LZA Vēstis a Daļa, 2013. Gada 3., 4, Un 5. Numurs
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
EIropas paradigmas Livonijas un Latvijas Vēsturē, ArhitekTūrā, Mākslā sastāDĪtāJa PriekŠvārDs „lZa vēstu” sPeCiāliZlaiDumam Ojārs Spārītis sirsnīgi pateicos visiem „lZa vēstu” spe- kotās konferences, simpoziji un izbraukuma ciālizlaiduma dalībniekiem, kuri ar savu pēt- semināri ir rosinājuši gan ar avotu studijām niecisko azartu un intelektuālo daudzpusību padziļināt arhitektūras un mākslas izpētes ir bagātinājuši šo rakstu krājumu. saskaņā problēmas, gan ar jaunām pētniecības me- ar sastādītāja ieceri tas ir veltīts kontekstuāli todēm ievērtēt līdzšinējo zināšanu sistēmā vienotām latvijas vēstures, arhitektūras un arī laikmetīgus starpdisciplinārus aspektus. mākslas izpētes novitātēm un hronoloģiskajā lielākā daļa no krājumā uzņemto seš- ziņā aptver laika periodu no 13. gs. līdz mūs- padsmit zinātnisko rakstu autoriem pārstāv dienām. viena no krājuma tapšanu rosinoša- latvijas augstākās mācību iestādes, muze- jām pamattēmām bija 2011. g. atzīmētā kur- jus, kultūras mantojuma saglabāšanas un zemes hercoga Jēkaba 400. dzimšanas diena, izpētes institūcijas, to vidū latvijas mākslas kas krājuma kontekstā ļauj saskatīt caurviju akadēmiju, latvijas universitāti, rīgas teh- motīvu. Šī fakta eiropeiskā konteksta un vēl nisko universitāti, latvijas Nacionālo mākslas daudzu citu tēmu izpētē ir iesaistījušies gan muzeju, arhitektoniskās izpētes grupu „sia mūsu zemē pazīstami kultūrvēsturiskā manto- aiG”, rundāles pils muzeju un valsts kultū- juma izziņas speciālisti, gan arī starptautisku ras pieminekļu aizsardzības inspekciju. savu- atzinību iemantojuši vācijas un igaunijas vēs- kārt trešā daļa no publikācijām apliecina vai- turnieki un mākslas vēstures interpreti. rāku ārvalstu augstskolu un institūtu pētnieku tematiski vienotā „lZa vēstu” laidiena interesi par līdzdalību krājuma veidošanā. sastādīšanu ir rosinājušas arī vairākas citas uzrunātie autori pārstāv Ķīles un tībingenes pēdējo gadu aktualitātes — starptautisko kul- universitātes, tartu universitāti, herdera ins- tūras mantojuma aizsardzības un popularizē- titūtu mārburgā. Šāda pārstāvniecība pagodi- šanas institūciju uNesCO un iCOmOs rūpes na un uzliek atbildību krājuma veidotājiem. par efektīvu latvijas kultūras mantojuma aiz- lakoniski raksturojot krājumā ietverto sardzību un izpēti, intensīva sadarbība ar zi- rakstu saturu, ar gandarījumu var sacīt, ka nātnisko darbību atbalstošām baltvācu insti- VISI autoru raksti ir pirmpublicējumi par mi- tūcijām, tādām kā herdera institūts (Herder nētajām tēmām, kas satur ievērojamu vēs- Institut), kurzemes Bruņniecības apvieno- tures, arhitektūras, mākslas, teoloģijas un tiem fondiem (Vereinigte Kurländische Stif kultūrvēstures informācijas novitātes daļu. tungen), karla Širrena biedrība (Carl Schir Nozīmīgu krājuma proporciju veido latvijas ren Gesellschaft). savukārt m. k. a. Beklera viduslaiku arhitektūrai, mākslai un politiska- nodibinājums mare Baltikum (m.C.a. Böck jiem procesiem veltītie raksti. Par Dr. art. ag- ler–mare Balticum stiftung) savā vairāku neses Bergholdes apceri „rīgas Doma vidus- gadu desmitu garumā mērāmajā darbā var laiku būvplastika eiropeisko ietekmju lokā” lepoties ar maksimālu ieinteresētību Baltijas sakāmi atzinīgi vārdi vispirms jau par to, ka valstu kultūras, vēstures un mākslas jautā- vairāk nekā pirms simt gadiem kopš pēdējām jumu padziļinātā izziņā. Šīs organizācijas rī- nozīmīgākajām publikācijām par līdzīgu tēmu, 6 SASTĀDĪTĀJa PriekŠVĀRDs „lZa vēstu” sPeCiāliZLAIDumam vācu 13. gs. tēlniecības kontekstā ir tikušas staaten Livlands 1558−1561. typologie und vērtētas ar rīgas Doma baznīcas un krust- Vergleich” atklāj rīgas un vidzemes bīskapiju ejas arhitektūru saistītās kapiteļu un konsoļu sekularizācijas procesu politiskās cēloņsaka- tēlniecības formālās, stilistiskās un mākslinie- rības livonijas karu sākumā 1558.–1561. ciskās pazīmes. to raksturojumā ir mēģināts g. Baltvācu kultūras pētniecības nozīmīgākās noskaidrot būvplastikas ietekmju ģeogrāfiju, institūcijas — herdera institūta vēsturnieka iespējamās tēlniecības skolas un to darbu Dr. hist. Pētera verstera (Peter Wörster) pētī- kvalitāti. mg. arch. silvijas Ozolas mēģinā- jumā „Die Pacta subiectionis als Gründungs jums uz arheoloģijas, vēstures, rakstīto avotu urkunde des Herzogtums kurland” analizēts un topogrāfisko pētījumu bāzes rekonstruēt šī institūta arhīvā uzglabātais oriģināldoku- kurzemes senāko apdzīvoto vietu un pilsētu ments, kurā noteiktas Polijas un kurzemes plānojuma evolūciju uzskatāms par intere- hercogistes politiskās tiesības un pienākumi. santu pieteikumu sekmēt latvijas vēsturisko Jaunā mākslas doktore Jūlija trinkerte (Julia pilsētu apbūves veidošanās vēstures izziņu. trinkert), kas ir aizstāvējusi promocijas dar- esmu pārliecināts, ka, iedziļinoties šai prob- bu Ķīles universitātē, rakstā „Herzogin Anna lemātikai veltītajā rakstā „Pilsētu un adminis- von mecklenburg-Kurland (1533−1602) — tratīvi politisko centru plānojums un apbūve ambitionierte kunstvermittlerin am kurlän rietumlatvijas teritorijā no 13. līdz 16. gs.”, dischen Hofe des ausgehenden 16. jahrhun interesenti, līdzīgi publikācijas autorei, gūs derts?” vērš uzmanību uz hercoga Gotharda jaunas atziņas un secinājumus. vācu mākslas ketlera sievas — meklenburgas princeses vēsturniece Dr. art. ulrike Nirnbergere (ulrike annas — savdabīgo personību, kurai bijusi Nürnberger) ir augsti kvalificēta gotikas perio- īpaša loma protestantisma kultūras aizstā- da tēlniecības un altāru kokgriezumu skulp- vībā kurzemē un Jelgavas sv. trīsvienības tūru izpētes speciāliste. viņas lielā pieredze baznīcas celtniecības finansēšanā. saskaņā un kultūras kontaktu meklējumi jautājumā ar publikācijā paustajām atziņām hercogie- par kuldīgas sv. trīsvienības katoļu baznīcas nei annai piedēvējami ievērojami nopelni madonnas skulptūru un ventspils pils muzeja vācu mākslas ietekmju veicināšanā kurzemes krātuvē identificēto „sāpju kristus” skulptūru hercoga galmā. atklājas rakstā vācu valodā „schicksale mit ievērojot hronoloģisko secību, atsevišķa telalterlicher kunstdenkmäler im ehemali rakstu grupa krājuma struktūrā attiecas uz gen Herzogtum kurland. Erste Erkenntnisse”. baroka laikmetu. Pamatīgi izstudējot arhīvu renesanses laikmeta vēstures kultū- dokumentus un vācijas bibliotēku materiā- ras paradigmām krājumā veltīti četri raksti. lus, vācu teoloģijas doktors ulrihs Šēnborns Dr. habil. art. Ojāra spārīša apcerē „rene- (Ulrich Schoenborn) no mārburgas rakstā sanses humānisma ikonogrāfijas transkripcija „die Frau an jakobs seite. Luise Charlot rīgas agrīnā protestantisma perioda mākslā” te von Brandenburg, Herzogin von kurland analizēti vissenākie Doma baznīcā saglabāju- (1617−1676)” pauž saistošu versiju par šies kokgriezuma piemēri — altāra daļas solu Brandenburgas princeses, vēlākās kurzemes ciļņi ar „kārdināšanas” un „marijas magda- hercoga Jēkaba sievas luizes Šarlotes iegul- lēnas” atveidiem, kā arī izteiktas hipotētiskas dījumu hercogistes politiskajā un kultūras domas par mūzikas alegorijas ciļņa grafiska- dzīvē. sekojot pa pēdām kurzemes herco- jiem prototipiem tā dēvētajās skolnieku luktās. gu bibliotēkas likteņiem un hercogu intere- tībingenes universitātes doktorants un baltvā- sei par celtniecību, savā rakstā „kurzemes cu izcelsmes vēsturnieks mg. hist. magnuss hercoga Ferdinanda Libre d’Architecture. fon hiršheids (magnus von Hirschheydt) ar Ordera arhitektūras meklējumos kurzemē rakstu „die säkularisationen der geistlichen 17. gs.” rundāles pils direktors Dr. h. c. 7 EIropas paradigmas Livonijas un Latvijas Vēsturē, ArhitekTūrā, Mākslā imants lancmanis pievērš lasītāja uzmanī- ideoloģiskos un estētiskos nosacījumus neo- bu hercoga Ferdinanda krājumā atrastajai bizantisko formu atdzimšanai krievu orto- arhitektūras rokasgrāmatai, kuras teorētiskie doksālās baznīcas sakrālajā kultūrā. latvijas un praktiskie priekšlikumi būvniecībā varē- Nacionālā mākslas muzeja latvijas vizuā- tu būt ietekmējuši arī kurzemes arhitektūras lās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. mantojumu. Baroka laikmeta tēmu sadaļā Ginta Gerharde-upeniece pievērš uzmanību iekļaujas arhitektūras izpētes speciālistu un latvijas starpkaru perioda diplomāta Oļģerda „SIA AIG” pieredzes bagāto darbinieku Grosvalda personībai. rakstā „Oļģerds Gros- mg. art. vijas strupules un Dr. arch. ilmā- valds (1884−1962). Diplomātijas loma lat- ra Dirveika atklājumiem bagātie pētījumi. vijas mākslas starptautiskajā reprezentācijā. v. strupules zinātniskās intereses saistās 20. gs. 20.−30. gadi” analizēta ievērojamā ar interjeru gleznojumu vēsturi, tādēļ viņas diplomāta ietekme uz latvijas kultūras pro- rakstā „luktu gleznojumi rīgas sv. Pētera cesu ievirzīšanu eiropas valstu apritē, sek- baznīcā krāsotāju cunftes meistara korda mējot latviešu mākslinieku radošo ceļojumu meijera daiļrades kontekstā” atklātās sakarī- iespējas un mākslas izstāžu starptautisko ap- bas ļauj uzzināt daudz jauna par rīgas sak- maiņu. ar oriģinālu ieskatu latvijas digitālās rālo celtņu iekštelpu vizuālo kultūru 17. gs. mākslas vēsturē un estētikā iepazīstina lat- beigās. Pirms paredzamās restaurācijas vai vijas universitātes matemātikas un informā- arī prognozējot arhitektūras pieminekļa bojā tikas institūta pētnieces mg. art. solvitas Za- eju, arhitekts i. Dirveiks ir apsekojis Pasie- riņas publikācija „latvijas digitālās mākslas nes klostera ēku un konstatējis tās neparasti daži attīstības aspekti”. Šis raksts ļauj pārlie- bagāto interjeru. raksts „Pasienes klostera cināties, cik svarīgi pētīt tieši 20. un 21. gs. arhitektūras pēdējie pētījumi” papildina līdz mākslas izpausmes, kuru izziņa sabiedrības šim zināmos faktus par 18.