatu. Katru gadu noteiktos rezultatīvos rādītājus ir iespējams pārskatīt, izvēloties tādus rādītājus, ar kuru palīdzību var veikt novada salīdzinošo analīzi ar citām novada pašvaldībām gan valsts, gan atsevišķos gadījumos arī Eiropas mērogā.
30. lappuse
Jaunjelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2033
Jaunjelgavas novada attīstības stratēģijas rezultatīvie rādītāji
Nr. Rādītājs Vērtība Vērtība Tendence pret Vēlamā Avots 2012.gadā 2013.gadā iepriekšējo attīstības (pēc 2011.gada gadu tendence datiem) 2018.gadā 1. Teritorijas attīstības 47 vieta no Valsts gada indeksa rangs 110 reģionālās (rēķinot ik gadu pēc novadiem attīstības iepriekšējā gada (-0,003) aģentūra datiem) 2. Iedzīvotāju skaits 6212 Pilsonības un (01.07.2012) migrācijas lietu pārvalde 3. Demogrāfiskā slodze 501 (2009) Centrālā statistikas pārvalde 4. Bezdarba līmenis, % 13,6 Nodarbinātības valsts aģentūra 5. Iedzīvotāju 237 Jaunjelgavas ienākuma nodokļa novada ieņēmumi uz 1 pašvaldība iedzīvotāju, LVL 6. Iedzīvotāju Nav datu Jaunjelgavas apmierinātība ar novada dzīvi novadā pašvaldības organizēta aptauja 7. Izglītojamo skaits 458 Jaunjelgavas (2012.gads) novada vispārējās izglītības iestādēs pašvaldība 4.Tabula.Rezultatīvie rādītāji.
31. lappuse