Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Satura rādītājs

IEVADS ...... 4 SAĪSINĀJUMI ...... 5 TERMINI ...... 6 1. NOVADA NOVIETOJUMS UN IETEKMĒJOŠIE FAKTORI ...... 8 1.1. ĢEOGRĀFISKĀ ATRAŠANĀS VIETA UN KAIMIŅU TERITORIJAS ...... 8 1.2. IETEKMĒJOŠIE FAKTORI ...... 10 2. DABAS APSTĀKĻI UN RESURSI ...... 13 2.1. ĢEOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS ...... 13 2.2. DABAS TERITORIJAS UN RESURSI ...... 14 2.3. AINAVAS UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ...... 30 2.4. SVID. DABA UN KULTŪRVĒSTURE ...... 34 3. IEDZĪVOTĀJI ...... 35 3.1. APDZĪVOJUMS ...... 35 3.2. IEDZĪVOTĀJI ...... 38 3.3. SVID. IEDZĪVOTĀJI ...... 42 4. EKONOMIKA ...... 43 4.1. DARBA VIETAS ...... 43 4.2. DARBA SAMAKSAS LĪMENIS...... 44 4.3. UZŅĒMĒJDARBĪBAS RAKSTUROJUMS , RAŽOŠANA ...... 45 4.4. TŪRISMS UN KŪRORTS ...... 49 4.5. LAUKSAIMNIECĪBA ...... 53 4.6. PAŠVALDĪBAS UN VALSTS ATBALSTS UZŅĒMĒJDARBĪBAI ...... 53 4.7. SVID: UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE UN NODARBINĀTĪBA ...... 55 4.8. SPECIALIZĀCIJA ...... 56 5. TRANSPORTS UN SAKARI ...... 58 5.1. VALSTS AUTOCEĻI ...... 58 5.2. PAŠVALDĪBAS AUTOCEĻI ...... 61 5.3. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS ...... 62 5.4. TRANSPORTA SHĒMA ...... 62 5.5. SAKARI ...... 63 5.6. SVID. TRANSPORTS UN SAKARI ...... 64 6. TEHNISKĀ INŽENIERINFRASTRUKTŪRA ...... 65 6.1. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA ...... 65 6.2. MELIORĀCIJAS SISTĒMAS UN LIETUS ŪDENS KANALIZĀCIJA ...... 68 6.3. ELEKTROAPGĀDE ...... 70 6.4. SILTUMAPGĀDE ...... 70 6.5. GĀZAPGĀDE ...... 71 6.6. SVID. INŽENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ...... 73 7. NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS UN MĀJOKLIS ...... 74 7.1. BŪVNIECĪBA UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS ...... 74 7.2. DZĪVOJAMAIS FONDS UN TĀ APSAIMNIEKOŠANA ...... 75 7.3. ZEMJU IZMANTOŠANA ...... 75 7.4. SVID. NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS UN MĀJOKLIS ...... 77 8. VIDES KVALITĀTE ...... 78 8.1. GAISA KVALITĀTE ...... 78

10.09.2012.. 2 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

8.2. ŪDEŅU KVALITĀTE ...... 78 8.3. ATKRITUMU SAIMNIECĪBA ...... 81 8.4. RISKA OBJEKTI UN TERITORIJAS , PIESĀRŅOTĀS VIETAS ...... 82 8.5. SVID. VIDES KVALITĀTE ...... 84 9. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA ...... 85 9.1. IZGLĪTĪBA ...... 85 9.2. SOCIĀLĀ JOMA ...... 88 9.3. VESELĪBAS APRŪPE ...... 90 9.4. KULTŪRA ...... 90 9.5. SPORTS ...... 92 9.6. SABIEDRISKĀ DROŠĪBA UN KĀRTĪBA , CIVILĀ AIZSARDZĪBA ...... 94 9.7. TERITORIJU LABIEKĀRTOŠANA ...... 94 9.8. SVID. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA ...... 96 10. PĀRVALDE ...... 97 10.1. DOME ...... 97 10.2. ADMINISTRĀCIJA ...... 97 10.3. PROJEKTU DARBĪBA ...... 98 10.4. FINANSES ...... 100 10.5. SVID. PĀRVALDE ...... 105 11. PIELIKUMI ...... 106 11.1. AUGSTĀKA LĪMEŅA ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI ...... 106 11.2. DARBA VIETAS UN DARBA DEVĒJI , CSP DATI PAR 2009. GADU ...... 118 11.3. BALDONES NOVADA SOCIĀLI EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI ...... 123 11.4. PUBLISKĀS INVESTĪCIJAS PRIVĀTAJĀ SEKTORĀ ...... 129 11.5. IZMANTOTĀ LITERATŪRA ...... 131

10.09.2012.. 3 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Ievads Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam (turpmāk – Programma) ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments laikam, kas atbilst nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam.

Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz trīs veidu attīstības plānošanas dokumentu nepieciešamību pašvaldībā – stratēģija, programma, teritorijas plānojums. Programma nosaka pašvaldības politiku – mērķus, prioritātes un uzdevumus vidējam termiņam (līdz 7 gadiem).

Līdz šim Baldones novadam nebija izstrādāta attīstības programma. Attīstības mērķi un uzdevumi bija noteikti Baldones pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam. Tie ir analizēti un integrēti jaunajā novada programmā.

Attīstības programmas dokuments sastāv no trim atsevišķiem sējumiem: I daļa. Pašreizējā situācijas analīze; II daļa. Stratēģiskā daļa; III daļa. Pārskats par attīstības programmas izstrādi un sabiedrības līdzdalību (turpmāk – Pārskats)

„Pašreizējās situācijas analīze” (šis sējums) satur Baldones novada resursu apkopojumu, to perspektīvās izmantošanas iespēju analīzi, vajadzības. Raksturojumā izmantoti publiski pieejamie dati, kādi ir pieejami 2011. un 2012.gados, kad programma izstrādāta, kā arī sabiedrības viedoklis. Katrai jomai dots stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīze un secinājumi par nepieciešamajām turpmākajām rīcībām.

I daļā Stratēģiskajā daļā ir iekļauta Baldones novada attīstības ilgtermiņa attīstības vīzija 2030.gadam, definēti mērķi un prioritātes ilgtermiņam līdz 2030.gadam un vidējam termiņam - posmam 2014.-2020.gadiem. Rīcību virzieni ir izvirzīti atbilstoši pašvaldību funkcijām. Katrā rīcību virzienā ir izvirzīti uzdevumi un vēlamais rezultāts. Tos ir plānots sasniegt, realizējot virkni pasākumu un projektu, kas iekļauti Rīcību plānā. Rīcību plānā pasākumiem ir norādīti par to ieviešanu atbildīgās institūcijas vai pašvaldības struktūra, indikatīvs laika un finanšu plāns. Pielikumā pievienots investīciju plāns ar projektiem trīs gadu griezumā, kas katru gadu atjaunojams.

III daļā Pārskatā ir iekļauta informācija par attīstības programmas izstrādes procesu – pašvaldības lēmumi, publikācijas, sanāksmju protokoli, programmas 1.redakcijas publiskās apspriešanas gaitas ziņojums un institūciju viedokļi.

Programmas realizācija notiks par pašvaldības līdzekļiem, kā arī piesaistot ES finansējumu un citu sabiedrisko finansējumu.

Programmai netiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 27.septembra lēmumu Nr.66.

Uzsākot attīstības programmas izstrādi, kopā ar Vadības grupu tika definēti Baldones novada attīstības scenāriji, un līdz ar to izstrādes laikā tika veikti šādi uzdevumi: • Definēt Baldones unikālo vietu Pierīgā – atšķirīgu no Mārupes, Ķekavas blīvi apbūvētajām privātmāju teritorijām. • Attīstīt idejas, kā gūt labumu no tuvu esošās Rīgas tirgus. • Novērtēt kūrorta resursu iedzīvināšanas un uzņēmējdarbības potenciālu tūrisma pakalpojumu jomā. • Izvērtēt 2005.gadā izstrādātajā teritorijas plānojumā iekļautās privātās dzīvojamās apbūves attīstības iespējas.

Programma ir izstrādāta ar ESF finansiālu atbalstu no Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.3.2. aktivitātes „Plānošanas reģiona un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” līdzekļiem, projekta „Baldones novada attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” (vienošanās Nr. 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/008/009) ietvaros.

Attīstības programmas izstrādi, pamatojoties uz iepirkumu un līgumu, veica SIA „Grupa 93”.

10.09.2012.. 4 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Saīsinājumi

CSP Centrālā statistikas pārvalde EM Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds DG darba grupa FM Finanšu ministrija IKP iekšzemes kopprodukts ĪADT īpaši aizsargājamā dabas teritorija IZM Izglītības un zinātnes ministrija JSK jāšanas sporta klubs KF Kohēzijas fonds KIS Kultūras informācijas sistēma KM Kultūras ministrija NVA Nodarbinātības valsts aģentūra Latvijas NRP Latvijas Nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas ieviešanai LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIAS 2030 Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka LPS Latvijas Pašvaldību savienība LR Latvijas Republika Lursoft SIA „Lursoft IT” uzņēmumu datu bāze, kas tiek veidota sadarbībā ar LR Uzņēmumu reģistru LR Latvijas Republika PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Rīgas PR Rīgas plānošanas reģions SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību UR Uzņēmumu reģistrs VA valsts aģentūra VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VeM Veselības ministrija VK Valsts kase VID Valsts ieņēmumu dienests VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra VSID Valsts stratēģiskais ietvardokuments, kas nosaka ES fondu finansējumu 2007.-2013.gadā VŪO virszemes ūdensobjekts VZD Valsts zemes dienests

10.09.2012.. 5 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Termini Aktīvais tūrisms — tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats. (Tūrisma likums)

Attīstības programma – vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidējā termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai (Teritorijas attīstības plānošanas likums).

Attīstības mērķis – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz vīzijas sasniegšanu un kalpo par pamatu turpmākajām rīcībām.

Dabas dziednieciskie resursi – minerālūdeņi, termālie ūdeņi, virszemes ūdensobjekti, dziednieciskās dūņas, meži, parki un ārstnieciskais klimats, kas, pamatojoties uz zinātniskos pētījumos un ilggadējā praksē noteiktajām ārstnieciskajām īpašībām, tiek izmantoti veselības uzlabošanai, slimību profilaksei, rehabilitācijai un ārstniecībai . Degradēta teritorija - teritorija ar izpostītu vai bojātu augšņu segu, pamestas apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās un militārās darbības teritorijas vai piesārņotas vietas, kuras ietekmē vai var ietekmēt augsnes spēju pildīt tās funkcijas, vidi, cilvēku veselību un drošību, kā arī ainavu, kultūras un dabas mantojumu.

Ekosistēmu pakalpojumi - pakalpojumi, kurus ikdienā mums sniedz daba. Tos nosacīti var iedalīt četrās grupās: - pakalpojumi cilvēka eksistencei (pārtika, kurināmais, ūdens, gaiss, u.c.), - dabas pašregulēšanās, kas nodrošina dzīvībai piemērotus apstākļus (klimats, plūdi, erozijas kontrole, imunitāte, ūdens pašattīrīšanās u.tml.), - pakalpojumi, ko sniedz dabas kultūra un ainava (vides izglītības, aktīvās atpūtas, sporta un rehabilitācijas pakalpojumi) un - ekosistēmu pašatjaunošanās, pastāvēšanas grupa (purvu veidošanās, biotopi, vielu aprite dabā, u.c.) Ekosistēmu spēja sniegt minētos pakalpojumus ir atkarīga no bioloģisku, ķīmisku, fizisku procesu kompleksa. Šo procesu veiksmīgu funkcionēšanu arvien vairāk apdraud cilvēks.

Infrastruktūra - teritorijas, nozares, uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums.

Ilgtspējīga attīstība – sabalansēta pašreizējās paaudzes vajadzību nodrošināšana, saglabājot apkārtējo vidi, lai nākamās paaudzes varētu nodrošināt savas vajadzības.

Kūrorta teritorija – vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kura ir nodrošināta ar kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru un kurā ir pieejami un veselības uzlabošanai, slimību profilaksei, rehabilitācijai un ārstniecībai tiek izmantoti tajā esošie dabas dziednieciskie resursi 1.

Kūrorts – kūrorta teritorija, kurai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir piešķirts kūrorta statuss 2.

Nacionālo interešu telpas - teritorijas un areāli ar izcilu vērtību un nozīmi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskus resursus. Vienlaikus šajās teritorijās veidojas dažādu interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz atsevišķu pašvaldību un nozaru kompetenci, tādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika.

Pārvaldība – uz zināšanām balstīts darbību kopums konkrēta mērķa sasniegšanai, efektīvi izmantojot resursus un iesaistot visplašāko dalībnieku loku – valsts pārvaldes un zinātniski pētnieciskās institūcijas, pašvaldības un sabiedrību.

1 likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā” (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2011.gada 3.martā) 2 likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā” (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2011.gada 3.martā)

10.09.2012.. 6 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Valsts statistika — statistika, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros. (Valsts statistikas likums)

Veselības tūrisms – tūrisma veids, kura mērķis ir saglabāt un uzlabot veselību, veikt slimību diagnostiku, profilaksi, rehabilitāciju un ārstniecību, tai skaitā izmantojot dabas dziednieciskos resursus 3.

3 likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā” (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2011.gada 3.martā)

10.09.2012.. 7 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

1.NOVADA NOVIETOJUMS UN IETEKMĒJOŠIE FAKTORI 1.1. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un kaimiņu teritorijas

Baldones novada teritorija sastāv no Baldones pilsētas un Baldones pagasta. Iedzīvotāju skaits 5737, t.sk. 2315 Baldones pilsētā (uz 01.01.2012, saskaņā ar PMLP datiem). Baldones novada platība ir 179,1km 2, no tiem 5,2 km 2 aizņem pilsēta.

1.attēls. Baldones novada novietojums Baltijas jūras valstu reģionā No Baldones novada ir labi sasniedzama Rīga – Baltijas un Eiropas attīstības centrs, starptautiskās satiksmes centrs, Latvijā lielākais tirgus pēc iedzīvotāju un tūristu skaita, labākais pakalpojumu piedāvājums un Latvijā plašākais darba tirgus.

Datu avots: SIA “Grupa 93” Baldones novada teritoriju šķērso valsts galvenie autoceļi 2.attēls. Baldones novads Rīgas plānošanas reģionā un Latvijā – A7 Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle), kas ir arī E67 VIA Baltica, un valsts reģionālais ceļš P89 Ķekava- Skaistkalne.

Baldones novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Daugavas kreisajā krastā, Rīgas plānošanas reģionā un robežojas ar Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām.

Pati Baldones pilsēta atrodas 33 km attālumā no Rīgas, 11 km attālumā no Rīgas apvedceļa un nomaļus no autotransporta galvenajām Datu avots: SIA “Grupa 93” plūsmām.

10.09.2012.. 8 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Baldones novads robežojas ar Ķekavas, Ķeguma un Olaines novadiem Rīgas plānošanas reģionā un Vecumnieku un Iecavas novadiem Zemgales plānošanas reģionā.

3.attēls. Baldones novada teritorija un apkārtējās pašvaldības

Datu avots: SIA „Grupa 93”

1.tabula Kopējās intereses ar kaimiņu pašvaldībām Pašvaldība Baldones novada kopējās ar kaimiņu pašvaldību Ķekavas novads Vistiešākā saikne, tā kā caur Baldones iedzīvotāji caur Ķekavas novadu brauc uz Rīgu. Baldones novada iedzīvotāji mēdz izmantot Ķekavas novada pašvaldības pakalpojumus (Daugmales peldbaseins) Intereses autoceļu A7 un V9 Iecava - Baldone - Daugmale kvalitātes un satiksmes drošības uzlabošanā. Kopēju tūrisma maršrutu un velomaršrutu attīstība. Ķekaviņas upes apsaimniekošana. Līdzdalība plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltic trases noteikšanā. Ķeguma novads Baldones pilsētu ar Ķeguma novada Tomes pagastu saista valsts vietējais autoceļš V4 Baldone – Tome. Olaines novads Misas upes apsaimniekošana. Vecumnieku novads Vistiešākā saikne, tā kā caur Vecumnieku novada iedzīvotāji caur Baldones novadu brauc uz Rīgu, izmantojot Ķekava-Skaistkalne (P89). Tūrisma pakalpojumu attīstība no Lietuvas iebraucošo tūristiem. Misas upes apsaimniekošana. Iecavas novads Intereses Bernesti – Dzelzāmurs – Ratstrauti (V5), Iecava - Baldone - Daugmale (V9) un Misas tilts – Dzērumi (V1010) autoceļa kvalitātes un satiksmes drošības uzlabošanā.

10.09.2012.. 9 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pašvaldība Baldones novada kopējās ar kaimiņu pašvaldību Vasarnīcu ciematu Misa, Sarma un Sutri pakalpojumu pieejamības uzlabošana. Kopēju tūrisma maršrutu un velomaršrutu attīstība. Līdzdalība plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltic trases noteikšanā. Misas upes apsaimniekošana. Visas pašvaldības un Sadarbība starp pašvaldībām un Rīgas plānošanas reģionu pašvaldībām līdzīgo Rīgas plānošanas interešu pārstāvniecībā nacionālā līmenī par: reģions 1) veloinfrastruktūras attīstību valsts ceļu tīklā (dialogs ar VAS „Latvijas Valsts ceļi”, lai ceļu rekonstrukcijas projektos paredzētu velo joslu vai veloceliņu) un pašvaldību un komersantu ceļu tīklā, t.sk. valsts mežos (dialogs ar AS „Latvijas Valsts meži” par iespēju izmantot LVM izbūvētos meža ceļus tūrisma maršrutiem, 2) kūrortu un valsts nozīmes dabas resursu apsaimniekošanu. Baldones (līdzīgi kā Jūrmalas) dūņas, minerālūdens un citu nozīmīgu kūrorta resursu apsaimniekošana, atbilst LIAS 2030 mērķiem 4 par dabas kapitāla ilgtspējīgu izmantošanu, un ir īpaši svarīgi tām pašvaldībām, kurām vēsturiski nav ražošanas tradīciju, ir kūrorts. Valsts atbalsts nepieciešams līdzīgās interešu ar Jūrmalu risināšanā (lieli vissavienības objekti, privatizēti urbumi, nepietiekama kūrorta valsts atbalsta nozaru politika, trūkst zināšanu, ir negatīva pēdējo gadu privatizācijas pieredze, nepieciešami aizsardzības mehānismi mežu un ainavas kvalitātes aizsardzībai). 3) sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstīšanu. Piemēram, pasažieru pārvadājumu atjaunošana starp Ķekavas novada Daugmali un Baldoni, lai aktivizētu kustība abos virzienos uz Daugmales peldbaseinu, uz Baldones mūzikas skolām, uz Riekstukalnu un citiem esošajiem un nākotnē plānotajiem tūrisma objektiem, Mercendarbes iedzīvotājiem tuvāku Rīgas sasniedzamību. Nepieciešama autoceļa V9 Iecava-Baldone-Daugmale” posma Baldones novadā 2,4 km asfaltēšana. Nepieciešamība attīstīt Rīgas zaļā loka teritorijas un pakalpojumus.

1.2. Ietekmējošie faktori

Savrupais novietojums Pierīgā un būvniecība Kaut arī darījumu skaits ar nekustamiem īpašumiem laikā starp 2004.gadu un 2011.gadu Rīgā un Rīgas reģionā dubultojās (no 30 uz 60 tūkstošiem darījumu), un arī Baldones novadā bija vērojama aktivitāte dzīvojamo māju celtniecībā, tomēr Baldones novadā jauna masveida privāto māju būvniecība lielos apmēros nenotika, salīdzinājumā ar citām Pierīgas pašvaldībām.

Savrupā novietojuma un nekustamā īpašuma tirgus mērenās attīstības rezultātā Baldone ir saglabājusi ainavisku, dabisku, ar mežiem bagātu un sakārtotu dzīves vidi, kas pašvaldības teritoriju atšķir no pārējās Pierīgas un ir labs pamats kūrorta atjaunošanai.

Saistība ar Rīgas pilsētu Nozīmīgs faktors ir Baldones novada iedzīvotāju vēsturiski izveidojusies saistība ar Rīgas pilsētu. 33 kilometru attālums līdz Rīgai ir optimāls, lai dzīvotu Baldonē un strādātu Rīgā, kur darba samaksa ir augstāka un darba piedāvājums plašāks. Līdz ar to iedzīvotāji Rīgā arī saņem lielu daļu pakalpojumu – kultūra, augstākā izglītība, iepirkšanās, u.c. Šāda situācija ir raksturīga visām Pierīgas pašvaldībām. Tas ir veicinājis arī iedzīvotāju skaita saglabāšanos un pat nelielu pieaugumu.

Labs transporta nodrošinājums Cauri novadam kursē nozīmīga transporta plūsma, ko veido Daugavas kreisā krasta pašvaldību iedzīvotāji, kas dodas uz Rīgu. Baldones novadu šķērso A7 / 67 autoceļš. Abi ceļi kalpo arī tūristu plūsmai, kas Latvijā iebrauc no Lietuvas puses. Apmierinoša ir sakne ar kaimiņu pašvaldību teritorijām.

4 „Būt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā”.

10.09.2012.. 10 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Sabiedriskā transporta nodrošinājums ir atbalstošs nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai Rīgā; kursē vairāk kā 20 autobusu un mikroautobusu reisi dienā. Iedzīvotāji izmanto arī personīgo auto nokļūšanai Rīgai.

Ilgtermiņā Baldones novadu šķērsos dzelzceļa koridors Rail Baltica. Tas telpiski nodalīs Pulkarni no Baldones novada.

Laba ekonomiskā situācija 2011.gadā Baldones novads ir 13.vietā starp Latvijas novadu pašvaldībām pēc teritorijas attīstības līmeņa indeksa.

Kā jau Pierīgas ietekmes areālā esoša pašvaldība, Baldones novads ir to Latvijas pašvaldību starpā, kur ekonomisko situāciju var raksturot kā labu, salīdzinājumā ar pārējo Latviju. Baldonē ir liels individuālo komersantu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Augsti ir arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēri – 295,40 LVL uz 1 iedzīvotāju. Bezdarba līmenis ir viens no zemākajiem Latvijā (2011.gada beigās – 4,5%).

Tas kopumā pozitīvi ietekmē pašvaldības budžeta stabilitāti.

Baldone - novada līmeņa attīstības centrs Saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam projektu, Baldones pilsēta (tās jaunajās robežās kopā ar Avotu ciemu) ir novada līmeņa attīstības centrs, kas nozīmē atbilstoša apjoma un kvalitātes pašvaldības pakalpojumu nodrošinājumu.

Kūrorta resursi Baldones kūrortu atceras Latvijā un bijušās Padomju Savienības teritorijā. Lai arī kūrorta infrastruktūra faktiski vairs nepastāv, pašvaldības teritorija ir bagāta ar dabas dziednieciskajiem resursiem (minerālūdeņiem, dziednieciskajām dūņām, mežiem, mežaparkiem, kas veido atbilstošu ārstniecisko klimatu). Pašvaldībai pieder atsevišķi īpašumi, līdz ar to pastāv iespējas ietekmēt kūrorta atjaunošanu.

10.09.2012.. 11 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

4.attēls. Dabas un saimnieciskie faktori

Datu avots: Nozaru attīstības plānošanas dokumenti, pētījumi, attīstības programmas ekspertu analīze * Kā kūrorta resursi atzīmētas tās pašvaldības, kas ir Latvijas kūrortpilsētu asociācijā, un Baldone dēļ tās kūrorta potenciāla.

10.09.2012.. 12 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

2.DABAS APSTĀKĻI UN RESURSI

Klimats

Baldones novads, saskaņā ar Latvijas agroklimatisko rajonēšanu, ietilpst Piejūras zemienes un Zemgales līdzenuma rajonā, kur klimatu nosaka Atlantijas okeāna un Baltijas jūras gaisa masas. Klimats ir mēreni silts un mitrs, raksturīgas siltākas ziemas un vēsākas vasaras. Novads atrodas Atlantiskā ciklona un Kontinentālā anticiklona ietekmē. Gada laikā teritoriju šķērso vidēji 120-150 ciklonu un 160 – 170 anticiklonu. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 664 mm, kas ir divas reizes vairāk par iztvaikojošā mitruma daudzumu. Rudens sākas septembra otrajā vai trešajā dekādē, dominē D-R un R vēji ar vidējo ātrumu 2-5m/sek. Nosacītais atmosfēras mitrums pieaug no 65-70% septembrī līdz 80-90% novembrī.

Ziema parasti sākas decembra otrajā vai trešajā dekādē. Ziemā dominē D, D-R vēji ar vidējo ātrumu 4 – 4,5 m/sek. Apmēram 10 dienas putina. Bezvēja dienu skaits mēnesī ir 24. Gaisa mitrums ir no 85 – 90%. Bieži vērojama atkala. Miglainu dienu skaits – 13-18. Nokrišņu daudzums – 60-90 mm. Sniega sega turas 80 –100 dienas. Maksimālais sniega segas biezums reti pārsniedz 50 cm. Vidējā temperatūra janvārī ir -5ºC. Grunts sasalšanas dziļums – 1 – 1,2 m. Pavasaris parasti sākas marta otrajā dekādē. Dominē Z vēji ar vidējo ātrumu 3,5 – 4,5 m. Nokrišņu daudzums – 90 –120mm. Gaisa mitrums samazinās līdz pat 55%. Vasara sākas jūnija pirmajā dekādē. Vasaras ir samērā mitras. Nokrišņu daudzums – 185 – 225 mm. Dominē D-R un nereti arī Z vēji. Apmākušos dienu skaits nepārsniedz 10 dienas mēnesī. Nereta parādība ir negaiss.

Veģetācijas periods ilgst 180 – 190 dienu.

2.1. Ģeoloģiskais raksturojums Ģeomorfoloģiski Baldones pašvaldības teritorija atrodas Viduslatvijas zemienē, augšdevona Salaspils un Daugavas svītu horizontā, kurš sastāv no dolomītiem, dolomītmerģeļiem ar māla starpkārtām un ģipšakmeniem (karsta masīvā ar aktīviem karsta procesiem). Ap 15 – 160 m dziļumā sastopams arī smilšakmens. Svītas augšdaļā un apakšdaļā atrodas ūdensnecaurlaidīgu mālainu iežu slāņi. Svītā notiek intensīva ūdens cirkulācija. Cirkulējošie ūdeņi stipri šķīdina ģipšakmenus, radot karsta parādības (“kritenes”). Kvartāra nogulumu biezums ir ap 20m, vietām arī vairāk. To augšējā daļā dominē mālainie vai arī putekļainie nogulumi. Rupjāks materiāls – grants vai smilts sastopams tikai nelielās platībās. Baldones novada, tāpat kā visas Latvijas teritorijas, ģeoloģiskās uzbūves pamatelementi ir kristāliskais pamatklintājs un nogulumieži. Kristālisko pamatklintāju veido dažāda sastāva metamorfie (daudzveidīgie kristāliskie slānekļi, amfibolīti, gneisi, plagiogneisi u.c.) un intruzīvie ieži, kas veidojušies arhajā un agrajā proterozojā. Pirmskvartāra nogulumus veido kembrija, ordovika, silūra un devona terigēnie ieži, karbonātieži un sulfātieži.

Reljefs Reljefs teritorijas dienvidu daļā ir vienmērīgs un ir samērā līdzens, ap Baldones pilsētu – nedaudz paugurains. Baldones novada reljefu veido Viduslatvijas zemienes ģeomorforloģiskais rajons ar Tīreļu līdzenumu un Upmales paugurlīdzenumu, kā arī Baldones – Vecumnieku pauguraini. Tai raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu – morēnu pauguri, pakalni.

Baldones - Vecumnieku pauguraines augstākais pacēlums ir Riekstukalns – 85 m vjl. Absolūtie augstumi nolaidenumā 30 – 80 m vjl. Dienvidu daļā esošais limnoglaciālais līdzenums noformējies, ledājam atkāpjoties. Vietām sastopamas arī ledāja akumulatīvās formas, atsevišķi kēmi, arī kāpas. Absolūtās augstuma atzīmes svārstās robežās no 23-35 m virs jūras līmeņa, vietām, sevišķi Baldones apkaimē, paceļas atsevišķi pauguri, kuru absolūtās atzīmes pārsniedz 80 m virs jūras līmeņa. Baldoni pavisam ieskauj septiņi pauguri, no kuriem augstākie ir Riekstukalns (85m vjl.) un Morisona kalns (82 m vjl.).

10.09.2012.. 13 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

2.2. Dabas teritorijas un resursi Novada dabas teritorijas, dabas bagātības – minerālūdeņi, īpaši sērūdeņi, dziednieciskās dūņas, kā arī daudzveidīgas ainavas un kultūrvēsturiskais mantojums ir Baldones novada kūrorta un tūrisma attīstības priekšnoteikums.

2.2.1. Meži Atbilstoši Valsts meža dienesta meža inventarizācijas 2011. gada datiem, Baldones novadā meža zemes aizņem 11 070 ha jeb 62 % no kopējās novada platības. Minētie inventarizācijas dati ietver informāciju par mežu, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm un meža infrastruktūras objektiem. Meži, saskaņā ar šo informāciju, novadā klāj 60 % novada teritorijas. Pēc Baldones novada pašvaldības informācijas meži novadā ir 57 % no kopējās novada teritorijas. Meži Baldones novadā aizņem lielāku platību nekā valstī vidēji – 50 % (2011.g.). Novada kopējā meža krāja 2011. gadā ir 2798,423 tūkst. m 3.

2.tabula Meža zemju inventarizācijas dati un īpašuma piederība Meža zemju struktūras elementi Teritoriālā Īpašuma Meža Pārplūstoši Infrastruk- vienība piederība Mežs Purvi* Lauces zeme kopā klājumi tūras objekti Baldone Privāti 13,7 0 0,3 0 0,6 14,6 Valsts 206,9 0,3 4,1 0,6 1,3 213,2 Pašvaldība 1,2 0 0 0 0 1,2 Kopā 221,8 0,3 4,4 0,6 1,9 229 Baldones Privāti 2622,5 2,4 35,3 2,8 1,8 2664,8 pagasts Valsts 7698,2 5,5 37,5 14 278,3 8033,5 Pašvaldība 126,8 14,6 1,2 0,3 0 142,9 Kopā 10447,5 22,5 74 17,1 280,1 10841,2 Baldones Privāti 2636,2 2,4 35,6 2,8 2,4 2679,4 novads Valsts 7905,1 5,8 41,6 14,6 279,6 8246,7 kopā Pašvaldība 128 14,6 1,2 0,3 0 144,1 Pavisam kopā: 10669,3 22,8 78,4 17,7 282 11070,2 * Ietver atklātus purvus. Ar mežu aizaugušie purvi – purvainie meži ir iekļauti grupā „meži”. Datu avots: Valsts meža dienests, Meža inventarizācijas dati, 2011

Lielākā daļa (74 %) meža zemju Baldones novadā pieder valstij (7905,1 ha), Baldones pilsētā – 93 %. Pašvaldībai pieder ļoti maz - tikai 128 ha meža zemju. Pārējie meži pieder privātajiem īpašniekiem. Tādēļ, plānojot mežu apsaimniekošanu, pašvaldībai ir jāsadarbojas ar AS „Latvijas Valsts meži” un privāto zemju īpašniekiem.

Novadam ir raksturīgi priežu, mistroti priežu – egļu meži, kas mijas ar purvainiem mežiem. Tāpat arī sastopami ir jauktie un šaurlapju, galvenokārt bērzu meži, sastopami arī platlapju meži. Dominējošā koku suga ir priede (63 % no kopējās meža platības).

10.09.2012.. 14 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

5.attēls. Platības sadalījums pa valdošajām sugām un bonitātēm Baldones novadā, ha 889,44 900 812,7 800 708,5 700 656,5

600 573,4

500 391,9 394,7 406,58 400 325,3 314,6 278,8 300 193,9 200 154,6 127,7 92,2 83,54 100 60,2 34,34 17,1 10,7 10 0 no1_10 no11_20 no21_30 no31_40 no41_50 no51_60 no61_70 no71_80 no81_90 no91_100 no201plus no101_110 no111_120 no121_130 no131_140 no141_150 no151_160 no161_170 no171_180 no181_190 no191_200

Priede Egle Lapegle Bērzs Melnalksnis Apse Baltalksnis Liepa Citi m.lapu Ozols Citi c.lapu Datu avots: Valsts meža dienests, Meža inventarizācijas dati, 2011

6.attēls. Krājas sadalījums pa valdošajām sugām un bonitātēm Baldones novadā, m 3

350000

304439 293389 300000

244373 250000 217523

200000 181739

146130 142154 150000 110303 99726 100000 71631 46890 50000 30206 18353 10475 10658 4160 5913 7763 4227 3216 1990 0 no1_10 no11_20 no21_30 no31_40 no41_50 no51_60 no61_70 no71_80 no81_90 no91_100 no201plus no101_110 no111_120 no121_130 no131_140 no141_150 no151_160 no161_170 no171_180 no181_190 no191_200

Priede Egle Lapegle Bērzs Melnalksnis Apse Baltalksnis Liepa Citi m.lapu Ozols Citi c.lapu Datu avots: Valsts meža dienests, Meža inventarizācijas dati, 2011

Izplatītākais meža augšanas apstākļu tips ir damaksnis, kas novadā aizņem 3494,54 ha jeb 34 %. Lāns 2011. g. konstatēts – 19 %, platlapju kūdrenis – 9,6 %, šaurlapu ārenis – 7,3 %, šaurlapu kūdrenis – 7,4 % no inventarizētās meža platības (10 303,68 ha, VMD 2011. gada dati).

Meža teritorijas, kurām ir noteikts dažāds aizsardzības režīms (virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, meža aizsargjosla ap pilsētu, aizsargājami meža iecirkņi, meži pilsētā), Baldones novadā aizņem 459,5 ha jeb 4,46 % no visām meža zemēm. Valstij piederošajos mežos līdz ar aizsardzības statusu ir noteikti aprobežojumi veikt kailcirtes un citas darbības 400 ha, privātajos mežos – 58,4 ha meža platībā. Lielāko platību no aizsargājamiem mežiem veido meža aizsargjosla ap Baldones pilsētu.

Valstij piederošos mežus Baldones novadā apsaimnieko AS „Latvijas Valsts meži” Zemgales mežsaimniecības Misas iecirknis un Vidusdaugavas mežsaimniecības Vecumnieku iecirknis.

Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā virsmežniecība uzrauga normatīvo aktu prasību ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai mežos.

10.09.2012.. 15 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Valsts mežos veiktā meža izciršana maina īpašo kūrortam raksturīgo mikroklimatu, ko veido veci meži un paugurainais apvidus. Sadarbībā ar AS „Latvijas Valsts meži” 2012. gadā plānotas mazākas izcērtamo mežu platības par 8,3 %, salīdzinājumā ar 2011.gadu, kā arī mainīt cirsmas veidu. Plānots izcirst 204,5 ha meža (aptuveni 50000 m 3). No tiem 65 ha jeb 32 % meža plānots izcirst izlases cirtē, kas, salīdzinot ar kailcirti, daļēji mazina izciršanas negatīvo ietekmei uz meža ekosistēmu un ainavu.

Pakāpeniski gan dabiski, gan mākslīgi (stādot) notiek meža atjaunošanās. Saskaņā ar VMD informāciju, 2011.gadā Baldones novadā dabiski ir atjaunojušies 32,8 ha, mākslīgi atjaunoti 12,4 ha meža zemju.

Meži un publiskā ārtelpa Meži ir uzlūkojami kā dabas kapitāls. Meži veido īpašu mikroklimatu, un ir viens no nozīmīgākajiem kūrorta dziednieciskajiem resursiem. Baldones meži ir viens no faktoriem, kas vairo vietas pievilcību, tātad – Baldones konkurētspēju.

Nozīmīga ir visu meža īpašnieku (valsts, pašvaldības, privātie īpašnieki) sadarbība meža apsaimniekošanā , lai saglabātos to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un meža potenciāla spēja veikt ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas. Baldones apkārtnē mežu apsaimniekošana jāsaskaņo ar mērķi atjaunot kūrortpilsētas tēlu.

Ievērojot to, ka aprobežojumi meža izciršanai ir noteikti salīdzinoši nelielai meža teritorijai (,46 % no visām meža zemēm) un pēdējos gados Latvijā realizētā meža apsaimniekošana pieeja mazina Baldones novada mežu kā rekreācijas resursa kvalitāti, izstrādājot Baldones novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu, darba grupās ir diskutēts par īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusa noteikšanas nepieciešamību novada mežiem. ĪADT izveide sekmētu meža kā rehabilitācijas resursa izmantošanu ilgtermiņā.

Saskaņā ar LR likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteikto, pašvaldības var izveidot dabas liegumus, dabas parkus un noteikt dabas pieminekļu statusu dabas teritorijām un objektiem savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldības izveidotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības izveidotās aizsargājamās teritorijas plānu izstrādā un apstiprina pašvaldība. Izveidotās aizsargājamās teritorijas saglabāšanu, uzturēšanu un administrēšanu finansē no pašvaldību budžetu līdzekļiem. Gadījumā, ja tiek izveidota valsts nozīmes ĪADT, tad priekšlikumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu fiziskās vai juridiskās personas iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei. Vietējās pašvaldības var finansēt un veikt savā administratīvajā teritorijā esošo aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu. Saimniecisko pasākumu veikšanai aizsargājamās teritorijās var veidot biedrības un nodibinājumus.

Attīstības programmas izstrādes laikā Baldones novada Vides komisija ir sagatavojusi priekšlikumu par piecu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju izveidi:
Riekstukalna dabas parks;
Vanagkalna dabas parks;
Morisona kalna dabas parks;
Kausezera dabas liegums;
Ceplīšu purva dabas liegums.

Pašvaldība ir konceptuāli atbalstījusi iepriekšminēto piecu ĪADT izveidi. Turpmāk pašvaldībai jāizvērtē ĪADT izveides zinātniskais pamatojums, pašvaldības administratīvā un finansiālā kapacitāte un jāvienojas ar zemju īpašniekiem par labvēlīgu mehānismu ĪADT apsaimniekošanā, jā tādas tiks izveidotas.

Plānotais Vanagkalna dabas parks Morisona kalna dabas parks un Ceplīšu purva dabas liegums atrodas lielākoties pašvaldības zemēs. Teritoriju robežas tiks noteiktas Baldones novada teritorijas plānojumā. Savukārt Kausezers un Riekstukalns atrodas citu īpašnieku zemēs, ar kuriem nepieciešams saskaņot aizsardzības un apsaimniekošanas jautājumus.

10.09.2012.. 16 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

2.2.2. Purvi Baldones novada teritorija ir bagāta ar purviem. Baltijas ledus ezeram izzūdot, zemākajās vietās starp morēnu pauguriem izveidojās ezeri un purvi. Purvi veidojušies arī karsta kritenēs. Purvi izveidojušies arī virszemes ūdeņu vājas noteces vietās, piemēram, Ķekavas upes un tās pieteku ielejās vājas noteces vietās ir izveidojušas purva pļavas – dumbrāji. To kopējais skaits Baldones novadā ir ap 90. Nozīmīgākie purvi: Zāļezera purvs, Mežmaļu-Bajāru purvs, Pladu purvs, Dūņu purvs, Krauķu purvs, Zites purvs, Skurbu purvs, Bernestu purvs, Radziņu purvs, Ceplīšu purvs un Pieraiņu purvs aizņem kopā gandrīz 800 ha. Atbilstoši Baldones pašvaldības (2011.g.) informācijai, kopējā purvu platība novadā ir 992,2 ha, kas veido 5,5 % no kopējās novada teritorijas. Daudzi purvi ir meliorēti, tajos ierīkotas pļavas un tīrumi.

Purvi ir novada kūdras resurss (2.2.6.nodaļa) Novada ģeoloģiskā situācija nosaka to, ka vairāku purvu veidošanās (seno ezeru aizaugšana) rezultātā ir izveidojies kūdras – dūņu slānis, kas ir bagātināts ar sērūdeņradi. Šīm dūņām piemīt ārstnieciskas īpašības (2.2.7.nodaļa).

2.2.3. Dabas pieminekļi Baldones novadā neatrodas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas NATURA 2000 . Vienīgie īpaši aizsargājamie dabas objekti, kas apsaimniekojami, ievērojot likumu „Par īpasi aizsargājamām dabas teritorijām”, Baldones novadā ir dabas pieminekļi „Baldones Baltās pils parks”, Paula Galenieka dendroloģiskie stādījumi Baldones „Rozītēs” un „Baldones sanatorijas parks””, kā arī aizsargājamā koku aleja „Mercendarbes liepu aleja”. To aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus nosaka 2010. gada 16. marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” nosacījumi.

Pēc Baldones pašvaldības ziņām, Baldones pilsētā un tās apkārtnē ir šādi dižkoki vai izcili koki, kuri nākotnē var sasniegt dižkokiem noteiktos kritērijus:
Kausu ozols, apkārtmērs – 6,40 m,
Čoku ozols, apkārtmērs – 4,91 m,
Zīļu ozols, apkārtmērs – 4,30 m,
Ābeļu ozols, apkārtmērs – 4,50 m,
Elkšņu ozols, apkārtmērs – 4,60 m,
Cenu ozols, apkārtmērs – 4,20 m,
Lamžu ozols, apkārtmērs – 3,45 m,
Pauguru ozols, apkārtmērs – 3,28 m,
Ozolu rinda pie „Urlu” mājām. Sarkanie ozoli Baltās pils parkā,
Milzu egle sanatorijas parkā, apkārtmērs – 2,74 m, Korejas egle pie Pasta un Daugavas ielas,
Priede Ķeguma prospektā, apkārtmērs – 3 m. Māzerainākā priede aiz Pakuļu ezera, apkārtmērs- 0,5 m, augstums – 19 m, vainaga izmēri – 6x 7m, vecums – 100 gadi,
Lamžu kļava, apkārtmērs – 2,5m,
Lamžu sudraba apse, apkārtmērs – 2,45m.

Īpaši aizsargājamo koku reģistrā ir trīs koki: bērnunama liepas – divas tuvu augošas liepas, apkārtmērs – 5, 30m un 4,30m. Lamžu liepa, apkārtmērs – 4,2m. Nogāzta ir Mežvidu liepa, tās apkārtmērs bija 4,1 m.

Dabas pieminekļi ir nozīmīga novada tūrisma resursu sastāvdaļa (7.attēls). Plānojot maršrutus apmeklētajiem, dabas pieminekļi ir iekļaujami novada tūrisma pakalpojumu piedāvājumā. Skat, arī 4.4.nodaļu.

10.09.2012.. 17 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

7.attēls. Dabas pieminekļi un novada tūrisma infrastruktūra

Datu avots: Dabas aizsardzības pārvalde, Vides datu centrs, Baldones novada pašvaldība

10.09.2012.. 18 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

2.2.4. Virszemes ūdeņi Sateces baseini un virszemes ūdensobjekti Baldones novads, atbilstoši Latvijas teritorijas iedalījumam upju baseinu apgabalos, atrodas divos upju sateces baseinu apgabalos – Daugavas un Lielupes. Novada rietumu un dienvidrietumu daļā tek Lielupes baseina upe Misa, teritoriju skar Iecavas upes tiešais sateces baseins. Cauri Baldonei plūst Daugavas pieteka Ķekava, novada ziemeļaustrumu daļa atrodas Daugavas tiešajā sateces baseinā. Šīs upes, to pietekas un meliorācijas sistēma veido novada hidrogrāfisko tīklu.

Baldones novada pašvaldība atrodas 15 kilometrus no Rīgas HES ūdenskrātuves.

Saskaņā ar upju sateces baseinu iedalījumu apsaimniekošanas vienībās – virszemes ūdensobjektos (turpmāk VŪO), novadā atrodas divi Lielupes upju baseina apgabala VŪO – Misa (L129), niecīga daļa no Iecavas (L127) tiešā sateces baseina un arī divi Daugavas upju sateces baseina apgabala VŪO – Ķekava (Ķekaviņa) (D414) un Daugava (D413SP).

Saskaņā Ūdens apsaimniekošanas likumā definētajiem ūdensobjektu tipiem un aizsargājamām teritorijām, Baldones novadā sastopamas jutīgās teritorijas, kurām ir noteiktas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, peldūdeņi un prioritārie zivju ūdeņi (3.tabula , 8.attēls).

8.attēls. Baldones novada virszemes ūdensobjekti un to tiešie sateces baseini

Datu avots: Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.- 2015. gadam, 2009., Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.- 2015. gadam, 2009

10.09.2012.. 19 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

3.tabula Baldones novada virszemes ūdensobjekti un to raksturojums Ūdens apsaimniekošanas likuma Upju baseina Ūdensobjekta Kods Tips Tipa nosaukums 1. pantā definēto novadā esošo apgabals nosaukums aizsargājamo teritoriju veidi 5 Daugavas D414 Ķekava 6 Potamāla tipa Nit (Ķekaviņa) (lēna) liela upe Daugavas D413SP* Daugava 6 Potamāla tipa Nit (lēna) liela upe Lielupes L127* Iecava 6 Potamāla tipa Nit (lēna) liela upe Lielupe L129 Misa 6 Potamāla tipa K, Nit, P (lēna) liela upe * Novadā atrodas VŪO tiešā sateces baseina daļa, bet ūdensobjekts – neatrodas, SP – stipri pārveidots VŪO. Datu avots: Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.- 2015. gadam, 2009., Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.- 2015. gadam, 2009

Upes Ķekava (Ķekaviņa) ir Daugavas kreisā pieteka. Upe sākas pie Ģediņkalna dienvidos no Skurbeniekiem. Tā tek pa Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumu, pie ietekas – pa Tīreļu līdzenumu. Augštecē un vidustecē pārsvarā tek pa mežainu apvidu ar zemiem purvainiem krastiem. Lejtecē krasti ir augstāki. Ietek Sausajā Daugavā pie Ķekavas. Ar Misu Ķekaviņu savieno arī Daugavas-Misas kanāls, kas pievienojas upei aiz Rīgas apvedceļa (A5). Palu laikā kanāls novada uz Misu Ķekaviņas un daļēji arī Daugavas ūdeņus. Garums 29km, 2-3m plata, sekla, 1 metru dziļa, ar vienmērīgu tecējumu. Upes krasti ir izskaloti, salīdzinoši stāvi. Ķekavas pietekas novada teritorijā ir Bakāne, Dumbrāju novadgrāvis, Režupīte, Ceplīšu novadgrāvis, Zites strauts, Laurupīte, Bačupīte, Alkšņu strauts, Melnais strauts, Sūnupīte, Urdziņa, Dobupīte un Kākauļu novadgrāvis. Ķekava plūst cauri Baldones pilsētas teritorijai, veido sanatorijas parka ainavu, un ir nozīmīgs publiskās ārtelpas elements.

Misa ir viena no lielākajām Lielupes labā krasta pietekām, ietek Iecavā, 108 km gara. Kopējais Misas upes sateces baseins ir 545 km 2 ar gada vidējo noteci 225 mm. Misa ir apmēram 3 metri plata, 0,8 metrus dziļa līdzenuma upe, kas tek pa pļavām un tīrumiem. Upes gultne ir mīksta, to klāj smiltis, māls, brūnas dūņas detrīts, vietām akmeņi un oļi. Misas labā krasta pieteka ir Milupīte . Tā sākas no grāvju sistēmas ziemeļaustrumos no Piebalgām, augštecē plūst pa mežainu apvidu, vidustecē līdz Mīlu kalniem Milupīte tek caur lauksaimniecības zemēm. Līdz Iecava-Baldone-Daugmale (V9) ceļam upes gultne ir regulēta, lejtecē tā tek pa izteiktu ieleju. Citas Misas pietekas novadā ir Vāverupīte, Griķu novadgrāvis, Rūķu grāvis, Gaurupīte, Lapsēnu novadgrāvis un Trimdu grāvis.

Kausupe ir Daugavas kreisā krasta pieteka. Tās garums ir 13 km. Sākas purvainā apvidū austrumos no Spaļeniekiem Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā. Tek pa mežainu, purvainu apvidu zemos krastos. Ietek Rīgas HES ūdenskrātuvē pie Berkavas.

Bērze (Bērzene) ir Daugavas kreisā krasta pieteka. Tās garums ir 15 km. Upe sākas Kraukļu purvā ziemeļaustrumos no Baldones. Tek pa mežainu apvidu Upmales paugurlīdzenumā. Pirms Rīgas HES izbūves tā ietecēja Daugavā pie Bērzmentes. Tagad upes ūdeņi novadīti pa ūdenskrātuves apvadkanālu un, uzņemot Pūķupes ūdeņus, tiek ievadīti Sausajā Daugavā pie Ķekavas.

Ezeri Baldones novadā atrodas pieci nelieli ezeri. Visi novada ezeri ir meža ezeri.

Zāļu ezers ir beznoteces ūdenstilpe Baldones novada austrumos Ķekavas sateces baseinā. Tā spoguļattēls – 1,8 ha. Tas atrodas meža masīvā starpkāpu pārpurvotā ieplakā ceļa Baldone-Tome (V4) kreisajā pusē. Dienvidrietumu malā ezera krasti veidojas par zāļu purvu, tur aug biezs meldrājs. Pārējā krasta daļā ir sūnu

5 Ūdens apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmajā daļā noteikto aizsargājamo teritoriju veidi un to apzīmējumi (norādītas tikai tās teritorijas, kuras atrodas Baldones novadā): K - karpveidīgo zivju ūdeņi, Nit - Īpaši jutīgā teritorija, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, P – peldūdeņi.

10.09.2012.. 20 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze purvs. Ezera krasti ir zemi, gar ezeru ir šaura purvaina krasta josla. Ezeram nav piebraucamo ceļu. Tas nav regulēts.

Lielais Kausezers ir beznoteces ezers Daugavas tiešajā sateces baseinā. Tas atrodas starp morēnu pauguriem. Iespējams, ka ezers ir senas jūras atlieku ezers, jo ziemeļdienvidu virzienā to ietver kāpu grēda. Pret ezeru vērstā mala ir stāva. Daļa no Kausezera ir aizaugusi, atdalot atsevišķu ezeriņu – Mazo Kausezeru (platība – 1 ha). Lielais Kausezers nav regulēts. Tā spoguļattēls – 1,4 ha, maksimālais dziļums – 5,7 m. Ezera krasti ir zemi, lēzeni, purvaini.

Pakuļezers atrodas Ķekavas sateces baseinā ceļa Baldone-Tome kreisajā pusē, 10 km no Baldones. Spoguļattēls – 1 ha. Ezers nav regulēts. Ezers atrodas, paugurainā meža masīvā. Viens krasts ir smilšains, pārējā daļā – krasta mala purvaina.

Dūņu ezers atrodas ceļa Iecava-Baldone-Daugmale kreisajā pusē, iepretim „Bajāru” mājām, Pladu tīreļa sākumā. Ezers ir stipri aizaudzis. Tā platība – 0,15 ha, dziļums – 8 m. Ezera ūdens ir ļoti mīksts.

Liliju ezers , arī Lilijas, arī Linu ezers atrodas Riekstukalna Observatorijas teritorijā. Ezers izveidojies karsta iegruvē. Tas atrodas Smugaušu kalnu grupas austrumu daļā, 42,5 m v.j.l., platība – 0,43 ha, dziļums – 12 m. Ūdens virsmu apjož aizaugoša purva josla 0,3 ha platībā. Starp šo joslu un krastu atrodas sausāks purvs, kurš apaudzis ar mežu, tā platība 1,44 ha.

Vēl jāatzīmē Baldones novadā esošie trīs dzirnavu ezeri : „Dzelzāmura” dzirnavu ezers pie Misas, „Stūru” dzirnavu ezers pie Misas un Dzirnavu ezers pie Ķekavas upes.

Pašlaik aizaugušais Ceplīšu ezers atrodas dienvidrietumos no Baldones, ceļa Iecava-Baldone-Daugmale (V9) labajā pusē. Tas izveidojies ieplakā starp Ceplīšu un Vanagu kalniem. 20.gs. sākumā tas bija lielākais un skaistākais Baldones novada ezers. No ezera iztecēja Ceplīšu upīte (Ķekavas pieteka). 20. gs 30-tajos gados ezers sāka strauji aizaugt. Tā vietā tagad ir izveidojies zāļu purvs, dienvidrietumos – sūnu purvs, kurā ir saglabājušās Ceplīšu ezera „acis”.

Zāļu ezers, Lielais Kausezers, Pakuļezers un Liliju ezers tiek izmantoti rekreācijai. Savulaik ir izvērtēti Ceplīšu un Liliju ezeru sapropeļa, tostarp ārstniecības vajadzībām izmantojamie krājumi. Secināts, ka šo ezeru sapropelis satur parasto saldūdeņu sapropeli, kuram nav izteiktu balneoloģisko īpašību (2.2.8.nodaļa).

Publiskie ūdeņi Saskaņā ar LR Civillikuma Trešās daļas Lietu tiesības 1102. panta nosacījumiem un tās 1. pielikumā ietverto publisko upju un ezeru sarakstu, Baldones novadā publiskie ūdeņi ir Misas upe no Zvirgzdes ietekas līdz ietekai Iecavas upē, t.i. visā Baldones novada teritorijā. Novada ūdenstilpēm nav noteikts publisko ūdeņu statuss.

2.2.5. Pazemes ūdeņi un minerālūdeņu resursi

Pazemes ūdensobjekti un to kvantitatīvais stāvoklis Atbilstoši Latvijas teritorijas iedalījumam pazemes ūdensobjektos 6, Baldones novads ietilpst pazemes ūdensobjektā D4. Ūdensobjekti ir daudzslāņaini, katrā no tiem ietilpst vairāki ūdens horizonti, kurus vienu no otra atdala ūdeni vāji caurlaidīgi ieži. Pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes zemes dzīļu resurss.

Pazemes ūdeņi novadā barojas no nokrišņiem, kas izfiltrējas caur aerācijas zonu un pārtek no augstāk iegulošiem ūdens horizontiem uz zemākiem. Barošanās apjomi ir atkarīgi no konkrētā teritorijā izplatītākajiem nogulumiem un to filtrācijas īpašībām. Barošanās apjomi, kā arī pazemes ūdeņu aizsargātība pret piesārņojuma infiltrāciju no virszemes ir atkarīga no izplatītākajiem nogulumiem un to filtrācijas īpašībām.

6 Artēziskā baseina daļas, kas ir hidrauliski izolētas viena no otras.

10.09.2012.. 21 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Baldones novada teritorija pēc pazemes ūdeņu dabiskās aizsargātības lielākajā teritorijas daļā tiek vērtēta kā zona ar vidēju piesārņojuma risku, jo tajā pārsvarā atrodas artēzisko ūdeņu tranzīta zonas. Nelielās teritorijās novada rietumu un ziemeļrietumu daļā ir artēzisko ūdeņu augšupejošas plūsmas apgabali, kas nosaka pazemes ūdeņu zemu piesārņojuma risku. Teritorija Baldones novada dienvidaustrumu malā ir zona ar augstu piesārņojuma risku, jo tas ir artēzisko ūdeņu papildināšanās apgabals.

Daugavas un Lielupes upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos 2010.-2015. gadam (2009.), balstoties uz ilggadīgiem novērojumu datiem par pazemes ūdens līmeņiem, ir novērtēts, ka pazemes ūdensobjektu D4 kvantitatīvais stāvoklis ir labs. Tas nozīmē, ka pazemes ūdeņu ieguves apjoms nepārsniedz pieejamos pazemes ūdens resursus, pazemes ūdeņu līmeņa maiņas netraucē sasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus ar pazemes ūdensobjektiem saistītajos virszemes ūdensobjektos un nerada intrūzijas vai pazemes ūdeņu plūsmas maiņas draudus. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, Baldonē nav pazemes ūdens krājumu izsīkšanas pazīmju, un, salīdzinot ar 20.gs. sešdesmitajiem gadiem, artēziskā ūdens kvantitāte nav mainījusies.

Ūdensapgādes urbumi un pazemes ūdeņu ieguve Dzeramā ūdens apgādei Baldonē izmanto pazemes ūdeņus pazemes saldūdens ūdeņu atradnē Baldone (DB Nr. 610525), kuras iegulu dziļums ir no 110 - 135 metriem. Šie pazemes ūdeņi pieder pie Gaujas (D3gj ) artēzisko ūdeņu horizonta. Ūdensapgādes urbuma izpētītie A kategorijas krājumi 7 ir 565 tūkst. m3, novērtētie (N) kategorijas – 731 tūkst. m3. Ekspluatējamais pazemes ūdens horizonts ir dabiski aizsargāts no virszemes piesārņojuma. Iegūtā ūdens kvalitāte Baldonē atbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs jonu koncentrāciju (0,46 – 1,57 mg/l) ūdenī, ko nosaka pazemes ūdeņu dabiskais sastāvs.

Baldones novadā pavisam ir 60 ūdensapgādes urbumi, no tiem darbojas seši, trīs ir rezervē, 10 netiek izmantoti. Par 41 urbumu nav informācijas par to izmantošanas statusu (Avots: VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” reģistrs „Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs”).

Individuālajai ūdens apgādei savrupmājās izmanto arī gruntsūdeņus, tos iegūstot dažādu konstrukciju grodu akās līdz 20 m dziļumam, retāk urbumos.

Jāatzīmē, ka pēdējos gados dēļ nesakārtotiem meliorācijas grāvjiem un klimata izmaiņām, kas saistītas ar stipru lietu un pavasara palu laikā, teritorijas pārplūst, it īpaši Misas upes tuvumā. Tas rada pazemes ūdeņu piesārņošanas risku, līdz ar to dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos akās, ko izmanto individuālajai ūdens apgādei savrupmājās.

Turpmāk, sadarbībā ar zemju īpašniekiem, būtu jāprecizē ūdensapgādes urbumu statuss un hermētiski jānoslēdz neizmantotie urbumi, lai novērstu pazemes ūdeņu piesārņošanas risku.

Baldones novadā ūdeni iegūst tikai no pazemes ūdeņiem. Kopējais iegūtais ūdens daudzums Baldones novadā laikā no 2006. līdz 2010. gadam ir samazinājies no 163,15 tūkst. m 3 līdz 108,7 tūkst.m 3 (4.tabula ). Iegūtais pazemes ūdens tiek izmantots sadzīves vajadzībām kā dzeramais ūdens.

4.tabula Ūdens ieguves apjomi un ieguves vietu skaits Baldones novadā 2006. - 2010.g. Ieguves tai skaitā: Teritoriālā Kopā, Lietus Karjeru vietu 3 t.sk. Citi vienība tūkst.m Virszemes Pazemes ūdeņi ūdeņi skaits izmērīts 2010.g. Baldone 1 76,40 76,40 0,00 76,40 0,00 0,00 0,00

Baldones 3 32,30 32,30 0,00 32,30 0,00 0,00 0,00 lauku teritorija

Kopā 4 108,70 108,70 0,00 108,70 0,00 0,00 0,00

7 VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” reģistra „Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs” informācija

10.09.2012.. 22 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Ieguves tai skaitā: Teritoriālā Kopā, Lietus Karjeru vietu 3 t.sk. Citi vienība tūkst.m Virszemes Pazemes ūdeņi ūdeņi skaits izmērīts 2009.g. Baldone 2 85,72 85,72 0,00 85,72 0,00 0,00 0,00

Baldones 3 54,52 54,52 0,00 54,52 0,00 0,00 0,00 lauku teritorija

Kopā 5 140,25 140,25 0,00 140,25 0,00 0,00 0,00 2008.g. Baldone 2 113,23 113,23 0,00 113,23 0,00 0,00 0,00

Baldones 2 25,25 25,25 0,00 25,25 0,00 0,00 0,00 lauku teritorija

Kopā 4 138,48 138,48 0,00 138,48 0,00 0,00 0,00 2007.g. Baldone 2 92,02 92,02 0,00 92,02 0,00 0,00 0,00

Baldones 2 45,94 45,94 0,00 45,94 0,00 0,00 0,00 lauku teritorija

Kopā 4 137,97 137,97 0,00 137,97 0,00 0,00 0,00 2006..g. Baldone 3 116,29 116,29 0,00 116,29 0,00 0,00 0,00

Baldones 2 46,86 46,86 0,00 46,86 0,00 0,00 0,00 lauku teritorija

Kopā 5 163,15 163,15 0,00 163,15 0,00 0,00 0,00 Datu avots: VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datu bāze "Valsts statistiskais pārskats Nr.2-ūdens"

Minerālūdeņu resursi Baldonē ir visu Latvijā sastopamo tipu minerālūdens atradnes – gan nātrija hlorīda ūdeņi, gan nātrija hlorīda ūdeņi ar paaugstinātu bromīdu koncentrāciju un temperatūru, gan sulfīdie minerālūdeņi ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu. Baldonē ir ievērojami minerālūdeņu krājumi, kurus var izmantot dziedniecībā (urbumi, sēravoti „Vāverīte” un „Ķirzaciņa”).

Laikā no 1968. līdz 1971. gadam Latvijas Ģeoloģijas pārvaldes ekspedīcija V.Ozoliņa vadībā Baldonē atrada divus perspektīvus pazemes ūdeņu rajonus, kuros sērūdeņraža koncentrācija ir no 6 līdz 21 mg/l. Tajos tika ierīkoti minerālūdeņu ieguves urbumi. Sērūdeņradi saturoši minerālūdeņi veidojas Pļaviņu - Amulas ūdens kompleksa Salaspils horizontā, kura iežu sastāvā ir ģipsis. Atbilstoši VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Latvijas pazemes ūdeņu atradņu reģistra informācijai, Baldones novadā ir četras sulfātu iesāļūdens atradnes, viena sāļūdens atradne un viena sālsūdens atradne (5.tabula 9.attēls).

Baldones novada sulfīdo minerālūdeņu atradnēs „Baldone, Bajāri” un „Baldone, Mežmaļi” minerālūdeņi ir ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu – no 15,5 līdz 20 mg/l. Arī pārējo sulfātu iesāļūdens atradņu „Baldone kūrorts” un „Baldone, Kausi” ūdeņi satur sērūdeņradi, tikai to koncentrācija ir zemāka – 6-8 mg/l. Bez tam šie minerālūdeņi satur mikroelementus (Cu, Ni, Mn, Ba, Ti, Sr) un organiskās vielas (humusvielas, fenolus, taukskābes un aminosavienojumi).

Hlorīdu sāļūdeņi ir izplatīti visā Latvijas teritorijā Ķemeru - Pērnavas ūdens horizontā. Pēc sastāva tie ir hlorīdu nātrija tipa ūdeņi ar mineralizāciju 5-7 g/l Pērnavas horizontā un 10-30 mg/l Ķemeru horizontā. Atradnes „Baldone 1” sāļūdeņi no mikroelementiem satur broma jonus.

Sālsūdeņi ar mineralizāciju līdz 140 g/l Latvijā ir izplatīti kembrija un venda nogulumu dziļumā. Pēc ķīmiskā sastāva tie ir nātrija hlorīdu ūdeņi ar temperatūru no +16 līdz +26 C. Baldonē atradnes „Baldone 2” kembrija horizonta sālsūdeņi ir ar paaugstinātu bromīdu saturu – 270-305 mg/l, nelielos daudzumos satur jodu (0,3 mg/l) un dzelzi (21 mg/l).

10.09.2012.. 23 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

5.tabula Baldones novada minerālūdens atradnes Ūdeņu Krājumi, m 3/dn DB "Urbu- Atradnes Specifiskie Ieguves (kategorija 8), Izmantošana mi" Nr. nosaukums veids paveids rādītāji horizonts krājumu apstipri- nāšanas gads

780210 Baldone sulfātu H2S: D3slp Ārstnieciskajām 120 (A), kūrorts iesāļūdens 6.1 - 8.3 mg/l vajadzībām - 1971.g. procedūrām; neizmanto

780212 Baldone, sulfātu ar H2S: D3slp Ārstnieciskajām 250 (A), Mežmali iesāļūdens augstu 15.5 – 20 mg/l vajadzībām - 1971.g. sulfīdu procedūrām; saturu neizmanto.

780213 Baldone, sulfātu H2S: D3slp Ārstnieciskajām 2893 (N), Kausi iesāļūdens 6.02 - 7.91 vajadzībām - 1971.g. mg/l procedūrām; neizmanto.

780214 Baldone, sulfātu ar H2S: D3slp Ārstnieciskajām 135 (N), Bajāri iesāļūdens augstu 16.3 - 17.6 vajadzībām - 1982.g. sulfīdu mg/l procedūrām; saturu neizmanto.

780218 Baldone sāļūdens Br: D1km - Ārstnieciskajām 184 (A), 1 (nātrija 11.7 – 14 mg/l D2pr vajadzībām - 1990.g. hlorīda) dzeramais ūdens.

780219 Baldone sālsūdens ar Br: Є 1-3cr Ārstnieciskajām 47 (A), 2 (nātrija augstu 271.7 – 305 vajadzībām - 1990.g. hlorīda) bromīd mg/l procedūrām; u saturu temperatūra: neizmanto. 25 oC Datu avots: VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” reģistrs „Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs”

Minerālūdeņu ārstniecisko īpašību pamatā ir organisma regulējošo sistēmu nostiprināšana. Minerālūdeņu iedarbība notiek caur neirogēno un neirohumurālo procesu, kā arī caur audu vielmaiņas, bioloģiski aktīvo vielu iedarbību. Lietojot minerālūdeņus kursu veidā, mainās elektrolītu sastāvs asinīs un audos, nātrija, kālija, kalcija, vara, cinka un citu elementu saturs. Minerālūdeņu iedarbība un lietošanas metodes detalizēti ir izklāstītas L.Terentjevas un L.Frīdenbergas monogrāfijā „Latvijas kūrortu dabiskie dziedniecības līdzekļi” (Rīga: Multicentrs, 2008.).

Saskaņā ar Latvijas pazemes ūdeņu atradņu reģistra informāciju, Baldones atradnēs ir 120 m3/dnn sulfātu iesāļūdens, 250 m 3/dnn sulfātu iesāļūdens ar augstu sulfīdu saturu, 184 sāļūdens 184 m 3/dnn un 47m 3/dnn sālsūdens ar augstu bromīdu saturu A kategorijas krājumi un 2893 m3/dnn sulfātu iesāļūdens, 135 m3/dnn sulfātu iesāļūdens ar augstu sulfīdu saturu N kategorijas krājumi.

Ekspluatācijas laikā urbumi piederēja Valsts zinātnes un ražošanas uzņēmumam "Kurortoloģija". Vēlāk, privatizējot šo uzņēmumu, izveidojās SIA "Eiropas minerāls", kurš tagad ir Baldones minerālūdeņu atradņu īpašnieks. Pašlaik Baldones kūrorts nedarbojas, līdz ar to minerālūdeņu atradnes netiek izmantotas, nav precīzas informācijas par urbumu tehnisko stāvokli. Pēc pašvaldības darbinieku domām, iespējams, ka sulfātu iesāļūdens urbumu izmantošanas atjaunošana nebūs iespējama, lietderīgāk nākotnē būtu ierīkot jaunu šī

8 Atbilstoši 2005. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 448 “Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību” pazemes ūdeņus atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalitātei (28.1 pielikums) iedala šādās krājumu kategorijās: A kategorija – izpētīti pazemes ūdeņu krājumi. Šīs kategorijas pazemes ūdeņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu. Pazemes ūdeņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ir pietiekama, lai atradnes robežās noteiktu ieguves limitu bez papildu ģeoloģiskās izpētes; N kategorija – novērtēti pazemes ūdeņu krājumi. Pazemes ūdeņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ļauj aptuveni noteikt derīgā izrakteņa īpašības, krājumu apjomu un pazemes ūdeņu atradnes robežas. Šīs kategorijas pazemes ūdeņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu un attīstības programmu, kā arī plānojot saimnieciskās darbības attīstību.

10.09.2012.. 24 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze minerālūdeņu veida ieguves urbumu, jo sērūdeņradi saturošie Salaspils svītas ūdeņi ir tuvu virszemei, urbuma ierīkošanas izmaksas ir samērīgas.

9.attēls. Baldones kūrorta minerālūdeņu atradņu izvietojums

Avots: VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” reģistrs „Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs” pazemes ūdeņu atradnes)

Atjaunojot Baldones kūrorta pakalpojumus un atsākot minerālūdeņu izmantošanu dziedniecības pakalpojumos, ir nepieciešama vienošanās ar urbumu īpašnieku par to izmantošanu vai arī, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ir jāierīko jauni urbumi.

2.2.6. Derīgie izrakteņi Baldones teritorija ir bagāta ar kūdras atradnēm. Pavisam novadā ir 30 atradnes, lielākajā no tām – Ceplīšu purvā – ir 7 m biezs sapropeļa kūdras slānis.

Baldonē ir četras ģipšakmens atradnes:
Rubeņi – ģipšakmens atradne, atrodas Morisona kalnā, netiek izmantota;
Pulkarne – ģipšakmens atradne, netiek izmantota;
Kausi – ģipšakmens atradne, netiek izmantota;
Avotnieki – ģipšakmens atradne, netiek izmantota.

Saskaņā ar LVĢMC datiem par 2010.gadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradnēm, Baldones novada teritorijā tiek izmantota smilts atradne Aizvējas un aleirīta atradne Dālderi. Abas atradnes tiek izstrādātas būvniecības mērķiem. Aizvējas smilts krājumi (LVĢMC bilances Nr. 10) pētīti 2008.gadā: A-17920 m 3, no kuriem uz 2011.gada 1.janvāri ir atlikuši 120,99 m 3. Ieguves atļauja Nr.5 derīga līdz 2017.gada 15.oktobrim, izstrādātājs: P.Vasiļjevs.

Dālderi aleirīta atradne (LVĢMC bilances Nr. 2) ir pētīta 2007.gadā: N-753,40 m 3, no kuriem uz 2011.gada 1.janvāri ir atlikuši 686,32 m 3. Ieguves atļauja Nr.6 derīga līdz 2017.gada 18.decembrim. Tā ir izsniegta SIA „MOOR”.

10.09.2012.. 25 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

2.2.7. Dziedniecības dūņu resursi Baltijas reģionā izplatītās ārstnieciskās (dziedniecības) dūņas iedala: ▪ kūdras dūņas, ▪ sapropeļa dūņas un ▪ mineralizētās sulfīta dūņas. Ārstniecībā galvenokārt tiek izmantotas kūdras dūņas, nelielā daudzumā – arī sapropeļu dūņas. Mineralizēto sulfīdu dūņu krājumi atrodas Rīgas līcī, taču to izpēte pašlaik nav līdz galam pabeigta.

Kūdras dūņu resursi Baldones novadā izplatītas ir kūdras dūņas, kuras veidojušās purvos augu sairšanas rezultātā. Kūdras dūņām ir skāba reakcija, tumšbrūna krāsa, pabieza konsistence. Kūdra pārsvarā satur organiskos savienojumus (humīnvielas, bitumus, celulozi, lignīnus, cukurus, fenolus, piesātinātās karbonskābes un citas vielas) ar nelielu mineralizāciju. Dūņu dziednieciskās īpašības ir atkarīgas no to sadalīšanās pakāpes. Ārstniecisko dūņu sadalīšanās pakāpei ir jābūt lielākai par 40%. Ar dūņu sadalīšanās pakāpi cieši saistīts ir arī to mitrums, plastiskās īpašības, siltumīpašības, adsorbcijas spējas un ķīmiskais sastāvs, kas kopumā nosaka dūņu ārstnieciskās īpašības.

Latvijas vecākajā kūrortā Baldonē ilgstoši (kopš pagājušā gada septiņdesmitajiem gadiem) izmantoja kūdras dūņas no Pladu purva. Pladu zemā purva dūņas pieder pie saldūdens bezsulfīdu (vidējas mineralizācijas) tipa dūņām. Kūdras sastāvu veido koku, koku-niedru, hipnu (sūnu), koku - hipnu kūdra ar 40 – 60 % sadalīšanās pakāpi. Zem kūdras slāņa vietumis sastopama sapropeļa iegula. Purvu baro gruntsūdeņi un caur karsta piltuvēm izplūstošie Sargajevas horizonta sulfāta kalcija tipa ūdeņi. Viena vai otra tipa ūdeņu ieplūšana kūdras slāņos ir atkarīga no gadalaikiem, sakarā ar to arī svārstās dūņu mineralizācijas pakāpe. Kopējais organisko vielu daudzums šajās dūņās ir 82 – 94% no sausnes. Dažos paraugos konstatēts sērūdeņradis līdz 2 mg 100 g dūņu. Dūņu šķidrums ir pieskaitāms pie hidrogēnkarbonātu kalcija - magnija tipa ūdeņiem, ar mineralizāciju 0,2 - 2,1 g/l. Tā aktīvā reakcija ir 6,0 pH. Pladu purva kūdras slāņu šķidrums satur mikroelementus – varu, niķeli, mangānu, molibdēnu un bāriju. Pladu purva dūņām piemīt biostimulējošas un antioksidējošas īpašības. Dūņas stimulē šūnu vielmaiņu, reģenerāciju un aizkavē to novecošanos.

Pladu purva dūņu atradnes kopējā platība ir 14,2 ha. Purva ģeoloģiskie atradnes krājumi, atbilstoši tās 1965.gada izpētes datiem 9, bija 258 tūkst. m 3, labi sadalījušās kūdras krājumi – 197 tūkst.m 3, tostarp sērūdeņradi saturošas kūdras – līdz 72 tūkst. m3. Pētījumā (1965.) ir secināts, ka atradnes resursu krājumu palielināšanai piemērotākais dūņu izmantošana veids ir, veicot to reģenerāciju dabiskos apstākļos, t.i. atradnē, jo ieguves vietā ir iespējama dūņu kvalitatīvā sastāva atjaunošana līdzvērtīga to sākotnējai kvalitātei.

No atradnes ekspluatācijas sākuma 1970. gadā līdz 1991.gadam ir izstrādāta tās austrumu daļa 5,8 ha platībā. Savukārt rietumu daļā 1991. gadā kopējais dziedniecības dūņu krājumu atlikums bija 151,2 tūkst. m 3 vai 35,3 tūkst. t (W 10 =40 %) un ekspluatācijas krājumi 102, 25 tūkst. m 3. Šai atradnes daļai 1991. gadā ir izstrādāta kūdras dūņu ieguves tehnoloģiskā shēma, kurā atradne sadalīta piecos secīgos izstrādes nogabalos (6.tabula 10.attēls).

9 Отчет о грязеразведочных работах на курорте Балдоне Латвийской ССР за 1964 г.. Москва: Министерство здравоохранения СССР Центральный институт курортологии и физиотерапии. Контора «Геоминвод», 1965 г. 10 W – kūdras dūņu sadalīšanās pakāpe

10.09.2012.. 26 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

10.attēls. Pladu purva ārstniecisko dūņu atradnes plānotie izstrādes nogabali un ārstniecisko dūņu iegulu biezums

Datu avots: Технологическая схема разработки месторождений торфяных грязей Пладу для курорта Балдоне Республики Латвии, 1991.

6.tabula Ārstniecisko dūņu ekspluatācijas krājumi Pladu purvā plānotajos izstrādes nogabalos Izstrādes nogabala Nr.* Ekspluatācijas dūņu krājumi, m 3 Nogabala platība, m 2 I 28 076 12 645 II 27 951 17 905 III 22 971 17 630 IV 17 866 13 910 IV 5 386 5 400 Kopā: 102 250 87 530 * - izvietojumu skatīt 9. attēlā Datu avots: Технологическая схема разработки месторождений торфяных грязей Пладу для курорта Балдоне Республики Латвии, 1991.

Shēmā uzsvērts, ka, izstrādājot atradnes austrumu daļu, nav ieviesta izmantoto dūņu reģenerācija. Šīs shēmas ieviešanas laikā, lai paildzinātu dūņu resursu ekspluatācijas laiku, ir ieteikts uzsākt izmantoto dūņu atjaunošanu, tās novietojot bagātināšanai atradnē šim nolūkam speciāli ierīkotā vietā. Atradnē 1991. un 1992. gadā tika iegūts 9,18 tūkst. m 3 dūņu, pēc tam ieguve pārtraukta, bet dūņu reģenerācija netika uzsākta.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Derīgo izrakteņu akceptēšanas komisija 2008. gada 4. augusta sēdē ir izvērtējusi Pladu purva dziedniecības dūņu krājumus un akceptējusi atradnes A kategorijas 11 krājumus uz 1993. gada 1. janvāri - 142,02 tūkst. m 3 vai 33,16 tūkst. t (W=40 %). Baldones pašvaldība 1998.gadā ir izsniegusi dūņu ieguves atļauju SIA "Baldones veselības fonds", kuru vēlāk iegādājās SIA "Baldones parks". Ārstnieciskās dūņas kopš 1998. gada tika iegūtas nelielos apjomos un izmantotas

11 Atbilstoši 2006. gada 19. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 779 „Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” noteiktajam A kategorijas krājumi ir izpētītie derīgo izrakteņu krājumi. Izpētīto derīgo izrakteņu krājumu detalitāte (ģeoloģisko, hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko apstākļu izpētes ticamības pakāpe) nodrošina racionālu derīgā izrakteņa ieguvi un izmantošanu, kā arī maksimāli iespējamo apkārtējās vides un zemes dzīļu aizsardzību no ieguves darbu negatīvas ietekmes.

10.09.2012.. 27 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze kosmētiskas ražošanai; zīmols „Baldones dūņu kosmētika”. Tā kā dūņu ieguves apjomi ir niecīgi, atļaujas īpašnieks līdz šim nav sniedzis informāciju par to apjomiem.

Tehnoloģiskajā shēmā (1991.) ietvertais dūņu izstrādes plānojums ir izmantojams arī turpmāk, atsākot intensīvāku ārstniecisko dūņu ieguvi. Visa atradnes teritorija izvietojas trīs nekustamo īpašumu daļās (kadastra numuri 80250030079, 80250030108 un 80250030046). To īpašnieki ir Baldones novada dome (īpašums “Meži”, nr. 80250030079), AS „Latvijas Valsts meži” (īpašums “Siena tīrelis”, nr. 80250030108) un privātpersona (īpašums “Pilāti”, nr. 80250030046).

Baldones novada domei pieder viens zemesgabals “Meži (kopējā platība 10,5 ha), no kura pašlaik 0,5 ha ir iznomāti, lielākā daļa atrodas atradnes izstrādātajā daļā, bet dūņu krājumi atradnes rietumu daļā izvietojas aptuveni 2 ha no šī zemesgabala. Tādēļ, plānojot kūdras dūņu resursu izmantošanu Baldones kūrorta attīstībā tālākai nākotnei, Baldones novada domei ir jāvienojas ar pārējiem zemes īpašniekiem par atradnes izmantošanu un abpusēji pieņemamu sadarbības veidu ārstniecisko dūņu ieguvē. Īpaši svarīgi ir plānot sadarbību ar AS “Latvijas Valsts meži”.

Viena no Baldones stratēģiskajām attīstības prioritātēm ir kūrorta attīstība. Tās ieviešana būs saistīta ar ārstniecisko dūņu ieguves apjomu palielināšanos. Tādēļ, plānojot Baldones kūrorta attīstību, ir jānosaka tā darbībai nepieciešamo dūņu resursu krājumus.

Plānojot Baldones sanatorijas rekonstrukciju un paplašināšanu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, Centrālā kūrortoloģijas un fizioterapijas institūta (Maskava, Krievija, izpildes laikā - PSRS) speciālisti ir noteikuši, ka sanatorijai ar 1300 gultas vietām (plānotas Baldones sanatorijā 1969. gadā) nepieciešamais dūņu daudzums gadā ir aptuveni 2000 m 3.

11.attēls. Baldones kūrorta ārstniecības resursu izpētē (1965.g.) iekļautie purvi un ezeri

Avots: Требухов А.Я. Отчет о грязеразведочных работах на курорте Балдоне Латвийской ССР за 1964 г., 1965

10.09.2012.. 28 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pladu purvs ārstniecisko dūņu ieguvei (no 1970. gada) tika izvēlēts tā ārstniecisko dūņu krājumu apjomu dēļ, jo atradnē bija vairāk 100 tūkst. m 3 dziedniecības vajadzībām izmantojamu dūņu, un tā izmantošanu izpētes laikā varēja plānot vismaz 50 gadiem.

Vienlaikus ar Pladu purva izpēti ir izvērtēti ārstniecisko dūņu krājumi citos Baldones apkārtnes purvos. Konstatēts, ka Ennes, Pieraiņu, Spodriņu, Skurbu, Plēsumu, Skārsteņu, Andzu, Kannenieku un Radziņu purvu kūdras sadalīšanās pakāpe ir zema un kūdras resursu apjomi nelieli. Detalizēta ārstniecības dūņu resursu izpēte vēl bez Pladu purva ir veikta piecos purvos – Burtnieku, Ģiruļu (Dūņu purvs, Kūdras fonda informācijā 12 – bez nosaukuma), Ceplīšu, Zāļu-Sites (mūsdienās Zites purvs) un Mercendarbes purvā (11.attēls).

Izpētē noteikts, ka: ▪ Ģiruļu purva kūdras ģeoloģiskie krājumi ir 98 tūkst.m 3. Purvā lielākā daļa kūdras dūņu krājumu jau ir izstrādāti, jo tajā Baldones kūrorta vajadzībām dūņas ieguva līdz Pladu purva ekspluatācijas uzsākšanai. Atlikušie ārstniecības dūņu krājumi ir nelieli. ▪ Ceplīšu purva kūdras ģeoloģiskie krājumi 400 tūkst.m 3, sadalīšanās pakāpe 15-40% un lielāka, ārstniecisko dūņu krājumi – 20-30 tūkst.m 3 atrodas purva malās. Purvs iekļauj ezeru, kurš arī izvērtēts pētījumā. Pašlaik ezers ir aizaudzis, tā vietā izveidojies zāļu purvs, dienvidrietumos – sūnu purvs. Tādēļ informācija par Ceplīšu purva ārstniecisko dūņu resursiem ir jāatjauno. ▪ Zāļu-Sites (Zites) purva kūdras ģeoloģiskie krājumi ir 300 tūkst.m 3, ārstniecisko dūņu krājumi ar augstu (60-70%) sadalīšanās pakāpi – 200-250 tūkst.m 3. Vēlāk purvs tika nosusināts, ilgstoši izmantots kā lauksaimniecības zemes, tajā lietojot minerālmēslojumu un, iespējams, augu aizsardzības līdzekļus, tādēļ purva teritorija nav perspektīva kā dziedniecības resurss. ▪ Burtnieku purva kūdras ģeoloģiskie krājumi ir 75 tūkst.m 3. Ārstniecības vajadzībām piemērotas kvalitātes dūņas ir 35 tūkst. m 3. Kūdras izvilkums liecina par iespējamu purva barošanos ar Sargajevas horizonta sulfāta kalcija ūdeņiem. ▪ Mercendarbes purva kopējie kūdras ģeoloģiskie krājumi ir 420 tūkst.m 3. Ārstniecisko dūņu krājumi un to laukumi ir nelieli, izvietoti mozaīkveidā, neatrodas vienkopus, tādēļ ārstniecisko dūņu krājumi netika aprēķināti.

Pladu purva ārstniecisko dūņu atradnes krājumu apjoms pieļauj ilgstošu atradnes izmantošanu, taču nepieciešamības gadījumā (ja netiek panākta vienošanās ar atradnes pārējiem zemes īpašniekiem, notiek strauja kūrorta attīstība) pārējo Baldones novada purvu izmantošanas iespējas ir izvērtējamas atkārtoti, jo kopš pētījuma veikšanas situācija tajos ir izmainījusies – Ceplīšu ezers, aizaudzis, daļa purvu apkārtnes teritorijas ir meliorētas vai nosusinātas (Burtnieku, Zites, Mercendarbes purvs), tiek izmantotas kā lauksaimniecības zemes (Zites purvs).

Atsākot Pladu purva atradnes intensīvāku darbību, lai nodrošinātu dziedniecības dūņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot kūrorta pakalpojumus Baldonē, ir jāplāno dziedniecības dūņu atjaunošana (reģenerācija) un ilgtermiņā to atkārtota izmantošana. Piemērotākais ārstniecisko dūņu reģenerācijas veids ir to atjaunošanu ieguves vietā.

Dziedniecības dūņu izpētes, atļauju/licenču saņemšanas un ieguve ir veicama atbilstoši 1996. gada 2. maija LR likuma „Par zemes dzīlēm” un Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumu Nr. 779 „Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” nosacījumiem.

2.2.8. Sapropeļa dūņu resursi Vienlaikus ar purvu kūdras dūņu krājumu apzināšanu 1964. un 1965. gadā tika pētīti Ceplīšu, Liliju un Lejas (atrodas Ķekavas novada Daugmales pagastā) ezeru sapropeļa, tostarp ārstniecības vajadzībām izmantojamie krājumi. Novērtēts, ka sapropeļa apjoms Ceplīšu ezerā ir 300 tūkst. m3, Lejas ezerā – 150 tūkst. m3 un Liliju ezerā – 30 tūkst. m3. Secināts, ka šo ezeru sapropelis satur parasto saldūdeņu sapropeli, kuram nav izteiktu balneoloģisko īpašību. Pētījumā uzsvērts, ka sapropeļa izmantošana Baldones kūrortā nav aprobēta. Ceplīšu

12 Latvijas PSR Kūdras fonds uz 1980. gada 1. janvāri. Rīga: Latvijas PSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrija Latvijas Valsts Meliorācijas projektēšanas institūts, 1980.

10.09.2012.. 29 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze ezers ir aizaudzis un turpmāk, izvērtējot dziedniecības resursus, ir apskatāms kā purvs (skat. arī iepriekšējās nodaļas par Ceplīšu purvu).

Vēlāk 1991. un 1992. gadā, pētot sapropeļa krājumus Rīgas rajona teritorijā, Latvijas ģeoloģiskā apvienība „Latvgeologija” (1992.) ir izvērtējusi sapropeļa krājumus Lejas ezerā – 73 tūkst.m 3 (iepriekš 1965.g. norādīts divas reizes lielāks daudzums), Kausezerā – 27 tūkst.m 3 , Zāļu ezerā – 49 tūkst.m 3 un Pakuļezerā – 13 tūkst.m 3. Taču šo ezeru sapropeļa izmantošanas iespējas ārstniecības vajadzībām nav apskatītas.

Gadījumā, ja tiek plānots uzsākt sapropeļa dūņu izmantošanu, tad ir jāveic gan atradņu priekšizpēte, detalizēta ārstniecības vajadzībām piemērotu atradņu krājumu izpēte un atļauju/licenču saņemšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Derīgo izrakteņu izpētes, atļauju/licenču saņemšanas un to ieguves kārtību nosaka likums „Par zemes dzīlēm” un Ministru kabineta 2006. gada 19.septembra noteikumi Nr. 779 „Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”.

2.3. Ainavas un kultūrvēsturiskais mantojums

Ainavas Saskaņā ar Eiropas Ainavu konvenciju, ainava nozīmē teritoriju tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, kuras (ainavas) raksturs ir dabisku un/vai cilvēka veiktu darbību un mijiedarbību rezultāts.

Baldones novada teritoriju raksturojama kā viena no augstvērtīgākajām un daudzveidīgākajām ainavām Pierīgā. Šeit sastopamas gan pauguraines un līdzenuma ainavas, gan mazās upes, gan lieli vienlaidus meža masīvi.

Pateicoties Baldones–Vecumnieku paugurainei ar tās augstāko punktu Riekstukalnu un atsevišķiem pauguriem ap Baldoni, Baldones apkārtnē ir īpašas priekšrocības Latvijā reti sastopamo tālo ainavu vērošanai. Atzīmējami vairāki skata punkti, no kuriem paveras tālās ainavu telpas – Morisona kalns, Vanaglkalns, Doļu kalns. Riekstu kalna virsotne lielākajā daļā ir klāta ar mežu, tādēļ skats paveras dažviet.

Vanagkalni ir vieni no ainaviskākajiem morēnu pauguriem (46 m vjl.) Baldones novadā, tie izvietoti pilsētas ziemeļrietumos. Ziemā tie ir piemēroti slēpošanai, citos gadalaikos izmantojami pastaigām vairāku kilometru garumā. 1991.gadā 17.decembrī Baldones pilsētas valde nolēma izveidot Vanagkalna parku. Parka platība 46 ha, no tiem 23, 6 ha ir meži. Parka teritorijā ietilpstošās zemes lietotājiem jāievēro parka teritorijas izmantošanas noteikumi. Vienā no starppauguru ieplakām “Bļodas dibenā” 1989. gadā uzcēla estrādi, kur vasarā notiek koncerti un balles. Teritorija ap estrādi ir skaisti iekārtota un izkopta.

Cauri Baldonei tek Ķekavas un Misas upes, pie Mercendarbes sākas Bērze. Meža ainavā gleznaini iekļaujas Lilijas ezers pie Riekstukalna un Kausezeri netālu no Baldones-Tomes ceļa. Baldones pilsētai nozīmīgākā ir Ķekaviņas upes un tās krastu ainava ar Ceriņu parku, kas piekļaujas bijušajai Baldones sanatorijai, daļa no Baldones „vizītkartes”.

Baldones novada teritorijā dominē meža ainavas. Mežs ir klātesošs visā novada teritorijā, gan līdzenuma ainavā, gan pilsētā. Mežs klāj 60% no novada teritorijas. Meža ainavu nosaka koku sastāvs, vecums, kā arī augšanas apstākļi. Baldones novadā ir priežu, mistroti priežu – egļu meži, kas mijas ar purvainiem mežiem (vairāk 2.2.1.nodaļā).

Pēc Latvijas ainavzemju un ainavapvidu kartes, ko 1994.gadā sastādīja K.Ramans, Baldones novada teritorija atrodas Austrumzemgales ainavzemes divos ainavapvidos: Baldones-Iecavas paugurainē un Baldones – Tomes mežainē.

Ainava – viens no nozīmīgiem kūrorta resursiem. Ainavu aizsardzība ir komplekss pasākumu kopums, kurā līdzdarbojas gan valsts, gan privātie zems īpašnieki. Tādēļ ainavu pārveide notiek ilgtermiņā. Tomēr atsevišķi lēmumi vai darbības var būt par iemeslu ainavu degradācijai. Negatīvu akcentu pilsētas tēlā ienes neizmantotās bijušās sanatorijas ēkas un teritorija. Zināmu risku satur jaunā privātmāju apbūve lauku zemēs,

10.09.2012.. 30 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze ja būvniecība netiek pabeigta, kā arī vēsturiskās koka apbūves stāvokļa pasliktināšanās. Izmaiņas var radīt intensīva meža apsaimniekošana.

Meža platībās būtu nepieciešams veikt funkcionālo analīzi, šķietami viendabīgajā meža platībā jāatrod mezglu vietas, kurās (1) vai nu spilgti izpaužas kādi dabas procesi vai parādības, paša meža īpašības (saistās ar dabas apstākļu nosacījumiem vai meža vēsturi), vai arī (2) vietas, kur mežam ir izcila sociāla nozīme un tas kalpo vai var kalpot par atpūtas vietām (publiskām, komerciālām u.c.), pildīt aizsargfunkcijas vai dekoratīvās funkcijas (piemēram, Baldones pilsētas teritorijā). Īpaši svarīgi atrast vietas, kur jau tagad atklājas kādi būtiski konflikti (attiecībā uz meža apsaimniekošanas praksi, vai arī tie balstās atšķirīgā jēdzienu izpratnē, atmiņās u.c.). Praktiski tas nozīmē, ka visā meža klājumā nodalīti (1) konkrētai pašvaldībai īpaši nozīmīgie un (2) saimnieciskie meži. (A.Melluma, 2012)

Organizējot gājēju kustību, veidojot pastaigu takas pilsētā un aktīvās atpūtas maršrutus novadā, ir iespēja izmantot ainavu daudzveidību kā vienu no teritorijas resursiem. Skatu vietas īpaši labiekārtojamas, lai virzītu skatītāja uzmanību, kā arī lai saudzētu dabiskos biotopus.

Kultūrvēsturiskais mantojums Baldone ir slavena ar dziednieciskiem avotiem, tā vēstures dokumentos minēta jau 15.gadsimtā. Baldones miests izveidojies 17.gadsimtā, kad sēravota tuvumā 1648.gadā uzcelta muiža un ierīkots pirmais Kurzemes hercogistes dzelzs ceplis. Šeit darbojās arī enkuru un naglu kaltuve, lielgabalu lietuve, stikla kausētava, mucinieku darbnīca, vadmalas un linu austuves.

Kā kūrvieta Baldone kļuva pazīstama jau ap 1795.gadu. Tās lielākais uzplaukums sākās 1920. gadā, kad Baldones sērūdeņu iestāde kļuva par valsts īpašumu. Sanatorijas vannu mājā kūrorta viesi saņēma procedūras, nakšņoja privātajās mājās īrētās istabiņās. No 1921 līdz 1923. gadam Baldonē tika izbūvēts šaursliežu dzelzceļš - zirgu tramvajs līdz Daugavai. 1938.gadā Baldones atklātajā peldbaseinā notika Vakareiropas sacensības peldēšanā.

Lielākais kūrorta viesu skaits bija padomju laikā, kad uz Baldoni brauca no bijušās Padomju Savienības valstīm. 1955.gadā izbūvēja sēravotu "Vāverīte", kas kļuva par kūrorta simbolu.

Ir saglabājies 1818.gadā veidotais sanatorijas parks, kuru caurlīkumo Ķekavas upīte ar vairākiem romantiskiem tiltiņiem. Baldones sanatorijas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – dabas piemineklis. Turpmāk jāatjauno valsts aizsargājamais kultūras piemineklis – vēstures piemineklis sēravots „Ķirzaciņa” un jāsaglabā kūrmāja, kas ir 20.gadsimta I puses būvniecības liecība.

Kultūras pieminekļi Baldones novada administratīvajā teritorijā ir septiņi valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.

7.tabula Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Aizsardzības Pieminekļa Pieminekļa Pieminekļa Vērtības grupa Atrašanās vieta nr. veids nosaukums datējums 8486 Valsts Arhitektūra Baldones Baldones novads, 1824. nozīmes evaņģēliskā luterāņu Baldone, Rīgas iela baznīca 90 Valsts Vēsture Sēravots* Baldones novads, 18.gs. nozīmes Baldones pagasts 2087 Valsts Arheoloģija Urlu senkapi (Zaimju Baldones novads, - nozīmes kapi) Baldones pagasts 4196 Valsts Māksla Durvju komplekts Baldones novads, 18.gs.IIp. nozīmes Baldones pagasts, Mercendarbe 2084 Vietējās Arheoloģija Caunu pilskalns Baldones novads, - nozīmes Baldones pagasts 2085 Vietējās Arheoloģija Ziedoņu viduslaiku Baldones novads, - nozīmes kapsēta (Kapeņu Baldones pagasts kalniņš, Mēra kapi)

10.09.2012.. 31 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Aizsardzības Pieminekļa Pieminekļa Pieminekļa Vērtības grupa Atrašanās vieta nr. veids nosaukums datējums 2086 Vietējās Arheoloģija Ķipāļu viduslaiku Baldones novads, - nozīmes kapsēta Baldones pagasts * sēravots „Ķirzaciņa” Datu avots: www.mantojums.lv

Baldones evaņģēliskā luteriskā baznīca . Baznīcas ēka ir celta 1824.gadā. Tās pastāvēšanu var iedalīt trīs posmos. Pirmais ilga no baznīcas iesvētīšanas 1824.gadā līdz 1965.gadam, kad draudzes darbību izbeidza Padomju vara. Otrais posms ilga 24 gadus, kad baznīcā ierīkoja plastmasas cehu. Trešais posms sākās ar atmodu 1989.gadā, kad tika atjaunota luterāņu draudze un tā sāka pulcēties baznīcas ēkā. Kopš tā laika baznīcas dievkalpojumu zāle ir izremontēta un no jauna iekārtota.

Sēravots . Par avota dziednieciskajām spējām ir atrodamas liecības no 12.gs. Pie avota 1797.gadā dibināja Baldones kūrortu, kas kļuva par vienu no slavenākajiem Eiropā. Baldones Ceriņu parkā pie Ķekavas upītes joprojām iespējams apmeklēt avotiņu. Strūklaka Ķirzaciņa vairs nepastāv.

Mercendarbes muiža . 1686.gadā Johans Karls Pfeilicers fon Franks savu dzimtmuižu Mercendarbi pārdeva Frīdriham Kazimiram, un tā kļuva par Kurzemes hercoga rentes muižu. 1741.gadā Mercendarbes muižu izrentēja Kristoferam Kasparam fon Tīzenhauzenam. 1750.gada inventarizācijā minēts zem dzīvojamās mājas gala istabas mūra pagrabs, kurš saglabājies vēl līdz mūsdienām.

1786.gada 11.augustā Mercendarbes muižu ar tai piederošiem laukiem, mežiem, pļavām, ezeriem, dīķiem, tiesībām zvejot un rīkot medības no Kurzemes hercoga Pētera par 31000 dālderiem nopirka Frīdrihs Georgs fon Līvens (1748.-1800.). 1886.gada 3.jūnijā barons Karls Peters fon Līvens (1807.- 1881.) pievienoja 720 pūrvietas skaistāko Mercendarbes mežu baronam Konstantīnam Ungernam Šternbergam pārdotajai Dinhofas (Daugavas) muižai. Mercendarbe bieži dēvēta par medību muižu. Iespējams savu nosaukumu tā ieguva, pateicoties labajām pīļu medību vietām. 20.gs. 1.pusē muižas īpašnieks Karloss fon Līvens (1879. - 1971.) uzcēla dzīvojamās ēkas otro stāvu un veica citus pārbūves darbus. Kāpņu telpu rotāja medību trofejas, otrā stāva zālēs uzmūrēja greznas podiņu krāsnis un kamīnu. Ēkas galvenā fasāde daļēji ir saglabājusi savu vēsturisko izskatu, zudusi arkādes galerija un balkons ēkas kreisajā spārnā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis ir 18.gs. ozolkoka ārdurvju komplekts.

Mercendarbes muižā līdz 2012.gadam bērnu nams. To slēdza, jo bērnu skaits no gada uz gadu samazinājās. Mercendarbes muiža un parks ir pašvaldības īpašums. Objekta tālākai izmantošanai ir vairākas alternatīvas – tūrisma un kultūras centra izveide vai Baldones vidusskolas dienesta viesnīcas izveide (skat. Pārskatā Mercendarbes muižas vīzija. Ideju talkas materiāli).

Baltā pils . Kopš 1901.gada beigām, sena parka ieskauta, Baldoni rotā Baltijas virsmežziņa pana Mickeviča medību pils, kas laika gaitā bijusi gan I Pasaules kara hospitālis, gan sanatorija, gan kolhoza kopmītnes. Pils savu nosaukumu "Baltā" ieguva, jo vienmēr ir bijusi krāsota baltā krāsā. Pils celtniecība uzsākta ap 1890.gadu virsmežziņa Mickēviča ģimenes vajadzībām. Ap pili iekopa skaistu parku, kurā auga reti sastopami koki: lapegles, dižegles, ciedru priedes, Mandžūrijas korķa koki, sudrabegles, sarkanie ozoli. 1.Pasaules kara laikā pilī līdz 1915.gada oktobrim bija izvietots krievu armijas hospitālis, bet no 1915.gada oktobra – vācu armijas hospitālis. Pēc kara pilī dzīvoja Mickēviča jaunākais dēls Nikolajs ar ģimeni. Mickēviči neapdzīvoja visu pili, daļu telpu izīrēja kūrorta viesu vajadzībām. No Kurzemes uz Balto pili pārcēla bērnu patversmi, kas šeit atradās neatkarīgās Latvijas laikā, padomju un vācu okupācijas laikā.

Šobrīd pils ir renovēta un darbojas kā Baldones mūzikas pamatskola un Jāņa Dūmiņa Baldones mūzikas skola. Nepieciešamie uzlabojumi ir saistīti ar skolas darbību – kopējas apkures sistēmas ierīkošanu, notekūdeņu attīrīšanas ietaises. Nepieciešami ieguldījumi arī parka labiekārtošanā, tostarp simboliska nozīme kūrorta atjaunošanai būtu strūklakas uzstādīšana kādreizējās strūklakas ar baseinu vietā.

Kapsētas Baldones administratīvajā teritorijā ir 10 civilās kapsētas, kā arī vairākas piemiņas vietas.

Apbedīšana notiek šādās kapsētās:
Baldones kapi,

10.09.2012.. 32 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Lipšu kapos,
Trimdu kapi,
Bernesta kapi,
Klapu kapi,
Vilšķērstu kapi,
Kannenieku kapi,
Andžu kapi,
Dekmeru kapi,
Kažoku kapi.

Baldonē ir vairākas karā kritušo piemiņas un kapa vietas. Trīs no tām – karavīru kapi II pasaules karā kritušajiem karavīriem pie Mežvidiem, pie Tīreļiem un Baldones pilsētā Rīgas ielā 19, atzīmētas kā Baldones novada vēstures pieminekļi.

Kapsētu apsaimniekošanu nosaka Baldones novada 2008.gada 13.augusta saistošie noteikumi Nr. 11/2008 „Par Baldones pilsētas ar lauku teritoriju kapsētu apsaimniekošanas noteikumiem”.

Pašvaldība nodrošina vienu štata vietu – kapu pārziņi. Pašvaldība nodrošina kapsētu uzturēšanu, Baldones kapos 2007.gadā uzbūvēja jaunu kapliču, kā arī brāļu kapu teritoriju kopšanu.

Arī turpmāk pašvaldība plāno nodrošināt kapsētu un piemiņas vietu uzturēšanu.

10.09.2012.. 33 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

2.4. SVID. Daba un kultūrvēsture

Stiprās puses Vājās puses
Novada teritorija ir bagāta ar
Nepietiekama kūrorta resursu, bioloģiskās dziednieciskajiem dabas resursiem – daudzveidības un ainavas aizsardzība. balneoloģiskajām dūņām, sērūdeni un mežiem. - Ilgstoši neapsaimniekota un degradēta
Pašvaldībai pieder daļa Pladu purva bijusī Baldones sanatorija un parka teritorijas, kurās atrodas ārstnieciskās dūņas. teritorija, kas nelabvēlīgi ietekmē pilsētas
Liela dabas daudzveidība, ko nodrošina centra ainavu. teritorijas mežainība, liels purvu skaits, reljefs, mazo - Neizmantoti minerālūdens urbumi. upju tīkls. - Latvijas meža apsaimniekošanas politikā
Viena no ainaviski bagātākajām teritorijām nepietiekami integrēti kūrortu saglabāšanas Pierīgā ar izteiksmīgu reljefu teritorijas ziemeļu daļā. principi.
Bagāta kūrorta vēsture. Ir veiksmīgi piemēri
Ekonomiskajā apritē neiesaistīti dūņu kultūrvēsturiskā mantojuma iesaistīšanai resursi, minerālūdens. Vietējie uzņēmumi nav saistīti saimnieciskajā dzīvē (Baltā pils, Mercendarbes ar to izmantošanu. muiža).
Vāji attīstīta tūrisma infrastruktūra un
Pašvaldība veic apstādījumu labiekārtošanu, sabiedrībai nepietiekami pieejamas dabas teritorijas. piemiņas vietu uzturēšanu.
Nepietiekamas zināšanas par kūrorta resursu apsaimniekošanu pašvaldībai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Iespējas Draudi
Pladu purva dūņu izmantošanas uzsākšana,
Bijušo kūrorta objektu tālāka degradācija. minerālūdens ieguves atjaunošana, lai attīstītu
Dabas doto priekšrocību un resursu kūrorta pakalpojumus Baldones novadā. neizmantošana ekonomiskai izaugsmei.
Jaunu ārstniecības dūņu resursu atradņu, kā arī minerālūdeņu izpētes un ieguves uzsākšanas iespējas.
Publiskās zaļās infrastruktūras (parku un mežu) labiekārtošana, sērūdens avotu labiekārtošana, kā pirmais solis privātā sektora motivēšanai attīstīt tūrisma un kūrorta pakalpojumus.
Sabiedrības – skolas, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju iesaiste kūrorta atjaunošanā – dabas resursu pētniecība, novadpētniecība, pilotprojekti.
Ainavu inventarizācija un aizsardzības rekomendāciju izstrāde.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveide, t.sk. teritorijām, kas ietver kūrorta resursus un novadam raksturīgas ainavas, to individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrāde un atbilstošu apsaimniekošanas pasākumu ieviešana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Baldones novadā.
Kūrorta apsaimniekošanas režīma noteikšana piepilsētas mežiem, nodrošinot pieaugušo mežu īpatsvaru, līkumaino, grantēto ceļu nepārveidošanu, u.c.
Kultūrvēsturiskā mantojuma pilnvērtīga iesaistīšana saimnieciskā dzīvē, tūrisma piedāvājuma paplašināšana.

10.09.2012.. 34 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

3.IEDZĪVOTĀJI

3.1. Apdzīvojums

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Baldones novada teritoriālais dalījums ir Baldones pilsēta un Baldones pagasts.

2012. gada sākumā Baldonē dzīvo 5737 iedzīvotāji 13 , t.sk. 2315 (40%) Baldones pilsētā.

Baldones novada platība ir 179,1 km 2, no tiem 5,2 km 2 aizņem Baldones pilsēta. Lielākās apdzīvotās vietas pagastā – Avoti, Vārpas, Pulkarne, Mercendarbe. Laika gaitā Baldones pilsēta un Avotiem ir savienojušies. Pārējās apdzīvotās vietas – Mercendarbes, Vārpas un Pulkarne – ir nelielas, ar iedzīvotāju skaitu līdz 100. Daugmales un Ķeguma virzienā pārsvarā ir vienlaidus meža masīvi. Starp autoceļiem „Ķekava-Skaistkalne” un „Rīga-Bauska-Lietuvas robeža” izvietojušās viensētas, lauku saimniecības un atsevišķas māju grupas.

12.attēls. Baldones novada apdzīvojuma struktūra

Datu avots: J.Turlajs, G.Milliņš „Latvijas apdzīvotās vietas”, Latvijas ģeotelpiskās attīstības aģentūra, SIA „Grupa 93”

Novada lauku teritorijā atrodas četri dārzkopības un vasarnīcu ciemati: „Sarma”, „Misas lauki”, „Kažoki”, „Rozītes”. Sarmās ir 137 mājas. Mazākais ciems ir Rozītes. Tas atrodas 4 km attālumā no Baldones Tomes virzienā. Ciemu veido 70 apbūves gabali un pastāvīgo iedzīvotāju ir ļoti maz.

13 pēc CSP 2011.gada Tautskaites provizoriskiem datiem, Baldones novada iedzīvotāju skaits ir mazāks par 248

10.09.2012.. 35 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Vasarnīcu ciematos pārsvarā dzīvo cilvēki vasarās, viņi ir deklarējuši savu dzīves vietu Rīgā un citur Latvijā ārpus Baldones novada. Aizvien vairāk iedzīvotāji deklarē dzīves vietu vasarnīcu ciematā, tādējādi aizvien lielākam skaitam iedzīvotāju ir nepieciešams pašvaldības atbalsts saimniecisku jautājumu risināšanā vasarnīcās (ceļu stāvoklis, meliorācija, apgaismojums, utt.). Diemžēl tie ir privātie īpašumi, un ‘pašvaldības atbalsta iespējas ir ierobežotas.

Vārpas veidojušās kā kolhoza ciemats. Ciems atrodas V9 „Iecava-Baldone-Daugmale” un pašvaldības ceļa krustojumā. Šeit ir 12 individuālās mājas, divas daudzdzīvokļu (12 un 8 dzīvokļu) mājas un vecās kolhoza darbnīcas. Kolhoza laikā izbūvētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli ir nolietojušies. Vissliktākā situācija ir ar notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

Vēsturiski Pulkarne veidojusies ap Pulkarnes muižu. Tagad Pulkarne atrodas divās pašvaldībās – Baldones un Ķekavas novados. Baldones pašvaldības daļā Pulkarnē atrodas auku saimniecības un Pierīgai raksturīgās savrupmājas, kas uzceltas pēdējos 20 gados. Lielākā Pulkarnes iedzīvotāju nav saistīti ar Baldoni – darbs, izglītība un citi pakalpojumi tiek saņemti Rīgā. Nav sabiedrisku objektu. Pašvaldība uztur pašvaldības īpašumā esošos ceļus. Pulkarnē izveidots dalītās atkritumu vākšanas punkts. Nākotnē, kad tiks izbūvēta Rail Baltica dzelzceļa līnija, kas plānota starp Pulkarni un Baldoni, teritorija vēl vairāk funkcionāli „piekļausies” Pierīgai.

Avoti attīstījās padomju laikā. Šeit turpinās pilsētai raksturīgā apbūve – daudzdzīvokļu mājas, ielas un inženierapgādes komunikācijas. Nozīmīgākie sabiedriskie objekti Avotos ir Vanagkalna estrāde, Baldones novada domes administrācija, mākslas skola, u.c.

Iedzīvotāju blīvums novadā 2011.gada sākumā bija 32 iedzīvotāji uz 1 km². Tas ir augstāks kā Iecavas (31,3), Vecumnieku (11,4), Ķeguma (12,8), taču šie novadi ir par Baldones novadu lielāki pēc platības, ar plašām lauku teritorijām. Apskatot atsevišķi iedzīvotāju blīvumu Baldones pilsētā, tas ir 454 iedzīvotāji uz 1 km 2.

13.attēls. Iedzīvotāju blīvums Pierīgā, iedz./km 2

Datu avots: CSP dati uz 01.01.2011.

10.09.2012.. 36 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pašvaldībās tuvāk Rīgai dominē blīva apbūve. Izteikti zemāks iedzīvotāju blīvums, kas drīzāk ir tuvāks apdzīvojumam Zemgalē, raksturo Baldones novada atšķirīgo dzīves vidi.

2004.gadā, izstrādājot Baldones pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojumu un balstoties uz augošo nekustamā īpašuma tirgu ap Rīgu, tika paredzētas plašas apbūves iespējas arī Baldones novada teritorijā, līdzīgi kā citviet Pierīgā – Ķekavas, Ādažu, Olaines, Ropažu, Mārupes un pat Sējas pašvaldībās.

Kā norāda A.Pužulis un P.Šķiņķis Pierīgas apdzīvojuma struktūras izpētē (Rīgas plānošanas reģions, 2009), „vislielākā jaunā apbūve ir attīstījusies Mārupes, Salaspils, Garkalnes, Babītes, Ķekavas un Stopiņu pašvaldībās, kur jaunās apbūvētās platības svārstās 2-6% no pašvaldību teritorijas, turpretī apbūvei plānotās ciemu un ārpusciemu teritorijas ir 22-47%. Vēl mazāk ir pamatota apdzīvojuma plānošana Baldones, Daugmales, Ropažu pašvaldībās, kur jaunā apbūve veido mazāk kā 1% teritorijas, bet plānotās apbūves teritorijas ir no 16-24%.”

Salīdzinoši ar Stopiņu, Mārupes un Ķekavas pašvaldībām, Baldonē privātmāju būvniecība attīstījās ievērojami mazākos apjomos (skat. 7.nodaļu Nekustamais īpašums un Mājoklis). Tas ļāva saglabāt Baldones unikālo mežaparka zemas intensitātes apbūvi, kas raksturīgs kādreizējām kūrorta apdzīvotajām vietām. Baldonē ir lieli zemesgabali, vēsturiskās koka un mūra apbūves rajoni, kas mijas ar jaunajām privātmājām. Mājas ir ieskautas ābeļdārzos, starp skujkoku mežiem un parkiem. Padomju laika mantojums ir sanatorijas komplekss. Baldones pilsēta un teritorijas Daugmales virzienā ir ar izteiksmīgu reljefu, mežiem un gleznainu ainavu, kādu grūti atrast tik tuvu Rīgai.

10.09.2012.. 37 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

3.2. Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita dinamika Pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2011.gada sākumā ir 5716, tai skaitā pilsētā 2365 iedzīvotāji. Pēc PMPL datiem, 2012.gada sākumā iedzīvotāju skaits ir 5737, pilsētā – 2315. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskiem Tautstaites datiem, iedzīvotāju skaits 2011.gadā ir 5468.

Latvijas iekšējā iedzīvotāju migrācija ir bijusi labvēlīga Baldones novadam, jo līdzīgi kā citās Rīgas aglomerācijas pašvaldībās, Baldones novadā ir noticis iedzīvotāju skaita pieaugums, pretstatā citām pašvaldībām un valstij kopumā.

14.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Pierīgā laikā no 1990.-2011.gadam, absolūtos skaitļos

6 000 5 148

4 319 4 251 4 000

2 696 2 403 2 551

2 000 1 553 1 156 645 343 463 0 Jūrmala

-2 000 Ogres novads Ropažu novads Ropažu Olaines Olaines novads Babītes novads Stopiņu novads Stopiņu Ikšķiles novads Iecavas novads Ķeguma novads Ķekavas novads Salaspils novads Mārupes novads Mārupes Baldones novads Baldones Garkalnes novads Carnikavas novads

Vecumnieku novads Vecumnieku -304 -45 -862 -3 123 -4 000

-4 762

-6 000

Datu avots: CSP

1990.gadā Baldones novadā dzīvoja 5037 iedzīvotāji. Lielākais iedzīvotāju skaita kritums bija 1995.gadā – 4786 iedzīvotāji. Periodā no 2000. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaita dinamika Baldones novadā ir stabili pozitīva. Tās augstākā izaugsme pret iepriekšējo gadu bija vērojama 2010. gadā, kad iedzīvotāju skaits pieauga par 196 iedzīvotājiem jeb 3,57% pret 2009. gadu.

15.attēls. Iedzīvotāju skaita dinamika, 2000.-2011. gads

PAST ĀVĪGO IEDZ ĪVOT ĀJU SKAITS BALDONES NOVAD Ā GADA SāKUM ā NO 2000.-2011

5800

5600

5400

5200 5716 5000 5682 5486 5419 5330 4800 5283 5174 5103 5038 4951 4922 4600 4897

4400 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

Datu avots: CSP

10.09.2012.. 38 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Lielāks iedzīvotāju skaita pieaugums 2010. gadā, salīdzinot Pierīgas pašvaldības, bija vērojams tikai Garkalnes (5,24%), Ikšķiles (3,71%) un Mārupes (6,19%) novados. Pārējos novados ir vērojams zemāks iedzīvotāju skaita pieaugums vai samazinājums.

Iedzīvotāju skaita pieaugums Baldones novadā noticis uz pozitīvas iedzīvotāju migrācijas rēķina. Tā 2009.gadā izbrauca 2,38% iedzīvotāju un 2010. gadā – 2,06%, un daudz lielāks skaits iebrauca – attiecīgi 6,3% un 2,7%.

8.tabula Migrācija Baldones novadā Gads Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo 2009 346 135 211 2010 154 118 36 Datu avots: CSP

Salīdzinājumā ar Rīgai tuvajām pašvaldībām, Baldones novadā ir salīdzinoši neliela migrācija, līdzīgi kā Ķeguma, Vecumnieku un Iecavas novadiem.

Dabiskais iedzīvotāju pieaugums (dabiskā kustība), līdzīgi kā Latvijai kopumā, Baldones novadā ir negatīvs. Mirstības līmenis nedaudz, bet tomēr pārsniedz dzimstības līmeni. Pēdējā laikā ir vērojamas pozitīvas tendences jaundzimušo skaita pieauguma ziņā, salīdzinot ar 2009. gadu (9.tabula ).

2010.gadā Baldones dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 64 jaundzimušie un 66 mirušie.

9.tabula Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Baldones novadā Gads Dzimuši Miruši Dabiskais pieaugums Absol. uz 1000 iedz. absol. uz 1000 absol. uz 1000 skaitļos skaitļos iedz. skaitļos iedz. 2009 56 10,2 71 12,9 -15 -2,7 2010 64 11,3 66 11,6 -2 -0,4 2011 58 10,1 75 13,1 -17 -3,0 Datu avots: CSP

Laulības 2010.gadā Baldones dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 22 laulības, šķirtas 10 laulības. 2011.gadā noslēgtas 30 laulības, šķirto laulību nav.

Vecuma un dzimuma struktūra Baldones novadā ir vērojama salīdzinoši laba dzimumu līdzsvara situācija. Vīriešu skaits ir zemāks, līdzīgi kā valstī kopumā. 2011. gadā Baldones novadā ir par 250 vīriešu mazāk nekā sieviešu. Pēc CSP provizoriskajiem Tautstaites datiem 2011.gadā, sieviešu ir 2863 un vīriešu ir 2605.

16.attēls. Iedzīvotāju skaita struktūra un tās izmaiņas pēc dzimuma.

3000

2500 2000

1500

1000 c 500

0 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

Vīrieši Sievietes

Datu avots: CSP dati uz gada sākumu

10.09.2012.. 39 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Vīriešu skaita pieaugums ir nedaudz lielāks nekā sieviešu skaita pieaugums. Laika posmā no 2002. līdz 2011.gadam katru gadu vīriešu skaits vidēji pieaug par 45,5, savukārt sieviešu skaits – par 42,7.

Vislielākās dzimumu atšķirības ir vērojamas virs darbaspējas vecuma grupā, kur sieviešu skaits vairāk kā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu, un minētās atšķirības var skaidrot ar augstāku sieviešu dzīves vidējo ilgumu.

Izmaiņas vecumstruktūrā pēdējos piecos gados faktiski nav notikušas, tā kā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis proporcionāli visās vecuma grupās. 2012.gada sākumā Baldones novadā līdz darbspējas vecumam bija 17,3% jeb 992 iedzīvotāji, darbspējas vecumā bija 64,9% jeb 3716 iedzīvotāji un virs darbspējas vecumā bija 17,8% jeb 1021 iedzīvotāji.

10.tabula Darbspējas vecuma un dzimuma struktūra Baldones pašvaldībā 01.01.2007 01.01.2008 01.01.2009 01.01.2010 01.01.2011 01.01.2012 Līdz darbaspējas vecumam 928 937 969 993 992 1009 vīrieši 488 495 521 530 528 531 sievietes 440 442 448 463 464 478 Darbaspējas vecumā 3427 3509 3580 3699 3716 3707 vīrieši 1741 1774 1817 1875 1885 1878 sievietes 1686 1735 1763 1824 1831 1829 Virs darbaspējas vecuma 984 980 958 1014 1021 1021 vīrieši 314 325 321 320 326 323 sievietes 670 655 637 694 695 698 Kopā 5339 5426 5507 5706 5729 5737 Datu avots: PMLP

Saskaņā ar CSP datiem, 2012.gada sākumā Baldones novadā ir 984 jeb 18,1% iedzīvotāji līdz darbspējas vecumam, 3408 jeb 62,8% darbspējas vecumā un 1037 jeb 19,1% virs darbspējas vecuma iedzīvotāju. Salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Latvijā, Baldones novadā ir augstāks bērnu un jauniešu īpatsvars (Latvijā 14,3%, Rīgas reģionā 13,3%). Un zemāks veco cilvēku īpatsvars (Latvijā 22,1%, Rīgas reģionā 22,7%).

Demogrāfiskā slodze 2012.gada sākumā Baldones novadā bija 593 iedzīvotāji darbspējas vecumā uz 1000 iedzīvotājiem ārpus darbspējas vecumā. Tas ir augstāks salīdzinājumā ar vidējo demogrāfisko slodzi Latvijā – 573. Augstāka demogrāfiskā slodze skaidrojama ar lielāku bērnu un jauniešu īpatsvaru.

Nacionālais sastāvs un pilsonība Pēc nacionālā sastāva Baldones novada iedzīvotāju sastāvs ir salīdzinoši viendabīgs. 2012.gada sākumā latviešu bija 84,3% (4847), krievu 9% (503), pārējo – baltkrievu 2,1% (122), lietuviešu 1,4% (81), pārējo – 184.

Saskaņā ar PMPL datiem, uz 01.01.2012, Baldones novadā dzīvo 5361 pilsonis (93%) un 344 (6%) nepilsoņi un pārējie 32.

Iedzīvotāju skaita prognoze Lai izstrādātu Baldones novada ilgtermiņa vīziju un indikatīvi varētu noteikt sasniedzamos mērķus, tika veikta iedzīvotāju skaita prognozēšana programmas darbības termiņam – līdz 2020.gadam. Modelis dod ieskatu, kā varētu izmainīties iedzīvotāju skaits, ja turpinātos līdzšinējie demogrāfiskie procesi (tas neapskata citu faktoru, kā aktīva pašvaldības politika, valsts atbalsta politika, ekonomikas izmaiņas, u.c.)

Statistikas datos balstītajā demogrāfijas modelī galvenokārt izmantoti dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji.

Modelis izveidots, pieņemot, ka 1. Visā novadā relatīvā dzimstība (uz 1000 konkrētā vecuma posma sievietēm) un mirstība (uz 1000 konkrētā vecuma posma iedzīvotājiem) ir vienāda; 2. Dzimstība pakāpeniski uzlabojas, sasniedzot dabiskās atražošanas līmeni (2,2 bērni vienai sievietei) 2036. gadā;

10.09.2012.. 40 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

3. Mirstība pakāpeniski samazinās, sasniedzot Ziemeļvalstu līmeni 2030. gadā; 4. Saglabājas pozitīvais migrācijas saldo.

Sākotnējie dati par konkrētā vecuma un dzimuma iedzīvotāju skaitu ir aprēķināti, izmantojot statistikas datus par iedzīvotāju skaita sadalījumu pēc dzimuma un galvenajām vecuma grupām (līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā un pēc darbspējas vecuma) un piemērojot Baldones novada sadalījumu viena gada vecuma grupās.

Turpinoties līdzšinējiem demogrāfiskajiem procesiem, prognozē uzskatāmi redzams kaut ļoti mērens, tomēr iedzīvotāju skaita pieaugums. Iedzīvotāju skaits 2020.gadā Baldones novadā varētu būt ap sešiem tūkstošiem, t.i. salīdzinājumā ar 2011.gadu palielināties nenozīmīgi – par dažiem simtiem, t.i. par nepilniem 8%.

Baldones novada iedzīvotāju skaita pozitīvās tendences pamatā nosaka līdzšinējā pozitīvā migrācija.

17.attēls. Baldones novada iedzīvotāju skaita prognoze 2020.gadam ar perspektīvu līdz 2030.gadam

8 000

7 000 7275 7454 6887 7089 6 000 6670 6428 6169 5716 5911 5 000

4 000

3 000

2 000

1 000

0 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

Datu avots: CSP datos balstīts demogrāfiskās situācijas prognozes modelis

Ilgtermiņā redzama izteikta virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara palielināšanās. To var prognozēt, balstoties uz darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, kas jau pašlaik veido 65%, un nepietiekamiem dzimstības rādītājiem.

11.tabula Iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņu prognoze

100% 17.8% 18.4% 90% 19.1% 20.0% 20.5% 21.2% 22.0% 22.8% 23.9% 80% 70% 60% 50% 64.9% 64.0% 63.2% 62.7% 61.9% 61.3% 60.7% 59.9% 58.6% 40% 30% 20%

10% 17.3% 17.6% 17.7% 17.3% 17.6% 17.5% 17.3% 17.3% 17.4% 0% 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem

Datu avots: CSP datos balstīts demogrāfiskās situācijas prognozes modelis

10.09.2012.. 41 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Lielāks veco cilvēku prognozētais īpatsvars un nemainīgs bērnu īpatsvars radīs lielāku demogrāfisko slodzi. Nākotnē jārēķinās ar lielāku sociālo pakalpojumu pieprasījumu veco cilvēku mērķa grupā. Pieaugot bērnu skaitam, palielināsies pieprasījums arī pēc izglītības iestāžu pakalpojumiem.

3.3. SVID. Iedzīvotāji

Stiprās puses Vājās puses
Pozitīva iedzīvotāju skaita izmaiņu dinamika
Cilvēku iztrūkums vecumā no 0 līdz 20 atšķirībā no lielākās daļas Latvijas. gadiem liecina, ka negatīvs dabiskais pieaugums
Pozitīva iedzīvotāju skaita izmaiņu dinamika saglabāsies arī turpmāk. ļauj prognozēt arī turpmāku iedzīvotāju skaita
Liels veco cilvēku īpatsvars ar tendenci pieaugumu Baldones novadā. nākotnē tam pieaugt.
Prognozējams, ka bērnu un jauniešu skaits
Prognozējama lielāka demogrāfiskā slodze. nākotnē pieaugs proporcionāli novada iedzīvotāju
Izkliedēts apdzīvojums. Baldones pilsētā skaitam. dzīvo mazāk kā puse novada iedzīvotāju.
40% iedzīvotāju dzīvo Baldonē. Baldone – novada nozīmes pilsēta.
Pēc tautības un pilsonības viendabīgs un latvisks novads.

Iespējas Draudi
Saskaņā ar demogrāfisko modeli nākotnē
Iedzīvotāju novecošanās. iespējama iedzīvotāju ataudze un vecumstruktūras
Demogrāfiskās slodzes pieaugums. stabilizēšanās, ja tiek veikti atbalsta pasākumi valsts
Iedzīvotāju aizbraukšana. un pašvaldības līmenī.
Mērķtiecīgi sekmēt darbvietu un pievilcīgas dzīves vides radīšanu Baldones novadā, lai piesaistītu novadam iedzīvotājus.

10.09.2012.. 42 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

4.EKONOMIKA

4.1. Darba vietas 2009. gada decembrī Baldones novadā bija reģistrētas 1035 darbavietas, kurās bija nodarbināti 28% no kopējā darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita. 2010. gada decembrī šie rādītāji ir pazeminājušies un sastādīja vairs tikai 987 darbavietas, kurās nodarbināti bija 27% no kopējā darbaspējas vecuma iedzīvotājiem.

2010. gadā darba vietu rādītājs Baldones novadā ir viens no zemākajiem starp Pierīgas novadiem, un tikai Ikšķiles un Carnikavas novados ir līdzīgi zemi rādītāji (attiecīgi 27% un 22%). Vairāk darba vietu ir Babītes (60,9%), Ķekavas (107,0%), Mārupes (178,3%) un Stopiņu novados (81,0%). Mārupes, Ķekavas un Stopiņu novadu rādītāji liecina arī par ciešu infrastruktūras sasaisti ar Rīgu un uzņēmumu izvietojumu Pierīgā.

Baldones novada zemie rādītāji ir izskaidrojami ar to, ka Baldoni izvēlas kā dzīvesvietu, un lielākoties novada iedzīvotāji strādā Rīgā. Atšķirībā no citām Rīgas aglomerācijas teritorijām, Baldones novadā ir vājāk attīstīta vietējā uzņēmējdarbība.

Baldones novadā darba vietas nodrošina ap 100 uzņēmumu. Baldones novadā darbojas uzņēmumi ar nelielu nodarbināto skaitu. Lielāko skaitu darba vietu nodrošina Baldones novada pašvaldība un pašvaldības iestādes, VSAC „Rīga” Baldones filiāle (189 nodarbinātie). Lielākie darba devēji privātajā sektorā ir SIA „Dinda”, SIA „Dzenis”, SIA „CMD”, SIA „Vīgranti”, SIA „Marnori”, SIA Norsa G”, ZS „Vecoozoli”, SIA „Baldones lauki”, SIA „ART-L”, u.c.

Darba vietas ir tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība (C) – 234 darbinieki, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts (G) – 148, valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (O), izglītība (P), veselība un sociālā aprūpe (Q), māksla, izklaide un atpūta (R) un citi pakalpojumi (S) kopā – 343 darbinieki.

12.tabula Kopējais darbinieku skaits pamatdarbā pa nozarēm Baldones novadā 2009.-2010.gadā Darbinieku skaits Darbinieku skaits Darbības veids pēc NACE 2.redakcijas klasifikācijas NACE 2.red. kods 2009. gada 2010. gada decembrī decembrī KOPĀ 0 1233 987 Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība A 48 67 Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde B 1 0 Apstrādes rūpniecība C 129 234 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa D 24 29 kondicionēšana Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana E 0 0 un sanācija Būvniecība F 46 58 Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un G 187 148 motociklu remonts Transports un uzglabāšana H 155 16 Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi I 27 25 Informācijas un komunikācijas pakalpojumi J 18 15 Finanšu un apdrošināšanas darbības K 21 0 Operācijas ar nekustamo īpašumu L 4 6 Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi M 15 24 Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība N 10 10 Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā O 93 343 apdrošināšana Izglītība P 162 Veselība un sociālā aprūpe Q 257 Māksla, izklaide un atpūta R 33 Citi pakalpojumi S 3 12 Datu avots: CSP

10.09.2012.. 43 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Privātais un sabiedriskais sektors darba vietu skaitu nodrošina diezgan līdzīgās proporcijās. Pēc SCP datiem, 2010.gadā privātajā sektorā bija nodarbināti 49,6%, sabiedriskajā sektorā – 50,4%. 2009. gadā privātajā sektorā 127 uzņēmumos kopumā bija 550 darba vietas, sabiedriskajā sektorā – 7 iestādēs un uzņēmumos – 485 darba vietas.

Bezdarba līmenis

2011.gada 31.martā Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 255 bezdarbnieki jeb 6,9%. Viszemākais bezdarba līmenis ir reģistrēts 2008. gadā – 92 bezdarbnieki. To raksturo arī attiecīgie bezdarba līmeņa rādītāji pa gadiem - 2009.gada sākumā 2,8%, 2010.gada sākumā 8,6%, 2011.gada sākumā 7,5%.

Uz 2011. gada 31.decembri Baldones novadā bezdarba līmenis bija tikai 4,5% jeb 168 bezdarbnieki.

4.2. Darba samaksas līmenis Izvērtējot darba samaksas līmeni Baldones novadā un salīdzinot 2009. un 2010. gada rādītājus, ir vērojams atalgojuma līmeņa pieaugums. 13.tabula Darba samaksas līmenis Baldones novadā, LVL Pavisam, bez privātā sektora Sabiedriskajā Vispārējās Pašvaldību komersantiem ar nodarbināto skaitu Gads sektorā valdības sektorā struktūrās <50 Bruto Neto Bruto Neto Bruto Neto Bruto Neto 2009 338 249 363 267 366 269 426 311 2010 404 292 423 306 428 310 428 310 2011 424 300 425 301 431 305 431 305 2012 406 287 406 287 408 287 408 287 (1.cet) Datu avots: CSP

Šie statistiskie rādītāji gan neataino darba samaksas līmeni privātajā sektorā, jo minētajos statistiskajos pārskatos tiek iekļauti tikai tie privātie uzņēmumi, kur nodarbināto skaits ir virs 50, un tādu privāto uzņēmumu Baldones novadā nav.

Salīdzinot ar apkaimes pašvaldībām, 2011. gadā augstākais bruto darba samaksas līmenis bija Mārupes novadā – 598 lati privātajā sektorā, 554 lati sabiedriskajā sektorā, t.sk. pašvaldības struktūrās 563 lati.

18.attēls. Darba samaksas līmenis apkārtējās pašvaldībās 2011.gadā, LVL

700 598 600 533 503 487 460 459 454 500 424 411 400 346 Bruto 300 Neto 200 100 0 Âdaþu novads novads novads Ikðíiles novads novads novads Iecavas Íeguma Babîtes Íekavas novads novads novads Mârupes Salaspils Baldones novads Vecumnieku

Datu avots: CSP

10.09.2012.. 44 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

2011. gadā Baldones novadā bija labāks bruto darba samaksas līmenis sabiedriskajā sektorā, salīdzinājumā ar Iecavas (367), Ķeguma (337) un Vecumnieku (374) novadiem.

Privātā sektora komersanti, kur nodarbināto skaits pārsniedz 50, ir tikai Ādažu, Babītes, Ķekavas, Mārupes un Salaspils novados. Lielo komersantu nav Baldones, Ikšķiles, Ķeguma, Iecavas un Vecumnieku novados.

Iecavas novadā vēl 2009. gadā tādi bija un darba samaksas rādītāji bija par 33% lielāka par kopējo rādītāju. Tomēr kopš 2010. gada šāds rādītājs Iecavas novadā vairs nav pieejams, kas acīmredzot ir skaidrojamas ar komersanta/-u darbībā notikušām izmaiņām.

4.3. Uzņēmējdarbības raksturojums, ražošana Kaut arī uzņēmumu atrašanās pašvaldībā tiešā veidā nav ienākumu devējs pašvaldības budžetā, tomēr tieši spēcīgu un ražojošu uzņēmumu atrašanās novadā rada jaunas darba vietas, piesaista jaunus iedzīvotājus, kuri izvēlas dzīvot savas darba vietas tuvumā, caur ienākošajām investīcijām uzlabo infrastruktūru, veicina jaunu uzņēmumu veidošanos novadā, ceļ novada iedzīvotāju labklājību, kas savukārt ilgtermiņā ietekmē arī dzimstības un mirstības rādītājus.

Saskaņā ar Lursoft datiem, Komercreģistrā Baldones novadā ir reģistrēti 284 komersanti, t.sk. 238 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 45 individuālie komersanti un viena filiāle. Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts 161 uzņēmums, t.sk. 62 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 54 zemnieku saimniecības, 29 individuālie uzņēmumi, 6 kooperatīvās sabiedrības, u.c. Kopā ar sabiedriskajām organizācijām Uzņēmumu reģistrā uz 04.10.2011 ir dati par 492 subjektiem.

Vērtējot Baldones novada rādītājus salīdzinājumā ar citiem Pierīgas novadiem, reģistrēto ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaits Baldones novadā ir 244 (2010.gadā, pēc provizoriskiem CSP datiem) ir viszemākais, līdzīgi zemi rādītāji ir vēl tikai Iecavas (253) un Ķeguma (283) novados. Vislabākie rādītāji ir Ogres (1787) novadam, tam seko Ķekavas (1031), Salaspils (844) un Ikšķiles (437) novadi.

14.tabula Uzņēmumi ar vislielāko gada apgrozījumu 2010.gadā Uzņēmums Darbības veids Apgrozījums, LVL SIA "VĪGRANTI" Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 2 094 577 SIA "OKTĀNS-A" Degvielas mazumtirdzniecība 1 319 540 automobiļu un motociklu pārdošana, automobiļu apkope un remonts SIA "KUDREX" Apaļkoka vairumtirdzniecība, 1 012 301 arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi un konsultācijas SIA "BŪVELEMENTI" Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 992 396 SIA "MARNORI" Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 751 067 ZS "ČOKAS" Cūkkopība 504 142 SIA "Norsa G" Automobiļu apkope un remonts 483 422 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem būvmašīnu un ēku demontāžas tehnikas noma ar operatoru specializētie būvdarbi SIA "BALDONES LAUKI" Augkopība; dārzeņkopība; dārzkopība, daiļdārzniecība 461 586 Lopkopība, lauksaimnieciskie pakalpojumi, mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana pārtikas produktu un dzērienu ražošana civilā būvniecība SIA "VECOZOLI GB" Pārtikas mazumtirdzniecība 445 287 SIA "BŪKS" Komunālie pakalpojumi 409 530 SIA "DZENIS" Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana; 304 007 finiera lokšņu ražošana, saplākšņa ražošana, koka celtniecības un galdniecības izstrādājumu ražošana SIA "CMD" Kravu pārvadājumi pa autoceļiem 258 120

10.09.2012.. 45 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Uzņēmums Darbības veids Apgrozījums, LVL regulārais pasažieru autotransports cauruļvadu transports SIA "CITO PLUSS" Pārtikas mazumtirdzniecība, 243 036 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana SIA "M & M Kravu pārvadājumi pa autoceļiem, sauszemes transports 238 401 Transports" kravu iekraušana un izkraušana, noliktavu saimniecība automobiļu iznomāšana SIA "GABRISS" Automobiļu apkope un remonts 227 917 SIA "Otra būve" Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, 193 455 ēku vispārējā būvniecība un inženiertehniskie darbi ZS "BŪŅAS" Pārtikas mazumtirdzniecība 186 931 SIA "AKROPOLE" Metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība 167 042 Ēku būvniecība, inženierbūvniecība, ceļu un maģistrāļu būvniecība Pētniecisko urbumu veikšana, jumta seguma uzklāšana SIA "LIEPA UN GAILĪTE" Aptieka 165 477 Pārtikas mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecības starpnieku darbība ēku, būvju vai to daļu būvēšana; civilā būvniecība SIA "SD Parks" Inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas 133 066 Arhitektūras pakalpojumi *Sarakstā nav iekļautas bankas, apdrošināšanas kompānijas, kā arī uzņēmumi, kuru gada pārskati nav iesniegti, vai vēl nav ievadīti Lursoft Gada pārskatu datu bāzē. Datu avots: Lursoft uz 04.10.2011

Baldones novadā ir pārstāvēti mazie ražošanas uzņēmumi pēc nodarbināto skaita. Tomēr tie ir nozīmīgi vietējo darba vietu nodrošinātāji. Veiksmīgākie ražotāji, kas jau ilgstoši darbojas Baldones novadā, ir: • SIA Dzenis (kokapstrāde); • SIA Dinda (kokapstrāde); • SIA Būvelementi (kokapstrāde); • SIA Marnori (kokapstrāde); • SIA Skals DA (kokapstrāde); • SIA Vīgranti (kokapstrāde); • ZS Čokas (cūkkopība); • SIA Baldones lauki (dārzeņu audzēšana); • SIA Art L (piena lopkopība).

Baldones novada ekonomiku un uzņēmējdarbību veido galvenokārt mikro un mazie uzņēmēji – 95 mikro, 18 mazi, 21 vidējie un neviena liela uzņēmuma. Atšķirībā no blakus esošajiem Ķekavas, Mārupes, Ogres un Olaines novadiem, Baldones novadā nav reģistrēts neviens lielais uzņēmums (ar nodarbināto skaitu virs 50). Liela uzņēmuma klātbūtne veicinātu ne tikai lokālās darba vietas, bet arī uzņēmējdarbību tā apkaimē, radot jaunus apakšuzņēmējus jeb ekonomikā sauktos klasterus 14 . Sava veida klasteru veidošanās Baldones novadā ir notikusi aktīvā ziemas tūrisma piedāvājumā, kur veiksmīgi viens otru papildina esošās slēpošanas trases un skolas sporta kompleksa piedāvājums. To veiksmīgi papildina četras zirgaudzētavas. Nākotnē tūrisma piedāvājumu varētu papildināt pašvaldības organizētais kultūras piedāvājums, observatorija, viesu nami.

Lielākais apgrozījuma pieaugums pret 2009.gadu bija SIA "Būvelementi", SIA "Vecozoli GB", SIA "Norsa G" un SIA "M & M Transports".

14 Klasteris ir noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā izvietots līdzīgu vai saistītu uzņēmumu sadarbības modelis, ko apvieno kopējs tirgus, tehnoloģijas vai zināšanas, piegādātāji, darbinieki un atbalstošās organizācijas

10.09.2012.. 46 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

19.attēls. Ekonomiski aktīvo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem (2010.gada dati)

Datu avots: VRAA. Reģionu attīstība 2010

Kā jau Pierīgas ietekmes areālā esoša pašvaldība, Baldones novads ietilpst to Latvijas pašvaldību starpā, kur ekonomisko aktivitāti var raksturot kā augstu, salīdzinājumā ar pārējo Latviju. Baldonē ir liels individuālo komersantu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Augsti ir arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēri – 295,40 LVL uz 1 iedzīvotāju. Tas kopumā pozitīvi ietekmē pašvaldības budžeta stabilitāti.

20.attēls. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz 1 iedzīvotāju pašvaldību 2010.gada budžetos

Datu avots: VRAA. Reģionu attīstība 2010

10.09.2012.. 47 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Garkalnes, Ikšķiles, Mārupes un Babītes novados iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju ir visaugstākais, augstāks pat par Rīgu, Jūrmalu, kas vēlreiz apliecina Pierīgas apdzīvojuma svārstmigrāciju. Baldones novadā tas ir līdzīgs kā Rīgas ietekmes areāla attālākajām pašvaldībām, kurās tas nepārsniedz Ls 300 uz vienu iedzīvotāju.

Uz 2011. gada jūliju, saskaņā ar Lursoft datiem , 2011. gada pirmajā pusē bija dibinātas 14 jaunas ekonomiskās vienības, kas par savu darbības vietu ir izvēlējušies Baldones novadu – 2 individuālie komersanti - Kārlis Jēkabsons un KAPRISS, 10 sabiedrības ar ierobežotu atbildību - ON AIR; AJLLJ; Intuit komunikācija internetā, ARDE grupa, AK Luke, Filtru serviss, FL57, Norsa G Plus, Norsa G Services un Agro būvnieks. Tāpat savu darbību ir uzsācis nodibinājums „Latvijas Izglītības un zinātnes atrakciju parks” un biedrība „Paspēlēsimies!”.

Vērtējot novadā darbojošās komercvienības pēc to apgrozījuma (skatīti tikai to ekonomiski aktīvo vienību darbības, kas iesniedz uzņēmumu gada pārskatus un kas ir pieejami Lursoft datu bāzēs), kopumā informācija bija pieejama par 85 vienībām (galvenokārt SIA): o 32 uzņēmumu apgrozījums 2010. gadā ir līdz 10 tūkstošiem latu , o 21 uzņēmuma apgrozījums ir robežās no 10 – 50 tūkstošiem latu , starp šiem uzņēmumiem ir arī divas zemnieku saimniecības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, o 13 uzņēmumu apgrozījums ir robežās no 50 – 100 tūkstošiem latu, o 17 uzņēmumu apgrozījums ir no 100 – 500 tūkstošiem latu, o 2 uzņēmumu apgrozījums pārsniedz 500 tūkstošus latu.

Apskatot ekonomiski aktīvākos novadus ap Baldones novadu, Ķekavas novadā līderis ir SIA Maxima Latvija ar apgrozījumu 390,5 miljoni latu, Mārupes novadā – VAS Latvijas Pasts – 38,5 miljoni latu, Stopiņu novadā – SIA DEPO DIY – 80,5 miljoni latu. Ja šajos novados ir vērojama pakalpojumu sniedzēju un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumu dominance, tad Ogres un Olaines novadu TOP10 ir daudzi ražojoši uzņēmumi, Ogres novadā - SIA Fazer maiznīcas (11,7 milj. latu), SIA TM Metal Baltic (5,5 milj. latu), SIA Ogres trikotāža (4,5 milj. latu), SIA Pallogs (4 milj. latu), SIA Hanzas elektronika (3,7 milj. Latu). Olaines novadā labākie rādītāji ir AS Olainfarm (25 milj. latu) un SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca "BIOLARS" (11,2 milj. latu).

No 134 Baldones novadā strādājošajiem uzņēmumiem (izņemot pašnodarbinātas personas), 101 uzņēmums ir reģistrēts tepat – Baldones novadā (Pielikuma 27.tabula ). Uzņēmumu sadalījums pēc to pamatdarbības adreses ir sekojošs: 63 reģistrēti Baldones pilsētā, 38 Baldones lauku teritorijā, 22 Rīgā, divi Mārupes novadā un pa vienam Salaspilī, Iecavas novadā, Valmierā, Bauskā, Aizkrauklē, Dobelē, Vecumnieku novadā, Ogrē, Siguldā un Ķekavas novada Baložos.

Pastāv potenciāls investoru interesei par 30 km tuvumā Rīgai un pie TEN autoceļu tīkla esošu pašvaldību, lai izvietotu ražošanas uzņēmumus. Baldones novadā līdz šim nav izmantotas iespējas liela mēroga ražotņu piesaistīšanai, kā to ir darījušas apkārtējās Pierīgas pašvaldības.

Tomēr, lai uzsāktu ražošanu, ir jāņem vērā vairāki faktori, kā dēļ nav iespējams ražojošās nozares iekļaut pašvaldības attīstības specializācijā: • Tās būs pilnīgi jaunas investīcijas un jauna pieredze, jo Baldones novadā vēsturiski nav bijuši izvietoti lieli ražošanas uzņēmumi kā Olainē, Ogrē, u.tml. • Ražošanas sektora attīstību noteiks valsts politika, tostarp pašvaldību rīcībā nodotie instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam. • Esošā zemju struktūra ir sadrumstalota. Tas apgrūtina inženiertehniskās infrastruktūras pievadi zemesgabalam, ko vēlas attīstīt ražošanai; • Jārēķinās ar iespējamību, ka potenciālais uzņēmums veiks piesārņojošo darbību, tādēļ svarīgi jau teritorijas plānojuma izstrādes laikā izdiskutēt konkrētu teritoriju izvēli to piemērošanai ražošanas vajadzībām.

Pēc zemes lietojuma veida, ražošanas objekti aizņem tikai 0,3% teritorijas. Par uzņēmējdarbībai saistošu var uzskatīt arī zemi, kas izmantota inženiertīklu izveidei - 0,07% un komercapbūvei - 0,3%, kas varētu tikt izmantotas nākotnē kā uzņēmējdarbībai piemērotas teritorijas. Ražošanas attīstībai piemērotākas teritorijas starp Ķekava-Skaistkalne un Rīga-Bauska autoceļiem, kurās ir labs ceļu tīkla nodrošinājums, tādējādi arī Rīgas sasniedzamība. Jaunu uzņēmumu ienākšanu apgrūtina sadrumstalotie zemes īpašumi. Izbūvējot jaunus

10.09.2012.. 48 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze komunikāciju pievadus, jaunus piebraucamos ceļus, jaunajam uzņēmumam jārēķinās ar izmaksām par šķērsojošo īpašumu nomu vai pirkšanu.

Lai arī 2007.-2013.gada plānošanas periodā publiskā sektora atbalstam uzņēmējdarbībai ir daudz administratīvo šķēršļu, Latvijā jau ir uzkrāta zināma pieredze, kad pašvaldības var uzlabot infrastruktūru, no kuras rezultātā iegūst gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi (skat. arī 4.6.nodaļu Ražošana un Pašvaldības instrumentus uzņēmējdarbības atbalstam 51.lpp.)

4.4. Tūrisms un kūrorts Attīstības programmas izstrādes laikā padziļināti pētīta tūrisma nozare un ar to saistītie resursi pašvaldībā, tā kā Baldone ar tās dziednieciskajiem resursiem un bijušo Baldones sanatoriju izsenis pazīstama kā kūrorts (Baldones specializācija).

4.4.1. Baldones sanatorija Bijusī Baldones sanatorijas ēkas un parks atrodas Baldones pilsētā Ceriņu parka ielokā. Kopējā teritorijas (zemes) platība ir 5,9684ha, ko aizņem parks, sanatorijas vēsturiskās būves – vecais sanatorijas korpuss (kūrmāja), strūklaka, tiltiņi un parka labiekārtojums, kā arī padomju laikā uzceltā 7-stāvu viesnīca. Sanatoriju slēdza 1994. gadā un 1997.gadā privatizēja, tomēr tās atjaunošana līdz šim nav izdevusies.

Līdz 2011.gadam īpašums piederēja SIA "Baldones parks", kas pirms 2008.gada ekonomikas recesijas paspēja veikt dažus sanatorijas sakārtošanas pasākumus (vecā sanatorijas korpusa jumta uzlikšana, ēku izpēte, detālplānojums). SIA "Baldones parks" 2008.gadā izstrādātā vīzija paredzēja kūrorta mājas rekonstrukciju, 1-2 stāva māju izbūvi viesu izmitināšanai, sporta un atpūtas infrastruktūras izbūvi parka teritorijā, kā arī ilgtermiņā daudzstāvu viesnīcas atjaunošanu.

Lielākā daļa sanatorijas infrastruktūras ir izbūvēta no 1944. līdz 1991. gadam, kad Baldones sanatorija bija vissavienības nozīmes kūrorta iestāde, kas izmantoja Pladu purva augstvērtīgās dūņas, minerālūdeni. 1980. gadā uzcēla septiņstāvu dzīvojamo korpusu ar 500 vietām. 1982. gadā sanatorijā strādāja 17 ārsti un 33 vidējā posma medicīnas darbinieki. (Avots: Baldones novadpētniecības ekspozīcija).

Kompleksā saglabājušies arī dažas būves no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem – kūrmāja, strūklaka.

Pašlaik īpašums pieder AS „DNB Banka”. Sanatorijas un parka stāvokli var uzskatīt par degradētu, tajā nepieciešams investēt ļoti nozīmīgas investīcijas. AS „DNB Banka” nodrošina īpašuma uzturēšanu un objekta bīstamības samazināšanu (noslēgtas kanalizācijas lūkas un 1.stāva logi, aizvākti nelegāli izmestie sadzīves atkritumi, u.tml.).

Sanatorija ar parku ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas objektiem. Tās sakārtošana ir prioritāri svarīga (to pauž gan iedzīvotāju, gan pašvaldības viedoklis). Attīstības programmas laikā ir apzināti vairāki vēlamie attīstības scenāriji (vīzijas): - atjaunota sanatorijas darbība; - sakārtota sanatorijas teritorija, nojauktas sanatorijas vecās ēkas, atjaunota kūrmājas ēka. Darbība saistīta ar tūrismu (viesnīca, atpūtas objekts) - dzīvojamās apbūves attīstība, tostarp augstbūves.

Visi minētie scenāriji prasa nozīmīgas ilgtermiņa investīcijas. Latvijā ir redzami vairāki negatīvi bijušo padomju kompleksu izmantošanas piemēri. Līdz ar to pašvaldības rīcības visupirms tiks plānotas saistībā ar apkārtējās teritorijas sakopšanu un kopējās pašvaldības kūrorta politikas veidošanu.

4.4.2. Aktīvā atpūta Baldonē ir izveidojies nozīmīgs aktīvās atpūtas piedāvājums. Baldone pēdējos gados ir kļuvusi par Rīgas reģiona un Lietuvas tūristu iecienītu slēpošanas vietu ziemā.

10.09.2012.. 49 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Ziemas sporta atpūtas bāze "Riekstukalns" ir viens no lielākajiem ziemas sporta kompleksiem Baltijā. Tas sastāv no septiņām kalnu slēpošanas trasēm (viena trase ir 270 m, pārējās 320 m garas), pacēlājiem, 100 m gara un 11 m plata snovborda parka (augstuma starpība 42-47 m), apgaismotas distanču slēpošanas trases, borderkrosa trasi, ragavu kalniņu neslēpotājiem. „Riekstukalnā” izveidota tūrisma atbalsta infrastruktūra – kafejnīca, apgaismojums, trīs plašas stāvvietas, slēpju, sniega dēļu u.c. ziemas inventāra nomas punkts. Gada laikā to apmeklē vidēji 80 tūkstošu tūristu. Pamatā tiek izvērstas ziemas sportošanas aktivitātes. Pēdējā laikā arī tiek domāts par vasaras piedāvājumu – riteņbraukšanu. Tam nepieciešams uzlabot apkārtnes ceļu, meliorācijas infrastruktūru. Svarīga ir ceļa uz observatoriju sakārtošana, kā arī AS „Latvijas Valsts meži” ceļa (no Daugmales puses) uzturēšana kārtībā.

Slēpošanas bāze „Mežkalni”. Vietā, kur atrodas slēpošanas bāze „Mežkalni”, pirmās trases tika veidotas jau pirms 40 gadiem. Tās bija kalna visstāvākās nogāzes ar trošu - āķu pacēlājiem. Kopš 2002.gada „Mežkalnos” tiek veikta modernizācija: ierīkotas kalnu slēpošanas trases (garākā no tām 150m trase), četri pacēlāji, apgaismoti četri nobraucieni, iegādāta sniega ražošanas un līdzināšanas tehnika, iekārtota kafejnīca, inventāra noma, mājīgs viesu nams ar pirtiņu.

Biedrība "Jātnieku sporta klubs „Atēna"" apvieno jāšanas un pajūgu braukšanas entuziastus, kā arī gatavo sacensībām un izstādēm sporta zirgus un ponijus. Klubā „Atēna" ir izveidota laba bāze jātnieku sportam: Eiropas standartiem atbilstošs stallis, norobežots un apgaismots treniņu laukums, transporta līdzekļi zirgu pārvadāšanai. Tiek gatavoti jaunie konkūra un pajūga braukšanas jātnieki. Latvijā ir tikai dažas vietas (Baldone, Saldus, Brankas), kurās nodarbojas ar maziem bērniem un ponijiem, kā arī dažas vietas, kurās piedāvā pajūgu braukšanu (to var izmantot cilvēki, kuri veselības vai vecuma dēļ nevar aktīvi nodarboties ar jāšanas sportu). Biedrība apvieno apkārtnes saimniecības, kurās ir staļļi un treniņlaukumi. No ponijiem Latvijā atpazīstams ir ponijs Kamene, kuras vārdā Baldonē tiek rīkots "Kamenes kauss".

Jātnieku sporta klubs „Telfas” un jātnieku sporta klubs „Mežastrazdiņi”. Abi klubi piedalās arī Latvijas Jātnieku federācijas sporta pasākumos. Telfas atrodas Baldonē pie Morisona kalna, kalpo kā atbalsta bāze jauno jātnieku apmācībā. JSK Telfas piedāvājumā ir arī reitterapijas pakalpojumi.

„Baldones sporta komplekss” atrodas vienā no Baldones vidusskolas ēkas korpusiem Komplekss piedāvā vieglatlētikas skrejceļu ar speciālu, modernu segumu, basketbola zāli, plašu aerobikas zāli, kas piemērojama arī citiem pasākumiem. Sporta komplekss ir moderns un ērts apmeklētājiem – pirts, atpūtas telpas, ērtas ģērbtuves, dušas.

Baldones vidusskolas stadions tiek izmantots skolas vajadzībām. Pēdējos gados ir paplašinātas sporta iespējas, kuros var iesaistīties pieaugušie (basketbols vīriešiem un sievietēm, futbols un volejbols). Vairāk – skat. 9.5.nodaļā.

Aktīvās atpūtas piedāvājumā Baldones novadā trūkst vasaras sezona piedāvājuma. To pašvaldība plāno attīstīt sadarbībā ar uzņēmējiem, kā arī sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām, VAS „Latvijas Valsts ceļi” un AS „Latvijas Valsts meži”, uzlabojot veloinfrastruktūru. Kā pirmos ir iecerēts izveidot divus velomaršrutus – „lielo loku”, kas aptver Baldones pilsētu, Mercendarbi un Riekstukalnu, un „mazo loku”, kas nodrošinātu velokustību pilsētā (1.tabula 1.1.nodaļā). Velo maršruti un dabas tūrisma pakalpojumi ir viens no sadarbības jautājumiem ar Ķekavas, Ķeguma, Iecavas, Vecumnieku un Olaines pašvaldībām un Rīgas plānošanas reģionu kopēju projektu veidošanai.

4.4.3. Kultūras un apskates objekti Baldones novada kultūras dzīves piedāvājumu veido: - Kinoteātris „Baldone”; - Vanagkalna estrāde; - Baldones novada bibliotēka; - Baldones novadpētniecības ekspozīcija; Vairāk skatīt 9.4.nodaļā Kultūra.

10.09.2012.. 50 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pie Baldones novada tūrisma apskates objektiem var minēt kultūras pieminekļus (skat. 1.5.nodaļu), kā arī Astrofizikas observatoriju.

Astrofizikas observatorija Baldonē ir Baltijas valstīs lielākā Šmita sistēmas teleskopa mājvieta un 12.lielākā observatorija Eiropā. Šeit var noklausīties stāstu par zvaigžņoto debesi, Latvijas astronomu ieguldījumu tās izpētē, iepazīties ar uzņemtajiem debess objektiem, kā arī periodos, kad Mēness netraucē novērojumus un ir skaidrs laiks, pastāv iespēja vērot zvaigznes grupās līdz 8 cilvēkiem.

Tiek kopta arī vieta, kur 1935. gadā prezidents Kārlis Ulmanis uzrunāja tautu. Vieta atrodas Baldones sanatorijas parka teritorijā, netālu no Ķekavas upītes.

4.4.4. Naktsmītnes, pirtis un ēdināšana Novadā darbojas tikai daži sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, atpūtas kompleksi. Naktsmītnes piedāvā „Baldones draugu pirts”, viesu nams „Vizbulītes”, viesu nams „Mežkalni”, viesu nams „Mežvītoli” un viesnīca „Baldone Hotel&Hostel”. Viesu nami piedāvā arī pirts pakalpojumus.

Ēdināšanas pakalpojumus sniedz krodziņš „Mežvidi”, atpūtas komplekss „Millenium”, picērija „Baldones novada pica”, kafejnīca „Pie Kriša”, Atpūtas kompleksa „Avots” kafejnīca.

Viesu nami piedāvā arī skaistumkopšanas pakalpojumus – masāžas, friziera, skaistumkopšanas pakalpojumus, organizē svinības (kompleksā Avots ir zāle līdz 100 personām, kamīnzāle līdz 30 personām).

21.attēls. Kūrorta un tūrisma resursi Baldones novadā

Datu avots: pašvaldība, Lursoft

10.09.2012.. 51 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Kopumā vērtējot, Baldones novada pakalpojumu sektors ir maz attīstīts un vērsts vairāk uz vietējo iedzīvotāju apkalpošanu. Tūristu apkalpošanai slēpošanas bāzes veido savus servisa pakalpojumus. Trūkst viesnīcu un nakšņošanas vietu.

Pēc Mercendarbes sociālo pakalpojumu centra slēgšanas, Mercendarbes muižu vasarās izmanto vasaras nometnēm, piesaistot projektu finansējumu.

4.4.5. „Lauku labumi” Baldones novada unikāla iezīme ir nozīmīgu lauksaimniecību produkcijas padarīšana par plašāk pieejamu tūrisma preci, kas veicina novada tēla atpazīstamību, sekmē dabai draudzīgas uzņēmējdarbības attīstīšanu un kopumā Baldoni parāda kā tīru un veselīgu dzīvesvietu.

Ar „lauku labumu” sniegšanu nodarbojas vairākas saimniecības.

ZS „Garauši” „Garaušu” saimniecībā audzē ap 10 trušu šķirņu, un kopējais dzīvnieku skaits svārstās ap pustūkstoti. Tā ir Latvijā lielākā vaislas trušu audzētava . Īpašnieki ir Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības Truškopības nozares vadītāja Ranta Legzdiņa ar vīru Gunāru.

Saimniecei ir 27 gadu pieredze šķirnes trušu audzēšanā. Katru gadu tiek braukts uz ārzemēm iegādāties jaunas šķirnes, kā arī pārdoti savi truši uz ārzemēm. Pa šiem gadiem Garaušu saimniecība kļuvusi par paraugu citiem. Saimniece lasa lekcijas Latvijas Lauksaimniecības Universitātes studentiem – zooinženieriem un vetārstiem, kas brauc uz Baldoni praksē, dalās zināšanās ar igauņiem, lietuviešiem, rīko šķirnes trušu izstādes un mācību seminārus tepat Latvijā.

Bioloģiskā saimniecība „Tāles” Bioloģiskajā saimniecībā „Tāles” iespējams iegādāties gardu un ekoloģiski tīru dažādi gatavotu kazas un govs sieru, kā arī bišu produktus. Tie piedāvāta arī ekskursija par saimniecību, kuras laikā iespējams apskatīt šeit mītošos dzīvniekus, tai skaitā kazlēnus, teliņu, poniju un fazānu. Saimniecībā reālās labuma devējas ir kazas. No veselīgā piena, tiek gatavots garšīgs siers gan savam galdam, gan cilvēkiem, kas to prot novērtēt. Lai dzīvnieki labi justos, kazām izveidotas skaistas mājiņas – speciāli pielāgotas viņu vēlmei kāpelēt. Kūtī mīt arī govs un teļš. Arī no gotiņas piena tiek gatavots savs krējums, biezpiens, siets siers. Ir izrakts dīķis, kurā ielaisti zivju mazuļi. Divus gadus saimniece Maija mācījusies Andreja Miža biškopības skolā. Tagad viņa aprūpē piecas bišu saimes, kuras prasa ļoti daudz darba un laika. Arī par bišu ganībām jādomā, tāpēc „Tālēs” arvien lielākās platībās tiek audzēti dažādi nektāraugi. Tas prasa paprāvus ieguldījumus, bet ieguvums daudz lielāks – ekoloģiski tīrs un gards pašiem savs medus.

PS „Ibenetes” Piemājas saimniecība saviem viesiem piedāvā plašu dažādu lauku labumu klāstu. Saimniecībā ir iespējams noklausīties stāstu par trušu audzēšanu un apskatīt aptuveni 200 dažādu šķirņu trušus. Šeit iespējams apskatīt vēsturiskās Ibenetes muižas vietu, pastaigāties upeņu dārzā un bišu dravā, kā arī izmantot pirti, baseinu un atpūtas telpu līdz 20 personām. Saimniecībā iespējams iegādāties trušus, trušu gaļu, trušu ādas izstrādājumus, mājputnu olas, upeņu ogas un medu.

ZS „Pakalni” ZS „Pakalni” nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību - audzē dārzeņus bez ķīmijas un minerālmēslojuma (kartupeļi, burkāni, galda bietes, kāposti, sīpoli, ķiploki u.c.). Katru gadu saimniecība iegūst Valsts SIA „Sertifikācijas un testēšanas centra” sertifikātu, kas apliecina, saimniecības atbilstību visām bioloģiskas produkcijas ražotāja prasībām.

Medus un citi bišu produkti Bitenieks Aleksejs Solovjovs piedāvā iegādāties visdažādākos bišu produktus – medu, ziedputekšņus, sveces, propolisu, u.c. Vasaras sezonā iespējams pieteikt ekskursiju.

10.09.2012.. 52 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

4.5. Lauksaimniecība Lauksaimniecībā nodarbināto skaits un lauksaimniecības zemes liecina par nozīmīgu šīs nozares potenciālu nākotnē. Baldones novadā 2011.gadā lauksaimniecībā pastāvīgi bija nodarbināti 465 iedzīvotāji, kas ir vidēji 2,5 nodarbinātie vienā saimniecībā. Pilnu gadu bija nodarbināti 216 iedzīvotāji, kas ir vidēji 1,2 nodarbinātie vienā saimniecībā.

Pēc 2007.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem, vidējais saimniecību lielums Baldones novadā ir līdzīgs Zemgales pašvaldībām. Saskaņā ar CSP datiem par 2007.gadu, Baldones novada saimniecības vidējā platība bija 16 ha, Iecavā – 19 ha, Vecumnieku pagastā – 18 ha. Pierīgas pašvaldībās saimniecības bija gandrīz uz pusi mazākas – Daugmalē 7,3 ha, Ķekavā 10,1 ha, Mārupē – 9,2 ha, Olainē – 12,1 ha.

22.attēls. Lauksaimniecības dzīvnieku kopskaits un vidējais skaits vienā saimniecībā novados Skaits Liellopi Slaucamās govis Cūkas Aitas Kazas Zirgi Mājputni Baldones novads 840 411 1680 60 22 68 1182 Iecavas novads 952 442 343 167 35 84 2291917 Ķekavas novads 204 95 211 44 12 29 1249093 Datu avots: CSP, 2011

Zemnieku un piemāju saimniecības nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecības produktu audzēšanu, un blakus ienākumus var gūt arī no tūrisma attīstības (4.4.5.nodaļa).

4.6. Pašvaldības un valsts atbalsts uzņēmējdarbībai

Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai 2007.-2013.gadā ir pieejams darbības programmā „Uzņēmējdarbība un inovācijas”. Baldones novads nav iekļauts īpaši atbalstāmo teritoriju sarakstā, un līdz ar to uzņēmumi nevarēja pretendēt uz programmu „Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”.

Analizējot LIAA atbalstītos projektus, jāsecina, ka apkārtējo novadu (īpaši Ķekavas, iecavas) uzņēmumi ir bijuši aktīvāki.

Analizējot LAD programmas, Atbalsts partnerībās organizētām apmācībām Pierīgā bija pieejams no 2010.gada (pārējā Latvijā – agrāk). Līdz ar to tikai dažas lauku saimniecības izmantoja iespēju iesniegt projektu.

Pašvaldības iespējamie instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam

Pašvaldības iespējas atbalstīt savā teritorijā strādājošos uzņēmumus šobrīd ir netiešas un ierobežotas. Nacionālā līmenī notiek darbs, lai situāciju uzlabotu nākamajā 2014.-2020.gdam periodā. Šobrīd apzinātie pašvaldības instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam šādi:

Infrastruktūras un ražošanas teritoriju attīstīšana (investīciju projekti) • Tūrisma infrastruktūras attīstība. Investēt līdzekļus kopējā infrastruktūrā, konsultējoties ar esošajiem tūrisma uzņēmumiem par ceļiem, kas ir nozīmīgi tūristu kustības maršruti, par informācijas norādēm, stāvvietām, u.tml. • Ražošanas zonu infrastruktūras attīstība. Ja pašvaldībai pieder īpašums vai zeme, kur var attīstīt ražošanu, pašvaldība var investēt būvlaukuma sagatavošanā, inženierkomunikāciju ierīkošanā, un pēc tam izsludināt konkursu uz nomas tiesībām. • Ceļu infrastruktūras uzlabošana. Nodrošināt regulāru un kvalitatīvu pašvaldību ceļu uzturēšanu un remontu.

10.09.2012.. 53 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

• Pieejams mājoklis. Pašvaldība vienojas ar uzņēmumu par sociālā mājokļa izveidi, par dienesta viesnīcu vai, sadarbībā ar uzņēmumu uzsāk ekonomiskā mājokļa sagatavošanu (remonts), lai novada teritorijā strādājošie varētu dzīvot dzīvokļos vai mājās ar zemākām izmaksām.

Sadarbības un atbalsta tīkla veidošana ar esošajiem uzņēmumiem (atbalsts pasākumiem). Projektu darbība, konsultācijas. Štata vietas (vietu) izveide uzņēmējdarbības atbalstam, kas nodrošina: • Informācijas apkopošanu un sniegšanu uzņēmējiem par tirgiem, finansējuma piesaisti, pieejamām atbalsta programmām u.c. • Informācijas nodrošināšanu sabiedrībai, partneru pašvaldībām utt. par vietējo uzņēmumu produktiem, vakancēm; • Konkursu rīkošanu; • Uzņēmēju apbalvošanu; • Sadarbības organizēšanu ar skolām; • Konsultāciju sniegšanu uzņēmumiem (reālāk, ja ir vairāki viena sektora uzņēmumi)

Jauno uzņēmēju atbalsts (atbalsts pasākumiem) • Uzņēmējdarbības konkursi (Ideju kauss, ieslēdz ideju, u.c. Latvijas pašvaldību piemēri); • Mājražošanas iespēju apzināšana un informatīvais atbalsts; • Tirgus vietu piedāvāšana novada centrā vietējiem ražotājiem, kooperācijas sekmēšana viņu starpā; • Informatīvais atbalsts par uzņēmējdarbības uzsākšanu; • Atbalsts sākuma finansējuma ieguvei. • Mācību uzņēmumi.

Baldones novada mārketings (atbalsts pasākumiem) • Potenciālajiem investoriem (vizītes, kontaktu veidošana;) • Jaunajām ģimenēm ar mērķi piesaistīt kvalificētu darbaspēku (pozitīva pašvaldības reklāma, atbalsta fonds, nodarbinātības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem, prakses vietas).

10.09.2012.. 54 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

4.7. SVID: Uzņēmējdarbības vide un nodarbinātība

Stiprās puses Vājās puses
Atrašanās tuvu Rīgai – galvenajam noieta
Nav lielo un vidējo uzņēmumu. tirgum, darba tirgus piedāvājumam.
Maz darba vietu skaita uz vietas novadā.
Nozīmīgs Iedzīvotāju ienākuma nodokļa
Kā Pierīgas teritorijai Baldones novada apjoms pašvaldības budžetā. uzņēmumiem ir bijušas mazākas iespējas valsts
Nozīmīgs skaits uzņēmumu, augsts atbalsta saņemšanai. pašnodarbināto iedzīvotāju skaits.
Zems bezdarba līmenis.
Baldones novadā pārstāvētie populārie tūrisma produkti – ziemas sporta, jāšanas sporta u.c. aktīvās atpūtas produkti.
Lauksaimniecības nozares īpatsvars nodarbinātībā. Lauku saimniecību saražotā produkcija vietējam un Rīgas tirgum; bioloģiskās saimniecības.
Pašvaldība var piedalīties dziedniecisko resursu apsaimniekošanā (pašvaldība ir viens no īpašniekiem Pladu dūņu purvam, kas tiek izmantots.)

Iespējas Draudi
Publiskās infrastruktūras (ceļi, ūdensapgāde)
Iedzīvotāju aizplūšana dēļ nepietiekamu izbūve un rekonstrukciju ražošanas un darba iespējām uz vietas novadā. uzņēmējdarbības teritoriju sakārtošanai un izveidei.
Teritorijas konkurētspējas mazināšanās uz
Velo un gājēju infrastruktūras izbūve, parku apkārtējo Pierīgas teritoriju rēķina, kur aktīvi tiek labiekārtošana un citi publiskās ārtelpas realizēta uzņēmējdarbības un industriālo parku labiekārtošana, kas veidotu tūristiem pievilcīgu vidi politika. un motivētu uzņēmumus attīstīt tūrisma pakalpojumus.
Tūrisma produktu attīstīšana (pašvaldības kultūras piedāvājums, vidusskolas sporta infrastruktūra, LU observatorija, viesu nami un lauku saimniecības ar pārtikas produkciju) un vienotas vietas mārketinga realizācija.
Pašvaldības iniciēta dabas resursu (dūņu, minerālūdens) izmantošanas atsākšana, vismaz pilota viedā.

10.09.2012.. 55 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

4.8. Specializācija

Balstoties uz dabas resursu pieejamību, infrastruktūras pieejamību un esošajiem uzņēmumiem, kā arī uz Baldones novada teritorijas novietojumu attiecībā pret nozīmīgākajiem tirgiem, izstrādāta Baldones novada specializācija, lai izvirzītu perspektīvos uzņēmējdarbības virzienus.

Tā kā Baldones novads atrodas Pierīgā, būtisks ir reģiona skatījums, kādas nozares atzītas par perspektīvām.

Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profils paredz specializāciju - Uz radošumu un zināšanām balstītas ekonomikas reģions. Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profils ir balstāms uz līdzsvaru starp prioritārām nozarēm (specializācija), kas veidojas uz esošiem resursiem, ar tām saistīto nozaru atbalstu (dažādošana) un kopēju uzņēmējdarbības un inovāciju sekmēšanu (vide). Reģiona teritoriju (pašvaldību) specializācija ir būtiska un vērtējama atbilstoši vietējiem resursiem un valsts atbalsta politikai.

Perspektīvie uzņēmējdarbības virzieni Rīgas reģionā : 1. Izpētes un attīstības pakalpojumi; 2. Radošās industrijas; 3. Augstas pievienotās vērtības ražošana; 4. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumi; 5. Nestandarta un “tieši laikā” eksportspējīgi ražošanas pakalpojumi; 6. Gaisa un jūras satiksme; 7. Tūrisms; 8. Zaļās ekonomikas un ilgtspējīga dzīves veida nozares.

Baldones novada ekonomiskā specializācija raksturo perspektīvos uzņēmējdarbības virzienus vietējā, Rīgas, Pierīgas reģiona un Latvijas, kā arī starptautiskā līmenī.

Baldones novads Rīgas, Baldones novads starptautiskajā Baldones novads vietējā Pierīgas un Latvijas mērogā mērogā mērogā Pierīgas aktīvais tūrisms; Pierīgas aktīvais tūrisms; Skat. perspektīvās nozares. Dziednieciskais tūrisms (tostarp sociālie Dziednieciskais tūrisms (tostarp pakalpojumi). sociālie pakalpojumi); Ražotņu izvietošana Pierīgā; Dzīves vietas mājas un brīvdienu mājas.

Projekti, kas īstenoti perspektīvajās nozarēs, vidējā termiņā un ilgtermiņā var sniegt lielāku atdevi pašvaldības budžetā. Baldones novada perspektīvās nozares (saskaņā ar NACE klasifikāciju) izvirzītas:
Dabas, veselības, sporta un aktīvais tūrisms;
Dziednieciskais tūrisms;
Sociālie pakalpojumi, kā arī dziednieciskajā tūrismā balstīti sociālās aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumi.
Daudzgadīgo kultūru audzēšana, īpaši koku un krūmu augļu audzēšana,
Apstrādes rūpniecība, it īpaši augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana,
Bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošana,
Koksnes un koka izstrādājumu ražošana un mežsaimniecības palīgdarbības;
Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana un detaļu un piederumu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem;
Autotransporta pārvadājumi;
Metāla izstrādājumu, mehānismu un iekārtu remonts (kā arī transportlīdzekļu pakalpojumi),
Būvniecība.

10.09.2012.. 56 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Tā kā līdz šim pašvaldības budžeta galvenie ienākumi ir veidojušies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām par darba vietām ārpus Baldones novada, tad Baldones novada specializācijā iekļautās „Dabas, veselības, sporta un aktīvais tūrisms, dziednieciskais tūrisms” uzņēmējdarbības jomas ir definētas, balstoties uz iestrādēm – kultūrvēsturisko mantojumu, esošajām lauku tūrisma mājām, Baldones sanatorijas atpazīstamību, pašvaldības atbalsta politiku.

Tūrisma un kūrorta pakalpojumu sektora attīstībai ir definēta niša – īslaicīgs aktīvās atpūtas un veselības tūrisms, kas tiek piedāvāts tuvu esošās Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Lauksaimnieciskai darbībai un ražošanai ir vienīgi lokāls raksturs, kas balstīts esošajās lauku saimniecībās.

Uzņēmējdarbības jomu, kas saistītas ar mežsaimniecisko darbību, koksnes apstrādi, transportu un būvniecību, pamatā ir dabas resursu un infrastruktūras pieejamība, kā arī esošie Baldones novadā pārstāvētie uzņēmumi.

Būtu atbalstāma vidēja vai liela uzņēmuma „ienākšana” Baldones novada teritorijā. Baldones novadam ir potenciāls investoru interesei par teritoriju, kas atrodas 30 km tuvumā Rīgai un pie TEN autoceļu tīkla, lai izvietotu ražošanas uzņēmumus. Tomēr, lai tas īstenotos, ir jāņem vērā vairāki faktori, kā dēļ nav iespējams ražojošās nozares iekļaut pašvaldības attīstības specializācijā: • tās būs pilnīgi jaunas investīcijas un jauna pieredze, jo Baldones novadā vēsturiski nav bijuši izvietoti lieli ražošanas uzņēmumi kā Olainē, Ogrē, u.tml. • ražošanas sektora attīstību noteiks valsts politika, tostarp pašvaldību rīcībā nodotie instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam.

10.09.2012.. 57 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

5.TRANSPORTS UN SAKARI

5.1. Valsts autoceļi Valsts autoceļi veido nozīmīgāko teritorijas attīstības pamatu – savienojumu ar Rīgu, teritorijām Lietuvas virzienā un apkārtējām teritorijām – Ķekavas novada Ķekavu un Daugmales pagastu, Ķeguma novada Tomi un Iecavas novadu.

23.attēls. Valsts autoceļu tīkls Baldones novadā

Datu avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”, pamatnei izmantota SIA „Jāņa sēta” pamatne.

Pašvaldības teritoriju šķērsojošie valsts autoceļi ir:
starptautiskais autoceļš VIA Baltica (E 67) un valsts galvenais autoceļš Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle) (A 7);
valsts reģionālie ceļi: o Ķekava-Skaistkalne (P 89), o Mežvidi-Baldone (P 91),
valsts vietējie ceļi: o Baldone – Tome (V4), o Bernesti – Dzelzāmurs – Ratstrauti (V5), o Iecava - Baldone – Daugmale (V9), o Misas tilts – Dzērumi (V1010).

Kažoku ciemam ir svarīga ārpus Baldones novada teritorijas esošā valsts vietējā autoceļa V27 Misas tilts– Dzērumi kvalitāte.

10.09.2012.. 58 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

2 km attālumā no Baldones novada robežas jeb 11 km attālumā no Baldones pilsētas ir Rīgas apvedceļš (E 77/A 5) un P90 „Rīgas HES–Pulkarne”.

Valsts galvenā autoceļa A7 esamība Baldones novada teritorijā līdz šim nav nesusi nozīmīgu ekonomisko labumu, pie tā nav izvietojušies pakalpojumu objekti, Baldones novada uzņēmumi izmanto P89 ceļu. Baldones novada teritorijā pie A7 ir trīs pašvaldības ceļu pievienojumi. Abpus autoceļam piekļaujas valsts meži.

Baldones novadam nozīmīgākie autoceļi ir valsts reģionālie autoceļi Ķekava-Skaistkalne (P 89), kas savieno Baldones novadu ar Rīgu, Ķekavu un Vecumniekiem, un Mežvidi-Baldone (P 91), kas savieno P89 ar Baldones pilsētu.

15.tabula Pašvaldībai piederošie valsts autoceļu posmi Ceļa kopējais Pašvaldībai piederošā Autoceļa nosaukums Pašvaldībai piederošā posma adrese garums, km posma garums, km P91 Mežvidi-Baldone 3,2 2 Rīgas iela No 1,2 km līdz 3,2 km V4 Baldone-Tome 16,7 2,3 Ķeguma prospekts No 0 km līdz 2,3 km V9 Iecava–Baldone– 34,8 2,4 Iecavas iela, sakrītošais posms ar Daugmale P91 (0,1 km), Daugavas iela No 22,2 līdz 24,7 Datu avots: Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumi Nr.1104 „Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem”

Satiksmes intensitāte Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz starptautiskās maģistrāles VIA Baltica (E 67) Baldones novada teritorijā nav pārāk augsta - 9568 am/dn (t.sk. kravas transports – 2359 jeb 24%). Salīdzinājumam, satiksmes intensitāte ir augstāka uz Rīgas apvedceļa un Ķekavas novadā. Kopš 1997.gada, kad satiksmes intensitāte bija 5765 automašīnas diennaktī, tā pieaugusi proporcionāli kā pārējos valsts galvenajos ceļos uz Rīgu.

10.09.2012.. 59 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

24.attēls. Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte Pierīgā (am/dn)

Datu avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”

Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz Ķekava-Skaistkalne (P 89), pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” datiem uz 2011.gada sākumu, posmā no A7 līdz P91 ir 4367 a/dn. (25.attēls). Lielu plūsmu (1370 a/dn) veido Baldones pilsētas iedzīvotāji. Augstākā satiksmes intensitāte bija novērojama 2005.gadā – 6831 am/dn, kas salīdzināma ar kustības intensitāti uz valsts un starptautiskajiem autoceļiem. Tas skaidrojams gan ar ekonomikas izaugsmi, gan tehniskiem iemesliem (Daugavas labā krasta autoceļu rekonstrukcija, A7 rekonstrukcija). Kopš 2006.gada sākuma tā pakāpeniski samazinās. Tālāk Vecumnieku virzienā – posmā no pagrieziena (P91) līdz V1023 Vecumnieki gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir 2997 a/dn.

10.09.2012.. 60 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

25.attēls. Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz P89 posmā no A7 (P90) līdz P91, am/dn

8000

7000 6831

am/dnn 6000 5463 5161 4845 5000 4699 4367

4000 3746 3441

3000

2000

1000

0 gads 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 Datu avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”

Uz P91 gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2011.gada sākumā bija 2272 am/dn. Šajā posmā ir zemākais kravas transporta īpatsvars – 8%.

Nākamie intensīvāk izmantotie ceļu posmi ir Vārpās (V9 Iecava Stūri-Baldone-Daugmale 767 am/dm) un Misas tilts-Dzērumi (V27). Mercendarbes virzienā diennaktī vidēji brauc 268 automašīnas. Līdz Misas un Sarmu vasarnīcu ciematiem pa V1010 Stūri – Ziemeļi brauc 215 am/dn.

Viszemākā satiksmes intensitāte ir uz V5 Piebalgas - Dzelzāmurs – Rātstrauti, kas savieno Baldones pagastu ar Iecavas novadu, - 146 am/dn, un uz V4 Baldone – Tome – 88 am/dn.

5.2. Pašvaldības autoceļi Pašvaldības autoceļi Baldones novadā kopā ir 75,84 km , t.sk. ar asfaltbetona segumu – 4,31 km, ar šķembu segumu – 2,72 km, ar grants/šķembu segumu – 35,84 km, ar grunts (smilts) segumu – 32,97 km. Pašvaldības ielu kopējais garums ir 38 km. 16.tabula Baldones novada ielas Baldones pilsētā un Vārpu ciemā Ielu garums Ielu brauktuvju laukumi

Mērv. Daudzums Mērv. Daudzums Visas ielas kopā: km 37.995 m² 188271 t.sk.pa brauktuvju veidiem: - ar melno segumu km 8.259 m² 44674 - ar grants, grants / šķembu vai šķembu km 18.850 m² 99742 segumu km 10.886 m² 43855 - bez seguma Slēgtā ūdens atvade ielām kopā m 295 Datu avots: Baldones novada pašvaldība

2011.gadā Ceļu fonda investīcijas pašvaldību autoceļu infrastruktūrā bija 45600 LVL. 2012.gadā ceļu fonds ir samazinājies – 36013 LVL, kas norāda, ka pašvaldības iespējas satiksmes infrastruktūras sakārtošanā samazinās.

Pašvaldības ielas un ceļi tie rekonstruēti vienlaikus ar ūdenssaimniecības projektiem, tomēr liela daļa ir fiziski nolietojušies un ir neapmierinošā stāvoklī. Programmas izstrādes laikā ir apzināti pašvaldības ceļi un ielas,

10.09.2012.. 61 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze kuriem jāveic rekonstrukcijas un remonta darbi, lai nodrošinātu apdzīvoto vietu apkalpošanu (Pulkarnē, Baldones pagastā), kā arī veicinātu uzņēmumu darbību (P89 un V9 krustojuma apkārtnē).

Stāvvietas Pie valsts un pašvaldību autoceļiem nav izveidotas stāvvietas. Būtiski nepieciešams uzlabot nodrošinājumu ar stāvvietām Baldones pilsētā – Rīgas ielā.

5.3. Sabiedriskais transports Sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā pašvaldības interesēs pārzina un organizē Rīgas plānošanas reģions. Baldones novada teritorija saņem arī Zemgales plānošanas reģiona organizētos sabiedriskā transporta pakalpojumus pa ceļiem Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle) (A 7) un Ķekava-Skaistkalne (P89). 15

Sabiedriskā transporta maršrutos Baldone ir gan galamērķis, gan pieturvieta. Liela daļa autobusu kursē pa autoceļu P89 un apstājas pieturā Mežvidi, kas ir apmēram viena kilometra attālumā no Baldones pilsētas. Ir svarīgi uzlabot gājēju drošību uz P91 un Rīgas ielā.

Sabiedriskais autotransports kursē ērtos laikos, regulāri un bieži – vairāk kā 20 reizes dienā, tomēr daži maršruti nekursē sestdien un svētdien. Situāciju vēlams saglabāt, kā arī veicināt papildus reisus vakaros. - Rīga - Vecumnieki ir maršruts ir uzņēmuma AS „Rīgas taksometru parks” maršruts. Tā taksobusi abos virzienos brauc 7 -8 reizes katru dienu. Pieturvieta - pieturā Mežvidi. - Divas reizes dienā abos virzienos kursē uzņēmuma Nordeka autobuss maršrutā Rīga – Skaistkalne. Tas brauc visas nedēļas dienas un iebrauc Baldones centrā. - Katru dienu vienu reizi vienā virzienā kursē uzņēmuma Nordeka autobuss Rīga – Daugmale – Skaistkalne. Tas brauc caur Baldones centru, kā arī pietur pieturā Observatorija katru nedēļas dienu. - Rīga – Ilūkste maršrutā katru dienu vienu reizi abos virzienos kursē Daugavpils AP autobuss, kas pietur Baldones centrā. - Rīga – Valle – Kurmene ir uzņēmuma Nordeka maršruts. Tā autobuss abos virzienos brauc reizi dienā pirmdienās, trešdienās, piektdienās un sestdienās. Pietur pieturā Mežvidi, kas atrodas ārpus Baldones centra. - Rīga – Nereta ir uzņēmuma Nordeka maršruts. Tā autobuss abos virzienos brauc divas reizes dienā, dienas pirmais reiss visās dienās. Izņemot svētdienu, vakara reiss brauc visu nedēļu. Pieturvieta – Mežvidi. - Rīgas-Bauskas virzienā starppilsētu pasažieru pārvadājumus veic AS „Rīgas starptautiskā autoosta”. Satiksmes nodrošinājums uz A7 autoceļa ir vēl labāks kā uz Baldoni – 27 reisi vienā, bet Baldones novada teritorijā neatrodas pieturvietas.

Saskaņā ar iedzīvotāju viedokli, nepietiekams sabiedriskā transporta nodrošinājums ir Baldone-Mercendarbe (tālāk Daugmale) virzienā. Tas saistīts ar salīdzinošu zemu autobusu piepildījumu, un maršrutu slēdza. Lai gan pasažieru pārvadājumi nav novada pašvaldības tiešās funkcijas, pašvaldība var meklēt risinājumus, aicinot privātos pārvadātājus vai nodrošinot pasažieru pārvadāšanu skolēnu maršrutu ietvaros.

5.4. Transporta shēma Baldonei ir izteikts virziens uz Rīgu. Rīga ir pakalpojumu saņemšanas vieta, darbs un izklaide. Sabiedriskais transports ir regulārs, biežs un apmierinošs.

Pēc satiksmes intensitātes kustību novadā var raksturot, teritoriju nosacīti sadalot divās daļās: 1) teritorijas ap E67/A7, ko raksturo tranzīta kustība Rīgas-Bauskas un Lietuvas virzienā; 2) Baldones pilsēta un teritorijas Daugmales un Tomes virzienos.

15 Zemgales plānošanas reģions, SIA „Reģionālie projekti”. Zemgales plānošanas reģiona lauku teritoriju mobilitātes plāns, 2011

10.09.2012.. 62 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Cauri Baldones novadam notiek intensīva kustība pa A7 „Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle)”, kas vienlaikus ir TEN tīkla autoceļa VIA Baltica maršruts, kas šķērso Latviju Ziemeļu-Dienvidu virzienā un tādēļ uz tā ir ievērojama tranzīta, t.sk. kravas autotransporta kustība. Saistībā ar VIA Baltica un 2-3 km attālumā no Baldones novada robežas esošo Rīgas apvedceļu (E 77/A 5), var attīstīties ražošanas un loģistikas uzņēmumi, novērtējot Rīgas tuvuma un transporta infrastruktūras priekšrocības.

Pa autoceļu P89 uz un no Rīgas brauc liela daļa iedzīvotāju no Daugavas kreisā krasta pašvaldībām un Lietuvas.

26.attēls. Galvenie kustības virzieni caur Baldones novada teritoriju

Datu avots: SIA „Grupa 93”

Plānotie nacionālās nozīmes transporta infrastruktūras objekti Baldones novadā

Nesen rekonstruēts A7 autoceļa posms, kas šķērso Baldones novadu. Tuvākajā laikā šeit netiks veiktas investīcijas. Ceļa attīstība ilgtermiņā saistīta ar jaunu pievienojumu izveidi. Tas varētu uzlabot ražošanas attīstības potenciālu.

Lai nodrošinātu efektīvāku Baltijas valstu integrāciju Eiropā un sliežu tehnisko parametru savietojamību ar Eiropas standartiem, ES plānošanas periodā 2020.-2027.gadā plānots uzsākt Rail Baltica būvniecību. Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve palielinās dzelzceļa pārvadājumu jaudas un attīstīs kravu plūsmu uz/no Eiropas valstīm, bet pasažieru pārvadājumos būs iespējas samazināt ceļojuma ilgumu, kā arī samazināt autosatiksmes plūsmu un autoceļu noslogojumu uz Poliju un Vāciju.

Tā kā ir izvēlēts dzelzceļa koridora II variants, starptautiskā dzelzceļa koridors „Rail Baltica” šķērsos Baldones novada teritoriju starp Pulkarni un Baldones pilsētu.

Tiek solīta videi draudzīgāka dzelzceļa transporta izbūve. Par vides stāvokļa izmaiņām, kā arī ietekmi uz apkārtējiem īpašumiem, tostarp uz radioaktīvo atkritumu glabātavu „Radons”, Satiksmes ministrija veiks ietekmi uz vidi novērtējumu, kā to paredz likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

5.5. Sakari Baldones novadā ir labs nodrošinājums ar sakariem. Pieejami fiksētie telekomunikāciju un mobilo telekomunikāciju un datu pārraides sakari. Trīs mobilo sakaru operatori – SIA „Latvijas Mobilais telefons”, SIA „TELE2” un SIA „Bite Latvija” - ir uzstādījuši bāzes stacijas. Visā novadā ir pieejami labas kvalitātes televīzijas un radio sakari un plašs programmu piedāvājums.

Baldones novada bibliotēkā un vidusskolā ir iekārtoti publiskie interneta piekļuves punkti. Saskaņā ar SPRK datiem, platjoslu piekļuvju skaitam Latvijā ir tendence pieaugt.

10.09.2012.. 63 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

5.6. SVID. Transports un sakari.

Stiprās puses Vājās puses
Eiropas un nacionālas nozīmes transporta
Grants un zemes ceļi, lietusūdens infrastruktūras esamība novadā (A7/E67). kanalizācijas trūkums un seguma nepietiekama
Autoceļu tīkls nodrošina galvenās kvalitāte pašvaldības ceļu un ielu tīklā, kas apgrūtina ekonomiskās vajadzības – savienojumu ar Rīgu. uzņēmumu darbību un iedzīvotāju pakalpojumu
P89, kas kalpo kā Daugavas kreisā krasta pieejamību. teritoriju un Lietuvas savienojumam ar Rīgu.
Netiekama gājēju un velobraucēju drošība
Liels melnā seguma īpatsvars valsts uz valsts un pašvaldības ceļiem. autoceļos.
Autoceļu tīkls attīstoties Rīgas virzienā, ir
Regulāra autobusu sabiedrisko pārvadājumu zaudējis starppašvaldību savienojumu kvalitāti. satiksme.
Turpina pieaugt transporta izmaksas, kas
Uzsāktie projekti ceļu infrastruktūras apgrūtina iedzīvotāju un uzņēmumu mobilitāti – uzlabošanai Baldones pilsētā. kustību uz Rīgu.
Laba, Latvijas labākajam līmenim atbilstoša
Nepietiekams sabiedriskais transports ar publisko sakaru kvalitāte. Mercendarbi (Daugmales virzienā).
Nodrošināta interneta publiskā pieejamība;
Veloceliņu trašu trūkums. laba interneta dat pārraides kvalitāte.
Autostāvvietu trūkums.

Iespējas Draudi
Pašvaldības ielu un ceļu kvalitātes
Ja netiek veiktas investīcijas transporta un uzlabošana esošā ceļu tīkla ietvaros. sakaru infrastruktūrā, tas var atstāt negatīvu ietekmi
Kājām gājējiem un velobraucējiem pielāgotu uz tautsaimniecību, iedzīvotāju mobilitāti un pārvietošanās risinājumu piedāvāšana. Drošības Baldones novada attīstību kopumā. pasākumi uz ceļiem un ielām. Labiekārtošana atbilstoši kūrorta pilsētas vajadzībām.
Sadarbībā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi”, AS „Latvijas Valsts meži” un kaimiņu pašvaldībām jaunu velo kustības maršrutu izstrāde.
Sadarbībā ar valsts iestādēm un uzņēmumiem attīstīt novada teritorijā esošos valsts autoceļus un piepilsētas ielu tīklu. Uzlabot Baldones pilsētas un Mežvidu savienojumu, kustības drošības un labiekārtojumu.
Sadarbībā ar pārvadātājiem veicināt regulāras satiksmes saglabāšanu ar Rīgu.
Pašvaldības iestāžu (skolu, bērnudārza kultūras institūciju) informatizācija.

10.09.2012.. 64 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

6.TEHNISKĀ INŽENIERINFRASTRUKTŪRA

6.1. Ūdensapgāde un kanalizācija Ūdenssaimniecības pakalpojumus Baldones novadā nodrošina SIA „BŪKS”, kurā pašvaldībai ir kapitāldaļas.

Dzeramā ūdens apgāde

Centralizētā ūdensapgādes sistēmas pakalpojumi ir pieejami Baldones pilsētā un Avotu ciemā, Vārpu ciemā un Mercendarbes ciemā.

Baldones pilsētas ūdenssaimniecības sistēma apkalpo 900 mājsaimniecības, 35 uzņēmumus un iestādes. Baldones pilsētas centralizēto ūdensapgādes sistēmu veido ūdensgūtne „Avoti” (1 urbums un rezerves urbums), ūdenstornis ar rezervuāra ietilpību 200 m 3i, ūdensapgādes tīkls 12.4 km garumā Baldones pilsētā un Avotos (27.attēls).

Baldones pilsētā ir pabeigts projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta, Baldone” pirmais etaps. Projekts tika ieviests ar pašvaldības, valsts, SIA „BŪKS” un Kohēzijas fonda (kopā 3622567,86 LVL) līdzekļiem darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.5.1.1. aktivitātē „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000”.

II kārtas pirmā etapa ietvaros tika veikta esošās ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija, tai skaitā veikti šādi darbi:
ūdensgūtnes rekonstrukcija, izbūvējot jaunu urbumu - Baldones pilsētai un Avotu ciemam kopēju ūdensgūtni „Avoti”,
atdzelžošanas stacijas izbūve ar jaudu 600 m 3/dn,
ūdenstorņa remonts un tehniskā aprīkojuma modernizācija,
ūdensvada rekonstrukcija 3023 m garumā,
dīzeļelektrostacijas iegāde ūdensapgādes sistēmas darbināšanai elektroenerģija pārtraukumu gadījumā.

Centralizētas dzeramā ūdens sistēmas pakalpojumi pēc II kārtas pirmā etapa ieviešanas ir pieejami 50% Baldones pilsētas iedzīvotāju. Pārējās mājsaimniecībās dzeramo ūdeni iegūst no grodu akām, un ūdens kvalitātes rādītāji nav zināmi.

Nepieciešama ūdenssaimniecības sistēmas turpmākā attīstība, tā kā vēl nav sasniegti dzeramā ūdens kvalitātes direktīvas 98/83/EK mērķi, kas nosaka, ka 95% iedzīvotājiem apdzīvotajās vietās jābūt iespējai izmantot kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Prioritāri nepieciešama Baldones pilsētas vēsturisko apbūves rajonu inženiertīklu sakārtošana, kas ievērojami paaugstinātu Baldones pilsētas dzīvesvietas kvalitāti.

Nākotnē Baldones pilsētā un Avotos vajadzētu izbūvēt vismaz 11 km ūdensvada un 1.5 km pievadu, vēl vienu ūdens rezervuāru (V=150m 3), jaunu otrā pacēluma sūkņu staciju un jaunu dziļurbumu. Pasākumi dotu iespēju pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vēl vismaz 350 mājokļiem. Tādējādi pēc II kārtas otrā etapa ieviešanas centralizēti kvalitatīvus dzeramā ūdens pakalpojumus varētu saņemt 66% Baldones pilsētas un Avotu iedzīvotāju.

10.09.2012.. 65 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

27.attēls. Baldones pilsētas esošās ūdensapgādes shēma

Datu avots: SIA „BŪKS”

10.09.2012.. 66 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Vārpu ciemā centralizētas ūdensapgādes sistēmas pakalpojumus saņem 12 individuālās mājas, divas daudzdzīvokļu mājas (12 un 8 dzīvokļu) un ražotne.

Mercendarbē ūdensvads izbūvēts 0,4 km garumā, kam pieslēgtas divas daudzdzīvokļu mājas (4 un 6 dzīvokļi) un Mercendarbes muiža. Izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija.

Notekūdeņu savākšana

Centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumi pieejami Baldones pilsētā un Avotu ciemā, Vārpu ciemā un Mercendarbes ciemā.

Centralizēta notekūdeņu savākšana Baldones pilsētā ir pieejama 39% Baldones pilsētas iedzīvotāju, valsts un pašvaldības iestādēm un 16 uzņēmumiem.

Baldones pilsētā centralizēto kanalizācijas sistēmu veido kanalizācijas tīkli, kas aptver Baldones pilsētas centrālo daļu un Avotus, un neliela kanalizācijas sistēma, kas izbūvēta Baldones vidusskolai un vienai dzīvojamai mājai. Kolektora kopgarums ir 12,0 km, t.sk. pašteces vadi – 8,1 km, spiedvadi – 3,9 km (28.attēls).

Centralizēti savāktie notekūdeņi tiek novadīti uz bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, no kurām tālāk attīrītos notekūdeņus iepludina Ķekaviņas upē.

Ja 2007.gadā notekūdeņu apjoms, kas nonāca attīrīšanas iekārtās, sastādīja 70,7 tūkst. m3, no kuriem tikai 67% tika attīrīti, un Infiltrācija tika lēsta 33% apmērā, tad 2010.gadā kopējais notekūdeņu apjoms jau bija 88,1 tūkst. m 3/gadā (tostarp 64,2 tūkst m 3 pilsētā) un visi tika attīrīti atbilstoši normatīviem. Tas panākts pēc notekūdeņu attīrīšanas ietaišu rekonstrukcijas projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta, Baldone” pirmā etapa ieviešanas. Pirmā etapa projekta ietvaros tika veikti šādi darbi:
jaunu sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūve ar jaudu 600 m3/dn,
divu jaunu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve un trīs esošo kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija,
kanalizācijas spiedvadu izbūve 756 metru garumā,
kanalizācijas pašteces vadu izbūve 1770 metru garumā.

Kā to nosaka Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, kas pārņem Eiropas Padomes 1991.gada 21.maija Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu prasībām, Baldones pilsētā, kas atbilst aglomerācijai, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 2000, jānodrošina kanalizācijas pakalpojumu pieejamība 95% iedzīvotāju, un kanalizācijas sistēmām jābūt ierīkotām līdz 2015.gada 31.decembrim vai līdz investīciju projekta pilnīgai pabeigšanai.

Baldones pašvaldībai nebūs iespēju šos vides kvalitātes mērķus sasniegt līdz 2015.gada 31.decembrim. Sabalansējot investīcijas un pašvaldības budžeta iespējas, nepieciešams turpināt uzlabot sadzīves notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu un ieviest „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta, Baldone” otro etapu. Tajā vajadzētu izbūvēt vismaz sešas kanalizācijas sūkņu stacijas, 10 km pašteces kanalizācijas vadu un 0,5 km kanalizācijas spiedvadu.

Pēc otrā etapa projekta ieviešanas centralizētās notekūdeņu savākšanas sistēmas pakalpojumi varētu būt pieejami 66% Baldones pilsētas iedzīvotāju.

Kanalizācijas tīkli pirmkārt būtu jāizbūvē pilsētas vēsturiskās apbūves rajonos.

Vārpu ciemā centralizēta kanalizācijas sistēma ir izveidota divām daudzdzīvokļu mājām (12 un 8 dzīvokļi), 12 individuālajām mājām un ražotnei. Notekūdeņu attīrīšanas sistēmas ir sliktā tehniskā stāvoklī, un dabā tiek novadīti nepietiekami attīrīti un normatīviem neatbilstoši notekūdeņi. Vārpu ciemā kanalizācijas sistēmas izbūvi nepieciešams veikt praktiski no jauna. Pašvaldība gatavoto projektu un pretendēs uz ERAF līdzfinansējumu programmā „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotajās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000”.

10.09.2012.. 67 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Mercendarbē notekūdeņi tiek savākti no Mercendarbes muižas un divām daudzdzīvokļu mājām (4 un 6 dzīvokļi) un tiek attīrīti bioloģiskajās attīrīšanas ietaisēs.

Pārējās mājsaimniecībās un lauku saimniecībās notekūdeņus novada izsmeļamajās bedrēs, kuru izbūves kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša normatīviem, tāpēc pastāv risks gruntsūdeņu piesārņojumam vai neattīrītu notekūdeņu infiltrācijai augsnē. Ir gadījumi, kad nepietiekami attīrīti notekūdeņi tiek iepludināti meliorācijas grāvjos. Problēmas veidojas īpaši lietus periodos un pavasaros, kad meliorācijas sistēma nespēj uzņemt ūdeņus un grāvji pārplūst. Papildus apgrūtinošs faktors ir Baldonē raksturīgais paugurainais reljefs. Viens no risinājumiem ir ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem regulēt sadzīves notekūdeņu nogādāšanu no lauku saimniecībām un individuālajām mājām līdz attīrīšanas ietaisēm, kurās notekūdeņi tiktu attīrīti atbilstoši normatīviem. (mājsaimniecību un saimniecisko darbību veicēju līgumi ar komunālās saimniecības uzņēmumu, kas (1) uzskaita izvesto notekūdeņu apjomus vai (2) uzrauga ūdens kvalitāti notekūdeņu novadīšanas vietā).

6.2. Meliorācijas sistēmas un lietus ūdens kanalizācija

Saskaņā ar VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” informāciju, Baldones novada teritorijā valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes ūdensnoteku16 kopgarums ir 20,8 km. To veido Misa, Ķekaviņa, Kausupe, Sūnupīte, Zites strauts, Mīlupīte, Bērze.

Upes ir dažādos laikos meliorētas un nodrošina virszemes noteci. Pēdējie lielākie meliorācijas darbi veikti no Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam "Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu" līdzekļiem; 2011.gadā pabeigts Mīlupītes rekonstrukcijas projekts.

Saskaņā ar Meliorācijas likumu, ūdensnoteku un meliorācijas sistēmu apsaimniekošanu veic īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” veic valsts nozīmes ūdensnoteku un meliorācijas sistēmu uzraudzību.

Koplietošanas nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanas un renovācijas darbi jāfinansē koplietotājiem labticīgi vienojoties. Ja vienošanās netiek panākta, valsts ir paredzējusi civiltiesisko atbildību par meliorācijas sistēmas nekopšanu un to ierosina persona, kurai radīti zaudējumi. Pašvaldībā iedzīvotāju sūdzības par meliorācijas problēmām pārbauda pašvaldības administratīvais inspektors.

Meliorācijas un lietusūdens sistēmas lielā daļā Baldones novada teritorijas funkcionē nepilnīgi. Pavasaros un intensīvu nokrišņu periodos pārplūst. Ir konstatēti gadījumi, kad meliorācijas grāvī tiek nopludināti neattīrīti notekūdeņi (Čoku ferma, Amoliņu ferma), kas savukārt izraisa vēl straujāku aizaugšanu un virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu.

Pašvaldības uzdevumi ir atjaunot lietusūdens sistēmas pašvaldības īpašumos, piedalīties vides institūciju pasākumos, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu meliorācijas sistēmās, kā arī veicināt zemes īpašnieku informētību par iespējām saņemt sabiedrisko finansējumu meliorācijas sistēmu sakārtošanai.

Pašvaldība kā jebkurš zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs apsaimnieko un uztur pašvaldības meliorācijas sistēmas. Baldones novadā ir vairākas nozīmīgas meliorācijas sistēmas, kurās atrodas arī pašvaldības grāvji un kurās prioritāri nepieciešams veikt pašvaldības nosusināšanas sistēmu tīrīšanu. Iepriekš ieteicams izvērtēt meliorācijas projektu ietekmi uz pārmitrajām teritorijām un purvu teritorijām, tostarp dūņu resursiem.

Baldones pagasta teritorijā nozīmīgākās un problemātiskākās meliorācijas sistēmas ir: - Teritorija Ķekaviņas augštecē pirms Baldones pilsētas ar pietekām; - Pikstu grāvis un otrā sūkņu stacija pie Ceplīšu purva.

16 Saskaņā ar Ministru kabineta Meliorācijas kadastra noteikumiem, valsts nozīmes ūdensnotekas, kas ir 5 km vai garāka vai kuras sateces baseins ir 10 km 2 vai lielāks (MK 13.07.2010. noteikumi Nr.623)

10.09.2012.. 68 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

28.attēls. Baldones pilsētas esošās kanalizācijas shēma

Datu avots: SIA „BŪKS”

10.09.2012.. 69 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Baldones pilsētā nozīmīgākās meliorācijas sistēmas ir: - Grāvis, kas sākas pie Blaumaņa ielas, šķērso mežu, virzās gar Liepu ielu, Dzeņu ielu, Lejas ielu, baznīcas īpašumu, savāc ūdeņus no Pilātiem un novada Ķēžupītē; - Grāvis, kas sākas pie Daugavas ielas, turpinās gar Kalna, Sauliešu ielām, šķērso mežu paralēli Parka ielai, turpinās gar Ķeguma prospektu un ietek Ķekaviņā; - Grāvis, kas savāc ūdeņus Senču ielas apkārtnē un ietek Ķekaviņā; - Grāvis, kas savāc ūdeņus Saules ielas apkārtnē, tam ir atzars Rīgas ielas virzienā; - Grāvis (atsevišķā kadastra vienībā), kas sākas no Pilskalna ielas, savāc ūdeņus no bērnudārza teritorijas, turpinās gar Kastaņu ielu, Lejas ielu un Daugavas ielas virziena, ietek grāvī pie Mūzikas skolas; - Grāvis, kas sākas pie Rīgas ielas, turpinās gar stadionu, gar Pētera ielu un ietek Ķežupītē; - Slēgtais kolektors, kas sākas Avotu ielā 13a, savāc ūdeņus Avotu ielas apkārtnē un ietek Lejas ielas grāvī; - Avotos no dīķa pie daudzdzīvokļu mājām „Tulpes” ūdeņi caur caurteku nonāk grāvī, savāc ūdeņus ap garāžām un ietek Karūsu (tā sauc. kolhoza) dīķī; - Grāvis, kas sākas pie Lapegļu ielas, šķērso individuālo dzīvojamo māju pagalmus un ietek Karūsu (tā sauc. kolhoza) dīķī; - Grāvis Baldones pilsētā no Vēja ielas, paralēli Ķekaviņas upei, ar caurtekām Tiltu un Zāļu ielās līdz Ķirzaciņai; - Caurteka pie Ķeguma prospekta.

6.3. Elektroapgāde

Elektroenerģijas piegādi veic Latvenergo koncerna AS „Sadales tīkls” Centrālais un Dienvidu reģions. Baldones novada teritorijā ir sazarots un blīvs elektroapgādes tīkls, kas saistīts ar apdzīvojuma struktūru.

Elektroapgāde ir svarīgs priekšnoteikums uzņēmējdarbības attīstībai. Lai samazinātu investīcijas, jauna uzņēmuma darbības uzsākšana vēlama pieslēdzoties pie jau esošajām līnijām un apakšstacijām. Elektropārvades infrastruktūras izbūves atbalsts uzņēmumiem ir ilgstoši neatrisināts jautājums. Sarežģīta situācija veidojas, ja ar elektropārvades līniju vēlas šķērsot vairākus kaimiņu īpašumus un nepieciešama apgrūtinājumu saskaņošana.

Pašvaldība uzņēmējdarbības un ražošanas attīstības teritorijās veicinās infrastruktūras sagatavošanu uzņēmumu darbības uzsākšanai un esošo uzņēmumu atbalstam.

6.4. Siltumapgāde

Baldones pilsētā centralizētās siltumapgādes sistēmas apkalpo SIA “BŪKS”. Baldones pilsētas siltumsaimniecību veido četras siltumapgādes sistēmas (29.attēls):
Katlumāja Ceriņu ielā 2, kas apkalpo bērnudārzu, četrstāvu daudzdzīvokļu mājas Daugavas ielā 9 un Daugavas ielā 15, kinoteātri un mākslas skolu;
Katlumāja Iecavas ielā 2, kas apkalpo Baldones vidusskolu;
Katlumāja Zīļu ielā 13, kas apkalpo vienu 31 dzīvokļa māju;
Katlumāja Rīgas ielā 67, kas apkalpo SIA „BŪKS” administrāciju un trīs dzīvokļus.

Kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze. Tarifs 2011. un 2012.gados nav mainījies - 37,41 Ls/MWh.

SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” apsaimnieko pašu uzbūvēto daudzdzīvokļu māju Pasta ielā 4, kur ir uzstādīts gāzes katls.

Lokālas apkures sistēmas ir ierīkotas privāti apsaimniekotajās daudzdzīvokļu mājās (Zīļu ielā 15, Zīļu ielā 17, Noras). Individuāli katrā dzīvoklī apkures jautājumi tiek risināti desmit bijušajās kolhoza laikā uzceltajās daudzdzīvokļu mājās Vanagkalna ielā.

10.09.2012.. 70 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Lai novērstu siltuma zudumus, būtu nepieciešams veikt energoefektivitātes pasākumus, kuriem īpašnieki var piesaistīt finansējumu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta. Diemžēl apkures iekšējās sistēmas ir tik ļoti fiziski novecojušas, ka vienlaikus būtu jāveic māju renovācija, un iedzīvotāju iespējās nav uzņemties tik nozīmīgas kredītsaistības. Energoefektivitātes pasākumiem tiek virzīta daudzdzīvokļu mājas Daugavas ielā 9 (veikts energoaudits) un Daugavas ielā 15.

29.attēls. Siltumapgādes sistēmas Baldones pilsētā

Datu avots: SIA „BŪKS”

Pašvaldība ir realizējusi energoefektivitātes pasākumu pirmskolas izglītības iestādē „Vāverīte”. Energoefektivitātes uzlabošana nepieciešama arī Baldones pašvaldības ēkai „Pārupes”, Baldones mūzikas pamatskolai un Baldones vidusskolas sporta piebūvei.

Ņemot vērā izveidoto infrastruktūru un zemo apbūves blīvumu, Baldones novadā nav plānots izveidot vienotu centralizētu siltumapgādes sistēmu. Tiks saglabātas esošās pašvaldības četras atsevišķās apkures sistēmas Baldones pilsētā, ko apkalpos SIA „BŪKS”. Pārējos objektos būs nodrošināta lokālie apkures risinājumi.

6.5. Gāzapgāde

Viena no Baldones novada teritorijas attīstības priekšrocībām ir gāzes infrastruktūras pieejamība. Gāzi izmanto apkures sistēmās, kā arī mājsaimniecību un ražošanas vajadzībām (30.attēls).

Baldones novadu šķērso divi maģistrālie gāzes vadi - Rīga – Paņeveža un Rīga – Viļņa. Pilsētas apgāde notiek no vidēja spiediena (P<0,4Mpa) un zemā spiediena (P<0,005MPa) sadales gāzes vadiem un tiek nodrošināta no gāzes regulēšanas stacijas „Baldone”.

10.09.2012.. 71 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

30.attēls. Gāzes apgādes komunikācijas Baldones pilsētā un Avotos

Datu avots: Baldones novada teritorijas plānojums 2012.-2024.gadam

10.09.2012.. 72 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

6.6. SVID. Inženiertehniskā infrastruktūra

Stiprās puses Vājās puses
Ir uzlabota Baldones pilsētas un Avotu
Nepietiekams pašvaldības līdzfinansējums ūdenssaimniecība (ieviests KF projekta II kārtas ūdenssaimniecības projektu īstenošanai, lai pilnībā pirmais etaps). sasniegtu Ūdens struktūrdirektīvas mērķus.
Sakārtoti komunālo pakalpojumu pārvaldes
Nesakārtota notekūdeņu savākšanas jautājumi – izveidots SIA „BŪKS” ar pašvaldības sistēma Vārpu ciemā. kapitāldaļām.
Sabrukušas meliorācijas un lietus
Baldones novadā ir pieejama gāzapgādes kanalizācijas sistēmas. infrastruktūra.
Baldones pilsētas sabiedrisko ēku apkures
Saglabātās centralizētās siltumapgādes sistēmu nepietiekama efektivitāte. sistēmas Baldones pilsētā.
Ilgstoši bez renovācijas esošās
Realizēti energoefektivitātes uzlabošanas daudzdzīvokļu mājas Avotos ar individuālajiem pasākumi pašvaldības iestādē PII Vāverīte. apkures risinājumiem.
Uzsāktas dzīvokļu īpašnieku kooperēšanās
Pieaug iedzīvotāju parādi par komunālajiem aktivitātes. pakalpojumiem.
Nepietiekami efektīvas apkures sistēmas pašvaldības iestādēs un lieli siltumenerģijas zudumi.
Nesakārtota notekūdeņu attīrīšana mūzikas pamatskolā.
Nepietiekami attīrītu sadzīves notekūdeņu novadīšana vidē no individuālajām mājām, kas nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai.
Augstas inženierapgādes infrastruktūras izbūves izmaksas līdz ražotņu teritorijām.

Iespējas Draudi
Baldones pilsētas vēsturisko apbūves rajonu
Risks nesasniegt Ūdens struktūrdirektīvas ūdensapgādes un kanalizācijas sakārtošana. mērķus iedzīvotāju nodrošināšanā ar kvalitatīvu
Ārējā finansējuma piesaiste dzeramo ūdeni. ūdenssaimniecības projekta otrajam etapam
Komunālo pakalpojumu sadārdzināšanās un Baldones pilsētā un Avotos, kā arī kanalizācijas patērētāju nespēja samaksāt par piegādātajiem sistēmas sakārtošanai Vārpu ciemā. pakalpojumiem.
Meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmu
Energoresursu un transporta izdevumu sakārtošana pašvaldību iestāžu teritorijās un sadārdzināšanās kavē uzņēmumu darbību un publiskajās zaļajās zonās, lai uzlabotu tūrisma un attīstību. kūrorta pakalpojumu vidi. Meliorācijas sistēmu un lietusūdens kanalizācijas sistēmu atjaunošana pašvaldības prioritāri noteiktajās teritorijās, piesaistot Lauku attīstības programmas līdzekļus.
Siltumapgādes sistēmu saglabāšana un ēku energoefektivitātes uzlabošana.
Atbalsts daudzdzīvokļu māju īpašniekiem energoefektivitātes pasākumu ieviešanā.
Veicināt inženiertehniskās apgādes infrastruktūras sakārtošanu līdz Baldones novada ražošanas uzņēmumiem.

10.09.2012.. 73 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

7.NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS UN MĀJOKLIS

7.1. Būvniecība un nekustamā īpašuma tirgus

Jau 2003.gadā, palielinoties pieprasījumam pēc dzīvokļiem ārpus Rīgas, bija vērojamas jaunas aktivitātes dzīvojamo māju celtniecībā (Sigulda, Mārupe, Baloži, Titurga, u.c.). Arī Baldonē bija novērojamas nekustamā īpašuma un būvniecības aktivitātes. Kopējās tendences Pierīgā liecināja, ka arī Baldones novadā turpmākajos gados sagaidāms aktīvs nekustamā īpašuma tirgus un jauna būvniecība.

Baldones novadā bija interese par jaunu apbūves ciematu veidošanu teritorijās ap Baldones pilsētu, Vārpu ciemu un pie valsts ceļiem. Lai gan tikai neliela daļa projektu tika novesti līdz izbūvētām dzīvojamām mājām, ārpus Baldones ir parādījies jauns apbūves veids – savrupmājas ar lauku teritorijai netipisku mazu zemesgabala platību (0,5 ha) lauksaimnieciskiem vai mežsaimnieciskiem mērķiem un kas vienlaikus nav atbilstoša blīvai apbūvei ar nepieciešamo inženierapgādi un ielu tīklu.

Tostarp Ķekavā, Mārupē un citviet Pierīgā attīstījās diezgan blīva privātā apbūve. Apbūves gabali arī laukos bija tikai 0,25 ha lieli. Inženierapgādes un satiksmes infrastruktūras jautājumi sākotnēji tika atstāti privāto zemju īpašnieku un attīstītāju ziņā, tā kā pašvaldībām nebija līdzekļu, lai attīstītu publisko infrastruktūru tādos apmēros kāds bija pieprasījums.

Laika posmā no 2004. gada līdz 2011.gada 3.oktobrim Baldones novadā ekspluatācijā nodotas 180 individuālās mājas un daudzdzīvokļu mājas, t.sk. 30 dzīvokļu māja Zīļu ielā 15, 32 dzīvokļu māja Zīļu ielā 17, 88 dzīvokļu māja Pasta ielā 4, rindu māja Ciršu ielā 5.

31.attēls. Ekspluatācijā nodotās individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļi

120

100

80

60

40

20

0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Individu ālās m ājas dz īvok Ĝi

Datu avots: Baldones novada pašvaldība, 2011.gada 3.oktobris

Ne visi uzsākto būvniecību projekti ir pabeigti, par ko liecina izsniegtās būvatļaujas pārskata periodā.

Pēc nekustamā īpašuma tirgus stabilizēšanās var secināt, ka Baldones savrupais novietojums ir sekmējis mērenu nekustamā īpašuma attīstību. Apbūves intensitāte ir zema, un ar to atšķirīga no Pierīgas pašvaldībām. Nav nozīmīgu nepabeigtu projektu, kas ar laiku degradēs ainavu.

10.09.2012.. 74 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

7.2. Dzīvojamais fonds un tā apsaimniekošana Baldones novadā raksturīga savrupmāju apbūve. Saskaņā ar Centrālās statistikas datiem, 2009.gada sākumā Baldones novadā bija 2296 mājokļi. To starpā 1425 bija dzīvokļu mājas. Lielākā daļa ir viena dzīvokļa mājas – 1278. Nozīmīgu skaitu veido arī mājas ar trim un vairāk dzīvokļiem – 106.

Dzīvojamā kopplatība Baldones novadā ir 244,6 tūkst. m 2. Lielāko daļu dzīvojamās platības ir viena dzīvokļa mājās - 161.2 tūkst. m 2. Divu dzīvokļu mājās kopējā dzīvojamā platība ir 6,2 tūkst. m 2 un triju un vairāk dzīvokļu mājās – 69,6 tūkst. m 2.

Baldones novadā, salīdzinājumā ar apkārtējām pašvaldībām un Latvijā vidēji, ir vienas no lielākajām dzīvojamām platībām uz 1 iedzīvotāju - 43,05 m 2/ iedz.

Baldones novadā daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmu apsaimniekošanu un uzturēšanu veic PSIA ”BŪKS”, privātajās mājās – privātīpašnieki. Baldonē veiksmīgi darbību uzsākusi dzīvokļu biedrība „Zīļu nams”, kas organizē nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, strādā pie energoefektivitātes paaugstināšanas projekta.

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā celtā savrupmājas Baldones pilsētā veido vēsturiskie apbūves rajoni, kas nosaka īpašo kūrortpilsētas būvniecības raksturu. Tās ir liela apjoma ēkas uz lieliem gruntsgabaliem, pašlaik ieaugušas lielos kokos. Apbūves rajoni saplūst ar piepilsētas mežu. Baldones sanatorijas laikā privātmājas tika izmantotas arī kā pansijas sanatorijas apmeklētājiem. Lielākā daļa vēsturisko apbūves rajonu nav pieslēgti pilsētas ūdensvadam un kanalizācijas vadam. Ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ielu segumu lielā daļā veido grunts un grants.

Jaunākā privātmāju apbūve visvairāk ir veidojusies Avotos un pilsētas nomalēs.

Baldones novadā nav raksturīga daudzdzīvokļu ēku apbūve. Viena no lielākajām daudzdzīvokļu trīs un četru stāvu māju grupām izveidojies Avotos padomju laikā. Tās privatizējot, iedzīvotāji ir atteikušies no centralizētās apkures pakalpojumiem. Mājas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pašvaldībai pieder zaļā zona starp mājām, t.sk. dīķis, kuru būtu nepieciešams labiekārtot.

Daudzdzīvokļu mājas pilsētā atrodas Zīļu ielā, Daugavas ielā, Lauku ielā un Mežvidu ielas galā pie VSIA „Rīga” filiāles „Baldone”. Ārpus Baldones pilsētas un Avotu ciema daudzdzīvokļu apbūve vēl ir sastopama Mencendarbē un Vārpās. Vārpu ciemā nepieciešams esošajām divām daudzdzīvokļu mājām sakārtot ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēmas.

Jaunie daudzdzīvokļu māju jaunie projekti (Zīļu ielā, 15, Zīļu ielā 17, Pasta ielā 4) ir realizēti Baldonē.

Lai arī Baldones pagasta teritoriju, salīdzinājumā ar citām Pierīgas pašvaldībām, var uzskatīt par retāk apbūvētu, tomēr pēdējo desmit gadu laikā Baldones novada ainava ir mainījusies. Attīstoties jaunām apbūves teritorijām, rodas nepieciešamība pēc piebraucamiem ceļiem, ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas, atkritumu apsaimniekošanas kontroles. Šie jautājumi lielā mērā ir privāto īpašnieku ziņā.

Baldones novadā atrodas četri vasarnīcu ciemi – Misa, Sarma, Kažoki un Rozītes. Misas un Sarmas ciemi atrodas pie valsts vietējā autoceļa V1010 Stūri–Ziemeļi. Kažokos, kas atrodas pie Ķekavas novada robežas, blakus vasarnīcu ciemam Dzērumi Misas upes krastā un viena kilometra attālumā no A7 autoceļa, pēdējos gados attīstās jauna apbūve. Vasarnīcu ciematos ir ūdensapgādes un ceļu apsaimniekošanas problēmas.

7.3. Zemju izmantošana Kopējā Baldones novada platība, saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju, ir 179,4 km 2. Pilsēta aizņem 5,2 km 2 (pilsētas teritorijai nav pieskaitīta Avotu ciema teritorija, kas lielā mērā ir saplūdusi ar pilsētu, un kurai ir ar pilsētu kopēja ielu, ūdensapgādes, apgaismojuma, u.c. sistēmas).

Pašvaldības īpašumā vai apsaimniekošanā esošā zeme (347,9 ha) aizņem tikai 1,9% no novada platības. Lielākā daļa ir valsts (45,5%) un privātajā īpašumā.

10.09.2012.. 75 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pēc zemes lietojuma mērķiem vislielākais īpatsvars ir mežsaimniecībai 49,2% un lauksaimniecībai 47,2%. Vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve aizņem 1,48% no visām teritorijām, satiksmes infrastruktūras objekti – 0,02%, sabiedriskas nozīmes objekti 0,93%, daudzdzīvokļu māju apbūve – 0,14 %, ražošanas objekti – 0,3%, inženiertīkli – 0,07%, komercapbūve – 0,3%, dabas pamatnes un rekreācijas teritorijas – 0,02%, derīgo izrakteņu teritorijas – 0,03% un zeme zem ūdeņiem – 0,2%.

17.tabula Zemju sadalījums pēc zemes lietojuma veida un īpašumtiesībām, ha Pavisam kopā pēc Pašvaldībai Valstij piekritīgā Fizisko personu Juridisko personu Zemes lietojuma veids zemes lietošanas piekritīgā zeme zeme īpašumā īpašumā veidiem Īpatsvars no 1,9 47,1 45,5 2,5 100,0 kopplatības, % lauksaimniecībā 56,0 52,3 4603,2 185,1 5037,8 izmantojamā zeme aramzeme 17,2 14,1 2503,4 83,9 2647,8 augļu dārzs 1,9 1,3 53,4 6,2 65,0 t. sk. pļava 33,2 34,4 1157,2 54,8 1324,8 ganības 3,7 2,5 889,2 40,2 1000,2 mežs 33,4 7873,4 2431,9 181,5 10722,2 krūmājs 6,6 0,7 271,0 8,0 297,3 purvs 0,0 41,6 50,7 0,4 108,6 zeme zem ūdens 3,7 112,8 184,6 11,5 325,6 ūdeņiem objektu zeme zem zeme 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 zivju dīķiem zeme zem ēkām un 10,6 5,9 257,9 38,6 369,6 pagalmiem zeme zem ceļiem 161,6 180,3 70,5 8,4 440,2 pārējās 76,0 180,4 287,8 11,4 642,0 zemes Pavizam kopā pēc 347,9 8447,4 8157,6 444,9 17943,3 īpašuma piederības, ha Datu avots: Valsts zemes dienests, 2012

10.09.2012.. 76 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

7.4. SVID. Nekustamais īpašums un mājoklis.

Stiprās puses Vājās puses
Pilsētas vēsturiskā apbūve, kūrortpilsētai
Maz pašvaldībai piederošo un raksturīgā privātmāju apbūve. apsaimniekošanā esošo zemju.
Realizētie jauno daudzdzīvokļu māju
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas projekti. Apsaimniekošanas kooperatīvu veidošanās zināšanu un finanšu trūkums. Privatizēto (Zīļu nams). daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas problēmas.
Mēreni nekustamā īpašuma attīstības tempi
Zemju sadrumstalošanās, kas apgrūtina salīdzinājumā ar Pierīgas pašvaldībām, tādēļ mazāk inženierapgādes un transporta infrastruktūras publiskās infrastruktūras apsaimniekošanas attīstību, t.sk. jaunu uzņēmumu ienākšanu. problēmu, nepabeigtu būvniecības projektu.
Dzīvojamā fonda kvalitātes pasliktināšanās,
Daudz meža zemju. īpaši daudzdzīvokļu un vēsturiskajās ēkās.

Iespējas Draudi
Uzlabot vēsturiskās apbūves rajonu
Mājokļu apsaimniekošanas problēmu inženiertehnisko un transporta infrastruktūru. rezultātā var pasliktināties dzīvojamā fonda kvalitāte,
Veicināt nekustamo īpašumu kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju dzīves apstākļus. apsaimniekošanu – daudzdzīvokļu māju apsaim-
Publiskās infrastruktūras izbūve notiek lēnāk niekošanu, vasarnīcu ciematu sakārtošanu. kā jaunu apbūves teritoriju attīstība, kas ilgtermiņā
Regulēt jauno apbūves teritoriju attīstību, var atstāt negatīvu ietekmi uz vidi. kontrolējot inženierapgādes risinājumu ietekmi uz vidi.

10.09.2012.. 77 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

8.VIDES KVALITĀTE

8.1. Gaisa kvalitāte Atmosfēras gaisa kvalitāti novadā ietekmē mobilo (transports) un stacionāro (katlu mājas, Degvielas uzpildes stacijas, ražotnes) piesārņojošo vielu izmešu avoti. Galvenās piesārņojošās vielas, kuras veidojas un nokļūst atmosfēras gaisā transporta un degvielas uzpildes staciju darbības rezultātā, katlu māju un ražotņu tehnoloģiskajos procesos ir cietās daļiņas (putekļi), sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi, oglekļa dioksīds un gaistošie organiskie savienojumi.

Gaisa kvalitātes monitorings Baldones novadā netiek veikts. Izvērtējot autotransporta pārvadājumu intensitāti, kā arī stacionāro objektu radīto izmešu apjomus salīdzinājumā ar Latvijas pilsētu pašvaldībām, kurās gaisa kvalitāte tiek kontrolēta (piemēram, Rīga, Ventspils), var secināt, ka novada gaisa piesārņojuma avotu ietekme uz gaisa kvalitāti novada pagastos ir nenozīmīga, bet VIA Baltica autoceļa tuvumā autotransporta radītā ietekme ir lielāka, jo vidējā autotransporta intensitāte 2010.gadā bija 9568 am/dnn, t.sk. 24% kravas automašīnas. Tomēr var uzskatīt, ka gaisa kvalitāte novadā un arī VIA Baltica tuvumā nepārsniedz Ministru kabineta 2009. gada 11. marta noteikumi nr. 1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktos gaisa kvalitātes robežlielumus. Autoceļa VIA Baltica tieša tuvumā autotransporta radītais gaisa piesārņojums ir uzskatāms par relatīvi nozīmīgu novada kontekstā.

Stacionāro avotu ietekme uz gaisa kvalitāti novadā ir salīdzinoši neliela. Baldones novadā kā atmosfēru piesārņojoši objekti ir reģistrēti desmit uzņēmumi, kuriem piešķirtas sekojoši C (8) un B (2) kategorijas. Sešos objektos šis punktveida piesārņojuma avots ir apkures katli. Baldones novada katlu mājās par kurināmo tiek izmantoti dabas gāze, koksne, šķelda un dīzeļdegviela. Kopējais piesārņojošo vielu izmešu daudzums gaisā pēdējos piecos gados bijis šāds:

NO 2 (slāpekļa dioksīds) – vidēji 1,0 tonna gadā;
Slāpekļa savienojumi (N ox ) – 0,0023 t/g;
Oglekļa monoksīds – vidēji 10 t/g;
Oglekļa dioksīds – vidēji 500 t/g;
PM10 (cietās daļiņas) – variē no 1 līdz 29 t/g (pēdējos divos gados vidēji 1 t/g). Sēra dioksīda, benzīna un petrolejas piesārņojums gaisā uzskatāms par nenozīmīgu, tomēr jāatzīmē, ka katru gadu no AS „Latvijas Gāze” maģistrālā gāzes cauruļvada, kas šķērso Baldones novada teritoriju, atmosfērā nonāk ~41 t metāna.

Kopumā, lai arī novada teritorijā pastāv gaisu piesārņojoši objekti un izmešu fons ir reģistrējams, Baldonē nepastāv būtiski apdraudējumi gaisa kvalitātei. Tā uzskatāma par labu, un tādejādi vienlaikus ir labs priekšnoteikums Baldones kūrorta atjaunošanai.

8.2. Ūdeņu kvalitāte 8.2.1. Virszemes ūdeņu kvalitāte

Latvijai un līdz ar to arī Baldones novadam ir saistošas Eiropas kopienas Ūdens struktūrdirektīvas (2000/60/EC) prasības, kas nosaka, ka līdz 2015.gada beigām visā Eiropā jānodrošina laba virszemes un pazemes ūdens kvalitāte. Latvijas teritorijas iedalījums upju baseinu apgabalos un vispārīgi ūdeņu kvalitātes mērķi ir noteikti Ūdens apsaimniekošanas likumā. Baldones novads atrodas Daugavas un Lielupes baseina apgabalā. Šo mērķu sasniegšanai jāveic pasākumi, lai vienlaicīgi izpildītu Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumus Nr.646 „Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām”.

Atbilstoši Lielupes un Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānos 2009. – 2015.g. iekļautajam ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes vērtējumam: Ķekavas (D414) ekoloģiskā kvalitāte ir laba, Misas (L129), Iecavas (L127) un Daugavas (D413SP) – vidēja (32.attēls). Ūdensobjektu vidējo ekoloģisko stāvokli nosaka

10.09.2012.. 78 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze biogēno vielu daudzums ūdenī, kas, ūdeņos ilgstoši novadot nepietiekami attīrītus notekūdeņus (18.tabula ), ir uzkrājušās ūdenstecēs, un ir sākušies eitrofikācijas procesi. Šī ietekme Baldones novadā ir daļēji novērsta Baldones pilsētas ūdenssaimniecības attīstības II kārtas pirmā etapa projekta laikā, izbūvējot jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Izkliedēto piesārņojumu pārsvarā rada dabiskā barības vielu noplūde no meža zemēm (no kailcirtēs nocirsto mežu teritorijām), daļēji arī no lauksaimniecības zemēm. Izkliedētā piesārņojuma mazināšana no lauksaimniecības zemēm arī Baldones novadā ir turpmāk īstenojams pasākums.

32.attēls. Virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte

Datu avots: Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.- 2015. gadam, 2009.g.

18.tabula Baldones novadā apkārtējā vidē novadīto notekūdeņu daudzumi un to atbilstība normatīvo aktu prasībām 2006.-2010.g. tai skaitā Kopā novadītie Novadīšanas vietu Bez att. Nosaukums notekūdeņi, Ar att. Ar att. Bez att. skaits (izplūdes) 3/ norm. Lietus Citi tūkst m gadā norm. tīri norm. netīri norm. tīri norm. netīri

2010.g. Baldone 1 64,175 64,175 0 0 0 0 0 Baldones 1 23,889 23,889 0 0 0 0 0 pagasts Kop ā 2 88,064 88,064 0 0 0 0 0 2009.g. Baldone 1 64,025 64,025 0.000 0 0 0 0 Baldones 1 32,797 0 32,797 0.000 0 0 0 pagasts Kop ā 2 96,822 64,025 32,797 0 0 0 0 2008.g. Baldone 2 96,058 62,599 33,459 0 0 0 0

10.09.2012.. 79 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

tai skaitā Kopā novadītie Novadīšanas vietu Bez att. Nosaukums notekūdeņi, Ar att. Ar att. Bez att. skaits (izplūdes) 3/ norm. Lietus Citi tūkst m gadā norm. tīri norm. netīri norm. tīri norm. netīri Baldones 0 0 0 0 0 0 0 0 pagasts Kop ā novad ā 2 96,058 62,599 33,459 0 0 0 0 2007.g. Baldone 1 56,757 56,757 0 0 0 0 0 Baldones 1 31,324 0 0 0 0 0 31,324 pagasts Kop ā novad ā 2 88,081 56,757 0,000 0,0 0,0 0,0 31,3 2006.g. Baldone 1 68,615 68,615 0 0 0 0 0 Baldones 1 31 0 0 0 0 0 31 pagasts Kop ā novad ā 2 99,615 68,615 0 0 0 0 31 Datu avots: „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datu bāze "Valsts statistiskais pārskats Nr.2-ūdens"

Pēdējo piecu gadu periodā 2008. un 2009. gads ir atzīmējams ar to, ka Baldonē virszemes ūdeņos tika novadīti neattīrīti notekūdeņi. 2010. gadā šāda neatbilstība valsts statistiskajos pārskatos nav minēta, kas izskaidrojams ar ūdenssaimniecības projekta ieviešanu. (skatīt arī 6.1.nodaļu)

Attīrītajos notekūdeņos paliekošo vielu daudzumi ir apkopti 19.tabula . Galvenās vielas, kuras tiek novadītas apkārtējā vidē, ir komunālo notekūdeņu paliekošais piesārņojums: suspendētās vielas, slāpekļa un fosfora savienojumi.

19.tabula Paliekošais virszemes ūdeņu piesārņojums dabā Baldones novadā, vielu daudzumi, t/gadā Suspendētās Naftas Piesārņojums BSP ĶSP SVAV Pkop P-PO4 Nkop vielas 5 produkti 2010.g. Baldone 12,018 1,4265 0,3998 4,3289 0,0003 0,3529 1,1079 0,56898 5,2653 Baldones 8,1625 1,81 0.,7000 4,06 0 0,004 0,0053 0,0006 0,08518 pagasts Kopā 20,1805 3,2365 1.26980 8,3889 0,0003 0.35690 1,1132 0,56958 5,35048 2009.g. Baldone 7,1756 0,6473 0,263 2,4122 0 0 0,0776 0,0372 1,9723 Baldones 7,4123 1,432 1 3,576 0 0 0,054 0,02 0,9933 pagasts Kopā 14,5879 2,0793 1,263 5,9882 0 0 0,1316 0,0572 2,9656 2008.g. Baldone 15,6674 1,4516 0,682 6,6489 0 0 0,4456 0,344 3,3723 Baldones

pagasts Kopā novadā 15,66740 1,45160 0,68200 6,64890 0,00000 0,00000 0,00000 0,00000 0,00000 2007.g. Baldone 5,518 0,367 0,138 2,74 0 0 0,321 0,299 0,483 Baldones 8,059 1,065 0,536 3,257 0 0 0,077 0,053 1,531 pagasts Kopā novadā 13,57700 1,43200 0,67400 5,99700 0,00000 0,00000 0,39800 0,35200 2,01400 2006.g. Baldone 9,773 0,479 0,466 3,375 0 0 0,464 0,226 2,912 Baldones 9,97 2,232 1,469 4,681 0 0,001 0,168 0,106 0,785 pagasts Kopā novadā 19,74300 2,71100 1,93500 8,05600 0,00000 0,00100 0,63200 0,33200 3,69700 Datu avots: "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datu bāze "Valsts statistiskais pārskats Nr.2-ūdens"

10.09.2012.. 80 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

8.2.2. Pazemes ūdeņu kvalitāte Ūdensapgādei Baldonē izmanto pazemes ūdeņus, kuru vidējais iegulu dziļums ir 130 metri. Šie pazemes ūdeņi pieder pie Salaspils svītas artēzisko ūdeņu horizonta, kura biezums svārstās no 9 līdz 25 metri.

Atbilstoši Lielupes un Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānos 2010. – 2015. gadam (2009.) iekļautajam vērtējumam pazemes ūdensobjekta D4 ūdeņu ķīmiskā kvalitāte novadā ir laba.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centra datiem, Baldonē nav pazemes ūdens krājumu izsīkšanas pazīmju, un salīdzinot ar 20.gs. sešdesmitajiem gadiem, artēziskā ūdens kvalitāte un kvantitāte nav mainījusies. Ņemot vērā ģeoloģisko situāciju, ekspluatējamie pazemes ūdens horizonti ir dabiski aizsargāti no virszemes piesārņojuma un ūdens kvalitāte atbilst dzeramā ūdens prasībām, izņemot dabiski augsto dzelzs jonu koncentrāciju (0,46 – 1,57 mg/l).

8.3. Atkritumu saimniecība

Atkritumu apsaimniekošana un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošana Baldones novadā notiek saskaņā ar Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.-2013.gadam. Atkritumu apsaimniekošanu Baldones novada teritorijā veic Ogres SIA „Marss”.

20.tabula Kopējais sadzīves un bīstamo atkritumu radītais daudzums Baldones novadā 2006. – 2010.g. Radīto atkritumu daudzums, t/gadā 2010. 2009. 2008. 2007. 2006.

t.sk. t.sk. t.sk. t.sk. t.sk. kopā kopā kopā kopā kopā bīstamie bīstamie bīstamie bīstamie bīstamie Baldone 177,10 869,00 899,56 847,40 Baldones 86,11 0,01 84,00 0,01 72,00 10,80 147,36 18,00 pagasts Kopā 0,00 0,00 263,21 0,01 953,00 0,01 971,56 10,80 994,76 18,00 novadā t.sk. 0,00 0,00 1,11 1,81 bīstamie, % Datu avots: VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” datu bāze „Valsts statistikas pārskats par bīstamajiem un sadzīves atkritumiem «Nr.3-A»”

Baldones novada domes 2010.gada 20.oktobra saistošie noteikumi Nr.13 „Baldones novada sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi saistošie noteikumi” regulē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Baldones novada pašvaldības teritorijā, nosaka prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par Atkritumu apsaimniekošanu, Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto personu pienākumus un tiesības.

Atkritumu apsaimniekošanas mērķi ir:
Veicināt atkritumu rašanās novēršanu;
Nodrošināt, ka atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai;
Veicināt lielākās daļas atkritumu atgriešanos ekonomiskajā apritē vai tiek atgriezti vidē noderīgā vai nekaitīgā formā;
Samazināt apglabāto atkritumu daudzumu līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēka veselībai un videi drošā veidā;
Atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietā (tuvākā pārstrādes centra vieta Baldonei atradīsies Mārupē 17 ).

17 Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.-2013.gadam

10.09.2012.. 81 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.-2013.gadam Baldones novadā paredz izveidot šādu infrastruktūru:
atkritumu dalītās vākšanas laukumu Baldonē (atkritumu šķirošanas staciju Pierīgas reģionā plānā paredzēts izbūvēt Olainē);
atkritumu dalītās vākšanas punktus Baldonē, Vārpās, Pulkarnē un Mercendarbē;
kompostēšanas laukumu;
rekultivēt sadzīves atkritumu izgāztuvi.

Atkritumu izgāztuve Skurbas ir slēgta un rekonstruēta. Līdz 2016.gadam tiek veikti monitoringa pasākumi.

Atkritumu dalītās vākšanas punkti ir ierīkoti Baldonē un Pulkarnē. Vēl nepieciešams tādus ierīkot Vārpās un Mercendarbē.

2011.gadā Baldones pilsētā ierīkoja šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, kurš sāks darboties 2012.gadā.

Lielgabarīta atkritumu izvešanu organizē Ogres SIA „Marss” pēc iedzīvotāju pasūtījuma. Divas reizes gadā pašvaldība iznomā konteinerus lielgabarīta un celtniecības atkritumu savākšanai

Nepieciešams atrast teritoriju, kur izbūvēt kompostēšanas laukumu. Sākotnēji Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.-2013.gadam paredzēja kompostēšanas laukuma izbūvi bijušajā izgāztuvē, tomēr šī teritorija nav piemērota.

8.4. Riska objekti un teritorijas, piesārņotās vietas

Baldones novadā ir četras vietas, kas atbilst valsts nozīmes paaugstināta riska teritorijas kategorijai: 1. trīs paaugstināta riska teritorijas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu transportēšanas infrastruktūras objekti: a. autoceļš A7 Rīga - Bauska - Latvijas-Lietuvas robeža (Grenctāle), b. maģistrālais gāzes vads Viļņa - Rīga, c. maģistrālais gāzes vads Rīga – Paņeveža, 2. valsts nozīmes jonizējošā starojuma avots – radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons”.

Novada teritorijā, saskaņā ar Vides valsts dienesta datu bāzi, atrodas viena piesārņota un viena potenciāli piesārņota vieta: 1. Piesārņota vieta – Baldones sadzīves atkritumu izgāztuve; 2. Potenciāli piesārņota vieta – bijusī minerālmēslu noliktava Baldones pagastā.

Baldones sadzīves atkritumu izgāztuve ir rekultivēta 2007.gadā, saskaņā ar Pierīgas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.-2013.gadam.

Bijusī minerālmēslu noliktava atrodas privātā zemes īpašumā.

Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšana un radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" apsaimniekošana ir VISA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pārziņā.

Ministru kabineta 2003.gada 26.jūnijā apstiprinātā (rīk.Nr.414) Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija, radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” paredz papildus radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecību, lai nodrošinātu visu Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas gaitā radušos radioaktīvo atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu rezervi arī tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kuri radīsies no citām darbībām. Paredzētās būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums tika akceptēts Ministru kabinetā 2008.gada 3.decembrī ar rīkojumu Nr.769 „Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā „Radons” akceptēšanu”. Vienlaicīgi ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma akceptēšanu tika risināti jautājumi ar Baldones novada pašvaldību, kura iebilst par paredzēto darbību. Tika izstrādāts informatīvais ziņojums „Par problēmām un

10.09.2012.. 82 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze nepieciešamiem pasākumiem, to izmaksām, kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību”, kas izskatīts Ministru kabinetā 2008.gada 25.novembrī (protokollēmums Nr.83 42.§), kā arī 2008.gada 25. novembrī tika akceptēts Ministru kabineta 2009.gada 23.decembra rīkojums Nr.833 „Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Baldones vidusskolas rekonstrukcijas projektam”, saskaņā ar kuru no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem piešķirts Baldones novada domei 200 000 latu Baldones vidusskolas rekonstrukcijas projekta pabeigšanai.

2011.gadā papildus tvertnes nav izbūvētas, kā arī turpinās diskusijas, par to nepieciešamību. Līdz šim radioaktīvie atkritumi tika glabāti esošajā tvertnē Nr.7. Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 2005.gada 9.decembra atzinuma Nr.7 „Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu glabātavā „Radons” ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu” nosacījumiem, teritorijā „Radons” un 100 metru joslā ap to jānosaka dabas pamatne un jāierobežo apbūve.

Radioaktīvo atkritumu glabātavai „Radons” kā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektam ir izveidots vides radiācijas monitoringa tīkls.

10.09.2012.. 83 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

8.5. SVID. Vides kvalitāte.

Stiprās puses Vājās puses
Kopumā laba vides (gaisa, pazemes un
Paaugstināts dzelzs saturs dzeramā ūdens virszemes ūdeņu, augšņu) kvalitāte, ko papildina apgādei iegūtajos pazemes ūdeņos, ko nosaka ainaviski vērtīgas un bioloģiskai daudzveidībai dabiskie apstākļi. nozīmīgas teritorijas.
Urbumi, t.sk. minerālūdeņu ieguves, kuru
Investīcijas ūdenssaimniecībā Baldones statuss un turpmākās izmantošana nav izvērtēta. pilsētā, kas vērstas uz kvalitatīva dzeramā ūdens
Virszemes ūdensobjektu tiešo sateces sagatavošanu (atdzelžošana) un apkārtējā vidē baseinu vēsturiskā piesārņojuma (neattīrīti novadāmo notekūdeņu attīrīšanu. notekūdeņi, augsnes, grunts piesārņojums) ietekme
Notiek sadzīves atkritumu uz virszemes ūdeņu kvalitāti novadā: Misas, Iecavas apsaimniekošanas sistēma sakārtošana: un Daugavas virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā - Rekultivēta piesārņotā vieta - bijusī kvalitāte ir vidēja. sadzīves atkritumu izgāztuve
Neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē no - ierīkoti dalītās atkritumu vākšanas individuālajiem patērētājiem (individuālās mājas, punkti Baldonē un Pulkarnē lauku saimniecības, t.sk. lopu fermas).
Viena potenciāli piesārņotā vieta.
Autoceļa VIA Baltica tiešā tuvumā autotransporta radītais gaisa piesārņojums.
Riska objekta radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" atrašanās Baldones novada teritorijā.
Plānotais dzelzceļa koridors Rail Baltica un tā iespējamais radītais piesārņojums uz piegulošajiem zemes īpašumiem.

Iespējas Draudi
Virszemes ūdeņu kvalitātes saglabāšana un
Riska objekta radioaktīvo atkritumu uzlabošana, turpinot investēt ūdenssaimniecībā glabātavas „Radons” darbības paplašināšana. Baldones pilsētā un sakārtojot kanalizācijas sistēmas
Pazemes ūdeņu, tostarp, minerālūdeņu Vārpu ciemā. piesārņojuma draudi, neapzinot urbumu statusu un
Potenciāli piesārņotās vietas sakārtošana. neveicot to konservāciju vai tamponēšanu
Atkritumu dalītās vākšanas punktu ierīkošana Vārpās un Mencendarbē.
Izkliedētā piesārņojuma mazināšana no lauksaimniecības zemēm, sekmējot labas lauksaimniecības prakses ieviešanu.
Pašvaldības, sabiedrības un vides institūciju sadarbība vides aizsardzības normatīvu ievērošanas kontrolē. Pašvaldības saistošie noteikumi par notekūdeņu novadīšanas kārtību Baldones novadā.
Sabiedrības dabas un vides izglītības paaugstināšana.

10.09.2012.. 84 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

9.SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA

Baldones novada sociālo infrastruktūru veido izglītības, kultūras, sociālo pakalpojumu iestādes un objekti.

9.1. Izglītība Izglītība Baldones novadā ir viena no prioritārajām jomām pašvaldībā. Izglītības iestāžu tīklu Baldones novadā veido Baldones vidusskola, Baldones pirmsskolas izglītības iestāde "Vāverīte", Baldones mūzikas pamatskola, Jāņa Dūmiņa Baldones mūzikas skola un Baldones mākslas skola.

Vispārējā izglītība Baldones vidusskolā 2011./12.mācību gadā mācās 552 skolēni un strādā 53 pedagogi, 32 administratīvie un saimnieciskie darbinieki (dati uz 01.09.2011). Izglītojamo skaits pēdējos gados ir audzis, tostarp ir audzis arī izglītojamo skaits no apkārtējām pašvaldībām.

Baldones vidusskolā mācās bērni ne tikai no Baldones, bet arī no citām pašvaldībām, to skaitā no Vecumniekiem (6,9%), Ķekavas (6%), Rīgas (3,3%), Iecavas (1,1%), Ļaudonas (0,9%), Stelpes (0,9%) un citām (5,7%). 2010. gadā Baldones novadam būtiski palielinājās izdevumi par citu pašvaldību izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem Baldones novadā deklarētajiem bērniem, taču pieauga ari ieņēmumi šajā pozīcijā. Tas izskaidrojams ar to, ka savstarpējie norēķini vairs netika veikti pēc nosacītajām vidējām valsts izmaksām, bet gan pēc faktiskajām viena skolēna izmaksām. Kopumā savstarpējos norēķinos Baldones novads ir ieguvējs, jo saņem no citām pašvaldībām vairāk nekā maksā.

Balstoties uz Baldones vidusskolas nolikumu, ar pēdējiem grozījumiem 2010.gada 21.aprīlī, Baldones vidusskolā ir īstenojamas sešas izglītības programmas, t.sk. 2 neklātienes apmācībai:
pamatizglītības programma (kods 210111111);
speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811, izglītojamiem ar vidēji smagu un smagu garīgo atpalicību – C līmenis);
pamatizglītības otrā posma (9.klase) izglītības programma (kods 23011113) (neklātienes).
vispārējās vidējās izglītības programmas humanitārā un sociālā virziena programma (kods 31012011);
vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011);
vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011013) (neklātienei).

Skola domā par tālmācības attīstību. Nākotnē varētu attīstīt jaunu neklātienes vispārizglītojošā virziena programmu.

Skola ir ieviesusi ERAF līdzfinansēto projektu 3.1.3.1.aktivitātē. Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana, kā arī aktīvi piedalās dažādos forumos. Skola nākotnē vēlas attīstīt dabaszinātņu novirzienu. Tam pamatā ir gan līdzšinējās skolas iestrādes, gan Baldones novada vietējie dabas resursi, gan esošie un potenciālie sadarbības partneri (Latvijas Universitātes astronomijas institūts, Pierīgas reģiona izglītības iestādes, RTU).

Skolas galvenā ēka ir izvietota četros korpusos: – „vecais korpuss”, kas būvēts 1935.gadā, ar 1961.gadā uzbūvēto piebūvi. Laika gaitā vecajā korpusā ir veikti tikai iekšējie remonti. Ilgtermiņā vecajā korpusā nepieciešams veikt telpu pārplānošanu un iekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām. Šeit varētu iekārtot telpas Baldones mākslas skolai, kurai šobrīd ir šauri savās pašreizējās telpās. - Piebūve, kas uzsākta būvēt 1995.gadā un nodota ekspluatācijā 2001.gadā. Šeit izvietojas klases. - Piebūve, kuras būvniecība uzsākta 2007.gadā. Tai izbūvēts tikai 1.-2.stāvs, un 2011.gadā ekspluatācijā nodots ēdināšanas bloks, atrisinot ilgstoši sasāpējušo skolēnu ēdināšanas jautājumu. Izglītojamo skaitam augot, nepieciešamas jaunas klašu telpas. Tādēļ nepieciešams pabeigt 3.stāva būvniecību, kā arī jumta stāvu, kurā varētu notikt interešu izglītības nodarbības.

10.09.2012.. 85 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

- Sporta piebūve, kas nodota ekspluatācijā 2007.gadā. Tam nepieciešams uzlabot jumta energoefektivitāti, ko prasa pēdējo gadu aukstās ziemas.

Skolā darbojas veselības punkts un skolas bibliotēka.

Pirmajām klasēm mācības tiek organizētas bērnudārza ēkā, bērniem ar īpašajām vajadzībām – VSIA „Rīga” Baldones filiālē. Būtu nepieciešams organizēt mācību procesu vienuviet.

Baldones vidusskolas attīstības priekšnosacījumi
Skolai ir labs potenciāls piesaistīt jaunus izglītojamos no citām pašvaldībām. Baldone var piedāvāt labas kvalitātes vidējo vispārējo, interešu un profesionālās ievirzes izglītību, iespējas, ko dod Rīgas tuvums, drošus apstākļus, ko piedāvā dzīve mazpilsētā.
Skolai ir labs potenciāls attīstīt jaunus inovatīvus projektus, attīstīt dabas zinātņu novirzienu,, izmantojot vietējos dabas resursus, sadarbību ar pašvaldību, vietējiem uzņēmumiem, observatoriju.
Skolas sporta bāzi ir iespēja piedāvāt dabas un brīvdienu tūrisma pakalpojumiem. Uz skolas sporta bāzes nākotnē var veidot sporta profesionālās ievirzes izglītības iestādi.
Skola var attīstīt vakarskolas un neklātienes programmas.

Interešu izglītība Baldones vidusskolas audzēkņiem ir iespēja attīstīt savas spējas interešu izglītības programmās. Baldones vidusskola piedāvā 22 interešu izglītības programmas:

Kultūrizglītības jomā: • tautisko deju kolektīvs 1.-2. kl., 3.-4.kl., • ritmikas pulciņš l.kl., • sporta dejas 5.-9.kl., l.-4.kl., • modes dejas 5.-12.kl., • jauktais koris 5-9.kl., 10.-12.kl., • vokālais ansamblis ,,Vālodzīte" 5.-9. kl., • vokālais jauniešu ansamblis 9.-12.kl., • ansamblis ,,Ritms un mūzika" 5.klase, • kokapstrādes pulciņš 5.-9.kl., • rokdarbu pulciņš 1.-4.kl., • šūšanas pulciņš 5.-9.kl., • teātra pulciņš 1.-4.kl., • literārais pulciņš 5.-12.kl., • "Jaunais ekonomists" 6.-10.kl., • novadpētniecības pulciņš 5.-6.kl.;

Sporta izglītības jomā: • futbola un regbija pulciņš 7.-12.kl., • vispārējās fiziskās sagatavošanas pulciņš 6.-12.kl.;

Vides izglītības jomā: "Dzīves skola" 2.kl.

Jaunatnes darba jomā: • LLDZ pārvalde 8.-12.kl., • karjeras izglītības pulciņš 8.-12.kl.;

Citas izglītības jomas: • "Jaunais matemātiķis" 1.kl., • ķīmijas pulciņš 9.-12.kl.

Pirmsskolas izglītības iestāde „Vāverīte” Baldones pirmsskolas izglītības iestādes "Vāverīte" pakalpojumus nodrošina 21 pedagogs un 24 administratīvie un saimnieciskie darbinieki. 2010. gadā PII „Vāverīte” bija 223 bērni (dati uz.01.09.2010).

10.09.2012.. 86 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pirmsskolas izglītības iestādei trūkst telpu sporta un fiziskajām nodarbībām. Ņemot vērā, ka bērnu skaits palielinās, turpmāk bērnudārza apmeklētāju skaits ir prognozējams lielāks kā vietu skaits. Saskaņā ar iedzīvotāju skaita dinamikas prognozi, līdz 2030.gadam nepieciešamas vietas vismaz divām jaunām bērnu grupām. Līdz ar to būtu nepieciešama jaunas piebūves būvniecība, kuru aprīkot sporta nodarbībām un nākotnē – arī paredzot iespēju iekārtot grupu telpas.

Bērnudārza teritorijā nav sakārtotas lietus ūdens sistēmas, rotaļu laukumiem ir novecojuši segumi. Bērnudārza ēka un teritorijas drošība ir zema, tā kā nav ierīkota apsardzes un ugunsdzēsības sistēmas. Nepieciešama lokālās apkures sistēmas sakārtošana, lai uzlabotu apkures efektivitāti bērnudārza ēkā.

Skolas vecuma bērniem pēc stundām ir iespēja apmeklēt pašvaldības Sociālā dienesta bērnu pēcpusdienas centru „Baltais ērglis” Baldones kinoteātra 2.stāvā (Daugavas ielā 2) (vairāk - 9.2.nodaļā).

Baldones mūzikas pamatskola, Jāņa Dūmiņa Baldones mūzikas skola Mūzikas pamatskola un mūzikas skola r izvietojušās vienā ēkā Daugavas ielā 23, ēkā, kas ir celta 1901.gadā un ir ievērojams vietējais būvniecības piemineklis ar parku.

2010./2011 mācību gadā Baldones mūzikas pamatskolā bija 130 skolēni, 32 pedagogi un 10 administratīvie un saimnieciskie darbinieki. Audzēkņu skaits Jāņa Dūmiņa Baldones mūzikas skolā bija 105, strādāja 13 pedagogi.

Mūzikas pamatskolā iespējams apgūt klavierspēli, akordeona spēli, vijoļspēli, čella spēli, kokles spēli, ģitāras spēli, flautas spēli, klarnetes spēli, saksofona spēli, sitaminstrumentu spēli. Audzēkņi papildus instrumenta spēlei apgūst arī kolektīvo muzicēšanu. Skolēni un pedagogi veic aktīvu koncertdarbību gan Baldonē, gan citviet Latvijā un Rīgā, kā arī piedalās starptautiskajos konkursos. Jau vairākus gadus skolā darbojas bērnu ar īpašām vajadzībām vijolnieku ansamblis, rosinot VSAC „Rīga” filiāles „Baldone” jauniešu socializācijas un integrācijas prasmes.

Mūzikas izglītība ir būtiska Baldones novada izglītības nākotne piedāvājuma sastāvdaļa. Mūzikas pamatskolai nepieciešams risināt notekūdeņu attīrīšanu, pilnveidot apkures risinājumu, kā arī attīstīt parka labiekārtojumu, lai to piemērotu bērnu atpūtai un kustībām brīvā dabā. Parks ir nozīmīga pilsētvides sastāvdaļa. Tajā varētu atrasties kādreizējā strūklaka ar baseinu.

Baldones mākslas skola Baldones mākslas skola dibināta 1988. gadā. Skolas dibinātājs un uzturētājs ir Baldones pilsētas dome. Skolā mācās 67 bērni vecumā no 7 – 18 gadiem. Skolai ir arī sagatavošanas klase bērniem no 5 gadu vecuma. Apmācību ilgums ir 5 vai 7 gadi. Kopš 2008. gada novembra skola ir atkārtoti akreditēta profesionālās ievirzes izglītības iestāde. 2010./2011.māc. gadā strādāja 7 pedagogi un 4 administratīvie un saimnieciskie darbinieki.

Baldones mākslas skola realizē licencētu programmu „Vizuāli plastiskā māksla”. Apgūstamie mācību priekšmeti ir: „Zīmēšana”, „Gleznošana”, „Veidošana”, „Kompozīcija”, „Mākslas valodas pamati” un „Darbs Materiālā”. Skolā ir Mākslas vēstures kabinets, gleznošanas darbnīca, zīmēšanas un kompozīcijas darbnīcas, datorgrafikas klase, keramikas darbnīca un grafikas darbnīca. Skolai ir izcili sasniegumi bērnu un jauniešu mākslas konkursos Latvijā un ārvalstīs.

Skola atrodas divās vietās – Daugavas ielā 2a un Pārupēs (domes ēkā). Nākotnē jārisina telpu jautājums, lai savietotu skolu vienuviet un nodrošinātu to ar piemērotām telpām, aprīkojumu. Plānots mākslas skolai piemērot Baldones vidusskolas vecā korpusa otro stāvu. Pārplānojot ēku, nepieciešams ņemt vērā mākslas nodarbībām nepieciešamo savrupību, gaisotni.

Mākslas skolas aktivitātes ir labi izmantojamas kūrorta pilsētvides gaisotnes radīšanai.

10.09.2012.. 87 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

9.2. Sociālā joma Sociālo pakalpojumu sniegšanu un sociālo palīdzību Baldones novadā nodrošina novada Sociālais dienests, Valsts SIA sociālās aprūpes centrs „Rīga” Baldones filiāle, pašvaldības iestāde „Sociālās aprūpes centrs "Baldone"”, kā arī Baldones pašvaldības Sociālā dienesta Pēcpusdienas bērnu centrs "Baltais ērglis".

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības vajadzībām Baldones novada pašvaldība 2010. gadā izlietoja 10,6% visa gada budžeta līdzekļu. Papildus Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā noteiktajiem pabalstiem, Baldones novada pašvaldība ir noteikusi arī pašvaldības pabalstus ģimenēm ar bērniem un bērnu aizbildņiem. Aizgādņiem un politiski represētājiem (Baldones novada domes 2012. gada 18.janvara saistošie noteikumiem Nr.3 „Atbalsta veidi Baldones novada iedzīvotajiem”).

Sociālais dienests Baldones novada Sociālā dienesta mērķis ir nodrošināt profesionālu un mērķtiecīgu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanu, lai palīdzētu personai vai ģimenei atjaunot sociālās funkcionēšanas spējas, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus. Dienesta galvenais uzdevums ir sniegt sociālo atbalstu un sociālo palīdzību Baldones novada teritorijā dzīvojošām trūcīgām, maznodrošinātām un mazaizsargātām personām un ģimenēm, kuras saviem spēkiem nespēj risināt radušās problēmas.

Baldones novada sociālajā dienestā strādā pieci sociālie darbinieki, no kuriem trijiem ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā sociālā darba izglītība.

2011. gadā 258 Baldones novada trūcīgajiem iedzīvotājiem ir izmaksāti pabalsti garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai, 500 personām – dzīvokļa pabalsts, 283 citi pabalsti un 164 netestētie pabalsti.

Pēcpusdienas bērnu centrs "Baltais ērglis" piedāvā skolas vecuma bērniem un jauniešiem atbalstu mērķtiecīgā brīvā laika pavadīšanā. Tas darbojas katru darba dienu kinoteātra ēkas 2. stāvā no13.00 – 19.00, arī vasaras brīvlaikā. Centrā pieejams arī speciālists mediators, kas piedāvā konsultācijas konfliktu risināšanā.

Lai sniegtu atbalstu vecākiem, būtu nepieciešami bērnu pieskatīšanas pakalpojumi arī pirmskolas vecuma bērniem. Sadarbībā ar PII „Vāverīte” nākotnē varētu tikt izveidots auklīšu pakalpojums – bērnu pieskatīšana bērna dzīves vietā, ko koordinē sociālā dienesta darbinieks (telpas darbiniekam varētu būt izvietotas bērnudārzā).

Līdz 2012.gada 1.martam Mercendarbes muižā darbojās Baldones novada Sociālo pakalpojumu centrs "Mercendarbe" (vēl pirms tam - Baldones bērnu nams), kurā bija plānotas 35 vietas, bet personu skaits 2011.gadā bija vairs tikai 12. Turpmāk nepieciešams nodrošināt pašvaldības īpašumā esošās Mercendarbes muižas apsaimniekošanu

Krīzes situācijās palīdzību sociālais dienests organizē sadarbībā ar bāriņtiesu.

Bāriņtiesa Baldones novada bāriņtiesa ir Baldones novada domes izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Tajā darbojas bāriņtiesas priekšsēdētāja, trīs bāriņtiesas locekli un bāriņtiesas sekretāre.

2010.gada ārpusģimenes aprūpē atrodas 29 bērni: - 21 bērns ir aizbildnībā; - 5 bērni ir audžuģimenēs; - 4 bērni ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

VSIA sociālās aprūpes centra „Rīga” Baldones filiāle Centrs dibināts 1969.gada 28.martā kā Bērnu pansionāts Nr.2 bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vecumā no 4 - 18 gadiem. Ar Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr. 1239 „Valsts sociālās aprūpes centra „Rīga” nolikums” Bērnu sociālās aprūpes centrs „Baldone” tiek iekļauts VSAC „Rīga” sastāvā. VSAC „Rīga” ir Labklājības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

10.09.2012.. 88 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Centrs īsteno valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā attiecībā uz bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz divu gadu vecumam, bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz četru gadu vecumam, bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un neredzīgām personām – pirmās un otrās grupas invalīdiem.

VSAC „Rīga” strādā 211 darbinieks. No tiem 6 ir administratīvā personāla darbinieki, 8 medicīnas māsas, 2 sociālie darbinieki, 15 speciālisti, 14 virtuves darbinieki, 25 sociālie aprūpētāji un pārējie saimnieciskā darba darītāji. Tajā dzīvo 185 audzēkņi no dažādām pašvaldībām. Audzēkņi pēc savas garīgās un fiziskās attīstības ir ļoti dažādi - staigājoši, guloši, kā arī ratiņkrēslos.

Sociālās aprūpes centrs "Baldone" Pašvaldības iestādes „Sociālās aprūpes centrs "Baldone"” nodrošina pastāvīgu vai pagaidu sociālo aprūpi, kā arī paliatīvo aprūpi. Centrā strādā medicīnas māsa un ārsta palīgs. Centrs piedāvā vienvietīgas, divvietīgas un trīsvietīgas istabiņas. Uzturēšanās centrā ir maksas pakalpojums. Centrā strādā 14 darbinieki. Centrā uzturas līdz 30 klientiem.

Sociālās aprūpes centrs atrodas Baldonē Iecavas ielā 4. Ēkas pirmajā stāvā doktorāts, 2.stāvā –.centrs. Centra jaunajā korpusā ir iekārtots pašpalīdzības punkts, kurā ir veļas mazgāšanas un ēdienu gatavošanas iespējas. Šeit ir pieejamas telpas laika pavadīšanai, ko labprāt izmanto Baldones pilsētas vecie cilvēki. Uz šo telpu bāzes nākotnē varētu tikt attīstīti sociālie pakalpojumi veciem vientuļiem cilvēkiem, piemēram, pašpalīdzības atbalsta programma.

Nepieciešamie sociālās jomas uzlabojumi Baldones novadā
Ilgstoši neizdodas sakārtot vecās slimnīcas ēku. Tomēr telpas ir šauras un investīcijas pārāk lielas, lai tajās iekārtotu sociālās aprūpes pakalpojumus.
Pašvaldības sociālās aprūpes centra „Baldone” ēkai nepieciešams uzlabot energoefektivitāti, veikt vecās ēkas kapitālo remontu un teritorijas labiekārtošanu.
Baldones novadā līdz šim nepietiekami ir izmantotas pašpalīdzības grupu darbs, kā arī nav nodrošināta palīdzība krīzes situācijā. Dažādu mērķa grupu pašpalīdzības grupas var tikt iekārtotas sociālajā dienestā.
Nepieciešama asistenta pakalpojuma izveide 8 neredzīgajiem un vājredzīgajiem personām, kam atņemta rīcībspēja.

Rīgas plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma alternatīviem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem 2010. - 2016.gadam Programmā ir analizētas sociālo pakalpojumu saņēmēju (pēc mērķa grupām) vajadzības, apkopoti pašreizējie sociālie pakalpojumi un plānoti jauni, institūcijām alternatīvi sociālie pakalpojumi (sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumi). Programma sniedz vadlīnijas pakalpojumu izveidei pašvaldībās

Balstoties uz programmas izstrādes laikā veikto modeļu analīzes secinājumiem un pamatojoties uz RPR pašvaldību sociālo pakalpojumu speciālistu rekomendācijām, kā arī atbilstoši attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju specifiskajām vajadzībām un RPR pašvaldību Sociālo jautājumu komiteju lēmumiem, programmā ir izstrādāts alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības modelis katrai RPR pašvaldībai.

10.09.2012.. 89 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

33.attēls. Alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības modelis Baldones novadā

Datu avots: Rīgas plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma alternatīviem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem 2010. - 2016.gadam

9.3. Veselības aprūpe Veselības aprūpes pakalpojumus Baldones novadā nodrošina 13 veselības aprūpes sniedzēji. 2011. gadā novadā darbojās:
4 ģimenes ārstu prakses;
3 zobārstniecības privātprakses;
2 zobārstniecības SIA;
1 ārsta prakse psihiatrijā;
1 ārsta prakse ginekoloģijā un dzemdniecībā;
Baldones vidusskolas veselības punkts.

Ģimenes ārstu prakšu darbība nosedz visu novadu, vidēji viens ģimenes ārsts apkalpo 1435 novada iedzīvotājus.

Pēc Valsts Zāļu aģentūras ziņām medikamentus un higiēnas preces Baldones novada iedzīvotāji var iegādāties 3 aptiekās, visas aptiekas atrodas Baldones pilsētā.

9.4. Kultūra

Bibliotēkas Baldones novadā darbojas Baldones novada bibliotēka un Baldones vidusskolas bibliotēka

Baldones novada bibliotēka ir publiskā bibliotēka, kurā ietverta bērnu bibliotēkas nodaļa. Bibliotēka akreditēta 2009. gada 27. oktobrī ar nākamās akreditācijas termiņu 2014. gada oktobrī.

Ar Sorosa fonda Latvija atbalstu bibliotēkā ierīkots publiskais interneta pieejas punkts. Bibliotēkā var izmantot datoru, skeneri, kopētāju, u.c. biroja pakalpojumus. Bibliotēkā ir apkopota novadpētniecības datubāze. Bibliotēka piedalās Latvijas publisko bibliotēku attīstības projektos, ir valsts vienotās bibliotēku

10.09.2012.. 90 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze informācijas sistēmas (VVBIS) pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to apmeklētājiem var nodrošināt pieeju elektroniskajām datu bāzēm un meklētājiem.

Bibliotēkā darbojas ES informācijas punkts. Bibliotēka regulāri organizē literatūras popularizēšanas pasākumus. Izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldības iestādēm – izglītības iestādēm, novadpētniecības ekspozīciju, u.c.

Baldones novada bibliotēkai ir 874 lasītāji (dati uz 01.01.2012). Bibliotēkas krājumu veido 19040 vienības. Izsniegumu skaits 2011.gadā bija 17997.

Baldones novada bibliotēkā strādā 4 bibliotekāres un 3 darbinieki. Bibliotēka atrodas Baldonē Rīgas ielā 97 pašvaldības ēkā. Bibliotēkas telpas ir nepietiekamas, nepieciešams uzlabot ēkas energoefektivitāti, kā arī labiekārtot piegulošo teritoriju. Ņemot vērā, ka ēkas otrajā stāvā ir privatizēti dzīvokļi, nav lietderīgi ieguldīt publiskās investīcijas, un tiek plānota jauna bibliotēkas ēkas būvniecība.

Baldones vidusskolas bibliotēka atrodas Baldones vidusskolas ēkā. Apmeklētāju skaitu 2011.gadā var pielīdzināt skolēnu skaitam – 552. Arī skolas bibliotēkā veikti informatizācijas uzlabošanas pasākumi.

Kinoteātris "Baldone" Baldonē saglabājies viens no nedaudzajiem vietējiem pašvaldību kinoteātriem. Tas atrodas Baldonē, Daugavas ielā 2. Kinoteātrī notiek seansi reizi dienā, kā arī izstādes, darbojas pēcpusdienu bērnu nodarbību centrs. Kino pastāvēšana šodienas apstākļos un pie tik izteiktas iedzīvotāju saistības ar Rīgu, nav efektīva. Kinoteātra ēka ir nolietojusies. Kinoteātra ēku nepieciešams rekonstruēt par daudzfunkcionālu kultūras centru, uzlabojot skatuvi, sanitāros mezglus, ģērbtuves, telpas māksliniekiem, apkuri. Pēdējos gados dēļ nepiemērotām telpām kinoteātra ēkā kultūras un saviesīgi pasākumi tika rīkoti vidusskolas aktu zālē, kurā maksimums var ietilpt līdz 200 skatītājiem, kas ir pārāk mazs skaits.

Vanagkalna estrāde Brīvdabas kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai tiek izmantota brīvdabas estrāde "Vanagkalni", kas atrodas blakus Baldonei Avotos. Estrāde ir izvietota Vanagkalnā, kas ir viens no ainaviskākajiem morēnu pauguriem (46 m vjl.) Baldones novadā.

1991.gadā 17.decembrī Baldones pilsētas valde lēma par Vanagkalna parka izveidi ar kopējo platību 46 ha, no tiem 23, 6 ha ir meži. Pašvaldībai pieder 14,3 ha liela estrādes teritorija, kas sastāv no diviem zemes gabaliem – 5,1 ha un 9,3 ha. Parka teritorijā ietilpstošās zemes lietotājiem jāievēro parka teritorijas izmantošanas noteikumi.

Estrāde ir celta 1989.gadā. Kopš tā laika ir veikta skatuves jumta un skatuves seguma rekonstrukcija. Ik gadu tiek atjaunoti soli. Nepieciešama estrādes teritorijas labiekārtošana un nožogošana, solu nomaiņa, celiņu uzlabošana, autobusu apstāšanās laukuma seguma izveide, u.c. darbi, lai estrādi varētu plašāk izmantot gan vietējiem pasākumiem, gan piedāvāt Pierīgas kultūras pasākumu apritē.

Estrādes ietilpība ir gandrīz četri tūkstoši apmeklētāju. Estrādes pasākumu apmeklētāju skaits pēdējos gados ir pieaudzis. Estrādes novietojums pilsētas nomalē ir piemērots lielu pasākumu organizēšanai. Estrāde ir labi pieejama no Vanagkalna ielas, kuras seguma rekonstrukcija ir daļēji veikta. Pašvaldība plāno uzlabot ielas labiekārtojumu (apgaismojuma, gājēju un velo celiņa izbūve līdz estrādei). Pie estrādes nav izbūvētu stāvvietu, un pasākumu laikā automašīnas tiek izvietotas tuvējās ielās, nereti arī zaļajā zonā. Nepieciešams nodrošināt vismaz apstāšanās laukumu autobusiem.

Kultūras kolektīvi Saskaņā ar Kultūras ministrijas datiem, Baldones novadā darbojas 11 amatierkolektīvi. To dalībnieki ir gan pieaugušie, gan bērni: 1. Baldones amatierteātris, 2. Baldones jauktais koris "Tempus", 3. Baldones jauniešu vokālā grupa, 4. Baldones koklētāju ansamblis "Dzītari", 5. Baldones mūsdienu deju grupa,

10.09.2012.. 91 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

6. Baldones orķestris "Baltā pils", 7. Baldones senioru deju grupa "Luste", 8. Baldones senioru koris "Dziedātprieks", 9. Baldones vidējās paaudzes deju kolektīvs "Degsme", 10. Baldones vokālā grupa "Re bemol", 11. Baldones vokālā grupa "Spuldzītes vējā".

Amatierkolektīvu mēģinājumiem tiek izmantotas gan vidusskolas aktu zāle, gan skolas sporta komplekss, domes zāle un mūzikas pamatskola. Kinoteātra telpas nav piemērotas.

Pašvaldībā strādā kultūras darba organizators

Kultūras jomas attīstība vērsta ne tik daudz uz lielu kultūras objektu attīstību, kā uz novada centram atbilstošas kultūras infrastruktūras attīstību, kas kalpo amatiermākslas kolektīviem un vietējā kultūras dzīves aktivizēšanai, piedāvā uz personības attīstību vērstas lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas un ļauj piedalīties Pierīgas kultūras pasākumu apritē.

Baldones novadpētniecības ekspozīcija Baldones novadpētniecības ekspozīcijas krājumos ietilpst dažāda veida vēstures materiāli par Baldoni – fotogrāfijas, visa veida rakstiski materiāli, kuros minēta Baldone, šeit dzīvojošu slavenu cilvēku dāvinātie priekšmeti, eksponāti, kas stāsta par Baldones, kā kūrorta uzplaukuma laikiem, kā arī cita veida eksponāti.

Baldones novadpētniecības ekspozīcijai nepieciešams risināt telpu jautājumu.

9.5. Sports Nozīmīgākie sporta infrastruktūras objekti Baldones novadā ir 18 :
Baldones sporta komplekss (vidusskolas sporta korpuss ar halli, skolas stadions);
Privāto uzņēmumu slēpošanas trases (skat. nodaļā 4.4.2. Aktīvā atpūta) ;
Jātnieku sporta klubi Atēnas, Telfas, Mežastrazdiņi, kuru bāzi izmanto arī Latvijas Jātnieku federācija. (skat. nodaļā 4.4.2. Aktīvā atpūta).

Baldones novadā (IZM dati par 2010.gadu) darbojas trīs sporta organizācijas (sporta klubi), kurās kopā bija 26 dalībnieki, t.sk. 9 dalībnieki līdz 18 gadu vecumam un 17 vecumā no 18-30 gadiem. Baldones novadā trenējas Baldones regbija komanda, no kuras vairāki sportisti pašlaik ir Latvijas izlasē. Latvijas čempionātos sekmīgi piedalās novusisti. Aktīvi trenējas florbolisti.

Baldones sporta kompleksā darbojas septiņi sporta pulciņi bērniem (vieglatlētikas, karatē, regbija, hip hops, vingrošana bērniem, futbola, basketbola) un četros sporta veidos var trenēties pieaugušie (basketbols vīriešiem un sievietēm, futbols un volejbols).

Baldones vidusskolas sporta komplekss darbojas kopš 2007.gada augusta. Baldones vidusskolas sporta piebūves pagrabstāvā ir vieglatlētikas skrejceļš ar speciālu, modernu segumu, pirts un atpūtas telpa. Sporta kompleksa galvenā sastāvdaļa ir basketbola zāle, kas pielāgojama arī citu sporta pasākumu rīkošanai – volejbola un futbola sacensībām. Hallē iekārtotas ērtas ģērbtuves ar dušām un labierīcībām. Augšstāvā iekārtota 250 m2 liela aerobikas zāle, kas arī ir izmantojama citiem lielākiem pasākumiem un semināriem. Sporta kompleksā ietilpst arī tenisa moderna trenažieru zāle. Sporta kompleksa galvenie lietotāji ir Baldones vidusskolas skolēni, kā arī pieaugušie.

Pie vidusskolas atrodas sporta laukums (stadions). Gadu gaitā tam pakāpeniski veikti dažādi uzlabojumi – tenisa laukums, skrituļošanas laukums, minifutbola laukums ar mākslīgo segumu, pludmales volejbola laukums, āra trenažieri.

18 Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta bāzu reģistrs

10.09.2012.. 92 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pieaugušo sports, pateicoties sporta kompleksam un sporta organizatoriem, ir plaši izvērties pēdējos gados. 2011. gadā Baldones novadā ir notikuši 19 sporta pasākumi, no kuriem lielākie ir Latvijas čempionāts 3.posms roku laušanās, kā arī Baldones novada sporta spēles.

Baldones novada sportisti ir izcīnījuši 4.vietu 2011.gada Pierīgas sporta spēļu kopvērtējumā, 16 novadu konkurencē.

Sporta korpusam nepieciešams uzlabot energoefektivitāti (jumta siltinājuma uzlabošana).

Sporta stadionu pašvaldība plāno attīstīt kā novada līmeņa izglītības iestādes sporta bāzi – rekonstruēt segumu, ierīkot skatītāju vietas, uzbūvēt pedagogu, tiesnešu un sporta inventāra ēku ar ģērbtuvēm un sanitāro mezglu. Stadions kalpotu ne tikai skolas vajadzībām, bet piedāvātu novada iedzīvotājiem fizisko nodarbību iespējas, kā arī iekļautos pilsētas piedāvājumā, organizējot gan vietēja mēroga, gan Pierīgas sporta pasākumus.

10.09.2012.. 93 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

9.6. Sabiedriskā drošība un kārtība, civilā aizsardzība

Baldones novada teritorijā par drošību rūpējas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Baložu iecirknis, kurā ir Baldones novada inspektori. Kopumā Baldones novadā ir zemāks noziedzības līmenis nekā apkārtesošos novados 21.tabula Noziedzības līmenis 2010.gadā noziedzīgo nodarījumu skaits uz Pašvaldība noziedzīgo nodarījumu skaits 10 000 iedzīvotājiem Baldones novads 85 149 Ķekavas novads 387 180 Vecumnieku novads 219 225 Iecavas novadā 255 261 Datu avots: CSP

Baldones novada teritorija piekrīt Rīgas rajona Valsts probācijas dienesta teritoriālai struktūrvienībai, Salaspils filiālei.

Sabiedrisko kārtību Baldones novada teritorijā uz pašvaldību sadarbības līguma pamata nodrošina Ķekavas novada pašvaldības policijas četras ekipāžas. Baldones novada teritorijā regulāri patrulē viena ekipāža, kuras sastāvā ietilpst divi pašvaldības policijas darbinieki. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams piesaistīt vēl policistus.

Baldones pilsētā atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Rīgas rajona brigāde, Baldones postenis. Tā rīcībā ir ugunsdzēsības tehnika un transports. Saskaņā ar VUGD datiem, 2010.gadā Baldones novadā reģistrēts 31 ugunsgrēks (Ķekavas novadā – 69, Ķeguma novadā 20, Iecavas novadā 34, Vecumnieku novadā 43).

Valsts Civilās aizsardzības plānā (apstiprināts Ministru kabinetā 2011.gada 9. augustā, rīkojums Nr. 369) bez katastrofu riskiem kā Baldones novadā atrodas vēl šādi paaugstinātas bīstamības riska objekti
Maģistrālie gāzes vadi (Rīga – Paņeveža un gāzes regulēšanas stacija Baldone
Nacionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta riska teritorijas (A7 Rīga - Bauska -Lietuvas robeža (Grenctāle));
Valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti Latvijā (Valsts SIA „Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons”);

Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēta civilās aizsardzības sistēmas subjektu rīcība, nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus valsts un reģionāla mēroga katastrofās, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Valsts iestādes, pašvaldības, komersanti un organizācijas savu civilās aizsardzības uzdevumu izpildi finansē attiecīgi no saviem budžetiem.

Baldones novadā darbojas Baldones novada civilās aizsardzības komisija.

9.7. Teritoriju labiekārtošana Publisko teritoriju labiekārtošanu veic pašvaldības pilsētas un ceļu uzturēšanas dienests. Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu apsaimniekošanu un uzturēšanu veic SIA „ BŪKS”.

Laba sadarbība izveidojusies ar AS „Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecību, kas pašlaik pie Kausezera kopj un uztur atpūtas vietu.

10.09.2012.. 94 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Baldones mežaparka pilsētbūvniecības tēlam nozīmīgas teritorijas ir pilsētai piegulošie meži, kas atrodas AS „Latvijas Valsts meži” Zemgales mežsaimniecības apsaimniekošanā. Valsts meži ap pilsētām būtu vairāk jālabiekārto un jāpiemēro pilsētas iedzīvotāju pastaigām, sportam, aktīvam dzīvesveidam. Skat.2.2.1.nodaļu.

Bez mežu teritorijām svarīga ir izbūvētā pilsētvide. 34.attēls. Bijušais atklātais peldbaseins Baldones vārds saistās ar tādiem kādreiz slaveniem objektiem kā strūklaka ar baseinu pie Baltās pils, strūklaka sanatorijas parkā, katra veidota kā īpašs mākslas objekts, un lielāko atklāto peldbaseinu Latvijā, kas tikai atjaunots sanatorijas parkā pēc II Pasaules kara (400 m² liels un 1,0 līdz 4,0 m dziļš) ar 5m augstu tramplīnu, ģērbtuvēm un soliņiem.

Datu avots: www.baldone.lv

10.09.2012.. 95 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

9.8. SVID. Sociālā infrastruktūra

Stiprās puses Vājās puses
Atrašanās tuvu Rīgai – augstākās un
Nepietiekami attīstīta izglītības iestāžu profesionālās izglītības, kultūras, sporta, veselības infrastruktūra – Baldones vidusskolas un mākslas aprūpes un sociālās jomas pakalpojumu pieejamība. skolas mācību process tiek organizēts dažādās ēkās,
Augstas izglītības pakalpojumu kvalitāte daļā vidusskolas ēkas ir siltuma zudumi, Baldones vidusskolā. nepietiekama apkures katla jauda, vidusskolas
Pietiekams izglītojamo nodrošinājums teritorija nav pilnībā sakārtota. vidējās vispārējās, interešu un profesionālās ievirzes
Skolas sporta bāze nav pietiekami piemērota izglītības pakalpojumu sniegšanai. āra fiziskajām nodarbībām.
Jaunie skolas ēkas korpusi (sporta piebūve,
Kinoteātra ēkas tehniskais nolietojums. ēdnīca) ir nesen izbūvēti un moderni.
Nepietiekamas bibliotēkas telpas.
Daudzveidīgs, skolēnu interesēm atbilstošs
Brīvdabas estrādes pilnvērtīgai izmantošanai interešu izglītības nodarbību piedāvājums. ir nepietiekami piemērota skatītājiem domātā
Profesionāls un augsti kvalificēts atbalsts estrādes teritorijas daļa. bērniem ar speciālajām vajadzībām.
Ērti pieejama, plaša (četriem tūkstošiem) un salīdzinoši nesen 1989.gadā izbūvēta Vanagkalna brīvdabas estrāde.
Jāņa Dūmiņa Baldones mūzikas pamatskolas, Baldones mūzikas skolas un Mākslas skolas audzēkņu izcilie sasniegumi.
Zems noziedzības līmenis.

Iespējas Draudi
Izglītības pakalpojumu paplašināšana,
Baldones vidusskolas absolventu izglītības attīstot dabas zinātņu novirzienu, ieviešot pieaugušo līmeņa un konkurētspējas pazemināšanās dēļ izglītības piedāvājumu un attīstot izglītības iestādes novecojoša mācību aprīkojuma. sporta bāzi.
Sabiedriskajā sektorā nodarbināto
Izglītības pakalpojumu piedāvāšana no Rīgas kvalifikācijas pazemināšanās attālākām pašvaldībām.
Publiskās infrastruktūras objektu
Vietējo kultūras un sporta kolektīvu nolietošanās un atjaunošanas izmaksu pieaugums. darbības atbalstīšana un līdz ar to vietējās
Aizvien lielākas vietējo iedzīvotāju daļas sabiedriskās dzīves veicināšana. izvēle par labu Rīgā vai citās Pierīgas pašvaldībās
Novada kultūras un sporta notikumu, skolas pieejamam kultūras piedāvājumam, tādējādi veicinot sporta bāzes popularizēšana sadarbībā ar vietējās sabiedriskās dzīves panīkšanu. apmeklētākajiem tūrisma objektu uzņēmējiem.
Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu paplašināšana, uzlabojot sociālā dienesta piedāvājumu, tādējādi uzlabojot dienesta klientu vajadzības.
Jaunu Baldonei raksturīgu, balstītu dziednieciskajos resursos sociālās aprūpes pakalpojumu attīstīšana.

10.09.2012.. 96 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

10.PĀRVALDE

10.1. Dome Baldones novada domes lēmējvaru veido 15 deputāti. Dome no pašvaldības deputātiem ir ievēlējusi trīs komitejas:
Finanšu un attīstības komiteju 7 locekļu sastāvā;
Izglītības un kultūras jautājumu komiteju 5 locekļu sastāvā;
Sociālo jautājumu komiteju 5 locekļu sastāvā.

10.2. Administrācija Baldones novada domes administrāciju var raksturot kā optimālu nelielai pašvaldībai un „tuvu iedzīvotājiem”.

Domes administrācijā strādā 28 darbinieki. Komunālajā saimniecībā un ar to saistītajās struktūrvienībās kopā nodarbināti 37 cilvēki. Ar kultūras un sporta dzīves organizēšanu saistīti 23 darbinieki (4 treneri, 19 pulciņu un kolektīvu vadītāji, kultūras un sporta organizatori).

Baldones novada kapitālsabiedrības ir Baldones novada SIA „BŪKS” un SIA „Sociālās aprūpes centrs „Baldone””.

SIA „BŪKS” sniedz komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un iestādēm, t.sk.
dzeramā ūdens ieguve, piegāde,
kanalizācijas notekūdeņu savākšana, attīrīšana un novadīšana;
siltuma enerģijas ražošana un piegāde;
dzīvojamā fonda apsaimniekošana.

SIA „Sociālās aprūpes centrs „Baldone”” sniedz sociālās aprūpes pakalpojumus institūcijā veciem cilvēkiem.

Pašvaldības iestādes:
Baldones vidusskola;
Baldones pirmskolas izglītības iestāde „Vāverīte”;
Jāņa Dūmiņa Baldones mūzikas pamatskola;
Baldones mūzikas skola;
Baldones mākslas skola;
Baldones kinoteātris;
Baldones novada bibliotēka;
Baldones novada bāriņtiesa;
Baldones novada Dzimtsarakstu nodaļa.
Baldones novada Būvvalde;
Baldones novada Sociālais dienests.

Pašvaldība ir dalībnieks šādās organizācijās un asociācijās:
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijā;
Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijā;
Latvijas Pašvaldību savienībā;
Latvijas Pilsētu savienībā;
Rīgas reģiona attīstības padomē.
Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldē;
Biedrībā „Baldones Partnerība”.

Sabiedrības informēšana Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem un pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidojusi 15 komisijas. Atsevišķu uzdevumu veikšanai vai pasākumu organizēšanai dome veido arī darba grupas un valdes. Reizi mēnesī laikraksta „Rīgas Apriņķa Avīze” sastāvā iznāk„Baldones Ziņas”.

10.09.2012.. 97 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Baldones mājas lapa ( www.baldone.lv ) veidota kā kompakts visu informāciju ietverošs informācijas resurss, kur vienkopus pieejama gan pašvaldības, gan iestāžu un uzņēmumu informācija. Mājas lapu apmeklē no 50- 150 apmeklētāju dienā, atsevišķās dienās līdz 200 unikālajiem apmeklētājiem.

Iedzīvotāju iesniegumi tiek izskatīti pēc iespējas reaģējot ātri un pēc būtības. Ja jautājums ir skaidrojums, netiek prasīta iesnieguma iesniegšana. Pašvaldības darbinieki atbild gan elektroniski (mājas lapas sadaļa „Pašvaldība atbild”), gan klātienē. Mājas lapā pieejama arī informācija par domes darbinieku mobilo tālruņu numuriem. Apmeklētāju pieņemšanas dienas pašvaldībā ir pirmdienas 8.00 - 19.00 un ceturtdienas 8.00 - 17.00 (būvvalde apmeklētājus pieņem pirmdien, trešdien no 9.00 -17.00).

Mazā administratīvā struktūrā nav finansiāli pamatoti ieviest dārgus pārvaldes risinājumus, līdz ar to tādi jautājumi kā centralizēta datu pārvaldība, informācijas sistēmas, dokumentu pārvaldība ir risināti ikdienas vajadzību līmenī. Tas būtiski ekonomē līdzekļus, tomēr ilgtermiņā pastāv risks apgrūtinātai e-pārvaldes ieviešanai un pilnvērtīgai valsts informācijas sistēmu izmantošanai, līdz ar to – efektīvai publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

2012.gada sākumā pašvaldība piedāvā 14 elektroniskos pakalpojumus, kas atbilst otrajam elektronizācijas līmenim. Baldones mājas lapā gan lejupielādēt veidlapas, gan iesniegt iesniegumu, izmantojot e-parakstu:
Iesniegums SIA "BŪKS" par pieslēgšanu pie pilsētas centrālajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem;
Iesniegums par nekustamā īpašuma pārdošanu ( par pašvaldības atteikumu no pirmpirkuma tiesībām);
Dzīvesvietas deklarācijas pielikums “ Zinas par nepilngadīgajiem bērniem”;
Dzīvesvietas deklarācija;
Iesniegums par detālplānojuma izstrādes veikšanu;
Iesniegums būvvaldeu;
Būvniecības iesniegums - uzskaites karte;
Iesniegums izziņas saņemšanai par zemes gabala perspektīvo izmantošanu;
Iesniegums izziņas saņemšanai par jaunbūvi;
Pieteikums zemes ierīcības projektam (nekustamā īpašuma veidošana);
Pieprasījums būvatļaujas saņemšanai;
Apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai;
Iesniegums par būvdarbu pārtraukšanu;
Apliecinājuma karte būves vai būves daļas vienkāršotai renovācijai vai vienkāršotai rekonstrukcijai.

Baldones pašvaldības pakalpojumi nav integrēti www.latvija.lv.

10.3. Projektu darbība Baldones novada nozīmīgākie projekti saistīti ar apjomīgām investīcijām no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta, Baldones vidusskolas informatizācijas projekts, dabaszinātņu kabinetu modernizācija) un Klimatu pārmaiņu finansu instrumenta (bērnudārza siltināšana).

Laikā no 2008.-2012.gadam ieviesti projekti par kopējo summu 4 043 285,07 LVL (bez PVN) (22.tabula . Projektus ievieš pašvaldības iestādes, sabiedrības, kurās pašvaldībai pieder kapitāldaļas, kā arī domes administrācija. Domē nav pastāvīgas Attīstība plānošanas daļas, nepilnu darba dienas laiku strādā projektu vadītājs. Plānošanas kapacitātes paaugstināšanai dome ir piesaistījusi projektu vadības speciālistu.

22.tabula Pašvaldības projektu darbība (2009/-2012.gadai) Projekta partneri Projekta nosaukums Finansējums Projekta mērķi un aktivitātes un dalībnieki „Ūdenssaimniecības Finansējuma 3 622 567,88 LVL, Mērķi ir kvalitatīva dzeramā ūdens attīstība saņēmējs SIA t.sk. piegādes nodrošināšana un ūdens resursu Austrumlatvijas upju „BŪKS” 2 828 184,75 LVL KF; aizsardzība, ar komunālajiem baseinu pašvaldībās, 206 580,26 LVL valsts; notekūdeņiem vidē novadītā piesārņojuma II kārta, Baldone” 564 282,85 LVL pašvaldības. apjoma samazināšana, ūdenssaimniecības pirmais etaps. 2 802,85 SIA „BŪKS”. pakalpojumu, kas atbilst normatīvajos aktos

10.09.2012.. 98 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Projekta partneri Projekta nosaukums Finansējums Projekta mērķi un aktivitātes un dalībnieki noteiktajiem kvalitātes rādītājiem, „Infrastruktūra un pieejamības nodrošināšana. pakalpojumi” 3.5.1.1. aktivitātē Aktivitātes: „Ūdenssaimniecības
ūdensgūtnes rekonstrukcija, izbūvējot infrastruktūras attīstība jaunu urbumu - Baldones pilsētai un Avotu aglomerācijās ar cilvēku ciemam kopēju ūdensgūtni „Avoti”, ekvivalentu lielāku par
atdzelžošanas stacijas izbūve ar jaudu 2000”. 600 m 3/dnn,
ūdenstorņa remonts un tehniskā aprīkojuma modernizācija,
ūdensvada rekonstrukcija 3023 m garumā,
dīzeļelektrostacijas iegāde ūdensapgādes sistēmas darbināšanai elektroenerģija pārtraukumu gadījumā,
jaunu sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūve ar jaudu 600m 3/dnn,
divu jaunu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve un trīs esošo kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija,
kanalizācijas spiedvadu izbūve 756 metru garumā,
kanalizācijas pašteces vadu izbūve 1770 metru garumā. "Dziedošie Kaimiņi" Viru (Igaunija) Igaunijas-Latvijas pārrobežu Mērķis ir stiprināt vietējās kultūras pagasta sadarbības programma. identitāti un ar igauņiem kopīgās pašvaldība, kā kormūzikas tradīcijas. vadošais partneris 35 150,77 LVL, t.sk. Galvenās aktivitātes ietver diriģentu sadarbībā ar Viru 3 226,08 LVL pašvaldības, meistarklases, kopējas jauniešu koru pilsētas domi, 2 046,54 LVL valsts nometnes un sadraudzības koncertus, kā arī Jūrmalas domi, 29 878,15 LVL ES. vienotas latviešu un igauņu dziesmu Ogres novada grāmatas sastādīšanu. domi un Baldones Koriem projekta ietvaros iegādāti jauni novada domi. tautas tērpi. Projekta ietvaros tika No Baldones nomainīta Vanagkalna estrādes grīda 316,8 projektā piedalās m2 platībā. mūzikas koristu nometne Igaunijā, semināri pamatskolas 5 – 9 diriģentiem Jūrmalā un Viru klašu koris un Igauņu-latviešu bērnu dziesmu svētki vidusskolas 5 – 9 Vanagkalna estrādē ar 200 projektā klašu koris. iesaistītajiem koristiem. „Energoefektivitātes Projekta ieviesējs 134 337,81 LVL, Energoaudita un tehniskā projekta izstrāde, paaugstināšana – Baldones t.sk. Renovācijas darbi. pirmsskolas izglītības novada 114 187 Klimata pārmaiņu Veikto ēkas siltināšanas darbu rezultātā iestādē „Vāverīte”” pašvaldība finanšu paredzēts samazināt ēkas siltuma patēriņu Instrumenta (KPFI) no 235,83kWh/m2 līdz 102,25 kWh/m2, t.i. 20 150 LVL pašvaldības par 57%. Aprēķinātais CO2 emisijas samazinājums gadā ir 98277,63 kgCO2 (līdz projekta realizācijai esošā CO2 emisija gadā: 173507,07 kgCO2, paredzētā pēc projekta realizācijas: 75229,44 kgCO2 gadā, t.i. 57% samazinājums). Kopējais paredzētais projekta efektivitātes rādītājs ir 0,517 kgCO2/Ls gadā. „Satiksmes drošības Projekta ieviesējs 199 475 LVL, Mērķis ir uzlabot satiksmes drošību uzlabojumi Baldones – Baldones t.sk. Baldones pilsētā, likvidējot potenciāli pilsētā” novada 147 611,50 LVL ERAF, bīstamās vietas un veidojot gājējiem un pašvaldība 4 488,18 LVL valsts, riteņbraucējiem drošu infrastruktūru, 47 375,32 LVL pašvaldības atdalot tos no transportlīdzekļu plūsmas.

10.09.2012.. 99 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Projekta partneri Projekta nosaukums Finansējums Projekta mērķi un aktivitātes un dalībnieki Projekts paredz gājēju celiņa izbūvi Baldonē, Rīgas ielas posmā no Mežvidu ielas līdz Pilskalna (Iecavas) ielai 1017 m garumā. „Brīvā laika Projekta ieviesējs 4 998,87 LVL Mērķis ir veicināt jauniešos izpratni par pavadīšanas – Baldones t.sk. sportisko aktivitāšu lietderību fiziskās aktivitāšu novada 3 073,07 LVL Eiropas attīstības veicināšanai. Projekta ietvaros dažādošana pašvaldība Lauksaimniecības fonda teritorijā pie Baldones sporta kompleksa Baldones lauku attīstībai (ELFLA) paredzēts uzstādīt sešus āra trenažierus, iedzīvotājiem” 1 925,80 LVL lašvaldības izveidot pludmales volejbola laukumu un apstiprināšanu nodrošināt projekta publicitāti. „Baldones novada Projekta ieviesējs 24 792.90 LVL Eiropas Projekta mērķis ir paaugstināt Baldones attīstības plānošanas – Baldones Sociālais fonds (100%) novada teritorijas attīstības plānošanas kapacitātes novada kapacitāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu paaugstināšana” pašvaldība vietēja līmeņa teritorijas attīstības plānošanas procesu. Projekta īstenošanas 20 mēnešos paredzēts izstrādāt Baldones novada attīstības programmu 2014.-2020.gadam, veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, organizēt sabiedrisko apspriešanu un īstenot publicitātes pasākumus. „Speciālista piesaiste Projekta ieviesējs 18 500.00 LVL . Eiropas Mērķis ir paaugstināt Baldones novada Baldones novada – Baldones Sociālā fonda finansējums domes administratīvo kapacitāti, piesaistot domes novada sastāda 100% no kopējām teritorijas plānotāju Baldones novada administratīvās pašvaldība attiecināmajām izmaksām izaugsmes veicināšanai. Projektā paredzēts kapacitātes īstenot sekojošas darbības – piesaistīt paaugstināšanai” teritorijas plānotāju, nomāt darbavietas aprīkojumu un veikt publicitātes pasākumus. Radio pārraižu Projekta ieviesējs 3 462,67 LVL Mērķis - dažādot Baldones vidusskolas veidošanai un – Baldones t.sk. skolēnu sabiedriskās aktivitātes, organizēt pārraidīšanai novada 2 554,42 LVL ELFLA skolas darbu un nodrošināt apziņošu nepieciešamās pašvaldība 908,25 LVL pašvaldības ārkārtas situācijās. sistēmas uzstādīšana Baldones vidusskolā Datu avots: Baldones novada pašvaldība

Diemžēl novadā nav bijušas piesaistītas investīcijas no programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kuras galvenais uzdevums ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību.

Līdz 2010.gadam Baldones novadam nebija pieejams atbalsts no Lauku attīstības programmas. Tādēļ, salīdzinājumā ar Latvijas pašvaldībām, kurās ir pagasti, un kas atrodas ārpus Pierīgas reģiona un varēja pretendēt uz LEADER finansējumu, Baldones novadā sabiedrības un vietējās partnerības aktivitātes ir uzsākušās salīdzinoši nesen. Pieejamais finansējums ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam (11.4.pielikums).

10.4. Finanses 2011. gadā novada attīstību būtiski ietekmēja valsts ekonomiskā un finansiālā situācija, kā rezultātā tika plānoti mazāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kas ir lielākais ienākumu avots pašvaldībai. Valdība garantēja tikai 96% no plānotā IIN, pašvaldība budžetu veidoja vadoties no 98% IIN ieņēmuma, kā rezultātā tika nodrošināta visu struktūrvienību normāla funkcionēšana, kā arī pašvaldības budžeta ieguldījumi skolas tālākā celtniecībā un līdzfinansējums ERAF projektam „Satiksmes drošības uzlabojumi Baldones pilsētā”, LEADER projektam „Brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu dažādošana Baldones novada iedzīvotājiem”.

Veiksmīgi tika īstenots arī ES projekts „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai”. 2011. tika uzsākta jauna pašvaldības teritorijas plānojuma un attīstības

10.09.2012.. 100 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze programmas izstrāde pilnībā šos darbus finansējot no ES sociālā fonda līdzekļiem. Kopumā budžeta gads bija veiksmīgs. Visi iecerētie darbi tika paveikti, IIN ieņēmumi izpildīti 111,3% apmērā pret plānoto, nekustāmā īpašuma nodoklis(NĪN)-104,6%, ieņēmumi kopā -106,7% apmērā.

2011. gadā samazinājies bezdarba līmenis pašvaldībā no 8% gada sākumā uz 4,5% gada beigās, ekonomiskā aktivitāte nav mazinājusies.

2012. gada budžets tika izstrādāts ar nolūku nodrošināt visu struktūrvienību optimālu darbību ierobežotu līdzekļu apstākļos, ņemot vērā iespējamo pakalpojumu un degvielas cenu pieaugumu. Izstrādātajā budžetā plānoti arī līdzekļi tālākai attīstībai, turpinot skolas celtniecību, veicot kapitālo remontu PII „Vāverīte” grupas telpās un paredzot līdzekļus tehnisko projektu izstrādei. 2012. gada budžets ir bezdeficīta budžets, kā to paredz normatīvie akti. Budžeta prioritāte - izglītība, tādēļ Ls 220250 paredzēti vidusskolas rekonstrukcijas darbu turpināšanai un Ls 62440 PII „Vāverīte” remontdarbiem. Sakarā ar to, ka AS „Sadales tīkli” veic elektropārvades līniju rekonstrukciju pilsētas teritorijā, pašvaldībai nepieciešams veikt arī tai piederošo ielu apgaismes tīklu rekonstrukciju, līdz ar to Ls 61275 tiek paredzēti šiem darbiem. Būtiski ir turpināt meliorācijas sistēmas sakārtošanu pilsētas teritorijā, turpināt ielu un ceļu remontdarbus un teritorijas kopējo labiekārtošanu.

Baldones novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2012.gadā bija plānoti 2 808 293,00 apmērā, t.sk. nodokļu ieņēmumi - Ls 2003404, t.sk.
IIN - Ls 1773688, tostarp nesadalītais IIN par 2011. gadu – Ls 21934,
NĪN – Ls 189716,
NĪN parādi – Ls 40000,

Nenodokļu ieņēmumi, pakalpojumi 2012.gadā bija plānoti 94 546 LVL apmērā. Tos veido transferti no Valsts kases, pašvaldībām (mērķdotācijas pedagogu algām skolām un PII, norēķini ar citām pašvaldībām par izglītības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, projektu ieņēmumi) – 710343 LVL.

Līdzekļu atlikums 2011. gada beigās- 241507.99 Ls.

IIN un NĪN ir prognozēts atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr.1030 „Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un sadales kārtību 2012. gadā”, saskaņā ar kuriem Baldones novada pašvaldība nav donors šajā fondā un nesaņem arī dotāciju. Visus budžeta izdevumus pašvaldība nodrošina pati ar saviem ienākumiem. Salīdzinot ar 2011. gadā plānoto, IIN palielinājies par 8,63%, bet salīdzinot ar 2011.gada faktisko izpildi, tas ir tikai 97,62%. NĪN pieaugums, salīdzinot ar 2011. gadā plānoto, ir 9,5%, bet, salīdzinot ar faktisko izpildi, – 5,03%.

Nenodokļu ieņēmumu plānošanā būtiskas izmaiņas nav paredzētas, izņemot pašvaldības īpašuma pārdošanu, kas paredz cirsmas un zemes pārdošanu.

Salīdzinājums ar kaimiņu pašvaldībām Saskaņā ar Valsts kases datiem, 2009.gadā Baldones novadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis sastādīja 1,459 milj. LVL, nekustamā īpašuma nodoklis – 0,121 milj., LVL. kopējie ieņēmumi – 2,953 milj.LVL.

23.tabula Pašvaldību budžetu salīdzinājums 2010.gadā Iedz. Ienākumu Iedzīvotāju skaits Gada budžets, Budžets uz 1 nodoklis pašvaldības 2011. gada sākumā LVL iedzīvotāju, LVL budžetā uz 1 iedz., LVL Rīgas pilsēta 703581 434307511 617 371,0 Iecavas novads 9773 6024981 616 269,0 Ķekavas novads 21848 12206750 559 413,7 Vecumnieku novads 9638 5119341 531 223,1 Baldones novads 5729 3004021 524 295,4 Ķeguma novads 6301 3169463 503 275,2 Salaspils novads 23221 11276903 486 340

10.09.2012.. 101 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Izdevumi Baldones novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumi 2012.gadā bija plānoti 3 047 801.00 LVL apmērā, t.sk. • valsts kasē ņemto kredītu pamatsummas un % maksājumi – 182 945 LVL, • transferti citām pašvaldībām – 62 000 LVL, • izpildvaras izdevumi, ieskaitot deputātu un komisiju darba samaksu – 185 529,00 LVL (99,6%, salīdzinot ar 2011. gada faktiskajiem izdevumiem), • teritorijas attīstībai – 346 560,00 LVL (86,2% pret 2011.gada izpildi), • vides aizsardzībai un atkritumu apsaimniekošanai – 250 930,00 LVL (104,8%), • izglītībai – 851 726,00 LVL (99,97%), neskaitot mērķdotācijas pedagogu algām, • kultūrai, sportam, brīvā laika pavadīšanai – 245 256,00 LVL (110,3%), • sabiedriskajai kārtībai – 74 884,00 LVL (96,4%), • bāriņtiesai – 15 416,00 LVL (104%), • sociālajai aprūpei – 350 916,00 LVL (112,3%), • pedagogu darba samaksai – 474 715,00 LVL (74,1%), • sabiedrisko darbu apmaksai – 6 924,00 LVL, • kases atlikums gada beigās – 2 000,00 LVL.

2012. gadā būtiski pieauga kredīta pamatsummas maksājumi, salīdzinot ar 2011. gadu, jo jāsāk atmaksāt ūdenssaimniecības attīstībai ņemtais kredīts, un 2011. gadā dome lēma atlikt trīs kredītu pamatsummas maksājumus, tos sadalot turpmākajiem gadiem. Savukārt šogad panākta vienošanās ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par Ls 200 000 dzēšanu no skolas rekonstrukcijai 2005. un 2006. gadā ņemtajiem kredītiem proporcionāli šogad un nākamgad, atliekot šo kredītu atlikušās pamatsummas maksājumus līdz 2014. gadam ar nosacījumu, ka katru gadu vismaz Ls 100 000 tiek ieguldīti skolas celtniecībā.

2012. gadā būtiski pieauguši izdevumi kultūrai, jo sakārtota kolektīvu vadītāju, kormeistaru un koncertmeistaru darba samaksas sistēma, atjaunota jauktā kora darbība, papildus tiek apmaksāts modes deju grupu un futbola trenera darbs, kā arī paredzēti līdzekļi kora tērpu iegādei.

2012. pieaudzis arī sociālās aprūpes budžets. Tas saistīts ar to, ka SAC „Baldone” 2011. gada oktobrī no SIA reorganizēts par iestādi, bet pašvaldības budžetā tās izdevumi tika iekļauti tikai par trīs mēnešiem, līdz ar to 2011. gada izdevumi, kas iekļauti konsolidētajā pašvaldības budžetā bija kopumā mazāki. Šogad tiek plānota apkures katlu nomaiņa SAC „Baldone”. Sakarā ar SPC „Mercendarbe” slēgšanu, samazināti izdevumi, jo no 1. marta nepieciešami izdevumi tikai ēkas uzturēšanai.

Vispārējās izglītības pedagogu darba samaksai izdevumi plānoti 8 mēnešiem, atbilstoši Izglītības ministrijas piešķirtai mērķdotācijai.

Budžeta līdzekļu samazinājums teritorijas attīstībai saistīts ar to, ka 2012. gadā tika realizēts ERAF projekts „Satiksmes drošības uzlabošana Baldones pilsētā”, bet šogad tiek plānoti nelieli darbi, kas kopsummā nesasniedz 2011. gada izmaksas.

Dažādiem remontu, celtniecības un labiekārtošanas darbiem paredzēti Ls 391 190, pamatlīdzekļu iegādei – 88883 LVL, kas ieplānoti galvenokārt IT tehnikas nomaiņai.

Speciālais budžets Baldones novada pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi 2012.gadā tika plānoti 38013.00 LVL apmērā, t.sk.:
autoceļu fonds 36 013 LVL,
dabas resursu nodoklis 1 000 LVL,
ziedojumi 1000 LVL.

Speciālā budžeta ieņēmumi būtiski samazinājušies sakarā ar līdzekļu samazinājumu autoceļu fondā, kas ir par Ls 17245 mazāki kā 2011. gadā.

Speciālā budžeta izdevumi 2012.gadā tika plānoti 73 096 LVL apmērā, t.sk.:
autoceļu uzturēšanai – 62 382 LVL,
atkritumu savākšanai no dabas resursu nodokļa – 1 224 LVL,

10.09.2012.. 102 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

ziedojumi – 1 649 LVL,
rīcībnespējīgas personas rēķinu apmaksai – 7 841,31 LVL.

Speciālajā fondā ir ieskaitīts arī AS „Latvenergo” ziedojums – kartes elektroenerģijas apmaksai maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm 2012. gadā 5799,60 latu vērtībā. No 2011. gada kartes vērtības atlikums ir 2006,10 LVL vērtībā.

Kredītsaistības un finanšu situācijas prognoze

Laika posmā no 2005. gada līdz 2011. gadam pašvaldība ir saņēmusi Valsts kasē ilgtermiņa kredītus 1 933 270 LVL un īstermiņa kredītu satiksmes drošības projektam 122 000 LVL, kas 2011.gadā ir atmaksāts. No ilgtermiņa kredītiem uz 01.01.2012. ir atmaksāti 331 800 LVL. Atlikusī summa, kas nomaksājama līdz 2024.gadam, ir 1 601 470 LVL. izpildot noslēgtos līgumus, pašvaldībai 2013.gadā Valsts kasei jāatmaksā 151 816 LVL un kredīta procenti 77 763,91 LVL, procenti par kredīta apkalpošanu (0,25% gadā) – 3 624,14 LVL, t.sk. vidusskola rekonstrukcijai – 118 858 LVL (kopā 4 līgumi) un ūdenssaimniecības attīstībai – 32 958 LVL.

2014. gadā valsts kasei jāatmaksā 151 816 LVL, kredīta procenti 71 340,09 LVL, procenti par kredīta apsaimniekošanu – 3 244,60 LVL.

2011.gadā pašvaldība ir sniegusi vienu studējošā kredīta galvojumu studijām Anglijā EUR 20 960 apmērā.

Programmas termiņam programmas izstrādes laikā tika modelēta situācija, ja rodas nepieciešamība uzņemties jaunas finansiālas saistības. Izvirzot pieņēmumus (24.tabula pirmā aile), var prognozēt, ka līdz 2020.gadam pašvaldība, saglabājot finanšu stabilitāti, var uzņemties kredītsaistības 10% apmērā no pašvaldības budžeta, tādējādi aizņemoties 13,4 milj. latu dažādu projektu realizācijai

Attīstības programmā nepieciešams apskatīt gan rīcības, ko iespējams realizēt pašvaldības budžeta ietvaros, gan izvērtēt iespēju uzņemties jaunas kredītsaistības, lai piesaistītu lielāku apjomu ārējā sabiedriskā finansējuma.

Pie pesimistiskā scenārija, nepieciešams realizēt vismaz stratēģiski nozīmīgākos projektus.

24.tabula Baldones novada pašvaldības finanšu modelis, tūkst. LVL 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 Budžets (5% pieaugums) 2755 2838 2923 3010 3101 3194 3290 3388 3490 3595 Saistības līdz 2011. gadam 295 216 210 203 197 163 157 157 157 157 Saistības līdz 2011.gadam+ visas jaunas saistības 295 216 281 289 297 279 321 338 355 355 Saistības līdz šim gadam % no budžeta ieņēmumiem 10,70% 7,61% 9,61% 9,59% 9,59% 8,73% 9,77% 9,97% 10,16% 9,87% Jaunu saistību % 0% 3% 1% 1% 1% 2% 1% 1% 0% 1% Jaunās saistības summa - 71 15 15 16 48 16 17 - 18 Kopā saistības gadā 295 287 295 304 313 327 338 355 355 373 Kopā saistību % no pamatbudžeta ieņēmumiem 10,7% 10,1% 10,1% 10,1% 10,1% 10,2% 10,3% 10,5% 10,2% 10,4% Pamatsumma - 35 7 8 8 24 8 8 - 9

10.09.2012.. 103 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 (puse no jaunajām saistībām) Kredīta summa (25 gadi) = nauda pieejama pašvaldības līdzfinansējum am projektos - 887 183 188 194 599 206 212 - 225 Projekta summa (ja pašvaldības līdzfinansē- jums ir 20 %) - 4 434 913 941 969 2 994 1 028 1 059 - 1 123 Projektu summa, ja kopējais saistību apjoms ap 10%

Kopā 13461

10.09.2012.. 104 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

10.5. SVID. Pārvalde.

Stiprās puses Vājās puses
Maza kompakta (atbilstoša pašvaldības
Nepietiekama projektu vadības kapacitāte. lielumam) administrācija.
Administratīvās kapacitātes trūkums
Optimāls pašvaldības iestāžu un sabiedrības līdzdalības, galvenokārt pašvaldības struktūrvienību skaits. elektronisko pakalpojumu, attīstīšanā.
Ir uzkrāta pieredze dažāda mēroga
Vienotas datu pārvaldības sistēmas trūkums. projektos, tostarp lielu investīciju projektu pieredze (ūdenssaimniecība, skola).
„Iedzīvotājiem tuva” pašvaldība.
Finansiāli stabila pašvaldība (nepieciešamības gadījumā ir rezerve finanšu saistību palielināšanai).

Iespējas Draudi
Izmantot iespējas iesaistīt plašāku loku
ES fondu piedāvāto iespēju neapgūšana. iestāžu un realizēt mazāka mēroga projektus kā
E-pārvaldes ieviešanas kavēšanās un LEADER, sociālo pakalpojumu, vides, izglītības, u.c. iedzīvotāju kritika. projekti sadarbībā ar NVO sektoru.
Informatizācijas projektu ieviešana domē.
Attīstības daļas izveide.

10.09.2012.. 105 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

11.PIELIKUMI 11.1. Augstāka līmeņa attīstības plānošanas dokumenti

11.1.1. Eiropas Savienības līmenis

2007.-2013.gada periodā struktūrfondu (ESF un ERAF) un Kohēzijas fonda apguvi Latvijā nosaka Valsts stratēģiskais ietvardokuments (VSID), kur katram fondam atbilst sava Darbības programma (DP):
„Cilvēkresursi un nodarbinātība”;
„Uzņēmējdarbība un inovācijas”;
„Infrastruktūra un pakalpojumi”.

2014.-2020.gada periodā Eiropas Savienības galvenais dokuments būs „ Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei ”, kas apstiprināta Eiropadomē 2010.gada 17.jūnijā un kas aizvietos 2000.gada martā Eiropadomē apstiprināto Lisabonas stratēģiju.

Galvenais „ES 2020” stratēģijas mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību ES kopumā un katrā ES dalībvalstī atsevišķi. „ES 2020” stratēģijai ir trīs galvenās prioritātes: gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Lai sasniegtu augstākminētās prioritātes, „ES 2020” stratēģijai ir pieci kvantitatīvie mērķi, kuri aptver nodarbinātības politikas, pētniecības un inovācijas politikas, enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas, izglītības politikas un sociālās politikas jomas. „ES 2020” stratēģija balstās uz Integrētajām vadlīnijām, uz kā pamata ES dalībvalstis gatavo nacionālās reformu programmas „ES 2020” stratēģijas.

Latvijas nacionālā reformu programma „ES stratēģijas” īstenošanai (Latvijas NRP) tiek iesniegta Eiropas Komisijai vienlaicīgi ar Latvijas Konverģences programmu, un abas programmas, saskaņā ar Līgumu par ES darbību, ir ES līmeņa ekonomiskās politikas koordinācijas un uzraudzības instrumenta sastāvdaļa.

Latvijas NRP vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka investīciju apjoms Latvijas tautsaimniecībā saglabāsies zemā līmenī, tādējādi uzkrātā kapitāla devums potenciālajā izaugsmē ir salīdzinoši zems. Tādēļ, atkopjoties ekonomikai, turpmākā izaugsmes bāze būs pārsvarā vērsta uz efektivitātes uzlabošanos, par ko liecina kopējās faktoru produktivitātes komponentes pieaugums.

Baldones novada attīstības programma izstrādāta pierodam, kas sakrīt ar Eiropas Savienības plānošanas pierodu, - 2014.-2020.gadam. Infrastruktūras objekti Baldones novadā, kuri ir iekļauti Eiropas Kopienas plānošanas dokumentos, ir starptautiskais transporta koridors, TEN-T autoceļš - VIA Baltica E67/A7 un plānotās Rail Baltic viena no iespējamām trasēm.

Uz Baldones novadu attiecas arī starptautiskās konvencijas un Eiropas direktīvas ir iestrādātas nacionālo plānošanas dokumentos (Attīstības plānošanas sistēmas likums).

Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai (VASAB) ir starpvaldību forums par Baltkrievijas, Dānijas, Igaunijas, Krievijas Federācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas telpisko plānošanu un attīstību atbildīgo ministru sadarbībai. Baltijas jūras reģiona telpiskās attīstības vīzijā 2030.gadam ir izklāstītas rīcībpolitikas pamatnostādnes un noteikta darba kārtība trijās tematiskās jomās:
Pilsētu tīklojuma izveides un pilsētas un lauku sadarbības veicināšana;
Iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošana
Jūras telpiskās plānošanas un apsaimniekošanas uzlabošana. Baldones novada pašvaldība attiecīgi var iesaistīties projektos, kas tiek iniciēti pirmajās divās darba kārtībās.

10.09.2012.. 106 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

11.1.2. Nacionālais līmenis Hierarhiski augstākie valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir: 19
ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam,
vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Nacionālais attīstības plāns (NAP).

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam

No sešām LIAS prioritātēm, Baldones novadam nozīmīgākās ir:
„Daba kā nākotnes kapitāls” – lai veicinātu dūņu, minerālūdens un mežu apsaimniekošanu.
„Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā”;
„Paradigmas maiņa izglītībā”;
„Telpiskā perspektīva”, kur Baldones novada teritorijā ir saistoši šāda nacionālā līmeņa politika (35.attēls): o Rīgas – Eiropas līmeņa metropoles ietekmes areāls; o Starptautiskas nozīmes transporta koridors (E67/A7); o Nacionālas nozīmes transporta koridors (P89)

35.attēls. LIAS 2030 Prioritāte „Telpiskā perspektīva”

Datu avots: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

19 Attīstības plānošanas sistēmas likums (9.pants)

10.09.2012.. 107 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr. 564 „Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam”). Kopš 2010.gada, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam stratēģijas īstenošanu veic atbilstoši Latvijas Stratēģiskās attīstības plānam 2010.-2013.gadam (LSAP) (Ministru kabineta 2010.gada 9.aprīļa rīkojums Nr.203). Zemāka līmeņa attīstības plānošanas dokumentus saskaņo ar LSAP.

LSAP sagatavošanas, īstenošanas un uzraudzības koordināciju veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (kā RAPLM funkciju turpinātāja). LSAP mērķis 2010.-2013.gadam – kāpināt valsts konkurētspēju.

25.tabula LSAP prioritātes un vidēja termiņa rīcības virzieni 1.prioritāte 2.prioritāte 3.prioritāte ekonomikas izaugsme sociālā drošība: publiskās pārvaldes reformas:
makroekonomiskās
nodarbinātība un
publiskās pārvaldes stabilitātes nodrošināšana; sociālais atbalsts; funkciju un pakalpojumu
uzņēmējdarbības vides un
reģionu atšķirību optimizēšana; atbalsta uzlabošana; mazināšana;
cilvēkresursu efektīva
zināšanu ekonomika;
veselība; pārvaldība publiskajā sektorā;
efektīvas, drošas un
izglītība;
e-pārvaldes veicināšana ilgtspējīgas enerģijas piegādes
fiziskā drošība. un birokrātisko procedūru nodrošināšana. atvieglošana valsts un pašvaldību iestāžu darbā.

Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (projekts) Reģionālās politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas reģionālo politiku turpmākajiem 7 gadiem.

Pašlaik spēkā esošo Reģionālās politikas pamatnostādņu darbības periods (2004-2014) tuvojas noslēgumam. Pašlaik izstrādes stadijā ir reģionālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kur Baldones novads.

Reģionālās politikas teritoriālā dimensijā Baldones novads:
noteikts kā novada nozīmes attīstības centrs, kurā jāattīsta novada līmeņa pakalpojumu apjoms un infrastruktūra;
ietilpst specifiskajā mērķteritorijā Pierīgas metropoles areālā.

Nozaru politikas un attīstības plānošanas dokumenti Šobrīd valstī ir 21 joma (nozare) un katrā no tām vairākas politikas un attīstības plānošanas dokumentu hierarhijas. Izstrādājot Baldones novada attīstības programmu 2014.-2020.gadam, izmantota politikas plānošanas datu bāze ( www.polsis.gov.lv ) un ņemtas vērā tās jomas, kas skar attīstības programmā izvirzīto ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķu sasniegšanai: 01. Budžeta un finanšu politika (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu apguves vadība, Privatizācijas fonda līdzekļi, Valsts nekustamie īpašumi 02. Industrijas un pakalpojumu politika (Mājokļu politika, Būvniecība, Enerģētika, Iekšējais tirgus, Uzņēmējdarbība un rūpniecība, Valsts un privātā partnerība, Tautsaimniecības struktūrpolitika, Ārējās ekonomiskās attiecības un tirdzniecība, eksporta veicināšana, Tūrisms 03. Uzņēmējdarbības politika (Mikrouzņēmumi, u.c.) 04. Transporta un sakaru politika (Elektroniskā pārvalde, Sakaru nozare, Transporta nozare 05. Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika (Lauksaimniecība un lauku attīstība, Meža nozare 06. Reģionālā politika (Eiropas Teritoriālā sadarbība, E-pārvalde, Pašvaldības, Teritorijas attīstības plānošana) 07. Vides politika (Vides aizsardzība, Dabas aizsardzība, Ilgtspējīga attīstība, Klimata pārmaiņas) 08. Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika (Jaunatnes politika, Sabiedrības integrācija) 09. Publiskās pārvaldes politika (valsts pārvalde, politiskās partijas, u.c.) 10. Kultūras politika

10.09.2012.. 108 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

11. Izglītības un zinātnes politika (Izglītība, Zinātne, Sports, Jaunatne, u.c.) 12. Tūrisma, sporta un brīvā laika politika 13. Nodarbinātības un sociālā politika (Darbs, Sociālā aizsardzība, Sociālā iekļaušana, Ārpusģimenes aprūpe, Bērni un ģimene) 14. Veselības aprūpes politika 17. Tieslietu politika (Komerctiesību politika, Nekustamā īpašuma tiesību politika) 18. Iekšlietu politika (Noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības politika, Iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas, migrācijas politika, Ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības politika) 19. Izglītības, darba un zinātnes politika 20. Sociālās aizsardzības politika (Bērnu un ģimenes politika, sociālā padrošināšana) 21. Valsts pārvaldes politika (Valsts pārvaldes politikas dokumenti)

Izstrādājot Baldones novada attīstības programmā 2014.-2020.gadam, tika ņemtas vērā arī aktuālākās politikas tendences, kā arī galvenie nozaru politikas un attīstības plānošanas dokumenti:
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam;
Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. - 2013.gadam un Programma Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2013.gadā;
Sporta politikas pamatnostādnes 2004. – 2012.gadam un to ieviešanai Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012.gadam;
Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam un Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam;
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam;
Pasta politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam;
Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. “Nacionāla valsts”;
Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam;
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2012.-2017.gadam;
Piejūras reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007.-2013.gadam;
Vides politikas pamatnostādnēs 2009-2015.gadam;
Daugavas un Lielupes upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni;
Koncepcija par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā;
Elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.-2016. gadam;
Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam;
Latvijas Republikas Otrais energoefektivitātes rīcības plāns 2011.- 2013.gadam;
Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.–2013.gadam;
Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007. - 2013.gadam;
Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas 2011.-2015.gadam projekts;
Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam;
Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006.g.);
Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam.

Jomās, kur nav izstrādāti attīstības plānošanas dokumenti, ir ņemtas vērā nozares likumos izvirzītie mērķi un principi.

11.1.3. Rīgas plānošanas reģions

Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija 2000.-2020.gadam Aktualizētā stratēģijas redakcija apstiprināta 2008.gada 22.decembrī, lēmums Nr.24.

Rīgas reģions attīstību atspoguļo trīs attīstības galvenie virzieni:

1. virziens: Rīgas reģions – Latvijas integrētas attīstības virzītājs, konkurētspējīgs Eiropas un pasaules reģions. 2.virziens: Rīgas reģions – iekšēji spēcīgs ilgtspējīgas attīstības reģions; 3.virziens: Rīgas reģions – augstas dzīves kvalitātes reģions;

10.09.2012.. 109 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

1.virziens: Rīgas reģions – Latvijas integrētas attīstības virzītājs, konkurētspējīgs Eiropas un pasaules reģions • Aktīvas, dinamiskas un daudzveidīgas uzņēmējdarbības reģions, atvērts un drošs investīcijām izdevīgs sadarbības partneris Latvijā, Baltijas jūras telpā un Eiropā; • Starptautiski atzīts pakalpojumu centrs; • Uz jaunām idejām un zināšanām balstītas visaptverošas un efektīvas attīstības politikas virzītājs; • Reģions, kur ir augsta izglītības, zināšanu un pētniecības loma tautsaimniecības attīstībā; • Ērti, droši un ātri sasniedzamu Eiropas transporta mezgls Ritumu –Austrumu tranzīta nodrošināšanā un perspektīvā izvērst Ziemeļu-Dienvidu virziena transporta saiknes.

2.virziens: Rīgas reģions – iekšēji spēcīgs ilgtspējīgas attīstības reģions • Uz jaunām idejām un zināšanām balstītas, visus attīstības aspektus un tautsaimniecības sektorus aptverošas, efektīvas attīstības politikas konsekventu virzītājs, kas veicinātu inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu uzplaukumu; • Reģions, kur veidojas policentrisks apdzīvojums un spēcīgs mazo pilsētu tīkls nodrošina lauku ekonomikas dažādošanu un darba vietas lauku iedzīvotājiem; • Reģions, kur tautsaimniecības attīstīšana, dabas un kultūrvēsturisko vērtību izmantošana notiek respektējot nākamo paaudžu intereses; • Reģions, kur efektīvi un sasvstarpēji koordinēti darbojas visas vietējās pašvaldības un ir sakārtota publiskās pārvaldes sistēma.

3.virziens: Rīgas reģions – augstas dzīves kvalitātes reģions • Uzlabot lauku teritoriju, mazo pilsētu un Rīgas sasniedzamību pamatojoties uz efektīvu, savstarpēji saskaņotu, iedzīvotājiem ērtu un drošu, un videi draudzīgu sabiedriskā transporta sistēmu; • nodrošināt cilvēkiem pievilcīgu, veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, atzīstot, ka, • veselīga sabiedrība ir galvenā vērtība; • attīstīt aktīvu informācijas un zināšanu sabiedrību, nodrošinot reģionā uz attīstību vērstu izglītības un modernās infrastruktūras pieejamību; • izkopt reģiona unikālās lauku un urbānās ainavas un savdabīgo un kultūrvēsturiski bagāto kultūrvidi, lai pārliecinoši ieņemtu savam potenciālam atbilstošu vietu Eiropas un Baltijas jūras kultūrtelpā; • radīt atpūtai un tūrismam pievilcīgu vidi, kas veidota, izkopjot esošās tradīcijas un • saglabājot dabas un kultūras vērtības; • veikt koordinētu, uz attīstību vērstu un ar sabiedrības līdzdalību veidotu integrētu reģiona attīstības plānošanu.

Lai panāktu Rīgas reģiona sekmīgu attīstību, ievērojot aktuālos un perspektīvos attīstības procesus, stratēģija nosaka, ka ir nepieciešams risināt vairākus nozīmīgus attīstības jautājumus: • Veidot reģiona visaptverošu vietējo un starptautisko attīstības politiku. • Paaugstināt sadarbības efektivitāti starp reģiona pašvaldībām, ar citiem Latvijas reģioniem un valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem. • Attīstīt cilvēku resursus, veicinot dzimstības pasākumus, paplašinot iespējas pieejamai un kvalitatīvai izglītībai, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, sociālo aizsardzību un pakalpojumus mūsdienīgā līmenī. • Veicināt perspektīvo reģiona tautsaimniecības nozaru un uzņēmējdarbības virzienu attīstību, veidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, attīstot uz zināšanām un pētniecību balstītas modernās tehnoloģijas un inovācijas, atbalstīt nozares, kuras ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību. • Radīt priekšnosacījumus reģiona kā starptautiski atzīta pakalpojuma centra (finansu, tranzīta u.c.) attīstībai. • Izveidot kvalitatīvu transporta, sakaru un informācijas tehnoloģiju, enerģijas un vides infrastruktūru. • Attīstīt ar starptautiskos transportu saistīto infrastruktūru. • Izveidot drošu, ērtu, videi draudzīgu un savstarpēji saistītu, reģiona sabiedriskā transporta sistēmu. • Attīstīt vietējo un starptautisko tūrismu. • Saglabāt un attīstīt reģiona Latvijas kūrortus, izmantojot unikālos minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu resursus.

10.09.2012.. 110 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

• Saglabāt un attīstīt kultūrvidi - daudzveidīgo, kultūrvēsturisko mantojumu un citus savdabīgos reģiona (tūrisma) resursus. • Attīstīt ilgtspējīgu daudzcentru (policentrisku) apdzīvojuma sistēmu. • Nodrošināt kvalitatīvu un pievilcīgu pilsētas un lauku vides un ainavas attīstību. • Saglabāt un attīstīt ilgtspējīgu un veselīgu dabas vidi. • Sekmēt esošo mājokļu revitalizāciju, kvalitatīvu un pieejamu mājokļu attīstību.

Rīgas reģionam noteiktas šādas attīstības prioritātes : 1. Virzībā uz vispārējo mērķi, pastāvīgai attīstībai ilglaicīgā perspektīvā, kur nepieciešams, lai Rīgas reģions būtu sekmīgs Eiropas attīstības reģions, prioritāte darbībai ir: uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstības veicināšana, informācijas tehnoloģiju (IT) izplatījuma radīšana un inovatīvu tehnoloģiju piesaiste, atbalstot funkcionāli un telpiski tīkloto, savstarpēji papildinošo ekonomisko struktūru - klāsteru rašanos. Lai šo prioritāti īstenotu ir nepieciešams kultūras potenciāla, jaunas vispārējās izglītības, intelektuāli radošas uzņēmējdarbības veicināšanu, specializētas izglītības, pētījumu un uzņēmējdarbības sasaisti, un arī tīklotas sadarbības – komunikāciju attīstība. 2. Lai nodrošinātu šodien nepieciešamos pakalpojumus reģiona iedzīvotājiem, un uzturētu tos nākotnē pastāvīgi augošu vajadzību līmenī, kā arī lai nodrošinātu no tīklotas sadarbības atkarīgo jauno pakalpojumu un inovatīvo ekonomiku t.sk. ekonomiskos klāsterus, prioritāte darbībai ir: “sasniedzamības” infrastruktūras attīstība satiksmes, komunikāciju un informācijas sasniedzamības ātrumam un izplatībai reģionā (iekšējā sasniedzamība), un reģiona ātru un biznesam ērtu sasaisti ar Baltijas jūras reģiona, Eiropas un globālajiem satiksmes, komunikāciju un informācijas tīkliem (ārējā sasniedzamība). Lai šo prioritāti īstenotu ir nepieciešams kultūras, sociālo pakalpojumu un izglītības pieejamības attīstība no vienas puses un tehniskās infrastruktūras attīstību no otras puses, kas ir priekšnoteikumi šīs prioritātes īstenošanai. Darbībai jāsakņojas satiksmes, komunikāciju un informācijas mērķtiecīgā organizācijā, koordinācijā un vadībā “sasniedzamībai”. 3. Lai nodrošinātu esošo dzīves vides, dabas un kultūras vērtību un daudzveidības pastāvīgu uzturēšanu un pilnveidošanu, kā arī paaugstinātu efektīvu enerģijas ieguves un izlietojuma telpisko sadalījumu prioritāte darbībai ir: ilgtspējīgas un līdzsvarotas telpiskās struktūras attīstība radot veselīgus dzīves vides apstākļus daudzcentriska apdzīvojuma struktūrā, priekšnoteikumus jauna veida ekonomikas attīstībai piekrastē un laukos - sadarbībā ar vidējām un mazajām pilsētām, kā arī videi labvēlīga tūrisma attīstības potenciāla izmantošanai.

Lai šo prioritāti īstenotu ir nepieciešams, pirmkārt, integrētas pilsētu ekonomiskas dažādošanas stratēģijas, veicinot uzņēmumu sadarbības tīklus starp moderniem maziem un vidējiem uzņēmumiem pilsētās un laukos, tiecoties uz sociālo un funkcionālo daudzveidību pilsētu grupējumos (klāsteros), kas ietver integrētu lauku teritoriju un vidēju, mazo pilsētu pamatpakalpojumu un sabiedriskā transporta tīklu. Otrkārt, ir nepieciešama integrēta un efektīvi koordinēta telpiskās attīstības politika un kopīga zemes izmantošanas un transporta plānošana, kā arī ekoloģiski jūtīgo teritoriju un teritoriju ar augstu bioloģisko daudzveidību apsaimniekošanas plānošana.

Ekonomikas profils Ekonomikas profils 20 paredz Rīgas plānošanas reģiona specializāciju - Uz radošumu un zināšanām balstītas ekonomikas reģions. Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profils ir balstāms uz līdzsvaru starp prioritārām nozarēm (specializācija), kas veidojas uz esošiem resursiem, ar tām saistīto nozaru atbalstu (dažādošana) un kopēju uzņēmējdarbības un inovāciju sekmēšanu (vide).Reģiona teritoriju (pašvaldību) specializācija ir būtiska un vērtējama atbilstoši vietējiem resursiem un valsts atbalsta politikai. Perspektīvie uzņēmējdarbības virzieni 1. Izpētes un attīstības pakalpojumi 2. Radošās industrijas 3. Augstas pievienotās vērtības ražošana 4. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumi 5. Nestandarta un “tieši laikā” eksportspējīgi ražošanas pakalpojumi

20 Rīgas plānošanas reģions.

10.09.2012.. 111 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

6. Gaisa un jūras satiksme 7. Tūrisms 8. Zaļās ekonomikas un ilgtspējīga dzīves veida nozares

Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma 2005.-2011.gadam un tās aktualizētās redakcijas darba variants

Programma (apstiprināta 2005.gada 7.janvārī). 2011.gadā tā ir aktualizēta līdz 2013.gadam. Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma 2009.-2013.gadam ir apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2012.gada 13.janvārī.

Programma izvirza teritoriālo fokusu un tematisko fokusu. Teritoriālajā fokusā Baldones novads iekļaujas Rīgas aglomerācijā, kur jārisina tādi jautājumi kā:
Apdzīvojums – suburbanizācijas procesu vadība;
Transporta organizācija, plānošana, pārvaldības un sabiedriskais transports;
Pilsētu un lauku mijiedarbība;
Valsts un reģiona loma procesu regulēšanā.

Tematiskajā fokusā ir izvirzītas septiņas prioritātes (skat. attēlu nākamā lappusē). Baldones novads iekļaujas visās prioritātēs un, jo īpaši, 6.prioritātē „Daudzveidīgi un starptautiski pievilcīgi tūrisma pakalpojumi”.

10.09.2012.. 112 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2005.-2025.gadam (apstiprināts ar Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes 2007.gada 2.februāra lēmumu) nosaka, ka Pierīgas attīstības centri ir pilsētas, kuras kalpo gan kā rajona mēroga, gan vietējās ekonomikas atbalsta centri, vai piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus un nodrošina nepieciešamās funkcijas – Sigulda, Salaspils, Olaine, Saulkrasti, Baldone, Vangaži, Baloži.

10.09.2012.. 113 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Baldone ir ieskaitīta mazo pilsētu un lauku ciemu grupā un tai vienīgajai no šīs grupas apdzīvotajām vietām ir atzīti pietiekami rekreācijas resursi, lai tā varētu attīstīties par reģiona nozīmes rekreācijas centru

26.tabula Policentriskā atbalsta karkasa apdzīvojuma centru raksturojums (perspektīva) Apdzīvojuma Apdzīvotas centra Pamatfunkcijas Speciālā loma vietas līmenis Rīga starptautisks saikņu krustpunkts, darījumu centrs, vārtu, Baltijas “mazās Briseles”, pārvaldes, pakalpojumu, izglītības, zinātnes, Latvijas galvaspilsētas, reģiona kultūras un sporta centrs, osta, attīstības virzītājspēka infrastruktūras mezgls, zināšanu ietilpīga ražošana Jūrmala starptautisks pakalpojumu, rekreācijas starptautiskas un nacionālas nozīmes kūrorts, EKO tūrisms, konferenču, semināru u.tml. norises vieta valsts nacionālas nozīmes atpūtas vieta Baldone vietējs pakalpojumu, rekreācijas, darījumu, Reģiona nozīmes kūrorts, SPA guļamistabas pakalpojumu, konferenču, semināru u.tml. norises vieta Salaspils vietēja multimodāls tranzīttransporta mezgls, nacionālas nozīmes loģistikas darījumu, guļamistabas, pakalpojumu pakalpojumu centrs Olaine vietējs ražošana (farmācijas rūpniecība), inovāciju centrs farmācijas nozarē pakalpojumu, darījumu, guļamistabas

Reģiona teritorijas plānojums paredz ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica izbūvi maršrutā Tallina – Rīga - Kauņa - Varšava– Berlīne ar paplašinājumiem Somijā un Eiropas dienvidos, kas nodrošinās Baltijas jūras reģiona sasaisti ar pārējo Eiropu. Maģistrāles II variants perspektīvā plānots cauri Baldones novada teritorijai.

10.09.2012.. 114 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

36.attēls. Baldones novads Rīgas plānošanas reģiona transporta struktūrā

Kā reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumi reģiona teritorijas plānojumā ir minēti: • Kritiskās masas uzturēšana un pārmantojamība, • Sasniedzamības paaugstināšana un noturība (ilgtspējība), • Vides kvalitāte. • Attīstības virzītājspēku esamība, uzsverot, ka regulāru, noturīgu saikņu pastāvēšana savukārt ir reģionu vienojošo funkciju intensitātes un nozīmīguma palielināšanās priekšnosacījums. Tādas īpaši ir sadarbības saiknes teritoriju pārvaldībā kopēju vajadzību nodrošināšanai, kopēju problēmu risināšanā un reģiona attīstīšanā. Piemēram, mājokļu, darba un pakalpojumu nodrošināšanā reģiona telpā; iedzīvotāju sabiedriski un saimnieciski motivētas pārvietošanās nodrošināšanā reģiona telpā, kas pamatā balstās uz sabiedrisko transportu.

10.09.2012.. 115 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

37.attēls. Rīgas plānošanas reģiona perspektīvā telpiskā struktūra

Baldones novads ietilpst „Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas telpā”. Šāda izmantošana noteikta faktiski visām Pierīgas pašvaldībām, izņemot daļai Ķekavas novada, kur ir „Lauku telpa ar jauktu zemes lietojumu”. Ņemot vērā intensīvo Pierīgas apbūves attīstību, Baldones novads ir viens no nedaudzajiem, kas turpina atbilst reģiona teritorijas plānojumā noteiktajai telpiskajai struktūrai.

Rīgas plānošanas reģiona perspektīva attiecībā uz Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritoriju nosaka sekojošo:

„Rīgas zaļajam mežu, purvu un neapbūvēto lauksaimniecības zemju lokam ir ievērojama ekoloģiskā funkcija kvalitatīvas vides nodrošināšanai Rīgas pilsētā (gaiss, mikroklimats, u.c). Tam ir rekreācijas funkcija Rīgas iedzīvotājiem. Šobrīd loka teritorija šai funkcijai netiek pilnībā izmantota, bet pastāv lielas attīstības iespējas (Pirmā Pasaules kara Ziemassvētku kaujas vietas Tīreļpurvā – tūrisma iespējas, Baldone un tās apkaimes attīstība rekreācijai, Baldones kūrorta resursu – minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu izmantošana uz vietas, u.c.).

Lai nodrošinātu vides kvalitāti un rekreācijas iespējas nepieciešams saglabāt Rīgas zaļo mežu, purvu un neapbūvēto lauku teritoriju - lauksaimniecības zemju loku kā vienotu dabas kompleksu, to saistot ar no Rīgas izejošajiem radiālajiem zaļajiem (ietverot mežus, purvus, pļavas, tīrumus, u.c.) atklātās neapbūvētās telpas stariem, kas kalpotu Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju rekreācijai (velo izbraucieni, pastaigas, skriešana, slēpošana, u.c.), kā arī plašāku zaļā loka rekreācijas teritoriju sasniegšanai.

Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijā nav paredzamas tādas dinamiskas darbības, kas rada kaitējumu videi un mazina rekreācijas iespēju attīstību, nav pieļaujama meža zemju transformācija dzīvojamai un ražošanas apbūvei, kā arī lauksaimniecības zemju transformācija dzīvojamai un ražošanas apbūvei bez īpaši pamatotas vajadzības.

Ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus, zaļajā lokā nav pieļaujama jaunu izkaisītu „atlūzu” dzīvojamo ciemu („pļavu ciemu”, „mežu ciemu”) veidošana, kā arī atsevišķi izvietotu ražošanas ēku attīstība. Šobrīd jāizmanto iespēja atbalstīt lielāko jaunbūvēto dzīvojamo ciemu pārveidošanu par ilgtspējīgām apdzīvotām vietām ar atbilstošu inženiertehnisko un sociālo infrastruktūru, pakalpojumiem un darba vietām.

10.09.2012.. 116 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Jāparedz pasākumi, lai nepieļautu apdzīvoto vietu saplūšanu, īpaši jāsaglabā atvērtā telpa un zaļie starpposmi galvenajos attīstības virzienos (Rīga – Jūrmala, Rīga – Ogre - Lielvārde, Rīga – Jelgava).

Plašas Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijas pieder Rīgas pilsētai (tās pārvalda Rīgas mežu aģentūra). Rīgas pilsētas un reģiona iedzīvotāju kopīgās interesēs ir, saglabājot zaļā loka mežu, pļavu, purvu u.c. bioloģisko daudzveidību, nodrošināt vides kvalitāti Rīgā un Pierīgā, kā arī iespēju šī loka telpu izmantot kā atbilstoši labiekārtotas rekreācijas teritorijas.

Gan Rīgas pilsētai un gan vietējām pašvaldībām būtu nepieciešams ievērot Rīgas attīstības plāna nosacījumu „veicināt ārpus Rīgas administratīvajām robežām esošo Rīgas pašvaldībai piederošo mežu saglabāšanu un izmantošanu iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām”. Ņemot vērā pretrunīgās intereses par šī loka teritorijas izmantošanu (urbāno spiedienu), Rīgas pilsētai kopā ar vietējām pašvaldībām nepieciešams izstrādāt un pieņemt attiecīgu Pierīgas teritoriju izmantošanas un attīstības politiku, izstrādāt Pierīgas ekoloģiskā tīkla plānu un saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un attiecīgo metodiku (MK noteikumi Nr.63 „Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika”) tā ietvaros noteikt meža aizsargjoslu ap Rīgas pilsētu, sekojoši to ietverot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.”

„Mezgla” areāli un vietas ir stratēģiski nozīmīgi punkti, kur nepieciešami kompleksi attīstības pasākumi, lai reģiona telpiskā attīstība realizētos atbilstoši vēlamajai - perspektīvajai struktūrai. Vēlamā attīstība tiek vadīta, izstrādājot konkrētus reģiona attīstības projektus un piesaistot investīcijas.”

Kā īpaši nozīmīgas plānojumā tiek ieteiktas prioritāri attīstāmās reģiona teritorijas, vietas un tīkli (3.8. att.): • urbānās attīstības teritorijas Rīgas piepilsētas D un DA daļā; • ātrgaitas autoceļu jaunie un rekonstruējamie posmi; • rekonstruējamie Rīgu apliecošie – reģiona daudzfunkcionālos un specializētos attīstības centrus savienojošie un radiālie autoceļu posmi; „Ziemeļu šķērsojums” ar ievadiem Rīgā; • inovatīvo centru - pētniecisko un tehnoloģiju parku attīstība – Salaspilī, Ogrē un lidostas „Rīga” apkaimē; • starptautisko gaisa auto / dzelzceļa satiksmes un pakalpojumu loģistikas infrastruktūra – Tukumā; • ražošanas attīstības teritorijas – Olainē un tās apkaimē; • sporta / izglītības / kultūras un tūrisma pakalpojumu infrastruktūras attīstība Siguldā un Limbažos; • valsts, reģiona un vietējās nozīmes rekreācijas un „spa” medicīnas pakalpojumu infrastruktūras attīstība Jūrmalā, Saulkrastos un Baldonē ; • rekreācijas, tūrisma un vides attīstības un aizsardzības infrastruktūra Rīgas jūras līča piekrastē, Daugavas, Abavas un Salacas ielejās.

Rīgas plānošanas reģiona attīstības uzraudzības ziņojums 2010 Reģionā mērogā ir svarīgi definēt liela mēroga pasākumus, kas aptver vairākas jomas vai arī vienas jomas dažādas lielas teritorijas. Katra pašvaldība atsevišķi nespēj risināt šādas problēmas. Rīgas plānošanas reģions piedāvā veidot lielus projektus vai arī projektu paketes, kas var tikt koordinētas no valsts institūciju puses. Reģionālo projektu noteikšana balstās uz Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profilu, kas ir izstrādāts reģiona attīstības programmai, un paredzams, ka tiks finansēts no Nacionālā attīstības plānā paredzētajiem līdzekļiem. Tas ir arī pamats starptautisku projektu izstrādei Baltijas jūras telpā pārrobežu sadarbības ietvaros.

Baldone iekļauta Reģionam aktuālo projektu perspektīvajā paketē ar klāsteru attīstību: Kūrorta attīstības resursu saglabāšana, atjaunošana un SPA attīstība Baltijas jūras reģionā. Kūrorta saimniecības attīstība Rīgas reģionā, kas balstās uz ar augstu ārstniecisko vērtību resursu izmantošanā (sērūdeņi un medicīniski izmantojamo dūņu krājumi Baldonē un Ķemeros). Projekta izmaksas - ~80 milj. LVL.

10.09.2012.. 117 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

11.2. Darba vietas un darba devēji, CSP dati par 2009.gadu

27.tabula Darbinieku skaits uzņēmumos Baldones novadā, 2009. gads Pašvaldība, kurā Uzņēmuma Kopējais Uzņēmuma NACE reģistrēts darbinieku uzņēmuma Nosaukums Sektors NMK 2. red. pamatdarbības skaits darbinieku adrese* pamatdarbā skaits 1. 'BALDONES 90000031245 8411 Baldones lauku 223 275 sabiedriskais NOVADA DOME' teritorija 2. 'BALDONE' 90000067558 8720 Baldones lauku 204 219 sabiedriskais specializētais teritorija bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs 3. 'BRIGMA' SIA 21 50102028111 4941 Baldones lauku 61 62 privātais teritorija 4. 'GČT SERVISS' SIA 40003366702 4941 Rīga 52 52 privātais 5. 'VITA MĀRKETS' 40003351054 4711 Sigulda 28 29 privātais SIA 6. 'ART L' SIA 40002061828 0141 Baldones lauku 14 28 privātais teritorija 7. 'DZENIS' SIA 40103011089 1610 Baldone 25 28 privātais 8. 'BŪKS' SIA 40003295397 3530 Baldone 15 24 sabiedriskais 9. 'BALDONE' 50003124751 8730 Baldone 16 20 sabiedriskais sociālas aprūpes centrs, SIA 10. 'OKTĀNS-A' SIA 50103124461 4730 Baldones lauku 15 17 privātais teritorija 11. 'CMD' SIA 40003294048 4941 Baldone 16 16 privātais 12. 'R.L.M.' SIA 40003178339 2932 Baldones lauku 16 16 privātais teritorija 13. 'BAJARES' SIA 50102020781 4711 Baldones lauku 15 15 privātais teritorija 14. 'RIEKSTU KALNS' 40003635029 9311 Rīga 12 15 privātais SIA 15. 'VĪGRANTI' SIA 40003336248 1610 Baldone 14 15 privātais 16. 'LATVIJAS PASTS' 40003052790 5310 Mārupes novads 14 14 sabiedriskais valsts AS 17. 'MARNORI' SIA 40003416204 1610 Baldone 12 14 privātais 18. 'KEBABS FIX' SIA 40003672576 5610 Rīga 13 13 privātais 19. 'BŪVELEMENTI' 40003369183 1610 Baldones lauku 6 12 privātais SIA teritorija 20. 'DINDA' SIA 40103138347 1623 Baldone 11 12 privātais 21. 'MADSAN' SIA 43603011073 4333 Baldone 3 12 privātais 22. 'AKROPOLE' SIA 40103096984 4752 Baldone 11 11 privātais 23. 'GABRISS' SIA 40003550296 4520 Baldone 10 11 privātais 24. 'MĀRTIŅA NAMS' 40103211875 6499 Baldone 11 11 privātais SIA 25. 'BALDONES 40003817133 0113 Baldones lauku 9 10 privātais LAUKI' SIA teritorija 26. 'GJENSIDIGE 50003210451 6512 Rīga 5 10 privātais BALTIC' apdrošināšanas AS 27. 'KRĪGA' SIA 40003262269 5629 Baldone 9 10 privātais 28. 'MOLSSOFT 40003797566 6201 Baldones lauku 9 10 privātais

21 2011.gadā uzsākta bankrota procedūra

10.09.2012.. 118 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pašvaldība, kurā Uzņēmuma Kopējais Uzņēmuma NACE reģistrēts darbinieku uzņēmuma Nosaukums Sektors NMK 2. red. pamatdarbības skaits darbinieku adrese* pamatdarbā skaits LATVIJA' SIA teritorija 29. 'NORSA G' SIA 40003901491 4399 Baldones lauku 10 10 privātais teritorija 30. 'ALBA-SERVISS' 40103074135 4711 Baldone 9 9 privātais SIA 31. BALDONES KRIŠS' 40002048181 4711 Baldone 8 9 privātais SIA 32. 'NĒRINGS' SIA 43603020201 4520 Baldones lauku 8 9 privātais teritorija 33. 'RĪGAS 90009004789 0240 Ogre 8 9 sabiedriskais REĢIONĀLĀ VIRSMEŽNIECĪBA' 34. 'DAGI' SIA 40003062515 4711 Rīga 6 6 privātais 35. 'ODA 40003353712 4662 Baldone 5 6 privātais INSTRUMENTS' SIA 36. 'SKALS DA' SIA 40002065213 1610 Baldone 5 6 privātais 37. 'VĪGANTI & KO' 40003893264 1610 Baldones lauku 4 6 privātais SIA teritorija 38. 'ALFOR' SIA 40003512913 9200 Mārupes novads 4 5 privātais 39. 'DOMINĀTS 40003773394 4120 Baldones lauku 5 5 privātais CELTNIECĪBA' SIA teritorija 40. 'LATVIJAS 90000076669 8542 Rīga 5 5 sabiedriskais UNIVERSITĀTE' 41. 'ARHIBŪVE' SIA 40003844790 4120 Baldone 1 4 privātais 42. 'BALDONES 40003289367 4773 Baldone 4 4 privātais APTIEKA' SIA 43. 'BALDONES 40003427392 2042 Baldones lauku 4 4 privātais VESELĪBAS FONDS teritorija FINANSU GRUPA' SIA 44. 'GRAND FARM' 40003846293 4646 Rīga 0 4 privātais SIA 45. 'GUNDEGA-E' SIA 40103100033 4719 Baldone 4 4 privātais 46. 'INGER WOOD' 40003916764 7490 Baldones lauku 0 4 privātais SIA teritorija 47. 'INTERNETA 40003432603 6201 Baldone 4 4 privātais DIZAINS' SIA 48. 'KURMĪTIS J' SIA 40003730821 4520 Baldones lauku 4 4 privātais teritorija 49. 'LATVIJAS 40003493561 4671 Rīga 4 4 privātais PROPĀNA GĀZE' SIA 50. 'MADARA 1' 50102031041 4776 Baldones lauku 4 4 privātais individuālais teritorija komersants 51. 'BALDOK' SIA 40003879082 1610 Baldone 1 3 privātais 52. 'DEICIJA' SIA 40003914689 8130 Baldone 3 3 privātais 53. 'EIPRO' SIA 40003878250 2361 Baldone 1 3 privātais 54. 'FIRS & KO' SIA 40003674420 4673 Rīga 2 3 privātais 55. 'LIEPA UN 40003532553 4773 Baldone 2 3 privātais GAILĪTE' SIA 56. 'MEŽKALNI' 40101001847 9329 Baldones lauku 2 3 privātais zemnieku teritorija saimniecība 57. 'NIVALS' SIA 40003425194 4730 Rīga 3 3 privātais 58. 'OTRA BŪVE' SIA 40003728901 4120 Baldones lauku 3 3 privātais teritorija 59. 'REINEK UN KO' 40103016194 4333 Baldone 2 3 privātais

10.09.2012.. 119 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pašvaldība, kurā Uzņēmuma Kopējais Uzņēmuma NACE reģistrēts darbinieku uzņēmuma Nosaukums Sektors NMK 2. red. pamatdarbības skaits darbinieku adrese* pamatdarbā skaits SIA 60. 'SD PARKS' SIA 40003901133 7112 Baldones lauku 2 3 privātais teritorija 61. 'BAZA' SIA 40003576350 2512 Baldone 1 2 privātais 62. 'BŪVE V' SIA 40003769859 4120 Baldone 0 2 privātais 63. 'CITO PLUSS' SIA 50003843091 6820 Ķekavas novads 2 2 privātais (Baloži) 64. 'C-ZARS' SIA 50003889491 4941 Rīga 2 2 privātais 65. 'DUETS' SIA 40103084754 4719 Baldone 2 2 privātais 66. 'EKSIM TRANS' 40103156253 2363 Rīga 1 2 privātais SIA 67. 'ELITĀRIE CEĻI' 40103240535 4211 Dobele 2 2 privātais SIA 68. 'ESCOLAT' SIA 40003601592 9604 Aizkraukle 1 2 privātais 69. 'GLOBAL XPERT' 40003822859 6311 Baldone 0 2 privātais SIA 70. 'GP DENTA' SIA 40003998811 8623 Baldone 0 2 privātais 71. 'HERBIS' 40002047805 4711 Baldone 2 2 privātais individuālais komersants 72. 'IEVAS DIZAINS' 40003491895 2370 Baldone 2 2 privātais SIA 73. 'IMANTAS' 40101003284 4941 Baldones lauku 2 2 privātais zemnieku teritorija saimniecība 74. 'M & M 40003600243 5229 Baldone 2 2 privātais TRANSPORTS' SIA 75. 'NAMIŅŠ' SIA 40003687317 4674 Baldone 0 2 privātais 76. 'RĪGAS ĒDNĪCU 40103239771 5629 Rīga 2 2 privātais SERVISS' SIA 77. 'SOILERS' SIA 40003984883 8130 Baldones lauku 0 2 privātais teritorija 78. 'STEFALEX' SIA 40003942358 4932 Baldone 0 2 privātais 79. 'STUDIJA LEGE 40003593651 7490 Rīga 1 2 privātais ARTIS' SIA 80. 'STŪRI I.K.' 40002080640 4711 Baldones lauku 2 2 privātais Kalniņas teritorija individuālais komercuzņēmum s 81. 'SWH 40003448002 3101 Baldone 2 2 privātais GALDNIECĪBA' SIA 82. 'TRĪDUEKS' 43602017399 4782 Bauska 2 2 privātais individuālais komersants 83. 'UNDA AUTO' 40002073456 4520 Baldone 2 2 privātais individuālais komersants 84. 'ZANE B' Bērziņas 40102032986 4776 Baldone 2 2 privātais individuālais uzņēmums 85. '2S' SIA 40003985840 4321 Rīga 0 1 privātais 86. 'AUTO KADA' SIA 40003275846 4531 Rīga 1 1 privātais 87. 'AUTOHERCS' SIA 40003957508 4532 Baldone 0 1 privātais 88. 'AVOTSS' SIA 40103222402 5610 Vecumnieku 1 1 privātais novads 89. 'BJF' SIA 40103218676 4120 Baldone 1 1 privātais 90. 'BMBS' SIA 40003689591 7220 Baldones lauku 1 1 privātais teritorija

10.09.2012.. 120 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pašvaldība, kurā Uzņēmuma Kopējais Uzņēmuma NACE reģistrēts darbinieku uzņēmuma Nosaukums Sektors NMK 2. red. pamatdarbības skaits darbinieku adrese* pamatdarbā skaits 91. 'BŪVTRASTS' SIA 50003766271 4120 Baldone 0 1 privātais 92. 'CENZORS RV' SIA 40003890944 6920 Baldones lauku 1 1 privātais teritorija 93. 'CĪRULĪTIS R' SIA 50103211631 6920 Baldones lauku 1 1 privātais teritorija 94. 'CITUR' SIA 44103027673 4669 Valmiera 1 1 privātais 95. 'ČETERLEJAS' SIA 40003992753 8121 Baldone 0 1 privātais 96. 'DIZAINS 40003485691 8130 Baldone 1 1 privātais DĀRZAM' SIA 97. 'DZINTARLIEPA' 50002039091 4711 Baldone 1 1 privātais Jaunpujānes individuālais uzņēmums, kafejnīca 98. 'EVISA' 50002107631 4789 Baldone 0 1 privātais individuālais komersants 99. 'GBR' 40002140672 1013 Baldones lauku 0 1 privātais individuālais teritorija komersants 100. 'GIERTIŅI' SIA 40002083670 1039 Baldones lauku 1 1 privātais teritorija 101. 'GINŪRA' SIA 40103173520 8130 Baldones lauku 1 1 privātais teritorija 102. 'GRAVA E' SIA 40003413848 0220 Baldone 1 1 privātais 103. 'HENDA' 40002127068 4779 Baldone 0 1 privātais individuālais komersants 104. 'IECAVAS OPTIKA' 43603012098 4778 Iecavas novads 1 1 privātais SIA 105. 'JUVIS-V' 40002076679 4781 Baldone 0 1 privātais individuālais komersants 106. 'KK & LK' SIA 40003812969 4941 Baldone 1 1 privātais 107. 'KLĪVERS' SIA 40103235498 4711 Baldone 1 1 privātais 108. 'KUDREX' SIA 40103217026 7111 Baldone 1 1 privātais 109. 'LABRADORS' SIA 40003387884 4781 Rīga 1 1 privātais 110. 'LEGATTO 40103247374 6920 Baldone 0 1 privātais GROUP' SIA 111. 'LEV' SIA 40103200566 4941 Rīga 0 1 privātais 112. 'MANS MĒRĶIS' 40002142160 9609 Baldones lauku 0 1 privātais individuālais teritorija komersants 113. 'MĀRAS' 40001016121 4773 Baldone 1 1 privātais zemnieku saimniecība 114. 'MIKA AH' SIA 40003381148 6831 Baldones lauku 0 1 privātais teritorija 115. 'MOOR' SIA 40003591684 0812 Rīga 1 1 privātais 116. 'NICE GENETICS' 42103036574 4675 Baldone 0 1 privātais SIA 117. 'NIKOLETA' SIA 40003393683 4711 Baldones lauku 0 1 privātais teritorija 118. 'ODUZEMES 40002146957 8130 Baldones lauku 0 1 privātais DĀRZI' teritorija individuālais komersants 119. 'ORIENT 40003807169 4673 Baldone 1 1 privātais INSTRUMENTS'

10.09.2012.. 121 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

Pašvaldība, kurā Uzņēmuma Kopējais Uzņēmuma NACE reģistrēts darbinieku uzņēmuma Nosaukums Sektors NMK 2. red. pamatdarbības skaits darbinieku adrese* pamatdarbā skaits SIA 120. 'OTRA BŪVE 40003961503 5520 Baldone 0 1 privātais PLUSS' SIA 121. 'PEDAGOĢISKĀS 40002113833 8559 Baldone 0 1 privātais MEISTARĪBAS SKOLA' individuālais komersants 122. 'PIĻU CELTNIEKS' 40002133613 4120 Baldone 1 1 privātais individuālais komersants 123. 'PRIEKS M' SIA 40003449864 6820 Baldone 0 1 privātais 124. 'REITINGS' SIA 40103053487 4939 Rīga 1 1 privātais 125. 'SANLO' SIA 40003856107 7711 Baldones lauku 1 1 privātais teritorija 126. 'SAULES GRAUDS' 40003665095 6920 Rīga 1 1 privātais SIA 127. 'UNDA' 40002033364 5814 Baldone 1 1 privātais individuālais komersants 128. 'UVAROV 40003853952 6209 Baldones lauku 0 1 privātais COMPUTER teritorija SERVICE' SIA 129. 'VAMPAS' 40002118101 4520 Baldones lauku 0 1 privātais individuālais teritorija komersants 130. 'VIRZA' SIA 40003600845 4761 Salaspils 1 1 privātais 131. 'VSA SERVISS' SIA 40103185445 4322 Baldone 0 1 privātais 132. 'ZANZA' 40102032882 4782 Baldone 1 1 privātais Andersones individuālais uzņēmums 133. 'ZIEMEĻU AUTO' 40103166158 4520 Baldones lauku 0 1 privātais SIA teritorija 134. 'MARISANS' 40002063180 8553 Baldone 0 0 privātais individuālais komersants Kop ā 1035 1233 *Informācija sagatavota pēc darbinieku faktiskās darba vietas un komersanta, iestādes galvenā darbības veida Datu avots: CSP dati par 2009.gadu. Pārskats par komersantu un iestāžu vietējās darbības veida vienībām, kompleksais gada pārskats un administratīvie datu avoti. Dati sagatavoti uz 2011.08.19

10.09.2012.. 122 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

11.3. Baldones novada sociāli ekonomiskie rādītāji Rādītāji apkopoti par aktuālāko pieejamiem datiem. Tos var izmantot programmas ieviešanas uzraudzībā. Rādītāju sarakstu turpmākajā darbā var papildināt, atbilstoši pašvaldības apkopotajai informācijai.

vērtība Nr. Rādītāji (mērvienība) Bāzes gads Avots Novadā t.sk.pilsētā DEMOGRĀFIJA 1. Iedzīvotāju skaits, blīvums, dzimumu un vecumu struktūra, demogrāfiskā slodze: 1.1. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits kopā (iedz. 01.01.2012 5737 2315 PMPL skaits) 1.2. Sievietes 01.01.2012 2732 - PMPL 1.3. Vīrieši 01.01.2012 3005 - PMPL 1.4. Dzīvesvietā reģistrētās personas 01.07.2012 5657 PMLP 1.5. Iedzīvotāju blīvums (iedz. uz 1 km 2) 01.01.2012 31 454 CSP 1.6. Demogrāfiskās slodzes līmenis 2011. 579 - CSP (iedz.skaits ārpus darbspējas vecumā uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā) 1.7. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā 01.01.2012 3710 - CSP (iedz. skaits) 1.8. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā 01.01.2012 64,9 - CSP (%) 1.9. Iedzīvotāju skaits līdz darbspējas 01.01.2012 992 - CSP vecumam (skaits 1.10. Iedzīvotāju skaits līdz darbspējas 01.01.2012 17,4 - CSP vecumam (%) 1.11. Iedzīvotāji virs darbspējas vecuma 01.01.2012 1014 - CSP (skaits) 1.12. Iedzīvotāji virs darbspējas vecuma (%) 01.01.2012 17,7 - CSP 2. Iedzīvotāju dabiskā kustība, laulības 2.1. Dabiskais pieaugums, iedz. skaits uz 2011. -0,4 - CSP 1000 iedz. 2.2. Dzimuši 2011 58 - CSP 2.3. Miruši 2011 75 - CSP 2.4. Reģistrētās laulības 2011 30 - CSP 2.5. Šķirtās laulības 2011 - - CSP 3. Migrācija 3.1. Migrācijas saldo (iedz. skaits) 2010. 36 - CSP 3.2. Imigrācija (iedz. skaits) 2010 154 - CSP 3.3. Emigrācija (iedz. skaits) 2010 118 - CSP 4. Nacionālā un pilsoniskā piederība 4.1. Iedzīvotāju sadalījums pēc pilsonības 2012 - PMLP IeR gada sākumā: Latvieši 4847 (84,5%); Krievi 503 (8,8%); Baltkrievi 122 (2,1%); Lietuvieši 81 (1,4%) Pārējie 184 (3,2%) 4.2. Iedzīvotāju sadalījums pēc tautības 2012 - PMLP IeR gada sākumā: Pilsoņi 5361 Nepilsoņi 344 Pārējie 32

10.09.2012.. 123 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

vērtība Nr. Rādītāji (mērvienība) Bāzes gads Avots Novadā t.sk.pilsētā 5. Ekonomika 5.1. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits 2010 252 - CSP (t.sk. fiziskas personas, zemnieku /zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, komercsabiedrības, fondi, nodibinājumi, biedrības, valsts un pašvaldību budžeta iestādes) 5.2. Pašnodarbinātas personas 2009 85 - CSP 5.3. Individuālie komersanti 2009 18 - CSP 5.4. Komercsabiedrības 2009 97 - CSP 5.5. Zemnieku un zvejnieku saimniecības 2009 14 - CSP 5.6. Fondi, nodibinājumi un biedrības 2009 7 - CSP 5.7. Valsts budžeta iestādes 2009 2 - CSP 5.8. Pašvaldību budžeta iestādes 2009 1 - CSP 5.9. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu 2010 295,4 - Reģionu iedzīvotāju (lati) attīstība Latvijā 2010 5.10. Mikrouzņēmumi (skaits) 2010 95 CSP 5.11. Mazie uzņēmumi 2010 218 CSP 5.12. Vidējie uzņēmumi 2010 21 - CSP 5.13. Lielie uzņēmumi 2010 0 - CSP 6. Nodarbinātība, darba samaksa 6.1. Nodarbināto iedzīvotāju skaits (15-74 2009 1000 - CSP g.) 6.2. Nodarbinātie sabiedriskajā sektorā (%) 2009 46,9 - CSP 6.3. Nodarbinātie privātajā sektorā (%) 2009 53,1 CSP 6.4. Bezdarba līmenis, % 31.12.2011 4,5 - NVA 6.5. Reģistrēto bezdarbnieku skaits 31.12.2011 168 - NVA 6.6. Strādājošo mēneša vidējā neto 22 darba 2010 292 - CSP samaksa bez privātā sektora komersantiem ar strādājošo skaitu zem 50 (lati) 6.7. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba 2010 404 - CSP samaksa bez privātā sektora komersantiem ar strādājošo skaitu zem 50 (lati) 7. Pašvaldība 7.1. Pašvaldību budžeta ieņēmumi un 2010 3004021 - Valsts kase izdevumi (LVL) (budžets) 7.2. E-pakalpojumi 2012 14 - Pašvaldība

8. Zeme 8.1. Pašvaldības teritorijas platība (km 2) 2011 179,1 5,2 CSP 8.2. Iedzīvotāju blīvums gada sākumā 2011 32 455 CSP (iedzīvotāji uz 1km²) 8.3. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes 2012 5012,2 - VZD (ha), t.sk. Meliorētas LIZ (drenāžas sistēmas) (ha) 2012 2945 - LAD Meliorētas LIZ (vaļēji grāvji) (ha) 2012 356 - LAD 8.4. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu 2011 20,8 - ZMNĪ kopgarums (km)

22 Neto darba samaksa - samaksa, kas tiek aprēķināta, no bruto darba samaksas atņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokli (CSP definīcijas)

10.09.2012.. 124 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

vērtība Nr. Rādītāji (mērvienība) Bāzes gads Avots Novadā t.sk.pilsētā 8.5. Meža zemes (ha un % no kopējās 2011 11 070 ha 229 VMD novada platības) jeb 62 % 8.6. Zemes platības, kurās atrodas mežs (ha 2011 10669,3 ha 221,8 VMD un % no kopējās novada platības), t.sk. 57% Privātie meži (ha) 2011 2636,2 13,7 VMD Valsts meži (ha) 2011 7905,1 206,9 VMD Pašvaldība (ha) 2011 128 1,2 VMD 8.7. Purvi 2011 992,2 - VZD

9. Izglītība un zinātne 9.1. Vispārējās izglītības iestāžu skaits 2012 1 1 IZM (vidusskolu skaits) 9.2. Izglītojamo bērnu skaits mācību gada 2011 552 552 IZM sākumā (5-18.g.) 9.3. Izglītojamo skaits Baldones vidusskolā 2010 492 492 IZM 9.4. Darbinieku (pedagogu) skaits 2011 61 61 IZM 9.5. 12.klašu beidzēju skaits 2011 33 33 IZM 9.6. Interešu izglītības programmas 2011 30 30 IZM 9.7. Centralizēto eksāmenu kārtotāju skaits 2011 48 - IZM un iegūto līmeņu skaits A – 4 B – 25 C – 41 D – 43 E – 8 9.8. Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits 2012 1 1 IZM 9.9. Pirmsskolas izglītojamo bērnu skaits 2011 223 223 IZM 9.10. Darbinieku (pedagogu) skaits 2011 21 21 IZM 9.11. Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu 2011 2 2 IZM skaits 9.12. Izglītojamo skaits Mūzikas pamatskolā 2011 130 130 IZM 9.13. Pedagogu skaits Mūzikas pamatskolā 2011 32 32 IZM 9.14. Izglītojamo skaits Mākslas skolā 2011 104 104 IZM 9.15. Pedagogu skaits Mākslas skolā 2011 7 7 IZM 9.16. Zinātnes iestāde (LU Astronomijas 2011 1 0 IZM institūta struktūrvienība – observatorija) 10. Kultūra 10.1. Pašdarbības kolektīvu skaits 2011 15 15 KM 10.2. Bibliotēku skaits 2011 2 2 KM 10.3. Baldones novada bibliotēkas lasītāju 2011 874 - bibliotēka skaits 10.4. Baldones vidusskolas bibliotēkas 2011 552 - bibliotēka apmeklētāju skaits (atbilst skolēnu skaitam) 10.5. Valsts aizsargājamo kultūras 2011 7 - KM pieminekļu skaits 10.6. Kino iestādes vietu skaits 2011 200 200 KM 10.7. Kino seansu skaits (skaits mēnesī) 08.2011 10 10 pašvaldība 11. Veselības aprūpe 11.1. Vidējais pacientu skaits uz vienu 2011 1435 - VEC ģimenes ārstu 11.2. Ģimenes ārstu (prakšu) skaits 2011 4 - VEC 11.3. Ambulatoro ārstniecības iestāžu skaits 2011 13 VEC 11.4. NMP iestāžu skaits 2011 1 - VEC

10.09.2012.. 125 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

vērtība Nr. Rādītāji (mērvienība) Bāzes gads Avots Novadā t.sk.pilsētā 11.5. Ambulatoro apmeklējumu skaits pie 2010 23 731 - valsts ārstiem, t.sk. statistikas 11.6. Ambulatorās pieņemšanas 2010 22 358 - pārskats 11.7. Mājas vizītes 2010 1 373 - „Pārskats 11.8. Ambulatoro apmeklējumu skaits uz 1 2010 4,2 - par iedzīvotāju ārstniecības 11.9. Ambulatoro apmeklējumu skaits pie 2010 3 800 - iestādes ārsta palīgiem, vecmātēm un darbību” medicīnas māsām, t.sk. 11.10. Ambulatorās pieņemšanas 2010 3 800 - 11.11. Mājas vizītes 2010 0 - 11.12. Zobārstniecības prakšu skaits 2011 3 - NVD 11.13. Veselības aprūpes mājās pakalpojuma 2011 1 - NVD sniedzēju skaits 12. Sociālā drošība 12.1. Bērnu bāreņu aprūpes centru, 2012 1 0 LM pašvaldību bērnu namu patversmju un nevalstisko organizāciju bērnu namu skaits (iestāžu skaits) 12.2. Veco ļaužu, invalīdu un personu ar 2012 1 1 LM garīga rakstura traucējumiem pansionātu skaits (iestāžu skaits) 12.3. Operatīvie dati par trūcīgo personu 2011 490 - LM skaitu pašvaldībās un pašvaldību sniegto sociālo palīdzību (personu skaits) 12.4. Administratīvie izdevumi sociālās 2011 48 501 - LM palīdzības pabalstu un pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldībās (lati) 12.5. Valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaits 2011 Pieprasīti - VSAA dati 12.6. Vidējais pabalstu apmērs sadalījumā 2011 Pieprasīti - VSAA pa pabalstu veidiem dati 12.7. Sociāli apdrošināto personu skaits 2011 Pieprasīti - VSAA (pēc dzimuma) un vidējā dati apdrošināšanas iemaksu alga, no kuras jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. 12.8. Piešķirtās valsts pensijas vidējais 2011 Pieprasīti - VSAA apmērs un izmaksātās valsts pensijas dati vidējais apmērs 12.9. Aizgādnībā (audžuģimenēs) esošo 2010 21 - LM personu skaits 12.10. Pašvaldības sociālie pabalstu 2011 GMI – 258 - LM (piešķiršanas gadījumu skaits) Dzīvokļa - 500 Citi – 283 Netestētie - 164 12.11. Pabalstu vidējais apmērs (lati) 2011 Testētie – - LM 151,60 Netestētie – 128,38 12.12. Izlietotie līdzekļi pa pabalstu veidiem 2011 GMI – - LM

10.09.2012.. 126 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

vērtība Nr. Rādītāji (mērvienība) Bāzes gads Avots Novadā t.sk.pilsētā (lati) 42382 Dzīvokļa - 22284 Citi – 28268 Netestētie - 21053 12.13. Bērnu ilgstošās sociālās aprūpe un 2011 1 1 LM sociālās rehabilitācijas institūciju skaits 12.14. Vietu skaits bērnu ilgstošās sociālās 2011 35 35 LM aprūpe un sociālās rehabilitācijas institūcijās 12.15. Bērnu skaits bērnu ilgstošās sociālās 2011 5 5 LM aprūpe un sociālās rehabilitācijas institūcijās 12.16. Pieaugušo ilgstošas sociālās aprūpes 2011 1 1 LM un sociālās rehabilitācijas institūciju skaits 12.17. vietu skaits pieaugušo ilgstošas 2011 25 25 LM sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās 12.18. klientu skaits pieaugušo ilgstošas 2011 19 19 LM sociālās aprūpes un sociālās (Vīr. – 8 (Vīr. – 8 rehabilitācijas institūcijās Siev. – 11) Siev. – 11) 13. Tūrisms 13.1. Apmeklētāju skaits tūristu 2011 Nesniedz - CSP nakšņošanas vietās datus 13.2. Gultas vietu skaits Tūristu nakšņošanas 2011 Nesniedz - CSP mītnēs datus 13.3. Tūristu nakšņošanas mītņu skaits 2011 Nesniedz - CSP (viesnīcas, moteļi, viesu mājas, datus kempingi, u.c.) 13.4. Tūrisma operatoru un aģentu skaits 2011 0 - EM 14. Mājokļi 14.1. Mājokļu skaits 2009 2296 - CSP 14.2. Dzīvojamās mājas 2009 1425 - CSP 14.3. Dzīvojamo māju kopējā platība (tūkst. 2009 244,6 - CSP m2) 14.4. Dzīvojamais fonds uz 1 iedz. (m 2) 2009 43,05 - CSP 14.5. Sociālās mājas un dzīvokļi 2010 0 - PA 14.6. Sociālajās mājās izmitināto personu 2010 0 - PA skaits 14.7. Sociālie dzīvokļi ārpus sociālām 2010 0 - PA dzīvojamām mājām 14.8. Sociālie dzīvokļi ārpus sociālām 2010 0 - PA dzīvojamām mājām izmitināto personu skaits 15. Ūdens izmantošana 15.1. Ūdens ieguves vietu skaits 2010 2 1 LVĢMC 15.2. Ūdens ieguves apjomi ( tūkst.m 3) 2010 108,70 76,40 LVĢMC 15.3. Minerālūdens vietu atradnes 2010 6 3 LVĢMC 15.4. Centralizētai ūdensapgādes sistēmai 2011 0 50 SIA „BŪKS” pieslēgto patērētāju īpatsvars 15.5. Centralizētai kanalizācijas sistēmai 2011 0 39 SIA „BŪKS” pieslēgto patērētāju īpatsvars 16. Sabiedriskā kārtība un drošība

10.09.2012.. 127 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

vērtība Nr. Rādītāji (mērvienība) Bāzes gads Avots Novadā t.sk.pilsētā 16.1. Noziedzīgo nodarījumu skaits 2010 85 - VP, CSP 16.2. Noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 2010 149 - VP, CSP 000 iedzīvotājiem 17. Teritorijas attīstības indekss 17.1. Teritorijas attīstības indekss (vērtība) 2010 0,618 - VRAA 17.2. Teritorijas attīstības indekss (rangs) 2011 13 - VRAA 17.3. Teritorijas attīstības izmaiņu indekss 2011 13 - VRAA

10.09.2012.. 128 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

11.4. Publiskās investīcijas privātajā sektorā

28.tabula Tiešie maksājumi Baldones novada teritorijā Summa, kas izmaksāta Pieteikumu Atbalsta veids 01.01.2010-20.05.2011, skaits LVL 09-6. - Atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā 3 1011,57 (6.pielikums) 10-5. - Atbalsts lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai 1 6117 (5.pielikums) 10-6. - Atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā 1 140 (6.pielikums): ALA - Atdalītais PVTM par laukaugu platībām 31 9305 ALO - Atdalītais PVTM par lopbarības platībām 37 1719 ALSH - Atdalītie PVTM par kautiem vai eksportētiem liellopiem 62 1778 APKV - Atdalītie PVTM par pienu 42 32 144 APL - Atdalītie PVTM par platībām 65 15008 BDUZ - Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos 6 2 868 BI - Buferjoslu ierīkošana 1 631 BLA - Bioloģiskā lauksaimniecība 3 3949 DNS - Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai 4 283 IPKV - Īpašais atbalsts par pienu 2 7412 KEL - PVTM par kautiem vai eksportētiem liellopiem 8 1247 KEL - PVTM par kautiem vai eksportētiem liellopiem 1 3521 L431 - Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju 4 4609 apguve un teritorijas aktivizēšana Z402 – VRG darbības nodrošināšana, prasmju apguve, teritoriju 2 1400 aktivizēšana L121- Lauku saimniecību modernizācija 1 3521 MLA - Mazāklabvēlīgo apvidus kompensācija 7 6182 PVTM - PVTM par laukaugu platībām/lopbarības platībām 91 10683 VEI - Erozijas ierobežošana 6 9281 VIPKV - Eiropas Savienības atbalsts ārkārtas tirgus pasākumiem 1 0 piena nozarē VPM - Vienotais platības maksājums 133 67868 Kopā 512 190 677,57 Datu avots: Lauku atbalsta dienests

10.09.2012.. 129 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

38.attēls. Apmaksātie pieteikumi ELFLA un EZF 2007.-2011.gadā

Datu avots: Lauku atbalsta dienests

10.09.2012.. 130 Baldones novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. I daļa. Pašreizējās situācijas analīze

11.5. Izmantotā literatūra

• Ekspertu grupa R.Ķīļa vadībā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam, 2010.g., Rīga • Pužulis A., Šķiņķis P, Pierīgas apdzīvojuma struktūras izpēte, 2009.g., Rīga • Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010. – 2015. gadam, (apstiprinātas ar Ministru kabineta2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr. 5) • 26.03.2009 Informatīvais ziņojums par Piejūras reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007.- 2013.gadam izpildi 2007.-2008.gadā • Rīgas plānošanas reģions. Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija 2000.-2008.gadam, 2008.g., Rīga • Rīgas plānošanas reģions. Rīgas reģiona attīstības programma 2005.-2011.gadam, aktualizētās redakcijas līdz 2013.gada gala redakcija, 31.01.2012, Rīga • Rīgas plānošanas reģions. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums 2005.-2025.gadam, 2005.g., Rīga • Rīgas plānošanas reģions. Rīgas plānošanas reģiona Ekonomikas profils, 2011.g. Rīga • Bekmanis Zigmunds. Baldones kūrorts – izsaimniekots un bezcerīgs? Latvijas Avīze, 11.03.2010. • SIA „New Education Technologies University”, Goilo M., Biedrības „Pierīgas partnerība” stratēģijas īstenošanas iespējas partnerības teritorijā. 2011.gada aprīli, Rīga • Rīgas plānošanas reģions. Rīgas plānošanas reģiona attīstības uzraudzības ziņojums 2010, Rīga, 2011 • Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2010. gadu. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, 2011 • L.Terentjeva, L.Frīdenberga, Latvijas kūrortu dabiskie dziedniecības līdzekļi. Rīga. Multicentrs, 2008 • J.A. Trebuhov. Dūņu izpētes darbii 1965, Rīga • www.baldone.lv • www.csp.lv • www.musubaldone.lv • www.baldonespartneriba.lv • www.rpr.lv • www.mk.gov.lv • www.polsis.gov.lv • www.lursoft.lv • www.lvceli.lv • www.daba.gov.lv • www.pilis.lv

10.09.2012.. 131